EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22023A02188

PROTOKOLS,AR KO ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN KIRIBATI REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES (2023–2028)

ST/9890/2023/REV/1

OJ L, 2023/2188, 18.10.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2023/2188/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2023/2188/oj

Related Council decision
Related Council decision
European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2023/2188

18.10.2023

PROTOKOLS,AR KO ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN KIRIBATI REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES (2023–2028)

EIROPAS SAVIENĪBA, kādreizējā Eiropas Kopiena,

turpmāk “Savienība”, un

KIRIBATI REPUBLIKA,

turpmāk “Kiribati”,

turpmāk kopā sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu ciešo sadarbību, jo īpaši attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu (“ĀKK valstis”) un Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības stiprināt,

BŪDAMAS PUSES Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses, turpmāk “nolīgums”,

ATGĀDINOT nolīguma noteikumus,

ATGĀDINOT arī principu, kas paredz, ka visām valstīm jāpieņem pienācīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un šajā nolūkā savstarpēji jāsadarbojas,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT arī mērķi nodrošināt tālu migrējošo zivju krājumu kopīgās izmantošanas un pārvaldības ilgtspēju,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ir svarīgi veicināt starptautisko sadarbību zinātniskās pētniecības jomā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 2. pantā noteiktās definīcijas.

Turklāt:

a)

“zvejas apgabali” ir Kiribati ūdeņos esošie apgabali, kas definēti pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļā;

b)

“nozvejas” ir jūrā mītošu sugu dzīvnieki, kas nozvejoti ar zvejas rīku, kuru ievietojis zvejas kuģis;

c)

“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

d)

“delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Klusā okeāna reģionā, kas atrodas Suvā, Fidži;

e)

“nopietnas domstarpības” ir domstarpības, kas saistītas ar protokola interpretāciju vai kavē tā īstenošanu;

f)

“zvejas licence” ir ar derīgs pilnvarojums vai atļauja konkrētu sugu zvejošanas darbību veikšanai ar konkrētiem zvejas rīkiem, konkrētos zvejas apgabalos un konkrētā laikposmā saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem;

g)

“ilgtspējīga zveja” ir zvejošana, kas atbilst FAO 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

h)

“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

i)

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumā, kura darbība saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirgvedības, izplatīšanas vai mazumtirdzniecības ķēdē;

j)

“protokols” ir šis nolīguma īstenošanas protokols, kā arī tā pielikums un papildinājumi;

k)

“zvejas diena” ir kalendārā diena vai kalendārās dienas daļa, kuras laikā Savienības riņķvada kuģis uzturas zvejas apgabalos, bet nav kalendārā diena vai kalendārās dienas daļa, kura Kiribati 2014. gada Zvejniecības noteikumos (t. i., Riņķvada kuģu dienu shēmā) definēta kā nezvejošanas diena;

l)

“neparasti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības un kurus kāda no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt, un kuri tāpēc traucē zvejot Kiribati ūdeņos.

2. pants

Mērķis un piemērošanas laikposms

1.   Protokola mērķis ir īstenot nolīgumu un it īpaši precizēt nosacījumus, kas reglamentē Savienības kuģu piekļuvi zvejas apgabaliem, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

2.   Protokolu un tā pielikumu piemēro 5 gadus no dienas, kad tas parakstīts saskaņā ar 22. pantu, ja vien saskaņā ar protokola 19. pantu nav sniegts darbības izbeigšanas paziņojums.

3. pants

Saistība starp protokolu un nolīgumu

Protokola noteikumus interpretē un piemēro nolīguma kontekstā un ar nolīgumu saskanīgā veidā.

4. pants

Saikne starp protokolu un citiem nolīgumiem un juridiskajiem instrumentiem

Protokola noteikumus interpretē un piemēro veidā, kas ir saskanīgs un savietojams ar:

a)

ieteikumiem un rezolūcijām, kurus pieņēmusi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) un Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) un visas citas apakšreģionālās vai starptautiskās organizācijas, kuru locekles ir Puses;

b)

1995. gada Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo sugu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

c)

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

d)

FAO Starptautisko nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu;

e)

svarīgākajiem elementiem, kas minēti 9. pantā Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Kotonū nolīgums”), vai iekļauti attiecīgajā Savienības un ĀKK valstu pēctecīgā nolīguma pantā.

