EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02016R1104-20160708
Council Regulation (EU) 2016/1104 of 24 June 2016 implementing enhanced cooperation in the area of jurisdiction, applicable law and the recognition and enforcement of decisions in matters of the property consequences of registered partnerships
Consolidated text: Padomes Regula (ES) 2016/1104 ( 2016. gada 24. jūnijs ), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā
Padomes Regula (ES) 2016/1104 ( 2016. gada 24. jūnijs ), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā
02016R1104 — LV — 08.07.2016 — 000.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (ES) 2016/1104 (2016. gada 24. jūnijs), (OV L 183, 8.7.2016., 30. lpp) |
Labota ar:
PADOMES REGULA (ES) 2016/1104
(2016. gada 24. jūnijs),
ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.
To nepiemēro nodokļu, muitas vai administratīviem jautājumiem.
2. No šīs regulas darbības jomas ir izslēgti šādi jautājumi:
a) partneru tiesībspēja un rīcībspēja;
b) reģistrētu partnerattiecību pastāvēšana, spēkā esamība vai atzīšana;
c) uzturēšanas saistības;
d) mirušā partnera atstātā mantojuma mantošana;
e) sociālais nodrošinājums;
f) tiesības uz reģistrētu partnerattiecību laikā iegūto vecuma vai invaliditātes pensijas tiesību nodošanu vai koriģēšanu starp partneriem reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām gadījumā, ja šīs tiesības reģistrēto partnerattiecību laikā nav devušas pensijas ienākumus;
g) ar īpašumu saistītu in rem tiesību būtība; un
h) nekustamā vai kustamā īpašuma tiesību reģistrācija reģistrā, tostarp juridiskās prasības šādai reģistrācijai, un sekas, ko rada šādu tiesību reģistrācija vai nereģistrēšana reģistrā.
2. pants
Kompetence lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām dalībvalstīs
Šī regula neietekmē dalībvalstu iestāžu kompetenci nodarboties ar lietām par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.
3. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā:
a) “reģistrētas partnerattiecības” ir tiesību aktos paredzētas divu personu kopdzīves attiecības, kuru reģistrācija ir obligāta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem un kurās ir ievērotas attiecīgajos tiesību aktos paredzētās juridiskās prasības to izveidei;
b) “reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas” ir noteikumu kopums, kas attiecas uz partneru mantiskajām attiecībām starp partneriem un partneru attiecībās ar trešām personām, kas izriet no juridiskajām attiecībām, ko rada partnerattiecību reģistrēšana vai to izbeigšana;
c) “partnerattiecību mantisko attiecību līgums” ir jebkura vienošanās starp partneriem vai topošiem partneriem, ar kuru viņi organizē savu reģistrēto partnerattiecību mantiskās sekas;
d) “publisks akts” ir dokuments reģistrētu partnerattiecību mantisko seku lietā, kas kādā dalībvalstī ir oficiāli sagatavots vai reģistrēts kā publisks akts un kura autentiskums:
i) attiecas uz parakstu un publiskā akta saturu; un
ii) ir apliecināts publiskā iestādē vai citā iestādē, ko minētajam nolūkam ir pilnvarojusi izcelsmes dalībvalsts;
e) “nolēmums” ir jebkurš dalībvalsts tiesas nolēmums lietā par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām neatkarīgi no šā nolēmuma nosaukuma, tostarp tiesas amatpersonas nolēmums par tiesvedības izmaksu vai izdevumu noteikšanu;
f) “tiesas izlīgums” ir izlīgums reģistrētu partnerattiecību mantisko seku lietā, ko ir apstiprinājusi tiesa vai kas noslēgts tiesā tiesvedības gaitā;
g) “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir pieņemts nolēmums, sagatavots publisks akts, apstiprināts vai noslēgts tiesas izlīgums;
h) “izpildes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir pieprasīta nolēmuma, publiskā akta vai tiesas izlīguma atzīšana un/vai izpilde.
2. Šajā regulā “tiesa” ir jebkura tiesu iestāde un visas citas iestādes un tiesību speciālisti, kuru kompetencē ir lietas par reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām un kuri pilda tiesu funkcijas vai rīkojas saskaņā ar tiesu iestādes deleģētām pilnvarām vai tās pārraudzībā – ar noteikumu, ka minētās citas iestādes un tiesību speciālisti garantē objektivitāti un visu pušu tiesības tikt uzklausītām, un ar noteikumu, ka to nolēmumi, kas pieņemti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie darbojas:
a) ir pārsūdzami vai pārskatāmi tiesu iestādē; un
b) ir ar tādu pašu spēku un sekām kā tiesu iestāžu pieņemti nolēmumi tajā pašā lietā.
Dalībvalstis paziņo Komisijai par citām iestādēm un tiesību speciālistiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, saskaņā ar 64. pantu.
II NODAĻA
JURISDIKCIJA
4. pants
Jurisdikcija viena partnera nāves gadījumā
Ja dalībvalsts tiesā ir celta prasība lietās par reģistrēta partnera mantojumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 650/2012, minētās dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija spriest lietās par reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām saistībā ar minēto mantošanas lietu.
5. pants
Jurisdikcija lietās par reģistrētu partnerattiecību izbeigšanu vai atzīšanu par neesošām
1. Ja dalībvalsts tiesā ir celta prasība pieņemt nolēmumu par reģistrētu partnerattiecību izbeigšanu vai atzīšanu par neesošām, minētās dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija spriest par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām saistībā ar minēto prasību izbeigt partnerattiecības vai atzīt tās par neesošām, ja partneri par to ir vienojušies.
2. Ja šā panta 1. punktā minēto vienošanos noslēdz, pirms tiesā ir celta prasība spriest lietā par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, vienošanās atbilst 7. pantam.
