31999R1804

Padomes Regula (EK) Nr. 1804/1999

(1999. gada 19. jūlijs),

ar ko papildina Regulu (EK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, lai iekļautu lopkopības produktus

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Regula (EEK) Nr. 2092/91 [4] paredz, ka Komisijai līdz 1995. gada 30. jūnijam jāiesniedz priekšlikumi par principiem un īpašiem kontroles pasākumiem attiecībā uz bioloģisko lopkopību, nepārstrādātiem lopkopības produktiem un dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas saturošiem produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

(2) Pieaug pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem lauksaimniecības produktiem, un šie produkti aizvien vairāk piesaista patērētājus.

(3) Lopkopība ļauj paplašināt šo produktu loku un nodrošina tādu papilddarbību attīstību, kas nes lielu daļu peļņas, tām zemnieku saimniecībām, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

(4) Šī regula saskaņo ražošanas, marķēšanas un pārbaudes noteikumus visbūtiskākajām sugām; sugām, izņemot ūdensdzīvniekus, kuru audzēšanas noteikumi šajā regulā nav izstrādāti, patērētāju aizsardzības labad ir jāsaskaņo vismaz marķēšanas prasības un kontroles sistēma; akvakultūras produktiem šādus noteikumus vajadzētu izstrādāt pēc iespējas ātrāk.

(5) Lopkopība turklāt bioloģiskās ražošanas saimniecībās ir lauksaimnieciskās ražošanas organizācijas pamatā tiktāl, ciktāl tā nodrošina vajadzīgo bioloģisko materiālu un mēslošanas līdzekli apstrādātajai zemei un attiecīgi veicina augsnes uzlabošanu un stabilas lauksaimniecības attīstību.

(6) Lai izvairītos no vides, jo īpaši tādu dabas resursu kā augsne un ūdens, piesārņošanas, bioloģiskajai lopkopībai principā ir jānodrošina cieša saistība starp šādu lopkopību un zemi, piemērotu daudzgadīgas rotācijas (augsekas) sistēmu un lopu barošanu ar bioloģiskās lauksaimniecības labības produktiem, kas saražoti pašā saimniecībā.

(7) Lai novērstu ūdens piesārņojumu ar slāpekļa savienojumiem, bioloģiskās lopkopības saimniecībās būtu jābūt attiecīgām uzglabāšanas iespējām un plāniem par cietu un šķidru dzīvnieku atkritumu izmantošanu.

(8) Ganību lopkopība, ko veic saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem, ir nodarbe, kas īpaši piemērota neizmantoto zemju potenciāla uzturēšanai un izmantošanai.

(9) Būtu jāveicina plaša bioloģiskā dažādība, un šķirņu izvēlē būtu jāņem vērā to spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem.

(10) Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un no tiem atvasināti produkti nav savienojami ar bioloģiskās ražošanas metodi; lai saglabātu patērētāju uzticēšanos bioloģiskajai ražošanai, ģenētiski modificētus organismus, to daļas vai no tiem atvasinātus produktus nevajadzētu izmantot produktos, kas marķēti kā bioloģiski ražoti.

(11) Patērētājiem būtu jādod garantija, ka šie produkti ir ražoti saskaņā ar šo regulu; ciktāl tas ir tehniski iespējams, tas būtu jābalsta uz iespēju atpazīt lopkopības produktus.

(12) Lopi ir jābaro ar zāli, rupjo barību un barību, kas ražotas saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem.

(13) Pašreizējos apstākļos lopkopji var sastapties ar grūtībām, nodrošinot barības sastāvdaļas bioloģiski audzētam ganāmpulkam, un tādēļ būtu jādod atļauja pagaidām izmantot zināmu skaitu nebioloģiski ražotu barības sastāvdaļu ierobežotā daudzumā.

(14) Turklāt, lai nodrošinātu ganāmpulka uztura pamatprasības, varētu būt vajadzība pie stingri definētiem nosacījumiem izmantot zināmas minerālvielas, mikroelementus un vitamīnus.

(15) Dzīvnieku veselības aprūpei galvenokārt vajadzētu būt profilaktiskai, ar tādiem pasākumiem kā attiecīga šķirņu un cilšu izvēle, sabalansēta augstas kvalitātes diēta un labvēlīga vide, jo īpaši attiecībā uz ganāmpulka blīvumu, lopu novietnēm un lopkopības praksi.

(16) Ķīmiski sintezētu alopātisko zāļu profilaktiska lietošana bioloģiskajā lauksaimniecībā nav atļauta.

(17) Tomēr, kad dzīvnieki ir slimi vai ievainoti, tie būtu nekavējoties jāārstē, dodot priekšroku fitoterapeitiskajām vai homeopātiskajām zālēm un līdz minimumam stingri ierobežojot ķīmiski sintezētu alopātisko zāļu lietošanu; lai patērētājiem garantētu bioloģiskās ražošanas integritāti, būtu jāatrod iespēja pieņemt ierobežojošus pasākumus kā, piemēram, nogaidīšanas laika divkāršošana pēc ķīmiski sintezētu alopātisko zāļu lietošanas.

(18) Lielākajā daļā gadījumu lopiem būtu jādod iespēja brīvi uzturēties ārā vai ganībās, ja to atļauj laika apstākļi, un šīs brīvās platības principā būtu jāorganizē saskaņā ar pienācīgu rotācijas sistēmu.

(19) Visu sugu lopu novietnēm būtu jāatbilst dzīvnieku vajadzībām attiecībā uz ventilāciju, apgaismojumu un telpu, un attiecīgi būtu jānodrošina pietiekami ērta platība, lai katram dzīvniekam būtu daudz vietas, kur kustēties un attīstīt savu dabisko sociālo uzvedību.

(20) Līdz minimumam būtu jāierobežo sistemātiskas operācijas, kas rada dzīvniekiem stresu, kaitējumu, slimības vai ciešanas audzēšanas, kopšanas, transportēšanas vai kaušanas posmos; tomēr drīkst pieļaut specifisku iejaukšanos, kas ir būtiska atsevišķiem ražošanas tipiem; atsevišķu vielu lietošana, lai stimulētu augšanu vai izmainītu vairošanās ciklu, nav savienojama ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

(21) Biškopības īpašās iezīmes prasa specifiskus noteikumus, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka atbilstošas kvalitātes ziedputekšņu un nektāra avoti ir pieejami pietiekamā daudzumā.

(22) Visi, kas tirgū laiž no bioloģiski audzēta ganāmpulka iegūtus produktus, būtu jāpakļauj regulārām un vienotām pārbaudēm; saimniecībā būtu jāizdara ieraksti pieejamā reģistrā, kuru regulāri atjauno ar sīku informāciju par lopiem, ko ieved saimniecībā un izved no tās, un par visiem kopšanas faktiem.

(23) Lauksaimniecības un klimata apstākļu reģionālās atšķirības prasa zināmus pārveides posmus atsevišķām darbībām, ka arī attiecībā uz ganāmpulka novietņu un iekārtojuma raksturu.

(24) Pastāvošā dažādība starp dalībvalstīs iedibināto bioloģiskās lopkopības praksi prasa, lai dalībvalstīm būtu iespējas piemērot stingrākus noteikumus attiecībā uz lopiem un lopkopības produktiem, kas ražoti to teritorijā.

(25) Norādes marķējumā, reklāmas materiālos vai komerciālos dokumentos, kurus patērētājs uzskata par atsauci uz bioloģisko ražošanas metodi, Regula (EEK) Nr. 2092/91 paredz produktiem, kas ražoti saskaņā ar minēto regulu.

(26) Patērētājs zināmas norādes parasti uzskata par atsauci uz bioloģisko ražošanas metodi.

(27) Tomēr ir jānosaka pārveides laiks, lai ļautu preču zīmju īpašniekiem pielāgot savu produkciju bioloģiskās lauksaimniecības prasībām ar noteikumu, ka šāds pārveides laiks ir pieļaujams tikai preču zīmēm, kurās ir iepriekšminētās norādes, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts pirms Regulas (EEK) Nr. 2092/91 publicēšanas, un ka patērētāji ir pienācīgi informēti par to, ka produkti nav ražoti pēc bioloģiskās ražošanas metodes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2092/91 ar šo groza šādi:

1. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

1. Šī regula attiecas uz šādiem produktiem, ja tie ir marķēti vai tos paredzēts marķēt ar norādēm uz bioloģiskās lauksaimniecības metodi:

a) nepārstrādātiem lauksaimniecības augu produktiem; arī lopiem un nepārstrādātiem lopkopības produktiem tiktāl, ciktāl I un III pielikumā tiem ir paredzēti ražošanas principi un īpaši kontroles noteikumi;

b) pārstrādātiem lauksaimniecības augu un lopkopības produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā un pagatavoti pamatā no vienas vai vairākām augu un/vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām;

c) barību, barības maisījumiem un barības sastāvdaļām, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, no šīs regulas spēkā stāšanās brīža, kā minēts 3. punktā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja I pielikumā atsevišķām dzīvnieku sugām nav paredzētas sīki izstrādātas ražošanas normas, tad uz šīm sugām un to produktiem, izņemot akvakultūras un akvakultūru produktus, attiecas 5. pantā paredzētie marķēšanas noteikumi un 8. un 9. pantā paredzētie pārbaužu noteikumi. Līdz sīki izstrādātu ražošanas normu, valsts tiesību aktu iekļaušanai vai to neesamības gadījumā piemēro privātos standartus, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.

3. Komisija ne vēlāk kā 2001. gada 24. augustā ierosina regulu saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, kas paredz marķēšanas prasības, kā arī kontroles prasības un piesardzības pasākumus produktiem, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, ciktāl šīs prasības ir saistītas ar bioloģiskās ražošanas metodi.

Līdz pirmajā daļā minētās regulas pieņemšanai par produktiem, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, vai tā neesamības gadījumā piemēro privātos standartus, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.";

2. Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

spāņu valodā : ecológico,

dāņu valodā : økologisk,

vācu valodā : ökologisch, biologisch,

grieķu valodā : βιολογικό,

angļu valodā : organic,

franču valodā : biologique,

itāļu valodā : biologico,

holandiešu valodā : biologisch,

portugāļu valodā : biológico,

somu valodā : luonnonmukainen,

zviedru valodā : ekologisk.";

3. Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"3. pants

Šo regulu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem piemēro 1. pantā precizētajiem produktiem, neierobežojot citus Kopienas noteikumus vai valstu noteikumus, kā, piemēram, noteikumus par ražošanu, izgatavošanu, laišanu tirgū, marķēšanu un kontroli, to skaitā tiesību aktus par pārtikas produktiem un dzīvnieku barošanu.";

4. Definīciju jēdzienam "sagatavošana" 4. panta 3. punkta aizstāj ar šādu definīciju:

"Sagatavošana" : nozīmē lauksaimniecības produktu konservēšanas un/vai pārstrādes operācijas (to skaitā kaušanu un sadalīšanu dzīvnieku produktiem), kā arī iesaiņošanu un/vai izmaiņas marķējumā, lai norādītu uz svaigu, konservētu un/vai pārstrādātu produktu bioloģiskās ražošanas metodi."

5. Regulas 4. pantam pievieno šādas definīcijas:

"Lopkopība" nozīmē mājas vai piejaucētu sauszemes dzīvnieku (to skaitā kukaiņu) un saldūdenī, jūras ūdenī vai iesāļāūdenī audzētu ūdens dzīvnieku audzēšanu. Savvaļas dzīvnieku medību vai zvejniecības produktus neuzskata par bioloģisko produkciju..

"Ģenētiski modificēts organisms (ĢMO)" nozīmē jebkuru organismu, kas definēts Padomes Direktīvas 90/220/EEK (1990. gada 23. aprīlis) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā [5] 2. pantā.

"ĢMO atvasinājums" nozīmē jebkuru vielu, kura ir vai nu izgatavota no ĢMO, vai arī ir ĢMO radīta, taču nesatur tos.

