1. Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

2. Līguma 107. panta 2. punktā ir nosaukti atbalsta veidi, kas ir saderīgi ar iekšējo tirgu, tostarp tā paša panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, kuru nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi. Līguma 107. panta 3. punktā ir nosaukti atbalsta veidi, kurus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu, tostarp tā paša panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais atbalsts, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

3. Saskaņā ar Līguma 108. panta 1. un 2. punktu Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir pastāvīgi jāpārskata visas atbalsta piešķiršanas sistēmas, kas pastāv dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu ikvienai dalībvalstij ir jāinformē Komisija par visiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. Sīki izstrādāti procedūras noteikumi par Līguma 108. panta piemērošanu ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 ( 1 ) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( 2 ).

4. Līguma 42. pantā noteikts, ka Līguma normas, kas saistītas ar konkurences noteikumiem, pie kuriem pieder noteikumi par valsts atbalstu, uz lauksaimniecības produktu – tātad arī uz zvejas un akvakultūras produktu – ražošanu un tirdzniecību attiecas tikai tiktāl, cik to noteicis Eiropas Parlaments un Padome. Tas, ciktāl Līguma noteikumi par valsts atbalstu ir piemērojami atbalstam, ko piešķir zvejniecības un akvakultūras nozarē, ir noteikts 8. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014 ( 3 ), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF).

5. Regulas (ES) Nr. 508/2014 8. panta 1. punktā noteikts, ka atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozarē, piemēro Līguma 107., 108. un 109. pantu. Minētās regulas 8. panta 2. punktā ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma un noteikts, ka Līguma 107., 108. un 109. pantu nepiemēro tādiem maksājumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē, ko dalībvalstis veic saskaņā ar minēto regulu un atbilstīgi tai. Tomēr minētās regulas 8. panta 3. punktā teikts, ka Līguma noteikumus par valsts atbalstu piemēro tad, ja valsts noteikumos zvejniecības un akvakultūras nozarei ir paredzēts publiskais finansējums, kas pārsniedz minētās regulas noteikumos paredzēto. Tādā gadījumā valsts atbalsta noteikumus piemēro visam publiskajam finansējumam kopā.

6. Daži maksājumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, nav maksājumi zvejniecības un akvakultūras nozarē un neietilpst šajā jomā, piemēram, maksājumi, kurus veic saskaņā ar minētās regulas V sadaļas VIII nodaļu, kas attiecas uz integrētās jūrlietu politikas (IJP) pasākumiem, kurus finansē dalītā pārvaldībā. Zvejniecības un akvakultūras jomā parasti neietilpst arī maksājumi, kurus veic saskaņā ar minētās regulas V sadaļas III nodaļu, kas attiecas uz zvejniecības un akvakultūras reģionu ilgtspējīgu attīstību. Tomēr tad, ja minētie maksājumi ir saistīti ar tās pašas regulas V sadaļas I, II un IV nodaļā paredzētiem pasākumiem, kā noteikts minētās regulas 63. panta 2. punktā, tie ietilpst zvejniecības un akvakultūras jomā.

7. Līguma noteikumi par valsts atbalstu attiecas uz maksājumiem, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 un kas neietilpst zvejniecības un akvakultūras jomā. Gadījumā, kad minētie maksājumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, tie būtu jānovērtē saskaņā ar attiecīgajiem valsts atbalsta instrumentiem. Tādā gadījumā šīs pamatnostādnes, Komisijas Regulu (ES) Nr. 1388/2014 ( 4 ) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 717/2014 ( 5 ) nepiemēro.

8. Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīti principi, kurus Komisija piemēros, novērtējot to, vai atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punktu vai 107. panta 3. punktu.

9.  ►M1  Valsts atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarē ir iestrādāts plašākā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā. Tādējādi valsts atbalsta izmantošana var būt pamatota tikai tad, ja tas atbilst KZP mērķiem. Tāpēc Komisija šīs pamatnostādnes piemēro un interpretē atbilstoši KZP noteikumiem. Saskaņā ar KZP Savienība zvejniecības un akvakultūras nozarei finansiālu atbalstu sniedz no EJZF. Publiskā atbalsta sociālā un ekonomiskā ietekme nemainās atkarībā no tā, vai to (kaut vai daļēji) finansē Savienība, vai arī tikai dalībvalsts. Tāpēc Komisija uzskata, ka tās valsts atbalsta kontroles politikai un atbilstoši KZP piešķirtajam atbalstam jābūt konsekventiem un saskaņotiem. Lai arī valsts atbalstu principā nevajadzētu piešķirt darbībām, par kurām nav tiesību saņemt EJZF atbalstu, konkrēti valsts atbalsta pasākumi tomēr varētu būt saderīgi ar iekšējo tirgu, ņemot vērā to pozitīvo devumu KZP mērķu sasniegšanā īpašos apstākļos. ◄

10. KZP, kuras mērķi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 6 ) 2. pantā, cita starpā tiecas nodrošināt vides aspektā ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras darbības, kas tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.

11. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 5. pantu EJZF mērķi ir veicināt konkurētspējīgu, vides ziņā ilgtspējīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un sociāli atbildīgu zvejniecību un akvakultūru, sekmēt KZP īstenošanu, veicināt zvejniecības un akvakultūras reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību, kā arī sekmēt Savienības IJP izstrādi un īstenošanu tādā veidā, kas papildina kohēzijas politiku un KZP. Kopumā centieni sasniegt minētos mērķus nedrīkst palielināt zvejas kapacitāti.

12. EJZF sniedz finansiālu atbalstu vairākiem konkrētiem tematiem un jomām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 508/2014. EJZF atbalstītos pasākumus īsteno, pamatojoties uz tiešas vai dalītas pārvaldības principiem.

