This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02019R1009-20230316
Regulation (EU) 2019/1009 of the European Parliament and of the Council of 5 June 2019 laying down rules on the making available on the market of EU fertilising products and amending Regulations (EC) No 1069/2009 and (EC) No 1107/2009 and repealing Regulation (EC) No 2003/2003 (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02019R1009 — LV — 16.03.2023 — 003.002
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1768 (2021. gada 23. jūnijs), |
L 356 |
8 |
8.10.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2086 (2021. gada 5. jūlijs), |
L 427 |
120 |
30.11.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2087 (2021. gada 6. jūlijs), |
L 427 |
130 |
30.11.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2088 (2021. gada 7. jūlijs), |
L 427 |
140 |
30.11.2021 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1171 (2022. gada 22. marts), |
L 183 |
2 |
8.7.2022 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1519 (2022. gada 5. maijs), |
L 236 |
5 |
13.9.2022 |
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/409 (2022. gada 18. novembris), |
L 59 |
1 |
24.2.2023 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1009
(2019. gada 5. jūnijs),
ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Šo regulu nepiemēro:
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības, kad tos dara pieejamus tirgū;
augu aizsardzības līdzekļiem, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 darbības jomā.
Šī regula neskar šādu tiesību aktu piemērošanu:
Direktīva 86/278/EEK;
Direktīva 89/391/EEK;
Direktīva 91/676/EEK;
Direktīva 2000/60/EK;
Direktīva 2001/18/EK;
Regula (EK) Nr. 852/2004;
Regula (EK) Nr. 882/2004;
Regula (EK) Nr. 1881/2006;
Regula (EK) Nr. 1907/2006;
Regula (EK) Nr. 834/2007;
Regula (EK) Nr. 1272/2008;
Regula (ES) Nr. 98/2013;
Regula (ES) Nr. 1143/2014;
Regula (ES) 2016/2031;
Direktīva (ES) 2016/2284;
Regula (ES) 2017/625.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“mēslošanas līdzeklis” ir viela, maisījums, mikroorganisms vai jebkāds cits materiāls, ko vienu pašu vai sajauktu ar citu materiālu aplicē vai paredz aplicēt uz augiem vai to rizosfēras vai uz sēnēm vai to mikosfēras, vai ar ko paredzēts veidot rizosfēru vai mikosfēru, lai augus vai sēnes apgādātu ar barības elementiem vai lai efektivizētu to barošanos;
“ES mēslošanas līdzeklis” ir mēslošanas līdzeklis, kam, darot to pieejamu tirgū, ir uzlikta CE zīme;
“viela” ir viela, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punktā;
“maisījums” ir maisījums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punktā;
“mikroorganisms” ir mikroorganisms, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 15. punktā;
“šķidrā forma” ir suspensija vai šķīdums, kur suspensija ir divfāžu dispersija, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē, un šķīdums ir šķidrums, kurā nav cietu daļiņu, vai gels un ietver pastas;
“cietā forma” ir forma, kurai raksturīga strukturāla stingrība un pretestība apveida vai apjoma izmaiņām un kurā atomi ir savā starpā cieši saistīti vai nu sakārtotā ģeometriskā režģī (kristāliskas cietvielas), vai arī nesakārtotā struktūrā (amorfa cietviela);
“masas %” ir procentuālā daļa no visa ES mēslošanas līdzekļa masas tādā formā, kādā tas tiek darīts pieejams tirgū;
“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, ES mēslošanas līdzekli par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;
“laist tirgū” nozīmē ES mēslošanas līdzekli pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;
“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo ES mēslošanas līdzekli vai liek ES mēslošanas līdzekli projektēt vai ražot un minēto ES mēslošanas līdzekli tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;
“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem rīkoties tā vārdā;
“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādu ES mēslošanas līdzekli no kādas trešās valsts;
“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas ES mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū;
“ekonomikas dalībnieki” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;
“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām ES mēslošanas līdzeklim attiecībā uz tā ražošanas procesu vai paraugu ņemšanas un analīzes metodēm ir jāatbilst;
“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;
“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;
“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;
“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā parāda, vai ir ievērotas šīs regulas prasības attiecībā uz ES mēslošanas līdzekli;
“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;
“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ ES mēslošanas līdzekli, kas jau darīts pieejams galalietotājam;
“izņemšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir novērst, lai ES mēslošanas līdzeklis, kas ir piegādes ķēdē, tiktu darīts pieejams tirgū;
“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir jebkādi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;
“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka ES mēslošanas līdzeklis atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.
3. pants
Brīva aprite
4. pants
Prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekli
ES mēslošanas līdzeklis:
atbilst prasībām, kas attiecīgajai mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai noteiktas I pielikumā;
atbilst prasībām, kas attiecīgajai komponentmateriāla kategorijai vai kategorijām noteiktas II pielikumā; un
ir marķēts saskaņā ar III pielikumā izvirzītajām marķēšanas prasībām.
5. pants
Pieejamība tirgū
ES mēslošanas līdzekļus var darīt pieejamus tirgū tikai tad, ja tie atbilst šai regulai.
II NODAĻA
EKONOMIKAS DALĪBNIEKU PIENĀKUMI
6. pants
Ražotāju pienākumi
Ja ar minēto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīta ES mēslošanas līdzekļa atbilstība šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.
Ražotāji pēc pieprasījuma dara pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju citiem ekonomikas dalībniekiem.
Ja attiecībā uz ES mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai mēslošanas līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, ražotāji testē šādu ES mēslošanas līdzekļu, kas darīti pieejami tirgū, paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus un šādu ES mēslošanas līdzekļu atsaukšanas, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.
7. pants
Pilnvarotais pārstāvis
Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 6. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.
Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod atļauju veikt vismaz šādas darbības:
glabāt ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu vēl 5 gadus pēc tam, kad tirgū laists ES mēslošanas līdzeklis, uz ko attiecas minētie dokumenti;
pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību;
pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kurus veic, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzekļi, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums.
8. pants
Importētāju pienākumi
Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šai regulai, importētājs ES mēslošanas līdzekli nelaiž tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.
Importētāji pēc pieprasījuma dara pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju citiem ekonomikas dalībniekiem.
9. pants
Izplatītāju pienākumi
Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šai regulai, izplatītājs ES mēslošanas līdzekli nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.
10. pants
Gadījumi, kad ražotāju pienākumus attiecina uz importētājiem un izplatītājiem
Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu ES mēslošanas līdzekli ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu ES mēslošanas līdzekli tā, ka maiņa var ietekmēt atbilstību šai regulai, minēto importētāju vai izplatītāju šajā regulā uzskata par ražotāju un viņam ir 6. pantā noteiktie ražotāja pienākumi.
11. pants
Iepakošana un pārpakošana, ko veic importētāji un izplatītāji
Ja importētājs vai izplatītājs iepako vai pārpako ES mēslošanas līdzekli un netiek uzskatīts par ražotāju, ievērojot 10. pantu, minētais importētājs vai izplatītājs:
nodrošina, ka uz iepakojuma ir norādīts viņa nosaukums, reģistrētais uzņēmuma nosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese, pirms kuriem ir vārdi “iepakotājs” vai “pārpakotājs”; un
glabā 6. panta 7. punktā vai 8. panta 4. punktā minētās sākotnējās informācijas paraugu pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm 5 gadus pēc tam, kad ES mēslošanas līdzeklis ir darīts pieejams tirgū.
12. pants
Ekonomikas dalībnieku identifikācija
Ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma identificē:
jebkuru ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis ES mēslošanas līdzekli;
jebkuru ekonomikas dalībnieku, kam tie piegādājuši ES mēslošanas līdzekli.
III NODAĻA
ES MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBA
13. pants
Atbilstības pieņēmums
14. pants
Kopīgās specifikācijas
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot kopīgas specifikācijas I, II vai III pielikumā izklāstītajām prasībām vai 13. panta 2. punktā minētajiem testiem, ja:
uz minētajām prasībām vai testiem neattiecas tādi saskaņotie standarti vai to daļas, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
Komisija konstatē nepamatotu kavēšanos prasīto saskaņoto standartu pieņemšanā; vai
Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. panta 5. punktā minēto procedūru ir nolēmusi ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kas attiecas uz minētajām prasībām vai testiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
15. pants
Atbilstības novērtēšanas procedūras
16. pants
ES atbilstības deklarācija
17. pants
CE zīmes vispārējie principi
Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.
18. pants
CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi
Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.
19. pants
Statuss “atkritums vairs nav atkritums”
Šajā regulā nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem materiāls, kas ir atkritums, kā definēts Direktīvā 2008/98/EK, var vairs nebūt atkritums, ja to satur atbilstīgs ES mēslošanas līdzeklis. Šādos gadījumos reģenerācijas darbību saskaņā ar šo regulu veic, pirms materiāls vairs nav atkritums, un uzskata, ka materiāls atbilst minētās Direktīvas 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem un tāpēc vairs nav atkritums no brīža, kad ir sagatavota ES atbilstības deklarācija.
IV NODAĻA
ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA
20. pants
Paziņošana
Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.
21. pants
Paziņojošās iestādes
22. pants
Prasības paziņojošām iestādēm
23. pants
Pienākums informēt par paziņojošām iestādēm
Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru pārraudzīšanas procedūrām, kā arī par jebkādām pārmaiņām šajās procedūrās.
Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.
24. pants
Prasības paziņotajām struktūrām
Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu izpildi, nav tieši iesaistīti mēslošanas līdzekļu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai lietošanā, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītas personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmumu neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām viņi ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.
Atbilstības novērtēšanas struktūras gādā, ka to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē to veikto atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.
Visos gadījumos un katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai un katram ES mēslošanas līdzekļu veidam vai kategorijai, attiecībā uz kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota, šīs struktūras rīcībā ir vajadzīgie:
darbinieki ar tehniskajām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanā;
to procedūru apraksti, ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot šo procedūru pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir ieviesta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus struktūra veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;
tādas darbību procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kur tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgajos uzņēmumos ir masveida vai sērijveida ražošana.
Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu ar atbildības novērtēšanas darbībām saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.
Par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgajiem darbiniekiem ir:
pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;
pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pietiekams pilnvarojums veikt šo novērtēšanu;
attiecīgas zināšanas un izpratne par I, II un III pielikumā norādītajām prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem, kas minēti 13. pantā, un kopīgajām specifikācijām, kas minētas 14. pantā, un par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem;
spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.
Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.
25. pants
Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību
Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 24. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.
26. pants
Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana
27. pants
Paziņošanas pieteikums
28. pants
Paziņošanas procedūra
Šajā regulā par paziņotu struktūru uzskata tikai šādu struktūru.
29. pants
Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti
Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.
Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.
30. pants
Izmaiņas paziņojumos
31. pants
Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana
Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
32. pants
Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā
To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai ES mēslošanas līdzeklis atbilstu šai regulai.
33. pants
Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana
Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz paziņoto struktūru lēmumiem ir pieejama pārsūdzības procedūra.
34. pants
Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā
Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:
sertifikāta vai apstiprināšanas lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;
jebkādiem apstākļiem, kas skar paziņojuma tvērumu vai nosacījumus,
no tirgus uzraudzības iestādēm saņemtiem pieprasījumiem pēc informācijas par atbilstības novērtēšanas darbībām;
to paziņošanas tvērumā veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām un jebkādām citām darbībām, arī pārrobežu darbībām un apakšuzņēmumu līgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).
35. pants
Pieredzes apmaiņa
Komisija nodrošina, lai tiktu organizēta pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.
36. pants
Paziņoto struktūru koordinācija
Komisija nodrošina, lai tiek ieviesta un pienācīgi īstenota attiecīga koordinācija un sadarbība starp saskaņā ar šo regulu paziņotām struktūrām, kas notiek nozarē paziņoto struktūru grupas veidā.
Paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās minētās grupas darbā.
V NODAĻA
SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, KONTROLE PĀR SAVIENĪBAS TIRGŪ IEVESTAJIEM ES MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻIEM UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA
37. pants
Savienības tirgus uzraudzība un kontrole pār Savienības tirgū ievestajiem ES mēslošanas līdzekļiem
ES mēslošanas līdzekļiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 16.–29. pantu.
38. pants
Valsts līmeņa procedūradarbībām ar ES mēslošanas līdzekļiem, kuri rada apdraudējumu
Ja pirmajā daļā minētajā izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šīs regulas prasībām, tās attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nekavējoties pieprasa saprātīgā laikposmā, ko nosaka tirgus uzraudzības iestāde un kas atbilst apdraudējuma veidam, veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību minētajām prasībām, ES mēslošanas līdzekli izņemtu no tirgus vai to atsauktu.
Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.
Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.
Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgā ES mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, minētā ES mēslošanas līdzekļa izcelsme, domājamās neatbilstības un ar to saistītā apdraudējuma veids, veikto valsts pasākumu veids un ilgums, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedoklis. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:
ES mēslošanas līdzeklis neatbilst I, II vai III pielikuma prasībām;
trūkumi 13. pantā minētajos saskaņotajos standartos;
trūkumi 14. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās.
39. pants
Savienības drošības procedūra
Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu neatbilstīgā ES mēslošanas līdzekļa izņemšanu no to tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.
Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka attiecīgā dalībvalsts to atceļ.
Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
40. pants
Atbilstīgi ES mēslošanas līdzekļi, kas rada apdraudējumu
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu ar cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības, drošības vai vides aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus.
41. pants
Formāla neatbilstība
Neskarot 38. pantu, ja dalībvalsts attiecībā uz ES mēslošanas līdzekli konstatē kaut ko no turpmāk norādītā, tā pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks attiecīgo neatbilstību novērš:
CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 18. pantu;
paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 18. pantu, vai, ja 18. pants to prasa, tas nav uzlikts;
nav sagatavota vai nav sagatavota pareizi ES atbilstības deklarācija;
tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;
informācija, kas minēta 6. panta 6. punktā vai 8. panta 3. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga;
nav izpildīta kāda cita 6. vai 8. pantā noteikta administratīvā prasība.
Dalībvalstu pienākumi šajā saistībā neskar dalībvalstu iespējas reglamentēt mēslošanas līdzekļus, kas nav ES mēslošanas līdzekļi.
VI NODAĻA
DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJAS PROCEDŪRA
42. pants
Pielikumu grozījumi
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza I pielikumu, izņemot kadmija robežvērtības un mēslošanas līdzekļu funkcionālo kategoriju definīcijas vai citus elementus saistībā ar mēslošanas līdzekļu funkcionālo kategoriju darbības jomu, un ar kuriem groza II, III un IV pielikumu, lai minētos pielikumus pielāgotu tehniskajam progresam un atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum un brīvu apriti ES mēslošanas līdzekļiem:
kuriem ir nozīmīga apjoma tirdzniecības potenciāls iekšējā tirgū; un
attiecībā uz kuriem ir zinātniski pierādījumi, ka tie:
nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi; un
nodrošina agronomisko efektivitāti.
Pieņemot deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumā iekļauj jaunas nevēlamo piemaisījumu robežvērtības, Komisija ņem vērā attiecīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Ķimikāliju aģentūras vai Komisijas Kopīgā pētniecības centra zinātniskos atzinumus.
Ja Komisija pieņem deleģētos aktus, lai pievienotu vai pārskatītu komponentmateriālu kategorijas ar mērķi iekļaut materiālus, ko var uzskatīt par reģenerētiem atkritumiem vai blakusproduktiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, ar minētajiem deleģētajiem aktiem šādi materiāli tiek skaidri izslēgti no šīs regulas II pielikuma 1. un 11. komponentmateriālu kategorijas.
Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo punktu, Komisija par prioritāti nosaka jo īpaši dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un reģenerētus atkritumus, jo īpaši lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības pārtikas ražošanā radītos, kā arī materiālus un produktus, kas jau likumīgi laisti tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs.
Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza II pielikumu, lai komponentmateriāla kategorijai, kas paredzēta mikroorganismiem, pievienotu jaunus mikroorganismus vai mikroorganismu celmus, vai papildu apstrādes metodes, Komisija var tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, kuri papildu mikroorganisma celmi atbilst 1. punkta b) apakšpunkta kritērijiem, pamatojoties uz šādiem datiem:
mikroorganisma nosaukums;
mikroorganisma taksonomiskā klasifikācija: ģints, suga, celms un iepirkuma metode;
zinātniskā literatūra, kurā tiek ziņots par mikroorganisma drošu ražošanu, saglabāšanu un lietošanu;
tā taksonomiskā radniecība ar tādām mikroorganismu sugām, kas atbilst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izvirzītajām prasībām attiecībā uz Kvalificētu pieņēmumu par nekaitīgumu;
informācija par ražošanas procesu, tostarp – attiecīgā gadījumā – apstrādes metodes, piemēram, žāvēšana ar izsmidzināšanu, žāvēšana cirkulārā gaisa plūsmā, statiska žāvēšana, centrifugēšana, dezaktivēšana ar karstumu, filtrēšana un malšana;
informācija par komponentmateriāla saturā esošo starpproduktu, toksīnu vai mikrobu metabolītu atlieku identitāti un atlieku līmeņiem; un
sastopamība dabā, izdzīvošana un mobilitāte vidē.
Komisija novērtē šādus atvasinātus produktus, proti, tos attiecīgos aspektus, kas nav ņemti vērā beigu punkta noteikšanai ražošanas ķēdē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. Ja novērtējumā tiek secināts, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai minētos materiālus bez liekas kavēšanās iekļautu šīs regulas II pielikuma 10. komponentmateriālu kategorijas tabulā tad, kad šāds beigu punkts ir noteikts.
Šādi kritēriji nodrošina, ka:
polimērs spēj fizikāli un bioloģiski sadalīties dabiskos apstākļos augsnē un ūdens vidē visā Savienībā tā, ka tas sadalās pilnībā, paliekot tikai oglekļa dioksīdam, biomasai un ūdenim;
pēc ES mēslošanas līdzekļa etiķetē norādītā izmantojamības laikposma beigām un salīdzinājumā ar bioloģiskās noārdīšanās testa attiecīgu standartu vismaz 90 % organiskā oglekļa, ko satur polimērs, ne vēlāk kā 48 mēnešos pārvēršas par oglekļa dioksīdu; un
polimēru izmantošana neizraisa plastmasas uzkrāšanos vidē.
43. pants
Atsevišķi deleģētie akti attiecībā uz atsevišķām komponentmateriālu kategorijām
Īstenojot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru komponentmateriālu kategoriju II pielikumā. Minētie deleģētie akti ietver jebkādus grozījumus I, III un IV pielikumā, kas ir vajadzīgi pēc II pielikuma grozījumiem.
44. pants
Deleģēšanas īstenošana
45. pants
Komiteju procedūra
VII NODAĻA
GROZĪJUMI
46. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1069/2009
Regulu (EK) Nr. 1069/2009 groza šādi:
regulas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
Šos atvasinātos produktus līdz ar to var laist tirgū bez ierobežojumiem, kurus nosaka šī regula, kā arī tie vairs nav pakļauti oficiālajām kontrolēm saskaņā ar šo regulu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 51.a pantu, ar ko papildina šo regulu, ražošanas ķēdē nosakot beigu punktu, pēc kura uz šajā punktā minētajiem atvasinātajiem produktiem šīs regulas prasības vairs neattiecas.
iekļauj šādu pantu:
“51.a pants
Deleģēšanas īstenošana
47. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1107/2009
Regulu (EK) Nr. 1107/2009 groza šādi:
regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
augu dzīvības procesu ietekmēšanai, piemēram, vielas, kas ietekmē to augšanu, nebūdamas barības elementi vai augu biostimulatori;”;
regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:
“augu biostimulators” ir līdzeklis, kas neatkarīgi no barības elementu satura tajā stimulē augu barošanās procesus ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga vai auga rizosfēras raksturlielumiem:
barības elementu izmantošanas efektivitāti;
noturību pret abiotisku stresu;
kvalitatīvās īpašības;
saistīto barības elementu pieejamību augsnē vai rizosfērā.”;
regulas 80. pantam pievieno šādu punktu:
VIII NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
48. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties paziņo Komisijai un tai nekavējoties paziņo jebkādus turpmākus grozījumus, kas skar šos noteikumus un pasākumus.