"ĢMO un ĢMO atvasinājumu izmantošana" nozīmē to izmantošanu par pārtikas produktiem, pārtikas sastāvdaļām (to skaitā piedevām un aromatizētājiem), ražošanas palīgvielām (to skaitā par ekstrakcijas šķīdumiem), barību, barības maisījumiem, barības sastāvdaļām, barības piedevām, barības ražošanas palīgvielām, noteiktiem produktiem, ko lieto dzīvnieku uzturā (saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK) [6], augu aizsardzības produktiem, veterinārajām zālēm, mēslošanas līdzekli, augsnes uzlabotājiem, sēklām, veģetatīvo reproduktīvo materiālu un ganāmpulku.

"Veterinārās zāles" nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvā 65/65/EEK (1965. gada 26. janvāris) par normatīvu vai administratīvu aktu tuvināšanu attiecībā uz zālēm [7] 1. panta 2. punktā.

"Homeopātiskās veterinārās zāles" nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvas 92/74/EEK (1992. gada 22. septembris), kas paplašina Direktīvas 81/851/EEK par normatīvos vai administratīvajos aktos paredzēto noteikumu tuvināšanu attiecībā uz zālēm darbības sfēru un paredz papildu noteikumu pieņemšanu par homeopātiskajām veterinārajām zālēm [8], 1. panta 1. punktā.

"Barība" nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvas 79/373/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par barības maisījumu tirdzniecību [9] 2. panta a) apakšpunktā.

"Barības sastāvdaļas" nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvā 96/25/EK (1996. gada 29. aprīlis) par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK [10], 2. panta a) apakšpunktā.

"Barības maisījumi" nozīmē produktus, kas definēti Direktīvas 79/373/EEK 2. panta b) apakšpunktā.

"Barības piedevas" nozīmē produktus, kas definēti Padomes Direktīvas 70/524/EEK (1970. gada 23. novembris) par barības piedevām [11] 2. panta a) apakšpunktā.

"Atsevišķi dzīvnieku uzturā lietoti produkti" nozīmē uzturvielas, uz ko attiecas Padomes Direktīva 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā.

"Bioloģiskās ražošanas vienība/saimniecība/lopu" ferma nozīmē vienību, saimniecību vai lopu fermu, kas atbilst šīs regulas noteikumiem.

"Bioloģiski ražota barība/barības sastāvdaļas" nozīmē barību/barības sastāvdaļas, kas ražotas saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem ražošanas noteikumiem.

"Pārveides laika barība/barības sastāvdaļas" nozīmē barību/barības sastāvdaļas, kas atbilst 6. pantā noteiktajiem ražošanas noteikumiem, izņemot pārveides laiku, kad attiecīgos noteikumus piemēro vismaz vienu gadu pirms ražas novākšanas.

"Parastā barība/barības sastāvdaļas" nozīmē barību/barības sastāvdaļas, kas nav minētas 23. un 24. punktā."

6. Regulas 5. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"h) produkts ir ražots, neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem.";

7. Regulas 5. pantā iekļauj šādu punktu:

"3. a Atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, preču zīmes, kurās ir 2. pantā minētā norāde, drīkst turpināt lietot tādu produktu marķējumā un reklāmā, kuri neatbilst šīm regulām, līdz 2006. gada 1. jūlijam ar noteikumu, ka:

- pieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir ticis iesniegts līdz 1991. gada 22. jūlijam un Somijā, Austrijā un Zviedrijā — līdz 1995. gada 1. janvārim un ir saskaņā ar Padomes Pirmo direktīvu 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm [12], un

- preču zīme jau satur skaidru, pamanāmu un viegli salasāmu norādi, ka produkti netiek ražoti saskaņā ar šajā regulā paredzēto bioloģiskās lauksaimniecības metodi.";

8. Regulas 5. panta 5. punkta sākums ir šāds:

"5. Uz augu produktiem, kuri marķēti vai reklamēti saskaņā ar 1. vai 3. punktu, var būt norādes, kas attiecas uz pāriešanu uz bioloģiskās lauksaimniecības metodi ar noteikumu, ka:";

9. Regulas 5. panta 5. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"d) produkts satur tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes laukaugu sastāvdaļu.";

10. Regulas 5. panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"f) produkts ir ražots, neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem.";

11. Regulas 5. panta 5.a punktam pievieno šādu daļu:

"i) produkts ir ražots, neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem.";

12. Regulas 5. panta 10. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"10. Produktā, kas minēts 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, sastāvdaļa, kura iegūta saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem noteikumiem, nav sastopama vienlaikus ar šo pašu sastāvdaļu, kura nav iegūta saskaņā ar šiem noteikumiem.";

13. Regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Bioloģiskās ražošanas metode paredz, ka 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu, izņemot sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiālus, ražošanā:

a) jāievēro vismaz I pielikuma prasības un, ja vajadzīgs, arī ar tiem saistītās sīki izstrādātās normas;

b) tikai no I pielikumā minētajām vielām gatavotus vai II pielikumā uzskaitītus produktus drīkst izmantot kā augu aizsardzības produktus, mēslošanas līdzekli, augsnes ielabotājus, barību, barības sastāvdaļas, barības maisījumus, barības piedevas, saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK dzīvnieku uzturā izmantotas vielas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus lopu novietnēm un iekārtām, kaitēkļu un slimību apkarošanas līdzekļus dzīvnieku novietnēs un iekārtās vai citam nolūkam, ja šis nolūks atsevišķiem produktiem ir precizēts II pielikumā. Tos drīkst izmantot vienīgi saskaņā ar I un II pielikumā paredzētiem īpašiem nosacījumiem tiktāl, ciktāl atbilstošais pielietojums ir atļauts vispārējā lauksaimniecībā attiecīgajās dalībvalstīs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valstu noteikumiem atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem;

c) ir izmantoti tikai 2. punktā minētie sēklas un veģetatīvās pavairošanas materiāli, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi;

d) nedrīkst izmantot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem, izņemot veterinārās zāles.";

14. Regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Bioloģiskās ražošanas metode paredz, ka sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiālam mātes augs sēklu un vecāku augs(-i) veģetatīvās pavairošanas materiālam ir iegūts:

a) neizmantojot ģenētiski modificētus organismus un/vai jebkādus produktus, kas atvasināti no šādiem organismiem, un

b) saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu vismaz vienu paaudzi vai daudzgadīgo augu gadījumā — divas augšanas sezonas.";

15. Regulas 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā datumu "2000. gada 31. decembris" aizstāj ar "2003. gada 31. decembris".

16. Regulas 6. panta 4. punktā datumu 1999. gada 31. decembris aizstāj ar 2002. gada 31. decembris.

17. Regulas 7. panta 1. punkta un a) apakšpunkta ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

"1. Produktus, kurus šīs regulas pieņemšanas datumā nav atļauts izmantot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajam mērķim, drīkst iekļaut II pielikumā ar noteikumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) ja tos izmanto augu kaitēkļu vai slimību apkarošanai vai lopu novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai:

- tie ir būtiski kaitīgu organismu vai kādas īpašas slimības apkarošanai, kam nav pieejami citas bioloģiskas, kultūras, fizikālas vai audzēšanas alternatīvas, un

- to izmantošanas nosacījumi nepieļauj nekādu tiešu saskarsmi ar sēklu, augiem, augu produktiem vai lopiem un dzīvnieku produktiem; tomēr daudzgadīgo labību gadījumā drīkst notikt tieša saskarsme, taču tikai ārpus ēdamo daļu (augļu) augšanas sezonas, ar noteikumu, ka šāds pielietojums tieši neizraisa produkta daļiņu klātbūtni ēdamajās daļās, un

- to izmantošana nerada vai neveicina nelabvēlīgu ietekmi uz vidi vai tās piesārņošanu;"

18. Regulas 7. pantā iekļauj šādu punktu:

"1. b Attiecībā uz minerāliem un mikroelementiem, ko izmanto dzīvnieku uzturā, II pielikumā drīkst iekļaut šo produktu papildu avotus ar noteikumu, ka tie ir dabiskas izcelsmes vai citā gadījumā — sintētiski, bet tajā pašā formā kā dabiskie produkti."

19. Regulas 9. panta 11. punktā vārdus "1989. gada 26. jūnija" svītro.

20. Regulas 9. pantam pievieno šādu punktu.

"12. a) Gaļas produkcijai dalībvalstis, neierobežojot III pielikuma noteikumus, nodrošina, ka kontrole ir saistīta ar visiem audzēšanas, kaušanas, sadalīšanas un cita veida apstrādes posmiem līdz pārdošanai patērētājam, lai tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams, nodrošinātu dzīvnieku produktu atpazīstamību caur to audzēšanas, pārstrādes un cita veida sagatavošanas posmiem no lopu audzēšanas vienības līdz pat gala iesaiņošanas un/vai marķēšanas vienībai. Līdz ar 15. pantā minētā uzraudzības ziņojuma iesniegšanu tās informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem;

b) citiem dzīvnieku produktiem, kas nav gaļa, noteikumi par atpazīstamības nodrošināšanu tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams, būs izklāstīti III pielikumā;

c) jebkurā gadījumā saskaņā ar 9. pantu veiktie pasākumi nodrošina, ka patērētājiem tiek dotas garantijas par produktu ražošanu saskaņā ar šo regulu.";

21. Regulas 11. panta 6. punkta a) apakšpunktā datumu "2002. gada 31. decembris" aizstāj ar "2005. gada 31. decembris".

22. Regulas 12. pantam pievieno šādu daļu:

"Tomēr, kas attiecas uz I pielikuma B daļā minētajiem noteikumiem par lopkopību, dalībvalstis drīkst piemērot stingrākas normas to teritorijā audzētajiem lopiem un lopkopības produkcijai ar noteikumu, ka šīs normas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un neaizliedz vai neierobežo citu lopu vai lopkopības produktu, kuri atbilst šīs regulas prasībām, laišanu tirgū.";

23. Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"13. pants

Saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru drīkst pieņemt:

- sīki izstrādātas normas šīs regulas piemērošanai,

- I līdz IV, VI, VII un VIII pielikuma grozījumus,

- V pielikuma grozījumus, lai definētu Kopienas logotipu, kas tiktu uzrādīts kopā ar norādi vai aizstātu norādi, ka uz produktiem attiecas kontroles sistēma,

- ierobežojumus un īstenošanas pasākumus, lai piemērotu izņēmumu veterinārajām zālēm, kā minēts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā,

- īstenošanas pasākumus saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem vai tehnikas attīstību, lai piemērotu aizliegumu izmantot ĢMO un ĢMO atvasinājumus, jo īpaši attiecībā uz neizbēgamā piesārņojuma de minimis slieksni, kuru nedrīkst pārsniegt.";

24. Aiz 15. panta pievieno šādu pantu:

"15.a pants

Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas jāīsteno Komisijai, lai sasniegtu 9. un 11. pantā un tehniskajos pielikumos noteiktos mērķus, katru gadu budžeta izstrādes laikā tiek piešķirti vajadzīgās apropriācijas.";

25. Regulas I, II, III un VI pielikumu groza un VII un VIII pielikumu papildina saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Lai izpildītu prasību par I pielikuma B un C iedaļā minētajiem pārveides periodiem, vērā ņem laika posmu, kas pagājis līdz 2000. gada 24. augustam, ja attiecīgais uzņēmējs var pierādīt kontroles iestādei vai organizācijai, ka šajā laikā ražošana notikusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem vai, ja tādu nav, ar privātiem standartiem, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.

3. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada 24. augusta. Tomēr ģenētiski modificētu organismu un to atvasinājumu izmantošanas aizliegumu, ko paredz šī regula, un jo īpaši 5. panta 3. punkta h) apakšpunkta, 5. panta f) apakšpunkta, 5.a panta i) apakšpunkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 2. punkta a) apakšpunkta, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B iedaļas 4.18. punkta noteikumus piemēro nekavējoties.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 19. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. Hemilä

[1] OV C 293, 5.10.1996., 23. lpp.

[2] OV C 133, 28.4.1997., 29. lpp.

[3] OV C 167, 2.6.1997., 55. lpp.

[4] OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 330/1999 (OV L 40, 13.2.1999., 23. lpp.).

[5] OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/35/EK (OV L 169, 27.6.1997., 72. lpp.).

[6] OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/20/EK (OV L 80, 25.3.1999., 20. lpp.).

[7] OV 22, 9.2.1965., 369. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/39/EEK (OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).

[8] OV L 297, 13.10.1992., 12. lpp.

