Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02020R0464-20211125

Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/464 (2020. gada 26. marts), ar ko nosaka konkrētus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 piemērošanu attiecībā uz dokumentiem, kuri vajadzīgi pārejas periodu atzīšanai ar atpakaļejošu spēku, attiecībā uz bioloģisko produktu ražošanu un dalībvalstu sniedzamo informāciju (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/464/2021-11-25

02020R0464 — LV — 25.11.2021 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/464

(2020. gada 26. marts),

ar ko nosaka konkrētus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 piemērošanu attiecībā uz dokumentiem, kuri vajadzīgi pārejas periodu atzīšanai ar atpakaļejošu spēku, attiecībā uz bioloģisko produktu ražošanu un dalībvalstu sniedzamo informāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 098, 31.3.2020., 2. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2042 (2020. gada 11. decembris),

  L 420

9

14.12.2020

 M2

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1849 (2021. gada 21. oktobris),

  L 374

10

22.10.2021

 M3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1921 (2021. gada 4. novembris),

  L 391

41

5.11.2021



▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/464

(2020. gada 26. marts),

ar ko nosaka konkrētus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 piemērošanu attiecībā uz dokumentiem, kuri vajadzīgi pārejas periodu atzīšanai ar atpakaļejošu spēku, attiecībā uz bioloģisko produktu ražošanu un dalībvalstu sniedzamo informāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I NODAĻA

PĀREJA

1. pants

Dokumenti, kas jāiesniedz, lai ar atpakaļejošu spēku tiktu atzīts iepriekšējais periods

1.  
Regulas (ES) 2018/848 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām operators tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek veikta darbība un kurā minētā operatora saimniecība ir pakļauta kontroles sistēmai, iesniedz no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saņemtos oficiālos dokumentus, kas pierāda, ka attiecībā uz zemesgabaliem, kuru sakarā ir pieprasīta iepriekšējā perioda atzīšana ar atpakaļejošu spēku, ir veikti pasākumi, kas noteikti programmā, kura īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 ( 1 ), un ka minētajos zemesgabalos ir izmantoti tikai tādi produkti vai vielas, kurus atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.
2.  

Regulas (ES) 2018/848 10. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām operators tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek veikta darbība un kurā minētā operatora saimniecība ir pakļauta kontroles sistēmai, iesniedz turpmāk uzskaitītos dokumentus, kas pierāda, ka zemesgabali ir bijuši dabiskas vai lauksaimnieciskas platības, kuras vismaz trīs gadus nav tikušas apstrādātas ar produktiem vai vielām, ko saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā:

a) 

kartes, kurās skaidri identificēts katrs zemesgabals, uz kuru attiecas pieprasījums par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku, un informācija par minēto zemesgabalu kopējo platību un, attiecīgā gadījumā, par notiekošās ražošanas raksturu un apjomu un, ja iespējams, zemesgabalu ģeolokācijas koordinātas;

b) 

detalizēta riska analīze, kuru kontroles iestāde vai kontroles institūcija veikusi, lai novērtētu, vai zemesgabals, uz kuru attiecas pieprasījums par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku, vismaz trīs gadus nav ticis apstrādāts ar produktiem vai vielām, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, un kurā jo īpaši ņemta vērā kopējā platība, uz ko attiecas pieprasījums, un agronomiskās prakses, kas minētajā periodā īstenotas katrā zemesgabalā, uz kuru attiecas pieprasījums;

c) 

pēc b) apakšpunktā minētās detalizētās riska analīzes – laboratorijas analīžu rezultāti, kas akreditētās laboratorijās iegūti attiecībā uz kontroles iestādes vai kontroles institūcijas ņemtiem augsnes un/vai augu paraugiem no katra zemesgabala, attiecībā uz kuru identificēts risks, ka tas varētu būt kontaminēts, to apstrādājot ar produktiem un vielām, ko izmantot bioloģiskajā ražošanā nav atļauts;

d) 

inspekcijas ziņojums, kuru kontroles iestāde vai kontroles institūcija sagatavojusi pēc fiziskas operatora inspicēšanas ar mērķi verificēt par tiem zemesgabaliem savāktās informācijas konsekvenci, uz kuriem attiecas pieprasījums par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku;

e) 

visi citi attiecīgie dokumenti, kurus kontroles iestāde vai kontroles institūcija uzskata par vajadzīgiem, lai novērtētu pieprasījumu par atzīšanu ar atpakaļejošu spēku;

f) 

kontroles iestādes vai kontroles institūcijas galīgais rakstiskais paziņojums, kurā norādīts, vai ar atpakaļejošu spēku atzīt iepriekšējo periodu par daļu no pārejas perioda ir pamatoti, un norādīts periods, ko uzskata par bioloģiskās ražošanas sākuma periodu katrā attiecīgajā zemesgabalā, kā arī to zemesgabalu kopējā platība, uz kuriem attiecas perioda atzīšana ar atpakaļejošu spēku.



II NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKI



1. IEDAĻA

LIELLOPI, AITAS, KAZAS UN ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKI

2. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmus dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu, ir šāds:

a) 

liellopiem un zirgu dzimtas dzīvniekiem – 90 dienas pēc dzimšanas;

b) 

aitām un kazām – 45 dienas pēc dzimšanas.

3. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Liellopu, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma I daļā.

4. pants

Iekštelpu minimālā laukuma iezīmes un tam piemērojamās tehniskās prasības

Vismaz pusi no liellopiem, aitām, kazām un zirgu dzimtas dzīvniekiem paredzēto iekštelpu minimālā laukuma, kas noteikts I pielikuma I daļā, klāj vienlaidu grīda, t. i., grīda bez redelēm vai režģiem.



2. IEDAĻA

BRIEŽU DZIMTAS DZĪVNIEKI

5. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmus briežu dzimtas dzīvniekus vēlams barot ar mātes pienu, ir 90 dienas pēc dzimšanas.

6. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Briežu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma II daļā.

7. pants

Āra nožogojumu vai aploku iezīmes un tiem piemērojamās tehniskās prasības

1.  
Briežu dzimtas dzīvniekus tur āra nožogojumos vai aplokos, kuros tie var ganīties, kad vien apstākļi to atļauj.
2.  
Āra nožogojumi vai aploki ir būvēti tā, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams nošķirt dažādu briežu dzimtas sugu dzīvniekus.
3.  
Katrs āra nožogojums vai aploks ir sadalāms divās zonās vai atrodas blakus citam āra nožogojumam vai aplokam, tā lai katrā zonā vai katrā āra nožogojumā vai aplokā pamīšus varētu veikt uzturēšanas pasākumus.

8. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un aizsargāta iekārtojuma un āra platību iezīmes

1.  
Briežu dzimtas dzīvniekiem, vēlams, nodrošinot dabiskus patvērumus, piemēram, āra nožogojumā vai aplokā iekļautas koku un krūmu grupas, meža daļas vai mežmalas, sagādā vizuālu aizsardzību un aizsardzību pret laikapstākļiem; ja to pietiekamā mērā nav iespējams sagādāt visu gadu, nodrošina mākslīgas pajumtes.
2.  
Briežu dzimtas dzīvnieku āra nožogojumos vai aplokos ir iekārtojums vai veģetācija, kas dod dzīvniekiem iespēju noberzt ādu no jaunajiem ragiem.
3.  
Grūsnības beigu posmā un divas nedēļas pēc atnešanās briežu dzimtas dzīvnieku mātītēm ir pieejamas ar veģetāciju klātas platības, kurās tās var paslēpt teļus.
4.  
Āra nožogojumu vai aploku žogi ir būvēti tā, lai briežu dzimtas dzīvnieki nevarētu izbēgt.



3. IEDAĻA

CŪKAS

9. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmas cūkas vēlams barot ar mātes pienu, ir 40 dienas pēc dzimšanas.

10. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Cūku blīvums un tām paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma III daļā.

11. pants

Iekštelpu un āra platību minimālā laukuma iezīmes un tam piemērojamās tehniskās prasības

Vismaz pusi no iekštelpu un āra platību minimālā laukuma, kas noteikts I pielikuma III daļā, klāj vienlaidu grīda, t. i., grīda bez redelēm vai režģiem.

12. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un āra platību iezīmes

1.  
Āra platības ir cūkām pievilcīgas. Ja iespējams, priekšroku dod laukiem ar kokiem vai mežiem.
2.  
Āra platības nodrošina āra apstākļus, kā arī piekļuvi patvērumiem un līdzekļiem, kas ļauj regulēt cūku ķermeņa temperatūru.



4. IEDAĻA

MĀJPUTNI

13. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“nobarojamie mājputni” ir mājputni, kas paredzēti gaļas ražošanai;

b) 

“saime” mājputnu novietņu nodalījumu kontekstā ir tādu putnu grupa, kas tiek turēti kopā, bet nesajaucas ar citu sugu mājputniem, un kam ir atvēlētas atsevišķas iekštelpas un āra platības;

c) 

“jaungailis” ir vīriešu kārtas cālis, kas pieder pie dējējvistu līnijas un paredzēts gaļas ražošanai;

d) 

“nobarojamā vista (poularde)” ir Gallus gallus sugas vista, kas paredzēta gaļas ražošanai un ko nokauj ne agrāk kā 120 dienu vecumā.

14. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma IV daļā.

15. pants

Mājputnu novietņu iezīmes un tām piemērojamās tehniskās prasības

1.  

Mājputnu novietnes ir būvētas tā, lai visi putni varētu viegli piekļūt āra platībām. Šajā nolūkā piemēro šādus noteikumus:

a) 

mājputnu novietnes ārējā robežā ir ieejas/izejas lūkas, kas paver tiešu piekļuvi āra platībām;

b) 

ikviena ieejas/izejas lūka ir putniem piemērotā izmērā;

c) 

putni lūkām var piekļūt bez jebkādiem šķēršļiem;

d) 

mājputnu novietnes ārējās robežas lūku kopējais platums ir vismaz 4 m uz 100 m2 mājputnu novietnes iekštelpu minimālā laukuma izmantojamās platības;

e) 

ja lūkas ir paaugstinātas, ierīko rampu.

2.  

Mājputnu novietnēm ar lieveņiem piemēro šādus noteikumus:

a) 

ārējā robežā starp novietnes iekštelpām un lieveni un starp lieveni un āra platību ir ieejas/izejas lūkas, kas ļauj viegli piekļūt, attiecīgi, lievenim vai āra platībai;

b) 

starp novietnes iekštelpām un lieveni ierīkoto lūku kopējais platums ir vismaz 2 m uz 100 m2 mājputnu novietnes iekštelpu minimālā laukuma izmantojamās platības, un starp lieveni un āra platību ierīkoto lūku kopējais platums ir vismaz 4 m uz 100 m2 mājputnu novietnes iekštelpu minimālā laukuma izmantojamās platības;

c) 

aprēķinot I pielikuma IV daļā noteikto mājputnu blīvumu un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālo laukumu, lieveņa izmantojamo platību vērā neņem. Tomēr mājputniem paredzētas ēkas ārpusē uzceltu papildu piebūvi ar jumtu, kura izolēta tā, ka tajā nav āra apstākļu, I pielikuma IV daļā noteiktā mājputnu blīvuma un tiem paredzēto iekštelpu minimālā laukuma aprēķinā drīkst ņemt vērā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i) 

tai var pilnībā piekļūt 24 stundas diennaktī,

ii) 

tā atbilst Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.6.1. un 1.6.3. punkta prasībām,

iii) 

tā atbilst tām pašām prasībām par lūkām, kas šā punkta a) un b) apakšpunktā noteiktas attiecībā uz lieveņiem;

d) 

nobarojamo mājputnu novietņu kopējā izmantojamā platībā, kas minēta Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.9.4.4. punkta m) apakšpunktā, lieveņa izmantojamo platību neiekļauj.

3.  

Attiecībā uz mājputnu novietnēm, kuras sadalītas atsevišķos nodalījumos, lai izmitinātu vairākas saimes:

a) 

nodalījumi nodrošina, ka saskare ar citām saimēm ir ierobežota un ka putni no dažādām saimēm mājputnu novietnē nevar sajaukties;

b) 

maksimālais saimes lielums vienā mājputnu novietnes nodalījumā ir šāds:

i) 

3 000 Gallus gallus sugas putnu vecāku,

ii) 

10 000 jaunvistu,

iii) 

4 800 nobarojamo Gallus gallus sugas mājputnu,

iv) 

2 500 kapaunu,

v) 

4 000 nobarojamo vistu (poularde),

vi) 

2 500 tītaru,

vii) 

2 500 zosu,

viii) 

3 200 Pekinas pīļu tēviņu vai 4 000 Pekinas pīļu mātīšu,

ix) 

3 200 muskuspīļu tēviņu vai 4 000 muskuspīļu mātīšu,

x) 

3 200 Mulard pīļu tēviņu vai 4 000 Mulard pīļu mātīšu,

xi) 

5 200 pērļvistu;

c) 

pie Gallus gallus sugas nepiederošu nobarojamo mājputnu nodalījumus atdala ar vienlaidu starpsienām; šādas vienlaidu starpsienas nodrošina katra mājputnu novietnes nodalījuma pilnīgu fizisku atdalīšanu no ēkas grīdas līdz jumtam;

d) 

Gallus gallus sugas putnu vecāku, dējējvistu, jaunvistu, jaungaiļu un nobarojamo Gallus gallus sugas mājputnu nodalījumus atdala ar vienlaidu starpsienām, daļēji slēgtām starpsienām, tīkliem vai sietiem.