5. pants

Zvejas iespējas

1.   Zvejas licences Savienības tunzivju zvejas kuģiem Kiribati piešķir saskaņā ar nolīguma 6. pantu un ievērojot Kiribati Tunzivju pārvaldības plānā noteiktos limitus, WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un IATTC rezolūcijas.

2.   ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā uzskaitīto tālu migrējošo sugu zvejas iespējas ar protokola pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem tiek dotas četriem riņķvada kuģiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā protokola 6. un 8. pantu.

6. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Protokola 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma kopsumma protokola 2. pantā minētajam laikposmam ir trīs miljoni astoņsimt tūkstoši (3 800 000) euro.

2.   Savienības finansiālais ieguldījums ietver šādus elementus:

a)

ikgadēja summa par piekļuvi zvejas apgabaliem – trīs simti sešdesmit tūkstoši (360 000) euro gadā – un

b)

īpaša ikgadēja summa – četrsimt tūkstoši (400 000) euro –, kas atvēlēta Kiribati zivsaimniecības nozares politikas un jūrlietu politikas atbalstīšanai un īstenošanai.

3.   Par 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu Kiribati savos zvejas apgabalos Savienības kuģiem dara pieejamas vismaz 160 zvejas dienas gadā. Ir iespēja saņemt papildu dienas, kuras Savienības kuģiem dara pieejamas saskaņā ar pielikuma II nodaļas 6. iedaļu.

4.   Turklāt zvejas operatori maksā Kiribati ikgadēju piekļuves maksu, kuras apjoms atbilst saskaņā ar pielikuma II nodaļas 6. iedaļu piešķirto zvejas dienu skaitam.

5.   Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā protokola 5., 7. un 9. pantu un nolīguma 12. un 13. pantu.

6.   Summu, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, Savienība samaksā ne vēlāk kā 90 dienas pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas (pirmajā gadā) un ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā (turpmākajos gados).

7.   Kiribati iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8.   Savienības finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī operatoru ikgadējo piekļuves maksu, kas paredzēta 4. punktā, iemaksā Kiribati valdības kontā Nr. 1, kurš atvērts ANZ Bank of Kiribati Ltd Bairiki, Taravā.

9.   Savienības finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, iemaksā Kiribati valdības kontā Nr. 4, kurš atvērts ANZ Bank of Kiribati Ltd Bairiki, Taravā (“zivsaimniecības nozariskais atbalsts”).

10.   Kiribati iestādes katru gadu Savienībai apstiprina šo kontu numurus.

7. pants

Nozariskais atbalsts

1.   Saskaņā ar Kiribati Divdesmitgades redzējumu, valsts zivsaimniecības politiku un citām saistītajām rīcībpolitikām, kuras ietekmē zvejniecību atbildīguma un ilgtspējas aspektus, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu Kiribati iestādes novirza zvejniecību pārvaldības un attīstības atbalstam, arī zvejas darbību uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, ko veic, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (“NNN”) zveju.

2.   Ne vēlāk kā 120 dienas pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas Apvienotā komiteja vienojas par:

a)

nozares gada un daudzgadu programmām, kas vajadzīgas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma apguvei;

b)

gada un daudzgadu mērķiem, kas jāsasniedz, lai ar laiku iedzīvinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zvejniecības;

c)

sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām, kas attiecīgā gadījumā ietver arī budžeta un finanšu rādītājus, kuri vajadzīgi, lai izvērtētu ikgadējos rezultātus.

3.   Īpašo finansiālā ieguldījuma summu nozariskajam atbalstam, kas minēta 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izmaksā katru gadu un atbilstoši paveiktajam. Pirmajā protokola piemērošanas gadā finansiālo ieguldījumu maksā, pamatojoties uz saskaņotajā plānojumā identificētajām vajadzībām. Turpmākajos protokola piemērošanas gados finansiālo ieguldījumu maksā, pamatojoties uz nozares programmas īstenošanas rezultātiem, kurus izvērtē saskaņā ar sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā. Finansiālā ieguldījuma maksājumus nokārto ne vēlāk kā 45 dienas pēc Apvienotās komitejas lēmuma par sasniegtajiem rezultātiem.

4.   Ik gadu Kiribati Apvienotajai komitejai ziņo par nozariskā atbalsta finansētajām darbībām un to rezultātiem. Pirms protokola termiņa beigām Kiribati sagatavo arī nobeiguma ziņojumu.

