EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31996R2406

Padomes Regula (EK) Nr. 2406/96 (1996. gada 26. novembris), ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem

OJ L 334, 23.12.1996, p. 1–15 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Estonian: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Latvian: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Lithuanian: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Hungarian Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Maltese: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Polish: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Slovak: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Slovene: Chapter 04 Volume 002 P. 331 - 345
Special edition in Bulgarian: Chapter 04 Volume 003 P. 92 - 106
Special edition in Romanian: Chapter 04 Volume 003 P. 92 - 106
Special edition in Croatian: Chapter 04 Volume 002 P. 6 - 20

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 02/06/2005

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2406/oj

31996R2406



Oficiālais Vēstnesis L 334 , 23/12/1996 Lpp. 0001 - 0015


Padomes Regula (EK) Nr. 2406/96

(1996. gada 26. novembris),

ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un ūdenssaimniecības produktu tirgus kopīgo organizāciju [1], un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas iesniegto priekšlikumu,

tā kā kopējās normas tirdzniecībai ar noteiktām zivju sugām bija paredzētas Regulā (EEK) Nr. 103/76 [2], bet attiecībā uz noteiktām vēžveidīgo sugām — Regulā (EEK) Nr. 104/76 [3]; tā kā tagad minētajās regulās jāievieš jaunus, tālejošus grozījumus, lai atspoguļotu tirgus attīstību un ņemtu vērā izmaiņas tirdzniecības praksē; tā kā šai sakarā pilnībā jāpārskata minētie noteikumi, ietverot to visu vienotā juridiskā dokumentā, lai nodrošinātu, ka tie ir skaidri saprotami un ka tos var pienācīgi piemērot; tā kā Regulas (EEK) Nr. 103/76 un (EEK) Nr. 104/76 līdz ar to būtu jāaizstāj;

tā kā galvenie kopējo zivsaimniecības produktu tirdzniecības normu mērķi ir uzlabot produkcijas kvalitāti un līdz ar to atvieglināt tirdzniecību, lai dotu labumu gan ražotājiem, gan arī patērētājiem; tā kā, sakarā ar to, ka zivsaimniecības produkti ir nepārstrādāti un tos tirgo svaigus vai atdzesētus, to kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no svaiguma, kas tiek novērtēts, balstoties uz objektīviem kritērijiem, veicot organoleptisko pārbaudi; tā kā, lai zivsaimniecības produktu partijas varētu uzskatīt par viscaur svaigām, tām jāsastāv no vienas un tās pašas sugas zivīm un jābūt no vieniem un tiem pašiem zvejas laukiem un tikai no viena un tā paša kuģa;

tā kā jānosaka nelielu, bet atbilstīgu svaiguma kategoriju skaitu, balstoties uz atsevišķu produktu grupu novērtējumu; tā kā tomēr, ņemot vērā vajadzību veicināt kvalitatīvu produktu ražošanu, jānodrošina, ka, vēlākais, no 2000. gada 1. janvāra ne uz visām svaiguma kategorijām attiecina tos iejaukšanās mehānismus, kas ieviesti tirgus organizācijas pasākumu ietvaros;

tā kā kopējo tirdzniecības normu nolūks ir arī nodrošināt vienotus tirdzniecības raksturizmērus attiecībā uz konkrētajiem produktiem visā Kopienas tirgū, lai novērstu iespējamos konkurences izkropļojumus, un, otrkārt, lai dotu iespēju vienotā kārtībā piemērot tirgus organizācijas cenu noteikumus; tā kā šai nolūkā būtu jānosaka, ka zivsaimniecības produktus jāšķiro, pamatojoties uz tām izmēra kategorijām, ko nosaka atbilstīgi zivju svaram un, dažos atsevišķos gadījumos, atbilstīgi to izmēriem;

tā kā kopējās tirdzniecības normas piemēro tad, kad attiecīgos produktus, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir kādā Kopienas valstī vai arī kādā trešā valstī, kuri paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, pirmo reizi pārdod Kopienas teritorijā; tā kā šīs normas piemēro, neierobežojot veselības noteikumus vai arī noteikumus, ko pieņem kā daļu no tiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt sugu saglabāšanu; tā kā ļoti svarīgi ņemt vērā, ka primārā nozīme visos apstākļos ir noteiktajam minimālajam bioloģiskajam izmēram pretstatā minimālajiem izmēriem, kas zivju produktiem noteikti kopējās tirdzniecības normās;

tā kā kopējo tirdzniecības normu attiecināšana uz produktiem, kas nāk no trešām valstīm, nozīmē, ka uz iepakojumiem jānorāda papildu informācija; tā kā šo informāciju tomēr nav nepieciešams sniegt tajos gadījumos, kad produktus Kopienā ieved kuģi, kas peld zem kādas trešās valsts karoga, un kad tos ieved saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā Kopienas lomus;

tā kā, ņemot vērā ierasto praksi dalībvalstu lielākajā daļā, ieteicams, lai šajā nozarē zivsaimniecības produktus šķirotu kategorijās atkarībā no to svaiguma un izmēra; tā kā, lai novērtētu svaigumu, balstoties uz organoleptiskajiem kritērijiem, jāsadarbojas ar ekspertiem, ko šim uzdevumam nozīmē attiecīgās tirdzniecības organizācijas;

tā kā, lai dalībvalstis varētu cita citu informēt, katrai no tām būtu jāiesniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai sarakstus ar attiecīgo ekspertu un tirdzniecības organizāciju vārdiem un adresēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

A. Vispārīgi noteikumi

1. pants

1. Šī regula nosaka kopējās tirdzniecības normas noteiktiem zivsaimniecības produktiem atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3759/92, turpmāk tekstā saukta par "pamata regulu", 2. pantam.

