Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02024L3019-20241212

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/3019/2024-12-12

02024L3019 — LV — 12.12.2024 — 000.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3019

(2024. gada 27. novembris)

par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 3019, 12.12.2024., 1. lpp)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 90038, 16.1.2025, lpp 1 ((ES) 2024/3019)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3019

(2024. gada 27. novembris)

par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Priekšmets

Šī direktīva nosaka noteikumus par komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu ar mērķi aizsargāt vidi un cilvēka veselību saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, vienlaikus pakāpeniski samazinot siltumnīcefekta gāzu (“SEG”) emisijas līdz ilgtspējīgam līmenim, uzlabojot komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas darbību energobilanci, kā arī veicinot pārkārtošanos uz aprites ekonomiku. Tā turklāt nosaka arī noteikumus par sanitārijas pieejamību visiem, par komunālo notekūdeņu sektora pārredzamību, par regulāru sabiedrības veselībai būtisku komunālo notekūdeņu parametru uzraudzību un par principa “piesārņotājs maksā” īstenošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“komunālie notekūdeņi” ir kāds no tālāk minētā:

a) 

sadzīves notekūdeņi;

b) 

sadzīves notekūdeņu un nesadzīvisko notekūdeņu sajaukums;

c) 

sadzīves notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu sajaukums;

d) 

sadzīves notekūdeņu, nesadzīvisko notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu sajaukums;

2) 

“sadzīves notekūdeņi” ir notekūdeņi no apdzīvotām vietām, pakalpojumiem un iestādēm un kas galvenokārt rodas no cilvēka vielmaiņas vai mājsaimnieciskām darbībām, vai no abiem;

3) 

“nesadzīviskie notekūdeņi” ir notekūdeņi, kas nav sadzīves notekūdeņi un urbānās noteces ūdeņi un kas ir novadīti no teritorijas, kuru izmanto tirdzniecībai vai rūpnieciskām vai saimnieciskām darbībām;

4) 

“aglomerācija” ir zona, kur iedzīvotāju skaits, izteikts ar cilvēkekvivalentu, apvienojumā ar saimnieciskām darbībām vai bez tām ir pietiekami koncentrēts, lai savāktu komunālos notekūdeņus un tos novadītu uz vienu vai vairākām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai uz vienu vai vairākām galīgās novadīšanas vietām;

5) 

“urbānās noteces ūdeņi” ir nokrišņu ūdeņi aglomerācijās, kurus savāc, izmantojot kopsistēmu vai šķirtsistēmu;

6) 

“nokrišņu ūdens pārgāze” ir neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana saņemošajā ūdensobjektā no kopsistēmas nokrišņu ūdeņu vai sistēmas traucējumu dēļ;

7) 

“kanalizācijas sistēma” ir cauruļvadu sistēma, kas savāc un novada komunālos notekūdeņus;

8) 

“kopsistēma” ir viens cauruļvads, kas savāc un novada komunālos notekūdeņus, tostarp urbānās noteces ūdeņus;

9) 

“šķirtsistēma” ir cauruļvads, kas dalīti savāc un novada vienu no šādām plūsmām:

a) 

sadzīves notekūdeņi;

b) 

nesadzīviskie notekūdeņi;

c) 

sadzīves un nesadzīvisko notekūdeņu sajaukums;

d) 

urbānās noteces ūdeņi;

10) 

“1 cilvēkekvivalents” vai “(1 c. e.)” ir bionoārdāmo organisko piesārņotāju slodze (dienā), kuras piecu dienu bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) ir 60 g skābekļa dienā;

11) 

“pirmējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana fiziskā vai ķīmiskā procesā, vai abos, kas ietver suspendēto daļiņu nosēdināšanu vai citus procesus, kuros ienākošo notekūdeņu BSP5 ir samazināts par vismaz 20 % pirms novadīšanas un kopējais ienākošo notekūdeņu suspendēto daļiņu daudzums ir samazināts par vismaz 50 %;

12) 

“otrējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana procesā, kas parasti ietver bioloģisko attīrīšanu ar otrreizēju nostādināšanu, vai citā procesā, kurā komunālajos notekūdeņos samazina bionoārdāmo organisko vielu daudzumu;

13) 

“trešējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana procesā, kurā komunālajos notekūdeņos samazina slāpekļa vai fosfora, vai abu daudzumu;

14) 

“ceturtējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana procesā, kurā komunālajos notekūdeņos samazina plaša spektra mikropiesārņotāju daudzumu;

15) 

“dūņas” ir organiskas un neorganiskas atliekas, kas rodas komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā, izņemot smelkni, taukus, citas atliekas un jebkādus citus iepriekšējas attīrīšanas posmā radušos atkritumus un atliekas;

16) 

“eitrofikācija” ir ūdens bagātināšanās ar barības vielām, it īpaši slāpekļa vai fosfora, vai abu savienojumiem, kas veicina paātrinātu aļģu un augstāku augu valsts formu augšanu, nevēlami traucējot ūdenī esošo organismu līdzsvaru un šā ūdens kvalitāti;

17) 

“mikropiesārņotājs” ir viela, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ( 1 ) 3. panta 1. punktā, tostarp tās sadalīšanās produkti, kura parasti atrodas ūdensvidē, komunālajos notekūdeņos vai dūņās un kuru pat nelielā koncentrācijā var uzskatīt par bīstamu videi vai cilvēka veselībai, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. un 4. daļā noteiktajiem attiecīgajiem kritērijiem;

18) 

“atšķaidījuma attiecība” ir attiecība starp pēdējo piecu gadu laikā vidējo saņemošā ūdensobjekta gada caurplūdumu novadīšanas punktā un pēdējo piecu gadu laikā vidējo virszemes ūdeņos gadā novadīto komunālo notekūdeņu daudzumu;

19) 

“ražotājs” ir jebkurš ražotājs, importētājs vai izplatītājs, kas savas profesionālās darbības ietvaros laiž produktus dalībvalsts tirgū, arī tad, ja tas izmanto distances līgumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES ( 2 ) 2. panta 7. punktā;

20) 

“ražotāju atbildības organizācija” ir valsts līmenī atzīta organizācija, kas izveidota, lai ražotāji varētu izpildīt savas 9. un 10. pantā noteiktās saistības;

21) 

“sanitārija” ir kompleksi un pakalpojumi, kuri paredzēti cilvēku urīna un izkārnījumu drošai, higiēniskai un sociāli un kulturāli pieņemamai apsaimniekošanai un likvidēšanai un menstruālās higiēnas preču nomaiņai un likvidēšanai un kuri sniedz privātumu un nodrošina cieņas ievērošanu;

22) 

“rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem” ir mikroorganismu spēja izdzīvot vai augt pie tādas antimikrobiāla līdzekļa koncentrācijas, ar ko parasti pietiek, lai tās pašas sugas mikroorganismus nomāktu vai iznīcinātu;

23) 

“pieeja “Viena veselība”” ir pieeja “Viena veselība”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2371 ( 3 ) 3. panta 7) punktā;

24) 

“attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt tāda lēmuma pieņemšana, kura mērķis ir īstenot šīs direktīvas 6., 7. vai 8. pantā noteiktos pienākumus, vai kura ir ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā; šīs definīcijas nolūkos par ieinteresētām uzskata tādas nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par vides vai cilvēka veselības aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;

25) 

“biovide” ir jebkāds balsts, kas parasti ir izgatavots no plastmasas un ko izmanto komunālo notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamo baktēriju audzēšanai;

26) 

“laist tirgū” ir produktu pirmo reizi darīt pieejamu dalībvalsts tirgū;

27) 

“slodze” ir bionoārdāmo organisko vielu daudzums, ko mēra kā BSP5 komunālajos notekūdeņos un kas izteikts c. e., vai jebkāds piesārņotājs vai barības viela, kas izteikti masas vienībās laikā;

28) 

“individuāla sistēma” ir sanitārā sistēma, kas savāc, uzglabā, attīra vai apglabā sadzīves notekūdeņus no ēkām vai ēku daļām, kas nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmai.

3. pants

Aglomerācijas kanalizācijas sistēmas un slodzes aprēķināšana

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visām aglomerācijām, kuru c. e. ir 2 000 un vairāk, ir izpildītas šādas prasības:

a) 

tām ir nodrošinātas kanalizācijas sistēmas;

b) 

kanalizācijas sistēmai ir pieslēgti visi to sadzīves notekūdeņu avoti.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka aglomerācijām, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, bet mazāks par 2 000 , līdz 2035. gada 31. decembrim ir izpildītas 1. punkta prasības.

Dalībvalstis var atkāpties no pirmajā daļā minētā termiņa uz laikposmu, kas nepārsniedz:

a) 

8 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām ir nodrošinātas ar kanalizācijas sistēmām; vai

ii) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes tiek savākti kanalizācijas sistēmās;

b) 

10 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām ir nodrošinātas ar kanalizācijas sistēmām; vai

ii) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes tiek savākti kanalizācijas sistēmās.

Bulgārija, Horvātija un Rumānija var atkāpties no pirmajā daļā minētā termiņa uz laikposmu, kas nepārsniedz:

a) 

12 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām ir nodrošinātas ar kanalizācijas sistēmām; vai

ii) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes tiek savākti kanalizācijas sistēmās;

b) 

14 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām ir nodrošinātas ar kanalizācijas sistēmām; vai

ii) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes tiek savākti kanalizācijas sistēmās.

Ja dalībvalstis atkāpjas no pirmajā daļā minētā termiņa, tās nodrošina, ka to pirmā nacionālā īstenošanas programma, kas minēta 23. pantā, ietver:

a) 

to aglomerāciju skaitu, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, bet mazāks par 2 000 un kurās 2025. gada 1. janvārī nav pilnīgas kanalizācijas sistēmas; un

b) 

plānu, kurā sīki izklāstītas investīcijas, kas vajadzīgas, lai pagarinātajos termiņos šīm aglomerācijām panāktu pilnīgu atbilstību; un

c) 

tehniskos vai ekonomiskos iemeslus, kas pamato pirmajā daļā minētā termiņa pagarināšanu.

Pirmajā daļā minētā termiņa pagarinājumus piemēro tikai tad, ja ir izpildīti otrajā vai trešajā daļā un ceturtajā daļā minētie nosacījumi. Ja šie nosacījumi nav izpildīti līdz 2028. gada 31. jūlijam, Komisija par to informē dalībvalstis.

3.  
Aglomerācijas slodzi, kas izteikta c. e., aprēķina, balstoties uz maksimālo vidējo nedēļas slodzi, kas radusies attiecīgajā aglomerācijā gada laikā, izņemot neparastas laikapstākļu situācijas, piemēram, spēcīga lietus gadījumus.
4.  
Kanalizācijas sistēmas atbilst I pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

4. pants.

Individuālas sistēmas

1.  
Dalībvalstis var atkāpties no 3. panta tikai tad, ja kanalizācijas sistēmas vai pieslēguma kanalizācijas sistēmai izveidošana nav pamatota, jo tā nedos nekādu labumu videi vai cilvēka veselībai, nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis atkāpjas no 3. panta, tās nodrošina, ka aglomerācijās, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, vai minēto aglomerāciju daļās tiek izmantotas individuālas sistēmas komunālo notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai vai, attiecīgā gadījumā, attīrīšanai.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās individuālās sistēmas tiek projektētas, ekspluatētas un uzturētas tā, lai sasniegtu tādu pašu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni, kādu nodrošina 6. un 7. pantā minētā otrējā un trešējā attīrīšana.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka individuālās sistēmas, kas tiek izmantotas aglomerācijās, kuru c. e ir 1 000 un vairāk, tiek reģistrētas reģistrā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai jebkura cita valsts, reģionālā vai vietējā līmenī pilnvarota struktūra minētās sistēmas regulāri inspicē vai minētās sistēmas regulāri pārbauda vai kontrolē ar citiem līdzekļiem, izmantojot uz risku balstītu pieeju.
4.  

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu prasību minimumu:

a) 

šā panta 1. un 2. punktā minēto individuālo sistēmu projektēšanai, ekspluatācijai un uzturēšanai; un

b) 

šā panta 3. punktā minētajām regulārajām inspekcijām, tostarp nosakot šādu inspekciju minimālo biežumu atkarībā no individuālās sistēmas veida, un izmantojot uz risku balstītu pieeju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz 2028. gada 2. janvārim saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

Šā panta 2. punktā un šajā punktā minētās prasības attiecībā uz projektēšanu nepiemēro 1. punktā minētajām individuālajām sistēmām, kas izveidotas pirms 2025. gada 1. janvāra.

5.  

Dalībvalstis, kas ar individuālajām sistēmām savāc un/vai attīra vairāk nekā 2 % komunālo notekūdeņu slodzes valsts līmenī no aglomerācijām, kuru c. e. ir 2 000 un vairāk, Komisijai pamato individuālo sistēmu izmantojumu. Minētajā pamatojumā:

a) 

pierāda, ka ir izpildīti individuālo sistēmu izmantošanas nosacījumi, kas paredzēti 1. punktā;

b) 

apraksta, kādi pasākumi veikti saskaņā ar 2. un 3. punktu;

c) 

pierāda atbilstību 4. punktā minētajam prasību minimumam, ja Komisija ir izmantojusi savas īstenošanas pilnvaras saskaņā ar minēto punktu;

d) 

pierāda, ka individuālo sistēmu izmantošana neliedz dalībvalstīm izpildīt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus.

6.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kādā formātā iesniedzama 5. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

5. pants

Integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni

1.  
Līdz 2033. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina, ka aglomerāciju, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, kanalizēšanas baseiniem ir izstrādāts integrēts komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāns.
2.  

Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc upes baseina apsaimniekošanas plāna pirmās atjaunināšanas, kas, ievērojot Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktu, izstrādāta pēc 2025. gada 1. janvāra, bet ne vēlāk kā 2028. gada 22. jūnijā dalībvalstis izveido to aglomerāciju sarakstu, kuru c. e. ir no 10 000 līdz 100 000 un kuras, ņemot vērā vēsturiskos datus, modelēšanu un jaunākās klimatiskās prognozes, tostarp sezonālās svārstības, kā arī antropogēno slodzi un ietekmes novērtējumu, kas veikts saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu, atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

a) 

nokrišņu ūdens pārgāze apdraud vidi vai cilvēka veselību;

b) 

nokrišņu ūdens pārgāze veido vairāk nekā 2 % no gadā savāktās komunālo notekūdeņu slodzes attiecībā uz I pielikuma 1. tabulā un attiecīgā gadījumā 2. tabulā minētajiem parametriem, kas aprēķināta plūsmā, kāda ir sausos laikapstākļos;

c) 

nokrišņu ūdens pārgāze liedz izpildīt kādu no šādām prasībām:

i) 

saskaņā ar Direktīvas (ES) 2020/2184 5. pantu noteiktās prasības;

ii) 

Direktīvas 2006/7/EK 5. panta 3. punktā noteiktās prasības;

iii) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK ( 4 ) 3. pantā noteiktās prasības;

iv) 

Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus;

v) 

Direktīvas 2008/56/EK 1. pantā noteiktās prasības;

vi) 

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/118/EK ( 5 ) 3. pantu noteiktās prasības;

d) 

šķirtsistēmā ir konstatēti attiecīgi punkti, kuros ir sagaidāms, ka urbānās noteces ūdeņi tiks piesārņoti tā, ka to novadīšanu saņemošajos ūdensobjektos var uzskatīt par apdraudējumu videi vai cilvēka veselībai, vai ka tas liedz izpildīt jebkuru no c) apakšpunktā minētajām prasībām vi vides mērķiem.

Dalībvalstis pirmajā daļā minēto sarakstu pārskata reizi sešos gados pēc tā izveides un vajadzības gadījumā atjaunina.

3.  
Līdz 2039. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minēto aglomerāciju kanalizēšanas baseiniem ir izstrādāts integrēts komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāns.
4.  
Integrētos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.
5.  
Integrētajos komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānos iekļauj vismaz tos elementus, kas noteikti V pielikumā, un, kad vien iespējams, prioritāti piešķir zaļās un zilās infrastruktūras risinājumiem.
6.  

