EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 21972A0722(03)

Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju

OJ L 300, 31.12.1972, p. 189–280 (DE, FR, IT, NL)
Danish special edition: Series I Volume 1972(31.12)L300 P. 191 - 282
English special edition: Series I Volume 1972(31.12)L300 P. 191 - 282
Greek special edition: Chapter 11 Volume 003 P. 191 - 282
Spanish special edition: Chapter 11 Volume 002 P. 191 - OP_DATPRO
Portuguese special edition: Chapter 11 Volume 002 P. 191 - OP_DATPRO
Special edition in Finnish: Chapter 02 Volume 001 P. 41 - 128
Special edition in Swedish: Chapter 02 Volume 001 P. 41 - 128
Special edition in Czech: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Estonian: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Latvian: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Lithuanian: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Hungarian Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Maltese: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Polish: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Slovak: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Slovene: Chapter 11 Volume 011 P. 105 - 197
Special edition in Bulgarian: Chapter 11 Volume 001 P. 40 - 132
Special edition in Romanian: Chapter 11 Volume 001 P. 40 - 132
Special edition in Croatian: Chapter 11 Volume 003 P. 4 - 94

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/03/2019

21972A0722(03)



Oficiālais Vēstnesis L 300 , 31/12/1972 Lpp. 0189 - 0280
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 2 Sējums 1 Lpp. 0041
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 2 Sējums 1 Lpp. 0041
Speciālizdevums dāņu valodā: Sērija I Nodaļa 1972(31.12)L300 Lpp. 0191
Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Nodaļa 1972(31.12)L300 Lpp. 0191
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 11 Sējums 3 Lpp. 0191
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 11 Sējums 2 Lpp. 0191
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 11 Sējums 2 Lpp. 0191


Nolīgums

starp Eiropas Ekonomikas kopienu

un Šveices Konfederāciju

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

VĒLOTIES pēc Eiropas Ekonomikas kopienas paplašināšanās nostiprināt un paplašināt starp Kopienu un Šveici pastāvošās ekonomiskās attiecības un, ievērojot godīgas konkurences apstākļus, nodrošināt savstarpējas tirdzniecības saskaņotu attīstību, lai veicinātu Eiropas izveides darbu;

NOLĒMUŠAS šajā nolūkā pakāpeniski likvidēt šķēršļus faktiski visai savstarpējai tirdzniecībai, saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem, kas attiecas uz brīvās tirdzniecības zonu izveidošanu;

APLIECINOT gatavību izskatīt, ievērojot visus būtiskos faktorus, un jo īpaši attīstību Kopienā, iespēju attīstīt un padziļināt to attiecības, ietverot jomas, uz kurām neattiecas šis nolīgums un kurās Pušu ekonomikas interesēs varētu būt lietderīgi tās paplašināt;

IR NOLĒMUŠAS, izpildot šos mērķus un ņemot vērā, ka neviens šā nolīguma noteikumus nevar iztulkot tādā veidā, kas Līgumslēdzējas puses atbrīvo no saistībām, kuras tām uzliktas saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem,

NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

1. pants

Šā nolīguma mērķis ir:

a) savstarpējas tirdzniecības paplašināšanas ceļā veicināt Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas ekonomisko attiecību saskaņotu attīstību, kā arī tādā veidā sekmēt saimniecisko darbību, dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, paaugstinātu produktivitāti un finanšu stabilitāti Kopienā un Šveicē;

b) nodrošināt godīgas konkurences apstākļus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm;

c) šādā veidā veicināt pasaules tirdzniecības saskaņotu attīstību un paplašināšanu, novēršot tirdzniecības šķēršļus.

2. pants

Šo nolīgumu piemēro Kopienas vai Šveices izcelsmes izstrādājumiem,

i) kas iekļauti Briseles nomenklatūras 25. līdz 99. nodaļā, izņemot I pielikumā minētos izstrādājumus;

ii) kas minēti 2. protokolā, ievērojot šajā protokolā paredzētos noteikumus.

3. pants

1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš jaunus ievedmuitas nodokļus.

2. Ievedmuitas nodokļus pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

a) 1973. gada 1. aprīlī visus nodokļus samazina līdz 80 % no pamatnodokļa;

b) turpmākus četrus samazinājumus ik 20 % apmērā veic:

1974. gada 1. janvārī,

1975. gada 1. janvārī,

1976. gada 1. janvārī,

1977. gada 1. jūlijā.

4. pants

1. Noteikumi par ievedmuitas nodokļu pakāpenisku atcelšanu attiecas arī uz fiskālajiem muitas nodokļiem.

Līgumslēdzējas puses fiskālo muitas nodokli vai muitas nodokļa fiskālo elementu var aizstāt ar iekšējo nodokli.

2. Apvienotā Karaliste, Dānija, Īrija un Norvēģija var saglabāt fiskālo muitas nodokli vai muitas nodokļa fiskālo elementu līdz 1976. gada 1. janvārim gadījumā, ja tiek īstenots 38. pants "Aktā par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām", kas sastādīts un pieņemts Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes konferencē.

3. Šveice uz laiku var saglabāt nodokļus, kas atbilst tādu ievedmuitas nodokļu fiskālajam elementam, ko piemēro II pielikumā minētajiem izstrādājumiem, ja tā ievēro 18. panta nosacījumus.

Nolīguma 29. pantā paredzētā Apvienotā komiteja pārbauda atbilstību iepriekšējā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, jo īpaši, ja mainīts fiskālā elementa apmērs.

Apvienotā komiteja pārbauda stāvokli attiecībā uz šādu nodokļu pārveidošanu par iekšējiem nodokļiem līdz 1980. gada 1. janvārim vai jebkuram citam datumam, ko tā varētu noteikt, ievērojot apstākļus.

5. pants

1. Pamatnodoklis, kam piemēro 3. pantā un 1. protokolā paredzētos secīgos samazinājumus, ir tas nodoklis, kas katram izstrādājumam faktiski piemērots 1972. gada 1. janvārī.

2. Ja pēc 1972. gada 1. janvāra sāk piemērot nodokļu samazinājumus, kuri izriet no vienošanās par tarifiem, kas noslēgtas Tirdzniecības konferences rezultātā, kura notika Ženēvā no 1964. līdz 1967. gadam, šādi samazinātie nodokļi aizstāj pamatnodokļus, kas minēti 1. punktā.

3. Saskaņā ar 3. pantu un 1. protokolu aprēķinātos samazinātos nodokļus piemēro, noapaļojot līdz pirmajam ciparam aiz komata.

Ja attiecībā uz Īrijas muitas tarifa specifiskajiem nodokļiem vai jaukto nodokļu specifiskajām daļām Kopiena piemēro 39. panta 5. punktu "Aktā par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām", kas sastādīts un pieņemts Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes konferencē, piemēro 3. pantu un 1. protokolu, noapaļojot līdz pirmajam ciparam aiz komata.

6. pants

1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš jaunus maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību.

2. Maksājumi ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, kas tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici ieviesti 1972. gada 1. janvārī vai pēc tam, atceļ ar šā nolīguma spēkā stāšanos.

Jebkuru maksājumu ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, kura likme 1972. gada 31. decembrī ir lielāka par 1972. gada 1. janvārī faktiski piemēroto, ar šā nolīguma spēkā stāšanos samazina līdz pēdējai no minētajām likmēm.

3. Maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

a) vēlākais līdz 1974. gada 1. janvārim katru maksājumu samazina līdz 60 % no 1972. gada 1. janvārī piemērotās likmes;

b) turpmāku samazināšanu trīs reizes ik 20 % apmērā veic:

1975. gada 1. janvārī,

1976. gada 1. janvārī,

1977. gada 1. jūlijā.

7. pants

1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš ievedmuitas nodokļus vai maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību.

Ievedmuitas nodokļus un maksājumus ar ievedmuitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību atceļ ne vēlāk kā 1974. gada 1. janvārī.

2. Nolīguma III pielikumā minēto izstrādājumu gadījumā, Līgumslēdzējas puses to noteiktā veidā var veikt tādus pasākumus, kādus tās uzskata par nepieciešamiem, lai īstenotu to piegāžu politiku.

8. pants

1. protokolā noteikts atsevišķiem izstrādājumiem piemērojamais tarifa režīms un noteikumi.

9. pants

2. protokolā noteikts atsevišķām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm piemērojamais tarifa režīms un noteikumi.

10. pants

1. Īpašu noteikumu gadījumā, kas pieņemti kā spēkā esošo noteikumu grozījumi vai uz šādu grozījumu pamata, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var pielāgot noteikumus, kas izriet no šā nolīguma attiecībā uz izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi vai grozījumi.

2. Šādos gadījumos attiecīgā Līgumslēdzēja puse ņem vērā otras Līgumslēdzējas puses intereses. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties Apvienotajā komitejā.

11. pants

Nolīguma 3. protokolā noteikti izcelsmes noteikumi.

12. pants

Līgumslēdzēja puse, kura apsver efektīvā līmeņa samazināšanu tiem nodokļiem vai maksājumiem ar nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, kas piemērojami tām trešām valstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms, vai kura apsver apturēt to piemērošanu, ziņo par to Apvienotajai komitejai vismaz trīsdesmit dienas pirms šādas samazināšanas vai apturēšanas stāšanās spēkā, ciktāl tas iespējams. Tā ņem vērā jebkuru otras Līgumslēdzējas puses iebildumu par jebkādiem traucējumiem, ko šīs darbības varētu izraisīt.

13. pants

1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Šveici neievieš jaunus kvantitatīvus importa ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

2. Kvantitatīvus importa ierobežojumus atceļ 1973. gada 1. janvārī, un pasākumus ar kvantitatīviem importa ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību atceļ ne vēlāk kā 1975. gada 1. janvārī.

14. pants

1. Kopiena patur tiesības grozīt noteikumus, kas piemērojami naftas produktiem, kuri ietverti Briseles nomenklatūras pozīcijās Nr. 27.10, 27.11, 27.12, ex 27.13 (parafīna vasks, mikrokristālisks vasks vai bitumena slāneklis un citi minerālvaski) un 27.14, ja tiek pieņemta vienota naftas produktu izcelsmes definīcija, lēmumi attiecībā uz šiem produktiem saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku vai ja tiek izveidota kopēja enerģētikas politika.

Šādā gadījumā Kopiena ņem vērā Šveices intereses; šajā nolūkā tā informē Apvienoto komiteju, kuras sanāksmes notiek saskaņā ar 31. panta nosacījumiem.

2. Līdzīgā situācijā Šveice patur tiesības rīkoties līdzīgi.

3. Attiecībā uz 1. un 2. punktu, nolīgums neskar beztarifu noteikumus, ko piemēro naftas produktu ievedumam.

15. pants

1. Līgumslēdzējas puses apliecina gatavību sekmēt tādu lauksaimniecības produktu tirdzniecības saskaņotu attīstību, uz kuriem neattiecas šis nolīgums.

2. Līgumslēdzējas puses to lauksaimniecības noteikumus veterinārijas, dzīvnieku veselības un fitosanitārijas jomā piemēro nediskriminējošā veidā, un neievieš jaunus pasākumus, kas

3. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 31. pantā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda jebkādas grūtības, kas varētu rasties to tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, un cenšas atrast atbilstošus risinājumus.

16. pants

Kopienā ievestiem Šveices izcelsmes izstrādājumiem no 1977. gada 1. jūlija nepiemēro labvēlīgāku režīmu par to, ko Kopienas dalībvalstis piemēro savā starpā.

17. pants

Ar šo nolīgumu neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmu, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzēto tirdzniecības režīmu, jo īpaši izcelsmes noteikumus.

18. pants

Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas tieši vai netieši rada vienas Līgumslēdzējas puses izstrādājumu diskrimināciju salīdzinājumā ar līdzīgiem otras Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem.

Par izstrādājumiem, kurus eksportē uz vienu Līgumslēdzēju pusi, nevar gūt labumu no iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz attiecīgajiem izstrādājumiem uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu.

19. pants

Uz maksājumiem, kas saistīti ar preču tirdzniecību, un šādu maksājumu pārskaitījumiem uz Kopienas dalībvalsti, kuras rezidents ir kreditors, vai uz Šveici, neattiecas nekādi ierobežojumi.

Līgumslēdzējas puses atturas no apmaiņas vai administratīviem ierobežojumiem saistībā ar tādu īstermiņa vai vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksu vai apstiprināšanu, kas attiecas uz tirdznieciskiem darījumiem, kuros piedalās to rezidenti.

20. pants

Šis nolīgums neierobežo tādus aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importu, eksportu vai tranzītprecēm, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, likumības un kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālo mākslas, vēstures vai arheoloģijas kultūras vērtību aizsardzības, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst ietvert patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.

21. pants

Šis Nolīgums neierobežo Līgumslēdzēju pusi tādu pasākumu veikšanā:

a) ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nepieļautu tādu informācijas izpaušanu, kas ir būtisks tās drošības interešu apdraudējums;

b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu zinātnisko izpēti, attīstību vai ražošanu, ja šādi pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav paredzēti īpašām militārām vajadzībām;

c) ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai kara vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā.

22. pants

1. Līgumslēdzējas puses atturas no jebkuriem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. Tās veic visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu.

Ja kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse nepilda saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

23. pants

1. Ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Šveici, ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojamas:

i) vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un uzņēmumu saskaņotas darbības, kuru mērķis ir ierobežot, samazināt vai izkropļot konkurenci attiecībā uz preču ražošanu vai tirdzniecību;

ii) dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ko veic viens vai vairāki uzņēmumi Līgumslēdzējas puses teritorijā vai nozīmīgā tās daļā;

iii) atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai sniegts valsts atbalsts, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci.

2. Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka konkrētā darbība nav savienojama ar šo pantu, tā var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

24. pants

Ja attiecīgā izstrādājuma importa pieaugums varētu būtiski kaitēt ražošanas darbībai, ko veic vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, un ja šo pieaugumu izraisa:

i) muitas nodokļu un maksājumu ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, ko attiecīgajam izstrādājumam uzlikusi importētāja Līgumslēdzēja puse, daļēja vai pilnīga samazināšana, kā paredzēts šajā nolīgumā; un

ii) tas, ka nodokļi un maksājumi ar nodoklim līdzvērtīgu iedarbību, ko eksportētāja Līgumslēdzēja puse uzlikusi attiecīgā izstrādājuma ražošanā izmantotām izejvielām vai starpproduktiem, ir ievērojami mazāki nekā atbilstošie importētājas Līgumslēdzējas puses uzliktie nodokļi vai maksājumi;

attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

25. pants

Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm tirdzniecībā ar otru Līgumslēdzēju pusi konstatē dempingu, tā var veikt attiecīgus pretpasākumus atbilstīgi Līgumam par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu un saskaņā ar 27. pantā paredzēto procedūru.

26. pants

Ja kādā ekonomikas nozarē rodas būtiski traucējumi vai grūtības, kas varētu izraisīt būtisku reģiona ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 27. pantā paredzētajiem nosacījumiem un procedūru.

27. pants

1. Ja Līgumslēdzēja puse attiecībā uz tādu izstrādājumu ievešanu, kas var radīt 24. un 26. pantā minētās grūtības, uzsāk administratīvu procedūru, kuras mērķis ir ātri iegūt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, tā par to informē otru Līgumslēdzēju pusi.

2. Gadījumos, kas minēti 22. līdz 26. pantā, pirms tajos paredzēto pasākumu veikšanas, kā arī gadījumos, kad piemēro 3. punkta d) apakšpunktu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse iespējami īsā laikā sniedz Apvienotajai komitejai visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu rūpīgi pārbaudīt minēto situāciju nolūkā atrast abām Līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties pasākumus, priekšroka jādod tiem pasākumiem, kuri šā nolīguma darbībai traucē vismazāk.

Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Apvienotajai komitejai, un par tiem tajā regulāri apspriežas, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to atļauj.

3. Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) Attiecībā uz 23. pantu jebkura Līgumslēdzēja puse var iesniegt jautājumu Apvienotajai komitejai, ja tā uzskata, ka konkrētā darbība nav savienojama ar šā nolīguma pareizu darbību 23. panta 1. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējas puses sniedz Apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju un vajadzīgo palīdzību, lai izskatītu gadījumu un, attiecīgā gadījumā, novērstu darbības, attiecībā uz kurām celti iebildumi.

Ja attiecīgā Līgumslēdzēja puse neizbeidz darbības, attiecībā uz kurām celti iebildumi, Apvienotās komitejas noteiktā laika posmā vai gadījumā, kad trīs mēnešu laikā no jautājuma iesniegšanas Apvienotā komiteja nav panākusi vienošanos, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt jebkādus aizsardzības pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu būtiskās grūtības, kas radušās attiecīgo darbību dēļ; jo īpaši tā var atsaukt tarifa koncesijas.

b) Attiecībā uz 24. pantu, jautājumus par grūtībām, kas radušās šajā pantā minētās situācijas dēļ, iesniedz izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kura var pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai novērstu šādas grūtības.

Ja Apvienotā komiteja vai eksportētāja Līgumslēdzēja puse 30 dienās no jautājuma iesniegšanas izskatīšanai nav pieņēmusi lēmumu par grūtību novēršanu, tad importētājai Līgumslēdzējai pusei ir tiesības iekasēt kompensāciju par ievesto izstrādājumu.

Kompensācijas maksājumu aprēķina, atkarībā no izejvielu un ietverto starpproduktu tarifu neatbilstības ietekmes uz attiecīgo izstrādājumu vērtību.

c) Attiecībā uz 25. pantu, apspriedes Apvienotajā komitejā notiek, pirms attiecīgā Līgumslēdzēja puse veic attiecīgos pasākumus.

d) Ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība pirms iespējams veikt minēto izskatīšanu, 24., 25. un 26. pantā minētajās situācijās, kā arī gadījumā, kad eksporta atbalstam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, attiecīgā Līgumslēdzēja puse var tūlīt piemērot piesardzības pasākumus, kas noteikti nepieciešami situācijas uzlabošanai.

28. pants

Ja vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm vai Šveicei ir grūtības vai ir iespējamas nopietnas grūtības attiecībā uz maksājumu bilanci, tad attiecīgā Līgumslēdzēja puse var veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Par to tā tūlīt informē otru Līgumslēdzēju pusi.

29. pants

1. Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kura ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šim nolūkam tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, kas paredzēti šajā nolīgumā. Līgumslēdzējas puses šos lēmumus īsteno saskaņā ar to noteikumiem.

2. Šā nolīguma pareizas īstenošanas nolūkā Līgumslēdzējas puses apmainās ar informāciju un pēc otras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

3. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

30. pants

1. Apvienotās komitejas sastāvā ir, no vienas puses, Komisijas pārstāvji un, no otras puses, Šveices pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

31. pants

1. Katra Līgumslēdzēja puse pēc kārtas vada Apvienoto komiteju saskaņā ar kārtību, kas jānosaka tās reglamentā.

2. Priekšsēdētājs sasauc Apvienotās komitejas sanāksmes vismaz reizi gadā, lai pārskatītu šā nolīguma vispārējo darbību.

Papildus Apvienotā komiteja sanāk, kad tas vajadzīgs īpašu apstākļu dēļ, pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

3. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu darba grupu, kas var palīdzēt tās pienākumu izpildē.

32. pants

1. Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka abu Līgumslēdzēju pušu ekonomikas interesēs varētu būt lietderīgi attīstīt ar nolīgumu izveidotās attiecības un paplašināt tās, ietverot jomas, uz ko neattiecas šis nolīgums, tā iesniedz otrai Līgumslēdzējai pusei pamatotu pieprasījumu.

Līgumslēdzējas puses var norādīt Apvienotajai komitejai šo pieprasījumu izskatīt un, ja nepieciešams, sniegt tām attiecīgus ieteikumus — jo īpaši, lai uzsāktu sarunas.

2. Nolīgumi, kas noslēgti 1. punktā minētajās sarunās, Līgumslēdzējām pusēm ir jāratificē vai jāapstiprina saskaņā ar to procedūrām.

33. pants

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

34 pants

Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt nolīgumu, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis nolīgums zaudē spēku divpadsmit mēnešus pēc šādas paziņošanas dienas.

35. pants

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Šveices Konfederācijas teritorijā.

36. pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, holandiešu, itāļu, norvēģu un vācu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās procedūrām.

Tas stājas spēkā 1973. gada 1. janvārī, ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses līdz šim dienai ir savstarpēji paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Pēc minētā datuma, šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc šādas paziņošanas. Šādas paziņošanas galīgais datums ir 1973. gada 30. novembris.

Ja šis nolīgums stājas spēkā pēc 1973. gada 1. aprīļa, attiecībā uz tā spēkā stāšanos piemēro noteikumus, kas piemērojami minētajā dienā.

Udfærdiget i Bruxelles, dentoogtyvende juli nitten hundrede og tooghalvfjerds.Geschehen zu Brüssel amzweiundzwanzigsten Juli neunzehnhundertzweiundsiebzig.Done at Brussels on thistwenty-second day of July in the year one thousand nine hundred and seventy-two.Fait à Bruxelles, levingt-deux juillet mil neuf cent soixante-douze.Fatto a Bruxelles, ilventidue luglio millenovecentosettantadue.Gedaan te Brussel, detweeëntwintigste juli negentienhonderdtweeënzeventig.Udferdiget i Brussel,tjueandre juli nitten hundre og syttito.

