reģionālais atbalsts;

atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;

atbalsts vides aizsardzībai;

atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

atbalsts mācībām;

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;

atbalsts platjoslas infrastruktūrai;

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;

atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;

atbalsts vietējai infrastruktūrai;

atbalsts reģionālajām lidostām;

atbalsts ostām;

atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem; un

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU.

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2., 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu un atbalstam, kuru īsteno kā finanšu produktus saskaņā ar minētās nodaļas 16. iedaļu, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets katrā dalībvalstī pārsniedz EUR 150 miljonus. Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 16. iedaļu, lai novērtētu, vai attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsta vidējais gada budžets attiecībā uz konkrēto finanšu produktu pārsniedz EUR 150 miljonus, ņem vērā tikai noteiktam finanšu produktam iezīmētās dalībvalsts iemaksas ES garantijas dalībvalsts nodalījumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 ( 1 ) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos sešus mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu. Tomēr reģionālo atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar šo regulu, izņēmuma kārtā var pagarināt līdz attiecīgo reģionālā atbalsta plānu spēkā esības perioda beigām;

jebkādām 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbībām;

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 ( 2 ), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerība (EIP) darba grupu projektiem, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ar izņēmumu attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 717/2014 ( 3 ) 1. panta 1. punktā;

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, atbalstu lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerība (EIP) darba grupu projektiem, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU;

atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:

atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES ( 4 );

reģionālā atbalsta kategorijām, kas minētas 13. pantā.

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai un atbalsta shēmas, uz ko attiecas III nodaļas 19.b pants, 2.a iedaļa un 16. iedaļa;

ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalsta shēmas, uz ko attiecas 19.b pants, atbalstu MVU saskaņā ar 56.f pantu un atbalstu finanšu starpniekiem saskaņā ar 16., 21., 22. un 39. pantu un III nodaļas 16. iedaļu ar nosacījumu, ka grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi nekā citiem uzņēmumiem. Tomēr šo regulu izņēmuma kārtā piemēro uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, taču kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī atbalsta piešķīrējā dalībvalstī ir jābūt uzņēmējdarbības vietai vai filiālei;

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

reģionālais ieguldījumu atbalsts: “atbalsta koriģētā summa”, kas ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 100 miljoni, aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu;

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 20 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;

ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos – atbalsts saskaņā ar 20. pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 20.a pantu: 20.a panta 2. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam vienā projektā;

riska finansējuma atbalsts: EUR 15 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 9. punktā;

darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;

atbalsts pētniecībai un attīstībai:

▼M4

▼B

ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 20 miljoni vienai infrastruktūrai;

atbalsts inovācijas kopām: EUR 7,5 miljoni vienai kopai;

inovācijas atbalsts MVU: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

atbalsts mācībām: EUR 2 miljoni vienam mācību projektam;

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, izņemot ieguldījumu atbalstu publiski pieejamai bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai, ieguldījumu atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai un atbalstu, ko energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas projektu ietvaros sniedz sadales tīklam: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā; EUR 30 miljoni atbalstam ieguldījumiem tādu konkrētu ēku energoefektivitātē, kas ietilpst 38. panta 3.a punkta darbības jomā; EUR 30 miljoni no kopējā sniegtā finansējuma nominālās summas atbalstam ieguldījumiem tādu konkrētu ēku energoefektivitātē, kas ietilpst 38. panta 7. punkta darbības jomā;

ieguldījumu atbalsts publiski pieejamai bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā un – shēmu gadījumā – vidējais gada budžets līdz EUR 150 miljoniem;

ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes projektiem: 39. panta 5. punktā noteiktās summas;

ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, un darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā. Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā saskaņā ar 42. pantu: EUR 150 miljoni gadā, ņemot vērā kopējo budžetu par visām shēmām, uz kurām attiecas 42. pants;

ieguldījumu atbalsts centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam: EUR 20 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

atbalsts, ko fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko fiksētajai platjoslas infrastruktūrai piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīkliem piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā dotācijas veidā finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

atbalsts savienotības vaučeru shēmu veidā: kopējais valsts atbalsta budžets 24 mēnešu laikā visām savienotības vaučeru shēmām dalībvalstī, kas ir EUR 50 miljoni (kopējā summa, kas ietver valsts un reģionālās vai vietējās vaučeru shēmas);

ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 150 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 75 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;

ieguldījumu atbalsts sportam un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 100 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;

ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 10 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 20 miljonus;

atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte un atbalsta summas, kas noteiktas 56.a pantā;

atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 130 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 150 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 28 ) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā;

atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 40 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 50 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic viena kalendārā gada laikā;

