Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02021R2116-20211206

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

Access current version (26/08/2022)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2116/2021-12-06

02021R2116 — LV — 06.12.2021 — 000.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2116

(2021. gada 2. decembris)

par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

(OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 029, 10.2.2022, lpp 45 (2021/2116)



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2116

(2021. gada 2. decembris)

par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013



I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šī regula paredz noteikumus par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un jo īpaši par:

a) 

izdevumu finansēšanu saskaņā ar KLP;

b) 

pārvaldības un kontroles sistēmām, kas jāizveido dalībvalstīm;

c) 

noskaidrošanas un atbilstības procedūrām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“pārkāpums” ir pārkāpums Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē;

b) 

“pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, tostarp dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kas minēti šīs regulas 59. pantā, kā arī to KLP stratēģisko plānu īstenošana saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 9. pantu, kurus apstiprinājusi Komisija, un ziņošanas sistēma, kas ieviesta, lai sniegtu minētās regulas 134. pantā minēto gada snieguma ziņojumu;

c) 

“Savienības pamatprasības” ir prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/2115 un šajā regulā, Finanšu regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES ( 1 );

d) 

“būtiski trūkumi pārvaldības sistēmu pareizā funkcionēšanā” ir sistēmiskas nepilnības pastāvēšana, ņemot vērā tās atkārtošanos, smagumu un nelabvēlīgu ietekmi uz ienākumu pareizu deklarēšanu, ziņošanu par sniegumu vai Savienības tiesību ievērošanu;

e) 

“izlaides rādītājs” ir izlaides rādītājs, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

f) 

“rezultātu rādītājs” ir rezultātu rādītājs, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

g) 

“rīcības plāns” šīs regulas 41. un 42. pantā ir plāns, ko dalībvalsts sagatavo pēc Komisijas pieprasījuma un apspriežoties ar to gadījumā, ja ir konstatēti būtiski trūkumi minētās dalībvalsts pārvaldības sistēmu pienācīgā funkcionēšanā, vai Regulas (ES) 2021/2115 135. pantā minētajos apstākļos un kurā ietver vajadzīgos korektīvos pasākumus un attiecīgo īstenošanas grafiku saskaņā ar šīs regulas 41. un 42. pantu.

3. pants

Atbrīvojumi nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu gadījumos

1.  

KLP finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības nolūkos nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi var tikt atzīti jo īpaši šādos gadījumos:

a) 

smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību;

b) 

lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nejauša nopostīšana saimniecībā;

c) 

epizootija, augu slimības uzliesmojums vai augu kaitēkļu klātbūtne, kas skar visus labuma guvēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;

d) 

visas saimniecības vai tās lielas daļas ekspropriācija, ja minēto ekspropriāciju nevarēja paredzēt pieteikuma iesniegšanas dienā;

e) 

labuma guvēja nāve;

f) 

labuma guvēja ilgstoša darbnespēja.

2.  
Ja smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, nopietni ietekmē precīzi noteiktu teritoriju, attiecīgā dalībvalsts var uzskatīt, ka visa teritorija ir smagi cietusi no minētās katastrofas vai apstākļiem.



II SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS FONDIEM



I NODAĻA

Lauksaimniecības fondi

4. pants

Lauksaimniecības izdevumus finansējošie fondi

Dažādo KLP jomā ietilpstošo intervenču un pasākumu finansējumu no Savienības vispārējā budžeta (“Savienības budžets”) nodrošina:

a) 

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF);

b) 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

5. pants

ELGF izdevumi

1.  
ELGF īsteno vai nu dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā saskaņā ar 2. punktu, vai tiešā pārvaldībā saskaņā ar 3. punktu.
2.  

Dalīta pārvaldībā ELGF finansē šādus izdevumus:

a) 

lauksaimniecības tirgus regulējoši vai atbalstoši pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ( 2 );

b) 

Savienības finansiālā iemaksa intervencēs konkrētās nozarēs, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā;

c) 

Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā minētās tiešo maksājumu intervences lauksaimniekiem saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

d) 

Savienības finansiālā iemaksa informācijas un veicināšanas pasākumos, ko dalībvalstis veic attiecībā uz lauksaimniecības produktiem Savienības iekšējā tirgū un trešās valstīs un ko ir atlasījusi Komisija;

e) 

Savienības finansiālā iemaksa Regulā (ES) Nr. 228/2013 noteiktajos īpašajos pasākumos, kas paredzēti lauksaimniecībai tālākajos Savienības reģionos, un Regulā (ES) Nr. 229/2013 noteiktajos īpašajos pasākumos, kas veicami lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām.

3.  

Tiešā pārvaldībā ELGF finansē šādus izdevumus:

a) 

lauksaimniecības produktu popularizēšana, kuru veic tieši Komisija vai ko veic ar starptautisku organizāciju starpniecību;

b) 

pasākumi, ko saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veic, lai nodrošinātu ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, vākšanu un izmantošanu lauksaimniecībā;

c) 

lauksaimniecības uzskaites informācijas sistēmu izveide un uzturēšana;

d) 

lauksaimniecības apsekojumu sistēmas, tostarp lauksaimniecības uzņēmumu struktūras apsekojumi.

6. pants

ELFLA izdevumi

ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu lauku attīstības intervencēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas IV nodaļā, kā precizēts KLP stratēģiskajos plānos, un darbībās, kas minētas tās pašas regulas 125. pantā.

7. pants

Citi izdevumi, tostarp tehniskā palīdzība

Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā ELGF un ELFLA katrs tiešā veidā var finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai. Minētais jo īpaši ietver:

a) 

pasākumus, kas vajadzīgi KLP analizēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai, informācijas apmaiņai un īstenošanai, tostarp tās ietekmes, vidiskā snieguma un Savienības mērķrādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanu, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

b) 

platību uzraudzības sistēmai vajadzīgo satelītdatu ieguvi, ko veic Komisija saskaņā ar 24. pantu;

c) 

darbības, ko Komisija veic ar tādu tālizpētes lietotņu palīdzību, kuras izmanto lauksaimniecības resursu uzraudzībai saskaņā ar 25. pantu;

d) 

pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzturētu un izstrādātu metodes un tehniskus līdzekļus KLP finansēšanai izmantoto līdzekļu finanšu pārvaldības informēšanai, savstarpējai savienošanai, uzraudzībai un kontrolei;

e) 

informācijas sniegšanu par KLP saskaņā ar 46. pantu;

f) 

pētījumus par KLP un ELGF un ELFLA finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu, informācijas apmaiņu par KLP izmantoto paraugpraksi un apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

g) 

attiecīgā gadījumā iemaksa izpildaģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 ( 3 ) un darbojas saistībā ar KLP;

h) 

iemaksu pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Savienības līmenī un ko veic lauku attīstības intervenču kontekstā, ieskaitot attiecīgo pušu tīklošanu;

i) 

informācijas tehnoloģiju tīklus, kuru galvenais uzdevums ir informācijas apstrāde un apmaiņa, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģijas sistēmas, kas vajadzīgas saistībā ar KLP pārvaldību;

j) 

pasākumus, kas vajadzīgi logotipu izstrādei, reģistrēšanai un aizsardzībai saistībā ar Savienības kvalitātes shēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 ( 4 ) 44. panta 2. punktu un ar to saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, un nepieciešamo informācijas tehnoloģiju izstrādi.



II NODAĻA

Pārvaldības struktūras

8. pants

Kompetentā iestāde

1.  

Katra dalībvalsts ministrijas līmenī izraugās kompetento iestādi, kas ir atbildīga par:

a) 

9. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu;

b) 

10. pantā minētās koordinējošās struktūras izraudzīšanos un akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu;

c) 

12. pantā minētās sertifikācijas struktūras izraudzīšanos un izraudzīšanās atsaukšanu, nodrošinot, ka vienmēr ir izraudzīta šāda sertifikācijas struktūra;

d) 

saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu.

2.  
Pamatojoties uz to minimālo nosacījumu pārbaudi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu un koordinējošās struktūras izraudzīšanos un akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu.
3.  
Kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par sertifikācijas struktūras izraudzīšanos un izraudzīšanās atsaukšanu, vienlaikus nodrošinot, ka vienmēr ir izraudzīta šāda sertifikācijas struktūra.
4.  
Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par visām maksājumu aģentūras akreditācijām un akreditāciju atsaukšanām un koordinējošās struktūras izraudzīšanos un akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu, kā arī par sertifikācijas struktūras izraudzīšanos un izraudzīšanās atsaukšanu.

9. pants

Maksājumu aģentūras

1.  
Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu vai attiecīgā gadījumā to reģionu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.

Pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, maksājumu aģentūras drīkst deleģēt.

2.  
Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Minētajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Katra dalībvalsts, ņemot vērā savas konstitucionālās normas, tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu ierobežo:

a) 

līdz vienai maksājumu aģentūrai valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā vienai aģentūrai katrā reģionā; un

b) 

līdz vienai maksājumu aģentūrai, kas pārvalda gan ELGF, gan ELFLA izdevumus, ja maksājumu aģentūras pastāv vienīgi valsts līmenī.

Ja maksājumu aģentūras ir izveidotas reģionālā līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī attiecībā uz tām atbalsta shēmām, kuras to būtības dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī uztic šo shēmu pārvaldību reģionālajām maksājumu aģentūrām.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, dalībvalstis var saglabāt tās maksājumu aģentūras, kas akreditētas pirms 2020. gada 15. oktobra, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde ar 8. panta 2. punktā minēto lēmumu apstiprina, ka tās atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā.

Maksājumu aģentūras, kas nav pārvaldījušas ELGF vai ELFLA izdevumus vismaz trīs gadus, savu akreditāciju atsauc.

Pēc 2021. gada 7. decembra dalībvalstis jaunas maksājumu aģentūras vairs neakreditē, izņemot otrās daļas a) apakšpunktā minētos gadījumus, kad, ņemot vērā konstitucionālās normas, varētu būt nepieciešamas papildu reģionālās maksājumu aģentūras.

3.  

Finanšu regulas 63. panta 5. un 6. punkta nolūkos persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam lauksaimniecības finanšu gadam (“finanšu gads”), sagatavo un iesniedz Komisijai:

a) 

kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, minētajai akreditētajai maksājumu aģentūrai pildot tai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar šīs regulas 53. pantu;

b) 

gada snieguma ziņojumu, kas minēts šīs regulas 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā un parāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar šīs regulas 37. pantu;

c) 

gada kopsavilkumu par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, analīzi par pārvaldības sistēmās konstatēto kļūdu un trūkumu raksturu un apjomu, kā arī par veiktiem vai plānotiem korektīvajiem pasākumiem, kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā;

d) 

kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punktā – pārvaldības deklarāciju par:

i) 

to, ka minētā informācija ir pienācīgi izklāstīta, pilnīga un pareiza, kā tas noteikts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta a) apakšpunktā,

ii) 

ieviesto pārvaldības sistēmu pienācīgu darbību, izņemot šīs regulas 8. pantā minēto kompetento iestādi, 10. pantā minēto koordinējošo struktūru un 12. pantā minēto sertifikācijas struktūru, nodrošinot, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar šīs regulas 37. pantu, kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.

4.  
Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 2. punkta pirmajā daļā minētajiem minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, attiecīgā dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc minētās maksājumu aģentūras akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgās izmaiņas termiņā, kas minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei jānosaka atkarībā no problēmas smaguma.
5.  
Maksājumu aģentūras pārvalda un nodrošina kontroli to atbildībā esošām darbībām, kas saistītas ar valsts intervenci, un saglabā vispārējo atbildību minētajā jomā.

Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, maksājumu aģentūra paļaujas uz kontroles ziņojumu, kas pamato iesniegtos maksājuma pieteikumus. Minētās iestādes dalībvalstīm sniedz kontroles ziņojumu.

6.  
Regulas 33. panta nolūkā par ELFLA izdevumiem līdz 2030. gada 30. jūnijam iesniedz papildu snieguma ziņojumu saskaņā ar šā panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu, aptverot laikposmu līdz 2029. gada 31. decembrim.

10. pants

Koordinējošās struktūras

1.  

Ja dalībvalstī ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts izraugās publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:

a) 

vākt Komisijai sniedzamo informāciju un minēto informāciju nosūtīt Komisijai;

b) 

sniegt Komisijai šīs regulas 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minēto gada snieguma ziņojumu;

c) 

veikt vai koordinēt darbības ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par jebkādu turpmāku rīcību;

d) 

veicināt un, ja iespējams, nodrošināt saskaņotu Savienības noteikumu piemērošanu.

2.  
Attiecībā uz tādas finansiāla rakstura informācijas apstrādi, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.
3.  
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais gada snieguma ziņojums ietilpst 12. panta 2. punktā minētā atzinuma tvērumā, un to iesniedz Komisijai kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas aptver visa ziņojuma apkopojumu.

11. pants

Komisijas pilnvaras attiecībā uz maksājumu aģentūrām un koordinējošajām struktūrām

1.  

Lai nodrošinātu 9. un 10. pantā paredzēto maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

a) 

9. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto maksājumu aģentūru akreditācijas un 10. pantā minēto koordinējošo struktūru izraudzīšanās un akreditācijas minimālajiem nosacījumiem;

b) 

maksājumu aģentūru pienākumiem, kas saistīti ar valsts intervenci, kā arī noteikumiem par to pārvaldības un kontroles pienākumu saturu.

2.  

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par:

a) 

maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām un koordinējošo struktūru izraudzīšanās un akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzības procedūrām;

b) 

kārtību un procedūrām attiecībā uz pārbaudēm, kas ir maksājumu aģentūru pārvaldības deklarācijas pamatā, kā minēts 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, kā arī tās struktūru un formātu;

c) 

koordinējošās struktūras funkcionēšanu un informācijas iesniegšanu Komisijai saskaņā ar 10. pantu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

12. pants

Sertifikācijas struktūras

1.  
Sertifikācijas struktūra ir publiska vai privāta revīzijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies uz vismaz trim gadiem, neskarot valsts tiesību aktus. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un ja to prasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, dalībvalsts to izvēlas publiskā konkursa procedūrā.

Dalībvalsts, kas izraugās vairāk nekā vienu sertifikācijas struktūru, valsts līmenī var iecelt publisku sertifikācijas struktūru, kas būs atbildīga par koordinēšanu.

2.  

Finanšu regulas 63. panta 7. punkta pirmās daļas nolūkā sertifikācijas struktūra sniedz atzinumu, kurš sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un kurā konstatē, vai:

a) 

pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;

b) 

dalībvalstu ieviestās pārvaldības sistēmas darbojas pienācīgi, jo īpaši:

i) 

šīs regulas 9. un 10. pantā un Regulas (ES) 2021/2115 123. pantā minētās pārvaldības struktūras;

ii) 

Savienības pamatprasības;

iii) 

ziņošanas sistēma, kas ieviesta Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētā gada snieguma ziņojuma vajadzībām;

c) 

šīs regulas 54. pantā minētajai ikgadējai snieguma noskaidrošanai vajadzīgie snieguma ziņojumi par izlaides rādītājiem un Regulas (ES) 2021/2115 128. pantā minētajai daudzgadu snieguma uzraudzībai vajadzīgie snieguma ziņojumi par rezultātu rādītājiem, kuri parāda atbilstību šīs regulas 37. pantam, ir pareizi;

d) 

izdevumi, kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas par Regulās (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1144/2014 ( 5 ) paredzētajiem pasākumiem, ir likumīgi un pareizi.

Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudē ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā. Pārbaude aptver arī analīzi par to kļūdu un nepilnību raksturu un apjomu, kas pārvaldības sistēmās konstatētas revīzijas un kontroļu rezultātā, kā arī par maksājumu aģentūras veiktiem vai plānotiem korektīvajiem pasākumiem, kā minēts Finanšu regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, sertifikācijas struktūra paļaujas uz gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši minēto iestāžu ārējie revidenti. Minētās iestādes dalībvalstīm sniedz gada revīzijas ziņojumu.

3.  
Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas, kā arī zināšanas par KLP. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no kompetentās iestādes, kas akreditējusi minēto maksājumu aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.
4.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru darbību, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.

Īstenošanas aktos nosaka arī:

a) 

revīzijas principus, uz kuriem balstās sertifikācijas struktūru atzinumi, arī riska novērtējumu, iekšējās kontroles un prasīto revīzijas pierādījumu līmeni;

b) 

revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

13. pants

Paraugprakses apmaiņa

Komisija veicina paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības struktūru darbu saskaņā ar šo nodaļu.