[9] OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/87/EK (OV L 318, 27.11.1998., 43. lpp.).

[10] OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/67/EK (OV L 261, 24.9.1998., 10. lpp.).

[11] OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 45/1999 (OV L 6, 21.1.1999., 3. lpp.).

[12] OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 92/10/EEK (OV L 6, 11.1.1992., 35. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. 1.2.3. Regulas I pielikumu groza šādi:

Iedaļā ar nosaukumu

"Augi un augu produkti"

svītro daļu par dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem.

Virsrakstu

"Augi un augu produkti"

aizstāj ar

"A. Augi un augu produkti"

.

Pievieno šādu virsrakstu un iedaļas:

"B. LOPI UN DZĪVNIEKU PRODUKTI NO ŠĀDĀM SUGĀM: LIELLOPI (TO SKAITĀ BUBALUS UN BIZONU SUGAS), CŪKAS, AITAS, KAZAS, VIENNADŽI, MĀJPUTNI

1. Vispārēji principi

1.1. Lopkopība ir daudzu lauku saimniecību, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, neatņemama daļa.

1.2. Lopkopībai ir jādod ieguldījums lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu līdzsvarā, nodrošinot mēslošanas līdzekli labībai un uzlabojot augsnes bioloģisko sastāvu. Tādējādi tā var palīdzēt izveidot un nodrošināt mijiedarbību starp augsni un augiem, augiem un dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem un augsni. Saskaņā ar šo koncepciju bezzemes lauksaimniecība (production hors sol) neatbilst šīs regulas noteikumiem.

1.3. Izmantojot atjaunojamus dabiskos resursus (lopu mēsli, pākšaugi un barības kultūras), augkopības/lopkopības sistēma un ganību sistēmas ļauj uzturēt un ilglaicīgi uzlabot augsnes auglību, kā arī sniedz ieguldījumu noturīgās lauksaimniecības attīstībā.

1.4. Bioloģiskā lopkopība ir ar zemi saistīta darbība. Izņemot gadījumus, ko izņēmuma kārtā atļauj šis pielikums, lopiem jābūt pieejamai brīvai platībai, un dzīvnieku skaitam uz platības vienību ir jābūt ierobežotam, lai nodrošinātu līdzsvarotu lopkopības un augkopības vadību uz lauksaimniecības vienību, tādējādi samazinot jebkuru piesārņojuma veidu, jo īpaši augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņojumu. Lopu skaitam jābūt cieši saistītam ar pieejamo platību, lai novērstu zemes noganīšanas un erozijas problēmas un ļautu lopu mēslu izplatīšanu veikt tā, lai izvairītos no jebkura veida nelabvēlīgas ietekmes uz vidi. Sīki izstrādātas normas par lopu mēslu izmantošanu ir izklāstītas 7. iedaļā.

1.5. Bioloģiskajā lauksaimniecībā visi tās pašas lauksaimniecības vienības lopi ir jāaudzē saskaņā ar šajā regulā paredzētajām normām.

1.6. Tomēr saimniecībā drīkst atrasties arī lopi, kuri netiek audzēti saskaņā ar šīs regulas normām, ar noteikumu, ka tos audzē vienībās, kurās ēkas un zemes gabali ir skaidri atdalīti no vienībām, kurās audzēšana notiek saskaņā ar šīs regulas normām, un tajās ir dažādas sugas.

1.7. Atkāpjoties no šā principa, lopi, kas netiek audzēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, katru gadu uz ierobežotu laika posmu var izmantot to vienību ganības, kuras atbilst šīs regulas prasībām, ar noteikumu, ka tie ir ekstensīvā lopkopībā iesaistīti dzīvnieki (kā definēts Regulas (EK) Nr. 950/97 [1] 6. panta 5. punktā) vai citu sugu dzīvnieki, kuri nav norādīti minētajā regulā, ja dzīvnieku skaits atbilst 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, kā definēts šīs regulas VII pielikumā), un ar noteikumu, ka citi dzīvnieki, uz kuriem attiecas šīs regulas prasības, neatrodas šajās ganībās tajā pašā laikā. Šim izņēmuma statusam vajadzīga iepriekšēja atļauja no kontroles iestādes vai organizācijas.

1.8. Otrreiz atkāpjoties no šā principa, dzīvniekus, kuri atbilst šīs regulas noteikumiem, drīkst ganīt kopējās ganībās ar noteikumu, ka:

a) zeme vismaz trīs gadus nav bijusi apstrādāta ar citiem produktiem kā vien tiem, ko atļauj šīs regulas II pielikums;

b) visi dzīvnieki, kas lieto minēto zemi, uz kuru neattiecas šīs regulas prasības, ir audzēti ekstensīvajā lopkopībā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 950/97 6. panta 5. punktā; vai citām sugām, kuras nav norādītas minētajā regulā, dzīvnieku skaitam uz hektāru jāatbilst 170 kg slāpekļa uz hektāru gadā, kā definēts šīs regulas VII pielikumā;

c) jebkurus lopu produktus, kas nākuši no dzīvniekiem, kuri audzēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, izmantojot šo zemi, neuzskata par bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtiem, ja vien kontroles iestādei vai organizācijai nevar pierādīt pietiekamu norobežošanu no citiem dzīvniekiem, kuri neatbilst šīs regulas prasībām.

2. Pārveide

2.1. Zemes pārveide saistībā ar bioloģisko lopkopību

2.1.1. Ja tiek pārveidota ražošanas vienība, tad visai dzīvnieku barošanai izmantotās vienības platībai ir jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības normām, izmantojot šā pielikuma A daļā noteiktos pārveides periodus augiem un augu produktiem.

2.1.2. Atkāpjoties no šā principa, pārveides periodu drīkst samazināt līdz vienam gadam ganībām, āra aplokiem un citām platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo laika posmu drīkst samazināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme nesenā pagātnē nav apstrādāta ar produktiem, kas nav iekļauti šīs regulas II pielikumā. Šī atkāpe ir pieļaujama tikai ar kontroles iestādes vai organizācijas atļauju.

2.2. Lopu un lopkopības produktu pārveide

2.2.1. Ja lopkopības produktus gatavojas pārdot kā bioloģiskus produktus, tad lopi ir jāaudzē saskaņā ar šajā regulā paredzētajām normām vismaz:

- 12 mēnešus viennadžu un liellopu (to skaitā bubalus un bizonu sugas) gadījumā gaļas ražošanai un jebkurā gadījumā — vismaz trīs ceturtdaļas no to dzīves ilguma,

- sešus mēnešus mazo atgremotāju un cūku gadījumā; tomēr triju gadu pārejas periodā, kas beidzas 2003. gada 24. augustā, šā laika posma ilgums cūkām ir četri mēneši,

- sešus mēnešus piena ražošanai paredzētu dzīvnieku gadījumā; tomēr triju gadu pārejas periodā, kas beidzas 2003. gada 24. augustā, šis laika posms ir trīs mēneši,

- 10 dienas gaļas mājputniem, kuri ievesti pirms triju dienu vecuma sasniegšanas,

- sešas nedēļas olu ražošanas mājputniem.

2.2.2. Atkāpjoties no 2.2.1. punkta un ganāmpulka izveides nolūkā, teļus un mazus atgremotājus gaļas ražošanai pārejas periodā, kas beidzas 2003. gada 31. decembrī, var pārdot kā bioloģiski audzētus ar noteikumu, ka:

- tie nāk no ekstensīvās lopkopības,

- tie ir audzēti bioloģiskās ražošanas vienībā līdz pārdošanas vai kaušanas brīdim vismaz sešus mēnešus teļiem un divus mēnešus maziem atgremotājiem,

- dzīvnieku izcelsme atbilst nosacījumiem, kas izteikti 3.4. punkta ceturtajā un piektajā ievilkumā.

2.3. Vienlaicīga pārveide

2.3.1. Atkāpjoties no 2.2.1., 4.2. un 4.4. punkta, ja notiek vienlaicīga visas ražošanas vienības, to skaitā lopu, ganību un/vai dzīvnieku barošanai izmantotās zemes, pārveidošana, kopējo pārveides laiku gan lopiem, ganībām un/vai dzīvnieku barošanai izmantotajai zemei samazina līdz 24 mēnešiem, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) atkāpe attiecas tikai uz esošajiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem un vienlaikus arī uz zemi, kas izmantota barībai/ganībām pārveides laika sākumā;

b) dzīvniekus galvenokārt baro ar produktiem no ražošanas vienības.

3. Dzīvnieku izcelsme

3.1. Izvēloties šķirnes un ciltis, jāņem vērā dzīvnieku spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un izturība pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes un ciltis izvēlas tā, lai izvairītos no īpašām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un ciltīm (piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms, pēkšņa nāve, spontāni aborti, grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens u. c.). Priekšroka ir jādod vietējām šķirnēm un ciltīm.

3.2. Lopiem jānāk no ražošanas vienībām, kuras atbilst 6. pantā un šajā pielikumā noteiktajām normām, kas paredzētas dažādu tipu lopkopības ražošanai. Šī lopkopības sistēma jāpiemēro visu to dzīves laiku.

3.3. Izdarot pirmo atkāpi, pēc iepriekšējas kontroles iestādes vai organizācijas piekrišanas, lopkopības vienībā esošos lopus, kuri neatbilst šīs regulas normām, drīkst pārveidot, lai tie atbilstu.

3.4. Izdarot otro atkāpi, ja ganāmpulks ir izveidots pirmo reizi un bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami pietiekamā skaitā, bioloģiskās lopkopības vienībā drīkst ievest nebioloģiski audzētus dzīvniekus ar šādiem nosacījumiem:

- dējējvistas nedrīkst būt vecākas par 18 nedēļām,

- broileru cāļiem jābūt jaunākiem par trim dienām laikā, kad tie atstāj audzēšanas vienību, kurā izšķīlušies,

- bifeļiem jābūt jaunākiem par sešiem mēnešiem,

- teļi un zirgi jāaudzē saskaņā ar šīs regulas normām, tiklīdz tie ir atšķirti no mātes, un jebkurā gadījumā tiem jābūt mazāk nekā sešus mēnešus veciem,

- aitas un kazas ir jāaudzē saskaņā ar šīs regulas normām, tiklīdz tās ir atšķirtas no mātes, un jebkurā gadījumā tām jābūt mazāk nekā 45 dienas vecām,

- sivēni jāaudzē saskaņā ar šīs regulas normām, tiklīdz tie ir atšķirti no mātes, un jebkurā gadījumā tiem jāsver mazāk nekā 25 kg.

3.5. Šis izņēmuma statuss, kam jāsaņem atļauja no kontroles iestādes vai organizācijas, ir spēkā pārejas laikā, kurš beidzas 2003. gada 31. decembrī.

3.6. Izdarot trešo atkāpi, kontroles iestāde vai organizācija ļauj veikt ganāmpulka atjaunošanu vai izveidi, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami un šādos gadījumos:

a) augsta dzīvnieku mirstība, kam par iemeslu ir veselības vai katastrofas apstākļi;

b) dējējvistas nav vecākas par 18 nedēļām;

c) gaļas mājputni ir mazāk nekā trīs dienas veci, un cūkas ir tikko atšķirtas no mātes un sver mazāk nekā 25 kg.

Apakšpunktos b) un c) minētos gadījumus atļauj pārejas laikā, kas beidzas 2003. gada 31. decembrī.

3.7. Cūku, vistiņu un gaļas mājputnu gadījumā šo pārejas laika atkāpi pārskata pirms beigu datuma, lai redzētu, vai ir pamatojums šā termiņa pagarināšanai.

3.8. Izdarot ceturto atkāpi, ne vairāk kā 10 % pieaugušu zirgu dzimtas vai liellopu (to skaitā bubalus un bizonu sugas) un 20 % cūku, aitu un kazu gadā drīkst ievest kā sieviešu kārtas (nulliparous) dzīvniekus no nebioloģiskās lopkopības fermām, lai uzlabotu dabisko augšanu un atjaunotu ganāmpulku, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami, un tikai ar kontroles iestādes vai organizācijas atļauju.

