EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R1286-20190801

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1286/2019-08-01

02014R1286 — LV — 01.08.2019 — 002.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1286/2014

(2014. gada 26. novembris)

par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2340 (2016. gada 14. decembris),

  L 354

35

23.12.2016

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1156 (2019. gada 20. jūnijs)

  L 188

55

12.7.2019


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 358, 13.12.2014, lpp 50 (Nr. 1286/2014)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1286/2014

(2014. gada 26. novembris)

par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pamatinformācijas dokumenta, kas jāizstrādā PRIIP izveidotājiem, formātu un saturu un vienoti noteikumi par pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanu privātiem ieguldītājiem, lai ļautu privātiem ieguldītājiem saprast un salīdzināt PRIIP pamatiezīmes un riskus.

2. pants

1.  Šo regulu piemēro PRIIP izveidotājiem un personām, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos.

2.  Šo regulu nepiemēro šādiem produktiem:

a) nedzīvības apdrošināšanas produkti, kas uzskaitīti Direktīvas 2009/138/EK I pielikumā;

b) dzīvības apdrošināšanas līgumi, ja atlīdzība saskaņā ar līgumu ir maksājama tikai nāves gadījumā vai saistībā ar darbnespēju, ko izraisījusi trauma, slimība vai vājums;

c) noguldījumi, kas nav strukturēti noguldījumi, kā tas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā;

d) vērtspapīri, kas minēti Direktīvas 2003/71/EK 1. panta 2. punkta b) līdz g), i) un j) apakšpunktā;

e) pensiju produkti, kas valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem pabalstiem;

f) oficiāli atzītas arodpensiju shēmas, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK ( 1 ) vai Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā;

g) individuālo pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālās iemaksas ir paredzētas valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darba devējam vai darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai tā sniedzēju.

3. pants

1.  Ja uz PRIIP izveidotājiem, uz kuriem attiecas šī regula, attiecas arī Direktīva 2003/71/EK, piemēro gan šo regulu, gan Direktīvu 2003/71/EK.

2.  Ja uz PRIIP izveidotājiem, uz kuriem attiecas šī regula, attiecas arī Direktīva 2009/138/EK, piemēro gan šo regulu, gan Direktīvu 2009/138/EK.

4. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “komplektēts privāto ieguldījumu produkts” jeb “PRIP” ir ieguldījums, tostarp instrumenti, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 26. punktā, vai īpašam nolūkam izveidotas vērtspapirizācijas struktūras, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 2 ) 4. panta 1. punkta an) apakšpunktā, kurā neatkarīgi no ieguldījuma juridiskās formas privātam ieguldītājam atmaksājamā summa ir pakļauta svārstībām tādēļ, ka tā ir atkarīga no atsauces vērtībām vai no viena vai vairāku aktīvu, kurus privātais ieguldītājs nepērk tieši, rezultātiem;

2) “apdrošināšanas ieguldījumu produkts” ir apdrošināšanas produkts, kas piedāvā maksājumu līguma termiņa beigās vai maksājumu līguma pārtraukšanas gadījumā un ja šis līguma termiņš vai maksājums līguma pārtraukšanas gadījumā ir pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pakļauts tirgus svārstībām;

3) “komplektēts privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkts” jeb “PRIIP” ir produkts, kas ir viens vai abi turpmāk minētie:

a) PRIP;

b) apdrošināšanas ieguldījumu produkts;

4) “komplektēta privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkta izveidotājs” jeb “PRIIP izveidotājs” ir:

a) jebkura vienība, kas izveido PRIIP;

b) jebkura vienība, kas veic izmaiņas esošā PRIIP, tostarp, bet ne tikai, izmainot tā riska un ienesīguma profilu vai izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu PRIIP;

5) “persona, kas pārdod PRIIP” ir persona, kas privātajam ieguldītājam piedāvā vai ar to noslēdz PRIIP līgumu;

6) “privātie ieguldītāji” ir:

a) privāts klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā;

b) klients Direktīvas 2002/92/EK nozīmē, ja minēto klientu nevarētu uzskatīt par profesionālu klientu, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā;

7) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir pastāvīgs informācijas nesējs, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

8) “kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, ko dalībvalstis norīkojušas, lai tās uzraudzītu prasības, kas ar šo regulu tiek uzliktas PRIIP izveidotājiem un personām, kas sniedz informāciju par PRIIP vai pārdod tos.



II

NODAĻA

PAMATINFORMĀCIJAS DOKUMENTS



I

IEDAĻA

Pamatinformācijas dokumenta izstrāde

5. pants

1.  Pirms PRIIP dara pieejamu privātajiem ieguldītājiem, PRIIP izveidotājs izstrādā attiecīgajam produktam pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar šīs regulas prasībām un publicē dokumentu savā tīmekļa vietnē.

2.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai PRIIP izveidotājs vai PRIIP pārdevējs kompetentajai iestādei sniedz ex ante paziņojumu par pamatinformācijas dokumentu attiecībā uz šajā dalībvalstī tirgotu PRIIP.



II

IEDAĻA

Pamatinformācijas dokumenta forma un saturs

6. pants

1.  Pamatinformācijas dokuments ir uzskatāms par pirmslīguma informāciju. Tas ir precīzs, godīgs, skaidrs un nav maldinošs. Ar to sniedz pamatinformāciju, un tam ir jāatbilst jebkādiem saistošiem līgumiskiem dokumentiem, attiecīgajām piedāvājuma dokumentu daļām un PRIIP noteikumiem.