6. pants
Jurisdikcija citos gadījumos
Ja nevienai no dalībvalstu tiesām nav jurisdikcijas, ievērojot 4. un 5. pantu, vai gadījumos, kas nav paredzēti minētajos pantos, jurisdikcija tiesvedībā par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām ir tās dalībvalsts tiesām:
a) kuras teritorijā ir partneru pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad prasība tiek celta tiesā; vai, ja tas nav piemērojams,
b) kuras teritorijā partneriem bija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ciktāl viens no viņiem tur joprojām dzīvo laikā, kad prasība tiek celta tiesā; vai, ja tas nav piemērojams,
c) kuras teritorijā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad prasība tiek celta tiesā; vai, ja tas nav piemērojams,
d) kuras valstspiederīgie abi partneri ir laikā, kad prasība tiek celta tiesā; vai, ja tas nav piemērojams,
e) saskaņā ar kuras tiesību aktiem ir izveidotas reģistrētās partnerattiecības.
7. pants
Tiesas izvēle
1. Gadījumos, uz kuriem attiecas 6. pants, puses var vienoties, ka ekskluzīva jurisdikcija spriest par viņu reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām ir tās dalībvalsts tiesām, kuras tiesību akti ir piemērojami, ievērojot 22. pantu vai 26. panta 1. punktu, vai tās dalībvalsts tiesām, saskaņā ar kuras tiesību aktiem reģistrētās partnerattiecības ir izveidotas.
2. Vienošanos, kas minēta 1. punktā, pauž rakstiski, un puses to datē un paraksta. Jebkuru saziņu, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas paliekoši saglabā ziņas par vienošanos, uzskata par līdzvērtīgu rakstiskai formai.
8. pants
Jurisdikcija, balstoties uz atbildētāja ierašanos
1. Papildus jurisdikcijai, kas izriet no citiem šīs regulas noteikumiem, jurisdikcija ir dalībvalsts tiesai, kuras tiesību akti ir piemērojami, ievērojot 22. pantu vai 26. panta 1. punktu, un kurā atbildētājs ierodas. Šo noteikumu nepiemēro, ja atbildētājs ieradies tiesā, lai apstrīdētu jurisdikciju, vai gadījumos, uz kuriem attiecas 4. pants.
2. Pirms tiesa uzņemas jurisdikciju, ievērojot 1. punktu, tā pārliecinās, ka atbildētājs ir informēts par savām tiesībām apstrīdēt jurisdikciju un par sekām, kādas iestājas, ierodoties vai neierodoties tiesā.
9. pants
Alternatīva jurisdikcija
1. Ja dalībvalsts tiesa, kurai ir jurisdikcija, ievērojot 4. pantu, 5. pantu vai 6. panta a), b), c) vai d) punktu, nolemj, ka tās tiesību aktos nav paredzēts reģistrētu partnerattiecību institūts, tā var atteikties no jurisdikcijas. Ja tiesa nolemj atteikties, tā to dara bez liekas kavēšanās.
2. Ja tiesa, kas minēta šā panta 1. punktā, atsakās no jurisdikcijas un ja puses vienojas piešķirt jurisdikciju jebkuras citas dalībvalsts tiesām saskaņā ar 7. pantu, tad jurisdikcija spriest par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām ir minētās dalībvalsts tiesām.
Citos gadījumos jurisdikcija spriest par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām ir jebkuras citas dalībvalsts tiesām, ievērojot 6. vai 8. pantu.
3. Šo pantu nepiemēro, ja puses ir saņēmušas reģistrēto partnerattiecību izbeigšanu vai atzīšanu par neesošām, kuras var tikt atzītas tiesas atrašanās dalībvalstī.
10. pants
Papildu jurisdikcija
Ja nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar 4., 5., 6., 7. vai 8. pantu vai kad visas tiesas, ievērojot 9. pantu, ir atteikušās no jurisdikcijas un nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas, ievērojot 6. panta e) punktu, 7. vai 8. pantu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā atrodas viena vai abu partneru nekustamais īpašums, bet tādā gadījumā tiesai, kurā celta prasība, ir jurisdikcija spriest tikai par attiecīgo nekustamo īpašumu.
11. pants
Forum necessitatis
Ja nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar 4., 5., 6., 7., 8. vai 10. pantu vai kad visas tiesas, ievērojot 9. pantu, ir atteikušās no jurisdikcijas un nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas, ievērojot 6. panta e) punktu, 7., 8. vai 10. pantu, tad dalībvalsts tiesas izņēmuma kārtā var spriest par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, ja trešā valstī, ar kuru attiecīgajai lietai ir cieša saikne, tiesvedību pamatoti nevar uzsākt vai tā tur nevar norisināties vai būtu neiespējama.
Lietai ir jābūt pietiekamai saiknei ar dalībvalsti, kuras tiesā celta prasība.
12. pants
Pretprasības
Tiesai, kurā notiek tiesvedība, ievērojot 4., 5., 6., 7., 8., 10. vai 11. pantu, ir jurisdikcija spriest arī par pretprasībām, ja tās ietilpst šīs regulas darbības jomā.
13. pants
Tiesvedības ierobežojums
1. Ja mirušā atstātais mantojums, uz kura mantošanu attiecas Regula (ES) Nr. 650/2012, ietver mantu, kas atrodas trešā valstī, tiesa, kurā celta prasība spriest par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, pēc vienas no tiesvedības pušu lūguma var pieņemt lēmumu nelemt par vienu vai vairākām šādas mantas daļām, ja paredzams, ka šīs tiesas nolēmumu par minēto mantu minētajā trešā valstī neatzīs un attiecīgā gadījumā nepasludinās par izpildāmu.
2. Panta 1. punkts neskar pušu tiesības ierobežot lietā izskatāmo jautājumu loku saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesā celta prasība.