3.9. Iepriekšējā atkāpē noteiktie procenti neattiecas uz ražošanas vienībām ar mazāk nekā 10 zirgiem vai liellopiem vai ar mazāk nekā piecām cūkām, aitām vai kazām. Šajās vienībās jebkuru iepriekšminēto atjaunošanu ierobežo līdz, augstākais, vienam dzīvniekam gadā.

3.10. Šos procentus pēc kontroles iestādes vai organizācijas atzinuma un piekrišanas drīkst palielināt līdz 40 % šādos īpašos gadījumos:

- ja notiek ievērojama lopu fermas paplašināšana,

- ja tiek mainīta šķirne,

- ja tiek attīstīta jauna lopkopības specializācija.

3.11. Izdarot piekto atkāpi, vaislas tēviņus drīkst ievest no nebioloģiskās ražošanas fermām ar noteikumu, ka šos dzīvniekus pēc tam audzē un vienmēr baro saskaņā ar šajā regulā paredzētajām normām.

3.12. Ja lopi nāk no vienībām, kas neatbilst šai regulai, tad saskaņā ar 3.3. līdz 3.11. punktā noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem, jāievēro 2.2.1. punktā noteiktie laika posmi, ja produktus gatavojas pārdot kā bioloģiski ražotus, un šajos laika posmos ir jāievēro visas šīs regulas normas.

3.13. Ja lopus iegūst no vienībām, kuras neatbilst šai regulai, tad jāpievērš īpaša uzmanība dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumiem. Kontroles iestāde vai organizācija drīkst atkarībā no vietējiem apstākļiem piemērot īpašus pasākumus, piemēram, pārbaudes testus un karantīnas periodus.

3.14. Komisija līdz 2003. gada 31. decembrim iesniegs ziņojumu par sākotnēji audzētu lopu pieejamību, ar nodomu vajadzības gadījumā iesniegt Pastāvīgajai komitejai priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai visa bioloģiskā gaļas produkcija nāktu no dzīvniekiem, kuri dzimuši un audzēti bioloģiskās ražošanas saimniecībās.

4. Barība

4.1. Barībai ir vairāk jānodrošina kvalitatīva ražošana nekā ražošanas palielināšana, izpildot visas lopu uztura prasības dažādos attīstības posmos. Nobarošanas prakse ir atļauta tiktāl, ciktāl tā ir atgriezeniska jebkurā audzēšanas procesa posmā. Piespiedu barošana ir aizliegta.

4.2. Lopi ir jābaro ar bioloģiski audzētu barību.

4.3. Turklāt lopi ir jāaudzē saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, vēlams, lietojot barību no tās pašas vienības vai, ja tas nav iespējams, tad lietojot barību no citām vienībām vai uzņēmumiem, kuri ir pakļauti šīs regulas noteikumiem.

4.4. Līdz 30 % no barības devas formulas drīkst sastāvēt no pārveides posmā iegūtas barības. Ja šī pārveides posmā iegūtā barība nāk no tās pašas saimniecības, tad šo attiecību drīkst paaugstināt līdz 60 %.

4.5. Jaunu zīdītājdzīvnieku barošanas pamatā jābūt dabiskam pienam, vēlams, mātes pienam. Visi zīdītājdzīvnieki jābaro ar dabisku pienu minimālu laika posmu atkarībā no sugas, kas ir trīs mēneši liellopiem (to skaitā bubalus un bizonu sugas) un viennadžiem, 45 dienas aitām un kazām un 40 dienas cūkām.

4.6. Ja vajadzīgs, dalībvalstis nosaka teritorijas un reģionus, kuros drīkst nodarboties ar ganāmpulka pārvietošanu (to skaitā dzīvnieku pārvietošanu uz ganībām kalnos), neierobežojot šajā pielikumā paredzētos noteikumus par lopu barošanu.

4.7. Zālēdāju audzēšanas sistēmas pamatā jābūt maksimālai ganību izmantošanai, ievērojot ganību pieejamību dažādos gadalaikos. Dienas devas sausnas sastāvā jābūt vismaz 60 % rupjās barības, svaigas vai kaltētas barības, vai skābbarības. Tomēr kontroles iestāde vai organizācija var atļaut samazinājumu līdz 50 % piena lopiem maksimāli līdz trim mēnešiem agrās laktācijas posmā.

4.8. Atkāpjoties no 4.2. punkta, pārejas posmā, kas beidzas 2005. gada 24. augustā, ir atļauta parastās barības ierobežotas devas lietošana, ja lauksaimnieks nevar iegūt barību tikai un vienīgi no bioloģiskās lauksaimniecības. Maksimālā pieļaujamā parastās barības daļa ir 10 % gadā zālēdājiem un 20 % gadā citām sugām. Šos skaitļus katru gadu var aprēķināt kā procentu daļu no lauksaimniecības izcelsmes barības sausnas. Maksimālā pieļaujamā parastās barības daļa dienas devā ganāmpulka pārvietošanas laikā ir 25 %, kas aprēķināta kā procenti no sausnas.

4.9. Atkāpjoties no 4.8. punkta, ja tiek zaudēta lopbarības raža, jo īpaši ārkārtēju laika apstākļu rezultātā, tad dalībvalstu kompetentas iestādes var uz ierobežotu laika posmu un īpaši noteiktam rajonam atļaut augstāku parastās barības procentu daļu, ja šāda atkāpe ir pamatota. Pēc kompetentas iestādes piekrišanas kontroles iestāde vai organizācija piemēro šo atkāpi atsevišķiem lauksaimniekiem.

4.10. Lopiem barības formulas sastāvā nobarošanas posmā jābūt vismaz 65 % graudu.

4.11. Cūku un mājputnu dienas devai jāpievieno rupjā barība, svaiga vai kaltēta barība vai skābbarība.

4.12. Tikai regulas II pielikuma D daļas 1.5. un 3.1. iedaļā uzskaitītos produktus drīkst attiecīgi izmantot kā piedevas un pārstrādes palīglīdzekļus skābbarībai.

4.13. Parastās lauksaimniecības izcelsmes barības sastāvdaļas var izmantot dzīvnieku barošanai tikai tad, ja tās ir uzskaitītas II pielikuma C daļas 1. iedaļā (augu izcelsmes barības sastāvdaļas), pakļaujot tās kvantitatīviem ierobežojumiem, ko paredz šis pielikums, un tikai tad, ja tās ir audzētas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskus šķīdinātājus.

4.14. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas (parastas vai bioloģiski ražotas) var izmantot tikai tad, ja tās uzskaitītas II pielikuma C daļas 2. iedaļā, pakļaujot tās šajā pielikumā paredzētajiem ierobežojumiem.

4.15. Ne vēlāk kā 2003. gada 24. augustā II pielikuma C daļas 1., 2. un 3. iedaļa un D daļa tiks pārskatītas, lai svītrotu jo īpaši parastās lauksaimniecības izcelsmes barības sastāvdaļas, kuras pietiekamā daudzumā bioloģiski saražotas Kopienā.

4.16. Lai izpildītu lopu uztura prasības, dzīvnieku barošanai var izmantot tikai II pielikuma C daļas 3. iedaļā (minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas) un D daļas 1.1. (mikroelementi) un 1.2. iedaļā (vitamīni, provitamīni un ķīmiski noteiktas vielas ar līdzīgu iedarbību) uzskaitītos produktus.

4.17. Tikai II pielikuma D daļas 1.3. (fermenti), 1.4. (mikroorganismi), 1.6. (saistvielas, irdinātāji un recēšanas vielas), 2. (atsevišķi dzīvnieku uzturā lietoti produkti) un 3. (pārstrādes vielas barībā) iedaļā minētos produktus var izmantot dzīvnieku barošanā nolūkos, kas norādīti attiecībā uz iepriekšminētajām kategorijām. Antibiotikas, kokcidiostatus, medicīniskas vielas, augšanas veicinātājus un jebkuru citu vielu, kas paredzēta augšanas vai ražības veicināšanai, dzīvnieku barošanā neizmanto.

4.18. Barība, barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, barības pārstrādes palīgvielas un atsevišķi dzīvnieku uzturā lietoti produkti nedrīkst būt ražoti, izmantojot ģenētiski organismus vai no tiem atvasinātus produktus.

5. Slimību novēršana un veterinārā aprūpe

5.1. Slimību novēršana bioloģiskajā lopkopībā balstās uz šādiem principiem:

a) piemērotu dzīvnieku šķirņu vai cilšu izvēle, kā aprakstīts 3. sadaļā;

b) lopkopības metožu piemērošana saskaņā ar katras sugas prasībām, veicinot stipru pretestību pret slimībām un infekciju novēršanu;

c) augstas kvalitātes barības izmantošana līdz ar regulārām kustībām un pieeju ganībām, kas pastiprina dzīvnieka dabisko imunitāti;

d) atbilstoša ganāmpulka blīvuma nodrošināšana, tādējādi izvairoties no pārlieka blīvuma un tā radītām veselības problēmām.

5.2. Iepriekš minētajiem principiem būtu jāierobežo dzīvnieku veselības problēmas tā, lai tās varētu kontrolēt galvenokārt profilaktiski.

5.3. Ja, neskatoties uz visiem iepriekšminētajiem profilaktiskajiem pasākumiem, kāds dzīvnieks saslimst vai tiek ievainots, tas nekavējoties jāārstē, ja vajadzīgs, to izolējot vai ievietojot atbilstošās telpās.

5.4. Veterināro zāļu lietošana bioloģiskajā lauksaimniecībā atbilst šādiem principiem:

a) fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti (izņemot antibiotikas), esences u. c.), homeopātiskiem produktiem (piemēram, augu, dzīvnieku vai minerālvielas) un mikroelementiem, un produktiem, kas uzskaitīti II pielikuma C daļas 3. iedaļā, dod priekšroku salīdzinot ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm, ar noteikumu, ka to ārstējošā iedarbība ir efektīva dotajai dzīvnieku sugai un apstāklim, kam paredzēta ārstēšana;

b) ja iepriekšminēto produktu lietošana nav vai nebūs efektīva, cīnoties ar slimību vai ievainojumu, un ir vajadzīga ārstēšana, kas novērš dzīvnieka ciešanas vai sāpes, tad drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles uz veterinārārsta atbildību;

c) ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu vai antibiotiku lietošana preventīvajā medicīnā ir aizliegta.

5.5. Papildus iepriekšminētajiem principiem piemēro šādas normas:

a) augšanas un ražības veicināšanai paredzētu vielu (to skaitā antibiotiku, kokcidiostatu un citu mākslīgus palīgvielu augšanas veicināšanai) izmantošana un hormonu vai līdzīgu vielu izmantošana atražošanas kontrolei (piemēram, dziņas izraisīšana vai sinhronizēšana) vai citiem nolūkiem ir aizliegta. Tomēr hormonus drīkst lietot atsevišķiem dzīvniekiem ārstniecības nolūkos;

b) veterinārā dzīvnieku aprūpe vai ēku, iekārtu un telpu apstrāde, kas ir obligāta saskaņā ar valstu vai Kopienas tiesību aktiem, ir atļauta, iekļaujot veterināro imūnpreparātu izmantošanu, kad slimība ir atzīta par klātesošu teritorijā, kurā atrodas lauksaimniecības vienība.

5.6. Visos gadījumos, kad ir jāizmanto veterinārās zāles, produkta tips ir skaidri jāreģistrē (iekļaujot norādi par aktīvajām farmakoloģiskajām vielām) kopā ar informāciju par diagnozi, zāļu devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu un likumīgo nogaidīšanas periodu. Šī informācija ir jādeklarē kontroles iestādei vai organizācijai pirms lopu vai lopkopības produktu kā bioloģiski audzētu produktu laišanas tirgū. Ārstētie lopi ir skaidri jānorāda, lielu dzīvnieku gadījumā — katrs individuāli; mājputnu un mazu dzīvnieku gadījumā — individuāli vai pa grupām.

5.7. Nogaidīšanas periods starp pēdējās alopātiskās veterinārās zāles devas iedošanu dzīvniekam normālos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā likumīgais nogaidīšanas periods vai, gadījumā, ja šis laiks nav precizēts, 48 stundas.