2.  Pamatinformācijas dokuments ir atsevišķs dokuments, kas ir skaidri atšķirams no tirgvedības materiāliem. Tajā neiekļauj atsauces uz tirgvedības materiāliem. Tajā var iekļaut atsauci uz citiem dokumentiem, tostarp vajadzības gadījumā uz prospektu, bet tikai tad, ja atsauce attiecas uz informāciju, kas saskaņā ar šo regulu ir jāiekļauj pamatinformācijas dokumentā.

3.  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja PRIIP privātajam ieguldītājam piedāvā virkni ieguldījumu iespēju tā, ka visu 8. panta 3. punktā prasīto informāciju par katru pamatā esošo ieguldījumu iespēju nevar sniegt vienā atsevišķā kodolīgā dokumentā, pamatinformācijas dokumentā sniedz vismaz pamatā esošo ieguldījumu iespēju vispārēju aprakstu un norāda, kur un kā var atrast detalizētus pirmslīguma informatīvus dokumentus par ieguldījumu produktiem, kas saistīti ar pamatā esošo ieguldījumu iespējām.

4.  Pamatinformācijas dokumentu izstrādā kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz trīs drukātas A4 formāta lapas, tādējādi nodrošinot salīdzināmību. Tas ir:

a) noformēts un maketēts tā, lai tas būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;

b) vērsts uz privātajiem ieguldītājiem vajadzīgu pamatinformāciju;

c) formulēts skaidri un rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas sniedz informāciju tādā veidā, kas palīdz izprast šo informāciju, jo īpaši valodā, kas ir skaidra, kodolīga un saprotama.

5.  Ja pamatinformācijas dokumentā izmanto krāsas, tās nedrīkst mazināt informācijas saprotamību gadījumā, ja pamatinformācijas dokumentu drukā vai fotokopē melnbaltā formātā.

6.  Ja pamatinformācijas dokumentā izmanto PRIIP izveidotāja vai grupas, kurai tas pieder, zīmolu vai logotipu, tas nedrīkst novērst privātā ieguldītāja uzmanību no dokumentā iekļautās informācijas vai aizklāt tekstu.

7. pants

1.  Pamatinformācijas dokumentu sagatavo tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā PRIIP tiek izplatīts, vai vienā no oficiālajām valodām, ko lieto minētās dalībvalsts daļā, vai citā valodā, ko atzinušas par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentās iestādes, vai, ja tas ir sagatavots citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.

Tulkojumā patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālā pamatinformācijas dokumenta saturu.

2.  Ja PRIIP tiek izplatīts dalībvalstī, izmantojot tirgvedības dokumentus, kas sagatavoti vienā vai vairākās minētās dalībvalsts valodās, pamatinformācijas dokumentu sagatavo vismaz atbilstīgajās oficiālajās valodās.

8. pants

1.  Pamatinformācijas dokumenta pirmās lapas augšā novieto labi pamanāmu nosaukumu “Pamatinformācijas dokuments”.

Pamatinformācijas dokumentā iekļauto informāciju izklāsta tādā secībā, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2.  Tieši zem pamatinformācijas dokumenta nosaukuma sniedz skaidrojošu paziņojumu. To formulē šādi:

“Šajā dokumentā sniegta pamatinformācija par šo ieguldījumu produktu. Tas nav tirgvedības materiāls. Tiesību aktos ir paredzēts sniegt šādu informāciju, lai palīdzētu izprast, kas raksturīgs šim ieguldījumu produktam, kādi ir tā riski, izmaksas, iespējamie ieguvumi un zaudējumi, un lai palīdzētu šo produktu salīdzināt ar citiem ieguldījumu produktiem.”

3.  Pamatinformācijas dokumentā iekļauj šādu informāciju:

a) dokumenta sākumā – PRIIP nosaukums, PRIIP izveidotāja identitāte un kontaktinformācija, informācija par PRIIP izveidotāja kompetento iestādi un dokumenta datums;

b) vajadzības gadījumā – izpratnes brīdinājums ar tekstu: “Jūs gatavojaties iegādāties ieguldījumu produktu, kas nav vienkāršs un, iespējams, ir grūti izprotams.”;

c) iedaļā “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” – PRIIP raksturs un galvenās iezīmes, tostarp:

i)  PRIIP veids;

ii) tā mērķi un to sasniegšanas līdzekļi, jo īpaši tas, vai mērķi tiek sasniegti, izmantojot tiešu vai netiešu saistību ar pamatā esošajiem ieguldījumu aktīviem, tostarp pamatā esošo instrumentu vai atsauces vērtību apraksts, tostarp to tirgu precīzu apraksts, kuros PRIIP veic ieguldījumus, tostarp – vajadzības gadījumā – konkrēti vides vai sociāli mērķi, ko ar produktu cenšas sasniegt, kā arī tas, kā tiek noteikta atlīdzība;

iii) tāda privātā ieguldītāja tipa apraksts, kuram PRIIP ir paredzēts tirgot, jo īpaši saistībā ar spējām uzņemties ieguldījumu zaudējumus un ar ieguldījumu periodu;

iv) ja PRIIP piedāvā apdrošināšanas atlīdzību, detalizēta informācija par šādu apdrošināšanas atlīdzību, tostarp apstākļiem, kas to varētu izraisīt;

v)  PRIIP termiņš, ja tas ir zināms;

d) iedaļā “Kādi ir riski, un ko es varētu iegūt?” – īss riska un ienesīguma profila apraksts, tostarp šādi elementi:

