EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02018R0973-20190814

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/973/2019-08-14

02018R0973 — LV — 14.08.2019 — 002.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/973

(2018. gada 4. jūlijs),

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008

(OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts),

  L 83

1

25.3.2019

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs)

  L 198

105

25.7.2019




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/973

(2018. gada 4. jūlijs),

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008



I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES 2.a, 3.a rajons un 4.apakšapgabals), ietverot zvejniecības, kuras minētos krājumus izmanto, un – gadījumā, ja minētie krājumi ir sastopami ārpus Ziemeļjūras – tai blakus esošajos ūdeņos:

a) menca (Gadus morhua) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 7.d rajonā (Lamanša austrumu daļa) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

b) pikša (Melanogrammus aeglefinus) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 6.a rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

c) jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

d) saida (Pollachius virens) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 6. apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un 3.a rajonā (Skageraks un Kategats);

e) jūrasmēle (Solea solea) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra);

f) jūrasmēle (Solea solea) 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumu daļa);

g) merlangs (Merlangius merlangus) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 7.d rajonā (Lamanša austrumu daļa);

h) Eiropas jūrasvelns (Lophius piscatorius) 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 6. apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas);

i) ziemeļu garnele (Pandalus borealis) 4.a East rajonā (Ziemeļjūra, Norvēģijas ieplaka) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

j) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) 3.a rajonā (3.–4. funkcionālā vienība);

k) Norvēģijas omārs 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) šādās funkcionālās vienībās:

 Norvēģijas omārs Botnijgatā–Silverpitā (5. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Fārndīpsā (6. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Fladenas apgabalā (7. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Fērtofortā (8. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Morejfērtā (9. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Noupā (10. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Norvēģijas ieplakā (32. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Hornsrīfā (33. funkcionālā vienība),

 Norvēģijas omārs Devilshoulā (34. funkcionālā vienība).

Ja zinātniskie ieteikumi liecina par izmaiņām šā punkta pirmajā daļā uzskaitīto krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā, Komisija saskaņā ar 16. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu un koriģētu šā punkta pirmajā daļā minētos apgabalus nolūkā atspoguļot konstatētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepārsniedz krājumu apgabalus ārpus Savienības ūdeņiem 2.–7. apakšapgabalā.

2.  Ja, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā minētais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu saraksta grozīšanai.

3.  Attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem blakus esošajiem ūdeņiem piemēro tikai 4. un 6. pantu un 7. pantā izklāstītos pasākumus, kuri saistīti ar zvejas iespējām.

4.  Šī regula attiecas arī uz piezvejām, kas gūtas Ziemeļjūrā, zvejojot 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītos krājumus. Tomēr, ja minēto krājumu F MSY diapazoni un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi ir noteikti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido daudzgadu plānus, tad piemēro minētos diapazonus un aizsardzības pasākumus.

5.  Šajā regulā arī sīkāk izklāsta kārtību, kādā īstenot izkraušanas pienākumu Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā attiecībā uz visu to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 ( 1 ) 3. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ( 2 ) 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “F MSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumos, kurā visi zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņi ilgtermiņā nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), ņemot vērā konkrēto zvejas modeli un pašreizējos caurmēra vidiskos apstākļus, un kurā netiek būtiski ietekmēts attiecīgā krājuma reprodukcijas process. Tas ir aprēķināts tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;

2) MSY Flower” ir F MSY diapazona zemākā vērtība;

3) MSY Fupper” ir F MSY diapazona augstākā vērtība;

4) “F MSY punkta vērtība” ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kas, ņemot vērā konkrēto zvejas modeli un pašreizējos caurmēra vidiskos apstākļus, ilgtermiņā nodrošina MSY;

5) “F MSY apakšējais diapazons” ir diapazons, kas atbilst vērtībām no MSY Flower līdz F MSY punkta vērtībai;

6) “F MSY augšējais diapazons” ir diapazons, kas atbilst vērtībām no F MSY punkta vērtības līdz MSY Fupper;

7) “Blim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši ICES ieteikumos, un par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā kapacitāte;

8) MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamības – references rādītājs, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši ICES ieteikumos, un par kuru mazāka rādītāja gadījumā ir jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY.



II NODAĻA

MĒRĶI

3. pants

Mērķi

1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana ir tāda, lai zvejoto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.  Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kurām piemēro šo regulu.

