32001D0792

Padomes Lēmums

(2001. gada 23. oktobris),

ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā

(2001/792/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [4],

tā kā:

(1) Tajā pašā laikā, kamēr Kopienas rīcība, lai īstenotu 1991. gada 8. jūlija Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūciju par savstarpējās palīdzības uzlabošanu starp dalībvalstīm stihiskas nelaimes vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā [5], ir palīdzējusi aizsargāt cilvēkus, vidi un lietas, pašreiz ir nepieciešams nodrošināt vēl labāku aizsardzību stihiskas nelaimes, tehnoloģiju izraisītas katastrofas, radioloģiskas un ekoloģiskas avārijas gadījumā, to skaitā nejaušu jūras piesārņošanas gadījumos, kas notiek gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un pastiprināt rezolūcijas noteikumus.

(2) ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UN/ECE) Konvencija par rūpniecības negadījumu pārrobežu iedarbību, kas ietver noteikumus attiecībā uz novēršanas, sagatavotības ārkārtējām situācijām, sabiedrības informēšanas un līdzdalības, rūpniecības negadījumu izziņošanas sistēmu un savstarpējo palīdzību jautājumiem, stājās spēkā 2000. gada 19. aprīlī. Kopiena apstiprināja konvenciju ar Padomes Lēmumu 98/685/EK [6].

(3) Mehānisms pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervencē varētu papildināt Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā [7], padarot atbalstu pieejamu lielās ārkārtējās situācijās, kurās var būt vajadzīga steidzama rīcība. Tas veicinātu palīdzības vienību, ekspertu un citu vajadzīgo resursu mobilizāciju, izmantojot pastiprinātu Kopienas civilās aizsardzības struktūru, kurā ir pārraudzības un informācijas centrs un kopīgās ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas. Tas arī nodrošinātu iespēju savākt apstiprinātu ārkārtējo situāciju informāciju, izplatīt šādu informāciju dalībvalstīm un dalīties pieredzē, kas gūta no intervencēm.

(4) Šādā mehānismā atbilstīgi ņemtu vērā attiecīgos Kopienas tiesību aktus un starptautiskās saistības. Tādēļ minētajam lēmumam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu savstarpējās tiesības un saistības, kas paredzētas divpusējos vai daudzpusējos līgumos, kuri saistīti ar jautājumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

(5) Novēršanai ir būtiska nozīme aizsardzībā pret stihiskām nelaimēm, tehnoloģijas izraisītām katastrofām un vides katastrofām, un tai būtu vajadzīga turpmākas rīcības izvērtēšana.

(6) Gadījumos, ja ir smaga ārkārtēja situācija Kopienā, vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi, vai kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis prasa palīdzību, ir vajadzīga atbilstīgas izziņošanas noteikšana, izmantojot izveidoto uzticamo kopīgo ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmu.

(7) Sagatavošanās pasākumi jāveic dalībvalstīs un Kopienā, kas ar vajadzīgo elastīgumu ļautu ātri un koordinēti mobilizēt ārkārtējo situāciju intervences palīdzības vienības un lai nodrošinātu, izmantojot apmācības programmu, spēju efektīvi reaģēt un to, ka novērtēšanas un/vai koordinācijas vienības, palīdzības vienības un citi vajadzīgie resursi ir efektīvi papildinoši. Citos sagatavošanās pasākumos iekļautu tās informācijas apkopošanu, kas saistīta ar vajadzīgiem medicīnas resursiem un jaunu tehnoloģiju izmantošanas aktivizēšanu.

(8) Atbilstīgi subsidiaritātes principam Kopienas mehānisms nodrošinātu papildu labumu valstu politiku atbalstīšanā un papildināšanā savstarpējās civilās aizsardzības palīdzības jomā. Ja tādas dalībvalsts sagatavotība, kas prasa palīdzību, pieejamo resursu ziņā nav pietiekama adekvātai reaģēšanai uz lielu ārkārtēju situāciju, valsts varētu pastiprināt savu sagatavotību, iesniedzot prasību šādā Kopienas mehānismā.

(9) Mehānismam jābūt ar iespējām mobilizēt palīdzības intervences vienības un veicināt to koordināciju, lai palīdzētu nodrošināt labāku, pirmkārt, cilvēku, kā arī vides un mantas, tajā skaitā kultūras mantojuma aizsardzību, tādējādi mazinot cilvēku dzīvību zaudējumus, traumas, materiālos zaudējumus, ekonomikas un vides kaitējumu un padarot jūtamāku sociālās kohēzijas un solidaritātes mērķu sasniegšanu.