2. Šajā regulā:

"tirdzniecība" nozīmē pirmo piedāvājumu pārdošanai un/vai pirmo pārdošanu Kopienas teritorijā, ja produkti ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā;

"partija" nozīmē zivsaimniecības produktu daudzumu no konkrētām zivju sugām, kas ir vienādi apstrādātas un var būt nākušas no tiem pašiem zvejas rajoniem un viena un tā paša kuģa;

"zvejas rajoni" nozīmē pieņemto nosaukumu, kas zivsaimniecības nozarē ir dots vietai, kur lomi nozvejoti;

"noformējums" nozīmē to veidu, kādā zivis tiek tirgotas, piemēram: veselas, ķidātas, bez galvām utt.;

"redzamie parazīti" nozīmē parazītu vai parazītu grupu, kuriem piemīt izmēri, krāsa vai tekstūra, kas ir skaidri atšķirami no zivju audiem, un kurus var redzēt bez optiskiem palielināšanas instrumentiem un cilvēku redzei piemērots labos apgaismojuma apstākļos.

3. a) Šajā regulā izklāstītās prasības par zivsaimniecības produktu svaiguma kategorijām piemēro, neierobežojot tās prasības, kas izklāstītas Padomes 1991. gada 22. jūlija Direktīvā 91/493/EEK, kurā noteiktas higiēnas prasības produkcijai un noteikumi zivsaimniecības produktu tirdzniecībai [4].

b) Kamēr nav pieņemts Komisijas lēmums saskaņā ar Direktīvu 91/493, zivīm, kas nav paredzētas lietošanai cilvēku uzturā, piemēro tos kritērijus, kuri kategorijā "netiek pieņemti" minēti šīs regulas I pielikumā.

2. pants

1. Tos zivsaimniecības produktus, kuri norādīti 3. pantā un kuru izcelsme ir Kopienā vai kādā trešā valstī, var tirgot vienīgi tādā gadījumā, ja tie atbilst šīs regulas prasībām.

2. Tomēr šī regula neattiecas uz nelieliem produktu daudzumiem, kurus piekrastes zvejnieki tieši realizē mazumtirgotājiem vai patērētājiem.

3. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta pamata regulas 32. pantā.

3. pants

1. Kopējās tirdzniecības normas ar šo tiek noteiktas šādiem produktiem:

a) sālsūdens zivis, uz kurām attiecas KN kods 0302:

- plekste (Pleuronectes platessa),

- tunzivs, dzeltenspuru (Thunnus alalunga)

- tunzivs, zilā (Thunnus thynnus)

- tunzivs, lielacu (Thunnus vai Parathunnus obesus)

- Clupea harengus sugas siļķes

- Gadus morhua sugas menca

- Sardina pilchardus sugas sardīnes

- pīkša (Melanogrammus aeglefinus),

- saida (Pollachius virens),

- pollaka, mintajs (Pollachius pollachius),

- Scomber scombrus sugas skumbrijas,

- Scomber japonicus sugas skumbrijas,

- stavrida (Trachurus spp.)

- adatainā dzeloņzivs (Squalus acanthias un Scychorhinus spp.)

- plankumainā dzeloņzivs (Scyliorhinus spp.),

- jūras asaris (Sebastes spp.),

- merlanga (Merlangus merlangus),

- putasu (Micromesistius poutassou vai Gadus poutassou) - jūras līdaka (Molva spp.),

- anšovi (Engraulis spp.),

- Merluccius merluccius sugas heks,

- megrimi (Lepidorhombus spp.),

- breksis (Brama spp.),

- jūrasvelns (Lophius spp.)

- gludā plekste (Limanda limanda)

- jūrasmēle (Microstomus kitt)

- franču menca (Trisopterus luscus) un Vidusjūras menca (Trisopterus minutus)

- svītraine (Boops boops)

- pikarele (Maena smaris)

- jūras zutis (Conger conger)

- jūrasgailis (Trigla spp.)

- kefāle (Mugil spp.)

- raja (Raja spp.),

- parastā plekste (Platichthys flessus),

- jūrasmēle (Solea spp.)

- skabards (Lepidopus caudatus un Aphanopus carbo);

b) Vēžveidīgie, uz kuriem attiecas KN kods 0306, neatkarīgi no tā, vai tie sagatavoti tirdzniecībai dzīvā veidā vai atdzesēti, vai arī vārīti tvaikos vai ūdenī:

- garneles (Crangon crangon) un pandalidu garneles (Pandalus borealis),

- ēdamie krabji (Cancer pagurus),

- Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus);

c) galvkāji, uz kuriem attiecas KN kods 0307:

- tintes zivs (Sepia officinalis un Rossia macrosoma).

2. Tās tirdzniecības normas, kas minētas 1. punktā, ietver:

a) svaiguma kategorijas un

b) izmēra kategorijas.

B. Svaiguma kategorijas

4. pants

1. Katras partijas svaiguma kategoriju nosaka, balstoties uz produkcijas svaigumu un vairākiem papildu nosacījumiem.

Svaigumu nosaka saskaņā ar īpašiem šķiras novērtējumiem dažādiem produktu veidiem, kas sniegti I pielikumā.

2. To produktu partijas, kas minēti 3. punktā, klasificē saskaņā ar 1. punktā minētajiem šķiras novērtējumiem, iedalot tās vienā no šādām kategorijām:

a) "ekstra", "A" vai "B" — attiecībā uz zivīm, selachii dzimtas zivīm (haizivis, rajas), galvkājiem un Norvēģijas omāriem;

b) "ekstra" vai "A" — attiecībā uz garnelēm.

Tomēr dzīvus Norvēģijas omārus klasificē kategorijā "E".