På Rådet for De europæiske Fællesskabers vegneIm Namen des Rates der Europäischen GemeinschaftenIn the name of the Council of the European CommunitiesAu nom du Conseil des Communautés européennesA nome del Consiglio delle Comunità europeeNamens de Raad van de Europese GemeenschappenFor Rådet for De Europeiske Fellesskap

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Für die Schwiezerische EidenossenschaftPour la Confédération SuissePer la Confederazione svizzera

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Nolīguma 2. pantā minēto izstrādājumu saraksts

Briseles nomenklatūras pozīcija Nr. | Apraksts |

ex 35.01 | Kazeīns, kazeināts un citi kazeīna atvasinājumi |

ex 35.02 | Albumīni, albumināti un citi albumīna atvasinājumi: albumīni:citi:olu albumīns un laktoalbumīns:žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)citi |

45.01 | Dabiskais korķis, neapstrādāts, sasmalcināts granulēts vai malts; korķa atkritumi |

54.01 | Linšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas; linšķiedras atsukas un atlikas (tostarp plucinātas vai reģenerētas lupatas) |

57.01 | Kaņepāju šķiedra (Cannabis sativa), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; kaņepāju šķiedru atsukas un atlikas (tostarp plucinātas vai reģenerētas lupatas vai virves) |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Nolīguma 4. pantā minēto izstrādājumu saraksts

Šveices Muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | Atceļamais aizsardzības elements |

Šveices franki par 100 bruto kg |

2707. | Akmeņogļu darvas eļļas un citi produkti, kas iegūti augsttemperatūras destilācijā; tamlīdzīgi produkti, kā noteikts 27. nodaļas 2. piezīmē: | |

| nesadalīti: | |

10 | dzinējiem | — |

12 | citām vajadzībām | — |

| sadalīti: | |

| produkti, no kuru tilpuma vismaz 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 200 °C temperatūra (benzols, toluols, ksilols utt.): | |

20 | dzinējiem | — |

22 | citām vajadzībām | — |

| citas eļļas un un destilācijas produkti, tādi kā fenols, kreozots, naftalīna un antracēna eļļas utt.: | |

30 | dzinējiem | — |

32 | citām vajadzībām | — |

2709. | Jēlnaftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas: | |

10 | dzinējiem | — |

20 | citām vajadzībām | — |

2710. | Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot jēlnaftas eļļas; citur neminētas vai neietvertas vielas, kas satur ne mazāk kā 70 svara % naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu, ja šīs eļļas ir vielu pamata sastāvdaļas: | |

| dzinējiem: | — |

| produkti, no kuru tilpuma vismaz 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 210 °C temperatūra: | |

10 | benzīns un tā frakcijas (naftas benzīns, benzīns utt.) | — |

12 | lakbenzīns | — |

| citi produkti un destilāti; | |

20 | dīzeļdegviela | — |

22 | benzīns | — |

24 | citi | — |

| citām vajadzībām | |

| produkti, no kuru tilpuma vismaz 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 210 °C temperatūra: | |

30 | benzīns un tā frakcijas (naftas benzīns, benzīns utt.) | — |

32 | lakbenzīns | — |

40 | produkti, kuri pārdestilējas pie temperatūras, kas pārsniedz 135 °C, no kuru tilpuma mazāk par 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 210 °C viršanas temperatūra un 65 % vai vairāk pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 250 °C temperatūra (benzīns) | — |

| produkti, no kuru tilpuma mazāk par 20 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 300 °C temperatūra (minerālu smēreļļas, parafīneļļas, vazelīna eļlas un tamlīdzīgi): | |

50 | nesajaukti | — |

52 | maisījumi | — |

60 | citi destilāti un produkti, piemēram, gāzeļļa utt. | — |

64 | minerālu konsistentās smērvielas | — |

70 | eļļas kurināšanas vajadzībām | — |

2711. | Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži: | |

10 | dzinējiem | — |

20 | citām vajadzībām | — |

2901. | Ogļūdeņraži: | |

| nearomātiski: | |

| gāzveida, sašķidrināti vai nesašķidrināti: | |

| citi: | |

12 | paredzēti lietošanai dzinējos | — |

ex 30 | aromātiskie: | |

| lieto dzinējos | — |

2904. | Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | |

ex 10 | metanols (metilspirts): | |

| lieto kā dzinēju degvielu | — |

ex 30 | propilspirts un citi augstākie vienvērtīgie spirti: lieto kā dzinēju degvielu | |

| lieto kā dzinēju degvielu | — |

3706.01 | Eksponētas un attīstītas kinematogrāfa filmas tikai ar skaņu ieraksta celiņu, negatīvas vai pozitīvas | par metru — |

3707. | Citas eksponētas un attīstītas kinematogrāfa filmas ar vai bez skaņu ieraksta celiņa, negatīvas vai pozitīvas | par metru |

| citādas, ar platumu: | |

20 | 35 mm un vairāk. | — |

22 | mazāk nekā 35 mm | — |

ex 3814.01 | Antidetonācijas maisījumi, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas preparāti un līdzīgas gatavās piedevas minerāleļļām: | |

| lieto kā dzinēju degvielu | — |

ex 3818.01 | Laku un tamlīdzīgu produktu šķīdinātāju maisījumi un atšķaidītāji: | |

| lieto kā dzinēju degvielu | _ |

3819. | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav iekļauti vai minēti citur; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības atliekvielas, kas nav minētas vai iekļautas citur: | |

ex 38 | sajaukti alkilarili: lieto kā dzinēju degvielu | |

| lieto kā dzinēju degvielu | — |

ex 50 | citi: | |

| lieto kā dzinēju degvielu | — |

8406. | Iekšdedzes virzuļdzinēji: | |

| automobiļiem: | — |

ex 20 | dīzeļdzinēji: mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijās Nr. 8702.10/22, izņemot virzuļus un virzuļu segmentus | |

| — | — |

ex 22 | citi: | |

| mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijā Nr. 8702.10/22, izņemot virzuļus un virzuļu segmentus | — |

8702. | Mehāniskie transportlīdzekļi personu, preču vai materiālu pārvadāšanai (ietverot sporta mehāniskos transportlīdzekļus, izņemot tos, kas ietilpst pozīcijā Nr. 8709): | |

| privātas automašīnas, kas katra sver: | |

10 | 800 kg vai mazāk | 29,0 |

12 | vairāk kā 800 līdz 1200 kg | 38,0 |

14 | vairāk kā 1200 līdz 1600 kg | 41,0 |

16 | vairāk kā 1600 kg | 59,0 |

| sabiedriskie pasažieru transportlīdzekļi (tālsatiksmes un pilsētas satiksmes autobusi, trolejbusi) un mehāniskie transportlīdzekļi preču vai materiālu pārvadāšanai, kas katrs sver: | |

20 | 800 kg vai mazāk | — |

21 | vairāk kā 800 līdz 1200 kg | — |

22 | vairāk kā 1200 līdz 1600 kg | — |

ex 8704.01 | Šasijas ar dzinēju, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās Nr. 8701, 8702 vai 8703: | |

| kā apakšpozīcijām Nr. 8702.10/22 | Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijā Nr. 8702.10/22 |

8705. | Virsbūves (tajā skaitā kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās Nr. 8701, 8702 vai 8703: | |

ex 12 | citas: | |

| mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijā Nr. 8702.10/22 | — |

8706. | Detaļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās Nr. 8701, 8702 vai 8703: | |

| citi: | |

| citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem: | |

ex 20 | virsbūvju sastāvdaļas: | |

| mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijā Nr. 8702.10/22, izņemot jumta bagāžniekus, numura plāksnes fiksatorus un slēpju turētājus | — |

| šarnīrveida vārpstas, kas katra sver: | |

ex 26 | 25 kg vai mazāk: | |

| mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijā Nr. 8702.10/22 | — |

ex 34 | citas: | |

| mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti apakšpozīcijās Nr. 8702.10/22, izņemot drošības jostas, nokomplektētus riteņus bez riepām, dzinēju ūdens radiatorus, necietinātus vulkanizētus gumijas paklājus un riteņu uzlikas | — |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Nolīguma 7. pantā minēto izstrādājumu saraksts

Briseles nomenklatūras pozīcija Nr. | Apraksts |

ex 26.03 | Pelni un citas atliekas (izņemot dzelzs vai tērauda ražošanas pelnus un atliekas), kas satur šādus metālus vai metālu savienojumus: alumīnijssvinsvaršcinka atliekas (kušņi) no karstās iemērkšanas |

ex 74.01 | Vara kušņi; neapstrādāts varš (rafinēts vai nerafinēts); vara atgriezumi un lūžņi: vara atgriezumi un lūžņi: |

ex 75.01 | Niķeļa kušņi, savienojumi un pārējie niķeļa metalurģijas starpprodukti; neapstrādāts niķelis (izņemot elektrolītiskā pārklājuma anodus); niķeļa atgriezumi un lūžņi: niķeļa atgriezumi un lūžņi: |

ex 76.01 | Neapstrādāts alumīnijs; alumīnija atgriezumi un lūžņi: alumīnija atgriezumi un lūžņi |

ex 78.01 | Neapstrādāts svins (ieskaitot sudrabu saturošu svinu); svina atgriezumi un lūžņi: svina atgriezumi un lūžņi: |

ex 79.01 | Neapstrādāts cinks, cinka atgriezumi un lūžņi: cinka atgriezumi un lūžņi: |

--------------------------------------------------

1.Protokols

par dažiem izstrādājumiem piemērojamo režīmu

A IEDAĻA

REŽĪMS, KO PIEMĒRO DAŽU ŠVEICES IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANAI KOPIENĀ

1. pants

1. Muitas nodokļus par tādu izstrādājumu ievešanu sākotnējā Kopienā, kas minēti kopējā muitas tarifa 48. vai 49. nodaļā, izņemot pozīciju 48.09 (būvniecības plātnes no koksnes celulozes vai augu šķiedras, arī ar dabīgiem vai mākslīgiem sveķiem vai tamlīdzīgām saistvielām), pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Grafiks | Izstrādājumi, kas minēti pozīcijās vai apakšpozīcijās Nr. 48.01 C II, 48.01 E, 48.07 B, 48.13 vai 48.15 B Piemērojamās nodokļa likmes procenti | Citi izstrādājumi. Piemērojamo pamatnodokļu procents |

1973. gada 1. aprīlis | 11,5 | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 11 | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 10,5 | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 10 | 80 |

1977. gada 1. jūlijs | 8 | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 2 | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 | 0 |

2. Muitas nodokļus par 1. punktā minēto ražojumu ievešanu Īrijā pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Grafiks | Piemērojamo pamatnodokļu procents |

1973. gada 1. aprīlis | 85 |

1974. gada 1. janvāris | 70 |

1975. gada 1. janvāris | 55 |

1976. gada 1. janvāris | 40 |

1977. gada 1. jūlijs | 20 |

1979. gada 1. janvāris | 15 |

1980. gada 1. janvāris | 15 |

1981. gada 1. janvāris | 10 |

1982. gada 1. janvāris | 10 |

1983. gada 1. janvāris | 5 |

1984. gada 1. janvāris | 0 |

3. Neatkarīgi no nolīguma 3. panta, Dānija, Norvēģija un Apvienotā Karaliste piemēro šādus ievedmuitas nodokļus par 1. punktā minēto Šveices izcelsmes ražojumu ievešanu:

Grafiks | Izstrādājumi, kas minēti pozīcijās vai apakšpozīcijās Nr. 48.01 C II, 48.01 E, 48.07 B, 48.13 vai 48.15 B Piemērojamās nodokļa likmes procenti | Citi izstrādājumi Piemērojamā kopējā muitas tarifa nodokļa procents |

1973. gada 1. aprīlis | 0 | 0 |

1974 gada 1. janvāris. | 3 | 25 |

1975. gada 1. janvāris | 4,5 | 37,5 |

1976. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1977. gada 1. jūlijs | 8 | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 6 | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 4 | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 2 | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 | 0 |

4. No 1974. gada 1. janvāra līdz 1983. gada 31. decembrim Dānijai, Norvēģijai un Apvienotajai Karalistei ir tiesības katru gadu attiecībā uz Šveices izcelsmes ražojumu ievešanu atklāt nulles likmes tarifa kvotas, kuru apjoms, kā norādīts A pielikumā 1974. gadam, ir vienāds ar vidējo importa apjomu laika posmā no 1968. līdz 1971. gadam, kas kumulatīvi palielināts, piemērojot četrus palielinājumus, katru 5 % apmērā; pēc 1975. gada 1. janvāra šo tarifa kvotu apjomu ik gadu palielina par 5 %.

5. "Sākotnējā Kopiena" ir Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste.

2. pants

1. Muitas nodokli par 2. punktā minēto izstrādājumu ievešanu sākotnējā Kopienā un Īrijā pakāpeniski samazina līdz še turpmāk minētam līmenim saskaņā ar šādu grafiku:

Grafiks | Piemērojamo pamatnodokļu procents |

1973. gada 1. aprīlis | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 75 |

1977. gada 1. janvāris | 60 |

1978. gada 1. janvāris | 40 maksimāli 3 % procentuālo nodokļu (izņemot apakšpozīcijas Nr. 78.01 A II un 79.01 A) |

1979. gada 1. janvāris | 20 |

1980. gada 1. janvāris | 0 |

Tarifa apakšpozīcijām 78.01 A II un 79.01 A, kas minētas 2. punkta tabulā, tarifa samazinājumu attiecībā uz sākotnējo Kopienu un neatkarīgi no šā nolīguma 5. panta 3. punkta veic, noapaļojot līdz otrajam ciparam aiz komata.

2. Iepriekšējā punktā minētie izstrādājumi ir:

Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

ex 73.02 | Ferosakausējumi, izņemot feroniķeli un produktus, uz ko attiecas EOTK dibināšanas līgums |

76.01 | Neapstrādāts alumīnijs; alumīnija atgriezumi un lūžņi: A.Neapstrādāts |

78.01 | Neapstrādāts svins (ieskaitot sudrabu saturošu svinu); svina atgriezumi un lūžņi: A.NeapstrādātsII.Citi |

79.01 | Neapstrādāts cinks; cinka atgriezumi un lūžņi: A.neapstrādāts |

81.01 | Volframs, neapstrādāts vai apstrādāts, un tā izstrādājumi |

81.02 | Molibdēns, neapstrādāts vai apstrādāts, un tā izstrādājumi |

81.03 | Tantals, neapstrādāts un apstrādāts, un tā izstrādājumi |

81.04 | Citi apstrādāti vai neapstrādāti parastie metāli un izstrādājumi no tiem; metālkeramika, neapstrādāta un apstrādāta, un tās izstrādājumi B.KadmijsC.KobaltsII.ApstrādātsD.HromsE.GermānijsF.HafnijsG.MangānsH.NiobijsIJ.AntimonsK.TitānsL.VanādijsM.Urāns, noplicināts U 235O.CirkonijsP.RēnijsQ.Gallijs; indijs; tallijsR.Metālkeramika |

3. pants

Ievešanai, uz ko attiecas 1. un 2. pantā paredzētais tarifa režīms, izņemot neapstrādātu svinu, kas nav jēlsvins lietņos, piemēro ikgadēju indikatīvu maksimāli pieļaujamo apjomu, kuru pārsniedzot, var atkārtoti ieviest trešām valstīm piemērojamus muitas nodokļus saskaņā ar šādiem noteikumiem.

a) Ņemot vērā Kopienas tiesības apturēt maksimālā apjoma piemērošanu dažiem izstrādājumiem, pamata apjomi maksimālā apjoma noteikšanai 1973. gadam ir norādīti B pielikumā. Maksimālo apjomu aprēķina, pieņemot, ka sākotnējā Kopiena un Īrija pirmo tarifa samazinājumu veic 1973. gada 1. aprīlī. Maksimālais apjoms 1974. gadam atbilst 1973. gadā piemērotajam apjomam, kas koriģēts reizi gadā attiecībā uz Kopienu un palielināts par 5 %. No 1975. gada 1. janvāra maksimālo apjomu reizi gadā palielina par 5 %.

Attiecībā uz izstrādājumiem, uz ko attiecas šis protokols, bet kas nav ietverti B pielikumā, Kopiena patur tiesības ieviest maksimālos apjomus, kuru līmenis ir vienāds ar vidējo Kopienas importa apjomu pēdējos četros gados, par ko ir pieejami statistikas dati, palielinot tos par 5 %; turpmākajiem gadiem šos maksimālos apjomus katru gadu palielina par 5 %.

b) Ja turpmākos divus gadus kāda ražojuma imports, uz ko attiecas maksimāli pieļaujamais apjoms, ir mazāks kā 90 % no noteiktā apjoma, Kopiena aptur šā maksimālā apjoma piemērošanu.

c) Ja rodas īslaicīgas saimnieciskas grūtības, Kopiena patur tiesības, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā, uz gadu saglabāt līmeni, kāds noteikts iepriekšējam gadam.

d) Katru gadu 1. decembrī Kopiena informē Apvienoto komiteju par to izstrādājumu sarakstu, kam nākamajā gadā piemēro maksimālo pieļaujamo apjomu un šāda maksimālā apjoma līmeni.

e) Ievešanu atbilstīgi tarifa kvotām, kas atvērtas saskaņā ar 1. panta 4. punktu, arī nosaka atbilstoši šiem pašiem izstrādājumiem noteiktajiem maksimālajiem apjomiem.

f) Neatkarīgi no šā nolīguma 3. panta un šā protokola 1. un 2. panta, ja ir sasniegts maksimālais apjoms, kas noteikts šajā protokolā minēta izstrādājuma ievešanai, līdz kalendārā gada beigām par attiecīgā izstrādājuma ievešanu var atkārtoti uzlikt kopējā muitas tarifa ievedmuitas nodokļus.

Šādā gadījumā līdz 1977. gada 1. jūlijam:

i) Dānija, Norvēģija un Apvienotā Karaliste atkārtoti uzliek šādus muitas nodokļus:

Gadi | Piemērojamo kopējā muitas tarifa nodokļu procents |

1973. | 0 |

1974. | 40 |

1975. | 60 |

1976. | 80 |

ii) Īrija atkārtoti uzliek muitas nodokļus, ko tā piemēro trešām valstīm.

Muitas nodokļus, kas minēti šā protokola 1. un 2. pantā, atkārtoti ievieš nākamā gada 1. janvārī.

g) Pēc 1977. gada 1. jūlija Līgumslēdzējas puses Apvienotajā komitejā izskata iespēju pārskatīt procentu, par kādu palielina maksimālā apjoma robežu, ņemot vērā patēriņa un Kopienas importa tendenceun šā panta piemērošanā gūto pieredzi.

h) Maksimālos pieļaujamos apjomus atceļ to pakāpeniskas tarifa atcelšanas posmu beigās, kuri norādīti šā protokola 1. un 2. pantā.

4. pants

1. Sākotnējā Kopiena līdz 1975. gada 31. decembrim saglabā ievedmuitas nodokļu minimālo likmi attiecībā uz šādiem izstrādājumiem:

Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | Minimālā saglabājamā likme |

91.01 | Kabatas pulksteņi, rokas pulksteņi un citi pulksteņi, tostarp hronometri | 0,35 norēķinu vienības par izstrādājumu |

91.07 | Pulksteņmehānismi (ieskaitot hronometru piedziņas un vadības mehānismus), samontēti: A.Ar balansu un matatsperi | 0,28 norēķinu vienības par izstrādājumu |

91.11 | Pārējās pulksteņu detaļas C.Pulksteņmehānismi, nesamontēti:I.Ar balansu un matatsperi | 0,28 norēķinu vienības par izstrādājumu |

2. Muitas nodokļus, kas minēti 1. punktā, atceļ divos vienādos posmos – 1976. gada 1. janvārī un 1977. gada 1. jūlijā. Neatkarīgi no nolīguma 5. panta 3. punkta, šādi samazinātos nodokļus piemēro, noapaļojot līdz otrajam ciparam aiz komata.

3. Šā nolīguma noteikumus piemēro izstrādājumiem, kas ietverti Briseles nomenklatūras 91. nodaļā, ar nosacījumu, ka Šveice piemēro Eiropas Ekonomikas kopienas, tās dalībvalstu un Šveices Konfederācijas 1967. gada Nolīguma par pulksteņu nozares izstrādājumiem 1972. gada 20. jūlijā Briselē parakstītā Papildu nolīguma noteikumus.

Jebkuras Papildu nolīgumā paredzētās saistības uzskata par saistībām šā nolīguma 22. panta nozīmē.

B IEDAĻA

REŽĪMS, KO PIEMĒRO DAŽU KOPIENAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANAI ŠVEICĒ

5. pants

1. Muitas nodokļus par tādu sākotnējās Kopienas un Īrijas izcelsmes izstrādājumu ievešanu Šveicē, kas minēti šā protokola C pielikumā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Grafiks | Citi izstrādājumi Piemērojamo pamatnodokļu procents |

1973. gada 1. aprīlis | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 80 |

1977. gada 1. jūlijs | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 |

2. Ievedmuitas nodokļus par sākotnējās Kopienas un Īrijas izcelsmes izstrādājumu ievešanu Šveicē, kas ietverti Briseles nomenklatūras pozīcijā Nr. 44.18, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Grafiks | Piemērojamais pamatnodokļu procents |

1973. gada 1. aprīlis | 95 |

1974. gada 1. janvāris | 90 |

1975. gada 1. janvāris | 85 |

1976. gada 1. janvāris | 80 |

1977. gada 1. jūlijs | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 40 |

1981. gada 1. janvāris | 20 |

1982. gada 1. janvāris | 0 |

3. Neatkarīgi no nolīguma 3. panta, Šveice, ņemot vērā ekonomiskās vajadzības un administratīvos apsvērumus, saglabā tiesības piemērot šādus muitas nodokļus par C pielikumā minēto Dānijas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumu ievešanu.

Grafiks | Piemērojamais pamatnodokļu procents |

1973. gada 1. aprīlis | 0 |

1974. gada 1. janvāris | 25 |

1975. gada 1. janvāris | 37,5 |

1976. gada 1. janvāris | 50 |

1977. gada 1. jūlijs | 65 |

1979. gada 1. janvāris | 50 |

1980. gada 1. janvāris | 50 |

1981. gada 1. janvāris | 35 |

1982. gada 1. janvāris | 35 |

1983. gada 1. janvāris | 20 |

1984. gada 1. janvāris | 0 |

6. pants

Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ietverti Briseles nomenklatūras pozīcijās Nr. 44.18, 48.01 un 48.07, Šveice nopietnu grūtību gadījumā patur tiesības ieviest indikatīvu maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā protokola 3. pantā noteiktajām procedūrām. Pārsniedzot šo ievešanas apjomu, var atkārtoti ieviest muitas nodokļus, kas nepārsniedz trešām valstīm piemērojamos muitas nodokļus.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

Tarifa kvotu saraksts 1974. gadam

Dānija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste

Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | Apjoms (metriskajās tonnās) |

Dānija | Norvēģija | Apvienotā Karaliste |

48. nodaļa | papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi | | | |

48.01 | Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate), ruļļos vai sloksnēs: | | | |

C.Kraftpapīrs un kraftkartons | | | |

ex II.citi, izņemot aplīmējamo un maisu kraftpapīru | — | — | 145 |

ex E.Citi: | | | |

Vārdnīcu papīrs; plāns, caurspīdīgs papīrs; pārējais tipogrāfijas papīrs un rakstāmpapīrs, kas nesatur koksnes masu vai kā sastāvā koksnes masa nepārsniedz 5 % | — | — | 202 |

tapešu papīrs | — | — | 244 |

48.03 | Pergamentēts vai tauknecaurlaidīgs papīrs un kartons un to imitācijas, un kalandrēts caurspīdīgs papīrs, ruļļos vai loksnēs | — | — | 126 |

48.07 | Papīrs un kartons un to izstrādājumi, piesūcināti, pārklāti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu (kas nav vienkārši ar līnijām vai rūtiņām un nav 49. nodaļā minētie iespieddarbi), ruļļos vai loksnēs: | | | |

B.citi: | | | |

krītots iespiedpapīrs vai rakstāmpapīrs | — | — | 152 |

citi | — | — | 586 |

48.16 | Papīra vai kartona kārbas, maisi un citi iesaiņojumi | — | — | 207 |

48.21 | Citi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona vai celulozes vates: | | | |

B.citi. | — | — | 147 |

ex 48. nodaļa | Citi 48. nodaļas ražojumi, izņemot ražojumus, kas minēti apakšpozīcijā 48.01 A un pozīcijā 48.09 | 1261 | 309 | 522 |

ex 49. nodaļa | Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni — apliekami ar kopējā muitas tarifa muitas nodokļiem (pozīcijas 49.03, 49.05 A, 49.07 A, 49.07 O II, 49.08, 49.09, 49.10, 49.11 B) | 190 | 96 | 756918,00 [1] |

[1] Sterliņu mārciņās.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

Maksimālo apjomu daudzums 1973. gadam

Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | Apjoms (metriskajās tonnās) |

73.02 | Ferosakausējumi: | |

C.Ferosilīcijs | 6617 |

76.01 | Neapstrādāts alumīnijs; alumīnija atgriezumi un lūžņi: | |

A.neapstrādāts | 9824 |

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Izstrādājumu saraksts, par kuriem Šveice pagarinātajā pārejas periodā samazina nodokļus attiecībā uz Kopienu

Šveices Muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

4801. | Papīrs un kartons (tostarp celulozes vate), ruļļos vai sloksnēs |

4803. | Pergaments vai taukvielas necaurlaidīgs papīrs un kartons un to imitācijas, un glazētais caurspīdīgais papīrs, ruļļos vai loksnēs: |

20 | citi |

4807. | Papīrs un kartons un to izstrādājumi, piesūcināti, pārklāti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu (kas nav vienkārši ar līnijām vai rūtiņām un nav 49. nodaļā minētie iespieddarbi), ruļļos vai loksnēs |

4815. | Cits papīrs un kartons, sagriezts pēc izmēra vai formas: |

22 | citi |

4821. | Citi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona vai celulozes vates: |

20 | Galdauti, galda salvetes un kabatlakatiņi |

--------------------------------------------------

2. protokols

Par izstrādājumiem, uz ko attiecas īpašs režīms, lai ņemtu vērā attiecīgo ražojumu sastāvā esošo lauksaimniecības produktu cenu atšķirības

1. pants

Lai ņemtu vērā to lauksaimniecības produktu cenu atšķirības, kas ietverti šim protokolam pievienotajās tabulās minētajās precēs, šis nolīgums nekavē:

i) ievedot preces, iekasēt nodevu par mainīgo komponentu vai fiksētu summu vai piemērot iekšējos cenu kompensācijas pasākumus;

ii) piemērot attiecīgus pasākumus, preces izvedot.

