inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojektiem, kurus apstiprinājusi regulatīvā iestāde, ar noteikumu, ka minētās atkāpes nepārsniedz laiku un apmēru, kāds nepieciešams demonstrējuma mērķu sasniegšanai;

elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamo energoresursu un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 400 kW;

iekārtām, kas saņem Komisijas apstiprinātu atbalstu saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem atbilstīgi LESD 107., 108. un 109. pantam un kas pasūtītas pirms 2019. gada 4. jūlija.

starp tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta patiesa nediskriminācija, ņemot vērā elektroenerģijas sistēmas dažādās tehniskās vajadzības, kā arī dažādās tehniskās spējas, kādas ir ražošanas resursiem, enerģijas uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai;

nodrošinātu to, ka pakalpojumi tiek definēti pārredzamā un tehnoloģiski neitrālā veidā un tiek iepirkti pārredzamā un tirgbalstītā veidā;

visiem tirgus dalībniekiem – individuāli vai agregēšanas ceļā – tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve, tostarp no variabliem atjaunojamiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai, pieprasījumreakcijai un enerģijas uzkrāšanai;

tiktu ievērota vajadzība panākt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

konkrētu periodu, kurā atkāpe tiktu piemērota;

konkrētu balansēšanas jaudas apjomu, kādam atkāpe tiktu piemērota;

analīzi par atkāpes ietekmi uz balansēšanas resursu tirgus daļu; un

atkāpes pamatojumu, kas uzskatāmi parāda, ka šādas atkāpes rezultātā samazinātos galalietotāju izmaksas.

ir organizēti tā, lai tajos nebūtu diskriminācijas;

maksimizē visu tirgus dalībnieku spēju pārvaldīt nebalansu;

maksimizē visu tirgus dalībnieku iespējas piedalīties starpzonu tirdzniecībā pēc iespējas tuvāk reāllaikam visās tirdzniecības zonās;

nodrošina cenas, kuras atspoguļo tirgus pamatelementus, tostarp enerģijas vērtību reāllaikā, uz kurām tirgus dalībnieki var paļauties, vienojoties par ilgāka termiņa nodroses produktiem;

nodrošina darbības drošību, vienlaikus ļaujot maksimāli izmantot pārvades jaudu;

ir pārredzami, vienlaikus aizsargājot sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti un nodrošinot tirdzniecības anonimitāti;

neizšķir, vai darījumi notiek tirdzniecības zonā vai starp tirdzniecības zonām; un

ir organizēti tā, lai visi tirgus dalībnieki varētu piekļūt tirgum individuāli vai agregēšanas ceļā.

elektroenerģijas ražošanas ietaises, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 400 kW; vai

inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojekti, kuri jāapstiprina regulatīvajai iestādei, ar noteikumu, ka šāda prioritāte nepārsniedzlaiku un apmēru, kāds nepieciešams demonstrējuma mērķu sasniegšanai.

dalībvalstī ir labi funkcionējoši tekošās dienas un citi vairumtirgi un balansēšanas tirgi un ka minētie tirgi ir pilnībā pieejami visiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar šo regulu;

pārdispečēšanas noteikumi un pārslodzes vadība ir pārredzama visiem tirgus dalībniekiem;

dalībvalsts valsts ieguldījums nolūkā sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju attiecībā uz no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 3 ) 3. panta 2. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 ( 4 ) 4. panta a) punkta 2) apakšpunktu ir vismaz vienāds ar Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā noteiktās formulas atbilstīgo rezultātu, un dalībvalsts no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars nav zemāks par tās atsauces punktiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 2) apakšpunktu, vai alternatīvi – dalībvalsts no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars galīgā elektroenerģijas bruto patēriņā ir vismaz 50 %;

dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai par plānoto atkāpi, sīki izklāstot, kā ir izpildīti a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi; un

dalībvalsts ir publicējusi plānoto atkāpi kopā ar detalizētu pamatojumu minētās atkāpes piešķiršanai, vajadzības gadījumā pienācīgi ņemot vērā sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

nav pieejama tirgū balstīta alternatīva;

visi tirgū balstītie resursi ir izmantoti;

pieejamo elektroenerģijas ražošanas ietaišu, enerģijas uzkrāšanas ietaišu vai pieprasījumietaišu skaits ir pārāk mazs, lai tiktu nodrošināta efektīva konkurence zonā, kur atrodas šāda pakalpojuma sniegšanai piemērotas ietaises; vai

pašreizējais tīkla stāvoklis izraisa pārslodzi tik regulāri un paredzami, ka tirgbalstīta pārdispečēšana novestu pie regulāras stratēģiskas solīšanas, kas palielinātu iekšējās pārslodzes līmeni, un attiecīgā dalībvalsts ir vai nu pieņēmusi rīcības plānu, kura mērķis ir novērst šo pārslodzi, vai nodrošina, ka saskaņā ar 16. panta 8. punktu starpzonas tirdzniecībai ir pieejama minimālā jauda.

