This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 22015A0804(02)
Agreement between the European Union and its Member States, of the one part, and Iceland, of the other part, concerning Iceland's participation in the joint fulfilment of the commitments of the European Union, its Member States and Iceland for the second commitment period of the Kyoto Protocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change
Nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā
Nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā
OV L 207, 4.8.2015, pp. 17–31
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2015/1340/oj
|
4.8.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 207/17 |
NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā
EIROPAS SAVIENĪBA
(turpmāk arī “Savienība”),
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
no vienas puses,
un ISLANDE,
no otras puses,
(turpmāk “Puses”),
ATGĀDINOT, KA:
kopīgajā paziņojumā, kas tika izdots 2012. gada 8. decembrī Dohā, ir norādīts, ka Savienības, tās dalībvalstu, Horvātijas un Islandes otrā saistību perioda kvantitatīvajām emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistībām saskaņā ar Kioto protokolu pamatā ir izpratne, ka minētās saistības tiks izpildītas kopīgi atbilstīgi Kioto protokola 4. pantam; Kioto protokola 3. panta 7.b) punkts tiks piemērots kopīgajam noteiktajam daudzumam saskaņā ar Eiropas Savienības, tās dalībvalstu, Horvātijas un Islandes nolīgumu par kopīgu izpildi un tas netiks piemērots dalībvalstīm, Horvātijai vai Islandei atsevišķi;
minētajā paziņojumā Savienība, tās dalībvalstis un Islande paziņoja, ka tās savus apstiprināšanas dokumentus deponēs vienlaikus, kā tika darīts arī Kioto protokola gadījumā, lai nodrošinātu tā vienlaicīgu stāšanos spēkā Savienībai, tās 27 dalībvalstīm, Horvātijai un Islandei;
Islande līdzdarbojas Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu jautājumu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantu, kā arī Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas I darba grupā,
IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.
1. pants
Nolīguma mērķis
Šā nolīguma mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Kioto protokola otrajā saistību periodā, un darīt iespējamu šīs dalības faktisko īstenošanu, tostarp Islandes ieguldījumu Savienībai noteikto Kioto protokola otrā saistību perioda ziņošanas prasību izpildē.
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“Kioto protokols” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pievienotais Kioto protokols, kas grozīts ar minētā protokola Dohas grozījumu, kuru pieņēma 2012. gada 8. decembrī Dohā; |
|
b) |
“Dohas grozījums” ir UNFCCC pievienotā Kioto protokola Dohas grozījums, par ko tika panākta vienošanās 2012. gada 8. decembrī Dohā un kas nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim; |
|
c) |
“kopīgās izpildes nosacījumi” ir šā nolīguma 2. pielikumā izklāstītie nosacījumi; |
|
d) |
“ETS direktīva” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, ar grozījumiem. |
3. pants
Kopīgā izpilde
1. Puses vienojas savas otrā saistību perioda kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības, kas ierakstītas Kioto protokola B pielikuma trešajā slejā, izpildīt kopīgi, ievērojot kopīgās izpildes nosacījumus.
2. Šajā nolūkā Islande veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kopējais to siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju daudzums otrajā saistību periodā, kas uzskaitītas Kioto protokola A pielikumā, no avotiem un piesaistītājsistēmām, uz kurām attiecas Kioto protokols un kuras neietilpst ETS direktīvas darbības jomā, izteikts kā oglekļa dioksīda ekvivalents, nepārsniedz tai noteikto daudzumu, kas norādīts kopīgās izpildes nosacījumos.
3. Neskarot šā nolīguma 8. pantu, Islande otrā saistību perioda beigās saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 un citiem attiecīgiem UNFCCC vai Kioto protokola struktūru lēmumiem, kā arī kopīgās izpildes nosacījumiem, no valsts reģistra noraksta AAU, CER, ERU, RMU, pagaidu CER un ilgtermiņa CER tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs tām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistei piesaistītājsistēmās, kuras aptver tai noteiktais daudzums.