i) riska kopsavilkuma rādītājs, kas papildināts ar aprakstošu izskaidrojumu par rādītāju, tā galvenajiem ierobežojumiem un to risku skaidrojošu izklāstu, kuri ir būtiski svarīgi PRIIP un kurus riska kopsavilkuma rādītājs pienācīgi neatspoguļo;

ii) iespējamie maksimālie ieguldītā kapitāla zaudējumi, tostarp informācija par to, vai:

 privātais ieguldītājs var zaudēt visu ieguldīto kapitālu vai

 privātajam ieguldītājam tiek radīts risks uzņemties papildu finanšu saistības vai pienākumus, tostarp iespējamās saistības papildus kapitālam, kas ieguldīts PRIIP, un

 attiecīgā gadījumā – vai PRIIP ir ietverta kapitāla aizsardzība pret tirgus risku un informācija par tās segumu un ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz laika brīdi, kad to piemēro;

iii) pienācīgas darbības rezultātu prognozes un pieņēmumi, kas izdarīti, lai tos izstrādātu;

iv) attiecīgā gadījumā – informācija par nosacījumiem attiecībā uz privāto ieguldītāju atdevi vai ietvertajām rezultātu maksimālajām robežvērtībām;

v) paziņojums par to, ka privātā ieguldītāja piederības dalībvalsts tiesību akti nodokļu jomā var ietekmēt faktiskās izmaksas;

e) iedaļā “Kas notiek, ja [PRIIP izveidotāja nosaukums] nespēj veikt izmaksas?” – īss apraksts par to, vai radušos zaudējumus sedz ieguldītāju kompensācijas vai garantiju sistēma un, ja sedz, tad kura sistēma, kā arī garantijas sniedzēja nosaukums un tas, kādus riskus sistēma sedz un kādus ne;

f) iedaļā “Kādas ir izmaksas?” – ar ieguldījumu PRIIP saistītās izmaksas, aptverot gan tiešas, gan netiešas izmaksas, kas varētu rasties privātajam ieguldītājam, tostarp vienreizējās un regulārās izmaksas, ko norāda ar šo izmaksu summāro rādītāju, un – lai nodrošinātu salīdzināmību – izmaksu kopsumma, kas izteikta naudas un procentuālā izteiksmē, lai parādītu kopējo izmaksu kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu.

Pamatinformācijas dokumentā iekļauj skaidru norādi, ka konsultanti, izplatītāji vai jebkuras citas personas, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod tos, sniegs detalizētu informāciju par jebkādām izplatīšanas izmaksām, kas jau nav iekļautas iepriekš minētajās izmaksās, tā, lai privātais ieguldītājs varētu izprast šo izmaksu kopsummas kumulatīvo iedarbību uz ieguldījumu atdevi;

g) iedaļā “Cik ilgi man to vajadzētu turēt, un vai es varu naudu izņemt agrāk?”:

i) attiecīgā gadījumā – vai attiecībā uz PRIIP pastāv pārdomu (cooling off) vai anulēšanas periods;

ii) norāde par ieteicamo un – attiecīgā gadījumā – vajadzīgo minimālo turēšanas periodu;

iii) iespēja atsaukt ieguldījumus pirms termiņa un nosacījumi, tostarp visas piemērojamās nodevas un sodi, ņemot vērā PRIIP riska un atdeves profilu un mērķtirgus attīstību;

iv) informācija par iespējamām sekām, kas izriet no naudas izņemšanas pirms ieteicamā turēšanas perioda beigām, piemēram, kapitāla aizsardzības zaudēšana vai iespējamas papildu nodevas;

h) iedaļā “Kā iesniegt sūdzību?” – informācija par to, kā un kam privātais ieguldītājs var iesniegt sūdzību par produktu vai par to, kā rīkojies PRIIP izveidotājs vai persona, kas sniedz konsultācijas par produktu vai pārdod to;

i) iedaļā “Cita svarīga informācija” – īsa norāde par jebkuriem citiem papildu informatīviem dokumentiem, kas izveidotājam pirms vai pēc līguma noslēgšanas ir jāsniedz privātajam ieguldītājam, izņemot jebkādu reklāmas materiālu.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, precizējot sīku informāciju par procedūrām, ko izmanto, lai noteiktu, vai PRIIP ir vērsts uz konkrētiem vides vai sociāliem mērķiem.

5.  Lai nodrošinātu saskaņotu šā panta piemērošanu, EUI ar apvienotās komitejas (“apvienotā komiteja”) starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda:

a) sīku informāciju par visu 3. punktā minēto informācijas elementu izklāstu un saturu;

b) metodi, kas ir pamatā riska un atdeves aprakstam, kā minēts 3. punkta d) apakšpunkta i) un iii) punktā; un

c) izmaksu aprēķināšanas metodi, tostarp summāro rādītāju sīku aprakstu, kā minēts 3. punkta f) apakšpunktā.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus, EUI ņem vērā dažādos PRIIP veidus, atšķirības starp tiem un privāto ieguldītāju spējas, kā arī PRIIP iezīmes, kas ļauj privātajam ieguldītājam izvēlēties starp dažādiem pamatā esošiem ieguldījumiem vai citām iespējām, ko sniedz produkts, tostarp – ja šo izvēli var izdarīt dažādos laikos vai mainīt nākotnē.

EUI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai ►C1  līdz 2016. gada 31. martam. ◄

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9. pants

Tirgvedības paziņojumos, kas satur konkrētu informāciju saistībā ar PRIIP, neietver apgalvojumus, kas ir pretrunā pamatinformācijas dokumentā iekļautajai informācijai vai kas mazina pamatinformācijas dokumenta nozīmi. Tirgvedības paziņojumos norāda, ka pamatinformācijas dokuments ir pieejams, un sniedz informāciju, kā un kur to iegūt, tostarp norādot PRIIP izveidotāja tīmekļa vietni.