ciktāl ir izstrādāti un cik efektīvi ir tirgbalstīti pārdispečēšanas mehānismi, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, enerģijas uzkrāšanas ietaisēm un pieprasījumietaisēm;

kādu iemeslu dēļ, kādiem MWh apjomiem un kāda veida ražošanas resursiem tiek piemērota pārdispečēšana;

kādi pasākumi ir veikti, lai nākotnē samazinātu vajadzību pēc lejupvērstas pārdispečēšanas attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, ietverot investīcijas tīkla infrastruktūras digitalizācijā un elastīgumu uzlabojošos pakalpojumos.

garantē pārvades tīklu un sadales tīklu spēju pārvadīt elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā, ar minimālu iespējamo pārdispečēšanu, kas neliedz tīklu plānošanā ņemt vērā ierobežota apmēra pārdispečēšanu, ja pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators var pārredzami parādīt, ka šāda rīcība ir ekonomiski efektīvāks risinājums un nepārsniedz 5 % no tādu iekārtu gadā saražotās elektroenerģijas daudzuma, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras ir tieši savienotas ar savu attiecīgo tīklu, ja vien citādi nav noteikusi dalībvalsts, kurā elektroenerģija no elektroenerģijas ražošanas ietaises, kas izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, veido vairāk nekā 50 % no ikgadējā galīgā elektroenerģijas bruto patēriņa;

veic atbilstošus tīkla un tirgsaistītus darbības pasākumus, lai minimizētu no atjaunojamajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā saražotās elektroenerģijas lejupvērsto pārdispečēšanu;

nodrošina to, ka to tīkli ir pietiekami elastīgi, lai viņi spētu tos pārvaldīt.

elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, lejupvērstu pārdispečēšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu vai ja citi risinājumi radītu būtiski nesamērīgas izmaksas vai nopietnus riskus tīkla drošībai;

augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražotai elektroenerģijai lejupvērstu pārdispečēšanu piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā vien elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas lejupvērsta pārdispečēšana vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgas izmaksas vai nopietnus riskus tīkla drošībai;

pašražotai elektroenerģijai, ko ražo iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, un ko nepievada pārvades vai sadales tīklā, nepiemēro lejupvērstu pārdispečēšanu, ja vien nav citu iespēju atrisināt tīkla drošības problēmas;

šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto lejupvērsto pārdispečēšanu pienācīgi un pārredzami pamato. Pamatojumu norāda 3. punktā minētajā ziņojumā.

pārdispečēšanas radītām papildu darbības izmaksām, piemēram, papildu kurināmā izmaksām augšupvērstas pārdispečēšanas gadījumā vai rezerves siltumapgādes nodrošināšanu tādas lejupvērstas pārdispečēšanas gadījumā, kas piemērota elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju;

neto ieņēmumiem, kas būtu gūti, pārdodot nākamās dienas tirgū elektroenerģiju, kuru būtu saražojusi elektroenerģijas ražošanas ietaise, enerģijas uzkrāšanas ietaise vai pieprasījumreakcijas ietaise, ja nebūtu pieprasīta pārdispečēšana; ja finansiālu atbalstu piešķir elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, enerģijas uzkrāšanas ietaisēm vai pieprasījumietaisēm pēc to saražotā vai patērētā elektroenerģijas daudzuma, finansiālu atbalstu, kas būtu saņemts, ja nebūtu pieprasīta pārdispečēšana, uzskata par daļu no neto ieņēmumiem.

attiecībā uz robežām, kurām piemēro koordinētas neto pārvades jaudas pieeju, minimālā jauda ir 70 % no pārvades jaudas, ievērojot darbības drošības robežas pēc bojājumsituāciju atskaitīšanas, kā noteikts saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu;

attiecībā uz robežām, kurām piemēro plūsmbalstītu pieeju, minimālā jauda ir jaudas aprēķināšanas procesā noteiktā rezerve, kas pieejama no starpzonu apmaiņas izrietošām plūsmām. Rezerve ir 70 % no jaudas, ievērojot iekšējo un starpzonu kritisko tīkla elementu darbības drošības robežas un ņemot vērā bojājumsituācijas, kā noteikts saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

tirgu raksturlielumus;

elektroenerģijas sistēmas darbības apstākļus, piemēram, stingri saskaņoto, paziņoto grafiku līdzsvarošanas ietekmi;

dažādiem laikposmiem piešķirtās procentuālās daļas saskaņošanas līmeni un laikposmus, kas pieņemti attiecībā uz dažādajiem esošajiem starpzonu jaudas piešķiršanas mehānismiem.

