EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02015R1185-20170109

Consolidated text: Komisijas Regula (ES) 2015/1185 ( 2015. gada 24. aprīlis ), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1185/2017-01-09

02015R1185 — LV — 09.01.2017 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1185

(2015. gada 24. aprīlis),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 193, 21.7.2015., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2282 (2016. gada 30. novembris),

  L 346

51

20.12.2016




▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1185

(2015. gada 24. aprīlis),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā regulā noteiktas ekodizaina prasības, lai laistu tirgū un/vai nodotu ekspluatācijā cietā kurināmā lokālos telpu sildītājus, kuru nominālā siltuma jauda ir ≤ 50 kW.

2.  Šo regulu nepiemēro:

a) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuros kā kurināmo paredzēts izmantot tikai nekoksnes biomasu;

b) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, ko paredzēts izmantot tikai ārpus telpām;

c) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuru tiešā siltuma jauda veido mazāk nekā 6 % no kopējās tiešās un netiešās siltuma jaudas pie nominālās siltuma jaudas;

d) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuri netiek montēti rūpnīcā vai kurus viens ražotājs nenodrošina kā samontējamus komponentus vai daļas, kuras paredzēts samontēt uz vietas;

e) gaisa sildīšanas iekārtām;

f) pirtskrāsnīm.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvas 2009/125/EK 2. pantā noteiktajām izmanto šādas definīcijas:

1) “cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir telpu apsildes ierīce, kas siltumu nodod, izmantojot siltuma tiešu pārnesi vai siltuma tiešu pārnesi apvienojumā ar siltuma pārnesi, izmantojot siltumnesēju, nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas, iespējams, siltumu nodrošinot arī citām telpām, un kas ir aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, kuri tieši pārvērš cietā kurināmā enerģiju siltumā;

2) “cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs ar vaļēju degkameru” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurā degšanas telpa un dūmgāzes nav izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

3) “cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs ar slēgtu degkameru” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurā degšanas telpa un dūmgāzes var būt izolētas no telpas, kurā ražojums ir uzstādīts, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

4) “plīts” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurā izmanto cieto kurināmo un kur kopīgā korpusā cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs ir apvienots ar ēdiena gatavošanai paredzētu plītsvirsmu vai cepeškrāsni, vai abām, un kuram ir hermētisks savienojums ar dūmeni vai kurtuvi vai kuram ir vajadzīgs dūmvads sadegšanas produktu aizvadīšanai;

5) “dūmvadam nepievienots cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kas sadegšanas produktus emitē telpā, kurā atrodas;

6) “dūmenim pievienots cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs” ir tāds cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kuru paredzēts uzstādīt zem dūmeņa vai kurtuvē bez hermetizējuma starp šo ražojumu un dūmeņa vai kurtuves atveri, un tas sadegšanas produktiem ļauj brīvi plūst no degšanas telpas uz dūmeni vai dūmeju;

7) “pirtskrāsns” ir cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kas ir iebūvēts vai deklarēts kā izmantots sausajās vai slapjajās pirtīs vai līdzīgā vide;

8) “gaisa sildīšanas iekārta” ir tāds ražojums, kas piegādā siltumu tikai gaisa apkures sistēmai; to var pievienot cauruļvadiem un paredzēts izmantot, kad tas ir nostiprināts konkrētā vietā vai pie sienas, un tas gaisa sadali nodrošina ar vēdaparātu nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, kurā ražojums atrodas;

9) “cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī, tostarp cietais biomasas kurināmais un cietais fosilais kurināmais;

10) “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas;

11) “koksnes biomasa” ir biomasa no kokiem un krūmiem, tostarp malka, šķelda, presēta koksne granulu veidā, presēta koksne brikešu veidā un zāģskaidas;

12) “nekoksnes biomasa” ir biomasa, kas nav koksnes biomasa, tostarp salmi, miskantes, niedres, sēklas, graudi, olīvu kauliņi, olīveļļas izspaidu rauši un riekstu čaumalas;

13) “fosilais cietais kurināmais” ir tāds cietais kurināmais, kas nav biomasa, tostarp antracīts, pusantracīts, akmeņogļu kokss, puskokss, bitumenogles, lignīts, fosilo kurināmo maisījums vai fosilo un biomasas kurināmo maisījums; šajā regulā tas ir arī kūdra;

14) “rekomendētais kurināmais” ir konkrēts kurināmais, kuru vēlams izmantot cietā kurināmā lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

15) “cits piemērots kurināmais” ir kurināmais, kas nav rekomendētais kurināmais un ko var izmantot cietā kurināmā lokālajā telpu sildītājā saskaņā ar ražotāja norādījumiem, un tas ir arī jebkāds kurināmais, kas minēts uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētā rokasgrāmatā, ražotāju un piegādātāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, tehniskajos vai reklāmizdevumos un reklāmās;

