26.9.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/18

---

EK–TURCIJAS MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2006

(2006. gada 26 septembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumam Nr. 1/95

(2006/646/EK)

MUITAS SADARBĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā 1963. gada 12. septembra Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju,

ņemot vērā EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/95 (1995. gada 22. decembris) par muitas savienības nobeiguma fāzes īstenošanu (1), un jo īpaši tā 3. panta 6. punktu, 13. panta 3. punktu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Muitas sadarbības komitejai jānosaka piemērotus pasākumus to muitas savienības noteikumu īstenošanai, kas minēti Lēmuma Nr. 1/95 3., 13. un 28. pantā. Saistībā ar šo komiteja pieņēma Lēmumu Nr. 1/2001 (2001. gada 28. marts), ar kuru groza Lēmumu Nr. 1/96, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumam Nr. 1/95 (2).

(2)

Lēmuma Nr. 1/2001 noteikumi jāsaskaņo ar jaunākajiem grozījumiem Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), jo īpaši attiecībā uz iespējamu daļēju muitas nodokļu aprēķināšanas atteikumu saskaņā ar izvešanas pārstrādei procedūru, pamatojoties uz pievienotās vērtības metodi. Ir arī jāatļauj dalībvalstu muitas dienestiem izdot Kopienas “vienotas atļaujas” atzītiem eksportētājiem un nodrošināt, ka Turcija pieņem A.TR preču pārvadājumu apliecības, kas izveidotas, pamatojoties uz šādām atļaujām.

(3)	Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā pieaug vajadzība iekļaut dažādu atzīmju tekstu Kopienas jaunajās oficiālajās valodās.

(4)

EK–Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmuma Nr. 1/1999 (1999. gada 28. maijs) par EUR.1 preču pārvadājumu apliecību izdošanas procedūru vienkāršošanu un faktūras deklarāciju aizpildīšanu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Savienības, Turcijas un konkrētu Eiropas valstu preferenciālo tirdzniecību (4), mērķis ir sekmēt Kopienas vai Turcijas preču preferenciālas izcelsmes apliecinājumu izdošanu saskaņā ar preferenču nolīgumiem, ko Kopiena un Turcija ir noslēgusi ar dažām valstīm un kas nodrošina to starpā izcelsmes kumulācijas sistēmu, pamatojoties uz izcelsmes identiskajiem noteikumiem un attiecīgo preču muitas nodokļa atmaksāšanas vai atlikšanas aizliegumu. Minētais lēmums paredz, ka Kopienas un Turcijas eksportētāji var izmantot piegādātāju deklarācijas, nosakot Kopienas vai Turcijas preču noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar minētajiem noteikumiem par precēm, kas saņemtas no muitas savienības otras daļas piegādātājiem, un saistītas administratīvās sadarbības metodes.

(5)

EK–Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmuma Nr. 1/2000 (2000. gada 25. jūlijs) par tādu EUR.1 preču pārvadājumu apliecību vai faktūras deklarāciju pieņemšanu kā apliecinājumu Kopienas un Turcijas izcelsmei, ko izsniegušas konkrētas valstis, kuras ir parakstījušas preferenču nolīgumu ar Kopienu vai Turciju (5), mērķis ir nodrošināt, lai preces, uz kurām attiecas muitas savienība, gūst labumu no brīvās apgrozības noteikumiem, kas noteikti Lēmumā Nr.1/95, arī tad, kad tās tiek ievestas vienā muitas savienības daļā ar izcelsmes apliecinājumu, ko izdevusi valsts, ar kuru gan Kopiena, gan Turcija noslēgusi preferenču nolīgumus, nosakot starp tām izcelsmes kumulācijas sistēmu, pamatojoties uz izcelsmes identiskajiem noteikumiem un attiecīgo preču muitas nodokļa atmaksāšanas vai atlikšanas aizliegumu.

(6)

Lēmumus Nr. 1/1999 un Nr. 1/2000 pieņēma, lai sekmētu kopīgu muitas savienības noteikumu un preferenciālās tirdzniecības režīma piemērošanu starp Kopienu vai Turciju un konkrētām valstīm. Ievērojot vajadzīgos pielāgojumus, lai tie atbilstu acquis communautaire, šajā lēmumā ir jāiekļauj noteikumi, kas pašlaik ir paredzēti Lēmumos Nr. 1/1999 un Nr. 1/2000, un šie lēmumi jāatceļ.

(7)

Pēc Eiropas izcelsmes kumulācijas sistēmas paplašināšanas, piemērojot to citām valstīm, kas ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības dalībnieces, pamatojoties uz 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē pieņemto Barselonas Deklarāciju, būtu jāizdara nepieciešamās atsauces uz izcelsmes apliecinājumiem EUR-MED.

(8)	Lai atvieglotu sīki izstrādātu noteikumu īstenošanu, lai piemērotu Lēmumu 1/95, Lēmums Nr. 1/2001 ir jāaizvieto ar jaunu lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Šajā lēmumā paredzēti īstenošanas noteikumi EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumam Nr. 1/95, turpmāk “pamatlēmums”.

2. pants

Šajā lēmumā:

1)	“trešā valsts” ir valsts vai teritorija, kas neietilpst EK–Turcijas muitas savienības muitas teritorijā;

2)	“muitas savienības daļa” ir, no vienas puses, Kopienas muitas teritorija un, no otras puses, Turcijas muitas teritorija;

3)	“valsts” ir vai nu dalībvalsts, vai Turcija;

4)	“Kopienas Muitas kodekss” ir Kopienas Muitas kodekss, kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (6);

5)	“Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumi” ir Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

II   SADAĻA

MUITAS NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PREČU TIRDZNIECĪBAI STARP ABĀM MUITAS SAVIENĪBAS PUSĒM

1.   NODAĻA

Vispārīgi

3. pants

Neskarot pamatlēmumā noteiktos brīvas apgrozības noteikumus, Kopienas Muitas kodeksu un tā īstenošanas noteikumus, kas piemērojami Kopienas muitas teritorijā, un Turcijas Muitas kodeksu un tā īstenošanas noteikumus, kas piemērojami Turcijas muitas teritorijā, piemēro preču tirdzniecībā starp abām muitas savienības pusēm saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem.

4. pants

1.   Lai īstenotu pamatlēmuma 3. panta 4. punktu, eksportētājvalstī importa formalitātes uzskata par izpildītām, atzīstot par derīgu dokumentu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu attiecīgo preču brīvu apgrozību.

