Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02016L1629-20180730

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/1629/2018-07-30

02016L1629 — LV — 30.07.2018 — 001.002


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1629

(2016. gada 14. septembris),

ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK

(OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2018/970 (2018. gada 18. aprīlis),

  L 174

15

10.7.2018


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 181, 5.7.2019, lpp 123 (2016/1629)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1629

(2016. gada 14. septembris),

ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK



1. NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN ŪDENSCEĻU ZONAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka:

a) tehniskās prasības, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu 4. pantā minētajos iekšzemes ūdensceļos kuģojošo peldlīdzekļu drošību; un

b) minēto iekšzemes ūdensceļu klasifikāciju.

2. pants

Piemērošanas joma

1.  Šo direktīvu piemēro šādiem peldlīdzekļiem:

a) kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;

b) kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājuma tilpums ir 100 kubikmetri vai vairāk;

c) velkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu vai nu peldlīdzekļus, kuri minēti a) un b) apakšpunktā, vai peldošās iekārtas, vai kas paredzēti, lai pārvietotu ar bortiem satauvotus šādus peldlīdzekļus vai peldošās iekārtas;

d) pasažieru kuģiem;

e) peldošām iekārtām.

2.  Šo direktīvu nepiemēro:

a) prāmjiem;

b) karakuģiem;

c) jūras kuģiem, ietverot jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas:

i) darbojas vai ir bāzēti paisuma un bēguma ūdeņos; vai

ii) uz laiku darbojas iekšzemes ūdensceļos,

ar noteikumu, ka tiem ir vismaz:

 apliecība, kas apliecina atbilstību 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), vai ekvivalentuma apliecība; apliecība, kas apliecina atbilstību 1966. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, vai tai līdzvērtīga apliecība, un Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība (IOPP), kas apliecina atbilstību 1973./1978. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL),

 jūras kuģiem, uz kuriem neattiecas SOLAS, 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi vai MARPOL, attiecīgas apliecības un brīvsānu atzīmes, kas vajadzīgi saskaņā ar to karoga valsts tiesību aktiem,

 pasažieru kuģiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, apliecība par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kas izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK ( 1 ), vai

 atpūtas peldlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, tās valsts apliecība, ar kuras karogu tie kuģo, kas apliecina pienācīgu drošības līmeni.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a) “peldlīdzeklis” – kuģis vai atsevišķa peldoša iekārta;

b) “kuģis” – iekšzemes ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;

c) “iekšzemes ūdensceļu kuģis” – kuģis, kas paredzēts tikai vai arī galvenokārt kuģošanai iekšzemes ūdensceļos;

d) “velkonis” – kuģis, kas īpaši būvēts tauvošanai;

e) “stūmējvelkonis” – kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;

f) “pasažieru kuģis” – vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;

g) “peldoša iekārta” – peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;

h) “peldošs veidojums” ir jebkura peldoša konstrukcija, kas parasti nav paredzēta pārvietošanai, tāda kā peldbaseins, doks, muliņš vai laivu māja;

i) “peldošs objekts” ir plosts vai cita konstrukcija, priekšmets vai agregāts, kas var kuģot, nebūdams kuģis vai peldoša iekārta vai veidojums;

j) “atpūtas peldlīdzeklis” – kuģis, kas nav pasažieru kuģis un ir paredzēts sportam vai atpūtai;

k) “ātrgaitas kuģis” – motorizēts peldlīdzeklis, kas attiecībā pret ūdeni spēj attīstīt ātrumu, kurš lielāks par 40 km/h;

l) “ūdensizspaids” – iegremdētais kuģa apjoms kubikmetros;

m) “garums (L)” – korpusa maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;

n) “platums (B)” – korpusa maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);

o) “iegrime (T)” – vertikālais attālums metros starp korpusa zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;

p) “savienoti iekšzemes ūdensceļi” – tādi dalībvalsts ūdensceļi, kas ar iekšzemes ūdensceļiem, kuros saskaņā ar valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem var kuģot tādi peldlīdzekļi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, savienoti ar citas dalībvalsts iekšzemes ūdensceļiem.

4. pants

Iekšzemes ūdensceļu klasifikācija

1.  Piemērojot šo direktīvu, Savienības iekšzemes ūdensceļus klasificē šādi:

a) 1., 2., 3. un 4. zona:

i) 1. un 2. zona: I pielikuma 1. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;

ii) 3. zona: I pielikuma 2. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;

iii) 4. zona: visi citi iekšzemes ūdensceļi, kuros saskaņā ar valsts tiesību aktiem var kuģot tādi peldlīdzekļi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;

b) R zona: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam apliecības jāizdod saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts 2016. gada 6. oktobrī.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz grozījumiem I pielikumā, lai mainītu ūdensceļu klasifikāciju, tostarp pievienotu un svītrotu ūdensceļus. Šādus grozījumus I pielikumā var izdarīt tikai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma – attiecībā uz ūdensceļiem tās teritorijā.



2. NODAĻA

KUĢOŠANAS APLIECĪBAS

5. pants

Atbilstība tehniskajām un drošības prasībām

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētie peldlīdzekļi, kas darbojas 4. pantā minētajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, tiek būvēti un uzturēti saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

2.  Peldlīdzekļa atbilstību 1. punktam apliecina ar apliecību, kas izdota saskaņā ar šo direktīvu.

6. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības

1.  Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdod dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu. Izdodot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajam peldlīdzeklim jau nav izdota derīga apliecība, kas minēta 7. pantā.

2.  Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību sagatavo saskaņā ar II pielikumā sniegto paraugu.

3.  Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas iestādes, kas ir kompetentas izdot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības, un paziņo Komisijai par to, tostarp par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu atjauninātu sarakstu.

4.  Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izsniedz peldlīdzeklim pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veiktas pirms peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.

5.  Peldlīdzekļa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 23. panta 1. un 2. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda šā panta 4. punktā un 29. pantā noteikto tehnisko pārbaužu laikā vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kura veikta pēc peldlīdzekļa īpašnieka vai tā pārstāvja pieprasījuma.

6.  Procedūras, ar kurām tiek pieprasīta pārbaude un noteikta minētās pārbaudes vieta un laiks, ir pilnvarotas noteikt kompetentās iestādes, kas izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību. Kompetentā iestāde nosaka, kādi dokumenti jāiesniedz. Šī procedūra ir tāda, lai nodrošinātu, ka pārbaude var notikt pienācīgā laikposmā pēc pieteikuma iesniegšanas.

7.  Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc peldlīdzekļa īpašnieka vai tā pārstāvja pieprasījuma izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību peldlīdzeklim, uz ko šī direktīva neattiecas, ja minētais peldlīdzeklis atbilst šīs direktīvas prasībām.

7. pants

Apliecības turēšanas pienākums

Peldlīdzekļiem, kas darbojas 4. pantā minētajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, ir jābūt šādiem oriģināliem dokumentiem:

a) darbojoties R zonas ūdensceļos, vai nu:

 apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, vai

 Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai, kas apliecina, ka peldlīdzeklis – attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas II pielikuma pārejas noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekli, kas kuģo pa Reinu (R zona), – pilnībā atbilst šīs direktīvas II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, kuru ekvivalentums Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā piemērošanas procesā noteiktajām tehniskajām prasībām ir konstatēts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;

b) darbojoties citos ūdensceļos, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai vai apliecībai, kas izdota saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, tostarp – attiecīgā gadījumā – jebkurai no Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecībām saskaņā šīs direktīvas ar 8. pantu.

8. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecības

1.  Peldlīdzekļiem, kuriem ir derīga Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība vai apliecība, kas izdota saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, nodrošina arī Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecību saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu.

2.  Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecību sagatavo saskaņā ar II pielikumā sniegto paraugu, un to izdod kompetentās iestādes saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajiem ūdensceļiem.

9. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecības

1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes var izdot Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību:

a) peldlīdzekļiem, ar ko paredzēts kuģot uz konkrētu vietu ar kompetentās iestādes atļauju, lai iegūtu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību;

b) kādā no 13. un 15. pantā vai II un V pielikumā minētajiem gadījumiem – peldlīdzekļiem, kuru Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība ir pazaudēta, bojāta vai uz laiku atsaukta;

c) peldlīdzekļiem, kuru Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība tiek sagatavota pēc sekmīgas pārbaudes;

d) peldlīdzekļiem, kas neatbilst visiem Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības saņemšanai vajadzīgajiem nosacījumiem saskaņā ar II un V pielikumu;

e) peldlīdzekļiem, kas ir tik bojāti, ka tie vairs neatbilst to Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai;

f) peldošajiem veidojumiem vai peldošajiem objektiem gadījumos, kad iestādes, kas atbild par speciāliem transporta pakalpojumiem, ir sniegušas pilnvarojumu veikt īpašu pārvadājuma pakalpojumu, ja ir saņemta šāda Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecība, kā tas paredzēts dalībvalstu piemērojamos kuģniecības iestādes noteikumos;

g) peldlīdzekļiem, uz kuriem attiecas izņēmums no II un V pielikuma saskaņā ar šīs direktīvas 25. un 26. pantu, kamēr tiek pieņemti attiecīgie īstenošanas akti.

2.  Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību izdod tikai tad, ja uzskatāms, ka peldlīdzekļa, peldoša veidojuma vai peldoša objekta peldspēja ir pietiekami nodrošināta. To sagatavo, izmantojot paraugu, kas sniegts II pielikumā.

3.  Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecība ietver nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem, un ir spēkā:

a) panta 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecībā uz vienreizēju konkrētu braucienu, kas tiek veikts atbilstīgā laikposmā un nepārsniedz vienu mēnesi;

b) panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos uz atbilstīgu laikposmu;

c) panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajos gadījumos uz sešiem mēnešiem; Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību iespējams vienā reizē pagarināt par sešiem mēnešiem līdz brīdim, kad ir pieņemts attiecīgais īstenošanas akts.

10. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīgums

1.  Jaunbūvētiem peldlīdzekļiem izdotu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nepārsniedz:

a) piecus gadus pasažieru un ātrgaitas kuģu gadījumā;

b) desmit gadus visu citu peldlīdzekļu gadījumā.

Derīguma termiņu norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

2.  To peldlīdzekļu gadījumā, kas pirms tehniskās pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības derīguma termiņu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nepārsniedz 1. punktā norādītos laikposmus.

11. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma pagarināšana izņēmuma kārtā

Kompetentā iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, izņēmuma kārtā var bez tehniskās pārbaudes pagarināt tās derīgumu ne vairāk kā par sešiem mēnešiem saskaņā ar II un V pielikumu. Šādu pagarinājumu norāda minētajā apliecībā.

12. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atjaunošana

1.  Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atjauno pēc tās derīguma termiņa beigām saskaņā ar 6. pantā iekļautajiem nosacījumiem pēc tam, kad veikta tehniskā pārbaude, lai pārbaudītu, vai peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības var atjaunot visas kompetentās iestādes, par kurām paziņots Komisijai saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

2.  Ja Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības ir atjaunotas, peldlīdzeklim piemēro II pielikumā paredzētos pārejas noteikumus saskaņā ar minētajā pielikumā konkretizētajiem nosacījumiem.

13. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību aizstāšana

Katra dalībvalsts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, kas ir pazaudēta vai sabojāta. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem peldlīdzeklim, kas pieprasa apliecības aizstāšanu, pazaudēšanas gadījumā jāiesniedz deklarācija par apliecības pazaudēšanu vai sabojāšanas gadījumā – jāatgriež sabojātā apliecība. Uz aizstājējas apliecības norāda, ka tā ir dublikāts.