maksājumus un ieņēmumus, ko rada pārvades sistēmu operatoru savstarpējais kompensācijas mehānisms;

faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem periodiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem periodiem.

ražotājiem piemēroto tarifu attiecība un galalietotājiem piemērotie tarifi;

ar tarifiem atgūstamās izmaksas;

laikā diferencētie tīkla tarifi;

novietojumsignāli;

saikne starp pārvades tarifiem un sadales tarifiem;

metodes, ar ko nodrošina pārredzamību tarifu noteikšanā un struktūrā;

tīkla izmantotāju grupas, kam piemērojami tarifi, attiecīgā gadījumā ietverot minēto grupu raksturlielumus, patēriņa veidus un jebkādus atbrīvojumus no tarifiem;

zudumi augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma tīklos.

piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai, arī garantēšanas kompensācijai; vai

starpzonu jaudas saglabāšanai vai palielināšanai, attiecīgā gadījumā ar koordinētiem korektīviem pasākumiem optimizējot esošo starpsavienotāju izmantošanu, vai sedzot izmaksas, kas radušās veicot investīcijas tīklā un attiecas uz starpsavienotāju pārslodzes samazināšanu.

ieņēmumiem, kas iekasēti 12 mēnešu periodā, kurš beidzas iepriekšējā gada 31. decembrī;

iekasēto ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar 2. punktu, tostarp konkrētiem projektiem, kur ieņēmumi izlietoti, un summu, kas noguldīta atsevišķā kontā;

summu, kas izlietota, aprēķinot tīkla tarifus; un

verifikāciju par to, ka c) apakšpunktā minētā summa atbilst šai regulai un metodikai, kas izstrādāta saskaņā ar 3. un 4. punktu.

likvidēt regulatīvos izkropļojumus;

atcelt cenu griestus saskaņā ar 10. pantu;

ieviest iztrūkuma cenu funkciju attiecībā uz balansēšanas enerģiju, kā minēts Regulas (ES) 2017/2195 44. panta 3. punktā;

palielināt starpsavienojumu un iekšējā tīkla jaudu nolūkā sasniegt vismaz to starpsavienojumu mērķrādītājus, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punkta 1) apakšpunktā;

iespējot pašražošanu, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakcijas pasākumus un energoefektivitāti, pieņemot pasākumus jebkādu konstatēto regulatīvo izkropļojumu likvidēšanai;

nodrošināt izmaksu ziņā izvedīgu un tirgbalstītu iepirkumu attiecībā uz balansēšanu un papildpakalpojumiem;

likvidēt regulētas cenas, ja tas prasīts Direktīvas (ES) 2019/944 5. pantā.

ir pagaidu mehānisms;

nerada liekus tirgus izkropļojumus un neierobežo starpzonu tirdzniecību;

tiek piemērots vienīgi tam, lai novērstu 20. pantā minētās bažas par pietiekamību;

nodrošina jaudas piegādātāju izraudzīšanos pārredzamā, nediskriminējošā un uz konkurenci balstītā procesā;

sniedz stimulus jaudas piegādātājiem, lai tie būtu pieejami laikposmos, kad ir sagaidāms sistēmas stress;

nodrošina, ka atlīdzība tiek noteikta uz konkurenci balstītā procesā;

pirms atlases procesa izklāsta tehniskos nosacījumus jaudas piegādātāju dalībai;

nodrošina, ka tajā var piedalīties visi resursi, kas spēj nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju, tostarp enerģijas uzkrāšanas un pieprasījuma pārvaldības resursi;

piemēro atbilstīgas sankcijas jaudas piegādātājiem, kas nav pieejami sistēmas stresa laikā.

ja jaudas mehānisms ir izstrādāts kā stratēģiska rezerve, tā resursus dispečē tikai tad, ja pārvades sistēmu operatori, visticamāk, izsmels savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu;

nebalansa norēķinu periodos, kad tiek dispečēti stratēģiskās rezerves resursi, nebalanss tirgū tiek izlīdzināts vismaz zudušās slodzes vērtībā vai vērtībās, kas pārsniedz tekošās dienas tehniskās cenas limitu, kā minēts 10. panta 1. punktā, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka;

stratēģiskās rezerves izlaidi pēc dispečēšanas attiecina uz balansatbildīgajām pusēm, izmantojot nebalansa norēķinu mehānismu;

resursi, kas piedalās stratēģiskajā rezervē, nesaņem atlīdzību no elektroenerģijas vairumtirgus vai balansēšanas tirgus;

stratēģiskās rezerves resursus vismaz uz līguma darbības laiku tur ārpus tirgus.