3. Krabji, kas minēti 3. pantā, nav pakļauti konkrētām svaiguma normām.

Tomēr tirgot drīkst vienīgi veselus krabjus, nedrīkst tirgot krabju mātītes ar ikriem, kā arī krabjus ar mīkstu čaulu.

5. pants

1. Katrā partijā jābūt produktiem, kuriem ir viena un tā pati svaiguma pakāpe. Tomēr neliels daudzums var arī neatbilst kopējam svaigumam; ja tas tā nav, tad partiju iekļauj zemākajā tajā esošo zivju svaiguma kategorijā.

2. Svaiguma kategorijai jābūt skaidri un salasāmi atzīmētai ar burtiem, kas ir vismaz 5 cm augsti, uz etiķetēm, kuras pievienotas katrai partijai.

6. pants

1. Par 3. pantā minētajām zivīm, selachii dzimtas zivīm, galvkājiem un Norvēģijas omāriem, ja to partijas atbilst svaiguma kategorijai B, nav tiesību tiktāl, cik tas attiecas uz šo konkrēto partiju, saņemt to finansiālo palīdzību, ko piešķir par izņemšanu no tirgus apgrozījuma, kā tas norādīts pamata regulas 12., 12. a, 14. un 15. pantā.

2. Tām zivīm, selachii dzimtas zivīm, galvkājiem un Norvēģijas omāriem, kas atbilst svaiguma kategorijai "ekstra", nedrīkst būt spiediena pēdas, savainojumi, bojājumi un nevēlamas krāsas izmaiņas.

3. Tām zivīm, selachii dzimtas zivīm, galvkājiem un Norvēģijas omāriem, kas atbilst svaiguma kategorijai "A", nedrīkst būt bojājumi un nevēlamas krāsas izmaiņas. Tomēr pieļaujams ļoti neliels procents produktu ar nelielām spiediena pēdām un virspusējiem savainojumiem.

4. Tām zivīm, selachii dzimtas zivīm, galvkājiem un Norvēģijas omāriem, kas atbilst svaiguma kategorijai "B", ir pieļaujams neliels procents produktu ar ievērojamākām spiediena pēdām un virspusējiem savainojumiem. Zivīm nedrīkst būt bojājumi un nevēlamas krāsas izmaiņas.

5. Kad produktus klasificē pēc svaiguma kategorijas, neierobežojot piemērojamos higiēnas noteikumus, ņem vērā arī parazītu esamību un to iespējamo ietekmi uz produktu kvalitāti, ievērojot to veidu un noformējumu.

6. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai, ja vajadzīgs, pieņem saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta pamata regulas 32. pantā.

C. Izmēra kategorijas

7. pants

1. 3. pantā minētos produktus iedala kategorijās pēc svara vai arī pēc to skaita kilogramā. Tomēr garneles un krabjus iedala izmēra kategorijās atkarībā no čaulas platuma.

2. Tos minimālos izmērus, ko nosaka šī regula saskaņā ar mērogiem, kas doti II pielikumā, ievēro, neierobežojot minimālā garuma prasības, kas izklāstītas:

- Padomes 1986. gada 12. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1866/86, kas paredz noteiktus tehniskos pasākumus zivju resursu saglabāšanai Baltijas jūras ūdeņos, joslā un šaurumā; [5]

- Padomes 1986. gada 7. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3094/86, kas paredz noteiktus tehniskos pasākumus zivju resursu saglabāšanai; [6]

- Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1626/94, kas paredz noteiktus tehniskos pasākumus zivju resursu saglabāšanai Vidusjūrā. [7]

Kontroles pasākumos, ko veic kompetentās iestādes, tām sugām, kam noteiktas tirdzniecības normas, jāatbilst minimālajiem izmēriem, kuri norādīti II pielikumā.

8. pants

1. Partijas iedala izmēra kategorijās saskaņā ar mērogiem, kas doti II pielikumā.

2. Katrā partijā jābūt viena un tā paša izmēra produktiem. Tomēr neliels daudzums var arī neatbilst vispārējam izmēram; ja visa partija nesastāv no vienāda izmēra produktiem, tad visu partiju iekļauj zemākajā tajā esošo zivju izmēra kategorijā.

3. Izmēra kategorijai jābūt skaidri un salasāmi atzīmētai ar burtiem, kas ir vismaz 5 cm augsti, uz etiķetēm, kas pievienotas katrai partijai.

Tīrajam svaram kilogramos jābūt skaidri un salasāmi atzīmētam uz katras partijas. Ja partijas tirdzniecībai piedāvā standarta kastēs, tad svars uz tām nav jānorāda gadījumos, kad produkti tiek svērti pirms pārdošanas, lai pārbaudītu, vai svars atbilst norādītajam.

4. Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz svēršanu un uz tīrā svara novirzēm, kas pieļautas katrai partijai virs vai zem atzīmētās vai norādītās svara vērtības, pieņem saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta pamata regulas 32. pantā.

9. pants

Jūras un okeānu zivju sugas var iedalīt dažādās svaiguma un izmēra kategorijās, balstoties uz paraugu ņemšanas sistēmu. Šādai sistēmai jānodrošina, lai partijās ietilpstošo produktu svaigums un izmērs būtu tik vienāds, cik vien iespējams.

Sīki izstrādātas normas šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz ņemamo paraugu skaitu, uz zivju svaru vai daudzumu katrā paraugā un attiecībā uz tirdzniecībai piedāvāto produktu partiju šķirošanas metodēm, pieņem saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta pamata regulas 32. pantā.

10. pants

Lai nodrošinātu garneļu un krabju piegādi vietējā un reģionālā mērogā noteiktās Kopienas piekrastes joslās, var paredzēt atkāpes attiecībā uz tiem minimālajiem izmēriem, kas noteikti šiem produktiem II pielikumā.

