This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02019L0944-20220623
Directive (EU) 2019/944 of the European Parliament and of the Council of 5 June 2019 on common rules for the internal market for electricity and amending Directive 2012/27/EU (recast) (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02019L0944 — LV — 23.06.2022 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) |
L 152 |
45 |
3.6.2022 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/944
(2019. gada 5. jūnijs)
par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES
(pārstrādāta redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, uzkrāšanai un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus ar nolūku Savienībā izveidot patiesi integrētus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus, kuros valda konkurence.
Šīs direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt samaksājamas, pārredzamas enerģijas cenas un izmaksas patērētājiem, augsta līmeņa piegādes drošību un gludu pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa energosistēmu. Ar to nosaka būtiskākos noteikumus par Savienības elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, jo īpaši noteikumus par patērētāju spēcināšanu un aizsardzību, par atvērtu piekļuvi integrētam tirgum, par trešo pušu piekļuvi pārvades un sadales infrastruktūrai, par nodalīšanas prasībām un par regulatīvo iestāžu neatkarību dalībvalstīs.
Šajā direktīvā arī noteikti dalībvalstu, regulatīvo iestāžu un pārvades sistēmu operatoru sadarbības veidi virzībā uz tāda pilnībā starpsavienota iekšējā tirgus izveidi, kas paaugstina no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas integrāciju, brīvu konkurenci un energoapgādes drošību.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
“lietotājs” ir elektroenerģijas vairumlietotājs vai galalietotājs;
“vairumlietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pērk elektroenerģiju, lai to tālāk pārdotu sistēmā, kurā minētā persona pastāvīgi veic uzņēmējdarbību, vai ārpus tās;
“galalietotājs” ir lietotājs, kas pērk elektroenerģiju paša patēriņam;
“mājsaimniecības lietotājs” ir lietotājs, kas pērk elektroenerģiju mājsaimniecības lietotāja paša patēriņam, bet ne saimnieciskai vai profesionālai darbībai;
“lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk elektroenerģiju patēriņam, kas nav mājsaimniecības patēriņš, tostarp ražotājs, rūpnieciskais lietotājs, mazais un vidējais uzņēmums, darījumdarbības veicējs un vairumlietotājs;
“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 10 personas un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR;
“mazais uzņēmums” ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 50 personas un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus EUR;
“aktīvs lietotājs” ir galalietotājs vai kopīgā darbībā iesaistītu galalietotāju grupa, kas patērē vai uzglabā elektroenerģiju, kura saražota tā objektos ierobežotā telpā vai – ja dalībvalsts to atļauj – citos objektos, vai kas pārdod pašražoto elektroenerģiju vai piedalās elastības vai energoefektivitātes shēmās, ar noteikumu, ka minētās darbības nav tā primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;
“elektroenerģijas tirgi” ir tirgi, kuros pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgi un elektroenerģijas biržas, tirgi elektroenerģijas, jaudu, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirdzniecībai visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgos;
“tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 25. punktā;
“iedzīvotāju energokopiena” ir tiesību subjekts:
kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi;
kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu; un
kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem;
“piegāde” ir elektroenerģijas pārdošana, tostarp tālākpārdošana, lietotājiem;
“elektroenerģijas piegādes līgums” ir līgums par elektroenerģijas piegādi, izņemot elektroenerģijas atvasinātos instrumentus;
“elektroenerģijas atvasinātais instruments” ir finanšu instruments, kas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 1 ) I pielikuma C sadaļas 5., 6. vai 7. punktā un ir saistīts ar elektroenerģiju;
“dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums” ir elektroenerģijas piegādes līgums starp piegādātāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas cenu variācijas tūlītējos darījumu tirgos, tostarp nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, ar starplaikiem, kas ir vienādi vismaz ar starplaikiem, pēc kādiem tirgū notiek norēķināšanās;
“līguma izbeigšanas maksa” ir maksa vai soda nauda, ko piegādātāji vai tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, piemēro lietotājiem par elektroenerģijas piegādes vai pakalpojumu līguma izbeigšanu;
“piegādātāja maiņas maksa” ir maksa vai soda nauda par piegādātāju vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, maiņu, tostarp līguma izbeigšanas maksa, ko piegādātāji vai tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, vai sistēmas operatori tieši vai netieši piemēro lietotājiem;
“agregēšana” ir funkcija, ko veic fiziska vai juridiska persona, kas apvieno vairāku lietotāju slodzes vai saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu, pirktu vai izsolītu jebkurā elektroenerģijas tirgū;
“neatkarīgs agregators” ir tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar lietotāja piegādātāju;
“pieprasījumreakcija” ir galalietotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no to tipiskā vai pašreizējā patēriņa modeļa, reaģējot uz tirgus signāliem, tostarp reaģējot uz laikā mainīgām elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014 ( 2 ) 2. panta 4. punktu;
“rēķinu informācija” ir visa informācija, kas sniegta galalietotāja rēķinā, izņemot pieprasījumu veikt samaksu;
“konvencionāls skaitītājs” ir analogs skaitītājs vai elektronisks skaitītājs, kas nevar ne sūtīt, ne saņemt datus;
“viedā uzskaites sistēma” ir elektroniska sistēma, kas spēj mērīt tīklā pievadīto elektroenerģiju vai no tīkla patērēto elektroenerģiju, sniedzot vairāk informācijas nekā konvencionālais skaitītājs, un kas spēj sūtīt un saņemt datus informēšanas, monitoringa un kontroles vajadzībām, izmantojot kādu elektroniskās komunikācijas veidu;
“sadarbspēja” viedās uzskaites kontekstā ir divu vai vairāku enerģijas vai komunikācijas tīklu, sistēmu, ierīču, lietotņu vai komponentu spēja sadarboties, apmainīties ar informāciju un izmantot informāciju, lai izpildītu vajadzīgās funkcijas;
“nebalansa norēķinu periods” ir nebalansa norēķinu periods, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 15) punktā;
“tuvu reāllaikam” viedās uzskaites kontekstā ir īss laikposms, parasti sekundes, vai tāds laikposms, kas nepieciešams nebalansa norēķiniem valsts tirgos;
“labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” viedās uzskaites datu aizsardzības un drošības kontekstā ir efektīvākās, attīstītākās un praktiski piemērojamās metodes, lai principā nodrošinātu pamatu Savienības datu aizsardzības un drošības noteikumu ievērošanai;
“sadale” ir elektroenerģijas transportēšana augsta sprieguma, vidēja sprieguma un zema sprieguma sadales sistēmās nolūkā to piegādāt lietotājiem, bet neietver piegādi;
“sadales sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par sadales sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā attīstību noteiktā teritorijā un attiecīgā gadījumā par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas sadales prasībām;
“energoefektivitāte” ir snieguma, pakalpojuma, preču vai enerģijas izlaides attiecība pret pievadīto enerģiju;
“no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunojamā enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāze;
“izkliedēta ražošana” ir enerģijas ražotnes, kas savienotas ar sadales sistēmu;
“uzlādes punkts” ir saskarne, kurā iespējams vienā reizē uzlādēt vienu elektrotransportlīdzekli vai vienā reizē apmainīt akumulatoru vienam elektrotransportlīdzeklim;
“pārvade” ir elektroenerģijas transportēšana ļoti augsta sprieguma un augsta sprieguma starpsavienotā sistēmā nolūkā to piegādāt tiešajiem galalietotājiem, bet tā neietver piegādi;
“pārvades sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par pārvades sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un – vajadzības gadījumā – par pārvades sistēmas attīstību noteiktā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas pārvades prasībām;
“sistēmas izmantotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic piegādes pārvades vai sadales sistēmai vai saņem piegādes no šīs sistēmas;
“ražošana” ir elektroenerģijas ražošana;
“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju;
“starpsavienotājs” ir ierīce, ar ko savieno elektroenerģijas sistēmas;
“starpsavienota sistēma” ir vairākas pārvades un sadales sistēmas, kas savienotas ar vienu vai vairākiem starpsavienotājiem;
“tieša līnija” ir vai nu elektrolīnija, kas saista izolētu ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai arī elektrolīnija, kas saista ražotāju un elektroenerģijas piegādes uzņēmumu, pa kuru notiek tieša piegāde to objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem;
“maza, izolēta sistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā mazāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām;
“maza, savienota sistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā vairāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām;
“pārslodze” ir pārslodze, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 4) punktā;
“balansēšana” ir balansēšana, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 10) punktā;
“balansēšanas enerģija” ir balansēšanas enerģija, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 11) punktā;
“balansatbildīgā puse” ir balansatbildīgā puse, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 14) punktā;
“palīgpakalpojums” ir pakalpojums, kas vajadzīgs, lai pārvades vai sadales sistēma darbotos, tostarp balansēšanas pakalpojumi un ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi, bet neietilpst pārslodzes vadība;
“ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju vietējā tīkla stabilitātei, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās, kā arī spēju darboties izolēti;
“reģionālais koordinācijas centrs” ir reģionāls koordinācijas centrs, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 35. pantu;
“pilnībā integrētas tīkla komponentes” ir tīkla komponentes, kas ir integrētas pārvades vai sadales sistēmā, tostarp uzkrātuves, un ko izmanto vienīgi mērķim nodrošināt pārvades vai sadales sistēmas drošu un uzticamu darbību, bet ne balansēšanas, ne pārslodzes vadībai;
“integrēts elektroenerģijas uzņēmums” ir vertikāli integrēts uzņēmums vai horizontāli integrēts uzņēmums;
“vertikāli integrēts uzņēmums” ir elektroenerģijas uzņēmums vai elektroenerģijas uzņēmumu grupa, kurā viena un tā pati persona vai personas var tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu un kurā uzņēmums vai uzņēmumu grupa veic vismaz vienu no pārvades vai sadales funkcijām un vismaz vienu no ražošanas vai piegādes funkcijām;
“horizontāli integrēts uzņēmums” ir elektroenerģijas uzņēmums, kas pilda vismaz vienu no šādām funkcijām: ražošana pārdošanai vai pārvade vai sadale vai piegāde, un kādu citu darbību, kura nav saistīta ar elektroenerģiju;
“saistīts uzņēmums” ir radniecīgi uzņēmumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 3 ) 2. panta 12. punktā, un uzņēmumi, kas pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem;
“kontrole” ir jebkādas tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā faktiski vai juridiski dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši:
īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai to daļu;
tiesības vai līgumi, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz uzņēmuma institūciju sastāvu, balsojumu vai lēmumiem;
“elektroenerģijas uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām funkcijām: elektroenerģijas ražošana, pārvade, sadale, agregēšana, pieprasījumreakcija, uzkrāšana, piegāde vai iegāde un kas atbild par komerciāliem, tehniskiem vai uzturēšanas uzdevumiem, kas saistīti ar šīm funkcijām, bet šo personu kategorijā neietilpst galalietotāji;
“drošība” ir gan elektroenerģijas piegādes un apgādes drošība, gan tehniskā drošība;
“enerģijas uzkrāšana” ir elektroenerģijas galīgā izmantošana elektrosistēmā vēlākā brīdī, nevis tad, kad tā tiek saražota, vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un šādas enerģijas turpmāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā vai izmantošana citā energonesējā;
“enerģijas uzkrātuve” ir iekārta elektrosistēmā, kurā notiek enerģijas uzkrāšana.
II NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ELEKTROENERĢIJAS NOZARES ORGANIZĀCIJAI
3. pants
Uz patērētājiem orientēts, elastīgs un nediskriminējošs elektroenerģijas tirgus, kurā valda konkurence
4. pants
Piegādātāja brīva izvēle
Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, ar noteikumu, ka ir izveidoti vajadzīgie savienojumi un uzskaites punkti.
5. pants
Tirgū balstītas piegādes cenas
Publiskās intervences elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā:
notiek vispārējās ekonomiskās interesēs un nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai īstenotu minētās vispārējās ekonomiskās intereses;
ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas un pārbaudāmas;
garantē, ka visiem Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve lietotājiem;
ir ierobežotas laikā un ir samērīgas attiecībā uz to labumguvējiem;
nerada papildu izmaksas tirgus dalībniekiem diskriminējošā veidā.
