1.   Katra Puse ir pilnībā atbildīga par visu šā nolīguma noteikumu ievērošanu.

2.   Katra Puse nodrošina, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai stātos spēkā šā nolīguma noteikumi, tostarp ka tie tiek ievēroti visos pārvaldes līmeņos.

1.   Puses atzīst, ka ūdens tā dabīgajā veidā, tostarp ūdens ezeros, upēs, krātuvēs, pazemē un ūdens baseinos, nav prece vai ražojums. Tāpēc uz šādu ūdeni attiecas tikai 22. nodaļa (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība) un 24. nodaļa (Tirdzniecība un vide).

2.   Katrai Pusei ir tiesības aizsargāt un saudzēt tās dabīgos ūdens resursus. Nekas šajā nolīgumā neliek Pusēm atļaut ūdens komerciālu izmantošanu jebkādā nolūkā, tostarp tā izņemšanu, ieguvi vai novirzīšanu eksportam lielā apjomā.

3.   Ja Puse atļauj komerciāli izmantot konkrētu ūdens avotu, Puse to dara veidā, kas ir saderīgs ar šo nolīgumu.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 VI panta, Antidempinga līguma un SCM līguma.

2.   Protokolu par izcelsmes noteikumiem un izcelsmes procedūrām neattiecina uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem.

1.   Katra Puse piemēro antidempinga un kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgajām PTO prasībām un atbilstoši taisnīgam un pārredzamam procesam.

2.   Puses pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un katrā ziņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un jēgpilnu visu to būtisko pārbaudāmo faktu izpaušanu, uz kuru pamata pieņemts lēmums par to, vai piemērot galīgos pasākumus. Tas neskar Antidempinga līguma 6.5. pantu un SCM līguma 12.4. pantu.

3.   Visām antidempinga vai kompensācijas izmeklēšanā (4) ieinteresētajām pusēm tiek dotas visas iespējas aizstāvēt savas intereses, ja tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanas veikšanu.

1.   Katras Puses iestādes izskata informāciju, kas sniegta saskaņā ar Puses tiesību aktiem, attiecībā uz to, vai antidempinga vai kompensācijas maksājuma noteikšana būtu vai nebūtu sabiedrības interesēs.

2.   Pēc 1. punktā norādītās informācijas izskatīšanas Puses iestādes var apsvērt, vai piemērojamā antidempinga vai kompensācijas maksājuma summa saskaņā ar Puses tiesību aktiem ir pilna dempinga starpība vai subsīdijas summa vai mazāks maksājums.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus attiecībā uz globāliem aizsardzības pasākumiem atbilstoši GATT 1994 XIX pantam un Aizsardzības pasākumu līgumam.

2.   Protokolu par izcelsmes noteikumiem un izcelsmes procedūrām neattiecina uz globāliem aizsardzības pasākumiem.

1.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma Puse, kas uzsāk aizsardzības izmeklēšanu vai plāno pieņemt pagaidu vai galīgus globālus aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz:

2.   Ja atbilstoši šim pantam ir sniegta informācija, importētāja Puse piedāvā iespēju apspriesties ar eksportētāju Pusi, lai pārskatītu sniegto informāciju.

1.   Puse, kas pieņem globālos aizsardzības pasākumus, cenšas tos piemērot tā, lai vismazāk ietekmētu divpusējo tirdzniecību.

2.   Importētāja Puse piedāvā eksportētājai Pusei iespēju apspriesties, lai pārskatītu 1. punktā norādīto jautājumu. Importētāja Puse nepieņem pasākumus, līdz nav pagājušas 30 dienas no dienas, kad ir piedāvāta iespēja apspriesties.

1.   Šo nodaļu attiecina uz pasākumu, ko Puse pieņēmusi vai paturējusi spēkā savā teritorijā (5) attiecībā uz:

2.   Attiecībā uz aptvertā ieguldījuma izveidi vai iegādi (6), B un C iedaļu nepiemēro pasākumam, kas attiecas uz:

3.   Kas attiecas uz ES Pusi, B un C iedaļu nepiemēro pasākumiem, kas ietilpst audiovizuālo pakalpojumu jomā. Kas attiecas uz Kanādu, B un C iedaļu nepiemēro pasākumiem, kas ietilpst kultūras nozares jomā.

4.   Atbilstoši šai nodaļai ieguldītājs var iesniegt prasības tikai saskaņā ar 8.18. pantu un atbilstoši procedūrām, kas noteiktas F iedaļā. Uz prasībām, kas attiecas uz B iedaļā norādītu pienākumu, neattiecas F iedaļas piemērošanas joma. Ar C iedaļu saistītas prasības par aptvertā ieguldījuma izveidi vai iegādi ir izslēgtas no F iedaļas piemērošanas jomas. D iedaļa attiecas tikai uz aptvertajiem ieguldījumiem un ieguldītājiem saistībā ar to aptvertajiem ieguldījumiem.

5.   Šī nodaļa neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no Gaisa transporta nolīguma starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Briselē 2009. gada 17. decembrī un Otavā 2009. gada 18. decembrī.

1.   Šo nodaļu neattiecina uz pasākumiem, ko Puse pieņēmusi vai paturējusi spēkā, ciktāl šie pasākumi attiecas uz ieguldītājiem vai viņu ieguldījumiem, uz ko attiecas 13. nodaļa (Finanšu pakalpojumi).

2.   Puses prasība, ka otras Puses pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz galvojums vai cita veida finansiālais nodrošinājums kā nosacījums tam, lai sniegtu pakalpojumu tās teritorijā, pati par sevi nenozīmē, ka šī nodaļa ir attiecināma uz pasākumiem, ko pieņēmusi vai paturējusi spēkā Puse saistībā ar minētā pārrobežu pakalpojuma sniegšanu. Šī nodaļa attiecas uz pasākumiem, ko Puse pieņēmusi vai paturējusi spēkā saistībā ar iesniegto galvojumu vai finansiālo nodrošinājumu, ciktāl šāds galvojums vai finansiālais nodrošinājums ir aptverts ieguldījums.

1.   Attiecībā uz otras Puses ieguldītāja uzņēmuma piekļuvi tirgum Puse nepieņem vai nepatur spēkā pasākumu, ko attiecina uz visu tās teritoriju vai valsts, provinces, teritoriālā, reģionālā vai vietējā līmeņa teritoriju un kas:

2.   Lielākai noteiktībai — ar 1. punktu ir saderīgi šādi pasākumi:

1.   Puse nenosaka vai neīsteno šādas prasības, vai neīsteno saistības vai apņemšanos attiecībā uz jebkādu ieguldījumu izveidi, iegūšanu, paplašināšanu, vadīšanu, darbību vai pārvaldību tās teritorijā, lai:

2.   Puse nenosaka, ka priekšrocības saņemšanai un turpināšanai saistībā ar jebkāda ieguldījuma izveidi, iegūšanu, paplašināšanu, pārvaldību, vadīšanu vai darbību tās teritorijā jāatbilst kādai no šādām prasībām:

3.   Šā panta 2. punkts neliedz Pusei noteikt, ka priekšrocības saņemšana vai saņemšanas turpināšana saistībā ar ieguldījumu tās teritorijā ir atkarīga no atbilstības prasībai par ražošanas izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu, darbinieku apmācību vai nodarbināšanu, konkrētas infrastruktūras būvniecību vai paplašināšanu vai pētniecības un attīstības veikšanu tās teritorijā.

