30.6.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/2

---

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Līgumslēdzējas Puses, turpmāk tekstā – “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

turpmāk tekstā – “Kopiena”,

no vienas puses, un

BOSNIJA UN HERCEGOVINA,

no otras puses,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, vēlmi stiprināt šīs saites un iedibināt ciešas un ilgstošas attiecības, kas balstās uz savstarpīgumu un abpusēju interesi, ļaujot Bosnijai un Hercegovinai turpmāk stiprināt un paplašināt attiecības ar Kopienu un tās dalībvalstīm;

ŅEMOT VĒRĀ šā nolīguma nozīmi Dienvidaustrumeiropas valstu Stabilizācijas un asociācijas procesa kontekstā, lai izveidotu un nostiprinātu stabilu kārtību Eiropā, kas pamatojas uz sadarbību, kuras galvenais elements ir Eiropas Savienība, kā arī Stabilitātes pakta kontekstā;

ATGĀDINOT par Eiropas Savienības gatavību iespējami pilnīgi iekļaut Bosniju un Hercegovinu Eiropas politiskajā un ekonomiskajā apritē un par šīs valsts kā iespējamās ES kandidātvalsts statusu, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – LES) un Eiropadomes 1993. gadā jūnijā noteikto kritēriju izpildi, un uz Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumiem šā nolīguma veiksmīgas īstenošanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz reģionālo sadarbību;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas partnerību ar Bosniju un Hercegovinu, kas nosaka rīcības prioritātes, atbalstot šīs valsts centienus tuvināties Eiropas Savienībai;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos visiem līdzekļiem veicināt politisko, ekonomisko un institucionālo stabilizāciju Bosnijā un Hercegovinā un visā reģionā, attīstot pilsonisko sabiedrību un panākot demokratizāciju, veidojot iestādes, veicot valsts pārvaldes reformu un reģionālās tirdzniecības integrāciju, panākot lielāku sadarbību ekonomikā un plaša spektra sadarbību, tostarp tieslietu, brīvības un drošības jomā, un stiprinot drošību valsts un reģionālajā līmenī;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos palielināt politisko un ekonomikas brīvību kā šā nolīguma pamatu, kā arī to apņemšanos ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp ievērojot mazākumtautībām piederīgo personu tiesības, un demokrātijas principus ar daudzpartiju sistēmas un brīvu un godīgu vēlēšanu starpniecību;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos pilnībā īstenot visus principus un noteikumus, kuri paredzēti ANO hartā, EDSO noteikumos, īpaši Eiropas Drošības un sadarbības konferences Nobeiguma aktā (turpmāk tekstā – Helsinku Nobeiguma akts), Madrides un Vīnes konferencē pieņemtajos noslēguma dokumentos, Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Deitonas/Parīzes Miera līgumā un Dienvidaustrumeiropas stabilitātes paktā, lai veicinātu stabilitāti reģionā un reģiona valstu sadarbību;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un Kopienas gatavību atbalstīt ekonomikas reformas Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Pušu apņemšanos ievērot ilgtspējīgas attīstības principus;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot brīvas tirdzniecības principus atbilstoši PTO dalībniekiem noteiktajām tiesībām un pienākumiem, kā arī īstenot tās pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi vēl vairāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par abpusēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP);

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos apkarot organizēto noziedzību un stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu, pamatojoties uz 2001. gada 20. oktobra Eiropas konferencē pieņemto deklarāciju;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (turpmāk tekstā – šis nolīgums) radīs jaunus apstākļus ekonomikas attiecībām starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai – faktoriem, kam ir būtiska nozīme Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas pārstrukturēšanas un modernizācijas procesā;

IEVĒROJOT Bosnijas un Hercegovinas apņemšanos tuvināt tiesību aktus attiecīgo nozaru Kopienas tiesību aktiem, kā arī tos efektīvi īstenot;

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi nodrošināt izšķirošu atbalstu reformām, kā arī visaptveroši vairāku gadu garumā izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanai;

APLIECINOT, ka tajos šā nolīguma noteikumos, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā – EK līgums) III daļas IV sadaļu, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām Līgumslēdzējām Pusēm un nevis par Kopienas dalībvalstīm, līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste vai Īrija (attiecīgajā gadījumā) paziņos Bosnijai un Hercegovinai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Kopienas daļa saskaņā ar protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots LES un EK līgumam. Saskaņā ar protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem, tas pats attiecas arī uz Dāniju;

ATGĀDINOT par Zagrebas sanāksmi, kur tika aicināts turpināt attiecību nostiprināšanu starp Stabilizācijas un asociācijas procesā esošajām valstīm un Eiropas Savienību, kā arī veicināt reģionālo sadarbību;

ATGĀDINOT par Saloniku sanāksmi, kur tika nostiprināts Stabilizācijas un asociācijas process kā politisks pamats Eiropas Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm un uzsvērta to iespējamā integrācija Eiropas Savienībā, pamatojoties uz katras valsts reformu attīstību un individuālajiem nopelniem;

ATGĀDINOT par Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu 2006. gada 19. decembrī Bukarestē, lai veicinātu reģiona spēju piesaistīt ieguldījumus un iespējas integrēties globālajā ekonomikā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses.

2.   Šai asociācijai ir šādi mērķi:

a)	atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas centienus stiprināt demokrātiju un tiesiskumu;

b)	sekmēt Bosnijas un Hercegovinas politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti un visa reģiona stabilizāciju;

c)	nodrošināt piemērotu pamatu politiskajam dialogam, lai tādējādi ļautu attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;

d)	atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas centienus attīstīt ekonomisko un starptautisko sadarbību, tostarp tuvinot tās tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem;

e)	atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas centienus pabeigt pāreju uz funkcionējošu tirgus ekonomiku;

f)	veicināt saskanīgas ekonomiskās attiecības un pakāpeniski veidot brīvās tirdzniecības zonu starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu;

g)	veicināt reģionālo sadarbību visās šā nolīguma aptvertajās jomās.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

To demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kas izsludinātas ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un definētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, tostarp pilnīgas sadarbības ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), starptautisko tiesību aktu principu ievērošana un likuma vara, kā arī tirgus ekonomikas principi atbilstīgi EDSO Bonnas Konferences par ekonomisko sadarbību dokumentam ir Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un šā nolīguma būtiski elementi.

3. pants

Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču (turpmāk tekstā – MII) un to piegādes līdzekļu izplatīšanu ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir starptautisko saistību īstenošana, īpaši pilnīga sadarbība ar ICTY.

5. pants

Miers un stabilitāte starptautiskā un reģionālā mērogā, labu kaimiņattiecību veidošana, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošana un aizsardzība ir būtiski galvenie elementi Stabilizācijas un asociācijas procesā. Šā nolīguma noslēgšana un īstenošana būs atkarīga no Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu ievērošanas un balstīsies uz Bosnijas un Hercegovinas sasniegumiem.

6. pants

Bosnija un Hercegovina apņemas turpināt un veicināt sadarbību un labas kaimiņattiecības ar pārējām reģiona valstīm, ietverot atbilstošu abpusēju koncesiju līmeni attiecībā uz personu, preču, kapitāla un pakalpojumu apriti, kā arī kopīgu interešu projektu attīstību, sevišķi attiecībā uz organizētās noziedzības, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nelegālās migrācijas un cilvēku tirdzniecības, kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī narkotiku tirdzniecības apkarošanu. Šīs saistības ir svarīgs faktors Kopienas un Bosnijas un Hercegovinas attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē stabilitāti reģionā.

7. pants

Puses apliecina, cik svarīgi tām ir cīnīties pret terorismu un īstenot starptautiskās saistības šajā jomā.

8. pants

Asociāciju izveido pakāpeniski, un to pilnībā izveido ilgākais sešu gadu pārejas laikā.

Saskaņā ar 115. pantu izveidotā Stabilizācijas un asociācijas padome regulāri – parasti reizi gadā – pārbauda šā nolīguma piemērošanu un Bosnijas un Hercegovinas tiesību, administratīvās, institucionālās un ekonomiskās reformas. Šo pārbaudi veic saskaņā ar preambulu un šā nolīguma vispārīgajiem principiem. To veic, ņemot vērā Eiropas partnerībā noteiktās prioritātes, kas attiecas uz šo nolīgumu, un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesā izveidotajiem mehānismiem, īpaši – Stabilizācijas un asociācijas procesa progresa ziņojumu.

Stabilizācijas un asociācijas padome, pamatojoties uz šo pārbaudi, sniegs ieteikumus un var pieņemt lēmumus. Ja pārbaudes laikā atklās īpašas problēmas, tās risinās ar šajā nolīgumā paredzēto domstarpību izšķiršanas mehānismu palīdzību.

Pilnīgu asociāciju izveido pakāpeniski. Ne vēlāk kā trešajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome veic rūpīgu nolīguma piemērošanas pārbaudi. Pamatojoties uz šo pārbaudi, Stabilizācijas un asociācijas padome novērtē Bosnijas un Hercegovinas progresu un var pieņemt lēmumus, kas attieksies uz nākamajiem asociācijas posmiem.

Iepriekš minētā pārbaude neattiecas uz preču brīvu apriti, kam IV sadaļā ir paredzēts īpašs grafiks.

9. pants

Šis nolīgums pilnībā atbilst attiecīgajiem PTO noteikumiem un īstenojams saskaņā ar tiem, īpaši ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (1994. gada VVTT) XXIV pantu un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) V pantu.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS

10. pants

1.   Pušu politisko dialogu turpmāk attīsta saskaņā ar šo nolīgumu. Tas pavada un stiprina Eiropas Savienības un Bosnijas un Hercegovinas tuvināšanos un veicina ciešu solidaritātes saišu un jaunu sadarbības veidu izveidi starp Pusēm.

2.   Politiskais dialogs veicina, jo īpaši:

a)	Bosnijas un Hercegovinas pilnīgu iekļaušanos demokrātisko valstu kopienā un pakāpenisku tuvināšanos Eiropas Savienībai;

b)	Pušu nostājas konverģenci starptautiskajos jautājumos, tostarp KĀDP jautājumos, attiecīgā gadījumā arī atbilstoši apmainoties ar informāciju, īpaši jautājumos, kas, iespējams, varētu būtiski skart Pušu intereses;

c)	reģionālo sadarbību un labu kaimiņattiecību veidošanu;

d)	kopīgu viedokli par drošību un stabilitāti Eiropā, ieskaitot sadarbību jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības kopējā ārējā un drošības politika.

3.   Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos, kā arī citas starptautiskās saistības šajā jautājumā. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements un ietilpst politiskajā dialogā, kas nostiprina šos nolīguma elementus un iet tiem līdztekus.

Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)	veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos dokumentus, vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

b)

ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu produktu eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;

Politiskais dialogs šajā jautājumā var notikt reģionālā līmenī.

11. pants

1.   Politiskais dialogs galvenokārt notiek Stabilizācijas un asociācijas padomē, kas ir kopumā atbildīga par jebkuru jautājumu, kuru Puses vēlas apspriest.

2.   Pēc Pušu lūguma politiskais dialogs var notikt arī šādos veidos:

a)

ja vajadzīgs, sanāksmēs, kurās piedalās Bosnijas un Hercegovinas augstākā ranga amatpersonas, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes prezidentūras, ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās un Eiropas Kopienu Komisijas (turpmāk tekstā – Eiropas Komisija) pārstāvji, no otras puses;

b)	pilnībā izmantojot visus diplomātiskos kanālus starp Pusēm, ieskaitot atbilstošos kontaktus trešās valstīs un Apvienoto Nāciju Organizācijā, EDSO, Eiropas Padomē un citos starptautiskos forumos;

c)	jebkādā citā veidā, kas būtu lietderīgi šā dialoga nostiprināšanā, attīstīšanā un paplašināšanā, tostarp Saloniku darba kārtībā minētajos veidos, kas pieņemta 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes secinājumos.

12. pants

Politiskais dialogs parlamentārajā līmenī notiek Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 121. pantu.

13. pants

Politiskais dialogs var būt daudzpusējs un risināties reģionālajā līmenī, iesaistot citas reģiona valstis, tostarp ES un Rietumbalkānu forumā.

III SADAĻA

REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

14. pants

Saskaņā ar apņemšanos uzturēt mieru un stabilitāti starptautiskā un reģionālā līmenī un veidot labas kaimiņattiecības Bosnija un Hercegovina aktīvi veicina reģionālo sadarbību. Kopienas palīdzības programmas var atbalstīt reģionālas vai starptautiskas nozīmes projektus.

Ja Bosnija un Hercegovina gatavojas stiprināt sadarbību ar kādu no šā nolīguma 15., 16. un 17. pantā minētajām valstīm, tā informē Kopienu un tās dalībvalstis un apspriežas ar tām saskaņā ar X sadaļu.

