EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02021R0821-20220505

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/821/2022-05-05

02021R0821 — LV — 05.05.2022 — 002.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/821

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija)

(OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1 (2021. gada 20. oktobris),

  L 3

1

6.1.2022

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/699 (2022. gada 3. maijs),

  L 130I

1

4.5.2022


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 020, 31.1.2022, lpp 282 (2022/1)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/821

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija)



I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Ar šo regulu nosaka Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei.

2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“divējāda lietojuma preces” ir preces, arī programmatūra un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un pie kurām pieder preces, ko var izmantot kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču vai to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, tostarp visas preces, ko var izmantot gan ar sprādzienierīcēm nesaistītiem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanā;

2) 

“eksports” ir:

a) 

eksporta procedūra Savienības Muitas kodeksa 269. panta nozīmē;

b) 

reeksports Savienības Muitas kodeksa 270. panta nozīmē; reeksports notiek arī tad, ja, veicot tranzītu caur Savienības muitas teritoriju saskaņā ar šā panta 11. punktu, ir jāiesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarācija, jo mainījies preču galamērķis;

c) 

izvešanas pārstrādei procedūra Savienības Muitas kodeksa 259. panta nozīmē vai

d) 

programmatūras vai tehnoloģiju pārsūtīšana uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp faksu, tālruni, elektronisko pastu vai jebkurus citus elektroniskos līdzekļus; tas ietver šādas programmatūras un tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanu elektroniskā veidā fiziskām vai juridiskām personām vai personālsabiedrībām ārpus Savienības muitas teritorijas; tas ietver arī tehnoloģiju nodošanu mutvārdu formā gadījumā, ja tehnoloģija tiek aprakstīta, izmantojot balss pārraidīšanas līdzekli;

3) 

“eksportētājs” ir:

a) 

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kurai eksporta deklarācijas vai reeksporta deklarācijas, vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas pieņemšanas brīdī ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un kurai ir pilnvaras izsūtīt preces no Savienības muitas teritorijas; ja nav noslēgts eksporta līgums vai līguma turētājs nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, kurai ir pilnvaras izsūtīt preces no Savienības muitas teritorijas;

b) 

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kura pieņem lēmumu pārsūtīt programmatūru vai tehnoloģiju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp faksu, tālruni, elektronisko pastu, vai jebkurus citus elektroniskos līdzekļus, uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas vai šādu programmatūru vai tehnoloģiju darīt pieejamu elektroniskā veidā fiziskām vai juridiskām personām vai personālsabiedrībām ārpus Savienības muitas teritorijas.

Ja saskaņā ar līgumu, uz kura pamata veic eksportu, tiesības rīkoties ar divējāda lietojuma preci ir personai, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies ārpus Savienības muitas teritorijas, eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības muitas teritorijā;

c) 

ja a) vai b)apakšpunkts nav piemērojams, jebkura fiziska persona, kura pārvieto eksportējamās divējāda lietojuma preces, ja šīs divējāda lietojuma preces ir tās personīgajā bagāžā, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/2446 ( 1 ) 1. panta 19. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

4) 

“eksporta deklarācija” ir akts, ar ko jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība noteiktā veidā un kārtībā pauž vēlmi piemērot eksporta procedūru 1. punktā norādītajām divējāda lietojuma precēm;

5) 

“reeksporta deklarācija” ir akts Savienības Muitas kodeksa 5. panta 13. punkta nozīmē;

6) 

“izvešanas kopsavilkuma deklarācija” ir akts Savienības Muitas kodeksa 5. panta 10. punkta nozīmē;

7) 

“starpniecības pakalpojumi” ir:

a) 

darījumu apspriešana vai organizēšana, lai veiktu divējāda lietojuma preču iegādi, pārdošanu vai piegādi no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti; vai

b) 

divējāda lietojuma preču, kas atrodas trešās valstīs, pārdošana vai pirkšana, lai tās pārvestu uz citu trešo valsti;

Šajā regulā tikai papildpakalpojumu sniegšana vien nav ietverta šajā definīcijā. Papildpakalpojumi ir transports, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana, pārapdrošināšana vai vispārēji reklāmas un noieta veicināšanas pasākumi;

8) 

“starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas sniedz starpniecības pakalpojumus no Savienības muitas teritorijas trešās valsts teritorijā;

9) 

“tehniskā palīdzība” ir jebkāds tehnisks atbalsts saistībā ar remontu, projektēšanu, ražošanu, montāžu, testēšanu, uzturēšanu (apkopi) vai jebkādu citu tehnisku pakalpojumu, un tā var izpausties kā instrukcijas, konsultācijas, apmācība, praktisko zināšanu vai iemaņu nodošana vai konsultatīvie pakalpojumi, arī ar elektroniskiem līdzekļiem, kā arī pa tālruni vai ar citādiem mutiskas palīdzības veidiem;

10) 

“tehniskās palīdzības sniedzējs” ir:

a) 

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas sniedz tehnisko palīdzību no Savienības muitas teritorijas trešās valsts teritorijā;

b) 

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības dalībvalstī un kas sniedz tehnisko palīdzību trešās valsts teritorijā; vai

c) 

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības dalībvalstī un kas sniedz tehnisko palīdzību trešās valsts rezidentam, kas pagaidu kārtā atrodas Savienības muitas teritorijā;

11) 

“tranzīts” ir ārpussavienības divējāda lietojuma preču transportēšana, tās ievedot Savienības muitas teritorijā un vedot caur šo teritoriju, ar galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, un šīs preces:

a) 

tikai šķērso Savienības muitas teritoriju un tām tiek piemērota ārējā tranzīta procedūra saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 226. pantu;

b) 

tiek pārvadātas brīvajā zonā vai tieši reeksportētas no brīvās zonas;

c) 

atrodas pagaidu uzglabāšanā un tiek tieši reeksportētas no pagaidu uzglabāšanas vietas; vai

d) 

Savienības muitas teritorijā ir ievestas ar to pašu kuģi vai gaisa kuģi, kurš tās neizkraujot izvedīs no šīs teritorijas;

12) 

“individuālā eksporta atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz vienu galalietotāju vai saņēmēju trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām divējāda lietojuma precēm;

13) 

“visaptverošā eksporta atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem galalietotājiem un/vai vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

14) 

“atļauja lieliem projektiem” ir individuālā eksporta atļauja vai visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem galalietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs konkrēta liela mēroga projekta mērķim;

15) 

“Savienības vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kas ir pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro II pielikuma A līdz H sadaļā minētos nosacījumus un prasības;

16) 

“valsts vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja, kas definēta valsts tiesību aktos saskaņā ar 12. panta 6. punktu un III pielikuma C sadaļu;

17) 

“Savienības muitas teritorija” ir Savienības muitas teritorija Savienības Muitas kodeksa 4. panta nozīmē;

18) 

“ārpussavienības divējāda lietojuma preces” ir preces, kurām ir ārpussavienības preču statuss Savienības Muitas kodeksa 5. panta 24. punkta nozīmē;

19) 

“ieroču embargo” ir ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

20) 

“kibernovērošanas preces” ir divējāda lietojuma preces, kas īpaši izstrādātas, lai darītu iespējamu fizisku personu slepenu novērošanu, uzraugot, izgūstot, vācot vai analizējot informācijas un telesakaru sistēmu datus;

21) 

“iekšējā atbilstības programma” jeb “IAP” ir pastāvīgi efektīvi, piemēroti un samērīgi politikas pasākumi un procedūras, ko eksportētāji pieņēmuši, lai veicinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem un tādu atļauju noteikumiem, kuras īstenotas saskaņā ar šo regulu, cita starpā pienācīgas rūpības pasākumi, ar ko novērtē ar preču eksportēšanu galalietotājiem un preču galalietojumiem saistītos riskus;

22) 

“pēc būtības identisks darījums” ir darījums ar precēm, kuru parametri vai tehniskās īpašības ir pēc būtības identiskas kā citā darījumā, un ar to pašu galalietotāju vai saņēmēju kā citā darījumā.



II NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

3. pants

1.  
Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja.
2.  
Saskaņā ar 4., 5., 9. vai 10. pantu atļauja var būt vajadzīga arī konkrētu I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam uz visiem vai dažiem konkrētiem galamērķiem.

4. pants

1.  

Šīs regulas I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde eksportētāju ir informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas:

a) 

lietošanai saistībā ar ķīmisko vai bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču projektēšanu, ražošanu, apstrādi, ekspluatāciju, uzturēšanu (apkopi), glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izplatīšanu vai tādu raķešu projektēšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) vai glabāšanu, kuras šādus ieročus var transportēt;

b) 

militāriem galalietojumiem, ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo; šājā punktā “militārais galalietojums” ir:

i) 

iestrādāšana tādā militārā precē, kas ir iekļauta dalībvalstu militāro preču sarakstos;

ii) 

lietošana ražošanas, testēšanas vai analītiskajās iekārtās un to komponentos, lai projektētu, ražotu vai uzturētu (apkalpotu) militārās preces, kas ir iekļautas dalībvalstu militāro preču sarakstos, vai

iii) 

nepabeigtu produktu gadījumā – izmantošana dalībvalstu militāro preču sarakstos iekļautu militāro preču ražošanā,

c) 

lietošanai par tādas militārās preces daļu vai komponentu, kas ir iekļauta valsts militāro preču sarakstā un kas ir eksportēta no attiecīgās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai pārkāpjot minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētas atļaujas noteikumus.

2.  
Ja eksportētājs ir informēts par to, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko eksportētājs gatavojas eksportēt, kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas jebkādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, eksportētājs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz konkrēto preču eksportu ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.
3.  
Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
4.  
Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu nosaka prasību saņemt atļauju, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes un sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo prasību saņemt atļauju, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām precēm un galalietotājiem, ja vien tā neuzskata, ka tas būtu nelietderīgi, ņemot vērā darījuma raksturu vai attiecīgās informācijas sensitivitāti.
5.  
Dalībvalstis pienācīgi izskata informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, un informē par to savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes.
6.  
Lai varētu izskatīt visus spēkā esošos dalībvalstu atteikumus, gadījumos, kas attiecas uz I pielikumā neminētām divējāda lietojuma precēm, piemēro 16. panta 1. un 2. punktu un 5. līdz 7. punktu.
7.  
Visa informācijas apmaiņa, kas vajadzīga atbilstoši šim pantam, notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Šādu informācijas apmaiņu veic, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.
8.  
Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valstu pasākumus saskaņā ar Regulas(ES) 2015/479 10. pantu.

5. pants

1.  
Šīs regulas I pielikumā neminētu kibernovērošanas preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir informējusi eksportētāju par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas lietošanai saistībā ar iekšējām represijām un/vai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību nopietnu pārkāpumu izdarīšanu.
2.  
Ja eksportētājs pēc pienācīgā pārbaudē gūtiem secinājumiem ir informēts, ka I pielikumā neminētas kibernovērošanas preces, ko eksportētājs gatavojas eksportēt, kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, eksportētājs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz konkrēto preču eksportu ir jāattiecina prasība saņemt atļauju. Komisija un Padome eksportētājiem dara pieejamas vadlīnijas, kā minēts 26. panta 1. punktā.
3.  
Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu kibernovērošanas preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka minētās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
4.  
Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu nosaka prasību saņemt atļauju, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes un sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo prasību saņemt atļauju, jo īpaši attiecībā uz precēm un attiecīgajām struktūrām, ja vien tā neuzskata, ka tas būtu nelietderīgi, ņemot vērā darījuma raksturu vai attiecīgās informācijas sensitivitāti.
5.  
Dalībvalstis pienācīgi izskata informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, un 30 darba dienu laikā to pārbauda, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Tās informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var lūgt minētā 30 dienu termiņa pagarinājumu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.
6.  
Ja visas dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, ka būtu jānosaka prasība saņemt atļauju pēc būtības identiskiem darījumiem, Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē informāciju par kibernovērošanas precēm un attiecīgā gadījumā galamērķiem, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju, kā minētajā nolūkā paziņojušas dalībvalstis.
7.  
Dalībvalstis vismaz reizi gadā pārskata saskaņā ar 6. punktu publicēto informāciju, pamatojoties uz Komisijas sniegtu attiecīgu informāciju un analīzi. Ja visas dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, ka būtu jāgroza vai jāatjaunina atļaujas prasības publikācija, Komisija nekavējoties attiecīgi groza vai atjaunina informāciju, kas saskaņā ar 6. punktu publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
8.  
Lai varētu izskatīt visus spēkā esošos dalībvalstu atteikumus, gadījumos, kas attiecas uz I pielikumā neminētām kibernovērošanas precēm, piemēro 16. panta 1. un 2. punktu un 5. līdz 7. punktu.
9.  
Visa informācijas apmaiņa, kas vajadzīga atbilstoši šim pantam, notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Šādu informācijas apmaiņu īsteno, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.
10.  
Kontroles paplašināšanas nolūkā dalībvalstis apsver iespēju atbalstīt to, lai preces, par kurām publicēta informācija saskaņā ar šā panta 6. punktu, tiktu iekļautas attiecīgajos starptautiskajos kodolieroču neizplatīšanas režīmu vai eksporta kontroles vienošanos pasākumos. Komisija sniedz to attiecīgo datu analīzi, kuri savākti saskaņā ar 23. panta 2. punktu un 26. panta 2. punktu.
11.  
Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valstu pasākumus saskaņā ar Regulas(ES) 2015/479 10. pantu.

6. pants

1.  
Šīs regulas I pielikumā uzskaitītu divējāda lietojuma preču starpniecības pakalpojumiem ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir starpnieku informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
2.  
Ja starpnieks gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm un ir informēts par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, starpnieks to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz šādiem starpniecības pakalpojumiem ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.
3.  
Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.
4.  
Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju divējāda lietojuma preču starpniecības pakalpojumiem, ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
5.  
Šā panta 3. un 4. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

7. pants

1.  
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kur konkrētās preces atrodas, var aizliegt I pielikumā uzskaitīto ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja šīs preces kopumā vai to daļas ir vai varētu būt paredzētas jebkuram no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
2.  
Pirms lemt par to, vai aizliegt tranzītu, kompetentā iestāde var atsevišķos gadījumos noteikt prasību saņemt atļauju attiecībā uz konkrētu I pielikumā uzskaitītu divējāda lietojuma preču tranzītu, ja šīs preces kopumā vai to daļas ir vai varētu būt paredzētas jebkuram no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem. Ja tranzīts tiek veikts caur vairāku dalībvalstu teritoriju, šādu tranzītu caur attiecīgās valsts teritoriju var aizliegt katras tranzīta dalībvalsts kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde var izvirzīt prasību saņemt atļauju fiziskai vai juridiskai personai vai personālsabiedrībai, kurai ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un pilnvaras nosūtīt preces, kas šķērso Savienības muitas teritoriju.

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai personālsabiedrība nav rezidents vai nav iedibinājusies Savienības muitas teritorijā, kompetentā iestāde var izvirzīt prasību saņemt atļauju:

a) 

deklarētājam Savienības Muitas kodeksa 5. panta 15. punkta nozīmē;

b) 

pārvadātājam Savienības Muitas kodeksa 5. panta 40. punkta nozīmē vai

c) 

fiziskai personai, kas tranzītā pārvieto divējāda lietojuma preces, ja attiecīgās divējāda lietojuma preces ir minētās personas personīgajā bagāžā.

3.  
Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.
4.  
Šā panta 3. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

8. pants

1.  
Lai sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm, ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir tehniskās palīdzības sniedzēju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
2.  
Ja tehniskās palīdzības sniedzējs gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm un ir informēts par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tehniskās palīdzības sniedzējs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz šādu tehnisko palīdzību ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.
3.  

Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja tehniskā palīdzība:

a) 

tiek sniegta tādas valsts teritorijā vai uz to, kura minēta II pielikuma A iedaļas 2. daļā, vai ja to sniedz II pielikuma A iedaļas 2. daļā minētas valsts rezidentam;

b) 

izpaužas kā tādas informācijas nodošana, kas ir atklātībā pieejama informācija vai fundamentāli zinātnes pētījumi I pielikuma izklāstīto vispārīgo piezīmju par tehnoloģijām vai piezīmju par kodoltehnoloģijām nozīmē;

c) 

ja to sniedz dalībvalsts iestādes vai aģentūras saistībā ar savu oficiāli noteikto pienākumu izpildi;

d) 

tiek sniegta dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, pamatojoties uz tiem uzticētajiem uzdevumiem;

e) 

tiek sniegta nolūkā, kas IV pielikumā minēts kā izņēmums attiecībā uz Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma (MTCR) tehnoloģiju precēm, vai

f) 

ir obligāti nepieciešama tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai/apkopei (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir izsniegta eksporta atļauja.

4.  
Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.
5.  
Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju tehniskās palīdzības sniegšanai, ja tehniskās palīdzības sniedzējam, kurš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.
6.  
Šā panta 4. un 5. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

9. pants

1.  
Dalībvalsts, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, tostarp terorisma aktu novēršanas nolūkā, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt eksporta atļauju.
2.  
Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, precīzi norādot šādu pasākumu pieņemšanas iemeslus. Ja šāds pasākums ir valsts kontroles saraksta izveide, dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo arī kontrolējamo preču aprakstu.
3.  
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem grozījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, tostarp par jebkādiem savu valsts kontroles sarakstu grozījumiem.
4.  
Informāciju par pasākumiem, par kuriem paziņots saskaņā ar 2. un 3. punktu, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Komisija nekavējoties un visās Savienības oficiālajās valodās atsevišķi publicē dalībvalstīs spēkā esošo valstu kontroles sarakstu apkopojumu. Komisija, līdzko saņem dalībvalsts paziņojumu par tās valsts kontroles saraksta grozījumiem, nekavējoties un visās Savienības oficiālajās valodās publicē dalībvalstīs spēkā esošo valsts kontroles sarakstu apkopojuma atjauninājumu.

10. pants

1.  
Šīs regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja cita dalībvalsts izvirza prasību saņemt atļauju šo preču eksportam, pamatojoties uz valsts kontroles sarakstu, ko minētā dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 9. pantu un Komisija publicējusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un ja kompetentā iestāde ir informējusi eksportētāju, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas lietojumiem, kas rada bažas saistībā ar sabiedrisko drošību, tostarp terorisma aktu novēršanu, vai cilvēktiesību apsvērumiem.
2.  
Dalībvalsts, kas atsakās izsniegt atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, par šādu lēmumu informē arī Komisiju un pārējās dalībvalstis.
3.  
Dalībvalsts, kas atbilstoši šā panta 1. punktam izvirza prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes par prasību saņemt atļauju un attiecīgā gadījumā sniedz vajadzīgo informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām precēm un galalietotājiem. Pārējās dalībvalstis pienācīgi izskata minēto informāciju un informē par to savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes.

11. pants

1.  
Šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē ir vajadzīga atļauja. Uz IV pielikuma 2. daļā uzskaitītajām divējāda lietojuma precēm neattiecas vispārējā atļauja.
2.  

Dalībvalsts var noteikt prasību saņemt atļauju citu divējāda lietojuma preču eksportam no savas teritorijas uz citu dalībvalsti gadījumos, kad pārvadājuma laikā:

a) 

ekonomikas dalībnieks vai kompetentā iestāde zina, ka attiecīgo preču galamērķis ir ārpus Savienības muitas teritorijas;

b) 

saskaņā ar 3., 4., 5., 9. vai 10. pantu šādu preču eksportam uz attiecīgo galamērķi ir jāsaņem atļauja dalībvalstī, no kuras preces jāpārved, bet šāds eksports tieši no tās teritorijas nav atļauts ar vispārējo vai visaptverošo atļauju, un

c) 

dalībvalstī, uz kuru preces jāpārved, nav jāveic pārstrāde vai apstrāde, kā noteikts Savienības Muitas kodeksa 60. panta 2. punktā.

3.  
Uz pārvadājuma atļauju, kas minēta 1. un 2. punktā, piesakās tajā dalībvalstī, no kuras attiecīgās divējāda lietojuma preces paredzēts pārvest.
4.  
Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču turpmākajam eksportam 14. pantā noteiktajās konsultāciju procedūrās jau saņemta atļauja no dalībvalsts, no kuras preces paredzēts pārvest, pārvadājuma atļauju ekonomikas dalībniekam izsniedz nekavējoties, ja vien apstākļi nav būtiski mainījušies.
5.  
Dalībvalsts, kas pieņem tiesību aktus, ar kuriem noteikta prasība saņemt atļauju, kā minēts 2. punktā, par veiktajiem pasākumiem nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
6.  
Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemto pasākumu īstenošana neietver pārbaudi uz iekšējām robežām Savienības muitas teritorijā, bet tikai kontroli, ko nediskriminējošā veidā Savienības muitas teritorijā veic kā parasto kontroles procedūru daļu.
7.  
Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtu pasākumu īstenošana nedrīkst izraisīt situāciju, kurā preču pārvešanai no vienas dalībvalsts uz citu piemēro ierobežojošākus nosacījumus nekā to pašu preču eksportam uz trešām valstīm.
8.  
Dalībvalsts savos tiesību aktos var noteikt, ka, Savienības iekšienē pārvedot no attiecīgās dalībvalsts preces, kas uzskaitītas I pielikuma 5. kategorijas 2. daļā, bet nav minētas IV pielikumā, par šīm precēm ir jāsniedz papildu informācija minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.
9.  
Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības muitas teritorijas, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Šādi dokumenti jo īpaši ietver visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.



III NODAĻA

EKSPORTA ATĻAUJA UN STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU UN TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS ATĻAUJA

12. pants

1.  

Saskaņā ar šo regulu var tikt izsniegtas vai tiek ieviestas šādu veidu eksporta atļaujas:

a) 

individuālā eksporta atļauja;

b) 

visaptverošā eksporta atļauja;

c) 

valsts vispārējā eksporta atļauja;

d) 

Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu preču eksportam uz konkrētiem galamērķiem saskaņā ar īpašiem izmantošanas nosacījumiem un prasībām, kas izklāstītas II pielikuma A līdz H sadaļā.

Atļaujas, kas ir izsniegta vai ieviestas saskaņā ar šo regulu, ir derīgas visā Savienības muitas teritorijā.

2.  
Individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies.

Neskarot 2. panta 3. punktu, ja eksportētājs nav rezidents vai nav iedibinājies Savienības muitas teritorijā, individuālo eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas divējāda lietojuma preces.

Visas individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas, kad vien iespējams, izsniedz, izmantojot elektroniskos līdzekļus, uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts III pielikuma A sadaļā izklāstītajos paraugos.

3.  
Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas līdz diviem gadiem, ja vien kompetentā iestāde nenolemj citādi.

Atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde, bet ne ilgāk kā četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, ko nosaka projekta īstenošanas ilgums.

4.  
Eksportētāji kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumiem individuālo un visaptverošo eksporta atļauju saņemšanai, tā, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, jo īpaši par eksportētās preces galalietotāju, galamērķa valsti un galalietojumu.

Lai saņemtu individuālās eksporta atļaujas, jāiesniedz deklarācija par galalietojumu. Kompetentā iestāde noteiktus pieteikumus var atbrīvot no pienākuma sniegt deklarāciju par galalietojumu. Lai saņemtu visaptverošās eksporta atļaujas, attiecīgā gadījumā var būt jāiesniedz deklarācija par galalietojumu.

Eksportētāji, kas izmanto visaptverošās eksporta atļaujas, īsteno IAP, ja vien kompetentā iestāde neuzskata, ka tas ir nevajadzīgi, pamatojoties uz citu informāciju, ko tā ņēmusi vērā, apstrādājot eksportētāja iesniegto pieteikumu visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai.

Ziņošanas un IAP prasības saistībā ar visaptverošo eksporta atļauju izmantošanu nosaka dalībvalstis.

Pēc eksportētāju pieprasījuma tās visaptverošās eksporta atļaujas, kurās noteikti kvantitatīvi ierobežojumi, sadala daļās.

5.  
Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei.
6.  

Valstu vispārējās eksporta atļaujas:

a) 

neattiecas uz II pielikuma I sadaļā uzskaitītajām precēm;

b) 

nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi; tās var izmantot visi eksportētāji, kas ir rezidenti vai ir iedibinājušies dalībvalstī, kura izsniedz minētās atļaujas, ja tie atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā regulā un papildinošajos valsts tiesību aktos; tās izsniedz saskaņā ar norādēm, kas izklāstītas III pielikuma C sadaļā;

c) 

neizmanto, ja kompetentā iestāde ir eksportētāju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, vai ja eksportētājs ir informēts, ka šīs preces ir paredzētas šādiem lietojumiem.

Valstu vispārējās eksporta atļaujas var attiekties arī uz precēm un galamērķiem, kas uzskaitīti II pielikuma A līdz H sadaļā

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par ikvienu valsts vispārējo eksporta atļauju, kas izsniegta vai grozīta. Komisija šādus paziņojumus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7.  
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies, var aizliegt eksportētājam izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par eksportētājiem, kuriem aizliegts izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies, nekonstatē, ka eksportētājs nemēģinās eksportēt divējāda lietojuma preces caur citas dalībvalsts teritoriju. Informācijas apmaiņu veic, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu.

13. pants

1.  
Atļauju sniegt starpniecības pakalpojumus un tehnisko palīdzību saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai ir iedibinājies. Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai nav iedibinājies Savienības muitas teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība.
2.  
Starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļaujas piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču un tajās skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, galalietotāju un precīzu galalietotāja atrašanās vietu.

Tehniskās palīdzības atļaujās skaidri norāda galalietotāju un precīzu galalietotāja atrašanās vietu.

Atļaujas ir derīgas visā Savienības muitas teritorijā.

3.  
Starpnieki un tehniskās palīdzības sniedzēji kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir vajadzīga pieteikumam atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo regulu, jo īpaši – sīku informāciju par divējāda lietojuma preču atrašanās vietu, skaidru preču aprakstu un norādi par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešajām personām, galamērķa valsti, galalietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.
4.  
Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju saņemšanai termiņā, ko nosaka saskaņā ar valstu tiesību aktiem vai praksi.
5.  
Visas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas izsniedz, kad vien iespējams, izmantojot elektroniskos līdzekļus un uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts III pielikuma B sadaļā izklāstītajos paraugos.

14. pants

1.  
Iesniedzot pieteikumu divējāda lietojuma preču eksportam uz II pielikuma A sadaļas 2. daļā neminētiem galamērķiem vai IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču eksportam uz jebkuru galamērķi, ja šīs preces atrodas vai atradīsies vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, nevis dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums, šis fakts jānorāda pieteikumā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai, nekavējoties apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un sniedz tām attiecīgu informāciju. Minēto apspriešanos var veikt, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu. Attiecīgās dalībvalstis 10 darba dienu laikā dara zināmus jebkādus iebildumus, kādi tām varētu būt pret šādu atļauju piešķiršanu, un dalībvalstij, kurā iesniegts pieteikums eksporta atļaujas saņemšanai, tie ir saistoši.

Ja 10 darba dienu laikā iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka attiecīgajām dalībvalstīm iebildumu nav.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstis, ar kurām apspriežas, var lūgt pagarināt minēto 10 dienu termiņu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

2.  
Ja eksports var skart dalībvalsts būtiskas drošības intereses, tā var lūgt citām dalībvalstīm eksporta atļauju nepiešķirt, bet gadījumos, kad eksporta atļauja jau ir piešķirta, lūgt to anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt. Šādu pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts ar pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti nekavējoties sāk nesaistoša rakstura konsultācijas, kas jāpabeidz 10 darba dienu laikā. Ja pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu.

15. pants

1.  

Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt atļauju vai aizliegt tranzītu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp:

a) 

Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos dalībnieces vai arī ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus;

b) 

savas saistības saskaņā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopēju nostāju vai ar EDSO lēmumu, vai ar ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

c) 

apsvērumus saistībā ar valsts ārpolitiku un drošības politiku, totarp jautājumus, uz kuriem attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;

d) 

apsvērumus par paredzēto galalietojumu un novirzīšanas risku.

2.  
Papildus 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem dalībvalstis, novērtējot pieteikumu visaptverošas eksporta atļaujas saņemšanai, ņem vērā to, vai eksportētājs īsteno IAP.

16. pants

1.  
Kompetentā iestāde, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties piešķirt eksporta atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt eksporta atļaujas, ko jau ir piešķīrusi. Ja kompetentā iestāde eksporta atļauju nepiešķir, anulē, aptur, būtiski ierobežo vai atceļ vai konstatē, ka paredzēto eksportu nedrīkst atļaut, tā par to paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai un sniedz tām attiecīgo informāciju. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde eksporta atļauju ir apturējusi, galīgais novērtējums tiek paziņots pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai apturēšanas perioda beigās.
2.  
Trīs gadu laikā no paziņošanas brīža dalībvalstu kompetentās iestādes pārskata atļauju atteikumus, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. punktu, un tos atceļ, groza vai atjauno. Pārskatīšanas rezultātus dalībvalstu kompetentās iestādes cik drīz vien iespējams dara zināmus pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Atteikumi, kas nav atcelti, ir spēkā, un tos pārskata ik pēc trim gadiem. Trešajā pārskatīšanā attiecīgajai dalībvalstij prasa sniegt pamatojumu šāda atteikuma saglabāšanai.
3.  
Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai saskaņā ar 7. pantu pieņemtu lēmumu aizliegt divējāda lietojuma preču tranzītu. Šādos paziņojumos iekļauj visu atbilstīgo informāciju, tostarp attiecībā uz preču klasifikāciju, to tehniskajiem parametriem, galamērķa valsti un galalietotāju.
4.  
Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī 13. pantā minētajām atļaujām starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai.
5.  
Pirms dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju vai aizliegt tranzītu saskaņā ar šo regulu, tā izskata visus spēkā esošos atteikumus vai saskaņā ar šo regulu pieņemtos lēmumus aizliegt I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču tranzītu, lai noskaidrotu, vai kādas citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atteikušās pēc būtības identiskam darījumam piešķirt atļauju vai atļaut tranzītu. Pēc tam tā apspriežas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas izdevušas šādus atteikumus vai lēmumus aizliegt tranzītu, kā paredzēts šā panta 1., 3. un 4. punktā.

To dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, 10 darba dienu laikā dara zināmu to, vai tās uzskata, ka attiecīgais darījums ir pēc būtības identisks darījums. Ja 10 darba dienu laikā netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka to dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, neuzskata, ka attiecīgais darījums ir pēc būtības identisks darījums.

Ja ir vajadzīgs vairāk informācijas, lai pareizi novērtētu attiecīgo darījumu, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vienojas par minētā 10 dienu termiņa pagarinājumu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

Ja pēc šādām konsultācijām kompetentā iestāde izlemj atļauju piešķirt vai tranzītu atļaut, tā paziņo par to pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, ar ko izskaidro šādu lēmumu.

6.  
Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, arī 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.
7.  
Visa informācija, kuras apmaiņu veic saskaņā ar šo pantu, atbilst 23. panta 5. punktam par šādas informācijas konfidencialitāti.



IV NODAĻA

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU UN GALAMĒRĶU SARAKSTU GROZĪŠANA

17. pants

1.  

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai divējāda lietojuma preču sarakstus, kas izklāstīti I un IV pielikumā, grozītu šādi:

a) 

divējāda lietojuma preču sarakstu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā, groza atbilstoši attiecīgajām saistībām un pienākumiem un jebkādiem to grozījumiem, ko dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Savienība uzņēmušās kā starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus;

b) 

ja I pielikuma grozījums attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras uzskaitītas arī II vai IV pielikumā, minētos pielikumus attiecīgi groza.

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai, apspriežoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, un ņemot vērā saistības un pienākumus attiecīgo kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos satvarā, piemēram, kontrolējamo preču sarakstu grozījumus, kā arī būtiskas ģeopolitiskas norises, grozītu II pielikumu, no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas svītrojot preces un tajā iekļaujot vai no tās svītrojot galamērķus. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas jāsvītro konkrēti galamērķi, saskaņā ar šo punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 19. pantā paredzēto procedūru.

18. pants

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 9. septembrī. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

1.  
Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2.  
Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 18. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

20. pants

Divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts IV pielikumā un kas ir daļa no I pielikuma, atjaunina, ņemot vērā LESD 36. pantu, proti, dalībvalstu sabiedriskās kārtības un valsts drošības intereses.



V NODAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS

21. pants

1.  
Kārtojot divējāda lietojuma preču eksportam nepieciešamās formalitātes muitas iestādē, kas ir atbildīga par eksporta deklarācijas apstrādi, eksportētājs iesniedz pierādījumu par jebkādas vajadzīgās eksporta atļaujas saņemšanu.
2.  
Dalībvalstī, kurā iesniedz eksporta deklarāciju, eksportētājam var pieprasīt pierādījumam iesniegto dokumentu tulkojumu dalībvalsts oficiālajā valodā.
3.  

Neskarot pilnvaras, kas dalībvalstīm ir piešķirtas saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, tās uz laiku, kas nepārsniedz 4. punktā minētos termiņus, var apturēt eksportu no savas teritorijas vai, ja nepieciešams, citādā veidā aizkavēt divējāda lietojuma preču, uz kurām var attiekties derīga eksporta atļauja, izvešanu no Savienības caur savu teritoriju, ja:

a) 

tām ir pamats aizdomām, ka

i) 

piešķirot eksporta atļauju, nav ņemta vērā būtiska informācija; vai

ii) 

kopš atļaujas izsniegšanas apstākļi ir būtiski mainījušies; vai

b) 

to rīcībā ir būtiska informācija attiecībā uz iespējamu pasākumu piemērošanu saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

4.  
Šā panta 3. punktā norādītajos gadījumos attiecīgajā punktā minētā dalībvalsts nekavējoties apspriežas ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura piešķīrusi eksporta atļauju vai kura varētu rīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu, lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu rīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai 16. panta 1. punktu. Ja minētā kompetentā iestāde izlemj atstāt spēkā atļauju vai nerīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu, tā dod atbildi desmit darba dienu laikā, bet ārkārtas apstākļos pēc šīs iestādes pieprasījuma minēto termiņu var pagarināt līdz 30 darba dienām. Šādā gadījumā vai ja 10 vai 30 darba dienu laikā atbilde netiek saņemta, divējāda lietojuma preces nekavējoties atbrīvo. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura piešķīrusi atļauju, informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju.
5.  
Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, var izstrādāt norādījumus, lai atbalstītu starpiestāžu sadarbību starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem.

22. pants

1.  
Dalībvalstis var noteikt, ka muitas formalitātes divējāda lietojuma preču eksportam kārtojamas tikai šim nolūkam pilnvarotās muitas iestādēs.
2.  
Dalībvalstis, kas izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, informē Komisiju par attiecīgi pilnvarotajām muitas iestādēm. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.



VI NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA, ĪSTENOŠANA UN IZPILDE

23. pants

1.  

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, tostarp par:

a) 

dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu, kuras tās pilnvarojušas:

— 
piešķirt atļaujas divējāda lietojuma preču eksportam,
— 
piešķirt atļaujas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu,
— 
aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu saskaņā ar šo regulu;
b) 

25. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Komisija nosūta šo informāciju pārējām dalībvalstīm un publicē to Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2.  

Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp to kompetentajām iestādēm ar mērķi uzlabot Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un nodrošināt kontroles konsekventu un efektīvu īstenošanu un izpildi visā Savienības muitas teritorijā. Informācijas apmaiņa var ietvert:

a) 

attiecīgos licencēšanas datus, ko sniedz par katru izsniegto atļauju (piemēram, licences vērtība un veids un saistītie galamērķi, vispārējo atļauju lietotāju skaits);

b) 

papildu informāciju par kontroles piemērošanu, arī informāciju par 15. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju piemērošanu, to ekonomikas dalībnieku skaitu, kuri īsteno IAP, un, ja šādi dati pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;

c) 

informāciju par analīzi, kas ir pamatā valstu kontroles sarakstu papildinājumiem vai plānotiem papildinājumiem saskaņā ar 9. pantu;

d) 

informāciju par kontroles izpildi, arī uz risku balstītām revīzijām, sīku informāciju par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, un, ja šādi dati pieejami, pārkāpumu, konfiskāciju un citu sankciju piemērošanas gadījumu skaitu;

e) 

datus par paaugstināta riska galalietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītiem dalībniekiem un, ja šādi dati pieejami, par izmantotajiem maršrutiem.