2. pants

1. Pamatnodokļi par šim protokolam pievienotajās tabulās minētajiem izstrādājumiem ir šādi:

a) sākotnējai Kopienai: nodokļi, kas faktiski piemēroti 1972. gada 1. janvārī;

b) Dānijai, Norvēģijai un Apvienotajai Karalistei:

i) par izstrādājumiem, uz ko attiecas Regula (EEK) Nr. 1059/69:

- no vienas puses, Īrijai,

- no otras puses, Norvēģijai un Apvienotajai Karalistei par izstrādājumiem, uz ko neattiecas Konvencija par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izveidi:

muitas nodokļi, kas noteikti 47. pantā "Aktā par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām", kas sastādīts un pieņemts Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes konferencē; Apvienoto komiteju laikus informē par šiem pamatnodokļiem, un jebkurā gadījumā tas notiek līdz 2. punktā paredzētajai pirmajai samazināšanai;

ii) par citiem izstrādājumiem: nodokļi, kas faktiski piemēroti 1972. gada 1. janvārī;

c) Šveicei: nodokļi, kas norādīti šim protokolam pievienotajā II tabulā.

2. Starpību starp šādi noteiktiem pamatnodokļiem un 1977. gada 1. jūlijā piemērojamiem nodokļiem, kuri norādīti šim protokolam pievienotajās tabulās, pakāpeniski samazina piecos posmos, katrā veicot 20 % samazinājumu, šādos datumos:

1973. gada 1. aprīlī,

1974. gada 1. janvārī,

1975. gada 1. janvārī,

1976. gada 1. janvārī,

1977. gada 1. jūlijā.

Tomēr, ja 1977. gada 1. jūlijā piemērojamais nodoklis ir lielāks par pamatnodokli, šo nodokļu starpību 1974. gada 1. janvārī samazina par 40 %, un atkārtotus samazinājumus ik 20 % apmērā veic:

1975.

gada 1. janvārī,

1976. gada 1. janvārī,

1977. gada 1. jūlijā. 3. Neatkarīgi no nolīguma 5. panta 3. punkta un ja attiecībā uz Apvienotās Karalistes muitas tarifa specifiskajiem nodokļiem vai jaukto nodokļu specifiskajām daļām Kopiena piemēro 39. panta 5. punktu "Aktā par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām", kas sastādīts un pieņemts Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes konferencē, tālāk minētajiem produktiem piemēro 1. un 2. punktu, noapaļojot līdz ceturtajam ciparam aiz komata.

Apvienotās Karalistes muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

22.06 | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem |

ex 22.09 | Alkoholiski šķidrumi (izņemot pozīcijā 22.08 minētos); liķieri un citi alkoholiski dzērieni; alkoholisko produktu maisījumi (zināmi kā "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai: Alkoholiski šķidrumi, kas nav rums, araks, tafija, džins, viskijs, degvīns ar etilspirta saturu 45,2° vai mazāku un plūmju, bumbieru vai ķiršu brendijs, kas satur olas vai olu dzeltenumu un/vai cukuru (saharozi vai invertcukuru) |

4. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ietverti Apvienotās Karalistes muitas tarifa pozīcijās Nr. 19.03, 22.06 un 35.01 B, Apvienotā Karaliste līdz 1973. gada 1. jūlijam var atlikt pirmo no 2. punktā minētajām tarifu samazināšanām.

3. pants

1. Šo protokolu piemēro arī alkoholiskiem dzērieniem, kas ietverti kopējā muitas tarifa apakšpozīcijā 22.09 C un nav norādīti šim protokolam pievienotajā I un II tabulā. Par noteikumiem, kas reglamentē šiem produktiem piemērojamos tarifa samazinājumus, lemj Apvienotā komiteja.

Šo noteikumu izstrādes laikā vai vēlāk Apvienotā komiteja lemj, vai šajā protokolā iekļaut citus Briseles nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļā ietvertus izstrādājumus, uz kuriem Līgumslēdzēju pušu teritorijā neattiecas lauksaimniecības noteikumi.

2. Šādā nepieciešamības gadījumā Apvienotā komiteja papildina 3. protokola II un III pielikumu.

I TABULA

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA

Piezīme:

šajā sarakstā norādītie saīsinājumi "mk", "cpn" un "mpn" nozīmē attiecīgi "mainīgais komponents", "cukura papildu nodoklis" un "miltu papildu nodoklis".

[1]

Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | Pamatnodokļi | Nodoklis, kas piemērojams no 1977. gada 1. jūlija |

15.10 | Taukskābes; skābās eļļas no rafinēšanas; alifātiskie spirti: | | |

ex C.pārējās taukskābes; skābās eļļas no rafinēšanas: | | |

Produkti, kas iegūti no priedes koksnes un kuru taukskābju saturs ir 90 % no svara vai vairāk | 4,5 % | 0 |

17.04 | Cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao: | | |

A.Lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 svara % saharozes, bet bez citām piedevām | 21 % | 12 % |

B. Košļājamā gumija | 8 % + mk, kas nepārsniedz 23 % | mk |

C.Baltā šokolāde | 13 % + mk, kas nepārsniedz 27 % | mk |

D.Citi | 13 % + mk, kas nepārsniedz 27 % + cpn | mk |

18.06 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu: | | |

A.Kakao pulveris, citādi nesaldināts kā tikai ar saharozi | 10 % + mk | mk |

B.Saldējums (izņemot saldējuma pulveri/sauso saldējumu) un citi pārtikas ledus veidi | 12 % + mk, kas nepārsniedz 27 % + cpn | mk |

C.Šokolāde un šokolādes izstrādājumi, ar pildījumu vai bez tā; cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji, pagatavoti no cukura aizstājējiem, ar kakao piedevu: | 12 % + mk, kas nepārsniedz 27 % + cpn | mk |

D.citi: | | |

I.kas nesatur piena taukus vai satur tos mazāk par 1,5 % no svara: | | |

a)tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība nepārsniedz 500 g | 12 % + mk, kas nepārsniedz 27 % + cpn | mk |

b)pārējie | | |

tiešajā iesaiņojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk kā 1 kg | 19 % + mk | mk |

citi | 19 % + mk | 6 % + mk |

II.Ar piena tauku saturu: | | |

a)1,5 svara % vai vairāk, bet ne vairāk kā 6,5 svara %: | | |

1.tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība nepārsniedz 500 g | 12 % + mk, kas nepārsniedz 27 % + cpn | mk |

2.citi: | | |

tiešajā iesaiņojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk kā 1 kg | 19 % + mk | mk |

citi | 19 % + mk | 6 % + mk |

b)vairāk nekā 6,5 svara %, bet mazāk nekā 26 svara %: | | |

1.tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība nepārsniedz 500 g | 12 % + mk | mk |

2.citi: | | |

tiešajā iesaiņojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk kā 1 kg | 19 %. + mk | mk |

citi | 19 % + mk | 6 % + mk |

c)26 svara % vai vairāk: | | |

1.tiešajā iesaiņojumā, kura neto ietilpība nepārsniedz 500 g | 12 % + mk | mk |

2.citi: | | |

tiešajā iesaiņojumā ar neto ietilpību vairāk par 500 g, bet ne vairāk kā 1 kg | 19 % + mk | mk |

citi | 19 % + mk | 6 % + mk |

19.01 | Iesala ekstrakts | 8 % + mk | mk |

19.02 | Miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta izstrādājumi, kurus lieto kā zīdaiņu pārtiku vai diētas vai kulinārijas mērķiem un kuri satur mazāk par 50 svara % kakao | 11 % + mk | mk |

19.03 | Makaroni, spageti un tamlīdzīgi produkti. | 12 % + mk | mk |

19.04 | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, ko iegūst no kartupeļu cietes vai citām cietēm | 10 % + mk | mk |

19.05 | Gatavā pārtika, kas iegūta, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (pūstie rīsi, kukurūzas pārslas un tamlīdzīgi produkti) | 8 % + mk | mk |

19.06 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti | 7 % + mk | mk |

19.07 | Maize, galetes un citi parasti maizes izstrādājumi, kas nesatur pievienotu cukuru, medu, olas, taukus, sieru vai augļus: | | |

A.Kraukšķīga maize | 9 % + mk, kas nepārsniedz 24 % + mpn | mk |

B.Macas | 6 % + mk, kas nepārsniedz 20 % + mpn | mk |

C.Lipekļa maize diabētiķiem | 14 % + mk | mk |

D.citi | 14 % + mk | mk |

19.08 | Mīklas izstrādājumi, cepumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi, kas satur vai nesatur kakao jebkurā attiecībā: | | |

A.Piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi | 13 % + mk | mk |

B.citi | 13 % + mk, kas nepārsniedz 30 % + mpn vai 35 % + cpn | mk |

21.01 | Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji; cigoriņu ekstrakti, esences un koncentrāti: | | |

A.Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji: | | |

II.citi | 8 % + mk | mk |

B.A apakšpozīcijā aprakstīto produktu ekstrakti, esences un koncentrāti: | | |

II.citi | 14 % + mk | mk |

21.04 | Mērces; garšvielu maisījumi un piedevu maisījumi: | | |

B.citi: | | |

kuru sastāvā ir tomāti | 18 % | 10 % |

nav noteikts | 18 % | 6 % |

21.05 | Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi: | | |

A.Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā: | | |

kuru sastāvā ir tomāti | 18 % | 10 % |

nav noteikts | 18 % | 6 % |

21.06 | Dabīgie raugi (aktīvi vai neaktīvi); gatavi cepamie pulveri: | | |

A.Aktīvi dabīgie raugi: | | |

II.Maizes raugs | 15 % + mk | mk |

B.Neaktīvi dabīgie raugi: | | |

I.Tablešu, kubiņu vai tamlīdzīgā veidā vai tiešajā iesaiņojumā ar tīro svaru ne vairāk kā 1 kg | 13 % | 4 % |

II.citi | 8 % | 4 % |

21.07 | Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur: | | |

A.Labība graudu vai vārpu veidā, iepriekš termiski apstrādāta vai citādi sagatavota: | 13 % + mk | mk |

B.Pelmeņi, makaroni, spageti un līdzīgi produkti, bez pildījuma, termiski apstrādāti iepriekš minēto samaisījumi, ar pildījumu | 13 % + mk | mk |

C.Saldējums (izņemot saldējuma pulveri/sauso saldējumu) un citi pārtikas ledus veidi | 13 % + mk | mk |

D.Gatavs jogurts; gatavs piens, pulvera veidā, izmantošanai zīdaiņu pārtikā vai diētiskiem vai kulinārijas mērķiem | 13 % + mk | mk |

E.Siera fondī. | 13 % + mk, kas nepārsniedz 35 norēķinu vienības uz 100 kg tīrā svara | mk, kas nepārsniedz 25 norēķinu vienības uz 100 kg tīrā svara |

F.citi: | | |

I.kas nesatur piena taukus vai satur tos mazāk par 1,5 % no svara | | |

a)kas nesatur saharozi vai satur mazāk nekā 5 svara % saharozes (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze): | | |

ex 1.kas nesatur cieti vai satur cieti mazāk par 5 % no svara:hidrolizēti proteīni; autolīzes raugs | 20 % | 6 % |

2.kas satur 5 svara % vai vairāk cietes | 13 % + mk | mk |

b)kas satur 5 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 15 svara % saharozes (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) | 13 % + mk | mk |

c)ar saharozes saturu 15 % vai vairāk, bet mazāk par 30 % (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze): | 13 % + mk | mk |

d)kas satur 30 % un vairāk, bet mazāk nekā 50 svara % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze): | 13 % + mk | mk |

c)kas satur 50 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 85 svara % saharozes (tostarp invertcukuru, kas izteikts kā saharoze). | 13 %+ mk | mk |

f)kurā ir 85 svara % vai vairāk saharozes (tostarp invertcukurs, kas izteikts kā saharoze); | 13 % + mk | mk |

II.ar piena tauku saturu 1,5 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 6 svara % | 13 % + mk | mk |

III.ar piena tauku saturu 6 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 12 svara %; | 13 % + mk | mk |

IV.ar piena tauku saturu 12 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 18 svara %; | 13 % + mk | mk |

V.ar piena tauku saturu 18 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 26 svara %; | 13 % + mk | mk |

VI.ar piena tauku saturu 26 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 45 svara %; | | |

tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + mk | mk |

citas | 13 % + mk | 6 % + mk |

VII.ar piena tauku saturu 45 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 65 svara %; | | |

tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + mk | mk |

citas | 13 % + mk | 6 % + mk |

VIII.ar piena tauku saturu 65 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 85 svara %: | | |

tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + mk | mk |

citas | 13 % + mk | 6 % + mk |

IX.ar piena tauku saturu 85 svara % vai vairāk: | | |

1.tiešajā iepakojumā ar neto ietilpību 1 kg vai mazāk | 13 % + mk | mk |

2.citas | 13 % + mk | 6 % + mk |

22.02 | Limonāde, aromatizēti minerālūdeņi un aromatizēti gāzētie ūdeņi, un citi bezalkoholiskie dzērieni, neieskaitot augļu un dārzeņu sulas, kas ietvertas pozīcijā 20.07: | | |

ex A.kas nesatur pienu vai piena taukvielas: | | |

kas nesatur cukuru (saharozi vai invertcukuru) | 15 % | 0 |

B.citi. | 8 % + mk | mk |

22.03 | Iesala alus | 24 % | 10 % |

22.06 | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem: | | |

A.Ar faktisko spirta saturu 18° vai mazāk, iesaiņojumā ar šādu ietilpību: | | |

I.2 litri vai mazāk | 17 norēķinu vienības/hl | 0 |

II.vairāk par 2 l | 14 norēķinu vienības/hl | 0 |

B.Ar faktisko spirta saturu, kas pārsniedz 18°, bet nepārsniedz 22°, iesaiņojumā ar šādu ietilpību: | | |

I.2 litri vai mazāk | 19 norēķinu vienības/hl | 0 |

II.vairāk par 2 litriem | 16 norēķinu vienības/hl | 0 |

C.Ar faktisko spirta saturu, kas pārsniedz 22°, iesaiņojumā ar šādu ietilpību: | | |

I.2 litri vai mazāk | 1,60 norēķinu vienības/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību + 10 norēķinu vienības/hl | 0 |

II.Vairāk par 2 litriem | 1,60 norēķinu vienības/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību | 0 |

22.09 | Alkoholiski šķidrumi (izņemot pozīcijā 22.08 minētos); liķieri un citi alkoholiski dzērieni; alkoholisko produktu maisījumi (zināmi kā "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai | | |

C.Alkoholiskie dzērieni: | | |

ex V.Citi: | | |

3.satur olas vai olu dzeltenumus un/vai cukuru (saharoze vai invertcukurs): | | |

a)2 litri vai mazāk | 1,60 norēķinu vienības/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību + 10 norēķinu vienības/hl | 1 norēķinu vienība/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību + 6 norēķinu vienības/hl |

b)vairāk nekā 2 litri | 1,60 norēķinu vienības/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību | 1 norēķinu vienība/hl uz spirta tilpumkoncentrācijas vienību |

29.04 | Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

C.Daudzvērtīgie spirti: | | |

II.Mannīts | 12 % + mk | 8 % + mk |

C. III.Sorbīts | | |

a)ūdens šķīdumā: | | |

1.kas satur 2 svara % vai mazāk mannīta, pārrēķinot sorbītā | 12 % + mk | 6 % + mk |

2.cits | 9 % + mk | 6 % + mk |

b)citi: | | |

1.kas satur 2 svara % vai mazāk mannīta, pārrēķinot sorbītā | 12 % + mk | 6 % + mk |

2.cits. | 9 % + mk | 6 % + mk |

29.10 | Acetāli un pusacetāli, kā arī acetāli un pusacetāli, kas satur vienkāršu vai saliktu skābekļa funkcionālo grupu, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

ex B.citi: | | |

Metilglikozīdi | 14,4 % | 8 % |

29.14 | Polikarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfonētie (sēru saturošie), nitrētie un nitrozētie atvasinājumi: | | |

ex A.piesātinātas acikliskās monokarbonskābes: | | |

mannīta un sorbīta esteri | no 8,8 % līdz 18,4 % | 8 % |

ex B.Nepiesātinātas acikliskās monokarbonskābes: | | |

Mannīta un sorbīta esteri | no 12 % līdz 13,6 % | 8 % |

29.15 | Polikarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes: šo savienojumu halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

A.Acikliskās polikarbonskābes: | | |

ex V.citas: | | |

itakonskābe un tās sāļi un esteri | 10,4 % | 0 |

29.16 | Karbonskābes, kas satur spirta, fenola, aldehīda vai ketona funkcionālo grupu, un citas vienkāršas vai saliktas karbonskābes, kas satur skābekļa funkcionālo grupu, un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfonētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

A.Karbonskābes, kas satur spirta funkcionālo grupu: | | |

I.Pienskābe un tās sāļi un esteri | 13,6 % | 0 |

IV.Citronskābe un tās sāļi un esteri: | | |

a)citronskābe | 15,2 % | 0 |

b)neapstrādāts kalcija citrāts | 5,6 % | 0 |

c)citi | 16 %· | 0 |

ex VIII.citi: | | |

glicerīnskābes, glikolskābes, saharīnskābes, izosaharīnskābes un heptasaharīnskābes un to sāļi un esteri | 12 % | 8 % |

29.35 | Heterocikliskie savienojumi; nukleīnskābes: | | |

ex Q.citi: | | |

bezūdens mannīta un sorbīta savienojumi, izņemot maltolu un izomaltolu | 10,4 % | 8 % |

29.43 | Ķīmiski tīri cukuri, izņemot saharozi, glikozi un laktozi; cukuru ēteri un esteri un šo savienojumu sāļi, izņemot pozīcijās 29.39, 29.41 un 29.42 minētos preparātus: | | |

B.citi. | 20 % | 8 % |

29.44 | Antibiotikas: | | |

A.Penicilīni | 16,8 % | 0 |

35.01 | Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes: | | |

A.Kazeīns: | | |

I.reģenerētu tekstilšķiedru ražošanai [1] | 2 % | 0 |

II.rūpnieciskiem mērķiem, izņemot pārtikas produktu vai lopbarības ražošanu [1] | | |

kas satur 50 svara % vai vairāk ūdeni | 5 % | 5 % |

citi | 0 | 3 % |

III.citi | 14 % | 12 % |

B.Kazeīna līmes | 13 % | 11 % |

C.citi | 10 % | 8 % |

35.05 | Dekstrīni un dekstrīnu līmes; šķīstošās vai izkarsētās cietes; līmes no cietes: | | |

A.Dekstrīni; šķīstošās vai izkarsētās cietes; | 14 % + mk | mk |

B.Līmes no dekstrīna vai no cietes | 13 % + mk ar maks. 18 % | mk |

35.06 | Gatavas līmes, kas citur nav minētas; preparāti, ko paredzēts izmantot kā līmes, iesaiņoti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes, ar tīrsvaru ne lielāku kā 1 kg: | | |

A.Gatavas līmes, kas citur nav minētas: | | |

ex II.citādas līmes; | | |

uz nātrija silikāta emulsijas bāzes | 12,8 % | 0 |

ex B.Preparāti, ko izmanto kā līmes, iesaiņoti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes iesaiņojumā, kura tīrsvars nepārsniedz 1 kg: | | |

uz nātrija silikāta emulsijas bāzes | 15,2 % | 0 |

38.12 | Gatavi glazējumi, gatavas apretūras un gatavas kodnes, kādas izmanto tekstila, papīra, ādas vai līdzīgās rūpniecības nozarēs: | | |

A.Gatavi glazējumi un gatavas apretūras: | | |

I.Uz vielu ar cietes īpašībām bāzes | 13 % + mk ar maks. 20 % | mk |

38.19 | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp dabīgo produktu maisījumi), kas nav minēti citur; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības atliekvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas: | | |

Q.Liešanas masas pamatsaistvielas, kuru pamatā ir sintētiskie sveķi; | 12,8 % | 8 % |

ex T. citi:— sorbīta krekinga produkti | | |

Šajā apakšpozīcijā izdarītais ieraksts ir pakļauts nosacījumiem, kādus nosaka kompetentās iestādes. | 14,4 %· | 8 % |

39.02 | Polimerizācijas un kopolimerizācijas produkti (piemēram, polietilēns, politetrahaloetilēni, poliizobutilēns, polistirols, polivinilhlorīds, polivinilacetāts, polivinilhloracetāts un citi polivinila atvasinājumi, poliakrila un polimetakrila atvasinājumi, kumarona un indēna sveķi): | | |

ex C.citi: | | |

adhezīvi uz sveķu emulsiju bāzes | no 12 % līdz 18,4 % | 0 |

39.06 | Citi polimēri, mākslīgie sveķi un mākslīgie plastmasas materiāli, tostarp algīnskābe, tās sāļi un esteri; linoksīns: | | |

ex B.citi:dekstrāns | 16 % | 6 % |

nav norādīts, izņemot linoksīnu | 16 %. | 8 % |

II TABULA

ŠVEICE

Šveices Muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts | [2]Pamatnodokļi | [2]Nodoklis, kas piemērojams no 1977. gada 1. jūlija |

