This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 22014A0520(02)
Voluntary Partnership Agreement between the European Union and the Republic of Indonesia on forest law enforcement, governance and trade in timber products into the European Union
Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību
Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību
OV L 150, 20.5.2014, p. 252–330
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/08/2015
ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2014/284/oj
|
20.5.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 150/252 |
Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas
BRĪVPRĀTĪGAIS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību
EIROPAS SAVIENĪBA,
turpmāk “Savienība”,
un
INDONĒZIJAS REPUBLIKA,
turpmāk “Indonēzija”,
abas kopā turpmāk ”Puses”,
ATGĀDINOT Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Indonēzijas Republiku un Eiropas Kopienu, kas parakstīts Džakartā 2009. gada 9. novembrī;
IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Indonēziju, jo īpaši saistībā ar 1980. gada Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi, kas visas ir Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstis;
ATGĀDINOT saistību uzņemšanos ar Bali Deklarāciju par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG) 2001. gada 13. septembrī, kad valstis no Āzijas austrumu un citiem reģioniem apņēmās nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu individuālu valstu centienus un stiprinātu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju sadarbību nolūkā stāties pretim meža tiesību aktu pārkāpumiem un meža noziedzībai, īpaši nelikumīgai mežizstrādei un ar to saistītajai nelegālajai tirdzniecībai un korupcijai, un to negatīvajai ietekmei uz tiesiskumu;
ŅEMOT VĒRĀ Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) kā pirmo soli, lai risinātu aktuālus nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;
ATSAUCOTIES uz kopīgo deklarāciju, kuru Indonēzijas Republikas mežsaimniecības ministrs un Eiropas komisāri attīstības un vides jomās parakstīja Briselē 2007. gada 8. janvārī;
ŅEMOT VĒRĀ juridiski nesaistošo 1992. gada Paziņojumu par visa veida mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas pieņemto Juridiski nesaistošo dokumentu par visiem meža tipiem;
APZINOTIES to principu nozīmīgumu, kas izklāstīti 1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā saistībā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanu, un īpaši izceļot 10. principu, kas attiecas uz sabiedrības informētību par vides jautājumiem un iesaistīšanos to risināšanā, un 22. principu, kas attiecas uz pamatiedzīvotāju un citu vietējo kopienu būtisko nozīmi vides pārvaldībā un attīstībā;
ATZĪSTOT Indonēzijas Republikas valdības centienus sekmēt labu meža pārvaldību, tiesību aizsardzību un likumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību, tostarp izmantojot Sistem Verifikasi Legalitas Kayu (SVLK) kā Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (TLAS), kura ir izstrādāta ar visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos, ievērojot labas pārvaldības, ticamības un pārstāvības principus;
ATZĪSTOT, ka Indonēzijas TLAS ir izstrādāta, lai nodrošinātu visu koka izstrādājumu atbilstību tiesību aktu prasībām;
ATZĪSTOT, ka FLEGT brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma īstenošana stiprinās meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dos ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā, samazinot atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas un palielinot meža saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas un meža oglekļa krājumu (REDD +) nozīmi;
ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un jo īpaši prasību, ka eksporta atļaujas, ko CITES Līgumslēdzējas puses izdod attiecībā uz I, II vai III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, drīkst piešķirt tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un ka šādi īpatņi nedrīkst būt iegūti, pārkāpjot attiecīgās puses tiesību aktus par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību;
APŅEMOTIES censties pēc iespējas mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz pamatiedzīvotājiem, vietējo sabiedrību un trūcīgiem cilvēkiem, kura var tiešā veidā izrietēt no šā nolīguma īstenošanas;
ŅEMOT VĒRĀ to, cik lielu nozīmi Puses piešķir starptautiskā mērogā saskaņotiem attīstības mērķiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem;
IEVĒROJOT to, cik lielu nozīmi Puses piešķir principiem un noteikumiem, kuri reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, jo īpaši tiesības un pienākumus, kas noteikti ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) un citos daudzpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kā arī vajadzībai tos piemērot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;
ŅEMOT VĒRĀ Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris)par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus;
NO JAUNA PIESAUCOT savstarpējas cieņas, suverenitātes, vienlīdzības un nediskriminācijas principus, kā arī atzīstot priekšrocības, ko Pusēm dod šis nolīgums;
SASKAŅĀ ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
1. pants
Mērķis
1. Šā nolīguma mērķis, kas ir saderīgs ar Pušu kopīgo apņemšanos nodrošināt visu tipu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu to, ka visi koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums un kurus Savienībā importē no Indonēzijas, ir ražoti likumīgi, un tādējādi veicināt koka izstrādājumu tirdzniecību.
2. Ar šo nolīgumu tiek arī izveidots pamats dialogam un Pušu sadarbībai, lai atvieglotu un veicinātu tā pilnīgu piemērošanu un stiprinātu meža tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“imports Savienībā” ir koka izstrādājumu laišana brīvā apgrozībā Savienībā Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 (1992. gada 12. oktobris), ar ko izveido Savienības muitas kodeksu, 79. panta nozīmē, ja šos koka izstrādājumus nevar kvalificēt kā “nekomerciāla rakstura preces”, kā definēts 1. panta 6. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/1992, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu; |
|
b) |
“eksports” ir koka izstrādājumu fiziska izvešana vai izņemšana no jebkuras vietas Indonēzijas ģeogrāfiskajā teritorijā; |
|
c) |
“koka izstrādājumi” ir I A un I B pielikumā uzskaitītie produkti; |
|
d) |
“HS kods” ir preču četrciparu vai sešciparu kods, kas noteikts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kura izveidota ar Pasaules Muitas organizācijas Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu; |
|
e) |
“FLEGT licence” ir Indonēzijas pārbaudīts likumīgs (V-legal) dokuments, kas apliecina, ka koka izstrādājumu krava, kuru paredzēts eksportēt uz Savienību, ir ražota likumīgi. FLEGT licence var būt sagatavota papīra vai elektroniskā formātā; |
|
f) |
“licenču izdevēja iestāde” ir Indonēzijas pilnvarota iestāde, kas izdod un apstiprina FLEGT licences; |
|
g) |
“kompetentās iestādes” ir iestādes, ko Savienības dalībvalstis norīkojušas FLEGT licenču saņemšanai, pieņemšanai un pārbaudīšanai; |
|
h) |
“krava” ir noteikts daudzums koka izstrādājumu, par kuriem izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs sūta no Indonēzijas, un kurus Savienībā uzrāda muitas iestādē laišanai brīvā apgrozībā; |
|
i) |
“likumīgi iegūti kokmateriāli” ir koka izstrādājumi, kas iegūti vai importēti un ražoti saskaņā ar tiesību aktiem, kas nosaukti II pielikumā. |
3. pants
FLEGT licencēšanas sistēma
1. Šā nolīguma Puses ievieš licencēšanas sistēmu attiecībā uz meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (turpmāk “FLEGT licencēšanas sistēma”). Ar šo sistēmu tiek ieviests tādu procedūru un prasību kopums, kuru mērķis ir, izmantojot FLEGT licences, pārbaudīt un apliecināt to, ka koka izstrādājumi, ko sūta uz Savienību, ir ražoti likumīgi. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) Savienība pieņem tikai tādas importam paredzētas kravas no Indonēzijas, par kurām izdotas FLEGT licences.
2. FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro I A pielikumā minētajiem koka izstrādājumiem.
3. Koka izstrādājumus, kas minēti I B pielikumā, nedrīkst eksportēt no Indonēzijas un par tiem nedrīkst izdot FLEGT licenci.
4. Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai FLEGT licencēšanas sistēma tiktu īstenota saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.
4. pants
Licenču izdevējas iestādes
1. Licenču izdevēja iestāde pārliecinās, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi saskaņā ar II pielikumā norādītajiem tiesību aktiem. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences par likumīgi iegūtu koka izstrādājumu kravām, lai tās eksportētu uz Savienību.
2. Licenču izdevēja iestāde neizdod FLEGT licences par koka izstrādājumiem, kas pilnībā vai daļēji sastāv no koka izstrādājumiem, kuri Indonēzijā importēti no trešās valsts, un ir tādā formā, kuru attiecīgās trešās valsts tiesību akti aizliedz eksportēt vai par kuru ir pierādījumi, ka attiecīgie koka izstrādājumi ir ražoti, pārkāpjot tās valsts tiesību aktu noteikumus, kurā koki nocirsti.
3. Licenču izdevēja iestāde saglabā un publisko savas FLEGT licenču izdošanas procedūras. Turklāt licenču izdevēja iestāde reģistrē visu to kravu datus, par kurām izdotas FLEGT licences, un atbilstīgi valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību nodrošina šādu reģistru pieejamību neatkarīgas uzraudzības vajadzībām, vienlaikus ievērojot ar eksportētāju īpašumtiesībām aizsargātās informācijas konfidencialitāti.
4. Indonēzija izveido Licenču informācijas nodaļu, kas darbosies kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un licenču izdevējām iestādēm, kā noteikts III un V pielikumā.
5. Indonēzija paziņo Eiropas Komisijai licenču izdevējas iestādes un Licenču informācijas nodaļas kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.
5. pants
Kompetentās iestādes
1. Kompetentās iestādes pirms kravas laišanas brīvā apgrozībā Savienībā pārliecinās, ka par katru kravu ir izdota derīga FLEGT licence. Ja rodas šaubas par FLEGT licences derīgumu, šo laišanu brīvā apgrozībā var apturēt un kravu aizturēt.
2. Kompetentās iestādes veido un katru gadu publicē pārskatu par saņemtajām FLEGT licencēm.
3. Kompetentās iestādes personām vai struktūrām, kas norādītas kā neatkarīgais tirgus uzraudzītājs, dod piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību.
4. Kompetentās iestādes neveic 5. panta 1. punktā aprakstīto darbību attiecībā uz tādu koka izstrādājumu kravām, kas iegūtas no sugām, kuras ir iekļautas CITES pielikumos, jo šīm sugām piemērojamie pārbaudes noteikumi ir paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību.
5. Eiropas Komisija paziņo Indonēzijai kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.
6. pants
FLEGT licences
1. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences, tādējādi apliecinot, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi.
2. FLEGT licenci sagatavo un aizpilda angļu valodā.
3. Puses, savstarpēji vienojoties, var izveidot elektronisku sistēmu FLEGT licenču izdošanai, nosūtīšanai un saņemšanai.
4. Licences tehniskās specifikācijas ir izklāstītas IV pielikumā. FLEGT licenču izdošanas procedūra ir izklāstīta V pielikumā.
7. pants
Kokmateriālu ieguves likumīguma pārbaude
1. Indonēzija īsteno TLAS, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koka izstrādājumi ir iegūti likumīgi, un nodrošinātu, ka uz Savienību eksportē tikai šādu pārbaudi izturējušas kravas.
2. Sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi, ir aprakstīta V pielikumā.
8. pants
Kravas ar FLEGT licenci: laišana apgrozībā
1. Procedūras, kas reglamentē to kravu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, par kurām izdota FLEGT licence, ir aprakstītas III pielikumā.
2. Ja kompetentajām iestādēm ir pamats aizdomām, ka licence nav derīga vai īsta, vai neatbilst kravai, par kuru tā it kā izdota, var piemērot III pielikuma procedūras.
3. Ja ar FLEGT licencēm saistītajās apspriedēs rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, lietu var nodot izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā.
9. pants
Pārkāpumi
Puses viena otru informē par aizdomām vai pierādījumiem par FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu vai pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz:
|
a) |
tirdzniecības noteikumu apiešanu, kas ietver uz Savienību vērstas tirdzniecības plūsmas virzīšanu no Indonēzijas caur trešu valsti; |
|
b) |
FLEGT licencēm, kas izdotas par koka izstrādājumiem, kuru sastāvā ir tādi trešu valstu izcelsmes kokmateriāli, kas rada aizdomas par to ieguves likumīgumu; |
|
c) |
krāpšanu saistībā ar FLEGT licenču iegūšanu vai izmantošanu. |
10. pants
Indonēzijas TLAS un citu pasākumu piemērošana
1. Ar Indonēzijas TLAS palīdzību Indonēzija pārbauda uz ārpussavienības tirgiem eksportēto kokmateriālu un vietējos tirgos pārdoto kokmateriālu likumīgumu, kā arī cenšas pārbaudīt importēto koka izstrādājumu likumīgumu, tālab – ja iespējams – izmantojot šā nolīguma vajadzībām izveidoto sistēmu.
2. Savienība, atbalstīdama šādus centienus, sekmē minētās sistēmas izmantošanu attiecībā uz tirdzniecību citos starptautiskajos tirgos un ar trešām valstīm.
3. Savienība īsteno pasākumus, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu Savienības tirgū.
11. pants
Ieinteresēto personu līdzdalība nolīguma īstenošanā
1. Indonēzija regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu un šajā sakarībā pielieto atbilstīgas apspriešanās stratēģijas, metodes un programmas.
2. Savienība regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar 1998. gada Orhūsas Konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un piekļuvi tiesai vides jautājumos.
12. pants
Sociālā aizsardzība
1. Lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, Puses vienojas veidot padziļinātu izpratni par to, kā šis nolīgums var mainīt mežrūpniecību un potenciāli ietekmēto pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu dzīvesveidu, un to dara, kā noteikts to attiecīgajos valsts tiesību aktos.
2. Puses uzrauga šā nolīguma ietekmi uz vietējām kopienām un citiem 1. punktā minētajiem dalībniekiem, vienlaikus veicot pamatotus pasākumus, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Puses var vienoties par papildu pasākumiem nelabvēlīgās ietekmes novēršanai.
13. pants
Tirgus stimuli
Savienība, ņemot vērā savas starptautiskās saistības, veicina labvēlīgas vides veidošanu Savienības tirgū attiecībā uz šā nolīguma aptvertajiem koka izstrādājumiem. Konkrēti šī veicināšana ietver pasākumus, lai atbalstītu:
|
a) |
publiskā un privātā iepirkuma rīcībpolitikas, kas atsevišķi nodala likumīgi iegūtu koka izstrādājumu piegādes un nodrošina tiem tirgu, un |
|
b) |
labvēlīgāku nostāju attiecībā uz izstrādājumiem ar FLEGT licenci Savienības tirgū. |
14. pants
Apvienotā īstenošanas komiteja
1. Puses izveido kopīgu mehānismu (turpmāk “Apvienotā īstenošanas komiteja” jeb “AĪK”), lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu un pārskatīšanu.
2. Katra Puse ieceļ pārstāvjus Apvienotajā īstenošanas komitejā, kas savus lēmumus pieņem vienprātīgi. AĪK kopīgi vada augstākā ranga amatpersonas; viena no Savienības un viena no Indonēzijas.
3. AĪK nosaka savu reglamentu.
4. AĪK sanāk vismaz reizi gadā, uz tādu laiku un ar tādu darba kārtību, par ko Puses ir iepriekš vienojušās. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma var tikt sasauktas papildu sanāksmes.
5. Apvienotā īstenošanas komiteja:
|
a) |
izskata un pieņem kopējus pasākumus, lai īstenotu šo nolīgumu; |
|
b) |
pārskata un uzrauga nolīguma īstenošanas gaitu kopumā, tostarp TLAS un tirgus pasākumu darbību, pamatojoties uz konstatējumiem un ziņojumiem, ko nodrošina mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar 15. pantu; |
|
c) |
novērtē ieguvumus un ierobežojumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas, un pieņem lēmumus par korektīviem pasākumiem; |
|
d) |
izskata ziņojumus un sūdzības par FLEGT licencēšanas sistēmas piemērošanu Pušu teritorijā; |
|
e) |
vienojas par FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākuma datumu pēc tam, kad, pamatojoties uz VIII pielikuma kritērijiem, ir novērtēta TLAS darbība; |
|
f) |
nosaka jomas, kurās jāsadarbojas, lai atbalstītu šā nolīguma īstenošanu; |
|
g) |
vajadzības gadījumā īpašu uzdevumu veikšanai izveido palīgstruktūras, kurās darbojas eksperti; |
|
h) |
sagatavo, apstiprina, izplata un publisko gada pārskatus, sanāksmju materiālus un citus dokumentus, kas ir saistīti ar tās darbu; |
|
i) |
veic visus citus uzdevumus, par kuriem tā vienojas. |
15. pants
Uzraudzība un novērtēšana
Lai novērtētu šā nolīguma īstenošanu un efektivitāti, Puses vienojas izmantot ziņojumus un konstatējumus, ko nodrošina šādi divi mehānismi:
|
a) |
Indonēzija, apspriedusies ar Savienību, nolīgst periodisku vērtētāju, lai tas veiktu VI pielikumā noteiktos uzdevumus; |
|
b) |
Savienība, apspriedusies ar Indonēziju, nolīgst neatkarīgu tirgus uzraudzītāju, lai tas veiktu VII pielikumā noteiktos uzdevumus. |
16. pants
Papildu pasākumi
1. Par tādu resursu nodrošināšanu, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanu sekmējošiem pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar 14. panta 5. punkta f) apakšpunktu, tiks lemts Savienības un tās dalībvalstu finanšu plānošanas kontekstā, plānojot sadarbību ar Indonēziju.
2. Puses nodrošina, ka ar šā nolīguma īstenošanu saistītās darbības ir saskaņotas ar esošajām un turpmākajām attīstības programmām un iniciatīvām.
17. pants
Ziņošana un informācijas publiskošana
1. Puses nodrošina, ka AĪK darbības ir, cik iespējams, pārredzamas. AĪK darbības ziņojumus Puses sagatavo kopīgi, un tos publisko.
2. AĪK publisko gada ziņojumu, kas citstarp ietver sīkas ziņas par:
|
a) |
koka izstrādājumu daudzumu, kas eksportēts uz Savienību FLEGT licencēšanas sistēmas ietvaros, un tiem atbilstīgās HS pozīcijas; |
|
b) |
Indonēzijas izdoto FLEGT licenču skaitu; |
|
c) |
šā nolīguma mērķu sasniegšanā paveikto un jautājumiem, kas saistīti ar tā īstenošanu; |
|
d) |
darbībām, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu eksportu, importu un laišanu vai tirdzniecību iekšzemes tirgū; |
|
e) |
Indonēzijā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu daudzumiem un darbībām, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu importu un uzturētu pareizu FLEGT licencēšanas sistēmas darbību; |
|
f) |
gadījumiem, kuros konstatēta neatbilstība FLEGT licencēšanas sistēmas prasībām, un darbībām, kas veiktas, lai to novērstu; |
|
g) |
koka izstrādājumu daudzumu, kas Savienībā importēts saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas un Savienības dalībvalstis, kurās notika importēšana Savienībā; |
|
h) |
Savienības saņemto FLEGT licenču skaitu; |
|
i) |
to gadījumu skaitu un attiecīgo koka izstrādājumu daudzumus, kad ir notikusi apspriešanās saskaņā ar 8. panta 2. punktu. |
3. Lai sasniegtu mērķi uzlabot pārvaldību un pārredzamību meža nozarē un uzraudzītu šā nolīguma īstenošanu un ietekmi kā Indonēzijā, tā Savienībā, Puses vienojas, ka IX pielikumā aprakstītā informācija būs publiski pieejama.
