This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02018R2066-20250527
Commission Implementing Regulation (EU) 2018/2066 of 19 December 2018 on the monitoring and reporting of greenhouse gas emissions pursuant to Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council and amending Commission Regulation (EU) No 601/2012 (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2066/2025-05-27
02018R2066 — LV — 27.05.2025 — 007.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2085 (2020. gada 14. decembris), |
L 423 |
37 |
15.12.2020 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/388 (2022. gada 8. marts), |
L 79 |
1 |
9.3.2022 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1371 (2022. gada 5. augusts), |
L 206 |
15 |
8.8.2022 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2122 (2023. gada 12. oktobris), |
L 2122 |
1 |
18.10.2023 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2024/2493 (2024. gada 23. septembris), |
L 2493 |
1 |
27.9.2024 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/842 (2025. gada 6. maijs), |
L 842 |
1 |
7.5.2025 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/2066
(2018. gada 19. decembris)
par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. SADAĻA
Priekšmets un definīcijas
1. pants
Ar šo regulu nosaka noteikumus šādos jautājumos:
no 2021. gada 1. janvāra un turpmākajos tirdzniecības periodos – siltumnīcefekta gāzu emisiju un darbības datu monitorings un ziņošana par tiem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodā;
no 2025. gada 1. janvāra – aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitorings un ziņošana par to saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. pantu.
2. pants
Šo regulu piemēro to siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām, kas norādītas Direktīvas 2003/87/EK I un III pielikumā uzskaitītajām darbībām, darbības datiem no stacionārām iekārtām, aviācijas darbībām, arī aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme, un patēriņam nodotajiem degvielu daudzumiem no minētās direktīvas III pielikumā norādītajām darbībām.
To piemēro
no 2021. gada 1. janvāra – emisijām, darbības datiem un patēriņam nodotajiem degvielu daudzumiem,
no 2025. gada 1. janvāra – aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme.
Tādas aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitorings un ziņošana no 2025. gada aptver visu ar CO2 nesaistīto ietekmi no direktīvas I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, kurās iesaistīts EEZ lidlauks. Tomēr attiecībā uz monitoringu un ziņošanu par aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, 2025. un 2026. gadā šāds ziņošanas pienākums attiecas tikai uz maršrutiem, kuros iesaistīti divi EEZ lidlauki, un maršrutiem no EEZ lidlauka uz Šveici vai Apvienoto Karalisti. Attiecībā uz 2025. un 2026. gadu par aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme un kas rodas no citiem lidojumiem, var ziņot brīvprātīgi.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“darbības dati” ir dati par degvielas/kurināmā vai materiālu daudzumu, kas ir patērēts vai saražots procesā, ir relevants aprēķinos balstītajai monitoringa metodikai un ir attiecīgi izteikts teradžoulos, masa – tonnās, bet gāzu gadījumā – kā tilpums normālkubikmetros;
“tirdzniecības periods” ir Direktīvas 2003/87/EK 13. pantā minētais periods;
▼M4 —————
“avota plūsma” ir jebkas no minētā:
konkrēta veida degviela/kurināmais, izejmateriāls vai produkts, kas tā patēriņa vai ražošanas rezultātā izraisa relevanto siltumnīcefekta gāzu emisijas vienā vai vairākos emisijas avotos;
ja izmanto masas bilances metodiku saskaņā ar šīs regulas 25. pantu:
konkrēta veida degviela, izejmateriāls vai produkts, kas satur oglekli,
CO2, kas pārvietots saskaņā ar šīs regulas 49. pantu;
“emisijas avots” ir atsevišķi identificējama iekārtas daļa vai šajā iekārtā notiekošs process, no kā tiek emitētas relevantās siltumnīcefekta gāzes, vai aviācijas darbību gadījumā – atsevišķs gaisakuģis;
“nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi; to izsaka procentos, un tas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu, ko veido 95 % inferēto vērtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju;
“aprēķina koeficienti” ir zemākā siltumspēja, emisijas faktors, provizoriskais emisijas faktors, oksidācijas koeficients, pārrēķina koeficients, oglekļa saturs, fosilā frakcija, biomasas frakcija, nulles faktora biomasas frakcija, RFNBO vai RCF frakcija, nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija, sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, nulles faktora frakcija vai mērvienību pārrēķina koeficients;
“pakāpe” ir konkrēta prasība, ko izmanto darbības datu, aprēķina koeficientu, gada emisiju un gada vidējo stundas emisiju, patēriņam nodotā kurināmā daudzuma un tvēruma koeficienta noteikšanai;
“raksturīgais risks” ir gada emisiju ziņojuma parametra atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, kas varētu būt būtiski atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem, pirms tiek ņemta vērā attiecīgo kontroles darbību ietekme;
“kontroles risks” ir gada emisiju ziņojuma parametra atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, kas varētu būt būtiski atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem un ko kontroles sistēma laikus nenovērš vai nekonstatē un neizlabo;
“sadedzināšanas emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas degvielas/kurināmā eksotermiskā reakcijā ar skābekli;
“pārskata periods” ir viens kalendārais gads, kura laikā emisijas jāmonitorē un jāpaziņo;
“emisijas faktors” ir siltumnīcefekta gāzes vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas vai kurināmā plūsmas darbības datiem, attiecībā uz sadedzināšanu pieņemot, ka notiek pilnīga oksidācija, bet attiecībā uz visām pārējām ķīmiskajām reakcijām pieņemot pilnīgu konversiju;
“oksidācijas koeficients” ir oglekļa, kas sadedzināšanas rezultātā oksidēts par CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2;
“pārrēķina koeficients” ir oglekļa, kas emitēts kā CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu avota plūsmā, pirms notiek emitēšanas process, un to izsaka kā daļskaitli, atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) uzskatot par molāri ekvivalentu daudzumu CO2; Ja CO2 emisijas uzskata par produktā pastāvīgi ķīmiski saistītām, tad pārrēķina koeficients ir tā procesa gaitā kā oglekļa piesaistītā CO2, attiecība pret kopējo CO2, ko produkts satur oglekļa formā pēc šī paša procesa beigām;
“pareizība” ir tas, cik tuvu mērījuma rezultāts sakrīt ar konkrētā lieluma patieso vērtību vai references vērtību, kas empīriski noteikta, izmantojot starptautiski atzītus un izsekojamus kalibrēšanas materiālus un standartmetodes, ņemot vērā nejaušos un sistemātiskos faktorus;
“kalibrēšana” ir darbību kopums, ar ko konkrētos apstākļos nosaka sakarības starp mērinstrumenta vai mērīšanas sistēmas uzrādītajām vērtībām vai vērtībām, ko reprezentē materiālmērs vai references materiāls, un atbilstošajām lieluma vērtībām, ko iegūst ar references standartu;
“lidojums” ir lidojums, kas definēts Lēmuma 2009/450/EK pielikuma 1. punkta 1) apakšpunktā;
“pasažieri” ir personas, kas atrodas gaisakuģī lidojuma laikā, izņemot apkalpes locekļus;
“konservatīvs” nozīmē, ka pieņēmumu kopums ir definēts tā, lai nodrošinātu, ka gada emisijas netiek aplēstas pārāk zemu;
“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;
“biomasas kurināmie/degvielas” ir gāzveida un cietie kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas;
“biogāze” ir gāzveida kurināmais/degviela, kas saražota no biomasas;
“atkritumi” ir atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā, izņemot vielas, kas tīši modificētas vai kontaminētas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai;
“sadzīves atkritumi” ir sadzīves atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 2.b punktā;
“atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;
“lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības nozarēs un kas neietver atlikumus, kuri radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;
“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto enerģētiskiem nolūkiem, tai skaitā elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei, bet ne transportam;
“biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;
“atbilstīga aviācijas degviela” ir degvielas veidi, par ko var saņemt atbalstu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punktu;
“alternatīvas aviācijas degvielas” ir bezpiejaukuma aviācijas degvielas, kas nesatur šīs regulas III pielikuma 1. tabulā uzskaitīto bezpiejaukuma fosilo degvielu izcelsmes oglekli;
“nulles faktora piešķiršana” ir mehānisms, ar kuru degvielas/kurināmā vai materiāla emisijas faktoru samazina, lai atzītu
biomasas gadījumā – atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas vai siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kā norādīts šīs regulas 38. panta 5. punktā;
RFNBO vai RCF gadījumā – atbilstību siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a pantu, kā norādīts šīs regulas 39.a panta 3. punktā;
sintētisko mazoglekļa degvielu gadījumā – atbilstību siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 2. panta 13) punktā Direktīvā (ES) 2024/1788 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes, un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu, un iepriekšēju kvotu nodošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK par uztverto oglekli, kas vajadzīgs sintētisko mazoglekļa degvielu ražošanai, kā norādīts šīs regulas 39.a panta 4. punktā, ja vien minētais uztvertais ogleklis nav nulles faktora ogleklis, kas definēts 3. panta 38.f) punktā;
“nulles faktora degvielas/kurināmie” ir biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie, biomasas kurināmie/degvielas, sintētiskās mazoglekļa degvielas, RFNBO vai RCF vai jaukta sastāva degvielu/kurināmā vai materiālu frakcijas, kas atbilst kritērijiem, kā norādīts attiecīgi šīs regulas 38. panta 5. punktā, 39.a panta 3. punktā vai 39.a panta 4. punktā;
“reciklēta oglekļa degvielas” (RCF) ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 35) punktā definētie “pārstrādāti oglekļa kurināmie/degvielas”;
“nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas” (RFNBO) ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 36) punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;
“bezpiejaukuma degviela/kurināmais” ir degviela/kurināmais tīrā veidā, kas satur tikai vienu no šādām frakcijām:
fosilā frakcija,
nenulles faktora biomasas frakcija,
nulles faktora biomasas frakcija,
nenulles faktora RFNBO vai RCF frakcija,
nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija,
nenulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija,
nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija,
tādu oglekli saturošu degvielu frakcija, kuru izcelsme nav šīs regulas III pielikuma 1. tabulā uzskaitītās fosilās degvielas, vai biomasa, RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas;
“sintētiskās mazoglekļa degvielas” ir gāzveida un šķidrās degvielas, kuru enerģijas saturs ir iegūts no mazoglekļa ūdeņraža, kas definēts Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 13) punktā; tās atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma robežvērtībai 70 % salīdzinājumā ar fosilās degvielas/kurināmā komparatoru nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a panta 3. punktu pieņemtajā metodikā, un tās ir sertificētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1788 9. pantu;
“reglamentēta metroloģiskā kontrole” ir mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, kas tiek veikta sabiedrības interešu, sabiedrības veselības, sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības, vides aizsardzības, nodokļu un nodevu iekasēšanas, patērētāju aizsardzības un godīgas tirdzniecības labad;
“maksimālā pieļaujamā kļūda” ir atļautā mērījumu kļūda, kas norādīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/32/EK ( 1 ) I pielikumā un instrumentiem specifiskajos pielikumos vai attiecīgi valsts reglamentētās metroloģiskās kontroles noteikumos;
“datu plūsmas darbības” ir darbības, kas saistītas ar to datu ieguvi un apstrādi, kuri nepieciešami, lai sagatavotu emisiju ziņojumu no primāro avotu datiem, un apiešanos ar šādiem datiem;
“CO2(e) tonnas” ir CO2 vai CO2(e) metriskās tonnas;
“CO2(e)” ir jebkura siltumnīcefekta gāze ar CO2 ekvivalentu globālās sasilšanas potenciālu, kas minēta Direktīvas 2003/87/EK II pielikumā, izņemot CO2;
“mērīšanas sistēma” ir visi tie mērinstrumenti un cits aprīkojums (piemēram, paraugošanas un datu apstrādes ierīces), ko izmanto, lai noteiktu tādus mainīgos lielumus kā darbības dati, oglekļa saturs, siltumspēja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas faktors;
“zemākā siltumspēja” ir konkrēts enerģijas daudzums, kas atbrīvojas siltumenerģijas veidā, kad degviela/kurināmais vai materiāls pilnībā sadeg ar skābekli standartapstākļos, un no kā atņemts degšanas procesā radītā ūdens iztvaikošanas siltums;
“procesa emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, izņemot sadedzināšanas emisijas, kas rodas, starp vielām notiekot tīšām vai patvaļīgām reakcijām vai tām pārveidojoties, tostarp metālu rūdu ķīmiskajā vai elektrolītiskajā reducēšanā, vielu termiskās sadalīšanās procesos un vielu ieguvē izmantošanai par produktiem vai ievadmateriāliem;
“komerciālā standartdegviela” ir starptautiski standartizēta komerciālā degviela, kuras faktiskā siltumspēja no tās tipiskajām vērtībām atšķiras ne vairāk kā par 1 % ar 95 % ticamības intervālu, tostarp gāzeļļa, vieglā degvieleļļa, benzīns, lampu eļļa, petroleja, etāns, propāns, butāns, reaktīvo dzinēju petroleja (Jet A1 vai Jet A), reaktīvo dzinēju benzīns (Jet B) un aviācijas benzīns (AvGas);
“partija” ir degvielas/kurināmā vai materiāla daudzums, kas ir reprezentatīvi paraugots un raksturots un ko pārvieto kā vienu kravas sūtījumu vai nepārtraukti konkrētā laika periodā;
“jaukta sastāva degviela/kurināmais” ir degviela/kurināmais, kas satur vismaz divus no šādiem elementiem:
biomasas izcelsmes ogleklis,
RFNBO vai RCF izcelsmes ogleklis,
sintētisko mazoglekļa degvielu izcelsmes ogleklis,
cits fosilais ogleklis,
vai kas satur gan nulles faktora oglekli, gan citu oglekli;
“jaukta sastāva aviācijas degviela” ir degviela, kuras sastāvā ir vismaz divas dažādas bezpiejaukuma degvielas;
“jaukta sastāva materiāls” ir materiāls, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli;
“provizoriskais emisijas faktors” ir pieņemtais kopējais degvielas/kurināmā vai materiāla emisijas faktors, kas balstīts uz kopējo degvielas/kurināmā vai materiāla oglekļa saturu, pirms to pareizina ar fosilo frakciju, lai iegūtu emisijas faktoru;
“fosilā frakcija” ir fosilā oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis;
biomasas frakcija ir biomasas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo degvielas vai materiāla oglekļa saturu, kas izteikta kā daļskaitlis, neatkarīgi no tā, vai biomasa atbilst šīs regulas 38. panta 5. punkta kritērijiem;
▼M5 —————
“nulles faktora biomasas frakcija” ir šīs regulas 38. panta 5. punkta kritērijiem atbilstošas biomasas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo degvielas vai materiāla oglekļa saturu, kas izteikta kā daļskaitlis;
“RFNBO vai RCF frakcija” ir RFNBO vai RCF izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo degvielas oglekļa saturu, kas izteikta kā daļskaitlis, neatkarīgi no tā, vai RFNBO vai RCF atbilst šīs regulas 39.a panta 3. punkta kritērijiem;
“nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija” ir šīs regulas 39.a panta 3. punkta kritērijiem atbilstošas RFNBO vai RCF izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo degvielas oglekļa saturu, kas izteikta kā daļskaitlis;
“nulles faktora oglekļa frakcija” ir
degvielas/kurināmā gadījumā – tās nulles faktora biomasas frakcijas, tās nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas un tās nulles faktora RFNBO vai RCF frakcijas summa, nevienu oglekļa veidu neuzskaitot dubulti;
materiāla gadījumā – tā nulles faktora biomasas frakcija;
“nulles faktora ogleklis” ir kādas degvielas vai materiāla sastāvā esošs ogleklis, kas pieder pie konkrētās degvielas vai materiāla nulles faktora oglekļa frakcijas;
“sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija” ir sintētiskās mazoglekļa degvielas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo degvielas oglekļa saturu, kas izteikta kā daļskaitlis, neatkarīgi no tā, vai sintētiskā mazoglekļa degviela atbilst šīs regulas 39.a panta 4. punkta kritērijiem;
“nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija” ir šīs regulas 39.a panta 4. punkta kritērijiem atbilstošas sintētiskās mazoglekļa degvielas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo degvielas oglekļa saturu;
“enerģijas bilances metode” ir metode tā enerģijas daudzuma aplēšanai, ko katlā izmanto par kurināmo un ko aprēķina kā izmantojamā siltuma un visu relevanto starojuma, pārneses un dūmgāzes radīto enerģijas zudumu summu;
“nepārtraukta emisiju mērīšana” ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt lieluma vērtību ar regulāriem mērījumiem, izmantojot vai nu mērījumus dūmenī, vai ekstrakcijas procedūras ar dūmenim tuvu esošu mērinstrumentu, bet te neietilpst mērījumu metodikas, kas balstītas uz individuālu paraugu vākšanu no dūmeņa;
“iedabiskais CO2” ir CO2, kas ir daļa no avota plūsmas;
“fosilais ogleklis” ir neorganiskais un organiskais ogleklis, kas nav nulles faktora ogleklis;
“mērpunkts” ir emisijas avots, kura emisiju mērīšanai izmanto nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmas (CEMS), vai cauruļvadu sistēmas šķērsgriezums, kuram nosaka CO2 plūsmu, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas sistēmas;
“masas un līdzsvara dokumentācija” ir dokumentācija, kas norādīta starptautiskos vai valsts aktos, ar kuriem īsteno 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikumā noteiktos standartus un ieteicamās prakses (SARP), un kas norādīta Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 ( 2 ) IV pielikuma C apakšdaļas 3. iedaļā vai citos līdzīgos piemērojamos starptautiskos noteikumos;
“attālums” ir lielā loka attālums starp izlidošanas lidlauku un ielidošanas lidlauku, kam pieskaita fiksētu papildu lielumu 95 km;
“izlidošanas lidlauks” ir lidlauks, kurā sākas lidojums, kas ir kāda no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām;
“ielidošanas lidlauks” ir lidlauks, kurā beidzas lidojums, kas ir kāda no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām;
▼M4 —————
“fugitīvās emisijas” ir neregulāras vai neparedzētas emisijas no avotiem, kas nav lokalizēti vai ir pārāk dažādi vai pārāk mazi, lai tiem veiktu individuālu monitoringu;
“lidlauks” ir lidlauks, kas definēts Lēmuma 2009/450/EK pielikuma 1. punkta 2) apakšpunktā;
“lidlauku pāris” ir pāris, ko veido izlidošanas lidlauks un ielidošanas lidlauks;
“standartapstākļi” ir 273,15 K temperatūra un 101 325 Pa spiediens, kas definē normālkubikmetrus (Nm3);
“uzglabāšanas vieta” ir uzglabāšanas vieta, kas definēta Direktīvas 2009/31/EK 3. panta 3) punktā;
“CO2 uztveršana” ir darbība, kurā no gāzu plūsmām uztver CO2, kas citādi būtu emitēts, nolūkā uztverto CO2 transportēt un ģeoloģiski uzglabāt uzglabāšanas vietā, kas ir atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;
“CO2 transportēšana” ir CO2 transportēšana uz ģeoloģiskās uzglabāšanas vietu, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;
“CO2 ģeoloģiskā uzglabāšana” ir CO2 ģeoloģiskā uzglabāšana, kas definēta Direktīvas 2009/31/EK 3. panta 1) punktā;
“novadītās emisijas” ir emisijas, kuras apzināti tiek izvadītas no iekārtas pa iepriekš noteiktu emisijas punktu;
“uzlabota ogļūdeņražu atguve” ir ogļūdeņražu atguve papildus ogļūdeņražiem, kas ekstrahēti ar ūdens inžekciju vai citiem līdzekļiem;
“aizstājdati” ir gada vērtības, kas empīriski pamatotas vai iegūtas no atzītiem avotiem un ko operators vai regulētais subjekts, kurš definēts Direktīvas 2003/87/EK 3. pantā, izmanto nolūkā aizstāt darbības datus, patēriņam nodotā kurināmā daudzumus vai aprēķina koeficientus, lai nodrošinātu pilnīgas ziņas, kad ar piemērojamo monitoringa metodiku nav iespējams iegūt visus vajadzīgos darbības datus, patēriņam nodotā kurināmā daudzumus vai aprēķina koeficientus;
“vertikālais ūdens slānis” ir vertikālais ūdens slānis, kas definēts Direktīvas 2009/31/EK 3. panta 2) punktā;
“noplūde” ir noplūde, kas definēta Direktīvas 2009/31/EK 3. panta 5) punktā;
“uzglabāšanas komplekss” ir uzglabāšanas komplekss, kas definēts Direktīvas 2009/31/EK 3. panta 6) punktā;
‘CO2 transportēšanas infrastruktūra’ ir Regulas (ES) 2024/1735 3. panta 29. punktā definētā infrastruktūra;
“CO2 tranzītā” ir jebkurš CO2 transportēšanas infrastruktūrā pārvietotā CO2 daudzums, kas nav pārvietots uz citu iekārtu vai CO2 transportēšanas infrastruktūru tajā pašā pārskata periodā, kad tas saņemts;
“kurināmā plūsma” ir Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētā degviela, kas nodota patēriņam, izmantojot īpašus fiziskus līdzekļus, piemēram, cauruļvadus, kravas automašīnas, dzelzceļu, kuģus vai degvielas uzpildes stacijas, un kas rada relevanto siltumnīcefekta gāzu emisijas, kad to patērē patērētāju kategorijas Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma aptvertajos sektoros;
“valsts kurināmā plūsma” ir visu dalībvalsts teritorijā esošo regulēto subjektu kurināmā plūsmu summa pa kurināmā veidiem;
“tvēruma koeficients” ir koeficients, kas ir robežās no nulles līdz vienam un ko izmanto, lai noteiktu kurināmā plūsmas daļu, kuru izmanto sadedzināšanai Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma aptvertajos sektoros;
“patēriņam nodotā kurināmā daudzums” ir dati par Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētās degvielas daudzumu, kas ir nodots patēriņam un izteikts kā enerģija teradžoulos, masa tonnās vai tilpums normālkubikmetros vai – atbilstošos gadījumos – tā ekvivalents litros, pirms tvēruma koeficienta piemērošanas;
“mērvienību pārrēķina koeficients” ir koeficients, ko izmanto, lai mērvienību, kurā ir izteikti patēriņam nodotā kurināmā daudzumi, pārvērstu daudzumos, kas izteikti kā enerģija teradžoulos, masa tonnās vai tilpums normālkubikmetros vai – atbilstošos gadījumos – tā ekvivalents litros, un kas ietver visus attiecīgos faktorus pēc vajadzības, piemēram, blīvumu, zemāko siltumspēju vai – gāzēm – pārrēķinu no augstākās siltumspējas uz zemāko siltumspēju;
“galapatērētājs” šajā regulā – lai piemērotu termina “regulētais subjekts” definīciju saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3. panta ae) punktu – ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir degvielas/kurināmā patērētājs un kuras gada degvielas/kurināmā patēriņš nepārsniedz 1 tonnu CO2;
“nodots patēriņam” šīs regulas vajadzībām nozīmē brīdi, kad Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētajai degvielai piemērojamais akcīzes nodoklis kļūst iekasējams saskaņā ar Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 ( 3 ) 6. panta 2. un 3. punktu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK ( 4 ) 21. panta 5. punktu, ja vien dalībvalsts nav izmantojusi Direktīvas 2003/87/EK 3. panta ae) punkta iv) apakšpunktā paredzēto elastību – tādā gadījumā tas ir dalībvalsts norādītais brīdis, kurā rodas pienākumi saskaņā ar minētās direktīvas IVa nodaļu;
“aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme” ir aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme, kura definēta Direktīvas 2003/87/EK 3. panta v) punktā;
“lidojuma CO2(e)” ir ar konkrētā lidojuma CO2 emisiju ekvivalenta daudzumu izteikta atmosfēru sildoša aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme;
“radiatīvais forsējums” ir izsauktās izmaiņas planētas enerģijas bilancē, ko mēra vatos uz kvadrātmetru (W/m2);
“iedarbīgums” ir globālās vidējās temperatūras izmaiņas uz vienu klimata faktora izraisītā radiatīvā forsējuma vienību attiecībā pret reakciju, ko rada standarta CO2 forsējums, sākot no tāda paša sākotnējā klimata stāvokļa;
“CO2(e) aprēķina modelis” ir modelis, ko izmanto, lai aprēķinātu kopējo klimatisko ietekmi, kuru rada aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme, saskaņā ar šīs regulas III.a pielikuma 4. sadaļu;
“laikapstākļos balstīta pieeja” ir šīs regulas III.a pielikuma 4. sadaļā paredzētā C metode, kurā primāri izmanto uzlabotus laikapstākļu datus, kā arī lidojuma informāciju, trajektoriju, gaisakuģa parametri un degvielas īpašības;
“atrašanās vietā balstīta vienkāršota pieeja” ir šīs regulas III.a pielikuma 4. sadaļā paredzētā D metode, kurā primāri izmanto datus par gaisakuģa atrašanās vietu lidojuma laikā, piemēram, lidojuma informāciju, trajektoriju, kā arī laikapstākļu pamatdatus un gaisakuģa parametrus;
“ar CO2 nesaistītas aviācijas ietekmes izsekošanas sistēma (NEATS)” ir informācijas tehnoloģiju (IT) rīks, ko Komisija nodrošina gaisakuģu operatoriem, akreditētiem verificētājiem un kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu un, ciktāl iespējams, automatizētu tādas aviācijas ietekmes monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas nav CO2 ietekme, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 14. panta 5. punktu;
“gaisakuģa parametri” ir informācijas kategorija, kurā par katru lidojumu sakopota vismaz šāda informācija: gaisakuģa tips, dzinēju identifikatori un gaisakuģa masa;
“lidmašīna” ir ar dzinēju darbināms, par gaisu smagāks gaisakuģis, kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas galvenokārt no gaisa aerodinamiskās iedarbības uz virsmām, kuras dotajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.
2. SADAĻA
Vispārīgi principi
4. pants
Operatori un gaisakuģu operatori savus pienākumus attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju un aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitoringu un ziņošanu pilda saskaņā ar šīs regulas 5.–9. pantā noteiktajiem principiem.
5. pants
Pilnīgums
Monitorings un ziņošana ir pilnīgi un aptver visas procesa un sadedzināšanas emisijas no visiem emisijas avotiem un avota plūsmām, kas pieder pie Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētajām darbībām un citām relevantām darbībām saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu, kā arī saistītām darbībām, kas ietilpst iekārtas robežās, un attiecas uz visām siltumnīcefekta gāzēm, kas norādītas pie minētajām darbībām, tomēr tajā pašā laikā nedrīkst pieļaut divkāršu uzskaiti.
Operatori un gaisakuģu operatori veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu datu iztrūkumu pārskata periodā.
6. pants
Konsekvence, salīdzināmība un pārredzamība
7. pants
Pareizība
Operatori un gaisakuģu operatori nodrošina, ka emisiju noteikšana nav ne sistemātiski, ne apzināti nepareiza.
Tie iespēju robežās apzina un samazina nepareizības avotus.
Tie pienācīgi rūpējas, lai emisiju aprēķini un mērījumi būtu ar augstāko iespējamo pareizību.
8. pants
Operatori un gaisakuģu operatori dod iespēju gūt pietiekamu pārliecību par paziņojamo emisiju datu un tādas aviācijas ietekmes datu integritāti, kas nav CO2 ietekme. Emisijas un aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, tie nosaka ar piemērotām šajā regulā noteiktām monitoringa metodikām.
Paziņotie emisiju dati un tādas aviācijas ietekmes dati, kas nav CO2 ietekme, un ar tiem saistītā informācija nesatur būtiskus nepatiesus apgalvojumus, kas definēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 ( 5 ) 3. panta 6) punktā, un iespēju robežās ir brīvi no sistēmiskām kļūdām attiecībā uz informācijas atlasi un atspoguļošanu, un nodrošina to, ka iekārtas vai gaisakuģa operatora emisijas un aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme, tiek uzskaitītas ticami un sabalansēti.
Izvēloties monitoringa metodiku, lielākas pareizības sniegtos uzlabojumus samēro ar papildu izmaksām. Monitoringā un ziņošanā cenšas panākt lielāko sasniedzamo pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējami vai nerada nesamērīgas izmaksas.
9. pants
Pastāvīgi uzlabojumi
Operatori un gaisakuģu operatori turpmākajā monitoringā un ziņošanā ņem vērā ieteikumus, kas sniegti verifikācijas ziņojumos, kuri izdoti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 15. pantu.
10. pants
Koordinācija
Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18. pantu, tā koordinē darbu, ko minētās iestādes veic saskaņā ar šo regulu.
II NODAĻA
MONITORINGA PLĀNS
1. SADAĻA
Vispārīgi noteikumi
11. pants
Vispārīgs pienākums
Monitoringa plānu papildina rakstiskas procedūras, ko operators vai gaisakuģa operators attiecīgā gadījumā izveido, dokumentē, īsteno un uztur attiecībā uz monitoringa plānā paredzētajām darbībām.
12. pants
Monitoringa plāna saturs un iesniegšana
Monitoringa plānu veido sīki izstrādāta, pilnīga un pārredzama dokumentācija par konkrētās iekārtas vai gaisakuģa operatora monitoringa metodiku, un tas satur vismaz I pielikumā minētos elementus.
Kopā ar monitoringa plānu operators vai gaisakuģa operators iesniedz šādus apliecinošus dokumentus:
attiecībā uz iekārtām – pierādījumus par katru nozīmīgo un maznozīmīgo avota plūsmu, kas apliecina darbības datu un aprēķina koeficientu atbilstību II pielikumā un IV pielikumā definēto piemērojamo pakāpju nenoteiktības sliekšņvērtībām (attiecīgā gadījumā), un attiecībā uz katru emisijas avotu – pierādījumus, kas apliecina atbilstību VIII pielikumā definēto piemērojamo pakāpju nenoteiktības sliekšņvērtībām (attiecīgā gadījumā);
riska novērtējuma rezultātus, kas pierāda, ka ierosinātās kontroles darbības un to procedūras ir samērīgas ar apzinātajiem raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem.
Operators vai gaisakuģa operators šīs procedūras apkopo monitoringa plānā, sniedzot šādu informāciju:
procedūras nosaukums;
izsekojama un pārbaudāma atsauce šīs procedūras identificēšanai;
norāde uz amatpersonu vai struktūrvienību, kas atbild par šīs procedūras īstenošanu un tajā iegūtajiem vai tās pārvaldītajiem datiem;
īss procedūras apraksts, kas operatoram vai gaisakuģa operatoram, kompetentajai iestādei un verificētājam ļauj saprast pamatparametrus un veiktās darbības;
relevanto ierakstu un informācijas atrašanās vieta;
attiecīgā gadījumā – izmantotās datorizētās sistēmas nosaukums;
attiecīgā gadījumā – piemēroto EN standartu vai citu standartu saraksts.
Operators vai gaisakuģa operators pēc pieprasījuma nodod jebkuru rakstisko dokumentāciju par procedūrām kompetentās iestādes rīcībā. Operators vai gaisakuģa operators dokumentāciju dara pieejamu arī verifikācijai saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.
▼M1 —————
13. pants
Standartizēti un vienkāršoti monitoringa plāni
Šim nolūkam, par pamatu izmantojot Komisijas publicētās veidnes un vadlīnijas, dalībvalstis drīkst publicēt šādu monitoringa plānu veidnes, ieskaitot 58. un 59. pantā minēto datu plūsmas un kontroles procedūru aprakstu.
Vajadzības gadījumā dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai iepriekšējā daļā minēto riska novērtējumu veic pats operators vai gaisakuģa operators.
14. pants
Izmaiņas monitoringa plānā
Operators vai gaisakuģa operators izdara izmaiņas monitoringa plānā vismaz šādos gadījumos:
ja rodas jaunas emisijas, ko izraisa jaunu darbību veikšana vai tādu jaunu kurināmo/degvielu vai materiālu izmantošana, kuri vēl nav iekļauti monitoringa plānā;
ja jaunu darbību veikšanas dēļ rodas aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme;
ja mainās datu pieejamība, jo tiek izmantoti jaunu veidu mērinstrumenti, paraugošanas metodes vai analīzes metodes, vai citu iemeslu dēļ, un tas sekmē emisiju pareizāku noteikšanu;
ja ir konstatēts, ka iepriekš piemērotās monitoringa metodikas rezultātā iegūtie dati ir nepareizi;
ja monitoringa plāna mainīšana uzlabo paziņoto datu pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējami vai nerada pārmērīgas izmaksas;
ja monitoringa plāns ir atzīts par neatbilstošu šīs regulas prasībām un kompetentā iestāde lūdz operatoru vai gaisakuģa operatoru veikt tajā izmaiņas;
ja ir jāreaģē uz ierosinājumiem uzlabot monitoringa plānu, kas izteikti verifikācijas ziņojumā.
15. pants
Monitoringa plāna izmaiņu apstiprināšana
Tomēr kompetentā iestāde drīkst atļaut, ka operators vai gaisakuģa operators par izmaiņām monitoringa plānā, kas nav būtiskas 3. un 4. punkta nozīmē, paziņo līdz tā paša gada 31. decembrim.
Ja kompetentā iestāde uzskata izmaiņas par nebūtiskām, tā bez liekas kavēšanās par to informē operatoru vai gaisakuģa operatoru.
Būtiskas izmaiņas iekārtas monitoringa plānā ir šādas:
mainās iekārtas kategorija, ja šādu izmaiņu dēļ ir jāmaina monitoringa metodika vai tās noved pie piemērojamā būtiskuma līmeņa maiņas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 23. pantu;
neskarot 47. panta 8. punktu, mainās tas, vai iekārta ir uzskatāma par iekārtu ar mazām emisijām;
mainās emisijas avoti;
no aprēķinos balstītas metodikas pāriet uz mērījumos balstītu metodiku vai otrādi vai no rezerves metodikas pāriet uz pakāpēs balstītu metodiku emisiju noteikšanai vai otrādi;
mainās piemērotā pakāpe;
tiek ieviestas jaunas avota plūsmas;
mainās avota plūsmu kategorija (iespējamās kategorijas ir nozīmīga, maznozīmīga vai de minimis avota plūsma), ja šādu izmaiņu dēļ jāmaina monitoringa metodika;
mainās aprēķina koeficienta noklusējuma vērtība, ja šī vērtība ir jānorāda monitoringa plānā;
tiek ieviestas jaunas metodes vai mainītas esošās metodes, kas attiecas uz paraugošanu, analīzi vai kalibrēšanu, ja tas tieši ietekmē emisiju datu pareizību;
tiek ieviesta vai pielāgota metodika, ar kuru kvantificē emisijas, ko rada noplūdes uzglabāšanas vietās.
Būtiskas izmaiņas gaisakuģa operatora monitoringa plānā ir šādas:
attiecībā uz emisijām:
mainās monitoringa plānā norādītās emisijas faktora vērtības;
tiek pāriets uz otru III pielikumā noteikto aprēķina metodi vai no aprēķinu metodikas tiek pāriets uz aplēšu metodiku saskaņā ar 55. panta 2. punktu vai otrādi;
tiek ieviestas jaunas avota plūsmas;
mainās gaisakuģa operatora kā mazā emitētāja statuss šīs regulas 55. panta 1. punkta nozīmē un tas, vai gaisakuģa operators plāno izmantot vienkāršošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 4. punktu;
▼M4 —————
attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme:
mainās izvēlētā CO2(e) aprēķina pieeja, kas noteikta šīs regulas 56.a panta 4. punktā; it sevišķi tas attiecas uz IT rīkiem, kurus izmanto, lai piemērotu CO2(e) aprēķina modeļus;
mainās gaisakuģa operatora kā mazā emitētāja statuss šīs regulas 55. panta 1. punkta izpratnē.
16. pants
Izmaiņu izdarīšana un reģistrēšana
Šaubu gadījumā operators vai gaisakuģa operators visu monitoringu un ziņošanu veic saskaņā ar abiem plāniem – gan grozīto, gan sākotnējo monitoringa plānu –, un tas reģistrē abu veidu monitoringa rezultātus.
Operators vai gaisakuģa operators reģistrē visas monitoringa plānā izdarītās izmaiņas. Katrā ierakstā iekļauj šādu informāciju:
pārredzams izmaiņu apraksts;
izmaiņu pamatojums;
datums, kad par izmaiņām paziņots kompetentajai iestādei saskaņā ar 15. panta 1. punktu;
datums, kad kompetentā iestāde apstiprinājusi 15. panta 1. punktā paredzētā paziņojuma saņemšanu, ja šāda informācija pieejama, un datums, kad tā sniegusi 15. panta 2. punktā minēto apstiprinājumu vai informāciju;
izmainītā monitoringa plāna ieviešanas sākuma datums saskaņā ar šā panta 2. punktu.
2. SADAĻA
Tehniskā iespējamība un pārmērīgas izmaksas
17. pants
Tehniskā iespējamība
Ja operators vai gaisakuģa operators apgalvo, ka kādas konkrētas monitoringa metodikas piemērošana tehniski nav iespējama, kompetentā iestāde novērtē tehnisko iespējamību, ņemot vērā operatora vai gaisakuģa operatora iesniegto pamatojumu. Šo pamatojumu balsta uz aspektu, vai operatoram vai gaisakuģa operatoram ir pieejami tehniski resursi, kas spētu apmierināt ierosinātās sistēmas vai prasības vajadzības prasītajā termiņā šīs regulas mērķiem. Šie tehniskie resursi ietver vajadzīgo paņēmienu un tehnoloģiju pieejamību.
18. pants
Pārmērīgas izmaksas
Kompetentā iestāde izmaksas uzskata par pārmērīgām, ja aplēstās izmaksas pārsniedz ieguvumus. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu 80 euro par vienu kvotu, un izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs.
Ja nav pieejami dati par vidējām gada emisijām, ko šī avota plūsma radījusi pēdējo trīs gadu laikā, operators vai gaisakuģa operators iesniedz konservatīvas gada vidējo emisiju aplēses, neskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora oglekļa ◄ un pirms pārvietotā CO2 atņemšanas. Mērinstrumentiem, kas ir valsts reglamentētajā metroloģiskajā kontrolē, pašlaik sasniegto nenoteiktību var aizstāt ar maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj attiecīgie valsts tiesību akti.
Ja operatoram ir pieejama relevantā informācija par sadedzināto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.
Novērtējot izmaksu pārmērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas paaugstina paziņoto emisiju kvalitāti, bet tieši neietekmē darbības datu pareizību, kompetentā iestāde izmanto uzlabojumu koeficientu, kas atbilst 1 % vidējo gada emisiju no attiecīgajām avotu plūsmām pēdējo trīs pārskata periodu laikā. Šādi pasākumi var ietvert:
pāreju no noklusējuma vērtībām uz analīzēm, ar kurām nosaka aprēķina koeficientus;
lielāku skaitu analīžu katrai avota plūsmai;
ja konkrētais mērīšanas uzdevums nav valsts reglamentētajā metroloģiskajā kontrolē – mērinstrumentu aizstāšanu ar instrumentiem, kas atbilst dalībvalsts reglamentētās metroloģiskās kontroles attiecīgajām prasībām citos līdzīgos lietojumos, vai ar mērinstrumentiem, kas atbilst valsts noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/31/ES ( 6 ) vai Direktīvu 2014/32/ES;
mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas intervālu saīsināšanu;
datu plūsmas darbību un kontroles darbību uzlabošanu, kas būtiski samazina raksturīgo vai kontroles risku.
III NODAĻA
STACIONĀRO IEKĀRTU EMISIJU MONITORINGS
1. SADAĻA
Vispārīgi noteikumi
19. pants
Iekārtu, avota plūsmu un emisijas avotu dalījums kategorijās
Operators katru iekārtu klasificē vienā no šīm kategorijām:
A kategorijas iekārta, kur vidējās verificētās gada emisijas tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda ir 50 000 tonnu CO2(e) vai mazākas, neskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora oglekļa ◄ un pirms pārvietotā CO2 atņemšanas;
B kategorijas iekārta, kur vidējās verificētās gada emisijas tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda ir lielākas par 50 000 tonnām CO2(e) un vienādas vai mazākas par 500 000 tonnām CO2(e), neskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora oglekļa ◄ un pirms pārvietotā CO2 atņemšanas;
C kategorijas iekārta, kur vidējās verificētās gada emisijas tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda ir lielākas par 500 000 tonnām CO2(e), neskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora oglekļa ◄ un pirms pārvietotā CO2 atņemšanas.
Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst operatoram atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā iekārtas klasifikācijas sliekšņvērtība, bet operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.
Operators katru avota plūsmu salīdzina ar summu, kuru veido visas fosilā CO2 un CO2(e) absolūtās vērtības, kas atbilst visām aprēķinos balstītajās metodikās iekļautajām avota plūsmām, un visas emisijas no emisijas avotiem, ko monitorē, izmantojot mērījumos balstītas metodikas, pirms pārvietotā CO2 atņemšanas, un klasificē šo avota plūsmu vienā no šīm kategorijām:
maznozīmīgas avota plūsmas, kur operatora izraudzītās avota plūsmas kopā emitē mazāk par 5 000 tonnām fosilā CO2 gadā vai mazāk par 10 % (līdz kopumā maksimāli 100 000 tonnām fosilā CO2 gadā), atkarībā no tā, kurš lielums ir lielāks absolūtās vērtības izteiksmē;
de minimis avota plūsmas, kur operatora izraudzītās avota plūsmas kopā emitē mazāk par 1 000 tonnām fosilā CO2 gadā vai mazāk par 2 % (līdz kopumā maksimāli 20 000 tonnām fosilā CO2 gadā), atkarībā no tā, kurš lielums ir lielāks absolūtās vērtības izteiksmē;
nozīmīgas avota plūsmas, ja avota plūsmas neietilpst ne a), ne b) apakšpunktā minētajā kategorijā.
Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst operatoram atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība, pēc kuras avota plūsmu klasificē kā maznozīmīgu vai de minimis avota plūsmu, bet operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.
Operators katru emisijas avotu, kuram piemēro mērījumos balstītu metodiku, klasificē vienā no šīm kategorijām:
maznozīmīgi emisijas avoti, kur emisijas avots emitē mazāk par 5 000 tonnām fosilā CO2(e) gadā vai mazāk par 10 % no iekārtas kopējām fosilajām emisijām (līdz maksimāli 100 000 tonnām fosilā CO2(e) gadā), atkarībā no tā, kurš lielums ir lielāks absolūtās vērtības izteiksmē;
nozīmīgi emisijas avoti, kur emisijas avots nav klasificējams kā maznozīmīgs emisijas avots.
Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst operatoram atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība, pēc kuras emisijas avotu klasificē kā maznozīmīgu emisijas avotu, bet operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.
▼M5 —————
20. pants
Monitoringa robežas
Šajās robežās operators iekļauj visas relevanto siltumnīcefekta gāzu emisijas no visiem emisijas avotiem un avota plūsmām, kas pieder darbībām, kuras tiek veiktas šajā iekārtā un ir uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, kā arī no darbībām un siltumnīcefekta gāzēm, ko saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu iekļāvusi dalībvalsts, kurā iekārta atrodas.
Operators pārskata periodā iekļauj arī emisijas no parastās ekspluatācijas un anormāliem notikumiem, ieskaitot palaišanu, apturēšanu un ārkārtas situācijas, izņemot emisijas no mobilās tehnikas, ko izmanto transporta vajadzībām.
Kompetentā iestāde var atļaut noplūdes emisijas avotu izslēgt no monitoringa un ziņošanas procesa, kad ir veikti korektīvi pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu un emisijas vai izplūdi vertikālajā ūdens slānī no šīs noplūdes vairs nevar konstatēt.
21. pants
Monitoringa metodikas izvēle
Ar aprēķinos balstīto metodiku nosaka emisijas no avota plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas un papildu parametrus no laboratorijas analīzēm vai noklusējuma vērtības. Aprēķinos balstīto metodiku īsteno, ievērojot standarta metodiku, kas izklāstīta 24. pantā, vai masas bilances metodiku, kas izklāstīta 25. pantā.
Ar mērījumos balstīto metodiku emisijas no emisijas avotiem nosaka, dūmgāzē nepārtraukti mērot relevantās siltumnīcefekta gāzes koncentrācijas un nepārtraukti mērot dūmgāzes plūsmu, kas ietver arī CO2 starpiekārtu pārvietojumu monitoringu, kur mēra CO2 koncentrāciju un pārvietotās gāzes plūsmu.
Ja piemēro aprēķinos balstīto metodiku, operators katrai avota plūsmai monitoringa plānā norāda, vai tiek lietota standarta metodika vai masas bilances metodika, kā arī relevantās pakāpes saskaņā ar II pielikumu.
22. pants
Monitoringa metodika, kas nav balstīta pakāpēs
Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta prasībām, operators dažām avota plūsmām vai emisijas avotiem drīkst izmantot monitoringa metodiku, kas nav balstīta pakāpēs (turpmāk “rezerves metodika”), ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
nav tehniski iespējams piemērot – aprēķinos balstītā metodikā – vismaz 1. pakāpi vienai vai vairākām nozīmīgām avota plūsmām vai maznozīmīgām avota plūsmām un mērījumos balstītu metodiku vismaz vienam emisijas avotam, kas saistīts ar tām pašām avota plūsmām, vai tas radītu pārmērīgas izmaksas;
operators katru gadu novērtē un kvantificē nenoteiktības visiem parametriem, ko izmanto gada emisiju noteikšanai, saskaņā ar ISO Norādījumiem par mērījumu nenoteiktības izteikšanu (JCGM 100:2008) vai citu līdzvērtīgu starptautiski atzītu standartu un iekļauj rezultātus gada emisiju ziņojumā;
operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka, piemērojot šādu rezerves monitoringa metodiku, vispārējās nenoteiktības sliekšņvērtības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju gada līmeni visā iekārtā nepārsniedz 7,5 % A kategorijas iekārtām, 5,0 % B kategorijas iekārtām un 2,5 % C kategorijas iekārtām.
23. pants
Pagaidu izmaiņas monitoringa metodikā
Operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties atsāktu piemērot tādu monitoringa plānu, kādu apstiprinājusi kompetentā iestāde.