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU: III nodaļas 16. iedaļā noteiktās summas;

atbalsts MVU attiecībā uz izmaksām par dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos un lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektos – atbalsts saskaņā ar 19.a pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 19.b pantu: summas, kas vienam projektam noteiktas 19.b panta 2. punktā.

atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;

atbalsts garantiju veidā:

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 16. panta nosacījumi;

atbalsts uzņēmumiem to dalībai Eiropas teritoriālās sadarbības projektos saskaņā ar 20.a pantu, ja tas paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta 20.a pantā noteiktā piemērojamā robežvērtība;

atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. panta nosacījumi;

darbības sākšanas atbalsts, ja ir izpildīti 22. panta nosacījumi;

atbalsts energoefektivitātes projektiem, ja ir izpildīti 39. panta nosacījumi;

atbalsts piemaksu papildus tirgus cenai veidā, ja ir izpildīti 42. panta nosacījumi;

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai;

atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai iznomāšana zemāk par tirgus cenu, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu etalonvērtību;

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi.

uzņēmuma nosaukums un lielums;

projekta apraksts, tostarp tā sākuma un beigu datums;

projekta īstenošanas vieta;

projekta izmaksu uzskaitījums;

atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss, pašu kapitāla iepludināšana vai cits) un projektam nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu: projekts tiek īstenots, bet bez atbalsta tas attiecīgajā apgabalā nebūtu veikts vai attiecīgajā apgabalā nebūtu saņēmējam pietiekami rentabls;

visos pārējos gadījumos:

ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; un

pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;

atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21. un 22. panta nosacījumi;

atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā un atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ja ir izpildīti konkrētie attiecīgi 32. un 33. panta nosacījumi;

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;

atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ja ir izpildīti šīs regulas 44. panta nosacījumi;

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 50. panta nosacījumi;

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, ja ir izpildīti 51. panta nosacījumi;

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ja ir izpildīti 53. panta nosacījumi;

atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, ja ir izpildīti attiecīgie 20. vai 20.a panta nosacījumi;

atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, atbalsts līdzfinansētiem projektiem un līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, ja ir izpildīti attiecīgie 25.a, 25.b, 25.c vai 25.d panta nosacījumi;

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;

atbalsts MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos un lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektos vai gūst labumu no tiem, ja ir izpildīti attiecīgie 19.a vai 19.b panta nosacījumi.

citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

Nosakot atbilstību šā punkta pirmajā teikumā minētajiem kumulācijas noteikumiem, neņem vērā finansējumu, kuru galīgajiem saņēmējiem piešķir no fonda InvestEU atbalsta atbilstoši III nodaļas 16. iedaļai, un no šā finansējuma segtās izmaksas. Tā vietā summu, pēc kuras nosaka atbilstību šā punkta pirmā teikuma kumulācijas noteikumiem, aprēķina šādi. Pirmkārt, no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām atskaita no fonda InvestEU atbalstītā finansējuma nominālo summu, iegūstot kopējās atlikušās attiecināmās izmaksas; otrkārt, atbalsta maksimālo summu aprēķina, attiecīgo lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu piemērojot tikai kopējām atlikušajām attiecināmajām izmaksām.

Attiecībā uz pantiem, kuros paziņošanas robežvērtība ir izteikta kā atbalsta maksimālā summa, nolūkā noteikt, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības, neņem vērā arī tā finansējuma nominālo summu, kas galīgajiem saņēmējiem sniegts ar fonda InvestEU atbalstu.

Alternatīvi, attiecībā uz prioritārajiem aizdevumiem vai prioritāro aizdevumu garantijām, ko atbalsta no fonda InvestEU saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, var saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) vai attiecīgi c) apakšpunktu aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu atbalstam, kuru satur šie aizdevumi vai garantijas, ko sniedz galīgajiem saņēmējiem. Atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu var izmantot, lai saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu nodrošinātu, ka kumulācija ar jebkuru citu atbalstu, kas attiecas uz tām pašām nosakāmajām attiecināmajām izmaksām, neliek pārsniegt lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kura piemērojama atbalstam saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgo paziņošanas robežvērtību saskaņā ar šo regulu.

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, izmantojot II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

informāciju, kas minēta III pielikumā, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000 , vai – attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa, – par katru šādai ražošanai piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 60 000 , un attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa, – par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 30 000 .

saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.

izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kuram saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem; un

elektroniskā veidā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( 35 ) minēto gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot minētajā regulā norādīto informāciju. Attiecībā uz finanšu produktiem, kurus īsteno dalībvalsts no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma vai valsts attīstību veicinoša banka, kas darbojas kā īstenošanas partneris vai finanšu starpnieks fonda InvestEU ietvaros, šo dalībvalsts pienākumu uzskata par izpildītu, ja īstenošanas partneris iesniedz Komisijai gada ziņojumus saskaņā ar attiecīgajām ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas un īstenošanas partnera parakstītajā garantijas nolīgumā.