4.  

Mājputnu novietnēs drīkst izmantot vairākstāvu sistēmas. Ja izmanto vairākstāvu sistēmas, piemēro šādus noteikumus:

a) 

vairākstāvu sistēmas drīkst izmantot tikai Gallus gallus sugas putnu vecākiem, dējējvistām, jaunvistām, ko izmantos olu ražošanai, jaunvistām, ko izmantos par putnu vecākiem, un jaungaiļiem;

b) 

vairākstāvu sistēmās izmantojamā platība nav izvietota vairāk kā trīs stāvos, ieskaitot pirmo stāvu;

c) 

paaugstinātie stāvi ir izbūvēti tā, lai nepieļautu, ka putnu mēsli krīt uz apakšā esošajiem putniem, un ir aprīkoti ar efektīvu kūtsmēslu izvākšanas sistēmu;

d) 

visos stāvos putni ir viegli inspicējami;

e) 

vairākstāvu sistēmas nodrošina, ka visi putni var brīvi un viegli pārvietoties starp dažādiem līmeņiem vai starpzonām;

f) 

vairākstāvu sistēmas ir izbūvētas tā, lai visi putni varētu vienlīdz viegli piekļūt āra platībām.

5.  
Mājputnu novietnes ir aprīkotas ar laktām vai sēdēšanai domātiem paaugstinājumiem, vai abiem elementiem. Putniem no agrīna vecuma tiek nodrošinātas laktas vai sēdēšanai domāti paaugstinājumi, vai abi elementi grupas un putnu lielumam atbilstošos izmēros vai proporcijās, kas noteikti I pielikuma IV daļā.
6.  
Mājputnu turēšanai drīkst izmantot pārvietojamas mājputnu novietnes, ja ražošanas cikla laikā un vismaz starp mājputnu partijām tās tiek regulāri pārvietotas tā, lai putniem būtu pieejama veģetācija. Nobarojamo mājputnu blīvumu, kas noteikts I pielikuma IV daļas 4.–9. iedaļā, drīkst palielināt ne vairāk kā līdz 30 kg dzīvsvara uz m2, ja pārvietojamās novietnes pirmā stāva laukums nepārsniedz 150 m2.

16. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un āra platību iezīmes

1.  
Mājputniem paredzētās āra platības ir putniem pievilcīgas, un tām var pilnībā piekļūt visi putni.
2.  
Ja mājputnu novietnes ir sadalītas atsevišķos nodalījumos, lai tajās varētu izmitināt vairākas saimes, katram atsevišķajam nodalījumam atbilstošās āra platības ir atdalītas, lai nodrošinātu, ka saskare ar citām saimēm ir ierobežota un ka putni no dažādām saimēm nevar sajaukties.
3.  
Mājputniem paredzētās āra platības ir klātas galvenokārt ar veģetāciju, kurā ir daudzveidīgi augi.
4.  
Āra platībās putniem ir nodrošināts pietiekams skaits aizsargātu iekārtojumu vai patvērumu, krūmu vai koku, kas āra platībās viscaur izvietoti tā, lai gādātu, ka putni visu āra platību izmanto vienmērīgi.
5.  
Āra platības veģetāciju regulāri kopj, lai mazinātu barības vielu pārpalikuma potenciālu.
6.  
Āra platības nedrīkst plesties tālāk par 150 m no mājputnu novietnes tuvākās ieejas/izejas lūkas. Tomēr attālums līdz 350 m no ēkas tuvākās lūkas ir pieļaujams, ja visā āra platībā ir vienmērīgi izvietots pietiekams skaits patvērumu, kuros var patverties no sliktiem laikapstākļiem un plēsējiem, proti, ir vismaz četri patvērumi uz hektāru. Zosīm paredzētā āra platība dod putniem iespēju apmierināt vajadzību ēst zāli.



5. IEDAĻA

TRUŠI

17. pants

Minimālais periods barošanai ar mātes pienu

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.4.1. punkta g) apakšpunktā minētais minimālais periods, kurā zīdāmus trušus vēlams barot ar mātes pienu, ir 42 dienas pēc dzimšanas.

18. pants

Dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums

Trušu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums ir noteikts I pielikuma V daļā.

19. pants

Pārvietojamu vai stacionāru novietņu iezīmes un tām piemērojamās tehniskās prasības

1.  
Ganību sezonas laikā trušus tur pārvietojamās novietnēs ganībās vai stacionārās novietnēs ar piekļuvi ganībām.
2.  
Ārpus ganību sezonas trušus drīkst turēt stacionārās novietnēs, no kurām var piekļūt āra aplokam ar veģetāciju, vēlams, ganībām.
3.  
Pārvietojamās novietnes ganībās pārvieto pēc iespējas biežāk, lai nodrošinātu ganību maksimālu izmantošanu, un tās ir izbūvētas tā, lai truši varētu ganīties uz zemes.

20. pants

Iekštelpu un āra platību iezīmes un tām piemērojamās tehniskās prasības

1.  

Stacionāro un pārvietojamo novietņu iekštelpas ir izbūvētas tā, lai:

a) 

tās būtu pietiekami augstas, lai visi truši varētu stāvēt ar izslietām ausīm;

b) 

tajās varētu izmitināt dažādas trušu grupas un pēc pārejas uz nobarošanas posmu saglabāt metiena veselumu;

c) 

trušu tēviņus, grūsnas trušumātes un trušu mātītes reproduktīvā vecumā īpašu dzīvnieku labturības iemeslu dēļ uz ierobežotu laiku būtu iespējams nošķirt no grupas, ja vien tie var saglabāt acu kontaktu ar citiem trušiem;

d) 

trušumāte varētu pamest migu un atgriezties migā, lai pabarotu trusēnus;

e) 

tā nodrošinātu:

i) 

visu kategoriju trušiem – segtu patvērumu, arī pietiekamu skaitu tumšu slēptuvju,

ii) 

visām trušumātēm – piekļuvi migām vismaz vienu nedēļu pirms gaidāmā atnešanās datuma un vismaz līdz trusēnu zīdīšanas perioda beigām,

iii) 

trusēniem – piekļuvi migām pietiekamā skaitā, t. i., vismaz vienu migu vienai zīdošai trušumātei ar trusēniem,

iv) 

materiālus, ko truši var grauzt.

2.  

Kompleksos ar stacionārām novietnēm āra platības ir izbūvētas tā, lai:

a) 

tajās būtu pietiekams skaits paaugstinātu platformu, kas vienmērīgi izvietotas minimālajā laukumā;

b) 

tās ieskautu žogi, kas ir pietiekami augsti un dziļi, lai truši nevarētu izbēgt, ne pārlecot tiem pāri, ne izrokoties zem tiem;

c) 

ja tajā ir betonēta platība, no tās varētu viegli piekļūt āra aploka daļai, kas klāta ar veģetāciju. Ja šādas vieglas piekļuves nav, betonētās platības laukumu iekļaut āra platības minimālā laukuma aprēķinā nedrīkst;

d) 

tā nodrošinātu:

i) 

visu kategoriju trušiem – segtu patvērumu, arī pietiekamu skaitu tumšu slēptuvju,

ii) 

materiālus, ko truši var grauzt.