4.   Šā panta 1. punkta f) apakšpunktu nepiemēro, ja prasība vai saistības vai apņemšanās novērst konkurences tiesību aktu pārkāpumu ir noteikta tiesas, administratīvās tiesas vai konkurences iestādes lēmumā.

5.   Noteikumus, kas izklāstīti:

6.   Lielākai noteiktībai — 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro prasībām, ko importētāja Puse noteikusi attiecībā uz preces sastāvu, kas nepieciešams, lai kvalificētos preferenciāliem tarifiem vai preferenciālām kvotām.

7.   Šis pants neskar Puses saistības attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju.

1.   Katra Puse nosaka otras Puses ieguldītājam un aptvertajam ieguldījumam režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, ko tā līdzīgās situācijās nosaka saviem ieguldītājiem un to ieguldījumiem attiecībā uz ieguldījumu izveidi, iegūšanu, paplašināšanu, vadīšanu, darbību, pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, baudīšanu un pārdošanu vai nodošanu tās teritorijā.

2.   Režīms, ko Puse noteikusi saskaņā ar 1. punktu, nozīmē — attiecībā uz Kanādas valdību, izņemot tās federālo līmeni, — režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā attiecīgās valdības līdzīgās situācijās noteiktais vislabvēlīgākais režīms Kanādas ieguldītājiem tās teritorijā un šādu ieguldītāju ieguldījumiem.

3.   Režīms, ko Puse noteikusi saskaņā ar 1. punktu, nozīmē — attiecībā uz kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valdību vai valdību kādā Eiropas Savienības dalībvalstī — režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā attiecīgās valdības līdzīgās situācijās noteiktais vislabvēlīgākais režīms ES ieguldītājiem tās teritorijā un šādu ieguldītāju ieguldījumiem.

1.   Katra Puse nosaka otras Puses ieguldītājam un aptvertajam ieguldījumam režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, ko tā līdzīgās situācijās nosaka trešās valsts ieguldītājiem un to ieguldījumiem attiecībā uz ieguldījumu izveidi, iegūšanu, paplašināšanu, vadīšanu, darbību, pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, baudīšanu un pārdošanu vai nodošanu tās teritorijā.

2.   Lielākai noteiktībai — režīms, ko Puse noteikusi saskaņā ar 1. punktu, nozīmē — attiecībā uz Kanādas valdību, izņemot tās federālo līmeni, vai attiecībā uz kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valdību vai valdību kādā Eiropas Savienības dalībvalstī — režīmu, ko attiecīgā valdība līdzīgās situācijās nosaka ieguldītājiem tās teritorijā un šādu trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem.

3   Šā panta 1. punktu nepiemēro režīmam, ko Puse noteikusi, paredzot atzīšanu, tostarp izmantojot vienošanos vai nolīgumu ar trešo valsti, kas atzīst testēšanas un analīzes pakalpojumu un šo pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, remonta un apkopes pakalpojumu un šo pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kā arī šo akreditēto pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas sertifikāciju vai rezultātus, vai paveikto darbu.

4.   Lielākai noteiktībai — 1. un 2. punktā minētais “režīms” neietver procedūras ieguldījumu strīdu izšķiršanai starp ieguldītājiem un valstīm, kas paredzētas citos starptautiskajos ieguldījumu līgumos un citos tirdzniecības nolīgumos. Būtiskas saistības, kas paredzētas citos starptautiskos ieguldījumu līgumos un citos tirdzniecības nolīgumos, pašas par sevi nav “režīms”, un tādējādi tās nevar būt par iemeslu šā panta pārkāpumam, ja nav Puses pieņemtu vai spēkā paturētu pasākumu atbilstoši minētajām saistībām.

1.   Šīs nodaļas nolūkā Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības reglamentēt to teritorijās, lai sasniegtu tādus leģitīmus politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība, drošība, vide vai sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība vai kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

2.   Lielākai noteiktībai — tikai tas, ka Puse, tostarp veicot grozījumus savos tiesību aktos, reglamentē tādā veidā, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu vai skar ieguldītāja gaidas, tostarp tā iecerēto peļņu, nav uzskatāms par kāda pienākuma pārkāpumu atbilstoši šai iedaļai.

3.   Lielākai noteiktībai — Puses lēmums nesniegt, neatjaunot vai nesaglabāt subsīdiju:

4.   Lielākai noteiktībai — nekas šajā iedaļā neliedz Pusei neturpināt subsīdijas piešķiršanu (9) vai pieprasīt atlīdzinājumu, ja šāds pasākums ir vajadzīgs, lai atbilstu Pušu starptautiskajām saistībām vai ja tā ir norīkojusi kompetentā tiesa, administratīvā tiesa vai cita kompetentā iestāde (10), vai pieprasīt Pusei kompensēt to ieguldītājam.

1.   Katra Puse nodrošina tās teritorijā taisnīgu un objektīvu attieksmi pret otras Puses aptvertajiem ieguldījumiem un pret ieguldītājiem attiecībā uz to aptvertajiem ieguldījumiem, kā arī pilnīgu aizsardzību un drošību saskaņā ar 2. – 7. punktu.

2.   Puse pārkāpj taisnīgas un objektīvas attieksmes pienākumu, kas norādīts 1. punktā, ja pasākums vai pasākumu virkne ir saistīta ar:

3.   Puses regulāri vai pēc kādas Puses pieprasījuma pārskata šā pienākuma saturu, lai nodrošinātu taisnīgu un objektīvu attieksmi. Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja, kas izveidota atbilstoši 26.2. panta (Specializētās komitejas) 1. punkta b) apakšpunktam, šajā saistībā var izstrādāt ieteikumus un iesniegt tos CETA Apvienotajai komitejai lēmuma pieņemšanai.

4.   Piemērojot iepriekšminēto taisnīgas un objektīvas attieksmes pienākumu, šķīrējtiesa var ņemt vērā, vai Puse ir izteikusi īpašu aicinājumu ieguldītājam, pamudinot veikt aptvertu ieguldījumu, kas radīja tiesisko paļāvību un uz ko ieguldītājs paļāvās, nolemjot veikt vai saglabāt aptverto ieguldījumu, bet ko Puse pēc tam izjauca.

5.   Lielākai noteiktībai — “pilnīga aizsardzība un drošība” attiecas uz Puses pienākumiem saistībā ar ieguldītāju un aptverto ieguldījumu fizisko drošību.

6.   Lielākai noteiktībai — kāda cita šā nolīguma noteikuma pārkāpums vai atsevišķa starptautiska nolīguma pārkāpums nenozīmē šā panta pārkāpumu.

7.   Lielākai noteiktībai — tas, ka pasākums ir Puses tiesību aktu pārkāpums, pats par sevi nav šā panta pārkāpums. Lai noskaidrotu, vai pasākums ir šā panta pārkāpums, šķīrējtiesai jāapsver, vai Puse ir rīkojusies neatbilstīgi 1. punktā norādītajiem pienākumiem.

1.   Puse nenacionalizē vai neatsavina aptvertu ieguldījumu ne tieši, ne netieši, veicot pasākumus, kuru ietekme ir līdzvērtīga nacionalizācijai vai ekspropriācijai (“ekspropriācija”), izņemot:

Lielākai noteiktībai — šo punktu interpretē saskaņā ar 8.–A pielikumu.

2.   Šā panta 1. punktā norādītās kompensācijas summa atbilst ieguldījuma faktiskajai tirgus vērtībai laikā tieši pirms ekspropriācijas vai brīdī, kad kļuva zināms par gaidāmo ekspropriāciju – atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Vērtēšanas kritērijos ietilpst uzņēmuma uzskaites vērtība, aktīvu vērtība, tostarp materiālā īpašuma deklarētā ar nodokli apliekamā vērtība un attiecīgi citi kritēriji faktiskās tirgus vērtības noteikšanai.

