Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31996L0098

Padomes Direktīva 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu

OJ L 46, 17.2.1997, p. 25–56 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Estonian: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Latvian: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Lithuanian: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Hungarian Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Maltese: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Polish: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Slovak: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Slovene: Chapter 07 Volume 003 P. 3 - 24
Special edition in Bulgarian: Chapter 07 Volume 004 P. 132 - 162
Special edition in Romanian: Chapter 07 Volume 004 P. 132 - 162
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 007 P. 68 - 88

No longer in force, Date of end of validity: 17/09/2016; Atcelts ar 32014L0090

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1996/98/oj

31996L0098



Oficiālais Vēstnesis L 046 , 17/02/1997 Lpp. 0025 - 0056


Padomes Direktīva 96/98/EK

(1996. gada 20. decembris)

par kuģu aprīkojumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā minēto procedūru [3],

(1) tā kā saistībā ar kopējo transporta politiku ir jāpieņem turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu jūras transporta drošību;

(2) tā kā kuģu negadījumi rada Kopienai nopietnas bažas, jo īpaši tie negadījumi, kuri izraisījuši cilvēku dzīvības zaudējumus un dalībvalstu jūru un krasta līnijas piesārņojumu;

(3) tā kā ka kuģu negadījumu risku var efektīvi samazināt, ieviešot kopējus standartus, kas nodrošina augstu drošības līmeni aprīkojumam, ko izmanto uz kuģiem; tā kā pārbaudes standarti un metodes var būtiski ietekmēt aprīkojuma turpmāko darbību;

(4) tā kā starptautiskās konvencijas prasa, lai karoga valstis nodrošinātu to, ka kuģu aprīkojums atbilst zināmām drošības prasībām, un izsniegtu attiecīgus sertifikātus; tā kā šā iemesla dēļ starptautiskās standartizācijas iestādes un Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) izstrādājusi pārbaudes standartus noteiktiem kuģu aprīkojumu veidiem; tā kā valsts pārbaudes standarti, ieviešot starptautiskos standartus, dod rīcības brīvību sertifikācijas iestādēm, kurām pašām ir dažādi kvalifikācijas un pieredzes līmeņi; tā kā tas noved pie dažādiem drošības līmeņiem produktiem, kurus attiecīgās valsts kompetentās iestādes ir sertificējušas kā atbilstošus attiecīgiem starptautiskiem drošības standartiem, un pie tā, ka dalībvalstis negribīgi atzīst to, ka bez turpmākās pārbaudīšanas uz kuģiem, kas peld zem to karoga, ir citu dalībvalstu apstiprināts aprīkojums;

(5) tā kā ir jāizstrādā kopēji noteikumi, lai novērstu atšķirības starptautisko standartu ieviešanā; tā kā šādi kopēji noteikumi novērsīs nevajadzīgus izdevumus un administratīvās procedūras, kas attiecas uz aprīkojuma apstiprināšanu, darba apstākļu uzlabošanu, Kopienas kuģošanas konkurētspēju un tehnisko šķēršļu attiecībā uz tirdzniecību novēršanu, pievienojot aprīkojumam atbilstības zīmi;

(6) tā kā Padome savā 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopējo politiku drošībai uz jūras [4] mudināja Komisiju iesniegt priekšlikumus SJO standartu un kuģu aprīkojuma apstiprināšanas procedūru ieviešanas saskaņošanai;

(7) tā kā rīcība Kopienas līmenī ir vienīgais iespējamais veids, lai sasniegtu šādu saskaņošanu, jo dalībvalstis, rīkojoties neatkarīgi vai caur starptautiskām organizācijām, nevar izveidot tādu pašu līmeni drošai aprīkojuma darbībai;

(8) tā kā Padomes direktīva ir atbilstīgs juridisks instruments, jo tā paredz sistēmu vienādai un obligātai starptautisko pārbaudes standartu piemērošanai dalībvalstīs;

(9) tā kā ir lietderīgi vispirms runāt par aprīkojumu, kura atrašanās uz kuģa un apstiprināšana, ko veic attiecīgās valsts administrācijas saskaņā ar starptautiskās konvencijās un rezolūcijās izklāstītiem drošības standartiem, ir obligāta saskaņā ar galvenajām starptautiskajām konvencijām;

(10) tā kā ir dažādas direktīvas, kas nodrošina noteiktu produktu, kurus inter alia var izmantot kā kuģa aprīkojumu, brīvu apriti, bet kas neattiecas uz dalībvalstu veikto aprīkojuma sertificēšanu saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām; tā kā tādēļ aprīkojumu, kuram ir jābūt uz kuģa, nosaka tikai pēc jauniem kopējiem noteikumiem;

(11) tā kā ir jāizstrādā jauni pārbaudes standarti, ieteicams starptautiskā līmenī, aprīkojumam, attiecībā uz kuru šādi standarti vēl nepastāv vai nav pietiekami izstrādāti;

(12) tā kā dalībvalstis nodrošina to, ka izziņotās iestādes, kas nosaka aprīkojuma atbilstību pārbaudes standartiem, ir neatkarīgas, efektīvas un profesionāli kompetentas, lai veiktu savus uzdevumus;

(13) tā kā atbilstību starptautiskiem pārbaudes standartiem vislabāk var pierādīt, izmantojot atbilstības novērtējuma procedūras, piemēram, tās, kuras minētas Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmumā 93/465/EEK par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās [5];

(14) tā kā nekas šajā direktīvā neierobežo tiesības, ko karoga valsts administrācijai piešķīrušas starptautiskas konvencijas, veikt iekārtu darbības pārbaudes uz kuģiem, kuriem tā ir izdevusi drošības sertifikātu, ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes nedublē atbilstības novērtējuma procedūras;

(15) tā kā uz šajā direktīvā minētā aprīkojuma vienmēr būtu jābūt marķējumam, kas norāda tā atbilstību šīs direktīvas prasībām;

(16) tā kā noteiktos gadījumos dalībvalstis var veikt pagaidu pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu tāda aprīkojuma izmantošanu, kuram ir atbilstības marķējums;

(17) tā kā aprīkojumu, kuram nav atbilstības marķējuma, var ļaut izmantot izņēmuma gadījumos;

(18) tā kā, lai grozītu šo direktīvu, ir jārīkojas saskaņā ar vienkāršotu procedūru, iesaistot regulatīvu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot drošību jūrā un jūras piesārņošanas novēršanu, vienādi piemērojot attiecīgus starptautisko tiesību instrumentus attiecībā uz A pielikumā uzskaitīto aprīkojumu, kam ir jābūt uz kuģiem, kuriem dalībvalsts vai tās pilnvarota iestāde ir izsniegusi drošības sertifikātus saskaņā ar starptautiskām konvencijām, un nodrošināt šāda aprīkojuma brīvu apriti Kopienā.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "atbilstības novērtējuma procedūras" ir procedūras, kas noteiktas 10. pantā un B pielikumā;

b) "aprīkojums" ir A.1 un A.2 pielikumā uzskaitītās iekārtas un ierīces, kurām jāatrodas uz kuģa izmantošanai atbilstīgi starptautisko tiesību instrumentiem vai kas brīvprātīgi ir izvietoti uz kuģa izmantošanai, un attiecībā uz kurām saskaņā ar starptautisko tiesību instrumentiem ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums;

c) "radiosakaru aprīkojums" ir aprīkojums, ko paredz 1974. gada SOLAS konvencijas, kas grozīta attiecībā uz 1988. gada Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēmu (GMDSS), IV nodaļa un divpusēja UĪV radiotelefona sakaru iekārta, ko paredz tās pašas konvencijas III/6.2.1. noteikums.