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās darbvietas, rēķinot par divu gadu periodu; vai

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

attiecībā uz zemi un ēkām lielu uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta paredzētās pabeigšanas dienas, bet MVU gadījumā – vismaz trīs gadus;

attiecībā uz ražotni vai iekārtām nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

tiem jābūt amortizējamiem;

tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; un

tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus jābūt saistītiem ar projektu, kam piešķirts atbalsts;

ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos, kas nozīmē, ka no acīmredzamā attiecīgajā periodā izveidoto darbvietu skaita atņem visas zaudētās darbvietas;

katru amata vietu aizpilda triju gadu laikā no darbu pabeigšanas; un

katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta, izņemot, ja darbvieta ir zaudēta laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

atbalstu piešķir tikai apgabalos, kuros nav tādas pašas kategorijas (pamata platjoslas vai NGA) tīkla un kuros ir maz ticams, ka šāds tīkls varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izveidots triju gadu laikā no lēmuma piešķirt atbalstu; un

subsidētajam tīkla operatoram ir jāpiedāvā aktīva un pasīva vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas attiecībā uz NGA tīkliem ietver fizisku atsaisti; un

atbalstu piešķir, pamatojoties uz konkursa procedūru.

atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;

transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam.

saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;

atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.

35 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;

40 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;

30 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.

tos īsteno atbalstāmajos apgabalos ar pilsētu attīstības fondu starpniecību;

tos līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;

tie atbalsta “integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas” īstenošanu.

pilsētu attīstības fonda pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītāju starpā jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

ja privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības projektos tiek nodrošinātas garantijas, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa;

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās pilsētu attīstības fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

pilsētu attīstības fonds darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

pilsētu attīstības fondu pārvaldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāju atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publisko ieguldītāju interesēm;

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem pilsētu attīstības projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz pilsētu attīstību;

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu.

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

paredzamās algu izmaksas attiecībā uz darbvietām, kas radītas tieši ieguldījumu projekta rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu.

ieguldījums materiālajos un/vai nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar jauniem papildu produktiem vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā; vai

uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

tos izmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

tie ir uzskatāmi par amortizējamiem aktīviem;

tie ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju;

tie ir iekļauti uzņēmuma aktīvos vismaz trīs gadus.

tās ir radītas triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;

attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ir konstatējams darbinieku skaita tīrais pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos;

tās tiek saglabātas vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

20 % no attiecināmajām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;

10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, apmācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot SVVA stratēģiju vai EIP darba grupas projektu;

apstiprināto darbību īstenošana;

grupas sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana;

pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas vai EIP darba grupas projekta īstenošanas pārvaldību;

EIP kopienas vai SVVA stratēģijas iedzīvināšana nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju un projektus, un sniegt atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

personāla izmaksas;

biroja un administratīvie izdevumi;

ceļa un uzturēšanās izmaksas;

ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas;

aprīkojuma izdevumi;

infrastruktūras un būvdarbu izmaksas.

pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finanšu piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

atbalsttiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, lai segtu riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.

tie nav darbojušies nevienā tirgū;

tie jebkurā tirgū ir darbojušies mazāk nekā septiņus gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

tiem ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kurš, pamatojoties uz darījumdarbības plānu, kas sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma.

netiek pārsniegta 9. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;

turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā darījumdarbības plānā;

uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par saistītu uzņēmumu I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts atbilst MVU definīcijas nosacījumiem.

10 % no riska finansējuma, kas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem sniegts pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma jebkurā tirgū;

40 % no riska finansējuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā;

60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 5. punkta c) apakšpunktā, un turpmākajiem ieguldījumiem pēc septiņu gadu perioda atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā.

to īsteno ar viena vai vairāku finanšu starpnieku palīdzību, izņemot attiecībā uz nodokļu stimuliem privātajiem ieguldītājiem, kuri veic tiešus ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

finanšu starpniekus, kā arī ieguldītājus vai fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, kas rīkots saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem;

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

garantijām, uz kurām attiecas 2. punkta c) apakšpunkts, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.

finanšu starpnieki darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālās darbības jomas ziņā;

riska finansējums, ko sniedz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, pamatojas uz dzīvotspējīgu darījumdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju vai finanšu starpnieku izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja.

pasākuma rezultātā finanšu starpnieks veic ieguldījumus, kuri bez atbalsta nebūtu veikti vai būtu veikti ierobežotā apmērā vai citā veidā. Finanšu starpnieks spēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības, kas izpaužas kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, maksimālā apmērā tiek nodotas galīgajam saņēmējam;

attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā instrumenta nominālo summu;

