EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31999R2316

Komisijas Regula (EK) Nr. 2316/1999 (1999. gada 22. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem

OJ L 280, 30.10.1999, p. 43–65 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Estonian: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Latvian: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Lithuanian: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Hungarian Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Maltese: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Polish: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Slovak: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384
Special edition in Slovene: Chapter 03 Volume 026 P. 362 - 384

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2004; Atcelts ar 32004R1973

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1999/2316/oj

31999R2316



Oficiālais Vēstnesis L 280 , 30/10/1999 Lpp. 0043 - 0065


Komisijas Regula (EK) Nr. 2316/1999

(1999. gada 22. oktobris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EEK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem [1], un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 1251/1999 nomainīja atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem, kas bija paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 1765/92 [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1624/98 [3]. Ievērojot pārmaiņas, ko piedāvāja jaunā sistēma, un ņemot vērā gūto pieredzi, būtu jāsaskaņo noteikumi platībatkarīgo maksājumu sistēmas piemērošanai, bet vajadzības gadījumā tie arī jāvienkāršo. Skaidrības labad par vienotu aktu būtu vēlams pārveidot šādu konkrēto regulu noteikumus, kuras regulē dažādos šīs sistēmas aspektus:

Regula (EEK) Nr. 2467/92 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3738/92 [5], Regula (EEK) Nr. 2836/93 [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1503/97 [7], Regula (EK) Nr. 762/94 [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1981/98 [9], Regula (EK) Nr. 1098/94 [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1945/1999 [11], Regula (EK) Nr. 1237/95 [12], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2017/97 [13], Regula (EK) Nr. 658/96 [14], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 610/1999 [15] un Regula (EK) Nr. 1577/98 [16].

(2) Regulā (EK) Nr. 1251/1999 paredzētie platībatkarīgie maksājumi jāierobežo līdz noteiktām platībām, kas vēl jānosaka. Attiecībā uz platību, ko apstrādā dotajā tirdzniecības gadā, būtu pieļaujama tikai viena platībatkarīgā maksājuma pieteikuma iesniegšana. Uz platību, uz kuru attiecas "platībatkarīgā" atbalsta pieteikums atbilstīgi jebkura cita produkta tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz šo pašu tirdzniecības gadu, nevar attiecināt platībatkarīgo maksājumu shēmu. Platībatkarīgos maksājumus var izmaksāt par sējumiem, kas subsidēti atbilstīgi kādai Kopienas strukturālās vai apkārtējās vides politikas shēmai.

(3) Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. pantā definēta zeme, par kuru var saņemt platībatkarīgos maksājumus. Minētais pants pieļauj dažus dalībvalstu kontrolētus izņēmumus, kuri nedrīkst mazināt šajā regulā noteikto pasākumu efektivitāti. Šāda riska novēršanai būtu jāparedz piemēroti pasākumi, lai saglabātu kopējo atbilstīgās zemes platību pašreizējā līmenī un lai novērstu ievērojamu tās palielinājumu. Lai to panāktu, daži daudzgadīgo laukaugu sējumi būtu jāuzskata par iekļautiem mainīgajos laukaugu sējumos. Par platībām, kuras izmanto platībatkarīgo maksājumu saņemšanai, varētu uzskatīt arī platības, uz kurām attiecas restrukturizācijas programmas. Ir jādefinē, kas ir domāts ar ievērojamu, restrukturizējošu lauksaimniecības platības palielinājumu un pienākumu apmainīt atbilstīgo un neatbilstīgo zemi.

(4) Būtu jānovērš zemes apsēšana vienīgi nolūkā saņemt platībatkarīgos maksājumus. Jānorāda daži nosacījumi, kas attiecas uz laukaugu sēšanu un audzēšanu, jo sevišķi attiecībā uz eļļas augu sēklām, proteīnaugiem, linsēklām un cietajiem kviešiem. Jāievēro vietējie standarti, lai atspoguļotu lauksaimniecības prakses dažādību Kopienā.

(5) Lai sekmētu Kopienas kvalitātes paaugstināšanas politiku, uz platībatkarīgajiem maksājumiem par rapša un ripša sēklām varētu pieteikties vienīgi tie kandidāti, kuri ir iesējuši norādīto šķirņu un norādītās kvalitātes sēklas. Atbilstīgo šķirņu noteikšanai saskaņotības, vienkāršības un pienācīgas vadības labad būtu jāizdara atsauce uz Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu, kas izveidots ar Padomes direktīvu 70/457/EEK [17], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/96/EK [18], bet skaidrības un nepārtrauktības saglabāšanas labad 2000./01. tirdzniecības gadam būtu jāveic atsauce uz šķirnēm, kuras atbilstīgas saskaņā ar iepriekšējo shēmu. Būtu jāprecizē Kopienas glukosinolāta un erukskābes standarti rapša un ripša sēklām, un būtu jānosaka izmēģinājumi glukosinolāta un erukskābes satura izmērīšanai sēklas paraugos. Ir jāprecizē pozīcija par rapša un ripša sēklu un dažu citu sēklas kategoriju šķirņu asociācijām. Būtu jānorāda saulespuķu sēklu šķirnes, kas veido konditorejai paredzētās saulespuķu sēklas.

(6) Dalībvalstis, kurās tradicionāli neaudzē kukurūzu, var noteikt skābbarības zāles pamatplatību. Ir jādefinē, kas ir domāts ar skābbarības zāli.

(7) Būtu jānosaka saldajām lupīnām izvirzītie standarti un izmēģinājumi, lai noteiktu, vai lupīnas paraugs ir vai nav salds.

(8) Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. pants paredz piešķirt papildmaksājumu platībatkarīgajam maksājumam cieto kviešu audzētājiem tradicionālajos audzēšanas reģionos, katrai attiecīgajai dalībvalstij maksimāli garantētajā platībā. Šāda maksimāli garantētā platība var būt sadalīta starp audzēšanas reģioniem. Būtu jāievieš minimālais šādu audzēšanas reģionu lielums, lai novērstu sadrumstalotību, turklāt tā, lai būtu ievērots proporcionalitātes princips, piemērojot sodus, kas radušies pārsnieguma dēļ. Platības, kuras izmanto īpašā atbalsta saņemšanai par cietajiem kviešiem netradicionālajās platībās, ir sadalītas starp noteiktām dalībvalstīm. Būtu jānosaka to dalībvalstu reģioni, kurām piešķirtas šādas platības. Regula (EK) Nr. 1251/1999 paredz sertificētu cieto kviešu sēklu izmantošanu. Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai garantētu šādu sēklu izmantošanu. Jānosaka minimālais daudzums un pārejas periods, kurā būtu jāpanāk šādu izmantoto sēklu daudzums ar mērķi novērst sertificēto sēklu piegādes grūtības vai traucējumus tirgū. Ievērojot lauksaimniecības prakses dažādību dalībvalstīs un to reģionos, minimālā daudzuma noteikšana un vajadzīgo pārejas pasākumu pieņemšana būtu jāatstāj attiecīgās dalībvalsts ziņā.

(9) Cita starpā Regula (EK) Nr. 1251/1999 paredz platībatkarīgā maksājuma shēmas piemērošanu atkarībā no reģionālo pamatplatību sistēmas. No vienas puses, ievērojot vajadzīgo caurskatāmību, un, no otras puses, šo platību apmierinošu pārvaldību, katrai dalībvalstij būtu jānosaka hektāru skaits, ko izmanto atbilstīgi platībatkarīgo maksājumu shēmai, un veids, kā tie tiek sadalīti.

(10) Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. pants paredz reģionalizācijas plānu diferenciāciju starp apūdeņotām un neapūdeņotām platībām. Būtu jānosaka, kas ir domāts ar apūdeņošanu. Kukurūzai var noteikt atsevišķu pamatplatību. Dažās dalībvalstīs šī platība lielākoties var attiekties uz skābbarības kukurūzu. Skābbarības kukurūzas iedabas dēļ ražu nevar izteikt tonnās uz hektāru. Tādēļ būtu jādefinē raža, ko piemēro šajā gadījumā. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja noteikt ražu, ko piemēro skābbarības kukurūzai, saistot to ar salīdzināmu laukaugu ražu attiecīgajā reģionā.