ir veidoti tā, lai cena, ko maksā par pieejamību, automātiski līdzinātos nullei, ja ir sagaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu pieprasīto jaudas līmeni;

ļauj dalībniekiem saņemt atlīdzību tikai par to, ka resursi ir pieejami, un nodrošina, ka šāda atlīdzība neietekmē jaudas piegādātāja lēmumu ražot vai neražot;

nodrošina, ka jaudas piegādātāji, kas ir tiesīgi piedalīties, cits citam var nodot jaudas piedāvājuma saistības.

vēlākais no 2019. gada 4. jūlija attiecībā uz ražošanas jaudu, kuras komercražošana sākta minētajā dienā vai pēc tam, un kura emitē vairāk nekā 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh, neuzņemass saistības un nesaņem maksājumus, un neuzņemas saistības nākotnes maksājumiem saskaņā ar jaudas mehānismu;

vēlākais no 2025. gada 1. jūlija attiecībā uz ražošanas jaudu, kuras komercražošana sākta pirms 2019. gada 4. jūlija, un kura emitē vairāk nekā 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh un vidēji gadā vairāk nekā 350 kg fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu uzstādīto elektroenerģijas kWe, neuzņemas saistības un nesaņem maksājumus, un neuzņemas saistības nākotnes maksājumiem saskaņā ar jaudas mehānismu.

tiek veikts katras tirdzniecības zonas līmenī, aptverot vismaz visas dalībvalstis;

ir balstīts uz atbilstošiem prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma centrālās references scenārijiem, kas ietver ekonomisku novērtējumu par iespējamību, ka elektroenerģijas ražošanas aktīvus varētu izņemt no ekspluatācijas, iekonservēt vai uzbūvēt no jauna un ka varētu tikt īstenoti pasākumi, lai sasniegtu energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājus, un attiecīgu jutīgumu pret ekstrēmiem laikapstākļiem, hidroloģiskiem apstākļiem, vairumcenām un oglekļa cenu izmaiņām;

ietver atsevišķus scenārijus, kuri atspoguļo dažādas iespējamības tam, ka rodas bažas par resursu pietiekamību, kuru novēršanai ir izstrādāti attiecīgi jaudas mehānismi;

pienācīgi ņem vērā visu resursu devumu, tostarp esošās un nākotnes elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas, sektorālās integrācijas, pieprasījumreakcijas un importa un eksporta iespējas un to devumu elastīgai sistēmas darbībai;

paredz 20. panta 3. punktā minēto pasākumu iespējamo ietekmi;

ietver variantus bez esošiem vai plānotiem jaudas mehānismiem un attiecīgā gadījumā variantus ar šādiem mehānismiem;

ir balstīts uz tirgus modeli, kurā attiecīgā gadījumā izmantota plūsmbalstīta pieeja;

izmanto varbūtīgus aprēķinus;

piemēro vienu modelēšanas rīku;

aptver vismaz šādus rādītājus, kas minēti 25. pantā:

apzina iespējamo resursu pietiekamības bažu avotus, proti, vai tas ir tīkla ierobežojums, resursu ierobežojums vai abi;

ņem vērā reālo tīkla attīstību;

nodrošina, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā tādas valstu īpatnības kā ražošana, pieprasījuma elastība un enerģijas uzkrāšana, primāro resursu pieejamība un starpsavienojumu līmenis.

zudušās slodzes vērtība;

jauna tirgus dalībnieka izmaksas elektroenerģijas ražošanai vai pieprasījumreakcijai; un

uzticamības standarts, kas minēts 25. pantā.

nosaka, vai ieinteresētie jaudas piegādātāji var nodrošināt tehniskās veiktspējas līmeni, ko prasa jaudas mehānisms, kurā jaudas piegādātājs plāno piedalīties, un reģistrē minēto jaudas piegādātāju minētajam nolūkam izveidotā reģistrā kā tiesīgu jaudas piegādātāju;

veic pieejamības pārbaudes;

nodod pārvades sistēmas operatoram dalībvalstī, kas izmanto jaudas mehānismu, informāciju, ko tas saņem saskaņā ar šīs daļas a) un b) punktu un otro daļu;

metodiku, kā aprēķināma maksimālā ieejas jauda pārrobežu dalībai, kas minēta 7. punktā;

metodiku, kā dalāmi ieņēmumi, kas minēti 9. punktā;

kopīgus noteikumus par to, kā veicamas pieejamības pārbaudes, kas minētas 10. punkta b) apakšpunktā;

kopīgus noteikumus par to, kā nosakāms, kad jāmaksā nepieejamības maksājums;