Šveices franki par 100 bruto kg | Šveices franki par 100 bruto kg |

1510. | Taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; alifātiskie spirti: | | |

ex 20 | no taleļļas iegūtas skābās eļļas | 1,0 | 0 |

1704. | Cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao: | | |

20 | košļājamā gumija | 41,0 + mk, kas nepārsniedz 70,0 | mk |

30 | citi | 53,0 + mk, kas nepārsniedz 90,0 | mk |

1806.01 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu: | | |

ex | saldējums | 50,0 | 47,50 |

ex | citi, izņemot tādus maisījumus, kas pēc svara satur vairāk nekā 12 % sviesta taukvielu vai kas sastāv no vairāk kā 20 % piena sastāvdaļām, iepakojumos, kuru tīrais svars pārsniedz 1 kg | 50,0 | 40,0 |

1901.01 | Iesala ekstrakts | 20,0 + mk | mk |

1902. | Miltu, cietes vai iesala ekstrakta izstrādājumi, kurus lieto kā pārtiku zīdaiņiem vai diētas vai kulinārijas mērķiem, kas satur mazāk par 50 svara % kakao | | |

ex 10 | Izstrādājumi, kuros dominē kartupeļu milti, neatkarīgi no tā, vai tie ir mannas putraimu, pārslu vai citā formā, un izstrādājumi, kas pēc svara satur vairāk nekā 12 % piena taukvielu, iepakojumos, kuru tīrais svars pārsniedz 2 kg | 10,0 + mk | mk |

ex 20 | citi, izņemot izstrādājumus, kas pēc svara satur vairāk nekā 12 % piena taukvielu, iepakojumos, kuru tīrais svars pārsniedz 2 kg | 20,0 + mk, kas nepārsniedz 40,0 | mk |

1903.01 | Makaroni, spageti un tamlīdzīgi produkti. | 3,0 + mk, kas nepārsniedz 25,0 | mk |

1904. | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, ko iegūst no kartupeļu cietes vai citām cietēm: | 10 + mk | mk |

10 | tapioka, ko iegūst no kartupeļu cietes | 5,0 | 4,0 |

20 | citi | 2,50 | 2,0 |

1905.01 | — gatavi pārtikas izstrādājumi, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus: pūstie rīsi, kukurūzas pārslas un tamlīdzīgi produkti | 25,0 | 20,0 |

1906.01 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti | 40,0 | 32,0 |

1907. | Maize, galetes un citi parasti maizes izstrādājumi, kas nesatur pievienotu cukuru, medu, olas, taukus, sieru vai augļus, | | |

10 | neiepakoti pārdošanai | 5,0 | 4,0 |

20 | jebkādā veidā iepakoti pārdošanai | 15,0 + mk, kas nepārsniedz 35,0 | mk |

1908. | Mīklas izstrādājumi, cepumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi, kas satur vai nesatur kakao jebkurā attiecībā: | | |

10 | kas nav saldināti un nesatur kakao vai šokolādi | 27,0 + mk, kas nepārsniedz 55,0 | mk |

20 | citi | 60,0 + mk, kas nepārsniedz 100,0 | mk |

2101. | Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji; cigoriņu ekstrakti, esences un koncentrāti: | | |

ex 10 | grauzdēti kafijas aizstājēji, veseli vai gabalos, izņemot grauzdētus cigoriņus | 2,0 | 1,60 |

ex 12 | citi, izņemot grauzdētu cigoriņu produktus | 21,0 + mk, kas nepārsniedz 50,0 | mk |

2104. | Garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi: | | |

| paredzēti rūpnieciskai ražošanai | 10,0 | 0 |

| citi: | | |

10 | produkti, kas satur tomātus | 50,0 | 27,50 |

20 | citi | 50,0 | 0 |

2105. | Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi: | | |

10 | zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā: | | |

| produkti, kas satur tomātus | 50,0 | 27,50 |

| citas | 50,0 | 0 |

2106. | Dabiskie raugi (aktīvi vai neaktīvi); gatavi cepamie pulveri: | | |

| citi dabiskie raugi | 10,0 | 4,0 |

2107. | Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur: | | |

ex 10 | bezalkohola maisījumi no dārzeņu ekstraktiem un koncentrātiem, saldināti vai nesaldināti | 120 + mk | mk |

16 | labības graudi, drupināti vai sagatavoti kukurūzas pārslu un līdzīgu izstrādājumu ražošanai | 6,0 | 4,80 |

20 | kukurūza | 13 + mk, kas nepārsniedz 25 | mk |

22 | mazie rīsi | 30,0 | 24,0 |

26 | zīdaiņu pārtika | 50,0 | 40,0 |

ex 40 | saldējums | 110,0 | 100,0 [3] |

ex 40 | hidrolizēti proteīni; autolīzes raugs | 110,0 | 30,0 |

ex 40 | gatavi jogurti | 110,0 | 100,0 |

ex 40 | citi, izņemot izstrādājumus, kas pēc svara satur vairāk nekā 12 % sviesta taukvielu vai kas sastāv no vairāk kā 20 % piena sastāvdaļām, iepakojumos, kuru tīrais svars pārsniedz 1 kg | 44 + mk | mk |

2202. | Limonāde, aromatizēti minerālūdeņi un aromatizēti gāzētie ūdeņi, un citi bezalkoholiskie dzērieni, neieskaitot augļu un dārzeņu sulas, kas ietvertas pozīcijā 20.07: | | |

40 | citi | 8,0 | 6,40 |

2203. | Iesala alus: | | |

08 | cisternvagonos un mucās, kuru tilpums pārsniedz 2 hektolitrus | 15,0 [4] | 6,0 [4] |

10 | mucās, kuru tilpums ir 2 hektolitri vai mazāk | 9,0 [4] | 3,50 [4] |

| pudelēs, bundžās vai līdzīgos traukos: | | |

12 | stikla pudelēs | 16,0 [4] | 6,0 [4] |

14 | cits | 20,0 [4] | 8,0 [4] |

2206. | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem | | |

10 | ar spirta saturu līdz 18° | 30,0 | 0 |

20 | ar spirta saturu vairāk par 18° | 50,0 | 0 |

2209. | Alkoholiski šķidrumi (izņemot pozīcijā 2208 minētos); liķieri un citi alkoholiski dzērieni; alkoholisko produktu maisījumi (zināmi kā "koncentrēti ekstrakti") dzērienu ražošanai | | |

ex 40 | liķieri un citi saldināti alkoholiski dzērieni, aromatizēti vai nearomatizēti; saldināti vai olas saturoši | 75,0 | 45,0 |

2904. | Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

50 | sorbītu | 2,20 | 0 |

ex 60 | mannītu | 1,50 | 0 |

ex 2910.01 | metilglikozīdi | 2,0 | 0 |

ex 2914.44 | mannīta un sorbīta esteri | 1,50 | 0 |

ex 2915.30 | propionskābe, tās sāļi un esteri | 1,50 | 0 |

2916. | Karbonskābes, kas satur spirta, fenola, aldehīda vai ketona funkcionālo grupu, un citas vienkāršas vai saliktas karbonskābes, kas satur skābekļa funkcionālo grupu, un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes, un to halogenētie, sulfonētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi: | | |

10 | pienskābe: | 0,75 | 0 |

12 | pienskābes sāļi (laktāti) | 5,0 | 0 |

30 | citronskābe | 2,0 | 0 |

32 | citronskābes sāļi (citrāti) | 2,0 | 0 |

ex 60 | pienskābes esteri un citronskābes esteri; glikonskābe, tās sāļi un esteri glicerīnskābe, cukurskābe, izocukurskābe, heptacukurskābe, to sāļi un esteri. | 2,50 | 0 |

2935. | Heterocikliskie savienojumi; mucleic acids: | | |

ex 30 | bezūdens mannīta un sorbīta savienojumi (piemēram, sorbitāns), izņemot maltolu un izomaltolu | 1,50 | 0 |

2943. | Ķīmiski tīri cukuri, izņemot saharozi, glikozi un laktozi; cukura ēteri un esteri un to sāļi, izņemot pozīcijās Nr. 2939, 2941, 2942 minētos produktus. | | |

ex 10 | sorboze | 8,50 | 0 |

ex 20 | sorbozes sāļi un esteri | 1,50 | 0 |

ex 2944.01 | Penicilīni | 50,0 | 0 |

3501. | Kazeīns, kazeināti un citi kazīna atvasinājumi, kazeīna līmes: | | |

20 | kazeīna līmes | 22,0 | 15,0 |

3505.01 | Dekstrīni un dekstrīnu līmes; šķīstošās vai izkarsētās cietes; līmes no cietes | 6,0 | 4,80 |

3506. | Gatavas līmes, kas citur nav minētas; preparāti, ko paredzēts izmantot kā līmes, iesaiņoti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes, ar tīrsvaru ne lielāku kā 1 kg: | | |

ex 12 | uz nātrija silikāta emulsijas bāzes | 7,0 | 0 |

ex 20 | uz nātrija silikāta emulsijas bāzes | 20,0 | 0 |

ex 3812.01 | Gatavi glazējumi un gatavas apretūras uz vielu ar cietes īpašībām bāzes | 5,0 | 0 |

3819. | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp dabīgo produktu maisījumi), kas nav minēti citur; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības atliekvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas: | | |

ex 50 | sorbīta krekinga produkti; liešanas masas pamatsaistvielas, kuru pamatā ir sintētiskie sveķi | 1,50 | 0 |

3902. | Polimerizācijas un kopolimerizācijas produkti: | | |

ex 20 | adhezīvi uz sveķu emulsiju bāzes | 6,50 | 0 |

ex 22 | adhezīvi uz sveķu emulsiju bāzes | 6,50 | 0 |

3906. | Citi polimēri, mākslīgie sveķi un mākslīgie plastmasas materiāli, tostarp algīnskābe, tās sāļi un esteri; linoksīns: | | |

ex 10 | izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus, kā arī linoksīnu | 2,50 | 0 |

ex 20 | izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus, kā arī linoksīnu | 2,50 | 0 |

ex 30 | izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus, kā arī linoksīnu | 15,0 | 0 |

ex 32 | izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus, kā arī linoksīnu | 30,0 | 0 |

ex 40 | izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus, kā arī linoksīnu | 40,0 | 0 |

ex 42 | izņemot algīnskābi, tās sāļus un esterus, kā arī linoksīnu | 55,0 | 0 |

[1] Uz ierakstu šajā pozīcijā attiecas noteikumi, ko izvirza kompetentās iestādes.

[2] Produktiem ar pievienotu spirta saturu uzliek maksājumus saskaņā ar Šveices muitas tiesību aktiem attiecībā uz spirtu.

[3] Kad visā Kopienā apstiprinās tāda saldējuma pārdošanu, kas satur augu taukus, šo likmi samazinās līdz 90 Šveices frankiem.

[4] Pieskaita papildu nodokli (mieži un citi produkti, ko izmanto alus ražošanā).

--------------------------------------------------

3. Protokols

Par jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājums" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

I SADAĻA

Jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājums" definīcija

1. pants

Šā nolīguma īstenošanas nolūkā, kā arī neskarot šā protokola 2. un 3. panta noteikumus, izstrādājumus uzskata par:

1. Kopienas izcelsmes izstrādājumiem:

a) Kopienā pilnīgi iegūtus izstrādājumus;

b) izstrādājumus, kuri iegūti šajā valstī un kuru ražošanai ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro izstrādājumiem, kas šā protokola izpratnē ir Šveices izcelsmes izstrādājumi;

2. Šveices izcelsmes izstrādājumiem:

a) Šveicē pilnīgi iegūti izstrādājumus;

b) izstrādājumus, kuri iegūti šajā valstī un kuru ražošanai ir izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka minētie izstrādājumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro izstrādājumiem, kas šā protokola izpratnē ir Kopienas izcelsmes izstrādājumi.

Uz C sarakstā minētajiem izstrādājumiem šis protokols īslaicīgi neattiecas.

2. pants

1. Ciktāl Kopienas un Austrijas, Islandes, Portugāles, Somijas un Zviedrijas tirdzniecību un Šveices un minēto piecu valstu tirdzniecību, kā arī šo sešu valstu savstarpējo tirdzniecību reglamentē nolīgumi par noteikumiem, kas ir vienādi ar šā protokola noteikumiem, šādus izstrādājumus arī uzskata par:

A. Kopienas izcelsmes precēm: izstrādājumi, kas minēti 1. panta 1. punktā, kuri pēc to izvešanas no Kopienas nav apstrādāti vai pārstrādāti nevienā no šīm piecām valstīm vai nav pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tajās, lai tiem piešķirtu šo valstu izcelsmes preču statusu saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst šā protokola 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem un kas ietverti iepriekš minētajos nolīgumos, ja vien:

a) apstrādē vai pārstrādē ir izmantoti tikai kādas no šo piecu valstu, Kopienas vai Šveices izcelsmes izstrādājumi;

b) ja sarakstos A un B, kuri minēti 5. pantā, procentuālo attiecību norma nosaka proporciju nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtībā, kas var tikt iegūta noteiktos apstākļos, pievienotā vērtība iegūta, katrā no valstīm ievērojot minēto procentuālo attiecību normu, kā arī citus minētajos sarakstos ietvertus noteikumus, bez vērtības uzkrājuma pārejas iespējas no vienas valsts uz citu;

B. Norvēģijas izcelsmes precēm: izstrādājumus, kas minēti 1. panta 2. punktā, kuri pēc to izvešanas no Šveices nav apstrādāti vai pārstrādāti nevienā no šīm piecām valstīm vai nav pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tajās, lai tiem piešķirtu šo valstu izcelsmes preču statusu saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst šā protokola 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem un kas ietverti iepriekš minētajos nolīgumos, ja vien:

a) apstrādē vai pārstrādē ir izmantoti tikai kādas no šīm sešām valstīm, Kopienas vai Šveices izcelsmes izstrādājumi;

b) ja sarakstos A un B, kuri minēti 5. pantā, procentuālo attiecību norma nosaka proporciju nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtībā, kas var tikt iegūta noteiktos apstākļos, pievienotā vērtība iegūta, katrā no valstīm ievērojot minēto procentuālo attiecību normu, kā arī citus minētajos sarakstos ietvertus noteikumus, bez vērtības uzkrājuma pārejas iespējas no vienas valsts uz citu.

2. Šā panta 1. punkta A. apakšpunkta a) punkta un B. apakšpunkta a) punkta īstenošanas nolūkā tas, ka izstrādājumus, kuri nav tajos minēti,izmanto attiecībā, kas kopumā nepārsniedz 5 % no Šveicē vai Kopienā iegūto un ievesto izstrādājumu vērtības, neietekmē Kopienas izstrādājumu izcelsmes noteikšanu, ja vien to dēļ ražojumi, ko sākotnēji izved no Kopienas vai Šveices, nezaudē savu Kopienas vai Šveices izcelsmes statusu, ja tie būtu tajos ietverti.

3. Gadījumos, kas minēti 1. A. apakšpunkta b) punktā un B. apakšpunkta b) punktā un 2. punktā, nedrīkst iekļaut nevienu nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu, ja tas atrodas tikai tādā apstrādē vai pārstrādē, kas paredzēta 5. panta 3. punktā.

3. pants

Neskarot 2. panta noteikumus un tad, ja visi minētajā pantā paredzētie nosacījumi tomēr ir ievēroti, iegūtos izstrādājumus neturpina uzskatīt par izstrādājumiem, kuru izcelsme vieta ir attiecīgi Kopiena vai Šveice, ja vien Kopienas vai Šveices izcelsmes apstrādāto vai pārstrādāto izstrādājumu vērtība neveido iegūto izstrādājumu vērtības lielāko procentuālo daļu. Ja tas tā nav, iegūtos izstrādājumus uzskata par tās valsts izcelsmes izstrādājumiem, kurā iegūtā pievienotā vērtība veido lielāko to vērtības procentuālo daļu.

4. pants

Šādus ražojumus uzskata par pilnīgi iegūtiem Kopienā vai Šveicē 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē:

a) minerālproduktus, ko iegūst no zemes vai jūras gultnes;

b) šajā valstī novāktos augu valsts produktus;

c) šajā valstī dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) šajā valstī dzimušu un audzētu dzīvu dzīvnieku produktus;

e) produktus, kas šajā valstī iegūti medījot vai zvejojot;

f) jūras zvejniecības produktus un citus produktus, ko ar tās kuģiem iegūst jūrā;

g) produktus, kas izgatavoti uz šās valsts zivju pārstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem produktiem;

h) lietotus priekšmetus, kas ir savākti šajā valstī un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

i) atkritumus un lūžņus, ko rada šajā valstī veiktās ražošanas darbības;

j) preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kuri minēti a) līdz i) apakšpunktā.

5. pants

1. Nolūkā īstenot 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu par pietiekamu apstrādi vai pārstrādi uzskata šādu:

a) apstrādi vai pārstrādi, kuras rezultātā iegūtās preces klasificē citā tarifa pozīcijā nekā tajā, kurā minēti apstrādātie vai pārstrādātie izstrādājumi, izņemot tādu apstrādi vai pārstrādi, kas noteikta A sarakstā, ja piemēro šā saraksta īpašos noteikumus;

b) apstrādi vai pārstrādi, kas norādīta B sarakstā.

"Iedaļas", "nodaļas" un "tarifa pozīcijas" ir iedaļas, nodaļas un tarifa pozīcijas Briseles nomenklatūrā preču klasifikācijai muitas tarifos.

2. Ja attiecībā uz noteiktu iegūtu ražojumu procentuālo attiecību norma A un B sarakstā ierobežo to izejmateriālu un sastāvdaļu vērtību, ko var izmantot, tad kopējā šo izejmateriālu un sastāvdaļu vērtība neatkarīgi no tā, vai apstrādes, pārstrādes vai montāžas procesa dēļ tarifa pozīcija saskaņā ar šajos sarakstos minētajiem ierobežojumiem un nosacījumiem ir vai nav mainījusies, attiecībā uz iegūtā izstrādājuma vērtību nedrīkst pārsniegt to vērtību, kas atbilst vai nu vienotajai likmei, ja likmes abos sarakstos ir vienādas, vai augstākajai likmei no šīm divām, ja tās ir atšķirīgas.

3. Lai īstenotu 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, šādas darbības ir uzskatāmas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumiem piešķirtu konkrētas valsts izcelsmes preču statusu, neatkarīgi no tā, vai ir notikusi tarifa pozīcijas maiņa.:

a) darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu izstrādājumu saglabāšanu labā stāvoklī transportējot un glabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, dzesināšana, sālīšana, apstrāde ar sēra dioksīdu vai citiem ūdens šķīdumiem, bojājumu noņemšana un līdzīgas darbības);

b) vienkāršas darbības — putekļu noslaucīšana, sijāšana, šķirošana, klasifikācija, saskaņošana (ieskaitot izstrādājumu komplektu veidošanu), mazgāšana, krāsošana, sagriešana;

c) i) iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un montāža;

ii) vienkārša iepildīšana pudelēs, flakonos, maisos, somās, kārbās, piestiprināšana pie dēlīšiem utt., kā arī citas vienkāršās iesaiņošanas darbības;

d) marķējuma, etiķešu vai citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

e) vienkārša vienādu vai dažādu izstrādājumu sajaukšana, ja viena vai vairākas maisījuma sastāvdaļas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem nosacījumiem, lai izstrādājumus varētu uzskatīt par Kopienas vai Šveices izcelsmes ražojumiem;

f) vienkārša izstrādājumu daļu montāža, lai izveidotu gatavu izstrādājumu;

g) divu vai vairāku a) līdz f) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

h) dzīvnieku kaušana.

6. pants

1. Ja 5. panta A un B sarakstā ir paredzēts, ka Kopienā vai Šveicē iegūtas preces uzskata par konkrētu valstu izcelsmes precēm tikai tad, ja apstrādāto vai pārstrādāto ražojumu vērtība nepārsniedz noteiktu procentu no iegūto preču vērtības, šāda procenta noteikšanai vērā ņemamās vērtības ir šādas:

- no vienas puses,

ražojumiem, kuru ievešanu var pierādīt: to muitas vērtība ievešanas brīdī;

ražojumiem ar nenoteiktu izcelsmi: vissenākā noskaidrotā cena, kas maksāta par šādiem izstrādājumiem tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kurā notiek ražošana;

- no otras puses,

iegūto preču ražotāja cena, no tās atņemot iekšējos nodokļus, kas atmaksāti vai atmaksājami, attiecīgās preces izvedot.

Šis pants attiecas arī uz 2. un 3. panta īstenošanu.

2. Piemērojot 2. un 3. pantu, "iegūtā pievienotā vērtība" ir starpība starp iegūto preču ražotāja cenu, no kuras atskaitīti iekšējie nodokļi, kas atmaksāti vai atmaksājami brīdī, kad preces izved no attiecīgās valsts vai no Kopienas, un muitas vērtību visiem tiem izstrādājumiem, kas ievesti un apstrādāti vai pārstrādāti minētajā valstī vai Kopienā.

7. pants

Preces, kuru izcelsme ir Šveicē vai Kopienā un kuras veido vienu sūtījumu, ko nedala, var pārvadāt caur tādām teritorijām, kas nav Kopienā, Austrijā, Islandē, Portugālē, Somijā, Šveicē vai Zviedrijā, vajadzības gadījumā šajās teritorijās veicot pārkraušanu vai pagaidu uzglabāšanu, ja vien attiecīgās teritorijas šķērsošanu veic ģeogrāfisku iemeslu dēļ, ja preces paliek tranzīta valsts vai uzglabātājas valsts muitas iestāžu uzraudzībā, ja preces nav laistas tirdzniecībā šajās valstīs vai piegādātas izmantošanai mājsaimniecībās un ja ar tām nav veiktas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, pārkraušana vai citas darbības to saglabāšanai labā stāvoklī.

II SADAĻA

Administratīvas sadarbības noteikumi

8. pants

1. Par konkrētu valstu izcelsmes precēm šā protokola 1. panta nozīmē, tās ievedot Kopienā vai Šveicē, gūst labumu no šā nolīguma noteikumiem, iesniedzot A.CH.1 preču pārvadājumu apliecību, kuras paraugs ir šā protokola V pielikumā un kuru izdevušas Šveices vai Kopienas dalībvalsts muitas iestādes.

2. Piemērojot 2. pantu un attiecīgā gadījumā 3. pantu, izmanto A.CH.1 preču pārvadājumu apliecības, kuru paraugs norādīts šā protokola VI pielikumā. Ja preces pirms atpakaļizvešanas ir glabātas tādā pašā stāvoklī vai tām ir veikta 2. pantā paredzētā apstrāde vai pārstrāde, minētās preču pārvadājumu apliecības attiecīgo valstu muitas iestādes izdod brīdī, kad par minētajām precēm uzrāda iepriekš izdotas preču pārvadājumu apliecības.

