Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31997R2027

Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 (1997. gada 9. oktobris) par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos

OJ L 285, 17.10.1997, p. 1–3 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Estonian: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Latvian: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Lithuanian: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Hungarian Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Maltese: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Polish: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Slovak: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Slovene: Chapter 07 Volume 003 P. 489 - 491
Special edition in Bulgarian: Chapter 07 Volume 004 P. 170 - 172
Special edition in Romanian: Chapter 07 Volume 004 P. 170 - 172
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 003 P. 45 - 47

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/2027/oj

31997R2027



Oficiālais Vēstnesis L 285 , 17/10/1997 Lpp. 0001 - 0003


Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97

(1997. gada 9. oktobris)

par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.c pantā izklāstīto procedūru [3],

(1) tā kā, īstenojot kopējo transporta politiku, ir jāpaaugstina aviācijas nelaimes gadījumos nokļuvušo pasažieru aizsardzības līmenis;

(2) tā kā tiesību normas par atbildību nelaimes gadījumos ir noteiktas 1929. gada 12. oktobrī Varšavā parakstītajā Konvencijā par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, vai šajā Konvencijā ar grozījumiem, kas izdarīti 1955. gada 28. septembrī Hāgā, un Konvencijā, kas parakstīta Gvadalaharā 1961. gada 18. septembrī, un neatkarīgi no tā, kuru no šīm konvencijām var piemērot, katra no tām še turpmāk saukta "Varšavas konvencija"; tā kā Varšavas konvenciju piemēro visā pasaulē kā pasažieru, tā arī gaisa pārvadātāju priekšrocību dēļ;

(3) tā kā Varšavas konvencijas noteiktās atbildības robežas ir pārāk zemas, vērtējot pēc mūsdienu ekonomiskiem un sociāliem standartiem, un bieži noved līdz ilgstošām tiesas prāvām, kas kaitē gaisa transporta reputācijai; tā kā tādēļ dalībvalstis dažādi paaugstinājušas atbildības robežas, tādējādi radot atšķirīgus pārvadājumu noteikumus starptautiskajā aviācijas tirgū;

(4) tā kā Varšavas konvencija turklāt ir piemērojama tikai starptautiskam transportam; tā kā starptautiskajā aviācijas tirgū atšķirība starp iekšzemes un starptautisko transportu ir likvidēta; tā kā tādēļ ir lietderīgi, lai atbildības pakāpe un raksturs kā iekšzemes, tā arī starptautiskajā transportā būtu vienādi;

(5) tā kā Varšavas konvencijas pilnīga izskatīšana un pārskatīšana ir jau sen nokavēta un ilgu laiku pārstāv starptautiskā līmenī vienveidīgāko un piemērojamāko reakciju uz jautājumu par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos; tā kā būtu jāturpina paaugstināt Varšavas konvencijā noteiktās atbildības robežas daudzpusējās sarunās;

(6) tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu ir vēlama rīcība Kopienas līmenī, lai panāktu saskaņotību gaisa pārvadātāju atbildības jomā un lai tā varētu kalpot par pamatnostādni pasažieru aizsardzības uzlabošanai pasaules mērogā;

(7) tā kā ir lietderīgi novērst visus monetāros atbildības ierobežojumus Varšavas konvencijas 22. panta 1. punkta nozīmē vai jebkādus citus juridiskus vai līgumiskus ierobežojumus saskaņā ar starptautiskajā līmenī pastāvošajām tendencēm;

(8) tā kā, lai novērstu situācijas, kad nelaimes gadījumos cietušie nesaņem kompensācijas, Kopienas gaisa pārvadātājiem attiecībā uz visu veidu prasībām, kas saskaņā ar Varšavas konvencijas 17. pantu tiek celtas pasažieru nāves, ievainojuma vai citu miesas bojājumu dēļ, līdz zināmai robežai jāatsakās no jebkādas aizstāvības saskaņā ar Varšavas konvencijas 20. panta 1. punktu;

(9) tā kā Kopienas gaisa pārvadātāji var tikt atbrīvoti no atbildības attiecīgā pasažiera negadījumu veicinošas nolaidības dēļ;

(10) tā kā ir jāizskaidro pienākumi, kas izriet no šīs regulas, ievērojot Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu [4] 7. pantu; tā kā šajā ziņā Kopienas gaisa pārvadātājiem vajadzētu būt apdrošinātiem līdz zināmai robežai, kas noteikta šajā regulā;

(11) tā kā Kopienas gaisa pārvadātājiem vienmēr vajadzētu būt tiesīgiem celt prasības pret trešām pusēm;