Publiskās intervences saskaņā ar 6. punktu atbilst 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tās:
papildina ar pasākumu kopumu konkurences panākšanai un metodiku ar minētajiem pasākumiem panāktā progresa novērtēšanai;
tiek noteiktas, izmantojot metodoloģiju, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret piegādātājiem;
tiek noteiktas par cenu, kura ir lielāka par izmaksām, un virs līmeņa, kurā rodas efektīva cenu konkurence;
ir izstrādātas tā, lai samazinātu elektroenerģijas vairumtirgus negatīvo ietekmi;
nodrošina, lai visiem šādas publiskās intervences labumguvējiem būtu iespēja izvēlēties piedāvājumus tirgū, kurā valda konkurence, un lai tie vismaz reizi ceturksnī tiktu tieši informēti par piedāvājumu un ietaupījumu pieejamību tirgū, kurā valda konkurence, jo īpaši par dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumiem, un lai tie saņemtu palīdzību saistībā ar pāreju uz tirgū balstītiem piedāvājumiem;
nodrošina, ka, ievērojot 19. un 21. pantu, šādas publiskās intervences labumguvējiem ir tiesības uz viedajiem skaitītājiem un tiem tiek piedāvāts uzstādīt viedos skaitītājus bez papildu maksas lietotājam, kas maksājamas pirms uzstādīšanas, ka viņi tiek tieši informēti par iespēju uzstādīt viedos skaitītājus un viņiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība.
neizraisa tiešu šķērssubsidēšanu starp lietotājiem, kuriem piegāde tiek veikta par brīvā tirgus cenām, un lietotājiem, kuriem piegāde tiek veikta par regulētajām piegādes cenām.
6. pants
Trešo personu piekļuve
7. pants
Tiešās līnijas
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
visi ražotāji un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var veikt piegādes saviem objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem, izmantojot tiešo līniju, un minētā iemesla dēļ tiem nepiemēro nesamērīgas administratīvās procedūras vai izmaksas;
visiem lietotājiem to teritorijā – atsevišķi vai kopā – ražotāji un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi var veikt piegādes, izmantojot tiešo līniju.
8. pants
Atļaujas izsniegšanas procedūra attiecībā uz jaunām jaudām
Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas ražošanas jaudu būvniecībai to teritorijā. Nosakot atbilstīgos kritērijus, dalībvalstis apsver:
elektroenerģijas sistēmas, tās iekārtu un saistītā aprīkojuma drošību un drošumu;
iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību;
vides aizsardzību;
zemes izmantojumu un objektu novietojumu;
publiskās zemes izmantojumu;
energoefektivitāti;
primāro enerģijas avotu veidu;
pretendenta specifiskos rādītājus, piemēram, tehniskās, ekonomiskās un finansiālās iespējas;
atbilstību pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu;
to, kā ražošanas jaudas palīdzēs sasniegt Savienības mērķi, lai 2030. gadā Savienības galīgajā enerģijas bruto patēriņā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 4 ) 3. panta 1. punktā;
ražošanas jaudas ieguldījumu emisiju samazināšanā; un
jaunas ražošanas iekārtas būvniecībai pieejamo alternatīvu, piemēram, pieprasījumreakcijas risinājumu un enerģijas uzkrāšanas, novērtējumu.
Dalībvalstis var izstrādāt vadlīnijas šādai īpašai atļauju izsniegšanas procedūrai. Regulatīvās iestādes vai citas kompetentās valsts iestādes, tostarp plānošanas iestādes, pārskata minētās vadlīnijas un var ieteikt grozījumus tajās.
Ja dalībvalstis ir noteikušas īpašas zemes izmantojuma atļauju izsniegšanas procedūras, ko piemēro lieliem jaunas ražošanas jaudas infrastruktūras projektiem, dalībvalstis attiecīgā gadījumā šo procedūru darbības jomā iekļauj jaunas ražošanas jaudas būvniecību un īsteno procedūras nediskriminējoši un atbilstīgā laikposmā.
9. pants
Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības
III NODAĻA
PATĒRĒTĀJU IESPĒCINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA
10. pants
Pamata līgumiskās tiesības
Galalietotāji ir tiesīgi slēgt līgumu ar savu piegādātāju, kurā norādīta:
piegādātāja identitāte un adrese;
sniedzamie pakalpojumi, piedāvātā pakalpojuma kvalitātes līmeņi, kā arī pirmās pieslēgšanas laiks;
piedāvāto uzturēšanas pakalpojumu veidi;
līdzekļi, ar kādiem var iegūt jaunāko informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem, maksu par uzturēšanas pakalpojumiem un saistītiem produktiem vai pakalpojumiem;
līguma darbības ilgums, līguma un pakalpojumu atjaunošanas un izbeigšanas noteikumi, tostarp produkti vai pakalpojumi, kas ir saistīti ar minētajiem pakalpojumiem, un norāde par to, vai ir atļauts līgumu izbeigt bez maksas;
kompensācijas un atlīdzības noteikumi, ko piemēro, ja līgumā paredzētais pakalpojumu kvalitātes līmenis nav ievērots, tostarp, ja ir nepareizi vai kavēti rēķini;
ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras sākšanas metodes saskaņā ar 26. pantu;
informācija par patērētāju tiesībām, tostarp par sūdzību izskatīšanas kārtību, un visa šajā punktā minētā informācija, kas skaidrā veidā tiek norādīta rēķinos vai elektroenerģijas uzņēmuma tīmekļa vietnē.
Nosacījumi ir taisnīgi un labi zināmi iepriekš. Jebkurā gadījumā šo informāciju sniedz pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, tad informāciju par šajā punktā izklāstītajiem jautājumiem arī sniedz pirms līguma noslēgšanas.
Galalietotājiem labi redzamā veidā skaidrā un saprotamā valodā sniedz kopsavilkumu par līguma būtiskajiem nosacījumiem.
11. pants
Tiesības uz dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu
12. pants
Maiņas tiesības un noteikumi par maksām saistībā ar maiņu
13. pants
Līgums par agregēšanu
Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, pilnībā informē lietotājus par līgumu noteikumiem, kurus tie tiem piedāvā.
14. pants
Salīdzināšanas instrumenti
Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz mājsaimniecības lietotājiem un mikrouzņēmumiem ar gada patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kWh, bez maksas ir piekļuve vismaz vienam instrumentam, kas ļauj salīdzināt piegādātāju piedāvājumus, tostarp dinamisku elektroenerģijas cenu līgumu piedāvājumus. Lietotāji tiek informēti par šādu instrumentu pieejamību sniegtajā rēķinu informācijā vai kopā ar to, vai arī citā veidā. Instrumenti atbilst vismaz šādām prasībām:
tie ir neatkarīgi no tirgus dalībniekiem un nodrošina, ka meklējumu rezultātos pret elektroenerģijas uzņēmumiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme;
tajos skaidri norādīti instrumenta īpašnieki un fiziskās vai juridiskās personas, kas instrumentu uztur un kontrolē, kā arī informācija par to, kā minētie instrumenti tiek finansēti;
tie atspoguļo skaidrus un objektīvus kritērijus, kas būs salīdzinājumu pamatā, tostarp pakalpojumus, un dara tos zināmus;
tajos izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodu;
tie sniedz precīzu un atjauninātu informāciju, un norāda pēdējā atjauninājuma laiku;
tie ir pieejami personām ar invaliditāti, jo ir viegli uztverami, darbināmi, saprotami un noturīgi;
tie paredz iedarbīgu procedūru ziņošanai, ja informācija par publicētajiem piedāvājumiem ir nepareiza; un
tie veic salīdzinājumus, pieprasot tikai tādus personas datus, kas ir noteikti vajadzīgi salīdzināšanai.
Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viens instruments aptver visu tirgu. Ja tirgu aptver vairāki instrumenti, minētie instrumenti ietver tik plašu elektroenerģijas piedāvājumu loku, cik praktiski iespējams, aptverot ievērojamu tirgus daļu, un, ja minētie instrumenti pilnībā neaptver tirgu, to skaidri norāda pirms rezultātu parādīšanas.
15. pants
Aktīvie lietotāji
Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvajiem lietotājiem:
ir tiesības darboties tieši vai ar agregēšanas starpniecību;
ir tiesības pārdot pašražotu elektroenerģiju, tostarp, slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus;
ir tiesības piedalīties elastības shēmās un energoefektivitātes shēmās;
ir tiesības trešai personai deleģēt to darbībām vajadzīgo iekārtu pārvaldīšanu, tostarp uzstādīšanu, ekspluatāciju, datu apstrādi un uzturēšanu, tā ka minētā trešā persona netiek uzskatīta par aktīvo lietotāju;
tiek piemērotas izmaksas atspoguļojošas, pārredzamas un nediskriminējošas tīkla maksas, atsevišķi uzskaitot tīklā pievadīto elektroenerģiju un no tīkla patērēto elektroenerģiju saskaņā ar šīs direktīvas 59. panta 9. punktu un Regulas (ES) 2019/943 18. pantu, nodrošinot, ka tie pienācīgi un līdzsvaroti piedalās sistēmas vispārējo izmaksu sadalē;
ir finansiāla atbildība par nelīdzsvarotībām, ko tie rada elektroenerģijas sistēmā; tādā mērā tie ir balansatbildīgās puses vai deleģē savu balansatbildību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 5. pantu.
Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvajiem lietotājiem, kuriem pieder uzkrātuve:
ir tiesības uz tīkla pieslēgumu pieņemamā laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi, piemēram, balansatbildība un atbilstīga uzskaite;
nepiemēro dubultu maksu, tostarp tīkla maksas, par uzkrātu elektroenerģiju, kas paliek to infrastruktūrā, vai ja tie sniedz elastīguma pakalpojumus sistēmu operatoriem;
nepiemēro nesamērīgas licencēšanas prasības vai maksas;
ir atļauts vienlaikus sniegt vairākus pakalpojumus, ja tas ir tehniski iespējams.
16. pants
Iedzīvotāju energokopienas
Dalībvalstis paredz iedzīvotāju energokopienām labvēlīgu tiesisko regulējumu, nodrošinot, ka:
dalība iedzīvotāju energokopienā ir atvērta un brīvprātīga;
iedzīvotāju energokopienas biedri vai daļu turētāji ir tiesīgi iedzīvotāju energokopienu atstāt – tādos gadījumos piemēro 12. pantu;
iedzīvotāju energokopienas biedri vai daļu turētāji nezaudē savas tiesības un pienākumus kā mājsaimniecības lietotāji vai aktīvie lietotāji;
atbilstīgais sadales sistēmas operators, kam piemērojama taisnīga kompensācija, ko izvērtē regulatīvā iestāde, sadarbojas ar iedzīvotāju energokopienām, lai sekmētu elektroenerģijas pārvades tajās;
iedzīvotāju energokopienām piemēro nediskriminējošu, taisnīgu, samērīgu un pārredzamu procedūru un maksas, tostarp reģistrācijas un licencēšanas maksas, un pārredzamas, nediskriminējošas un izmaksas atspoguļojošas tīkla maksas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 18. pantu, nodrošinot, ka tās pienācīgi un līdzsvaroti piedalās sistēmas vispārējo izmaksu sadalē.
Dalībvalstis labvēlīgajā tiesiskajā regulējumā var paredzēt, ka iedzīvotāju energokopienas:
ir atvērtas pārrobežu sadarbībai;
ir tiesīgas turēt īpašumā, izveidot, pirkt vai nomāt sadales tīklus un tos autonomi pārvaldīt, piemērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 4. punktā;
tām piemēro atbrīvojumus, kas paredzēti 38. panta 2. punktā.
Dalībvalstis nodrošina, ka iedzīvotāju energokopienas:
var nediskriminējoši piekļūt visiem elektroenerģijas tirgiem vai nu tieši, vai ar agregēšanas starpniecību;
kā galalietotāji, ražotāji, piegādātāji, sadales sistēmu operatori vai agregēšanā iesaistītie tirgus dalībnieki saņem nediskriminējošu un samērīgu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem;
ir finansiāli atbildīgas par nelīdzsvarotībām, ko tās rada elektroenerģijas sistēmā; šādā mērā tās ir balansatbildīgās puses vai deleģē savu balansatbildību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 5. pantu;
attiecībā uz pašražotās elektroenerģijas patēriņu saņem tādu pašu attieksmi kā aktīvie lietotāji saskaņā ar 15. panta 2. punkta e) apakšpunktu;
ir tiesīgas iedzīvotāju kopienā organizēt tādas elektroenerģijas koplietošanu, ko ir ražojušas kopienai piederošas ražošanas vienības, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības un ar noteikumu, ka kopienas locekļi saglabā savas tiesības un pienākumus, kas tiem ir kā lietotājiem.
Piemērojot pirmās daļas e) punktu – ja elektroenerģija tiek koplietota, tas neskar piemērojamajās tīkla maksas, tarifus un nodevas saskaņā ar decentralizēto energoresursu pārredzamu izmaksu un ieguvumu analīzi, ko izstrādājusi kompetentā valsts iestāde.
Dalībvalstis var izlemt piešķirt iedzīvotāju energokopienām tiesības pārvaldīt sadales tīklus to darbības jomā un izveidot atbilstīgās procedūras, neskarot IV nodaļas noteikumus vai citus noteikumus un regulējumu, ko piemēro sadales sistēmas operatoriem. Ja šādas tiesības tiek piešķirtas, dalībvalstis nodrošina, ka:
iedzīvotāju energokopienas ir tiesīgas noslēgt vienošanos par to tīkla ekspluatāciju ar atbilstīgu sadales sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu operatoru, kuram ir pievienots šīs energokopienas tīkls;
iedzīvotāju energokopienām piemēro pienācīgas tīkla maksas pieslēgumpunktos starp to tīklu un sadales tīklu ārpus iedzīvotāju energokopienas un ka šādās tīkla maksās atsevišķi uzskaita ārpus iedzīvotāju energokopienas esošā sadales tīklā pievadīto elektroenerģiju un no šī sadales tīkla patērēto enerģiju saskaņā ar 59. panta 7. punktu;
iedzīvotāju energokopienas neizturas diskriminējoši vai kaitnieciski pret lietotājiem, kuri joprojām ir pieslēgti sadales sistēmai.