21. pants

Veģetācijai piemērojamās prasības un āra platību iezīmes

1.  
Āra aploku veģetāciju regulāri kopj, lai tas būtu trušiem pievilcīgs.
2.  
Ganību sezonā ganības regulāri maina un apsaimnieko tā, lai trušu ganīšanās būtu optimāla.



III NODAĻA

AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKI

22. pants

Sīki izstrādāti noteikumi par akvakultūras dzīvniekiem pa sugām vai sugu grupām

Operatori, kas audzē akvakultūras dzīvniekus, ievēro II pielikumā attiecībā uz katru sugu vai sugu grupu noteiktos sīki izstrādātos noteikumus par ielaiduma blīvumu un ražošanas sistēmu un turēšanas sistēmu īpašajām iezīmēm.



IV NODAĻA

PĀRSTRĀDĀTA PĀRTIKA UN BARĪBA

23. pants

Pārtikas produktu pārstrādē atļautie paņēmieni

1.  
Bioloģiskajā ražošanā atļauts pārtikas produktu pārstrādē izmantot tikai paņēmienus, kuri atbilst Regulas (ES) 2018/848 II nodaļā izklāstītajiem principiem, jo īpaši attiecīgajiem īpašajiem principiem, kas izklāstīti 7. pantā un piemērojami bioloģiskās pārtikas pārstrādē, attiecīgajiem tās pašas regulas III nodaļas noteikumiem un sīki izstrādātajiem ražošanas noteikumiem, kas izklāstīti tās II pielikuma IV daļā.
2.  

Neskarot Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma VI daļas 3. punktu, jonu apmaiņas un adsorbcijas sveķu paņēmieni ir atļauti, ja tos izmanto, lai sagatavotu bioloģiskas izejvielas:

a) 

produktiem, kas minēti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 609/2013 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja minēto paņēmienu izmantošana ir vajadzīga, lai izpildītu prasības, kuras attiecīgajiem produktiem noteiktas minētajā regulā un uz minētās regulas 11. panta 1. punkta pamata pieņemtajos tiesību aktos; vai

b) 

produktiem, ko reglamentē Direktīva 2006/125/EK, ja minēto paņēmienu izmantošana ir vajadzīga, lai izpildītu minētās direktīvas prasības.

3.  
Ja dalībvalsts uzskata, ka būtu jānovērtē konkrēta paņēmiena atbilstība 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem vai ka šajā regulā būtu jāiekļauj daži īpaši minētā paņēmiena izmantošanas nosacījumi, tā drīkst lūgt Komisiju veikt šādu novērtējumu. Šajā nolūkā tā Komisijai un citām dalībvalstīm paziņo par dokumentāciju, kurā norādīti šādas atbilstības iemesli vai minētie īpašie nosacījumi, un nodrošina, ka dokumentācija tiek darīta publiski pieejama, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus par datu aizsardzību.

Visus pirmajā daļā minētos pieprasījumus Komisija regulāri publicē.

4.  
Šā panta 3. punktā minēto dokumentāciju Komisija analizē. Ja Komisijas veiktajā analīzē tiek secināts, ka dokumentācijā aprakstītais paņēmiens atbilst 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem, Komisija šo regulu groza, lai skaidri atļautu izmantot dokumentācijā minēto paņēmienu vai šajā regulā iekļautu tā izmantošanas īpašos nosacījumus.
5.  
Kad vien jauni pierādījumi kļūst pieejami vai tos sniedz dalībvalsts, Komisija izskata bioloģiskās pārtikas pārstrādes paņēmienu atļaujas, arī to aprakstu un izmantošanas nosacījumus.

24. pants

Paņēmieni, ko atļauts izmantot barības produktu pārstrādē

1.  
Ir atļauti tikai paņēmieni, kuri atbilst Regulas (ES) 2018/848 II nodaļā izklāstītajiem principiem, jo īpaši attiecīgajiem īpašajiem principiem, kas izklāstīti 8. pantā un piemērojami bioloģiskās barības pārstrādē, attiecīgajiem tās pašas regulas III nodaļas noteikumiem un sīki izstrādātajiem ražošanas noteikumiem, kas izklāstīti tās II pielikuma V daļā, un kuri neatjauno bioloģiskās barības pārstrādē un uzglabāšanā zaudētās īpašības, kuri nelabo pārstrādē pieļautas nolaidības rezultātus vai kuri nekā citādi nevar būt maldinoši attiecībā uz šo produktu patieso iedabu.
2.  
Ja dalībvalsts uzskata, ka būtu jānovērtē konkrēta paņēmiena atbilstība 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem vai ka šajā regulā būtu jāiekļauj daži īpaši minētā paņēmiena izmantošanas nosacījumi, tā drīkst lūgt Komisiju veikt šādu novērtējumu. Šajā nolūkā tā Komisijai un citām dalībvalstīm paziņo par dokumentāciju, kurā norādīti šādas atbilstības iemesli vai minētie īpašie nosacījumi, un nodrošina, ka dokumentācija tiek darīta publiski pieejama, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktus par datu aizsardzību.

Visus pirmajā daļā minētos pieprasījumus Komisija regulāri publicē.

3.  
Šā panta 2. punktā minēto dokumentāciju Komisija analizē. Ja Komisijas veiktajā analīzē tiek secināts, ka dokumentācijā aprakstītais paņēmiens atbilst 1. punktā minētajiem principiem un noteikumiem, Komisija šo regulu groza, lai skaidri atļautu izmantot dokumentācijā minēto paņēmienu vai šajā regulā iekļautu tā izmantošanas īpašos nosacījumus.
4.  
Kad vien jauni pierādījumi kļūst pieejami vai tos sniedz dalībvalsts, Komisija izskata bioloģiskās barības pārstrādes paņēmienu atļaujas, arī to aprakstu un izmantošanas nosacījumus.



V NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR BIOLOĢISKĀ UN PĀREJAS PERIODA AUGU REPRODUKTĪVĀ MATERIĀLA, BIOLOĢISKI AUDZĒTU DZĪVNIEKU UN BIOLOĢISKĀS AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU MAZUĻU PIEEJAMĪBU TIRGŪ

25. pants

Dalībvalstu sniedzamā informācija

1.  
Informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta a) apakšpunktu jādara pieejama no tās pašas regulas 26. panta 1. punktā minētās datubāzes un 26. panta 2. punktā un, attiecīgā gadījumā, 26. panta 3. punktā minētajām sistēmām, dalībvalstis sniedz saskaņā ar šīs regulas III pielikuma I daļā izklāstītajām specifikācijām.
2.  
Informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta b) apakšpunktu jādara pieejama par atkāpēm, kuras piešķirtas saskaņā ar minētās regulas II pielikuma I daļas 1.8.5. punktu un minētā pielikuma II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktu, dalībvalstis sniedz saskaņā ar šīs regulas III pielikuma II daļā izklāstītajām specifikācijām.
3.  
Informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punkta c) apakšpunktu jādara pieejama par mājputniem un cūkām domātas bioloģiskās olbaltumvielas saturošās barības [proteīnbarības] pieejamību Savienības tirgū un par atļauju, kas piešķirta saskaņā ar minētās regulas II pielikuma II daļas 1.9.3.1. punkta c) apakšpunktu un 1.9.4.2. punkta c) apakšpunktu, dalībvalstis sniedz, aizpildot anketu, kuru Komisija katru gadu nosūta dalībvalstīm.
4.  
Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju sniedz formātā un sistēmā, ko darījusi pieejamu Komisija. ►M1  Minēto informāciju katru gadu sniedz līdz 30. jūnijam, bet pirmo reizi – par 2022. gadu – līdz 2023. gada 30. jūnijam ◄
5.  
Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju, kas no dalībvalstīm saņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 53. panta 6. punktu, iekļauj tās pašas regulas 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē un 26. panta 2. punktā un, attiecīgā gadījumā, 26. panta 3. punktā minētajās sistēmās.



VI NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

26. pants

Pārejas noteikumi

1.  
Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 3. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās cūkas tiek turētas kompleksos, kas pirms šīs regulas piemērošanas dienas ir uzbūvēti, atjaunoti vai nodoti ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās ārējā iekārtojuma nozīmīga rekonstrukcija vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 11. pantā noteikto prasību, ka vismaz pusei no āra platības jābūt klātai ar vienlaidu grīdu, minētā panta prasībai atbilst ►M1  vēlākais no 2030. gada 1. janvāra ◄ .
2.  
Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās dzīvnieku telpu renovācija vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību par to lūku kopējo platumu, kas ved no novietnes iekštelpām uz lieveni, minētā apakšpunkta prasībai atbilst ►M1  vēlākais no 2025. gada 1. janvāra ◄ .
3.  
Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes ar ārēju piebūvi, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās mājputnu blīvuma būtiska samazināšana iekštelpās vai ēku renovācija vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas I pielikuma IV daļā noteiktās prasības par mājputnu blīvuma aprēķināšanu un iekštelpu minimālo laukumu, vienlaikus ievērojot 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu, minētajiem noteikumiem atbilst ►M1  vēlākais no 2025. gada 1. janvāra ◄ .
4.  
Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās dzīvnieku telpu renovācija vai aprīkojuma nomaiņa vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības par vienlaidu šķērssienu vai 15. panta 5. punktā noteikto prasību par laktām vai sēdēšanai domātiem paaugstinājumiem, minētajiem noteikumiem atbilst v ►M1  vēlākais no 2025. gada 1. janvāra ◄ .
5.  
Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir vairākstāvu mājputnu novietnes, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās dzīvnieku telpu nozīmīga atjaunošana vai aprīkojuma nomaiņa vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību par stāvu maksimālo skaitu un c) apakšpunktā noteikto prasību par kūtsmēslu izvākšanas sistēmu, minēto apakšpunktu prasībām atbilst ►M1  vēlākais no 2030. gada 1. janvāra ◄ .
6.  
Atkāpjoties no šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās ir mājputnu novietnes, kam ir āra platības, kuras sniedzas vairāk nekā 150 m rādiusā no mājputnu novietnes tuvākās ieejas/izejas lūkas, un kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās nozīmīgi iekārtojuma struktūras pielāgojumi vai papildu zemes iegāde vajadzīga, lai izpildītu šīs regulas 16. panta 6. punktā noteikto prasību par maksimālo rādiusu, minētajam noteikumam atbilst ►M1  vēlākais no 2030. gada 1. janvāra ◄ .
7.  
Atkāpjoties no šīs regulas I pielikuma IV daļas 2. iedaļas, saimniecības vai ražošanas vienības, kurās jaunvistas tiek audzētas mājputnu novietnēs, kas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas ir uzbūvētas, atjaunotas vai nodotas ekspluatācijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008, un kurās nozīmīgi mājputnu novietņu struktūras pielāgojumi vai papildu zemes iegāde vajadzīga, lai panāktu atbilstību šīs regulas I pielikuma IV daļas 2. iedaļas noteikumiem, šīs regulas I pielikuma IV daļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām par jaunvistu un jaungaiļu blīvumu un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālo laukumu atbilst ►M1  vēlākais no 2030. gada 1. janvāra ◄ .

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU BLĪVUMU UN TIEM PAREDZĒTO IEKŠTELPU UN ĀRA PLATĪBU MINIMĀLO LAUKUMU, KAS MINĒTS II NODAĻĀ

I daļa. Liellopu, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 3. pantā

1.   Liellopi



 

Iekštelpas

(neto platība, kas pieejama dzīvniekiem)

Āra platība

(pastaigu laukums, izņemot ganības)

 

Minimālais dzīvsvars (kg)

m2 vienam dzīvniekam

m2 vienam dzīvniekam

 

Līdz 100

1,5

1,1

Līdz 200

2,5

1,9

Līdz 350

4,0

3

Virs 350

5, bet ne mazāk kā 1 m2 uz 100 kg

3,7, bet ne mazāk kā 0,75 m2 uz 100 kg

Piena govis

 

6

4,5

Vaislas buļļi

 

10

30

2.   Aitas un kazas



 

Iekštelpas

(dzīvniekiem pieejamā neto platība)

Āra platība

(pastaigu laukums, izņemot ganības)

 

m2 vienam dzīvniekam

m2 vienam dzīvniekam

Aitas

1,5

2,5

Jēri

0,35

0,5

Kazas

1,5

2,5

Kazlēni

0,35

0,5

3.   Zirgu dzimtas dzīvnieki



 

Iekštelpas

(dzīvniekiem pieejamā neto platība)

Āra platība

(pastaigu laukums, izņemot ganības)

 

Minimālais dzīvsvars (kg)

m2 vienam dzīvniekam [steliņģu izmērs atkarībā no zirga skausta augstuma]

m2 vienam dzīvniekam

Vaislas un nobarojamie zirgu dzimtas dzīvnieki

Līdz 100

1,5

1,1

Līdz 200

2,5

1,9

Līdz 350

4,0

3

Virs 350

5, bet ne mazāk kā 1 m2 uz 100 kg

3,7, bet ne mazāk kā 0,75 m2 uz 100 kg

II daļa. Briežu dzimtas dzīvnieku blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums, kas minēts 6. pantā



Briežu dzimtas dzīvnieku

suga

Āra platības minimālais laukums vienā nožogojumā vai aplokā

Dzīvnieku blīvums, izteikts ar pieaugušu dzīvnieku maksimālo skaitu (*1) uz hektāru

Sika briedis

Cervus nippon

1 ha

15

Dambriedis

Dama dama

1 ha

15

Staltbriedis

Cervus elaphus

2 ha

7

Dāvida briedis

Elaphurus davidianus

2 ha

7

Vairāku briežu dzimtas sugu dzīvnieki

3 ha

7, ja ganāmpulkā ir staltbrieži vai Dāvida brieži;

15, ja ganāmpulkā nav ne staltbriežu, ne Dāvida briežu
(*1)   

Divus briežu dzimtas dzīvniekus vecumā līdz 18 mēnešiem skaita par vienu briežu dzimtas dzīvnieku.