3.  
Licencēšanas datu apmaiņa notiek vismaz reizi gadā atbilstoši vadlīnijām, kas jāizstrādā divējāda lietojuma preču koordinācijas grupai, kura izveidota saskaņā ar 24. pantu, un pienācīgi ņemot vērā juridiskās prasības par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību.
4.  
Dalībvalstis un Komisija regulāri pārbauda 15. panta īstenošanu, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, un šādu datu analīzi. Visi šādu apmaiņu dalībnieki ievēro diskusiju konfidencialitāti.
5.  
Pēc analoģijas piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 ( 2 ) un jo īpaši tās noteikumus par informācijas konfidencialitāti.
6.  
Komisija, konsultējoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, izstrādā drošu un šifrētu sistēmu, lai atbalstītu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Komisiju. Ja iespējams, Komisija sistēmu savieno ar dalībvalstu kompetento iestāžu elektroniskās licencēšanas sistēmām tādā mērā, kāds nepieciešams, lai veicinātu šādu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu. Eiropas Parlamentu informē par sistēmas budžetu, izstrādi un darbību.
7.  
Personas datu apstrādi veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

24. pants

1.  
Izveido divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalstis ieceļ pārstāvi šajā grupā. Tā izskata visus jautājumus, kuri attiecas uz šīs regulas piemērošanu un kurus var ierosināt priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.
2.  
Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, kad vien uzskata par vajadzīgu, apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.
3.  
Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, arī attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikumā izklāstīto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas vajadzības gadījumā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.
4.  
Komisija atbalsta Savienības licencēšanas un izpildes spēju veidošanas programmu, tostarp izstrādājot kopīgas apmācības programmas dalībvalstu ierēdņiem, šajā saistībā apspriežoties ar divējāda lietojuma koordinācijas grupu.

25. pants

1.  
Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu izpildi. Tā jo īpaši nosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas vai tās īstenošanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
2.  
Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai atbalstītu informācijas apmaiņu un tiešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām (“izpildes koordinācijas mehānisms”). Saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu dalībvalstis un Komisija apmainās ar attiecīgo informāciju, ja tāda pieejama, tostarp par tādu pasākumu piemērošanu, raksturu un ietekmi, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu, par paraugprakses izpildi un divējāda lietojuma preču neatļautu eksportu, un/vai šīs regulas un/vai attiecīgo valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu dalībvalstis un Komisija arī apmainās ar informāciju par valsts izpildes iestāžu paraugpraksi uz risku balstītu revīziju jomā un divējāda lietojuma preču neatļauta eksporta un/vai citu iespējamu šīs regulas un/vai attiecīgo valsts tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un saukšanā par tiem pie atbildības.

Informācijas apmaiņa, kas īstenota saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu, ir konfidenciāla.



VII NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA, INFORMĒŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

26. pants

1.  
Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas vadlīnijas un/vai ieteikumus par paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un konsekventu īstenošanu. Par paraugprakses vadlīniju un/vai ieteikumu sniegšanu eksportētājiem, starpniekiem un tehniskās palīdzības sniedzējiem atbildīgas ir tās dalībvalstis, kurās tie ir rezidenti vai ir iedibinājušies. Minētajās paraugprakses vadlīnijās un/vai ieteikumos ņem vērā jo īpaši MVU informācijas vajadzības.
2.  
Komisija, apspriežoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un par divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm. Minētais gada ziņojums ir publiski pieejams.

Gada ziņojumā iekļauj informāciju par atļaujām (jo īpaši to skaitu un vērtību sadalījumā pa preču veidiem un galamērķiem Savienības un dalībvalstu līmenī), par atteikumiem un aizliegumiem saskaņā ar šo regulu. Gada ziņojumā arī iekļauj informāciju par pārvaldību (jo īpaši personālu, atbilstību un informēšanas darbībām, īpašiem licencēšanas vai klasificēšanas rīkiem) un kontroles izpildi (jo īpaši pārkāpumu un sodu skaitu).

Attiecībā uz kibernovērošanas precēm gada ziņojumā iekļauj konkrētu informāciju par atļaujām, jo īpaši par saņemto pieteikumu skaitu sadalījumā pa precēm, atļaujas izdevējām dalībvalstīm un galamērķiem, uz ko minētie pieteikumi attiecas, un par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētajiem pieteikumiem.

Gada ziņojumā ietverto informāciju sniedz saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem principiem.

Komisija un Padome dara pieejamas vadlīnijas par gada ziņojuma sagatavošanai vajadzīgo datu vākšanas un apstrādes metodiku, tostarp par preču veidu noteikšanu un izpildes datu pieejamību.

3.  
Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai, pienācīgi ņemot vērā juridiskās prasības par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Informācijai, ar kuru apmainās vai kuru publicē saskaņā ar šo pantu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 ( 3 ) par Eiropas statistiku.
4.  
Laikā no 2026. gada 10. septembrī līdz 2028. gada 10. septembrī Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Pēc 2024. gada 10. septembrī Komisija izvērtē 5. pantu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.



VIII NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

27. pants

1.  

Divējāda lietojuma preču eksportētāji veic savu eksporta darījumu reģistrāciju vai uzskaiti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai praksi. Šāda uzskaite vai reģistrācija jo īpaši ietver komercdokumentus, piemēram, rēķinus, preču sarakstus, transporta vai cita veida pārsūtīšanas dokumentus, kuros ir pietiekama informācija, lai varētu identificēt:

a) 

divējāda lietojuma preču aprakstu;

b) 

divējāda lietojuma preču daudzumu;

c) 

eksportētāja un saņēmēja nosaukumu (vārdu un uzvārdu) un adresi;

d) 

divējāda lietojuma preču galalietojumu un galalietotāju, ja tas zināms.

2.  
Saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem vai praksi starpnieki un tehniskās palīdzības sniedzēji veic starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības uzskaiti vai reģistrāciju, lai pēc pieprasījuma varētu pierādīt to divējāda lietojuma preču aprakstu, attiecībā uz kurām ir sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība, laikposmu, kad attiecībā uz šīm precēm tika sniegti šādi pakalpojumi, šo preču un pakalpojumu galamērķi un valstis, uz kurām attiecas minētie pakalpojumi.
3.  
Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.
4.  
Dokumentus un uzskaiti par I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā pārvadājums veikts, un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, no kuras šīs preces pārvestas.

28. pants

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, katra dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās kompetentās iestādes varētu:

a) 

iegūt informāciju par pasūtījumiem vai darījumiem, kas attiecas uz divējāda lietojuma precēm;

b) 

konstatēt, vai eksporta kontroles pasākumi tiek pienācīgi piemēroti, kas jo īpaši var nozīmēt tiesības iekļūt eksporta darījumā ieinteresētu personu telpās vai tādu starpnieku telpās, kuri iesaistīti starpniecības pakalpojumu sniegšanā 6. pantā izklāstītajos apstākļos, vai tehniskās palīdzības sniedzēju telpās 8. pantā izklāstītajos apstākļos.



IX NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

29. pants

1.  
Komisija un dalībvalstis vajadzības gadījumā uztur dialogus ar trešām valstīm, lai veicinātu kontroles konverģenci pasaules mērogā.

Ar dialogiem var atbalstīt regulāru un savstarpēju sadarbību ar trešām valstīm, arī informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī spēju veidošanu un trešām valstīm paredzētus informatīvus pasākumus. Ar dialogiem arī var mudināt trešās valstis pievienoties stingrai eksporta kontrolei, ko izstrādājuši daudzpusēji eksporta kontroles režīmi un kas ir starptautiskās paraugprakses piemērs.

2.  
Neskarot noteikumus par tādiem savstarpējas administratīvas palīdzības nolīgumiem vai protokoliem muitas jautājumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, Padome var atļaut Komisijai apspriest ar trešām valstīm nolīgumus, ar ko paredz šajā regulā iekļauto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles savstarpēju atzīšanu.

Minētās sarunas risina saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgi LESD 207. panta 3. punktā un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumā.



X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Šo regulu piemēro, neskarot Komisijas 2015. gada 15. septembra Deleģēto lēmumu, ar ko papildina Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

31. pants

Regulu (EK) Nr. 428/2009 atceļ.

Tomēr atļaujas saņemšanas pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2021. gada 9. septembrī, turpina piemērot attiecīgos Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumus.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

32. pants

Šī regula stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M1




I PIELIKUMS

ŠĪS REGULAS 3. PANTĀ MINĒTO DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS

Ar šajā pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču sarakstu tiek īstenotas starptautiskās saistības attiecībā uz divējāda lietojuma preču kontroli, kuras citstarp izriet no Austrālijas grupas ( 4 ), Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma (MTCR) ( 5 ), Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas (NSG) ( 6 ), Vasenāras vienošanās ( 7 ) un Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) ( 8 ).

SATURS

I daļa

Vispārīgas piezīmes, akronīmi un saīsinājumi, definīcijas

II daļa – 0. kategorija

Kodolmateriāli, ražotnes un iekārtas

III daļa – 1. kategorija

Īpaši materiāli un saistīts aprīkojums

IV daļa – 2. kategorija

Materiālu apstrāde un pārstrāde

V daļa – 3. kategorija

Elektronika

VI daļa – 4. kategorija

Datori

VII daļa – 5. kategorija

Telesakari un “informācijas drošība”

VIII daļa – 6. kategorija

Sensori un lāzeri

IX daļa – 7. kategorija

Navigācija un avioelektronika

X daļa – 8. kategorija

Jūrniecība

XI daļa – 9. kategorija

Kosmiskā aviācija un vilces dzinēju sistēmas

I DAĻA

Vispārīgas piezīmes, akronīmi un saīsinājumi, definīcijas

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES PAR I PIELIKUMU

1. Attiecībā uz militārām vajadzībām konstruētu vai pārveidotu preču kontroli sk. konkrētu ES dalībvalstu sastādītos militārām vajadzībām ražoto preču sarakstus. Šajā pielikumā ietvertās norādes “SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS” attiecas uz tādiem sarakstiem.

2. Nedrīkst pieļaut, ka tiktu eksportētas nekontrolētas preces (arī ražotnes), kurās ir viens vai vairāki kontrolēti komponenti, ja kontrolētais komponents (vai komponenti) ir preces galvenais elements un tos ir iespējams atdalīt vai lietot citiem nolūkiem – tādējādi tiktu mazināts šajā pielikumā noteiktās kontroles iedarbīgums.

NB!:   Novērtējot to, vai kontrolētie komponenti ir uzskatāmi par galveno elementu, ir jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiju zinātība un citi īpaši apstākļi, kas var palīdzēt konstatēt, vai kontrolētie komponenti ir uzskatāmi par iegādājamās preces galveno elementu.

3. Šajā pielikumā minētās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

4. Dažos gadījumos ķīmiskās vielas šajā sarakstā ir minētas kopā ar nosaukumu un CAS numuru. Saraksts attiecas uz ķīmiskajām vielām ar tādu pašu strukturālu formulu (tostarp hidrātiem) neatkarīgi no nosaukuma un CAS numura. CAS numuri ir norādīti, lai palīdzētu identificēt konkrētu ķīmisko vielu vai maisījumu neatkarīgi no nomenklatūras. CAS numurus nevar izmantot kā unikālus identifikatorus, jo dažām uzskaitīto ķimikāliju formām ir dažādi CAS numuri, tāpat arī maisījumiem, kas sastāv no uzskaitītajām ķimikālijām, var būt dažādi CAS numuri.

PIEZĪME PAR KODOLTEHNOLOĢIJĀM (PK)

(Lasāma kopsakarā ar 0. kategorijas E sadaļu.)

“Tehnoloģijas”, kas ir tieši saistītas ar visām 0. kategorijā kontrolētajām precēm, kontrolē saskaņā ar 0. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas” kontrolēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai” ir pakļautas kontrolei arī tad, ja tās lieto nekontrolētās precēs.

Konkrētas preces eksporta atļauja ietver arī atļauju tam pašam galalietotājam eksportēt “tehnoloģijas” tādā apjomā, kas nepieciešamas preces uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai un remontam.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju vai “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR TEHNOLOĢIJĀM (GTN)

(Lasāma kopsakarā ar 1.–9. kategorijas E sadaļu.)

To “tehnoloģiju” eksportu, kas ir “nepieciešamas” 1.–9. kategorijas preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē saskaņā ar 1.–9. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas”, kas “nepieciešamas” kontrolēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, ir pakļauta kontrolei arī tad, ja tās lieto nekontrolētās precēs.

Kontrole neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas ir nepieciešamas tādu preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, kuras nav pakļautas kontrolei vai attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Piezīme:   Minētais neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas minētas 1E002.e., 1E002.f., 8E002.a. un 8E002.b. pozīcijā.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju, “fundamentāliem zinātnes pētījumiem” un patenta pieteikumā obligāti sniedzamām ziņām.

PIEZĪME PAR KODOLPROGRAMMATŪRU (PKP)

(Šī piezīme prevalē pār visiem kontroles pasākumiem 0. kategorijas D sadaļā.)

Šā saraksta 0. kategorijas D sadaļā netiek kontrolēta “programmatūra”, kura ir “objektkods”, kas obligāti nepieciešams tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Konkrētas preces eksporta atļauja ietver arī atļauju eksportēt tam pašam galalietotājam “objektkodu”, kas obligāti nepieciešams preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) un remontam.

Piezīme:   Piezīme par kodolprogrammatūru neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR PROGRAMMATŪRU (VPP)

(Šī piezīme prevalē pār visiem kontroles pasākumiem 1.–9. kategorijas D sadaļā.)

Šā saraksta 1.–9. kategorijai noteiktā kontrole neattiecas uz “programmatūru”, kas atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem, proti, tā ir:

a. 

vispārēji pieejama, jo tā ir:

1. 

bez ierobežojumiem nopērkama mazumtirdzniecībā, proti:

a. 

klātienē tirdzniecības vietā;

b. 

pasūtot pa pastu;

c. 

noslēdzot darījumu elektroniskā veidā vai

d. 

pasūtot pa tālruni un

2. 

izstrādāta tā, lai lietotājs pats varētu ierīkot bez būtiskas piegādātāja palīdzības;

Piezīme:   Vispārīgās piezīmes par programmatūru a. punkts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

b. 

“atklātībā pieejama”vai

c. 

“objektkods”, kas obligāti nepieciešams tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Piezīme:   Vispārīgās piezīmes par programmatūru c. punkts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR “INFORMĀCIJAS DROŠĪBU” (VPID)

Attiecībā uz “informācijas drošības” precēm un funkcijām ievēro 5. kategorijas 2. daļas noteikumus, pat ja tās ir komponenti, “programmatūra” vai citu preču funkcijas.

NOFORMĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS OFICIĀLAJĀ VĒSTNESĪ

Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā, tekstiem latviešu valodā, kurus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī:

— 
– skaitļa veselo daļu no decimāldaļas atdala ar komatu,
— 
skaitļa veselajā daļā ciparus grupē pa trim, katru grupu atdalot ar saistīto atstarpi.

Teksts šajā pielikumā atbilst minētajai praksei.

PIELIKUMĀ LIETOTIE AKRONĪMI UN ABREVIATŪRAS

Akronīmus un abreviatūras (saīsinājumus), kas lietoti kā definēti termini, sk. sadaļā “Šajā pielikumā lietotie definētie termini”.



AKRONĪMI UN ABREVIATŪRAS (SAĪSINĀJUMI)

ABEC

gredzenveida gultņu inženieru komiteja

ABMA

Amerikas Gultņu ražotāju asociācija

ADC

analogciparu pārveidotājs

AGMA

Amerikas Piedziņas mehānismu ražotāju asociācija

AHRS

stāvokļa un kursa etalonsistēmas

AISI

Amerikas Dzelzs un tērauda institūts

ALE

atomārā slāņa epitaksija

ALU

aritmētiskās loģikas elements

ANSI

Amerikas Nacionālais standartu institūts

APP

koriģētā maksimālā jauda

APU

palīgdzinējs

ASTM

Amerikas Testēšanas un materiālu biedrība

ATC

gaisa satiksmes kontrole

BJT

bipolāri savienojuma tranzistori

BPP

stara parametru produkts

BSC

bāzes stacijas kontrolieris

CAD

datorprojektēšana

CAS

Informatīvais ķīmijas dienests

CCD

lādiņsaistes matricas

CDU

vadības un indikācijas bloks

CEP

varbūtīgā cirkulārā kļūda

CMM

koordinātu mērīšanas darbgalds

CMOS

komplementārā metālu oksīdu pusvadītājs

CNTD

termopārklāšana, izmantojot vadāmu nukleāciju

CPLD

kompleksa programmējamā loģiskā iekārta

CPU

centrālais procesors

CVD

ķīmiska pārklāšana, izmantojot tvaiku

CW

ķīmiskā karadarbība

CW (lāzeriem)

nepārtrauktas darbības

DAC

ciparanalogu pārveidotājs

DANL

norādītais vidējais trokšņa līmenis

DBRN

uz datiem balstīta navigācija

DDS

tiešās ciparsintēze

DMA

dinamiskā mehāniskā analīze

DME

iekārta attāluma mērīšanai

DMOSFET

kliedētais metālu oksīdu pusvadītāju kanāltranzistors

DS

virzīti sacietināts

EB

eksplodējošs tiltiņš

EB-PVD

fizikāla tvaika pārklāšana, izmantojot elektronu kūli

EBW

eksplodējoša tiltiņa vads

ECM

elektroķīmiskā apstrāde

EDM

elektriskās izlādes iekārtas

EFI

eksplodējošas folijas ierosinātāji

EIRP

efektīvā izotropiski izstarotā jauda

EMP

elektromagnētiskais impulss

ENOB

efektīvais bitu skaits

ERF

elektrorheoloģiska apstrāde

ERP

efektīvā izstarotā jauda

ESD

elektrostatiskā izlāde

ETO

emitera aizveramais tiristors

ETT

elektriski pārslēdzamais tiristors

ES

Eiropas Savienība

EUV

ekstrēms ultravioleto staru

FADEC

pilnīgi vadāma dzinēju kontroles sistēma

FFT

ātrais Furjē pārveidojums

FPGA

lauka programmējamā ventiļu matrica

FPIC

uz vietas programmējamais savstarpējais slēgums

FPLA

lauka programmējamā loģiskā matrica

FPO

peldošā komata darbība

FWHM

pilna platuma pusmaksimums

GLONASS

globālā satelītnavigācijas sistēma

GNSS

globālā satelītnavigācijas sistēma

GPS

globālā pozicionēšanas sistēma

GSM

globālā mobilo sakaru sistēma

GTO

ar vadības elektrodu aizverams tiristors

HBT

heterobipolārais tranzistors

HDMI

augstas izšķirtspējas multivides saskarne

HEMT

augsta elektronu kustīguma tranzistors

ICAO

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

IEC

Starptautiskā Elektrotehnikas komisija

IED

improvizēta spridzināšanas ierīce

IEEE

Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūts

IFOV

momentānais redzes leņķis

IGBT

izolēta slēdža bipolārais tranzistors

IGCT

komutējošs tiristors ar integrētu aizvaru

IHO

Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija

ILS

instrumentālās nosēšanās sistēma

IMU

inerciālas mērīšanas vienība

INS

inerciālā aeronavigācijas sistēma

IP

interneta protokols

IRS

inerciālā atsauces sistēma

IRU

inerciālā atsauces vienība

ISA

starptautiskā standartatmosfēra

ISAR

inversās sintētiskās diafragmas radars

ISO

Starptautiskā Standartizācijas organizācija

ITU

Starptautiskā Telesakaru savienība

JT

Džoula–Tomsona

LIDAR

detektēšana un attāluma noteikšana ar gaismu

LIDT

lāzera izraisītā kaitējuma robežvērtība

LOA

garuma kopsumma

LRU

viegli nomaināms bloks

LTT

ar gaismu pārslēdzamais tiristors

MLS

nosēšanās vadības mikroviļņu sistēma

MMIC

monolīta integrālā shēma

MOCVD

ķīmiska pārklāšana, izmantojot metālorganisku savienojumu tvaiku

MOSFET

metālu oksīdu pusvadītāju kanāltranzistors

MPM

mikroviļņu jaudas modulis

MRF

magnetorheoloģiska apstrāde

MRF

mazākais atšķiramu detaļu lielums

MRI

kodolmagnētiskās rezonanses attēldiagnostika

MTBF

vidējais laiks starp atteicēm

MTTF

vidējais laiks līdz atteicei

NA

ciparu atvērums

NDT

nesagraujošais tests

NEQ

tīrais sprāgstvielas daudzums

NIJ

Nacionālais tieslietu institūts

OAM

ekspluatācija, administrēšana vai uzturēšana

OSI

atvērto sistēmu starpsavienojums

PAI

poliamīdi-imīdi

PAR

precīza pielidojuma radars

PCL

pasīva koherenta atrašanās vieta

PDK

procesa dizaina komplekts

PIN

personas identifikācijas numurs

PMR

privātie mobilie radiosakari

PVD

fiziska pārklāšana, izmantojot tvaiku

ppm

miljondaļas

QAM

kvadrātiskā amplitūdas modulācija

QE

kvantu efektivitāte

RAP

reaktīvas atomu plazmas

RF

radiofrekvence

rms

vidējais kvadrātiskais

RNC

radio tīkla kontrolieris

RNSS

reģionālā navigācijas satelītu sistēma

ROIC

nolasīšanas integrālshēma

S-FIL

Step and flash drukas litogrāfija

SAR

sintētiskās diafragmas radars

SAS

sintētiskās diafragmas hidrolokators

SC

monokristāls

SCR

silīcija vadāmais taisngriezis

SFDR

dinamiskais diapazons bez blakuskomponentiem

SHPL

superjaudīgs lāzers

SLAR

gaisa kuģa sānskata radars

SOI

silīcijs uz izolatora

SQUID

supervadītāja kvantu interferences ierīce

SRA

nomaināms agregāts

SRAM

statiskā brīvpiekļuves atmiņa

SSB

individuāla blakusfrekvenču josla

SSR

sekundārs novērošanas radars

SSS

sānskenēšanas hidrolokators

TIR

kopējais norādītais rādījums

TVR

raidīšanas sprieguma raksturlīkne

u

atommasas vienība

UPR

vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība

UTS

maksimālā stiepes robežstiprība

UV

ultraviolets

VJFET

vertikālā tipa lauktranzistors

VOR

ļoti augstas frekvences vienvirziena diapazons

PVO

Pasaules Veselības organizācija

WLAN

bezvadu lokālais tīkls

ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTIE DEFINĒTIE TERMINI

Definētie termini, kas iekļauti vienpēdiņās (‘[…]’), ir izskaidroti tehniskajā piezīmē par attiecīgo preci.

Definētie termini, kas iekļauti pēdiņās (“[…]”), ir izskaidroti šeit.

NB!:   Iekavās aiz definētā termina ir sniegta norāde uz attiecīgajām preču kategorijām.

“Precizitāte” (2 3 6 7 8) ir rādījuma maksimālā pozitīvā vai negatīvā novirze no pieņemta standarta vai patiesās skaitliskās vērtības; to parasti mēra neprecizitātes izteiksmē.

“Aktīvās lidojumu vadības sistēmas” (7) ir sistēmas, kuru funkcija ir novērst nevēlamas “gaisa kuģu” un raķešu kustības vai struktūras slodzes, autonomi apstrādājot vairāku sensoru datus un dodot automātiskas vadības veikšanai nepieciešamās preventīvās komandas.

“Aktīvais punkts” (6) ir mazākais (individuālais) cietās fāzes kopuma elements, kas gaismas (elektromagnētiskā) starojuma iedarbībā darbojas kā fotoelektrisks pārveidotājs.

“Koriģētā maksimālā jauda” (4) ir koriģēts maksimālais ātrums, kādā “cipardatori” veic 64 bitu vai apjomīgāku summēšanu un reizināšanu peldošā komata režīmā; to izsaka svērtās TeraFLOPS (WT) vienībās pa 1012 koriģētām peldošā komata darbībām sekundē.

NB!:   Sk. tehnisko piezīmi pie 4. kategorijas.

“Gaisa kuģis” (1 6 7 9) ir gaisa transportlīdzeklis ar fiksētiem spārniem, šarnīra spārniem, rotējošiem spārniem (helikopters), slīpu rotoru vai slīpspārniem.

NB!:   Sk. arī “civilās aviācijas gaisa kuģis”.

“Dirižablis” (9) ir mehānisks gaisa transportlīdzeklis, ko gaisā notur ķermenis, kas pildīts ar gāzi (parasti hēliju, agrāk ūdeņradi), kura ir vieglāka par gaisu.

“Ar visām iespējamām kompensācijām” (2) nozīmē to, ka ir ņemti vērā visi iespējamie, ražotājam pieejamie līdzekļi konkrētu metālapstrādes darbgaldu sistemātisku pozicionēšanas kļūdu vai konkrētu koordinātu mērīšanas darbgaldu mērījumu kļūdu mazināšanai.

“ITU piešķirts” (3 5) nozīmē, ka ir piešķirta frekvenču josla saskaņā ar ITU Radio noteikumu pašreizējo redakciju attiecībā uz pamatpakalpojumu, atļauto pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu.

NB!:   Neattiecas uz papildu un alternatīvo frekvenču piešķiršanu.

“Leņķiskā pozīcijas novirze” (2) ir maksimālā atšķirība starp leņķisko pozīciju un faktisko, ļoti precīzi izmērīto leņķisko pozīciju pēc fiksētā darba objekta izkustināšanas no sākotnējās pozīcijas.

“Leņķa nejaušība” (7) ir pakāpenisks leņķveidīgs kļūdas palielinājums, ko rada leņķiskā ātruma baltais troksnis (IEEE STD 528-2001).

“APP” (4) ir “koriģētā maksimālā jauda”.

“Asimetriskais algoritms” (5) ir kriptogrāfisks algoritms, kurā šifrēšanai un atšifrēšanai tiek izmantotas dažādas matemātiski saistītas kodu atslēgas.

NB!:   Parasti “asimetriskos algoritmus” izmanto kodu atslēgu pārvaldībā.

“Autentifikācija” (5) ir lietotāja, procesa vai ierīces identitātes verificēšana, bieži vien kā priekšnosacījums tam, lai atļautu piekļuvi informācijas sistēmas resursiem. Tā ietver pārbaudi par ziņas vai citas informācijas izcelsmi vai saturu un visus piekļuves kontroles aspektus, ja datnes vai teksti netiek šifrēti, izņemot ar paroļu, personas identifikācijas numuru (PIN) vai līdzīgu datu aizsardzību tieši saistītos, neatļautas piekļuves novēršanai.

“Vidējā izejas jauda” (6) ir “lāzera” izejas enerģijas kopsummas (džoulos) dalījums ar laiku (sekundēs), kurā tiek emitēta secīgu impulsu virkne. Vienādos atstatumos emitētu impulsu virknē tā ir vienāda ar “lāzera” enerģijas vienā impulsā (džoulos) reizinājumu ar “lāzera” impulsu frekvenci (hercos).

“Pamatelementa signāla nodošanas kavējuma laiks” (3) ir nodošanas kavējuma laika vērtība pamatelementam, kas lietots “monolītā integrālā shēmā”. Attiecībā uz “monolītu integrālo shēmu”‘saimi’ var precizēt, vai tas ir signāla kavējuma laiks tipiskam elementam konkrētajā ‘saimē’ vai tipisks signāla kavējuma laiku elementam konkrētajā ‘saimē’.

NB! 1.   “Pamatelementa signāla nodošanas kavējuma laiku” nedrīkst jaukt ar kompleksas “monolītas integrālās shēmas” ieejas vai izejas kavējuma laiku.

NB! 2.   ‘Saimē’ ietilpst visas integrālās shēmas, kuru izgatavošanā tiek piemērotas visas šādas metodes un specifikācijas (izņemot to attiecīgās funkcijas):

a. 

kopīga datoru fizisko komponentu un programmatūras arhitektūra;

b. 

kopīga projektēšanas un procesa tehnoloģija; un

c. 

kopīgas pamatīpašības.

“Fundamentāli zinātnes pētījumi” (VPT, PK) ir eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic galvenokārt nolūkā iegūt jaunas zināšanas par parādību vai novēroto faktu pamatprincipiem, un kas nav primāri vērsts uz konkrētu praktisku izmantojumu vai mērķi.

“Nosliece” (akselerometra) (7) ir konkrētā laikposmā iegūts akselerometra izejas datu vidējais rādītājs, ko mēra konkrētos darba apstākļos, kam nav korelācijas ar ieejas paātrinājumu vai rotāciju. “Noslieci” izsaka g vai metros sekundē kvadrātā (g vai m/s2). (IEEE STD 528-2001) (Mikro g ir vienāds ar 1x10-6 g).

“Nosliece” (žiroskopa) (7) ir konkrētā laikposmā iegūts žiroskopa izejas datu vidējais rādītājs, ko mēra konkrētos darba apstākļos, kam nav korelācijas ar ieejas rotāciju vai paātrinājumu. “Noslieci” parasti izsaka grādos stundā (grādi/h). (IEEE Std 528-2001).

“Bioloģiskie aģenti” (1) ir patogēni vai toksīni, kas ir atlasīti vai pārveidoti (piemēram, mainot tīrības pakāpi, glabāšanas laiku, virulenci, izplatīšanas īpašības vai noturību pret ultravioleto starojumu), lai cilvēkiem vai dzīvniekiem, iekārtām, ražai vai apkārtējai videi nodarītu kaitējumu vai postījumus.

“Izvirzījums” (2) ir aksiāla galvenās vārpstas nobīde viena apgrieziena laikā, ko mēra vārpstas virsmai perpendikulārā plaknes punktā uz ass aploces (Sk. ISO 230-1:1986, 5.63. punkts).

CEP” (7) ir “varbūtīgā cirkulārā kļūda) – cirkulārā normālajā sadalījumā tāda apļa rādiuss, kas ietver 50 % no atsevišķiem veiktiem mērījumiem, vai tāda apļa rādiuss, kurā tie atrodas ar 50 % lielu varbūtību.

“Ķīmiskais lāzers” (6) ir “lāzers”, kurā ierosinātās daļiņas rodas ķīmiskas reakcijas izdalītās enerģijas rezultātā.

“Ķīmisko vielu maisījums” (1) ir ciets, šķidrs vai gāzveida produkts no vismaz diviem komponentiem, kas maisījuma glabāšanas apstākļos savstarpēji nereaģē.

“Cirkulācijas kontrolētas pretmomenta vai cirkulācijas kontrolētas virziena kontroles sistēmas” (7) ir sistēmas, kurās tiek izmantota gaisa plūsmas iedarbība uz aerodinamiskām virsmām, lai palielinātu vai kontrolētu šo virsmu radīto spēku.

“Civilās aviācijas gaisa kuģis” (1 3 4 7) ir “gaisa kuģis”, par kuru vienas vai vairāku ES dalībvalstu vai Vasenāras vienošanās dalībvalstu civilās aviācijas iestāžu publicētos sertifikācijas sarakstos minēts, ka tas ir derīgs lidojumiem komerciālos iekšzemes un starptautiskos maršrutos vai tiesiski pamatotām civilām, privātām vai komercdarbības vajadzībām.

NB!:   Sk. arī “gaisa kuģis”.

“Sakaru kanāla kontrollers” (4) ir fiziska saskarne, kas kontrolē sinhronas vai asinhronas digitālas informācijas plūsmu. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

“Kompensācijas sistēmas” (6) sastāv no primāra skalāra sensora, viena vai vairākiem kontrolsensoriem (piem., vektora “magnetometriem”) un programmatūras, ar ko ir iespējams mazināt platformas cietā korpusa rotācijas trokšņus.

“Kompozītmateriāls” (1 2 6 8 9) ir “matrica” un papildu fāze vai fāzes, kas sastāv no daļiņām, matiņiem, šķiedrām vai no jebkuras to kombinācijas, kas pievienoti konkrētā nolūkā.

“III/V savienojumi” (3 6) ir polikristāliski, bināri vai kompleksi monokristāliski produkti, kas sastāv no Mendeļejeva elementu periodiskās sistēmas tabulas IIIA un VA grupas elementiem (piemēram, gallija arsenīds, gallija-alumīnija arsenīds, indija fosfīds).

“Kontūrvadība” (2) ir divas vai vairākas ar “digitālu vadāmierīci” vadītas kustības, kas darbojas saskaņā ar instrukcijām, kuras nosaka nākamo nepieciešamo pozīciju un padeves ātrumu attiecībā uz šo pozīciju. Minētos padeves ātrumus savstarpēji maina, lai radītu vēlamo kontūru (sk. ISO/DIS 2806-1980).

“Kritiskā temperatūra” (1 3 5) ir konkrēta “supravadītāja” materiāla temperatūra (dēvēta arī par pārejas temperatūru), kurā materiāls zaudē visu pretestību līdzstrāvas plūsmai.

“Kriptogrāfijas aktivizēšana” (5) ir paņēmiens, ar kuru tiek konkrēti aktivizētas vai darītas pieejamas kriptogrāfijas spējas, izmantojot mehānismu, ko precē ir iestrādājis tās ražotājs, un ja šis mehānisms ir piesaistīts vienīgi jebkurai no šādām precēm:

1. 

prece tiek lietota tikai vienreiz; vai

2. 

viens pircējs preci lieto vairākkārt.

Tehniskas piezīmes:

1.   “Kriptogrāfijas aktivizēšanas” paņēmieni un mehānismi var būt datortehnikas, “programmatūras” vai “tehnoloģiju” formā.

2.   “Kriptogrāfijas aktivizēšanas” mehānismi var būt, piemēram, uz sērijas numuru balstītas licences kodu atslēgas vai autentifikācijas instrumenti, piemēram, sertifikāti ar digitālu parakstu.

“Kriptogrāfija” (5) ir disciplīna, kas aptver datu pārveides principus, līdzekļus un metodes, kurus izmanto, lai slēptu datu informatīvo saturu, aizsargātu pret neatļautu lietošanu vai slepenu pārveidošanu. “Kriptogrāfija” attiecas tikai uz informācijas pārvēršanu, kurā izmanto vienu vai vairākus ‘slepenus parametrus’ (piem., kriptomainīgos lielumus) vai ar to saistītu kodu atslēgu pārvaldību.

Piezīmes:

1.   “Kriptogrāfija” neietver ‘fiksētas’ datu kompresijas un kodēšanas paņēmienus.

2.   “Kriptogrāfija” ietver atšifrēšanu.

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Slepens parametrs’: konstante vai koda atslēga, ko neizpauž citiem vai kas ir zināma vienīgi konkrētu personu grupai.

2.   ‘Fiksēts’: kodēšanas vai kompresijas algoritms nevar pieņemt parametrus no ārienes (piem., kriptogrāfijas jeb kodu atslēgu mainīgos lielumus), un lietotājs to nevar pārveidot.

“CW lāzers” (6) ir “lāzers”, kas ilgāk par 0,25 sekundēm izstaro nomināli konstantu enerģiju.

“Reaģēšana uz kiberuzbrukumu” (4) ir process, kurā notiek nepieciešamās informācijas apmaiņa par kiberdrošības incidentu ar personām vai organizācijām, kas atbildīgas par pasākumu veikšanu vai koordinēšanu, lai šis kiberdrošības incidents tiktu novērsts.

“Uz datiem balstītas navigācijas” (“DBRN”) (7) sistēmas ir sistēmas, kurās izmanto dažādus iepriekš mērītu ģeokartografēšanas datu avotus, kas integrēti, lai sniegtu precīzu navigācijas informāciju mainīgos apstākļos. Datu avoti ietver batimetriskās kartes, zvaigžņu kartes, gravitācijas kartes, magnētiskās kartes un digitālas trīsdimensiju topogrāfiskās kartes.