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a) 

metodiku V pielikuma 3. punktā minēto pasākumu apzināšanai;

b) 

metodiku tādu alternatīvu indikatoru noteikšanai, ar ko verificē, vai ir sasniegts orientējošais mērķis samazināt piesārņojumu, kurš minēts V pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā;

c) 

formātu, kādā integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni pēc pieprasījuma jādara pieejami Komisijai saskaņā ar 4. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz 2028. gada 2. janvārim saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

7.  
Dalībvalstis nodrošina, ka integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni vismaz reizi sešos gados pēc to izveides tiek pārskatīti un vajadzības gadījumā atjaunināti. Pēc 2. punktā minētā saraksta atjaunināšanas dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz aglomerācijām sešu gadu laikā pēc to iekļaušanas minētajā sarakstā tiek izstrādāti integrēti apsaimniekošanas plāni.

6. pants

Otrējā attīrīšana

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra komunālos notekūdeņus no aglomerācijām, kuru c. e. ir 2 000 un vairāk, pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos atbilst attiecīgajām otrējās attīrīšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā un 1. tabulā, saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm. Neskarot iespēju izmantot alternatīvas metodes, kā minēts I pielikuma C daļas 1. punktā, maksimālais paraugu skaits, kas drīkst neatbilst I pielikuma B daļā un 1. tabulā norādītajām parametru vērtībām, ir noteikts I pielikuma C daļā un 4. tabulā.

Aglomerācijām, kuru c. e. ir 2 000 un vairāk, bet mazāks par 10 000 un kuras novada notekūdeņus piekrastes ūdeņos, kā definēts Direktīvā 2000/60/EK, un kuras 2025. gada 1. janvārī piemēro atbilstīgu attīrīšanu saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 7. pantu, pirmajā daļā noteikto pienākumu nepiemēro līdz 2037. gada 31. decembrim.

2.  
Aglomerācijām, kuras 2025. gada 1. janvārī novada komunālos notekūdeņus mazāk jutīgās zonās, kā minēts Direktīvas 91/271/EEK 6. panta 1. punktā, 1. punkta pirmajā daļā noteiktos pienākumus piemēro 2037. gada 31. decembrī.
3.  
Dalībvalstis līdz 2035. gada 31. decembrim nodrošina, ka novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra komunālos notekūdeņus no aglomerācijām, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, bet mazāks par 2 000 , pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos atbilst attiecīgajām otrējās attīrīšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā un 1. tabulā, saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm. Neskarot iespēju izmantot alternatīvas metodes, kā minēts I pielikuma C daļas 1. punktā, maksimālais paraugu skaits, kas drīkst neatbilst I pielikuma B daļā un 1. tabulā norādītajām parametru vērtībām, ir noteikts I pielikuma C daļā un 4. tabulā.

Dalībvalstis var atkāpties no pirmajā daļā minētā termiņa uz laikposmu, kas nepārsniedz:

a) 

8 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu; vai

ii) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu;

b) 

10 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu; vai

ii) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu;

Bulgārija, Horvātija un Rumānija var atkāpties no pirmajā daļā minētā termiņa uz laikposmu, kas nepārsniedz:

a) 

12 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu; vai

ii) 

mazāk nekā 50 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu;

b) 

14 gadus, ja 2025. gada 1. janvārī:

i) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minētajām aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu; vai

ii) 

mazāk nekā 25 % no pirmajā daļā minēto aglomerāciju komunālo notekūdeņu slodzes ir pakļauti otrējai attīrīšanai to teritorijā saskaņā ar I pielikuma B daļu un 1. tabulu.

Ja dalībvalstis atkāpjas no pirmajā daļā minētā termiņa, tās nodrošina, ka to pirmā nacionālā īstenošanas programma, kas minēta 23. pantā, ietver:

a) 

to aglomerāciju skaitu, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, bet mazāks par 2 000 un kurās 2025. gada 1. janvārī nav otrējās attīrīšanas;

b) 

plānu, kurā sīki izklāstītas investīcijas, kas vajadzīgas, lai pagarinātajos termiņos minētajām aglomerācijām panāktu pilnīgu atbilstību; un

c) 

tehniskos vai ekonomiskos iemeslus, kas pamato pirmajā daļā minētā termiņa pagarināšanu.

Pirmajā daļā minētā termiņa pagarinājumus piemēro tikai tad, ja ir izpildīti otrajā vai trešajā daļā un ceturtajā daļā paredzētie nosacījumi. Ja šie nosacījumi nav izpildīti līdz 2028. gada 31. jūlijam, Komisija par to informē dalībvalstis.

4.  

Līdz 2045. gada 31. decembrim komunālo notekūdeņu novadīšanai var piemērot mazāk stingru attīrīšanu, nekā noteikts 1. un 3. punktā, ja tos novada:

a) 

ūdeņos, kas atrodas augstkalnu reģionos (proti, vairāk kā 1 500  m augstumā), kur zemās temperatūras dēļ ir grūti veikt efektīvu bioloģisko attīrīšanu;

b) 

dziļjūras ūdeņos, ja šāda komunālo notekūdeņu novadīšana tiek veikta no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 150 000 , mazāk apdzīvotos tālākos reģionos LESD 349. panta nozīmē, kur teritorijas topogrāfijas un ģeogrāfijas dēļ ir grūti veikt efektīvu bioloģisko attīrīšanu; vai

c) 

komunālajos notekūdeņos no mazām aglomerācijām, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, bet mazāks par 2 000 , kas atrodas reģionos ar aukstu klimatu, kur zemās temperatūras dēļ ir grūti veikt efektīvu bioloģisko attīrīšanu, ja ceturkšņa vidējā ūdens ieplūdes temperatūra ir zem 6 oC.

Pirmās daļas piemērošanas nosacījumi ir tādi, ka attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai detalizētus pētījumus, kas liecina, ka šādai novadīšanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēka veselību un ka tā neliedz saņemošajiem ūdensobjektiem panākt atbilstību attiecīgajiem kvalitātes mērķiem un citu attiecīgo Savienības tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem.

5.  
C. e. izteiktās slodzes aprēķina pamatā izmanto maksimālo vidējo nedēļas slodzi, kas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā ienāk gada laikā, izņemot neparastas laikapstākļu situācijas, piemēram, spēcīga lietus gadījumus.

7. pants

Trešējā attīrīšana

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra komunālos notekūdeņus ar slodzi c. e. 150 000 un vairāk un 2025. gada 1. janvārī neveic trešējo attīrīšanu, pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos atbilst attiecīgajām trešējās attīrīšanas prasībām saskaņā ar I pielikuma B daļu un 2. tabulu, līdz:

a) 

2033. gada 31. decembrim – novadītajiem notekūdeņiem no 30 % no minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām;

b) 

2036. gada 31. decembrim – novadītajiem notekūdeņiem no 70 % no minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām.

Līdz 2039. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina, ka visi novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra komunālos notekūdeņus ar slodzi c. e. 150 000 un vairāk, pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos atbilst attiecīgajām trešējās attīrīšanas prasībām, kas minētas I pielikuma B daļā un 2. tabulā.

2.  
Līdz 2027. gada 31. decembrim dalībvalstis izveido un publicē to savā teritorijā esošo zonu sarakstu, kas ir jutīgas pret eitrofikāciju. Tās minētajā sarakstā iekļauj informāciju par to, vai attiecīgās zonas ir jutīgas pret fosforu vai slāpekli vai pret abiem. Tās, sākot ar 2033. gada 31. decembri, minēto sarakstu ik pēc sešiem gadiem atjaunina.

Pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauj II pielikumā norādītās zonas.

Pirmajā daļā noteikto prasību nepiemēro, ja dalībvalsts trešējo attīrīšanu saskaņā ar 5. punktu veic visā savā teritorijā.

3.  

Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka komunālo notekūdeņu novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra komunālos notekūdeņus, no aglomerācijām, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, atbilst attiecīgajām trešējās attīrīšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā un 2. tabulā, līdz:

a) 

2033. gada 31. decembrim – 20 % no minētajām aglomerācijām;

b) 

2036. gada 31. decembrim – 40 % no minētajām aglomerācijām;

c) 

2039. gada 31. decembrim – 60 % no minētajām aglomerācijām;

d) 

2045. gada 31. decembrim – visām no minētajām aglomerācijām.

4.  

Dalībvalstis var atkāpties no 3. punkta d) apakšpunktā minētā termiņa uz laikposmu, kas nepārsniedz astoņus gadus, ar nosacījumu, ka:

a) 

vismaz 50 % no attiecīgajām aglomerācijām 2025. gada 1. janvārī nepiemēro trešējo attīrīšanu saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām prasībām vai neatbilst minētās direktīvas I pielikuma B daļā un 2. tabulā noteiktajām prasībām; un

b) 

pirmā nacionālā īstenošanas programma, kas iesniegta saskaņā ar 23. panta 2. punktu, ietver:

i) 

šā panta 3. punktā minēto aglomerāciju skaitu, kurās 2025. gada 1. janvārī nav trešējās attīrīšanas saskaņā ar Direktīvā 91/271/EEK noteiktajām prasībām vai kuras neatbilst minētās direktīvas I pielikuma B daļā un 2. tabulā noteiktajām prasībām;

ii) 

plānu, kurā sīki izklāstītas investīcijas, kas vajadzīgas, lai pagarinātajā termiņā minētajām aglomerācijām panāktu pilnīgu atbilstību; un

iii) 

tehniskos vai ekonomiskos iemeslus, kas pamato 3. punkta d) apakšpunktā minētā termiņa pagarināšanu.

Šajā punktā minētā termiņa pagarinājumi ir spēkā tikai tad, ja ir izpildīti pirmajā daļā minētie nosacījumi. Ja minētie nosacījumi nav izpildīti līdz 2028. gada 31. jūlijam, Komisija par to informē dalībvalstis. Tomēr komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra slodzi, kura atbilst 150 000 c. e. un vairāk, jāievēro 1. punktā noteiktie termiņi.

5.  
Novadītie komunālie notekūdeņi, kas minēti 1. un 3. punktā, atbilst attiecīgajām I pielikuma B daļas un 2. tabulas prasībām saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm. Katra I pielikuma 2. tabulā norādītā parametra paraugu gada vidējā vērtība atbilst attiecīgajām parametru vērtībām, kas noteiktas minētajā tabulā.
6.  
Tām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kuras atrodas būvniecības stadijā, kurās notiek būtiska modernizācija attiecībā uz to trešējo attīrīšanu vai kuras tika nodotas ekspluatācijā pēc 2020. gada 31. decembra un pirms 2025. gada 1. janvāra, šajā pantā minētās prasības attiecībā uz slāpekļa parametru sāk piemērot vēlākais piecus gadus no 1. un 3. punktā noteiktajiem termiņiem.
7.  
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikuma C daļu nolūkā monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodes attiecībā uz trešējo attīrīšanu pielāgot zinātnes un tehnoloģiju attīstībai.
8.  

Atkāpjoties no 3. un 5. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka uz atsevišķu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, kas atrodas 2. punktā minētajā sarakstā iekļautā zonā, 3. un 5. punktā noteiktās prasības neattiecas, ja var pierādīt, ka visās minētās zonas komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās ienākošās kopējās slodzes minimālais procentuālais samazinājums ir šāds:

a) 

vismaz 75 % kopējā fosfora daudzuma un vismaz 75 % kopējā slāpekļa daudzuma, sākot no 2025. gada 1. janvāra;

b) 

līdz 2039. gada 31. decembrim – 82,5  % kopējā fosfora daudzuma un 80 % kopējā slāpekļa daudzuma;

c) 

līdz 2045. gada 31. decembrim – 87,5  % kopējā fosfora daudzuma un 82,5  % kopējā slāpekļa daudzuma.

9.  
Panta 3., 5. un 8. punkts attiecas arī uz novadītajiem notekūdeņiem no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas atbilst 10 000  c. e. un vairāk, 2. punktā minētajā sarakstā iekļautas pret eitrofikāciju jutīgas zonas sateces baseinā.
10.  
Dalībvalstis nodrošina, ka novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas atrodas zonā, kura 2. punktā minētajā sarakstā iekļauta pēc viena no minētajā punktā paredzētajiem regulārajiem saraksta atjauninājumiem, atbilstību 3. un 5. punktā noteiktajām prasībām sasniedz septiņu gadu laikā pēc zonas iekļaušanas minētajā sarakstā.
11.  
Ja to komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju skaits, kuras ir jāmodernizē, lai valsts līmenī sasniegtu 1. un 3. punktā minētos mērķus, nav vesels skaitlis, komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju skaitu noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim. Ja starp diviem veseliem skaitļiem pastāv ekvidistance, skaitli noapaļo uz leju.

8. pants

Ceturtējā attīrīšana

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas attīra komunālos notekūdeņu ar slodzi c. e 150 000 un vairāk, pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos atbilst attiecīgajām ceturtējās attīrīšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā un 3. tabulā, saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm, līdz:

a) 

2033. gada 31. decembrim – novadītajiem notekūdeņiem no 20 % no minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām;

b) 

2039. gada 31. decembrim – novadītajiem notekūdeņiem no 60 % no minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām;

c) 

2045. gada 31. decembrim – visiem novadītajiem notekūdeņiem no minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām.

Maksimālais paraugu skaits, kas drīkst neatbilst I pielikuma 3. tabulā norādītajām parametru vērtībām, ir noteikts I pielikuma C daļā un 4. tabulā.

2.  
Līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstis ir izveidojušas to valsts teritorijā esošo zonu sarakstu, kurās no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām novadīto mikropiesārņotāju koncentrācija vai akumulācija rada risku videi vai cilvēka veselībai. Dalībvalstis minēto sarakstu pārskata 2033. gadā un pēc tam reizi sešos gados un vajadzības gadījumā to atjaunina.

Pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauj šādas zonas:

a) 

sateces baseini, kur ir dzeramā ūdens ieguves vietas un kas raksturoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2020/2184 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja vien riska novērtējumā saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu nav norādīts, ka mikropiesārņotāju novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām nerada potenciālu risku, kas varētu izraisīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos tādā mērā, ka tas varētu radīt risku cilvēka veselībai;

b) 

peldvietu ūdens, kas ietilpst Direktīvas 2006/7/EK darbības jomā, ja vien minētās direktīvas 6. pantā un III pielikumā minētajā peldvietu ūdens aprakstā nav norādīts, ka mikropiesārņotāju novadīšana no komunālajiem notekūdeņiem neietekmē peldvietu ūdeņus vai nepasliktina peldētāju veselību;

c) 

apgabali, kuros notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 6 ) 4. panta 25) punktā definētās akvakultūras darbības, ja vien kompetentās valsts iestādes nav pārliecinājušās, ka mikropiesārņotāju novadīšana no komunālajiem notekūdeņiem nevar ietekmēt pārtikas produkta nekaitīgumu tā galīgajā formā.

Pirmajā daļā minētajā sarakstā, pamatojoties uz novērtējumu par riskiem videi vai cilvēka veselībai, ko rada mikropiesārņotāju novadīšana komunālajos notekūdeņos, iekļauj arī šādas zonas:

a) 

ezeri, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 5. punktā;

b) 

upes, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 4. punktā, vai citas ūdensteces, kurās atšķaidījuma attiecība ir mazāka par 10;

c) 

zonas, kurās, lai izpildītu Direktīvā 2000/60/EK, 2006/118/EK un 2008/105/EK noteiktās prasības, nepieciešama papildu attīrīšana;

d) 

īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā definēts Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 7 ) 1. panta l) punktā, un īpašas aizsargājamās teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK ( 8 ) 4. panta 1. punkta ceturto daļu un kas ir daļa no Natura 2000 ekoloģiskā tīkla;

e) 

piekrastes ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 7. punktā;

f) 

pārejas ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 6. punktā;

g) 

jūras ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punktā.

Trešajā daļā minēto riska novērtējumu pēc pieprasījuma paziņo Komisijai.

3.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 2. punkta trešajā daļā minētā riska novērtējuma formātu un šā riska novērtējuma veikšanas metodi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.
4.  

Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka novadītie komunālie notekūdeņi no aglomerācijām, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, pirms novadīšanas zonās, kas iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, atbilst attiecīgajām ceturtējās attīrīšanas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā un 3. tabulā, saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm, līdz:

a) 

2033. gada 31. decembrim – 10 % no minētajām aglomerācijām;

b) 

2036. gada 31. decembrim – 30 % no minētajām aglomerācijām;

c) 

2039. gada 31. decembrim – 60 % no minētajām aglomerācijām;

d) 

2045. gada 31. decembrim – 100 % no minētajām aglomerācijām.

Maksimālais paraugu skaits, kas drīkst neatbilst I pielikuma 3. tabulā norādītajām parametru vērtībām, ir noteikts I pielikuma C daļā un 4. tabulā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikuma C daļu nolūkā monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodes attiecībā uz ceturtējo attīrīšanu pielāgot zinātnes un tehnoloģiju attīstībai.

5.  
Dalībvalstis nodrošina, ka novadītie komunālie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas atrodas zonā, kura 2. punktā minētajā sarakstā iekļauta pēc viena no minētajā punktā paredzētajiem regulārajiem saraksta atjauninājumiem, atbilstību 4. punktā un I pielikuma B daļā un 3. tabulā noteiktajām prasībām panāk septiņu gadu laikā pēc zonas iekļaušanas minētajā sarakstā, bet ne vēlāk par termiņiem, kas noteikti 4. punktā.
6.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kādas monitoringa un paraugu ņemšanas metodes dalībvalstīm jāizmanto, lai noteiktu I pielikuma 3. tabulā minēto indikatoru klātbūtni un daudzumu komunālajos notekūdeņos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.
7.  
Ja to komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju skaits, kuras ir jāmodernizē, lai valsts līmenī sasniegtu 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos mērķus, nav vesels skaitlis, komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju skaitu noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim. Ja starp diviem veseliem skaitļiem pastāv ekvidistance, skaitli noapaļo uz leju.
8.  
Neskarot citus šā panta noteikumus, lai nodrošinātu, ka attīrīto komunālo notekūdeņu atkalizmantošana ir droša videi un cilvēka veselībai, dalībvalstis nodrošina, ka notekūdeņus, ko atkalizmanto vai plāno atkalizmantot, attiecīgā gadījumā attīra saskaņā ar I pielikuma B daļā un 3. tabulā noteiktajām ceturtējās attīrīšanas prasībām. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja attīrītie komunālie notekūdeņi tiek atkalizmantoti lauksaimniecības vajadzībām, ņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) 2020/741 veikto riska novērtējumu rezultātus.

9. pants

Paplašināta ražotāja atbildība

1.  
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2028. gada 31. decembrim ražotājiem, kas laiž tirgū kādu no III pielikumā norādītajiem produktiem, ir paplašināta ražotāja atbildība.

Šādi pasākumi nodrošina, ka minētie ražotāji sedz:

a) 

vismaz 80 % no visām izmaksām par 8. pantā noteikto prasību izpildi, ieskaitot investīcijas un ekspluatācijas izmaksas par komunālo notekūdeņu ceturtējo attīrīšanu to mikropiesārņotāju atdalīšanai, kas rodas no produktiem, kurus tie laiž tirgū, un no minēto produktu atliekām, un par 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto mikropiesārņotāju monitoringu;

b) 

izmaksas par to datu ievākšanu un verificēšanu, kas attiecas uz tirgū laistajiem produktiem; un

c) 

citas izmaksas, kas vajadzīgas, lai realizētu savu paplašināto ražotāja atbildību.

2.  

Dalībvalstis ražotājus atbrīvo no paplašinātās ražotāja atbildības saskaņā ar 1. punktu, ja ražotāji var pierādīt kādu no šādiem apstākļiem:

a) 

to vielu daudzums, ko satur produkti, kurus tie laiž Savienības tirgū, ir mazāks par 1 tonnu gadā;

b) 

vielas, ko satur produkti, kurus tie laiž tirgū, notekūdeņos strauji bionoārdās vai mikropiesārņotājus notekūdeņos to aprites cikla beigās nerada.

3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie ražotāji savu paplašināto ražotāja atbildību realizē kolektīvi ar tādas organizācijas starpniecību, kas atbilst 10. pantā noteiktajām minimālajām prasībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) 

minētajiem ražotājiem ir ražotāju atbildības organizācijām reizi gadā jāsniedz šādas ziņas:

i) 

to vielu daudzumi gadā, ko satur III pielikumā norādītie produkti, kurus tie laiž tirgū savas profesionālās darbības kontekstā;

ii) 

informācija par to vielu bīstamību notekūdeņos, ko satur i) apakšpunktā minētie produkti, un par to bionoārdāmību to aprites cikla beigās;

iii) 

attiecīgā gadījumā – to produktu saraksts, attiecībā uz kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 2. punktu;

b) 

minētajiem ražotājiem ir jāizdara finansiālas iemaksas ražotāju atbildības organizācijās, lai segtu izmaksas, kas izriet no paplašinātās ražotāja atbildības;

c) 

katra ražotāja iemaksas, kas minētas b) apakšpunktā, nosaka pēc vielu, ko satur tirgū laistie produkti, daudzuma komunālajos notekūdeņos un bīstamības;

d) 

ikgadējās revīzijās tiek pārbaudīta ražotāju atbildības organizāciju finanšu pārvaldība, arī to spēja segt 1. punktā minētās izmaksas, saskaņā ar a) apakšpunktu savāktās informācijas kvalitāte un adekvātums un saskaņā ar b) apakšpunktu iekasēto iemaksu pietiekamība;

e) 

tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai informētu patērētājus par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, un par III pielikumā uzskaitīto produktu atkritumu nepareizas likvidēšanas, kā arī minēto produktu nepareizas un pārmērīgas izmantošanas ietekmi uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu.

4.  

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) 

ir skaidri noteikti visu attiecīgo dalībnieku, tostarp 1. punktā minēto ražotāju, ražotāju atbildības organizāciju, komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju privāto vai publisko operatoru un vietējo kompetento iestāžu, uzdevumi un pienākumi;

b) 

ir noteikti komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas mērķi, lai būtu iespējams ievērot 8. panta 1., 4. un 5. punktā noteiktās prasības un termiņus un visus citus kvantitatīvus vai kvalitatīvus mērķus, ko uzskata par būtiskiem paplašinātās ražotāja atbildības īstenošanas kontekstā;

c) 

ir ieviesta ziņošanas sistēma, ar ko ievāc datus par 1. punktā minētajiem produktiem, ko ražotāji laiduši tirgū, un datus par komunālo notekūdeņu ceturtējo attīrīšanu, kā arī citus datus, kas ir būtiski šā punkta b) apakšpunkta kontekstā;

d) 

kompetentās iestādes regulāri sazinās un apmainās ar nepieciešamajiem datiem ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai izpildītu šā panta un 10. panta prasības.

5.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus kritērijus 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā nosacījuma vienveidīgai piemērošanai konkrētu kategoriju produktiem un to bionoārdāmībai vai bīstamībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vēlākais 2027. gada 31. decembrī.

10. pants

Ražotāju atbildības organizācijām piemērojamo prasību minimums

1.  

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ikviena ražotāju atbildības organizācija, kas izveidota saskaņā ar 9. panta 3. punktu atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tai ir skaidri definēts ģeogrāfiskais aptvērums, kas atbilst 8. pantā noteiktajām prasībām;

b) 

tai ir finansiālie un organizatoriskie līdzekļi, kas vajadzīgi, lai izpildītu paplašinātās ražotāju atbildības pienākumus, tostarp finanšu garantijas, lai jebkuros apstākļos nodrošinātu komunālo notekūdeņu ceturtējās attīrīšanas nepārtrauktību saskaņā ar 8. pantu;

c) 

tā dara publiski pieejamu informāciju par:

i) 

īpašniekiem un dalībniekiem;

ii) 

ražotāju izdarītajām finansiālajām iemaksām atbilstīgi 9. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajām prasībām;

iii) 

darbībām, ko tā ik gadu veic, tostarp skaidru informāciju par to, kā finanšu līdzekļi tiek izlietoti.

Dalībvalstis nodrošina, ka šādi pasākumi ietver atzīšanas valsts procedūru, kas apliecina ražotāju atbildības organizāciju atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām pirms to faktiskās izveides un darbības sākšanas.

Informācijas sniegšana sabiedrībai saskaņā ar šo pantu neskar konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz komerciālu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

2.  
Dalībvalstis izveido pienācīgu monitoringa un izpildes panākšanas satvaru, lai nodrošinātu, ka ražotāju atbildības organizācijas pilda savus pienākumus pārredzami, ka ražotāju atbildības organizāciju finanšu līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi un ka visi dalībnieki, uz kuriem attiecas paplašināta ražotāja atbildība, kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma ražotāju atbildības organizācijām ziņo uzticamus datus.
3.  
Ja dalībvalsts teritorijā ir vairākas ražotāju atbildības organizācijas, attiecīgā dalībvalsts 9. panta īstenošanas pārraudzībai ieceļ vismaz vienu no privātām interesēm neatkarīgu struktūru vai to uztic publiskai iestādei.
4.  

Dalībvalsts nodrošina, ka ražotāji, kas iedibināti citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā un laiž produktus minētās dalībvalsts tirgū:

a) 

ieceļ juridisku vai fizisku personu, kura iedibināta tās teritorijā, par pilnvarotu pārstāvi paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu izpildei tās teritorijā; vai

b) 

veic a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus.

5.  

Lai nodrošinātu, ka paplašinātās ražotāja atbildības sistēma tiek īstenota pēc iespējas optimālāk, jo īpaši no izmaksu un ieguvumu viedokļa, dalībvalstis organizē regulārus dialogus par tās īstenošanu. Tas var ietvert atbalstu ar mērķi apzināt pasākumus, kas cita starpā jāveic kompetentajām iestādēm:

a) 

samazināt mikropiesārņotāju radīto spiedienu tā rašanās vietā; un

b) 

noteikt vispiemērotākās tehnoloģijas ceturtējai attīrīšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka minētajos dialogos tiek iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas un attiecīgā gadījumā ieinteresēto personu apvienības, kas iesaistītas paplašinātās ražotāja atbildības īstenošanā, arī ražotājiem un izplatītājiem, ražotāju atbildības organizācijām, privātiem vai publiskiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

6.  

Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija organizē informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm par 9. panta un šā panta īstenošanu un jo īpaši par:

a) 

ražotāju atbildības organizāciju izveides, atzīšanas un darbības kontroles pasākumiem;

b) 

kontroles pasākumiem attiecībā uz to, kā ražotāji pilda šajā direktīvā noteiktos pienākumus;

c) 

šādu elementu faktisku īstenošanu:

i) 

izmaksu segšana, kā minēts 9. panta 1. punktā; un

ii) 

ražotāju atbildības organizācijās veikto ražotāja iemaksu aprēķināšanas metožu kontroles, kā minēts 9. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

d) 

atbrīvojumiem, kas paredzēti 9. panta 2. punktā;

e) 

jebkādiem citiem jautājumiem saistībā ar 9. panta un šā panta faktisku īstenošanu;

f) 

šīs direktīvas 9. pantā un minēto prasību piemērošanas iespējamā ietekme uz Savienības tirgū laisto zāļu piekļūstamību, pieejamību un cenu pieņemamību.

Komisija publicē informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņas rezultātus par minētajiem un citiem būtiskiem aspektiem un attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus vai vadlīnijas, vai abus dalībvalstīm.

7.  
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar atbrīvojuma piemērošanas pieprasījumiem, ko dalībvalstis saņēmušas no ražotājiem saskaņā ar 9. panta 2. punktu. Minēto sarakstu pēc pieprasījuma dara pieejamu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

11. pants

Energoneitralitāte

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka ekspluatācijā esošo komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu energoauditi, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 32. punktā, tiek veikti reizi četros gados. Minētajos auditos apzina iespēju veikt izmakslietderīgus pasākumus, lai samazinātu enerģijas izmantošanu un veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot biogāzes ražošanas potenciāla noteikšanai un izmantošanai vai atlikumsiltuma atgūšanai un izmantošanai objektā vai ar centralizētas energosistēmas starpniecību, vienlaikus samazinot SEG emisijas. Pirmos energoauditus veic:

a) 

komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 100 000 c. e. un vairāk, un ar tām savienotajām kanalizācijas sistēmām – līdz 2028. gada 31. decembrim;

b) 

komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 100 000 c. e., un ar tām savienotajām kanalizācijas sistēmām – līdz 2032. gada 31. decembrim.

2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī gada kopējā atjaunīgo energoresursu enerģija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā un ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk, īpašnieki vai operatori ražo stacijā vai ārpus tās vai ko ražo to vārdā, un neatkarīgi no tā, vai minēto staciju īpašnieki vai operatori minēto enerģiju izmanto stacijā vai ārpus tās, ir līdzvērtīga vismaz:

a) 

līdz 2030. gada 31. decembrim – 20 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

b) 

līdz 2035. gada 31. decembrim – 40 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

c) 

līdz 2040. gada 31. decembrim – 70 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa;

d) 

līdz 2045. gada 31. decembrim – 100 % no šādu staciju gada kopējā enerģijas patēriņa.

Atjaunīgās enerģijas ražošana, ko veic komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas īpašnieki vai operatori vai kas tiek veikta to vārdā, nevar ietvert atjaunīgās enerģijas iegādi.

3.  
Atkāpjoties no 2. punkta, ja dalībvalsts nesasniedz 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, neraugoties uz to, ka tā ir īstenojusi visus energoefektivitātes pasākumus un visus atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai nepieciešamos pasākumus, jo īpaši tos, kas apzināti 1. punktā minētajos energoauditos, dalībvalstis izņēmuma kārtā var atļaut iegādāties enerģiju no nefosilās degvielas avotiem. Minētie iepirkumi nepārsniedz 35 % nefosilās degvielas enerģijas saistībā ar 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi.
4.  
Atkāpjoties no 2. punkta, ja dalībvalsts nesasniedz 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi, neraugoties uz to, ka tā ir īstenojusi visus energoefektivitātes pasākumus un visus atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanas pasākumus, jo īpaši tos, kas apzināti 1. punktā minētajos energoauditos, dalībvalstis izņēmuma kārtā var atļaut iegādāties enerģiju no nefosilās degvielas avotiem. Minētie iepirkumi nepārsniedz 5 procentpunktus no 2. punkta c) apakšpunktā minētās prasības. Minēto atkāpi piešķir tikai tām dalībvalstīm, kuras līdz 2040. gada 31. decembrim var pierādīt, ka 35 % no ārējās nefosilās degvielas enerģijas, kā minēts 3. punktā, būs jāiegādājas, lai sasniegtu 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, ņemot vērā visus energoefektivitātes pasākumus un visus atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai nepieciešamos pasākumus, jo īpaši tos, kas apzināti 1. punktā minētajos energoauditos.
5.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, lai noteiktu metodes, ar kurām novērtē, vai ir sasniegti 2. punktā minētie mērķi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

12. pants

Pārrobežu sadarbība

1.  
Neskarot attiecīgos spēkā esošos starptautiskos nolīgumus vai vienošanās par vides jautājumiem, kas saistīti ar ūdeni, ja ūdeņus dalībvalsts jurisdikcijas teritorijā nelabvēlīgi ietekmējuši novadītie komunālie notekūdeņi no citas dalībvalsts vai trešās valsts, dalībvalsts, kuras ūdeņi ir ietekmēti, attiecīgos faktus paziņo šai otrai dalībvalstij vai trešai valstij un Komisijai.

Ja runa ir par piesārņojumu, kas varētu būtiski skart lejteces ūdensobjektus, par to paziņo nekavējoties. Ja notiek novadīšana, kas ietekmē veselību vai vidi citā dalībvalstī, dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā novadīšana notikusi, nodrošina, ka par to nekavējoties tiek informēta šīs otras dalībvalsts kompetentā iestāde un Komisija.

2.  
Dalībvalstis cita citai atbild savlaicīgi, atkarībā no incidenta veida, nozīmīguma un iespējamajām sekām, pēc tam, kad saņemts citas dalībvalsts paziņojums saskaņā ar 1. punktu.

