31974L0297

Padomes Direktīva

(1974. gada 4. jūnijs)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (stūres mehānisma reakcija uz triecienu)

(74/297/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā tehniskās prasības, kurām mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāatbilst, ievērojot valsts tiesību aktus, attiecas interalia uz to, kā stūres mehānismam jāreaģē uz triecienu;

tā kā šīs prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras; tā kā tāpēc visās dalībvalstīs papildus esošajiem noteikumiem vai to vietā jāpieņem vienādas prasības, lai visu tipu transportlīdzekļiem var piemērot jo īpaši EEK tipa apstiprināšanas procedūru, kas noteikta ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu [3] par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu;

tā kā ar Padomes 1971. gada 1. marta Direktīvu [4] nosaka kopējas prasības iekšējiem atpakaļskata spoguļiem un ar Padomes 1973. gada 17. decembra Direktīvu [5] nosaka kopējas prasības pasažieru salona iekšējai apdarei, vadības ierīču novietojumam, jumtam, atzveltnēm un sēdekļu pakaļējai daļai; tā kā vēlāk pieņems citas prasības, kas attiecas uz iekšējo apdari un stiprinājumiem, kuri paredzēti drošības jostām un sēdekļiem, pagalvjiem un vadības ierīču identifikācijai;

tā kā ar saskaņotajām prasībām jāsamazina to traumu risks un smagums, no kurām var ciest mehānisko transportlīdzekļu vadītāji, un tāpat jānodrošina ceļu satiksmes drošība visā Kopienā;

tā kā attiecībā uz tehniskajām prasībām ir lietderīgi izmantot tās prasības, ko ANO Eiropas Ekonomikas komisija pieņēmusi ar tās Noteikumiem Nr. 12 [6] (Vienoti noteikumi, kuri attiecas uz transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz vadītāja aizsargāšanu no stūres mehānisma trieciena gadījumā), kas pievienota pielikumā 1958. gada 20. marta Nolīgumam par mehānisko transportlīdzekļu aprīkojuma un detaļu vienotu apstiprināšanas nosacījumu pieņemšanu un apstiprinājuma savstarpēju atzīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš M1 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis (definēts 1970. gada 6. februāra Direktīvas 1. pielikumā), kas paredzēts lietošanai uz ceļa, ar virsbūvi vai bez tās, ar vismaz četriem riteņiem un maksimālo projektēto ātrumu, kurš ir lielāks par 25 km/h, izņemot transportlīdzekli, kas aprīkots ar priekšēju vadības ierīci, kā noteikts I pielikuma 2.7. punktā.

2. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu, atsaucoties uz stūres mehānisma reakciju trieciena gadījumā, ja stūres mehānisms atbilst prasībām, kuras noteiktas I, II un III pielikumā.

3. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikties vai aizliegt transportlīdzekli reģistrēt vai pārdot, nodot ekspluatācijā vai lietot, atsaucoties uz stūres mehānisma reakciju trieciena gadījumā, ja stūres mehānisms atbilst prasībām, kuras noteiktas I, II un III pielikumā.

4. pants

Dalībvalstij, kas ir piešķīrusi transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai tā saņemtu informāciju par jebkuras I pielikuma 2.2. minētās detaļas vai raksturlieluma jebkuru modifikāciju. Minētās dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka, vai modificētais transportlīdzekļa tips jātestē no jauna un vai jāsastāda jauns ziņojums. Ja šādi testi liecina par neatbilstību šīs direktīvas prasībām, tad modifikācijai nepiešķir EEK tipa apstiprinājumu.

5. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai I, II, III un IV pielikuma prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta 13. pantā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu.

6. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai 18 mēnešos no šīs direktīvas paziņošanas izpildītu tās prasības, un par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1974. gada 4. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. D. Genscher

[1] OV C 14, 27.3.1973., 18. lpp.

[2] OV C 60, 26.7.1973., 13. lpp.

[3] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[4] OV L 68, 22.3.1971., 1. lpp.