14. pants
Prasības celšana tiesā
Piemērojot šo nodaļu, uzskata, ka prasība ir celta tiesā:
a) laikā, kad dokuments, kas ir pamatā lietas ierosināšanai, vai līdzvērtīgs dokuments ir iesniegts tiesā, ar noteikumu, ka prasības iesniedzējs pēc tam ir veicis pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai atbildētājam izsniegtu dokumentu;
b) ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā – laikā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar noteikumu, ka prasības iesniedzējs pēc tam ir veicis visus pasākumus, kuri viņam bija jāveic, lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu tiesā; vai
c) ja tiesvedība ir uzsākta pēc tiesas pašas iniciatīvas – brīdī, kad tiesa pieņem lēmumu uzsākt tiesvedību, vai, ja šāds lēmums nav vajadzīgs, – brīdī, kad tiesa lietu reģistrē.
15. pants
Jurisdikcijas pārbaude
Ja dalībvalsts tiesā tiek celta prasība lietā par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, attiecībā uz kuru šai tiesai saskaņā ar šo regulu nav jurisdikcijas, tā pēc pašas iniciatīvas pasludina, ka tai nav jurisdikcijas.
16. pants
Pieļaujamības pārbaude
1. Ja atbildētājs, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir celta prasība, neierodas tiesā, tad tiesa, kurai, ievērojot šo regulu, ir jurisdikcija, aptur tiesvedību, kamēr nav pierādīts, ka atbildētājs dokumentu, ar ko uzsākta tiesvedība, vai līdzvērtīgu dokumentu ir varējis saņemt pietiekami savlaicīgi, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai ka šajā nolūkā ir veikti visi vajadzīgie pasākumi.
2. Šā panta 1. punkta vietā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1393/2007 ( 1 ) 19. pantu, ja dokuments, ar ko uzsākta tiesvedība, vai līdzvērtīgs dokuments, ievērojot minēto regulu, bija jāpārsūta no vienas dalībvalsts uz citu.
3. Ja nav piemērojama Regula (EK) Nr. 1393/2007, piemēro 15. pantu 1965. gada 15. novembra Hāgas Konvencijā par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu ārvalstīs, ja dokuments, ar ko iesniegta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments bija jānosūta uz ārvalstīm, ievērojot šo konvenciju.
17. pants
Lis pendens
1. Ja tiesvedība par vienu un to pašu prasību un starp tām pašām pusēm ir uzsākta dažādu dalībvalstu tiesās, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc pašu iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek noteikta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā ir celta prasība.
2. Gadījumos, kas minēti 1. punktā, pēc tiesas, kurā celta prasība par strīdu, lūguma jebkura cita tiesa, kurā celta prasība, nekavējoties informē pirmo minēto tiesu par datumu, kad tajā celta prasība.
3. Ja tiek noteikta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu minētajai tiesai.
18. pants
Saistītas prasības
1. Ja saistītas prasības tiek izskatītas dažādu dalībvalstu tiesās, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, var apturēt tiesvedību.
2. Ja 1. punktā minētās prasības tiek izskatītas pirmās instances tiesās, visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc vienas puses pieteikuma var arī atteikties no jurisdikcijas, ja attiecīgās prasības ir tās tiesas jurisdikcijā, kurā pirmajā celta prasība, un ja tās tiesību akti ļauj šīs prasības apvienot.
3. Piemērojot šo pantu, prasības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami nolēmumi.
19. pants
Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi
Dalībvalsts tiesās var iesniegt pieteikumu attiecībā uz tādiem pagaidu pasākumiem, tostarp aizsardzības pasākumiem, kādi var būt paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos, pat ja saskaņā ar šo regulu lieta pēc būtības ir citas dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.
III NODAĻA
PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI
20. pants
Vispārēja piemērošana
Tiesību aktus, kas saskaņā ar šo regulu noteikti kā piemērojami, piemēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav kādas dalībvalsts tiesību akti.
21. pants
Piemērojamo tiesību aktu vienota piemērošana
Tiesību aktus, ko piemēro reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, piemēro visai mantai, uz kuru attiecas minētās sekas, neatkarīgi no mantas atrašanās vietas.
22. pants
Piemērojamo tiesību aktu izvēle
1. Partneri vai topošie partneri var vienoties noteikt viņu reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām piemērojamos tiesību aktus vai mainīt tos ar noteikumu, ka attiecīgajos tiesību aktos ir noteiktas reģistrētu partnerattiecību institūta mantiskās sekas un ka minētie akti ir kādi no turpmāk norādītajiem:
a) tās valsts tiesību akti, kurā vienošanās noslēgšanas brīdī ir pastāvīgā dzīvesvieta partneriem vai topošajiem partneriem vai vienam no viņiem;
b) tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgais ir kāds no partneriem vai topošajiem partneriem vienošanās noslēgšanas brīdī; vai
c) tās valsts tiesību akti, saskaņā ar kuras tiesību aktiem reģistrētās partnerattiecības ir izveidotas.
2. Ja vien partneri nevienojas citādi, reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām piemērojamo tiesību aktu maiņai, kas veikta partnerattiecību laikā, ir vienīgi uz nākotni vērsts spēks.
3. Jebkurai piemērojamo tiesību aktu maiņai ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 2. punktu nevar būt nelabvēlīga ietekme uz trešo personu tiesībām, kas izriet no minētajiem tiesību aktiem.
23. pants
Piemērojamo tiesību aktu izvēles vienošanās spēkā esamība pēc formas
1. Vienošanos, kas minēta 22. pantā, noslēdz rakstiski, tajā norāda datumu, un to paraksta abi partneri. Jebkuru saziņu, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas paliekoši saglabā ziņas par vienošanos, uzskata par līdzvērtīgu rakstiskai formai.
2. Ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā vienošanās noslēgšanas brīdī ir abu partneru pastāvīgā dzīvesvieta, ir paredzētas papildu prasības par formu attiecībā uz partnerattiecību mantisko attiecību līgumiem, piemēro minētās prasības.
3. Ja līguma noslēgšanas brīdī partneru pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās dalībvalstīs un ja minēto valstu tiesību aktos ir paredzētas atšķirīgas prasības par formu attiecībā uz partnerattiecību mantisko attiecību līgumiem, pēc formas līgums ir spēkā, ja tas atbilst vienas vai otras valsts tiesību aktos paredzētajām prasībām.