10. punkta a) apakšpunktā minētā reģistra uzturēšanas kārtību;

kopīgus noteikumus par to, kā konstatējama jaudas mehānismā piedalīties tiesīgā jauda, kas minēta 10. punkta a) apakšpunktā.

izstrādā tīkla kodeksus 59. panta 1. un 2. punktā minētajām jomām, lai sasniegtu 28. pantā noteiktos mērķus;

katru otro gadu pieņem un publicē nesaistošu Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānu (“Savienības tīkla attīstības plāns”);

sagatavo un pieņem priekšlikumus, kas saistīti ar Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 23. pantam un priekšlikumus, kas attiecas uz tehniskajām specifikācijām dalībai jaudas mehānismos atbilstīgi 26. panta 11. punktam;

pieņem ieteikumus saistībā ar tehniskās sadarbības koordināciju starp Savienības un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem;

pieņem satvaru sadarbībai un koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem;

pieņem priekšlikumu, kurā definēts sistēmas darbības reģions saskaņā ar 36. pantu;

sadarbojas ar sadales sistēmu operatoriem un ES SSO struktūru;

sekmē pārvades tīklu digitalizāciju, tostarp to, ka tiek ieviesti viedie tīkli, efektīva reāllaika datu iegūšana un viedās uzskaites sistēmas;

pieņem kopīgas tīkla ekspluatācijas instrumentus, lai nodrošinātu tīkla darbības koordināciju normālos un ārkārtas apstākļos, tostarp parastu negadījumu klasifikācijas skalu, un pētniecības plānus, tostarp minēto plānu īstenošanu ar efektīvas pētniecības programmas palīdzību. Minētie instrumenti inter alia precizē:

pieņem gada darba programmu;

veicina sadarbspējas prasību ieviešanu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras datu piekļuvei, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2019/944 24. pantā;

pieņem gada pārskatu;

sagatavo un pieņem sezonālās pietiekamības novērtējumus atbilstīgi Regulas (ES) 2019/941 9. panta 2. punktam;

sadarbībā ar attiecīgām iestādēm un regulētiem subjektiem veicina kiberdrošību un datu aizsardzību;

savu uzdevumu izpildē ņem vērā pieprasījumreakcijas attīstību.

koordinētas jaudas aprēķināšana saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantu;

koordinētas drošības analīze saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot sistēmas darbības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantu;

kopīgu tīkla modeļu izveide saskaņā ar metodiku un procedūrām, kas izstrādātas, ievērojot sistēmas darbības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantu;

atbalsta sniegšana pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējumam saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta tīkla kodeksā par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli, kurš pieņemts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu;

reģionālās nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas sistēmas pietiekamības prognozes un risku mazinošu darbību sagatavošana saskaņā ar Regulas (ES) 2019/941 8. pantā izklāstīto metodiku un procedūrām, kas izklāstītas sistēmas darbības vadlīnijās, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu;

reģionāla pārtrauces plānošanas koordinācija saskaņā ar procedūrām un metodikām, kas izklāstītas sistēmas darbības vadlīnijās, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu;

reģionālo koordinācijas centru darbinieku apmācība un sertificēšana;

atbalsta sniegšana reģionālās atjaunošanas koordinācijai un optimizācijai pēc pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma;

pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana;

rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā;

balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana;

atbalsta sniegšana pārvades sistēmu operatoriem pēc to pieprasījuma attiecībā uz pārvades sistēmu operatoru savstarpējo norēķinu optimizēšanu;

uzdevumu, kas saistīti ar reģionālo elektroenerģijas krīzes scenāriju apzināšanu, veikšana, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem atbilstīgi Regulas (ES) 2019/941 6. panta 1. punktam;

uzdevumu, kas saistīti ar sezonālajiemm pietiekamības novērtējumiem, veikšana, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem atbilstīgi Regulas (ES) 2019/941 9. panta 2. punktam;

tādas maksimālās ieejas jaudas vērtības aprēķināšana, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos, nolūkā izdot ieteikumu, ievērojot 26. panta 7. punktu.

uzdevumu, kas saistīti ar atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, veikšana, lai tie varētu noteikt, vai ir vajadzīga jauna pārvades jauda, vai ir jāveic esošās pārvades jaudas modernizācija, vai tai ir vajadzīgas alternatīvas, un tādējādi noskaidrot informāciju, kas jāiesniedz reģionālajām grupām, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, un kas jāiekļauj tīkla attīstības desmit gadu plānā, kā tas minēts Direktīvas (ES) 2019/944 51. pantā.