III SADAĻA

ELGF UN ELFLA FINANŠU PĀRVALDĪBA



I NODAĻA

ELGF



1. iedaļa

Budžeta disciplīna

14. pants

Budžeta līdzekļu maksimālais apjoms

1.  
ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimāli pieļaujamās summas, kas tam noteiktas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093.
2.  
Ja Savienības tiesību aktos ir paredzētas summas, kas jāatvelk no 1. punktā minētajām summām vai tām jāpieskaita, Komisija, nepiemērojot 103. pantā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem ELGF izdevumiem pieejamo neto atlikumu nosaka, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos minētajiem datiem.

15. pants

Maksimālā apjoma ievērošana

1.  
Ja attiecībā uz dalībvalsti lauksaimniecības izdevumiem atvēlētais finanšu līdzekļu maksimālais apjoms Savienības tiesību aktos ir noteikts euro, šādus izdevumus atlīdzina, ievērojot minēto maksimālo apjomu un, ja piemēro 39.–42. pantu, veicot visas nepieciešamās korekcijas.
2.  
Regulas (ES) 2021/2115 87. pantā minētie dalībvalstu piešķīrumi tiešo maksājumu intervencēm, kuri koriģēti, veicot šīs regulas 17. pantā paredzētās korekcijas, ir maksimālais apjoms, kas noteikts euro, šā panta 1. punkta nolūkos.

16. pants

Lauksaimniecības rezerve

1.  
ELGF katra gada sākumā izveido Savienības lauksaimniecības rezervi (“rezerve”), lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā un lai nekavējoties reaģētu tādu krīžu gadījumā, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu.

Rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā. Līdzekļus no rezerves dara pieejamus finanšu gadā vai gados, par kuriem ir vajadzīgs papildu atbalsts, šādiem pasākumiem:

a) 

lauksaimniecības tirgu stabilizējošiem pasākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8.–21. pantā;

b) 

ārkārtas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219., 220. un 221. pantu.

2.  
Rezerves summa 2023.–2027. gada perioda katra gada sākumā ir 450 miljoni EUR faktiskajās cenās, ja vien Savienības budžetā nav noteikta lielāka summa. Komisija gada gaitā var koriģēt rezerves summu, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises vai perspektīvas kārtējā vai nākamajā gadā un ņemot vērā apropriācijas, kas pieejamas saskaņā ar ELGF maksimālo apakšapjomu.

Ja šādas pieejamās apropriācijas nav pietiekamas, var izmantot finanšu disciplīnu saskaņā ar šīs regulas 17. pantu kā galējo līdzekli, lai finansētu rezervi līdz šā punkta pirmajā daļā minētajai sākotnējai summai.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta trešās daļas, rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes, lai finansētu rezervi nākamajos budžeta gados līdz 2027. gadam.

Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta trešās daļas, ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 noteiktās rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē kopējo neizmantoto summu, kas pieejama 2022. gada beigās, pārnes uz 2023. gadu, pilnībā neatgriežot budžeta pozīcijās, kas attiecas uz šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām, un dara pieejamu tādā apmērā, kāds nepieciešams ar šo pantu izveidotās rezerves finansēšanai, pēc tam, kad ir ņemtas vērā ELGF maksimālā apakšapjoma ietvaros pieejamās apropriācijas. Jebkādas rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē apropriācijas, kas paliek pieejamas pēc ar šo pantu izveidotās rezerves finansēšanas, ieskaita atpakaļ budžeta pozīcijās, kas attiecas uz šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

17. pants

Finanšu disciplīna

1.  
Ja prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu budžeta gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts, Komisija nosaka korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un Savienības finansiālajai iemaksai tiešajos maksājumos atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļai un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļai īpašajiem pasākumiem, kas minēti šīs regulas 5. panta 2. punkta e) apakšpunktā (“korekcijas likme”).

Korekcijas likmi piemēro maksājumiem, ko lauksaimniekiem paredzēts piešķirt intervencēm un īpašiem pasākumiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā un kas pārsniedz 2 000  EUR attiecīgajam kalendārajam gadam. Šīs daļas nolūkā mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2021/2115 17. panta 4. punktu.

Īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka korekcijas likmi, Komisija pieņem līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

2.  
Īstenošanas aktus, ar kuriem pielāgo saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikto korekcijas likmi, Komisija, pamatojoties uz jaunu informāciju, var pieņemt līdz tā kalendārā gada 1. decembrim, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.
3.  
Ja ir tikusi piemērota finanšu disciplīna, apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunktu, izmanto, lai finansētu šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos izdevumus, tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai nepieļautu finanšu disciplīnas atkārtotu piemērošanu.

Ja apropriācijas, kas pārnesamas saskaņā ar pirmo daļu, paliek pieejamas un to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kuras ir pieejamas atlīdzināšanas vajadzībām, veido vismaz 0,2 % no ELGF izdevumiem atvēlētā gada maksimālā apjoma, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko katrai dalībvalstij nosaka apropriāciju summas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kuras ir jāatlīdzina galīgajiem labuma guvējiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

4.  
Summas, kuras Komisija noteikusi saskaņā ar 3. punkta otro daļu, dalībvalstis galīgajiem labuma guvējiem atlīdzina saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstis var piemērot atlīdzinājuma summas minimālo sliekšņvērtību vienam galīgajam labuma guvējam. Minētā atlīdzināšana attiecas tikai uz galīgajiem labuma guvējiem tajās dalībvalstīs, kurās iepriekšējā finanšu gadā ir piemērota finanšu disciplīna.
5.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu disciplīnas saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs, un ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par to, kā aprēķināma finanšu disciplīna, kas dalībvalstīm jāpiemēro lauksaimniekiem.

18. pants

Budžeta disciplīnas procedūra

1.  
Ja, sagatavojot N budžeta gada budžeta projektu, šķiet, ka pastāv risks N budžeta gadā pārsniegt šīs regulas 14. pantā minēto summu, Komisija ierosina pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai summai. Minētos pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, vai Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts.
2.  
Ja Komisija jebkurā laikā uzskata, ka pastāv risks pārsniegt šīs regulas 14. pantā minēto summu un ka tā nevar veikt pietiekamus pasākumus, lai stāvokli labotu, tā ierosina citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai summai. Minētos pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, vai Padome, ja attiecīgā pasākuma juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts.
3.  

Ja N budžeta gada beigās dalībvalstu atlīdzinājumu pieprasījumi pārsniedz vai varētu pārsniegt 14. pantā minēto summu, Komisija:

a) 

izskata dalībvalstu iesniegtos pieprasījumus proporcionāli un pieejamā budžeta robežās un pieņem īstenošanas aktus, kuros provizoriski nosaka attiecīgā mēneša maksājumu summu;

b) 

N+1 budžeta gada 28. februārī vai pirms tā nosaka visu dalībvalstu situāciju attiecībā uz Savienības finansējumu N budžeta gadā;

c) 

pieņem īstenošanas aktus, kuros, pamatojoties uz vienotu Savienības finansējuma likmi, nosaka Savienības finansējuma kopējo summu sadalījumā pa dalībvalstīm atkarībā no summas, kas bija pieejama mēneša maksājumu veikšanai;

d) 

vēlākais tad, kad veic mēneša maksājumus par N+1 budžeta gada martu, izmaksā iespējamās kompensācijas dalībvalstīm.

Šā punkta pirmās daļas a) un c) punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

19. pants

Agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēma

Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts atvēlētā budžeta maksimālais apjoms, kas minēts 14. pantā, Komisija attiecībā uz ELGF izdevumiem ievieš mēneša agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmu.

Šajā nolūkā Komisija katra budžeta gada sākumā nosaka mēneša izdevumu profilus, kas attiecīgā gadījumā pamatojas uz vidējiem mēneša izdevumiem iepriekšējos trijos gados.

Komisija periodiski iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā radušos izdevumu dinamika analizēta salīdzinājumā ar profiliem un kurā iekļauts prognozētās izpildes novērtējums attiecībā uz kārtējo budžeta gadu.



2. iedaļa

Izdevumu finansēšana

20. pants

Mēneša maksājumi

1.  
Apropriācijas, kas vajadzīgas, lai finansētu 5. panta 2. punktā minētos izdevumus, Komisija dara pieejamas dalībvalstīm mēneša maksājumu veidā, pamatojoties uz izdevumiem, ko atsauces periodā veikušas akreditētās maksājumu aģentūras.
2.  
Līdz brīdim, kad Komisija pārskaita mēneša maksājumus, dalībvalstis mobilizē izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus atkarībā no to akreditēto maksājumu aģentūru vajadzībām.

21. pants

Mēneša maksājumu veikšanas kārtība

1.  
Neskarot 53., 54. un 55. pantu, Komisija veic mēneša maksājumus par izdevumiem, ko akreditētās maksājumu aģentūras veikušas atsauces mēnesī.
2.  
Mēneša maksājumus katrai dalībvalstij veic otrā mēneša trešajā darbdienā pēc mēneša, kurā izdevumi radušies, vai pirms minētās dienas, ņemot vērā maksājumu samazināšanu vai apturēšanu, kas piemērota saskaņā ar 39.–42. pantu, vai jebkādas citas korekcijas. Dalībvalstu izdevumus, kas radušies no 1. līdz 15. oktobrim, uzskaita kā izdevumus, kas radušies oktobrī. Izdevumus, kas radušies no 16. līdz 31. oktobrim, uzskaita kā izdevumus, kas radušies novembrī.
3.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka mēneša maksājumus, ko tā veic, pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu deklarāciju un saskaņā ar 90. panta 1. punktu sniegto informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 103. pantā minēto procedūru.
4.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 103. pantā minēto procedūru.
5.  
Komisija nekavējoties informē dalībvalsti par to, ka dalībvalsts ir pārsniegusi finanšu līdzekļu maksimālo apjomu.

22. pants

Administratīvās un personāla izmaksas

Dalībvalstu un ELGF labuma guvēju izdevumus, kas saistīti ar administratīvajām un personāla izmaksām, ELGF nesedz.

23. pants

Valsts intervences izdevumi

1.  
Ja tirgu kopīgajā organizācijā valsts intervences pasākumam nav noteikta summa par vienību, ELGF finansē attiecīgo pasākumu, pamatojoties uz vienādām standarta summām, tas jo īpaši attiecas uz dalībvalstu līdzekļiem, kurus izmanto produktu iepirkšanai, materiālajām darbībām, kas saistītas ar krājumu uzglabāšanu, un attiecīgā gadījumā to valsts intervencei atbilstīgo produktu pārstrādei, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 11. pantā.
2.  

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

a) 

to pasākumu veidu, kas ir attiecināmi uz Savienības finansējumu, un izdevumu atlīdzināšanas nosacījumiem;

b) 

attiecināmības nosacījumiem un aprēķināšanas metodēm, kas pamatojas uz maksājumu aģentūru faktiski konstatēto informāciju, uz Komisijas noteiktām vienotām likmēm vai uz vienotas vai nevienotas likmes summām, kas paredzētas lauksaimniecības tiesību aktos konkrētās nozarēs;

c) 

darbību vērtības noteikšanu saistībā ar valsts intervenci, pasākumiem, kas jāveic valsts intervences produktu zaudējuma vai sabojāšanās gadījumā, un finansējamo summu noteikšanu.

3.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā minētās summas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

24. pants

Satelītdatu ieguve

Par sarakstu ar satelītdatiem, kas vajadzīgi 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai platību uzraudzības sistēmai, Komisija un dalībvalstis vienojas saskaņā ar katras dalībvalsts sagatavotu specifikāciju.

Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās iestādes ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.

Komisija paliek satelītdatu īpašniece.

Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu Komisija var uzticēt specializētam struktūrām.

25. pants

Lauksaimniecības resursu uzraudzība

1.  

Saskaņā ar 7. panta c) punktu finansēto darbību mērķis ir dot Komisijai iespējas:

a) 

pārvaldīt Savienības lauksaimniecības tirgus globālā kontekstā;

b) 

nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovides un klimata uzraudzību un augsnes, lauksaimniecības kultūru, lauksaimniecības ainavu un lauksaimniecības zemes stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ar ārkārtas apstākļiem saistīto ietekmi uz lauksaimniecību, un lai būtu iespējams novērtēt lauksaimniecības sistēmu noturību un progresu attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;

c) 

koplietot piekļuvi b) punktā minētajām aplēsēm starptautiskā līmenī, piemēram, ANO organizāciju vai citu starptautisku aģentūru koordinētās iniciatīvās, ieskaitot siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām satvarā;

d) 

veicināt konkrētus pasākumus, kas palielina pasaules tirgu pārredzamību, ņemot vērā Savienības mērķus un saistības;

e) 

nodrošināt tehnoloģiskus turpmākos pasākumus agrometeoroloģiskajās sistēmā.

2.  

Ievērojot 7. panta c) punktu, Komisija finansē darbības, kas attiecas uz:

a) 

KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi,;

b) 

telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi,;

c) 

specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu,;

d) 

tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību; un

e) 

agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu.

Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru, Kopīgo pētniecības centru, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos.

26. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 24. un 25. pantu

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka:

a) 

noteikumus, kas attiecas uz finansēšanu atbilstīgi 7. panta b) un c) punktam;

b) 

procedūru, kādā tiek veikti 24. un 25. pantā minētie pasākumi nolūkā sasniegt izvirzītos mērķus;

c) 

regulējumu, kas reglamentē satelītdatu un meteoroloģisko datu ieguvi, uzlabošanu un izmantošanu, un piemērojamos termiņus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



II NODAĻA

ELFLA



1. iedaļa

ELFLA vispārējie noteikumi

27. pants

Noteikumi, kas attiecas uz visiem maksājumiem

1.  
Komisijas maksājumi, kas nodrošina 6. pantā minēto ELFLA iemaksu, nepārsniedz budžeta saistības.

Neskarot 34. panta 1. punktu, minētos maksājumus nokārto no pieejamajām budžeta saistībām, kuru uzņemšanās notikusi visagrāk.

2.  
Piemēro Finanšu regulas 110. pantu.



2. iedaļa

ELFLA finansējums saskaņā ar KLP stratēģisko plānu

28. pants

ELFLA finanšu ieguldījums

ELFLA finansiālo iemaksu KLP stratēģisko plānu izdevumos katram KLP stratēģiskajam plānam nosaka, nepārsniedzot maksimālos apjomus, kas Savienības tiesību aktos noteikti attiecībā uz ELFLA atbalstu KLP stratēģisko plānu intervencēm.

29. pants

Budžeta saistības

1.  
Komisijas īstenošanas lēmums, ar ko pieņem KLP stratēģisko plānu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tūlīt pēc paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij tas kļūst par juridiskām saistībām minētās regulas nozīmē. Minētajā īstenošanas lēmumā norāda gada iemaksu.
2.  
Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu izpilda ar gada maksājumiem, ko veic no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, katram KLP stratēģiskajam plānam budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu uzņemas pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi minēto KLP stratēģisko plānu un par to paziņojusi attiecīgajai dalībvalstij. Budžeta saistības par turpmākiem maksājumiem Komisija uzņemas katru gadu līdz 1. maijam (neieskaitot), pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu, izņemot gadījumus, kad piemēro Finanšu regulas 16. pantu.



3. iedaļa

Finanšu ieguldījums lauku attīstības intervencēs

30. pants

Noteikumi, kas piemērojami maksājumiem lauku attīstības intervencēm

1.  
Apropriācijas, kas vajadzīgas 6. pantā minēto izdevumu finansēšanai, dalībvalstīm dara pieejamas priekšfinansējuma, starpposma maksājumu un atlikuma maksājuma veidā, kā aprakstīts šajā iedaļā.
2.  
Priekšfinansējuma un starpposma maksājumu apvienotā kopsumma nepārsniedz 95 % no ELFLA iemaksas katrā KLP stratēģiskajā plānā.

Dalībvalstis turpina sūtīt Komisijai maksājumu pieprasījumus arī tad, kad ir sasniegts maksimālais apjoms 95 %.

31. pants

Priekšfinansējuma kārtība

1.  

Pēc sava īstenošanas lēmuma, ar ko apstiprina KLP stratēģisko plānu, Komisija izmaksā dalībvalstij sākotnējo priekšfinansējuma summu par visu KLP stratēģiskā plāna darbības laiku. Šo sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

a) 

2023. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

b) 

2024. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;

c) 

2025. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam.

Ja KLP stratēģiskais plāns tiek apstiprināts 2024. gadā vai vēlāk, daļas no iepriekšējiem gadiem izmaksā tūlīt pēc šādas apstiprināšanas.

2.  
Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, izdevumi nav veikti un izdevumu deklarācija par KLP stratēģisko plānu nav iesniegta, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atlīdzina Komisijai. Šo priekšfinansējumu ieskaita visagrāk deklarētajos KLP stratēģiskā plāna izdevumos.
3.  
Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz ELFLA vai no tā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 103. pantu, papildu priekšfinansējumu neizmaksā un neatgūst.
4.  
Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.
5.  
Pirms KLP stratēģiskā plāna slēgšanas veic priekšfinansējuma kopsummas noskaidrošanu saskaņā ar 53. pantā minēto procedūru.