49. pants
Ziņojums
Līdz 2026. gada 16. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēta šīs regulas piemērošana un vispārējā ietekme saistībā ar tās mērķu sasniegšanu, tostarp ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Minētajā ziņojumā iekļauj:
mēslošanas līdzekļu iekšējā tirgus darbības novērtējumu, tostarp atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības efektivitātes novērtējumu un analīzi par fakultatīvas saskaņošanas ietekmi uz ES mēslošanas līdzekļu un saskaņā ar valsts noteikumiem tirgū laistu mēslošanas līdzekļu ražošanu, tirgus daļu un tirdzniecības plūsmām;
pārskatu par robežvērtībām kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos nolūkā izvērtēt, vai ir iespējams šīs robežvērtības samazināt līdz zemākam atbilstīgam līmenim, pamatojoties uz pieejamām tehnoloģijām un zinātnes atziņām par kadmija ekspozīciju un uzkrāšanos vidē un ņemot vērā vides faktorus, jo īpaši augsnes un klimatisko apstākļu kontekstā, veselības faktorus, kā arī sociālekonomiskos faktorus, tostarp apgādes drošības apsvērumus;
novērtējumu par nevēlamo piemaisījumu līmeņu ierobežojumu piemērošanu, kā noteikts I pielikumā, un novērtējumu par jebkādu jaunu atbilstīgu zinātnisko informāciju par nevēlamo piemaisījumu toksiskumu un kancerogenitāti, ja tāda ir kļuvusi pieejama, tostarp par apdraudējumu, ko rada urāna piesārņojums mēslošanas līdzekļos.
Ziņojumā pienācīgi ņem vērā tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī standartizācijas procesus, kas ietekmē mēslošanas līdzekļu ražošanu un izmantošanu. Tam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.
50. pants
Pārskatīšana attiecībā uz bioloģisko noārdāmību
Komisija līdz 2024. gada 16. jūlijam veic pārskatīšanu nolūkā izvērtēt iespēju noteikt mulčas plēvju bioloģiskās noārdāmības kritērijus un iespēju tās iekļaut II pielikuma II daļas 9. komponentmateriālu kategorijā.
51. pants
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 atcelšana
Regulu (EK) Nr. 2003/2003 atceļ no 2022. gada 16. jūlija.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
52. pants
Pārejas noteikumi
Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darīti pieejami mēslošanas līdzekļi, kas kā Regulai (EK) Nr. 2003/2003 atbilstoši mēslošanas līdzekļi ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis” tirgū laisti pirms 2022. gada 16. jūlija. Tomēr šādiem mēslošanas līdzekļiem mutatis mutandis piemēro šīs regulas V nodaļu.
53. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 16. jūlija.
Tomēr:
regulas 4. panta 3. punktu, 14., 42., 43., 44., 45., 46. un 47. pantu piemēro no 2019. gada 15. jūlija; un
regulas 20. līdz 36. pantu piemēro no 2020. gada 16. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
ES mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas (PFC)
I DAĻA
PFC APZĪMĒJUMI
1. Mēslošanas līdzeklis
A. Organiskais mēslošanas līdzeklis
I. Ciets organiskais mēslošanas līdzeklis
II. Šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis
B. Organominerālais mēslošanas līdzeklis
I. Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis
II. Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis
C. Neorganisks mēslošanas līdzeklis
I. Neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
Ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
Vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
Vienkāršs ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu
Salikts ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
Salikts ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu
Šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
Vienkāršs šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
Salikts šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis
II. Neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis
Vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis
Salikts neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis
2. Kaļķošanas materiāls
3. Augsnes ielabotājs
A. Organisks augsnes ielabotājs
B. Neorganisks augsnes ielabotājs
4. Augu augšanas substrāts
5. Inhibitors
A. Nitrifikācijas inhibitors
B. Denitrifikācijas inhibitors
C. Ureāzes inhibitors
6. Augu biostimulators
A. Mikrobiāls augu biostimulators
B. Nemikrobiāls augu biostimulators
7. Mēslošanas līdzekļu maisījums
II DAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PFC
1. Šajā daļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz PFC, pie kurām pieder ES mēslošanas līdzekļi saskaņā ar to deklarēto funkciju.
2. Prasības, kas šajā pielikumā noteiktas konkrētai PFC kategorijai, attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem visās minētās PFC kategorijas apakškategorijās.
3. Apgalvojumu, ka ES mēslošanas līdzeklis atbilst funkcijai, kas šajā pielikumā aprakstīta attiecīgajai PFC kategorijai, apstiprina mēslošanas līdzekļa darbības veids, tā dažādo komponentu relatīvais saturs vai jebkādi citi attiecīgi parametri.
4. Ja no ES mēslošanas līdzekļa veida vai ražošanas procesa noteikti un neapstrīdami izriet atbilstība konkrētai prasībai (tādai kā konkrēta nevēlama piemaisījuma neesība), atbilstības novērtēšanas procedūrā uz ražotāja atbildību ES mēslošanas līdzekli var bez pārbaudes (piemēram, testēšanas) uzskatīt par atbilstošu.
5. Farmakoloģiski aktīvas vielas atliekas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 470/2009 ( 1 ) nozīmē) ES mēslošanas līdzeklī drīkst būt tikai tad, ja:
5.a Darbīgu vielu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punkta nozīmē ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt tikai tad, ja minētajam ES mēslošanas līdzeklim nav augu aizsardzības funkcijas minētās regulas 2. panta 1. punkta nozīmē.
6. Nevienam ES mēslošanas līdzeklim fosfonātus ar nolūku nepievieno. Fosfonātu nejauša klātbūtne nepārsniedz 0,5 masas %.
7. Šajā pielikumā prasības ir izteiktas konkrētu barības elementu oksidētā formā. Ja atbilstību novērtē, pamatojoties uz attiecīgā barības elementa klātbūtni tā elementārformā, izmanto šādus pārrēķina koeficientus:
fosfors (P) |
= |
fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436; |
kālijs (K) |
= |
kālija oksīds (K2O) × 0,830; |
kalcijs (Ca) |
= |
kalcija oksīds (CaO) × 0,715; |
magnijs (Mg) |
= |
magnija oksīds (MgO) × 0,603; |
nātrijs (Na) |
= |
nātrija oksīds (Na2O) × 0,742; |
sērs (S) |
= |
sēra trioksīds (SO3) × 0,400. |
8. Šajā pielikumā prasības ir izteiktas, atsaucoties uz organisko oglekli (Corg). Ja atbilstību novērtē, pamatojoties uz organisko materiālu, piemēro šādu pārrēķina koeficientu:
organiskais ogleklis (Corg) = organiskais materiāls × 0,56.
PFC 1: MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
Mēslošanas līdzeklis ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir piegādāt augiem vai sēnēm barības elementus.
PFC 1(A): ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Organiskajā mēslošanas līdzeklī ir:
kam ir tikai bioloģiska izcelsme.
Organiskajā mēslošanas līdzeklī var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.
2. Nevēlamie piemaisījumi organiskajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas, |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
d) |
niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas, |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, un |
f) |
neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas. |
Biurets (C2H5N3O2) nedrīkst būt organiskajā mēslošanas līdzeklī.
3. Vara (Cu) saturs organiskajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs organiskajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.
4. Organiskajā mēslošanas līdzeklī patogēni nedrīkst šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts kolonijas veidojošās vienības (KVV), ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
PFC 1(A)(I): CIETS ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Ciets organiskais mēslošanas līdzeklis ir cietā veidā.
2. Ciets organiskais mēslošanas līdzeklis satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).
Ja ciets organiskais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, minētā barības elementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 2,5 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.
Ja ciets organiskais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:
kopējais slāpeklis (N) – 1 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O).
Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 4 masas %.
3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs cietā organiskā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 15 masas %.
PFC 1(A)(II): ŠĶIDRS ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis ir šķidrā veidā.
2. Šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).
Ja šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, minētā barības elementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.
Ja šķidrs organiskais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:
kopējais slāpeklis (N) – 1 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 1 masas %.
Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 3 masas %.
3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs šķidrā organiskā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 5 masas %.
PFC 1(B): ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Organominerālais mēslošanas līdzeklis ir kombinēts preparāts, ko veido
viens vai vairāki neorganiskie mēslošanas līdzekļi, kas norādīti kategorijā “PFC 1(C)”, un
viens vai vairāki materiāli, kas satur:
kam ir tikai bioloģiska izcelsme.
Organominerālajā mēslošanas līdzeklī var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.
2. Ja viens vai vairāki neorganiskie mēslošanas līdzekļi kombinētajā preparātā ir vienkāršs vai salikts ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, organominerālajā mēslošanas līdzeklī amonija nitrāta (NH4NO3) dēļ slāpekļa (N) saturs ir mazāks par 16 masas %.
3. Nevēlamie piemaisījumi organominerālajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd):
i)
ja organominerālajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs nesasniedz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta: 3 mg uz kg sausnas, vai
ii)
ja organominerālajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs ir 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta vai vairāk (“fosfāta mēslošanas līdzeklis”): 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5); |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas; |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas; |
d) |
niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas; |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas; |
f) |
neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas; un |
g) |
biurets (C2H5N3O2): 12 g uz kg sausnas. |
4. Vara (Cu) saturs organominerālajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 600 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs organominerālajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 1 500 mg uz kg sausnas. Tomēr šīs robežvērtības nepiemēro, ja varš (Cu) vai cinks (Zn) ir pievienots organominerālajam mēslošanas līdzeklim ar nolūku, lai koriģētu mikroelementu trūkumu augsnē, un ir deklarēts saskaņā ar III pielikumu.
5. Organominerālajā mēslošanas līdzeklī patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
PFC 1(B)(I): CIETS ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Cietis organominerālais mēslošanas līdzeklis ir cietā veidā.
2. Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).
Ja ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, šī barības elementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 2,5 masas %, no kuriem 1 masas % ir organiskais slāpeklis (N),
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.
Ja ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:
kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % ir organiskais slāpeklis (N),
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.
Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 8 masas %.
3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs cietā organominerālajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 7,5 masas %.
4. Cietā organominerālajā mēslošanas līdzeklī katra fiziskā vienība satur organisko oglekli (Corg) un visus barības elementus atbilstoši deklarētajam saturam. Fiziskā vienība ir viens no mēslošanas līdzekļa komponentgabaliem, piemēram, granulas vai tabletes.
PFC 1(B)(II): ŠĶIDRS ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis ir šķidrā veidā.
2. Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem primārajiem barības elementiem: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) vai kālija oksīds (K2O).
Ja šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro barības elementu, minētā barības elementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % ir organiskais slāpeklis (N),
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %.
Ja šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu deklarēto primāro barības elementu, minēto barības elementu saturi ir vismaz šādi:
kopējais slāpeklis (N) – 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % ir organiskais slāpeklis (N),
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 2 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 2 masas %
Minēto barības elementu saturu summa ir vismaz 6 masas %.
3. Organiskā oglekļa (Corg) saturs šķidrā organominerālajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 3 masas %.
PFC 1(C): NEORGANISKS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Neorganisks mēslošanas līdzeklis ir mēslošanas līdzeklis, kas satur vai izdala barības vielas minerālu veidā un kas nav organiskais vai organominerālais mēslošanas līdzeklis.
2. Papildus kategorijas “PFC 1 (C)(I)” vai “PFC 1 (C)(II)” prasībām neorganisks mēslošanas līdzeklis, kas satur vairāk nekā 1 masas % organiskā oglekļa (Corg), kas nav organiskais ogleklis (Corg) no:
atbilst prasībām, kas nosaka, ka neorganiskā mēslošanas līdzeklī patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
PFC 1(C)(I): NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Neorganiska makroelementu mēslošanas līdzekļa lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vai sēnēm vienu vai vairākus šādus makroelementus:
primāros makroelementus: slāpekli (N), fosforu (P) vai kāliju (K),
sekundāros makroelementus: kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na) vai sēru (S).
2. Nevēlamie piemaisījumi neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd):
i)
ja neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs nesasniedz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta: 3 mg uz kg sausnas, vai
ii)
ja neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs ir 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta vai vairāk (“fosfāta mēslošanas līdzeklis”): 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
d) |
niķelis (Ni): 100 mg uz kg sausnas, |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, |
f) |
arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas, |
g) |
biurets (C2H5N3O2): 12 g uz kg sausnas, |
h) |
perhlorāts (ClO4-): 50 mg uz kg sausnas. |
3. Vara (Cu) saturs neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 600 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 1 500 mg uz kg sausnas. Tomēr šīs robežvērtības nepiemēro, ja varš (Cu) vai cinks (Zn) ir pievienots neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim ar nolūku, lai koriģētu mikroelementu trūkumu augsnē, un ir deklarēts saskaņā ar III pielikumu.
PFC 1(C)(I)(a): CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
Ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis ir cietā veidā.
PFC 1(C)(I)(a)(i): VIENKĀRŠS CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Vienkāršam cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:
tikai viens makroelements: slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), vai
tikai viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)) un viens vai vairāki sekundārie makroelementi (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)).
2. Ja vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na) vai sēru (S)), minētā makroelementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 10 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 12 masas %,
kopējais kālija oksīds (K2O) – 6 masas %,
kopējais magnija oksīds (MgO) – 5 masas %,
kopējais kalcija oksīds (CaO) – 9 masas %,
kopējais sēra trioksīds (SO3) – 10 masas %, vai
kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas.
Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.
Ja vienkāršs ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K)) un vienu vai vairākus deklarētos sekundāros makroelementus (kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na) vai sēru (S)):
minētā primārā makroelementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 3 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 3 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 3 masas %;
minētā vai minēto sekundāro makroelementu saturs ir vismaz šāds:
kopējais magnija oksīds (MgO) – 1,5 masas %,
kopējais kalcija oksīds (CaO) – 1,5 masas %,
kopējais sēra trioksīds (SO3) – 1,5 masas %, vai
kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas %.
Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.
Visu deklarēto primāro un sekundāro makroelementu saturu summa ir vismaz 18 masas %.
PFC 1(C)(I)(a)(ii): SALIKTS CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Saliktam cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:
vairāk nekā viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)), vai
vairāk nekā viens sekundārais makroelements (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), bet nav primāro makroelementu (slāpekļa (N), fosfora (P), kālija (K)).
2. Salikts ciets neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības makroelementiem vismaz šādos saturos:
kopējais slāpeklis (N) – 3 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 3 masas %,
kopējais kālija oksīds (K2O) – 3 masas %,
kopējais magnija oksīds (MgO) – 1,5 masas %,
kopējais kalcija oksīds (CaO) – 1,5 masas %,
kopējais sēra trioksīds (SO3) – 1,5 masas %, vai
kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas %.
Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.
Visu deklarēto barības makroelementu saturu summa ir vismaz 18 masas %.
PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A): VIENKĀRŠS VAI SALIKTS CIETS NEORGANISKS AMONIJA NITRĀTA MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS AR AUGSTU SLĀPEKĻA SATURU
1. Vienkāršs vai salikts ciets neorganisks amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklis ar augstu slāpekļa saturu ir mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir amonija nitrāts (NH4NO3) un kurā amonija nitrāta (NH4NO3) dēļ slāpekļa (N) saturs ir vismaz 28 masas %.
2. Jebkura cita viela, kas nav amonija nitrāts (NH4NO3), attiecībā pret amonija nitrātu (NH4NO3) ir inerta.
3. Vienkāršu vai saliktu cietu neorganisku amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekli ar augstu slāpekļa saturu galalietotājam dara pieejamu tikai iepakotā veidā. Iepakojums ir aizdarīts tā vai ar tādu ierīci, lai aizdare, aizdares plomba vai pats iepakojums atverot tiktu neatgriezeniski sabojāti. Var izmantot maisus ar ventili.
4. Vienkārša vai salikta cieta neorganiska amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu eļļas uzsūkšanas apjoms pēc diviem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma II daļas A1 moduļa 4.1. punktā, nedrīkst pārsniegt 4 masas %.
5. Vienkārša vai salikta cieta neorganiska amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu detonācijnoturība ir tāda, ka:
viens vai vairāki balstošie svina cilindri deformējas par mazāk nekā 5 %.
6. Viegli uzliesmojošs materiāls, ko mēra kā oglekli (C), masas % nedrīkst pārsniegt:
7. Vienkārša vai salikta cieta neorganiska amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu 10 g šķīdumam 100 mililitros ūdens ir jābūt ar pH vērtību vismaz 4,5.
8. Ne vairāk kā 5 masas % iet caur sietu ar 1 mm aci, un ne vairāk kā 3 masas % iet caur sietu ar 0,5 mm aci.
9. Vara (Cu) saturs nepārsniedz 10 mg/kg, un hlora (Cl) saturs nepārsniedz 200 mg/kg.
PFC 1(C)(I)(b): ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
Šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis ir šķidrā veidā.
PFC 1(C)(I)(b)(i): VIENKĀRŠS ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Vienkāršam šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:
tikai viens makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), vai
tikai viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)) un viens vai vairāki sekundārie makroelementi (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)).
2. Ja vienkāršs šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na), sēru (S)), minētā makroelementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 5 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 5 masas %,
kopējais kālija oksīds (K2O) – 3 masas %,
kopējais magnija oksīds (MgO) – 2 masas %,
kopējais kalcija oksīds (CaO) – 6 masas %,
kopējais sēra trioksīds (SO3) – 5 masas %, vai
kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 1 masas %.
Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 40 masas %.
Ja vienkāršs šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu deklarēto primāro makroelementu (slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K)) un vienu vai vairākus deklarētos sekundāros makroelementus (kalciju (Ca), magniju (Mg), nātriju (Na), sēru (S)):
minētā primārā makroelementa saturs ir vismaz šāds:
kopējais slāpeklis (N) – 1,5 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1,5 masas %, vai
kopējais kālija oksīds (K2O) – 1,5 masas %; un
minētā vai minēto sekundāro makroelementu saturs ir vismaz šāds:
kopējais magnija oksīds (MgO) – 0,75 masas %,
kopējais kalcija oksīds (CaO) – 0,75 masas %,
kopējais sēra trioksīds (SO3) – 0,75 masas %, vai
kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 0,5 masas %.
Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 20 masas %.
Visu deklarēto primāro un sekundāro makroelementu saturu summa ir vismaz 7 masas %.
PFC 1(C)(I)(b)(ii): SALIKTS ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Saliktam šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir:
vairāk nekā viens primārais makroelements (slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K)), vai
vairāk nekā viens sekundārais makroelements (kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na), sērs (S)), bet nav primāro makroelementu (slāpekļa (N), fosfora (P), kālija (K)).
2. Salikts šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem vismaz šādos saturos:
kopējais slāpeklis (N) – 1,5 masas %,
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) – 1,5 masas %,
kopējais kālija oksīds (K2O) – 1,5 masas %,
kopējais magnija oksīds (MgO) – 0,75 masas %,
kopējais kalcija oksīds (CaO) – 0,75 masas %,
kopējais sēra trioksīds (SO3) – 0,75 masas %, vai
kopējais nātrija oksīds (Na2O) – 0,5 masas %.