4. pants
Attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošana
1. Tiesību akti, kas uzskaitīti šā nolīguma 1. pielikumā, ir Islandei saistoši un Islandē piemērojami. Visas minētajā pielikumā norādīto tiesību aktu atsauces uz Savienības dalībvalstīm šā nolīguma vajadzībām saprot kā atsauces arī uz Islandi.
2. Šā nolīguma 1. pielikumu var grozīt ar lēmumu, kuru pieņem Kopīgās izpildes komiteja, kas izveidota ar šā nolīguma 6. pantu.
3. Kopīgās izpildes komiteja var lemt par papildu tehnisko kārtību attiecībā uz šā nolīguma 1. pielikumā uzskaitīto tiesību aktu piemērošanu Islandei.
4. Ja šā nolīguma 1. pielikuma grozījumu dēļ jāveic grozījumi Islandes primārajos tiesību aktos, tad, nosakot šādu grozījumu stāšanos spēkā, ņem vērā laiku, kas Islandei vajadzīgs šādu grozījumu pieņemšanai, un nepieciešamību nodrošināt atbilstību Kioto protokola un lēmumu prasībām.
5. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija pirms tādu deleģēto aktu pieņemšanas, kas ir iekļauti vai ko paredzēts iekļaut šā nolīguma 1. pielikumā, ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp ekspertiem no Islandes.
5. pants
Ziņošana
1. Islande līdz 2015. gada 15. aprīlim saskaņā ar šo nolīgumu un Kioto protokola, Dohas grozījuma un tiem atbilstīgi pieņemto lēmumu prasībām iesniedz UNFCCC sekretariātam ziņojumu, lai atvieglotu tai noteiktā daudzuma aprēķināšanu.
2. Savienība saskaņā ar šo nolīgumu un Kioto protokola, Dohas grozījuma un tiem atbilstīgi pieņemto lēmumu prasībām sagatavo ziņojumu, kas atvieglo Savienībai noteiktā daudzumu aprēķināšanu, un ziņojumu, kas atvieglo Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgā noteiktā daudzuma (“kopīgā noteiktā daudzuma”) aprēķināšanu. Savienība minētos ziņojumus iesniedz UNFCCC sekretariātam līdz 2015. gada 15. aprīlim.
6. pants
Kopīgās izpildes komiteja
1. Ar šo tiek izveidota Kopīgās izpildes komiteja, kurā ir Pušu pārstāvji.
2. Kopīgās izpildes komiteja nodrošina šā nolīguma faktisko īstenošanu un darbību. Tādēļ tā pieņem šā nolīguma 4. pantā paredzētos lēmumus un apmainās ar viedokļiem un informāciju par kopīgās izpildes noteikumu īstenošanu. Kopīgās izpildes komiteja visus lēmumus pieņem vienprātīgi.
3. Kopīgās izpildes komiteja sanāk pēc attiecīga vienas vai vairāku Pušu lūguma vai pēc Savienības iniciatīvas. Lūgums ir adresējams Savienībai.
4. Savienību un tās dalībvalstis pārstāvošās Kopīgās izpildes komitejas locekļi sākotnēji ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji, kuri darbojas arī Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu jautājumu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (1) 26. pantu. Islandes pārstāvi ieceļ tās Vides un dabas resursu ministrija. Kopīgās izpildes komitejas sanāksmes iespēju robežās rīko līdztekus Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas sanāksmēm.
5. Kopīgās izpildes komiteja savu reglamentu pieņem vienprātīgi.
7. pants
Atrunas
Šim nolīgumam nedrīkst paredzēt nekādas atrunas.
8. pants
Darbības laiks un ievērošana
1. Šis nolīgums ir noslēgts uz laiku, līdz beigsies Kioto protokola otrā saistību perioda saistību izpildes papildu periods vai kad būs atrisināti visi jautājumi par saistību periodu vai kopīgās izpildes īstenošanu, kas Pusēm radīsies Kioto protokola īstenošanas gaitā, — atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk. Šo nolīgumu nevar izbeigt pirms minētā laika.