10. pants

1.  PRIIP izveidotājs regulāri pārskata pamatinformācijas dokumentā iekļauto informāciju un labo dokumentu, ja pārskatīšana liecina, ka jāveic izmaiņas. Laboto dokumenta versiju dara pieejamu nekavējoties.

2.  Lai nodrošinātu saskaņotu šā panta piemērošanu, EUI ar apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda:

a) pamatinformācijas dokumentā iekļautās informācijas pārskatīšanas nosacījumus;

b) nosacījumus, kad pamatinformācijas dokuments ir jālabo;

c) specifiskos nosacījumus, kad pamatinformācijas dokumentā iekļautā informācija ir jāpārskata vai kad pamatinformācijas dokuments ir jālabo, ja PRIIP privātajiem ieguldītājiem nav darīts pieejams nepārtraukti;

d) nosacījumus, kad privātie ieguldītāji jāinformē par izlabotu pamatinformācijas dokumentu attiecībā uz PRIIP, ko tie nopirkuši, kā arī veidus, kā privātie ieguldītāji ir jāinformē.

EUI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

11. pants

1.  PRIIP izveidotājam civiltiesiskā atbildība neiestājas tikai uz pamatinformācijas dokumenta, tostarp uz jebkura tā tulkojuma, pamata, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai neatbilst attiecīgajām juridiski saistošu pirmslīguma un līguma dokumentu daļām vai 8. pantā izklāstītajām prasībām.

2.  Privātais ieguldītājs, kuram rodas zaudējumi, kuru cēlonis ir paļaušanās uz pamatinformācijas dokumentu, 1. punktā minētajos apstākļos, veicot ieguldījumu PRIIP, par kuru minētais pamatinformācijas dokuments ir sagatavots, var prasīt no PRIIP izveidotāja atlīdzināt minētos zaudējumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.  Tādus elementus kā “zaudējumi” vai “zaudējumu atlīdzība”, kas minēti 2. punktā, bet kuri nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kā noteikts saskaņā ar attiecīgiem starptautisko privāttiesību noteikumiem.

4.  Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.  Šajā pantā minētos pienākumus neierobežo vai no tiem neatkāpjas ar līgumā iekļautām klauzulām.

12. pants

Ja pamatinformācijas dokuments attiecas uz apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas sabiedrības pienākumi saskaņā ar šo regulu attiecas vienīgi uz apdrošināšanas līguma apdrošinājuma ņēmēju, nevis uz apdrošināšanas līguma labuma guvēju.



III

IEDAĻA

Pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana

13. pants

1.  Persona, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, privātajiem ieguldītājiem laikus – pirms minētajiem privātajiem ieguldītājiem ir kļuvis saistošs jebkāds līgums vai piedāvājums saistībā ar minēto PRIIP – nodrošina pamatinformācijas dokumentu.

2.  Persona, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, var izpildīt 1. punktā minētās prasības, nodrošinot pamatinformācijas dokumentu personai, kurai ir rakstiska pilnvara pieņemt lēmumus par ieguldījumiem privātā ieguldītāja vārdā, attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti saskaņā ar minēto rakstisko pilnvaru.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta un ievērojot Direktīvas 2002/65/EK 3. panta 1. punktu, 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 6. pantu, persona, kas pārdod PRIIP, var nodrošināt privātajam ieguldītājam pamatinformācijas dokumentu, lieki nekavējoties, pēc darījuma noslēgšanas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) privātais ieguldītājs pēc paša ierosmes izvēlas sazināties ar PRIIP pārdevēju un noslēgt darījumu, izmantojot tālsaziņas līdzekļus;

b) pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana saskaņā ar šā panta 1. punktu nav iespējama;

c) persona, kas sniedz konsultācijas vai pārdod PRIIP, ir informējusi privāto ieguldītāju par to, ka pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana nav iespējama, un ir skaidri norādījusi, ka privātais ieguldītājs var atlikt darījumu, lai pamatinformācijas dokumentu saņemtu un izlasītu pirms darījumu noslēgšanas;

d) privātais ieguldītājs piekrīt saņemt pamatinformācijas dokumentu bez liekas kavēšanās pēc darījuma noslēgšanas, nevis atlikt darījumu, lai dokumentu saņemtu iepriekš.

4.  Ja saistībā ar to pašu PRIIP privātā ieguldītāja vārdā saskaņā ar minētā privātā ieguldītāja pirms pirmā darījuma sniegtajiem norādījumiem personai, kas pārdod PRIIP, tiek veikti turpmāki darījumi, pienākums nodrošināt pamatinformācijas dokumentu saskaņā ar 1. punktu attiecas tikai uz pirmo darījumu un uz pirmo darījumu pēc tam, kad pamatinformācijas dokuments ir pārskatīts saskaņā ar 10. pantu.

5.  Lai nodrošinātu saskaņotu šā panta piemērošanu, EUI apvienotajā komitejā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda nosacījumus attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanas prasības izpildi, kas minēta 1. punktā.

EUI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

14. pants

1.  Persona, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, nodrošina pamatinformācijas dokumentu privātajiem ieguldītājiem bez maksas.

2.  Persona, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, nodrošina pamatinformācijas dokumentu privātajiem ieguldītājiem vienā no šādiem informācijas nesējiem:

a) uz papīra – šai vajadzētu būt standartiespējai gadījumā, ja PRIIP tiek piedāvāts klātienē, ja vien privātais ieguldītājs nepieprasa citādu formātu;

b) uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, ja tiek izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi; vai

c) tīmekļa vietnē, ja tiek izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi.