5.   Savienība var izskatīt un pilnībā vai daļēji apturēt protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

a)

Apvienotās komitejas veiktā izvērtējumā tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst plānotajiem;

b)

finansiālais ieguldījums netiek apgūts tā, kā noteikusi Apvienotā komiteja.

6.   Apvienotā komiteja ir atbildīga par nozariskā atbalsta daudzgadu programmas īstenošanas turpinājuma pasākumiem. Ja vajadzīgs, Puses ar Apvienotās komitejas starpniecību šos pasākumus turpina arī pēc protokola termiņa beigām un tik ilgi, līdz īpašais finansiālais ieguldījums, kas veido 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto nozarisko atbalstu, ir pilnībā izlietots. Tomēr, kad pēc protokola termiņa beigām pagājuši 8 mēneši, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu izmaksāt vairs nedrīkst.

7.   Puses apņemas nodrošināt ar nozarisko atbalstu īstenoto darbību pamanāmību.

8. pants

Zvejas iespēju pielāgošana

Zvejas iespējas, kas minētas 5. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var Apvienotajā komitejā pielāgot, ciktāl WCPFC vai IATTC un reģionālo un apakšreģionālo organizāciju ieteikumi apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās Kiribati resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam.

9. pants

Zvejas darbību veikšanas nosacījumi

1.   Savienības kuģi zvejas apgabalos zvejot drīkst tikai tad, ja tiem ir derīga licence, kuru Kiribati iestādes izdevušas saskaņā ar protokolu.

2.   Puses sadarbojas, lai ar pienācīgu kontroli, piemēram, ar inspekcijām, ko veic jūrā un izkraušanas laikā, tālmonitoringu un citiem piemērotiem rīkiem un ar elektronisku ziņošanas sistēmu, kopīgi uzraudzītu, kā Savienības kuģi izmanto zvejas iespējas.

3.   Turklāt nolīguma 9. pantā minētās Apvienotās komitejas gadskārtējā sanāksmē Puses, ņemot vērā noteikumus, par kuriem vienojušās attiecīgās reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, apmainās ar informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas Kiribati ūdeņos īstenota iepriekšējā gadā. Vajadzības gadījumā Puses veic pasākumus, ar kuriem pielāgo protokola piešķirtās nākamā gada zvejas iespējas.

10. pants

Zvejas ilgtspēju nodrošinoša zinātniskā sadarbība

1.   Puses veicina zvejas resursu un jūras ekosistēmu pārvaldības ilgtspēju un atbildīgu zvejošanu Kiribati ūdeņos.

2.   Puses apņemas veicināt ar atbildīgu zvejošanu saistīto zinātnisko sadarbību apakšreģionālā līmenī un jo īpaši WCPFC un IATTC satvarā, kā arī visās citās apakšreģionālajās vai starptautiskajās organizācijās, kuru locekles tās ir.

3.   Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un protokola 8. pantu un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, vajadzības gadījumā Puses, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību Kiribati ūdeņos, Apvienotajā komitejā var pieņemt pasākumus attiecībā uz to Savienības kuģu darbībām, kuriem ir ļauts veikt zvejas darbības saskaņā ar protokolu.

11. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1.   Ja izveidojas neparasti apstākļi, kuri zvejas apgabalos neļauj veikt zvejas darbības, protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu var pārskatīt vai apturēt pēc Pušu apspriešanās un vienošanās, kas panākta divu mēnešu laikā pēc kādas Puses pieprasījuma, un ja Savienība ir pilnībā samaksājusi visas līdz apturēšanai maksājamās summas.

2.   Savienībai ir pienākums rakstiski paziņot par nodomu apturēt 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus, un tas jādara vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā.

3.   Protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz situācija ir labota ar rīcību, kura iepriekš minēto neparasto apstākļu ietekmi samazina, un pēc Pušu apspriešanās un vienošanās, kas apstiprina, ka situācija, visticamāk, ļaus atsākt normālas zvejas darbības.

12. pants

Zvejas licenču darbības apturēšana un atjaunošana

1.   Kiribati patur tiesības apturēt un atsaukt 5. pantā paredzētu zvejas licenci, kas piešķirta konkrētam kuģim, ja:

a)

konstatēts, ka kuģis izdarījis smagu Kiribati normatīvo aktu vai licences noteikumu pārkāpumu; vai

b)

kuģa īpašnieks nav izpildījis tiesas nolēmumu, kas izdots saistībā ar konkrētā kuģa izdarītu pārkāpumu.