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar 9. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

attiecībā uz MVU atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1407/2013; un

ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot tos, kuri noteikti 5., 6., 9., 10. un 11. punktā; un

attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu ieguldījumus, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai iegūtu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.

tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību;

tie vēl nav sadalījuši peļņu;

tie nav izveidoti apvienošanās rezultātā.

aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1 miljons vai EUR 1,5 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir pieci gadi;

garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir desmit gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,5 miljoni vai EUR 2,25 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no pieciem līdz desmit gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp desmit gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz pieciem gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir pieci gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;

dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,4 miljoni vai EUR 0,6 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 0,8 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

fundamentālie pētījumi;

rūpnieciskie pētījumi;

eksperimentālā izstrāde;

tehniski ekonomiskā priekšizpēte.

personāla izmaksas: pētnieki, tehniskie un citi palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;

izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem;

papildu netiešās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

100 % no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;

50 % no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;

25 % no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā;

50 % no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;

par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

ja infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem;

par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai;

piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti;

ja publiskais finansējums infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.

kopas darbības stimulēšanu, lai sekmētu sadarbību, informācijas apmaiņu un specializētu un īpaši izstrādātu darījumdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanu vai to pieejamības nodrošināšanu;

kopas popularizēšanu tirgū, lai palielinātu jaunu uzņēmumu vai organizāciju dalību un palielinātu kopas pamanāmību;

kopas iekārtu pārvaldību; mācību programmu, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, tīklošanos un starptautisko sadarbību.

izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizstāvēšanu;

izmaksas par augsti kvalificētu personālu, kas pārcelts no pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas vai kāda liela uzņēmuma un kas nodarbojas ar pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām saņēmēja jaunizveidotā amatā un neaizstāj citu personālu;

izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem.

personāla izmaksas;

izmaksas par instrumentiem, aprīkojumu, ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā;

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos;

papildu netiešās izmaksas un citas darbības izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

norāde par to, ka tiks īstenots atbalstāmais projekts;

atbalstāmā projekta mērķi;

aptuvens datums, kad plānots publicēt atbalstāmā projekta sagaidāmos rezultātus, un to publicēšanas vieta internetā;

norāde par to, ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē vai apakšnozarē.

mācību personāla izmaksas par stundām, kurās mācību personāls piedalās mācībās;

mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam;

ar mācību projektu saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;

apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas) par tām stundām, kuras apmācāmie piedalās mācībās.

par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;

par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.

apmācāmie nav aktīvi apkalpes locekļi, bet ir ārštata darbinieki uz kuģa; un

mācības notiek uz Savienības reģistros ierakstītiem kuģiem.

telpu pielāgošanas izmaksas;

izmaksas, kas saistītas ar personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai strādājošām personām ar invaliditāti, un šā personāla apmācīšanu palīdzēt strādājošām personām ar invaliditāti;

tādas izmaksas par personu ar invaliditāti lietotā aprīkojuma iegādi vai pielāgošanu vai programmatūras iegādi un validēšanu, ietverot pielāgotas vai palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām izmaksām, kuras rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;

izmaksas, kas tieši saistītas ar strādājošu personu ar invaliditāti transportu uz darba vietu un transportu profesionālās darbības ietvaros;

algu izmaksas par stundām, kuras strādājoša persona ar invaliditāti pavada rehabilitācijā;

ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, ražošanas vienību būvniecības, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas konkrētajā uzņēmumā un administrācijas un transporta izmaksas, ja šīs izmaksas tieši izriet no strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas.

personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, maksimāli 12 mēnešu laikposmā no nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā vai maksimāli 24 mēnešu laikposmā no īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā;

šāda personāla apmācīšanu palīdzēt nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem.

tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, pārsniedzot piemērojamos Savienības standartus neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem;

tas ļauj saņēmējam paaugstināt no tā darbības izrietošo vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav.

tādu jaunu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst Savienības pieņemtajiem standartiem, ja minētā iegāde notiek, pirms šie standarti stājušies spēkā, un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek piemēroti transportlīdzekļiem, kuri iegādāti pirms attiecīgā datuma;

esošu sauszemes, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transportlīdzekļu modificēšanai, ja dienā, kad sākta minēto transportlīdzekļu ekspluatācija, Savienības standarti vēl nav bijuši spēkā un ja tad, kad tie kļūst obligāti, tie netiek ar atpakaļejošu spēku piemēroti minētajiem transportlīdzekļiem.

ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.

ja izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar vides aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar ieguldījumiem vides aizsardzībā nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.