3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4.  Plāna mērķis jo īpaši ir:

a) nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi; un

b) palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

5.  Plānā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Ja dati ir nepietiekami, īsteno attiecīgo krājumu saglabāšanu līdzvērtīgā līmenī.



III NODAĻA

MĒRĶAPJOMI

4. pants

Mērķapjomi

1.  Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu atbilstīgi 2. pantā definētajiem F MSY diapazoniem 1. panta 1. punktā uzskaitītajos krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur F MSY diapazonos, kā noteikts šajā pantā.

2.  F MSY diapazonus, balstoties uz plānu, pieprasa no ICES.

3.  Kad Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu kādam krājumam nosaka zvejas iespējas, tā minētās iespējas nosaka F MSY apakšējā diapazonā, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam.

4.  Neatkarīgi no 1. un 3. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt līmenī, kas ir zemāks nekā F MSY diapazoni.

5.  Neatkarīgi no 3. un 4. punkta zvejas iespējas krājumam var noteikt saskaņā ar F MSY augšējo diapazonu, kāds uz doto brīdi pieejams attiecīgajam krājumam, ar noteikumu, ka 1. panta 1. punktā minētais krājums ir virs MSY Btrigger, un to dara:

a) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b) ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika; vai

c) lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos vairāk kā par 20 %.

6.  Zvejas iespējas vienmēr nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība nārsta bara biomasai kļūt mazākai par Blim nepārsniegtu 5 %.

5. pants

Piezvejas krājumu pārvaldība

1.  Regulas 1. panta 4. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, zvejas iespējas, nosaka, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un tie atbilst 3. pantā izvirzītajiem mērķiem.

2.  Ja nekāda atbilstīga zinātniskā informācija nav pieejama, minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā.

3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaicīgi zvejot visus krājumus MSY līmenī, jo īpaši situācijās, kad tas izraisa zvejniecības priekšlaicīgu slēgšanu.



IV NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

6. pants

Saglabāšanas references rādītāji

Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās kapacitātes pilnīgumu, no ICES, balstoties uz plānu, prasa šādus rādītājus:

a)  MSY Btrigger krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā;

b) Blim krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā.

7. pants

Aizsardzības pasākumi

1.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā jebkuru 1. panta 1. punktā minēto krājumu nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir mazāka par MSY Btrigger, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kura ir samazināta zem F MSY augšējā diapazona, ņemot vērā biomasas samazinājumu.

2.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkuru 1. panta 1. punktā minēto krājumu nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir mazāka par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

3.  Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

a) ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;

b) pasākumus saskaņā ar šīs regulas 8. un 9. pantu.

4.  Ja nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir zemāka par 6. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas, ņemot vērā situācijas veidu, nopietnību, ilgumu un atkārtošanos.

8. pants

Īpaši saglabāšanas pasākumi

Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkuru šīs regulas 1. panta 4. punktā minēto bentisko krājumu saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai kad kādā konkrētā gadā 1. panta 1. punktā uzskaitīto krājumu nārsta bara biomasa – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamība – ir zem MSY Btrigger, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu. Šādi deleģētie akti var papildināt šo regulu, paredzot noteikumus attiecībā uz:

a) zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

b) zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku vai zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

c) zvejas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

d) zvejošanas vai konkrēta tipa zvejas rīku izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

e) minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai šādi nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

f) citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.



V NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

9. pants

Tehniskie pasākumi

▼M2

1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 ( 3 ):

▼B

a) zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

b) zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

c) konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

d) minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

▼M2

2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus, un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.

▼M1

3.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikuma, minimālais saglabāšanas references izmērs Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus) ICES 3.a rajonā ir 105 mm.

Šo punktu piemēro līdz Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikuma pēdējai piemērošanas dienai.

▼B



VI NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

10. pants

Zvejas iespējas

1.  Dalībvalstis, piešķirot zvejas iespējas, kas tām pieejamas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, ņem vērā jauktā sugu zvejniecībā iesaistīto kuģu potenciālo nozveju sastāvu.

2.  Pēc paziņošanas Komisijai dalībvalstis var mainīties ar visām zvejas iespējām vai to daļu, kas tām piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

3.  Neskarot šīs regulas 7. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumam ICES 2.a un 4. zonā var noteikt, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.