13. Komisija 2012. gada 8. maija paziņojumā par ES valsts atbalsta modernizāciju (paziņojums par VAM) ( 7 ) izvirzīja trīs plašus mērķus, kas jāsasniedz, modernizējot valsts atbalsta kontroli: a) veicināt ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi konkurencei atvērtā iekšējā tirgū, b) Komisijas ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē, un c) racionalizēt noteikumus un paātrināt lēmumu pieņemšanu.

14. Komisija jo īpaši aicināja, pārskatot dažādas pamatnostādnes un regulējumus, izmantot kopīgu pieeju, kuras mērķis ir iekšējā tirgus stiprināšana, publisko izdevumu efektivitātes kāpināšana, valsts atbalstu labāk izmantojot kopīgu interešu mērķu sasniegšanai, stimulējošās ietekmes rūpīgāka pārbaude, atbalsta ierobežošana līdz minimumam un izvairīšanās no atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību. Šajās pamatnostādnēs noteiktie principi un nosacījumi pamatojas uz mērķiem, kuri izvirzīti paziņojumā par VAM.

15. Šīs pamatnostādnes piemēro atbalstam, ko piešķir zvejniecības un akvakultūras nozarē. Tās piemēro atbalsta shēmām un individuālam atbalstam.

16. Šīs pamatnostādnes piemēro reģionālā atbalsta komponentiem, kas ir saistīti ar zvejniecības un akvakultūras nozari ( 8 ). Tās piemēro arī jebkādam citam atbalstam, kas zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķirts no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), izņemot EJZF.

17. Šīs pamatnostādnes nepiemēro atbalstam, ko piešķir kā papildu finansējumu Regulas (ES) Nr. 508/2014 72. pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai. Saskaņā ar minētās regulas 73. pantu šādu atbalstu apstiprina kā minēto plānu daļu.

18. Komisija atgādina ikvienai dalībvalstij tās pienākumu paziņot visus plānus piešķirt jaunu atbalstu, kā noteikts Līguma 108. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 659/1999 2. pantā.

19. Tomēr dalībvalstij nav jāpaziņo Komisijai:

a) atbalsts, kas ir saskaņā ar kādu no grupu atbrīvojuma regulām, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 ( 9 ) 1. pantu, ja tās attiecas uz zvejniecības un akvakultūras nozari, proti:

i) atbalsts, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1388/2014; un

ii) atbalsts mācībām, atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, atbalsts pētniecības un izstrādes jomā, atbalsts inovācijai MVU un atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti atbilstoši Komisijas Regulai (ES) Nr. 651/2014 ( 10 );

b)  de minimis atbalsts, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 717/2014.

20. Komisija atgādina ikvienai dalībvalstij to, ka ir jāpaziņo arī par atbalsta pasākuma finansēšanas sistēmu, piemēram, finansēšanu ar parafiskāliem nodokļiem, ja šī sistēma veido atbalsta pasākuma neatņemamu daļu ( 11 ).

21. Komisija atgādina dalībvalstīm, ka atbalsts, ko piešķir kā papildu finansējumu Regulas (ES) Nr. 508/2014 72. pantā minēto kompensācijas plānu īstenošanai, ir jāpaziņo Komisijai kā šādu kompensācijas plānu daļa. Saskaņā ar minētās regulas 73. pantu šādi paziņotu valsts atbalstu uzskatīs par paziņotu Līguma 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

22. Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:

a) “atbalsts” ir ikviens pasākums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b) “atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas ir vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apjomā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

c) “ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

d) “individuāls atbalsts” ir ad hoc atbalsts un atbalsts, ko saskaņā ar atbalsta shēmu piešķir individuāliem saņēmējiem;

e) “atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

f) “atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

g) “zvejniecības un akvakultūras nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas ietver visas zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

h) “zvejas un akvakultūras produkti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 12 ) I pielikumā nosauktie produkti;

i) “MVU” jeb “mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1388/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

j) “lielie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 1388/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

k) “tālākie reģioni” ir Līguma 349. pantā norādītie reģioni. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES ( 13 ) Senbartelmī no 2012. gada 1. janvāra vairs nav tālākais reģions. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES ( 14 ) Majota kļuva par tālāko reģionu 2014. gada 1. janvārī;

l) “darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis vai rezultāts ir uzņēmuma darījumdarbības likviditātes palielināšana, tā ražošanas izmaksu samazināšana vai ienākumu palielināšana, jo īpaši atbalsts, ko aprēķina, pamatojoties tikai uz saražoto vai pārdoto daudzumu, produktu cenām, saražoto vienību skaitu vai ražošanas līdzekļiem.

23. Lai novērtētu, vai Komisijai paziņotu atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija analizē, vai atbalsta pasākuma koncepcija nodrošina to, ka atbalsta pozitīvā ietekme kopīgu interešu mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

24. Komisijas paziņojumā par VAM aicināts apzināt un definēt kopīgus principus, kas piemērojami visu atbalsta pasākumu saderīguma novērtēšanai, ko veic Komisija. Tātad Komisija atbalsta pasākumu uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tas atbildīs ikvienam no šādiem principiem:

a) devums precīzi noteikta kopīgu interešu mērķa sasniegšanā – valsts atbalsta pasākuma mērķim ir jābūt kopīgu interešu mērķim saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu (3.3. iedaļa);

b) vajadzība pēc valsts iejaukšanās – valsts atbalsta pasākumam jābūt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novērst tirgus nepilnību vai atrisināt taisnīguma vai kohēzijas problēmu (3.4. iedaļa);

c) atbalsta pasākuma piemērotība – ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt tādam, lai to varētu izmantot par politikas instrumentu kopīgu interešu mērķa sasniegšanai (3.5. iedaļa);

d) stimulējoša ietekme – atbalstam ir jāmaina attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu rīcība tā, lai tas (tie) iesaistītos papildu darbībā, ko tas (tie) neveiktu bez šāda atbalsta vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai vietā (3.6. iedaļa);

e) atbalsta samērīgums (līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts) – atbalsta summa jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu papildu ieguldījumus vai darbību attiecīgajā apgabalā (3.7. iedaļa);

f) izvairīšanās no pārmērīgas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm – atbalsta negatīvajai ietekmei ir jābūt pietiekami nelielai, lai pasākuma kopējā bilance būtu pozitīva (3.8. iedaļa);

g) atbalsta pārredzamība – visiem attiecīgajiem tiesību aktiem un informācijai par atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tiem, jābūt viegli pieejamiem dalībvalstīm, Komisijai, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai (3.9. iedaļa).