Bosnija un Hercegovina pilnībā īsteno pašreizējos divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumus, attiecībā uz kuriem ir risinātas sarunas saskaņā ar Saprašanās memorandu par tirdzniecības veicināšanu un liberalizāciju, ko Bosnija un Hercegovina parakstīja Briselē 2001. gada 27. jūnijā, un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas parakstīts Bukarestē 2006. gada 19. decembrī.

15. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu

Pēc šā nolīguma parakstīšanas Bosnija un Hercegovina sāk sarunas ar valstīm, kas jau ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, lai noslēgtu divpusējas konvencijas par reģionālo sadarbību, kuru nolūks ir paplašināt sadarbības jomas starp attiecīgajām valstīm.

Šo konvenciju galvenie elementi ir šādi:

a)	politiskais dialogs;

b)	brīvās tirdzniecības zonu izveide atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem;

c)	savstarpējas koncesijas attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanos, uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu sniegšanu, kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti, kā arī citām politikas jomām saistībā ar personu pārvietošanos šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī;

d)	sadarbības noteikumi citās jomās neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tieslietu, brīvības un drošības jomā.

Šajās konvencijās ietver noteikumus attiecīgu institucionālu mehānismu izveidei.

Tās noslēdz divu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Bosnijas un Hercegovinas gatavība slēgt šādas konvencijas ir priekšnosacījums turpmākai Bosnijas un Hercegovinas un Eiropas Savienības attiecību attīstībai.

Bosnija un Hercegovina uzsāk līdzīgas sarunas ar citām reģiona valstīm, kad tās ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

16. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā

Bosnija un Hercegovina veic reģionālo sadarbību ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā dažās vai visās sadarbības jomās, kas noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tajās jomās, kuras skar kopīgas intereses. Šādai sadarbībai vienmēr jāatbilst šā nolīguma principiem un mērķiem.

17. pants

Sadarbība ar citām ES kandidātvalstīm, kuras nav iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā

1.   Bosnija un Hercegovina veicina sadarbību un noslēdz konvenciju par reģionālo sadarbību ar citām ES kandidātvalstīm, uz kurām neattiecas Stabilizācijas un asociācijas process, visās sadarbības jomās, ko ietver šis nolīgums. Šādas konvencijas mērķis ir pakāpeniski pielāgot Bosnijas un Hercegovinas un šo valstu divpusējās attiecības Kopienas un tās dalībvalstu attiecībām ar šīm valstīm.

2.   Līdz 18. panta 1. punktā minētā pārbaudes laika beigām Bosnija un Hercegovina noslēdz ar Turciju, kura ir izveidojusi muitas savienību ar Kopienu, abpusēji izdevīgumu nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV pantu, kā arī par liberalizētu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu starp tām šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī saskaņā ar VVPT V pantu.

IV SADAĻA

PREČU BRĪVA APRITE

18. pants

1.   Kopiena un Bosnija un Hercegovina laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā, pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atbilstīgi 1994. gada VVTT un PTO noteikumiem. Tās vienlaikus ņem vērā šeit noteiktās īpašās prasības.

2.   Tirdzniecībā starp Pusēm preču klasifikācijai piemēro kombinēto nomenklatūru.

3.   Šajā nolīgumā muitas nodoklī un maksājumā ar līdzvērtīgu iedarbību ietilpst jebkāda veida nodokļi vai maksājumi, ko uzliek saistībā ar preču importu vai eksportu, ietverot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus saistībā ar šādu importu vai eksportu, taču tajā neietilpst:

a)	maksājumi, kas atbilst iekšējam nodoklim, kas piemērots atbilstīgi 1994. gada VVTT III panta 2. punkta noteikumiem;

b)	antidempinga un kompensācijas pasākumi;

c)	maksas vai atlīdzība, kas ir samērīga ar sniegto pakalpojumu izmaksām.

4.   Attiecībā uz katru produktu pamatnodoklis, kam jāpiemēro šajā nolīgumā minētie secīgie samazinājumi, ir

a)	Kopienas kopējais muitas tarifs, kas izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1), ko faktiski piemēro erga omnes šā nolīguma parakstīšanas dienā;

b)	muitas tarifs, ko Bosnija un Hercegovina piemēroja 2005. gadā (2).

5.   Bosnijas un Hercegovinas piemērotos samazinātos muitas nodokļus, ko aprēķina saskaņā ar šo nolīgumu, noapaļo līdz decimālskaitļiem, izmantojot vispārīgos aritmētiskos principus. Tāpēc visi skaitļi, kuriem otrais skaitlis aiz komata ir mazāks nekā 5, ir jānoapaļo uz leju līdz tuvākajam decimālskaitlim, bet visi skaitļi, kas otrajā vietā aiz komata ir lielāki nekā 5 (ieskaitot), ir jānoapaļo uz augšu līdz tuvākajam decimālskaitlim.

6.   Ja pēc šā nolīguma parakstīšanas erga omnes piemēro kādus tarifa samazinājumus, īpaši samazinājumus, kas izriet no:

a)	PTO sarunām par tarifiem vai

b)	Bosnijas un Hercegovinas iespējamās pievienošanās PTO, vai

c)	samazinājumiem pēc Bosnijas un Hercegovinas pievienošanās PTO.

Šie samazinātie nodokļi no samazinājuma piemērošanas datuma aizstāj 4. punktā minēto pamatnodokli.

7.   Kopiena un Bosnija un Hercegovina viena otrai paziņo attiecīgos pamatnodokļus vai jebkādas to izmaiņas.

I NODAĻA

Rūpniecības ražojumi

19. pants

Definīcijas

1.   Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ražojumiem, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 25. līdz 97. nodaļā, izņemot ražojumus, kuri uzskaitīti PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikuma I daļas (ii) punktā.

2.   Tirdzniecība starp Pusēm ar ražojumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, notiek saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

20. pants

Kopienas koncesijas attiecībā uz rūpniecības ražojumiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti muitas nodokļi un līdzvērtīgas iedarbības maksājumi par Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Kopienā.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi un līdzvērtīgas iedarbības pasākumi Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes rūpniecības ražojumu importam Kopienā.

21. pants

Bosnijas un Hercegovinas koncesijas attiecībā uz rūpniecības ražojumiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti muitas nodokļi par Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Bosnijā un Hercegovinā, izņemot I pielikumā uzskaitītos ražojumus.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti maksājumi, kam ir ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība, par Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Bosnijā un Hercegovinā.

3.   Muitas nodokļus par to Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Bosnijā un Hercegovinā, kuri ir uzskaitīti I a, I b un I c pielikumā, pakāpeniski samazina un atceļ saskaņā ar grafiku attiecīgajā pielikumā:

4.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Bosnijā un Hercegovinā un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

22. pants

Eksporta nodokļi un ierobežojumi

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos Kopiena un Bosnija un Hercegovina tirdzniecībā savā starpā atceļ visus izvedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos Kopiena un Bosnija un Hercegovina savā starpā atceļ visus kvantitatīvos eksporta ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

23. pants

Muitas nodokļu ātrāka samazināšana

Bosnija un Hercegovina apliecina gatavību drīzāk nekā paredzēts 21. pantā samazināt muitas nodokļus tirdzniecībā ar Kopienu, ja to ļauj tās vispārējais ekonomikas stāvoklis un stāvoklis attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.

Stabilizācijas un asociācijas padome analizē stāvokli saistībā šajā jomā un izdara attiecīgus ieteikumus.

II NODAĻA

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

24. pants

Definīcijas

1.   Šīs nodaļas noteikumus piemēro tirdzniecībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai Bosnijā un Hercegovinā.

2.   “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļā, kā arī produkti, kas uzskaitīti PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikuma I daļas (ii) punktā.

3.   Šajā definīcijā iekļauti tādi zivju un zivsaimniecības produkti, uz kuriem attiecas 3. nodaļas pozīcija 1604 un 1605 un apakšpozīcijas 0511 91, 1902 20 10 un 2301 20 00.

25. pants

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

Šā nolīguma 1. protokolā ir izklāstīts tirdzniecības režīms attiecībā uz tajā uzskaitītajiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

26. pants

Kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Kopiena atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importu.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Bosnija un Hercegovina atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importu.

27. pants

Lauksaimniecības produkti

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Kopiena atceļ muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, izņemot produktus kombinētās nomenklatūras pozīcijā 0102, 0201, 0202, 1701, 1702 un 2204.

Attiecībā uz produktiem kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļā, attiecībā uz kuriem kopējā muitas tarifā paredzēts piemērot procentuālos muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, atcelšana attiecas tikai uz nodokļa procentuālo daļu.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Kopienas noteiktie muitas nodokļi, ko piemēro, ievedot Kopienā Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes intensīvi barotu jaunlopu gaļas izstrādājumus, kuri definēti II pielikumā, ir 20 % no procentuālā nodokļa un 20 % no īpašā nodokļa atbilstīgi kopējam muitas tarifam, nepārsniedzot ikgadējo tarifu kvotu, kas ir 1 500 tonnas, izteiktas liemeņu svarā.

3.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Kopiena piemēro beznodokļu pieeju to Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes preču ievedumiem Kopienā, kas minētas kombinētās nomenklatūras pozīcijā 1701 un 1702, ievērojot gada tarifu kvotu 12 000 tonnas (neto svars).

4.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Bosnija un Hercegovina:

a)	atceļ ievedmuitas nodokļus par dažiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti III a pielikumā;

b)	pakāpeniski samazina ievedmuitas nodokļus dažiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti III b, III c un III d pielikumā, saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto grafiku katram produktam;

c)	atceļ ievedmuitas nodokļus par dažiem Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti III e pielikumā, attiecīgajiem produktiem norādīto tarifa kvotu robežās.

5.   Šā nolīguma 7. protokolā ir izklāstīti noteikumi, ko piemēro tajā minētajiem vīna un stipro alkoholisko dzērienu produktiem.

28. pants

Zivju un zivsaimniecības produkti

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Kopiena atceļ visus muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, izņemot tos, kas uzskaitīti IV pielikumā. Šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītajiem produktiem piemēro tajā izklāstītos noteikumus.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Bosnija un Hercegovina atceļ visus muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem saskaņā ar V pielikumā izklāstītajiem noteiktumiem.

29. pants

Pārskatīšanas klauzula

Ņemot vērā Pušu savstarpējās tirdzniecības apjomu ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, to īpašās problēmas, Kopienas kopējo politiku un Bosnijas un Hercegovinas lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības lomu Bosnijas un Hercegovinas ekonomikā un daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus PTO ietvaros, kā arī iespējamo Bosnijas un Hercegovinas iestāšanos PTO, Kopiena un Bosnija un Hercegovina ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padomē pa atsevišķiem produktiem saskaņoti un uz abpusējības principa izskata iespējas piešķirt viena otrai turpmākas koncesijas, lai panāktu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju.

30. pants

Neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem, jo īpaši 39. panta, un ņemot vērā lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus īpašās problēmas, ja kādas Puses izcelsmes produktu imports, uz ko attiecas koncesijas atbilstīgi 25. līdz 28. pantam, rada ievērojamus traucējumus otras Puses tirgū vai iekšējos regulatīvajos mehānismos, Puses nekavējoties apspriežas, lai rastu piemērotu risinājumu. Kamēr šāds risinājums nav rasts, attiecīgā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

31. pants

Lauksaimniecības produktu un zivsaimniecības produktu un pārtikas produktu, izņemot vīna un stipro alkoholisko dzērienu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.   Bosnija un Hercegovina nodrošina Kopienā reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3), saskaņā ar šā panta noteikumiem. Bosnijas un Hercegovinas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var tikt reģistrētas Kopienā, ja tās atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētajā regulā.

2.   Bosnija un Hercegovina aizliedz izmantot savā teritorijā Kopienā aizsargātus nosaukumus salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu specifikācijai. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja ir norādīta produkta īstā ģeogrāfiskā izcelsme, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir lietota tulkojumā, nosaukumam pievienoti apzīmējumi “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai līdzīgi kategorijas apzīmējumi.

3.   Bosnija un Hercegovina atsaka reģistrēt preču zīmi, kuras lietojums atbilst 2. punktā minētajām situācijām.

4.   Preču zīmes, kas reģistrētas Bosnijā un Hercegovinā vai iegūtas lietojot un kuru lietojums atbilst 2. punktā minētajām situācijām, nedrīkst izmantot sešu gadu laikā kopš šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Tomēr, tas neattiecas uz preču zīmēm, kas reģistrētas Bosnijā un Hercegovinā, un preču zīmēm, kas iegūtas lietojot, un kuras pieder trešo valstu valstspiederīgajiem, ciktāl tās nekādā veidā nemaldina sabiedrību attiecībā uz preču kvalitāti, specifikāciju un ģeogrāfisko izcelsmi.