17. pants
Pieprasījumreakcija, izmantojot agregēšanu
Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā ir vismaz šādi elementi:
tiesības katram tirgus dalībniekam, kas iesaistīts agregēšanā, tostarp neatkarīgiem agregatoriem, ienākt elektroenerģijas tirgos bez citu tirgus dalībnieku piekrišanas;
nediskriminējoši un pārredzami noteikumi, ar kuriem skaidri nosaka visu elektroenerģijas uzņēmumu un lietotāju lomu un atbildību;
nediskriminējoši un pārredzami noteikumi un procedūras datu apmaiņai starp tirgus dalībniekiem, kuri iesaistīti agregēšanā, un citiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nodrošina vieglu piekļuvi datiem ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un vienlaikus pilnībā aizsargājot komerciāli sensitīvu informāciju un lietotāju personas datus;
pienākums agregēšanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem būt finansiāli atbildīgiem par nelīdzsvarotībām, ko tie rada elektroenerģijas sistēmā; šādā mērā tie ir balansatbildīgās puses vai deleģē savu balansatbildību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 5. pantu;
noteikums, ka galalietotājiem, kuriem ir līgums ar neatkarīgiem agregatoriem, to piegādātāji nevar uzlikt nepamatotus maksājumus, sodus vai citus nepamatotus līgumiskus ierobežojumus;
mehānisms strīdu izšķiršanai starp tirgus dalībniekiem, kuri iesaistīti agregēšanā, un citiem tirgus dalībniekiem, ieskaitot atbildību par nelīdzsvarotību.
18. pants
Rēķini un rēķinos ietvertā informācija
19. pants
Viedās uzskaites sistēmas
Šā punkta nolūkos “darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.
20. pants
Viedo uzskaites sistēmu funkcionalitāte
Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana vērtēta pozitīvi vai ja viedās uzskaite sistēmas tiek sistemātiski ieviestas pēc 2019. gada 4. jūlija, dalībvalstis viedās uzskaites sistēmas ievieš saskaņā ar Eiropas standartiem, II pielikumu un šādām prasībām:
viedās uzskaites sistēmas precīzi mēra elektroenerģijas faktisko patēriņu un spēj sniegt galalietotājiem informāciju par faktisko lietošanas laiku. Apstiprinātus datus par patēriņa vēsturi pēc pieprasījuma un bez papildu maksas dara viegli, droši un pārskatāmi pieejamus galalietotājiem. Patēriņa datus, kas nav apstiprināti un ir tuvu reāllaikam, arī dara viegli un droši pieejamus galalietotājiem bez papildu maksas, izmantojot standartizētu saskarni vai attālinātu piekļuvi, lai veicinātu automatizētas energoefektivitātes programmas, pieprasījumreakciju un citus pakalpojumus;
viedo uzskaites sistēmu un datu pārraides drošība atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par drošību, pienācīgi ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem var nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošības aizsardzību, vienlaikus paturot prātā izmaksas un proporcionalitātes principus;
galalietotāju privātums un to datu aizsardzība atbilst attiecīgajiem Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un privātumu;
skaitītāju operatori nodrošina, ka tādu aktīvo lietotāju skaitītāji, kuri pievada elektroenerģiju tīklā, var uzskaitīt elektroenerģiju, kas pievadīta tīklā no aktīvo lietotāju objektiem;
ja galalietotāji to pieprasa, dati par elektroenerģiju, ko tie pievadījuši tīklā, un to elektroenerģijas patēriņa dati tiem tiek darīti pieejami saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot 24. pantu, no standartizētas komunikācijas saskarnes vai ar attālinātas piekļuves starpniecību, vai trešai personai, kas darbojas to vārdā, viegli saprotamā formātā, kas tiem ļauj salīdzināt piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm;
pirms viedo skaitītāju uzstādīšanas vai to uzstādīšanas brīdī galalietotājiem tiek sniegti atbilstīgi padomi un informācija, jo īpaši par visām iespējām attiecībā uz uzskaites rādījumu pārvaldību un enerģijas patēriņa monitoringu un par personas datu vākšanu un apstrādi saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem;
viedās uzskaites sistēmas dod iespēju galalietotāju elektroenerģijas patēriņu uzskaitīt un norēķināties par nebalansu tādā pašā laika sprīdī, kāds ir nebalansa periods valsts tirgū.
Piemērojot pirmās daļas e) punktu, galalietotājiem ir iespēja lejupielādēt savus uzskaites datus vai nodot tos citai personai bez papildu samaksas un saskaņā ar tiesībām uz datu pārnesamību atbilstīgi Savienības datu aizsardzības noteikumiem.
21. pants
Tiesības uz viedo skaitītāju
Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana saņem negatīvu vērtējumu un ja viedās uzskaite sistēmas netiek sistemātiski ieviestas, tad dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam galalietotājam ir tiesības, vienlaikus sedzot ar to saistītās izmaksas, uz to, ka tam pēc pieprasījuma saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un izmaksu ziņā efektīviem nosacījumiem uzstāda vai attiecīgā gadījumā modernizē viedo skaitītāju, kas:
ir aprīkots, ja tehniski iespējams, ar 20. pantā minētajām funkcijām vai ar minimālajām funkcijām, kuras definē un publicē dalībvalstis valsts līmenī un saskaņā ar II pielikumu;
ir sadarbspējīgs un spēj nodrošināt uzskaites infrastruktūras vēlamo savienojamību ar patērētāju energovadības sistēmu tuvu reāllaikam.
Ja lietotājs ir pieprasījis viedo skaitītāju saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes:
nodrošina, ka tam galalietotājam domātajā piedāvājumā, kas pieprasījis viedo skaitītāju, ir nepārprotami norādītas un skaidri aprakstītas:
viedā skaitītāja atbalstītās funkcijas un sadarbspēja, iespējamie pakalpojumi, kā arī reālie iespējamie ieguvumi no viedā skaitītāja konkrētajā brīdī;
visas saistītās izmaksas, kas jāsedz galalietotājam;
nodrošina, ka viedais skaitītājs tiek uzstādīts pieņemamā laikposmā, ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc lietotāja pieprasījuma;
regulāri un vismaz reizi divos gados izvērtē un publisko saistītās izmaksas un seko līdzi minēto izmaksu dinamikai, kas rodas tehnoloģiskās attīstības un uzskaites sistēmu potenciālo pilnveidojumu rezultātā.
22. pants
Konvencionālie skaitītāji
23. pants
Datu pārvaldība
Neatkarīgi no tā, kādu datu pārvaldības modeli izmanto katrā dalībvalstī, par datu pārvaldību atbildīgās puses nodrošina ikvienai tiesīgajai personai piekļuvi galalietotāja datiem saskaņā ar 1. punkta noteikumiem. Prasītie dati tiesīgo pušu rīcībā nonāk bez diskriminācijas un vienlaikus. Datiem piekļūt ir viegli, un attiecīgās procedūras, lai iegūtu piekļuvi datiem, dara publiski pieejamas.
Personas datu apstrādi, kas tiek veikta šīs direktīvas ietvaros, tostarp piekļuvi datiem un datu glabāšanu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
Neskarot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos datu aizsardzības speciālistu uzdevumus, dalībvalstis var nolemt, ka par datu pārvaldību atbildīgajām pusēm ir jāieceļ atbilstības nodrošināšanas speciālisti, kuru atbildībā ir pārraudzīt, kā tiek īstenoti pasākumi, ko minētās puses veic, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi datiem un atbilstību šīs direktīvas prasībām.
Dalībvalstis var nozīmēt atbilstības nodrošināšanas speciālistus vai struktūras, kas minētas šīs direktīvas 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai pildītu šajā punktā noteiktos pienākumus.
Dalībvalstu atbildība ir noteikt, kādu attiecīgo maksu par piekļuvi datiem maksā tiesīgās puses.
Dalībvalstis vai, ja kāda dalībvalsts ir to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes nodrošina, ka maksas, ko piemēro regulētie subjekti, kuri sniedz datu pakalpojumus, ir saprātīgas un pienācīgi pamatotas.
24. pants
Sadarbspējas prasības un procedūras attiecībā uz piekļuvi datiem
25. pants
Vienotie kontaktpunkti
Dalībvalstis nodrošina vienotu kontaktpunktu izveidi, lai padarītu lietotājiem pieejamu visu informāciju par viņu tiesībām, piemērojamiem tiesību aktiem un strīdu izšķiršanas mehānismiem, kas viņu rīcībā ir strīdu gadījumā. Šādi vienoti kontaktpunkti var būt iekļauti vispārējos patērētāju informēšanas punktos.
26. pants
Tiesības uz ārpustiesas strīdu izšķiršanu
27. pants
Universālais pakalpojums
28. pants
Neaizsargātie lietotāji
29. pants
Enerģētiskā nabadzība
Novērtējot enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu, dalībvalstis nosaka un publicē kritēriju kopumu, kurā var ietvert zemus ienākumus, lielu enerģijas izdevumu daļu pieejamajos ienākumos un zemu energoefektivitāti.
Šajā kontekstā un saistībā ar 5. panta 5. punktu Komisija sniedz norādījumus par jēdziena “ievērojams enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits” definīciju, izejot no premisas, ka jebkādu to mājsaimniecību īpatsvaru, ko skar enerģētiskā nabadzība, var uzskatīt par būtisku.
IV NODAĻA
SADALES SISTĒMAS DARBĪBA
30. pants
Sadales sistēmu operatoru norīkošana
Dalībvalstis norīko vai prasa, lai uzņēmumi, kam pieder sadales sistēmas vai kas par tām atbild, norīko vienu vai vairākus sadales sistēmu operatorus uz laiku, ko nosaka dalībvalstis, ņemot vērā efektivitātes un ekonomiskā līdzsvara apsvērumus.
31. pants
Sadales sistēmu operatoru uzdevumi
32. pants
Stimuli elastīguma izmantošanai sadales tīklos
33. pants
Elektromobilitātes integrēšana elektroenerģijas tīklā
Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie izveido, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, izveidot, pārvaldīt vai ekspluatēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;
regulatīvā iestāde ir veikusi a) apakšpunktā minētās konkursa procedūras nosacījumu ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu;
sadales sistēmu operators ekspluatē uzlādes punktus, pamatojoties uz trešo pušu piekļuves nosacījumiem saskaņā ar 6. pantu, un tas nediskriminē sistēmas izmantotājus vai dažu kategoriju sistēmas izmantotājus, un jo īpaši par labu ar to saistītiem uzņēmumiem.
Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.
34. pants
Sadales sistēmu operatoru uzdevumi datu pārvaldības jomā
Dalībvalstis nodrošina, ka visām tiesīgajām pusēm ir nediskriminējoša piekļuve datiem, pamatojoties uz skaidriem un vienlīdzīgiem nosacījumiem, saskaņā ar attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem. Dalībvalstīs, kurās viedās uzskaites sistēmas ir ieviestas saskaņā ar 19. pantu un ja sadales sistēmu operatori ir iesaistīti datu pārvaldībā, atbilstības programmās, kā noteikts 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ietver konkrētus pasākumus, lai nepieļautu diskriminējošu piekļuvi datiem attiecībā uz tiesīgajām pusēm, kā paredzēts 23. pantā. Ja uz sadales sistēmu operatoriem neattiecas 35. panta 1., 2. vai 3. punkts, dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vertikāli integrētiem uzņēmumiem nav priviliģētas piekļuves datiem savu piegādes darbību veikšanai.
35. pants
Sadales sistēmu operatoru nodalīšana
Papildus 1. punkta prasībām, ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, tas ir neatkarīgs no citām ar sadali nesaistītām darbībām tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tā organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Lai to panāktu, piemēro vismaz šādus obligātus kritērijus:
personas, kas atbildīgas par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā elektroenerģijas uzņēmuma struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai piegādi ikdienā;
ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā to personu profesionālās intereses, kas atbildīgas par sadales sistēmas operatora vadību, vienlaikus tām ļaujot rīkoties neatkarīgi;
attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai sadales sistēmas operatoram ir jābūt efektīvām tiesībām pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā elektroenerģijas uzņēmuma. Šo uzdevumu veikšanai sadales sistēmas operatora rīcībā ir vajadzīgie resursi, tostarp cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi. Tam nevajadzētu liegt veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu to, ka ir aizsargātas mātesuzņēmuma ekonomiskās un vadības uzraudzības tiesības meitasuzņēmumā attiecībā uz ieņēmumiem no aktīviem, ko netieši regulē saskaņā ar 59. panta 7. punktu. Tas jo īpaši ļauj mātesuzņēmumam apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai līdzvērtīgu instrumentu un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz meitasuzņēmuma parādsaistību līmeni. Tas neļauj mātesuzņēmumam dot norādes par ikdienas darbību vai atsevišķiem lēmumiem par sadales līniju būvniecību vai modernizāciju, ja tie nepārsniedz apstiprināto finanšu plānu vai līdzvērtīgu instrumentu; un
sadales sistēmas operatoram ir jāizstrādā atbilstības programma, kurā izklāsta pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina, ka tās ievērošana tiek atbilstīgi kontrolēta. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Persona vai struktūra, kas atbildīga par atbilstības programmas kontroli, proti, pārvades sistēmas operatora atbilstības amatpersona, iesniedz 57. panta 1. punktā minētajai regulatīvajai iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē. Pārvades sistēmas operatora atbilstības amatpersona ir pilnīgi neatkarīga, un tai ir piekļuve visai sadales sistēmas operatora un visu saistīto uzņēmumu informācijai, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.