20 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 15 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 10 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk nekā trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā;

15 % no attiecināmajām izmaksām maziem uzņēmumiem, 10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem un 5 % no attiecināmajām izmaksām lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vienu līdz trīs gadus pirms jaunā Savienības standarta stāšanās spēkā.

ja izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar energoefektivitāti saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

ja ieguldījums attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu i) dzīvojamās ēkās, ii) ēkās, kuras paredzētas izglītībai vai sociālajiem pakalpojumiem, iii) ēkās, kuras paredzētas ar publisko pārvaldi vai ar justīcijas, policijas vai ugunsdzēsības dienestiem saistītām darbībām, vai iv) ēkās, kuras minētas i), ii) vai iii) punktā un kurās darbības, kas nav minētas minētajos punktos, tiek veiktas mazāk nekā 35 % no iekštelpu platības, attiecināmās izmaksas ir visas ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni, ar noteikumu, ka energoefektivitātes uzlabojumu rezultātā primārās enerģijas pieprasījums samazinās vismaz par 20 % renovācijas gadījumā un primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 10 % salīdzinājumā ar robežvērtību, kas attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām noteikts valsts pasākumos, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES ( 39 ), attiecībā uz jaunām ēkām. Sākotnējo primārās enerģijas pieprasījumu un paredzamo uzlabojumu nosaka, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātu, kas definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 12) punktā;

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar energoefektivitāti saistītās izmaksas.

integrētas atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas objektā, kuras ražo elektroenerģiju un/vai siltumu;

aprīkojums, kurā akumulē objektā esošā atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtā saražoto enerģiju;

ēkā iebūvētais aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra ēkas lietotāju elektrotransportlīdzekļu uzlādei;

ieguldījumi ēkas digitalizācijā, jo īpaši ar mērķi palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvajām iekšējām instalācijām vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un, ja nepieciešams, pasīvā tīkla palīgdaļu privātīpašumā ārpus ēkas. Nav ietverta instalācija vai kabeļu ievilkšana datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.

atbalsts izpaužas kā aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energoefektivitātes līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir refinansēt attiecīgo sniedzēju (piemēram, faktorings, forfeitings);

saskaņā ar šo punktu piešķirtā kopējā sniegtā finansējuma nominālā summa vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 30 miljonus;

atbalstu sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem;

atbalstu sniedz attiecībā uz energoefektivitātes līgumu noslēgšanu Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punkta nozīmē;

energoefektivitātes līgumi attiecas uz tādu ēku, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā.

integrētas atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas objektā, kuras ražo elektroenerģiju un/vai siltumu;

aprīkojums, kurā akumulē objektā esošā atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtā saražoto enerģiju;

ēkā iebūvētais aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra ēkas lietotāju elektrotransportlīdzekļu uzlādei;

ieguldījumi ēkas digitalizācijā, jo īpaši ar mērķi palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvajām iekšējām instalācijām vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un, ja nepieciešams, pasīvā tīkla palīgdaļu privātīpašumā ārpus ēkas. Nav ietverta instalācija vai kabeļu ievilkšana datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.

finanšu starpnieku pārvaldītājus, kā arī energoefektivitātes fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem un energoefektivitātes fondu pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

ja tiek nodrošinātas garantijas, to likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju;

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās energoefektivitātes fonda vai finanšu starpnieka pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un, lai energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem energoefektivitātes projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz energoefektivitāti;

attiecībā uz publisko finansējumu, kas ieguldīts energoefektivitātes fondā vai piešķirts finanšu starpniekam, pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija, kas paredz iespēju, ka energoefektivitātes projektus finansē tirgus, kad tas tam ir gatavs.

ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponentu jau esošam objektam, attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas;

ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas;

atsevišķām nelielām iekārtām, kurām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

45 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta a) vai b) apakšpunktu;

30 % no attiecināmajām izmaksām, ja tās aprēķinātas, pamatojoties uz 6. punkta c) apakšpunktu.

konkrētas jaunas un novatoriskas tehnoloģijas ilgtermiņa potenciālu; vai

vajadzību panākt diversifikāciju; vai

energotīkla ierobežojumus un tīkla stabilitāti; vai

sistēmas (integrācijas) izmaksas; vai

vajadzību izvairīties no izejvielu tirgus kropļojumiem, kas rodas atbalsta biomasai rezultātā.

dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; un

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies attiecīgajam uzņēmumam.