5.   Jebkāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar 1. punktu, lietošana kā termini, kas Bosnijā un Hercegovinā sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti apzīmējumi šāda veida precēm, ir jābeidz vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

6.   Bosnija un Hercegovina nodrošina 1.–5. punktā minēto aizsardzību pēc pašas iniciatīvas, kā arī pēc kādas ieinteresētās personas pieprasījuma.

III NODAĻA

Kopīgi noteikumi

32. pants

Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar visiem ražojumiem, ja vien šeit vai 1. protokolā nav paredzēts citādi.

33. pants

Uzlabotas koncesijas

Šīs sadaļas noteikumi jebkurai no Pusēm nekādā veidā netraucē vienpusēji piemērot labvēlīgākus pasākumus.

34. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu tirdzniecībā starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu neievieš nekādus jaunus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās datumu tirdzniecībā starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu neievieš nekādus jaunus importa vai eksporta kvantitatīvos ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepadara stingrākus pašreizējos ierobežojumus vai pasākumus.

3.   Neskarot koncesijas atbilstīgi 25., 26., 27. un 28. pantam, šā panta 1. un 2. punkta noteikumi nekādā veidā neierobežo Bosniju un Hercegovinu un Kopienu turpināt savu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kā arī veikt jebkādus pasākumus saskaņā ar šo politiku, ciktāl netiek skarts importa režīms III – V pielikumā un 1. protokolā.

35. pants

Fiskālās diskriminācijas aizliegums

1.   Kopiena un Bosnija un Hercegovina atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp vienas Puses ražojumiem un līdzīgiem otras Puses izcelsmes ražojumiem, vai atceļ šādus pasākumus un darbības, ja tādas pastāv.

2.   Par ražojumiem, kurus eksportē uz kādu no Pusēm, nevar saņemt iekšējo netiešo nodokļu kompensāciju, kas pārsniedz uzlikto netiešo nodokļu apjomu.

36. pants

Fiskālie muitas nodokļi

Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī fiskālajiem muitas nodokļiem.

37. pants

Muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas un pārrobežu režīmi

1.   Šis nolīgums neliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmus, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzētos tirdzniecības režīmus.

2.   Pārejas periodā, kas noteikts 18. pantā, šis nolīgums neskar to, kā tiek īstenoti īpašie preferenciālie režīmi attiecībā uz preču apriti, kas vai nu noteikti pierobežas tirdzniecības režīmos, kuri iepriekš noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Bosniju un Hercegovinu, vai izriet no III sadaļā minētajiem divpusējiem nolīgumiem, ko Bosnija un Hercegovina noslēgusi, lai veicinātu reģionālo tirdzniecību.

3.   Par šā panta 1. un 2. punktā minētajiem nolīgumiem un, ja vajadzīgs, citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar Pušu attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm Puses apspriežas Stabilizācijas un asociācijas padomē. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas Savienībai, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Kopienas un Bosnijas un Hercegovinas abpusējās intereses.

38. pants

Dempings un subsīdijas

1.   Nekas šajā nolīgumā nekavē Puses veikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu un 39. pantu.

2.   Ja kāda Puse atklāj, ka tirdzniecībā ar otru Pusi norisinās dempings un/vai kompensējama subsidēšana, pirmā minētā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus pret šādu praksi saskaņā ar PTO nolīgumu par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu un PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kā arī saskaņā ar tās attiecīgiem iekšējiem tiesību aktiem.

39. pants

Vispārīgā aizsargpasākumu klauzula

1.   Puses savstarpēji piemēro 1994. gada VVTT XIX panta noteikumus un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja kādas Puses ražojumu ieved otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt

a)	nopietnu zaudējumus ievedošās Puses teritorijā līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu rūpniecībai, vai

b)	nopietnus traucējumus kādā ekonomikas nozarē vai problēmas, kas var izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos kādā ievedošās Puses reģionā,

ievedošā Puse var veikt attiecīgus divpusējus drošības pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.

3.   Divpusēji aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret importu no otras Puses, nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu šā nolīguma piemērošanas rezultātā radušās problēmas, kā tas noteikts 2. punktā, kas radušās. Pieņemtajam aizsardzības pasākumam būtu jāsastāv no tās preferences robežas palielinājuma vai samazinājuma apturēšanas, kas šajā nolīgumā paredzēta attiecīgajam ražojumam līdz maksimālajam apmēram, kas atbilst 18. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un 6. punktā minētajam pamatnodoklim tam pašam ražojumam. Šādos pasākumos ietver skaidri noteiktus elementus šo pasākumu izbeigšanai visvēlākais noteiktā perioda beigās, un tos neveic ilgāk kā divus gadus.

Ārkārtējos apstākļos pasākumus var pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro tādu ražojumu importam, kuri iepriekš jau bijuši pakļauti šādiem pasākumiem, vismaz četrus gadus kopš šo pasākumu piemērošanas izbeigšanas.

4.   Šajā pantā minētajos gadījumos pirms tajā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kad piemēro šā panta 5. punkta b) apakšpunktu, attiecīgi, Kopiena, no vienas puses, vai Bosnija un Hercegovina, no otras puses, iespējami drīz iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

5.   Īstenojot 1., 2., 3. un 4. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a)

problēmas, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, nekavējoties jāiesniedz izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas padomei, kura var pieņemt lēmumus to novēršanai. Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei tā vai izvedošā Puse nav pieņēmusi lēmumu problēmu novēršanai vai nav atrasts cits apmierinošs risinājums, ievedošā Puse saskaņā ar šo pantu var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu problēmu. Izvēloties aizsardzības pasākumus, priekšroka jādod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Aizsardzības pasākumos, ko piemēro saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem, saglabā saskaņā ar šo nolīgumu piešķirto preferences līmeni/robežu.

b)

Ja par ārkārtējiem un kritiskiem apstākļiem, kas prasa tūlītēju darbību, nav iespējams gūt iepriekšēju informāciju vai, atkarībā no apstākļiem, veikt izpēti, attiecīgā Puse šajā pantā noteiktajās situācijās var izvirzīt pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai kontrolētu situāciju, un par to nekavējoties informē otru Pusi.

Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

6.   Ja Kopiena vai Bosnija un Hercegovina tādu ražojumu importam, kuri var izraisīt šajā pantā minētās problēmas, piemēro administratīvās procedūras, kuru mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tā par to informē otru Pusi.

40. pants

Deficīta klauzula

1.   Ja šīs sadaļas noteikumu ievērošanas rezultātā:

a)	rodas izvedošās Puses pārtikas produktu vai citu tai svarīgu ražojumu būtisks deficīts vai tā draudi, vai

b)	notiek kāda ražojuma, attiecībā uz ko izvedošā Puse saglabā kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai pasākumus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, atpakaļizvešana uz kādu trešo valsti, un ja minētās situācijas izvedošajai Pusei rada vai varētu radīt ievērojamas grūtības,

šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.

2.   Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Šos pasākumus piemēro tā, ka tie neizraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus, un pasākumus atceļ, kad apstākļi vairs nepamato to saglabāšanu.

3.   Pirms 1. punktā norādīto pasākumu veikšanas vai iespējami drīz gadījumos, kad piemērojams 4. punkts, Kopiena vai attiecīgi Bosnija un Hercegovina iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu vajadzīgo informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses Stabilizācijas un asociācijas padomē var vienoties par līdzekļiem šo problēmu pārvarēšanai. Ja 30 dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei nav panākta nekāda vienošanās, izvedošā Puse attiecībā uz konkrētā ražojuma eksportu var veikt pasākumus atbilstīgi šim pantam.

4.   Ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt attiecīgi iepriekšēju informēšanu vai izpēti, Kopiena vai Bosnija un Hercegovina, neatkarīgi no tā, kuru skar šie apstākļi, var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tūlīt par to informē otru Pusi.

5.   Par pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē periodiski apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

41. pants

Valsts monopoli

Bosnija un Hercegovina pielāgo savus komerciālos valsts monopolus, lai nodrošinātu to, ka pēc šā nolīguma spēkā stāšanās starp dalībvalstu un Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz apstākļiem, kādos preces iepērk un pārdod.

42. pants

Izcelsmes noteikumi

Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, 2. protokolā ir noteikti izcelsmes noteikumi šā nolīguma noteikumu piemērošanas nolūkos.

43. pants

Atļautie ierobežojumi

Šis nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kuru pamatā ir sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzības vai augu aizsardzības apsvērumi, valsts mākslas, vēstures vai arheoloģisko vērtību aizsardzības, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi, vai noteikumi par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus tirdzniecībā starp Pusēm.

44. pants

Nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību

1.   Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2.   Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu atbilstīgi šim pantam, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.

3.   Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību cita starpā nozīmē

a)	atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā ražojuma vai ražojumu izcelsmes statusu;

b)	atkārtotu atteikšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus, vai nepamatotu kavēšanos ar šo darbību,

c)	atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

Šā panta nolūkos pārkāpums vai krāpšana var tikt konstatēta cita starpā arī tad, ja bez izskaidrojoša iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

4.   Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi noteikumi:

a)

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)

ja Puses saskaņā ar iepriekš minēto ir uzsākušas apspriešanos Stabilizācijas un asociācijas komitejā un trīs mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, skartā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai;

c)

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to minimumu, kas nepieciešams attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu periodu, kuru var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai. Par to periodiski apspriežas Stabilizācijas un asociācijas komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

5.   Vienlaikus ar paziņošanu Stabilizācijas un asociācijas komitejai atbilstīgi šā panta 4. punkta a) apakšpunktam attiecīgā Puse publicē arī paziņojumu importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Šajā paziņojumā attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

45. pants

Finansiālā atbildība

Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā, jo īpaši, piemērojot 2. protokola noteikumus, un ja šīs kļūdas rezultātā iestājas sekas ievedmuitas nodokļu veidā, tā Puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt Stabilizācijas un asociācijas padomei izskatīt iespēju pieņemt visus vajadzīgos pasākumus problēmas atrisināšanai.

46. pants

Šā nolīguma piemērošana neskar Kopienas tiesību aktu piemērošanu Kanāriju salām.

V SADAĻA

DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS, UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA, PAKALPOJUMU SNIEGŠANA, KAPITĀLA APRITE

I NODAĻA

Darba ņēmēju pārvietošanās

47. pants

1.   Ievērojot katrā dalībvalstī piemērojamos nosacījumus un kārtību,

a)

attieksmē pret darba ņēmējiem, kas ir Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgie un kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nepastāv nekāda diskriminācija valstspiederības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem;

b)

kādā dalībvalstī likumīgi nodarbināta darba ņēmēja, izņemot sezonas darba ņēmējus un darba ņēmējus, uz kuriem attiecas divpusējie nolīgumi 48. panta nozīmē, ja vien šajos nolīgumos nav paredzēts citādi, likumīgi dzīvojošajam laulātajam un bērniem attiecīgā darba ņēmēja atļautajā nodarbinātības posmā ir piekļuve šīs dalībvalsts darba tirgum.

2.   Bosnija un Hercegovina, ievērojot valstī piemērojamos nosacījumus un kārtību, nodrošina 1. punktā minēto attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un tiek likumīgi nodarbināti Bosnijā un Hercegovinā, kā arī to laulātajiem un bērniem, kas likumīgi dzīvo Bosnijā un Hercegovinā.

48. pants

1.   Ņemot vērā stāvokli dalībvalstu darba tirgū un ievērojot to tiesību aktus un spēkā esošos dalībvalstu noteikumus darba ņēmēju mobilitātes jomā:

a)	jāsaglabā un, ja iespējams, jāuzlabo Bosnijas un Hercegovinas pašreizējie mehānismi, ar kuriem regulē darba ņēmēju piekļuvi nodarbinātībai, ko dalībvalstis nodrošinājušas saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem;

b)	pārējās dalībvalstis izskata iespēju slēgt līdzīgus nolīgumus.

2.   Pēc trīs gadiem Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespēju noteikt citus uzlabojumus, tostarp mehānismus piekļuvei profesionālajām mācībām, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām un, ņemot vērā stāvokli dalībvalstu un Kopienas darba tirgos.