36. pants
Sadales sistēmu operatoru īpašumtiesības uz enerģijas uzkrātuvēm
Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;
šādas uzkrātuves ir nepieciešamas, lai sadales sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tās neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; un
regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību un ir veikusi konkursa procedūras, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, izvērtējumu, un ir piešķīrusi apstiprinājumu.
Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.
Šā panta 3. punkts neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm vai uz tādu jaunu akumulatoru uzkrātuvju parasto nolietojuma laikposmu, attiecībā uz kurām galīgo lēmumu par investēšanu pieņem līdz 2019. gada 4. jūlijam, ar noteikumu, ka šādas akumulatoru uzkrātuves:
ir pieslēgtas tīklam vēlākais divu gadu laikā pēc tam;
ir integrētas sadales sistēmā;
tiek izmantotas tikai tīkla drošības tūlītējas darbības atjaunošanai tīkla bojājumu gadījumā, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu; un
netiek izmantotas, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos, tostarp balansēšanas tirgos.
37. pants
Sadales sistēmu operatoru konfidencialitātes pienākums
Neskarot 55. pantu vai citus tiesiskas prasības izpaust informāciju, sadales sistēmas operators ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju, kas iegūta tā saimnieciskajā darbībā, un neļauj diskriminējošā veidā izpaust informāciju par savu darbību, kas var citiem dot komerciālas priekšrocības.
38. pants
Slēgtas sadales sistēmas
Dalībvalstis var paredzēt, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes kā slēgtu sadales sistēmu klasificē sistēmu, kas elektroenerģiju sadala ģeogrāfiski ierobežotās rūpnieciskās, komerciālās vai koplietojuma pakalpojumu vietās un, neskarot 4. punktu, nepiegādā elektroenerģiju mājsaimniecības lietotājiem, ja:
īpašu tehnisku vai drošuma apsvērumu dēļ šādas sistēmas izmantotāju darbība vai ražošanas process ir integrēts; vai
šāda sistēma elektroenerģiju sadala galvenokārt sistēmas īpašniekam vai operatoram vai ar tiem saistītiem uzņēmumiem.
Piemērojot šo direktīvu, slēgtas sadales sistēmas uzskata par sadales sistēmām. Dalībvalstis var paredzēt, ka regulatīvās iestādes atbrīvo slēgtas sadales sistēmas operatoru no:
31. panta 5. un 7. punktā noteiktās prasības saskaņā ar pārskatāmām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām iepirkt enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai un ar frekvences kontroli nesaistītiem palīgpakalpojumiem savā sistēmā;
6. panta 1. punktā noteiktās prasības, ka tarifi vai to aprēķināšanas metodika pirms to stāšanās spēkā ir jāapstiprina saskaņā ar 59. panta 1. punktu;
32. panta 1. punktā noteiktās prasības iepirkt elastības pakalpojumus un 32. panta 3. punktā noteiktās prasības attīstīt operatoru sistēmas, pamatojoties uz tīkla attīstības plāniem;
33. panta 2. punktā noteiktās prasības attiecībā uz to, ka sadales sistēmu operatoriem nepieder elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti vai ka tie šādus punktus neattīsta, nepārvalda vai neekspluatē; un
36. panta 1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz to, ka sadales sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda vai neekspluatē.
39. pants
Apvienotais operators
Šīs direktīvas 35. panta 1. punkts neliedz darboties apvienotam pārvades un sadales sistēmas operatoram ar nosacījumu, ka operators atbilst 43. panta 1. punktam vai 44. un 45. pantam, vai VI nodaļas 3. iedaļai vai ka uz operatoru attiecas 66. panta 3. punkts.
V NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĀRVADES SISTĒMAS OPERATORAM
40. pants
Pārvades sistēmu operatoru uzdevumi
Pārvades sistēmas operators atbild par:
sistēmas darbības nodrošināšanu ilgtermiņā tā, lai elektroenerģijas pārvades apjoms atbilstu saprātīgam elektroenerģijas pārvades pieprasījumam, un par drošas, uzticamas un efektīvas pārvades sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus, ciešā sadarbībā ar kaimiņos esošu pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem;
atbilstīgu līdzekļu nodrošināšanu, lai izpildītu savas saistības;
piegādes drošības veicināšanu ar piemērotu pārvades jaudu un sistēmas uzticamību;
elektroenerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām starpsavienotām sistēmām. Lai to panāktu, pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu un visu šajā sakarā vajadzīgo palīgpakalpojumu, tostarp to, kuri sniegti atbilstīgi ar pieprasījumreakcijas un ar enerģijas uzkrātuvju palīdzību, pieejamības nodrošināšanu, ja vien šī pieejamība nav atkarīga no kādas citas pārvades sistēmas, ar ko attiecīgā sistēma ir savienota;
pietiekamas informācijas sniegšanu citu tādu sistēmu operatoriem, kas ir starpsavienotas ar attiecīgo sistēmu, lai nodrošinātu starpsavienotās sistēmas drošu un efektīvu darbību, saskaņotu pilnveidošanu un sadarbspēju;
sistēmas izmantotāju vai izmantotāju kategoriju nediskriminēšanu, jo īpaši par labu saviem saistītajiem uzņēmumiem;
tādas informācijas sniegšanu sistēmas izmantotājiem, kas vajadzīga, lai efektīvi piekļūtu sistēmai;
pārslodzes rentes un tādu maksājumu iekasēšanu, kas tiek veikti saistībā ar pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensāciju mehānismu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 49. pantu, piešķirot un pārvaldot trešās personas piekļuves iespējas un sniedzot pamatotu paskaidrojumu, ja tas piekļuvi ir atteicis, ko uzrauga regulatīvās iestādes; veicot savus šajā pantā noteiktos uzdevumus, pārvades sistēmu operatori pirmām kārtām atvieglo tirgus integrāciju;
palīgpakalpojumu pirkšanu, lai nodrošinātu darbības drošību;
pamatnostādņu pieņemšanu sadarbībai un koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem;
dalību Eiropas un valstu resursu pietiekamības novērtējumu izveidē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 IV nodaļu;
pārvades sistēmu digitalizāciju;
datu pārvaldību, tostarp datu pārvaldības sistēmu izstrādi, kiberdrošību un datu aizsardzību, ievērojot piemērojamos noteikumus un neskarot citu iestāžu kompetenci.
Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu. Tas neskar iespēju pārvades sistēmu operatoriem, kas sertificēti atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim, pēc savas iniciatīvas un savā uzraudzībā deleģēt konkrētus uzdevumus citiem pārvades sistēmu operatoriem, kas ir sertificēti atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmu operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim, ja šāda uzdevumu deleģēšana neapdraud deleģējošā pārvades sistēmas operatora efektīvas un neatkarīgas lēmumu pieņemšanas tiesības.
Veicot 1. punkta i) apakšpunktā minēto uzdevumu, pārvades sistēmas operatori iepērk balansēšanas pakalpojumus saskaņā ar:
pārredzamām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām;
visu kvalificēto elektroenerģijas uzņēmumu un tirgus dalībnieku, tostarp tirgus dalībnieku, kas piedāvā atjaunojamos energoresursus, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, līdzdalību.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem nosaka tehniskās prasības dalībai minētajos tirgos, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem.
41. pants
Konfidencialitātes un pārredzamības prasības, kas jāievēro pārvades sistēmu īpašniekiem un pārvades sistēmu operatoriem
42. pants
Pilnvaras pieņemt lēmumus par jaunu ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju pieslēgšanu pārvades sistēmai
Pirmā daļa neskar pārvades sistēmu operatoru iespēju ierobežot garantēto savienojumu jaudu vai piedāvāt savienojumus, kam piemēroti darbības ierobežojumi, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti jaunām ražošanas iekārtām vai enerģijas uzkrātuvēm, ar noteikumu, ka šādus ierobežojumus ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde. Regulatīvā iestāde nodrošina, ka visi garantētās savienojumu jaudas vai darbības ierobežojumi tiek ieviesti, izmantojot pārredzamas un nediskriminējošas procedūras, un nerada nevajadzīgus šķēršļus ienākšanai tirgū. Ja ražošanas iekārta vai enerģijas uzkrātuve sedz izmaksas, kas saistītas ar neierobežotu savienojumu nodrošināšanu, ierobežojumus nepiemēro.
VI NODAĻA
PĀRVADES SISTĒMU OPERATORU NODALĪŠANA
43. pants
Pārvades sistēmu un pārvades sistēmu operatoru īpašumtiesību nodalīšana
Dalībvalstis nodrošina, ka:
visi uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēma, darbojas kā pārvades sistēmu operatori;
viena un tā pati persona vai personas nav tiesīga(-as):
tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, un tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu vai izmantot tiesības šajos uzņēmumos; vai
tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu un tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā;
viena un tā pati persona vai personas nav tiesīga(-as) iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai tādu struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu, nedz arī tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā; un
viena un tā pati persona nav tiesīga kļūt par uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekli, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, gan pārvades sistēmas operatorā vai pārvades sistēmā.
Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās tiesības jo īpaši attiecas uz:
tiesībām izmantot balsstiesības;
tiesībām iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu; vai
kontrolpaketes turēšanu.
Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts vai nu:
norīko neatkarīgu sistēmas operatoru saskaņā ar 44. pantu; vai arī
ievēro 3. iedaļu.
44. pants
Neatkarīgi sistēmu operatori
Dalībvalsts var apstiprināt un norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru, ar noteikumu, ka:
potenciālais operators ir pierādījis savu atbilstību 43. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām;
potenciālais operators ir pierādījis, ka tā rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi 40. pantā paredzēto uzdevumu veikšanai;
potenciālais operators ir apņēmies ievērot regulatīvās iestādes pārraudzīto tīkla attīstības desmit gadu plānu;
pārvades sistēmas īpašnieks ir pierādījis spēju izpildīt savas saistības saskaņā ar 5. punktu. Šim nolūkam tas iesniedz projektus visiem līgumiem ar potenciālo operatoru un citām attiecīgām struktūrām; un
potenciālais operators ir pierādījis spēju izpildīt Regulā (ES) 2019/943 paredzētās saistības, tostarp īstenot pārvades sistēmu operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī.
Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, pārvades sistēmas īpašnieks:
pienācīgi sadarbojas ar neatkarīgo sistēmas operatoru un palīdz tam veikt pienākumus, tostarp sniedzot visu attiecīgo informāciju;
finansē investīcijas, par kurām nolemj neatkarīgais sistēmas operators un kuras apstiprina regulatīvā iestāde, vai piekrīt, ka tās finansē cita ieinteresētā persona, arī neatkarīgais sistēmas operators. Attiecīgo finansēšanas kārtību apstiprina regulatīvā iestāde. Pirms šādas apstiprināšanas regulatīvā iestāde apspriežas ar pārvades sistēmas īpašnieku un citām ieinteresētajām personām;
nodrošina segumu saistībām, kas attiecas uz tīkla aktīviem, izņemot to saistību daļu, kas saistīta ar neatkarīgā sistēmas operatora uzdevumiem; un
nodrošina garantijas, kas vajadzīgas finansējuma piesaistei tīkla paplašināšanai, izņemot investīcijas, attiecībā uz kurām atbilstīgi b) apakšpunktam pārvades sistēmas īpašnieks piekritis, ka finansējumu nodrošina cita ieinteresētā persona, arī neatkarīgais sistēmas operators.
45. pants
Pārvades sistēmu īpašnieku nodalīšana
Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pārvades sistēmas īpašnieka neatkarību, piemēro vismaz šādus minimālos kritērijus:
personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas īpašnieka vadību, neiesaistās integrētā elektroenerģijas uzņēmuma struktūrās, kas tieši vai netieši ir ikdienā atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, sadali un piegādi;
veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā to personu profesionālās intereses, kuras atbildīgas par pārvades sistēmas īpašnieka vadību, vienlaikus ļaujot tām rīkoties neatkarīgi; un
pārvades sistēmas īpašnieks izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāsta pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina, ka tās ievērošana tiek atbilstīgi kontrolēta. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic šo mērķu sasniegšanai. Par atbilstības programmas kontroli atbildīgā persona vai struktūra iesniedz regulatīvajai iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē.