2.   Pirmajā punktā minētā derīguma atzīšana rada ievedmuitas parādu. Tā arī izraisa to tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, kas aprakstīti pamatlēmuma 12. pantā un kas var attiekties uz precēm.

3.   Par 2. punktā minētā muitas parāda rašanās brīdi uzskata brīdi, kad muitas dienesti pieņem eksporta deklarāciju attiecībā uz konkrētajām precēm.

4.   Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā persona, kuras vārdā ir noformēta muitas deklarācija, arī ir parādnieks.

5.   Šim muitas parādam atbilstīgu muitas nodokļu summu nosaka saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja muitas parāds radies, pieņemot tajā pašā dienā deklarāciju par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā, lai izbeigtu ievešanas pārstrādei procedūru.

2.   NODAĻA

Noteikumi par administratīvo sadarbību attiecībā uz preču apriti

5. pants

Neskarot 11. un 17. pantu, apliecinājumu tam, ka ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi, lai īstenotu noteikumus par brīvu apgrozību, kas noteikti pamatlēmumā, nodrošina ar dokumentāru pierādījumu, ko pēc eksportētāja pieprasījuma izsnieguši Turcijas vai dalībvalsts muitas dienesti.

6. pants

1.   Dokumentārais pierādījums, kas minēts 5. pantā, ir A.TR. preču pārvadājumu apliecība. I pielikumā ir sniegts minētā dokumenta paraugs.

2.   A.TR. preču pārvadājumu apliecību drīkst izmantot tikai tad, kad preces pārvadā tieši starp divām muitas savienības daļām. Tomēr preces, kas iekļautas vienā sūtījumā, var pārvadāt caur trešām valstīm, veicot vai nu pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu šādās valstīs, ar noteikumu, ka tās paliek tranzīta vai pagaidu uzglabāšanas valsts muitas dienestu uzraudzībā un ar tām neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, pārkraušanu vai darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tās labā stāvoklī.

Preces drīkst transportēt starp divām muitas savienības daļām pa cauruļvadu caur trešām valstīm.

3.   Importētājvalsts muitas dienestiem sniedz pierādījumus tam, ka 2. punktā paredzētie noteikumi ir ievēroti, iesniedzot šādus dokumentus:

a)	vienotu pārvadājuma dokumentu par transportēšanu caur trešo valsti; vai

b)

trešās valsts muitas dienestu izdotu apliecību, kurā: i) sniegts precīzs izstrādājumu apraksts; ii) norādīta izstrādājumu izkraušanas un pārkraušanas diena un vajadzības gadījumā – kuģu vai citu izmantoto transportlīdzekļu nosaukumi; un iii) sniegts apliecinājums par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izstrādājumi palika trešā valstī; vai

c)	ja nav šādu dokumentu, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus.

7. pants

1.   A.TR. preču pārvadājumu apliecību vizē eksportētājvalsts muitas dienesti, kad preces, uz kurām tā attiecas, tiek eksportētas. To nodod eksportētāja rīcībā, tiklīdz eksportēšana ir faktiski notikusi vai ir nodrošināta.

2.   A.TR. preču pārvadājumu apliecību drīkst vizēt tikai tad, ja to var izmantot kā dokumentāru pierādījumu, kas vajadzīgs, lai īstenotu pamatlēmumā paredzētos noteikumus par brīvo apgrozību.

3.   Eksportētājs, kas pieprasa A.TR. preču pārvadājumu apliecību, ir gatavs pēc A.TR. preču pārvadājumu apliecības izsniedzējas eksportētājvalsts muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus atbilstīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo preču statusu, kā arī citu šā lēmuma un pamatlēmuma prasību izpildi.

4.   Izsniedzēji muitas dienesti veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu preču statusu, kā arī citu šā lēmuma un pamatlēmuma prasību izpildi. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkuras eksportētāja grāmatvedības pārbaudes vai jebkuras citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Izsniedzēji muitas dienesti nodrošina arī to, ka apliecības ir pienācīgi aizpildītas. Jo īpaši tie pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, ka nav iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

8. pants

1.   A.TR. preču pārvadājumu apliecību iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem četru mēnešu laikā pēc dienas, kad eksportētājvalsts muitas dienesti to izsnieguši.

2.   A.TR. preču pārvadājumu apliecības, kas importētājvalsts muitas dienestiem iesniegtas pēc 1. punktā norādītās pēdējās iesniegšanas dienas, var pieņemt tikai tad, ja noteiktajā termiņā tās nav iesniegtas ārkārtas apstākļu dēļ.

3.   Citos gadījumos, kad nokavēts iesniegšanas termiņš, importētājvalsts muitas dienesti A.TR. apliecību pieņem, ja preces bija uzrādītas pirms minētā termiņa beigām.

9. pants

1.   A.TR. preču pārvadājumu apliecības sastāda vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai turku valodā un saskaņā ar eksportētājvalsts valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja apliecības sastāda turku valodā, tās jāsastāda arī vienā no Kopienas oficiālajām valodām. Tekstu ieraksta mašīnrakstā vai aizpilda ar roku, rakstot ar lieliem burtiem un tinti.

2.   Katras veidlapas izmēri ir 210 x 297 mm. Izmantojamajam papīram jābūt baltam rakstāmpapīram, kas nesatur mehānisko celulozi un sver ne mazāk kā 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš, gijošēts aizsargraksta fons, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

Dalībvalstis un Turcija veidlapas var iespiest pašas vai pasūtīt tās tipogrāfijām, ko tās apstiprinājušas. Pēdējā gadījumā katrā veidlapā ir norāde par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas ir tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras var identificēt tipogrāfiju. Uz tās ir arī sērijas numurs, pēc kura veidlapu var identificēt.

3.   A.TR. preču pārvadājumu apliecības aizpilda saskaņā ar paskaidrojumu II pielikumā un visiem papildu noteikumiem, kas paredzēti saistībā ar muitas savienību.

10. pants

1.   A.TR preču pārvadājumu apliecības iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgās valsts noteiktajām procedūrām. Šie dienesti var prasīt apliecības tulkojumu. Tie var arī prasīt, lai importa deklarācijai pievieno importētāja paziņojumu, ka preces atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai tās varētu laist brīvā apgrozībā.

2.   Ja atklāj nelielas neatbilstības starp informāciju A.TR. preču pārvadājumu apliecībā un dokumentos, ko iesniedz muitas dienestiem, lai nokārtotu formalitātes preču ievešanai, apliecības šā fakta dēļ nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šīs apliecības atbilst uzrādītajām precēm.