“Vājināts urāns” (0) ir urāns, kurā izotopa 235 ir mazāk nekā dabā sastopamajā urānā.

“Pilnveidošana” (VPT, PK un visā sarakstā) attiecas uz visiem posmiem pirms sērijveida ražošanas, piemēram: projektēšanu, konstruktīviem pētījumiem, konstruktīvu analīzi, konstrukcijas koncepcijām, prototipu montāžu un izmēģinājumiem, eksperimentālo ražošanu, datiem par izstrādi, procesu, kas izstrādes datus pārvērš par ražojumu, konfigurācijas izstrādi, izstrādes integrāciju, dažādu elementu izvietojuma plānošanu un maketēšanu.

“Difūzā savienošanās” (1 2 9) ir vismaz divu atsevišķu metāla gabalu savienošanās cietā stāvoklī vienā gabalā, kura apvienotā stiprība ir ekvivalenta vājākā materiāla stiprībai, un šajā procesā galvenais mehānisms ir atomu savstarpēja difūzija saskarnē.

“Cipardators” (4 5) ir iekārta, kas viena vai vairāku diskrētu mainīgo lielumu formā var veikt visas šādas darbības:

a. 

pieņemt datus;

b. 

glabāt datus vai instrukcijas fiksētās vai maināmās (rakstāmās) datu glabāšanas ierīcēs;

c. 

apstrādāt datus ar iepriekš ievadītu maināmu instrukciju secību; un

d. 

izvadīt datus.

NB!:   Saglabātā instrukciju secības pārveidošana ietver fiksētu datu glabāšanas ierīču maiņu, bet ne fiziskas izmaiņas vadu slēgumā vai starpsavienojumos.

“Cipardatu pārsūtīšanas ātrums” (def) ir kopējais tādas informācijas pārsūtīšanas ātrums (bitos), ko tieši pārnes uz jebkāda veida datu nesēju.

NB!:   Sk. arī “kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums”.

“Dreifa ātrums” (žiroskopiem) (7) ir žiroskopu izejas signāla komponents, kas ir funkcionāli neatkarīgs no ieejas rotācijas. To izsaka leņķiskā ātruma izteiksmē (IEEE STD 528-2001).

“Speciālo skaldmateriālu”“efektīvais grams” (0 1) ir:

a. 

plutonija izotopiem un urānam-233 – izotopa masa gramos;

b. 

urānam, kura bagātinājums ar urāna-235 izotopu ir vismaz 1 % – elementa masas (gramos) reizinājums ar bagātinājumu kvadrātā;

c. 

urānam, kura bagātinājums ar urāna-235 izotopu ir mazāks par 1 % – elementa masas (gramos) reizinājums ar 0,0001.

“Elektronisks mezgls” (2 3 4) ir vairāki elektroniski komponenti (t.i., ‘ķēdes elementi’, ‘diskrēti komponenti’, integrālās shēmas u.c.), kas savstarpēji savienoti, lai veiktu kādas(-u) konkrētas(-u) funkcijas(-u), un kas ir maināmi kā bloki un ko normālos apstākļos var demontēt. NB!

NB! 1.   ‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

NB! 2.   ‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

“Energoietilpīgi materiāli” (1) ir vielas vai vielu maisījumi, kuri ķīmiskā reakcijā izdala enerģiju, kas nepieciešama to paredzētajam lietojumam. Energoietilpīgu materiālu paveidi ir “sprāgstvielas”, “pirotehnika” un “propelenti”.

“Manipulācijas orgāni” (2) ir spīles, ‘aktīvās instrumentu aprīkojuma vienības’ un citi instrumenti, kas ir piestiprināti “robota” manipulatora rokas galā esošajai balsta plātnei.

NB!:   ‘Aktīvā instrumentu aprīkojuma vienība’ ir ierīce, ar ko apstrādājamai detaļai pievada dzinējspēku, apstrādes enerģiju vai nodrošina sensora funkciju.

“Ekvivalentais blīvums” (6) ir optiskā masa uz optiskā laukuma vienību, kas projicēta uz optiskās virsmas.

“Ekvivalenti standarti” (1) ir salīdzināmi valsts vai starptautiskie standarti, ko atzinušas viena vai vairākas ES dalībvalstis vai Vasenāras vienošanās dalībvalstis un kas piemērojami attiecīgajam punktam.

“Sprāgstvielas” (1) ir cieta, šķidra vai gāzveida agregātstāvokļa vielas vai vielu maisījumi, kuriem jāsprāgst, ja tos lieto kā injicētājlādiņus, palīglādiņus vai galvenos lādiņus kaujas uzgaļos, spridzināšanā un citam lietojumam.

“FADEC sistēmas” (9) ir pilnīgi autonomas dzinēju digitālās kontroles sistēmas – digitāla elektroniska vadāmierīce gāzturbīnas dzinējam, ar kuru var autonomi kontrolēt dzinēju visā tā darbības diapazonā no dzinēja piespiedu palaišanas līdz dzinēja piespiedu apturēšanai gan parastos apstākļos, gan bojājuma gadījumā.

“Šķiedru vai pavedienu materiāli” (0 1 8 9) ietver:

a. 

vienlaida “monopavedienus”;

vienlaida “dzijas” un “paralēlu šķiedru kūļus”;

c. 

“lentes”, audumus, neaustus materiālus un pinumus;

d. 

cirstas šķiedras, štāpelšķiedras un viendabīgus šķiedru slāņojumus;

e. 

jebkura garuma monokristālu vai polikristālu matiņus;

f. 

aromātisko poliamīdu masu.

“Plēves tipa integrālās shēmas” (3) ir ‘shēmas elementu’ kopums un to savstarpēji metāla savienojumi, kas izveidoti, uzklājot biezu vai plānu plēvi uz izolatora “substrāta”.

NB!:   ‘Shēmas elements’ ir individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

“Lidojumu vadības optiskā sistēma (fly-by-light)” (7) ir primārā lidojumu vadības digitāla sistēma, kurā izmanto atgriezenisko saiti, lai kontrolētu gaisa kuģi tā lidojuma laikā, ja manipulācijas orgāniem/ izpildmehānismiem dotās komandas ir optiski signāli.

“Lidojumu vadības elektriskā sistēma (fly-by-wire)” (7) ir primārā lidojumu vadības digitāla sistēma, kurā izmanto atgriezenisko saiti, lai kontrolētu gaisa kuģi tā lidojuma laikā, ja manipulācijas orgāniem/ izpildmehānismiem dotās komandas ir elektriski signāli.

“Fokālās plaknes bloks” (6 8) ir plakans lineārs vai divdimensiju individuālu detektorelementu slānis vai plakanu individuālu detektorelementu slāņu kombinācija ar elektronisku nolasīšanas ierīci vai bez tās, kura darbojas fokālajā plaknē.

NB!:   Nav paredzēts tajā ietvert individuālu detektorelementu blokus vai detektorus no diviem, trijiem vai četriem elementiem, ja vien kavēšana un integrēšana nenotiek pašā elementā.

“Frakcionālais joslas platums” (3 5) ir procentos izteikta “momentānā joslas platuma” attiecība pret diapazona centrālo frekvenci.

“Frekvenču lēciens” (5 6) ir “izkliedes spektra” forma, kurā kāda sakaru kanāla raidfrekvenci pakāpeniski maina pa nejauši izvēlētiem vai šķietami nejauši izvēlētiem diskrētiem soļiem.

“Frekvenču pārslēgšanās laiks” (3) ir laiks (t. i., signāla kavējums), kad to pārslēdz no konkrētas sākotnējās izejas frekvences, lai sasniegtu šādu frekvenci:

a. 

± 100 Hz no konkrētas beigu frekvences, kas mazāka par 1 GHz, vai

b. 

± 0,1 miljonā daļa no konkrētas beigu frekvences, kas vienāda ar vai lielāka par 1 GHz.

“Degvielas elements” (8) ir elektroķīmiska ierīce, kura ķīmisku enerģiju tieši pārvēršot līdzstrāvā, patērējot degvielu no ārēja avota.

“Kūstošs” (1) – tāds, kam siltuma, radiācijas, katalizatoru utt. ietekmē var veidoties šķērssaites vai kuru var papildus polimerizēt (vulkanizēt) vai izkausēt bez pirolīzes (pārogļošanas).

“Konkrēta pazīme” (5) ir dati vai datu kopums saistībā ar kādu personu (piemēram, uzvārds, vārds, e-pasts, adrese, tālruņa numurs vai piesaiste grupai).

“Vadības komplekss” (7) ir sistēmas, kas integrē transportlīdzekļa atrašanās vietas un ātruma mērīšanu un izskaitļošanu (t.i., navigāciju) ar komandu izskaitļošanu un sūtīšanu transportlīdzekļa lidojumu vadības sistēmām, lai koriģētu trajektoriju.

“Hibrīda integrālā shēma” (3) ir integrālo shēmu slēgums vai integrālo shēmu slēgums ar ‘shēmas elementiem’ vai ‘diskrētiem komponentiem’, kas savstarpēji savienoti konkrētu funkciju izpildei, kurai piemīt visas šādas īpašības:

a. 

tai ir vismaz viena neiekapsulēta ierīce;

b. 

tā ir savstarpēji savienota, izmantojot tipiskas integrālās shēmas ražošanas metodes;

c. 

tā ir nomaināma kā vienots veselums; un

d. 

parasti to nevar izjaukt.

NB! 1.   ‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

NB! 2.   ‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

“Attēlu korekcija” (4) ir ārējas izcelsmes informācijas nesēju attēlu apstrāde, kurā izmanto algoritmus, piemēram, laika kompresiju, filtrāciju, ekstrakciju, atlasi, korelāciju, konvolūciju vai pārveidošanu starp domēniem (piem., ar ātriem Furjē vai Volša pārveidojumiem). Tā neietver algoritmus, kuros izmanto tikai viena attēla lineāru vai rotācijas transformāciju, piemēram, translāciju, būtiskās daļas izdalīšanu, reģistrāciju vai nepatieso iekrāsošanu.

“Imūntoksīns” (1) ir vienas specifiskas šūnas monoklonālās antivielas un “toksīna” vai “toksīna pirmējās vienības” konjugāts, kas selektīvi iedarbojas uz slimām šūnām.

“Atklātībā pieejama” (PK VPT VPP) šajā kontekstā nozīmē, ka “tehnoloģijas” vai “programmatūra” ir darīta pieejama bez ierobežojumiem turpmākai izplatīšanai (autortiesību noteiktie ierobežojumi “tehnoloģijas” un “programmatūru” nepadara par tādu, kas nav “atklātībā pieejama”).

“Informācijas drošība” (VPP VPID 5) ir visi līdzekļi un funkcijas, kas nodrošina informācijas vai komunikāciju pieejamību, konfidencialitāti vai integritāti, izņemot līdzekļus un funkcijas, kas paredzēti, lai aizsargātu pret disfunkciju. Tas ietver “kriptogrāfiju”, “kriptogrāfijas aktivizēšanu”, ‘kriptoanalīzi’, datoru drošību un aizsardzību pret informācijas noplūdi.

Tehniska piezīme:

‘Kriptoanalīze’: kriptogrāfiskas sistēmas vai tās ieejas un izejas datu analīze, lai iegūtu konfidenciālus mainīgos lielumus vai konfidenciālus datus, ieskaitot lasāmu tekstu.

“Momentāns joslas platums” (3 5 7) ir frekvenču joslas platums, kurā izejas signāla līmenis ir konstants 3 dB robežās bez citu darba parametru pieregulēšanas.

“Izolācija” (9) tiek lietota raķešu dzinēju komponentiem, t.i., apvalkam, sprauslai, ieplūdes caurulēm, apvalka savienojumiem, un tā ietver vulkanizētas vai pusvulkanizētas gumijas loksnes, kurās iestrādāts izolācijas vai ugunsizturīgs materiāls. To var lietot arī par slodzes izlīdzināšanas elementu.

“Iekšējais pārklājums” (9): lieto par atdalošo virsmu starp cieto propelentu un apvalku vai izolācijas slāni. Parasti izmanto ugunsizturīgu vai siltumizolācijas materiālu dispersijas uz šķidru polimēru bāzes, piem., ar oglekli pildītu polibutadiēnu (HTPB) ar gala hidroksilgrupām vai citus polimēru materiālus, kam pievienoti cietināšanas aģenti, kurus izsmidzina vai uzklāj apvalka iekšējai virsmai.

“Mijkārtots analogciparu pārveidotājs (ADC)” (3) ir ierīces, kurās ir vairākas ADC vienības, kas dažādos laikos iztver vienu un to pašu analogo ievadi tā, lai, apkopojot izvades rezultātus, analogā ievade būtu efektīvi iztverta un konvertēta augstākā iztveršanas frekvencē.

“Patiesais magnētiskais gradiometrs” (6) ir atsevišķs magnētiskā lauka gradientu mērīšanas elements un attiecīgā elektronika, ar ko veic magnētiskā lauka gradienta mērījumus.

NB!:   Sk. arī “magnētiskais gradiometrs”.

“Ielaušanās programmatūra” (4 5) ir “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai izvairītos no tā, ka to atklāj ‘novērošanas instrumenti’, vai lai pārvarētu datora vai tīkla ierīces ‘aizsardzības pretpasākumus’, un ar ko veic kādu no šādām darbībām:

a. 

datu vai informācijas iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana; vai

b. 

programmas vai procesa standarta izpildes ceļa pārveidošana, lai dotu iespēju izpildīt no ārienes dotas instrukcijas.

Piezīmes:

1.   “Ielaušanās programmatūra” neietver šādas preces:

a. 

hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;

b. 

digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) “programmatūru”; vai

c. 

“programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu ražotāji, administratori vai lietotāji preces izsekošanas vai atgūšanas nolūkā.

2.   Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.

Tehniskas piezīmes:

1.   “Novērošanas instrumenti”: “programmatūra” vai datortehnikas ierīces, ar kurām uzrauga sistēmas darbību vai procesus, kas norisinās ierīcē. Tas ietver antivīrusu (AV) produktus, termināļu drošības izstrādājumus, personiskās drošības izstrādājumus (PSP), ielaušanās atklāšanas sistēmas (IDS), ielaušanās novēršanas sistēmas (IPS) un ugunsmūrus.

2.   ‘Aizsardzības pretpasākumi’: paņēmieni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu drošu koda izpildi, piemēram, aizsardzība pret datu izpildi (DEP), datu atrašanās vietas maiņa pēc nejaušības principa (ASLR) un drošības mehānisms darbojošos programmu nodalīšanai.

“Izolētas dzīvkultūras” (1) ietver dzīvkultūras anabiotiskās formās un žāvētos preparātos.

“Izostatiskas preses” (2) ir iekārtas, kas spēj dažādās vidēs (gāzēs, šķidrumos, cietās daļiņās u.c.) slēgtā telpā iedarboties uz apstrādājamo detaļu vai materiālu ar vienādu spiedienu no visām pusēm.

“Lāzers” (0 1 2 3 5 6 7 8 9) ir prece, kas līdz ar ierosinātas starojuma emisijas pastiprināšanu rada telpā un laikā koherentu gaismas staru.

NB!:  

Skatīt arī

ķīmiskais lāzers”;

CW lāzers”;

impulsu lāzers”;

superjaudīgs lāzers”.

“Bibliotēka” (1) (tehnisko parametru datu bāze) ir tehniskās informācijas kopums, kuru izmantojot, ir iespējams uzlabot attiecīgu sistēmu, iekārtu vai komponentu darbību.

“Par gaisu vieglāki lidaparāti” (9) ir baloni un “dirižabļi”, kuros par cēlējspēku izmanto karstu gaisu vai citas par gaisu vieglākas gāzes, piemēram, hēliju un ūdeņradi.

“Linearitāte” (2) (parasti mēra nelinearitātes izteiksmē) ir faktiska raksturlieluma maksimālā pozitīvā vai negatīvā novirze no taisnās līnijas, kas novietota tā, lai pēc iespējas izlīdzinātu un samazinātu lielākās novirzes.

“Vietējais tīkls” (LAN) (4 5) ir datu pārraides sistēma, kam piemīt visas šādas īpašības:

a. 

tā ļauj jebkuram skaitam neatkarīgu ‘datu ierīču’ tieši sazināties savā starpā; un

b. 

tā ir ierobežota ģeogrāfiski nelielā platībā (piem., biroju ēkā, rūpnīcā, universitātes pilsētiņā, noliktavā).

NB!:   ‘Datu ierīce’ ir iekārta, ar ko var nosūtīt vai saņemt ciparinformācijas sekvences.

“Magnētiskie gradiometri” (6) ir instrumenti, kas ir paredzēti tam, lai konstatētu ārpus instrumenta esoša avota radīta magnētiskā lauka izmaiņas apkārtējā telpā. Tie sastāv no daudziem “magnetometriem” un ar tiem saistītām elektroniskām ierīcēm, ar kurām veic magnētiskā lauka gradienta mērījumus.

NB!:   Sk. arī “patiesais magnētiskais gradiometrs”.

“Magnetometri” (6) ir instrumenti, kas paredzēti, lai konstatētu ārpus instrumenta esošu avotu radītus magnētiskos laukus. Tie sastāv no viena elementa, kas spēj mērīt magnētisko lauku, un ar to saistītas elektroniskas ierīces, ar kurām veic magnētiskā lauka mērījumus.

“Materiāli, kas izturīgi pret UF6 koroziju” (0) ir varš, vara sakausējumi, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija oksīds, alumīnija sakausējumi, niķelis un tā sakausējumi ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas, kā arī fluorogļūdeņražu polimēri.

“Matrica” (1 2 8 9) (saistviela) ir viendabīga viela, kas aizpilda telpu starp daļiņām, matiņiem vai šķiedrām.

“Mērījuma nenoteiktība” (2) ir raksturojošs parametrs, ar ko norāda, kādā intervālā ap iegūto vērtību ar 95 % ticamību atrodas mērāmā lieluma pareizā vērtība. Tā ietver nekoriģētas sistemātiskās novirzes, nekoriģētu brīvgājienu un gadījuma novirzes (sk. ISO 10360-2).

“Mikrodatora mikroshēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” jeb “daudzelementu (čipu) integrālā shēma” ar aritmētisko loģisko elementu (ALU), kura no iekšējas atmiņas var izpildīt vispārīgas instrukcijas attiecībā uz iekšējas atmiņas datiem.

NB!:   Iekšējo atmiņu var papildināt ar ārēju atmiņu.

“Mikroprocesora mikroshēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” jeb “daudzelementu (čipu) integrālā shēma” ar aritmētisko loģisko elementu (ALU), kura var izpildīt vispārīgu instrukciju sekvences no ārējas atmiņas.

NB! 1.   “Mikroprocesora mikroshēma” parasti neietver integrālu, lietotājiem pieejamu atmiņu, kaut arī čipā esošo atmiņu var izmantot čipa loģisko funkciju veikšanai.

NB! 2.   Iepriekš minētais attiecas arī uz čipu komplektiem, kas paredzēti, lai darbotos kopā, nodrošinot “mikroprocesora mikroshēmas” funkciju.

“Mikroorganismi” (1 2) ir dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas baktērijas, vīrusi, mikoplazmas, riketsijas, hlamīdijas vai sēnītes “izolētu dzīvkultūru” veidā vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, tostarp dzīvu šūnu kultūras.

“Raķetes” (1 3 6 7 9) ir nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, ar kurām var nogādāt vismaz 500 kg smagu kravu vismaz 300 km attālumā.

“Monopavediens” (1) ir smalkākais šķiedrveida materiāls, parasti ar dažu mikronu diametru.

“Monolīta integrālā shēma” (3) ir aktīvu un/vai pasīvu ‘shēmas elementu’ kombinācija:

a. 

kas ir izveidota, izmantojot difūzijas, implantācijas vai pārklāšanas procesus atsevišķā pusvadītāja materiālā, t.s. ‘čipā’, vai uz tā;

b. 

ko var uzskatīt par nedalāmi piesaistītu; un

c. 

kas veic vienu vai vairākas shēmas funkcijas.

NB!:   ‘Shēmas elements’ ir individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

“Monolīta mikroviļņu integrālā shēma” (“MMIC”) (3 5) ir “monolīta integrālā shēma”, kas darbojas mikroviļņu vai milimetru viļņu frekvencēs.

“Monospektrāla attēla sensori” (6) ir sensori, ar kuriem var iegūt attēla datus no vienas diskrēta spektra joslas.

“Daudzelementu integrālā shēma” (3) ir divas vai vairākas “monolītas integrālās shēmas”, kas piesaistītas kopīgam “substrātam”.

“Daudzkanālu analogciparu pārveidotājs (ADC)” (3) ir ierīces, kurās ir vairāk nekā viens ADC un kuras ir veidotas tā, lai katram ADC būtu atsevišķa analogā ieeja.

“Multispektrāla attēla sensori” (6) spēj vienlaikus vai pēc kārtas iegūt attēlu datus no divām vai vairākām diskrētām spektra joslām. Sensorus, kam ir vairāk par 20 diskrētām spektra joslām, dažkārt dēvē par hiperspektrāla attēla sensoriem.

“Dabīgais urāns” (0) ir urāns, kas satur dabā sastopamo izotopu maisījumus.

“Tīkla piekļuves kontrolieris” (4) ir fiziska saskarne sadalītam komutācijas tīklam. Tas izmanto vienu kopīgu vidi, kas viscaur darbojas vienā un tajā pašā “cipardatu pārsūtīšanas ātrumā”, pārraidei izmantojot arbitrāciju (piem., marķējot informāciju). Neatkarīgi no citām saskarnēm tas atlasa datu paketes vai datu grupas (piem., IEEE 802), kas tam nosūtītas. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

“Kodolreaktors” (0) ir nokomplektēts reaktors, kas spēj darboties, saglabājot kontrolētu pašuzturošu kodoldalīšanās ķēdes reakciju. “Kodolreaktors” ietver visus objektus, kas atrodas reaktora korpusā vai ir tam tieši pievienoti, iekārtas, kas kontrolē jaudu aktīvajā zonā, un komponentus, kuri parasti satur reaktora aktīvās zonas primāro dzesēšanas aģentu, ir tiešā saskarē ar to vai to kontrolē.

“Ciparvadība” (2) ir procesa automātiska vadība, ko veic ierīce, kura izmanto skaitliskus datus, kurus parasti ievada darbības laikā (sk. ISO 2382:2015).

“Objektkods” (VPP) ir ar iekārtu izpildāma viena vai vairāku procesu izpausmes forma (“pirmkods” (pirmvaloda)), ko kompilējusi programmēšanas sistēma.

“Ekspluatācija, administrēšana, uzturēšana” (“OAM”) (5) ir darbība, kuras ietvaros veic vienu vai vairākus no šādiem uzdevumiem:

a. 

izveidot vai pārvaldīt jebkurus no šādiem datiem:

1. 

lietotāju vai administratoru konti vai privilēģijas;

2. 

preces iestatījumi; vai

3. 

autentifikācijas dati, kas izmantojami a.1. vai a.2. punktā minēto uzdevumu veikšanā;

b. 

uzraudzīt vai pārvaldīt preces darba stāvokli vai veiktspēju; vai

c. 

pārvaldīt reģistrācijas žurnāla ierakstus vai audita datus jebkura a. vai b. punktā minētā uzdevuma veikšanas vajadzībām.

Piezīme:   “OAM” neietver šādus uzdevumiem un attiecīgās kodu atslēgu pārvaldības funkcijas:

a. 

tādas kriptogrāfijas funkcionalitātes nodrošināšana vai uzlabošana, kas nav tieši saistīta ar autentifikācijas datu izveidi vai pārvaldību iepriekš a.1. vai a.2. punktā minēto uzdevumu veikšanas vajadzībām, vai

b. 

kriptogrāfijas funkciju veikšana attiecībā uz preces pārsūtīšanas vai datu virsmu.

“Optiska integrālā shēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” vai “hibrīda integrālā shēma”, kas ietver vienu vai vairākas detaļas, kas konstruētas, lai darbotos par fotosensoriem vai fotoemiteriem vai lai veiktu vienu vai vairākas optiskas vai elektrooptiskas funkcijas.

“Optiska pārslēgšana” (5) ir optisko signālu maršrutēšana vai pārslēgšana bez to pārvēršanas elektriskos signālos.

“Kopējais strāvas blīvums” (3) ir spoles ampērvijumu kopskaits (t.i., vijumu kopskaits, kas reizināts ar maksimālo strāvas stiprumu katrā vijumā), kas dalīts ar kopējo spoles šķērsgriezumu (ieskaitot supravadošos pavedienus, metāla matricu, kurā ir iegulti supravadītāja pavedieni, iekapsulētājmateriālu, visus dzesēšanas kanālus utt.).

“Dalībvalsts” (7 9) ir Vasenāras vienošanās dalībvalsts (sk. www.wassenaar.org).

“Maksimāla jauda” (6) ir lielākā “impulsa ilguma” laikā sasniegtā jauda.

“Personālais tīkls” (5) ir datu pārraides sistēma, kurai piemīt visas šādas īpašības:

a. 

tajā izvēlētam skaitam neatkarīgu vai savstarpēji savienotu ‘datu ierīču’ ir dota tiešu sakaru iespēja; un

b. 

tajā ierīču savstarpējie sakari ir iespējami tikai atsevišķas personas vai ierīču kontroliera tiešā fiziskā tuvumā (piemēram, vienā telpā, birojā vai automašīnā).

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Datu ierīce’ ir iekārta, ar ko var nosūtīt vai saņemt ciparinformācijas sekvences.

2.   “Vietējais tīkls” sniedzas tālāk par “personālā tīkla” ģeogrāfisko teritoriju.

“Iepriekš atdalīts” (1) nozīmē, ka tiek izmantots process, kura nolūks ir palielināt kontrolētā izotopa koncentrāciju.

“Galvenais elements” (4) 4. kategorijas izpratnē ir “galvenais elements” gadījumos, kad tā aizstāšanas vērtība ir lielāka par 35 % no visas sistēmas, kurā tas ietilpst, kopvērtības. Elementa vērtība ir cena, ko par elementu maksā sistēmas ražotājs vai komplektētājs. Kopējā vērtība ir parastā nesaistītām personām starptautiski piedāvātā pārdošanas cena (ražošanas vai sūtījuma komplektācijas vietā).

“Ražošana” (VPT PK un visur sarakstā) ir visi ražošanas posmi, piemēram: būvniecība, ražošanas iekārtu projektēšana, izgatavošana, integrācija, montāža (uzstādīšana), pārbaudes, testēšana, kvalitātes nodrošināšana.

“Ražošanas iekārtas” (1 7 9) ir tikai tie darbarīki, vadplāksnes, spīles, liešanas formas, veidnes, krāsas, armatūra, iestatīšanas mehānismi, testēšanas iekārtas, citas iekārtas un to komponenti, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti “projektēšanai” vai vienam vai vairākiem “ražošanas” posmiem.

“Ražotnes” (7 9) ir “ražošanas iekārtas” un speciāli izstrādāta, iekārtās integrēta programmatūra, kas paredzēta viena vai vairāku “ražošanas” posmu “projektēšanai”.

“Programma” (2 6) ir kāda procesa izpildei paredzētas secīgas instrukcijas, kas ir izstrādātas vai ir pārvēršamas elektroniskam datoram izpildāmā formā.

“Impulsu kompresija” (6) ir ilga radara signālu impulsa kodēšana un apstrāde, lai iegūtu īsu impulsu, vienlaikus saglabājot liela impulsa enerģijas priekšrocības.

“Impulsa ilgums” (6) ir “lāzera” impulsa ilgums, proti, laiks starp punktiem uz atsevišķa impulsa kāpjošās un krītošās līknes, kuros tiek sasniegta puse no impulsa intensitātes.

“Impulsu lāzers” (6) ir “lāzers”, kura “impulsa ilgums” nepārsniedz 0,25 sekundes.

“Kvantu kriptogrāfija” (5) ir tādu paņēmienu kopums, ar kuriem izstrādā vienotu “kriptogrāfijas” kodu atslēgu, mērot fiziskas sistēmas kvantu un mehāniskās īpašības (tostarp tādas fiziskas īpašības, kas ir tieši aplūkotas kvantu optikas, kvantu lauku vai kvantu elektrodinamikas teorijā).

“Radara frekvenču lēkāšana” (6) ir paņēmiens, ar kuru šķietami nejauši izvēlētā secībā maina raidītājradara nesējfrekvenci starp impulsiem vai impulsu grupām par lielumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par impulsa joslas platumu.

“Radara izkliedes spektrs” (6) ir jebkura modulācijas paņēmiens, ar ko relatīvi šaurā frekvenču joslā raidīta signāla enerģiju izplata daudz plašākā frekvenču diapazonā, izmantojot nejauši vai šķietami nejauši izvēlētus kodus.

“Izstarojuma jutība” (6) ir izstarojuma jutība (mA/W) = 0,807 × (viļņu garums, nm) × kvantu efektivitāte (QE).

Tehniska piezīme:

QE parasti izsaka procentos; tomēr šajā formulā QE ir izteikts kā decimāldaļskaitlis, kas ir mazāks par 1, piemēram, 78 % ir 0,78.

“Apstrāde reāllaikā” (6) ir datu apstrāde ar datorsistēmu, kas atkarībā no pieejamiem resursiem nodrošina nepieciešamo servisa līmeni garantētā atbildes laikā neatkarīgi no sistēmas noslodzes, kad to ierosina ārējs notikums.

“Atkārtojamība” (7) ir viena un tā paša mainīgā lieluma atkārtotu mērījumu rezultātu tuva sakritība vienos un tajos pašos darba apstākļos, ja mērījumu starplaikā mainās apstākļi vai gadās dīkstāves. (Atsauce: IEEE STD 528-2001 (1 sigma standartnovirze)).

“Nepieciešamais” (VPT 3 5 6 7 9) attiecībā uz “tehnoloģijām” attiecas tikai uz to “tehnoloģiju” daļu, kas ir tieši atbildīga par kontrolētās veiktspējas līmeņa, raksturlielumu vai funkciju sasniegšanu vai pārsniegšanu. Šādas “nepieciešamās”“tehnoloģijas” vienlaikus var tikt lietotas vairākām precēm.

“Vielas nekārtību novēršanai” (1) ir vielas, kuras tām paredzētos izmantošanas apstākļos – nekārtību novēršanā – cilvēkiem ātri izraisa sensorisku kairinājumu vai fizisku paralizējošu iedarbību, kas pazūd īsā laikā pēc iedarbības beigām.

Tehniska piezīme:

Asaru gāzes ir “vielu nekārtību novēršanai” apakškopa.

“Robots” (2 8) ir manipulācijas mehānisms, kas var būt konveijertipa vai darboties pēc principa no punkta līdz punktam, tajā var izmantot sensorus, un tam ir visas šādas īpašības:

a. 

tas ir daudzfunkcionāls;

b. 

tas var pozicionēt vai orientēt materiālus, detaļas, instrumentus vai īpašas ierīces, veicot dažādas kustības trīsdimensiju telpā;

c. 

ietver trīs vai vairākas slēgta vai atvērta tipa servoiekārtas, pie kā var pieskaitīt soļu elektrodzinējus; un

d. 

tam ir “lietotājam pieejama programmējamība”, kas balstīta uz apmācības/ierakstu metodes vai izmanto elektronisku datoru, kas var būt programmējams loģiskais kontrollers, t. i., bez mehāniskas iejaukšanās.

NB!:   Iepriekš izklāstītā definīcija neattiecas uz šādām ierīcēm:

1. 

manipulācijas mehānismi, kurus kontrolē vienīgi manuāli vai teleoperators;

2. 

nemainīgas secības manipulāciju mehānismi, kas ir automātiskas, kustīgas ierīces un darbojas, veicot mehāniskas, nemainīgi programmētas kustības. To programma ir mehāniski ierobežota ar nemainīgiem soļiem, kas atkarīgi no atdurēm, piemēram, adatām vai izciļņiem. Kustību secība un ceļu vai leņķu izvēle nav mehāniski, elektroniski vai elektriski maināma;

3. 

mehāniski kontrolēti mainīgas secības manipulāciju mehānismi, kas ir automātiskas, kustīgas ierīces, kuras darbojas, veicot mehāniskas, nemainīgi programmētas kustības. To programma ir mehāniski ierobežota ar nemainīgiem, bet koriģējamiem soļiem, kas atkarīgi no atdurēm, piemēram, adatām vai izciļņiem. Kustību secība un ceļu vai leņķu izvēle ir maināma nemainīgas programmas modelī. Izmaiņas un modifikācijas (piemēram, adatu izvietojuma maiņu vai izciļņu nomaiņu) “programmas” modelī vienā vai vairākās kustības asīs veic tikai mehāniski;

4. 

mainīgas secības manipulāciju mehānismi, kas netiek servokontrolēti un kas ir automātiskas, kustīgas ierīces, kuras darbojas, veicot mehāniski nemainīgas, programmētas kustības. “Programma” ir maināma, bet secību izpilda tikai vadotnēs, pēc mehāniski fiksētu elektrisko bināro ierīču bināriem signāliem vai regulējamām atdurēm;

5. 

noliktavu telferi, kas definēti kā Dekarta koordinātu manipulatoru sistēmas, izgatavoti kā vertikālu glabāšanas tvertņu bloku sastāvdaļas un izstrādāti tā, lai piekļūtu šo tvertņu saturam noglabāšanai vai izguvei.

“Paralēlu šķiedru kūlis” (1) ir (parasti 12-120) aptuveni paralēlu ‘šķiedru’ kūlis.

NB!:   ‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlis.

“Ekscentriskums” (2) ir galvenās vārpstas radiāla nobīde vienā apgriezienā, to mēra asij perpendikulārā plaknes punktā uz pārbaudāmās iekšējās vai ārējās rotācijas virsmas (sk.: ISO 230-1:1986, 5.61. punkts).

“Iztveres frekvence” (3) analogciparu pārveidotājam (ADC) ir maksimālais paraugu daudzums, kas tiek mērīti pie analogās ievades vienas sekundes laikā, izņemot liekās iztveršanas ADC. Liekās iztveršanas ADC “iztveres frekvence” ir izvades vārdu frekvence. “Iztveres frekvenci” var dēvēt arī par iztveršanas frekvenci, un parasti to norāda megaparaugos sekundē (MSPS) vai gigaparaugos sekundē (GSPS), vai konvertācijas frekvencē, kas parasti ir hercos (Hz).

“Satelītnavigācijas sistēma” (5 7) ir sistēma, kas sastāv no zemes stacijām, satelītu konstelācijām un uztvērējiem, ar kuru palīdzību var aprēķināt uztvērēju atrašanās vietas, pamatojoties uz signāliem, kas saņemti no satelītiem. Tā ietver globālas navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) un reģionālas navigācijas satelītu sistēmas (RNSS).

“Mēroga koeficients” (žiroskopam vai akselerometram) (7) ir izejas signāla izmaiņas attiecība pret mērāmā ieejas signāla izmaiņām. Mēroga koeficientu parasti aprēķina kā tādas taisnes slīpumu, ko var konstruēt, piemērojot mazāko kvadrātu metodi ieejas un izejas datiem, kas iegūti, ieejas datus cikliski mainot visā ieejas diapazonā.

“Signālu analizatori” (3) ir aparāti, ar kuriem var mērīt un attēlot daudzfrekvenču signālu vienfrekvences komponentu pamatīpašības.

“Signālu apstrāde” (3 4 5 6) ir ārējas izcelsmes informācijas signālu apstrāde, kurā izmanto algoritmus, piemēram, laika kompresiju, filtrāciju, ekstrakciju, atlasi, korelāciju, konvolūciju vai pārveidošanu starp domēniem (piem., ar ātriem Furjē vai Volša pārveidojumiem).

“Programmatūra” (VPP, visā sarakstā) ir vienas vai vairāku “programmu” vai ‘mikroprogrammu’ kopums, kas fiksēts taustāmā nesējā.

NB!:   ‘Mikroprogramma’ ir īpašā atmiņā glabāta elementāru instrukciju secība, kuras izpildi ierosina, instrukciju reģistrā ievadot atsauces instrukciju.