25. Turklāt uz dažām atbalsta shēmu kategorijām var attiecināt prasību veikt ex post novērtējumu, kā izklāstīts 118.–121. punktā. Komisija var ierobežot minēto shēmu ilgumu, parasti līdz četriem gadiem vai mazāk, ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to pagarinājumu.

26. Ja atbalsta pasākums vai ar to saistīti nosacījumi, tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa, ietver Savienības tiesību pārkāpumu, atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu ( 15 ).

27. Atbalsts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalsts, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām ar eksportu saistītām izmaksām, un atbalsts, kuru piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

28. Novērtējot atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts iekasēšanas rīkojums, kas izdots pēc Komisijas iepriekš pieņemta lēmuma, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā vēl atgūstamā atbalsta summu ( 16 ). Tomēr tas neattiecas uz Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

29. Kopīgie novērtēšanas principi vispār jāpiemēro, ņemot vērā KZP specifiku. Tāpēc tos piemēro visam atbalstam, kas paredzēts šajās pamatnostādnēs, ja vien 4. un 5. iedaļā nav paredzētas atkāpes īpašu zvejniecības un akvakultūras nozarē piemērojamu apsvērumu dēļ.

30. Papildus kopīgajiem novērtēšanas principiem, kas izklāstīti 3.1. iedaļā, Komisija piemēro arī šajā iedaļā izklāstītos īpašos principus, kas attiecas uz zvejniecības un akvakultūras nozari.

31. Katram valsts atbalsta pasākuma saņēmējam ir jāievēro KZP noteikumi.

32. Atbalsta pieteikums vai – ja pieteikums nav paredzēts – līdzvērtīgs dokuments ir jāuzskata par nepieņemamu, ja Regulas (ES) Nr. 508/2014 10. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais operators ir izdarījis vienu vai vairākus pārkāpumus vai nelikumības, kas nosauktas minētās regulas 10. panta 1. punktā, vai veicis krāpniecisku darbību, uz ko norādīts minētās regulas 10. panta 3. punktā. Piemēro pieteikumu nepieņemamības periodus, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 10. panta 4. punktu. Šo principu nepiemēro atbalstam, kas atbilst šo pamatnostādņu 4., 5.3. un 5.4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

33. Ikvienam uzņēmumam pēc atbalsta pieteikuma vai – ja pieteikums nav paredzēts – līdzvērtīga dokumenta iesniegšanas jāturpina ievērot KZP noteikumi visā projekta īstenošanas periodā un piecus gadus pēc galīgā maksājuma saņēmējam. Atbalsta pasākumos ir skaidri jānosaka, ka minētajos periodos saņēmējam vai saņēmējiem ir jāievēro KZP noteikumi. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka saņēmējs minētajos periodos ir izdarījis vienu vai vairākus pārkāpumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 508/2014 10. panta 1. punktā, un tā rezultātā ir zaudējis tiesības iesniegt atbalsta pieteikumu, saņēmējam atbalsts ir jāatmaksā.

34. Atbalsta pasākumu, kas pieder pie tā paša veida kā darbība, par kuru ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst minētās regulas noteikumiem par attiecīgo darbības veidu, jo īpaši noteikumiem par publiskā atbalsta intensitāti. Ja atbalsts pārsniedz minētajā regulā noteiktos kritērijus, dalībvalstij ir jānorāda atbalsta pamatojums un jāpierāda tā nepieciešamība.

35.  ►M1  Ja vien šajās pamatnostādnēs nav noteikts citādi, atbalstu nedrīkst piešķirt pasākumiem, kas ir atbilstoši darbībām, par kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 11. pantu nevar pretendēt uz atbalstu. ◄

36. Atbalsta pasākumam ir jāpalīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgu interešu mērķus, kas noteikti Līguma 107. panta 3. punktā.

37. Turklāt katrā atbalsta pasākumā ir jānosaka, kurus KZP mērķus tas palīdz sasniegt, un skaidri jāparāda, kā tas palīdzēs sasniegt minētos mērķus, neatstājot negatīvu ietekmi uz citiem KZP mērķiem. KZP mērķi ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā, un to starpā ir arī mērķis nodrošināt vides aspektā ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras darbības, kas tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.

38.  ►M1  Komisija uzskata, ka atbalsta pasākumi, kas atbilst šo pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3., 5.4. un 5.6.a iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, palīdz sasniegt kopīgu interešu mērķi. ◄

39. Lai novērtētu, vai valsts atbalsts ir nepieciešams kopīgu interešu mērķa sasniegšanai, vispirms ir jāidentificē risināmā problēma. Valsts atbalstam vajadzētu būt vērstam uz tādu situāciju risināšanu, kurās ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt. Ierobežotu publisko resursu apstākļos tas ir īpaši svarīgi.

40. Konkrētos apstākļos valsts atbalsta pasākumi var novērst tirgus nepilnības un tādējādi veicināt tirgu efektīvu darbību un uzlabot konkurētspēju. Turklāt, ja tirgi nodrošina efektīvus rezultātus, bet no taisnīguma vai kohēzijas viedokļa tos uzskata par nepietiekamiem, valsts atbalstu var izmantot, lai iegūtu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu tirgū.

41. Kopumā valsts atbalsts nedrīkst būt aizsargājošs ne mērķa, ne ietekmes ziņā, un tam ir jāveicina zvejniecības un akvakultūras nozares racionalizācija un efektivitāte. Lai nozare varētu darboties uz tirgus faktoru pamata, ar ikvienu valsts atbalstu ir jātiecas panākt pastāvīgus uzlabojumus.