3.   Kompensācijā ietilpst arī procenti atbilstoši parastai komerclikmei no ekspropriācijas dienas līdz maksājuma dienai, un, lai kompensācija būtu efektīva ieguldītājam, to samaksā un nekavējoties dara pārvedamu uz ieguldītāja norādītu valsti un tās valsts valūtā, kuras valstspiederīgais ir ieguldītājs, vai brīvi konvertējamā valūtā, kuru akceptējis ieguldītājs.

4.   Attiecīgajam ieguldītājam saskaņā ar atsavinātājas Puses tiesību aktiem ir tiesības uz ātru viņa prasības izskatīšanu un viņa ieguldījuma novērtēšanu, ko veic minētās Puses tiesu vai cita neatkarīga iestāde saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem principiem.

5.   Šo pantu nepiemēro obligāto licenču izsniegšanai, kas piešķirtas attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ciktāl šāda izsniegšana ir saderīga ar TRIPS līgumu.

6.   Lielākai noteiktībai — intelektuālā īpašuma tiesību atsaukšana, ierobežošana vai radīšana, ciktāl šādi pasākumi ir saderīgi ar TRIPS līgumu un 20. nodaļu (Intelektuālais īpašums), nav ekspropriācija. Turklāt apstiprinājums tam, ka šie pasākumi ir nesaderīgi ar TRIPS līgumu vai 20. nodaļu (Intelektuālais īpašums), nenozīmē, ka ir notikusi ekspropriācija.

1.   Katra Puse atļauj visus pārvedumus, kas attiecas uz aptvertu ieguldījumu, veikt bez ierobežojumiem vai vilcināšanās, brīvi konvertējamā valūtā un atbilstoši tirgus valūtas maiņas kursam, ko piemēro pārveduma dienā. Šādos pārvedumos ietilpst:

2.   Puse neprasa saviem ieguldītājiem pārvest ieņēmumus, ienākumus, peļņu vai citas summas, kas iegūtas no ieguldījumiem otras Puses teritorijā vai ir saistītas ar tiem, un nesoda savus ieguldītājus par to, ka minētās summas netiek pārvestas.

3.   Nekas šajā pantā neliedz Pusei objektīvā un nediskriminējošā veidā, nevis veidā, kas būtu slēpts pārvedumu ierobežojums, piemērot savus tiesību aktus šādās jomās:

1.   Šā nolīguma 8.4.–8.8. pantu nepiemēro:

2.   Šā nolīguma 8.4.–8.8. pantu nepiemēro pasākumiem, ko Puse pieņem vai patur spēkā attiecībā uz nozari, apakšnozari vai darbību, kā norādīts II pielikuma sarakstā.

3.   Neskarot 8.10. un 8.12. pantu, Puse pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nepieņem pasākumu vai vairākus pasākumus, uz ko attiecas tās II pielikuma saraksts, kuros tieši vai netieši tiek prasīts, ka otras Puses ieguldītājam tā valstspiederības dēļ jāpārdod vai kā citādi jāatsavina ieguldījums, kas tam bija laikā, kad pasākums vai pasākumu virkne stājās spēkā.

4.   Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām Puse var atkāpties no 8.5. panta 1. punkta f) apakšpunkta, 8.6. panta un 8.7. panta, ja to atļauj TRIPS līgums, tostarp jebkādi grozījumi TRIPS līgumā, kas ir spēkā attiecībā uz abām Pusēm, un atteikšanās no TRIPS līguma, kas pieņemta atbilstoši PTO līguma IX pantam.

5.   Šā nolīguma 8.4., 8.6., 8.7. un 8.8. pantu nepiemēro:

1.   Neskarot Pušu tiesības un pienākumus atbilstoši 29. nodaļai (Domstarpību izšķiršana), Puses ieguldītājs atbilstoši šai iedaļai izveidotai šķīrējtiesai var iesniegt prasību par otras Puses pienākuma pārkāpumu saistībā ar:

ja ieguldītājs apgalvo, ka ir cietis zaudējumus vai tam nodarīts kaitējums iespējama pārkāpuma rezultātā.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītās prasības attiecībā uz aptverta ieguldījuma paplašināšanu var iesniegt tikai, ciktāl šāds pasākums attiecas uz notiekošu darījumdarbību saistībā ar aptvertu ieguldījumu, un rezultātā ieguldītājam rodas zaudējumi vai nodarīts kaitējums attiecībā uz aptverto ieguldījumu.

3.   Lielākai noteiktībai — ieguldītājs neiesniedz prasību atbilstoši šai iedaļai, ja ieguldījums ir veikts, īstenojot krāpniecisku sagrozīšanu, slēpšanu, korupciju vai rīcību, kuras rezultātā notiek procesa ļaunprātīga izmantošana.

4.   Prasību par Puses sniegtu parāda pārstrukturēšanu atbilstoši šai iedaļai var iesniegt tikai saskaņā ar 8.–B pielikumu.

5.   Šķīrējtiesa, kuras sastāvs izveidots atbilstoši šai iedaļai, nepieņem lēmumu par prasībām, kas neietilpst šā panta piemērošanas jomā.

1.   Strīds būtu jāizšķir iespējami miermīlīgi. Par šādu atrisinājumu var vienoties jebkurā laikā, tostarp pēc tam, kad prasība iesniegta saskaņā ar 8.23. pantu. Ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas par ilgāku laikposmu, apspriešanās notiek 60 dienu laikā pēc pieprasījuma rīkot apspriešanos iesniegšanas atbilstoši 4. punktam.

2.   Ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi, apspriešanās vieta ir:

3.   Strīdā iesaistītās puses var apspriesties, izmantojot videokonferenci vai citus atbilstošus līdzekļus, piemēram, gadījumā, ja uzņēmums ir mazs vai vidējs uzņēmums.

4.   Ieguldītājs iesniedz otrai Pusei pieprasījumu rīkot apspriešanos, norādot:

Pieprasījumā rīkot apspriešanos ietver pierādījumu, kas apstiprina, ka ieguldītājs ir otras Puses ieguldītājs un ka tam pieder ieguldījums vai tas to kontrolē, tostarp, attiecīgā gadījumā, ka viņam pieder vietējais uzņēmums vai viņš kontrolē vietējo uzņēmumu, kura vārdā pieprasījums iesniegts.

5.   Pieprasījuma rīkot apspriešanos prasības, kā norādīts 4. punktā, izpilda pietiekami precīzi, lai ļautu atbildētājam konstruktīvi iesaistīties apspriešanā un sagatavoties aizstāvībai.

6.   Pieprasījums rīkot apspriešanos jāiesniedz:

7.   Pieprasījumu rīkot apspriešanos par iespējamu Eiropas Savienības vai Eiropas Savienības dalībvalsts pārkāpumu nosūta Eiropas Savienībai.

8.   Gadījumā, ja ieguldītājs nav iesniedzis prasību atbilstoši 8.23. pantam 18 mēnešu laikā no pieprasījuma rīkot apspriešanos iesniegšanas, uzskata, ka ieguldītājs ir atsaucis savu pieprasījumu rīkot apspriešanos un attiecīgā gadījumā savu paziņojumu par atbildētāja noteikšanu, un viņš neiesniedz prasību atbilstoši šai iedaļai par tiem pašiem pasākumiem. Šo laikposmu var pagarināt, strīdā iesaistītajām pusēm vienojoties.