fiksēto platjoslas tīklu izvēršana ar mērķi savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s (robežvērtības ātrums), vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. Nav ietverti apgabali ar vismaz vienu esošu vai ticami plānotu tīklu, kurš spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 30 Mb/s. Atbalstāmais tīkls nodrošina vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem un spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 30 Mb/s (mērķa ātrums);

fiksēto platjoslas tīklu izvēršana ar mērķi savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s (robežvērtības ātrums), vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. Nav ietverti apgabali ar vismaz vienu esošu vai ticami plānotu tīklu, kurš spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s. Atbalstāmais tīkls nodrošina vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem un spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 300 Mb/s, un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s (mērķa ātrumi);

fiksēto platjoslas tīklu izvēršana ar mērķi savienot tikai sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros ir tikai viens tīkls, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), vai tādu ir ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. Nav ietverti apgabali ar vismaz vienu esošu vai ticami plānotu tīklu, kurš spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 300 Mb/s. Nav ietverti arī apgabali ar vismaz diviem esošiem vai ticami plānotiem tīkliem, kuri spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s. Atbalstāmais tīkls nodrošina vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem un spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 1 Gb/s (mērķa ātrums).

kartē norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem paredzēts attiecināt publisko pasākumu, un atkarībā no ieguldījumu veida ņem vērā visus esošos publiskos un privātos tīklus, kuri spēj uzticami nodrošināt 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus. Kartografēšanu veic: i) tīri fiksētiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām, un ii) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 x 100 metriem. Gan i), gan ii) punktā paredzētajā gadījumā kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, atbilstīgā tīmekļa vietnē (tostarp valsts līmenī) publicējot plānotā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākumu un iesniegt pamatotu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu attiecībā uz mērķapgabalā esošajiem vai tādiem 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus uzticami nodrošinošiem tīkliem, kurus ir ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža. Ja piešķīrēja iestāde subsidētās infrastruktūras izvēršanai nosaka īsāku vai ilgāku termiņu nekā trīs gadus, tas pats termiņš, kurš nevar būt īsāks par diviem gadiem, ir jāizmanto arī, novērtējot, vai ir ticami plānots izvērst iepriekšējā teikumā minētos tīklus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

atbalstu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Konkursa procedūras vajadzībām atbalsta piešķīrēja iestāde iepriekš nosaka objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus kvalitatīvos piešķiršanas kritērijus, kuri, piekārtojot svarus, ir jāsamēro ar pieprasīto atbalsta summu. Līdzīgas kvalitātes apstākļos atbalstu piešķir pretendentam ar mazāko pieprasītā atbalsta summu;

ja atbalstu bez konkursa procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu fiksētu platjoslas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Publiskā iestāde nodrošina, ka tīkla ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaite ir nošķirta no citu tās rīcībā esošo līdzekļu uzskaites. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

kartē skaidri norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem paredzēts attiecināt publisko pasākumu, un atkarībā no ieguldījumu veida ņem vērā visus esošos mobilo sakaru tīklus. Kartografēšanu veic, pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100x100 metriem. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, atbilstīgā tīmekļa vietnē (tostarp valsts līmenī) publicējot plānotā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākumu un iesniegt pamatotu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu attiecībā uz mērķapgabalā esošajiem vai tādiem mobilo sakaru tīkliem, kurus ir ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža. Ja piešķīrēja iestāde subsidētās infrastruktūras izvēršanai nosaka īsāku vai ilgāku termiņu nekā trīs gadus, tas pats termiņš, kurš nevar būt īsāks par diviem gadiem, ir jāizmanto arī, novērtējot, vai ir ticami plānots izvērst iepriekšējā teikumā minētos tīklus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

atbalstu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Konkursa procedūras vajadzībām atbalsta piešķīrēja iestāde iepriekš nosaka objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus kvalitatīvos piešķiršanas kritērijus, kuri, piekārtojot svarus, ir jāsamēro ar pieprasīto atbalsta summu. Līdzīgas kvalitātes apstākļos atbalstu piešķir pretendentam ar mazāko pieprasītā atbalsta summu;

ja atbalstu bez konkursa procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu pasīvo mobilo sakaru tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Publiskā iestāde nodrošina, ka tīkla ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaite ir nošķirta no citu tās rīcībā esošo līdzekļu uzskaites. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s, vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi: i) kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā arī esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 4. punktu; ii) atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves risinājums spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 30 Mb/s, un vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai tādiem fiksētajiem tīkliem, kas ir ticami plānoti šajos apgabalos;

apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi: i) kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā arī esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 4. punktu; ii) atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves risinājums spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 300 Mb/s, un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s, un vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai tādiem fiksētajiem tīkliem, kas ir ticami plānoti šajos apgabalos.