d) "starptautiskās konvencijas" ir:

- 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi (LL66),

- 1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (Colreg),

- 1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (Marpol)

un

- 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS),

kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

e) "starptautisko tiesību instrumenti" ir attiecīgās starptautiskās konvencijas, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) attiecīgās rezolūcijas un cirkulāri un attiecīgi starptautiskie testēšanas standarti;

f) "zīme" ir apzīmējums, kas minēts 11. pantā un noteikts D pielikumā;

g) "izziņotā iestāde" ir organizācija, ko saskaņā ar 9. pantu ir nozīmējusi dalībvalsts kompetentā administrācija;

h) "atrodas uz kuģa" nozīmē uzstādīts vai izvietots uz kuģa;

i) "drošības sertifikāti" ir sertifikāti, ko saskaņā ar starptautiskām konvencijām izsniedz dalībvalsts vai ko izsniedz dalībvalsts vārdā;

j) "kuģis" ir kuģis starptautisko konvenciju nozīmē; šī definīcija neattiecas uz karakuģiem;

k) "Kopienas kuģis" ir kuģis, kuram dalībvalsts izsniedz vai kuram dalībvalsts vārdā izsniedz drošības sertifikātu saskaņā ar starptautiskām konvencijām. Šī definīcija neattiecas uz situācijām, kad dalībvalstu administrācijas izsniedz sertifikātu kuģim pēc trešās valsts administrācijas lūgumu;

l) "jauns kuģis" ir kuģis, kuram liek ķīli vai kurš ir līdzīgā būvniecības posmā dienā, kad stājas spēkā šī direktīva, vai pēc tās. Šajā definīcijā "līdzīgs būvniecības posms" ir posms, kurā:

i) sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi

un

ii) ir uzsākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no visu korpusa konstrukciju aprēķinātās masas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;

m) "esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis;

n) "pārbaudes standarti" ir standarti, kurus nosaka

- Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO),

- Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO),

- Starptautiskā Elektrotehniskā komisija (IEC),

- Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN),

- Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (Cenelec)

un

- Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI),

kuri ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā un ir ieviesti saskaņā ar attiecīgām starptautiskajām konvencijām un attiecīgajām SJO rezolūcijām un cirkulāriem, lai noteiktu testēšanas metodes un rezultātus, taču tikai tādā veidā, kā minēts A pielikumā;

o) "tipa apstiprinājums" ir procedūras aprīkojuma, kas ražots saskaņā ar attiecīgiem testēšanas standartiem, novērtēšanai un attiecīga sertifikāta izsniegšanai.

3. pants

1. Šī direktīva attiecas uz aprīkojumu, ko izmanto:

a) uz jauniem Kopienas kuģiem, neatkarīgi no tā, vai būvniecības darbu laikā tie atrodas Kopienā;

b) uz esošiem Kopienas kuģiem,

- ja šāds aprīkojums iepriekš uz tiem nav bijis

vai

- ja aizstāj aprīkojumu, kas iepriekš atradies uz kuģa, izņemot gadījumus, kad starptautiskas konvencijas paredz citādi,

neatkarīgi no tā, vai kuģis atrodas Kopienā laikā, kad uz tā uzstāda šo aprīkojumu.

2. Šī direktīva neattiecas uz aprīkojumu, kas dienā, kad stājās spēkā šī direktīva, ir jau atradies uz kuģa.

3. Neatkarīgi no fakta, ka brīvas aprites nolūkos uz 1. punktā minēto aprīkojumu var attiekties citas direktīvas, un jo īpaši Padomes 1989. gada 3. maija Direktīva 89/336/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko atbilstību [6] un 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz personīgo aizsardzības aprīkojumu [7], attiecībā uz šādu aprīkojumu piemēro vienīgi šo direktīvu, šiem nolūkiem nepieļaujot visu pārējo direktīvu piemērošanu.

4. pants

Visas dalībvalstis vai organizācijas, kas darbojas to vārdā, izsniedzot vai atjaunojot attiecīgos drošības sertifikātus, nodrošina to, ka aprīkojums, kurš atrodas uz Kopienas kuģiem, kam tās izsniedz drošības sertifikātus, atbilst šīs direktīvas prasībām.

5. pants

1. Aprīkojums, kas minēts A.1 pielikumā un ko uzstāda uz Kopienas kuģa dienā, kura minēta 20. panta 1. punkta otrajā daļā, vai pēc tās, atbilst šajā pielikumā minēto starptautisko tiesību instrumentu piemērojamām prasībām.

2. Aprīkojuma atbilstību starptautisko konvenciju un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas attiecīgu rezolūciju un cirkulāru piemērojamām prasībām pierāda vienīgi saskaņā ar attiecīgiem testēšanas standartiem un atbilstības novērtējuma procedūrām, kas minētas A.1 pielikumā. Attiecībā uz iekārtām un ierīcēm, kas uzskaitītas A.1 pielikumā, ja doti gan IEC, gan ETSI testēšanas standarti, var izmantot vai nu vienas vai otras organizācijas standartus, un ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, var noteikt, kuri standarti jāizmanto.

3. Aprīkojumu, kas minēts A.1 pielikumā un ražots pirms 1. punktā minētās dienas, var arī laist tirgū vai uzstādīt uz Kopienas kuģa, kura sertifikātus saskaņā ar starptautiskām konvencijām izsniegusi dalībvalsts vai tās vārdā pilnvarota iestāde divu gadu laikā pēc šīs dienas, ja tas ir ražots saskaņā ar tipa apstiprinājuma procedūrām, kas šajā dalībvalstī jau bija spēkā pirms šīs direktīvas pieņemšanas dienas.

6. pants

1. Neviena dalībvalsts neaizliedz laist tirgū vai uzstādīt uz Kopienas kuģa A.1 pielikumā minēto aprīkojumu, kas ir marķēts vai kādā citā veidā atbilst šīs direktīvas prasībām, un neatsakās izsniegt vai atjaunot drošības sertifikātus, kuri uz to attiecas.

2. Pirms attiecīgā drošības sertifikāta izsniegšanas kompetentā iestāde saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par radiosakariem izsniedz kuģa radiostacijas atļauju.

7. pants

1. Pēc dienas, kad stājas spēkā šī direktīva, Kopiena iesniedz lūgumu SJO vai, atkarībā no apstākļiem, Eiropas standartizācijas organizācijām izveidot standartus, ieskaitot sīki izstrādātus testēšanas standartus, A.2 pielikumā uzskaitītajam aprīkojumam.

2. Lūgumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz

- Padomes prezidentvalsts un Komisija, ja to iesniedz Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai,

- Komisija saskaņā ar Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvu 83/189/EEK, ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā [8], ja lūgumu iesniedz Eiropas standartizācijas organizācijām. Komisijas izsniegtie mandāti paredzēti starptautisko standartu izstrādāšanai, izmantojot sadarbību starp Eiropas struktūrām un tādām pašām struktūrām starptautiskā līmenī.

3. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka starptautiskās organizācijas, tai skaitā SJO, ātri izstrādā šos standartus.

4. Komisija regulāri pārrauga testēšanas standartu izveidošanas procesu.

5. Ja starptautiskās organizācijas, tai skaitā SJO, pieņemamā laikā nepieņem vai atsakās pieņemt attiecīgus testēšanas standartus noteiktai ierīcei vai iekārtai, saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru var pieņemt standartus, kas pamatojas uz Eiropas standartizācijas organizācijas darbu.