Ieinteresētā dalībvalsts sadarbojas ar mērķi apzināt attiecīgos novadītos notekūdeņus un pasākumus, kas jāveic izplūdes vietā, lai aizsargātu ietekmētos ūdeņus, nodrošinot atbilstību šai direktīvai.

3.  
Attiecīgās dalībvalstis par jebkādu 1. punktā minēto sadarbību informē Komisiju. Komisija šādā sadarbībā piedalās pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.

13. pants

Vietējie klimatiskie apstākļi

Dalībvalstis nodrošina, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas tiek celtas atbilstīgi 6., 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām, projektē, būvē, ekspluatē un uztur tā, lai nodrošinātu apmierinošu sniegumu visos parastajos vietējos klimatiskajos apstākļos. Neskarot pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2557 13. panta 1. punktu, komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā novērtē un ņem vērā slodzes sezonālās izmaiņas un neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

14. pants

Nesadzīvisko notekūdeņu novadīšana

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka nesadzīvisko notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās atļauj tikai ar iepriekšējiem noteikumiem vai īpašām kompetentās iestādes vai atbilstošas organizācijas īpašām atļaujām, vai abiem.

Ja notekūdeņu novadīšanai kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās ir paredzētas īpašas atļaujas, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde:

a) 

pirms minēto īpašo atļauju piešķiršanas apspriežas ar to kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās nesadzīviskie notekūdeņi tiek novadīti, un sniedz tiem informāciju;

b) 

to kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās tiek novadīti nesadzīviskie notekūdeņi, dod iespēju pēc pieprasījuma iepazīties ar minētajām īpašajām atļaujām attiecībā uz to sateces baseiniem, vēlams, pirms tās tiek piešķirtas.

Ja ir paredzēti iepriekšēji noteikumi par novadīšanu kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās, dalībvalstis nodrošina, ka pirms minēto iepriekšējo noteikumu pieņemšanas notiek apspriešanās ar to kanalizācijas sistēmu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatoriem, kurās novada nesadzīviskos notekūdeņus.

2.  

Iepriekšēji noteikumi un īpašās atļaujas, kas minētas 1. punktā, nodrošina to, ka:

a) 

ir izpildītas citos Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/60/EK un Direktīvā 2008/105/EK, noteiktās ūdens kvalitātes prasības un ka attiecīgā gadījumā tiek uzraudzīta attiecīgo novadīto nesadzīvisko notekūdeņu kvalitāte un daudzums; jo īpaši, ka piesārņotāju slodze novadītajos notekūdeņos no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas nenoved pie saņemošā ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanās un minētajam ūdensobjektam neliedz šādu stāvokli sasniegt saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktajiem mērķiem;

b) 

emitētās piesārņojošās vielas netraucē komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas darbību, nekaitē kanalizācijas sistēmām, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai saistītajam aprīkojumam un neierobežo spēju atgūt resursus, tostarp netraucē attīrīto ūdeni atkalizmantot un no komunālajiem notekūdeņiem vai dūņām atgūt barības vielas vai citus materiālus;

c) 

emitētās piesārņojošās vielas nekaitē ar kanalizācijas sistēmām un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās strādājošo darbinieku veselībai;

d) 

komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacija ir projektēta un aprīkota tā, lai emitētās piesārņojošās vielas tiktu mazinātas;

e) 

ja komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacija attīra novadītos notekūdeņus no iekārtas, kurai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES ( 9 ) 4. pantā minētā atļauja, piesārņotāju slodze no minētās stacijas novadītajiem notekūdeņiem nepārsniedz piesārņotāju slodzi, kas tiktu novadīta, ja novadītie notekūdeņi tiktu novadīti tieši no iekārtas un atbilstu emisijas robežvērtībām, kas piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz nesadzīvisko notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kas novada sateces baseinos, kur ir dzeramā ūdens ieguves vietas, netiek piešķirta īpaša atļauja vai netiek paredzēti iepriekšēji noteikumi, kas atļauj šādu nesadzīvisko notekūdeņu novadīšanu, neņemot vērā sateces baseinu, kur ir dzeramā ūdens ieguves vietas, riska novērtējumu un riska pārvaldību, kā minēts Direktīvas (ES) 2020/2184 8. pantā, un riska pārvaldības pasākumus, kas veikti, ievērojot minēto pantu.

3.  

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai atbilstošās organizācijas veic attiecīgus pasākumus, kas ietver 1. punktā minēto iepriekšējo noteikumu un īpašo atļauju pārskatīšanu un vajadzības gadījumā atsaukšanu, lai apzinātu, novērstu un iespējami samazinātu šā panta 1. punktā minēto nesadzīvisko notekūdeņu piesārņojuma avotus, ja rodas kāda no šādām situācijām:

a) 

veicot 21. panta 3. punktā paredzēto monitoringu, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ieplūdēs un izplūdēs ir konstatēti piesārņotāji;

b) 

dūņas pēc notekūdeņu attīrīšanas paredzēts izmantot saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/278/EEK ( 10 );

c) 

attīrītos komunālos notekūdeņus paredzēts atkalizmantot saskaņā ar Regulu (ES) 2020/741 vai atkalizmantot citiem mērķiem, kas nav lauksaimniecības mērķi;

d) 

saņemošos ūdensobjektus izmanto Direktīvas (ES) 2020/2184 2. panta 1. punktā definētā dzeramā ūdens ieguvei;

e) 

kanalizācijas sistēmā vai komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā novadīto nesadzīvisko notekūdeņu piesārņojums apdraud šīs sistēmas vai stacijas darbību.

4.  
Šā panta 1. punktā minētie iepriekšējie noteikumi un īpašās atļaujas atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 2. punktā minētās prasības nolūkā tās pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai vides aizsardzības jomā.
5.  
Īpašās atļaujas, kas minētas 1. punktā, vismaz reizi desmit gados pārskata un, ja vajadzīgs, pielāgo.

Iepriekšējus noteikumus, kas minēti 1. punktā, regulāri pārskata un, ja vajadzīgs, pielāgo.

Ja būtiski mainās nesadzīvisko notekūdeņu, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai saņemošā ūdensobjekta raksturlielumi, īpašās atļaujas pārskata un pielāgo minētajām izmaiņām.

15. pants

Ūdens atkalizmantošana un komunālo notekūdeņu novadīšana

1.  
Dalībvalstis attiecīgā gadījumā sistemātiski veicina visās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās attīrīto notekūdeņu atkalizmantošanu, jo īpaši teritorijās, kurās ir ūdens trūkums, un visos attiecīgajos nolūkos. Attīrīto notekūdeņu atkalizmantošanas potenciālu novērtē, ņemot vērā upju baseinu apsaimniekošanas plānus, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, un dalībvalstu lēmumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/741 2. panta 2. punktu. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja attīrītos komunālos notekūdeņus atkalizmanto vai ja ir plānota atkalizmantošana, tas neapdraud ekoloģisko caurplūdumu saņemošajos ūdensobjektos un tam nav nelabvēlīgas ietekmes uz vidi vai cilvēka veselību. Ja attīrītos notekūdeņus atkalizmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, tie atbilst Regulas (ES) 2020/741 prasībām. Ja dalībvalsts līmenī ir pieejamas ūdensapgādes noturības stratēģijas, minētajās stratēģijās apsver pasākumus attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanas veicināšanai un pašai atkalizmantošanai.

Ja attīrītos komunālos notekūdeņus atkalizmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, dalībvalstis var atkāpties no prasībām par trešējo attīrīšanu, kuras noteiktas I pielikuma B daļā un 2. tabulā, attiecībā uz to attīrīto komunālo notekūdeņu daļu, kas paredzēta tikai un vienīgi atkalizmantošanai lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, ja ir iespējams pierādīt visu turpmāk uzskaitīto:

a) 

barības vielu saturs atkalizmantotajā daļā nepārsniedz mērķa kultūraugu barības vielu vajadzības;

b) 

nepastāv riski videi, jo īpaši saistībā ar ūdeņu eitrofikāciju tajā pašā sateces baseinā;

c) 

nepastāv riski cilvēka veselībai, jo īpaši saistībā ar patogēniem organismiem;

d) 

komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijai ir pietiekama jauda komunālo notekūdeņu attīrīšanai vai uzglabāšanai, lai izvairītos no tādas komunālo notekūdeņu novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos, kas neatbilst prasībām, kuras noteiktas I pielikuma B daļā un 2. tabulā saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz uz visiem novadītajiem notekūdeņiem no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kuru c. e. ir 1 000 un vairāk, attiecas iepriekšēji noteikumi vai īpašas atļaujas, vai abi. Šādi noteikumi un īpašas atļaujas nodrošina, ka ir izpildītas I pielikuma B daļā noteiktās prasības.
3.  
Iepriekšējus noteikumus un īpašās atļaujas, kas minētas 2. punktā, vismaz reizi desmit gados pārskata un, ja vajadzīgs, pielāgo. Īpašo atļauju noteikumus atjaunina gadījumos, kad būtiski mainās ienākošo komunālo notekūdeņu vai no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām novadīto notekūdeņu, vai saņemošā ūdensobjekta raksturlielumi, lai tādējādi nodrošinātu, ka prasības, kuras noteiktas I pielikuma B daļā, joprojām ir izpildītas.
4.  
Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu savu komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūru nolūkā risināt sadzīves notekūdeņu pieaugošo slodžu problēmu, tostarp, vajadzības gadījumā būvējot jaunu infrastruktūru.

Veicot pirmajā daļā minētos pasākumus, uzskata, ka dalībvalstis izpilda Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas būvniecību vai paplašināšanu nolūkā attīrīt sadzīves notekūdeņu pieaugošās slodzes vai citādi neattīrītās slodzes attiecas iepriekšēja atļauja saskaņā ar šo direktīvu;

b) 

ieguvumi no a) apakšpunktā minētās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas tehniskās iespējamības vai nesamērīgu izmaksu dēļ ar citiem līdzekļiem nav sasniedzami, tostarp, piemēram, apsverot komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju alternatīvus novadīšanas punktus, kas palīdzētu sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus;

c) 

ir veikti visi tehniski iespējamie mitigācijas pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas negatīvo ietekmi uz skartajiem ūdensobjektiem, un tie ir izklāstīti šīs direktīvas 14. pantā un šajā pantā minētajās īpašajās atļaujās; minētie pasākumi vajadzības gadījumā ietver stingrākas attīrīšanas prasības nekā tās, ko piemēroja pirms sadzīves notekūdeņu slodzes pieauguma, lai izpildītu šīs direktīvas I pielikuma B daļas 6. punktā minēto direktīvu prasības;

d) 

ir īstenoti visi tehniski iespējamie mitigācijas pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu tādu citu darbību negatīvo ietekmi, kuras rada līdzīgu noslogojumu tajos pašos ūdensobjektos.

Ja tas, ka virszemes ūdensobjektā neizdodas novērst pasliktināšanos vai neizdodas sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus, ir a) apakšpunktā minētās iepriekšējās atļaujas rezultāts, upju baseinu apsaimniekošanas plānos konkrēti izklāsta minēto atļauju un paskaidro otrajā daļā minētos apstākļus.

16. pants

Bionoārdāmi nesadzīviskie notekūdeņi

1.  
Dalībvalstis nosaka bionoārdāmu nesadzīvisko notekūdeņu novadīšanas prasības, kas atbilst attiecīgās nozares īpatnībām un nodrošina vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni kā I pielikuma B daļā noteiktās prasības.
2.  

Šā panta 1. punktā minētās prasības piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

notekūdeņi ir no stacijām, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 4 000 c. e. un vairāk, un kuras ir piederīgas IV pielikumā norādītajām rūpniecības nozarēm, un tajās neveic nevienu no Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā norādītajām darbībām; un

b) 

notekūdeņi pirms to novadīšanas saņemošajā ūdensobjektā nenonāk komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā (“tiešā novadīšana”).

17. pants.

Komunālo notekūdeņu uzraudzība

1.  

Dalībvalstis izveido nacionālu sistēmu sadarbībai un koordinācijai starp kompetentajām iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselību, un kompetentajām iestādēm, kas atbild par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, šādos nolūkos:

a) 

apzināt, kādi sabiedrības veselībai būtiski parametri būtu monitorējami vismaz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ieplūdē, cita starpā ņemot vērā pieejamos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumus, piemēram:

i) 

vīruss SARS-CoV-2 un tā varianti;

ii) 

poliovīruss;

iii) 

gripas vīruss;

iv) 

potenciāli problemātiski patogēni;

v) 

visi citi sabiedrības veselībai būtiskie parametri, ko kompetento iestāžu ieskatā vajadzētu monitorēt;

b) 

noteikt skaidru lomu, pienākumu un izmaksu sadalījumu starp operatoriem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp saistībā ar paraugu ņemšanu un analīzi;

c) 

noteikt, kādās vietās un cik bieži veicama komunālo notekūdeņu paraug ņemšana un analīze attiecībā uz katru sabiedrības veselībai būtisko parametru, kas apzināts saskaņā ar a) apakšpunktu, tādējādi ņemot vērā pieejamos veselības datus un vajadzības sabiedrības veselības datu un attiecīgā gadījumā vietējās epidemioloģiskās situācijas kontekstā;

d) 

organizēt pienācīgu un laicīgu monitoringa rezultātu paziņošanu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par sabiedrības veselību, un attiecīgā gadījumā iestādēm, kas kompetentas dzeramā ūdens jautājumos, lai atvieglotu Direktīvas (ES) 2020/2184 8. panta īstenošanu, un Savienības platformām, ja šādas platformas ir pieejamas, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

2.  
Ja par sabiedrības veselību atbildīgā kompetentā iestāde dalībvalstī izsludina sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, būtiskus sabiedrības veselības parametrus komunālajos notekūdeņos monitorē valsts iedzīvotājus reprezentējošā paraugā tiktāl, ciktāl būtiskie veselības parametri komunālajos notekūdeņos ir sastopami. Minēto monitoringu turpina, līdz kompetentā iestāde paziņo, ka sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, vai ilgākā laikposmā, ja minētā kompetentā iestāde to uzskata par lietderīgu citiem nolūkiem.

Lai noteiktu, vai ir sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kompetentā iestāde ņem vērā Komisijas lēmumus, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2022/2371 23. panta 1. punktu, ECDC novērtējumus un PVO lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

3.  
Dalībvalstis līdz otrā gada pēdējai dienai no otrajā daļā minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas nodrošina, ka aglomerācijās, kuru c. e. ir 100 000 un vairāk, komunālajos notekūdeņos tiek monitorēta rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

Līdz 2026. gada 2. jūlijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu minimālo paraugu ņemšanas biežumu un saskaņotu metodiku, ar kādu komunālajos notekūdeņos mēra rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vismaz ņemot vērā visus pieejamos datus, kas saņemti no valstu sabiedrības veselības iestādēm un valstu iestādēm, kuras atbild par rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem monitoringu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.  
Šajā pantā minētā monitoringa rezultātus ziņo saskaņā ar 22. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

18. pants

Riska novērtējums un pārvaldība

1.  

Līdz 2027. gada 31. decembrim dalībvalstis, ņemot vērā sezonālās svārstības un ekstrēmus notikumus, apzina un novērtē riskus, ko komunālo notekūdeņu novadīšana rada videi un cilvēka veselībai, un vismaz tos riskus, kas saistīti ar šādiem aspektiem:

a) 

tāda ūdensobjekta kvalitāte, ko izmanto Direktīvas (ES) 2020/2184 2. panta 1) punktā definētā dzeramā ūdens ieguvei;

b) 

to peldvietu ūdens kvalitāte, kas ietilpst Direktīvas 2006/7/EK darbības jomā;

c) 

tāda ūdensobjekta kvalitāte, kurā notiek akvakultūras darbības, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 25) punktā;

d) 

saņemošā gruntsūdens objekta stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 19) punktā, kā arī visi citi vides aizsardzības mērķi, kas attiecībā uz saņemošo gruntsūdens objektu noteikti minētās direktīvas 4. pantā;

e) 

jūras vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5) punktā;

f) 

saņemošā virszemes ūdensobjekta stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 17) punktā, kā arī visi citi vides aizsardzības mērķi, kas attiecībā uz saņemošo virszemes ūdensobjektu noteikti minētās direktīvas 4. pantā.