“Pirmkods” (jeb pirmvaloda) (6 7 9) ir izteiksme vienam vai vairākiem procesiem, ko programmēšanas sistēma var pārvērst iekārtai izpildāmā formā (“objektkodā” (jeb objektvalodā)).

“Kosmiskais kuģis” (9) ir aktīvs vai pasīvs pavadonis vai kosmiskā zonde.

“Kosmosa kuģa mezgls” (9) ir iekārta, kas nodrošina “kosmosa kuģa” atbalsta infrastruktūru un “kosmosa kuģa derīgās kravas” izvietošanu.

“Kosmosa kuģa derīgā krava” (9) ir iekārta, kas piestiprināta “kosmosa kuģa mezglam” un ar ko ir paredzēts veikt misiju kosmosā (piem., sakari, novērojumi, zinātniskie pētījumi).

“Lietojams kosmosā” (3 6 7) ir konstruēts, izgatavots vai sekmīgā testēšanā atzīts par ekspluatējamu augstumā virs 100 km no Zemes virsmas.

NB!:   Ja konkrēta prece ir atzīta par “lietojamu kosmosā”, balstoties uz testēšanu, tas nenozīmē, ka “lietojamas kosmosā” ir arī citas preces no tās pašas ražojumu partijas vai modeļa sērijas (ja tās nav atsevišķi testētas).

“Speciālie skaldāmie materiāli” (0) ir plutonijs-239, urāns-233, “ar 235 vai 233 izotopu bagātināts urāns” vai jebkurš cits materiāls, kas tos satur.

“Īpatnējais modulis” (0 1 9) ir Janga modulis (paskālos), kas ekvivalents N/m2 dalījumam ar īpatnējo blīvumu (N/m3 izteiksmē) un ko mēra (296 ± 2) K ((23 ± 2)°C) temperatūrā un relatīvajā gaisa mitrumā (50 ± 5) %.

“Īpatnējā stiepes robežstiprība” (0 1 9) ir maksimālā stiepes robežstiprība paskālos, kas ekvivalenta N/m2 dalījumam ar īpatnējo blīvumu (N/m3 izteiksmē) un ko mēra (296 ± 2) K ((23 ± 2)°C) temperatūrā un relatīvajā gaisa mitrumā (50 ± 5) %.

“Rotējošas masas žiroskops” (7) ir žiroskops, kurā izmanto pastāvīgi rotējošu masu, lai uztvertu leņķisku kustību.

“Izkliedētais spektrs” (5) ir paņēmiens, ar kuru relatīvi šaura sakaru kanāla enerģiju var izvērst daudz plašākā enerģijas spektrā.

“Izkliedētā spektra radars” (6) – sk. “radara izkliedes spektrs”.

“Stabilitāte” (7) ir attiecīgā parametra izkliedes (no tā kalibrētās vērtības) standartnovirze (1 sigma), ko mēra stabilas temperatūras apstākļos. To var izteikt kā laika funkciju.

“[Valstis, kas nav] Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” (1) ir valstis, kurās [nav] stājusies spēkā Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (sk. www.opcw.org).

“Vienmērīgs režīms” (9) definē tādus dzinēja darbības apstākļus, ja dzinēja parametros, piemēram, vilcē/jaudā, apgriezienu skaitā minūtē un citos nav vērā ņemamu svārstību, kad apkārtējā gaisa temperatūra un spiediens dzinēja ieplūdes punktā ir konstanti.

“Suborbitālais kuģis” (9) ir kuģis, kuram ir korpuss, kurā paredzēts pārvadāt cilvēkus vai kravu, un kurš paredzēts, lai:

a. 

darbotos augstāk par stratosfēru;

b. 

lidotu pa neorbitālu trajektoriju; un

c. 

nolaistos uz Zemes, nenodarot kaitējumu cilvēkiem un kravai.

“Substrāts” (3) ir pamatmateriāla loksne ar savienojuma struktūru vai bez tās, uz kuras vai kurā var izvietot “diskrētus komponentus” un/vai integrālās shēmas.

NB! 1.   ‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

NB! 2.   ‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

“Substrātu sagataves” (3 6) ir monolīti savienojumi, kuru izmēri ir piemēroti tam, lai varētu ražot optiskos elementus, piemēram, spoguļus vai optiskos logus.

“Toksīna pirmējā vienība” (1) ir vesela “toksīna” strukturāli un funkcionāli diskrēts komponents.

“Supersakausējumi” (2 9) ir sakausējumi uz niķeļa, kobalta vai dzelzs bāzes, kuru mehāniskās izturības ilgums pārsniedz 1 000 stundas pie 400 MPa un maksimālā stiepes robežstiprība pārsniedz 850 MPa temperatūrā no 922 K (649 °C).

“Supravadoši” (1 3 5 6 8) ir materiāli, piemēram, metāli, sakausējumi vai savienojumi, kas var pilnībā zaudēt elektrisko pretestību, t.i., var sasniegt bezgalīgu elektrovadītspēju un vadīt ļoti stipru elektrisko strāvu, neizdalot Džoula siltumu.

NB!:   Konkrētā materiāla “supravadītāja” stāvokli raksturo “kritiskā temperatūra”, kritiskais magnētiskais lauks, kas ir temperatūras funkcija, un kritiskais strāvas blīvums, kas savukārt ir gan magnētiskā lauka, gan temperatūras funkcija.

“Superjaudīgs lāzers” (“SHPL”) (6) ir “lāzers”, kas spēj sasniegt izejas enerģiju (kopējo vai daļu) virs 1 kJ 50 milisekundēs vai kura vidējā vai CW jauda ir lielāka par 20 kW.

“Superplastiskā formēšana” (1 2) ir tādu metālu deformācijas process karstumā, kuriem raksturīgas zemas stiepes deformācijas vērtības (zem 20 %) pārraušanas punktā, ko nosaka, veicot stiepes robežstiprības pārbaudi istabas temperatūrā nolūkā iegūt stiepes deformācijas, kuras vismaz 2 reizes pārsniedz šīs vērtības.

“Simetrisks algoritms” (5) ir kriptogrāfisks algoritms, kurā gan šifrēšanai, gan atšifrēšanai izmanto identisku kodu atslēgu.

NB!:   “Simetrisko algoritmu” parasti izmanto konfidenciālu datu aizsardzībai.

“Lente” (1) ir no savītiem vai paralēliem “monopavedieniem”, “šķiedrām”, “paralēlu šķiedru kūļiem”, “tauvām” vai “dzijām” u.c. izgatavots materiāls, kas parasti iepriekš piesūcināts ar sveķiem.

NB!:   ‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlis.

“Tehnoloģijas” (VPT PK, visā sarakstā) ir konkrēta informācija, kas nepieciešama preces “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”. Šī informācija ir pieejama ‘tehnisko datu’ vai ‘tehniskās palīdzības’ veidā.

NB! 1.   ‘Tehniskā palīdzība’ (VPT, PK) var pastāvēt instrukciju, prasmju, apmācības, darba prasmes un konsultēšanas pakalpojumu veidā un var būt saistīta ar ‘tehnisko datu’ nodošanu.

NB! 2.   ‘Tehniskie dati’ var pastāvēt rasējumu, plānu, diagrammu, modeļu, formulu, tabulu, inženierdizaina, specifikāciju, rokasgrāmatu un instrukciju veidā (rakstveidā vai ierakstītas citādos nesējos, piemēram, uz diska, lentē vai nolasāmās atmiņas ierīcēs).

“Trīsdimensiju integrālā shēma” (3) ir savstarpēji integrētu pusvadītāju mikroshēmu vai aktīvu ierīces slāņu kopums ar pusvadītāju savienojumiem, kuri pilnīgi šķērso starplicēju, substrātu, mikroshēmu vai slāni, lai izveidotu starpsavienojumus starp ierīces slāņiem. Starplicējs ir saskarne, kas padara iespējamus elektriskus savienojumus.

“Noliecama vārpsta” (2) ir metālgriešanas instrumenta saturētājvārpsta, kurai apstrādes procesa laikā var mainīt centra līnijas leņķi attiecībā pret jebkuru no pārējām asīm.

“Laika konstante” (6) ir laiks no gaismas stimula piemērošanas līdz brīdim, kad strāvas palielinājums sasniedz vērtību 1-1/e reizes no galīgās vērtības (t.i., 63 % galīgās vērtības).

“Drošas reģistrācijas laiks” (6) (dēvēts arī par gravimetra reakcijas laiku) ir laiks, kurā tiek samazināta platformas radītā paātrinājuma (augstas frekvences trokšņa) traucējošā ietekme.

“Uzgaļa apvalks” (9) ir stacionārs gredzenveida komponents (vienlaids vai segmentēts), kas piestiprināts dzinēja turbīnas apvalka iekšējai virsmai, vai elements uz turbīnas lāpstiņas ārējā gala, kura galvenā funkcija ir nodrošināt gāzes blīvi starp stacionāriem un rotējošiem komponentiem.

“Pilnīga lidojuma vadība” (7) ir “gaisa kuģa” stāvokļa mainīgo lielumu un lidojuma maršruta automātiska vadība, kuras mērķis ir misijas uzdevumu izpilde un kura reaģē uz datu par uzdevumu, apdraudējumiem vai citiem “gaisa kuģiem” izmaiņām reāllaikā.

“Kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” (5) ir bitu skaits laika vienībā, ieskaitot līnijkodēšanu, protokolu signālus utt., kas vajadzīgs signāla pārraidīšanai starp attiecīgajām ciparpārraides sistēmas iekārtām.

NB!:   Sk. arī “cipardatu pārsūtīšanas ātrums”.

“Tauva” (1) ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” kūlis.

“Toksīni” (1 2) ir preparātu vai maisījumu veidā speciāli izolēti toksīni, neatkarīgi no to izgatavošanas veida, izņemot toksīnus, kas piesārņojuma veidā sastopami citos materiālos, piemēram, patoloģiskos paraugos, kultūraugos, pārtikas produktos vai “mikroorganismu” sporās.

“Noskaņojams” (6) nozīmē, ka “lāzers” spēja radīt nepārtrauktu starojumu visos viļņa garumos vairākos “lāzera” impulsu diapazonā. Līnijselektējams “lāzers” rada diskrēta viļņu garuma starojumu vienā “lāzera” impulsā un nav uzskatāms par “noskaņojamu”.

“Paralēlās pozicionēšanas atkārtojamība” (2) ir mazākā no atsevišķas darbgalda ass vērtībām R↑ un R↓ (uz priekšu un atpakaļ), kas definētas ISO 230-2:2014 3.21. punktā vai ekvivalentā valsts standartā.

“Bezpilota lidaparāts” (“UAV”) (9) ir gaisa kuģis, kas spēj sākt lidojumu, veikt kontrolētu lidojumu un navigēt bez cilvēku klātbūtnes tajā.

“Ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns” (0) ir urāns, kurā ir izotops 235 vai 233 (vai abus) tādā daudzumā, ka šo izotopu summārā satura attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka par dabā sastopamā izotopa 235 attiecību pret izotopu 238 (izotopu attiecība 0,71 %).

“Lietošana” (VPT, PK, visā sarakstā) ir ekspluatācija, uzstādīšana (ieskaitot uzstādīšanu ekspluatācijas vietā), uzturēšana (pārbaudes), remonts, kapitālais remonts un atjaunošana.

“Lietotājam pieejama programmējamība” (6) ir līdzekļi, ar kuriem lietotājs var ievadīt, modificēt vai nomainīt “programmas”, izņemot:

a. 

fiziskas izmaiņas slēgumos vai starpsavienojumos; vai

b. 

funkciju kontrolparametru iestatīšana, ieskaitot parametru ievadīšanu.

“Vakcīna” (1) ir zāles ar farmaceitisku formulu, kuru ražotāja vai lietotāja valsts regulēšanas iestādes ir izsniegušas licenci vai tirdzniecības vai klīnisko izmēģinājumu atļauju, un kuras ir paredzētas cilvēku vai dzīvnieku imunoloģiskas aizsargreakcijas stimulēšanai, lai nepieļautu saslimšanu tiem, kuriem tā ievadīta.

“Elektroniskas vakuumierīces” (3) ir elektroniskas ierīces, kuru darbība balstīta uz elektronu kūļa mijiedarbību ar elektromagnētisku vilni, kas tiek pavairota vakuumshēmā vai kas mijiedarbojas ar radiofrekvenču vakuumdobuma rezonatoriem. “Elektroniskas vakuumierīces” ietver klistronus, skrejviļņa lampas un to atvasinājumus.

“Neaizsargātības atklāšana” (4) ir process, kurā neaizsargātība tiek identificēta, paziņota vai pavēstīta personām vai organizācijām, kas atbildīgas par pasākumu veikšanu vai koordinēšanu, lai šī neaizsargātība tiktu novērsta, vai tā tiek analizēta kopā ar minētajām struktūrām

“Dzija” (1) ir savērptu ‘šķiedru’ pavediens.

NB!:   ‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlis.

II DAĻA

0. kategorija

0. KATEGORIJA – KODOLMATERIĀLI, RAŽOTNES UN IEKĀRTAS

0ASistēmas, iekārtas un komponenti

0A001Šādi “kodolreaktori” un speciāli tiem konstruētas vai sagatavotas iekārtas un to komponenti:

a. 

“kodolreaktori”;

b. 

metāla tilpnes vai to rūpnieciski izgatavotās, galvenās sastāvdaļas, tostarp reaktora spiediena tilpnes vāks, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas tam, lai ietvertu “kodolreaktora” aktīvo zonu;

c. 

manipulācijas iekārtas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas degvielas ievietošanai “kodolreaktorā” un izņemšanai no tā;

d. 

kontrolstieņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti, lai regulētu kodoldalīšanās procesu “kodolreaktorā”, to balstu vai piekares struktūras, kā arī kontrolstieņu piedziņas mehānismi un vadulas;

e. 

spiediena caurules, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas tam, lai “kodolreaktorā” ietvertu gan degvielas elementus, gan primāro dzesēšanas aģentu;

f. 

cirkonija metāla caurules vai cirkonija sakausējuma caurules (vai cauruļu komplekti), kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas lietošanai par degvielas apvalku “kodolreaktorā” un kuru daudzums pārsniedz 10 kg;

NB!:   Attiecībā uz cirkonija spiediena caurulēm sk. 0A001.e. pozīciju, bet attiecībā uz kalandra caurulēm – 0A001.h. pozīciju.

g. 

dzesēšanas sūkņi jeb cirkulācijas sūkņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti “kodolreaktora” primārā dzesēšanas aģenta cirkulācijai;

h. 

‘kodolreaktora iekšējie komponenti’, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktorā”, tostarp reaktora aktīvās zonas balsti, degvielas kanāli, kalandra caurules, siltumekrāni, atstarotāji, serdeņa sietplates un difuzora plates;

Tehniska piezīme:

0A001.h pozīcijā ‘kodolreaktora iekšējie komponenti’ ir lielas struktūras reaktora iekšienē, kurām ir viena vai vairākas funkcijas, piemēram, aktīvās zonas atbalstīšana, degvielas elementu izkārtojuma uzturēšana, primārā dzesēšanas aģenta plūsmas virzīšana, reaktora starojuma ekranēšana un instrumentu vadīšana aktīvajā zonā.

i. 

šādi siltummaiņi:

1. 

tvaika ģeneratori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktora” primārajā vai sekundārajā dzesēšanas kontūrā;

2. 

citi siltummaiņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktora” primārajā dzesēšanas kontūrā;

Piezīme:   Kontrole 0A001.i. pozīcijā neattiecas uz reaktora atbalsta sistēmu siltummaiņiem, piem., ārkārtas dzesēšanas sistēmu un sabrukšanas siltuma aizvadīšanas sistēmu.

j. 

neitronu detektori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti neitronu plūsmas līmeņa konstatēšanai “kodolreaktora” aktīvajā zonā;

k. 

‘ārējie siltumekrāni’, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktorā” siltuma zudumu mazināšanai un arī reaktora apvalkstruktūras aizsardzībai.

Tehniska piezīme:

0A001.k pozīcijā ‘ārējie siltumekrāni’ ir lielas struktūras, kas novietotas virs reaktora korpusa un kas samazina siltuma zudumus no reaktora, kā arī samazina temperatūru reaktora apvalkstruktūrā.

0BTestēšanas, pārbaužu un ražošanas iekārtas

0B001Šādas ietaises, kas paredzētas “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” izotopu atdalīšanai, kā arī tiem speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:

a. 

šādas ietaises, kas speciāli konstruētas “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” izotopu atdalīšanai:

1. 

gāzu centrifūgas atdalīšanas ietaises;

2. 

gāzu difūzijas atdalīšanas ietaises;

3. 

aerodinamiskās atdalīšanas ietaises;

4. 

ķīmiskās apmaiņas atdalīšanas ietaises;

5. 

jonu apmaiņas atdalīšanas ietaises;

6. 

ietaises izotopu atdalīšanai ar atomu tvaiku “lāzeru”;

7. 

ietaises izotopu atdalīšanai ar molekulāro “lāzeru”;

8. 

plazmas atdalīšanas ietaises;

9. 

elektromagnētiskās atdalīšanas ietaises;

b. 

šādas gāzu centrifūgas, agregāti un to komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu centrifūgas atdalīšanas procesam:

Tehniska piezīme:

0B001.b pozīcijā ‘materiāls ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’ ir jebkurš no šādiem materiāliem:

1. 

martensīta tērauds ar maksimālo stiepes robežstiprību vismaz 1,95 GPa;

2. 

alumīnija sakausējumi ar maksimālo stiepes robežstiprību 0,46 GPa vai vairāk; vai

3. 

“šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” ar “īpatnējo moduli”, kas lielāks par 3,18 × 106 m, un “īpatnējo stiepes robežstiprību”, kas lielāka par 7,62 × 104 m;

1. 

gāzu centrifūgas;

2. 

nokomplektēti rotoru bloki;

3. 

rotora cauruļu cilindri ar sieniņu biezumu līdz 12 mm un diametru, kas lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

4. 

gredzeni vai balsti ar sieniņu biezumu līdz 3 mm un diametru, kas lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuru konstrukcija nodrošina vietēju atbalstu rotora caurulei vai savstarpēji sasaista caurules un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

5. 

rotora caurulē iemontējami deflektori, kuru diametrs ir lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

6. 

augšējie un apakšējie rotora caurules slēgi, kuru diametrs ir lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuri pieguļ rotora caurules galiem un ir izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

7. 

šādi magnētiskās piekares gultņi:

a. 

gultņu bloki, kas sastāv no riņķveida magnēta ar aizsargapvalku, kurš izgatavots no vai aizsargāts ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju” un kurš satur vibrāciju slāpējošu līdzekli, un kuram ir un magnētiska saite ar polu vai ar citu magnētu, kas piemontēts rotora virsējam slēgam;

b. 

aktīvi magnētiskie gultņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai gāzu centrifūgās;

8. 

speciāli sagatavoti gultņi ar šarnīra bloku, kuri piemontēti pie amortizatoriem;

9. 

molekulāri sūkņi, kas sastāv no cilindriem ar iestrādātām vai ekstrudētām spirālveida rievām un iekšējās virsmās iestrādātiem kanāliem;

10. 

gredzenveida motora statori daudzfāzu maiņstrāvas histerēzes (vai magnētiskās pretestības) motoriem sinhronai darbībai vakuumā vismaz 600 Hz lielā frekvencē ar jaudu vismaz 40 VA;

11. 

centrifūgu apvalki/nodalījumi gāzu centrifūgas rotoru cauruļu ievietošanai, kas sastāv no nekustīga cilindra ar sieniņu biezumu zem 30 mm ar precīzi apstrādātiem, savstarpēji paralēliem galiem, kuri ir perpendikulāri cilindra garenvirziena asij ar novirzi līdz 0,05°;

12. 

ekstrakcijas iekārtas uztvērējkausi, kuri speciāli konstruēti vai sagatavoti UF6 gāzes ekstrakcijai no rotora caurules, izmantojot Pito cauruļu efektu, un kurus var piestiprināt centrālajai gāzu ekstrakcijas sistēmai;

13. 

frekvences pārveidotāji (konvertori vai invertori), ieskaitot speciāli tiem izgatavotus komponentus, kuri ir speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu centrifūgu bagātināšanas iekārtu motoru statoru barošanai un kuriem ir visas šādas īpašības:

a. 

daudzfāzu frekvences jauda 600 Hz un lielāka; un

b. 

augsta stabilitāte (ar frekvenču kontroli virs 0,2 %);

14. 

šādi slēgvārsti (momentvārsti) un regulētājvārsti:

a. 

slēgvārsti (momentvārsti), kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti darbam ar atsevišķas gāzes centrifūgas UF6 gāzveida plūsmām – ienākošām, produkta vai “astu” plūsmām;

b. 

slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar iekšējo diametru 10–160 mm un kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai gāzu centrifūgu bagātināšanas ietaišu galvenajās sistēmās vai palīgsistēmās;

c. 

šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu difūzijas atdalīšanas procesam:

1. 

gāzu difūzijas barjeru membrānas, kas izgatavotas no porainiem metāla, polimēru vai keramikas “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju” ar poru izmēru 10–100.nm, biezumu līdz 5 mm un – cauruļveida formu gadījumā – ar diametru līdz 25 mm;

2. 

gāzu difuzoru apvalki, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

3. 

kompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar sūknēšanas caurlaides spēju vismaz 1 m3 UF6/min, izejas spiediens ir zem 500 kPa, bet spiediena attiecība līdz 10:1;

4. 

0B001.c.3. pozīcijā minēto gāzpūtēju vai kompresoru rotējošo vārpstu blīvslēgi, kas paredzēti bufera gāzes ieplūdei ar ātrumu, kas mazāks par 1 000  cm3/min;

5. 

siltummaiņi, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un paredzēti noplūdei ar spiediena attiecību, kas mazāka par 10 Pa stundā, spiedienu starpībai esot 100 kPa;

6. 

manuāli vai automātiski slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

d. 

šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti aerodinamiskās atdalīšanas procesam:

1. 

pret UF6 koroziju izturīgas atdalīšanas sprauslas, kas sastāv no šķelta veida liektiem kanāliem, kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 1 mm, un kas ietver šķēlējplaknes, kuras sadala caur sprauslu plūstošo gāzi divās plūsmās;

2. 

cilindriskas vai koniskas caurules (virpuļcaurules), kuras izgatavotas no vai aizsargātas ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar vienu vai vairākām tangenciālām ieejām;

3. 

kompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un to rotējošo vārpstu blīvslēgi;

4. 

siltummaiņi, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

5. 

atdalīšanas elementu apvalki, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un kuros paredzēts ietvert virpuļcaurules vai atdalīšanas sprauslas;

6. 

manuāli vai automātiski slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu ar diametru vismaz 40 mm, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

7. 

pārstrādes sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (ūdeņraža vai hēlija) līdz UF6 saturam, kas nepārsniedz 1 ppm, tostarp:

a. 

kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj darboties 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā;

b. 

kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas spēj darboties 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā;

c. 

atdalīšanas sprauslas vai virpuļcaurules UF6 atdalīšanai no nesējgāzes;

d. 

UF6 izsaldētāji, ar ko var izsaldēt UF6.

e. 

iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ķīmiskās apmaiņas atdalīšanas procesam:

1. 

ātrdarbīgas šķidruma–šķidruma pulsācijas kolonnas, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks un kuras ir izturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavotas no vai aizsargātas ar piemērotiem plastmasas materiāliem, piemēram, fluorogļūdeņražu polimēriem vai stikla);

2. 

ātrdarbīgi šķidruma–šķidruma centrifugālie ekstraktori, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks un kuri ir izturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavoti no vai aizsargāti ar piemērotiem plastmasas materiāliem, piemēram, fluorogļūdeņražu polimēriem vai stikla);

3. 

pret koncentrētas sālsskābes šķīdumu iedarbību izturīgi elektroķīmiskās reducēšanas elementi urāna reducēšanai no vienas vērtības uz citu;

4. 

elektroķīmiskās reducēšanas elementu barošanas iekārtas U+4 atdalīšanai no organisko vielu plūsmas, kuru daļas, kas ar šo plūsmu saskaras, ir izgatavotas no vai aizsargātas ar piemērotiem materiāliem (piemēram, no stikla, fluorogļūdeņražu polimēriem, polifenilsulfāta, poliētera sulfona vai grafīta, kas piesūcināts ar sveķiem);

5. 

barošanas sagatavošanas sistēmas augstas tīrības urāna hlorīda šķīduma ražošanai, kuras sastāv no šķīdināšanas, šķīdinātāja ekstrakcijas un/vai jonu apmaiņas iekārtām bagātināšanai un elektrolītiskiem elementiem U+6 vai U+4 reducēšanai par U+3;

6. 

urāna oksidēšanas sistēmas U+3 oksidēšanai par U+4;

f. 

šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti jonu apmaiņas atdalīšanas procesam:

1. 

ātri reaģējoši jonu apmaiņas sveķi, šūnveida vai poraini sašūti sveķi, kuros aktīvās ķīmiskās apmaiņas grupas pastāv tikai inertā porainā atbalsta struktūras virsmas pārklājumā, kā arī citas piemērotas formas kompozītu struktūras, tostarp daļiņas vai šķiedras, ar diametru līdz 0,2 mm, kuras ir izturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību, kuru paredzētais apmaiņas pusperiods ir mazāks par 10 s un kuras spēj darboties temperatūrā no 373 K (100 °C) līdz 473 K (200 °C);

2. 

jonu apmaiņas kolonnas (cilindriskas), kuru diametrs pārsniedz 1 000  mm un kuras izgatavotas no vai aizsargātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, no titāna vai no fluorogļūdeņražu plastmasas), un spēj darboties temperatūrā no 373 K (100 °C) līdz 473 K (200 °C) un spiedienā virs 0,7 MPa;

3. 

jonu apmaiņas sistēmas (ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas vai reducēšanas sistēmas) jonu apmaiņas bagātināšanas iekārtu kaskādēs lietojamo ķīmiskās reducēšanas vai oksidēšanas aģentu reģenerācijai;

g. 

Šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti uz lāzera balstītiem atdalīšanas procesiem, procesiem, kuros notiek izotopu atdalīšana, izmantojot atomizēta tvaika lāzeru izotopu separācijas (AVLIS) metodi:

1. 

metāliskā urāna sublimācijas sistēmas ar izejas jaudu vismaz 1 kW uz mērķa, kas paredzētas lietošanai lāzerbagātināšanā;

2. 

sistēmas manipulācijām ar šķidru urānu vai tā tvaikiem, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas manipulācijām ar izkausētu urānu, izkausētiem urāna sakausējumiem vai metāliskā urāna tvaikiem lietošanai lāzerbagātināšanā, un tām speciāli konstruēti komponenti;

NB!   SK. ARĪ 2A225. POZĪCIJU.

3. 

produkta un “astu” kolektoru komplekti metāliskā urāna savākšanai šķidrā vai cietā formā, kuri ir izgatavoti no vai aizsargāti ar karstumizturīgiem materiāliem, kas izturīgi pret šķidra urāna vai tā tvaiku koroziju, piemēram, no tantala vai grafīta ar itrija pārklājumu;

4. 

separatoru moduļu apvalki (cilindriski vai taisnstūrveida trauki), kas paredzēti metāliskā urāna tvaiku avotam, elektronu staru lielgabalam, kā arī produkta un “astu” kolektoriem;

5. 

“lāzeri” vai “lāzeru” sistēmas ar spektra frekvenču stabilizāciju, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ilgstošam urāna izotopu atdalīšanas procesam;

NB!:   SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

h. 

Šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti uz lāzera balstītiem izotopu atdalīšanas procesiem, lietojot molekulāro lāzeru (MLIS):

1. 

virsskaņas diverģējošas sprauslas UF6 un nesējgāzes maisījumu atdzesēšanai līdz 150 K (– 123 °C) vai zemākai temperatūrai, kuras izgatavotas no “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

2. 

produktu un “astu” kolektoru komponenti vai ierīces, kas ir speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna materiāla vai urāna “astu” materiāla savākšanai pēc izgaismošanas ar lāzeru un kas ir izgatavotas no “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

3. 

kompresori, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un tiem paredzēti rotējošo vārpstu blīvslēgi;

4. 

iekārtas UF5 (cietā fāze) fluorēšanai par UF6 (gāzes fāze);

5. 

procesu sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (piemēram, slāpekļa, argona vai citas gāzes), tostarp:

a. 

kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj darboties 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā;

b. 

kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas spēj darboties 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā;

c. 

UF6 izsaldētāji, ar ko var izsaldēt UF6.

6. 

“lāzeri” vai “lāzeru” sistēmas ar spektra frekvenču stabilizāciju, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ilgstošam urāna izotopu atdalīšanas procesam;

NB!:   SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

i. 

šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti plazmas atdalīšanas procesam:

1. 

mikroviļņu strāvas avoti un antenas jonu radīšanai vai paātrināšanai, ar izejas frekvenci virs 30 GHz un vidējo izejas jaudu virs 50 kW;

2. 

radio frekvences jonu ierosmes spoles darba frekvencei virs 100 kHz, kuras spēj izturēt vidējo jaudu virs 40 kW;

3. 

urāna plazmas ģeneratoru sistēmas;

4. 

netiek lietots;

5. 

produktu un “astu” kolektoru komplekti metāliskajam urānam cietā veidā, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar materiāliem, kas ir karstumizturīgi un izturīgi pret urāna tvaiku koroziju, piemēram, no tantala vai grafīta ar itrija pārklājumu;

6. 

separatoru moduļu (cilindriski) apvalki, kas paredzēti urāna plazmas avotam, radiofrekvences piedziņas spolei, produktu un “astu” kolektoriem un izgatavoti no piemērota nemagnētiska materiāla (piemēram, nerūsējošā tērauda);

j. 

iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti elektromagnētiskās atdalīšanas procesam:

1. 

atsevišķi vai salikti jonu avoti, kas sastāv no tvaiku avota, jonizētāja un staru kūļa paātrinātāja un kas izgatavoti no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta, nerūsējošā tērauda vai vara) un var nodrošināt vismaz 50 mA lielu kopējo jonu staru kūļa strāvu;

2. 

jonu kolektoru plates bagātinātā vai vājinātā urāna jonu staru kūļa savākšanai, kuras sastāv no diviem vai vairākiem šķēlumiem un kabatām un ir izgatavotas no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta vai nerūsējošā tērauda);

3. 

urāna elektromagnētisko separatoru vakuumapvalki, kas izgatavoti no nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, nerūsējošā tērauda) un paredzēti darbam spiedienā, kas nepārsniedz 0,1 Pa;

4. 

magnētu poli, kuru diametrs ir lielāks par 2 m;

5. 

augstsprieguma energobloku jonu avotiem, kuriem ir visas šādas īpašības:

a. 

spēj darboties nepārtraukti;

b. 

izejas spriegums ir vismaz 20 000  V;

c. 

izejas strāva ir vismaz 1 A; un

d. 

sprieguma regulēšanas precizitāte ir labāka par 0,01 % 8 stundu laikā;

NB!:   SK. ARĪ 3A227. POZĪCIJU.

6. 

magnētu enerģijas avoti (lieljaudas, līdzstrāvas), kam piemīt visas šādas īpašības:

a. 

spēj nepārtraukti nodrošināt vismaz 500 A lielu izejas strāvu, spriegumam esot vismaz 100 V; un

b. 

strāvas vai sprieguma regulācijas precizitāte ir labāka par 0,01 % 8 stundu laikā.

NB!:   SK. ARĪ 3A226. POZĪCIJU.

0B002Šādas speciāli konstruētas vai sagatavotas palīgsistēmas, iekārtas un komponenti 0B001. pozīcijā minētajai izotopu atdalīšanas ietaisei, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”:

a. 

padeves autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF6 ievadīšanai bagātināšanas procesā;

b. 

desublimatori un izsaldētāji, kurus lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa un turpmākai aizvadīšanai pēc uzkarsēšanas;

c. 

produkta un “astu” stacijas UF6 novadīšanai uz konteineriem;

d. 

sašķidrināšanas vai sacietēšanas stacijas, kuras lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa, veicot UF6 kompresiju, dzesēšanu un konversiju šķidrā vai cietā formā;

e. 

cauruļvadu un kolektoru sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas darbam ar UF6 gāzu difūzijas, centrifūgu vai aerodinamiskās kaskādēs;

f. 

šādas vakuumsistēmas un sūkņi:

1. 

vakuumlīnijas, vakuumkolektori un vakuumsūkņi, kuru sūknēšanas ātrums ir vismaz 5 m3/min;

2. 

vakuumsūkņi, kas speciāli konstruēti lietošanai UF6 nesēju atmosfērās un izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”; vai

3. 

vakuumsistēmas, kas sastāv no vakuumlīnijām, vakuumkolektoriem un vakuumsūkņiem un kas paredzētas lietošanai UF6 nesēju atmosfērās;

g. 

UF6 masas spektrometri / jonu avoti, ar kuriem tiešsaistē var ņemt UF6 gāzes plūsmas paraugus un kuriem piemīt visi šādi parametri:

1. 

spēj reģistrēt jonus ar vismaz 320 vienības lielu atommasu, un izšķirtspēja ir labāka par 1 daļiņu uz 320;

2. 

jonu avoti ir konstruēti no vai aizsargāti ar niķeļa, niķeļa un vara sakausējumiem ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas vai niķeļa un hroma sakausējumiem;

3. 

elektronu apšaudes jonizācijas avoti; un

4. 

tiem ir izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

0B003Šādas urāna konversijas ietaises un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas:

a. 

sistēmas urāna rūdas koncentrāta konversijai par UO3;

b. 

sistēmas UO3 konversijai par UF6;

c. 

sistēmas UO3 konversijai par UO2;

d. 

sistēmas UO2 konversijai par UF4;

e. 

sistēmas UF4 konversijai par UF6;

sistēmas UF4 konversijai par metālisko urānu;

g. 

sistēmas UF6 konversijai par UO2;

h. 

sistēmas UF6 konversijai par UF4;

i. 

sistēmas UO2 konversijai par UCl4.

0B004Ietaises smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai vai koncentrēšanai, un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:

a. 

šādas ietaises smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai:

1. 

ūdens-sērūdeņraža apmaiņas ietaises;

2. 

amonjaka-ūdeņraža apmaiņas ietaises;

b. 

šādas iekārtas un komponenti:

1. 

ūdens un sērūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru diametrs ir vismaz 1,5 m un kuras ir piemērotas vismaz 2 MPa lielam darba spiedienam;

2. 

vienpakāpes zemspiediena (t. i., 0,2 MPa) centrifugālie gāzpūtēji vai kompresori gāzveida sērūdeņraža cirkulācijai (t. i., gāzei, kas satur vairāk par 70 % no masas sērūdeņradi, H2S) ar caurplūdes jaudu vismaz 56 m3/s vismaz 1,8 MPa lielā nosūces spiedienā un ar blīvslēgiem, kas piemēroti kontaktam ar mitru H2S;

3. 

amonjaka-ūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru augstums ir vismaz 35 m, diametrs – no 1,5 līdz 2,5 m un kuras ir piemērotas darba spiedienam virs 15 MPa;

4. 

kolonnu iekšējās sastāvdaļas, ieskaitot pakāpju kontaktorus un pakāpju sūkņus, ieskaitot iegremdējamos sūkņus, smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesu;

5. 

amonjaka sašķelšanas iekārtas ar vismaz 3 MPa lielu darba spiedienu smagā ūdens ražošanai, kurās izmanto amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

6. 

infrasarkanās absorbcijas analizatori, kas spēj tiešsaistē veikt ūdeņraža un deitērija attiecības analīzi, kad deitērija koncentrācija ir vismaz 90 % no masas;

7. 

katalītiskie degļi bagātināta deitērija konversijai par smago ūdeni, izmantojot amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

8. 

nokomplektētas smagā ūdens koncentrēšanas sistēmas vai to kolonnas smagā ūdens koncentrēšanai līdz reaktora kvalitātes deitērija koncentrācijai;

9. 

amonjaka sintēzes konvertori un sintēzes iekārtas, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai un kurās izmanto amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu.