32. pants

Starpposma maksājumi

1.  
Starpposma maksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu. Tos aprēķina, Regulas (ES) 2021/2115 91. pantā minēto iemaksu likmi piemērojot publiskajiem izdevumiem, kas veikti par katru intervences veidu, izņemot maksājumus, kas veikti no valsts papildfinansējuma, kā paredzēts minētās regulas 115. panta 5. punktā.

Starpposma maksājumos ietver arī summas, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 94. panta 2. punktā.

2.  
Komisija, ņemot vērā samazināšanu vai apturēšanu, kas piemērota saskaņā ar 39.–42. pantu, atkarībā no līdzekļu pieejamības veic starpposma maksājumus, lai atlīdzinātu izdevumus, kas akreditētajām maksājumu aģentūrām radušies KLP stratēģisko plānu īstenošanā.
3.  
Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 1. punktu, izdevumu deklarācijā iekļauj kopējās summas, kuras vadošā iestāde izmaksājusi vai – garantiju gadījumā – rezervējusi garantiju līgumiem galasaņēmējiem vai to labā, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 5. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.
4.  

Ja īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 2. punktu, izdevumu deklarācijas, kurās iekļauti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) 

summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 30 % no attiecināmo publisko izdevumu kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;

b) 

summa, kas iekļauta secīgajās izdevumu deklarācijās, kuras iesniedz Regulas (ES) 2021/2115 86. panta 4. punktā noteiktajā attiecināmības periodā, ietver minētās regulas 80. panta 5. punktā minētos attiecināmos izdevumus.

5.  
Summas, kas izmaksātas saskaņā ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu, uzskata par avansiem 37. panta 2. punkta nolūkā. Pirmajā izdevumu deklarācijā iekļauto summu, kas minēta šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā tad, kad tiek noskaidroti gada pārskati par attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējo īstenošanas gadu.
6.  

Katru starpposma maksājumu Komisija veic, ja ir izpildītas šādas prasības:

a) 

Komisijai ir nosūtīta akreditētās maksājumu aģentūras parakstīta izdevumu deklarācija saskaņā ar 90. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

b) 

kopējā ELFLA iemaksa, kas katram intervences veidam paredzēta visā periodā, kuru aptver attiecīgais KLP stratēģiskais plāns, nav pārsniegta;

c) 

Komisijai ir nosūtīti dokumenti, kas iesniedzami saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 12. panta 2. punktu.

7.  
Ja kāda no 6. punktā noteiktajām prasībām nav izpildīta, Komisija par to nekavējoties informē akreditēto maksājumu aģentūru vai koordinējošo struktūru, ja tāda ir izraudzīta. Ja kāda no 6. punkta a) vai c) apakšpunktā noteiktajām prasībām nav izpildīta, izdevumu deklarāciju uzskata par nepieņemamu.
8.  
Neskarot 53., 54. un 55. pantu, Komisija starpposma maksājumus veic 45 dienu laikā pēc šā panta 6. punktā noteiktajām prasībām atbilstošas izdevumu deklarācijas reģistrēšanas.
9.  
Periodos, kas jānosaka Komisijai, akreditētas maksājumu aģentūras sagatavo starpposma deklarācijas par KLP stratēģisko plānu izdevumiem un nosūta tās Komisijai vai nu tieši, vai ar koordinējošās struktūras starpniecību, ja tāda ir izraudzīta. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka minētos periodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

Izdevumu deklarācijas aptver izdevumus, ko maksājumu aģentūras veikušas katrā attiecīgajā periodā. Tajās ir ietvertas arī summas, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 94. panta 2. punktā. Tomēr, ja minētās regulas 86. panta 3. punktā minētos izdevumus nevar deklarēt Komisijai attiecīgajā periodā, jo no Komisijas tiek gaidīts KLP stratēģiskā plāna grozījuma apstiprinājums saskaņā ar minētās regulas 119. panta 10. punktu, minētos izdevumus drīkst deklarēt nākamajos periodos.

Starpposma izdevumu deklarācijas attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, sākot ar 16. oktobri, iegrāmato nākamā gada budžetā.

10.  
Ja pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs pieprasa papildu verifikāciju tāpēc, ka ir iesniegta nepilnīga vai neskaidra informācija vai pastāv nesaskaņas, interpretācijas atšķirības vai kādas citas nesakritības, kas saistītas ar atsauces perioda izdevumu deklarāciju un radušās jo īpaši tāpēc, ka nav darīta zināma informācija, kas prasīta Regulā (ES) 2021/2115 un saskaņā ar minēto regulu pieņemtos Komisijas aktos, attiecīgā dalībvalsts pēc pastarpināti deleģētā kredītrīkotāja pieprasījuma sniedz papildu informāciju termiņā, kas norādīts minētajā pieprasījumā un ir atkarīgs no problēmas smaguma pakāpes.

Starpposma maksājumu termiņu, kas noteikts 8. punktā, drīkst pārtraukt attiecībā uz visu summu vai daļu no summas, par kuru pieprasīts maksājums, ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kurā nosūtīts informācijas pieprasījums, līdz dienai, kad saņemta pieprasītā informācija, kas tiek uzskatīta par apmierinošu. Dalībvalsts var piekrist pārtraukuma perioda pagarināšanai vēl uz trim mēnešiem.

Ja attiecīgā dalībvalsts atbildi uz minēto pieprasījumu nesniedz papildu informācijas pieprasījumā noteiktajā termiņā vai ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu vai tādu, kas liecina, ka piemērojamie noteikumi nav ievēroti vai ka Savienības līdzekļi ir izmantoti nepareizi, Komisija var apturēt vai samazināt maksājumus saskaņā ar šīs regulas 39.–42. pantu.

33. pants

Atlikuma maksājums un KLP stratēģiskajā plānā ietverto lauku attīstības intervenču slēgšana

1.  
Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada snieguma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences veidu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā īstenošanas gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) 2021/2115 86. panta 4. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.
2.  
Atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus no dienas, kad Komisija šā panta 1. punktā minēto informāciju un dokumentus uzskata par pieņemamiem un ir veikta pēdējā gada pārskata noskaidrošana. Neskarot 34. panta 5. punktu, summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija atbrīvo no saistībām sešu mēnešu laikā.
3.  
Ja līdz šī panta 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo gada snieguma ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu gada pārskata noskaidrošanu par KLP stratēģiskā plāna pēdējo īstenošanas gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 34. pantu.

34. pants

KLP stratēģisko plānu saistību automātiska atcelšana

1.  
Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, tā nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kas atbilst 32. panta 6. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.
2.  
Budžeta saistību daļa, kura joprojām ir pieejama Regulas (ES) 2021/211586. panta 4. punktā minētajā izdevumu attiecināmības pēdējā dienā un par kuru sešu mēnešu laikā pēc minētās dienas nav saņemta izdevumu deklarācija, tiek automātiski atcelta.
3.  
Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīta ar attiecīgajām darbībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku, ar noteikumu, ka Komisija līdz N+3. gada 31. janvārim saņem motivētu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.
4.  

Aprēķinot summas, uz ko attiecas saistību automātiska atcelšana, neņem vērā:

a) 

budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+2. gada 31. decembrī ir samazinājusi vai apturējusi;

b) 

budžeta saistību daļu, kuru maksājumu aģentūra nav varējusi izmaksāt tādu nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē KLP stratēģiskā plāna īstenošanu; valsts iestādes, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem, pierāda to tiešo ietekmi uz visu KLP stratēģiskā plāna lauku attīstības intervenču vai to daļas īstenošanu.

Dalībvalsts līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summām, kas deklarētas līdz iepriekšējā gada beigām.

5.  
Komisija laikus informē dalībvalstis, ja pastāv automātiskas saistību atcelšanas risks. Tā informē dalībvalstis par iesaistīto summu, ko norāda saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju. Dalībvalstīm ir divi mēneši no dienas, kad tās saņēmušas minēto informāciju, lai piekristu attiecīgajai summai vai iesniegtu apsvērumus. Saistību automātisku atcelšanu Komisija veic vēlākais deviņus mēnešus pēc 1., 2. un 3. punktā minētā pēdējā termiņa beigām.
6.  
Automātiskas saistību atcelšanas gadījumā ELFLA iemaksu attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā konkrētajā gadā samazina par summu, par kuru saistības automātiski atceltas. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai apstiprināšanai pārskatītu finanšu plānu, kurā atbalsta samazinājums ir sadalīts pa intervences veidiem. Ja tas netiek izdarīts, Komisija proporcionāli samazina katram intervences veidam piešķirto summu.



III NODAĻA

Kopīgi noteikumi

35. pants

Lauksaimniecības finanšu gads

Neskarot īpašos noteikumus, kuri piemērojami ar valsts intervenci saistīto izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 47. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, finanšu gads aptver maksājumu aģentūru samaksātos izdevumus un saņemtos ieņēmumus, ko tās iegrāmatojušas ELGF un ELFLA budžeta kontos attiecībā uz N finanšu gadu, kurš sākas N–1 gada 16. oktobrī un beidzas N gada 15. oktobrī.

36. pants

Dubultā finansējuma nepieļaušana

Dalībvalstis nodrošina, ka ELGF vai ELFLA finansētie izdevumi netiek finansēti no citiem Savienības budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar ELFLA darbība var saņemt dažāda veida atbalstu no KLP stratēģiskā plāna un no citiem fondiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 1. panta 1. punktā, vai no citiem Savienības instrumentiem tikai tad, ja kumulētā atbalsta kopsumma, kas piešķirta kā dažāda veida atbalsts, nepārsniedz lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kas piemērojama attiecīgajam intervences veidam, kurš minēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā. Tādos gadījumos dalībvalstis nedeklarē Komisijai tos pašus izdevumus attiecībā uz atbalstu:

a) 

no cita fonda, kas minēts Regulas (ES) 2021/1060 1. panta 1. punktā, vai no cita Savienības instrumenta; vai

b) 

no tā paša KLP stratēģiskā plāna.

Izdevumu deklarācijā norādāmo izdevumu summu var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.

37. pants

Maksājumu aģentūru izdevumu attiecināmība

1.  

Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja tos ir veikušas akreditētas maksājumu aģentūras un ja:

a) 

tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem; vai

b) 

attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervences veidiem:

i) 

ziņojumā ir uzrādīta tiem atbilstoša izlaide; un

ii) 

tie ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas neaptver attiecināmības nosacījumus, kuri individuāliem labuma guvējiem noteikti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos.

2.  
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu nepiemēro avansiem, kas labuma guvējiem izmaksāti saskaņā ar Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervences veidiem.

38. pants

Maksājumu termiņu ievērošana

1.  
Ja Savienības tiesību aktos ir noteikti maksājuma termiņi, neviens maksājums, ko maksājumu aģentūra veic labuma guvējiem pirms iespējamās agrākās maksājuma dienas un pēc iespējamās vēlākās maksājuma dienas, nav attiecināms uz Savienības finansējumu.
2.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par apstākļiem un nosacījumiem, ar kādiem šā panta 1. punktā minētos maksājumus drīkst uzskatīt par attiecināmiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

39. pants

Mēneša maksājumu un starpposma maksājumu samazināšana

1.  
Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 90. pantā minētās informācijas, deklarācijām vai dokumentiem secina, ka Savienības tiesību aktos noteiktie finanšu līdzekļu maksimālie apjomi ir pārsniegti, Komisija mēneša maksājumus vai starpposma maksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazina saistībā ar 21. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai saistībā ar 32. pantā minētajiem starpposma maksājumiem.
2.  
Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 90. pantā minētās informācijas, deklarācijām vai dokumentiem secina, ka 38. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, tā informē attiecīgo dalībvalsti un dod tai iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija ir secinājusi, ka sniegtā atbilde ir acīmredzami neapmierinoša, Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 21. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai saistībā ar 32. pantā minētajiem starpposma maksājumiem.
3.  
Saskaņā ar šo pantu veiktie samazinājumi neskar 53. pantu.
4.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par procedūru un citiem praktiskiem kārtības aspektiem, kas vajadzīgi 38. pantā paredzētā mehānisma pienācīgai funkcionēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

40. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar ikgadējo noskaidrošanu

1.  
Ja 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus dalībvalstis neiesniedz 9. panta 3. punktā paredzētajos termiņos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ar noteikumu, ka saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc attiecīgā termiņa.

Attiecībā uz 32. pantā minētajiem starpposma maksājumiem izdevumu deklarācijas par nepieņemamām atzīst saskaņā ar minētā panta 7. punktu.

2.  
Ja saistībā ar 54. pantā minēto ikgadējo snieguma noskaidrošanu Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpposma maksājumus.

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kurām piemērota 54. panta 2. punktā minētā samazināšana, un apturamā summa nepārsniedz procentus, kas atbilst saskaņā ar 54. panta 2. punktu piemērotajai samazināšanai. Apturētās summas Komisija dalībvalstīm atlīdzina vai samazina galīgi, vēlākais, izmantojot 54. pantā minēto īstenošanas aktu, par gadu, attiecībā uz kuru maksājumi tika apturēti. Tomēr, ja dalībvalstis pierāda, ka ir veikti vajadzīgie korektīvie pasākumi, Komisija ar atsevišķu īstenošanas aktu var apturēšanu atcelt agrāk.

3.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi.
4.  
Īstenošanas aktus, kas paredzēti šā panta 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.

5.  
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpposma maksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

41. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar snieguma daudzgadu uzraudzību

1.  
Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 135. panta 2. un 3. punktu Komisija attiecīgajai dalībvalstij pieprasa iesniegt rīcības plānu, attiecīgā dalībvalsts, konsultējoties ar Komisiju, izstrādā šādu rīcības plānu. Rīcības plānā ietver iecerētos korektīvos pasākumus un skaidrus progresa rādītājus kopā ar termiņu, kurā ir jāpanāk progress. Minētais termiņš var būt ilgāks par vienu finanšu gadu.

Attiecīgā dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieprasījusi rīcības plānu.

Divu mēnešu laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts Komisija vajadzības gadījumā rakstiski informē minēto dalībvalsti par saviem iebildumiem pret iesniegto rīcības plānu un lūdz to grozīt. Attiecīgā dalībvalsts izpilda rīcības plānu, ko pieņēmusi Komisija, un ievēro tā īstenošanas paredzamo grafiku.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu struktūru un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

2.  
Ja dalībvalsts šā panta 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas nav grozīts saskaņā ar Komisijas rakstisko pieprasījumu, kā norādīts minētajā punktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpmaksājumus.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Komisijas pieprasījums iesniegt rīcības plānu 2025. finanšu gadam neizraisa maksājumu apturēšanu pirms snieguma izskatīšanas par 2026. gadu, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 135. panta 3. punktā.

Pirmajā daļā minēto maksājumu apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras bija jāaptver minētajam rīcības plānam, saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Komisija atlīdzina apturētās summas, ja, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/2115 135. pantā minēto snieguma izskatīšanu vai pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts brīvprātīgu paziņojumu finanšu gada laikā par rīcības plāna virzību un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu trūkumus, ir panākts apmierinošs progress virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu.

Ja 12. mēneša beigās pēc maksājumu apturēšanas stāvoklis nav labots, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru apturētā summa attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta galīgi.

Šajā punktā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šādu īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.

3.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar snieguma daudzgadu uzraudzību.

42. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar trūkumiem pārvaldības sistēmās

1.  
Ja pārvaldības sistēmu pienācīgā darbībā ir nopietni trūkumi, Komisija vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo dalībvalsti iesniegt rīcības plānu, kurā ietverti nepieciešamie korektīvie pasākumi un skaidri progresa rādītāji. Minēto rīcības plānu izstrādā, apspriežoties ar Komisiju. Attiecīgā dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieprasījusi rīcības plānu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par rīcības plānu struktūru un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

2.  
Ja dalībvalsts šā panta 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas nav īstenots saskaņā ar Komisijas rakstisko pieprasījumu, kā norādīts minētajā punktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpmaksājumus.

Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka šā punkta pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir spēkā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 55. pantā minētos īstenošanas aktus.

3.  
Šā panta 2. punktā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pirms šādu īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par tās nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt termiņā, kas nav mazāks par 30 dienām.

