EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015L2436-20151223
Directive (EU) 2015/2436 of the European Parliament and of the Council of 16 December 2015 to approximate the laws of the Member States relating to trade marks (Recast) (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 ( 2015. gada 16. decembris ), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 ( 2015. gada 16. decembris ), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
2015L2436 — LV — 23.12.2015 — 000.002
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (pārstrādāta redakcija) (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp) |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2436
(2015. gada 16. decembris),
ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm
(pārstrādāta redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kura ir reģistrācijas priekšmets vai uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī, kā individuālai preču zīmei, garantijai vai sertifikācijas zīmei vai kolektīvai preču zīmei, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā vai dalībvalstī spēkā esošas starptautiskas reģistrācijas priekšmets.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “birojs” ir attiecīgās dalībvalsts centrālais rūpnieciskā īpašuma birojs vai Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojs, kam uzticēta preču zīmju reģistrēšana;
b) “reģistrs” ir preču zīmju reģistrs, ko uztur birojs.
2. NODAĻA
MATERIĀLĀS PREČU ZĪMJU TIESĪBAS
1. IEDAĻA
Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme
3. pants
Apzīmējumi, no kā var sastāvēt preču zīme
Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personvārdus, vai zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām, preču vai preču iepakojuma formas vai skaņām, ar noteikumu, ka:
a) šādi apzīmējumi ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; un
b) reģistrā šādus apzīmējumus var atveidot tādā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai skaidri un precīzi noteikt, kas ir to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.
2. IEDAĻA
Atteikuma vai spēkā neesamības pamati
4. pants
Absolūtie atteikuma vai spēkā neesamības pamati
1. Nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem:
a) apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;
b) preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;
c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var lietot komercdarbībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;
d) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai bona fide un iedibinātās paražās;
e) apzīmējumus, kas sastāv tikai no:
i) formas vai citām īpašībām, kas izriet no pašu preču būtības;
ii) preču formas vai citām īpašībām, kas vajadzīgas tehniska rezultāta iegūšanai;
iii) formas vai citām īpašībām, kas piešķir precēm būtisku vērtību;
f) preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem;
g) preču zīmes, kas ar savu raksturu var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;
h) preču zīmes, kuras nav atļāvušas kompetentas iestādes un kuras ir jāatsaka vai jāatzīst par spēkā neesošām, ievērojot Parīzes konvencijas 6.ter pantu;
i) preču zīmes, kas ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām vai starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība vai attiecīgā dalībvalsts un kuros paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;
j) preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros paredzēta tradicionālo apzīmējumu attiecībā uz vīnu aizsardzība;
k) preču zīmes, kuras ir izslēgtas no reģistrācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība un kuros paredzēta garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzība;
l) preču zīmes, kuras sastāv no vai būtiskajos elementos atveido kādas agrākas augu šķirnes nosaukumu, kas ir reģistrēts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām, vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir puse, un kuros ir paredzēta augu šķirņu aizsardzība, un kuras attiecas uz tās pašas vai tuvu radniecīgas augu sugas šķirnēm.
2. Preču zīmi var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts negodprātīgi. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka šādu preču zīmi nereģistrē.
3. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, to atzīst par spēkā neesošu, ja un ciktāl:
a) šīs preču zīmes lietošanu var aizliegt saskaņā ar tādu tiesību normām, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tiesību akti par preču zīmēm;
b) preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, jo īpaši reliģisku simbolu;
c) preču zīme ietver simbolus, emblēmas un ģerboņus, uz ko neattiecas Parīzes konvencijas 6.ter pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien kompetentā iestāde nav piekritusi šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesībām.
4. Preču zīmi neatsaka reģistrēt saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Preču zīmi minēto iemeslu dēļ neatzīst par spēkā neesošu, ja pirms pieteikuma spēkā neesamības atzīšanai iesniegšanas datuma preču zīme tās lietošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju.
5. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka 4. punktu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma, bet pirms reģistrācijas datuma.
5. pants
Relatīvie atteikuma vai spēkā neesamības pamati
1. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, var atzīt par spēkā neesošu, ja:
a) tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīme pieteikta vai reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;
b) tās identiskuma vai līdzības agrākai preču zīmei dēļ un preču zīmju aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi.
2. “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:
a) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:
i) ES preču zīmes;
ii) preču zīmes, kas reģistrētas attiecīgajā dalībvalstī vai – Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā – Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojā;
iii) preču zīmes, kas reģistrētas saskaņā ar starptautisku vienošanos un ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī;
b) ES preču zīmes, kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 pamatoti pieprasīta senioritāte no a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētas preču zīmes, pat ja pēdējā preču zīme ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam;
c) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi, ja tās tiek reģistrētas;
d) preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai attiecīgajā gadījumā prioritātes datumā, kura pieprasīta attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir plaši pazīstamas attiecīgajā dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi “plaši pazīstams” tiek lietoti Parīzes konvencijas 6.bis pantā.
3. Turklāt preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, var atzīt par spēkā neesošu, ja:
a) tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, par kuriem ir iesniegts minētās preču zīmes pieteikums vai veikta tās reģistrācija, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja tai ir reputācija dalībvalstī, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums vai kurā preču zīme ir reģistrēta, vai – agrākas ES preču zīmes gadījumā – ja tai ir reputācija Savienībā, un vēlākās preču zīmes lietošanā bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt;
b) preču zīmes īpašnieka aģents vai pārstāvis piesaka tās reģistrāciju savā vārdā bez īpašnieka piekrišanas, ja vien aģents vai pārstāvis nepamato savu rīcību;
c) un ciktāl – saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību:
i) pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai pirms pieteikumam prasītā prioritātes datuma ir bijis iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesībām, ja vien tas vēlāk ir reģistrēts;
ii) ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi personai, kam saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot no tiem izrietošās tiesības, ir piešķirtas tiesības aizliegt lietot vēlāku preču zīmi.
4. Dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, atzīst par spēkā neesošu, ja un ciktāl:
a) tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu komercdarbībā lietotu apzīmējumu iegūtas pirms vēlākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam pieprasītās prioritātes datuma un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes lietošanu;
b) preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un šā punkta a) apakšpunktā, jo īpaši:
i) tiesībām uz vārdu;
ii) tiesībām uz personas attēlu;
iii) autortiesībām;
iv) rūpnieciskā īpašuma tiesībām;
c) preču zīmi iespējams sajaukt ar agrāku preču zīmi, kas aizsargāta ārvalstīs, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteikuma iesniedzējs rīkojies negodprātīgi.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos apstākļos nav pienākuma atteikt reģistrāciju vai atzīt preču zīmi par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.
6. Jebkura dalībvalstis var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1. līdz 5. punktam, reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatus, kas ir spēkā minētajā dalībvalstī pirms dienas, kurā stājas spēkā normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu Direktīvu 89/104/EEK, piemēro tām preču zīmēm, kurām pieteikums iesniegts pirms šīs dienas.
6. pants
Preču zīmes spēkā neesamības vai atcelšanas noteikšana a posteriori
Ja ES preču zīmei ir pieprasīta senioritāte no tādas valsts preču zīmes vai preču zīmes, kas ir reģistrēta saskaņā ar starptautisku vienošanos un kas ir spēkā šajā dalībvalstī, bet ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudējusi spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam, tās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, kura ir pamatā senioritātes prasījumam, var noteikt a posteriori ar noteikumu, ka to atzīt par spēkā neesošu vai atcelt varēja arī laikā, kad attiecīgā preču zīme tika dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai zaudēja spēku, izbeidzoties reģistrācijas spēkā esamības termiņam. Šādā gadījumā senioritāte zaudē tiesiskās sekas.
7. pants
Atteikuma vai spēkā neesamības pamati attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem
Ja preču zīmes reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamati pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieteikta vai reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība attiecas tikai uz šīm precēm vai pakalpojumiem.
8. pants
Agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas neesamība, kas liedz reģistrētu preču zīmi atzīt par spēkā neesošu
Pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, netiek apmierināts ar dienu, kad iesniegts, ja tas nebūtu apmierināts vēlākās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā jebkura no šādiem iemesliem dēļ:
a) agrākā preču zīme, kuru var atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar 4. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, vēl nebija ieguvusi atšķirtspēju, kā minēts 4. panta 4. punktā;
b) pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai būtu pamats atzīt sajaukšanas iespēju 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;
c) pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un agrākā preču zīme vēl nebija ieguvusi pietiekamu reputāciju 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
9. pants
Atzīšanas par spēkā neesošu nepieļaušana samierināšanās dēļ
1. Ja 5. panta 2. punktā vai 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās agrākās preču zīmes īpašnieks dalībvalstī piecu secīgu gadu laikā ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā pašā laikā apzinoties šo lietošanu, minētajam īpašniekam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, pieteikt vēlākās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav pieteikta negodprātīgi.
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka šī panta 1. punktu attiecina uz jebkādu 5. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītu agrāku tiesību īpašnieku.
3. Šā panta 1. un 2. punktā norādītajos gadījumos vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāko tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi.
3. IEDAĻA
Piešķirtās tiesības un to ierobežojumi
10. pants
Preču zīmes piešķirtās tiesības
1. Preču zīmes reģistrācija piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības uz to.
2. Neskarot tiesību īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās reģistrētās preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, ja:
a) apzīmējums ir identisks preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, kuriem šī preču zīme reģistrēta;
b) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta, ja pastāv iespēja, ka sabiedrība var šīs zīmes sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi;
c) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs preču zīmei neatkarīgi no tā, vai to lieto saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tiem, kuriem šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šī apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
3. Saskaņā ar 2. punktu var aizliegt jo īpaši šādas darbības:
a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;
b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzglabāšanu minētajiem nolūkiem, lietojot apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu;
c) preču importu vai eksportu, lietojot šo apzīmējumu;
d) lietot apzīmējumu kā komercnosaukumu vai uzņēmuma nosaukumu vai kā daļu no komercnosaukuma vai uzņēmuma nosaukuma;
e) lietot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un reklāmā;
f) lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/114/EK.
4. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, reģistrētas preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešām personām komercdarbībā attiecīgajā dalībvalstī, kur attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, ievest preces, neizlaižot tās brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp to iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.
Preču zīmes īpašnieka tiesības atbilstoši šā punkta pirmajai daļai netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai ir noticis preču zīmes pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013, preču deklarētājs vai turētājs sniedz pierādījumus, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū galamērķa valstī.
5. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu apzīmējuma lietošanu šī panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājās spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai nepieļautu apzīmējuma turpmāku lietošanu, nevar atsaukties.
6. Šā panta 1., 2., 3. un 5. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču vai pakalpojumu atšķiršanai, ja minētā apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
11. pants
Tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu
Ja pastāv risks, ka iepakojums, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementi vai ierīces, vai citi līdzekļi, kuriem attiecīgā preču zīme ir piestiprināta, varētu tikt lietoti attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, un minētā izmantošana izraisītu preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu, minētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt šādas darbības, ja tās tiek veiktas komercdarbībā:
a) apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, piestiprināt iepakojumam, etiķetēm, birkām, drošības vai autentiskuma elementiem vai ierīcēm, vai jebkādiem citiem līdzekļiem, pie kuriem zīme var tikt piestiprināta;
b) piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces, vai jebkādus citus līdzekļus, kuriem ir piestiprināta zīme.
12. pants
Preču zīmju atveidošana vārdnīcās
Ja preču zīmes atveidošana vārdnīcā, enciklopēdijā vai līdzīgā atsauces materiālā drukātā vai elektroniskā veidā rada iespaidu, ka tas ir sugas vārds precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta, materiāla publicētājs pēc preču zīmes īpašnieka lūguma nodrošina, ka preču zīmes atveidojumam nekavējoties, bet drukātu materiālu gadījumā – ne vēlāk kā nākošajā publikācijas izdevumā – pievieno norādi, ka tā ir reģistrēta preču zīme.
13. pants
Aizliegums lietot preču zīmi, kas reģistrēta uz aģenta vai pārstāvja vārda
1. Ja preču zīmi savā vārdā ir reģistrējis tās personas aģents vai pārstāvis, kura ir minētās preču zīmes īpašnieks, un tas noticis bez īpašnieka piekrišanas, pēdējam ir tiesības veiktu vienu vai abas šādas darbības:
a) iebilst pret to, ka preču zīmi lieto viņa aģents vai pārstāvis;
b) pieprasīt attiecīgās preču zīmes nodošanu savā labā.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja aģents vai pārstāvis pamato savu rīcību.
14. pants
Preču zīmes tiesisko seku ierobežojumi
1. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai komercdarbībā lietot:
a) trešās personas vārdu vai adresi – ja minētā trešā persona ir fiziska persona;
b) apzīmējumus vai norādes, kurām nav atšķirtspējas vai kuras attiecas uz preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citām preču vai pakalpojumu īpašībām;
c) preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kā tādiem, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, jo īpaši, ja preču zīmes lietošana ir vajadzīga, lai norādītu produkta vai pakalpojuma paredzēto nolūku, jo īpaši kā uz piederumiem vai rezerves daļām.
2. Šī panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona lietošanu veic saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi.
3. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai lietot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un ja šīs tiesības tiek lietotas teritorijā, kurā tās ir atzītas.
15. pants
Preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana
1. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu saistībā ar precēm, ko Savienības tirgū, lietojot šo preču zīmi, laidis īpašnieks vai kas laistas tirgū ar īpašnieka piekrišanu.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja īpašniekam ir likumīgi iemesli iebilst pret preču turpmāku komercializāciju, jo īpaši – ja pēc laišanas tirgū preču stāvoklis ir izmainījies vai pasliktinājies.
16. pants
Preču zīmju lietošana
1. Ja piecu gadu laikā pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas īpašnieks dalībvalstī nav uzsācis preču zīmes faktisku lietošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda lietošana tikusi pārtraukta nepārtrauktu piecu gadu laikposmu, uz preču zīmi attiecas 17. pantā, 19. panta 1. punktā, 44. panta 1. un 2. punktā un 46. panta 3. un 4. punktā paredzētās sankcijas un ierobežojumi, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās nelietošanai.
2. Ja dalībvalsts ir paredzējusi pēcreģistrācijas iebildumu procedūru, 1. punktā minēto piecu gadu laikposmu aprēķina, sākot no dienas, kad pret attiecīgo preču zīmi vairs nevar iesniegt iebildumu, vai gadījumā, kad iebildums ir iesniegts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu kļuvis galīgs vai kad iebildums ir ticis atsaukts.
3. Preču zīmēm, kuras reģistrētas saskaņā ar starptautisku vienošanos un ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, 1. punktā minēto piecu gadu laikposmu aprēķina no dienas, kad preču zīmi vairs nevar noraidīt vai pret to iesniegt iebildumu. Ja iebildums ir iesniegts vai ir paziņots par absolūtu vai relatīvu atteikuma pamatu, attiecīgo laikposmu aprēķina no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu vai nolēmums par absolūtu vai relatīvu atteikuma pamatu kļuvis galīgs vai kad iebildums ir ticis atsaukts.
4. Reģistrā ievada datumu, kad sākas piecu gadu laikposms, kā minēts 1. un 2. punktā.
5. Šā panta 1. punkta nolūkam lietošana ir arī šādas darbības:
a) preču zīmes lietošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina zīmes atšķirtspēju tajā formā, kādā tā tikusi reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā tiek lietota, ir arī reģistrēta īpašnieka vārdā;
b) preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.
6. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu uzskata par īpašnieka realizētu lietošanu.
17. pants
Nelietošana kā aizstāvība pārkāpuma procedūrā
Preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt lietot apzīmējumu tikai tiktāl, ciktāl īpašnieka tiesības nevar atcelt saskaņā ar 19. pantu laikā, kad ir iesniegta prasība par pārkāpumu. Ja atbildētājs to lūdz, preču zīmes īpašnieks sniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegta prasība, preču zīme ir faktiski lietota, kā paredzēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un kas minēti kā prasības pamatojums, vai ka pastāv pienācīgi iemesli tās nelietošanai, ar noteikumu, ka prasības celšanas dienā preču zīmes reģistrācijas procedūra ir bijusi pabeigta pirms ne mazāk kā pieciem gadiem.
18. pants
Vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības iestāties lietā kā aizstāvība pārkāpuma procedūrā
1. Pārkāpuma procedūrā preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu preču zīmi, ja minētā vēlākā preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. vai 2. punktu vai 46. panta 3. punktu.
2. Pārkāpuma procedūrā preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu ES preču zīmi, ja minētā vēlākā preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1., 3. vai 4. punktu, 54. panta 1. vai 2. punktu vai 57. panta 2. punktu.
3. Ja preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu preču zīmi saskaņā ar 1. vai 2. punktu, minētās vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību pārkāpuma procedūrā aizliegt lietot agrāku preču zīmi, pat ja minētās agrākās tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi.
4. IEDAĻA
Preču zīmes tiesību atcelšana
19. pants
Faktiskas lietošanas trūkums kā atcelšanas pamats
1. Preču zīmi var atcelt, ja nepārtrauktā piecu gadu laikposmā tā dalībvalstī nav faktiski lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un nav pienācīgu iemeslu tās nelietošanai.
2. Neviena persona nevar prasīt atcelt īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja preču zīmes faktiskā lietošana ir uzsākta vai atsākta starpposmā starp piecu gadu laikposma izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma iesniegšanu.
3. Lietošanas uzsākšanu vai atsākšanu triju mēnešu laikposmā pirms atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākusies, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas laikposmam, tomēr neņem vērā, ja uzsākšanas vai atsākšanas priekšdarbi notikuši tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzinājis, ka var tikt iesniegts atcelšanas pieteikums.
20. pants
Preču zīmes kļūšana par sugas vārdu vai maldinošu norādi kā atcelšanas pamats
Preču zīme ir atceļama, ja pēc tās reģistrācijas dienas:
a) īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā komercdarbībā kļuvusi par sugas vārdu produktam vai pakalpojumam, kuram tā reģistrēta;
b) preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar īpašnieka piekrišanu rezultātā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.
21. pants
Atcelšana attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem
Ja preču zīmes atcelšanas pamats pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi reģistrēta, atcelšana attiecas tikai uz minētajām precēm vai pakalpojumiem.
5. IEDAĻA
Preču zīmes kā īpašumtiesību objekti
22. pants
Reģistrētu preču zīmju nodošana
1. Preču zīmi var nodot atsevišķi no uzņēmuma nodošanas attiecībā uz visām vai dažām precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta.
2. Visa uzņēmuma nodošana ietver preču zīmes nodošanu, izņemot, ja ir vienošanās par pretējo vai pastāv apstākļi, kas skaidri liek rīkoties citādi. Šo noteikumu piemēro līgumsaistībām par uzņēmuma nodošanu.
3. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt nodošanu.
23. pants
Tiesības in rem
1. Preču zīmi neatkarīgi no uzņēmuma var sniegt kā galvojumu, un tā var būt tiesību in rem priekšmets.
2. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt tiesības in rem.
24. pants
Izpildes panākšana
1. Preču zīme var būt izpildes darbību priekšmets.
2. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt izpildes panākšanu.
25. pants
Licencēšana
1. Preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, un attiecībā uz visu attiecīgo dalībvalsti vai tās daļu. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša.
2. Preču zīmes īpašnieks var lietot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru sava licences līguma noteikumu attiecībā uz:
a) tā ilgumu;
b) formu, kādā preču zīmi var lietot, atbilstīgi reģistrācijai;
c) preču vai pakalpojumu jomu, kam piešķirta licence;
d) teritoriju, kurā preču zīmi var lietot;
e) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.
3. Neskarot licences līguma noteikumus, licenciāts var ierosināt preču zīmes pārkāpuma procedūru tikai tad, ja tās īpašnieks tam piekrīt. Tomēr izņēmuma licences licenciāts var procedūru ierosināt, ja preču zīmes īpašnieks pēc oficiāla paziņojuma saņemšanas pienācīgā laikposmā pats neierosina pārkāpuma procedūru.
4. Licenciāts, lai saņemtu atlīdzību par tam nodarītajiem zaudējumiem, ir tiesīgs iestāties pārkāpuma procedūrā, ko ierosinājis preču zīmes īpašnieks.
5. Dalībvalstīs ir spēkā procedūras, kas ļauj to reģistros reģistrēt licences.
26. pants
Preču zīmes pieteikums kā īpašumtiesību objekts
Preču zīmju pieteikumiem piemēro 22. līdz 25. pantu.
6. IEDAĻA
Garantijas vai sertifikācijas zīmes un kolektīvās preču zīmes
27. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
a) “garantijas vai sertifikācijas zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz tās pieteikumu, un kas ļauj atšķirt preces vai pakalpojumus, kurus sertificē attiecīgās zīmes īpašnieks attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas veidu vai pakalpojumu izpildi, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, no precēm un pakalpojumiem, kuri nav šādi sertificēti;
b) “kolektīvā preču zīme” ir preču zīme, ko šādi raksturo, kad iesniedz tās pieteikumu, un kas ļauj atšķirt tās apvienības locekļu, kura ir šīs zīmes īpašniece, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.
28. pants
Garantijas vai sertifikācijas zīmes
1. Dalībvalsts var nodrošināt garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrāciju.
2. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp institūcijas, iestādes un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, var iesniegt garantijas vai sertifikācijas zīmes pieteikumu ar noteikumu, ka šāda persona neveic darījumdarbību, kas saistīta ar tāda veida preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kādas sertificē.
Dalībvalstis var paredzēt, ka garantijas vai sertifikācijas zīmi nereģistrē, ja vien pieteikuma iesniedzējs nav kompetents sertificēt preces vai pakalpojumus, kuriem reģistrē sertifikācijas zīmi.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka garantijas vai sertifikācijas zīmes nereģistrē vai atceļ, vai atzīst par spēkā neesošām saskaņā ar pamatiem, kas nav norādīti 4., 19. un 20. pantā, ja to prasa šo zīmju funkcija.
4. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var veidot garantijas vai sertifikācijas zīmes. Šāda garantijas vai sertifikācijas zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai lietot šādus apzīmējumus vai norādes komercdarbībā ar noteikumu, ka trešā persona tās lieto saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Jo īpaši šādu zīmi nevar vērst pret trešo personu, kas ir tiesīga lietot ģeogrāfisku nosaukumu.
5. Šīs direktīvas 16. pantā paredzētās prasības ir izpildītas, ja garantijas vai sertifikācijas zīmi saskaņā ar 16. pantu faktiski lieto jebkura persona, kam ir tiesības to lietot.
29. pants
Kolektīvās preču zīmes
1. Dalībvalstis nodrošina kolektīvo preču zīmju reģistrāciju.
2. Kolektīvās preču zīmes var pieteikt izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju vai tirgotāju apvienības, kurām atbilstoši tiesību aktiem, kas tās reglamentē, ir spēja savā vārdā iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, slēgt līgumus vai veikt citas juridiskas darbības, un celt prasību tiesā un tikt iesūdzētām tiesā, kā arī publisko tiesību juridiskās personas.
3. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka kolektīvās preču zīmes var būt apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Šāda kolektīvā preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešām personām minētos apzīmējumus vai norādes lietot komercdarbībā ar noteikumu, ka minētās trešās personas tās lieto saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Minēto zīmi jo īpaši nevar vērst pret trešo personu, kam ir tiesības izmantot ģeogrāfisku nosaukumu.
30. pants
Noteikumi, kas reglamentē kolektīvās preču zīmes lietošanu
1. Kolektīvās preču zīmes pieteikuma iesniedzējs iesniedz birojam noteikumus, kas reglamentē tās lietošanu.
2. Noteikumos, kas reglamentē tās lietošanu, norāda vismaz personas, kam atļauts zīmi lietot, apvienības līdzdalības nosacījumus un zīmes lietošanas nosacījumus, ieskaitot sankcijas. Noteikumi, kas reglamentē 29. panta 3. punktā minētās zīmes lietošanu, atļauj visām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsmes vieta ir attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kļūt par tās apvienības locekli, kura ir zīmes īpašnieks, ar noteikumu, ka attiecīgā persona atbilst visiem pārējiem noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.
31. pants
Pieteikuma atteikšana
1. Papildus 4. pantā paredzētajiem pamatiem preču zīmes pieteikuma atteikumam – attiecīgā gadījumā izņemot 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu par apzīmējumiem vai norādēm, kuri komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, un 5. pantā, neskarot biroja tiesības neveikt relatīvo pamatu ex officio pārbaudi – pieteikumu par kolektīvo preču zīmi atsaka, ja nav izpildīti 27. panta b) punkta, 29. panta vai 30. panta noteikumi vai ja noteikumi, kas reglamentē minētās kolektīvās preču zīmes lietošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem.
2. Kolektīvās preču zīmes pieteikumu atsaka arī tad, ja sabiedrība var tikt maldināta par zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši, ja to varētu uztvert citādi nekā kolektīvo preču zīmi.
3. Pieteikumu neatsaka, ja pieteikuma iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē kolektīvās preču zīmes lietošanu, grozīšanas izpilda prasības, kā minēts 1. un 2. punktā.
32. pants
Kolektīvo preču zīmju lietošana
Direktīvas 16. panta prasības ir izpildītas, ja kolektīvo preču zīmi saskaņā ar minēto pantu faktiski lieto jebkura persona, kam ir tiesības to lietot.
33. pants
Kolektīvās preču zīmes lietošanu reglamentējošo noteikumu grozīšana
1. Kolektīvās preču zīmes īpašnieks iesniedz birojam visus grozītos noteikumus, kas reglamentē lietošanu.
2. Grozījumus noteikumos, kuri reglamentē lietošanu, iekļauj reģistrā, ja vien grozītie noteikumi neatbilst 30. pantam vai neietver kādu no 31. pantā minētajiem atteikuma pamatiem.
3. Šīs direktīvas nolūkā grozījumi noteikumos, kas reglamentē lietošanu, stājas spēkā tikai no dienas, kad ziņas par minētajiem grozījumiem iekļauj reģistrā.
34. pants
Personas, kas ir tiesīgas celt prasību par pārkāpumu
1. Direktīvas 25. panta 3. un 4. punktu piemēro jebkurai personai, kam ir tiesības lietot kolektīvo preču zīmi.
2. Kolektīvās preču zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt atlīdzību to personu vārdā, kurām ir tiesības lietot zīmi, ja minētās personas ir cietušas zaudējumus zīmes neatļautas lietošanas dēļ.
35. pants
Papildu atcelšanas pamati
Papildus 19. un 20. pantā paredzētajiem atcelšanas pamatiem kolektīvās preču zīmes īpašnieka tiesības atceļ, balstoties uz šādiem pamatiem:
a) īpašnieks neveic piemērotus pasākumus, lai novērstu preču zīmes lietošanu veidā, kurš nav savienojams ar nosacījumiem, kas noteikti noteikumos, kuri reglamentē lietošanu, tostarp jebkādos to grozījumos, kas iekļauti reģistrā;
b) veids, kādā zīmi izmanto personas, kam ir tādas tiesības, ir radījis iespēju, ka tā varētu maldināt sabiedrību 31. panta 2. punktā minētajā veidā;
c) noteikumu, kas reglamentē zīmes lietošanu, grozījums ir minēts reģistrā, pārkāpjot 33. panta 2. punktu, ja vien zīmes īpašnieks, turpmāk grozot noteikumus, kas reglamentē lietošanu, nepanāk atbilstību minētā panta prasībām.
36. pants
Papildu spēkā neesamības pamati
Papildus spēkā neesamības pamatiem, kas minēti 4. pantā – attiecīgā gadījumā izņemot 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu par apzīmējumiem vai norādēm, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi – un 5. pantā, kolektīvo preču zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 31. pantu, atzīst par spēkā neesošu, ja vien zīmes īpašnieks, grozot noteikumus, kas reglamentē lietošanu, nepanāk atbilstību 31. panta prasībām.
3. NODAĻA
PROCEDŪRAS
1. IEDAĻA
Pieteikuma iesniegšana un reģistrācija
37. pants
Pieteikumam izvirzāmās prasības
1. Preču zīmes reģistrācijas pieteikums ietver vismaz visu šo:
a) lūgumu reģistrēt;
b) informāciju, kas identificē pieteikuma iesniedzēju;
c) to preču vai pakalpojumu sarakstu, kuriem reģistrāciju pieprasa;
d) preču zīmes atveidojumu, kas atbilst 3. panta b) punktā paredzētajām prasībām.
2. Par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu maksā maksu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.
38. pants
Pieteikuma iesniegšanas datums
1. Preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir diena, kurā pieteikuma iesniedzējs birojā iesniedz dokumentus, kas ietver 37. panta 1. punktā norādīto informāciju.
2. Dalībvalstis papildus var noteikt, ka pieteikuma iesniegšanas datums tiek noteikts ar dienu, kad ir samaksāta maksa, kā minēts 37. panta 2. punktā.
39. pants
Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija
1. Preces un pakalpojumus, kuriem iesniedz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (“Nicas klasifikācija”).
2. Preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem pieprasa aizsardzību, pieteikuma iesniedzējs identificē ar pietiekamu skaidrību un precizitāti, lai, pamatojoties vienīgi uz iepriekšminēto, ļautu kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru.
3. Šā panta 2. punkta nolūkā var izmantot Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertos vispārīgos apzīmējumus vai citus vispārīgos terminus ar noteikumu, ka tie atbilst šajā pantā paredzētajiem nepieciešamajiem standartiem par skaidrību un precizitāti.
4. Birojs noraida pieteikumu attiecībā uz norādēm vai terminiem, kas ir neskaidri vai neprecīzi, ja pieteikuma iesniedzējs neierosina pieņemamu formulējumu šim nolūkam biroja noteiktajā termiņā.
5. Vispārīgo terminu izmantošanu, tostarp Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertos vispārīgos apzīmējumus, interpretē kā tādus, kas ietver visas preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas konkrētā apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu apzīmējumu vai terminu izmantošanu neinterpretē kā tādu, kas ietver prasījumus uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tie neattiecas.
6. Ja pieteikuma iesniedzējs lūdz reģistrāciju attiecībā uz vairāk nekā vienu klasi, pieteikuma iesniedzējs sagrupē preces un pakalpojumus atbilstīgi Nicas klasifikācijas klasēm, pirms katras grupas norādot tās klases numuru, kurai pieder attiecīgā preču vai pakalpojumu grupa, un klases sakārto secīgi.
7. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs.
40. pants
Trešo personu apsvērumi
1. Dalībvalstis var paredzēt, ka pirms preču zīmes reģistrācijas jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot pamatus, kādēļ preču zīmi nebūtu jāreģistrē ex officio.
Pirmajā daļā minētās personas un grupas vai organizācijas nav dalībnieki biroja procedūrās.
2. Papildus šā panta 1. punktā minētajiem pamatiem jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkura grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var iesniegt birojam rakstiskus apsvērumus, norādot konkrētus pamatus, kādēļ kolektīvās preču zīmes pieteikums būtu jāatsaka saskaņā ar 31. panta 1. un 2. punktu. Šo noteikumu var attiecināt arī uz sertifikācijas un garantijas zīmēm, ja tās reglamentē dalībvalstīs.
41. pants
Pieteikumu un reģistrāciju sadalīšana
Pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks var sadalīt valsts preču zīmes pieteikumu vai reģistrāciju divos vai vairākos atsevišķos pieteikumos vai reģistrācijās, nosūtot birojam paziņojumu un par katru nodalīto pieteikumu vai reģistrāciju norādot tās sākotnējā pieteikumā vai reģistrācijā iekļautās preces vai pakalpojumus, kas iekļaujamas nodalītajos pieteikumos vai reģistrācijās.
42. pants
Maksas par klasēm
Dalībvalstis var paredzēt, ka par preču zīmes pieteikšanu un atjaunošanu ir maksājama papildu maksa par katru preču un pakalpojumu klasi, kas pārsniedz pirmo klasi.
2. IEDAĻA
Iebildumu, atcelšanas un spēkā neesamības procedūras
43. pants
Iebildumu procedūra
1. Dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru administratīvo procedūru iebildumiem pret preču zīmes pieteikuma reģistrāciju, pamatojoties uz 5. pantā minētajiem pamatiem.
2. Šā panta 1. punktā minētā administratīvā procedūra paredz vismaz to, ka agrākas preču zīmes īpašnieks, kā minēts 5. panta 2. punktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un persona, kurai saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā minēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir tiesīgs iesniegt paziņojumu par iebildumu. Paziņojumu par iebildumu var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām tiesībām, ja tās visas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, un pamatojoties uz visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz ko agrākās tiesības ir aizsargātas vai pieteiktas, un to var vērst pret visām precēm vai pakalpojumiem vai to daļu, attiecībā uz ko apstrīdētā zīme ir pieteikta.
3. Pusēm pēc to kopīga lūguma piešķir vismaz divus mēnešus iebildumu procedūrā, lai dotu iespēju panākt mierizlīgumu starp iebilduma iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju.
44. pants
Nelietošana kā aizstāvība iebildumu procedūrā
1. Iebildumu procedūrā, ievērojot 43. pantu, ja vēlāk reģistrētas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā ir beidzies piecu gadu laikposms, kurā agrāka preču zīme bija jāuzsāk faktiski lietot, kā noteikts 16. pantā, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma agrākas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis paziņojumu par iebildumu, sniedz pierādījumus, ka agrākā preču zīme ir tikusi faktiski lietota, kā noteikts 16. pantā, piecu gadu laikposmā pirms vēlākās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, vai ka nelietošanai ir bijuši pienācīgi iemesli. Ja šādu pierādījumu nav, iebildumu noraida.
2. Ja agrākā preču zīme ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, kuriem tā ir reģistrēta, iebilduma izskatīšanas nolūkos, kā minēts 1. punktā, uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai minētajām precēm vai pakalpojumiem.
3. Šī panta 1. un 2. punktu piemēro arī gadījumos, kad agrākā preču zīme ir ES preču zīme. Šādā gadījumā to, vai ES preču zīme ir faktiski lietota, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pantu.
45. pants
Atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu procedūra
1. Neskarot pušu tiesības iesniegt pārsūdzību tiesās, dalībvalstis savos birojos nodrošina efektīvu un ātru administratīvu procedūru preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.
2. Administratīvā atcelšanas procedūra nodrošina, ka preču zīmi atceļ, pamatojoties uz 19. un 20. pantā minētajiem pamatiem.
3. Administratīvā spēkā neesamības atzīšanas procedūra nodrošina, ka preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, pamatojoties vismaz uz šādiem pamatiem:
a) preču zīmi nedrīkstēja reģistrēt, jo tā neatbilda 4. panta prasībām;
b) preču zīmi nedrīkstēja reģistrēt, jo pastāv agrākas tiesības 5. panta 1. līdz 3. punkta nozīmē.
4. Administratīvā procedūra nodrošina, ka pieteikumu atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu ir tiesības iesniegt vismaz šādos gadījumos:
a) šā panta 2. punkta un 3. punkta) apakšpunkta gadījumā – jebkura fiziska vai juridiska persona vai arī grupa vai organizācija, kas izveidota, lai pārstāvētu izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, un kam atbilstoši tiesību normām, kas to reglamentē, ir spēja savā vārdā celt prasību tiesā un tikt iesūdzētai tiesā;
b) šā panta 3. punkta b) apakšpunkts – agrākas preču zīmes īpašnieks, kā minēts 5. panta 2. punktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un persona, kurai saskaņā ar attiecīgajām tiesībām ir atļauts izmantot tiesības, kas izriet no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā minēts 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā.
5. Pieteikumu atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu var vērst pret visām precēm vai pakalpojumiem, kuriem apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta, vai pret to daļu.
6. Pieteikumu atzīšanai par spēkā neesošu var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām tiesībām, ja vien tās visas pieder vienam un tam pašam īpašniekam.
46. pants
Nelietošana kā aizstāvība atzīšanas par spēkā neesošu procedūrā
1. Procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz reģistrētu preču zīmi ar agrāku pieteikuma iesniegšanas datumu vai prioritātes datumu, ja vēlākas preču zīmes īpašnieks to pieprasa, agrākas preču zīmes īpašnieks sniedz pierādījumus par to, ka piecu gadu laikposmā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu, agrākā preču zīme ir faktiski lietota, kā minēts 16. pantā, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā ir reģistrēta un kuri norādīti kā pieteikuma pamatojums, vai ka ir pamatoti iemesli nelietošanai, ar noteikumu, ka dienā, kad iesniegts pieteikums atzīšanai par spēkā neesošu, agrākās preču zīmes reģistrācijas procedūra ir beigusies pirms ne mazāk kā pieciem gadiem.
2. Ja vēlākas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā ir beidzies piecu gadu laikposms, kurā agrākā preču zīme bija jāuzsāk faktiski lietot, kā noteikts 16. pantā, agrākās preču zīmes īpašnieks papildus saskaņā ar šā panta 1. punktu pieprasītajiem pierādījumiem sniedz pierādījumus, ka attiecīgā preču zīme ir faktiski lietota piecu gadu laikposmā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma vai ka nelietošanai ir bijuši pienācīgi iemesli.
3. Ja netiek iesniegti 1. un 2. punktā minētie pierādījumi, pieteikumu atzīšanai par spēkā neesošu, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, noraida.
4. Ja agrākā preču zīme saskaņā ar 16. pantu ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, kam tā ir reģistrēta, pieteikuma atzīšanai par spēkā neesošu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai šīm precēm vai pakalpojumiem.
5. Šī panta 1. līdz 4. punktu piemēro arī gadījumos, ja agrākā preču zīme ir ES preču zīme. Šādā gadījumā to, vai ES preču zīme ir faktiski lietota, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pantu.
47. pants
Atcelšanas un spēkā neesamības sekas
1. Uzskata, ka reģistrētai preču zīmei kopš atcelšanas pieteikuma iesniegšanas brīža nav bijis šajā direktīvā noteikto seku tiktāl, ciktāl īpašnieka tiesības ir atceltas. Lēmumā par atcelšanas pieteikumu pēc kādas puses lūguma var noteikt agrāku datumu, kurā radies pamats atcelšanai.
2. Uzskata, ka preču zīmei jau no paša sākuma nav bijis šajā direktīvā noteikto tiesisko seku tiktāl, ciktāl preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu.
3. IEDAĻA
Reģistrācijas ilgums un atjaunošana
48. pants
Reģistrācijas ilgums
1. Preču zīmes reģistrē uz desmit gadiem no pieteikuma iesniegšanas datuma.
2. Reģistrāciju var atjaunot saskaņā ar 49. pantu uz turpmākiem desmit gadu laikposmiem.
49. pants
Atjaunošana
1. Preču zīmes reģistrāciju atjauno pēc preču zīmes īpašnieka lūguma vai jebkuras tādas personas lūguma, kurai saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir atļauts to darīt, ar noteikumu, ka ir samaksāta atjaunošanas maksa. Dalībvalstis var paredzēt, ka par šādu lūgumu uzskata atjaunošanas maksas saņemšanu.
2. Birojs informē preču zīmes īpašnieku par reģistrācijas termiņa beigšanos vismaz sešus mēnešus pirms minētās beigšanās. Birojs nav atbildīgs par to, ja tas šādu informāciju nav sniedzis.
3. Lūgumu par reģistrācijas atjaunošanu iesniedz un atjaunošanas maksu samaksā laikposmā, kas ir vismaz seši mēneši tieši pirms reģistrācijas beigšanās. Ja tas nav izdarīts, lūgumu var iesniegt turpmākā sešu mēnešu laikposmā uzreiz pēc reģistrācijas vai tās vēlākas atjaunošanas termiņa beigām. Reģistrācijas atjaunošanas maksu un papildmaksu samaksā minētajā turpmākajā laikposmā.
4. Ja pieteikums ir iesniegts vai maksa samaksāta tikai par dažām precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, reģistrāciju atjauno tikai šīm precēm vai pakalpojumiem.
5. Reģistrācijas atjaunojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc esošās reģistrācijas termiņa beigām. Atjaunojumu reģistrē reģistrā.
4. IEDAĻA
Saziņa ar biroju
50. pants
Saziņa ar biroju
Procedūru dalībnieki vai to pārstāvji, ja tādi ir iecelti, norāda oficiālu adresi, kas izmantojama visai oficiālajai saziņai ar biroju. Dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt, lai šāda oficiālā adrese būtu Eiropas Ekonomikas zonā.
4. NODAĻA
SADARBĪBA ADMINISTRATĪVAJĀ JOMĀ
51. pants
Sadarbība preču zīmju reģistrācijas un pārvaldības jomā
Biroji brīvprātīgi efektīvi sadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci saistībā ar preču zīmju ekspertīzi un reģistrāciju.
52. pants
Sadarbība citās jomās
Biroji brīvprātīgi efektīvi sadarbojas savā starpā un ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju visās citās savas darbības jomās, kas nav minētas 51. pantā un kas ir būtiskas preču zīmju aizsardzībai Savienībā.
5. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
53. pants
Datu aizsardzība
Uz jebkādu personas datu apstrādi, kas dalībvalstīs tiek veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas valstu tiesību akti, ar ko tiek īstenota Direktīva 95/46/EK.
54. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 3. līdz 6. panta, 8. līdz 14. panta, 16., 17. un 18. panta, 22. līdz 39. panta, ►C1 41., 43. un 44., un 46. līdz 50. panta ◄ prasības vēlākais līdz 2019. gada 14. janvārim. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 45. panta prasības vēlākais līdz 2023. gada 14. janvārim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī paziņojumu, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
55. pants
Atcelšana
Direktīvu 2008/95/EK atceļ no 2019. gada 15. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas 89/104/EEK transponēšanai valsts tiesībās, kā norādīts Direktīvas 2008/95/EK I pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.
56. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Direktīvas 1., 7., 15., 19., 20. un 21. pantu piemēro no 2019. gada 15. janvāra.
57. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 2008/95/EK |
Šī direktīva |
|
1. pants |
1. pants |
|
— |
2. pants |
|
2. pants |
3. pants |
|
3. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts |
4. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts |
|
— |
4. panta 1. punkta i) līdz l) apakšpunkts |
|
3. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
4. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
|
3. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
4. panta 2. punkts |
|
3. panta 3. punkta pirmais teikums |
4. panta 4. punkta pirmais teikums |
|
— |
4. panta 4. punkta otrais teikums |
|
3. panta 3. punkta otrais teikums |
4. panta 5. punkts |
|
3. panta 4. punkts |
— |
|
4. panta 1. un 2. punkts |
5. panta 1. un 2. punkts |
|
4. panta 3. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts |
5. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
5. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
5. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
|
4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkts |
5. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
4. panta 4. punkta d) līdz f) apakšpunkts |
— |
|
4. panta 4. punkta g) apakšpunkts |
5. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
|
4. panta 5. un 6. punkts |
5. panta 5. un 6. punkts |
|
— |
8. pants |
|
5. panta 1. punkta pirmais teikums |
10. panta 1. punkts |
|
5. panta 1. punkta otrais teikums, ievaddaļa |
10. panta 2. punkts, teikuma ievaddaļa |
|
5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |
10. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
5. panta 2. punkts |
10. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
10. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
|
— |
10. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
10. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
|
— |
10. panta 3. punkta f) apakšpunkts |
|
— |
10. panta 4. punkts |
|
5. panta 4. un 5. punkts |
10. panta 5. un 6. punkts |
|
— |
11. pants |
|
— |
12. pants |
|
— |
13. pants |
|
6. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts |
14. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts un 2. punkts |
|
6. panta 2. punkts |
14. panta 3. punkts |
|
7. pants |
15. pants |
|
8. panta 1. un 2. punkts |
25. panta 1. līdz 2. punkts |
|
— |
25. panta 3. līdz 5. punkts |
|
9. pants |
9. pants |
|
10. panta 1. punkta pirmā daļa |
16. panta 1. punkts |
|
— |
16. panta 2. līdz 4. punkts |
|
10. panta 1. punkta otrā daļa |
16. panta 5. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
16. panta 6. punkts |
|
10. panta 3. punkts |
— |
|
11. panta 1. punkts |
46. panta 1. līdz 3. punkts |
|
11. panta 2. punkts |
44. panta 1. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
17. pants |
|
11. panta 4. punkts |
17. pants, 44. panta 2. punkts un 46. panta 4. punkts |
|
— |
18. pants |
|
12. panta 1. punkta pirmā daļa |
19. panta 1. punkts |
|
12. panta 1. punkta otrā daļa |
19. panta 2. punkts |
|
12. panta 1. punkta trešā daļa |
19. panta 3. punkts |
|
12. panta 2. punkts |
20. pants |
|
13. pants |
7. un 21. pants |
|
14. pants |
6. pants |
|
— |
22. līdz 24. pants |
|
— |
26. pants |
|
— |
27. pants |
|
15. panta 1. punkts |
28. panta 1. un 3. punkts |
|
15. panta 2. punkts |
28. panta 4. punkts |
|
— |
28. panta 2. un 5. punkts |
|
— |
29. pants līdz 54. panta 1. punktam |
|
16. pants |
54. panta 2. punkts |
|
17. pants |
55. pants |
|
18. pants |
56. pants |
|
19. pants |
57. pants |
( 1 ) OV C 327, 12.11.2013., 42. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 10. novembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra nostāja.
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).
( 4 ) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
( 9 ) Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.).