1.   Strīdā iesaistītās puses jebkurā laikā var vienoties par mediācijas izmantošanu.

2.   Mediācijas izmantošana neskar vienas vai otras strīdā iesaistītās puses tiesisko stāvokli vai tiesības atbilstoši šai iedaļai, un to reglamentē noteikumi, par ko vienojušās strīdā iesaistītās puses, tostarp, ja iespējams, noteikumi par mediāciju, ko pieņēmusi Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja atbilstoši 8.44. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

3.   Mediatoru ieceļ, strīdā iesaistītajām pusēm vienojoties. Strīdā iesaistītās puses var arī pieprasīt, lai ICSID ģenerālsekretārs ieceļ mediatoru.

4.   Strīdā iesaistītās puses cenšas panākt strīdu izšķiršanu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas.

5.   Ja strīdā iesaistītās puses vienojas izmantot mediāciju, 8.19. panta 6. un 8. punktu nepiemēro no dienas, kurā strīda iesaistītās puses vienojušās izmantot mediāciju, līdz dienai, kurā viena vai otra strīdā iesaistītā puse nolemj pārtraukt mediāciju. Strīdā iesaistītās puses lēmumu par mediācijas pārtraukšanu nosūta mediatoram un otrai strīdā iesaistītajai pusei, izmantojot vēstuli.

1.   Ja strīdu nevar atrisināt 90 dienu laikā pēc pieprasījuma rīkot apspriešanos iesniegšanas, ja pieprasījums attiecas uz šā nolīguma iespējamu pārkāpumu, ko izdarījusi Eiropas Savienība vai Eiropas Savienības dalībvalsts, un ja ieguldītājs plāno iesniegt prasību atbilstoši 8.23. pantam, ieguldītājs iesniedz Eiropas Savienībai paziņojumu, kurā lūgts noteikt atbildētāju.

2.   Atbilstoši 1. punktam sagatavotajā paziņojumā norāda pasākumus, attiecībā uz kuriem ieguldītājs plāno iesniegt prasību.

3.   Eiropas Savienība pēc atbildētāja noteikšanas informē ieguldītāju par to, vai atbildētājs būs Eiropas Savienība vai Eiropas Savienības dalībvalsts.

4.   Gadījumā, ja ieguldītājs nav informēts par atbildētāja noteikšanu 50 dienu laikā no sava paziņojuma iesniegšanas par šādu noteikšanu:

5.   Ieguldītājs var iesniegt prasību atbilstoši 8.23. pantam, pamatojoties uz atbildētāja noteikšanu, kas veikta atbilstoši 3. punktam, un, ja šāda noteikšana nav paziņota ieguldītājam, piemērojot 4. punktu.

6.   Ja atbildētājs ir Eiropas Savienība vai Eiropas Savienības dalībvalsts, saskaņā ar 3. vai 4. pantu ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Savienības dalībvalsts nedrīkst uzstāt, ka prasība nav pieņemama, šķīrējtiesai nav jurisdikcijas, vai citādi iebilst pret prasību vai nolēmumu pamatojoties uz to, ka atbildētājs nebija pienācīgi noteikts atbilstoši 3. punktam vai apzināts, piemērojot 4. punktu.

7.   Šķīrējtiesai ir saistoša atbildētāja noteikšana, kas veikta atbilstoši 3. punktam, un, ja šāda noteikšana nav paziņota ieguldītājam, 4. punkta piemērošana.

1.   Ieguldītājs drīkst iesniegt prasību atbilstoši 8.23. pantam tikai tad, ja ieguldītājs:

2.   Ja atbilstoši 8.23. pantam iesniegtā prasība attiecas uz zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts vietējam uzņēmumam vai interesēm vietējā uzņēmumā, kurš pieder ieguldītājam vai kuru tieši vai netieši kontrolē ieguldītājs, 1. punkta f) un g) apakšpunkta prasības piemēro gan ieguldītājam, gan vietējam uzņēmumam.

3.   Šā panta 1. punkta f) un g) apakšpunkta un 2. punkta prasības nepiemēro attiecībā uz vietēju uzņēmumu, ja atbildētāja vai ieguldītāja uzņēmējvalsts ir liegusi ieguldītājam vietējā uzņēmuma kontroli vai citādi ir atturējusi vietējo uzņēmumu no šo prasību izpildes.

4.   Pēc atbildētāja lūguma šķīrējtiesa atsakās no jurisdikcijas, ja ieguldītājs vai attiecīgā gadījumā vietējais uzņēmums nepilda jebkādas 1. vai 2. punkta prasības.

5.   Atteikumu, kas sniegts attiecīgi atbilstoši 1. punkta g) apakšpunktam vai 2. punktam, pārstāj piemērot:

1.   Ja strīds nav izšķirts apspriešanās procesā, prasību var iesniegt atbilstoši šai iedaļai:

2.   Prasību var iesniegt atbilstoši šādiem noteikumiem:

3.   Ja ieguldītājs ierosina noteikumus atbilstoši 2. punkta d) apakšpunktam, atbildētājs atbild uz ieguldītāja priekšlikumu 20 dienu laikā no saņemšanas brīža. Ja strīdā iesaistītās puses nav vienojušās par šādiem noteikumiem 30 dienu laikā no saņemšanas, ieguldītājs var iesniegt prasību atbilstoši noteikumiem, kas norādīti 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā.

4.   Lielākai noteiktībai — atbilstoši 1. punkta b) apakšpunktam iesniegta prasība atbilst ICSID konvencijas 25. panta 1. punkta prasībām.

5.   Iesniedzot prasību, ieguldītājs var ierosināt, ka prasību izskata viena dalībvalsts šķīrējtiesa. Atbildētājs ar izpratni izturas pret šādu prasību, jo īpaši, ja ieguldītājs ir mazs vai vidējs uzņēmums vai arī prasītā kompensācija vai zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši zema.

6.   Noteikumi, kas piemērojami atbilstoši 2. punktam, ir noteikumi, kas ir spēkā dienā, kurā prasība vai prasības iesniegtas šķīrējtiesā atbilstoši šai iedaļai, pamatojoties uz īpašajiem noteikumiem, kas norādīti šajā iedaļā un papildināti ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstoši 8.44. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

7.   Prasība ir iesniegta strīdu izšķiršanai atbilstoši šai iedaļai, ja:

8.   Katra Puse paziņo otrai Pusei vietu, uz kuru ieguldītājiem atbilstoši šai iedaļai jānogādā paziņojumi un citi dokumenti. Katra Puse nodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama.

1.   Atbildētājs piekrīt strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajām procedūrām.

2.   Šā panta 1. punktā norādītā piekrišana un prasības iesniegšana šķīrējtiesā atbilstoši šai iedaļai atbilst prasībām, kas norādītas:

1.   Ja ir iesaistīts trešās personas finansējums, strīdā iesaistītā puse, kas no tā gūst labumu, izpauž otrai strīdā iesaistītajai pusei un šķīrējtiesai trešās personas finansētāja nosaukumu un adresi.

2.   Informācijas izpaušanu veic prasības iesniegšanas laikā vai, ja pēc prasības iesniegšanas ir noslēgts finansēšanas līgums vai sniegta dotācija vai subsīdija – nekavējoties, tiklīdz ir noslēgts nolīgums vai sniegta dotācija vai subsīdija.