2.   Apturētā zvejas licence paliek apturēta, līdz tiek izpildīts 1. punkta b) apakšpunktā minētais tiesas nolēmums un ar noteikumu, ka Kiribati iestādes piekritušas zvejas licenci uz tai atlikušo derīguma periodu atjaunot.

13. pants

Protokola piemērošanas apturēšana

1.   Protokola piemērošanu, tostarp 6. panta 2. punktā noteiktā finansiālā ieguldījuma maksājumus, pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt, ja:

a)

protokola 7. panta 5. punktā un 11. panta 1. punktā neparedzētu iemeslu dēļ Savienība nav veikusi 6. panta 2. punktā paredzētos maksājumus;

b)

starp Pusēm radušās nopietnas domstarpības, kas ir saistītas ar protokola interpretāciju vai kavē tā īstenošanu;

c)

neviens no Savienības kuģiem nav pieteicies uz zvejas licenču atjaunošanu;

d)

viena Puse neievēro protokola noteikumus;

e)

viena Puse konstatē, ka ir pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi un pamatelementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai līdzvērtīgā Savienības un ĀKK valstu pēctecīgā nolīguma pantā.

2.   Ieinteresētā Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par protokola piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. No brīža, kad par apturēšanu paziņots, Puses sāk savstarpēji apspriesties, lai trīs mēnešu laikā domstarpības atrisinātu ar izlīgumu. Ja izlīgums tiek panākts vai tiklīdz ir atjaunota situācija, kāda pastāvēja pirms 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem notikumiem, protokola piemērošanu atsāk un 6. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no apturēšanas ilguma.

14. pants

Valsts normatīvie akti

1.   Ja nolīgumā, protokolā un tā pielikumā un papildinājumos nav noteikts citādi, Savienības kuģu zvejas darbības, kas zvejas apgabalos notiek saskaņā ar protokolu, reglamentē Kiribati piemērojamie normatīvie akti.

2.   Savienība apņemas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Savienības kuģi ievēro Kiribati normatīvos aktus un ka tiek faktiski piemēroti protokolā paredzētie zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kas attiecas uz zvejas darbībām.

3.   Savienības kuģu operatori sadarbojas ar Kiribati iestādēm, kuras atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

4.   Puses viena otrai paziņo par visām savas zivsaimniecības politikas vai tiesību aktu izmaiņām, kuras varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras tie veic saskaņā ar protokolu.

5.   Visas būtiskās izmaiņas vai jaunus tiesību aktus, kas varētu būtiski ietekmēt Savienības kuģu darbības, tiem piemēro ne agrāk kā no 60. dienas pēc tam, kad Savienība no Kiribati ir saņēmusi paziņojumu par izmaiņām.

15. pants

Nediskriminēšana un pārredzamība

1.   Saskaņā ar nolīguma 3. panta 1. punktu Savienības kuģiem piemēro tikpat labvēlīgus tehniskos zvejas nosacījumus, kādi tiek piemēroti citām ārvalstu flotēm, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas sugas.

2.   Puses apņemas Apvienotajā komitejā apmainīties ar informāciju par visiem nolīgumiem, kas ļauj ārvalstu kuģiem ienākt zvejas apgabalos, un jo īpaši par tehniskajiem nosacījumiem, kurus piemēro ārvalstu kuģiem, kas darbojas Kiribati ūdeņos.

3.   Savienība apņemas reizi ceturksnī darīt Kiribati pieejamus agregētus datus par zvejas apgabalos gūto nozveju daudzumiem un izkraušanas vietām.

16. pants

Datu aizsardzība

1.   Puses apņemas nodrošināt, ka visus protokola kontekstā iegūtos komerciāli sensitīvos un personas datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem. Puses nodrošina, ka publiskoti tiek tikai agregēti dati par zvejas darbībām zvejas apgabalos saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un ar tiem saistītiem reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) datu kopīgošanas un aizsardzības protokoliem.