Konkrētais operators 1. punktā minētās pagaidu izmaiņas monitoringa metodikā paziņo kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās, norādot:
iemeslus, kāpēc notikusi novirzīšanās no kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna;
detalizētu informāciju par pagaidu monitoringa metodiku, ko operators izmanto, lai noteiktu emisijas, līdz tiks atjaunoti apstākļi kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanai;
pasākumus, ko operators veic, lai atjaunotu apstākļus kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanai;
paredzamo brīdi, kad tiks atsākta kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošana.
2. SADAĻA
Aprēķinos balstīta metodika
24. pants
Emisiju aprēķināšana saskaņā ar standarta metodiku
Ārpusbilances pozīciju ziņošanas vajadzībām operators katrai sadedzināšanas emisiju avota plūsmai un degvielai/kurināmajam, kas izmantots par procesa ielaidi, aprēķina arī tālāk minētos parametrus, ko nosaka ar šādiem aprēķiniem:
kopējās provizoriskās emisijas aprēķina, darbības datus, kas attiecas uz sadedzinātās degvielas/kurināmā daudzumu tonnās vai normālkubikmetros, reizinot ar attiecīgo provizorisko emisijas faktoru un attiecīgo oksidācijas koeficientu;
biomasas emisijas aprēķina, kopējās provizoriskās emisijas reizinot ar biomasas frakciju;
nulles faktora biomasas emisijas aprēķina, kopējās provizoriskās emisijas reizinot ar nulles faktora biomasas frakciju;
RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu emisijas aprēķina, kopējās provizoriskās emisijas reizinot ar RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju;
nulles faktora RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu emisijas aprēķina, kopējās provizoriskās emisijas reizinot ar nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju.
Ārpusbilances pozīciju ziņošanas vajadzībām operators katrai ar procesa emisijām saistītajai avota plūsmai aprēķina arī tālāk minētos parametrus, ko nosaka ar šādiem aprēķiniem:
kopējās provizoriskās emisijas aprēķina, darbības datus, kas attiecas uz materiālu patēriņu, caurlaidumu vai produkcijas izlaidi tonnās vai normālkubikmetros, reizinot ar attiecīgo emisijas faktoru, kas izteikts t CO2/t vai t CO2/Nm3, un ar attiecīgo pārrēķina koeficientu;
biomasas emisijas aprēķina, kopējās provizoriskās emisijas reizinot ar relevanto biomasas frakciju;
nulles faktora biomasas emisijas aprēķina, kopējās provizoriskās emisijas reizinot ar relevanto nulles faktora biomasas frakciju.
25. pants
Emisiju aprēķināšana saskaņā ar masas bilances metodiku
Ārpusbilances pozīciju ziņošanas vajadzībām operators katrai avota plūsmai, ko aptver masas bilance, aprēķina arī šādus parametrus, ko nosaka ar norādītajiem aprēķiniem:
kopējo provizorisko CO2 daudzumu aprēķina, darbības datus, kuri attiecas uz degvielas/kurināmā vai materiāla daudzumu, kas tiek ievadīti masas bilances robežās vai no tām izvadīti, reizinot ar šīs degvielas/kurināmā vai materiāla oglekļa saturu un 3,664 t CO2/t C;
ar biomasu saistīto CO2 daudzumu aprēķina, kopējo provizorisko CO2 daudzumu reizinot ar biomasas frakciju;
ar nulles faktora biomasu saistīto CO2 daudzumu aprēķina, kopējo provizorisko CO2 daudzumu reizinot ar nulles faktora biomasas frakciju;
ja piemērojams, ar RFNBO, RCF vai sintētiskajām mazoglekļa degvielām saistīto CO2 daudzumu aprēķina, kopējo provizorisko CO2 daudzumu reizinot ar RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju;
ja piemērojams, ar nulles faktora RFNBO, RCF vai sintētiskajām mazoglekļa degvielām saistīto CO2 daudzumu aprēķina, kopējo provizorisko CO2 daudzumu reizinot ar nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju.
Pirmās daļas vajadzībām attiecībā uz tās biogāzes un dabasgāzes nulles faktora biomasas frakciju, ko izmanto par ielaidi, piemēro 39. panta 3. un 4. punktu.
26. pants
Piemērojamās pakāpes
Definējot relevantās pakāpes nozīmīgām un maznozīmīgām avota plūsmām saskaņā ar 21. panta 1. punktu, lai noteiktu darbības datus un katru aprēķina koeficientu, katrs operators piemēro:
vismaz V pielikumā uzskaitītās pakāpes, ja iekārta ir A kategorijas iekārta vai ja ir vajadzīgs aprēķina koeficients avota plūsmai, kas ir komerciāla standartdegviela;
citos gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā, – augstāko pakāpi, kas definēta II pielikumā.
Tomēr nozīmīgām avota plūsmām operators drīkst piemērot pakāpi, kas ir par vienu līmeni zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu, C kategorijas iekārtām un līdz pat diviem līmeņiem zemāku – A un B kategorijas iekārtām (minimums ir 1. pakāpe), ja viņš kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas.
Kompetentā iestāde drīkst uz pārejas perioda laiku, par kuru vienojas ar operatoru, atļaut operatoram nozīmīgām avota plūsmām piemērot pakāpes, kas ir zemākas par otrajā daļā minētajām (minimums ir 1. pakāpe), ar nosacījumu, ka:
operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar otro daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas, un
operators iesniedz uzlabojumu plānu, kurā norādīts, kā un kad tiks sasniegta vismaz tā pakāpe, kas prasīta saskaņā ar otro daļu.
27. pants
Darbības datu noteikšana
Operators avota plūsmas darbības datus nosaka vienā no šiem veidiem:
pamatojoties uz nepārtrauktu uzskaiti emisijas izraisošajā procesā;
pamatojoties uz atsevišķi piegādātu daudzumu uzskaites agregāciju, ņemot vērā relevantās izmaiņas krājumos.
Ja tehniski nav iespējams noteikt krājumos esošos daudzumus ar tiešu mērīšanu vai tas radītu pārmērīgas izmaksas, operators var šos daudzumus aplēst vienā no šiem veidiem:
pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem, kas korelē ar izlaidi pārskata periodā;
pamatojoties uz dokumentētām procedūrām un attiecīgiem datiem auditētos finanšu pārskatos par pārskata periodu.
Ja noteikt darbības datus par visu kalendāro gadu ir tehniski neiespējami vai tas radītu pārmērīgas izmaksas, operators var izvēlēties nākamo piemērotāko dienu pārskata gada nošķiršanai no nākamā pārskata gada un attiecīgi veikt korekcijas, lai pieskaņotos vajadzīgajam kalendārajam gadam. Ar vienu vai vairākām avota plūsmām saistītās novirzes skaidri reģistrē, pēc tām izstrādā kalendārajam gadam reprezentatīvu vērtību, un tām jābūt konsekventām attiecībā uz nākamo gadu.
28. pants
Operatora kontrolē esošās mērīšanas sistēmas
Lai noteiktu darbības datus saskaņā ar 27. pantu, operators izmanto uzskaites rezultātus, ko sniedz viņa paša kontrolē esošās mērīšanas sistēmas iekārtā, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
operatoram jāveic nenoteiktības novērtējums un jānodrošina, ka tiek ievērota relevantās pakāpes nenoteiktības sliekšņvērtība;
operatoram jānodrošina, ka vismaz reizi gadā un pēc katras mērinstrumenta kalibrēšanas šie kalibrēšanas rezultāti, kas reizināti ar konservatīvu korekcijas koeficientu, tiek salīdzināti ar relevantajām nenoteiktības sliekšņvērtībām. Par konservatīvā korekcijas koeficienta pamatu izmanto atbilstošas iepriekš minēto vai līdzīgu mērinstrumentu iepriekšējās kalibrēšanas laikrindas, lai ņemtu vērā nenoteiktības ietekmi ekspluatācijā.
Ja saskaņā ar 12. pantu apstiprinātās pakāpju sliekšņvērtības tiek pārsniegtas vai aprīkojums tiek atzīts par neatbilstošu citām prasībām, operators bez liekas kavēšanās veic korektīvus pasākumus un par to paziņo kompetentajai iestādei.
Šajā novērtējumā iekļauj izmantotajiem mērinstrumentiem norādīto nenoteiktību, kā arī ar kalibrēšanu saistīto nenoteiktību un jebkuru papildu nenoteiktību, kas saistīta ar mērinstrumentu praktisko lietošanu. Nenoteiktības novērtējumā iekļauj ar krājumu izmaiņām saistīto nenoteiktību, ja uzglabāšanas iekārtas spēj uzņemt vismaz 5 % no gada laikā izlietotā attiecīgā kurināmā vai materiāla daudzuma. Veicot šo novērtējumu, operators ņem vērā faktu, ka norādītās vērtības, kas II pielikumā izmantotas pakāpju nenoteiktības sliekšņvērtību definēšanai, attiecas uz nenoteiktību visā pārskata periodā.
Operators var nenoteiktības novērtēšanu vienkāršot, pieņemot, ka maksimālās pieļaujamās kļūdas, kas norādītas mērinstrumentam ekspluatācijā, vai – ja tā ir zemāka – kalibrēšanas ceļā iegūto nenoteiktību (kas reizināta ar konservatīvu korekcijas koeficientu, lai ņemtu vērā nenoteiktības ietekmi ekspluatācijā), var uzskatīt par nenoteiktību visā pārskata periodā, kā prasa pakāpju definīcijas II pielikumā, ar nosacījumu, ka mērinstrumenti ir uzstādīti vidē, kas atbilst to lietošanas specifikācijām.
Šim nolūkam bez papildu pierādījumu sniegšanas par nenoteiktības vērtību var izmantot maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj atbilstošie valsts tiesību akti par reglamentēto metroloģisko kontroli attiecīgajam mērīšanas uzdevumam.
29. pants
Ārpus operatora kontroles esošās mērīšanas sistēmas
Šim nolūkam operators var izmantot vienu no šiem datu avotiem:
daudzumus, kuri atspoguļoti rēķinos, ko izdevis tirdzniecības partneris, ar nosacījumu, ka notiek komercdarījums starp diviem neatkarīgiem tirdzniecības partneriem;
tiešus mērīšanas sistēmu nolasījumus.
Šim nolūkam bez papildu pierādījumu sniegšanas par nenoteiktību var izmantot maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj relevantie tiesību akti par valsts reglamentēto metroloģisko kontroli attiecīgajam komercdarījumam.
Ja piemērojamās valsts reglamentētās metroloģiskās kontroles prasības ir mazāk stingras nekā saskaņā ar 26. pantu piemērojamā pakāpe, operators iegūst pierādījumus par piemērojamo nenoteiktību no tirdzniecības partnera, kas atbild par mērīšanas sistēmu.
30. pants
Aprēķina koeficientu noteikšana
Ja šī metode rada pārmērīgas izmaksas vai ja ir iespējams sasniegt lielāku pareizību, operators darbības datus un aprēķina koeficientus var konsekventi ziņot, atsaucoties uz stāvokli, kurā veic laboratorijas analīzes.
▼M5 —————
Operators RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka tikai jaukta sastāva degvielām, kas satur RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas. Citām degvielām/kurināmajam izmanto šādas noklusējuma vērtības: RFNBO vai RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai noklusējuma vērtība ir 0 %, bet RFNBO vai RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai, kura sastāv tikai no RFNBO vai RCF vai sintētiskajām mazoglekļa degvielām, noklusējuma vērtība ir 100 %.
Operators nulles faktora biomasas frakciju, nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju un nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka tikai tad, ja operators vēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu.
Attiecībā uz ar sastāvu saistīto aprēķina koeficientu savstarpējo atkarību operators piemēro šādus noteikumus:
ja degviela/kurināmais vai materiāls satur biomasu, operators biomasas frakciju nosaka saskaņā ar šīs regulas 39. pantu;
ja biomasas frakcijai nav piešķirts nulles faktors un operators vēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu, operators nulles faktora biomasas frakciju nosaka saskaņā ar šīs regulas 38. panta 5. punktu;
ja degviela satur RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu, operators RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka saskaņā ar šīs regulas 39.a panta 1. un 2. punktu;
ja RFNBO vai RCF frakcijai nav piešķirts nulles faktors un operators vēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu, operators nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju nosaka saskaņā ar šīs regulas 39.a panta 3. punktu;
ja sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai nav piešķirts nulles faktors un operators vēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu, operators nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka saskaņā ar šīs regulas 39.a panta 4. punktu;
ja nulles faktora biomasas frakcija, nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija vai nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija nav nulle, operators nulles faktora frakciju aprēķina, summējot nulles faktora biomasas frakciju, nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju un nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju. Fosilā frakcija ir visu nenulles faktora frakciju summa;
operators emisijas faktoru aprēķina šādi: provizorisko emisijas faktoru reizina ar fosilo frakciju.
Šā punkta vi) apakšpunkta vajadzībām, ja operators nulles faktora frakciju neaprēķina, fosilā frakcija ir 100 %.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, operators var
noteikt, ka biomasas frakcija ir identiska nulles faktora biomasas frakcijai, ja nulles faktora biomasas frakcija ir noteikta, balstoties uz masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu;
noteikt, ka RFNBO vai RCF frakcija ir identiska nulles faktora RFNBO vai RCF frakcijai, ja nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija noteikta, balstoties uz masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu;
noteikt, ka sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija ir identiska nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai, ja sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija noteikta, balstoties uz masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu.
31. pants
Aprēķina koeficientu noklusējuma vērtības
Ja operators aprēķina koeficientus nosaka kā noklusējuma vērtības, tas izmanto kādu no turpmāk norādītajām vērtībām saskaņā ar II un VI pielikumā noteikto piemērojamās pakāpes prasību:
standartkoeficienti un stehiometriskie koeficienti, kas uzskaitīti VI pielikumā;
standartkoeficienti, ko dalībvalsts izmanto savā valsts emisiju uzskaitē, kuru iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam;
literatūrā minētās vērtības, kas saskaņotas ar kompetento iestādi, tostarp kompetentās iestādes publicētie standartkoeficienti, kuri savietojami ar b) apakšpunktā minētajiem koeficientiem, bet kuri reprezentē vairāk dezagregētus kurināmā plūsmu avotus;
vērtības, ko norāda un garantē kurināmā vai materiāla piegādātājs, ja operators var kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādīt, ka oglekļa saturs atšķiras ne vairāk kā par 1 % ar 95 % ticamības intervālu;
vērtības, kas balstītas uz iepriekš veiktām analīzēm, ja operators var kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādīt, ka šīs vērtības ir reprezentatīvas attiecībā uz tā paša kurināmā vai materiāla turpmākajām partijām.
Ja noklusējuma vērtības mainās katru gadu, operators konkrētajai vērtībai piemērojamo autoritatīvo avotu norāda monitoringa plānā.
32. pants
Analīzēs balstīti aprēķina koeficienti
Ja šādu standartu nav, metodes jābalsta uz piemērotiem ISO standartiem vai valsts standartiem. Ja piemērojamu publicētu standartu nav, izmanto piemērotus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas paraugošanā un mērīšanā ierobežo sistēmisko kļūdu rašanos.
Nosakot kādu specifisku parametru, operators izmanto visu to analīžu rezultātus, kas veiktas attiecībā uz šo parametru.
33. pants
Paraugošanas plāns
Operators nodrošina, ka paņemtie paraugi ir reprezentatīvi relevantajai partijai vai piegādes periodam un nav pieļautas sistēmiskās kļūdas. Paraugošanas plāna relevantos elementus saskaņo ar laboratoriju, kas veic analīzes attiecīgajam kurināmajam vai materiālam, un plānā iekļauj pierādījumus par šādu vienošanos. Operators plānu dara pieejamu verifikācijai saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.
34. pants
Laboratoriju izmantošana
Attiecībā uz kvalitātes pārvaldību operators iesniedz pierādījumus, ka laboratorijai ir veikta akreditēta sertifikācija saskaņā ar EN ISO/IEC 9001 vai ka uz laboratoriju attiecas cita sertificēta kvalitātes pārvaldības sistēma. Ja šādu sertificētu kvalitātes pārvaldības sistēmu nav, operators iesniedz citus atbilstošus pierādījumus, ka laboratorija spēj uzticamā veidā pārvaldīt savu personālu, procedūras, dokumentus un uzdevumus.
Attiecībā uz tehnisko kompetenci operators iesniedz pierādījumus, ka laboratorija ir kompetenta un spēj iegūt tehniski derīgus rezultātus, izmantojot relevantās analītiskās procedūras. Minētie pierādījumi ietver vismaz šādus elementus:
tas, kā tiek pārvaldīta personāla kompetence attiecībā uz uzdotajiem specifiskajiem uzdevumiem;
telpu un vides apstākļu piemērotība;
analītisko metožu un relevanto standartu izvēle;
attiecīgā gadījumā – paraugošanas un paraugu sagatavošanas pārvaldība, tostarp paraugu integritātes kontrole;
attiecīgā gadījumā – jaunu analītisko metožu izstrāde un validācija vai tādu metožu izmantošana, uz ko neattiecas starptautiski vai valsts standarti;
nenoteiktības aplēse;
aprīkojuma pārvaldība, tostarp aprīkojuma kalibrēšanas, regulēšanas, uzturēšanas un remonta procedūras un to uzskaite;
datu, dokumentu un programmatūras pārvaldība un kontrole;
kalibrēšanas vienību un references materiālu pārvaldība;
kalibrēšanas un testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšana, tostarp regulāra dalība lietpratības testēšanas shēmās, analītisku metožu piemērošana sertificētiem references materiāliem vai savstarpēja salīdzināšana ar akreditētu laboratoriju;
ārpakalpojumā nodoto procesu pārvaldība;
darba uzdevumu un klientu sūdzību pārvaldība un korektīvu pasākumu laicīga nodrošināšana.
35. pants
Analīžu veikšanas biežums
Kompetentā iestāde var atļaut operatoram piemērot citu biežumu, nekā minēts 1. punktā, ja minimālais biežums nav zināms vai operators pierāda vienu no minētā:
pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, tostarp uz analītiskajām vērtībām attiecīgajam kurināmajam vai materiālam pārskata periodā tieši pirms pašreizējā pārskata perioda, jebkādas analītisko vērtību svārstības attiecīgajam kurināmajam vai materiālam nepārsniedz 1/3 nenoteiktības vērtības, kas operatoram jāievēro attiecībā uz relevantā kurināmā vai materiāla darbības datu noteikšanu;
izmantojot prasīto biežumu, rastos pārmērīgas izmaksas.
Ja iekārta darbojas tikai daļu no gada vai ja kurināmo vai materiālus piegādā partijās, kas tiek patērētas vairāk nekā vienā kalendārajā gadā, kompetentā iestāde var ar operatoru vienoties par piemērotāku analīžu grafiku ar nosacījumu, ka iegūtā nenoteiktība ir līdzīga pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai.
36. pants
Emisijas faktori attiecībā uz CO2
Kompetentā iestāde var atļaut operatoram attiecībā uz sadedzināšanas emisijām kurināmajam izmantot emisijas faktoru, kas izteikts kā t CO2/t vai t CO2/Nm3, ja tāda emisijas faktora izmantošana, kas izteikts kā t CO2/TJ, rada pārmērīgas izmaksas vai ja ar minēto emisijas faktoru var panākt vismaz līdzvērtīgu pareizību emisiju aprēķinos.
37. pants
Oksidācijas un pārrēķina koeficienti
Tomēr kompetentā iestāde var pieprasīt operatoriem vienmēr izmantot 1. pakāpi.
Ja iekārtā lieto vairākus kurināmos un attiecībā uz konkrēto oksidācijas koeficientu jāizmanto 3. pakāpe, operators var lūgt kompetentās iestādes atļauju vienam vai abiem no turpmāk minētā:
noteikt vienu agregētu oksidācijas koeficientu visam sadedzināšanas procesam un piemērot to visiem kurināmajiem;
nepilnīgo oksidāciju attiecināt uz vienu nozīmīgu avota plūsmu un par citu avota plūsmu oksidācijas koeficientu izmantot vērtību 1.
Ja izmanto jaukta sastāva degvielas/kurināmo, operators pierāda, ka pirmās daļas a) vai b) apakšpunkta piemērošana nenoved pie pārāk mazas emisiju aplēses.
Rīcība ar biomasu, sintētiskajām mazoglekļa degvielām, RFNBO un RCF ;
38. pants
Biomasas avota plūsmas
▼M5 —————
Katram kurināmajam vai materiālam aprēķina un paziņo emisijas faktoru, kas ir saskaņā ar 30. pantu noteikts provizoriskais emisijas faktors, kas reizināts ar kurināmā vai materiāla fosilo frakciju.
▼M5 —————
Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst tikai Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šo daļu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.
Uz elektroenerģiju un siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamo enerģiju, kas ražota no cietajiem sadzīves atkritumiem, Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktie kritēriji neattiecas.
Kritērijus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.
Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktu piemēro iekārtai, kas definēta Direktīvas 2003/87/EK 3. panta e) punktā.
Atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu. Kritērijus var uzskatīt par izpildītiem arī tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā vai biogāzes daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar minētās direktīvas 31.a pantu, vai valsts datubāzē, ko dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo.
Ja izmantotā biomasa šim punktam neatbilst, tās oglekļa saturu uzskata par fosilo oglekli.
Ja saskaņā ar šā punkta pirmo līdz sesto daļu biomasai nepiemēro Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā un 10. punktā noteiktos kritērijus, nulles faktora biomasas frakcija ir vienāda ar tās biomasas frakciju.
39. pants
Biomasas un fosilās frakcijas noteikšana
Ja atbilstoši prasītajam pakāpes līmenim operatoram jāveic analīzes, lai noteiktu biomasas frakciju, bet pirmās daļas piemērošana tehniski nav iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas, operators kompetentajai iestādei iesniedz apstiprināšanai alternatīvu aplēses metodi, ar kuru tiktu noteikta biomasas frakcija. Attiecībā uz degvielām/kurināmo vai materiāliem, kuru izcelsme ir ražošanas process ar definētām un izsekojamām ielaides plūsmām, operators šo aplēsi var balstīt uz procesā ievadītā un no tā izvadītā fosilā un biomasas oglekļa materiālu bilanci.
Komisija var izstrādāt vadlīnijas par vēl citām piemērojamām aplēses metodēm.
▼M5 —————
To, ka konkrēts gāzes tīkla dabasgāzes daudzums ir nulles faktora biogāze, operators var noteikt, izmantojot 4. punktā izklāstīto metodiku. Šādā gadījumā, atkāpjoties no 30. panta 3. punkta, operators uzskata, ka biomasas frakcija ir identiska nulles faktora biomasas frakcijai.
viens un tas pats biogāzes daudzums netiek uzskaitīts divkārši un, konkrētāk, neviens cits neapgalvo, ka izmantotu iegādāto biogāzes daudzumu, arī ar izcelsmes apliecinājumu, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 12) punktā;
operators un biogāzes ražotājs ir pieslēgti vienam un tam pašam gāzes tīklam.
Lai pierādītu atbilstību šim punktam, operators var izmantot datus, kas reģistrēti vienas vai vairāku dalībvalstu izveidotā datubāzē, kura ļauj izsekot biogāzes pārvadei. Atbilstību šim punktam var uzskatīt par pierādītu tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda biogāzes daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo.
39.a pants
RFNBO vai RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas un nulles faktora RFNBO vai RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas noteikšana
Operators, balstoties uz masas bilanci saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu, nosaka šādus aprēķina koeficientus, kas attiecas uz degvielu sastāvu:
nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija vai nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija;
RFNBO vai RCF frakcija vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija.
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja operators nevēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu, attiecībā uz RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju var izmantot citas pieejas, piemēram, tā sajaukšanas vai ražošanas procesa materiālu bilanci, ar kuru degvielu vai materiālu iegūst.
Atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a pantā noteiktajiem kritērijiem novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu. Kritērijus var uzskatīt par izpildītiem arī tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda RFNBO vai RCF daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo.
Ja RFNBO vai RCF pirmajā daļā minētajiem kritērijiem neatbilst, tās oglekļa saturu uzskata par fosilo oglekli.
Atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29.a panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu. Kritērijus var uzskatīt par izpildītiem arī tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda sintētisko mazoglekļa degvielu daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo.
Jebkuros citos gadījumos oglekļa saturu sintētiskajās mazoglekļa degvielās uzskata par fosilo oglekli.
Operators dabasgāzes RFNBO vai RCF frakciju un identisku nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju var noteikt tad, ja šādas frakcijas ievadītas dabasgāzes tīklā, un tam izmanto ekvivalenta enerģijas satura RFNBO vai RCF iegādes pavaddokumentus, ar nosacījumu, ka operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka
viens un tas pats RFNBO vai RCF daudzums netiek uzskaitīts divkārši, proti, neviens cits neapgalvo, ka izmantotu iegādāto RFNBO vai RCF daudzumu, arī ar izcelsmes apliecinājumu, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 12) punktā;
operators un RFNBO vai RCF ražotājs ir pieslēgti vienam un tam pašam gāzes tīklam.
Atbilstību šim punktam var uzskatīt par pierādītu tad, ja operators iesniedz pierādījumus par tāda gāzveida RFNBO vai RCF daudzuma iegādi, kas saistīts ar attiecīga daudzuma anulēšanu Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu. Ja vēlāk tiek konstatēts, ka minētajās datubāzēs anulēto daudzumu ilgtspējas pierādījumi ir neatbilstīgi, kompetentā iestāde verificētās emisijas attiecīgi izlabo.
3. SADAĻA
Mērījumos balstīta metodika
40. pants
Mērījumos balstītas monitoringa metodikas izmantošana
Operators izmanto mērījumos balstītas metodikas visām dislāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kā noteikts IV pielikumā, un lai kvantificētu CO2, kas pārvietots saskaņā ar 49. pantu.
Turklāt operators var izmantot mērījumos balstītas metodikas CO2 emisijas avotiem, ja viņš var pierādīt, ka katram emisiju avotam ir nodrošināta atbilstība pakāpēm, kas prasītas saskaņā ar 41. pantu.
41. pants
Pakāpju prasības
Attiecībā uz katru nozīmīgo emisijas avotu operators piemēro:
A kategorijas iekārtām – vismaz VIII pielikuma 2. sadaļā norādītās pakāpes;
citos gadījumos – augstāko pakāpi, kas norādīta VIII pielikuma 1. sadaļā.
Tomēr operators drīkst piemērot pakāpi, kas ir par vienu līmeni zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu, C kategorijas iekārtām un līdz pat diviem līmeņiem zemāku – A un B kategorijas iekārtām (minimums ir 1. pakāpe), ja viņš kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas.
42. pants
Mērīšanas standarti un laboratorijas
Visus mērījumus veic, izmantojot metodes, kuru pamatā ir:
EN 14181 (Stacionāro avotu emisijas. Automatizētu mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana);
EN 15259 (Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu emisijas mērījumi. Mērījumu posmu un vietu prasības un mērījumu mērķa, plāna un pārskata prasības);
citi relevanti EN standarti, jo īpaši EN ISO 16911-2 (Stacionāro avotu emisijas. Emisijas ātruma un tilpumiskā caurplūduma manuālā un automātiskā noteikšana dūmvados).
Ja šādi standarti nav pieejami, metodes balsta uz piemērotiem ISO standartiem, Komisijas publicētiem standartiem vai valsts standartiem. Ja piemērojamu publicētu standartu nav, izmanto atbilstošus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas paraugošanā un mērīšanā ierobežo sistēmisko kļūdu rašanos.
Operators ņem vērā visus relevantos nepārtrauktas mērīšanas sistēmas aspektus, proti, aprīkojuma atrašanās vietu, kalibrēšanu, mērījumus, kvalitātes nodrošinājumu un kvalitātes kontroli.
Ja laboratorijai šādas akreditācijas nav, operators nodrošina līdzvērtīgu prasību ievērošanu saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu.
43. pants
Emisiju noteikšana
CO2 emisiju gadījumā operators gada emisijas nosaka, izmantojot VIII pielikuma 1. vienādojumu. Atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu CO uzskata par molāri ekvivalentu daudzumu CO2.
Dislāpekļa oksīda (N2O) gadījumā operators gada emisijas nosaka, izmantojot IV pielikuma 16. sadaļas B.1. apakšsadaļas vienādojumu.
Operators nosaka siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju dūmgāzē, veicot nepārtrauktu mērīšanu reprezentatīvā punktā kā:
tiešus mērījumus;
ja koncentrācija dūmgāzē ir augsta, koncentrācijas aprēķinus, izmantojot netiešus koncentrācijas mērījumus, kam piemēro VIII pielikuma 3. vienādojumu, un ņemot vērā izmērītās koncentrācijas vērtības visiem citiem gāzes plūsmas komponentiem, kā paredzēts operatora monitoringa plānā.
Attiecīgā gadījumā operators katru biomasas izcelsmes CO2 daudzumu nosaka atsevišķi. Šim nolūkam operators var izmantot:
aprēķinos balstītu pieeju, tostarp pieejas, kurās izmanto analīzes un paraugošanu, kas balstītas EN ISO 13833 (Stacionāro avotu emisijas. Biomasas (biogēnas) un fosilas izcelsmes oglekļa dioksīda attiecības noteikšana. Radiooglekļa paraugošana un noteikšana);
citu metodi, kuras pamatā ir relevants standarts, tostarp ISO 18466 (Stacionāro avotu emisijas. CO2 biogēnās frakcijas noteikšana dūmeņu gāzē pēc bilances metodes);
Komisijas publicētu aplēses metodi.
Ja operatora piedāvātā metode ietver nepārtrauktu dūmgāzes plūsmas paraugošanu, piemēro EN 15259 (Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu emisiju mērīšana. Prasības attiecībā uz mērīšanas posmiem un vietām un mērīšanas mērķi, plānu un ziņojumu). Paraugošanas plāns saskaņā ar 33. pantu ir samērīgs ar analīžu biežumu saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu un nodrošina reprezentativitāti, lai tiktu aptverts viss pārskata gads.
Šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.
Ja operatora piedāvātā metode ietver nepārtrauktu paraugošanu no dūmgāzes plūsmas un iekārta patērē dabasgāzi no tīkla, operators no kopējām izmērītajām CO2 emisijām atskaita CO2, kas cēlies no biogāzes, kuru satur dabasgāze. Dabasgāzes biomasas frakciju nosaka saskaņā ar 32.–35. pantu.
Operators biomasas frakciju, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu, izmanto kā nulles faktora biomasas frakciju tad, ja attiecībā uz visām degvielām/kurināmajiem vai materiāliem, kas rada emisijas, kurām piemēro mērījumos balstīto metodiku, ir izpildīti šādi nosacījumi:
saskaņā ar 38. panta 5. punkta pirmo līdz sesto daļu nav piemērojami Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā un 10. punktā noteiktie kritēriji vai
visu (100%) izmantotās degvielas/kurināmā vai materiāla biomasas frakciju aptver pierādījumi, kas ir relevanti saskaņā ar šīs regulas 38. panta 5. punktu.
Uzskata, ka ii) nosacījums ir izpildīts tādas biogāzes gadījumā, kuru monitorē saskaņā ar šīs regulas 39. panta 4. punktu.
Ja attiecībā uz degvielām/kurināmajiem vai materiāliem, kas rada emisijas, kurām piemēro mērījumos balstītu metodiku, i) un ii) nosacījums nav izpildīts, operators šīm degvielām/kurināmajiem vai materiāliem nosaka nulles faktora biomasas frakciju, izmantojot aprēķinos balstītu pieeju saskaņā ar šīs regulas 24.–39.a pantu.
Ja operatora piedāvātā nulles faktora biomasas frakcijas noteikšanas metode ietver nepārtrauktu dūmgāzes plūsmas paraugošanu un iekārta patērē dabasgāzi no tīkla, operators izmantotās biogāzes fizisko CO2 daudzumu nosaka saskaņā ar šīs regulas 32.–35. pantu un attiecīgo CO2 daudzumu atskaita no nulles faktora CO2 daudzuma, kas noteikts saskaņā ar šā panta 4.a punktu.
Nulles faktora RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu emisijas nosaka, izmantojot aprēķinos balstītu pieeju saskaņā ar šīs regulas 24.–39.a pantu. Tās ir vienādas ar attiecīgās degvielas darbības datiem, kas reizināti ar provizorisko emisijas faktoru un nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju vai nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju.
Operators nosaka dūmgāzes plūsmu, kas vajadzīga aprēķinam saskaņā ar 1. punktu, un tam izmanto vienu no šādām metodēm:
dūmgāzes plūsmu aprēķina, izmantojot piemērotu materiālu bilanci, kurā ņemti vērā visi būtiskie parametri ielaides pusē (tai skaitā attiecībā uz CO2 emisijām – vismaz ielaides materiālu apjomi, gaisa plūsmas ielaide un procesa efektivitāte) un izlaides pusē (tai skaitā vismaz produktu izlaide un skābekļa (O2), sēra dioksīda (SO2) un slāpekļa oksīdu (NOx) koncentrācija);
dūmgāzes plūsmu nosaka, reprezentatīvā punktā veicot plūsmas nepārtrauktu mērīšanu.
44. pants
Datu agregēšana
Ja operators var iegūt datus par īsākiem references periodiem un tas nerada papildu izmaksas, viņš izmanto šos periodus gada emisiju noteikšanai saskaņā ar 43. panta 1. punktu.
Ja kādam parametram ir pieejami mazāk nekā 80 % maksimālā datu punktu skaita, piemēro 45. panta 2. līdz 4. punktu.
45. pants
Datu iztrūkumi
Ja pārskata periods nav piemērojams šādu aizstājējvērtību noteikšanai tāpēc, ka iekārtā ir notikušas nozīmīgas tehniskas izmaiņas, operators vienojas ar kompetento iestādi par reprezentatīvu laika grafiku vidējā lieluma un standartnovirzes noteikšanai, ja iespējams, paredzot ilgumu viens gads.
46. pants
Apstiprināšana ar emisiju aprēķinu
Emisijas, kas noteiktas ar mērījumos balstītu metodiku, izņemot dislāpekļa oksīda (N2O) emisijas no slāpekļskābes ražošanas un siltumnīcefekta gāzes, kas pārvietotas uz ►M5 CO2 transportēšanas infrastruktūra ◄ vai uzglabāšanas vietu, operators apstiprina, aprēķinot katras konkrētās siltumnīcefekta gāzes gada emisijas tiem pašiem emisijas avotiem un avota plūsmām.
Pakāpjveida metodiku izmantošana netiek prasīta.
4. SADAĻA
Īpašie noteikumi
47. pants
Iekārtas ar zemu emisiju līmeni
Pirmo daļu nepiemēro iekārtām, kas veic darbības, kurām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu ir iekļauts N2O.
1. punkta pirmās daļas vajadzībām iekārta ir uzskatāma par iekārtu ar zemu emisiju līmeni, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
šīs iekārtas vidējās gada emisijas, kas paziņotas verificētajos emisiju ziņojumos, tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda, neieskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora oglekļa ◄ un pirms atskaita pārvietoto CO2, bija mazākas par 25 000 tonnām CO2(e) gadā;
vidējās gada emisijas, kas minētas a) apakšpunktā, nav pieejamas vai vairs nav piemērojamas tāpēc, ka ir mainījušās iekārtas robežas vai ekspluatācijas apstākļi, bet šīs iekārtas gada emisijas nākamajos piecos gados, neieskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora oglekļa ◄ un pirms atskaita pārvietoto CO2, pēc konservatīvas aplēses metodes būs mazākas par 25 000 tonnu CO2(e) gadā.
▼M5 —————
Operators bez liekas kavēšanās iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai nozīmīgas izmaiņas monitoringa plānā 15. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
Tomēr kompetentā iestāde atļauj operatoram turpināt vienkāršoto monitoringu, ar nosacījumu, ka operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka 2. punktā minētā sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un ka tā netiks vēlreiz pārsniegta ne nākamajā pārskata periodā, ne arī turpmāk.
48. pants
Iedabiskais CO2
Tomēr, ja iedabisko CO2 emitē vai pārvieto ārup no šīs iekārtas uz vienībām, kam minēto direktīvu nepiemēro, to uzskaita kā tās iekārtas emisijas, kurā tas radies.
Ja nodotā un saņemtā iedabiskā CO2 daudzumi nav vienādi, abu noteikto vērtību vidējo aritmētisko izmanto gan nododošās, gan saņemošās iekārtas emisiju ziņojumos, ja šo atšķirību starp vērtībām var izskaidrot ar mērīšanas sistēmu vai noteikšanas metodes nenoteiktību. Šādā gadījumā emisiju ziņojumā atsaucas uz minēto vērtību salāgošanu.
Ja atšķirību starp šīm vērtībām nevar izskaidrot ar mērīšanas sistēmu vai noteikšanas metodes apstiprināto nenoteiktības diapazonu, nododošo un saņemošo iekārtu operatori šīs vērtības salāgo, piemērojot konservatīvas korekcijas, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.
49. pants
Pārvietotais CO2
Operators no iekārtas emisijām atskaita CO2 daudzumus, kuri radušies no Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma aptvertajām darbībām un kuru izcelsme nav nulles faktora ogleklis, un kuri no iekārtas nav emitēti, bet gan no iekārtas pārvietoti uz kādu no šādām iekārtām:
uztveršanas iekārta transportēšanai un ilglaicīgai ģeoloģiskajai uzglabāšanai uzglabāšanas vietā, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;
CO2 transportēšanas infrastruktūra ilglaicīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai uzglabāšanas vietā, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;
uzglabāšanas vieta, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, ilglaicīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai.
Pirmo daļu attiecībā uz nododošās iekārtas identifikācijas kodu piemēro arī saņemošajai iekārtai.
Ja izmanto mērījumos balstītu metodiku, emisijas avots atbilst mērpunktam, un emisijas izsaka kā pārvietotā CO2 daudzumu.
Tomēr, ja operators secina, ka šīs regulas VIII pielikuma 1. sadaļā definētās augstākās pakāpes piemērošana tehniski nav iespējama vai rada pārmērīgas izmaksas, operators var piemērot nākamo zemāko pakāpi.
CO2 transportēšanas infrastruktūras vai uzglabāšanas vietas operators monitorē emisijas no noplūdēm, fugitīvās emisijas un novadītās emisijas no jebkura pirmajā daļā minētā CO2, arī no CO2, kas nāk no subjektiem, kuri neveic Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, un par šīm emisijām ziņo tā, it kā tās būtu fosilā CO2 emisijas.
49.a pants
Produktā pastāvīgi ķīmiski saistītās emisijas
Tāda CO2 gadījumā, kas radies no nulles faktora oglekļa frakciju saturošiem materiāliem vai degvielām, operators no iekārtas emisijām atskaita tikai tā CO2 daudzumu, kas pastāvīgi ķīmiski saistīts produktā, kurš iekļauts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu pieņemtās deleģētās regulas sarakstā, proporcionāli oglekļa frakcijai, kuras izcelsme nav nulles faktora ogleklis.
50. pants
N2O izmantošana vai pārvietošana
Iekārta, kas saņem N2O no iekārtas un darbības saskaņā ar pirmo daļu, monitorē relevantās gāzes plūsmas, izmantojot tās pašas metodikas, kas prasītas šajā regulā, it kā N2O būtu radies pašā saņemošajā iekārtā.
Tomēr, ja N2O pilda balonos vai izmanto par gāzi produktos, kas nozīmē, ka to emitē ārpus iekārtas, vai ja to pārvieto ārup no iekārtas uz vienībām, uz kurām Direktīva 2003/87/EK neattiecas, to uzskaita kā tās iekārtas emisijas, kurā tas radies, izņemot tos N2O daudzumus, attiecībā uz kuriem tās iekārtas operators, kurā N2O radies, var kompetentajai iestādei pierādīt, ka N2O ir likvidēts, izmantojot piemērotu emisiju samazināšanas aprīkojumu.
Pirmo daļu attiecībā uz nododošās iekārtas identifikācijas kodu piemēro arī saņemošajai iekārtai.
Tomēr operators var piemērot nākamo zemāko pakāpi, ja viņš secina, ka VIII pielikuma 1. sadaļā definētās augstākās pakāpes piemērošana nav tehniski iespējama vai rada pārmērīgas izmaksas.
IV NODAĻA
EMISIJU UN TĀDAS AVIĀCIJAS IETEKMES MONITORINGS, KAS NAV CO2 IETEKME
51. pants
Vispārīgi noteikumi
Šim nolūkam gaisakuģa operators visus lidojumus attiecina uz konkrētu kalendāro gadu, pamatojoties uz izlidošanas laiku, kas mērīts pēc koordinētā pasaules laika.
▼M4 —————
Lai identificētu unikālo gaisakuģa operatoru, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 3. panta o) punktā un ir atbildīgs par lidojumu, izmanto lidojuma plāna 7. pozīcijā norādīto izsaukuma signālu, kas paredzēts gaisa satiksmes kontroles nolūkiem. Pēc izsaukuma signāla gaisakuģa operatoru nosaka šādi:
ja 7. pozīcija satur ICAO identifikatoru, kas piešķirts gaisakuģu ekspluatācijas aģentūrai, unikālais gaisakuģa operators ir tā gaisakuģu ekspluatācijas aģentūra, kam šis ICAO identifikators piešķirts;
ja 7. pozīcija satur nacionālās piederības zīmi vai kopējo zīmi, kā arī gaisakuģa reģistrācijas zīmi, kas ir nepārprotami norādīta gaisakuģa ekspluatanta apliecībā (vai līdzvērtīgā dokumentā) vai valsts izdotā dokumentā, kurā identificēts gaisakuģa ekspluatants, tad unikālais gaisakuģa operators ir tā juridiskā vai fiziskā persona, kam ir šī gaisakuģa ekspluatanta apliecība (vai līdzvērtīgs dokuments) vai kas ir norādīta minētajā dokumentā.
52. pants
Monitoringa plānu iesniegšana
Atkāpjoties no pirmās daļas, gaisakuģa operators, kas pirmo reizi veic aviācijas darbību, kura ietverta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā un kuru nevarēja paredzēt četrus mēnešus pirms šīs darbības sākuma, iesniedz monitoringa plānu kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc minētās darbības veikšanas. gaisakuģa operators iesniedz kompetentajai iestādei pienācīgu pamatojumu, kāpēc monitoringa plānu nevarēja iesniegt četrus mēnešus pirms attiecīgās darbības.
Ja iepriekš nav zināma administrējošā dalībvalsts, kas minēta Direktīvas 2003/87/EK 18.a pantā, gaisakuģa operators bez liekas kavēšanās iesniedz monitoringa plānu, tiklīdz kļūst pieejama informācija par administrējošās dalībvalsts kompetento iestādi.
▼M4 —————
53. pants
Monitoringa metodika emisijām no aviācijas darbībām
Jaukta sastāva aviācijas degvielu gadījumā gaisakuģa operators nosaka katras bezpiejaukuma degvielas teorētisko daudzumu, ņemot vērā minētās jaukta sastāva aviācijas degvielas kopējo daudzumu un attiecīgos sastāva datus un izmantojot šādus paņēmienus:
ja degviela satur biomasu, gaisakuģa operators biomasas frakciju nosaka saskaņā ar 54. pantu;
ja degviela satur RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu, gaisakuģa operators RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka saskaņā ar 54.b pantu;
ja RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai nav piešķirts nulles faktors un gaisakuģa operators vēlas izmantot nulles faktora piešķiršanu, gaisakuģa operators nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju vai nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka saskaņā ar 54.c pantu;
ja nulles faktora biomasas frakcija, nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija vai nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija nav nulle, gaisakuģa operators nulles faktora frakciju aprēķina, summējot nulles faktora biomasas frakciju, nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju un nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju. Fosilā frakcija ir visu nenulles faktora frakciju summa;
gaisakuģa operators katras bezpiejaukuma degvielas daudzumu aprēķina, jaukta sastāva aviācijas degvielas kopējo daudzumu reizinot ar attiecīgo frakciju.
Šā punkta iv) apakšpunkta vajadzībām, ja gaisakuģa operators nulles faktora frakciju neaprēķina, fosilā frakcija ir 100 %.
Katrs gaisakuģa operators nosaka iepildītās degvielas daudzumu, kas minēts III pielikuma 1. sadaļā, pamatojoties uz vienu no turpmāk minētā:
degvielas piegādātāja mērījumi, kas dokumentēti degvielas piegādes pavaddokumentos vai rēķinos katram lidojumam;
gaisakuģa mērīšanas sistēmu dati, kas reģistrēti masas un līdzsvara dokumentos, gaisakuģa tehniskajā žurnālā vai elektroniskajos sūtījumos no gaisakuģa, ko saņem šā gaisakuģa operators.
Procedūru, pēc kuras informē par faktiskā vai standarta blīvuma izmantošanu, apraksta monitoringa plānā kopā ar atsauci uz attiecīgo gaisakuģa operatora dokumentāciju.
Gaisakuģu operatori izmanto III pielikuma 1. tabulā norādītos noklusējuma emisijas faktorus kā provizorisko emisijas faktoru.
Alternatīvām aviācijas degvielām, kas nav biodegvielas, RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas, gaisakuģa operators emisijas faktoru nosaka saskaņā ar šīs regulas 32. pantu. Šādiem degvielu veidiem kā ārpusbilances pozīciju nosaka un paziņo zemāko siltumspēju.
53.a pants
Noteikumi par to, kā ziņot par alternatīvo aviācijas degvielu izmantošanu
Ja tiek veikti vairāki lidojumi pēc kārtas bez degvielas uzpildes starp tiem, gaisakuģa operators alternatīvās aviācijas degvielas daudzumu sadala un attiecina uz šiem lidojumiem proporcionāli šo lidojumu radītajām emisijām, kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru.
Šajā sakarā gaisakuģa operatoram jāiesniedz kompetentajai iestādei pietiekami pierādījumi par to, ka alternatīvā aviācijas degviela izlidošanas lidlauka degvielas uzpildes sistēmai tika piegādāta pārskata periodā vai 3 mēnešos pirms minētā pārskata perioda sākuma vai 3 mēnešos pēc tā beigām.