5.8. Izņemot vakcinācijas, parazītu apkarošanu un jebkuras obligātās iznīcināšanas programmas, ko paredz dalībvalstis, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa gada laikā saņem vairāk nekā divus vai maksimāli trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām veterinārajām zālēm vai antibiotikām (vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja to produktīvais dzīves cikls ir mazāk par vienu gadu), tad attiecīgos lopus vai no tiem atvasinātos produktus nedrīkst pārdot kā produktus, kas ražoti saskaņā ar šo regulu, un lopiem ir jāiziet pārveides laiks, ko paredz šā pielikuma 2. iedaļa, saskaņā ar kontroles iestādes vai organizācijas piekrišanu.

6. Lopkopības vadības prakse, lopkopības produktu pārvadāšana un identifikācija

6.1. Lopkopības prakse

6.1.1. Principā bioloģiski audzētu lopu pavairošana būtu jābalsta uz dabiskām metodēm. Tomēr mākslīgā apsēklošana ir atļauta. Citas mākslīgās pavairošanas metodes (piemēram, embriju pārstādīšana) ir aizliegtas.

6.1.2. Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst sistemātiski veikt tādas darbības kā elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu cirpšana, zobu apciršana, knābju apgriešana un ragu noņemšana. Dažas darbības tomēr kontroles iestāde vai organizācija drīkst atļaut drošības dēļ (piemēram, ragu noņemšana jauniem dzīvniekiem) vai tad, ja to mērķis ir uzlabot lopu veselību, labklājību vai higiēnu. Šādas darbības ir jāveic vispiemērotākajā vecumā, un tas jādara kvalificētam personālam, jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazinot līdz minimumam.

6.1.3. Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi (gaļas cūkām, buļļiem, kapauniem u. c.), bet tikai ar 6.1.2. punkta pēdējā teikumā izteiktajiem nosacījumiem.

6.1.4. Lopu turēšana piesietā veidā ir aizliegta. Tomēr, atkāpjoties no šā principa, kontroles iestāde vai organizācija var atļaut šo praksi attiecībā uz atsevišķiem dzīvniekiem, ja lauksaimnieks pamato, ka tas ir vajadzīgs drošības vai labklājības dēļ un ka šāda piesiešana ilgs tikai ierobežotu laiku.

6.1.5. Atkāpjoties no 6.14. punktā paredzētajiem noteikumiem, lopus var piesiet ēkās, kuras jau pastāv pirms 2000. gada 24. augusta, ar noteikumu, ka regulāri tiek nodrošināta iespēja kustēties un audzēšana notiek saskaņā ar dzīvnieku labklājības prasībām, ērtās un pakaišiem nokaisītās platībās, kā arī ar atsevišķu aprūpi. Šo atkāpi, kurai vajadzīga kontroles iestādes vai organizācijas atļauja, piemēro uz pārejas laiku, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī.

6.1.6. Ar tālāku atkāpi, liellopus mazās saimniecībās var turēt piesietus, ja nav iespējams turēt liellopus grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām, ar noteikumu, ka tiem vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas ganības, pastaigas ārā vai kustībām paredzētas platības. Šo atkāpi, kurai vajadzīga kontroles iestādes vai organizācijas atļauja, piemēro saimniecībām, kuras atbilst bioloģiskās lopkopības dabisko noteikumu prasībām, kas ir spēkā līdz 2000. gada 24. augustam, vai, ja tādas nepastāv, privātiem standartiem, ko pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.

6.1.7. Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija sniegs ziņojumu par 6.1.5. punkta noteikumu īstenošanu.

6.1.8. Ja dzīvniekus audzē grupās, tad grupas lielumam ir jābūt atkarīgam no dzīvnieku attīstības pakāpes un attiecīgās sugas uzvedības vajadzībām. Dzīvnieku turēšana apstākļos vai barības režīmā, kas var veicināt anēmiju, ir aizliegta.

6.1.9. Mājputniem minimālais kaušanas vecums ir:

81 diena cāļiem,

150 dienas kapauniem,

49 dienas Pekinas pīlēm,

70 dienas muskuspīļu mātītēm,

84 dienas muskuspīļu tēviņiem,

92 dienas meža pīlēm,

94 dienas pērļu vistām,

140 dienas tītariem un cepešu zosīm.

Ja audzētāji nepiemēro šos minimālos kaušanas vecumus, tiem jāizmanto lēnaudzīgās šķirnes.

6.2. Pārvadāšana

6.2.1. Lopu pārvadāšana jāveic tā, lai dzīvnieku pārdzīvoto stresu ierobežotu saskaņā ar attiecīgajiem valsts vai Kopienas tiesību aktiem. Iekraušana un izkraušana jāveic uzmanīgi un bez jebkādiem elektriskiem piespiešanas līdzekļiem. Jebkāda alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā ir aizliegta.

6.2.2. Pirms kaušanas un kaušanas laikā ar lopiem ir jāapietas tā, lai dzīvnieku stress tiktu samazināts līdz minimumam.

6.3. Lopkopības produkcijas identifikācija

6.3.1. Lopi un lopkopības produkcija ir jāidentificē visos to audzēšanas, sagatavošanas, pārvadāšanas un tirgū laišanas posmos.

7. Lopu mēsli

7.1. Kopējais mēslojuma daudzums, kā noteiks Direktīvā 91/676/EEK [2] ko izmanto saimniecībā, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā, kas ir iepriekšminētās direktīvas III pielikumā precizētais daudzums. Vajadzības gadījumā kopējo lopu blīvumu samazina, lai izvairītos no iepriekšminētā ierobežojuma pārsniegšanas.

7.2. Lai noteiktu piemērotu lopu blīvumu, kas minēts iepriekš, dalībvalstu kompetentās iestādes nosaka lopu vienības, kas līdzvērtīgas 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru dažādu kategoriju dzīvniekiem izmantotās lauksaimniecības platības gadā, vadoties pēc VII pielikumā noteiktajiem skaitļiem.

7.3. Dalībvalstis informē Komisiju un citas dalībvalstis par jebkuru novirzi no šiem skaitļiem un sniedz pamatojumu šādām izmaiņām. Šī prasība attiecas vienīgi uz maksimālā lopu skaita aprēķiniem ar mērķi nodrošināt, ka norma 170 kg slāpekļa no mēsliem uz hektāru gadā netiek pārsniegta. Tas neierobežo 8. sadaļā un VIII pielikumā noteiktās dzīvnieku blīvuma normas veselības un labklājības nolūkos.

7.4. Bioloģiskās ražošanas saimniecības drīkst izveidot sadarbību ar citām saimniecībām un uzņēmumiem, kuri atbilst šīs regulas noteikumiem, ar nolūku izplatīt pārpalikušos mēslus, kas iegūti no bioloģiskās ražošanas. Maksimālo robežu 170 kg slāpekļa uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantotās zemes gadā aprēķinās, ņemot vērā visas šādā sadarbībā iesaistītās bioloģiskās ražošanas vienības.

7.5. Dalībvalstis drīkst noteikt zemākus ierobežojumus nekā 7.1. līdz 7.4. punktā noteiktie, ņemot vērā attiecīgā reģiona īpatnības, citu slāpekļa mēslošanas līdzekli izmantošanu un slāpekļa nodrošinājumu augiem no augsnes.

7.6. Lopu mēslu uzglabāšanas novietnēm jābūt ar tilpumu, kas izslēdz ūdeņu tiešu piesārņošanu vai caur noplūdi un iesūkšanos augsnē.

7.7. Lai nodrošinātu saprātīgu mēslošanas līdzekļu pārraudzību, šādu lopu mēslu uzglabāšanas novietņu tilpumam ir jāpārsniedz uzglabāšanas tilpums, kas vajadzīgs ilgākais uz gadu, kad jebkura zemes apstrāde ar mēslojumu ir vai nu nevajadzīga (saskaņā ar dalībvalstīs iedibināto labo lauksaimniecības praksi), vai kad tā ir aizliegta gadījumos, kad ražošanas vienība atrodas noteiktā nitrātu jutīgā zonā.

8. Brīvās platības un lopu novietošana

8.1. Vispārīgi principi

8.1.1. Lopu novietošanas apstākļiem ir jāatbilst lopu bioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām (piemēram, uzvedības vajadzības, kas attiecas uz pietiekamu kustību brīvību un ērtībām). Lopiem jābūt vieglai pieejai barībai un ūdenim. Ēku izolācijai, apsildei un ventilācijai jānodrošina, lai gaisa cirkulācija, putekļu līmenis, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzu koncentrācija būtu uzturēta robežās, kas nav dzīvniekiem kaitīgas. Ēkām jāļauj nodrošināt pietiekamu dabisko ventilāciju un gaismu.

8.1.2. Brīvām āra platībām vai āra aplokiem ir, ja vajadzīgs, jānodrošina pietiekama aizsardzība pret lietu, vēju, sauli un temperatūras svārstībām atkarībā no vietējiem laika apstākļiem un attiecīgās šķirnes.

8.2. Lopu blīvums un izvairīšanās no pārliekas noganīšanas

8.2.1. Lopu novietošana kūtīs nebūs obligāta rajonos, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kas ļauj dzīvniekiem mitināties ārā.

8.2.2. Lopu blīvums kūtīs nodrošina dzīvniekiem ērtības un labsajūtu, kas jo īpaši ir atkarīga no dzīvnieku sugas, šķirnes un vecuma. Tas ir arī atkarīgs no dzīvnieku uzvedības vajadzībām, kuras jo īpaši ir atkarīgas no grupas lieluma un dzīvnieku dzimuma. Optimālais blīvums nodrošinās dzīvnieku labklājību, sniedzot tiem pietiekamu platību, kas ļauj tiem dabiski stāvēt, viegli atgulties, apgriezties, sevi apkopt, ieņemt visas dabiskās pozas un veikt visas dabiskās kustības, piemēram, izstaipīšanos un spārnu vicināšanu.

8.2.3. Minimālās virsmas platības kūtīm un āra aplokiem, kā arī citas novietņu īpašības dažādām dzīvnieku sugām un kategorijām ir noteiktas VIII pielikumā.

8.2.4. Ārā turēto lopu, kuri ganās pļavās, citos zāles klajumos, tīreļos, purvājos, viršos un citos dabiskos vai daļēji dabiskos apstākļos, blīvumam jābūt pietiekami mazam, lai novērstu augsnes nobradāšanu un veģetācijas noganīšanu.

8.2.5. Kūtis, aploki, iekārtas un rīki ir pienācīgi jātīra un jādezinficē, lai novērstu savstarpēju inficēšanos un slimības pārnēsājošu organismu izveidi. Šādai lopu novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai var izmantot tikai II pielikuma E daļā uzskaitītos produktus. Fekālijas, urīns un neapēsta vai izlijusi barība ir jāizvāc, cik vien bieži vajadzīgs, lai mazinātu smaku un izvairītos no kukaiņu un grauzēju piesaistīšanas. Kukaiņu un citu kaitēkļu iznīcināšanai kūtīs un citās lopu turēšanas novietnēs var izmantot tikai tos produktus, kas uzskaitīti II pielikuma B daļas 2. iedaļā.

8.3. Zīdītājdzīvnieki

8.3.1. Ievērojot 5.3. punkta noteikumus, visiem zīdītājiem ir jādod pieeja ganībām vai āra aplokam, kas drīkst būt daļēji nosegts, un tiem ir jānodrošina iespēja izmantot šīs platības, kad vien dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, laika apstākļi un zemes stāvoklis to atļauj, ja vien Kopienas vai valsts noteikumi attiecībā uz īpašām dzīvnieku veselības problēmām to neaizliedz. Zālēdājiem jānodrošina pieeja ganībām, kad vien apstākļi to atļauj.

8.3.2. Gadījumos, kad zālēdājiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību nodrošināt āra aplokus vai āra pastaigas ziemas mēnešos.

8.3.3. Neskatoties uz 8.3.1. punkta pēdējo teikumu, buļļiem vecumā virs viena gada ir jānodrošina pieeja ganībām vai āra aplokam, vai āra pastaigas.

8.3.4. Atkāpjoties no 8.3.1. punkta, galējais nobarošanas posms gaļas liellopiem, cūkām un aitām drīkst notikt telpās ar noteikumu, ka šis telpu periods nepārsniedz vienu piekto daļu no to dzīves ilguma un jebkurā gadījumā — ne ilgāk kā trīs mēnešus.