(11) Būtu jānosaka platības, kuras jāņem vērā, ievērojot pārsnieguma novērtēšanu pamatplatībā, un noteikumus šādu pārsniegumu apmēru noteikšanai. Ja kukurūzai, apūdeņotajām platībām vai skābbarības zālei ir noteikta atsevišķa pamatplatība, jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz platībām, kuras jāņem vērā, aprēķinot jebkuru attiecīgās pamatplatības pārsniegumu. Noteikumiem pārsnieguma noteikšanai pamatplatībā ir jāgarantē, ka visos gadījumos ievēro pamatplatību. Tāpat būtu jānorāda arī veids, kādā jāaprēķina pārsniegums attiecībā uz maksimāli garantētajām platībām cietajiem kviešiem.

(12) Lai novērstu sarežģītu reģionalizācijas plānu izstrādi, kuru dēļ faktiskās ražas būtiski pārsniegtu references ražību, Regula (EK) Nr. 1251/1999 paredz nākamajā tirdzniecības gadā platībatkarīgos maksājumus koriģēt proporcionāli vidējās ražas pārsniegumam, kas iegūts reģionalizācijas plānu dēļ. Jānodrošina, lai laikus būtu pieejami dati, kas vajadzīgi references ražības aprēķināšanai. Būtu jānosaka procedūra, kas jāievēro šādu pārsniegumu noteikšanai, un references ražība, kas iegūta reģionalizācijas plānu dēļ atbilstīgi šīs regulas 3. pantā minētajiem kritērijiem.

(13) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. pantu tiesības saņemt platībatkarīgos maksājumus izmanto ar nosacījumu, ka attiecīgie audzētāji ievēro pienākumu atstāt atmatā daļu no platības savās saimniecībās. Lai panāktu, ka šāda atmata uzlabo līdzsvaru tirgū, būtu jānosaka sīki ieviešanas noteikumi, kas ļautu nodrošināt, ka ir panākta vajadzīgā shēmas efektivitāte un ka tā atbilst kopējai sistēmai, kas ieviesta ar Regulu (EK) Nr. 1251/1999. Šajā nolūkā, lai gan platības, izņemot šīs regulas 7. pantā minētās, nebūt nebūtu jāizslēdz no šīs shēmas, būtu jāparedz, ka platības, kas pieskaitāmas atmatai, var salīdzināt ar tām platībām, kas tiek skaitītas reģionālās pamatplatības aprēķināšanai. Shēmas efektivitāti var palielināt, ja paredz, ka atmatu attiecina arī uz pavisam nelielām nesadalītām platībām. Būtu jāparedz noteikumi par apkārtējās vides aizsardzību un atmatā atstāto platību izmantošanu. Regula (EK) Nr. 1251/1999 no pienākuma par atmatu izslēdz tos audzētājus, kuru pieteikumā norādītais daudzums nepārsniedz produkciju, kas vienāda ar 92 tonnām labības. Jānorāda metode, kā aprēķina 92 tonnu produkcijas ierobežojumu. Skaidrības labad jāparedz noteikumi tiem gadījumiem, kad pienākumu par atmatu neievēro.

(14) Minimālais laikposms, uz kādu zeme jāatstāj atmatā, jāpagarina vismaz par laukaugu sējumu audzēšanas ciklu, ko paredz Regula (EK) Nr. 1251/1999. Taču dažu īpašu apstākļu ievērošanai būtu jāparedz iespēja atmatu izmantot pirms minimālā atmatai noteiktā laika izbeigšanās.

(15) Būtu jāparedz noteikumi, kas garantētu, ka lauksaimnieki, kuri noteiktas platības apņemas atstāt atmatā uz laika posmu, kas nepārsniedz piecus tirdzniecības gadus, saņem minimālo maksājumu. Būtu jānosaka korekcijas un sankcijas, ko piemēro saskaņā ar šo shēmu.

(16) Padomes 1990. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3653/90, ar ko ievieš pārejas pasākumus, kuri regulē labības un rīsu tirgus kopīgo organizāciju Portugālē [19], kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1664/95 [20], konkrētai labībai, kas pārejas periodā ir izaudzēta Portugālē, paredz tiešo atbalstu par hektāru. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 4. punktu šādu atbalstu var ņemt vērā, vienīgi aprēķinot obligātajai atmatai piemērojamo kompensāciju.

(17) Regulas (EK) Nr. 1251/1999 8. panta 2. punkts nosaka, ka labības, eļļas augu sēklu un proteīnaugu audzētājiem sēšana jāpabeidz, vēlākais, līdz 31. maijam. Dažos gadījumos klimatisko apstākļu dēļ sēšanu var pabeigt pēc 31. maija. Dažām laukaugu kultūrām noteiktos reģionos būtu jāpagarina sēšanas un pieteikumu iesniegšanas termiņš. Šādam pagarinājumam tomēr nevajadzētu negatīvi ietekmēt atbalsta sistēmas efektivitāti vai vājināt kontroles sistēmu, kas ieviesta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 [21], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1036/1999 [22].

(18) Lai panāktu pārstrādes rūpniecības regulāru apgādi ar saldo kukurūzu visa tirdzniecības gada laikā, audzētājiem jābūt spējīgiem nodrošināt sēšanu ilgākā laika posmā. Tādēļ galīgais saldās kukurūzas sēšanas datums būtu jāatliek līdz 15. jūnijam.

(19) Regulas (EK) Nr. 1251/1999 10. panta 7. punkts paredz, ka tās dalībvalstis, kurās pastāv risks, ka atsauces platību var būtiski pārsniegt, var ierobežot platību, attiecībā uz kuru individuālie audzētāji var pieprasīt uz konkrētu kultūru attiecinātus eļļas augu sēklu platībatkarīgos maksājumus. Šis ierobežojums jānosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un jāizsaka procentos no audzētāja atbilstīgās lauksaimnieciskās platības. Dažādu reģionu pamatplatībās šis ierobežojums var būt atšķirīgs. Audzētājiem jāsaņem informācija par šo ierobežojumu līdz noteiktai dienai pirms eļļas augu sēklu sēšanas sākuma. Ja audzētāju pieteikumi uz konkrētu kultūru attiecinātu eļļas augu sēklu platībatkarīgo maksājumu saņemšanai attiecas uz platību, kas pārsniedz šo ierobežojumu, tad platība, kas pārsniedz šo ierobežojumu, no pieteikuma ir jāizslēdz. Var rasties nepieciešamība attiecīgi samazināt platību, par kuru ir izmaksājami platībatkarīgie maksājumi atmatai.

(20) Lai garantētu to, ka jebkurā konkrētā tirdzniecības gadā platībatkarīgo maksājumu sistēma pienācīgi darbojas, jāveic statistiskā uzraudzība attiecībā uz to, kā šajā gadā tiek piemērota šī sistēma. Budžeta prognožu iegūšanai Kopienas līmenī vēlākais līdz attiecīgā gada 15. septembrim jānodrošina pieeja provizoriskajiem rādītājiem. Jānosaka datums, līdz kuram jāpaziņo galīgais jebkura pārsnieguma lielums. Laikus jāpaziņo datums, kas kalpo par pamatu, lai aprēķinātu pamatplatību pārsniegumu un cietajiem kviešiem paredzēto maksimāli garantēto platību pārsniegumu un pēdējā sadalījumu apakšplatībās vai reģionos.

(21) Regulā (EK) Nr. 1251/1999 paredzēto shēmu piemēro no 2000./2001. tirdzniecības gada. Lai attiecīgie audzētāji varētu īstenot sēšanu, kā arī lai varētu atstāt platības atmatā un iesniegt pieteikumus platībatkarīgo maksājumu saņemšanai par minēto tirdzniecības gadu, pārzinot un ievērojot jaunās shēmas izmantošanas noteikumus, šādas regulas noteikumiem jāstājas spēkā tūdaļ pēc tam, kad tā ir publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

(22) Labības pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Tiesības saņemt platībatkarīgos maksājumus

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

1. Regulā (EK) Nr. 1251/1999 paredzētos platībatkarīgos maksājumus piešķir saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Dotajā tirdzniecības gadā attiecībā uz jebkuru kultivēto zemes gabalu būtu pieļaujama ne vairāk kā viena platībatkarīgā maksājuma pieteikuma iesniegšana.

3. Platībatkarīgo maksājumu nevar piešķirt par kultivēto platību, uz kuru vienā un tajā pašā tirdzniecības gadā attiecas pieteikums saņemt platībatkarīgo atbalstu atbilstīgi shēmai, ko finansē saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1258/1999 [23] 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu par laukaugu kultūrām, izņemot Regulā (EK) Nr. 1251/1999 ietvertās.

2. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. panta nozīmē "pastāvīgo ganību", "pastāvīgo laukaugu sējumu", "daudzgadīgo laukaugu" un "restrukturizācijas programmas" definīcijas ir izklāstītas I pielikumā.

2. Zeme, par kuru ir piešķirts atbalsts atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 2328/91 [24] I sadaļai vai Padomes Regulai (EEK) Nr. 3766/91 [25], vai – Somijas un Zviedrijas gadījumā – atmatā atstātā zeme atbilstīgi nacionālajai atmatas shēmai ir uzskatāma par atbilstīgu platībatkarīgo maksājumu saņemšanas kritērijiem.

3. Platības, kuras dalībvalstis nesen ir pasludinājušas par atbilstīgām saskaņā ar restrukturizācijas programmu, nedrīkst vairāk kā par 5 % pārsniegt platību, kas atbilstīgi šai programmai nesen ir pasludināta par neatbilstīgu. Nosakot šo palielinājumu, tomēr neņem vērā šādas platības:

a) jaunajās Vācijas zemēs laika posmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam – 2500 ha, kas pakļauti lauksaimniecības zemju restrukturizācijai un kas apstādīti ar laukaugiem 1993. gada ražas iegūšanai;

b) pārējo zemi, uz kuru attiecas plāni, kas paredz vīnogu audzēšanu platību uzrakšanu 1991./92. gada vīna gadam un kas atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 1442/88 [26] un Nr. 2239/86 [27] ir apstiprināti līdz 1991. gada 31. decembrim un īstenoti šeit minētajos termiņos.

4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. panta trešo daļu dalībvalstis nedz pagaidām, nedz pastāvīgi nevar palielināt savu kopējo atbilstīgo lauksaimniecisko platību vairāk kā par 0,1 % no to kopējās pamatplatības.

Dalībvalstis nosūta Komisijai ikgadējo sarakstu, kurā norādītas atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. panta trešo daļu, lauksaimnieku skaits, attiecīgās platības un pamatojums.

Īpašos attiecīgi pamatotos gadījumos pirmajā punktā minēto ierobežojumu var pārskatīt atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 [28] 23. pantā izklāstītajai procedūrai.

5. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 7. panta 4. daļā minētie gadījumi ir gadījumi, kad audzētāji var sniegt attiecīgu un objektīvu pamatojumu neatbilstīgās zemes apmaiņai pret atbilstīgo zemi savos uzņēmumos, ar noteikumu, ka dalībvalstis ir pārbaudījušas, ka nav pienācīgu iemeslu šādas apmaiņas noraidīšanai, jo sevišķi no vides riska viedokļa. Apmaiņa nekādā gadījumā nevar izraisīt kopējās atbilstīgās aramzemes platības pieaugumu. Dalībvalstis paredz šādas apmaiņas iepriekšējas paziņošanas un apstiprināšanas sistēmu.

Vēlākais līdz katra gada 31. maijam dalībvalstis iesniedz Komisijai plānus, kas veido to kritēriju sarakstu, balstoties uz kuriem apmaiņa ir apstiprināta, un pierādījumu tam, ka šādas apmaiņas rezultātā nav palielinājusies kopējā atbilstīgās zemes platība.

3. pants

1. Platībatkarīgos maksājumus par laukaugu kultūrām maksā vienīgi par tām platībām,

a) kas atrodas reģionos, kurus dalībvalstis ir pasludinājušas par klimatiskā un lauksaimnieciskā ziņā piemērotiem laukaugu audzēšanai. Dalībvalstīm ir tiesības izlemt, ka jebkurš no reģioniem nav piemērots noteiktu laukaugu audzēšanai;

b) kuras ir pilnībā apsētas atbilstīgi vietējiem standartiem. Ja labība ir sēta kopā ar eļļas augu sēklām vai proteīnaugiem, vai ja eļļas augu sēklas ir sētas kopā ar proteīnaugiem, tad piemēro viszemāko platībatkarīgā maksājuma likmi;

c) kurās laukaugu sējumi ierastos augšanas apstākļos tiek saglabāti vismaz līdz ziedēšanas sākumam. Arī eļļas augu sēklu, proteīnaugu, linsēklu un cieto kviešu sējumi jākultivē atbilstīgi vietējiem standartiem vismaz līdz 30. jūnijam pirms attiecīgā tirdzniecības gada, ja vien tie, esot pilnā briedumā, netiek novākti pirms šā datuma. Proteīnaugus var novākt tikai pēc piengatavības sasniegšanas;

d) uz kurām attiecas pieteikumi vismaz par 0,3 ha, turklāt katra kultivētā zemes platība ir lielāka par minimālo platību, ko noteikusi attiecīgā reģiona dalībvalsts.

2. Ja audzētāja atbilstīgās platības atrodas vairākos audzēšanas reģionos, izmaksājamo summu nosaka atkarībā no tā, kur atrodas katra no šajā pieteikumā minētajām platībām.

3. Dalībvalstis, kas kukurūzu izdala atsevišķi reģionos, kuros to audzē galvenokārt lopbarībai, drīkst barības iegūšanai paredzēto graudu ražu piemērot visām kukurūzas platībām attiecīgajos reģionos.

2. IEDAĻA

Īpaši noteikumi, kuri attiecas uz dažām laukaugu kultūrām

4. pants

1. Dalībvalstis piemēro kvalitātes politiku attiecībā uz rapša un ripša sēklām, platības, par kurām var saņemt platībatkarīgos maksājumus, ierobežojot līdz platībām, kas apsētas ar sertificētām divu nuļļu (00) rapša un ripša sēklām, par kurām paziņots un kuras ievadītas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā, kā noteikts ar Direktīvu 70/457/EEK pirms jebkura maksājuma veikšanas. Divu nuļļu šķirnes ir šķirnes, kas dod sēklas ar maksimālu glukosinolāta saturu 25 μmol/g ar mitruma saturu 9 %, kā noteikts ar metodi EN ISO 9167-1: 1995, un erukskābes saturu ne vairāk par 2 % no kopējā taukskābes satura, kā noteikts ar metodi EN ISO 5508: 1995.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis platībām, kas atbilst platībatkarīgo maksājumu saņemšanas kritērijiem, var pieskaitīt platības, kas apsētas ar vienu vai vairākām no šādu kategoriju rapša un ripša sēklām:

a) sertificētām divu nuļļu šķirnes asociāciju sēklām, kuru komponenti ir minēti un pēc vajadzības iegrāmatoti Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā kā divas nulles;

b) sēklām, kas ievāktas no sertificētām sēklām, kuras izaudzētas vienā un tajā pašā divu nuļļu šķirņu audzētavā, ko apliecina parauga analīze, ko paņēmis apstiprināts kompetentās valsts iestādes aģents, lai pārliecinātos, ka ar mitruma saturu 9 % glukosinolāta saturs nepārsniedz 18,0 μmol/g;

c) tādu krājumu sēklām, kas pirms sēšanas reģistrēti pārbaudes un kontroles veikšanai un paredzēti ražas iegūšanai, lai izmantotu kā selekcionāru, pirmsbāzes, bāzes vai sertificētās sēklas sēšanas, izpētes vai izmēģināšanas nolūkā, lai noteiktu, vai tās var pievienot dalībvalsts šķirņu sarakstam, bet pēc tam arī kopējam katalogam kā divu nuļļu šķirni;

d) ar sertificētām Bienvenu un Jet Neuf šķirnes sēklām, kas paredzētas audzēšanas līgumā, kurš pirms sēšanas parakstīts starp audzētāju un pircēju un kuru īpaši apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde nolūkā iegūt sēklas tādas eļļas ražošanai, kas paredzēta īpašai lietošanai pārtikā vai lopbarībā;

e) ar sēklām, kuru erukskābes saturs pārsniedz 40 % no kopējās taukskābes satura un kuras paredzētas audzēšanas līgumā, kas pirms sēšanas noslēgts ar apstiprināto pirmo pircēju nolūkā iegūt sēklas, kas paredzētas īpašai nepārtikas lietošanai vai sēšanai šādas kultūras iegūšanai.