Tomēr kopējais nātrija oksīda (Na2O) saturs nepārsniedz 20 masas %.
Visu deklarēto barības elementu saturu summa ir vismaz 7 masas %.
PFC 1(C)(II): NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis ir neorganisks mēslošanas līdzeklis, kurš nav neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis un kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vai sēnēm vienu vai vairākus šādus barības mikroelementus: boru (B), kobaltu (Co), varu (Cu), dzelzi (Fe), mangānu (Mn), molibdēnu (Mo) vai cinku (Zn).
2. Neorganisku mikroelementu mēslošanas līdzekli galalietotājam dara pieejamu tikai iepakotā veidā.
3. Nevēlamie piemaisījumi neorganiskā mikroelementu mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
Nevēlamais piemaisījums |
Nevēlamo piemaisījumu robežvērtības, izteiktas mg, attiecībā pret kopējo mikroelementu saturu, kas izteikts kg (mg/kg no kopējā mikroelementu satura, kas ir bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn)) |
Arsēns (As) |
1 000 |
Kadmijs (Cd) |
200 |
Svins (Pb) |
600 |
Dzīvsudrabs (Hg) |
100 |
Niķelis (Ni) |
2 000 |
PFC 1(C)(II)(a): VIENKĀRŠS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Vienkāršam neorganiskam mikroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības mikroelements.
2. Vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis pieder vienai no šajā tabulā iekļautajām tipoloģijām un atbilst atbilstošajam aprakstam un minimālā mikroelementu satura prasībām:
Tipoloģija |
Apraksts |
Minimālais barības mikroelementu saturs |
Mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzeklis |
Ķīmiski iegūts vienkāršs ciets neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kura galvenā sastāvdaļa ir jonu minerālsāls |
10 masas % mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzekļa ir mikroelements |
Mikroelementu oksīda vai hidroksīda mēslošanas līdzeklis |
Ķīmiski iegūts vienkāršs ciets neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kura galvenā sastāvdaļa ir oksīds vai hidroksīds |
10 masas % mikroelementu oksīda vai hidroksīda mēslošanas līdzekļa ir mikroelements |
Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir mikroelementi |
Vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā ir apvienots mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzeklis ar vienu vai vairākiem citiem mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzekļiem, un/vai vienu mikroelementu helātu |
5 masas % mēslošanas līdzekļa, kura pamatā ir mikroelementi, ir mikroelements |
Mikroelementu šķīdumveida mēslošanas līdzeklis |
Dažādu formu vienkārša neorganiska mikroelementu mēslošanas līdzekļa ūdensšķīdums |
2 masas % mikroelementu šķīdumveida mēslošanas līdzekļa ir ūdenī šķīstošs mikroelements |
Mikroelementu suspensijveida mēslošanas līdzeklis |
Vienkārša neorganiska mikroelementu mēslošanas līdzekļa suspensija dažādās formās |
2 masas % mikroelementu suspensijveida mēslošanas līdzekļa ir mikroelements |
Helatēts mikroelementu mēslošanas līdzeklis |
Ūdenī šķīstošs vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar helātu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām |
— 5 masas % helatētā mikroelementu mēslošanas līdzeklī ir ūdenī šķīstošs mikroelements, un — vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mikroelementa ir helatēti ar helātu veidotāju, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām |
UVCB (1) mikroelementu helāti |
Ūdenī šķīstošs vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar helātu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām |
— 5 masas % UVCB mikroelementu helātos ir ūdenī šķīstošs mikroelements un vismaz 80 % no ūdenī šķīstošajiem mikroelementiem ir helatēti (helātu frakcija), un vismaz 50 % no ūdenī šķīstošajiem mikroelementiem ir helatēti ar konkrētiem helātu veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām |
Kompleksēts mikroelementu mēslošanas līdzeklis |
Ūdenī šķīstošs vienkāršs neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar kompleksu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām |
— 5 masas % kompleksētā mikroelementu mēslošanas līdzeklī ir ūdenī šķīstošs mikroelements, un — vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mikroelementa ir kompleksēti ar kompleksu veidotāju, kas atbilst II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” prasībām |
(1)
UVCB: viela, kuras sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kura ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģisks materiāls. |
PFC 1(C)(II)(b): SALIKTS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Saliktam neorganiskam mikroelementu mēslošanas līdzeklim deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens mikroelements.
2. Saliktā neorganiskā mikroelementu mēslošanas līdzeklī visu deklarēto barības mikroelementu saturu summa ir vismaz:
2 masas % mēslošanas līdzekļiem šķidrā veidā;
5 masas % mēslošanas līdzekļiem cietā veidā.
PFC 2: KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS
1. Kaļķošanas materiāls ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir koriģēt augsnes skābumu.
Kaļķošanas materiāls satur barības elementu kalcija (Ca) vai magnija (Mg) oksīdus, hidroksīdus, karbonātus vai silikātus.
2. Nevēlamie piemaisījumi kaļķošanas materiālā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd): 2 mg uz kg sausnas, |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
d) |
niķelis (Ni): 90 mg uz kg sausnas, |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, |
f) |
arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas. |
3. Vara (Cu) saturs kaļķošanas materiālā nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs kaļķošanas materiālā nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.
4. Ievēro atbilstību šādiem parametriem, kas noteikti, balstoties uz kaļķošanas materiāla masu:
minimālais neitralizācijas skaitlis: 15 (ekvivalents CaO) vai 9 (ekvivalents HO-),
minimālā reaģētspēja: 10 % (sālsskābes tests) vai 50 % pēc 6 mēnešiem (inkubācijas tests), un
minimālais grauda izmērs: vismaz 70 % < 1 mm, izņemot dedzinātos kaļķus, granulēto kaļķošanas materiālu un krītu (vismaz 70 % kaļķošanas materiāla iet caur sietu ar 1 mm aci).
PFC 3: AUGSNES IELABOTĀJS
Augsnes ielabotājs ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir uzturēt, uzlabot vai aizsargāt tādas augsnes fizikālās vai ķīmiskās īpašības, struktūru vai bioloģisko aktivitāti, kurai tas ir pievienots.
PFC 3(A): ORGANISKS AUGSNES IELABOTĀJS
1. Organisks augsnes ielabotājs sastāv no materiāla, no kura 95 % ir tikai bioloģiska izcelsme.
Organiskajā augsnes ielabotājā var būt kūdra, leonardīts un lignīts, bet ne cits materiāls, kas ir fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.
2. Nevēlamie piemaisījumi organiskajā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd): 2 mg uz kg sausnas, |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
d) |
niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas, |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, un |
f) |
neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas. |
3. Vara (Cu) saturs organiskajā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs organiskajā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.
4. Organiskajā augsnes ielabotājā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
5. Organiskajā augsnes ielabotājā sausnas saturs ir 20 % vai vairāk.
6. Organiskā oglekļa (Corg) saturs organiskajā augsnes ielabotājā ir vismaz 7,5 masas %.
PFC 3(B): NEORGANISKS AUGSNES IELABOTĀJS
1. Neorganisks augsnes ielabotājs ir augsnes ielabotājs, kas nav organisks augsnes ielabotājs.
2. Nevēlamie piemaisījumi neorganiskā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas, |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
d) |
niķelis (Ni): 100 mg uz kg sausnas, |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, |
f) |
neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas. |
3. Vara (Cu) saturs neorganiskā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 300 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs neorganiskā augsnes ielabotājā nedrīkst pārsniegt 800 mg uz kg sausnas.
4. Neorganiskā augsnes ielabotājā, kas satur vairāk nekā 1 masas % organiskā oglekļa (Corg), patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
PFC 4: AUGU AUGŠANAS SUBSTRĀTS
1. Augu augšanas substrāts ir ES mēslošanas līdzeklis, kas nav augsne in situ un kura uzdevums ir kalpot par materiālu, kurā audzē augus vai sēnes.
Pie augiem šā punkta nozīmē pieder aļģes.
2. Nevēlamie piemaisījumi augu augšanas substrātā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas, |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
d) |
niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas, |
e) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, un |
f) |
neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas. |
2.a Atkāpjoties no 2. punkta d) apakšpunkta, niķeļa (Ni) robežvērtību augu augšanas substrātā, kas sastāv tikai no minerāliem komponentiem un tiek piedāvāts profesionālai lietošanai dārzkopībā, zaļajos jumtos vai zaļajās sienās, piemēro bioloģiski pieejamajam nevēlamo piemaisījumu saturam.
3. Vara (Cu) saturs augu augšanas substrātā nedrīkst pārsniegt 200 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs augu augšanas substrātā nedrīkst pārsniegt 500 mg uz kg sausnas.
4. Augu augšanas substrātā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
PFC 5: INHIBITORS
Inhibitors ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir uzlabot tā mēslošanas līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus, kurš nodrošina augiem barības elementus, aizkavējot vai apturot mikroorganismu vai fermentu konkrētu grupu aktivitāti.
PFC 5(A): NITRIFIKĀCIJAS INHIBITORS
1. Nitrifikācijas inhibitors inhibē amonjaka slāpekļa (NH3-N) bioloģisko oksidāciju par nitrītu slāpekli (NO2-), tādējādi palēninot nitrātu slāpekļa (NO3-) veidošanos.
2. Amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātrumu mēra, ņemot vērā:
amonjaka slāpekļa (NH3-N) izzušanu, vai
nitrītu slāpekļa (NO2-) un nitrātu slāpekļa (NO3-) veidošanās summu attiecībā pret laiku.
Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram nitrifikācijas inhibitors nav pievienots, augsnes paraugā, kuram pievienots nitrifikācijas inhibitors, uzrāda amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas ar ticamības pakāpi 95 %.
PFC 5(B): DENITRIFIKĀCIJAS INHIBITORS
1. Denitrifikācijas inhibitors inhibē slāpekļa oksīda (N2O) veidošanos, palēninot vai bloķējot nitrāta (NO3) konversiju dislāpeklī (N2), neietekmējot kategorijā “PFC 5(A)” aprakstīto nitrifikācijas procesu.
2. Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram denitrifikācijas inhibitors nav pievienots, in-vitro tests, kas satur denitrifikācijas inhibitoru, uzrāda slāpekļa oksīda (N2O) izdalīšanās ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas ar ticamības pakāpi 95 %.
PFC 5(C): UREĀZES INHIBITORS
1. Ureāzes inhibitors inhibē ureāzes fermenta hidrolītisko ietekmi uz urīnvielu (CH4N2O), un tā galvenais lietošanas nolūks ir samazināt amonjaka izgarošanu.
2. Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram ureāzes inhibitors nav pievienots, in-vitro tests, kas satur ureāzes inhibitoru, uzrāda urīnvielas (CH4N2O) hidrolīzes ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas ar ticamības pakāpi 95 %.
PFC 6: AUGU BIOSTIMULATORS
1. Augu biostimulators ir ES mēslošanas līdzeklis, kura funkcija ir stimulēt augu barošanās procesus neatkarīgi no mēslošanas līdzekļa barības elementu satura – ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga vai auga rizosfēras raksturlielumiem:
barības elementu izmantošanas efektivitāti,
noturību pret abiotisko stresu,
kvalitatīvās īpašības, vai
saistīto barības elementu pieejamību augsnē vai rizosfērā.
2. Nevēlamie piemaisījumi augu biostimulatorā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
a) |
kadmijs (Cd): 1,5 mg uz kg sausnas, |
b) |
sešvērtīgais hroms (Cr VI): 2 mg uz kg sausnas, |
c) |
svins (Pb): 120 mg uz kg sausnas, |
d) |
dzīvsudrabs (Hg): 1 mg uz kg sausnas, |
e) |
niķelis (Ni): 50 mg uz kg sausnas, un |
f) |
neorganiskais arsēns (As): 40 mg uz kg sausnas. |
3. Vara (Cu) saturs augu biostimulatorā nedrīkst pārsniegt 600 mg uz kg sausnas, un cinka (Zn) saturs augu biostimulatorā nedrīkst pārsniegt 1 500 mg uz kg sausnas.
4. Augu biostimulatoram ir tāda iedarbība, kā norādīts etiķetē attiecībā uz tajā norādītajiem augiem.
PFC 6(A): MIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS
1. Mikrobiāls augu biostimulators sastāv no mikroorganisma vai mikroorganismu kopas, kas minēta II pielikuma II daļas “CMC 7”.
2. Mikrobiālā augu biostimulatorā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Mikroorganismi/to toksīni, metabolīti |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
|
N |
c |
||
Salmonella spp. |
5 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli |
5 |
0 |
Nav uz 1 g vai 1 ml |
Listeria monocytogenes |
5 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Vibrio spp. |
5 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Shigella spp. |
5 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Staphylococcus aureus |
5 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Enterococcaceae |
5 |
2 |
10 KVV/g |
Anaerobo mikroorganismu skaits, ja vien mikrobiālais augu biostimulators nav aeroba baktērija |
5 |
2 |
105 KVV/g vai ml |
Rauga un pelējuma sēnīšu skaits, ja vien mikrobiālais augu biostimulators nav sēnīte |
5 |
2 |
1 000 KVV/g vai ml |
kur:
n |
= |
paraugu veidojošo vienību skaits; |
c |
= |
parauga vienības, kuru vērtības pārsniedz noteikto robežvērtību. |
3. Ja mikrobiāls augu biostimulators ir šķidrā veidā, augu biostimulatora pH vērtība ir optimāla mikroorganismiem, ko tas satur, un augiem.
PFC 6(B): NEMIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS
1. Nemikrobiāls augu biostimulators ir augu biostimulators, kas nav mikrobiāls augu biostimulators.
2. Nemikrobiālā augu stimulatorā patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
PFC 7: MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MAISĪJUMS
1. Mēslošanas līdzekļu maisījums ir ES mēslošanas līdzeklis, ko veido divi vai vairāki PFC 1. līdz PFC 6. kategorijas ES mēslošanas līdzekļi, kurā katra šo maisījumu veidojošā ES mēslošanas līdzekļa atbilstība šīs regulas prasībām ir pierādīta saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūru, kas piemērojama attiecīgajam tā sastāvā esošajam ES mēslošanas līdzeklim.
2. Maisījums nemaina neviena tā sastāvā esošā ES mēslošanas līdzekļa īpašības un nedrīkst radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi saprātīgi paredzamos mēslošanas līdzekļu maisījuma glabāšanas vai lietošanas apstākļos.
2a. Maisījuma inhibitoru savienojums ir tādā koncentrācijā, kas ir tādā koncentrācijas diapazonā, kas nodrošina ātruma samazinājuma sasniegšanu apstākļos, kas minēti šā pielikuma II daļas kategorijā “PFC 5” un attiecīgi II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 4. punktā, maisījuma līmenī.
3. ►M6 Maisījuma ražotājs novērtē maisījuma atbilstību prasībām, kas izklāstītas šīs PFC 1., 2. un 2.a punktā, nodrošina maisījuma atbilstību marķēšanas prasībām, kas noteiktas III pielikumā, un saskaņā ar šīs regulas 16. panta 4. punktu uzņemas atbildību par maisījuma atbilstību šīs regulas prasībām: ◄
sagatavojot mēslošanas līdzekļu maisījuma ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu, un
savā rīcībā turot ES atbilstības deklarāciju par katru maisījuma sastāvā esošo ES mēslošanas līdzekli.
4. Ekonomikas dalībnieki, kuri dara tirgū pieejamus mēslošanas līdzekļu maisījumus, attiecībā uz ES atbilstības deklarāciju par katru sastāvā esošo ES mēslošanas līdzekli, kā arī to maisījumu ievēro šādus šīs regulas noteikumus:
6. panta 3. punktu (ražotāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);
7. panta 2. punkta a) apakšpunktu (pilnvaroto pārstāvju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);
8. panta 8. punktu (importētāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm).
II PIELIKUMS
Komponentmateriālu kategorijas (CMC)
ES mēslošanas līdzeklis sastāv tikai no tādiem komponentmateriāliem, kuri atbilst prasībām attiecībā uz vienu vai vairākām šajā pielikumā uzskaitītajām CMC.
Komponentmateriāli un to ražošanā izmantotie ielaidmateriāli nevienu no vielām, attiecībā uz kurām I pielikumā ir norādītas maksimālās robežvērtības, nesatur tādos daudzumos, kuri apdraudētu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību minētā pielikuma piemērojamajām prasībām.
I DAĻA
CMC APZĪMĒJUMI
CMC 1: materiāli, kas ir neapstrādātas vielas un maisījumi
CMC 2: augi, augu daļas vai augu ekstrakti
CMC 3: komposts
CMC 4: svaigs kultūraugu digestāts
CMC 5: digestāts, kas nav svaigs kultūraugu digestāts
CMC 6: pārtikas rūpniecības blakusprodukti
CMC 7: mikroorganismi
CMC 8: barības elementu polimēri
CMC 9: polimēri, kas nav barības elementu polimēri
CMC 10: atvasināti produkti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē
CMC 11: blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē
CMC 12: izgulsnētie fosfāti un to atvasinājumi
CMC 13: termiski oksidēti materiāli un to atvasinājumi
CMC 14: pirolīzē un gazifikācijā iegūti materiāli
CMC 15: atgūti augstas tīrības materiāli
II DAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CMC
Šajā daļā definēti komponentmateriāli; ES mēslošanas līdzekļi sastāv tikai no tiem.
CMC 1: MATERIĀLI, KAS IR NEAPSTRĀDĀTAS VIELAS UN MAISĪJUMI
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt vielas un maisījumus, izņemot ( 4 ):
atkritumus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē;
vielas vai maisījumus, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu;
vielas, kas izveidotas no prekursoriem, kas vairs nav atkritumi vienā vai vairākās dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts pasākumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu; vai maisījumi, kuru sastāvā ir šādas vielas,
blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē,
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē,
polimērus, ja vien tie nav:
kompostu, ►M2 vai ◄
digestātu,
izgulsnētos fosfātus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē,
termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, ►M5 vai ◄
pirolīzē un gazifikācijā iegūtus materiālus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē ►M5 , vai ◄
amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts vai kalcija oksīds, ko atgūst no atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē.
2. Visas vielas, kas atsevišķi vai maisījumā, izņemot polimērus, iestrādātas ES mēslošanas līdzeklī, ir reģistrētas, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1907/2006 ( 5 ), ar dokumentāciju, kas satur:
Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju;
ķīmiskās drošības pārskatu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantu, attiecībā uz tā lietošanu mēslošanas līdzeklī,
ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no atbrīvojumiem no pienākuma reģistrēt, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 IV pielikumā vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā (tikai attiecībā uz magniju).
3. Ja ar kādu vielu vai vienu no vielām maisījumā ir paredzēts veicināt ES mēslošanas līdzekļa mikroelementu ilglaika pieejamību augiem, minētā viela ir vai nu helātu veidotājs vai kompleksu veidotājs, un piemēro šādus noteikumus:
helātu veidotājs ir organiska viela, kuras sastāvā ir molekula:
kurai ir divas vai vairākas vietas, kas atdod elektronu pārus centrālās pozīcijas pārejas metāla (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), magnija (Mg), kalcija (Ca) vai kobalta (Co)) katjonam, un
kura ir pietiekami liela, lai veidotu piecu vai sešu locekļu cikla struktūru.
ES mēslošanas līdzeklis vismaz 3 dienas saglabā stabilitāti šķīdumā, kura pH ietilpst diapazonā, kas deklarēts par tādu, kurš garantē pieņemamu stabilitāti.
kompleksu veidotājs ir organiska viela, kas veido plakanu vai telpisku struktūru ar vienvērtīgu, divvērtīgu vai trīsvērtīgu pārejas metāla (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) vai kobalta (Co)) katjonu.