4. Puses vienojas neizpaust konfidenciālu informāciju, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, un to regulē attiecīgie Pušu tiesību akti. Puses neizpauž sabiedrībai un neļauj savām iestādēm nodot atklātībai informāciju par komercnoslēpumiem, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, nedz arī konfidenciālu komercinformāciju.
18. pants
Paziņojumi par īstenošanu
1. Pušu pārstāvji, kuri atbild par oficiālo saziņu attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, ir:
|
Indonēzijā: |
Eiropas Savienībā: |
|
Mežsaimniecības ministrijas Meža izmantošanas ģenerāldirektors |
ES delegācijas Indonēzijā vadītājs |
2. Puses laikus viena otrai dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šā nolīguma īstenošanai, tostarp izmaiņas 1. punktā
19. pants
Teritoriālā piemērošana
Šo nolīgumu piemēro teritorijai, kurai piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, no vienas puses, un Indonēzijas teritorijai, no otras puses.
20. pants
Domstarpību izšķiršana
1. Visas domstarpības par šā nolīguma piemērošanu vai interpretēšanu Puses cenšas atrisināt ar ātru apspriešanos.
2. Ja ar apspriešanos domstarpības nav izdevies atrisināt divu mēnešu laikā pēc pirmā apspriešanās pieprasījuma, jebkura no Pusēm var pieprasīt domstarpību izskatīšanu AĪK, kas mēģina to atrisināt. AĪK saņem visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama situācijas padziļinātai izskatīšanai, lai rastu pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā AĪK izskata visas iespējas turpināt šā nolīguma patiesu īstenošanu.
3. Ja divu mēnešu laikā AĪK domstarpības nespēj atrisināt, Puses var kopīgi pieprasīt trešās personas pakalpojumus vai starpniecību.
4. Ja nav iespējams domstarpības izšķirt saskaņā ar 3. punktu, jebkura no Pusēm var paziņot otrai Pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei tad 30 kalendāra dienu laikā pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāieceļ otrais šķīrējtiesnesis. Divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas Puses kopīgi ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.
5. Šķīrējtiesnešu lēmumus pieņem ar balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša iecelšanas.
6. Šāds lēmums Pusēm ir saistošs, un to nevar pārsūdzēt.
7. AĪK nosaka šķīrējtiesas darba procedūras.
21. pants
Apturēšana
1. Puse, kas vēlas apturēt šo nolīgumu, rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu. Pēc tam Puses kopīgi apspriež šo jautājumu.
2. Ikviena Puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu. Lēmumu par apturēšanu un šā lēmuma iemeslus rakstiski paziņo otrai Pusei.
3. Šā nolīguma noteikumus beidz piemērot, kad pagājušas 30 kalendāra dienas pēc šāda paziņojuma.
4. Šā nolīguma noteikumus atsāk piemērot, kad pagājušas 30 kalendāra dienas pēc tam, kad Puse, kas nolīgumu apturējusi, paziņo otrai Pusei, ka apturēšanas iemesli vairs nav spēkā.
22. pants
Grozījumi
1. Puse, kas vēlas šo nolīgumu grozīt, vismaz trīs mēnešus pirms AĪK nākamās sanāksmes iesniedz attiecīgu priekšlikumu. AĪK šo priekšlikumu apspriež un vienprātības gadījumā sniedz ieteikumu. Ja Puses ieteikumam piekrīt, tās to apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.
2. Ikviens grozījums, ko šādi apstiprinājušas abas Puses, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses viena otrai paziņojušas par šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.
3. AĪK var pieņemt šā nolīguma pielikumu grozījumus.
4. Paziņojumu par grozījumiem izdara, izmantojot diplomātiskos kanālus, un to adresē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas ārlietu ministram.
23. pants
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana
1. Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses viena otrai rakstiski paziņojušas par attiecīgo šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.
2. Paziņojumu izdara, izmantojot diplomātiskos kanālus, un to adresē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas ārlietu ministram.
3. Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus. To pagarina par secīgiem piecu gadu periodiem, ja vien kāda no Pusēm neatsakās no šādas pagarināšanas, par to rakstiski informējot otru Pusi vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā nolīguma termiņa beigām.
4. Ikviena Puse var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei. Šādā gadījumā nolīgumu beidz piemērot, kad pagājuši 12 mēneši kopš paziņojuma sniegšanas dienas.
24. pants
Pielikumi
Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.
25. pants
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un indonēziešu (Bahasa Indonesia) valodā, un ikviens no šiem tekstiem ir autentisks. Atšķirīgas šā nolīguma interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, būdami atbilstīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo nolīgumu.
Съставено в Брюксел на тридесети септември две хиляди и тринадесета година.
Hecho en Bruselas, el treinta de septiembre de dos mil trece.
V Bruselu dne třicátého září dva tisíce třináct.
Udfærdiget i Bruxelles den tredivte september to tusind og tretten.
Geschehen zu Brüssel am dreißigsten September zweitausenddreizehn.
Kahe tuhande kolmeteistkümnenda aasta septembrikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες δεκατρία.
Done at Brussels on the thirtieth day of September in the year two thousand and thirteen.
Fait à Bruxelles, le trente septembre deux mille treize.
Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog rujna dvije tisuće trinaeste.
Fatto a Bruxelles, addì trenta settembre duemilatredici.
Briselē, divi tūkstoši trīspadsmitā gada trīsdesmitajā septembrī.
Priimta du tūkstančiai tryliktų metų rugsėjo trisdešimtą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenharmadik év szeptember havának harmincadik napján.
Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Settembru tas-sena elfejn u tlettax.
Gedaan te Brussel, de dertigste september tweeduizend dertien.
Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego września roku dwa tysiące trzynastego.
Feito em Bruxelas, em trinta de setembro de dois mil e treze.
Întocmit la Bruxelles la treizeci septembrie două mii treisprezece.
V Bruseli tridsiateho septembra dvetisíctrinásť.
V Bruslju, dne tridesetega septembra leta dva tisoč trinajst.
Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattakolmetoista.
Som skedde i Bryssel den trettionde september tjugohundratretton.
Dibuat di Brussel, pada tanggal tiga puluh bulan September tahun dua ribu tiga belas.
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Za Europsku uniju
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
Untuk Uni Eropa
За Република Индонезия
Por la República de Indonesia
Za Indonéskou republiku
For Republikken Indonesien
Für die Republik Indonesien
Indoneesia Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατία της Ινδονησίας
For the Republic of Indonesia
Pour la République d'Indonésie
Za Republiku Indoneziju
Per la Repubblica di Indonesia
Indonēzijas Republikas vārdā –
Indonezijos Respublikos vardu
Az Indonéz Köztársaság részéről
Għar-Repubblika tal-Indoneżja
Voor de Republiek Indonesië
W imieniu Republiki Indonezji
Pela República da Indonésia
Pentru Republica Indonezia
Za Indonézsku republiku
Za Republiko Indonezijo
Indonesian tasavallan puolesta
För Republiken Indonesien
Untuk Republik Indonesia
I PIELIKUMS
IZSTRĀDĀJUMU SARAKSTS
Šajā pielikumā ietvertais saraksts ir ņemts no Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, kas izveidota ar Pasaules Muitas savienības Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.
IA PIELIKUMS
HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM UN KOKA IZSTRĀDĀJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS FLEGT LICENCĒŠANAS SISTĒMA
44. nodaļa:
|
HS Kodi |
Apraksts |
||
|
|
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā: |
||
|
4401.21 |
|
||
|
4401.22 |
|
||
|
Ex.4404 |
|
||
|
Ex.4407 |
Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm |
||
|
4408 |
Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm |
||
|
|
Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā: |
||
|
4409.10 |
|
||
|
4409.29 |
|
||
|
4410 |
Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām |
||
|
4411 |
Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas |
||
|
4412 |
Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli |
||
|
4413 |
Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā |
||
|
4414 |
Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem |
||
|
4415 |
Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka |
||
|
4416 |
Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus |
||
|
4417 |
Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji |
||
|
4418 |
Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas |
||
|
Ex.4421.90 |
|
47. nodaļa:
|
HS Kodi |
Apraksts |
||
|
|
Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons: |
||
|
4701 |
|
||
|
4702 |
|
||
|
4703 |
|
||
|
4704 |
|
||
|
4705 |
|
48. nodaļa:
|
HS Kodi |
Apraksts |
|
4802 |
Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons |
|
4803 |
Tualetes papīra vai sejas salvešu, dvieļu vai galdautu materiāli un tamlīdzīgs mājturības vai higiēnas vajadzībām izmantojams papīrs, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, krepēti, ciļņoti, perforēti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu vai bez šādas apstrādes, ruļļos vai loksnēs |
|
4804 |
Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, izņemot pozīcijā 4802 vai 4803 minēto |
|
4805 |
Cits nekrītots papīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, kas nav apstrādāts tālāk, kā norādīts šīs nodaļas 3. piezīmē |
|
4806 |
Pergamentpapīrs, taukvielas necaurlaidīgs papīrs, pauspapīrs, pergamīns un citādi kalandrēti caurredzami vai caurspīdīgi papīri ruļļos vai loksnēs |
|
4807 |
Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs |
|
4808 |
Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs, kas nav pozīcijā 4803 minētais |
|
4809 |
Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (ieskaitot krītotu vai piesūcinātu papīru trafaretspiedēm vai ofseta platēm), apdrukāts vai neapdrukāts, ruļļos vai loksnēs |
|
4810 |
Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām, lietojot saistvielas vai bez tām, bez citiem pārklājumiem, ar virsmas krāsojumu vai bez tā, ar dekoratīvu virsmu vai iespiedattēliem vai bez tiem, jebkura lieluma ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs |
|
4811 |
Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, krītots, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai apdrukāts, jebkura izmēra ruļļos vai taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4803 , 4809 vai 4810 minēto |
|
4812 |
Papīra masas filtru bloki, plātnes un plāksnes |
|
4813 |
Cigarešu papīrs, atbilstīgi izmēram sagriezts vai nesagriezts, grāmatiņās vai čaulītēs |
|
4814 |
Tapetes un tamlīdzīgi sienu pārklājumi; caurspīdīgi papīra pārklājumi logiem |
|
4816 |
Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809 ), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm |
|
4817 |
Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējumiem un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti |
|
4818 |
Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 36 cm, vai sagriezts pēc izmēra vai formas; kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti, galda salvetes, palagi un tamlīdzīgi mājsaimniecības, sanitārijas vai slimnīcu piederumi, apģērba gabali un apģērba piederumi no papīra masas, papīra, celulozes vates vai celulozes šķiedras audumiem |
|
4821 |
Jebkura veida birkas un etiķetes no papīra vai kartona ar iespiestu tekstu vai attēlu vai bez tā |
|
4822 |
Spolītes, spoles, rullīši un tamlīdzīgi turētāji no papīra masas, papīra vai kartona (perforēti vai neperforēti, stiegroti vai nestiegroti) |
|
4823 |
Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas; citādi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma |
94. nodaļa:
|
HS Kodi |
Apraksts |
||
|
|
Citādi sēdekļi, ar koka karkasu: |
||
|
9401.61. |
|
||
|
9401.69. |
|
||
|
|
Citādas mēbeles un to daļas: |
||
|
9403.30 |
|
||
|
9403.40 |
|
||
|
9403.50 |
|
||
|
9403.60 |
|
||
|
Ex. 9406.00. |
|
IB PIELIKUMS
HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM, KURUS SASKAŅĀ AR INDONĒZIJAS TIESĪBU AKTIEM IR AIZLIEGTS EKSPORTĒT
44. nodaļa:
|
HS Kodi |
Apraksts |
|
4403 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas |
|
Ex. 4404 |
Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai |
|
4406 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka |
|
Ex. 4407 |
Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām; biezāki par 6 mm |
II PIELIKUMS
LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA
Ievads
Indonēzijas kokmateriālus uzskata par likumīgiem, ja to izcelsme un ražošanas process, kā arī sekojošās apstrādes, pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības darbības ir pārbaudītas un atbilst visiem piemērojamajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.
Indonēzijā ir pieci likumīguma standarti, kas izstrādāti kā principu, kritēriju, rādītāju un kontroldokumentu kopumi, kuri visi ir balstīti uz pamata tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām.
Šie pieci standarti ir šādi:
|
— |
1. likumīguma standarts, attiecas uz koncesijām saimnieciskā meža zonās valsts zemēs; |
|
— |
2. likumīguma standarts, attiecas uz kopienu plantāciju mežiem un kopienu mežiem saimnieciskā meža zonās valsts zemēs; |
|
— |
3. likumīguma standarts, attiecas uz privātajiem mežiem; |
|
— |
4. likumīguma standarts, attiecas uz kokmateriālu ieguvi nemeža zonās valsts zemēs; |
|
— |
5. likumīguma standarts, attiecas uz kokrūpniecības uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar koksnes apstrādi un pārstrādi. |
Šie pieci likumīguma standarti ir piemērojami dažādu veidu kokmateriālu atļaujām, kas norādītas turpmākajā tabulā.
|
Atļaujas veids |
Apraksts |
Zemes piederība/ resursu apsaimniekošana vai izmantošana |
Piemērojamais likumīguma standarts |
|
IUPHHK-HA/HPH |
Atļauja izmantot meža produktus no dabiskajiem mežiem |
Pieder valstij/ apsaimnieko uzņēmums |
1 |
|
IUPHHK-HTI/HPHTI |
Atļauja ierīkot un apsaimniekot rūpnieciskā meža plantāciju |
Pieder valstij/ apsaimnieko uzņēmums |
1 |
|
IUPHHK-RE |
Atļauja veikt meža ekosistēmas atjaunošanu |
Pieder valstij/ apsaimnieko uzņēmums |
1 |
|
IUPHHK-HTR |
Atļauja attiecībā uz kopienu plantāciju mežiem |
Pieder valstij/ apsaimnieko kopiena |
2 |
|
IUPHHK-HKM |
Atļauja attiecībā uz kopienu meža apsaimniekošanu |
Pieder valstij/ apsaimnieko kopiena |
2 |
|
Privāta zeme |
Atļauja nav vajadzīga |
Privātīpašums/ izmanto privāti |
3 |
|
IPK/ILS |
Atļauja izmantot kokmateriālus no nemeža zonām |
Pieder valstij/ izmanto privāti |
4 |
|
IUIPHHK |
Atļauja izveidot un vadīt pirmapstrādes uzņēmumu |
Neattiecas |
5 |
|
IUI Lanjutan vai IPKL |
Atļauja izveidot un vadīt tālākapstrādes uzņēmumu |
Neattiecas |
5 |
Šie pieci likumīguma standarti un saistītie kontroldokumenti ir sīkāk aprakstīti turpmāk.