16) “tiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, ko ražojums nodod apkārtējam gaisam starošanas vai konvekcijas ceļā, izņemot to ražojuma siltuma jaudu, ko tas nodod siltumnesējam;

17) “netiešā siltuma jauda” ir kW izteikta ražojuma siltuma jauda, kuru, izmantojot to pašu siltuma ģenerēšanas procesu, kas nodrošina ražojuma tiešo siltuma jaudu, nodod siltumnesējam;

18) “netiešas sildīšanas funkcija” nozīmē, ka ražojums spēj daļu no kopējās siltuma jaudas nodot siltumnesējam, lai to izmantotu telpu sildīšanai vai saimniecības ūdens uzsildīšanai;

19) “nominālā siltuma jauda” (Pnom ) ir kW izteikta cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar tādiem ražotāja deklarētiem maksimālas siltuma jaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

20) “minimālā siltuma jauda” (Pmin ) ir kW izteikta cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja siltuma jauda, kurā ietverta gan tiešā siltuma jauda, gan netiešā siltuma jauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar ražotāja deklarētiem minimālas siltuma jaudas iestatījumiem;

21) “paredzēts lietošanai ārpus telpām” nozīmē, ka ražojums ir piemērots drošai izmantošanai ārpus slēgtām telpām, ieskaitot iespējamu izmantošanu āra apstākļos;

22) “daļiņas” ir dažādas formas, struktūras un blīvuma daļiņas, kas izkliedētas dūmgāzu gāzveida fāzē;

23) “ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas noteikti II pielikuma 3. punkta 1. tabulā, kā tā paša ražotāja tirgū laists cits modelis.

II līdz V pielikuma vajadzībām papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Ekodizaina prasības un termiņi

1.  Cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju ekodizaina prasības ir noteiktas II pielikumā.

2.  Cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām no 2022. gada 1. janvāra.

3.  Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

1.  Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēma vai direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma.

2.  Atbilstības novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šīs regulas II pielikuma 3. punktā noteikto informāciju.

3.  Ja tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija par kādu modeli ir iegūta, veicot aprēķinus uz konstrukcijas pamata vai ekstrapolējot no citiem modeļiem iegūtus rezultātus, vai arī izmantojot abus šos paņēmienus, tehniskajā dokumentācijā iekļauj informāciju par šiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām un par testiem, ko ražotāji ir veikuši, lai pārbaudītu veikto aprēķinu precizitāti. Šādos gadījumos tehniskajā dokumentācijā iekļauj arī to modeļu sarakstu, kuri tika izmantoti par pamantu ekstrapolācijai, un visu to citu modeļu sarakstu, par kuriem tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir tikusi iegūta tādā pašā veidā.

5. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstis piemēro šīs regulas IV pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

6. pants

Indikatīvie kritēriji

Šīs regulas V pielikumā norādīti indikatīvie kritēriji šīs regulas spēkā stāšanās laikā tirgū pieejamiem cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar labākajiem raksturlielumiem.

7. pants

Pārskatīšana

1.  Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem informē Apspriežu forumu ne vēlāk kā 2024. gada 1. janvārī. Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē:

 vai ir lietderīgi noteikt stingrākas ekodizaina prasības energoefektivitātei un daļiņu (PM), organisko gāzveida savienojumu (OGC), oglekļa monoksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām,

 vai būtu jākoriģē verifikācijas pielaides.

2.  Komisija izvērtē, vai attiecībā uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ir lietderīgi ieviest trešo personu sertifikāciju, un par izvērtējuma rezultātiem informē Apspriežu forumu ne vēlāk kā 2018. gada 22. augustā.

8. pants

Pārejas noteikumi

Līdz 2022. gada 1. janvārim dalībvalstis drīkst atļaut laist tirgū un nodot ekspluatācijā tādus cietā kurināmā lokālos telpu sildītājus, kas atbilst spēkā esošajām valsts prasībām par telpu apsildes sezonas energoefektivitāti un daļiņu emisijām, organisku gāzveida savienojumu emisijām, oglekļa monoksīda emisijām un slāpekļa oksīdu emisijām.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

II līdz V pielikumā piemērojamās definīcijas

Regulas II līdz V pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1) “telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” (ηs) ir % izteikta attiecība starp telpu apsildes pieprasījumu, ko nodrošina cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, un gada energopatēriņu, kas nepieciešams šā pieprasījuma apmierināšanai;

2) “pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes un kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES ( 1 ); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5;