14. pants

Būtiskas peldlīdzekļa izmaiņas vai remonts

Būtisku izmaiņu vai būtiska remonta gadījumā, kas ietekmē peldlīdzekļa atbilstību II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām attiecībā uz tā korpusa drošību, kuģošanu, manevrēšanu vai īpašajiem raksturlielumiem, minētajam peldlīdzeklim pirms turpmākiem reisiem veic 6. pantā paredzēto tehnisko pārbaudi.

Pēc minētās pārbaudes esošo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību groza, lai atspoguļotu mainītos peldlīdzekļa tehniskos raksturlielumus, vai minēto apliecību atsauc un izdod jaunu apliecību. Ja jauno apliecību izdod dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi vai atjaunojusi sākotnējo apliecību, par to 30 dienu laikā no jaunās apliecības izdošanas dienas informē kompetento iestādi, kas izdevusi vai atjaunojusi apliecību.

15. pants

Atteikums izdot vai atjaunot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības un to atsaukšana

1.  Jebkurā lēmumā par atteikumu izdot vai atjaunot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību norāda iemeslus, ar kuriem šis atteikums pamatots. Peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim par to paziņo, un viņu informē par pārsūdzības procedūru un piemērojamiem laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī.

2.  Jebkuru spēkā esošu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību var atsaukt kompetentā iestāde, kas to izdevusi vai atjaunojusi, ja peldlīdzeklis vairs neatbilst tā apliecībā izklāstītajām tehniskajām prasībām.

16. pants

Trešo valstu peldlīdzekļu kuģošanas apliecību atzīšana

Kamēr nav stājušies spēkā nolīgumi par kuģošanas apliecību savstarpēju atzīšanu starp Savienību un trešām valstīm, dalībvalsts kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu peldlīdzekļu kuģošanas apliecības kuģošanai minētās dalībvalsts teritorijā.

17. pants

Apliecību reģistri

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes uztur visu to apliecību reģistru, ko tās izdevušas vai atjaunojušas saskaņā ar 6., 8., 9. un 12. pantu. Minētajā reģistrā ietver informāciju, kas norādīta II pielikumā sniegtajā paraugā.



3. NODAĻA

KUĢA IDENTIFIKĀCIJA, PĀRBAUDES UN MAINĪTAS TEHNISKĀS PRASĪBAS

18. pants

Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar II un V pielikumu katram peldlīdzeklim piešķir unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI).

2.  Katram peldlīdzeklim ir tikai viens ENI, kurš nemainās visā peldlīdzekļa izmantošanas laikā.

3.  Izdodot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, kompetentā iestāde tajā ieraksta ENI.

4.  Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ENI piešķiršanu, un paziņo Komisijai par to, kā arī par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu atjauninātu sarakstu.

19. pants

Eiropas kuģu korpusu datubāze

1.  Komisija uztur EHDB, lai atbalstītu administratīvus pasākumus nolūkā uzturēt kuģošanas drošību un ērtumu un nodrošinātu šīs direktīvas piemērošanu.

Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic dalībvalstis, tiek īstenota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 2 ).

Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic Komisija, tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 3 ).

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes par katru peldlīdzekli nekavējoties EHDB ievada:

a) peldlīdzekļa identifikācijas un apraksta datus saskaņā ar šo direktīvu;

b) datus saistībā ar izdotām, atjaunotām, aizstātām un atsauktām apliecībām, kā arī saistībā ar kompetento iestādi, kas izdevusi apliecību saskaņā ar šo direktīvu;

c) visu to apliecību digitālās kopijas, kuras kompetentās iestādes izsniegušas saskaņā ar šo direktīvu;

d) datus par visiem noraidītiem vai vēl neizskatītiem apliecību pieteikumiem saskaņā ar šo direktīvu; un

e) visas izmaiņas a) līdz d) apakšpunktā minētajos datos.

3.  Dalībvalstu kompetentās iestādes, Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā līgumslēdzējas puses un trešās valstis, kam uzticēti uzdevumi saistībā ar šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/44/EK ( 4 ) piemērošanu, datus, kas minēti 2. punktā, var apstrādāt šādos nolūkos:

a) šīs direktīvas un Direktīvas 2005/44/EK piemērošana;

b) ūdensceļu satiksmes un infrastruktūras pārvaldības nodrošināšana;

c) kuģošanas drošības uzturēšana vai īstenošana;

d) statistikas datu apkopošana.

4.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var nodot personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai ar noteikumu, ka tā to dara, vienīgi izskatot katru gadījumu atsevišķi, un ka tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 prasības, un jo īpaši tās, kas minētas regulas V nodaļā. Dalībvalstis nodrošina, ka datu nodošana ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos. Dalībvalstis nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai ir sniegta nepārprotama rakstiska atļauja tā darīt un tā ievēro dalībvalsts kompetentās iestādes norādītos noteikumus.

5.  Komisija atsevišķos gadījumos var nodot personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai vai sniegt tai piekļuvi EHDB ar noteikumu, ka nodošana vai piekļuve ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos, un ar noteikumu, ka tiek izpildītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta prasības. Komisija nodrošina, ka nodošana vai piekļuve ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos. Komisija nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai ir sniegta nepārprotama rakstiska atļauja un tā ievēro Komisijas norādītos noteikumus.

6.  Kompetentā iestāde nodrošina, ka tad, kad peldlīdzeklis ir nodots metāllūžņos, ar to saistītie dati tiek dzēsti no 1. punktā minētās datubāzes.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, papildus precizējot:

a) datus, kuri dalībvalstīm ir jāievada datubāzē;

b) atļautos piekļuves veidus, ņemot vērā datu saņēmēju kategorijas un šā panta 3. punktā minētos nolūkus, kuriem šādi dati tiek apstrādāti;

c) norādījumus saistībā ar datubāzes izmantošanu un darbību, jo īpaši attiecībā uz datu drošības pasākumiem, datu kodēšanu un apstrādi un datubāzes starpsavienojumu ar 17. pantā minētajiem reģistriem.

20. pants

Tehnisko pārbaužu veikšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 3. punktā minētās kompetentās iestādes veic sākotnējās, periodiskās, īpašās un brīvprātīgās pārbaudes, kas minētas šajā direktīvā.

2.  Minētās kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji neveikt peldlīdzeklim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi saskaņā ar 21. pantu atzīta klasifikācijas sabiedrība un kurš apliecina, ka šis peldlīdzeklis pilnībā vai daļēji atbilst tehniskajām prasībām, kas minētas II un V pielikumā.

3.  Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas tās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tehnisko pārbaužu veikšanu, un paziņo Komisijai par to, tostarp par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu un pārbaudes iestāžu atjauninātu sarakstu.

4.  Katra dalībvalsts ievēro II un V pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārbaudes iestādēm un pārbaudes pieprasījumu.

21. pants

Klasifikācijas sabiedrību atzīšana

1.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai atzītu klasifikācijas sabiedrību, kas atbilst VI pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai lai atsauktu atzīšanu saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Atzīšanas pieteikumu Komisijai iesniedz dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs vai filiāle klasifikācijas sabiedrībai, kas pilnvarota izdot apliecinājumus, ka peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām prasībām saskaņā ar šo direktīvu. Šim pieteikumam pievieno visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti visi atzīšanas kritēriji.

3.  Jebkura dalībvalsts var Komisijai iesniegt pieprasījumu atsaukt atzīšanu, ja tā uzskata, ka klasifikācijas sabiedrība vairs neatbilst VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Atsaukuma pieprasījumam pievieno dokumentārus pierādījumus.

4.  Klasifikācijas sabiedrības, kuras līdz 2016. gada 6. oktobrim ir atzītas saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK, saglabā atzīto statusu.

5.  Komisija pirmo reizi līdz 2017. gada 7. oktobrim atbilstīgā tīmekļa vietnē publicē un pēc tam atjaunina to klasifikācijas sabiedrību sarakstu, kuras atzītas saskaņā ar šo pantu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām attiecībā uz to klasifikācijas sabiedrību nosaukumiem vai adresēm, kuras tās ir lūgušas atzīt.

22. pants

Atbilstības pārbaude

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārbaudīt, vai peldlīdzeklim ir saskaņā ar 7. pantu derīga apliecība un vai peldlīdzeklis atbilst prasībām šādas apliecības izdošanai.

Ja prasības nav izpildītas, kompetentās iestādes veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu. Tās arī prasa peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim kompetento iestāžu noteiktā termiņā īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu.

Kompetento iestādi, kas izdevusi peldlīdzekļa apliecību, par šādiem trūkumiem informē septiņu dienu laikā pēc pārbaudes.

2.  Ja peldlīdzeklim nav derīgas apliecības, tam var liegt turpināt reisu.

3.  Ja pārbaudē kompetentās iestādes atklāj, ka peldlīdzeklis rada būtisku apdraudējumu personām uz kuģa, videi vai kuģošanas drošībai, tās var neļaut peldlīdzeklim turpināt reisu, līdz ir īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai situāciju labotu.

Kompetentās iestādes var arī paredzēt samērīgus pasākumus, kas nodrošinās peldlīdzekļa reisa drošu turpināšanu līdz vietai, kur to pārbaudīs vai saremontēs, nepieciešamības gadījumā pārtraucot tā pārvadāšanas darbības.

4.  Dalībvalsts, kas nav ļāvusi peldlīdzeklim turpināt reisu vai ir paziņojusi peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim par savu nodomu to liegt, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā par savu pieņemto vai paredzēto lēmumu informē tās dalībvalsts iestādi, kas izdevusi vai pēdējo reizi atjaunojusi peldlīdzekļa apliecību.

5.  Jebkurā lēmumā par peldlīdzekļa turpmāka brauciena pārtraukšanu, kas pieņemts, īstenojot šo direktīvu, sīki apraksta iemeslus, kas ir tā pamatā. Šādu lēmumu bez kavēšanās dara zināmu attiecīgajai personai, kuru vienlaikus informē par pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru termiņiem.

23. pants

Mainītas tehniskās prasības konkrētām zonām

1.  Dalībvalstis attiecīgā gadījumā, ievērojot Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II un V pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas kuģo 1. un 2. zonas ūdensceļos to teritorijā. Šādas papildu prasības aptver tikai III pielikumā uzskaitītos elementus.

2.  Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas 3. zonas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos, katra dalībvalsts var saglabāt tehniskās prasības papildus prasībām, kas minētas II un V pielikumā. Šādas papildu prasības aptver tikai III pielikumā uzskaitītos elementus.

3.  Ja II pielikumā minēto pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā pazeminātos esošie valsts drošības standarti, dalībvalsts var minētos pārejas noteikumus nepiemērot pasažieru kuģiem, kas darbojas tās nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai no 2008. gada 30. decembra šādi pasažieru kuģi, kas darbojas tās nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos, pilnībā atbilstu II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.

4.  Dalībvalstis var atļaut tehnisko prasību daļēju piemērošanu vai noteikt mazāk stingras tehniskās prasības nekā tās, kas minētas II un V pielikumā attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas darbojas vienīgi 3. un 4. zonas ūdensceļos tās teritorijā. Mazāk stingrās tehniskās prasības vai tehnisko prasību daļēja piemērošana aptver tikai IV pielikumā uzskaitītos elementus.

5.  Ja dalībvalsts piemēro 1., 2., 3. vai 4. punktu, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētās piemērošanas dienas. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

Gadījumos, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu papildu tehniskās prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

6.  Atbilstību saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu mainītajām tehniskajām prasībām norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā vai Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecībā.

24. pants

Izņēmumi konkrētām peldlīdzekļu kategorijām

1.  Saglabājot pienācīgu drošības līmeni, dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz visu šo direktīvu vai tās daļu:

a) peldlīdzekļiem, kas darbojas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos;

b) peldlīdzekļiem, kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 kubikmetriem, kā arī kuri nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai to teritorijā.