Attiecīgās zonas nosaka un atbilstīgos tirdzniecības izmērus pieņem saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta pamata regulas 32. pantā.

D. Produkti no trešām valstīm

11. pants

1. Neierobežojot 2. panta 1. punktu, 3. pantā minētos produktus, ko importē no trešām valstīm, var tirgot vienīgi tad, ja uz to iepakojuma skaidri un salasāmi norādīta šāda informācija:

- izcelsmes valsts, kas uzrakstīta ar latīņu burtiem, kas ir vismaz 20 mm augsti,

- attiecīgā produkta zinātniskais nosaukums un tirdzniecības nosaukums,

- noformējums,

- svaiguma un izmēra kategorijas,

- produktu iepakojuma vienības tīrais svars kilogramos,

- šķirošanas datums un nosūtīšanas datums,

- nosūtītāja vārds un adrese.

2. Tomēr, ja tos produktus, kas minēti 3. pantā, kādā Kopienas ostā izkrauj tieši no zvejas rajoniem — no kuģiem, kas peld zem kādas trešās valsts karoga un ja tie paredzēti tirdzniecībai, tos pakļauj tiem pašiem noteikumiem kā Kopienas lomus, neierobežojot Regulu (EK) Nr. 1093/94. [8].

E. Nobeiguma noteikumi

12. pants

1. Zivjrūpniecībā zivsaimniecības produktus svaiguma kategorijās "ekstra", A un B, kā arī izmēra kategorijās iedala sadarbībā ar ekspertiem, kurus šim nolūkam ieceļ attiecīgās tirdzniecības organizācijas. Dalībvalstis veic kontroles pasākumus, lai nodrošinātu šā panta noteikumu ievērošanu.

2. Ja šķirošana netiek veikta saskaņā ar kārtību, kas minēta 1. punktā, tad kompetentās valsts iestādes var pašas veikt produkcijas šķirošanu.

13. pants

1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu stāšanās spēkā iesniedz citām dalībvalstīm un Komisijai sarakstus ar 12. pantā minēto ekspertu un tirdzniecības organizāciju vārdiem, nosaukumiem un adresēm. Citas dalībvalstis un Komisiju informē par jebkādiem grozījumiem šajos sarakstos.

14. pants

Līdz 2001. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs regulas 6. panta 1. punkta piemērošanas rezultātiem, ja vajadzīgs, kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

15. pants

Regulas (EEK) Nr. 103/76 un (EEK) Nr. 104/76 ar šo ir atceltas. Atsauces uz šīm regulām saprot kā atsauces uz šo regulu.

16. pants

1. Šī regula stājas spēkā 1997. gada 1. janvārī.

2. Neraugoties uz 1. punktā norādīto, 6. panta 1. punktu piemēro no 2000. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1996. gada 26. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Kenny

[1] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Šajā Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

[2] OV L 20, 28.1.1976., 9. lpp. Šajā Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) No 1935/93 (OV L 176, 20.7.1993., 1. lpp.).

[3] OV L 20, 28.1.1976., 35. lpp. Šajā Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 1300/93 (OV L 126, 9.6.1995., 3. lpp.).

[4] OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp. Šajā Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/23/EK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

[5] OV L 162, 18.6.1986., 1. lpp. Šajā Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 1821/96 (OV L 241, 21.9.1996., 8. lpp.).

[6] OV L 288, 11.10.1986., 1. lpp. Šajā Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 3071/95, 22.12.1995. (OV L 329, 30.12.1995., 14. lpp.).

[7] OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Šajā Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) No 1075/96 (OV L 142, 15.6.1996., 1. lpp.).

[8] OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

SVAIGUMA NOVĒRTĒJUMI

Šajā pielikumā ietvertie novērtējumi attiecas uz šādiem produktiem vai produktu grupām saskaņā ar specifiskiem novērtējuma kritērijiem, ko piemēro katram no tiem.

A. Baltās zivis

Pīkša, menca, saida, pollaks, jūras asaris, merlanga, jūras līdaka, heks, breksis, jūrasvelns, (Trisopterus luscus) un Vidusjūras menca (Trisopterus minutus), (Boops boops), pikarele (Maena smaris), jūras zutis , jūrasgailis, kefāle, plekste, megrims, jūrasmēle, gludā plekste, citronu jūrasmēle, plekste (flounder), skabarts.

B. Zilās zivis

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares; Thunnus alalunga) vai garspuru tunzivs, zilspuru tunzivs, lielacu tunzivs, putasu, siļķes, sardīnes, skumbrijas, stavridas, anšovi.

C. Selachii dzimtas zivis

Dzeloņzivs, raja.

D. Galvkāji

Tintes zivs.

E. Vēžveidīgie

1. Garneles.

2. Norvēģijas omāri.

A. BALTĀS ZIVIS

| KRITĒRIJIE |

Svaiguma kategorija | Nepieņem |

kstra | A | B |

Āda | Spilgta, zaigojoša pigmentācija (izņemot jūras asari) vai lāsmojoši, nav krāsas zudumu | Pigmentācija spilgta, bet ne mirdzoša | Pigmentācija pārvēršas par bezkrāsainu un nespodru | Nespodra pigmentācija |

Gļotādas | Ūdeni saturošas, caurspīdīgas | Viegli duļķainas | Pienainas | Necaurspīdīgas |

Acis | Uz āru izliektas (izspiedušās); melna, spilgta zīlīte; caurspīdīga radzene | Uz āru izliektas un viegli iešļukušas; Melna, nespodra zīlīte; Viegli lāsmojoša radzene | Plakanas; Duļķaina zīlīte; Necaurspīdīga radzene | Vidū ieliekušās; Pelēka zīlīte; Pienaina radzene |