3. Ja dalībvalstis par atbilstīgām uzskata platības, kuras apsētas ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajām sēklām, pirms sēšanas tās veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai šādas sēklas atbilst prasībām. Glukosinolāta saturu nosaka pēc metodes EN ISO 9167-1: 1995(x) vai pēc metodes EN ISO 9167-2: 1997. Iepriekšējā metode ir vienīgā metode, ko lieto, lai izšķirtu strīdus par glukosinolāta saturu.

4. Platībatkarīgo maksājumu pieprasīšanai 2000./2001. gada tirdzniecības gadam atbilst arī platības, kas apsētas ar Regulas (EK) Nr. 658/96 II pielikumā uzskaitīto šķirņu un šķirņu asociāciju sertificētajām sēklām.

5. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 10. panta 9. punkta nozīmē tās saulespuķu sēklu šķirnes, kas veido konditorejai paredzētās saulespuķu sēklas, ir minētas II pielikumā.

5. pants

"Saldās lupīnas" ir tās sēklu ražojošās lupīnu šķirnes, kas dod ne vairāk kā 5 % rūgto sēklu. Rūgto sēklu saturu aprēķina atbilstīgi III pielikumā izklāstītajai pārbaudei.

6. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 S panta pirmās daļas nozīmē cieto kviešu audzētāji šīs regulas II pielikumā minētajās zonās saņem platībatkarīgā maksājuma papildmaksājumu maksimāli garantētajai platībai, kas noteikta šīs regulas III pielikumā.

Regulas (EK) Nr. 1251/1999 II pielikumā Pannoniju Austrijā veido šīs regulas IV pielikumā uzskaitītas zonas.

2. Ja maksimālā garantētā platība ir sadalīta starp audzēšanas zonām un audzēšanas reģioniem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta 3. daļā, piemēro šādus noteikumus:

a) ja audzēšanas reģions ir mazāks par 500 ha, attiecīgās dalībvalstis attiecīgo reģionu var apvienot ar blakus esošo reģionu;

b) Itālijā var ņemt vērā platības, kas tradicionāli tiek apsētas ar cietajiem kviešiem un no 1993. līdz 1997. gadam atbilstīgi piecu gadu shēmai ir atstātas atmatā;

c) vēlākais līdz tā tirdzniecības gada 15. septembrim, kurš ir pirms gada, par kuru tiek iesniegts pieteikums platībatkarīgā maksājuma saņemšanai, attiecīgās dalībvalstis paziņo audzētājiem un Komisijai par maksimāli garantētās platības sadali.

3. Šīs regulas V pielikumā minētajās zonās piešķir īpašu Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta 4. daļā paredzēto atbalstu par maksimālo skaitu hektāru, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 IV pielikumā par jebkuru zemes gabalu, kas atbilst laukaugu platību maksājumam, kurš paredzēts minētās regulas 1. pantā un apsēts ar cietajiem kviešiem.

4. Nolūkā piešķirt atbalstu par 1. un 3. punktā minētajiem cietajiem kviešiem, "platībatkarīgā" atbalsta pieteikumos, kā norādīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3887/92 [29] 4. pantā, jāietver visa informācija, kāda vajadzīga, lai noteiktu platības, kas apsētas ar cietajiem kviešiem, un tai jāpievieno pierādījums par sertificētu sēklu izmantošanu.

Pieteikumi atbalsta saņemšanai par cietajiem kviešiem ir spēkā tikai tad, ja

a) ir iesniegts pieteikums platībatkarīgā maksājuma saņemšanai par vienu un to pašu skaitu ar cietajiem kviešiem apsēto hektāru;

b) izmanto sēklas, kas sertificētas atbilstīgi Padomes Direktīvai 66/402/EEK [30].

5. Dalībvalstis nosaka minimālo sertificēto sēklu daudzumu, ko izmanto atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts lauksaimniecības praksei.

Šādam sēklu daudzumam, ko izmanto, lai panāktu minimālo apjomu saskaņā ar īpašajiem pasākumiem, par kuriem dalībvalstis vēlākais līdz 1998. gada 30. jūnijam ziņo Komisijai, var atļaut pārejas periodu līdz trim gadiem, kas sākas 1998. gada 1. jūlijā.

6. Platībatkarīgā maksājuma papildmaksājumu un īpašo atbalstu par cietajiem kviešiem maksā vienlaikus ar platībatkarīgo maksājumu.

7. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 1. panta 3. punktā "skābbarības zāle" ir kultūra, ko audzē platībās, kas lielākoties apsētas ar zālaugiem un ko vismaz reizi gadā novāc zaļā veidā ar nolūku to saglabāt noslēgtā vidē ar anaerobās fermentēšanas palīdzību.

2. Skābbarības zālei piemēro šīs regulas noteikumus, izņemot 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, kas attiecas uz ziedēšanu.

3. Dalībvalstīs, kas paredz īpašu skābbarības zāles platību, kā noteikts VI pielikumā, audzētāji ir tiesīgi saņemt platībatkarīgos maksājumus par skābbarības zāles audzēšanu.

II NODAĻA

Pamatplatības un references ražība

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

8. pants

Pamatplatības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. un 3. pantā, ir VI pielikumā izklāstītas platības.

9. pants

1. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. panta 3. punktu reģionalizācijas plānos ir paredzētas dažādas ražas apūdeņotai un neapūdeņotai zemei, dalībvalstis paredz noteikumus, kas nosaka, vai platības ir vai nav apūdeņotas tirdzniecības gada laikā. Jo īpaši tās paredz:

a) to laukaugu sarakstu, par kuriem var piešķirt attiecīgās likmes platībatkarīgos maksājumus no apūdeņotas platības iegūtai ražai;

b) apūdeņošanas ierīču izklāstu, kurām jābūt lauksaimnieka rīcībā, šādai ierīcei jābūt piemērotai attiecīgajai platībai un jānodrošina ūdens padeve, kas vajadzīga, lai augšanas ciklā augi normāli attīstītos;

c) attiecīgo apūdeņošanas periodu.

2. 1. punktu nepiemēro gadījumā, ja apūdeņošana ir vēsturiska iezīme, kas saistīta ar platībām un ļauj tās atšķirt un minēt, piemēram, regadío audzēšanas reģioni Spānijā.

2. IEDAĻA

Platības pārsniegums

10. pants

1. Lai noteiktu reģionālo pamatplatību pārsniegumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punktam, dalībvalsts kompetentā iestāde, no vienas puses, ievēro reģionālo pamatplatību, kas noteikta VI pielikumā, un, no otras puses, ievēro to platību summu, kas ietvertas pieteikumos platībatkarīgo maksājumu saņemšanai par katru kultūru, tai skaitā atbilstīgo obligāto atmatu. Jebkura labprātīgi atstātā atmata ir pieskaitāma platībām, kas nav apūdeņotas, kas nav apsētas ar kukurūzu un/vai kas nav apsētas ar skābbarības zāli.

2. Summa, ko veido platības, kas ietvertas iesniegtajos pieteikumos atbalsta saņemšanai, neietver platības vai to daļas, kas norādītas pieteikumos, par kuriem administratīvās pārbaudes ir parādījušas, ka tie noteikti ir nepamatoti.

Attiecīgā gadījumā tiek skaitīta platība, kas faktiski noteikta klātienes pārbaužu laikā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3887/92 6. pantu.

3. Platības, kas apsētas ar laukaugu kultūrām atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1251/1999 un ko izmanto kā pamatojumu atbalsta pieteikumiem atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1254/1999 [31], pieskaita to platību summai, kuras ietvertas iesniegtajos pieteikumos un ir pielāgotas saskaņā ar 2. punktu.

4. Pārsniegumu aprēķina atbilstīgi VIII pielikumā dotajai tabulai.

11. pants

1. Nolūkā noteikt, ciktāl ir pārsniegta maksimāli garantētā cieto kviešu platība, kas ir atbilstīga platībatkarīgā maksājuma papildmaksājuma pieprasīšanai, dalībvalstu kompetentās iestādes, no vienas puses, ņem vērā maksimāli garantēto platību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1251/1999 III pielikumā, vajadzības gadījumā to sadalot starp reģioniem, un, no otras puses, to platību summu, kuras ietvertas pieteikumos platībatkarīgo maksājumu papildmaksājumu saņemšanai par cietajiem kviešiem, kas koriģēta atbilstīgi šīs regulas 10. panta 2. punktam un vajadzības gadījumā samazināta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punktam.

2. Šā panta 1. punktu piemēro nolūkā noteikt, ciktāl ir pārsniegtas maksimāli garantētās platības, kas atbilst īpašā atbalsta saņemšanas kritērijiem par cietajiem kviešiem, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 IV pielikumā.