6. Kad attiecībā uz atsevišķu aprīkojuma ierīci vai iekārtu atkarībā no apstākļiem tiek pieņemti vai stājas spēkā testēšanas standarti, kas minēti 1. vai 5. punktā, šo aprīkojumu var pārvietot no A.2 pielikuma uz A.1 pielikumu saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru, un no pārvietošanas dienas piemēro 5. pantu.

8. pants

1. Ja jaunu kuģi, kas neatkarīgi no tā karoga nav reģistrēts dalībvalstī, plāno pārvietot uz dalībvalsts reģistru, šādu kuģi pārvietošanas laikā pakļauj saņēmējas dalībvalsts pārbaudei, lai apstiprinātu, ka patiesais šā kuģa aprīkojuma stāvoklis atbilst tā drošības sertifikātiem un vai nu atbilst šai direktīvai un tam ir marķējums, vai, izpildot attiecīgās dalībvalsts administrācijas prasības, ir līdzvērtīgs aprīkojuma tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo direktīvu.

2. Ja aprīkojumam nav zīmes vai administrācija neuzskata to par līdzvērtīgu, šādu aprīkojumu nomaina.

3. Aprīkojumam, ko saskaņā ar šo pantu uzskata par līdzvērtīgu, dalībvalsts izsniedz sertifikātu, kuru vienmēr jāpārvadā līdz ar aprīkojumu un kurš ļauj karoga dalībvalstij minēto aprīkojumu izvietot uz kuģa un uzliek jebkādus ierobežojumus vai izklāsta jebkādus noteikumus attiecībā uz aprīkojuma izmantošanu.

4. Attiecībā uz radiosakaru aprīkojumu karoga valsts administrācija prasa, lai šāds aprīkojums pārmērīgi neietekmētu radiosakaru frekvenču spektra prasības.

9. pants

1. Dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm dara zināmas iestādes, ko tās ir pilnvarojušas veikt 10. pantā paredzētās procedūras, un konkrētus uzdevumus, kurus šīm izziņotajām iestādēm uzdots veikt, kā arī šo iestāžu identifikācijas numurus, ko Komisija tām iepriekš piešķīrusi. Visas organizācijas dalībvalstij, kura plāno tās pilnvarot, iesniedz pilnīgu informāciju saistībā ar atbilstību C pielikumā paredzētajiem kritērijiem un šādas atbilstības pierādījumus.

2. Vismaz reizi divos gados katra dalībvalsts uzdod administrācijai vai objektīvai ārējai organizācijai, ko nozīmējusi administrācija, pārbaudīt pienākumus, kurus izziņotās iestādes veic šīs dalībvalsts vārdā. Šīs pārbaudes laikā pārliecinās, ka izziņotās iestādes turpina atbilst C pielikumā minētajiem kritērijiem.

3. Dalībvalsts, kas ir nozīmējusi iestādi, atceļ tās pilnvarojumu, ja atklāj, ka šī iestāde vairs neatbilst C pielikumā minētajiem kritērijiem. Dalībvalsts nekavējoties par to informē Komisiju un attiecīgi citas dalībvalstis.

10. pants

1. Atbilstības novērtējuma procedūra, kuras sīkāks izklāsts ir atrodams B pielikumā, ir:

i) EK tipa pārbaude (B modulis) un, pirms aprīkojumu laiž tirgū un pēc ražotāja vai tā Kopienā reģistrēta pilnvarotā pārstāvja izvēles attiecībā uz A.1 pielikumā minētajām iespējām, uz visu aprīkojumu attiecina

a) EK tipa atbilstības deklarāciju (C modulis),

b) EK tipa atbilstības deklarāciju (ražošanas kvalitātes nodrošināšana) (D modulis),

c) EK tipa atbilstības deklarāciju (produkta kvalitātes nodrošināšana) (E modulis),

d) EK tipa atbilstības deklarāciju (produkta verifikācija) (F modulis) vai

ii) EK pilnas kvalitātes nodrošināšana (H modulis).

2. Tipa atbilstības deklarācija ir rakstiskā formā un sniedz B pielikumā norādīto informāciju.

3. Ja aprīkojuma komplektus ražo atsevišķi vai mazos daudzumos nevis sērijās vai vairumā, atbilstības novērtējuma procedūra var būt EK atsevišķa produkta verifikācija (G modulis).

4. Komisija glabā apstiprinātā aprīkojuma un anulēto vai noraidīto pieteikumu atjauninātu sarakstu, kas ir pieejams ieinteresētajām pusēm.

11. pants

1. Uz A.1 pielikumā minētā aprīkojuma, kas atbilst attiecīgajiem starptautisko tiesību instrumentiem un ir ražots saskaņā ar atbilstības novērtējuma procedūrām, ir ražotāja vai tā Kopienā reģistrēta pilnvarota pārstāvja marķējums.

2. Marķējumam pievieno izziņotās iestādes, kas veikusi atbilstības novērtējuma procedūru, identifikācijas numuru, ja šī iestāde ir iesaistīta ražošanas kontroles posmā, un divus pēdējos skaitļus, kas norāda gadu, kurā izdarīta marķēšana. Izziņotās iestādes identifikācijas numuru pievieno uz šīs iestādes atbildību vai nu pati iestāde vai ražotājs, vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

3. Izmantojamā marķējuma veids ir tāds, kā norādīts D pielikumā.

4. Marķējums atrodas uz paša aprīkojuma vai uz tā datu plāksnes tā, lai tas būtu saredzams, salasāms un neizdzēšams aprīkojuma lietošanai paredzētajā laikā. Tomēr, ja tas nav iespējams vai ja to nevar garantēt konkrētā aprīkojuma īpašību dēļ, marķējums atrodas uz produkta iepakojuma, etiķetes vai brošūras.

5. Aprīkojumam nepievieno tādus apzīmējumus vai uzrakstus, kas var maldināt trešās personas attiecībā uz šajā direktīvā minētā marķējuma nozīmi vai grafisko attēlojumu.

6. Marķējumu pievieno ražošanas posma beigās.

12. pants

1. Neatkarīgi no 6. panta katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka veic pārbaudes izlases veidā marķētam aprīkojumam, ko pārdod attiecīgajā dalībvalstī un kas vēl nav uzstādīts uz kuģa, lai nodrošinātu tā atbilstību šai direktīvai. Pārbaudes izlases veidā, kas nav paredzētas B pielikumā minētajos atbilstības novērtējuma moduļos, veic uz dalībvalsts rēķina.

2. Neatkarīgi no 6. panta pēc tam, kad uz Kopienas kuģa ir uzstādīts šai direktīvai atbilstīgs aprīkojums, šā kuģa karoga valsts administrācija var ļaut veikt šā aprīkojuma novērtēšanu, ja drošības un/vai piesārņojuma novēršanas apsvērumu dēļ starptautisko tiesību instrumenti paredz veikt aprīkojuma darbības testēšanu uz kuģa, ar noteikumu, ka šie testi nedublē jau veiktās atbilstības novērtējuma procedūras. Karoga valsts administrācija var pieprasīt aprīkojuma ražotājam, tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim vai personai, kas ir atbildīga par aprīkojuma tirdzniecību Kopienā, uzrādīt pārbaudes/testēšanas ziņojumus.