3.   Acīmredzamas formālas kļūdas, piemēram, pārrakstīšanās kļūdas, A.TR. preču pārvadājumu apliecībās nav iemesls šo apliecību noraidīšanai, ja šīs kļūdas nerada šaubas par minētājās apliecībās sniegto ziņu pareizumu.

4.   Ja A.TR. preču pārvadājumu apliecība nozagta, pazaudēta vai sabojāta, eksportētājs var iesniegt pieteikumu muitas dienestā, kas to izsniedzis, lai saņemtu dublikātu, ko noformē, pamatojoties uz tā rīcībā esošiem eksporta dokumentiem. Šādi izsniegta A.TR. apliecības dublikāta 8. ailē ir kāds no turpmāk norādītiem vārdiem, kopā ar izsniegšanas datumu un apliecības oriģināleksemplāra sērijas numuru:

11. pants

1.   Atkāpjoties no 7. panta, saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem A.TR. preču pārvadājumu apliecību izsniegšanai var izmantot vienkāršotu procedūru.

2.   Eksportētājvalsts muitas dienesti eksportēšanas laikā var atļaut jebkuram eksportētājam (turpmāk – “atzīts eksportētājs”), kas bieži veic sūtījumus, par kuriem var izsniegt A.TR. preču pārvadājumu apliecības, un kas kompetentajām iestādēm sniedz visas garantijas, lai pārbaudītu preču statusu, eksportētājvalsts muitas punktā neuzrādīt vai nu preces, vai pieteikumu A.TR. pārvadājumu apliecības saņemšanai saistībā ar šīm precēm, nolūkā saņemt A.TR. preču pārvadājumu apliecību saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Muitas dienesti atsaka 2. punktā minēto atļauju eksportētājiem, kas nesniedz visas garantijas, ko šie dienesti uzskata par vajadzīgām. Kompetentās iestādes jebkurā laikā var atļauju atcelt. Tās atceļ atļauju, ja atzītais eksportētājs vairs neatbilst nosacījumiem vai vairs nesniedz šīs garantijas.

4.   Muitas dienestu izsniegtajā atļaujā jo īpaši norāda:

a)	punktu, kas atbild par apliecību iepriekšēju vizēšanu;

b)	veidu, kādā atzītajam eksportētājam jāpierāda, ka minētās apliecības ir izmantotas;

c)	šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos iestādi, kuras kompetencē ir veikt 16. pantā minēto turpmāko pārbaudi.

5.   Atļauja izvirza noteikumu, ka aile, kas rezervēta vīzai, pēc kompetento iestāžu ieskatiem ir:

a)	vai nu jāvizē iepriekš ar eksportētājvalsts kompetentā muitas punkta zīmogu un minētā muitas punkta amatpersonas parakstu, kas drīkst būt faksimils; vai

b)	jāvizē atzītajam eksportētājam ar īpašu zīmogu, ko apstiprinājuši eksportētājvalsts muitas dienesti un kas atbilst III pielikuma paraugam. Šādu zīmogu drīkst iepriekš iespiest veidlapās.

6.   Gadījumos, kas minēti 5. punkta a) apakšpunktā, A.TR. preču pārvadājumu apliecības 8. ailē “Piezīmes” ieraksta kādu no šādām frāzēm:

7.   Aizpildīta apliecība ar 6. punktā norādīto ierakstu un ar atzīta eksportētāja parakstu ir līdzvērtīga dokumentam, kas apliecina, ka 5. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

12. pants

1.   Eksportētājam, kas bieži eksportē preces no Kopienas dalībvalsts, kas nav viņa uzņēmējdarbības dalībvalsts, attiecībā uz šādu eksportu var piešķirt atzīta eksportētāja statusu.

Šim nolūkam viņš iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajiem muitas dienestiem, kurā viņš gan veic uzņēmējdarbību, gan glabā dokumentus, kas pierāda attiecīgo preču statusu un citu pamatlēmuma un šā lēmuma prasību izpildi.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētie dienesti ir pārliecinājušies, ka 11. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un izdod atļauju, tie informē attiecīgo dalībvalstu muitas dienestus.

3.   Ja pārbaudes adrese nav iepriekš iespiesta A.TR. preču pārvadājumu apliecības 14. ailē, eksportētājs A.TR. preču pārvadājumu apliecības 8. ailē “Piezīmes” norāda atļauju izdevušo dalībvalsti, kurai Turcijas muitas dienests sūta pieprasījumus par turpmākām pārbaudēm saskaņā ar 16. pantu.

13. pants

Ja preces nodotas muitas punkta kontrolē vienā muitas savienības daļā, ir iespējams aizstāt A.TR. preču pārvadājumu apliecības oriģināleksemplāru ar vienu vai vairākām A.TR. preču pārvadājumu apliecībām, lai nosūtītu visas vai dažas preces uz citu vietu muitas savienības muitas teritorijā. A.TR. preču pārvadājumu apliecības dublikātu(-us) izsniedz muitas punkts, kura kontrolē nodoti ražojumi.

14. pants

1.   Ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību Kopienas dalībvalstu un Turcijas muitas dienesti nodrošina viens otru ar zīmogu nospiedumu paraugiem, kurus tie izmanto savos muitas punktos, izsniedzot A.TR. preču pārvadājumu apliecības, kā arī par šo apliecību pārbaudi atbildīgo muitas dienestu adresi.

2.   Lai nodrošinātu pareizu šā lēmuma piemērošanu, Kopiena un Turcija ar kompetento muitas dienestu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot A.TR. preču pārvadājumu apliecību īstumu un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

15. pants

1.   Neatkarīgi no 7. panta 1. punkta A.TR. preču pārvadājumu apliecību izņēmuma gadījumā drīkst izsniegt pēc to preču eksportēšanas, uz ko tā attiecas, ja:

a)	tā eksportēšanas laikā nav noformēta kļūdu, nejaušību vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b)	muitas dienestiem pierāda, ka A.TR. preču pārvadājumu apliecība ir izsniegta, bet, preces importējot, tehnisku iemeslu dēļ nav pieņemta.

2.   Lai īstenotu 1. punktu, eksportētājam pieteikumā jānorāda eksportēšanas vieta un datums ražojumiem, uz kuriem attiecas A.TR. preču pārvadājumu apliecība, kā arī jāmin sava pieprasījuma iemesli.