4. Ja vienošanās noslēgšanas brīdī tikai viens no partneriem pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī un ja minētajā valstī attiecībā uz partnerattiecību mantisko attiecību līgumu ir noteiktas papildu prasības par formu, piemēro minētās prasības.
24. pants
Piekrišana un spēkā esamība pēc būtības
1. Vienošanās par tiesību aktu izvēli vai jebkura šādas vienošanās noteikuma pastāvēšanu un spēkā esamību nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, kas to reglamentētu, ievērojot 22. pantu, ja attiecīgā vienošanās vai noteikums būtu spēkā.
2. Tomēr, lai noteiktu, ka viņš nav devis piekrišanu, partneris var atsaukties uz tās valsts tiesību aktiem, kurā bijusi tā pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad tiesā celta prasība, ja no apstākļu kopuma izriet, ka nebūtu pamata viņa rīcības sekas noteikt saskaņā ar 1. punktā norādītajiem tiesību aktiem.
25. pants
Partnerattiecību mantisko attiecību līguma spēkā esamība pēc formas
1. Partnerattiecību mantisko attiecību līgumu noslēdz rakstiski, datē, un to paraksta abi partneri. Jebkuru saziņu, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas paliekoši saglabā ziņas par vienošanos, uzskata par līdzvērtīgu rakstiskai formai.
2. Ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā līguma noslēgšanas brīdī ir abu partneru pastāvīgā dzīvesvieta, ir paredzētas papildu prasības par formu attiecībā uz partnerattiecību mantisko attiecību līgumu, piemēro minētās prasības.
Ja līguma noslēgšanas brīdī partneru pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās dalībvalstīs un ja minēto valstu tiesību aktos ir paredzētas atšķirīgas prasības par formu attiecībā uz partnerattiecību mantisko attiecību līgumu, pēc formas līgums ir spēkā, ja tas atbilst vienas vai otras valsts tiesību aktos paredzētajām prasībām.
Ja līguma noslēgšanas brīdī tikai viens no partneriem pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī un ja minētajā valstī attiecībā uz partnerattiecību mantisko attiecību līgumu ir noteiktas papildu prasības par formu, piemēro minētās prasības.
3. Ja tiesību akti, kas piemērojami reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, paredz papildu prasības par formu, piemēro minētās prasības.
26. pants
Piemērojamie tiesību akti, ja puses nav izdarījušas izvēli
1. Ja nav noslēgta vienošanās par piemērojamiem tiesību aktiem, ievērojot 22. pantu, reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām piemēro tās valsts tiesību aktus, saskaņā ar kuras tiesību aktiem reģistrētās partnerattiecības ir izveidotas.
2. Izņēmuma kārtā un pēc viena vai otra partnera prasības tiesu iestāde, kurai ir jurisdikcija spriest lietā par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, var nolemt, ka reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas reglamentē tās valsts tiesību akti, kas nav valsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ievērojot 1. punktu, ja minētās citas valsts tiesību aktos ir noteiktas reģistrētu partnerattiecību institūta mantiskās sekas un ja prasības iesniedzējs pierāda, ka:
a) partneru pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta minētajā citā valstī ir bijusi ievērojami ilgu laikposmu; un
b) abi partneri, nosakot vai plānojot savas mantiskās attiecības, ir paļāvušies uz minētās citas valsts tiesību aktiem.
Minētās citas valsts tiesību aktus piemēro no reģistrētu partnerattiecību izveides brīža, izņemot tad, ja viens no partneriem tam nepiekrīt. Pēdējā gadījumā šīs citas valsts tiesību akti ir spēkā no brīža, kad ir nodibināta pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta minētajā citā valstī.
Minētās citas valsts tiesību aktu piemērošanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz trešo personu tiesībām, kas izriet no tiesību aktiem, ko piemēro, ievērojot 1. punktu.
Šo punktu nepiemēro, ja partneri ir noslēguši partnerattiecību mantisko attiecību līgumu, pirms ir nodibināta viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta minētajā citā valstī.
27. pants
Piemērojamo tiesību aktu darbības joma
Tiesību aktos, kas ir piemērojami reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, ievērojot šo regulu, inter alia reglamentē:
a) viena vai abu partneru īpašuma klasifikāciju dažādās kategorijās reģistrētu partnerattiecību laikā un pēc tam;
b) īpašuma kategorijas maiņu;
c) viena partnera atbildību par otra partnera saistībām un parādiem;
d) viena vai abu partneru pilnvaras, tiesības un pienākumus attiecībā uz īpašumu;
e) īpašuma sadalīšanu, izdalīšanu vai tā likvidāciju, izbeidzoties reģistrētām partnerattiecībām;
f) reģistrētu partnerattiecību mantisko seku ietekmi uz tiesiskām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām; un
g) partnerattiecību mantisko attiecību līguma spēkā esamību pēc būtības.
28. pants
Sekas attiecībā uz trešām personām
1. Neatkarīgi no 27. panta f) punkta tiesību aktus, ko piemēro reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām starp partneriem, neviens no partneriem nevar izmantot pret trešo personu strīdā starp trešo personu un vienu vai abiem partneriem, izņemot, ja minētā trešā persona zināja par minētajiem tiesību aktiem vai viņai, ievērojot pienācīgu rūpību, būtu vajadzējis to zināt.
2. Uzskatāms, ka trešā persona zināja par tiesību aktiem, ko piemēro reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, ja:
a) minētie tiesību akti ir tiesību akti:
i) valstī, kuras tiesību akti ir piemērojami darījumam starp partneri un trešo personu;
ii) valstī, kurā ir līgumslēdzēja partnera un trešās personas pastāvīgā dzīvesvieta; vai
iii) ar nekustamo īpašumu saistītās lietās – valstī, kurā atrodas īpašums;
vai
b) kāds no partneriem ir ievērojis piemērojamās prasības attiecībā uz reģistrētu partnerattiecību mantisko seku publiskošanu vai reģistrāciju, kas paredzētas tiesību aktos:
i) valstī, kuras tiesību akti ir piemērojami darījumam starp partneri un trešo personu;
ii) valstī, kurā ir līgumslēdzēja partnera un trešās personas pastāvīgā dzīvesvieta; vai
iii) ar nekustamo īpašumu saistītās lietās – valstī, kurā atrodas īpašums.