49. pants

1.   Nosaka noteikumus Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgo darba ņēmēju, kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļu, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanai. Šim nolūkam ar Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, kas nedrīkst ietekmēt nekādas tiesības vai pienākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, ja tie paredz labvēlīgāku attieksmi, tiek ieviesti šādi noteikumi:

a)	šādu darba ņēmēju visi apdrošināšanas, nodarbinātības un uzturēšanās posmi dažādās dalībvalstīs tiek saskaitīti kopā pensiju un ikgadējo pabalstu aprēķināšanai vecuma, invaliditātes un nāves gadījumā, kā arī šādu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu medicīniskās aprūpes nodrošināšanai;

b)	visu veidu pensijas vai ikgadējie pabalsti vecuma, nāves, nelaimes gadījuma darbā, arodslimības un to rezultātā radušās invaliditātes dēļ, izņemot pabalstus, kas nav atkarīgi no iemaksām, ir brīvi pārvedami ar likmi, ko saskaņā ar likumu piemēro debitora dalībvalstī vai dalībvalstīs;

c)	attiecīgie darba ņēmēji saņem ģimenes pabalstus par ģimenes locekļiem atbilstīgi iepriekš noteiktajam.

2.   Bosnija un Hercegovina nodrošina dalībvalstu valstspiederīgajiem darba ņēmējiem, kas tiek likumīgi nodarbināti Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, un to ģimenes locekļiem, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, līdzīgu attieksmi tai, kāda norādīta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

II NODAĻA

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

50. pants

Definīcija

Šajā nolīgumā:

a)

“Kopienas uzņēmums” vai attiecīgi “Bosnijas un Hercegovinas uzņēmums” ir uzņēmums, kas izveidots atbilstoši kādas dalībvalsts vai Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktiem un kura juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas teritorijā. Tomēr, ja šim uzņēmumam, kas izveidots atbilstoši kādas dalībvalsts vai Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktiem, Kopienas vai attiecīgi Bosnijas un Hercegovinas teritorijā ir tikai tā juridiskā adrese, to par Kopienas uzņēmumu vai Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumu uzskata tādā gadījumā, ja tā darbība ir faktiski un ilgstoši saistīta ar kādas dalībvalsts vai Bosnijas un Hercegovinas ekonomiku;

b)	uzņēmuma “meitasuzņēmums” ir tāds uzņēmums, kura darbību faktiski kontrolē cits uzņēmums;

c)

uzņēmuma “filiāle” ir acīmredzami pastāvīga uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava pārvalde un materiālais nodrošinājums, kas nepieciešams, lai kārtotu darījumus ar trešām pusēm tā, ka, lai gan trešās puses apzinās, ka vajadzības gadījumā ir iespējams nodrošināt juridisku saikni ar mātesuzņēmumu, kura galvenā biroja adrese ir ārvalstīs, tām tomēr nav jāvēršas tieši mātesuzņēmumā, bet visus darījumus iespējams veikt šajā atzara struktūrā;

d)

“tiesības veikt uzņēmējdarbību” nozīmē: i) attiecībā uz valstspiederīgajiem – tiesības veikt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un izveidot uzņēmumus, kurus tie faktiski kontrolē. Valstspiederīgo pašnodarbinātā un uzņēmuma vadītāja statuss tiem nedod tiesības meklēt vai saņemt darbu darba tirgū, ne arī tiesības piekļūt citas Puses darba tirgum. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz personām, kas nav tikai un vienīgi pašnodarbinātas; ii) attiecībā uz Kopienas uzņēmumiem vai Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem – tiesības veikt saimniecisku darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles Bosnijā un Hercegovinā vai attiecīgi Kopienā;

e)	“darbība” ir saimnieciskās darbības veikšana;

f)	“saimnieciska darbība” principā ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības;

g)

“Kopienas valstspiederīgais” un “Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgais” ir fiziska persona, kas ir kādas dalībvalsts vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgais; Saistībā ar starptautisko jūras transportu, ietverot vairākveidu pārvadājumus, starp kuriem ir arī pārvadājums pa jūru, uz Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem, kas reģistrēti ārpus Kopienas vai ārpus Bosnijas un Hercegovinas, un kuģošanas sabiedrības, kuras reģistrētas ārpus Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas un kuras kontrolē Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgie, attiecas šīs nodaļas un III nodaļas noteikumu priekšrocības, ja to kuģi ir reģistrēti konkrētajā dalībvalstī vai Bosnijā un Hercegovinā saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem;

h)	“finanšu pakalpojumi” ir VI pielikumā aprakstītās darbības. Stabilizācijas un asociācijas padome var paplašināt vai grozīt šā pielikuma darbības jomu.

51. pants

1.   Bosnija un Hercegovina sekmē Kopienas uzņēmumu un valstspiederīgo darbības uzsākšanu tās teritorijā. Šim nolūkam ar šā nolīguma stāšanos spēkā Bosnija un Hercegovina nodrošina:

a)	attiecībā uz Kopienas uzņēmumu reģistrāciju Bosnijas un Hercegovinas teritorijā – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot vislabāko; un

b)	attiecībā uz Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu darbību Bosnijas un Hercegovinas teritorijā – pēc to reģistrācijas ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumiem un filiālēm, piemērojot vislabāko.

2.   Kopiena un tās dalībvalstis ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

a)	attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumu reģistrāciju – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā dalībvalstu attieksmi pret saviem uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot vislabāko;

b)

attiecībā uz tās teritorijā reģistrētu Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu darbību – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā dalībvalstu attieksmi pret saviem uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma to teritorijā reģistrētiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, piemērojot vislabāko;

3.   Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumu reģistrāciju to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc reģistrācijas, salīdzinot ar pašu uzņēmumiem.

4.   Četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka sīki izstrādātus pasākumus, lai attiecinātu minētos noteikumus arī uz Kopienas un Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgo reģistrāciju, lai tie varētu veikt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātas personas.

5.   Neatkarīgi no šā panta noteikumiem:

a)	Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm ar šā nolīguma stāšanos spēkā ir tiesības Bosnijā un Hercegovinā izmantot un īrēt nekustamo īpašumu;

b)

Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, ir tiesības arī iegūt un izmantot īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tāpat kā Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem, un attiecībā uz sabiedrisko īpašumu/kopējas intereses īpašumu – tādas pašas tiesības, kādas ir attiecīgi Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem, ja šīs tiesības ir nepieciešamas, lai veiktu saimniecisko darbību, kuras veikšanai tās reģistrētas. Šis apakšpunkts neskar nolīguma 63. panta piemērošanu;

c)	četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespēju attiecināt b) apakšpunktā paredzētās tiesības uz Kopienas uzņēmumu filiālēm.

52. pants

1.   Izņemot VI pielikumā aprakstītos finanšu pakalpojumus, Puses, ievērojot 51. panta noteikumus, var regulēt uzņēmumu un valstspiederīgo reģistrāciju un darbību to teritorijā, ciktāl šie noteikumi nav diskriminējoši pret otras Puses uzņēmumiem un valstspiederīgajiem salīdzinājumā ar pašu uzņēmumiem un valstspiederīgajiem.

2.   Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem, Pusēm nedrīkst liegt veikt pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzībai, vai pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šādus pasākumus Puses nevar izmantot kā veidu, lai izvairītos no savām saistībām atbilstīgi šim nolīgumam.

3.   Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust ziņas, kas attiecas uz klientu darījumiem un rēķiniem, vai jebkādu konfidenciālu vai īpašuma informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

53. pants

1.   Neskarot pretējos noteikumus, kas ietverti Daudzpusējā nolīgumā par Eiropas kopējās aviācijas telpas (4) (turpmāk tekstā – ECAA) izveidi, šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, pārvadājumu pakalpojumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un jūras kabotāžas pakalpojumiem.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padome var sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības sākšanas un darbību uzlabošanai 1. punkta aptvertajās jomās.

54. pants

1.   Šā nolīguma 51. un 52. panta noteikumi nekavē jebkuru Pusi piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz tādu otras Puses uzņēmumu, kas nav juridiski izveidoti pirmās Puses teritorijā, filiāļu reģistrāciju un darbību to teritorijā, pamatojoties uz juridiskām vai tehniskām atšķirībām starp šīm filiālēm salīdzinājumā ar tādu uzņēmumu filiālēm, kas ir juridiski izveidoti tās teritorijā vai, – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2.   Atšķirīga attieksme nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

55. pants

Lai Kopienas valstspiederīgie un Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgie varētu vieglāk sākt un veikt regulētu profesionālu darbību attiecīgi Bosnijā un Hercegovinā un Kopienā, Stabilizācijas un asociācijas padome izskata, kādi pasākumi jāveic kvalifikācijas savstarpējai atzīšanai. Tā var veikt visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.

56. pants

1.   Kopienas uzņēmumam, kas reģistrēts Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, vai Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumam, kas reģistrēts Kopienā, saskaņā ar reģistrācijas valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem ir tiesības attiecīgi Bosnijas un Hercegovinas vai Kopienas teritorijā pašam vai ar meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir attiecīgi dalībvalstu vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgie, ja šie darbinieki ir pamata darbinieki atbilstīgi definīcijai 2. punktā un ja viņus nodarbina tikai šie uzņēmumi, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas aptver tikai minēto nodarbinātības periodu.

2.   Minēto uzņēmumu, turpmāk tekstā – “organizāciju”, pamata darbinieki ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā” saskaņā ar definīciju c) apakšpunktā turpmāk uzskaitītajās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās līdzdalībnieki:

a)

personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus un tieši vada uzņēmuma pārvaldi, un ko vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp i) vada uzņēmuma struktūru vai apakšstruktūru, ii) uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, iii) var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b)

personas, kuras strādā organizācijā un kam ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas saistībā ar uzņēmuma darbību, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas konkrētajam uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai;

c)

“darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā vienas Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta darbā otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jābūt kādas Puses teritorijā, un darbinieks jāpārceļ uz šīs organizācijas uzņēmuma filiāli vai meitasuzņēmumu, kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

3.   Bosnijas un Hercegovinas un Kopienas valstspiederīgajiem tiek atļauta iebraukšana un īslaicīga uzturēšanās attiecīgi Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, ja šie uzņēmumu pārstāvji ir personas, kas uzņēmumā ieņem vadošus amatus saskaņā ar definīciju 2. punkta a) apakšpunktā un ir atbildīgas par Bosnijas un Hercegovinas uzņēmuma Kopienas meitasuzņēmuma vai filiāles vai Kopienas uzņēmuma Bosnijas un Hercegovinas meitasuzņēmuma vai filiāles izveidi attiecīgi kādā dalībvalstī vai Bosnijā un Hercegovinā, un ja

a)	šie pārstāvji nav iesaistīti tiešā pārdošanā vai pakalpojumu sniegšanā un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas tās valsts teritorijā, kur reģistrēts uzņēmums, un

b)	uzņēmuma galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgi ārpus Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas, un uzņēmumam attiecīgi šajā dalībvalstī vai Bosnijā un Hercegovinā nav citas pārstāvniecības, biroja, filiāles vai meitasuzņēmuma.

III NODAĻA

Pakalpojumu sniegšana

57. pants

1.   Kopiena un Bosnija un Hercegovina apņemas saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus Kopienas uzņēmumiem, Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem vai Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem, kas reģistrēti kādas Puses teritorijā, kura nav tā Puse, kur atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti.

2.   Vienlaikus ar 1. punktā minēto liberalizācijas procesu, Puses atļauj pagaidu pārvietošanos fiziskām personām, kas sniedz pakalpojumu vai kas strādā pie pakalpojumu sniedzēja kā pamata darbinieki atbilstīgi definīcijai 56. panta 2. punktā, tostarp fiziskām personām, kuras pārstāv Kopienas uzņēmumu vai valstspiederīgo vai Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumu vai valstspiederīgo un vēlas īslaicīgi iebraukt, lai veiktu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pakalpojumu pārdošanu šā pakalpojumu sniedzēja vārdā, ja šie pārstāvji paši neveic tiešu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

3.   Četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski īstenotu 1. punkta noteikumus. Tiek ņemts vērā Pušu sasniegtais tiesību aktu tuvināšanā.

58. pants

1.   Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuri reģistrēti kādā Pusē, kas nav tā Puse, kurā atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti, ievērojami vairāk ierobežo apstākļus pakalpojumu sniegšanai salīdzinājumā ar stāvokli dienā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

2.   Ja kāda Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš šā nolīguma stāšanās spēkā, rada apstākļus, kuri pakalpojumu sniegšanu ierobežo lielākā mērā, nekā tas bijis šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, pirmā minētā Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriešanos.