ES mēslošanas līdzeklis saglabā stabilitāti ūdens šķīdumā ar pH 6 un 7 vismaz vienu dienu.
4. Ja ar kādu vielu vai vienu no vielām maisījumā ir paredzēts uzlabot ES mēslošanas līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus, aizkavējot vai apturot kādu specifisku mikroorganismu vai fermentu grupu aktivitāti, minētā viela ir nitrifikācijas, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojums, un piemēro šādus noteikumus:
Nitrifikācijas inhibitoru savienojumi inhibē ES mēslošanas līdzekļos esošā amonjaka slāpekļa (NH3-N) bioloģisko oksidāciju par nitrītu slāpekli (NO2 -), tādējādi palēninot nitrātu slāpekļa (NO3 -) veidošanos.
Amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātrumu mēra, ņemot vērā vienu no šiem:
amonjaka slāpekļa (NH3-N) izzušanu,
nitrītu slāpekļa (NO2 -) un nitrātu slāpekļa (NO3 -) veidošanās summu attiecībā pret laiku.
Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram nitrifikācijas inhibitoru savienojums nav pievienots, augsnes paraugs, kuram pievienots nitrifikācijas inhibitoru savienojums, uzrāda amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas, ar ticamības pakāpi 95 %.
Nitrifikācijas inhibitoru savienojums ES mēslošanas līdzeklī ir tādā koncentrācijā, kas nodrošina šādas samazināšanas sasniegšanu.
Vismaz 50 % no kopējā slāpekļa (N) satura ES mēslošanas līdzeklī slāpeklis (N) ir no amonija (NH4 +) un urīnvielas (CH4N2O).
denitrifikācijas inhibitoru savienojums inhibē ES mēslošanas līdzekļos esošā slāpekļa oksīda (N2O) veidošanos, palēninot vai bloķējot nitrātu slāpekļa (NO3 -)- pārvēršanos dislāpeklī (N2), neietekmējot PFC 5(A) aprakstīto nitrifikācijas procesu.
Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram denitrifikācijas inhibitoru savienojums nav pievienots, in-vitro tests, kas satur denitrifikācijas inhibitoru savienojumu, uzrāda slāpekļa oksīda (N2O) izdalīšanās ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas, ar ticamības pakāpi 95 %.
Denitrifikācijas inhibitoru savienojums ES mēslošanas līdzeklī ir tādā koncentrācijā, kas nodrošina šādas samazināšanas sasniegšanu.
ureāzes inhibitoru savienojums inhibē ES mēslošanas līdzekļos esošā ureāzes fermenta hidrolītisko ietekmi uz urīnvielu (CH4N2O), un tā galvenais lietošanas nolūks ir samazināt amonjaka izgarošanu.
Salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram ureāzes inhibitoru savienojums nav pievienots, in-vitro tests, kas satur ureāzes inhibitoru savienojumu, uzrāda urīnvielas (CH4N2O) hidrolīzes ātruma samazinājumu par 20 %, balstoties uz analīzi, kas veikta 14 dienas pēc lietošanas, ar ticamības pakāpi 95 %.
Ureāzes inhibitoru savienojums ES mēslošanas līdzeklī ir tādā koncentrācijā, kas nodrošina šādas samazināšanas sasniegšanu.
Vismaz 50 % no kopējā slāpekļa (N) satura ES mēslošanas līdzeklī slāpeklis (N) ir no urīnvielas (CH4N2O).
CMC 2: AUGI, AUGU DAĻAS VAI AUGU EKSTRAKTI
ES mēslošanas līdzeklis var saturēt augus, augu daļas vai augu ekstraktus, kuriem nav veikta nekāda pārstrāde, izņemot griešanu, malšanu, kulšanu, kāšanu, sijāšanu, centrifugēšanu, presēšanu, žāvēšanu, saldēšanu, sublimēto žāvēšanu, ekstrahēšanu ar ūdeni vai ekstrahēšanu ar virskritisku CO2, vai kuriem nav veikta šķiedru veidošana temperatūrā, kas nepārsniedz 100 °C, un kuriem nav pievienotas nekādas piedevas, izņemot ūdeni.
Pie augiem šā punkta nozīmē pieder sēnes un aļģes, bet nepieder zilaļģes (cyanobacteria).
CMC 3: KOMPOSTS
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt kompostu, kas iegūts aerobās kompostēšanās procesā, kurā izmantots tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:
bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;
▼M1 —————
dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot:
no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus;
notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas; un
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.
kompostēšanās piedevas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu kompostēšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka:
piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai un
visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai
1.a Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt kompostu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 32. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem iegūts, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem aerobi kompostējot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka:
ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu; un
ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.
2. Kompostēšanās notiek ražotnē:
kurā ražošanas līnijas 1. un 1.a punktā minēto ielaidmateriālu apstrādei ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām tādu ielaidmateriālu apstrādei, kas 1. un 1.a punktā nav minēti; un
kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.
3. Aerobā kompostēšanās ir kontrolēta pārsvarā aeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas bioloģiski radīta karstuma rezultātā ļauj veidoties temperatūrām, kuras ir piemērotas termofilajām baktērijām. Visas daļas katrā partijā vai nu regulāri un pamatīgi pārvieto un apgroza, vai pakļauj piespiedventilācijai, lai nodrošinātu materiālam nepieciešamo higiēniskumu un homogenitāti. Kompostēšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:
4. Komposts satur:
ne vairāk kā 6 mg PAO16 ( 7 ) uz kg sausnas;
uz kg sausnas ne vairāk kā 3 g makroskopisku piemaisījumu virs 2 mm jebkurā no šādām formām: stikls, metāls vai plastmasa; un
uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g b) apakšpunktā minēto makroskopisko piemaisījumu summas.
No 2026. gada 16. jūlija plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, klātbūtne b) apakšpunktā minētajā maksimālajā robežvērtībā ir ne vairāk kā 2,5 g uz kg sausnas. Līdz 2029. gada 16. jūlijam plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, robežvērtību 2,5 g uz kg sausnas novērtē atkārtoti, lai ņemtu vērā bioatkritumu dalītajā savākšanā gūtos panākumus.
5. Komposts atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem:
skābekļa absorbcijas ātrums:
paškaršanas faktors:
CMC 4: SVAIGS KULTŪRAUGU DIGESTĀTS
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas iegūts anaerobās noārdīšanās procesā, kurā izmantots tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:
augi vai augu daļas, ko audzē biogāzes ražošanai. Pie augiem šā punkta nozīmē pieder aļģes, bet nepieder zilaļģes (cyanobacteria);
noārdīšanās piedevas, kuras vajadzīgas, lai uzlabotu noārdīšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka:
piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai un
visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai
jebkurš a) apakšpunktā norādītais materiāls, kas noārdījies jau iepriekš.
2. Anaerobā noārdīšanās notiek ražotnē:
kurā ražošanas līnijas 1. punktā minēto ielaidmateriālu apstrādei ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām tādu ielaidmateriālu apstrādei, kas nav minēti 1. punktā, un
kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.
3. Anaerobā noārdīšanās ir kontrolēta pārsvarā anaeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas notiek mezofilajām un termofilajām baktērijām piemērotās temperatūrās. Visas daļas katrā partijā regulāri un pamatīgi pārvieto un apgroza, lai nodrošinātu materiālam nepieciešamo higiēniskumu un homogenitāti. Noārdīšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:
termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C vismaz 24 stundas, kam seko hidrauliskās aiztures laiks vismaz 20 dienas;
termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 ( 8 ) V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā;
termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C, kam seko kompostēšanās pie:
mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā; vai
mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C, kam seko kompostēšanās pie:
3.a. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt cietu vai šķidru frakciju, kas iegūta, mehāniski atdalot digestātu, kurš atbilst 1.–3. punktam.
3.b. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam, vai frakciju, kas atbilst 3.a punktam un no kuras pilnībā vai daļēji ir atdalīts šķīstošais amonijs un/vai fosfāts, lai atgūtu slāpekli un/vai fosforu, bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.
3.c. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam vai 3.b punktam, kā arī 3.a punktam atbilstošu frakciju, kam veikta tikai fiziska apstrāde ūdens atdalīšanai bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.
3.d. Piedevas, kas nepieciešamas digestāta vai frakcijas pēcapstrādes procesā saskaņā ar 3.a, 3.b un 3.c punktu, var izmantot, ja:
piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai;
katrā procesā vajadzīgo piedevu koncentrācija nepārsniedz 5 % no attiecīgajā procesā izmantotā digestāta vai frakcijas svara.
4. ►M6 3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem: ◄
skābekļa absorbcijas ātrums:
atliku biogāzes veidošanās potenciāls:
CMC 5: DIGESTĀTS, KAS NAV SVAIGS KULTŪRAUGU DIGESTĀTS
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas iegūts anaerobās noārdīšanās procesā, kurā izmantots tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:
bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;
▼M1 —————
dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot:
no jauktiem sadzīves atkritumiem iegūtus materiālus;
notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas; un
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.
noārdīšanās piedevas, kuras nepieciešamas, lai uzlabotu noārdīšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka:
piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai un
visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai
1.a Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt digestātu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 32. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem iegūts, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem anaerobi digestējot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka:
ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu; un
ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.
2. Anaerobā noārdīšanās notiek ražotnē:
kurā ražošanas līnijas 1. un 1.a punktā minēto ielaidmateriālu apstrādei ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām tādu ielaidmateriālu apstrādei, kas 1. un 1.a punktā nav minēti, un
kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.
3. Anaerobā noārdīšanās ir kontrolēta pārsvarā anaeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas notiek mezofilajām un termofilajām baktērijām piemērotās temperatūrās. Visas daļas katrā partijā regulāri un pamatīgi pārvieto un apgroza, lai nodrošinātu materiālam nepieciešamo higiēniskumu un homogenitāti. Noārdīšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:
termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C vismaz 24 stundas, kam seko hidrauliskās aiztures laiks vismaz 20 dienas;
termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā;
termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C, kam seko kompostēšanās pie:
mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācija, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā; vai
mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C, kam seko kompostēšanās pie:
3.a. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt cietu vai šķidru frakciju, kas iegūta, mehāniski atdalot digestātu, kurš atbilst 1.–3. punktam.
3.b. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam, vai frakciju, kas atbilst 3.a punktam un no kuras pilnībā vai daļēji ir atdalīts šķīstošais amonijs un/vai fosfāts, lai atgūtu slāpekli un/vai fosforu, bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.
3.c. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas atbilst 1.–3. punktam vai 3.b punktam, kā arī 3.a punktam atbilstošu frakciju, kam veikta tikai fiziska apstrāde ūdens atdalīšanai bez nodoma citādi pārveidot digestātu vai frakciju.
3.d. Piedevas, kas nepieciešamas digestāta vai frakcijas pēcapstrādes procesā saskaņā ar 3.a, 3.b un 3.c punktu, var izmantot, ja:
piedeva atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai;
katrā procesā vajadzīgo piedevu koncentrācija nepārsniedz 5 % no attiecīgajā procesā izmantotā digestāta vai frakcijas svara.
4. 3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija satur ne vairāk kā 6 mg PAH16 uz kg sausnas ( 10 ).
5. ►M6 3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija satur: ◄
uz kg sausnas ne vairāk kā 3 g makroskopisku piemaisījumu virs 2 mm jebkurā no šādām formām: stikls, metāls vai plastmasa; un
uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g 5. punkta a) apakšpunktā minēto makroskopisko piemaisījumu summas.
No 2026. gada 16. jūlija plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, klātbūtne 5. punkta a) apakšpunktā minētajā maksimālajā robežvērtībā ir ne vairāk kā 2,5 g uz kg sausnas. Līdz 2029. gada 16. jūlijam plastmasas veidojumu, kuru lielums pārsniedz 2 mm, robežvērtību 2,5 g uz kg sausnas novērtē atkārtoti, lai ņemtu vērā bioatkritumu dalītajā savākšanā gūtos panākumus.
6. ►M6 3.a, 3.b un 3.c punktā minētais digestāts vai frakcija atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem: ◄
skābekļa absorbcijas ātrums:
atliku biogāzes veidošanās potenciāls:
CMC 6: PĀRTIKAS RŪPNIECĪBAS BLAKUSPRODUKTI
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt komponentmateriālu, kas sastāv no vienas no šādām vielām:
pārtikas rūpniecības cukurfabriku filtrkaļķi, t. i., pārtikas pārstrādes rūpniecības materiāls, ko iegūst organiskā materiāla karbonizācijā, izmantojot vienīgi dabiskas izcelsmes dedzinātos kaļķus;
melase, t. i., viskozs blakusprodukts, ko iegūst, cukurniedres vai cukurbietes rafinējot par cukuru;
vināze, t. i., viskozs blakusprodukts, ko iegūst, melasi fermentācijas procesā pārveidojot par etanolu, askorbīnskābi vai citiem produktiem;
destilatoru graudi, t.i., blakusprodukti, kas rodas alkoholisko dzērienu ražošanā;
augi, augu daļas vai augu ekstrakti, kuriem veikta vienīgi termiska apstrāde vai termiska apstrāde papildus kategorijā “CMC 2” minētajām apstrādes metodēm; vai
kaļķi no dzeramā ūdens ražošanas, t.i., atliekas, kas dzeramā ūdens ražošanā izdalās no gruntsūdeņiem vai virszemes ūdeņiem un galvenokārt sastāv no kalcija karbonāta.
2. Visas vielas, kas ES mēslošanas līdzeklī ietvertas atsevišķi vai maisījumā, atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punkta prasībai.
CMC 7: MIKROORGANISMI
ES mēslošanas līdzeklis, kas pieder pie kategorijas “ PFC 6(A)”, var saturēt mikroorganismus, ieskaitot mirušus vai tukšas šūnas mikroorganismus, kā arī nekaitīgus atlieku elementus no substrāta, uz kā tie audzēti; turklāt:
Azotobacter spp. |
Mikorizas sēnītes |
Rhizobium spp. |
Azospirillum spp. |
CMC 8: BARĪBAS ELEMENTU POLIMĒRI
1. ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt polimērus, kas sastāv vienīgi no kategorijas “CMC 1” 1. un 2. punktā izklāstītiem kritērijiem atbilstošām monomērām vielām, ja polimerizācijas nolūks ir kontrolēt barības elementu izdalīšanos no vienas vai vairākām monomērām vielām.
2. Vismaz 60 % polimēru šķīst fosfāta buferšķīdumā ar pH 7,5 100°C temperatūrā.
3. Noārdīšanās galaprodukti ir vienīgi amonjaks (NH3), ūdens un oglekļa dioksīds (CO2).
4. Polimēri nesatur vairāk kā 600 ppm brīvā formaldehīda.
CMC 9: POLIMĒRI, KAS NAV BARĪBAS ELEMENTU POLIMĒRI
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt polimērus, kas nav barības elementu polimēri, tikai tad, ja polimēra lietošanas nolūks ir:
kontrolēt ūdens iespiešanos barības elementa daļiņās un tādējādi kontrolēt barības elementu izdalīšanos (tādā gadījumā šā polimēra parastais apzīmējums ir “apvalkotājviela”),
palielināt ES mēslošanas līdzekļa ūdensietilpību vai samitrināmību, vai
saistīt materiālu ES mēslošanas līdzeklī, kas pieder kategorijai “PFC 4”.
2. No 2026. gada 16. jūlija 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie polimēri atbilst bionoārdāmības kritērijiem, kas noteikti ar 42. panta 6. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem. Ja šādu kritēriju nav, ES mēslošanas līdzekļos, kas laisti tirgū pēc minētās dienas, tādi polimēri nedrīkst būt.
3. Attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem polimēriem saprātīgi paredzamos ES mēslošanas līdzekļa lietošanas apstākļos ne polimērs, ne tā noārdīšanās blakusprodukti neizraisa vispārēju nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku vai augu veselību vai vidi. Polimēram turpmāk norādītajā veidā veic augu augšanas akūtās toksicitātes testu, akūtās toksicitātes testu ar sliekām un nitrifikācijas inhibēšanās testu ar augsnes mikroorganismiem.
Augu augšanas akūtajā toksicitātes testā testēto sugu augu, kas audzēti testējamā materiāla iedarbībai pakļautā augsnē, dīgtspējas pakāpe un augu biomasa ir vairāk nekā 90 % no attiecīgajiem rādītājiem augsnē, kas nav tikusi pakļauta testējamā materiāla iedarbībai.
Rezultātus uzskata par derīgiem tikai tad, ja kontrolēs (t. i., augsnē, kas testējamo materiālu nesatur):
Akūtajā toksicitātes testā ar sliekām novērotā mirstība un izdzīvojušo slieku biomasa augsnē, kas pakļauta testējamā materiāla iedarbībai, salīdzinājumā ar attiecīgajiem rādītājiem augsnē, kas nav tikusi pakļauta testējamā materiāla iedarbībai, neatšķiras par vairāk kā 10 %. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja:
Nitrifikācijas inhibēšanās testā ar augsnes mikroorganismiem testējamā materiāla iedarbībai pakļautā augsnē nitrītu veidošanās ir vairāk nekā 90 % no attiecīgā rādītāja testējamā materiāla iedarbībai nepakļautā augsnē. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja variācija starp replicētiem kontrolparaugiem (augsni, kas testējamo materiālu nesatur) un testēšanas paraugiem ir mazāka nekā 20 %.
CMC 10: ATVASINĀTI PRODUKTI REGULAS (EK) NR. 1069/2009 NOZĪMĒ
ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, par kuriem saskaņā ar minēto regulu konstatēts, ka tie ir sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē; un tie ir uzskaitīti šajā tabulā un atbilst tajā izklāstītajiem noteikumiem ( 11 ):
CMC 11: BLAKUSPRODUKTI DIREKTĪVAS 2008/98/EK NOZĪMĒ
1. ES mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, izņemot ( 12 ):
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;
polimērus, ja vien tie nav:
kompostu; ►M2 vai ◄
digestātu;
izgulsnētos fosfātus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē;
termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē; ►M5 vai ◄
pirolīzē un gazifikācijā iegūtus materiālus, kas reģenerēti no atkritumiem vai ir blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē; ►M5 vai ◄
amonija sāļi, sulfāti, fosfāti, elementārais sērs, kalcija karbonāts vai kalcija oksīds, ko atgūst no atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē.
2. Blakusprodukti atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.
3. No 2022. gada 16. jūlija blakusprodukti atbilst kritērijiem, kuri noteikti ar 42. panta 7. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem. ES mēslošanas līdzekļos, kas laisti tirgū pēc minētās dienas, nedrīkst būt tādi 1. punktā minēti blakusprodukti, kas neatbilst šādam deleģētam aktam.