4.  
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 32. pantā minētos starpposma maksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

43. pants

Nošķirtas grāmatvedības nodrošināšana

1.  
Savienības budžetā iekļautajām ELGF un ELFLA apropriācijām katra maksājumu aģentūra kārto vairākus atsevišķus grāmatvedības kontus.
2.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par šajā pantā noteikto pienākumu un īpašus nosacījumus, ko piemēro informācijai, kura jāiegrāmato maksājumu aģentūru kārtotajos grāmatvedības kontos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

44. pants

Maksājums labuma guvējiem

1.  
Izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos skaidri noteikts citādi, dalībvalstis nodrošina, ka ar šajā regulā paredzēto finansējumu saistītie maksājumi labuma guvējiem tiek izmaksāti pilnībā.
2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumus 65. panta 2. punktā minētajām intervencēm un pasākumiem veic agrākais 1. decembrī un vēlākais nākamā kalendārā gada 30. jūnijā.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var:

a) 

tiešo maksājumu intervencēm un Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētajiem pasākumiem avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;

b) 

atbalstam, kas piešķirts 65. panta 2. punktā minētajām lauku attīstības intervencēm, avansus līdz 75 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra.

3.  
Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) 2021/2115 73. un 77. pantā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.
4.  
Lai nodrošinātu, ka avansus izmaksā saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo pantu groza, pievienojot noteikumus, ar kuriem atļauj dalībvalstīm izmaksāt avansus attiecībā uz intervencēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā, un attiecībā uz lauksaimniecības tirgus regulējošiem vai atbalstošiem pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013.
5.  
Lai nodrošinātu, ka avansus izmaksā saskaņotā un nediskriminējošā veidā, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka īpašus nosacījumus avansu izmaksai.
6.  
Pēc dalībvalsts lūguma ārkārtas apstākļos un Finanšu regulas 11. panta 2. punkta b) apakšpunkta ietvaros Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta piemērošanu. Ar minētajiem īstenošanas aktiem var atkāpties no šā panta 2. punkta, bet tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds noteikti vajadzīgs. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

45. pants

Ieņēmumu piešķiršana

1.  

Par piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē uzskata:

a) 

attiecībā uz ELGF un ELFLA izdevumiem – summas saskaņā ar šīs regulas 38., 54. un 55. pantu un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. pantu, kas piemērojams saskaņā ar šīs regulas 104. pantu, un – attiecībā uz ELGF izdevumiem – summas saskaņā ar šīs regulas 53. un 56. pantu, kuras jāiemaksā Savienības budžetā, ieskaitot procentus par šīm summām;

b) 

attiecībā uz ELGF izdevumiem – summas, kas atbilst sodiem, kuri piemēroti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 12. un 14. pantu;

c) 

ikvienu nodrošinājumu, noguldījumu vai garantiju, kas sniegta, ievērojot KLP satvarā pieņemtos Savienības tiesību aktus, izņemot lauku attīstības intervences, un kas vēlāk atsavināti; tomēr atsavinātos nodrošinājumus, kas iemaksāti laikā, kad tiek izdotas eksporta vai importa licences, vai konkursa procedūrā ar vienīgo nolūku nodrošināt, ka konkursa dalībnieki iesniedz reālus konkursa piedāvājumus, patur dalībvalstis;

d) 

summas, kas galīgi samazinātas saskaņā ar 41. panta 2. punktu.

2.  
Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.
3.  
Šo regulu mutatis mutandis piemēro 1. punktā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem.
4.  
Attiecībā uz ELGF šajā regulā minēto piešķirto ieņēmumu grāmatvedības uzskaites kārtošanai mutatis mutandis piemēro Finanšu regulas 113. pantu.

46. pants

Informatīvi pasākumi

1.  
Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, tostarp par tās mijiedarbību ar klimatu, vidi un dzīvnieku labturību. To dara nolūkā informēt iedzīvotājus par problēmām, ar kādām ir nācies saskarties lauksaimniecības un pārtikas jomā, informēt lauksaimniekus un patērētājus, ar informācijas kampaņu palīdzību atgūt krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt ilgtspējīgāku Savienības lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.

Tajā sniedz saskaņotu, uz pierādījumiem balstītu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās un izklāsta Komisijas daudzgadu stratēģiskajā plānā lauksaimniecībai un lauku attīstībai plānotās komunikācijas darbības.

2.  

Šā panta 1. punktā minētajos pasākumos var ietilpt:

a) 

gada darba programmas vai citi īpaši pasākumi, ko sagatavojušas trešās personas;

b) 

aktivitātes, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas.

Tiesību aktos prasīti pasākumi vai pasākumi, kuri jau saņēmuši finansējumu no citām Savienības programmām, no finansējuma ir izslēgti.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanā Komisijai var palīdzēt ārēji eksperti.

Pirmajā daļā minētie pasākumi palīdz arī veicināt korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem.

3.  
Komisija reizi gadā publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ievērojot Finanšu regulā izklāstītos nosacījumus.
4.  
Par pasākumiem, kas ieplānoti un veikti saskaņā ar šo pantu, informē 103. panta 1. punktā minēto komiteju.
5.  
Komisija reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu.

47. pants

Citas Komisijas pilnvaras attiecībā uz šo nodaļu

1.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrēti izdevumu veidi un ieņēmumi no ELGF un ELFLA.

Ja Savienības budžets līdz budžeta gada sākumam nav pieņemts vai ja plānoto saistību kopsumma pārsniedz Finanšu regulas 11. panta 2. punktā noteikto sliekšņvērtību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par metodi, kas piemērojama saistībām un summu izmaksāšanai.

2.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par:

a) 

intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu un uzskaiti un par citiem ELGF un ELFLA finansētiem izdevumiem;

b) 

nosacījumiem, kas reglamentē automātiskas saistību atcelšanas procedūras īstenošanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



IV NODAĻA

Grāmatojumu noskaidrošana



1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

48. pants

Vienotas revīzijas pieeja

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 12. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba, ja vien Komisija nav informējusi attiecīgo dalībvalsti, ka attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tā nevar paļauties uz sertifikācijas struktūras darbu, un tā ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām minētajā dalībvalstī. Komisija informē minēto dalībvalsti par iemesliem, kādēļ tā nevar paļauties uz attiecīgās sertifikācijas struktūras darbu.

49. pants

Komisijas veiktas pārbaudes

1.  

Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai LESD 287. pantu, jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar LESD 322. pantu vai uz Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 pamata, vai Finanšu regulas 127. pantu, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši to, vai:

a) 

administratīvā prakse atbilst Savienības noteikumiem;

b) 

izdevumiem, kas ietilpst šīs regulas 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) 2021/2115 minētajām intervencēm, ir atbilstoša izlaide, kas uzrādīta gada snieguma ziņojumā;

c) 

izdevumi, kas atbilst pasākumiem, kuri noteikti Regulās (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014, ir veikti un pārbaudīti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem;

d) 

sertifikācijas struktūras darbs ir veikts saskaņā ar 12. pantu un šīs nodaļas 2. iedaļas nolūkos;

e) 

maksājumu aģentūra atbilst 9. panta 2. punktā noteiktajiem minimālajiem akreditācijas nosacījumiem un vai dalībvalsts 9. panta 4. punkta noteikumus piemēro pareizi;

f) 

attiecīgā dalībvalsts īsteno KLP stratēģisko plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 9. pantu;

g) 

ir pareizi īstenoti 42. pantā minētie rīcības plāni.

Personām, kuras Komisija ir pilnvarojusi veikt pārbaudes tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kuri darbojas saskaņā ar tiem piešķirtajām pilnvarām, ir piekļuve grāmatvedības dokumentiem un visiem citiem dokumentiem, tostarp dokumentiem un metadatiem, kas sagatavoti vai saņemti un reģistrēti elektroniskā datu nesējā un ir saistīti ar ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.

Pilnvaras veikt pārbaudes neietekmē to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības drīkst veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 īpašos noteikumus, personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia personu mājas apmeklējumos vai oficiālā nopratināšanā, ko veic uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu pamata. Tomēr tām ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.

2.  
Ņemot vērā pārbaužu organizēšanas radīto administratīvo ietekmi uz maksājumu aģentūrām, Komisija par pārbaudi laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā pārbaudei jānotiek. Šādās pārbaudēs drīkst piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.

Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās struktūras veic papildu pārbaudes vai izziņas darbu attiecībā uz darbībām, ko aptver šī regula. Šajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izziņas darba veikšanā.

50. pants

Piekļuve informācijai

1.  
Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga raitai ELGF un ELFLA darbībai, un veic visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu pārbaudes, kuras Komisija uzskata par lietderīgām saistībā ar Savienības finansējuma pārvaldību.
2.  
Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma tai dara zināmus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās ir pieņēmušas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz KLP un kuri finansiāli ietekmē ELGF vai ELFLA.
3.  
Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, par iespējamas krāpšanas gadījumiem un par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus. Komisija katru gadu apkopo un publicē šo informāciju un to paziņo Eiropas Parlamentam.

51. pants

Piekļuve dokumentiem

1.  
Akreditētās maksājumu aģentūras glabā apliecinošus dokumentus, kas saistīti ar veiktajiem maksājumiem, un dokumentus, kas saistīti ar Savienības tiesību aktos prasīto pārbaužu veikšanu, un šos dokumentus un ar tiem saistīto informāciju dara pieejamus Komisijai.

Minētos dokumentus un minēto informāciju var glabāt elektroniskā veidā atbilstīgi nosacījumiem, kurus Komisija paredzējusi, ievērojot 3. punktu.

Ja minētos dokumentus un minēto informāciju glabā iestāde, kam maksājumu aģentūra ir deleģējusi pilnvaras un kas ir atbildīga par izdevumu atļaušanu, minētā iestāde sūta akreditētajai maksājumu aģentūrai ziņojumus par veikto pārbaužu skaitu, to saturu un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā pārbaužu rezultātus.

2.  
Šo pantu mutatis mutandis piemēro sertifikācijas struktūrām.
3.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāglabā šajā pantā minētie dokumenti un informācija, tostarp par to formātu un glabāšanas termiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

52. pants

Komisijas pilnvaras attiecībā uz pārbaudēm un dokumentiem un informēšanas un sadarbības pienākumu

1.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi un efektīvi piemēroti šajā nodaļā paredzētie noteikumi par pārbaudēm un piekļuvi dokumentiem un informācijai, papildinot šo regulu ar konkrētiem pienākumiem, kas dalībvalstīm jāpilda saskaņā ar šo nodaļu, un ar noteikumiem par kritērijiem, pēc kuriem nosaka paziņojamos pārkāpumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citus paziņojamos gadījumus, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajos plānos, un par šajā sakarā sniedzamajiem datiem.
2.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par procedūrām, kas saistītas ar sadarbības pienākumiem, kuri dalībvalstīm jāpilda 49. un 50. panta īstenošanas nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



2. iedaļa

Noskaidrošana

53. pants

Ikgadējā finansiālā noskaidrošana

1.  
Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, Komisija, pamatojoties uz 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minēto informāciju, pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 54. un 55. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

2.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par darbībām, kas vajadzīgas 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un īstenošanas nolūkiem, tostarp noteikumus par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

54. pants

Gada snieguma noskaidrošana

1.  
Ja izdevumiem, kuri minēti šīs regulas 5. panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā minētajām intervencēm, gada snieguma ziņojumā, kas minēts šīs regulas 9. panta 3. punktā un 10. pantā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā, nav uzrādīta atbilstoša izlaide, Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam budžeta gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 103. panta 2. punktā.

Minētie īstenošanas akti neskar vēlāk saskaņā ar šīs regulas 55. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.

2.  
Komisija samazināmās summas novērtē, pamatojoties uz starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst ziņojumā uzrādītajai attiecīgajai izlaidei saskaņā ar KLP stratēģisko plānu, un ņemot vērā dalībvalsts sniegto pamatojumu gada snieguma ziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 8. punktu.
3.  
Pirms šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt komentārus un pamatot visas atšķirības termiņā, kas gadījumā, ja dokumenti, kas minēti 9. panta 3. punktā, 10. pantā un 12. panta 2. punktā, ir iesniegti laikā, ir ne mazāks kā 30 dienas.
4.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.
5.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par darbībām, kas vajadzīgas šī panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un īstenošanas nolūkiem, tostarp noteikumus par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

55. pants

Atbilstības procedūra

1.  
Ja Komisija konstatē, ka 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētie izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka no Savienības finansējuma izslēdzamās summas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 103. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Tomēr attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem šā punkta pirmajā daļā minēto izslēgšanu no Savienības finansējuma piemēro tikai tad, ja dalībvalstu pārvaldības sistēmu pienācīga funkcionēšanā ir konstatēti nopietni trūkumi.

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kuros nav ievēroti attiecināmības nosacījumi, kas jāievēro individuāliem labuma guvējiem un noteikti KLP stratēģiskajos plānos un valsts noteikumos.

2.  
No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz atklāto trūkumu smagumu. Šajā sakarā tā pienācīgi ņem vērā minēto pārkāpumu būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu.
3.  
Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas starp abām pusēm tiek rakstiski paziņoti Komisijas konstatējumi un attiecīgās dalībvalsts komentāri par minētajiem konstatējumiem, un pēc tam tās cenšas vienoties par veicamo rīcību. Attiecīgajai dalībvalstij dod iespēju pierādīt, ka faktiskais neatbilstības apmērs ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.

Ja vienošanās panākta netiek, attiecīgā dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā samierināt pušu nostājas. Procedūru veic samierināšanas struktūra. Komisijai iesniedz ziņojumu par minētās procedūras iznākumu. Ziņojumā sniegtos ieteikumus Komisija ņem vērā, pirms tā lemj par finansējuma atteikumu, un sniedz pamatojumu, ja tā nolemj minētos ieteikumus neievērot.

4.  

Netiek atteikts finansējums attiecībā uz:

a) 

izdevumiem, kas norādīti 5. panta 2. punktā un ir radušies vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;

b) 

izdevumiem par daudzgadu intervencēm, kas ietilpst 5. panta 2. punkta darbības jomā vai 6. pantā minēto lauku attīstības intervenču darbības jomā, ja pēdējais pienākums labuma guvējam ir uzlikts vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;

c) 

izdevumiem par 6. pantā minētajām lauku attīstības intervencēm, izņemot šā punkta b) apakšpunktā minētās intervences, par kurām maksājumu aģentūra maksājumu vai attiecīgā gadījumā galīgo maksājumu ir veikusi vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem.

5.  

Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

dalībvalsts piešķirts atbalsts, par kuru Komisija ir ierosinājusi LESD 108. panta 2. punktā izklāstīto procedūru;

b) 

pārkāpumi, par kuriem Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir nosūtījusi argumentētu atzinumu saskaņā ar LESD 258. pantu;

c) 

šīs regulas IV sadaļas III nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumi, ko pieļāvušas dalībvalstis, ar noteikumu, ka Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par saviem konstatējumiem 12 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu pārbaužu rezultātiem.

6.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku.
7.  
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par darbībām, kas vajadzīgas šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un īstenošanas nolūkiem, tostarp noteikumus par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, par termiņiem, kas jāievēro, un šā panta 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, un par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



3. iedaļa

Atgūšana neatbilstības gadījumā

56. pants

ELGF īpašie noteikumi

1.  
Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad labuma guvēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajos plānos minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.
2.  
Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var uzdot maksājumu aģentūrai kā struktūrai, kas ir atbildīga par parādu atgūšanu, atskaitīt jebkādu labuma guvēja parādu no turpmākiem maksājumiem minētajam labuma guvējam.
3.  
Kad tiek veikta 1. punktā minētā kreditēšana Savienības budžetā, attiecīgā dalībvalsts kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas drīkst paturēt 20 % no atbilstošajām summām, izņemot gadījumus, kad neatbilstību ir pieļāvušas tās pārvaldes iestādes vai citas oficiālas struktūras.

57. pants

ELFLA īpašie noteikumi

1.  
Ja tiek konstatēts, ka labuma guvēji un – attiecībā uz finanšu instrumentiem – arī īpaši fondi līdzdalības fondos vai galasaņēmēji ir pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajos plānos noteikto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, daļēji vai, ja tas ir pamatoti, pilnībā anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.

Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības darbībām KLP stratēģiskajos plānos. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis pilnībā drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta to KLP stratēģiskajos plānos, un nedrīkst tos pārdalīt lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.

Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūra veic labuma guvējam, atskaita visas summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta labuma guvēja pārkāpuma dēļ.

2.  

Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, attiecībā uz lauku attīstības intervencēm, kas saņem atbalstu no finanšu instrumentiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā, iemaksu, kas anulēta par individuālu neatbilstību, drīkst atkārtoti izmantot tajā pašā finanšu instrumentā šādi:

a) 

ja neatbilstība, kas izraisa iemaksas anulēšanu, ir atklāta Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 18. punktā noteiktā galasaņēmēja līmenī, – tikai citiem galasaņēmējiem tā paša finanšu instrumenta satvarā;

b) 

ja neatbilstība, kas izraisa iemaksas anulēšanu, ir atklāta Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 21. punktā noteiktā īpašā fonda līmenī vienā līdzdalības fondā, kas noteikts minētās Regulas 2. panta 20. punktā, – tikai citiem īpašajiem fondiem.

58. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz summu iespējamo ieskaitīšanu un paziņojumu veidlapām

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par summu iespējamo ieskaitīšanu, kas izriet no nepamatotu maksājumu atgūšanas, un par paziņojumu un informācijas sniegšanas veidlapām, kuras dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar šajā iedaļā izklāstītajiem pienākumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



IV SADAĻA

KONTROLES SISTĒMAS UN SODI



I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

59. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  

Dalībvalstis KLP satvarā, vienlaikus ievērojot piemērojamās pārvaldības sistēmas, pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, ietverot arī 37. pantā noteikto izdevumu attiecināmības kritēriju efektīvu piemērošanu. Minētie akti un pasākumi attiecas jo īpaši uz šādiem aspektiem:

a) 

pārbaudīt ELGF un ELFLA finansēto darbību likumību un pareizību, tostarp labuma guvēju līmenī un kā noteikts KLP stratēģiskajos plānos;

b) 

nodrošināt iedarbīgu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, kas iedarbotos atturoši, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, un pasākumu samērīgumu;

c) 

novērst, konstatēt un labot pārkāpumus un krāpšanu;

d) 

saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai, ja tas nav iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzlikt sodus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šajā sakarā;

e) 

atgūt nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šajā sakarā, tostarp par pārkāpumiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē.

2.  
Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas.

Dalībvalstis veic darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savu pārvaldības un kontroles sistēmu pienācīgu darbību un Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību.

Lai dalībvalstīm šajā ziņā palīdzētu, Komisija dara dalībvalstīm pieejamu datizraces rīku, ar ko novērtē projektu, labuma guvēju, darbuzņēmēju un līgumu radītos riskus, vienlaikus nodrošinot minimālu administratīvo slogu un Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību. Minēto datizraces rīku var izmantot arī, lai izvairītos no 62. pantā minēto noteikumu apiešanas. Komisija līdz 2025. gadam iesniedz ziņojumu, kurā novērtē vienotā datizraces rīka izmantošanu un tā sadarbspēju, ņemot vērā tā vispārēju izmantošanu dalībvalstīs.

3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami.
4.  
Dalībvalstis nodrošina, ka ELGF un ELFLA labuma guvēji sniedz tām informāciju, kas nepieciešama to identificēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā tās grupas identificēšanai, kurā tie piedalās, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11) punktā ( 6 ).
5.  
Dalībvalstis ievēro atbilstošu piesardzību, lai nodrošinātu, ka 1. punkta d) apakšpunktā minētie piemērotie sodi ir samērīgi un noteikti pakāpēs atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma, apmēra, pastāvīguma vai atkārtošanās.

Dalībvalstu noteiktā kārtība jo īpaši nodrošina to, ka sodus neuzliek tad, ja:

a) 

neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ vai ārkārtas apstākļu dēļ saskaņa ar 3. pantu;

b) 

neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un persona, kam uzlikts administratīvais sods, kļūdu nav varējusi pamanīt pamatotu iemeslu dēļ;

c) 

attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga šā panta 1. punktā minēto pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.

Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem radusies nepārvaramas varas dēļ vai ārkārtas apstākļu dēļ saskaņā ar 3. pantu, labuma guvējs saglabā tiesības saņemt atbalstu.

6.  
Dalībvalstis savās pārvaldības un kontroles sistēmās var ietvert iespēju labot atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus pēc to iesniegšanas, neietekmējot tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka labojamie elementi vai izlaidumi ir pieļauti labticīgi, kā to atzinusi kompetentā iestāde, un ka labojums tiek veikts vai nu pirms pieteikuma iesniedzēja informēšanas par to, ka viņš ir izraudzīts pārbaudei uz vietas, vai pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu.
7.  
Dalībvalstis ievieš kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar ELGF un ELFLA saistīto sūdzību efektīvu izskatīšanu un pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ietilpst to KLP stratēģiskā plāna darbības jomā. Dalībvalstis informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem. Komisija nodrošina, ka saistībā ar sūdzībām, kuras tai iesniegtas tieši, tiek nodrošināti pienācīgi pēcpasākumi. Ja Komisija pārsūta sūdzību dalībvalstij un dalībvalsts nerīkojas līdz Komisijas noteiktajam termiņam, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts ievēro pienākumus, kas tai noteikti šajā punktā.
8.  
Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem un rīcību, kas veikti, ievērojot 1. un 2. punktu.

Visus nosacījumus, kurus dalībvalstis nosaka, lai papildinātu nosacījumus, kas noteikti Savienības noteikumos par ELGF vai ELFLA finansētā atbalsta saņemšanu, ir iespējams verificēt.

9.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:

a) 

procedūrām, termiņiem, informācijas apmaiņu, prasībām par datizraces rīku un informāciju, kas vācama labuma guvēju identificēšanas nolūkā, saistībā ar pienākumiem, kuri noteikti 1., 2. un 4. punktā;

b) 

paziņojumiem un informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar 5. un 7. punktā noteiktajiem pienākumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

60. pants

Noteikumi par veicamajām pārbaudēm

1.  
Pārvaldības un kontroles sistēmas, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 59. panta 2. punktu, ietver sistemātiskas pārbaudes, kuras cita starpā tiek vērstas uz jomām, kurās kļūdu risks ir visaugstākais.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudes īsteno tādā līmenī, kas vajadzīgs, lai efektīvi pārvaldītu ar Savienības finanšu interesēm saistītos riskus. Attiecīgā iestāde sagatavo savu pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, bet daļu – pamatojoties uz riska analīzi.

2.  
Darbības, kas saņem atbalstu no Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā minētajiem finanšu instrumentiem, pārbauda tikai līdzdalības fonda un īpašo fondu līmenī un – saistībā ar garantiju fondiem – to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.

Pārbaudes neveic EIB vai citu tādu starptautisku finanšu iestāžu līmenī, kurās dalībvalsts ir akcionāre.

3.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pārbaudes tiek veiktas pareizi un efektīvi un ka atbilstības nosacījumu ievērošanas verifikācija notiek efektīvi, saskaņoti, nediskriminējoši un tā, ka tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, un ar kuriem gadījumos, kad tas vajadzīgs minētās sistēmas pienācīgai pārvaldībai, šo regulu papildina ar noteikumiem par papildu prasībām, kas attiecas uz muitas procedūrām, un jo īpaši tām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 952/2013.
4.  

Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti lauksaimniecības tiesību aktos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta vienādai piemērošanai vajadzīgos noteikumus, jo īpaši:

a) 

attiecībā uz kaņepēm, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā, – noteikumus par īpašajiem kontroles pasākumiem un tetrahidrokanabinola satura noteikšanas metodēm;

b) 

attiecībā uz kokvilnu, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, – apstiprināto starpnozaru organizāciju pārbaužu sistēmu;

c) 

attiecībā uz vīna nozari, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, – noteikumus par platību mērīšanu, par pārbaudēm un noteikumus, kas reglamentē īpašas finanšu procedūras pārbaužu uzlabošanai;

d) 

testus un metodes, kas jāpiemēro, lai noteiktu produktu atbilstību valsts intervencei un privātai uzglabāšanai, un konkursa procedūru izmantošanu gan valsts intervences, gan privātās uzglabāšanas gadījumā;

e) 

citus noteikumus par pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

61. pants

Neatbilstība publiskā iepirkuma noteikumiem

Ja neatbilstība attiecas uz Savienības vai valsts noteikumiem par publisko iepirkumu, dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta neizmaksājamo vai atsaucamo daļu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības smagumu un ievērojot samērīguma principu.

Dalībvalstis nodrošina, ka darījuma likumība un pareizība tiek ietekmēta tikai neizmaksājamās vai atsaucamās atbalsta daļas apmērā.

62. pants

Apiešanas klauzula

Neskarot Savienības tiesību aktu īpašos noteikumus, dalībvalstis veic iedarbīgus un samērīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu Savienības tiesību aktu noteikumu apiešanu, un nodrošina jo īpaši to, ka lauksaimniecības tiesību aktos paredzētās priekšrocības netiek piešķirtas fiziskai vai juridiskai personai, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka tā pretēji minēto tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījusi šādu priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus.

63. pants

Intervenču saderība vīna nozarē veicamo pārbaužu nolūkos

Lai Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļas 4. iedaļā minētās intervences piemērotu vīna nozarē, dalībvalstis nodrošina, ka minētajām intervencēm piemērotās administrācijas un kontroles procedūras ir saderīgas ar šīs sadaļas II nodaļā minēto integrēto sistēmu attiecībā uz:

a) 

lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmām;

b) 

pārbaudēm.

64. pants

Nodrošinājumi

1.  
Ja tā paredzēts lauksaimniecības tiesību aktos, dalībvalstis pieprasa iesniegt nodrošinājumu, kas garantē to, ka naudas summa tiks samaksāta vai atsavināta par labu kompetentajai iestādei, ja nav izpildīts konkrēts pienākums, kas noteikts minētajos tiesību aktos.
2.  
Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja konkrētais pienākums nav izpildīts vai ir izpildīts tikai daļēji.
3.  

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā un ar kuriem:

a) 

nosaka atbildīgo personu gadījumā, kad kāds pienākums nav izpildīts;

b) 

nosaka konkrētās situācijas, kurās kompetentā iestāde drīkst atcelt prasību iesniegt nodrošinājumu;

c) 

paredz nosacījumus, kuri piemērojami iesniedzamajam nodrošinājumam un garantijas sniedzējam, un nodrošinājuma iesniegšanas un atbrīvošanas nosacījumus;

d) 

nosaka īpašus nosacījumus, kuri saistīti ar avansa maksājumu gadījumā iesniegtu nodrošinājumu;

e) 

paredz sekas, kas rodas, ja tiek pārkāpti pienākumi, par kuriem iesniegts nodrošinājums, kā paredzēts 1. punktā, un kas ietver nodrošinājumu atsavināšanu un samazinājuma likmi, kāda jāpiemēro, kad atbrīvo nodrošinājumus saistībā ar kompensācijām, licencēm, piedāvājumiem, konkursa piedāvājumiem vai īpašiem pieteikumiem, kā arī ja pienākums, kuru sedz minētais nodrošinājums, nav izpildīts pilnībā vai daļēji, ņemot vērā pienākuma būtību, daudzumu, par kādu pienākums nav izpildīts, laiku, kas pārsniedz termiņu, līdz kuram pienākums būtu bijis jāizpilda, un laiku, līdz kuram ir iesniegts pierādījums par pienākuma izpildi.

4.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par:

a) 

iesniedzamā nodrošinājuma formu un nodrošinājuma iesniegšanas, tā pieņemšanas un sākotnējā nodrošinājuma aizstāšanas procedūru;

b) 

nodrošinājuma atbrīvošanas procedūru;

c) 

dalībvalstu un Komisijas sniedzamajiem paziņojumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



II NODAĻA

Integrētā administrācijas un kontroles sistēma

65. pants

Darbības joma un definīcijas, kas attiecas uz šo nodaļu

1.  
Katra dalībvalsts izveido un izmanto integrētu administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”).
2.  
Integrēto sistēmu piemēro platībatkarīgām un dzīvniekatkarīgām intervencēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II un IV nodaļā, un pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā.
3.  
Ciktāl tas ir nepieciešams, integrēto sistēmu izmanto arī nosacījumu sistēmas un intervenču pārvaldībai un kontrolei vīna nozarē, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā.
4.  

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“ģeotelpiskais pieteikums” ir elektroniska pieteikuma veidlapa, kurā iekļauta informācijas tehnoloģiju lietotne, kas balstās uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un ļauj labuma guvējiem telpiski deklarēt saimniecības lauksaimniecības zemes nogabalus, kā definēts Regulas (ES) 2021/2115 3. panta 2) punktā, un nelauksaimnieciskas platības, par kurām pieprasīts maksājums;

b) 

“platību uzraudzības sistēma” ir lauksaimniecības platībās veiktu lauksaimniecisko darbību un prakšu regulāras un sistemātiskas novērošanas, izsekošanas un novērtēšanas procedūra, kurā izmanto Copernicus Sentinel satelītdatus vai citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību;

c) 

“dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 7 ) IV daļas I sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļā;

d) 

“lauksaimniecības zemes nogabals” ir dalībvalstu noteikta lauksaimniecības platības vienība, kura noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punktu;

e) 

“ģeogrāfiskās informācijas sistēma” ir datorizēta sistēma, kas spēj ievākt, uzglabāt, analizēt un attēlot informāciju ar ģeogrāfiskām atsaucēm;

f) 

“automātiska pieprasījuma sistēma” ir pieteikumu sistēma platībatkarīgām vai dzīvniekatkarīgām intervencēm, kurā dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejami oficiālās datorizētās datubāzēs, ko pārvalda dalībvalsts, un vajadzības gadījumā tiek darīti pieejami labuma guvējam.

66. pants

Integrētās sistēmas elementi

1.  

Integrētā sistēma ietver šādus elementus:

a) 

lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma;

b) 

ģeotelpisko pieteikumu sistēma un attiecīgā gadījumā – dzīvniekatkarīgo pieteikumu sistēma;

c) 

platību uzraudzības sistēma;

d) 

65. panta 2. punktā minēto intervenču un pasākumu labuma guvēju identifikācijas sistēma;

e) 

kontroles un sodu sistēma;

f) 

attiecīgā gadījumā – maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma;

g) 

attiecīgā gadījumā – dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma.

2.  
Integrētā sistēma sniedz informāciju, kas ir būtiska saistībā ar ziņošanu par Regulas (ES) 2021/2115 7. pantā minētajiem rādītājiem.
3.  
Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām. Attiecīgā gadījumā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ļauj veikt šādu datu apmaiņu un integrēšanu saistībā ar lauksaimniecības zemes nogabaliem norobežotās aizsargājamās zonās un noteiktajās platībās, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2021/2115 XIII pielikumā, piemēram, Natura 2000 teritorijās vai nitrātjutīgās zonās Padomes Direktīvas 91/676/EEK ( 8 ) 2. panta k) punkta nozīmē, kā arī ainavas iezīmēm labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 13. pantu vai uz ko attiecas minētās regulas III sadaļas II un IV nodaļā uzskaitītās intervences.
4.  
Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija var lūgt specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
5.  
Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi integrētās sistēmas pareizai izveidei un darbībai, un, ja to lūdz cita dalībvalsts, sniedz savstarpēju palīdzību, kas vajadzīga šīs nodaļas nolūkos.

67. pants

Datu glabāšana un koplietošana

1.  
Dalībvalstis reģistrē un glabā visus datus un dokumentus par ikgadējo izlaidi, kas uzrādīta 54. pantā minētās ikgadējās snieguma noskaidrošanas kontekstā, un par ziņojumā uzrādīto progresu, kas panākts KLP stratēģiskajā plānā izvirzīto un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 128. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā.

Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem 10 kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs.

Platību uzraudzības sistēmai izmantotos datus var glabāt kā jēldatus serverī, kas atrodas ārpus kompetentajām iestādēm. Minētos datus serverī glabā vismaz trīs gadus.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojušās 2013. gadā vai pēc tā, tiek prasīts nodrošināt tikai to, ka uzziņai ir pieejami dati, sākot ar to pievienošanās gadu.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt tikai to, ka dati un dokumenti, kas saistīti ar 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu, ir pieejami uzziņai no platību uzraudzības sistēmas īstenošanas dienas.

2.  
Dalībvalstis 1. punktā noteiktās prasības var piemērot reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka minētās prasības un administratīvās procedūras, kas attiecas uz datu reģistrēšanu un piekļūšanu datiem, ir izstrādātas tā, lai būtu vienādas visā dalībvalsts teritorijā un dotu iespēju datus apkopot valsts līmenī.
3.  
Dalībvalstis nodrošina, ka datu kopas, kas savāktas ar integrēto sistēmu un ir būtiskas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK ( 9 ) nolūkos vai Savienības rīcībpolitiku uzraudzībai, bez maksas koplieto to publiskā sektora iestādes un ka tās tiek darītas publiski pieejamas valsts līmenī. Arī Savienības iestādēm un struktūrām dalībvalstis nodrošina piekļuvi šīm datu kopām.
4.  
Dalībvalstis nodrošina, ka datu kopas, kas savāktas ar integrēto sistēmu un ir būtiskas Eiropas statistikas sagatavošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 ( 10 ), bez maksas tiek koplietotas ar Komisiju (Eurostat), valstu statistikas institūtiem un vajadzības gadījumā citām valstu iestādēm, kas atbild par Eiropas statistikas sagatavošanu.
5.  
Dalībvalstis ierobežo publisko piekļuvi 3. un 4. punktā minētajām datu kopām, ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 šāda piekļuve negatīvi ietekmētu personas datu konfidencialitāti.
6.  
Dalībvalstis savas sistēmas izveido tā, lai nodrošinātu, ka labuma guvējiem ir piekļuve visiem attiecīgajiem datiem, kas ir ar tiem saistīti un attiecas uz zemi, kuru tie izmanto vai plāno izmantot, lai tādējādi tie varētu iesniegt precīzus pieteikumus.