59. pants

Transporta pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu piemēro šādus noteikumus:

1)

Attiecībā uz iekšzemes transportu 3. protokolā ir izstrādāti noteikumi, ko piemēro Pušu attiecībām, lai nodrošinātu, jo īpaši, neierobežotu autotransporta tranzīta plūsmu cauri Bosnijai un Hercegovinai un visai Kopienai, nediskriminācijas principa efektīvu piemērošanu un pakāpenisku Bosnijas un Hercegovinas transporta jomas tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

2)

Attiecībā uz starptautisko jūras transportu Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskajam tirgum un tirdzniecībai uz komerciāliem apsvērumiem, kā arī ievērot starptautiskās un Eiropas saistības attiecībā uz drošības un vides aizsardzības standartiem. Puses apliecina apņemšanos veidot brīvu konkurences vidi, kas ir starptautiskā jūras transporta būtiska sastāvdaļa.

3)

Piemērojot 2. punkta principus, Puses a) neievieš kravas sadalīšanas klauzulas turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm; b) ar šā nolīguma stāšanos spēkā atceļ visus vienpusējos pasākumus un administratīvos, tehniskos un citus šķēršļus, kas varētu ierobežot brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā vai radīt diskrimināciju tajā; c) katra Puse kuģiem, kurus izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, cita starpā nodrošina ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko nodrošina saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un nodevām, muitas telpām, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4)	Lai nodrošinātu koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju transportam starp Pušu teritorijām, pielāgojot to tirdznieciskajām vajadzībām, nosacījumus par abpusēju tirgus piekļuvi gaisa transporta jomā izstrādā ar ECAA palīdzību.

5)	Līdz ECAA noslēgšanai, Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai rada diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

6)

Bosnija un Hercegovina pielāgo savus tiesību aktus, tostarp administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā gaisa, jūras iekšzemes ūdensceļu transporta un iekšzemes transporta jomā, ciktāl tas ļauj panākt liberalizāciju un savstarpēju piekļuvi Pušu tirgiem un atvieglo pasažieru un preču kustību.

7)	Vienlaikus ar virzību uz šajā nodaļā nosprausto mērķu sasniegšanu Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespējas, kā radīt apstākļus, lai uzlabotu brīvību sniegt gaisa transporta un sauszemes transporta pakalpojumus.

IV NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

60. pants

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Statūtu VIII pantu Puses apņemas atļaut maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā saistībā ar kārtējo maksājumu bilanci starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu.

61. pants

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar V sadaļas II nodaļas noteikumiem, kā arī šo ieguldījumu un to radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar kredītiem, kas paredzēti tirdznieciskiem darījumiem vai pakalpojumu sniegšanai, kur piedalās kādas Puses iedzīvotājs, kā arī ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš pārsniedz vienu gadu.

3.   No nolīguma spēkā stāšanās dienas Bosnija un Hercegovina, pilnībā un lietderīgi izmantojot tās esošos noteikumus un procedūras, atļauj dalībvalstu valstspiederīgajiem iegādāties nekustamo īpašumu.

Sešu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Bosnija un Hercegovina pakāpeniski pielāgo tās tiesību aktus attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi Bosnijā un Hercegovinā, ko veic dalībvalstu valstspiederīgie, lai nodrošinātu ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem.

Sākot ar piekto gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Puses nodrošina arī brīvu apriti kapitālam saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš nepārsniedz vienu gadu.

4.   Neskarot 1. punktu, Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, un negroza esošos noteikumus, lai tie kļūtu lielākā mērā ierobežojoši.

5.   Neskarot 60. panta un šā panta noteikumus, ja ārkārtas apstākļos kapitāla brīva aprite starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Bosnijā un Hercegovinā, attiecīgi Kopiena un Bosnija un Hercegovina var veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu uz laika posmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

6.   Nekas minētajos noteikumos neierobežo Pušu uzņēmēju tiesības izmantot labvēlīgākus noteikumus, kas, iespējams, paredzēti pašreizējos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuros iesaistītas šā nolīguma Puses.

7.   Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglinātu kapitāla apriti starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu nolūkā veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

62. pants

1.   Pirmo piecu gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses veic pasākumus, kas ļauj panākt vajadzīgos apstākļus Kopienas noteikumu par kapitāla brīvu apriti turpmākai pakāpeniskai piemērošanai.

2.   Piektā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka sīki izstrādātus pasākumus, lai pilnībā piemērotu Kopienas noteikumus par kapitāla brīvu apriti.

V NODAĻA

Vispārējie noteikumi

63. pants

1.   Šīs sadaļas noteikumus piemēro ar ierobežojumiem, ko pamato ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2.   Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

64. pants

Šās sadaļas nolūkos nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisku personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba apstākļiem un fizisku personu reģistrāciju un pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši attiecībā uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, atjaunošanu vai atteikšanos šādu atļauju izsniegt, ja tās šos tiesību aktus nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā nolīguma noteikumu. Šis noteikums neskar 63. panta piemērošanu.

65. pants

Šās sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri kopīgi pieder tikai Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem vai Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem un Kopienas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem un atrodas to kontrolē.

66. pants

1.   Vislielākās labvēlības režīms, ko nodrošina saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu atvieglojumiem, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vai uz citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem.

2.   Nekas šajā sadaļā neliedz Pusēm pieņemt vai ieviest pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, atbilstīgi nodokļu noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem, vai valsts nodokļu tiesību aktiem.

3.   Nekas šajā sadaļā neliedz dalībvalstīm vai Bosnijai un Hercegovinai, piemērojot to nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, piemērot dažādus nosacījumus tādiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, īpaši attiecībā uz to dzīvesvietu.

67. pants

1.   Puses, cik vien iespējams, cenšas izvairīties no ierobežojumu uzlikšanas, tostarp no ierobežojumiem saistībā ar importu, maksājumu bilances nolūkā. Puse, kas šādus pasākumus ievieš, iespējami drīz iesniedz otrai Pusei to atcelšanas grafiku.

2.   Ja vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai Bosnijai un Hercegovinai ir nopietnas maksājumu bilances problēmas vai tās var drīzumā rasties, Kopiena vai attiecīgi Bosnija un Hercegovina saskaņā ar PTO nolīguma noteikumiem pieņem ierobežojošus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz importu, kuru ilgums ir ierobežots un kuri nedrīkst pārsniegt maksājumu bilances problēmu risināšanai nepieciešamos pasākumus. Kopiena vai attiecīgi Bosnija un Hercegovina nekavējoties par to informē otru Pusi.

3.   Ierobežojoši pasākumi neattiecas uz pārskaitījumiem saistībā ar ieguldījumiem un jo īpaši uz investētu vai reinvestētu summu un ienākumu no šīm summām repatriāciju.

68. pants

Šīs sadaļas noteikumus pakāpeniski pielāgo, īpaši ņemot vērā prasības, kas izriet no VVPT V panta.

69. pants

Šā nolīguma noteikumi netraucē nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

VI SADAĻA

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA, TO IEVIEŠANA UN KONKURENCES NOTEIKUMI

70. pants

1.   Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem un tos efektīvi īstenot. Bosnija un Hercegovina cenšas nodrošināt, lai tās pašreizējie un nākotnes tiesību akti tiktu pakāpeniski pielāgoti Kopienas acquis. Bosnija un Hercegovina nodrošina savu esošo un nākotnē pieņemto tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un ieviešanu.

2.   Tiesību aktu tuvināšanu sāk šā nolīguma parakstīšanas dienā, un to līdz šā nolīguma 8. pantā definētā pārejas perioda beigām pakāpeniski attiecina uz visiem Kopienas acquis elementiem, kas minēti šajā nolīgumā.

3.   Sākumposmā tiesību aktu tuvināšana galvenokārt attiecas uz iekšējā tirgus acquis pamatelementiem, kā arī citām ar tirdzniecību saistītām jomām. Turpmākajā posmā Bosnija un Hercegovina pievēršas pārējām acquis daļām.

Tuvināšana notiek saskaņā ar programmu, kas jāpieņem, vienojoties Eiropas Komisijai un Bosnijai un Hercegovinai.

4.   Bosnija un Hercegovina pēc vienošanās ar Eiropas Komisiju pieņem arī sīki izstrādātus noteikumis, lai pārraudzītu nepieciešamo tiesību aktu tuvināšanas un tiesību aktu ieviešanas pasākumu īstenošana.

71. pants

Konkurence un citi ekonomikas noteikumi

1.   Ar pareizu šā nolīguma darbību nav savienojamas šādas parādības, ciktāl tās var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu:

a)	visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, tādi uzņēmumu apvienību lēmumi un tādas saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai traucēt konkurenci;

b)	viena vai vairāku uzņēmumu ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana visā Kopienas vai Bosnijas un Hercegovinas teritorijā vai ievērojamā tās daļā;

c)	jebkurš valsts atbalsts, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām precēm.

2.   Darbības, kas ir pretrunā ar šo pantu, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem Kopienas konkurences noteikumu piemērošanā, īpaši EK līguma 81., 82., 86. un 87. pantu un Kopienas iestāžu pieņemtiem skaidrojošiem aktiem.

3.   Puses nodrošina, ka savā darbībā neatkarīgai valsts iestādei tiek piešķirtas pilnvaras 1. punkta a) un b) apakšpunkta pilnīgai ieviešanai attiecībā uz privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas tiesības.

4.   Bosnija un Hercegovina izveido savā darbībā neatkarīgu iestādi, kurai tiek piešķirtas vajadzīgās pilnvaras 1. punkta c) apakšpunkta pilnīgai ieviešanai divu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Šī iestāde ir tiesīga, cita starpā, piešķirt atļaujas valsts atbalsta shēmām un individuālā atbalsta subsīdijām saskaņā ar 2. punktu, kā arī pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.

5.   Katra puse nodrošina valsts atbalsta jomas pārredzamību, cita starpā, iesniedzot otrai pusei gada pārskatu vai tam līdzvērtīgu dokumentu saskaņā ar Kopienas pārskata par valsts atbalstu metodiku un formu. Pēc kādas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem.

6.   Bosnija un Hercegovina izveido visaptverošu sarakstu ar valsts atbalsta shēmām, kuras ieviestas līdz 4. punktā minētās iestādes izveidošanai, un pielāgo šīs atbalsta shēmas 2. punktā minētajiem kritērijiem tādā laika posmā, kas nepārsniedz četrus gadus kopš šā nolīguma stāšanās spēkā.

7.

a) Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, Puses atzīst, ka pirmo sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Bosnijas un Hercegovinas piešķirto valsts atbalstu izvērtē, ņemot vērā to, ka Bosniju Hercegovinu uzskata par teritoriju, kas ir identiska tām Kopienas teritorijām, kuras aprakstītas EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā; b) Piektā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Bosnija un Hercegovina iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par tās iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju NUTS II līmenī. Šā panta 4. punktā minētā iestāde un Eiropas Komisija tad kopā izskata Bosnijas un Hercegovinas reģionu atbilstību un ar to saistīto maksimālo atbalsta intensitāti, lai izstrādātu reģionālā atbalsta karti saskaņā ar attiecīgajām Kopienas pamatnostādnēm.

8.   4. protokolā ir paredzēti īpašie noteikumi par valsts atbalstu uzņēmumu pārstrukturēšanai tērauda rūpniecības nozarē.

9.   Attiecībā uz produktiem IV sadaļas II nodaļā:

a)	nepiemēro 1. punkta c) apakšpunktu;

b)	jebkura prakse, kas ir pretrunā 1. punkta a) apakšpunktam, ir jāvērtē saskaņā ar Kopienas noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, un īpašus Kopienas instrumentus, kuri ir pieņemti uz šā pamata.

10.   Ja kāda Puse uzskata, ka konkrēta darbība nav savienojama ar 1. punkta noteikumiem, tā pēc apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē vai pēc 30 darba dienām pēc jautājuma nodošanas šādai apspriešanai var veikt pienācīgus pasākumus.

Nekas šajā pantā neskar un neietekmē to, ka jebkura Puse var veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem pantiem 1994. gada VVTT un PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem vai attiecīgi ar to saistītos valsts tiesību aktos.

72. pants

Valsts uzņēmumi

Trešā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Bosnija un Hercegovina piemēro valsts uzņēmumiem un tiem uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas un ekskluzīvas tiesības, EK līgumā izklāstītos principus, īpaši atsaucoties uz 86. pantu.

Valsts uzņēmumu īpašās tiesības pārejas posmā neietver iespēju ieviest kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas importu Bosnijā un Hercegovinā.

73. pants

Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības

1.   Atbilstīgi šā panta un VII pielikuma noteikumiem Puses apliecina, cik svarīgi tām ir nodrošināt adekvātu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu.

2.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses viena otrai nodrošina tādu attieksmi pret uzņēmumiem un valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību atzīšanu un aizsardzību, kas nav mazāk labvēlīga kā tā, ko tās nodrošina pret trešām valstīm saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

3.   Bosnija un Hercegovina veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no šā nolīguma stāšanās spēkā garantētu tādu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs Kopienas līmenim, ietverot efektīvus līdzekļus šo tiesību īstenošanai.