2.  

Ja saskaņā ar 1. punktu ir konstatēti riski, dalībvalstis pieņem pienācīgus to novēršanas pasākumus, tostarp, attiecīgā gadījumā, šādus pasākumus:

a) 

veikt papildu pasākumus, lai novērstu un samazinātu komunālo notekūdeņu piesārņojumu tā rašanās vietā, ja tas vajadzīgs, lai aizsargātu saņemošā ūdensobjekta kvalitāti, tādējādi papildinot 14. panta 3. punktā minētos pasākumus;

b) 

saskaņā ar 3. pantu izveidot kanalizācijas sistēmas aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 1 000 ;

c) 

saskaņā ar 6. pantu veikt otrējo attīrīšanu novadītajiem komunālajiem notekūdeņiem no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 1 000 ;

d) 

saskaņā ar 7. pantu veikt trešējo attīrīšanu novadītajiem komunālajiem notekūdeņiem no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 10 000 ;

e) 

saskaņā ar 8. pantu veikt ceturtējo attīrīšanu novadītajiem komunālajiem notekūdeņiem no aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 10 000 , jo īpaši, ja komunālie notekūdeņi tiek novadīti ūdensobjektos, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, peldvietu ūdenī, ūdensobjektos, kuros notiek akvakultūras darbības, un ja attīrītos komunālos notekūdeņus atkalizmanto lauksaimniecības vajadzībām;

f) 

saskaņā ar 5. pantu aglomerācijām, kuru c. e. ir mazāks par 10 000 , izstrādāt integrētus komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānus un pieņemt V pielikumā minētos pasākumus;

g) 

piemērot stingrākas savākto komunālo notekūdeņu attīrīšanas prasības nekā I pielikuma B daļā noteiktās prasības.

3.  
Saskaņā ar šā panta 1. punktu veikto konstatējumu par riskiem pārskata reizi sešos gados atbilstoši upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanas grafikam, sākot ar 2033. gada 31. decembri. Konstatēto risku kopsavilkumu kopā ar to pasākumu aprakstu, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu, iekļauj atbilstošajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos un 23. pantā minētajās nacionālajās īstenošanas programmās un pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Minēto kopsavilkumu publisko.

19. pants

Piekļuve sanitārijai

Neskarot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un ņemot vērā vietējās un reģionālās perspektīvas un sanitārijas apstākļus, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi sanitārijai itin visiem, it sevišķi – mazaizsargātām un marginalizētām grupām.

Minētajā nolūkā dalībvalstis līdz 2029. gada 12. janvārim:

a) 

noskaidro, kādiem iedzīvotājiem nav piekļuves sanitārajiem mezgliem vai tā ir ierobežota, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātām un marginalizētām grupām, un norāda šāda piekļuves trūkuma iemeslus;

b) 

novērtē iespējas uzlabot šādu iedzīvotāju piekļuvi sanitārajiem mezgliem;

c) 

visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, veicina to, ka sabiedriskās vietās pietiekamā skaitā tiek ierīkoti sanitārie mezgli, kas ir brīvi un, jo īpaši sievietēm, droši piekļūstami, un nodrošina atbilstīgas informācijas sniegšanu sabiedrībai par minētajiem mezgliem;

d) 

visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 5 000 un vairāk, mudina kompetentās iestādes sabiedriskās ēkās, jo īpaši administratīvajās ēkās, pietiekamā skaitā darīt pieejamus bezmaksas sanitāros mezglus;

e) 

veicina to, ka restorānos, veikalos un līdzīgās privātās telpās, kas ir publiski piekļūstamas, visiem bez maksas vai par nelielu pakalpojuma maksu ir pieejami sanitārie mezgli.

20. pants

Dūņas un resursu atgūšana no tām

1.  

Dalībvalstis veicina vērtīgu resursu atgūšanu un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dūņu apsaimniekošana atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas paredzēta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā. Šāda dūņu apsaimniekošana:

a) 

maksimalizē atkritumu rašanās novēršanu;

b) 

sagatavo resursus atkalizmantošanai, reciklēšanai un citu materiālu, jo īpaši fosfora un slāpekļa, atgūšanai, ņemot vērā valsts vai vietējās valorizācijas iespējas; un

c) 

līdz minimumam samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

2.  
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, precizējot no dūņām un tiem komunālajiem notekūdeņiem, kuri netiek atkalizmantoti saskaņā ar 15. panta 1. punktā paredzēto atkāpi, atgūtā fosfora minimālo apvienoto atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju, ņemot vērā pieejamās fosfora atgūšanas tehnoloģijas, resursus un ekonomisko dzīvotspēju, kā arī fosfora saturu dūņās un piesātinājuma līmeni valsts tirgū ar organisko fosforu no citiem avotiem, vienlaikus nodrošinot dūņu drošu apsaimniekošanu un neradot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Minētos deleģētos aktus Komisija pieņem līdz 2028. gada 2. janvārim.

21. pants

Monitorings

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai atbilstošās organizācijas monitorē:

a) 

novadītos notekūdeņus no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, lai pārliecinātos par atbilstību I pielikuma B daļā noteiktajām prasībām saskaņā ar I pielikuma C daļā noteiktajām monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodēm; minētajā monitoringā ietver I pielikuma B daļā norādītās slodzes un parametru koncentrācijas;

b) 

dūņu apjomu, sastāvu un galamērķi, ņemot vērā Direktīvas 86/278/EEK prasības attiecībā uz dūņām, ko paredzēts izmantot lauksaimniecībā;

c) 

to komunālo notekūdeņu daudzumus gadā un mēnesī, kurus atkalizmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai un uz kuriem attiecas 15. panta 1. punktā minētā atkāpe; lauksaimnieciskajai apūdeņošanai atkalizmantotās komunālo notekūdeņu daļas barības vielu saturu, kā arī laikposmu, kurā minētā daļa tiek atkalizmantota, salīdzinājumā ar to kultūraugu ikmēneša vajadzībām pēc ūdens un barības vielām, kuriem paredzēts lietot minētos atkalizmantotos komunālos notekūdeņus;

d) 

SEG, tostarp vismaz CO2, N2O, CH4, ko emitē tās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, attiecīgā gadījumā izmantojot analīzi, aprēķinus vai modelēšanu;

e) 

enerģiju, ko izmanto un ražo tādu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju īpašnieki, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst c. e. 10 000 un vairāk, vai šādu staciju operatori, neatkarīgi no tā, vai to izmanto vai ražo stacijā vai ārpus tās atbilstīgi 11. panta 2. punktā minētajām prasībām, kā arī enerģiju, kas iepirkta saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktā minētajām atkāpēm.

2.  
Visās aglomerācijās, kas minētas 5. panta 1. un 3. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, atbilstošās organizācijas vai kanalizācijas sistēmas operatori attiecīgos punktos veic reprezentatīvu monitoringu attiecībā uz nokrišņu ūdens pārgāzēm ūdensobjektos un urbānās noteces ūdeņu novadīšanu no atsevišķām sistēmām, lai varētu aplēst I pielikuma 1. tabulā un, attiecīgā gadījumā, 2. tabulā uzskaitīto parametru koncentrāciju un slodzes, kā arī mikroplastmasas un attiecīgo piesārņotāju saturu. Dalībvalstis var izmantot minētā monitoringa rezultātus, lai attiecīgā gadījumā veiktu modelēšanu.
3.  

Visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai atbilstošās organizācijas komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ieplūdēs un izplūdēs monitorē šādu elementu koncentrāciju un slodzes komunālajos notekūdeņos:

a) 

piesārņotāji, kuri varētu būt sastopami komunālajos notekūdeņos un kuri ir uzskaitīti:

i) 

Direktīvas 2000/60/EK VIII un X pielikumā, Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā, Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma B daļā;

ii) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 2455/2001/EK ( 11 ) pielikumā;

iii) 

Regulas (EK) Nr. 166/2006 II pielikumā;

iv) 

Direktīvas 86/278/EEK I un II pielikumā;

b) 

parametri, kas norādīti Direktīvas (ES) 2020/2184 III pielikuma B daļā, ja komunālie notekūdeņi tiek novadīti sateces baseinā, kas norādīts minētās direktīvas 8. pantā; šajā gadījumā attiecībā uz perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS) dalībvalstis var izvēlēties izmantot vienu vai abus parametrus “PFAS kopējais daudzums” un “PFAS summa”, ja ir pieejama metodika saskaņā ar 5. punktā minēto īstenošanas aktu;

c) 

parametri, kas norādīti Direktīvas 2006/7/EK I pielikumā, gadījumā, ja peldsezonas laikā no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām notiek tieša novadīšana peldvietu ūdenī, kas varētu liegt ievērot Direktīvu 2006/7/EK;

d) 

mikroplastmasas klātbūtne.

Piesārņotājus un parametrus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, var izslēgt no šajā punktā minētā monitoringa, ja vien var pierādīt, cita starpā pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, ka tie nav sastopami komunālajos notekūdeņos.

Visās aglomerācijās, kuru c. e. pārsniedz 10 000 , dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai atbilstošās organizācijas attiecīgā gadījumā un jo īpaši tad, kad dūņas atkalizmanto lauksaimniecībā, monitorē mikroplastmasas klātbūtni dūņās.

Šajā punktā minēto monitoringu veic šādā biežumā:

a) 

ja aglomerācijas c. e. ir 150 000 un vairāk, vismaz divi paraugi gadā ar ne vairāk kā sešu mēnešu intervālu;

b) 

ja aglomerācijas c. e. ir no 10 000 līdz 150 000 , vismaz viens paraugs reizi divos gados.

Minētā monitoringa biežumu turpmākajos gados var samazināt uz pusi, ja monitoringa rezultāti attiecībā uz šajā punktā minētajiem piesārņotājiem trīs secīgos paraugos ir zemāki par piemērojamajiem vides kvalitātes standartiem, kas paredzēti Direktīvā 2008/105/EK. Monitoringa biežums būtu jāpārskata vismaz katru gadu.

4.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu metodiku, kā izmērīt, aplēst un modelēt tiešās un netiešās SEG emisijas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām un mikroplastmasu komunālajos notekūdeņos un dūņās. Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz 2027. gada 2. jūlijam saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.
5.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu metodiku “PFAS kopējā daudzuma” un “PFAS summas” mērīšanai komunālajos notekūdeņos. Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz 2027. gada 2. janvārim saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.
6.  
Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu to būtisko piesārņotāju minimālo sarakstu, kas varētu būt atrodami komunālajos notekūdeņos, un lai izstrādātu metodiku to būtisko piesārņotāju identificēšanai, kas varētu būt atrodami komunālajos notekūdeņos, ņemot vērā vietējos apstākļus un riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kā arī kritērijus un biežumu dažu piesārņotāju izslēgšanas pārskatīšanai, kā noteikts šā panta 3. punkta otrajā daļā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

22. pants.

Informēšana par īstenošanas monitoringu

1.  

Dalībvalstis ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) palīdzību:

a) 

līdz 2028. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju, kura ievākta saskaņā ar 21. pantu, tostarp informāciju par 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parametriem un testu rezultātiem attiecībā uz I pielikuma C daļā noteiktajiem atbilstības/neatbilstības kritērijiem, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

b) 

līdz 2028. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas norāda, kāda procentuālā komunālo notekūdeņu daļa savākta un attīrīta saskaņā ar 3. pantu, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

c) 

līdz 2028. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par 4. panta 5. punkta īstenošanu un par procentuālo komunālo notekūdeņu slodzes daļu no aglomerācijām ar c. e. virs 2 000 , kurus apstrādā individuālās sistēmās, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

d) 

līdz 2028. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par ievākto paraugu skaitu un saskaņā ar I pielikuma C daļu ņemto paraugu skaitu, kuri norādītajām vērtībām neatbilst, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

e) 

līdz 2029. gada 12. janvārim izveido datu kopu, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti, lai uzlabotu piekļuvi sanitārijai saskaņā ar 19. panta a), b) un c) apakšpunktu, tostarp informāciju par to iedzīvotāju daļu, kam ir piekļuve sanitārijai aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, un pēc tam minēto datu kopu ik pēc sešiem gadiem atjaunina;

f) 

līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par SEG emisijām sadalījumā pa dažādām gāzēm un par kopējo patērēto enerģiju un atjaunīgo enerģiju, kura saražota katrā komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā, kuras c. e. ir 10 000 un vairāk, kā arī aprēķinu par 11. panta 2. punktā noteikto mērķrādītāju sasniegšanas procentuālo daļu, no nefosilās degvielas avotiem iepirktās enerģijas procentuālo daļu un, ja pieejams, pievienojot sadalījumu pa dažādiem izmantoto nefosilās degvielas energoresursu veidiem, ja tiek izmantota 11. panta 3. punktā minētā atkāpe, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

g) 

līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar V pielikuma 3. punktu, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

h) 

līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur 17. panta 1. un 3. punktā minētā monitoringa rezultātus, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina;

i) 

līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kurā ir to zonu saraksts, kas atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju, un minēto datu kopu atjaunina saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

j) 

līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kurā ir to zonu saraksts, kas atzītas par zonām, kurās mikropiesārņotāju koncentrācija vai akumulācija rada risku videi vai cilvēka veselībai, un minēto datu kopu atjaunina saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

k) 

ja tās izmanto biovidi – līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur izmantotās biovides veidu un īsu aprakstu par pasākumiem, ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kurās izmanto biovidi, veikušas, lai novērstu noplūdi vidē, un pēc tam minēto datu kopu ik pēc pieciem gadiem atjaunina;

l) 

līdz 2030. gada 31. decembrim izveido datu kopu, kas satur 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos monitoringa rezultātus kopā ar salīdzinājumu par to kultūraugu ikmēneša vajadzībām pēc ūdens un barības vielām, kuriem paredzēts lietot 15. panta 1. punktā minēto attīrīto komunālo notekūdeņu atkalizmantoto daļu, un pēc tam minēto datu kopu ik gadu atjaunina.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai un EVA ir piekļuve 1. punktā minētajām datu kopām.
3.  
Attiecībā uz šajā pantā prasīto ziņošanu par tiem piesārņotājiem, kuri saistīti ar komunālajiem notekūdeņiem, ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 166/2006 5. pantu.

Attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto informāciju EVA nodrošina sabiedrībai piekļuvi attiecīgajiem datiem, izmantojot Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 166/2006.

4.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kādā formātā iesniedzama saskaņā ar 1. punktu sniedzamā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2028. gada 31. decembrim attiecībā uz 1. punkta e), f), g), h), j), k) un l) apakšpunktā minēto informāciju.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu formātu informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punkta a), b), c), d) un i) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

23. pants

Nacionālā īstenošanas programma

1.  
Līdz 2028. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido nacionālo īstenošanas programmu šai direktīvai.

Minēto programmu ietvaros:

a) 

novērtē 3. līdz 8. panta īstenošanas līmeni;

b) 

noskaidro un plāno, kādas investīcijas vajadzīgas šīs direktīvas īstenošanai katrā aglomerācijā, tostarp orientējošu finansiālo aplēsi, un saskaņā ar 10. pantu izveidoto ražotāju atbildības organizāciju finansiālā ieguldījuma aplēsi, ja tāda ir pieejama, un minēto investīciju prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas lieluma un neattīrīto komunālo notekūdeņu novadīšanas ietekmes uz vidi līmeņa, un saistītos riskus attiecībā uz vidi vai cilvēka veselību;

c) 

veic aplēsi par investīcijām, kas vajadzīgas, lai atjaunotu, modernizētu vai nomainītu esošo komunālo notekūdeņu infrastruktūru, tostarp kanalizācijas sistēmas, pamatojoties uz nolietojuma rādītājiem un tehniskā un ekspluatācijas stāvokļa, ar mērķi novērst iespējamu noplūdi, infiltrāciju un nepareiza savienojuma radītu ieplūdi kanalizācijas sistēmās, un attiecīgā gadījumā izmantojot digitālus instrumentus;

d) 

vismaz orientējoši norāda potenciālos publiskā finansējuma avotus, ja tādi nepieciešami papildus lietošanas maksai.

e) 

attiecīgā gadījumā – visu informāciju, kas prasīta saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 7. panta 4. punktu.