2. Islande attiecīgā gadījumā paziņo Kopīgās izpildes komitejai par to, ka tā nav izpildījusi šā nolīguma noteikumus vai ka tā tos nespēs izpildīt. 30 dienu laikā pēc šādas neizpildes paziņošanas par to jāsniedz pamatojums, ko komitejas locekļi atzīst par pārliecinošu. Pretējā gadījumā šā nolīguma noteikumu neizpilde uzskatāma par šā nolīguma pārkāpumu.
3. Ja šis nolīgums tiek pārkāpts vai Islande iebilst pret 1. pielikuma grozīšanu saskaņā ar 4. panta 2. punktu, Islande atbild par tām kopējām ar oglekļa dioksīda ekvivalentu izteiktajām siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājsistēmās Islandē, kuras aptver Kioto protokola otrais saistību periods, tostarp emisijām no avotiem, kas ietverti Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, šīs emisijas ņem vērā attiecībā uz tās kvantitatīvo emisiju samazināšanas mērķi, kas norādīts Kioto protokola B pielikuma trešajā slejā, un, beidzoties otrajam saistību periodam, Islande noraksta no sava valsts reģistra AAU, CER, ERU, RMU, pagaidu CER un ilgtermiņa CER tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīm emisijām.
9. pants
Depozitārijs
Šo nolīgumu, kas ir sagatavos divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un islandiešu valodā, kuru visi teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.
10. pants
Ratifikācijas instrumentu deponēšana
1. Puses šo nolīgumu ratificē saskaņā ar attiecīgajām valsts prasībām. Katra Puse savu ratifikācijas instrumentu deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram vai nu pirms sava Dohas grozījuma apstiprināšanas dokumenta deponēšanas ANO ģenerālsekretāram, vai vienlaikus ar apstiprināšanas dokumenta deponēšanu.
2. Islande savu Dohas grozījuma pieņemšanas dokumentu saskaņā ar Kioto protokola 20. panta 4. punktu un 21. panta 7. punktu deponē ANO ģenerālsekretāram vēlākais dienā, kad Savienība vai tās dalībvalstis deponē savu pēdējo pieņemšanas dokumentu.
3. Deponējot savu Dohas grozījuma pieņemšanas dokumentu, Islande no savas puses ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam paziņo arī kopīgās izpildes noteikumus saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 2. punktu.
11. pants
Stāšanās spēkā
Šis nolīgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā visas Puses deponējušas savus ratifikācijas instrumentus.
TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.
Съставено в Брюксел на първи април две хиляди и петнадесета година.
Hecho en Bruselas, el uno de abril de dos mil quince.
V Bruselu dne prvního dubna dva tisíce patnáct.
Udfærdiget i Bruxelles den første april to tusind og femten.
Geschehen zu Brüssel am ersten April zweitausendfünfzehn.
Kahe tuhande viieteistkümnenda aasta aprillikuu esimesel päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, την πρώτη Απριλίου δύο χιλιάδες δεκαπέντε.
Done at Brussels on the first day of April in the year two thousand and fifteen.
Fait à Bruxelles, le premier avril deux mille quinze.
Sastavljeno u Bruxellesu prvog travnja dvije tisuće petnaeste.
Fatto a Bruxelles, addì primo aprile duemilaquindici.
Briselē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada pirmajā aprīlī.
Priimta du tūkstančiai penkioliktų metų balandžio pirmą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenötödik év április havának első napján.
Magħmul fi Brussell, fl-ewwel jum ta' April tas-sena elfejn u ħmistax.
Gedaan te Brussel, de eerste april tweeduizend vijftien.
Sporządzono w Brukseli dnia pierwszego kwietnia roku dwa tysiące piętnastego.
Feito em Bruxelas, em um de abril de dois mil e quinze.
Întocmit la Bruxelles la întâi aprilie două mii cincisprezece.
V Bruseli prvého apríla dvetisícpätnásť.
V Bruslju, dne prvega aprila leta dva tisoč petnajst.
Tehty Brysselissä ensimmäisenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattaviisitoista.
Som skedde i Bryssel den första april tjugohundrafemton.
Gjört í Brussel hinn 1. apríl 2015.