II PIELIKUMS – LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 1: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KONCESIJĀM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀS
|
Nr. |
Principi |
Kritēriji |
Rādītāji |
Kontroldokumenti |
Saistītie noteikumi (1) |
||||||
|
1 |
|
|
|
Meža koncesijas tiesību sertifikāts |
Valdības noteikumi PP72/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P50/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010 |
||||||
|
Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju |
|||||||||||
|
2. |
|
|
|
Apstiprinātais ģenerālplāns un papildinājumi, kas sagatavoti, pamatojoties uz visaptverošu meža inventarizāciju, kuru veikuši kompetenti tehniskie darbinieki |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011 |
||||||
|
Apstiprinātais gada darba plāns, kas sagatavots, pamatojoties uz ģenerālplānu Kompetentu tehnisko darbinieku sagatavotas kartes, kurās attēlots darba plāna aptverto platību novietojums un robežas Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas |
|||||||||||
|
Mežizstrādes vietas (bloki vai nodalījumi) ir skaidri iezīmētas, un tās var pārbaudīt uz vietas. |
|||||||||||
|
|
Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami) |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011 |
||||||||
|
Dabiskā meža apaļkoku atrašanās vieta un iegūstamie apjomi platībās, kurās paredzēta mežizstrāde, atbilst darba plānam |
|||||||||||
|
Aprīkojuma izmantošanas un aprīkojuma pārvietošanas atļauja |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009 |
|||||||||
|
3. |
|
|
|
Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
||||||
|
Derīgi transporta dokumenti un papildinājumi ir pievienoti apaļkokiem, kurus no apaļkoku krautuves nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuves |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
|||||||||
|
Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH) |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
|||||||||
|
Atļaujas turētājs konsekventi marķē kokmateriālus |
|||||||||||
|
|
Maksājuma uzdevumi attiecībā uz iemaksu meža atjaunošanas fondā un/vai maksu par meža resursiem |
Valdības noteikumi PP22/1997 Valdības noteikumi PP51/1998 Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 22/M-DAG/PER/4/2012 Valdības noteikumi PP59/1998 |
||||||||
|
Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, un maksājumu kvītis |
|||||||||||
|
Iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam |
|||||||||||
|
|
PKAPT dokumenti |
Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003 |
||||||||
|
Reģistrācijas dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti, un derīga atļauja |
Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003 |
|||||||||
|
4. |
|
|
|
EIA dokumenti |
Valdības noteikumi PP27/1999 Mežsaimniecības un plantāciju ministra noteikumi 602/1998 |
||||||
|
Vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna dokumenti |
Valdības noteikumi PP27/1999 |
|||||||||
|
Pierādījumi par vides pārvaldības plāna īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu |
|||||||||||
|
5. |
|
|
|
OSH procedūru īstenošana |
Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009 |
||||||
|
OSH aprīkojums |
|||||||||||
|
Darba negadījumu reģistrs |
|||||||||||
|
|
Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs |
Likums 21/2000 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001 |
||||||||
|
Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā |
Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011 |
|||||||||
|
Nav nepilngadīgu strādnieku |
Likums 13/2003 Likums 23/2003 Likums 20/2009 |
LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 2: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOPIENU PLANTĀCIJU MEŽIEM UN KOPIENU MEŽIEM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀS
|
Nr. |
Principi |
Kritēriji |
Rādītāji |
Kontroldokumenti |
Saistītie noteikumi |
||||||
|
1. |
|
|
|
Meža koncesijas tiesību sertifikāts |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P37/2007 Mežsaimniecības ministra noteikumi P49/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010 |
||||||
|
Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju |
|||||||||||
|
2. |
|
|
|
Apstiprināts darba plāna dokuments |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 |
||||||
|
Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas |
|||||||||||
|
Mežizstrādes kvartāla atrašanās vieta ir skaidri iezīmēta, un to var pārbaudīt uz vietas |
|||||||||||
|
|
Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami) |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 |
||||||||
|
Apaļkoku atrašanās vietai un iegūstamajiem apjomiem apgabalā, kas jāizdala meža īpašumā, jāatbilst darba plānam |
|||||||||||
|
Aprīkojuma izmantošanas un aprīkojuma pārvietošanas atļaujas |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009 |
|||||||||
|
|
Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
||||||||
|
Likumīgi transporta dokumenti un attiecīgie papildinājumi tiek nosūtīti no apaļkoku krautuves uz starpkrautuvi un no starpkrautuves uz pirmapstrādes uzņēmumu un/vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
|||||||||
|
Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH) |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
|||||||||
|
Atļaujas turētājs konsekventi marķē kokmateriālus |
|||||||||||
|
Apaļkoku transporta dokuments, kam pievienots apaļkoku saraksts |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
|||||||||
|
|
Maksājuma uzdevums attiecībā uz maksu par meža resursiem |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 22/M-DAG/PER/4/2012 |
||||||||
|
Apliecinājums, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem |
|||||||||||
|
Maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam |
|||||||||||
|
3. |
|
|
|
EIA dokumenti |
Mežsaimniecības un plantāciju ministra noteikumi 622/1999 |
||||||
|
Attiecīgie vides pārvaldības un monitoringa dokumenti |
Valdības noteikumi PP27/1999 |
|||||||||
|
Pierādījumi par vides pārvaldības īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu |
LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 3: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ PRIVĀTAJIEM MEŽIEM
|
Nr. |
Principi |
Kritēriji |
Rādītāji |
Kontroldokumenti |
Saistītie noteikumi |
||||||
|
1. |
|
|
|
Derīgi zemes īpašuma vai zemes valdījuma dokumenti (tiesības uz zemi apliecinoši dokumenti, kurus atzinušas kompetentās iestādes) |
Likums 5/1960 Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010 Valdības noteikumi PP12/1998 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Likums 6/1983 Likums 13/2003 Likums 23/2003 Likums 20/2009 |
||||||
|
Zemes apsaimniekošanas tiesības Uzņēmuma dibināšanas dokuments Darījumdarbības licence uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību (SIUP) Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP) Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP) |
|||||||||||
|
Privātā meža platības karte un dabā iezīmētas robežas |
|||||||||||
|
Kokmateriālu izcelsmes sertifikāts vai apaļkoku transporta dokuments |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 |
|||||||||
|
Rēķins/ pārdošanas kvīts/ kravas muitošanas dokumenti |
|||||||||||
|
Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem un kompensācija valstij izcirstās krājas vērtības apmērā |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 |
|||||||||
|
2. |
|
|
|
EIA dokumenti |
Valdības noteikumi PP27/1999 Mežsaimniecības un plantāciju ministra noteikumi 602/1998 |
||||||
|
3. |
|
|
|
OSH procedūru īstenošana |
Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009 |
||||||
|
OSH aprīkojums |
|||||||||||
|
Darba negadījumu reģistrs |
|||||||||||
|
|
Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs |
Likums 21/2000 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001 |
||||||||
|
Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā |
Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011 |
|||||||||
|
Nav nepilngadīgu strādnieku |
Likums 13/2003 Likums 23/2003 Likums 20/2009 |
LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 4: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKMATERIĀLU IEGUVI NEMEŽA ZONĀS
|
Nr. |
Principi |
Kritēriji |
Rādītāji |
Kontroldokumenti |
Saistītie noteikumi |
||||||
|
1. |
|
|
|
ILS/IPK atļaujas mežizstrādes operācijām nomātajā platībā |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2011 P1. |
||||||
|
Kartes, kas pievienotas ILS/IPK atļaujām attiecībā uz nomāto platību, un pierādījumi par to ievērošanu uz vietas |
|||||||||||
|
|
Darījumdarbības atļaujas un kartes, kas pievienotas atļaujai (šī prasība attiecas gan uz IPK turētājiem, gan darījumdarbības atļaujas turētājiem) |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010 |
||||||||
|
IPK pārveidojamajās platībās |
|||||||||||
|
IPK pievienotās kartes |
|||||||||||
|
Dokumenti, kas atļauj mainīt meža juridisko statusu (šī prasība attiecas gan uz IPK turētājiem, gan darījumdarbības atļaujas turētājiem) |
|||||||||||
|
|
HTHR atļauja |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P59/2011 |
||||||||
|
Kartes, kas pievienotas HTHR, un pierādījumi par ievērošanu uz vietas |
|||||||||||
|
2. |
|
|
|
IPK/ILS darba plāna dokumenti |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009 K2.1 |
||||||
|
Derīga aprīkojuma izmantošanas atļauja K2.1 |
|||||||||||
|
Meža inventarizācijas dokumenti |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
|||||||||
|
Kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti (LHP) |
|||||||||||
|
|
Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā, maksa par meža resursiem un kompensācija valstij izcirstās krājas vērtības apmērā |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 K2.1 |
||||||||
|
Apaļkoku pārvadāšanas rēķins (FAKB) un kokmateriālu saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar mazu caurmēru |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 2.2.1 |
|||||||||
|
Apaļkoku likumīguma dokuments (SKSKB) un apaļkoku saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar lielu caurmēru |
|||||||||||
|
3. |
|
|
|
OSH procedūru īstenošana |
Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009 |
||||||
|
OSH aprīkojums |
|||||||||||
|
Darba negadījumu reģistrs |
|||||||||||
|
|
Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs |
Likums 21/2000 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001 |
||||||||
|
Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā |
Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011 |
|||||||||
|
Nav nepilngadīgu strādnieku |
Likums 13/2003 Likums 23/2003 Likums 20/2009 |
LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 5: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKRŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMIEM, KURI NODARBOJAS AR KOKSNES APSTRĀDI UN PĀRSTRĀDI
|
Principi |
Kritēriji |
Rādītāji |
Kontroldokumenti |
Saistītie noteikumi |
||||||||||
|
|
|
Uzņēmuma dibināšanas dokuments un jaunākie dokumenta grozījumi (uzņēmuma dibināšanas dokuments) |
Tieslietu un cilvēktiesību ministra noteikumi M.01-HT.10/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Likums 6/1983 Valdības noteikumi PP80/2007 Mežsaimniecības ministra noteikumi P35/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P16/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 39/2011 Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Vides ministra noteikumi 13/2010 |
||||||||||
|
Atļauja nodarboties ar tirdzniecības darbībām (darījumdarbības licence/SIUP) vai tirdzniecības atļauja, kas var būt rūpnieciskas darbības atļauja (IUI), pastāvīgas darījumdarbības atļauja (IUT) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI) |
||||||||||||||
|
Traucējumu atļauja (uzņēmumam izdota atļauja ietekmēt vidi darbības vietas apkaimē) |
||||||||||||||
|
Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP) |
||||||||||||||
|
Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NPWP) |
||||||||||||||
|
Ir pieejami ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti |
||||||||||||||
|
Ir pieejama rūpnieciskas darbības atļauja (IUI), pastāvīgas darījumdarbības atļauja (IUT) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI) |
||||||||||||||
|
Ir pieejams izejvielu krājumu plāns (RPBBI) meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā (IPHH) |
||||||||||||||
|
Eksportētājiem ir reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja (ETPIK) statuss |
Tirdzniecības ministra noteikumi P64/2012 |
||||||||||||
|
|
Dibināšanas dokuments |
Likums 6/1983 |
|||||||||||
|
Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP) |
||||||||||||||
|
Tirgotāji ir reģistrēti kā neražojoši kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāji (ETPIK Non Produsen) |
Tirdzniecības ministra noteikumi P64/2012 |
||||||||||||
|
Sadarbības vienošanās vai līgums ar apstrādes vai pārstrādes uzņēmumu, kam ir kokmateriālu likumīguma sertifikāts (S-LK) |
||||||||||||||
|
|
|
Pirkšanas un pārdošanas dokumenti un/vai izejvielu piegādes līgums, un/vai iegādes apliecinājums, kam pievienoti meža produktu likumīguma dokumenti / apliecinājums |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 |
||||||||||
|
Apstiprināts kokmateriālu pārvietošanas pārskats un/vai pārvietošanas apliecinājums, un/vai oficiāls kokmateriālu pārbaudes ziņojums; meža produktu likumīguma apliecinājums |
||||||||||||||
|
Importētiem kokmateriāliem ir pievienoti paziņojumi par importu un informācija par kokmateriālu izcelsmi, kā arī dokumenti, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu un ieguves valsti |
||||||||||||||
|
Apaļkoku transporta dokumenti |
||||||||||||||
|
Transporta dokumenti (SKAU/Nota) un atbilstīgie oficiālie vietējās iestādes amatpersonas ziņojumi attiecībā uz lietotiem kokmateriāliem, kas iegūti no nojauktām ēkām/ konstrukcijām, izraktiem kokmateriāliem un zemē ieraktiem kokmateriāliem |
||||||||||||||
|
Transporta dokumenti (FAKO/Nota) attiecībā uz rūpnieciskiem koksnes atkritumiem |
||||||||||||||
|
Dokumenti/ziņojumi par apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKB)/ ziņojumi par maza caurmēra apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKBK)/ ziņojumi par apstrādātu meža koksnes produktu krājumu izmaiņām (LMHHOK) |
||||||||||||||
|
Apliecinoši dokumenti, t. i., izejvielu krājumu plāns (RPBBI), lēmums, ar kuru oficiāli apstiprina gada darba plānu (SK RKT) |
||||||||||||||
|
Izejvielu izmantojuma un produkcijas izlaides uzskaites lapas |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P35/2008 |
||||||||||||
|
Produkcijas izlaides pārskati attiecībā uz apstrādātiem izstrādājumiem |
||||||||||||||
|
Vienības produkcija nepārsniedz atļauto ražošanas jaudu |
||||||||||||||
|
Ar citu pusi noslēgts sadarbības līgums vai pakalpojumu līgums par izstrādājumu apstrādi vai pārstrādi |
Tirdzniecības ministra noteikumi 37/M-DAG/PER/9/2007 Likums 6/1983 Mežsaimniecības ministra noteikumi P35/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P16/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 39/M-DAG/PER/12/2011 Rūpniecības ministra noteikumi 41/M-IND/PER/6/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 |
||||||||||||
|
Sadarbības pusei ir derīgas atļaujas, kā noteikts saskaņā ar 1. principu |
||||||||||||||
|
Saražoto izstrādājumu nošķiršana/atdalīšana |
||||||||||||||
|
Dokumenti par izejvielām, procesiem, produkciju un, attiecīgā gadījumā, eksportu, ja eksportu veic ar tādas darījumdarbības vienības/ cita uzņēmuma starpniecību, ar kuru ir noslēgta sadarbības vienošanās |
||||||||||||||
|
|
|
PKAPT dokumenti |
Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/MPP/Kep/2/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003 |
||||||||||
|
PKAPT ziņojuma dokumenti |
||||||||||||||
|
Dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti. Reģistrācijas dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti, un derīga atļauja |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Satiksmes ministra noteikumi KM71/2005 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003 |
||||||||||||
|
Kuģa identitāte atbilst identitātei, kas norādīta apaļkoku vai kokmateriālu transporta dokumentos |
||||||||||||||
|
Apaļkoku vai kokmateriālu transporta dokumenti |
Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003 |
||||||||||||
|
Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH) |
||||||||||||||
|
|
PEB |
Likums 17/2006 (muita) Finanšu ministra noteikumi 223/PMK.011/2008 Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-40/BC/2008 Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-06/BC/2009 Tirdzniecības ministra noteikumi P64/2012 Prezidenta dekrēts 43/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi 447/2003 |
|||||||||||
|
Iepakojumu saraksts |
||||||||||||||
|
Rēķins |
||||||||||||||
|
B/L (kravas zīme) |
||||||||||||||
|
Eksporta licences dokumenti (V-Legal) |
||||||||||||||
|
Tehniskās pārbaudes rezultāti (vērtētāja ziņojums) attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem tehniskā pārbaude ir obligāta |
||||||||||||||
|
Attiecīgā gadījumā – apliecinājums par izvedmuitas samaksu |
||||||||||||||
|
Citi attiecīgie dokumenti (tostarp CITES atļaujas) attiecībā uz koku sugām, kuru tirdzniecība ir ierobežota |
||||||||||||||
|
|
|
OSH procedūru īstenošana |
Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009 |
||||||||||
|
OSH aprīkojums, piemēram, viegli ugunsdzēšamie aparāti, individuālie aizsardzības līdzekļi un evakuācijas ceļi |
||||||||||||||
|
Darba negadījumu reģistrs |
||||||||||||||
|
|
Arodbiedrība vai uzņēmuma politika, kas ļauj darbiniekiem/strādniekiem dibināt arodbiedrību vai iesaistīties arodbiedrības aktivitātēs |
Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001 |
|||||||||||
|
Darba koplīgums vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā |
Likums 13/2013 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011 |
||||||||||||
|
Nav nepilngadīgu strādnieku |
Likums 13/2003 Likums 23/2003 Likums 20/2009 |
(1) Norādīti galvenie noteikumi, arī to vēlākie grozījumi.
III PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ FLEGT LICENCI SAŅĒMUŠU INDONĒZIJAS KOKA IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ SAVIENĪBĀ
1. LICENCES IESNIEGŠANA
|
1.1. |
Licenci iesniedz kompetentajai iestādei Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēta krava, par ko ir izdota minētā licence. Licenci var iesniegt elektroniski vai citā operatīvā veidā. |
|
1.2. |
Licenci atzīst par derīgu, ja tā atbilst visām IV pielikumā minētajām prasībām un papildu pārbaudes atbilstīgi šā pielikuma 3., 4. un 5. iedaļai netiek uzskatītas par vajadzīgām. |
|
1.3. |
Licenci var iesniegt pirms tās kravas ierašanās, par kuru tā izdota. |
2. LICENCES ATZĪŠANA
|
2.1. |
Licence, kas neatbilst IV pielikumā noteiktajām prasībām un specifikācijām, ir nederīga. |
|
2.2. |
Dzēsumus vai labojumus licencē atzīst tikai tad, ja šādus dzēsumus vai labojumus ir apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde. |
|
2.3. |
Licenci uzskata par spēkā neesošu, ja to iesniedz kompetentajai iestādei pēc licencē norādītā derīguma termiņa beigām. Licences derīguma termiņa pagarinājums netiek atzīts, ja vien šādu pagarinājumu nav apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde. |
|
2.4. |
Licences dublikāts vai aizstājēja licence netiek atzīta par derīgu, ja vien to nav izdevusi un apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde. |
|
2.5. |
Ja ir vajadzīga turpmāka informācija par licenci vai par kravu saskaņā ar šo pielikumu, licenci atzīst par derīgu tikai pēc tam, kad ir saņemta prasītā informācija. |
|
2.6. |
Ja to koka izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto kravu, no attiecīgajā licencē norādītā tilpuma vai svara atšķiras ne vairāk kā par desmit procentiem, uzskata, ka krava tilpuma vai svara ziņā atbilst licencē sniegtajai informācijai. |
|
2.7. |
Tiklīdz licence ir atzīta par derīgu, kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām par to informē muitas dienestus. |
3. LICENCES DERĪGUMA UN AUTENTISKUMA PĀRBAUDE
|
3.1. |
Ja rodas šaubas par licences, tās dublikāta vai aizstājējas licences derīgumu vai autentiskumu, kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju no Licenču informācijas nodaļas. |
|
3.2. |
Licenču informācijas nodaļa var lūgt, lai kompetentā iestāde nosūta attiecīgās licences kopiju. |
|
3.3. |
Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei. |
|
3.4. |
Ja kompetentā iestāde divdesmit vienas kalendāra dienas laikā pēc papildu informācijas pieprasījuma nav saņēmusi atbildi no Licenču informācijas nodaļas, kā minēts šā pielikuma 3.1. iedaļā, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām. |
|
3.5. |
Ja licences derīgums tiek apstiprināts, Licenču informācijas nodaļa nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams, elektroniski. Uz atpakaļ nosūtītajiem eksemplāriem izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Apstiprināts [datums]”. |
|
3.6. |
Ja no saņemtās papildu informācijas un turpmākas izmeklēšanas izriet, ka licence nav derīga vai autentiska, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām. |
4. PĀRBAUDE PAR KRAVAS ATBILSTĪBU LICENCĒ SNIEGTAJAI INFORMĀCIJAI
|
4.1. |
Ja kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu veikt kravas turpmāku pārbaudi, pirms tās izlemj, vai licence ir atzīstama par derīgu, tās var veikt pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgā krava atbilst licencē sniegtajai informācijai un/vai licenču izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci. |
|
4.2. |
Ja rodas šaubas par kravas atbilstību licencē sniegtajai informācijai, attiecīgā kompetentā iestāde var lūgt Licenču informācijas nodaļu sniegt papildu skaidrojumus. |
|
4.3. |
Licenču informācijas nodaļa var pieprasīt kompetentajai iestādei nosūtīt attiecīgās licences kopiju vai aizstājēju licenci. |
|
4.4. |
Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura jāizdara ar zīmogu autentificēta atzīme “Dublikāts” un kurš jānosūta kompetentajai iestādei. |
|
4.5. |
Ja kompetentā iestāde divdesmit vienas kalendāra dienas laikā pēc papildu skaidrojuma pieprasījuma nav saņēmusi atbildi, kā minēts 4.2. iedaļā, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām. |
|
4.6. |
Ja pēc papildu informācijas saņemšanas un turpmākas izmeklēšanas tiek konstatēts, ka attiecīgā krava neatbilst licencē sniegtajai informācijai un/vai licenču izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām. |
5. CITI JAUTĀJUMI
|
5.1. |
Pārbaudes laikā radušās izmaksas sedz importētājs, izņemot gadījumus, kad attiecīgo Savienības dalībvalstu piemērojamajos tiesību aktos un procedūrās ir noteikts citādi. |
|
5.2. |
Ja saistībā ar licenču pārbaudi rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā. |
6. ES MUITAS DEKLARĀCIJA
|
6.1. |
Tās licences numuru, kas izdota koka izstrādājumiem, par kuriem sagatavo muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, norāda deklarēšanai izmantotā Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē. |
|
6.2. |
Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, atsauci norāda attiecīgajā ailē. |
7. LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ
|
7.1. |
Koka izstrādājumu sūtījumus laiž brīvā apgrozībā tikai tad, kad ir pilnībā pabeigta 2.7. iedaļā izklāstītā procedūra. |
IV PIELIKUMS
PRASĪBAS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM
1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM
|
1.1. |
FLEGT licenci var izdot papīra vai elektroniskā formā. |
|
1.2. |
Gan papīra, gan elektroniskajās licencēs sniedz 1. papildinājumā minēto informāciju saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem norādījumiem. |
|
1.3. |
FLEGT licences numurē tā, lai Puses varētu atšķirt FLEGT licenci, kas izdota par Savienības tirgum paredzētām kravām, un V-legal dokumentu, kas izdots par kravām, kuras paredzētas tirgiem ārpus Savienības. |
|
1.4. |
FLEGT licence ir derīga no tās izdošanas dienas. |
|
1.5. |
FLEGT licences derīguma termiņš nepārsniedz četrus mēnešus. Licencē norāda derīguma termiņa beigu datumu. |
|
1.6. |
Pēc derīguma termiņa beigām FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu. Force majeure vai citu pamatotu iemeslu gadījumā, kurus licences turētājs nevar ietekmēt, licenču izdevēja iestāde var pagarināt derīguma termiņu vēl par diviem mēnešiem. Termiņa pagarināšanas gadījumā licenču izdevēja iestāde ieraksta un validē jauno derīguma termiņu. |
|
1.7. |
FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei, ja koka izstrādājumi, par kuriem minētā licence izdota, pirms nonākšanas Savienībā ir pazuduši vai iznīcināti. |
2. TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM PAPĪRA FORMĀ
|
2.1. |
Papīra licences atbilst formātam, kas norādīts 1. papildinājumā. |
|
2.2. |
Izmanto A4 formāta papīru. Papīrā jābūt iestrādātām ūdenszīmēm, kurās attēlots logotips, kura reljefs iespiedums papīrā papildina zīmogu. |
|
2.3. |
FLEGT licenci aizpilda mašīnrakstā vai datorrakstā. Ja nepieciešams, to var aizpildīt ar roku. |
|
2.4. |
Licenču izdevējas iestādes zīmogus uzliek, izmantojot spiedogu. Tomēr licenču izdevējas iestādes zīmogu var aizstāt ar reljefu iespiedumu vai perforāciju. |
|
2.5. |
Licenču izdevēja iestāde izmanto pret viltojumiem drošu metodi, lai atļauto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai norāžu iestarpināšana. |
|
2.6. |
Veidlapā nedrīkst būt ne dzēsumi, ne labojumi, ja vien licenču izdevēja iestāde šādus dzēsumus vai labojumus nav apstiprinājusi ar zīmogu un parakstu. |
|
2.7. |
FLEGT licenci izdrukā un aizpilda angļu valodā. |
3. FLEGT LICENCES EKSEMPLĀRI
|
3.1. |
FLEGT licenci sagatavo šādos septiņos eksemplāros:
|
|
3.2. |
Eksemplārus, uz kuriem ir norāde “Oriģināls”, “Galamērķa muitas eksemplārs” un “Importētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam, kurš tos nosūta importētājam. Importētājs oriģinālu iesniedz kompetentajai iestādei un attiecīgo eksemplāru – muitas iestādei Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēta krava, par ko ir izdota minētā licence. Trešo eksemplāru, uz kura ir norāde “Importētāja eksemplārs”, importētājs patur savām uzskaites vajadzībām. |
|
3.3. |
Ceturto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču izdevējas iestādes eksemplārs”, patur licenču izdevēja iestāde savām uzskaites vajadzībām un iespējamai vēlākai izdoto licenču pārbaudei. |
|
3.4. |
Piekto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licences turētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam tā uzskaites vajadzībām. |
|
3.5. |
Sesto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču informācijas nodaļas eksemplārs”, izsniedz Licenču informācijas nodaļai tās uzskaites vajadzībām. |
|
3.6. |
Septīto eksemplāru, uz kura ir norāde “Indonēzijas muitas eksemplārs”, izsniedz Indonēzijas muitas iestādei eksporta vajadzībām. |
4. PAZAUDĒTA, NOZAGTA VAI IZNĪCINĀTA FLEGT LICENCE
|
4.1. |
Ja ir pazaudēts, nozagts vai iznīcināts eksemplārs ar norādi “Oriģināls” vai eksemplārs ar norādi “Galamērķa muitas eksemplārs”, vai abi minētie eksemplāri, licences turētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis var iesniegt licenču izdevējai iestādei pieteikumu aizstājējas licences saņemšanai. Kopā ar pieteikumu licences turētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz skaidrojumu par oriģināla un/vai otrā eksemplāra nozaudēšanu. |
|
4.2. |
Ja licenču izdevēju iestādi skaidrojums apmierina, tā piecu darbdienu laikā no licences turētāja pieprasījuma saņemšanas izdod aizstājēju licenci. |
|
4.3. |
Aizstājējā licencē ir informācija un ieraksti, kas bija iekļauti licencē, kuru tā aizstāj, tostarp licences numurs, un atzīme “Aizstājēja licence”. |
|
4.4. |
Ja nozaudētā vai nozagtā licence tiek atgūta, to neizmanto un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei. |
5. TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ ELEKTRONISKAJĀM FLEGT LICENCĒM
|
5.1. |
FLEGT licenci var izdot un apstrādāt, izmantojot elektroniskas sistēmas. |
|
5.2. |
Savienības dalībvalstīs, kas nav pievienojušās elektroniskajai sistēmai, izdod licences papīra formā. |
Papildinājumi
1.