8.3.5. Lopu kūtīm jābūt ar gludāam, bet ne slidenām grīdām. Vismaz pusei no kopējās grīdu platības jābūt cietai, tas ir, tās nedrīkst būt noklātas ar šīferi vai režģu konstrukcijām.

8.3.6. Kūtīs jābūt ērtai, tīrai un sausai pietiekama lieluma platībai gulēšanai un atpūtai, kurai jābūt cietas konstrukcijas, bez šīfera plāksnēm. Atpūtas platība jānodrošina ar plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā jābūt salmiem vai citam piemērotam dabiskam materiālam. Pakaišus drīkst uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kuru II pielikuma A daļa ļauj izmantot kā mēslošanas līdzekli bioloģiskajā lauksaimniecībā.

8.3.7. Attiecībā uz teļu audzēšanu, visām saimniecībām no 2000. gada 24. augusta bez jebkādām atkāpēm ir jāpilda Direktīva 91/629/EEK [3], kas nosaka minimālos teļu aizsardzības standartus. Teļu izvietošana atsevišķos steliņģos ir aizliegta pēc vienas nedēļas vecuma sasniegšanas.

8.3.8. Attiecībā uz cūku audzēšanu no 2000. gada 24. augusta visām saimniecībām ir jāpilda Padomes Direktīva 91/630/EEK [4], kas nosaka minimālos cūku aizsardzības standartus. Tomēr cūku mātes drīkst turēt grupās, izņemot grūtniecības beigu posmos un zīdīšanas periodā. Sivēnus nedrīkst turēt flat deck vai sivēnu būros. Āra platībām jābūt tādām, lai dzīvnieki varētu izkārnīties un rakņāties. Rakņāšanās nolūkam var izmantot dažādu veidu slāņus.

8.4. Mājputni

8.4.1. Mājputni ir jātur vaļējās platībās, un tos nedrīkst turēt būros.

8.4.2. Ūdensputniem ir jānodrošina pieeja tekošam ūdenim, dīķim vai ezeram, kad vien laika apstākļi to ļauj, respektējot dzīvnieku labklājības prasības vai higiēnas nosacījumus.

8.4.3. Visu mājputnu kūtīm jāatbilst šādiem minimālajiem nosacījumiem:

- vismaz vienai trešdaļai platības jābūt cietai, tas ir, bez šīfera plāksnēm vai režģa konstrukcijām, un noklātai ar pakaišiem, piemēram, salmiem, zāģu skaidām, smiltīm vai kūdru,

- dējējvistu kūtīs pietiekami lielai grīdas platībai, kas pieejama vistām, jābūt viegli pieejamai putnu mēslu savākšanai,

- tur jābūt laktām, kuru izmēri un skaits atbilst grupas un putnu lielumam, kā noteikts VIII pielikumā,

- tur jābūt ieejas/izejas atveramiem caurumiem, kuru izmērs ir piemērots putniem, un šo caurumu kopējam garumam jābūt vismaz 4 m uz 100 m2 putniem pieejamās kūts platības;

- katrā vistu kūtī nedrīkst būt vairāk kā:

4800 cāļu,

3000 dējējvistu,

5200 pērļu vistu,

4000 muskusa vai Pekinas pīļumātīšu vai 3200 muskusa vai Pekinas pīļtēviņu, vai citu pīļu,

2500 kapaunu, zosu vai tītaru,

- kopējā izmantojamā platība gaļas putnu kūtīs vienā lauksaimniecības vienībā nedrīkst pārsniegt 1600 m 2.

8.4.4. Dabisko gaismu dējējvistām drīkst papildināt ar mākslīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu maksimums 16 gaismas stundas dienā ar nepārtrauktu nakts atpūtas periodu bez mākslīgās gaismas vismaz astoņu stundu garumā.

8.4.5. Mājputniem ir jānodrošina pieeja pastaigām ārā, kad vien laika apstākļi to atļauj, un, kad vien iespējams, tiem jānodrošina šāda pieeja vismaz vienu trešdaļai no to dzīves. Šiem āra aplokiem jābūt galvenokārt segtiem ar veģetāciju, aprīkotiem ar drošības ierīcēm, un tiem jānodrošina dzīvniekiem viegla pieeja pietiekamam skaitam barošanas un dzirdināšanas siļu.

8.4.6. Veselības apsvērumu dēļ kūtis ir jāiztukšo atsevišķu ganāmpulku audzēšanas starplaikos. Kūtis un novietnes šajā laikā jāiztīra un jādezinficē. Turklāt tad, kad katra mājputnu ganāmpulka audzēšana ir pabeigta, aploki jāatstāj tukši, lai ļautu veģetācijai ataugt, un arī veselības apsvērumu dēļ. Dalībvalstis noteiks laika posmu, kurā aplokiem jābūt tukšiem, un paziņos savu lēmumu Komisijai un citām dalībvalstīm. Šīs prasības neattiecas uz nelieliem mājputnu daudzumiem, kurus netur aplokos un kuri var brīvi staigāt visu dienu.

8.5. Vispārēja atkāpe lopu novietošanā

8.5.1. Atkāpjoties no 8.3.1., 8.4.2., 8.4.3. un 8.4.5. punktā noteiktajām prasībām un VIII pielikumā noteiktajām apdzīvotības blīvuma normām, dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst atļaut atkāpes no šo punktu un VIII pielikuma prasībām pārejas laikā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī. Šo atkāpi drīkst piemērot tikai lopu audzēšanas saimniecībām ar esošām kūtīm, kuras celtas līdz 1999. gada 24. augustam, un tiktāl, ciktāl šīs lopu kūtis atbilst valsts noteikumiem par bioloģisko lauksaimniecību, kas ir spēkā līdz šim datumam, vai, ja tādu nav, tad privātiem standartiem, kurus pieņēmušas vai atzinušas dalībvalstis.

8.5.2. Lauksaimniekiem, kuri gūst labumu no šīs atkāpes, jāiesniedz kontroles iestādei vai organizācijai plāns, kurā ir ietverti pasākumi, kas, beidzot pastāvēt atkāpei, nodrošina atbilstību šīs regulas noteikumiem.

8.5.3. Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par 8.5.1. punkta noteikuma izpildi.

C. BIŠKOPĪBA UN BIŠKOPĪBAS PRODUKTI

1. Vispārīgi principi

1.1. Biškopība ir svarīga nodarbe, kas dod ieguldījumu vides aizsardzībā un lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanā, pateicoties bišu apputeksnēšanas darbībai.

1.2. Biškopības produktu pieskaitīšana bioloģiskās ražošanas produktiem ir cieši saistīta gan ar bišu stropu kopšanu, gan ar vides kvalitāti. Šī kvalifikācija ir arī atkarīga no apstākļiem, kādos notiek biškopības produktu izņemšana, pārstrāde un uzglabāšana.

1.3. Ja uzņēmējam ir vairākas biškopības vienības vienā un tajā pašā platībā, tad visām vienībām jāatbilst šīs regulas prasībām. Atkāpjoties no šā principa, uzņēmējs var kopt vienības, kuras neatbilst šai regulai, ar noteikumu, ka tiek izpildītas visas šīs regulas prasības, izņemot 4.2. punktā paredzētos noteikumus par dravu novietojumu. Tādā gadījumā produktu nevar pārdot ar atsauci uz bioloģiskās ražošanas metodēm.

2. Pārveides laiks

2.1. Biškopības produktus var pārdot ar atsauci uz bioloģiskās ražošanas metodi tikai tad, ja šajā regulā paredzētie noteikumi ir izpildīti vismaz vienu gadu. Pārveides laikā vasks ir jānomaina saskaņā ar 8.3. punktā noteiktajām prasībām.

3. Bišu izcelsme

3.1. Izvēloties šķirnes, jāņem vērā dzīvnieku spēja pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēja un pretestība pret slimībām. Priekšroku dod Eiropas šķirnēm Apis mellifera un to vietējiem ekotipiem.

3.2. Dravas jāveido, sadalot saimes vai iegūstot spietus vai stropus no vienībām, kuras atbilst šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

3.3. Izdarot pirmo atkāpi, ar iepriekšēju kontroles iestādes vai organizācijas atļauju ražošanas vienībās esošās dravas, kuras neatbilst šīs regulas noteikumiem, var pārveidot.

3.4. Izdarot otro atkāpi, pašus bišu spietus pārejas laikā, kas beidzas 2002. gada 24. augustā, drīkst iegādāties no biškopjiem, kuri neražo saskaņā ar šo regulu.

3.5. Izdarot trešo atkāpi, kontroles iestāde vai organizācija atļauj dravu pārveidi, ja dravas, kuras atbilst šīs regulas prasībām, nav pieejamas, augstas dzīvnieku mirstības gadījumā, ko izraisījuši veselības vai katastrofas apstākļi, pārveides laikā.

3.6. Izdarot ceturto atkāpi, dravu atjaunošanā bioloģiskās lauksaimniecības vienībā gadā drīkst iesaistīt 10 % bišu māšu un spietu, kuri neatbilst šīs regulas prasībām, ar noteikumu, ka bišu mātes un spieti tiek likti stropos ar kārēm vai šūnu pamatnēm no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām. Šādā gadījumā nepiemēro pārveides laiku.

4. Dravu novietojums

4.1. Dalībvalstis var noteikt reģionus un teritorijas, kurās biškopību, kas atbilst šai regulai, nevar piekopt. Biškopis iesniedz kontroles iestādei vai organizācijai karti ar vajadzīgo mērogu, kurā parādīts dravu izvietojums, kā paredz III regulas A1 daļas 2. iedaļa. Ja šādas teritorijas nav noteiktas, biškopim jāiesniedz kontroles iestādei vai organizācijai vajadzīgā dokumentācija un pierādījumi, to skaitā attiecīga analīze, kas parāda, ka kolonijām pieejamās platības atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām.

4.2. Dravu novietojumam:

a) jānodrošina bitēm pietiekami daudz dabiskā nektāra, medusrasas un ziedputekšņu avotu, un pieeja ūdenim;

b) jābūt tādam, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo pamatā bioloģiski audzētas kultūras un/vai parastā veģetācija, kas atbilst šīs regulas 6. panta un I pielikuma prasībām, un kultūras, uz kuram neattiecas šī regula, bet kuras apstrādā ar zemas ekoloģiskās iedarbības metodēm, kā, piemēram, tās, kuras aprakstītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2078/92 [5] sastādītajās programmās un kuras nevar ievērojami ietekmēt biškopību kā bioloģiskās lauksaimniecības nozari;

c) jāievēro pietiekams attālums no ar lauksaimniecību nesaistītiem avotiem, kuri, iespējams, izraisa piesārņojumu, piemēram, lielpilsētām, automaģistrālēm, rūpniecības rajoniem, atkritumu izgāztuvēm, atkritumu sadedzināšanas fabrikām u. c. Kontroles iestādes vai organizācijas nosaka standartus šīs prasības nodrošināšanai.

Iepriekšminētās prasības neattiecas uz rajoniem, kur nenotiek ziedēšana, vai uz laiku, kad stropi guļ.

5. Barība

5.1. Ražošanas sezonas beigās stropos jāatstāj pietiekama medus un ziedputekšņu rezerve, lai bites varētu ziemā izdzīvot.

5.2. Saimju mākslīga barošana ir atļauta, ja ir apdraudēta to izdzīvošana ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ. Mākslīgo barošanu veic ar bioloģiski ražotu medu, vēlams, no tās pašas bioloģiskās ražošanas vienības.

5.3. Izdarot pirmo atkāpi no 5.2. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut mākslīgajā barošanā izmantot bioloģiski ražotu sīrupu vai bioloģisko cukura melasi bioloģiski ražota medus vietā, jo īpaši, ja to prasa klimatiskie apstākļi, kas izraisa medus kristalizāciju.

5.4. Izdarot otro atkāpi, kontroles iestādes vai organizācijas drīkst atļaut izmantot mākslīgajai barošanai pārejas laikā, kas beidzas 2002. gada 24. augustā, cukura sīrupu, cukura melasi un medu, uz kuriem neattiecas šī regula.

5.5. Dravu reģistrā par mākslīgo barošanu ieraksta šādas ziņas: produkta tips, datums, daudzumi un stropi, kuriem tas pielietots.