(12) tā kā steidzamas avansa izmaksas var ievērojami palīdzēt ievainotajiem pasažieriem vai fiziskajām personām, kam ir tiesības uz kompensāciju, lai segtu neatliekamus izdevumus pēc aviācijas avārijas;

(13) tā kā noteikumi par atbildības raksturu un atbildības ierobežošanu pasažiera nāves, ievainojuma vai jebkāda cita miesas bojājuma gadījumā ir daļa no līguma starp pārvadātāju un pasažieri par gaisa transporta pārvadājumu laiku un nosacījumiem noteikumu daļa; tā kā, lai mazinātu konkurences traucējumu iespējamību, pārvadātājiem no trešām valstīm vajadzētu pienācīgi informēt pasažierus par saviem pārvadājuma nosacījumiem;

(14) tā kā ir lietderīgi un nepieciešams, ka šajā regulā izteiktie monetārie ierobežojumi tiek pārskatīti, lai ņemtu vērā ekonomiskās norises un notikumu attīstību starptautiskos forumos;

(15) tā kā Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) patlaban nodarbojas ar Varšavas konvencijas pārskatīšanu; tā kā, līdz šīs pārskatīšanas rezultāti kļūs zināmi, Kopienas veiktie pagaidu pasākumi uzlabos pasažieru aizsardzību; tā kā Padomei būtu jāpārskata šī regula iespējami īsā laikā pēc tās pārskatīšanas ICAO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šī regula nosaka Kopienas gaisa pārvadātāju pienākumus attiecībā uz atbildību nelaimes gadījumos pret pasažieriem par zaudējumiem, kas radušies pasažiera nāves vai ievainojuma, vai jebkāda cita miesas bojājuma gadījumā, ja nelaimes gadījums, kas radījusi šādus zaudējumus, noticis lidmašīnā vai iekāpšanas vai izkāpšanas darbību gaitā.

Šī regula izskaidro arī dažas apdrošināšanas prasības, ko izvirza Kopienas gaisa pārvadātājiem.

Turklāt šī regula nosaka dažas prasības par informāciju, kas jānodrošina ārpus Kopienas reģistrētajiem gaisa pārvadātājiem, kuri veic reisus uz Kopienu, ārā no tās vai tās teritorijā.

2. pants

1. Šajā regulā:

a) "gaisa pārvadātājs" nozīmē gaisa transporta uzņēmumu, kam ir spēkā esoša licence tā darbībai;

b) "Kopienas gaisa pārvadātājs" nozīmē gaisa pārvadātāju, kam ir spēkā esoša licence tā darbībai, ko piešķīrusi kāda dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2407/92 noteikumiem;

c) "persona, kam ir tiesības uz kompensāciju" nozīmē pasažieri vai jebkuru personu, kam ir tiesības celt prasību saistībā ar šo pasažieri, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

d) "ECU" nozīmē norēķinu vienību, ko izmanto, sastādot Eiropas Kopienu vispārējo budžetu saskaņā ar Līguma 207. un 209. pantu;

e) "SDR" nozīmē īpašas aizņēmumtiesības pēc Starptautiskā valūtas fonda definīcijas;

f) "Varšavas konvencija" nozīmē 1929. gada 12. oktobrī Varšavā parakstīto Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, vai šo Varšavas konvenciju ar grozījumiem, kas izdarīti 1955. gada 28. septembrī Hāgā, un šo Varšavas konvenciju papildinošo konvenciju, kas parakstīta Gvadalaharā 1961. gada 18. septembrī - atkarībā no tā, kuru no tām piemēro pasažiera līgumam par pārvadājumu, kopā ar visiem starptautiskiem oficiāliem dokumentiem, kas tos papildina, ir ar tiem saistīti un ir spēkā.

2. Šajā regulā izmantotie jēdzieni, kas nav definēti 1. punktā, ir līdzvērtīgi tiem, kas izmantoti Varšavas konvencijā.

3. pants

1. a) Kopienas gaisa pārvadātāja atbildība par zaudējumiem, kas radušies negadījumā pasažiera nāves, ievainojuma vai jebkāda cita miesas bojājuma dēļ, netiek pakļauta nekādiem finansiāliem ierobežojumiem, kas noteikti tiesību aktos, konvencijā vai līgumā.

b) Apdrošināšanas pienākumu, kas noteikts Regulas (EEK) Nr. 2407/92 7. pantā, saprot kā prasību Kopienas gaisa pārvadātājam būt apdrošinātam līdz 2. punktā noteiktajai atbildības robežai un pēc tam līdz saprātīgam līmenim.