3. Ja saskaņā ar 1. punktu tiesību aktus, ko piemēro reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, neviens no partneriem nevar izmantot pret kādu trešo personu, reģistrēto partnerattiecību mantiskās sekas attiecībā uz trešo personu reglamentē:
a) tās valsts tiesību akti, kuri ir piemērojami darījumam starp partneri un trešo personu; vai
b) ar nekustamo īpašumu vai reģistrētu mantu, vai tiesībām saistītās lietās – tās valsts tiesību akti, kurā atrodas īpašums vai kurā ir reģistrēta manta vai tiesības.
29. pants
In rem tiesību pielāgošana
Ja persona atsaucas uz in rem tiesībām, uz ko tā ir tiesīga saskaņā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām piemērojamiem tiesību aktiem, bet tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā uz šīm tiesībām atsaucas, attiecīgās in rem tiesības nav zināmas, minētās tiesības vajadzības gadījumā un iespēju robežās pielāgo vislīdzvērtīgākajām tiesībām minētās valsts tiesību aktos, ņemot vērā konkrēto in rem tiesību mērķus un nolūkus, un to radītās sekas.
30. pants
Prevalējošas imperatīvas normas
1. Nekas šajā regulā neierobežo tiesas valsts tiesību aktos paredzēto prevalējošo imperatīvo normu piemērošanu.
2. Prevalējošas imperatīvās normas ir normas, kuru ievērošanu dalībvalsts uzskata par būtisku savu sabiedrisko interešu aizsardzībai, piemēram, politiskās, sociālās un ekonomiskās kārtības nodrošināšanai, tiktāl, ka šīs normas piemēro jebkurai situācijai, kura ir to darbības jomā, neatkarīgi no tā, kādi tiesību akti citādi būtu piemērojami reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, ievērojot šo regulu.
31. pants
Sabiedriskā kārtība (ordre public)
Atteikt piemērot noteikumu, ko paredz jebkuras valsts tiesību akti, kuri noteikti ar šo regulu, var vienīgi tad, ja šāda noteikuma piemērošana ir klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai (ordre public) valstī, kurā atrodas tiesa.
32. pants
Atgriezeniskās norādes (renvoi) nepiemērojamība
Jebkuras valsts tiesību aktu, kas noteikti ar šo regulu, piemērošana nozīmē attiecīgajā valstī spēkā esošo tiesību normu piemērošanu, izņemot starptautisko privāttiesību normas.
33. pants
Valstis ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu – teritoriālas tiesību normu kolīzijas
1. Ja ar šo regulu noteiktie tiesību akti ir tādas valsts tiesību akti, kuru veido vairākas teritoriālās vienības, kam ir katrai savas tiesību normas attiecībā uz reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, attiecīgo teritoriālo vienību, kuras tiesību normas ir jāpiemēro, nosaka saskaņā ar minētās valsts iekšējām kolīziju normām.
2. Ja nav šādu iekšējo kolīziju normu:
a) lai noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami, ievērojot noteikumus, kuros minēta partneru pastāvīgā dzīvesvieta, jebkuru atsauci uz 1. punktā minētās valsts tiesību aktiem iztulko kā atsauci uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, kurā ir partneru pastāvīgā dzīvesvieta;
b) lai noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami, ievērojot noteikumus, kuros minēta partneru valstspiederība, jebkuru atsauci uz 1. punktā minētās valsts tiesību aktiem iztulko kā atsauci uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, ar kuru partneriem ir visciešākā saikne;
c) lai noteiktu tiesību aktus, kas piemērojami, ievērojot jebkurus citus noteikumus, kuros kā piesaistes kritērijs minēts cits elements, jebkuru atsauci uz 1. punktā minētās valsts tiesību aktiem iztulko kā atsauci uz tās teritoriālās vienības tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgais elements.
34. pants
Valstis ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu – tiesību normu kolīzijas attiecībā uz personu kategorijām
Attiecībā uz valsti, kurai ir divas vai vairāk tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi, kas saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām ir piemērojami atšķirīgām personu kategorijām, jebkuru atsauci uz šādas valsts tiesību aktiem iztulko kā atsauci uz tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu, kuru nosaka saskaņā ar minētajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemēro to tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu, ar kuru partneriem ir visciešākā saikne.
35. pants
Šīs regulas nepiemērošana iekšējām tiesību normu kolīzijām
Dalībvalstij, ko veido vairākas teritoriālās vienības, kurām ir katrai savas tiesību normas par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, šī regula nav jāpiemēro tiesību normu kolīzijām, kas rodas tikai starp šādām vienībām.
IV NODAĻA
NOLĒMUMU ATZĪŠANA, IZPILDĀMĪBA UN IZPILDE
36. pants
Atzīšana
1. Dalībvalstī pieņemtu nolēmumu citās dalībvalstīs atzīst bez jebkādas īpašas procedūras.
2. Jebkura ieinteresēta puse, kas nolēmuma atzīšanu izvirza par galveno jautājumu strīdā, saskaņā ar 44. līdz 57. pantā noteiktajām procedūrām var iesniegt pieteikumu minētā nolēmuma atzīšanai.
3. Ja tiesvedības iznākums dalībvalsts tiesā ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu attiecībā uz atzīšanu, tad minētā jautājuma izlemšana ir minētās tiesas jurisdikcijā.