3. Lai muitas iestādes varētu pārliecināties par apstākļiem, kādos preces ir glabātas katras attiecīgās valsts teritorijā gadījumos, kad preces nav glabātas muitas noliktavā un kad tās jāizved atpakaļ tādā pašā stāvoklī, minētās iestādes preču pārvadājumu apliecībās, kas izdotas agrāk un uzrādītas,ievedot minētās preces, pēc preču valdītāja pieprasījuma izdara attiecīgas atzīmes ievešanas laikā un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem.

4. Šveices un Kopienas dalībvalstu muitas iestādes ir pilnvarotas izdot preču pārvadājumu apliecības, kas norādītas 2. pantā minētajos nolīgumos, saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem, ja vien apliecībās minētās preces atrodas Šveices vai Kopienas teritorijā. Izmantojamās apliecības paraugs ir norādīts šā protokola VI pielikumā.

5. Ja šajā protokolā lieto terminu "preču pārvadājumu apliecība" vai "preču pārvadājumu apliecības" un nav precizēts, vai attiecīgā apliecība vai apliecības ir tāda veida, kā norādīts 1. punktā vai 2. punktā, attiecīgie noteikumi vienādi attiecas uz abiem apliecību veidiem.

9. pants

Preču pārvadājumu apliecību izdod tikai tad, ja izvedējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu, izmantojot šajā nolūkā paredzētu veidlapu.

10. pants

1. Preču pārvadājumu apliecību izdod eksportētājvalsts muitas iestādes brīdī, kad izved preces, uz ko šī apliecība attiecas. To nodod izvedēja rīcībā, tiklīdz izvešana ir notikusi vai ir nodrošināta.

Ārkārtējos apstākļos preču pārvadājumu apliecību var izdot pēc to preču izvešanas, uz ko apliecība attiecas, ja tā izvešanas laikā nav izdota kādas kļūdas, nejaušas izlaišanas vai īpašu apstākļu dēļ. Tādā gadījumā apliecībā izdara īpašu atzīmi par apstākļiem, kuros tā izdota.

Preču pārvadājumu apliecību var izdot vienīgi tad, kad tā var kalpot kā dokumentāls pierādījums, kas vajadzīgs šajā nolīgumā paredzētā atvieglojumu režīma īstenošanai.

2. Preču pārvadājumu apliecībā, kas izdota saskaņā ar 8. panta 2. vai 4. punkta nosacījumiem, ir jābūt atsaucēm uz to agrāk izdoto preču pārvadājumu apliecību vai apliecībām, uz kuru pamata izdots minētā apliecība.

3. Pieteikumus preču pārvadājumu apliecību izdošanai un to 2. punktā minēto apliecību izdošanai, kuras uzrādot, izdod jaunas apliecības, izvedējas valsts muitas iestādēm ir jāglabā vismaz divus gadus.

11. pants

1. Preču pārvadājumu apliecība ir jāiesniedz importētājvalsts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no dienas, kad to izdevušas eksportētājvalsts muitas iestādes.

2. Preču pārvadājumu apliecību, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, atvieglojumu režīma piemērošanas nolūkā var pieņemt, ja apliecība līdz noteiktajam termiņam nav iesniegta nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ.

Citos gadījumos, kad uzrādīšana notikusi par vēlu, importētājvalsts muitas iestādes apliecības var pieņemt, ja preces tām ir uzrādītas pirms noteiktā termiņa.

3. Preču pārvadājumu apliecības, kas ir vai nav vizētas 8. panta 3. pantā noteiktajos apstākļos, importētājvalsts muitas iestādes glabā saskaņā ar šīs valsts spēkā esošajiem noteikumiem.

12. pants

Preču pārvadājumu apliecības sagatavo uz attiecīgas veidlapas, kuras paraugi ir šā protokola V un VI pielikumā, vienā no valodām, kurā sastādīts šīs nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja apliecības aizpilda ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

Katras apliecības veidlapas izmēri ir 210 × 297 mm. Izmantojamam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, tādam, kas nesatur mehānisko papīra masu un sver ne mazāks par 25 g/m2. Uz tā ir iespiests zaļš gijošēta aizsargraksta fons, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

Kopienas dalībvalstis un Šveice var paturēt tiesības pašām iespiest apliecību veidlapas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Ja apliecības iespiež tipogrāfijā, uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Uz veidlapām ir kārtas numurs, pēc kura tās var identificēt.

13. pants

Preču pārvadājumu apliecības iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar attiecīgās valsts paredzētām procedūrām. Minētās iestādes var pieprasīt apliecības tulkojumu. Tās var arī pieprasīt, lai ievešanas deklarācijai pievieno ievedēja paziņojumu, ka preces atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai.

14. pants

1. Kopiena un Šveice ļauj kā konkrētu valstu izcelsmes preces, kam saskaņā ar šo nolīgumu piemēro atvieglojumus, nepieprasot uzrādīt preču pārvadājumu apliecību, sūtīt preces, kas ietilpst privātpersonu sīkpakās vai ceļotāju personīgajā bagāžā, ja vien šādas preces neieved tirdzniecības kārtībā un tās nav deklarētas kā tādas, kas atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai piemērotu minētos noteikumus, un ja nav šaubu par šādu deklarāciju patiesumu.

2. Ja ievešana notiek neregulāri un preces ir paredzētas tikai saņēmējiem, ceļotājiem vai viņu ģimenes locekļiem personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ievešanu tirdzniecības kārtībā, ja pēc preču veida un daudzuma ir redzams, ka tās neieved komerciāliem mērķiem. Turklāt šo preču kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 60 norēķinu vienības sīkpakas gadījumā vai 200 norēķinu vienības ceļotāja personīgās bagāžas gadījumā.

3. Norēķinu vienības vērtība ir 0,88867088 grami tīra zelta. Ja norēķinu vienību maina, Līgumslēdzējas puses apspriežas apvienotajā komitejā, lai no jauna noteiktu norēķinu vienības vērtību zeltā.

15. pants

1. Preces, ko no Kopienas vai Šveices sūta izstādīšanai valstī, kas nav minēta 2. pantā, un pēc izstādīšanas pārdod ievešanai Šveicē vai Kopienā, tās ievedot, piemēro šā nolīguma noteikumus, ar noteikumu, ka preces atbilst šā protokola prasībām, ar kurām tās var uzskatīt par Kopienas vai Šveices izcelsmes ražojumiem, un ja muitas iestādēm pierāda, ka:

a) izvedējs ir pārsūtījis šos produktus no Kopienas vai Šveices uz valsti, kurā notiek izstāde, un tur tos ir izstādījis;

b) šis izvedējs minētās preces ir pārdevis vai citādi laidis tirgū Šveicē vai Kopienā;

c) preces ir nosūtītas uz Šveici vai Kopienu izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tās nosūtīja uz izstādi;

d) preces pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantotas citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu izstādē.

2. Preču pārvadājumu apliecība jāuzrāda muitas iestādēm parastā kārtībā. Tajā jābūt norādītam izstādes nosaukumam un adresei. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentāru pierādījumu par preču veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, kuras nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu preces un kuru laikā preces paliek muitas kontrolē.

16. pants

Lai nodrošinātu pareizu šīs sadaļas noteikumu piemērošanu, Kopienas dalībvalstis un Šveice, sadarbojoties attiecīgajām muitas iestādēm, palīdz cita citai, pārbaudot preču pārvadājumu apliecību autentiskumu un precizitāti, tostarp 8. panta 4. punktā minētās apliecības.

Apvienotā komiteja ir pilnvarota pieņemt visus lēmumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgajā brīdī piemērotu administratīvās sadarbības metodes Kopienā un Šveicē.

17. pants

Visām personām, kas sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepatiesa informācija nolūkā iegūt preču pārvadājumu apliecību, ar kuru precēm piemēro atvieglojumu režīmu, nosaka sodu.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Kopiena un Šveice veic visus vajadzīgos pasākumus, lai preču pārvadājumu apliecības saskaņā ar šā protokola 13. pantu var iesniegt no šā 1973. gada 1. aprīļa.

19. pants

Kopiena un Šveice veic pasākumus, kas vajadzīgi šā protokola īstenošanai.

20. pants

Paskaidrojumi, A, B un C saraksts un preču pārvadājumu apliecību paraugi ir šā protokola neatņemama sastāvdaļa.

21. pants

Par precēm, kuras atbilst I sadaļas noteikumiem un kuras 1973. gada 1. aprīlī pārvadā vai atrodas Kopienā vai Šveicē pagaidu glabāšanā muitas noliktavās vai brīvajās zonās, var ļaut gūt labumu no šā nolīguma noteikumiem, ja importētājvalsts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no minētās dienas iesniedz preču pārvadājumu apliecību, ko eksportētājvalsts kompetentās iestādes sagatavojušas ar atpakaļejošu datumu, un visus dokumentus, kas sniedz apstiprinošus pierādījumus par pārvadāšanas apstākļiem.

22. pants

Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka preču pārvadājumu apliecības, ko Kopienas dalībvalstu un Šveices muitas iestādes ir pilnvarotas izdot saskaņā ar 2. pantā minētajiem nolīgumiem, izdod saskaņā ar šajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem. Tās arī apņemas īstenot šajā nolūkā vajadzīgo administratīvo sadarbību, jo īpaši pārbaudīt saskaņā ar 2. pantā minētajiem nolīgumiem tirgoto preču pārvadāšanas maršrutu un vietas, kur preces tiek glabātas.

23. pants

1. Neskarot 2. protokola 1. pantu, Kopienas vai Šveices muitas iestādes nepiešķir nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atvieglojumus par ražošanā izmantotiem izstrādājumiem, kuru izcelsme nav Kopienā, Šveicē vai šā protokola 2. pantā minētajās valstīs, no dienas, kurā tāda paša veida konkrētas valsts izcelsmes precēm piemērojamais nodoklis Kopienā un Šveicē ir samazināts līdz 40 % no pamatnodokļa.

2. Neskarot 2. protokola 1. panta noteikumus, Dānijas, Norvēģijas vai Apvienotās Karalistes muitas iestādes nepiešķir nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atvieglojumus par ievestiem un to preču ražošanā izmantotiem izstrādājumiem, par kuriem šo valstu muitas iestādes ir izdevušas preču pārvadājumu apliecību, lai attiecīgajām precēm Šveicē piemērotu tarifa noteikumus, kas ir spēkā Šveicē un kas minēti šā nolīguma 3. panta 1. punktā. Šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja ražošanā izmantotie izstrādājumi ir tie, kas minēti šā protokola 25. panta 1. punktā.

3. Neskarot 2. protokola 1. panta noteikumus, Šveices muitas iestādes nepiešķir nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atvieglojumus par ievestiem un to preču ražošanā izmantotiem izstrādājumiem, par kuriem Šveices muitas iestādes ir izdevušas preču pārvadājumu apliecību, lai attiecīgajām precēm Dānijā, Norvēģijā vai Apvienotajā Karalistē piemērotu tarifa noteikumus, kas ir spēkā šajās trīs valstīs un kas minēti šā nolīguma 3. panta 1. punktā. Šo noteikumu tomēr nepiemēro, ja ražošanā izmantotie izstrādājumi ir tie, kas minēti šā protokola 25. panta 1. punktā.

4. Šajā un nākamajos pantos "muitas nodokļi" ir arī maksājumi, kam ir muitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība.

24. pants

1. Preču pārvadājumu apliecībās attiecīgā gadījumā var būt jānorāda, ka izstrādājumi, uz ko tie attiecas, ir ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes preču statusu un tiem ir veikta papildu apstrāde tikai Šveicē vai Dānijā, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē vai pārējās piecās šā protokola 2. pantā minētajās valstīs, līdz dienai, no kuras sākotnējās Kopienas un Īrijas, no vienas puses, un Norvēģijas, no otras puses, starpā atceļ attiecīgajiem ražojumiem piemērojamos muitas nodokļus.

2. Citos gadījumos preču pārvadājumu apliecībās pēc vajadzības var būt jānorāda iegūtā pievienotā vērtība katrā no šādām teritorijām:

i) sākotnējā Kopiena;

ii) Īrija;

iii) Dānija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste;

iv) Šveice;

v) šā protokola 2. pantā minētās piecas valstis.

25. pants

1. Tarifa noteikumus, kas ir spēkā Šveicē vai Dānijā, Norvēģijā vai Apvienotajā Karalistē un kas minēti šā nolīguma 3. panta 1. punktā, var piemērot tikai tādiem Šveicē vai trīs pārējās valstīs ievestiem izstrādājumiem, par kuriem ir izdota preču pārvadājumu apliecība, kurā norādīts, ka šie ražojumi ir ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes preču statusu un tiem veikta papildu apstrāde tikai Šveicē vai trīs minētajās valstīs vai šā protokola 2. pantā minētajās pārējās piecās valstīs.

2. Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, Šveice vai Kopiena var pieņemt pārejas posma noteikumus, lai nepiemērotu šā nolīguma 3. panta 2. punktā paredzētos nodokļus attiecībā uz vērtību, kas atbilst to Šveices vai Kopienas izcelsmes izstrādājumu vērtībai, kuri ir apstrādāti vai pārstrādāti nolūkā iegūt citus šā protokola nosacījumiem atbilstošus izstrādājumus un kurus pēc tam ieved Šveicē vai Kopienā.

26. pants

Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noslēgtu vienošanos ar Austriju, Islandi, Portugāli, Somiju un Zviedriju, kas ļauj nodrošināt šā protokola piemērošanu.

27. pants

1. Šā protokola 2. panta 1. punkta A daļas īstenošanas nolūkā visus izstrādājumus, kuru izcelsme ir vienā no sešām minētajā pantā noteiktajām valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem laika posmā vai posmos, kurā Šveice attiecībā uz minēto valsti šiem ražojumiem piemēro trešām valstīm piemērojamo nodokli vai kādu atbilstošu aizsardzības pasākumu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Šveices un 2. pantā minēto piecu valstu savstarpējo tirdzniecību.

2. Šā protokola 2. panta 1. punkta B daļas īstenošanas nolūkā visus ražojumus, kuru izcelsmes valsts ir viena no piecām minētajā pantā noteiktajām valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem laika posmā vai posmos, kad Kopiena attiecībā uz minēto valsti šiem izstrādājumiem piemēro trešām valstīm piemērojamo nodokli saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Kopienu un attiecīgo valsti.

28. pants

Apvienotā komiteja var nolemt grozīt šā protokola I sadaļas 5. panta 3. punkta, II sadaļas, III sadaļas 23., 24. un 25. panta un I, II, III, V un VI pielikuma noteikumus. Tā ir jo īpaši pilnvarota veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai minētos noteikumus pielāgotu īpašu preču vai konkrētu pārvadāšanas veidu īpašām prasībām.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PASKAIDROJUMI

1. piezīme — 1. pants

Termini "Kopiena" un "Šveice" ietver arī Kopienas dalībvalstu un attiecīgi Šveices teritoriālos ūdeņus.

Kuģi, kas kuģo atklātā jūrā, tostarp zivju pārstrādes kuģi, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, ir uzskatāmi par tās valsts teritorijas daļu, kam tie pieder, ja tie atbilst 5. paskaidrojumā norādītajiem nosacījumiem.

2. piezīme — 1., 2. un 3. pants

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir dalībvalstī, Šveicē vai vienā no 2. pantā minētajām valstīm, nav jānoskaidro, vai enerģija un degviela, ierīces un iekārtas, mašīnas un darbarīki, kas izmantoti šādu preču ražošanai, ir vai nav ražoti trešajās valstīs.

3. piezīme — 2. un 5. pants

Nolūkā īstenot 2. panta 1. punkta A apakšpunkta b) punktu un B apakšpunkta b) punktu ir jāievēro procentuālo attiecību norma, attiecībā uz iegūto pievienoto vērtību izdarot atsauci uz noteikumiem, kas ietverti A un B sarakstā. Tādēļ, ja iegūtie izstrādājumi ir minēti A sarakstā, procentuālo attiecību norma ir papildu kritērijs kritērijam attiecībā uz tarifa pozīcijas maiņu kāda izmantota nenoteiktas izcelsmes ražojuma dēļ. Līdzīgi noteikumi, kas paredz iespēju uzkrāt iegūtajiem izstrādājumiem A un B sarakstā norādītos procentus, visās valstīs ir piemērojami attiecībā uz iegūto pievienoto vērtību.

4. piezīme — 1., 2. un 3. pants

Iesaiņojumu kopā ar tajā ietvertajām precēm uzskata par vienotu veselumu. Tomēr šis noteikums neattiecas uz iesaiņojumu, kas nav parasts iesaiņojuma veids attiecīgajai precei un kam ir tam raksturīga izmantošanas vērtība, un kas ir ilgstošāk lietojams nekā tikai kā iesaiņojums.

5. piezīme — 4. panta f) apakšpunkts

Termins "to kuģi" attiecas tikai uz tādiem kuģiem:

a) kas ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Kopienas dalībvalstī vai Šveicē;

b) kas kuģo ar kādas Kopienas dalībvalsts vai Šveices karogu;

c) kas vismaz 50 % apmērā pieder Kopienas dalībvalstu vai Šveices pilsoņiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm un kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir Kopienas dalībvalstu vai Šveices pilsoņi, un turklāt, attiecībā uz personālsabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurā vismaz puse kapitāla pieder minētajām valstīm, to struktūrām, vai pilsoņiem;

d) kuru kapteinis un visi virsnieki ir Kopienas dalībvalstu vai Šveices pilsoņi;

e) kuru komandā vismaz 75 % ir Kopienas dalībvalstu vai Šveices pilsoņi.

6. piezīme — 6. pants

"Ražotāja cena" ir cena, ko maksā ražotājam, kura uzņēmumā veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ja šī cena ietver visu ražošanā izmantoto izstrādājumu vērtību.

"Muitas vērtība" jāsaprot kā muitas vērtība, kas noteikta 1950. gada 15. decembrī Briselē parakstītajā Konvencijā par preču novērtēšanu muitas nolūkos.

7. piezīme — 8. pants

Muitas iestādes, kas vizē preču pārvadājumu apliecības saskaņā ar 8. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ir pilnvarotas veikt preču pārbaudi saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8. piezīme — 10. pants

Ja preču pārvadājumu apliecība attiecas uz precēm, kas sākotnēji ievestas no Kopienas dalībvalsts vai no Šveices un izvestas atpakaļ tādā pašā stāvoklī, tad jaunajās apliecībās, ko izdevusi atpakaļizvešanas valsts, neskarot 24. panta noteikumus, ir jānorāda, kurā valstī ir izdota sākotnējā preču pārvadājumu apliecība. Ja preces nav glabātas muitas noliktavā, apliecībā ir arī jānorāda, ka ir pienācīgi veiktas 8. panta 3. punktā paredzētās atzīmes.

9. piezīme — 16. un 22. pants

Ja preču pārvadājumu apliecība ir izdota saskaņā ar 8. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem vai attiecas uz precēm, kas ir atpakaļizvestas tādā pašā stāvoklī, galamērķa valsts muitas iestādēm, īstenojot administratīvo sadarbību, ir jāspēj iegūt tās preču pārvadājumu apliecības vai apliecību norakstus, kas iepriekš izdoti šīm precēm.

10. piezīme — 23. un 25. pants

"Spēkā esošie tarifa noteikumi" ir nodoklis, ko 25. panta 1. punktā minētajiem izstrādājumiem 1973. gada 1. janvārī piemēro Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā vai Šveicē vai nodoklis, ko saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem minētajiem izstrādājumiem piemēros vēlāk, ja šis nodoklis ir zemāks par nodokli, ko piemēro citiem Kopienas vai Šveices izcelsmes izstrādājumiem.

11. piezīme — 23. pants

"Muitas nodokļa atmaksa vai atvieglojumi" ir visi noteikumi par ražošanā izmantotajiem izstrādājumiem piemērojamo muitas nodokļu daļēju vai pilnīgu atmaksu vai atvieglojumiem, ja vien minētie noteikumi skaidri vai faktiski pieļauj šo atmaksu vai nodokļa neuzlikšanu, izvedot no minētajiem izstrādājumiem iegūtās preces, bet to nepieļauj, ja preces nodod patēriņam attiecīgajā valstī.

12. piezīme — 24. un 25. pants

Nolīguma 24. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkts nozīmē, ka nav piemēroti:

i) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma noteikumi attiecībā uz sākotnējās Kopienas un Īrijas izstrādājumiem, kas ir apstrādāti vai pārstrādāti Šveicē;

ii) vai jebkādi citi noteikumi, kas atbilst minētajam teikumam un ir ietverti 2. pantā minētajos nolīgumos, attiecībā uz sākotnējās Kopienas un Īrijas ražojumiem, kuri apstrādāti vai pārstrādāti kādā no attiecīgajām piecām valstīm.