reģionālo koordinācijas centru statūtu un reglamenta izstrāde un apstiprināšana;

organizatoriskās struktūras izlemšana un īstenošana;

ikgadējā budžeta sagatavošana un apstiprināšana;

sadarbības procesu izstrāde un apstiprināšana saskaņā ar 38. pantu.

operatīvā darbība;

pieņemtās koordinētās darbības un ieteikumi, pārvades sistēmu operatoru koordinēto darbību un ieteikumu īstenošanas pakāpe un panāktais rezultāts;

katra tiem uzticētā uzdevuma lietderīgums un efektivitāte un attiecīgā gadījumā minēto uzdevumu rotācija.

ES SSO struktūras darbā drīkst piedalīties tikai reģistrētie biedri, kuri savas tiesības piedalīties var cits citam deleģēt;

stratēģiskus lēmumus attiecībā uz ES SSO struktūras darbībām, kā arī politikas vadlīnijas direktoru padomei pieņem kopsapulce;

kopsapulces lēmumus pieņem, ievērojot šādus noteikumus:

kopsapulces lēmumus noraida, ievērojot šādus noteikumus:

direktoru padomi ievēl kopsapulce uz pilnvaru laiku, kas nepārsniedz četrus gadus;

direktoru padome no saviem biedriem ieceļ priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus;

pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru sadarbību saskaņā ar 56. un 57. pantu vada direktoru padome;

direktoru padomes lēmumus pieņem ar absolūto balsu vairākumu;

pēc direktoru padomes priekšlikuma kopsapulce no saviem biedriem ieceļ ģenerālsekretāru uz četru gadu pilnvaru laiku, ko vienu reizi var pagarināt;

pēc direktoru padomes priekšlikuma kopsapulce ieceļ ekspertu grupas, un katrā grupā nav vairāk kā 30 locekļi, un 1/3 iecelto locekļu var būt eksperti, kas nav ES SSO struktūras dalībnieki. Turklāt tiek izveidota valsts ekspertu grupa, kuras sastāvā ir pa vienam sadales sistēmu operatoru pārstāvim no katras dalībvalsts.

direktoru padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs un 27 locekļu pārstāvji, no tiem:

esošo SSO apvienību pārstāvji direktoru padomes sanāksmēs var piedalīties kā novērotāji;

direktoru padomes sastāvā nedrīkst būt vairāk par trīs tādu biedru pārstāvjiem, kuri reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai ir vienas un tās pašas ražotāju grupas dalībnieki;

izvēlas vienu padomes priekšsēdētāja vietnieku no katras a) punktā minētās locekļu kategorijas pārstāvjiem;

tādu biedru pārstāvji, kuri reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai ir vienas un tās pašas ražotāju grupas dalībnieki, neveido ekspertu grupas dalībnieku vairākumu;

direktoru padome izveido stratēģisko konsultatīvo grupu, kura sniedz atzinumus direktoru padomei un ekspertu grupām un kuras sastāvā ir Eiropas SSO apvienību pārstāvji un to dalībvalstu pārstāvji, kas nav pārstāvētas direktoru padomē.

sekmēt sadales tīklu darbību un plānošanu sadarbībā ar pārvades tīklu darbību un plānošanu;

veicināt atjaunojamo energoresursu, izkliedētās ražošanas un citu sadales tīklā iegulto resursu (piemēram, enerģijas uzkrāšanas) integrāciju;

veicināt pieprasījuma puses elastīgumu un reakciju un sadales tīkla izmantotāju piekļuvi tirgum;

sniegt ieguldījumu sadales sistēmu digitalizācijā, tostarp viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu ieviešanā;

atbalstīt datu pārvaldības, kiberdrošības un datu aizsardzības attīstību sadarbībā ar attiecīgām iestādēm un regulētām struktūrām;

piedalīties tādu tīkla kodeksu izstrādē, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un pārvades tīklu un sadales tīklu koordinētai darbībai, ievērojot 59. pantu.

sadarbojas ar ENTSO-E to saskaņā ar šo regulu pieņemto tīkla kodeksu un vadlīniju uzraudzībā un īstenošanā, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un koordinētai pārvades tīklu un sadales tīklu darbībai;

sadarbojas ar ENTSO-E un pieņem paraugpraksi koordinētā pārvades un sadales sistēmu darbībā un plānošanā, ietverot tādus jautājumus kā datu apmaiņa starp operatoriem un izkliedēto enerģijas resursu koordinācija;

apzina paraugpraksi 1. punktā uzskaitītajās jomās un attiecībā uz energoefektivitātes uzlabojumu ieviešanu sadales tīklā;

pieņem gada darba programmu un gada pārskatu;

darbojas saskaņā ar konkurences tiesību aktiem un nodrošina neitralitāti.