13. pants

1. Ja dalībvalsts, veicot apskati, vai kādā citā veidā noskaidro, ka A.1 pielikumā minētais aprīkojums, ja tas ir pareizi uzstādīts, apkalpots un izmantots tā paredzētajam mērķim, neatkarīgi no fakta, ka tas ir marķēts, var apdraudēt apkalpes, pasažieru vai atkarībā no apstākļiem citu personu veselību un/vai drošību, vai nelabvēlīgi ietekmēt jūras vidi, tā veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai izņemtu šādu aprīkojumu no tirgus vai aizliegt vai ierobežot tā pārdošanu vai izmantošanu uz kuģa, kuram tā izsniedz drošības sertifikātus. Dalībvalsts nekavējoties informē citas dalībvalstis un Komisiju par šo pasākumu, norādot sava lēmuma iemeslus, jo īpaši to, vai neatbilstību šai direktīvai ir radījusi

a) neatbilstība 5. panta 1. un 2. punktam,

b) nepareizs pielietojums testēšanas standartiem, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, vai

c) kļūmes pašos testēšanas standartos.

2. Komisija, cik drīz vien iespējams, konsultējas ar ieinteresētajām pusēm. Ja pēc šādas konsultācijas Komisija nāk pie atziņas, ka

- pasākumi ir pamatoti, tā par to nekavējoties informē dalībvalsti, kas uzņēmās iniciatīvu, un pārējās dalībvalstis; ja 1. punktā minēto lēmumu attiecina uz kļūmēm testēšanas standartos, Komisija pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām pusēm divu mēnešu laikā iesniedz šo jautājumu izskatīšanai 18. pantā minētajai komitejai, ja dalībvalsts, kas ir pieņēmusi lēmumu, ir nolēmusi pie tā palikt, un uzsāk 18. pantā minēto procedūru,

- pasākumi nav pamatoti, tā par to nekavējoties informē dalībvalsti, kas uzņēmās iniciatīvu, un ražotāju vai tā Kopienā reģistrētu pilnvaroto pārstāvi.

3. Ja marķējums ir uz aprīkojuma, kas neatbilst iepriekšminētajām prasībām, dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir marķējuma uzlicējs, veic attiecīgus pasākumus; šī dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem.

4. Komisija nodrošina, ka dalībvalstis informē par šīs procedūras norisi un rezultātu.

14. pants

1. Neatkarīgi no 5. panta noteikumiem izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tehniskiem jauninājumiem, karoga valsts administrācija var ļaut uz Kopienas kuģa uzstādīt aprīkojumu, kas neatbilst atbilstības novērtējuma procedūrām, ja izmēģinājumos vai citā veidā, izpildot karoga valsts administrācijas prasības, konstatēts, ka šāds aprīkojums ir vismaz tikpat efektīvs kā aprīkojums, kas atbilst atbilstības novērtējuma procedūrām.

Attiecībā uz radiosakaru aprīkojumu karoga valsts administrācija prasa, lai šāds aprīkojums pārmērīgi neietekmē radiosakaru frekvenču spektra prasības.

2. Šādas izmēģinājumu procedūras nekādi nediskriminē karoga dalībvalstī ražoto un citās valstīs ražoto aprīkojumu.

3. Karoga dalībvalsts aprīkojumam, uz ko attiecas šis pants, izsniedz sertifikātu, kas vienmēr ir līdz ar aprīkojumu un kas apliecina karoga dalībvalsts doto atļauju uzstādīt aprīkojumu uz kuģa un uzliek jebkādus ierobežojumus vai paredz jebkādus noteikumus attiecībā uz aprīkojuma izmantošanu.

4. Ja dalībvalsts ļauj aprīkojumu, uz ko attiecas šis pants, uzstādīt uz Kopienas kuģa, šī dalībvalsts nekavējoties Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmus datus un ziņojumus par visiem attiecīgajiem izmēģinājumiem, novērtējumiem un atbilstības novērtējuma procedūrām.

5. Aprīkojumu, kāds minēts 1. punktā, pievieno A.2 pielikumam saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

6. Ja kuģi ar aprīkojumu, uz ko attiecas 1. punkts, nodod citai dalībvalstij, saņēmēja karoga dalībvalsts var veikt vajadzīgos pasākumus, kas var ietvert testus un praktiskus demonstrējumus, lai pārliecinātos, ka minētais aprīkojums ir vismaz tikpat efektīvs kā aprīkojums, kurš atbilst atbilstības novērtējuma procedūrām.

15. pants

1. Neatkarīgi no 5. panta, karoga valsts administrācija var testēšanas vai novērtējuma nolūkā ļaut uz Kopienas kuģa izmantot aprīkojumu, kas neatbilst atbilstības novērtējuma procedūrām vai uz ko neattiecas 14. pants, bet tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti še turpmāk minētie nosacījumi:

a) aprīkojumam ir jābūt karoga dalībvalsts izsniegtam sertifikātam, kas vienmēr ir jāpārvadā līdz ar aprīkojumu un kas apliecina karoga dalībvalsts atļauju uzstādīt aprīkojumu uz Kopienas kuģa un uzliek jebkādus ierobežojumus vai izklāsta jebkādus noteikumus attiecībā uz aprīkojuma izmantošanu;

b) atļaujas derīguma termiņam ir jābūt īsam;

c) nedrīkst paļauties uz aprīkojumu, kas ir uzstādīts tāda aprīkojuma vietā, kurš atbilst šīs direktīvas prasībām, un aizstāt šādu atbilstīgu aprīkojumu, kuram jāpaliek uz Kopienas kuģa darba kārtībā un gatavam tūlītējai izmantošanai.

2. Attiecībā uz radiosakaru aprīkojumu karoga valsts administrācija prasa, lai šāds aprīkojums pārmērīgi neietekmē radiosakaru frekvenču spektra prasības.

16. pants

1. Ja kādā ostā ārpus Kopienas vai ārkārtējos apstākļos ir jānomaina aprīkojums un šādu vajadzību pienācīgi pamato karoga valsts administrācijai, ka pieņemamā laikā, bez aizkavēšanās un izmaksām nav iespējams uzstādīt uz kuģa aprīkojumu, kam ir EK tipa apstiprinājums, uz kuģa var uzstādīt citu aprīkojumu saskaņā ar še turpmāk minētu procedūru:

a) aprīkojumam ir dokumenti, ko izdevusi atzīta organizācija, kas ir līdzvērtīga izziņotai iestādei, ja starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti ir noslēgts līgums par šādu organizāciju savstarpēju atzīšanu;

b) ja nav iespējams rīkoties saskaņā ar a) apakšpunktu, uz kuģa var uzstādīt aprīkojumu, kam ir dokumenti, kurus izdevusi SJO dalībvalsts, kas ir attiecīgo konvenciju puse, un kuri apliecina atbilstību attiecīgām SJO prasībām, ievērojot 2. un 3. punktu.

2. Karoga valsts administrāciju tūlīt informē par šāda cita aprīkojuma veidu un parametriem.

3. Karoga valsts administrācija, cik ātri vien iespējams, nodrošina to, ka 1. punktā minētais aprīkojums un tā testēšanas dokumentācija atbilst starptautisko tiesību instrumentu un šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

4. Attiecībā uz radiosakaru aprīkojumu karoga valsts administrācija prasa, lai šāds aprīkojums pārmērīgi neietekmētu radiosakaru frekvenču spektra prasības.

17. pants

Šo direktīvu var grozīt saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru, lai

- šajā direktīvā piemērotu turpmākus starptautisko tiesību instrumentu grozījumus,

- atjauninātu A pielikumu, gan ieviešot jaunu aprīkojumu, gan pārvietojot aprīkojumu no A.2 pielikuma uz A.1 pielikumu un otrādi,

- pievienotu iespēju izmantot moduļus B + C un moduli H attiecībā uz aprīkojumu, kas uzskaitīts A.1 pielikumā,

- ietvertu citas standartizācijas organizācijas 2. panta definīcijā "testēšanas standarti".

18. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvas 93/75/EEK par obligātajām prasībām kuģiem, kuri ienāk Kopienas ostās vai atstāj tās un kuri pārvadā bīstamas vai piesārņojumu veicinošas preces [9], 12. pantā noteikto procedūru.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par minēto projektu termiņā, ko tās priekšsēdētājs var noteikt atbilstoši lietas steidzamībai. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma 148. panta 2. punktā, to lēmumu gadījumā, kuri Padomei ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā noteikts iepriekšminētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu;

b) ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija bez kavēšanās iesniedz Padomei priekšlikumu saistībā ar veicamajiem pasākumiem. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Padome nav rīkojusies divu mēnešu laikā no dienas, kad tās izskatīšanai nodeva minēto jautājumu, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus.

19. pants

Dalībvalstis piedāvā viena otrai savstarpēju palīdzību attiecībā uz šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un ieviešanu.

20. pants

1. Dalībvalstis līdz 1998. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu.

Tās piemēro šos pasākumus no 1999. gada 1. janvāra.

Nosakot pirmajā daļā minētos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. Dalībvalsts nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

21. pants

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. Barrett

[1] OV C 218, 23.8.1995., 9. lpp.

[2] OV C 101, 3.4.1996., 3. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 29. novembra atzinums (OV C 339, 18.12.1995., 21. lpp.), Padomes 1996. gada 18. jūnija kopējā nostāja (OV C 248, 26.8.1996., 10. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 24. oktobra lēmums (OV C 347, 18.11.1996.).

[4] OV C 271, 7.10.1993., 1. lpp.

[5] OV C 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[6] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 31.8.1993., 1. lpp.).

[7] OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/95/EEK (OV L 276, 9.11.1993., 11. lpp.).

[8] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanas aktu.

[9] OV L 247, 5.10.1993., 19 lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

I. Atbilstības novērtējuma moduļi

EK TIPA PĀRBAUDE (B MODULIS)

1. Izziņotai iestādei ir jāpārliecinās un jāapliecina, ka paraugs, kas reprezentē paredzēto produktu, atbilst tam piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu prasībām.

2. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāiesniedz pieteikums viņa izvēlētajai izziņotai iestādei, lai tā veic EK tipa pārbaudi.

Pieteikumā ir jāietver:

- ražotāja nosaukums un adrese, un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī viņa nosaukums un adrese,

- rakstisks paziņojums, ka tas pats pieteikums nav vienlaicīgi iesniegts kādai citai izziņotai iestādei,

- tehniskā dokumentācija, kā aprakstīts 3. punktā.

Pieteikuma iesniedzējam ir jānodod izziņotās iestādes rīcībā paraugs, kas reprezentē paredzēto produktu, kurš še turpmāk saukts par "tipu" [1]. Izziņotā iestāde var lūgt tai piegādāt citus paraugus, ja tādi ir vajadzīgi pārbaudes programmai.

3. Tehniskajai dokumentācijai ir jārada iespēja novērtēt produkta atbilstību attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu prasībām. Cik šādam novērtējumam tas ir svarīgi, tam ir jāietver informācija par produkta konstrukciju, uzbūves standartiem, ražošanu, uzstādīšanu un darbību saskaņā ar tehniskās dokumentācijas aprakstu, kas izklāstīts šā pielikuma papildinājumā.

4. Izziņotai iestādei

4.1. ir jāpārbauda tehniskā dokumentācija un jāpārliecinās, ka tips ir ražots saskaņā ar tehnisko dokumentāciju;

4.2. ir jāveic pašai vai jānodrošina ka veic attiecīgās pārbaudes un vajadzīgus testus, lai pārbaudītu, vai attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu prasības patiešām ir ievērotas;

4.3. ir jāvienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur veiks pārbaudes un vajadzīgos testus.

5. Ja tips atbilst attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu noteikumiem, izziņotajai iestādei ir jāizsniedz pieteikuma iesniedzējam EK tipa pārbaudes sertifikāts. Sertifikātā ir jānorāda ražotāja nosaukums un adrese, aprīkojuma detaļas, pārbaudes slēdzieni, sertifikāta derīguma nosacījumi un vajadzīgā informācija apstiprinātā tipa identifikācijai.

Sertifikāta pielikumā ir jāietver tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu saraksts, un tā kopija glabājas pie izziņotās iestādes.

Ja ražotājam atsaka tipa sertifikāciju, izziņotajai iestādei ir jādara zināmi šāda atteikuma sīki izklāstīti iemesli.

Ja ražotājs atkārtoti piesakās uz tipa apstiprinājumu aprīkojumam, kuram ir atteikts tipa sertifikāts, ražotāja pieteikumā izziņotajai iestādei ir jāietver visa attiecīgā dokumentācija, ieskaitot pirmās testēšanas ziņojumus, iepriekšējā atteikuma sīki izklāstītus iemeslus un visu aprīkojumā veikto izmaiņu sīku izklāstu.

6. Pieteikuma iesniedzējam ir jāinformē izziņotā iestāde, kura glabā tehnisko dokumentāciju saistībā ar EK tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā produkta izmaiņām, par ko ir jāsaņem papildu apstiprinājums, ja šādas izmaiņas var ietekmēt atbilstību prasībām vai izmantošanai paredzētajiem nosacījumiem. Šāds papildu apstiprinājums ir jānoformē kā papildinājums oriģinālajam EK tipa pārbaudes sertifikātam.

7. Visām izziņotajām iestādēm pēc pieprasījuma ir jāiesniedz karoga dalībvalsts administrācijai un citām izziņotajām iestādēm attiecīgā informācija saistībā ar izsniegtajiem un anulētajiem EK tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem.

8. Citas izziņotās iestādes var saņemt EK tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu papildinājumiem ir jābūt pieejamiem citām izziņotajām iestādēm.

9. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim vismaz 10 gadus pēc tam, kad ražots pēdējais produkts, līdz ar tehnisko dokumentāciju ir jāglabā EK tipa pārbaudes sertifikātu un to pielikumu kopijas.

ATBILSTĪBA TIPAM (C MODULIS)

1. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim jāpārliecinās un jāpaziņo, ka attiecīgie produkti atbilst tipam, kā aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst tam piemērojamo attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu prasībām. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim ir jāuzliek katram produktam marķējums un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija.

2. Ražotājam ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka ražošanas process garantē ražoto produktu atbilstību tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un tam piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu prasībām.

3. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim vismaz 10 gadus pēc tam, kad ražots pēdējais produkts, ir jāglabā atbilstības deklarācijas kopija.

RAŽOŠANAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA (D MODULIS)

1. Ražotājam, kas pilda 2. punktā minētās saistības, ir jānodrošina un jāpaziņo, ka attiecīgie produkti atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim ir jāuzliek marķējums uz katra produkta un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija. Marķējumam ir jāpievieno izziņotās iestādes, kas ir atbildīga par uzraudzību, kā noteikts 4. punktā, identifikācijas simbols.

2. Ražotājam ir jādarbojas saskaņā ar apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz ražošanu, gala produktu pārbaudi un testēšanu, kā noteikts 3. punktā, un pašam jābūt pakļautam uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam ir jāiesniedz viņa izvēlētajai izziņotajai iestādei pieteikums, lai tā veic viņa kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtējumu attiecībā uz minētajiem produktiem.

