32001R2558

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2558/2001

(2001. gada 3. decembris),

ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 groza attiecībā uz tādu norēķinu pārklasificēšanu, kuri veikti saskaņā ar mijmaiņas darījumu līgumiem un nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285 panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā [4] ir kopējo standartu, definīciju, klasifikāciju un grāmatvedības noteikumu atsauces materiāls dalībvalstu pārskatu sagatavošanai Kopienas statistikas vajadzībām, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus starp dalībvalstīm.

(2) Eiropas valstu un reģionu pārskatu sistēmā Kopienā ESA 95, kā arī Nacionālo kontu sistēmā NKS 93 mijmaiņas darījumus 5.67. punktā definē kā "līgumus starp divām pusēm, kuras vienojas noteiktā laikposmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem savstarpēji veikt maksājumus attiecībā uz kādu konkrētu parādsaistību summu", precizējot, ka "divi visbiežāk izmantotie veidi ir procentu likmes mijmaiņas darījumi un valūtu mijmaiņas darījumi".

(3) ESA 95 un NKS 93 sākotnējā variantā procentu maksājumi, ko savā starpā nepārtraukti veic divi darījuma partneri saskaņā ar visu veidu mijmaiņas darījumiem un nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem tika uzskatīti par nefinansiālām darbībām, un tos ierakstīja īpašuma ienākumu postenī "procenti".

(4) Problēmas, kas radušās sakarā ar iepriekš minēto noteikumu, ir tādas, ka Komisija uzskata, ka šīs procentu maksājumu plūsmas ir jānošķir no īpašuma ienākumiem līdzīgi kā tas ir labotajā NKS 93.

(5) Tāpēc šīs plūsmas būtu jāreģistrē pie finanšu darījumiem atvasinātu finanšu instrumentu postenī; NKS 93 tās ir iekļautas kategorijā F3 "Vērtspapīri, kas nav akcijas".

(6) Būtu jādefinē īpaša šo plūsmu novērtēšanas kārtība datiem, ko nosūta saskaņā ar procedūru attiecībā uz pārmērīgu budžeta deficītu.

(7) Ar Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [5], un ar Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Lēmumu 91/115/EEK [6], ir notikušas apspriedes saskaņā ar minēto lēmumu 3. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 A pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 3. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. Vandenbroucke

[1] OV C 116 E, 26.4.2000., 63. lpp.

[2] OV C 103, 3.4.2001., 8. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. marta atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2001. gada 8. novembra lēmums.

[4] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 995/2001 (OV L 139, 23.5.2001., 3. lpp.).

[5] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[6] OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 96/174/EK (OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2223/96 A pielikumu groza šādi.

1. Pielikuma 4. nodaļas 4.47. punktu aizstāj ar šādu:

"4.47. Nevienu maksājumu saskaņā ar jebkura tipa mijmaiņas darījumu līgumu neuzskata par procentiem un nereģistrē pie īpašuma ienākumiem. (Skat. 5.67. punkta d) apakšpunktu un 5.139. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz atvasinātiem finanšu instrumentiem).

Tāpat arī darījumus, kas īstenoti saskaņā ar nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem nereģistrē kā īpašuma ienākumus. (Skat. 5.67. punkta e) apakšpunktu)."

2.a)b) Pielikuma 5. nodaļā:

ar šādiem apakšpunktiem aizstāj 5.67. punkta d) un e) apakšpunktus:

"d) mijmaiņas darījumi, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību. Mijmaiņas darījumi ir līgumi starp divām pusēm, kuras vienojas kādā konkrētā laikposmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem veikt savstarpējus maksājumus attiecībā uz kādu paredzētu parādsaistību summu. Visizplatītākie ir procentu mijmaiņas darījumi, ārvalstu valūtu mijmaiņas darījumi un valūtu mijmaiņas darījumi (ko sauc arī par procentu mijmaiņas darījumiem ar dažādām valūtām). Procentu mijmaiņas darījumi paredz to, ka savstarpēji tiek maksāti dažāda veida procenti, piemēram, fiksētas likmes un mainīgas likmes procenti, divu dažādu mainīgu likmju procenti, procenti ar fiksētu likmi vienā valūtā un mainīgu likmi citā u.tml. Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi (ieskaitot visus nestandartizētos nākotnes līgumus) ir darījumi ar ārvalstu valūtām ar iepriekš noteiktu valūtas kursu. Valūtu mijmaiņas darījumi paredz to, ka noteiktā laikposmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem savstarpēji tiek veikti konkrētas summas maksājumi divās dažādās valūtās ar atlīdzības maksājumu kādā vēlākā datumā, kas aptver gan procentus, gan kapitālu. Nevienu no šajā sakarā veiktiem maksājumiem neuzskata par īpašuma ienākumiem šajā sistēmā, un visi norēķini reģistrējami finanšu kontā;

e) nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību. Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi ir līgumi, ar ko divas puses, lai aizsargātos pret procentu likmju maiņām, vienojas par summu, kas ir jāsamaksā kādā paredzētā norēķinu dienā, pamatojoties uz fiktīvu kapitāla summu, kura nekad nav mainīta. Vienīgais maksājums, ko veic, ir saistīts ar starpību starp vienošanās likmi un to tirgus likmi, kas ir spēkā norēķinu dienā. Šos maksājumus neuzskata par īpašuma ienākumiem šajā sistēmā, bet reģistrē atvasinātu finanšu instrumentu postenī;"

ar šādiem apakšpunktiem aizstāj 5.139. punkta c) un d) apakšpunktu:

"c) komisijas naudas, ko brokeri vai starpnieki maksā vai saņem par to, ka nokārtojuši iespēju līgumus, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumus, mijmaiņas līgumus vai citu atvasinātu finanšu instrumentu līgumus, attiecīgajos kontos iekļauj kā maksājumus par pakalpojumu. Neuzskata, ka puses, kuras noslēgušas mijmaiņas darījumu līgumu, sniedz viena otrai pakalpojumu, bet visus maksājumus trešai personai par šāda līguma nokārtošanu uzskata par samaksu par pakalpojumu. Attiecībā uz mijmaiņas darījuma līgumu, saskaņā ar ko maina pamatsummas, attiecīgās plūsmas reģistrējamas kā darījumi ar pamatā esošo instrumentu, bet citu maksājumu plūsmas (izņemot komisijas naudas) iekļauj atvasināto finanšu instrumentu postenī (F.34). Teorētiski var uzskatīt, ka prēmijā, ko maksā iespēju līguma pārdevējam, ietilpst maksa par pakalpojumu, praksē parasti nav iespējams nošķirt pakalpojuma elementu. Tāpēc būtu jāreģistrē finanšu aktīva iegāde, ko veic pircējs, un saistības prēmijas apmērā, ko parakstījis pārdevējs;

d) kad mijmaiņas darījumu līgumā paredzēta pamatsummu maiņa kā tas ir, piemēram, ar valūtu mijmaiņas darījumiem, sākotnējo maiņu reģistrē kā darījumu ar pamatā esošo maiņas instrumentu un ne kā darījumu ar atvasinātu finanšu instrumentu (F.34). Kad līgumā neparedz pamatsummu maiņu, līguma spēkā stāšanās brīdī nereģistrē nevienu darījumu. Abos gadījumos netieši tiek izveidots atvasināts finanšu instruments, kura sākotnējā vērtība ir nulle. Pēc tam mijmaiņas darījuma vērtība ir vienāda:

1. Attiecībā uz pamatsummām — ar tā brīža tirgus vērtību starpībai starp nākotnē sagaidāmajām tirgus vērtībām summām, kas jāmaina atpakaļ, un līgumā minētajām summām;

2. Attiecībā uz citiem maksājumiem — ar nākotnes plūsmu tā brīža tirgus vērtību, kas paredzēta līgumā.

Atvasinātu finanšu instrumentu vērtības izmaiņas laika gaitā būtu jāreģistrē pārvērtēšanas kontā.

Turpmāku pamatsummu mijmaiņu regulē mijmaiņas darījuma līguma noteikumi un nosacījumi, un tā var būt finanšu aktīvu apmaiņa pēc cenas, kas atšķiras no tās, ko izmanto tirgū. Atlīdzības maksājums, ko savā starpā veic mijmaiņas darījumu līguma puses, ir līgumā noteiktais. Starpība starp tirgus cenu un līguma cenu tad ir vienāda ar aktīva/pasīva likvidācijas vērtību paredzētajā dienā, un tā būtu jāreģistrē kā darījums ar atvasinātiem finanšu instrumentiem (F.34). Turpretī citas plūsmas atbilstīgi mijmaiņas darījumam reģistrē kā darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ņemot vērā faktiski apmainītās summas. Visiem darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir jāatbilst kopējam ieņēmumam vai zaudējumam, kas iegūts pārvērtējumā attiecībā uz visu mijmaiņas darījumu līguma laiku. Šis novērtējums ir līdzīgs tam, kas paredzēts iespēju līgumiem, kam pagājis termiņš (skat. a) apakšpunktu).

Attiecībā uz institucionālu vienību mijmaiņas darījumu līgumu vai nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu reģistrē aktīva puses postenī "atvasināti finanšu instrumenti", kad tā neto vērtība ir pozitīva, visiem pozitīviem neto maksājumiem palielinot neto vērtību (un otrādi). Ja mijmaiņas darījumiem neto vērtība ir negatīva, to reģistrē pasīvā, visiem negatīviem neto maksājumiem palielinot neto vērtību (un otrādi)."

3. V PIELIKUMS

VALSTS BUDŽETA DEFICĪTA DEFINĪCIJA PĀRMĒRĪGA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS PROCEDŪRAS VAJADZĪBĀM

Attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem Komisijai sakarā ar pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, kas izstrādāta Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 [1], "valsts budžeta deficīts" ir valsts budžeta atlikuma postenis valsts pārvaldes "neto aizņēmumi/neto aizdevumi", ieskaitot procentu maksājumu plūsmas sakarā ar mijmaiņas darījumu līgumiem un nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem. Šā posteņa kods ir EDPB9. Šim nolūkam procenti aptver minētās plūsmas, un to kods ir EDPD41.

[1] OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 475/2000 (OV L 58, 3.3.2000., 1. lpp.).

--------------------------------------------------