Žaunas | Spilgta krāsa; nekādu gļotu | Mazāk spilgta krāsa; caurspīdīgas gļotas | Brūnas/ pelēkas; kļūst bezkrāsainas; biezas, duļķainas gļotas | Dzeltenīgas, pienainas gļotas |

Vēderplēve ķidātās zivīs | Gluda, spilgta; grūti atraut no gaļas | Viegli nespodra; var atraut no gaļas | Plankumaina; var viegli atdalīt no gaļas | Neturas klāt |

Žaunu un vēdera dobuma smarža: | | | | |

—baltajām zivīm, izņemot pleksti | Jūras zāļu | Nav jūras zāļu smaržas; neitrāla smarža | Rūguma; viegli skāba | Skāba |

— plekstei | Svaigi eļļaina; piparota; zemes smarža | Eļļaina; jūras zāļu vai viegli saldena | Eļļaina; rūguma, sasmakusi | Skāba |

Gaļa | Stingra un elastīga; gluda virsma | Mazāk elastīga | Mazliet mīksta (sašļukusi), mazāk elastīga; vaskaina (samtaina) un ar nespodru virsmu | Mīksta (sašļukusi), zvīņas viegli iet nost no ādas, virsma diezgan sakrunkojusies |

Papildu kritēriji atgalvotiem jūrasvelniem

Asinsvadi (ventrālie muskuļi) | Spilgtas kontūras un spilgti sarkani | Spilgtas kontūras, asinis kļūst tumšākas | Difūzi un brūni | Pilnīgi difūzi, brūni un dzeltējoši pie ādas |

| Kritēriji |

| Svaiguma kategorija | Nepieņem |

| Ekstra | A | B |

Āda | Spilgta pigmentācija; spilgtas mirdzošas krāsas; skaidri nodalītas muguras un centrālās virsmas | Mirdzuma un spožuma zudums; nespodrākas krāsas; mazāka atšķirība starp muguras un ventrālās virsm | Nespodras, blāvas krāsas; ja zivi pagriež, āda ir netīri eļļaina | Ļoti nespodra pigmentācija; āda viegli atdalās no gaļas Gļotādas |

Gļotādas | Ūdeni saturošas, caurspīdīgas | Viegli duļķainas | Pienainas | Dzeltenīgi pelēkas, necaurspīdīgas |

Gaļas konsistence | Ļoti stingra, tvirta | Diezgan tvirta, cieta | Mazliet mīksta | Mīksta (sašļukusi) |

Žaunu pārsegi | Sudrabaini | Sudrabaini, viegli sarkani vai brūni | Brūnganas asinis lielā daudzumā sūcas no asinsvadiem | Dzeltenīgi |

Acis | Uz āru izliektas izspiedušās; melna, spilgta zīlīte; caurspīdīgs "plakstiņš" | Uz āru izliektas un viegli iešļukušas; tumša zīlīte; viegli lāsmojoša radzene | Plakanas; izplūdusi zīlīte; asinis sūcas ap aci | Vidū ieliekušās; pelēka zīlīte; pienaina radzene |

| Kritēriji |

| Svaiguma kategorija | Nepieņem |

| Ekstra | A | B |

Acis | Uz āru izliektas, ļoti spilgtas un mirdzošas; mazas zīlītes | Uz āru izliektas un viegli iešļukušas; zūd spilgtums un mirdzums, ovālas zīlītes | Plakanas; nespodras | Vidū ieliekušās; dzeltenīgas |

Izskats | Pilnīgi vai daļēji nāves stingumā (rigor mortis); uz ādas neliels daudzums tīru gļotu | Pēc stinguma pakāpes; uz ādas nav nekādu gļotu — jo sevišķi mutes un žaunu atverēs | Nedaudz gļotu mutē un žaunu atverēs, saplacināts žoklis | Liels daudzums gļotu mutē un žaunu atverēs |

Smarža | Jūras zāļu smarža | Nav smaržas vai arī ļoti vāja skāba smarža, bet nedrīkst būt amonjaka smaka | Viegla amonjaka smaka; skāba | Asa amonjaka smaka |

Specifiski vai papildu kritēriji rajām

| Ekstra | A | B | Nepieņem |

Āda | Spilgta, zaigojoša un mirdzoša pigmentācija, ūdeni saturošas gļotādas | Spilgta pigmentācija, ūdeni saturošas gļotādas | Pigmentācija ir pārejas stāvoklī uz bezkrāsainu, nespodras, necaurspīdīgas gļotādas | Bezkrāsaina, āda netīri eļļaina, biezas gļotādas |

Gaļas tekstūra | Stingra un elastīga | Stingra | Mīksta | Sašļukusi |

Izskats | Spuru malas caurspīdīgas un izliektas | Mīkstas spuras | Izplūdis | Nošļucis |

Vēders | Balts un spīdošs, ar gaišsārti violetu malu ap spurām | Balts un spīdošs, ar sarkaniem plankumiem ap spurām | Balts un nespodrs, ar daudziem sarkaniem vai dzelteniem plankumiem | Dzeltenas līdz zaļganas krāsas vēders ar sarkaniem plankumiem, kas ietiecas pašā gaļā |

D. GALVKĀJI

| Kritēriji |

| Svaiguma kategorijas |

| Ekstra | A | B |

Āda | Spilgta pigmentācija, āda stingri turas pie gaļas | Nespodra pigmentācija; āda turas pie gaļas | Bezkrāsaina, āda viegli atdalās no gaļas |

Gaļa | Ļoti stingra, pērļaini balta | Stingra, krītaini balta | Mazliet mīksta, sārti balta vai nedaudz iedzeltena |