46. pants
Aktīvi, iekārtas, darbinieki un identitāte
Pārvades sistēmu operatoru rīcībā ir visi cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai pildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus un veiktu elektroenerģijas pārvades darbības, jo īpaši:
elektroenerģijas pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi, tostarp pārvades sistēma, pieder pārvades sistēmas operatoram;
elektroenerģijas pārvades darbības veikšanai, tostarp korporatīvo uzdevumu veikšanai, vajadzīgais personāls ir pārvades sistēmas operatora darbinieki;
aizliegta darbinieku nomāšana un pakalpojumu sniegšana citām vertikāli integrēta uzņēmuma daļām vai no tām. Pārvades sistēmas operators tomēr var sniegt pakalpojumus vertikāli integrētam uzņēmumam, ar noteikumu, ka:
minēto pakalpojumu sniegšana nediskriminē sistēmas izmantotājus, ir pieejama visiem sistēmas izmantotājiem ar vienādiem noteikumiem un neierobežo, nekropļo un nekavē konkurenci ražošanas vai piegādes jomā; un
minēto pakalpojumu sniegšanas noteikumus ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde;
neskarot saskaņā ar 49. pantu pieņemtos uzraudzības struktūras lēmumus, vertikāli integrētais uzņēmums pēc pārvades sistēmas operatora atbilstīga pieprasījuma savlaicīgi dara pārvades sistēmas operatoram pieejamus atbilstīgus finanšu resursus turpmākiem investīciju projektiem un/vai pašreizējo aktīvu aizstāšanai.
Papildus 40. pantā minētajiem uzdevumiem elektroenerģijas pārvades darbība ietver vismaz šādas darbības:
pārstāvēt pārvades sistēmas operatoru un uzturēt kontaktus attiecībās ar trešām personām un regulatīvajām iestādēm;
pārstāvēt pārvades sistēmas operatoru ENTSO-E;
piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, nediskriminējot sistēmas izmantotājus vai izmantotāju kategorijas;
iekasēt visas maksas, kas saistītas ar pārvades sistēmu, tostarp piekļuves maksas, maksas par enerģijas zudumiem un maksas par palīgpakalpojumiem;
ekspluatēt, uzturēt un attīstīt drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu pārvades sistēmu;
plānot investīcijas, nodrošinot sistēmas ilgtermiņa spēju apmierināt saprātīgu pieprasījumu un garantēt piegādes drošību;
izveidot atbilstīgus kopuzņēmumus, iekļaujot vienu vai vairākus pārvades sistēmu operatorus, elektroenerģijas biržas un citus attiecīgus dalībniekus, kas cenšas attīstīt reģionālo tirgu izveidi vai veicināt liberalizācijas procesu; un
sniegt visus korporatīvos pakalpojumus tostarp juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības un IT pakalpojumus.
47. pants
Pārvades sistēmas operatora neatkarība
Neskarot saskaņā ar 49. pantu pieņemtos uzraudzības struktūras lēmumus, pārvades sistēmas operatoram ir:
neatkarīgi no vertikāli integrēta uzņēmuma – reālas lēmumu pieņemšanas tiesības attiecībā uz pārvades sistēmas darbībai, uzturēšanai un attīstīšanai vajadzīgajiem aktīviem; un
tiesības piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū, jo īpaši aizņemoties un palielinot kapitālu.
48. pants
Pārvades sistēmas operatora darbinieku un vadības neatkarība
Regulatīvā iestāde var iebilst pret 1. punktā minētajiem lēmumiem, ja:
rodas šaubas par tās personas profesionālo neatkarību, kuru ierosināts iecelt par personu, kas atbildīga par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai par pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekli; vai
amata pilnvaru termiņa priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā pastāv šaubas par šādas priekšlaicīgas izbeigšanas pamatotību.
Personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļi, uz kuriem neattiecas 3. punkts, vismaz sešus mēnešus pirms viņu iecelšanas amatā nav veikuši vadības vai citas attiecīgas darbības vertikāli integrētajā uzņēmumā.
Šā punkta pirmo daļu un 4. līdz 7. punktu piemēro visām personām, kas pieder izpildvadībai, un personām, kas ir viņu tiešā pakļautībā jautājumos, kuri saistīti ar tīkla darbību, uzturēšanu vai attīstību.
49. pants
Uzraudzības struktūra
Šīs direktīvas 48. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu piemēro visiem uzraudzības struktūras locekļiem.
50. pants
Atbilstības programma un atbilstības amatpersona
Atbilstības amatpersonas pienākums ir:
pārraudzīt atbilstības programmas īstenošanu;
sagatavot gada ziņojumu, norādot pasākumus, kas veikti atbilstības programmas īstenošanai, un iesniegt to regulatīvajai iestādei;
ziņot uzraudzības struktūrai un sniegt ieteikumus attiecībā uz atbilstības programmu un tās īstenošanu;
informēt regulatīvo iestādi par jebkādiem būtiskiem pārkāpumiem attiecībā uz atbilstības programmas īstenošanu; un
ziņot regulatīvajai iestādei par tirdzniecības un finansiālām attiecībām starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru.
Atbilstības amatpersona var piedalīties visās pārvades sistēmas operatora vadības vai administratīvās struktūras un uzraudzības struktūras sanāksmēs, kā arī pilnsapulcēs. Atbilstības amatpersona piedalās visās sanāksmēs, kurās izskata šādus jautājumus:
tīkla piekļuves nosacījumi, kā noteikts Regulā (ES) 2019/943, jo īpaši attiecībā uz tarifiem, trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību, pārredzamību, palīgpakalpojumiem un sekundāriem tirgiem;
projekti, kas sākti, lai pārvades sistēma darbotos, tiktu uzturēta un attīstīta, tostarp investīcijas starpsavienojumos un savienojumos;
elektroenerģijas pirkšana vai pārdošana pārvades sistēmas darbības vajadzībām.
51. pants
Tīkla attīstība un pilnvaras pieņemt lēmumus par investīcijām
Tīkla attīstības desmit gadu plānā jo īpaši:
norāda tirgus dalībniekiem galveno pārvades infrastruktūru, kas jāizveido vai jāatjaunina nākamajos desmit gados;
iekļauj visas investīcijas, par kurām jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunas investīcijas, kas jāveic nākamajos trīs gados; un
paredz grafikus visiem investīciju projektiem.
Kompetentās valsts iestādes pārbauda tīkla attīstības desmit gadu plāna atbilstību nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kas iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.
Ja pārvades sistēmas operators, izņemot sevišķi svarīgu un ārpus tā kontroles esošu iemeslu dēļ, neveic investīcijas, kas atbilstīgi tīkla attīstības desmit gadu plānam būtu jāveic nākamajos trīs gados, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir jāveic vismaz viens no turpmāk norādītajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgās investīcijas tiek veiktas, ja šīs investīcijas, pamatojoties uz jaunāko tīkla attīstības desmit gadu plānu, joprojām ir nozīmīgas:
likt pārvades sistēmas operatoram veikt attiecīgās investīcijas;
rīkot konkursu, kas attiecīgo investīciju gadījumā būtu atvērts visiem investoriem; vai
likt pārvades sistēmas operatoram pieņemt kapitāla palielinājumu, lai finansētu vajadzīgās investīcijas, un ļaut neatkarīgiem investoriem piedalīties kapitāla veidošanā.
Ja regulatīvā iestāde ir izmantojusi 7. punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, tā var likt pārvades sistēmas operatoram piekrist vienam vai vairākiem no turpmāk norādītajiem:
trešās personas nodrošinātam finansējumam;
trešās personas veiktiem būvdarbiem;
pašam veikt attiecīgo jauno aktīvu būvniecību;
pašam ekspluatēt attiecīgos jaunos aktīvus.
Pārvades sistēmas operators sniedz investoriem visu informāciju, kas vajadzīga investīciju veikšanai, pieslēdz jaunos aktīvus pārvades tīklam un vispārēji cenšas veicināt investīciju projekta īstenošanu.
Attiecīgos finanšu pasākumus apstiprina regulatīvā iestāde.
52. pants
Pārvades sistēmu operatoru norīkošana un sertifikācija
Regulatīvās iestādes uzrauga pārvades sistēmu operatoru pastāvīgu atbilstību 43. panta prasībām. Tās sāk sertifikācijas procedūru atbilstības nodrošināšanai:
ja tās saņem pārvades sistēmas operatora paziņojumu atbilstīgi 3. punktam;
pēc savas iniciatīvas, ja tās ir informētas, ka plānotās tiesību vai ietekmes izmaiņas pārvades sistēmas īpašniekā vai pārvades sistēmas operatorā var radīt 43. panta pārkāpumu, vai ja tām ir iemesls uzskatīt, ka šāds pārkāpums varētu būt noticis; vai
pēc pamatota Komisijas pieprasījuma.
53. pants
Sertifikācija attiecībā uz trešām valstīm
Regulatīvā iestāde arī tūlīt dara zināmus Komisijai visus apstākļus, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm varētu iegūt kādas pārvades sistēmas vai pārvades sistēmas operatora kontroli.
Regulatīvā iestāde pieņem projektu lēmumam par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četru mēnešu laikā no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas. Tā atsaka sertifikāciju, ja nav pierādīts:
ka attiecīgā struktūra atbilst 43. panta prasībām; un
regulatīvajai iestādei vai citai kompetentai valsts iestādei, ko norīkojusi dalībvalsts – ka sertifikācijas piešķiršana neapdraudēs dalībvalsts un Savienības energoapgādes drošību. Izskatot šo jautājumu, regulatīvā iestāde vai cita kompetentā valsts iestāde ņem vērā:
Savienības tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība un kurā ir risināti ar energoapgādes drošību saistīti jautājumi;
dalībvalstu tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek ar to noslēgti nolīgumi, ciktāl tie atbilst Savienības tiesību aktiem; un
citus konkrētus lietas faktus un apstākļus un attiecīgo trešo valsti.
Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde vai 3. punkta b) apakšpunktā minētā ieceltā kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par sertifikāciju lūdz Komisijas atzinumu par to, vai:
attiecīgā struktūra atbilst 43. panta prasībām; un
sertifikācijas piešķiršana neapdraudēs Savienības energoapgādes drošību.
Gatavojot atzinumu, Komisija var lūgt ACER, attiecīgās dalībvalsts un ieinteresēto personu viedokļus. Ja Komisija izsaka šādu lūgumu, divu mēnešu termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
Ja Komisija šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nesniedz atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.
Izvērtējot, vai kontrole, ko īsteno kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, apdraudēs Savienības energoapgādes drošību, Komisija ņem vērā:
konkrētus lietas faktus un attiecīgo trešo valsti vai trešās valstis; un
Savienības tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība un kurā ir risināti ar energoapgādes drošību saistīti jautājumi.
54. pants
Pārvades sistēmu operatoru īpašumtiesības uz enerģijas uzkrātuvēm
Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām) nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;
šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; un
regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ir veikusi konkursa procedūras piemērojamības, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu.
Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu pārvades sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.
Šā panta 4. punkts neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm vai uz tādu jaunu akumulatoru uzkrātuvju parasto nolietojuma laikposmu, attiecībā uz kurām galīgo lēmumu par investēšanu pieņem līdz 2024. gadam, ar noteikumu, ka šādas akumulatoru uzkrātuves:
ir pieslēgtas tīklam ne vēlāk kā divus gadus pēc tam;
ir integrētas pārvades sistēmā;
tiek izmantotas tikai tīkla drošības tūlītējas darbības atjaunošanai tīkla bojājumu gadījumā, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu; un
neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos, tostarp balansēšanas tirgos.
55. pants
Tiesības uz piekļuvi grāmatvedībai
56. pants
Atsevišķa uzskaite
Uzņēmumi, kam nav juridiska pienākuma publicēt savus gada pārskatus, to eksemplāru glabā galvenajā birojā, kur tas ir publiski pieejams.
VII NODAĻA
REGULATĪVĀS IESTĀDES
57. pants
Regulatīvo iestāžu norīkošana un neatkarība
Dalībvalstis garantē regulatīvās iestādes neatkarību un nodrošina, ka tā izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami. Minētajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde, veicot šajā direktīvā un saistītajos tiesību aktos paredzētos regulatīvos uzdevumus:
ir juridiski un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām;
nodrošina, ka tās personāls un par tās vadību atbildīgās personas:
darbojas neatkarīgi no tirgus interesēm; un
veicot regulatīvus uzdevumus, neprasa un nepieņem tiešus norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām. Attiecīgos gadījumos minētā prasība neskar ciešu sadarbību ar citām attiecīgām valsts iestādēm vai valdības noteiktās vispārējās politikas vadlīnijas, kas nav saistītas ar 59. pantā noteiktajām regulatīvajām pilnvarām un pienākumiem.