2.  Neskarot Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā, dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savā teritorijā var atļaut izņēmumus no šīs direktīvas peldlīdzekļiem, kas darbojas ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šos izņēmumus un braucienus vai zonas, uz kurām tie attiecas, norāda peldlīdzekļa apliecībā.

3.  Dalībvalsts paziņo Komisijai par izņēmumiem, kas ir atļauti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

25. pants

Jauno tehnoloģiju izmantošana un izņēmumi konkrētiem peldlīdzekļiem

1.  Lai veicinātu inovāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu iekšzemes kuģošanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas atļautu izņēmumus vai atzītu tehnisko specifikāciju ekvivalentumu konkrētiem peldlīdzekļiem attiecībā uz:

a) Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu, ar ko atzīst tādu citu materiālu, iekārtu vai aprīkojuma daļu izmantošanu vai atrašanos uz peldlīdzekļa klāja vai tādu citu pasākumu vai citu konstrukcijas aspektu pieņemšanu, kas nav ietverti II un V pielikumā, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis;

b) Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu izmēģinājuma nolūkā uz ierobežotu laikposmu, ietverot jaunas tehniskās specifikācijas, kas paredz izņēmumus no II un V pielikuma prasībām, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts atbilstīgs drošības līmenis.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkuru piemērojamo izņēmumu un ekvivalentuma atzīšanu, kas minēta 1. punktā, norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

26. pants

Grūtības

1.  Pēc II pielikumā noteikto tehnisko prasību pārejas noteikumu spēkā esības izbeigšanās Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas atļauj izņēmumus no tehniskajām prasībām, kuras noteiktas minētajā pielikumā un uz kurām attiecās minētie pārejas noteikumi, ja minētās prasības ir tehniski grūti piemērojamas vai ja to piemērošana varētu radīt nesamērīgas izmaksas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.  Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkurus piemērojamos izņēmumus, kas minēti 1. punktā, norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

27. pants

Aprīkojuma tipa apstiprinājuma reģistrs

Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē publicē tā aprīkojuma reģistru, kam ir tipveida apstiprinājums saskaņā ar II un V pielikumu.



4. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz dokumentu izmantošanu

▼C1

Dokumenti, kas ir šīs direktīvas darbības jomā un ko izdevušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK pirms 2018. gada 6. oktobra, ir spēkā līdz to spēkā esības beigām.

▼B

29. pants

Peldlīdzekļi, kas ir izslēgti no Direktīvas 82/714/EEK darbības jomas

1.  Peldlīdzeklim, kas izslēgts no Padomes Direktīvas 82/714/EEK ( 5 ) darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izdod pēc tehniskās pārbaudes, kuru veic, lai pārbaudītu, vai peldlīdzeklis atbilst šīs direktīvas II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Minēto tehnisko pārbaudi veic pēc peldlīdzekļa pašreizējās apliecības derīguma beigām un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembrī.

2.  Jebkuru neatbilstību II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada būtisku apdraudējumu, šā panta 1. punktā minētie peldlīdzekļi var turpināt darboties līdz peldlīdzekļa komponentus vai zonas, kas apliecībā norādītas kā neatbilstīgas prasībām, aizstāj vai izmaina, pēc kā minētie komponenti vai zonas atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.

3.  Par aizstāšanu vai izmainīšanu 2. punkta izpratnē neuzskata esošu daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgas tehnoloģijas un konstrukcijas daļām regulāro apkopes darbu un remontdarbu laikā.

4.  Par būtisku apdraudējumu šā panta 2. punkta izpratnē uzskata situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz strukturālo drošību, kuģošanu vai manevrēšanu, vai peldlīdzekļa īpašajiem raksturlielumiem saskaņā ar II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Izņēmumus, kas paredzēti attiecībā uz II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, nenorāda kā nepilnības, kuras rada būtisku apdraudējumu.

30. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz pagaidu prasībām, ievērojot Direktīvu 2006/87/EK

Pagaidu prasības, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2006/87/EK II pielikuma 1.06. pantu, ir spēkā līdz to spēkā esības beigām.

31. pants

Pielikumu pielāgošana

1.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu nolūkā pielāgot II pielikumu, lai bez nepamatotas kavēšanās atjauninātu atsauci uz jaunāko ES-TRIN standarta versiju un noteiktu tā piemērošanas dienu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu analīzi un ja nav izstrādāti piemēroti un atjaunināti starptautiski standarti, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, vai ja izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā apdraudētu Savienības intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā nodrošināt atbilstīgas tehniskās prasības.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz III un IV pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgojumiem, lai atjauninātu un racionalizētu administratīvās prasības.

5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz VI pielikuma pielāgojumiem, lai grozītu kritērijus klasifikācijas sabiedrību atzīšanai nolūkā nodrošināt kuģošanas drošību.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai atjauninātu šajā direktīvā ietvertās atsauces uz konkrētiem II un V pielikuma noteikumiem nolūkā ņemt vērā šajos pielikumos ieviestos grozījumus.

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4., 19. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 6. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 19. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4., 19. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

33. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK ( 6 ) 7. pantu (turpmāk “komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, minētā procedūra tiek izbeigta bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanas termiņā tādu lēmumu pieņem priekšsēdētājs.

34. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2021. gada 7. oktobrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā pārskata ar šo direktīvu ieviesto pasākumu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tehnisko prasību saskaņošanu un iekšzemes ūdensceļu kuģošanas tehnisko standartu izstrādi. Ziņojumā pārskata arī mehānismus sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir iekšzemes ūdensceļu kuģošana. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un koordināciju to standartu izveidē, uz kuriem var atsaukties Savienības tiesību aktos. Līdzīgu ziņojumu Komisija iesniedz pēc visiem būtiskiem notikumiem iekšzemes ūdensceļu transporta jomā.

35. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumos, kad ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiek īstenotas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

36. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/100/EK

Direktīvu 2009/100/EK groza šādi:

1) direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Šo direktīvu piemēro kuģiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai iekšzemes ūdensceļos un kuru pilnā kravnesība ir 20 tonnas vai vairāk, ja:

a) to garums ir mazāks par 20 metriem; un

b) to garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir mazāks par 100 kubikmetriem.

Šī direktīva neskar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus un Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN).”;

2) direktīvas 3. pantu groza šādi:

a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis var prasīt, lai kuģi, kas ved bīstamas kravas, kā definēts ADN, atbilstu minētajā nolīgumā noteiktajām prasībām. Lai to pierādītu, tās var prasīt, lai tiktu uzrādīta minētajā nolīgumā paredzētā atļauja.”;

b) panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Īpašus nosacījumus bīstamo kravu pārvadājumiem uzskata par izpildītiem visos Kopienas ūdensceļos, ja kuģi atbilst ADN prasībām. Attiecīgus pierādījumus var sniegt, uzrādot 4. punktā minēto atļauju.”

37. pants

Transponēšana

1.  Neskarot 40. pantu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 7. oktobrim, un ko piemēro no šā datuma. Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.  Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 24. panta 1. un 2. punktu atļauto izņēmumu dēļ nav peldlīdzekļu, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi un kas darbojas tās ūdensceļos, netiek prasīts transponēt 2. nodaļu, 18. panta 3. punktu un 20. un 21. pantu.

38. pants

Atcelšana

Direktīvu 2006/87/EK atceļ no 2018. gada 7. oktobra.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas sniegta VII pielikumā.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

40. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, izņemot Dāniju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Kipru, Latviju, Maltu, Portugāli, Slovēniju un Somiju.




PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums.

Ģeogrāfiski 1., 2. un 3. zonā sadalītu Savienības iekšzemes ūdensceļu saraksts

II pielikums.

Minimālās tehniskās prasības, ko piemēro peldlīdzekļiem 1., 2., 3. un 4. zonas iekšzemes ūdensceļos

III pielikums.

Iespējamu papildu tehnisko prasību aspekti, ko piemēro peldlīdzekļiem 1. un 2. zonas un nesavienotajos 3. zonas iekšzemes ūdensceļos

IV pielikums.

Iespējamu to tehnisko prasību pazeminājumu aspekti, ko piemēro peldlīdzekļiem 3. un 4. zonas iekšzemes ūdensceļos

V pielikums.

Sīki izstrādāti procedūras noteikumi

VI pielikums.

Klasifikācijas sabiedrības

VII pielikums.

Atbilstības tabula




I PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKI 1., 2. UN 3. ZONĀ SADALĪTU SAVIENĪBAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻU SARAKSTS

1. NODAĻA

1. zona

Vācija



Emsa

No līnijas, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven jūras virzienā 53° 30′ ziemeļu platumā un 6° 45′ austrumu garumā, t. i., nedaudz jūras virzienā no sauso kravu pārvadātājiem paredzētās lihterēšanas zonas Vecajā Emsā (1)

(1)   Attiecībā uz kuģiem, kuru piederības osta ir citur, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).

Polija

Pomožes līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Nord Perd Rīgenes salā un bāku Niechorze.

Gdaņskas līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Helas bāku un ieejas boju Baltijskas ostā.

Zviedrija

Vēnerna ezers, kuru dienvidos norobežo ģeogrāfiskā platuma paralēle cauri Bastugrunds bākai.

Jeta un Rivöfjorden, ko austrumos norobežo Älvsborg tilts, rietumos – ģeogrāfiskā garuma paralēle cauri Gäveskär bākai un dienvidos – ģeogrāfiskā platuma paralēle cauri Smörbådan bākai.

Apvienotā Karaliste



SKOTIJA

Blue Mull Sound

Starp Gutcher un Belmontu

Jellas šaurums

Starp Tofts Voe un Ulsta

Sullom Voe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Gluss salas ziemeļaustrumu punktu ar Calback Ness ziemeļu punktu

Dales Voe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kebister Ness ziemeļu punktu ar Breiwick krastu 1° 10,8′ rietumu garumā

Dales Voe

Vasarā:

tāpat kā attiecībā uz Lēriku

Lērika

Ziemā:

tās zonas iekšpusē, ko ziemeļu virzienā norobežo līnija no Scottle Holm līdz Scarfi Taing Bresejā un dienvidu virzienā – līnija no Twageos Point bākas līdz Whalpa Taing Bresejā

Lērika

Vasarā:

tās zonas iekšpusē, ko ziemeļu virzienā norobežo līnija no Brim Ness līdz Inner Score ziemeļaustrumu stūrim un dienvidu virzienā – līnija no Ness of Sound dienvidu gala līdz Kirkabisterness

Kērkvola

Starp Kērkvolu un Rouzi ne austrumu pusē no līnijas starp Point of Graand (Egilsay) un Galt Ness (Šeipinseja) vai starp Head of Work (Meinlenda) cauri Helliar Holm bākai līdz Šeipinsejas krastam; ne ziemeļrietumu pusē no Eynhallow Island dienvidaustrumu gala, ne jūras virzienā un līnijā starp krastu pie Rouzi 59° 10,5 N 002° 57,1′ W un krastu pie Egilsay 59° 10′ N 002° 56,4′ W

Stromnesa

Līdz Scapa, taču ne ārpus Scapa Flow

Scapa Flow

Zonā, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no Point of Cletts Hojas salā līdz Thomson's Hill triangulācijas punktam Fara salā un no turienes līdz Gibraltāra molam Flotta salā; no Sv. Vinsenta mola Flotta salā līdz Calf of Flotta tālākajam rietumu punktam; no Calf of Flotta tālākā austrumu punkta līdz Needle Point South Ronaldsay salā un no Nesas cietzemē līdz Point of Oxan bākai Graemsay salā, un no turienes līdz Bu Point Hojas salā; un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Balnakiel Bay

Starp Eilean Dubh un A'Chleit

Cromarty Firth

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor ar Nērnas viļņlauzi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Invernesa

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor ar Nērnas viļņlauzi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Tejas upe – Dandī