12. pants

1. Konstatējot, ka 10. un 11. pantā minētās platības ir pārsniegtas, attiecīgā dalībvalsts līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim nosaka galīgo pārsnieguma likmi, kas noapaļota līdz diviem cipariem aiz komata.

2. Šādi noteikto galīgo pārsnieguma likmi izmanto, lai aprēķinātu, par cik proporcionāli samazinās platība, kas atbilst

a) platībatkarīgā maksājuma saņemšanas kritērijiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punkta pirmajai daļai;

b) ar to saistītā papildmaksājuma un īpašā atbalsta saņemšanas kritērijiem par cietajiem kviešiem, tiklīdz ir piemērota Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punkta pirmā daļa.

13. pants

Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 6. punkta nozīmē dalībvalstis vēlākais līdz tā tirdzniecības gada 15. septembrim, par kuru pieprasa platībatkarīgo maksājumu, nosaka šāda ziņas un paziņo par to Komisijai:

a) sīkāk sadalāmo valsts pamatplatību;

b) kritērijus, ko izmanto dalībvalsts apakšplatību noteikšanai;

c) apakšplatības (skaitu, nosaukumu un lielumu);

d) sīki izstrādātus noteikumus, lai koncentrētos pasākumiem, ko piemēro pārsnieguma gadījumā.

3. IEDAĻA

References ražības pārsniegums

14. pants

Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. panta 7. punkta nozīmē atbalsta pieteikumu kopsavilkuma paziņojumi un ar to saistītās ražas ir tās, ko nosūtījušas dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 26. pantu.

Šim nolūkam references ražība ir ražība, kas noteikta šīs regulas VIII pielikumā.

15. pants

Lai aprēķinātu vidējo ražu, kas izriet no atbalsta pieteikumiem par attiecīgo tirdzniecības gadu, piemēro šādu procedūru:

a) vispirms vajadzības gadījumā proporcionāli samazina platības atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punkta pirmajai daļai;

b) ja 2000./01. un 2001./02. tirdzniecības gada maksājumi ir noteikti, balstoties uz vēsturiski iegūtajām eļļas augu sēklu ražām reģionā, eļļas augu sēklu platību noteikšanai izmanto vidējo labības ražu reģionā;

c) vidējo labības ražu, kas iegūta no neapūdeņotas zemes reģionā, izmanto, lai noteiktu ar laukaugu kultūrām apsētas platības, kas pasludinātas par skābbarībai paredzētajām platībām nolūkā saņemt piemaksas par liellopu un aitas gaļu.

16. pants

Līdz katra gada 31. maijam Komisija veic salīdzinošu 14. un 15. pantā minētās informācijas pārbaudi un nosaka attiecīgos labošanas koeficientus saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1766/92 23. pantā izklāstīto procedūru.

17. pants

16. pantā minētos koeficientus piemēro visiem platībatkarīgajiem maksājumiem dalībvalstī vai reģionā, kurā attiecīgā pamatplatība atrodas, izņemot platībatkarīgā maksājuma papildmaksājumu un īpašo atbalstu par cietajiem kviešiem.

III NODAĻA

Atmata

18. pants

Ar "atmatu" apzīmē platību, ko atstāj papuvē un ko iepriekšējā gadā

a) apstrādāja ar mērķi iegūt ražu;

b) vai atstāja atmatā atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1765/92 vai Regulai (EK) Nr. 1251/1999;

c) vai nepakļāva laukaugu audzēšanai vai apmežoja saskaņā ar attiecīgi Padomes Regulu (EEK) Nr. 2078/92 [32] un Padomes Regulu (EEK) Nr. 2080/92 [33] vai atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 [34] 22., 23., 24. un 31. pantam.

19. pants

1. Platībām, kas saskaņā ar šo iedaļu atstātas atmatā, jāaptver platība, kas ir vismaz 0,3 ha liela un vismaz 20 m plata.

Dalībvalstis var pieņemt:

a) mazākas platības, kas ietver veselus zemes gabalus ar pastāvīgām robežām, piemēram, sienām, dzīvžogiem vai ūdenstilpēm;

b) veselas zemes gabalus, kas ir šaurāki par 20 m, reģionos, kuros tradicionāli sastopamas šāda lieluma platības;

c) zemes gabalus, kuri ir vismaz 10 m plati, kuri izvietoti gar pastāvīgām ūdenstilpēm vai ezeriem un kuri pakļauti īpašai kontrolei, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību apkārtējai videi izvirzītajiem mērķiem.

2. Platības jāatstāj atmatā uz laika posmu, kas sākas vēlākais 15. janvārī un beidzas agrākais 31. augustā. Dalībvalstis tomēr paredz nosacījumus, ar kādiem audzētāji drīkst sākt sēklu sēšanu no 15. jūlija ražas ievākšanai nākamajā gadā, un nosacījumus, kas jāievēro, lai no 15. jūlija dalībvalstīs, kurās tradicionāli tiek praktizēta pārdzīšana uz vasaras kalnu ganībām, drīkstētu sākt ganīšanu.

3. Atmatā atstātās platības nedrīkst izmantot jebkāda veida lauksaimnieciskai ražošanai, izņemot Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 3. punktā noteikto, vai jebkādam ienesīgam nolūkam, kas nav savienojams ar laukaugu audzēšanu.

4. Dalībvalstis ievieš piemērotus pasākumus, kas atbilst konkrētajai situācijai saistībā ar atmatā atstātajām platībām, lai nodrošinātu, ka tās tiek saglabātas un ka tiek aizsargāta apkārtējā vide. Šādiem pasākumiem var pieskaitīt arī zaļo atmatu, šajā gadījumā jānodrošina, lai pasākumi garantētu to, ka zaļo atmatu nevar izmantot sēklu audzēšanai un ka nekādos apstākļos to nevar izmantot lauksaimnieciskiem mērķiem līdz 31. augustam vai turpmāk līdz 15. janvārim, lai laukaugus audzētu pārdošanai.

5. Šā panta 3. un 4. punktu nepiemēro platībām, kas atstātas atmatā vai apmežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23., 24. un 31. pantu un ko ieskaita obligātajā atstāšanā atmatā, ja tiek pierādīts, ka šāda zeme neatbilst šajos pantos izklāstītajām apkārtējās vides vai apmežošanas prasībām.

20. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 6. punkta nozīmē dalībvalstis var piešķirt daudzgadīgu atmatas maksājumu uz laiku līdz pieciem tirdzniecības gadiem.

2. Ciktāl tas nav pretrunā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punktu un jebkuru turpmāku minētās direktīvas 4. panta 3. punktā noteikto pamatsummu pieaugumu, audzētāji, kas apņemas atstāt atmatā vienas un tās pašas platības uz 1. punktā minēto laika posmu, saņem platībatkarīgo maksājumu par šo laika posmu, kas aprēķināts, ņemot vērā pamatsummu un ražas, kuras noteiktas reģionalizācijas plānā šo saistību uzņemšanās brīdī.

3. Ja audzētāji apzināti atkāpjas no savām saistībām savos "platībatkarīgā" atbalsta pieteikumos pirms 1. punktā minētā laika posma beigām, viņiem jāatlīdzina 5 % no platībatkarīgā maksājuma par iepriekšējo tirdzniecības gadu attiecībā uz platībām, kas izslēgtas no viņu saistībām, pareizinot to ar gadu skaitu, kādu viņi nav pildījuši savas sākotnējās saistības.

4. Audzētāji, kuri izvēlas 2. punktā paredzēto shēmu, var atgriezties pie savām saistībām, nemaksājot 3. punktā paredzēto sodu:

a) ja viņi izlemj atstāt atmatā vai apmežot attiecīgās platības, kas atbilstīgi shēmai paredzētas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23., 24. un 31. pantā;

b) īpašos gadījumos, ko noteikušas dalībvalstis un kas paredz saimniecības struktūras pārmaiņas ārpus audzētāja kontroles, piemēram, zemes platību pārdali.

5. Ja saimniecības struktūras pārmaiņu dēļ saistībās minētajā laika posmā platība, kas atstāta atmatā saskaņā ar šo pantu, pārsniedz procentuālo ierobežojumu, ko dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 5. punktam noteikušas šādu saistību uzņemšanās laikā, tajās ietvertās platības koriģē atbilstīgi šai robežai.