2.   Kompetentās iestādes datus apstrādā vienīgi nolīguma īstenošanas nolūkos, konkrēti, zvejniecību pārvaldības, uzraudzības, kontroles un pārraudzības nolūkos. Par datu apstrādi atbildīgās iestādes Savienības gadījumā ir Eiropas Komisija vai karoga valsts, bet Kiribati gadījumā – attiecīgā kompetentā iestāde.

3.   Personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.   Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar protokola īstenošanu, konkrēti, saistībā ar zvejas licenču pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret NNN zveju, varētu notikt ar šāda veida datiem:

a)

kuģa identifikācijas dati un kontaktinformācija;

b)

piemērojamo valsts tiesību aktu un ar tiem saistīto RZPO datu kopīgošanas un aizsardzības protokolu satvarā iegūti dati, kurus uzraugi, inspektori vai novērotāji savākuši par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību;

c)

kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai tā pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts;

d)

vietējā aģenta dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija;

e)

kuģu kapteiņa un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija;

f)

nodarbināto jūrnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība un veselības sertifikāts.

5.   Protokola satvarā pieprasītie un pārsūtītie personas dati ir precīzi, adekvāti, atbilstoši un aprobežojas ar to, kas vajadzīgs nolīguma īstenošanai.

6.   Personas datu apmaiņu nolīguma satvarā Puses veic vienīgi nolīgumā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

7.   Saņemtie dati vēlāk netiks apstrādāti veidā, kas ar minētajiem nolūkiem nav savienojams.

8.   Personas datus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir desmit gadi, izņemot tad, ja personas dati vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos personas datus drīkst glabāt divdesmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

9.   Personas datus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, garantētu pienācīgu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret netīšu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu.

10.   Katra Puse nodrošina, ka datu subjekti ir informēti par to, kā viņu personas dati tiks apstrādāti, un par viņu tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. To var izdarīt ar vispārīgu paziņojumu, piemēram, publicējot protokolu, vai individuāli, piemēram, ar privātuma paziņojumiem, kas jāiesniedz, piesakoties uz zvejas licenci.

11.   Datu subjektiem ir faktiskas un izpildes ziņā panākamas tiesības, kuras darbojas arī katras iestādes jurisdikcijā piemērojamo juridisko prasību kontekstā. Iestādes dod garantijas, ka personas dati tiks aizsargāti, izmantojot normatīvo aktu un iestāžu iekšējo vadlīniju un procedūru kombināciju. Konkrēti, visas sūdzības par to, kā Pušu iestādes saskaņā ar protokolu personas datus apstrādājušas, Savienības gadījumā adresējamas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai – Kiribati gadījumā – jebkurai attiecīgajai kompetentajai iestādei.

12.   Protokola satvarā saņemtos datus Pušu iestādes nepārsūta trešai personai valstī, kura nav karoga dalībvalsts.

13.   Apvienotā komiteja var noteikt citus pienācīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

17. pants

Ekskluzivitāte

1.   Saskaņā ar nolīguma 6. pantu zvejas darbības zvejas apgabalos Savienības kuģi veic tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar protokolu izdota zvejas licence.

2.   Zvejas licences Savienības kuģiem Kiribati iestādes izdod tikai saskaņā ar protokolu. Jebkādu protokola darbības jomā neietilpstošu zvejas licenču izdošana Savienības kuģiem, it īpaši tiešu licenču veidā, ir aizliegta.

18. pants

Pārskatīšanas klauzula

Puses var Apvienotajā komitejā pārskatīt protokola, pielikuma un papildinājumu noteikumus un vajadzības gadījumā grozīt attiecībā uz:

a)

to, kā notiek zvejas iespēju un attiecīgi ar tām saistītā 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma pielāgošana saskaņā ar 8. pantu;

b)

nozariskā atbalsta un attiecīgi ar to saistītā 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma apguves kārtību;

c)

tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

19. pants

Darbības izbeigšana

1.   Viena vai otra Puse var protokola darbību izbeigt, ja izveidojas neparasti apstākļi, piemēram, ja sarukuši attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot NNN zveju.

2.   Protokola darbības izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad protokola darbības izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par savu nodomu protokola darbību izbeigt. Pēc iepriekšējā teikumā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

3.   Protokola 6. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā darbības izbeigšana kļūst piemērojama, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

20. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1.   Kiribati un Savienība veicina to, lai visa apmaiņa ar informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar protokola īstenošanu, notiktu elektroniski.