3) “daļiņu emisijas” ir daļiņu emisijas pie nominālās siltuma jaudas, ko izsaka kā koncentrāciju sausās dūmgāzēs (mg/m3) un aprēķina 273 K temperatūrā, 1 013 mbar spiedienā un pie O2 satura 13 %, vai daļiņu vidējās svērtās emisijas ne vairāk kā četros degšanas intensitātes režīmos, ko izsaka kā g/kg sausās masas;

4) “oglekļa monoksīda emisijas” ir oglekļa monoksīda emisijas pie nominālās siltuma jaudas, ko izsaka kā koncentrāciju dūmgāzēs (mg/m3) un aprēķina 273 K temperatūrā, 1 013 mbar spiedienā un pie O2 satura 13 %;

5) “organisku gāzveida savienojumu emisijas” ir organisku gāzveida savienojumu emisijas pie nominālās siltuma jaudas, ko izsaka kā koncentrāciju dūmgāzēs (mgC/m3) un aprēķina 273 K temperatūrā, 1 013 mbar spiedienā un pie O2 satura 13 %;

6) “slāpekļa oksīdu emisijas” ir slāpekļa oksīdu emisijas pie nominālās siltuma jaudas, ko izsaka kā NO2 koncentrāciju dūmgāzēs (mg/m3) un aprēķina 273 K temperatūrā, 1 013 mbar spiedienā un pie O2 satura 13 %;

7) “zemākā siltumspēja” (NCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, kuras mitruma saturs atbilst kurināmā mitrumam, pilnībā sadegot skābeklī, un kad sadegšanas produkti netiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai;

8) “lietderības koeficients pie nominālās vai minimālās siltuma jaudas” (attiecīgi ηth,nom vai ηth,min) ir % izteikta attiecība starp lietderīgo siltuma jaudu un kopējo cietā kurināmā lokālajam telpu sildītājam pievadīto enerģiju, kas izteikta ar NCV;

9) “nepieciešamā elektriskā jauda pie nominālās siltuma jaudas” (elmax) ir cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina nominālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un ja tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

10) “nepieciešamā elektriskā jauda pie minimālās siltuma jaudas” (elmin) ir cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina nominālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un ja tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

11) “nepieciešamā elektriskā jauda gaidstāves režīmā” (elsb) ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā;

12) “pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda” (Ppilot) ir kW izteikts ražojumā izmantotā cietā kurināmā patēriņš, kad ilgāk nekā piecas minūtes pirms galvenā degļa ieslēgšanas tiek uzturēta liesma, kura kalpo kā aizdedzes avots spēcīgākam sadegšanas procesam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nominālo vai daļējas slodzes siltuma jaudu;

13) “vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka ražojums nevar automātiski mainīt siltuma jaudu un ka netiek saņemta informācija par telpas temperatūru, lai varētu automātiski pielāgot siltuma jaudu;

14) “manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka var manuāli mainīt ražojuma siltuma jaudu, t. i., ir vismaz divi siltuma jaudas iestatījumi, taču tas nav aprīkots ar ierīci, kas automātiski regulē siltuma jaudu atkarībā no vēlamās iekštelpu temperatūras;

15) “ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar analogu ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai.

16) “ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

17) “ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūras 24 stundas ilgam taimera periodam;

18) “ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūras visai nedēļai. Jābūt iespējai septiņu dienu periodā noteikt atšķirīgus iestatījumus katrai dienai;

19) “telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas automātiski samazina iestatīto telpas temperatūru, ja telpā nav cilvēku;

20) “telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas samazina siltuma jaudu, ja ir atvērts logs vai durvis. Ja izmanto sensoru loga vai durvju atvēršanas detektēšanai, tas var būt uzstādīts vai nu kopā ar ražojumu, vai ārpusē pie ražojuma, iebūvēts ēkā, vai arī tā var būt visu šo variantu kombinācija;

21) “ar tālvadības funkciju” nozīmē, ka ir iespējama attālināta saziņa ar ražojuma vadības sistēmu, atrodoties ārpus ēkas, kurā uzstādīts ražojums;

22) “vienpakāpes” nozīmē, ka ražojums nespēj automātiski mainīt siltuma jaudu;

23) “divpakāpju” nozīmē, ka ražojums spēj automātiski regulēt siltuma jaudu divos atšķirīgos līmeņos atkarībā no faktiskās iekštelpu gaisa temperatūras un vēlamās iekštelpu gaisa temperatūras; to regulē, izmantojot temperatūras sensorierīces un saskarni, kam nav noteikti jābūt integrētai ražojumā;