1.   Atbilstoši šai iedaļai izveidotā šķīrējtiesa pieņem lēmumu par prasībām, kas iesniegtas atbilstoši 8.23. pantam.

2.   CETA Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ieceļ piecpadsmit šķīrējtiesas locekļus. Pieci šķīrējtiesas locekļi ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgie, pieci ir Kanādas valstspiederīgie (11) un pieci ir trešo valstu valstspiederīgie.

3.   CETA Apvienotā komiteja var nolemt palielināt vai samazināt šķīrējtiesas locekļu skaitu par skaitu, kas dalās ar trīs. Papildu locekļus ieceļ atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kā paredzēts 2. punktā.

4.   Šķīrējtiesas locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņi jābūt apliecinājušiem zināšanas starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas, jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās un strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumu vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.

5.   Šķīrējtiesas locekļus, kas iecelti atbilstoši šai iedaļai, ieceļ uz piecu gadu termiņu, kas atjaunojams vienu reizi. Tomēr no 15 personām, kas ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, septiņu personu (kuras nosaka ar izlozes palīdzību) pilnvaru termiņu pagarina līdz sešiem gadiem. Ja rodas vakances, tās uzreiz aizpilda. Persona, kas iecelta, aizstājot tādu šķīrējtiesas locekli, kuras pilnvaru termiņš nav beidzies, pilda amata pienākumus priekšgājēja atlikušo pilnvaru termiņu. Principā šķīrējtiesas loceklis, kas darbojas šķīrējtiesas sastāvā laikā, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, var turpināt darboties šajā sastāvā, līdz tiek sniegts galīgais nolēmums.

6.   Šķīrējtiesa iztiesā lietas sastāvos, kuros ietilpst trīs šķīrējtiesas locekļi, no kuriem viens ir Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, viens — Kanādas valstspiederīgais un viens — trešās valsts valstspiederīgais. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs ir šķīrējtiesas loceklis, kas ir trešās valsts valstspiederīgais.

7.   Tiesas priekšsēdētājs 90 dienu laikā pēc prasības iesniegšanas atbilstoši 8.23. pantam ieceļ šķīrējtiesas locekļus, kas veido šķīrējtiesas sastāvu lietas iztiesāšanai rotācijas kārtībā, lai nodrošinātu, ka sastāvu salikums ir nejaušs un neprognozējams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem šķīrējtiesas locekļiem.

8.   Šķīrējtiesas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks atbild par organizatoriskiem jautājumiem, un viņus ieceļ uz divu gadu termiņu un izlozē no to šķīrējtiesas locekļu vidus, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, kā izlozējis CETA Apvienotās komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams.

9.   Neatkarīgi no 6. punkta noteikumiem strīdā iesaistītās puses var vienoties, ka lietu iztiesā viens šķīrējtiesas loceklis, ko gadījumatlasē ieceļ no trešās valsts valstspiederīgajiem. Atbildētājs ar izpratni izturas pret prasītāja lūgumu par to, ka lietu iztiesā viens šķīrējtiesas loceklis, jo īpaši, ja prasītājs ir mazs vai vidējs uzņēmums vai arī prasītā kompensācija vai zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši neliela. Šādu lūgumu izsaka pirms šķīrējtiesas sastāva izveides.

10.   Šķīrējtiesa var izstrādāt savas darba procedūras.

11.   Šķīrējtiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un spēj pildīt šajā iedaļā norādītos amatpienākumus.

12.   Lai nodrošinātu šķīrējtiesas locekļu pieejamību, viņiem maksā ikmēneša honorāru, ko nosaka CETA Apvienotā komiteja.

13.   Šā panta 12. punktā norādīto maksu abas Puses vienādā apmērā ieskaita ICSID sekretariāta pārvaldītā kontā. Gadījumā, ka viena Puse nesamaksā honorāru, otra Puse var nolemt to samaksāt. Jebkādi šādi Puses parādi nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus.

14.   Ja vien CETA Apvienotā komiteja nepieņem lēmumu saskaņā ar 15. punktu, lietas iztiesāšanai izveidotā šķīrējtiesas locekļu sastāva izmaksu un izdevumu summa, izņemot 12. punktā norādītās izmaksas, ir summa, kas noteikta atbilstoši ICSID konvencijas Administratīvo un finanšu noteikumu 14. noteikuma 1. punktam, kuri ir spēkā prasības iesniegšanas dienā, un ko šķīrējtiesa iedalījusi strīdā iesaistītajām pusēm saskaņā ar 8.39. panta 5. punktu.

15.   CETA Apvienotā komiteja, pieņemot lēmumu, var pārveidot honorāru un citas izmaksas un izdevumus par regulāru atalgojumu un lemt par piemērojamo kārtību un nosacījumiem.

16.   ICSID sekretariāts darbojas kā šķīrējtiesas sekretariāts un nodrošina tai piemērotu atbalstu.

17.   Ja CETA Apvienotā komiteja nav veikusi iecelšanu atbilstoši 2. punktam 90 dienu laikā no dienas, kurā prasība iesniegta strīdu izšķiršanai, ICSID ģenerālsekretārs pēc vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma ieceļ šķīrējtiesas sastāvu, kurā ietilpst trīs šķīrējtiesas locekļi, ja vien strīdā iesaistītās puses nav vienojušās, ka lieta jāiztiesā vienam šķīrējtiesas loceklim. ICSID ģenerālsekretārs veic iecelšanu gadījumatlasē no esošo kandidātu vidus. ICSID ģenerālsekretārs nedrīkst iecelt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju ne Kanādas, ne kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgo, ja vien visas strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.

1.   Ar šo tiek izveidota apelācijas tiesa, kas pārskata atbilstoši šai iedaļai sniegtos nolēmumus.

2.   Apelācijas tiesa var atbalstīt, grozīt vai atcelt šķīrējtiesas nolēmumu, pamatojoties uz:

3.   Apelācijas tiesas locekļus ieceļ ar CETA Apvienotās komitejas lēmumu tajā pašā laikā, kad pieņem 7. punktā norādīto lēmumu.

4.   Apelācijas tiesas locekļi atbilst 8.27. panta 4. punkta prasībām un ievēro 8.30. panta noteikumus.

5.   Apelācijas tiesas sastāvā, kas izveidots apelācijas izskatīšanai, ietilpst trīs gadījumatlasē iecelti apelācijas tiesas locekļi.

6.   Šā nolīguma 8.36. un 8.38. pantu piemēro tiesvedībai apelācijas tiesā.

7.    CETA Apvienotā komiteja nekavējoties pieņem lēmumu, saistībā ar apelācijas tiesas darbību nosakot šādus administratīvus un organizatoriskus jautājumus:

8.   Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja periodiski pārbauda apelācijas tiesas darbību un var izteikt ieteikumus CETA Apvienotajai komitejai. CETA Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā var pārskatīt 7. punktā norādīto lēmumu.

9.   Pieņemot 7. punktā norādīto lēmumu:

1.   Šķīrējtiesas locekļi ir neatkarīgi. Viņi nav saistīti ar kādu valdību (12). Šķīrējtiesas locekļi nesaņem norādījumus no kādas organizācijas vai valdības jautājumos, kas attiecas uz strīdu. Viņi nepiedalās tādu strīdu izskatīšanā, kas radītu tiešu vai netiešu interešu konfliktu. Šķīrējtiesas locekļi ievēro Starptautiskās advokātu asociācijas pamatnostādnes par interešu konfliktiem starptautiskajā arbitrāžā vai jebkādus papildu noteikumus, kas pieņemti atbilstoši 8.44. panta 2. punktam. Turklāt pēc iecelšanas viņi neveic darbības kā advokāts, puses iecelts eksperts vai liecinieks jebkādā neizšķirtā vai jaunā ieguldījumu strīdā saskaņā ar šo vai jebkādu citu starptautisku nolīgumu.