2.   Dokumentu elektroniskā formā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.   Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri šādu apmaiņu kavē. Šādos apstākļos ar protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus pielikumā noteiktajā kārtībā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

21. pants

Pienākums protokola termiņa beigu vai darbības izbeigšanas gadījumā

1.   Pēc protokola termiņa beigām vai darbības izbeigšanas attiecīgi saskaņā ar protokola 19. pantu vai nolīguma 12. pantu Savienības kuģu īpašniekiem saglabājas atbildība par visiem nolīguma vai protokola noteikumu vai Kiribati tiesību aktu pārkāpumiem, kas notikuši pirms protokola termiņa beigām vai darbības izbeigšanas, vai par licences maksu vai citiem maksājumiem, kuri šādā termiņa beigu vai izbeigšanas brīdī palikuši nenokārtoti.

2.   Vajadzības gadījumā Puses turpina uzraudzīt 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā nozariskā atbalsta īstenošanu saskaņā ar 7. pantu un nozariskā atbalsta īstenošanas noteikumiem.

22. pants

Provizoriska piemērošana

Protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

23. pants

Stāšanās spēkā

1.   Protokols, tā pielikums un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu, attiecībā uz Savienību, nosūta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram.

Image 1

Image 2


PIELIKUMS

ZVEJAS DARBĪBU VEIKŠANAS NOSACĪJUMI, KAS SAVIENĪBAS KUĢIEM PIEMĒROJAMI SASKAŅĀ AR PROTOKOLU, AR KURU ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN KIRIBATI REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

1.

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai Kiribati kā kompetento iestādi šajā pielikumā:

a)

Eiropas Savienības (“Savienība”) gadījumā ir Eiropas Komisija;

b)

Kiribati gadījumā ir Zivsaimniecības un jūras resursu attīstības ministrija.

2.

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses apmainās ar visu protokola īstenošanai vajadzīgo kontaktinformāciju un tālāk sazinās pēc vajadzības.

2. iedaļa

Zvejas apgabali

1.

Savienības kuģiem, kuru zvejas licenci Kiribati izdevusi saskaņā ar protokolu, ir atļauts veikt zvejas darbības Kiribati zvejas apgabalos, proti, Kiribati ūdeņos, kas tādi ir saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem, bet nav teritoriālie ūdeņi, aizsargājamie apgabali vai zvejas aizlieguma apgabali.

2.

Savu ūdeņu un aizsargājamo vai zvejas aizlieguma apgabalu koordinātas Kiribati Savienībai paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3.

Kiribati saskaņā ar protokola 14. panta 4. punktu Savienībai paziņo par visām minēto apgabalu izmaiņām.

3. iedaļa

Zvejas pārvaldības zonas

1.

Saskaņā ar platībatkarīgās pārvaldības pieeju un 2014. gada Zvejniecības noteikumiem (Riņķvada kuģu dienu shēma) Kiribati savus zvejas apgabalus ir iedalījusi trijās zvejas pārvaldības zonās, proti, Gilberta apgabalā, Fēniksa apgabalā un Lainas apgabalā.

2.

Zvejas pārvaldības zonu koordinātas Kiribati Savienībai paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3.

Kiribati saskaņā ar protokola 14. panta 4. punktu Savienībai paziņo par visām zvejas pārvaldības zonu izmaiņām.

4.

Papildus avansam, kuru kuģu īpašnieki maksā, kā noteikts II nodaļas 6. iedaļā, par katru zvejas dienu izdarāmas arī šādas piemaksas, kuras veic saskaņā ar II nodaļas 7. iedaļā aprakstīto procedūru:

a)

ja zvejas diena aizvadīta Lainas apgabalā, piemaksa netiek prasīta;

b)

ja zvejas diena aizvadīta Fēniksa apgabalā, piemaksa ir viens tūkstotis (1 000) ASV dolāri;

c)

ja zvejas diena aizvadīta Gilberta apgabalā, piemaksa ir viens tūkstotis (1 000) ASV dolāri.

4. iedaļa

Kuģa aģents

Savienības kuģus, kas piesakās uz zvejas licenci, var pārstāvēt aģents (uzņēmums vai privātpersona), kurš ir Kiribati rezidents un par kuru ir pienācīgi paziņots Kiribati kompetentajai iestādei.