3.  Ja pamatinformācijas dokumentu nodrošina uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē, pēc privāto ieguldītāju pieprasījuma viņiem bez maksas nodrošina tā papīra kopiju. Privātos ieguldītājus informē par viņu tiesībām lūgt saņemt papīra kopiju bez maksas.

4.  Pamatinformācijas dokumentu var nodrošināt uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) pastāvīga informācijas nesēja izmantošana ir atbilstīga to darījumu apstākļos, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, un privāto ieguldītāju;

b) privātais ieguldītājs ir varējis izvēlēties starp informāciju uz papīra un informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, un viņš ir izvēlējies pastāvīgo informācijas nesēju veidā, ko iespējams pierādīt.

5.  Pamatinformācijas dokumentu var nodrošināt tīmekļa vietnē, kas neatbilst pastāvīga informācijas nesēja definīcijai, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) pamatinformācijas dokumenta nodrošināšana tīmekļa vietnē ir atbilstīga to darījumu apstākļos, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, un privāto ieguldītāju;

b) privātajam ieguldītājam ir dota iespēja izvēlēties starp informāciju, kas sniegta uz papīra, un informāciju tīmekļa vietnē, un viņš ir izvēlējies pēdējo veidu, ko iespējams pierādīt;

c) privātais ieguldītājs ir elektroniski vai rakstiskā veidā informēts par tīmekļa vietnes adresi un vietu tīmekļa vietnē, kur var piekļūt pamatinformācijas dokumentam;

d) ir nodrošināts, ka pamatinformācijas dokuments ir pieejams tīmekļa vietnē, lejupielādējams un uzglabājams pastāvīgā informācijas nesējā tik ilgu laikposmu, cik privātajam ieguldītājam varētu būt nepieciešamība to skatīt.

Ja pamatinformācijas dokuments ir labots saskaņā ar 10. pantu, iepriekšējās versijas arī tiek sniegtas privātajam ieguldītājam pēc pieprasījuma.

6.  Šā panta 4. un 5. punkta nolūkā informācijas nodrošināšana uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē ir uzskatāma kā atbilstīga to darījumu apstākļos, kas tiek veikti starp personu, kas sniedz konslutācijas vai pārdod PRIIP, un privāto ieguldītāju, ja ir pierādījumi, ka privātajam ieguldītājam ir regulāra piekļuve internetam. Par šādiem pierādījumiem uzskata gadījumu, kad privātais ieguldītājs norāda e-pasta adresi minēto darījumu īstenošanas nolūkiem.



III

NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA UN PRODUKTA INTERVENCES PILNVARAS

15. pants

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 2. punktu EAAPI uzrauga to apdrošināšanas ieguldījumu produktu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.

2.  Kompetentās iestādes uzrauga to apdrošināšanas ieguldījumu produktu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod to dalībvalstī vai no tās.

16. pants

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 5. punktu EAAPI var, ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punkta nosacījumi, uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a) konkrētu apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai apdrošināšanas ieguldījumu produktu ar dažām noteiktām iezīmēm tirgošanu, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību noteiktu darbības veidu vai praksi finanšu jomā.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties izņēmumi, ko noteikusi EAAPI.

2.  EAAPI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:

a) ierosinātā rīcība novērš būtisku ieguldītāju aizsardzības problēmu vai apdraudējumu finanšu tirgu sakārtotai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b) Savienības tiesību regulatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam apdrošināšanas ieguldījumu produktam vai darbībai, nenovērš šo apdraudējumu;

c) kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minēto apdraudējumu, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši apdraudējuma problēmu.

Ja ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā norādītie nosacījumi, EAAPI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms apdrošināšanas ieguldījumu produkts tiek tirgots vai pārdots ieguldītājiem.

3.  Rīkojoties atbilstīgi šim pantam, EAAPI nodrošina, lai:

a) konkrētajai rīcībai nebūtu negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu nesamērīga ar šādas rīcības ieguvumiem; vai

b) konkrētā rīcība nerada regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 17. pantam, EAAPI var pieņemt ikvienu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, nepublicējot 18. pantā paredzēto atzinumu.

4.  Pirms lēmuma pieņemšanas par rīcību saskaņā ar šo pantu EAAPI informē kompetentās iestādes par rīcību, ko tā ierosina.

5.  EAAPI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkuru lēmumu rīkoties atbilstīgi šim punktam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.  EAAPI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis minētais triju mēnešu laikposms, tas zaudē spēku.

7.  Šajā pantā minētā EAAPI pieņemtā rīcība prevalē pār jebkuru agrāku rīcību, ko īstenojusi kompetentā iestāde.

8.  Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 30. pantam, paredzot kritērijus un faktorus, kuri EAAPI ir jāņem vērā, nosakot, kad pastāv būtiska ieguldītāju aizsardzības problēma vai apdraudējums finanšu tirgu sakārtotai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, kā minēts šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a) apdrošināšanas ieguldījuma produkta sarežģītības pakāpi un saistību ar ieguldītāja veidu, kam to tirgo un pārdod;

b) apdrošināšanas ieguldījumu produkta apmēru vai nosacīto vērtību;

c) apdrošināšanas ieguldījumu produkta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi; un

d) sviru, ko veido produkts vai prakse.

17. pants

1.  Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot:

a) apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai apdrošināšanas ieguldījumu produktu ar dažām noteiktām iezīmēm tirgošanu, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību noteiktu darbības veidu vai praksi finanšu jomā.