Lai aizsargātu regulatīvās iestādes neatkarību, dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:
regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumus neatkarīgi no politiskām struktūrām;
regulatīvajai iestādei ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi, kas tai vajadzīgi, lai efektīvi un lietderīgi pildītu savus pienākumus un īstenotu savas pilnvaras;
regulatīvajai iestādei ir atsevišķi ikgadēji budžeta piešķīrumi un iespēja neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu;
regulatīvās iestādes valdes locekļus vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību ieceļ uz noteiktu laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem, un šo termiņu var atjaunot vienu reizi;
regulatīvās iestādes valdes locekļu vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību ieceļ, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un publicētiem kritērijiem, izmantojot neatkarīgu un objektīvu procedūru, kas nodrošina, ka kandidātiem ir nepieciešamās prasmes un pieredze jebkādam attiecīgam amatam regulatīvajā iestādē;
ir spēkā noteikumi par interešu konfliktu, un regulatīvās iestādes valdes locekļu vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadības konfidencialitātes pienākumi nebeidzas līdz ar tiem piešķirtā pilnvaru termiņa beigām regulatīvajā iestādē;
regulatīvās iestādes valdes locekļus vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību var atlaist tikai, pamatojoties uz iepriekšnoteiktiem pārredzamiem kritērijiem.
Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina atbilstīgu valdes vai vadības rotācijas sistēmu. Valdes locekļus vai, ja valdes nav, vadības locekļus var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām vienīgi tad, ja viņi vairs neatbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem vai ir vainīgi attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumā.
58. pants
Regulatīvās iestādes vispārējie mērķi
Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 59. pantā noteikto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm, kā arī iestādēm, tostarp regulatīvajām iestādēm, no kaimiņos esošām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm un neskarot to kompetenci, sasniegtu šādus mērķus:
ciešā sadarbībā ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, Komisiju un ACER sekmēt Savienībā konkurētspējīgu, elastīgu un drošu elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurš ilgtermiņā neapdraud vidi, un efektīvu tirgus atvēršanu visiem Savienības lietotājiem un piegādātājiem, un nodrošināt atbilstošus apstākļus energoapgādes tīklu efektīvai un uzticamai darbībai, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus;
attīstīt Savienībā konkurētspējīgus un pienācīgi funkcionējošus reģionālos pārrobežu tirgus, lai sasniegtu a) punktā minētos mērķus;
likvidēt ierobežojumus elektroenerģijas tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tostarp attīstīt pieprasījumam atbilstīgas pārrobežu pārvades jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu, un palielināt valstu tirgu integrāciju, kas var sekmēt elektroenerģijas plūsmas visā Savienībā;
iespējami rentablākā veidā palīdzēt panākt uz patērētājiem orientētu drošu, uzticamu un efektīvu nediskriminējošu sistēmu izstrādi un veicināt sistēmu pietiekamību un – saskaņā ar vispārējiem enerģētikas politikas mērķiem – energoefektivitāti, kā arī gan liela un neliela apjoma elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem, gan izkliedētas ražošanas integrāciju pārvades un sadales tīklos un to izmantošanas veicināšanu saistībā ar citiem gāzes vai siltuma energotīkliem;
sekmēt jaunu ražošanas jaudu piekļuvi tīklam un enerģijas uzkrātuvēm, jo īpaši atceļot šķēršļus, kas varētu kavēt jaunu tirgus dalībnieku un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas piekļuvi;
nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošus stimulus sistēmas operatoriem un sistēmas izmantotājiem palielināt sistēmas veiktspējas efektivitāti, jo īpaši energoefektivitāti, un sekmēt tirgus integrāciju;
nodrošināt, ka lietotāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības, sekmējot efektīvu konkurenci un palīdzot nodrošināt patērētāju aizsardzību augstā līmenī, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām patērētāju aizsardzības iestādēm;
palīdzēt sasniegt augstus standartus attiecībā uz elektroenerģijas piegādes universālo pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu, veicinot neaizsargāto lietotāju aizsardzību un piegādātāja maiņai nepieciešamo datu apmaiņas procesu saderību.
59. pants
Regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras
Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:
atbilstīgi pārredzamiem kritērijiem noteikt vai apstiprināt pārvades vai sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, vai abus minētos;
veikt pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/869 ( 12 ) 3. pantā, 5. panta 7. punktā un 14.–17. pantā;
nodrošināt, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori un attiecīgā gadījumā sistēmu īpašnieki, kā arī visi elektroenerģijas uzņēmumi un citi tirgus dalībnieki pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) 2019/943, tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 59., 60. un 61. pantu, un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, kā arī ACER lēmumus;
ciešā sadarbībā ar citām regulatīvajām iestādēm nodrošināt, ka ENTSO-E un ES SSO struktūra pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) 2019/943, tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 59., 60. un 61. pantu, un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, kā arī ACER lēmumus, un kopīgi konstatēt ENTSO-E un ES SSO struktūras attiecīgo saistību nepildīšanu; ja regulatīvās iestādes nav spējušas panākt vienošanos četru mēnešu laikā pēc tam, kad sākušās apspriedes nolūkā kopīgi konstatēt saistību nepildīšanu, jautājumu lēmuma pieņemšanai nodod ACER, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 6. panta 10. punktu;
apstiprināt produktus un iepirkuma procesu ar frekvences kontroli nesaistītiem palīgpakalpojumiem;
īstenot tīkla kodeksus un vadlīnijas, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 59., 60. un 61. pantu, izmantojot valsts pasākumus vai, ja tas nepieciešams, koordinētus reģionālus vai Savienības mēroga pasākumus;
saistībā ar pārrobežu jautājumiem sadarboties ar attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestādi vai iestādēm un ACER, jo īpaši līdzdarbojoties ACER Regulatoru valdē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 21. pantu;
ievērot un izpildīt visus atbilstīgos juridiski saistošos ACER un Komisijas lēmumus;
nodrošināt, ka pārvades sistēmu operatori maksimāli iespējamā apjomā dara pieejamas starpsavienotāju jaudas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 16. pantu;
katru gadu ziņot par savu darbību un pienākumu izpildi attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, ACER un Komisijai, tostarp par pasākumiem, kas veikti, un rezultātiem, kādi gūti attiecībā uz katru šajā pantā uzskaitīto uzdevumu;
nodrošināt to, ka netiek veikta pārvades, sadales un piegādes darbību vai citu ar elektroenerģiju saistītu un nesaistītu darbību šķērssubsidēšana;
pārraudzīt pārvades sistēmu operatoru investīciju plānus un savā gada ziņojumā ietvert pārvades sistēmas operatoru investīciju plānu izvērtējumu attiecībā uz to atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam, šādā izvērtējumā var iekļaut ieteikumus par minēto investīciju plānu grozījumiem;
pārraudzīt un izvērtēt pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru darbības rādītājus saistībā ar tāda viedtīkla attīstību, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu, pamatojoties uz ierobežotu indikatoru kopumu, un reizi divos gados publicēt valsts ziņojumu, tostarp ieteikumus;
noteikt vai apstiprināt pakalpojumu un piegādes kvalitātes standartus un prasības vai arī veikt šos uzdevumus kopā ar citām kompetentajām iestādēm un pārraudzīt tīkla drošības un uzticamības noteikumu ievērošanu un darbības rezultātu atbilstību;
pārraudzīt pārredzamību, tostarp saistībā ar vairumtirdzniecības cenām, un nodrošināt, ka elektroenerģijas uzņēmumi ievēro pārredzamības pienākumus;
pārraudzīt tirgus atvērtības līmeni un efektivitāti un konkurenci vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tostarp saistībā ar elektroenerģijas biržām, cenām mājsaimniecības lietotājiem, arī priekšapmaksas sistēmām, dinamisku elektroenerģijas cenu līgumu un viedās uzskaites izmantošanas ietekmi, piegādātāja maiņas maksām, maksām par atteikšanos no pieslēguma, maksām par uzturēšanas pakalpojumiem un to īstenošanu, saikni starp mājsaimniecības un vairumtirdzniecības cenām, tīklu maksu un nodevu attīstību, un sūdzībām no mājsaimniecības lietotājiem, kā arī konkurences kropļojumiem vai ierobežojumiem, tostarp sniedzot attiecīgu informāciju, un nodot attiecīgos gadījumus attiecīgajām konkurences iestādēm;
pārraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras lietotājiem var liegt vai ierobežot izvēli vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju, un attiecīgā gadījumā par šādu praksi informēt valsts konkurences iestādes;
pārraudzīt laiku, ko pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori patērē, lai izveidotu pieslēgumus un veiktu remontdarbus;
kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti un īstenošanu;
vismaz reizi gadā publicēt ieteikumus par piegādes cenu atbilstību 5. pantam un attiecīgā gadījumā sniegt minētos ieteikumus konkurences iestādēm;
nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi lietotāju patēriņa datiem, valsts līmenī nodrošināt neobligātu saskaņotu un viegli saprotamu formātu patēriņa datiem un nodrošināt visiem lietotājiem tūlītēju piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar 23. un 24. pantu;
pārraudzīt, kā tiek īstenoti noteikumi par pārvades sistēmu operatoru, sadales sistēmas operatoru, piegādātāju un lietotāju un citu tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem atbilstīgi Regulai (ES) 2019/943;
pārraudzīt investīcijas ražošanas un uzkrāšanas jaudās saistībā ar piegādes drošību;
pārraudzīt tehnisko sadarbību starp Savienības un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem;
veicināt datu apmaiņas procesu savietojamību attiecībā uz svarīgākajām tirgus norisēm reģionālā līmenī;
pārraudzīt tādu salīdzināšanas instrumentu pieejamību, kuri atbilst 14. pantā noteiktajām prasībām;
pārraudzīt nepamatotu šķēršļu un ierobežojumu atcelšanu pašražotas elektroenerģijas patēriņa attīstībai un iedzīvotāju energokopienu veidošanai.
Rīkojoties neatkarīgi, neskarot tās īpašās kompetences un saskaņā ar labāka regulējuma principiem, regulatīvā iestāde, veicot 1. punktā izklāstītos pienākumus, attiecīgā gadījumā apspriežas ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.
Regulatīvās iestādes vai ACER apstiprinājumi, kas sniegti saskaņā ar šo direktīvu, neskar nekādu attiecīgi pamatotu regulatīvās iestādes pilnvaru turpmāku īstenošanu saskaņā ar šo pantu vai jebkādas sankcijas, ko piemēro citas attiecīgas iestādes vai Komisija.
Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt šajā pantā minētos pienākumus. Tādēļ regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:
pieņemt elektroenerģijas uzņēmumiem saistošus lēmumus;
analizēt elektroenerģijas tirgu darbību, kā arī noteikt un piemērot jebkādus nepieciešamus un samērīgus pasākumus, lai veicinātu efektīvu konkurenci un nodrošinātu tirgus pareizu darbību. Attiecīgā gadījumā regulatīvajai iestādei, veicot izmeklēšanu saistībā ar konkurences tiesību aktiem, ir arī pilnvaras sadarboties ar valsts konkurences iestādi un finanšu tirgus regulatoriem vai Komisiju;
pieprasīt no elektroenerģijas uzņēmumiem informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu izpildei, tostarp pamatojumu atteikumam piešķirt piekļuvi trešām personām un informāciju par pasākumiem, kas vajadzīgi tīkla pastiprināšanai;
piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) 2019/943 vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai ACER lēmumiem, vai ierosināt, ka šādas sankcijas piemēro kompetenta tiesa, tostarp pilnvaras piemērot vai ierosināt piemērot attiecīgi pārvades sistēmas operatoram vai vertikāli integrētam uzņēmumam sankcijas līdz pat 10 % apjomā no pārvades sistēmas operatora gada apgrozījuma vai līdz pat 10 % apjomā no vertikāli integrēta uzņēmuma gada apgrozījuma, ja tie neievēro šajā direktīvā noteiktos attiecīgos pienākumus; un
atbilstīgas tiesības veikt izmeklēšanu un attiecīgas pilnvaras izšķirt strīdus saskaņā ar 60. panta 2. un 3. punktu.