37. pants
Neatzīšanas pamati
Nolēmumu neatzīst:
a) ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai (ordre public) dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu;
b) ja tas ir pieņemts aizmuguriski – ja atbildētājam netika laikus izsniegts dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzvērtīgs dokuments, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumu, ja atbildētājs nav sācis nolēmuma pārsūdzēšanas procedūru, kad viņam bija iespējams to darīt;
c) ja tas ir pretrunā nolēmumam, kas ir pieņemts tiesvedībā starp tām pašām pusēm dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu;
d) ja tas ir pretrunā agrākam nolēmumam, kas pieņemts citā dalībvalstī vai trešā valstī par to pašu prasību un starp tām pašām pusēm, ar noteikumu, ka agrākais nolēmums atbilst nosacījumiem tā atzīšanai dalībvalstī, kurā prasa atzīšanu.
38. pants
Pamattiesības
Tiesas un citas dalībvalstu kompetentās iestādes šīs regulas 37. pantu piemēro, ievērojot Hartā atzītās pamattiesības un principus, jo īpaši tās 21. pantā par diskriminācijas aizliegumu.
39. pants
Aizliegums pārskatīt izcelsmes tiesas jurisdikciju
1. Izcelsmes dalībvalsts tiesas jurisdikciju nevar pārskatīt.
2. Sabiedriskās kārtības (ordre public) kritēriju, kas minēts 37. pantā, nepiemēro noteikumiem par jurisdikciju, kas izklāstīti 4. līdz 12. pantā.
40. pants
Aizliegums pārskatīt pēc būtības
Dalībvalstī pieņemts nolēmums nekādos apstākļos nav pārskatāms pēc būtības.
41. pants
Atzīšanas tiesvedības apturēšana
Tiesa dalībvalstī, kurā prasa atzīt nolēmumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, var apturēt tiesvedību, ja izcelsmes dalībvalstī nolēmums ir pārsūdzēts parastajā kārtībā.
42. pants
Izpildāmība
Nolēmumi, kas pieņemti dalībvalstī un ir izpildāmi minētajā valstī, ir izpildāmi citā dalībvalstī tad, kad pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma tie tajā ir pasludināti par izpildāmiem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 44. līdz 57. pantā.
43. pants
Domicila noteikšana
Lai 44. līdz 57. pantā paredzētās procedūras nolūkā noteiktu, vai personas domicils ir izpildes dalībvalstī, tiesa, kurā ir celta prasība, piemēro minētās dalībvalsts tiesību aktus.
44. pants
Tiesu teritoriālā jurisdikcija
1. Pieteikumu pasludināt izpildāmību iesniedz izpildes dalībvalsts tiesā vai kompetentajā iestādē, ko minētā dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 64. pantu.
2. Teritoriālo jurisdikciju nosaka pēc tās puses domicila vietas, pret kuru prasa izpildi, vai arī pēc izpildes vietas.
45. pants
Procedūra
1. Pieteikuma iesniegšanas procedūru reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti.
2. Pieteikuma iesniedzējam izpildes valstī nav jābūt pasta adresei vai pilnvarotam pārstāvim.
3. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:
a) nolēmuma kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem;
b) apliecinājumu, ko izdevusi izcelsmes dalībvalsts tiesa vai kompetentā iestāde, izmantojot veidlapu, kas izveidota saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 67. panta 2. punktā, neskarot 46. pantu.
46. pants
Apliecinājuma neiesniegšana
1. Ja 45. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais apliecinājums netiek iesniegts, tiesa vai kompetentā iestāde var noteikt termiņu tā iesniegšanai vai pieņemt līdzvērtīgu dokumentu, vai, ja tā uzskata informāciju par pietiekamu, neprasīt iesniegt apliecinājumu.
2. Pēc tiesas vai kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz dokumentu tulkojumu vai norakstu. Tulkojumus veic persona, kas ir kvalificēta veikt tulkojumus kādā no dalībvalstīm.
47. pants
Izpildāmības pasludināšana
Nolēmumu pasludina par izpildāmu, tiklīdz ir izpildītas 45. pantā izklāstītās formalitātes, neveicot pārbaudi saskaņā ar 37. pantu. Puse, pret kuru prasa izpildi, šajā tiesvedības stadijā nav tiesīga iesniegt nekādus apsvērumus saistībā ar pieteikumu.
48. pants
Nolēmuma par pieteikumu pasludināt izpildāmību paziņošana
1. Nolēmumu par pieteikumu pasludināt izpildāmību nekavējoties dara zināmu pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar kārtību, kāda noteikta ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem.
2. Izpildāmības pasludināšanu paziņo pusei, pret kuru prasa izpildi, pievienojot nolēmumu, ja tas minētajai pusei vēl nav izsniegts.
49. pants
Nolēmuma par pieteikumu pasludināt izpildāmību pārsūdzība
1. Jebkura puse var pārsūdzēt nolēmumu par pieteikumu pasludināt izpildāmību.
2. Pārsūdzību iesniedz tiesā, ko attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai saskaņā ar 64. pantu.
3. Pārsūdzību izskata saskaņā ar normām, kas reglamentē procesuālo kārtību strīdus gadījumos.
4. Ja puse, pret kuru prasa izpildi, neierodas tiesā, kurā iesniegta pārsūdzība, tiesvedībā saistībā ar pieteikuma iesniedzēja iesniegto pārsūdzību, piemēro 16. pantu, pat ja pusei, pret kuru prasa izpildi, nav domicila nevienā no dalībvalstīm.
5. Pārsūdzību par izpildāmības pasludināšanu iesniedz 30 dienās pēc lēmuma par izpildāmības pasludināšanu izsniegšanas. Ja puses, pret kuru prasa izpildi, domicils ir dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā pasludināta izpildāmība, pārsūdzības termiņš ir 60 dienas, un to sāk skaitīt no dienas, kad nolēmums par izpildāmības pasludināšanu vai paziņojums izsniegts vai nu personiski, vai ir saņemts tās dzīvesvietā. Termiņu nevar pagarināt attāluma dēļ.