13. piezīme — 25. pants

Ja konkrētu valstu izcelsmes preces, kas neatbilst 25. panta 1. punkta nosacījumiem, ieved Dānijā, Norvēģijā vai Apvienotajā Karalistē, nodoklis, kas ir pamatā šā nolīguma 3. panta 2. punktā paredzētajiem tarifa pazeminājumiem, ir nodoklis, ko importētājvalsts 1972. gada 1. janvārī faktiski piemēro trešām valstīm.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

A SARAKSTS

To apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuru rezultātā mainās tarifa pozīcija, bet izstrādājumiem, kam piemēro šīs darbības, nepiešķir konkrētas valsts izcelsmes preču statusu vai šo statusu piešķir tikai ar zināmiem nosacījumiem

Iegūtie ražojumi | Apstrāde vai pārstrāde, kuras dēļ nepiešķir konkrētas valsts izcelsmes preces statusu | Apstrāde vai pārstrāde, kuras dēļ piešķir konkrētas valsts izcelsmes preces statusu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi |

Muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

ex 17.04 | Cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao, izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 masas % saharozes, bet nesatur citu saldinātāju piedevu | Ražošana no citiem 17. nodaļā minētiem izstrādājumiem, kuru vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības |

ex 18.06 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot produktus, kuri nav kakao pulveris, saldināts tikai ar saharozi, saldējums (neiever saldējuma pulveri) un cits pārtikas ledus, šokolāde un šokolādes izstrādājumi, arī ar pildījumu, un cukura konditorejas izstrādājumi un to aizvietotāji no cukura aizstājējproduktiem, kas satur kakao, tiešajā iesaiņojumā ar tīrsvaru vairāk kā 500 g | Ražošana no 17. nodaļā minētiem izstrādājumiem, kuru vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

19.01 | Iesala ekstrakts | Ražošana no pozīcijā 11.07 minētajiem produktiem | |

19.02 | Miltu, rupja maluma miltu, cietes vai iesala ekstrakta izstrādājumi, kurus lieto kā zīdaiņu pārtiku vai diētas vai kulinārijas mērķiem un kuri satur mazāk par 50 svara % kakao | Ražošana no graudaugu produktiem un to atvasinājumiem, gaļas un piena vai tāda ražošana, kurā izmantoto 17. nodaļā minēto produktu vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

19.03 | Makaroni, spageti un tamlīdzīgi produkti. | | Ražošana no cietajiem kviešiem |

19.04 | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, ko iegūst no kartupeļu cietes vai citām cietēm | Ražošana no kartupeļu cietes | |

19.05 | Gatavā pārtika, kas iegūta, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudaugu produktus (pūstie rīsi, kukurūzas pārslas un tamlīdzīgi produkti) | Ražošana no produktiem, kas nav minēti 17. nodaļā [1], vai kurā izmantoto 17. nodaļā minēto produktu vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

19.06 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti | Ražošana no 11. nodaļā minētajiem produktiem | |

19.07 | Maize, galetes un citi parasti maizes izstrādājumi, kam nav pievienots cukurs, medus, olas, tauki, siers vai augļi | Ražošana no 11. nodaļā minētajiem produktiem | |

19.08 | Mīklas izstrādājumi, cepumi, kūkas un citi konditorejas izstrādājumi, kas satur vai nesatur kakao jebkurā attiecībā | Ražošana no 11. nodaļā minētajiem produktiem | |

ex 21.05 | Zupas un buljoni šķidrā, cietā vai pulvera veidā | Ražošana no pozīcijā 20.02 minētajiem produktiem | |

ex 22.02 | Limonāde, aromatizēti minerālūdeņi, aromatizēti gāzētie ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni, neieskaitot augļu un dārzeņu sulas, kas minētas pozīcijā 20.07, bez piena vai piena taukiem un ar cukuru (saharozi vai invertcukuru); citas | Ražošana no augļu sulām [2]vai tāda ražošana, kurā izmantoto 17. nodaļā minēto produktu vērtība pārsniedz 30 % no gala produkta vērtības | |

22.06 | Vermuti un citi svaigu vīnogu vīni, kas aromatizēti ar aromātiskiem ekstraktiem | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 08.04, 20.07, 22.04 vai 22.05 | |

ex 22.09 | Alkoholiski šķidrumi, kas nav rums, araks, tafija, džins, viskijs, degvīns ar 45,2° vai mazāku etilspirta saturu, un plūmju, bumbieru vai ķiršu brendijs, kas satur olas vai olu dzeltenumu un/vai cukuru (saharozi vai invertcukuru) | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 08.04, 20.07, 22.04 vai 22.05 | |

ex 28.13 | Bromūdeņražskābe | Ražošana no pozīcijā 28.01 minētajiem produktiem [3] | |

ex 28.19 | Cinka oksīds | Ražošana no pozīcijā 79.01 minētajiem produktiem | |

28.27 | Svina oksīdi; sarkanais un oranžais svina oksīds | Ražošana no pozīcijā 78.01 minētajiem produktiem | |

ex 28.28 | Litija hidroksīds | Ražošana no pozīcijā 28.42 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.29 | Litija fluorīds | Ražošana no pozīcijā 28.28 vai 28.42 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.30 | Litija hlorīds | Ražošana no pozīcijā 28.28 vai 28.42 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.33 | Bromīdi | Ražošana no pozīcijā 28.01 vai 28.13 minētajiem izstrādājumiem [3] | |

ex 28.38 | Alumīnija sulfāts | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 28.42 | Litija karbonāts | Ražošana no pozīcijā 28.28 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

ex 29.02 | Organiskie bromīdi | Ražošana no pozīcijā 28.01 vai 28.13 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

ex 29.02 | Dihlordifeniltrihloretāns | | Etanola pārstrāde hlorālā un hlorāla kondensācija ar monohlorbenzolu [4] |

ex 29.35 | Piridīns; alfa—pikolīns; beta—pikolīns; gamma—pikolīns | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 29.35 | Vinilpiridīns | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 29.38 | Nikotīnskābe | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

30.03 | Medikamenti (ieskaitot veterināros medikamentus) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

31.05 | Citi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs, pastilās vai līdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsniedz 10 kg | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

32.06 | Lakas | Ražošana no pozīcijā 32.04 vai 32.05 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

32.07 | Citas krāsvielas; neorganiskie produkti, ko izmanto kā luminoforus | 28. nodaļā minēto oksīdu vai sāļu sajaukšana ar apjoma paplašinātājiem, piemēram, bārija sulfātu, krītu, bārija karbonātu un balto satīnveida pigmentu [4] | |

33.02 | Ēterisko eļļu atbrīvošanā no terpēniem iegūtie terpēnu blakusprodukti | Ražošana no pozīcijā 33.01 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

33.02 | Ēterisko eļļu ūdens destilāti vai ūdens šķīdumi, ieskaitot medicīniskiem mērķiem piemērotus šādus izstrādājumus | Ražošana no pozīcijā 33.01 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

35.05 | Dekstrīni un dekstrīnu līmes; šķīstošas vai izkarsētas cietes; līmes no cietes | | Ražošana no kukurūzas vai kartupeļiem |

37.01 | Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu vai drēbi | Ražošana no pozīcijā 37.02 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

37.02 | Neeksponētas, gaismjutīgas filmas ruļļos ar perforējumu vai bez tā | Ražošana no pozīcijā 37.01 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

37.04 | Gaismjutīgu plašu un filmu negatīvi vai pozitīvi, kas eksponēti, taču nav attīstīti | Ražošana no pozīcijā 37.01 vai 37.02 minētajiem izstrādājumiem [4] | |

38.11 | Dezinficējošie līdzekļi, insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi, augu pretdīgšanas līdzekļi, žurku inde un tamlīdzīgi izstrādājumi tādā veidā vai iepakojumā, kas paredzēts pārdošanai mazumtirdzniecībā, vai preparātu un preču veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.12 | Gatavi glazējumi, gatavas apretūras un gatavas kodnes, kādas izmanto tekstila, papīra, ādas vai līdzīgās rūpniecības nozarēs | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.13 | Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; pulveri un pastas mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kas sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas stieņiem un elektrodiem | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 38.14 | Antidetonācijas maisījumi, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas preparāti un līdzīgas gatavās piedevas minerāleļļām, izņemot gatavas piedevas eļļošanas līdzekļiem | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.15 | Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.17 | Ugunsdzēšamo aparātu maisījumi un pildījums; uzpildīti ugunsdzēšamie aparāti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

38.18 | Laku un tamlīdzīgu izstrādājumu šķīdinātāju maisījumi un atšķaidītāji | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 38.19 | Ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (tostarp dabīgo produktu maisījumi), kas nav minēti citur; ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumu produkti, kas citur nav minēti, izņemot šādus: Sīveļļa un kaulu eļļa;Naftēnskābes un to ūdenī nešķīstošie sāļi, naftēnskābju esteri;Naftēnsulfoskābes un to ūdenī nešķīstošie sāļi; naftēnsulfoskābju sāļu esteri;Naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija un etanolamīnu naftas sulfonātus, tiofenētas sulfonskābes un to sāļi no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem;Alkilbenzolu maisījumi un alkilnaftalīnu maisījumi;Jonu apmaiņas materiāli;Katalizatori;Vakuumlampu gāzu absorbētājiUgunsizturīgs cements vai java un līdzīgi maisījumi;Sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai;Ogle (izņemot pozīcijā 38.01 minēto mākslīgā grafīta ogli) metāla un grafīta vai citos savienojumos mazu plākšņu, stieņu vai citu pusfabrikātu veidā | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 39.02 | Polimerizācijas produkti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

39.07 | Izstrādājumi no tāda veida materiāliem, kas raksturoti pozīcijās no 39.01 līdz 39.06 | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

40.05 | Nevulkanizētas dabiskā vai sintētiskā kaučuka plāksnes, loksnes un lentes, izņemot pozīcijā 40.01 vai 40.02 minētās dūmotās loksnes un rievotās loksnes; nevulkanizēta dabiskā vai sintētiskā kaučuka granulas, kas sajauktas gatavas vulkanizēšanai; nevulkanizēts dabiskais vai sintētiskais kaučuks, kas pirms sarecināšanas vai pēc tās sajaukts vai nu ar melno ogli (ar vai bez minerāleļļas piedevas) vai ar kvarcu (ar vai bez minerāleļļas piedevas), jebkurā formā, un kas zināms kā galvenais savienojums | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

41.08 | Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda | | Tādas ādas lakošana vai metalizēšana, kura minēta pozīcijās 41.02 līdz 41.07 ieskaitot (izņemot sakrustotu Indijas aitu ādu un Indijas kazu vai kazlēnu ādu, kas ir tikai veģetatīvi miecēta, vai, ja apstrādāta citādi, acīmredzami nepiemērota tūlītējai izmantošanai ādas izstrādājumu ražošanā) un kurai izmantotās ādas vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

43.03 | Kažokādu izstrādājumi | Ražojumi no kažokādām slokšņveida, krustveida un tamlīdzīgās formās, uz ko attiecas pozīcija ex 43.02 [4] | |

44.21 | Gatavas, iesaiņošanai paredzētas koka kārbas, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara | | Ražošana no dēļiem, kas nav sazāģēti pēc izmēra |

45.03 | Dabīgā korķa izstrādājumi | | Ražošana no pozīcijā 45.01 minētajiem izstrādājumiem |

48.06 | Sagrafēts papīrs un kartons ar līnijām vai rūtiņām, bet ne citādi apdrukāts, ruļļos vai loksnēs | | Ražošana no papīra masas |

48.14 | Vēstuļpapīra bloknoti, aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez attēliem, sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

48.15 | Cits papīrs un kartons, sagriezts pēc izmēra vai formas | | Ražošana no papīra masas |

48.16 | Papīra vai kartona kārbas, maisi un citi iesaiņojumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

49.09 | Pastkartes ar attēliem, Ziemassvētku un citas apsveikuma kartītes, kas apdrukātas jebkurā veidā, ar rotājumiem vai bez tiem | Ražošana no pozīcijā 49.11 minētajiem izstrādājumiem | |

49.10 | Dažāda veida kalendāri no papīra vai kartona, ieskaitot kalendāru blokus (noplēšamos kalendārus) | Ražošana no pozīcijā 49.11 minētajiem izstrādājumiem | |

50.04 [5] | Zīda dzija, izņemot dziju no atsukām vai citiem zīda atkritumiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 50.01 vai 50.02 minētajiem izstrādājumiem |

50.05 [5] | Dzija no zīda atkritumiem, izņemot atsukas, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.06 [5] | Dzija no zīda atsukām, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.07 [5] | Zīda dzija un dzija no atsukām vai citiem zīda atkritumiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 50.01 vai 50.02 minētajiem izstrādājumiem vai no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

ex 50.08 [5] | Mākslīgais ketguts no zīda | | Ražošana no pozīcijā 50.01 minētajiem izstrādājumiem vai no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.09 [6] | Audumi no zīda vai zīda atkritumiem, izņemot atsukas | | Ražošana no pozīcijā 50.02 vai 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

50.10 [6] | Audumi no zīda atsukām | | Ražošana no pozīcijā 50.02 vai 50.03 minētajiem izstrādājumiem |

51.01 [5] | Vienlaidu ķīmisko šķiedru dzija, kas nav sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

51.02 [5] | Monopavedieni, sloksnes (mākslīgie salmiņi un līdzīgi izstrādājumi) un mākslīgais ketguts no ķīmisko šķiedru materiāliem | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

51.03 [5] | Vienlaidu ķīmisko šķiedru dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

51.04 [6] | Vienlaidu ķīmisko šķiedru audumi, tostarp audumi no monopavedieniem vai sloksnēm, kas minēti pozīcijā 51.01 vai 51.02 | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

52.01 [5] | Metalizēta dzija, kas ir jebkurā procesā ar metālu savērpta vai ar metālu pārklāta tekstildzija | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām, kas nav ne kārstas, ne ķemmētas |

52.02 [6] | Audumi no metāla pavediena vai metalizētas dzijas, kādus izmanto apģērbiem, mēbeļu tapsēšanai vai līdzīgiem mērķiem | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām |

53.06 [5] | Dzija no kārstas aitu vai jēru vilnas (vilnas dzija), nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 53.01 vai 53.03 minētajiem izstrādājumiem |

53.07 [5] | Dzija no ķemmētas aitu vai jēru vilnas (ķemmdzija), nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 53.01 vai 53.03 minētajiem izstrādājumiem |

53.08 [5] | Dzija no smalkas dzīvnieku spalvas (kārstas vai ķemmētas), nesagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no neapstrādātas smalkas dzīvnieku spalvas, kas minēta pozīcijā 53.02 |

53.09 [5] | Pavedieni no zirga astriem vai citas rupjas dzīvnieku spalvas, nesagatavoti mazumtirdzniecībai | | Ražošana no neapstrādātas rupjas dzīvnieku spalvas, kas minēta pozīcijā 53.02, vai no neapstrādātiem astriem, kas minēti pozīcijā 05.03 |

53.10 [5] | Aitu vai jēru vilnas dzija, zirga astru vai citu dzīvnieku rupjas vai smalkas spalvas dzija, sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 05.03 un 53.01 līdz 53.04 |

53.11 [6] | Aitu vai jēru vilnas vai smalkas dzīvnieku spalvas audumi | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 53.01 līdz 53.05 |

53.12 [6] | Audumi no rupjas dzīvnieku spalvas, izņemot astrus | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 53.02 līdz 53.05 |

53.13 [6] | Audumi no zirgu astriem | | Ražošana no pozīcijā 05.03 minētajiem zirgu astriem |

54.03 [5] | Kokvilnas vai rāmijas dzija, kas nav paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no nekārstiem un neķemmētiem pozīcijā 54.01 vai 54.02 minētiem izstrādājumiem |

54.04 [5] | Kokvilnas vai rāmijas dzija, kas paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 54.01 vai 54.02 minētajiem izstrādājumiem |

54.05 [6] | Linu vai rāmijas audumi | | Ražošana no pozīcijā 54.01 vai 54.02 minētajiem izstrādājumiem |

55.05 [5] | Kokvilnas dzija, kas nav paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 55.01 vai 55.03 minētajiem izstrādājumiem |

55.06 [5] | Kokvilnas dzija, kas paredzēta mazumtirdzniecībai | | Ražošana no pozīcijā 55.01 vai 55.03 minētajiem izstrādājumiem |

55.07 [6] | Kokvilnas marle | | Ražošana no pozīcijā 55.01, 55.03 vai 55.04 minētajiem izstrādājumiem |

55.08 [6] | Dvieļu frotē audumi un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas | | Ražošana no pozīcijā 55.01, 55.03 vai 55.04 minētajiem izstrādājumiem |

55.09 [6] | Citi kokvilnas audumi | | Ražošana no pozīcijā 55.01, 55.03 vai 55.04 minētajiem izstrādājumiem |

56.01 | Ķīmiskās šķiedras (no gabaliem), kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.02 | Vienlaidu pavedienu grīste ķīmisko šķiedru (no gabaliem) ražošanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.03 | Atkritumi (tostarp vērpšanas atliekas un lupatas) vai mākslīgas šķiedras (vienā gabalā vai gabalos), nekārstas, neķemmētas un arī citādi nesagatavotas vērpšanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.04 | Ķīmiskās šķiedras (no gabaliem vai atlikām), kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.05 [5] | Ķīmiskās šķiedras dzija (no gabaliem vai atlikām), kas nav sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.06 [5] | Ķīmisko šķiedru dzija (no gabaliem vai atlikām), sagatavota mazumtirdzniecībai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

56.07 [6] | Ķīmisko šķiedru audumi (no gabaliem vai atlikām) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 56.01 līdz 56.03 |

57.05 [5] | Kaņepāju pavedieni | | Ražošana no neapstrādātiem kaņepāju pavedieniem |

57.06 [5] | Dzija no džutas vai citām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.03 | | Ražošana no neapstrādātas džutas vai citām neapstrādātām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.03 |

57.07 [5] | Dzija no citām augu tekstilšķiedrām | | Ražošana no neapstrādātām augu tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.02 vai 57.04 |

57.08 | Papīra pavedieni | | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti 47. nodaļā, no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām, kas nav ne kārstas, ne ķemmētas |

57.09 [6] | Audumi no kaņepājiem. | | Ražošana no pozīcijā 57.01 minētajiem izstrādājumiem |

57.10 [6] | Džutas vai citu lūksnes tekstilšķiedru audumi, kas minēti pozīcijā 57.03 | | Ražošana no neapstrādātas džutas vai citām neapstrādātām lūksnes tekstilšķiedrām, kas minētas pozīcijā 57.03 |

57.11 [6] | Audumi no citām augu tekstilšķiedrām | | Ražošana no pozīcijā 57.02 vai 57.04 minētajiem materiāliem vai no pozīcijā 57.07 minētās kokosšķiedras dzijas |

57.12 | Audumi no papīra pavedieniem | | Ražošana no papīra, ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikumiem |

58.01 [6] | Paklāji, grīdsegas un grīdceliņi, ar sietiem mezgliem (apdarināti vai neapdarināti) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 51.01, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai 57.01 līdz 57.04 |

58.02 [6] | Citi paklāji, grīdsegas, grīdceliņi, mašas un pīti paklāji, kā arī Kelem, Schumacks un Karamanie paklāji un tiem līdzīgie (apdarināti vai neapdarināti) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 51.01, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no pozīcijā 57.07 minētās kokosšķiedras dzijas |

58.04 [6] | Plūksnotie audumi un šenila audumi (kas nav dvieļu frotē un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas, kas ietilpst pozīcijā 55.08, un audumi, kas ietilpst pozīcijā 58.05) | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas |

58.05 [6] | Šauri austie un neaustie audumi no paralēliem līmētiem pavedieniem bez šķiedrām, izņemot pozīcijā 58.06 minētās preces | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas |

58.06 [6] | Austas un neizšūtas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi gabalos, lentēs vai piegrieztā veidā | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, vai no ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas |

58.07 [6] | Šenilpavedieni (tostarp šenils no pūkām), pozamenta dzija (kas nav pozīcijā 52.01 minētā metalizētā dzija un pozamenta pavedieni no astriem); pītas lentes un apdares materiāli gabalos; pušķi, bumbuļi un tamlīdzīgi izstrādājumi | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

58.08 [6] | Vienkrāsains tills un citas tīklveida drānas, izņemot austas un trikotāžas drānas | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

58.09 [6] | Tills un citas tīklveida drānas (izņemot austas, adītas un tamborētas drānas), rakstainas; rokpinuma vai mehāniski izgatavotas mežģīnes, vienā gabalā, lentēs vai atsevišķos gabalos | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

58.10 | Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

59.01 [6] | Vate un vates izstrādājumi; tekstila pūkas un putekļi, mezgliņi | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.02 [6] | Filcs un filca izstrādājumi, arī piesūcināti vai pārklāti | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.03 [6] | Neausts materiāls, tamlīdzīgs neaustas dzijas materiāls un tādu materiālu izstrādājumi, arī piesūcināti vai pārklāti | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.04 [6] | Auklas, tauvas, virves un troses, arī nesavītas | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām, ķīmiskiem produktiem, tekstilmasas vai pozīcijā 57.07 minētās kokokšķiedras dzijas |

59.05 [6] | Linumi un tīkli no auklām, tauvām vai virvēm, kā arī gatavi zvejas tīkli no pavedieniem, auklām, tauvām vai virvēm | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām, ķīmiskiem produktiem, tekstilmasas vai pozīcijā 57.07 minētās kokokšķiedras dzijas |

59.06 [6] | Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstildrānas un izstrādājumus no tādām drānām | | Ražošana no dabiskajām šķiedrām, ķīmiskiem produktiem, tekstilmasas vai pozīcijā 57.07 minētās kokokšķiedras dzijas |

59.07 | Tekstildrānas, sveķotas vai cietinātas, izmantojot vielas ar cietes īpašībām, lietojamas grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; gleznošanai sagatavots audekls; stīvdrēbe un līdzīgi audumi cepuru karkasiem un līdzīgiem mērķiem | | Ražošana no dzijas |

59.08 | Tekstildrānas, kas piesūcinātas, pārklātas vai laminētas ar celulozes atvasinājumiem vai citām plastmasām | | Ražošana no dzijas |

59.09 | Ražošana no dzijas | | Tekstildrānas pārklātas vai piesūcinātas ar eļļu vai preparātiem uz žūstošas eļļas bāzes |

59.10 [6] | Linolejs un materiāli, kas līdzīgi linolejam saražoti uz tekstilmateriālu bāzes, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas, vai tādi, ko izmanto kā grīdas segumus; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas | | Ražošana no dzijas vai no tekstilšķiedras |

59.11 | Gumijotas tekstildrānas, izņemot gumijotus trikotāžas izstrādājumus | | Ražošana no dzijas |

59.12 | Tekstildrānas, kas citādi piesūcinātas vai pārklātas; apgleznoti audekli teātra dekorācijām, mākslas studiju prospektiem vai tamlīdzīgiem mērķiem | | Ražošana no dzijas |

59.13 [6] | Elastīgi audumi un rotājumi (kas nav trikotāžas izstrādājumi) no tekstilmateriāliem, kuros ir gumijas pavedieni | | Ražošana no vienkārtas dzijas |

59.15 [6] | Tekstilmateriālu šļūtenes un tamlīdzīgas caurules ar vai bez oderējuma, stiegrojuma vai piederumiem no citiem materiāliem | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.16 [6] | Transmisijas, konveijera vai lifta lentas vai dzensiksnas no tekstilmateriāla, arī stiprinātas ar metālu vai citiem materiāliem | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03 vai 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

59.17 [6] | Tekstildrānas un tekstilmateriāli, kādus parasti izmanto tehniskām iekārtām | | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 50.01 līdz 50.03, 53.01 līdz 53.05, 54.01, 55.01 līdz 55.04, 56.01 līdz 56.03, 57.01 līdz 57.04, vai no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas |

ex 60. nodaļa | Trikotāžas preces, izņemot tādas, kas iegūtas, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no kārstas vai ķemmētas dabiskās šķiedras, no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijās 56.01 līdz 56.03, no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas [6] |

ex 60.02 | Trikotāžas cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi), kas nav elastīgi vai gumijoti, un ir iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.03 | Trikotāžas garās zeķes, īsās zeķes, kapzeķes, zeķītes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas nav elastīgi vai gumijoti, un ir iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.04 | Trikotāžas apakšveļa, neelastīga vai negumijota, iegūta, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.05 | Āra apģērbi un citi izstrādājumi, neelastīgi un negumijoti, iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

ex 60.06 | Citi trikotāžas izstrādājumi, elastīgi vai gumijoti (ieskaitot elastīgus ceļgalu aizsargus un elastīgas garās zeķes), iegūti, sašujot vai komplektējot trikotāžas gabalus (piegrieztus vai saražotus pēc izmēra) | | Ražošana no dzijas [7] |

61.01 | Vīriešu un zēnu virsdrēbes | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.02 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu āra apģērbi, bez izšuvumiem | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.02 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu āra apģērbi, ar izšuvumiem | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

61.03 | Vīriešu un zēnu apakšveļa, ieskaitot apkaklītes, kreklu priekšdaļas un aproces | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

61.04 | Sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apakšveļa | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.05 | Kabatlakatiņi, neizšūti | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas [7] [8] [9] |

ex 61.05 | Kabatlakatiņi, izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

ex 61.06 | Šalles, lakati, kašnē, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, neizšūti | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas, kas iegūta no dabiskām tekstilšķiedrām vai vienlaidu mākslīgām šķiedrām vai to atlikām, vai arī no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas [7] [8] |

ex 61.06 | Šalles, lakati, kašnē, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