(10) Atsevišķiem un attālākiem reģioniem un dažiem citiem Kopienas apgabaliem bieži ir īpašas raksturīgās pazīmes un vajadzības saistībā ar to ģeogrāfiskajiem, reljefa, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Minētiem apstākļiem ir pretējs efekts, kas kavē palīdzības un intervences resursu izvēršanu, padarot par sarežģītu atbalsta un palīdzības līdzekļu piegādi, un rada īpašas vajadzības attiecībā uz palīdzību nopietnu lielu ārkārtēju draudu gadījumā. Šāds Kopienas mehānisms nodrošinātu iespēju labāk reaģēt uz minētām situācijām un vajadzībām.

(11) Attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzības intervenci ārpus Kopienas, mehānismu var izmantot kā līdzekli tādu darbību veicināšanai un atbalstīšanai, ko atbilstīgi savām attiecīgajām kompetencēm uzņēmusies Kopiena un dalībvalstis.

(12) Šāds Kopienas mehānisms ar nosacījumiem, kas jāparedz, varētu arī būt līdzeklis Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā minētās krīzes pārvarēšanas veicināšanai un atbalstīšanai.

(13) Palīdzības intervences vadītu autonomi vai kā ieguldījumu operācijā, ko vada starptautiska organizācija, šādam gadījumam Kopienai jāattīsta sakari ar attiecīgām pasaules un reģionālām starptautiskām organizācijām.

(14) Dalība šādā mehānismā ir atvērta kandidātvalstīm.

(15) Jāuzlabo pārredzamība un jāapvieno un jāpastiprina dažādo esošās civilās aizsardzības darbības, turpinot centienus sasniegt Līguma mērķus.

(16) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūru [8].

(17) Šādam mehānismam izmantojot to pašu komiteju, ko izmanto saistībā ar pašreizējo Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā, jānodrošina mehānisma īstenošanas konsekvence un komplementaritāte.

(18) Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums neparedz nekādas citas minētā lēmuma pieņemšanas pilnvaras, izņemot tās, kas atrunātas attiecīgi 308. un 203. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo izveido Kopienas mehānismu (turpmāk "mehānisms"), lai veicinātu pastiprinātu sadarbību starp Kopienu un dalībvalstīm civilās aizsardzības palīdzības intervences jomā gadījumā, ja ir lielas ārkārtējas situācijas vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas var prasīt steidzamu reaģēšanas rīcību.

2. Mehānisms ir paredzēts, lai palīdzētu nodrošināt labāku, pirmkārt, cilvēku, kā arī vides un mantas, to skaitā kultūras mantojuma aizsardzību lielās ārkārtējās situācijās, t.i., stihiskas nelaimes, tehnoloģiju izraisītas katastrofas, radioloģiskas vai vides avārijas, kuras notiek Kopienā vai ārpus tās, to skaitā nejaušu jūras piesārņošanu, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2850/2000/EK, ar ko nosaka Kopienas sadarbību nejauša vai tīša jūras piesārņojuma jomā [9].

Mehānisms neietekmē saistības, kas paredzētas esošajos attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

Vispārējais mehānisma mērķis ir pēc prasības nodrošināt atbalstu minēto ārkārtējo situāciju gadījumā un veicināt uzlabotu dalībvalstu un Kopienas sniegtās palīdzības intervences koordināciju, ņemot vērā īpašu atsevišķu, attālāku un citu reģionu vai Kopienas salu vajadzības.

3. Mehānismā ir vairāki elementi un darbības, tostarp:

- to palīdzības vienību un pārējā tāda intervences atbalsta identifikācija, kas pieejams dalībvalstīs, lai palīdzētu intervencei ārkārtējās situācijās,

- palīdzības vienību un cita intervences atbalsta, kā arī novērtēšanas un/vai koordinācijas vienību ekspertu apmācības programmas noteikšana un īstenošana,

- darba grupas, semināri un eksperimentāli projekti attiecībā uz galvenajiem intervenču aspektiem,

- novērtēšanas un/vai koordinācijas vienību izveide un nosūtīšana pēc vajadzības,

- monitoringa un informācijas centra izveide un vadība,

- kopīgas ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas izveide un apsaimniekošana,

- citas atbalsta darbības, piemēram, pasākumi palīdzības intervences resursu transportēšanas veicināšanai.

2. pants

1. Gadījumā, ja ir liela ārkārtēja situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai spēj izraisīt pārrobežu ietekmi, vai kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis prasa palīdzību, dalībvalsts, kurā ir radusies ārkārtēja situācija, nekavējoties brīdina:

a) dalībvalstis, kuras ārkārtējā situācija var ietekmēt, ja šādas izziņošanas saistības nav jau paredzētas attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošos starptautiskos nolīgumos; un

b) Komisiju, ja ir sagaidāma iespējama prasība pēc palīdzības ar monitoringa un informācijas centra starpniecību, lai Komisija attiecīgā gadījumā varētu informēt citās dalībvalstis un aktivizēt savus kompetentos dienestus.