5.6. Citus produktus, kuri nav norādīti 5.1. līdz 5.4. punktā, nevar izmantot biškopībā, kura atbilst šai regulai.

5.7. Mākslīgo barošanu drīkst veikt vienīgi starp pēdējo medus ievākšanu un 15 dienas pirms nākamās nektāra vai medusrasas iegūšanas sezonas sākuma.

6. Slimību novēršana un veterinārā aprūpe

6.1. Slimību novēršanu biškopībā balsta uz šādiem principiem:

a) attiecīgu izturīgu šķirņu izvēle;

b) zināmu darbību piemērošana, lai pastiprinātu izturību pret slimībām un infekciju novēršanu, piemēram: regulāra bišu māšu atjaunošana, sistemātiska stropu pārbaude, lai atklātu iespējamās veselības novirzes, jauno tranu pārbaude stropos, materiālu un iekārtu dezinfekcija regulāros starplaikos, inficētu materiālu vai infekcijas avotu iznīcināšana, regulāra bišu vaska un pietiekamu ziedputekšņu un medus rezervju atjaunošana stropos.

6.2. Ja, neskatoties uz iepriekšminētajiem profilaktiskajiem pasākumiem, saimes saslimst vai tajās ieperinās parazīti, tās nekavējoties jāārstē, un, ja vajadzīgs, šīs saimes var novietot izolētās dravās.

6.3. Veterināro zāļu lietošana biškopībā, kas atbilst šai regulai, ir pieļaujama, ievērojot šādus principus:

a) tos var lietot tiktāl, ciktāl attiecīgā lietošana ir atļauta dalībvalstī saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valsts noteikumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem;

b) fitoterapijas un homeopātiskiem līdzekļiem dod priekšroku, salīdzinot ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem produktiem, ar noteikumu, ka to ārstnieciskā iedarbībai ir vajadzīgais rezultāts apstākļos, kādos tos lieto;

c) ja iepriekšminēto produktu lietošana izrādās neefektīva vai no tās nevar gaidīt slimības vai parazītu apkarošanu, kas var beigties ar saimju iznīcināšanu, drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskās zāles uz veterinārārsta vai citu dalībvalsts pilnvarotu personu atbildību, neierobežojot a) un b) apakšpunktos noteiktos principus;

d) ķīmiski sintezētu alopātisko zāļu lietošana profilaktiskai aprūpei ir aizliegta;

e) neierobežojot iepriekšminēto a) principu, skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī šādas vielas: mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu var lietot Varroa jacobsoni ieperināšanās gadījumos.

6.4. Papildus iepriekšminētajiem principiem ir atļauta stropu un kāru veterināra aprūpe, kas ir obligāta saskaņā ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem.

6.5. Ja piemēro ārstēšanu ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem produktiem, tad šajā laika posmā saimes, kas saņem ārstēšanu, jānovieto izolētās dravās, un viss vasks jāaizstāj ar vasku, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Pēc tam šīm saimēm piemēro vienu gadu ilgu pārveides laiku.

6.6. Iepriekšējā punktā noteiktās prasības neattiecas uz 6.3. punkta e) apakšpunktā minētajiem produktiem.

6.7. Ja ir jāizmanto veterinārās zāles, tad produkta tips (ietverot norādi par aktīvo farmakoloģisko vielu) līdz ar sīkām ziņām par diagnozi, devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu, likumīgo nogaidīšanas periodu skaidri jāreģistrē un jādeklarē kontroles iestādei vai organizācijai, pirms produktus laiž tirgū kā bioloģiski ražotus.

7. Biškopības vadības prakse un identifikācija

7.1. Bišu iznīcināšana kārēs kā ar biškopības produktu ievākšanu saistīta metode ir aizliegta.

7.2. Bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus, ir aizliegta.

7.3. Bišu māšu nomaiņa, kurā ietilpst vecās bišu mātes nogalināšana, ir atļauta.

7.4. Tranu perējuma iznīcināšana ir atļauta, tikai lai novērstu Varroa jacobsoni izplatīšanos.

7.5. Ķīmisko sintētisko repelentu izmantošana medus ievākšanas laikā ir aizliegta.

7.6. Zona, kur novietota drava, jāreģistrē līdz ar stropu marķēšanu. Kontroles iestāde vai organizācija jāinformē par dravu pārvietošanu līdz datumam, par kuru vienojas ar kontroles iestādi vai organizāciju.

7.7. Ievēro īpašu piesardzību, lai nodrošinātu atbilstošu biškopības produktu ievākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Visus pasākumus, kas veikti, lai izpildītu šīs prasības, reģistrē.

7.8. Šūnu rāmju izņemšanu un medus ievākšanas darbības jāfiksē dravas reģistrā.

8. Stropu un biškopībā izmantoto materiālu raksturojums

8.1. Stropi jāgatavo pamatā no dabiskiem materiāliem, kas nerada piesārņojuma risku videi vai biškopības produktiem.

8.2. Izņemot 6.3. punkta e) apakšpunktā minētos produktus, stropos drīkst lietot tikai dabiskus produktus, kā, piemēram, propoliss, vasks un augu eļļas.

8.3. Bišu vasks jaunām kārēm jāņem no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām. Izdarot atkāpi, jo īpaši jaunu iekārtu gadījumā vai pārveides laikā kontroles iestāde vai organizācija drīkst izņēmuma apstākļos atļaut izmantot bišu vasku, kas nenāk no šādām vienībām, ja tirgū nav pieejams bioloģiski ražots bišu vasks un ar noteikumu, ka tas nāk no šūnas.

8.4. Izņemot medu, nedrīkst izmantot kāres, kuras satur perus.

8.5. Lai aizsargātu materiālus (rāmjus, stropus un kāres), jo īpaši no kaitēkļiem, ir atļauts izmantot tikai II pielikuma B daļas 2. iedaļā uzskaitītos produktus.

8.6. Fiziska apstrāde, kā, piemēram, strūkla vai tieša liesma, ir atļautas.

8.7. Materiālu, ēku, iekārtu, rīku vai biškopībā lietotu produktu tīrīšanai vai dezinfekcijai ir atļauts izmantot tikai II pielikuma E daļā uzskaitītās vielas."

II. 1.2.3.4. Regulas II pielikumu groza šādi:

Pielikuma B daļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"B. PESTICĪDI

1. Augu aizsardzības produkti."

Aiz B daļas 1.iedaļas iekļauj šādu iedaļu:

"2. Kaitēkļu un slimību apkarošanas produkti lopu kūtīm un iekārtām:

1. sadaļā uzskaitītie produkti

Rodenticīdi"

Pielikuma C daļu

"Citi produkti"

aizstāj ar šādu daļu:

"C. BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

1. Augu izcelsmes barības sastāvdaļas

1.1. Labība, graudi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Auzu graudi, pārslas, otrās šķiras produkti, sēnalas un klijas; miežu graudi, olbaltumvielas un otrās šķiras produkti; rīsu graudi, smalcinātie rīsi, klijas un spraukumi; prosas graudi; rudzu graudi, otrās šķiras produkti, barība un klijas; sorgo graudi; kviešu graudi, otrās šķiras produkti, klijas, lipekļa barība, lipeklis un spraukumi; plēkšņu kviešu graudi; tritikāla graudi; kukurūzas graudi, klijas, otrās šķiras produkti, klijas, spraukumi un lipeklis; iesala dīgsti; alus graudi.

1.2. Eļļas sēklas, eļļas augļi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Rapša sēklas, spraukumi un sēnalas; sojas pupas, grauzdētas, spraukumi un sēnalas; saulespuķu sēklas un spraukumi; kokvilnas sēklas un spraukumi; linsēklas un spraukumi; sezama sēklas un spraukumi; palmu riekstu spraukumi; rāceņu rapša sēklu spraukumi un sēnalas; ķirbju sēklu spraukumi; olīvu masa (pēc olīvu fiziskas izspiešanas).

1.3. Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādi produkti:

Turku zirņu sēklas; rūgto vīķu sēklas; vīķu sēklas, kam piemērota attiecīga karstuma apstrāde; zirņu sēklas, otrās šķiras produkti un klijas; cūku pupu sēklas, otrās šķiras produkti un klijas; cūkpupu sēklas, vīķu sēklas un lupīnu sēklas.

1.4. Gumsaknes, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Cukurbiešu masa, kaltētas bietes, kartupeļi, saldo kartupeļu bumbuļi, maniokas saknes, kartupeļu masa (kartupeļu cietes ieguves blakusprodukts), kartupeļu ciete, kartupeļu olbaltumviela un tapioka.

1.5. Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Kareba pākstis, citrusu masa, ābolu spiedpaliekas, tomātu masa un vīnogu masa.

1.6. Spēkbarība un rupjā barība. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Lucerna, lucernas milti, āboliņš, āboliņa milti, zāle (ko iegūst no spēkbarības augiem), zāles milti, siens, skābbarība, labības salmi un sakņaugi spēkbarībai.

1.7. Citi augi, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Melase kā saistviela barības maisījumos, jūraszāļu milti (iegūst, izžāvējot un sasmalcinot jūraszāles un izskalojot, lai samazinātu joda saturu), augu pulveri un ekstrakti, augu olbaltumvielu ekstrakti (paredzēti tikai jauniem dzīvniekiem), garšvielas un augi.

2. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas

2.1. Piens un piena produkti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Svaigpiens, kā definēts Direktīvas 92/46/EEK [6] 2. punktā, piena pulveris, vājpiena pulveris, sausais vājpiens pulveris, paniņas, paniņu pulveris, sūkalas, sūkalu pulveris, sūkalu pulveris ar zemu cukura saturu, sūkalu olbaltumvielu pulveris (iegūts ar fizisku apstrādi), kazeīna pulveris un laktozes pulveris.

2.2. Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Zivis, zivju eļļa un nerafinēta mencu aknu eļļa; zivju, molusku un vēžveidīgo autolizāti, hidrolizāti un proteolizāti, ko iegūst ar fermentu iedarbību, šķīstošā vai nešķīstošā veidā, paredzēti tikai jauniem dzīvniekiem. Zivju milti.

3. Minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Nātrijs:

neattīrīts jūras sāls

rupjš akmenssāls

nātrija sulfāts

nātrija karbonāts

nātrija bikarbonāts

nātrija hlorīds

Kalcijs:

litotamnions un merģelis

ūdensdzīvnieku apvalki (to skaitā tintes zivs asakas)

kalcija karbonāts

kalcija laktāts

kalcija glukonāts

Fosfors:

kaulu dikalcija fosfāta nogulsnes

defluorinēts dikalcija fosfāts

defluorinēts monokalcija fosfāts

Magnijs:

bezūdens magnija oksīds

magnija sulfāts

magnija hlorīds

magnija karbonāts

Sērs:

nātrija sulfāts"

Pievieno šādas daļas:

"D. BARĪBAS PIEDEVAS, ATSEVIŠĶAS DZĪVNIEKU UZTURĀ LIETOTAS VIELAS (DIREKTĪVA 82/471/EEK) UN BARĪBAI PIELIETOTIE PĀRSTRĀDES PALĪGLĪDZEKĻI

1. Barības piedevas

1.1. Mikroelementi. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

E1 | Dzelzs: dzelzs (II) karbonātsdzelzs (II) sulfāta monohidrātsdzelzs (III) oksīds |

E2 | Jods: kalcija jodāts, bezūdenskalcija jodāts, heksahidrātskālija jodīds |

E3 | Kobalts: kobalta (II) sulfāta monohidrāts un/vai hepahidrātsbāziskais kobalta (II) karbonāts, monohidrāts |

E4 | Varš: vara (II) oksīdsbāziskais vara (II) karbonāts, monohidrātsvara (II) sulfāts, pentahidrāts |

E5 | Mangāns: mangāna (II) karbonātsmangāna oksīds un mangāna oksīdsmangāna (II) sulfāts, mono– un/vai tetrahidrāts |

E6 | Cinks: cinka karbonātscinka oksīdscinka sulfāts, mono- un/vai heptahidrāts |

E7 | Molibdēns: amonija molibdāts, nātrija molibdāts |

E8 | Selēns: nātrija selenātsnātrija selenīts |

1.2. Vitamīni, provitamīni un ķīmiski noteiktas vielas ar līdzīgu iedarbību. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Ar Direktīvu 70/524/EEK [7] atļautie vitamīni:

- vēlams, atvasināti no izejvielām, kas dabiski atrodamas barībā, vai

- sintētiskie vitamīni, kas ir identiski dabiskajiem vitamīniem, tikai vienkuņģa dzīvniekiem.