61.07 | Kaklasaites, tauriņi un kravates | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.08 | Apkakles, dažādi ķermeņa augšdaļas apģērba gabali, žabo, aproces, manšetes un tamlīdzīgi aksesuāri, kā arī rotājumi sieviešu un meiteņu apģērbiem, neizšūti | | Ražošana no dzijas [7] [8] |

ex 61.08 | Apkakles, dažādi ķermeņa augšdaļas apģērba gabali, žabo, aproces, manšetes un tamlīdzīgi aksesuāri, kā arī rotājumi sieviešu un meiteņu apģērbiem, izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [7] |

61.09 | Korsetes, atsaites, zeķturi, krūšturi, bikšturi, bikšu lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi (tostarp tādi adīti vai tamborēti izstrādājumi), arī elastīgi | | Ražošana no dzijas [7] [10] |

61.10 | Cimdi, pirkstaiņi, dūraiņi, garās zeķes, īsās zeķes un zeķītes, kas nav no trikotāžas | | Ražošana no dzijas [7] [10] |

61.11 | Gatavie apģērba piederumi, piemēram, kleitu saglabātāji, plecu un citi polsteri, siksnas, uzroči, piedurkņu aizsargi, kabatas | | Ražošana no dzijas [7] [10] |

62.01 | Ceļotāju pledi un segas | | Ražošana no nebalinātas dzijas, kas minēta 50. līdz 56. nodaļā [8] [9] |

ex 62.02 | Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa; aizkari un citi interjera priekšmeti; neizšūti | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas [8] [9] |

ex 62.02 | Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa; aizkari un citi interjera priekšmeti; izšūti | | Ražošana no audumiem, kuri nav izšūti un kuru vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

62.03 | Maisi un kules, ko izmanto preču iesaiņošanai | | Ražošana no ķīmiskām izejvielām, tekstilmasas vai dabiskās tekstilšķiedras, vienlaidu ķīmiskām šķiedrām vai to atlikām [8] [9] |

62.04 | Pārsegi, buras, markīzes, sauljumi, teltis un tūrisma piederumi | | Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas [8] [9] |

62.05 | Pārējie gatavie tekstilizstrādājumi (ietverot apģērba piegrieztnes) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no iegūto izstrādājumu vērtības |

64.01 | Apavi ar gumijas vai mākslīga elastīga materiāla zoli un virsu | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

64.02 | Apavi ar ādas vai mākslīgās ādas ārējo zoli; apavi (izņemot apavus, kas minēti pozīcijā 64.01) ar zoli no gumijas vai mākslīga plastikas materiāla | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

64.03 | Apavi ar koka vai korķa zoli | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

64.04 | Apavi ar cita materiāla zoli | Ražošana no virsas detaļām, kas piestiprinātas saistzolei vai citām zoles sastāvdaļām, bet bez ārējās zoles, no jebkura materiāla, izņemot metālu | |

65.03 | Filca cepures un citas filca galvassegas no cepuru veidņiem, kapucēm vai plakanām sagatavēm, kuras minētas pozīcijā 65.01, arī neoderētas, ar apdari vai bez tās | | Ražošana no tekstilšķiedrām |

65.05 | Trikotāžas, mežģīņu, filca vai citu tekstilmateriālu cepures un citas galvassegas (ieskaitot matu tīkliņus), kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm) ar oderi vai bez tās, ar apdari vai bez tās | | Ražošana no dzijas vai no tekstilšķiedras |

66.01 | Lietussargi un saulessargi (tostarp spieķveida lietussargi, saliekamas teltis vienam cilvēkam, dārza saulessargi un tamlīdzīgi izstrādājumi) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 70.07 | Liets, velmēts, stiepts vai pūsts stikls (kā arī stikls, kas pārvilkts ar citas krāsas stikla kārtiņu, un stiegrotais stikls), sagriezts citās formās nekā taisnstūrveida forma, vai izliekts vai citādi apstrādāts (piemēram, ar apstrādātām malām vai gravēts), arī ar slīpētu vai pulētu virsmu; daudzkārtu stikla izolators | Ražošana no stiepta, pūsta vai velmēta stikla, kas minēts pozīcijā 70.04 līdz 70.06 | |

70.08 | Neplīstošais stikls, ko veido rūdīts vai laminēts stikls, arī sagriezts pēc formas | Ražošana no stiepta, pūsta vai velmēta stikla, kas minēts pozīcijā 70.04 līdz 70.06 | |

70.09 | Stikla spoguļi, ieskaitot atpakaļskata spoguļus, bez rāmja, ar rāmi vai piestiprināti | Ražošana no stiepta, pūsta vai velmēta stikla, kas minēts pozīcijā 70.04 līdz 70.06 | |

71.15 | Izstrādājumi no pērlēm, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem (dabīgiem, mākslīgiem vai reģenerētiem), vai kuros tādi materiāli iestrādāti | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

73.07 | Dzelzs vai tērauda kvadrātveida vai taisnstūrveida sagataves, stieņi, plātnes un lokšņu stieņi, ieskaitot baltā skārda sagataves; dzelzs un tērauda gabali, kas iepriekš apstrādāti kaļot | Ražošana no pozīcijā 73.06 minētajiem izstrādājumiem | |

73.08 | Dzelzs vai tērauda tinumi turpmākai velmēšanai | Ražošana no pozīcijā 73.07 minētajiem izstrādājumiem | |

73.09 | Universālas dzelzs vai tērauda plāksnes | Ražošana no pozīcijā 73.07 vai 73.08 minētajiem izstrādājumiem | |

73.10 | Dzelzs vai tērauda stieņi, ieskaitot stieples stienīšus, karsti velmēti, kalti, presēti, veidoti vai apdarināti aukstā stāvoklī, ieskaitot ar augstu precizitāti apstrādātus; dobi tērauda stieņi urbšanai | Ražošana no pozīcijā 73.07 minētajiem izstrādājumiem | |

73.11 | Dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili, karsti velmēti, presēti, veidoti vai apdarināti aukstā stāvoklī; dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas, urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai izgatavotas no saliktiem elementiem | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 73.07 līdz 73.10, 73.12 vai 73.13 | |

73.12 | Karsti velmētas vai auksti velmētas dzelzs vai tērauda stīpas un lentas | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 73.07 līdz 73.09 vai 73.13 | |

73.13 | Karsti velmētas vai auksti velmētas dzelzs vai tērauda loksnes un plāksnes | Ražošana no materiāliem, kas minēti pozīcijās 73.07 līdz 73.09 | |

73.14 | Dzelzs vai tērauda stieples, apvalkotas vai neapvalkotas, bet bez izolācijas | Ražošana no pozīcijā 73.10 minētajiem izstrādājumiem | |

73.16 | Šādi dzelzceļa vai tramvaju ceļu konstrukciju materiāli no dzelzs un tērauda: sliedes, pretsliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, šķērssavienojumi, pārmiju stieņi, zobainās sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes, savilktņi un pārējās detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai | | Ražošana no pozīcijā 73.06 minētajiem izstrādājumiem |

73.18 | Caurules, caurulītes un to sagataves no dzelzs, bet ne no čuguna, vai no tērauda, izņemot hidroelektrostaciju spiedvadus | | Ražošana no izstrādājumiem, kas minēti pozīcijās 73.06 un 73.07 vai 73.15, pozīcijās 73.06 un 73.07 minētajos veidos |

74.03 | Kalti vara stieņi, leņķi, profili un speciālie profili; vara stieples | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.04 | Apstrādātas vara plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.05 | Vara folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatu) ne vairāk kā 0,15 mm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.06 | Vara pulveris un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.07 | Vara caurules un caurulītes un to sagataves; dobi vara stieņi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.08 | Cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no vara | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.09 | Vara tvertnes, cisternas, rezervuāri, trauki un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 litri, ar apdari vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.10 | Stiepļu vijumi, kabeļi, virves, tauvas, grīstes un tamlīdzīgi izstrādājumi no vara stieplēm, izņemot izolētus elektrības vadus un kabeļus | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.11 | Siets, stiepļu audums, režģis, tīkls, žogu pinums, armatūras audums un līdzīgi materiāli, ieskaitot bezgalu lentes, no vara stieplēm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.12 | Perforēta vilkta loksne no vara | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.13 | Ķēdes un to daļas no vara | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.14 | Naglas, smailnaglas, skavas, āķveida naglas, ķīļveida skavas, kniedes, tapas un spraudītes no vara vai arī no dzelzs vai tērauda ar vara galvām | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.15 | Vara bultskrūves un uzgriežņi, tai skaitā uzmavas un skrūvkniedes, ar vītni vai bez tās, un skrūves, tai skaitā ieskrūvējami āķi un gredzeni; vara kniedes, ierievji, šķelttapas, paplāksnes un atsperplāksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.16 | Vara atsperes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.17 | Neelektriskie vara mājsaimniecības aparāti ēdiena gatavošanai un uzsildīšanai un to sastāvdaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.18 | Citi vara izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecības vajadzībām, sanitārtehnikas izstrādājumi iekštelpām un šādu izstrādājumu sastāvdaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

74.19 | Citi vara izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

75.02 | Apstrādāti niķeļa stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; niķeļa stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

75.03 | Apstrādātas niķeļa plāksnes, loksnes un sloksnes; niķeļa folija; niķeļa pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

75.04 | Niķeļa caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no niķeļa | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

75.05 | Niķeļa elektrogalvanizācijas anodi, apstrādāti vai neapstrādāti, ieskaitot tos, kas iegūti elektrolīzē | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

75.06 | Citi niķeļa izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības [10] |

76.02 | Apstrādāti alumīnija stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; alumīnija stieples | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.03 | Apstrādātas alumīnija plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.04 | Alumīnija folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar biezumu (neņemot vērā jebkuru pamatu) ne vairāk kā 0,20 mm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.05 | Alumīnija pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.06 | Alumīnija caurules un caurulītes un to sagataves; dobi alumīnija stieņi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.07 | Cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no alumīnija | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.08 | Alumīnija konstrukcijas un to daļas (piemēram, angāri un citas būves, tilti un tiltu sekcijas, torņi, režģu masti, jumti, jumtu pārsegumi, durvju un logu rāmji, balustrādes, pīlāri un kolonnas), pabeigtas vai nepabeigtas, nokompletētas vai nenokomplektētas; alumīnija plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.09 | Alumīnija tvertnes, cisternas, rezervuāri, trauki un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 litri, ar apdari vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.10 | Alumīnija cisternas, mucas, tvertnes, kastes un līdzīgas tilpnes, tai skaitā cilindriskas neizjaucamas un saliekamas tilpnes, kādas parasti izmanto preču nogādāšanai vai iesaiņošanai | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.11 | Alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.12 | Stiepļu vijumi, kabeļi, virves, tauvas, grīstes un tamlīdzīgi izstrādājumi no alumīnija stieplēm, izņemot izolētus elektrības vadus un kabeļus | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.13 | Metāla siets, stiepļu audums, režģis, tīkls, armatūras audums un tamlīdzīgi materiāli no alumīnija stieplēm | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.14 | Perforēta vilkta loksne no alumīnija | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.15 | Alumīnija izstrādājumi, ko parasti izmanto mājsaimniecības vajadzībām, sanitārtehnikas izstrādājumi iekštelpām un tādu izstrādājumu sastāvdaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

76.16 | Citi alumīnija izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

77.02 | Apstrādāti magnija stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; magnija stieple; apstrādātas magnija plāksnes, loksnes un sloksnes; magnija folija; vienāda izmēra magnija skaidas, pulveri un plēksnes; magnija caurules un caurulītes un to sagataves; dobi magnija stieņi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

77.03 | Citi magnija izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.02 | Apstrādāti svina stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; svina stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.03 | Apstrādātas svina plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.04 | Svina folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar svaru (neskaitot jebkuru pamatu) ne vairāk kā 1,7 kg/m2; svina pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.05 | Svina caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas, uzmavas un s-veida atzarojumi) | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

78.06 | Citi svina izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.02 | Apstrādāti cinka stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; cinka stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.03 | Apstrādātas cinka plāksnes, loksnes un sloksnes; cinka folija; cinka pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.04 | Cinka caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no cinka | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.05 | Cinka notekcaurules, jumta segumi, jumta logu rāmji un citādi izstrādājumi būvniecībai | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

79.06 | Citi cinka izstrādājumi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.02 | Apstrādāti alvas stieņi, stienīši, leņķi, fasonprofili un speciālie profili; alvas stieple | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.03 | Apstrādātas alvas plāksnes, loksnes un sloksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.04 | Alvas folija (arī gofrēta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu, apdrukāta vai uz papīra vai cita stiprinoša materiāla pamata), ar svaru (neskaitot jebkuru pamatu) ne vairāk kā 1 kg/m2; alvas pulveri un plēksnes | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

80.05 | Alvas caurules un caurulītes un to sagataves; dobi stieņi, cauruļu un caurulīšu piederumi (piemēram, cauruļu savienojumi, līkumi, savienotājuzmavas un uzmavas) no alvas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

82.05 | Savstarpēji aizvietojami instrumenti rokas darbarīkiem, darbgaldiem vai mehāniskas piedziņas rokas darbarīkiem (piemēram, presēšanai, štancēšanai, urbšanai, vītņošanai, caurvilkšanai, caurumu izurbšanai, frēzēšanai, sagriešanai, virpošanai, savērpšanai, noformēšanai, savienošanai gropē vai satapošanai, skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot instrumentus stiepļu vilkšanai, metālu presēšanai un klinšu urbšanai | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [10] |

82.06 | Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [10]ex |

84. nodaļa | Apkures katli, mehānismi un mehāniskas ierīces un to daļas, izņemot ledusskapjus un saldēšanas iekārtas, ko darbina ar elektrību vai citādi (pozīcija 84.15), un šujmašīnas, tai skaitā mēbeles, kas īpaši veidotas šujmašīnām (pozīcija ex 84.41) | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības [11] |

84.15 | Ledusskapji un saldējamās iekārtas, ko darbina ar elektrību vai citādi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi [12] |

ex 84.41 | Šujmašīnas, tai skaitā šujmašīnām paredzētas mēbeles | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % to materiālu un detaļu vērtības [12], kas izmantotas galvenā mehānisma (neskaitot motoru) montāžai, ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi; unb)izmantotie diega savilkšanas, tamborēšanas un zigzaga mehānismi ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

ex 85. nodaļa | Elektriskās iekārtas un aprīkojums; to detaļas; izņemot pozīcijā 85.14 vai 85.15 minētos izstrādājumus | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

85.14 | Mikrofoni un to statīvi; skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12]ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi, un85.14 (turpin.)b)izmantoto nenoteiktas izcelsmes tranzistoru vērtība nepārsniedz 3 % no gala produkta vērtības [13] |

85.15 | Radiotelegrāfa un radiotelefona sakaru raidaparatūra un uztvērējaparatūra; radiofonijas un televīzijas raidīšanas un uztveršanas aparatūra (tostarp uztvērēji ar iebūvētu skaņu ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru) un televīzijas kameras; radionavigācijas aparatūra, radiolokācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12]ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi; unb)izmantoto nenoteiktas izcelsmes tranzistoru vērtība nepārsniedz 3 % no gala produkta vērtības [13] |

86. nodaļa | Dzelzceļa un tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to detaļas; dzelzceļa un tramvaju sliežu ceļu ierīces un aprīkojums; visu veidu signalizācijas iekārtas, ko nedarbina ar elektrību | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

ex87. nodaļa | Transportlīdzekļi, kas nav dzelzceļa vai tramvaju ritošais sastāvs, un to daļas, izņemot pozīcijā 87.09 minētos izstrādājumus | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

87.09 | Motocikli, mopēdi un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; visu veidu blakusvāģi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

ex 90. nodaļa | Optiskie, fotografēšanas, kinematogrāfijas, mērīšanas, pārbaudes, precīzijas, medicīniskie un ķirurģiskie instrumenti un aparatūra, kā arī tās daļas, izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijās 90.05, 90.07, 90.08, 90.12 vai 90.26 | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

90.05 | Refrakcijas teleskopi (monokulāri un binokļi), prizmatiski vai nē | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

90.07 | Fotoaparāti; zibspuldzes | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

90.08 | Kinokameras, kinoprojektori, skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas iekārtas; jebkura šo izstrādājumu kombinācija | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

90.12 | Sarežģīti optiskie mikroskopi, arī aprīkoti ar attēla fotografēšanas vai projekcijas iekārtām | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu [12] un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

90.26 | Gāzu, šķidrumu un elektrības padeves vai ieguves skaitītāji; to kalibrēšanas mērierīces | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

ex 91. nodaļa | Pulksteņi un rokas pulksteņi un to daļas, izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijās 91.04 un 91.08 | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

91.04 | Citi pulksteņi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

91.08 | Samontēti pulksteņmehānismi | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumiex |

92. nodaļa | Mūzikas instrumenti; skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra; televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas magnētiska aparatūra; to daļas un piederumi; izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 92.11 | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

92.11 | Gramofoni, diktofoni un cita skaņas ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, tostarp skaņuplašu atskaņotāji un lenšu magnetofoni, ar skaņas galviņām vai bez tām; televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas magnētiska aparatūra | | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [12]ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi; unb)izmantoto nenoteiktas izcelsmes tranzistoru vērtība nepārsniedz 3 % no gala produkta vērtības [13] |

93. nodaļa | Ieroči un munīcija; to detaļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

96.02 | Citas slotas un sukas, tai skaitā tādas sukas, ko izmanto kā mašīnu sastāvdaļu; krāsu rullīši; gumijas skrāpji (izņemot rullīšu veida tīrītājus) un sūkļi | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

97.03 | Citas rotaļlietas; modeļi, ko izmanto atpūtas nolūkos | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

98.01 | Pogas un pogu veidnes, kniedes, aproču pogas un spiedpogas, tai skaitā spraudpogas; šādu izstrādājumu sagataves un daļas | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

98.08 | Rakstāmmašīnu un līdzīgas lentes, arī uz spolēm; zīmogspilveni, kārbiņās vai bez tām | | Ražošana, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 98.15 | Bunzena kolbas un citi vakuuma trauki | | Ražošana no pozīcijā 70.12 minētajiem izstrādājumiem |

[1] Šo noteikumu nepiemēro, ja izmanto "zea indurata" kukurūzu.

[2] Šo noteikumu nepiemēro šādām augļu sulām: ananāsu, laima un greipfrūtu.

[3] Šos noteikumus nepiemēro, ja minētos produktus iegūst no tādiem produktiem, kas ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes izstrādājumu statusu saskaņā ar B sarakstā minētajiem nosacījumiem.

[4] Šos noteikumus nepiemēro, ja minētos izstrādājumus iegūst no tādiem izstrādājumiem, kas ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes izstrādājumu statusu saskaņā ar B sarakstā minētajiem nosacījumiem.

[5] Dzijai, ko veido divi vai vairāki tekstilmateriāli, jānodrošina atbilstība šajā sarakstā norādītajiem nosacījumiem arī attiecībā uz visām pozīcijām, kurās klasificētu to citu tekstilmateriālu dziju, kas ir attiecīgās jauktās dzijas sastāvā. Šis noteikums neattiecas uz vienu vai vairākiem jauktiem tekstilmateriāliem, kuru svars nepārsniedz 10 % no kopējā sastāvā esošo tekstilmateriālu svara.

[6] līdz 30 %, ja attiecīgais materiāls ir pavediens, kura platums nepārsniedz 5 mm un kuru veido šaura lenta ar alumīnija pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, pārklāta vai nepārklāta ar alumīnija pulveri, kas iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām

[7] Izmantotie rotājumi un aksesuāri (izņemot oderējumu un starpoderi), kuru dēļ mainās tarifa pozīcija, nerada iegūtā izstrādājuma izcelsmes statusa zaudēšanu, ja to svars nepārsniedz 10 % no visu iekļauto tekstilmateriālu kopējā svara.

[8] Šos noteikumus nepiemēro, ja minētos izstrādājumus iegūst no apdrukāta auduma saskaņā ar B sarakstā minētajiem nosacījumiem.

[9] Attiecībā uz izstrādājumiem no diviem vai vairākiem tekstilmateriāliem šis noteikums neattiecas uz vienu vai vairākiem no iekļautajiem jauktajiem tekstilmateriāliem, ja tā vai to svars nepārsniedz 10 % no visu iekļauto tekstilmateriālu kopējā svara.

[10] Šos noteikumus nepiemēro, ja minētos ražojumus iegūst no tādiem ražojumiem, kas ieguvuši konkrētas valsts izcelsmes izstrādājumu statusu saskaņā ar B sarakstā minētajiem nosacījumiem.

[11] Šos noteikumus nepiemēro pozīcijā 84.59 minētajiem degvielas elementiem līdz 1977. gada 31. decembrim.

[12] nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtību.