21. pants

1. Ja izsludinātā atmatā atstātā platība ir mazāka nekā platība, kas atbilst procentuālajam apjomam, ko veido obligāti atmatā atstātā platība, kas noteikta attiecīgajam tirdzniecības gadam, platību, kuru laukaugu audzētāji, kas pakļauti pienākumam atstāt platību atmatā, izmanto platībatkarīgo maksājumu pieprasīšanai, aprēķina, par pamatu ņemot izsludināto atmatā atstāto platību un dažāda veida labības, tai skaitā skābbarības zāles procentuālo daudzumu, to tomēr nevar samazināt līdz platībai, kas ir mazāka par platību, kāda vajadzīga 92 t labības produkcijas iegūšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 7. punktā.

2. Labības produkciju, kas minēta 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz ražu, ko izmanto platībatkarīgo maksājumu pieprasīšanai. Ja dalībvalsts ir izvēlējusies izmantot vēsturiski reģionā iegūtās eļļas augu sēklu ražas, to reizina ar 1,95.

22. pants

Portugālei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 4. punktu platībatkarīgo maksājumu par obligāti atmatā atstāto platību palielina par IX pielikumā minētajām summām. Šīs summas finansē saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3653/90 5. pantu.

23. pants

1. "Platībatkarīgā" atbalsta pieteikumus, kā norādīts Regulas (EEK) Nr. 3887/92, sadala pa reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. pantu.

2. Par katru platībatkarīgā maksājuma pieteikumu dotajā audzēšanas reģionā jāsastāda atbilstīga atmatas deklarācija vismaz par atbilstīgo hektāru skaitu šajā audzēšanas reģionā.

3. Saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem var paredzēt atkāpi no 2. punkta.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, obligāto atmatu, kas atbilst iesniegtajam pieteikumam par platībatkarīgā maksājuma saņemšanu, pilnībā vai daļēji nodalīt

a) secano reģionā Spānijā, ja saimniecības ir izvietotas secano and regadío audzēšanas reģionos;

b) kādā citā audzēšanas reģionā ar noteikumu, ka platībām, kas jāatstāj atmatā, jāatrodas audzēšanas reģionos, kas atrodas līdzās reģioniem, kuros atrodas apstrādātās platības.

5. Piemērojot 3. un 4. punktu, platība, kura jāatstāj atmatā, jākoriģē tā, lai tiktu ņemtas vērā atšķirības starp ražām, kuras izmanto atmatas maksājuma aprēķināšanai attiecīgajos reģionos. Taču, piemērojot šo punktu, atmatā atstāto hektāru skaits nedrīkst kļūt mazāks par obligāti noteikto.

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi

24. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1251/1999 8. panta 2. punkta, dalībvalstis sēšanas galīgo datumu var atlikt ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam X pielikumā minētajām kultūrām un attiecīgo dalībvalstu noteiktajās zonās, kas atrodas šajā pielikumā minētajos reģionos.

Ja sēšanas galīgā datuma atlikšana attiecas uz visām laukaugu kultūrām, dalībvalstis galīgo datumu, kas noteikts platībatkarīgo maksājumu pieteikumu iesniegšanai, ko attiecīgajās zonās veic audzētāji, turklāt var atlikt, vēlākais, līdz 15. jūnijam vai līdz galīgajam sēšanas datumam atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

25. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1251/1999 10. panta 7. punktā paredzēto ierobežojumu nosaka, ievērojot valsts atsauces platību un kopējo atbilstīgās lauksaimniecības zemes platību ar mērķi novērst apstādīšanu, kas varētu izraisīt pārmērīgu uz konkrētu kultūru attiecinātu eļļas augu sēklu platībatkarīgā maksājuma samazinājumu.

2. Ierobežojumu un kritērijus, ko piemēro tā noteikšanai, dara zināmus Komisijai, cik vien iespējams, drīz, bet ne vēlāk kā līdz tā tirdzniecības gada 31. jūlijam, kas ir pirms gada, uz kuru attiecas platībatkarīgā maksājuma pieteikums.

3. Lai novērtētu audzētāju tiesības saņemt platībatkarīgos maksājumus, kompetentās iestādes pārbauda, vai šo audzētāju atbalsta pieteikumi atbilst noteiktajam ierobežojumam. Tiek noraidīta zeme, uz kuru attiecas pieteikumi par uz konkrētu kultūru attiecinātu eļļas augu sēklu platībatkarīgajiem maksājumiem, kas pārsniedz šo ierobežojumu.

4. Gadījumos, kad platību noraidīšana saskaņā ar 3. punktu nozīmē to, ka platība, ko audzētājs atstājis atmatā, pārsniedz ierobežojumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 5. punktā un ko piemēro attiecīgā dalībvalsts, platību, kas atstāta atmatā un uzkuru attiecas platībatkarīgā maksājuma pieteikums, samazina tiktāl, ka tā nepārsniedz šo ierobežojumu.

5. Zeme, kas saskaņā ar 3. un 4. punktu atbilstīgi audzētāju "platībatkarīgā" atbalsta pieteikumiem ir noraidīta, netiek ieskaitīta Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. un 6. punkta nozīmē.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

26. pants

Informēšana

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju, kas jānorāda tabulās šeit izklāstītajā standartizētajā formā, kā izklāstīts XI pielikumā, pa audzēšanas reģioniem, pamatplatībām un valstīm, ievērojot šādu grafiku:

a) līdz kārtējā gada 15. septembrim – dati, kas iegūti, ņemot vērā jau veiktās pārbaudes un kontroles;

b) vēlākais līdz nākamajam 31. oktobrim – galīgie dati, kas atbilst tiem datiem, kurus izmanto 12. pantā minētā galīgā pārsnieguma procenta aprēķināšanai;

c) un vēlākais, līdz nākamajam 15. februārim – galīgie dati, kas atbilst platībām, par kurām atbalsts jau ir izmaksāts, pēc tam, kad ir atskaitīti Regulas (EEK) Nr. 3887/92 9. pantā paredzētie platības samazinājumi.

2. Konstatējot, ka 10. un 11. pantā minētās platības ir pārsniegtas, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties un vēlākais līdz esošā tirdzniecības gada 31.oktobrim paziņo Komisijai galīgo pārsnieguma likmi. Datus, ko izmanto, lai aprēķinātu likmi, par kādu ir pārsniegta pamatplatība, iesniedz, izmantojot VII pielikumā doto veidlapu.

3. Ja pārsnieguma likme ir sadalīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 6. punktu un 5. panta trešo daļu, attiecīgā dalībvalsts, vēlākais, līdz 31. oktobrim paziņo Komisijai par šādu sadali.

27. pants

Dalībvalstis paredz pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, un paziņo par tiem Komisijai viena mēneša laikā kopš to pieņemšanas vai grozīšanas.

28. pants

Regulas (EEK) Nr. 2467/92, (EEK) Nr. 2836/93, (EK) Nr. 762/94, (EK) Nr. 1098/94, (EK) Nr. 1237/95, (EK) Nr. 658/96 un (EK) Nr. 1577/98 ir atceltas no 2000. gada 1. jūlija.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

29. pants

Šī regula stājas spēkā tajā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalstam, kas tiek sniegts dažu laukaugu audzētājiem attiecībā uz 2000./01. un turpmākajiem tirdzniecības gadiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

[2] OV L 181, 1.7.1992., 12. lpp.

[3] OV L 210, 28.7.1998., 3. lpp.

[4] OV L 246, 27.8.1992., 11. lpp.

[5] OV L 380, 24.12.1992., 24. lpp.

[6] OV L 260, 19.10.1993., 3. lpp.

[7] OV L 202, 30.7.1997., 48. lpp.

[8] OV L 90, 7.4.1994., 8. lpp.

[9] OV L 256, 19.9.1998., 8. lpp.

[10] OV L 121, 12.5.1994., 12. lpp.

[11] OV L 241, 11.9.1999., 14. lpp.

[12] OV L 121, 1.6.1995., 29. lpp.

[13] OV L 284, 16.10.1997., 36. lpp.

[14] OV L 91, 12.4.1996., 46. lpp.

[15] OV L 75, 20.3.1999., 24. lpp.

[16] OV L 206, 23.7.1998., 17. lpp.

[17] OV L 225, 12.10.1990., 1. lpp.

[18] OV L 25, 1.2.1999., 27. lpp.

[19] OV L 362, 27.12.1990., 28. lpp.