Taustekļi | Grūti atraut | Grūti atraut | Vieglāk atraut |

Smarža | Svaiga; jūras zāļu | Viegla smarža vai arī bez smaržas | Tintes smarža |

E. VĒŽVEIDĪGIE

1. Garneles

| Kritēriji |

Svaiguma kategorijas |

Ekstra | A |

Minimālās prasības | Čaulas virsma: mitra un spīdīga;Kad garneles tiek pārliktas no viena trauka citā, tām jākrīt ārā atsevišķi (nedrīkst būt salipušas);Gaļai nedrīkst būt nekāda tai neraksturīga smarža;Pie garnelēm nedrīkst būt smiltis, gļotas un citas tām nepiederīgas daļiņas | Tie paši nosacījumi, kas "ekstra" kategorijai |

Izskats:

1. Garnelēm (shrimp) ar čaulu | Tīrā sarkanīgi rozā krāsā ar maziem baltiem plankumiem; čaulas krūšu daļa pamatā gaišā krāsā | —Krāsas diapazons: no viegli ūdeņainas sarkanīgi rozā līdz zilgansarkanai ar baltiem plankumiem; čaulas krūšu daļai pamatā jābūt gaišā krāsā, ar noslieci uz pelēku |

2. Dziļūdens garnelēm (prawn) | Vienmērīgi sārtas | — Sārta; galva var sākt kļūt melna |

Gaļas stāvoklis čaulas noņemšans laikā un pēc tam | Čaula noiet viegli, gaļa tiek noplēsta vienīgi vietās, kur tas ir tehniski neizbēgamiStingra, bet ne sīksta | Čaula iet nost mazāk viegli, vietām tiek noplēsti gaļas gabaliņi;Mazāk stingra, viegli sīksta |

Fragmenti | Pieļaujami atsevišķi garneļu fragmenti | Pieļaujams neliels daudzums garneļu fragmentu |

Smarža | Svaigu jūras zāļu; nedaudz saldena smarža | Skābena smarža bez jūras zāļu smaržas |

2. Norvēģijas omāri

| Kritēriji |

| Svaiguma kategorijas |

| Ekstra | A | B |

Čaula | Gaiši sārta vai sārta līdz oranžsarkanai | Gaiši sārta vai sārta līdz oranžsarkanai, nedrīkst būt melni punkti | Krāsa mazliet pabalējusi; daži melni punkti un pelēkas krāsas laukumi, jo sevišķi uz čaulas un starp astes segmentiem |

Acis un žaunas | Mirdzošas melnas acis; sārtas žaunas | Acis nespodras un pelēcīgi melnas; žaunas pelēcīgas | Žaunas tumši pelēkas vai zaļganā krāsā uz čaulas mugurējās virsmas |

Smarža | Viegla raksturīgā vēžveidīgo smarža | Gandrīz nav raksturīgās vēžveidīgo smaržas. Nedrīkst būt amonjaka smaka | Viegli skābena smarža |

Gaļa (astes) | Caurspīdīga, zilā krāsā, ar noslieci uz baltu | Nav vairs caurspīdīga, bet vēl nav zaudējusi krāsu | Necaurspīdīga un matēta |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

IZMĒRA KATEGORIJAS

Svaru mērogi | Minimālie izmēri, kas jāievēro apstākļos, kuri norādīti 7. pantā minētajos noteikumos |

Suga | Lielums | Vienas zivs svars kg | Zivju skaits vienā kg | Reģions | Ģeogrāfiskais rajons | Minimālais izmērs |

Siļķes (Clupea harengus) | 1 | 0,25 un vairāk | 4 vai mazāk | 1 | ICES Vb (EK zona) | 20 cm |

2 | 0,125 - 0,25 | 5-8 | 2 | | 20 cm |

3 | 0,085 - 0,125 | 9-11 | | | 18 cm |

4 | 0,05 - 0,085 | 12-20 | 3 | | 20 cm |

Baltijas siļķes, kas nozvejotas un izkrautas uz ziemeļiem no 59°30' N | 5 | 0,031 - 0,085 | 12-32 | | | |

Sardīnes (Sardina pilchardus) | 1 | 0,067 un vairāk | 15 vai mazāk | | | Vēl nav noteikts |

2 | 0,042 - 0,067 | 16-24 | | |

3 | 0,028 - 0,042 | 25-35 | | |

4 | 0,015 - 0,028 | 36-67 | | |

Vidusjūras | | 0,011 - 0,028 | 36-91 | | |

Plankumainā dzeloņzivs (Scyliorhinus spp.), | 1 | 2 un vairāk | – | | | – |

2 | 1-2 | | |

3 | 0,5 - 1 | | |

Adatainā dzeloņzivs (Squalus acanthias) | 1 | 2,2 un vairāk | – | | | – |

2 | 1-2,2 | | |

3 | 0,5 - 1 | | |

Jūras asaris (Sebastes spp.) | 1 | 2 un vairāk | – | | | – |

2 | 0,6 - 2 | | |

3 | 0,35 - 0,6 | | |

Menca (Gadus morhua) | 1 | 7 un vairāk | – | 1 | | 35 cm |

2 | 4-7 | 2 | | 35 cm |

3 | 2-4 | | | 30 cm |

4 | 1-2 | 3 | | 35 cm |

5 | 0,3 - 1 | Baltijas | Uz dienv. no 59°30' N | 35 cm |

Saida (Pollachius virens) | 1 | 5 un vairāk | – | 1 | | 35 cm |

2 | 3-5 | 2 | | 35 cm |

3 | 1,5 - 3 | | | 30 cm |

4 | 0,3 - 1,5 | 3 | | 35 cm |

| | Baltijas | Uz dienv. no 59°30' N | 30 cm |

Pīkša (Melanogrammus aeglefinus) | 1 | 1 un vairāk | – | 1 | ICES Vb (EC zona) | 30 cm |