saņēmējs nodrošina finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, kas neietver nekādu publisko finansiālo atbalstu. Ja saņēmēja 25 % ieguldījums tiek nodrošināts no ārējā finansējuma, izmantojot ieguldījumu platformu, kurā apvienoti dažādi finansējuma avoti, iepriekšējā teikumā paredzēto nosacījumu, ka ārējais finansējums nedrīkst ietvert publisko finansiālo atbalstu, aizstāj ar prasību, ka minētajā platformā privātajiem ieguldījumiem jābūt vismaz 30 % apmērā;

atbalsttiesīgas ir tikai tās izmaksas, kas ir attiecināmas ieguldījumu izmaksas infrastruktūras izvēršanai atbilstoši Regulai (ES) 2021/1153;

saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 projekta atlasi veic:

projekts nodrošina savienotības spēju, kas pārsniedz prasības saistībā ar esošajiem juridiskajiem pienākumiem, piemēram, spektra izmantošanas tiesībām piemērojamās prasības;

projekts nodrošina trešām personām atvērtu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ieskaitot atsaisti, saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem atbilstoši attiecīgi 52. panta 7. un 8. punktam vai 52.a panta 8. un 9. punktam.

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu 5G koridora pārrobežu posmu transporta koridorā, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1315/2013 paredzētajās Eiropas transporta tīkla (TEN-T koridoru) pamatnostādnēs, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu Eiropas terabitu pamattīkla pārrobežu posmu, kas sekmē Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu, savienojot noteiktus datošanas centrus, superdatošanas centrus un datu infrastruktūru atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu pamattīkla pārrobežu posmu, kas savieno noteiktu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņa infrastruktūru, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu zemūdens kabeļu tīklu atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

vaučeru shēmas, kas patērētājiem dod iespēju abonēt jaunu platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu vai arī pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s, ar noteikumu, ka vaučeru shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s, savukārt vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums ir vismaz 30 Mb/s, pārietu uz ātrāku;

vaučeru shēmas, kas MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu vai arī pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, ar noteikumu, ka vaučeru shēmā ir tiesīgi piedalīties visi pakalpojumu sniedzēji, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, savukārt vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums ir vismaz 100 Mb/s, pārietu uz ātrāku.

muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;

materiālais mantojums, ietverot visu veidu kustamo vai nekustamo kultūras mantojumu un arheoloģiskos objektus, pieminekļus, vēsturiskos objektus un celtnes; dabas mantojums, ja tas ir saistīts ar kultūras mantojumu vai to kā kultūras vai dabas mantojumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes;

visu veidu nemateriālais mantojums, ietverot tautas paražas un amatniecību;

mākslas vai kultūras pasākumi un priekšnesumi, festivāli, izstādes un citas tamlīdzīgas kultūras darbības;

kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

mūzikas un literatūras, tostarp tulkojumu, rakstīšana, rediģēšana, producēšana, izplatīšana, digitalizācija un publicēšana.

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts kultūras infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

darbības atbalsts.

izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, iegādi, konservāciju vai uzlabošanu, ja vismaz 80 % no gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķiem;

izmaksas par kultūras mantojuma iegādi, tostarp nomu, īpašumtiesību nodošanu vai fizisku pārvietošanu;

izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas;

izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā;

izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

kultūras iestādes izmaksas vai mantojuma objekta izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgām vai periodiskām darbībām, tostarp izstādēm, priekšnesumiem, pasākumiem un tamlīdzīgām kultūras darbībām, kuras notiek parastās darbības gaitā;

izmaksas, ko rada kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

izmaksas, lai uzlabotu kultūras iestāžu vai mantojuma objektu un pasākumu pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas, kā arī izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar kultūras projektu vai darbību, piemēram, nekustamā īpašuma un kultūras pasākumu norises vietu īre vai noma, ceļa izdevumi, ar kultūras projektu vai darbību tieši saistītu materiālu un piederumu izmaksas, arhitektoniskas struktūras izstādēm un skatuves iekārtojums, instrumentu, programmatūras un iekārtu noma, līzings un amortizācija, izmaksas par piekļuves tiesībām ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citam attiecīgajam saturam, kas aizsargāts ar intelektuālā īpašuma tiesībām, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta vai darbības rezultātā; amortizācijas izdevumi un finansēšanas izmaksas ir attiecināmi vienīgi tad, ja tie nav bijuši segti no ieguldījumu atbalsta;

izmaksas saistībā ar personālu, kas strādā kultūras iestādē, mantojuma objektā vai projektā;

izmaksas par konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji, kuras radušās tieši projekta rezultātā.

atbalsts audiovizuālo darbu producēšanai;

pirmsproducēšanas atbalsts; un

izplatīšanas atbalsts.

prasīt, lai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbalstu, tiktu izlietota summa lielākais 160 % apmērā no audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta; vai

konkrētā audiovizuālā darba producēšanai piešķirto atbalstu aprēķināt procentuālā izteiksmē no piešķīrējā dalībvalstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma ir nodokļu atvieglojumu veidā.

attiecībā uz producēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu producēšanas kopējās izmaksas, tostarp izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

attiecībā uz pirmsproducēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanas un izstrādes izmaksas;

attiecībā uz izplatīšanas atbalstu: audiovizuālo darbu izplatīšanas un veicināšanas izmaksas.

līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts;

līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta.