68. pants

Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma

1.  
Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma ir ģeogrāfiskās informācijas sistēma, ko dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina, par pamatu izmantojot no gaisa vai kosmosa uzņemtus ortofotoattēlus saskaņā ar vienotu standartu, kurš garantē precizitātes līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina kartogrāfija mērogā 1:5 000 .
2.  

Dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma:

a) 

unikāli identificē katru tādu lauksaimniecības zemes nogabalu un nelauksaimnieciskas platības ietverošu zemes vienību, ko dalībvalsts uzskata par atbalsttiesīgu attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā minētajām intervencēm;

b) 

ietver jaunākos datus par platībām, ko dalībvalstis uzskata par atbalsttiesīgām attiecībā uz 65. panta 2. punktā minētajām intervencēm;

c) 

nodrošina iespēju pareizi lokalizēt lauksaimniecības zemes nogabalus un nelauksaimnieciskas platības, par kurām pieprasīts maksājums.

3.  
Dalībvalstis katru gadu novērtē lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Ja novērtējumā tiek konstatēti sistēmas trūkumi, dalībvalstis pieņem attiecīgus korektīvus pasākumus vai, ja tas netiek darīts, Komisija tām pieprasa izveidot rīcības plānu saskaņā ar 42. pantu.

Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamos korektīvos pasākumus un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

69. pants

Ģeotelpisko un dzīvniekatkarīgo pieteikumu sistēma

1.  
Attiecībā uz atbalstu par 65. panta 2. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar to KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot ģeotelpiskā pieteikuma veidlapu, ko nodrošinājusi kompetentā iestāde.
2.  
Attiecībā uz atbalstu par 65. panta 2. punktā minētajām dzīvniekatkarīgajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar to KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu.
3.  
Dalībvalstis jau iepriekš aizpilda šā panta 1. un 2. punktā minētos pieteikumus ar informāciju no sistēmām, kas minētas 66. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 68., 70., 71. un 73. pantā, vai no jebkuras citas attiecīgas publiskās datubāzes.
4.  
Dalībvalstis var izveidot automātisku pieprasījuma sistēmu un nolemt, uz kuriem 1. un 2. punktā minētajiem pieteikumiem tā attiecas.
5.  
Ja dalībvalsts nolemj izmantot automātisku pieprasījuma sistēmu, tā izveido sistēmu, kas nodrošina administrācijai iespēju veikt maksājumus labuma guvējiem, pamatojoties uz oficiālajās datorizētās datubāzēs esošo informāciju. Ja ir bijušas izmaiņas, minētajai esošajai informācijai vajadzības gadījumā pievieno papildinformāciju, lai ņemtu vērā minētās izmaiņas. Minēto esošo informāciju un papildinformāciju, kas pieejama, izmantojot automātisku pieprasījuma sistēmu, apstiprina labuma guvējs.
6.  
Dalībvalstis katru gadu novērtē ģeotelpisko pieteikumu sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Ja novērtējumā tiek konstatēti sistēmas trūkumi, dalībvalstis pieņem attiecīgus korektīvus pasākumus vai, ja tas netiek darīts, Komisija tām pieprasa izveidot rīcības plānu saskaņā ar 42. pantu.

Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamos korektīvos pasākumus un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

70. pants

Platību uzraudzības sistēma

1.  
Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu, kura sāk darboties no 2023. gada 1. janvāra. Ja sistēmas pilnīga ieviešana no minētā datuma nav iespējama tehnisku ierobežojumu dēļ, dalībvalstis var izvēlēties šādu sistēmu izveidot un tās darbību uzsākt pakāpeniski, sniedzot informāciju tikai par ierobežotu skaitu intervenču. Tomēr platību uzraudzības sistēma visās dalībvalstīs sāk pilnībā darboties līdz 2024. gada 1. janvārim.
2.  
Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.

Ja novērtējumā tiek konstatēti sistēmas trūkumi, dalībvalstis pieņem attiecīgus korektīvus pasākumus vai, ja tas netiek darīts, Komisija tām pieprasa izveidot rīcības plānu saskaņā ar 42. pantu.

Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamos korektīvos pasākumus un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

71. pants

Labuma guvēju identifikācijas sistēma

Šīs regulas 65. panta 2. punktā minētā sistēma, kurā reģistrē katra intervenču un pasākumu labuma guvēja identitāti, garantē, ka ir iespējams identificēt visus pieteikumus, kurus iesniedzis viens un tas pats labuma guvējs.

72. pants

Kontroles un sodu sistēma

Dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Dalībvalstis ar maksājumu aģentūru vai to deleģēto struktūru starpniecību katru gadu veic atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu administratīvās pārbaudes, lai verificētu likumību un pareizību, saskaņā ar 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Minētās pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas, kuras var veikt attālināti, izmantojot tehnoloģijas.

73. pants

Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma

Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma ļauj verificēt tiesību atbilstību pieteikumiem un lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmai.

74. pants

Komisijas deleģētās pilnvaras attiecībā uz integrēto sistēmu

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šajā nodaļā minētā integrētā sistēma tiek īstenota efektīvā, saskaņotā un nediskriminējošā veidā, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību, un ar kuriem šo regulu papildina ar:

a) 

noteikumiem par 68., 69. un 70. pantā minēto kvalitātes novērtējumu;

b) 

noteikumiem par 68., 71. un 73. pantā minēto lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmu, labuma guvēju identifikācijas sistēmu un maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

75. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 68., 69. un 70. pantu

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par:

a) 

to, kādā formā, ar kādu saturu un kādā kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:

i) 

lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumi,

ii) 

korektīvie pasākumi, kas minēti 68., 69. un 70. pantā;

b) 

pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 69. pantā minēto atbalsta pieteikumu sistēmu un 70. pantā minēto platību uzraudzības sistēmu, tostarp parametriem intervenču skaita pakāpeniskai palielināšanai saistībā ar platību uzraudzības sistēmu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



III NODAĻA

Darījumu rūpīgā pārbaude

76. pants

Darbības joma un definīcijas attiecībā uz šo nodaļu

1.  
Šajā nodaļā ir noteikti īpaši noteikumi par rūpīgo pārbaudi, kurai pakļauj tādu subjektu komercdokumentus, kas saņem vai veic ar ELGF finansēšanas sistēmu tieši vai netieši saistītus maksājumus, vai šādu subjektu pārstāvju (“uzņēmumi”) komercdokumentus un kuras nolūks ir pārliecināties par to, vai ELGF finansēšanas sistēmā ietilpstošie darījumi ir faktiski īstenoti un pareizi izpildīti.
2.  
Šo nodaļu nepiemēro intervencēm, uz kurām attiecas šīs sadaļas II nodaļā minētā integrētā sistēma un Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļa.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tādu intervenču sarakstu, kuras savas uzbūves un kontroles prasību dēļ nav piemērotas papildu ex post kontrolēm, kas izpaužas kā komercdokumentu rūpīgā pārbaude, un uz kurām šajā nodaļā paredzēto rūpīgo pārbaudi tāpēc neattiecina.

3.  

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“komercdokuments” ir visi grāmatvedības dokumenti, reģistri, kvītis un apliecinošie dokumenti, pārskati, ražošanas un kvalitātes dokumentācija, sarakste, kas attiecas uz uzņēmuma darījumdarbību, un komercdati jebkādā formā, tostarp elektroniski uzglabāti dati, ciktāl minētie dokumenti vai dati tieši vai netieši attiecas uz 1. punktā minētajiem darījumiem;

b) 

“trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir tieši vai netieši saistīta ar ELGF finansēšanas sistēmas satvarā veiktajiem darījumiem.

77. pants

Dalībvalstu veiktās rūpīgās pārbaude

1.  
Dalībvalstis sistemātiski veic uzņēmumu komercdokumentu rūpīgo pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo darījumu būtību. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu atlase rūpīgo pārbaužu veikšanai nodrošina vislielāko iespējamo pārliecību par pārkāpumu novēršanas un konstatēšanas pasākumu rezultativitāti. Atlasē cita starpā ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu šajā sistēmā un citus riska faktorus.
2.  
Attiecīgā gadījumā šī panta 1. punktā paredzēto rūpīgo pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, ar kurām uzņēmumi ir saistīti, un citām fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas varētu būt būtiski 78. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.
3.  
Par šīs nodaļas piemērošanu atbildīgo struktūru vai struktūras organizē tā, lai tās būtu neatkarīgas no dienestiem vai dienestu nodaļām, kas atbild par maksājumiem un pirms maksājuma veiktajām pārbaudēm.
4.  
Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par 40 000  EUR, saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai tādu īpašu iemeslu dēļ, kuri dalībvalstīm jānorāda savā gada kontroles plānā, kas minēts 80. panta 1. punktā.
5.  
Rūpīgās pārbaudes, kuras veic, ievērojot šo nodaļu, neskar pārbaudes, kuras veic, ievērojot 49. un 50. pantu.

78. pants

Kontrolpārbaudes

1.  

Veicot rūpīgo pārbaudi, primāro datu pareizību atkarībā no radītās riska pakāpes verificē ar vairākām kontrolpārbaudēm, kurās vajadzības gadījumā pārbauda arī trešo personu komercdokumentus un kuras ietver:

a) 

salīdzinājumus ar piegādātāju, klientu, pārvadātāju un citu trešo personu komercdokumentiem;

b) 

vajadzības gadījumā – krājumu daudzuma un veida fiziskās pārbaudes;

c) 

salīdzināšanu ar to finanšu plūsmu uzskaiti, kuru rezultātā tiek noslēgti darījumi, kas veikti ELGF finansēšanas sistēmā, vai kuras izriet no šādiem darījumiem;

d) 

grāmatvedības vai finanšu darījumu uzskaites pārbaudes, kas rūpīgās pārbaudes izdarīšanas brīdī liecina, ka dokumenti, kuri atrodas maksājumu aģentūras rīcībā un pamato atbalsta maksājumu labuma guvējam, ir pareizi.

2.  
Kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar komercdokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko krājumu daudzumu.
3.  
Pārbaudāmo darījumu atlasē pilnībā ņem vērā radītā riska pakāpi.
4.  
Par uzņēmumu atbildīgās personas vai trešā persona ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par rūpīgo pārbaudi, vai personām, kas ir pilnvarotas to veikt viņu vārdā, nodrošina visu komercdokumentu un papildinformācijas sniegšanu. Elektroniski uzglabātos datus nodrošina, izmantojot atbilstīgu datu nesēju.
5.  
Ierēdņi, kuri ir atbildīgi par rūpīgo pārbaudi, vai personas, kas ir pilnvarotas to veikt viņu vārdā, var pieprasīt, lai viņiem iesniegtu 1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas.

79. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis pēc pieprasījuma palīdz cita citai veikt šajā nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes šādos gadījumos:

a) 

ja uzņēmums vai trešā persona ir iedibināti citā dalībvalstī nekā tā, kurā ir veikts vai saņemts attiecīgās summas maksājums vai kurā tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam;

b) 

ja uzņēmums vai trešā persona ir iedibināti citā dalībvalstī nekā tā, kurā atrodas rūpīgajai pārbaudei vajadzīgie dokumenti un informācija.

80. pants

Plānošana un ziņošana

1.  
Dalībvalstis izstrādā kontroles plānus rūpīgajām pārbaudēm, kuras, ievērojot 77. pantu, jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu periodā.
2.  

Katru gadu pirms 15. aprīļa dalībvalstis nosūta Komisijai:

a) 

savu 1. punktā minēto kontroles plānu un rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to sadalījumu pa sektoriem, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;

b) 

detalizētu ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu attiecībā uz iepriekšējo rūpīgo pārbaužu periodu, tostarp par jebkādu rūpīgo pārbaužu rezultātiem, kuras veiktas saskaņā ar 79. pantu.

3.  
Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav informējusi dalībvalstis par savām piezīmēm, dalībvalstis īsteno to izstrādātos un Komisijai nosūtītos kontroles plānus un to grozījumus.

81. pants

Komisijas piekļuve informācijai un tās veiktās rūpīgās pārbaudes

1.  
Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas ierēdņiem ir pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu šajā nodaļā paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas sagatavoti pēc minētajām pārbaudēm, kā arī visi dati, tostarp datu apstrādes sistēmās uzglabātie dati. Minētos datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstīgu datu nesēju.
2.  
Šīs regulas 77. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu ierēdņi. Minētajās rūpīgajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas ierēdņi, bet tie nedrīkst īstenot dalībvalstu ierēdņiem piešķirtās rūpīgās pārbaudes pilnvaras. Tomēr tiem ir piekļuve tām pašām telpām un tiem pašiem dokumentiem, kas pieejami dalībvalstu ierēdņiem.
3.  
Neskarot Regulas (Euratom, EK) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96, (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un (ES) 2017/1939 noteikumus, gadījumos, kad attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz atsevišķu darbību veikšanu tikai valsts tiesību aktos īpaši noteiktiem ierēdņiem, šajās darbībās nepiedalās ne Komisijas ierēdņi, ne pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ierēdņi. Jebkurā gadījumā tie jo īpaši nepiedalās personu mājas apmeklējumos vai oficiālā personu nopratināšanā attiecīgās dalībvalsts krimināltiesību kontekstā. Tomēr tiem ir pieejama šādi iegūtā informācija.

82. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darījumu rūpīgām pārbaudēm

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredzēti šīs nodaļas vienādai piemērošanai vajadzīgie noteikumi, kas attiecas jo īpaši uz:

a) 

šīs regulas 77. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veikšanu uzņēmumu atlases, rūpīgās pārbaudes intensitātes un laika plānojuma ziņā;

b) 

šīs regulas 79. pantā minētās savstarpējās palīdzības veikšanu;

c) 

šīs regulas 80. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu saturu un jebkuru citu šajā nodaļā paredzēto paziņojumu saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



IV NODAĻA

Ar nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma un administratīvie sodi

83. pants

Ar nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma

1.  

Dalībvalstis izveido sistēmu, lai verificētu, ka turpmāk minētās labuma guvēju kategorijas pilda pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā:

a) 

labuma guvēji, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļu;

b) 

labuma guvēji, kuri saņem ikgadējos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70., 71. un 72. pantu;

c) 

labuma guvēji, kuri saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu vai Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu.

2.  

Dalībvalstis, kuras piemēro Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu, var izveidot vienkāršotu kontroles sistēmu:

a) 

attiecībā uz labuma guvējiem, kuri saņem maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu; vai

b) 

attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem, kā dalībvalstis tos definējušas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu, kuri nepiesakās šādiem maksājumiem.

Ja dalībvalsts nepiemēro Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu, tā var izveidot vienkāršotu kontroles sistēmu lauksaimniekiem, kuru saimniecības maksimālais lielums nepārsniedz 5 hektārus lauksaimniecības zemes, kas deklarēta saskaņā ar šīs regulas 69. panta 1. punktu.

3.  
Lai nodrošinātu atbilstību nosacījumu sistēmai, dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas.

Minētās sistēmas ir saderīgas ar 1. un 2. punktā minētajām kontroles sistēmām.

4.  
Dalībvalstis katru gadu izskata 1. un 2. punktā minētās kontroles sistēmas, ņemot vērā sasniegtos rezultātus.
5.  

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“prasība” ir katra atsevišķa Savienības tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība, kas ir noteikta ar kādu konkrētu tiesību aktu un pēc būtības atšķiras no visām pārējām prasībām tajā pašā tiesību aktā, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 12. pantā;

b) 

“tiesību akts” ir katra atsevišķā direktīva un regula, kas minēta Regulas (ES) 2021/2115 12. pantā;

c) 

“neatbilstības atkārtošanās” ir neatbilstība vienai un tai pašai prasībai vai standartam vairāk nekā vienu reizi secīgā trīs kalendāro gadu laikposmā, ar noteikumu, ka labuma guvējs ir bijis informēts par iepriekšējo neatbilstību un attiecīgā gadījuma tam ir bijusi iespēja veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu minēto iepriekšējo neatbilstību.

6.  