24) “modulējošs” nozīmē, ka ražojums spēj automātiski regulēt siltuma jaudu vismaz trijos atšķirīgos līmeņos atkarībā no faktiskās iekštelpu gaisa temperatūras un vēlamās iekštelpu gaisa temperatūras; to regulē, izmantojot temperatūras sensorierīces un saskarni, kam nav noteikti jābūt integrētai ražojumā;

25) “gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad ražojums ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no enerģijas, kas saņemta caur elektrotīklu, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija vai reaktivācijas funkcija un tikai norāde uz iespējotu reaktivācijas funkciju, un/vai informācijas vai statusa rādījums;

26) “cits fosilais kurināmais” ir fosilais kurināmais, kas nav antracīts, pusantracīts, akmeņogļu kokss, puskokss, bitumenogles, lignīts, kūdra vai fosilā kurināmā maisījuma briketes;

27) “cita koksnes biomasa” ir koksnes biomasa, kas nav malka ar mitruma saturu ≤ 25 %, kurināmā briketes ar mitruma saturu < 14 % vai presēta koksne ar mitruma saturu < 12 %;

28) “modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu kods, ar kuru konkrētu cietā kurināmā lokālā telpu sildītāja modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai ražotāja nosaukumu;

29) “mitruma saturs” ir ūdens masa cietā kurināmā lokālajā telpu sildītājā izmantotajā kurināmajā attiecībā pret kurināmā kopējo masu.




II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības

1.    Īpašas ekodizaina prasības telpu apsildes sezonas energoefektivitātei

a) No 2022. gada 1. janvāra cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji atbilst šādām prasībām:

i) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 30 %;

ii) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 65 %;

iii) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 79 %;

iv) plītīm telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav mazāka par 65 %.

2.    Īpašas ekodizaina prasības emisijām

a) No 2022. gada 1. janvāra cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju daļiņu (PM) emisijas nepārsniedz šādas vērtības:

i) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru – daļiņu emisijas nepārsniedz 50 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi, vai 6 g/kg (sausā masā), mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 2) apakšpunktā aprakstīto metodi;

ii) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītis – daļiņu emisijas nepārsniedz 40 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi, vai 5 g/kg (sausā masā), mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 2) apakšpunktā aprakstīto metodi, vai 2,4 g/kg (sausā masā), ja izmanto biomasu, vai 5 g/kg (sausā masā), ja izmanto fosilo cieto kurināmo, mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 3) apakšpunktā aprakstīto metodi;

iii) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, – daļiņu emisijas nepārsniedz 20 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi, vai 2,5 g/kg (sausā masā), mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 2) apakšpunktā aprakstīto metodi, vai 1,2 g/kg (sausā masā), mērot saskaņā ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 3) apakšpunktā aprakstīto metodi.

b) No 2022. gada 1. janvāra cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju organisko gāzveida savienojumu (OGC) emisijas nepārsniedz šādas vērtības:

i) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītis – OGC emisijas nepārsniedz 120 mgC/m3 pie O2 satura 13 %;

ii) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, – OGC emisijas nepārsniedz 60 mgC/m3 pie O2 satura 13 %.

c) No 2022. gada 1. janvāra cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju oglekļa monoksīda (CO) emisijas nepārsniedz šādas vērtības:

i) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru – CO emisijas nepārsniedz 2 000  mg/m3 pie O2 satura 13 %;

ii) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītis – CO emisijas nepārsniedz 1 500  mg/m3 pie O2 satura 13 %;

iii) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, – CO emisijas nepārsniedz 300 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

d) No 2022. gada 1. janvāra cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas nepārsniedz šādas vērtības:

i) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru un plītis, kuros izmanto biomasu, – NOx emisijas, ko izsaka kā NO2, nepārsniedz 200 mg/m3 pie O2 satura 13 %;

ii) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru un plītis, kuros izmanto fosilo cieto kurināmo, – NOx emisijas, ko izsaka kā NO2, nepārsniedz 300 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

3.    Prasības informācijai par ražojumu

a) No 2022. gada 1. janvāra attiecībā uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem sniedz šādu informāciju par ražojumu:

i) uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatas, ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes satur šādus elementus:

1) 1. tabulā noteiktā tehniskā informācija, norādot to tehniskos parametrus, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu, uzrādot tabulā noteiktos zīmīgos ciparus;

2) jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju montējot, uzstādot vai veicot tā tehnisko apkopi;

3) informācija par demontāžu, pārstrādāšanu un/vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

ii) atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

1) a) apakšpunktā noteiktie elementi;

2) attiecīgā gadījumā – ekvivalento modeļu saraksts;