nodrošina, ka tajos ir noteikta minimālā saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga šīs regulas mērķu sasniegšanai;

vajadzības gadījumā ņem vērā reģionālo specifiku;

nepārsniedz to, kas vajadzīgs a) apakšpunkta vajadzībām; un

neskar dalībvalstu tiesības izveidot valstu tīkla kodeksus par aspektiem, kas neietekmē starpzonu tirdzniecību.

tīkla drošības un uzticamības noteikumi, tostarp tehniskās pārvades rezerves jaudas tīkla darbības drošībai, kā arī sadarbspējas noteikumi, ar ko īsteno šīs regulas 34. līdz 47. pantu un 57. pantu un Direktīvas (ES) 2019/944 40. pantu, tostarp noteikumi par sistēmstāvokļiem, korektīvajiem pasākumiem un darbības drošības robežām, sprieguma kontroli un reaktīvās jaudas vadību, īsslēguma strāvas vadību, jaudas plūsmu vadību, bojājumsituāciju analīzu un risināšanu, aizsargierīcēm un aizsargshēmām, datu apmaiņu, atbilstību, apmācību, operatīvu plānošanu un drošības analīzi, reģionālo darbības drošības koordinēšanu, atvienojumu koordināciju, būtisko aktīvu pieejamības plāniem, pietiekamības analīzi, papildpakalpojumiem, grafiku sastādīšanu, kā arī darbības plānošanas datu vidi;

jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības noteikumi, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/944 6. pantu un šīs regulas 7. līdz 10. pantu, 13. līdz 17. pantu un 35. līdz 37. pantu, tostarp nākamās dienas, tekošās dienas un nākotnes jaudas aprēķina metodikas un procesi, tīkla modeļi, tirdzniecības zonu konfigurācija, pārdispečēšana un kompensācija, tirdzniecības algoritmi, vienotas nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšana, piešķirtās starpzonu jaudas garantēšana, pārslodzes ieņēmumu sadale, starpzonu pārvades riska nodrose, noteikšanas procedūras, kā arī jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības izmaksu atgūšana;

noteikumi, ar ko īsteno 5., 6. un 17. pantu attiecībā uz tirdzniecību, kas saistīta ar tehnisku un praktisku nodrošinājumu tīkla piekļuvei un ar sistēmas balansēšanu, tostarp noteikumi par ar tīklu saistīto rezerves jaudu, tostarp funkcijām un atbildību, platformām balansēšanas enerģijas apmaiņai, tirgus slēgšanas laiku, prasībām standarta un specifiskajiem balansēšanas produktiem, balansēšanas pakalpojumu iepirkumu, starpzonu jaudas piešķiršanu balansēšanas pakalpojumu apmaiņai vai rezervju kopīgošanai, norēķiniem par balansēšanas enerģiju, norēķiniem par enerģijas apmaiņu starp sistēmu operatoriem, nebalansa norēķiniem un norēķiniem par balansēšanas jaudu, slodzes frekvences kontroli, frekvences kvalitātes noteikšanu un mērķa parametriem, frekvences noturēšanas rezervēm, aizvietošanas rezervēm, rezervju apmaiņu un dalīšanos ar tām, rezervju pārrobežu aktivizācijas procesu, laika kontroles procedūrām un informācijas pārredzamību;

noteikumi, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/944 36., 40. un 54. pantu attiecībā uz nediskriminējošu un pārredzamu ar frekvenci nesaistītu papildpakalpojumu nodrošināšanu, tostarp noteikumi par sprieguma kontroli stacionārā režīmā, inerci, ātru reaktīvās strāvas padevi, tīkla stabilitātes inerci, īsslēguma strāvas vadību, spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās un spēju darboties izolētā režīmā;

noteikumi ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/944 17., 31., 32., 36., 40. un 54. pantu, kā arī šīs regulas 57. pantu attiecībā uz pieprasījumreakciju, tostarp agregēšanu, enerģijas uzkrāšanu un pieprasījuma samazināšanu.