Šā panta 2. un 3. punkta vajadzībām gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka
kopējais alternatīvās aviācijas degvielas daudzums, kas norādīts kā izmantots, nepārsniedz kopējo degvielas daudzumu, ko šis gaisakuģa operators izmantojis lidojumos, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu un kuri veikti no lidlauka, kurā alternatīvā aviācijas degviela piegādāta;
alternatīvās aviācijas degvielas daudzums lidojumiem, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, nepārsniedz kopējo iegādātās alternatīvās aviācijas degvielas daudzumu, no kura atskaitīts kopējais trešām personām pārdotās alternatīvās aviācijas degvielas daudzums;
to uz lidojumiem attiecināto alternatīvo aviācijas degvielu un fosilo degvielu attiecība, kas agregētas katram lidlauku pārim, nepārsniedz konkrētajam degvielas veidam noteikto maksimālo piejaukuma limitu, ko sertificē saskaņā ar atzītu starptautisku standartu;
viens un tas pats alternatīvās aviācijas degvielas daudzums netiek uzskaitīts divreiz, proti, iegādātā alternatīvā aviācijas degviela nav norādīta kā izmantota nevienā iepriekšējā ziņojumā, tās izmantošanu nav norādījis neviens cits gaisakuģa operators vai tā nav norādīta nevienā citā oglekļa cenas noteikšanas sistēmā.
Pirmās daļas i)–iii) apakšpunkta vajadzībām visa degviela, kas paliek tvertnēs pēc lidojuma un pirms degvielas uzpildes, tiek uzskatīta par 100 % fosilo degvielu.
Lai pierādītu atbilstību iv) apakšpunktā minētajām prasībām, gaisakuģa operators var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu.
54. pants
Biodegvielu biomasas frakcijas noteikšana
Atkāpjoties no pirmās daļas, gaisakuģa operators, kas izmanto jaukta sastāva aviācijas degvielas, kuras satur biodegvielas, var izvēlēties biodegvielu saturu un fosilo aviācijas degvielu saturu monitorēt kā atsevišķas avota plūsmas, ja degvielas piegādātāju sniegtie pierādījumi ir tādi, kas šādu pieeju pieļauj.
54.a pants
Īpaši noteikumi par atbilstīgām aviācijas degvielām
Ja tiek veikti vairāki lidojumi pēc kārtas bez degvielas uzpildes starp tiem, gaisakuģa operators atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu sadala un attiecina uz šiem lidojumiem proporcionāli šo lidojumu radītajām emisijām, kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru.
Šajā sakarā gaisakuģa operatoram jāiesniedz kompetentajai iestādei pietiekami pierādījumi par to, ka atbilstīgā aviācijas degviela izlidošanas lidlauka degvielas uzpildes sistēmai tika piegādāta pārskata periodā vai 3 mēnešus pirms minētā pārskata perioda sākuma vai 3 mēnešus pēc tā beigām.
Šā panta 4. un 5. punkta vajadzībām gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka
kopējais atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums, kas norādīts kā izmantots, nepārsniedz kopējo degvielas daudzumu, ko šis gaisakuģa operators izmantojis lidojumos, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, un lidojumiem, ko aptver minētās direktīvas 3.c panta 8. punkts, un kuri veikti no lidlauka, kurā atbilstīgā aviācijas degviela piegādāta;
atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums lidojumiem, par kuriem jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, un lidojumiem, ko aptver minētās direktīvas 3.c panta 8. punkts, nepārsniedz kopējo iegādātās atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu, no kura ir atņemts kopējais trešām personām pārdoto atbilstīgo aviācijas degvielu daudzums;
uz lidojumiem attiecināto atbilstīgo aviācijas degvielu un fosilo degvielu attiecība, kas agregēta katram lidlauku pārim, nepārsniedz konkrētajam degvielas veidam noteikto maksimālo piejaukuma limitu, ko sertificē saskaņā ar atzītu starptautisku standartu;
viens un tas pats atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums netiek uzskaitīts divreiz, proti, iegādātā atbilstīgā aviācijas degviela nav norādīta kā izmantota nevienā iepriekšējā ziņojumā, tās izmantošanu nav norādījis neviens cits gaisakuģa operators vai tā nav norādīta nevienā citā oglekļa cenas noteikšanas sistēmā.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta vajadzībām visa degviela, kas paliek tvertnēs pēc lidojuma un pirms degvielas uzpildes, tiek uzskatīta par 100 % neatbilstīgu degvielu.
Lai pierādītu atbilstību d) apakšpunktā minētajām prasībām, gaisakuģa operators var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantu, vai valsts datubāzē, kuru dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar minētās direktīvas 31.a panta 5. punktu.
54.b pants
RFNBO, RCF vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijas noteikšana
Atkāpjoties no pirmās daļas, gaisakuģa operators, kas izmanto jaukta sastāva aviācijas degvielas, kuras satur RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu, var izvēlēties RFNBO vai RCF saturu vai sintētiskās mazoglekļa degvielas saturu un citu fosilo aviācijas degvielu saturu monitorēt kā atsevišķas avota plūsmas, ja degvielas piegādātāju sniegtie pierādījumi ir tādi, kas šādu pieeju pieļauj.
54.c pants
Nosacījumi, kas jāievēro, lai gaisakuģu operatori biodegvielām, RFNBO, RCF un sintētiskajām mazoglekļa degvielām varētu piešķirt nulles faktoru
55. pants
Mazie emitētāji
Piemērojamos rīkus var izmantot tikai tad, ja tos ir apstiprinājusi Komisija, un tas attiecas arī uz tādu korekcijas koeficientu piemērošanu, ko izmanto, lai izlīdzinātu neprecizitātes modelēšanas metodēs.
Atkāpjoties no 12. panta prasībām, mazais emitētājs, kurš vēlas izmantot kādu no šā panta 2. punktā minētajiem rīkiem, emisiju monitoringa plānā drīkst sniegt tikai šādu informāciju:
I pielikuma 2. sadaļas 1. punktā prasīto informāciju;
pierādījumus, ka ir ievērotas sliekšņvērtības, kas šā panta 1. punktā definētas maziem emitētājiem;
nosaukumu šā panta 2. punktā minētajam rīkam, kas tiks izmantots degvielas patēriņa aplēsēm, vai atsauci uz šo rīku.
Mazais emitētājs ir atbrīvots no prasības iesniegt apliecinošos dokumentus, kas minēti 12. panta 1. punkta trešajā daļā.
gaisakuģa operators bez liekas kavēšanās iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai nozīmīgas izmaiņas monitoringa plānā 15. panta 4. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.
Tomēr kompetentā iestāde atļauj gaisakuģa operatoram turpināt izmantot 2. punktā minēto rīku, ja viņš kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka 1. punktā minētās sliekšņvērtības nav bijušas pārsniegtas iepriekšējos piecos pārskata periodos un ka tās netiks vēlreiz pārsniegtas ne nākamajā pārskata periodā, ne arī turpmāk.
56. pants
Nenoteiktības avoti
56.a pants
CO2 ekvivalenta aprēķināšana aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme
Lai aprēķinātu lidojuma CO2(e), katrs gaisakuģa operators piemēro CO2(e) aprēķina pieeju, kas aptver šādus elementus:
III.a pielikuma 3. sadaļā aprakstītais degvielas patēriņa modulis un emisiju aplēses modulis;
III.a pielikuma 4. sadaļā minētā C metode, kas ietver laikapstākļos balstītu pieeju, un D metode, kas ietver atrašanās vietā balstītu vienkāršotu pieeju;
III.a pielikuma 5. sadaļā un III.b pielikumā aprakstītā noklusējuma vērtību pieeja, ko izmanto datu iztrūkuma gadījumā.
C un D metodes pamatā ir ievaddati no šā punkta a) apakšpunktā minētajiem moduļiem, gaisakuģa operatora dati un relevantie laikapstākļu dati no gaisakuģa operatora vai trešo personu avotiem.
Lai lidojumiem piemērotu CO2(e) aprēķina modeļus, gaisakuģu operatori izpilda visus tālāk minētos nosacījumus, vai nu izmantojot NEATS saskaņā ar III.a pielikuma 2. sadaļu, pašu un trešo personu IT rīkus, vai arī NEATS un šo rīku kombināciju:
šie rīki atbilst III.a pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz emisiju aplēses moduli minētā pielikuma 3., 4. un 5. sadaļā;
ja ir vajadzīgi III.a pielikumā definētie uzlabotie laikapstākļu dati, šie rīki izmanto to pašu vienoto atsauces skaitliskās laikapstākļu prognozēšanas (NWP) modeli un laikapstākļu datus, ko nodrošina NEATS;
šie rīki verifikācijas vajadzībām dod un atvieglo piekļuvi monitorētajiem datiem saskaņā ar III.a pielikuma 4. sadaļu;
šie rīki nodrošina, ka monitorētie dati tiek droši uzglabāti vismaz divus gadus ar dublēšanas un atgūšanas funkcijām;
šie rīki atbilst 75. panta 1. punktā noteiktajiem principiem.
56.b pants
Datu monitorings
Atkāpjoties no 2. punkta, gaisakuģa operators var izvēlēties daļas vai visu datu monitoringā paļauties uz šādiem avotiem:
neatkarīgi trešo personu avoti, piemēram, Eirokontrole,
III.a pielikuma 2. sadaļā aprakstītā NEATS.
▼M4 —————
V NODAĻA
DATU PĀRVALDĪBA UN KONTROLE
58. pants
Datu plūsmas darbības
Datu plūsmas darbību rakstisko procedūru aprakstos monitoringa plānā ietver vismaz šādus elementus:
informācijas vienības, kas uzskaitītas 12. panta 2. punktā;
primāro datu avotu identifikācija;
katrs solis datu plūsmā no primārajiem datiem līdz gada emisijām un aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme, tā, lai tiktu atspoguļota datu plūsmas darbību secība un savstarpējā mijiedarbība, arī piemērotās relevantās formulas un datu agregēšanas soļi;
relevantie apstrādes soļi, kas saistīti ar katru konkrēto datu plūsmas darbību, tai skaitā formulas un dati, ko izmanto emisiju noteikšanā;
izmantotās relevantās elektroniskās datu apstrādes un uzglabāšanas sistēmas, kā arī mijiedarbība starp šīm sistēmām un citu ielaidi, tai skaitā manuālu ielaidi;
datu plūsmas darbību izlaides reģistrācijas veids.
59. pants
Kontroles sistēma
Kontroles sistēmu, kas minēta 1. punktā, veido:
operatora vai gaisakuģa operatora novērtējums par raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem, kura pamatā ir rakstiska novērtēšanas procedūra;
rakstiskās procedūras, kas saistītas ar kontroles darbībām, kuru mērķis ir mazināt apzinātos riskus.
Rakstiskās procedūras, kas saistītas ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajām kontroles darbībām, ietver vismaz šādus elementus:
mēraprīkojuma kvalitātes nodrošināšana;
datu plūsmas darbībām izmantotās informācijas tehnoloģiju sistēmas kvalitātes nodrošināšana, ietverot procesa kontroles datortehnoloģijas;
pienākumu nodalīšana datu plūsmas darbībās un kontroles darbībās, kā arī nepieciešamās kompetences pārvaldība;
iekšējā pārskatīšana un datu validēšana;
labojumi un korektīvie pasākumi;
ārpakalpojumu sniedzējam uzticēto procesu kontrole;
reģistrēšana un dokumentācija, ietverot dokumentu versiju pārvaldību.
Ja kontroles sistēmu atzīst par nerezultatīvu vai nesamērīgu ar apzinātajiem riskiem, operators vai gaisakuģa operators mēģina uzlabot kontroles sistēmu un attiecīgi atjaunināt monitoringa plānu vai tā pamatā esošās rakstiskās procedūras datu plūsmas darbībām, riska novērtējumiem un kontroles darbībām.
60. pants
Kvalitātes nodrošināšana
Ja mērīšanas sistēmu komponentus nevar kalibrēt, operators tos norāda monitoringa plānā un piedāvā alternatīvas kontroles darbības.
Ja izrādās, ka aprīkojums neatbilst prasībām attiecībā uz darbības kvalitāti, operators tūlīt veic nepieciešamos korektīvos pasākumus.
Ja šādiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem ir vajadzīgas emisiju robežvērtības (ERV) kā nepieciešami parametri, kas ir kalibrēšanas un darbības pārbaužu pamatā, par šādu ERV aizstājēju izmanto konkrētās siltumnīcefekta gāzes gada vidējo stundas koncentrāciju. Ja operators atklāj neatbilstību kvalitātes nodrošināšanas prasībām, tostarp ja ir jāveic pārkalibrēšana, viņš par šo apstākli ziņo kompetentai iestādei un bez liekas kavēšanās veic korektīvas darbības.
61. pants
Informācijas tehnoloģiju kvalitātes nodrošināšana
59. panta 3. punkta b) apakšpunkta vajadzībām operators vai gaisakuģa operators nodrošina, ka informācijas tehnoloģiju sistēma ir konstruēta, dokumentēta, testēta, ieviesta, vadīta un uzturēta tādā veidā, lai datus apstrādātu uzticami, pareizi un laikus, ievērojot riskus, kas apzināti saskaņā ar 59. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
Informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrole ietver arī piekļuves kontroli, dublēšanas kontroli, atjaunošanu, nepārtrauktības plānošanu un drošību.
62. pants
Pienākumu nodalīšana
59. panta 3. punkta c) apakšpunkta vajadzībām operators vai gaisakuģa operators norīko atbildīgās personas par visām datu plūsmas darbībām un visām kontroles darbībām tādā veidā, lai pretrunīgie pienākumi tiktu savstarpēji nodalīti. Ja citu kontroles darbību nav, viņš nodrošina, ka visām datu plūsmas darbībām samērīgi ar apzinātajiem raksturīgajiem riskiem visu relevanto informāciju un datus apstiprina vismaz viena persona, kura nav bijusi iesaistīta šīs informācijas vai datu noteikšanā un reģistrēšanā.
Operators vai gaisakuģa operators pārvalda saistītajiem pienākumiem vajadzīgo kompetenci, tostarp atbilstošo pienākumu sadali, mācības un darbības pārskatīšanu.
63. pants
Iekšējā pārskatīšana un datu validēšana
Minētā pārskatīšana un datu validēšana ietver vismaz šādus elementus:
datu pilnīguma pārbaude;
to datu salīdzināšana, kurus operators vai gaisakuģa operators ir ieguvis, monitorējis un ziņojis vairāku gadu laikā;
to datu un vērtību salīdzināšana, kas izriet no dažādām ekspluatācijas datu vākšanas sistēmām, tai skaitā šādi salīdzinājumi, ja attiecināms:
kurināmā vai materiāla iegādes datu salīdzinājums ar datiem par krājumu izmaiņām un patēriņa datiem piemērojamajām avota plūsmām;
analītiski noteikto, aprēķināto vai no kurināmā vai materiāla piegādātāja iegūto aprēķina koeficientu salīdzinājums ar valsts vai starptautiskiem references koeficientiem salīdzināmiem kurināmajiem vai materiāliem;
ar mērījumos balstītu metodiku iegūtu emisiju salīdzinājums ar rezultātiem, ko devuši apstiprinošie aprēķini saskaņā ar 46. pantu;
agregēto datu un jēldatu salīdzinājums.
64. pants
Labojumi un korektīvie pasākumi
1. punkta vajadzībām operators vai gaisakuģa operators veic vismaz visas šīs darbības:
novērtē 58. pantā minētajās datu plūsmas darbībās vai 59. pantā minētajās kontroles darbībās veicamo pasākumu rezultātu derīgumu;
nosaka attiecīgā traucējuma vai kļūmes cēloni;
veic atbilstošus korektīvos pasākumus, tostarp pēc vajadzības izlabo visus skartos datus emisiju ziņojumā.
65. pants
Ārpakalpojumu sniedzējam uzticētie procesi
Ja operators vai gaisakuģa operators uztic ārpakalpojumu sniedzējam vienu vai vairākas 58. pantā minētās datu plūsmas darbības vai 59. pantā minētās kontroles darbības, operators vai gaisakuģa operators veic visu turpmāk minēto:
pārbauda ārpakalpojumā nodoto datu plūsmas darbību un kontroles darbību kvalitāti saskaņā ar šo regulu;
definē atbilstošas prasības ārpakalpojumā nodoto procesu izlaidei, kā arī šajos procesos lietotajām metodēm;
pārbauda šā panta b) apakšpunktā minēto rezultātu un metožu kvalitāti;
nodrošina, ka ārpakalpojumā nodotās darbības tiek veiktas tādā veidā, ka tās reaģē uz raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem, kas apzināti 59. pantā minētajā riska novērtējumā.
66. pants
Rīkošanās datu iztrūkumu gadījumā emisiju ziņošanā
Ja operators aplēses metodi nav izklāstījis rakstiskā procedūrā, viņš izstrādā šādu rakstisku procedūru un iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai attiecīgas monitoringa plāna izmaiņas saskaņā ar 15. pantu.
Ja surogātdatus nevar noteikt saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, gaisakuģa operators emisijas attiecīgajam lidojumam vai lidojumiem var aplēst pēc degvielas patēriņa, kas noteikts, izmantojot rīku, kas minēts 55. panta 2. punktā.
Ja pirmajās divās daļās minētie lidojumi, kam ir datu iztrūkumi, pārsniedz 5 % no gadā ziņotajiem starptautiskajiem lidojumiem, gaisakuģa operators par to bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi un veic labojošus pasākumus, lai uzlabotu monitoringa metodiku.
67. pants
Reģistrācijas ieraksti un dokumentācija
Pēc dokumentētajiem un arhivētajiem monitoringa datiem jāspēj verificēt gada emisiju ziņojumus saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067. Operatora vai gaisakuģa operatora paziņotie dati, kas iekļauti elektroniskā ziņošanas un datu pārvaldības sistēmā, kuru izveidojusi kompetentā iestāde, ir uzskatāmi par šā operatora vai gaisakuģa operatora saglabātiem, ja viņi var šiem datiem piekļūt.
Operators vai gaisakuģa operators pēc pieprasījuma dara šos dokumentus pieejamus kompetentajai iestādei un verificētājam, kurš verificē emisiju ziņojumu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.
VI NODAĻA
ZIŅOŠANAS PRASĪBAS
68. pants
Ziņojumu sniegšanas laika grafiks un pienākumi
Tomēr kompetentās iestādes var pieprasīt operatoriem vai gaisakuģu operatoriem iesniegt verificētus gada emisiju ziņojumus agrāk par 31. martu, taču ne agrāk kā līdz 28. februārim.
▼M4 —————
Ja kompetentā iestāde ir izlabojusi verificētās emisijas pēc katra gada 30. aprīļa, dalībvalstis par šo labojumu bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai.
69. pants
Ziņošana par uzlabojumiem monitoringa metodikā
Iekārtas operators iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai ziņojumu ar 2. vai 3. punktā minēto informāciju (pēc vajadzības) līdz šādam termiņam:
A kategorijas iekārtai – līdz 30. jūnijam ik pēc pieciem gadiem;
B kategorijas iekārtai – līdz 30. jūnijam ik pēc trim gadiem;
C kategorijas iekārtai – līdz 30. jūnijam ik pēc diviem gadiem.
Tomēr kompetentā iestāde var noteikt citu ziņojuma iesniegšanas datumu, bet ne vēlāk kā līdz tā paša gada 30. septembrim.
Atkāpjoties no otrās un trešās daļas un neskarot pirmo daļu, kompetentā iestāde vienlaikus ar monitoringa plāna vai uzlabojumu ziņojuma apstiprināšanu var piekrist pagarināt termiņu, kas piemērojams saskaņā ar otro daļu, ja operators, iesniedzot monitoringa plānu saskaņā ar 12. pantu, paziņojot par atjauninājumiem saskaņā ar 15. pantu vai iesniedzot uzlabojumu ziņojumu saskaņā ar šo pantu, kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka iemesli, kāpēc rodas pārmērīgas izmaksas vai kāpēc uzlabošanas pasākumi nav tehniski īstenojami, būs spēkā ilgāku laiku. Minētajā termiņa pagarinājumā ņem vērā to gadu skaitu, par kuriem operators sniedz pierādījumus. Kopējais laika periods starp uzlabojumu ziņojumiem nedrīkst pārsniegt trīs gadus C kategorijas iekārtai, četrus gadus B kategorijas iekārtai vai piecus gadus A kategorijas iekārtai.
Tomēr, ja ir iegūti pierādījumi par to, ka šo pakāpju sasniegšanai vajadzīgie pasākumi ir kļuvuši tehniski iespējami un vairs nerada pārmērīgas izmaksas, operators informē kompetento iestādi par atbilstošām izmaiņām monitoringa plānā saskaņā ar 15. pantu un iesniedz priekšlikumus par saistīto pasākumu īstenošanu un īstenošanas laika grafiku.
Tomēr, ja ir iegūti pierādījumi par to, ka pasākumi, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz šīm avota plūsmām sasniegtu vismaz 1. pakāpi, ir kļuvuši tehniski iespējami un vairs nerada pārmērīgas izmaksas, operators informē kompetento iestādi par atbilstošām izmaiņām monitoringa plānā saskaņā ar 15. pantu un iesniedz priekšlikumus par saistīto pasākumu veikšanu un laika grafiku.
Tomēr kompetentā iestāde var noteikt citu ziņojuma iesniegšanas datumu, nekā minēts šajā punktā, taču tas nedrīkst būt vēlāks par tā paša gada 30. septembri. Attiecīgā gadījumā šo ziņojumu var iesniegt kopā ar ziņojumu, kas minēts šā panta 1. punktā.
Ja ieteiktie uzlabojumi neradītu uzlabojumus monitoringa metodikā, operators vai gaisakuģa operators iesniedz pamatojumu par to, kāpēc tā ir. Ja ieteiktie uzlabojumi radītu pārmērīgas izmaksas, operators vai gaisakuģa operators iesniedz pierādījumus par šo izmaksu pārmērīgumu.
70. pants
Emisiju noteikšana, ko veic kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde veic konservatīvas aplēses par iekārtas vai gaisakuģa operatora emisijām un attiecīgā gadījumā par gaisakuģa operatora aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, jebkurā no šādām situācijām:
operators vai gaisakuģa operators nav iesniedzis verificētu gada emisiju ziņojumu līdz saskaņā ar 68. panta 1. punktu prasītajam termiņam;
verificētais gada emisiju ziņojums, kas minēts 68. panta 1. punktā, neatbilst šīs regulas prasībām;
operatora vai gaisakuģa operatora emisiju ziņojums nav verificēts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.
71. pants
Piekļuve informācijai
Emisiju ziņojumus, kas atrodas kompetentās iestādes rīcībā, tā dara pieejamus sabiedrībai saskaņā ar valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK ( 8 ). Attiecībā uz izņēmuma piemērošanu, kas minēts Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā, operatori vai gaisakuģu operatori var savos ziņojumos norādīt, kuru informāciju viņi uzskata par komerciāli sensitīvu.
72. pants
Datu noapaļošana
73. pants
Konsekvences nodrošināšana ar citiem ziņojumiem
Katra darbība, kas uzskaitīta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā un ko veicis operators vai gaisakuģa operators, tiek marķēta, attiecīgā gadījumā izmantojot kodus no šādām ziņošanas shēmām:
kopīgais ziņojuma formāts valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaites sistēmām, ko apstiprinājušas attiecīgās struktūras ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros;
iekārtas identifikācijas numurs Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 ( 9 );
Regulas (EK) Nr. 166/2006 I pielikuma darbība;
NACE kods saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 ( 10 ).
VII NODAĻA
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU PRASĪBAS
74. pants
Elektroniskie datu apmaiņas formāti
Šīm dalībvalstu izveidotajām veidnēm vai datnes formāta specifikācijām ir jāietver vismaz tā informācija, kas iekļauta Komisijas publicētajās elektroniskajās veidnēs vai datnes formāta specifikācijās.
Izstrādājot 1. punkta otrajā daļā minētās veidnes vai datnes formāta specifikācijas, dalībvalstis var izvēlēties vienu no šiem variantiem vai tos abus:
datnes formāta specifikācijas, kuru pamatā ir XML, piemēram, ES ETS ziņošanas valoda, ko Komisija publicējusi izmantošanai saistībā ar modernām automatizētām sistēmām;
veidnes, kas publicētas tādā veidā, lai tās varētu izmantot standarta biroja programmatūra, ietverot izklājlapas un teksta apstrādes datnes.
75. pants
Automatizēto sistēmu izmantošana
Ja dalībvalsts izvēlas izmantot automatizētas sistēmas elektroniskai datu apmaiņai, par pamatu izmantojot datņu formāta specifikācijas saskaņā ar 74. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šīm sistēmām izmaksefektīvā veidā, veicot tehnoloģiskus pasākumus saskaņā ar pašreizējo tehnoloģiju attīstības situāciju, ir jānodrošina:
datu integritāte, kas nodrošina, ka elektroniskās ziņas pārsūtīšanas laikā netiek mainītas;
datu konfidencialitāte, izmantojot drošības paņēmienus, tostarp šifrēšanas paņēmienus, piemēram, lai dati būtu pieejami tikai personai, kam tie paredzēti, un lai datus nevarētu pārtvert nepiederīgas personas;
datu autentiskums, piemēram, lai būtu zināma un tiktu verificēta gan datu sūtītāja, gan saņēmēja identitāte;
neiespējamība datus noliegt, piemēram, lai viena transakcijas puse nevarētu noliegt, ka ir saņēmusi sūtījumu, un arī otra puse nevarētu noliegt, ka ir to nosūtījusi, izmantojot tādas metodes kā parakstīšanās tehnoloģijas vai sistēmas aizsargpasākumu neatkarīgs audits.
Visām automatizētajām sistēmām, kuru pamatā ir datņu formāta specifikācijas saskaņā ar 74. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kuras dalībvalstis izmanto saziņai starp kompetento iestādi, operatoru un gaisakuģa operatoru, kā arī verificētāju un valsts akreditācijas struktūru Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 nozīmē, ir jāatbilst šādām nefunkcionālām prasībām, veicot tehnoloģiskus pasākumus saskaņā ar pašreizējo tehnoloģiju attīstības situāciju:
piekļuves kontrole, kas nodrošina, ka sistēma ir pieejama tikai pilnvarotām personām un nepiederīgas personas nevar izlasīt, ierakstīt vai atjaunināt nekādus datus, un ko panāk, veicot tehnoloģiskus pasākumus, kuri ļauj nodrošināt turpmāk minēto:
fiziskās piekļuves ierobežošana aparatūrai, kurā darbojas automatizētās sistēmas, uzstādot fiziskus šķēršļus;
loģiskās piekļuves ierobežošana automatizētajām sistēmām, izmantojot identifikācijas, autentifikācijas un autorizācijas tehnoloģijas;
pieejamība, piemēram, lai nodrošinātu datu pieejamību, arī pēc ilgāka laika un pat ja ir nomainīta programmatūra;
audita izsekojamība, piemēram, lai nodrošinātu, ka datu izmaiņas vienmēr var atrast un analizēt retrospektīvi.
VII.a NODAĻA
REGULĒTO SUBJEKTU EMISIJU MONITORINGS
1. SADAĻA
Vispārīgi noteikumi
75.a pants
Vispārīgi principi
Šīs regulas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. pantu piemēro emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa. Šim nolūkam:
visas atsauces uz operatoru un gaisakuģa operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;
nevienu atsauci uz procesa emisijām neņem vērā;
visas atsauces uz avota plūsmām saprot kā atsauces uz kurināmā plūsmām;
nevienu atsauci uz emisiju avotu neņem vērā;
visas atsauces uz Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām saprot kā atsauces uz minētās direktīvas III pielikumā minēto darbību;
visas atsauces uz Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu saprot kā atsauces uz minētās direktīvas 30.j pantu;
visas atsauces uz darbības datiem saprot kā atsauces uz patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem;
visas atsauces uz aprēķina koeficientiem saprot kā atsauces uz aprēķina koeficientiem un tvēruma koeficientu.
75.b pants
Monitoringa plāni
Piemēro 11. pantu, 12. panta 2. punktu, 13. un 14. pantu, 15. panta 1. un 2. punktu un 16. pantu. Šim nolūkam:
visas atsauces uz operatoru vai gaisakuģa operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;
visas atsauces uz aviācijas darbību saprot kā atsauces uz regulētā subjekta darbību.
Monitoringa plānu veido sīki izstrādāta, pilnīga un pārredzama dokumentācija par konkrētā regulētā subjekta monitoringa metodiku, un tas satur vismaz I pielikumā minētos elementus.
Kopā ar monitoringa plānu regulētais subjekts iesniedz riska novērtējuma rezultātus, kas pierāda, ka ierosinātās kontroles darbības un to procedūras ir samērīgas ar apzinātajiem raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem.
Saskaņā ar 15. pantu būtiskas izmaiņas regulētā subjekta monitoringa plānā ir šādas:
mainās regulētā subjekta kategorija, ja šādu izmaiņu dēļ ir jāmaina monitoringa metodika vai tās noved pie piemērojamā būtiskuma līmeņa maiņas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 23. pantu;
neskarot 75.n pantu, mainās tas, vai regulētais subjekts ir uzskatāms par regulēto subjektu ar zemu emisiju līmeni;
mainās piemērotā pakāpe;
tiek ieviestas jaunas kurināmā plūsmas;
mainās kurināmā plūsmu kategorija (iespējamās kategorijas ir nozīmīga vai de minimis kurināmā plūsma), ja šādu izmaiņu dēļ jāmaina monitoringa metodika;
mainās aprēķina koeficienta noklusējuma vērtība, ja šī vērtība ir jānorāda monitoringa plānā;
mainās tvēruma koeficienta noklusējuma vērtība;
tiek ieviestas jaunas metodes vai mainītas esošās metodes, kas attiecas uz paraugošanu, analīzi vai kalibrēšanu, ja tas tieši ietekmē emisiju datu pareizību.
75.c pants
Tehniskā iespējamība
Ja regulētais subjekts apgalvo, ka kādas konkrētas monitoringa metodikas piemērošana tehniski nav iespējama, kompetentā iestāde novērtē tehnisko iespējamību, ņemot vērā regulētā subjekta iesniegto pamatojumu. Šo pamatojumu balsta uz aspektu, vai regulētajam subjektam ir pieejami tehniski resursi, kas spētu apmierināt ierosinātās sistēmas vai prasības vajadzības prasītajā termiņā šīs regulas mērķiem. Šie tehniskie resursi ietver vajadzīgo paņēmienu un tehnoloģiju pieejamību.
Attiecībā uz vēsturisko emisiju monitoringu un ziņošanu par 2024. gadu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 4. punktu, dalībvalstis var atbrīvot regulētos subjektus no pienākuma pamatot to, kāpēc konkrētu monitoringa metodiku tehniski nav iespējams piemērot.
75.d pants
Pārmērīgas izmaksas
Kompetentā iestāde izmaksas uzskata par pārmērīgām, ja aplēstās izmaksas pārsniedz ieguvumus. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu 60 euro par vienu kvotu. Izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs.
Attiecībā uz vēsturisko emisiju monitoringu un ziņošanu par 2024. gadu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 4. punktu, dalībvalstis var atbrīvot regulētos subjektus no pienākuma pamatot to, kāpēc konkrēta monitoringa metodika radītu pārmērīgas izmaksas.
Ja nav pieejami šādi dati par vidējām gada emisijām, ko šī kurināmā plūsma radījusi pēdējo trīs gadu laikā, regulētais subjekts iesniedz gada vidējo emisiju konservatīvu aplēsi, neskaitot CO2 no ►M5 nulles faktora degvielas ◄ . Mērinstrumentiem, kas ir valsts reglamentētajā metroloģiskajā kontrolē, pašlaik sasniegto nenoteiktību var aizstāt ar maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj attiecīgie valsts tiesību akti.
Ja operatoram ir pieejama relevantā informācija par sadedzināmo nulles faktora degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu un 39.a panta 3. punktu.
Novērtējot izmaksu pārmērīgumu attiecībā uz pakāpes līmeņiem, ko regulētais subjekts izvēlējies tvēruma koeficienta noteikšanai, un attiecībā uz pasākumiem, kas paaugstina paziņoto emisiju datu kvalitāti, bet tieši neietekmē patēriņam nodotā kurināmā daudzumu datu pareizību, kompetentā iestāde izmanto uzlabojumu koeficientu, kas atbilst 1 % vidējo gada emisiju no attiecīgajām kurināmā plūsmām pēdējo trīs pārskata periodu laikā. Pasākumi, kas paaugstina paziņoto emisiju kvalitāti, bet tieši neietekmē patēriņam nodotā kurināmā daudzumu datu pareizību, var ietvert:
pāreju no noklusējuma vērtībām uz analīzēm, ar kurām nosaka aprēķina koeficientus;
lielāku skaitu analīžu katrai kurināmā plūsmai;
ja konkrētais mērīšanas uzdevums nav valsts reglamentētajā metroloģiskajā kontrolē – mērinstrumentu aizstāšanu ar instrumentiem, kas atbilst dalībvalsts reglamentētās metroloģiskās kontroles attiecīgajām prasībām citos līdzīgos lietojumos, vai ar mērinstrumentiem, kas atbilst valsts noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/31/ES ( 11 ) vai Direktīvu 2014/32/ES;
mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas intervālu saīsināšanu;
datu plūsmas darbību un kontroles darbību uzlabošanu, kas būtiski samazina raksturīgo vai kontroles risku;
to, ka regulētie subjekti rod veidu, kā tvēruma koeficientu noteikt pareizāk.
75.e pants
Regulēto subjektu un kurināmā plūsmu dalījums kategorijās
Regulētais subjekts sevi klasificē vienā no šīm kategorijām:
A kategorijas subjekts, ja 2027.–2030. gadā vidējās verificētās gada emisijas divos gados pirms pārskata perioda, pirms piemērots tvēruma koeficients, ir vienādas ar vai mazākas par 50 000 tonnām CO2(e), neskaitot nulles faktora degvielu izcelsmes CO2;
B kategorijas subjekts, ja 2027.–2030. gadā vidējās verificētās gada emisijas divos gados pirms pārskata perioda, pirms piemērots tvēruma koeficients, ir lielākas par 50 000 tonnām CO2(e), neskaitot nulles faktora degvielu izcelsmes CO2.
Sākot no 2031. gada, subjektu piederību pie pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās A vai B kategorijas nosaka, pamatojoties uz vidējām verificētajām gada emisijām tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda.
Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst regulētajam subjektam atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā regulētā subjekta klasifikācijas sliekšņvērtība, bet regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.
Regulētais subjekts katru kurināmā plūsmu klasificē vienā no šīm kategorijām:
de minimis degvielas/kurināmā plūsmas, ja regulētā subjekta izraudzītās degvielas/kurināmā plūsmas kopā emitē mazāk par 1 000 tonnām fosilā CO2 gadā, pirms piemērots tvēruma koeficients;
nozīmīgas kurināmā plūsmas, ja kurināmā plūsmas neietilpst a) apakšpunktā minētajā kategorijā.
Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst regulētajam subjektam atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība, pēc kuras kurināmā plūsmu klasificē kā de minimis kurināmā plūsmu, bet regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.
▼M5 —————
75.f pants
Monitoringa metodika
Katrs regulētais subjekts nosaka Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā minēto darbību radītās gada CO2 emisijas, reizinot katrā kurināmā plūsmā patēriņam nodotā kurināmā daudzumu ar attiecīgo mērvienību pārrēķina koeficientu, attiecīgo tvēruma koeficientu un attiecīgo emisijas faktoru.
Emisijas faktoru izsaka kā CO2 tonnas uz teradžoulu (t CO2/TJ), kas saskan ar mērvienību pārrēķina koeficienta izmantošanu.
Kompetentā iestāde var atļaut attiecībā uz kurināmo izmantot emisijas faktorus, kas izteikti kā t CO2/t vai t CO2/Nm3. Šādā gadījumā regulētais subjekts emisijas nosaka, reizinot patēriņam nodotā kurināmā daudzumu, kurš izteikts tonnās vai normālkubikmetros, ar attiecīgo tvēruma koeficientu un attiecīgo emisijas faktoru.
75.g pants
Pagaidu izmaiņas monitoringa metodikā
Regulētais subjekts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties atsāktu piemērot tādu monitoringa plānu, kādu apstiprinājusi kompetentā iestāde.
Konkrētais regulētais subjekts 1. punktā minētās pagaidu izmaiņas monitoringa metodikā paziņo kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās, norādot:
iemeslus, kāpēc notikusi novirzīšanās no kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna;
detalizētu informāciju par pagaidu monitoringa metodiku, ko regulētais subjekts izmanto, lai noteiktu emisijas, līdz tiks atjaunoti apstākļi kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanai;
pasākumus, ko regulētais subjekts veic, lai atjaunotu apstākļus kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanai;
paredzamo brīdi, kad tiks atsākta kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošana.
2. SADAĻA
Aprēķinos balstīta metodika
75.h pants
Patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem un aprēķina koeficientiem piemērojamās pakāpes
Definējot relevantās pakāpes nozīmīgām kurināmā plūsmām, lai noteiktu patēriņam nodotā kurināmā daudzumus un katru aprēķina koeficientu, katrs regulētais subjekts piemēro:
vismaz V pielikumā uzskaitītās pakāpes, ja subjekts ir A kategorijas subjekts vai ja ir vajadzīgs aprēķina koeficients kurināmā plūsmai, kas ir komerciāls standarta kurināmais;
gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā, – augstāko pakāpi, kas definēta II.a pielikumā.
Tomēr patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem un aprēķina koeficientiem nozīmīgu kurināmā plūsmu gadījumā regulētais subjekts drīkst piemērot pakāpi, kas ir līdz diviem līmeņiem zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu (minimums ir 1. pakāpe), ja tas kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe vai – attiecīgā gadījumā – nākamā augstākā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas.
Attiecībā uz pirmajā daļā minētajām kurināmā plūsmām regulētais subjekts drīkst noteikt patēriņam nodotā kurināmā daudzumus pēc rēķiniem vai iegādes reģistrācijas ierakstiem, ja vien bez papildu pūliņiem nav iespējams sasniegt definētu pakāpi.
75.i pants
Tvēruma koeficientam piemērojamās pakāpes
Tomēr regulētais subjekts drīkst piemērot pakāpi, kas ir vienu līmeni zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu, ja tas kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas vai ka 75.l panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītās metodes nav pieejamas.
Ja otrā daļa nav piemērojama, regulētais subjekts drīkst piemērot pakāpi, kas ir divus līmeņus zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu (minimums ir 1. pakāpe), ja tas kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas vai ka, pamatojoties uz vienkāršotu nenoteiktības novērtējumu, ir konstatēts, ka to, vai kurināmais ir izmantots sadedzināšanai Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma aptvertajos sektoros, var pareizāk noteikt ar zemākās pakāpēs noteiktajām metodēm.
Ja regulētais subjekts attiecībā uz kādu kurināmā plūsmu izmanto vairāk nekā vienu no 75.l panta 2., 3. un 4. punktā uzskaitītajām metodēm, tas, ka šā punkta nosacījumi ir izpildīti, tam jāpierāda tikai attiecībā uz to patēriņam nodotā kurināmā daudzuma daļu, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta zemākas pakāpes metode.
75.j pants
Patēriņam nodotā kurināmā daudzumu noteikšana
Regulētais subjekts patēriņam nodotā kurināmā daudzumus kurināmā plūsmā nosaka vienā no šiem veidiem:
ja attiecīgie regulētie subjekti atbilst subjektiem, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/96/EK un (ES) 2020/262, ir ziņošanas pienākumi, un ja attiecīgās kurināmā plūsmas atbilst energoproduktiem, uz kuriem attiecas minētie valsts tiesību akti, – pamatojoties uz mērīšanas metodēm, ko izmanto minēto aktu vajadzībām, ja šīs metodes ir balstītas uz valsts metroloģisko kontroli;
pamatojoties uz to daudzumu mērījumu agregāciju, kas veikti vietā, kurā kurināmā plūsmas tiek nodotas patēriņam;
pamatojoties uz nepārtrauktu mērīšanu vietā, kurā kurināmā plūsmas tiek nodotas patēriņam.
Tomēr kompetentās iestādes drīkst pieprasīt regulētajiem subjektiem attiecīgā gadījumā izmantot tikai to metodi, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā.
Nosakot patēriņam nodotā kurināmā daudzumus saskaņā ar šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, piemēro 28. un 29. pantu, izņemot 28. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un trešo daļu. Šim nolūkam visas atsauces uz operatoru vai iekārtu saprot kā atsauces uz regulēto subjektu.
Regulētais subjekts drīkst nenoteiktības novērtēšanu vienkāršot, pieņemot, ka maksimālās pieļaujamās kļūdas, kas norādītas mērinstrumentam ekspluatācijā, var uzskatīt par nenoteiktību visā pārskata periodā, kā prasa pakāpju definīcijas II.a pielikumā.
75.k pants
Aprēķina koeficientu noteikšana
Piemēro 30. pantu, 31. panta 1., 2. un 3. punktu un 32., 33., 34. un 35. pantu. Šim nolūkam:
visas atsauces uz operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;
visas atsauces uz darbības datiem saprot kā atsauces uz patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem;
visas atsauces uz kurināmo vai materiāliem saprot kā atsauces uz degvielām, kas definētas Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā;
visas atsauces uz II pielikumu saprot kā atsauces uz II.a pielikumu.
Kompetentā iestāde drīkst pieprasīt, lai regulētais subjekts noteiktu Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu mērvienību pārrēķina koeficientu un emisijas faktoru, izmantojot tās pašas pakāpes, kas jāizmanto komerciālajam standarta kurināmajam, ar nosacījumu, ka valsts vai reģionālajā līmenī jebkuram no turpmāk minētajiem parametriem ticamības intervāls ir 95 %:
zem 2 % – zemākajai siltumspējai;
zem 2 % – emisijas faktoram, ja patēriņam nodotā kurināmā daudzumus izsaka kā enerģijas saturu.
Pirms šīs atkāpes piemērošanas kompetentā iestāde iesniedz Komisijai apstiprināšanai tās metodes un datu avotu kopsavilkumu, kuri izmantoti, lai noteiktu, vai pēdējos trīs gados ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem, un lai pārliecinātos, vai izmantotās vērtības atbilst vidējām operatoru izmantotajām vērtībām attiecīgajā valsts vai reģionālajā līmenī. Kompetentā iestāde var vākt vai pieprasīt šādus pierādījumus. Tā vismaz reizi trīs gados pārskata izmantotās vērtības un paziņo Komisijai, ja ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas, ņemot vērā operatoru izmantoto vērtību vidējo lielumu attiecīgajā valsts vai reģionālajā līmenī.
Komisija var regulāri pārskatīt šā noteikuma un šajā punktā izklāstīto nosacījumu relevanci, ņemot vērā kurināmā tirgus un Eiropas standartizācijas procesu attīstību.
75.l pants
Tvēruma koeficienta noteikšana
Ja kādā kurināmā plūsmā patēriņam nodotā kurināmā daudzumus izmanto tikai sadedzināšanai nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļa, izņemot iekārtas, kas saskaņā ar minētās direktīvas 27.a pantu ir izslēgtas, tvēruma koeficients ir nulle – ar nosacījumu, ka regulētais subjekts pierāda, ka ir novērsta Direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 5. punktā minētā divkāršā uzskaite.
Regulētais subjekts nosaka katras kurināmā plūsmas tvēruma koeficientu, atbilstoši piemērojamajai pakāpei izmantojot vai nu 2. punktā minētās metodes, vai arī noklusējuma vērtību saskaņā ar 3. punktu.
Regulētais subjekts nosaka tvēruma koeficientu, pamatojoties uz vienu vai vairākām turpmāk minētajām metodēm un saskaņā ar piemērojamās pakāpes prasībām, kas izklāstītas šīs regulas II.a pielikumā:
metodes, kas balstītas uz kurināmā plūsmu fizisku nošķiršanu, ieskaitot metodes, kas balstītas uz ģeogrāfiskā reģiona nošķiršanu vai uz atsevišķu mērinstrumentu izmantošanu;
metodes, kas balstītas uz kurināmā ķīmiskajām īpašībām un ar ko regulētie subjekti var pierādīt, ka attiecīgo kurināmo juridisku, tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ var izmantot sadedzināšanai tikai konkrētās nozarēs;
fiskālā marķētāja izmantošana saskaņā ar Padomes Direktīvu 95/60/EK ( 12 );
68. panta 1. punktā minētā verificētā gada emisiju ziņojuma izmantošana;
izsekojamu līgumisku vienošanos un rēķinu ķēde (“pārraudzības ķēde”), kas atspoguļo visu piegādes ķēdi no regulētā subjekta līdz patērētājiem, ieskaitot galapatērētājus;
valsts marķētāju vai krāsu (krāsvielu) izmantošana kurināmajam saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
netiešas metodes, ar ko brīdī, kad kurināmais tiek nodots patēriņam, var pareizi diferencēt kurināmā galalietojumu, piemēram, nozarēm specifiski patēriņa profili, patērētāju kurināmā patēriņa jaudas tipiskie diapazoni, kā arī spiediena līmeņi, piemēram, gāzveida kurināmā spiediena līmeņi, ar nosacījumu, ka konkrētās metodes izmantošanu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Komisija var izstrādāt vadlīnijas par piemērojamām netiešajām metodēm.
Atkāpjoties no 3. punkta, regulētais subjekts var piemērot noklusējuma vērtību, kas ir mazāka par 1, ja:
saistībā ar emisiju ziņošanu 2024.–2026. pārskata gadā regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka tādu noklusējuma vērtību izmantošana, kuras ir mazākas par 1, nodrošinās emisiju pareizāku noteikšanu, vai
saistībā ar emisiju ziņošanu par pārskata gadiem, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka tādu noklusējuma vērtību izmantošana, kuras ir mazākas par 1, nodrošinās emisiju pareizāku noteikšanu un ka ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem:
attiecīgā kurināmā plūsma ir de minimis kurināmā plūsma;
attiecīgās kurināmā plūsmas noklusējuma vērtība nav mazāka par 0,95, ja kurināmo izmanto sektoros, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums, vai nav lielāka par 0,05, ja kurināmo izmanto nozarēs, uz kurām minētais pielikums neattiecas.
