Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31990L0365

Padomes Direktīva (1990. gada 28. jūnijs) par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību

OJ L 180, 13.7.1990, p. 28–29 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Special edition in Finnish: Chapter 06 Volume 003 P. 60 - 61
Special edition in Swedish: Chapter 06 Volume 003 P. 60 - 61
Special edition in Czech: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Estonian: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Latvian: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Lithuanian: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Hungarian Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Maltese: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Polish: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Slovak: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6
Special edition in Slovene: Chapter 20 Volume 001 P. 5 - 6

No longer in force, Date of end of validity: 29/04/2006; Atcelts ar 32004L0038

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1990/365/oj

31990L0365



Oficiālais Vēstnesis L 180 , 13/07/1990 Lpp. 0028 - 0029
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 6 Sējums 3 Lpp. 0060
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 6 Sējums 3 Lpp. 0060


Padomes direktīva

(1990. gada 28. jūnijs)

par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību

(90/365/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Līguma 3. panta c) apakšpunktā paredzēts, ka viena no Kopienas darbībām saskaņā ar Līgumu ir tā, ka dalībvalstis atceļ šķēršļus, kas kavē personu brīvu pārvietošanos;

tā kā Līguma 8.a pantā ir noteikts, ka līdz 1992. gada 31. decembrim jāizveido iekšējais tirgus; tā kā iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumu ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

tā kā Līguma 48. un 52. pantā ir paredzēta darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu brīva pārvietošanās, kas nozīmē arī tiesības uz dzīvesvietu dalībvalstī, kurā tās veic profesionālo darbību; tā kā būtu vēlams tiesības uz dzīvesvietu piešķirt arī personām, kas pārtraukušas profesionālo darbību pat tad, ja tās savas tiesības uz pārvietošanās brīvību profesionālās darbības laikā nav izmantojušas;

tā kā personām, kam piešķir tiesības uz dzīvesvietu, nevajadzētu kļūt par apgrūtinājumu uzņēmējas dalībvalsts finansēm;

tā kā saskaņā ar 10. pantu Regulā (EEK) Nr. 1408/71 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1390/81 [5], personām, kas saņem invaliditātes vai vecuma naudas pabalstus vai pensijas par nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, ir tiesības turpināt saņemt minētos pabalstus un pensijas pat tad, ja tās dzīvo dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas par maksājumiem atbildīgā iestāde;

tā kā minēto tiesību pilnvērtīga izmantošana iespējama tikai tad, ja tās piešķir arī ģimenes locekļiem;

tā kā personām, uz kurām attiecas šī direktīva, jāpiemēro administratīvi pasākumi, kas būtu līdzīgi tiem, kas paredzēti, cita starpā, Direktīvā 68/630/EEK [6] un Direktīvā 64/221/EEK [7];

tā kā attiecīgai rīcībai Līgumā nav paredzētas citas pilnvaras, izņemot tās, kas noteiktas 235. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Dalībvalstis piešķir tiesības uz dzīvesvietu dalībvalstu pilsoņiem, kas strādājuši kā darbinieki vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kas definēti 2. punktā, ar noteikumu, ka minētās personas saņem invaliditātes vai priekšlaicīgas atvaļināšanās pensiju, vecuma pabalstus vai pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību tādā apmērā, lai dzīvesvietas laikā tās nekļūtu par apgrūtinājumu uzņēmējas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, kā arī ar noteikumu, ka uzņēmējā dalībvalstī tām ir veselības apdrošināšana pret visiem apdraudējumiem.

Pieteikuma iesniedzēja uzturlīdzekļus uzskata par pietiekamiem, ja tie pārsniedz to līmeni, zem kura uzņēmēja dalībvalsts saviem pilsoņiem var piešķirt sociālo palīdzību, ņemot vērā saskaņā ar 2. punktu uzņemtu personu personiskos apstākļus.

Ja kādā dalībvalstī šā panta otro daļu nevar piemērot, tad pieteikuma iesniedzēja uzturlīdzekļus uzskata par pietiekamiem, ja tie pārsniedz sociālā nodrošinājuma pensijas minimālo līmeni, ko maksā uzņēmējā dalībvalstī.

2. Tiesības apmesties uz dzīvi citā dalībvalstī kopā ar personu, kam ir dzīvesvietas tiesības, neatkarīgi no pilsonības ir šādām personām:

a) attiecīgās personas dzīvesbiedram(-ei) un viņu apgādībā esošiem pēcnācējiem;

b) personas, kurai ir tiesības uz dzīvesvietu, un šīs personas dzīvesbiedra(-es) apgādībā esošiem priekštečiem.

2. pants

1. Kā apliecinājumu tiesībām uz dzīvesvietu izdod dokumentu ar nosaukumu "EEK dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās atļauja", kuras derīguma termiņu var ierobežot līdz pieciem gadiem, ar iespēju to pagarināt. Tomēr dalībvalstis attiecīgos gadījumos var pieprasīt atļauju atcelt jau pēc pirmajiem diviem dzīvesvietas gadiem. Ja kāds ģimenes loceklis nav nevienas dalībvalsts pilsonis, tam izdod dzīvesvietas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu, kā pilsonim, kura apgādībā attiecīgais ģimenes loceklis atrodas.

Lai izdotu uzturēšanās atļauju vai dokumentu, vienīgais, ko dalībvalsts var prasīt no pieteikuma iesniedzēja, ir uzrādīt derīgu personas apliecību vai pasi un sniegt pierādījumus, ka ir ievēroti 1. panta nosacījumi.

2. Personām, uz kurām attiecas šī direktīva, mutatis mutandis piemēro arī Direktīvas 68/360/EEK 2. un 3. pantu, 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu un 9. pantu.

Dalībvalsts pilsoņa, kam ir tiesības uz dzīvesvietu kādā dalībvalstī, dzīvesbiedram(-ei) vai apgādājamiem bērniem ir tiesības kļūt par darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā pat tad, ja viņi nav nevienas dalībvalsts pilsoņi.

Dalībvalstis neatkāpjas no šīs direktīvas noteikumiem, izņemot gadījumus, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem. Tādos gadījumos piemēro Direktīvu 64/221/EEK.

3. Šī direktīva neierobežo spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz otras dzīvesvietas ieviešanu.

3. pants

Tiesības uz dzīvesvietu paliek spēkā tik ilgi, kamēr tiesību izmantotāji atbilst 1. panta nosacījumiem.

4. pants

Komisija ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas ieviešanas dienas un pēc tam ik pēc trīs gadiem gatavo ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. pants

Ne vēlāk kā 1992. gada 30. jūnijā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1990. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. Geoghegan-quinn

[1] OV C 191, 28.7.1989., 3. lpp. un OV C 26, 3.2.1990., 19. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1990. gada 13. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 329, 30.12.1989., 25. lpp.

[4] OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

[5] OV L 143, 29.5.1981., 1. lpp.

[6] OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp.

[7] OV 56, 4.4.1964., 850./64. lpp.

--------------------------------------------------

Top