42.  ►M1  Šo pamatnostādņu piemērošanas nolūkā Komisija uzskata, ka tirgus nenodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu bez valsts iejaukšanās un tāpēc valsts iejaukšanās ir vajadzīga, ja atbalsts atbilst īpašajiem nosacījumiem, kas izklāstīti šo pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3., 5.4. un 5.6.a iedaļā. ◄

43. Ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt piemērotam politikas instrumentam, kas palīdz sasniegt attiecīgos mērķus. Atbalsta pasākumu neuzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tādu pašu pozitīvu devumu KZP mērķu sasniegšanā var panākt ar citiem mazāk izkropļojošiem politikas instrumentiem vai citiem mazāk izkropļojošiem atbalsta veidiem.

44.  ►M1  Komisija uzskata, ka atbalsts, kas atbilst šo pamatnostādņu 4., 5.1., 5.3., 5.4. un 5.6.a iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, ir piemērots politikas instruments. Visos citos gadījumos dalībvalstij jāpierāda, ka nav citu mazāk izkropļojošu politikas instrumentu. ◄

45. Komisija īpaši ņem vērā visus ierosinātās atbalsta shēmas ietekmes novērtējumus, ko dalībvalsts var darīt pieejamus. Lai novērtētu, vai nav citu mazāk izkropļojošu politikas instrumentu, var ņemt vērā arī 6. iedaļā aprakstīto ex post novērtējumu rezultātus.

46. Atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Visām dalībvalstīm ir jānodrošina atbalsta piešķiršana tādā veidā, kas radītu vismazākos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus.

47. Ja atbalstu piešķir veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem), dalībvalstij jāparāda, kāpēc citi – potenciāli mazāk izkropļojoši – atbalsta veidi, piemēram, atmaksājams avanss vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas, kapitāldaļu iegāde vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem), nav tik piemēroti.

48. Lai novērtētu, vai nav citu mazāk izkropļojošu atbalsta veidu, var ņemt vērā 6. iedaļā aprakstīto ex post novērtējumu rezultātus.

49. Atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja tas maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos papildu darbībā, kuru tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam būtu radušās jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu darījumdarbības risku ( 17 ).

50. Darbības atbalsts un atbalsts, kas atvieglo obligāto standartu ievērošanu, principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību aktos vai šajās pamatnostādnēs ir skaidri noteikti izņēmumi, un citus pienācīgi pamatotus gadījumus.

51. Atbalstu, ko piešķir attiecībā uz darbību, kuru saņēmējs jau ir sācis īstenot pirms sava atbalsta pieteikuma iesniegšanas valsts iestādēm, nevar uzskatīt par atbalstu ar stimulējošu ietekmi.

52.  ►M1  Netiek prasīts, lai stimulējoša ietekme būtu atbalstam, kas būtībā ir kompensācija, piemēram, atbalstam, kas atbilst 4., 5.3. un 5.4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, atbalstam, kas atbilst 5.6. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un atbalstam, kas atbilst 5.6.a iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem. ◄

53. Atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā uzskata par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, ja pasākumā ir paredzētas tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalstij šajā sakarībā papildu lēmumi nav jāpieņem, un ja pasākums ir pieņemts un ir spēkā pirms atbalstītā projekta vai darbības uzsākšanas. Pēdējā prasība nav piemērojama pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz pasākumu jau attiecās iepriekšējās shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

54. Atbalstam jābūt ierobežotam līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai rosinātu saņēmēju veikt darbību.

55. Parasti atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbildīs ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts (neto papildu izmaksu pieeja).

56. Tātad atbalsts nedrīkst pārsniegt minimālo summu, kas vajadzīga, lai projekts būtu rentabls. Piemēram, atbalsts nedrīkst palielināt projekta iekšējo peļņas normu (IRR) ( 18 ) virs parastajām peļņas normām, ko attiecīgais uzņēmums piemēro citos līdzīgos ieguldījumu projektos. Ja šīs normas nav pieejamas, atbalsts nedrīkst palielināt projekta IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai peļņas normām, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

57. Ja atbalsta pasākums pieder pie tā paša veida kā darbība, par kuru var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, atbalsta samērīguma principu uzskata par ievērotu tad, ja atbalsta summa nepārsniedz piemērojamo publiskā atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta minētās regulas 95. pantā un I pielikumā. Ja pasākuma publiskā atbalsta maksimālā intensitāte pārsniedz minētajos noteikumos noteikto intensitāti, atbalsta samērīguma principu uzskata par ievērotu tad, ja dalībvalsts norāda atbalsta pamatojumu un pierāda tā nepieciešamību.

58.  ►M1  Atbalstu, kas būtībā ir kompensācija, piemēram, atbalstu, kas atbilst 4., 5.3. un 5.4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, atbalstu, kas atbilst 5.6. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un atbalstu, kas atbilst 5.6.a iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, uzskata par samērīgu. ◄

59. Atbalstu var piešķirt līdztekus no vairākām shēmām vai kumulēt ar ad hoc atbalstu, ja publiskā finansējuma kopsumma darbībai nepārsniedz attiecīgo atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta šajās pamatnostādnēs.

60. Lai atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā devums kopīgu interešu mērķa sasniegšanā.

61. Principā atbalsts zvejniecības un akvakultūras nozarē var radīt produktu tirgus izkropļojumus un atrašanās vietas ietekmi. Tātad tas var izraisīt līdzekļu piešķiršanas neefektivitāti, mazinot iekšējā tirgus saimniecisko sniegumu, un sadales problēmas, kropļojot saimnieciskās darbības sadalījumu starp dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

62.  ►M1  Ņemot vērā atbalsta pozitīvo ietekmi uz nozares attīstību, Komisija uzskata, ka tad, ja atbalsts atbilst 4., 5.1., 5.3., 5.4. un 5.6.a iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir ierobežota līdz minimumam. ◄

63. Parasti ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Komisija uzskatīs par labāk ierobežotu tad, ja atbalsts būs samērīgs (līdz nepieciešamajam minimumam ierobežots atbalsts) un ja atbalsta summa būs neliela, salīdzinot ar kopējām attiecināmajām izmaksām.