0B005Ietaises, kas speciāli konstruētas “kodolreaktoru” degvielas elementu izgatavošanai un speciāli tām konstruētas vai sagatavotas iekārtas.

Tehniska piezīme:

“Kodolreaktoru” degvielas elementu izgatavošanai speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas ietver iekārtas, kas:

1. 

parasti ir tiešā kontaktā ar kodolmateriāliem vai tieši virza vai vada to ražošanas norisi;

2. 

iekapsulē kodolmateriālus apvalkā;

3. 

pārbauda apvalka vai iekapsulējuma viendabību;

4. 

pārbauda cietās iekapsulētās degvielas beigu apstrādi; vai

5. 

tiek lietotas reaktora degvielas elementu savienošanai.

0B006Ietaises izstrādātās “kodolreaktoru” degvielas elementu pārstrādei un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti.

Piezīme:   0B006. pozīcija ietver:

a. 

ietaises izstrādātās “kodolreaktora” degvielas elementu pārstrādei, tostarp iekārtas un komponentus, kas parasti nonāk tiešā kontaktā ar izstrādāto degvielu un tieši vada izstrādātās degvielas, galvenā kodolmateriāla un kodoldalīšanās produktu apstrādes plūsmas;

b. 

degvielas elementu izpakošanas aprīkojums un skaldīšanas vai smalcināšanas mašīnas, t. i., tālvadāmas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas komplektu, pakešu vai stieņu griešanas, skaldīšanas vai smalcināšanas iekārtas;

c. 

šķīdināšanas tvertnes vai šķīdināšanas iekārtas, kurās izmanto mehāniskas ierīces, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas šķīdināšanai un spēj izturēt karstu, stipri korozīvu šķidrumu iedarbību un kuras var iekraut vai izkraut, darbināt un apkalpot ar tālvadību;

d. 

šķīdinātāju ekstraktori, piemēram, pildītas vai pulsējošas kolonnas, sajaukšanas-noslāņošanas separatori vai centrifūgu sajaucēji, kas ir izturīgi pret slāpekļskābes radīto koroziju un kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai izstrādātās kodoldegvielas – “dabīgā urāna” – vai “vājinātā urāna”, vai “speciālo skaldmateriālu” pārstrādes ietaisēs;

e. 

turēšanas vai uzglabāšanas tvertnes, kas speciāli konstruētas izturīgas pret slāpekļskābes koroziju un nodrošinātas pret kodolkritiskumu;

Tehniska piezīme:

Turēšanas vai uzglabāšanas tvertnēm vai traukiem var būt šādas iezīmes:

1. 

sienu vai iekšējo konstrukciju minimālais bora ekvivalents ir vismaz 2 % (aprēķināts visām sastāvdaļām un definēts piezīmē pie 0C004. pozīcijas);

2. 

maksimālais diametrs cilindriskām tvertnēm ir 175 mm; vai

3. 

cilindriskas tvertnes maksimālais platums ir 75 mm.

f. 

neitronu mērīšanas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas integrēšanai un lietošanai automatizētās procesa kontroles sistēmās izstrādāta “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” pārstrādes ietaisē.

0B007Šādas ietaises plutonija konversijai un šim nolūkam speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas:

a. 

sistēmas plutonija nitrāta konversijai par oksīdu;

b. 

sistēmas metāliskā plutonija ražošanai.

0CMateriāli

0C001“Dabīgs urāns”, “vājināts urāns” vai torijs metāla, sakausējuma, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, un citi materiāli, kas satur vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem;

Piezīme:   Kontrole 0C001. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

četriem vai mazāk gramiem “dabīgā urāna” vai “vājinātā urāna”, ja tos satur instrumentu sensora komponents;

b. 

“vājināto urānu”, kas speciāli izgatavots šādiem civilam ar kodoldegvielas ciklu nesaistītiem lietojumam:

1. 

ekranēšanai;

2. 

iepakošanai;

3. 

balastam ar masu, kas nepārsniedz 100 kg;

4. 

atsvaram ar masu, kas nepārsniedz 100 kg;

c. 

sakausējumiem, kuros torija saturs ir mazāks par 5 %;

d. 

keramikas izstrādājumiem, kas satur toriju un kas izgatavoti ar kodoldegvielas ciklu nesaistītam lietojumam.

0C002“Speciālie skaldmateriāli”.

Piezīme:   Kontrole 0C002. pozīcijā neattiecas uz četriem vai mazāk “efektīvajiem gramiem”, ja tos satur instrumentu sensora komponents.

0C003Deitērijs, smagais ūdens (deitērija oksīds) un citi deitērija savienojumi, kā arī citi deitēriju saturoši maisījumi un šķīdumi, kuros deitērija izotopa attiecība pret ūdeņradi ir lielāka par 1:5 000 .

0C004Grafīts, kura tīrība ir lielāka par 5 ppm ‘bora ekvivalenta’, bet blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3, lietošanai “kodolreaktorā” daudzumā, kas pārsniedz 1 kg.

NB!:   SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

1. piezīme:   Eksporta kontroles nolūkā kompetentās iestādes ES dalībvalstī, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, nosaka, vai minētajām specifikācijām atbilstoša grafīta eksports ir paredzēts lietošanai “kodolreaktorā”. Kontrole 0C004. pozīcijā neattiecas uz grafītu, kura tīrība ir lielāka par 5 ppm (miljonās daļas) bora ekvivalenta, bet blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3, kas nav paredzēts lietošanai “kodolreaktorā”.

2. piezīme:   0C004. pozīcijā definētais ‘bora ekvivalents’ (BE) ir piemaisījumu BEz summa (izņemot BEogleklim, jo oglekli neuzskata par piemaisījumu), ieskaitot boru, ja:

BEZ (ppm) = CF × elementa Z koncentrācija (ppm izteiksmē);

image

un σB un σZ ir siltuma neitronu absorbcijas šķērsgriezums (barnos) attiecīgi dabā sastopamajiem boram un elementam Z; un AB un AZ ir attiecīgi dabā sastopamo bora un elementa Z atommasa.

0C005Speciāli sagatavoti savienojumi vai pulveri pret UF6 koroziju izturīgu gāzu difūzijas membrānu izgatavošanai (piemēram, niķelis vai sakausējumi ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas, alumīnija oksīds un perfluorogļūdeņražu polimēri), ar tīrības pakāpi vismaz 99,9 % no masas, ar daļiņu izmēru, mazāku par 10 μm (ko mēra pēc ASTM B330 standarta) un ar daļiņu izmēru augstu viendabīgumu.

0DProgrammatūra

0D001“Programmatūra”, kas ir speciāli konstruēta vai pārveidota šajā kategorijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

0ETehnoloģijas

0E001“Tehnoloģijas” saskaņā ar piezīmi par kodoltehnoloģijām šajā kategorijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

III DAĻA

1. kategorija

1. KATEGORIJA – SPECIĀLI MATERIĀLI UN AR TIEM SAISTĪTAS IEKĀRTAS

1ASistēmas, iekārtas un komponenti

1A001Šādi no fluorētiem savienojumiem izgatavoti komponenti:

a. 

blīvslēgi, blīves, blīvējuma materiāli un elastīgas degvielas tvertnes, kas speciāli konstruētas “gaisa kuģu” vai kosmiskās aviācijas vajadzībām un satur vairāk par 50 % no 1C009.b vai 1C009.c pozīcijā minētajiem materiāliem;

b. 

netiek izmantots;

c. 

netiek izmantots.

1A002Šādas “kompozītu” struktūras vai lamināti:

NB!:   SK. ARĪ 1A202., 9A010. un 9A110. POZĪCIJU.

a. 

tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

1. 

organiska “matrica” un “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kas minēti 1C010.c. vai 1C010.d. pozīcijā, vai

2. 

prepregi vai sagataves, kas minēti 1C010.e. pozīcijā;

tie ir izgatavoti no metāla vai oglekļa “matricas” un kāda no šiem materiāliem:

1. 

oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

a. 

“īpatnējais modulis” pārsniedz 10,15 × 106 m; un

b. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 17,7 × 104 m; vai

2. 

1C010.c. pozīcijā minētie materiāli.

1. piezīme:   Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz “kompozītu” struktūrām vai laminātiem, kas izgatavoti no oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuri piesūcināti ar epoksīdsveķiem, un kas paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” remontam, un kam piemīt visas šādas īpašības:

a. 

laukums nepārsniedz 1 m2;

b. 

garums nepārsniedz 2,5 m; un

c. 

platums pārsniedz 15 mm.

2. piezīme:   Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz šādiem pusfabrikātiem, kas ir speciāli konstruēti civiliem mērķiem:

a. 

sporta preces;

b. 

automobiļu rūpniecība;

c. 

metālapstrādes darbgaldu nozare;

d. 

lietojums medicīnā.

3. piezīme:   Kontrole 1A002.b.1. pozīcijā neattiecas uz pusfabrikātiem, kuros maksimāli ir divdimensionāli saaustas šķiedras un kuri speciāli konstruēti šādam lietojumam:

a. 

metālu termiskās apstrādes krāsnīm metālu rūdīšanai;

b. 

silīcija kristāla ražošanas iekārtām.

4. piezīme:   Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz gatavām precēm, kas speciāli konstruētas konkrētam lietojumam.

5. piezīme:   Kontrole 1A002.b.1. pozīcijā neattiecas uz mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

1A003Izstrādājumi no “nekausējamiem” aromātiskajiem poliimīdiem plēvju, lokšņu vai lenšu veidā, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a. 

biezums pārsniedz 0,254 mm; vai

b. 

klāti vai laminēti ar oglekli, grafītu, metāliem vai vielām ar magnētiskām īpašībām.

Piezīme:   Kontrole 1A003. pozīcijā neattiecas uz ražojumiem, kas pārklāti vai laminēti ar varu un paredzēti elektronisko iespiedshēmas plašu ražošanai.

NB!:   Attiecībā uz visu veidu “kausējamiem” aromātiskajiem poliimīdiem sk. 1C008.a.3. pozīciju.

1A004Aizsardzības un detektoru iekārtas un to komponenti, kas nav speciāli konstruēti militārai lietošanai:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 2B351. UN 2B352. POZĪCIJU.

a. 

Maskas visai sejai, filtru elementi un dekontaminācijas iekārtas, kuri konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām (un tiem speciāli konstruēti komponenti):

Piezīme:   1A004.a. pozīcija ietver ar strāvu darbināmus gaisa attīrīšanas respiratorus (PAPR), kas konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret vielām vai materiāliem 1A004.a. pozīcijā.

Tehniska piezīme:

1A004.a. pozīcijas vajadzībām:

1. 

visas sejas maskas dēvē arī par gāzmaskām;

2. 

filtru elementi ietver filtru kasetnes.

1. 

“bioloģiskie aģenti”;

2. 

‘radioaktīvie materiāli’;

3. 

ķīmiskās kaujas (CW) vielas; vai

4. 

“vielas nekārtību novēršanai”, tostarp:

a. 

alfa-Brombenzenacetonitrīls, (brombenzilcianīds) (CA) (CAS 5798-79-8);

b. 

[(2-hlorfenil) metilēn] propāndinitrils (o-hlorobenzilidenmalononitrils) (CS) (CAS 2698-41-1);

c. 

2-hlor-1-feniletanons, fenacilhlorīds (ω-hloracetofenons) (CN) (CAS 532-27-4);

d. 

dibenz-(b, f)-1,4-oksazepīns (CR) (CAS 257-07-8);

e. 

10-hlor-5,10-dihidrofenarsazīns (fenarsazīnhlorīds) (Adamsits) (DM) (CAS 578-94-9);

f. 

N-nonanoilmorfolīns (MPA) (CAS 5299-64-9);

b. 

aizsargtērpi, cimdi un apavi, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret jebkuru no šādiem materiāliem vai vielām:

1. 

“bioloģiskie aģenti”;

2. 

‘radioaktīvie materiāli’; vai

3. 

ķīmiskās kaujas (CW) vielas;

c. 

detektorsistēmas, kuras speciāli konstruētas vai pārveidotas jebkuru turpmāk minēto materiālu vai vielu detektēšanai vai identifikācijai (un tām speciāli konstruēti komponenti):

1. 

“bioloģiskie aģenti”;

2. 

‘radioaktīvie materiāli’; vai

3. 

ķīmiskās kaujas (CW) vielas.

d. 

elektroniskas iekārtas, kas paredzētas automātiskai “sprāgstvielu” atlikumu klātbūtnes detektēšanai vai identificēšanai un ‘pēdu detektēšanas’ paņēmienu izmantošanai (piemēram, virsmas akustisko viļņu ierīces, jonu kustīguma spektrometrijas, diferenciālās kustības spektrometrijas, masas spektrometrijas ierīces).

Tehniska piezīme:

‘Pēdu detektēšana’ ir spēja detektēt daļiņas, kas mazākas par 1 ppm gāzveida vielā vai par 1 mg cietā vielā vai šķidrumā.

1. piezīme:   Kontrole 1A004.d. pozīcijā neattiecas uz iekārtām, kas speciāli konstruētas lietošanai laboratorijā.

2. piezīme:   Kontrole 1A004.d. pozīcijā neattiecas uz bezkontakta caurskates drošības vārtiem.

Piezīme:   Kontrole 1A004. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

individuāliem radiācijas dozimetriem;

b. 

darba aizsardzības iekārtām, kuru lietošana funkcionāli vai konstruktīvi ierobežota ar aizsardzību pret kaitīgajiem faktoriem dzīvojamo ēku drošībā vai civilā ražošanā, tostarp:

1. 

kalnrūpniecībā;

2. 

derīgo izrakteņu ieguvē karjeros;

3. 

zemkopībā;

4. 

farmaceitiskajā rūpniecībā;

5. 

medicīnā;

6. 

veterinārijā;

7. 

vides aizsardzībā;

8. 

atkritumu apsaimniekošanā;

9. 

pārtikas rūpniecībā.

Tehniskas piezīmes:

1.   1A004. pozīcija ietver iekārtas un komponentus, kas izgatavoti, veiksmīgi testēti saskaņā ar valsts standartiem vai citādi pierādījuši iedarbīgumu, lai atklātu vai aizsargātos pret ‘radioaktīviem materiāliem’, “bioloģiskiem aģentiem”, ķīmiskās kaujas vielām, ‘imitatoriem’ vai “vielām nekārtību novēršanai”, pat ja šādas iekārtas un komponentus izmanto civilajā rūpniecībā, piemēram, kalnrūpniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē, lauksaimniecībā, farmaceitiskajā rūpniecībā, medicīnā, veterinārijā, vides aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā vai pārtikas rūpniecībā.

2.   ‘Imitators’ ir viela vai materiāls, ko izmanto par toksiska (ķīmiska vai bioloģiska) aģenta aizstājēju mācībās, pētniecībā, testēšanā vai novērtēšanā

3.   1A004. pozīcijas vajadzībām ‘radioaktīvie materiāli’ ir materiāli, kas atlasīti vai pārveidoti, lai palielinātu to iedarbīgumu kaitējuma nodarīšanā cilvēkiem, dzīvniekiem vai iekārtām vai postījumu nodarīšanā ražai vai apkārtējai videi.

1A005Bruņuvestes un to komponenti:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a. 

mīkstas bruņuvestes, kas nav ražotas atbilstīgi militāriem standartiem, militārām specifikācijām vai to ekvivalentiem, un tām speciāli konstruēti komponenti;

b. 

cietas bruņuvestu plāksnes, kas nodrošina aizsardzību pret lodēm līdzvērtīgu IIIA līmenim vai zemākam (NIJ0101 .06, 2008. gada jūlijs) vai atbilstīgi “ekvivalentiem standartiem”.

NB!:   Par “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, ko izmanto bruņuvestu izgatavošanai, sk. 1C010. pozīciju.

1. piezīme:   Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kuras lietotāji nes sev līdzi un izmanto personīgajai aizsardzībai.

2. piezīme:   Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kas paredzētas tikai frontālai aizsardzībai pret šķembām un triecienvilni no nemilitāru spridzināšanas iekārtu sprādzieniem.

3. piezīme:   Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kas paredzētas tikai aizsardzībai pret traumām, kuras var radīt ar nazi, smailu priekšmetu, adatu vai truliem priekšmetiem.

1A006Iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas, lai likvidētu improvizētas spridzināšanas ierīces (IED), un to speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a. 

transportlīdzekļi ar tālvadību;

b. 

‘neitralizētāji’.

Tehniska piezīme:

1A006.b. pozīcijas vajadzībām ‘neitralizētāji’ ir ierīces, kas speciāli konstruētas, lai novērstu spridzināšanas ierīču darbību, izmetot šķidru, cietu vai trauslu šāviņu.

Piezīme:   Kontrole 1A006. pozīcijā neattiecas uz iekārtām, kas ir līdzi to operatoram.

1A007Iekārtas un ierīces, kas speciāli konstruētas, lai, izmantojot elektrību, ierosinātu lādiņus un ierīces, kurās ir “energoietilpīgi materiāli”:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 3A229. UN 3A232. POZĪCIJU.

a. 

spridzināšanas ierīču detonācijas komplekti, kas paredzēti 1A007.b. pozīcijā minēto spridzekļu detonatoru ierosināšanai;

b. 

šādi sprāgstvielu elektrodetonatori:

1. 

eksplodējošs tiltiņš (EB);

2. 

eksplodējoša tiltiņa vads (EBW),

3. 

trieciendarbības tipa detonators;

4. 

eksplodējošas folijas ierosinātāji (EFI).

Tehniskas piezīmes:

1.   Dažkārt detonatoru dēvē arī par ierosinātāju vai aizdedzinātāju.

2.   Visiem 1A007.b. pozīcijā minētajiem detonatoriem izmanto mazu elektrovadošu elementu (tiltiņu, tiltiņa vadu vai foliju), kas eksplozīvi iztvaiko, ja caur to novada ātru lielas strāvas impulsu. Bezbelžņa tipu gadījumā eksplodējošais elektrovadošais elements ierosina ķīmisku detonāciju kontaktā esošajā spēcīgajā sprāgstvielā, piemēram, pentaeritrīttetranitrātā (PETN). Belžņu detonatoros elektrovadošā elementa iztvaikošana izraisa belžņa kustību cauri spraugai, un tā trieciens pa eksplozīvo vielu ierosina ķīmisko detonāciju. Dažās konstrukcijās belzni iedarbina magnētiskais spēks. Eksplodējošas folijas detonators var attiekties vai nu uz EB, vai belžņa tipa detonatoriem.

1A008Šādi lādiņi, ierīces un komponenti:

a. 

‘formas lādiņi’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1. 

tīrais sprāgstvielas saturs (NEQ) pārsniedz 90 g; un

2. 

ārējā apvalka diametrs ir vismaz 75 mm;

b. 

lineāras formas griezējlādiņi, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

1. 

sprāgstvielas apjoms pārsniedz 40 g/m; un

2. 

platums ir vismaz 10 mm;

c. 

detonējoša aukla ar sprāgstvielas kodola īpatsvaru virs 64 g/m;

d. 

griežņi, kas nav minēti 1A008.b. pozīcijā, un šķelšanas rīki ar tīro sprāgstvielas saturu (NEQ) virs 3,5 kg.

Tehniska piezīme:

‘Formas lādiņi’ ir lādiņi ar īpašu formu, kas izveidota, lai koncentrētu triecenviļņa efektu.

1A102Atkārtoti piesātināti pirolizēti oglekļa-oglekļa komponenti, kas paredzēti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1A202Kompozītu struktūras, izņemot 1A002. pozīcijā minētās, cauruļu veidā, kurām piemīt abas šīs īpašības:

NB!:   SK. ARĪ 9A010. UN 9A110. POZĪCIJU.

a. 

iekšējais diametrs no 75 līdz 400 mm; un

b. 

izgatavotas no 1C010.a. vai 1C010.b. vai 1C210.a. pozīcijā minētajiem “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem” vai 1C210.c. pozīcijā minētajiem oglekļa prepregiem.

1A225Platinēti katalizatori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ūdeņraža izotopu apmaiņas reakcijas paātrināšanai starp ūdeni un ūdeņradi, lai iegūtu tritiju no smagā ūdens, vai smagā ūdens ražošanai.

1A226Speciālas paketes, ko var izmantot smagā ūdens atdalīšanai no parastā ūdens un kam ir abas šādas īpašības:

a. 

izgatavotas no fosfora bronzas pinuma, kas ķīmiski apstrādāts saslapināmības palielināšanai; un

b. 

paredzētas lietošanai vakuumdestilācijas kolonnās.

1A227Augsta blīvuma (svina stikla vai cita materiāla) aizsargstikli darbam ar jonizējošo starojumu un tiem speciāli konstruēti rāmji, kam piemīt visas šīs īpašības:

a. 

‘aukstais laukums’ ir lielāks par 0,09 m2;

b. 

blīvums ir lielāks par 3 g/cm3; un

c. 

biezums ir vismaz 100 mm.

Tehniska piezīme:

1A227. pozīcijā ‘aukstais laukums’ ir aizsargstikla skata laukums ar paredzētajam lietojumam zemāko radiācijas līmeni.

1BTestēšanas, pārbaužu un ražošanas iekārtas

1B001Iekārtas 1A002. pozīcijā minēto “kompozītu” struktūru vai laminātu vai 1C010. pozīcijā minēto “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” ražošanai vai pārbaudēm, kā izklāstīts turpmāk, un speciāli tām konstruēti komponenti un piederumi:

NB!:   SK. ARĪ 1B101. UN 1B201. POZĪCIJU.

a. 

pavedienu uztīšanas mašīnas, kurās uztīšanas un vērpšanas pozicionēšanas kustības var koordinēt un programmēt pa trīs vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas “kompozītu” struktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”;

b. 

‘lentes veidošanas mašīnas’, kurās lentes veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa piecām vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas gaisa kuģu korpusu vai ‘raķešu’“kompozītu” struktūru ražošanai;

Piezīme:   1B001.b. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas.

Tehniska piezīme:

1B001.b. pozīcijā ‘lentes veidošanas mašīnas’ spēj likt vienu vai vairākus ‘pavediena elementus’ platumā no 25,4 mm līdz 304,8 mm, kā arī likšanas procesā pārtraukt un atsākt atsevišķus ‘pavediena elementa’ gājienus.

c. 

daudzvirzienu, daudzdimensiju stelles vai pinējmašīnas, ieskaitot adapterus un pārveidošanas komplektus, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti aušanai, pīšanai vai ārējā tinuma veidošanai, “kompozītām” struktūrām.

Tehniska piezīme:

1B001.c. pozīcijā pīšanas tehnika ietver adīšanu.

d. 

armatūras šķiedru ražošanai speciāli konstruētas vai pielāgotas iekārtas:

1. 

iekārtas oglekļa vai silīcija karbīda šķiedru (piemēram, poliakrilnitrila, viskozes, polikarbosilāna) ražošanai no polimēru materiālu šķiedrām, kā arī speciālas iekārtas šķiedru nospriegošanai karsēšanas laikā;

2. 

iekārtas silīcija karbīda šķiedras ražošanai, karstu šķiedru substrātu pārklājot ar elementiem vai to savienojumiem ar ķīmiskas pārklāšanas, izmantojot tvaiku, metodi;

3. 

iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

4. 

termiskās apstrādes iekārtas alumīnija oksīda šķiedru ieguvei no prekursoru šķiedrām, kurās ir alumīnijs;

e. 

iekārtas 1C010.e. pozīcijā minēto prepregu ražošanai ar karstas kausēšanas metodi;

f. 

šādas nesagraujošās pārbaužu iekārtas, kas speciāli konstruētas “kompozītu” materiāliem:

1. 

rentgena tomogrāfijas sistēmas defektu trīsdimensiju pārbaudēm;

2. 

ciparu vadības ultraskaņas testēšanas iekārtas, kuru pozicionēšanas kustības raidītāji vai uztvērēji tiek vienlaicīgi koordinēti un programmēti četrās vai vairāk asīs, sekojot pārbaudāmā komponenta trīsdimensiju kontūrām;

g. 

‘tauvas veidošanas mašīnas’, kurās tauvas veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa divām vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas gaisa kuģu korpusu vai ‘raķešu’“kompozītu” struktūru ražošanai.

Tehniska piezīme:

1B001.g. pozīcijā ‘tauvas veidošanas mašīnas’ spēj likt vienu vai vairākus ‘pavediena elementus’ 25,4 mm platumā vai šaurākus, kā arī veidošanas procesā pārtraukt un atsākt atsevišķus ‘pavediena elementa’ gājienus.

Tehniskas piezīmes:

1.   1B001. pozīcijā ‘primāras servopozicionēšanas’ asis datorprogrammas vadībā vada manipulācijas orgāna (galviņas) atrašanos telpā attiecībā pret apstrādājamo detaļu, to pareizi orientējot un virzot, lai panāktu vēlamo apstrādi.

2.   1B001. pozīcijā ‘pavediena elements’ ir atsevišķa, nepārtraukta platuma pilnīgi vai daļēji ar sveķiem piesūcināta lente, tauva vai šķiedra. Pilnīgi vai daļēji ar sveķiem piesūcināti ‘pavediena elementi’ ietver arī tādus, kas pārklāti ar sausu pulveri, kas karsējot salīp.

1B002Iekārtas, kas paredzētas metālu sakausējumu pulveru vai daļiņu materiālu ražošanai, un ar visām šīm īpašībām:

a. 

ir speciāli konstruētas, lai novērstu piemaisījumu rašanos; un

b. 

ir speciāli konstruētas izmantošanai 1C002.c.2. pozīcijā minētajiem procesiem.

NB!:   SK. ARĪ 1B102. POZĪCIJU.

1B003Instrumenti, presformas, liešanas formas un citas iekārtas titāna, alumīnija vai to sakausējumu “superplastiskai formēšanai” vai “difūzajai savienošanās”, kas speciāli konstruētas, lai izgatavotu jebkuru šādu izstrādājumu:

a. 

gaisa kuģu korpusi vai kosmiskās aviācijas iekārtu konstrukcijas;

b. 

“gaisa kuģu” vai kosmiskās aviācijas dzinēji; vai

c. 

1B003.a. pozīcijā minētajām konstrukcijām vai 1B003.b. pozīcijā minētajiem dzinējiem speciāli konstruēti komponenti.

1B101Iekārtas, kas nav ietvertas 1B001. pozīcijā un paredzētas konstrukcijām izmantojamo kompozītmateriālu “ražošanai”, to speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

NB!:   SK. ARĪ 1B201. POZĪCIJU.

Piezīme:   1B101. pozīcijā minētajos komponentos un piederumos ietilpst liešanas formas, štances, krāsas, armatūra un instrumenti kompozītu struktūru, laminātu un to izstrādājumu sagatavju presēšanai, vulkanizācijai, liešanai, izgulsnēšanai vai saistīšanai.

a. 

pavedienu uztīšanas mašīnas vai šķiedru formēšanas mašīnas, kurās šķiedru tīšanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt trijās vai vairāk asīs un kuras ir speciāli konstruētas kompozītu struktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kā arī attiecīgas koordinācijas un programmvadības iekārtas;

b. 

lentes veidošanas mašīnas, kurās lenšu vai slokšņu veidošanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt divās vai vairāk asīs un kuras ir paredzētas gaisa kuģu korpusu vai “raķešu” konstrukciju ražošanai no kompozītiem.

c. 

“šķiedrveida vai pavedienveida materiālu”“ražošanai” konstruētas vai pārveidotas iekārtas:

1. 

iekārtas polimēru materiālu šķiedru (tādu kā poliakrilonitrils, viskoze vai polikarbosilāns) konvertēšanai, ieskaitot speciālu aprīkojumu šķiedras nospriegošanai karsēšanas laikā;

2. 

iekārtas elementu vai savienojumu tvaiku uzklāšanai uz sakarsētiem pavedienu substrātiem;

3. 

iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

d. 

iekārtas, kas konstruētas vai pārveidotas speciālai šķiedru virsmas apstrādei vai 9C110. pozīcijā minēto prepregu vai sagatavju ražošanai.

Piezīme:   1B101.d. pozīcijā ietilpst arī valči, ekstrūderi, pārklājumu veidošanas iekārtas, griešanas mašīnas un filjēras.

1B102Metālu pulveru “ražošanas iekārtas” un to komponenti, izņemot 1B002. pozīcijā minētos:

NB!:   SK. ARĪ 1B115.b. POZĪCIJU.

a. 

metālu pulveru “ražošanas iekārtas”, kas izmantojamas 1C011.a., 1C011.b., 1C111.a.1., 1C111.a.2. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto sfērisko, sferoidālo vai atomizēto materiālu “ražošanai” kontrolējamā vidē;

b. 

1B002. vai 1B102.a. pozīcijā minētajām “ražošanas iekārtām” speciāli konstruēti komponenti.

Piezīme:   1B102. pozīcija ietver:

a. 

plazmas ģeneratorus (augstfrekvences lokizlādes), kurus var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona – ūdens vidē;

b. 

elektrotrieciena iekārtas, kuras var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona – ūdens vidē;

c. 

iekārtas, kuras var izmantot alumīnija pulvera “ražošanai” sfērisku daļiņu veidā, pārvēršot kausējumu pulverī inertā vidē (piemēram, slāpeklī).

1B115Propelentu un to sastāvdaļu ražošanas iekārtas, izņemot 1B002. vai 1B102. pozīcijā minētās, kā arī speciāli šīm iekārtām konstruēti komponenti:

a. 

“ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto šķidro propelentu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, glabāšanai un kvalitātes testēšanai;

b. 

“ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto cieto propelentu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, apstrādei, sajaukšanai, uzlabošanai, liešanai, presēšanai, ekstrūzijai un kvalitātes testēšanai;

Piezīme:   Kontrole 1B115.b. pozīcijā neattiecas uz dozācijas maisītājiem, caurplūdes maisītājiem vai šķidruma enerģijas dzirnavām. Attiecībā uz dozācijas maisītāju, caurplūdes maisītāju un šķidruma enerģijas dzirnavu kontroli sk. 1B117., 1B118. un 1B119. pozīciju.

1. piezīme:   Attiecībā uz iekārtām, kas speciāli konstruētas militāras nozīmes preču ražošanai, sk. militāro preču kontroles sarakstus.

2. piezīme:   Kontrole 1B115. pozīcijā neattiecas uz iekārtām bora karbīda “ražošanai”, apstrādei un kvalitātes testēšanai.

1B116Speciāli konstruētas sprauslas pirolītiski iegūstamu materiālu formēšanai uz veidņa, serdeņa vai citās ierīcēs no prekursoru gāzēm, kas sadalās temperatūrā no 1 573  K (1 300  °C) līdz 3 173  K (2 900  °C) un pie spiediena no 130 Pa līdz 20 kPa.

1B117Dozācijas maisītāji, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a. 

konstruēti vai pārveidoti sajaukšanai vakuumā, pastāvot 0–13,326 kPa lielam spiedienam;

b. 

ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā;

c. 

kopējais tilpums ir vismaz 110 litri; un

d. 

ir vismaz viena ekscentriska ‘sajaukšanas vārpsta’.

Piezīme:   1B117.d. pozīcijā termins ‘sajaukšanas vārpsta’ neattiecas uz deaglomeratoriem vai nažveida vārpstām.

1B118Nepārtrauktas darbības maisītāji, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a. 

konstruēti vai pārveidoti sajaukšanai vakuumā, pastāvot 0–13,326 kPa lielam spiedienam;

b. 

ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā;

c. 

jebkas no turpmākā:

1. 

divas vai vairākas sajaukšanas/mīcīšanas vārpstas; vai

2. 

viss turpmākais:

a. 

viena rotējoša vārpsta, kas svārstās un kam ir mīcīšanas zobi/adatas; un

b. 

sajaukšanas kameras apvalka iekšpusē ir mīcīšanas zobi/adatas.

1B119Šķidruma enerģijas dzirnavas, kas piemērotas 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto vielu sasmalcināšanai vai malšanai, un tām speciāli konstruēti komponenti.

1B201Pavedienu uztīšanas mašīnas, izņemot 1B001. vai 1B101. pozīcijā minētās, un ar tām saistītās iekārtas:

a. 

pavedienu uztīšanas mašīnas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1. 

pozicionēšanas kustības, šķiedru uztīšanu un vērpšanu var koordinēt un programmēt pa divām vai vairāk asīm;

2. 

speciāli konstruētas kompozītu stuktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”; un

3. 

spēj tīt cilindriskas caurules ar iekšējo diametru 75–650 mm un garumu vismaz 300 mm;

b. 

koordinācijas un programmēšanas kontroles iekārtas 1B201.a. pozīcijā minētajām pavedienu uztīšanas mašīnām;

c. 

precīzijas serdeņi 1B201.a. pozīcijā minētajām pavedienu uztīšanas mašīnām.

1B225Elektrolīzes elementi fluora ražošanai, kuru darba ražība ir lielāka par 250 g fluora stundā.

1B226Elektromagnētiskie izotopu separatori, kas paredzēti darbībām ar vienu vai vairākiem jonu avotiem vai kas ar tādiem aprīkoti un spēj nodrošināt 50 mA vai lielāku jonu kūļa strāvu.

Piezīme:   1B226. pozīcijā ietilpst separatori:

a. 

kuros var bagātināt stabilos izotopus;

b. 

ar magnētiskajā laukā ievietotiem jonu avotiem un kolektoriem, kā arī konfigurācijas, kuros tie ir ārpus magnētiskā lauka.

1B228Ūdeņraža kriogēnās destilācijas kolonnas, kam ir visas šīs īpašības:

a. 

paredzētas darbam 35 K (–238 °C) vai zemākā temperatūrā;

b. 

darba spiediens kolonnas iekšienē ir no 0,5 līdz 5 MPa;

c. 

tās ir izgatavotas no jebkura šāda materiāla:

1. 

Starptautiskās automobiļu inženieru apvienības 300. sērijas nerūsējošā tērauda ar zemu sēra saturu, kurā pēc ASTM (vai ekvivalenta standarta) noteiktais austenīta graudu izmēra numurs ir 5 vai lielāks; vai

2. 

ekvivalentiem materiāliem, kas ir gan kriogēni, gan saderīgi ar ūdeņradi (H2); un

d. 

iekšējais diametrs ir 30 cm vai lielāks, bet ‘efektīvais garums’ ir 4 m vai lielāks.

Tehniska piezīme:

1B228. pozīcijā ‘efektīvais garums’ ir pakojuma materiāla aktīvais augstums kompaktajā kolonnā vai iekšējo kontaktierīču aktīvais augstums plākšņu tipa kolonnā.

1B230Sūkņi atšķaidīta vai koncentrēta kālija amīda katalizatora šķīduma cirkulācijai šķidrā amonjakā (KNH2/NH3), kuriem ir visi šie raksturlielumi:

a. 

hermētiskums (t.i., tie ir hermētiski noslēgti);

b. 

jauda ir lielāka par 8,5 m3/h; un

c. 

piemīt kāda no šīm īpašībām:

1. 

koncentrētiem kālija amīda šķīdumiem (1 % vai vairāk) darba spiediens ir no 1,5 līdz 60 MPa; vai

2. 

atšķaidītiem kālija amīda šķīdumiem (mazāk par 1 %) darba spiediens ir no 20 līdz 60 MPa.

1B231Šādas tritija ražotnes vai rūpnīcas un tām paredzētas iekārtas:

a. 

ražotnes vai rūpnīcas tritija ražošanai, reģenerācijai, ekstrakcijai, koncentrēšanai vai pārkraušanai;

b. 

tritija ražotņu vai rūpnīcu iekārtas:

1. 

ūdeņraža vai hēlija saldēšanas iekārtas dzesēšanai līdz 23 K (–250 °C) vai zemākai temperatūrai ar siltuma absorbcijas jaudu virs 150 W;

2. 