Ja saskaņā ar 44. pantu ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kādi tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, regulatīvā iestāde:
pārrauga, kā pārvades sistēmas īpašnieks un neatkarīgais sistēmas operators pilda šajā pantā paredzētos pienākumus, un saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu piemēro sankcijas par neizpildi;
pārrauga attiecības un saziņu starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku, nodrošinot neatkarīgā sistēmas operatora pienākumu izpildi, un jo īpaši apstiprina līgumus un darbojas kā strīdu izšķiršanas iestāde starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku attiecībā uz sūdzībām, ko, ievērojot 60. panta 2. punktu, iesniegusi kāda no pusēm;
neskarot 44. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto procedūru, attiecībā uz pirmo tīkla attīstības desmit gadu plānu apstiprina investīciju plānus un tīkla attīstības daudzgadu plānu, ko vismaz reizi divos gados iesniedz neatkarīgais sistēmas operators;
nodrošina, ka neatkarīgā sistēmas operatora iekasētās tīkla piekļuves tarifos noteiktās maksas ietver atlīdzību tīkla īpašniekam vai īpašniekiem, kas nodrošina pienācīgu atlīdzību par tīkla aktīviem un par jaunām investīcijām tajā, ja vien tās ir ekonomiski un efektīvi veiktas;
ir pilnvarota veikt pārbaudes, tostarp bez iepriekšēja paziņojuma, pārvades sistēmas īpašnieka un neatkarīgā sistēmas operatora telpās; un
pārrauga, kā tiek izmantotas pārslodzes maksas, ko neatkarīgais sistēmas operators iekasē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 2. punktu.
Ja saskaņā ar VI nodaļas 3. iedaļu ir norīkots pārvades sistēmas operators, papildus pienākumiem un pilnvarām, kādas tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, regulatīvajai iestādei piešķir vismaz šādus pienākumus un pilnvaras:
atbilstīgi 3. punkta d) apakšpunktam noteikt sankcijas par diskriminējošu rīcību vertikāli integrēta uzņēmuma labā;
uzraudzīt saziņu starp pārvades sistēmas operatoru un vertikāli integrētu uzņēmumu, nodrošinot pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi;
darboties kā strīdu izšķiršanas iestādei starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru attiecībā uz sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar 60. panta 2. punktu;
uzraudzīt tirdzniecības un finanšu attiecības, tostarp pārvades sistēmas operatora un vertikāli integrēta uzņēmuma savstarpējos aizņēmumus;
apstiprināt visus tirdzniecības un finansiālus nolīgumus starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru, ja vien tie atbilst tirgus noteikumiem;
prasīt vertikāli integrētam uzņēmumam sniegt paskaidrojumu, kad to atbilstīgi 50. panta 4. punktam ir informējusi atbilstības amatpersona; šāds paskaidrojums jo īpaši ietver pierādījumus tam, ka nav notikusi nekāda diskriminējoša rīcība par labu vertikāli integrētam uzņēmumam;
veikt pārbaudes, tostarp iepriekš nepaziņotas, vertikāli integrēta uzņēmuma un pārvades sistēmas īpašnieka telpās; un
ja pārvades sistēmas operators pastāvīgi pārkāpj šajā direktīvā noteiktos pienākumus – jo īpaši attiecībā uz atkārtotu diskriminējošu rīcību par labu vertikāli integrētam uzņēmumam –, piešķirt visus vai konkrētus pārvades sistēmas operatora pienākumus neatkarīgam sistēmas operatoram, kas norīkots atbilstīgi 44. pantam.
Regulatīvo iestāžu kompetencē, izņemot gadījumos, kad to koordinētības dēļ ACER kompetencē ir noteikt un apstiprināt noteikumus un nosacījumus vai metodiku tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanai, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/943. VII nodaļā, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 5. panta 2. punktu, ir noteikt vai savlaicīgi pirms to stāšanās spēkā apstiprināt vismaz tādas valsts metodikas, ko izmanto, lai aprēķinātu vai paredzētu noteikumus attiecībā uz:
pieslēgumu un piekļuvi valsts tīkliem, tostarp pārvades un sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, minētie tarifi vai metodika ļauj veikt visas vajadzīgās investīcijas tīklos tādā veidā, kas ļauj nodrošināt tīklu dzīvotspēju;
palīgpakalpojumu nodrošināšanu, kurus sniedz pēc iespējas ekonomiskākā veidā un nodrošinot pienācīgus stimulus tīkla izmantotājiem, lai balansētu to jaudu un patēriņu; šādus palīgpakalpojumus sniedz taisnīgi un bez diskriminācijas, un to pamatā ir objektīvi kritēriji; un
piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai, tostarp jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības procedūras.
60. pants
Lēmumi un sūdzības
61. pants
Reģionālā sadarbība starp regulatīvajām iestādēm pārrobežu jautājumos
Regulatīvās iestādes sadarbojas vismaz reģionālā līmenī, lai:
sekmētu darbības mehānismu izveidi, lai padarītu iespējamu tīkla optimālu pārvaldību, veicinātu kopīgu elektroenerģijas biržu izveidi un pārrobežu jaudu piešķiršanu, kā arī lai nodrošinātu pietiekamu starpsavienojumu jaudu, tostarp ar jauniem starpsavienojumiem, reģionā un starp reģioniem, dodot iespēju izvērst efektīvu konkurenci un uzlabot piegādes drošību, nediskriminējot dažādu dalībvalstu piegādātājus;
koordinētu to struktūru kopīgu pārraudzību, kuras veic funkcijas reģionālā līmenī;
sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm koordinētu valstu, reģionālo un Savienības mēroga resursu pietiekamības novērtējumu kopīgu pārraudzību;
koordinētu visu tīkla kodeksu un vadlīniju izstrādi attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un citiem tirgus dalībniekiem; un
koordinētu pārslodzes vadību reglamentējošo noteikumu izstrādi.
62. pants
Regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras attiecībā uz reģionālajiem koordinācijas centriem
Tā sistēmas darbības reģiona reģionālās regulatīvās iestādes, kurā ir izveidots reģionāls koordinācijas centrs, ciešā savstarpējā koordinācijā:
apstiprina priekšlikumu izveidot reģionālos koordinācijas centrus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 35. panta 1. punktu;
apstiprina ar reģionālo koordinācijas centru darbībām saistītās izmaksas, kas jāsedz pārvades sistēmas operatoriem un kas tiek ņemtas vērā, aprēķinot tarifus, ar noteikumu, ka tās ir samērīgas un atbilstīgas;
apstiprina uz sadarbību balstīto lēmumu pieņemšanas procesu;
nodrošina, ka reģionālajiem koordinācijas centriem ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai tie varētu pildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus un neatkarīgi un objektīvi veikt savus uzdevumus;
kopā ar citām sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm ierosina iespējamus papildu uzdevumus un papildu pilnvaras, ko sistēmas darbības reģiona dalībvalstis varētu uzticēt reģionālajiem koordinācijas centriem;
nodrošina atbilstību šajā direktīvā un citos attiecīgos Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, un kopīgi konstatē reģionālo koordinācijas centru attiecīgo saistību nepildīšanu; ja regulatīvās iestādes nav spējušas panākt vienošanos četru mēnešu laikā pēc tam, kad sākušās apspriedes nolūkā kopīgi konstatēt saistību nepildīšanu, jautājumu lēmuma pieņemšanai nodod ACER, ievērojot Regulas (ES) 2019/942 6. panta 10. punktu;
uzrauga sistēmas koordinācijas izpildi un ik gadu ziņo par to ACER saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 46. pantu.
Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt 1. punktā minētos pienākumus. Šajā nolūkā regulatīvajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:
pieprasīt informāciju no reģionālajiem koordinācijas centriem;
veikt inspekcijas reģionālo koordinācijas centru telpās, tostarp bez iepriekšēja brīdinājuma;
izdot kopīgus saistošus lēmumus par reģionālajiem koordinācijas centriem.
63. pants
Tīkla kodeksu un vadlīniju ievērošana
Ja Komisija pieņem lēmumu lietu izskatīt sīkāk, tā četru mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas pieņem galīgo lēmumu:
neiebilst pret regulatīvās iestādes lēmumu; vai
pieprasīt attiecīgajai regulatīvajai iestādei atcelt savu lēmumu, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti tīkla kodeksi un vadlīnijas.
64. pants
Lietvedība
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
65. pants
Vienādi noteikumi
66. pants
Atkāpes
Mazas izolētas sistēmas un Francija Korsikai var lūgt piešķirt atkāpi arī no 4., 5. un 6. panta.
Komisija informē dalībvalstis par šādiem lūgumiem pirms lēmuma pieņemšanas, ievērojot konfidencialitāti.
Attiecībā uz tiem tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē, kuriem nevar izveidot starpsavienojumu ar Savienības elektroenerģijas tirgiem, atkāpe nav ierobežota laikā, un uz to attiecas nosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka atkāpe nekavē pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Lēmumus piešķirt atkāpes publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs direktīvas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā jēdziens “uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” neietver galalietotājus, kas pilda kādu no elektroenerģijas ražošanas un/vai piegādes funkcijām vai nu tieši, vai izmantojot uzņēmumu, kurā tiem atsevišķi vai kopīgi ir kontroles tiesības, ja galalietotāji, ieskaitot to daļu kontrolēto uzņēmumu ražotajā elektroenerģijā, rēķinot vidēji gadā, ir elektroenerģijas neto patērētāji un ja tās elektroenerģijas saimnieciskā vērtība, ko tie pārdod trešām personām, ir nenozīmīga attiecībā pret pārējo uzņēmējdarbību, ko tie veic.
67. pants
Deleģēšanas īstenošana
68. pants
Komiteju procedūra
69. pants
Komisijas veiktā uzraudzība, pārskatīšana un ziņošana
Komisijas pārskatīšanā jo īpaši izvērtē to, vai lietotāji, it īpaši neaizsargātie vai tie, kurus skar enerģētiskā nabadzība, ir pienācīgi aizsargāti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.
70. pants
Grozījumi Direktīvā 2012/27/ES
Direktīvu 2012/27/ES groza šādi:
direktīvas 9. pantu groza šādi:
virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Dabasgāzes uzskaite”;
panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
panta 2. punktu groza šādi:
ievaddaļu aizstāj ar šādu:
punkta c) un d) apakšpunktu svītro;
direktīvas 10. pantu groza šādi:
virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Rēķinu informācija par dabasgāzi”;
panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
direktīvas 11. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Maksa par piekļuvi dabasgāzes uzskaites un rēķinu informācijai”;
direktīvas 13. pantā vārdus “7. līdz 11. pantu” aizstāj ar vārdiem “7. līdz 11.a pantu”;
direktīvas 15. pantu groza šādi:
panta 5. punktu groza šādi:
pirmo un otro daļu svītro;
trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.”;
panta 8. punktu svītro;
direktīvas VII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Minimālās prasības attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu un uz faktiskā dabasgāzes patēriņa balstītu rēķinu informāciju”.
71. pants
Transponēšana
Tomēr dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai:
70. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības izpildītu līdz 2019. gada 31. decembrim;
70. panta 4. punktā noteiktās prasības izpildītu līdz 2020. gada 25. oktobrim.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.
72. pants
Atcelšana
Direktīvu 2009/72/EK atceļ no 2021. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kas direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos un tās piemērošanai noteikti III pielikumā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.
73. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Direktīvas 6. panta 1. punktu, 7. panta 2. līdz 5. punktu, 8. panta 1. punktu, 8. panta 2. punkta a) līdz i) un k) apakšpunktu, 8. panta 3. un 4. punktu, 9. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 10. panta 2. līdz 10. punktu, 25., 27., 30., 35. un 37. pantu, 38. panta 1., 3. un 4. punktu, 39., 41., 43., 44. un 45. pantu, 46. panta 1. punktu, 46. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu un e) līdz h) apakšpunktu, 46. panta 3. līdz 6. punktu, 47. līdz 50. pantu, 52., 53., 55., 56., 60., 64. un 65. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Direktīvas 70. panta 1. līdz 3. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 6. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Direktīvas 70. panta 5. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Direktīvas 70. panta 4. punktu piemēro no 2020. gada 26. oktobra.
74. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
PRASĪBU MINIMUMS RĒĶINIEM UN RĒĶINU INFORMĀCIJAI
1. Rēķinā ietvertās un rēķinu informācijas minimums
1.1. Galalietotājiem izdotajā rēķinā un rēķina informācijā atsevišķi no pārējām rēķina un rēķina informācijas daļām ir uzskatāmi norādīta šāda galvenā informācija:
maksājamā cena un, ja iespējams – cenas komponentus kopā ar skaidru norādi, ka visi enerģijas avoti var arī gūt labumu no stimuliem, kuri netika finansēti ar cenas komponentos norādītajām nodevām, un, ja iespējams, cenu veidojošie komponenti;
datumu, kad jābūt veiktai apmaksai.
1.2. Galalietotājiem izdotajā rēķinā un rēķina informācijā atsevišķi no pārējām rēķina un rēķina informācijas daļām ir uzskatāmi norādīta šāda galvenā informācija:
elektroenerģijas patēriņš norēķina periodā;
piegādātāja nosaukums un kontaktinformācija, tostarp patērētāju palīdzības dienesta tālruņa numurs un e-pasta adrese;
tarifa nosaukums;
attiecīgā gadījumā līguma beigu datums;
informācija par piegādātāja maiņas iespējām un maiņas sniegtajiem ieguvumiem;
galalietotāja piegādātāja maiņas kods vai galalietotāja piegādes punkta unikālais identifikācijas kods;
informācija par galalietotāja tiesībām attiecībā uz ārpustiesas strīdu izšķiršanu, tostarp atbilstīgi 26. pantam atbildīgās vienības kontaktinformācija;
vienotais kontaktpunkts, kas minēts 25. pantā;
saite vai norāde uz vietu, kur pieejami cenu salīdzināšanas instrumenti saskaņā ar 14. pantu.