64. Atbalsta shēmas nedrīkst radīt būtiskus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Pat tad, ja atsevišķa atbalsta radītos izkropļojumus var uzskatīt par nelieliem, shēma kumulatīvā veidā nedrīkstētu radīt lielus izkropļojumus.

65. Tāpēc dalībvalstij ir jāpierāda, ka atbalsta negatīvā ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu lielumu, atbalsta atsevišķās un kumulatīvās summas, paredzamos saņēmējus, kā arī mērķnozares specifiku. Lai Komisija varētu novērtēt atbalsta ietekmi, dalībvalsts var iesniegt jebkuru tās rīcībā esošu ietekmes novērtējumu, kā arī ex post novērtējumus, kas veikti par līdzīgām iepriekšējām shēmām.

66. Izvērtējot paziņota individuālā atbalsta ietekmi, Komisija īpašu vērību pievērš negatīvajai ietekmei, kas saistīta ar aizkavēšanu iziet no tirgus un jēdzienu “būtiska ietekme tirgū”. Šāda negatīva ietekme jāatsver ar atbalsta pozitīvo ietekmi.

67. Lai apzinātu un novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, ikvienai dalībvalstij būtu jāsniedz Komisijai pierādījumi, kas ļauj noteikt attiecīgo produktu tirgu, tas ir, produktus, ko iespaido atbalsta saņēmēja rīcības maiņa, ģeogrāfisko tirgu, konkurentus, kā arī attiecīgos klientus un patērētājus.

68. Lai novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, Komisija izmantos dažādus kritērijus, tādus kā attiecīgā produkta tirgus struktūra, tirgus attīstība (sarūkošs vai augošs tirgus), atbalsta saņēmēju atlases process un saņēmēja tirgus stratēģija.

69. Ikvienai dalībvalstij visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē, kas veltīta valsts atbalstam, ir jāpublicē šāda informācija:

a) atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu pilns teksts vai individuālā atbalsta juridiskais pamats, vai saite uz šādu informāciju;

b) piešķīrēja iestāde vai iestādes;

c) katra saņēmēja vārds vai nosaukums, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, atbalsta piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/lielais uzņēmums), saņēmēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī) un saņēmēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupas līmenī). No šādas publicēšanas prasības var atkāpties attiecībā uz individuāliem atbalsta piešķīrumiem, kas nepārsniedz EUR 30 000  ( 19 ).

70. Attiecībā uz atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā informāciju par individuālā atbalsta summām var norādīt šādos diapazonos (EUR miljonos): no 0,03 līdz 0,5 , vairāk par 0,5 līdz 1, vairāk par 1 līdz 2, vairāk par 2.

71. Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad pieņemts lēmums piešķirt atbalstu, tā jāglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai ( 20 ). Dalībvalstīm netiek prasīts publicēt informāciju pirms 2017. gada 1. jūlija ( 21 ).

72. Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu un ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst 3. iedaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

73. Jēdzieni “dabas katastrofa” un “ārkārtējs notikums” ir jāinterpretē šauri ( 22 ).

74. Līdz šim attiecībā uz valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē Komisija ir piekritusi, ka ārkārtīgi spēcīgas vētras un plūdus var uzskatīt par dabas katastrofām. Turklāt Regula (ES) Nr. 1388/2014 ļauj noteikt grupu atbrīvojumu arī attiecībā uz šādiem dabas katastrofu veidiem: zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki.

75. Turpmāk minēti tādu ārkārtēju notikumu piemēri, kurus Komisija iepriekš ir akceptējusi gadījumos, kas neietilpst zvejniecības un akvakultūras jomā: karš, iekšēji nemieri, streiki un – ar dažām atrunām un atkarībā no apmēriem – lielas rūpnieciskas avārijas, kodolavārijas un ugunsgrēki, kas nodarījuši plašus zaudējumus. Dzīvnieku slimības uzliesmojums vai augiem kaitīgo organismu invāzija parasti nav ārkārtējs notikums. Tomēr īpašos gadījumos, kas attiecas uz zvejniecības un akvakultūras nozari, Komisija ir piekritusi, ka ļoti plašs jaunas dzīvnieku slimības uzliesmojums ir ārkārtējs notikums.

76. Priekšlikumus piešķirt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu Komisija arī turpmāk novērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā savu iepriekšējo praksi šajā jomā.

77. Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, papildus jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums ir raksturojams kā dabas katastrofa vai ārkārtējs notikums;

b) pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu vai ārkārtējo notikumu un kaitējumu, kas nodarīts attiecīgajam uzņēmumam.

78. Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam.

79. Ar konkrētu dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu saistītas atbalsta shēmas jāizveido trīs gadu laikā pēc attiecīgā notikuma dienas. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

80. Lai sekmētu ātru reaģēšanu, Komisija apstiprinās ex ante atbalsta pamatshēmas, kuras paredzētas, lai kompensētu kaitējumu, ko nodarījušas zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki, ja būs skaidri izklāstīti nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalstu šādu dabas katastrofu gadījumos. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāievēro 130. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.

81. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko radījis dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība. Kaitējums var ietvert:

a) materiālo kaitējumu aktīviem (tādiem kā ēkas, aprīkojums, tehnika, krājumi un ražošanas līdzekļi); un

b) ienākumu zaudējumu, ko izraisījusi pilnīga vai daļēja zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu iznīcināšana.

82. Materiālais kaitējums jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma. Tas nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma izraisīto patiesās tirgus vērtības samazinājumu, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma.