2. Šādu izziņošanu attiecīgā gadījumā izdara ar sakaru un informācijas sistēmas starpniecību.

3. pants

Lai nodrošinātu savu spēju attiecībā uz efektīvu intervences reaģēšanu lielā ārkārtējā situācijā, dalībvalstis:

a) savos kompetentajos dienestos un jo īpaši savos civilās aizsardzības dienestos vai citos avāriju dienestos iepriekš identificē palīdzības vienības, kas var būt pieejamas šādai intervencei vai ko var izveidot intervences īstenošanai ļoti īsā laikā pēc paziņojuma, lai tās nosūtītu, parasti, 12 stundu laikā pēc prasības pēc palīdzības, ņemot vērā to, ka vienības sastāvs ir nosakāms pēc lielās ārkārtējās situācijas veida un īpašām vajadzībām šādā situācijā;

b) izvēlās ekspertus, ko var izsaukt darbā ārkārtējās situācijas vietā novērtēšanas un/vai koordinācijas vienībā;

c) nodrošina attiecīgo vispārīgo informāciju par šādām vienībām un ekspertiem, kā arī par medicīnas resursiem, kas noteikti 4. panta e) apakšpunktā, sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas un pēc vajadzības nekavējoties atjaunina minēto informāciju;

d) izskata iespēju atbilstīgi vajadzībām arī nodrošināt citu intervences atbalstu, kas ir pieejams kompetentajos dienestos, piemēram, specializēts personālsastāvs un aprīkojums, lai rīkotos attiecībā uz konkrēto ārkārtējo situāciju, un prasība pēc resursiem, ko var sniegt nevalstiskas organizācijas un citas atbilstīgas vienības;

e) šā lēmuma piemērošanas nolūkos izraugās kompetento iestādi, nosaka kontaktpunktus un atbilstīgi informē Komisiju.

4. pants

Lai sasniegtu minētos mērķus un īstenotu darbības, kas noteiktas 1. pantā, Komisija:

a) izveido un vada monitoringa un informācijas centru, kas ir pieejams un spējīgs reaģēt nekavējoties 24 stundas diennaktī un kas sniedz pakalpojumus dalībvalstīm un Komisijai mehānisma vajadzībām;

b) izveido un pārvalda drošu kopīgu ārkārtas situāciju sakaru un informācijas sistēmu, lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp monitoringa un informācijas centru un kontaktpunktiem, ko šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis;

c) rada spēju iespējami ātrāk mobilizēt un nosūtīt mazas ekspertu vienības, kas atbildīgas:

- par situācijas novērtēšanu par labu dalībvalstīm, monitoringa un informācijas centram un valstij, kas prasa palīdzību,

- vajadzības gadījumā par palīdzības operāciju uz vietas koordinēšanas veicināšanu un, ja tas ir vajadzīgs un atbilstīgs, par sadarbību ar tās valsts kompetentajām iestādēm, kas prasa palīdzību;

d) nosaka apmācības programmu, lai uzlabotu civilās palīdzības intervences koordināciju, nodrošinot savietojamību un komplementaritāti starp palīdzības vienībām, kas noteiktas 3. panta a) punktā, vai attiecīgā gadījumā citu atbalstu, kas noteikts 3. panta b) punktā, un paaugstinot novērtēšanas ekspertu kompetenci. Programmā jāiekļauj kopīgas mācības un praktiskās nodarbības un apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību indivīdus var pārcelt uz vienībām citās dalībvalstīs;

e) apkopo informāciju par dalībvalstu spējām attiecībā uz serumu un vakcīnu ražošanu vai citiem nepieciešamajiem medicīnas resursiem un par krājumiem, kas ir pieejami intervencei lielā ārkārtējā situācijā un apkopo šādu informāciju informācijas sistēmā;

f) nosaka tādas pieredzes apguves programmu, kas gūta no intervencēm, kuras īstenotas mehānisma sistēmā, un izplata minēto pieredzi, izmantojot informācijas sistēmu;

g) mehānisma vajadzībām stimulē un veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu un pielietošanu, to skaitā izziņošanas un trauksmes, informācijas apmaiņas un satelītsakaru tehnoloģiju izmantošanas sistēmas, kā arī palīdzības sistēmas lēmumu pieņemšanai ārkārtēju situāciju pārvaldīšanā;

h) veic pasākumus, lai veicinātu palīdzības intervences resursu transportēšanu un citu atbalsta rīcību.