tīkla pieslēguma noteikumi, tostarp noteikumi par pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaišu un sadales sistēmu pieslēgumu, pieprasījumreakcijai izmantotu pieprasījumietaišu pieslēgumu, ģeneratoriem piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām, augstsprieguma līdzstrāvai piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām, līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem un vistālākās augstsprieguma līdzstrāvas pārveidotāja stacijām piemērojamām prasībām, kā arī tīkla pieslēguma ekspluatācijas paziņošanas procedūrām;

noteikumi par datu apmaiņu, norēķiniem un pārredzamību, tostarp jo īpaši noteikumi par pārvades jaudu attiecīgiem laika periodiem, aplēstajām un faktiskajām jaudas sadales un izmantošanas vērtībām, prognozēto un faktisko iekārtu pieprasījumu un tā agregēšanu, tostarp par iekārtu nepieejamību, ražošanas vienību prognozēto un faktisko ražošanas apjomu un tā agregēšanu, tostarp par vienību nepieejamību, tīklu pieejamību un izmantošanu, pārslodzes vadības pasākumiem un tirgus datu līdzsvarošanu. Noteikumos būtu jāiekļauj veidi, kā informācija tiek publicēta, publicēšanas termiņi un struktūras, kas atbild par darbībām ar to;

trešo personu piekļuves noteikumi;

operatīvās ārkārtas un atjaunošanas procedūras ārkārtas situācijās, tostarp sistēmas aizsardzības plāni, atjaunošanas plāni, tirgus mijiedarbība, informācijas apmaiņa un saziņa, kā arī rīki un ietaises;

īpaši nozares noteikumi attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem, tostarp noteikumi par kopīgām minimālajām prasībām, plānošanu, uzraudzību, ziņošanu un krīzes pārvaldību.

informāciju par procedūru to pārvades sistēmu operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas nonāk, kā noteikts 49. panta 2. punktā;

informāciju par piemērojamo maksājumu procedūru, tostarp pirmā perioda noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, kā noteikts 49. panta 3. punkta otrajā daļā;

informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un veidu, par kurām atbilstoši 49. pantam ir jāizmaksā kompensācija, kā arī lai apzīmētu šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu pēc tā, vai tās rodas vai nonāk atsevišķu dalībvalstu pārvades sistēmās, kā noteikts 49. panta 5. punktā;

informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un ieguvumus, kas rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, kā noteikts 49. panta 6. punktā;

informāciju par kārtību tādu elektroenerģijas plūsmu gadījumā, kuras sākas vai nonāk valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, saistībā ar pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensācijas mehānismu; un

pasākumus to valsts sistēmu dalībai, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 49. pantam.

ziņas par elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/944 6. pantu un šīs regulas 5. līdz 10., 13. līdz 17., 35., 36. un 37. pantu;

ziņas par investīcijas stimulējošiem noteikumiem attiecībā uz starpsavienotāju jaudu, tostarp novietojumsignāliem 19. panta īstenošanai.

investīcijas veicina konkurenci elektroenerģijas piegādē;

ar investīcijām saistītais riska līmenis ir tik liels, ka bez atbrīvojuma investīcijas netiktu veiktas;

starpsavienotājs ir tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kas vismaz juridiskās formas ziņā ir neatkarīga no tiem pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās minēto starpsavienotāju paredzēts ierīkot;

no minētā starpsavienotāja izmantotājiem iekasē maksu;

kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta 19. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/92/EK ( 9 ), neviena to maksājumu komponente, kas veikti par attiecīgā starpsavienotāja savienoto pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, nav segusi nekādas kapitāla vai starpsavienotāja darbības izmaksu daļas; un

atbrīvojums nebūtu kaitīgs konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētās sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienotājs.

attiecīgās regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos no dienas, kad pēdējā no šīm regulatīvajām iestādēm saņēma atbrīvojuma pieteikumu; vai

ir iesniegts attiecīgo regulatīvo iestāžu kopīgs pieprasījums.

sīki izklāstīti iemesli, kuru dēļ ir piešķirts vai atteikts atbrīvojums, tostarp visa finanšu informācija, kas pamato šāda atbrīvojuma nepieciešamību;

analīze par to, kā atbrīvojuma piešķiršana ietekmēs konkurenci un elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību;

pamatojums attiecībā uz termiņu un attiecīgā starpsavienotāja kopējās jaudas daļu, par kuru piešķirts atbrīvojums; un

rezultāti apspriedēm ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

pienācīgi ņemot vērā pušu tiesisko paļāvību un sākotnējā atbrīvojuma piešķiršanas lēmumā panākto ekonomisko līdzsvaru, ir būtiski mainījušies fakti, uz kuru pamata lēmums tika pieņemts;

iesaistītie uzņēmumi rīkojas pretrunā savām saistībām; vai

lēmums tika balstīts uz nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju, ko tika sniegušas puses.

dalībvalsts var pierādīt, ka pastāv būtiskas problēmas mazo izolēto un mazo savienoto sistēmu darbībai;

tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē, kuriem acīmredzamu fizisku iemeslu dēļ nevar izveidot starpsavienojumu ar Savienības enerģijas tirgu.