III daļa. Cūku blīvums un tām paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 10. pantā



 

 

Iekštelpas (cūkām pieejamā neto platība, norādīta kā telpu iekšējie izmēri, ieskaitot siles, bet neieskaitot barotavas, kurās cūkas nevar apgulties)

Āra platība

 

Minimālais dzīvsvars (kg)

m2 vienam dzīvniekam

m2 vienam dzīvniekam

Atnesušās sivēnmātes ar sivēniem līdz atšķiršanai

 

7,5 vienai sivēnmātei

2,5

Nobarojamās cūkas

Atšķirtie sivēni, audzējamās cūkas, jauncūkas, audzējamie kuiļi

Ne vairāk kā 35 kg

0,6

0,4

Vairāk par 35 kg, bet ne vairāk kā 50 kg

0,8

0,6

Vairāk par 50 kg, bet ne vairāk kā 85 kg

1,1

0,8

Vairāk par 85 kg, bet ne vairāk kā 110 kg

1,3

1

Vairāk par 110 kg

1,5

1,2

Vaislas cūku mātītes

Nezīdošas grūsnas sivēnmātes

 

2,5

1,9

Vaislas cūku tēviņi

Kuiļi

 

6

10, ja aizgaldos notiek lecināšana

8

IV daļa. Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 14. pantā un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. punktā, un laktas vai sēdēšanai domāti paaugstinājumi, kas minēti 15. panta 5. punktā

1.    Gallus gallus sugas putnu vecāki, ko tur dējējvistu ieguvei paredzētu inkubējamo olu ražošanai, un Gallus gallus sugas putnu vecāki, ko tur nobarojamo Gallus gallus sugas putnu ieguvei paredzētu inkubējamo olu ražošanai



Vecums

≥ 18 nedēļas

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Maksimālais vaislas putnu skaits uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

6

Laktas dējējvistu ieguvei paredzētiem vaislas putniem

Laktas minimālais garums (cm) vienam putnam

18

Ligzdas

7 putnu mātītes uz ligzdu vai – kopējas ligzdas gadījumā – 120 cm2 vienai putnu mātītei

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4

2.   Jaunvistas un jaungaiļi



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 10 cm garu laktu vienam putnam

vai

vismaz 100 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

1

3.   Dējējvistas, arī divējāda izmantojuma līnijas, ko audzē gaļas un olu ražošanai



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Maksimālais putnu skaits uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

6

Laktas

Laktas minimālais garums (cm) vienam putnam

18

Ligzdas

7 dējējvistas uz ligzdu vai – kopējas ligzdas gadījumā – 120 cm2 vienai dējējvistai

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4

4.   Nobarojamie Gallus gallus sugas mājputni



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 5 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 25 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums, ja novietnes ir stacionāras

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums, ja novietnes ir pārvietojamas

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

2,5

5.   Nobarojamie Gallus gallus sugas mājputni: kapauni un nobarojamās vistas (poularde)



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 5 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 25 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4

6.   Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: tītari (Meleagris gallopavo), ko tirgo cepšanai nesadalītus vai kas paredzēti sadalīšanai



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 10 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 100 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

10

7.   Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: zosis (Anser anser domesticus)



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

15

8.   Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: Pekinas pīles (Anas platyrhynchos domesticus), muskuspīles (Cairina moschata) un to hibrīdi un Mulard pīles (Cairina moschata × Anas platyrhynchos)



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4,5

9.   Nobarojamie mājputni, kas nepieder pie Gallus gallus sugas: pērļvistas (Numida meleagris f. domestica)



Mājputnu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu minimālais laukums

Mājputnu blīvums uz m2 mājputnu novietnes iekštelpu izmantojamās platības

21 kg dzīvsvara uz m2

Laktas, sēdēšanai domāti paaugstinājumi vai abi elementi

Jebkāda laktu, sēdēšanai domātu paaugstinājumu vai abu elementu kombinācija, kas nodrošina

vismaz 5 cm garu laktu vienam putnam

vai vismaz 25 cm2 lielu sēdēšanai domātā paaugstinājuma laukumu vienam putnam

Mājputnu blīvums un tiem paredzēto āra platību minimālais laukums

Minimālais āra platības laukums (m2) vienam putnam

4

V daļa. Trušu blīvums un tiem paredzēto iekštelpu un āra platību minimālais laukums, kas minēts 18. pantā

1.   Iekštelpas



 

Iekštelpas

(izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam): atpūtas platība

Stacionāras novietnes

Iekštelpas

(izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam): atpūtas platība

Pārvietojamas novietnes

Zīdošas trušumātes ar trusēniem līdz atšķiršanai

0,6 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,72 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

0,6 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,72 m2 vienai trušumātei ar trusēniem, ja trušumātes dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

Grūsnas trušumātes un trušu mātītes reproduktīvā vecumā

0,5 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,62 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

0,5 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir mazāks par 6 kg

0,62 m2 grūsnai trušumātei vai trušu mātītei reproduktīvā vecumā, ja tās dzīvsvars ir lielāks par 6 kg

Nobarojamie truši no atšķiršanas līdz kaušanai

Vaislas jauntruši (no nobarošanas beigām līdz 6 mēnešu vecumam)

0,2

0,15

Pieauguši trušu tēviņi

0,6

1, ja pie tēviņa tiek laistas mātītes pārošanai

0,6

1, ja pie tēviņa tiek laistas mātītes pārošanai

2.   Āra platība



 

Āra platība (āra aploks ar veģetāciju, vēlams ganības)

(izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam)

Stacionāras novietnes

Āra platība

(izmantojamā neto platība, izņemot platformas, m2 vienam dzīvniekam)

Pārvietojamas novietnes

Zīdošas trušumātes ar trusēniem līdz atšķiršanai

2,5 m2 vienai trušumātei ar trusēniem

2,5 m2 vienai trušumātei ar trusēniem

Grūsnas trušumātes/trušu mātītes reproduktīvā vecumā

2,5

2,5

Nobarojamie truši no atšķiršanas līdz kaušanai

Vaislas jauntruši (no nobarošanas beigām līdz 6 mēnešu vecumam)