Apstiprinot noklusējuma vērtību saskaņā ar pirmo daļu, Komisija ņem vērā dalībvalstu metodiku saskaņotības atbilstošo līmeni, līdzsvaru starp pareizību, administratīvo efektivitāti un ietekmi uz izmaksu pārnešanu uz patērētājiem, kā arī iespējamo risku, ka notiks izvairīšanās no Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktajiem pienākumiem.
Neviena noklusējuma vērtība, ko izmanto valsts kurināmā plūsmai saskaņā ar šo daļu, nav mazāka par 0,95, ja kurināmo izmanto sektoros, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums, vai nav lielāka par 0,05, ja kurināmo izmanto nozarēs, uz kurām minētais pielikums neattiecas.
;
75.m pants
Biomasu, sintētiskās mazoglekļa degvielas, RFNBO un RCF saturošu degvielu/kurināmā plūsmu nodošana patēriņam
Piemēro 38. pantu, 39. panta 1., 3. un 4. punktu un 39.a pantu. Šim nolūkam;
visas atsauces uz operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;
visas atsauces uz darbības datiem saprot kā atsauces uz patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem;
visas atsauces uz avota plūsmām saprot kā atsauces uz kurināmā plūsmām;
visas atsauces uz II pielikumu saprot kā atsauces uz II.a pielikumu;
visas atsauces uz 39. panta 2. punktu saprot kā atsauces uz šā panta 3. punktu.
Ja atbilstoši prasītajam pakāpes līmenim regulētajam subjektam jāveic analīzes, lai noteiktu ►M5 nulles faktora oglekļa frakcija ◄ , bet pirmās daļas piemērošana nav tehniski iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai alternatīvu aplēses metodi, kā noteikt biomasas frakciju.
3. SADAĻA
Citi noteikumi
75.n pants
Regulētie subjekti ar zemu emisiju līmeni
Kompetentā iestāde regulēto subjektu var uzskatīt par regulētu subjektu ar zemu emisiju līmeni, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
2027.–2030. gadā vidējās verificētās gada emisijas divos gados pirms pārskata perioda, pirms piemērots tvēruma koeficients, bijušas mazākas par 1 000 tonnām CO2 gadā, neskaitot nulles faktora degvielu izcelsmes CO2;
no 2031. gada šā regulētā subjekta vidējās gada emisijas, kas paziņotas verificētajos emisiju ziņojumos tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda un kas aprēķinātas pirms tvēruma koeficienta piemērošanas, bijušas mazākas par 1 000 tonnām CO2 gadā, neskaitot nulles faktora degvielu izcelsmes CO2;
ja a) apakšpunktā minētas vidējās gada emisijas nav pieejamas vai vairs nav reprezentatīvas a) apakšpunkta vajadzībām, bet minētā regulētā subjekta gada emisijas nākamajos piecos gados, kas aprēķinātas pirms tvēruma koeficienta piemērošanas, pēc konservatīvas aplēses metodes būs mazākas par 1 000 tonnām CO2(e) gadā, neskaitot nulles faktora degvielu izcelsmes CO2.
Regulētais subjekts bez liekas kavēšanās iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai nozīmīgas izmaiņas monitoringa plānā 15. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
Tomēr kompetentā iestāde atļauj regulētajam subjektam turpināt vienkāršoto monitoringu – ar nosacījumu, ka regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka 2. punktā minētā sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un ka tā netiks vēlreiz pārsniegta ne nākamajā pārskata periodā, ne arī turpmāk.
75.o pants
Datu pārvaldība un kontrole
Piemēro V nodaļas noteikumus. Šajā saistībā visas atsauces uz operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu.
75.p pants
Gada emisiju ziņojumi
2025. gadā regulētais subjekts līdz 30. aprīlim iesniedz kompetentajai iestādei emisiju ziņojumu, kas aptver 2024. gada emisijas. Kompetentās iestādes pārliecinās, ka minētajā ziņojumā sniegtā informācija atbilst šīs regulas prasībām.
Taču kompetentās iestādes var pieprasīt, lai regulētie subjekti šajā punktā minētos gada emisiju ziņojumus iesniegtu pirms 30. aprīļa, ar nosacījumu, ka ziņojums tiek iesniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pēc 68. panta 1. punktā minētā termiņa.
75.q pants
Ziņošana par uzlabojumiem monitoringa metodikā
Regulētie subjekti iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai ziņojumu ar 2. vai 3. punktā minēto informāciju (pēc vajadzības) līdz šādam termiņam:
A kategorijas subjektam – līdz 31. jūlijam ik pēc pieciem gadiem;
B kategorijas subjektam – līdz 31. jūlijam ik pēc trim gadiem;
ikvienam regulētajam subjektam, kas izmanto 75.l panta 3. un 4. punktā minēto noklusējuma tvēruma koeficientu, – līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Tomēr kompetentā iestāde var noteikt citu ziņojuma iesniegšanas datumu, kas nav vēlāks par tā paša gada 30. septembri, un vienlaikus ar monitoringa plāna vai uzlabojumu ziņojuma apstiprināšanu var piekrist pagarināt termiņu, kas piemērojams saskaņā ar otro daļu, ja regulētais subjekts, iesniedzot monitoringa plānu saskaņā ar 75.b pantu, paziņojot par atjauninājumiem saskaņā ar minēto pantu vai iesniedzot uzlabojumu ziņojumu saskaņā ar šo pantu, kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka iemesli, kāpēc rodas pārmērīgas izmaksas vai kāpēc uzlabošanas pasākumi nav tehniski īstenojami, būs spēkā ilgāku laiku. Termiņa pagarinājumā ņem vērā to gadu skaitu, par kuriem regulētais subjekts sniedz pierādījumus. Kopējais laika periods starp uzlabojumu ziņojumiem nedrīkst pārsniegt četrus gadus B kategorijas regulētajam subjektam vai piecus gadus A kategorijas regulētajam subjektam.
Tomēr, ja ir iegūti pierādījumi par to, ka šo pakāpju sasniegšanai vajadzīgie pasākumi ir kļuvuši tehniski iespējami un vairs nerada pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts informē kompetento iestādi par atbilstošām izmaiņām monitoringa plānā saskaņā ar 75.b pantu un iesniedz priekšlikumus par saistīto pasākumu īstenošanu un īstenošanas laika grafiku.
Tomēr, ja ir iegūti pierādījumi par to, ka jebkuras citas 75.l panta 2. punktā minētas metodes piemērošana šīm kurināmā plūsmām ir kļuvusi tehniski iespējama un vairs nerada pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts informē kompetento iestādi par atbilstošām izmaiņām monitoringa plānā saskaņā ar 75.b pantu un iesniedz priekšlikumus par saistīto pasākumu īstenošanu un īstenošanas laika grafiku.
Tomēr kompetentā iestāde var noteikt citu ziņojuma iesniegšanas datumu, nekā minēts šajā punktā, taču tas nedrīkst būt vēlāks par tā paša gada 30. septembri. Attiecīgā gadījumā šo ziņojumu var iesniegt kopā ar ziņojumu, kas minēts šā panta 1. punktā.
Ja ieteiktie uzlabojumi neradītu uzlabojumus monitoringa metodikā, regulētais subjekts iesniedz pamatojumu par to, kāpēc tā ir. Ja ieteiktie uzlabojumi radītu pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts iesniedz pierādījumus par šo izmaksu pārmērīgumu.
75.r pants
Emisiju noteikšana, ko veic kompetentā iestāde
Kompetentā iestāde veic konservatīvas aplēses par regulētā subjekta emisijām, ņemot vērā ietekmi uz izmaksu pārnešanu uz patērētājiem, jebkurā no šādām situācijām:
regulētais subjekts nav iesniedzis verificētu gada emisiju ziņojumu līdz saskaņā ar 75.p pantu prasītajam termiņam;
verificētais gada emisiju ziņojums, kas minēts 75.p pantā, neatbilst šīs regulas prasībām;
regulētā subjekta gada emisiju ziņojums nav verificēts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.
75.s pants
Piekļuve informācijai un datu noapaļošana
Piemēro 71. pantu un 72. panta 1. un 2. punktu. Šajā saistībā visas atsauces uz operatoriem vai gaisakuģu operatoriem saprot kā atsauces uz regulētajiem subjektiem.
75.t pants
Konsekvences nodrošināšana ar citiem ziņojumiem
Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā uzskaitīto darbību emisiju ziņošanas vajadzībām:
sektori, kuros nodod patēriņam un sadedzina Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētās degvielas, tiek marķēti, izmantojot KZF kodus;
Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētās degvielas attiecīgā gadījumā tiek marķētas, izmantojot kombinētās nomenklatūras (KN) kodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/96/EK un 2009/30/EK;
lai nodrošinātu konsekvenci ar ziņošanu, ko nodokļu vajadzībām veic saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/96/EK un (ES) 2020/262, regulētais subjekts, monitoringa plānā un emisiju ziņojumā norādot savu kontaktinformāciju, attiecīgā gadījumā izmanto uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 ( 13 ), akcīzes numuru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2012 ( 14 ) vai valsts akcīzes reģistrācijas un identifikācijas numuru, ko piešķīrusi attiecīgā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/96/EK.
75.u pants
Informācijas tehnoloģiju prasības
Piemēro VII nodaļas noteikumus. Šajā saistībā visas atsauces uz operatoru un gaisakuģa operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu.
VII.b NODAĻA
HORIZONTĀLI NOTEIKUMI PAR REGULĒTO SUBJEKTU EMISIJU MONITORINGU
75.v pants
Divkāršas uzskaites nepieļaušana ar monitoringu un ziņošanu
75.w pants
Krāpšanas novēršana un pienākums sadarboties
VIII NODAĻA
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
76. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 601/2012
Regulu (ES) Nr. 601/2012 groza šādi.
Regulas 12. panta 1. punkta trešās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) attiecībā uz iekārtām – pierādījumus par katru nozīmīgo un maznozīmīgo avota plūsmu, kas apliecina darbības datu un aprēķina koeficientu atbilstību II pielikumā un IV pielikumā definēto piemērojamo pakāpju nenoteiktības robežvērtībām (attiecīgā gadījumā), un attiecībā uz katru emisijas avotu – pierādījumus, kas apliecina atbilstību VIII pielikumā definēto piemērojamo pakāpju nenoteiktības robežvērtībām (attiecīgā gadījumā);”.
Regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
attiecībā uz emisiju monitoringa plānu:
mainās monitoringa plānā norādītās emisijas faktoru vērtības;
tiek pāriets uz otru III pielikumā noteikto aprēķina metodi vai no aprēķinu metodikas tiek pāriets uz aplēšu metodiku saskaņā ar 55. panta 2. punktu vai otrādi;
tiek ieviestas jaunas avota plūsmas;
mainās gaisakuģa operatora kā mazā emitētāja statuss 55. panta 1. punkta nozīmē vai attiecībā uz vienu no Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 6. punktā noteiktajām sliekšņvērtībām;”.
Regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:
“49. pants
Pārvietotais CO2
Operators atskaita no iekārtas emisijām to CO2 daudzumu, kas radies no fosilā oglekļa tādās darbībās, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, un kas nav emitēts no iekārtas, bet:
ir pārvietots ārup no iekārtas uz:
uztveršanas iekārtu transportam un ilglaicīgai ģeoloģiskajai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK atļautā uzglabāšanas vietā;
transporta tīklu, lai to ilglaicīgi ģeoloģiski uzglabātu saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK atļautā uzglabāšanas vietā;
uzglabāšanas vietu, kas atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, lai to ilglaicīgi ģeoloģiski uzglabātu;
ir pārvietots ārup no iekārtas un izmantots, lai saražotu izgulsnēto kalcija karbonātu, kurā izmantotais CO2 ir ķīmiski piesaistīts.
Pirmo daļu attiecībā uz nododošās iekārtas identifikācijas kodu piemēro arī saņemošajai iekārtai.
1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām operators piemēro aprēķinos balstītu metodiku.
Tomēr operators var piemērot nākamo zemāko pakāpi, ja viņš secina, ka VIII pielikuma 1. sadaļā definētās augstākās pakāpes piemērošana nav tehniski iespējama vai rada pārmērīgas izmaksas.
Lai noteiktu CO2 daudzumu, kas ķīmiski piesaistīts izgulsnētajā kalcija karbonātā, operators izmanto datu avotus, kuri reprezentē augstāko iespējamo pareizību.
Regulas 52. pantu groza šādi:
panta 5. punktu svītro;
panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
Procedūru, pēc kuras informē par faktiskā vai standarta blīvuma izmantošanu, apraksta monitoringa plānā kopā ar atsauci uz attiecīgo gaisakuģa operatora dokumentāciju.”;
panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
Regulas 54. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
Regulas 55. pantu groza šādi:
1. punktu aizstāj ar šādu:
2., 3. un 4. punktu svītro.
Regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“58. panta 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām operators nodrošina, ka visas relevantās mērierīces tiek regulāri kalibrētas, noregulētas un pārbaudītas, tostarp arī pirms lietošanas, kā arī pārbaudītas, salīdzinot ar mērīšanas standartiem, kas izriet no starptautiskiem mērīšanas standartiem, ja tādi ir pieejami, saskaņā ar šīs regulas prasībām un proporcionāli apzinātajiem riskiem.
Ja mērīšanas sistēmu komponentus nevar kalibrēt, operators tos norāda monitoringa plānā un piedāvā alternatīvas kontroles darbības.
Ja izrādās, ka aprīkojums neatbilst prasībām attiecībā uz darbības kvalitāti, operators tūlīt veic nepieciešamos korektīvos pasākumus.”
Regulas 65. panta 2. punktam pievieno šādu trešo daļu:
“Ja pirmajās divās daļās minētie lidojumi, kam ir datu iztrūkums, pārsniedz 5 % no gadā ziņotajiem starptautiskajiem lidojumiem, operators par to bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi un veic labojošus pasākumus, lai uzlabotu monitoringa metodiku.”
Regulas I pielikuma 2. sadaļu groza šādi:
sadaļas 2) punkta b) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
“ii) procedūras uzpildītās degvielas un tvertnēs jau esošās degvielas daudzuma mērīšanai, izmantoto mērinstrumentu apraksts un attiecīgā gadījumā procedūras, ko izmanto ar mērījumiem saistītās informācijas reģistrēšanai, izguvei, nosūtīšanai un glabāšanai;”
sadaļas 2) punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:
“iii) ja piemērojams – blīvuma noteikšanas metode;”
sadaļas 2) punkta b) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:
“iv) izvēlētās monitoringa metodikas pamatojums, lai nodrošinātu zemāko nenoteiktības līmeni saskaņā ar 55. panta 1. punktu;”
sadaļas 2) punkta d) apakšpunktu svītro;
sadaļas 2) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“f) to procedūru un sistēmu apraksts, ko izmanto datu iztrūkumu apzināšanai, novērtēšanai un apstrādei saskaņā ar 65. panta 2. punktu.”
Regulas III pielikuma 2. sadaļu svītro.
Regulas IV pielikumu groza šādi:
pielikuma 10. sadaļas B apakšsadaļā svītro ceturto daļu;
pielikuma 14. sadaļas B apakšsadaļā svītro trešo daļu.
Regulas IX pielikumu groza šādi:
pielikuma 1. sadaļas 2) punktu aizstāj ar šādu:
“Dokumenti, kuri pamato monitoringa metodikas izvēli, un dokumenti, kuri pamato pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas monitoringa metodikā un attiecīgā gadījumā pakāpēs, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.”;
pielikuma 3. sadaļas 5) punktu aizstāj ar šādu:
“5) Attiecīgā gadījumā dokumentācija par datu iztrūkumu metodiku, to lidojumu skaits, kam ir radušies datu iztrūkumi, dati, kuri izmantoti datu iztrūkumu novēršanai, ja tādi konstatēti, un, ja lidojumi, kam ir datu iztrūkums, pārsniedz 5 % no paziņoto lidojumu skaita, datu iztrūkuma iemesli, kā arī dokumentācija par veiktajiem labojošajiem pasākumiem.”
Regulas X pielikuma 2. sadaļu groza šādi:
sadaļas 7) punktu aizstāj ar šādu:
“7) Kopējais ziņojumā iekļauto lidojumu skaits.”;
pēc 7) punkta pievieno šādu:
“7.a) Degvielas masa (tonnās) katram degvielas veidam katram valsts pārim.”;
sadaļas 10) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) to lidojumu skaits, izteikts kā procentuālā daļa no gada lidojumiem, kuriem radušies datu iztrūkumi, un apstākļi un iemesli, kāpēc radušies datu iztrūkumi;”
sadaļas 11) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) to lidojumu skaits, izteikts kā procentuālā daļa no gada lidojumiem (noapaļojot līdz tuvākajiem 0,1 %), kuriem radušies datu iztrūkumi, un apstākļi un iemesli, kāpēc radušies datu iztrūkumi;”.
77. pants
Regulas (EK) Nr. 601/2012 atcelšana
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XI pielikumā.
78. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Tomēr 76. pantu piemēro no 2019. gada 1. janvāra vai no šīs regulas spēkā stāšanās dienas atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Monitoringa plāna minimālais saturs (12. panta 1. punkts)
1. IEKĀRTU MONITORINGA PLĀNA MINIMĀLAIS SATURS
Iekārtas monitoringa plānā iekļauj vismaz šādu informāciju.
Vispārīga informācija par iekārtu:
monitoringam pakļautās iekārtas un tajā veikto darbību apraksts, iekļaujot monitoringam pakļauto emisijas avotu un avota plūsmu sarakstu katrai darbībai, ko veic šajā iekārtā, atbilstoši šādiem kritērijiem:
aprakstam jābūt pietiekamam, lai pierādītu, ka nerodas ne emisiju datu iztrūkums, ne arī divkārša uzskaite;
jāpievieno vienkārša shēma, kurā atainoti emisijas avoti, avota plūsmas, paraugošanas punkti un uzskaites aprīkojums, ja to pieprasa kompetentā iestāde vai ja šāda shēma vienkāršo iekārtas aprakstu vai atsaukšanos uz emisiju avotiem, avota plūsmām, mērinstrumentiem un jebkurām citām iekārtas daļām, kas ir relevantas monitoringa metodikai, ietverot datu plūsmas darbības un kontroles darbības;
procedūras apraksts pienākumu sadales pārvaldīšanai attiecībā uz monitoringu un ziņošanu iekārtā un atbildīgo darbinieku kompetenču pārvaldīšanai;
procedūras apraksts monitoringa plāna piemērotības regulārai novērtēšanai, kas ietver vismaz šādu informāciju:
emisiju avotu un avota plūsmu saraksta pārbaudes, nodrošinot emisiju avotu un avota plūsmu uzskaites pilnīgumu un to, lai monitoringa plānā tiktu iekļautas visas attiecīgās iekārtas veida un darbošanās izmaiņas;
novērtējums par atbilstību nenoteiktības sliekšņvērtībām attiecībā uz darbības datiem un citiem parametriem, ja attiecināms, piemērotajām pakāpēm katrā avota plūsmā un emisijas avotā;
iespējamo izmantotās monitoringa metodikas uzlabošanas pasākumu novērtējums;
saskaņā ar 58. pantu izveidoto datu plūsmas darbībām piemērojamo rakstveida procedūru apraksts; vajadzības gadījumā skaidrībai pievieno shēmu;
saskaņā ar 59. pantu izveidoto kontroles darbībām piemērojamo rakstisko procedūru apraksts;
attiecīgā gadījumā – informācija par relevantajām saiknēm ar darbībām, ko veic atbilstīgi Kopienas vides pārvaldības un audita shēmai (EMAS), kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ( 15 ), sistēmām, uz kurām attiecas harmonizētais standarts ►M4 ISO 14001:2015 ◄ , un citām vidiskās pārvaldības sistēmām, ietverot informāciju par procedūrām un kontroli, kas ir relevantas siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām;
monitoringa plāna versijas numurs un datums, no kura šī monitoringa plāna versija ir piemērojama;
iekārtas kategorija.
Ja piemēro aprēķinos balstītu metodiku, tad sniedz sīku tās aprakstu, kuru veido:
sīks apraksts par piemēroto aprēķinos balstīto metodiku, tostarp saraksts ar ievades datiem un izmantotās aprēķināšanas formulas, pakāpju saraksts, ko piemēro darbības datiem, un visi attiecīgie aprēķina koeficienti katrai monitorējamajai avota plūsmai;
attiecīgā gadījumā un ja operators vēlas izmantot vienkāršoto shēmu maznozīmīgām un de minimis avota plūsmām – avota plūsmu iedalījums nozīmīgās, maznozīmīgās un de minimis avota plūsmās;
izmantoto mērīšanas sistēmu apraksts, to mērīšanas diapazons, norādītā nenoteiktība un precīza to mērinstrumentu atrašanās vieta, kurus izmanto katrai monitorējamajai avota plūsmai;
attiecīgā gadījumā – noklusējuma vērtības, ko izmanto aprēķina koeficientiem, norādot koeficienta avotu vai relevanto avotu, no kura šo noklusējuma koeficientu periodiski iegūst, katrai avota plūsmai;
attiecīgā gadījumā – to analīzes metožu saraksts, kuras izmanto visu relevanto aprēķina koeficientu noteikšanai katrai avota plūsmai, un analīzēm piemērojamo rakstisko procedūru apraksts;
attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, kas ir pamatā paraugošanas plānam, pēc kura ņem analizējamā kurināmā un materiālu paraugus, un procedūras, ko izmanto paraugošanas plāna piemērotības pārskatīšanai;
attiecīgā gadījumā – to laboratoriju saraksts, kuras iesaistītas relevanto analītisko procedūru veikšanā, un, ja laboratorija nav akreditēta, kā norādīts 34. panta 1. punktā, – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai pierādītu atbilstību līdzvērtīgām prasībām saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu.
Ja piemēro rezerves monitoringa metodiku saskaņā ar 22. pantu, sīki apraksta monitoringa metodiku, ko piemēro visām avota plūsmām vai emisijas avotiem, kuriem neizmanto pakāpju metodiku, un apraksta rakstiskās procedūras, ko izmanto saistītajai nenoteiktības analīzei, kura jāveic.
Ja piemēro mērījumos balstītas metodikas, sniedz sīku to aprakstu, kuru veido:
mērījumu metodes apraksts, tostarp visu to rakstisko procedūru apraksti, kas saistītas ar mērīšanu, un turpmāk minētais:
visas aprēķinu formulas, ko izmanto datu agregēšanai un gada emisiju noteikšanai katram emisijas avotam;
metode, ar ko nosaka, vai var aprēķināt derīgās stundas vai īsākus references periodus katram parametram, un ar ko aizstāj trūkstošos datus saskaņā ar 45. pantu;
visu relevanto emisijas punktu saraksts tipiskās ekspluatācijas laikā, kā arī ierobežojumu un pārejas posmos, tostarp avārijas periodos vai nododot ekspluatācijā, kopā ar procesa shēmu, ja to pieprasa kompetentā iestāde;
ja dūmgāzes plūsma ir iegūta aprēķinu ceļā – rakstiskās procedūras apraksts šādiem aprēķiniem katram emisijas avotam, kam veic monitoringu, izmantojot mērījumos balstītu metodiku;
visa relevantā aprīkojuma saraksts, norādot mērījumu biežumu, darbības diapazonu un nenoteiktības;
piemēroto standartu saraksts un visas atkāpes no šiem standartiem;
apraksts par rakstisko procedūru, ko izmanto apstiprinošo aprēķinu veikšanai saskaņā ar 46. pantu (attiecīgā gadījumā);
apraksts par metodi, kā nosakāms ►M5 nulles faktora degvielas ◄ izcelsmes CO2 un kā to atskaitīt no izmērītajām CO2 emisijām, un apraksts par rakstisko procedūru, ko izmanto šim nolūkam (attiecīgā gadījumā);
attiecīgā gadījumā un ja operators vēlas izmantot vienkāršoto shēmu maznozīmīgiem emisijas avotiem – emisijas avotu iedalījums nozīmīgos un maznozīmīgos emisijas avotos.
Papildus 4. punktā minētajiem elementiem – monitoringa metodikas sīks apraksts, ja tiek monitorētas N2O emisijas, attiecīgā gadījumā – kā apraksts par piemērotajām rakstiskajām procedūrām, tostarp apraksts par turpmāk minēto:
metode un parametri, ko izmanto ražošanas procesā izlietoto materiālu daudzuma noteikšanai un maksimālā materiālu daudzuma noteikšanai, ko izlieto pie pilnas jaudas;
metode un parametri, ko izmanto, lai noteiktu saražotā produkta daudzumu kā vienas stundas izlaidi, izteiktu attiecīgi kā slāpekļskābe (100 %), adipīnskābe (100 %), kaprolaktāms, glioksāls un glioksālskābe vienā stundā;
metode un parametri, ko izmanto, lai noteiktu N2O koncentrāciju dūmgāzē no katra emisijas avota, tās darbības diapazons un nenoteiktība, kā arī informācija par jebkuru alternatīvu metodi, kas jāpiemēro, ja koncentrācijas pārsniedz ekspluatācijas diapazonu, un situācijām, kad tā var notikt;
aprēķina metode, ko izmanto, lai noteiktu N2O emisijas no periodiskiem, nemazinātiem emisiju avotiem slāpekļskābes, adipīnskābes, kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošanā;
veids vai pakāpe, līdz kādai iekārta darbojas ar mainīgu slodzi, un veids, kā īsteno operacionālo pārvaldību;
metode un visas aprēķinu formulas, ko izmanto, lai noteiktu gada N2O emisijas un atbilstošās CO2(e) vērtības katram emisiju avotam;
informācija par procesa apstākļiem, kas atšķiras no normālās ekspluatācijas, norāde par šādu apstākļu iespējamo biežumu un ilgumu, kā arī norāde par N2O emisiju apjomu atšķirīgo procesa apstākļu laikā, piemēram, kad sabojājas emisiju mazināšanas aprīkojums.
Monitoringa metodikas sīks apraksts, ciktāl tas attiecas uz primārās alumīnija ražošanas perfluorogļūdeņražu monitoringu, attiecīgā gadījumā – kā apraksts par piemērotajām rakstiskajām procedūrām, tostarp turpmāk minētais:
attiecīgā gadījumā – datumi, kuros veic mērījumus, lai noteiktu iekārtai raksturīgos emisijas faktorus SEFCF4 vai OVC un FC2F6, kā arī laika grafiks šīs noteikšanas atkārtošanai nākotnē;
attiecīgā gadījumā – protokols, kas raksturo procedūru, kuru izmanto iekārtai raksturīgo emisijas faktoru noteikšanai attiecībā uz CF4 un C2F6, pierādot arī, ka mērījumi ir veikti un tiks veikti pietiekami ilgu laiku, lai izmērītās vērtības konverģētos, bet vismaz 72 stundas;
attiecīgā gadījumā – metodika, pēc kuras nosaka fugitīvo emisiju savākšanas efektivitāti iekārtās, kas paredzētas primārajai alumīnija ražošanai;
apraksts par elementa tipu un anoda tipu.
Monitoringa metodikas sīks apraksts, ja veic iedabiskā CO2 kā avota plūsmas sastāvdaļas pārvietošanu saskaņā ar 48. pantu, CO2 pārvietošanu saskaņā ar 49. pantu vai N2O pārvietošanu saskaņā ar 50. pantu, attiecīgā gadījumā – kā apraksts par piemērotajām rakstiskajām procedūrām, tostarp turpmāk minētais:
attiecīgā gadījumā – temperatūras un spiediena mērierīču atrašanās vieta ►M5 CO2 transportēšanas infrastruktūra ◄ ;
attiecīgā gadījumā – procedūras noplūžu novēršanai, atklāšanai un kvantificēšanai ►M5 CO2 transportēšanas infrastruktūra ◄ ;
►M5 CO2 transportēšanas infrastruktūra ◄ gadījumā – procedūras, kas rezultatīvi nodrošina, ka CO2 tiek pārvietots tikai uz iekārtām ar derīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju vai ar kurām jebkāds emitēts CO2 tiek efektīvi monitorēts un uzskaitīts saskaņā ar 49. pantu;
attiecīgā gadījumā – apraksts par nepārtrauktās mērīšanas sistēmām, ko izmanto CO2 vai N2O pārvietošanas punktos starp iekārtām, kuras pārvieto CO2 vai N2O, vai noteikšanas metodi saskaņā ar 48., 49. vai 50. pantu;
attiecīgā gadījumā – apraksts par konservatīvo aplēses metodi, ko izmanto, lai saskaņā ar 48., 49. vai 49.a pantu noteiktu iedabiskā vai pārvietotā CO2 nulles faktora frakciju un nulles faktora RFNBO vai RCF frakciju;
attiecīgā gadījumā – metodikas, ar kurām kvantificē emisijas vai CO2, kas izvadīti vertikālajā ūdens slānī ar potenciālajām noplūdēm, kā arī piemērotās un, iespējams, pielāgotās metodikas, ar kurām kvantificē faktiskās emisijas vai CO2, kas izvadīts vertikālajā ūdens slānī ar noplūdēm, kā paredzēts IV pielikuma 23. sadaļā;
Detalizēts monitoringa metodikas apraksts, ja CO2 ir ķīmiski piesaistīts saskaņā ar 49.a pantu; attiecīgā gadījumā to apraksta kā piemērotās rakstiskās procedūras, kas ietver šādus elementus:
procedūras, ar kuru palīdzību nosaka, vai produkts, kurā CO2 ir pastāvīgi ķīmiski saistīts saskaņā ar šīs regulas 49.a panta 1. punktu, atbilst prasībām, kas noteiktas deleģētajā regulā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu, un šo produktu izmantošanas veidi;
tās aprēķina metodikas apraksts, ar ko nosaka pastāvīgi ķīmiski saistītos CO2 daudzumus saskaņā ar 49.a panta 2. punktu.
Attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai novērtētu, vai nulles faktora avota plūsmas atbilst 38. panta 5. punktam vai 39.a panta 3. vai 4. punktam.
Attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai noteiktu nulles faktora biogāzes daudzumus, balstoties uz iegādes pavaddokumentiem saskaņā ar 39. panta 4. punktu, vai nulles faktora RFNBO vai RCF daudzumus saskaņā ar 39.a panta 5. punktu.
Attiecīgā gadījumā līdz 2026. gada 31. decembrim tās procedūras apraksts, ar kuru iesniedz 75.v panta 2. punktā aprakstīto informāciju.
2. ►M4 AVIĀCIJAS MONITORINGA PLĀNU MINIMĀLAIS SATURS ◄
Visiem gaisakuģu operatoriem monitoringa plānā ir iekļauta šāda informācija:
gaisakuģa operatora identifikācijas dati, izsaukuma signāls vai cits unikāls apzīmējums, ko izmanto gaisa satiksmes kontroles vajadzībām, gaisakuģa operatora un atbildīgās personas gaisakuģa operatora organizācijā kontaktinformācija, kontaktadrese, administrējošā dalībvalsts un administrējošā kompetentā iestāde;
flotē ietilpstošo gaisakuģu tipu sākotnējais saraksts, kurus ekspluatē monitoringa plāna iesniegšanas laikā, katra tipa gaisakuģu skaits un indikatīvs saraksts ar citu tipu gaisakuģiem, ko paredzēts izmantot, tostarp attiecīgā gadījumā – katra tipa gaisakuģu aplēstais skaits, kā arī avota plūsmas (degvielu veidi), kas saistītas ar katru gaisakuģu tipu;
to procedūru, sistēmu un pienākumu apraksts, ko izmanto, lai atjauninātu emisijas avotu saraksta pilnīgumu monitoringa gadā ar mērķi nodrošināt pilnīgu monitoringu un ziņošanu par gaisakuģa operatora īpašumā esošo un nomāto gaisakuģu emisijām un aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme;
apraksts par procedūrām, ko izmanto, lai monitorētu to, cik pilnīgs ir to lidojumu saraksts, ko veic, izmantojot attiecīgā lidlauku pāra unikālo apzīmējumu, un par procedūrām, ko izmanto, lai noteiktu, vai uz šiem lidojumiem attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, nolūkā nodrošināt lidojumu uzskaites pilnīgumu un nepieļaut divkāršu uzskaiti;
apraksts par procedūru pienākumu pārvaldīšanai un sadalei attiecībā uz monitoringu un ziņošanu, kā arī atbildīgo darbinieku kompetenču pārvaldīšanai;
apraksts par procedūru monitoringa plāna piemērotības regulārai novērtēšanai, tostarp potenciālie pasākumi monitoringa metodikas un saistīto piemēroto procedūru uzlabošanai;
saskaņā ar 58. pantu izveidoto datu plūsmas darbībām piemērojamo rakstisko procedūru apraksts; vajadzības gadījumā skaidrībai pievieno shēmu;
saskaņā ar 59. pantu izveidoto kontroles darbībām piemērojamo rakstisko procedūru apraksts;
attiecīgā gadījumā – informācija par relevantajām saiknēm ar darbībām, kas uzsāktas atbilstīgi EMAS shēmai, sistēmām, uz ko attiecas harmonizētais standarts ►M4 ISO 14001:2015 ◄ , un citām vidiskās pārvaldības sistēmām, ietverot informāciju par procedūrām un kontroli, kas ir relevantas siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām;
monitoringa plāna versijas numurs un datums, no kura šī monitoringa plāna versija ir piemērojama;
apstiprinājums, ja gaisakuģa operators plāno izmantot kādu no šīs regulas 55. panta 2. punktā minētajiem rīkiem, un apstiprinājums, vai gaisakuģa operators plāno izmantot vienkāršošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 4. punktu;
attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai novērtētu, vai nulles faktora biodegviela, RFNBO, RCF vai sintētiskā mazoglekļa degviela atbilst šīs regulas 54.c pantam;
attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai noteiktu alternatīvo aviācijas degvielu daudzumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu un nodrošinātu, ka paziņotās bezpiejaukuma degvielas atbilst šīs regulas 53.a pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru novērtē, vai atbilstīgā aviācijas degviela atbilst 54.a panta 2. punktam;
attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai noteiktu atbilstīgo aviācijas degvielu daudzumus saskaņā ar 54.a panta 3. punktu un nodrošinātu, ka paziņotās degvielas atbilst šīs regulas 54.a panta 4. punktā un 54.a panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
apstiprinājums, vai gaisakuģa operators veic 56.a panta 1. punktā minētos lidojumus;
apstiprinājums, vai gaisakuģa operators plāno izmantot tikai NEATS, lai noteiktu aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, vai attiecībā uz visiem vai daļu monitorēto datu plāno izmantot savus vai trešās personas IT rīkus, kā aprakstīts 56.a panta 7. punktā.
apraksts par rakstisko procedūru, ko izmanto, lai definētu monitoringa metodiku papildu gaisakuģu tipiem, kurus gaisakuģu operators paredzējis izmantot;
apraksts par rakstiskajām procedūrām degvielas patēriņa monitoringam katrā gaisakuģī, tai skaitā:
degvielas patēriņa aprēķināšanai izvēlēto metodiku (A vai B metode); un, ja viena un tā pati metode netiek piemērota visiem gaisakuģu tipiem, sniedz pamatojumu šādai metodikai, kā arī sarakstu, kurā paskaidrots, kuru metodi izmanto kādos apstākļos;
procedūras uzpildītās degvielas un tilpnēs jau esošās degvielas daudzuma mērīšanai, izmantoto mērinstrumentu apraksts un attiecīgā gadījumā procedūras, ko izmanto ar mērījumiem saistītās informācijas reģistrēšanai, izguvei, nosūtīšanai un glabāšanai;
attiecīgā gadījumā – blīvuma noteikšanas metode;
izvēlētās monitoringa metodikas pamatojums, lai nodrošinātu zemāko nenoteiktības līmeni saskaņā ar 56. panta 1. punktu;
saraksts ar konkrētiem lidlaukiem paredzētām atkāpēm no vispārīgās monitoringa metodikas, kas aprakstīta b) apakšpunktā, ja gaisakuģa operators īpašu apstākļu dēļ nevar iesniegt visus datus, kas vajadzīgi prasītajai monitoringa metodikai;
emisijas faktori, ko izmanto katram degvielas veidam, vai – alternatīvas degvielas gadījumā – metodikas emisijas faktoru noteikšanai, tostarp paraugošanas metodika, analīžu metodes, izmantoto laboratoriju apraksts, to akreditācijas dati un/vai kvalitātes nodrošināšanas procedūras;
to procedūru un sistēmu apraksts, ko izmanto datu iztrūkumu apzināšanai, novērtēšanai un aizpildīšanai saskaņā ar 66. panta 2. punktu.
▼M4 —————
Lai monitorētu aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, monitoringa plānā gaisakuģu operatoriem, kuri neizmanto tikai NEATS, lai noteiktu aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, attiecīgā gadījumā iekļauj šādu informāciju:
apraksts par degvielas patēriņa un emisiju aplēses moduli, CO2(e) aprēķināšanas modeli un saistītajiem IT rīkiem, ko gaisakuģu operatori plāno izmantot;
to datu monitoringa procesa apraksts un plūsmas diagramma, kas attiecas uz CO2(e) aprēķina modeli, kas aprakstīts šīs regulas III.a pielikuma 4. sadaļā;
tās rakstiskās procedūras apraksts, ar kuras palīdzību nodrošina, ka CO2(e) aprēķina modeļiem saskaņā ar šīs regulas III.a pielikumu par ievaddatiem izmanto piemērotus datus un ka katram lidojumam tiek ņemta vērā visu to aģentu klimatiskā ietekme, kas nav CO2 aģenti;
tās rakstiskās procedūras apraksts, ar kuras palīdzību apzina un novērtē datu iztrūkumus un piemēro noklusējuma vērtības, kas aprakstītas šīs regulas III.a pielikuma 5. sadaļā un III.b pielikumā un ko izmanto, lai novērstu datu iztrūkumus.
▼M4 —————
4. REGULĒTO SUBJEKTU MONITORINGA PLĀNU MINIMĀLAIS SATURS
Regulēto subjektu monitoringa plānā iekļauj vismaz šādu informāciju.
Vispārīga informācija par regulēto subjektu:
regulētā subjekta identifikācija, kontaktinformācija, ieskaitot adresi, un attiecīgā gadījumā numurs, ko izmanto ziņošanai nodokļu vajadzībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/96/EK un (ES) 2020/262, – uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, akcīzes numurs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2012 vai valsts akcīzes reģistrācijas un identifikācijas numurs, ko piešķīrusi attiecīgā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/96/EK;
regulētā subjekta apraksts, iekļaujot monitoringam pakļauto kurināmā plūsmu sarakstu, līdzekļus, ar kuriem kurināmā plūsmas tiek nodotas patēriņam, un patēriņam nodotās kurināmā plūsmas galalietojumu(-us), ieskaitot KZF kodu pieejamajā agregācijas līmenī, atbilstoši šādiem kritērijiem:
aprakstam jābūt pietiekamam, lai pierādītu, ka nerodas ne emisiju datu iztrūkums, ne arī divkārša uzskaite;
jāpievieno vienkārša b) apakšpunkta pirmajā daļā minētās informācijas shēma, kurā aprakstīts regulētais subjekts, kurināmā plūsmas, līdzekļi, ar kuriem Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētās degvielas tiek nodotas patēriņam, mērinstrumenti un jebkuras citas regulētā subjekta daļas, kas ir relevantas monitoringa metodikai, ietverot datu plūsmas darbības un kontroles darbības;
ja attiecīgie regulētie subjekti atbilst subjektiem, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2003/96/EK vai Direktīvu 2009/30/EK, ir ziņošanas pienākumi, un ja attiecīgās kurināmā plūsmas atbilst kurināmajam, uz kuru attiecas minētie valsts tiesību akti, jāpievieno vienkārša diagramma ar mērīšanas metodēm, ko izmanto minēto aktu vajadzībām;
attiecīgā gadījumā jāapraksta novirzes no monitoringa gada sākuma un beigām saskaņā ar 75.j panta 2. punktu;
procedūras apraksts pienākumu sadales pārvaldīšanai attiecībā uz monitoringu un ziņošanu regulētajā subjektā un atbildīgo darbinieku kompetenču pārvaldīšanai;
procedūras apraksts monitoringa plāna piemērotības regulārai novērtēšanai, kas ietver vismaz šādu informāciju:
kurināmā plūsmu saraksta pārbaudes, nodrošinot pilnīgumu un to, lai monitoringa plānā tiktu iekļautas visas attiecīgās regulētā subjekta veida un darbošanās izmaiņas;
novērtējums par atbilstību nenoteiktības sliekšņvērtībām attiecībā uz patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem un citiem parametriem, ja attiecināms, piemērotajām pakāpēm katrā kurināmā plūsmā;
iespējamo izmantotās monitoringa metodikas, jo īpaši tvēruma koeficienta noteikšanas metodes, uzlabošanas pasākumu novērtējums;
saskaņā ar 58. pantu izveidoto datu plūsmas darbībām piemērojamo rakstveida procedūru apraksts; vajadzības gadījumā skaidrībai pievieno shēmu;
saskaņā ar 59. pantu izveidoto kontroles darbībām piemērojamo rakstisko procedūru apraksts;
ja piemērojams, informācija par attiecīgām saiknēm starp regulētā subjekta darbību, kas minēta Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā, un ziņošanu nodokļu vajadzībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvas 2003/96/EK un (ES) 2020/262;
monitoringa plāna versijas numurs un datums, no kura šī monitoringa plāna versija ir piemērojama;
regulētā subjekta kategorija.
Sīks aprēķinos balstīto metodiku apraksts, kuru veido:
par katru monitoringam pakļauto kurināmā plūsmu – sīks apraksts par piemēroto aprēķinos balstīto metodiku, tostarp saraksts ar ievades datiem un izmantotās aprēķināšanas formulas, tvēruma koeficienta noteikšanas metodes, saraksts ar pakāpēm, ko piemēro patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem, visi attiecīgie aprēķina koeficienti, tvēruma koeficients un patēriņam nodotās kurināmā plūsmas galalietojuma(-u) KZF kodi zināmajā agregācijas līmenī;
ja regulētais subjekts vēlas izmantot vienkāršoto shēmu de minimis kurināmā plūsmām – kurināmā plūsmu iedalījums nozīmīgās un de minimis kurināmā plūsmās;
izmantoto mērīšanas sistēmu apraksts, to mērīšanas diapazons, nenoteiktība un to mērinstrumentu atrašanās vieta, kurus izmanto katrai monitorējamajai kurināmā plūsmai;
attiecīgā gadījumā – noklusējuma vērtības, ko izmanto aprēķina koeficientiem, norādot koeficienta avotu vai relevanto avotu, no kura šo noklusējuma koeficientu periodiski iegūst, katrai kurināmā plūsmai;
attiecīgā gadījumā – to analīzes metožu saraksts, kuras izmanto visu relevanto aprēķina koeficientu noteikšanai katrai kurināmā plūsmai, un analīzēm piemērojamo rakstisko procedūru apraksts;
attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, kurā izskaidrots paraugošanas plāns, pēc kura ņem analizējamā kurināmā paraugus, un tās procedūras apraksts, ko izmanto paraugošanas plāna piemērotības pārskatīšanai;
attiecīgā gadījumā – to laboratoriju saraksts, kuras iesaistītas relevanto analītisko procedūru veikšanā, un, ja laboratorija nav akreditēta, kā norādīts 34. panta 1. punktā, – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai pierādītu atbilstību līdzvērtīgām prasībām saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu.
Attiecīgā gadījumā – tās procedūras apraksts, ko izmanto, lai novērtētu, vai nulles faktora degvielas/kurināmā plūsmas atbilst šīs regulas 38. panta 5. punktam vai 39.a panta 3. vai 4. punktam un attiecīgā gadījumā 75.m panta 2. punktam.
Attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru biogāzes daudzumus saskaņā ar 39. panta 4. punktu nosaka pēc iegādes reģistrācijas ierakstiem.
Attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru iesniedz informāciju, kā aprakstīts 75.v panta 3. punktā, un saņem informāciju saskaņā ar 75.v panta 2. punktu.
II PIELIKUMS
Pakāpju definīcijas aprēķinos balstītām metodikām, kas saistītas ar iekārtām (12. panta 1. punkts)
1. PAKĀPJU DEFINĒJUMS DARBĪBAS DATIEM
Nenoteiktības sliekšņvērtības 1. tabulā piemēro pakāpēm, kas ir relevantas darbības datu prasībām saskaņā ar šīs regulas 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 29. panta 2. punkta pirmo daļu un IV pielikumu. Nenoteiktības sliekšņvērtības saprot kā maksimālās pieļaujamās nenoteiktības avota plūsmu noteikšanai pārskata periodā.
Ja 1. tabulā nav iekļautas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, un nepiemēro šīs regulas 25. pantā noteikto masas bilanci, operators izmanto pakāpes, kas uzskaitītas 1. tabulā iedaļā “Kurināmā sadedzināšana un kurināmā izmantošana par procesa ielaidi”.