[5] OV L 38, 11.2.1974., 2. lpp.

[6] EEK Ženēvas dokuments E/ECE/324/Add. 11.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS [1]

DEFINĪCIJAS, PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM, EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS, NORĀDĪJUMI, PĀRBAUDES, RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

(1.) 2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

2.1. "Stūres mehānisma reakcija trieciena gadījumā" ir šā mehānisma reakcija uz divu veidu spēka iedarbību, t. i.:

2.1.1. uz to spēku iedarbību, kas rodas no frontālas sadursmes un kas var izraisīt pārvietošanos virzienā uz stūres statņa aizmuguri;

2.1.2. uz to spēku iedarbību, kas frontālā sadursmē trieciena gadījumā rodas no vadītāja masas inerces.

2.2. "Transportlīdzekļu tips" ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādām būtiskām pazīmēm kā:

2.2.1. tās transportlīdzekļa daļas uzbūve, izmēri, forma un materiāli, kas atrodas uz priekšu no stūres vadības ierīces;

2.2.2. transportlīdzekļa atļautā maksimālā masa.

2.3. "Stūres vadības ierīce" ir stūres ierīce, parasti stūres rats, ko darbina vadītājs.

2.4. "Stūres statnis" ir korpuss, kas aptver stūres vārpstu.

2.5. "Stūres vārpsta" ir sastāvdaļa, kas stūres vadības ierīcei pielikto griezes momentu pārvada uz stūres mehānismu.

2.6. "Stūres mehānisms" ietver stūres vadības ierīci, stūres statni, montāžas palīgierīces, stūres vārpstu, stūres mehānismu un visas pārējās sastāvdaļas, piemēram, tās, kas paredzētas enerģijas absorbcijas uzlabošanai triecienā pret stūres ratu.

2.7. "Priekšējā vadības ierīce" ir tāda konfigurācija, kurā vairāk nekā puse motora garuma atrodas virzienā uz aizmuguri no vējstikla pamatnes galējā priekšējā punkta un kurā stūres rata rumba atrodas transportlīdzekļa garuma priekšējā ceturtdaļā.

3. PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM

3.1. Transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.2. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādas ziņas:

3.2.1. sīki izstrādātu transportlīdzekļu tipa aprakstu, kas attiecas uz tās transportlīdzekļa daļas uzbūvi, izmēriem, formu un materiāliem, kura atrodas stūres vadības ierīces priekšā;

3.2.2. piemērota mēroga un pietiekami sīki izstrādātus stūres mehānisma un to stiprinājumu rasējumus, ar ko to piestiprina transportlīdzekļa šasijai un virsbūvei; un

3.2.3. tehnisku mehānisma aprakstu.

3.3. Tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprināšanas pārbaudēm, jāiesniedz:

3.3.1. apstiprināmā tipa transportlīdzekļa raksturīgs paraugs pārbaudei, kas minēta 5.1. punktā;

3.3.2. pēc izgatavotāja izvēles vēl viens transportlīdzeklis vai tās transportlīdzekļa detaļas, kas uzskatāmas par būtiskām pārbaudei, kura minēta 5.2. punktā.

4. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS

(4.1.) (4.2.) 4.3. EEK tipa apstiprinājuma apliecībai pievieno veidlapu, kas atbilst paraugam IV pielikumā.

(4.4.) (4.5.) (4.6.) 5. NORĀDĪJUMI

5.1. Ja nenoslogota automašīna bez manekena sadursmes pārbaudē atduras pret šķērsli ar ātrumu 48,3 km/h, tad stūres statņa augšgals un tās vārpsta nedrīkst pārvietoties virzienā uz aizmuguri horizontāli un paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij vairāk kā 12,7 cm attiecībā pret transportlīdzekļa punktu, ko neskar trieciens, un šo attālumu noteic, dinamiski mērot.