Licences veidlapa
2.
Norādījumi
2. papildinājums
NORĀDĪJUMI
Vispārīgi norādījumi
|
— |
Licenci aizpilda ar drukātiem burtiem. |
|
— |
ISO kods, ja tāds norādīts, ir valstij piešķirtais starptautiskais standarta divburtu kods. |
|
— |
2. aili izmanto tikai Indonēzijas iestādes. |
|
— |
A un B sadaļu aizpilda tikai FLEGT licencēm, kas paredzētas ES |
|
A sadaļa |
Galamērķis |
Ieraksta “Eiropas Savienība”, ja licence attiecas uz kravu, kuras galamērķis ir Eiropas Savienība |
|
B sadaļa |
FLEGT licence |
Ieraksta “FLEGT”, ja licence attiecas uz kravu, kuras galamērķis ir Eiropas Savienība |
|
1. aile |
Izdevēja iestāde |
Norāda licenču izdevējas iestādes nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru |
|
2. aile |
Informācija Indonēzijas iestāžu vajadzībām |
Norāda importētāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, kravas kopējo vērtību (USD), kā arī galamērķa valsts un, attiecīgā gadījumā, tranzītvalsts nosaukumu un ISO divburtu kodu |
|
3. aile |
V-Legal dokumenta/ licences numurs |
Norāda izdevējas iestādes piešķirto numuru |
|
4. aile |
Derīguma termiņš |
Norāda licences derīguma termiņu |
|
5. aile |
Eksportētājvalsts |
Norāda partnervalsti, no kuras koka izstrādājumi eksportēti uz ES |
|
6. aile |
ISO kods |
Norāda 5. ailē minētās partnervalsts ISO divburtu kodu |
|
7. aile |
Transporta veids |
Norāda transporta veidu eksportēšanas vietā |
|
8. aile |
Licences turētājs |
Norāda eksportētāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, tostarp reģistrētā eksportētāja ETPIK un nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru |
|
9. aile |
Komercapraksts |
Iekļauj koka izstrādājumu komercaprakstu. Aprakstam jābūt pietiekami sīkam, lai būtu iespējama klasificēšana harmonizētajā sistēmā |
|
10. aile |
HS kods |
“Oriģinālā”, “Galamērķa muitas eksemplārā” un “Importētāja eksemplārā” norāda preču četrciparu vai sešciparu kodu, kas noteikts atbilstīgi Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai. Eksemplāros, kas paredzēti izmantošanai Indonēzijā (iv)–vii) eksemplārs, kā norādīts IV pielikuma 3.1. punktā) norāda preču desmitciparu kodu saskaņā ar Indonēzijas muitas tarifu grāmatu |
|
11. aile |
Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi |
Norāda izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas vispārpieņemto un zinātnisko nosaukumu. Ja kompozītmateriālu izstrādājuma ražošanā izmantota vairāku sugu koksne, katru sugu norāda atsevišķā rindā. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne) |
|
12. aile |
Ieguves valstis |
Norāda valstis, kurās iegūta 10. ailē minēto sugu koksne. Attiecībā uz kompozītmateriālu izstrādājumiem norāda visas izmantotās koksnes izcelsmes valstis. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne) |
|
13. aile |
ISO kodi |
Norāda 12. ailē minēto valstu ISO kodu. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne) |
|
14. aile |
Tilpums (m3) |
Norāda kopējo tilpumu kubikmetros. Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 15. ailē prasītā informācija |
|
15. aile |
Tīrsvars (kg) |
Norāda kravas kopējo svaru kilogramos uzmērīšanas laikā. Kopējais svars ir koka izstrādājumu neto masa, kurā nav iekļauts konteinera vai iepakojuma svars (izņemot balstus, starplikas, uzlīmes u. c.) |
|
16. aile |
Vienību skaits |
Norāda vienību skaitu, ja tas ir optimālākais veids izstrādājuma daudzuma norādīšanai. Var neaizpildīt |
|
17. aile |
Atšķirības zīmes |
Norāda svītrkodu un, attiecīgā gadījumā, atšķirības zīmes, piemēram, partijas numuru, pavadzīmes numuru. Var neaizpildīt |
|
18. aile |
Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs |
Ailē ir pilnvarotas amatpersonas paraksts un licenču izdevējas iestādes oficiālā zīmoga nospiedums. Norāda arī parakstītāja vārdu un uzvārdu, kā arī vietu un datumu |
V PIELIKUMS
INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA
1. IEVADS
Mērķis: nodrošināt apliecinājumu, ka apaļkoku un koka izstrādājumu ieguve, transportēšana, apstrāde, pārstrāde un pārdošana atbilst attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.
Būdama nelikumīgas mežizstrādes un nelegāli iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecības apkarošanas priekšpulkā, Indonēzija 2001. gada septembrī Bali uzņēma Austrumāzijas ministru konferenci par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG), kurā tika sagatavota Deklarācija par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (Bali deklarācija). Kopš tā laika Indonēzija ir saglabājusi vadošo lomu starptautiskajā sadarbībā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanā.
Kā viens no starptautiskajiem centieniem šo jautājumu risināšanā jāmin tas, ka arvien lielāks skaits patērētājvalstu ir apņēmušās veikt pasākumus, lai savos tirgos nepieļautu tirdzniecību ar nelikumīgiem kokmateriāliem, savukārt ražotājvalstis ir apņēmušās izveidot mehānismu, kas nodrošina to koka izstrādājumu likumīgumu. Ir svarīgi ieviest uzticamu sistēmu, lai garantētu kokmateriālu un koka izstrādājumu ieguves, transportēšanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības likumīgumu.
Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (TLAS) sniedz apliecinājumu, ka Indonēzijā saražotie un apstrādātie kokmateriāli un koka izstrādājumi nāk no likumīgiem avotiem un pilnībā atbilst attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, jo to pārbauda neatkarīga revīzija un uzrauga pilsoniskā sabiedrība.
1.1. Indonēzijas normatīvie un administratīvie akti, kas veido TLAS pamatu
Lai uzlabotu pārvaldību meža nozarē, apturētu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto kokmateriālu tirdzniecību un nodrošinātu Indonēzijas koka izstrādājumu uzticamību un uzlabotu to tēlu, ar Indonēzijas noteikumiem “Standarti un pamatnostādnes attiecībā uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanu un kokmateriālu likumīguma pārbaudi valsts un privātajos mežos” (Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009) ir izveidota TLAS, kā arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas (SFM) shēma.
TLAS ir turpmāk norādītie elementi:
|
1) |
likumīguma standarti; |
|
2) |
piegādes ķēdes kontrole; |
|
3) |
pārbaudes procedūras; |
|
4) |
licenču izdošanas shēma; |
|
5) |
uzraudzība. |
TLAS ir pamatsistēma, ko izmanto, lai apliecinātu to kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu, kuri saražoti Indonēzijā un paredzēti eksportam uz Savienību un citiem tirgiem.
1.2. TLAS izveide – process, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas
Kopš 2003. gada plašs Indonēzijas mežsaimniecībā ieinteresēto personu loks ir aktīvi iesaistījies TLAS izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, tādējādi panākot labāku procesa pārskatāmību, pārredzamību un ticamību. 2009. gadā procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, tika izstrādāti Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009, kam sekoja Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās pamatnostādnes Nr. 6/VI-SET/2009 un Nr. 02/VI-BPPHH/2010.
2. TLAS DARBĪBAS JOMA
Indonēzijas meža resursus var vispārīgi iedalīt divos īpašuma veidos: valsts meži un privātie meži/zemes. Valsts meži sastāv no saimnieciskajiem mežiem, kuros notiek ilgtermiņā stabila kokmateriālu ieguve saskaņā ar vairākiem atļauju veidiem, un meža teritorijām, kuras var pārveidot izmantošanai ar mežsaimniecību nesaistītām vajadzībām, piemēram, apdzīvotu vietu vai plantāciju ierīkošanai. TLAS piemērošana valsts mežos un privātajos mežos/zemēs ir aprakstīta II pielikumā.
TLAS aptver kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas iegūti saskaņā ar visiem atļauju veidiem, kā arī darbības, kuras veic visi kokmateriālu tirgotāji, koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumi un eksportētāji.
TLAS ir noteikta prasība, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāatmuito un tiem jāatbilst Indonēzijas importa noteikumiem. Importētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem jābūt pievienotiem dokumentiem, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu ieguves valstī. Importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāiekļauj kontrolētā piegādes ķēdē, kas atbilst Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Indonēzija sniedz norādījumus, kā īstenot iepriekšminēto.
Daži koka izstrādājumi var saturēt otrreizējas izejvielas. Indonēzija sniedz norādījumus, kā TLAS tiks izskatīta otrreizējo izejvielu izmantošana.
Konfiscēti kokmateriāli netiek iekļauti TLAS, un tāpēc par tiem nevar izdot FLEGT licenci.
TLAS aptver koka izstrādājumus, kas paredzēti vietējiem un starptautiskiem tirgiem. Pārbauda visu Indonēzijas ražotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un tirgotāju (saimnieciskās darbības veicēju) darbības likumīgumu, arī to, kuri apgādā vietējo tirgu.
2.1. TLAS likumīguma standarti
TLAS ir pieci kokmateriālu likumīguma standarti. Šie standarti un to pārbaudes pamatnostādnes ir noteiktas II pielikumā.
TLAS ietver arī “Standartus un pamatnostādnes par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas (SFM) efektivitātes novērtēšanu”. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas novērtēšanā, kurā izmanto SFM standartu, pārbauda arī to, vai revidējamais ievēro attiecīgos likumīguma kritērijus. SFM sertificētas organizācijas, kas darbojas saimnieciskā meža zonās valstij piederošās zemēs (pastāvīgas meža platības), ievēro gan attiecīgos likumīguma, gan SFM standartus.
3. KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE
Atļaujas turētājs (ja piešķirtas koncesijas) vai zemes īpašnieks (ja tā ir privātā zeme), vai uzņēmums (ja tie ir tirgotāji, apstrādes un pārstrādes uzņēmumi un eksportētāji) pierāda, ka ikviens posms to piegādes ķēdē tiek kontrolēts un dokumentēts, kā noteikts Mežsaimniecības ministra noteikumos P.55/Menhut-II/2006 un P.30/Menhut-II/2012 (turpmāk “noteikumi”). Šajos noteikumos prasīts, lai provinces un rajona mežniecības amatpersonas katrā piegādes ķēdes posmā veiktu pārbaudes uz vietas un apstiprinātu dokumentus, kurus iesnieguši atļaujas turētāji, zemes īpašnieki vai apstrādes un pārstrādes uzņēmumi.
Operatīvās kontroles katrā piegādes ķēdes posmā ir apkopotas 1. diagrammā; norādījumi attiecībā uz importu tiek izstrādāti.
Visiem sūtījumiem piegādes ķēdē jābūt pievienotiem attiecīgajiem transporta dokumentiem. Uzņēmumiem jāpiemēro atbilstīgas sistēmas, lai pārbaudītas izcelsmes kokmateriālus un koka izstrādājumus nošķirtu no kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kas iegūti no citiem avotiem, un jākārto uzskaite, kurā abi izcelsmes veidi tiek nodalīti. Uzņēmumiem katrā piegādes ķēdes posmā ir jāreģistrē, vai attiecīgais kokmateriālu vai koka izstrādājumu sūtījums ir pārbaudīts, izmantojot TLAS.
Saimnieciskās darbības veicējiem piegādes ķēdē ir noteikta prasība kārtot uzskaiti par saņemtajiem, uzglabātajiem, apstrādātajiem un piegādātajiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, lai būtu iespējams veikt kvantitatīvo datu secīgu salīdzināšanu starp piegādes ķēdes posmiem un viena posma robežās. Šādus datus dara pieejamus provinces un rajona mežniecības amatpersonām, lai tās veiktu salīdzinošās pārbaudes. Galvenās darbības un procedūras, ieskaitot salīdzināšanu, katrā piegādes ķēdes posmā ir sīkāk izskaidrotas šā pielikuma papildinājumā.
Meža taksācija
Gada darba plāns
Cirsma
Apaļkoku saraksts
Koku gāšanas pārskats
Augšgala krautuve
Maksu nokārtošana
Apaļkoku saraksts
Transporta dokumenti
Apaļkoku bilances pārskats
Apaļkoku krautuve
Transporta dokumenti
Apaļkoku bilances pārskats
Starpkrautuve
Valsts meži
Privātie meži
Cirsma
Zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti
Augšgala krautuve
Apaļkoku saraksts
Transporta dokumenti
Apaļkoku bilances pārskats
Uzskaites lapa
Apstrādāto izstrādājumu bilances pārsk.
Transporta dokumenti
Pirmapstrāde
Reģistrēta eksportētāja apliecība par kokrūpniecības izstrādājumu tirdzniecību
Izejvielu bilances pārskats
Uzskaites lapa
Apstrādāto izstrādājumu bilances pārskats
Transporta dokumenti
Tālākapstrāde
Reģistrēta eksportētāja apliecība par kokrūpniecības izstrādājumu tirdzniecību
Eksporta deklarācija
Muitošana
Eksportēšanas vieta
1. diagramma. Piegādes ķēdes kontrole un galvenie dokumenti, kas vajadzīgi katrā piegādes ķēdes posmā.
4. LIKUMĪGUMA PĀRBAUDES UN EKSPORTA LICENČU IZDOŠANAS INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA
4.1. Ievads
Indonēzijas TLAS pamatojas uz pieeju, kura pazīstama kā “licenču izdošana saimnieciskās darbības veicējam” un kurai ir daudz kopīgu iezīmju ar produktu vai meža apsaimniekošanas sertifikācijas sistēmām. Indonēzijas Mežsaimniecības ministrija ieceļ vairākas atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV), kuras tā pilnvaro pārbaudīt kokmateriālu ražotāju, tirgotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un eksportētāju (turpmāk “saimnieciskās darbības veicēji”) darbību likumīgumu.
Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (KAN) akreditē atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB). Ar CAB līgumu slēdz saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas, lai viņu darbības tiktu sertificētas kā likumīgas, un tām jādarbojas saskaņā ar attiecīgajām ISO pamatnostādnēm. Par revīzijas rezultātiem tās ziņo revidējamajam un Mežsaimniecības ministrijai.
CAB pārbauda, vai revidējamais darbojas saskaņā ar Indonēzijas likumīguma definīciju, kas iekļauta II pielikumā, tostarp veic kontroles, kuru mērķis ir nepieļaut nezināmas izcelsmes kokmateriālu nonākšanu piegādes ķēdē. Ja konstatē, ka revidējamais ievēro noteikumus, tiek izdots likumīguma sertifikāts, kura derīguma termiņš ir 3 (trīs) gadi.
LV darbojas arī kā eksporta licenču izdevējas iestādes un pārbauda verificēto eksportētāju piegādes ķēdes kontroles sistēmas. Ja tās atbilst noteikumiem, tiek izdotas eksporta licences V-Legal dokumentu formā. Tas nozīmē, ka eksports bez eksporta atļaujas ir aizliegts.
Indonēzija ir ieviesusi noteikumu, kas ļauj pilsoniskās sabiedrības grupām izteikt iebildumus pret saimnieciskās darbības veicēja likumīguma pārbaudi, ko veikusi CAB, vai darbību laikā atklātu nelikumību gadījumā. Ja ir radušās sūdzības par atbilstības novērtēšanas struktūras darbībām, pilsoniskās sabiedrības grupas var iesniegt sūdzības KAN.
2. diagrammā ir attēlota saikne starp dažādām struktūrām, kas iesaistītas TLAS īstenošanā.
Valdība (Mežsaimniecības ministrija), kas pilda regulatīvo funkciju
Akreditācijas struktūra (KAN)
sūdzības
Neatkarīgs uzraudzītājs (CSO)
Akreditācijas sertifikāts
akreditācija
Atbilstības novērtēšanas struktūras/ Licenču nodaļas
sūdzības
Kokmateriālu likumīguma vai SFM sertifikāts
revīzija
pārsūdzība
V-Legal dokuments vai FLEGT licence
Revidējamais
4.2. Atbilstības novērtēšanas struktūras
Atbilstības novērtēšanas struktūras ieņem nozīmīgu vietu Indonēzijas sistēmā. Ar tām slēdz līgumus par atsevišķu uzņēmumu ražošanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības darbību likumīguma pārbaudi piegādes ķēdē, arī par piegādes ķēdes integritātes pārbaudi. LV izdod arī V-Legal dokumentus atsevišķām eksportējamo kokmateriālu kravām.
Ir divu veidu CAB: i) novērtēšanas struktūras (Lembaga Penilai/LP), kas veic meža apsaimniekošanas vienību (FMU) darbības revīziju, izmantojot ilgtspējas standartu, un ii) pārbaudes struktūras (Lembaga Verifikasi/LV), kas veic FMU un uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības uzņēmumu revīziju, izmantojot likumīguma standartus.
Lai nodrošinātu to, ka minētās revīzijas, kurās pārbauda II pielikumā izklāstīto likumīguma standartu ievērošanu, notiek visaugstākajā kvalitātē, LP un LV tiek prasīts izstrādāt vajadzīgās vadības sistēmas, kas attiecas uz kompetenci, konsekvenci, objektivitāti, pārredzamību, un novērtēšanas procesa prasības, kas izklāstītas ISO/IEC 17021 (SFM standarts, ko piemēro LP) un/vai ISO/IEC Rokasgrāmatu 65 (Likumīguma standarti, ko piemēro LV). Šīs prasības ir norādītas TLAS pamatnostādnes.
LV var darboties arī kā licenču izdevējas iestādes. Šajā gadījumā LV izdod eksporta licences, kas attiecas uz koka izstrādājumiem, kuri paredzēti starptautiskiem tirgiem. Attiecībā uz ārpussavienības tirgiem licenču izdevējas iestādes izdod V-Legal dokumentus, un attiecībā uz Savienības tirgu tiek izdotas FLEGT licences saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām prasībām. Indonēzija izstrādā detalizētas procedūras V-Legal dokumenta vai FLEGT licences izdošanai eksporta sūtījumiem.
Revidējamie slēdz līgumus ar LV, lai tās veiktu likumīguma revīzijas un izdotu TLAS likumīguma sertifikātus un V-Legal dokumentu vai FLEGT licences eksportam uz starptautiskiem tirgiem. LP veic kokmateriālu ražošanas koncesiju revīziju, izmantojot SFM standartu. LP neizdod eksporta licences.
4.3. Akreditācijas struktūra
Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (Komite Akreditasi Nasional, KAN) ir atbildīga par CAB akreditēšanu. Ja rodas problēmas ar LP vai LV, sūdzības var iesniegt KAN.
2009. gada 14. jūlijāKAN parakstīja Saprašanās memorandu ar Mežsaimniecības ministriju par akreditācijas pakalpojumu sniegšanu TLAS vajadzībām. KAN ir neatkarīga akreditācijas struktūra, kas izveidota ar Valdības noteikumiem (Peraturan Pemerintah/PP) 102/2000 par Valsts standartizāciju un Prezidenta dekrētu (Keputusan Presiden/Keppres) 78/2001 par Valsts akreditācijas komiteju.
KAN darbojas saskaņā ar ISO/IEC 17011 (Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas). Tā ir izstrādājusi iekšējus TLAS atbalsta dokumentus LP (DPLS 13) un LV (DPLS 14) akreditācijai. Turklāt KAN izstrādās prasības un norādījumus attiecībā uz LV akreditāciju saistībā ar eksporta licenču izdošanu.
Klusā okeāna akreditācijas kooperācija (PAC) un Starptautiskais akreditācijas forums (IAF) ir starptautiski atzinuši KAN, lai tā akreditētu sertifikācijas struktūras, kas veic kvalitātes vadības sistēmu, vides pārvaldības sistēmu un produktu sertifikāciju. KAN ir atzinušas arī Āzijas Klusā okeāna laboratoriju akreditācijas kooperācija (APLAC) un Starptautiskā laboratoriju akreditācijas kooperācija (ILAC).
4.4. Revidējamie
Revidējamie ir saimnieciskās darbības veicēji, kuriem veic likumīguma pārbaudi. To vidū ir meža apsaimniekošanas vienības (koncesionāri vai kokmateriālu ieguves atļaujas turētāji, kopienai piešķirtas meža izmantošanas atļaujas turētāji, privātie meža/zemes īpašnieki) un kokrūpniecības uzņēmumi. Meža apsaimniekošanas vienībām un kokrūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro piemērojamais TLAS standarts. Eksporta vajadzībām kokrūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro prasības, kas saistītas ar eksporta licenču izdošanu. Sistēma ļauj revidējamajiem iesniegt LP vai LV pārsūdzību attiecībā uz revīzijas norisi vai rezultātiem.
4.5. Neatkarīgs uzraudzītājs
Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme TLAS neatkarīgajā uzraudzībā. Neatkarīgā uzraudzītāja konstatējumus var izmantot arī periodiskajā novērtēšanā, kas ir paredzēta šajā nolīgumā.
Ja tiek konstatēts ar novērtēšanu saistīts pārkāpums, pilsoniskās sabiedrības sūdzības tiek iesniegtas tieši attiecīgajai LP vai LV. Ja uz sūdzībām netiek pienācīgi reaģēts, pilsoniskās sabiedrības grupas var iesniegt ziņojumu KAN. Par pārkāpumiem, kas saistīti ar akreditāciju, sūdzības iesniedz tieši KAN. Ikreiz, kad pilsoniskās sabiedrības grupas atklāj saimnieciskās darbības veicēju pārkāpumus, tās var iesniegt sūdzību attiecīgajai LP vai LV.
4.6. Valdība
Mežsaimniecības ministrija reglamentē TLAS un pilnvaro akreditētās LP veikt SFM novērtējumu un LV veikt likumīguma pārbaudi un izdot V-Legal dokumentus.
Turklāt Mežsaimniecības ministrijas pārziņā ir arī Licenču informācijas nodaļa (LIU), kas atbild par informācijas apmaiņu, saņem un glabā attiecīgos datus un informāciju par V-Legal dokumentu izdošanu un atbild uz kompetento iestāžu vai ieinteresēto personu jautājumiem.
5. LIKUMĪGUMA PĀRBAUDE
5.1. Ievads
Indonēzijas kokmateriālus uzskata par likumīgiem, ja to izcelsme un ražošanas process, kā arī sekojošās apstrādes, pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības darbības ir pārbaudītas un atbilst visiem piemērojamajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kā izklāstīts II pielikumā. LV veic atbilstības novērtēšanu, lai pārbaudītu atbilstību.
5.2. Likumīguma pārbaudes process
Saskaņā ar ISO/IEC Rokasgrāmatu 65 un TLAS pamatnostādnēm likumīguma pārbaudes process sastāv no šādiem elementiem.
Pieteikuma iesniegšana un līguma slēgšana. Atļaujas turētājs iesniedz LV pieteikumu, kurā noteikts pārbaudes tvērums, ziņas par atļaujas turētāju un cita vajadzīgā informācija. Pirms pārbaudes uzsākšanas starp atļaujas turētāju un LV ir jānoslēdz līgums, kurā izklāstīti pārbaudes nosacījumi.
Pārbaudes plāns. Pēc pārbaudes līguma parakstīšanas LV sagatavo pārbaudes plānu, kurš ietver revīzijas komisijas izveidi, pārbaudes programmu un darba grafiku. Plānu nosūta revidējamajam, ar kuru vienojas par pārbaudes darbību datumiem. Šo informāciju laikus dara pieejamu neatkarīgajiem uzraudzītājiem, publiskojot to LV un Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnēs vai plašsaziņas līdzekļos.
Pārbaudes darbības. Pārbaudes revīzija sastāv no trim posmiem: i) revīzijas atklāšanas sanāksmes, ii) dokumentu pārbaudes un novērošanas uz vietas, un iii) revīzijas noslēguma sanāksmes.
|
— |
Revīzijas atklāšanas sanāksme. Ar revidējamo tiek pārrunāts revīzijas mērķis, tvērums, grafiks un metodika, lai revidējamais varētu uzdot jautājumus par pārbaudes darbību metodēm un norisi. |
|
— |
Dokumentu pārbaude un novērošana uz vietas. Lai savāktu pierādījumus par to, vai revidējamais ievēro Indonēzijas TLAS prasības, LV pārbauda revidējamā sistēmas un procedūras, attiecīgos dokumentus un ierakstus. LV veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par prasību ievērošanu, ieskaitot oficiālu inspekcijas ziņojumu konstatējumu kontrolpārbaudi. LV pārbauda arī revidējamā kokmateriālu izsekojamības sistēmu, lai, pamatojoties uz atbilstīgiem pierādījumiem, pārliecinātos par to, vai visi kokmateriāli atbilst likumīguma prasībām. |
|
— |
Revīzijas noslēguma sanāksme. Revidējamajam dara zināmus pārbaudes rezultātus, jo īpaši neatbilstības, kas varētu būt konstatētas. Revidējamais var uzdot jautājumus par pārbaudes rezultātiem un sniegt skaidrojumus par LV uzrādītajiem pierādījumiem. |
Ziņošana un lēmuma pieņemšana. Revīzijas komisija sagatavo pārbaudes ziņojumu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto struktūru. Revidējamo iepazīstina ar ziņojumu četrpadsmit kalendāra dienu laikā pēc revīzijas noslēguma sanāksmes. Ziņojuma kopiju, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts, iesniedz Mežsaimniecības ministrijai.
Ziņojumu izmanto galvenokārt tam, lai LV varētu pieņemt lēmumu par pārbaudes revīzijas iznākumu. LV pieņem lēmumu par to, vai, pamatojoties uz revīzijas komisijas sagatavoto pārbaudes ziņojumu, tiek izdots likumīguma sertifikāts.
Neatbilstību gadījumos LV neizdod likumīguma sertifikātu, tādējādi nepieļaujot kokmateriālu nonākšanu pārbaudītu likumīgu kokmateriālu piegādes ķēdē. Kad neatbilstība ir novērsta, saimnieciskās darbības veicējs var atkārtoti iesniegt lūgumu veikt likumīguma pārbaudi.
Pārkāpumus, kurus LV atklājusi pārbaudes laikā un paziņojusi Mežsaimniecības ministrijai, atbildīgās iestādes izskata administratīvi vai tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt viņa darbības.
Likumīguma sertifikāta izdošana un atkārtota sertificēšana. LV izdod likumīguma sertifikātu, ja tā uzskata, ka revidējamais atbilst visiem likumīguma standarta rādītājiem, tostarp noteikumiem par kokmateriālu piegādes ķēdes kontroli.
LV jebkurā laikā var ziņot Mežsaimniecības ministrijai par izdotajiem, grozītajiem, apturētajiem un anulētajiem sertifikātiem, un reizi trijos mēnešos tā sagatavo ziņojumu. Mežsaimniecības ministrija pēc tam šos ziņojumus publicē savā tīmekļa vietnē.
Likumīguma sertifikāts ir derīgs trīs gadus, un pēc tam ir jāveic saimnieciskās darbības veicēja revīzija atkārtotas sertificēšanas nolūkos. Atkārtoto sertificēšanu veic, pirms ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš.
Pārraudzība. Saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir likumīguma sertifikāts, ir pakļauti ikgadējai pārraudzībai, kurā ievēro iepriekš aprakstītos pārbaudes principus. LV pārraudzību var veikt arī agrāk, nekā plānots, proti, pirms ikgadējās revīzijas, ja pārbaudes tvērums ir paplašināts.
Pārraudzības komisija sagatavo pārraudzības ziņojumu. Ziņojuma kopiju, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts, iesniedz Mežsaimniecības ministrijai. Ja pārraudzības gaitā tiek konstatētas neatbilstības, likumīguma sertifikātu aptur vai anulē.
Pārkāpumus, kurus LV atklājusi pārraudzības laikā un paziņojusi Mežsaimniecības ministrijai, atbildīgās iestādes izskata administratīvi vai tiesā.
Īpašas revīzijas. Saimnieciskās darbības veicējiem, kam ir likumīguma sertifikāts, ir pienākums ziņot LV par visām būtiskajām izmaiņām īpašumtiesībās, struktūrā, vadībā un darbībās, kas sertifikāta derīguma periodā ietekmē tās veikto likumīguma kontroļu kvalitāti. LV var veikt īpašas revīzijas, lai izmeklētu sūdzības vai domstarpības, ko iesnieguši izskatīšanai neatkarīgi uzraudzītāji, valsts iestādes vai citas ieinteresētās personas, vai pēc tam, kad saņemts saimnieciskās darbības veicēja ziņojums par izmaiņām, kas ietekmē tā veikto likumīguma kontroļu kvalitāti.
5.3. Valdības atbildība par prasību izpildi
Mežsaimniecības ministrija, kā arī provinces un rajona mežniecības ir atbildīgas par kokmateriālu piegādes ķēžu kontroli un saistīto dokumentu (t. i., gada darba plānu, koku gāšanas pārskatu, apaļkoku bilances pārskatu, transporta dokumentu, apaļkoku/izejvielu/apstrādāto izstrādājumu bilances pārskatu un produkcijas uzskaites lapu) pārbaudi. Ja konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersonas var neapstiprināt kontroles dokumentus un tādējādi apturēt darbības.
Mežniecības amatpersonu vai neatkarīgu uzraudzītāju konstatētos pārkāpumus dara zināmus LV, un tā pēc pārbaudes var apturēt vai anulēt izdoto likumīguma sertifikātu. Mežniecības amatpersonas var veikt piemērotus pēcpasākumus saskaņā ar regulatīvajām procedūrām.
Mežsaimniecības ministrija saņem arī pārbaudes ziņojumu kopijas un secīgos pārraudzības un īpašās revīzijas ziņojumus, ko sagatavojusi LV. Pārkāpumus, kurus konstatējusi LV, mežniecības amatpersonas vai neatkarīgi uzraudzītāji, izskata administratīvi un tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt tā darbības.
6. FLEGT LICENCES IZDOŠANA
Indonēzijā FLEGT licence ir pazīstama kā “V-Legal dokuments”. Tā ir eksporta licence, kas apliecina, ka eksportētie koka izstrādājumi atbilst Indonēzijas likumīguma standartam, kas izklāstīts II pielikumā, un ka tie iegūti piegādes ķēdē, kurā ir nodrošinātas pienācīgas kontroles, lai nepieļautu nezināmas izcelsmes kokmateriālu iekļūšanu piegādes ķēdē. V-Legal dokumentu izdod LV, kas darbojas kā licenču izdevējas iestādes, un to izmanto kā FLEGT licenci sūtījumiem uz Savienību, kad puses ir vienojušās sākt FLEGT licencēšanas sistēmas darbību.
Indonēzija skaidri nosaka V-Legal dokumentu izdošanas procedūras un paziņo par šīm procedūrām eksportētājiem un visām citām attiecīgajām personām, izmantojot licenču izdevēju iestāžu (LV) starpniecību un Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietni.
Mežsaimniecības ministrija ir izveidojusi Licenču informācijas nodaļu, lai uzturētu datubāzi, kurā glabā visu V-Legal dokumentu un LV neatbilstības ziņojumu kopijas. Ja rodas jautājumi par V-Legal dokumenta vai FLEGT licences autentiskumu, pilnīgumu un derīgumu, Savienības kompetentās iestādes sazinās ar Mežsaimniecības ministrijas Licenču informācijas nodaļu, lai saņemtu turpmākus skaidrojumus. Šī nodaļa sazinās ar attiecīgo LV. Pēc tam, kad saņemta informācija no LV, Licenču informācijas nodaļa atbild kompetentajām iestādēm.