2.  Kompetentā iestāde var veikt 1. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:

a) apdrošināšanas ieguldījumu produkts vai darbība, vai prakse rada būtisku ieguldītāju interešu aizsardzības problēmu vai rada apdraudējumu sakārtotai finanšu tirgu darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī;

b) esošās Savienības tiesību aktu regulatīvās prasības, kas piemērojamas apdrošināšanas ieguldījumu produktam vai darbībai, vai praksei, pietiekami nenovērš a) apakšpunktā minētos riskus un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai esošo prasību izpildi;

c) rīcība ir samērīga, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo ieguldītāju vai tirgus dalībnieku sarežģītības līmeni un iespējamo rīcības ietekmi uz ieguldītājiem un tirgus dalībniekiem, kuriem var piederēt, kuri var izmantot vai kuri var gūt labumu no apdrošināšanas ieguldījumu produkta vai darbības vai prakses;

d) kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šī rīcība varētu ievērojami ietekmēt; un

e) rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek nodrošinātas no citas dalībvalsts.

Ja ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā norādītie nosacījumi, kompetentā iestāde piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms apdrošināšanas ieguldījumu produkts tiek tirgots vai pārdots ieguldītājiem. Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties izņēmumi, ko noteikusi kompetentā iestāde.

3.  Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vismaz mēnesi pirms paredzētās pasākuma stāšanās spēkā tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušās iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EAAPI:

a) apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai darbību, vai praksi, uz kuru ierosinātā rīcība attiecas;

b) precīzu ierosinātā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un kad tam paredzēts stāties spēkā; un

c) pierādījumus, uz kuru pamata ir balstīts tās lēmums un kuri apstiprina, ka visi 2. punkta nosacījumi ir izpildīti.

4.  Izņēmuma gadījumos, ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir jāveic steidzami pasākumi saskaņā ar šo pantu, lai novērstu apdraudējumu, ko rada 1. punktā minētie apdrošināšanas ieguldījumu produkti, darbības vai prakses, kompetentā iestāde pagaidu kārtā var rīkoties, sniedzot rakstisku paziņojumu vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā visām pārējām kompetentajām iestādēm un EAAPI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šā panta kritēriji un ka turklāt ir skaidri konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētu problēmu vai apdraudējumu. Kompetentā iestāde neveic pagaidu rīcību, kas ilgāka par trim mēnešiem.

5.  Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Minētajā paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina, ka visi 2. punkta nosacījumi ir izpildīti. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībai, kas tiek veikta pēc paziņojuma publicēšanas.

6.  Kompetentā iestāde atsauc aizliegumu vai ierobežojumu, ja 2. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

7.  Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 30. pantam, paredzot kritērijus un faktorus, kuri kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiska ieguldītāju aizsardzības problēma vai apdraudējums finanšu tirgu sakārtotai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī, kā minēts šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a) apdrošināšanas ieguldījuma produkta sarežģītības pakāpi un saistību ar ieguldītāju veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b) apdrošināšanas ieguldījumu produkta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

c) sviru, ko veido produkts vai prakse;

d) attiecībā uz finanšu tirgu sakārtotu darbību un integritāti – apdrošināšanas ieguldījumu produkta apmēru vai nosacīto vērtību.

18. pants

1.  EAAPI pilda veicinošu un koordinējošu lomu saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 17. pantam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EAAPI nodrošina, lai kompetentās iestādes rīcība būtu pamatota un samērīga un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju.

2.  Pēc tam, kad atbilstīgi 17. pantam ir saņemts paziņojums par rīcību, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, EAAPI pieņem atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Ja EAAPI uzskata, ka citas kompetentās iestādes veiktais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EAAPI tīmekļa vietnē.

3.  Ja kompetentā iestāde ierosina veikt vai veic pasākumu pretēji EAAPI atzinumam, kas pieņemts atbilstīgi 2. punktam, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.



IV

NODAĻA

SŪDZĪBAS, TIESISKĀ AIZSARDZĪBA, SADARBĪBA UN UZRAUDZĪBA

19. pants

PRIIP izveidotājs un persona, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, izveido atbilstīgas procedūras un kārtību, ar ko nodrošina, ka:

a) privātajiem ieguldītājiem ir efektīvs līdzeklis sūdzības iesniegšanai par PRIIP izveidotāju;

b) privātie ieguldītāji, kas ir iesnieguši sūdzību saistībā ar pamatinformācijas dokumentu, saņem atbildi pēc būtības laikus un pienācīgā veidā; un

c) efektīvas tiesiskās aizsardzības procedūras privātajiem ieguldītājiem ir pieejamas arī pārrobežu strīdu gadījumā, jo īpaši, ja PRIIP izveidotājs atrodas citā dalībvalstī vai trešā valstī.

20. pants

1.  Šīs regulas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un bez liekas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas ir svarīga to pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu un to pilnvaru izmantošanai.

2.  Kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu.

21. pants

1.  Dalībvalstis piemēro Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī veikto personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu.

2.  EUI veiktajai datu apstrādei piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.



V

NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

22. pants

1.  Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par atbilstīgiem administratīvajiem sodiem un pasākumiem, ko piemēro šīs regulas pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Šādi sodi un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un attur no pārkāpumu izdarīšanas.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, par pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēti kriminālsodi saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

Līdz 2016. gada 31. decembrim dalībvalstis paziņo Komisijai un apvienotajai komitejai pirmajā daļā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un apvienotajai komitejai par jebkuriem attiecīgajiem grozījumiem šajos noteikumos.