Dalībvalstis var turpināt izmantot pieejamo Savienības finansējumu šīs direktīvas īstenošanai, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji gūst vienādu labumu no komunālo notekūdeņu efektīvas savākšanas un attīrīšanas. Dalībvalstis var arī apmainīties ar paraugpraksi par to, kā uzlabot Savienības fondu apguvi.

Ja dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo īstenošanas programmu, konstatē, ka kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamības dēļ konkrētās teritorijās nav iespējams ievērot 3. panta 2. punktā minēto termiņu vai 6. panta 3. punktā minēto termiņu, vai abus, minētā dalībvalsts atjaunina savu nacionālo īstenošanas programmu. Minētajā atjauninājumā iekļauj to aglomerāciju sarakstu, pie kurām pieder attiecīgās teritorijas, detalizētu pamatojumu, kas pierāda, ka vajadzīgās infrastruktūras būvniecība ir īpaši sarežģīta, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt kultūras mantojumu, un pielāgotu grafiku nepieciešamās infrastruktūras pabeigšanai minētajās teritorijās. Termiņu pagarinājumus, kas minēti 3. panta 2. punktā vai 6. panta 3. punktā, nosaka attiecībā uz konkrētu teritoriju un saglabā pēc iespējas īsus, un tie nepārsniedz astoņus gadus. Atjaunināto nacionālo īstenošanas programmu iesniedz Komisijai līdz minētā atjauninājuma gada 31. decembrim.

2.  
Dalībvalstis Komisijai savas nacionālās īstenošanas programmas iesniedz līdz 2028. gada 1. janvārim, izņemot gadījumus, kad tās, balstoties uz 21. pantā minētā monitoringa rezultātiem, pierāda, ka ir izpildījušas 3. līdz 8. pantu.
3.  
Dalībvalstis savas nacionālās īstenošanas programmas atjaunina vismaz reizi sešos gados. Tās minētās programmas iesniedz Komisijai līdz atjauninājuma gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka ir izpildījušas 3. līdz 8. pantu.
4.  
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu nacionālo īstenošanas programmu iesniegšanas metodes un formātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

24. pants

Informācija sabiedrībai

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz katru aglomerāciju, kuras c. e. ir lielāks par 1 000 , vai katru attiecīgo administratīvo teritoriju sabiedrībai tiešsaistē ērti lietojami un pielāgoti ir pieejama pienācīga, viegli piekļūstama un atjaunināta informācija par komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Informācija satur vismaz VI pielikumā norādītos datus.

Šā panta 1. punktā minēto informāciju pēc pamatota pieprasījuma sniedz arī citos veidos.

2.  

Turklāt gadījumos, kad izmaksas pilnībā vai daļēji tiek atgūtas, izmantojot ūdens tarifu sistēmu, dalībvalstis nodrošina, ka visas mājsaimniecības, kas atrodas aglomerācijās, kuru c. e. ir lielāks par 10 000 un, vēlams, lielāks par 1 000 , un kam ir pieslēgums kanalizācijas sistēmai, regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā un viegli piekļūstamā formā, piemēram, rēķinā, ja tāds pieejams, vai izmantojot tādus digitālos līdzekļus kā viedlietotnes vai tīmekļa vietnes, bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:

a) 

informācija par komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas atbilstību 3., 4., 6., 7. un 8. pantam, arī saņemošajos ūdensobjektos faktiski novadīto piesārņotāju salīdzinājums ar robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā un 1., 2. un 3. tabulā; minēto informāciju sniedz tā, lai tā būtu viegli salīdzināma, piemēram, norādot atbilstības procentuālo daļu;

b) 

savākto un attīrīto mājsaimniecības vai pieslēgtās vienības komunālo notekūdeņu tilpumdaudzums vai aplēstais tilpumdaudzums gadā vai norēķinu periodā kubikmetros kopā ar tendencēm un komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas cenu minētajai mājsaimniecībai (izmaksas litrā un kubikmetrā);

c) 

savākto un attīrīto mājsaimniecības komunālo notekūdeņu gada tilpumdaudzuma salīdzinājums un norāde par mājsaimniecības vidējo tilpumdaudzumu attiecīgajā aglomerācijā;

d) 

saite uz 1. punktā minēto tiešsaistes saturu.

Ja informācija par individuālo lietojumu nav pieejama, informāciju, kas minēta a) līdz d) apakšpunktā, sniedz aglomerācijas līmenī lietotājdraudzīgā veidā, izmantojot tīmekļa vietni vai viedlietotni.

3.  
Komisija var saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šā panta 2. punktu un VI pielikumu, atjauninot to, kāda informācija tiešsaistē sniedzama sabiedrībai un mājsaimniecībām, kam ir pieslēgums kanalizācijas sistēmai, lai minētās prasības pielāgotu tehnikas attīstībai un datu pieejamībai šajā jomā.
4.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizēts saskaņā ar 1. un 2. punktu sniedzamās informācijas formāts un sniegšanas metodes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

25. pants

Tiesu iestāžu pieejamība

1.  

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgo valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas pārstāvjiem ir piekļuve pārskatīšanas procedūrai tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai lēmumus, darbību vai bezdarbību, uz ko attiecas 6., 7. vai 8. pants, apstrīdētu pēc būtības vai apstrīdētu to procesuālo likumību, ja ir ievērots vismaz viens no šiem nosacījumiem:

a) 

tie ir pietiekami ieinteresēti;

b) 

ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās ir šāds priekšnoteikums – ir aizskartas to tiesības.

Pārskatīšanas procedūra ir taisnīga, vienlīdzīga, laicīga un nav pārmērīgi dārga, un tā paredz pienācīgus un iedarbīgus tiesiskās aizsardzības mehānismus, attiecīgā gadījumā arī tiesas priekšrakstus.

2.  
Tiesības celt prasību pārskatīšanas procedūrā nav atkarīgas no tā, kāda loma attiecīgajam sabiedrības loceklim bijusi šajā direktīvā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru līdzdalības posmā.
3.  
Dalībvalstis nosaka, kurā posmā 1. punktā minētos lēmumus, darbību vai bezdarbību var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
4.  
Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir darīta pieejama praktiska informācija par piekļuvi šajā pantā minētajām administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.

26. pants

Kompensācija

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad, pārkāpjot valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, skartajām personām ir tiesības no attiecīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām par šo kaitējumu pieprasīt un saņemt kompensāciju saskaņā ar valsts noteikumiem.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina vides vai cilvēka veselības aizsardzību un izpilda visas valsts tiesību aktos noteiktās prasības, kā piederīgām pie attiecīgās sabiedrības daļas ir atļauts pārstāvēt skartās personas. Dalībvalstis nodrošina, ka prasību par pārkāpumu, kā rezultātā radies kaitējums, nevar celt divreiz, proti, prasību nevar celt gan skartās personas, gan šajā punktā minētās nevalstiskās organizācijas.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts noteikumi un procedūras, kas attiecas uz kompensācijas prasībām, tiek izstrādāti un piemēroti tā, lai saskaņā ar 1. punktu izmantot tiesības uz kompensāciju par pārkāpuma nodarītu kaitējumu nebūtu neiespējami vai pārmērīgi grūti.
4.  
Dalībvalstis var noteikt noilguma termiņus 1. punktā minēto kompensācijas prasību celšanai. Šādus termiņus nesāk skaitīt, pirms pārkāpums nav beidzies un persona, kas ceļ kompensācijas prasību, zina vai var saprātīgi sagaidīt, ka tā zinās, ka tai pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, kā minēts 1. punktā.
5.  
Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai dara pieejamu informāciju par tiesībām pieprasīt kompensāciju par kaitējumu.

27. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 7. panta 7. punktā, 8. panta 4. punktā, 14. panta 4. punktā, 20. panta 2. punktā un 24. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2025. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 7. punktā, 8. panta 4. punktā, 14. panta 4. punktā, 20. panta 2. punktā un 24. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 7. panta 7. punktu, 8. panta 4. punktu, 14. panta 4. punktu, 20. panta 2. punktu vai 24. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

28. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja, kas atbild par pielāgošanos zinātnes un tehnikas attīstībai un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošanu un kas izveidota ar Direktīvu 91/271/EEK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

29. pants

Sodi

1.  
Neskarot dalībvalstu pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1203 ( 12 ), dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.
2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteiktajos sodos attiecīgā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus aspektus:

a) 

pārkāpuma veids, smagums un apmērs;

b) 

attiecīgā gadījumā – vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

c) 

pārkāpuma skartie iedzīvotāji vai vide, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz mērķi panākt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni;

d) 

vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs;

e) 

pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālais stāvoklis.

3.  
Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus bez liekas kavēšanās dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

30. pants

Izvērtēšana

1.  

Līdz 2033. gada 31. decembrim un līdz 2040. gada 31. decembrim Komisija šo direktīvu izvērtē, par pamatu ņemot it sevišķi šādus elementus:

a) 

direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;

b) 

dati, kas minēti 22. panta 1. punktā;

c) 

attiecīgie zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati, arī Savienības finansēto pētniecības projektu rezultāti;

d) 

PVO ieteikumi, ja tādi pieejami.

Minētajā izvērtēšanā ietver vismaz šādu elementu analīzi:

a) 

17. panta 1. punktā minēto sabiedrības veselības parametru piemērotību, kas jāuzrauga dalībvalstīm;

b) 

konkrētu sabiedrības veselības parametru obligāta monitoringa pievienotā vērtība;

c) 

tas, vai to produktu saraksts, uz kuriem attiecas paplašināta ražotāja atbildība, būtu jāpielāgo atbilstoši tirgū laisto produktu klāsta dinamikai, labākām zināšanām par mikropiesārņotāju klātbūtni komunālajos notekūdeņos, to ietekmei uz vidi un sabiedrības veselību, datiem no jaunajiem pienākumiem monitorēt mikropiesārņotājus komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ieplūdēs un izplūdēs, un analīze, vai ir jāpārskata 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais nosacījums atbrīvojumam no paplašinātās ražotāja atbildības;

d) 

prasības pēc obligātiem valsts ūdens atkalizmantošanas plāniem, tostarp valstu mērķrādītājiem un pasākumiem, pievienotā vērtība un lietderība, ņemot vērā ar ūdens resursu apsaimniekošanu saistīto Savienības rīcībpolitiku un tiesību aktu attīstību;

e) 

energoneitralitātes mērķis, lai analizētu tehniskās un ekonomiskās iespējas sasniegt augstāku sektora enerģētisko autonomiju un tā vidiskos un klimata ieguvumus;

f) 

iespējas, kā izmērīt komunālo notekūdeņu sektora emitētās tiešās un netiešās SEG emisijas, tostarp citu SEG emisijas, kas nav minētas 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un iespējas noteikt prasības faktiskajiem mērījumiem saistībā ar monitoringu, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes noteiktās jaunākās metodikas attiecībā uz komunālo notekūdeņu sektora SEG emisiju mērīšanu;

g) 

iespējamā ietekme uz iekšējā tirgus darbību, ko varētu radīt potenciāli atšķirīgās iemaksu likmes, ko ražotājiem noteikušas dalībvalstis un kas minētas 9. panta 1. punktā;

h) 

tādas paplašinātas ražotāju atbildības sistēmas izstrādes iespējamība un lietderība, kas attiecas uz produktiem, kuri komunālos notekūdeņos rada PFAS un mikroplastmasu, jo īpaši, pamatojoties uz 21. pantā paredzētajiem monitoringa datiem par PFAS un mikroplastmasu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju ieplūdēs un izplūdēs;

i) 

iespēja panākt klimatneitralitāti komunālo notekūdeņu attīrīšanas sektorā un tas, cik ilgs laiks tam nepieciešams;

j) 

iespējamība un piemērotība noteikt Savienības dūņu vai komunālo notekūdeņu, vai abu slāpekļa minimālos atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītājus.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par galvenajiem pirmajā daļā minētās izvērtēšanas konstatējumiem un pievieno tam attiecīgus leģislatīvo aktu priekšlikumus, ja Komisija uzskata, ka tas ir lietderīgi.

2.  
Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga 1. punkta otrajā daļā minētā ziņojuma sagatavošanai.

31. pants

Pārskatīšana

Reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var nosūtīt agrīnus brīdinājumus dalībvalstīm, kuras nepilda 3., 5., 6., 7., 8. un 11. pantā noteiktos mērķus un termiņus vai kurām pastāv risks, ka tās varētu tos neizpildīt.

32. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  
Direktīva 91/271/EEK, kas grozīta ar šīs direktīvas VII pielikuma A daļā norādītajiem aktiem, no 2027. gada 1. augusta tiek atcelta, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas VII pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
2.  
Attiecībā uz Majotu šīs direktīvas 3. panta 1. punktu un 6. panta 1. punktu piemēro no 2030. gada 31. decembra un šīs direktīvas 3. panta 2. punktu un 6. panta 3. punktu piemēro no 2040. gada 31. decembra.

Direktīvas 91/271/EEK 3. panta 1.a punkta pirmo ievilkumu un 4. panta 1.a punkta pirmo ievilkumu turpina piemērot līdz 2030. gada 30. decembrim.

3.  

Attiecībā uz novadītajiem komunālajiem notekūdeņiem, ko attīra komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kuras attīra slodzi, kas atbilst 150 000 c. e. un vairāk, Direktīvas 91/271/EEK 5. pantu turpina piemērot:

a) 

līdz 2033. gada 31. decembrim – komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 1. punktā noteiktajām prasībām līdz 2025. gada 1. janvārim;

b) 

līdz 2036. gada 31. decembrim – komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 1. punktā noteiktajām prasībām līdz 2033. gada 31. decembrim;

c) 

līdz 2039. gada 31. decembrim – komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 1. punktā noteiktajām prasībām līdz 2036. gada 31. decembrim.

Neskarot pirmo daļu, attiecībā uz novadītajiem komunālajiem notekūdeņiem no aglomerācijām, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, Direktīvas 91/271/EEK 5. pantu turpina piemērot:

a) 

līdz 2033. gada 31. decembrim – aglomerācijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām līdz 2025. gada 1. janvārim panākt atbilstību šīs direktīvas 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;

b) 

līdz 2036. gada 31. decembrim – aglomerācijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām līdz 2033. gada 31. decembrim;

c) 

līdz 2039. gada 31. decembrim – aglomerācijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām līdz 2036. gada 31. decembrim;

d) 

līdz 2045. gada 31. decembrim – aglomerācijām, kurām nav jāpanāk atbilstība šīs direktīvas 7. panta 3. punktā noteiktajām prasībām līdz 2039. gada 31. decembrim;

e) 

līdz 2053. gada 31. decembrim – aglomerācijām, kurām piemēro šīs direktīvas 7. panta 4. punktā minēto atkāpi.

4.  
Direktīvas 91/271/EEK 7. pantu līdz 2037. gada 30. decembrim turpina piemērot aglomerācijām ar c. e. starp 2 000 un 10 000 , kuras 2025. gada 1. janvārī novada notekūdeņus piekrastes ūdeņo un piemēro atbilstīgu attīrīšanu saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu.
5.  
Direktīvas 91/271/EEK 6. pantu līdz 2037. gada 30. decembrim turpina piemērot aglomerācijām, kuras 2025. gada 1. janvārī novada notekūdeņus mazāk jutīgās zonās un piemēro mazāk stingru attīrīšanu saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu.
6.  
Direktīvas 91/271/EEK 15. panta 4. punktu dalībvalstīm piemēro līdz 2028. gada 31. decembrim.
7.  
Direktīvas 91/271/EEK 17. pantu un Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/431/ES ( 13 ) dalībvalstīm piemēro līdz 2028. gada 1. janvārim.
8.  
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

33. pants

Transponēšana

1.  
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. līdz 11. pantu un 14. līdz 26. panta un I, III, V un VI pielikuma prasības, līdz 2027. gada 31. jūlijam. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.  
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 12. un 13. pantu un II un IV pielikumu piemēro no 2027. gada 1. augusta.

35. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.



I PIELIKUMS

KOMUNĀLAJIEM NOTEKŪDEŅIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS

A daļa

Kanalizācijas sistēmas

Attiecībā uz kanalizācijas sistēmām ņem vērā komunālo notekūdeņu attīrīšanas prasības.