3) ja rekomendētais kurināmais vai cits piemērots kurināmais ir cita koksnes biomasa, nekoksnes biomasa, cits fosilais kurināmais vai cits biomasas un fosilā kurināmā maisījums, kā norādīts 1. tabulā – kurināmā apraksts, kas pietiekams tā nepārprotamai identificēšanai, un kurināmā tehniskais standarts vai specifikācija, tostarp izmērītais mitruma saturs un izmērītais pelnu saturs, bet citam fosilajam kurināmajam – arī kurināmā izmērītais gaistošo vielu saturs.

b) No 2022. gada 1. janvāra attiecībā uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem sniedz šādu informāciju par ražojumu:

i) tikai attiecībā uz dūmvadam nepievienotiem cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem un dūmenim pievienotiem cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem – galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās, ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs un uz ražojuma iepakojuma skaidri redzami un salasāmi norāda šādu teikumu valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kur ražojumu laiž tirgū: “Ražojumu nav paredzēts izmantot kā galveno apsildes iekārtu.”

1. Galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās šo teikumu norāda uz rokasgrāmatas vāka.

2. Ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs šo teikumu norāda kopā ar citiem ražojuma parametriem.

3. Uz ražojuma iepakojuma šo teikumu norāda vietā, kas labi saredzama, kad ražojums ir izstādīts galalietotājiem aplūkošanai pirms iegādes.



1. tabula

Informācijas prasības cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem

Modeļa identifikators(-i):

Netiešas sildīšanas funkcija: [jā/nē]

Tiešā siltuma jauda: … (kW)

Netiešā siltuma jauda: … (kW)

Kurināmais

Rekomendētais kurināmais (tikai viens):

Cits piemērots kurināmais(-ie):

ηs [x %]:

Telpu apsildes emisijas pie nominālās siltuma jaudas (1)

Telpu apsildes emisijas pie minimālās siltuma jaudas (1) (2)

PM

OGC

CO

NOx

PM

OGC

CO

NOx

[x] mg/Nm3 (13 % O2)

[x] mg/Nm3 (13 % O2)

Malka ar mitruma saturu ≤ 25 %

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Presēta koksne ar mitruma saturu < 12 %

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cita koksnes biomasa

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nekoksnes biomasa

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Antracīts un pusantracīts

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akmeņogļu kokss

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Puskokss

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bitumenogles

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lignīta briketes

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kūdras briketes

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fosilā kurināmā maisījuma briketes

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cits fosilais kurināmais

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biomasas un fosilā kurināmā maisījuma briketes

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cits biomasas un fosilā kurināmā maisījums

[jā/nē]

[jā/nē]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parametri, kad katlu darbina tikai ar rekomendēto kurināmo

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

 

Pozīcija

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Siltuma jauda

 

Lietderības koeficients (ražotāja norādītā NCV)

Nominālā siltuma jauda

Pnom

x

kW

Lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas

ηth,nom

x,x

%

Minimālā siltuma jauda (indikatīvi)

Pmin

[x,x/nepiemēro]

kW

Lietderības koeficients pie minimālās siltuma jaudas (indikatīvi)

ηth,min

[x,x/nepiemēro]

%

Papildu elektroenerģijas patēriņš

 

Siltuma jaudas/telpas temperatūras regulēšanas tips

(izvēlēties vienu)

Pie nominālās siltuma jaudas

elmax

x,xxx

kW

vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

[jā/nē]

 

Pie minimālās siltuma jaudas

elmin

x,xxx

kW

manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

[jā/nē]

Gaidstāves režīmā

elSB

x,xxx

kW

ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu

[jā/nē]

Pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu

[jā/nē]

Dežūrliesmai nepieciešamā jauda (attiecīgā gadījumā)

Ppilot

[x,xxx/nepiemēro]

kW

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri

[jā/nē]

 

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri

[jā/nē]

Citi vadības veidi (var izvēlēties vairākus)

telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu

[jā/nē]

 

telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu

[jā/nē]

ar tālvadības funkciju

[jā/nē]

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese

(*1)   PM = daļiņas, OGC = organiskie gāzveida savienojumi, CO = oglekļa monoksīds, NOx = slāpekļa oksīdi.

(*2)   Jānorāda tikai tad, ja piemēro korekcijas koeficientu F(2) vai F(3).




III PIELIKUMS

Mērījumi un aprēķini

1.

Lai nodrošinātu un pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2. līdz 5. punktā.

2.

Vispārīgi nosacījumi par mērījumiem un aprēķiniem

a) Cietā kurināmā lokālos telpu sildītājus testē ar rekomendēto kurināmo un citiem piemērotiem kurināmajiem, kas norādīti II pielikuma 1. tabulā.

b) Nominālās siltuma jaudas un telpu apsildes sezonas energoefektivitātes deklarētās vērtības noapaļo līdz vienam ciparam aiz komata.

c) Emisiju deklarētās vērtības noapaļo līdz veselam skaitlim.

3.

Vispārīgi nosacījumi telpu apsildes sezonas energoefektivitātei

a) Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti (ηS ) aprēķina kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā (ηS,on ), piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā siltuma jaudas regulēšanu, papildu elektroenerģijas patēriņu un pastāvīgās dežūrliesmas energopatēriņu.

b) Elektroenerģijas patēriņu reizina ar pārrēķina koeficientu CC = 2,5.

4.

Vispārīgi nosacījumi par emisijām

a) Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem mērījumā ņem vērā daļiņu (PM), organisko gāzveida savienojumu (OGC), oglekļa monoksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, ko mēra visus vienlaikus un reizē ar telpu apsildes energoefektivitāti, izņemot daļiņu emisijas, ja izmanto 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 2) apakšpunktā vai 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 3) apakšpunktā aprakstīto metodi.

i) PM mērīšanai atļauts izmantot trīs metodes, un katrai ir savas prasības, taču jāizmanto tikai viena no metodēm:

1) PM mērīšana, ņemot daļēju sauso dūmgāzu paraugu, izmantojot sakarsētu filtru. PM mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic, kad ražojums darbojas ar nominālo jaudu, un vajadzības gadījumā pie daļējas slodzes;

2) PM mērīšana pilnā sadegšanas ciklā, ņemot daļēju dūmgāzu paraugu no atšķaidītām dūmgāzēm, izmantojot dabisko velkmi, pilnplūsmas atšķaidīšanas kanālu un filtru istabas temperatūrā;

3) PM mērīšana 30 minūšu periodā, ņemot daļēju dūmgāzu paraugu no atšķaidītām dūmgāzēm, izmantojot nemainīgu dūmgāzu plūsmu 12 Pa spiedienā, pilnplūsmas atšķaidīšanas kanālu un filtru istabas temperatūrā vai elektrostatisko filtru.

ii) OGC mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic nepārtraukti, ar ekstrakciju, izmantojot liesmas jonizācijas detektoru. Iegūto rezultātu izsaka miligramos oglekļa (mgC). OGC mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic, kad ražojums darbojas ar nominālo jaudu, un vajadzības gadījumā pie daļējas slodzes.

iii) CO mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic nepārtraukti, ar ekstrakciju, izmantojot infrasarkanā starojuma detektoru. CO mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic, kad ražojums darbojas ar nominālo jaudu, un vajadzības gadījumā pie daļējas slodzes.

iv) NOx mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic nepārtraukti, ar ekstrakciju, izmantojot hemiluminiscences detektoru. Slāpekļa oksīdu emisijas mēra kā slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summu un izsaka kā slāpekļa dioksīdu. NOx mērīšanu iekārtas sadegšanas produktos veic, kad ražojums darbojas ar nominālo jaudu, un vajadzības gadījumā pie daļējas slodzes.

b) Nominālās siltuma jaudas, telpu apsildes sezonas energoefektivitātes un emisiju deklarētās vērtības noapaļo līdz veselam skaitlim.

5.

Īpaši nosacījumi par telpu apsildes sezonas energoefektivitāti

a) Cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ir definēta kā

ηS = ηS,on – 10% + F(2) + F(3) – F(4) – F(5),

kur:

  ηS,on ir telpu apsildes sezonas energoefektivitāte darba režīmā, ko izsaka % un aprēķina, kā noteikts 5. punkta b) apakšpunktā,

  F(2) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas vai nav summējamas,

  F(3) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir summējamas,

  F(4) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, papildu elektroenerģijas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē,

  F(5) ir % izteikts korekcijas koeficients, proti, pastāvīgās dežūrliesmas enerģijas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē.

b) Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā aprēķina šādi:

ηS,on = ηth,nom ,

kur:

  ηth,nom ir lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas, balstoties uz NCV.

c) Korekcijas koeficients F(2) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas vai nav summējamas; koeficientu aprēķina šādi:

cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficients F(2) ir vienāds ar vienu no koeficientiem 2. tabulā atkarībā no tā, kādi ir esošie regulēšanas parametri. Var izvēlēties tikai vienu vērtību.



2. tabula

Korekcijas koeficients F(2)

Ja ražojums aprīkots ar šādu funkciju (tikai vienu):

F(2)

vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

0,0 %

manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas

1,0 %

ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu

2,0 %

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu

4,0 %

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri

6,0 %

ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri

7,0 %

F(2) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuri neatbilst emisiju prasībām, kas izklāstītas II pielikuma 2. punktā, ir vienāds ar nulli, ja temperatūra ir noregulēta uz minimālo siltuma jaudu. Siltuma jauda šādā režīmā nedrīkst pārsniegt 50 % no nominālās siltuma jaudas.

d) Korekcijas koeficients F(3) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības var summēt; koeficientu aprēķina šādi:

cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficients F(3) ir 3. tabulā norādīto vērtību summa atkarībā no tā, kādi ir esošie regulēšanas parametri.



3. tabula

Korekcijas koeficients F(3)

Ja ražojums aprīkots ar šādu funkciju (var būt vairākas):

F(3)

telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu

1,0 %

telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu

1,0 %

ar tālvadības funkciju

1,0 %

F(3) cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuri neatbilst emisiju prasībām, kas izklāstītas II pielikuma 2. punktā, ir vienāds ar nulli, ja temperatūra ir noregulēta uz minimālo siltuma jaudu. Siltuma jauda šādā režīmā nedrīkst pārsniegt 50 % no nominālās siltuma jaudas.

e) Papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu F(4) aprēķina šādi:

Šajā korekcijas koeficientā ir ņemta vērā papildu elektroenerģijas izmantošana ieslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā.

image

,

kur:

  elmax ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš pie nominālās siltuma jaudas,

  elmin ir kW izteikts elektriskās jaudas patēriņš pie minimālās siltuma jaudas. Gadījumā, ja ražojumam nav zināma minimālā siltuma jauda, izmanto elektriskās jaudas patēriņu pie nominālās siltuma jaudas,

  elsb ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā,

  Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda.

f) Korekcijas koeficientu F(5), kas saistīts ar pastāvīgās dežūrliesmas enerģijas patēriņu, aprēķina šādi.

Šis korekcijas koeficients ņem vērā pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamo jaudu.

image

,

kur:

  Ppilot ir kW izteikts dežūrliesmas patēriņš,

  Pnom ir kW izteikta ražojuma nominālā siltuma jauda.

▼M1




IV PIELIKUMS

Tirgus uzraudzības iestāžu veiktā ražojumu atbilstības verifikācija

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un ražotājs vai importētājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, uzrādot vērtības tehniskajā dokumentācijā, kā arī neinterpretē šīs vērtības nolūkā panākt atbilstību vai jelkādiem līdzekļiem radīt labāku priekšstatu par ražojuma veiktspēju.

Verificējot ražojuma modeļa atbilstību tām prasībām, kas šajā regulā noteiktas atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktam, attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro šādu procedūru.

1. Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas iekārtas atbilstību.

2. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

a) vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikuma 2. punktu (deklarētās vērtības), un, attiecīgā gadījumā, vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, ražotājam vai importētājam nav izdevīgākas kā to atbilstošo mērījumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunktu; un

b) deklarētās vērtības atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, un informācijā par ražojumu, ko atbilstoši attiecīgajām prasībām publisko ražotājs vai importētājs, nekur nav norādītas vērtības, kas ražotājam vai importētājam ir izdevīgākas nekā deklarētās vērtības; un

c) kad dalībvalsts iestādes testē šo vienu modeļa iekārtu, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 4. tabulā. Iekārtu testē ar vienu vai vairākiem kurināmajiem, kura parametri ir tādā pašā diapazonā kā kurināmajam(-iem), ko ražotājs izmantojis, lai veiktu III pielikumā aprakstītos mērījumus.

3. Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visi modeļi, kas ražotāja vai importētāja tehniskajā dokumentācijā ir uzskaitīti kā ekvivalenti modeļi, neatbilst šīs regulas prasībām.

4. Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa iekārtas. Tomēr šīs minētās trīs iekārtas drīkst izraudzīties arī no viena vai vairākiem atšķirīgiem modeļiem, kas ražotāja vai importētāja tehniskajā dokumentācijā norādīti kā ekvivalenti modeļi.

5. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim iekārtām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 4. tabulā.

6. Ja netiek iegūts 5. punktam atbilstošs rezultāts, uzskata, ka konkrētais modelis un visi modeļi, kas ražotāja vai importētāja tehniskajā dokumentācijā ir uzskaitīti kā ekvivalenti modeļi, neatbilst šīs regulas prasībām.

7. Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.

Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro tikai 4. tabulā noteiktās verifikācijas pielaides un izmanto tikai 1. līdz 7. punktā aprakstīto procedūru. Nepiemēro nekādas citas pielaides, piemēram, tās, kas noteiktas saskaņotajos standartos vai jebkādās citās mērījumu metodēs.



4. tabula

Verifikācijas pielaides

Parametri

Verifikācijas pielaides

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte η s

Noteiktā vērtība ir ne vairāk kā par 5 % zemāka nekā deklarētā vērtība.

Daļiņu emisijas

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītīm noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 20 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērījumus veicot ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi.

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 10 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērījumus veicot ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi.

Noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 1 g/kg, mērījumus veicot ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 2) apakšpunktā aprakstīto metodi.

Noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 0,8 g/kg, mērījumus veicot ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 3) apakšpunktā aprakstīto metodi.

Organisku gāzveida savienojumu emisijas

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītīm noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 25 mgC/m3 pie O2 satura 13 %.

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 15 mgC/m3 pie O2 satura 13 %.

Oglekļa monoksīda emisijas

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītīm noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 275 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 60 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

Slāpekļa oksīdu emisijas

Noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 30 mg/m3, emisijas izsakot kā NO2 pie O2 satura 13 %.

▼B




V PIELIKUMS

6. pantā minētie indikatīvie kritēriji

Šīs regulas spēkā stāšanās brīdī labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem pēc tādiem parametriem kā sezonas telpu apsildes energoefektivitāte un daļiņu, oglekļa monoksīda, organisko gāzveida savienojumu un slāpekļa oksīdu emisijas ir šādas. Šīs regulas spēkā stāšanās brīdī nebija apzināts neviens cietā kurināmā lokālais telpu sildītājs, kurš atbilstu visām 1. līdz 5. punktā norādītajām vērtībām. Daudzi cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji atbilda vienai vai vairākām šādām vērtībām:

1. Īpaši kritēriji cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitātei:

a) telpu apsildes sezonas energoefektivitāte cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru: 47 %;

b) telpu apsildes sezonas energoefektivitāte cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā: 86 %;

c) telpu apsildes sezonas energoefektivitāte cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā: 94 %;

d) telpu apsildes sezonas energoefektivitāte plītīm, kurās izmanto cieto kurināmo: 75 %.

2. Specifiski kritēriji cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju daļiņu emisijām:

a) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītis – daļiņu emisijas ir 20 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērot ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi;

b) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, – daļiņu emisijas ir 10 mg/m3 pie O2 satura 13 %, mērot ar III pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta i) punkta 1) apakšpunktā aprakstīto metodi.

3. Specifiski kritēriji cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju organisko gāzveida savienojumu (OGC) emisijām:

a) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītis – OGC emisijas ir 30 mg/m3 pie O2 satura 13 %;

b) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā – OGC emisijas ir 10 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

4. Specifiski kritēriji cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju oglekļa monoksīda (CO) emisijām:

a) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, un plītis – CO emisijas ir 500 mg/m3 pie O2 satura 13 %;

b) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, – CO emisijas ir 250 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

5. Īpaši kritēriji cietā kurināmā lokālo telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām:

a) cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar vaļēju degkameru, cietā kurināmā lokālie telpu sildītāji ar slēgtu degkameru un plītis – NOx emisijas ir 50 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

1. līdz 5. punktā norādītie kritēriji nenozīmē, ka šādu vērtību kombināciju ir iespējams panākt vienam konkrētam cietā kurināmā lokālajam telpu sildītājam.

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto cieto kurināmo, kas nav presēta koksne granulu veidā, labas kombinācijas piemērs ir esošs modelis ar telpu apsildes sezonas energoefektivitāti 83 %, daļiņu emisijas 33 mg/m3 pie O2 satura 13 %, organisko gāzveida savienojumu emisijas 69 mg/m3 pie O2 satura 13 %, oglekļa monoksīda emisijas 1 125  mg/m3 pie O2 satura 13 % un slāpekļa oksīdu emisijas 115 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

Cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar slēgtu degkameru, kuros izmanto presētu koksni granulu veidā, labas kombinācijas piemērs ir esošs modelis ar telpu apsildes sezonas energoefektivitāti 91 %, daļiņu emisijas 22 mg/m3 pie O2 satura 13 %, organisko gāzveida savienojumu emisijas 6 mg/m3 pie O2 satura 13 %, oglekļa monoksīda emisijas 312 mg/m3 pie O2 satura 13 % un slāpekļa oksīdu emisijas 121 mg/m3 pie O2 satura 13 %.

Plītīm labas kombinācijas piemērs ir esošs modelis ar telpu apsildes sezonas energoefektivitāti 78 %, daļiņu emisijas 38 mg/m3 pie O2 satura 13 %, organisko gāzveida savienojumu emisijas 66 mg/m3 pie O2 satura 13 %, oglekļa monoksīda emisijas 1 375  mg/m3 pie O2 satura 13 % un slāpekļa oksīdu emisijas 71 mg/m3 pie O2 satura 13 %.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Top