CMC 12: IZGULSNĒTIE FOSFĀTI UN TO ATVASINĀJUMI
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt izgulsnētos fosfātus, kas iegūti izgulsnēšanas procesā tikai no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem:
notekūdeņi un notekūdeņu dūņas no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
notekūdeņi un dūņas, kas radušies, pārstrādājot pārtiku, dzērienus, lolojumdzīvnieku barību, dzīvnieku barību vai piena produktus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, ja vien pārstrādes posmi nav saistīti ar saskari ar biocīdiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 ( 13 ) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, izņemot tos, kas noteikti kā minētās regulas V pielikuma 1. galvenās grupas 4. produkta veids;
bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas radušies, dalīti savācot bioatkritumus izcelsmes vietā, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
pārstrādes atlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK ( 14 ) 2. panta t) punkta nozīmē, kas radušies, ražojot bioetanolu un biodīzeļdegvielu, un iegūti no šā punkta b), c) un e) apakšpunktā minētajiem materiāliem;
dzīvi vai miruši organismi vai to daļas, kas nav pārstrādāti vai ir pārstrādāti tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūti no gaisa, izņemot ( 15 ):
vielas un maisījumi, izņemot (15) :
Turklāt izgulsnētos fosfātus iegūst, izgulsnējot tos no jebkura a) līdz f) apakšpunktā minētā ielaidmateriāla vai to kombinācijas, kas pārstrādāti ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar cietvielu-šķidruma frakcionēšanu, izmantojot bioloģiski noārdāmus polimērus, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, ar termisku hidrolīzi, anaerobo noārdīšanos vai kompostēšanu. Šādos procesos temperatūra nepaaugstinās virs 275 °C.
2. Izgulsnēšanas process notiek reaktorā kontrolētos apstākļos. Turklāt izmanto tikai tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.
Ražotnē, kurā notiek izgulsnēšana, pēc izgulsnēšanas procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.
3. Izgulsnētie fosfāti satur:
minimālais fosfora pentoksīda (P2O5) saturs ir 16 % no sausnas satura;
maksimālais organiskā oglekļa (Corg) saturs ir 3 % no sausnas satura;
uz kg sausnas ne vairāk kā 3 g makroskopisku piemaisījumu virs 2 mm jebkurā no šādām formām: organiska viela, stikls, akmens, metāls vai plastmasa;
uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g c) apakšpunktā minēto makroskopisko piemaisījumu summas.
4. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt izgulsnētu fosfātu atvasinājumus, kas ražoti vienā vai vairākos ķīmiskās ražošanas posmos, kuru laikā izgulsnētie fosfāti reaģē ar 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem materiāliem, ko patērē ķīmiskās pārstrādes procesā vai izmanto ķīmiskai pārstrādei.
Atvasinājumu ražošanas procesu veic tā, lai apzināti pārveidotu izgulsnēto fosfātu ķīmisko sastāvu.
5. Izgulsnētie fosfāti, ko izmanto atvasinājumos, atbilst 1., 2. un 3. punkta prasībām.
6. Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt izgulsnētus fosfātus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 32. panta 3. punktā minētajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem izgulsnējot no otrās vai trešās kategorijas materiāliem vai no tiem atvasinātiem produktiem, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:
ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;
ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.
ES mēslošanas līdzeklis var saturēt arī atvasinājumus no šādiem izgulsnētiem fosfātiem, kas iegūti saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
7. Ražotnē, kurā notiek izgulsnēšana, ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kurus atļauts izmantot izgulsnētajiem fosfātiem un to atvasinājumiem un kuri minēti 1., 4. un 6. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei.
8. Ja ES mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai (PFC), kas satur izgulsnētus fosfātus vai to atvasinājumus, vai abus vai no tiem sastāv, I pielikumā nav noteiktas prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, šie patogēni nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
9. Patogēni ES mēslošanas līdzeklī, kas satur no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem materiāliem iegūtus izgulsnētus fosfātus vai šādu izgulsnētu fosfātu atvasinājumus vai sastāv no tiem vai satur abus vai sastāv no abiem, nedrīkst pārsniegt šajā tabulā izklāstītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Clostridium perfringens |
5 |
5 |
0 |
100 KVV uz 1 g vai 1 ml |
Ascaris sp. dzīvotspējīgas oliņas |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts KVV, ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
10. 8. un 9. punktā noteiktās prasības, kā arī prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas tā ES mēslošanas līdzekļa attiecīgajā PFC, kurš sastāv tikai no izgulsnētiem fosfātiem vai to atvasinājumiem, vai abiem, nepiemēro, ja minētie izgulsnētie fosfāti vai visi izgulsnēšanas procesā izmantotie biogēnie ielaidmateriāli ir apstrādāti kādā no šiem procesiem:
sterilizācija spiediena ietekmē, karsējot tā, lai temperatūra centrā būtu augstāka par 133 °C vismaz 20 minūtes ar vismaz 3 bāru absolūto spiedienu, turklāt spiediens jārada, evakuējot visu gaisu sterilizācijas kamerā un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātināts tvaiks”);
apstrāde pasterizācijas vai higiēnizācijas iekārtā, kas vismaz vienu stundu sasniedz 70 °C temperatūru.
11. Izgulsnētie fosfāti, kas iegūti no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem materiāliem, un atvasinājumi, kas iegūti no šādiem izgulsnētiem fosfātiem, nesatur vairāk kā 6 mg PAH 16 uz kg sausnas ( 16 ).
12. Alumīnija (Al) un dzelzs (Fe) summa izgulsnētos fosfātos vai to atvasinājumos nedrīkst pārsniegt 10 % no izgulsnēto fosfātu vai to atvasinājumu sausnas.
13. Izgulsnētie fosfāti vai atvasinājumi atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.
14. Piemērojot 3., 11. un 12. punktu, izgulsnēto fosfātu un atvasinājumu sausnu mēra, ar vakuummetodi 40 °C temperatūrā izžāvējot līdz konstantam svaram, lai izvairītos no kristālizācijas ūdens zuduma.
CMC 13: TERMISKI OKSIDĒTI MATERIĀLI UN TO ATVASINĀJUMI
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētus materiālus, kas termoķīmiskā pārveidē skābekļa neierobežojošos apstākļos iegūti no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem:
dzīvi vai nedzīvi organismi vai to daļas, kas nav pārstrādātas vai ir pārstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, destilētas ar ūdens tvaiku vai karsētas, lai atdalītu tikai ūdeni, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem iegūtas no gaisa, izņemot ( 17 ):
augu atkritumi, kas radušies pārtikas pārstrādes rūpniecībā, un šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tie nav ķīmiski modificēti;
bioatkritumu frakcija, kas rodas tādu bioatkritumu turpmākajās apstrādes darbībās, kuri dalītā veidā savākti reciklēšanai Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un kuru sadedzināšana saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu dod vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
materiāli, kas iegūti kontrolētā mikrobiālās vai termoķīmiskās pārveides procesā, izmantojot tikai a), b) un c) apakšpunktā minētos ielaidmateriālus;
notekūdeņu dūņas no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
materiāli, kas iegūti tādu notekūdeņu neatkarīgi veiktā attīrīšanā, uz kuriem neattiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 18 ) un kuri ir no pārtikas rūpniecības, lolojumdzīvnieku barības, barības, piena un dzērienu nozares, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā;
atkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, izņemot (17) :
palīgkurināmie (dabasgāze, sašķidrinātā gāze, dabasgāzes kondensāts, procesu gāzes un to sastāvdaļas, jēlnafta, ogles, kokss, kā arī to atvasinātie materiāli), ja tos izmanto no a) līdz g) apakšpunktā minēto ielaidmateriālu pārstrādei;
vielas, ko izmanto dzelzs un tērauda rūpniecības ražošanas procesos; vai
vielas un maisījumi, izņemot (17) :
2. Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un minētās regulas 32. panta 3. punktā norādītajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem skābekļa neierobežojošos apstākļos termoķīmiski pārveidojot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:
ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;
ir izpildīti 3., 4. un 5. punkta nosacījumi.
3. Termiskā oksidācija notiek skābekļa neierobežojošos apstākļos tā, lai termoķīmiskās pārveides procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz 2 sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C. Šos nosacījumus piemēro visiem ielaidmateriāliem, izņemot:
ielaidmateriālus, kas minēti 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā vai kas rodas kontrolētā mikrobiālā vai termoķīmiskās pārveides procesā, izmantojot tikai šos materiālus; un
ielaidmateriālus, kas minēti 2. punktā,
kam vismaz 0,2 sekundes piemēro vismaz 450 °C temperatūru.
4. Termiskā oksidācija notiek sadedzināšanas kamerā vai degkamerā. Kamerā drīkst pārstrādāt vienīgi tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai tādus ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.
Ražotnē, kur notiek termiskā oksidācija, ievēro visus šos nosacījumus:
ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kuri minēti 1. un 2. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei,
ielaidmateriālu oksidē tā, lai kopējais organiskā oglekļa (Corg) saturs iegūtajos izdedžos un smagajos pelnos būtu mazāks par 3 % no materiāla sausnas,
pēc termoķīmiskās pārveides procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.
5. Termiski oksidēti materiāli ir pelni vai izdedži, un tajos nav vairāk par:
6 mg PAH 16 uz kg sausnas ( 19 );
6. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt termiski oksidētu materiālu atvasinājumus, kas ražoti no 1. un 2. punktā minētajiem ielaidmateriāliem, kuri atbilst 5. punkta nosacījumiem un ir ražoti, izmantojot termoķīmiskās pārveides procesu saskaņā ar 3. un 4. punktu.
Atvasinājumu ražošanas procesu veic tā, lai apzināti pārveidotu termiski oksidētu materiālu ķīmisko sastāvu.
Atvasinājumu ražošanas process ir šāds:
ķīmiskā ražošana: atvasinājumus ražo, izmantojot vienu vai vairākus ķīmiskās ražošanas posmus, kuros termiski oksidēti materiāli reaģē ar 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem, ko patērē ķīmiskajā pārstrādē vai izmanto ķīmiskajai pārstrādei, taču neizmanto bioloģiski nenoārdāmus polimērus;
termoķīmiskā ražošana: atvasinājumus ražo, izmantojot vienu vai vairākus ražošanas posmus, kuros uz termiski oksidēti materiāli termoķīmiski reaģē ar 1. un 2. punktā minētajiem reaģentiem, ko patērē ķīmiskajā pārstrādē vai izmanto ķīmiskajai pārstrādei.
Termiski oksidētus materiālus, kam piemīt viena vai vairākas no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām, nedrīkst sajaukt vai reaģēt ar atkritumiem, vielām vai materiāliem, lai bīstamās vielas samazinātu līdz līmenim, kas ir zemāks par minētās direktīvas III pielikumā noteiktajām bīstamās īpašības robežvērtībām. Izmantojot masas bilances metodi, ražotājiem, kas izmanto termiski oksidētus materiālus ar bīstamām īpašībām, ir jāpierāda piesārņotāju atdalīšana vai pārveidošana līdz līmenim, kas ir zemāks par Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā noteiktajām robežvērtībām.
7. Piesārņotāji ES mēslošanas līdzeklī, kas satur termiski oksidētus materiālus vai to atvasinājumus vai sastāv no tiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:
kopējais hroms (Cr): 400 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta e), g) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem;
tallijs (Tl): 2 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta e), g), h) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem.
Hlora (Cl-) saturs nepārsniedz 30 g uz kg sausnas. Tomēr šo robežvērtību nepiemēro ES mēslošanas līdzekļiem, kas ražoti ražošanas procesā, kurā pievienota Cl- saturoša sastāvdaļa nolūkā ražot sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un tā ir deklarēta saskaņā ar III pielikumu.
Vanādija (V) saturs nav lielāks par 600 mg uz kg sausnas, ja termiski oksidēti materiāli vai to atvasinājumi ir iegūti no 1. punkta g) vai i) apakšpunktā minētajiem ielaidmateriāliem.
8. Termiski oksidēti materiāli vai atvasinājumi atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.
CMC 14: PIROLĪZĒ UN GAZIFIKĀCIJĀ IEGŪTI MATERIĀLI
1. ES mēslošanas līdzeklis var saturēt pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus, kas iegūti viena vai vairāku šādu ielaidmateriālu termoķīmiskās pārveides rezultātā ierobežota skābekļa apstākļos:
dzīvi vai miruši organismi vai to daļas, kas nav pārstrādāti vai ir pārstrādāti tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūti no gaisa, izņemot ( 22 ):
augu atkritumi, kas radušies pārtikas pārstrādes rūpniecībā, un šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tie nav ķīmiski modificēti;
pārstrādes atlikumi Direktīvas 2009/28/EK 2. panta t) punkta nozīmē, kas radušies, ražojot bioetanolu un biodīzeļdegvielu, un iegūti no a), b) un d) apakšpunktā minētajiem materiāliem;
bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas radušies, dalīti savācot bioatkritumus izcelsmes vietā, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā; vai
pirolīzes vai gazifikācijas piedevas, kas vajadzīgas, lai uzlabotu pirolīzes vai gazifikācijas procesa veiktspēju vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar noteikumu, ka šīs piedevas tiek patērētas ķīmiskajā pārstrādē vai izmantotas šādai pārstrādei un ka visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 25 % no kopējā ielaidmateriāla svaigā materiāla, izņemot (22) :
ES mēslošanas līdzeklis var saturēt pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus, kas termoķīmiskās pārveides rezultātā ierobežota skābekļa apstākļos iegūti no jebkura a) līdz e) apakšpunktā minētā ielaidmateriāla vai to kombinācijas, kas pārstrādāti ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar cietvielu-šķidruma frakcionēšanu, izmantojot bioloģiski noārdāmus polimērus, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, ar kompostēšanos vai anaerobo noārdīšanos.
2. Termoķīmiskās pārveides procesu veic ierobežota skābekļa apstākļos tā, lai reaktorā tiktu sasniegta vismaz 180 °C temperatūra vismaz divas sekundes.
Pirolīzes vai gazifikācijas reaktorā drīkst pārstrādāt vienīgi tādus ielaidmateriālus, kas nav piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, vai tādus ielaidmateriālus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā, kuri vienreiz netīši piesārņoti ar citām materiālu plūsmām, kā rezultāta radušies eksogēni savienojumi tikai niecīgā daudzumā.
Ražotnē, kurā notiek pirolīze vai gazifikācija, pēc termoķīmiskā procesa, arī glabāšanas laikā, izvairās no fiziskas saskares starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem.
3. Pirolīzē un gazifikācijā iegūtos materiālos ūdeņraža (H) un organiskā oglekļa (H/Corg) molārā attiecība ir mazāka par 0,7, testējot sausajā un bezpelnu frakcijā materiālus, kuros organiskā oglekļa (Corg) saturs ir mazāks par 50 %. Tiem ir ne vairāk kā:
6 mg PAH 16 uz kg sausnas ( 23 ),
▼M6 —————
4. Neatkarīgi no 1. punkta ES mēslošanas līdzeklis var saturēt pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un minētās regulas 32. panta 3. punktā norādītajiem pasākumiem iegūti, vienus pašus vai kopā ar 1. punktā minētajiem ielaidmateriāliem ieroēžota skābekļa apstākļos termoķīmiski pārveidojot otrās vai trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus, bet ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:
ražošanas ķēdes beigu punkts ir noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punkta trešo daļu;
ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi.
5. Ražotnē, kurā notiek pirolīze vai gazifikācija, ražošanas līnijas, kas paredzētas tādu ielaidmateriālu apstrādei, kuri minēti 1. un 4. punktā, ir skaidri nodalītas no ražošanas līnijām citu ielaidmateriālu apstrādei.
6. ES mēslošanas līdzeklī, kas satur pirolīzē un gazifikācijā iegūtus materiālus vai sastāv no tiem:
hlora (Cl-) saturs nepārsniedz 30 g uz kg sausnas; un
tallija (Tl) saturs nepārsniedz 2 mg uz kg sausnas, ja ir izmantoti vairāk nekā 5 % pirolīzes vai gazifikācijas piedevu attiecībā pret kopējā ielaidmateriāla svaigsvaru.
7. Pirolīzē vai gazifikācijā iegūts materiāls atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.
CMC 15: ATGŪTI AUGSTAS TĪRĪBAS MATERIĀLI
1. ES mēslošanas līdzekļi var saturēt atgūtus augstas tīrības materiālus, t. i., amonija sāļus, sulfātus, fosfātus, elementāro sēru, kalcija karbonātu vai kalcija oksīdu, vai to maisījumus, kuru tīrības pakāpe ir vismaz 95 % no sausnas satura.
2. Augstas tīrības materiālus atgūst no atkritumiem, kas radušies:
ražošanas procesā, kurā kā ielaidmateriālus izmanto vielas un maisījumus, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā ( 26 ); vai
gāzes attīrīšanas vai emisijas kontroles procesā, kas paredzēts barības elementu atdalīšanai no izdalgāzēm, kuras iegūtas no viena vai vairākiem šādiem ielaidmateriāliem un šādās novietnēs:
vielas un maisījumi, izņemot atkritumus Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē;
augi vai augu daļas;
bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punkta nozīmē, kas iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;
komunālie un sadzīves notekūdeņi attiecīgi Direktīvas 91/271/EEK ( 27 ) 2. panta 1. un 2. punkta nozīmē;
dūņas Direktīvas 86/278/EEK ( 28 ) 2. panta a) apakšpunkta nozīmē, kurām nav Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitīto bīstamo īpašību;
atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē un kurināmais, ko ievada atkritumu līdzincinerācijas iekārtā, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES ( 29 ) un darbojas saskaņā ar minētās direktīvas nosacījumiem, ar nosacījumu, ka šiem ielaidmateriāliem nav Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitīto bīstamo īpašību;
2. vai 3. kategorijas materiāli vai no tiem atvasināti produkti saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktā un 32. panta 3. punktā minētajos pasākumos, ar noteikumu, ka izdalgāzes iegūst kompostēšanas vai digestācijas procesā atbilstoši attiecīgi “CMC 3” un “CMC 5”, kā norādīts šīs regulas II pielikumā;
kūtsmēsli Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 20) punkta nozīmē vai no tiem atvasināti produkti vai
mājlopu novietnes.
Ielaidmateriāli, kas minēti i)–vi) apakšpunktā, nesatur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā.
3. Augstas tīrības materiālā organiskā oglekļa (Corg) saturs nedrīkst būt lielāks par 0,5 % sausnas.
4. Augstas tīrības materiālā:
policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO16) ( 30 ) nedrīkst pārsniegt 6 mg uz kg sausnas;
5. ES mēslošanas līdzekļos, kas sastāv no augstas tīrības materiāliem vai tos satur:
kopējais hroms (Cr) nedrīkst pārsniegt 400 mg uz kg sausnas; un
tallijs (Tl) nedrīkst pārsniegt 2 mg uz kg sausnas.
6. Ja no ES mēslošanas līdzekļa veida vai augstas tīrības materiāla atgūšanas vai ražošanas procesa noteikti un neapstrīdami izriet atbilstība 4. un 5. punktā izklāstītajām prasībām (konkrēta nevēlama kontaminanta neesība), atbilstības novērtēšanas procedūrā uz ražotāja atbildību var bez pārbaudes (testēšanas) uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis ir atbilstošs.
7. Ja attiecībā uz tāda ES mēslošanas līdzekļa funkcionālo kategoriju, kas satur augstas tīrības materiālus, kuri minēti 2. punkta b) apakšpunktā, vai sastāv no tiem, I pielikumā nav noteiktas prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, šie patogēni ES mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šajā tabulā norādītās robežvērtības:
Testējamie mikroorganismi |
Paraugu ņemšanas plāni |
Robežvērtība |
||
n |
c |
m |
M |
|
Salmonella spp. |
5 |
0 |
0 |
Nav uz 25 g vai 25 ml |
Escherichia coli vai Enterococcaceae |
5 |
5 |
0 |
1 000 uz 1 g vai 1 ml |
kur:
n |
= |
testējamo paraugu skaits, |
c |
= |
parauga vienību skaits, kurā baktēriju skaits, kas izteikts kolonijas veidojošās vienībās (KVV), ir starp “m” un “M”, |
m |
= |
robežvērtība KVV izteiktam baktēriju skaitam, kas tiek uzskatīts par apmierinošu, |
M |
= |
maksimāli pieļaujamais KVV izteikts baktēriju skaits. |
8. ES mēslošanas līdzekļa, kas satur 2. punkta b) apakšpunktā minētos augstas tīrības materiālus vai sastāv no tiem, atbilstību 7. punktā izklāstītajām prasībām vai I pielikumā attiecībā uz atbilstošo ES mēslošanas līdzekļa funkcionālo kategoriju (PFC) noteiktajām prasībām par Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae pārbauda, veicot testus saskaņā ar IV pielikuma II daļas D1 moduļa (“Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”) 5.1.3.1. punktu.