2. Par visiem zaudējumiem, kuru summa nepārsniedz 100000 SDR ekvivalentu ECU , Kopienas gaisa pārvadātājs neizslēdz un neierobežo savu atbildību, pierādot, ka tas un tā pārstāvji veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šo zaudējumu, vai ka tam vai tiem nebija iespējams veikt šādus pasākumus.

3. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem, ja Kopienas gaisa pārvadātājs pierāda, ka zaudējumu izraisījusi vai to veicinājusi paša ievainotā vai bojā gājušā pasažiera nolaidība, šī sabiedrība var būt pilnīgi vai daļēji atbrīvota no tās atbildības saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

4. pants

Saistībā ar pasažiera nāvi, ievainojumu vai jebkāda cita miesas bojājumu negadījumā nekas šajā regulā

a) nenozīmē, ka Kopienas gaisa pārvadātājs ir vienīgā puse, kam ir pienākums atmaksāt zaudējumus, vai

b) neierobežo Kopienas gaisa pārvadātāja tiesības prasīt līdzdalību vai atlīdzinājumu no jebkuras citas puses saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

5. pants

1. Kopienas gaisa pārvadātājs nekavējoties, un katrā gadījumā ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc fiziskās personas, kam ir tiesības uz kompensāciju, identitātes noskaidrošanas, veic tādus avansa maksājumus, kādi var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu neatliekamās ekonomiskās vajadzības, kuru pamats ir proporcionāls pārciestās nelaimes smagumam.

2. Neierobežojot 1. punktu, avansa maksājums nav mazāks kā 15000 SDR ekvivalents ECU par katru pasažieri nāves gadījumā.

3. Avansa maksājums nenozīmē atbildības atzīšanu un tā summa var būt atskaitīta no visu turpmāko maksājumu summas, ko izmaksā uz Kopienas gaisa pārvadātāja atbildības pamata, bet tas nav atdodams atpakaļ, izņemot 3. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos vai apstākļos, kad vēlāk tiek pierādīts, ka persona, kas saņēmusi avansa maksājumu, izraisījusi vai veicinājusi zaudējumus pašas nolaidības dēļ, vai nebija tā persona, kurai ir tiesības u uz kompensācifu

6. pants

1. Šīs regulas 3. un 5. panta noteikumus iekļauj Kopienas aviosabiedrību pārvadājumu nosacījumos.

2. Attiecīgu informāciju par 3. un 5. panta noteikumiem pēc pieprasījuma dara pieejamu pasažieriem Kopienas gaisa pārvadātāju aģentūrās, ceļojumu aģentūrās, reģistrācijas letēs un aviobiļešu kasēs. Aviobiļetē vai tai līdzvērtīgā dokumentā iekļauj šo prasību kopsavilkumu skaidrā un saprotamā valodā.

3. Gaisa pārvadātāji, kas reģistrēti ārpus Kopienas un veic reisus uz Kopienu, ārā no tās vai tās teritorijā, nepiemērojot 3. un 5. pantā minētos noteikumus, par tiem atklāti un skaidri informē pasažierus aviobiļešu pirkšanas laikā šo gaisa pārvadātāju aģentūrās, ceļojumu aģentūrās vai pie reģistrācijas letēm, kas atrodas dalībvalsts teritorijā. Gaisa pārvadātāji nodrošina pasažierus ar lapiņām, kas izklāsta šos nosacījumus. Tas fakts, ka uz aviobiļetes vai tai līdzvērtīga dokumenta norāda tikai atbildības robežas, nenozīmē, ka informācijas apjoms ir pietiekams.

7. pants

Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās Komisija sagatavo ziņojumu par tās piemērošanu, kas, inter alia, ņem vērā ekonomiskās norises un notikumu attīstību starptautiskos forumos. Šādam ziņojumam var būt pievienoti priekšlikumi par šīs regulas pārskatīšanu.

8. pants

Šī regula stājas spēkā vienu gadu pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1997. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Delvaux-Stehres

[1] OV C 104, 10.4.1996., 18. lpp. un OV C 29, 30.1.1997., 10. lpp.

[2] OV C 212, 22.7.1996., 38. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1996. gada 17. septembra Atzinums (OV C 320, 28.10.1996., 30. lpp.), Padomes 1997. gada 24. februāra Kopējā nostāja (OV C 123, 21.4.1997., 89. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1997. gada 29. maija Lēmums (OV C 182, 16.6.1997.).

[4] OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.

--------------------------------------------------

Top