[13] Šo procentuālo sastāvu nesummē ar 40 %.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

B SARAKSTS

To apstrādes un pārstrādes darbību saraksts, kuru rezultātā nemainās tarifa pozīcija, bet, kuras veicot, attiecīgajiem izstrādājumiem piešķir noteiktas izcelsmes preču statusu

Gatavi izstrādājumi | Apstrāde vai pārstrāde, kuras dēļ piešķir noteiktas izcelsmes preču statusu |

Muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

Nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu iekļaušana apkures katlos, mehānismos, mehāniskās ierīcēs utt., kas minētas 84. līdz 92. nodaļā, un apkures katlos un radiatoros, kas minēti pozīcijā 73.37, nerada šādu izstrādājumu izcelsmes statusa zaudēšanu, ar noteikumu, ka šo izstrādājumu, to sastāvdaļu un detaļu vērtība nepārsniedz 5 % no gala produkta vērtības |

ex 25.09 | Karsētas vai pulverī samaltas krāszemes | Krāszemju drupināšana un karsēšana vai saberšana pulverī |

ex 25.15 | Marmors, kas sazāģēts kvadrātveida gabalos, kuru biezums nepārsniedz 25 cm | Marmora zāģēšana plātnēs vai gabalos, pulēšana, slīpēšana un tīrīšana, tai skaitā tāda marmora šāda apstrāde, kas nav apstrādāts tālāk kā vien rupji sašķelts, rupji sadalīts vai sazāģēts kvadrātveida gabalos, kuru biezums pārsniedz 25 cm |

ex 25.16 | Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citi tēlniecībai vai būvniecībai paredzēti akmeņi, sadalīti kvadrātveida gabalos, kuru biezums nepārsniedz 25 cm | Granīta, porfīra, bazalta, smilšakmens un citu būvniecībai paredzētu akmeņu zāģēšana, tai skaitā to šādu akmeņu apstrāde, kas nav apstrādāti tālāk kā vien rupji sašķelti, rupji sadalīti vai sazāģēti kvadrātveida gabalos, kuru biezums ir lielāks par 25 cm |

ex 25.18 | Karsēts dolomīts; aglomerēts dolomīts (ieskaitot darvoto) | Neapstrādāta dolomīta kalcinēšana |

28. līdz 37. nodaļa | Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 20 % no gala produkta vērtības |

ex 38. nodaļa | Dažādi ķīmiski produkti, izņemot rafinētu taleļļu | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 20 % no gala produkta vērtības |

ex 38.05 | Rafinēta taleļļa | Neapstrādātas taleļļas rafinēšana |

39. nodaļa | Mākslīgi sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri; to izstrādājumi | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 20 % no gala produkta vērtības |

ex 40.01 | Apavu rievotās zoļu gumijas loksnes | Dabiskā kaučuka rievoto lokšņu laminēšana |

ex 40.07 | Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām | Gumijas pavedieni un auklas, ar tekstilmateriālu pārklājumu |

ex 41.01 | Aitas un jēra āda bez vilnas | Vilnas noņemšana no aitas un jēra ādas |

ex 41.02 | Otrreiz miecētas liellopu ādas (ieskaitot bifeļu ādas) vai zirgu (viennadžu) ādas, izņemot ādas, kas minētas pozīcijās 41.06 līdz 41.08 | Tādu liellopu ādu (ieskaitot bifeļu ādas) un zirgu (viennadžu) ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 41.03 | Otrreiz miecētas aitas un jēra ādas, izņemot pozīcijā 41.06 līdz 41.08 minētās ādas | Tādu aitas un jēra ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 41.04 | Otrreiz miecētas kazu un kazlēnu ādas, izņemot pozīcijā 41.06 līdz 41.08 minētās ādas | Tādu kazlēnu un kazu ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 41.05 | Citi otrreiz miecētu ādu veidi, izņemot pozīcijā 41.06 līdz 41.08 minētās ādas | Tādu citu ādu otrreizēja miecēšana, kuras ir miecētas, bet nav tālāk apstrādātas |

ex 43.02 | Komplektētas kažokādas | Miecētu vai apdarinātu kažokādu balināšana, krāsošana, apstrāde, griešana un komplektēšana |

ex 50.09 | Apdrukāti audumi | Tādu audumu apdrukāšana kopā ar apdari (balināšanu, apretūru, žāvēšanu, tvaicēšanu, attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem, defektu labošanu, piesūcināšanu, iepriekšēju pretsarukšanas apstrādi, merserizāciju), kuru vērtība nepārsniedz 47,5 % no gala produkta vērtības |

ex 50.10 |

ex 51.04 |

ex 53.11 |

ex 53.12 |

ex 53.13 |

ex 54.05 |

ex 55.07 |

ex 55.08 |

ex 55.09 |

ex 56.07 |

ex 68.03 | Izstrādājumi no šīfera, tostarp no aglomerēta šīfera | Šīfera izstrādājumu ražošana |

ex 68.13 | Izstrādājumi no azbesta; maisījumi uz azbesta vai azbesta un magnija karbonāta bāzes | Azbesta izstrādājumu, maisījumu uz azbesta vai azbesta un magnija karbonāta bāzes ražošana |

ex 68.15 | Vizlas izstrādājumi, tostarp saistītas vizlas drumslas uz papīra vai auduma pamata | Vizlas izstrādājumu ražošana |

ex 70.10 | Slīpēta stikla pudeles | Tādu pudeļu slīpēšana, kuru vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 70.13 | Slīpēta stikla galda un virtuves trauki, tnorēķinu vienībasletes un kancelejas piederumi, izstrādājumi iekštelpu izrotāšanai vai līdzīgiem mērķiem (izņemot pozīcijā 70.19 minētos izstrādājumus) | Tādu stikla izstrādājumu slīpēšana, kuru vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 70.20 | Stiklšķiedras izstrādājumi | Ražošana no neapstrādātas stiklšķiedras |

ex 71.02 | Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, griezti vai citādi apstrādāti, bet neiedarināti, nenostiprināti un nesavērti (izņemot nešķirotus akmeņus, kas uz laiku savērti ērtākai transportēšanai) | Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem |

ex 71.03 | Sintētiski vai reģenerēti dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, griezti vai citādi apstrādāti, bet neiedarināti, nenostiprināti un nesavērti (izņemot nešķirotus akmeņus, kas uz laiku savērti ērtākai transportēšanai) | Ražošana no neapstrādātiem sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem |

ex 71.05 | Sudrabs un sudraba sakausējumi, tai skaitā apzeltīts un ar platīnu pārklāts sudrabs, daļēji apstrādāts | Neapstrādāta sudraba un sudraba sakausējumu velmēšana, stiepšana, kalšana vai slīpēšana |

ex 71.05 | Sudrabs, tai skaitā apzeltīts un ar platīnu pārklāts sudrabs, neapstrādāts | Neapstrādāta sudraba un sudraba sakausējumu kausēšana vai elektrolītiska atdalīšana |

ex 71.06 | Daļēji apstrādāts velmēts sudrabs | Neapstrādāta velmēta sudraba velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.07 | Daļēji apstrādāts zelts, tai skaitā ar platīnu pārklāts zelts | Neapstrādāta zelta, arī ar platīnu pārklāta zelta velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.07 | Neapstrādāts zelts, tai skaitā ar platīnu pārklāts zelts | Neapstrādāta zelta un zelta sakausējumu kausēšana vai elektrolītiska atdalīšana |

ex 71.08 | Ar velmētu zeltu plakēts parastais metāls vai sudrabs, daļēji apstrādāts | Neapstrādāta, ar velmētu zeltu plakēta parastā metāla vai sudraba velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.09 | Daļēji apstrādāts platīns un citi platīna grupas metāli | Neapstrādāta platīna vai citu platīna grupas preparātu velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 71.09 | Neapstrādāts platīns un citi platīna grupas metāli | Neapstrādāta platīna vai citu platīna grupas metālu kausēšana vai elektrolītiska atdalīšana |

ex 71.10 | Ar velmētu platīnu vai citiem platīna grupas metāliem plakēts parastais metāls vai dārgmetāls, daļēji apstrādāts | Ar neapstrādātu, velmētu platīnu vai citiem neapstrādātiem platīna grupas metāliem plakēta parastā metāla vai dārgmetāla velmēšana, stiepšana (vilkšana), kalšana vai slīpēšana |

ex 73.15 | Leģētais tērauds un oglekļa tērauds ar augstu oglekļa koncentrāciju: | |

pozīcijās 73.07 līdz 73.13 minētajos veidos; | Ražošana no pozīcijā 73.06 minēto veidu izstrādājumiem |

pozīcijā 73.14 minētajā veidā | Ražošana no pozīcijā 73.06 vai 73.07 minēto veidu izstrādājumiem |

ex 74.01 | Nerafinēts varš ("tulznains" varš un citi) | Vara kušņu kausēšana |

ex 74.01 | Rafinēts varš | Nerafinēta vara ("tulznaina" vara un citu), vara atkritumu vai lūžņu rafinēšana ar uguni vai elektrolītiska rafinēšana |

ex 74.01 | Vara sakausējumi | Rafinēta vara, vara atkritumu vai lūžņu kausēšana un termiska apstrāde |

ex 75.01 | Neapstrādāts niķelis (izņemot pozīcijā 75.05 minētos elektrogalvanizācijas anodus) | Niķeļa kušņu, špeizu un citu niķeļa metalurģijas starpproduktu attīrīšana elektrolīzes, kausēšanas vai ķīmiskā procesā |

ex 77.04 | Apstrādāts berilijs | Tāda neapstrādāta berilija velmēšana, stiepšana (vilkšana) vai slīpēšana, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.01 | Apstrādāts volframs | Ražošana no neapstrādāta volframa, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.02 | Apstrādāts molibdēns | Ražošana no neapstrādāta molibdēna, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.03 | Apstrādāts tantals | Ražošana no neapstrādāta tantala, kura vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

ex 81.04 | Citi apstrādāti parastie metāli | Ražošana no citiem neapstrādātiem parastajiem metāliem, kuru vērtība nepārsniedz 50 % no gala produkta vērtības |

84.06 | Iekšdedzes virzuļdzinēji | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības |

ex 84.08 | Dzinēji un motori, izņemot reaktīvos dzinējus un gāzes turbīnas | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka vismaz 50 % no izmantoto materiālu un detaļu vērtības [1] ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

84.16 | Kalandri un tamlīdzīgas velmēšanas mašīnas (izņemot metālapstrādes, metālu velmēšanas un stikla apstrādes mašīnas) un tām paredzētie cilindri | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

ex 84.17 | Mehānismi, iekārtas un tamlīdzīgas laboratoriju ierīces, arī darbināmas ar elektrību, ko izmanto materiālu apstrādei procesos, kuri ietver temperatūras maiņu, un ko izmanto koksnes, papīra masas, papīra un kartona ražošanas rūpniecībā | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

84.31 | Iekārtas un ierīces celulozes masas, papīra vai kartona ražošanai vai apdarei | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

84.33 | Visu veidu papīra vai kartona griešanas ierīces; citas iekārtas papīra masas, papīra vai kartona apdarei | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 25 % no gala produkta vērtības |

ex 84.41 | Šujmašīnas, tai skaitā īpaši šujmašīnām paredzētas mēbeles | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu un detaļu vērtība nepārsniedz 40 % no gala produkta vērtības, un ar noteikumu, ka: a)vismaz 50 % to materiālu un detaļu [1], kas izmantotas galvenā mehānisma (neskaitot motoru) montāžai, ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi; unb)izmantotie diega savilkšanas, tamborēšanas un zigzaga mehānismi ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi |

87.06 | Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 87.01 līdz 87.03: | Apstrāde, pārstrāde vai montāža, kurā izmantoto izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no gala produkta vērtības |

ex 95.01 | Izstrādājumi no bruņurupuču bruņām | Ražošana no apstrādātām bruņurupuču bruņām |

ex 95.02 | Perlamutra izstrādājumi | Ražošana no apstrādāta perlamutra |

95.03 | Ziloņkaula izstrādājumi | Ražošana no apstrādāta ziloņkaula |

ex 95.04 | Kaula izstrādājumi (izņemot vaļu kaulu) | Ražošana no apstrādāta kaula (izņemot vaļu kaulu) |

ex 95.05 | Izstrādājumi no raga, koraļļiem (dabīgajiem vai aglomerētiem) vai citiem dzīvnieku izcelsmes grebšanas materiāliem | Ražošana no apstrādāta raga, koraļļiem (dabīgajiem vai aglomerētiem) vai citiem dzīvnieku izcelsmes grebšanas materiāliem |

ex 95.06 | Izstrādājumi no augu grebšanas materiāliem (piemēram, augu ziloņkaula) | Ražošana no augu apstrādātiem augu grebšanas materiāliem (piemēram, augu ziloņkaula) |

ex 95.07 | Izstrādājumi no ahāta (un ahāta aizstājējiem minerāliem), dzintara, sepiolīta, aglomerēta dzintara un aglomerēta sepiolīta | Ražošana no apstrādāta ahāta (un ahāta aizstājējiem minerāliem), dzintara, sepiolīta, aglomerēta dzintara un aglomerēta sepiolīta |

ex 98.11 | Pīpes un pīpes galviņas no koka, saknēm vai citiem materiāliem | Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm |

[1] nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtību.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

C SARAKSTS

To izstrādājumu saraksts, kas ir izņemti no šā protokola darbības jomas

Muitas tarifa pozīcijas Nr. | Apraksts |

ex 27.07 | Asimilētas aromātiskās eļļas, kas definētas 27. nodaļas 2. piezīmē un kam vairāk nekā 65 % tilpuma pārtvaicējas temperatūrā līdz 250 °C (tai skaitā benzīnu un benzola maisījumi), un kas paredzētas izmantošanai par kurināmo enerģētikai vai apkurei |

27.09 līdz 27.16 | Minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski |

ex 29.01 | Ogļūdeņraži: acikliskie;ciklāni un ciklēni, izņemot azulēnus;benzols, toluols, ksiloli;izmantošanai par kurināmo enerģētikā vai apkurei |

ex 34.03 | Eļļošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir naftas eļļas un eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem, bet izņemot līdzekļus, kuru sastāvā 70 % svara vai vairāk ir naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem |

ex 34.04 | Vaski, kuru pamatā ir parafīns, naftas vaski, vaski, kas iegūti no bitumenminerāliem, ogļu putekļu vasks vai jēlparafīns |

ex 38.14 | Gatavās piedevas eļļošanas līdzekļiem |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

4. PROTOKOLS

par atsevišķiem nosacījumiem attiecībā uz Īriju

Neskarot nolīguma 13. pantu, Šveicei piemēro pasākumus, kas paredzēti "Akta par pievienošanās nosacījumiem un Līgumu korekcijām", kas sastādīts un pieņemts Dānijas Karalistes, Īrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Karalistes konferencē, 6. protokola 1. un 2. punktā un 7. protokola 1. pantā par konkrētiem kvantitatīviem ierobežojumiem Īrijai un mehānisko transportlīdzekļu ievešanu, kā arī mehānisko transportlīdzekļu montāžas rūpniecību Īrijā.

--------------------------------------------------

5. Protokols

par pasākumiem, ko Šveice var piemērot atsevišķu izstrādājumu importam, uz ko attiecas obligāto rezervju veidošanas režīms

1. pants

Šveice var piemērot obligāto rezervju režīmu izstrādājumiem, kas ir nepieciešami iedzīvotāju un armijas izdzīvošanai kara laikā, kuru ražošana Šveicē ir nepietiekama vai netiek veikta un kuru raksturlielumi un īpašības ļauj izmantot tos rezervju veidošanai.

Šveice piemēro šo režīmu tā, lai netiktu īstenota tieša vai netieša diskriminācija starp Kopienas izcelsmes izstrādājumiem vai līdzīgiem vai aizvietojošiem vietējas izcelsmes izstrādājumiem.

2. pants

Nolīguma parakstīšanas dienā 1. pantā noteiktais režīms attiecas uz tālāk minētiem izstrādājumiem.

Šveices Muitas tarifs pozīcijas Nr. | Apraksts |

2707. | Akmeņogļu darvas eļļas un citi produkti, kas iegūti augsttemperatūras destilācijā; tamlīdzīgi produkti, kā noteikts 27. nodaļas 2. piezīmē: nesadalīti: |

10 | dzinējiem |

12 | citām vajadzībām |

| sadalīti: |

| produkti, no kuru tilpuma vismaz 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 200 °C temperatūra (benzols, toluols, ksilols utt.): |

20 | dzinējiem |

| citas eļļas un un destilācijas produkti, tādi kā fenols, kreozots, naftalīna un antracēna eļļas utt.: |

30 | dzinējiem |

2709. | Neapstrādātas naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas: |

10 | dzinējiem |

20 | citām vajadzībām |

2710. | Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, izņemot jēlnaftas eļļas; citur neminētas vai neietvertas vielas, kas satur ne mazāk kā 70 svara % naftas eļļu vai no bitumenminerāliem iegūtu eļļu, ja šīs eļļas ir vielu pamata sastāvdaļas: |

| dzinējiem: |

| produkti, no kuru tilpuma vismaz 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 210 °C temperatūra: |

10 | benzīns un tā frakcijas (naftas benzīns, benzīns utt.) |

12 | lakbenzīns |

| citi produkti un destilāti; |

20 | dīzeļdegviela |

22 | benzīns |

24 | citi |

| citām vajadzībām |

| produkti, no kuru tilpuma vismaz 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 210 °C temperatūra: |

32 | lakbenzīns |

40 | produkti, kuri pārdestilējas pie temperatūras, kas pārsniedz 135 °C, no kuru tilpuma mazāk par 90 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 210 °C viršanas temperatūra un 65 % vai vairāk pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 250 °C temperatūra (benzīns) |

| produkti, no kuru tilpuma mazāk par 20 % pārdestilējas, pirms tiek sasniegta 300 oC temperatūra (minerālu smēreļļas, parafīneļļas, vazelīna eļlas un tamlīdzīgi: |

50 | nesajaukti |

52 | maisījumi |

60 | citi destilāti un produkti, piemēram, gāzeļļa utt. |

70 | eļļas kurināšanas vajadzībām |

2838. | Sulfāti (tostarp alauni) un persulfāti: |

ex 52 | kālija sulfāts mēslošanas līdzekļiem |

2944.01 | Antibiotikas |

3003. | Medikamenti (ieskaitot veterināros medikamentus) |

ex 20 | citi: |

| antibiotikas, savienojumā ar citiem medikamentiem vai atsevišķi |

3103. | Minerālie vai ķīmiskie fosfātu mēslošanas līdzekļi: |

20 | citi fosfātu mēslošanas līdzekļi |

3104.01 | Minerālie vai ķīmiskie kālija mēslošanas līdzekļi: |

3105. | Citi mēslošanas līdzekļi, šajā nodaļā minētās preces tabletēs, pastilās vai līdzīgās formās vai iepakojumos, kuru svars nepārsniedz 10 kg |

ex 10 | pārējie mēslošanas līdzekļi;kombinētie minerālmēsli, kas satur kāliju;kombinētie minerālmēsli, kas satur fosforskābi |

3809. | Koka darva; koka darvas eļļas (izņemot šķīdinātāju maisījumus un atšķaidītājus pozīcijā Nr. 3818); koksnes kreozots; koka spirts; acetoneļļa; |

ex 20 | citi:koka darvas eļļas |

3. pants

Jebkādu 2. pantā dotā saraksta grozījumu gadījumā, 1. pantā noteikto režīmu piemēro līdzīgiem vai aizvietojošiem vietējas izcelsmes izstrādājumiem. Šveice informē Apvienoto komiteju, kura noskaidro, vai ir ievēroti 1. pantā paredzētie īstenošanas noteikumi.

4. pants

Apvienotā komiteja pārrauga šajā protokolā paredzēto pasākumu norisi.

--------------------------------------------------

NOBEIGUMA AKTS

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS

pārstāvji,

sapulcējušies Briselē šajā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit otrā gada jūlija divdesmit otrajā dienā,

lai parakstītu Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu,

šī nolīguma parakstīšanas laikā

- ir pieņēmuši šādas deklarācijas, kas pievienotas šim aktam:

1. Līgumslēdzēju pušu Kopīgo deklarāciju par 1. protokola 4. panta 3. punktu;

2. Līgumslēdzēju pušu Kopīgo deklarāciju par tranzīta preču pārvadājumiem;

3. Deklarāciju par darba ņēmējiem;

- un ir ņēmuši vērā un pievienojuši šim aktam tālāk minētās deklarācijas:

1. Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par atsevišķu nolīguma noteikumu piemērošanu reģionos;

2. Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par nolīguma 23. panta 1. punktu.

Iepriekš minētie pārstāvji

un Lihtenšteinas Firstistes

pārstāvji

ir parakstījuši Papildu nolīgumu par Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma spēkā esamību attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti.

Udfærdiget i Bruxelles, den

toogtyvende juli nitten hundrede og tooghalvfjerds.

Geschehen zu Brüssel am

zweiundzwanzigsten Juli neunzehnhundertzweiundsiebzig.

Done at Brussels on this

twenty-second day of July in the year one thousand nine hundred and seventy-two.

Fait à Bruxelles, le

vingt-deux juillet mil neuf cent soixante-douze.

Fatto a Bruxelles, il

ventidue luglio millenovecentosettantadue.

Gedaan te Brussel, de

tweeëntwintigste juli negentienhonderdtweeënzeventig.

Udferdiget i Bruxelles,

tjueandre juli nitten hundre og syttito.

På Rådet for De europæiske Fællesskabers vegneIm Namen des Rates der Europäischen GemeinschaftenIn the name of the Council of the European CommunitiesAu nom du Conseil des Communautés européennesA nome del Consiglio delle Comunità europeeNamens de Raad van de Europese GemeenschappenFor Rådet for De Europeiske Fellesskap

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Für die Schweizerische EidgenossenschaftPour la Confédération suissePer la Confederazione svizzera

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Für das Fürstentum Liechtenstein

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

DEKLARĀCIJAS

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par 1. protokola 4. panta 3. punktu

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1967. gada 30. jūnija vēstuļu apmaiņa, kas attiecas uz Nolīgumu par pulksteņiem, paliek spēkā un to var izmantot, ja, saskaņā ar 1. protokola 4. panta 3. punktu, šā nolīguma noteikumi nav piemērojami izstrādājumiem, kas ietverti Briseles nomenklatūras 91. nodaļā.

--------------------------------------------------

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par tranzīta preču pārvadājumiem

Līgumslēdzējas puses par kopējo interešu objektu uzskata to, ka likmēm un nosacījumiem attiecībā uz preču pārvadājumiem

i) uz Kopienu un no tās, kas ietver tranzītu caur Šveices teritoriju; vai

ii) uz Šveici un no tās, kas ietver tranzītu caur Kopienas teritoriju,

nevajadzētu būt diskriminējošiem un traucējošiem saistībā ar attiecīgo preču galamērķa valsti vai valsti, no kuras tās izvestas, ne arī negatīvi ietekmēt brīvas preču aprites pareizu darbību.

--------------------------------------------------

Deklarācija par darba ņēmējiem

Savstarpējo attiecību līmenī ievērojot to darba ņēmēju darbību Šveicē, kuri ir dalībvalstu pilsoņi, Līgumslēdzējas puses uzsver interešu kopību darbaspēka jautājumos. Šajā sakarā tās ar gandarījumu secina, ka Romā 1972. gada 22. jūnijā parakstīts dokuments, ar ko fiksēti Itālijas–Šveices Apvienotās komitejas darba rezultāti.

Līgumslēdzējas puses secinājušas, ka šīs komitejas darba gaitā tika formulēti svarīgi principi un tādejādi tika panākta būtiska attīstība, pilnībā ievērojot Šveices iestāžu pieņemto stabilizācijas politiku. Tika pieņemti attiecīgi noteikumi, lai cik ātri vien iespējams panāktu ātrāku attīstību. Tās arī secināja, ka stabilizācija notiek vienlaikus ar tādas politikas īstenošanu, kas paredzēta, lai pakāpeniski ieviestu tik vienotu darba tirgu, cik vien iespējams.

No otras puses, Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās veicināt vispieņemamāko risinājumu ieviešanu attiecībā uz šiem vispārējas intereses jautājumiem. Tās apliecina gribu kopā izskatīt visus jautājumus, kas var rasties attiecībā uz to darba ņēmējiem.

--------------------------------------------------

Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par atsevišķu nolīguma noteikumu piemērošanu reģionos

Eiropas Ekonomikas kopiena apliecina, ka pasākumus, ko tā var veikt saskaņā ar nolīguma 23., 24., 25. vai 26. pantu, ievērojot 27. pantā noteikto procedūru un noteikumus, vai saskaņā ar 28. pantu, var piemērot tikai vienā no tās reģioniem atbilstīgi Kopienas noteikumiem.

--------------------------------------------------

Eiropas Ekonomikas kopienas Deklarācija par nolīguma 23. panta 1. punktu

Eiropas Ekonomikas kopiena apliecina, ka sakarā ar Līgumslēdzējām pusēm saistības uzliekošā nolīguma 23. panta 1. punkta autonomu īstenošanu, tā novērtēs visas šim pantam neatbilstošas darbības, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 85., 86., 90. un 92. panta piemērošanas.

--------------------------------------------------

Top