Prasības, kas izklāstītas 7. punktā, un prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas I pielikumā attiecībā uz atbilstošo PFC ES mēslošanas līdzeklim, kurš sastāv tikai no augstas tīrības materiāliem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja augstas tīrības materiāli vai visi izmantotie biogēnie ielaidmateriāli ir apstrādāti kādā no šiem procesiem:
sterilizācija spiediena ietekmē, karsējot tā, lai temperatūra centrā būtu augstāka par 133 °C vismaz 20 minūtes ar vismaz 3 bāru absolūto spiedienu, turklāt spiediens ir jārada, evakuējot visu gaisu sterilizācijas kamerā un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātināts tvaiks”);
apstrāde pasterizācijas vai higienizācijas iekārtā, kurā vismaz vienu stundu tiek sasniegta 70 °C temperatūra.
Prasības, kas izklāstītas 7. punktā, un prasības attiecībā uz Salmonella spp., Escherichia coli vai Enterococcaceae, kas noteiktas I pielikumā attiecībā uz atbilstošo PFC ES mēslošanas līdzeklim, kurš sastāv tikai no augstas tīrības materiāliem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro, ja izdalgāzes rodas incinerācijas procesā, kā definēts Direktīvā 2010/75/ES.
9. Augstas tīrības materiālus, kuri tiek uzglabāti tā, ka nav pasargāti no nokrišņiem un tiešiem saules stariem, ES mēslošanas līdzeklim drīkst pievienot tikai tad, ja tie ir ražoti ne agrāk kā 36 mēnešus pirms ES atbilstības deklarācijas parakstīšanas attiecīgajam ES mēslošanas līdzeklim.
10. Augstas tīrības materiāls atbilst kategorijas “CMC 1” 2. punktā noteiktajai prasībai.
III PIELIKUMS
Marķēšanas prasības
Šajā pielikumā ir izklāstītas ES mēslošanas līdzekļu marķēšanas prasības. Prasības, kas šā pielikuma II un III daļā ir noteiktas konkrētai PFC, kura norādīta I pielikumā, attiecas uz ES mēslošanas līdzekļiem, kas iekļauti visās minētās PFC apakškategorijās.
I DAĻA
VISPĀRĪGĀS MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
1. Tiek sniegta šāda informācija:
ES mēslošanas līdzekļiem kategorijā PFC 1 līdz PFC 6: mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai atbilstošās PFC apzīmējums, kas norādīts I pielikuma I daļā;
ES mēslošanas līdzekļiem kategorijā “PFC 7”: visu maisījuma sastāvā esošu ES mēslošanas līdzekļu deklarētajām funkcijām atbilstošo PFC apzīmējumi, kas norādīti I pielikuma I daļā;
ES mēslošanas līdzekļa daudzums, kas norādīts kā masa vai tilpums;
norādes par paredzēto lietojumu, tostarp lietošanas devu, laiku un biežumu, un mērķa augiem vai sēnēm;
ieteicamie glabāšanas apstākļi;
mēslošanas līdzekļiem, kas satur kādu II pielikuma II daļā minētajai “CMC 9” piederošu polimēru: periods pēc lietošanas, kurā tiek kontrolēta barības elementu izdalīšanās vai palielināta ūdensietilpība (“darbības periods”) un kurš nav garāks par periodu starp divām lietošanas reizēm saskaņā ar d) apakšpunktā minētajiem lietošanas norādījumiem;
visa attiecīgā informācija par pasākumiem, kurus ieteicams veikt, lai pārvaldītu apdraudējumus cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, un
saraksts ar visām sastāvdaļām, kuru daudzums pēc mēslošanas līdzekļa masas vai tilpuma, vai – šķidro mēslošanas līdzekļu gadījumā – pēc sausmasas ir lielāks par 5 %, tās sarindojot dilstošā secībā un norādot šīs regulas II pielikuma I daļā minētās attiecīgās CMC apzīmējumus. Ja sastāvdaļa ir viela vai maisījums, to identificē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. pantu. Dabā sastopamas vielas drīkst identificēt ar attiecīgā minerāla nosaukumu.
2. Ja ES mēslošanas līdzeklim ir funkcijas, kas aprakstītas divās vai vairāk PFC, kas noteiktas I pielikumā, I pielikuma I daļā norādītos atbilstošos PFC apzīmējumus var izmantot tikai tādu funkciju deklarēšanai, attiecībā uz kurām ES mēslošanas līdzeklim ir saskaņā ar šo regulu sekmīgi veikts atbilstības novērtējums.
3. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur komponentmateriālu, uz kuru, ja tas tiktu laists tirgū kā pārtika vai barība, attiektos maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 ( 33 ), maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 ( 34 ), vai maksimāli pieļaujamie daudzumi, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 ( 35 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/32/EK ( 36 ), un ja minētā komponentmateriāla sastāvā esoša viela vienu vai vairākas atbilstošās robežvērtības pārsniedz, tad maksimālā minētās vielas koncentrācija ES mēslošanas līdzeklī jānorāda kopā ar brīdinājumu, ka ES mēslošanas līdzekli nedrīkst lietot veidā, kas draud ar minētās robežvērtības pārsniegšanu pārtikā vai barībā.
4. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, izņemot kūtsmēslus, uz etiķetes norāda šādu lietošanas instrukciju: “Lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst (tieši vai ganībās) barot ar zāli no zemes, kas apstrādāta ar šo mēslošanas līdzekli, ja vien pļaušana vai ganīšana nenotiek pēc vismaz 21 dienu ilga nogaidīšanas perioda.”.
5. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur rīcinu, uz etiķetes sniedz šādu norādi: “Dzīvniekiem norīšanas gadījumā kaitīgs”.
6. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur neapstrādātas vai apstrādātas kakao pupiņu čaumalas, uz etiķetes sniedz šādu norādi: “Indīgs suņiem un kaķiem”.
7. Ja ES mēslošanas līdzeklis ir augu augšanas substrāts, kas I pielikuma II daļā minēts PFC 4 2.a punktā, vai satur polimēru, kurš lietots par mēslošanas līdzekļa saistvielu, kā II pielikuma II daļā minēts CMC 9 1. punkta c) apakšpunktā, lietotāju instruē šo mēslošanas līdzekli nelietot kontaktā ar augsni un sadarbībā ar ražotāju nodrošināt mēslošanas līdzekļa drošu likvidēšanu pēc lietošanas beigām.
7.a Ja ES mēslošanas līdzeklis satur II pielikuma II daļas kategorijā “CMC 13” norādītos termiski oksidētus materiālus un to atvasinājumus vai sastāv no tiem, vai minētā pielikuma II daļas kategorijā “CMC 14” norādītos pirolīzē vai gazifikācijā iegūtus materiālus un mangāna (Mn) saturs pārsniedz 3,5 masas %, norāda mangāna saturu.
7.b Ja ES mēslošanas līdzeklis satur augstas tīrības materiālus, kas minēti II pielikuma II daļas “CMC 15”, vai sastāv no tiem un
selēna (Se) saturs tajos pārsniedz 10 mg uz kg sausnas, norāda selēna saturu;
hlorīdu (Cl-) saturs pārsniedz 30 g uz kg sausnas, norāda hlorīdu saturu, ja vien ES mēslošanas līdzeklis nav ražots tādā ražošanas procesā, kurā ir izmantotas hlorīdus saturošas vielas vai maisījumi nolūkā ražot vai iekļaut sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un informācija par šiem sāļiem ir sniegta saskaņā ar III pielikumu.
Ja selēna vai hlorīdu saturs ir norādīts saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, to skaidri nodala no barības elementu deklarācijas un to var izteikt kā vērtību diapazonu.
Ja fakts, ka šāds ES mēslošanas līdzeklis satur selēnu vai hlorīdu mazāk par a) un b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, noteikti un neapstrīdami izriet attiecīgi no augstas tīrības materiāla rakstura vai atgūšanas darbības vai no šādu materiālu saturoša ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesa, etiķetē informāciju par šiem parametriem uz ražotāja atbildību var nenorādīt bez pārbaudes (testēšanas).
8. Informācijas, kas nav 1.–6. punktā prasītā informācija:
nemaldina lietotāju, piemēram, mēslošanas līdzeklim piedēvējot īpašības, kas tam nepiemīt, vai liekot noprast, ka šim mēslošanas līdzeklim piemīt unikālas iezīmes, lai gan tādas piemīt arī citiem līdzīgiem mēslošanas līdzekļiem;
attiecas uz pārbaudāmiem faktoriem;
neietver tādus apgalvojumus kā “ilgtspējīgs” vai “videi draudzīgs”, ja vien šādos apgalvojumos neatsaucas uz tiesību aktiem vai skaidri norādītām vadlīnijām, standartiem vai shēmām, kurām ES mēslošanas līdzeklis atbilst, un
neietver apgalvojumus paziņojumu vai vizuālu attēlu veidā, ka ES mēslošanas līdzeklis novērš vai ārstē augu slimības vai aizsargā augus pret kaitīgiem organismiem.
9. Frāzi “mazs hlorīdu saturs” vai tamlīdzīgas frāzes var izmantot tikai tad, ja hlorīda (Cl-) saturs ir mazāks par 30 g uz kg sausnas.
10. Ja šajā pielikumā ietvertās prasības, kas attiecas uz barības elementu satura informāciju, ir izteiktas oksidētā formā, barības elementa saturu oksidētās formās vietā vai tai papildus var izteikt elementārformā saskaņā ar šādiem pārrēķina koeficientiem:
fosfors (P) = fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436;
kālijs (K) = kālija oksīds (K2O) × 0,830;
kalcijs (Ca) = kalcija oksīds (CaO) × 0,715;
magnijs (Mg) = magnija oksīds (MgO) × 0,603;
nātrijs (Na) = nātrija oksīds (Na2O) × 0,742;
sērs (S) = sēra trioksīds (SO3) × 0,400.
11. Ja šajā pielikumā ietvertās informācijas prasības attiecas uz organisko oglekli (Corg), informācijā organiskā oglekļa (Corg) vietā vai tam papildus var norādīt organisko materiālu saskaņā ar šādu pārrēķina koeficientu:
II DAĻA
KONKRĒTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MARĶĒŠANAS PRASĪBAS
PFC 1: MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Barības elementu saturu var deklarēt tikai tad, ja tie ir pievienoti ES mēslošanas līdzeklim minimālajā daudzumā, kas attiecīgajai PFC norādīts I pielikumā.
2. Ja slāpeklis (N) vai fosfors (P) nav deklarētie barības elementi, tomēr norāda slāpekļa (N) vai fosfora pentoksīda (P2O5) saturu, ja tas pārsniedz 0,5 % no masas. Minētā norāde ir atsevišķi no barības elementu deklarācijas.
3. Uz mēslošanas līdzekļiem, kas satur inhibitoru savienojumus, kuri norādīti II pielikuma II daļā kategorijā CMC 1”, attiecas šādi noteikumi:
etiķetē ietver attiecīgi vārdus “nitrifikācijas inhibitors”, “denitrifikācijas inhibitors” vai “ureāzes inhibitors”;
nitrifikācijas inhibitoru savienojuma saturu izsaka masas % no kopējā slāpekļa (N), kurš ir amonija slāpekļa (NH4 +) un urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O);
denitrifikācijas inhibitoru savienojuma saturu izsaka masas % no mēslošanas līdzeklī esošā nitrāta (NO3 -);
ureāzes inhibitoru savienojuma saturu izsaka masas % no kopējā slāpekļa (N), kurš ir urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O).
4. Terminu “minerālmēsli” var lietot tikai tad, ja mēslošanas līdzeklis pieder kategorijai “PFC 1(C)” un atbilst šādām papildu prasībām:
minerālmēsli nedrīkst saturēt vairāk kā 1 masas % organiskā oglekļa (Corg), izņemot organisko oglekli no:
II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 3. punktā minētā helātu veidotāja vai kompleksu veidotāja,
II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 1” 4. punktā minētajiem nitrifikācijas inhibitoriem, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumiem,
II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 9” 1. punkta a) apakšpunktā minētajām apvalkotājvielām,
urīnvielas (CH4N2O), vai
kalcija ciānamīda (CaCN2);
ja kā barības elements ir deklarēts fosfors (P), deklarētā fosfora sastāvu veido vienīgi fosfāta formas fosfors, un minerālmēsli atbilst vismaz vienam no šiem šķīdības kritērijiem:
šķīdība ūdenī: minimālais līmenis ir 40 % no kopējā fosfora (P),
šķīdība neitrālā amonija citrātā: minimālais līmenis ir 75 % no kopējā fosfora (P), vai
šķīdība skudrskābē (attiecas tikai uz mīksto iežu fosfātu): minimālais līmenis ir 55 % no kopējā fosfora (P);
ja kā barības elements ir deklarēts slāpeklis (N), deklarētā slāpekļa saturu veido vienīgi summa, kas iegūta, saskaitot nitrātu slāpekli, amonija slāpekli, urīnvielas slāpekli un slāpekli no metilēnurīnvielas, no izobutilidēndiurīnvielas un no krotonilidēndiurīnvielas.
PFC 1(A): ORGANISKAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
Tiek sniegta šāda informācija:
deklarētie primārie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;
deklarētie sekundārie barības elementi kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na) vai sērs (S), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā Ca-Mg-Na-S;
skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu saturu, proti, kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors, kurš ir fosfora pentoksīda (P2O5) formā, vai kopējais kālijs, kurš ir kālija oksīda (K2O) formā, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda kalcija oksīda (CaO), magnija oksīda (MgO), nātrija oksīda (Na2O) vai sēra trioksīda (SO3) kopējo saturu;
šādu deklarēto barības elementu saturs un citi parametri šādā secībā un izteikts kā masas %:
slāpeklis (N):
kopējais fosfora pentoksīds (P2O5);
kopējais kālija oksīds (K2O);
kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO), nātrija oksīds (Na2O) un sēra trioksīds (SO3), kas izteikti:
organiskais ogleklis (Corg);
sausna;
organiskā oglekļa attiecība pret kopējo slāpekli (Corg/N);
ražošanas datums;
attiecīgā gadījumā mēslošanas līdzekļa fiziskās vienības forma, piemēram, pulveris vai tabletes;
PFC 1(B): ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Tiek sniegta šāda informācija:
deklarētie primārie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;
attiecīgā gadījumā deklarētie sekundārie barības elementi kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na) vai sērs (S), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā Ca-Mg-Na-S;
skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu saturu, proti, kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors, kurš ir fosfora pentoksīda (P2O5) formā, vai kopējais kālijs, kurš ir kālija oksīda (K2O) formā, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda kalcija oksīda (CaO), magnija oksīda (MgO), nātrija oksīda (Na2O) vai sēra trioksīda (SO3) kopējo saturu;
šādu deklarēto barības elementu saturs un citi parametri šādā secībā un izteikti kā masas %:
slāpeklis (N):
fosfora pentoksīds (P2O5):
kālija oksīds (K2O):
kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO), nātrija oksīds (Na2O) un sēra trioksīds (SO3), kas izteikti:
organiskā oglekļa (Corg) saturs;
sausnas saturs,
ja saturā ir urīnviela (CH4N2O), sniedz informāciju par to, kāda ir amonjaka, kas izdalās mēslošanas līdzekļa lietošanas rezultātā, iespējamā ietekme uz gaisa kvalitāti, un aicina lietotājus veikt atbilstīgus sanācijas pasākumus.
2. Kad viena vai vairāku mikroelementu – bora (B), kobalta (Co), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) un molibdēna (Mo) – minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts turpmāk tabulā, tos:
Mikroelements |
Mikroelementa saturs (masas %) |
||
Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis |
Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis |
||
Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem |
Lietošanai dārzkopībā |
||
Bors (B) |
0,01 |
0,01 |
0,01 |
Kobalts (Co) |
0,002 |
nav |
0,002 |
Dzelzs (Fe) |
0,5 |
0,02 |
0,02 |
Mangāns (Mn) |
0,1 |
0,01 |
0,01 |
Molibdēns (Mo) |
0,001 |
0,001 |
0,001 |
3. Ja mēslošanas līdzeklī ir viens vai abi mikroelementi – varš (Cu) un cinks (Zn) –, bet tie nav pievienoti ar nolūku un to minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā, tos var deklarēt:
Mikroelements |
Mikroelementa saturs (masas %) |
||
Ciets organominerālais mēslošanas līdzeklis |
Šķidrs organominerālais mēslošanas līdzeklis |
||
Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem |
Lietošanai dārzkopībā |
||
Varš (Cu) |
0,01 |
0,002 |
0,002 |
Cinks (Zn) |
0,01 |
0,002 |
0,002 |
4. Ja varš (Cu) vai cinks (Zn) organominerālajam mēslošanas līdzeklim ir pievienots ar nolūku, vara (Cu) vai cinka (Zn) kopējo saturu deklarē.
5. Mikroelementus, kas minēti 2., 3. un 4. punktā, deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Tiek sniegta šāda informācija:
deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus;
kopējais mikroelementu saturs, kas izteikts masas %:
ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem vai kompleksēti ar kompleksu veidotājiem,
“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,
ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu;
▼M1 —————
ja mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, ietver šādu paziņojumu: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”.
6. Ja organominerālajā mēslošanas līdzeklī ir kadmija (Cd) saturs, kas vienāds ar 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5) vai mazāks, šajā sakarā var pievienot paziņojumu “zems kadmija (Cd) saturs” vai līdzīgu paziņojumu, vai vizuālu attēlu.
PFC 1(C): NEORGANISKS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
PFC 1(C)(I): NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Tiek sniegta šāda informācija:
attiecīgā gadījumā primārie deklarētie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;
attiecīgā gadījumā sekundārie deklarētie barības elementi kalcijs (Ca), magnijs (Mg), nātrijs (Na) vai sērs (S), kas apzīmēti ar ķīmiskajiem simboliem secībā Ca-Mg-Na-S;
skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu saturu, proti, kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors, kurš ir fosfora pentoksīda (P2O5) formā, vai kopējais kālijs, kurš ir kālija oksīda (K2O) formā, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda kalcija oksīda (CaO), magnija oksīda (MgO), nātrija oksīda (Na2O) vai sēra trioksīda (SO3) kopējo saturu;
šādu deklarēto barības elementu saturs šādā secībā un izteikts kā masas %:
slāpeklis (N):
fosfora pentoksīds (P2O5):
ūdenī šķīstošais kālija oksīds (K2O);
kalcija oksīds (CaO), magnija oksīds (MgO), nātrija oksīds (Na2O) un sēra trioksīds (SO3), kas izteikti:
ja saturā ir urīnviela (CH4N2O), sniedz informāciju par to, kāda ir amonjaka, kas izdalās mēslošanas līdzekļa lietošanas rezultātā, iespējamā ietekme uz gaisa kvalitāti, un aicina lietotājus veikt atbilstīgus sanācijas pasākumus.
2. Ja neorganiskā makroelementu mēslošanas līdzeklī ir kadmija (Cd) saturs, kas vienāds ar 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5) vai mazāks, šajā sakarā var pievienot paziņojumu “zems kadmija (Cd) saturs” vai līdzīgu paziņojumu, vai vizuālu attēlu.