V-Legal dokumentu izdod vietā, kurā tiek sagatavots eksporta sūtījums pirms tā nogādāšanas eksportēšanas vietā. Procedūra ir šāda.
|
6.1. |
LV, kura ir noslēgusi līgumu ar eksportētāju, izdod V-Legal dokumentu par eksportējamo koka izstrādājumu sūtījumu. |
|
6.2. |
Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēma nodrošina kokmateriālu likumīguma pierādījumus eksporta licences izdošanas vajadzībām. Šī sistēma aptver vismaz visas ar piegādes ķēdi saistītās kontroles, sākot no izejvielu (piemēram, apaļkoku vai daļēji apstrādātu izstrādājumu) nosūtīšanas uz kokapstrādes ražotni, pārvietošanas pašā ražotnē un beidzot ar nosūtīšanu no ražotnes uz eksportēšanas vietu.
|
|
6.3. |
Lai iegūtu V-Legal dokumentu, uzņēmumam jābūt reģistrētam eksportētājam (ETPIK turētājam), kam ir derīgs likumīguma sertifikāts. ETPIK turētājs iesniedz LV pieteikumu un pievieno tam turpmāk norādītos dokumentus, lai pierādītu, ka izstrādājuma ražošanā izmantotie kokmateriāli ir iegūti tikai no pārbaudītiem likumīgiem avotiem.
|
|
6.4. |
Pēc tam LV veic šādas pārbaudes darbības.
|
|
6.5. |
Pārbaudes rezultāts
|
|
6.6. |
LV rīkojas šādi.
|
7. UZRAUDZĪBA
Indonēzijas TLAS ir paredzēta uzraudzība, kurā iesaistās pilsoniskā sabiedrība (neatkarīga uzraudzība), un visaptverošs novērtējums. Lai sistēma būtu vēl stabilāka attiecībā uz FLEGT-VPA, ir paredzēti arī periodiski novērtējumi.
Pilsoniskā sabiedrība veic neatkarīgu uzraudzību, lai novērtētu saimnieciskās darbības veicēju, LP un LV atbilstību Indonēzijas TLAS prasībām, tostarp akreditācijas standartiem un pamatnostādnēm. Šajā kontekstā pilsoniskā sabiedrība ir Indonēzijas tiesību subjekti, tostarp mežsaimniecības NVO, kopienas, kas dzīvo mežos un to tuvumā, un Indonēzijas pilsoņi.
Visaptverošo novērtējumu saskaņā ar Mežsaimniecības ministrijas pilnvarojumu veic daudzu ieinteresēto personu grupa, kas izvērtē Indonēzijas TLAS un konstatē trūkumus un iespējamus sistēmas uzlabojumus.
Periodisko novērtējumu mērķis ir nodrošināt neatkarīgu apliecinājumu tam, ka Indonēzijas TLAS darbojas kā paredzēts, tādējādi paaugstinot izdoto FLEGT licenču ticamību. Periodiskajos novērtējumos izmanto neatkarīgas novērošanas un visaptverošā novērtējuma konstatējumus un ieteikumus. Periodisko novērtējumu darba uzdevumi ir izklāstīti VI pielikumā.
Papildinājums
PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE
1. VALSTS MEŽOS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS
1.1. Cirsma
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
1.2. Augšgala krautuve
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
|
c) |
Datu salīdzināšana
|
1.3. Apaļkoku krautuve
Apaļkokus transportē no augšgala krautuves uz apaļkoku krautuvēm un pēc tam vai nu tieši uz kokapstrādes ražotni, vai arī uz starpkrautuvi.
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
|
c) |
Datu salīdzināšana Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu un salīdzina apaļkoku krautuvē ievesto un no tās izvesto apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz apaļkoku produkcijas pārskatiem un attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem. |
1.4. Starpkrautuve
Starpkrautuves izmanto tad, ja apaļkokus no koncesijas apgabala netransportē tieši uz ražotnes izejvielu krautuvi. Starpkrautuves izmanto galvenokārt tad, ja apaļkokus transportē starp salām vai ja mainās transporta veids.
Mežniecības amatpersona izdod starpkrautuves ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. Starpkrautuves atļauja ir derīga piecus gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi.
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
|
c) |
Datu salīdzināšana
|
2. PRIVĀTAJOS MEŽOS/ZEMĒS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS
Kokmateriālu ieguvi privātajos mežos/zemēs reglamentē Mežsaimniecības ministra noteikumi P.30/Menhut-II/2012 (turpmāk “noteikumi”).
Privātajiem meža/zemes īpašniekiem nav noteikta juridiska prasība piestiprināt marķējuma zīmes pie kokiem, kuri inventarizācijā atzīti par izcērtamiem, vai pie apaļkokiem. Kokmateriāliem, kas izstrādāti privātajos mežos/zemēs, apaļkoku krautuves vai starpkrautuves parasti neizmanto.
Kontroles procedūras, ko piemēro privātajos mežos/zemēs iegūtiem kokmateriāliem, atšķiras gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, un gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas. Tās ir atkarīgas arī no tā, kādu sugu kokus izstrādā. Maksa par meža resursiem un iemaksa meža atjaunošanas fondā attiecas uz apaļajiem sortimentiem, kas iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, bet tās neattiecas uz apaļajiem sortimentiem, kuri iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas.
Ja apaļie sortimenti iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, ir divas iespējas:
|
— |
attiecībā uz sugām, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā, īpašnieks sagatavo rēķinu, ko izmanto kā transporta dokumentu, |
|
— |
attiecībā uz citām sugām ciema vecākais vai norīkota amatpersona izdod transporta dokumentu. |
Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas, transporta dokumentu izdod rajona mežniecības amatpersona.
Cirsma/Augšgala krautuve
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas
Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas Sugas, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā:
Citas sugas, kas nav minētas noteikumu 5. panta 1. punktā:
|
|
c) |
Datu salīdzināšana
Ciema vecākais vai norīkotā amatpersona, vai rajona mežniecības amatpersona salīdzina izstrādāto apaļkoku tilpumu ar apaļkoku sarakstu. |
3. RŪPNIECĪBAI UN EKSPORTAM PAREDZĒTO KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS
3.1. Pirmapstrādes nozare
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
|
c) |
Datu salīdzināšana
|
3.2. Tālākapstrādes nozare
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
|
c) |
Datu salīdzināšana
|
4. EKSPORTS
Procedūras un salīdzināšanas procesi valsts mežos un privātajos mežos/zemēs iegūtu kokmateriālu eksportam ir identiskas.
|
a) |
Galvenās darbības
|
|
b) |
Procedūras
|
VI PIELIKUMS
PERIODISKĀS NOVĒRTĒŠANAS DARBA UZDEVUMS
1. MĒRĶIS
Periodiskā novērtēšana (PE) ir neatkarīga novērtēšana, ko veic neatkarīga trešā persona (turpmāk “vērtētājs”). PE mērķis ir sniegt pārliecību par to, ka TLAS darbojas, kā aprakstīts, tādējādi veicinot saskaņā ar šo nolīgumu izdoto FLEGT licenču ticamību.
2. DARBĪBAS JOMA
PE attiecas uz:
|
1. |
kontroles pasākumu darbību no ražošanas vietas mežā līdz pat koka izstrādājumu eksportēšanas vietai; |
|
2. |
datu pārvaldību un kokmateriālu izsekojamības sistēmām, kuras papildina TLAS, un FLEGT licenču izdošanu, kā arī ražošanas, licencēšanas un tirdzniecības statistiku, kas attiecas uz šo nolīgumu. |
3. REZULTĀTS
PE rezultāts ir regulāri ziņojumi, kuros apkopoti novērtējuma konstatējumi un ieteikumi par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu novērtēšanas gaitā konstatētos trūkumus un sistēmas nepilnības.
4. GALVENĀS DARBĪBAS
PE darbības cita starpā ir šādas:
|
a) |
visu to struktūru darbības atbilstības revīzija, kuras veic kontroles funkcijas saskaņā ar TLAS noteikumiem; |
|
b) |
piegāžu ķēdes kontroles efektivitātes novērtējums posmā no ražošanas vietas mežā līdz pat vietai, no kuras notiek eksportēšana no Indonēzijas; |
|
c) |
atbilstības novērtējums attiecībā uz datu pārvaldību un kokmateriālu izsekojamības sistēmām, kuras papildina TLAS, un attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu; |
|
d) |
prasību neievērošanas gadījumu un sistēmas kļūmju identificēšana un reģistrēšana un vajadzīgo koriģējošo darbību noteikšana; |
|
e) |
iepriekš identificēto un ieteikto koriģējošo darbību īstenošanas efektivitātes novērtējums un |
|
f) |
konstatējumu paziņošana Apvienotajai [nolīguma] īstenošanas komitejai (AĪK). |
5. NOVĒRTĒŠANAS METODOLOĢIJA
|
5.1. |
Vērtētājs izmanto dokumentētas un uz pierādījumiem balstītas metodes, kas atbilst ISO/IEC 19011 vai līdzvērtīga standarta prasībām. Tas ietver attiecīgās dokumentācijas, darbības procedūru un veikto darbību uzskaites atbilstīgu pārbaudi par TLAS īstenošanu atbildīgajās organizācijās, visu neatbilstības gadījumu un sistēmas kļūmju identificēšanu un atbilstīgas koriģējošās darbības pieprasījumu izdošanu. |
|
5.2. |
Vērtētājs cita starpā:
|
6. VĒRTĒTĀJA KVALIFIKĀCIJA
Vērtētājs ir kompetenta, neatkarīga un objektīva trešā persona, kas atbilst šādām prasībām:
|
a) |
vērtētājs pierāda kvalifikāciju un spēju izpildīt ISO/IEC 65. pamatnostādni un ISO/IEC 17021 vai līdzvērtīgu standartu prasības, tostarp kvalifikāciju piedāvāt novērtēšanas pakalpojumus, kas attiecas uz meža nozari un meža produktu piegādes ķēdēm; |
|
b) |
vērtētājs nav tieši iesaistīts meža apsaimniekošanā, koksnes apstrādē un pārstrādē, kokmateriālu tirdzniecībā vai meža nozares kontrolēšanā Indonēzijā vai Savienībā; |
|
c) |
vērtētājs ir neatkarīgs no visiem pārējiem TLAS komponentiem un Indonēzijas meža regulatīvajām iestādēm, un tā rīcībā ir sistēmas, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu. Vērtētājs paziņo par visiem potenciālajiem interešu konfliktiem un faktiski rīkojas, lai mazinātu to sekas; |
|
d) |
vērtētājam un tā darbiniekiem, kas veic novērtēšanas uzdevumus, ir revidenta pieredze tropu mežu apsaimniekošanā, koksnes apstrādes un pārstrādes nozarē un ar to saistīto piegādes ķēžu kontrolēšanā; |
|
e) |
vērtētājs ir izveidojis to sūdzību saņemšanas un izskatīšanas mehānismu, kuras ir viņa darbību un konstatējumu rezultāts. |
7. ZIŅOŠANA
|
7.1. |
PE ziņojums sastāv no: i) pilna ziņojuma, kas ietver visu atbilstīgo informāciju par šo izvērtējumu, tā konstatējumus (tostarp par neievērošanas gadījumiem un sistēmas kļūmēm) un ieteikumus; un ii) publiska kopsavilkuma ziņojuma, kura pamatā ir pilnais ziņojums un kas aptver galvenos konstatējumus un ieteikumus. |
|
7.2. |
Pirms ziņojumu publiskošanas pilno ziņojumu un publisko kopsavilkuma ziņojumu iesniedz AĪK izskatīšanai un apstiprināšanai. |
|
7.3. |
Pēc AĪK pieprasījuma vērtētājs sniedz papildu informāciju, lai papildinātu vai precizētu savus konstatējumus. |
|
7.4. |
Vērtētājs paziņo AĪK par visām saņemtajām sūdzībām un darbībām, kas veiktas, lai šīs sūdzības atrisinātu. |
8. KONFIDENCIALITĀTE
Vērtētājs nodrošina savu darbību laikā saņemto datu konfidencialitāti.
9. IECELŠANA, REGULARITĀTE UN FINANSĒJUMS
|
9.1. |
Vērtētāju ieceļ Indonēzija, AĪK satvarā apspriedusies ar Savienību. |
|
9.2. |
PE veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, skaitot no datuma, par kuru vienojusies AĪK saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktu. |
|
9.3. |
Par PE finansējumu lemj AĪK. |
VII PIELIKUMS
NEATKARĪGĀS TIRGUS UZRAUDZĪBAS DARBA UZDEVUMS
1. NEATKARĪGĀS TIRGUS UZRAUDZĪBAS MĒRĶIS
Neatkarīgā tirgus uzraudzība (IMM) ir tirgus uzraudzība, ko veic neatkarīga trešā persona (turpmāk “uzraudzītājs”). Neatkarīgās tirgus uzraudzības (IMM) mērķis ir vākt un analizēt informāciju par to, kā Indonēzijas kokmateriālus, kuriem ir FLEGT licence, pieņem Savienības tirgū, un izskatīt ietekmi, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, un ar to saistītās iniciatīvas, piemēram, publiskā un privātā iepirkuma rīcībpolitikas.
2. DARBĪBAS JOMA
IMM attiecas uz:
|
2.1. |
Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, laišanu brīvā apgrozībā to ievešanas vietās Eiropas Savienībā; |
|
2.2. |
Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, panākumiem Savienības tirgū un to tirgus pasākumu ietekmi, kas Savienībā pēc pieprasījuma veikti attiecībā uz Indonēzijas kokmateriāliem, kuriem ir FLEGT licence; |
|
2.3. |
kokmateriālu, kuriem nav FLEGT licences, panākumiem Savienības tirgū un to tirgus pasākumu ietekmi, kas Savienībā pēc pieprasījuma veikti attiecībā uz kokmateriāliem, kuriem nav FLEGT licences; |
|
2.4. |
ietekmi, ko rada citi Savienībā veiktie tirgus pasākumi, piemēram, publiskā iepirkuma rīcībpolitikas, zaļās būvniecības kodeksi un privātā sektora rīcība, piemēram, tirdzniecības prakses kodeksi un korporatīvā sociālā atbildība. |
3. REZULTĀTS
IMM rezultāts ir regulāri ziņojumi Apvienotajai īstenošanas komitejai (AĪK), kuros apkopoti konstatējumi un ieteikumi par pasākumiem, lai nostiprinātu Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, vietu Savienības tirgū un uzlabotu tirgus pasākumu īstenošanu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu laišanu Savienības tirgū.
4. GALVENĀS DARBĪBAS
IMM cita starpā ietver:
|
4.1. |
novērtējumu par:
|
|
4.2. |
konstatējumus un ieteikumus, kas adresēti AĪK. |
5. UZRAUDZĪBAS METODOLOĢIJA
|
5.1. |
Uzraudzītājam ir dokumentēta un ar pierādījumiem pamatota metodoloģija. Tā ietver pienācīgu attiecīgās dokumentācijas analīzi, spēju konstatēt neatbilstības pieejamajos tirdzniecības datos un informācijā un padziļinātas intervijas ar attiecīgajiem dalībniekiem par galvenajiem rādītājiem, kas raksturo tirgus pasākumu ietekmi un efektivitāti. |
|
5.2. |
Uzraudzītājs veic novērojumus un analīzi, kas cita starpā aptver šādus jautājumus:
|
|
5.3. |
Uzraudzītājs iesaka tirgus veicināšanas pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu tādu Indonēzijas kokmateriālu pieņemšanu tirgū, kam ir FLEGT licence. |
6. NEATKARĪGĀ TIRGUS UZRAUDZĪTĀJA KVALIFIKĀCIJA
Uzraudzītājs:
|
a) |
ir neatkarīga trešā persona ar pierādāmu profesionalitātes un integritātes līmeni, kas sasniegts, uzraugot Savienības kokmateriālu un koka izstrādājumu tirgu un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus; |
|
b) |
labi pārzina tirdzniecību ar kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, jo īpaši no lapkoku koksnes, un atbilstīgo tirgu Indonēzijā un Eiropas Savienības valstīs, kurās ražo tamlīdzīgus izstrādājumus; |
|
c) |
lieto sistēmas, kas paredzētas, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu. uzraudzītājs paziņo par visiem potenciālajiem interešu konfliktiem un reāli rīkojas, lai mazinātu to sekas. |
7. ZIŅOŠANA
|
7.1. |
Ziņojumus iesniedz reizi divos gados, un tie sastāv no: i) pilna ziņojuma, kas ietver visus atbilstīgos konstatējumus un ieteikumus; un ii) kopsavilkuma ziņojuma, kura pamatā ir pilnais ziņojums. |
|
7.2. |
Pirms ziņojumu publiskošanas pilno ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu iesniedz AĪK izskatīšanai un apstiprināšanai. |
|
7.3. |
Pēc AĪK pieprasījuma uzraudzītājs sniedz papildu informāciju, lai papildinātu vai precizētu savus konstatējumus. |
8. KONFIDENCIALITĀTE
Uzraudzītājs nodrošina savu darbību laikā saņemto datu konfidencialitāti.
9. IECELŠANA, REGULARITĀTE UN FINANSĒJUMS
|
9.1. |
Uzraudzītāju ieceļ Savienība, AĪK satvarā apspriedusies ar Indonēziju. |
|
9.2. |
IMM veic ne retāk kā reizi 24 mēnešos, skaitot no datuma, par kuru vienojusies AĪK saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktu. |
|
9.3. |
Par IMM finansējumu lemj AĪK. |
VIII PIELIKUMS
INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS DARBSPĒJAS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Pirms sāksies FLEGT licenču izdošana kokmateriālu eksportēšanā uz Savienību, tiks veikts neatkarīgs tehnisks Indonēzijas TLAS novērtējums. Šā tehniskā novērtējuma mērķis būs: i) praksē pārbaudīt TLAS darbību, lai noteiktu, vai darbības rezultāti atbilst gaidītajam, un ii) izvērtēt TLAS izmaiņas, kas veiktas pēc šā nolīguma parakstīšanas.