Pieteikumā ir jāietver:

- visa informācija, kas attiecas uz paredzēto produktu kategoriju,

- dokumentācija saistībā ar šo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu,

- apstiprinātā tipa tehniskā dokumentācija un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2. Kvalitātes sistēmai ir jānodrošina tas, ka produkti atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā.

Visas ražotāja pieņemtās nostādnes, prasības un noteikumi ir sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstiskos plānos, procedūrās un instrukcijās. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jābūt tādai, kas ļauj saskanīgi interpretēt kvalitātes nodrošināšanas programmas, plānu, rokasgrāmatas un uzskaites datus.

Dokumentācijai jo īpaši jāietver atbilstīgs apraksts par:

- kvalitātes mērķiem un vadības organizatorisko uzbūvi, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz produkta kvalitāti,

- ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem un sistemātiskām darbībām, ko paredzēts izmantot,

- pārbaudēm un testiem, ko veiks pirms ražošanas, tās laikā un pēc tās, un par to, cik bieži veiks šādas pārbaudes un testus,

- kvalitātes uzskaites datiem, piemēram, pārbaudes ziņojumiem un testu rezultātiem, kalibrēšanas informāciju, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumiem, utt.,

- produkta vajadzīgās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļiem.

3.3. Izziņotajai iestādei ir jānovērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā izklāstītajām prasībām. Tā pieņem kā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilst šīm prasībām, ja šīs sistēmas īsteno attiecīgo saskaņoto standartu.

Revīzijas komandā ir jābūt vismaz vienam loceklim ar pieredzi attiecīgā produkta tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ir jāietver ražotāja telpu apmeklējums.

Par lēmumu jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā ir jāietver pārbaudes slēdzieni un pamatots novērtējuma lēmums.

3.4. Ražotājam ir jāapņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un uzturēt šo sistēmu tā, lai tā saglabātos atbilstīga un efektīva.

Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim ir jāinformē izziņotā iestāde, kas ir apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par šīs sistēmas jebkādiem paredzētajiem jauninājumiem.

Izziņotajai iestādei ir jānovērtē ierosinātās izmaiņas un jālemj, vai pārveidotā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs 3.2. punktā izklāstītajām prasībām, vai ir vajadzīgs atkārtots novērtējums.

Izziņotās iestādes lēmums ir jādara zināms ražotājam. Paziņojumā ir jāietver pārbaudes slēdzieni un pamatots novērtējuma lēmums.

4. Uzraudzība, par ko ir atbildīga izziņotā iestāde

4.1. Uzraudzības nolūks ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda saistības, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

4.2. Ražotājam pārbaudes nolūkos ir jānodrošina izziņotajai iestādei piekļuve vietām, kur notiek ražošana, pārbaude, testēšana un glabāšana, kā arī jāsniedz izziņotajai iestādei visa vajadzīgā informācija, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- ar kvalitāti saistītie uzskaites dati, piemēram, pārbaužu ziņojumi un testu rezultāti, kalibrēšanas informācija, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojums, utt.

4.3. Izziņotajai iestādei ir periodiski jāveic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs saglabā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un jāiesniedz ražotājam revīziju ziņojumi.

4.4. Turklāt izziņotā iestāde var apmeklēt ražotāju, iepriekš par to nebrīdinot. Šādu apmeklējumu laikā izziņotā iestāde, ja vajadzīgs, var veikt testus vai likt veikt testus, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Izziņotajai iestādei ir jāiesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un, ja ir veikts tests, arī testa ziņojums.

5. Ražotājam vismaz 10 gadus pēc pēdējā produkta izgatavošanas ir jāglabā un vajadzības gadījumā jānodod attiecīgās valsts iestāžu rīcībā:

- dokumentācija, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā,

- jauninājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- izziņotās iestādes lēmums un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

6. Visām izziņotajām iestādēm pēc pieprasījuma ir jāiesniedz karoga dalībvalstu administrācijām un citām izziņotajām iestādēm attiecīgā informācija saistībā ar izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas nodrošināšanas apstiprinājumiem.

PRODUKTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA (E MODULIS)

1. Ražotājs, kas pilda 2. punktā minētās saistības, nodrošina un paziņo, ka attiecīgie produkti atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim ir jāuzliek marķējums uz katra produkta un jāsastāda rakstiskā atbilstības deklarācija. Marķējumam jāpievieno par uzraudzību, kā noteikts 4. punktā, atbildīgās izziņotās iestādes identifikācijas simbols.

2. Ražotājam ir jādarbojas saskaņā ar apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz gala pārbaudi un testēšanu, kā noteikts 3. punktā, un jāpakļaujas uzraudzībai, kā paredzēts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

3.1. Ražotājam ir jāiesniedz pieteikums viņa izvēlētajai izziņotajai iestādei, lai tā veic viņa kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanu attiecībā uz minētajiem produktiem.

Pieteikumā ir jāietver:

- visa informācija, kas attiecas uz paredzēto produktu kategoriju,

- dokumentācija saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu,

- apstiprinātā tipa tehniskā dokumentācija un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2. Saskaņā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ir jāpārbauda katrs produkts un jāveic attiecīgi testi, lai nodrošinātu tā atbilstību starptautisko tiesību instrumentu attiecīgām prasībām. Visas ražotāja pieņemtās nostādnes, prasības un noteikumi ir sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstiskos plānos, procedūrās un instrukcijās. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai ir jānodrošina kopēja izpratne par kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Dokumentācijai jo īpaši jāietver atbilstīgs apraksts par:

- kvalitātes mērķiem un vadības organizatorisko uzbūvi, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz produkta kvalitāti,

- pārbaudēm un testiem, ko veiks pēc ražošanas,

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības kontroles metodēm,

- ar kvalitāti saistītiem uzskaites datiem, piemēram, pārbaudes ziņojumiem un testu rezultātiem, kalibrēšanas informāciju, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumiem, utt.

3.3. Izziņotajai iestādei ir jānovērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā izklāstītajām prasībām. Tai jāpieņem atbilstība šīm prasībām saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas ievieš attiecīgo saskaņoto standartu.

Revīzijas komandā ir jābūt vismaz vienam loceklim ar pieredzi attiecīgā produkta tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ir jāietver ražotāja telpu novērtējuma apmeklējums.

Par izziņotās iestādes lēmumu ir jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā ir jāietver pārbaudes slēdzieni un pamatots novērtējuma lēmums.

3.4. Ražotājam ir jāapņemas pildīt saistības, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, un uzturēt šo sistēmu, lai tā būtu atbilstīga un efektīva.

Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotam pārstāvim ir jāinformē izziņotā iestāde, kas ir apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par šīs sistēmas jebkādiem paredzētajiem jauninājumiem.

Izziņotajai iestādei ir jānovērtē ierosinātās izmaiņas un jālemj, vai pārveidotā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs 3.2. punktā izklāstītajām prasībām, vai arī ir vajadzīgs atkārtots novērtējums.

Izziņotās iestādes lēmums ir jādara zināms ražotājam. Paziņojumā ir jāietver pārbaudes slēdzieni un pamatots novērtējuma lēmums.

4. Uzraudzība, par ko ir atbildīga izziņotā iestāde

4.1. Uzraudzības nolūks ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda saistības, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

4.2. Ražotājam pārbaudes nolūkos ir jānodrošina izziņotajai iestādei pieeja vietām, kur notiek produkcijas pārbaude, testēšana un glabāšana, kā arī jāsniedz izziņotajai iestādei visa vajadzīgā informācija un jo īpaši:

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- tehniskā dokumentācija,

- ar kvalitāti saistītie uzskaites dati, piemēram, pārbaužu ziņojumi un testu rezultāti, kalibrēšanas informācija, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumi, utt.