ūdeņraža izotopu glabāšanas vai ūdeņraža izotopu attīrīšanas sistēmas, kurās par glabāšanas vai attīrīšanas aģentiem izmanto metālu hidrīdus.

1B232Turboekspanderi un turboekspanderu-kompresoru kompleksi, kam piemīt abas šīs īpašības:

a. 

paredzēti ekspluatācijai 35 K (–238 °C) vai zemākā izejas temperatūrā; un

b. 

paredzēti 1 000  kg/h vai lielākai ūdeņraža caurlaides spējai.

1B233Litija izotopu atdalīšanas ražotnes vai rūpnīcas un sistēmas un tām paredzētas iekārtas:

a. 

litija izotopu atdalīšanas ražotnes vai rūpnīcas;

b. 

iekārtas litija izotopu atdalīšanai, izmantojot litija-dzīvsudraba amalgamas procesu:

1. 

piepildītas šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas litija izotopu apmaiņai, kas speciāli konstruētas darbam ar litija amalgamu;

2. 

dzīvsudraba vai litija amalgamu sūkņi;

3. 

litija amalgamas iegūšanas šūnas;

4. 

ietvaicētāji koncentrētam litija hidroksīda šķīdumam;

c. 

litija izotopu atdalīšanai speciāli konstruētas jonu apmaiņas sistēmas un tām speciāli konstruēti komponenti;

d. 

litija izotopu atdalīšanai speciāli konstruētas ķīmiskās apmaiņas sistēmas (kurās izmanto kraunēterus, kriptandus un lariatēterus) un tām speciāli konstruēti komponenti.

1B234Tvertnes, kameras, konteineri un līdzīgas lokalizācijas iekārtas spēcīgu sprāgstvielu izolācijai, kas paredzētas spēcīgu sprāgstvielu vai spridzekļu testēšanai un kam ir abas turpmāk minētās īpašības:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a. 

tie paredzēti pilnīgai 2 kg trinitrotoluola (TNT) eksplozijas vai lielākas eksplozijas lokalizēšanai; un

b. 

to konstrukcijas elementi vai iezīmes ļauj reālajā laikā vai ar aizturi pārvadīt diagnostisko vai mērījumu informāciju.

1B235Šādi mērķi un to komponenti tritija ražošanai:

a. 

Mērķi, kas satur ar izotopu litijs-6 bagātinātu litiju vai ir izgatavoti no tā un ir speciāli konstruēti tritija ražošanai, tos apstarojot, ietverot apstarošanu kodolreaktorā;

b. 

komponenti, kas speciāli konstruēti 1B235.a. pozīcijā minētajiem mērķiem.

Tehniska piezīme:

Komponenti, kas speciāli konstruēti tritija ražošanas mērķiem, var ietvert litija tabletes, tritija savācējus un īpaši pārklātu mērķa apvalku.

1CMateriāli

Tehniska piezīme:

Metāli un sakausējumi:
ja nav norādīts citādi, tad vārdi ‘metāli’ un ‘sakausējumi’ 1C001. līdz 1C012. pozīcijā attiecas uz turpmāk minētajām neapstrādātām formām un pusfabrikātiem.
Neapstrādātas formas:
anodi, lodītes, lielgabarīta sagataves, stieņi (ieskaitot iezāģētus stieņus un sagataves stieplēm), kvadrātveida sagataves, bloki, lielizmēra kvadrātveida sagataves, pikas, katodi, kristāli, kubi, diski, graudi, granulas, pārslas, pulveri, kluči, vairogi, sfēras, stabi (taisnstūra velmējumi), sagataves kalšanai, poraini gabali, stienīši.
Pusfabrikāti (ar pārklājumu vai bez tā, galvanizēti, urbti vai štancēti):
a. 

formēti vai apstrādāti materiāli, kas izgatavoti, velmējot, velkot, ekstrudējot, kaļot, štancējot, presējot, granulējot, pulverizējot, slīpējot, piemēram, leņķmetāli, profili, apļsagataves, diski, smalks pulveris, pārslas, folijas, lapiņas, kalumi, biezas loksnes, pulveri, presētas detaļas un presēšanas pārpalikumi, lentes, gredzeni, apaļi stieņi (ieskaitot elektrodu sagataves, tievus velmētus stienīšus un velmētu stiepli), profili, fasonmetāls, skārds, lentes, caurules un plānsienu caurules (ieskaitot apaļas, kvadrātiskas un dubultsienu caurules), vilkta un ekstrudēta stieple;

b. 

lietie materiāli, kas izgatavoti, lejot smiltīs, kokilēs, metāla, ģipša vai citās formās, ieskaitot augstspiediena liešanu, sinterētās un pulvermetalurģijas formas.

Eksporta kontrole attiecas arī uz sarakstā neiekļautām formām, kas deklarētas kā gatavi produkti, bet faktiski ir neapstrādātās formas vai pusfabrikāti.

1C001Materiāli, kas speciāli konstruēti elektromagnētiskā starojuma absorbcijai, vai polimēru materiāli ar elektrovadītspēju:

NB!:   SK. ARĪ 1C101. POZĪCIJU.

a. 

materiāli, kas absorbē frekvences, kuras pārsniedz 2 × 108 Hz, bet ir mazākas par 3 × 1012 Hz;

1. piezīme:   Kontrole 1C001.a. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

matiņu tipa absorbētājiem, kas izgatavoti no dabīgām vai sintētiskām šķiedrām ar nemagnētisku pildījumu absorbcijas nodrošināšanai;

b. 

absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuru saskarsmes virsma pēc formas nav plakana, piemēram, piramīdas, konusi, ķīļveida un viļņotas virsmas;

c. 

plakaniem absorbētājiem, kam ir visas šīs īpašības:

1. 

tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

a. 

putuplastiem (elastīgiem vai cietiem) ar oglekļa daļu, vai organiskiem materiāliem, tostarp saistvielu, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 5 % salīdzinot ar metālu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ±15 % no krītoša starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru lielāku par 450 K (177 °C); vai

b. 

keramikas materiāliem, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 20 %, salīdzinot ar metālu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ±15 % no krītošā starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru lielāku par 800 K (527 °C);

Tehniska piezīme:

Absorbcijas testa paraugi 1C001.a. pozīcijai Piezīme: 1.c.1. pozīcijā ir jābūt kvadrātam, kura malas garums ir vismaz pieckāršs centrālās frekvences viļņu garums, un tas ir jānovieto attālināti no starojuma avota.

2. 

to stiepes robežstiprība ir mazāka par 7 × 106 N/m2; un

3. 

to stiepes stiprība ir mazāka par 14 × 106 N/m2;

d. 

plakaniem absorbētājiem no sinterēta ferīta, kam ir visas šādas īpašības:

1. 

īpatnējais smagums pārsniedz 4,4; un

2. 

maksimālā darba temperatūra ir līdz 548 K (275 °C);

e. 

plakaniem absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuri izgatavoti no ‘vaļējo šūnu putu’ materiāla ar blīvumu līdz 0,15 g/cm3.

Tehniska piezīme:

‘vaļējo šūnu putas’ ir elastīgi un poraini materiāli, kuru iekšējai struktūrai var piekļūt atmosfēras gāzes. ‘vaļējo šūnu putas’ dēvē arī par tīklveida putām.

2. piezīme:   1C001.a. pozīcijas 1. piezīme neierobežo kontroli attiecībā uz tādiem magnētiskajiem materiāliem absorbcijas nodrošināšanai, kurus satur krāsas.

b. 

materiāli, kas nelaiž cauri redzamo gaismu un ir speciāli konstruēti, lai absorbētu starojumu tuvu infrasarkanajam starojumam, kura viļņa garums pārsniedz 810 nm, bet nepārsniedz 2 000  nm (frekvences pārsniedz 150 THz, bet nepārsniedz 370 THz);

Piezīme:   Kontroli 1C001.b pozīcijā neattiecina uz materiāliem, kas speciāli konstruēti vai izgatavoti kādam no šiem lietojumiem:

a. 

polimēru marķēšana ar “lāzeru”; vai

b. 

polimēru metināšana ar “lāzeru”.

c. 

Polimēru materiāli ar elektrovadītspējas īpašībām un ‘tilpuma elektrisko vadītspēju’, kas ir lielāka par 10 000 S/m (sīmensi uz metru), vai ar ‘īpatnējo (virsmas) pretestību’, kas mazāka par 100 omi/kvadrāts, izgatavoti uz jebkura no šo polimēru bāzes:

1. 

polianilīns;

2. 

polipirols;

3. 

politiofēns;

4. 

polifenilēnvinilēns; vai

5. 

politienilēnvinilēns.

Piezīme:   Kontrole 1C001.c. pozīcijā neattiecas uz materiāliem šķidrā veidā.

Tehniska piezīme:

‘Tilpuma elektrovadītspēju’ un ‘īpatnējo (virsmas) pretestību’ nosaka pēc ASTM D-257 standarta vai ekvivalenta valsts standarta.

1C002Šādi metālu sakausējumi, metālu sakausējumu pulveri vai sakausējumu materiāli:

NB!:   SK. ARĪ 1C202. POZĪCIJU.

Piezīme:   Kontrole 1C002. pozīcijā neattiecas uz metālu sakausējumiem, metālu sakausējumu pulveriem un sakausējumu materiāliem, kas speciāli definēti virsmas pārklāšanas vajadzībām.

Tehniskas piezīmes:

1.   Metālu sakausējumi 1C002. pozīcijā ir tie, kuros attiecīgo metālu masas daļa ir lielāka par visu citu elementu saturu;

2.   ‘Mehāniskās izturības ilgums’ ir jāmēra saskaņā ar ASTM standartu E-139 vai ekvivalenta valsts standartu.

3.   ‘Zemāko noguruma ciklu skaits’ jānosaka pēc ASTM standarta E-606 ‘Recommended Practice for Constant-Amplitude Low-Cycle Fatigue Testing’ vai ekvivalenta valsts standarta. Testēšanai jābūt aksiālai ar vidējo slodzes koeficientu vienādu ar 1 un sprieguma koncentrācijas koeficientu (Kt) vienādu ar 1. Vidējo sprieguma koeficientu nosaka šādi: maksimālais spriegums mīnus minimālais spriegums un dalīts ar maksimālo spriegumu.

a. 

aluminīdi:

1. 

niķeļa aluminīdi, kas masas izteiksmē satur vismaz 15 %, bet ne vairāk par 38 % alumīnija, kā arī vismaz vēl vienu leģētājelementu;

2. 

titāna aluminīdi, kas satur 10 % vai vairāk alumīniju un vismaz vēl vienu leģētājelementu;

b. 

metālu sakausējumi no 1C002.c. pozīcijā minētajiem pulveru vai daļiņu materiāliem:

1. 

niķeļa sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a. 

‘mehāniskās izturības ilgums’ 676 MPa slodzes apstākļos 923 K (650 °C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai ilgāks; vai

b. 

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 1 095 MPa apstākļos 823 K (550 °C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

2. 

niobija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a. 

‘mehāniskās izturības ilgums’ 400 MPa slodzes apstākļos 1 073  K (800 °C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai lielāks; vai

b. 

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 700 MPa apstākļos 973 K (700 °C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

3. 

titāna sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a. 

‘mehāniskās izturības ilgums’ 200 MPa slodzes apstākļos 723 K (450 °C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai lielāks; vai

b. 

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 400 MPa apstākļos 723 K (450 °C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

4. 

alumīnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a. 

stiepes robežstiprība ir 240 MPa vai augstāka 473 K (200 °C) temperatūrā; vai

b. 

stiepes robežstiprība ir 415 MPa vai augstāka 298 K (25 °C) temperatūrā;

5. 

magnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a. 

stiepes robežstiprība 345 MPa vai lielāka; un

b. 

korozijas ātrums 3 % nātrija hlorīda šķīdumā, ko nosaka pēc ASTM standarta G-31 vai ekvivalenta valsts standarta, ir mazāks par 1 mm/gadā;

c. 

metāla sakausējumu pulveru vai daļiņu materiāls ar visām šīm īpašībām:

1. 

tie ir izgatavoti no jebkura turpmāk minētā sastāva:

Tehniska piezīme:

Ar X turpmāk apzīmēti viens vai vairāki leģētājelementi.

a. 

niķeļa sakausējumi (Ni-Al-X, Ni-X-Al), kas piemēroti turbīnu daļām vai komponentiem, t.i., ar mazāk par trim nemetālu daļiņām ar izmēru virs 100 μm (ko pievieno ražošanas procesā) uz 109 sakausējuma daļiņām;

b. 

niobija sakausējumi (Nb-Al-X vai Nb-X-Al, Nb-Si-X vai Nb-X-Si, Nb-Ti-X vai Nb-X-Ti);

c. 

titāna sakausējumi (Ti-Al-X vai Ti-X-Al);

d. 

alumīnija sakausējumi (Al-Mg-X vai Al-X-Mg, Al-Zn-X vai Al-X-Zn, Al-Fe-X vai Al-X-Fe); vai

e. 

magnija sakausējumi (Mg-Al-X vai Mg-X-Al);

2. 

iegūti kontrolētā vidē ar kādu no šiem procesiem:

a. 

‘vakuumpulverizācija’;

b. 

‘gāzes atomizācija’;

c. 

‘rotācijas pulverizācija’;

d. 

‘uzsmidzināšana’;

e. 

‘kausējuma vērpšana’ un ‘smalcināšana’;

f. 

‘kausējuma ekstrakcija’ un ‘smalcināšana’;

g. 

‘mehāniska kausēšana’; vai

h. 

‘plazmas atomizācija’; un

3. 

ko var izmantot 1C002.a. un 1C002.b. pozīcijā minēto materiālu veidošanā.

d. 

kausējumu materiāli, kuriem ir visas šādas īpašības:

1. 

tie izgatavoti no kāda 1C002.c.1. pozīcijā minētā sastāva;

2. 

ir smalcinātu pārslu, lenšu vai tievu stienīšu veidā; un

3. 

iegūti kontrolējamas vides apstākļos ar kādu no šiem procesiem:

a. 

‘uzsmidzināšana’;

b. 

‘kausējuma vērpšana’; vai

c. 

‘kausējuma ekstrakcija’.

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Vakuumpulverizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla plūsmu vakuumā pārvērš metāla daļiņās ar diametru līdz 500 μm, izmantojot izšķīdušas gāzes strauju izdalīšanos.

2.   ‘Gāzes atomizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla sakausējuma plūsma augstspiediena gāzes plūsmas ietekmē tiek sadalīta daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 μm.

3.   ‘Rotācijas pulverizācija’ ir process, kurā, ar centrbēdzes spēkiem iedarbojoties uz izkausētu metālu vai izkausēta metāla plūsmu, iegūst metāla daļiņas ar diametru līdz 500 μm.

4.   ‘Uzsmidzināšana’ ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla plūsma nonāk kontaktā ar atdzesētu bloku, veidojot pārslveida produktu.

5.   ‘Kausējuma vērpšana’ ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla plūsma kontaktā ar atdzesētu rotējošu bloku veido pārslveida, lentveida vai stieņveida produktus.

6.   ‘Smalcināšana’ ir process, kurā, materiālu drupinot vai maļot, to sadala daļiņās.

7.   ‘Kausējuma ekstrakcija’ ir ‘ātras cietināšanas’ process, kurā iegūst lentveida sakausējumus, vannā ar izkausētu metālu sakausējumu iegremdējot nelielu atdzesēta rotējoša bloka segmentu.

8.   ‘Mehāniska kausēšana’ ir kausēšanas process, kurā ar mehānisku iedarbību saista, sagrauj un no jauna savieno pievienojamā kausējuma pulveri ar ligatūras pulveri. Nemetāliskas daļiņas kausējumā var iekļaut, pievienojot attiecīgus pulverus.

9.   ‘Plazmas atomizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla plūsmu vai cietu metālu sadala daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 μm, inerto gāzu vidē izmantojot plazmas degļus.

10.   ‘Ātra cietināšana’ ir process, kurā tiek ātri sacietināts izkausēts materiāls, dzesēšanas ātrumam pārsniedzot 1 000  K/sek.

1C003Visu tipu un formu magnētiskie metāli, kam piemīt jebkura no šīm īpašībām:

a. 

sākotnējā relatīvā magnētiskā caurlaidība ir 120 000 vai lielāka, bet biezums – 0,05 mm vai mazāks;

Tehniska piezīme:

Sākotnējās relatīvās caurlaidības mērījumi jāveic pilnīgi atlaidinātiem materiāliem.

b. 

magnetostriktīvi sakausējumi, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1. 

piesātinājuma magnetostrikcija ir lielāka par 5 × 10–4; vai

2. 

magnetomehāniskās pievilkšanās koeficients (k) ir lielāks par 0,8; vai

c. 

amorfu vai ‘nanokristālisko’ sakausējumu lentes ar visām šādām īpašībām:

1. 

to sastāvā ir vismaz 75 % dzelzs, kobalta vai niķeļa;

2. 

piesātinājuma magnētiskā indukcija (Bs) ir 1,6 T vai lielāka; un

3. 

Jebkuru no šādām darbībām:

a. 

lentes biezums ir 0,02 mm vai mazāks; vai

b. 

īpatnējā elektriskā pretestība ir 2 × 10–4 omi/cm vai lielāka.

Tehniska piezīme:

1C003.c. pozīcijā minētie ‘nanokristāliskie’ materiāli ir tādi, kuru kristālu graudu izmērs, nosakot ar rentgenstaru difrakcijas metodi, ir 50 nm vai mazāks.

1C004Urāna sakausējumi ar titānu vai volframa sakausējumi ar “matricu” uz dzelzs, niķeļa vai vara bāzes, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

a. 

blīvums ir lielāks par 17,5 g/cm3;

b. 

elastības modulis ir lielāks par 880 MPa;

c. 

maksimālā stiepes robežstiprība ir lielāka par 1 270 MPa; un

d. 

relatīvais pagarinājums pārsniedz 8 %.

1C005“Kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuru garums ir lielāks par 100 m vai masa lielāka par 100 g:

a. 

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki niobija-titāna ‘pavedieni’ un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1. 

ir ievietoti “matricā”, izņemot vara “matricu” vai jaukto materiālu “matrica” uz vara bāzes; un

2. 

ir ar šķērsgriezumu mazāku par 0,28 × 10-4 mm2 (ar diametru 6 μm – ‘pavedieniem’ ar apaļu šķērsgriezumu);

b. 

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuri satur vienu vai vairākus ‘pavedienus’ ar “supravadītspēju”, izņemot niobija-titāna pavedienus, un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1. 

“kritiskā temperatūra” 0 magnētiskās indukcijas apstākļos pārsniedz 9,85 K (–263,31 °C); un

2. 

tie saglabā “supravadītspēju” 4,2 K (–268,96 °C) temperatūrā magnētiskā laukā, kas orientēts jebkurā virzienā perpendikulāri strāvas vadītāja garenasij un atbilst 12 T magnētiskai indukcijai ar kritisko strāvas blīvumu lielāku par 1 750  A/mm2 visā strāvas vadītāja šķērsgriezumā;

c. 

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki “supravadoši”‘pavedieni’ un kuri saglabā “supravadītspēju” temperatūrā virs 115 K (–158,16 °C).

Tehniska piezīme:

Saistībā ar 1C005. pozīciju ‘pavedieni’ var būt stieples, cilindra, plēves vai lentes formā.

1C006Šķidrumi un lubrikanti:

a. 

netiek izmantots;

b. 

lubrikanti, kuru galvenā sastāvdaļa ir kāda no šādām:

1. 

fenilēnēteri, alkilfenilēnēteri, tioēteri, vai to maisījumi, kas satur vairāk par divām ētera vai tioētera funkcijām, vai to maisījumi; vai

2. 

fluorēts silikons ar kinemātisko viskozitāti, kas 298 K (25 °C) temperatūrā ir mazāka par 5 000 mm2/s (5 000 centistoksi);

c. 

mitrināšanas vai flotācijas šķidrumi, kuriem ir visas šīs īpašības:

1. 

tīrības pakāpe pārsniedz 99,8 %;

2. 

100 ml satur mazāk nekā 25 daļiņas ar diametru 200 μm vai lielākas; un

3. 

vismaz 85 % apmērā ir izgatavoti no kāda no šiem savienojumiem vai materiāliem:

a. 

dibromtetrafluoretāns (CAS 25497-30-7, 124-73-2, 27336-23-8);

b. 

polihlortrifluoretilēns (tikai eļļveidīgās vai vaskveidīgās modifikācijas); vai

c. 

polibromtrifluoretilēns;

d. 

fluorogļūdeņraža šķidrumi, kas paredzēti elektronikas dzesēšanai un kuriem ir visas šīs īpašības:

1. 

masas izteiksmē vismaz 85 % satur jebkuru no šādām vielām vai to maisījumiem:

a. 

perfluorpolialkilētertriazīnus vai perfluoralifātiskos ēterus monomēru formās;

b. 

perfluoralkilamīnus;

c. 

perfluorcikloalkānus; vai

d. 

perfluoralkānus;

2. 

blīvums 298 K (25 °C) temperatūrā ir vismaz 1,5 g/ml;

3. 

273 K (0 °C) temperatūrā ir šķidrā agregātstāvoklī; un

4. 

masas izteiksmē vismaz 60 % satur fluoru.

Piezīme:   Kontrole 1C006.d. pozīcijā neattiecas uz materiāliem, kas norādīti un iepakoti kā medicīnas produkti.

1C007Šādi keramikas pulveri, keramikas “matricas”, “kompozītu” materiāli un prekursoru materiāli:

NB!:   SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

a. 

titāna diborīda (TiB2) keramikas pulveri (CAS 12045-63-5), kuros metālisko piemaisījumu kopapjoms, neskaitot apzinātus papildinājumus, ir vienāds vai mazāks par 5 000  ppm, bet daļiņu vidējais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 5 μm, un maksimāli 10 % šo daļiņu ir lielākas par 10 μm;

b. 

netiek izmantots;

c. 

šādi keramikas “matricas”“kompozītu” materiāli:

1. 

keramikas-keramikas “kompozītu” materiāli ar stikla vai oksīdu “matricu”, kuri ir armēti ar jebkuru no šādiem materiāliem:

a. 

nepārtrauktas šķiedras, kas izgatavotas no jebkura no šādiem materiāliem:

1. 

Al2O3 (CAS 1344-28-1); vai

2. 

Si-C-N; vai

Piezīme:   Kontrole 1C007.c.1.a. pozīcijā neattiecas uz “kompozītiem” ar šķiedrām ar stiepes robežstiprību zem 700 MPa pie 1 273  K (1 000  °C) temperatūras vai ar tecēšanas deformāciju lielāku par 1 %, ja noslodze ir 100 MPa un temperatūra 1 273  K (1 000  °C), 100 stundās.

b. 

šķiedras, kurām ir visas šādas īpašības:

1. 

izgatavotas no jebkura šī materiāla:

a. 

Si-N;

b. 

Si-C;

c. 

Si-Al-O-N; vai

d. 

Si-O-N; un

2. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 12,7 × 103 m;

2. 

keramikas “matricas”“kompozītu” materiāli, kuros “matricu” veido silīcija, cirkonija vai bora karbīdi vai nitrīdi;

d. 

netiek izmantots;

e. 

Šādi ‘prekursoru materiāli’, kas speciāli konstruēti 1C007.c pozīcijā minēto materiālu “ražošanai”:

1. 

polidiorganosilāni;

2. 

polisilazāni;

3. 

polikarbosilazāni;

f. 

netiek izmantots.

Tehniska piezīme:

1C007. pozīcijas vajadzībām ‘prekursoru materiāli’ ir speciālam nolūkam paredzēti polimēru vai metālorganiskie materiāli, kurus lieto silīcija karbīda, silīcija nitrīda vai keramikas ar silīciju, oglekli un slāpekli “ražošanai”.

1C008Šādi fluoru nesaturoši polimēri:

a. 

Šādi imīdi:

1. 

bismaleimīdi;

2. 

aromātiskie poliamīdi-imīdi (PAI) ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290 °C);

3. 

aromātiskie polimīdi ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 505 K (232 °C);

4. 

aromātiskie poliēterimīdi ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290 °C);

Piezīme:   Kontrole 1C008.a. pozīcijā attiecas uz vielām šķidrā vai cietā “kausējamā” formā, ietverot arī sveķus, pulverus, granulas, plēves, loksnes vai lentes.

NB!:   Attiecībā uz “nekausējamiem” aromātiskiem poliimīdiem plēves, loksnes vai lentes veidā sk. 1A003. pozīciju.

b. 

netiek izmantots;

c. 

netiek izmantots;

d. 

poliarilēnketoni;

e. 

poliarilēnsulfīdi, kuros arilēna grupas ir bifenilēngrupa, trifenilēngrupa vai to kombinācija;

f. 

polibifenilenētersulfons ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290 °C);

Tehniskas piezīmes:

1.   1C008.a.2. pozīcijā minēto termoplastisko materiālu, 1C008.a.4. pozīcijā minēto materiālu un 1C008.f. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ konstatē, izmantojot ISO standartā 11357-2:1999 vai ekvivalentā valsts standartā izklāstīto metodi.

2.   1C008.a.2. pozīcijā minēto termoreaktīvo materiālu un 1C008.a.3. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ nosaka, izmantojot 3 punktu liekšanas metodi, kas aprakstīta ASTM D 7028-07, vai ekvivalentu valsts standartu. Testu veic, izmantojot sausu testēšanas paraugu, kura sacietēšanas pakāpe ir vismaz 90 %, kā aprakstīts ASTM E 2160-04 vai ekvivalentā valsts standartā, un kurš ir sacietināts, kombinējot standarta un pēccietināšanas procesus, ar ko var sasniegt visaugstāko Tg.

1C009Neapstrādāti fluorēti savienojumi:

a. 

netiek izmantots;

b. 

fluorēti poliimīdi, kuri masas izteiksmē vismaz 10 % apmērā satur saistīto fluoru;

c. 

fluorēti fosfazēna elastomēri, kuri masas izteiksmē vismaz 30 % apmērā saistīto fluoru.

1C010“Šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”:

NB!:   SK. ARĪ 1C210. UN 9C110. POZĪCIJU.

Tehniskas piezīmes:

1.   Lai aprēķinātu attiecīgi 1C010.a., 1C010.b., 1C010.c. vai 1C010.e.1.b. pozīcijā minēto “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu”“īpatnējo stiepes robežstiprību”, “īpatnējo moduli” vai blīvumu, stiepes robežstiprību un moduli konstatē, izmantojot A metodi, kas izklāstīta ISO standartā 10618:2004 vai ekvivalentā valsts standartā.

2.   1C010. pozīcijā minēto neparalēlo “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” (piemēram, auduma, neausta materiāla vai pinuma) “īpatnējās stiepes robežstiprības”, “īpatnējā moduļa” un blīvuma novērtējums ir balstāms uz attiecīgo paralēlo monošķiedru (piemēram, monošķiedru, dziju, paralēlu šķiedru kūļu vai tauvu) mehāniskajām īpašībām pirms to pārstrādes neparalēlos “šķiedrveida vai pavedienveida materiālos”.

a. 

organiskie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

1. 

“īpatnējais modulis” pārsniedz 12,7 × 106 m; un

2. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 23,5 × 104 m;

Piezīme:   Kontrole 1C010.a. pozīcijā neattiecas uz polietilēnu.

b. 

oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

1. 

“īpatnējais modulis” pārsniedz 14,65 × 106 m; un

2. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 26,82 × 104 m;

Piezīme:   Kontrole 1C010.b. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

“šķiedru vai pavedienu” materiāliem, kas paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru vai laminātu remontam un kam piemīt visas šīs īpašības:

1. 

laukums nepārsniedz 1 m2;

2. 

garums nepārsniedz 2,5 m; un

3. 

platums pārsniedz 15 mm.

b. 

mehāniski smalcināti, malti vai griezti oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

c. 

neorganiski “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

1. 

kam ir kāda no šādām īpašībām:

a. 

satur 50 % (masas) vai vairāk silīcija dioksīda un “īpatnējais modulis” pārsniedz 2,54 × 106 m; vai

b. 

nav minēti 1C010.c.1.a. pozīcijā un “īpatnējais modulis” pārsniedz 5,6 × 106 m; un

2. 

kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimēšanās punkta temperatūra inertā vidē ir augstāka par 1 922  K (1 649  °C);

Piezīme:   Kontrole 1C010.c. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

sadrumstalotas, daudzfāžu, polikristāliskas alumīnija oksīda šķiedras neausta materiāla veidā, kam 3 % vai vairāk no masas satur silīcija dioksīda, ar “īpatnējo moduli”, kas mazāks par 10 × 106 m;

b. 

molibdēna vai molibdēna sakausējumu šķiedrām;

c. 

bora šķiedrām;

d. 

sadrumstalotām keramikas šķiedrām, kuru kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimācijas temperatūra inertā vidē ir zemāka par 2 043  K (1 770  °C).

d. 

“šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1. 

kas satur jebkuru no šīm vielām:

a. 

1C008.a. pozīcijā minētos poliēterimīdus; vai

b. 

1C008.d.–1C008.f. pozīcijā minētos materiālus; vai

2. 

sastāv no 1C010.d.1.a. vai 1C010.d.1.b. pozīcijā minētajiem materiāliem un ‘sajaukti’ ar citām 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā minētajām šķiedrām;

Tehniska piezīme:

‘Sajaukšana’ ir termoplastisko šķiedru un armatūras šķiedru pavedienu savstarpēja sajaukšana, lai iegūtu šķiedru pastiprinošu “matricu” (sajaukumu) pilnīgas šķiedras veidā.

e. 

ar sveķiem vai darvu pilnībā vai daļēji piesūcināti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (prepregi), ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (sagataves) vai ‘oglekļa šķiedru sagataves’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1. 

kam ir kāda no šādām īpašībām:

a. 

neorganiskie 1C010.c. pozīcijā minētie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”; vai

b. 

organiskie vai oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas šīs īpašības:

1. 

“īpatnējais modulis” pārsniedz 10,15 × 106 m; un

2. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 17,7 × 104 m; un

2. 

kam ir kāda no šādām īpašībām:

a. 

sveķi vai darva, kā minēts 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā;

b. 

to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 453 K (180 °C) un tie satur fenola sveķus; vai

c. 

to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 505 K (232 °C) un tie satur sveķus vai darvu, kas nav minēta 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā, un tie nav fenola sveķi;

1. piezīme:   Ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (sagataves) vai ‘oglekļa šķiedru sagataves’, kuri nav piesūcināti ar sveķiem vai darvu, ir norādīti kā “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā.

2. piezīme:   Kontrole 1C010.e. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

epoksīdsveķu “matricas” piesūcinātiem “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem” (prepregiem), kuri paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru vai laminātu remontam un kuriem piemīt visas šādas īpašības:

1. 

laukums nepārsniedz 1 m2;

2. 

garums nepārsniedz 2,5 m; un

3. 

platums pārsniedz 15 mm.

b. 

pilnīgi vai daļēji ar sveķiem vai darvu piesūcinātiem, mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm, ja ir izmantoti tādi sveķi vai darva, kas nav minēti 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā.

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Oglekļa šķiedru sagataves’ ir konkrētā veidā sakārtotas pārklātas vai nepārklātas šķiedras, kas veido daļas armatūru, pirms “kompozītmateriāla” izveidošanai ievada “matricu”.

2.   1C010.e. pozīcijā minēto materiālu ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūru (DMA Tg)’ konstatē, izmantojot ASTM standartā D-7028-07 vai ekvivalentā valsts standartā izklāstīto metodi, ko piemēro sausam testa paraugam. Termoreaktīvu materiālu gadījumā sausā testa parauga sacietēšanas pakāpei jābūt vismaz 90 %, kā norādīts ASTM E 2160-04 standartā vai ekvivalentā valsts standartā.

1C011Metāli un savienojumi:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C111. POZĪCIJU.

a. 

metāli daļiņās, kas mazākas par 60 μm, sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā un ražotas no materiāliem, kuros ir 99 % vai vairāk cirkonija, magnija vai to sakausējumu;

Tehniska piezīme:

Dabīgo hafnija daudzumu cirkonijā (parasti 2–7 %) pieskaita cirkonijam.

Piezīme:   Uz 1C011.a. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

b. 

šāds bors vai bora sakausējumi ar daļiņu izmēru 60 μm vai mazāku:

1. 

bors ar tīrības pakāpi vismaz 85 % (masas izteiksmē);

2. 

bora sakausējumi ar bora saturu vismaz 85 % (masas izteiksmē);

Piezīme:   Uz 1C011.b. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

c. 

guanidīna nitrāts (CAS 506-93-4);

d. 

nitroguanidīns (CAS 556-88-7).

NB!:   Sk. arī militāro preču kontroles sarakstus attiecībā uz metāla pulveriem, kas sajaukti ar citām vielām, lai izveidotu maisījumu, kas paredzēts militāriem nolūkiem.

1C012Šādi materiāli:

Tehniska piezīme:

Šos materiālus parasti izmanto kodoltermiskiem siltuma avotiem.

a. 

plutonijs jebkādā formā ar plutonija-238 izotopu mērījumu vairāk par 50 % no masas;

Piezīme:   Kontrole 1C012.a. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

sūtījumiem, kuros plutonija saturs ir 1 g vai mazāks;

b. 

sūtījumiem, kas satur 3 vai mazāk “efektīvos gramus”, ja tos satur instrumentu sensora komponents.

b. 

“iepriekš atdalīts” neptūnijs-237 jebkurā formā.

Piezīme:   Kontrole 1C012.b. pozīcijā neattiecas uz sūtījumiem, kuros neptūnija-237 saturs ir 1 g vai mazāk.

1C101Materiāli un ierīces atklājamības samazināšanai, piemēram, radaru atstarojuma mazināšanai vai ultravioletās / infrasarkano staru un akustiskās signatūras vājināšanai, izņemot 1C001. pozīcijā minētos, lietojumam ‘raķetēs’, “raķešu” apakšsistēmās vai bezpilota lidaparātos 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā.

1. piezīme:   1C101. pozīcija ietver:

a. 

konstrukciju materiāli un pārklājumi, kas speciāli konstruēti radaru atstarojuma mazināšanai;

b. 

pārklājumi, arī krāsojums, kas speciāli konstruēts, lai samazinātu vai konkrētai vajadzībai pielāgotu elektromagnētiskās viļņu skalas mikroviļņu, infrasarkano staru un ultravioleto atstarojumu vai izstarojumu.

2. piezīme:   1C101. pozīcija neietver pārklājumus, ja tie speciāli lietoti pavadoņu termoizolācijai.

Tehniska piezīme:

1C101. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C102Atkārtoti piesātināti pirolizēti oglekļa-oglekļa materiāli, kas izstrādāti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1C107Grafīta un keramikas materiāli, izņemot 1C007. pozīcijā minētos:

a. 

smalkgraudains grafīts ar 1,72 g/cm3 vai lielāku tilpuma blīvumu 288 K (15 °C) temperatūrā ar graudiņu izmēru 100 μm vai mazāku raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var iestrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

1. 

cilindri ar diametru vismaz 120 mm un garumu vismaz 50 mm;

2. 

caurules ar iekšējo diametru vismaz 65 mm, sieniņu biezumu vismaz 25 mm un garumu vismaz 50 mm; vai

3. 

bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki;

NB!:   sk. arī 0C004. pozīciju.

b. 

pirolītisks vai šķiedrains armēts grafīts raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

NB!:   sk. arī 0C004. pozīciju.

c. 

keramikas kompozītmateriāli (dielektriskā konstante mazāka par 6 frekvencēs no 100 MHz līdz 100 GHz), ko lieto aptecētāju izgatavošanai “raķetēm”, 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm;

d. 

mehāniski iegūta birstoša ar silīcija karbīdu armēta keramika priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

e. 

ar silīcija karbīdu armētas keramikas kompozītu materiāli priekšgala smaiļu, atgriešanās moduļu un eleronu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

f. 

mehāniski iegūti birstoši keramikas kompozītu materiāli, kuri sastāv no vienas ‘īpaši augstas temperatūras keramikas (UHTC)’ matricas ar kušanas temperatūru vismaz 3 000  °C, stiprinātas ar šķiedrām vai pavedieniem, un izmantojami raķešu komponentiem (piem., uzgaļiem, daudzkārt lietojamiem lidaparātiem, uzplūdes malām, dzinēja lāpstiņu kontroles iekārtām, vadības darbvirsmai vai raķetes motora atveres ieliktņi) “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs, 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs vai “raķetēs”.