4.  Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē kāda konkrēta krājuma zvejas izraisīto zivju mirstību, Padome to ņem vērā un, nosakot zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju, lai nepieļautu zvejas izraisītās zivju mirstības kopējā mērķapjoma pārsniegšanu.



VII NODAĻA

AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTIE NOTEIKUMI

▼M1

11. pants

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā

1.  Attiecībā uz visiem sugu krājumiem Ziemeļjūrā, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai papildinātu šo regulu ar detalizētu informāciju par to, kā īstenot šo pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.

2.  Izkraušanas pienākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz atpūtas zveju, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka zvejas limitus atpūtas zvejai saskaņā ar šīs regulas 10. panta 4. punktu.

▼B



VIII NODAĻA

PIEKĻUVE ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

12. pants

Zvejas atļaujas un maksimāli pieļaujamā kapacitāte

1.  Par katru no šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto ICES zonu katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izsniedz zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu un iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā. Šādās zvejas atļaujās dalībvalstis var arī ierobežot kopējo kapacitāti, kas izteikta kW, kuģiem, kuri zvejo ar kādu konkrētu zvejas rīku.

2.  Attiecībā uz mencu Lamanša austrumu daļā (ICES 7.d rajons), neskarot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo kapacitāti, to kuģu kopējā kapacitāte, izteikta kW, kuriem ir izsniegtas zvejas atļaujas saskaņā ar šā panta 1. punktu, nepārsniedz to kuģu maksimālo kapacitāti, kuri 2006. vai 2007. gadā zvejojuši attiecīgajā ICES zonā ar vienu no minētajiem zvejas rīkiem:

a) grunts traļi un vadi (OTB, OTT, PTB, SDN, SSC, SPR) ar šādiem linuma acs izmēriem:

i) vienāds vai lielāks par 100 mm;

ii) vienāds vai lielāks par 70 mm un mazāks par 100 mm;

iii) vienāds vai lielāks par 16 mm un mazāks par 32 mm;

b) rāmja traļi (TBB) ar šādiem linuma acs izmēriem:

i) vienāds vai lielāks par 120 mm;

ii) vienāds vai lielāks par 80 mm un mazāks par 120 mm;

c) žaunu tīkli, iepinējtīkli (GN);

d) vairāksienu tīkli (GT);

e) āķu jedas (LL).

3.  Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas 1. punktā minētās zvejas atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē šo sarakstu dara pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.



IX NODAĻA

KOPĒJU INTEREŠU ZIVJU KRĀJUMU PĀRVALDĪBA

13. pants

Savienības un trešo valstu kopēju interešu zivju krājumu pārvaldības principi un mērķi

1.  Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienība sadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja nav panākts nekāds oficiāls nolīgums, Savienība pieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību šādu krājumu zvejai nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību, tādējādi sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

2.  Saistībā ar krājumu kopīgu pārvaldību ar trešām valstīm Savienība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. panta 2. punktu var apmainīties zvejas iespējām ar trešām valstīm.



X NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

14. pants

Reģionālā sadarbība

1.  Šīs regulas 8., 9. un 11. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 2019. gada 6. augustā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 15. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

3.  Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 8., 9. un 11. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.



XI NODAĻA

TURPMĀKIE PASĀKUMI

15. pants

Plāna izvērtēšana

Līdz 2023. gada 6. augustam un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un par ietekmi uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.



XII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā un 8., 9. un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 5. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā un 8., 9. un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 1. panta 1. punktu un 8., 9. un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.



XIII NODAĻA

EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTS

17. pants

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

Pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanai.



XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Atcelšana

1.  Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 atceļ.

2.  Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




Kopīgs Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par aizliegtajām sugām

Regulā, kas ir jāpieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (2016/0074 (COD)), būtu inter alia jāiekļauj noteikumi par sugām, kuras zvejot ir aizliegts. Minētā iemesla dēļ abas iestādes ir vienojušās šajā regulā (2016/0238 (COD)) neiekļaut sarakstu attiecībā uz Ziemeļjūru.




Kopīgs Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par kontroli

Eiropas Parlaments un Padome nākamajā Kontroles regulas (Regula (EK) Nr. 1224/2009) pārskatītajā redakcijā, attiecīgā gadījumā, iekļaus šādus kontroles noteikumus par Ziemeļjūru: iepriekšējie paziņojumi, zvejas žurnāla prasības, apstiprinātas ostas un citi kontroles noteikumi.



( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105.).

Top