Lai izpildītu savus kontroles pienākumus, kas noteikti 1. –4. punktā, dalībvalstis:

a) 

iekļauj pārbaudes uz vietas, kurās verificē to, kā labuma guvēji pilda Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā noteiktos pienākumus;

b) 

ņemot vērā attiecīgās prasības, standartus, tiesību aktus vai nosacījumu sistēmas jomas, var nolemt izmantot pārbaudes, tostarp administratīvās pārbaudes, ko veic saskaņā ar kontroles sistēmām, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai, standartam, tiesību aktam vai nosacījumu sistēmas jomai, ar noteikumu, ka šo pārbaužu rezultativitāte ir vismaz līdzvērtīga a) apakšpunktā minēto pārbaužu uz vietas rezultativitātei;

c) 

attiecīgā gadījumā var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības sistēmu, vai citas attiecīgas tehnoloģijas, kuras tām palīdz veikt a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas;

d) 

izveido kontrolizlasi attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm uz vietas, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kurā:

i) 

ņem vērā, piemērojot svēruma koeficientus, lauku saimniecību struktūru, objektīvu neatbilstības risku un – attiecīgā gadījumā – labuma guvēju dalību lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumos, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 15. pantā,

ii) 

iekļauj nejaušības komponentu, un

iii) 

nodrošina, ka kontrolizlase aptver vismaz 1 % labuma guvēju, kas uzskaitīti šā panta 1. punktā;

e) 

attiecībā uz nosacījumu sistēmas pienākumiem attiecībā uz Padomes Direktīvu 96/22/EK ( 11 ) uzskata, ka, piemērojot uzraudzības plānos paredzēto konkrēto izlases lielumu, ir izpildīta šā punkta d) apakšpunktā noteiktā prasība par minimālo īpatsvaru;

f) 

gadījumā, ja tās izmanto 2. punktā minēto vienkāršoto kontroles sistēmu, var nolemt pārbaudēs uz vietas, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, neiekļaut minētajā apakšpunktā noteikto pienākumu izpildes verifikāciju, ja var pierādīt, ka gadījumā, ja konkrētie labuma guvēji neizpildītu savus pienākumus, tam nebūtu būtiskas ietekmes uz attiecīgo tiesību aktu un standartu mērķu īstenošanu.

84. pants

Ar nosacījumu sistēmu saistītā administratīvo sodu sistēma

1.  
Dalībvalstis izveido sistēmu, kas paredz administratīvo sodu piemērošanu labuma guvējiem, kuri minēti šīs regulas 83. panta 1. punktā un kuri jebkurā attiecīgā kalendārā gada laikā nepilda pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā.

Pirmajā daļā minētos administratīvos sodus piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo labuma guvēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

neatbilstība ir saistīta ar labuma guvēja lauksaimniecisko darbību;

b) 

neatbilstība attiecas uz saimniecību, kas definēta Regulas (ES) 2021/2115 3. panta 2) punktā, vai citām platībām, ko pārvalda labuma guvējs un kas atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā.

Tomēr attiecībā uz meža platībām pirmajā daļā minēto administratīvo sodu nepiemēro, ja par attiecīgo platību atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70. un 71. pantu nav pieprasīts.

2.  

Savās administratīvo sodu sistēmās, kas minētas 1. punktā, dalībvalstis:

a) 

iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad lauksaimniecības zeme vai lauksaimniecības uzņēmums vai to daļa attiecīgā kalendārā gada vai gadu laikā tiek nodoti citām personām; minētie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstību piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi vai saimniecību, un personām, kuras to pārņem;

b) 

neatkarīgi no 1. punkta var nolemt nepiemērot administratīvo sodu labuma guvējam par katru kalendāro gadu, ja soda summa ir 100 EUR vai mazāk; tomēr labuma guvēju informē par neatbilstības konstatējumu un par pienākumu veikt korektīvus pasākumus nākotnē;

c) 

paredz, ka administratīvais sods netiek uzlikts, ja:

i) 

neatbilstību ir izraisījusi nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi saskaņā ar 3. pantu;

ii) 

neatbilstība ir radusies publiskas iestādes rīkojuma dēļ.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā “nodošana” ir jebkāds darījums, ar ko lauksaimniecības zeme vai lauksaimniecības uzņēmums, vai to daļa pārstāj būt tās personas rīcībā, kura tos nodod.

3.  
Administratīvā soda piemērošana neietekmē to izdevumu likumību un pareizību, uz kuriem tas attiecas.

85. pants

Administratīvo sodu piemērošana un aprēķināšana

1.  
Šīs regulas 84. pantā minētos administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 83. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kuri attiecīgajam labuma guvējam ir piešķirti vai ir piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem, ko labuma guvējs ir iesniedzis vai iesniegs neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā. Samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami tajā kalendārajā gadā, kurā notikusi neatbilstība. Tomēr, ja nav iespējams noteikt kalendāro gadu, kurā notikusi neatbilstība, samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā.

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus un no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu. Uzliktie administratīvie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Administratīvo sodu pamatā ir kontroles, ko veic saskaņā ar 83. panta 6. punktu.

2.  
Samazinājuma apmērs parasti ir 3 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.
3.  
Administratīvo sodu nepiemēro, ja neatbilstībai nav seku vai tās ir tikai nenozīmīgas attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanai.

Dalībvalstis izveido informēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka labuma guvēji ir informēti par konstatēto neatbilstību un iespējamiem veicamiem korektīviem pasākumiem. Šis mehānisms ietver arī konkrētus lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 15. pantā un kuru apmeklēšanu attiecīgajiem labuma guvējiem var noteikt par obligātu.

4.  
Ja dalībvalsts neatbilstības gadījumu konstatēšanai izmanto 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu, tā var nolemt piemērot mazāku procentuālo samazinājumu, nekā paredzēts šā panta 2. punktā.
5.  
Ja neatbilstība smagi ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu vai rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, piemēro lielāku procentuālo samazinājumu, nekā paredzēts 2. punktā.
6.  
Ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados, procentuālais samazinājums parasti ir 10 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas. Turpmāku vienas un tās pašas neatbilstības atkārtošanos, kurai labuma guvējs nesniedz pamatotu iemeslu, uzskata par tīšas neatbilstības gadījumiem.

Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir vismaz 15 % no 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.

7.  
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un šajā nodaļā paredzēto administratīvo sodu iedarbīgumu, samērīgumu un atturošo ietekmi, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar detalizētiem noteikumiem par minēto sodu piemērošanu un aprēķināšanu.

86. pants

Summas, kas izriet no administratīvajiem sodiem par nosacījumu sistēmas neievērošanu

Dalībvalstis drīkst paturēt 25 % no summām, kas izriet no 85. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas.



V NODAĻA

Ar sociālo nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma un administratīvie sodi

87. pants

Ar sociālo nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma

1.  
Dalībvalstis izveido sistēmu, kas paredz administratīvo sodu piemērošanu labuma guvējiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 14. pantā un kuri neievēro sociālo nosacījumu sistēmas noteikumus, kas uzskaitīti minētās regulas IV pielikumā.

Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto savas piemērojamās kontroles un izpildes sistēmas sociālo un nodarbinātības tiesību aktu jomā un piemērojamos darba standartus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2021/2115 14. pantā un Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētie labuma guvēji pilda Regulas (ES) 2021/2115 IV pielikumā minētos pienākumus.

2.  
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek skaidri nodalīti pienākumi starp iestādēm vai struktūrām, kuras ir atbildīgas par sociālo un nodarbinātības tiesību aktu un piemērojamo darba standartu izpildi, no vienas puses, un maksājumu aģentūrām, no otras puses; maksājumu aģentūru uzdevums ir maksājumu izpilde un sodu piemērošana saskaņā ar sociālo nosacījumu mehānismu.

88. pants

Ar sociālo nosacījumu sistēmu saistītā administratīvo sodu sistēma

1.  
Šīs regulas 87. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās sistēmas ietvaros maksājumu aģentūrai vismaz reizi gadā paziņo par neatbilstības gadījumiem, kuros 87. panta 2. punktā minētās iestādes vai struktūras šajā sakarā ir pieņēmušas izpildāmus lēmumus. Šajā paziņojumā iekļauj attiecīgās neatbilstības smaguma, apmēra, pastāvīguma vai atkārtošanās un tīšuma novērtējumu un klasifikāciju. Lai veiktu šādu novērtējumu, dalībvalstis var izmantot jebkuru piemērojamo valsts sistēmu darba sankciju klasifikācijai. Paziņojumā maksājumu aģentūrai ievēro 87. panta 2. punktā minēto iestāžu un struktūru iekšējo organizāciju, uzdevumus un procedūras.

Maksājumu aģentūrai paziņo tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo labuma guvēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts; un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

neatbilstība ir saistīta ar labuma guvēja lauksaimniecisko darbību;

b) 

neatbilstība attiecas uz saimniecību, kas definēta Regulas (ES) 2021/2115 3. panta 2) punktā, vai citām platībām, ko pārvalda labuma guvējs un kas atrodas vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā.

2.  

Savās administratīvo sodu sistēmās, kas minētas 87. panta 1. punktā, dalībvalstis:

a) 

var nolemt nepiemērot administratīvo sodu labuma guvējam par katru kalendāro gadu, ja soda summa ir 100 EUR vai mazāk; tomēr labuma guvēju informē par neatbilstības konstatējumu un pienākumu veikt korektīvus pasākumus nākotnē;

b) 

paredz, ka administratīvais sods netiek uzlikts, ja:

i) 

neatbilstību ir izraisījusi nepārvarama vara;

ii) 

neatbilstība ir radusies publiskas iestādes rīkojuma dēļ.

3.  
Administratīvā soda piemērošana neietekmē to izdevumu likumību un pareizību, uz kuriem tas attiecas.

89. pants

Administratīvā soda piemērošana un aprēķināšana

1.  
Administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 83. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kuri attiecīgajam labuma guvējam ir piešķirti vai ir piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem, ko labuma guvējs ir iesniedzis vai iesniegs neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā. Samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami tajā kalendārajā gadā, kurā notikusi neatbilstība. Tomēr, ja nav iespējams noteikt kalendāro gadu, kurā notikusi neatbilstība, samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas piešķirti vai piešķirami neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā.

Lai aprēķinātu minētos samazinājumus un no finansējuma izslēdzamās summas, atbilstoši 87. panta 2. punktā minēto iestāžu vai struktūru novērtējumam ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu. Uzliktie administratīvie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Administratīvo sodu piemērošanai un aprēķināšanai mutatis mutandis piemēro 85. panta 2., 5. un 6. punkta attiecīgos noteikumus.

2.  
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un šajā nodaļā paredzētās administratīvo sodu iedarbīgumu, samērīgumu un atturošo ietekmi, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar detalizētiem noteikumiem par minēto sodu piemērošanu un aprēķināšanu.



V SADAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI



I NODAĻA

Informācijas nodošana

90. pants

Informācijas nosūtīšana

1.  

Papildus to paziņošanas pienākumiem, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju, deklarācijas un dokumentus:

a) 

par akreditētām maksājumu aģentūrām un izraudzītām un akreditētām koordinējošām struktūrām:

i) 

akreditācijas un, attiecīgā gadījumā, izraudzīšanas dokumentu,

ii) 

funkciju (akreditēta maksājumu aģentūra vai izraudzīta un akreditēta koordinējošā struktūra),

iii) 

attiecīgā gadījumā – akreditācijas atsaukumu;

b) 

par sertifikācijas struktūrām:

i) 

nosaukumu,

ii) 

adresi;

c) 

par pasākumiem, kas saistīti ar ELGF un ELFLA finansētām darbībām:

i) 

akreditētās maksājumu aģentūras vai izraudzītas un akreditētās koordinējošās struktūras parakstītas izdevumu deklarācijas, ko izmanto arī kā maksājuma pieprasījumus, kopā ar vajadzīgo informāciju;

ii) 

attiecībā uz ELGF – finansējuma vajadzību aplēses, un attiecībā uz ELFLA – atjauninātas aplēses par izdevumu deklarācijām, ko iesniegs gada laikā, un aplēses par izdevumu deklarācijām attiecībā uz nākamo finanšu gadu;

iii) 

akreditēto maksājumu aģentūru pārvaldības deklarāciju un gada pārskatus.

2.  
Dalībvalstis regulāri informē Komisiju par IV sadaļas II nodaļā minētās integrētās sistēmas piemērošanu. Komisija par šo tematu organizē viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm.

91. pants

Konfidencialitāte

1.  
Dalībvalstis un Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kura darīta zināma vai iegūta, veicot inspekcijas vai grāmatojumu noskaidrošanas pasākumus saskaņā ar šo regulu.

Uz minēto informāciju attiecas Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 8. pantā paredzētie noteikumi.

2.  
Neskarot valstu noteikumus tiesvedības jomā, IV sadaļas III nodaļā minētajā rūpīgajā pārbaudē savākto informāciju aizsargā kā dienesta noslēpumu. To neizpauž nevienai personai, izņemot personas, kurām sakarā ar to pienākumiem dalībvalstīs vai Savienības iestādēs tā ir jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus.

92. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz informācijas nodošanu

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par:

a) 

to, kādā formā, ar kādu saturu, cik bieži, kādos termiņos un kādā kārtībā Komisijai nosūta vai dara pieejamu šādu informāciju:

i) 

izdevumu deklarācijas un izdevumu aplēses un to atjauninājumus, tostarp piešķirtos ieņēmumus,

ii) 

maksājumu aģentūru pārvaldības deklarāciju un gada pārskatus,

iii) 

ziņojumus par pārskatu apliecināšanu,

iv) 

akreditēto maksājumu aģentūru, izraudzīto un akreditēto koordinējošo struktūru un izraudzīto sertifikācijas struktūru nosaukumus un identifikācijas datus,

v) 

kārtību, kādā iegrāmatojami un izmaksājami ELGF un ELFLA finansētie izdevumi,

vi) 

paziņojumi par finanšu korekcijām, ko dalībvalstis veikušas saistībā ar lauku attīstības intervencēm,

vii) 

informāciju par pasākumiem, kas veikti, ievērojot 59. pantu;

b) 

kārtību, kādā organizējama informācijas un dokumentu apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm, un informācijas sistēmu ieviešanu, tostarp ar šīm sistēmām apstrādājamo datu veidu, formu un saturu un šo datu uzglabāšanas noteikumus;

c) 

dalībvalstu paziņojumiem Komisijai par informāciju, dokumentiem, statistiku un ziņojumiem, kā arī par šādas paziņošanas termiņiem un metodēm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



II NODAĻA

Euro izmantošana

93. pants

Vispārējie principi

1.  
Summas, kas norādītas Komisijas īstenošanas lēmumos, ar kuriem apstiprina KLP stratēģiskos plānus, Komisijas saistību un maksājumu summas, dalībvalstu apliecinātās vai sertificētās izdevumu summas un summas dalībvalstu izdevumu deklarācijās izsaka un izmaksā euro.
2.  
Lauksaimniecības tiesību aktos noteiktās cenas un summas izsaka euro.

Minētās cenas un summas piešķir vai iekasē euro dalībvalstīs, kuras ir pieņēmušas euro, un valsts valūtā dalībvalstīs, kuras euro nav pieņēmušas.

94. pants

Valūtas kurss un noteicošā diena

1.  
Dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas euro, 93. panta 2. punktā minētās cenas un summas konvertē valsts valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu.
2.  

Valūtas kursa noteicošā diena ir:

a) 

attiecībā uz summām, ko iekasē vai piešķir tirdzniecībā ar trešām valstīm, – muitas importa vai eksporta formalitāšu nokārtošanas diena;

b) 

visos pārējos gadījumos – tā notikuma diena, ar kuru tiek sasniegts darbības ekonomiskais mērķis.

3.  
Ja Regulā (ES) 2021/2115 paredzēto tiešo maksājumu labuma guvējam veic valūtā, kas nav euro, dalībvalstis euro izteikto atbalsta summu konvertē valsts valūtā, pamatojoties uz pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto valūtas kursu pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt veikt valūtas konvertēšanu, pamatojoties uz vidējo valūtas kursu, ko ECB noteikusi mēnesī pirms tā gada 1. oktobra, par kuru piešķirts atbalsts. Dalībvalstis, kas izvēlas minēto iespēju, minēto vidējo kursu nosaka un publicē pirms attiecīgā gada 1. decembra.

4.  
Attiecībā uz ELGF dalībvalstis, kuras nav ieviesušas euro, izdevumu deklarāciju sagatavošanā piemēro to pašu valūtas kursu, ko tās izmantoja, lai veiktu maksājumus labuma guvējiem vai saņemtu ieņēmumus, saskaņā ar šo nodaļu.
5.  

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par minētajām noteicošajām dienām un izmantojamo valūtas kursu. Konkrēto noteicošo dienu nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

a) 

pēc iespējas drīzāku valūtas kursa korekciju faktisko piemērojamību;

b) 

noteicošo dienu līdzību tādās pašās darbībās, kas veiktas tirgus organizācijas satvarā;

c) 

noteicošo dienu sakarību attiecībā uz dažādām cenām un summām, kas saistītas ar tirgus organizāciju;

d) 

pārbaužu realizējamību un rezultativitāti attiecībā uz atbilstošu valūtas kursu piemērošanu.