PFC 1(C)(I)(a): CIETS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Cietu neorganisku makroelementu mēslošanas līdzekli var marķēt kā “komplekss” tikai tad, ja katrā fiziskajā vienībā ir visi deklarētie barības elementi tādā daudzumā, kas atbilst deklarētajam saturam.
2. Norāda cieta neorganiska makroelementu mēslošanas līdzekļa granulometrisko sastāvu, kas izteikts kā mēslošanas līdzekļa masas %, kas iziet caur noteiktu sietu.
3. Norāda mēslošanas līdzekļa fiziskās vienības formu, minot vienu, divus vai vairāk nekā divus no šādiem veidiem:
granulas;
tabletes;
pulveris, ja vismaz 90 % mēslošanas līdzekļa masas var iziet caur sietu ar 1 mm aci; vai
mikrogranulas.
4. Apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem norāda apvalkotājvielas un ar katru apvalkotājvielu apvalkotā mēslošanas līdzekļa procentuālo daļu, un aiz tās norāda:
ar polimēru apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem – šādu marķējumu: “Barības elementu izdalīšanās intensitāte var mainīties atkarībā no substrāta temperatūras. Var būt nepieciešama mēslošanas pielāgošana”, un
ar sēru (S) apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem un ar sēru (S) / polimēru apvalkotiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem – šādu marķējumu: “Barības elementu izdalīšanās intensitāte var mainīties atkarībā no substrāta temperatūras un bioloģiskās aktivitātes. Var būt nepieciešama mēslošanas pielāgošana”.
5. Kad viena vai vairāku mikroelementu – bora (B), kobalta (Co), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) un molibdēna (Mo) – minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts turpmāk tabulā, tos:
Mikroelements |
Mikroelementu saturs (masas %) |
|
Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem |
Lietošanai dārzkopībā |
|
Bors (B) |
0,01 |
0,01 |
Kobalts (Co) |
0,002 |
nav |
Dzelzs (Fe) |
0,5 |
0,02 |
Mangāns (Mn) |
0,1 |
0,01 |
Molibdēns (Mo) |
0,001 |
0,001 |
6. Ja mēslošanas līdzeklī ir viens vai abi mikroelementi – varš (Cu) un cinks (Zn) –, bet tie nav pievienoti ar nolūku un to minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā, tos var deklarēt:
Mikroelements |
Mikroelementu saturs (masas %) |
|
Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem |
Lietošanai dārzkopībā |
|
Varš (Cu) |
0,01 |
0,002 |
Cinks (Zn) |
0,01 |
0,002 |
7. Ja varš (Cu) vai cinks (Zn) cietam neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim ir pievienots ar nolūku, vara (Cu) vai cinka (Zn) kopējo saturu deklarē.
8. Mikroelementus, kas minēti 5., 6. un 7. punktā, deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Tiek sniegta šāda informācija:
deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus;
kopējais mikroelementu saturs, kas izteikts masas %:
ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem vai kompleksēti ar kompleksu veidotājiem,
“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,
ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu;
▼M1 —————
ja mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, ietver šādu paziņojumu: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”
PFC 1(C)(I)(b): ŠĶIDRS NEORGANISKS MAKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Etiķetē norāda, vai šķidrs neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis ir suspensija vai šķīdums..
2. Barības elementu saturu var norādīt kā masas vai tilpuma procentus.
3. Kad viena vai vairāku mikroelementu – bora (B), kobalta (Co), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) un molibdēna (Mo) – minimālais saturs masas % ir tāds, kā norādīts turpmāk tabulā, tos:
Mikroelements |
Mikroelementa saturs (masas %) |
Bors (B) |
0,01 |
Kobalts (Co) |
0,002 |
Dzelzs (Fe) |
0,02 |
Mangāns (Mn) |
0,01 |
Molibdēns (Mo) |
0,001 |
4. Ja mēslošanas līdzeklī ir viens vai abi mikroelementi – varš (Cu) un cinks (Zn) –, bet tie nav pievienoti ar nolūku un to daudzums saturā ir vismaz 0,002 masas %, tos var deklarēt.
5. Ja varš (Cu) vai cinks (Zn) šķidram neorganiskam makroelementu mēslošanas līdzeklim ir pievienots ar nolūku, vara (Cu) vai cinka (Zn) kopējo saturu deklarē.
6. Mikroelementus, kas minēti 3., 4. un 5. punktā, deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Tiek sniegta šāda informācija:
deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus;
kopējais mikroelementu saturs, kas izteikts masas vai tilpuma %:
ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem vai kompleksēti ar kompleksu veidotājiem,
“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”/“helatēts ar .. [helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums] un kompleksēts ar .. [kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums]”,
ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu;
▼M1 —————
ja mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, ietver šādu paziņojumu: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”
PFC 1(C)(II): NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Deklarētos neorganiskā mikroelementu mēslošanas līdzekļa mikroelementus uzskaita ar deklarēto mikroelementu nosaukumiem un ķīmiskajiem simboliem šādā secībā: bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn). Ja deklarētie mikroelementi ir pievienoti ar nolūku, aiz tiem norāda pretjonu nosaukumus.
2. Ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem un katrs helātu veidotājs ir identificējams un kvantitatīvi nosakāms un helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mikroelementa vai ja deklarētie mikroelementi ir kompleksēti ar kompleksu veidotājiem, aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pēc vajadzības pievieno šādus apzīmētājus:
2.a Ja deklarētie mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotājiem, norāda pieņemamu stabilitāti garantējošā pH diapazonu.
▼M1 —————
4. Sniedz paziņojumu “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt lietošanas devu.”.
PFC 1(C)(II)(a): VIENKĀRŠS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Etiķetē norāda attiecīgo tipoloģiju, kas minēta I pielikuma II daļas kategorijas “PFC 1(C)(II)(a)” tabulā.
2. Kopējo mikroelementu saturu izsaka masas %:
PFC 1(C)(II)(b): SALIKTS NEORGANISKS MIKROELEMENTU MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
1. Mikroelementus var deklarēt tikai tad, ja to minimālais saturs pēc masas % ir šāds:
Mikroelements |
Mikroelementa saturs (masas %) |
|
Nehelatēts, nekompleksēts |
Helatēts vai kompleksēts |
|
Bors (B) |
0,2 |
nav |
Kobalts (Co) |
0,02 |
0,02 |
Varš (Cu) |
0,5 |
0,1 |
Dzelzs (Fe) |
2 |
0,3 |
Mangāns (Mn) |
0,5 |
0,1 |
Molibdēns (Mo) |
0,02 |
nav |
Cinks (Zn) |
0,5 |
0,1 |
2. Ja salikts neorganisks mikroelementu mēslošanas līdzeklis ir suspensija vai šķīdums, etiķetē norāda attiecīgi “suspensija” vai “šķīdums”.
3. Kopējo mikroelementu saturu izsaka masas %:
PFC 2: KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS
Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus:
PFC 3: AUGSNES IELABOTĀJS
1. Deklarē sausnas saturu, kas izteikts masas %.
2. Deklarē šādus barības elementus, kas izteikti masas %, ja tie pārsniedz 0,5 % no masas: slāpeklis (N), fosfora pentoksīds (P2O5) un kālija oksīds (K2O).
PFC 3 (A): ORGANISKS AUGSNES IELABOTĀJS
Deklarē šādus parametrus:
PFC 4: AUGU AUGŠANAS SUBSTRĀTS
Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus:
PFC 5: INHIBITORI
1. Visas sastāvdaļas deklarē pēc mēslošanas līdzekļa masas vai tilpuma, tās sarindojot pēc lieluma dilstošā secībā.
2. Norāda inhibitoru savienojuma(-u) saturu masas vai tilpuma procentos.
3. Lietošanas instrukcijās, kas minētas šā pielikuma I daļas 1. punkta d) apakšpunktā, iekļauj informāciju par:
ES mēslošanas līdzekļu tipiem, ar kuriem inhibitoru var sajaukt, jo īpaši:
attiecībā uz nitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā PFC 5(A), ES mēslošanas līdzeklis, kurā vismaz 50 % kopējā slāpekļa (N) saturs ir no slāpekļa (N), kas veido amoniju (NH4 +) un urīnvielu (CH4N2O);
attiecībā uz ureāzes inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā PFC 5(C), ES mēslošanas līdzeklis, kurā vismaz 50 % kopējā slāpekļa (N) saturs ir no slāpekļa (N) urīnvielā (CH4N2O);
inhibitoru savienojuma(-u) minimālo un maksimālo ieteicamo koncentrāciju maisījumā ar mēslošanas līdzekli pirms tā izmantošanas:
nitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā PFC 5(A), savienojuma saturu izsaka masas % no kopējā slāpekļa (N), kurš ir amonija slāpekļa (NH4 +) un urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O);
denitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā “PFC 5(B)”, kā esošā nitrāta (NO3-) masas %;
ureāzes inhibitoru, kas minēts I pielikuma II daļas kategorijā “PFC 5(C)”, kā esošā kopējā slāpekļa (N) masas % no slāpekļa urīnvielā (CH4N2O).
PFC 6: AUGU BIOSTIMULATORS
Tiek sniegta šāda informācija:
fizikālā forma;
ražošanas datums un derīguma termiņš;
lietošanas metode(-s);
deklarētā iedarbība attiecībā uz katru mērķaugu; un
visi ar mēslošanas līdzekļa iedarbīgumu saistītie norādījumi, tostarp augsnes apsaimniekošanas prakse, ķīmiskā mēslošana, nesaderība ar augu aizsardzības līdzekļiem, ieteicamais smidzināšanas sprauslas lielums, smidzinātāja spiediens un citi pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut mēslošanas līdzekļa nonesi.
PFC 6(A): MIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS
Norāda visus ar nolūku pievienotos mikroorganismus. Ja mikroorganismam ir vairāki celmi, norāda ar nolūku pievienotos celmus. To koncentrāciju izsaka kā aktīvo vienību skaitu uz tilpumu vai svaru vai kādā citā veidā, kas ir atbilstošs mikroorganismam, piemēram, kolonijas veidojošās vienības uz vienu gramu (kvv/g).
Etiķetē iekļauj šādu frāzi: “Mikroorganismi var izraisīt sensibilizējošas reakcijas.”
PFC 7: MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MAISĪJUMS
Mēslošanas līdzekļu maisījumam piemēro visas visiem ES komponentveidīgajiem mēslošanas līdzekļiem piemērojamās marķēšanas prasības un tās izsaka attiecībā pret gatavo mēslošanas līdzekļu maisījumu.
Ja mēslošanas līdzekļu maisījumā ir viens vai vairāki kategorijas “ PFC 6” augu biostimulatori, minētajā maisījumā katra augu biostimulatora koncentrāciju norāda kā g/kg vai g/l temperatūrā 20 °C.
Ja mēslošanas līdzekļu samaisījums satur vienu vai vairākus inhibitorus, kas pieder pie kategorijas “PFC 5”, tad šā pielikuma II daļas kategorijas “PFC 5” 3. punktā minētās lietošanas instrukcijas nepievieno.
III DAĻA
PIELAIDES NOTEIKUMI
1. ES mēslošanas līdzeklim deklarētais barības elementu saturs vai fizikālķīmiskās īpašības no faktiskās vērtības var novirzīties tikai atbilstoši pielaidēm, kas attiecīgajai PFC noteiktas šajā daļā. Pielaižu mērķis ir paredzēt novirzes ražošanā, izplatīšanas ķēdē un paraugu ņemšanas un analīžu laikā.
2. Attiecībā uz šajā daļā norādītajiem deklarētajiem parametriem atļautās pielaides ir negatīvas un pozitīvas vērtības.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, komponentam, kura minimālais vai maksimālais saturs ir noteikts I vai II pielikumā, faktiskais saturs ES mēslošanas līdzeklī nekad nedrīkst būt mazāks par minimālo saturu vai lielāks par maksimālo saturu.
PFC 1: MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
Mēslošanas līdzekļiem, kuri satur nitrifikācijas inhibitorus, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumus, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 1”, piemēro šādus pielaides noteikumus:
Inhibitoru savienojumi |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam inhibitoru savienojumam |
Koncentrācija 2 % vai zemāka |
± 20 % no deklarētās vērtības |
Koncentrācija augstāka par 2 % |
± 0,3 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
PFC 1(A): Organiskais mēslošanas līdzeklis
Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam barības elementa saturam un citiem deklarētajiem parametriem |
Organiskais ogleklis (Corg) |
± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Sausnas saturs |
± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Kopējais slāpeklis (N) |
± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Organiskais slāpeklis (Norg) |
± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) |
± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais kālija oksīds (K2O) |
± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) vai nātrija oksīds (Na2O) |
± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Organiskais ogleklis (Corg)/kopējais slāpeklis (N) |
± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Daudzums |
± 1,5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
PFC 1(B): ORGANOMINERĀLAIS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam makroelementa saturam un citiem deklarētajiem parametriem |
Organiskais ogleklis (Corg) |
± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Sausnas saturs |
± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Deklarētās neorganiskā slāpekļa (N) formas |
± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Organiskais slāpeklis (Norg) |
± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Deklarētās fosfora pentoksīda (P2O5) formas |
± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Deklarētās kālija oksīda (K2O) formas |
± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) |
± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura maksimāli līdz 1,0 procentpunktam absolūtā izteiksmē |
Kopējais un ūdenī šķīstošais nātrija oksīds (Na2O) |
± 25 % no deklarētā satura maksimāli līdz 0,9 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Daudzums |
± 1,5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Mikroelements |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam mikroelementa formu saturam |
Koncentrācija 2 % vai zemāka |
± 20 % no deklarētās vērtības |
Koncentrācija augstāka par 2 % un zemāka par vai vienāda ar 10 %. |
± 20 % no deklarētā satura un līdz maksimums 1,0 procentpunktam absolūtā izteiksmē |
Koncentrācija augstāka par 10 % |
± 1,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
PFC 1(C): Neorganisks mēslošanas līdzeklis
Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam makroelementa saturam un citiem deklarētajiem parametriem |
Deklarētās slāpekļa (N) formas |
± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Deklarētās fosfora pentoksīda (P2O5) formas |
± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Deklarētās kālija oksīda (K2O) formas |
± 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 2 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Deklarētās slāpekļa (N), fosfora pentoksīda (P2O5) vai kālija oksīda (K2O) formas binārajos mēslošanas līdzekļos |
± 1,5 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Deklarētās slāpekļa (N), fosfora pentoksīda (P2O5) vai kālija oksīda (K2O) formas trīskāršajos mēslošanas līdzekļos |
± 1,9 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) |
–50 un +100 % relatīvā novirze no deklarētā minēto barības elementu satura maksimāli no –2 līdz +4 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais un ūdenī šķīstošais nātrija oksīds (Na2O) |
–25 % no deklarētā satura maksimāli līdz 0,9 procentpunktiem absolūtā izteiksmē + 50 % no deklarētā satura maksimāli līdz 1,8 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Granulometriskais sastāvs |
± 20 % relatīvā novirze no deklarētās materiāla procentuālās daļas, kura iziet caur noteikta blīvuma sietu |
Daudzums |
± 1 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Mikroelements |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam mikroelementa formu saturam |
Koncentrācija 2 % vai zemāka |
± 50 % no deklarētās vērtības |
Koncentrācija augstāka par 2 % un zemāka par vai vienāda ar 10 % |
± 50 % no deklarētās vērtības un līdz maksimums 1,0 procentpunktam absolūtā izteiksmē |
Koncentrācija augstāka par 10 % |
± 1,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Daudzums: ± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības
PFC 2: KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS
Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri |
Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem |
Neitralizācijas skaitlis |
± 3 |
Granulometriskais sastāvs |
± 10 % relatīvā novirze no deklarētās materiāla procentuālās daļas, kura iziet caur noteiktu sietu |
Kopējais kalcija oksīds (CaO) |
± 3,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Kopējais magnija oksīds (MgO) |
|
Koncentrācija zemāka nekā 8 % |
± 1,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Koncentrācija no 8 līdz 16 % |
± 2,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Koncentrācija 16 % vai augstāka |
± 3,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Reaģētspēja (sālsskābes tests un inkubācijas tests) |
± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Daudzums |
± 1 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
PFC 3: AUGSNES IELABOTĀJS
Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri |
Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem |
pH |
± 1,0 no deklarētās vērtības |
Organiskais ogleklis (Corg) |
± 10 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 3,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Organiskais slāpeklis (Norg) |
± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais slāpeklis (N) |
± 20 % relatīvā novirze maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) |
± 20 % relatīvā novirze maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Kopējais kālija oksīds (K2O) |
± 20 % relatīvā novirze maksimāli līdz 1,0 procentpunktiem absolūtā izteiksmē |
Sausnas saturs |
± 10 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Daudzums |
± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Elektrovadītspēja |
± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
PFC 4: AUGU AUGŠANAS SUBSTRĀTS
Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie parametri |
Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem |
Elektrovadītspēja |
± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
pH |
± 1,0 no deklarētās vērtības |
Daudzums pēc tilpuma (litros vai m3) |
± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Daudzuma (tilpuma) noteikšana materiāliem, kam daļiņu izmērs ir lielāks par 60 mm |
± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Noteiktā formā sagatavota augu augšanas substrāta daudzuma (tilpuma) noteikšana |
± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams slāpeklis (N); (“CAT šķīstošs”) |
± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams fosfora pentoksīds (P2O5); (“CAT šķīstošs”) |
± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
Ar CaCl2/DTPA (kalcija hlorīdu / dietilēntriamīnpentaetiķskābi) ekstrahējams kālija oksīds (K2O); (“CAT šķīstošs”) |
± 75 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības |
PFC 5: INHIBITORI
Inhibitoru savienojumi |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam inhibitoru savienojumam |
Koncentrācija 2 % vai zemāka |
± 20 % no deklarētās vērtības |
Koncentrācija augstāka par 2 % |
± 0,3 procentpunkti absolūtā izteiksmē |
Daudzums: ± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības
PFC 6: AUGU BIOSTIMULATORS
Augu biostimulatora daudzums drīkst atšķirties par ± 5 % no deklarētās vērtības.
PFC 6(A): MIKROBIĀLS AUGU BIOSTIMULATORS
Mikroorganismu faktiskā(-s) koncentrācija(-s) no deklarētās(-ajām) vērtības(-ām) var atšķirties par ne vairāk kā 15 %.
PFC 7: MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU MAISĪJUMS
Deklarētais parametrs |
Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam parametram |
Daudzums |
pielaide ir katra ES mēslošanas līdzekļa komponenta relatīvā proporcija, reizināta ar PFC pielaidi minētajam mēslošanas līdzeklim. Ja mēslošanas līdzekļu maisījumā nav iespējams noteikt katra ES mēslošanas līdzekļa īpatsvaru, izmanto PFC pielaidi, kurai daudzuma pielaides vērtība ir visstingrākā. |
Ja mēslošanas līdzekļu maisījumā ir viens vai vairāki kategorijas “ PFC 6” augu biostimulatori, katra augu biostimulatora deklarētajai koncentrācijai piemēro šādas pielaides:
Deklarētā koncentrācija g/kg vai g/l temperatūrā 20 °C |
Pieļaujamā pielaide |
Līdz 25 |
± 15 % relatīvā novirze |
Vairāk par 25, līdz 100 |
± 10 % relatīvā novirze |
Vairāk par 100, līdz 250 |
± 6 % relatīvā novirze |
Vairāk par 250, līdz 500 |
± 5 % relatīvā novirze |
Vairāk par 500 |
± 25 g/kg vai ± 25 g/l |
IV PIELIKUMS
Atbilstības novērtēšanas procedūras
I DAĻA
ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRU PIEMĒROJAMĪBA
Šajā daļā ir izklāstīta šā pielikuma II daļā norādīto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļu piemērojamība ES mēslošanas līdzekļiem atkarībā no to CMC, kas specificētas II pielikumā, un to PFC, kas specificētas I pielikumā.