1.3. Ja rēķinu pamatā ir faktiskais patēriņš vai operatora attālināti nolasīti rādījumi, galalietotājiem izdotajā rēķinā un periodiskajā kopsavilkumā, līdz ar tiem vai ar norādēm līdztekus tiem dara pieejamu šādu informāciju:
galalietotāja pašreizējā elektroenerģijas patēriņa grafisks salīdzinājums ar galalietotāja patēriņu šajā pašā periodā iepriekšējā gadā;
patērētāju organizāciju, energoaģentūru vai citu līdzīgu struktūru kontaktinformācija, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamiem enerģiju patērējošu iekārtu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem;
salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto galalietotāju vai salīdzinājumam izraudzītu enerģijas galalietotāju.
2. |
Rēķinu izrakstīšanas biežums un rēķinu informācijas sniegšana:
a)
rēķinus izraksta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz faktisko patēriņu;
b)
ja galalietotājam nav skaitītāja, kura rādījumu operators var nolasīt attālināti, vai ja galalietotājs ir aktīvi izvēlējies deaktivizēt attālinātu nolasīšanu saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, tad precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais patēriņš, galalietotājam dara pieejamu vismaz reizi sešos mēnešos vai reizi trīs mēnešos pēc pieprasījuma vai ja galalietotājs ir izvēlējies rēķinu saņemt elektroniski;
c)
ja galalietotājam nav skaitītāju, kura rādījumu operators var nolasīt attālināti, vai ja galalietotājs ir aktīvi izvēlējies deaktivizēt attālinātu nolasīšanu saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, a) un b) apakšpunktā noteiktos pienākumus var izpildīt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotājs pats regulāri nolasa sava skaitītāja rādījumus un galalietotājs tos paziņo operatoram; rēķinu vai rēķinu informāciju var balstīt uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi tikai tad, ja galalietotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu rēķina periodu;
d)
ja galalietotājam ir skaitītājs, kura rādījumu operators var nolasīt attālināti, tad precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais patēriņš, sniedz vismaz reizi mēnesī; šādu informāciju var arī darīt pieejamu internetā un atjaunināt tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēmas. |
3. |
Galalietotāja cenu veidojošie komponenti Lietotāja cenu veido šādu trīs galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīkla (pārvade un sadale) komponents un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents. Ja galalietotāja cenu veidojošos komponentus norāda rēķinā, visā Savienībā izmanto trīs komponentu vienotās definīcijas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1952 ( 13 ). |
4. |
Piekļuve papildinformācijai par agrāko patēriņu Dalībvalstis pieprasa, lai tādā mērā, kādā ir pieejama papildinformācija par agrāko patēriņu, šādu papildinformāciju pēc galalietotāja pieprasījuma darītu pieejamu galalietotāja izraudzītam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam. Ja galalietotājam ir uzstādīts skaitītājs, no kura informāciju operators var nolasīt attālināti, galalietotājam ir iespēja viegli piekļūt papildinformācijai par agrāko patēriņu, kas ļauj sīki sekot līdzi savam patēriņam. Papildinformācija par vēsturisko patēriņu ietver:
a)
kumulatīvos datus par vismaz trim iepriekšējiem gadiem vai par laikposmu kopš elektroenerģijas piegādes līguma sākuma, ja minētais laikposms ir īsāks. Dati atbilst starplaikiem, par kādiem ir sagatavota regulārā rēķinu informācija; un
b)
sīkus datus par lietošanas laiku par jebkuru dienu, nedēļu, mēnesi un gadu, ko bez liekas kavēšanās dara pieejamus galalietotājam, izmantojot internetu vai skaitītāja saskarni, aptverot laikposmu par vismaz iepriekšējiem 24 mēnešiem, vai laikposmu kopš elektroenerģijas piegādes līguma sākuma, ja minētais laikposms ir īsāks. |
5. |
Enerģijas avotu norādīšana Piegādātāji rēķinos norāda katra enerģijas avota īpatsvaru galalietotāja iepirktajā elektroenerģijā saskaņā ar elektroenerģijas piegādes līgumu (norādīšana produkta līmenī). Galalietotājiem rēķinos un rēķinu informācijā, līdz ar tiem vai ar norādēm līdztekus tiem dara zināmu šādu informāciju:
a)
skaidrā un viegli salīdzināmā veidā katra enerģijas avota īpatsvaru piegādātāja iepriekšējā gadā izmantotajā kopējā energoresursu struktūrā (nacionālā līmenī, proti, dalībvalstī, kurā ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums, kā arī piegādātāja līmenī, ja piegādātājs darbojas vairākās dalībvalstīs);
b)
informāciju par ietekmi uz vidi, vismaz attiecībā uz CO2 emisijām un radioaktīvajiem atkritumiem, ko iepriekšējā gadā radījusi attiecīgā piegādātāja elektroenerģijas ražošana, rēķinot pēc kopējās energoresursu struktūras. Attiecībā uz otrās daļas pirmās daļas a) apakšpunktu saistībā ar elektroenerģiju, kas iegūta elektroenerģijas biržā vai importēta no uzņēmuma ārpus Savienības, var izmantot agregētos rādītājus, ko iepriekšējā gadā sniegusi birža vai attiecīgais uzņēmums. Norādot enerģijas avotus augstas efektivitātes koģenerācijā saražotai elektroenerģijai, var izmantot izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu. Norādot enerģijas avotus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, var izmantot izcelsmes apliecinājumus, izņemot gadījumos, kas minēti Direktīvas (ES) 2018/2001 19. panta 8. punkta a) un b) apakšpunktā. Regulatīvā iestāde vai jebkura cita kompetenta valsts iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, ko piegādātāji sniedz galalietotājiem saskaņā ar šo punktu, ir uzticama un tiek sniegta valsts līmenī skaidri salīdzināmā veidā. |
II PIELIKUMS
VIEDĀS UZSKAITES SISTĒMAS
1. Dalībvalstis nodrošina viedo uzskaites sistēmu attīstīšanu savā teritorijā, attiecībā uz ko var veikt ekonomisku izvērtējumu par visām ilgtermiņa izmaksām un ieguvumiem gan tirgum, gan individuālajiem patērētājiem vai arī par to, kāda veida viedā uzskaites sistēma ir ekonomiski pamatota un izmaksu ziņā izdevīga, un kāds grafiks būtu piemērots to ieviešanai.
2. Šādā izvērtējumā ņem vērā izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku un viedo uzskaites sistēmu funkciju minimumu, kas paredzēts Komisijas Ieteikumā 2012/148/ES ( 14 ), kā arī labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem nodrošina visaugstāko kiberdrošības un datu aizsardzības līmeni.
3. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltā kompetentā iestāde sagatavo grafiku, kurā noteikts mērķis viedās uzskaites sistēmas ieviest, ilgākais, desmit gadu laikā. Ja viedo uzskaites sistēmu ieviešana tiek vērtēta pozitīvi, vismaz 80 % galalietotāju nodrošina ar viedām uzskaites sistēmām septiņu gadu laikā no dienas, kad pieņemts pozitīvais novērtējums, vai līdz 2024. gadam tajās dalībvalstīs, kas uzsākušas viedo uzskaites sistēmu sistemātisku ieviešanu vēl pirms 2019. gada 4. jūlija.
III PIELIKUMS
TERMIŅI TRANSPONĒŠANAI VALSTS TIESĪBU AKTOS UN PIEMĒROŠANAS DIENA
(MINĒTI 72. PANTĀ)
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
Piemērošanas diena |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.) |
2011. gada 3. marts |
2009. gada 3. septembris |
IV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Direktīva 2009/72/EK |
Šī direktīva |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
— |
3. pants |
33. pants un 41. pants |
4. pants |
— |
5. pants |
32. pants |
6. pants |
34. pants |
7. pants |
7. pants |
8. pants |
8. pants |
— |
3. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
3. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
3. panta 6. punkts |
9. panta 3. punkts |
3. panta 15. punkts |
9. panta 4. punkts |
3. panta 14. punkts |
9. panta 5. punkts |
3. panta 16. punkts |
— |
3. panta 4. punkts |
10. panta 1. punkts |
I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts |
10. panta 2. un 3. punkts |
I pielikuma 1. punkta b) apakšpunkts |
10. panta 4. punkts |
I pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts |
10. panta 5. punkts |
I pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts |
10. panta 6. un 8. punkts |
— |
10. panta 7. punkts |
I pielikuma 1. punkta f) apakšpunkts |
10. panta 9. punkts |
I pielikuma 1. punkta g) apakšpunkts |
10. panta 10. punkts |
3. panta 7. punkts |
10. panta 11. punkts |
I pielikuma 1. punkta j) apakšpunkts |
10. panta 12. punkts |
3. panta 10. punkts |
— |
4. pants |
— |
5. pants |
— |
6. pants |
— |
— |
11. pants |
3. panta 5. punkta a) apakšpunkts un I pielikuma 1. punkta e) apakšpunkts |
12. pants |
— |
13. pants |
— |
14. pants |
— |
15. pants |
— |
16. pants |
— |
17. pants |
— |
18. pants |
3. panta 11. punkts |
19. panta 1. punkts |
— |
19. panta 2. līdz 6. punkts |
— |
20. pants |
— |
21. pants |
— |
22. pants |
— |
23. pants |
— |
24. pants |
3. panta 12. punkts |
25. pants |
3. panta 13. punkts |
26. pants |
3. panta 3. punkts |
27. pants |
3. panta 7. punkts |
28. panta 1. punkts |
3. panta 8. punkts |
28. panta 2. punkts |
— |
29. pants |
24. pants |
30. pants |
25. pants |
31. pants |
— |
32. pants |
— |
33. pants |
— |
34. pants |
26. pants |
35. pants |
— |
36. pants |
27. pants |
37. pants |
28. pants |
38. pants |
29. pants |
39. pants |
12. pants |
40. panta 1. punkts |
— |
40. panta 2. līdz 8. punkts |
16. pants |
41. pants |
23. pants |
42. pants |
9. pants |
43. pants |
13. pants |
44. pants |
14. pants |
45. pants |
17. pants |
46. pants |
18. pants |
47. pants |
19. pants |
48. pants |
20. pants |
49. pants |
21. pants |
50. pants |
22. pants |
51. pants |
10. pants |
52. pants |
11. pants |
53. pants |
— |
54. pants |
30. pants |
55. pants |
31. pants |
56. pants |
35. pants |
57. pants |
36. pants |
58. pants |
37. panta 1. punkts |
59. panta 1. punkts |
37. panta 2. punkts |
59. panta 2. punkts |
37. panta 4. punkts |
59. panta 3. punkts |
— |
59. panta 4. punkts |
37. panta 3. punkts |
59. panta 5. punkts |
37. panta 5. punkts |
59. panta 6. punkts |
37. panta 6. punkts |
59. panta 7. punkts |
37. panta 8. punkts |
— |
37. panta 7. punkts |
59. panta 8. punkts |
— |
59. panta 9. punkts |
37. panta 9. punkts |
59. panta 10. punkts |
37. panta 10. punkts |
60. panta 1. punkts |
37. panta 11. punkts |
60. panta 2. punkts |
37. panta 12. punkts |
60. panta 3. punkts |
37. panta 13. punkts |
60. panta 4. punkts |
37. panta 14. punkts |
60. panta 5. punkts |
37. panta 15. punkts |
60. panta 6. punkts |
37. panta 16. punkts |
60. panta 7. punkts |
37. panta 17. punkts |
60. panta 8. punkts |
38. pants |
61. pants |
— |
62. pants |
39. pants |
63. pants |
40. pants |
64. pants |
42. pants |
— |
43. pants |
65. pants |
44. pants |
66. pants |
45. pants |
— |
— |
67. pants |
46. pants |
68. pants |
47. pants |
69. pants |
— |
70. pants |
49. pants |
71. pants |
48. pants |
72. pants |
50. pants |
73. pants |
51. pants |
74. pants |
— |
I pielikuma 1. līdz 4. punkts |
3. panta 9. punkts |
I pielikuma 5. punkts |
I pielikuma 2. punkts |
II pielikums |
— |
III pielikums |
— |
IV pielikums |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
( 2 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013, 19. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
( 6 ) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).
( 9 ) Komisijas Regula (ES) 2017/1485 (2017. gada 2. augusts), ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas (OV L 220, 25.8.2017., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944, kā arī atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV L 152, 3.6.2022., 45.. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1952 (2016. gada 26. oktobris) par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Direktīvu 2008/92/EK (OV L 311, 17.11.2016., 1. lpp.).
( 14 ) Komisijas Ieteikums 2012/148/ES (2012. gada 9. marts) par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai (OV L 73, 13.3.2012., 9. lpp.).