1. tabula
Pakāpes darbības datiem (maksimālā pieļaujamā nenoteiktība katrai pakāpei)
|
Darbība/avota plūsmas veids |
Parametrs, kam piemēro nenoteiktību |
1. pakāpe |
2. pakāpe |
3. pakāpe |
4. pakāpe |
|
Kurināmā sadedzināšana un kurināmā izmantošana par procesa ielaidi |
|||||
|
Komerciālais standarta kurināmais |
Kurināmā daudzums [t] vai [Nm3] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Citi gāzveida un šķidrie kurināmie |
Kurināmā daudzums [t] vai [Nm3] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Cietais kurināmais, izņemot atkritumus |
Kurināmā daudzums [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Atkritumi |
Kurināmā daudzums [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Sadedzināšana lāpā |
Lāpas gāzes daudzums [Nm3] |
± 17,5 % |
± 12,5 % |
± 7,5 % |
|
|
Skrubēšana: karbonāts (A metode) |
Patērētā karbonāta daudzums [t] |
± 7,5 % |
|
|
|
|
Skrubēšana: ģipsis (B metode) |
Saražotā ģipša daudzums [t] |
± 7,5 % |
|
|
|
|
Skrubēšana: urīnviela |
Patērētās urīnvielas daudzums |
± 7,5 % |
|
|
|
|
Naftas rafinēšana |
|||||
|
Katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācija (*1) |
Nenoteiktības prasības piemēro katram emisijas avotam atsevišķi |
± 10 % |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
Koksa ražošana |
|||||
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Metāla rūdu apdedzināšana un aglomerācija |
|||||
|
Karbonāta ielaide un procesa atliekvielas |
Karbonāta ielaides materiāls un procesa atliekvielas [t] |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Dzelzs un tērauda ražošana |
|||||
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
Katra masas plūsma iekārtā un no tās [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Cementa klinkera ražošana |
|||||
|
Pamatojoties uz ielaidi krāsnī (A metode) |
Katra relevantā ielaide krāsnī [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
Klinkera izlaide (B metode) |
Saražotais klinkers [t] |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
|
CKD |
CKD jeb apvada putekļi [t] |
neattiecas (*2) |
± 7,5 % |
|
|
|
Nekarbonātu ogleklis |
Katrs izejmateriāls [t] |
± 15 % |
± 7,5 % |
|
|
|
Kaļķa ražošana un dolomīta un magnezīta kalcinēšana |
|||||
|
Karbonāti un citi procesa materiāli (A metode) |
Katra relevantā ielaide krāsnī [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
Sārmzemju metālu oksīdi (B metode) |
Saražotais kaļķis [t] |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
|
Krāsns pelni (B metode) |
Krāsns pelni [t] |
neattiecas (*2) |
± 7,5 % |
|
|
|
Stikla un minerālvates ražošana |
|||||
|
Karbonāti un citi procesa materiāli (ielaide) |
Katrs karbonātu izejmateriāls vai piedevas, kas saistīti ar CO2 emisijām [t] |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
|
|
Keramikas izstrādājumu ražošana |
|||||
|
Oglekļa ielaide (A metode) |
Katrs karbonātu izejmateriāls vai piedeva, kas saistīti ar CO2 emisijām [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
Sārmu metālu oksīdi (B metode) |
Bruto produkcija, tostarp noraidītie produkti un lauskas no krāsnīm un sūtījumiem [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
Skrubēšana |
Patērētais sausais CaCO3 [t] |
± 7,5 % |
|
|
|
|
Pulpas un papīra ražošana |
|||||
|
Piebarošanas ķimikālijas |
CaCO3 un Na2CO3 daudzums [t] |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
|
|
Tehniskā oglekļa ražošana |
|||||
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Amonjaka ražošana |
|||||
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
Kurināmā daudzums, kas izmantots kā procesa ielaides materiāls [t] vai [Nm3] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošana |
|||||
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
Kurināmā daudzums, kas izmantots kā ielaides materiāls ūdeņraža ražošanas procesā [t] vai [Nm3] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Organisko ķimikāliju lielapjoma ražošana |
|||||
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Melno un krāsaino metālu, tostarp sekundārā alumīnija, ražošana vai pārstrāde |
|||||
|
Procesa emisijas |
Katrs ielaides materiāls vai procesa atliekvielas, kas izmantotas kā ielaides materiāls procesā [t] |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
|
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
Primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošana |
|||||
|
Masas bilances metodika |
Katrs ielaides un izlaides materiāls [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
PFC emisijas (lineārās sakarības metode) |
Primārā alumīnija produkcija [t], anoda efekta minūtes, izteiktas kā [anoda efekta skaits/elementa diena] un [anoda efekta minūtes/sastopamība] |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
|
|
PFC emisijas (pārsprieguma metode) |
Primārā alumīnija produkcija [t], anoda efekta pārspriegums [mV] un strāvas efektivitāte [-] |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
|
|
CO2 uztveršana, pārvietošana un ģeoloģiskā uzglabāšana vietā, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK |
|||||
|
Pārvietotā CO2 masas bilance |
CO2, kas pārvietots iekšup iekārtā, transportēšanas infrastruktūrā vai uzglabāšanas vietā vai ārup no iekārtas, transportēšanas infrastruktūras vai uzglabāšanas vietas, novadītās, noplūžu vai fugitīvās emisijas [t] |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
± 1,5 % |
|
CO2 novadīšana, noplūdes un fugitīvās emisijas |
Novadītais CO2 vai CO2 no noplūdēm vai fugitīvajām emisijām [t] |
±17,5 % |
± 12,5 % |
± 7,5 % |
|
|
(*1)
Monitorējot emisijas, kas rodas no katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas (citu katalizatoru reģenerācijas un fleksikoksēšanas iekārtas) minerāleļļas rafinētavās, nepieciešamā nenoteiktība ir saistīta ar kopējo nenoteiktību visām emisijām no šā avota.
(*2)
CKD jeb apvada putekļu (attiecīgā gadījumā) daudzums [t], ko izvada no krāsns sistēmas pārskata periodā un ko aplēš pēc nozares paraugprakses vadlīnijām. |
|||||
2. PAKĀPJU DEFINĒJUMS SADEDZINĀŠANAS EMISIJU APRĒĶINA KOEFICIENTIEM
Operatori monitorē CO2 emisijas no visa veida sadedzināšanas procesiem, kas notiek visās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā vai iekļautas Savienības sistēmā saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu, izmantojot pakāpju definīcijas, kas dotas šajā sadaļā. ►M1 Ja kurināmo vai degošus materiālus, kas rada CO2 emisijas, izmanto par procesa ielaides materiāliem, piemēro šā pielikuma 4. sadaļu. ◄ Ja kurināmais ir masas bilances sastāvdaļa saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punktu, piemēro pakāpes definīcijas masas bilancēm, kas norādītas šā pielikuma 3. sadaļā.
Procesa emisijām no saistītas izplūdes gāzu skrubēšanas attiecīgā gadījumā izmanto pakāpju definīcijas saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. sadaļu.
2.1. Pakāpes emisijas faktoriem
Ja jaukta sastāva degvielai vai materiālam nosaka biomasas frakciju, RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju, definētās pakāpes attiecas uz provizorisko emisijas faktoru. Fosilajām degvielām/kurināmajam un materiāliem pakāpes attiecas uz emisijas faktoru.
1. pakāpe: operators piemēro vienu no šiem:
standarta koeficienti, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. sadaļā;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. sadaļā nav piemērojamas vērtības.
2.a pakāpe: operators piemēro valstij specifiskos emisijas faktorus attiecīgajam kurināmā veidam vai materiālam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
2.b pakāpe: operators iegūst emisijas faktorus kurināmajam, pamatojoties uz vienu no turpmāk minētajiem iegūtajiem aizstājrādītājiem, ko kombinē ar empīrisku korelāciju, un tos nosaka vismaz vienu reizi gadā saskaņā ar 32.–35. panta un 39. panta noteikumiem:
blīvuma mērījumi konkrētām eļļām vai gāzēm, tostarp tām, ko plaši lieto rafinētavās vai tērauda rūpniecībā;
zemākā siltumspēja konkrētiem akmeņogļu veidiem.
Operators nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas inženierprakses prasībām un to lieto tikai aizstājrādītāja vērtībām, kas iekļaujas intervālā, kuram tas noteikts.
3. pakāpe: operators piemēro vienu no šiem:
emisijas faktoru noteikšana saskaņā ar relevantajiem 32.–35. panta noteikumiem;
2.b pakāpei norādītā empīriskā korelācija, ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka empīriskās korelācijas nenoteiktība nepārsniedz 1/3 no nenoteiktības vērtības, kas operatoram ir jāievēro attiecībā uz relevantā kurināmā vai materiāla darbības datu noteikšanu.
2.2. Pakāpes zemākajai siltumspējai
1. pakāpe: operators piemēro vienu no šiem:
standarta koeficienti, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. sadaļā;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. sadaļā piemērojamas vērtības nav.
2.a pakāpe: operators piemēro valstij specifiskos koeficientus attiecīgajam kurināmajam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
2.b pakāpe: komerciāli tirgotam kurināmajam izmanto zemāko siltumspēju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā iegādes reģistrācijas ierakstiem, kurus nodrošina šā kurināmā piegādātājs, ja tā ir iegūta, pamatojoties uz atzītiem valsts vai starptautiskiem standartiem.
3. pakāpe: operators nosaka zemāko siltumspēju saskaņā ar 32.–35. pantu.
2.3. Pakāpes oksidācijas koeficientiem
1. pakāpe: operators piemēro oksidācijas koeficientu 1.
2. pakāpe: operators piemēro oksidācijas koeficientus attiecīgajam kurināmajam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.
3. pakāpe: kurināmajam operators atvasina ar darbību saistītos koeficientus, pamatojoties uz relevanto oglekļa saturu pelnos, efluentos un citās atlikumvielās un blakusproduktos, kā arī citās relevantās nepilnīgi oksidēta oglekļa gāzveida emisijās, izņemot CO. Sastāva datus nosaka saskaņā ar 32.–35. pantu.
2.4. Pakāpes biomasas frakcijai
1. pakāpe: operators piemēro piemērojamo vērtību, ko publicējusi kompetentā iestāde vai Komisija, vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punktu.
2. pakāpe: operators piemēro aplēses metodi, kas apstiprināta saskaņā ar 39. panta 2. punkta otro daļu.
3.a pakāpe: operators piemēro analīzes saskaņā ar 39. panta 2. punkta pirmo daļu un saskaņā ar 32.–35. pantu.
3.b pakāpe: attiecībā uz degvielu/kurināmo, kas radies ražošanas procesā ar definētām un izsekojamām ielaides plūsmām, operators šo aplēsi var balstīt uz procesā ievadītā un no tā izvadītā fosilā un biomasas oglekļa materiālu bilanci, piemēram, masas bilances sistēmu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu.
Ja operators saskaņā ar šīs regulas 39. panta 1. punktu pieņem, ka fosilā frakcija ir 100 %, biomasas frakcijai pakāpe netiek piešķirta.
2.5. Pakāpes RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai
1. pakāpe: Operators RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka, balstoties uz masas bilances sistēmu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu.
Ja operators saskaņā ar šīs regulas 39.a panta 1. punktu pieņem, ka fosilā frakcija ir 100 %, RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai pakāpe netiek piešķirta.
3. PAKĀPJU DEFINĒJUMS MASAS BILANČU APRĒĶINA KOEFICIENTIEM
Ja operators izmanto masas bilanci saskaņā ar 25. pantu, viņš izmanto šajā sadaļā sniegtās pakāpju definīcijas.
3.1. Pakāpes oglekļa saturam
Operators piemēro vienu no pakāpēm, kas minētas šajā punktā. Lai atvasinātu oglekļa saturu no emisijas faktora, operators lieto šādus vienādojumus:
|
a) |
emisijas faktoriem, kas izteikti kā t CO2/TJ: C = (EF × NCV) / f |
|
b) |
emisijas faktoriem, kas izteikti kā t CO2/t: C = EF / f |
Šajās formulās C ir oglekļa saturs, kas izteikts kā daļskaitlis (oglekļa tonna uz produkta tonnu), EF ir emisijas faktors, NCV ir zemākā siltumspēja, bet f ir koeficients, kas noteikts 36. panta 3. punktā.
Ja jaukta sastāva degvielai vai materiālam nosaka biomasas frakciju, RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju, definētās pakāpes attiecas uz kopējo oglekļa saturu. Oglekļa biomasas frakciju nosaka, izmantojot šā pielikuma 2.4. sadaļā definētās pakāpes. Oglekļa RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka, izmantojot šā pielikuma 2.5. sadaļā definētās pakāpes.
1. pakāpe: operators piemēro vienu no šiem:
oglekļa saturu, kas atvasināts no standarta koeficientiem, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. un 2. sadaļā;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. un 2. sadaļā piemērojamas vērtības nav.
2.a pakāpe: operators atvasina oglekļa saturu no valstij specifiskajiem emisijas faktoriem attiecīgajam kurināmā veidam vai materiālam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
2.b pakāpe: operators oglekļa saturu atvasina no degvielas/kurināmā emisijas faktoriem, balstoties uz vienu no turpmāk noteiktajiem aizstājrādītājiem, kombinējot tos ar empīrisku korelāciju, ko nosaka vismaz vienu reizi gadā saskaņā ar šīs regulas 32.–35. pantu:
blīvuma mērījums konkrētām eļļām vai gāzēm, ko plaši lieto, piemēram, rafinētavās vai tērauda rūpniecībā;
zemākā siltumspēja konkrētiem akmeņogļu veidiem.
Operators nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas inženierprakses prasībām un to lieto tikai aizstājrādītāja vērtībām, kas iekļaujas intervālā, kuram tas noteikts.
3. pakāpe: operators piemēro vienu no šiem:
oglekļa satura noteikšanu saskaņā ar relevantajiem 32.–35. panta noteikumiem;
2.b pakāpei norādīto empīrisko korelāciju, ja operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka empīriskās korelācijas nenoteiktība nepārsniedz 1/3 no nenoteiktības vērtības, kas operatoram ir jāievēro attiecībā uz relevantā kurināmā vai materiāla darbības datu noteikšanu.
3.2. Pakāpes zemākajai siltumspējai
Izmanto pakāpes, kas definētas šā pielikuma 2.2. sadaļā.
3.3. Pakāpes biomasas frakcijai
Izmanto pakāpes, kas definētas šā pielikuma 2.4. sadaļā.
3.4. Pakāpes RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai
Izmanto šā pielikuma 2.5. sadaļā definētās pakāpes.
4. PAKĀPJU DEFINĒJUMS CO2 PROCESA EMISIJU APRĒĶINA KOEFICIENTIEM
Visām CO2 procesa emisijām, it sevišķi emisijām no karbonātu sadalīšanās un no procesa materiāliem, kas satur oglekli, kurš nav karbonātu formā, ieskaitot urīnvielu, koksu un grafītu, ja tās monitorē, izmantojot standarta metodiku saskaņā ar 24. panta 2. punktu, piemēro pakāpes, kas šajā sadaļā noteiktas piemērojamajiem aprēķina koeficientiem.
Tādu jaukta sastāva materiālu gadījumā, kuri satur oglekli gan neorganiskā, gan organiskā formā, operators var izvēlēties vai nu
Attiecībā uz emisijām no karbonātu sadalīšanās operators katrai avota plūsmai var izvēlēties vienu no šīm metodēm:
A metode (pēc ielaides) – emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati, kas saistīti ar procesa ielaides materiāla daudzumu;
B metode (pēc izlaides) – emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati, kas saistīti ar procesa izlaides daudzumu.
Citām CO2 procesa emisijām operators piemēro tikai A metodi.
Atkāpjoties no šīs sadaļas un tālāko apakšsadaļu noteikumiem, operatori procesa emisijas no materiāliem var novērtēt kā nulli ar nosacījumu, ka šie materiāli atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tie neatbilst RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu definīcijām,
ir ražoti citā iekārtā, uz kuru attiecas Direktīva 2003/87/EK,
šo materiālu saražošanai ķīmiski piesaistīts CO2,
iekārta, kas emitēja CO2 saskaņā ar iii) punktu, šo CO2 iekļāvusi savā gada emisiju ziņojumā,
tie neatbilst tāda produkta specifikācijai, kas uzskaitīts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu pieņemtajā deleģētajā regulā.
4.1. Emisijas faktoram piemērojamās pakāpes pēc A metodes
1. pakāpe. Operators piemēro vienu no šiem:
standarta koeficienti, kas uzskaitīti VI pielikuma 2. sadaļas 2. tabulā karbonātu sadalīšanās gadījumā vai 1., 4. vai 5. tabulā citiem procesa materiāliem;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikumā piemērojamas vērtības nav.
2. pakāpe. Operators piemēro valstij specifisko emisijas faktoru saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
3. pakāpe. Operators nosaka emisijas faktoru saskaņā ar 32.–35. pantu. Attiecīgā gadījumā, lai sastāva datus pārrēķinātu emisijas faktoros, izmanto stehiometriskās attiecības, kas norādītas VI pielikuma 2. sadaļā.
4.2. Pārrēķina koeficientam piemērojamās pakāpes pēc A metodes
1. pakāpe. Izmanto pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir 1.
2. pakāpe. Karbonātus un citu oglekli, kas procesu atstāj, novērtē ar pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir robežās no 0 līdz 1. Operators var pieņemt, ka viens vai vairāki ielaides materiāli pārveidojušies pilnīgi, un nepārveidojušos materiālus vai citu oglekli attiecināt uz pārējo ielaidi. Produktu relevanto ķīmisko parametru papildu noteikšanu veic saskaņā ar 32.–35. pantu.
4.3. Emisijas faktoram piemērojamās pakāpes pēc B metodes
1. pakāpe. Operators piemēro vienu no šiem:
standarta faktori, kas norādīti VI pielikuma 2. sadaļas 3. tabulā;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikumā piemērojamas vērtības nav.
2. pakāpe. Operators piemēro valstij specifisko emisijas faktoru saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
3. pakāpe. Operators nosaka emisijas faktoru saskaņā ar 32.–35. pantu. Lai sastāva datus pārrēķinātu emisijas faktoros, izmanto stehiometriskās attiecības, kas minētas VI pielikuma 2. sadaļas 3. tabulā, pieņemot, ka visi relevantie metālu oksīdi ir iegūti no attiecīgajiem karbonātiem. Šim mērķim operators ņem vērā vismaz CaO un MgO un kompetentajai sniedz iestādei pierādījumus par to, kādi vēl metālu oksīdi ir saistīti ar karbonātiem izejmateriālos.
4.4. Pārrēķina koeficientam piemērojamās pakāpes pēc B metodes
1. pakāpe. Izmanto pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir 1.
2. pakāpe. Relevanto metālu nekarbonātu savienojumu daudzumu izejmateriālos, arī sekundāro putekļu, vieglo pelnu vai citu jau kalcinēto materiālu daudzumu, novērtē, izmantojot pārrēķina koeficientus, kuru vērtība ir robežās no 0 līdz 1, kur vērtība 1 atbilst izejmateriālu karbonātu pilnīgai pārvēršanai par oksīdiem. Procesa ielaides relevanto ķīmisko parametru papildu noteikšanu veic saskaņā ar 32.–35. pantu.
4.5. Zemākajai siltumspējai piemērojamās pakāpes
Attiecīgā gadījumā operators nosaka procesa materiāla zemāko siltumspēju, izmantojot šā pielikuma 2.2. sadaļā noteiktās pakāpes. Zemāko siltumspēju uzskata par nerelevantu de minimis avota plūsmām vai tad, ja materiāls pats par sevi nedeg, ja vien tam nepievieno citu kurināmo. Šaubu gadījumā operators jautājumā, vai zemākā siltumspēja ir jāmonitorē un jāziņo, lūdz kompetentās iestādes apstiprinājumu.
4.6. Biomasas frakcijai piemērojamās pakāpes
Attiecīgā gadījumā operators nosaka procesa materiālā ietvertā oglekļa biomasas frakciju, izmantojot šā pielikuma 2.4. sadaļā noteiktās pakāpes.
4.7. Pakāpes RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai
Izmanto šā pielikuma 2.5. sadaļā definētās pakāpes.
▼M1 —————
II.a PIELIKUMS
Pakāpju definīcijas aprēķinos balstītām metodikām, kas saistītas ar regulētajiem subjektiem
1. PAKĀPJU DEFINĒJUMS PATĒRIŅAM NODOTĀ KURINĀMĀ DAUDZUMIEM
Nenoteiktības sliekšņvērtības 1. tabulā piemēro pakāpēm, kas ir relevantas patēriņam nodotā kurināmā daudzumu prasībām saskaņā ar 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 29. panta 2. punkta pirmo daļu. Nenoteiktības sliekšņvērtības saprot kā maksimālās pieļaujamās nenoteiktības kurināmā plūsmu noteikšanai pārskata periodā.
1. tabula
Pakāpes patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem (maksimālā pieļaujamā nenoteiktība katrai pakāpei)
|
Kurināmā plūsmas veids |
Parametrs, kam piemēro nenoteiktību |
1. pakāpe |
2. pakāpe |
3. pakāpe |
4. pakāpe |
Kurināmā sadedzināšana
|
Komerciālais standarta kurināmais |
Kurināmā daudzums [t] vai [Nm3], vai [TJ] |
±7,5 % |
±5 % |
±2,5 % |
±1,5 % |
|
Citi gāzveida un šķidrie kurināmie |
Kurināmā daudzums [t] vai [Nm3], vai [TJ] |
±7,5 % |
±5 % |
±2,5 % |
±1,5 % |
|
Cietais kurināmais |
Kurināmā daudzums [t] vai [TJ] |
±7,5 % |
±5 % |
±2,5 % |
±1,5 % |
2. PAKĀPJU DEFINĒJUMS APRĒĶINA KOEFICIENTIEM UN TVĒRUMA KOEFICIENTAM
Regulētie subjekti monitorē CO2 emisijas no visu veidu kurināmā, kas nodots patēriņam nozarēs, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā vai iekļautas Savienības sistēmā saskaņā ar minētās direktīvas 30.j pantu, izmantojot pakāpju definīcijas, kas dotas šajā sadaļā.
2.1. Pakāpes emisijas faktoriem
Ja biomasas frakciju nosaka jaukta sastāva kurināmajam, definētās pakāpes attiecas uz provizorisko emisijas faktoru. Fosilajam kurināmajam pakāpes attiecas uz emisijas faktoru.
Ja jaukta sastāva degvielai vai materiālam nosaka RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju, definētās pakāpes attiecas uz provizorisko emisijas faktoru.
1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro vienu no šiem:
standarta koeficienti, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. sadaļā;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. sadaļā piemērojamas vērtības nav.
2.a pakāpe: regulētais subjekts piemēro valstij specifiskos emisijas faktorus attiecīgajam kurināmajam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
2.b pakāpe: regulētais subjekts iegūst emisijas faktorus kurināmajam, pamatojoties uz konkrētu akmeņogļu veidu zemāko siltumspēju, ko kombinē ar empīrisku korelāciju, un tos nosaka vismaz vienu reizi gadā saskaņā ar 32.–35. pantu un 75.m pantu.
Regulētais subjekts nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas inženierprakses prasībām un to lieto tikai aizstājrādītāja vērtībām, kas iekļaujas intervālā, kuram tas noteikts.
3. pakāpe: regulētais subjekts piemēro vienu no šiem:
emisijas faktoru noteikšana saskaņā ar relevantajiem 32.–35. panta noteikumiem;
2.b pakāpei norādītā empīriskā korelācija, ja regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka empīriskās korelācijas nenoteiktība nepārsniedz 1/3 no nenoteiktības vērtības, kas regulētajam subjektam ir jāievēro attiecībā uz patēriņam nodotā relevantā kurināmā daudzumu noteikšanu.
2.2. Pakāpes mērvienību pārrēķina koeficientam
1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro vienu no šiem:
standarta koeficienti, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. sadaļā;
citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. sadaļā piemērojamas vērtības nav.
2.a pakāpe: regulētais subjekts piemēro valstij specifiskos koeficientus attiecīgajam kurināmajam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.
2.b pakāpe: komerciāli tirgotam kurināmajam izmanto mērvienību pārrēķina koeficientu, kas iegūts no attiecīgā kurināmā iegādes reģistrācijas ierakstiem, ar nosacījumu, ka tas iegūts, pamatojoties uz atzītiem valsts vai starptautiskiem standartiem.
3. pakāpe: regulētais subjekts nosaka mērvienību pārrēķina koeficientu saskaņā ar 32.–35. pantu.
2.3. Pakāpes biomasas frakcijai
1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro piemērojamo vērtību, ko publicējusi kompetentā iestāde vai Komisija, vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punktu.
2. pakāpe: regulētais subjekts piemēro aplēses metodi, kas apstiprināta saskaņā ar 75.m panta 3. punkta otro daļu.
3.a pakāpe: regulētais subjekts piemēro analīzes saskaņā ar 75.m panta 3. punkta pirmo daļu un saskaņā ar 32.–35. pantu.
Ja regulētais subjekts pieņem, ka fosilā frakcija ir 100 % saskaņā ar 39. panta 1. punktu, biomasas frakcijai netiek piešķirta pakāpe.
3.b pakāpe: attiecībā uz kurināmo, kas radies ražošanas procesā ar definētām un izsekojamām ielaides plūsmām, regulētais subjekts šo aplēsi var balstīt uz procesā ievadītā un no tā izvadītā fosilā un biomasas oglekļa masas bilanci, piemēram, masas bilances sistēmu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu.
2.3.a Pakāpes RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai
1. pakāpe: operators RFNBO vai RCF frakciju vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakciju nosaka, balstoties uz masas bilances sistēmu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu.
Ja operators saskaņā ar šīs regulas 39.a panta 1. punktu pieņem, ka fosilā frakcija ir 100 %, RFNBO vai RCF frakcijai vai sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcijai pakāpe netiek piešķirta.
2.4. Pakāpes tvēruma koeficientam
1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro noklusējuma vērtību saskaņā ar 75.l panta 3. vai 4. punktu.
2. pakāpe: regulētais subjekts piemēro metodes saskaņā ar 75.l panta 2. punkta e)–g) apakšpunktu.
3. pakāpe: regulētais subjekts piemēro metodes saskaņā ar 75.l panta 2. punkta a)–d) apakšpunktu.
III PIELIKUMS
Monitoringa metodikas emisijām no aviācijas (53. pants)
1. APRĒĶINA METODIKAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU NOTEIKŠANAI AVIĀCIJAS NOZARĒ
A metode
Operators izmanto šādu formulu:
faktiskais degvielas patēriņš katram lidojumam [t] = degvielas daudzums gaisakuģa tvertnēs, kad pabeigta degvielas uzpilde lidojumam [t] – degvielas daudzums gaisakuģa tvertnēs, kad pabeigta degvielas uzpilde nākamajam lidojumam [t] + degvielas uzpilde šim nākamajam lidojumam [t].
Ja lidojumam vai nākamajam lidojumam degvielu neuzpilda, degvielas daudzumu gaisakuģa tvertnēs nosaka atbloķēšanas brīdī šim lidojumam vai nākamajam lidojumam. Izņēmuma gadījumā, kad gaisakuģis veic citas darbības, kas nav lidojums, tostarp lielus uzturēšanas darbus, kā laikā ir jāiztukšo tvertnes, pēc lidojuma, kura degvielas patēriņu monitorē, gaisakuģa operators var lielumu “degvielas daudzums gaisakuģa tvertnēs, kad pabeigta degvielas uzpilde nākamajam lidojumam + degvielas uzpilde šim nākamajam lidojumam” aizstāt ar lielumu “degvielas daudzums, kas paliek tvertnēs, kad gaisakuģis sāk nākamo darbību”, ko apliecina ieraksti tehniskajos reģistrācijas žurnālos.
B metode
Operators izmanto šādu formulu:
faktiskais degvielas patēriņš katram lidojumam [t] = degvielas daudzums, kas paliek gaisakuģa tvertnēs nobloķēšanas brīdī iepriekšējā lidojuma beigās [t] + degvielas uzpilde lidojumam [t] – degvielas daudzums tvertnēs nobloķēšanas brīdī lidojuma beigās [t].
Nobloķēšanas momentu var uzskatīt par līdzvērtīgu dzinēja izslēgšanas momentam. Ja gaisakuģis nav veicis lidojumu pirms tā lidojuma, kura degvielas patēriņam veic monitoringu, gaisakuģa operators var lielumu “Degvielas daudzums, kas paliek gaisakuģa tvertnēs nobloķēšanas brīdī iepriekšējā lidojuma beigās” aizstāt ar lielumu “Degvielas daudzums, kas paliek gaisakuģa tvertnēs iepriekšējās gaisakuģa darbības beigās”, ko apliecina ieraksti tehniskajos reģistrācijas žurnālos.
2. EMISIJAS FAKTORI STANDARTA DEGVIELĀM
1. tabula
Fosilā aviācijas CO2 faktori (provizoriskie emisijas faktori)
|
Degviela |
Emisijas faktors (t CO2/t degvielas) |
|
Aviācijas benzīns (AvGas) |
3,10 |
|
Reaktīvo dzinēju benzīns (Jet B) |
3,10 |
|
Reaktīvo dzinēju petroleja (Jet A1 vai Jet A) |
3,16 |
3. LIELĀ LOKA ATTĀLUMA APRĒĶINĀŠANA
Attālums [km] = lielā loka attālums [km] + 95 km
Lielā loka attālums ir īsākais attālums starp jebkuriem diviem punktiem uz zemeslodes virsmas, ko tuvina, izmantojot sistēmu, kas minēta Čikāgas konvencijas (WGS 84) 15. pielikuma 3.7.1.1. pantā.
Lidlauku ģeogrāfisko platumu un garumu iegūst no lidlauku atrašanās vietu datiem, kas publicēti Aeronavigācijas informācijas publikācijās (turpmāk tekstā “AIP”) saskaņā ar Čikāgas konvencijas 15. pielikumu, vai no avota, kas izmanto AIP datus.
Var izmantot arī attālumus, kas aprēķināti ar programmatūru vai ko aprēķinājusi kāda trešā persona, ar nosacījumu, ka aprēķina metodikas pamatā ir šajā sadaļā norādītā formula, AIP dati un WGS 84 prasības.
III.a PIELIKUMS
Monitoringa metodikas aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme (56.a pants)
1. DEFINĪCIJAS, KURAS ATTIECAS UZ AVIĀCIJAS IETEKMI, KAS NAV CO2 IETEKME:
“lidojuma informācija” ļauj nesajaucami identificēt konkrētu lidojumu un ir vismaz šīs regulas 51. pantā minētais izsaukuma signāls, lidojuma izlidošanas un ielidošanas diena un laiks pēc universālā koordinētā laika (UTC), konkrētam ICAO kodi un/vai Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) sākuma un galamērķa lidostu kodi;
“lidojuma fāzes informācija” ir datu dalījums (piemēram, gaisakuģa 4D pozīcija, degvielas plūsma) pēc operacionālajām lidojuma fāzēm (pacelšanās, augstuma uzņemšana, kreisēšana utt.);
“operacionālais lidojuma režīmu diapazons” ir augstuma, gaisakuģa ātruma un noslogojuma koeficienta robežas katrai lidojuma fāzei;
“patiesais gaisa ātrums” ir gaisakuģa ātrums metros sekundē (m/s) attiecībā pret gaisa masu, caur kuru tas lido;
“gaisakuģa 4D pozīcija” ir gaisakuģa četrdimensiju pozīcija, ko nosaka pēc tā ģeogrāfiskā platuma decimālgrādos, ģeogrāfiskā garuma decimālgrādos un augstuma barometriskajā augstumā jebkurā konkrētā brīdī starp lidojuma sākumu un beigām;
“laika zīmogs” ir datu momentuzņēmums (piemēram, gaisakuģa 4D pozīcija, degvielas plūsma), kas atbilst jebkuram konkrētam laika brīdim sekundēs lidojuma laikā un kas jāņem vērā kopā ar laika intervālu;
“laika intervāls” ir laiks sekundēs starp diviem laika zīmogiem lidojuma laikā; tas nepārsniedz 60 sekundes;
“jaunākais lidojuma plāns” ir jaunākais pieejamais lidojuma plāns, ko pirms lidojuma veikšanas attiecīgajam lidojumam apstiprinājis relevantais aeronavigācijas dienests. Jaunākais lidojuma plāns var būt Eirokontroles RTFM modelis (Regulated Tactical Flight Model) vai Eirokontroles FTFM modelis (Filed Tactical Flight Model), vai datu precizitātes ziņā līdzvērtīgs modelis;
“nolidotā lidojuma trajektorija” ir gaisakuģa ievērotā trajektorija no tā sākumpunkta (izlidošanas) līdz galamērķim (ielidošanai); to veido visi lidojuma laikā reģistrētie laika zīmogi. Lidojuma trajektoriju var iegūt no lidojuma datu reģistratora vai trešās personas. Ja iespējams, tās precizitātei vajadzētu būt līdzvērtīgai Eirokontroles CTFM modelim (Current Tactical Flight Model);
“lidojuma datu reģistrators” ir specializēta elektroniska ierīce, kas gaisakuģī uzstādīta, lai lidojuma operāciju laikā reģistrētu dažādus parametrus un notikumus. Šie parametri var ietvert, piemēram, lidojuma vadības ievaddatus, gaisakuģa veiktspējas informāciju, dzinēja datus, navigācijas informāciju;
“trīsdimensionālie radiatīvie mainīgie lielumi” ir dažādi mainīgie lielumi, piemēram, radiatīvās plūsmas blīvums, radiatīvās sildīšanas rādītāji, kas apraksta, kā starojums variē telpā, arī Zemes virsmā un atmosfērā, un kā tas laika gaitā mainās;
“spiediens” ir spēks paskālos (Pa), ar ko atmosfērā iedarbojas gaisa svars virs konkrēta punkta, kurā gaisakuģis atrodas jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā, ņemot vērā trīsdimensionālos radiatīvos mainīgos lielumus;
“apkārtējās vides temperatūra” ir gaisa temperatūra kelvinos (K) ap gaisakuģi jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“īpatnējais mitrums” ir ūdens tvaika attiecība pret tās kopējās gaisa masas kilogramu (kg/kg), kas aptver gaisakuģi jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“starptautiskā standartatmosfēra vai SSA” ir standarts, ar kuru salīdzina faktisko atmosfēru jebkurā punktā un laikā, balstoties uz konkrētajām spiediena, blīvuma un temperatūras vērtībām vidējā jūras līmenī, un, pieaugot augstumam, katra no tām samazinās;
“laikapstākļu pamatdati” ir informācijas kategorija, kurā par katru lidojumu grupētas vismaz spiediena, apkārtējās vides temperatūras un īpatnējā mitruma vērtības; to izmanto degvielas patēriņa un emisiju aplēses moduļos. Šajā gadījumā minētās vērtības var aplēst, kā minimums, ar standartizētu augstumatkarīgu korekciju un/vai balstīt uz trešo personu pēcoperacionāliem novērojumiem;
“relatīvais mitrums attiecībā pret ledu” ir ūdens tvaika koncentrācija gaisā procentos salīdzinājumā ar tā koncentrāciju ledus piesātinājuma punktā;
“austrumu un ziemeļu virziena vējš” ir horizontālais ātrums, ar kādu gaiss kustas virzienā uz austrumiem vai ziemeļiem, metros sekundē jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“vertikālais ātrums” ir gaisa kustības ātrums virzienā uz augšu vai uz leju (Pa/s), kur negatīvas vertikālā ātruma vērtības norāda uz augšupvērstu kustību. Jāaprēķina, piemēram, advekcija un vēja novirze;
“īpatnējais ledus daļiņu saturs mākoņos” ir mākoņu sastāvā esošo ledus daļiņu masa uz kilogramu kopējās mitra gaisa masas (kg/kg), kas aptver gaisakuģi jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“ģeopotenciāls” ir kvadrātmetros uz kvadrātsekundi (m2/s2) izteikts gravitācijas lauka spēks, kas iedarbojas uz gaisakuģi dažādos augstumos jebkurā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“izejošais garviļņu starojums” ir kopējais starojums (W/m2), ko Zemes atmosfēras sistēma izstaro kosmosā jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“atstarotais saules starojums” ir saules gaismas daļa (W/m2), ko Zemes virsma, mākoņi, aerosoli un citas atmosfēras daļiņas atstaro atpakaļ kosmosā jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“tiešais saules starojums” ir saules gaismas daļa (W/m2), kas Zemes virsmu sasniedz tieši no Saules bez atmosfēras vai mākoņu izraisītas izkliedes vai atstarošanas jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā; to norāda trīsdimensionālajiem radiatīvajiem mainīgajiem lielumiem;
“vienots atsauces skaitliskais laika prognožu modelis (NWP)” ir meteoroloģijā izmantota skaitļošanas sistēma, kas ietver algoritmus un matemātiskus formulējumus, kuri iestrādāti programmatūrā un paredzēti atmosfēras apstākļu simulēšanai un prognozēšanai noteiktā telpā un laikā (telpiskajā režģī). Uzlaboto laikapstākļu datu gadījumā Komisija ar NEATS starpniecību nodrošina vienotu atsauces NWP modeli;
“uzlabotie laikapstākļu dati” ir informācijas kategorija, kurā par katru lidojumu grupēti tādi informācijas elementi kā spiediens, apkārtējās vides temperatūra, īpatnējais mitrums, relatīvais mitrums attiecībā pret ledu, austrumu un ziemeļu virziena vējš, vertikālais ātrums, ledus daļiņu saturs mākoņos, ģeopotenciāls, izejošais garviļņu starojums, atstarotais saules starojums un tiešais saules starojums, ko izmanto kā ievaddatus no vienotā atsauces NWP modeļa, ko Komisija nodrošina ar NEATS starpniecību;
“dzinēja identifikators” ir gaisakuģa dzinēja unikālā identifikatora numurs, kas norādīts ICAO dzinēju emisiju datubāzē vai līdzvērtīgā datubāzē; tas dod iespēju nepārprotami identificēt gaisakuģī uzstādītos dzinējus, izmantojot starptautiski atzītus standartizētus sarakstus;
“gaisakuģa masa” ir gaisakuģa masa kilogramos pa trajektoriju; to iegūst, no pacelšanās masas atņemot jebkurā konkrētā brīdī lidojuma laikā patērēto degvielu. Ja gaisakuģa masa nav zināma, to var pieņemt aptuveni, balstoties uz pacelšanās masu vai noslogojuma koeficientu un vai nu norādīto degvielas plūsmu, vai degvielas plūsmu, kas aprēķināta gaisakuģa veiktspējas simulācijā, izmantojot degvielas patēriņa moduli;
“pacelšanās masa” ir gaisakuģa masa kilogramos pacelšanās ieskrējiena sākumā, ieskaitot visu un ikvienu, ko tajā brīdī pārvadā. To izmanto, lai tuvinātu gaisakuģa masu, ja gaisakuģa masa nav norādīta. Ja pacelšanās masa nav pieejama, to var tuvināt, balstoties uz noslogojuma koeficientu;
“maksimālā pacelšanās masa” ir gaisakuģa izgatavotāja norādītā maksimālā masa kilogramos, pie kuras gaisakuģa pilotam ir atļauts pacelties;
“maksimālā komerckravas masa” ir maksimālais pasažieru un saistītās bagāžas skaits, kravas masa, ieskaitot pastu un rokas bagāžu, ko gaisakuģis var pārvadāt. Maksimālās komerckravas vērtības var izgūt, izmantojot izmantoto degvielas patēriņa moduli;
“noslogojuma koeficients” ir pasažieru, kravas un bagāžas masa (ieskaitot arī pastu un rokas bagāžu), kas izteikts kā maksimālās komerckravas masas daļa. Noslogojuma koeficientu izmanto, lai tuvinātu pacelšanās masu, ja tā nav norādīta. Ja noslogojuma koeficients nav pieejams, izmanto konservatīvu noklusējuma vērtību saskaņā ar III.a pielikuma 5. sadaļu;
“degvielas plūsma” ir degvielas masa kilogramos, kas lidojuma laikā katru sekundi izplūst caur gaisakuģa degvielas sistēmu un nonāk gaisakuģa dzinējos. To var modelēt lidojuma plānošanas laikā, mērīt lidojumā vai aplēst, izmantojot degvielas patēriņa moduli;
“gaisakuģa dzinēja efektivitāte” ir gaisakuģa dzinēja radītās lietderīgās vilces procentuālā daļa attiecībā pret enerģiju, kas pievadīta ar degvielu;
“gaisakuģa veiktspēja” ir informācijas kategorija, kurā pēc visiem laika zīmogiem apkopota degvielas plūsma un gaisakuģa dzinēja efektivitāte;
“katra lidojuma degvielas ūdeņraža un oglekļa attiecība (H/C)” ir ūdeņraža atomu (H) skaits uz vienu oglekļa atomu (C) uz vienu lidojumā izmantotās degvielas molekulu;
“katra lidojuma degvielas aromātiskais saturs” ir aromātisko ogļūdeņražu procentuālais saturs vienā lidojumā izmantotajā degvielā;
“lidojuma degvielas īpašības” ir informācijas kategorija, kurā par katru lidojumu grupēta ūdeņraža un oglekļa attiecība, aromātiskais saturs un gaisakuģī iepildītās degvielas zemākā siltumspēja.
2. AR CO2 NESAISTĪTAS AVIĀCIJAS IETEKMES IZSEKOŠANAS SISTĒMA (NEATS)
NEATS nodrošina Komisija gaisakuģu operatoriem, akreditētiem verificētājiem un kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu un, ciktāl iespējams, automatizētu tādas aviācijas ietekmes monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kas nav CO2 ietekme, nolūkā līdz minimumam samazināt administratīvo slogu.
NEATS ir salāgota ar šīs regulas 75. panta 1. punktā noteiktajiem principiem un katram gaisakuģa operatoram, verificētājam un kompetentajai iestādei nodrošina specializētu un drošu lietotāja saskarni.
Monitorings
NEATS racionalizē monitoringa procesu, jo tajā tieši iekļautas pieejamās trešo personu savāktās lidojumu trajektorijas un laikapstākļu dati vai arī tā nodrošina piekļuvi šādām trajektorijām un datiem, tādējādi gaisakuģu operatoriem dodot iespēju monitorēt tikai gaisakuģa parametrus, kā arī vajadzības gadījumā degvielas īpašības, kā definēts III.a pielikuma 1. sadaļā, vai arī atkarībā no noklusējuma vērtību izmantošanas procesu padarīt pilnībā automātisku.
NEATS ir iekļautas šīs regulas 56.a panta 4. punktā uzskaitītās CO2(e) aprēķināšanas pieejas, un tā nodrošina vienotu atsauces NWP modeli, ja ir vajadzīgi uzlabotie laikapstākļu dati (C metode). Tā rezultātā monitorēto datu ietvaros tiek aprēķināts lidojuma CO2(e).
Ziņošana
NEATS racionalizē šīs regulas 68. panta 5. punktā minēto ziņošanu. Šis rīks katra pārskata gada beigās automātiski ģenerē XML tabulu, kas minēta šīs regulas X pielikuma 2.a sadaļas 9. punktā, minimalizējot ar ziņošanu saistīto administratīvo slogu.
Verifikācija
NEATS racionalizē verifikāciju un kontrolpārbaudes, ko veic attiecīgi verificētājs un kompetentā iestāde. Tā dod iespēju verificēt lidojuma CO2(e), vienlaikus nodrošinot konfidenciālo datu aizsargāšanu.
Datu glabāšana
NEATS dod iespēju glabāt visus datus (no gaisakuģu operatoriem un trešām personām), droši kodējot un aizsargājot konfidenciālus datus no publiskošanas, ja gaisakuģa operators, kurš šādus datus augšupielādējis NEATS, tos ir identificējis kā konfidenciālus.
Pārredzamība
NEATS izmanto progresīvus modeļus, ar kuru palīdzību aprēķina CO2(e) aviācijas ietekmei, kas nav CO2 ietekme. Gaisakuģu operatori var izstrādāt paši savus rīkus vai izmantot trešo personu rīkus, ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām.
Informāciju no NEATS publisko publiski pieejamā vietnē, kurā apkopoti nekonfidenciālie dati un katra lidojuma un katra gaisakuģa operatora CO2(e).
3. DEGVIELAS PATĒRIŅA UN EMISIJU APLĒSES MODUĻI AVIĀCIJAS IETEKMEI, KAS NAV CO2 IETEKME
Degvielas patēriņa modulis
Degvielas patēriņa modulis balstās uz kinētisku pieeju gaisakuģa veiktspējas modelēšanai, kas dod iespēju precīzi prognozēt gaisakuģa trajektorijas un saistīto degvielas patēriņu visā operacionālajā lidojuma režīmu diapazonā un visos lidojuma posmos. Modelis apstrādā teorētiskos pamatprincipus gaisakuģa veiktspējas parametru izskaitļošanai, arī informāciju par pretestību, cēlējspēku, svaru, vilcējspēku, degvielas patēriņu, kā arī gaisakuģa augstuma uzņemšanas, kreisēšanas un nolaišanās fāžu ātrumiem, pieņemot, ka notiek normāla gaisakuģa ekspluatācija. Turklāt gaisakuģim specifiskie koeficienti ir svarīgi ievaddati, ko izmanto, lai izskaitļotu konkrētu gaisakuģu tipu lidojuma trajektorijas plānošanu.
Emisiju aplēses modulis
Emisiju aplēses modulis dod iespēju izskaitļot gaisakuģu dzinēju NOx, HC un CO emisijas, izmantojot korelācijas vienādojumus bez pašizstrādātiem lidmašīnas un dzinēja veiktspējas modeļiem, kā arī bez pašizstrādāta dzinēja emisiju raksturojuma. Šis modulis piemēro izplūdes emisiju indeksus (EI) no ICAO dzinēja tipa sertifikācijas iepriekš noteiktos references apstākļos uz zemes un aplēš attiecīgos EI lidojuma apstākļos, pieņemot starptautiskās standartatmosfēras apstākļus, SSA temperatūras, spiediena un mitruma apstākļu atšķirībām izmantojot korekcijas koeficientus.
4. CO2(E) APRĒĶINA MODEĻI AVIĀCIJAS IETEKMEI, KAS NAV CO2 IETEKME
Vispārīgie kritēriji
CO2(e) aprēķina modeļos gaisakuģa operators ņem vērā visu to aģentu klimatisko ietekmi, kas nav CO2 aģenti, katram lidojumam, ieskaitot lidojuma trajektorijas (lidojuma plāna un nolidotā lidojuma trajektorijas), kā arī gaisakuģa un lidojuma degvielas īpašības. Emisijas no katra lidojuma uzskaita kā impulsa emisijas. Piemērojot CO2(e) aprēķina modeļus, no lidojuma trajektorijas atkarīgo gaisakuģa emisiju datus izmanto, lai aprēķinātu šādus elementus:
sastāva izmaiņas,
radiatīvā forsējuma izmaiņas laikā, kuras izraisa sastāva izmaiņas,
pievirsmas temperatūras izmaiņas, ko izraisījušas no lidojuma trajektorijas atkarīgās gaisakuģa emisijas.
Lai nodrošinātu īstenošanas iespējamību visām ieinteresētajām personām, jāgādā, lai nebūtu vajadzīgi lieli administratīvie un skaitļošanas centieni. Modeļi jābūt pārredzamiem un piemērotiem operacionālajai izmantošanai.
Atkarībā no modeļa ir divu veidu prasību saraksti.