6.  
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par valūtas kursu, kas piemērojams, kad tiek sagatavotas izdevumu deklarācijas un intervences krājumu darbības tiek iegrāmatotas maksājumu aģentūras kontos.

95. pants

Aizsardzības pasākumi un atkāpes

1.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aizsargā Savienības tiesību aktu piemērošanu, ja to var apdraudēt ārkārtēja monetāra rakstura prakse attiecībā uz valsts valūtu. Ar minētajiem īstenošanas aktiem var atkāpties no spēkā esošajiem noteikumiem vienīgi uz laiku, kas ir noteikti nepieciešams. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.

Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis.

2.  

Ja ir ticams, ka ārkārtēja monetāra rakstura prakse attiecībā uz valsts valūtu varētu apdraudēt Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar atkāpēm no šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

a) 

ja dalībvalsts izmanto nepieņemamus maiņas paņēmienus, piemēram, vairākus valūtas kursus, vai izmanto bārterlīgumus,

b) 

ja dalībvalstīm ir valūtas, kuras nav kotētas oficiālos ārvalstu valūtas tirgos, vai ja šo valūtu tendence var radīt tirdzniecības izkropļojumus.

96. pants

Euro izmantošana dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro

1.  
Ja dalībvalsts, kas nav pieņēmusi euro, nolemj izdevumus, ko rada lauksaimniecības tiesību akti, maksāt euro, nevis attiecīgās valsts valūtā, šī dalībvalsts veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka euro izmantošana nerada sistemātiskas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts valūtas izmantošanu.
2.  
Šā panta 1. punktā minētos plānotos pasākumus dalībvalsts paziņo Komisijai pirms to stāšanās spēkā. Šie pasākumi nestājas spēkā, kamēr Komisija minētajai dalībvalstij nav paziņojusi savu piekrišanu.



III NODAĻA

Ziņojumi

97. pants

Gada finanšu ziņojums

Komisija katru gadu, kas seko budžeta gadam, līdz 30. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei finanšu ziņojumu par ELGF un ELFLA pārvaldību iepriekšējā budžeta gadā.



IV NODAĻA

Pārredzamība

98. pants

Ar labuma guvējiem saistītās informācijas publicēšana

1.  
Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. un 4. punkta nolūkos un saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu ex post tiek publicēts ELGF un ELFLA labuma guvēju saraksts, tostarp – attiecīgā gadījumā – informācija par grupām, kurās labuma guvēji ir iesaistīti, saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punktu, kuru minētie labuma guvēji tām snieguši saskaņā ar šīs regulas 59. panta 4. punktu.
2.  
Attiecīgā gadījumā ELFLA un ELGF labuma guvējiem piemēro Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta a), b), d) līdz j) un l) apakšpunktu un 49. panta 4. punktu. Minētās regulas 49. panta 3. punkta e) apakšpunktu piemēro vienīgi darbības nolūkos. Attiecībā uz ELFLA piemēro minētās regulas 49. panta 3. punkta k) apakšpunktu.
3.  

Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“darbība” ir pasākums, nozare vai intervenču veids;

b) 

“darbības kopējās izmaksas” ir to maksājumu summas, kas atbilst katram ELGF vai ELFLA finansētajam pasākumam, nozarei vai intervenču veidam un ko katrs labuma guvējs ir saņēmis attiecīgajā finanšu gadā; attiecībā uz maksājumiem, kas atbilst ELFLA finansētajiem intervenču veidiem, publicējamās summas atbilst kopējam publiskajam finansējumam, kas ietver gan Savienības, gan valsts iemaksu;

c) 

“darbības atrašanās vietas indikators vai ģeolokācijas dati” ir pašvaldība, kurā labuma guvējs dzīvo vai ir reģistrēts, un pasta indekss vai tā daļa (ja pieejams), pēc kā nosaka pašvaldību.

4.  
Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. un 4. punktā minēto informāciju katra dalībvalsts dara pieejamu vienā tīmekļa vietnē. Šāda informācija ir pieejama divus gadus no tās sākotnējās publicēšanas dienas.

Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstis nepublicē, ja atbalsta summa, ko labuma guvējs saņēmis vienā gadā, ir vienāda ar vai mazāka par 1 250  EUR.

99. pants

Labuma guvēju informēšana par tādu datu publicēšanu, kas uz tiem attiecas

Dalībvalstis informē labuma guvējus par to, ka ar tiem saistīti dati tiks publicēti saskaņā ar 98. pantu un ka Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkos šādus datus var apstrādāt Savienības un dalībvalstu revīzijas un izmeklēšanas struktūras.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 prasībām attiecībā uz personas datiem dalībvalstis informē labuma guvējus par viņu tiesībām, kas paredzētas minētajā regulā, un par procedūrām, kas piemērojamas minēto tiesību izmantošanai.

100. pants

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pārredzamību

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par:

a) 

98. un 99. pantā paredzētās publicēšanas formu, tostarp veidu, kā informāciju pasniegt sadalījumā pa pasākumiem, nozarēm vai intervenču veidiem, un paredzētās publicēšanas termiņiem;

b) 

99. panta vienādu piemērošanu;

c) 

sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 103. panta 3. punktā.



V NODAĻA

Personas datu aizsardzība

101.pants

Personas datu apstrāde un aizsardzība

1.  
Neskarot 98., 99. un 100. pantu, dalībvalstis un Komisija vāc personas datus nolūkā īstenot savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, revīzijas, uzraudzības un izvērtēšanas pienākumus saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši tos, kas noteikti II sadaļas II nodaļā, III sadaļas III un IV nodaļā, IV sadaļā un V sadaļas III nodaļā, kā arī statistikas nolūkos un neapstrādā šos datus veidā, kas ar minēto nolūku nav saderīgs.
2.  
Ja personas datus apstrādā uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, kā arī statistikas vajadzībām, tos padara anonīmus.
3.  
Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. Jo īpaši šādus datus neuzglabā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ilgāku laiku, nekā tas ir vajadzīgs nolūkiem, kādiem tie ir vākti vai kādiem tie ir turpmāk apstrādāti, ņemot vērā minimālos uzglabāšanas periodus, kas noteikti piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos.
4.  
Dalībvalstis informē datu subjektus par to, ka valsts un Savienības struktūras var apstrādāt viņu personas datus saskaņā ar šā panta 1. punktu un ka šajā sakarā datu subjektiem ir datu aizsardzības tiesības, kas paredzētas Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.



VI SADAĻA

DELEĢĒTI AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

102. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 11. panta 1. punktā, 17. panta 5. punktā, 23. panta 2. punktā, 38. panta 2. punktā, 40. panta 3. punktā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 4. un 5. punktā, 47. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 6. punktā, 60. panta 3. punktā, 64. panta 3. punktā, 74. pantā, 76. panta 2. punktā, 85. panta 7. punktā, 89. panta 2. punktā, 94. panta 5. un 6. punktā, 95. panta 2. punktā un 105. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2021. gada 7. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 1. punktā, 17. panta 5. punktā, 23. panta 2. punktā, 38. panta 2. punktā, 40. panta 3. punktā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 4. un 5. punktā, 47. panta 1. punktā, 52. panta 1. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 6. punktā, 60. panta 3. punktā, 64. panta 3. punktā, 74. pantā, 76. panta 2. punktā, 85. panta 7. punktā, 89. panta 2. punktā, 94. panta 5. un 6. punktā, 95. panta 2. punktā un 105. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 11. panta 1. punktu, 17. panta 5. punktu, 23. panta 2. punktu, 38. panta 2. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 44. panta 4. un 5. punktu, 47. panta 1. punktu, 52. panta 1. punktu, 54. panta 4. punktu, 55. panta 6. punktu, 60. panta 3. punktu, 64. panta 3. punktu, 74. pantu, 76. panta 2. punktu, 85. panta 7. punktu, 89. panta 2. punktu, 94. panta 5. un 6. punktu, 95. panta 2. punktu un 105. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

103. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja, ko sauc Lauksaimniecības fondu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Šīs regulas 11., 12., 17., 18., 23., 26., 32., 39. līdz 44., 47., 51. līdz 55., 58., 59., 60., 64., 75., 82., 92., 95. un 100. panta nolūkos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiešo maksājumu intervencēm, intervencēm konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervencēm un tirgu kopīgo organizāciju, Komisijai attiecīgi palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, Kopējās lauksaimniecības politikas komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/2115, un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.



VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

104.pants

Atcelšana

1.  
Regula (ES) Nr. 1306/2013 tiek atcelta.

Tomēr:

a) 

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9., 17., 21. un 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 40. līdz 43., 51., 52., 54., 56., 59., 63., 64., 67., 68., 70. līdz 75., 77., 91. līdz 97., 99. un 100. pantu, 102. panta 2. punktu un 110. un 111. pantu turpina piemērot:

i) 

attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par atbalsta shēmām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 attiecībā uz 2022. kalendāro gadu un pirms tā;

ii) 

pasākumiem, kas saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 tiek īstenoti līdz 2022. gada 31. decembrim;

▼C1

iii) 

atbalsta shēmām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2117 ( 12 ) 5. panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un 5. panta 7. punktā, attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1308/2013, tiek īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra un līdz minēto atbalsta shēmu beigām; un

▼B

iv) 

saistībā ar ELFLA – attiecībā uz izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un maksājumiem, ko maksājumu aģentūra veikusi lauku attīstības programmu īstenošanas ietvaros, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

b) 

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 69. pantu turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par atbalsta shēmām, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un lauku attīstības programmu īstenošanas ietvaros, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, un citiem KLP pasākumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II sadaļas I nodaļā un īstenoti pirms 2023. gada 1. janvāra;

c) 

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 2. punktu turpina piemērot attiecībā uz ieņēmumiem, kas deklarēti lauku attīstības programmu īstenošanas ietvaros, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, Regulu (EK) Nr. 1698/2005 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 27/2004 ( 13 );

d) 

Regulu (ES) Nr. 1306/2013 turpina piemērot attiecībā uz izdevumiem, kas izriet no juridiskām saistībām, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 155. panta 2. punktā. Neatkarīgi no tā izdevumiem, par kuriem Komisijai paziņots saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 155. panta 2. punktu, piemēro šīs regulas 31. pantu, ko šajā nolūkā uzskata par intervences veidu.

2.  
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, uz Regulu (ES) 2021/2115 un uz Regulu (ES) 1308/2013 un lasa saskaņā ar pielikumā doto atbilstības tabulu.

105. pants

Pārejas pasākumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 102. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu raitu pāreju no kārtības, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 1306/2013, kā minēts šīs regulas 104. pantā, uz to, kas noteikta šajā regulā, šo regulu papildinot ar atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un ar to papildinājumiem.

106. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr 16. pantu attiecībā uz ELGF piemēro izdevumiem, kas radušies no 2022. gada 16. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA



Regula (ES) Nr. 1306/2013

Šī regula

Regula (ES) 2021/2115

Regula (ES) Nr. 1308/2013

1. pants

1. pants

—

—

2. pants

2. un 3. pants

—

—

3. pants

4. pants

—

—

4. pants

5. pants

—

—

5. pants

6. pants

—

—

6. pants

7. pants

—

—

7. panta 1., 2. un 3. punkts

9. pants

—

—

7. panta 4. un 5. punkts

10. pants

—

—

7. panta 6. punkts

—

—

—

8. pants

11. pants

—

—

9. pants

12. pants

—

—

10. pants

37. panta a) punkts

—

—

11. pants

44. panta 1. punkts

—

—

12. pants

—

15. panta 1., 2. un 4. punkts

—

13. panta 1. punkts

—

15. panta 3. punkts

—

13. panta 2. un 3. punkts

—

—

—

14. pants

—

—

—

15. pants

—

—

—

16. pants

14. pants

—

—

17. pants

20. pants

—

—

18. pants

21. pants

—

—

19. pants

22. pants

—

—

20. pants

23. pants

—

—

21. pants

24. pants

—

—

22. pants

25. pants

—

—

23. pants

26. pants

—

—

24. pants

15. pants

—

—

25. pants

16. pants

—

—

26. pants

17. pants

—

—

27. pants

18. pants

—

—

28. pants

19. pants

—

—

29. pants

—

—

—

30. pants

36. pants

—

—

31. pants

27. pants

—

—

32. pants

28. pants

—

—

33. pants

29. pants

—

—

34. pants

30. pants

—

—

35. pants

31. pants

—

—

36. pants

32. pants

—

—

37. pants

33. pants

—

—

38. pants

34. pants

—

—

39. pants

35. pants

—

—

40. pants

38. pants

—

—

41. pants

39. pants

—

—

42. pants

—

—

—

43. pants

45. pants

—

—

44. pants

43. panta 1. punkts

—

—

45. pants

46. pants

—

—

46. pants

43. panta 2. punkts un 47. pants

—

—

47. pants

49. pants

—

—

48. pants

50. pants

—

—

49. pants

51. panta 1. un 2. punkts

—

—

50. pants

51. panta 3. punkts un 52. pants

—

—

51. pants

53. pants

—

—

52. pants

55. pants

—

—

53. pants

—

—

—

54. pants

—

—

—

55. pants

56. pants

—

—

56. pants

57. pants

—

—

57. pants

58. pants

—

—

58. pants

59. pants

—

—

59. pants

—

—

—

60. pants

62. pants

—

—

61. pants

63. pants

—

—

62. pants

60. pants

—

—

63. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. līdz 5. punkts

—

—

—

63. panta 1. punkta otrā daļa

61. pants

—

—

64. pants

—

—

—

65. pants

—

—

—

66. pants

64. pants

—

—

67. pants

65. pants

—

—

68. pants

66. pants

—

—

69. panta 1. punkta pirmā daļa

67. panta 1. punkta otrā daļa

—

—

69. panta 1. punkta otrā daļa

—

—

—

69. panta 1. punkta trešā daļa

67. panta 1. punkta ceturtā daļa

—

—

69. panta 2. punkts

67. panta 2. punkts

—

—

70. pants

68. pants

—

—

71. pants

73. pants

—

—

72. pants

69. pants

—

—

73. pants

71. pants

—

—

74. panta 1. punkts

72. pants

—

—

74. panta 2., 3. un 4. punkts

—

—

—

75. pants

44. panta 2., 3. un 5. punkts

—

—

76. pants

74. pants

—

—

77. pants

—

—

—

78. pants

75. pants

—

—

79. pants

76. pants

—

—

80. pants

77. panta 1., 2. un 5. punkts

—

—

81. pants

78. panta 1., 2. un 3. punkts

—

—

82. panta 1. un 2. punkts

78. panta 4. un 5. punkts

—

—

82. panta 3. un 4. punkts

—

—

—

83. panta 1. punkts

79. pants

—

—

83. panta 2. un 3. punkts

—

—

—

84. panta 1., 2., 3. un 4. punkts

80. pants

—

—

84. panta 5. punkts

—

—

—

84. panta 6. punkts

77. panta 4. punkts

—

—

85. panta 1., 3. un 4. punkts

77. panta 3. punkts

—

—

85. panta 2. punkts

—

—

—

86. panta 1. punkts

80. panta 2. punkta b) apakšpunkts

—

—

86. panta 2. punkts

—

—

—

87. pants

81. pants

—

—

88. pants

82. pants

—

—

89. pants

—

—

90.a pants

90. pants

—

—

116.a pants

91. pants

—

12. pants

—

92. pants

—

12. pants

—

93. pants

—

12. pants

—

94. pants

—

14. pants

—

95. pants

—

—

—

96. pants

83. pants

—

—

97. pants

84. pants

—

—

98. pants

—

—

—

99. pants

85. pants

—

—

100. pants

86. pants

—

—

101. panta 1. punkts

—

—

—

101. panta 2. punkts

85. panta 7. punkts

—

—

102. pants

90. pants

—

—

103. pants

91. pants

—

—

104. pants

92. pants

—

—

105. pants

93. pants

—

—

106. pants

94. pants

—

—

107. pants

95. pants

—

—

108. pants

96. pants

—

—

109. pants

97. pants

—

—

110. pants

—

128. pants

—

111. pants

98. panta 1., 2. un 3. punkts

—

—

112. pants

98. panta 4. punkts

—

—

113. pants

99. pants

—

—

114. pants

100. pants

—

—

115. pants

102. pants

—

—

116. pants

103. pants

—

—

117. pants

101. pants

—

—

118. pants

—

—

—

119. pants

104. pants

—

—

119.a pants

—

—

—

120. pants

105. pants

—

—

121. pants

106. pants

—

—

I pielikums

—

—

—

II pielikums

—

III pielikums

—

III pielikums

Pielikums

—

—


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

( 3 ) Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

( 8 ) Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

( 11 ) Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

( 12 )  ►C1  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 262. lpp.). ◄

( 13 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 27/2004 (2004. gada 5. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus pārejas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pasākumu finansēšanu, kuru veic ELVGF Garantiju nodaļa, Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 5, 9.1.2004., 36. lpp.).

Top