3.   Muitas dienesti A.TR. preču pārvadājumu apliecību var izsniegt ar retrospektīvi tikai tad, kad ir pārbaudīts, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4.   Retrospektīvi izsniegtu A.TR. preču pārvadājumu apliecību 8. ailē ieraksta vienu no šādām frāzēm:

16. pants

1.   Turpmākas A.TR. preču pārvadājumu apliecību pārbaudes veic izlases veidā vai arī tad, kad importētājvalsts muitas dienestiem radušās pamatotas šaubas par šādu apliecību īstumu, attiecīgo preču statusu vai citu pamatlēmuma vai šā lēmuma prasību izpildi.

2.   Lai īstenotu 1. punkta noteikumus, importētājvalsts muitas dienesti nosūta atpakaļ eksportētājvalsts muitas dienestiem A.TR. preču pārvadājumu apliecību un rēķinu, ja tas iesniegts, vai šo dokumentu kopiju, vajadzības gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus. Lai pamatotu prasību veikt pārbaudi, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka A.TR. preču pārvadājumu apliecībā sniegtā informācija nav pareiza.

3.   Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkuras eksportētāja grāmatvedības pārbaudes vai jebkuras citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4.   Ja importētājvalsts muitas dienesti nolemj attiecīgajām precēm apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu, ko paredz pamatlēmumā noteiktie brīvas apgrozības noteikumi, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā izstrādājumus laist brīvā apgrozībā, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem.

5.   Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, par rezultātiem tiek informēti pēc iespējas ātrāk. Šie rezultāti skaidri norāda, vai dokumenti ir īsti un vai attiecīgās preces bijušas brīvā apgrozībā muitas savienībā un atbilst citām šā lēmuma vai pamatlēmuma prasībām.

6.   Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešos nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta īstumu vai preču patieso statusu, muitas dienesti, kas iesnieguši pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, atsakās rīkoties, kā paredzēts pamatlēmuma noteikumos par brīvu apgrozību.

17. pants

1.   Atkāpjoties no 5. panta, pamatlēmumā noteiktie brīvas apgrozības noteikumi tiek piemēroti arī precēm, kas importētas vienā muitas savienības daļā, ja tām ir pievienots apliecinājums par Turcijas vai Kopienas izcelsmi, kas reģistrēts valstī, valstu grupā vai teritorijā, uz ko attiecas noteikumi par preferenču nolīgumiem, kurus Kopiena un Turcija noslēgusi ar šo valsti, valstu grupu vai teritoriju, nodrošinot izcelsmes kumulācijas sistēmu, ņemot vērā, ka tiek piemēroti identiski izcelsmes noteikumi un muitas nodokļu atmaksāšanas vai atbrīvojuma aizliegums.

2.   Pasākumi administratīvai sadarbībai, kas izklāstīti attiecīgo preferenču nolīgumu izcelsmes noteikumos, attiecas uz 1. punktā minētajiem pierādījumiem.

18. pants

Ja saistībā ar 16. pantā minētajām pārbaudes procedūrām rodas domstarpības, ko nav iespējams atrisināt starp pārbaudi pieprasījušajiem muitas dienestiem un muitas dienestiem, kas atbild par šīs pārbaudes veikšanu, vai ja tie nevar vienoties par šā lēmuma interpretāciju, šādas domstarpības nodod izskatīšanai muitas sadarbības komitejā.

Visos gadījumos domstarpību izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas dienestiem noris saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

19. pants

Sankcijas piemēro visām personām, kas noformē vai kā dēļ tiek noformēts dokuments, kurā iekļauj nepatiesas ziņas, lai panāktu režīmu, kas izriet no pamatlēmuma noteikumiem par brīvu apgrozību.

3.   NODAĻA

Noteikumi par ceļotāju ievestām precēm

20. pants

Pamatlēmumā izklāstītie brīvas apgrozības noteikumi, neprasot 2. nodaļā paredzēto apliecību, attiecas uz ceļotāju precēm, kas vestas no vienas muitas savienības daļas uz otru ar noteikumu, ka tās nav paredzētas komerciālai izmantošanai, ja tās deklarē kā preces, kas atbilst brīvas apgrozības nosacījumiem un nav nekādu šaubu par deklarācijā sniegto ziņu pareizību.

4.   NODAĻA

Pasta sūtījumi

21. pants

Uz pasta sūtījumiem (tostarp pasta pakām) attiecas pamatlēmumā izklāstītie brīvas apgrozības noteikumi, nepieprasot apliecību, kas paredzēta 2. nodaļā, ar noteikumu, ka uz iepakojuma vai pavaddokumentiem nav norādes, ka sūtījumos esošās preces neatbilst pamatlēmumā izklāstītajiem nosacījumiem. Šī norāde ir dzeltena etiķete, kuras paraugs iekļauts IV pielikumā un kuru šādos gadījumos vienmēr piestiprina eksportētājvalsts kompetentās iestādes.

III   SADAĻA

MUITAS NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PREČU TIRDZNIECĪBĀ AR TREŠĀM VALSTĪM

1.   NODAĻA

Noteikumi attiecībā uz preču vērtību muitas nolūkos

22. pants

Transporta un apdrošināšanas izmaksas, iekraušanas un pārkraušanas izmaksas, kas saistītas ar trešo valstu preču pārvadājumiem pēc preču ievešanas muitas savienības teritorijā neņem vērā, lai noteiktu preču muitas vērtību, ar noteikumu, ka šīs izmaksas uzrāda atsevišķi no faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par minētajām precēm.

2.   NODAĻA

Izvešana pārstrādei

23. pants

Šajā nodaļā “trīsstūrveida satiksme” ir sistēma, kas kompensācijas ražojumus pēc izvešanas pārstrādei nodod brīvā apgrozībā, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodokļa vienā muitas savienības daļā, kas nav tā, no kuras preces tika uz laiku eksportētas.

24. pants

Ja kompensācijas vai aizstājošos ražojumus laiž brīvā apgrozībā trīsstūrveida satiksmes sistēmā, INF 2 informācijas lapu izmanto, lai sniegtu informāciju par precēm, kas trīsstūrveida satiksmē eksportētas uz laiku, ar mērķi iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu par kompensācijas vai aizstājošiem ražojumiem.

25. pants

1.   INF 2 informācijas lapas oriģināleksemplāru un vienu kopiju par to preču daudzumiem, kurām piemērota kāda muitas procedūra, sastāda uz veidlapas, kas atbilst paraugam Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 71. pielikumā, ja to izdod Kopienā, un paraugam, kas, pamatojoties uz šo pielikumu, mutatis mutandis paredzēts Turcijas Muitas likumā, ja to izdod Turcijā. Veidlapas aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai turku valodā. Importēšanas muitas punkts vizē INF 2 informācijas lapas oriģināleksemplāru un kopiju. Tas saglabā kopiju un atdod oriģināleksemplāru deklarētājam.