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts sporta un daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

darbības atbalsts sporta infrastruktūrai.

50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;

75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza vienu miljonu pasažieru.

ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

bagarēšana.

100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 20 miljoniem;

80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 20 miljonus, bet ir mazākas par EUR 50 miljoniem;

60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 50 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.

ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

bagarēšana.

uz vienu projektu tāda atbalsta gadījumā, uz kuru attiecas 56.e panta 2. un 4. punkts, 5. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 6. un 7. punkts, 8. punkta a) un b) apakšpunkts un 9. punkts;

uz vienu galīgo saņēmēju tāda atbalsta gadījumā, uz kuru attiecas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punkts, 8. punkta d) apakšpunkts un 10. punkts, un 56.f pants.

tas atbilst attiecīgajiem šā panta 2. līdz 9. punkta nosacījumiem; un

ja finansējums tiek sniegts kā aizdevums galīgajam saņēmējam, – tā procentu likme atbilst vismaz atsauces pamatlikmei, kas piemērojama aizdevuma piešķiršanas brīdī.

atbalstu piešķir tikai projektiem, kas atbilst visiem 52. pantā paredzētajiem saderības nosacījumiem, ja vien šā punkta c) un d) apakšpunktā nav norādīts citādi;

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam;

projekts savieno tikai sociālekonomiskos virzītājspēkus, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē. Nav ietverti projekti, kas iekļauj elementus vai subjektus, kādi nav norādīti šajā apakšpunktā;

atkāpjoties no 52. panta 4. punkta, konstatētā tirgus nepilnība ir jāpārbauda vai nu ar atbilstīgu kartografēšanu, vai, ja attiecīgā karte nav pieejama, ar sabiedrisko apspriešanu, šādi:

atbalstu piešķir tikai tādiem ieguldījumiem gāzes un elektroenerģijas energoinfrastruktūrā, uz kuriem neattiecas atbrīvojums attiecībā uz trešo personu piekļuvi, tarifu regulēšanu un atsaisti, pamatojoties uz iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, šādās projektu kategorijās:

ieguldījumu atbalsts enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem atbilst šādām prasībām:

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 150 miljonus. Kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 75 miljonus.

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz:

atbalstu nepiešķir apmācībai, kuras mērķis ir panākt atbilstību obligātās valsts apmācības prasībām.

izņemot attiecībā uz ostām, atbalstu infrastruktūrai piešķir tikai šādiem projektiem:

atbalsts ostu infrastruktūras projektiem atbilst šādām prasībām:

kopējā finansējuma nominālā summa, ko saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam.

atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 100 miljonus vienam projektam.

atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:

neskarot a) apakšpunktu, ja atbalsta pasākums attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu 1) dzīvojamās ēkās, 2) ēkās, kuras paredzētas izglītībai vai sociālajiem pakalpojumiem, vai ar justīcijas, policijas vai ugunsdzēsības dienestiem saistītām darbībām, 3) ēkās, kuras paredzētas ar publisko pārvaldi saistītām darbībām, vai 4) ēkās, kuras minētas 1), 2) vai 3) punktā un kurās darbības, kas nav minētas 1), 2) vai 3) punktā, tiek veiktas mazāk nekā 35 % no iekštelpu platības, atbalstu var piešķirt arī šādiem pasākumiem, kas uzlabo energoefektivitāti un vienlaikus integrē kādu vai visus no šādiem ieguldījumiem:

Atbalsta galīgais saņēmējs var būt vai nu ēkas īpašnieks(-i), vai īrnieks(-i) atkarībā no tā, kas saņem projekta finansējumu;

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 50 miljonus;

kopējā finansējuma nominālā summa, ko vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, piešķir ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 50 miljonus vienam galīgajam saņēmējam un vienai ēkai;

atbalsts b) apakšpunktā minēto ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem var attiekties arī uz energoefektivitātes līgumu noslēgšanas veicināšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

atbalstu var piešķirt:

projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 75 miljonus vienam projektam. Projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta iv), v) un vi) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 30 miljonus vienam projektam.

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 15 miljonus, un to sniedz:

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 15 miljonus, un to piešķir MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru galvenā darbība notiek atbalstāmajos apgabalos, ar nosacījumu, ka finansējums netiek izmantots darbību pārcelšanai, kas definēta 2. panta 61.a) punktā;

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 2 miljonus, un to sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;

uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.