1.3. Fermenti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Ar Direktīvu 70/524/EEK atļautie fermenti.

1.4. Mikroorganismi. Šajā kategorijā ietilpst šādi mikroorganismi:

Ar Direktīvu 70/524/EEK atļautie mikroorganismi.

1.5. Konservanti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

E 236 Skudrskābe tikai skābbarībai

E 260 Etiķskābe tikai skābbarībai

E 270 Pienskābe tikai skābbarībai

E 280 Propionskābe tikai skābbarībai

1.6. Saistvielas, irdinātāji un koagulanti. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

E 551b Koloidālais silīcija dioksīds

E 551c Amorfais silīcija dioksīds

E 553 Sepiolīts

E 558 Betonīts

E 559 Kaolīna māli

E 561 Vermikulīts

E 599 Perlīts

2. Atsevišķi produkti, ko lieto dzīvnieku uzturā

Šajā kategorijā ietilpst šādi produkti:

–

3. Barībā ražošanā izmantotie palīglīdzekļi

3.1. Pārstrādes palīglīdzekļi skābbarībai. Šajā kategorijā ietilpst šādas vielas:

Jūras sāls, rupjš akmens sāls, fermenti, raugi, sūkalas, cukurs, cukurbiešu masa, labības milti, melase un piena, etiķa, skudrskābes un propionskābes baktērijas.

Ja laika apstākļi neļauj notikt attiecīgai rūgšanai, tad kontroles iestāde vai organizācija drīkst atļaut skābbarības ražošanā izmantot pienskābi, skudrskābi, propionskābi un etiķskābi.

E. LOPU ĒKU UN IEKĀRTU (PIEMĒRAM, IERĪČU UN DARBARĪKU) TĪRĪŠANAI UN DEZINFEKCIJAI ATĻAUTIE PRODUKTI

Kālija un nātrija ziepes

Ūdens un tvaiks

Kaļķu piens

Kaļķi

Nedzēsti kaļķi

Nātrija hipohlorīts (piemēram, kā šķidrs balinātājs)

Nātrija hidroksīds

Kālija hidroksīds

Ūdeņraža peroksīds

Dabiskās augu esences

Citronskābe, etiķskābe, skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe un etiķskābe

Spirts

Slāpekļskābe (piena iekārtas)

Fosforskābe (piena iekārtas)

Formaldehīds

Tīrīšanas un dezinfekcijas produkti pupiem un slaukšanas iekārtām

Nātrija karbonāts

F. CITI PRODUKTI"

III. 1.2.3.4. Regulas III pielikumu groza šādi.

Pielikuma A daļas virsrakstu aizstāj ar

""A.1. Augi un augu produkti no lauksaimniecības vai vākšanas""

.

Iekļauj šādu iedaļu:

"A.2. Lopi un lopkopības produkti, ko iegūst lopkopībā

1. Ja kontroles sistēmu, kas attiecas jo īpaši uz lopkopību, īsteno pirmo reizi, tad ražotājam un kontroles iestādei jāsastāda:

- pilns lopu novietņu, ganību, āra aploku un pastaigu laukumu u. c. apraksts un, atkarībā no apstākļiem, lopu, lopkopības produktu, izejvielu u. c. uzglabāšanas, iesaiņošanas un pārstrādes telpu apraksts,

- lopu mēslu uzglabāšanas novietņu pilns apraksts,

- plāns par šādu mēslu lietošanu, kam piekritusi kontroles iestāde vai organizācija, līdz ar labībai atvēlēto teritoriju pilnu aprakstu,

- vajadzības gadījumā pasākumi, ko paredz līgumi ar citām saimniecībām par mēslu izplatīšanu,

- bioloģiskās lauksaimniecības lopu vienības pārvaldes plāns (piemēram, barošanas, vairošanās, veselības aizsardzības u. c. pārvalde),

- visi praktiskie pasākumi, kas jāveic lopu saimniecībā, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Apraksts un attiecīgie pasākumi jāietver pārbaudes ziņojumā, kuru no otras puses paraksta attiecīgais ražotājs.

Turklāt ziņojumā jāprecizē ražotāja apņemšanās veikt darbības saskaņā ar 5. un 6. pantu un pārkāpuma gadījumā piekrist 9. panta 9. punktā un, ja vajadzīgs, 10. panta 3. punktā minēto pasākumu piemērošanai.

2. Vispārējās prasības par pārbaudi A.1. daļas 1. un 4. līdz 8. punktā attiecībā uz labību un labības produktiem ir piemērojamas lopiem un lopkopības produktiem.

Atkāpjoties no šiem noteikumiem, alopātisku zāļu un antibiotiku uzglabāšana ir atļauta saimniecībās ar noteikumu, ka tās ir izrakstījis veterinārārsts saistībā ar I pielikumā minēto ārstēšanu un ka tās uzglabā uzraudzītā vietā, un tās iekļauj saimniecības reģistrā.

3. Lopi ir pastāvīgi jāiezīmē, izmantojot katrai sugai pielāgotu tehniku, individuāli lielu zīdītāju gadījumā un individuāli vai grupās mājputnu un mazu zīdītāju gadījumā.

4. Ziņas par lopiem ir jāsastāda reģistra formā un jāglabā saimniecībā, lai tās jebkura laikā būtu pieejamas kontroles iestādēm vai organizācijām.

Šādos reģistros, kam jānodrošina ganāmpulka pārvaldes sistēmas pilns apraksts, jāietver šāda informācija:

- par saimniecībā ievestiem lopiem, pēc sugām: izcelsme un ievešanas datums, pārveides laiks, identifikācijas zīme un veterinārā informācija,

- par lopiem, ko izved no saimniecības: vecums, skaits, svars kaušanas gadījumā, identifikācijas zīme un galamērķis,

- ziņas par zaudētiem dzīvniekiem, iemesli,

- par barošanu: tips, to skaitā barības papildinājumi, dažādu sastāvdaļu attiecības devās, laiks, kad pieejamas āra ganības, pārvietošanas periodi, ja piemērojami ierobežojumi,

- par slimību novēršanu, ārstēšanu un veterināro aprūpi: ārstēšanas datums, diagnoze, ārstniecības produkta tips, ārstēšanas metode un veterinārārsta norādījumi par aprūpi, minot iemeslus, starplaiki, ko piemēro pirms lopkopības produktu laišanas tirgū.

5. Ja ražotājam ir vairākas lopkopības saimniecības tajā pašā rajonā, tad lopu audzēšanas vai lopkopības produktu ražošanas vienības, uz kurām neattiecas 1. pants, arī būs pakļautas kontroles sistēmai attiecībā uz šīs iedaļas 1. punkta pirmo, otro un trešo ievilkumu par lopiem un lopkopības produktiem un attiecībā uz noteikumiem par lopkopības pārvaldi, lopu reģistriem un izmantoto lopkopības produktu uzglabāšanas principiem."

Pielikuma B daļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"B. Vienības, kur sagatavo augu un lopkopības produktus un barību, kura sastāv no augu un lopkopības produktiem."

Pielikuma C daļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"C. Augu produktu, lopkopības produktu un barības, kura sastāv no augu un/vai lopkopības produktiem, importētāji no trešām valstīm."

IV. Regulas VI pielikumā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu ar nosaukumu "Vispārēji principi":"Līdz šā pielikuma A un B sadaļu noteikumu pieņemšanai un jo īpaši lai aptvertu tādas barības sagatavošanu, kura sastāv no viena vai vairākiem lopkopības produktiem, piemēro valsts noteikumus."

V. Pievieno šādus pielikumus:"

VII PIELIKUMS

Maksimālais dzīvnieku skaits uz ha Kārta vai suga | Maksimālais dzīvnieku skaits uz ha, kas līdzvērtīgs 170 kg N/ha gadā |

Zirgi virs sešiem mēnešiem | 2 |

Nobarojamie teļi | 5 |

Citi liellopi virs viena gada | 5 |

Vīriešu kārtas liellopi no viena līdz mazāk par diviem gadiem | 3,3 |

Sieviešu kārtas liellopi no viena līdz mazāk par diviem gadiem | 3,3 |

Liellopu tēviņi no diviem gadiem | 2 |

Vaislas teles | 2,5 |

Nobarojamie teļi | 2,5 |

Piena govis | 2 |

Kaujamās piena govis | 2 |

Citas govis | 2,5 |

Vaislas truši mātītes | 100 |

Aitas | 13,3 |

Kazas | 13,3 |

Sivēni | 74 |

Vaislas cūkas | 6,5 |

Nobarojamās cūkas | 14 |

Citas cūkas | 14 |

Galda cāļi | 580 |

Dējējvistas | 230 |

VIII PIELIKUMS

Minimālās platības, segtas un nesegtas un citas novietņu īpašības dažādām sugām un audzēšanas tipiem

1. LIELLOPI, AITAS UN CŪKAS

| | Segtās platības (tīrā platība, kas pieejama dzīvniekiem) | Nesegtās platība (pastaigu platība, izņemot ganības) |

| | Minimālais dzīvsvars (kg) | m2 uz vienību | m2 uz vienību |

Vaislas un nobarojamie liellopi un viennadži | | līdz 100 | 1,5 | 1,1 |

| līdz 200 | 2,5 | 1,9 |

| līdz 350 | 4,0 | 3 |

| virs 350 | 5 ar vismaz 1 m2/100 kg | 3,7 ar vismaz 0,75 m2/100 kg |

Piena govis | | | 6 | 4,5 |

Vaislas buļļi | | | 10 | 30 |

Aitas un kazas | | | 1,5 aitas/kazas | 2,5 |

| | 0,35 jēri/kazlēni | 2,5 ar 0,5 uz vienu jēru/kazlēnu |

Sivēnmātes ar sivēniem līdz 40 dienām | | | 7,5 uz cūku | 2,5 |

Nobarojamās cūkas | | līdz 50 | 0,8 | 0,6 |

| līdz 85 | 1,1 | 0,8 |

| līdz 110 | 1,3 | 1 |

Sivēni | | Virs 40 dienām un līdz 30 kg | 0,6 | 0,4 |

Vaislas cūkas | | | 2,5 sieviešu kārtas | 1,9 |

| | 6,0 vīriešu kārtas | 8,0 |

2. MĀJPUTNI

| Segtās platības (tīrā platība, kas pieejama dzīvniekiem) | Nesegtās platība (m2 platība, kas pieejama uz katru dzīvnieku) |

| Dzīvnieku skaits/m2 | cm laktas uz dzīvnieku | Ligzda |

Dējējvistas | 6 | 18 | 8 dējējvistas uz ligzdu vai — kopējas ligzdas gadījumā — 120 cm2 uz putnu | 4 ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 170 kg N/ha gadā ierobežojums |

Nobarojamie mājputni stacionārās kūtīs | 10 ar ne vairāk kā 21 kg dzīvsvara uz m2 | 20 (tikai pērļu vistām) | | 4 broileri un pērļu vistas4,5 pīles10 tītari15 zosis Visām iepriekšminētajām sugām nedrīkst pārsniegt ierobežojumu 170 kg N/ha gadā |

Nobarojamie mājputni pārvietojamās kūtīs | 16 pārvietojamās putnu kūtīs ar ne vairāk kā 30 kg dzīvsvara uz m2 | | | 2,5 ar noteikumu, ka netiek pārsniegts 170 kg N/ha gadā ierobežojums |

[1] OV L 142, 2.6.1997., 1. lpp. Regula, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2331/98 (OV L 291, 30.10.1998., 10. lpp.).

[2] OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 97/2/EK (OV L 25, 28.1.1997., 24. lpp.).

[3] OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 97/2/EK (OV L 25, 28.1.1997., 24. lpp.).

[4] OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.

[5] OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2772/95 (OV L 288, 1.12.1995., 35. lpp.).

[6] OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/71/EK (OV L 368, 31.12.1994., 33. lpp.).

[7] OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/71/EK (OV L 368, 31.12.1994., 33. lpp.).

--------------------------------------------------