[20] OV L 158, 8.7.1995., 13. lpp.

[21] OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.

[22] OV L 127, 21.5.1999., 4. lpp.

[23] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[24] OV L 218, 6.8.1991., 1. lpp.

[25] OV L 356, 24.12.1991., 17. lpp.

[26] OV L 132, 28.5.1988., 3. lpp.

[27] OV L 196, 18.7.1986., 1. lpp.

[28] OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp.

[29] OV L 391, 31.12.1992., 36. lpp.

[30] OV L 125, 11.7.1966., 2309./66. lpp.

[31] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.

[32] OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

[33] OV L 215, 30.7.1992., 96. lpp.

[34] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

(2. panta 1. punktam)

DEFINĪCIJAS

1. Pastāvīgās ganības

Nemainīga zeme, ko pastāvīgi (piecus gadus vai ilgāk) izmanto (sētas vai dabīgi augošas) zāles audzēšanai.

2. Pastāvīgi laukaugu sējumi

Nemainīgi laukaugu sējumi, izņemot pastāvīgās ganības, kas aug šajā zemē piecus gadus vai ilgāku laiku un kurā atkārtoti tiek iegūtas ražas, izņemot daudzgadīgos laukaugu sējumus.

3. Daudzgadīgie laukaugu sējumi

KN kods | |

07091000 | Artišoki |

07092000 | Sparģeļi |

ex07099090 | Rabarberi |

081020 | Avenes, kazenes, zīdkoka ogas un kazeņavenes |

081030 | Upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas: |

081040 | Dzērvenes, mellenes un citi Vaccinium ģints augļi: |

4. Restrukturizācijas programma

Struktūras un/vai saimniecības atbilstīgās platības maiņas, ko noteikušas valsts iestādes.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

(4. panta 5. punktam)

Konditorejai paredzētās saulespuķu sēklu šķirnes

Agripro 3450

Agrosur

Dahlgren D-131 (Toma)

Dahlgren D-151

Dahlgren D-171

Dahlgren D-181

Dahlgren 954

Dahlgren D-1950

Dahlgren D-1998

Diset

Hagen Seed SG 9011

Hagen Seed SG 9054

Hagen Seed SG 9211

Interstate (IS)8004

Kelisur

Royal Hybrid 381

Royal Hybrid 2141

Royal Hybrid 3801

Royal Hybrid 3831

Royal Hybrid 4381

RRC 995

RRC 2211

RRC 2232

RRC 4211

SIGCO 826

SIGCO 828

SIGCO 829

SIGCO 830

SIGCO 954

SIGCO 964

SIGCO 974

SIGCO 995

Toma

Triumph 660C

Triumph 505C+

Triumph 520C

Triumph 515C

USDA Hybrid 924

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

(5. pantam)

RŪGTO LUPĪNU PĀRBAUDE

Jāveic 200 graudu paraugam, kas paņemti no 1 kg no katras partijas, kura nepārsniedz 20 t.

Pārbaudes nolūks ir vienīgi sniegt kvalitatīvu pierādījumu par rūgto graudu klātbūtni paraugā. Viendabīguma pielaide ir 1 grauds no 100. Izmantot graudu sagriešanas metodi atbilstīgi Von Sengbusch (1942), Ivanov un Smirnova (1932) un Eggebrecht (1949). Šķērsām sagriezt sausus vai palielinātus graudus. Pusgraudus ievietot sietā un uz 10 sekundēm iegremdēt joda šķīdumā, pēc tam piecas sekundes tos ūdenī noskalot. Sagrieztās rūgto graudu virsmas kļūst brūnas, bet graudi, kuros ir zems alkaloīdu saturs, saglabā dzeltenu nokrāsu.

Joda šķīduma sagatavošanai 14 g kālija jodāta izšķīdināt pēc iespējas mazākā daudzumā ūdens, pievienot 10g joda un atšķaidīt līdz 4000 cm3. Pirms lietošanas šķīdumu atstāt uz vienu nedēļu nostāvēties. Uzglabāt brūnās pudelēs. Pirms lietošanas šķīdumu atšķaidīt trīs līdz piecas reizes attiecībā pret tā sākotnējo tilpumu.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

(6. panta 1. punkta otrajai daļai)

ZONAS, KAS ATBILST PAPILDMAKSĀJUMA SAŅEMŠANAS KRITĒRIJIEM PAR CIETAJIEM KVIEŠIEM AUSTRIJĀ

Pannonija:

1. Apriņķu zemnieku kameru rajoni

2046 Atzenbrugg

2054 Baden

2062 Bruck/Leitha

2089 Ebreichsdorf

2101 Gänserndorf

2241 Hollabrunn

2275 Kirchberg/Wagram

2305 Korneuburg

2321 Laa/Thaya

2330 Langenlois

2364 Marchfeld

2399 Mistelbach

2402 Mödling

2470 Poysdorf

2500 Ravelsbach

2518 Retz

2551 Schwechat

2585 Tulln

2623 Wr. Neustadt

2631 Wolkersdorf

2658 Zistersdorf

2. Apriņķa pakļautības rajoni

3018 Neusiedl/See

3026 Eisenstadt

3034 Mattersburg

3042 Oberpullendorf

3. Lauksaimniecības kameras rajoni

1007 Wien

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

(6. panta 3. punktam)

ZONAS, KAS ATBILST ĪPAŠĀ ATBALSTA SAŅEMŠANAS KRITĒRIJIEM PAR CIETAJIEM KVIEŠIEM

VĀCIJA:

Apriņķi un pilsētas bez apriņķa:

Bādene-Virtemberga:

Stadt Stuttgart, Ludwigsburg, Rems-Murr-Kreis, Stadt Heilbronn, Heilbronn, Hohenlohekreis, Main-Tauber-Kreis, Stadt Karlsruhe, Karlsruhe, Stadt Baden-Baden, Rastatt, Stadt Heidelberg, Stadt Mannheim, Rhein-Neckar-Kreis, Stadt Pforzheim, Enzkreis, Ortenaukreis.

Bavārija:

Stadt Ingolstadt, Dachau, Eichstätt, Freising, Fürstenfeldbrück, Neuburg-Schrobenhausen, Pfaffenhofen a.d.Ilm, Kelheim, Stadt Ansbach, Ansbach, Neustadt-Bad Winsheim, Stadt Aschaffenburg, Aschaffenburg, Bad Kissingen, Rhön-Grabfeld, Haßberge, Kitzingen, Main-Spessart, Stadt Schweinfurt, Schweinfurt, Stadt Würzburg, Würzburg.

Reinzeme-Pfalca:

Ahrweiler, Stadt Koblenz, Mayen-Koblenz, Bad Kreuznach, Rhein-Lahn-Kreis, Westerwald-Kreis, Bernkastel-Wittlich, Bitburg-Prüm, Daun, Trier-Saarburg, Stadt Trier, Stadt Frankenthal, Landau i.d.P., Ludwigshafen, Mainz, Neustadt/Weinstr., Speyer, Worms, Alzey-Worms, Bad Dürkheim, Donnersbergkreis, Germersheim, Südl. Weinstraße, Ludwigshafen, Mainz-Bingen.

Hesene:

Stadt Frankfurt/Main, Wiesbaden, Bergstraße, Stadt Darmstadt, Darmstadt-Dieburg, Groß-Gerau, Hochtaunuskreis, Main-Kinzig-Kreis, Main-Taunus-Kreis, Stadt Offenbach, Offenbach, Rheingau-Taunus-Kreis, Wetteraukreis, Lahn-Dill-Kreis, Limburg-Weilburg.

Sārzeme:

Stadt Saarbrücken, Merzig-Wadern, Neunkirchen, Saarlouis, Sankt Wendel.

Saksija:

Mittweida, Muldentalkreis.

Saksija-Anhalte:

Bernburg, Köthen, Burgenlandkreis, Mansfelder Land, Merseburg-Querfurt, Saalkreis, Sangerhausen, Aschersleben-Straßfurt, Halberstadt, Jerichower Land, Quedlinburg, Schönebeck.

Tīringene:

Unstrut-Hainich-Kreis, Kyffhäuserkreis, Gotha, Sömmerda, Hildburghausen, Stadt Weimar, Weimarer Land, Altenburger Land, Stadt Erfurt.