2.   Ja strīdā iesaistītā puse uzskata, ka šķīrējtiesas loceklim ir interešu konflikts, tā var aicināt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētāju pieņemt lēmumu par šāda locekļa iecelšanas apstrīdēšanu. Jebkādu apstrīdēšanas paziņojumu Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam nosūta 15 dienu laikā no dienas, kurā šķīrējtiesas sastāva salikums ir paziņots strīdā iesaistītajai pusei, vai 15 dienu laikā no dienas, kurā attiecīgie fakti tai kļuva zināmi, ja tie pamatotu iemeslu dēļ nevarēja būt zināmi sastāva veidošanas laikā. Apstrīdēšanas paziņojumā norāda apstrīdēšanas pamatojumu.

3.   Ja 15 dienu laikā no apstrīdēšanas paziņojuma dienas apstrīdētais šķīrējtiesas loceklis ir nolēmis neatkāpties no sastāva, Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs var pēc strīdā iesaistīto pušu iesniegumu saņemšanas un šķīrējtiesas loceklim dotās iespējas iesniegt apsvērumus pieņemt lēmumu par apstrīdēšanu. Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs tiecas pieņemt lēmumu un informēt strīdā iesaistītās puses un pārējos šķīrējtiesas sastāva locekļus 45 dienu laikā no apstrīdēšanas paziņojuma saņemšanas. Ar šķīrējtiesas locekļa diskvalifikāciju vai atkāpšanos saistīto vakanci aizpilda nekavējoties.

4.   Pamatojoties uz šķīrējtiesas priekšsēdētāja argumentētu ieteikumu vai Pušu kopīgu iniciatīvu, Puses ar CETA Apvienotās komitejas lēmumu var atcelt no amata šķīrējtiesas locekli, ja viņa rīcība ir neatbilstīga 1. punktā norādītajiem pienākumiem un nesavietojama ar viņa dalības turpināšanu šķīrējtiesā.

1.   Pieņemot lēmumu, šķīrējtiesa, kas izveidota atbilstoši šai iedaļai, piemēro šo nolīgumu, kā interpretēts saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un citiem starptautisko tiesību aktu noteikumiem un principiem, kas piemērojami starp Pusēm.

2.   Tiesai nav jurisdikcijas noteikt tāda pasākuma likumību, kas, iespējams, ir šā nolīguma pārkāpums, atbilstoši Puses tiesību aktiem. Lielākai noteiktībai — nosakot pasākuma saderību ar šo nolīgumu, šķīrējtiesa attiecīgā gadījumā var faktiski izskatīt Puses tiesību aktus. Rīkojoties šādi, šķīrējtiesa ievēro prevalējošo interpretāciju, ko par Puses tiesību aktiem sniegušas minētās Puses tiesas vai iestādes, un jebkāda šķīrējtiesas sniegta Puses tiesību aktu interpretācija minētās Puses tiesām vai iestādēm nav saistoša.

3.   Ja rodas nopietnas bažas attiecībā uz jautājumiem par interpretāciju, kas var skart ieguldījumu, Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja saskaņā ar 8.44. panta 3. punkta a) apakšpunktu var ieteikt CETA Apvienotajai komitejai pieņemt šā nolīguma interpretāciju. CETA Apvienotās komitejas pieņemta interpretācija ir saistoša šķīrējtiesai, kas izveidota atbilstoši šai iedaļai. CETA Apvienotā komiteja var nolemt, ka interpretācija ir saistoša no konkrētas dienas.

1.   Atbildētājs ne vēlāk kā 30 dienas pēc šķīrējtiesas sastāva izveides un jebkurā gadījumā pirms tās pirmās sēdes var iesniegt iebildumu, ka prasība ir bez acīmredzamas juridiskās būtības.

2.   Iebildumu atbilstoši 1. punktam neiesniedz, ja atbildētājs ir iesniedzis iebildumu atbilstoši 8.33. pantam.

3.   Atbildētājs, cik precīzi vien iespējams, norāda iebilduma pamatojumu.

4.   Saņemot iebildumu atbilstoši šim pantam, šķīrējtiesa pārtrauc tiesvedību pēc būtības un sagatavo šāda iebilduma izskatīšanas grafiku, kas ir saderīgs ar tās grafiku cita prejudiciāla jautājuma izskatīšanai.

5.   Šķīrējtiesa, devusi iespēju strīdā iesaistītajām pusēm iesniegt savus apsvērumus, savā pirmajā sēdē vai uzreiz pēc tās sniedz lēmumu vai nolēmumu, norādot tā pamatojumu. Rīkojoties šādi, šķīrējtiesa pieņem, ka norādītie fakti ir patiesi.

6.   Šis pants neskar šķīrējtiesas pilnvaras izskatīt citus iebildumus kā prejudiciālu jautājumu vai atbildētāja tiesības tiesvedības laikā iebilst, ka prasība ir bez juridiskās būtības.

1.   Neskarot šķīrējtiesas pilnvaras izskatīt citus iebildumus kā prejudiciālu jautājumu vai atbildētāja tiesības celt jebkādus šādus iebildumus piemērotā laikā, šķīrējtiesa izskata un izlemj kā prejudiciālu jautājumu jebkādu atbildētāja iebildumu, ka no juridiskā viedokļa prasība vai jebkura tās daļa, kas iesniegta atbilstoši 8.23. pantam, nav prasība, par kuru prasītāja labā var pieņemt nolēmumu atbilstoši šai iedaļai, pat ja pieņem, ka norādītie fakti ir patiesi.

2.   Iebildumu atbilstoši 1. punktam iesniedz šķīrējtiesā ne vēlāk kā dienā, ko šķīrējtiesa nosaka atbildētājam kā diena pretargumentu iesniegšanai.

3.   Ja iebildums ir iesniegts atbilstoši 8.32. pantam, šķīrējtiesa, ņemot vērā šā iebilduma apstākļus, saskaņā ar šajā pantā paredzētajām procedūrām var atteikties izskatīt iebildumu, kas iesniegts atbilstoši 1. punktam.

4.   Saņemot 1. punktā norādīto iebildumu un attiecīgā gadījumā sniedzot lēmumu atbilstoši 3. punktam, šķīrējtiesa pārtrauc jebkādu tiesvedību pēc būtības, izveido iebilduma izskatīšanas grafiku, kas saderīgs ar grafiku, kuru tā izveidojusi jebkāda cita prejudiciāla jautājuma izskatīšanai, un sniedz lēmumu vai nolēmumu par iebildumu, norādot tā pamatojumu.

1.   Tiesvedībām atbilstoši šai iedaļai piemēro UNCITRAL pārredzamības noteikumus, kas grozīti ar šo nodaļu.

2.   Pieprasījumu rīkot apspriešanos, paziņojumu, ar ko prasa noteikt atbildētāju, paziņojumu par atbildētāja noteikšanu, vienošanos par mediāciju, paziņojumu par nodomu apstrīdēt šķīrējtiesas locekli, lēmumu par šķīrējtiesas locekļa apstrīdēšanu un konsolidācijas pieprasījumu iekļauj to dokumentu sarakstā, kas jādara publiski pieejami atbilstoši UNCITRAL pārredzamības noteikumu 3. panta 1. punktam.