83. Ienākumu zaudējums jāaprēķina šādi:

a) rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma gadā vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmē ražošanas līdzekļu pilnīgā vai daļējā iznīcināšana, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņemot no

b) rezultāta, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu gada vidējo daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas vai ārkārtējā notikuma un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

84. Katram saņēmējam nodarītais kaitējums jāaprēķina atsevišķi.

85. Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

86. Ja atbalsts MVU vai lielajiem uzņēmumiem pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kas ietilpst atbalsta kategorijā, kuru var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar kādu no grupu atbrīvojuma regulām, kas minētas 19. punkta a) apakšpunktā, Komisija šādu atbalstu novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 3. iedaļā un šajā iedaļā noteiktajiem principiem un uz kritērijiem, kas paredzēti katrai minētajās regulās norādītajai atbalsta kategorijai.

87. Ja atbalsts neatbilst visiem 86. punktā minētajiem kritērijiem, dalībvalstij ir jānorāda atbalsta pamatojums un jāpierāda tā nepieciešamība. Šādu atbalstu Komisija novērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

88. Atkāpjoties no 86. punkta, atbalstu, kas pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst atbalsta kategorijā, kas paredzēta, lai atlīdzinātu Regulas (ES) Nr. 1388/2014 44. pantā minēto dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, ir saderīgs ar Līgumu, ja tas atbilst šo pamatnostādņu 4. iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

89. Ja atbalsts ietilpst konkrētu horizontālo pamatnostādņu vai citu Komisijas pieņemtu instrumentu darbības jomā ( 23 ), Komisija šādu atbalstu novērtēs, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti šo pamatnostādņu 3. iedaļā un minēto instrumentu attiecīgajās iedaļās.

90. Ja atbalsta mērķis ir atlīdzināt nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīto kaitējumu, Komisija novērtēs atbalstu, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 3. iedaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

91. Atkāpjoties no 90. punkta, atbalstu, kas pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst Regulas (ES) Nr. 1388/2014 20. pantā minētajā atbalsta kategorijā “atbalsts kopfondiem, kas paredzēti nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumiem”, Komisija novērtēs saskaņā ar šo pamatnostādņu 5.1. iedaļu.

92. Līdz šim attiecībā uz valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē Komisija ir piekritusi, ka vētras, vēja brāzmas, kas rada ārkārtīgi augstus viļņus, spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes, plūdi un ārkārtīgi paaugstināta ūdens temperatūra, kas saglabājas ilgāku laiku, var būt nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Komisija arī turpmāk priekšlikumus piešķirt atbalstu, lai atlīdzinātu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīto kaitējumu, novērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi un ņemot vērā savu iepriekšējo praksi šajā jomā.

93. Atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, papildus jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītajam kaitējumam jābūt lielākam par 30 % no gada vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, vai no trīs gadu vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

b) ir jāpastāv tiešai cēloņsakarībai starp nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un attiecīgajam uzņēmumam nodarīto kaitējumu;

c) attiecībā uz zaudējumiem, kurus radījuši Regulas (ES) Nr. 508/2014 35. panta 1. punktā minētie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, dalībvalstij ir jāpamato, kāpēc tā plāno piešķirt atbalstu, nevis finansiālu kompensāciju, kuru saskaņā ar minētās regulas 35. pantu izmaksā no kopfondiem, kas paredzēti nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumiem.

94. Komisija apstiprinās ex ante atbalsta pamatshēmas, kas paredzētas nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma kompensēšanai, ja būs skaidri norādīti nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalstu. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāievēro 130. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.

95. Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam.

96. Ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem saistītas atbalsta shēmas jāizveido trīs gadu laikā pēc attiecīgā notikuma dienas. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

97. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas izriet no nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā tiešā kaitējuma, kuru novērtējusi publiska iestāde, atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība. Kaitējums var ietvert:

a) materiālo kaitējumu aktīviem (tādiem kā ēkas, kuģi, aprīkojums, tehnika, krājumi un ražošanas līdzekļi); un

b) ienākumu zaudējumu, ko izraisījusi pilnīga vai daļēja zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu iznīcināšana.

98. Ja ir nodarīts materiālais kaitējums aktīviem, produkcijas zaudējumam, kas radies kaitējuma rezultātā, jābūt lielākam par 30 % no gada vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, vai no trīs gadu vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms nelabvēlīgo klimatisko apstākļu gadījuma un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.

99. Materiālais kaitējums jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanās. Tas nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto patiesās tirgus vērtības samazinājumu, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc nelabvēlīgo klimatisko apstākļu gadījuma.

100. Ienākumu zaudējums jāaprēķina šādi:

a) rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots nelabvēlīgo klimatisko apstākļu gadā vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmē ražošanas līdzekļu pilnīgā vai daļējā iznīcināšana, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņemot no

b) rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

101. Katram saņēmējam nodarītais kaitējums jāaprēķina atsevišķi.

102. Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

103. Ja atbalsta mērķis ir atlīdzināt izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku slimību profilaksi, kontroli un izskaušanu akvakultūrā, Komisija novērtēs atbalstu, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 3. iedaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

104. Atkāpjoties no 103. punkta, atbalstu, kas pieder pie tā paša veida kā atbalsts, kurš ietilpst Regulas (ES) Nr. 1388/2014 39. pantā minētajā atbalsta kategorijā “atbalsts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem”, Komisija novērtēs saskaņā ar šo pamatnostādņu 5.1. iedaļu.

105. Saskaņā ar šo iedaļu atbalstu var piešķirt tikai:

a) attiecībā uz slimībām, kas iekļautas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sagatavotajā dzīvnieku slimību sarakstā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 ( 24 ) II pielikumā vai Padomes Direktīvas 2006/88/EK ( 25 ) IV pielikuma II daļā, un

b) kā daļu no:

i) Savienības, valsts vai reģionāla līmeņa programmas, kas paredzēta dzīvnieku slimību profilaksei, kontrolei vai izskaušanai; vai

ii) ārkārtas pasākumiem, ko noteikusi kompetentā valsts iestāde.