5.2. Ja pret stūres vadības ierīci ar relatīvu 24,1 km/h ātrumu atduras ķermenis, ko atlaiž pret šo ierīci, tad spēks, ar kuru uz šā ķermeņa "krūtīm" iedarbojas stūres vadības ierīce, nedrīkst pārsniegt 1111 daN.

5.2.1. Stūres vadības ierīci projektē, konstruē un uzmontē tā, lai tai nav bīstamu negludumu vai asu šķautņu, kas trieciena gadījumā var palielināt vadītāja traumu risku vai smagumu.

5.2.2. Stūres vadības ierīci projektē, konstruē un uzmontē tā, lai tai nav tādu sastāvdaļu vai palīgierīču, to skaitā skaņas signalizācijas vadības ierīces un montāžas palīgierīču, kurās, vadītājam izdarot normālas transportlīdzekļa vadīšanas kustības, var ieķerties viņa apģērbs vai rotaslietas.

6. PĀRBAUDES

Atbilstību 5. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar II un III pielikumā izklāstītajām metodēm.

7. RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

(7.1.) 7.2. Lai verificētu atbilstību apstiprinātajam tipam, jāizdara pietiekami daudzas nejaušas transportlīdzekļu pārbaudes.

7.3. Parasti šīs pārbaudes ierobežo līdz izmērīšanai. Tomēr pēc vajadzības transportlīdzekļus pārbauda, kā noteikts 5. punktā.

[1] Pielikumu teksts, izņemot 2.1. punktu, pamatā sakrīt ar Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisijas Regulas Nr. 12 tekstu; īpaši atbilst iedaļu apakšiedalījums; ja kādam Regulas Nr. 12 punktam nav atbilstoša punkta šajos pielikumos, tad tā numurs ir norādīts iekavās.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

FRONTĀLA TRIECIENA PĀRBAUDE PRET ŠĶĒRSLI

1. MĒRĶIS

Šīs pārbaudes mērķis ir verificēt transportlīdzekļa atbilstību prasībām, kas noteiktas I pielikuma 5.1. punktā.

2. IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1. Pārbaudes laukums

Pārbaudes laukuma platībai jābūt pietiekamai, lai tajā ir vieta ieskrējiena ceļam, šķērslim un tehniskām iekārtām, kas vajadzīgas pārbaudei. Ceļa pēdējam posmam vismaz 5 m pirms šķēršļa jābūt horizontālam, plakanam un stabilizētam.

2.2. Šķērslis

Šķērslis sastāv no dzelzsbetona bloka, kura platums ir vismaz 3 m, augstums vismaz 1,5 m un biezums vismaz 0,6 m. Sadursmes sienai jābūt perpendikulārai pret ieskrējiena ceļa pēdējo posmu un pārklātai ar 2 cm biezu saplāksni. Aiz betona bloka jābūt vismaz 90 metrisko tonnu zemes sabērumam. Betona un zemes šķērsli var aizstāt ar šķēršļiem, kuriem ir tāds pats frontālais laukums un kuri dod līdzvērtīgus rezultātus.

2.3. Transportlīdzekļa piedziņa

Trieciena brīdī transportlīdzeklim jāpārvietojas brīvi, ko nodrošina tā piedziņa. Šķērslis tam jāsasniedz perpendikulāri sadursmes sienai; pieļaujamā maksimālā laterālā novirze starp transportlīdzekļa priekšas vertikālo viduslīniju un sadursmes sienas vertikālo viduslīniju ir ± 30 cm.

2.4. Transportlīdzekļa stāvoklis

Pārbaudē transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visām tā standarta detaļām un aprīkojumu. Turklāt pasažieru salona priekšmeti (salokāms/nolaižams (paceļams) vadītāja sēdeklis, aizmugurējā sēdekļa spilvens u. c.) nedrīkst nejauši atdurties pret stūres ratu.

2.5. Ātrums

Ātrumam trieciena brīdī jābūt no 48,3 km/h līdz 53,1 km/h.