3.   To dokumentu sarakstā, kas jādara publiski pieejami atbilstoši UNCITRAL pārredzamības noteikumu 3. panta 2. punktam, ir ietverti lietiskie pierādījumi.

4.   Neatkarīgi no UNCITRAL pārredzamības noteikumu 2. panta pirms šķīrējtiesas sastāva izveides Kanāda vai attiecīgā gadījumā Eiropas Savienība laikus dara publiski pieejamus attiecīgos dokumentus, kas norādīti 2. punktā, ievērojot konfidenciālas vai aizsargātas informācijas rediģēšanu. Šādus dokumentus var darīt publiski pieejamus, sazinoties ar repozitoriju.

5.   Lietas iztiesāšana ir atklāta. Šķīrējtiesa, apspriežoties ar strīdā iesaistītajām pusēm, nosaka attiecīgos loģistikas pasākumus, lai atvieglotu publisku piekļuvi šādai lietas iztiesāšanai. Ja šķīrējtiesa nosaka, ka ir jāaizsargā konfidenciāla vai aizsargāta informācija, tā veic atbilstošos pasākumus, lai noturētu slēgtā sēdē to lietas iztiesāšanas daļu, kurai nepieciešama šāda aizsardzība.

6.   Nekas šajā nodaļā neliek atbildētājam neizpaust publiski informāciju, kas jāizpauž saskaņā ar tā tiesību aktiem. Atbildētājam būtu jāpiemēro minētie tiesību akti tādā veidā, kas aizsargā pret izpaušanu informāciju, kura klasificēta kā konfidenciāla vai aizsargāta informācija.

1.   Strīdā iesaistītā puse var izpaust citām tiesvedībā iesaistītajām personām, tostarp lieciniekiem un ekspertiem, tādus nerediģētus dokumentus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem tiesvedības laikā atbilstoši šai iedaļai. Tomēr strīdā iesaistītā puse nodrošina, ka šīs personas aizsargā konfidenciālu vai aizsargātu informāciju, kas ietverta šajos dokumentos.

2.   Šis nolīgums neliedz atbildētājam izpaust attiecīgi Eiropas Savienības, Eiropas Savienības dalībvalstu un zemāka līmeņa valdību amatpersonām tādus nerediģētus dokumentus, kādus tas uzskata par vajadzīgiem tiesvedības laikā atbilstoši šai iedaļai. Tomēr atbildētājs nodrošina, ka šīs amatpersonas aizsargā konfidenciālu vai aizsargātu informāciju, kas ietverta šajos dokumentos.

1.   Atbildētājs 30 dienu laikā pēc saņemšanas vai uzreiz pēc strīda par konfidenciālu vai aizsargātu informāciju izšķiršanas iesniedz strīdā neiesaistītajai Pusei:

2.   Šķīrējtiesa pieņem vai pēc apspriešanās ar strīdā iesaistītajām pusēm var aicināt iesniegt mutiskus vai rakstiskus apsvērumus no strīdā neiesaistītās Puses par šā nolīguma interpretāciju. Strīdā neiesaistītā Puse var piedalīties lietas iztiesāšanā, kas notiek atbilstoši šai iedaļai.

3.   Šķīrējtiesa neizdara nekādus secinājumus no tā, ka nav iesniegti apsvērumi, ievērojot 2. punktu.

4.   Šķīrējtiesa nodrošina, ka strīdā iesaistītajām pusēm ir dota pienācīga iespēja izteikt savus apsvērumus par strīdā neiesaistītas šā nolīguma Puses sniegto informāciju.

1.   Ja šķīrējtiesa pieņem galīgo nolēmumu attiecībā uz atbildētāju, tā var piespriest tikai atsevišķi vai apvienojumā:

2.   Pamatojoties uz 1. un 5. punktu, ja prasība ir celta atbilstoši 8.23. panta 1. punkta b) apakšpunktam:

3.   Finansiālu zaudējumu atlīdzība nav lielāka nekā ieguldītāja vai attiecīgā gadījumā vietējā uzņēmuma zaudējumu summa, no kuras atņem jebkādu iepriekš jau sniegtu zaudējumu atlīdzību vai kompensāciju. Aprēķinot finansiālos zaudējumus, šķīrējtiesa arī samazina zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā īpašuma restitūciju vai pasākuma atcelšanu vai grozīšanu.

4.   Šķīrējtiesa nepiespriež zaudējumu atlīdzināšanu kā sodu.

5.   Šķīrējtiesa nosaka, ka tiesvedības izmaksas sedz tiesvedībā zaudējusī strīdā iesaistītā puse. Izņēmuma gadījumos šķīrējtiesa var sadalīt izmaksas starp strīdā iesaistītajām pusēm, ja tā nosaka, ka sadalīšana ir atbilstoša, ņemot vērā prasības apstākļus. Citas pamatotas izmaksas, tostarp izmaksas par juridisko pārstāvību un palīdzību, sedz tiesvedībā zaudējusī strīdā iesaistītā puse, ja vien šķīrējtiesa nenosaka, ka šāda sadalīšana ir nepamatota, ņemot vērā prasības apstākļus. Ja ir apmierinātas tikai prasības daļas, izmaksas proporcionāli pielāgo prasību apmierināto daļu skaitam vai apmēram.

6.   CETA Apvienotā komiteja apsver papildu noteikumus, kuru mērķis ir samazināt finanšu slogu prasītājiem, kas ir fiziskas personas vai mazi un vidēji uzņēmumi. Šādos papildu noteikumos jo īpaši var ņemt vērā šādu prasītāju finanšu resursus un pieprasīto kompensācijas summu.

7.   Šķīrējtiesa un strīdā iesaistītās puses dara visu, lai nodrošinātu to, ka strīdu izšķiršanas process tiek īstenots savlaicīgi. Šķīrējtiesa sniedz savu galīgo nolēmumu 24 mēnešu laikā no dienas, kad prasība ir iesniegta saskaņā ar 8.23. pantu. Ja šķīrējtiesa pieprasa papildu laiku sava galīgā nolēmuma sniegšanai, tā norāda strīdā iesaistītajām pusēm kavēšanās iemeslus.

1.   Atbilstoši šai iedaļai sniegts nolēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām pusēm un attiecībā uz konkrēto lietu.

2.   Pamatojoties uz 3. punktu, strīdā iesaistītā puse atzīst un ievēro nolēmumu nekavējoties.

3.   Strīdā iesaistītā puse nemēģina panākt galīgā nolēmuma izpildi, pirms:

4.   Nolēmuma izpildi reglamentē atbilstoši tiesību aktiem par spriedumu vai nolēmumu izpildi, kuri ir spēkā vietā, kurā izpilde tiek prasīta.

5.   Atbilstoši Ņujorkas konvencijas I pantam galīgais nolēmums, kas sniegts saskaņā ar šo iedaļu, ir šķīrējtiesas nolēmums, ko uzskata par tādu, kas saistīts ar prasībām, kuras izriet no komercattiecībām vai komercdarījuma.

6.   Lielākai noteiktībai — ja prasība ir iesniegta, ievērojot 8.23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar šo iedaļu sniegtu galīgu nolēmumu kvalificē kā nolēmumu atbilstoši ICSID konvencijas IV nodaļas 6. iedaļai.

1.   Puse neiesniedz starptautisku prasību attiecībā uz prasību, kas iesniegta atbilstoši 8.23. pantam, izņemot gadījumu, kad otra Puse neievēro un nepilda par minēto strīdu pieņemto nolēmumu.