Voor het Koninkrijk België
Pour le Royaume de Belgique
Für das Königreich Belgien
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage également la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Република България
Za Českou republiku
For Kongeriget Danmark
Für die Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi nimel
Thar cheann Na hÉireann
For Ireland
Για την Ελληνική Δημοκρατία
Por el Reino de España
Pour la République française
Za Republiku Hrvatsku
Per la Repubblica italiana
Για την Κυπριακή Δημοκρατία
Latvijas Republikas vārdā –
Lietuvos Respublikos vardu
Pour le Grand-Duché de Luxembourg
Magyarország részéről
Għar-Repubblika ta' Malta
Voor het Koninkrijk der Nederlanden
Für die Republik Österreich
W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej
Pela República Portuguesa
Pentru România
Za Republiko Slovenijo
Za Slovenskú republiku
Suomen tasavallan puolesta
För Republiken Finland
För Konungariket Sveriges
For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
За Европейския съюз
Рог la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Za Europsku uniju
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
Fyrir hönd Íslands
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
1. PIELIKUMS
(4. pantā paredzētais saraksts)
1.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (“Regula (ES) Nr. 525/2013”), izņemot tās 4. pantu, 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, 15.–20. pantu un 22. pantu. 21. panta noteikumus piemēro attiecīgos gadījumos.
2.
Pašreizējie un turpmākie deleģētie un īstenošanas akti, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 525/2013.
2. PIELIKUMS
Paziņojums par nolīguma noteikumiem, lai kopīgi izpildītu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. pantu attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu konference, kas bija organizēta kā Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme Dohā, ar Lēmumu 1/CMP.8 saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu
1. Nolīguma dalībnieki
Šā nolīguma dalībnieki (“dalībnieki”) ir Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islandes Republika, kas visas ir Kioto protokola Puses. Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas:
Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Islande ir šā nolīguma dalībniece saskaņā ar nolīgumu ar Islandi par Islandes līdzdalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā.
2. Kioto protokola 3. pantā paredzēto saistību kopīga izpilde Kioto protokola otrajā saistību periodā
Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu dalībnieki savas 3. pantā paredzētās saistības pilda šādi:
|
— |
dalībnieki saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 5. un 6. punktu nodrošinās, ka dalībvalstīs un Islandē kopsumma Kioto protokola A pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju agregētajam apjomam, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz to kopējo noteikto daudzumu; |
|
— |
Kioto protokola 3. panta 1. punkta piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisijām no aviācijas un kuģniecības dalībvalstīm un Islandei balstās uz Konvencijā izmantoto pieeju, ka Pušu mērķrādītājos iekļauj tikai emisijas no iekšējiem lidojumiem un iekšējās kuģniecības. Eiropas Savienības pieeja Kioto protokola otrajā saistību periodā paliks tāda pati kā pirmajā saistību periodā, tā kā kopš Lēmuma 2/CP.3 nav bijis progresa minēto emisiju iedalīšanā Pušu mērķrādītājos. Tas neskar to Eiropas Savienības saistību stingru ievērošanu, kuras noteiktas klimata un enerģētikas paketē un paliek nemainīgas. Tas neskar arī nepieciešamību veikt pasākumus attiecībā uz šādu gāzu emisijām no aviācijas un jūras flotes degvielām; |
|
— |
katrs dalībnieks var paaugstināt savu mērķu vērienīgumu, pārnesot noteiktās daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības vai sertificētas emisijas samazināšanas vienības uz tās valsts reģistrā izveidoto anulēšanas kontu. Dalībnieki kopīgi iesniegs informāciju, kas prasīta Lēmuma 1/CMP.8 9. punktā, un kopīgi nāks klajā ar jebkādiem priekšlikumiem Kioto protokola 3. panta 1.b un 1.c punkta nolūkā; |
|
— |
dalībnieki turpinās piemērot Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu un šajā sakarā individuāli pieņemtos lēmumus; |
|
— |