4.   Bosnija un Hercegovina minētajā laikposmā apņemas pievienoties VII pielikumā minētajām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām. Puses apliecina, ka Nolīguma par intelektuālā īpašuma komercaspektiem principi tām ir svarīgi. Stabilizācijas un asociācijas padome var lemt noteikt par pienākumu Bosnijai un Hercegovinai pievienoties konkrētām daudzpusējām konvencijām šajā jomā.

5.   Ja intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības apstākļus, tās pēc kādas Puses lūguma nekavējoties tiek izskatītas Stabilizācijas un asociācijas padomē, lai panāktu abpusēji apmierinošus risinājumus.

74. pants

Valsts līgumi

1.   Kopiena un Bosnija un Hercegovina uzskata, ka būtu vēlams atvērt konkurencei valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanu, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem, īpaši ievērojot PTO noteikumus.

2.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti Kopienā vai ne, nodrošina piekļuvi līgumu piešķiršanas procedūrām Kopienā atbilstīgi Kopienas iepirkuma noteikumiem tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā pret Kopienas uzņēmumiem.

Minētos noteikumus piemēro arī līgumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā, kad Bosnijas un Hercegovinas valdība būs pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem šajā jomā ievieš Kopienas noteikumus. Kopiena periodiski pārbauda, vai Bosnija un Hercegovina patiešām ir pieņēmusi šādus tiesību aktus.

3.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Kopienas uzņēmumiem, kas Bosnijā un Hercegovinā reģistrēti saskaņā ar V sadaļas II nodaļas noteikumiem, piešķir piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Bosnijā un Hercegovinā tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā pret Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem.

4.   Vēlākais piecus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā Kopienas uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Bosnijā un Hercegovinā, tiek nodrošināta piekļuve līgumu piešķiršanas procedūrām Bosnijā un Hercegovinā tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā pret Bosnijas un Hercegovinas uzņēmumiem. Piecu gadu pārejas periodā Bosnija un Hercegovina nodrošina pakāpenisku esošo preferenču samazinājumu tā, lai preferenču likme pēc nolīguma stāšanās spēkā nepārsniegtu 15 % pirmajā un otrajā gadā, 10 % – trešajā un ceturtajā gadā un 5 % – piektajā gadā.

5.   Stabilizācijas un asociācijas padome periodiski izskata iespēju, ka Bosnija un Hercegovina paredz visiem Kopienas uzņēmumiem piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Bosnijā un Hercegovinā. Bosnija un Hercegovina katru gadu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei pārskata ziņojumu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai uzlabotu pārredzamību un nodrošinātu lēmumu efektīvu tiesisku pārskatīšanu valsts pasūtījumu jomā.

6.   Ar valsts pasūtījuma līgumu izpildi saistītai reģistrācijai, darbībai, pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, kā arī attiecībā uz darbaspēka nodarbināšanu un pārvietošanos piemēro 47. līdz 69. panta noteikumus.

75. pants

Standartizācija, metroloģija, akreditācija un atbilstības novērtēšana

1.   Bosnija un Hercegovina veic vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu atbilstību Kopienas tehniskajiem noteikumiem un Eiropas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Šim nolūkam Puses cenšas:

a)	veicināt Kopienas tehnisko noteikumu, Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanu;

b)	sniegt palīdzību, lai veicinātu kvalitātes infrastruktūras attīstību standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas jomā;

c)	veicināt Bosnijas un Hercegovinas līdzdalību to organizāciju darbā, kuru darbība saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, metroloģiju un līdzīgām funkcijām (piemēram, CEN, CENELEC, ETSI, EA, WELMEC, EUROMET) (5);

d)	ja vajadzīgs, noslēgt nolīgumu par atbilstības novērtēšanas un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību pēc tam, kad Bosnijas un Hercegovinas tiesību akti un procedūras būs pietiekami saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem un procedūrām, kā arī būs pieejamas speciālas zināšanas.

76. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses sadarbojas, lai pielāgotu Bosnijas un Hercegovinas patērētāju aizsardzības standartus Kopienas standartiem. Efektīva patērētāju tiesību aizsardzība nepieciešama, lai nodrošinātu tirgus ekonomikas pareizu darbību, un šī aizsardzība atkarīga no administratīvās infrastruktūras attīstības, nodrošinot tirgus uzraudzību un tiesību aktu ieviešanu šajā jomā.

Šim nolūkam, un ņemot vērā kopīgās intereses, Puses veicina un nodrošina

a)	aktīvas patērētāju aizsardzības politiku saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp informētības līmeņa palielināšanu un neatkarīgu organizāciju izveidi;

b)	Bosnijas un Hercegovinas patērētāju aizsardzības tiesību aktu saskaņošanu ar spēkā esošajiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem;

c)	patērētāju tiesību efektīvu juridisko aizsardzību, lai uzlabotu patēriņa preču kvalitāti un saglabātu atbilstošus drošības standartus;

d)	noteikumu uzraudzību, ko veic kompetentas iestādes, un tiesu pieejamības nodrošināšanu domstarpību gadījumā.

77. pants

Darba apstākļi un iespēju vienlīdzība

Bosnija un Hercegovina pakāpeniski saskaņo savus tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās: darba apstākļi, īpaši saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā, un iespēju vienlīdzība.

VII SADAĻA

TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

78. pants

Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana

Sadarbojoties tieslietu un iekšlietu jomā, Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai, iestāžu nostiprināšanai visos pārvaldes līmeņos kopumā un jo īpaši tiesību aktu ieviešanas un tiesībaizsardzības jomā. Sadarbības īpašs mērķis ir tiesu neatkarības principa stiprināšana un to efektivitātes un iestāžu rīcībspējas uzlabošana, uzlabojot tiesu pieejamību, izveidojot piemērotas policijas, muitas un citu tiesībaizsardzības iestāžu struktūras, kā arī nodrošinot atbilstošas mācības un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību.

79. pants

Personas datu aizsardzība

Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Bosnija un Hercegovina saskaņo savus personas datu aizsardzības tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem un citiem Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem par privātās dzīves aizsardzību. Bosnija un Hercegovina izveido neatkarīgas uzraudzības struktūras ar pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai efektīvi uzraudzītu un garantētu valsts tiesību aktu ieviešanu personas datu aizsardzības jomā. Puses sadarbojas šā mērķa sasniegšanā.

80. pants

Vīzas, robežu pārvaldība, patvērums un migrācija

Puses sadarbojas vīzu, robežkontroles, patvēruma un migrācijas jomā un izstrādā sadarbības sistēmu šajās jomās, tostarp reģionālā līmenī, attiecīgi ņemot vērā un pilnībā izmantojot citas esošās iniciatīvas šajā jomā.

Sadarbības pamatā iepriekš minētajās jomās ir savstarpējas apspriedes un Pušu cieša koordinācija, un tajā ietver tehnisko un administratīvo palīdzību

a)	informācijas apmaiņai par tiesību aktiem un praksi;

b)	tiesību aktu izstrādei;

c)	iestāžu darba efektivitātes veicināšanai;

d)	personāla mācībām;

e)	ceļojuma dokumentu drošībai un viltotu dokumentu atklāšanai;

f)	robežu pārvaldībai.

Sadarbība īpaši koncentrējas uz šādiem aspektiem:

a)

patvēruma jomā – uz valsts tiesību aktu īstenošanu atbilstīgi 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstītās Konvencijas par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvārī Ņujorkā parakstītā Protokola par bēgļu statusu standartiem, lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu, kā arī citas patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības;

b)

legālās migrācijas jomā – uz noteikumiem par uzņemšanu un uzņemtās personas tiesībām un statusu. Attiecībā uz migrāciju Puses vienojas par taisnīgu attieksmi pret citu valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo to teritorijā, un par integrācijas politikas veicināšanu ar mērķi pielīdzināt viņu tiesības un pienākumus savu valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem.

81. pants

Nelegālās imigrācijas novēršana un kontrole; atpakaļuzņemšana

1.   Puses sadarbojas, lai novērstu un kontrolētu nelegālu imigrāciju. Šim nolūkam Bosnija un Hercegovina un dalībvalstis uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kas nelikumīgi atrodas otras Puses teritorijā, un Puses arī vienojas noslēgt un pilnībā īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu, tostarp saistības par citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

Dalībvalstis un Bosnija un Hercegovina nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus identitātes dokumentus un administratīvās iespējas, kas nepieciešamas šādam mērķim.

Konkrētas procedūras valstspiederīgo un trešo valstu valstspiederīgo, un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai nosaka nolīgumā par atpakaļuzņemšanu.

2.   Bosnija un Hercegovina piekrīt slēgt nolīgumus par atpakaļuzņemšanu ar citām valstīm, kas iesaistījušās Stabilizācijas un asociācijas procesā, un apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus šajā pantā minēto atpakaļuzņemšanas nolīgumu elastīgas un ātras īstenošanas nodrošināšanai.

3.   Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka citus kopīgus pasākumus, kādus varētu veikt, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību un nelegālās migrācijas tīklus.

82. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana

1.   Puses sadarbosies, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu izmantošanu kriminālās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.

2.   Sadarbība šajā jomā var ietvert administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi veicināt noteikumu īstenošanu un efektīvu darbību nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas standartiem un mehānismiem, kas ir līdzvērtīgi Kopienā un citos starptautiskajos forumos, īpaši Finanšu darījumu darba grupā (FATF), šajā jomā pieņemtajiem standartiem un mehānismiem.

83. pants

Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā

1.   Atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotiku jautājumiem. Narkotiku politikas un rīcības mērķis ir stiprināt aizliegto narkotiku apkarojošās struktūras, samazinot aizliegto narkotiku piegādes un nelegālās tirdzniecības apjomu un pieprasījumu pēc tām, novēršot narkotiku izraisītos veselības traucējumus un sociālās sekas, kā arī nodrošinot prekursoru efektīvāku kontroli.

2.   Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Rīcības pamatā ir vispārpieņemtie principi atbilstīgi ES narkotiku kontroles stratēģijai.

84. pants

Organizētās noziedzības un citu nelikumīgu darbību novēršana un apkarošana

Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas un citādas kriminālas un nelikumīgas darbības, piemēram,

a)	kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;

b)	nelikumīgas darbības ekonomikā, jo īpaši dažādu valūtu viltošanu, nelikumīgus darījumus ar tādiem produktiem kā, piemēram, rūpnieciskie atkritumi un radioaktīvie materiāli, un darījumus ar nelikumīgiem, viltotiem vai pirātiskiem ražojumiem;

c)	korupciju gan privātajā, gan valsts sektorā, īpaši saistībā ar nepārredzamu administratīvo praksi;

d)	krāpšanu nodokļu jomā;

e)	nelikumīgu narkotiku un psihotropo vielu izgatavošanu un tirdzniecību;

f)	kontrabandu;

g)	nelikumīgu ieroču tirdzniecību;

h)	dokumentu viltošanu;

i)	nelikumīgu automobiļu tirdzniecību;

j)	kibernoziegumus.

Sekmē reģionālo sadarbību un atbilstību starptautiski atzītiem standartiem organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

85. pants

Cīņa pret terorismu

Saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurās Puses ir dalībnieces, un to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un noteikumiem Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus un to finansēšanu:

a)	pilnībā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1373. rezolūciju (2001.) un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus;

b)	apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem;

c)	apmainoties ar pieredzi par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tehniskajiem aspektiem un apmācību, kā arī apmainoties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu.

VIII SADAĻA

POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI

86. pants

1.   Kopiena un Bosnija un Hercegovina izveido ciešu sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas attīstību un izaugsmes iespējas. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomikas saites iespējami plašākā aspektā un ir izdevīga abām Pusēm.

2.   Politiku un citus pasākumus izstrādā tā, lai panāktu ilgtspējīgu Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas un sociālo attīstību. Šai politikai jānodrošina ekoloģisko apsvērumu pilnīga iekļaušana jau no paša sākuma, kā arī saikne ar harmoniskas sociālās attīstības prasībām.

3.   Sadarbības politikas jomas iekļauj reģionālā sadarbības režīmā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Bosniju un Hercegovinu un tās kaimiņvalstīm, tostarp dalībvalstīm, tādējādi veicinot stabilitāti reģionā. Stabilizācijas un asociācijas padome var noteikt prioritātes sadarbībai turpmāk norādītajās politikas jomās atbilstoši Eiropas partnerībai.

87. pants

Ekonomikas un tirdzniecības politika

Kopiena un Bosnija un Hercegovina veicina ekonomikas reformas norisi, sadarbojoties, lai uzlabotu izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas formulēšanu un īstenošanu tirgus ekonomikā.