2 | 0,57 - 1 | 2 | | 30 cm |

3 | 0,37 - 0,57 | | | 27 cm |

4 | 0,17 - 0,37 | 3 | | 30 cm |

Merlanga (Merlangius merlangus) | 1 | 0,5 un vairāk | – | 1 | | 27 cm |

2 | 0,35 - 0,5 | 2 | | 23 cm |

3 | 0,25 - 0,35 | | | 23 cm |

4 | 0,11 - 0,25 | 3 | | 23 cm |

Jūras līdaka (Molva spp.) | 1 | 5 un vairāk | – | 1 | | – |

2 | 3-5 | 2 | | vēl nav noteikts |

3 | 1,2 - 3 | | | – |

| | 3 | | 63 cm |

Skumbrijas (Scomber scombrus) | 1 | 0,5 un vairāk | 50 vai mazāk | 1 | | 20 cm |

2 | 0,2 - 0,5 | 51-125 | 2 | Izņemot Ziemeļjūru | 20 cm |

3 | 0,1 - 0,2 | 126-250 | | Ziemeļjūra | 30 cm |

| 0,08 - 0,2 | 126-325 | 3 | | 20 cm |

| | | 5 | | 20 cm |

| | | | Vidusjūra | 18 cm |

Skumbrijas (Scomber japonicus) | 1 | 0,5 un vairāk | – | | | – |

2 | 0,25 - 0,5 | | |

3 | 0,14 - 0,25 | | |

4 | 0,05 - 0,14 | | |

Anšovi (Engraulis spp.) | 1 | 0,033 un vairāk | 30 vai mazāk | 3 | izņemotICES IXa) | 12 cm |

2 | 0,020 - 0,033 | 31 50 | 3 | ICES IXa) | 10 cm |

3 | 0,012 - 0,020 | 51-83 | | Vidusjūra | 9 cm |

4 | 0,008 - 0,012 | 84-125 | | | |

Plekste (Pleuronectes platessa) | 1 | 0,6 un vairāk | – | 1 | | 25 cm |

2 | 0,4 - 0,6 | 2 | | 25 cm |

3 | 0,3 - 0,4 | | | 27 cm |

4 | 0,15 - 0,3 | | Ziemeļūra | 27 cm |

| | 3 | | 25 cm |

| | Baltijas | Apakšiedaļa 22-25 | 25 cm |

| | | Apakšiedaļa 26-28 | 21 cm |

| | | Apakšiedaļa 29uz dienv. no 59°30' N | 18 cm |

Heks (Merluccius merluccius) | 1 | 2,5 un vairāk | – | 1 | | 30 cm |

2 | 1,2 - 2,5 | 2 | | 30 cm |

3 | 0,6 - 1,2 | | | 30 cm |

4 | 0,28 - 0,6 | 3 | | 27 cm |

5 | 0,2 - 0,28 | | Vidusjūra | 20 cm |

| 0,15 - 0,28 | | | |

Megrimi (Lepidorhombus spp.) | 1 | 0,45 un vairāk | – | 1 | | 25 cm |

2 | 0,25 - 0,45 | 2 | | 25 cm |

3 | 0,20 - 0,25 | | | 25 cm |

4 | 0,11 - 0,20 | 3 | | 20 cm |

Vidusjūras | | 0,05 - 0,20 | | | | |

Breksis (Brama spp.) | 1 | 0,8 un vairāk | – | | | – |

2 | 0,2 - 0,8 | | |

Jūrasvelni (Lophius spp.) veseli, ķidāti | 1 | 8 un vairāk | – | 1 | | – |

2 | 4-8 | 2 | | vēl nav noteikts |

3 | 2-4 | | | – |

4 | 1-2 | 3 | | vēl nav noteikts |

5 | 0,5 - 1 | | Vidusjūra | 30 cm |

Jūrasvelni (Lophius spp.) bez galvām | 1 | 4 un vairāk | — – | | | – |

2 | 2-4 | | |

3 | 1-2 | | |

4 | 0,5 - 1 | | |

5 | 0,2 - 0,5 | | |

Gludā plekste (Limanda limanda) | 1 | 0,25 un vairāk | – | 1 | | 15 cm |

2 | 0,25 un vairāk | 2 | | 15 cm |

| | | 23 cm |

| | | Ziemeļjūra | 23 cm |

| | 3 | | 23 cm |

Jūrasmēle (Microstomus kitt) | 1 | 0,6 un vairāk | – | 1 | | 25 cm |

2 | 0,35 - 0,6 | 2 | | 25 cm |

3 | 0,18 - 0,35 | | | 25 cm |

| | 3 | | 25 cm |

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus alalunga) | 1 | 4 un vairāk | – | | | – |

2 | 1,5 - 4 | | |

Zilspuru tunzivs (Thunnus thynnus) | 1 | 70 un vairāk | – | | Vidusjūra | 70 cm vai 6,4 kg |

2 | 50-70 | |

3 | 25-50 | |

4 | 10-25 | |

5 | 6,4 - 10 | |

Lielacu tunzivs (Thunnus obesus) | 1 | 10 un vairāk | – | | | – |

2 | 3,2 - 10 | | |

Mintajs (Pollachius pollachius) | 1 | 5 un vairāk | – | 1 | | – |

2 | 3-5 | 2 | | 30 cm |

3 | 1,5 - 3 | | | – |

4 | 0,3 - 1,5 | 3 | | 30 cm |

Putasu (Micromesistius poutassou vai Gadus poutassou) | 1 | – | 7 vai mazāk | | | – |