SPĀNIJA

Lauksaimniecības apgabali

Almazán (SO), Bajo Aragón (TE), Campiña (GU), Campo de Gómara (SO), Centro (AB), El Cerrato (P), Hoya de Huesca (HU), La Montaña (A), Las Vegas (M), Logrosán (CC), Monegros (HU), Noroeste (MU), Requena-Utiel (V), Rioja Baja (LO), Segría (L), Sierra Rioja Baja (LO), Sur (VA), Suroeste y Valle de Guadalentín (MU), Trujillo (CC), Urgel (L), Valle de Ayora (V).

FRANCIJA

Departamenti

Aisne, Aube, Charente, Charente-Maritime, Cher, Deux-Sèvres, Essonne, Eure, Eure-et-Loir, Indre, Indre-et-Loire, Loir-et-Cher, Loiret, Lot-et-Garonne, Maine-et-Loire, Marne, Nièvre, Orne, Sarthe, Seine-et-Marne, Vendée, Vienne, Yonne, Yvelines.

ITĀLIJA

Provinces

Alessandria, Bologna, Brescia, Cremona, Ferrara, Forlì, Gorizia, Lodi, Mantova, Milano, Modena, Padova, Parma, Pavia, Piacenza, Pordenone, Ravenna, Reggio Emilia, Rimini, Rovigo, Torino, Treviso, Udine, Venezia, Vercelli, Verona, Vicenza.

APVIENOTĀ KARALISTE

Anglija.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

(8. pantam)

PAMATPLATĪBAS

Reģions | Visi laukaugi | no kuriem kukurūza ir | no kuriem skābbarības zāle ir |

BEĻĢIJA

Kopā | 478,6 | | |

I zona | | 97,0 | |

DĀNIJA | 2018,0 | | |

VĀCIJA | 10155,6 | 540,3 | |

Šlēsviga-Holšteina | 505,6 | | |

Hamburga | 5,1 | | |

Lejassaksija | 1424,4 | | |

Brēmene | 1,8 | | |

Ziemeļreina-Vestfālene | 948,3 | | |

Hesene | 368,4 | | |

Reinzeme-Pfalca | 461,2 | | |

Bādene-Virtemberga | 735,4 | 122,1 | |

Bavārija | 1775,9 | 418,2 | |

Sārzeme | 36,5 | | |

Berlīne | 2,9 | | |

Brandenburga | 888,5 | | |

Meklenburga-Priekšpomerānija | 967,9 | | |

Saksija | 598,8 | | |

Saksija-Anhalte | 880,7 | | |

Tīringene | 554,2 | | |

GRIEĶIJA

I zona | 1396,3 | 218,0 | |

II zona | 95,4 | 4,1 | |

SPĀNIJA

Regadío | 1371,1 | 403,4 | |

Secano | 7848,6 | | |

FRANCIJA

Kopā | 13526,0 | | |

Ar kukurūzu apsētā pamatplatība | | 613,8 | |

Apūdeņotā pamatplatība | 1209,7 | | |

ĪRIJA | 345,5 | 0,2 | |

ITĀLIJA | 5801,2 | 1200,0 | |

LUKSEMBURGA | 42,8 | | |

NĪDERLANDE | 436,5 | 208,3 | |

AUSTRIJA | 1203,0 | | |

PORTUGĀLE

Azoru salas | 9,7 | | |

Madeira

-Regadío | 0,31 | 0,29 | |

-Citi | 0,30 | | |

Kontinentālais

-Regadío | 293,4 | 221,4 | |

-Citi | 718,0 | | |

SOMIJA | 1591,0 | | 200,0 |

ZVIEDRIJA | 1737,0 | | 130,0 |

APVIENOTĀ KARALISTE

Anglija | 3794,6 | 33,2 | |

Skotija | 551,6 | | |

Ziemeļīrija | 52,9 | 1,2 | |

Velsa | 61,4 | | |

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

(10. panta 4. punktam)

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

(14. panta otrajai daļai)

REFERENCES RAŽĪBA, KAS MINĒTA REGULAS (EK) NR. 1251/1999 3. PANTA 7. PUNKTĀ

Beļģija | 6,24 |

Dānija | 5,22 |

Vācija | 5,66 |

-Šlēsviga-Holšteina | 6,81 |

-Hamburga | 6,01 |

-Lejassaksija | 5,33 |

-Brēmene | 5,34 |

-Ziemeļreina-Vestfālene | 5,81 |

-Hesene | 5,50 |

-Reinzeme-Pfalca | 4,78 |

-Bādene-Virtemberga | 5,48 |

-Bavārija | 5,94 |

-Sārzeme | 4,38 |

-Berlīne | 4,52 |

-Brandenburga | 4,54 |

-Meklenburga-Priekšpomerānija | 5,45 |

-Saksija | 6,23 |

-Saksija-Anhalte | 6,14 |

-Tīringene | 6,13 |

Grieķija | 3,39 |

Spānija | 2,9 |

Francija | 6,02 |

Īrija | 6,08 |

Itālija | 3,9 |

Luksemburga | 4,26 |

Nīderlande | 6,66 |

Portugāle | 2,90 |

Apvienotā Karaliste | 5,83 |

Austrija | 5,27 |

Zviedrija | 4,02 |

Somija | 2,82 |

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

(22. pantam)

PAPILDMAKSĀJUMS PAR ATMATU PORTUGĀLĒ

(EUR) |

Tirdzniecības gads | 2000./01. | 2001./02. | 2002./03. |

Papildmaksājums | 9,64 | 6,57 | 3,41 |

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

(24. panta pirmajai daļai)

Pēdējais sēšanas datums: 15 jūnijs

Laukaugi | Dalībvalsts | Reģions |

Visi laukaugi | Somija | Visa teritorija |

Zviedrija | Visa teritorija |

Saldā kukurūza | Visas dalībvalstis | Visa teritorija |

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

(26. panta 1. punktam)

INFORMĀCIJA, KAS JĀPAZIŅO KOMISIJAI

Informācija jāiesniedz tabulu veidā, kas sastādītas atbilstīgi turpmāk aprakstītajam modelim:

- pirmais tabulu komplekts, kas audzēšanas reģionu līmenī sniedz informāciju Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. panta nozīmē,

- otrais tabulu komplekts, kas sniedz informāciju par katru pamatplatības reģionu šīs regulas VI pielikuma nozīmē,

- tabula, kurā apkopo informāciju par katru dalībvalsti.

Tabulas jāiesūta uz papīra un elektroniskā veidā.

Platību formulas: | 5 = 1 + 2 + 3 + 4 |

10 = 7 + 8 + 9 |

14 = 15 + 16 |

19 = 5 + 10 + 11 + 12 + 13 + 14 + 18 |

Piezīmes:

Katrā tabulā jānorāda attiecīgais reģions.

Izmanto ražu, ko lieto, platībatkarīgo maksājumu aprēķināšanai atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1251/1999.

Atšķirība starp "neapūdeņoto" un "apūdeņoto" zemi būtu jānodala tikai tiem reģioniem, kuros ir atrodamas abas. Tādā gadījumā:

d = e + f

j = k + l

1. rindu attiecina vienīgi uz tiem cietajiem kviešiem, kas atbilst platībatkarīgā maksājuma papildmaksājuma saņemšanas kritērijiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta pirmajā daļā.

2. rindu attiecina vienīgi uz tiem cietajiem kviešiem, kas atbilst īpašā atbalsta saņemšanas kritērijiem, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta ceturtajā daļā.

17. rindu attiecina vienīgi uz tām platībām, kas atstātas atmatā vai apmežotas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23., 24. un 31. pantu un ko skaita kā aramzemi, kas atstāta atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 8. punktu.

18. rindā norāda platības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punkta otrajā ievilkumā.

Turklāt jānosūta informācija par audzētājiem, kuri nepieprasa atbalstu par hektāru saskaņā ar atbalsta sistēmu dažiem laukaugiem (Regula (EK) Nr. 1251/1999). Šī informācija, kas zem nosaukuma "Citi" jānorāda stabiņā "m" un "n", galvenokārt, attiecas uz laukaugu sējumiem, kas pasludināti par lopbarības platību liellopu un aitas gaļas piemaksu saņemšanai.

21. rinda attiecas uz zemi, kas atstāta atmatā nepārtikas laukaugu iegūšanai un kas neatbilst maksājumu saņemšanas kritērijiem atbilstīgi noteikumiem, ko ievieš Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 3. punkts (piemēram, cukurbietēm, Jeruzalemes artišokam un cigoriņa saknēm).

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Top