C metode
Laikapstākļos balstītajā pieejā, lai atsevišķu lidojumu plānošanai aprēķinātu klimatoptimizētas četrdimensiju trajektorijas, ņem vērā detalizētu visu to gaisakuģu emisiju klimatisko ietekmi konkrētā vietā un laikā, kas nav CO2 emisijas, ņemot vērā aktuālo laikapstākļu informāciju. Lai varētu detalizēti uzskaitīt klimatisko ietekmi attiecībā uz pašreizējiem atmosfēras apstākļiem, modeļos eksplicīti ņem vērā dažādus gaisakuģu tipus un piedziņas veidus, kā arī degvielas īpašības. Iekļauj aplēses par atsevišķu lidojumu izplūdes grīstu veidošanos, dzīvesciklu un klimatisko ietekmi, kā arī emitētā H2O un NOx rezidences laiku un ietekmi uz atmosfēras ķīmisko sastāvu. Lai varētu nodrošināt augsta līmeņa izvades informāciju, kas varētu noderēt lidojumu ikdienas plānošanā, modeļiem jābūt skaitļošanas ziņā efektīviem.
Katrs gaisakuģa operators katrā lidojumā monitorē šādus datus:
lidojuma informācija,
lidojuma trajektorija, kas, kā minimums, definēta kā jaunākais lidojuma plāns,
uzlaboti laikapstākļu dati,
gaisakuģa parametri,
(pēc izvēles) informācija par gaisakuģa veiktspēju. Vēlams izmantot plānoto degvielas plūsmu, lai nodrošinātu salāgotību ar jaunākajiem pieejamajiem lidojuma plāna datiem,
lidojuma degvielas īpašības.
D metode
Atrašanās vietā balstītajā vienkāršotajā pieejā gaisakuģa operators izmanto klimatiskās reakcijas modeli vai modeļus, lai par katru lidojumu aplēstu visu ietekmi, kas nav CO2 ietekme, balstoties uz klimatiskajiem apstākļiem. Rīkus izmanto, lai novērtētu tipisko maršrutu variantu klimatiskās priekšrocības, vienlaikus ņemot vērā vispārējās atšķirības gaisakuģu tipu, piedziņas veidu un degvielas īpašību fizikālajos parametros. CO2(e), kas aprēķināts, izmantojot atrašanās vietā balstīto vienkāršoto pieeju, ilgākā laika periodā izlīdzina jebkādas lielas novirzes atsevišķos lidojumos. Šiem modeļiem būtu jānodrošina mazāki pūliņi attiecībā uz vajadzīgo datu ieguvi, skaitļošanu un apstrādi salīdzinājumā ar laikapstākļos balstītās pieejas modeļiem.
Atkāpjoties no C metodes, šīs regulas 55. panta 1. punktā definētie mazie emitētāji katrā lidojumā var monitorēt šādus datus:
lidojuma informācija,
lidojuma trajektorija, ko definē nolidotā lidojuma trajektorija,
laikapstākļu pamatdati,
gaisakuģa parametri,
(pēc izvēles) informācija par gaisakuģa veiktspēju lidojuma gaitā;
(pēc izvēles) lidojuma degvielas īpašības.
5. NOKLUSĒJUMA VĒRTĪBU IZMANTOŠANA AVIĀCIJAS IETEKMEI, KAS NAV CO2 IETEKME
Ievērojot sīkākas pārbaudes, ko veiks kompetentā iestāde un Komisija, noklusējuma vērtību izmantošana vienmēr rada lielāku lidojuma CO2(e) nekā tad, ja CO2(e) iegūšanai izmanto monitorētos datus.
Lidojuma trajektorija
C metodes piemērošanas vajadzībām iesniedz jaunāko lidojuma plānu. Ja nav pieejams RTFM vai līdzvērtīgs modelis, pēc noklusējuma izmanto FTFM vai līdzvērtīgu modeli. Šādā gadījumā, ja dati pa laika zīmogiem nav pieejami, lidojuma trajektoriju var aprēķināt, lineāri interpolējot izmērītos datus, kas iegūti no diviem mērījumu laikiem, kuri ir vistuvākie pirms un pēc konkrētā laika zīmoga vienā un tajā pašā lidojuma fāzē, ar nosacījumu, ka tā rezultātā attiecīgajā lidojuma fāzē, it sevišķi kreisēšanas fāzē, iegūst viendabīgu lidojuma trajektoriju.
D metodes piemērošanas vajadzībām
vienmēr norāda lidojuma trajektoriju. Ja nav pieejams CTFM vai līdzvērtīgs modelis, var izmantot RTFM vai FTFM;
ja dati pa laika zīmogiem nav pieejami, tos var aprēķināt, lineāri interpolējot izmērītos datus, kas iegūti no diviem mērījumu laikiem, kuri ir vistuvākie pirms un pēc konkrētā laika zīmoga vienā un tajā pašā lidojuma fāzē, ar nosacījumu, ka tā rezultātā attiecīgajā lidojuma fāzē, it sevišķi kreisēšanas fāzē, iegūst viendabīgu lidojuma trajektoriju.
Gaisakuģa parametri
Dzinēja identifikators: ja nav norādīts dzinēja identifikators vai līdzvērtīgs identifikators, izmanto konservatīvas noklusējuma vērtības, kas katram gaisakuģa tipam noteiktas šīs regulas III.b pielikumā.
Gaisakuģa masa: ja nav norādīta gaisakuģa masa, gaisakuģa operators gaisakuģa masu var simulēt, izmantojot pacelšanās masu. Ja nav pieejama ne gaisakuģa masa, ne pacelšanās masa, pacelšanās masas aproksimācijai var izmantot noslogojuma koeficientu. Ja nav norādīts noslogojuma koeficients, izmanto noklusējuma vērtību 1.
Gaisakuģa veiktspēja
Degvielas plūsma: ja lidojuma datu reģistrators nenodrošina informāciju par degvielas plūsmu, gaisakuģa operators degvielas plūsmas noteikšanai var izmantot citus līdzekļus saskaņā ar šīs regulas III.a pielikuma 1. sadaļā sniegto degvielas plūsmas definīciju, ņemot vērā vilcējspēku, kas ir atkarīgs no gaisakuģa masas un patiesā gaisa ātruma.
Lidojuma degvielas īpašības
Ja nav norādītas lidojuma degvielas īpašības, pieņem augstākos Jet A-1 degvielas limitus saskaņā ar ASTM standarta specifikācijām aviācijas turbīnu degvielām:
aromātiskais saturs: 25 tilp. %,
sērs: 0,3 masas %,
naftalīns: 3,0 tilp. %.
III.b PIELIKUMS
Konservatīvas dzinēja noklusējuma indentifikatori katram gaisakuģa tipam
|
ICAO |
Pirmais unikālais identifikators |
|
A148 |
13ZM003 |
|
A19N |
01P22PW163 |
|
A20N |
01P22PW163 |
|
A21N |
01P20CM132 |
|
A306 |
1PW048 |
|
A30B |
1GE007 |
|
A310 |
1PW027 |
|
A318 |
7CM049 |
|
A319 |
1IA001 |
|
A320 |
1IA001 |
|
A321 |
3IA008 |
|
A332 |
4PW067 |
|
A333 |
4PW067 |
|
A337 |
3RR029 |
|
A338 |
04P24RR146 |
|
A339 |
02P23RR141 |
|
A343 |
2CM015 |
|
A346 |
8RR045 |
|
A358 |
01P18RR125 |
|
A359 |
01P21RR125 |
|
A35K |
01P21RR125 |
|
A388 |
9EA001 |
|
A3ST |
1GE021 |
|
AN72 |
1ZM001 |
|
B38M |
01P20CM138 |
|
B39M |
01P20CM138 |
|
B463 |
1TL003 |
|
B701 |
1PW001 |
|
B703 |
1PW001 |
|
B721 |
1PW008 |
|
B731 |
01P20CM138 |
|
B732 |
1PW008 |
|
B733 |
1CM007 |
|
B734 |
1CM007 |
|
B735 |
1CM007 |
|
B736 |
3CM031 |
|
B737 |
2CM015 |
|
B738 |
2CM015 |
|
B739 |
3CM034 |
|
B741 |
8PW088 |
|
B742 |
1RR011 |
|
B743 |
1PW029 |
|
B744 |
1RR010 |
|
B748 |
13GE157 |
|
B74S |
8PW088 |
|
B752 |
1RR011 |
|
B753 |
3RR034 |
|
B762 |
1PW026 |
|
B763 |
5GE085 |
|
B764 |
5GE085 |
|
B772 |
3GE060 |
|
B773 |
2RR024 |
|
B77L |
01P21GE217 |
|
B77W |
01P21GE217 |
|
B778 |
01P21GE217 |
|
B779 |
01P21GE217 |
|
B788 |
02P23RR138 |
|
B789 |
02P23RR138 |
|
B78X |
02P23RR138 |
|
BCS1 |
16PW111 |
|
BCS3 |
16PW111 |
|
C550 |
1PW037 |
|
C560 |
1PW037 |
|
C650 |
1AS002 |
|
C680 |
7PW077 |
|
C68A |
7PW077 |
|
C700 |
01P18HN013 |
|
C750 |
6AL024 |
|
CL30 |
11HN003 |
|
CL35 |
01P14HN011 |
|
CL60 |
10GE130 |
|
CRJ2 |
01P05GE189 |
|
CRJ7 |
01P11GE202 |
|
CRJ9 |
01P08GE190 |
|
CRJX |
01P08GE193 |
|
E135 |
01P10AL033 |
|
E145 |
6AL006 |
|
E170 |
01P08GE197 |
|
E190 |
10GE130 |
|
E195 |
10GE130 |
|
E290 |
04P20PW200 |
|
E295 |
04P20PW201 |
|
E35L |
6AL006 |
|
E545 |
11HN003 |
|
E550 |
01P14HN016 |
|
E55P |
01P14HN016 |
|
E75L |
01P08GE197 |
|
E75S |
01P08GE197 |
|
F100 |
1RR020 |
|
F2TH |
01P07PW146 |
|
F900 |
1AS001 |
|
FA10 |
1AS002 |
|
FA50 |
1AS002 |
|
FA7X |
03P16PW192 |
|
FA8X |
03P15PW193 |
|
G280 |
01P11HN012 |
|
GA5C |
01P22PW142 |
|
GA6C |
01P22PW141 |
|
GALX |
7PW077 |
|
GL5T |
4BR004 |
|
GL7T |
21GE185 |
|
GLEX |
4BR004 |
|
GLF4 |
11RR048 |
|
GLF5 |
4BR004 |
|
GLF6 |
4BR004 |
|
H25B |
1AS001 |
|
H25C |
7PW077 |
|
HA4T |
01P07PW146 |
|
IL62 |
1KK001 |
|
IL86 |
1KK003 |
|
LJ35 |
1AS001 |
|
LJ45 |
1AS002 |
|
LJ55 |
1AS002 |
|
MD11 |
5GE085 |
|
MD90 |
1IA001 |
|
RJ85 |
1TL004 |
|
SU95 |
01P11PJ004 |
|
T154 |
1KK001 |
IV PIELIKUMS
Darbībām specifiskas monitoringa metodikas, kas saistītas ar iekārtām (20. panta 2. punkts)
1. ĪPAŠI MONITORINGA NOTEIKUMI EMISIJĀM NO SADEDZINĀŠANAS PROCESIEM
A. Tvērums
Operatori veic monitoringu par CO2 emisijām no visa veida sadedzināšanas procesiem, kas notiek visās darbībās, kas uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā vai iekļautas Savienības shēmā saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu, tostarp saistītiem skrubera procesiem, izmantojot šajā pielikumā iekļautos noteikumus. Neskarot citas emisiju klasifikācijas sistēmas, attiecībā uz monitoringa un ziņošanas metodikām visas emisijas no kurināmajiem, kurus izmanto par procesu ielaidi, uzskata par sadedzināšanas emisijām.
Operators nemonitorē emisijas no transporta nolūkiem lietotajiem iekšdedzes dzinējiem un par tām neziņo. Operators neatkarīgi no siltuma vai elektroenerģijas eksporta uz citām iekārtām visas emisijas no kurināmā sadedzināšanas iekārtā attiecina uz šo iekārtu. Emisijas, kas saistītas ar tāda siltuma vai elektroenerģijas ražošanu, kuru importē no citām iekārtām, operators neattiecina uz importētāju iekārtu.
Operators iekļauj vismaz šādus emisijas avotus: katli, degļi, turbīnas, sildītāji, kurtuves, incinerācijas stacijas, kalcinētāji, cepļi, krāsnis, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskā loka sadedzināšanas (CLC) bloki, lāpas, termiskās vai katalītiskās pēcdedzināšanas bloki un skruberi (procesa emisijas) un jebkāds cits aprīkojums vai tehnika, kas izmanto kurināmo, izņemot aprīkojumu vai tehniku ar iekšdedzes dzinējiem, kurus izmanto transporta vajadzībām.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadedzināšanas procesiem aprēķina saskaņā ar 24. panta 1. punktu, ja vien šis kurināmais nav iekļauts masas bilancē saskaņā ar 25. pantu. Izmanto pakāpes, kas definētas II pielikuma 2. sadaļā. Turklāt procesa emisijas no dūmgāzu skrubēšanas monitorē saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti C apakšsadaļā.
Emisijām no lāpām piemēro īpašas prasības, kas izklāstītas šīs sadaļas D apakšsadaļā.
Sadedzināšanas procesus, kas notiek gāzes pārstrādes termināļos, var monitorēt, izmantojot masas bilanci saskaņā ar 25. pantu.
C. Dūmgāzu attīrīšana skruberī
C.1. Atsērošana
Procesa CO2 emisijas no karbonāta izmantošanas skābās gāzes skrubēšanai no dūmgāzes plūsmas aprēķina saskaņā ar 24. panta 2. punktu pēc patērētā karbonāta daudzuma (A metode) vai saražotā ģipša daudzuma (B metode). Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas, piemēro turpmāk minēto.
A metode: emisijas faktors
1. pakāpe: emisijas faktoru nosaka pēc stehiometriskajām attiecībām, kas noteiktas VI pielikuma 2. sadaļā. CaCO3 un MgCO3 vai citu karbonātu daudzuma noteikšanu relevantajā ielaides materiālā veic, pamatojoties uz nozares paraugprakses vadlīnijām.
B metode: emisijas faktors
1. pakāpe: emisijas faktors ir sausa ģipša (CaSO4 × 2H2O) un emitētā CO2 stehiometriskā attiecība: 0,2558 t CO2/t ģipša.
Pārrēķina koeficients:
1. pakāpe: izmanto pārrēķina koeficientu 1.
C.2. Attīrīšana no NOx
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas, procesa CO2 emisijas no urīnvielas izmantošanas dūmgāzes plūsmas skrubēšanai aprēķina saskaņā ar 24. panta 2. punktu, piemērojot tālāk minētās pakāpes.
Emisijas faktors:
1. pakāpe: urīnvielas daudzuma noteikšanu relevantajā ielaides materiālā veic, pamatojoties uz nozares paraugprakses vadlīnijām. Emisijas faktoru nosaka, izmantojot stehiometrisko attiecību 0,7328 t CO2/t urīnvielas.
Pārrēķina koeficients:
piemēro tikai 1. pakāpi.
D. Lāpas
Aprēķinot emisijas no lāpām, operators iekļauj aprēķinos parasto sadedzināšanu lāpā un ar ekspluatāciju saistīto sadedzināšanu lāpā (pārtrauces, palaišana un apstādināšana, kā arī ārkārtas palaides). Operators iekļauj aprēķinos arī iedabisko CO2 saskaņā ar 48. pantu.
Atkāpjoties no II pielikuma 2.1. sadaļas prasībām, emisijas faktora 1. un 2.b pakāpi definē šādi.
Atkāpjoties no II pielikuma 2.3. sadaļas prasībām, lāpām attiecībā uz oksidācijas koeficientu piemēro tikai 1. un 2. pakāpi.
2. ►M5 NAFTAS RAFINĒŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ ◄
A. Tvērums
Operators veic monitoringu un ziņo par visām CO2 emisijām no sadedzināšanas un ražošanas procesiem rafinēšanas iekārtās.
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: katli, procesa sildītāji/apstrādātāji, iekšdedzes dzinēji/turbīnas, katalītiskie un termiskie oksidizatori, koksēšanas krāsnis, ugunsdzēsības ūdenssūkņi, ārkārtas gadījumu/rezerves ģeneratori, lāpas, incinerācijas stacijas, krekinga iekārtas, ūdeņraža ražošanas bloki, Klausa procesa bloki, katalizatoru reģenerācija (no katalītiskā krekinga un citiem katalītiskiem procesiem) un koksēšanas iekārtas (fleksikoksēšana, aizkavētā koksēšana).
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Minerāleļļu rafinēšanas darbību monitoringu emisijām no sadedzināšanas, tostarp no dūmgāzu attīrīšanas skruberī, veic saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Operators var izvēlēties izmantot masas bilances metodiku saskaņā ar 25. pantu visai rafinētavai vai kādam atsevišķam procesa blokam, piemēram, smagās naftas gazificēšanas vai kalcinēšanas stacijām. Ja standarta metodiku kombinē ar masas bilanci, operators iesniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, kas apliecina, ka ir aptvertas visas emisijas un ka nenotiek emisiju divkārša uzskaite.
Emisijas no īpaši ūdeņraža ražošanai paredzētiem blokiem monitorē saskaņā ar šā pielikuma 19. sadaļu.
Atkāpjoties no 24. un 25. panta, emisijas no katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas, citu katalizatoru reģenerācijas un fleksikoksēšanas iekārtām monitorē, pamatojoties uz masas bilanci un ņemot vērā gaisa ielaides un dūmgāzes stāvokli. Visu CO dūmgāzē uzskaita kā CO2, piemērojot masas korekciju t CO2 = t CO * 1,571. Gaisa ielaides un dūmgāzu analīze un pakāpju izvēle notiek saskaņā ar 32.–35. panta noteikumiem. Konkrēto aprēķina metodiku apstiprina kompetentā iestāde.
3. KOKSA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: izejmateriāli (tostarp akmeņogles vai naftas kokss), konvencionālais kurināmais (tostarp dabasgāze), procesu gāzes (tostarp domnas gāze (BFG)), citi kurināmie un atlikumgāzu attīrīšana skruberī.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Lai monitorētu emisijas no koksa ražošanas, operators var izvēlēties izmantot masas bilanci saskaņā ar 25. pantu un II pielikuma 3. sadaļu vai lietot standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un II pielikuma 2. un 4. sadaļu.
4. METĀLA RŪDU APDEDZINĀŠANA UN AGLOMERĀCIJA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: izejmateriāli (kaļķakmens, dolomīta un karbonātisku dzelzsrūdu, tostarp FeCO3, kalcinēšana), konvencionālais kurināmais (tostarp dabasgāze un kokss/koksa smalkne), procesu gāzes (tostarp koksa krāsns gāze (COG) un domnas gāze (BFG)), procesa atliekas, ko izmanto kā ielaides materiālu, tostarp filtrēti putekļi no aglomerācijas stacijas, konvertora un domnas, citi kurināmie un dūmgāzu attīrīšana skruberī.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Lai monitorētu emisijas no metālu rūdu apdedzināšanas, aglomerēšanas vai granulēšanas, operators var izvēlēties izmantot masas bilanci saskaņā ar 25. pantu un II pielikuma 3. sadaļu vai standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un II pielikuma 2. un 4. sadaļu.
5. ►M5 DZELZS UN TĒRAUDA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ ◄
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: izejmateriāli (kaļķakmens, dolomīta un karbonātisku dzelzsrūdu, tostarp FeCO3, kalcinēšana), konvencionālais kurināmais (dabasgāze, akmeņogles un kokss), reducētāji (tostarp kokss, akmeņogles un plastmasas), procesu gāzes (koksa krāsns gāze (COG), domnas gāze (BFG) un skābekļa konvertora gāze (BOFG)), grafīta elektrodu patēriņš, citi kurināmie un atlikumgāzu attīrīšana skruberī.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Lai monitorētu emisijas no pārstrādājamā ►M5 dzelzs ◄ un tērauda ražošanas, operators var izvēlēties izmantot masas bilanci saskaņā ar 25. pantu un II pielikuma 3. sadaļu vai lietot standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un II pielikuma 2. un 4. sadaļu vismaz attiecībā uz daļu avota plūsmu, nepieļaujot datu iztrūkumu vai emisiju divkāršu uzskaiti.
Atkāpjoties no II pielikuma 3.1. sadaļas, 3. pakāpe attiecībā uz oglekļa saturu ir definēta šādi.
3. pakāpe: operators iegūst ielaides vai izlaides plūsmu oglekļa saturu saskaņā ar 32.–35. panta noteikumiem attiecībā uz kurināmā, produktu un blakusproduktu reprezentatīvu paraugošanu, oglekļa satura un biomasas frakcijas noteikšanu tajos. Produktu vai pusfabrikātu oglekļa saturu operators pamato ar ikgadējām analīzēm, ievērojot 32.–35. panta noteikumus, vai iegūst oglekļa saturu no sastāva vidējām vērtībām, kas norādītas attiecīgajos starptautiskajos vai valsts standartos.
6. MELNO UN KRĀSAINO METĀLU RAŽOŠANA VAI PĀRSTRĀDE KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators šīs sadaļas noteikumus nepiemēro dzelzs, tērauda un primārā alumīnija ražošanā radīto CO2 emisiju monitoringam un ziņošanai par tām.
Operators ņem vērā vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: konvencionālie kurināmie; alternatīvi kurināmie, tostarp plastmasas granulētais materiāls no pēcsmalcināšanas stacijām; reducētāji, tostarp kokss, grafīta elektrodi; izejmateriāli, tostarp kaļķakmens un dolomīts; metāla rūdas un koncentrāti, kas satur oglekli; un sekundārie ievadmateriāli.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Ja ogleklis, kas nāk no kurināmā vai ielaides materiāliem, kurus izmanto šajā iekārtā, paliek produktos vai citā izlaides produkcijā, operators izmanto masas bilanci saskaņā ar 25. pantu un II pielikuma 3. sadaļu. Ja tas tā nav, operators sadedzināšanas emisijas un procesa emisijas aprēķina atsevišķi, izmantojot standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un II pielikuma 2. un 4. sadaļu.
Ja izmanto masas bilanci, operators var izvēlēties masas bilancē iekļaut emisijas no sadedzināšanas procesiem vai lietot standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un šā pielikuma 1. sadaļu attiecībā uz daļu avota plūsmu, nepieļaujot datu iztrūkumu vai emisiju divkāršu uzskaiti.
7. ►M5 CO2 EMISIJAS NO PRIMĀRĀ ALUMĪNIJA VAI ALUMĪNIJA OKSĪDA RAŽOŠANAS VAI PĀRSTRĀDES KĀ DARBĪBAS, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ ◄
A. Tvērums
Operators šīs sadaļas noteikumus piemēro to CO2 emisiju monitoringam un ziņošanai, kas radušās no alumīnija oksīda (Al2O3) ražošanas, primārā alumīnija guves kausēšanai vajadzīgo elektrodu ražošanas, tostarp atsevišķajās ražotnēs, kur ražo šādus elektrodus, un no elektrolīzē patērētajiem elektrodiem.
Operators ņem vērā vismaz šādus potenciālos CO2 emisiju avotus: kurināmais siltuma vai tvaika ražošanai, Al2O3 ražošana, elektrodu ražošana, Al2O3 reducēšana elektrolīzes procesā, kas ir saistīta ar elektrodu patēriņu, un nātrija karbonāta vai citu karbonātu lietošana atlikumgāzu attīrīšanai skruberī.
Saistītās perfluorogļūdeņražu (PFC) emisijas, ko izraisa anoda efekts, tai skaitā fugitīvās emisijas, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 8. sadaļu.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Operators nosaka CO2 emisijas no primārā alumīnija ražošanas vai pārstrādes, izmantojot masas bilances metodiku saskaņā ar 25. pantu. Masas bilances metodikā ņem vērā visu oglekli, ko satur ielaide, krājumi, produkti un cits eksports no elektrodu maisījuma izgatavošanas, to formēšanas, apdedzināšanas un reciklēšanas, kā arī no elektrodu patēriņa elektrolīzes procesā. Ja izmanto iepriekš apdedzinātus anodus, var piemērot atsevišķas masas bilances ražošanai un patēriņam vai vienu kopēju masas bilanci, kurā ņem vērā gan elektrodu ražošanu, gan patēriņu. Sēderberga elementu gadījumā operators izmanto vienu kopēju masas bilanci.
Kas attiecas uz emisijām no sadedzināšanas procesiem, operators var izvēlēties iekļaut tās masas bilancē vai lietot standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un šā pielikuma 1. sadaļu, vismaz attiecībā uz daļu avota plūsmu, nepieļaujot datu iztrūkumu vai emisiju divkāršu uzskaiti.
8. PFC EMISIJAS NO PRIMĀRĀ ALUMĪNIJA RAŽOŠANAS VAI PĀRSTRĀDES KĀ DARBĪBAS, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators perfluorogļūdeņražu (PFC) emisijām, ko izraisa anoda efekts, tostarp PFC fugitīvajām emisijām, piemēro turpmāk minēto. Saistītajām CO2 emisijām, tostarp emisijām no elektrodu ražošanas, operators piemēro šā pielikuma 7. sadaļu. Operators papildus aprēķina PFC emisijas, kas nav saistītas ar anoda efektu, par pamatu izmantojot aplēses metodes saskaņā ar nozares paraugpraksi un vadlīnijām, ko šim nolūkam publicējusi Komisija.
B. PFC emisiju noteikšana
PFC emisijas aprēķina pēc emisijām, kas ir izmērāmas dūmvadā vai dūmenī (“punktveida avota emisijas”), kā arī fugitīvajām emisijām, izmantojot dūmvada emisiju savākšanas efektivitāti:
PFC emisijas (kopējās) = PFC emisijas (dūmvados) / uztveršanas efektivitāte.
Uztveršanas efektivitāti mēra, kad ir noteikti iekārtai raksturīgie emisijas faktori. Lai šos koeficientus noteiktu, izmanto to norādījumu visjaunāko redakciju, kas minēti 2006. gada IPCC vadlīniju 4.4.2.4. punktā attiecībā uz 3. pakāpi.
Operators aprēķina CF4 un C2F6 emisijas, ko emitē pa dūmvadu vai dūmeni, izmantojot vienu no šādām metodēm:
A metodi, ja reģistrē anoda efekta minūtes elementdienā;
B metodi, ja reģistrē anoda efekta pārspriegumu.
Aprēķina A metode – pieskaru metode
PFC emisiju noteikšanai operators izmanto šādus vienādojumus:
kur:
AEM = anoda efekta minūtes elementdienā;
SEFCF4 = lineārās sakarības emisijas faktors [(kg CF4/t Al produkcijas) / (anoda efekta minūtes elementdienā)]. Ja izmanto dažādus elementa tipus, pēc vajadzības var piemērot dažādus SEF;
PrAl = primārā alumīnija gada produkcija [t];
FC2F6 = C2F6 (t C2F6 / t CF4) masas frakcija.
Anoda efekta minūtes elementdienā izsaka anoda efektu biežumu (anoda efektu skaits / elementdiena), kas reizināts ar anoda efektu vidējo ilgumu (anoda efekta minūtes / sastopamība):
AEM = biežums × vidējais ilgums.
Emisijas faktors: CF4 emisijas faktors (lineārās sakarības emisijas faktors SEFCF4) izsaka CF4 daudzumu [kg], kas emitēts uz tonnu alumīnija vienā AEM vienā elementdienā. C2F6 emisijas faktors (masas frakcija FC2F6) izsaka C2F6 daudzumu [t], kas emitēts proporcionāli emitētā CF4 daudzumam [t].
1. pakāpe: operators izmanto tehnoloģijām specifiskos emisijas faktorus no šīs sadaļas 1. tabulas IV pielikumā.
2. pakāpe: operators izmanto iekārtām specifiskos CF4 un C2F6 emisijas faktorus, kas noteikti ar nepārtrauktu vai periodisku mērīšanu uz vietas. Lai šos emisijas faktorus noteiktu, operators izmanto to norādījumu visjaunāko redakciju, kas minēti 2006. gada IPCC vadlīniju ( 17 ) 4.4.2.4. punktā attiecībā uz 3. pakāpi. Emisijas faktorā ņem vērā arī emisijas, kas saistītas ar efektiem, kas nav anoda efekts. Operators nosaka katru emisijas faktoru ar maksimālo nenoteiktību ± 15 %.
Operators emisijas faktorus nosaka vismaz ik pēc trim gadiem vai agrāk, ja tas vajadzīgs sakarā ar relevantām izmaiņām iekārtā. Relevantas izmaiņas ir izmaiņas anoda efekta ilguma sadalījumā vai izmaiņas kontroles algoritmā, kas ietekmē anoda efekta veidu kombināciju vai anoda efekta pārtraukšanas paņēmienu būtību.
1. tabula
Tehnoloģijām specifiskie emisijas faktori, kas saistīti ar darbības datiem, ja izmanto lineārās sakarības metodi
|
Tehnoloģija |
CF4 emisijas faktors (SEFCF4) [(kg CF4/t Al) / (anoda efekta minūtes elementdienā)] |
C2F6 emisijas faktors (FC2F6) [t C2F6/ t CF4] |
|
CWPB tehnoloģija |
0,143 |
0,121 |
|
VSS tehnoloģija |
0,092 |
0,053 |
Aprēķina B metode – pārsprieguma metode
Ja mēra anoda efekta pārspriegumu, operators PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:
kur:
OVC = pārsprieguma koeficients (“emisijas faktors”), kas izteikts kā kg CF4 uz tonnu alumīnija, kura saražota uz katru mV pārsprieguma;
AEO = anoda efekta pārspriegums uz elementu [mV], kas noteikts kā integrālis (laiks × spriegums virs mērķsprieguma), dalīts ar datu vākšanas laiku (ilgumu);
CE = vidējais alumīnija ražošanas strāvas lietderības koeficients [%];
PrAl = primārā alumīnija gada produkcija [t];
FC2F6 = C2F6 (t C2F6/t CF4) masas frakcija.
Termins AEO/CE (anoda efekta pārspriegums / strāvas lietderības koeficients) izsaka laikā integrētu vidējo anoda efekta pārspriegumu [mV pārspriegumu] pret vidējo strāvas lietderības koeficientu [%].
Emisijas faktors: CF4 emisijas faktors (“pārsprieguma koeficients” (OVC)) izsaka CF4 daudzumu [kg], kas emitēts uz tonnu alumīnija, kura saražota uz milivoltu pārsprieguma [mV]. C2F6 emisijas faktors (masas frakcija FC2F6) izsaka C2F6 daudzumu [t], kas emitēts proporcionāli emitētā CF4 daudzumam [t].
1. pakāpe: operators izmanto tehnoloģijām specifiskos emisijas faktorus no šīs sadaļas 2. tabulas IV pielikumā.
2. pakāpe: operators izmanto iekārtām specifiskos CF4 [(kg CF4 / t Al ) / (mV)] un C2F6 [t C2F6/ t CF4] emisijas faktorus, kas noteikti ar nepārtrauktu vai periodisku mērīšanu uz vietas. Lai šos emisiju faktorus noteiktu, operators izmanto to norādījumu visjaunāko redakciju, kas minēti 2006. gada IPCC vadlīniju 4.4.2.4. punktā attiecībā uz 3. pakāpi. Operators nosaka emisijas faktorus ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram.
Operators emisijas faktorus nosaka vismaz ik pēc trim gadiem vai agrāk, ja tas vajadzīgs sakarā ar relevantām izmaiņām iekārtā. Relevantas izmaiņas ir izmaiņas anoda efekta ilguma sadalījumā vai izmaiņas kontroles algoritmā, kas ietekmē anoda efekta veidu kombināciju vai anoda efekta pārtraukšanas paņēmienu būtību.
2. tabula
Tehnoloģijām specifiski emisijas faktori, kas saistīti ar pārsprieguma darbības datiem
|
Tehnoloģija |
CF4 emisijas faktors [(kg CF4/t Al) / mV] |
C2F6 emisijas faktors [t C2F6/ t CF4] |
|
CWPB tehnoloģija |
1,16 |
0,121 |
|
VSS tehnoloģija |
n. p. |
0,053 |
C. CO2(e) emisiju noteikšana
Operators aprēķina CO2(e) emisijas no CF4 un C2F6 emisijām šādā veidā, izmantojot globālās sasilšanas potenciālus, kas uzskaitīti VI pielikuma 3. sadaļas 6. tabulā:
PFC emisijas [t CO2(e)] = CF4 emisijas [t] * GWPCF4 + C2F6 emisijas [t] * GWPC2F6
9. CEMENTA KLINKERA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens kalcinēšana, apdedzināšanas krāšņu konvencionālais fosilais kurināmais, apdedzināšanas krāšņu alternatīvais fosilais kurināmais un izejmateriāli, apdedzināšanas krāšņu biomasas kurināmie (biomasas atkritumi), kurināmais, kas nav apdedzināšanas krāšņu kurināmais, kaļķakmens un slānekļu nekarbonātu oglekļa saturs un atlikumgāzu skrubēšanai izmantotie izejmateriāli.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadegšanas monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no maltu izejmateriālu maisījuma sastāvdaļām monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu, par pamatu izmantojot karbonātu saturu procesa ielaidē (aprēķina A metode) vai saražotā klinkera daudzumu (aprēķina B metode). Ja izmanto A metodi, jāņem vērā vismaz šādi karbonāti: CaCO3, MgCO3 un FeCO3. Ja izmanto B metodi, operators ņem vērā vismaz CaO un MgO un iesniedz kompetentajai iestādei pierādījumus par to, cik lielā mērā jāņem vērā vēl citi oglekļa avoti.
CO2 emisijas, kas saistītas ar putekļiem, kuri no procesa aizvākti, un ar nekarbonātu oglekli izejmateriālos, pieskaita saskaņā ar šīs sadaļas C un D apakšsadaļu.
Aprēķinu A metode: balstīta apdedzināšanas krāsns ielaidē
Ja cementa krāsns putekļus (CKD) un citus apvada putekļus izvada no krāsns sistēmas, operators saistītos izejmateriālus neuzskata par procesa ielaidi, bet aprēķina emisijas no CKD saskaņā ar C apakšsadaļu.
Ja vien maltie izejmateriāli nav raksturoti, operators nenoteiktības prasības darbības datiem piemēro atsevišķi katram attiecīgajam krāsns ielaides materiālam, kas satur oglekli, nepieļaujot divkāršu uzskaiti vai datu izlaidumus atpakaļatgrieztu materiālu vai apvadmateriālu dēļ. Ja darbības datus nosaka, pamatojoties uz saražoto klinkera daudzumu, malto izejmateriālu neto daudzumu var noteikt, izmantojot empīrisku malto izejmateriālu un klinkera attiecību, kas ir specifiska konkrētajai ražotnei. Šī attiecība jāatjaunina vismaz vienu reizi gadā, ievērojot nozares paraugprakses vadlīnijas.
Aprēķina B metode: balstīta klinkera izlaidē
Operators nosaka darbības datus kā klinkera produkcijas apjomu [t] pārskata periodā, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:
klinkeru tieši nosverot;
pamatojoties uz cementa piegāžu datiem, pēc materiālu bilances (ņemot vērā klinkera nosūtīšanu, klinkera sagādes, kā arī klinkera krājumu izmaiņas), un tam izmanto šādu formulu:
|
saražotais klinkers [t] |
= |
((cementa piegādes [t] – cementa krājumu izmaiņas [t]) × klinkera/cementa attiecība [t klinkera/t cementa]) – (sagādātais klinkers [t]) + (nosūtītais klinkers [t]) – (klinkera krājumu izmaiņas [t]). |
Operators iegūst klinkera un cementa attiecību katram atšķirīgajam cementa produktam, pamatojoties uz 32.–35. panta noteikumiem, vai aprēķina šo attiecību no starpības starp cementa piegādēm un krājumu izmaiņām, kā arī visiem materiāliem, kas izmantoti kā cementa piedevas, iekļaujot arī apvada putekļus un cementa krāsns putekļus.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, emisijas faktora 1. pakāpi definē šādi.
1. pakāpe: operators piemēro emisijas faktoru 0,525 t CO2/t klinkera.
C. Emisijas, kas saistītas ar izmestajiem putekļiem
Operators pieskaita CO2 emisijas no apvada putekļiem un cementa krāsns putekļiem (CKD), ko izvada no krāsns sistēmas, un koriģē tās ar CKD daļējas kalcinēšanas koeficientu; tās aprēķina kā procesa emisijas saskaņā ar 24. panta 2. punktu. Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, emisijas faktora 1. un 2. pakāpi definē šādi.
kur:
EFCKD = daļēji kalcinēto cementa krāsns putekļu emisijas faktors [t CO2/t CKD];
EFkl. = iekārtai specifiskais klinkera emisijas faktors [t CO2/t klinkera];
d = CKD kalcinēšanas pakāpe (emitētais CO2 kā % no kopējā karbonātu CO2 izejmateriālu maisījumā).
3. pakāpi emisijas faktoram nepiemēro.
D. Emisijas no nekarbonātu oglekļa maltos izejmateriālos
Operators nosaka emisijas no nekarbonātu oglekļa, vismaz no kaļķakmens, slānekļa vai alternatīviem izejmateriāliem (piemēram, vieglajiem pelniem), ko izmanto malto izejmateriālu maisījumā krāsnī, saskaņā ar 24. panta 2. punktu.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, emisijas faktoram piemēro šādas pakāpju definīcijas.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, pārrēķina koeficientam piemēro šādas pakāpju definīcijas.
10. KAĻĶU RAŽOŠANA, KĀ ARĪ DOLOMĪTA VAI MAGNEZĪTA KALCINĒŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens, dolomīta vai magnezīta kalcinēšana, izejmateriālu sastāvā esošs nekarbonātu ogleklis, konvencionālie fosilie krāsns kurināmie, alternatīvi krāsns fosilie kurināmie un izejmateriāli, krāsns biomasas kurināmie (biomasas atkritumi) un citi kurināmie.
Ja dedzinātos kaļķus un kaļķakmens izcelsmes CO2 izmanto attīrīšanas procesos, CO2 uzskata par emitētu, ja vien CO2 nav piesaistīts produktā, kas atbilst šīs regulas 49.a panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadegšanas monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no izejmateriālos esošajiem karbonātiem monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. Vienmēr ņem vērā kalcija un magnija karbonātus. Citus karbonātus un nekarbonātu oglekli izejmateriālos ņem vērā tad, ja tie ir relevanti emisiju aprēķinam.
Ielaidē balstītā metodikā karbonāta satura vērtības koriģē atbilstoši attiecīgajam materiāla mitruma un piemaisījumu saturam. Magnēzija ražošanas gadījumā citus magniju saturošos minerālus, kas nav karbonāti, ņem vērā pēc vajadzības.
Izvairās no divkāršas uzskaites vai datu izlaidumiem atpakaļatgrieztu materiālu vai apvadmateriālu dēļ. Piemērojot B metodi, kaļķu cepļa putekļus uzskata par atsevišķu avota plūsmu, ja attiecināms.
C. Emisijas no nekarbonātu oglekļa izejmateriālos
Operators nosaka emisijas no nekarbonātu oglekļa, vismaz no kaļķakmens, slānekļa vai alternatīviem izejmateriāliem, ko izmanto krāsnī, saskaņā ar 24. panta 2. punktu.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, emisijas faktoram piemēro šādas pakāpju definīcijas.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, pārrēķina koeficientam piemēro šādas pakāpju definīcijas.
11. STIKLA, STIKLA ŠĶIEDRAS VAI MINERĀLVATES IZOLĀCIJAS MATERIĀLU RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators piemēro šīs sadaļas noteikumus arī šķidrā stikla un akmensvates ražošanas iekārtām.
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: sārmu metālu un sārmzemju metālu karbonātu sadalīšanās izejmateriālu kušanas rezultātā, konvencionālie fosilie kurināmie, alternatīvi fosilie kurināmie un izejmateriāli, biomasas kurināmie (biomasas atkritumi), citi kurināmie, oglekli saturošas piedevas, tostarp kokss, akmeņogļu putekļi un grafīts, dūmgāzu pēcsadedzināšana un attīrīšana skruberī.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadegšanas, arī dūmgāzu skrubēšanas, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no nekarbonātu izejmateriāliem, tai skaitā koksa, grafīta un akmeņogļu putekļiem, monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. Karbonāti, ko ņem vērā, ietver vismaz CaCO3, MgCO3, Na2CO3, NaHCO3, BaCO3, Li2CO3, K2CO3 un SrCO3. Izmanto tikai A metodi.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, karbonātus saturošu izejmateriālu emisijas faktoram piemēro šādas pakāpju definīcijas.
1. pakāpe: izmanto stehiometriskās attiecības, kas uzskaitītas VI pielikuma 2. sadaļā. Relevanto ielaides materiālu tīrību nosaka, balstoties uz nozares paraugpraksi.
2. pakāpe: relevanto karbonātu daudzumu katrā relevantajā ielaides materiālā nosaka saskaņā ar 32.–35. pantu.
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas, pārrēķina koeficientam piemēro tikai 1. pakāpi attiecībā uz visām procesa emisijām no karbonātus un nekarbonātus saturošiem izejmateriāliem.
12. KERAMIKAS IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: apdedzināšanas krāšņu kurināmie, izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens/dolomīta un citu karbonātu kalcinēšana, kaļķakmens un citi karbonāti gaisa piesārņotāju mazināšanai un citi dūmgāzu attīrīšanas paņēmieni, fosilās/biomasas piedevas porainības veicināšanai, arī polistirols, atlikumi no papīra ražošanas vai zāģskaidas, nekarbonātu oglekļa saturs mālos un citos izejmateriālos.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadegšanas, arī dūmgāzu skrubēšanas, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no maltu izejmateriālu maisījuma sastāvdaļām un piedevām monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. Attiecībā uz keramikas izstrādājumiem no attīrītiem vai sintētiskiem māliem operators var izmantot A metodi vai B metodi. Attiecībā uz keramikas izstrādājumiem no neapstrādātiem māliem un gadījumiem, kad lieto mālus vai piedevas ar būtisku nekarbonātu oglekļa saturu, operators izmanto A metodi. Vienmēr ņem vērā kalcija karbonātus. Citus karbonātus un nekarbonātu oglekli izejmateriālos ņem vērā tad, ja tie ir relevanti emisiju aprēķinam.
Ielaides materiālu darbības datus A metodei var noteikt ar piemērotu atpakaļaprēķinu, kura pamatā ir nozares paraugprakse un kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde. Šādā atpakaļaprēķinā ņem vērā to, kāda uzskaite ir pieejama izžāvētiem zaļajiem produktiem vai apdedzinātiem produktiem, kā arī atbilstošus datu avotus par māla un piedevu mitrumu un izmantoto materiālu atlaidināšanas zudumu (karsēšanas zudumi).
Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, karbonātus saturošu izejmateriālu procesa emisiju emisijas faktoriem piemēro šādas pakāpju definīcijas.
A metode (pamatojoties uz ielaidi)
1. pakāpe: emisijas faktora aprēķināšanai analīžu rezultātu vietā piemēro konservatīvu vērtību 0,2 tonnas CaCO3 (kas atbilst 0,08794 tonnām CO2) uz katru sausa māla tonnu. Visu neorganisko un organisko oglekli māla materiālā uzskata par iekļautu šajā vērtībā. Piedevas uzskata par tādām, kas nav iekļautas šajā vērtībā.
2. pakāpe: emisijas faktoru katrai avota plūsmai iegūst un atjaunina vismaz vienu reizi gadā, izmantojot nozares paraugpraksi un atspoguļojot ražotnei specifiskos apstākļus un iekārtas produktu struktūru.
3. pakāpe: relevanto izejmateriālu sastāvu nosaka saskaņā ar 32.–35. pantu. Attiecīgā gadījumā, lai pārvērstu sastāva datus emisijas faktoros, izmanto stehiometriskās attiecības, kas uzskaitītas VI pielikuma 2. sadaļā.
B metode (pamatojoties uz izlaidi)
1. pakāpe: emisijas faktora aprēķināšanai analīžu rezultātu vietā piemēro konservatīvu vērtību 0,123 tonnas CaO (kas atbilst 0,09642 tonnām CO2) uz katru produkcijas tonnu. Visu neorganisko un organisko oglekli māla materiālā uzskata par iekļautu šajā vērtībā. Piedevas uzskata par tādām, kas nav iekļautas šajā vērtībā.
2. pakāpe: emisijas faktoru iegūst un atjaunina vismaz vienu reizi gadā, izmantojot nozares paraugpraksi un ņemot vērā ražotnei specifiskos apstākļus un iekārtas produktu struktūru.
3. pakāpe: produktu sastāva noteikšanu veic saskaņā ar 32.–35. pantu. Attiecīgā gadījumā, lai sastāva datus pārvērstu emisijas faktoros, izmanto stehiometriskās attiecības, kas minētas VI pielikuma 2. sadaļas 3. tabulā, pieņemot, ka visi relevantie metālu oksīdi ir iegūti no attiecīgajiem karbonātiem.
Atkāpjoties no šā pielikuma 1. sadaļas prasībām, dūmgāzu attīrīšanai skruberī emisijas faktoram piemēro šādu pakāpi.
1. pakāpe: operators piemēro CaCO3 stehiometrisko attiecību, kā norādīts VI pielikuma 2. sadaļā.
Gāzu attīrīšanai skruberī neizmanto citu pakāpi un pārrēķina koeficientu. Jānovērš izmantotā kaļķakmens, kas tajā pašā iekārtā reciklēts kā izejmateriāls, divkārša uzskaite.
13. ĢIPŠA IZSTRĀDĀJUMU UN ĢIPŠKARTONA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz CO2 emisijas no visu veidu sadedzināšanas darbībām.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadegšanas monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu.
14. PULPAS UN PAPĪRA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: katli, gāzturbīnas un citas sadedzināšanas ierīces, kas ražo tvaiku vai elektroenerģiju, atguves katli un citas ierīces, kurās dedzina izmantotos pulpēšanas atsārmus, incinerācijas stacijas, kaļķu cepļi un kalcinētāji, atlikumgāzu skrubēšana un žāvētāji, kuru darbināšanai izmanto kurināmo (piemēram, infrasarkano staru žāvētāji).