Kanalizācijas sistēmu projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu veic saskaņā ar labākajām pieejamajām tehniskajām zināšanām, kas nerada pārmērīgas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz:

— 
komunālo notekūdeņu apjomu un īpašībām,
— 
komunālo notekūdeņu noplūžu, infiltrācijas un nepareiza savienojuma radītas ieplūdes kanalizācijas sistēmās novēršanu,
— 
nokrišņu ūdens pārgāzes radītā saņemošo ūdensobjektu piesārņojuma ierobežošanu, ņemot vērā attiecīgās 5. pantā un V pielikumā noteiktās prasības.

B daļa

Notekūdeņu novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām saņemošajos ūdensobjektos

1. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas projektē vai pārveido tā, lai pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos varētu paņemt reprezentatīvus ienākošo notekūdeņu un attīrītā efluenta paraugus.

2. Novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 6., 7. un 8. pantā minētās aglomerācijas, atbilst šā pielikuma 1. tabulā norādītajām prasībām.

3. Novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas minētas 7. panta 1. punktā, vai no tādām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 7. panta 3. punktā minētās aglomerācijas, papildus 2. punktā minētajām prasībām atbilst šā pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām, izņemot gadījumos, kad piemēro 7. panta 8. punktu.

4. Novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas minētas 8. panta 1. punktā, vai no tādām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 8. panta 4. punktā minētās aglomerācijas, atbilst šā pielikuma 3. tabulā noteiktajām prasībām.

5. Iepriekšējos noteikumos un īpašajās atļaujās par novadīšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās izmanto biovidi, iekļauj:

— 
aprakstu par komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā veiktajā attīrīšanas procesā izmantotajām tehnoloģijām, kurās pielieto biovidi, tostarp par stacijā izmantotās biovides veidu un apjomu, un aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu biovides nonākšanu vidē,
— 
pienākumu pastāvīgi monitorēt un nepieļaut jebkādu biovides nonākšanu vidē,
— 
pienākumu nekavējoties ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādu būtisku biovides nonākšanu saņemošajos ūdensobjektos.

6. Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka saņemošie ūdensobjekti atbilst Direktīvā 2000/60/EK, 2008/56/EK, 2008/105/EK un 2006/7/EK noteiktajām prasībām, piemēro stingrākas prasības, nekā tās, kas noteiktas 1., 2. un 3. tabulā.

7. Lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz saņemošajiem ūdensobjektiem, komunālo notekūdeņu novadīšanas vietas izvieto tik tālu, cik vien iespējams.

C daļa

Monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodes

1. Dalībvalstis nodrošina, ka izmanto monitoringa metodi, kas atbilst 2. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām. Attiecīgā gadījumā visas analīzes metodes atbilst tiem pašiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem kā tie, kas noteikti Direktīvā 2009/90/EK un citos attiecīgos noteikumos.

Metodes, kas atšķiras no 2., 3. un 4. punktā minētajām, var izmantot, ja var pierādīt, ka iegūst līdzvērtīgus rezultātus.

Dalībvalstis nodrošina Komisiju ar visu būtisko informāciju attiecībā uz izmantoto monitoringa metodi.

2. Plūsmproporcionālos vai laikatkarīgos 24 stundu paraugus savāc vienā un tajā pašā skaidri noteiktajā izplūdes vietā un, ja vajadzīgs, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ieplūdē. Tomēr visi laikatkarīgie paraugi, ko izmanto mikropiesārņotāju monitoringam, ir 48 stundu paraugi.

Pielieto labu starptautisko laboratoriju praksi, kas vērsta uz paraugu degradācijas novēršanu laikā starp savākšanu un analizēšanu.

3. Minimālo gada paraugu skaitu nosaka saskaņā ar attīrīšanas stacijas lielumu, un gada laikā regulāros intervālos savāc šādu paraugu skaitu:



c. e. no 1 000 līdz 9 999 :

viens paraugs mēnesī (sk. 1. piezīmi)

c. e. no 10 000 līdz 49 999 :

divi paraugi mēnesī;

mikropiesārņotāju noteikšanai – viens paraugs mēnesī

c. e. no 50 000 līdz 149 999 :

viens paraugs nedēļā;

mikropiesārņotāju noteikšanai – divi paraugi mēnesī

c. e. 150 000 vai vairāk:

divi paraugi nedēļā;

mikropiesārņotāju noteikšanai – divi paraugi mēnesī

1. piezīme. Attiecībā uz aglomerācijām, kurām ir raksturīga sezonāla aktivitāte, ir pieņemami tādi intervāli bez paraugu ņemšanas, kuri nepārsniedz divus mēnešus, ar noteikumu, ka sezonālās aktivitātes mēnešos tiek ņemti papildu paraugi. Visa gada garumā kopumā tiek ņemti 12 paraugi.

4. Attīrītos komunālos notekūdeņus uzskata par atbilstīgiem attiecīgajiem parametriem, ja katra atsevišķā parametra gadījumā ūdens paraugi parāda, ka tas atbilst attiecīgajai parametra vērtībai šādi:

a) 

1. un 3. tabulā norādītajiem parametriem maksimālais tādu paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst prasībām, kas izteiktas kā koncentrācija vai procentuālais samazinājums, vai abi, ir norādīts 4. tabulā;

b) 

1. tabulā norādītajiem parametriem, kas izteikti kā koncentrācija, neatbilstīgie paraugi, kas ņemti normālos ekspluatācijas apstākļos, nedrīkst atšķirties no parametru vērtībām par vairāk kā 100 %, izņemot parametru “kopējās suspendētās cietvielas”, kura gadījumā parametra vērtībām ir pieņemamas novirzes līdz 150 %;

c) 

2. tabulā minētajiem parametriem katra parametra paraugu gada vidējā vērtība atbilst attiecīgajām parametru vērtībām, kas noteiktas minētajā tabulā. Piemēro koncentrācijas vai minimālā procentuālā samazinājuma vērtības;

d) 

3. tabulā norādītajiem parametriem paraugu ņemšanas biežums, kas minēts C daļas 3. punktā, nozīmē to, ka vienu paraugu ņem komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ieplūdē un vienu paraugu ņem minētās stacijas izplūdē, lai verificētu atbilstību 3. tabulā noteiktajam minimālajam procentuālajam samazinājumam; lai novērtētu, vai prasītais minimālais procentuālais samazinājums, kas ir 80 %, ir sasniegts, izmanto visu aprēķinā izmantoto vielu vidējo procentuālo samazinājumu.

5. Paraugus ņem tā, lai tie atspoguļotu piesārņojumu sausa laika plūsmā. Minētās ūdens kvalitātes ārkārtējas vērtības neņem vērā, ja to cēlonis ir neparasta situācija spēcīga lietus dēļ.

6. Analīzes par novadītajiem notekūdeņiem no attīrīšanas dīķiem veic filtrētiem paraugiem, tomēr kopējo suspendēto cietvielu koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos no šādiem novadītajiem notekūdeņiem nepārsniedz 150 mg/l.



1. tabula. Prasības novadītajiem notekūdeņiem no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, uz ko attiecas šīs direktīvas 6. pants. Piemēro koncentrācijas vai procentuālā samazinājuma vērtības.

Parametri

Koncentrācija

Minimālais procentuālais samazinājums (sk. 4. piezīmi)

Mērīšanas references metode

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5 pie 20 oC) bez nitrifikācijas (sk. 1. piezīmi)

25 mg/l O2

70–90

40 saskaņā ar 6. panta 4. punktu

Homogenizēts, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušā skābekļa noteikšana pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda pie 20 oC ± 1 oC pilnīgā tumsā. Nitrifikācijas inhibitora pievienošana.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (sk. 2. piezīmi)

125 mg/l O2

75

Homogenizēts, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāts.

Kopējais organiskais ogleklis (sk. 2. piezīmi)

37 mg/l

75

EN 1484

Kopējās suspendētās cietvielas

35 mg/l (sk. 3. piezīmi)

90 (sk. 3. piezīmi)

— Reprezentatīva parauga filtrēšana caur 0,45  μm filtra membrānu. Žāvēšana pie 105 oC un svēršana

— Reprezentatīva parauga centrifugēšana (vismaz piecas minūtes ar vidējo paātrinājumu 2 800 līdz 3 200  g), žāvēšana pie 105 oC un svēršana

1. piezīme. Ja ir iespējams noteikt sakarību starp BSP5 un aizvietotāju parametru, šo parametru var aizvietot ar citu parametru – kopējo organisko oglekli (KOO) vai kopējo skābekļa patēriņu (KSP).

2. piezīme. Dalībvalstis mēra vai nu ķīmisko skābekļa patēriņu (ĶSP), vai kopējo organisko oglekli.

3. piezīme. Šī prasība nav obligāta.

4. piezīme. Samazinājums attiecībā pret ieplūstošo notekūdeņu slodzi.



2. tabula. Prasības attiecībā uz trešējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, vai tādu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas apkalpo 7. panta 3. punktā minētās aglomerācijas. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, piemēro abus parametrus. Aglomerācijām, kas minētas 7. panta 3. punktā, atkarībā no vietējās situācijas var izmantot vienu vai abus parametrus. Piemēro koncentrācijas vai procentuālā samazinājuma vērtības.

Parametri

Koncentrācija

Minimālais procentuālais samazinājums

(sk. 1. un 2. piezīmi)

Mērīšanas references metode

Kopējais fosfors (sk. 4. piezīmi)

0,7  mg/l (10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 150 000 c. e.)

0,5  mg/l (150 000 c. e. un vairāk)

87,5 (10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 150 000 )

90 (150 000 c. e. un vairāk)

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

Kopējais slāpeklis (sk. 4. piezīmi)

10 mg/l (10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 150 000 c. e.)

8 mg/l (150 000 c. e. un vairāk)

(sk. 5. piezīmi)

80.

(sk. 3. piezīmi)

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

1. piezīme. Samazinājums attiecībā pret ieplūstošo notekūdeņu slodzi vai pret aglomerācijā radušos slodzi, ja var nodrošināt tādu pašu vides aizsardzības līmeni.

2. piezīme. Ja daļu no attīrītajiem komunālajiem notekūdeņiem izmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, minētajā daļā esošās barības vielas var iekļaut ieplūstošo notekūdeņu slodzes aprēķinā un izslēgt no novadītās slodzes.

▼C1

3. piezīme. Izņēmuma situācijās īpašu vietēju apstākļu dēļ – šā pielikuma 2. tabulā minētā slāpekļa minimālā procentuālā samazinājuma aprēķinam dabisko slāpekļa aizturi var ņemt vērā minimālā procentuālā samazinājuma aprēķinā dalībvalstīs, kur dabiskā slāpekļa aizture tika ņemta vērā Direktīvas 91/271/EEK I pielikuma 2. tabulā minētā slāpekļa minimālā procentuālā samazinājuma aprēķinam un kad ir pierādīts, ka daļu slāpekļa, kas radies no komunālajiem notekūdeņiem, var likvidēt saņemošajos ūdensobjektos līdz 2045. gada 31. decembrim, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

▼B

1) 

novadītā efluenta vidējais hidrauliskās aiztures laiks ir vismaz 1,5  gadi, iekams tas sasniedz pret slāpekli jutīgu zonu, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

2) 

tiek nodrošināta kopējā slāpekļa parametra pastāvīga monitoringa un novērtēšanas programma:

a) 

visu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju izplūdēs un, attiecīgā gadījumā, urbānās noteces ūdeņos no aglomerācijām, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk un kuras atrodas tādas zonas sateces baseinā, kas noteikta par jutīgu pret slāpekli saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

b) 

zonas, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2. punktu, attiecīgajās izplūdēs;

c) 

reprezentatīvās parauga ņemšanas vietās saņemošajos ūdensobjektos un tās zonas sateces baseinā, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

3) 

ir sasniegts 2. tabulā dotais slāpekļa minimālais procentuālais samazinājums; minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas savākti no 2. punktā minētās pastāvīgā monitoringa un novērtēšanas programmas;

4) 

var pierādīt, ka slāpekļa izplūdes no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām sateces baseinā nav kaitīgas videi, tostarp biodaudzveidībai un cilvēka veselībai, un nemaina ekosistēmu;

5) 

barības vielu koncentrācija zonās, kas minētas 2. nosacījuma c) punktā, atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.1. punktā paredzētajam nosacījumam laba ekoloģiskā stāvokļa noteikšanai minētajām zonām;

6) 

par dabiskās slāpekļa aiztures izmantošanu ziņo Komisijai saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī potenciāli skartajām kaimiņos esošajām dalībvalstīm kopā ar visiem elementiem, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 1., 2., 3., 4. un 5. nosacījums.

4. piezīme. Šo prasību piemēro 2025. gada 1. janvārī esošajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām jāievēro 7. panta 1. punktā noteiktie termiņi, un 7. panta 3. punktā minētajām aglomerācijām. Iekams minētie termiņi nav ievēroti, minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām piemēro 32. panta 3. punktā noteiktos pienākumus.

5. piezīme. Ja bioloģiskā reaktora efluenta temperatūra ir zemāka par 12 oC, ņemto paraugu rezultātus var izslēgt no šā pielikuma C daļas 4. punkta c) apakšpunktā minētā slāpekļa gada vidējās vērtības aprēķina, ja var pierādīt, ka:

1) 

tiek nodrošināts, ka netiek radīta nelabvēlīga ietekme uz vidi;

2) 

lai sasniegtu 2. tabulā dotās slāpekļa vērtības, būtu vajadzīgas pārmērīgas izmaksas vai pārmērīgs enerģijas patēriņš.

Ja bioloģiskā reaktora efluenta temperatūra ir zemāka par 5 oC, ņemto paraugu rezultātus var izslēgt no šā pielikuma C daļas 4. punkta c) apakšpunktā minētā slāpekļa gada vidējās vērtības aprēķina.



3. tabula. Prasības attiecībā uz ceturtējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas minēti 8. panta 1. punktā, un vai tādu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas apkalpo 8. panta 4. punktā minētās aglomerācijas.

Indikatori

Minimālais procentuālais samazinājums attiecībā pret ieplūstošo notekūdeņu slodzi

Vielas, kas var piesārņot ūdeni pat zemā koncentrācijā (sk. 1. piezīmi)

80 % (sk. 2. piezīmi)

1. piezīme. a) un b) apakšpunktā minēto organisko vielu koncentrāciju mēra.

a) 

1. kategorija (vielas, ko ļoti viegli atdalīt):

i) 

amilsulprīds (CAS Nr. 71675-85-9);

ii) 

karbamazepīns (CAS Nr. 298-46-4);

iii) 

citaloprāms (CAS Nr. 59729-33-8);

iv) 

klaritromicīns (CAS Nr. 81103-11-9);

v) 

diklofenaks (CAS Nr. 15307-86-5);

vi) 

hidrohlortiazīds (CAS Nr. 58-93-5);

vii) 

metoprolols (CAS Nr. 37350-58-6);

viii) 

venlafaksīns (CAS Nr. 93413-69-5);

b) 

2. kategorija (vielas, ko viegli likvidēt):

i) 

benztriazols (CAS Nr. 95-14-7);

ii) 

kandesartāns (CAS Nr. 139481-59-7);

iii) 

irbesartāns (CAS Nr. 138402-11-6);

iv) 

4-metilbenztriazola (CAS Nr. 29878-31-7) un 5-metilbenztriazola (CAS Nr. 136-85-6) maisījums.

2. piezīme. Vismaz sešām vielām procentuālo samazinājumu aprēķina sausa laika plūsmā. 1. kategorijas vielu skaits ir divreiz lielāks par 2. kategorijas vielu skaitu. Ja pietiekamā koncentrācijā var izmērīt mazāk nekā sešas vielas, kompetentā iestāde izraugās citas vielas, lai vajadzības gadījumā varētu aprēķināt minimālo procentuālo samazinājumu. Lai novērtētu, vai prasītais minimālais procentuālais samazinājums – kas ir 80 % – ir sasniegts, izmanto visu aprēķinā izmantoto atsevišķo vielu vidējo konkrēto procentuālo samazinājumu.