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Broughty pili ar Tayport, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Fērtoforts un Fortas upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kirkcaldy ar Portobello upi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Solvefjērts

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southerness Point ar Silloth

Loch Ryan

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Finnart's Point ar Miljūrpointu, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Klaida

Ārējā robeža:

līnija no Skipness līdz pozīcijai vienas jūdzes attālumā uz dienvidiem no Garroch Head, no turienes līdz Farland Head

Iekšējā robeža ziemā:

līnija no Cloch bākas līdz Danūnas molam

Iekšējā robeža vasarā:

līnija no Bogany Point, Bute sala, līdz Skelmorlie pilij un līnija no Ardlamont Point līdz Ettrick līča galējai dienvidu robežai Kyles of Bute iekšpusē

Piezīme. Iepriekš minētā iekšējā vasaras robeža laikā no 5. jūnija līdz 5. septembrim (abus datumus ietverot) ir pagarināta ar līniju no punkta, kas atrodas divas jūdzes no Ayrshire krasta pie Skelmorlie pils līdz Tomont End, Cumbrae, un ar līniju no Portachur Point, Cumbrae, līdz Inner Brigurd Point, Ayrshire

Obana

Tās zonas iekšpusē, ko ziemeļos norobežo līnija no Dunollie Point bākas līdz Ard na Chruidh un dienvidos – līnija no Rudha Seanach līdz Ard na Cuile

Kailoflohalša

Cauri Lohalšai līdz Loch Duich zemesragam

Gērlohas jūras līcis

Ziemā:

nav

Vasarā:

dienvidos no līnijas, kas sniedzas uz austrumiem no Rubha na Moine līdz Eilan Horrisdale, un no turienes līdz Rubha nan Eanntag

ZIEMEĻĪRIJA

Belfāstas līcis

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Carrickfergus ar Bangor,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Neja ezers

Par divām jūdzēm lielākā attālumā no krasta

ANGLIJAS AUSTRUMU KRASTS

Humber upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno New Holland ar Paull

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cleethorpes molu ar Patrington baznīcu,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

VELSA UN ANGLIJAS RIETUMU KRASTS

Sevērnas upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blacknore Point ar Caldicot Pill, Porstkewett

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Vajas upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmore Point ar Caldicot Pill, Portskewett

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Ņūporta

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Kārdifa

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Beri

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Svonzi

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlaužu galus jūras virzienā

Menai Straits

Menai Straits iekšpusē no līnijas, kas savieno Llanddwyn Island bāku Dinas Dinlleu, un līnijām, kas savieno Puffin Island dienvidu galu ar Trwyn DuPoint un Llanfairfechan dzelzceļa staciju, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Dī upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Hilbre Point ar Point of Air

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Formby Point ar Point of Air,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Mersey upe

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Formby Point ar Point of Air,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Prestona un Sautporta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sautportu ar Blekpūlas krastu iekšpusi,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Flītvuda

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Lune upe

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Heysham

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu

Morkama

Ziemā:

nav

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu

Vērkingtona

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southerness Point ar Silloth,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

ANGLIJAS DIENVIDI

Colne upe – Kolčestera

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers

Blekvoteras upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Crouch upe un Roach upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Temza un tās pietekas

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Medvejas upe un Sveila

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Čičestera

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Langstone osta

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Portsmuta

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Bembridža, Vaita sala

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Kausa, Vaita sala

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Sauthemptona

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Beaulieu upe

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Keyhaven ezers

Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Veimuta

Portlendas ostas iekšpusē un starp Wey upi un Portlendas ostu

Plimuta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cawsand ar viļņlauzi un ar Staddon,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Felmuta

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Rosemullion

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Nare Point,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Camel upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Stepper Point ar Trebetherick Point,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Bridžvotera

Sēkļa iekšpusē un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

Eivonas (Avon) upe

Ziemā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmore Point ar Caldicot Pill, Portskewett

Vasarā:

tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down,

un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem

2. zona

Čehijas Republika

Lipno ezera aizdambējuma ūdeņi

Vācija



Emsa

No līnijas, kas stiepjas no ieejas ostā Pāpenburgas virzienā, šķērsojot Emsu, un kas savieno bijušo Dīmas sūkņu staciju un dambja caurteku pie Haltes, līdz līnijai, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven

Jāde

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schillig augstāko bāku un Langwarden baznīcas torni

Vēzere

No dzelzceļa tilta ziemeļrietumu malas Brēmenē līdz pat līnijai, kas savieno Langwarden un Cappel baznīcas torņus, ietverot Westergate, Rekumer Loch, Rechter Nebenarm un Schweiburg sekundārās attekas

Elba ar Bütztflether

Süderelbe (no 0,69. km līdz ietekai Elbā), Ruthenstrom (no 3,75. km līdz ietekai Elbā),

Wischhafener Süderelbe (no 8,03. km līdz ietekai Elbā)

No Hamburgas ostas apakšējās robežas līdz līnijai, kas savieno Döse bāku un Friedrichskoog aizsprosta (Dieksand) rietumu malu, ietverot Nebenelbe un Este, Lühe, Schwinge, Oste, Pinnau, Krückau un Stör pietekas (visos gadījumos no ietekas līdz dambim)

Meldorfas līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu un rietumu mola galu pie Büsum

Eidera

No Gieselau kanāla ietekas (22,64. km) līdz līnijai no cietokšņa (Tränke) vidus līdz Vollerwiek baznīcas tornim

Gieslau kanāls

No ietekas Eiderā līdz ietekai Nord-Ostsee kanālā

Flensburgas līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kegnäs bāku ar Birknack un uz ziemeļiem no Vācijas – Dānijas robežas Flensburgas līcī

Šleija

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schleimünde mola galus

Ekenfērdes līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bocknis-Eck ar cietzemes ziemeļaustrumu galu pie Dänisch Nienhof

Ķīles līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bülk bāku un Laboe jūras memoriālu

Nord-Ostsee kanāls, ietverot Audorfer See un Schirnauer See

No līnijas, kas savieno mola galus pie Brunsbüttel, līdz pat līnijai, kas savieno ieejas apgaismojumu pie Kiel-Holtenau, ietverot Obereidersee un Enge, Audorfer See, Borgstedter See un Enge, Schirnauer See, Flemhuder See un Achterwehrer kanālu

Trāve

No dzelzceļa gaisa tilta ziemeļrietumu malas Lībekā līdz Pötenitzer Wiek un Dassower See līdz pat līnijai, kas savieno mola dienvidu iekšējo un ziemeļu ārējo galu pie Trāvemindes

Leda

No Lēres jūras slūžu ieejas ārējā ostā līdz ietekai Emsā

Hunte

No Oldenburgas ostas un no 140 m uz leju pa Amalienbrücke Oldenburgā līdz ietekai Vēzerē

Lēzuma

No Hammes un Vimmes saplūšanas vietas (0,00. km) līdz ietekai Vēzerē

Este

No Bukstehūdes slūžu atūdens (0,25. km) līdz ietekai Elbā

Līe

No Au-Mühle atūdens Horneburgā (0,00. km) līdz ietekai Elbā

Švinga

No Salztor slūžu ziemeļu malas Štādē līdz ietekai Elbā

Oste

No 210 m augšpus satiksmes tilta viduslīnijai pār Ostes aizsprostu (69,360. km) līdz ietekai Elbā

Pinnau

No Pinnebergas dzelzceļa tilta dienvidrietumu malas līdz ietekai Elbā

Krückau

No tilta, kas ved uz/no Wedenkamp, dienvidrietumu malas Elmshornā līdz ietekai Elbā

Štēra

No Rensing mareogrāfa līdz ietekai Elbā

Freiburgas ostas caurtece

No Freiburg an der Elbe slūžu austrumu malas līdz pat ietekai Elbā

Wismarbucht, Kirchsee, Breitling, Salzhaff un Vismāras ostas zona

Jūras virzienā līdz pat līnijai no Hoher Wieschendorf Huk līdz Timmendorf apgaismojumam un līnijai, kas savieno Gollwitz apmgaismojumu Poel salā un Wustrow pussalas dienvidu punktu

Varnova, ietverot Breitling un sekundārās pietekas

Lejup pa straumi no Mühlendamm no Geinitzbrücke ziemeļu malas Rostokā jūras virzienā līdz pat līnijai, kas savieno rietumu un austrumu mola ziemeļu punktus Varnemindē

Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Darsas un Zingst pussalas, kā arī Hidenzē un Rīgenes salas (ietverot Štrālzundes ostas zonu)

Sniedzas jūras virzienā starp:

Zingst pussalu un Bock salu: līdz pat 54° 26′ 42″ ziemeļu platumā,

Bock salu un Hidenzē salu: līdz pat līnijai, kas savieno Bock salas ziemeļu punktu ar Hidenzē salas dienvidu punktu,

Hidenzē salu un Rīgenes salu (Buga): līdz pat līnijai, kas savieno Neubessin dienvidaustrumu punktu ar Buger Haken

Mazais Jasmundes līcis

 

Greifsvaldes līcis

Līcī jūras virzienā līdz pat līnijai no Thiessower Haken (Südperd) austrumu punkta līdz Ruden salas austrumu punktam un sniedzas līdz Ūzedomas salas ziemeļu punktam (54° 10′ 37″ N, 13° 47′ 51″ E)

Ryck

Uz austrumiem no Steinbecker tilta Greifsvaldē līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem

Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Ūzedomas sala (Peenestrom, ietverot Volgastes ostas zonu un Achterwasser, un Oderas līci)

Austrumu virzienā līdz pat Polijas Republikas robežai Ščecinas līcī

Ikere

No Ikermindes satiksmes tilta dienvidrietumu malas līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem

Piezīme. Attiecībā uz kuģiem, kuru piederības osta ir citā valstī, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).

Francija

Žironda no kilometra atzīmes (KA 48,50) līdz Ile de Patiras zemesraga lejteces daļai, līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Grave ar Pointe de Suzac;

Luāra no Cordemais (KA 25) līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnja, kas savieno Pointe de Mindin ar Pointe de Penhoët;

Sēna no Tancarville kanāla sākuma līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas vilkta no Cape Hode labajā krastā līdz punktam kreisajā krastā, kur ieplānotais dambis tiek savienots ar krastu lejup Bervilai;

Vilēna no Arzal dambja līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe du Scal ar Pointe du Moustoir;

Ženēvas ezers.