2 | 8-14 | | |

3 | 15-25 | | |

4 | 26-30 | | |

Franču menca (Trisopterus luscus) un Vidusjūras menca (Trisopterus minutus) | 1 | 0,4 un vairāk | – | 3 | | vēl nav noteikts |

2 | 0,25 - 0,4 | |

3 | 0,125 - 0,25 | |

4 | 0,05 - 0,125 | |

Svītraine (Boops boops) | 1 | – | 5 vai mazāk | | | – |

2 | 6-31 | | |

3 | 32-70 | | |

Pikarele (Maena smaris) | 1 | – | 20 vai mazāk | | | – |

2 | 21-40 | | |

3 | 41-90 | | |

Jūras zutis (Conger conger) | 1 | 7 un vairāk | – | 1 | | – |

2 | 5-7 | 2 | | 58 cm |

3 | 0,5 -5 | | | – |

| | 3 | | 58 cm |

Jūrasgailis (Trigla spp.) | 1 | 1 un vairāk | – | | | – |

2 | 0,4 - 1 | | |

3 | 0,2 - 0,4 | | |

4 | 0,06 - 0,2 | | |

Citi jūrasgaiļi | 1 | 0,25 un vairāk | | | | |

2 | 0,2 - 0,25 | | | | |

Stavrida (Trachurus spp.) | 1 | 0,6 un vairāk | – | 1 | | 15 cm |

2 | 0,4 - 0,6 | 2 | | 15 cm |

3 | 0,2 - 0,4 | 3 | | 15 cm |

4 | 0,08 - 0,2 | 5 | | 15 cm |

5 | 0,02 - 0,08 | | Vidusjūra | 12 cm |

Kefāle (Mugil spp.) | 1 | 1 un vairāk | – | 1 | | – |

2 | 0,5 - 1 | 2 | | 20 cm |

3 | 0,2 - 0,5 | | | – |

4 | 0,1 - 0,2 | 3 | | 20 cm |

| | | Vidusjūra | 16 cm |

Raja (Raja spp.) | 1 | 5 un vairāk | – | | | – |

2 | 3-5 | | |

3 | 1-3 | | |

4 | 0,3 - 1 | | |

Raja (spārni) | 1 | 3 un vairāk | – | | | – |

2 | 0,5 - 3 | | |

Parastā plekste (Platichthys flessus) | 1 | virs 0,3 | – | 1 | | 24 cm |

2 | 0,2 - 0,3 ieskaitot | 2 | | 24 cm |

| | 24 cm |

| | 3 | | 24 cm |

| | Baltijas | apakšied. 22-25 | 25 cm |

| | apakšied. 26-28 | 21 cm |

| | apakšied. 29-32 Uz dienv. no 59°30' N | 18 cm |

Jūrasmēle (Solea spp.) | 1 | 0,5 un vairāk | – | 1 | | 24 cm |

2 | 0,33 - 0,5 | 2 | | 24 cm |

3 | 0,25 - 0,33 | | 24 cm |

4 | 0,17 - 0,25 | 3 | | 24 cm |

5 | 0,12 - 0,17 | | Vidusjūra | 20 cm |

| 1 | 0,5 un vairāk | | | | |

| 2 | 0,33 - 0,5 | | | | |

| 3 | 0,25 - 0,33 | | | | |

| 4 | 0,20 - 0,25 | | | | |

| 5 | 0,12 - 0,2 | | | | |

Skabards (Lepidopus caudatus) | 1 | 3 un vairāk | – | | | – |

2 | 2-3 | | |

3 | 1-2 | | |

4 | 0,5 - 1 | | |

Melnā skabardzivs (Aphanopus carbo) | 1 | 3 un vairāk | | | – | |

2 | 0,5 - 3 | | | | |

| – | | | | |

Tintes zivs (Sepia officinalis un Rossia macrosoma) | 1 | 0,5 un vairāk | – | | | – |

2 | 0,3 - 0,5 | | |

3 | 0,1 - 0,3 | | |

Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus) | 1 | – | 20 un mazāk | 2 | Skageraks un Kategats | 40 mm |

2 | 21-30 | | | 130 mm |

3 | 31-40 | 2 | izņemot Skotiju | |

4 | virs 40 | | Īrijas Jūra | 25 mm |

| | | (ICES VIa un VIIa), Skageraks un Kategats | 85 mm |

| | 2 | Rietumu Skotija | 20 mm |

| | Īrijas jūra | 70 mm |

| | 3 | | 20 mm |

| | | 70 mm |

| | (ICES VIa un VIIa) | 20 mm |

| | 70 mm |

Norvēģijas omāru astes | 1 | – | 60 un mazāk | 2 | Skageraks un Kategats | 72 cm |

2 | 61-120 | | | |

| | 2 | izņemot Rietumskotiju | 46 cm |

3 | 121-180 | | Īrijas Jūra | |

4 | virs 180 | | (ICES VIa un VIIa), Skageraks un Kategats | |

| | 2 | Rietumu Skotija Īrijas jūra(ICES VIa un VIIa) | 37 mm |

| | 3 | | 37 mm |

Garneles (Crangon crangon) | 1 | 6,8 mm un vairāk | – | | | – |

2 | 6,5 mm un vairāk | | |

Pandalidu garneles (Pandalus borealis) svaigas vai atdzesētas | viens izmērs | – | 250 un mazāk | | | – |

Pandalidu garneles (Pandalus borealis) vārītas vai tvaikos sutinātas | 1 | – | 160 un mazāk | | | – |

2 | 161-250 | | |

Ēdamie krabji (Cancer pagurus) | 1 | 16 cm un vairāk | – | | | – |

2 | 13-16 cm | | |

--------------------------------------------------

Top