Minētā novērtējuma kritēriji izklāstīti turpmāk tekstā.
|
1. |
Likumīguma definīcija |
|
2. |
Piegādes ķēdes kontrole |
|
3. |
Pārbaudes procedūras |
|
4. |
Eksporta licences |
|
5. |
Neatkarīga uzraudzība |
1. LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA
Likumīgas izcelsmes kokmateriāli jādefinē, pamatojoties uz Indonēzijā piemērojamiem tiesību aktiem. Izmantotajai definīcijai jābūt nepārprotamai, objektīvi pārbaudāmai un piemērojamai operatīvajā ziņā; turklāt tajā jābūt pārņemtiem vismaz tiem tiesību aktiem, kas reglamentē turpmāk minētās jomas.
|
— |
Mežizstrādes tiesības: likumīgu tiesību piešķiršana kokmateriālu ieguvei likumīgi noteiktās un/vai publiskotās robežās. |
|
— |
Meža darbu operācijas: atbilstība tiesību aktu prasībām meža apsaimniekošanas jomā, tostarp atbilstība attiecīgajiem vides un darba tiesību aktiem. |
|
— |
Maksas un nodokļi: atbilstība tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļiem, lietošanas atlīdzībām un maksām, kas tiešā veidā saistītas ar kokmateriālu ieguves tiesībām un kokmateriālu ieguvi. |
|
— |
Citi lietotāji: attiecīgā gadījumā to zemes tiesību vai lietošanas tiesību ievērošana, kas attiecībā uz noteiktu zemi vai resursiem ir citām personām un ko varētu ietekmēt kokmateriālu ieguves tiesības. |
|
— |
Tirdzniecība un muita: atbilstība tiesību aktu prasībām tirdzniecības un muitas procedūru jomā. |
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai kopš šā nolīguma noslēgšanas likumīguma definīcija un likumīguma pārbaudīšanas standarti ir mainījušies? |
|
— |
Vai likumīguma definīcijā ir iekļauti attiecīgie darba tiesību akti, kā noteikts II pielikumā? |
Ja likumīguma definīcija ir grozīta, galvenie jautājumi būs vēl šādi:
|
— |
Vai šie grozījumi un turpmākās izmaiņas likumīguma pārbaudes sistēmā tika apspriestas ar visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, izmantojot procesu, kas ļāva pienācīgi ievērot viņu viedokli? |
|
— |
Vai ir iespējams skaidri identificēt juridisko instrumentu, kas ir katra jaunā definīcijas aspekta pamatā? Vai ir precizēti kritēriji un rādītāji, kas ļauj noteikt atbilstību katram definīcijas aspektam? Vai kritēriji un rādītāji ir skaidri, objektīvi un piemērojami operatīvajā ziņā? |
|
— |
Vai kritēriji un rādītāji ļauj skaidri noteikt visu attiecīgo pušu lomu un pienākumus un vai pārbaudē novērtē to darbspēju? |
|
— |
Vai likumīguma definīcija aptver visas šeit izklāstītās pastāvošo tiesību aktu galvenās jomas? Ja nē, kāpēc atsevišķas tiesību aktu jomas nav iekļautas definīcijā? |
2. PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE
Sistēmām, kuru mērķis ir kontrolēt piegādes ķēdi, ir jānodrošina koka izstrādājumu izsekojamības uzticamība visā piegādes ķēdē – no mežizstrādes vai importēšanas vietas līdz eksportēšanas vietai. Ne vienmēr būs nepieciešams nodrošināt fizisku izsekojamību no eksportēšanas vietas līdz izcelsmes mežam katram apaļkokam, apaļkoku kravai vai koka izstrādājumam, taču vienmēr būs jānodrošina izsekojamība no meža līdz pirmajam punktam, kur notiek sajaukšana (piem., kokmateriālu termināls vai kokapstrādes ražotne).
2.1. Izmantošanas tiesības
Tiek skaidri noteiktas zonas, kurās piešķirtas tiesības uz mežu resursu izmantošanu, un šādu tiesību subjekti.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai kontroles sistēma nodrošina, ka tikai kokmateriāli no tādām meža zonām, kurās piešķirtas derīgas izmantošanas tiesības, nonāk piegādes ķēdē? |
|
— |
Vai kontroles sistēma nodrošina, ka uzņēmumi, kas veic mežizstrādes operācijas, ir tiešām saņēmuši atbilstīgas izmantošanas tiesības attiecībā uz konkrētajām mežu zonām? |
|
— |
Vai procedūras, ko piemēro mežizstrādes tiesību piešķiršanai, un informācija par šādām tiesībām, tostarp to turētājiem, tiek publiskota? |
2.2. Piegādes ķēdes kontrolēšanas metodes
Visā piegādes ķēdes garumā – no mežizstrādes līdz eksportēšanas vietai – pastāv reāli kokmateriālu izsekojamības mehānismi. Pieeja, ko izmanto kokmateriālu identifikācijai, var atšķirties, sākot no marķējuma izmantošanas atsevišķiem izstrādājumiem līdz kravai vai partijai pievienotās dokumentācijas pārbaudei. Izraugoties metodi, jāņem vērā kokmateriālu veids un vērtība, kā arī nezināmas izcelsmes vai nelikumīgu kokmateriālu parādīšanās risks.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai visas piegādes ķēdes alternatīvas, tostarp dažādi kokmateriālu avoti, ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā? |
|
— |
Vai visi piegādes ķēdes posmi ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā? |
|
— |
Vai ir noteiktas un dokumentētas metodes, ar kurām identificēt izstrādājuma izcelsmi un nepieļaut, ka nākamajos piegādes ķēdes posmos notiek sajaukšanās ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem? |
|
— |
koksnes krāja |
|
— |
apaļkoki mežā |
|
— |
transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos) |
|
— |
ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana |
|
— |
ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām |
|
— |
izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā |
|
— |
izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports |
|
— |
ievešana eksportēšanas vietā |
|
— |
Kurām organizācijām ir uzdots kontrolēt kokmateriālu plūsmu? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai veiktu kontroles darbības? |
|
— |
Ja konstatē, ka piegādes ķēdē ienāk nepārbaudīti kokmateriāli, vai kontroles sistēmā ir identificētas kādas nepilnības, piemēram, nav veikta koksnes krājas inventarizācija pirms mežizstrādes privātā mežā/ uz privātas zemes? |
|
— |
Vai Indonēzijai ir izstrādāta politika par otrreizējo izejvielu iekļaušanu Indonēzijas TLAS un, ja ir, vai eksistē norādījumi par to, kā iekļaut otrreizējās izejvielas? |
2.3. Kvantitatīvo datu pārvaldība
Pastāv stabili un efektīvi mehānismi, kas katrā piegādes ķēdes posmā ļauj izmērīt un reģistrēt kokmateriālu vai koka izstrādājumu daudzumus, tostarp uzticamu un precīzu aplēšu izdarīšana, ko pirms mežizstrādes sākuma veic par augošo koku tilpumu katrā ieguves vietā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai kontroles sistēma nodrošina kvantitatīvus datus par ielaidi un izlaidi, attiecīgā gadījumā piemērojot pārrēķina koeficientus, šādos piegādes ķēdes posmos: |
|
— |
koksnes krāja |
|
— |
apaļkoki mežā (cirsmā) |
|
— |
transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos) |
|
— |
ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana |
|
— |
ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām |
|
— |
izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā |
|
— |
izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports |
|
— |
ievešana eksportēšanas vietā |
|
— |
Kuras organizācijas atbild par kvantitatīvo datu uzskaiti? Vai tām ir atbilstīgi cilvēku un aprīkojuma resursi? |
|
— |
Kāda ir kontrolēto datu kvalitāte? |
|
— |
Vai kvantitatīvie dati tiek reģistrēti tā, lai tos bez kavēšanās varētu savietot ar ķēdes iepriekšējiem un vēlākajiem posmiem? |
|
— |
Kādu informāciju par piegādes ķēdes kontroli publisko? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai? |
2.4. Pārbaudītu likumīgu kokmateriālu nošķiršana no nezināmas izcelsmes kokmateriāliem
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai pietiekami rūpīgi kontrolē, vai tiek novērsta nezināmas izcelsmes vai bez likumīgām mežizstrādes tiesībām iegūtu kokmateriālu pieņemšana? |
|
— |
Kādi kontroles pasākumi tiek piemēroti, lai nodrošinātu, ka visā piegādes ķēdes garumā nošķir pārbaudītus un nepārbaudītus materiālus? |
2.5. Importētie koka izstrādājumi
Tiek veiktas atbilstīgas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir importēti likumīgi.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Kā tiek pierādīts importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgums? |
|
— |
Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai identificētu ieguves valsti un lai apliecinātu, ka importētie izstrādājumi ir izgatavoti no likumīgi iegūtiem kokmateriāliem, kā minēts V pielikumā? |
|
— |
Vai TLAS ļauj identificēt importētos kokmateriālus un koka izstrādājumus visā piegādes ķēdes garumā, līdz tos sajauc apstrādātu izstrādājumu ražošanas nolūkā? |
|
— |
Ja izmanto importētus kokmateriālus, vai FLEGT licencē ir iespējams identificēt ieguves izcelsmes valsti (atjaunotiem produktiem to var nenorādīt)? |
3. PĀRBAUDES PROCEDŪRAS
Pārbaude izpaužas kā kontrole, kuras mērķis ir nodrošināt kokmateriālu likumīgumu. Tai jābūt pietiekami stingrai un efektīvai, lai ļautu konstatēt ikvienu neatbilstību prasībām – mežā vai piegādes ķēdē – un laikus veikt pasākumus, lai neatbilstību novērstu.
3.1. Organizācija
Pārbaudi veic neatkarīga struktūra, kam ir piemēroti resursi, pārvaldības sistēmas un kvalificēts un apmācīts personāls, kā arī stabili un efektīvi mehānismi interešu konfliktu kontrolēšanai.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai pārbaudes struktūrām ir derīgs akreditācijas sertifikāts, ko izdevusi Valsts akreditācijas struktūra (KAN)? |
|
— |
Vai pārbaudes struktūras ieceļ valdība? Vai pilnvaras (un ar tām saistītie pienākumi) ir skaidras un ir publiskotas? |
|
— |
Vai iestāžu pienākumi un atbildība ir skaidri definēta un atbilstīga? |
|
— |
Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir piemēroti resursi, lai pārbaudes veiktu atbilstīgi likumīguma definīcijai, un sistēmas, lai kontrolētu kokmateriālu piegādes ķēdi? |
|
— |
Vai pārbaudes struktūrām ir pienācīgi dokumentēta pārvaldības sistēma, kas:
|
3.2. Ar likumīguma definīciju saistītā pārbaude
Ir skaidri definēts tas, kas jāpārbauda. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, un tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts regulāri un aptvertu visu, kas ietverts definīcijā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai pārbaudes metodoloģija, ko izmanto pārbaudes struktūras, aptver visus likumīguma definīcijas aspektus un vai tā ietver atbilstības testus par visiem rādītājiem? |
|
— |
Vai pārbaudes struktūras:
|
|
— |
Vai pārbaudes rezultāti ir publiski pieejami? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai? |
3.3. Pārbaude kontroles sistēmās, ar kurām nodrošina piegādes ķēdes integritāti
Pārbaudāmie kritēriji un rādītāji ir skaidri noteikti un aptver visu piegādes ķēdi. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts regulāri un aptvertu visus kritērijus un indikatorus, kas ietverti pārbaudes jomā, un paredz datu regulāras un tūlītējas pārbaudes katrā ķēdes posmā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai pārbaudes metodoloģija pilnībā aptver pārbaudes par piegādes ķēdes kontrolēšanu? Vai tas ir pienācīgi precizēts pārbaudes metodoloģijā? |
|
— |
Kādi pierādījumi apliecina, ka piegādes ķēdes kontrolēšanas pārbaude tiešām ir veikta? |
|
— |
Kuras organizācijas ir atbildīgas par datu pārbaudi? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai sekmīgi veiktu datu pārvaldības darbības? |
|
— |
Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp datiem par koksnes krāju, izstrādātajiem apaļkokiem un kokmateriāliem, kas nonāk ražotnē vai eksportēšanas vietā? |
|
— |
Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp ievadītajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem un iegūtajiem apstrādātajiem izstrādājumiem zāģētavās un citās ražotnēs? Vai šīs metodes ietver specifikāciju un paredz regulāri atjaunināt pārrēķina koeficientus? |
|
— |
Kādas informācijas sistēmas un tehnoloģijas tiek izmantotas, lai glabātu, pārbaudītu un reģistrētu datus? Vai pastāv efektīvas sistēmas, kas gādā par datu drošību? |
|
— |
Vai ir publiskoti rezultāti, ko dod pārbaude par piegādes ķēdes kontrolēšanu? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai? |
3.4. Sūdzību izskatīšanas mehānismi
Ir izveidoti piemēroti mehānismi to sūdzību un domstarpību izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar pārbaudes procesu.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām? |
|
— |
Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi to iebildumu saņemšanai un izskatīšanai, ko izsaka neatkarīgie uzraudzītāji? |
|
— |
Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi paziņojumu saņemšanai un izskatīšanai attiecībā uz tādiem pārkāpumiem, kurus konstatē valsts amatpersonas? |
|
— |
Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas? |
3.5. Neatbilstību novēršanas mehānismi
Ir piemēroti mehānismi tādu neatbilstību izskatīšanai, kas atklātas pārbaudes procesā vai atklājušās pēc sūdzībām vai neatkarīgās uzraudzības gaitā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai pastāv reāls un darbspējīgs mehānisms, kas, gadījumā ja pārbaudes rezultātā atklājas pārkāpumi, ļauj ierosināt un īstenot atbilstīgus koriģējošos lēmumus un darbības? |
|
— |
Vai pārbaudes sistēmā iepriekš minētā prasība ir definēta? |
|
— |
Vai ir izstrādāti neatbilstību novēršanas mehānismi? Vai tos piemēro praksē? |
|
— |
Vai ir pieejama atbilstīga uzskaite par neatbilstību gadījumiem un pārbaužu rezultātā veiktiem koriģējošiem pasākumiem vai citām darbībām? Vai ir novērtēta šādu darbību efektivitāte? |
|
— |
Vai pastāv ziņošanas mehānisms, ko izmanto, lai par pārbaudes struktūru konstatējumiem informētu valdību? |
|
— |
Kāda veida informācija par neatbilstības gadījumiem tiek publiskota? |
4. EKSPORTA LICENCES
Indonēzija ir piešķīrusi licenču izdevējām iestādēm kopējo atbildību par V-legal dokumentu un FLEGT licenču izdošanu. FLEGT licences izdod par individuālām kravām, ko paredzēts sūtīt uz Savienību.
4.1. Organizatoriskā struktūra
Galvenie jautājumi:
|
— |
Kuras struktūras ir atbildīgas par FLEGT licenču izdošanu? |
|
— |
Vai licenču izdevējai iestādei ir derīgs akreditācijas sertifikāts, ko izdevusi KAN? |
|
— |
Vai licenču izdevējas iestādes un tās personāla funkcijas attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu ir skaidri definētas un publiskotas? |
|
— |
Vai ir definētas prasības attiecībā uz kompetenci un vai ir ieviesti iekšējās kontroles pasākumi personālam, kas strādā licenču izdevējā iestādē? |
|
— |
Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstīgi resursi šā uzdevuma veikšanai? |
4.2. V-legal dokumentu izdošana un to izmantošana FLEGT licencēšanas sistēmā
Ir veikti attiecīgi pasākumi, lai V-legal dokumentus varētu izmantot FLEGT licencēšanas sistēmā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai licenču izdevējai iestādei ir publiski pieejamas dokumentētas V-legal dokumentu izdošanas procedūras? |
|
— |
Kādi pierādījumi apliecina, ka šīs procedūras tiek pareizi piemērotas praksē? |
|
— |
Vai tiek pienācīgi reģistrēti izdotie V-legal dokumenti un gadījumi, kad V-legal dokumenti netika izdoti? Vai reģistrētajos datos tiek skaidri norādīts, uz kāda pamata izdoti V-legal dokumenti? |
|
— |
Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka ikviena kokmateriālu krava atbilst likumīguma definīcijai un piegādes ķēdes kontroles prasībām? |
|
— |
Vai nosacījumi, kas reglamentē licenču izdošanu, ir skaidri definēti un paziņoti eksportētājiem un citām iesaistītajām pusēm? |
|
— |
Kāda veida informāciju par izdotajām licencēm publisko? |
|
— |
Vai FLEGT licences atbilst tehniskajām specifikācijām, kā noteikts IV pielikumā? |
|
— |
Vai Indonēzija ir izstrādājusi FLEGT licenču numerācijas sistēmu, kas ļauj nošķirt FLEGT licences, kas izdotas par Savienības tirgum paredzētām kravām, un V-legal dokumentus, kas izdoti par kravām, kuras paredzētas tirgiem ārpus Savienības? |
4.3. Informācijas pieprasījumi par izdotajām FLEGT licencēm
Ir izveidots piemērots mehānisms, lai atbildētu uz kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem attiecībā uz FLEGT licencēm, kā izklāstīts III pielikumā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai ir izveidota Licenču informācijas nodaļa, lai cita starpā pieņemtu informācijas pieprasījumus no kompetentajām iestādēm un atbildētu uz tiem? |
|
— |
Vai ir izveidotas procedūras skaidrai saziņai starp Licenču informācijas nodaļu un kompetentajām iestādēm? |
|
— |
Vai ir izveidotas procedūras skaidrai saziņai starp Licenču informācijas nodaļu un licenču izdevējām iestādēm? |
|
— |
Vai Indonēzijas vai starptautiskajiem ieinteresētajiem dalībniekiem ir iespēja saņemt informāciju par izdotajām FLEGT licencēm? |
4.4. Sūdzību izskatīšanas mehānisms
Ir izveidots adekvāts mehānisms to sūdzību un domstarpību izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar licenču izdošanu. Šis mehānisms ļauj izskatīt jebkuru sūdzību par licencēšanas sistēmas darbību.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai ir izveidots dokumentēta sūdzību izskatīšanas procedūra, kas pieejama visām ieinteresētajām personām? |
|
— |
Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas? |
5. NEATKARĪGA UZRAUDZĪBA
Neatkarīgo uzraudzību (IM) veic Indonēzijas pilsoniskā sabiedrība neatkarīgi no citiem TLAS elementiem (kas saistīti ar meža resursu apsaimniekošanu vai regulēšanu un kas saistīti ar neatkarīgo revīziju). Viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt TLAS uzticamību, uzraugot pārbaužu īstenošanu.
Indonēzija ir oficiāli atzinusi IM un ļauj pilsoniskajai sabiedrībai iesniegt sūdzības, ja tiek konstatēti pārkāpumi akreditācijas, novērtēšanas un licencēšanas procesā.
Galvenie jautājumi:
|
— |
Vai valdība ir publiskojusi IM pamatnostādnes? |
|
— |
Vai šīs pamatnostādnes skaidri nosaka, kādas prasības jāizpilda organizācijai, lai tā iegūtu tiesības veikt IM, un šādi nodrošina objektivitāti un novērš interešu konfliktu? |
|
— |
Vai pamatnostādnes paredz procedūras attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas ietverta IX pielikumā? |
|
— |
Vai pilsoniskā sabiedrība praktiski var piekļūt informācijai, kas ietverta IX pielikumā? |
|
— |
Vai pamatnostādnes paredz sūdzību iesniegšanas kārtību? Vai šī informācija ir publiski pieejama? |
|
— |
Vai ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz pārbaudes struktūrām, ir precizēti un noteikti? |
IX PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA
1. IEVADS
Puses ir apņēmušās nodrošināt, ka galveno ar mežsaimniecību saistīto informāciju dara pieejamu sabiedrībai.
Šajā pielikumā ir iezīmēts ceļš uz šo mērķi, nosakot i) kāda mežsaimniecības informācija jādara pieejama sabiedrībai, ii) kuras struktūras atbild par šīs informācijas pieejamību un iii) kādus mehānismus šim nolūkam var izmantot.