Ungārija

Balatona ezers

Nīderlande

Dollarda

Emsa

Vadenzē: ietverot savienojumus ar Ziemeļjūru

Eiselmērs: ietverot Markermēru un Ijmeer, taču neietverot Gouwzee

Nieuwe ūdensceļš un Scheur

Caland kanāls rietumu virzienā no Beneluksa ostas

Hollands Diep

Breeddiep, Beerkanaal un ar tiem saistītās ostas

Haringvliet un Vuile Gat: ietverot ūdensceļus starp Gūri-Overflaki, no vienas puses, un Voorne-Putten un Hoekse Waard, no otras puses

Hellegats

Folkeraks

Krāmera

Grevelingenmeer un Brouwerschavensche Gat: ietverot visus ūdensceļus starp Schouwen-Duiveland un Gūri-Overflaki

Keten, Mastgat, Zijpe, Krabbenkreek, Eastern Scheldt un Roompot: ietverot ūdensceļus starp Walcheren, Noord-Beveland un Zuid-Beveland no vienas puses un Schouwen-Duiveland un Tholen no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Scheldt un Western Scheldt un tās ieteka jūrā: ietverot ūdensceļus starp Zeeland Flanders no vienas puses un Walcheren un Zuid-Beveland no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Polija

Ščecinas līcis

Kamjeņa līcis

Vislas līcis

Pucka līcis

Vloclavekas ūdenskrātuve

Sņardvija ezers

Ņegocina ezers

Mamrija ezers

Zviedrija

Jeta, ko austrumos norobežo Jetas tilts un rietumos – Älvsborg tilts

Apvienotā Karaliste



SKOTIJA

Scapa Flow

Zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no Wharth Flotta salā līdz Martello tornim South Walls un no Point Cletts, kas atrodas Hojas salā, līdz Thomson's Hill triangulācijas punktam Fara salā, un no turienes līdz Gibraltāra molam Flotta salā

Kyle of Durness

Dienvidu virziens no Eilean Dubh

Cromarty Firth

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor un South Sutor

Invernesa

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Fort George ar Chanonry Point

Findhornas līcis

Zemesstrēles iekšpusē

Aberdīna

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Jetty ar Abercromby Jetty

Montrozas baseins

Uz rietumiem no līnijas, kas sniedzas ziemeļu–dienvidu virzienā pāri ostas ieejai pie Scurdie Ness bākas

Tejas upe – Dandī

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno paisuma un bēguma baseinu (zivju doku) Dandī ar Craig Head, East Newport

Fērtoforts un Fortas upe

Fērtoforta iekšpusē, taču ne austrumu pusē no Fortas dzelzceļa tilta

Damfrīsa

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Airds Point ar Scar Point

Loch Ryan

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cairn Point ar Kircolm Point

Ēras osta

Sēkļa iekšpusē

Klaida

Augšpus 1. zonas ūdeņiem

Kyles of Bute

Starp Colintraive un Rhubodach

Kempbeltaunas osta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Macringan's Point ar Ottercharach Point

Etive ezers

Etive ezera iekšpusē augšpus Lora ūdenskrituma

Leven ezers

Augšpus tilta pie Ballachulish

Linhes līcis

Uz ziemeļiem no Corran Point apgaismojuma

Eil ezers

Viss ezers

Kaledonijas kanāls

Lochy, Oich un Nesa ezers

Kailoflohalša

Kyle Akin iekšpusē, bet ne rietumu virzienā no Eilean Ban apgaismojuma vai austrumu virzienā no Eileanan Dubha

Carron līcis

Starp Stromemore un Strome Ferry

Broom līcis, Alapūla

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Alapūla punkta apgaismojumu ar Aultnaharrie

Kylesku

Pāri Cairnbawn ezeram zonā starp galējo GarbhEilean austrumu punktu un galējo Eilean na Rainich rietumu punktu

Stornovejas osta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Arnish Point ar Sendvičas līča bāku ziemeļrietumu pusē

The Sound of Scalpay

Nedz austrumu virzienā no Berry līča (Scalpay), nedz arī rietumu virzienā no Croc a Loin (Herisa)

Ziemeļu osta, Scalpay, un Tārbertas osta

Vienas jūdzes robežās no Herisas salas krasta

O ezers

Viss ezers

Katrine ezers

Viss ezers

Lomonda ezers

Viss ezers

Teja ezers

Viss ezers

Loyal ezers

Viss ezers

Hope ezers

Viss ezers

Shin ezers

Viss ezers

Assynt ezers

Viss ezers

Glascarnoch ezers

Viss ezers

Fannich ezers

Viss ezers

Marī ezers

Viss ezers

Gērlohas līcis

Viss līcis

Monara ezers

Viss ezers

Mullardach ezers

Viss ezers

Kluanī ezers

Viss ezers

Loyne ezers

Viss ezers

Gari ezers

Viss ezers

Kvoiča ezers

Viss ezers

Arkaig ezers

Viss ezers

Morara ezers

Viss ezers

Šīla ezers

Viss ezers

Ērna ezers

Viss ezers

Renoka ezers

Viss ezers

Tummel ezers

Viss ezers

Erihta ezers

Viss ezers

Fionn ezers

Viss ezers

Glass ezers

Viss ezers

Rimsdale/nan Clar ezers

Viss ezers

ZIEMEĻĪRIJA

Strangfordas līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cloghy Point un Dogtail Point

Belfāstas līcis

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Holywood un Macedon Point

Lārna

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Lārnas molu ar prāmju piestātni Magī salā

Bennas upe

No viļņlaužu galiem jūras virzienā līdz Toome tiltam

Ērna ezers

Augšējais un apakšējais Ērna ezers

Neja ezers

Divu jūdžu robežās no krasta

ANGLIJAS AUSTRUMU KRASTS

Berwick

Viļņlaužu iekšpusē

Vorkvērta

Viļņlaužu iekšpusē

Blaita

Ārējo mola galu iekšpusē

Tainas upe

No Dunston Staithes līdz Tainas mola galiem

Vīras upe

No Fatfield līdz Sanderlendas mola galiem

Sīema

Viļņlaužu iekšpusē

Hārtlpūla

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Middleton molu ar Vecā mola galu

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Ziemeļu mola galu ar Dienvidu mola galu

Tīsas upe

Tās līnijas iekšpusē, kas stiepjas rietumu virzienā no Government mola līdz Tīsas aizsprostam

Vitbi

Vitbi mola galu iekšpusē

Humber upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Ferriby ar South Ferriby

Grimsbi doks

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno paisuma un bēguma baseina rietumu molu ar Zivju doku austrumu molu, North Quay

Bostona

New Cut iekšpusē

Dutch upe

Viss kanāls

Hull upe

No Beverley Beck līdz Humber upei

Kīldervotera ezers

Viss ezers

Ūzas upe

Lejpus Naburn slūžām

Trentas upe

Lejpus Kromvela slūžām

Vorfas upe

No savienojuma ar Ūzas upi līdz Tadcaster tiltam

Skārboro

Skārboro mola galu iekšpusē

VELSA UN ANGLIJAS RIETUMU KRASTS

Sevērnas upe

Ziemeļu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz rietumiem no Sharpness Point (51° 43,4′ N) līdz Llanthony un Maisemore Weirs, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem

Vajas upe

Pie Chepstow, ziemeļu garumā (51° 38,0′ N) līdz Monmouth

Ņūporta

Ziemeļu virzienā no gaisa elektrības vadiem, tos šķērsojot pie Fifoots Points

Kārdifa

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Jetty ar Penarth Head,

un slēgtie ūdeņi rietumos no Kārdifas līča aizsprosta

Beri

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlaužu galus jūras virzienā

Talbotas osta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Afran upes viļņlaužu galus jūras virzienā ārpus slēgtajiem dokiem

Nīta

Tās līnijas iekšpusē, kas stiepjas uz ziemeļiem no Baglan līča Tanker Jetty gala jūras virzienā (51° 37,2′ N, 3° 50,5′ W)

Leneli un Burry osta

Tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnija, kas novilkta no Burry ostas rietumu mola līdz Whiteford Point

Milfordheivena

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Hook Point ar Thorn Point

Fišgārda

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno ziemeļu un austrumu viļņlaužu galus jūras virzienā

Kārdigana

Narrows iekšpusē pie Pen-Yr-Ergyd

Eberistvita

Viļņlaužu galu, kas vērsti jūras virzienā, iekšpusē

Aberdyfi

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Aberdyfi dzelzceļa staciju ar Twyni Bach bāku

Bārmuta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bārmutas dzelzceļa staciju ar Penrhyn Point

Portmadoc

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Harlech Point ar Graig Ddu

Holiheda

Tās zonas iekšpusē, ko norobežo galvenais viļņlauzis un līnija, kas novilkta no viļņlauža gala līdz Brynglas Point, Tavinas līcis

Menai Straits

Menai Straits iekšpusē starp līniju, kas savieno Aber Menai Point ar Belan Point, un līniju, kas savieno Beaumaris molu ar Pen-y-Coed Point

Konvi

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mussel Hill ar Tremlyd Point

Llandudno

Viļņlauža iekšpusē

Rila

Viļņlauža iekšpusē

Dī upe

Augšpus Connah's Quay līdz Barrelwell Hill ūdens ieguves punktam

Mersey upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rock bāku un ziemeļrietumu jūras līča doku, taču izņemot pārējos dokus

Prestona un Sautporta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Lytham ar Sautportu, un Prestonas doku iekšpusē

Flītvuda

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Low apgaismojumu ar Knott

Lune upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sunderland Point ar Chapel Hill līdz pat un ietverot Glasson doku

Berova

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Haws Point, Volni sala, ar Roa salas elliņu

Vaitheivena

Viļņlauža iekšpusē

Vērkingtona

Viļņlauža iekšpusē

Mēriporta

Viļņlauža iekšpusē

Kārlaila

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Point Carlisle ar Torduff

Coniston ezers

Viss ezers

Dērventa ezers

Viss ezers

Ullswater

Viss ezers

Vindermīra

Viss ezers

ANGLIJAS DIENVIDI

Blakeney un Morston osta un pieejas

Austrumu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz dienvidiem no Blakeney Point līdz ieejai Stiffkey upē

Orwell upe un Storas upe

Orwell upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmanshead viļņlauzi ar Landguard Point, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem

Blekvoteras upe

Visi ūdensceļi tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mersea salas dienvidrietumu tālāko punktu ar Sales Point

Crouch upe un Roach upe

Crouch upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Holliwell Point ar Foulness Point, ietverot Roach upi

Temza un tās pietekas

Temza augšpus līnijai, kas novilkta no ziemeļiem/dienvidiem cauri Denton kuģu piestātnes mola galējam austrumu punktam, Gravesend, līdz Teddington slūžām

Medvejas upe un Sveila

Medvejas upe no līnijas, kas novilkta no Garrison Point līdz Grain tornim, līdz Allington slūžām; un Sveila no Vitstablas līdz Medvejai

Storas upe (Kenta)

Storas upe augšpus ietekai līdz kuģu piestātnei pie Flagstaff Reach

Duvras osta

To līniju iekšpusē, kas novilktas pāri austrumu un rietumu ieejām ostā

Rother upe

Rother upe augšpus paisuma un bēguma signālstacijas pie Camber līdz Scots Float slūžām un ieejas slūžām Brede upē

Adur upe un Southwick kanāls

Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta pāri Shoreham ostas ieejai līdz Southwick kanāla slūžu ieejai un Tarmac kuģu piestātnes rietumu galam

Arunas upe

Arunas upe augšpus Litlhemptonas molam līdz Litlhemptonas jahtu piestātnei

Ūzas upe (Saseksa) Ņūheivena

Ūzas upe no līnijas, kas novilkta pāri Ņuheivenas ostas ieejas piestātnēm līdz North Quay ziemeļu galam

Braitona

Brighton Marina ārējā osta tās līnijas iekšpusē, kas savieno West Quay dienvidu galu ar South Quay ziemeļu galu

Čičestera

Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta starp Eastoke punktu un baznīcas torni, West Wittering, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem

Langstone osta

Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta starp Eastney Point un Gunner Point

Portsmuta

Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta pāri ostas ieejai no Port Blockhouse līdz Round Tower

Bembridža, Vaita sala

Brading ostas iekšpusē

Kausa, Vaita sala

Medinas upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlauža apgaismojumu austrumu krastā ar mājas apgaismojumu rietumu krastā

Sauthemptona

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Calshot pili ar Hook bāku

Beaulieu upe

Beaulieu upes iekšpusē, bet ne austrumu virzienā no ziemeļu–dienvidu līnijas cauri Inchmery mājai

Keyhaven ezers

Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta ziemeļu virzienā no Hurst Point Low apgaismojuma līdz Keyhaven purviem

Kraistčērča

The Run

Pūla

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Chain Ferry starp Sandbanks un South Haven Point

Eksetera

Austrumu–rietumu līnijas iekšpusē no Vorenpointas līdz piekrastes glābšanas laivu stacijai iepretim Checkstone Ledge

Tinmuta

Ostas iekšpusē

Dart upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kettle Point ar Battery Point

Salcombe upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Splat Point ar Limebury Point