106. Atbalsts jāizmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam.

107. Atbalsts nebūtu jāpiešķir gadījumos, kad tiek konstatēts, ka slimība ir saņēmēja tīšas vai nolaidīgas rīcības rezultāts.

108. Atbalsta shēmas jāizveido trīs gadu laikā pēc dzīvnieku slimības radīto izmaksu rašanās dienas. Atbalsts jāizmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

109. Komisija apstiprinās ex ante atbalsta pamatshēmas, ja būs skaidri norādīti nosacījumi, ar kādiem var piešķirt atbalstu. Dalībvalstīm šādos gadījumos jāievēro 130. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.

110. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar:

a) veselības pārbaudēm, analīzēm, testiem un citiem skrīninga pasākumiem;

b) dzīvnieku vakcīnu, zāļu un ārstniecības vielu ievadīšanu un izplatīšanu;

c) dzīvnieku nokaušanu, izbrāķēšanu un iznīcināšanu;

d) dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšanu;

e) saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju;

f) kaitējumu, kuru nodarījusi dzīvnieku nokaušana, izbrāķēšana vai iznīcināšana, dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšana gadījumos, kad slimība tos nav skārusi, un kas nepārsniedz šādu dzīvnieku un produktu tirgus vērtību;

g) ienākumu zaudējumu, ko radījušas krājumu atjaunošanas grūtības;

h) izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos attiecināmās izmaksas ir citas izmaksas, kas radušās saistībā ar dzīvnieku slimībām akvakultūrā.

111. Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

112. Ja atbalsta shēmas finansē ar īpašiem maksājumiem, kas uzlikti konkrētiem zvejas vai akvakultūras produktiem neatkarīgi no to izcelsmes, jo īpaši no parafiskāliem maksājumiem, Komisija novērtēs shēmu, pamatojoties uz 3. iedaļā noteiktajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt tikai tādu atbalstu, kas nāk par labu gan vietējiem, gan importētiem produktiem.

113. Ja atbalsts ir darbības atbalsts, ko piešķir tālākajiem reģioniem, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta, Komisija šādu atbalstu novērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pamatojoties uz 3. iedaļā noteiktajiem principiem, šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un īpašām tiesību normām, kas piemērojamas minētajiem reģioniem. Attiecīgā gadījumā tā ņems vērā arī atbalsta saderīgumu ar EJZF pasākumiem, kas paredzēti attiecīgajam reģionam, un tā ietekmi uz konkurenci gan attiecīgajos reģionos, gan citās Savienības daļās.

114. Atbalsts nedrīkst pārsniegt to, kas ir vajadzīgs, lai mazinātu tālāko reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība un īpaši tālā un nomaļā atrašanās vieta. Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, dalībvalstij ir jāņem vērā citi publiskās intervences veidi, attiecīgā gadījumā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 70.–72. pantu maksājamā kompensācija par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem, un atbalsts kompensācijas plānu īstenošanai saskaņā ar minētās regulas 73. pantu.

114.a Ņemot vērā Līguma 349. pantā norādīto tālāko reģionu īpašo statusu un to sociālekonomiskās attīstības dominējošās problēmas, kas saistītas ar minētajā pantā izklāstītajiem īpašajiem faktoriem, pamatojoties uz Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” ( 26 ), kurā atzīts ilgtspējīgas zvejniecības nozīmīgums šo reģionu zilās ekonomikas attīstībā, un ievērojot atbalsta pozitīvo devumu tālāko reģionu KZP, jo īpaši attiecībā uz vidiski ilgtspējīgām zvejas darbībām, ieguvumiem ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un pārtikas pieejamību, ja atbalsta mērķis ir atlīdzināt izmaksas saistībā ar tāda jauna zvejas kuģa iegādi, kas tiks reģistrēts tālākajā reģionā, Komisija atbalstu novērtē, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 3. iedaļā izklāstītajiem principiem un šajā iedaļā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

114.b Atbalstu jauna zvejas kuģa iegādei atbilstoši šai iedaļai var piešķirt tikai tad, ja:

a) jaunais zvejas kuģis atbilst Savienības un valsts noteikumiem par higiēnas, veselības, drošuma un darba apstākļiem darbam uz zvejas kuģiem un zvejas kuģu parametriem un

b) atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā saņēmēja galvenā reģistrācijas vieta ir tālākajā reģionā, kur jaunais kuģis tiks reģistrēts.

114.c Atbalsta piešķiršanas dienā jaunākajā ziņojumā, kas pirms minētās dienas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. un 3. punktu, jāpierāda līdzsvars starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām tā tālākā reģiona flotes segmentā, pie kura piederēs jaunais kuģis. Atbalstu nepiešķir, ja līdzsvara novērtējums ziņojumā par flotes segmentu, pie kura piederēs attiecīgais kuģis, nav sagatavots, pamatojoties uz bioloģiskajiem, ekonomiskajiem un kuģu izmantojuma indikatoriem, kas izklāstīti minētās regulas 22. panta 2. punktā norādītajās kopējās pamatnostādnēs ( 27 ).

114.d Katras dalībvalsts un katra tālāko reģionu flotes segmenta maksimālo pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā, nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt, ņemot vērā jebkādu iespējamo minētās maksimālās pieļaujamās kapacitātes samazinājumu atbilstoši minētās regulas 22. panta 6. punktam. Jaunas, ar atbalstu iegūtas kapacitātes iekļaušana flotē ir jāveic, pilnībā ievērojot šo maksimālo pieļaujamo kapacitāti, un tā nedrīkst radīt situāciju, kurā šī kapacitāte ir pārsniegta.

114.e Atbalsts nedrīkst būt atkarīgs no jauna kuģa iegādes no konkrētas kuģu būvētavas.