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadedzināšanas, tostarp no dūmgāzu attīrīšanas skruberī, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu.
Procesa emisijas no izejmateriāliem, ko izmanto kā piebarošanas ķimikālijas (ietverot vismaz kaļķakmeni vai nātrija karbonātu), monitorē ar A metodi saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. CO2 emisijas no kaļķakmens nogulšņu atguves pulpas ražošanā uzskata par reciklētās biomasas CO2. Pieņem, ka tikai tas CO2 daudzums, kas proporcionāls ielaidei no piebarošanas ķimikālijām, izraisa fosilā CO2 emisijas.
Emisijām no piebarošanas ķimikālijām piemēro šādas emisijas faktora pakāpju definīcijas.
Pārrēķina koeficientam piemēro tikai 1. pakāpi.
15. TEHNISKĀ OGLEKĻA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators kā CO2 emisiju avotus ņem vērā vismaz visu sadedzināmo kurināmo un visu kurināmo, ko izmanto kā procesa materiālu.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no tehniskā oglekļa ražošanas var monitorēt kā sadedzināšanas procesu, ietverot dūmgāzu attīrīšanu skruberī, saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu, vai monitoringam var izmantot masas bilanci saskaņā ar 25. pantu un II pielikuma 3. sadaļu.
16. DISLĀPEKĻA OKSĪDA (N2O) EMISIJU NOTEIKŠANA NO SLĀPEKĻSKĀBES, ADIPĪNSKĀBES, KAPROLAKTĀMA, GLIOKSĀLA UN GLIOKSĀLSKĀBES RAŽOŠANAS KĀ DARBĪBAS, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Katrs operators katrai darbībai, kas izraisa N2O emisijas, ņem vērā visus avotus, kuri emitē N2O no ražošanas procesiem, arī tad, ja N2O emisijas no ražošanas tiek virzītas caur emisiju mazināšanas aprīkojumu. Tas ietver jebko no minētā:
slāpekļskābes ražošana – N2O emisijas no amonjaka katalītiskās oksidācijas un/vai no NOx/N2O emisiju mazināšanas blokiem;
adipīnskābes ražošana – N2O emisijas, tostarp no oksidācijas reakcijas, tiešas procesa gāzu novadīšanas atmosfērā un/vai emisiju kontroles aprīkojuma;
glioksāla un glioksālskābes ražošana – N2O emisijas, tostarp no procesa reakcijām, tiešas procesa gāzu novadīšanas atmosfērā un/vai emisiju kontroles aprīkojuma;
kaprolaktāma ražošana – N2O emisijas, tostarp no procesa reakcijām, tiešas procesa gāzu novadīšanas atmosfērā un/vai emisiju kontroles aprīkojuma.
Šos noteikumus nepiemēro N2O emisijām no kurināmā sadedzināšanas.
B. N2O emisiju noteikšana
B.1. Ikgadējās N2O emisijas
Operators monitorē N2O emisijas no slāpekļskābes ražošanā, izmantojot nepārtrauktu emisiju mērīšanu. Operators monitorē N2O emisijas no adipīnskābes, kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošanas, samazinātajām emisijām izmantojot mērījumos balstītu metodiku, bet gadījumos, kad emisijas īslaicīgi nesamazina, izmanto aprēķinos balstītu metodiku (kuras pamatā ir masas bilances metodika).
Katram emisijas avotam, kam piemēro nepārtrauktu emisiju mērīšanu, operators par gada kopējām emisijām uzskata visu stundas emisiju summu, kuru aprēķina pēc 1. vienādojuma VIII pielikuma 3. sadaļā.
B.2. N2O stundas emisijas
Operators aprēķina gada vidējās N2O stundas emisijas katram avotam, kam piemēro nepārtrauktu emisiju mērīšanu, un šim nolūkam izmanto 2. vienādojumu VIII pielikuma 3. sadaļā.
Operators nosaka N2O stundas koncentrācijas dūmgāzē no katra emisijas avota, izmantojot mērījumos balstītu metodiku, reprezentatīvā punktā aiz NOx/N2O emisiju mazināšanas aprīkojuma (ja tiek veikta emisiju mazināšana). Operators izmanto paņēmienus, kas spēj izmērīt N2O koncentrācijas visiem emisijas avotiem, gan darbojoties emisiju mazināšanas aprīkojumam, gan tad, ja emisiju mazināšana nenotiek. Ja šādos periodos palielinās mērījumu nenoteiktība, operators ņem to vērā nenoteiktības novērtējumā.
Ja nepieciešams, operators pārrēķina visus mērījumu rezultātus uz sausu gāzi un par tiem konsekventi ziņo.
B.3. Dūmgāzes plūsmas noteikšana
Lai izmērītu dūmgāzes plūsmu N2O emisiju monitoringa vajadzībām, operators izmanto dūmgāzes plūsmas monitoringa metodes, kas izklāstītas šīs regulas 43. panta 5. punktā. Slāpekļskābes ražošanā operators piemēro metodi, kas paredzēta 43. panta 5. punkta a) apakšpunktā, izņemot, ja tas tehniski nav iespējams. Šādā gadījumā un ja to atļauj kompetentā iestāde, operators piemēro citu metodi, tostarp masas bilances metodiku, kuras pamatā ir būtiski parametri, piemēram, amonjaka ielaides slodze, vai plūsmas noteikšanu, veicot nepārtrauktu emisiju plūsmas mērīšanu.
Dūmgāzes plūsmu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
Vdūmgāzes plūsma [Nm3/h] = Vgaiss * (1 - O2, gaiss) / (1 - O2, dūmgāze),
kur:
Vgaiss = kopējā gaisa plūsmas ielaide, izteikta Nm3/h, standartapstākļos;
O2, gaiss = O2 tilpuma frakcija sausā gaisā [= 0,2095];
O2, dūmgāze = O2 tilpuma frakcija dūmgāzē.
Vgaiss aprēķina kā visu slāpekļskābes ražošanas blokā ievadīto gaisa plūsmu summu.
Operators izmanto šādu formulu, ja vien monitoringa plānā nav noteikts citādi:
Vgaiss = Vprim. + Vsek. + Vslēga,
kur:
Vprim. = primārā gaisa plūsmas ielaide, izteikta Nm3/h, standartapstākļos;
Vsek. = sekundārā gaisa plūsmas ielaide, izteikta Nm3/h, standartapstākļos;
Vslēga = slēga gaisa plūsmas ielaide, izteikta Nm3/h, standartapstākļos.
Operators nosaka Vprim., izmantojot nepārtrauktu plūsmas mērīšanu, pirms sajaukšanas ar amonjaku. Operators nosaka Vsek., izmantojot nepārtrauktu plūsmas mērīšanu, tai skaitā arī tad, ja mērīšana notiek pirms siltuma atguves bloka. Attiecībā uz Vslēga operators ņem vērā slāpekļskābes ražošanas procesā izpūstā gaisa plūsmu.
Gaisa plūsmu ielaidei, kas kopā veido mazāk par 2,5 % kopējās gaisa plūsmas, kompetentā iestāde var akceptēt, ka šī gaisa caurplūduma noteikšanai izmanto aplēses metodes, ko operators piedāvā, pamatojoties uz nozares paraugpraksi.
Operators iesniedz pierādījumus, ko iegūst, veicot mērījumus normālos ekspluatācijas apstākļos, un kas apliecina, ka izmērītā dūmgāzes plūsma ir pietiekami homogēna, lai varētu izmantot piedāvāto mērīšanas metodi. Ja šie mērījumi apstiprina, ka šī plūsma nav homogēna, operators ņem to vērā, nosakot atbilstošās monitoringa metodes un aprēķinot nenoteiktību N2O emisijās.
Operators pārrēķina visus mērījumu rezultātus uz sausu gāzi un par tiem konsekventi ziņo.
B.4. Skābekļa (O2) koncentrācijas
Operators mēra skābekļa koncentrācijas dūmgāzē, ja tas ir vajadzīgs dūmgāzes plūsmas aprēķināšanai saskaņā ar šīs sadaļas B.3. apakšsadaļu IV pielikumā. Šim nolūkam viņš izpilda koncentrācijas mērīšanas prasības, kas noteiktas 41. panta 1. un 2. punktā. Nosakot N2O emisiju nenoteiktību, operators ņem vērā O2 koncentrācijas mērījumu nenoteiktību.
Ja nepieciešams, operators pārrēķina visus mērījumu rezultātus uz sausu gāzi un par tiem konsekventi ziņo.
B.5. N2O emisiju aprēķināšana
Konkrētos periodos, kad N2O emisijas, kas rodas no adipīnskābes, kaprolaktāma, glioksāla un glioksālskābes ražošanas, netiek mazinātas (tostarp sakarā ar gāzu novadīšanu drošības apsvērumu dēļ un tad, kad nedarbojas emisiju mazināšanas stacija) un nepārtraukts N2O emisiju monitorings nav tehniski iespējams, operators aprēķina N2O emisijas, izmantojot masas bilances metodiku, ja ir saņemta kompetentās iestādes atļauja izmantot šādu metodiku. Šim nolūkam vispārējai nenoteiktībai jābūt līdzīgai kā tad, ja tiktu piemērotas 41. panta 1. un 2. punktā paredzētās pakāpes prasības. Operators aprēķina metodei par pamatu izmanto attiecīgajā laikā notiekošā ķīmiskā procesa maksimālo iespējamo N2O emisijas apjomu un šīs emisijas periodu.
Nosakot emisijas avota gada stundas vidējo nenoteiktību, operators ņem vērā visu šim konkrētajam emisijas avotam aprēķināto emisiju nenoteiktību.
B.6. Darbības ražošanas apjoma noteikšana
Ražošanas apjomu aprēķina, pamatojoties uz dienas ražošanas pārskatiem un ekspluatācijas stundām.
B.7. Paraugošanas rādītāji
Derīgas stundas vidējās vērtības vai īsāka references perioda vidējās vērtības aprēķina saskaņā ar 44. pantu šādiem elementiem:
N2O koncentrācija dūmgāzē;
kopējā dūmgāzes plūsma, ja to mēra tieši un tas ir prasīts;
visas gāzu plūsmas un skābekļa koncentrācijas, kas nepieciešamas kopējās dūmgāzes plūsmas netiešai noteikšanai.
C. CO2 gada ekvivalenta (CO2(e)) noteikšana
Operators kopējās N2O gada emisijas no visiem emisijas avotiem (izmērītas tonnās ar precizitāti līdz trīs cipariem aiz komata) pārrēķina CO2(e) gada emisijās (noapaļotās tonnās), izmantojot šādu formulu un GWP vērtības, kas minētas VI pielikuma 3. sadaļā:
CO2(e) [t] = N2Ogadā[t] * GWPN2O,
kur:
N2Ogadā = kopējās N2O gada emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. vienādojumu VIII pielikuma 3. sadaļā.
Kopējo gada CO2(e), ko radījuši visi emisijas avoti, un visas tiešās CO2 emisijas no citiem emisijas avotiem, kas iekļauti ar siltumnīcefekta gāzu atļauju, pieskaita kopējām CO2 gada emisijām, ko radījusi iekārta, un šo rādītāju izmanto ziņošanai un kvotu nodošanai.
Kopējās N2O gada emisijas paziņo tonnās ar precizitāti līdz trīs cipariem aiz komata un kā CO2(e) noapaļotās tonnās.
17. AMONJAKA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisijas avotus: kurināmo sadedzināšana, kurā saražo siltumenerģiju riformingam vai daļējai oksidācijai, kurināmie, ko izmanto kā procesa ielaidi amonjaka ražošanas procesā (riformingā vai daļējā oksidācijā), kurināmie, ko izmanto citiem sadedzināšanas procesiem, tostarp karstā ūdens vai tvaika ražošanai.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Lai monitorētu emisijas no sadedzināšanas procesiem un kurināmajiem, ko izmanto kā procesa ielaidi, piemēro standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un šā pielikuma 1. sadaļu.
Ja CO2 no amonjaka ražošanas izmanto par ievadresursu urīnvielas vai citu ķimikāliju ražošanai vai to pārvieto ārup no iekārtas lietojumam, kas nav paredzēts šīs regulas 49. panta 1. punktā, attiecīgo CO2 daudzumu uzskata par emitētu no iekārtas, kas rada CO2, ja vien CO2 nav piesaistīts produktā, kas atbilst šīs regulas 49.a panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
18. ORGANISKO ĶIMIKĀLIJU LIELAPJOMA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators ņem vērā vismaz šādus CO2 emisiju avotus: krekings (katalītiskais un nekatalītiskais), riformings, daļēja vai pilnīga oksidācija, līdzīgi procesi, kuru rezultātā no ogļūdeņražu bāzes ievadmateriālu sastāvā esošā oglekļa rodas CO2 emisijas, atlikumgāzu sadedzināšana un sadedzināšana lāpā, kā arī kurināmā dedzināšana citos sadedzināšanas procesos.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Ja organisko ķimikāliju lielapjoma ražošana ir tehniski integrēta minerāleļļu rafinētavā, šādas iekārtas operators piemēro relevantos šā pielikuma 2. sadaļas noteikumus.
Neskarot pirmo daļu, operators monitorē emisijas no sadedzināšanas procesiem, ja izmantotais kurināmais nepiedalās ķīmiskajās reakcijās organisko ķimikāliju lielapjoma ražošanai un neizriet no šādām ķīmiskajām reakcijām, un šim nolūkam viņš izmanto standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un šā pielikuma 1. sadaļu. Visos pārējos gadījumos operators var izvēlēties monitorēt emisijas no organisko ķimikāliju lielapjoma ražošanas, izmantojot masas bilances metodiku saskaņā ar 25. pantu vai standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu. Ja izmanto standarta metodiku, operators kompetentajai iestādei iesniedz pierādījumus, ka izvēlētā metodika aptver visas relevantās emisijas, ko aptvertu masas bilances metodika.
Lai noteiktu oglekļa saturu saskaņā ar 1. pakāpi, piemēro references emisiju faktorus, kas uzskaitīti VI pielikuma 5. tabulā. Vielām, kas nav minētas VI pielikuma 5. tabulā vai citos šīs regulas noteikumos, operators aprēķina oglekļa saturu pēc stehiometriskā oglekļa satura tīrā vielā un no vielas koncentrācijas ielaides vai izlaides plūsmā.
19. ŪDEŅRAŽA UN SINTĒZES GĀZES RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: kurināmie, ko izmanto ūdeņraža vai sintēzes gāzes ražošanas procesā (riformings vai daļēja oksidācija) un kurināmie, ko izmanto citiem sadedzināšanas procesiem, tostarp karstā ūdens vai tvaika ražošanai. Saražoto sintēzes gāzi masas bilances metodikā uzskata par avota plūsmu.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Lai monitorētu emisijas no sadedzināšanas procesiem un kurināmajiem, ko izmanto par procesa ielaidi ūdeņraža ražošanā, izmanto standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un šā pielikuma 1. sadaļu.
Lai monitorētu emisijas no sintēzes gāzes ražošanas, izmanto masas bilanci saskaņā ar 25. pantu. Kas attiecas uz emisijām no atsevišķiem sadedzināšanas procesiem, operators var izvēlēties iekļaut tās masas bilancē vai lietot standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu vismaz attiecībā uz daļu avota plūsmu, nepieļaujot datu iztrūkumu vai emisiju divkāršu uzskaiti.
Ja ūdeņradi un sintēzes gāzi ražo vienā iekārtā, operators aprēķina CO2 emisijas, ūdeņradim un sintēzes gāzei izmantojot atsevišķu metodiku, kā norādīts šīs sadaļas pirmajās divās daļās, vai arī vienu kopēju masas bilanci.
20. NĀTRIJA KARBONĀTA UN NĀTRIJA BIKARBONĀTA RAŽOŠANA KĀ DARBĪBA, KAS MINĒTA DIREKTĪVAS 2003/87/EK I PIELIKUMĀ
A. Tvērums
Emisijas avotos un avota plūsmās CO2 emisijām no iekārtām, kurās ražo nātrija karbonātu un nātrija bikarbonātu, ir iekļauti:
kurināmie, ko izmanto sadedzināšanas procesos, tostarp kurināmie karstā ūdens vai tvaika ražošanai;
izejmateriāli, arī novadītā gāze no kaļķakmens kalcinēšanas,
atlikumgāzes no mazgāšanas vai filtrēšanas posmiem pēc karbonizācijas.
B. Īpaši monitoringa noteikumi
Emisijas no sadegšanas procesiem, arī dūmgāzu skrubēšanas, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no izejmateriālu maisījuma sastāvdaļām un piedevām monitorē saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 4. sadaļu.
Starpposma CO2 nātrija karbonāta ražošanai uzskata par emitētu no iekārtas, kas CO2 radījusi, ja vien CO2 nav piesaistīts produktā, kas atbilst šīs regulas 49.a panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.
21. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU NOTEIKŠANA NO CO2 UZTVERŠANAS DARBĪBĀM, KO VEIC, LAI TĀS TRANSPORTĒTU UN ĢEOLOĢISKI UZGLABĀTU SASKAŅĀ AR DIREKTĪVU 2009/31/EK ATĻAUTĀ UZGLABĀŠANAS VIETĀ
A. Tvērums
CO2 uztveršanu veic tam īpaši paredzētā iekārtā, kas saņem pārvietoto CO2 no vienas vai vairākām citām iekārtām, vai tajā pašā iekārtā, kurā saskaņā ar to pašu siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauju veic darbības, kas rada CO2 emisijas, kuras iekārta uztver. Visas iekārtas daļas, kas saistītas ar CO2 uztveršanu un pārvietošanu uz CO2 transportēšanas infrastruktūru vai CO2 siltumnīcefekta gāzu emisiju ģeoloģiskās uzglabāšanas vietu, arī jebkuri funkcionāli saistīti palīgkompleksi, piemēram, CO2 pagaidu glabātavas, būsterstacijas, sašķidrināšanas stacijas, gazifikācijas stacijas, attīrīšanas stacijas vai sildītāji, iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujā un ņem vērā saistītajā monitoringa plānā. Ja iekārta veic citas darbības, kas paredzētas Direktīvā 2003/87/EK, minēto darbību emisijas monitorē saskaņā ar citām relevantajām šā pielikuma sadaļām.
CO2 uztveršanas darbības operators iekļauj vismaz šādus potenciālos CO2 emisijas avotus:
uz uztveršanas iekārtu pārvietotais CO2;
sadegšana un citas iekārtā notiekošas saistītas darbības, kas attiecas uz uztveršanas darbību, tostarp kurināmā un ielaides materiāla lietošana.
B. Pārvietoto un emitēto CO2 daudzumu kvantificēšana
B.1. Kvantificēšana iekārtas līmenī
Katrs operators aprēķina emisijas, ņemot vērā potenciālās CO2 emisijas no visiem emisijām relevantajiem procesiem iekārtā, kā arī uztvertā un uz CO2 infrastruktūru pārvietotā CO2 daudzumu; aprēķinam izmanto šādu formulu:
kur
|
Euztveršanas iekārta |
= |
kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas uztveršanas iekārtā; |
|
Tielaide |
= |
CO2 daudzums, kas pārvietots uz uztveršanas iekārtu; nosaka, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 40.–46. pantu un 49. pantu; |
|
Ebez uztveršanas |
= |
iekārtas emisijas, pieņemot, ka CO2 netika uztverts, t. i., emisiju summa no visām citām darbībām iekārtā, ko monitorē saskaņā ar relevantajām šīs regulas IV pielikuma sadaļām, arī B metodi IV pielikuma 22. sadaļā attiecībā uz jebkādiem funkcionāli saistītiem palīgkompleksiem; |
|
Tuzglabāšanai |
= |
CO2 daudzums, kas pārvietots uz CO2 transportēšanas infrastruktūru vai uzglabāšanas vietu; nosaka, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 40.–46. pantu un 49. pantu. |
Gadījumos, kad CO2 uztveršanu veic tajā pašā iekārtā, kur uztvertais CO2 rodas, operators attiecībā uz Tievade izmanto nulli.
Atsevišķu uztveršanas iekārtu gadījumā šo iekārtu operatori ņem vērā šādus aspektus:
operators uzskata, ka Ebez uztveršanas reprezentē to emisiju daudzumu, kas radušās no citiem avotiem, kas nav uztveršanai uz iekārtu pārvietotais CO2. Operators minētās emisijas nosaka saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;
atkāpjoties no šajā sadaļā aprakstītās monitoringa metodikas, operators iekārtas emisijas var monitorēt, izmantojot šīs regulas IV pielikuma 22. sadaļā aprakstīto B metodi.
Atsevišķu uztveršanas iekārtu gadījumā tās iekārtas operators, no kuras CO2 pārvieto uz uztveršanas iekārtu, no savas iekārtas emisijām atskaita daudzumu Tielaide, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 49. pantu.
B.2. Pārvietotā CO2 noteikšana
Katrs operators CO2 daudzumu, kas pārvietots no uztveršanas iekārtas un uz to, nosaka, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 40.–46. pantu un 49. pantu.
22. Siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšana no CO2 transportēšanas ģeoloģiskai uzglabāšanai vietā, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK
A. Tvērums
Emisijām no CO2 transportēšanas monitoringa un ziņošanas robežas nosaka CO2 transportēšanas infrastruktūras siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā, ietverot visus ar šo transportēšanas infrastruktūru funkcionāli saistītos palīgkompleksus, piemēram, CO2 pagaidu glabātavas, būsterstacijas, sašķidrināšanas stacijas, gazifikācijas stacijas, attīrīšanas stacijas vai sildītājus. Katrai transportēšanas infrastruktūrai ir vismaz viens sākuma punkts un viens beigu punkts, un katrs no tiem ir savienots ar citām iekārtām vai CO2 transportēšanas infrastruktūru, kas veic vienu vai vairākas šādas darbības: CO2 uztveršana, transportēšana vai ģeoloģiskā uzglabāšana. Sākuma un beigu punkti var atrasties transportēšanas infrastruktūras sazarojumos un uz valstu robežām. Sākuma un beigu punkti, kā arī iekārtas vai CO2 transportēšanas infrastruktūra, kas ar tiem savienotas, jānorāda siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā.
Katrs CO2 transportēšanas infrastruktūras operators ņem vērā vismaz šādus potenciālos CO2 emisiju emisijas avotus: sadegšanas un citi procesi iekārtās, kas ar transportēšanas infrastruktūru funkcionāli saistītas, arī būsterstacijas un sašķidrināšanas stacijas; sadedzināšanas bloki, arī iekšdedzes bloki CO2 transportēšanas līdzekļos, ciktāl uz emisijām tajā pašā pārskata gadā neattiecas nodošanas pienākumi, kas saistīti ar darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I vai III pielikumā; fugitīvās emisijas no transportēšanas infrastruktūras, novadītās emisijas no transportēšanas infrastruktūras un emisijas no noplūžu incidentiem transportēšanas infrastruktūrā.
CO2, kuru transportē mērķiem, kas nav ģeoloģiskā uzglabāšana vietās, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, CO2 transportēšanas infrastruktūras emisiju monitoringa un ziņošanas robežās neietilpst. Gadījumos, ja vienu un to pašu infrastruktūru izmanto CO2 transportēšanai dažādiem mērķiem, arī ģeoloģiskai uzglabāšanai vietās, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, bet dažādos sūtījumus nevar nošķirt, CO2 transportēšanas infrastruktūras operators to norāda siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujā un izveido metodi, kuru izmanto, lai uzskaitītu un dokumentētu tos CO2 daudzumus, kurus transportē mērķiem, kas nav ģeoloģiskā uzglabāšana vietās, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK. CO2 transportēšanas infrastruktūras operators monitorē emisijas, kas radušās no kopējā transportētā CO2 apjoma, bet kā emitētu ziņo to emisiju daļu, kura atbilst tam CO2 apjomam, kas transportēts ģeoloģiskai uzglabāšanai vietās, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, un kura dalīta ar kopējo transportēto CO2 apjomu.
B. CO2 kvantificēšanas metodikas
CO2 transportēšanas infrastruktūras operators emisijas nosaka, izmantojot vienu no šādām metodēm:
A metode (vispārējā masas bilance par visām ielaides un izlaides plūsmām), kas izklāstīta B.1. apakšsadaļā;
B metode (emisijas avotu individuāls monitorings), kas izklāstīta B.2. apakšsadaļā.
Operators izmanto B metodi, ja vien operators kompetentajai iestādei nepierāda, ka A metodes izmantošana sniegtu uzticamākus rezultātus ar mazāku nenoteiktību vispārējām emisijām un ka tas izmantos labāko tehnoloģiju un zināšanas, kas pieejamas laikā, kad tiek iesniegts pieteikums uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un apstiprināts monitoringa plāns, bez pārmērīgu izmaksu rašanās. Ja izmanto B metodi, katrs operators kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju gada līmeņa vispārējā nenoteiktība šā operatora transportēšanas infrastruktūrā nepārsniedz 7,5 %.
CO2 transportēšanas infrastruktūras operators, kas izmanto B metodi, aprēķinātajam emisiju līmenim nepieskaita CO2, kas saņemts no citas iekārtas vai CO2 transportēšanas infrastruktūras, kura saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un no aprēķinātā emisiju līmeņa neatskaita to CO2, kas pārvietots uz citu iekārtu vai CO2 transportēšanas infrastruktūru, kura saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.
Katrs CO2 transportēšanas infrastruktūras operators vismaz vienu reizi gadā izmanto A metodi, lai validētu ar B metodi iegūtos rezultātus. Minētajai validācijai operators A metodes piemērošanai var izmantot zemākas pakāpes.
B.1. A metode
Katrs operators emisijas nosaka saskaņā ar šādu formulu:
Emisijas [t CO2]=Etransportēšanas infrastruktūra +ΣiTIEKŠUP,i – ΣiTĀRUP,i– ΔEtranzītā,
kur
|
Emisijas |
= |
kopējās transportēšanas infrastruktūras CO2 emisijas [t CO2]; |
|
Etransportēšanas infrastruktūra |
= |
CO2 daudzums [t CO2] no transportēšanas infrastruktūras pašas darbības, proti, tās nav emisijas, kuru izcelsme ir transportētais CO2, bet gan emisijas, kas emitētas no sadedzināšanas vai citiem procesiem, kas funkcionāli saistīti ar transportēšanas infrastruktūru; tās monitorē saskaņā ar relevantajām šīs regulas IV pielikuma sadaļām; |
|
TIEKŠUP, i |
= |
CO2 daudzums, kas pārvietots uz transportēšanas infrastruktūru ieejas punktā i; nosaka, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 40.–46. pantu un 49. pantu; |
|
TĀRUP, i |
= |
CO2 daudzums, kas pārvietots ārup no transportēšanas infrastruktūras izejas punktā i; nosaka, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 40.–46. pantu un 49. pantu; |
|
ΔEtranzītā |
= |
CO2 daudzums, kas pārvietots uz transportēšanas infrastruktūru ieejas punktā i un kas uz citu iekārtu vai CO2 transportēšanas infrastruktūru nav pārvietots tajā pašā pārskata periodā, bet gan līdz šīs regulas 49. panta 7. punktā noteiktajam termiņam gadā, kas seko pārskata periodam. Atbilstošos daudzumus nākamajā pārskata periodā attiecībā uz TĀRUP, i neņem vērā. |
B.2. B metode
Katrs operators emisijas nosaka, ņemot vērā visus emisijām relevantos procesus iekārtā, kā arī uztvertā un uz transportēšanas infrastruktūru pārvietotā CO2 daudzumu, pēc šādas formulas:
Emisijas [t CO2]= E fugitīvās + Enovadītās + E noplūdes + Etransportēšanas infrastruktūra,
kur
|
Emisijas |
= |
kopējās transportēšanas infrastruktūras CO2 emisijas [t CO2]; |
|
Efugitīvās |
= |
fugitīvo emisiju daudzums [t CO2] no transportēšanas infrastruktūrā transportētā CO2, arī no blīvēm, ventiļiem, kompresoru starpstacijām un pagaidu glabātavām; |
|
Enovadītās |
= |
novadīto emisiju daudzums [t CO2] no transportēšanas infrastruktūrā transportētā CO2; |
|
Enoplūdes |
= |
transportēšanas infrastruktūrā transportētā CO2 daudzums [t CO2], kas emitēts tāpēc, ka vienā vai vairākos transportēšanas infrastruktūras komponentos radusies kļūme; |
|
Etransportēšanas infrastruktūra |
= |
CO2 daudzums [t CO2] no transportēšanas infrastruktūras pašas darbības, proti, tās nav emisijas, kuru izcelsme ir transportētais CO2, bet gan emisijas, kas emitētas no sadedzināšanas vai citiem procesiem, kas funkcionāli saistīti ar transportēšanas infrastruktūru; tās monitorē saskaņā ar relevantajām šīs regulas IV pielikuma sadaļām. |
B.2.1. Fugitīvās emisijas no transportēšanas infrastruktūras
CO2 transportēšanas infrastruktūras operators ņem vērā fugitīvās emisijas vismaz no šādu veidu aprīkojuma:
blīves,
mērierīces,
ventiļi,
kompresoru starpstacijas,
pagaidu glabātavas, arī tās, kas uzmontētas uz CO2 transportēšanas līdzekļiem.
Operators ekspluatācijas sākumā un vēlākais līdz pirmā pārskata gada beigām, kurā transporta infrastruktūra ir ekspluatācijā, nosaka vidējos emisijas rādītājus ER (izteiktus kā g CO2/laika vienība) uz aprīkojuma elementu gadījumā, kur sagaidāmas fugitīvās emisijas. Operators pārskata šos rādītājus vismaz ik pēc pieciem gadiem, ņemot vērā labākos pieejamos paņēmienus un zināšanas šajā jomā.
Operators aprēķina fugitīvās emisijas, reizinot aprīkojuma elementu skaitu katrā kategorijā ar emisijas rādītāju un saskaitot kopā rezultātus atsevišķajās kategorijās, kā norādīts vienādojumā:
Par gadījumu skaitu (Ngad.) uzskata attiecīgā aprīkojuma elementu skaitu katrā kategorijā, kas reizināts ar laika vienību skaitu gadā.
B.2.2. Emisijas no noplūdēm
CO2 transportēšanas infrastruktūras operators iesniedz pierādījumus par sistēmas integritāti, izmantojot reprezentatīvus (ar telpu un laiku saistītus) temperatūras un spiediena datus. Ja dati liecina, ka notikusi noplūde, operators aprēķina noplūdušā CO2 daudzumu, izmantojot piemērotu metodiku, kas dokumentēta monitoringa plānā un kas balstīta uz nozares paraugprakses vadlīnijām, tostarp izmanto temperatūras un spiediena datu starpību ar temperatūras un spiediena vidējām vērtībām integritātes apstākļos.
B.2.3. Novadītās emisijas
Katrs CO2 transportēšanas infrastruktūras operators monitoringa plānā iekļauj analīzi par iespējamām situācijām, kad emisijas tiek novadītas atmosfērā, arī uzturēšanas vai ārkārtas iemeslu dēļ, un nodrošina piemērotu dokumentētu metodiku novadītā CO2 daudzuma aprēķināšanai, kas balstīta uz nozares paraugprakses vadlīnijām.
23. CO2 ĢEOLOĢISKĀ UZGLABĀŠANA SASKAŅĀ AR DIREKTĪVU 2009/31/EK ATĻAUTĀ UZGLABĀŠANAS VIETĀ
A. Tvērums
Kompetentā iestāde CO2 ģeoloģiskās uzglabāšanas radīto emisiju monitoringa un ziņošanas robežas nosaka, balstoties uz uzglabāšanas vietas un uzglabāšanas kompleksa robežām, kas norādītas atļaujā saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, kā arī visu ar uzglabāšanas kompleksu funkcionāli saistīto palīgkompleksu robežām; palīgkompleksi ir, piemēram, CO2 pagaidu glabātavas, būsterstacijas, sašķidrināšanas stacijas, gazifikācijas stacijas, attīrīšanas stacijas vai sildītāji. Ja tiek konstatētas noplūdes no uzglabāšanas kompleksa un tās rada CO2 emisijas vai CO2 izplūdi vertikālajā ūdens slānī, operators nekavējoties veic visas šīs darbības:
informē kompetento iestādi,
iekļauj šo noplūdi kā attiecīgās iekārtas avota plūsmu vai emisijas avotu,
monitorē emisijas un ziņo par tām.
Tikai tad, kad ir veikti korektīvie pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu un emisijas vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī no šīs noplūdes vairs nevar konstatēt, operators attiecīgo noplūdi kā emisijas avotu no monitoringa plāna svītro, šīs emisijas vairs nemonitorē un neziņo par tām.
Katrs ģeoloģiskas uzglabāšanas darbības operators attiecībā uz vispārējām CO2 emisijām ņem vērā vismaz šādus potenciālus emisijas avotus: kurināmā izmantošana saistītajās būsterstacijās un citās sadedzināšanas darbībās, tostarp uz vietas esošajās elektrostacijās, novadīšana atmosfērā no inžekcijas vai uzlabotas ogļūdeņražu atguves, fugitīvās emisijas no inžekcijas, CO2 izspiešanās no uzlabotas ogļūdeņražu atguves un noplūdes.
B. CO2 emisiju kvantificēšana
Ģeoloģiskās uzglabāšanas darbības operators aprēķinātajam emisiju līmenim nepieskaita CO2, kas saņemts no citas iekārtas, un no aprēķinātā emisiju līmeņa neatskaita to CO2, kas ģeoloģiski noglabāts uzglabāšanas vietā vai pārvietots uz citu iekārtu. Operators emisijas no palīgkompleksiem, kas funkcionāli saistīti ar uzglabāšanas kompleksu, monitorē saskaņā ar šīs regulas IV pielikuma 22. sadaļas noteikumiem.
B.1. Novadītās un fugitīvās emisijas no inžekcijas
Operators nosaka atmosfērā novadītās un fugitīvās emisijas šādā veidā:
Emitētais CO2 [t CO2 ] = V CO2 [t CO2] + F CO2 [t CO2],
kur:
V CO2 = atmosfērā novadītā CO2 daudzums;
F CO2 = CO2 daudzums no fugitīvajām emisijām.
Katrs operators V CO2 daudzumu nosaka, vai nu balstoties uz vienu vai vairākām avota plūsmām, kā paredz masas bilances metodika saskaņā ar 25. pantu, vai balstoties uz mērījumos balstītu metodiku saskaņā ar šīs regulas 41.–46. pantu. Atkāpjoties no pirmā teikuma un pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma, operators monitoringa plānā drīkst iekļaut V CO2 noteikšanai piemērotu metodiku, kas balstīta uz nozares paraugpraksi, ja pirmajā teikumā minēto monitoringa metodiku piemērošana radītu pārmērīgas izmaksas vai operators var pierādīt, ka metodika, kas balstīta uz nozares paraugpraksi, dod iespēju daudzumus noteikt ar vismaz tādu pašu precizitāti kā mērījumos balstītās metodikas.
Operators uzskata F CO2 par vienu avotu, un tas nozīmē, ka nenoteiktības prasības, kas saistītas ar pakāpēm saskaņā ar VIII pielikuma 1. sadaļu, piemēro kopējai vērtībai, nevis atsevišķiem emisijas punktiem. Katrs operators iekļauj monitoringa plānā analīzi par iespējamiem fugitīvo emisiju avotiem un nodrošina piemērotu dokumentētu metodiku F CO2 daudzuma aprēķināšanai vai mērīšanai, pamatojoties uz nozares paraugprakses vadlīnijām. Lai noteiktu F CO2, operators var izmantot datus, kas savākti saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 32.–35. pantu un II pielikuma 1.1. punkta e)–h) apakšpunktu attiecībā uz inžekcijas ietaisi, ja tie atbilst šīs regulas prasībām.
B.2. Novadītās un fugitīvās emisijas no uzlabotas ogļūdeņražu atguves
Katrs operators ņem vērā vismaz šādus potenciālus papildu emisijas avotus no uzlabotas ogļūdeņražu atgūšanas:
naftas–gāzes separācijas bloki un gāzes reciklēšanas stacijas, kur var rasties CO2 fugitīvās emisijas;
lāpas torņi, kuros emisijas var rasties pastāvīga pozitīva spiediena izpūšanas sistēmu iedarbībā un ogļūdeņražu ieguves iekārtu spiediena samazināšanas rezultātā;
CO2 izpūšanas sistēma, ar kuru novērš augstas CO2 koncentrācijas, kas var nodzēst lāpu.
Katrs operators nosaka fugitīvās emisijas vai atmosfērā novadīto CO2 saskaņā ar šīs sadaļas B.1. apakšsadaļu IV pielikumā.
Katrs operators nosaka emisijas no lāpas torņa saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļas D apakšsadaļu, ņemot vērā potenciālo iedabisko CO2 lāpas gāzē saskaņā ar 48. pantu.
B.3. Noplūdes no uzglabāšanas kompleksa
Emisijas un izplūdes vertikālajā ūdens slānī kvantificē šādi:
kur:
L CO
2=
CO2 masa, kas noplūdes dēļ emitēta vai izvadīta kalendārās dienas laikā saskaņā ar visu turpmāk minēto:
katrai kalendārajai dienai, kurā monitorē noplūdi, operators aprēķina L CO2 kā noplūdušās masas vidējo vērtību stundas laikā [t CO2/h], ko reizina ar 24;
katrs operators nosaka stundas laikā noplūdušo masu saskaņā ar noteikumiem apstiprinātajā monitoringa plānā šai uzglabāšanas vietai un noplūdei;
katrai kalendārajai dienai pirms monitoringa sākšanas operators pielīdzina dienas laikā noplūdušo masu tai masai, kas noplūdusi dienas laikā pirmajā monitoringa dienā, nodrošinot, lai tā netiek novērtēta pārāk zemu;
T
sākums=
vēlākais no šādiem datumiem:
pēdējais datums, kad tika ziņots, ka no konkrētā avota nav nekādu CO2 emisiju vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī;
datums, kad sākās CO2 inžekcija;
cits datums, piemēram, ja ir pierādījumi, kas pārliecina kompetento iestādi, ka emisijas vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī nevarēja sākties pirms šā datuma;
Tbeigas = datums, līdz kuram ir paveikti korektīvie pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu un no kura CO2 emisijas vai izplūdes vertikālajā ūdens slānī vairs nav iespējams konstatēt.
Kompetentā iestāde apstiprina un atļauj lietot citas metodes attiecībā uz emisiju kvantificēšanu vai CO2 izplūdēm vertikālajā ūdens slānī no noplūdēm, ja operators var kompetentajai iestādei, pārliecinoši pierādīt ka šādas metodes nodrošinās lielāku pareizību nekā šajā apakšsadaļā minētā metodika.
Operators kvantificē emisiju daudzumu, kas noplūdis no uzglabāšanas kompleksa, katram noplūdes notikumam ar maksimālo vispārējo nenoteiktību pārskata periodā ± 7,5 %. Ja piemērotās kvantificēšanas metodikas vispārējā nenoteiktība pārsniedz ± 7,5 %, katrs operators veic korekciju šādā veidā:
CO2, ziņotais [t CO2] = CO2, kvantificētais [t CO2] * (1 + (Nenoteiktībasistēmas [%]/100) – 0,075),
kur:
CO2, paziņotais = CO2 daudzums, kas attiecībā uz konkrēto noplūdes notikumu jāiekļauj gada emisiju ziņojumā;
CO2, kvantificētais = CO2 daudzums, kas ar izmantoto kvantificēšanas metodiku noteikts konkrētajam noplūdes notikumam;
Nenoteiktībasistēmas = nenoteiktības līmenis, kas saistīts ar kvantificēšanas metodiku, kura izmantota konkrētajam noplūdes notikumam.
V PIELIKUMS
Minimālās prasītās pakāpes aprēķinos balstītām metodikām, ko piemēro 19. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām A kategorijas iekārtām un 75.e panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem A kategorijas subjektiem, un aprēķina koeficientiem komerciālam standarta kurināmajam B un C kategorijas iekārtās, kas minētas 19. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, un B kategorijas subjektos, kas minēti 75.e panta 2. punkta b) apakšpunktā
1. tabula
Minimālās pakāpes, kas jāpiemēro aprēķinos balstītām metodikām A kategorijas iekārtās un aprēķinu koeficientiem komerciālam standarta kurināmajam visās iekārtās saskaņā ar 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu
|
Darbība/avota plūsmas veids |
Darbības dati |
Emisijas faktors (*1) |
Sastāva dati (oglekļa saturs) (*1) |
Oksidācijas koeficients |
Pārrēķina koeficients |
|
|
Kurināmā vai materiāla daudzums |
Zemākā siltumspēja |
|||||
|
Kurināmā sadedzināšana |
||||||
|
Komerciālais standarta kurināmais |
2 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
n. p. |
1 |
n. p. |
|
Citi gāzveida un šķidrie kurināmie |
2 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
n. p. |
1 |
n. p. |
|
Cietais kurināmais, izņemot atkritumus |
1 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
n. p. |
1 |
n. p. |
|
Atkritumi |
1 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
n. p. |
1 |
n. p. |
|
Masas bilances metodika gāzes pārstrādes termināļiem |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
|
Lāpas |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
|
Skrubēšana (karbonāti) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Skrubēšana (ģipsis) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Skrubēšana (urīnviela) |
1 |
1 |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
|
Naftas rafinēšana; |
||||||
|
Katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācija |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Koksa ražošana |
|
|
|
|
|
|
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
1 |
2 |
2 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Metāla rūdu apdedzināšana un aglomerācija |
||||||
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
Karbonātu ielaide |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Dzelzs un tērauda ražošana |
||||||
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
1 |
2.a/2.b |
2 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Melno un krāsaino metālu, tostarp sekundārā alumīnija, ražošana vai pārstrāde |
||||||
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
Procesa emisijas |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošana |
||||||
|
CO2 emisiju masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
PFC emisijas (lineārās sakarības metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
PFC emisijas (pārsprieguma metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Cementa klinkera ražošana |
||||||
|
Pamatojoties uz ielaidi krāsnī (A metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Klinkera izlaide (B metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
CKD |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Nekarbonātu oglekļa ielaide |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Kaļķa ražošana un dolomīta un magnezīta kalcinēšana |
||||||
|
Karbonāti (A metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Citas procesa ielaides |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Sārmzemju metālu oksīdi (B metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Stikla un minerālvates ražošana |
||||||
|
Karbonātu ielaide |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Citas procesa ielaides |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Keramikas izstrādājumu ražošana |
||||||
|
Oglekļa ielaide (A metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Citas procesa ielaides |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Sārmu metālu oksīdi (B metode) |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
|
Skrubēšana |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Ģipša un ģipškartona ražošana: sk. kurināmā sadedzināšanu |
||||||
|
Pulpas un papīra ražošana |
||||||
|
Piebarošanas ķimikālijas |
1 |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Tehniskā oglekļa ražošana |
||||||
|
Masas bilances metodika |
1 |
n. p. |
n. p. |
1 |
n. p. |
n. p. |
|
Amonjaka ražošana |
||||||
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
2 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Organisko ķimikāliju lielapjoma ražošana |
||||||
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
Ūdeņraža un sintēzes gāzes ražošana |
||||||
|
Kurināmais kā procesa ielaide |
2 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
n. p. |
n. p. |
n. p. |
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
Nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošana |
||||||
|
Masas bilance |
1 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
CO2 uztveršana, pārvietošana un ģeoloģiskā uzglabāšana vietā, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK |
||||||
|
Pārvietotā CO2 masas bilance |
2 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
CO2 novadīšana, noplūdes un fugitīvās emisijas |
2 |
n. p. |
n. p. |
2 |
n. p. |
n. p. |
|
(*1)
Emisijas faktora pakāpes attiecas uz provizorisko emisijas faktoru, bet oglekļa saturs attiecas uz kopējo oglekļa saturu. Jaukta sastāva materiāliem biomasas frakcija jānosaka atsevišķi. Minimālā pakāpe, kas jāpiemēro biomasas frakcijai A kategorijas iekārtu gadījumā un komerciālo standarta kurināmo gadījumā visās iekārtās saskaņā ar 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir 1. pakāpe. (“n. p.” apzīmē “nav piemērojams”) |
||||||
2. tabula
Minimālās pakāpes, kas jāpiemēro aprēķinos balstītām metodikām A kategorijas subjektu gadījumā un aprēķina koeficientiem komerciālam standarta kurināmajam regulētajiem subjektiem saskaņā ar 75.e panta 2. punkta a) apakšpunktu
|
Kurināmā plūsmas veids |
Patēriņam nodotā kurināmā daudzums |
Mērvienību pārrēķina koeficients |
Emisijas faktors (*1) |
|
Komerciālais standarta kurināmais |
2 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
|
Citi gāzveida un šķidrie kurināmie |
2 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
|
Cietais kurināmais |
1 |
2.a/2.b |
2.a/2.b |
|
(*1)
Emisijas faktora pakāpes attiecas uz provizorisko emisijas faktoru. Jaukta sastāva materiāliem biomasas frakciju nosaka atsevišķi. Minimālā pakāpe, kas jāpiemēro biomasas frakcijai A kategorijas subjektu gadījumā un komerciālo standarta kurināmo gadījumā visos regulētajos subjektos saskaņā ar 75.e panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir 1. pakāpe. |
|||
VI PIELIKUMS
Aprēķina koeficientu references vērtības (31. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
1. KURINĀMĀ EMISIJAS FAKTORI, KAS SAISTĪTI AR ZEMĀKO SILTUMSPĒJU
1. tabula
Kurināmā emisijas faktori, kas saistīti ar zemāko siltumspēju, un zemākā siltumspēja uz kurināmā masu
|
Kurināmā veida apraksts |
Emisijas faktors (t CO2/TJ) |
Zemākā siltumspēja (TJ/Gg) |
Avots |
|
Jēlnafta |
73,3 |
42,3 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Orimulsion |
77,0 |
27,5 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Dabasgāzes kondensāti |
64,2 |
44,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Autobenzīns |
69,3 |
44,3 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Petroleja (izņemot reaktīvo dzinēju petroleju) |
71,9 |
43,8 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Slānekļa nafta |
73,3 |
38,1 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Gāzeļļa/dīzeļeļļa |
74,1 |
43,0 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Atlikumdegvieleļļa |
77,4 |
40,4 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Sašķidrinātas naftas gāzes |
63,1 |
47,3 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Etāns |
61,6 |
46,4 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Jēlbenzīns |
73,3 |
44,5 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Bitumens |
80,7 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Ziežvielas |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Naftas kokss |
97,5 |
32,5 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Rafinētavu ievadmateriāli |
73,3 |
43,0 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Rafinētavu gāze |
57,6 |
49,5 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Parafīna vaski |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Lakbenzīns un SBP |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Citi naftas produkti |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Antracīts |
98,3 |
26,7 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Koksa ogles |
94,6 |
28,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Citas bitumenogles |
94,6 |
25,8 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Pusbitumenogles |
96,1 |
18,9 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Lignīts |
101,0 |
11,9 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Degslāneklis un darvas smiltis |
107,0 |
8,9 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Akmeņogļu briketes |
97,5 |
20,7 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Koksa krāšņu kokss un lignīta kokss |
107,0 |
28,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Gāzes kokss |
107,0 |
28,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Ogļu darva |
80,7 |
28,0 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Gāzes rūpnīcas gāze |
44,4 |
38,7 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Koksa krāsns gāze |
44,4 |
38,7 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Domnas gāze |
260 |
2,47 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Skābekļa konvertora gāze |
182 |
7,06 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Dabasgāze |
56,1 |
48,0 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Rūpnieciskie atkritumi |
143 |
n. p. |
IPCC 2006. g. VL |
|
Atkritumeļļas |
73,3 |
40,2 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Kūdra |
106,0 |
9,76 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Koksne/koksnes atkritumi |
— |
15,6 |
IPCC 2006. g. VL |
|
Cita primārā cietā biomasa |
— |
11,6 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Kokogles |
— |
29,5 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Biobenzīns |
— |
27,0 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Biodīzeļdegvielas |
— |
27,0 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Citas šķidrās biodegvielas / šķidrais biokurināmais |
— |
27,4 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Atkritumu poligona gāze |
— |
50,4 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Notekūdeņu dūņu gāze |
— |
50,4 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Cita biogāze |
— |
50,4 |
IPCC 2006. g. VL (tikai zemākā siltumspēja) |
|
Nolietotas riepas |
85,0 (1) |
n. p. |
WBCSD CSI |
|
Sadzīves atkritumi (nebiomasas frakcija) |
91,7 |
n. p. |
IPCC 2006. g. VL |
|
Oglekļa monoksīds |
155,2 (2) |
10,1 |
J. Falbe un M. Regitz, Römpp Chemie Lexikon, Štutgarte, 1995 |
|
Metāns |
54,9 (3) |
50,0 |
J. Falbe un M. Regitz, Römpp Chemie Lexikon, Štutgarte, 1995 |
|
(1)
Šī vērtība ir provizoriskais emisijas faktors, t. i., pirms biomasas frakcijas piemērošanas, ja piemērojams.