Piezīme:   Kontrole 1C107.f. pozīcijā neattiecas uz ‘īpaši augstas temperatūras keramikas (UHTC)’ materiāliem nekompozītu formā.

1. tehniskā piezīme:

1C107.f. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

2. tehniskā piezīme:

‘īpaši augstas temperatūras keramika (UHTC)’ ietver:

1. 

titāna diborīdu (TiB2);

2. 

cirkonija diborīdu (ZrB2);

3. 

niobija diborīdu (NbB2);

4. 

hafnija diborīdu (HfB2);

5. 

tantala diborīdu (TaB2);

6. 

titāna karbīdu (TiC);

7. 

cirkonija karbīdu (ZrC);

8. 

niobija karbīdu (NbC);

9. 

hafnija karbīdu (HfC);

10. 

tantala karbīdu (TaC).

1C111Propelenti un tajos ietilpstošas ķīmiskās vielas, izņemot 1C011. pozīcijā minētās:

a. 

propelentu vielas:

1. 

sfēriskas vai sferiodālas formas alumīnija daļiņu pulveris, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minēto, ar daļiņu izmēru, kas mazāks par 200 μm, un alumīnija saturu (masas izteiksmē) vismaz 97 %, ja vismaz 10 % no masas kopsummas veido daļiņas, kuru izmērs mazāks par 63 μm, ko nosaka saskaņā ar ISO 2591-1:1988 vai ekvivalentiem valsts standartiem;

Tehniska piezīme:

Daļiņu izmērs 63 μm (pēc ISO R-565) atbilst tīkla acs izmēram 250 (Tyler) vai 230 (ASTM standarts E-11).

2. 

šādi metāla pulveri, kas nav minēti militāro preču kontroles sarakstos:

a. 

metāla pulveri no cirkonija, berilija vai magnija, vai šo metālu sakausējumiem, ja vismaz 90 % no visām daļiņām pēc daļiņu tilpuma vai masas ir daļiņas izmērā zem 60 μm (to nosakot ar tādām mērīšanas metodēm kā sieta izmantošana, lāzera difrakcija vai optiskā skenēšana); tās var būt sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā un 97 % sastāv no kāda no turpmākajiem elementiem:

1. 

cirkonija;

2. 

berilija; vai

3. 

magnija;

Tehniska piezīme:

Dabīgo hafnija daudzumu cirkonijā (parasti 2–7 %) pieskaita cirkonijam.

b. 

metāla pulveri no bora vai bora sakausējumiem ar bora saturu 85 % vai vairāk, ja vismaz 90 % no visām daļiņām pēc daļiņu tilpuma vai masas ir daļiņas izmērā zem 60 μm (to nosakot ar tādām mērīšanas metodēm kā sieta izmantošana, lāzera difrakcija vai optiskā skenēšana); tās var būt sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā;

Piezīme:   Kontrole 1C111a.2.a. un 1C111a.2.b. pozīcijā attiecas uz pulveru maisījumiem ar multimodālu daļiņu sadalījumu (piemēram, maisījumiem ar dažādiem graudiņu izmēriem), ja kontrolē vienu vai vairākus veidus.

3. 

oksidētāji, ko var izmantot raķešu dzinējos ar šķidro propelentu:

a. 

dislāpekļa trioksīds (CAS 10544-73-7);

b. 

slāpekļa dioksīds (CAS 10102-44-0)/dislāpekļa tetroksīds (CAS 10544-72-6);

c. 

dislāpekļa pentoksīds (CAS 10102-03-1);

d. 

slāpekļa oksīdu maisījums (MON);

Tehniska piezīme:

Slāpekļa oksīdu maisījums (MON) ir slāpekļa oksīda (NO) šķīdumi dislāpekļa tetroksīdā/ slāpekļa dioksīdā (N2O4/NO2 ), ko var izmantot raķešu sistēmās. Pastāv kompozīciju spektrs, ko var apzīmēt ar MONi vai MONij, kur i un j ir veseli skaitļi, kas raksturo slāpekļa oksīda īpatsvaru maisījumā (piem., MON3 satur 3 % slāpekļa oksīda, MON25 – 25 % slāpekļa oksīda. Augšējā robeža ir MON40 ar 40 % no masas).

e. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz inhibēto kūpošo slāpekļskābi (IRFNA);

f. 

SK. MILITĀRO PREČU SARAKSTUS UN 1C238. POZĪCIJU attiecībā uz savienojumiem, kuru sastāvā ir fluors un viens vai vairāki citi halogēni, skābeklis vai slāpeklis;

4. 

hidrazīna atvasinājumi:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a. 

trimetilhidrazīns (CAS 1741-01-1);

b. 

tetrametilhidrazīns (CAS 6415-12-9);

c. 

N,N-dialilhidrazīns (CAS 5164-11-4);

d. 

alilhidrazīns (CAS 742278-8);

e. 

etilēndihidrazīns (CAS 6068-98-0);

f. 

monometilēnhidrazīna dinitrāts;

g. 

nesimetriskais dimetilhidrazīna nitrāts;

h. 

hidrazīnija azīds (CAS 14546-44-2);

i. 

1,1-dimetilhidrazīnija azīds (CAS 227955-52-4) / 1,2-dimetilhidrazīnija azīds (CAS 299177-50-7);

j. 

hidrazīnija dinitrāts (CAS 13464-98-7);

k. 

diimidoskābeņskābes dihidrazīns (CAS 3457-37-2);

l. 

2-hidrooksietilhidrazīna nitrāts (HEHN);

m. 

sk. militāro preču kontroles sarakstus attiecībā uz hidrazīnija perhlorātu;

n. 

hidrazīnija diperhlorāts (CAS 13812-39-0);

o. 

metilhidrazīnija nitrāts (MHN) (CAS 29674-96-2);

p. 

1,1-dietilhidrazīna nitrāts (DEHN) / 1,2-dietilhidrazīna nitrāts (DEHN) (CAS 363453-17-2);

q. 

3,6-dihidrazīntetrazīna nitrāts (1,4-dihidrazīna nitrāts) (DHTN);

5. 

augsta enerģijas blīvuma materiāli, kas nav minēti militāro preču kontroles sarakstos un ko var izmantot ‘raķetēs’ vai 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos;

a. 

jaukta degviela, kas sastāv no cietas un šķidras degvielas, piemēram, bora suspensija, kuras enerģijas blīvums uz masas vienību ir vismaz 40 × 106 J/kg;

b. 

citas augsta enerģijas blīvuma degvielas un degvielas piedevas (piem., kubāns, jonu šķīdumi, JP-10), kuru enerģijas blīvums uz tilpuma vienību 20 °C temperatūrā un vienas atmosfēras spiedienā (101,325 kPa) ir vismaz 37,5 × 109 J/m3;

Piezīme:   Kontrole 1C111.a.5.b. pozīcijā neattiecas uz pārstrādātu fosilo degvielu un no dārzeņiem ražotu biodegvielu, tostarp degvielu, kas paredzēta dzinējiem, kuri sertificēti izmantošanai civilajā aviācijā, ja vien tā nav speciāli izveidota izmantošanai ‘raķetēs’ vai 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos.

Tehniska piezīme:

1C111.a.5. pozīcijā ‘raķetes’ ir nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

6. 

šādi hidrazīna aizstājdegvielas veidi:

a. 

2-dimetilaminoetilazīds (DMAZ) (CAS 86147-04-8);

b. 

polimēru vielas:

1. 

polibutadiēns ar gala karboksigrupām (tostarp polibutadiēns ar gala karboksilgrupām) (CTPB);

2. 

polibutadiēns ar gala hidroksigrupām (tostarp polibutadiēns ar gala hidroksilgrupām) (HTPB) (CAS 69102-90-5), kas nav minēts militāro preču kontroles sarakstos;

3. 

polibutadiēnakrilskābe (PBAA);

4. 

polibutadiēnakrilskābes akrilnitrils (PBAN) (CAS 25265-19-4 / CAS 68891-50-9);

5. 

politetrahidrofurāna polietilēnglikols (TPEG);

Tehniska piezīme:

Politetrahidrofurāna polietilēnglikols (TPEG) ir poli 1,4-butanediola (CAS 110-63-4) un polietilēna glikola (PEG) (CAS 25322-68-3) blokkopolimērs.

6. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ poliglicidila nitrātu (PGN vai poli-GLYN) (CAS 27814-48-8).

c. 

citas propelentu piedevas un komponenti:

1. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ karborāniem, dekarborāniem, pentaborāniem un to atvasinājumiem;

2. 

trietilēnglikoldinitrāts (TEGDN) (CAS 111-22-8);

3. 

2-nitrodifenilamīns (CAS 119–75–5);

4. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ trimetiloletāna trinitrātu (TMETN) (CAS 3032-55-1);

5. 

dietilēnglikola dinitrāts (DEGDN) (CAS 693-21-0);

6. 

šādi ferocēna atvasinājumi:

a. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ katocēnu (CAS 37206-42-1);

b. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ etilferocēnu (CAS 1273-89-8);

c. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ n-propilferocēnu (CAS 1273-92-3) / izopropilferocēnu (CAS 12126-81-7);

d. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ n-butilferocēnu (CAS 31904-29-7);

e. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ pentilferocēnu (CAS 1274-00-6);

f. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ diciklopentilferocēnu (CAS 125861-17-8);

g. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dicikloheksilferocēnu;

h. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dietilferocēnu (CAS 1273-97-8);

i. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dipropilferrocēnu;

j. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dibutilferocēnu (CAS 1274-08-4);

k. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ diheksilferocēnu (CAS 93894-59-8);

l. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ acetilferocēnu (CAS 1271-55-2) / 1,1’-diacetilferocēnu (CAS 1273-94-5);

m. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ ferocēna karbonskābi (CAS 1271-42-7) / 1,1’-ferocēn-dikarbonskābi (CAS 1293-87-4);

n. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ butacēnu (CAS 125856-62-4);

o. 

citi ferocēna atvasinājumi, ko lieto kā raķešu propelentu sadegšanas ātruma modifikatorus, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētos.

Piezīme:   Kontrole 1C111.c.6.o. pozīcijā neattiecas uz ferocēna atvasinājumiem, kuri satur sešu oglekļa atomu aromātisko funcionālo grupu, kas piesaistīta ferocēna molekulai.

7. 

4,5 diazidometil-2-metil-1,2,3-triazols (iso-DAMTR), kas nav minēts militāro preču kontroles sarakstos.

d. 

‘šķidrais propelents’, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minēto, kas konkrēti paredzēts izmantošanai ‘raķetēs’.

Tehniskas piezīmes:

1.   1C111.d. pozīcijā ‘šķidrais propelents’ ir degviela vai oksidētājpreparāts, kurā izmantots želatinizācijas līdzeklis, piem., silikāti, kaolīns (māls), ogleklis vai polimēru želatinizācijas līdzeklis.

2.   1C111.d pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

Piezīme:   Attiecībā uz propelentiem un to sastāvā ietilpstošajām ķīmiskajām vielām, kas nav minētas 1C111. pozīcijā, sk. militāro preču kontroles sarakstus.

1C116‘Raķetēs’ izmantojams martensīta tērauds, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

NB!:   SK. ARĪ 1C216. POZĪCIJU.

a. 

maksimālā stiepes robežstiprība 293 K (20 °C) temperatūrā ir vismaz:

1. 

0,9 GPa pie atdzesēšanas šķīdumā; vai

2. 

1,5 GPa vecināšanas posmā; un

b. 

jebkurā no turpmāk minētajām formām:

1. 

plākšņu vai cauruļu formā ar sienas vai plāksnes biezumu līdz 5,0 mm;

2. 

cauruļveida formā ar sienas biezumu, kas ir 50 mm vai mazāks, un ar iekšējo diametru, kas ir 270 mm vai lielāks.

1. tehniskā piezīme:

Martensīta tēraudi ir dzelzs sakausējumi,

1. 

Martensīta tēraudi ir dzelzs sakausējumi, kas parasti ir ar lielu niķeļa un ļoti mazu oglekļa saturu un leģējošām piedevām, kuras palielina sakausējuma stiprību un cietēšanu ekspluatācijas laikā, un

2. 

tiek pakļauti termiskās apstrādes cikliem, lai veicinātu martensītisko transformācijas procesu (atdzesēšana šķīdumā) un turpmāko cietēšanu (vecināšanas posmā).

2. tehniskā piezīme:

1C116. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C117Materiāli ‘raķešu’ komponentu ražošanai:

a. 

volframs un sakausējumi sīku daļiņu veidā, kuros volframa saturs ir vismaz 97 % no masas un daļiņu lielums nepārsniedz 50 × 10-6 m (50 μm);

b. 

molibdēns un sakausējumi sīku daļiņu veidā, kuros molibdēna saturs ir vismaz 97 % no masas un daļiņu lielums nepārsniedz 50 × 10–6 m (50 μm);

c. 

volframa materiāli cietā veidā, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1. 

to sastāvā ietilpst jebkurš no šiem savienojumiem:

a. 

volframs un sakausējumi, kuros volframa saturs ir vismaz 97 % no masas;

b. 

ar varu piesūcināts volframs, kurā volframa saturs ir vismaz 80 % no masas; vai

c. 

ar sudrabu piesūcināts volframs, kurā volframa saturs ir vismaz 80 % no masas; un

2. 

to var pārstrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

a. 

cilindri ar diametru vismaz 120 mm un garumu vismaz 50 mm;

b. 

caurules ar iekšējo diametru vismaz 65 mm, sieniņu biezumu vismaz 25 mm un garumu vismaz 50 mm; vai

c. 

bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki.

Tehniska piezīme:

1C117. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C118Ar titānu stabilizēts dupleksa nerūsošais tērauds (Ti-DSS), kam piemīt visas šīs īpašības:

a. 

kam ir visi šādi raksturlielumi:

1. 

no masas satur 17,0–23,0 % hroma un 4,5–7,0 % niķeļa;

2. 

no masas satur titānu vairāk par 0,10 %; un

3. 

ferīta-austenīta struktūra (ko dēvē arī par divfāzu mikrostruktūru), no kuras vismaz 10 tilpuma % (ko nosaka ar ASTM E-1181-87 vai ekvivalentiem valstu standartiem) ir austenīts; un

b. 

kam piemīt kāda no šīm formām:

1. 

lējumi vai stieņi, ar izmēriem vismaz 100 mm visās dimensijās;

2. 

loksnes, kas ir vismaz 600 mm platas un līdz 3 mm biezas; vai

3. 

caurules ar ārējo diametru 600 mm vai lielāku un ar sieniņu biezumu 3 mm vai plānāku.

1C202Sakausējumi, izņemot 1C002.b.3. vai .b.4. pozīcijā minētos:

a. 

alumīnija sakausējumi, kam piemīt abas šīs īpašības:

1. 

‘var sasniegt’ maksimālo stiepes robežstiprību 460 MPa vai augstāku 293 K (20 °C) temperatūrā; un

2. 

ir cietu cauruļu vai cilindru formā (ieskaitot kaltos izstrādājumus), ar ārējo diametru virs 75 mm;

b. 

titāna sakausējumi, kam piemīt abas šīs īpašības:

1. 

‘var sasniegt’ maksimālo stiepes robežstiprību 900 MPa vai augstāku 293 K (20 °C) temperatūrā; un

2. 

ir cietu cauruļu vai cilindru formā (ieskaitot kaltos izstrādājumus), ar ārējo diametru virs 75 mm.

Tehniska piezīme:

Minētais termins ‘var sasniegt’ attiecas uz sakausējumiem gan pirms, gan pēc to termiskās apstrādes.

1C210‘Šķiedru vai pavedienu materiāli’ vai prepregi, kas nav minēti 1C010.a., .b. vai .e. pozīcijā:

a. 

oglekļa vai aramīda ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’, kam piemīt jebkura šī īpašība:

1. 

“īpatnējais modulis” ir vismaz 12,7 × 106 m; vai

2. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” ir vismaz 23,5 × 104 m;

Piezīme:   Kontroli 1C210.a. pozīcijā neattiecina uz aramīda ‘šķiedru vai pavedienu materiāliem’, kuros 0,25 % vai vairāk ir šķiedras virsmas modifikators uz esteru bāzes.

b. 

stikla ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’ ar abām šīm īpašībām:

1. 

“īpatnējais modulis” ir vismaz 3,18 × 106 m; un

2. 

“īpatnējā stiepes robežstiprība” ir vismaz 7,62 × 104 m;

c. 

ar termoreaktīviem sveķiem piesūcinātas “dzijas”, “paralēlu šķiedru kūļi”, “tauvas” vai “lentes” (prepregi) ar platumu 15 mm vai mazāk, kas izgatavotas no 1C210.a. vai .b. pozīcijā minētajiem oglekļa vai stikla ‘šķiedru vai pavedienu materiāliem’;

Tehniska piezīme:

Kompozīta matrica ir sveķi.

Piezīme:   1C210. pozīcijā minētie ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’ attiecas tikai uz nepārtrauktiem “monopavedieniem”, “dzijām”, “paralēlu šķiedru kūļiem”, “tauvām” vai “lentēm”.

1C216Martensīta tēraudi, izņemot 1C116. pozīcijā minētos, kas 293 K (20 °C) temperatūrā ‘var sasniegt’ maksimālo stiepes robežstiprību vismaz 1 950 MPa.

Piezīme:   Kontroli 1C216. pozīcijā neattiecina uz formām, kuru lineārie izmēri nepārsniedz 75 mm.

Tehniska piezīme:

Minētais termins ‘var sasniegt’ attiecas uz martensīta tēraudu gan pirms, gan pēc tā termiskās apstrādes.

1C225Bors, kas bagātināts līdz bora-10 (10B) izotopa saturam, kas pārsniedz dabā sastopamo, proti: bors elementa veidā, bora savienojumi, boru saturoši maisījumi, bora izstrādājumi, kā arī visa iepriekš minētā lūžņi vai atkritumi.

Piezīme:   Pie 1C225. pozīcijā minētajiem bora maisījumiem pieder materiāli, kuros bors ir pildviela.

Tehniska piezīme:

Dabā sastopamais bora-10 izotopa saturs ir aptuveni 18,5 % (20 atomprocenti).

1C226Volframs, volframa karbīds un sakausējumi, kuros volframa īpatsvars pārsniedz 90 % no masas, izņemot 1C117. pozīcijā minētos, un kuriem piemīt abas šādas īpašības:

a. 

izveidoti dobu simetrisku cilindrisku formu veidā (ieskaitot cilindru segmentus), kuru iekšējais diametrs ir no 100 līdz 300 mm; un

b. 

masa pārsniedz 20 kg.

Piezīme:   kontroli 1C226. pozīcijā neattiecina uz izstrādājumiem, kas speciāli konstruēti kā atsvari vai gamma staru kolimatori.

1C227Kalcijs, kam piemīt abas šādas īpašības:

a. 

satur mazāk par 1 000  ppm citu metālu piemaisījumu, izņemot magniju; un

b. 

satur mazāk par 10 ppm bora (masas izteiksmē).

1C228Magnijs, kam piemīt abas šādas īpašības:

a. 

satur mazāk par 200 ppm citu metālu piemaisījumu, izņemot kalciju; un

b. 

satur mazāk par 10 ppm bora (masas izteiksmē).

1C229Bismuts, kam piemīt abas šādas īpašības:

a. 

masas tīrības pakāpe ir vismaz 99,99 %; un

b. 

satur mazāk par 10 ppm sudraba (masas izteiksmē).

1C230Metālisks berilijs, sakausējumi, kuros vairāk nekā 50 % no masas ir berilijs, berilija savienojumi, to izstrādājumi, atkritumi vai lūžņi, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētos.

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

Piezīme:   Kontroli 1C230. pozīcijā neattiecina uz:

a. 

rentgenstaru iekārtu metāla logiem vai urbumos ievietotiem devējiem;

b. 

gatavām oksīda vai tā sagatavju formām, kas speciāli konstruētas elektronikā izmantojamu komponentu vai elektronisko shēmu substrātu izgatavošanai;

c. 

berilu (berilija un alumīnija silikātu), smaragdu un akvamarīnu formā.

1C231Metālisks hafnijs, sakausējumi ar hafnija saturu virs 60 % no masas, hafnija savienojumi ar hafnija saturu virs 60 % no masas, to izstrādājumi, atkritumi un lūžņi.

1C232Hēlijs-3 (3He), hēliju-3 saturoši maisījumi, kā arī tos saturoši produkti un ierīces.

Piezīme:   Kontroli 1C232. pozīcijā neattiecina uz produktiem vai ierīcēm, kas satur mazāk par 1 g hēlija-3.

1C233Litijs, bagātināts līdz litija-6 (6Li) izotopa saturam, kas lielāks par dabā sastopamo, un šādi bagātinātu litiju saturoši izstrādājumi vai ierīces: litijs elementa veidā, litija sakausējumi, savienojumi, litiju saturoši maisījumi, izstrādājumi, kā arī atkritumi un lūžņi.

Piezīme:   Kontroli 1C233. pozīcijā neattiecina uz termoluminiscences dozimetriem.

Tehniska piezīme:

Dabā sastopamais litija-6 izotopa saturs ir aptuveni 6,5 masas % (7,5 atomprocenti).

1C234Cirkonijs ar tādu hafnija saturu, kas nepārsniedz 1 masas daļu hafnija uz 500 masas daļām cirkonija šādās formās: metāla sakausējumi, kuros cirkonija saturs ir virs 50 %, savienojumi, izstrādājumi, kā arī minētā atkritumi un lūžņi, izņemot 0A001.f. pozīcijā minētos.

Piezīme:   Kontroli 1C234. pozīcijā neattiecina uz cirkoniju folijas veidā ar biezumu līdz 0,10 mm.

1C235Tritijs, tritija savienojumi, maisījumi, kuros tritija atomu attiecība pret ūdeņraža atomiem ir lielāka par 1:1 000 , tos saturoši produkti vai ierīces.

Piezīme:   Kontroli 1C235. pozīcijā neattiecina uz izstrādājumiem un ierīcēm, kuros tritija saturs ir mazāks par 1,48 × 103 GBq (40 Ci).

1C236Šādas ‘radionuklīdu’ formas, kas piemērotas neitronu avotu radīšanai (alfa-n reakcija), izņemot 0C001. un 1C012.a. pozīcijā minētās:

a. 

elementa veidā;

b. 

savienojumu veidā, ar kopējo starojuma aktivitāti 37 GBq/kg (1 Ci/kg) vai vairāk;

c. 

maisījumu veidā, ar kopējo starojuma aktivitāti 37 GBq/kg (1 Ci/kg) vai vairāk;

d. 

produkti vai ierīces, kas satur kādu no iepriekš minētajiem.

Piezīme:   Kontroli 1C236. pozīcijā neattiecina uz produktiem vai ierīcēm ar starojuma aktivitāti, kas mazāka par 3,7 GBq (100 mCi).

Tehniska piezīme:

‘Radionuklīdi’ 1C236. pozīcijā ir kāds no turpmākajiem:

— 
aktīnijs-225 (225Ac)
— 
aktīnijs-227 (227Ac)
— 
kalifornijs-253 (253Cf)
— 
kirijs-240 (240Cm)
— 
kirijs-241 (241Cm)
— 
kirijs-242 (242Cm)
— 
kirijs-243 (243Cm)
— 
kirijs-244 (244Cm)
— 
einšteinijs-253 (253Es)
— 
einšteinijs-254 (254Es)
— 
gadolīnijs-148 (148Gd)
— 
plutonijs-236 (236Pu)
— 
plutonijs-238 (238Pu)
— 
polonijs-208 ( 208Po)
— 
polonijs-209 (209Po)
— 
polonijs-210 (210Po)
— 
rādijs-223 (223Ra)
— 
torijs-227 (227Th)
— 
torijs-228 (228Th)
— 
urāns-230 (230U)
— 
urāns-232 (232U)

1C237Rādijs-226 (226Ra), rādija-226 sakausējumi, rādija-226 savienojumi, maisījumi, kas satur rādiju-226, to izstrādājumi, kā arī produkti un iekārtas, kas satur kādu no iepriekš minētajiem.

Piezīme:   Kontroli 1C237. pozīcijā neattiecina uz:

a. 

medicīnas aparatūru;

b. 

produktiem vai ierīcēm, kurās ir mazāk nekā 0,37 GBq (10 mCi) rādija-226.

1C238Hlorīna trifluorīds (ClF3).

1C239Spēcīgas sprāgstvielas, kas nav minētas militāro preču kontroles sarakstos, kā arī vielas un maisījumi, kurās to saturs pārsniedz 2 % no masas, ar kristālu blīvumu virs 1,8 g/cm3 un detonācijas ātrumu virs 8 000  m/s.

1C240Niķeļa pulveris un porains metālisks niķelis, izņemot 0C005. pozīcijā minētos:

a. 

niķeļa pulveris, kam ir abas šīs īpašības:

1. 

niķeļa tīrības pakāpe (masas izteiksmē) ir vismaz 99,0 %; un

2. 

daļiņu vidējais izmērs ir mazāks par 10 μm, ko nosaka pēc ASTM standarta B330 metodes;

b. 

porains metālisks niķelis, ko ražo no 1C240.a. pozīcijā minētajiem materiāliem.

Piezīme:   Kontroli 1C240. pozīcijā neattiecina uz:

a. 

pavedienveida niķeļa pulveriem;

b. 

atsevišķām porainā niķeļa plāksnēm, kuru virsmas laukums nepārsniedz 1 000  cm2.

Tehniska piezīme:

1C240.b. pozīcija attiecas uz porainu metālu, ko veido, presējot un sacepinot (sinterējot) 1C240.a. pozīcijas materiālus, lai veidotu metāla materiālu ar smalkām porām, kas struktūrā savstarpēji saistītas.

1C241Rēnijs un sakausējumi, kuros rēnija saturs ir vismaz 90 % no masas; un rēnija un volframa sakausējumi, kuros rēnija un volframa daudzums jebkādā to kombinācijā ir vismaz 90 % no masas, izņemot 1C226. pozīcijā minētos, kuriem ir abas turpmāk minētās īpašības:

a. 

tie ir dobu simetrisku cilindrisku formu veidā (ieskaitot cilindru segmentus), kuru iekšējais diametrs ir no 100 līdz 300 mm; un

b. 

masa pārsniedz 20 kg.

1C350Ķīmiskās vielas, ko var izmantot par toksisku ķīmisko vielu prekursoriem, un “ķīmisko vielu maisījumi”, kuros ir viena vai vairākas no šīm vielām:

NB!:   SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C450. POZĪCIJU.

1. 

tiodiglikols (CAS 111-48-8);

2. 

fosfora oksihlorīds (CAS 10025-87-3);

3. 

dimetilmetilfosfonāts (CAS 756-79-6);

4. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz metilfosfonildifluorīdu (CAS 676-99-3);

5. 

metilfosfonildihlorīds (CAS 676-97-1);

6. 

dimetilfosfīts (DMP) (CAS 868-85-9);

7. 

fosfora trihlorīds (CAS 7719-12-2);

8. 

trimetilfosfīts (TMP) (CAS 121-45-9);

9. 

tionilhlorīds (CAS 7719-09-7);

10. 

3-hidroksi-1-metilpiperidīns (CAS 3554-74-3);

11. 

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīds (CAS 96-79-7);

12. 

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetāntiols (CAS 5842-07-9);

13. 

3-hinuklidinols (CAS 1619-34-7);

14. 

kālija fluorīds (CAS 7789-23-3);

15. 

2-hloretanols (CAS 107-07-3);

16. 

dimetilamīns (CAS 124-40-3);

17. 

dietiletilfosfonāts (CAS 78-38-6);

18. 

dietil-N,N-dimetilfosfoamidāts (CAS 2404-03-7);

19. 

dietilfosfīts (CAS 762-04-9);

20. 

dimetilamīna hidrohlorīds (CAS 506-59-2);

21. 

etilfosfinildihlorīds (CAS 1498-40-4);

22. 

etilfosfonildihlorīds (CAS 1066-50-8);

23. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz etilfosfonildifluorīdu (CAS 753-98-0);

24. 

fluorūdeņradis (CAS 7664-39-3);

25. 

metilbenzilāts (CAS 76-89-1);

26. 

metilfosfinildihlorīds (CAS 676-83-5);

27. 

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetanols (CAS 96-80-0);

28. 

pinakolilspirts (CAS 464-07-3);

29. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz O-etil O-2-diizopropilaminoetilmetilfosfonītu (QL) (CAS 57856-11-8);

30. 

trietilfosfīts (CAS 122-52-1);

31. 

arsēna trihlorīds (CAS 7784-34-1);

32. 

benzilskābe (CAS 76-93-7);

33. 

dietilmetilfosfonīts (CAS 15715-41-0);

34. 

dimetiletilfosfonāts (CAS 6163-75-3);

35. 

etilfosfinildifluorīds (CAS 430-78-4);

36. 

metilfosfinildifluorīds (CAS 753-59-3);

37. 

3-hinuklidons (CAS 3731-38-2);

38. 

fosfora pentahlorīds (CAS 10026-13-8);

39. 

pinakolons (CAS 75-97-8);

40. 

kālija cianīds (CAS 151-50-8);

41. 

kālija bifluorīds (CAS 7789-29-9);

42. 

amonija hidrogēnfluorīds jeb amonija bifluorīds (CAS 1341-49-7);

43. 

nātrija fluorīds (CAS 7681-49-4);

44. 

nātrija bifluorīds (CAS 1333-83-1);

45. 

nātrija cianīds (CAS 143-33-9);

46. 

trietanolamīns (CAS 102-71-6);

47. 

fosfora pentasulfīds (CAS 1314-80-3);

48. 

diizopropilamīns (CAS 108-18-9);

49. 

dietilaminoetanols (CAS 100-37-8);

50. 

nātrija sulfīds (CAS 1313-82-2);

51. 

sēra monohlorīds (CAS 10025-67-9);

52. 

sēra dihlorīds (CAS 10545-99-0);

53. 

trietanolamīna hidrogēnhlorīds (CAS 637-39-8);

54. 

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīda hidrohlorīds (CAS 4261-68-1);

55. 

metilfosfonskābe (CAS 993-13-5);

56. 

dietilmetilfosfonāts (CAS 683-08-9);

57. 

N,N-dimetilaminofosforildihlorīds (CAS 677-43-0);

58. 

triizopropilfosfīts (CAS 116-17-6);

59. 

etildietanolamīns (CAS 139-87-7);

60. 

O,O-dietilfosfortioāts (CAS 2465-65-8);

61. 

O,O-dietilfosforditioāts (CAS 298-06-6);

62. 

nātrija heksafluorsilikāts (CAS 16893-85-9);

63. 

metilfosfontiodihlorīds (CAS 676-98-2);

64. 

dietilamīns (CAS 109-89-7);

65. 

N,N-diizopropilaminoetanetiolhidrohlorīds (CAS 41480-75-5);

66. 

metildihlorfosfāts (CAS 677-24-7);

67. 

etildihlorfosfāts (CAS 1498-51-7);

68. 

metildifluorfosfāts (CAS 22382-13-4);

69. 

etildifluorfosfāts (CAS 460-52-6);

70. 

dietilhlorfosfīts (CAS 589-57-1);

71. 

metilhlorfluorfosfāts (CAS 754-01-8);

72. 

etilhlorfluorfosfāts (CAS 762-77-6);

73. 

N,N-dimetilformamidīns (CAS 44205-42-7);

74. 

N,N- dietilformamidīns (CAS 90324-67-7);

75. 

N,N-dipropilformamidīns (CAS 48044-20-8);

76. 

N,N-diizopropilformamidīns (CAS 857522-08-8);

77. 

N,N-dimetilacetamidīns (CAS 2909-14-0);

78. 

N,N- dietilacetamidīns (CAS 14277-06-6);

79. 

N,N-dipropilacetamidīns (CAS 1339586-99-0);

80. 

N,N-dimetilpropanamidīns (CAS 56776-14-8);

81. 

N,N-dietilpropanamidīns (CAS 84764-73-8);

82. 

N,N-dipropilpropanamidīns (CAS 1341496-89-6);

83. 

N,N-dimetilbutanamidīns (CAS 1340437-35-5);

84. 

N,N-dietilbutanamidīns (CAS 53510-30-8);

85. 

N,N-dipropilbutanamidīns (CAS 1342422-35-8);

86. 

N,N-diizopropilbutanamidīns (CAS 1315467-17-4);

87. 

N,N-dimetilizobutanamidīns (CAS 321881-25-8);

88. 

N,N-dietilizobutanamidīns (CAS 1342789-47-2);

89. 

N,N-dipropilizobutanamidīns (CAS 1342700-45-1).

1. piezīme:   Eksportam uz “valstīm, kas nav Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C350.1., .3., .5., .11., .12., .13., .17., .18., .21., .22., .26., .27., .28., .31., .32., .33., .34., .35., .36., .54., .55., .56., .57., 63. un .65. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķās ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 10 %.

2. piezīme:   Eksportam uz “valstīm, kas ir Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C350.1., .3., .5., .11., .12., .13., .17., .18., .21., .22., .26., .27., .28., .31., .32., .33., .34., .35., .36., .54., .55., .56., .57., 63. un .65. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķās ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 %.

3. piezīme:   Kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C350.2., .6., .7., .8., .9., .10., .14., .15., .16., .19., .20., .24., .25., .30., .37., .38., .39., .40., .41., .42., .43., .44., .45., .46., .47., .48., .49., .50., .51., .52., .53., .58., .59., .60., .61., .62., .64., .66., .67., .68., .69., .70., .71., .72., .73., .74., .75., .76., .77., .78., .79., .80., .81., .82., .83., .84., .85., .86., .87., .88. un .89. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķās ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 %.

4. piezīme:   Kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz produktiem, kas tiek identificēti kā patēriņa preces, kuras iepakotas pārdošanai mazumtirdzniecībā personiskam lietojumam vai iepakotas individuālam lietojumam.

1C351Cilvēka un dzīvnieku patogēni un “toksīni”:

a. 

dabā sastopami, pavairoti vai pārveidoti vīrusi vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1. 

Āfrikas zirgu mēra vīruss;

2. 

Āfrikas cūku mēra vīruss;

3. 

Andu vīruss;

4. 

putnu gripas vīrusi, kas:

a. 

nav raksturoti; vai

b. 

EK Direktīvas 2005/94/EK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.) I pielikuma 2. punktā definēti kā augstas patogenitātes vīrusi:

1. 

A tipa vīrusi, kuru IVPI (intravenozās patogenitātes indekss) 6 nedēļas veciem cāļiem ir lielāks par 1,2; vai

2. 

A tipa vīrusi, kuri pieder apakštipam H5 un H7 ar genomu secības kodējumu daudzām pamataminoskābēm hemaglutinīna molekulas šķelšanās punktā, kas līdzīgs citos APPG vīrusos novērotajam un norāda, ka hemaglutinīna molekulu var šķelt saimnieka visuresošā proteāze;

5. 

infekciozā katarālā drudža vīruss;

6. 

Čapares vīruss;

7. 

Čikungunjas drudža vīruss;

8. 

Hoklo vīruss;

9. 

Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža vīruss;

10. 

netiek izmantots;

11. 

Dobravas-Belgradas vīruss;

12. 

austrumu zirgu encefalomielīta vīruss;

13. 

Ebolas vīruss: visi Ebolas vīrusa ģints locekļi;

14. 

mutes un nagu sērgas vīruss;

15. 

kazu baku vīruss;

16. 

Gvanarito vīruss;

17. 

Hantanas (Korejas hemorāģiskā drudža) vīruss;

18. 

Hendra vīruss (zirgu morbilivīruss);

19. 

cūku herpesvīruss 1 (Pseidotrakumsērgas vīruss; Aujeski slimība);

20. 

Klasiskais cūku mēris (cūku holēras vīruss);

21. 

Japāņu encefalīta vīruss;

22. 

Argentīnas hemorāģiskā drudža vīruss;

23. 

Kjasanuras meža vīruss;

24. 

Laguna Negra vīruss;

25. 

Lasas vīruss;

26. 

Louping ill vīruss;

27. 

Lujo vīruss;

28. 

nodulārā dermatīta vīruss;

29. 

limfocītu apvalku meningīta vīruss;

30. 

Mačupo vīruss;

31. 

Marburgas vīruss: visi Marburgas vīrusa ģints locekļi

32. 

pērtiķu baku vīruss;

33. 

Austrālijas encefalīta vīruss (Murray Valley encefalīta vīruss);

34. 

Ņūkāslas slimības vīruss;

35. 

Nipah vīruss;

36. 

Omskas hemorāģiskā drudža vīruss;

37. 

Oropučes vīruss;

38. 

atgremotāju neīstā mēra vīruss;

39. 

cūku vezikulārās slimības vīruss;

40. 

Powassan vīruss;

41. 

trakumsērgas vīruss un visi pārējie lisavīrusa ģints locekļi;

42. 

infekciozā enzootiskā hepatīta (Rifta ielejas drudža) vīruss;

43. 

govju mēra vīruss;

44. 

Rocio vīruss;

45. 

Sabia vīruss;

46. 

Seulas vīruss;

47. 

aitu baku vīruss;

48. 

Sin nombre vīruss;

49. 

Sentluisas encefalīta vīruss;

50. 

cūku enzootiskā encefalomielīta vīruss (Porcine Teschovirus);

51. 

ērču encefalīta vīruss (Tālo Austrumu apakštips);

52. 

baku vīruss

53. 

Venecuēlas zirgu encefalīta vīruss;

54. 

vezikulārā stomatīta vīruss;

55. 

rietumu zirgu encefalīta vīruss;

56. 

dzeltenā drudža vīruss;

57. 

ar smagu akūtu respiratoro sindromu saistīts koronavīruss (ar SARS saistīts koronavīruss);

58. 

atjaunojies 1918. gada gripas vīruss;

59. 

ar Tuvo Austrumu respiratoro sindromu saistīts koronavīruss (ar MERS saistīts koronavīruss);

b. 

netiek izmantots;

c. 

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas baktērijas vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1. 

Bacillus anthracis;

2. 

Brucella abortus;

3. 

Brucella melitensis;

4. 

Brucella suis;

5. 

Burkholderia mallei (Pseudomonas mallei);

6. 

Burkholderia pseudomallei (Pseudomonas pseudomallei);

7. 

Chlamydia psittaci (Chlamydophila psittaci);

8. 

Clostridium argentinense (iepriekšējais nosaukums – G tipa Clostridium botulinum), botulīna neirotoksīnu ražojoši paveidi;

9. 

Clostridium baratii, botulīna neirotoksīnu ražojoši paveidi;

10. 

Clostridium botulinum;

11. 

Clostridium butyricum, botulīna neirotoksīnu ražojoši paveidi;

12. 

Clostridium perfringens epsilontoksīnu ražojoši paveidi;

13. 

Coxiella burnetii;

14. 

Francisella tularensis;

15. 

Mycoplasma capricolum pasuga capripneumoniae (celms F38);

16. 

Mycoplasma mycoides pasuga mycoides SC (neliela kolonija);

17. 

Rickettsia prowazekii;

18. 

Salmonella enterica pasuga enterica serovar Typhi (Salmonella typhi);

19. 

Šigas toksīns, kas ražo Escherichia coli (STEC) serogrupas O26, O45, O103, O104, O111, O121, O145, O157, un citas šigas toksīnu ražojošas serogrupas;

Piezīme:   Šigas toksīns, kas ražo Escherichia coli (STEC), ietver arī enterohemorāģisko E. coli (EHEC), verotoksīnu ražojošo E. coli (VTEC) vai verocitotoksīnu ražojošo E. coli (VTEC).

20. 

Shigella dysenteriae;

21. 

Vibrio cholerae;

22. 

Yersinia pestis;

d. 

Šādi “toksīni” un šo “toksīnu pirmējās vienības”:

1. 

botulīna toksīni;

2. 

Clostridium perfringens alfa, beta 1, beta 2, epsilontoksīni un iota toksīni;

3. 

konotoksīns;

4. 

rīcins;

5. 

saksitoksīns;

6. 

Šigas toksīni (Šigai līdzīgi toksīni, verotoksīni un verocitotoksīni)

7. 

Staphylococcus aureus enterotoksīni, hemolysin alpha toksīns un toksiskā šoka sindroma toksīns (iepriekš pazīstams ar nosaukumu Staphylococcus enterotoxin F);

8. 

tetrodotoksīns;

9. 

netiek izmantots;

10. 

mikrocistīns (ciānginosīns);

11. 

aflatoksīns;

12. 

abrīns;

13. 

holēras toksīns;

14. 

diacetoksicirpenols;

15. 

T-2 toksīns;

16. 

HT-2 toksīns;

17. 

modecīns;

18. 

volkensīns;

19. 

viskumīns (Viscum album lectin 1);

Piezīme:   Kontrole 1C351.d. pozīcijā neattiecas uz botulīna toksīnu vai konotoksīnu tādā formā, kas atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

1. 

tas ir farmaceitiski izveidots ārstnieciskai lietošanai cilvēkiem;

2. 

tas ir fasēts kā medikaments izplatīšanai;

3. 

valsts veselības aizsardzības iestādes to atļauj tirgot kā medikamentu.

e. 

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas sēnītes vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1. 

Coccidioides immitis;

2. 

Coccidioides posadasii.

Piezīme:   Kontrole 1C351. pozīcijā neattiecas uz “vakcīnām” un “imūntoksīniem”.

1C353‘Ģenētiski elementi’ un ‘ģenētiski modificēti organismi’:

a. 

jebkāds ‘ģenētiski modificēts organisms’, kas satur jebko no turpmākā, vai ‘ģenētisks elements’, kas kodē jebko no turpmākā:

1. 

jebkāds gēns vai gēni, kuri ir specifiski jebkuram vīrusam, kas norādīts 1C351.a. vai 1C354.a. pozīcijā;

2. 

jebkāds gēns vai gēni, kuri ir specifiski jebkurai no baktērijām, kas norādītas 1C351.c. vai 1C354.b. pozīcijā, vai sēnītēm, kas norādītas 1C351.e. vai 1C354.c. pozīcijā, un kuriem ir kāda no šādām īpašībām:

a. 

paši vai ar to pārrakstīto vai pārtulkoto produktu starpniecību rada nopietnus draudus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai; vai

b. 

var ‘nodrošināt vai sekmēt patogenitāti’; vai

3. 

jebkādi “toksīni”, kas minēti 1C351.d. pozīcijā, vai to “toksīnu apakšvienības”;

b. 

netiek izmantots.

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Ģenētiski modificēti organismi’ ietver organismus, kuru nukleīnskābes sekvences ir radītas vai izmainītas ar tīšu manipulāciju molekulu līmenī.

2.   Pie ‘ģenētiskiem elementiem’ pieder arī hromosomas, genomi, plazmīdas, transpozoni, vektori un inaktivēti organismi, kas satur atgūstamus nukleīnskābes fragmentus – ģenētiski modificēti, nemodificēti vai pilnīgi vai daļēji ķīmiski sintezēti. Ģenētisko elementu kontroles nolūkos nukleīnskābes no inaktivēta organisma, vīrusa vai parauga ir uzskatāmas par atgūstamām, ja ir paredzēts vai zināms, ka materiāla inaktivācija un sagatavošana sekmē nukleīnskābju izolēšanu, attīrīšanu, pastiprināšanu, atklāšanu vai noteikšanu.

3.   ‘Nodrošina vai sekmē patogenitāti’ nozīmē to, ka nukleīnskābes sekvences vai sekvenču ievadīšana vai integrēšana varētu nodrošināt vai palielināt saņēmējorganisma spēju tikt izmantotam, lai tīši izraisītu saslimšanu vai nāvi. Tas varētu ietvert turpmāk minētā pārveidi: virulence, pārnēsājamība, stabilitāte, inficēšanās ceļš, saimniekorganismu loks, reproducējamība, spēja izvairīties no saimniekorganisma imunitātes vai tās apslāpēšana, rezistence pret medicīniskiem pretpasākumiem vai atklājamība.

1. piezīme:   Kontrole 1C353. pozīcijā neattiecas uz šigatoksīnus radošu serogrupu O26, O45, O103, O104, O111, O121, O145, O157 Escherichia coli nukleīnskābju sekvencēm, un citām šigatoksīnus radošām serogrupām, izņemot tos ģenētiskos elementus, kas kodē šigatoksīnu, vai to subvienības.

2. piezīme:   Kontrole 1C353. pozīcijā neattiecas uz “vakcīnām”.

1C354Augu patogēni:

a. 

dabā sastopami, pavairoti vai pārveidoti vīrusi vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1. 

kartupeļu Andu latentais vīruss;

2. 

kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds;

b. 

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas baktērijas vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā:

1. 

kartupeļu Andu latentais vīruss;

2. 

kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds (Xanthomonas campestris pv. citri A) [Xanthomonas campestris pv. citri];

3. 

Xanthomonas oryzae pv. oryzae (Pseudomonas campestris pv. oryzae);

4. 

Clavibacter michiganensis pasuga sepedonicus (Corynebacterium michiganensis pasuga sepedonicum jeb Corynebacterium sepedonicum);

5. 

Ralstonia solanacearum, 3. rases 2. biovars;

c. 

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas sēnītes vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, var ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā:

1. 

Colletotrichum kahawae (Colletotrichum coffeanum variants virulans);

2. 

Cochliobolus miyabeanus (Helminthosporium oryzae);

3. 

Microcyclus ulei (syn. Dothidella ulei);

4. 

Puccinia graminis pasuga graminis variants graminis / Puccinia graminis pasuga graminis variants stakmanii (Puccinia graminis [jeb Puccinia graminis f. sp. tritici]);

5. 

Puccinia striiformis (jeb Puccinia glumarum);

6. 

Magnaporthe oryzae (Pyricularia oryzae);

7. 

Peronosclerospora philippinensis (Peronosclerospora sacchari);

8. 

Sclerophthora rayssiae variants zeae;

9. 

Synchytrium endobioticium;

10. 

Tilletia indica;

11. 

Thecaphora solani.

1C450Toksiskas ķīmiskās vielas, toksisku ķīmisko vielu prekursori un “ķīmisko vielu maisījumi”, kuru sastāvā ir viena vai vairākas šīs vielas:

NB!:   SK. ARĪ 1C350., 1C351.d. UN MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a. 

toksiskas ķīmiskās vielas:

1. 

amitons: O,O-dietil S-[2-(dietilamino)etil] fosfortiolāts (CAS 78-53-5) un attiecīgie alkilētie un protonētie sāļi;

2. 

PFIB: 1,1,3,3,3-pentafluor-2-(trifluormetil)-1-propēns (CAS 382-21-8);

3. 

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ BZ: 3-hinuklidinilbenzilāts (CAS 6581-06-2);

4. 

fosgēns: karbonildihlorīds (CAS 75-44-5),

5. 

hlorciāns (CAS 506-77-4),

6. 

ciānūdeņradis (CAS 74-90-8),

7. 

hlorpikrīns: trihlornitrometāns (CAS 76-06-2);

1. piezīme:   Eksportam uz “valstīm, kas nav Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C450.a.1. un a.2. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķas ķīmiskās vielas maisījumā nav vairāk par 1 %.

2. piezīme:   Eksportam uz “valstīm, kas ir Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C450.a.1. un a.2. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķas ķīmiskās vielas maisījumā nav vairāk par 30 % no masas.

3. piezīme:   Kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C450.a.4., .a.5., .a.6. un .a.7. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķas ķīmiskās vielas maisījumā nav vairāk par 30 %.

4. piezīme:   Kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz produktiem, kas tiek identificēti kā patēriņa preces, kuras iepakotas pārdošanai mazumtirdzniecībā personiskam lietojumam vai iepakotas individuālam lietojumam.

b. 

toksisku ķīmisko vielu prekursori:

1. 

ķīmiskās vielas, izņemot militāro preču sarakstos vai 1C350. pozīcijā minētās, kuras satur fosfora atomu, kas saistīts ar vienu metil-, etil- vai propil-(vai izopropil-) grupu, bet ne papildu oglekļa atomiem;

Piezīme:   Kontrole 1C450.b.1. pozīcijā neattiecas uz fonofosu: O-etil-S-feniletilfosfontioltionātu (CAS 944-22-9);

2. 

N,N-dialkil[metil-, etil- un propil- (taisnas un zarotas virknes)]fosfamīdu dihalogenīdi, izņemot N,N-dimetilaminofosforildihlorīdu

NB!:   Attiecībā uz N,N-dimetilamidofosfora dihlorīdu sk. 1C350.57. pozīciju.

3. 

dialkil [metil-, etil- vai propil- (vai izopropil-)] N,N-dialkil [metil-, etil- vai propil- (vai izopropil-)]-amidofosfāti, izņemot dietil-N,N-dimetilosfamīdātu, kas minēts 1C350. pozīcijā;

4. 

N,N-dialkil [metil-, etil- vai propil- (vai izopropil-)] aminoetil-2-hlorīdi un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīdu un N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīda hidrohlorīdu, kas minēti 1C350. pozīcijā;

5. 

N,N-dialkil [metil-, etil- un propil- (taisnas un zarotas virknes)] aminoetān-2-ols un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot N,N-diizopropil-(beta)-aminoetanolu (CAS 96-80-0) un N,N-dietilaminoetanolu (CAS 100-37-8), kas minēti 1C350. pozīcijā;

Piezīme:   Kontrole 1C450.b.5. pozīcijā neattiecas uz:

a. 

N,N-dimetilaminoetanolu (CAS 108-01-0) un attiecīgajiem protonētajiem sāļiem;

b. 

N,N-dietilaminoetanola (CAS 100-37-8) protonētajiem sāļiem;

6. 

N,N-dialkil [metil-, etil- un propil- (taisnas un zarotas virknes)] aminoetān-2-tiols un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot N,N-diizopropil-(beta)-aminoetāntiolu (CAS 5842-07-9) un N,N-diizopropilaminoetānetiolhidrohlorīdu (CAS 41480-75-5), kas minēti 1C350. pozīcijā;

7. 

attiecībā uz etildietanolamīnu (CAS 139-87-7) sk. 1C350. pozīciju;

8. 

metildietanolamīns (CAS 105-59-9);

1. piezīme:   Eksportam uz “valstīm, kas nav Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C450.b.1, .b.2., .b.3., .b.4., .b.5. un .b.6. pozīcijā minētajām ķīmiskajām vielām, ja atsevišķas ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 10 %.

2. piezīme:   Eksportam uz “valstīm, kas ir Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C450.b.1, .b.2., .b.3., .b.4., .b.5. un .b.6. pozīcijā minētajām ķīmiskajām vielām, ja atsevišķas ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 %.

3. piezīme:   Kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C450. b.8. pozīcijā minētajām ķīmiskajām vielām, ja atsevišķas ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 %.

4. piezīme:   Kontrole 1C450. pozīcijā neattiecas uz produktiem, kas tiek identificēti kā patēriņa preces, kuras iepakotas pārdošanai mazumtirdzniecībā personiskam lietojumam vai iepakotas individuālam lietojumam.

1DProgrammatūra

1D001“Programmatūra”, kas speciāli konstruēta vai pārveidota 1B001. līdz 1B003. pozīcijā minēto iekārtu “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

1D002“Programmatūra” organisko “matricu”, metālisku “matricu”, oglekļa “matricu”, laminātu vai “kompozītu” materiālu “pilnveidošanai”.

1D003“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai liktu iekārtām veikt 1A004.c. vai 1A004.d. pozīcijā minēto iekārtu funkcijas.

1D101“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota 1B101., 1B102., 1B115., 1B117., 1B118. vai 1B119. pozīcijā minēto preču ekspluatēšanai vai uzturēšanai.

1D103“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta, lai analizētu grūti izšķiramus signālus, piemēram, radaru atstarošanu, atstarotos ultravioletos/infrasarkanos signālus vai atstarotos akustiskos signālus.

1D201“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta 1B201. pozīcijā minēto preču “lietošanai”.

1ETehnoloģijas

1E001“Tehnoloģijas” (saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām) 1A002.–1A005., 1A006.b., 1A007., 1B. vai 1C. pozīcijā minēto iekārtu vai materiālu “projektēšanai”/”izstrādāšanai” vai “ražošanai”.

1E002Šādas citas “tehnoloģijas”:

a. 

“tehnoloģijas” polibenztiazolu vai polibenzoksazolu “pilnveidošanai” vai “ražošanai”;

b. 

“tehnoloģijas” tādu fluoru saturošu elastomēru savienojumu “pilnveidošanai” un “ražošanai”, kas satur vismaz vienu vinilētera monomēru;

c. 

“tehnoloģijas” šādu keramikas pulveru vai keramikas materiālu, kas nav “kompozīti”, konstruēšanai un “ražošanai”:

1. 

keramikas pulveris, kam piemīt visas šādas īpašības:

a. 

jebkurš no turpmāk minētajiem sastāviem:

1. 

cirkonija mono- vai kompleksie oksīdi, un kompleksie silīcija vai alumīnija oksīdi;

2. 

bora nitrīdi (kubiskā kristālu formā);

3. 

silīcija vai bora mono- vai kompleksie karbīdi; vai

4. 

silīcija mono vai kompleksie nitrīdi;

b. 

jebkurš turpmāk minētais metālu piemaisījumu kopējais daudzums (izņemot apzināti pievienotas piedevas):

1. 

mazāk par 1 000  ppm monooksīdiem vai karbīdiem; vai

2. 

mazāk par 5 000  ppm kompleksiem savienojumiem vai mononitrīdiem; un

c. 

kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1. 

cirkonijs (CAS 1314-23-4), kura daļiņu vidējais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 1 μm, bet ne vairāk kā 10 % daļiņu izmērs ir lielāks par 5 μm; vai

2. 

citi keramikas pulveri, kuros daļiņu vidējais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 5 μm, un ne vairāk kā 10 % daļiņu izmērs ir lielāks par 10 μm;

2. 

keramikas materiāli, kas nav “kompozīti” un sastāv no 1E002.c.1. pozīcijā definētajiem materiāliem;

Piezīme:   Kontrole 1E002.c.2. pozīcijā neattiecas uz “tehnoloģijām” saistībā ar abrazīviem materiāliem.

d. 

netiek izmantots;

e. 

“tehnoloģijas” 1C001. pozīcijā minēto materiālu uzstādīšanai, apkalpošanai vai remontam;

f. 

“tehnoloģijas” 1A002 vai 1C007.c. pozīcijā minēto materiālu, laminātu vai “kompozītu” struktūru remontam;

Piezīme:   Kontrole 1E002.f. pozīcijā neattiecas uz “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru remonta “tehnoloģijām”, izmantojot oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiālus” un epoksīdsveķus, kas paredzēti “gaisa kuģu” izgatavotāju rokasgrāmatās.

g. 

“Bibliotēkas”, kas speciāli izstrādātas vai pārveidotas, lai ar iekārtām varētu veikt 1A004.c. vai 1A004.d. pozīcijā minētās funkcijas.

1E101“Tehnoloģijas” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām 1A102., 1B001., 1B101., 1B102., 1B115. līdz 1B119., 1C001., 1C101., 1C107., 1C111. līdz 1C118., 1D101. vai 1D103. pozīcijā minēto preču “lietošanai”.

1E102“Tehnoloģijas” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām 1D001., 1D101. vai 1D103. pozīcijā minētās “programmatūras”“pilnveidošanai”.

1E103“Tehnoloģijas” temperatūras, spiediena vai atmosfēras regulācijai autoklāvos vai hidroklāvos, “ražojot”“kompozītus” vai daļēji apstrādātus “kompozītus”.

1E104“Tehnoloģijas” pirolītiski atvasinātu materiālu “ražošanai” formās, veidnēs vai citā substrātā no gāzveida prekursoriem, kas sadalās temperatūras intervālā no 1 573  K (1 300  °C) līdz 3 173  K (2 900  °C) spiediena 130 Pa – 20 kPa apstākļos.

Piezīme:   1E104. pozīcijā ietilpst gāzveida prekursoru sastāvu veidošanas, plūsmas ātruma mērīšanas un procesa režīma un parametru kontroles “tehnoloģijas”.

1E201“Tehnoloģijas” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām 1A002., 1A007., 1A202., 1A225. līdz 1A227., 1B201., 1B225. līdz 1B234., 1C002.b.3. vai b.4., 1C010.b., 1C202., 1C210., 1C216., 1C225. līdz 1C241. vai 1D201. pozīcijā minēto preču “lietošanai”.

1E202“Tehnoloģijas” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām 1A007., 1A202. vai 1A225. līdz 1A227. pozīcijā minēto preču “pilnveidošanai” vai “ražošanai”.

1E203“Tehnoloģijas” (saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām) 1D201. pozīcijā minētās “programmatūras”“izstrādāšanai”.

IV DAĻA

2. kategorija

2. KATEGORIJA – MATERIĀLU APSTRĀDE UN PĀRSTRĀDE

2ASistēmas, iekārtas un komponenti

NB!:   Klusinātos gultņus sk. militāro preču kontroles sarakstos.

2A001Antifrikcijas gultņi, gultņu sistēmas un to komponenti:

NB!:   SK. ARĪ 2A101. POZĪCIJU.

a. 

lodīšu un cieto veltņu gultņi, kuru ražotāja dotā izmēru pielaide saskaņā ar standartu ISO 492 atbilst 4. klasei vai 2. klasei, vai augstākai (vai ekvivalentam valsts standartam), kuru ‘gredzeni’ un ‘ritošie elementi’ izgatavoti no monela vai berilija;

Piezīme:   Kontrole 2A001.a. pozīcijā neattiecas uz koniskiem veltņu gultņiem.

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Gredzens’ – radiāla ritgultņa gredzenveida daļa, kas ietver vienu vai vairākas trases (ISO 5593:1997).

2.   ‘Ripojošais elements’ – lode vai veltnis, kas ripo starp trasēm (ISO 5593:1997).

b. 

netiek izmantots;

c. 

aktīvu magnētisko gultņu sistēmas, kurās lieto jebkuru no šiem, un tām speciāli konstruēti komponenti:

1. 

materiālus ar plūsmas blīvumu 2,0 T vai lielāku un spēku lielāku par 414 MPa;

2. 

pilnīgi elektromagnētisku 3 dimensiju homopolārās nobīdes manipulatoru konstrukciju; vai

3. 

augsttemperatūras (vismaz 450 K (177 °C)) stāvokļa sensorus.

2A101Radiāli lodīšu gultņi, izņemot 2A001. pozīcijā minētos, kuru pielaides saskaņā ar standartu ISO 492 atbilst 2. klasei (vai ANSI/ABMA Std 20 ABEC-9 klasei vai ekvivalentam valsts standartam) vai augstākai klasei un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

a. 

iekšējā gredzena urbuma diametrs ir no 12 līdz 50 mm;

b. 

ārējā gredzena ārējais diametrs ir no 25 līdz 100 mm; un

c. 

platums ir no 10 mm līdz 20 mm.

2A225Pret šķidru aktinīdu metālu iedarbību izturīgu materiālu tīģeļi:

a. 

tīģeļi ar abiem šādiem raksturlielumiem:

1. 

tilpums ir virs 150 cm3, bet nepārsniedz 8 000  cm3; un

2. 

izgatavoti no jebkura turpmāk minētā materiāla vai to kombinācijas, vai ar tiem pārklāti un ar kopējo piemaisījumu saturu 2 % no masas vai mazāk:

a. 

kalcija fluorīds (CaF2);

b. 

kalcija cirkonāts (metacirkonāts) (CaZrO3);

c. 

cērija sulfīds (Ce2S3);

d. 

erbija oksīds (Er2O3);

e. 

hafnija oksīds (HfO2);

f. 

magnija oksīds (MgO);

g. 

nitridēts niobija-titāna-volframa sakausējums (apm. 50 % Nb, 30 % Ti, 20 % W);

h. 

itrija oksīds (Y2O3); vai

i. 

cirkonija oksīds (ZrO2);

b. 

tīģeļi ar abiem šādiem raksturlielumiem:

1. 

tilpums ir virs 50 cm3, bet nepārsniedz 2 000  cm3; un

2. 

izgatavoti no tantala, kura tīrība ir 99,9 masas % vai augstāka, vai ar tā oderējumu;

c. 

tīģeļi ar visiem šādiem raksturlielumiem:

1. 

tilpums ir virs 50 cm3, bet nepārsniedz 2 000  cm3;

2. 

izgatavoti no tantala, kura tīrība ir 98 masas % vai augstāka, vai ar tā oderējumu; un

3. 

tantala karbīda, nitrīda, borīda, vai to maisījumu pārklājumu.

2A226Ventiļi ar visiem šiem raksturlielumiem:

a. 

‘nominālais izmērs’ ir 5 mm vai lielāks;

b. 

ar silfona noblīvējumu; un

c. 

izgatavoti no alumīnija vai alumīnija sakausējuma, niķeļa vai tā sakausējuma, kurā niķeļa saturs ir vismaz 60 masas %, vai ar tiem oderēti.

Tehniska piezīme:

Ventiļiem ar atšķirīgu ieejas un izejas diametru 2A226. pozīcijā minētais ‘nominālais izmērs’ attiecas uz mazāko diametru.

2BTestēšanas, pārbaužu un ražošanas iekārtas

Tehniskas piezīmes:

1.   Sekundārās paralēlās kontūrasis (piemēram, horizontālo izvirpošanas mašīnu w-ass vai sekundārā rotējošā ass, kuras centra līnija ir paralēla primārai rotējošai asij) netiek ieskaitītas kontūrasu kopējā skaitā. Ass rotācijai nav jābūt lielākai par 360o. Rotējošo asi var vadīt ar lineāru ierīci (piem., skrūvi vai zobrata-zobstieņa ierīci).

2.   2B sadaļā to asu skaitu, kuras var vienlaicīgi koordinēt “konturēšanas kontrolei”, nosaka pēc to asu skaita, gar kurām vai ap kurām, apstrādājot detaļu, veic vienlaicīgas un savstarpēji saistītas kustības starp apstrādājamo detaļu un instrumentu. Pie tām nepieder papildu asis, gar kurām vai ap kurām var veikt citas relatīvās kustības iekārtā, piemēram, šīs asis ir:

a. 

slīpmašīnu dimanta sistēmas;

b. 

paralēlas rotācijas asis, kas paredzētas dažādu apstrādājamo detaļu nostiprināšanai;

c. 

kolineāras rotācijas asis, kas paredzētas iedarbībai uz vienu un to pašu apstrādājamo detaļu, to noturot patronā no abiem galiem.

3.   Ass nomenklatūra atbilst starptautiskajam standartam ISO 841:2001 (“Industrial automation systems and integration - Numerical control of machines - Coordinate system and Motion nomenclature”).

4.   “Noliecamo vārpstu” 2B001. līdz 2B009. pozīcijā uzskata par rotējošu asi.

5.   ‘Deklarētā “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība”’ var tikt izmantota katram darbgalda modelim kā alternatīva atsevišķa darbgalda testēšanai un tiek konstatēta šādi:

a. 

izvēlas piecus novērtējamā modeļa darbgaldus;

b. 

izmēra lineārās ass atkārtojamību (R↑,R↓) saskaņā ar ISO 230-2:2014 un novērtē “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamību” katrai asij katrā no šiem pieciem darbgaldiem;

c. 

visu piecu darbgaldu visām asīm konstatē “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamības” vidējo aritmētisko vērtību. Šīs “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamības” vidējās aritmētiskās vērtības (
image ) kļūst par katras modeļa ass deklarēto vērtību (
image ,
image …);

d. 

tā kā 2. kategorijas saraksts atsaucas uz katru lineāro asi, ‘deklarētās’“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamības” vērtību skaits ir vienāds ar lineāro asu skaitu;

e. 

ja kādam darbgalda modelim, kurš norādīts 2B001.a.–2B001.c. pozīcijā, kādas ass ‘deklarētā’“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda ar vai mazāka par katram darbgalda modelim norādīto “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamību” plus 0,7 μm, izgatavotājam precizitātes līmenis ir atkārtoti jāapstiprina ik pēc astoņpadsmit mēnešiem;

6.   2B001.a.–2B001.c. pozīcijas vajadzībām neņem vērā darbgaldu “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamību” mērījuma nenoteiktību, kas definēts starptautiskajā standartā ISO 230-2:2014 vai ekvivalentos valsts standartos.

7.   2B001.a.–2B001.c. pozīcijas vajadzībām asu mērījumus veic saskaņā ar testēšanas procedūrām ISO 230-2:2014 standarta 5.3.2. punktā. Testēšanu asīm, kas garākas par 2 metriem, veic attiecībā uz 2 m gariem segmentiem. Asīm, kas garākas par 4 m, ir nepieciešama vairākkārtēja testēšana (piem., divi testi asīm, kas garākas par 4 m, bet nepārsniedz 8 m, trīs testi asīm, kas garākas par 8 m, bet nepārsniedz 12 m), un katru veic virs 2 m gariem segmentiem un sadalījumā pa vienādiem intervāliem visā ass garumā. Testēšanas segmenti ir vienādi telpiski izvietoti pa visu ass garumu, bet jebkurš garuma pārpalikums ir vienādi sadalīts testēšanas segmentu sākumā, vidū un beigās. Ir jāziņo testēšanas segmentu mazākā “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamības” vērtība.

2B001Šādi darbgaldi un to jebkāda to kombinācija metālu, keramikas vai “kompozītu” materiālu atdalīšanai (vai griešanai), kurus saskaņā ar izgatavotāja tehnisko specifikāciju var aprīkot ar elektroniskām “ciparvadības” ierīcēm:

NB!:   SK. ARĪ 2B201. POZĪCIJU.

1. piezīme:   Kontrole 2B001. pozīcijā neattiecas uz speciāliem darbgaldiem, ko izmanto tikai zobratu ražošanai. Attiecībā uz tādām mašīnām sk. 2B003. pozīciju.

2. piezīme:   Kontroli 2B001. pozīcijā neattiecina uz speciāliem darbgaldiem, ko izmanto jebkuru šādu detaļu izgatavošanai:

a. 

kloķvārpstas vai sadales vārpstas;

b. 

instrumenti vai griežņi;

c. 

ekstrūderu gliemeži;

d. 

gravētas vai slīpētas juvelierizstrādājumu detaļas; vai

e. 

zobu protēzes.

3. piezīme:   Darbgalds ar vismaz divām no trim iespējām – izvirpošana, frēzēšana vai slīpēšana (piemēram, izvirpošanas mašīna ar frēzēšanas iespējām) ir jānovērtē pēc katras attiecīgās pozīcijas, proti, 2B001.a., b. vai c.

4. piezīme:   Darbgalds, kuram papildus izvirpošanas, frēzēšanas vai slīpēšanas iespējām ir piedevu ražošanas iespēja, ir jānovērtē pēc katras attiecīgās pozīcijas, proti, 2B001.a., .b. vai .c.

NB!:   Attiecībā uz optiskās apstrādes darbgaldiem sk. 2B002. pozīciju.

a. 

virpošanas darbgaldi ar vismaz divām asīm, kas vienlaikus var tikt koordinētas “konturēšanas kontroles” vajadzībām un kam piemīt kāda no šādām īpašībām:

1. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda vai mazāka (labāka) par 0,9 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm, bet pārvietojuma garums ir mazāks par 1,0 m; vai

2. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība”, kas vienāda vai mazāka (labāka) par 1,1 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm ar pārvietojuma garumu vismaz 1,0 m;

1. piezīme:   Kontroli 2B001.a. pozīcijā neattiecina uz virpošanas darbgaldiem, kas speciāli konstruēti kontaktlēcu ražošanai un kam piemīt visas šīs iezīmes:

a. 

iekārtas vadības blokā var izmantot tikai oftalmoloģijas programmatūru iekārtas programmēšanas datu ievadei; un

b. 

nav iespējama vakuuma štancēšana.

2. piezīme:   Kontrole 2B001.a. pozīcijā neattiecas uz stieņu darbgaldiem (Swissturn), kas apstrādā tikai stieņu padevi, ja stieņa maksimālais diametrs nepārsniedz 42 mm un ja nav iespējams uzstādīt spīļpatronas. Darbgaldiem var būt urbšanas vai frēzēšanas iespējas detaļu apstrādei ar diametru zem 42 mm.

b. 

frēzēšanas darbgaldi, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1. 

ir trīs lineārās asis plus viena rotējošā ass, kas vienlaikus var tikt koordinētas “konturēšanas kontroles” vajadzībām un kam piemīt kāda no šādām īpašībām:

a. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda vai mazāka (labāka) par 0,9 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm, bet pārvietojuma garums ir mazāks par 1,0 m; vai

b. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība”, kas vienāda vai mazāka (labāka) par 1,1 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm ar pārvietojuma garumu vismaz 1,0 m;

2. 

piecas vai vairākas asis, kuras var vienlaikus koordinēt “konturēšanas kontrolei”, ar kādu no šādām īpašībām:

a. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda vai mazāka (labāka) par 0,9 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm, bet pārvietojuma garums ir mazāks par 1,0 m;

b. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda vai mazāka (labāka) par 1,4 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm, bet pārvietojuma garums ir vienāds ar vai lielāks par 1 m, bet nepārsniedz 4 m; vai

c. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība”, kas vienāda vai mazāka (labāka) par 6,0 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm ar pārvietojuma garumu vismaz 4 m;

3. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” koordinātizvirpošanas darbgaldiem, kas vienāda vai mazāka (labāka) par 1,1 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm; vai

4. 

frēzmašīnas ar kustīgu griezni, kam piemīt visas šīs īpašības:

a. 

vārpstas “mešana” un “izvirzījums” ir mazāks (labāks) nekā 0,0004 mm kopējā rādījuma (TIR); un

b. 

bīdes kustības leņķiskā novirze (kustības virzienā, šķērsvirzienā un vertikāli) ir mazāka (labāka) par 2 loka sekundēm, TIR gājiena vairāk par 300 mm;

c. 

slīpēšanas darbgaldi, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1. 

ir visi šādi raksturlielumi:

a. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība”, kas vienāda vai mazāka (labāka) par 1,1 μm gar vienu vai vairākām lineārajām asīm; un

b. 

trīs vai četras asis, kuras var vienlaikus koordinēt “konturēšanas kontrolei”; vai

2. 

piecas vai vairākas asis, kuras var vienlaikus koordinēt “konturēšanas kontrolei”, ar kādu no šādām īpašībām:

a. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda vai mazāka (labāka) par 1,1 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm, bet pārvietojuma garums ir mazāks par 1 m;

b. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir vienāda vai mazāka (labāka) par 1,4 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm, bet pārvietojuma garums ir vienāds ar vai lielāks par 1 m, bet nepārsniedz 4 m; vai

c. 

“vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība”, kas vienāda vai mazāka (labāka) par 6,0 μm pa vienu vai vairākām lineārajām asīm ar pārvietojuma garumu vismaz 4 m;

Piezīme:   Kontroli 2B001.c. pozīcijā neattiecina uz šādām slīpmašīnām:

a. 

uz cilindriskām ārējām, iekšējām un kombinētām iekšējām un ārējām slīpmašīnām, kam piemīt visas šīs īpašības:

1. 

tās paredzētas tikai cilindrisku virsmu slīpēšanai; un

2. 

apstrādājamām detaļām nedz garums, nedz ārējais diametrs nepārsniedz 150 mm;

b. 

darbgaldi, kas speciāli konstruēti kā profilslīpmašīnas, kuriem nav z-ass vai w-ass, bet “vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība” ir mazāka (labāka) nekā 1,1 μm.

c. 

uz plakanu virsmu slīpmašīnām.