2.6. Mērinstrumenti

2.6.1. Instrumentam, ko lieto 3.1. punktā minēto mērījumu reģistrēšanai, jābūt ar šādu precizitāti:

2.6.1.1. transportlīdzekļa ātrums: 1/100 robežās;

2.6.1.2. laika reģistrēšana: 1/1000 sekundes robežās;

2.6.1.3. trieciena sākumu (nulles punktu) transportlīdzekļa un šķēršļa saskares pirmajā brīdī reproducē ierakstos un filmās, ko izmanto, pārbaudi izvērtējot.

2.6.2. Attālums, kas minēts 3.1. punktā, jāizmēra ar ± 5 mm precizitāti.

3. REZULTĀTI

3.1. Lai noteiktu stūres vadības ierīces kustību atpakaļ, sadursmes brīdī jāizdara attāluma izmaiņu ieraksts [1], izmaiņas mērot horizontāli un paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij – starp stūres statņa (un vārpstas) augšgalu un transportlīdzekļa punktu, kuru neskar trieciens. Ja izmērītais ātrums ir lielāks nekā nominālais 48,3 km/h ātrums, tad šo pārvietojumu samazina līdz koriģētajai vērtībai, kas atbilst nominālajam ātrumam, reizinot ar šā nominālā ātruma un izmērītā ātruma attiecības kvadrātu.

3.2. Pēc pārbaudes transportlīdzekļa bojājumu rakstveidā apraksta ziņojumā; jāizdara vismaz viens transportlīdzekļa fotouzņēmums katrā no šīm projekcijām:

3.2.1. no sāniem (no kreisā un no labā sāna);

3.2.2. no priekšas;

3.2.3. no apakšas;

3.2.4. skartā zona pasažieru salona iekšpusē.

4. LĪDZVĒRTĪGAS PĀRBAUDES METODES

Atļauts izmantot līdzvērtīgas, nedestruktīvas pārbaudes metodes, ja 3. punktā minētos rezultātus var iegūt pilnībā ar līdzvērtīgo pārbaudi vai aprēķināt pēc tās rezultātiem. Ja izmanto citu metodi, kas nav aprakstīta 2. un 3. punktā, tad tās līdzvērtība jāpierāda.

[1] Šo ierakstu var aizstāt ar maksimuma un minimuma mērījumiem.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KĀ PĀRBAUDĪT ENERĢIJAS ABSORBCIJAS SPĒJU GADĪJUMĀ, JA STŪRES VADĪBAS IERĪCE SAŅEM TRIECIENU

1. MĒRĶIS

Pārbaudes mērķis ir verificēt transportlīdzekļa atbilstību I pielikuma 5.2. punkta prasībām.

2. IEKĀRTAS, PROCEDŪRAS UN MĒRINSTRUMENTI

2.1. Stūres vadības ierīces uzstādīšana

2.1.1. Vadības ierīci uzstāda transportlīdzekļa priekšdaļā, šķērsām šķeļot virsbūvi priekšējo sēdekļu līmenī un, iespējams, noņemot jumtu, vējstiklu un durvis. Šo daļu pārbaudes stendā stingri nostiprina, lai ķermeņa trieciena ietekmē tā nekustas.

2.1.2. Tomēr pēc izgatavotāja lūguma stūres vadības ierīci var uzstādīt uz rāmja, modelējot stūres mehānisma uzstādīšanu, ja rāmja un stūres blokam salīdzinājumā ar īstu virsbūves priekšdaļu un stūri ir:

2.1.2.1. tāds pats izvietojums;

2.1.2.2. lielāka stingrība.

2.2. Pirmajā pārbaudē stūres vadības ierīci pagriež tā, lai tās stingrākais spieķis ir perpendikulāri punktam, kurā saskaras ar ķermeni; ja stūres vadības ierīce ir stūres rats, tad pārbaudi atkārto, kad stūres rata lokanākā daļa ir perpendikulāri pret šo saskares punktu. Ja stūres vadības ierīce ir regulējama, tad pārbaudēs to noregulē vidējā stāvoklī.