2.   Importēšanas muitas punkts, kam ir uzticēts vizēt INF 2 informācijas lapu, 16. ailē norāda, kādi līdzekļi izmantoti, lai noteiktu uz laiku eksportētās preces.

3.   Ja ņem paraugus vai izmanto zīmējumus vai tehniskus aprakstus, 1. punktā minētais muitas punkts autentificē šādus paraugus, zīmējumus vai tehniskus aprakstus, uzliekot savu muitas plombu vai nu uz šiem priekšmetiem, ja to īpašību dēļ tas ir pieļaujams, vai uz iepakojuma tā, lai to nevarētu viltot.

Etiķeti ar muitas punkta zīmogu un eksporta deklarācijas atsauču datiem piestiprina pie paraugiem, zīmējumiem vai tehniskajiem aprakstiem tā, lai to nevarētu aizstāt.

Paraugus, zīmējumus vai tehniskos aprakstus, kas autentificēti un kam piestiprināta plomba saskaņā ar šo punktu, atdod eksportētājam, kas tos uzrāda ar neskartām plombām, ja kompensācijas vai aizstājošos ražojumus reimportē.

4.   Ja vajadzīgas analīzes un to rezultāti būs zināmi tad, kad muitas punkts būs vizējis INF 2 informācijas lapu, dokumentus ar analīžu rezultātiem izsniedz eksportētājam aizzīmogotā, pret viltojumiem drošā aploksnē.

26. pants

1.   Eksportēšanas muitas punkts oriģināleksemplārā apliecina, ka preces ir izvestas no muitas teritorijas, un atdod to uzrādītājam.

2.   Kompensācijas vai aizstājošo ražojumu importētājs uzrāda INF 2 informācijas lapas oriģināleksemplāru un, vajadzības gadījumā, identifikācijas līdzekļus procedūras noslēgšanas muitas punktā.

27. pants

1.   Ja muitas punkts, kas izsniedz INF 2 informācijas lapu, uzskata, ka ir nepieciešama papildu informācija tai, kas ir informācijas lapā, tas izdarīs šādu datu ierakstu. Ja nav pietiekami daudz vietas, pievieno papildu lapu. To norāda oriģināleksemplārā.

2.   Muitas punktam, kas vizējis INF 2 informācijas lapu, var pieprasīt pēcmuitošanas pārbaudi attiecībā uz informācijas lapas īstumu un tajā uzrādīto datu pareizumu.

3.   Secīgu sūtījumu gadījumā sastāda vajadzīgo skaitu INF 2 informācijas lapu tam preču vai ražojumu daudzumam, uz ko attiecas noteikumi. Sākotnējo informācijas lapu var arī aizvietot ar turpmākajām informācijas lapām vai, ja izmanto tikai vienu informācijas lapu, muitas punkts, kuram vizēta lapa, var oriģināleksemplārā atzīmēt preču un ražojumu daudzumu. Ja nav pietiekami daudz vietas, pievieno papildu lapu, ko norāda oriģināleksemplārā.

4.   Muitas dienesti var atļaut apkopojošu INF 2 informācijas lapu lietošanu trīsstūrveida satiksmes tirdzniecības plūsmās, kas ietver daudzas darbības, par visu importa/eksporta apjomu konkrētā laikposmā.

5.   Ārkārtējos apstākļos INF 2 informācijas lapu var izsniegt retrospektīvi, taču ne pēc dokumentu glabāšanas termiņa beigām.

28. pants

Ja INF 2 informācijas lapa nozagta, pazaudēta vai sabojāta, operators muitas punktā, kurā tā vizēta, var prasīt dublikāta izsniegšanu. Minētais punkts izpilda šo pieprasījumu, ja ir iespējams pierādīt, ka uz laiku eksportētās preces, kurām tiek prasīts lapas dublikāts, nav reimportētas.

Šādi izsniegtās informācijas lapas oriģināleksemplārā un kopijās ir viena no šādām norādēm:

29. pants

Daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, izmantojot pārstrādes izmaksas par nodokļu vērtību pamatu, pēc pieprasījuma piešķir par kompensācijas ražojumiem, kas jālaiž brīvā apgrozībā.

Muitas dienesti noraida daļēja atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu, ja, pirms kompensējamie ražojumi tiek laisti brīvā apgrozībā, konstatē, ka vienīgais mērķis uz laiku eksportēto preču laišanai brīvā apgrozībā ar nulles likmi, kuru izcelsme nav vienā no muitas savienības daļām, Kopienas Muitas kodeksa II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas nozīmē un Turcijas Muitas kodeksa II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas nozīmē ir bijis gūt labumu no daļēja atbrīvojuma saskaņā ar šo noteikumu.

Noteikumus par preču muitas vērtību, kas izklāstīti Kopienas Muitas kodeksā un Turcijas Muitas kodeksā, piemēro mutatis mutandis apstrādes izmaksām, neņemot vērā uz laiku eksportētās preces.

3.   NODAĻA

Atpakaļ nosūtītās preces

30. pants

1.   Preces, kas eksportētas no muitas savienības vienas daļas, tiek nosūtītas atpakaļ uz muitas savienības otru daļu un laistas brīvā apgrozībā trīs gadu laikposmā, pēc attiecīgās personas pieprasījuma atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem.

Trīs gadu laikposmu var pārsniegt, ņemot vērā īpašus apstākļus.

2.   Ja pirms eksportēšanas no muitas teritorijas vienā muitas savienības daļā atpakaļ nosūtītas preces ir laistas brīvā apgrozībā ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi, jo tās paredzēts izmantot īpašam nolūkam, atbrīvojumu no nodokļa saskaņā ar 1. punktu piešķir tikai tad, ja tās paredzēts reimportēt tādā pašā nolūkā.

Ja attiecīgo preču importēšanas nolūks vairs nav tas pats, tām piemērojamo maksājamo ievedmuitas nodokļu summu samazina par summu, kas maksāta par precēm, tās pirmoreiz laižot brīvā apgrozībā. Ja pēdējā minētā summa pārsniedz to, kas maksājama, atpakaļ nosūtītās preces laižot brīvā apgrozībā, nekāda kompensācija nav piešķirama.