Plimuta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mount Batten molu ar Raveness Point cauri Drake salai; Yealm upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Vorenpointu ar Misery Point

Fowey

Ostas iekšpusē

Falmuta

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Pendennis Point

Camel upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Gun Point ar Brea Hill

To upe un Toridžas upe

Tās līnijas iekšpusē, kas atrodas 200° no bākas Crow Point, līdz krastam pie Skern Point

Bridžvotera

Dienvidu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz austrumiem no Stert Point (51° 13,0′ N)

Eivonas (Avon) upe

Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Avonmouth molu ar kuģu piestātnes punktu, līdz Netham dambim

2. NODAĻA

3. zona

Beļģija

Jūras Šelda (lejpus Antverpenes atklātās enkurvietas)

Bulgārija

Donava: no 845,650. km līdz 374,100. km

Čehijas Republika

Ezeri ar dambjiem: Brněnská (Kníničky), Jesenice, Nechranice, Orlík, Rozkoš, Slapy, Těrlicko, Žermanice un Nové Mlýny III

Smilts un grants ieguves ezeri: Ostrožná Nová Ves un Tovačov

Vācija



Donava:

No Kelheimas (2 414,72 . km) līdz Vācijas–Austrijas robežai pie Jochenstein

Rhine ar Lampertheimer Altrhein (no 4,75. km līdz Rijn), Altrhein Stockstadt-Erfelden (no 9,80. km līdz Rijn)

No Vācijas–Šveices robežas līdz Vācijas–Nīderlandes robežai

Elba (Norderelbe), ietverot Süderelbe en Köhlbrand

No Elbe-Seiten kanāla ietekas līdz Hamburgas ostas apakšējai robežai

Mīrics

 

Francija

Adūra no Bec du Gave līdz jūrai;

Ona no slūžām pie Šatolēnas līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka Passage de Rosnoën;

Blavē no Pontivī līdz Pont du Bonhomme;

Kalē kanāls;

Šaranta no tilta pie Tonnay-Charente līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka ar līniju, kas iet cauri lejasposma apgaismojuma centram kreisajā krastā un cauri Fort de la Pointe centram;

Dordoņa no saplūšanas vietas ar Lidoire līdz Bec d'Ambès;

Garona no tilta pie Castet en Dorthe līdz Bec d'Ambès;

Žironda no Bec d'Ambès līdz transversālajai robežai pie kilometra atzīmes 48,50 un cauri Île de Patiras lejasposma punktam;

Ēro no Bessan ostas līdz jūrai, līdz pat augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;

Ila no saplūšanas vietas ar Dronu līdz saplūšanas vietai ar Dordoņu;

Luāra no saplūšanas vietas ar Mēnu līdz Cordemais (KA 25);

Marna no tilta pie Bonneuil (KA 169bis900) un slūžām pie St Maur līdz saplūšanas vietai ar Sēnu;

Reina

Niva no Haïtze dambja pie Ustaritz līdz saplūšanas vietai ar Adūru;

Uāza no Janville slūžām līdz saplūšanas vietai ar Sēnu;

Orba no Seriņānas līdz jūrai, līdz pat augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;

Rona no robežas ar Šveici līdz jūrai, izņemot Mazo Ronu;

Sona no Pont de Bourgogne tilta Šalonā pie Sonas līdz saplūšanas vietai ar Ronu;

Sēna no Nožānas pie Sēnas slūžām līdz Tancarville kanāla sākumam;

Nioras Sevra no Marans slūžām līdz jūras transversālajai robežai, pretī sardzes mājai ietekā;

Somma lejup pa straumi no Pont de la Portelette tilta pie Abbeville līdz Noyelles viaduktam, Saint-Valéry-sur-Somme dzelzceļam;

Vilēna no Redonas (KA 89,345) līdz Arzal dambim;

Amance ezers;

Ansī ezers;

Biskarosas ezers;

Buržē ezers;

Carcans ezers;

Kazo ezers;

Deršantkoka ezers;

Guerlédan ezers;

Urtēna ezers;

Lakano ezers;

Orient ezers;

Pareloup ezers;

Parentis ezers;

Sanguinet ezers;

Serre-Ponçon ezers;

Templa ezers.

Horvātija

Donava: no 1 295 . km + 500 līdz 1 433 . km + 100

Dravas upe: no 0. km līdz 198. km + 600

Savas upe: no 210. km + 800 līdz 594. km + 000

Kupas upe: no 0. km līdz 5. km + 900

Unas upe: no 0. km līdz 15. km

Ungārija

Donava: no 1 812 . km līdz 1 433 . km

Danube Moson: no 14. km līdz 0. km

Danube Szentendre: no 32. km līdz 0. km

Danube Ráckeve: no 58. km līdz 0. km

Tisas upe: no 685. km līdz 160. km

Dravas upe: no 198. km līdz 70. km

Bodrogas upe: no 51. km līdz 0. km

Kettős-Körös upe: no 23. km līdz 0. km

Hármas-Körös upe: no 91. km līdz 0. km

Šio kanāls: no 23. km līdz 0. km

Velence ezers

Fertő ezers

Nīderlande

Reina

Sneekermeer, Koevordermeer, Heegermeer, Fluessen, Slotermeer, Tjeukemeer, Beulakkerwijde, Belterwijde, Ramsdiep, Ketelmeer, Zwartemeer, Veluwemeer, Eemmeer, Alkmaardermeer, Gouwzee, Buiten IJ, Afgesloten IJ, Noordzeekanaal, IJmuiden osta, Roterdamas ostas zona, Nieuwe Maas, Noord, Oude Maas, Beneden Merwede, Nieuwe Merwede, Dordische Kil, Boven Merwede, Waal, Bijlandsch kanāls, Boven Rijn, Pannersdensch kanāls, Geldersche IJssel, Neder Rijn, Lek, Amsterdamas–Reinas kanāls, Veerse Meer, Šeldas–Reinas kanāls līdz pat Folkeraka grīvai, Amer, Bergsche Maas, Meuse lejpus Venlo, Gooimeer, Europort, Calandkanaal (austrumu virzienā no Beneluksa ostas), Hartelkanaal

Austrija

Donava: no robežas ar Vāciju līdz robežai ar Slovākiju

Inna: no grīvas līdz Passau-Ingling spēkstacijai

Trauna: no ietekas līdz 1,80. km

Ensa: no ietekas līdz 2,70. km

Marke: līdz 6. km

Polija

  Biebrza upe no Augustowski kanāla līdz Narwia estuāram

  Brda upe no savienojuma ar Bydgoski kanālu Bidgoščē līdz Vislas estuāram

  Bug upe no Muchawiec estuāram līdz Narwia upes estuāram

  Dąbie ezers līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem

  Augustowski kanāls no savienojuma ar Biebrza upi līdz valsts robežai kopā ar ezeriem, kas atrodas gar šā kanāla krastiem

  Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram kopā ar Bartężek ezeru

  Bydgoski kanāls

 Elblongas kanāls no Druzno ezera līdz Jezjoraka ezeram un Szeląg Wielki ezeram kopā ar šiem ezeriem un ezeriem, kas atrodas gar kanālu, un blakus ūdensceļš Zalevo virzienā no Jezjoraka ezera līdz Ewingi ezeram, to ietverot

 Glivices kanāls kopā ar Kędzierzyński kanālu

  Jagielloński kanāls no savienojuma ar Elblongas upi līdz Nogatas upei

  Łączański kanāls

  Ślesiński kanāls ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu, un Gopło ezers

  Żerański kanāls

  Martwa Wisła upe no Vislas Pšegalinā līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem

  Narew upe no Biebrza estuāra līdz Vislas upes estuāram kopā ar Zegrzyński ezeru

  Nogat upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

  Noteć upe (augšējā) no Gopło ezera līdz savienojumam ar Górnonotecki kanālu un Górnonotecki kanāls un Noteć upe (apakšējā) no savienojuma ar Bydgoski kanālu līdz Vartas upes estuāram

  Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Odras upes estuāram

 Odras upe no Racibórz pilsētas līdz savienojumam ar Austrumodru, kas ietek Regalica upē no Piercing Klucz-Ustowo, kopā ar šo upi un tās sekundārajām pietekām līdz Dąbie ezeram, kā arī Odras blakus ūdensceļš no Opatowice slūžām līdz slūžām Vroclavā

 Rietumodra no aizsprosta Widuchowa (704,1 km no Odras upes) līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem kopā ar sekundārajām pietekām, kā arī Piercing Klucz-Ustowo, kas savieno Austrumodru ar Rietumodru

  Parnica upe un Piercing Parnicki no Rietumodras līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem

 Pisas upe no Rosja ezera līdz Narevas upes estuāram

  Szkarpawa upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

 Vartas upe no Ślesiński ezera līdz Odras upes estuāram

  Wielkie Jeziora Mazurskie sistēma, kas ietver ezerus, ko savieno upes un kanāli, un kas veido galveno ūdensceļu no Roś ezera (to ietverot) Pišā līdz Węgorzewski kanālam (ietverot) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Boczne, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu un Niegociński kanālu, un Piękna Góra kanālu, Ryńskie ezera (to ietverot) blakus ūdensceļš Ryn līdz Nidzkie ezeram (līdz pat 3 km, kas veido robežu ar “Nidzkie ezera” dabas rezervātu) kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka

 Vislas upe no Przemsza upes estuāra līdz savienojumam ar Łączański kanālu, kā arī no šā kanāla estuāra Skavinā līdz Vislas upes estuāram Gdaņskas līcī, izņemot Vloclavekas ūdenskrātuvi

Rumānija

Donava: no Serbijas un Rumānijas robežas (1 075 . km) līdz Melnajai jūrai pie Sulina kanāla atzarojuma

Donavas–Melnās jūras kanāls (64,410 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas upi, Donavas 299,300. km pie Černavodes (attiecīgi kanāla 64,410. km), līdz Constanta South–Agigea ostai (kanāla “0.” km)

Poarta Albă–Midia Năvodari kanāls (34,600 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas un Melnās jūras kanālu 29,410. km Poarta Albă (attiecīgi kanāla 27,500. km), līdz Midia ostai (kanāla “0.” km)

Slovākija

Donava: no 1 880,26 . km līdz 1 708,20 . km

Donavas kanāls: no 1 851,75 . km līdz 1 811,00 . km

Vāha upe: no 0,00. km līdz 70,00. km

Morāvijas upe: no 0,00. km līdz 6,00. km

Bodrogas upe: no 49,68. km līdz 64,85. km

Ezeri ar dambjiem: Oravská Priehrada, Liptovská Mara, Zemplínska Šírava

Zviedrija

Trolhetas kanāls un Jeta, no ģeogrāfiskā platuma paralēles cauri Bastugrunds bākai līdz Jetas tiltam

Mēlarena ezers

Stokholmas ostas, ko ziemeļrietumos norobežo Lidingö tilts, ziemeļaustrumos līnija, kas vilkta cauri Elfviksgrund bākai, peilējot 135–315 grādu virzienā, un dienvidos – Skuru tilts

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas, ko ziemeļos norobežo Sēderteljes slūžas un dienvidos – platuma paralēle N 59° 09′ 00″

Apvienotā Karaliste



SKOTIJA

Leith (Edinburga)

Viļņlaužu iekšpusē

Glāzgova

Strathclyde ezers

Crinan kanāls

No Crinan līdz Ardrishaig

Kaledonijas kanāls

Kanāla daļas

ZIEMEĻĪRIJA

Lāganas upe

No Lagan Weir līdz Stranmillis

ANGLIJAS AUSTRUMI

Vīras upe (bez paisuma un bēguma)