4. tabula. Prasības attiecībā uz paraugiem

Gada laikā ņemto paraugu skaits

Maksimālais paraugu skaits, kas drīkst neatbilst prasībām

4–7

1

8–16

2

17–28

3

29–40

4

41–53

5

54–67

6

68–81

7

82–95

8

96–110

9

111–125

10

126–140

11

141–155

12

156–171

13

172–187

14

188–203

15

204–219

16

220–235

17

236–251

18

252–268

19

269–284

20

285–300

21

301–317

22

318–334

23

335–350

24

351–365

25



II PIELIKUMS

PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS

1. Zonas Baltijas jūras, Melnās jūras, Ziemeļjūras un Adrijas jūras sateces baseinos, kas saskaņā ar Direktīvām 2008/56/EK vai 2000/60/EK atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju.

2. Dabiski saldūdens ezeri, citi saldūdens ūdensobjekti, estuāri un piekrastes ūdeņi, kas ir eitrofiski vai kas varētu kļūt eitrofiski tuvā nākotnē, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi.

Apsverot, kurš piesārņotājs jāsamazina, veicot tālāku attīrīšanu, ņem vērā šādus aspektus:

a) 

ezeri un ūdensteces, kas sasniedz ezerus/rezervuārus/slēgtus līčus, kam ir vāja ūdens apmaiņa, līdz ar to var notikt uzkrāšanās. Minētajās zonās jāiekļauj fosfora atdalīšana, ja vien nav pierādāms, ka atdalīšana eitrofikācijas līmeni neietekmēs. Ja notiek novadīšana no lielām aglomerācijām, var apsvērt arī slāpekļa atdalīšanu;

b) 

estuāri, līči un citi piekrastes ūdeņi, kam ir vāja ūdens apmaiņa vai kas saņem lielu barības vielu daudzumu. Šajās zonās novadītie notekūdeņi no mazām aglomerācijām parasti ir nenozīmīgi, bet lielu aglomerāciju gadījumā jāiekļauj fosfora vai slāpekļa, vai abu atdalīšana, ja vien nav pierādāms, ka atdalīšana eitrofikācijas līmeni neietekmēs.

3. Dzeramā ūdens iegūšanai domāti virszemes saldūdens krājumi, kas, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi, varētu saturēt lielāku nitrāta koncentrāciju, nekā noteikts attiecīgajos Direktīvas (ES) 2020/2184 noteikumos.

4. Zonas, kur, lai panāktu atbilstību citiem Savienības vides tiesību aktiem, it sevišķi attiecībā uz Direktīvas 2000/60/EK aptvertiem ūdensobjektiem, kuru gadījumā ir risks, ka netiks saglabāts vai panākts labs ekoloģiskais stāvoklis vai potenciāls, ir nepieciešama tālāka attīrīšana, nekā noteikts šīs direktīvas 7. pantā.

5. Jebkuras citas zonas, ko dalībvalstis atzīst par jutīgām pret eitrofikāciju.



III PIELIKUMS

TO PRODUKTU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS PAPLAŠINĀTA RAŽOTĀJA ATBILDĪBA

1. Cilvēkiem paredzētas zāles, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK ( 14 ) darbības jomā.

2. Kosmētikas līdzekļi, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 ( 15 ) darbības jomā.



IV PIELIKUMS

RŪPNIECĪBAS NOZARES

1. Piena pārstrāde

2. Augļu un dārzeņu produktu ražošana

3. Bezalkoholisko dzērienu ražošana un pildīšana pudelēs

4. Kartupeļu pārstrāde

5. Gaļas nozare

6. Alus darītavas

7. Spirta un alkoholisko dzērienu ražošana

8. Dzīvnieku barības ražošana no augu produktiem

9. Želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku ādām un kauliem

10. Iesala darītavas

11. Zivju apstrādes rūpniecība



V PIELIKUMS

INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS

1. Attiecīgās aglomerācijas kanalizēšanas baseina sākotnējā stāvokļa analīze, kas ietver vismaz šādus elementus:

a) 

detalizēts apraksts par kanalizācijas sistēmu tīklu, minētā tīkla komunālo notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu uzglabāšanas un novadīšanas jaudu un esošajām jaudām attīrīt komunālos notekūdeņus nokrišņu gadījumā;

b) 

kopsistēmām – dinamiska analīze par komunālo notekūdeņu plūsmām nokrišņu gadījumā, balstīta uz monitoringa datiem vai tādu hidroloģisku, hidraulisku un ūdens kvalitātes modeļu izmantojumu, kuros ņemtas vērā mūsdienīgas klimatiskās prognozes, ar aplēsēm par piesārņojuma slodzi I pielikuma 1. tabulā un – attiecīgā gadījumā – 2. tabulā minētajiem parametriem, kā arī mikroplastmasai un attiecīgajiem piesārņotājiem, kas izplūst saņemošajos ūdensobjektos nokrišņu gadījumā;

c) 

šķirtsistēmām – monitoringa prasību sīks apraksts atsevišķu sistēmu attiecīgos punktos, kur ir paredzams, ka novadītie urbānās noteces ūdeņi tiks piesārņoti, kā konstatēts saskaņā ar 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu, nolūkā noteikt atbilstīgus un iespējamus pasākumus, kā prasīts šā pielikuma 3. punktā.

2. Mērķi nokrišņu ūdens pārgāzes radītā piesārņojuma mazināšanai, tostarp šādi:

a) 

orientējošs nesaistošs mērķis panākt, lai nokrišņu ūdens pārgāze veidotu procentuāli mazu daļu, kura nevar pārsniegt 2 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos; šo orientējošo nesaistošo mērķi sasniedz:

i) 

visām aglomerācijām ar c. e. 100 000 un vairāk – līdz 2039. gada 31. decembrim;

ii) 

5. pantā minētajām aglomerācijām ar c. e. 10 000 un vairāk – līdz 2045. gada 31. decembrim;

b) 

makroplastmasas pakāpeniska samazināšana.

3. Pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu 2 punktā minētos mērķus saskaņā ar minētajā punktā noteiktajiem termiņiem, kopā ar pasākumu īstenošanas grafiku un jau ieviesto un veicamo pasākumu nošķīrumu. Tajā arī sniedz skaidru informāciju par iesaistītajiem dalībniekiem un to pienākumiem integrētā komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāna īstenošanā.

4. Novērtējot, kādi pasākumi jāveic saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes apsver iespēju veikt vismaz šādus pasākumus:

a) 

preventīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst nepiesārņota lietusūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās, to vidū pasākumi, kas veicina dabisku ūdens aizturi vai lietusūdens uzkrāšanu, un pasākumi, kuru mērķis ir palielināt zaļās un zilās zonas urbānos apvidos, lai samazinātu nokrišņu ūdens pārgāzes, vai ūdensnecaurlaidīgu virsmu ierobežošanai aglomerācijās;

b) 

pasākumi, kas paredz labāk pārvaldīt un optimizēt esošās infrastruktūras, tostarp kanalizācijas sistēmu, uzglabāšanas jaudu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, izmantojumu, lai nodrošinātu, ka neattīrītu komunālo notekūdeņu vai piesārņotu urbānās noteces ūdeņu nonākšana saņemošajos ūdensobjektos ir minimāla;

c) 

ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, papildu mitigācijas pasākumi, to vidū infrastruktūras pielāgošana komunālo notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai un attīrīšanai, piemēram, attiecīgā gadījumā jaunbūvētu urbāno teritoriju pieslēgšana šķirtsistēmām vai jaunas infrastruktūras izveide, prioritizējot zaļo un zilo infrastruktūru, piemēram, veģetācijas klātus grāvjus, attīrīšanas mitrājus un uzglabāšanas dīķus, kas veidoti tā, lai atbalstītu biodaudzveidību. Attiecīgos gadījumos 5. pantā minēto integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes kontekstā ņem vērā ūdens atkalizmantošanu.



VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI

1. Kompetentā iestāde un operatori, kas atbild par komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem, arī informācija par operatoru īpašumtiesību struktūru un to kontaktinformācija.

2. Kopējā aglomerācijā radušos komunālo notekūdeņu slodze cilvēkekvivalenta (c. e.) izteiksmē ar sīkākām ziņām par to, kāds šīs slodzes īpatsvars (%):

a) 

tiek savākts un attīrīts komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās;

b) 

tiek attīrīts reģistrētās individuālajās sistēmās;

c) 

savākts vai attīrīts netiek.

3. Attiecīgā gadījumā pamatojums, kāpēc konkrēta komunālo notekūdeņu slodze savākta vai attīrīta netiek.

4. Informācija par to komunālo notekūdeņu kvalitāti, kas no aglomerācijas novadīti uz katru saņemošo ūdensobjektu, arī šādas ziņas:

a) 

komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas novadīto notekūdeņu gada vidējā koncentrācija un piesārņotāju slodze, uz ko attiecas 21. pants;

b) 

aplēstā slodze, ko veido novadītie notekūdeņi no individuālām sistēmām, attiecībā uz I pielikuma 1. un 2. tabulā minētajiem parametriem;

c) 

aglomerācijām, kuru c. e. pārsniedz 10 000  – aplēstā slodze, ko veido novadītie notekūdeņi no kopsistēmām un nokrišņu ūdens pārgāzes, attiecībā uz I pielikuma 1. un 2. tabulā minētajiem parametriem.

5. Kopējās gada investīciju izmaksas un kopējās gada ekspluatācijas izmaksas, kurās nošķirtas savākšanas un attīrīšanas izmaksas, kopējās gada izmaksas par personālu, enerģiju, patērējamām precēm, administratīvās izmaksas un citas izmaksas, kā arī vidējās gada investīciju un ekspluatācijas izmaksas uz kubikmetru savākto un attīrīto komunālo notekūdeņu, un uz vidēju mājsaimniecību, ja izmaksas pilnībā vai daļēji tiek atgūtas, izmantojot ūdens tarifu sistēmu, vai uz aglomerāciju līmeni citos gadījumos.

6. Informācija par to, kā tiek segtas 5. punktā minētās izmaksas, un, ja izmaksas tiek atgūtas, izmantojot tarifu sistēmu, informācija par tarifa struktūru uz savākto un attīrīto komunālo notekūdeņu kubikmetru, informācija par tarifa struktūru vai nu uz savākto un attīrīto komunālo notekūdeņu kubikmetru, vai uz piegādātā ūdens kubikmetru, ieskaitot fiksētās un mainīgās izmaksas un izmaksu sadalījumu savākšanas, attīrīšanas, administratīvajām un citās izmaksās.

7. Komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras investīciju plāni aglomerāciju līmenī ar sagaidāmo ietekmi uz komunālo notekūdeņu pakalpojumu tarifiem un iecerētajiem finansiālajiem un sabiedriskajiem ieguvumiem.

8. Katrai komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijai ar c. e. 10 000 un vairāk:

a) 

kopējā attīrītā slodze (c. e.) un komunālo notekūdeņu attīrīšanai vajadzīgā enerģija (kWh kopā un uz kubikmetru);

b) 

kopējais saražotais atjaunīgās enerģijas daudzums (GWh gadā) katru gadu, arī sadalījumā pa enerģijas avotiem.

9. Kopējās tiešās SEG emisijas (tonnās CO2 ekv.), kas gadā rodas vai tiek novērstas, izmantojot komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūru ar c. e. 10 000 un vairāk, katrā aglomerācijā un, ja šīs ziņas ir pieejamas, kopējās netiešās SEG emisijas (tonnās CO2 ekv.), kas rodas jo īpaši minētās infrastruktūras būvniecības laikā.

10. Kopsavilkums par sūdzību raksturu un statistiku, kā arī par atbildēm, ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatori snieguši jautājumos, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

11. Pēc pamatota pieprasījuma patērētājiem dod piekļuvi vēsturiskajiem datiem attiecībā uz 2., 4., 8. un 9. punktā norādīto informāciju par pēdējiem 10 gadiem, bet ne agrāk par 2025. gada 1. janvāri.



VII PIELIKUMS

A daļa



Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu (minēti 32. pantā)

Padomes Direktīva 91/271/EEK (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.)

 

Komisijas Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

tikai III pielikuma 21. punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1137/2008 (OV L 311, 21.11.2008., 1. lpp.)

tikai pielikuma 4.2. punkts

Padomes Direktīva 2013/64/ES (OV L 353, 28.12.2013., 8. lpp.)

tikai 1. pants

B daļa



Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos (minēti 32. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

91/271/EEK

1993. gada 30. jūnijs

98/15/EK

1998. gada 30. septembris

2013/64/ES

2018. gada 31. decembris attiecībā uz 1. panta 1., 2. un 3. punktu 2014. gada 30. jūnijs attiecībā uz 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu 2014. gada 31. decembris attiecībā uz 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu



VIII PIELIKUMS



Atbilstības tabula

Direktīva 91/271/EEK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. panta ievaddaļa

2. panta ievaddaļa

2. panta 1. līdz 4. punkts

2. panta 1. līdz 4. punkts

—

2. panta 5. un 6. punkts

2. panta 5. punkts

2. panta 7. punkts

—

2. panta 8. un 9. punkts

2. panta 6. punkts

2. panta 10. punkts

2. panta 7. punkts

2. panta 11. punkts

2. panta 8. punkts

2. panta 12. punkts

—

2. panta 13. un 14. punkts

2. panta 10. punkts

2. panta 15. punkts

2. panta 11. punkts

2. panta 16. punkts

—

2. panta 17. līdz 28. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

—

3. panta 2. un 3. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 4. punkts

3. panta 1. punkta trešā daļa

4. panta 1. punkts

—

4. panta 2. punkts

—

4. panta 3. punkts

—

4. panta 4. punkts

—

4. panta 5. punkts

—

4. panta 6. punkts

—

5. pants

4. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

—

6. panta 2. punkts

—

6. panta 3. punkts

4. panta 2. punkts

6. panta 4. punkts

4. panta 4. punkts

6. panta 5. punkts

—

7. panta 1. punkts

—

7. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

—

7. panta 4. punkts

5. panta 3. punkts

7. panta 5. punkts

—

7. panta 6. un 7. punkts

5. panta 4. punkts

7. panta 8. punkts

5. panta 5. punkts

7. panta 9. punkts

5. panta 7. punkts

7. panta 10. punkts

—

7. panta 11. punkts

—

8. pants

—

9. pants

—

10. pants

—

11. pants

9. pants

12. panta 1. un 2. punkts

—

12. panta 3. punkts

10. pants

13. pants

11. panta 1. punkts

14. panta 1. punkts

—

14. panta 2. punkts

—

14. panta 3. punkts

—

14. panta 4. punkts

11. panta 3. punkts

14. panta 5. punkts

12. panta 1. punkts

15. panta 1. punkts

12. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

12. panta 3. punkts

15. panta 3. punkts

—

15. panta 4. punkts

13. panta 1. punkts

16. panta 1. un 2. punkts

—

17. pants

—

18. pants

—

19. pants

14. panta 1. punkts

20. panta 1. punkts

—

20. panta 2. punkts

15. panta 1. punkts

21. panta 1. punkts

—

21. panta 2. punkts

—

21. panta 3. līdz 6. punkts

—

22. pants

17. panta 1. punkts

23. panta 1. punkts

—

23. panta 2. punkts

17. panta 3. punkts

23. panta 3. punkts

—

23. panta 4. punkts

—

24. pants

—

25. pants

—

26. pants

—

27. pants

18. pants

28. pants

—

29. pants

—

30. pants

—

31. pants

—

32. pants

19. pants

33. pants

—

34. pants

20. pants

35. pants

I pielikuma A daļa

I pielikuma A daļa

I pielikuma B daļa

I pielikuma B daļa

I pielikuma C daļa

—

I pielikuma D daļa

I pielikuma C daļa

II pielikums

II pielikums

—

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

—

V pielikums

—

VI pielikums

—

VII pielikums

—

VIII pielikums


( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (OV L 314, 6.12.2022., 26. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

( ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

( ) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2455/2001/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1203 (2024. gada 11. aprīlis), kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (OV L, 2024/1203, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1203/oj).

( ) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/431/ES (2014. gada 26. jūnijs) par formātu, kas jāizmanto, iesniedzot datus par valstu programmām Padomes Direktīvas 91/271/EEK īstenošanai (OV L 197, 4.7.2014., 77. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

Top