50. pants
Pārsūdzības nolēmuma apstrīdēšanas procedūra
Pārsūdzības nolēmumu var apstrīdēt tikai saskaņā ar procedūru, ko attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai saskaņā ar 64. pantu.
51. pants
Izpildāmības pasludināšanas atteikums vai atsaukšana
Tiesa, kurā iesniegta pārsūdzība saskaņā ar 49. vai 50. pantu, atsaka izpildāmības pasludināšanu vai to atsauc tikai viena no 37. pantā minētajiem pamatiem dēļ. Lēmumu tā pieņem nekavējoties.
52. pants
Tiesvedības apturēšana
Tiesa, kurā iesniegta pārsūdzība saskaņā ar 49. vai 50. pantu, pēc tās persona pieteikuma, pret kuru prasa izpildi, pārtrauc tiesvedību, ja nolēmuma izpildāmība pārsūdzības dēļ ir apturēta izcelsmes dalībvalstī.
53. pants
Pagaidu pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi
1. Ja nolēmums jāatzīst saskaņā ar šo nodaļu, nekas neliedz pieteikuma iesniedzējam izmantot pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem, un nav vajadzīga izpildāmības pasludināšana saskaņā ar 47. pantu.
2. Izpildāmības pasludināšana dod likumīgas tiesības veikt jebkādus aizsardzības pasākumus.
3. Termiņā, kas saskaņā ar 49. panta 5. punktu noteikts izpildāmības pasludināšanas pārsūdzības izlemšanai, un līdz jebkuras šādas pārsūdzības izlemšanai pret tās puses īpašumu, attiecībā uz kuru prasa izpildi, nedrīkst veikt nekādus izpildes pasākumus, izņemot aizsardzības pasākumus.
54. pants
Daļēja izpildāmība
1. Ja nolēmums ir pieņemts par vairākām lietām un ja izpildāmību nav iespējams pasludināt attiecībā uz visām lietām, tiesa vai kompetentā iestāde to pasludina attiecībā uz vienu vai vairākām lietām.
2. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt pasludināt izpildāmību attiecībā uz atsevišķām nolēmuma daļām.
55. pants
Juridiskā palīdzība
Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, jebkurā izpildāmības pasludināšanas tiesvedībā ir tiesīgs saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām vai izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.
56. pants
Nodrošinājuma, garantiju vai ķīlas nepieprasīšana
No puses, kura vienā dalībvalstī lūdz citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma atzīšanu, izpildāmību vai izpildi, neprasa nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, lai kā tā arī būtu nosaukta, tādēļ, ka šī puse ir ārvalstnieks vai ka tai izpildes dalībvalstī nav domicila vai dzīvesvietas.
57. pants
Maksas, nodokļa vai nodevas neuzlikšana
Tiesvedībā par izpildāmības pasludināšanu izpildes dalībvalstī nevar uzlikt nekādu maksu, nodokli vai nodevu, ko aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās lietas vērtību.
V NODAĻA
PUBLISKI AKTI UN TIESAS IZLĪGUMI
58. pants
Publisku aktu akceptēšana
1. Dalībvalstī izdotam publiskam aktam citā dalībvalstī ir tāds pats pierādījuma spēks, kāds tam ir izcelsmes dalībvalstī, vai vistuvāk pielīdzināmais spēks ar noteikumu, ka tas nav klaji pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai (ordre public).
Persona, kas publisku aktu vēlas izmantot citā dalībvalstī, var lūgt, lai iestāde, kas izcelsmes dalībvalstī izdod publisko aktu, aizpilda veidlapu, kas izveidota saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 67. panta 2. punktā, aprakstot publiskā akta pierādījuma spēku, kāds tam ir izcelsmes dalībvalstī.
2. Publiska akta autentiskumu apstrīd izcelsmes dalībvalsts tiesās, un par to lemj atbilstīgi minētās valsts tiesību aktiem. Publiskam aktam, kas tiek apstrīdēts, nav nekāda pierādījuma spēka citā dalībvalstī, kamēr apstrīdēšana vēl tiek izskatīta kompetentajā tiesā.
3. Publiskajā aktā reģistrētus juridiskus aktus vai tiesiskās attiecības apstrīd tiesās, kurām ir jurisdikcija saskaņā ar šo regulu, un par to lemj saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami, ievērojot III nodaļu. Publiskam aktam, kas tiek apstrīdēts, nav nekāda pierādījuma spēka nevienā citā dalībvalstī, izņemot izcelsmes dalībvalsti, attiecībā uz to, kas tiek apstrīdēts, kamēr apstrīdēšana vēl tiek izskatīta kompetentajā tiesā.
4. Ja tiesvedības iznākums dalībvalsts tiesā ir atkarīgs no lēmuma par saistītu jautājumu attiecībā uz publiskā aktā reģistrētiem juridiskiem aktiem vai tiesiskām attiecībām lietā par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, tad minētā jautājuma izlemšana ir minētās tiesas jurisdikcijā.
59. pants
Publisku aktu izpildāmība
1. Publisks akts, kas ir izpildāms izcelsmes dalībvalstī, pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma tiek pasludināts par izpildāmu citā dalībvalstī saskaņā ar 44. līdz 57. pantā paredzēto procedūru.
2. Regulas 45. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkā iestāde, kas izdevusi publisko aktu, pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma izdod apliecinājumu, izmantojot veidlapu, kas izveidota saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 67. panta 2. punktā.
3. Tiesa, kurā ir iesniegta pārsūdzība saskaņā ar 49. vai 50. pantu, atsaka vai atsauc izpildāmības pasludināšanu tikai tad, ja publiskā akta izpilde ir klaji pretrunā izpildes dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai (ordre public).
60. pants
Tiesas izlīgumu izpildāmība
1. Tiesas izlīgumi, kuri ir izpildāmi izcelsmes dalībvalstī, pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma tiek pasludināti par izpildāmiem citā dalībvalstī saskaņā ar 44. līdz 57. pantā paredzēto procedūru.