114.f Publiskā atbalsta maksimālā intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no kopējām attiecināmajām izmaksām tādu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri, nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām tādu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir 12 metri un vairāk, bet mazāk nekā 24 metri, un nedrīkst pārsniegt 25 % no kopējām attiecināmajām izmaksām tādu kuģu gadījumā, kuru lielākais garums ir 24 metri un vairāk.

114.g Ar atbalsta palīdzību iegādātam kuģim jābūt reģistrētam tālākajā reģionā vismaz 15 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, un minētajā laikā visas tā nozvejas jāizkrauj kādā tālākajā reģionā. Ja šis nosacījums nav ievērots, atbalsts ir jāatmaksā tādā apjomā, kas ir samērīgs ar neatbilstības periodu vai apmēru.

115.  ►M1  Ja atbalsts neatbilst nevienam no 4. un 5.1.–5.6.a iedaļā minētajiem atbalsta veidiem, tas principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu. ◄

116. Ja dalībvalsts tomēr plāno sniegt šādu atbalstu vai paredz šādu atbalstu, tai ir skaidri jāparāda, ka atbalsts atbilst 3. iedaļā noteiktajiem principiem. Komisija var atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, katru gadījumu novērtējot atsevišķi.

117. Komisija apstiprinās tikai atbalsta shēmas, kuru ilgums ir ierobežots. Atbalsta shēmu piemērošanas ilgums principā nedrīkst pārsniegt septiņus gadus.

118. Lai vēl stingrāk nodrošinātu to, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir ierobežoti, Komisija var pieprasīt, lai konkrētu shēmu ilgums tiktu vēl vairāk ierobežots – parasti līdz četriem gadiem vai mazāk – un uz tām tiktu attiecināts 25. punktā minētais ex post novērtējums. Ex post novērtējums tiks veikts shēmām ar īpaši augstu iespējamo konkurences izkropļojumu risku, proti, tām, kuras var būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja laikus netiek pārskatīta to īstenošana.

119. Ņemot vērā ex post novērtējuma mērķus un tiecoties neradīt nesamērīgu slogu dalībvalstīm saistībā ar mazākām atbalsta summām, prasību veikt ex post novērtējumu piemēro vienīgi atbalsta shēmām ar lielu budžetu, jaunām iezīmēm vai tad, ja ir paredzamas būtiskas pārmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Ex post novērtējums jāveic no atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz kopīgu Komisijas noteiktu metodiku, un tas jāpublisko. Ikvienai dalībvalstij kopā ar attiecīgo atbalsta shēmu jāpaziņo novērtējuma plāna projekts, kas būs Komisijas veiktā shēmas novērtējuma neatņemama daļa.

120. Tādām atbalsta shēmām, uz kurām grupu atbrīvojuma regula neattiecas vienīgi to lielā budžeta dēļ, Komisija saderības novērtējumu veiks, pamatojoties vienīgi uz novērtējuma plānu.

121.  Ex post novērtējums jāiesniedz Komisijā laikus, lai tā varētu izvērtēt atbalsta shēmas darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc tās beigām. Ja pēc tam tiek īstenots atbalsta pasākums ar līdzīgu mērķi, tajā jāņem vērā ex post novērtējuma rezultāti.

122. Komisija šīs pamatnostādnes piemēros, novērtējot visu atbalstu, kas jāpiešķir, sākot no 2015. gada 1. jūlija, neatkarīgi no tā paziņošanas dienas.

123. Individuāls atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar apstiprinātu atbalsta shēmu un paziņots Komisijai atbilstoši pienākumam individuāli paziņot šādu atbalstu, tiks novērtēts saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras piemēro apstiprinātajai atbalsta shēmai.

124. Nelikumīgi piešķirts atbalsts tiks novērtēts, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

125. Vadlīnijas valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā, kas pieņemtas 2008. gadā, pēc 2015. gada 30. jūnija vairs nebūs piemērojamas, izņemot 123. un 124. punktā minētos gadījumus.

126. Saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu Komisija ierosina, lai ikvienā dalībvalstī spēkā esošās atbalsta shēmas tiktu grozītas tā, lai līdz 2015. gada 31. decembrim tiktu panākta to atbilstība šīm pamatnostādnēm.

127. Komisija aicina ikvienu dalībvalsti paust skaidru beznosacījumu piekrišanu šajās pamatnostādnēs ierosinātajiem atbilstošajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kurā šīs pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

128. Ja dalībvalsts nepaudīs skaidru beznosacījumu piekrišanu paredzētajā termiņā, Komisija pieņems, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt. Ja dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekritīs, Komisija rīkosies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 19. panta 2. punktu.

129. Komisija atgādina ikvienai dalībvalstij pienākumu sniegt Komisijai gada ziņojumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 659/1999 21. pantā un Regulas (EK) Nr. 794/2004 5., 6. un 7. pantā.

130. Gada ziņojumā ir jāiekļauj arī meteoroloģiska informācija par 4. un 5.3. iedaļā minētās dabas katastrofas vai nelabvēlīgo klimatisko apstākļu veidu, laiku, relatīvo vērienu un vietu, kā arī informācija par 5.4. iedaļā paredzētajām profilakses, kontroles un izskaušanas programmām. Šis ziņošanas pienākums attiecas tikai uz ex ante pamatshēmām.

131. Ikvienai dalībvalstij jākārto sīka uzskaite par visiem tās atbalsta pasākumiem. Šajā uzskaitē ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti šajās pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi, kas attiecīgā gadījumā piemērojami tiesībām pretendēt uz atbalstu un atbalsta intensitātei. Šī informācija jāglabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma jāsniedz Komisijai.

132. Komisija var nolemt jebkurā laikā pārskatīt vai mainīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar konkurences politiku, citām Savienības rīcībpolitikām, starptautiskām saistībām, norisēm tirgū, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.