2.  Pildot savas 24. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvajiem sodiem un pasākumiem ir saskaņā ar šo regulu vēlamie rezultāti, un koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvos sodus un pasākumus pārrobežu gadījumos.

23. pants

Kompetentās iestādes izmanto pilnvaras uzlikt sodus saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:

a) tieši;

b) sadarbībā ar citām iestādēm;

c) uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

d) vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

24. pants

1.  Šo pantu piemēro 5. panta 1. punkta, 6. un 7. panta, 8. panta 1. līdz 3. punkta, 9. panta, 10. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta, 3. punkta un 4. punkta un 14. un 19. panta pārkāpumiem.

2.  Kompetentās iestādes ir pilnvarotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un pasākumus:

a) rīkojums, kas aizliedz PRIIP tirgvedību;

b) rīkojums, kas aptur PRIIP tirgvedību;

c) publisks brīdinājums, kurā ir norādīta atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

d) rīkojums, kas aizliedz sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst 6., 7., 8. vai 10. pantā noteiktajām prasībām un ar ko pieprasa publicēt jaunu pamatinformācijas dokumenta versiju;

e) administratīvi naudas sodi, kas ir vismaz šādi:

i) juridiskas personas gadījumā:

 līdz EUR 5 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstīgā vērtība valsts valūtā 2014. gada 30. decembrī, vai līdz 3 % no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamiem minētās juridiskās personas finanšu pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra, vai

 ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus – līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai;

ii) fiziskas personas gadījumā:

 līdz EUR 700 000 vai dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, atbilstošā summa valsts valūtā 2014. gada 30. decembrī, vai

 ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus – uzlikto administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai.

Ja šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta i) punktā minētā juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES ( 3 ), attiecīgo kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto finanšu pārskatu, ko apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra.

3.  Dalībvalstīm var paredzēt papildu sankcijas vai pasākumus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus nekā šajā regulā paredzētie.

4.  Gadījumos, kad kompetentās iestādes ir noteikušas vienu vai vairākus administratīvus sodus vai pasākumus saskaņā ar 2. punktu, kompetentās iestādes ir pilnvarotas sniegt vai pieprasīt, lai PRIIP izveidotājs vai persona, kas sniedz konsultācijas par PRIIP vai pārdod to, sniegtu tiešu paziņojumu attiecīgajam privātajam ieguldītājam, informējot par administratīvo sodu vai pasākumu un par to, kur iesniegt sūdzību vai prasību par tiesisko aizsardzību.

25. pants

Kompetentās iestādes piemēro 24. panta 2. punktā minētos administratīvos sodus un pasākumus, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a) pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

b) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

c) pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas gatavību sadarboties;

e) jebkurus par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

f) pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē.

26. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemti lēmumi uzlikt sodus un veikt pasākumus ir pārsūdzami.

27. pants

1.  Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, tā vienlaikus par minētajiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem ziņo kompetentajai EUI.

2.  Kompetentā iestāde reizi gadā sniedz kompetentajai EUI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 22. pantu un 24. panta 2. punktu.

3.  EUI publicē šajā pantā minēto informāciju savos gada ziņojumos.

28. pants

1.  Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, kas ļauj tām ziņot par šīs regulas faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētie mehānismi aptver vismaz:

a) konkrētas procedūras ziņojumu par faktiskiem vai potenciāliem pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

b) atbilstošu to darbinieku aizsardzību, kuri ziņo par viņu darbavietā izdarītiem pārkāpumiem, vismaz pret atriebību, diskrimināciju un cita veida netaisnīgu attieksmi;

c) identitātes aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir attiecīgi atbildīga par pārkāpumu visos procedūras posmos, izņemot tad, ja informācijas atklāšana nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veicot turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību.

3.  Dalībvalstis savos valsts tiesību aktos var paredzēt, ka kompetentās iestādes izstrādā papildu mehānismus.

4.  Dalībvalstis var noteikt prasību darba devējiem, kuri veic darbības, kuras tiek regulētas finanšu pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ieviest atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām to darbinieki iekšēji ziņo par faktiskiem vai potenciāliem pārkāpumiem, izmantojot konkrētu, neatkarīgu un autonomu kanālu.

29. pants

1.  Lēmumu, kas nav pārsūdzams, par administratīva soda vai pasākuma piemērošanu par pārkāpumiem, kas minēti 24. panta 1. punktā, kompetentās iestādes publicē to oficiālajā tīmekļa vietnē bez liekas kavēšanās pēc tam, kad persona, kurai piemērots sods, ir informēta par minēto lēmumu.

Publikācijā ietver vismaz šādu informāciju

a) pārkāpuma veids un būtība;

b) atbildīgās personas identitāte.

Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar ko piemēro pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes:

a) aizkavē lēmuma noteikt sankciju vai pasākumu publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

b) publicē lēmumu noteikt sankciju vai pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību; vai

c) nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sankciju vai pasākumu, ja šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i) to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii) šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

2.  Kompetentās iestādes informē EUI par visiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, kas piemēroti, bet par kuriem informācija nav publicēta atbilstīgi 1. punkta trešās daļas c) apakšpunktam, tostarp arī par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu.

Gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums publicēt sankciju vai pasākumu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

3.  Ja valsts tiesību akti paredz, ka lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu, ko var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, publicē, tad kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju publicētu lēmumu noteikt sankciju vai pasākumu.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, lai ikviena publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.