Mērķis ir nodrošināt, ka 1) AĪK darbība šā nolīguma īstenošanā ir pārredzama un saprotama; 2) ir mehānisms, kas ļauj nolīguma pusēm, kā arī attiecīgajām ieinteresētajām personām piekļūt svarīgākajai ar mežsaimniecību saistītajai informācijai; 3) tiek nostiprināta TLAS darbība, palielinot informācijas pieejamību neatkarīgās uzraudzības mērķiem, un 4) tiek sasniegti šā nolīguma vispārīgie mērķi. Informācijas publiska pieejamība ir būtisks ieguldījums Indonēzijas mežu pārvaldības nostiprināšanā.
2. MEHĀNISMI, KAS NODROŠINA PIEKĻUVI INFORMĀCIJAI
Šis pielikums ir saskaņā ar Indonēzijas Informācijas atklātības likumu Nr. 14/2008. Saskaņā ar minēto likumu ikvienai publiskai iestādei ir jāizstrādā noteikumi par informācijas pieejamību sabiedrībai. Likums izšķir četras informācijas kategorijas: 1) informācija, kas ir pieejama un tiek aktīvi un regulāri izplatīta; 2) informācija, kura būtu jāpublisko nekavējoties; 3) informācija, kas ir pieejama jebkurā laikā un ko sniedz pēc pieprasījuma, un 4) ierobežotas pieejamības vai konfidenciāla informācija.
Mežsaimniecības ministrija (Mežsaimniecības ministrija), provinču un rajonu biroji, Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūra (CAB), licenču izdevējas iestādes – tām visām ir liela nozīme TLAS darbības nodrošināšanā, un tāpēc to pienākumos ir mežsaimniecības informācijas publiskošana.
Lai īstenotu minēto likumu, Mežsaimniecības ministrija, provinču un rajonu biroji un citas publiskās aģentūras, tostarp KAN, ir izstrādājušas vai patlaban izstrādā procedūras, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.
KAN turklāt ir pienākums publiskot informāciju, ievērojot ISO/IEC 17011:2004 8.2. daļu (akreditācijas struktūras pienākumi). Pārbaudes struktūrām un licenču izdevējām iestādēm informācija jāpublisko saskaņā ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem un ISO/IEC 17021:2006 8.1. daļu (publiski pieejamā informācija) un ISO/IEC 65:1996 vadlīniju 4.8. daļu (dokumentācija).
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas kā viens no mežsaimniecības datu avotiem saskaņā ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem.
Mežsaimniecības ministrs 2011. gada 2. februārī izdeva noteikumus Nr. P.7/Menhut-II/2011, kas paredz, ka Mežsaimniecības ministrijai adresētos informācijas pieprasījumus jānovirza Mežsaimniecības ministrijas Sabiedrisko attiecību centra direktoram, kā nosaka “viena kontaktpunkta” informācijas politika. Mežsaimniecības ministrija turpina papildu īstenošanas vadlīniju izstrādi. Reģionu, provinču un rajonu mežsaimniecības iestāžu līmenī informācija ir pieejama nepastarpinātā veidā.
Lai šā pielikuma noteikumi reāli darbotos, procedūras/pamatnostādnes/norādījumi par to, kā minētās iestādes atbild uz informācijas pieprasījumiem, ir sīkāk jāizstrādā un jāapstiprina. Turklāt vēl jāprecizē ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz pārbaudes struktūrām un licenču izdevējām iestādēm.
3. INFORMĀCIJAS KATEGORIJAS, KO IZMANTO, LAI STIPRINĀTU TLAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBU UN NOVĒRTĒŠANU
Tiesību akti: visi normatīvie un administratīvie akti, standarti un pamatnostādnes, kas minētas likumības standartos.
Zemes un meža gabalu iedalīšana: zemes izmantojuma kartes un provinču teritorijas plānojums, zemes gabalu iedalīšanas, mežu koncesijas vai izmantošanas tiesību piešķiršanas procedūras un citu izmantošanas un apstrādes tiesību piešķiršanas procedūras un ar tām saistītie dokumenti, piemēram, koncesiju kartes, meža platību atbrīvošanas atļaujas, zemes īpašumtiesību dokumenti un zemes īpašumtiesību kartes.
Meža apsaimniekošanas prakse: meža izmantošanas plāni, gada darba plāni, tai skaitā kartes un aprīkojuma izmantošanas atļaujas, tikšanos protokoli par apspriešanos ar kopienām, kas dzīvo konkrētajā platībā un tās apkaimē, – nepieciešami, lai varētu izstrādāt gada darba plānus, mežizstrādes darba plāns un tā pielikumi, ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti un protokoli par sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm – nepieciešami, lai varētu sagatavot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, apaļkoku produkcijas pārskati un mežaudžu inventarizācijas dati par valsts mežu zemēm.
Transporta un piegādes ķēdes informācija: piemēram, apaļkoku vai meža koksnes produktu transporta dokumenti un to pielikumi un kravas datu salīdzināšanas pārskati, kokmateriālu starpsalu pārvadājumu reģistrācijas dokumenti un dokumenti, kas pierāda kuģa identitāti.
Apstrādes un ražošanas informācija: piemēram, uzņēmuma dibināšanas dokuments, darījumdarbības licence un uzņēmuma reģistrācijas numurs, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, rūpnieciskās darbības licence vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas numuri, rūpniecības izejvielu piegādes plāni meža produktu pirmapstrādes uzņēmumiem, kokrūpniecības produktu eksportētāja reģistrācijas dokuments, izejvielu un apstrādāto produktu pārskati, apstrādes tiesību turētāju saraksts un informācija par koksnes tālākapstrādes uzņēmumiem.
Ar mežu saistītās maksas: piemēram, platībatkarīgos maksājumus un maksājumu kvītis pamatojošie rēķini, maksājumu uzdevumi un rēķini par iemaksām meža atjaunošanas fondā un maksām par meža resursiem.
Pārbaudes un licencēšanas informācija: akreditācijas kvalitātes pamatnostādnes un standarta procedūras; katras akreditētās CAB nosaukums un adrese; akreditācijas piešķiršanas un beigu datums; akreditācijas jomas; CAB personāla saraksts (revidenti, lēmumu pieņēmēji) saistībā ar katru sertifikātu; skaidrojums par to, kas jāuzskata par komerciāli konfidenciālu informāciju; revīzijas plāns, lai zinātu, kad ir sabiedriskā apspriešana; paziņojums par CAB veicamo revīziju; CAB publisko apspriešanos protokoli, tostarp dalībnieku saraksts; publicējamais kopsavilkums par revīzijas rezultātiem; atgādinājuma ziņojumi no revīzijas struktūras par sertifikāta izdošanu; stāvokļa pārskati par visām revīzijām; sertifikāti, kas izdoti, nav izdoti, ir piešķiršanas procesā, ir piešķirti, apturēti un atsaukti un visas iepriekš minēto stāvokļu izmaiņas; neatbilstības gadījumi, kas attiecas uz revīziju un licencēšanu, un pasākumi, kas veikti, lai šīs neatbilstības novērstu; izdotās eksporta licences; regulāri atgādinājuma ziņojumi no licenču izdevējām iestādēm.
Uzraudzības un sūdzību procedūras: standarta darbības procedūras saistībā ar sūdzībām, ko saņēmušas KAN, pārbaudes struktūras un licenču izdevējas iestādes, tostarp procedūras, lai uzraudzītu, kā tiek virzīta un slēgta konkrētas sūdzības lieta.
Galvenie dokumenti, kas attiecas uz meža uzraudzību, aģentūras, kas glabā šos dokumentus, un procedūra, ar kuru saskaņā var iegūt tajos ietverto informāciju, ir nosaukti šā pielikuma papildinājumā.
4. TĀS INFORMĀCIJAS KATEGORIJAS, KO IZMANTO, LAI TUVINĀTU BPN VISPĀRĪGO MĒRĶU SASNIEGŠANU
|
1. |
AĪK sanāksmes protokols. |
|
2. |
AĪK gada ziņojums, kurā norādīts:
|
|
3. |
Pilnais PE ziņojums un kopsavilkuma ziņojums. |
|
4. |
Pilnais IMM ziņojums un kopsavilkuma ziņojums. |
|
5. |
Sūdzības par PE un IMM un kā tās izskatītas. |
|
6. |
Šā nolīguma īstenošanas grafiks un pārskats par veiktajām darbībām. |
|
7. |
Citi dati un informācija, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu un darbību. Tas ietver turpmāk minēto.
Šī informācija būs pieejama nolīguma Pušu tīmekļa vietnēs. |
5. INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANAS NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA
Īstenojot šo pielikumu, Puses novērtēs:
|
— |
nepieciešamību stiprināt spēju izmantot publiskoto informāciju neatkarīgās uzraudzības vajadzībām; |
|
— |
vajadzību palielināt publiskā sektora un iesaistīto personu izpratni par informācijas publiskošanas noteikumiem, kas ietverti šajā nolīgumā. |
Papildinājums
INFORMĀCIJA, KAS IZMANTOJAMA, LAI NOSTIPRINĀTU TLAS PĀRBAUDI, UZRAUDZĪBU UN DARBĪBU
|
Nr. |
Publiskojamais dokuments |
Aģentūras, kuru rīcībā ir šis dokuments |
Informācijas kategorija |
|
|
KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM VALSTS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀS ZEMĒS (IUPHHK-HA/HPH, IUPHHK-HTI/HPHTI,IUPHHK RE) UN KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM VALSTS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀS ZEMĒS, KO PĀRVALDA VIETĒJĀS KOPIENAS (IUPHHK-HTR IUPHHK-HKM) |
||||
|
1 |
Meža koncesijas tiesību atļaujas (SK IUPHHK-HA/HPH, IUPHHK- HTI/HPHTI, IUPHHK RE) |
Mežsaimniecības ministrija (BUK); kopijas rajonu un provinču mežniecībās |
3 |
|
|
2 |
Koncesijas kartes |
Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās |
3 |
|
|
3 |
Saimniecisko mežu koksnes resursu izmantošanas atļaujas (SK IUPHHK-HTR, IUPHHK- HKm) |
Mežsaimniecības ministrija (BUK); kopijas rajonu un provinču mežniecībās |
3 |
|
|
4 |
Saimniecisko mežu koksnes resursu izmantošanas kartes |
Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās |
3 |
|
|
5 |
Meža izmantošanas plāns (TGHK) |
Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās |
3 |
|
|
6 |
Meža koksnes resursu izmantošanas darba plāns (RKUPHHK) un tā pielikumi, arī aprīkojuma izmantošanas atļauja |
Mežsaimniecības ministrija (BUK) |
3 |
|
|
7 |
IUPHHK atļaujas maksājuma uzdevums (SPP) un maksājuma kvīts |
Mežsaimniecības ministrija (BUK) |
3 |
|
|
8 |
Gada darba plāns (RKT/projekts), ieskaitot kartes |
Provinču mežniecības; kopijas rajonu mežniecībās |
3 |
|
|
9 |
Taksācijas un produkcijas pārskatu (LHP un LHC) dokumenti |
Rajonu mežniecības; kopijas provinču mežniecībās |
3 |
|
|
10 |
Transporta dokumenti (skshh) |
Rajona mežniecība; kopijas provinču mežniecībās |
3 |
|
|
11 |
Apaļkoku datu salīdzināšanas pārskats (LMKB) |
Rajonu mežniecības un vietējā Mežsaimniecības ministrijas nodaļa (BP2HP) |
3 |
|
|
12 |
Produkcijas maksājuma uzdevums un kvīts (SPP) (apaļkoku skaits/tilpums) |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
13 |
Maksājuma kvīts par meža resursu izmantošanas maksu un iemaksu meža atjaunošanas fondā (PSDH vai DR dabisko mežu licences turētājiem vai PSDH plantāciju mežu licences turētājiem) |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
14 |
Ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokumenti (AMDAL, ANDAL, RKL un RPL) |
Provinces vai rajona vides birojs (BAPEDALDA vai BLH); kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK) |
3 |
|
|
KOKMATERIĀLI NO PRIVĀTĀM ZEMĒM |
||||
|
15 |
Derīgs dokuments, kas apliecina īpašumtiesības uz zemi |
Valsts vai provinces/rajona zemes aģentūras birojs (BPN) |
3 |
|
|
16 |
Īpašumtiesību uz zemi/atrašanās vietas kartes |
Valsts vai provinces/rajona zemes aģentūras birojs (BPN) |
3 |
|
|
17 |
Apaļkoku transportēšanas dokuments SKAU vai SKSKB, kas apzīmogots ar KR (kopienas kokmateriāli) |
Ciema vecākais (SKAU); kopijas rajonu mežniecībās (SKSKB-KR un SKAU) |
3 |
|
|
KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM PĀRVEIDOJAMĀS ZEMĒS (IPK) |
||||
|
18 |
Kokmateriālu izmantošanas licences: ILS/IPK, arī aprīkojuma izmantošanas atļauja |
Provinču un rajonu mežniecības |
3 |
|
|
19 |
ILS/IPK pievienotās kartes |
Provinču un rajonu mežniecības |
3 |
|
|
20 |
Meža platību atbrīvošanas atļauja |
Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN) un Mežsaimniecības ministrijas provinces nodaļa (BPKH) |
3 |
|
|
21 |
Darba plāns IPK/ILS |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
22 |
Pārveidojamā valsts meža zemē augošas kokaudzes inventarizācijas dati (iedaļa IPK/ILS darba plānā) |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
23 |
Kokmateriālu produkcijas dokuments (LHP) |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
24 |
DR un PSDH maksājumu kvīts (sk. Nr. 13) |
Rajonu mežniecības; kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK) |
3 |
|
|
25 |
Transporta dokumenti FAKB; KBK un SKSKB pielikumi; KB pielikumi |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
KOKRŪPNIECĪBA |
||||
|
26 |
Uzņēmuma dibināšanas dokuments |
Tiesiskuma un cilvēktiesību ministrija; pirmapstrādes un integrētās ražošanas uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču un rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā |
3 |
|
|
27 |
Darījumdarbības licence (SIUP) |
Vietējais investīciju birojs vai ieguldījumu koordinācijas aģentūra (BKPMD), Tirdzniecības ministrija. Tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā |
3 |
|
|
28 |
Uzņēmuma reģistrācijas numurs (TDP) |
Vietējais investīciju birojs vai ieguldījumu koordinācijas aģentūra (BKPMD) un Tirdzniecības ministrija |
3 |
|
|
29 |
Ietekmes uz vidi novērtējums (EIA) (UKL/UPL un SPPL) |
Provinču un rajonu vides biroji (BAPEDALDA vai BLH); kopijas vietējā tirdzniecības birojā vai ieguldījumu koordinācijas aģentūrā (BKPMD) |
3 |
|
|
30 |
Rūpnieciskās darbības licence (IUI) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas numurs (TDI) |
Pirmapstrādes uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču mežniecībās, ar jaudu līdz 2 000 m3 – kopijas rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā |
3 |
|
|
31 |
Rūpniecības izejvielu piegādes plāns (RPBBI) meža produktu pirmapstrādes uzņēmumiem (IPHH) |
Pirmapstrādes un integrētās ražošanas uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču mežniecībās, ar jaudu līdz 2 000 m3 – kopijas rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas provinču un rajonu mežniecībās |
3 |
|
|
32 |
Reģistrēts kokrūpniecības produktu eksportētājs (ETPIK) |
Tirdzniecības ministrija |
3 |
|
|
33 |
Transporta dokumenti (SKSKB, FAKB, SKAU un/vai FAKO) |
Ciema vecākais (SKAU); kopijas rajonu mežniecībās (SKSKB-KR, SKAU), FAKO kopijas provinču mežniecībās |
3 |
|
|
34 |
Dokumenti par apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKB/LMKBK) |
Rajonu mežniecības |
3 |
|
|
35 |
Apstrādāto produktu pārskats (LMOHHK) |
Rajonu mežniecības; kopijas provinču mežniecībās |
3 |
|
|
36 |
Starpsalu kokmateriālu tirdzniecības dokuments (PKAPT) |
Tirdzniecības ministrija (Iekšzemes tirdzniecības ģenerāldirektorāts) |
3 |
|
|
37 |
Dokuments, kas apliecina kuģa identitāti |
Vietējā ostas administrācija (Transporta ministrijas pārraudzībā), kopija Indonēzijas Klasifikācijas birojā (BKI) |
3 |
|
|
CITA ATTIECĪGA INFORMĀCIJA |
||||
|
38 |
Tiesību akti: visi normatīvie un administratīvie akti, standarti un pamatnostādnes, kas minētas likumības standartos |
Mežsaimniecības ministrija, provinču vai rajonu mežniecības |
3 |
|
|
39 |
Pārbaudes un licencēšanas informācija: |
|
|
|
|
Valsts akreditācijas struktūra (KAN) |
1 |
||
|
Valsts akreditācijas struktūra (KAN) |
1 |
||
|
Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV), Mežsaimniecības ministrija |
1 |
||
|
Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
1 |
||
|
Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
1 |
||
|
40 |
Stāvokļa pārskati par revīzijām: |
|
|
|
|
Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
1 |
||
|
Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
3 |
||
|
Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
1 |
||
|
41 |
Uzraudzības un sūdzību procedūras: |
|
|
|
|
Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
1 |
||
|
Mežsaimniecības ministrija, neatkarīgs uzraudzītājs |
1 |
||
|
Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) |
3 |
||
Procedūras informācijas iegūšanai:
|
— |
Informācijas atklātības likumā (UU 14/2008) ir nošķirtas četras informācijas kategorijas: 1) informācija, kas ir pieejama un tiek aktīvi un regulāri izplatīta; 2) informācija, kura būtu jāpublisko nekavējoties; 3) informācija, kas ir pieejama jebkurā laikā un ko sniedz pēc pieprasījuma, un 4) ierobežotas pieejamības vai konfidenciāla informācija. |
|
— |
Informācija, kas iekļauta Informācijas atklātības likumā noteiktajā 3. kategorijā, tiek publiskota pēc pieprasījuma, kas jāadresē norīkotajai struktūrai (PPID) attiecīgajā iestādē, piemēram, Mežsaimniecības ministrijas Sabiedrisko attiecību centram. Katrai iestādei ir savi īstenošanas noteikumi par informācijas publiskošanu, kuru pamatā ir Informācijas atklātības likums. |
|
— |
Atsevišķu informāciju, kaut arī tā pieder pie Informācijas atklātības likumā noteiktās 3. kategorijas, publicē attiecīgo iestāžu tīmekļa vietnēs, piemēram, šāda informācija cita starpā ir dekrēti un noteikumi, zemes iedalīšanas kartes, meža izmantošanas plāni. |