0,5

0,4

Pieauguši trušu tēviņi

2,5

2,5



II PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU IELAIDUMA BLĪVUMU UN RAŽOŠANAS SISTĒMU UN TURĒŠANAS SISTĒMU ĪPAŠAJĀM IEZĪMĒM, KAS MINĒTAS 22. PANTĀ

I daļa. Lašu dzimtas zivis saldūdenī

Taimiņš (Salmo trutta), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), avota palija (Salvelinus fontinalis), lasis (Salmo salar), Arktikas palija (Salvelinus alpinus), alata (Thymallus thymallus), ezera palija (Salvelinus namaycush), Donavas lasis (Hucho hucho)



Ražošanas sistēmas

Pieaudzēšanas sistēmās jānodrošina ūdens ieplūde no atklātām sistēmām. Plūsmas ātrumam jānodrošina krājumam vismaz 60 % piesātinātība ar skābekli, komfortabli apstākļi un audzēšanas notekūdeņu izvadīšana.

Maksimālais ielaiduma blīvums

Lašu dzimtas sugas, kas turpmāk nav minētas: 15 kg/m3

Lasis: 20 kg/m3

Taimiņš un varavīksnes forele: 25 kg/m3

Arktikas palija: 25 kg/m3

II daļa. Lašu dzimtas zivis jūras ūdenī

Lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss)



Maksimālais ielaiduma blīvums

10 kg/m3 tīklu aplokos

III daļa. Menca (Gadus morhua) un citas mencu dzimtas zivis, Eiropas labraks (Dicentrarchus labrax), zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata), sudrabainā kuprzivs (Argyrosomus regius), akmeņplekste (Psetta maxima [= Scopthalmus maximux]), parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus [= Sparus pagrus]), sarkanā krokere (Sciaenops ocellatus) un citas jūraskarūsu dzimtas zivis, trušzivis (Siganus spp.)



Ražošanas sistēmas

Atklātās akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmās (tīklu aploki/sprosti) ar minimālu jūras straumes ātrumu, kas nodrošina zivju optimālu labturību, vai atklātās sistēmās uz sauszemes

Maksimālais ielaiduma blīvums

Visas minētās zivis, izņemot akmeņpleksti: 15 kg/m3

Akmeņplekste: 25 kg/m2

IV daļa. Eiropas labraks, zeltainā jūraskarūsa, sudrabainā kuprzivs, kefales (Liza, Mugil) un zuši (Anguilla spp.) zemes dīķos, kas ierīkoti plūdmaiņu zonā, un piekrastes lagūnās



Turēšanas sistēma

Tradicionālie sāls ieguves baseini, kas pārveidoti akvakultūras ražošanas vienībās, un tiem līdzīgi zemes dīķi, kas ierīkoti plūdmaiņu zonā

Ražošanas sistēmas

Jāparedz piemērots ūdens atjaunošanās laiks, kas nodrošina sugas īpatņu labturību. Vismaz 50 % dambju jābūt klātiem ar veģetāciju. Nepieciešami mitrājos integrēti attīrīšanas dīķi.

Maksimālais ielaiduma blīvums

4 kg/m3

V daļa. Storu dzimtas zivis saldūdenī

Attiecīgā suga: Acipenser dzimta



Ražošanas sistēmas

Ūdens plūsmai katrā audzēšanas vienībā jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību.

Izplūdes ūdeņu kvalitātei jābūt tādai pašai kā ieplūdes ūdeņu kvalitātei.

Maksimālais ielaiduma blīvums

30 kg/m3

VI daļa. Zivis iekšējos ūdeņos

Attiecīgā suga: karpu dzimta (Cyprinidae) un citas saistītās sugas, ko audzē polikultūrā, to vidū asaris, līdaka, sams, sīgas, store.

Asaris (Perca fluviatilis) monokultūrā



Ražošanas sistēmas

Zivju dīķos, kas periodiski pilnībā jānolaiž, un ezeros. Ezeriem jābūt paredzētiem vienīgi bioloģiskajai ražošanai, arī augu kultūru audzēšanai sausajos apgabalos.

Zivju ieguves vietai jābūt aprīkotai ar tīra ūdens pievadu un tik lielai, lai nodrošinātu zivīm optimālu komfortu. Pēc ieguves zivis jātur tīrā ūdenī.

Saskaņā ar noteikumiem par bioloģisko akvakultūru ap iekšējo ūdeņu ražošanas vienībām kā buferzona ar ārējiem sauszemes apgabaliem, kurus audzēšanas darbībās neizmanto, jāsaglabā apgabali ar dabisku veģetāciju.

Tirgus izmēra sasniegšanas posmā polikultūra jāizmanto ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta pilnīga atbilstība kritērijiem, kas šajās specifikācijās minēti attiecībā uz citām ezera zivju sugām.

Maksimālais ielaiduma blīvums

Kopējais sugu produkcijas apjoms nepārsniedz 1 500 kg zivju uz hektāru gadā (saimniecības produkcija atkarībā no ražošanas sistēmas īpašajām iezīmēm).

Maksimālais ielaiduma blīvums tikai asariem monokultūrā

20 kg/m3

VII daļa. Penaeidae dzimtas garneles un saldūdens garneles (Macrobrachium spp.)



Ražošanas sistēmas

Ražošanas vienība jāierīko sterila māla apgabalos, lai līdz minimumam samazinātu dīķa izbūves ietekmi uz vidi. Dīķus izbūvē, izmantojot uz vietas jau esošo mālu.

Maksimālais ielaiduma blīvums

Ielaišana: maksimums 22 pēckāpura stadijas mazuļi uz m2

Maksimālā momentānā biomasa: 240 g/m2

VIII daļa. Vēži

Attiecīgā suga: Astacus astacus



Maksimālais ielaiduma blīvums

Mazizmēra vēži (< 20 mm): 100 īpatņi uz m2.

Vidēja izmēra vēži (20–50 mm): 30 īpatņi uz m2.

Pieauguši vēži (> 50 mm): 5 īpatņi uz m2 ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas slēptuves.

IX daļa. Gliemji un adatādaiņi



Ražošanas sistēmas

Virvju jedas, plosti, kultivēšana uz grunts, linuma maisi, sprosti, kastes, daudzsekciju (laternas tipa) tīkli, mieti (bouchot) un citas turēšanas sistēmas. Ja uz plostiem kultivē ēdamgliemenes, iegremdēto virvju skaits nedrīkst pārsniegt vienu virvi uz virsmas laukuma kvadrātmetru. Maksimālais iegremdēto virvju garums nedrīkst pārsniegt 20 metrus. Iegremdētās virves ražošanas cikla laikā nedrīkst retināt, tomēr tās drīkst sadalīt, ja ielaiduma blīvums netiek palielināts.