3.   Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas paredzēts 1. punktā, nepiešķir gadījumā, kad preces eksportētas no muitas teritorijas muitas savienības vienā daļā saskaņā ar izvešanas pārstrādei procedūru, ja vien minētās preces nepaliek tādā pašā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas.

31. pants

Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas paredzēts 30. pantā, piešķir tikai tad, ja preces tiek reimportētas tādā pašā stāvoklī, kādā tās eksportēja.

32. pants

Šā lēmuma 30. un 31. pantu mutatis mutandis piemēro kompensācijas ražojumiem, kas sākotnēji eksportēti vai reeksportēti pēc ievešanas pārstrādei procedūras.

Likumīgo ievedmuitas nodokļu summu nosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas piemērojami saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru, uzskatot kompensācijas ražojumu reeksportēšanas dienu par dienu, kad preces laistas brīvā apgrozībā.

33. pants

Atpakaļ nosūtītās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem, pat ja tās ir tikai daļa no precēm, kas iepriekš eksportētas no muitas savienības otras daļas.

Šo pašu noteikumu piemēro arī tad, ja preces ir daļas vai aprīkojums iekārtām, instrumentiem, aparātiem vai citiem ražojumiem, kas iepriekš eksportēti no muitas savienības otras daļas.

34. pants

1.   Atkāpjoties no 31. panta, atpakaļ nosūtītās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem kādā no turpmāk minētajām situācijām:

a)	preces, kas pēc eksportēšanas no muitas savienības otras daļas apstrādātas tikai tik, cik vajadzīgs, lai saglabātu tās labā stāvoklī vai veiktu manipulācijas, kas maina tikai to izskatu;

b)

preces, kas pēc eksportēšanas no muitas savienības otras daļas apstrādātas ne tikai tik, cik vajadzīgs, lai saglabātu tās labā stāvoklī vai veiktu manipulācijas, kas nav izskata mainīšana, bet arī nepareizi vai neatbilstīgi paredzētajiem mērķiem, ar noteikumu, ka ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem: — šāda preču apstrāde vai manipulācijas veiktas tikai tādēļ, lai tās remontētu vai atjaunotu to labo stāvokli, — to nepiemērotība paredzētajiem mērķiem atklājusies tikai tad, kad šāda apstrāde vai manipulācijas bija sākušās.

2.   Ja atpakaļ nosūtītās preces apstrādātas vai ar tām veiktas manipulācijas, kā atļauts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, un šādas apstrādes dēļ tām uzliekami ievedmuitas nodokļi, ja uz tām attiecas izvešanas pārstrādei procedūra, piemēro spēkā esošos noteikumus par nodokļu uzlikšanu saistībā ar minēto procedūru.

Tomēr, ja ar precēm veikta darbība, kas iekļauj remontu vai atjaunošanu labā stāvoklī, kura kļuvusi vajadzīga neparedzētu apstākļu dēļ, kas radušies ārpus abām muitas savienības daļām, un ja muitas dienesti par to ir pārliecinājušies, atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir ar noteikumu, ka atpakaļ nosūtīto preču vērtība minētās darbības dēļ nav lielāka nekā to vērtība laikā, kad tās eksportēja no muitas savienības otras daļas muitas teritorijas.

3.   Šā panta 2. punkta otrajā daļā:

a)

“remonts vai labā stāvokļa atjaunošana, kas kļuvusi vajadzīga” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir labot preču ekspluatācijas trūkumus vai materiālus zaudējumus, kas saistīti ar precēm, kamēr tās atradušās ārpus abām muitas savienības daļām, ja bez tās preces vairs nevarētu lietot parastajā veidā nolūkos, kam tās bijušas paredzētas;

b)	ar atpakaļ nosūtītajām precēm veikto darbību dēļ to vērtību neuzskata par lielāku, nekā tā bija laikā, kad tās eksportēja no muitas savienības otras daļas, ja darbība nepārsniedz to, kas noteikti vajadzīga, lai nodrošinātu šo preču turpmāku lietošanu tādā pašā veidā kā minētajā laikā.

Ja preču remontam vai labā stāvokļa atjaunošanai jāizmanto rezerves daļas, atļauts izmantot tikai tādas rezerves daļas, kas noteikti vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka preces var lietot tādā pašā veidā kā eksportēšanas laikā.

35. pants

Nokārtojot muitas eksporta formalitātes, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma izsniedz dokumentu ar informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu preces gadījumā, ja tās nosūta atpakaļ uz muitas savienības vienas daļas muitas teritoriju.

36. pants

1.   Kā atpakaļ nosūtītas pieņem šādas preces:

—

preces, par kurām kā pamatojums deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā uzrādīti šādi dokumenti: a) eksporta deklarācijas eksemplārs, ko eksportētājam atdevuši muitas dienesti, vai šāda dokumenta kopija, kuru minētie dienesti apliecinājuši par īstu; vai b) informācijas lapa, kas paredzēta 37. pantā. Ja pierādījumi, kas muitas dienestiem pieejami reimportēšanas muitas punktā vai par ko tie var pārliecināties no attiecīgās personas, norāda, ka preces, kas deklarētas brīvai apgrozībai, sākotnēji bija eksportētas no muitas savienības otras daļas un tajā laikā atbilda atpakaļ nosūtīto preču pieņemšanas nosacījumiem, a) un b) apakšpunktā minētie dokumenti netiek prasīti,

—	preces, uz kurām attiecas ATA karnete, kas izsniegta otrā muitas savienības daļā. Šīs preces var pieņemt kā atpakaļ nosūtītās preces 30. pantā noteiktajā termiņā, pat ja ATA karnetes derīguma termiņš ir beidzies.

Visos gadījumos kārto šādas formalitātes:

—	reimportēšanas kupona A līdz G ailē norādītās informācijas pārbaude,

—	reimportēšanas kupona pasakņa un H ailes aizpildīšana,

—	reimportēšanas kupona saglabāšana.

2.   Iepakojuma materiālu, transportlīdzekļu vai konkrētu preču, uz kurām attiecas īpašs muitas režīms, starptautiskajiem pārvadājumiem 1. punkta pirmo ievilkumu nepiemēro, ja autonomos vai nolīgumu noteikumos paredzēts, ka šādos apstākļos muitas dokumenti netiek prasīti.

To nepiemēro arī tad, ja preces var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā mutiski vai ar kādu citu darbību.

3.   Ja muitas dienesti uzskata par vajadzīgu, tie reimportēšanas muitas punktā var prasīt, lai attiecīgā persona iesniegtu papildu pierādījumu, jo īpaši tādēļ, lai varētu identificēt atpakaļ nosūtītās preces.