dalībnieku kopējās bāzes gada emisijas būs vienādas ar katrai dalībvalstij un Islandei attiecīgajos bāzes gados piemērojamo emisiju summu; |
|
— |
ja zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā jebkurai dalībvalstij vai Islandei bija siltumnīcefekta gāzu emisijas neto avots, šis dalībnieks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu savā emisiju bāzes gadā vai periodā iekļauj oglekļa dioksīda ekvivalentā izteiktu antropogēno emisiju agregēto apjomu no avotiem mīnus uztveršana piesaistītājsistēmās bāzes gadā vai periodā no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nolūkā aprēķināt dalībnieku kopējo noteikto daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu; |
|
— |
aprēķinu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.b punktu piemēro otrā saistību perioda kopējam noteiktajam daudzumam dalībniekiem, kas noteikti saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un dalībnieku vidējo gada emisiju summai pirmā saistību perioda pirmajiem trim gadiem, reizinot ar astoņi; |
|
— |
saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 dalībnieka iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves kontā esošas vienības drīkst izmantot norakstīšanai papildu periodā, lai izpildītu otrā saistību perioda saistības, ciktāl attiecīgā dalībnieka emisijas otrajā saistību periodā pārsniedz tā attiecīgo noteikto daudzumu minētajā saistību periodā, kā noteikts šajā paziņojumā. |
3. Nolīguma dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju līmeņi
Kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības dalībniekiem, kas uzskaitītas Kioto protokola B pielikumā iekļautās tabulas trešajā slejā, ir 80 %. Dalībnieku kopējo noteikto daudzumu otrajam saistību periodam noteiks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, ko Eiropas Savienība iesniedz saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu.
Dalībnieku attiecīgie emisiju līmeņi ir šādi:
|
— |
Emisiju līmenis Eiropas Savienībai ir starpība starp dalībnieku kopējo noteikto daudzumu un dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu summu. Tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu. |
|
— |
Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. un 5. punktu ir summa, ko veido to attiecīgie daudzumi, kuri norādīti turpmāk 1. tabulā, un jebkādi rezultāti, kurus iegūst, piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a punkta otro teikumu attiecīgajai dalībvalstij vai Islandei. |
Dalībniekiem noteiktie daudzumi ir vienādi ar to attiecīgajiem emisiju līmeņiem.
Eiropas Savienībai noteikto daudzumu atskaitīs no siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem saskaņā ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā piedalās dalībvalstis un Islande, ciktāl uz minētajām emisijām attiecas Kioto protokols. Dalībvalstu un Islandes attiecīgie noteiktie daudzumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās katrā dalībvalstī vai Islandē no avotiem un piesaistītājsistēmām, uz ko neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Tas ietver visas emisijas no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punkts, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijas saskaņā ar Kioto protokolu.
Šā nolīguma dalībnieki atsevišķi ziņo par emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas to attiecīgie noteiktie daudzumi.
1. tabula
Dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņi (pirms 3. panta 7.a punkta piemērošanas) oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē Kioto protokola otrajam saistību periodam
|
Beļģija |
584 228 513 |
|
Bulgārija |
222 945 983 |
|
Čehijas Republika |
520 515 203 |
|
Dānija |
269 321 526 |
|
Vācija |
3 592 699 888 |
|
Igaunija |
51 056 976 |
|
Īrija |
343 467 221 |
|
Grieķija |
480 791 166 |
|
Spānija |
1 766 877 232 |
|
Francija |
3 014 714 832 |
|
Horvātija |
162 271 086 |
|
Itālija |
2 410 291 421 |
|
Kipra |
47 450 128 |
|
Latvija |
76 633 439 |
|
Lietuva |
113 600 821 |
|
Luksemburga |
70 736 832 |
|
Ungārija |
434 486 280 |
|
Malta |
9 299 769 |
|
Nīderlande |
919 963 374 |
|
Austrija |
405 712 317 |
|
Polija |
1 583 938 824 |
|
Portugāle |
402 210 711 |
|
Rumānija |
656 059 490 |
|
Slovēnija |
99 425 782 |
|
Slovākija |
202 268 939 |
|
Somija |
240 544 599 |
|
Zviedrija |
315 554 578 |
|
Apvienotā Karaliste |
2 743 362 625 |
|
Islande |
15 327 217 |