X daļa. Tropisko saldūdeņu zivis: hanoss jeb pienzivs (Chanos chanos), tilapijas (Oreochromis spp.), pangasijas (Pangasius spp.)



Ražošanas sistēmas

Dīķi un linuma sprosti

Maksimālais ielaiduma blīvums

Pangasijas: 10 kg/m3

Tilapijas: 20 kg/m3



III PIELIKUMS

DALĪBVALSTU SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA, KAS MINĒTĀ 25. PANTĀ

I daļa. Informācija no Regulas (ES) 2018/848 26. panta 1. punktā minētās datubāzes un 26. panta 2. punktā un, attiecīgā gadījumā, 26. panta 3. punktā minētajām sistēmām

1. 

Regulas (ES) 2018/848 26. panta 1. punktā minētajā datubāzē vai 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajās sistēmās saglabātā informācija par katras konkrētās kategorijas bioloģiskā un pārejas perioda augu reproduktīvā materiāla (izņemot sējeņus, bet ietverot sēklas kartupeļus) pieejamību, ietver šādas ziņas:

— 
zinātniskais un vispārpieņemtais nosaukums (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā),
— 
šķirnes vai heterogēnā materiāla nosaukums,
— 
pieejamais pārejas perioda reproduktīvā materiāla daudzums saskaņā ar operatoru aplēsēm (kopējais vienību skaits vai sēklu svars),
— 
pieejamais bioloģiskā reproduktīvā materiāla daudzums saskaņā ar operatoru aplēsēm (kopējais vienību skaits vai sēklu svars),
— 
to operatoru skaits, kas brīvprātīgi augšupielādējuši informāciju atbilstīgi Regulas (ES) 2018/848 26. panta 2. punktam.

Šajā punktā “sējeņi” ir jauni augi, kas iegūti no sēklām, nevis spraudeņiem.

2. 

Regulas (ES) 2018/848 26. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajās sistēmās saglabātā informācija par katras sugas bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu pieejamību ietver šādas ziņas:

— 
suga un ģints (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā),
— 
attiecīgā gadījumā šķirnes un līnijas,
— 
dzīves stadija (piemēram, ikri, kāpuri, mazuļi), kas pārdošanā pieejami kā bioloģiski,
— 
pieejamais daudzums saskaņā ar operatoru aplēsēm,
— 
veselības stāvoklis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/88/EK ( 2 ),
— 
to operatoru skaits, kas brīvprātīgi augšupielādējuši informāciju atbilstīgi Regulas (ES) 2018/848 26. panta 2. punktam.
3. 

Regulas (ES) 2018/848 26. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajās sistēmās saglabātā informācija par bioloģiski audzētu katras sugas dzīvnieku pieejamību ietver šādas ziņas:

— 
suga un ģints (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā),
— 
šķirnes un līnijas,
— 
ražošanas nolūki: gaļa, piens, divējāds izmantojums vai vaisla,
— 
dzīves stadija: pieauguši vai jauni dzīvnieki (t. i., par 6 mēnešiem jaunāki liellopi, pieauguši liellopi),
— 
pieejamais daudzums (kopējais dzīvnieku skaits) saskaņā ar operatoru aplēsēm,
— 
veselības stāvoklis saskaņā ar horizontālajiem dzīvnieku veselības noteikumiem,
— 
to operatoru skaits, kas brīvprātīgi augšupielādējuši informāciju atbilstīgi Regulas (ES) 2018/848 26. panta 2. punktam.
4. 

Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/848 26. panta 3. punktā minētā informācija par bioloģiskajai ražošanai pielāgotu bioloģisko šķirņu un līniju pieejamību ietver šādas ziņas:

— 
suga un ģints (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā),
— 
šķirnes un līnijas,
— 
ražošanas nolūki: gaļa, piens, divējāds izmantojums vai vaisla,
— 
pieejamais daudzums (kopējais dzīvnieku skaits) saskaņā ar operatoru aplēsēm,
— 
veselības stāvoklis saskaņā ar horizontālajiem dzīvnieku veselības noteikumiem,
— 
to operatoru skaits, kas brīvprātīgi augšupielādējuši informāciju atbilstīgi Regulas (ES) 2018/848 26. panta 3. punktam.
5. 

Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/848 26. panta 3. punktā minētā informācija par bioloģiski audzētu jaunvistu pieejamību ietver šādas ziņas:

— 
suga un ģints (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā),
— 
šķirnes un līnijas,
— 
ražošanas nolūki: gaļa, olas, divējāds izmantojums vai vaisla,
— 
pieejamais daudzums (kopējais dzīvnieku skaits) saskaņā ar operatoru aplēsēm,
— 
audzēšanas sistēma (norāda, vai sistēma ir vairākstāvu),
— 
veselības stāvoklis saskaņā ar horizontālajiem dzīvnieku veselības noteikumiem,
— 
to operatoru skaits, kas brīvprātīgi augšupielādējuši informāciju atbilstīgi Regulas (ES) 2018/848 26. panta 3. punktam.

II daļa. Informācija par atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļas 1.8.5. punktu un minētā pielikuma II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktu

1. 

Informācija par atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļas 1.8.5. punktu, ietver šādas ziņas:

— 
zinātniskais un vispārpieņemtais nosaukums (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā),
— 
šķirne,
— 
atkāpju skaits un sēklu kopējais svars vai augu skaits, uz ko atkāpes attiecas,
— 
atkāpes pamatojums: pētniecība, piemērotas šķirnes trūkums, saglabāšanas nolūks vai citi iemesli,
— 
attiecīgā gadījumā attiecībā uz atkāpēm, kas piešķirtas citu iemeslu dēļ, nevis pētnieciskos nolūkos, – saraksts ar sugām, kam atkāpes nav piešķirtas, jo to bioloģiskais materiāls ir pieejams pietiekamā daudzumā.
2. 

Attiecībā uz katru tradicionālo lauksaimniecības dzīvnieku sugu (liellopi, zirgu dzimtas dzīvnieki, aitas, kazas, cūkas, briežu dzimtas dzīvnieki, truši, mājputni) informācija par atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma II daļas 1.3.4.3. un 1.3.4.4. punktu, ietver šādas ziņas:

— 
zinātniskais un vispārpieņemtais nosaukums (vispārpieņemtais nosaukums un nosaukums latīņu valodā, t. i., suga un ģints),
— 
šķirnes un līnijas,
— 
ražošanas nolūki: gaļa, piens, olas, divējāds izmantojums vai vaisla,
— 
atkāpju skaits un kopējais dzīvnieku skaits, uz ko atkāpes attiecas,
— 
atkāpes pamatojums: piemērotu dzīvnieku trūkums vai citi iemesli.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

( 2 ) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.).

Top