Vecais dzelzceļa tilts, Darema, līdz Prebends tiltam, Darema

Tīsas upe

Upes augštece no Tīsas aizsprosta

Grimsbi doks

Slūžu iekšpuse

Imingemas doks

Slūžu iekšpuse

Hull doki

Slūžu iekšpuse

Boston doks

Slūžu vārtu iekšpusē

Aire un Calder navigācija

Goole doki līdz Līdsai; savienojums ar Līdsas un Liverpūles kanālu; Bank Dole savienojums ar Selby (Ūzas upes slūžas); Castleford savienojums ar Veikfīldu (Falling slūžas)

Ancholme upe

No Ferriby slūžām līdz Brigg

Calder un Hebble kanāls

No Veikfīldas (Falling slūžas) līdz Broadcut Top slūžām

Foss upe

No (Blue Bridge) savienojuma ar Ūzas upi līdz Monk tiltam

Fossdyke kanāls

Savienojums ar Trentu līdz Brayford dīķim

Goole doks

Slūžu vārtu iekšpusē

Hornzī dīķis

Viss kanāls

Hull upe

No Struncheon Hill slūžām līdz Beverley Beck

Market Weighton kanāls

No Humber upes slūžām līdz Sod Houses slūžām

New Junction kanāls

Viss kanāls

Ūzas upe

No Naburn slūžām līdz Nun Monkton

Šefīldas un Dienvidu Jorkšīras kanāls

No Keadby slūžām līdz Tinsley slūžām

Trentas upe

No Kromvela slūžām līdz Shardlow

Witham upe

No Boston slūžām līdz Brayford dīķim (Linkolna)

VELSA UN ANGLIJAS RIETUMI

Sevērnas upe

Augšpus Llanthony un Maisemore Weirs

Vajas upe

Augšpus Monmouth

Kārdifa

Roath Park ezers

Talbotas osta

Slēgto doku iekšpusē

Svonzi

Slēgto doku iekšpusē

Dī upe

Augšpus Barrelwell Hill ūdens ieguves punktam

Mersey upe

Doki (izņemot Seaforth doku)

Lune upe

Augšpus Glasson doka

Eivona (Midlenda)

No Tewkesbury slūžām līdz Evesham

Glostera

Glosteras pilsētas doki, Glosteras/Šārpnesa kanāls

Hollingworth ezers

Viss ezers

Mančestras kuģu kanāls

Viss kanāls un Salford doki, ietverot Irwell upi

Pickmere ezers

Viss ezers

Tawe upe

Starp jūras slūžām / jahtu piestātni un Morfa Athletics stadionu

Radjārdas ezers

Viss ezers

Weaver upe

Lejpus Noričas

ANGLIJAS DIENVIDI

Nīnes upe

No Wisbech Cut un Nīnes upes līdz Dog-in a-Doublet slūžām

Great Ouse upe

Kings Lynn Cut un Great Ouse upe lejpus West Lynn ceļu tilta

Jārmuta

Jāras upes estuārs no līnijas, kas novilkta pāri ziemeļu un dienvidu ieejas piestātnēm, ietverot Breydon Water

Loustofta

Loustoftas osta lejpus Mutford slūžām līdz līnijai, kas novilkta pāri ārējām ostas ieejas piestātnēm

Alde un Ore upe

Augšpus ieejai Ore upē līdz Westrow Point

Deben upe

Augšpus Deben upes ieejai līdz Felixstowe Ferry

Orwell upe un Storas upe

No līnijas, kas novilkta no Fagbury punkta līdz Shotley punktam Orwell upē līdz Ipsvičas dokam, un no līnijas, kas novilkta ziemeļu/dienvidu virzienā cauri Erwarton Ness Storas upē līdz Manningtree

Chelmer un Blackwater kanāls

Austrumu virzienā no Beeleigh slūžām

Temza un tās pietekas

Temza augšpus Teddington slūžām līdz Oksfordai

Adur upe un Southwick kanāls

Adur upe augšpus Tarmac kuģu piestātnes rietumu galam un Southwick kanāla iekšpusē

Arunas upe

Arunas upe augšpus Litlhemptonas jahtu piestātnei

Ūzas upe (Saseksa), Ņūheivena

Ūzas upe augšpus North Quay ziemeļu galam

Bewl Water

Viss ezers

Grafham Water

Viss ezers

Ratlendas ezers

Viss ezers

Thorpe Park ezers

Viss ezers

Čičestera

Austrumu pusē no līnijas, kas savieno Cobnor Point un Chalkdock Point

Kraistčērča

Kraistčērčas ostas iekšienē, izņemot Run upi

Ekseteras kanāls

Viss kanāls

Eivonas (Avon) upe

Bristoles pilsētas doki

No Netham dambja līdz Pulteney aizsprostam

▼M1




II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1., 2., 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Peldlīdzekļiem piemērojamās tehniskās prasības ir tās pašas, kas izklāstītas ES-TRIN standartā 2017/1.

▼B




III PIELIKUMS

IESPĒJAMU PAPILDU TEHNISKO PRASĪBU ASPEKTI, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1. UN 2. ZONAS UN NESAVIENOTAJOS 3. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Visas papildu tehniskās prasības, ko dalībvalsts pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas darbojas minētās dalībvalsts teritorijā, attiecas vienīgi uz šādām jomām:

1. Definīcijas

 Nepieciešamas, lai izprastu papildu prasības

▼M1

2. Stiprība un stabilitāte

 Konstrukcijas pastiprināšana un stabilitāte

 Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums

▼B

3. Drošības attālums un brīvsāni

 Brīvsāni

 Drošības attālums

4. Kuģa korpusa atvērumu un virsbūvju ūdensnecaurlaidība

 Virsbūves

 Durvis

 Logi un gaismas lūkas

 Kravas telpas lūkas

 Citi atvērumi (ventilācijas caurules, izplūdes caurules u. tml.)

5. Aprīkojums

 Enkuri un enkuru ķēdes

 Navigācijas gaismas

 Skaņu signāli

 Kompass

 Radars

 Raidīšanas un uztveršanas iekārtas

 Dzīvības glābšanas aprīkojums

 Kuģošanas karšu pieejamība

6. Papildu noteikumi attiecībā uz pasažieru kuģiem

 Stabilitāte (izturība pret vēju, kritēriji)

 Dzīvības glābšanas aprīkojums

 Brīvsāni

 Drošības attālums

 Stūres mājas redzamība

7. Karavānu un konteineru pārvadāšana

 Savienojums stūmējkuģis–lihteris

 Konteinerus pārvadājošo peldlīdzekļu vai lihteru stabilitāte

▼M1

8. Mehānismi

 Stūres sistēmas

 Dzenskrūves vārpstas un piederumi

 Galvenie dzinēji, savienojumi un piederumi

 Priekšgala dzinekļa esība

 Tilpņu atsūknēšanas sistēmas un ugunsdzēsības iekārtas

 Avārijas barošanas avoti un elektroinstalācija

 Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums

▼B




IV PIELIKUMS

IESPĒJAMU TO TEHNISKO PRASĪBU PAZEMINĀJUMU ASPEKTI, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Visas pazeminātas tehniskās prasības, ko pieļauj dalībvalsts saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 4. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas darbojas tikai un vienīgi minētās dalībvalsts teritorijas 3. zonas vai 4. zonas ūdensceļos, attiecas vienīgi uz šādām jomām:

3. zona

 Enkuru iekārta, ietverot enkuru ķēžu garumu

 Ātrums (uz priekšu)

 Kopīgas dzīvības glābšanas ierīces

 Divu nodalījumu statuss

 Stūres mājas redzamība

4. zona

 Enkuru iekārta, ietverot enkuru ķēžu garumu

 Ātrums (uz priekšu)

 Dzīvības glābšanas ierīces

 Divu nodalījumu statuss

 Stūres mājas redzamība

 Sekundārā neatkarīgā dzinēju sistēma




V PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

2.01. pants

Pārbaudes iestādes

1. Dalībvalstis izveido pārbaudes iestādes.

2. Pārbaudes iestādes sastāvā ir priekšsēdētājs un eksperti.

Katrā iestādē kā eksperti ir vismaz šādas personas:

a) ierēdnis no tās pārvaldes, kas atbild par iekšzemes kuģošanu;

b) eksperts iekšzemes ūdensceļu kuģu un to dzinēju konstrukcijas jautājumos;

▼M1

c) kuģniecības eksperts ar iekšzemes ūdensceļu kuģa kapteiņa licenci, kas dod tiesības vadīt pārbaudāmo kuģi;

▼M1

d) tradicionālo peldlīdzekļu eksperts, kas pārbauda tradicionālos peldlīdzekļus.

▼B

3. Priekšsēdētāju un ekspertus katrā iestādē ieceļ tās valsts iestādes, kurā šī iestāde ir izveidota. Uzsākot pildīt savus pienākumus, priekšsēdētājs un eksperti iesniedz rakstisku deklarāciju par to, ka viņi šos pienākumus veiks pilnīgi neatkarīgi. No ierēdņiem deklarācija netiek prasīta.

4. Pārbaudes iestādēm palīdzību var sniegt speciālisti–eksperti saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.

2.02. pants

(atstāts tukšs)

2.03. pants

Peldlīdzekļa uzrādīšana pārbaudei

1. Īpašnieks vai tā pārstāvis pārbaudei uzrāda peldlīdzekli bez kravas, tīru un ar pilnu aprīkojumu. Viņš sniedz jebkuru palīdzību, kas nepieciešama pārbaudei, piemēram, nodrošinot piemērotu laivu un personālu un atsedzot korpusa daļas vai aprīkojumu, kas nav tieši pieejams vai redzams.

2. Pārbaudes iestāde pirmajā reizē pieprasa sauso pārbaudi. No šādas sausās pārbaudes var atbrīvot, ja tiek uzrādīta klasifikācijas apliecība vai kādas atzītas klasifikācijas sabiedrības apliecība, kas apliecina, ka kuģa konstrukcija atbilst tās prasībām, vai arī ja tiek uzrādīta apliecība, kas apliecina, ka kompetenta iestāde jau veikusi sauso pārbaudi kādā citā nolūkā. Ja pārbaudes notiek regulāri vai ir notikusi pārbaude, kā paredzēts šīs direktīvas 14. pantā, pārbaudes iestāde var pieprasīt pārbaudi ārpus ūdens.

Pārbaudes iestāde sākotnējās motorkuģu vai karavānu pārbaudes laikā vai arī gadījumos, kad dzinēju vai stūrēšanas iekārtās izdarītas nozīmīgas izmaiņas, veic izmēģinājuma reisus.

3. Pārbaudes iestāde var pieprasīt turpmākus darbības testus un citus pavaddokumentus. Minēto noteikumu piemēro arī peldlīdzekļa būves laikā.

2.04. pants

(atstāts tukšs)

2.05. pants

(atstāts tukšs)

2.06. pants

(atstāts tukšs)

2.07. pants

Precizējumi un grozījumi Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā

1. Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām peldlīdzekļa nosaukumā vai īpašuma tiesībās, jebkādiem pārmērījumiem un jebkādām izmaiņām attiecībā uz reģistrāciju vai piederības ostu un minētajai iestādei nosūta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, lai tajā veiktu attiecīgos grozījumus.

2. Visas kompetentās iestādes var papildināt informāciju Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā vai to izmainīt.

3. Ja kāda kompetentā iestāde veic grozījumus vai papildina informāciju Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā, tā informē to kompetento iestādi, kas ir izdevusi attiecīgo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.

2.08. pants

(atstāts tukšs)

2.09. pants

Periodiskas pārbaudes

1. Pirms Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības termiņa beigām peldlīdzeklim veic periodisku pārbaudi.

2. Saskaņā ar minētās pārbaudes rezultātiem kompetentā iestāde atkārtoti nosaka Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības derīguma termiņu.

3. Derīguma termiņu ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā un dara zināmu tai iestādei, kura ir izdevusi minēto Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.

