EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31998D0500

Komisijas Lēmums (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (izziņots ar dokumenta Nr. C(1998) 2334)Dokuments attiecas uz EEZ.

OJ L 225, 12.8.1998, p. 27–28 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Estonian: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Latvian: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Lithuanian: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Hungarian Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Maltese: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Polish: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Slovak: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Slovene: Chapter 05 Volume 003 P. 333 - 334
Special edition in Bulgarian: Chapter 05 Volume 005 P. 101 - 102
Special edition in Romanian: Chapter 05 Volume 005 P. 101 - 102
Special edition in Croatian: Chapter 05 Volume 003 P. 142 - 143

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/07/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1998/500/oj

31998D0500



Oficiālais Vēstnesis L 225 , 12/08/1998 Lpp. 0027 - 0028


Komisijas Lēmums

(1998. gada 20. maijs)

par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī

(izziņots ar dokumenta Nr. C(1998) 2334)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(98/500/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā Līguma 118.b pantā ir noteikts, ka Komisijai Eiropas līmenī ir jātiecas attīstīt darba devēju un darba ņēmēju dialogu, kas, ja abas puses to uzskata par vēlamu, var radīt līgumattiecības;

tā kā 12. punkts Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām paredz, ka darba devējiem vai darba devēju organizācijām, no vienas puses, un darba ņēmēju organizācijām, no otras puses, ir jābūt tiesībām veikt pārrunas savā starpā un noslēgt koplīgumus ar nosacījumiem, kas paredzēti valstu tiesību aktos un praksē. Attīstāmā dialoga rezultātā starp darba devējiem un darba ņēmējiem Eiropas līmenī, ja puses to uzskata par vēlamu, var izveidot līgumattiecības, jo īpaši starpprofesiju un nozaru līmenī;

tā kā visas iesaistītās puses ļoti labvēlīgi uztvēra ierosinājumu stiprināt nozaru sociālo dialogu Komisijas 1996. gada 18. septembra paziņojumā par sociālā dialoga attīstību Kopienas līmenī [1];

tā kā Eiropas Parlaments savā 1997. gada 18. jūlija rezolūcijā [2], atbildot uz Komisijas paziņojumu, lūdza nozaru sociālajam dialogam piešķirt īpašu nozīmi, jo ar nozaru sociālo dialogu vislabāk var noteikt nodarbinātības regulēšanas un/vai regulējuma atcelšanas ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm;

tā kā Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā 1997. gada 29. janvāra atzinumā [3], atbildot uz Komisijas paziņojumu, apgalvoja, ka nozaru dialogam ir jābūt reālam, efektīvam un ar pareizi izraudzītu mērķi;

tā kā stāvoklis dažādās dalībvalstīs skaidri liecina par to, ka darba devējiem un darba ņēmējiem ir aktīvi jāpiedalās diskusijās par dzīves un darba apstākļu uzlabošanu savā nozarē; tā kā Komisijai pievienotā nozaru dialoga komiteja ir vispiemērotākais līdzeklis šādas līdzdarbības nodrošināšanai, Kopienas līmenī izveidojot attiecīgo sociāli ekonomisko interešu pārstāvniecības forumu;

tā kā Komisijai ir jātiecas nodrošināt to, lai nozaru sadarbības komiteju sastāvs un darbības palīdzētu veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;

tā kā pastāvošās apvienotās komitejas ir jāaizstāj ar nozaru dialoga komitejām; tā kā tādēļ ir jāatceļ lēmumi par minēto komiteju izveidi,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ar šo izveido nozaru dialoga komitejas (šeit turpmāk — "Komitejas") tajās nozarēs, kur sociālie partneri kopīgi pieprasa līdzdalību dialogā Eiropas līmenī un kur organizācijas, kas pārstāv darba devējus un darba ņēmējus, atbilst šādiem kritērijiem:

a) tās ir saistītas ar konkrētām nozarēm vai kategorijām, un tās ir organizētas Eiropas līmenī;

b) tās sastāv no organizācijām, kas pašas ir neatņemamas un atzītas dalībvalstu sociālo partneru struktūru daļas, tās ir pilnvarotas vest sarunas par nolīgumiem, un kuras ir reprezentatīvas vairākām dalībvalstīm;

c) tām ir pienācīgas struktūras, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību Komiteju darbā.