Pēc Bosnijas un Hercegovinas iestāžu pieprasījuma Kopiena var sniegt palīdzību, atbalstot Bosnijas un Hercegovinas centienus izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski saskaņot tās politiku ar Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības politiku, kas pamatojas uz stabilitāti.

Sadarbības mērķis ir arī tiesiskuma stiprināšana uzņēmējdarbības jomā, izmantojot stabilu un nediskriminējošu tirdzniecības tiesisko sistēmu.

Sadarbība šajā jomā ietver neformālu informācijas apmaiņu par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības principiem un darbību.

88. pants

Sadarbība statistikas jomā

Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis statistikas jomā. Sadarbības īpašais mērķis ir tādu efektīvu un ilgtspējīgu statistikas sistēmu izveide, kas spēj sniegt salīdzināmus, ticamus, objektīvus un precīzus datus, kuri nepieciešami Bosnijas un Hercegovinas pārejas un reformu procesa plānošanai un pārraudzībai. Sadarbībai arī jānodrošina tas, ka valsts un statistikas biroji spēj labāk apmierināt valsts un starptautisko patērētāju (gan valsts pārvaldes, gan privātā sektora) vajadzības. Statistikas sistēmai jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem statistikas pamatprincipiem, Eiropas Statistikas prakses kodeksam un Eiropas statistikas tiesību aktu noteikumiem, kā arī jāattīstās Kopienas acquis virzienā.

89. pants

Banku darbība, apdrošināšana un citi finanšu pakalpojumi

Bosnija un Hercegovina un Kopiena sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis banku darbības, apdrošināšanas un citu finanšu pakalpojumu jomā. Pušu sadarbības mērķis ir atbilstošas struktūras izveide un attīstīšana Bosnijas un Hercegovinas banku darbības, apdrošināšanas un citu finanšu pakalpojumu sekmēšanai.

90. pants

Sadarbība revīzijas un finanšu kontroles jomā

Puses sadarbībā uzmanību pievērš prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis valsts iekšējās finanšu kontroles (VIFK) un ārējās revīzijas jomā. Puses sadarbojas, izstrādājot un pieņemot attiecīgus tiesību aktus, ar mērķi izstrādāt pārredzamas, efektīvas un ekonomiskas VIFK, tostarp finanšu pārvaldības un kontroles, un funkcionāli neatkarīgas iekšējās revīzijas un neatkarīgu ārējās revīzijas sistēmas Bosnijā un Hercegovinā atbilstoši starptautiski pieņemtiem kontroles un revīzijas standartiem un metodikai, kā arī ES paraugpraksei. Sadarbībā pievēršas arī iestāžu darbības uzlabošanai un to darbinieku apmācībai, lai attīstītu valsts iekšējo finanšu kontroli (VIFK), kā arī ārējo revīziju (Augstākās revīzijas iestādes) Bosnijā un Hercegovinā, kas paredz arī centrālo saskaņošanas vienību izveidi un stiprināšanu finanšu pārvaldībai un kontrolei, un iekšējās revīzijas sistēmām.

91. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

Saskaņā ar to attiecīgo kompetenci Pušu sadarbības mērķis ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības jomā ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus iekšzemes un ārvalstu privātajiem ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas un rūpniecības atveseļošanai.

92. pants

Rūpnieciskā sadarbība

Sadarbības mērķis ir veicināt Bosnijas un Hercegovinas rūpniecības un atsevišķu nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu. Tas attiecas arī uz rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem ar mērķi stiprināt privāto sektoru, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem, kas nodrošina vides aizsardzību.

Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo abu Pušu noteiktās prioritātes. Tajās ņem vērā rūpnieciskās attīstības reģionālie aspekti, nepieciešamības gadījumā sekmējot starptautiskās partnerattiecības. Iniciatīvām īpaši jāsekmē uzņēmumiem piemērotas sistēmas izveide, vadības un zinātības uzlabošana un jāatbalsta tirgus attīstība, pārredzamība un uzņēmējdarbības vide.

Sadarbībā ņem vērā Kopienas acquis rūpnieciskās politikas jomā.

93. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Pušu sadarbības mērķis ir privātā sektora mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstīšana un stiprināšana, un tajā pievērš pienācīgu uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis MVU jomā, kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu hartā noteiktajām desmit vadlīnijām.

94. pants

Tūrisms

Pušu sadarbību tūrisma jomā galvenokārt vērš uz informācijas plūsmas par tūrismu veicināšanu (izmantojot starptautiskus tīklus, datubāzes utt.), kā arī sadarbības veicināšanu tūrisma jomā starp tūrisma uzņēmumiem, ekspertiem un valdībām, un to kompetentajām aģentūrām, un zinātības nodošanu (piedaloties apmācībās, pieredzes apmaiņā, semināros). Sadarbībā pienācīgi ņem vērā Kopienas acquis šajā nozarē.

Sadarbību var iekļaut reģionālā sadarbības režīmā.

95. pants

Lauksaimniecība un agrorūpniecības nozare

Sadarbojoties, puses pievērš uzmanību prioritārām jomām, kas saistītas ar Kopienas acquis lauksaimniecības jomā, kā arī veterinārijas un fitosanitārajā jomā. Sadarbības īpašais mērķis ir Bosnijas un Hercegovinas lauksaimniecības un agrorūpniecības nozares modernizēšana un pārstrukturēšana, jo īpaši, lai panāktu atbilstību Kopienas sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, kā arī atbalsts Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktu un prakses pakāpeniskai tuvināšanai Kopienas noteikumiem un standartiem.

96. pants

Zivsaimniecība

Puses izskata iespējas noteikt savstarpēji izdevīgas kopēju interešu jomas zivsaimniecības nozarē. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes saistībā ar Kopienas acquis zivsaimniecības jomā, tostarp starptautisko saistību – starptautisko un reģionālo zivsaimniecības organizāciju noteikumu par zvejniecības resursu pārvaldību un saglabāšanu – ievērošanu.

97. pants

Muita

Puses izveido sadarbību šajā jomā, lai garantētu tirdzniecības jomā pieņemamo noteikumu atbilstību un panāktu Bosnijas un Hercegovinas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas sistēmai, tādējādi palīdzot nolīdzināt ceļu liberalizācijas pasākumiem, kas plānoti šajā nolīgumā, un Bosnijas un Hercegovinas muitas tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai acquis.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis muitas jomā.

Noteikumi par Pušu savstarpējo administratīvo palīdzību muitas jomā ir paredzēti 5. protokolā.

98. pants

Nodokļi

Puses izveido sadarbību nodokļu jomā, kā arī veic pasākumus ar mērķi turpmāk reformēt Bosnijas un Hercegovinas fiskālo sistēmu un pārstrukturēt nodokļu administrēšanu, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un pastiprinātu cīņu pret fiskālo krāpšanu.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis nodokļu jomā un cīņu pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci. Nelabvēlīgas konkurences nodokļu jomā novēršanai jānotiek, pamatojoties uz Rīcības kodeksu par uzņēmējdarbības nodokļiem, kuru Padome apstiprināja 1997. gada 1. decembrī.

Sadarbību vērš arī uz pārredzamības uzlabošanu un korupcijas apkarošanu, ietverot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem novērš nodokļu krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Bosnija un Hercegovina pabeidz arī divpusējo nolīgumu tīkla izveidi ar dalībvalstīm atbilstīgi ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu atjauninātai versijai, kā arī pamatojoties uz ESAO Paraugnolīgumu par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, ciktāl pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts tiem pievienojas.

99. pants

Sociālā sadarbība

Puses sadarbojas, lai veicinātu Bosnijas un Hercegovinas nodarbinātības politikas attīstību ekonomikas reformas stiprināšanas un integrācijas kontekstā. Sadarbībā tiek atbalstīta arī Bosnijas un Hercegovinas sociālās drošības sistēmas pielāgošana jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, lai nodrošinātu taisnīgu pieeju un efektīvu atbalstu visām neaizsargātām personām, un tajā var ietilpt Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktu pielāgošana attiecībā uz darba apstākļiem un iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem, personām ar invaliditāti un visām neaizsargātām personām, arī tām, kas pieder minoritāšu grupām, kā arī uzlabots darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības līmeņa uzlabošana, par standartu ņemot Kopienas pašreizējo aizsardzības līmeni.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

100. pants

Izglītība un mācības

Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības, arodizglītības un mācību līmeni Bosnijā un Hercegovinā, kā arī jaunatnes politikas un darba ar jaunatni līmeni, tostarp neformālo izglītību. Augstākās izglītības sistēmu prioritāte ir Boloņas deklarācijas mērķu sasniegšana saskaņā ar starpvaldību līmenī uzsākto Boloņas procesu.

Puses tāpat sadarbojas arī, lai Bosnijā un Hercegovinā nodrošinātu tādu piekļuvi izglītībai un mācībām visos līmeņos, kas nav diskriminējoša dzimuma, ādas krāsas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ. Bosnijai un Hercegovinai kā prioritāte jānosaka to saistību ievērošana, kas attiecībā uz šiem jautājumiem ir noteiktas starptautiskajās konvencijās.

Attiecīgās Kopienas programmas un instrumenti sekmē izglītības un mācību struktūru un darbības uzlabošanu Bosnijā un Hercegovinā.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

101. pants

Sadarbība kultūras jomā

Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā. Šī sadarbība palīdz arī palielināt savstarpēju sapratni un cieņu indivīdu, kopienu un tautu vidū. Puses arī apņemas sadarboties, lai veicinātu kultūras daudzveidību, sevišķi atbilstīgi UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

102. pants

Sadarbība audiovizuālajā jomā

Puses sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas jomā.

Sadarbība varētu ietvert cita starpā arī programmas un iespējas žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām, kā arī tehnisko palīdzību valsts un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar Eiropas plašsaziņas līdzekļiem.

Bosnija un Hercegovina saskaņo savu politiku pārrobežu apraides saturisko aspektu reglamentēšanas jomā ar Kopienas politiku un savus tiesību aktus – ar attiecīgo Kopienas acquis. Bosnija un Hercegovina īpašu uzmanību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu programmām, kuras pārraida ar satelīta, cietzemes frekvenču un kabeļa palīdzību.

103. pants

Informācijas sabiedrība

Sadarbībā galveno uzmanību pievērš prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā. Tajā galvenokārt atbalsta Bosnijas un Hercegovinas politikas un tiesību aktu pakāpenisku pielāgošanu Kopienas politikai un tiesību aktiem šajā jomā.

Puses sadarbojas arī ar mērķi turpmāk attīstīt informācijas sabiedrību Bosnijā un Hercegovinā. Globālie mērķi būs sabiedrības kā kopuma sagatavošana digitālajam gadsimtam, ieguldījumu piesaiste un tīklu un pakalpojumu savstarpējas izmantojamības nodrošināšana.

104. pants

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

Puses sevišķi stiprina sadarbību elektronisko sakaru tīklu un elektronisku sakaru pakalpojumu jomā, lai Bosnija un Hercegovina viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā varētu pieņemt Kopienas acquis šajā nozarē.

105. pants

Informācija un saziņa

Kopiena un Bosnija un Hercegovina veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu savstarpēju informācijas apmaiņu. Prioritāras ir tādas programmas, kuru mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai pamatinformāciju par Kopienu, kā arī specifiskāku informāciju Bosnijas un Hercegovinas profesionālajām aprindām.

106. pants

Transports

Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis transporta jomā.

Sadarbības īpašs mērķis var būt Bosnijas un Hercegovinas transporta veidu pārstrukturēšana un modernizācija, uzlabojot pasažieru brīvu kustību un preču brīvu apriti, sekmējot pieeju transporta tirgum un iekārtām, tostarp ostām un lidostām, atbalstot multimodālo infrastruktūru attīstību saistībā ar galvenajiem Eiropas komunikāciju tīkliem, īpaši, lai stiprinātu reģionālās saites Dienvidaustrumeiropā atbilstoši saprašanās memorandam par galvenā reģionālā transporta tīkla attīstību, sasniedzot tādus darbības standartus, kas ir līdzvērtīgi Kopienā noteiktajiem standartiem, attīstot tādu Bosnijas un Hercegovinas transporta sistēmu, kas ir savietojama un ir saskaņā ar Kopienas sistēmu, kā arī uzlabojot vides aizsardzību transporta jomā.

107. pants

Enerģētika

Sadarbībā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis enerģētikas jomā. Tās pamatā ir Enerģētikas kopienas līgums un to attīsta ar mērķi pakāpeniski iekļaut Bosniju un Hercegovinu Eiropas enerģētikas tirgos.