4. Ja tā vietā, lai pagarinātu derīguma termiņu, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību aizstāj ar jaunu, iepriekšējo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību nodod atpakaļ tai kompetentajai iestādei, kura to izdevusi.

2.10. pants

Brīvprātīga pārbaude

Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis jebkurā laikā var brīvprātīgi lūgt veikt pārbaudi.

Uz minēto lūgumu par pārbaudes veikšanu atbild.

2.11. pants

(atstāts tukšs)

2.12. pants

(atstāts tukšs)

2.13. pants

(atstāts tukšs)

2.14. pants

(atstāts tukšs)

2.15. pants

Izdevumi

Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis sedz visas izmaksas, kas rodas saistībā ar peldlīdzekļa pārbaudi un Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu, saskaņā ar īpašu maksu sarakstu, ko noteikusi katra dalībvalsts.

2.16. pants

Informēšana

Kompetentā iestāde var atļaut personām, kas var labi pamatot savu interesi, iepazīties ar Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības saturu un var izsniegt minētajām personām Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izrakstus vai to kopijas, kas ir attiecīgi apstiprināti kā patiesi un norādīti kā izraksti vai kopijas.

2.17. pants

Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību reģistrs

1. Kompetentās iestādes patur visu savu izdoto Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību oriģinālus vai kopijas un ieraksta tajos jebkuru informāciju un grozījumus līdztekus datiem par Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atcelšanu vai aizstāšanu. Tās attiecīgi atjaunina šīs direktīvas 17. pantā minēto reģistru.

2. Lai veiktu administratīvos pasākumus kuģošanas drošības un ērtuma uzturēšanai un lai īstenotu šā pielikuma 2.02. līdz 2.15. pantu, kā arī šīs direktīvas 6., 9., 10., 13., 14., 15., 20., 21. un 22. pantu, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Manheimas konvencijas līgumslēdzējām valstīm un (ja tiek nodrošināts līdzvērtīgs privātuma līmenis) trešām valstīm, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, tiks piešķirta tikai lasīšanas piekļuve reģistram saskaņā ar II pielikumā iekļauto paraugu.

2.18. pants

Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs

1. Unikālo Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI) saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu veido astoņi arābu cipari.

2. Ja Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izsniegšanas brīdī peldlīdzeklim nav ENI, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā peldlīdzeklis reģistrēts vai kurā atrodas tā piederības osta, to minētajam peldlīdzeklim piešķir.

Attiecībā uz to valstu peldlīdzekļiem, kuras nevar piešķirt ENI, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā ierakstāmo ENI piešķir kompetentā iestāde, kas izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.

3. Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis vēršas kompetentajā iestādē, lai tā peldlīdzeklim piešķirtu ENI. Īpašnieks vai tā pārstāvis ir atbildīgs arī par tā ENI piešķiršanu peldlīdzeklim, kuru ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.

2.19. pants

(atstāts tukšs)

2.20. pants

Paziņojumi

Katra dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes Komisijai un pārējām dalībvalstīm vai citām kompetentajām iestādēm paziņo:

a) to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kuri kopā ar to valsts kompetentajām iestādēm ir atbildīgi par II pielikuma piemērošanu;

b) II pielikumā iekļauto datu lapu par kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tipiem, kuriem kopš pēdējās paziņošanas ir izsniegts apstiprinājums;

c) atzītos kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu tipa apstiprinājumus, kuri balstīti uz standartiem, kas ir atšķirīgi no II pielikumā izklāstītajiem standartiem, izmantošanai dalībvalstu ūdensceļos;

d) mēneša laikā – par visiem tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumiem un par šādas kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atsaukšanas iemesliem;

e) par visiem apstiprinātiem speciālajiem enkuriem saskaņā ar pieteikumu enkura masas samazināšanai, norādot tā tipa apzīmējumu un atļauto enkura masas samazinājumu. Kompetentā iestāde agrākais trīs mēnešus pēc Komisijas informēšanas pieteikuma iesniedzējam izsniedz atļauju – ar noteikumu, ka Komisijai nav iebildumu;

f) par radara navigācijas iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem, kuriem ir izsniegti tipa apstiprinājumi. Attiecīgajā paziņojumā norāda piešķirto tipa apstiprinājuma numuru, kā arī tipa apzīmējumu, ražotāja nosaukumu, tipa apstiprinājuma turētāja nosaukumu un tipa apstiprinājuma datumu;

g) par kompetentajām iestādēm, kas atbild tādu specializēto uzņēmumu apstiprināšanu, kuri var veikt radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu, nomaiņu, remontu vai tehnisko apkopi.




VI PIELIKUMS

KLASIFIKĀCIJAS SABIEDRĪBAS

Klasifikācijas sabiedrību atzīšanas kritēriji

Klasifikācijas sabiedrības, kam nepieciešama atzīšana saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu, atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1) klasifikācijas sabiedrība var dokumentāri pierādīt plašu pieredzi iekšzemes ūdensceļu kuģu konstrukcijas un uzbūves novērtēšanā. Klasifikācijas sabiedrībai ir visaptverošas normas un noteikumi attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģu konstrukciju, uzbūvi un periodiskajām pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz stabilitātes aprēķināšanu saskaņā ar to noteikumu 9. daļu, kas pievienoti ADN, kā minēts II pielikumā. Minētās normas un noteikumi ir jāpublicē vismaz angļu, franču, nīderlandiešu vai vācu valodā, un tos pastāvīgi atjaunina un pilnveido, izmantojot zinātniskās izpētes un izstrādes programmas. Normām un noteikumiem nav jābūt pretrunā ar spēkā esošo Savienības tiesību aktu vai starptautisko nolīgumu noteikumiem;

2) klasifikācijas sabiedrība katru gadu publicē savu kuģu reģistru;

3) klasifikācijas sabiedrību nekontrolē kuģu īpašnieki vai kuģu būvētāji, vai citi, kas komerciāli iesaistīti kuģu konstruēšanā, ražošanā, aprīkošanā, remontā, darbībā vai apdrošināšanā. Klasifikācijas sabiedrība attiecībā uz saviem ieņēmumiem nav atkarīga no kāda viena komercuzņēmuma;

4) klasifikācijas sabiedrības, kas pilnvarota pieņemt lēmumus un rīkoties visās tai saistošajās jomās saskaņā ar noteikumiem, kuri nosaka iekšzemes ūdensceļu transportu, galvenais birojs vai meitasuzņēmums atrodas vienā no dalībvalstīm;

5) klasifikācijas sabiedrībai un tās ekspertiem ir laba reputācija iekšzemes ūdensceļu transporta jomā; eksperti spēj apliecināt savas profesionālās spējas. Par ekspertu rīcību atbild klasifikācijas sabiedrība;

6) klasifikācijas sabiedrības rīcībā ir ievērojams tehniskais, pārvaldes, atbalsta, pārbaužu un zinātniskās izpētes personāls, kas atbilst uzdevumiem un klasificētajiem kuģiem un kas gādā par spēju attīstīšanu un noteikumu atjaunināšanu. Klasifikācijas sabiedrībai ir inspektori vismaz vienā dalībvalstī;

7) klasifikācijas sabiedrības rīcību nosaka ētikas kodekss;

8) klasifikācijas sabiedrību pārvalda un vada tā, lai nodrošinātu dalībvalsts prasīto informācijas konfidencialitāti;

9) klasifikācijas sabiedrība ir gatava sniegt dalībvalstij atbilstīgo informāciju;

10) klasifikācijas sabiedrības vadība definē un dokumentē savu politiku un mērķus, un saistības attiecībā uz kvalitāti un nodrošina, ka šī politika ir izprasta, ieviesta un uzturēta visos klasifikācijas sabiedrības līmeņos;

11) klasifikācijas sabiedrība sagatavo un īsteno, un uztur efektīvu iekšējo kvalitātes sistēmu, kas balstīta uz attiecīgajām starptautiski atzītu kvalitātes standartu daļām un atbilst EN ISO/IEC 17020:2004 standartam, kā to skaidro IACS Kvalitātes sistēmas sertificēšanas plāna prasībās. Kvalitātes sistēma ir jāsertificē neatkarīgai auditoru iestādei, ko atzinusi tās valsts administrācija, kurā atrodas klasifikācijas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā, un kvalitātes sistēma, inter alia, nodrošina, ka:

a) klasifikācijas sabiedrības noteikumi tiek sistemātiski noteikti un uzturēti;

b) klasifikācijas sabiedrības noteikumi tiek ievēroti;

c) tiek apmierinātas tāda tiesību aktos noteiktā darba prasības, kādam klasifikācijas sabiedrība ir pilnvarota;

d) tiek noteikti un dokumentēti tāda personāla pienākumi, pilnvaras un savstarpējās attiecības, kura darbs ietekmē klasifikācijas sabiedrības pakalpojumu kvalitāti;

e) viss darbs tiek veikts kontrolētos apstākļos;

f) darbojas uzraudzības sistēma, kas uzrauga klasifikācijas sabiedrības tieši nodarbināto apsekotāju un tehniskā un administratīvā personāla rīcību un veikto darbu;

g) galveno tiesību aktos noteikto darbu, kādam klasifikācijas sabiedrība ir pilnvarota, prasības izpilda vai tieši uzrauga tikai tās labākie apsekotāji vai arī to veic citu atzītu klasifikācijas sabiedrību labākie apsekotāji;

h) ir ieviesta apsekotāju kvalificēšanas sistēma un tiek īstenota viņu zināšanu pastāvīga atjaunināšana;

i) tiek veikta uzskaite, kas atspoguļo prasīto standartu panākšanu tajās pozīcijās, kuras aptver sniegtie pakalpojumi, kā arī efektīvu kvalitātes sistēmas darbību; un

j) visās vietās pastāv visaptveroša plānoto un dokumentēto iekšējo auditu sistēma, kas pārbauda ar kvalitāti saistīto darbību;

12) kvalitātes sistēma ir jāsertificē neatkarīgai auditoru iestādei, ko atzinusi tās dalībvalsts administrācija, kurā atrodas klasifikācijas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā;

13) klasifikācijas sabiedrība apņemas saskaņot savas prasības ar attiecīgajām Savienības direktīvām un savlaicīgi sniegt visu atbilstīgo informāciju Komisijai;

14) klasifikācijas sabiedrība apņemas periodiski apspriesties ar jau atzītām klasifikācijas sabiedrībām, lai garantētu savu tehnisko standartu ekvivalentumu un to ieviešanu un ļautu tās noteikumu izstrādē piedalīties dalībvalsts pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.




VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA



Direktīva 2006/87/EK

Šī direktīva

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

1. pants

4. pants

5. pants

9. pants

6. panta 1. un 3. punkts

8. panta 1. punkts

6. panta 2. un 4. punkts

8. panta 4. punkts

6. panta 5. punkts

3. pants

7. pants

4. pants

8. pants

11. panta 2. punkts

9. pants

11. panta 1. punkts

10. pants

14. pants

11. pants

13. pants

12. pants

12. pants

13. pants

15. pants

14. pants

16. pants

15. pants

18. pants

16. pants

17. pants

18. pants

19. pants

10. pants

20. pants

21. pants

17. pants

22. pants

5. pants

23. pants

6. pants ir svītrots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (1)

7. panta 1. līdz 3. punkts

24. pants

25. pants

26. pants

27. pants

28. pants

8. panta 2. un 3. punkts

29. pants

30. pants

20. panta 1. punkts

31. pants

20. panta 2. punkts

22. pants

32. pants

19. pants

33. pants

34. pants

24. pants

35. pants

21. pants

36. pants

23. pants

37. panta 1. un 2. punkts

7. panta 4. punkts

37. panta 3. punkts

38. pants

39. pants

25. pants

26. pants

27. pants

40. pants

(1)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).

( 5 ) Padomes Direktīva 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.).

( 6 ) Padomes Direktīva 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).

Top