2. pants

Katra Komiteja darbības nozarē, kurā tā izveidota:

a) sniedz konsultācijas par Kopienas līmeņa tendencēm, kurām ir sociālas sekas, un

b) attīsta un veicina sociālo dialogu nozaru līmenī.

3. pants

Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju skaits, kas piedalās katras Komitejas sanāksmēs, kopā ir maksimāli 40, ar vienādu pārstāvju skaitu darba devēju un darba ņēmēju delegācijās.

4. pants

Komisija uzaicina pārstāvjus piedalīties Komiteju sapulcēs pēc to sociālo partneru organizāciju priekšlikuma, kuras ir izteikušas 1. pantā minēto pieprasījumu.

5. pants

1. Katra Komiteja kopā ar Komisiju izstrādā savu reglamentu.

2. Komitejas vada darba devēju vai darba ņēmēju delegācijas pārstāvis vai, pēc to kopīga pieprasījuma, Komisijas pārstāvis.

3. Komitejas sanāk vismaz vienreiz gadā. Dalībai Komitejas sanāksmē ne vairāk kā 30 darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem izmaksā dienas naudas un sedz ceļa izdevumus.

4. Komisija, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, regulāri pārskata nozares Komitejas darbību un tās veiktās darbības dažādās nozarēs.

6. pants

Ja Komisija ir informējusi Komiteju, ka apspriestais jautājums ir saistīts ar konfidenciāla rakstura tematu, Komitejas locekļiem, neietekmējot Līguma 214. pantu, ir pienākums neizpaust jebkādu informāciju, kas iegūta Komitejas vai tās sekretariāta sapulcēs.

7. pants

1. Nozaru sadarbības Komitejas aizstāj esošās apvienotās komitejas, proti:

a) Jūras satiksmes apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 87/467/EEK [4];

b) Civilās aviācijas apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 90/449/EEK [5];

c) Iekšzemes navigācijas apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 80/991/EEK [6];

d) Autotransporta apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 85/516/EEK [7];

e) Dzelzceļu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 85/13/EEK [8];

f) Sakaru pakalpojumu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 90/450/EEK [9];

g) Lauksaimniecībā nodarbināto sociālo problēmu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 74/442/EEK [10];

h) Jūras zvejniecības sociālo problēmu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 74/441/EEK [11];

f) Pasta pakalpojumu apvienoto komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 94/595/EK [12].

Tomēr komitejas, kas izveidotas ar minētajiem lēmumiem, turpina darboties līdz brīdim, kad darbu sāk ar šo lēmumu izveidotās nozaru Komitejas, taču katrā ziņā ne ilgāk par 1998. gada 31. decembri.

2. Ievērojot 1. pantu, nozaru dialoga Komiteja arī aizstāj citas neformālas darba grupas, caur kurām Komisija ir līdz šim veicinājusi dialogu starp sociālajiem partneriem dažās nozarēs, uz kurām neattiecas Komisijas lēmums par apvienotās komitejas izveidi.

3. Lēmumus, kas minēti 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā, atceļ no 1999. gada 1. janvāra.

Briselē, 1998. gada 20. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pádraig Flynn

[1] COM (96) 448 galīgā redakcija.

[2] OV C 286, 22.9.1997., 338. lpp.

[3] OV C 89, 19.3.1997., 27. lpp.

[4] OV L 253, 4.9.1987., 20. lpp.

[5] OV L 230, 24.8.1990., 22. lpp.

[6] OV L 297, 6.11.1980., 28. lpp.

[7] OV L 317, 28.11.1985., 33. lpp.

[8] OV L 8, 10.1.1985., 26. lpp.

[9] OV L 230, 24.8.1990., 25. lpp.

[10] OV L 243, 5.9.1974., 22. lpp.

[11] OV L 243, 5.9.1974., 19. lpp.

[12] OV L 225, 31.8.1994., 31. lpp.

--------------------------------------------------

Top