(2)
Pamatojoties uz zemākās siltumspējas vērtību 10,12 TJ/t.
(3)
Pamatojoties uz zemākās siltumspējas vērtību 50,01 TJ/t. |
|||
2. EMISIJAS FAKTORI, KAS SAISTĪTI AR PROCESA EMISIJĀM
2. tabula
Stehiometriskais emisijas faktors procesa emisijām no karbonātu sadalīšanās (A metode)
|
Karbonāts |
Emisijas faktors [t CO2/t karbonāta] |
|
CaCO3 |
0,440 |
|
MgCO3 |
0,522 |
|
Na2CO3 |
0,415 |
|
BaCO3 |
0,223 |
|
Li2CO3 |
0,596 |
|
K2CO3 |
0,318 |
|
SrCO3 |
0,298 |
|
NaHCO3 |
0,524 |
|
FeCO3 |
0,380 |
|
Vispārīgi |
Emisijas faktors = [M(CO2)] / {Y * [M(x)] + Z *[M(CO3 2-)]} X = metāls M(x) = X molekulmasa, izteikta [g/mol] M(CO2) = CO2 molekulmasa, izteikta [g/mol] M(CO3 2-) = CO3 2- molekulmasa, izteikta [g/mol] Y = X stehiometriskais skaitlis Z = CO3 2- stehiometriskais skaitlis |
3. tabula
Stehiometriskais emisijas faktors procesa emisijām no karbonātu sadalīšanās, kura pamatā ir sārmzemju metāla oksīdi (B metode)
|
Oksīds |
Emisijas faktors [t CO2/t oksīda] |
|
CaO |
0,785 |
|
MgO |
1,092 |
|
BaO |
0,287 |
|
Vispārīgi: XYOZ |
Emisijas faktors = [M(CO2)] / {Y * [M(x)] + Z * [M(O)]} X = sārmzemju vai sārmu metāls M(x) = X molekulmasa, izteikta [g/mol] M(CO2) = CO2 molekulmasa, izteikta [g/mol] M(O) = O molekulmasa, izteikts [g/mol] Y YX stehiometriskais skaitlis= 1 (sārmzemju metāliem)= 2 (sārmu metāliem)X stehiometriskais skaitlis = 1 (sārmzemju metāliem) = 2 (sārmu metāliem) Z = O stehiometriskais skaitlis = 1 |
4. tabula
Stehiometriskie emisijas faktori procesa emisijām no citiem procesa materiāliem (dzelzs un tērauda ražošanā un melno metālu pārstrādē) (1)
|
Ielaides vai izlaides materiāls |
Oglekļa saturs (t C/t) |
Emisijas faktors (t CO2/t) |
|
Tieši reducēta dzelzs (TRD) |
0,0191 |
0,07 |
|
Elektroloka krāsns oglekļa elektrodi |
0,8188 |
3,00 |
|
Oglekli saturoša piedeva elektroloka krāsnīm |
0,8297 |
3,04 |
|
Karsti briketēta dzelzs |
0,0191 |
0,07 |
|
Skābekļa konvertora gāze |
0,3493 |
1,28 |
|
Naftas kokss |
0,8706 |
3,19 |
|
Pārstrādājamais čuguns |
0,0409 |
0,15 |
|
Dzelzs / dzelzs lūžņi |
0,0409 |
0,15 |
|
Tērauds / tērauda lūžņi |
0,0109 |
0,04 |
|
(1)
IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem. |
||
5. tabula
Stehiometriskie emisijas faktori procesa emisijām no citiem procesa materiāliem (organisko ķimikāliju lielapjoma ražošana) (1)
|
Viela |
Oglekļa saturs (t C/t) |
Emisijas faktors (t CO2/t) |
|
Acetonitrils |
0,5852 |
2,144 |
|
Akrilnitrils |
0,6664 |
2,442 |
|
Butadiēns |
0,888 |
3,254 |
|
Tehniskais ogleklis |
0,97 |
3,554 |
|
Etilēns |
0,856 |
3,136 |
|
Etilēna dihlorīds |
0,245 |
0,898 |
|
Etilēnglikols |
0,387 |
1,418 |
|
Etilēnoksīds |
0,545 |
1,997 |
|
Ūdeņraža cianīds |
0,4444 |
1,628 |
|
Metanols |
0,375 |
1,374 |
|
Metāns |
0,749 |
2,744 |
|
Propāns |
0,817 |
2,993 |
|
Propilēns |
0,8563 |
3,137 |
|
Vinilhlorīda monomērs |
0,384 |
1,407 |
|
(1)
IPCC 2006. gada vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem. |
||
3. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLI SILTUMNĪCEFEKTA GĀZĒM, KAS NAV CO2
6. tabula
Globālās sasilšanas potenciāli
|
Gāze |
Globālās sasilšanas potenciāls |
|
N2O |
265 t CO2(e)/t N2O |
|
CF4 |
6 630 t CO2(e)/t CF4 |
|
C2F6 |
11 100 t CO2(e)/t C2F6 |
VII PIELIKUMS
Minimālais analīžu biežums (35. pants)
|
Kurināmais/materiāls |
Minimālais analīžu biežums |
|
Dabasgāze |
Vismaz vienu reizi nedēļā |
|
Pārvietotais CO2 |
Vismaz vienu reizi nedēļā |
|
Dūmgāze 43. panta 4. punkta vajadzībām |
Par katrām 50 000 tonnām kopējā CO2, taču ne retāk kā reizi mēnesī |
|
Citas gāzes, jo īpaši sintēzes gāze un procesu gāzes, piemēram, jauktā rafinētavu gāze, koksa krāsns gāze, domnas gāze, konvertora gāze, naftas lauka gāze un gāzes lauka gāze |
Vismaz vienu reizi dienā, izmantojot attiecīgas procedūras dažādās dienas daļās |
|
Degvieleļļas (piemēram, vieglā, vidēji smagā un smagā degvieleļļa, bitumens) |
Uz katrām 20 000 tonnām kurināmā un vismaz sešas reizes gadā |
|
Akmeņogles, koksa ogles, kokss, naftas kokss, kūdra |
Uz katrām 20 000 tonnām kurināmā/materiāla un vismaz sešas reizes gadā |
|
Citi kurināmie |
Uz katrām 10 000 tonnām kurināmā un vismaz četras reizes gadā |
|
Neapstrādāti cietie atkritumi (tīri fosilie vai fosilo maisījums ar biomasu) |
Uz katrām 5 000 tonnām atkritumu un vismaz četras reizes gadā |
|
Šķidrie atkritumi, iepriekš apstrādāti cietie atkritumi |
Uz katrām 10 000 tonnām atkritumu un vismaz četras reizes gadā |
|
Karbonātu minerāli (tostarp kaļķakmens un dolomīts) |
Uz katrām 50 000 tonnām materiāla un vismaz četras reizes gadā |
|
Māli un slānekļi |
Uz tādu materiāla daudzumu, kas atbilst 50 000 tonnām CO2, un vismaz četras reizes gadā |
|
Citi materiāli (primārais produkts, starpprodukts un galaprodukts) |
Atkarībā no materiāla tipa un paveida — uz materiālu daudzumu, kas atbilst 50 000 tonnām CO2, un vismaz četras reizes gadā |
VIII PIELIKUMS
Mērījumos balstītas metodikas (41. pants)
1. PAKĀPJU DEFINĪCIJAS MĒRĪJUMOS BALSTĪTĀM METODIKĀM
Mērījumos balstītas metodikas apstiprina saskaņā ar pakāpēm, paredzot šādas maksimālās pieļaujamās nenoteiktības gada vidējām stundas emisijām, ko aprēķina, izmantojot 2. vienādojumu, kurš dots šā pielikuma 3. sadaļā.
1. tabula
CEMS piemērojamās pakāpes (maksimālā pieļaujamā nenoteiktība katrai pakāpei)
Attiecībā uz CO2 nenoteiktība piemērojama kopējam izmērītajam CO2 daudzumam. Ja biomasas frakciju nosaka, izmantojot mērījumos balstītu metodiku, biomasas frakcijai piemēro tādu pašu pakāpes definīciju kā CO2.
|
|
1. pakāpe |
2. pakāpe |
3. pakāpe |
4. pakāpe |
|
CO2 emisijas avoti |
± 10 % |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
|
N2O emisijas avoti |
± 10 % |
± 7,5 % |
± 5 % |
n. p. |
|
CO2 pārvietošana |
± 10 % |
± 7,5 % |
± 5 % |
± 2,5 % |
2. MINIMĀLĀS PRASĪTĀS PAKĀPES A KATEGORIJAS IEKĀRTĀM
2. tabula
Minimālās pakāpes, kas jāpiemēro A kategorijas iekārtām, ja izmanto mērījumos balstītas metodikas saskaņā ar 41. panta 1. punkta a) apakšpunktu
|
Siltumnīcefekta gāzes |
Minimālais nepieciešamais pakāpes līmenis |
|
CO2 |
2 |
|
N2O |
2 |
3. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU NOTEIKŠANA AR MĒRĪJUMOS BALSTĪTĀM METODIKĀM
1. vienādojums: gada emisiju aprēķināšana saskaņā ar 43. panta 1. punktu:
2. vienādojums: vidējo stundas emisiju noteikšana:
2.a vienādojums: vidējās SEG stundas koncentrācijas noteikšana ziņošanas vajadzībām saskaņā ar X pielikuma 1. sadaļas 9. punkta (b) apakšpunktu:
2.b vienādojums: dūmgāzes vidējās stundas plūsmas noteikšana ziņošanas vajadzībām saskaņā ar X pielikuma 1. sadaļas 9. punkta (b) apakšpunktu:
2.c vienādojums: gada emisiju aprēķināšana gada emisiju ziņojuma vajadzībām saskaņā ar X pielikuma 1. sadaļas 9. punkta (b) apakšpunktu:
1. līdz 2.c vienādojumā ir lietoti šādi saīsinājumi:
indekss i attiecas uz individuālo ekspluatācijas stundu. Ja operators izmanto īsākus references periodus saskaņā ar 44. panta 1. punktu, šajos aprēķinos stundu vietā izmanto šo references periodu;
SEG em.kopā = kopējās gada SEG emisijas tonnās;
SEG konc.stundā, i = ekspluatācijas stundā i dūmgāzes plūsmā izmērītās SEG stundas koncentrācijas, kas izteiktas kā g/Nm3;
Vstundā, i = dūmgāzes tilpums, kas izteikts Nm3, stundā i (t. i., integrēta plūsma stundas laikā vai īsākā references periodā);
SEG em.vid. = gada vidējās stundas emisijas no avota, izteiktas kg/h;
Eksp. Stundas = kopējais skaits stundu, kurās piemēro mērījumos balstīto metodiku, ieskaitot tās stundas, par kurām dati aizstāti saskaņā ar 45. panta 2. līdz 4. punktu;
SEG konc.vid. = gada vidējā SEG emisiju stundas koncentrācija, izteikta g/Nm3;
Plūsma vid. = gada vidējā dūmgāzes plūsma, izteikta Nm3/h.
4. KONCENTRĀCIJAS APRĒĶINĀŠANA, IZMANTOJOT NETIEŠUS KONCENTRĀCIJAS MĒRĪJUMUS
3. vienādojums: koncentrācijas aprēķināšana
5. TRŪKSTOŠO KONCENTRĀCIJAS DATU AIZSTĀŠANA, JA IZMANTO MĒRĪJUMOS BALSTĪTAS METODIKAS
4. vienādojums: trūkstošo datu aizstāšana, ja izmanto mērījumos balstītas metodikas
kur:
σ C_ = labākā aplēse par koncentrācijas standartnovirzi konkrētajam parametram visā pārskata periodā vai, ja datu zuduma brīdī bija īpaši apstākļi, atbilstošā periodā, kas atspoguļo šos īpašos apstākļus.
IX PIELIKUMS
Minimālie dati un informācija, kas jāsaglabā saskaņā ar 67. panta 1. punktu
Operatoriem, gaisakuģu operatoriem un regulētajiem subjektiem jāsaglabā vismaz šādi dati.
1. KOPĪGIE ELEMENTI IEKĀRTĀM, GAISAKUĢU OPERATORIEM UN REGULĒTAJIEM SUBJEKTIEM
Monitoringa plāns, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.
Dokumenti, kuri pamato monitoringa metodikas izvēli, un dokumenti, kuri pamato pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas monitoringa metodikā un attiecīgā gadījumā pakāpēs, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.
Visi relevantie monitoringa plānu atjauninājumi, kas paziņoti kompetentajai iestādei saskaņā ar 15. pantu, un kompetentās iestādes atbildes.
Visas rakstiskās procedūras, kas minētas monitoringa plānā, tostarp paraugošanas plāns, ja attiecināms, procedūras attiecībā uz datu plūsmas darbībām un procedūras kontroles darbībām.
Visu monitoringa plāna versiju un visu saistīto procedūru saraksts.
Dokumentācija par pienākumu sadali saistībā ar monitoringu un ziņošanu.
Riska novērtējums, ko veicis operators, gaisakuģa operators vai regulētais subjekts, ja attiecināms.
Ziņojumi par uzlabojumiem saskaņā ar 69. pantu.
Verificēts gada emisiju ziņojums.
Verifikācijas ziņojums.
Jebkura cita informācija, kas ir noteikta kā nepieciešama gada emisiju ziņojuma verifikācijai.
2. ►M5 ĪPAŠI ELEMENTI STACIONĀRĀM IEKĀRTĀM ◄
Siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauja un visi tās atjauninājumi.
Visi nenoteiktības novērtējumi, ja attiecināms.
Attiecībā uz iekārtām piemērotām aprēķinos balstītām metodikām:
darbības dati, kas izmantoti jebkādai emisiju aprēķināšanai no katras avota plūsmas un sadalīti kategorijās pēc procesa un kurināmā vai materiāla veida;
visu noklusējuma vērtību saraksts, kas izmantotas kā aprēķina koeficienti, ja attiecināms;
pilns paraugošanas un analīzes rezultātu komplekts aprēķina koeficientu noteikšanai;
dokumentācija par visām nerezultatīvajām izlabotajām procedūrām un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 64. pantu;
visi mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas rezultāti.
Kas attiecas uz mērījumos balstītām metodikām iekārtās, jāsaglabā šādi papildu elementi:
dokumentācija, kas pamato mērījumos balstītās metodikas izvēli;
dati, kas izmantoti, lai veiktu nenoteiktības analīzi emisijām no katra emisijas avota, un kas sadalīti kategorijās pēc procesa;
dati, kas izmantoti apstiprinošiem aprēķiniem, un šo aprēķinu rezultāti;
sīks tehniskais apraksts par nepārtrauktas mērīšanas sistēmu, tostarp dokumentācija par kompetentās iestādes apstiprinājumu;
jēldati un agregētie dati no nepārtrauktas mērīšanas sistēmas, tostarp dokumentācija par izmaiņām laikā, testēšanas reģistrācijas žurnāls, dati par dīkstāvēm, kalibrēšanu, apkopi un uzturēšanu;
dokumentācija par jebkādām izmaiņām nepārtrauktas mērīšanas sistēmā;
visi mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas rezultāti;
ja attiecināms, masas vai enerģijas bilances modelis, kas izmantots surogātdatu noteikšanai saskaņā ar 45. panta 4. punktu, un tam pamatā esošie pieņēmumi.
Ja izmanto rezerves metodiku, kas minēta 22. pantā, visi dati, kas nepieciešami emisiju noteikšanai emisijas avotiem un avota plūsmām, kam šo metodiku piemēro, kā arī aizstājdati darbības datiem, aprēķina koeficientiem un citiem parametriem, kas būtu jāziņo saskaņā ar pakāpju metodiku.
►M5 Attiecībā uz primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošanu jāsaglabā šādi papildu elementi: ◄
dokumentācija par mērījumu kampaņu rezultātiem, lai noteiktu iekārtai specifiskos CF4 un C2F6 emisijas faktorus;
dokumentācija par rezultātiem, ko devusi fugitīvo emisiju savākšanas efektivitātes noteikšana;
visi relevantie dati par primāro alumīnija ražošanu, anoda efekta biežumu un ilgumu vai pārspriegumu dati.
Attiecībā uz CO2 uztveršanas, transportēšanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas darbībām, ja attiecināms, jāsaglabā šādi papildu elementi:
dokumentācija par CO2 daudzumu, kas iesūknēts uzglabāšanas kompleksā no iekārtām, kas veic CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu;
reprezentatīvi agregēti spiediena un temperatūras dati no transportēšanas infrastruktūras;
uzglabāšanas atļaujas kopija, tostarp apstiprināts monitoringa plāns saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 9. pantu;
ziņojumi, kas iesniegti saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 14. pantu;
ziņojumi par rezultātiem, kas iegūti inspekcijās saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 15. pantu;
dokumentācija par korektīviem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu.
Attiecībā uz pastāvīgi ķīmiski saistītu CO2 attiecīgā gadījumā jāsaglabā šādi papildu elementi:
dokumentācija par pastāvīgi ķīmiski saistītā CO2 daudzumu,
to produktu veidi, kuros CO2 ķīmiski piesaistīts, cik daudz šādu produktu saražots un attiecīgie šo produktu lietojumi.
3. ĪPAŠIE ELEMENTI AVIĀCIJAS DARBĪBĀM
Īpašumā esošo, nomāto un iznomāto gaisakuģu saraksts, kā arī vajadzīgie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu, par katru gaisakuģi – datums, kad tas ir iekļauts gaisakuģa operatora flotē vai no tās izslēgts.
Lidojumu saraksts katrā pārskata periodā, katram lidojumam norādot arī abu lidlauku ICAO identifikatoru, un nepieciešamie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu.
Relevantie dati, kas izmantoti degvielas patēriņa un emisiju noteikšanai.
Emisiju monitoringa vajadzībām – attiecīgā gadījumā dokumentācija par datu iztrūkumu metodiku, to lidojumu skaits, kuros radušies datu iztrūkumi, dati, kuri izmantoti datu iztrūkumu novēršanai, ja tādi konstatēti, un, ja lidojumi, kam ir datu iztrūkumi, pārsniedz 5 % no paziņoto lidojumu skaita, datu iztrūkumu iemesli, kā arī dokumentācija par veiktajiem labojošajiem pasākumiem.
Aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitoringa un ziņošanas vajadzībām – visi dati, ko gaisakuģa operators monitorē saskaņā ar šīs regulas 56.b panta 2. punktu, ja šādus datus izmanto, lai aprēķinātu lidojuma CO2(e) saskaņā ar šīs regulas 56.a pantā minēto metodi.
Aviācijas ietekmes, kas nav CO2 ietekme, monitoringa vajadzībām un ja gaisakuģa operators neizmanto NEATS, – to lidojumu skaits, kuros radušies datu iztrūkumi, un datu iztrūkumu novēršanai izmantotās atbilstošās noklusējuma vērtības, kas minētas šīs regulas III.a pielikuma 5. sadaļā un III.b pielikumā.
4. ĪPAŠIE ELEMENTI REGULĒTAJIEM SUBJEKTIEM
Kurināmā plūsmu saraksts katrā pārskata periodā un vajadzīgie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu, norādot arī kurināmā plūsmu kategorijas.
Līdzekļi, ar kuriem Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētās degvielas tiek nodotas patēriņam, un, ja šāda informācija pieejama, starppatērētāju veidi, ja šādas informācijas sniegšana neradītu nesamērīgu administratīvo slogu.
Galalietojuma veids, arī attiecīgais KZF kods galīgajām nozarēm, kurās Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētā degviela ir patērēta, pieejamajā agregācijas līmenī.
Relevantie dati, kas izmantoti patēriņam nodotā kurināmā daudzumu noteikšanai katrā kurināmā plūsmā.
Saraksts ar izmantotajām noklusējuma vērtībām un aprēķina koeficientiem, ja piemērojams.
Tvēruma koeficients katrai kurināmā plūsmai, ieskaitot katras galapatēriņa nozares noteikšanu un visus relevantos datus, kas izmantoti šajā noteikšanā.
Piemērojamās pakāpes un pamatojums novirzei no prasītajām pakāpēm.
Pilns paraugošanas un analīzes rezultātu komplekts aprēķina koeficientu noteikšanai.
Dokumentācija par visām nerezultatīvajām izlabotajām procedūrām un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 64. pantu.
Visi mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas rezultāti.
Saraksts ar iekārtām, kurām Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētā degviela ir nodota patēriņam, ieskaitot nosaukumu, adresi un atļaujas numuru, kā arī šīm iekārtām piegādātos patēriņam nodotā kurināmā daudzumus pārskata periodos.
X PIELIKUMS
Gada ziņojumu minimālais saturs (68. panta 3. punkts)
1. ►M5 STACIONĀRO IEKĀRTU GADA EMISIJU ZIŅOJUMI ◄
Iekārtas gada emisiju ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju.
Iekārtas identifikācijas dati, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK IV pielikumā, un tās unikālais atļaujas numurs, izņemot iekārtām, kurās sadedzina sadzīves atkritumus.
Ziņojuma verificētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.
Pārskata gads.
Atsauce uz pēdējo apstiprināto monitoringa plānu un tā versijas numurs un datums, no kura tas ir piemērojams, kā arī atsauce uz citiem monitoringa plāniem, kas attiecas uz pārskata gadu, un to versijas numurs;
Relevantas izmaiņas iekārtas ekspluatācijā un izmaiņas, kā arī pagaidu atkāpes, kas pārskata periodā radušās monitoringa plānā, kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde; tai skaitā pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas pakāpēs, minēto izmaiņu pamatojums, izmaiņu sākuma datums un pagaidu izmaiņu sākuma un beigu datumi.
Informācija par visiem emisiju avotiem un avota plūsmām, ko veido vismaz:
kopējās emisijas, kas izteiktas t CO2(e), ieskaitot CO2 no biomasas avota plūsmām, kas neatbilst šīs regulas 38. panta 5. punktam, vai no RFNBO vai RCF avota plūsmām, kas neatbilst šīs regulas 39.a panta 3. punktam, vai no sintētisko mazoglekļa degvielu avota plūsmām, kas neatbilst šīs regulas 39.a panta 4. punktam;
ja emitē siltumnīcefekta gāzes, kas nav CO2, kopējās emisijas, kas izteiktas t;
norāde par to, vai piemēro mērījumos vai aprēķinos balstītu metodiku, kas minētas 21. pantā;
piemērotās pakāpes;
darbības dati:
kurināmā gadījumā – kurināmā daudzums (izteikts tonnās vai Nm3) un zemākā siltumspēja (GJ/t vai GJ/Nm3), par ko ziņo atsevišķi;
visām citām avota plūsmām – daudzums, kas izteikts tonnās vai Nm3;
emisijas faktori, kas izteikti saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām; biomasas frakcija, nulles faktora biomasas frakcija, RFNBO vai RCF frakcija, nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija, sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, oksidācijas un pārrēķina koeficienti, kas izteikti bezdimensiju daļskaitļos;
ja emisijas faktori kurināmajam attiecas uz masu vai tilpumu, nevis enerģiju, – vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 26. panta 5. punktu attiecīgās avota plūsmas zemākajai siltumspējai;
ja avota plūsma ir kādi atkritumi – attiecīgie atkritumu kodi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES ( 18 ).
Ja piemēro masas bilances metodiku, masas plūsma un oglekļa saturs katrai avota plūsmai iekšup uz iekārtu un ārup no tās; biomasas frakcija, nulles faktora biomasas frakcija, RFNBO vai RCF frakcija, nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija, sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija un attiecīgā gadījumā zemākā siltumspēja.
Informācija, ko ziņo kā ārpusbilances pozīcijas un ko veido vismaz:
sadedzinātās biomasas un nulles faktora biomasas daudzumi vai sadedzināto RFNBO vai RCF un nulles faktora RFNBO vai RCF daudzumi, vai sintētisko mazoglekļa degvielu un sadedzināto nulles faktora sintētisko mazoglekļa degvielu daudzumi, izteikti TJ vai, ja izmantoti procesos, izteikti t vai Nm3;
CO2 emisijas no biomasas un nulles faktora biomasas, vai emisijas no RFNBO vai RCF un no nulles faktora RFNBO vai RCF, vai emisijas no sintētiskajām mazoglekļa degvielām un nulles faktora sintētiskajām mazoglekļa degvielām, izteiktas t CO2, ja emisiju noteikšanai izmanto mērījumos balstītu metodiku;
attiecīgā gadījumā zemākās siltumspējas aizstājrādītājs biomasas vai RFNBO vai RCF, vai sintētisko mazoglekļa degvielu avota plūsmām, ko izmanto par degvielu/kurināmo;
sadedzināto biomasas kurināmo/degvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vai sadedzināto RFNBO, vai RCF, vai sadedzināto sintētisko mazoglekļa degvielu emisijas, daudzumi un enerģijas saturs, izteikti t un TJ, un informācija, ka nulles faktora biomasas degvielas/kurināmie un bioloģiskie šķidrie kurināmie vai RFNBO vai RCF, vai sintētiskās mazoglekļa degvielas atbilst šīs regulas 38. panta 5. punktam, 39.a panta 3. punktam vai 39.a panta 4. punktam;
CO2 vai N2O (izteikts t CO2(e)), kas pārvietots uz iekārtu vai saņemts no iekārtas, un CO2 tranzītā, ja ir piemērojams šīs regulas 49. vai 50. pants;
iedabiskais CO2 (izteikts kā t CO2), kas pārvietots uz iekārtu vai saņemts no iekārtas, ja ir piemērojams 48. pants;
attiecīgā gadījumā – iekārtas nosaukums un identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktam:
iekārtai(-ām), uz ko CO2 vai N2O ir pārvietots saskaņā ar šā 8. punkta e) un f) apakšpunktu;
iekārtai(-ām), no kā CO2 vai N2O ir saņemts saskaņā ar šā 8. punkta e) un f) apakšpunktu.
Ja iekārtai šāda identifikācijas koda nav, norāda iekārtas nosaukumu un adresi, kā arī kontaktpersonas relevanto kontaktinformāciju;
pārvietotais biomasas izcelsmes CO2, kas izteikts kā t CO2.
produktā ķīmiski piesaistītā CO2 daudzums saskaņā ar šīs regulas 49.a panta 1. punktu, izteikts t CO2;
to saražoto produktu veidi un daudzumi tonnās produkta, kuros CO2 ķīmiski piesaistīts saskaņā ar šīs regulas 49.a panta 1. punktu.
Ja piemēro mērījumu metodiku:
ja CO2 ir izmērīts kā gada fosilās CO2 emisijas un gada CO2 emisijas no biomasas izmantošanas;
nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmas (CEMS) ekspluatācijas stundas, izmērītās siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas un dūmgāzes plūsma, kas izteikta kā gada vidējā vērtība stundā un kā gada kopvērtība;
attiecīgā gadījumā aizstājrādītājs fosilo degvielu/kurināmā un materiālu enerģijas saturam un par degvielu/kurināmo un materiāliem izmantotās biomasas enerģijas saturam, kā arī RFNBO, RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu enerģijas saturam.
Ja piemēro 22. pantā minēto metodiku, visi dati, kas nepieciešami emisiju noteikšanai attiecībā uz emisiju avotiem un avota plūsmām, kam šo metodiku piemēro, kā arī aizstājdati darbības datiem, aprēķina koeficientiem un citiem parametriem, kuri būtu jāziņo saskaņā ar pakāpju metodiku.
Ja radušies datu iztrūkumi, kas novērsti ar surogātdatiem saskaņā ar 66. panta 1. punktu:
avota plūsma vai emisijas avots, uz ko attiecas katrs datu iztrūkums;
katra datu iztrūkuma iemesli;
katra datu iztrūkuma sākuma un beigu datums un laiks;
emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz surogātdatiem;
ja surogātdatu aplēšu metode monitoringa plānā vēl nav iekļauta, sīks apraksts par aplēšu metodi, tostarp pierādījumi, ka izmantotā metodika nerada pārāk zemu emisiju novērtējumu attiecīgajā laika periodā.
Jebkuras citas izmaiņas iekārtā pārskata periodā, kas ir relevantas šīs iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisijām pārskata gadā.
Attiecīgā gadījumā – primārā alumīnija ražošanas līmenis, anoda efektu biežums un vidējais ilgums pārskata periodā, vai anoda efekta pārsprieguma dati pārskata periodā, kā arī atbilstoši IV pielikumam iegūtie jaunākie iekārtai specifisko CF4 un C2F6 emisijas faktoru noteikšanas rezultāti un jaunākie dūmvadu savākšanas efektivitātes noteikšanas rezultāti.
Par emisijām, kas rodas no dažādiem emisijas avotiem vai tā paša veida avota plūsmām vienā iekārtā, kas pieder pie tā paša darbības veida, attiecībā uz konkrēto darbības veidu var ziņot agregētā veidā.
Ja pārskata perioda laikā ir mainītas pakāpes, operators aprēķina emisijas un ziņo par tām atsevišķās gada ziņojuma sadaļās, kas atbilst attiecīgajām pārskata perioda daļām.
CO2 uzglabāšanas vietu operatori pēc uzglabāšanas vietas slēgšanas saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 17. pantu var izmantot vienkāršotos emisiju ziņojumus, kuros iekļauj vismaz tos elementus, kas uzskaitīti 1.–5. punktā, ar nosacījumu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā nav norādīti emisijas avoti.
2. GAISAKUĢU OPERATORU GADA EMISIJU ZIŅOJUMI
Gaisakuģa operatora emisiju ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju.
Gaisakuģa operatora identitātes dati, kā paredzēts Direktīvas 2003/87/EK IV pielikumā, un izsaukuma signāls vai cits unikāls apzīmējums, ko izmanto gaisa satiksmes kontroles vajadzībām, kā arī relevanta kontaktinformācija.
Ziņojuma verificētāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese.
Pārskata gads.
Atsauce uz pēdējo apstiprināto monitoringa plānu un tā versijas numurs un datums, no kura tas ir piemērojams, kā arī atsauce uz citiem monitoringa plāniem, kas attiecas uz pārskata gadu, un to versijas numurs.
Relevantās izmaiņas ekspluatācijā un atkāpes no apstiprinātā monitoringa plāna pārskata periodā.
Gaisakuģu reģistrācijas numuri un gaisakuģu tipi, ko ziņojumā apskatītajā periodā izmanto, lai veiktu gaisakuģa operatora aviācijas darbības, kas paredzētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā.
Kopējais ziņojumā iekļauto lidojumu skaits katram valstu pārim.
Bezpiejaukuma degvielas masa (tonnās) katram degvielas veidam katram valstu pārim, arī informācija par visiem šiem aspektiem:
a) vai alternatīvajai aviācijas degvielai ir piešķirts nulles faktors saskaņā ar šīs regulas 54.c pantu;
b) vai degviela ir atbilstīga aviācijas degviela;
c) atbilstīgām aviācijas degvielām – degvielas veids, kā definēts Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punktā.
Kopējās CO2 emisijas, kas izteiktas tonnās CO2, izmantojot provizorisko emisijas faktoru, kā arī emisijas faktoru, un dezagregētas pēc izlidošanas un ielidošanas dalībvalsts.
Ja emisijas aprēķina, izmantojot emisijas faktoru vai oglekļa saturu, kas attiecas uz masu vai tilpumu, – degvielas zemākās siltumspējas aizstājdati.
Ja radušies datu iztrūkumi, kas novērsti ar surogātdatiem saskaņā ar 66. panta 2. punktu:
to lidojumu skaits, izteikts kā procentuālā daļa no gada lidojumiem (noapaļojot līdz tuvākajiem 0,1 %), kuriem radušies datu iztrūkumi, un apstākļi un iemesli, kāpēc radušies datu iztrūkumi;
piemērotā surogātdatu aplēses metode;
emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz surogātdatiem.
Ārpusbilances pozīcijas:
pārskata gadā izmantoto alternatīvo aviācijas degvielu daudzums (tonnās) uzskaitījumā pa degvielas veidiem kopā ar norādi, vai degvielas atbilst šīs regulas 54.c pantam;
alternatīvo degvielu zemākā siltumspēja.
Pārskata gadā izmantoto atbilstīgo aviācijas degvielu kopējais daudzums (tonnās) uzskaitījumā pa degvielas veidiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punktu.
Gada emisiju ziņojuma pielikumā gaisakuģa operators norāda gada emisijas un lidojumu skaitu gadā katram lidlauku pārim. Ja piemērojams, katram lidlauku pārim norāda alternatīvās aviācijas degvielas un atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu (tonnās). Pēc operatora pieprasījuma kompetentā iestāde šo informāciju apstrādā kā konfidenciālu informāciju.
2.a GAISAKUĢU OPERATORU GADA ZIŅOJUMI PAR AVIĀCIJAS IETEKMI, KAS NAV CO2 IETEKME
Attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, šīs regulas 68. panta 5. punktā minētajā atsevišķajā ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
gaisakuģa operatoru identificējoši dati un izsaukuma signāls vai cits unikāls apzīmējums, ko izmanto gaisa satiksmes kontroles vajadzībām, kā arī relevanta kontaktinformācija;
ziņojuma verificētāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;
pārskata gads;
atsauce uz pēdējo apstiprināto monitoringa plānu un tā versijas numurs un datums, no kura tas ir piemērojams, kā arī atsauce uz citiem monitoringa plāniem, kas attiecas uz pārskata gadu, un to versijas numurs;
relevantās izmaiņas ekspluatācijā un atkāpes no apstiprinātā monitoringa plāna pārskata periodā;
gaisakuģu reģistrācijas numuri un gaisakuģu tipi, ko ziņojumā apskatītajā periodā izmanto, lai veiktu gaisakuģa operatora aviācijas darbības, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums;
kopējais ziņojumā iekļauto lidojumu skaits katram valstu pārim;
Gaisakuģa operatora monitorēto lidojumu CO2(e) summa katram lidlauku pārim, izteikta ar šīs regulas 56.a panta 2. punktā norādīto klimatisko rādītāju;
XLM tabula, kurā par katru lidojumu norādīta šīs regulas III.a pielikuma 1. sadaļā noteiktā informācija: lidojuma informācija, gaisakuģa tips, dzinēja identifikators un CO2(e), kas izteikts ar šīs regulas 56.a panta 2. punktā norādīto klimatisko rādītāju;
ja gaisakuģa operators CO2(e) aprēķināšanai neizmanto NEATS, bet gan savus pašus vai trešās personas IT rīkus, kā minēts šīs regulas 56.a panta 7. punkta b) apakšpunktā, apraksta, kā šajos rīkos saskaņā ar šo regulu un NEATS GSP precizēšanai ir izmantots iedarbīgums. Ja iedarbīgums rīkos nav piemērots, gaisakuģa operators apraksta iedarbīguma izmantošanas iemeslus.
▼M4 —————
4. REGULĒTO SUBJEKTU GADA EMISIJU ZIŅOJUMI
Regulētā subjekta gada emisiju ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju.
Regulētā subjekta identifikācijas dati, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK IV pielikumā, un tā unikālais siltumnīcefekta gāzu atļaujas numurs.
Ziņojuma verificētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.
Pārskata gads.
Atsauce uz pēdējo apstiprināto monitoringa plānu un tā versijas numurs un datums, no kura tas ir piemērojams, kā arī atsauce uz citiem monitoringa plāniem, kas attiecas uz pārskata gadu, un to versijas numurs.
Relevantas izmaiņas regulētā subjekta darbībās un izmaiņas, kā arī pagaidu novirzes, kas pārskata periodā radušās monitoringa plānā, kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde; tai skaitā pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas pakāpēs, minēto izmaiņu pamatojums, izmaiņu sākuma datums un pagaidu izmaiņu sākuma un beigu datumi.
Informācija par visām kurināmā plūsmām, ko veido vismaz:
kopējās emisijas, kas izteiktas t CO2, ieskaitot CO2 no biomasas degvielas/kurināmā plūsmām, kas neatbilst šīs regulas 38. panta 5. punktam, vai no RFNBO vai RCF avota plūsmām, kas neatbilst šīs regulas 39.a panta 3. punktam, vai no sintētisko mazoglekļa degvielu avota plūsmām, kas neatbilst šīs regulas 39.a panta 4. punktam;
piemērotās pakāpes;
patēriņam nodotā kurināmā daudzumi (izteikti tonnās, Nm3 vai TJ) un mērvienību pārrēķina koeficients (izteikts atbilstošās mērvienībās), par ko ziņo atsevišķi, ja piemērojams;
emisijas faktori, kas izteikti saskaņā ar šīs regulas 75f. pantā izklāstītajām prasībām; biomasas frakcija, nulles faktora biomasas frakcija, RFNBO vai RCF frakcija, nulles faktora RFNBO vai RCF frakcija, sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, nulles faktora sintētiskās mazoglekļa degvielas frakcija, kas izteiktas bezdimensiju daļskaitļos;
ja emisijas faktori kurināmajam attiecas uz masu vai tilpumu, nevis enerģiju – vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 75.h panta 3. punktu attiecīgās kurināmā plūsmas mērvienību pārrēķina koeficientam;
līdzekļi, ar kuriem kurināmo nodod patēriņam;
patēriņam nodotās kurināmā plūsmas galalietojums(-i), ieskaitot KZF kodu pieejamajā detalizācijas pakāpē;
tvēruma koeficients, kas izteikts kā bezdimensiju daļskaitlis ar ne vairāk kā trim zīmēm aiz komata. Ja kurināmā plūsmas tvēruma koeficienta noteikšanai ir izmantota vairāk nekā viena metode – informācija par metodes veidu, saistīto tvēruma koeficientu, patēriņam nodotā kurināmā daudzumu un KZF kodu pieejamajā detalizācijas pakāpē;
ja tvēruma koeficients saskaņā ar 75.l panta 1. punktu ir nulle:
visu Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas aptverto subjektu saraksts, kurā norādīts to nosaukums, adrese un, ja piemērojams, unikālais atļaujas numurs;
katram Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļas aptvertajam subjektam piegādātie patēriņam nodotā kurināmā daudzumi attiecīgajā pārskata periodā, kas izteikti t, Nm3 vai TJ, kā arī attiecīgās emisijas.
Informācija, ko ziņo kā ārpusbilances pozīcijas un ko veido vismaz:
attiecīgā gadījumā zemākās siltumspējas aizstājrādītājs biomasas, RFNBO vai RCF vai sintētisko mazoglekļa degvielu degvielas plūsmām;
patēriņam nodoto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu/kurināmo, RFNBO un RCF, sintētisko mazoglekļa degvielu emisijas, daudzumi un enerģijas saturs, izteikti t un TJ, un informācija par to, vai minētās degvielas/kurināmais atbilst šīs regulas 38. panta 5. punktam, 39.a panta 3. punktam vai 39.a panta 4. punktam;
Ja radušies datu iztrūkumi, kas novērsti ar surogātdatiem saskaņā ar 66. panta 1. punktu:
kurināmā plūsma, uz ko attiecas katrs datu iztrūkums;
katra datu iztrūkuma iemesli;
katra datu iztrūkuma sākuma un beigu datums un laiks;
emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz surogātdatiem.
ja surogātdatu aplēšu metode monitoringa plānā vēl nav iekļauta, sīks apraksts par aplēšu metodi, tostarp pierādījumi, ka izmantotā metodika nerada pārāk zemu emisiju novērtējumu attiecīgajā laika periodā.
Jebkuras citas izmaiņas regulētajā subjektā pārskata periodā, kas ir relevantas šā regulētā subjekta siltumnīcefekta gāzu emisijām pārskata gadā.
X.a PIELIKUMS
Ziņojumi par stacionāro iekārtu un attiecīgā gadījumā gaisakuģu operatoru un kuģošanas sabiedrību kurināmā piegādātājiem un kurināmā izmantojumu
Operators kopā ar informāciju, kas ietverta gada emisiju ziņojumā saskaņā ar šīs regulas X pielikumu, par katru iegādāto Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu iesniedz šādu informāciju:
kurināmā piegādātāja, kas reģistrēts kā regulētais subjekts, nosaukums, adrese un unikālais atļaujas numurs. Gadījumos, kad kurināmā piegādātājs nav regulētais subjekts, operatori, ja šāda informācija ir pieejama, iesniedz sarakstu, kurā norādīti visi kurināmā piegādātāji, sākot no tiešajiem kurināmā piegādātājiem līdz pat regulētajam subjektam, ieskaitot to nosaukumu, adresi un unikālo atļaujas numuru;
no katra a) punktā minētā piegādātāja iegādātā kurināmā veidi un daudzumi attiecīgajā pārskata periodā;
no katra kurināmā piegādātāja iegūtā kurināmā daudzums, kas attiecīgajā pārskata periodā izmantots Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētām darbībām.
X.b PIELIKUMS
Ziņojumi par kurināmo, ko regulētie subjekti nodevuši patēriņam
Regulētais subjekts kopā ar informāciju, kas ietverta gada emisiju ziņojumā saskaņā ar šīs regulas X pielikumu, par katru iegādāto Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu iesniedz šādu informāciju:
tā operatora un attiecīgā gadījumā gaisakuģa operatora un kuģošanas sabiedrības nosaukums, adrese un unikālais atļaujas numurs, kam kurināmais nodots patēriņam. Citos gadījumos, kad kurināmais paredzēts galalietojumam nozarēs, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, regulētais subjekts, ja šāda informācija ir pieejama, iesniedz sarakstu, kurā norādīti visi kurināmā patērētāji, sākot no tiešā pircēja līdz pat operatoram, ieskaitot to nosaukumu, adresi un unikālo atļaujas numuru, ja šādas informācijas sniegšana neradītu nesamērīgu administratīvo slogu;
katram a) punktā minētajam pircējam pārdotā kurināmā veidi un daudzumi attiecīgajā pārskata periodā;
attiecībā uz katru a) punktā minēto pircēju attiecīgajā pārskata periodā – kurināmā daudzums, kas izmantots Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētām darbībām.
XI PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 |
Šī regula |
|
1. līdz 49. pants |
1. līdz 49. pants |
|
— |
50. pants |
|
50. līdz 67. pants |
51. līdz 68. pants |
|
68. pants |
— |
|
69. līdz 75. pants |
69. līdz 75. pants |
|
— |
76. pants |
|
76. līdz 77. pants |
77. līdz 78. pants |
|
I līdz X pielikums |
I līdz X pielikums |
|
— |
XI pielikums |
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/32/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).
( 2 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).
( 3 ) Padomes Direktīva (ES) 2020/262 (2019. gada 19. decembris), ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (OV L 58, 27.2.2020., 4. lpp.).
( 4 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
( 5 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2067/oj).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).
( 7 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 250, 30.9.2019., 10. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/1603/oj).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).
( 12 ) Padomes Direktīva 95/60/EK (1995. gada 27. novembris) par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu (OV L 291, 6.12.1995., 46. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
( 14 ) Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maijs) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 (OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.).
( 15 ) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.
►M4 ( 16 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 177, 2.7.2019., 3. lpp.). ◄
( 17 ) International Aluminium Institute, The Aluminium Sector Greenhouse Gas Protocol, 2006. gada oktobris; US Environmental Protection Agency and International Aluminium Institute, Protocol for Measurement of Tetrafluoromethane (CF4) and Hexafluoroethane (C2F6) Emissions from Primary Aluminum Production, 2008. gada aprīlis.
( 18 ) Komisijas Lēmums 2014/955/ES (2014. gada 18. decembris), ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 370, 30.12.2014., 44. lpp.).