37. pants

INF 3 informācijas lapai sastāda vienu oriģināleksemplāru un divas kopijas, izmantojot veidlapas, kas atbilst Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 110. pielikumā noteiktajiem paraugiem, ja to izdod Kopienā, un paraugam, kas, pamatojoties uz šo pielikumu, mutatis mutandis paredzēts Turcijas Muitas likumā, ja to izdod Turcijā.

38. pants

1.   INF 3 informācijas lapu muitas dienesti pēc eksportētāja pieprasījuma izsniedz eksportēšanas muitas punktā, nokārtojot muitas eksporta formalitātes attiecīgajām precēm, ja eksportētājs deklarē, ka šīs preces var tikt nosūtītas atpakaļ caur muitas savienības otras daļas muitas punktu.

2.   INF 3 informācijas lapu muitas dienesti pēc eksportētāja pieprasījuma drīkst izsniegt eksportēšanas muitas punktā arī pēc muitas eksporta formalitāšu nokārtošanas attiecīgajām precēm ar noteikumu, ka šie dienesti, pamatojoties uz informāciju, kas ir to rīcībā, var noteikt, ka ziņas eksportētāja pieprasījumā attiecas uz eksportētajām precēm.

39. pants

1.   INF 3 informācijas lapā ir visi ieraksti, ko pieprasa muitas dienesti, lai identificētu izvestās preces.

2.   Ja gaidāms, ka eksportētās preces tiks nosūtītas atpakaļ uz muitas savienības otru daļu vai uz muitas savienības abām daļām caur vairākiem muitas punktiem, kas nav eksportēšanas muitas punkti, eksportētājs var prasīt vairāku INF 3 informācijas lapu izsniegšanu par eksportēto preču kopējo daudzumu.

Eksportētājs tāpat var prasīt muitas dienestiem, kas izsniedza INF 3 informācijas lapu, aizstāt to ar vairākām INF 3 informācijas lapām par to preču kopējo daudzumu, kas minētas sākotnēji izsniegtajā INF 3 informācijas lapā.

Eksportētājs var arī prasīt, lai INF 3 informācijas lapu izsniegtu tikai par daļu eksportēto preču.

40. pants

INF 3 informācijas lapas oriģināleksemplāru un vienu kopiju atdod atpakaļ eksportētājam uzrādīšanai reimportēšanas muitas punktā. Otru kopiju glabā to muitas dienestu arhīvā, kas lapu ir izsnieguši.

41. pants

Reimportēšanas muitas punkts INF 3 informācijas lapas oriģināleksemplārā un kopijā ieraksta atpakaļ nosūtīto preču daudzumu, kas ir atbrīvots no ievedmuitas nodokļiem, saglabā oriģināleksemplāru un muitas dienestiem, kas to izsniedza, nosūta kopiju, kurā ir uzskaites numurs un datums deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā.

Minētie muitas dienesti salīdzina šo kopiju ar savu kopiju un saglabā to savā arhīvā.

42. pants

Ja INF 3 informācijas lapas oriģināleksemplārs ir nozagts, pazaudēts vai sabojāts, attiecīgā persona muitas dienestiem, kas to izsniedza, var prasīt dublikātu. Minētie dienesti izpilda šo prasību, ja attiecīgajos apstākļos tā ir pamatota. Šādi izsniegtā dublikātā ir viena no šādām norādēm:

Muitas dienesti savā INF 3 informācijas lapā norāda, ka ir izsniegts dublikāts.

43. pants

1.   Pēc muitas dienestu pieprasījuma reimportēšanas muitas punktā muitas dienesti eksportēšanas muitas punktā pirmajam dara zināmu visu informāciju, kas ir to rīcībā, lai tas varētu noteikt, vai preces atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai uz tām varētu attiecināt šīs nodaļas noteikumus.

2.   INF 3 informācijas lapu var izmantot 1. punktā minētās informācijas pieprasīšanai un nosūtīšanai.

4.   NODAĻA

Preferenciālas izcelsmes apliecinājumu izveide muitas savienības daļās

44. pants

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi, kuru mērķis ir atvieglot:

a)

EUR.1 vai EUR-MED preču pārvadājumu apliecību izdošanu un faktūras deklarāciju vai EUR-MED faktūras deklarāciju sastādīšanu saskaņā ar to preferenču nolīgumu noteikumiem, kurus Kopiena un Turcija noslēgusi ar valstīm, valstu grupām vai teritorijām, nodrošinot izcelsmes kumulācijas sistēmu, ņemot vērā, ka tiek piemēroti identiski izcelsmes noteikumi un muitas nodokļu atmaksāšanas vai atbrīvojuma aizliegums;

b)	administratīvo sadarbību starp Kopienas dalībvalstu un Turcijas muitas dienestiem.

45. pants

1.   Lai īstenotu 44. panta a) punktu, tādu preču piegādātāji, kas ir brīvā apgrozībā muitas savienībā un kas jānogādā starp divām muitas savienības daļām, iesniedz deklarāciju, turpmāk “piegādātāja deklarācija”, par noteiktas izcelsmes statusu precēm attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, ko nosaka attiecīgie preferenču nolīgumi.

2.   Piegādātāja deklarāciju eksportētājs izmanto par pierādījumu, jo īpaši kā apstiprinošu dokumentu EUR.1 vai EUR-MED preču pārvadājumu apliecību pieteikumiem vai kā pamatu faktūras deklarāciju vai EUR-MED faktūras deklarāciju aizpildīšanai.

46. pants

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 47. pantā, piegādātājs iesniedz atsevišķu deklarāciju par katru preču sūtījumu.

Šo deklarāciju piegādātājs iekļauj faktūrā, kas attiecas uz šo sūtījumu, pavadzīmē vai citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgās preces aprakstītas pietiekami sīki, lai būtu identificējamas.

Piegādātājs var iesniegt deklarāciju katrā laikā, pat pēc preču piegādes.

47. pants

1.   Ja piegādātājs konkrētam pircējam regulāri piegādā preces, kuru noteiktas izcelsmes statusam būtu jāpaliek nemainīgam ievērojamā laikposmā, viņš var sniegt vienu piegādātāja deklarāciju, kas attiektos arī uz turpmākiem šo preču sūtījumiem, turpmāk “pastāvīgā piegādātāja deklarācija”. Pastāvīgā piegādātāja deklarācija ir derīga līdz vienam gadam no deklarēšanas dienas.