4.3. Izziņotajai iestādei ir periodiski jāveic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs saglabā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un jāiesniedz ražotājam revīzijas ziņojumi.

4.4. Turklāt izziņotā iestāde var apmeklēt ražotāju, iepriekš par to nebrīdinot. Šādu apmeklējumu laikā izziņotā iestāde, ja vajadzīgs, var veikt testus vai likt veikt testus, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Izziņotajai iestādei ir jāiesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un, ja ir veikts tests, arī testa ziņojums.

5. Ražotājam vismaz 10 gadus pēc pēdējā produkta izgatavošanas ir jāglabā un vajadzības gadījumā jānodod attiecīgās valsts iestāžu rīcībā:

- dokumentācija, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas trešajā ievilkumā,

- jauninājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- izziņotās iestādes lēmums un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

6. Visām izziņotajām iestādēm pēc pieprasījuma ir jāsniedz karoga dalībvalstu administrācijām un citām izziņotajām iestādēm attiecīgā informācija saistībā ar izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem.

PRODUKTA VERIFIKĀCIJA (F MODULIS)

1. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāpārbauda un jāapliecina, ka produkti, ievērojot 3. punktu, atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam.

2. Ražotājam ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu, ka ražošanas process nodrošina produktu atbilstību EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam. Ražotājam ir jāuzliek marķējums katram produktam un jāsastāda atbilstības deklarācija.

3. Lai pārliecinātos, vai produkts atbilst starptautisko tiesību instrumentu prasībām, izziņotajai iestādei ir jāveic attiecīgas pārbaudes un testi pēc ražotāja izvēles, vai nu pārbaudot un izmēģinot katru produktu, kā paredzēts 4. punktā, vai veicot produktu pārbaudi vai testus, pamatojoties uz statistiku, kā noteikts 5. punktā.

3.a Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāglabā atbilstības deklarācijas kopija vismaz 10 gadus pēc pēdējā produkta izgatavošanas.

4. Verifikācija, pārbaudot un testējot katru produktu

4.1. Katrs produkts ir jāpārbauda atsevišķi un jāveic attiecīgi testi, lai apstiprinātu produktu atbilstību EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam.

4.2. Izziņotajai iestādei ir jāpievieno vai jāliek pievienot tās identifikācijas simbols katram apstiprinātam produktam un jāsastāda rakstisks atbilstības sertifikāts saistībā ar veiktajiem testiem.

4.3. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāgarantē, ka viņš var pēc pieprasījuma iesniegt izziņotās iestādes atbilstības sertifikātu karoga dalībvalsts administrācijai.

5. Statistiskā verifikācija

5.1. Ražotājam ir jānoformē viņa ražotie produkti viendabīgu partiju veidā un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka ražošanas process garantē visu saražoto partiju viendabību.

5.2. Visiem produktiem ir jābūt pieejamiem verifikācijai viendabīgu partiju veidā. No katras partijas ir jāpaņem paraugs pēc nejaušās izvēles principa. Parauga produktus ir atsevišķi jāpārbauda un jāveic attiecīgi testi, lai pārliecinātos, ka produkti atbilst tiem piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu prasībām, un noteiktu, vai minētā partija ir jāapstiprina vai jānoraida.

5.3. Attiecībā uz apstiprinātām partijām izziņotajai iestādei ir jāpievieno vai jāliek pievienot tās identifikācijas simbols katram produktam un jāsastāda rakstisks atbilstības sertifikāts saistībā ar veiktajiem testiem. Visus partijas produktus var laist tirgū, izņemot tos parauga produktus, attiecībā uz kuriem ir konstatēta neatbilstība.

Ja partiju noraida, iiņotajai iestādei vai kompetentai iestādei ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu to, ka šī partija tiek laista tirgū. Ja partijas noraida bieži, izziņotā iestāde var atcelt statistisko verifikāciju.

Ražotājs uz izziņotās iestādes atbildību var produktam pievienot šīs iestādes identifikācijas simbolu ražošanas laikā.

5.4. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāgarantē, ka viņš pēc pieprasījuma var karoga dalībvalsts administrācijai iesniegt izziņotās iestādes atbilstības sertifikātus.

ATSEVIŠĶA PRODUKTA VERIFIKĀCIJA (G MODULIS)

1. Ražotājam ir jānodrošina un jāapliecina, ka attiecīgais produkts, par ko izsniegts 2. punktā minētais sertifikāts, atbilst tam piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu prasībām. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāuzliek produktam marķējums un jāsastāda atbilstības deklarācija.

2. Izziņotajai iestādei ir jāpārbauda atsevišķs produkts un jāveic attiecīgi testi, lai pārliecinātos, ka minētais produkts atbilst starptautisku tiesību instrumentu attiecīgām prasībām.

Izziņotajai iestādei ir jāpievieno apstiprinātajam produktam tās identifikācijas numurs vai jāliek to pievienot un jānoformē atbilstības sertifikāts, kas attiecas uz veiktajiem testiem.

3. Tehniskās dokumentācijas mērķis ir veicināt novērtējumu atbilstībai starptautisku tiesību instrumentu prasībām un izpratni par produkta uzbūvi, ražošanu un darbību.

PILNAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA (H MODULIS)

1. Ražotājam, kas pilda 2. punkta saistības, ir jānodrošina un jāapliecina, ka attiecīgie produkti atbilst tiem piemērojamo starptautisku tiesību instrumentu prasībām. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir katram produktam jāuzliek marķējums un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija. Marķējumam ir jāpievieno izziņotās iestādes, kas ir atbildīga par 4. punktā minēto uzraudzību, identifikācijas simbols.

2. Ražotājam ir jārīkojas saskaņā ar apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz uzbūvi, ražošanu, produkta galējo pārbaudi un testēšanu, kā noteikts 3. punktā, un jāpakļaujas uzraudzībai, kā paredzēts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājam ir jāiesniedz pieteikums izziņotajai iestādei ar lūgumu veikt viņa kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtējumu.

Pieteikumā ir jāietver:

- visa informācija, kas attiecas uz produkta paredzēto kategoriju, un

- dokumentācija attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir jānodrošina, ka produkti atbilst tiem piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu prasībām.

Visas ražotāja pieņemtās nostādnes, prasības un noteikumi ir sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstiskos plānos, procedūrās un instrukcijās. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jānodrošina kopēja izpratne par kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Dokumentācijai jo īpaši jāietver atbilstīgs apraksts par:

- kvalitātes mērķiem un vadības organizatorisko uzbūvi, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz produkta kvalitāti,

- tehniskās uzbūves specifikācijām, ieskaitot standartus, ko piemēros, un garantiju, ka būs izpildītas tiem piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu galvenās prasības,

- projektēšanas kontroles un projektēšanas verifikācijas metodēm, procesiem un sistemātiskām darbībām, ko izmantos attiecīgo produktu projektēšanā,

- attiecīgajām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem un sistemātiskām darbībām, ko izmantos,

- pārbaudēm un testiem, ko veiks pirms ražošanas, tās laikā un pēc tās, un par to, cik bieži veiks šādas pārbaudes un testus,

- ar kvalitāti saistītiem uzskaites datiem, piemēram, pārbaudes ziņojumiem un testu rezultātiem, kalibrēšanas informāciju, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumiem, utt.,

- produkta vajadzīgās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļiem.