5. iedaļa

Tiesīgie savienības kuģi

Savienības kuģis uz zvejas licenci ir tiesīgs tad, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Kiribati ūdeņos. Tiem ir jābūt izpildījušiem Kiribati tiesību aktus un visas iepriekšējās saistības, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Kiribati veikuši ar Savienību noslēgtu zivsaimniecības nolīgumu satvarā. Turklāt tiem jābūt izpildījušiem attiecīgos Savienības tiesību aktus attiecībā uz zvejas licencēm, jābūt WCPFC zvejas kuģu reģistrā, jābūt Nauru nolīguma pušu (PNA) reģistrā, jābūt Zivsaimniecības foruma aģentūras (FFA) Labas reputācijas reģistrā, un tie nedrīkst būt nevienas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā.

II NODAĻA

ZVEJAS LICENČU PĀRVALDĪBA

1. iedaļa

Reģistrācija

1.

Lai Savienības kuģi drīkstētu zvejot Kiribati zvejas apgabalos, tiem nepieciešams Kiribati kompetentās iestādes izdots reģistrācijas numurs.

2.

Reģistrācijas pieteikumus iesniedz uz veidlapas, ko Kiribati kompetentā iestāde šim nolūkam sagatavojusis saskaņā ar 1. papildinājumu.

3.

Reģistrācijas gada maksa ir trīs tūkstoši (3 000) ASV dolāri par kuģi. Šī summa bez jebkādiem atvilkumiem jāiemaksā Kiribati valdības kontā Nr. 3.

2. iedaļa

Zvejas licences derīguma termiņš

1.

Zvejas licence ir derīga uz t. s. gada zvejas sezonu.

2.

Minētā gada zvejas sezona:

a)

gadā, kad sāk protokola provizorisko piemērošanu, ir laikposms no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma līdz tā paša gada 31. decembrim;

b)

pēc tam – pilns kalendārais gads;

c)

gadā, kad protokola termiņš beidzas, – laikposms no 1. janvāra līdz protokola termiņa beigām.

3.

Licences ir atjaunojamas uz laiku, kamēr protokols darbojas.

4.

Summu, kas kuģu īpašniekiem saskaņā ar 6. iedaļas 2. punktu jāmaksā par pirmo un pēdējo gada zvejas sezonu, aprēķina proporcionāli laikam.

3. iedaļa

Pieteikšanās uz zvejas licenci

1.

Zvejas licenci saņemt drīkst tikai tiesīgie Savienības kuģi, kas definēti šā pielikuma I nodaļas 5. iedaļā.

2.

Savienības kompetentā iestāde vismaz 20 darbdienas pirms šīs nodaļas 2. iedaļā minētā zvejas licences derīguma gada sākuma Kiribati kompetentajai iestādei elektroniski, ar kopiju delegācijai, par katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar protokolu, iesniedz ar 1. papildinājumu saskanīgu zvejas licences pieteikumu.

3.

Ja zvejas licences pieteikums nav iesniegts, pirms sācies tās derīguma gads, kuģa īpašnieks tomēr to vēl var izdarīt ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms vēlamās zvejas darbību sākuma dienas. Šādos gadījumos zvejas licence ir derīga tikai līdz pieteikuma iesniegšanas gada beigām. Piekļuves maksu kuģu īpašnieki samaksā par visu zvejas licences derīguma termiņu.

4.

Sākotnēju zvejas licences pieteikumu vai pieteikumu, ko iesniedz pēc būtiskām attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām, Savienība nosūta ar Kiribati kompetentajai iestādei adresētu e-pastu un izmanto 1. papildinājuma veidlapu, kurai pievieno šādus dokumentus:

a)

pierādījums par to, ka ir nokārtota piekļuves maksa par zvejas licences derīguma termiņu;

b)

nesens (12 mēneši vai mazāk) digitāls krāsains kuģa fotoattēls ar laika zīmogu un izšķirtspēju 72 dpi, 1400×1050 pic, kurā kuģis redzams sānskatā un redzams arī kuģa vārds, kas rakstīts ar ISO latīņu alfabēta burtiem;

c)

kuģa drošības aprīkojuma apliecības kopija;

d)

kuģa reģistrācijas apliecības kopija;

e)

kuģa sanitārās kontroles apliecības kopija;

f)

FFA Labas reputācijas reģistra apliecības kopija;

g)

kravas izvietojuma plāns;