1. Iekšējās ražošanas kontroles (A moduļa) piemērojamība
1.1. A moduli var izmantot ES mēslošanas līdzeklim, ko veido tikai viens vai vairāki šādi komponentmateriāli:
materiāli, kas ir neapstrādātas vielas vai maisījumi, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 1”, izņemot nitrifikācijas, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumus,
svaigi kultūraugu digestāti, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 4”;
pārtikas rūpniecības blakusprodukti, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 6”;
barības elementu polimēri, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 9”;
blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 12”.
1.2. A moduli var izmantot arī mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7”.
1.3. Atkāpjoties no 1.1. un 1.2. punkta, A moduli nedrīkst izmantot:
vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu maisījumam, kurš norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”,
inhibitoram, kas norādīts kategorijā “PFC 5”, vai
augu biostimulatoram, kas norādīts kategorijā “PFC 6”.
2. Iekšējās ražošanas kontroles un uzraudzītas mēslošanas līdzekļa testēšanas (A1 moduļa) piemērojamība
A1 moduli izmanto vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “ PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, un mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “ PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “ PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”.
3. ES tipa pārbaude (B modulis), kam seko atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C modulis): to piemērojamība
3.1. B moduli, kam seko C modulis, var izmantot ES mēslošanas līdzeklim, ko veido tikai viens vai vairāki šādi komponentmateriāli:
II pielikuma II daļas kategorijā “CMC 1” minētajiem nitrifikācijas inhibitoriem, denitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru savienojumiem,
augi, augu daļas vai augu ekstrakti, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 2”,
mikroorganismi, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 7”,
polimēri, kas nav barības elementu polimēri un kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 9”,
atvasināti produkti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, kas norādīti II pielikuma II daļā kategorijā “CMC 10”,
šīs daļas 1.1. punktā minētās CMC.
3.2. B moduli, kam seko C modulis, var izmantot arī mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7”.
3.3. Atkāpjoties no 3.1. un 3.2. punkta, B moduli, kam seko C modulis, nedrīkst izmantot vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”.
4. Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanas (D1 moduļa) piemērojamība
4.1. D1 moduli var izmantot jebkuram ES mēslošanas līdzeklim.
4.2. Atkāpjoties no 4.1. punkta, D1 moduli nedrīkst izmantot vienkāršam vai saliktam cietam neorganiskam amonija nitrāta makroelementu mēslošanas līdzeklim ar augstu slāpekļa saturu, kas norādīts kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu maisījumam, kas norādīts kategorijā “PFC 7” un satur 28 vai vairāk masas % slāpekļa (N) no kāda ES mēslošanas līdzekļa, kas pieder pie kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)”.
II DAĻA
ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRU APRAKSTS
A MODULIS. IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE
1. Moduļa apraksts
Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina, un, pilnībā uzņemoties atbildību, paziņo, ka attiecīgie ES mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.
2. Tehniskā dokumentācija
2.1. Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir ietverta atbilstīga apdraudējuma(-u) analīze un novērtējums.
2.2. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas attiecas uz novērtēšanu, tā aptver ES mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un paredzēto pielietojumu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā tiek ietverti vismaz šādi elementi:
vispārīgs ES mēslošanas līdzekļa apraksts, PFC, kas atbilst ES mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai, un paredzētā pielietojuma apraksts;
izmantoto komponentmateriālu saraksts, II pielikumā minētās CMC, pie kurām tie pieder, un informācija par to izcelsmi vai ražošanas procesu;
ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem;
rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kuri vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu;
šīs regulas 6. panta 7. punktā minētās etiķetes vai atsevišķās lapas, vai abu paraugs ar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar III pielikumu;
saraksts, kurā ietverti 13. pantā minētie saskaņotie standarti, 14. pantā minētās kopīgās specifikācijas un/vai citas attiecīgās piemērotās tehniskās specifikācijas. Ja saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;
veikto aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;
testēšanas ziņojumi;
gadījumos, kad ES mēslošanas līdzeklis satur blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē vai no tiem sastāv, tehniski un administratīvi pierādījumi, ka minētie blakusprodukti atbilst kritērijiem, kas noteikti ar šīs regulas 42. panta 7. punktā minētu deleģētu aktu, un valsts pasākumiem, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punkts, un attiecīgos gadījumos – īstenošanas aktiem, kas minēti tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā, vai valsts pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 3. punktu minētajā direktīvā;
ja kopējā hroma (Cr) daudzums ES mēslošanas līdzeklī pārsniedz 200 mg/kg sausnas, informācija par maksimālo kopējā hroma (Cr) daudzumu un par precīzu tā avotu.
3. Ražošana
Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto ES mēslošanas līdzekļu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.
4. CE zīme un ES atbilstības deklarācija
4.1. Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam tāda ES mēslošanas līdzekļa iepakojumam, kurš atbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām, vai, ja to piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir pievienots ES mēslošanas līdzeklim.
4.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katram ES mēslošanas līdzeklim vai tā tipam un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 5 gadus pēc ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē to ES mēslošanas līdzekli vai tā tipu, kuram šī deklarācija sagatavota.
4.3. ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.
5. Pilnvarotais pārstāvis
Ražotāja pienākumus, kas noteikti 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.
A1 MODULIS. IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE UN UZRAUDZĪTA MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻA TESTĒŠANA
1. Moduļa apraksts
Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta mēslošanas līdzekļa testēšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, paziņo, ka attiecīgie ES mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.
2. Tehniskā dokumentācija
2.1. Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt ES mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir ietverta atbilstīga apdraudējuma(-u) analīze un novērtējums.
2.2. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver ES mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un paredzēto lietojumu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā tiek ietverti vismaz šādi elementi:
vispārīgs ES mēslošanas līdzekļa apraksts, PFC, kas atbilst ES mēslošanas līdzekļa deklarētajai funkcijai, un paredzētā pielietojuma apraksts,
izmantoto komponentmateriālu saraksts, II pielikumā minētās CMC, pie kurām tie pieder, un informācija par to izcelsmi vai ražošanas procesu,
ES atbilstības deklarācijas mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvā esošajiem ES mēslošanas līdzekļiem,
rasējumi, shēmas, apraksti un skaidrojumi, kuri vajadzīgi, lai saprastu ES mēslošanas līdzekļa ražošanas procesu;
šīs regulas 6. panta 7. punktā minētās etiķetes vai atsevišķās lapas, vai abu paraugs ar informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar III pielikumu;
mēslošanas līdzekļa un tā galveno komponentu ražošanas vietu nosaukumi un adreses, un par tām atbildīgie ekonomikas dalībnieki;
saraksts, kurā ietverti 13. pantā minētie saskaņotie standarti, 14. pantā minētās kopīgās specifikācijas un/vai citas attiecīgās piemērotās tehniskās specifikācijas. Ja saskaņotie standarti vai kopīgās specifikācijas ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;
veikto aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti;
testēšanas ziņojumi, tostarp 4. punktā minēto mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanas un detonācijnoturības pārbaužu ziņojumi, un
gadījumos, kad ES mēslošanas līdzeklis satur blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē vai no tiem sastāv, tehniski un administratīvi pierādījumi, ka minētie blakusprodukti atbilst kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 42. panta 7. punktā minētu deleģētu aktu, un valsts pasākumiem, ar kuriem tiek transponēts Direktīvas 2008/98/EK 5. panta 1. punkts, un attiecīgos gadījumos – īstenošanas aktiem, kas minēti tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā, vai valsts pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 3. punktu.
3. Ražošana
Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto ES mēslošanas līdzekļu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.
4. Mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanas un detonācijnoturības pārbaudes
Izmantojot reprezentatīvu ES mēslošanas līdzekļa paraugu, ko ņem reizi 3 mēnešos, ražotāja vārdā tiek īstenoti 4.1.–4.4. punktā minētie termiskie cikli un testi, lai pārbaudītu atbilstību:
eļļas uzsūkšanas prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 4. punktā, un
detonācijnoturības prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 5. punktā.
Termiskos ciklus un testus veic ražotāja izraudzītās paziņotās struktūras pārraudzībā.
4.1. Termiskie cikli pirms testa, ar kuru pārbauda atbilstību eļļas uzsūkšanas prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 4. punktā
4.1.1. Princips un definīcija
Slēgtā, piemērotā laboratorijas kolbā paraugu no istabas temperatūras uzkarsē līdz 50 °C un šajā temperatūrā tur divas stundas (50 °C fāze). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un šajā temperatūrā tur divas stundas (25 °C fāze). Secīga 50 °C fāzes un 25 °C fāzes kombinācija veido vienu termisko ciklu. Pēc pakļaušanas diviem termiskajiem cikliem testēšanas paraugu glabā 20 (± 3) °C temperatūrā eļļas uzsūkšanas vērtības noteikšanai.
4.1.2. Aprīkojums
Parastais laboratorijas aprīkojums, it īpaši:
ūdens vannas vai krāsnis, kurās ar termostata palīdzību tiek uzturēta attiecīgi 25 (± 1)°C un 50 (± 1)°C temperatūra;
piemērotas laboratorijas kolbas, katras kolbas tilpums – 150 ml.
4.1.3. Procedūra
4.1.3.1. Pa (70 ± 5) g no katra testēšanas parauga ievieto piemērotā laboratorijas kolbā, kuru pēc tam aizver.
4.1.3.2. Pēc tam, kad ir sasniegta 50 °C temperatūra un šī temperatūra ir tikusi uzturēta divas stundas, nomainīt kolbas temperatūru uz 25 °C vannā vai krāsnī un otrādi.
4.1.3.3. Ja tiek izmantota ūdens vanna, uztur konstantu ūdens temperatūru katrā vannā un ūdeni intensīvi maisa. Nodrošina, lai ūdens līmenis būtu virs parauga līmeņa. Aizbāzni pret kondensāciju pasargā ar putugumijas uzmavu.
4.2. Eļļas uzsūkšanas tests, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 4. punktā
4.2.1. Apraksts
Kāda ES mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšana ir eļļas daudzums, ko ES mēslošanas līdzeklis aiztur un ko nosaka raksturīgajos darbības apstākļos, un ko izsaka masas %.
Testu veic ar reprezentatīvu ES mēslošanas līdzekļa paraugu. Pirms testēšanas visu parauga masu saskaņā ar 4.1. punktu pakļauj diviem termiskajiem cikliem.
Šī metode ir piemērojama gan mikrogranulu, gan granulu mēslošanas līdzekļiem, kuri nesatur eļļā šķīstošas vielas.
4.2.2. Princips
Testēšanas paraugu uz noteiktu laiku iegremdē gāzeļļā, pēc tam noteiktos apstākļos iztecina lieko eļļu. Testēšanas devai nosaka masas pieaugumu.
4.2.3. Reaģenti
Gāzeļļa, kam piemīt šādas īpašības:
maksimālā viskozitāte: 5 mPas 40 °C temperatūrā;
blīvums: 0,8 g/ml līdz 0,85 g/ml 20 °C temperatūrā;
sēra saturs ≤ 1,0 % (m/m);
pelni: ≤ 0,1 % (m/m).
4.2.4. Aprīkojums
Parastais laboratorijas aprīkojums, un
svari, ar ko var nosvērt ar 0,01 g precizitāti,
vārglāzes ar 500 ml tilpumu,
plastmasas piltuve, vēlams ar cilindrisku augšdaļu, apmēram 200 mm diametrā,
testēšanas sietiņš ar 0,5 mm acu izmēru, kas der piltuvē,
Piezīme: Piltuvei un sietiņam ir tādi izmēri, kas nodrošina, lai paraugs būtu izvietots tikai dažu granulu biezā slānī un eļļa varētu brīvi notecēt.
filtrpapīrs, ātrifiltrējošs, krepa, mīksts, masa 150 g/m2,
uzsūcošās papīra salvetes (laboratorijas kvalitātes).
4.2.5. Procedūra
4.2.5.1. Atsevišķām viena un tā paša testēšanas parauga devām uzreiz vienu pēc otras izdara divas atsevišķas noteikšanas.
4.2.5.2. Ar laboratorijas sietu atdala daļiņas, kas mazākas par 0,5 mm. Ar precizitāti līdz 0,01 gramam vārglāzē atsver aptuveni 50 g parauga. Pievieno pietiekami daudz gāzeļļas tā, lai mikrogranulas vai granulas būtu pilnībā nosegtas, un rūpīgi izmaisa, lai nodrošinātu visu mikrogranulu vai granulu virsmas samitrināšanu pilnībā. Nosedz vārglāzi ar laboratorijas pulksteņstikliņu un atstāj 25(± 2) °C temperatūrā uz vienu stundu.
4.2.5.3. Filtrē visu vārglāzes saturu caur piltuvi, kurā ir testēšanas siets. Uz sieta iegūtajai devai ļauj stundu notecēties tā, lai varētu notecēt liekā eļļa.
4.2.5.4. Uz gludas virsmas vienu virs otras izklāj divas aptuveni 500 x 500 mm lielas filtrpapīra loksnes, uzloka visas četras abu filtrpapīra lokšņu malas uz augšu apmēram 40 mm augstumā, lai neļautu mikrogranulām vai granulām aizripot. Filtrpapīru centrā novieto divus slāņus uzsūcošo laboratorijas salvešu. Izber visu sieta saturu uz uzsūcošajām laboratorijas salvetēm un izlīdzina mikrogranulas vai granulas ar mīkstu, plakanu birsti. Pēc divām minūtēm paceļ vienu salvetes malu, lai pārvietotu mikrogranulas vai granulas uz apakšā esošajiem filtrpapīriem, un vienmērīgi izlīdzina tās ar birsti. Uzklāj citu filtrpapīra loksni ar uzlocītām malām uz parauga un ripina mikrogranulas vai granulas starp filtrpapīriem ar riņķveida kustībām, nedaudz piespiežot. Pēc katrām astoņām riņķveida kustībām paceļ filtrpapīra pretējos stūrus un saripina uz centru mikrogranulas vai granulas, kas aizripojušas nostāk. Ievēro šādu procedūru: izdara četras pilnas riņķveida kustības vispirms pulksteņrādītāja virzienā, tad pretējā virzienā. Pēc tam ripina mikrogranulas vai granulas atpakaļ uz centru, kā aprakstīts iepriekš. Šo procedūru izdara trīs reizes (24 riņķveida kustības, divreiz paceļot stūrus). Uzmanīgi ievieto jaunu filtrpapīra loksni starp augšējo un apakšējo loksni un pārripina mikrogranulas vai granulas uz jauno loksni, paceļot augšējās loksnes malas. Pārklāj mikrogranulas vai granulas ar jaunu filtrpapīra loksni un atkārto to pašu procedūru, kā aprakstīts iepriekš. Tūlīt pēc ripināšanas saber mikrogranulas vai granulas nosvērtā taras traukā un vēlreiz nosver ar 0,01 g precizitāti, lai noteiktu aizturētās eļļas masas daudzumu.
4.2.5.5. Ripināšanas procedūras atkārtošana un pārsvēršana
Ja konstatē, ka attiecīgajā devā atlikušās gāzeļļas daudzums ir lielāks par 2,00 g, devu novieto uz jauna filtrpapīru komplekta un atkārto apļošanas un filtrpapīra stūru pacelšanas procedūru saskaņā ar 4.2.5.4. punktu (divreiz pa astoņām apļveida kustībām, vienreiz paceļot filtrpapīra stūrus). Pēc tam devu pārsver.
4.2.5.6. Ar katru paraugu jāveic divi eļļas uzsūkšanas testi.
4.2.6. Testēšanas ziņojums
4.2.6.1. Rezultātu izteikšana
4.2.6.1.1. Aprēķina metode un formula
Eļļas uzsūkšanu katrā noteikšanas reizē (4.2.5.1. punkts) izsaka kā sijātās testēšanas devas masas %, izmantojot vienādojumu
kur:
m1 ir sijātās testēšanas devas (4.2.5.2. punkts) masa gramos,
m2 ir testēšanas devas masa gramos saskaņā ar attiecīgi 4.2.5.4. un 4.2.5.5. punktu kā pēdējā svēruma rezultāts.
4.2.6.1.2. |
Par rezultātu ņem divu atsevišķu noteikšanu vidējo aritmētisko lielumu. |
4.2.6.2. |
Testēšanas ziņojums ir daļa no tehniskās dokumentācijas. |
4.3. Termiskie cikli pirms detonācijnoturības testa, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i–ii)(A)” 5. punktā
4.3.1. Princips un definīcija
Hermētiskā kamerā paraugu no istabas temperatūras uzkarsē līdz 50 °C un šajā temperatūrā tur vienu stundu (50 °C fāze). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un šajā temperatūrā tur vienu stundu (25 °C fāze). Secīga 50 °C fāzes un 25 °C fāzes kombinācija veido vienu termisko ciklu. Pēc pakļaušanas vajadzīgajam termisko ciklu skaitam testēšanas paraugu līdz detonācijnoturības testa veikšanai glabā 20 ±3 °C temperatūrā.
4.3.2. Aprīkojums
Metode Nr. 1
Ūdens vanna ar termostatu ir noregulēta 20–51 °C temperatūras intervālā ar minimālo karsēšanas un dzesēšanas ātrumu 10 °C/h, vai divas ūdens vannas, no kurām viena ir ar termostatu noregulēta 20 °C, bet otra – 51 °C temperatūrā. Ūdeni vannā(-s) nepārtraukti maisa; vannas tilpums ir pietiekami liels, lai būtu nodrošināta pietiekama ūdens cirkulācija.
Nerūsējošā tērauda kamera, viscaur hermētiska un aprīkota ar temperatūras reģistrēšanas ierīci centrā. Kameras ārējais platums ir 45 ± 2 mm, un sienu biezums ir 1,5 mm (kā piemēru skatīt 1. attēlu). Kameras augstumu un garumu var izvēlēties atkarībā no ūdens vannas izmēriem, piemēram, garumu – 600 mm, augstumu – 400 mm.
Metode Nr. 2
Piemērota krāsns, kas 20–51 °C temperatūras intervālā ir termostatēta ar minimālo karsēšanas un dzesēšanas ātrumu 10 °C/h.
Piemērotas hermētiskas plastmasas kameras vai maisiņi ar piemērotu temperatūras reģistrēšanas ierīci parauga centrā vai nerūsējošā tērauda kamera, kā aprakstīts 4.3.2. punkta metodes Nr. 1 b) apakšpunktā. Piepildītā veidā kameras vai maisiņa ārējais biezums nepārsniedz 45 mm.
4.3.3. Procedūra
Kamerās vai maisiņos ievieto detonācijnoturības testam pietiekamu mēslošanas līdzekļu daudzumu un noslēdz tos. Ievieto nerūsējošā tērauda kameras ūdens vannā (metode Nr. 1) vai kameras vai maisiņus krāsnī (metode Nr. 2). Ūdeni vai krāsni uzkarsē līdz 51 °C un izmēra temperatūru mēslošanas līdzekļa parauga centrā. Stundu pēc tam, kad temperatūra parauga centrā sasniegusi 50 °C, sāk atdzesēšanu. Stundu pēc tam, kad temperatūra centrā ir nokritusies līdz 25 °C, sāk karsēšanu otrajam ciklam. Ja izmanto divas ūdens vannas vai krāsnis, kameras vai maisiņus pēc katra karsēšanas/dzesēšanas perioda pārvieto otrā vannā vai krāsnī.
1. attēls