2.   Šā panta 1. punkts neizslēdz strīdu izšķiršanas iespēju atbilstoši 29. nodaļai (Domstarpību izšķiršana) attiecībā uz vispārēji piemērojamu pasākumu pat tad, ja ir aizdomas, ka šis pasākums ir šā nolīguma pārkāpums attiecībā uz konkrētu ieguldījumu, saistībā ar ko prasība iesniegta atbilstoši 8.23. pantam, neskarot 8.38. pantu.

3.   Šā panta 1. punkts nekavē veikt informācijas apmaiņu tikai un vienīgi nolūkā sekmēt strīdu izšķiršanu.

1.   Ja divām vai vairākām prasībām, kas iesniegtas atsevišķi atbilstoši 8.23. pantam, ir kopīgs juridisks vai fakta konstatēšanas jautājums un tās saistītas ar tiem pašiem notikumiem vai apstākļiem, strīdā iesaistītā puse vai strīdā iesaistītās puses kopīgi var lūgt izveidot atsevišķu šķīrējtiesas sastāvu atbilstoši šim pantam un pieprasīt, lai šāds sastāvs izdod lietu apvienošanas rīkojumu (“lietu apvienošanas lūgums”).

2.   Strīdā iesaistītā puse, kas vēlas lietu apvienošanas rīkojumu, vispirms sniedz paziņojumu tām strīdā iesaistītajām pusēm, ko tās vēlas ietvert minētajā rīkojumā.

3.   Ja strīdā iesaistītās puses, kas informētas atbilstoši 2. punktam, ir panākušas vienošanos par lietu apvienošanas rīkojuma lūgšanu, tās var sagatavot kopīgu lūgumu par atsevišķa šķīrējtiesas sastāva izveidi un lietu apvienošanas rīkojumu atbilstoši šim pantam. Ja strīdā iesaistītās puses, kas informētas atbilstoši 2. punktam, nav panākušas vienošanos par lietu apvienošanas rīkojuma lūgšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma, strīdā iesaistītā puse var sagatavot lūgumu par atsevišķa šķīrējtiesas sastāva izveidi un lietu apvienošanas rīkojumu atbilstoši šim pantam.

4.   Rakstisku lūgumu nogādā šķīrējtiesas priekšsēdētājam un visām strīdā iesaistītajām pusēm, ko lūgts iekļaut rīkojumā, un tajā norāda:

5.   Lietu apvienošanas lūgumam, kas attiecas uz vairāk nekā vienu atbildētāju, jāsaņem visu šādu atbildētāju piekrišana.

6.   Noteikumus, kas attiecas uz tiesvedību atbilstoši šim pantam, nosaka šādi:

7.   Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc lietu apvienošanas lūguma saņemšanas un saskaņā ar 8.27. panta 7. punkta prasībām izveido jaunu šķīrējtiesas sastāvu (“lietu apvienošanas sastāvu”), kam ir jurisdikcija attiecībā uz dažām vai visām prasībām, kopumā vai daļēji, uz kurām attiecas kopīgais lietu apvienošanas lūgums.

8.   Ja pēc strīdā iesaistīto pušu uzklausīšanas lietu apvienošanas sastāvs pārliecinās, ka atbilstoši 8.23. pantam iesniegtajām prasībām ir kopīgs juridisks vai fakta konstatēšanas jautājums, ka tās saistītas ar tiem pašiem notikumiem vai apstākļiem un ka lietu apvienošana vislabāk darbotos prasību taisnīgas un efektīvas atrisināšanas interesēs, tostarp nolēmumu konsekvences interesēs, šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs ar rīkojumu kopumā vai daļēji var uzņemties jurisdikciju pār kādu prasību vai pār visām prasībām.

9.   Ja šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs ir uzņēmusies jurisdikciju atbilstoši 8. punktam, ieguldītājs, kurš iesniedzis prasību atbilstoši 8.23. pantam un kura prasība nav iekļauta apvienošanā, var izteikt rakstisku lūgumu šķīrējtiesai par viņa iekļaušanu šādā rīkojumā ar nosacījumu, ka lūgums atbilst 4. punktā izklāstītajām prasībām. Šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs sniedz šādu rīkojumu, ja tas ir pārliecinājies, ka ir ievēroti 8. punkta nosacījumi un ka šāda lūguma piešķiršana nepamatoti neapgrūtinātu strīdā iesaistītās puses vai netaisnīgi nekaitētu tām, vai nepamatoti netraucētu tiesvedībai. Pirms šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs izdod šādu rīkojumu, tas apspriežas ar strīdā iesaistītajām pusēm.

10.   Pēc strīdā iesaistītās puses lūguma šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs, kas izveidots atbilstoši šim pantam, līdz lēmuma pieņemšanai atbilstoši 8. pantam var norīkot, ka šķīrējtiesas sastāva, kurš iecelts atbilstoši 8.27. panta 7. punktam, tiesvedība tiek apturēta, ja vien minētā šķīrējtiesa jau nav pārtrauksi savu tiesvedību.

11.   Šķīrējtiesas sastāvs, kas iecelts atbilstoši 8.27. panta 7. punktam, atsakās no jurisdikcijas attiecībā uz prasībām vai to daļām, kurās atbilstoši šim pantam izveidotais šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs ir uzņēmies jurisdikciju.

12.   Atbilstoši šim pantam izveidotā šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāva nolēmums attiecībā uz tām prasībām vai to daļām, kurās tas ir uzņēmies jurisdikciju, ir saistošs šķīrējtiesas sastāvam, kas iecelts atbilstoši 8.27. panta 7. punktam, attiecībā uz šīm prasībām vai to daļām.

13.   Ieguldītājs var atsaukt prasību atbilstoši šai iedaļai, uz ko attiecas lietu apvienošana, un šādu prasību, ievērojot 8.23. pantu, atkārtoti neiesniedz. Ja tas rīkojas šādi ne vēlāk kā 15 dienas pēc lietu apvienošanas paziņojuma saņemšanas, tā agrākais prasības iesniegums neaizliedz ieguldītājam izmantot tādu strīdu izšķiršanas procedūru, uz ko neattiecas šī iedaļa.

14.   Pēc ieguldītāja lūguma šķīrējtiesas lietu apvienošanas sastāvs var veikt tādus pasākumus, kādus tas uzskata par piemērotiem, lai saglabātu konfidenciālu vai aizsargātu šā ieguldītāja informāciju attiecībā pret pārējiem ieguldītājiem. Šie pasākumi var ietvert tādu dokumentu rediģēto versiju, kas satur konfidenciālu vai aizsargātu informāciju, sniegšanu pārējiem ieguldītājiem vai arī pasākumus lietas daļu iztiesāšanai slēgtās sēdēs.

1.   Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja nodrošina forumu Pusēm, lai apspriestos par jautājumiem, kas attiecas uz šo nodaļu, tostarp:

2.   Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja, Pusēm vienojoties un pēc to attiecīgo iekšējo prasību un procedūru pabeigšanas pieņem šķīrējtiesas locekļu rīcības kodeksu, ko piemēro strīdos, kuri izriet no šīs nodaļas, un kas var aizstāt vai papildināt piemērojamos noteikumus un risināt tādus jautājumus kā:

Puses dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka rīcības kodekss tiek pieņemts ne vēlāk kā šā nolīguma provizoriskās piemērošanas vai spēkā stāšanās pirmajā dienā (atkarībā no situācijas) un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus gadus pēc šādas dienas.

3.   Pakalpojumu un ieguldījumu komiteja, Pusēm vienojoties un pēc to attiecīgo iekšējo prasību procedūru pabeigšanas, var: