EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015D0789-20160514
Commission Implementing Decision (EU) 2015/789 of 18 May 2015 as regards measures to prevent the introduction into and the spread within the Union of Xylella fastidiosa (Wells et al.) (notified under document C(2015) 3415)
Consolidated text: Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 ( 2015. gada 18. maijs ) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415)
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 ( 2015. gada 18. maijs ) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415)
2015D0789 — LV — 14.05.2016 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/789 (2015. gada 18. maijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415) (OV L 125, 21.5.2015., 36. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 333 |
143 |
19.12.2015 |
||
|
L 126 |
77 |
14.5.2016 |
||
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/789
(2015. gada 18. maijs)
par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415)
1. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) “minētais [konkrētais] organisms” ir Xylella fastidiosa (Wells et al.) jebkura pasuga;
b) “saimniekaugi” ir stādīšanai paredzētie augi, izņemot sēklas, kas pieder pie ģintīm un sugām, kas uzskaitītas Komisijas saimniekaugu datubāzē, kuri Savienības teritorijā ir uzņēmīgi pret Xylella fastidiosa, vai kas konstatēti kā uzņēmīgi pret konkrēto organismu Savienības teritorijā, vai ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 4. panta 1. punkta otro daļu ir norobežojusi teritoriju attiecībā tikai uz vienu vai vairākām konkrētā organisma pasugām, kas konstatēti kā uzņēmīgi pret šo vai šīm pasugām;
c) “minētie [konkrētie] augi” ir saimniekaugi un visi stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kas pieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām;
d) “profesionāls operators” ir jebkura persona, kas profesionāli veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām saistībā ar augiem:
i) stādīšana;
ii) reproducēšana;
iii) ražošana, tostarp audzēšana, pavairošana un uzturēšana;
iv) ievešana Savienības teritorijā, pārvietošana tajā un izvešana no tās;
v) piedāvāšana tirgū.
2. pants
Minētā organisma atklāšana vai aizdomas par tā klātbūtni
1. Persona, kurai rodas aizdomas par minētā organisma klātbūtni vai tā kļūst zināma, nekavējoties informē atbildīgo oficiālo struktūru un sniedz tai visu attiecīgo informāciju par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni.
2. Atbildīgā oficiālā struktūra šo informāciju nekavējoties reģistrē.
3. Ja atbildīgā oficiālā struktūra ir informēta par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni, šī struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apstiprinātu šādu klātbūtni vai iespējamu klātbūtni.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas ir atbildīgas par augiem, kuri var būt inficēti ar minēto organismu, tiek nekavējoties informētas par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni, par iespējamām sekām un riskiem un par veicamajiem pasākumiem.
3. pants
Apsekojumi attiecībā uz minēto organismu dalībvalstu teritorijās
Dalībvalstis savā teritorijā katru gadu veic apsekojumus, pārbaudot, vai nav konstatējama minētā organisma klātbūtne uz minētajiem augiem.
Minētos apsekojumus veic atbildīgā oficiālā struktūra vai arī tos veic atbildīgās oficiālās struktūras oficiālā uzraudzībā. Tie ietver vizuālas pārbaudes un gadījumos, kad rodas aizdomas par inficēšanos ar minēto organismu, paraugu ņemšanu un testēšanu. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātnes un tehnikas principi, un tos gadā veic piemērotā laikā, kad pastāv iespējamība konstatēt minētā organisma klātbūtni. Šajos apsekojumos ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, minēto augu klātbūtni un bioloģiju, kā arī jebkādu citu atbilstošu informāciju attiecībā uz minētā organisma klātbūtni.
3.a pants
Ārkārtas rīcības plāni
1. Līdz 2016. gada 31. decembrim katra dalībvalsts izstrādā plānu, kurā norāda pasākumus, kas saskaņā ar 4. līdz 6.a pantu un 9. līdz 13.a pantu jāveic tās teritorijā, ja tajā ir apstiprināta konkrētā organisma klātbūtne vai ir aizdomas par konkrētā organisma klātbūtni (turpmāk “ārkārtas rīcības plāns”).
2. Ārkārtas rīcības plānā norāda arī:
a) šajos pasākumos iesaistīto organizāciju uzdevumus un pienākumus un vienīgo iestādi;
b) vienu vai vairākas īpaši apstiprinātas laboratorijas konkrētā organisma testēšanai;
c) noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu par pasākumiem starp iesaistītajām organizācijām, vienīgo iestādi, attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem un sabiedrību;
d) protokolus, kuros aprakstītas vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un laboratoriskās testēšanas metodes;
e) noteikumus par pasākumos iesaistīto organizāciju personāla apmācību;
f) pieejamos minimālos resursus un procedūras, lai darītu pieejamus papildu resursus, ja ir apstiprinājums vai aizdomas par konkrētā organisma klātbūtni.
3. Dalībvalstis izvērtē un vajadzības gadījumā pārskata savus ārkārtas rīcības plānus.
4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nosūta ārkārtas rīcības plānus Komisijai.
4. pants
Norobežoto teritoriju izveide
1. Ja tiek apstiprināta konkrētā organisma klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju saskaņā ar 2. punktu (turpmāk “norobežotā teritorija”).
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja ir apstiprināta vienas vai vairāku īpašu konkrētā organisma pasugu klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts var norobežot teritoriju attiecībā tikai uz šo vai šīm pasugām.
2. Norobežotā teritorija ietver inficēto zonu un buferzonu.
Inficētā zona ietver visus augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu, visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus pārējos augus, kas varētu būt inficēti ar šo organismu, ņemot vērā, ka šie augi atrodas inficēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar inficētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem inficētiem augiem audzēti.
Attiecībā uz minētā organisma klātbūtni Lečes provincē un II pielikumā uzskaitītajās pašvaldībās inficētā zona ietver vismaz minēto provinci un minētās pašvaldības vai attiecīgā gadījumā minēto pašvaldību zemes gabalus (“Fogli”).
Buferzonas platums ir vismaz 10 km ap inficēto zonu.
Zonas precīzi norobežo, pamatojoties uz zinātniski atzītiem principiem, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī minēto augu izplatību attiecīgajā teritorijā.
3. Ja buferzonā tiek apstiprināta minētā organisma klātbūtne, nekavējoties pārskata un attiecīgi maina inficētās zonas un buferzonas robežas.
4. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/917/ES ( 5 ), Komisija izveido un atjaunina norobežoto teritoriju sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.
5. Ja minētais organisms, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem apsekojumiem un 6. panta 7. punktā minēto uzraudzību, norobežotajā teritorijā netiek konstatēts piecus gadus pēc kārtas, šo norobežojumu var atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
6. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka nav nepieciešams steidzami izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) ir pierādījumi tam, ka minētais organisms ir nesen ievests teritorijā ar augiem, uz kuriem tas atrasts;
b) ir pazīmes, ka šie augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā;
c) šo augu tuvumā nav konstatēti minētā organisma vektori, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm.
7. Šā panta 6. punktā minētajā gadījumā dalībvalsts:
a) vismaz divus gadus veic ikgadējus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, uz kuriem minētā organisma klātbūtne tika konstatēta sākotnēji;
b) pamatojoties uz minēto apsekojumu, nosaka, vai ir nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju;
c) sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm pamatojumu, kādēļ nav izveidota norobežota teritorija, un a) apakšpunktā minētā apsekojuma rezultātus, tiklīdz tie ir pieejami.
5. pants
Aizliegums stādīt saimniekaugus inficētajās zonās
1. Saimniekaugus stādīt inficētajās zonās ir aizliegts, izņemot vietās, kas ir fiziski aizsargātas pret konkrētā organisma introdukciju ar tā vektoriem.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Komisijas Direktīvā 2008/61/EK ( 6 ), var atļaut saimniekaugu stādīšanu zinātniskiem nolūkiem izplatības ierobežošanas teritorijā, kas minēta 7. pantā, izņemot teritoriju, kas minēta 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
6. pants
Izskaušanas pasākumi
1. Dalībvalsts pēc 4. pantā minētās norobežotās teritorijas izveidošanas šajā teritorijā veic pasākumus, kas izklāstīti 2. līdz 11. punktā.
2. Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap augiem, kas ir testēti un atzīti par inficētiem ar minēto organismu, nekavējoties aizvāc:
a) saimniekaugus, neatkarīgi no to veselības stāvokļa;
b) augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu;
c) augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo organismu.
3. Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap katru inficēto augu ņem paraugus no minētajiem augiem un tos testē saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu ISPM Nr. 31 ( 7 ).
4. Pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem un veic apstrādi augiem, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana.
5. Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura inficētajā zonā atvēlēta šim nolūkam, 2. punktā minētos augus un to daļas iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka minētais organisms neizplatās.
6. Attiecīgā dalībvalsts veic attiecīgu izmeklēšanu, lai noteiktu infekcijas izcelsmi. Tā izseko to minēto augu izcelsmi, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu, tostarp to augu izcelsmi, kuri tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides. Šīs izmeklēšanas rezultātus dara zināmus dalībvalstīm, kas ir šo attiecīgo augu izcelsmes valsts, un dalībvalstīm, caur kurām šie augi ir pārvietoti, kā arī dalībvalstīm, kurās šie augi ir ievesti.
7. Attiecīgā dalībvalsts uzrauga minētā organisma klātbūtni, piemērotā laikā katru gadu veicot apsekojumus. Tā veic minēto augu vizuālās pārbaudes, ņem paraugus no augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas tuvumā augiem ar simptomiem, un veic šo paraugu testēšanu.
Buferzonās uzraudzības zonas pamatā ir koordinātu tīkls ar iedalījumu 100 × 100 m kvadrātos. Vizuālās pārbaudes veic katrā no šiem kvadrātiem.
8. Attiecīgā dalībvalsts vairo sabiedrības izpratni par minētā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienībā. Tā uzstāda ceļazīmes, kas norāda attiecīgās norobežotās teritorijas robežas.
9. Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem ir pamatotas bažas, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izskaušanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pieejamību un pienācīgu iznīcināšanu, kuri ir inficēti vai iespējami inficēti neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir publiskā vai privātā sektora īpašumā, un no tā, kura persona vai iestāde ir par tiem atbildīga.
10. Attiecīgā dalībvalsts veic citus pasākumus, kas var sekmēt minētā organisma izskaušanu, ņemot vērā ISPM Nr. 9 ( 8 ) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar ISPM Nr. 14 ( 9 ) noteiktajiem principiem.
11. Minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā attiecīgā dalībvalsts izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.
7. pants
Izplatības ierobežošanas pasākumi
1. Atkāpjoties no 6. panta, tikai 4. panta 2. punkta trešajā daļā minētajā inficētajā zonā attiecīgās dalībvalsts atbildīgā oficiālā struktūra var lemt par tādu izplatības ierobežošanas pasākumu piemērošanu, kas aprakstīti 2. līdz 7. punktā (“izplatības ierobežošanas teritorija”).
2. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties aizvāc vismaz visus augus, kam konstatēta inficēšanās ar minēto organismu, ja tie atrodas jebkurā no šādām vietām:
a) šīs regulas 9. panta 2. punktā minēto vietu tuvumā;
b) tuvumā augiem, kam ir īpaša kultūrvērtība, sociāla vai zinātniska vērtība;
c) vietā 4. panta 2. punkta trešajā daļā minētajā inficētajā zonā, kas atrodas 20 km attālumā no minētās inficētās zonas robežas ar pārējo Savienības teritoriju.
Jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, kas novērstu minētā organisma izplatīšanos aizvākšanas laikā un pēc tās.
3. Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap 2. punktā minētajiem augiem, kuriem inficēšanās ar minēto organismu nav konstatēta, no saimniekaugiem ņem paraugus un tos testē saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu (International Standards for Phytosanitary Measures) (ISPM Nr. 31). Testēšanu veic ar regulāriem starplaikiem un vismaz divas reizes gadā.
4. Pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem un pret augiem, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana.
5. Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura izplatības ierobežošanas teritorijā atvēlēta šim nolūkam, 2. punktā minētos augus un to daļas iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka minētais organisms neizplatās.
6. Minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.
7. Attiecīgā dalībvalsts uzrauga minētā organisma klātbūtni ar piemērotā laikā katru gadu veiktu apsekojumu starpniecību teritorijās, kas atrodas 20 km attālumā, kā minēts 2. punkta c) apakšpunktā.
Šos apsekojumus veic saskaņā ar 6. panta 7. punkta noteikumiem.
▼M2 —————
9. pants
Minēto augu pārvietošana Savienībā
1. Šo pantu piemēro minētajiem augiem, izņemot augus, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro.
Ārpus norobežotajām teritorijām un no inficētajām zonām uz attiecīgajām buferzonām aizliegts pārvietot minētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotā teritorijā, kura izveidota saskaņā ar 4. pantu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, šādu pārvietošanu drīkst veikt, ja minētie augi audzēti vietā, attiecībā uz kuru izpildīti visi šie nosacījumi:
a) tā ir reģistrēta saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/90/EEK ( 10 );
b) atbildīgā oficiālā struktūra, ņemot vērā attiecīgos fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus, ir to sankcionējusi kā vietu, kas brīva no minētā organisma un tā vektoriem;
c) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;
d) ap to ir 200 metru plata zona, par kuru oficiālā vizuālā pārbaudē un, ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni, paraugu ņemšanā un testēšanā ir konstatēts, ka tā no minētā organisma ir brīva, un tajā veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;
e) tajā veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes, lai to uzturētu brīvu no minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;
f) tajā un d) punktā minētajā zonā piemērotā laikā katru gadu vismaz divas reizes veic oficiālu inspicēšanu;
g) visā minēto augu augšanas perioda laikā tajā nav konstatēti ne minētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, veiktie testi apstiprinājuši minētā organisma neesību;
h) d) punktā minētajā zonā visā minēto augu augšanas perioda laikā minētā organisma simptomi nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību.
3. Katrā vietā ņemtām katras minēto augu sugas reprezentatīvām paraugu izlasēm katru gadu vispiemērotākajā laikā ir veikta testēšana un, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, apstiprināta minētā organisma neesība.
4. Iespējami tuvu pārvietošanas laikam minēto augu partijām izdarīta oficiāla vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, izmantojot ISPM Nr. 31 atbilstošu paraugu ņemšanas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams ar 99 % ticamību noteikt inficētu augu klātbūtni 1 % vai augstākā līmenī un kura orientēta tieši uz augiem, kam vērojami aizdomīgi minētā organisma klātbūtnes simptomi.
4.a Atkāpjoties no 1. un 4. punkta, Vitis augu, kas ir veģetatīvā miera stāvoklī un kas paredzēti stādīšanai, izņemot sēklas, pārvietošana Savienībā, norobežotajās teritorijās vai ārpus tām, var notikt tikai tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
a) augi ir audzēti vietā, kas reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 92/90/EEK;
b) iespējami tuvu pārvietošanas laikam konkrētajiem augiem ir veikta attiecīgā termoterapeitiskā apstrāde atbildīgās oficiālās struktūras šim nolūkam apstiprinātā un uzraudzītā apstrādes uzņēmumā, saskaņā ar kuru augus veģetatīvā miera stāvoklī uz 45 minūtēm iegremdē ūdenī, kas uzsildīts līdz 50 °C, saskaņā ar attiecīgo EPPO standartu ( 11 ).
5. Pirms pārvietošanas minēto augu partijām veiktas fitosanitāras apstrādes pret visiem minētā organisma vektoriem.
6. Minētos augus, ko pārvieto norobežotajās teritorijās vai tām cauri, transportē slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar minēto organismu vai jebkādiem tā vektoriem nav iespējama.
7. Visus 1. punktā minētos augus uz Savienības teritoriju un tajā pārvieto tikai tad, ja tiem līdzi ir saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK ( 12 ) sagatavota un izdota auga pase.
8. Saimniekaugus, kas nekad nav audzēti norobežoto teritoriju iekšienē, Savienībā pārvieto tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK.
Neskarot Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļu, augu pase nav nepieciešama saimniekaugu pārvietošanai jebkurai personai, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar tirdzniecību, darījumdarbību vai profesiju, un kas šos augus iegādājas savām vajadzībām.
9.a pants
Minēto augu, kuri audzēti in vitro, pārvietošana Savienībā
1. Minētos augus, kuri visā ražošanas ciklā ir audzēti in vitro un vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotā teritorijā, kura izveidota saskaņā ar 4. pantu, drīkst pārvietot ārpus norobežotajām teritorijām un no inficētajām zonām uz attiecīgajām buferzonām tikai tad, ja izpildīti 2. līdz 5. punkta nosacījumi.
2. Minētie augi, kas minēti 1. punktā, ir audzēti vietā, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi šie nosacījumi:
a) tā ir reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 92/90/EEK;
b) atbildīgā oficiālā struktūra, ņemot vērā attiecīgos fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus, ir to sankcionējusi kā vietu, kas brīva no minētā organisma un tā vektoriem;
c) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;
d) tajā piemērotā laikā katru gadu veic vismaz divas oficiālas pārbaudes;
e) visā minēto augu augšanas periodā tajā nav konstatēti ne minētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī tad, ja aizdomīgi simptomi ir novēroti, veiktie testi apstiprinājuši minētā organisma neesamību.
3. Minētie augi, kas minēti 1. punktā, ir audzēti sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā un atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
a) tie ir audzēti no sēklām;
b) tie pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu pavadījuši Savienības teritorijas apvidū, kas ir brīvs no minētā organisma, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma;
c) tie pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri ir audzēti vietā, attiecībā uz kuru ir izpildīti 2. punkta nosacījumi, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma.
4. Minētos augus, kas minēti 1. punktā, pārvadā sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, kas nepieļauj iespēju inficēties ar minēto organismu, nonākot saskarsmē ar tā vektoriem.
5. Tiem ir pievienota saskaņā ar Direktīvu 92/105/EEK sagatavota un izdota auga pase.
10. pants
Izsekojamība
1. Profesionālie operatori, kas piegādā minētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā vai caur šādu teritoriju pārvietoti, par katru piegādāto partiju un to saņēmušo profesionālo operatoru glabā datus.
2. Profesionālie operatori, kam piegādā minētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā vai caur šādu teritoriju pārvietoti, datus glabā par katru saņemto partiju un par piegādātāju.
3. Profesionālie operatori 1. un 2. punktā minētos datus glabā trīs gadus no datuma, kurā tiem attiecīgā partija piegādāta vai kurā tie to piegādājuši.
4. Šā panta 1. un 2. punktā minētie profesionālie operatori par ikvienu savu piegādāto vai saņemto partiju nekavējoties informē attiecīgās atbildīgās oficiālās struktūras. Šajā informācijā ietilpst izcelsme, nosūtītājs, saņēmējs, galamērķa vieta, auga pases individuālais seriālais, nedēļas vai sērijas numurs un attiecīgās partijas identitāte un daudzums.
5. Atbildīgā oficiālā struktūra, kas saņem informāciju saskaņā ar 4. punktu, par attiecīgo partiju nekavējoties informē galamērķa vietas atbildīgo oficiālo struktūru.
6. Šā panta 4. punktā minēto informāciju dalībvalstis pēc pieprasījuma dara pieejamu Komisijai.
11. pants
Minēto augu pārvietošanas oficiālās kontrolpārbaudes
1. Dalībvalstis veic regulāras oficiālas kontrolpārbaudes attiecībā uz minētajiem augiem, ko no norobežotas teritorijas vai no inficētas zonas pārvieto uz buferzonu.
Šādas kontrolpārbaudes veic vismaz:
a) punktos, kuros minētos augus no inficētām zonām pārvieto uz buferzonām;
b) punktos, kuros minētos augus no buferzonām pārvieto uz nenorobežotām teritorijām;
c) minēto augu galamērķa vietā buferzonā;
d) galamērķa vietā nenorobežotajās teritorijās.
2. Šā panta 1. punktā minētajās kontrolpārbaudēs ietilpst dokumentāra kontrolpārbaude un minēto augu identitātes kontrolpārbaude.
Šā panta 1. punktā minētās kontrolpārbaudes veic neatkarīgi no minēto augu atrašanās vietas, īpašumtiesībām uz tiem vai personas vai struktūras, kas par tiem atbildīga.
3. Šā panta 2. punktā minēto kontrolpārbaužu intensitāte balstās uz to, kāds ir risks, ka augi ir minētā organisma vai zināmo vai iespējamo vektoru nesēji, ņemot vērā vietu, no kuras partijas nosūtītas, augu uzņēmīguma pakāpi un to, kā par pārvietošanu atbildīgie profesionālie operatori pilda šo lēmumu un jebkādus citus minētā organisma izplatības ierobežošanai vai izskaušanai pieņemtus pasākumus.
12. pants
Sankcionēto vietu saraksts
Dalībvalstis sastāda un atjaunina sarakstu ar visām vietām, kas sankcionētas saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
Dalībvalsts šo sarakstu iesniedz Komisijai.
Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija sastāda un atjaunina visu dalībvalstīs sankcionēto vietu sarakstu.
Komisija to nosūta visām dalībvalstīm.
13. pants
Pasākumi 9. panta neievērošanas gadījumā
Ja 11. panta 2. punktā minētās kontrolpārbaudes apliecina, ka 9. panta nosacījumi nav izpildīti, kontrolpārbaudes veikušajai dalībvalstij neatbilstīgais augs nekavējoties in situ vai tuvējā vietā jāiznīcina. Minētais pasākums jāveic, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, kas novērstu minētā organisma un jebkādu šā auga nēsātu vektoru izplatīšanos aizvākšanas laikā un pēc tās.
13.a pants
Informētības uzlabošanas kampaņas
Dalībvalstis nodrošina informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, ceļotājiem, profesionālu un starptautisku pārvadājumu operatoriem par konkrētā organisma radīto apdraudējumu Savienības teritorijā. Viņi dara šo informāciju publiski pieejamu, izmantojot mērķtiecīgas informēšanas kampaņas attiecīgajās atbildīgo valsts struktūru tīmekļa vietnēs vai citās vietnēs, ko šīs struktūras izvēlējušās.
14. pants
Ziņošana par pasākumiem
Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo:
a) ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3., 4., 6., 7., 8. un 11. pantu, un par šo pasākumu rezultātiem;
b) saskaņā ar 3., 4., 6., 7., 8. un 11. pantu nākamajā gadā veicamo pasākumu plānu, arī katra pasākuma ieplānoto laiku.
Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus saskaņā ar 7. pantu, tā Komisijai nekavējoties paziņo iemeslus, kuru dēļ izplatības ierobežošanas pasākumi tiek piemēroti, un veiktos pasākumus vai pasākumus, ko paredzēts veikt.
Ja tas pamatojams ar attiecīgā fitosanitārā riska attīstību, dalībvalstīm attiecīgie pasākumi jākoriģē un b) punktā minētais plāns attiecīgi jāatjaunina. Plāna atjauninājumi tām nekavējoties jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
15. pants
Aizliegums attiecībā uz stādīšanai paredzētu Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augu (izņemot sēklas) ievešanu
Stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augus (izņemot sēklas) Savienībā ievest aizliegts.
Savienībā pirms šā lēmuma piemērošanas ievestus stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augus (izņemot sēklas) Savienībā pārvieto tikai profesionāli operatori pēc tam, kad ir informējuši atbildīgo oficiālo struktūru.
16. pants
Tādu minēto augu ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kurās minētais organisms nav sastopams
Ja minēto augu izcelsmes vieta ir kādā no trešām valstīm, kurās minētais organisms nav sastopams, minētos augus Savienībā var ievest, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi, ka minētais organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;
b) minētajiem augiem līdzi dots ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir norādīts, ka minētais organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;
c) pie ievešanas Savienībā minētos augus saskaņā ar 18. panta 2. punktu ir pārbaudījusi atbildīgā oficiālā struktūra un ne minētā organisma klātbūtne, ne tās simptomi nav konstatēti.
17. pants
Tādu minēto augu ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, par kurām zināms, ka minētais organisms tajās sastopams
1. Ja minēto augu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka minētais organisms tajās sastopams, tos Savienībā ieved tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tiem līdzi dots ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts;
b) tie atbilst 2. punktam vai 3. un 4. punktam;
c) pie ievešanas Savienībā tos saskaņā ar 18. pantu ir pārbaudījusi atbildīgā oficiālā struktūra un ne minētā organisma klātbūtne, ne tās simptomi nav konstatēti.
2. Ja minēto augu izcelsme ir teritorijā, kas no minētā organisma ir brīva, kā to saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi attiecīgā nacionālā augu aizsardzības organizācija, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
a) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija Komisijai ir rakstiski paziņojusi minētās teritorijas nosaukumu;
b) minētās teritorijas nosaukums ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”.
3. ►M2 Ja minēto augu, izņemot augus, kuri visā ražošanas ciklā ir audzēti in vitro, izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā sastopams, fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” norāda, ka: ◄
a) minētie augi ir audzēti vienā vai vairākās 4. punkta nosacījumiem atbilstošās vietās;
b) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi šo vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī;
c) šajā vietā un tās zonā, kas minēta 4. punkta c) apakšpunktā, tiek veiktas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem;
d) katrā vietā ņemtām katras minēto augu sugas reprezentatīvām paraugu izlasēm katru gadu vispiemērotākajā laikā ir veikta testēšana un, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, apstiprināta minētā organisma neesība;
e) minētie augi transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar minēto organismu vai kādu no tā zināmajiem vektoriem nav iespējama;
f) iespējami tuvu eksportēšanas laikam minēto augu partijām saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams ar 99 % ticamību noteikt inficētu augu klātbūtni 1 % vai augstākā līmenī un kura orientēta tieši uz augiem, kam vērojami aizdomīgi minētā organisma klātbūtnes simptomi, ir izdarīta oficiāla vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana, kurās apstiprināta minētā organisma neesība;
g) tieši pirms eksportēšanas minēto augu partijām veiktas fitosanitāras apstrādes pret jebkuriem zināmiem minētā organisma vektoriem.
Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta” norāda a) punktā minētās vietas identifikāciju.
3.a Ja minēto augu, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro, izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā sastopams, fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” norāda, ka:
a) minētie augi ir audzēti vienā vai vairākās 4.a punkta nosacījumiem atbilstošās vietās;
b) attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi šo vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī;
c) minētie augi ir pārvadāti sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, kas nepieļauj iespēju inficēties ar minēto organismu, nonākot saskarsmē ar tā vektoriem;
d) minētie augi atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
i) tie ir audzēti no sēklām;
ii) tie ir pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu pavadījuši apvidū, kas ir brīvs no minētā organisma, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma;
iii) tie ir pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri ir audzēti vietā, attiecībā uz kuru ir izpildīti 4. punkta nosacījumi, un kuri ir testēti un atzīti par brīviem no minētā organisma.
1. punkta a) apakšpunktā minētā fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta” norāda šā punkta a) apakšpunktā minēto vietu.
4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai vietai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
a) nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem to ir sankcionējusi kā brīvu no minētā organisma un tā vektoriem;
b) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanos ar tā vektoriem;
c) to aptver 200 metrus plata zona, kura oficiālā vizuālā pārbaudē un – ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni – paraugu ņemšanā un testēšanā atzīta par brīvu no minētā organisma un kurā veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;
d) tajā veic fitosanitāras apstrādes, kuru mērķis ir vietu uzturēt brīvu no minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;
e) tajā un c) punktā minētajā zonā piemērotā laikā katru gadu vismaz divas reizes veic oficiālu inspicēšanu;
f) vietā visā minēto augu audzēšanas laikā ne minētā organisma klātbūtnes simptomi, ne tā vektori nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību;
g) c) punktā minētajā zonā visā minēto augu audzēšanas laikā minētā organisma klātbūtnes simptomi nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību.
4.a Šā panta 3.a punkta a) apakšpunktā minētā vieta atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a) nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem to ir sankcionējusi kā brīvu no minētā organisma un tā vektoriem;
b) tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;
c) tajā piemērotā laikā katru gadu veic vismaz divas oficiālas pārbaudes;
d) šajā vietā visā minēto augu audzēšanas laikā nav konstatēti ne minētā organisma klātbūtnes simptomi, ne tā vektori, vai arī tad, ja aizdomīgi simptomi ir novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesamību.
18. pants
Oficiālās kontrolpārbaudes pie ievešanas Savienībā
1. Visus Savienībā no kādas trešās valsts ievestu minēto augu sūtījumus oficiāli pārbauda Savienībā ievešanas vietā vai galamērķa vietā, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2004/103/EK ( 13 ) 1. pantu, attiecīgā gadījumā ievērojot 2. vai 3. punktu un 4. punktu.
2. Ja minēto augu izcelsme ir trešā valstī, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā nav sastopams, vai 17. panta 2. punktā minētajā teritorijā, atbildīgā oficiālā struktūra veic šādas kontrolpārbaudes:
a) vizuālu pārbaudi un
b) ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni, minēto augu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu nolūkā apstiprināt minētā organisma klātbūtnes vai tā simptomu neesamību.
3. Ja minēto augu izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā ir sastopams, atbildīgā oficiālā struktūra veic šādas kontrolpārbaudes:
a) vizuālu pārbaudi un
b) minēto augu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu nolūkā apstiprināt minētā organisma klātbūtnes vai tā simptomu neesamību.
4. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu lielums ir tāds, lai, ievērojot ISPM Nr. 31, ar 99 % ticamību varētu noteikt augu inficētības līmeni 1 % vai vairāk.
Pirmā daļa neattiecas uz minētajiem augiem, kuri visā ražošanas ciklā audzēti in vitro un kurus transportē sterilos apstākļos caurspīdīgos konteineros.
19. pants
Atbilstība
Dalībvalstis atceļ vai groza pasākumus, ko tās, nodrošinot atbilstību šim lēmumam, pieņēmušas, lai aizsargātos pret minētā organisma introducēšanos un izplatīšanos. Dalībvalstis par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju.
20. pants
Atcelšana
Īstenošanas lēmumu 2014/497/ES atceļ.
21. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Augu saraksts, par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret minētā organisma Eiropas un ārpuseiropas izolātiem (minētie augi)
Acacia longifolia (Andrews) Willd.
Acacia saligna (Labill.) H. L. Wendl.
Acer
Aesculus
Agrostis gigantea Roth
Albizia julibrissin Durazz.
Alnus rhombifolia Nutt.
Alternanthera tenella Colla
Amaranthus blitoides S. Watson
Ambrosia
▼M2 —————
Ampelopsis arborea (L.) Koehne
Ampelopsis cordata Michx.
Artemisia arborescens L.
Artemisia douglasiana Hook.
Artemisia vulgaris var. heterophylla (H.M. Hall & Clements) Jepson
Asparagus acutifolius L.
Avena fatua L.
Baccharis halimifolia L.
Baccharis pilularis DC.
Baccharis salicifolia (Ruiz & Pav.)
Bidens pilosa L.
Brachiaria decumbens (Stapf)
Brachiaria plantaginea (Link) Hitchc.
Brassica
Bromus diandrus Roth
Callicarpa americana L.
Capsella bursa-pastoris (L.) Medik.
Carex
Carya illinoinensis (Wangenh.) K. Koch
Cassia tora (L.) Roxb.
Catharanthus
Celastrus orbiculata Thunb.
Celtis occidentalis L.
Cenchrus echinatus L.
Cercis canadensis L.
Cercis occidentalis Torr.
Chamaecrista fasciculata (Michx.) Greene
Chenopodium quinoa Willd.
Chionanthus
Chitalpa tashkinensis T. S. Elias & Wisura
Cistus creticus L.
Cistus monspeliensis L.
Cistus salviifolius L.
Citrusaugļi
Coelorachis cylindrica (Michx.) Nash
Coffea
Commelina benghalensis L.
Conium maculatum L.
Convolvulus arvensis L.
Conyza canadensis (L.) Cronquist
Coprosma repens A. Rich.
Cornus florida L.
Coronilla valentina L.
Coronopus didymus (L.) Sm.
Cynodon dactylon (L.) Pers.
Cyperus eragrostis Lam.
Cyperus esculentus L.
Cytisus scoparius (L.) Link
Datura wrightii Regel
Digitaria horizontalis Willd.
Digitaria insularis (L.) Ekman
Digitaria sanguinalis (L.) Scop.
Disphania ambrosioides (L.) Mosyakin & Clemants
Dodonaea viscosa Jacq.
Duranta erecta L.
Echinochloa crus-galli (L.) P. Beauv.
Encelia farinosa A. Gray ex Torr.
Eriochloa contracta Hitchc.
Erodium
Escallonia montevidensis Link & Otto
Eucalyptus camaldulensis Dehnh.
Eucalyptus globulus Labill.
Eugenia myrtifolia Sims
Euphorbia hirta L.
Euphorbia terracina L.
Fagopyrum esculentum Moench
Fagus crenata Blume
Ficus carica L.
Fragaria vesca L.
Fraxinus americana L.
Fraxinus dipetala Hook. & Arn.
Fraxinus latifolia Benth.
Fraxinus pennsylvanica Marshall
Fuchsia magellanica Lam.
Genista ephedroides DC.
Genista monspessulana (L.) L. A. S. Johnson
Genista x spachiana (syn. Cytisus racemosus Broom)
Geranium dissectum L.
Ginkgo biloba L.
Gleditsia triacanthos L.
Grevillea juniperina L.
Hebe
Hedera helix L.
Helianthus annuus L.
Hemerocallis
Heteromeles arbutifolia (Lindl.) M. Roem.
Hibiscus schizopetalus (Masters) J.D. Hooker
Hibiscus syriacus L.
Hordeum murinum L.
Hydrangea paniculata Siebold
Ilex vomitoria Sol. ex Aiton
Ipomoea purpurea (L.) Roth
Iva annua L.
Jacaranda mimosifolia D. Don
Juglans
Juniperus ashei J. Buchholz
Koelreuteria bipinnata Franch.
Lactuca serriola L.
Lagerstroemia indica L.
Laurus nobilis L.
Lavandula angustifolia Mill.
Lavandula dentata L.
Lavandula stoechas L.
Ligustrum lucidum L.
Lippia nodiflora (L.) Greene
Liquidambar styraciflua L.
Liriodendron tulipifera L.
Lolium perenne L.
Lonicera japonica (L.) Thunb.
Ludwigia grandiflora (Michx.) Greuter & Burdet
Lupinus aridorum McFarlin ex Beckner
Lupinus villosus Willd.
Magnolia grandiflora L.
Malva
Marrubium vulgare L.
Medicago polymorpha L.
Medicago sativa L.
Melilotus
Melissa officinalis L.
Metrosideros
Metrosideros excelsa Sol. ex Gaertn
Modiola caroliniana (L.) G. Don
Montia linearis (Hook.) Greene
Morus
Myoporum insulare R. Br.
Myrtus communis L.
Nandina domestica Murray
Neptunia lutea (Leavenw.) Benth.
Nerium oleander L.
Nicotiana glauca Graham
Olea europaea L.
Origanum majorana L.
Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch.
Paspalum dilatatum Poir.
Pelargonium graveolens L'Hér
Persea americana Mill.
Phoenix reclinata Jacq.
Phoenix roebelenii O'Brien
Pinus taeda L.
Pistacia vera L.
Plantago lanceolata L.
Platanus
Pluchea odorata (L.) Cass.
Poa annua L.
Polygala myrtifolia L.
Polygala x grandiflora nana
Polygonum arenastrum Boreau
Polygonum lapathifolium (L.) Delarbre
Polygonum persicaria Gray
Populus fremontii S. Watson
Portulaca
Prunus
Pyrus pyrifolia (Burm. f.) Nakai
Quercus
Ranunculus repens L.
Ratibida columnifera (Nutt.) Wooton & Standl.
Rhamnus alaternus L.
Rhus
▼M2 —————
Rosa californica Cham. & Schldl.
Rosa x floribunda
Rosmarinus officinalis L.
Rubus
Rumex crispus L.
Salix
Salsola tragus L.
Salvia apiana Jeps.
Salvia mellifera Greene
Sambucus
Sapindus saponaria L.
Schinus molle L.
Senecio vulgaris L.
Setaria magna Griseb.
Silybum marianum (L.) Gaertn.
Simmondsia chinensis (Link) C. K. Schneid.
Sisymbrium irio L.
Solanum americanum Mill.
Solanum elaeagnifolium Cav.
Solanum lycopersicum L.
Solanum melongena L.
Solidago fistulosa Mill.
Solidago virgaurea L.
Sonchus
Sorgo
Spartium junceum L.
Spermacoce latifolia Aubl.
Stellaria media (L.) Vill.
Tillandsia usneoides (L.) L.
Toxicodendron diversilobum (Torr. & A. Gray) Greene
Trifolium repens L.
Ulmus
▼M2 —————
Umbellularia californica (Hook. & Arn.) Nutt.
Urtica dioica L.
Urtica urens L.
Vaccinium
Verbena litoralis Kunth
Veronica
Vicia faba L.
Vicia sativa L.
Vinca
Vitis
Westringia fruticosa (Willd.) Druce
Westringia glabra L.
Xanthium spinosum L.
Xanthium strumarium L.
▼M1 —————
II PIELIKUMS
4. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO PAŠVALDĪBU SARAKSTS
1) Pašvaldības, kas atrodas Brindizi provincē:
|
Brindisi |
|
|
Carovigno |
|
|
Ceglie Messapica |
tikai zemes gabali (Fogli) 11., 20.–24., 32.–43., 47.–62., 66.–135. |
|
Cellino San Marco |
|
|
Erchie |
|
|
Francavilla Fontana |
|
|
Latiano |
|
|
Mesagne |
|
|
Oria |
|
|
Ostuni |
tikai zemes gabali (Fogli) 34.–38., 48.–52., 60.–67., 74., 87.–99., 111.–118., 141.–154., 175.–222. |
|
San Donaci |
|
|
San Michele Salentino |
|
|
San Pancrazio Salentino |
|
|
San Pietro Vernotico |
|
|
San Vito dei Normanni |
|
|
Torchiarolo |
|
|
Torre Santa Susanna |
|
|
Villa Castelli |
|
2) Pašvaldības, kas atrodas Taranto provincē:
|
Avetrana |
|
|
Carosino |
|
|
Faggiano |
|
|
Fragagnano |
|
|
Grottaglie |
tikai zemes gabali (Fogli) 5., 8., 11.–14., 17.–41., 43.–47., 49.–89. |
|
Leporano |
tikai zemes gabali (Fogli) 2.–6., 9.–16. |
|
Lizzano |
|
|
Manduria |
|
|
Martina Franca |
tikai zemes gabali (Fogli) 246.–260. |
|
Maruggio |
|
|
Monteiasi |
|
|
Monteparano |
|
|
Pulsano |
|
|
Roccaforzata |
|
|
San Giorgio Ionico |
|
|
San Marzano di San Giuseppe |
|
|
Sava |
|
|
Taranto |
tikai: (A daļa, zemes gabali (Fogli) 49., 50., 220., 233., 234., 250.–252., 262., 275.–278., 287.–293., 312.–318.) (B daļa, zemes gabali (Fogli) 1.–27.) (C daļa, zemes gabali (Fogli) 1.–11.) |
|
Torricella |
|
( 1 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.
( 2 ) Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas lēmums 2014/87/ES attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) izplatīšanos Savienībā (OV L 45, 15.2.2014., 29. lpp.).
( 3 ) EFSA Zinātnes ekspertu grupa augu veselības jautājumos (PLH); 2015. Zinātniskais atzinums par apdraudējumu augu veselībai, ko Xylella fastidiosa (Wells et al.) rada ES teritorijā, nosakot un novērtējot riska samazināšanas iespējas. EFSA Journal 2015;13(1):3989, 262. lpp.
( 4 ) Komisijas 2014. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/497/ES par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 219, 25.7.2014., 56. lpp.).
( 5 ) Komisijas 2014. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums 2014/917/ES, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt (OV L 360, 17.12.2014., 59. lpp.).
( 6 ) Komisijas 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/61/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām (OV L 158, 18.6.2008., 41. lpp.).
( 7 ) Sūtījumu paraugu ņemšanas metodes – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 31, Roma. Publicēts 2008. gadā.
( 8 ) Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.
( 9 ) Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.
( 10 ) Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu (OV L 344, 26.11.1992., 38. lpp.).
( 11 ) EPPO (Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija), 2012. Vīnogulāju apstrāde ar karstu ūdeni dzeltes flavescence dorée fitoplazmas kontrolei. Bulletin OEPP/EPPO Bulletin, 42(3), 490–492.
( 12 ) Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm (OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.).
( 13 ) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).