2. Piemērojot 45. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tiesa, kura apstiprinājusi izlīgumu vai kurā tas noslēgts, pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma izdod apliecinājumu, izmantojot veidlapu, kas izveidota saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 67. panta 2. punktā.
3. Tiesa, kurā ir iesniegta pārsūdzība saskaņā ar 49. vai 50. pantu, atsaka vai atsauc izpildāmības pasludināšanu tikai tad, ja tiesas izlīguma izpilde ir klaji pretrunā izpildes dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai (ordre public).
VI NODAĻA
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
61. pants
Legalizācija un citas līdzīgas formalitātes
Attiecībā uz dalībvalstī izdotiem dokumentiem šīs regulas sakarā neprasa veikt legalizāciju vai citas līdzīgas formalitātes.
62. pants
Saistība ar spēkā esošām starptautiskām konvencijām
1. Šī regula neskar tādu divpusēju vai daudzpusēju konvenciju piemērošanu, kuru līgumslēdzējas puses šīs regulas vai lēmuma, ievērojot LESD 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu, pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuras ir saistītas ar jautājumiem, uz ko attiecas šī regula, neskarot LESD 351. pantā paredzētos dalībvalstu pienākumus.
2. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstu savstarpējās attiecībās šī regula prevalē pār konvencijām, kuras tās savstarpēji noslēgušas, ciktāl šādas konvencijas saistītas ar jautājumiem, ko reglamentē šī regula.
63. pants
Publiski pieejama informācija
Lai informāciju darītu pieejamu sabiedrībai, dalībvalstis, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, Komisijai sniedz īsu kopsavilkumu par saviem tiesību aktiem un procedūrām, kas attiecas uz reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām, tostarp informāciju par to, kāda veida iestādei ir kompetence reģistrētu partnerattiecību mantisko seku lietās, un par 28. pantā minētajām sekām attiecībā uz trešām personām.
Dalībvalstis pastāvīgi atjaunina šo informāciju.
64. pants
Kontaktinformācija un procedūras
1. Dalībvalstis līdz 2018. gada 29. aprīlim paziņo Komisijai:
a) tiesas vai iestādes, kurām ir kompetence izskatīt pieteikumus par izpildāmības pasludināšanu saskaņā ar 44. panta 1. punktu un pārsūdzības par nolēmumiem attiecībā uz šādiem pieteikumiem saskaņā ar 49. panta 2. punktu;
b) par pārsūdzību pieņemta nolēmuma apstrīdēšanas procedūras, kas minētas 50. pantā.
Dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākajām izmaiņām minētajā informācijā.
2. Komisija saskaņā ar 1. punktu paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot 1. punkta a) apakšpunktā minēto tiesu un iestāžu adreses un citu kontaktinformāciju.
3. Komisija dara publiski pieejamu visu saskaņā ar 1. punktu sniegto informāciju, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, jo īpaši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.
65. pants
Saraksta, kas ietver regulas 3. panta 2. punktā minēto informāciju, izveidošana un turpmāka grozīšana
1. Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, izveido pārējo iestāžu un tiesību speciālistu sarakstu, kuri minēti 3. panta 2. punktā.
2. Dalībvalstis ziņo Komisijai par visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz informāciju, kas ir minētajā sarakstā. Komisija attiecīgi groza šo sarakstu.
3. Komisija sarakstu un visus tā turpmākos grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. Komisija dara publiski pieejamu visu saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegto informāciju, izmantojot jebkādus citus piemērotus līdzekļus, jo īpaši Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.
66. pants
Regulas 45. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 58., 59. un 60. pantā minēto apliecinājumu un veidlapu izveidošana un turpmāka grozīšana
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido un pēc tam groza apliecinājumus un veidlapas, kas minētas 45. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 58., 59. un 60. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 67. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
67. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
68. pants
Pārskatīšanas klauzula
1. Līdz 2027. gada 29. janvārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno šīs regulas grozījumu priekšlikumus.
2. Līdz 2024. gada 29. janvārim Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas 9. un 38. panta piemērošanu. Šajā ziņojumā jo īpaši izvērtē to, cik lielā mērā ar minētajiem pantiem ir tikusi nodrošināta tiesu iestāžu pieejamība.
3. Panta 1. un 2. punktā minēto ziņojumu nolūkā nolūkā dalībvalstis Komisijai paziņo atbilstīgu informāciju par to, kā valstu tiesas piemēro šo regulu.
69. pants
Pārejas noteikumi
1. Ievērojot 2. un 3. punktu, šo regulu piemēro vienīgi attiecībā uz tiesvedību, kas uzsākta 2019. gada 29. janvārī vai pēc tam, uz publiskiem aktiem, kuri oficiāli sagatavoti vai reģistrēti minētajā dienā vai pēc tās, un uz tiesas izlīgumiem, kas apstiprināti vai panākti minētajā dienā vai pēc tās.
2. Ja tiesvedība izcelsmes dalībvalstī ir uzsākta pirms 2019. gada 29. janvāra, minētajā dienā vai pēc tās pieņemtus nolēmumus atzīst un izpilda saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem, ja piemērotie jurisdikcijas noteikumi atbilst II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
3. Regulas III nodaļu piemēro tikai partneriem, kas savas partnerattiecības reģistrē vai norāda reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām piemērojamos tiesību aktus 2019. gada 29. janvārī vai pēc minētā datuma.
70. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šo regulu piemēro dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi starptautisku pāru mantisko attiecību jomā, aptverot gan laulāto mantiskās attiecības, gan reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas, kā tas atļauts ar Lēmumu (ES) 2016/954.
To piemēro no 2019. gada 29. janvāra, izņemot 63. un 64. pantu, kurus piemēro no 2018. gada 29. aprīļa, un 65., 66. un 67. pantu, kurus piemēro no 2016. gada 29. jūlija. Dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu, šo regulu piemēro, sākot no attiecīgajā lēmumā noteiktās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.).