2.3. Ķermenis

Ķermeņa forma, izmēri, masa un raksturlielumi ir šā pielikuma papildinājumā.

2.4. Spēku mērīšana

2.4.1. Mēra maksimālo spēku, kas darbojas horizontāli un paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij un ko uz ķermeni rada trieciens pret stūres vadības ierīci.

2.4.2. Šo spēku var mērīt tieši vai netieši vai aprēķināt pēc pārbaudē iegūtajām mērījumu vērtībām.

2.5. Ķermeņa piedziņa

Var izmantot jebkuru ķermeņa piedziņas paņēmienu ar noteikumu, ka tad, kad ķermenis atduras pret stūres vadības ierīci, tam nav nekāda savienojuma ar piedziņas ierīci. Ķermenim jāatduras pret vadības ierīci pēc tam, kad tas ir pārvietojies pa aptuveni taisnu trajektoriju, kas ir paralēla automašīnas priekšdaļas garenvirziena asij. Ķermeņa pirmajai saskarei ar stūres vadības ierīci jābūt tajā punktā, kur tā parasti notiek, ja transportlīdzekļa vadītāja sēdeklī (kas iestatīts galējā priekšējā stāvoklī) sēž cilvēks, kura masa ir 75,3 kg un kura auguma garums ir 1,73 m [1], un ja viņu met uz priekšu paralēli transportlīdzekļa garenvirziena asij, līdz viņš saskaras ar stūres ratu.

2.6. Ātrums

Ķermenim jāatduras pret stūres vadības ierīci ar ātrumu, kas nav mazāks par 24,1 km/h un kas ir iespējami tuvs šim ātrumam.

2.7. Mērinstrumenti

2.7.1. Instrumentam, ar ko reģistrē turpmāk 3.2. punktā minētos mērījumus, jānodrošina šāda precizitāte:

2.7.1.1. ķermeņa ātrums: 2/100 robežās;

2.7.1.2. laika reģistrēšana: 1/1000 sekundes robežās;

2.7.1.3. trieciena sākumu (nulles punktu) ķermeņa un stūres vadības ierīces saskares pirmajā brīdī reproducē ierakstos un filmās, ko izmanto, pārbaudi izvērtējot;

2.7.1.4. spēka mērīšana: mērīšanas diapazonam jābūt 3920 daN. Spēks jāreģistrē bez novirzēm attiecībā uz parādībām, kuru frekvence ir līdz 1000 cikliem, ar 2,5 % precizitāti no maksimālā mērīšanas diapazona vai ± 5 % faktiskās vērtības;

2.7.1.5. šķērsjutība: mazāka par 5 % mērīšanas diapazona.

3. REZULTĀTI

3.1. Pēc pārbaudes noteic stūres mehānisma bojājumu un to rakstveidā apraksta ziņojumā; jāizdara vismaz viens stūres vadības ierīces/stūres statņa/vadības paneļa zonas fotouzņēmums sānskatā un pretskatā.

3.2. Sadursmes brīdī reģistrē kopējos spēkus, ar ko stūres vadības ierīce darbojas uz ķermeņa krūtīm un ko mēra, kā aprakstīts 2.7. punktā.

4. LĪDZVĒRTĪGAS PĀRBAUDES METODES

Atļauts izmantot līdzvērtīgas, nedestruktīvas pārbaudes metodes, ja 3. punktā minētos rezultātus var iegūt pilnībā ar līdzvērtīgo pārbaudi vai aprēķināt pēc tās rezultātiem. Ja izmanto citu metodi, kas nav aprakstīta 2. un 3. punktā, tad tās līdzvērtība jāpierāda.

[1] Šie izmēri atbilst 50. procentiles ķermenim ar specifikācijām, kas noteiktas National Centre for Health Statistics, series 11, No 8, United States of America Centre for Health, Education and Welfare, 12 May 1967.

--------------------------------------------------

III pielikuma papildinājums

ĶERMENIS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------