VI

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 8. panta 4. punktā, 16. panta 8. punktā un 17. panta 7. punktā, Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no 2014. gada 30. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra perioda beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā, 16. panta 8. punktā un 17. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 8. panta 4. punktu, 16. panta 8. punktu vai 17. panta 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

31. pants

Ja Komisija saskaņā ar 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu vai 13. panta 5. punktu pieņem regulatīvos tehniskos standartus, kas ir tādi paši kā regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko iesniegusi EBI, laikposms, kurā Eiropas Parlaments un Padome var iebilst pret minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 13. panta 1. punkta otrās daļas, lai ņemtu vērā tajā aptverto jautājumu sarežģītību un apmēru, ir divi mēneši, sākot no paziņošanas dienas. Minēto laikposmu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas var pagarināt par vienu mēnesi.

32. pants

1.  Pārvaldības sabiedrības, kas definētas Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ieguldījumu sabiedrības, kā minēts tās 27. pantā, un personas, kas konsultē par PVKIU sertifikātiem vai pārdod tos, kā minēts tās 1. panta 2. punktā, ir atbrīvotas no šajā regulā minētajiem pienākumiem līdz ►M2  2021. gada 31. decembrim ◄ .

2.  Ja Direktīvas 2009/65/EK 78.–81. pantā minētos noteikumus par pamatinformācijas dokumenta formātu un saturu dalībvalsts piemēro fondiem, kas nav saistīti ar PVKIU un tiek piedāvāti privātajiem ieguldītājiem, šā panta 1. punktā minētais atbrīvojums attiecas uz pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un personām, kas privātajiem ieguldītājiem sniedz konsultācijas par šādu fondu sertifikātiem vai pārdod tos.

33. pants

1.  Komisija līdz ►M2  2019. gada 31. decembrim ◄ veic šīs regulas pārskatīšanu. Pārskatīšanā ietver, pamatojoties uz EUI saņemto informāciju, vispārēju apsekojumu par to, kā darbojas izpratnes brīdinājums, ņemot vērā kompetento iestāžu norādījumus šajā ziņā. Tajā ietver arī apsekojumu par praktisko pielietojumu šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ņemot vērā norises privāto ieguldījumu produktu tirgū, pamatojumu, izmaksas un iespējamos ieguvumus no tā, ka tiek ieviests sociālo un vides ieguldījumu marķējums. Kā daļu no šīs pārskatīšanas Komisija veic patērētāju apsekojumus un neleģislatīvu iespēju izskatīšanu, kā arī izskata rezultātus, kas gūti, veicot Regulas (ES) Nr. 346/2013 pārskatīšanu saistībā ar tās 27. panta 1. punkta c), e) un g) apakšpunktu.

Attiecībā uz PVKIU, kā tie definēti Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā, pārskatīšanā novērtē, vai pārejas noteikumi saskaņā ar šīs regulas 32. pantu jāpagarina vai arī – pēc visu nepieciešamo pielāgojumu identificēšanas – Direktīvas 2009/65/EK noteikumus par ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju varētu aizstāt ar šīs direktīvas noteikumiem par pamatinformācijas dokumentu vai tos varētu uzskatīt par līdzvērtīgiem. Pārskatīšanā apsver arī šīs regulas darbības jomas iespējamu paplašināšanu, attiecinot to arī uz citiem finanšu produktiem, un izvērtē, vai produktu atbrīvojums no šīs regulas darbības jomas būtu jāsaglabā, ņemot vērā drošus patērētāju aizsardzības standartus, tostarp finanšu produktu salīdzinājumus. Pārskatīšanā izvērtē arī to, cik piemēroti ir ieviest kopīgus noteikumus par vajadzību visām dalībvalstīm paredzēt administratīvus sodus par šīs regulas pārkāpumiem.

2.  Komisija, pamatojoties EAAPI veikto darbu saistībā ar produktu informācijas atklāšanas prasībām, līdz ►M2  2019. gada 31. decembrim ◄ izvērtē, vai ierosināt jaunu leģislatīvu aktu, ar kuru attiecībā uz minētajiem produktiem nodrošinātu piemērotas produktu informācijas atklāšanas prasības, vai arī pensiju produktus, kas minēti 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā, iekļaut šīs regulas darbības jomā.

Veicot šo izvērtējumu, Komisija nodrošina, ka ar šādiem pasākumiem netiek pazemināti informācijas atklāšanas prasību standarti dalībvalstīs, kurās attiecībā uz šādiem pensiju produktiem jau pastāv informācijas atklāšanas prasību režīmi.

3.  Pēc apspriešanās ar apvienoto komiteju Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu saistībā ar 1. un 2. punktu, vajadzības gadījumā pievienojot tam leģislatīvā akta priekšlikumu.

4.  Komisija līdz ►M2  2019. gada 31. decembrim ◄ veic tirgus apsekojumu, lai noskaidrotu, vai ir pieejami tiešsaistes kalkulatoru rīki, kas privātajam ieguldītājam ļauj aprēķināt PRIIP kopējās izmaksas un nodevas, un vai tie ir bez maksas. Komisija ziņo, vai minētie rīki nodrošina ticamus un precīzus aprēķinus attiecībā uz visiem produktiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā.

Gadījumā, ja apsekojumā secināts, ka šādi rīki nepastāv vai esošie rīki nedod iespēju privātajiem ieguldītājiem saprast, kāda ir kopējā PRIIP izmaksu un nodevu summa, Komisija novērtē iespēju EUI ar apvienotās komitejas starpniecību izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, izklāstot specifikācijas, kas piemērojamas šādiem Savienības līmeņa rīkiem.

34. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Top