2.   Pastāvīgā piegādātāja deklarācija var būt retrospektīva. Šādos gadījumos tās derīgums nedrīkst pārsniegt vienu gadu kopš tās spēkā stāšanās datuma.

3.   Piegādātājs tūlīt informē pircēju, ja pastāvīgā piegādātāja deklarācija attiecībā uz piegādātajām precēm vairs nav derīga.

48. pants

1.   Piegādātāja deklarāciju sniedz pēc V pielikumā noteiktā parauga, bet pastāvīgā piegādātāja deklarāciju – pēc VI pielikumā noteiktā parauga.

2.   Uz piegādātāja deklarācijas ir piegādātāja pašrocīgs paraksts, un deklarāciju var sastādīt, izmantojot iepriekš iespiestu veidlapu. Ja faktūru un piegādātāja deklarāciju izveido ar datoru, deklarāciju nevajag parakstīt pašrocīgi ar noteikumu, ka piegādātājs dod pircējam rakstiskas saistības, uzņemdamies par katru piegādātāja deklarāciju, kurā viņš minēts, pilnīgu atbildību tā, it kā piegādātājs būtu parakstījis šo deklarāciju pašrocīgi.

49. pants

1.   Lai īstenotu 44. panta b) punktu, Kopienas dalībvalstu un Turcijas muitas dienesti palīdz cits citam pārbaudīt piegādātāja deklarācijās sniegtās informācijas pareizību.

2.   Lai pārliecinātos par piegādātāja deklarācijas pareizību un īstumu, valsts, kurā izsniegts vai sastādīts noteiktas izcelsmes statusa apliecinājums, muitas dienestiem var lūgt, lai eksportētājs pieprasa piegādātājam INF 4 informācijas apliecību. INF 4 informācijas apliecību sastāda uz veidlapas, kas atbilst paraugam V pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1207/2001 (7), ja to izdod Kopienā, un paraugam, kas, pamatojoties uz šo pielikumu, mutatis mutandis paredzēts Turcijas Muitas likumā, ja to izdod Turcijā. Veidlapu aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai turku valodā. Tās valsts muitas dienesti, kurai jāsniedz informācija vai kura to pieprasa, var lūgt, lai tiem iesniegtajos dokumentos izklāstīto informāciju pārtulko šīs valsts oficiālajā valodā vai valodās.

3.   INF 4 informācijas apliecību izdod piegādātāja uzņēmējdarbības valsts muitas dienesti. Minētajiem dienestiem ir tiesības pieprasīt jebkurus pierādījumus un izdarīt jebkādas piegādātāja grāmatvedības pārbaudes un citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4.   Tās valsts muitas dienesti, kurā piegādātājs veic uzņēmējdarbību, izdod INF 4 informācijas apliecību triju mēnešu laikā pēc piegādātāja iesniegtā pieteikuma saņemšanas, norādot, vai piegādātāja sniegtā deklarācija ir bijusi pareiza vai ne.

5.   Aizpildīto apliecību nodod piegādātajam, kas to nosūta eksportētājam nodošanai tās valsts attiecīgajam muitas dienestam, kurā izdots vai sastādīts noteiktas izcelsmes statusa apliecinājums.

50. pants

1.   Piegādātājs, kas sastāda piegādātāja deklarāciju, vismaz trīs gadus saglabā visus dokumentāros pierādījumus par deklarācijas pareizību.

2.   Muitas dienests, kuram iesniegts INF 4 informācijas apliecības pieteikums, saglabā pieteikuma veidlapu vismaz trīs gadus.

51. pants

1.   Ja eksportētājs četru mēnešu laikā pēc valsts, kurā izdots vai sastādīts noteiktas izcelsmes statusa apliecinājums, muitas dienestu pieprasījuma nespēj uzrādīt INF 4 informācijas apliecību, šie dienesti var tieši lūgt, lai piegādātāja uzņēmējdarbības valsts muitas dienesti apstiprinātu attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, ko paredz attiecīgie preferenču nolīgumi.

2.   Piemērojot 1. punktu, muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, nosūta piegādātāja uzņēmējdarbības valsts muitas dienestiem visu tiem pieejamo informāciju un norāda šāda pieprasījuma būtiskos vai formālos iemeslus.

Pamatojot savu pieprasījumu, tie pievieno visus iegūtos dokumentus vai informāciju, kas liek uzskatīt, ka piegādātāja deklarācija nav pareiza.

3.   Veicot pārbaudes, piegādātāja uzņēmējdarbības valsts muitas dienesti var prasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādas ražotāja grāmatvedības pārbaudes un jebkādas citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4.   Muitas dienestus, kas pieprasa pārbaudi, cik ātri vien iespējams informē par pārbaudes rezultātiem ar INF 4 informācijas apliecību.

5.   Ja piecos mēnešos pēc pārbaudes dienas atbilde nav saņemta vai atbildē nav pietiekamas informācijas, lai pierādītu ražojumu faktisko izcelsmi, tās valsts muitas dienesti, kurā noteiktas izcelsmes apliecinājums ir izsniegts vai sastādīts, atzīst šo apliecinājumu par nederīgu, pamatojoties uz attiecīgajiem dokumentiem.

IV   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Ar šo atceļ Lēmumus Nr. 1/1999, Nr. 1/2000 un Nr. 1/2001. Atsauces uz atcelto lēmumu noteikumiem uzskata par atsaucēm uz atbilstīgiem šā lēmuma noteikumiem. Piegādātāja deklarācijas, tostarp pastāvīgā piegādātāja deklarācijas, kas sastādītas pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, joprojām ir derīgas.

Piegādātāja deklarācijas, kas atbilst Lēmuma Nr. 1/1999 veidlapām, var turpināt sastādīt divpadsmit mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, izņemot ja eksportētāji tās izmanto par apstiprinošu pierādījumu pieteikumiem EUR-MED pārvadājumu apliecības izdošanai vai par pamatu EUR-MED faktūras deklarācijas izdošanai.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 98, 7.4.2001., 31. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 28, 4.2.2003., 51. lpp.).

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).

(4)  OV L 204, 4.8.1999., 43. lpp.

(5)  OV L 211, 22.8.2000., 16. lpp.

(6)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1207/2001 (2001. gada 11. jūnijs) par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR.1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR.2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus, un Regulas (EEK) Nr. 3351/83 atcelšanu (OV L 165, 21.6.2001., 1. lpp. Regulas V pielikumā grozījumi izdarīti ar OV L 170, 29.6.2002., 88. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---