5. pants

1. Ja ārkārtēja situācijas notiek Kopienā, dalībvalsts var prasīt palīdzību, kuras prasībai jābūt pēc iespējas precīzākai:

a) no citām dalībvalstīm ar monitoringa un informācijas centra starpniecību, šādā gadījumā Komisija, saņemot šādu prasību, atbilstīgi un nevilcinoties:

- pārsūta prasību pārējo dalībvalstu kontaktpunktiem,

- veicina vienību, ekspertu un cita intervences atbalsta mobilizāciju,

- vāc apstiprinātu informāciju par ārkārtējām situācijām un izplata to dalībvalstīm; vai

b) tieši no dalībvalstīm.

2. Jebkura dalībvalsts, kurai ir izteikta prasība pēc palīdzības, ātri nosaka, vai tā var sniegt prasīto palīdzību, un informē prasību iesniegušo dalībvalsti par to ar monitoringa un informācijas centra starpniecību vai tieši un tad, atkarībā no lietas apstākļiem, arī centru, norādot visas tādas palīdzības apjomu un noteikumus, kādu tā var sniegt.

3. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, ir atbildīga par tiešās palīdzības intervencēm. Tās dalībvalsts iestādes, kas prasa palīdzību, nosaka pamatnostādnes un vajadzības gadījumā definē tādu uzdevumu ierobežojumus, kas uzticēti palīdzības vienībām, sīkāk nenorādot to izpildes datus, kuri jāatstāj tai atbildīgajai personai, ko izvēlējusies dalībvalsts, kura sniedz palīdzību.

4. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, var prasīt vienības vadīt intervenci tās vārdā, šādā gadījumā vienības, ko atsūtījušas dalībvalstis un Kopiena, cenšas koordinēt savas intervences.

5. Novērtējuma un/vai koordinācijas vienībai jāveicina koordinācija starp intervences vienībām un, ja tas ir vajadzīgs un piemērots, jāsadarbojas ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas prasījusi palīdzību.

6. pants

Šā lēmuma 5. panta noteikumus pēc prasības var arī īstenot attiecībā uz intervencēm ārpus Kopienas. Šādas intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu intervencē, ko vada kāda starptautiska organizācija.

Tādu civilās aizsardzības palīdzības intervenču koordināciju, ko saskaņā ar šādu mehānismu īsteno ārpus Kopienas, nodrošina dalībvalsts, kurai uzdevusi Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

7. pants

Līdzdalība mehānismā ir atvērta:

- Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Līgumos, to papildprotokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos,

- Kiprai, Maltai un Turcijai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, kas jānoslēdz ar minētām valstīm.

8. pants

1. Komisija īsteno rīcību, kas saistīta ar mehānismu saskaņā ar procedūrām, kuras noteiktas 9. panta 2. punktā.

2. Komisija saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 9. panta 3. punktā, arī paredz kopīgus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) resursu pieejamība palīdzības intervencei, kas noteikta 3. pantā;

b) monitoringa un informācijas centrs, kas noteikts 4. panta a) apakšpunktā;

c) kopīga ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma, kas noteikta 4. panta b) apakšpunktā;

d) novērtēšanas un/vai koordinācijas vienības, kas noteiktas 4. panta c) apakšpunktā, to skaitā — kritēriji ekspertu izvēlei;

e) apmācības programma, kas noteikta 4. panta d) apakšpunktā;

f) informācija par medicīnas resursiem, kas noteikti 4. panta e) apakšpunktā;

g) intervences Kopienā, pamatojoties uz 1991. gada 8. jūlija rezolūciju, kā arī 6. pantā noteiktās intervences ārpus Kopienas.

9. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 1999/847/EK 4. panta 1. punktu.

2. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Komisija šā lēmuma īstenošanu izvērtē ik pēc trīs gadiem, sākot no dienas, kad tas stājas spēkā, un nosūta minētās izvērtēšanas slēdzienus līdz ar visiem priekšlikumiem attiecībā uz grozījumiem lēmumā Eiropas Parlamentam un Padomei.

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

12. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2001. gada 23. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

A. Neyts-Uyttebroeck

[1] OV C 29 E, 30.1.2001., 287. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 14. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 139, 11.5.2001., 27. lpp.

[4] OV C 253, 12.9.2001., 17. lpp.

[5] OV C 198, 27.7.1991., 1. lpp.

[6] OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.

[7] Padomes 1999. gada 9. decembra Lēmums 1999/847/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (OV L 327, 21.12.1999., 53. lpp.).

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------