108. pants

Vide

Puses veido un stiprina sadarbību, lai izpildītu ļoti svarīgu uzdevumu – apkarotu turpmāku vides degradāciju un sāktu vides situācijas uzlabošanu, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību.

Puses jo īpaši uzsāk sadarbību, kuras mērķis ir stiprināt administratīvās struktūras un procedūras, lai nodrošinātu ar vidi saistītu jautājumu stratēģisku plānošanu un koordinēšanu starp attiecīgajiem dalībniekiem, un galveno uzmanību pievērš Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktu saskaņošanai ar Kopienas acquis. Galvenā uzmanība šajā sadarbībā varētu arī tikt veltīta stratēģiju izstrādei, lai ievērojami mazinātu gaisa un ūdens piesārņojumu, tostarp atkritumu un ķīmisko vielu radīto piesārņojumu, vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, lai izveidotu efektīvu, videi nekaitīgu, ilgtspējīgu un atjaunojamu enerģijas ražošanas un patēriņa sistēmu un lai novērtētu ietekmi uz vidi, un veiktu stratēģisko vides novērtējumu. Īpašu uzmanību pievērš Kioto protokola ratificēšanai un īstenošanai.

109. pants

Sadarbība pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē

Puses sekmē sadarbību civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un, ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstīgu piekļuvi to attiecīgajām programmām, ievērojot atbilstošu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.

110. pants

Reģionālā un vietējā attīstība

Puses tiecas stiprināt sadarbību reģionālās un vietējās attīstības jomā ar mērķi sekmēt ekonomikas attīstību un samazināt atšķirības starp reģioniem. Īpašu uzmanību pievērš pārrobežu, starptautiskajai un starpreģionālajai sadarbībai.

Sadarbībā ņem vērā Kopienas acquis prioritātes reģionālās attīstības jomā.

111. pants

Valsts pārvaldes reforma

Sadarbības mērķis ir turpināt attīstīt efektīvu un atbildīgu valsts pārvaldi Bosnijā un Hercegovinā, pamatojoties uz reformas pasākumiem, kas šajā jomā veikti līdz šim.

Galvenais mērķis sadarbībai šajā jomā ir iestāžu veidošana atbilstoši Eiropas partnerības prasībām, un tā ietvers šādus aspektus: pārskatāmu un taisnīgu darba ņēmēju darbā pieņemšanas procedūru izveide un īstenošana, cilvēkresursu vadība un karjeras attīstība civildienestā, tālāka apmācība, ētikas normu sekmēšana valsts pārvaldē un politikas veidošanas procesa nostiprināšana. Reformas pasākumos ņems vērā fiskālās ilgtspējības mērķus, pievēršoties arī fiskālās sistēmas aspektiem. Sadarbība attiecas uz visiem valsts pārvaldes līmeņiem Bosnijā un Hercegovinā.

IX SADAĻA

FINANŠU SADARBĪBA

112. pants

Šā nolīguma mērķu sasniegšanai un saskaņā ar 5., 113. un 115. pantu Bosnija un Hercegovina var saņemt finanšu palīdzību no Kopienas subsīdiju un aizdevumu veidā, tostarp Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Nosacījums Kopienas atbalstu piešķiršanai ir tālāks progress Kopenhāgenas kritēriju izpildē un jo īpaši progress Eiropas partnerības īpašo prioritāšu ievērošanā. Ņem vērā arī ikgadējā progresa ziņojumā par Bosniju un Hercegovinu sniegto novērtējumu. Kopienas atbalsta piešķiršana ir atkarīga arī no Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas. Bosnijai un Hercegovinai piešķirtais atbalsts paredzēts, lai ņemtu vērā noteiktās vajadzības un prioritātes, par kurām panākta vienošanās, atspoguļotu spēju izmantot un nepieciešamības gadījumā atmaksāt piešķirtos līdzekļus, kā arī īstenot ekonomikas reformas un pārstrukturēšanas pasākumus.

113. pants

Finanšu palīdzību subsīdiju veidā var piešķirt saskaņā ar attiecīgajām Padomes regulām daudzgadēju indikatīvu programmu ietvaros, pamatojoties uz ikgadējām rīcības programmām, ko Kopiena izveido, apspriežoties ar Bosniju un Hercegovinu.

Finanšu palīdzība var būt paredzēta jebkurām sadarbības jomām, īpašu uzmanību pievēršot tieslietām un iekšlietām, kā arī tiesību aktu saskaņošanai un ekonomikas attīstībai.

114. pants

Lai panāktu pieejamo resursu optimālu izmantošanu, Puses nodrošina, ka Kopienas iemaksas tiek cieši saskaņotas ar iemaksām no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un starptautiskajām finanšu institūcijām.

Šim nolūkam Puses regulāri apmainās ar informāciju par visiem palīdzības avotiem.

X SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

115. pants

Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome, kas pārrauga šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Tā pienācīgā līmenī tiekas regulāri un kad apstākļi to pieprasa. Tā izskata visus svarīgos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu un jebkādus citus divpusējus vai starptautiskus savstarpēji interesējošus jautājumus.

116. pants

1.   Stabilizācijas un asociācijas padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Bosnijas un Hercegovinas Ministru Padomes locekļi, no otras puses.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3.   Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.

4.   Stabilizācijas un asociācijas padomi pa kārtai vada Kopienas un Bosnijas un Hercegovinas pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.

5.   Jautājumos, kuri uz to attiecas, Eiropas Investīciju banka piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes darbā novērotāja statusā.

117. pants

Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Stabilizācijas un asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tur paredzētajos gadījumos. Pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, lai tos izpildītu. Stabilizācijas un asociācijas padome var izstrādāt arī attiecīgus ieteikumus. Tā savus lēmumus un ieteikumus izstrādā pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

118. pants

1.   Stabilizācijas un asociācijas padomei tās darbā palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kurā ietilpst Eiropas Savienības Padomes pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Bosnijas un Hercegovinas Ministru Padomes pārstāvji, no otras puses.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka Stabilizācijas un asociācijas komitejas pienākumus, kas ietver Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmju sagatavošanu, kā arī nosaka to, kā minētā komiteja darbojas.

3.   Stabilizācijas un asociācijas padome var deleģēt Stabilizācijas un asociācijas komitejai jebkādas savas pilnvaras. Tādā gadījumā Stabilizācijas un asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 117. pantā izstrādātajiem nosacījumiem.

119. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja var veidot apakškomitejas.

Stabilizācijas un asociācijas komiteja šā nolīguma pienācīgai īstenošanai vajadzīgās apakškomitejas izveido līdz pirmā gada beigām, kopš stājies spēkā šis nolīgums.

Izveido apakškomiteju migrācijas jautājumiem.

120. pants

Stabilizācijas un asociācijas padome var nolemt izveidot jebkuru citu īpašu komiteju vai struktūru, kas tai var palīdzēt veikt tās pienākumus. Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

121. pants

Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja. Tā ir Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārās asamblejas locekļu un Eiropas Parlamenta deputātu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka savu sanāksmju biežumu.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi un Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārās asamblejas locekļi.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju pa kārtai vada Eiropas Parlamenta un Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārās asamblejas loceklis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi reglamentā.

122. pants

Puses šā nolīguma darbības jomā apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar saviem valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.

123. pants

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)	ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)	kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, izstrādi vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kas nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c)

ko tā uzskata par būtiskiem pašas drošībai nopietnu iekšējo nekārtību gadījumā, kas skar likuma ievērošanu un kārtības uzturēšanu kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, vai lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies veikt, lai saglabātu mieru un starptautisko drošību.

124. pants

1.   Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)	pasākumi, ko Bosnija un Hercegovina piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst radīt nekādu diskrimināciju starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai sabiedrībām;

b)	pasākumi, ko Kopiena piemēro Bosnijai un Hercegovinai, nedrīkst radīt nekādu diskrimināciju attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai sabiedrībām.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumi neierobežo Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas dažādiem nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu pastāvīgās dzīvesvietas dēļ.

125. pants

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas šajā nolīgumā paredzētās saistības. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2.   Puses vienojas pēc kādas Puses lūguma pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, un citiem Pušu attiecību aspektiem.

3.   Puses var iesniegt Stabilizācijas un asociācijas padomē domstarpības par šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju. Šajā gadījumā piemēro 126. pantu un vajadzības gadījumā – 6. protokolu.

Stabilizācijas un asociācijas padome var atrisināt domstarpības ar saistošu lēmumu.

4.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku dod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem, ja otra Puse to pieprasa, notiek apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē, Stabilizācijas un asociācijas komitejā vai citā struktūrā, kas izveidota, pamatojoties uz 119. un 120. pantu.

5.   2., 3. un 4. punkta noteikumu piemērošana nekādā veidā neskar 30., 38., 39., 40. un 44. panta, kā arī 2. protokola noteikumus.

126. pants

1.   Ja starp Pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Stabilizācijas un asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrētās domstarpības.

Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse, veicot kādus pasākumus vai nerīkojoties vispār, pārkāpj savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, oficiāls pieprasījums atrisināt konkrētās domstarpības ir pamatojums šim atzinumam un norāda, ka, atkarībā no gadījuma, Puse var pieņemt pasākumus kā paredzēts 125. panta 4. punktā.

2.   Puses mēģina atrisināt domstarpības, sākot labas gribas apspriedes ar Stabilizācijas un asociācijas padomi vai citām struktūrām, kā tas paredzēts 3. punktā, lai pēc iespējas drīzāk panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Puses iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

Kamēr domstarpībasnav atrisinātas, tās apspriež katrā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmē, izņemot gadījumu, ja ir uzsākta 6. protokolā paredzētā šķīrējtiesas procedūra. Domstarpības uzskata par atrisinātām, tiklīdz Stabilizācijas un asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts 125. panta 3. punktā, vai, ja tā paziņojusi, ka domstarpības vairs nepastāv.

Apspriešanās par domstarpībām var notikt jebkurā Stabilizācijas un asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas komitejas vai struktūrvienības, kas izveidota pamatojoties uz 119. vai 120. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

Visa apspriešanās laikā izpaustā informācija paliek konfidenciāla.

4.   Attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas 6. protokola piemērošanas joma, Puses var prasīt, lai domstarpības tiktu atrisinātas, izmantojot šķīrējtiesas procedūru atbilstīgi minētajam protokolam, ja Pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības divu mēnešu laikā no domstarpību risināšanas procedūras uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu.

127. pants

Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām personām un uzņēmējiem, šis nolīgums neietekmē tiesības, kas tiem nodrošinātas spēkā esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosnijai un Hercegovinai, no otras puses.

128. pants

Šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa ir tā I līdz VII pielikums un 1. līdz 7. protokols.

Šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa ir 2004. gada 22. novembrī parakstītais Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka vispārējos principus Bosnijas un Hercegovinas dalībai Kopienas programmās (6), un tā pielikums. Minētā pamatnolīguma 8. pantā paredzēto pārskatīšanu veic Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura ir pilnvarota to grozīt, ja vajadzīgs.

129. pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Jebkura Puse šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums beidz darboties pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma dienas.

Jebkura Puse šo nolīgumu var nekavējoties apturēt, ja otra Puse neievēro kādu no šā nolīguma būtiskajiem elementiem.

130. pants

Šajā nolīgumā “Puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Bosnija un Hercegovina, no otras puses.

131. pants

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumus, un tos piemēro atbilstoši šo līgumu nosacījumiem, un, no otras puses, uz Bosnijas un Hercegovinas teritoriju.

132. pants

Šā nolīguma depozitārijs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

133. pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros bulgāru, spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, zviedru, bosniešu, horvātu un serbu valodā, un šie teksti ir vienlīdz autentiski.

134. pants

Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāts.

Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

135. pants

Pagaidu nolīgums

Ja laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, lai šis nolīgums stātos spēkā, dažu šā nolīguma daļu noteikumi, īpaši par preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, stājas spēkā ar pagaidu nolīgumiem starp Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, Puses vienojas par to, ka šādos apstākļos šā nolīguma IV sadaļas un 71. un 73. panta, 1., 2., 4., 5., 6. un 7. protokola un 3. protokola attiecīgajos noteikumos “nolīguma spēkā stāšanās datums” ir datums, kad stājas spēkā pagaidu nolīgums attiecībā uz minētajos noteikumos izklāstītajām saistībām.

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) ar grozījumiem.

(2)  Bosnijas un Hercegovinas oficiālais laikraksts Nr. 58/04, 22.12.2004.

(3)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(4)  Daudzpusējais nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi (OV L 285, 16.10.2006., 3. lpp.).

(5)  Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts, Eiropas Akreditācijas kooperācija, Eiropas Reglamentētās metroloģijas kooperācija, Eiropas Metroloģijas organizācija.

(6)  OV L 192, 22.7.2005., 9. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---