3.3. Izziņotajai iestādei ir jānovērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā izklāstītajām prasībām. Tai ir jāpieņem atbilstība šīm prasībām saistībā ar kvalitātes sistēmām, kas ievieš attiecīgo saskaņoto standartu.

Revīzijas komandā ir jābūt vismaz vienam loceklim ar pieredzi attiecīgā produkta tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ir jāietver ražotāja telpu apmeklējums.

Par lēmumu jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā ir jāietver pārbaudes slēdzieni un pamatots novērtējuma lēmums.

3.4. Ražotājam ir jāapņemas pildīt saistības, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, un uzturēt šo sistēmu tā, lai tā saglabātos piemērota un efektīva.

Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim ir jāinformē izziņotā iestāde, kas ir apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par jebkādiem paredzētiem šīs sistēmas jauninājumiem.

Izziņotajai iestādei ir jānovērtē ierosinātās izmaiņas un jālemj, vai pārveidotā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs 3.2. punktā izklāstītajām prasībām, vai arī ir vajadzīgs atkārtots novērtējums.

Izziņotās iestādes lēmums ir jādara zināms ražotājam. Paziņojumā ir jāietver pārbaudes slēdzieni un pamatots novērtējuma lēmums.

4. EK uzraudzība, par ko ir atbildīga izziņotā iestāde

4.1. Uzraudzības nolūks ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda saistības, ko paredz apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

4.2. Ražotājam pārbaudes nolūkos ir jānodrošina izziņotajai iestādei piekļuve vietām, kur notiek produktu plānošana, ražošana, pārbaude, testēšana un glabāšana, kā arī jāsniedz izziņotajai iestādei visa vajadzīgā informācija, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

- ar kvalitāti saistītie uzskaites dati, kā paredzēts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas produkta projektēšanas daļā, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu, utt., rezultāti,

- ar kvalitāti saistītie uzskaites dati, kā paredzēts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ražošanas daļā, piemēram, pārbaužu ziņojumi un testu rezultāti, kalibrēšanas informācija, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumi, utt.

4.3. Izziņotajai iestādei ir periodiski jāveic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs saglabā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un jāiesniedz ražotājam revīziju ziņojumi.

4.4. Turklāt izziņotā iestāde var apmeklēt ražotāju, iepriekš par to nebrīdinot. Šādu apmeklējumu laikā izziņotā iestāde, ja vajadzīgs, var veikt testus vai likt veikt testus, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Izziņotajai iestādei ir jāiesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un, ja ir veikts tests, arī testa ziņojums.

5. Ražotājam vismaz 10 gadus pēc pēdējā produkta izgatavošanas ir jāglabā un vajadzības gadījumā jānodod attiecīgās valsts iestāžu rīcībā:

- dokumentācija, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā,

- jauninājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- izziņotās iestādes lēmums un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā, 4.3. un 4.4. punktā.

6. Visām izziņotajām iestādēm pēc pieprasījuma ir jāiesniedz karoga dalībvalstu administrācijām un citām izziņotajām iestādēm attiecīgā informācija saistībā ar izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem.

7. Konstrukcijas pārbaude

7.1. Ražotājam ir jāiesniedz pieteikums produkta konstrukcijas pārbaudes veikšanai vienai izziņotajai iestādei.

7.2. Pieteikumā ietvertajai informācijai ir jābūt tādai, lai varētu izprast produkta konstrukciju, ražošanu un darbību un novērtēt tā atbilstību starptautisko tiesību instrumentu prasībām.

Pieteikumā jāietver:

- tehniskās konstrukcijas specifikācijas, ieskaitot standartus, kas ir piemēroti, un

- vajadzīgos papildu pierādījumus to atbilstībai, jo īpaši, ja 5. pantā minētie standarti nav pilnībā piemēroti. Šādiem papildu pierādījumiem ir jāietver ražotāja attiecīgas laboratorijas veiktu vai ražotāja vārdā veiktu testu rezultāti.

7.3. Izziņotajai iestādei ir jāpārbauda pieteikums un, ja konstrukcija atbilst tai piemērojamo starptautisko tiesību instrumentu prasībām, jāizsniedz pieteikuma iesniedzējam EK konstrukcijas pārbaudes sertifikāts. Sertifikātā ir jāietver pārbaudes slēdzieni, tā derīguma nosacījumi, informācija, kas vajadzīga apstiprinātās konstrukcijas identifikācijai, un, ja vajadzīgs, produkta darbības apraksts.

7.4. Pieteikuma iesniedzējam ir jāinformē izziņotā iestāde, kas izdevusi EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, par jebkādām apstiprinātās konstrukcijas izmaiņām. Attiecībā uz izmaiņām apstiprinātajā konstrukcijā ir jāsaņem papildu apstiprinājums no izziņotās iestādes, kas izdevusi EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, ja šādas izmaiņas var ietekmēt atbilstību starptautisko tiesību instrumentu prasībām vai paredzētajiem produkta izmantošanas apstākļiem. Šāds papildu apstiprinājums ir jānoformē kā papildinājums oriģinālajam EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātam.

7.5. Izziņotajām iestādēm pēc pieprasījuma ir jāsniedz karoga dalībvalsts administrācijām un pārējām izziņotajām iestādēm attiecīgā informācija saistībā ar:

- izsniegtajiem EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, un

- anulētajiem EK konstrukcijas apstiprinājumiem un papildu apstiprinājumiem.

[1] Tips var ietvert vairākus produkta variantus ar nosacījumu, ka atšķirības starp šiem variantiem neietekmē drošības līmeni vai citas prasības, kas attiecas uz produkta darbību.

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Minimālie kritēriji, kas dalībvalstīm jāņem vērā, nozīmējot iestādes

1. Izziņotajām iestādēm ir jāizpilda attiecīgas EN 45000 sistēmas prasības.

2. Izziņotajai iestādei ir jābūt neatkarīgai un to nedrīkst kontrolēt ražotāji vai piegādātāji.

3. Izziņotajai iestādei ir jāveic uzņēmējdarbība Kopienā.

4. Ja izziņotā iestāde dalībvalsts vārdā izsniedz tipa apstiprinājumus, dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka izziņotās iestādes darbinieku kvalifikācija, tehniskā pieredze un personāla atlase ir tāda, kas nodrošinās to, ka šī iestāde izsniegs tipa apstiprinājumus, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām, un garantēs augstu drošības līmeni.

5. Izziņotajai iestādei ir jāspēj nodrošināt jūrniecības ekspertīzi.

Izziņotā iestāde ir pilnvarota veikt atbilstības novērtējuma procedūras jebkurā dalībvalstī vai valstī ārpus Kopienas, izmantojot vai nu sava centra resursus vai arī ārzemju filiāles personālu.

Ja atbilstības novērtējuma procedūras veic izziņotās iestādes filiāle, visus dokumentus, kas attiecas uz atbilstības novērtējuma procedūrām, ir jāizsniedz izziņotajai iestādei un tās vārdā, nevis tās filiāles vārdā.

Tomēr izziņotās iestādes filiāle, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, var izsniegt dokumentus, kuri attiecas uz atbilstības novērtējuma procedūrām, ja šo filiāli ir nozīmējusi minētā dalībvalsts.

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

Atbilstības zīme

Atbilstības zīmei jābūt šādai:

+++++ TIFF +++++

Ja zīmi samazina vai palielina, tad jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas.

Zīmes komponentiem jābūt vienāda augstuma, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

Šo minimālo augstumu var neievērot nelielu izmēru ierīcēm.

--------------------------------------------------

Top