Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R0236-20140101

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 ( 2014. gada 11. marts ), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/236/2014-01-01

2014R0236 — LV — 01.01.2014 — 000.002


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 236/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai

(OV L 077, 15.3.2014., 95. lpp)


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 319, 4.12.2015, lpp 21 (236/2014)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 236/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 1 ),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 2 ),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienībai būtu jāpieņem kopīgi noteikumi un procedūras, lai ieviestu visaptverošu tādu instrumentu ārējās darbības finansēšanai kopumu, kuri attiecas uz daudzām ar šādu darbību saistītām politikas jomām. Minētie instrumenti ārējās darbības finansēšanai laikposmā no 2014. Līdz 2020. gadam ir šādi: Attīstības sadarbības instruments (ASI), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 ( 3 ), Eiropas instruments demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDC), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 ( 4 ), Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 ( 5 ), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 ( 6 ), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 ( 7 ) un Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm, kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 ( 8 ) (turpmāk kopā “instrumenti” un atsevišķi “instruments”).

(2)

Kopīgajiem noteikumiem un procedūrām būtu jāatbilst Savienības vispārējam budžetam piemērojamiem finanšu noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 9 ), tostarp attiecīgajiem Komisijas pieņemtajiem noteikumiem ( 10 ), ar ko īsteno minēto regulu.

(3)

Instrumentos kopumā paredzēts, ka, darbībām, ko paredzēts finansēt, pamatojoties uz šiem instrumentiem, vajadzētu būt tādu daudzgadu indikatīvu programmu priekšmetam, ar kurām nosaka sistēmu, kuras satvarā būtu jāpieņem finansēšanas lēmumi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 ( 11 ).

(4)

Finansēšanas lēmumi būtu jāsagatavo gada vai daudzgadu rīcības programmu veidā vai kā atsevišķi pasākumi, ja tos pieņem pēc daudzgadu indikatīvajā programmā paredzētajiem plāniem, vai kā īpaši pasākumi neparedzētu, bet pienācīgi pamatotu vajadzību vai apstākļu gadījumā, vai kā atbalsta pasākumi. Atbalsta pasākumus var pieņemt vai nu kā daļu no gada vai daudzgadu rīcības programmas, vai ārpus indikatīvo plānošanas dokumentu darbības jomas.

(5)

Finansēšanas lēmumu pielikumos būtu jāiekļauj katras darbības apraksts, norādot tās mērķus, galvenos pasākumus, iecerētos rezultātus, īstenošanas metodes, budžetu un provizorisku grafiku, jebkādus saistītus atbalsta pasākumus un darbības rezultātu pārraudzības pasākumus, un tie būtu jāapstiprina atbilstīgi Regulā (ES) Nr. 182/2011 noteiktajām procedūrām.

(6)

Ņemot vērā šo īstenošanas aktu politikas plānošanas vai finanšu izpildes raksturu, jo īpaši to ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot atsevišķos un īpašos pasākumus ar iepriekš noteiktiem sliekšņiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar vajadzību pēc ātras Savienības reakcijas nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti. Par to būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumiem.

(7)

Attiecībā uz instrumentu īstenošanu, ja darbības pārvaldība ir uzticēta finanšu starpniekam, Komisijas lēmumā būtu īpaši jāietver noteikumi par riska dalīšanu, pārskatāmību, atlīdzību par īstenošanu atbildīgajiem starpniekiem, līdzekļu, iespējamās peļņas izmantošanu un atkārtotu izmantošanu, un ziņošanas pienākumiem un kontroles mehānismiem, ņemot vērā attiecīgos Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumus.

(8)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot saskaņā ar instrumentiem izveidotās programmas, un attiecīgos gadījumos izmantojot finanšu instrumentus, kuriem ir sviras efekts.

(9)

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu, Savienības starptautiskajā arēnā veiktās darbības virzītājspēkam ir jābūt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos, un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātijai, tiesiskumam, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību principam, cilvēka cieņas neaizskaramībai, vienlīdzības principam un solidaritātei, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanai.

(10)

Saskaņā ar apņemšanos, ko Savienība pauda trešajā un ceturtajā Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti (2008. gadā Akrā un 2011. gadā Busanā), un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (“ESAO–APK”) ieteikumu par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) atsaistīšanu vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, Komisijai, cik vien iespējams, būtu jāatsaista Savienības sniegtais atbalsts, tostarp attiecībā uz inovatīviem finansēšanas mehānismiem, un jāveicina partnervalstu vienību dalība iepirkuma procedūrās.

(11)

Lai nodrošinātu Savienības sniegtās palīdzības redzamību saņēmējvalstu iedzīvotāju un Savienības iedzīvotāju vidū, attiecīgos gadījumos ar atbilstīgiem līdzekļiem būtu jāizvērš mērķtiecīga saziņa un informēšana.

(12)

Ar Savienības ārējām darbībām, ko veic saskaņā ar instrumentiem, būtu jāpanāk skaidri rezultāti (gan iznākumu un rezultātu, gan ietekmes ziņā) valstīs, kas ir Savienības ārējās finanšu palīdzības saņēmējas. Ja vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, Savienības ārējās darbības rezultāti un konkrēta instrumenta efektivitāte būtu jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti attiecīgā instrumenta specifikai un mērķiem.

(13)

Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses ar samērīgiem pasākumiem, ietverot pasākumus pārkāpumu novēršanai, konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai un – attiecīgā gadījumā – sankcijas. Minētie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

(14)

Būtu jānosaka regulējums attiecībā uz finansēšanas metodēm, Savienības finanšu interešu aizsardzību, noteikumiem par valstspiederību un izcelsmi, darbību izvērtēšanu, ziņošanu un pārskatīšanu, un instrumentu izvērtēšanu.

(15)

Neskarot sadarbības mehānismus, kas atbilstīgi LES 11. pantam ir izveidoti ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām visos līmeņos, saņēmējvalstu ieinteresētām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm ir būtiska loma attiecībā uz Savienības ārpolitiku. Ir svarīgi ar tām pienācīgi apspriesties īstenošanas procesā, jo īpaši saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu sagatavošanā, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā, lai nodrošinātu, ka tām ir jēgpilna loma šajā procesā, un pienācīgi ņemt vērā to īpatnības.

(16)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, 209. panta 3. punktu un 212. pantu un atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtos un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1080/2011 ( 12 ), EIB veicina to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības mērķus attīstības politikas un citās ārpolitikas jomās, un EIB iesaistās, papildinot Savienības instrumentus ārējai darbībai. Būtu jāizmanto iespējas apvienot EIB finansējumu ar Savienības budžeta resursiem. Attiecīgos gadījumos ar EIB apspriežas Savienības plānošanas procesā.

(17)

Starptautiskas organizācijas un attīstības aģentūras bieži sadarbojas ar bezpeļņas organizācijām kā īstenošanas partneriem un pienācīgi pamatotos gadījumos var tām uzticēt budžeta izpildes uzdevumus. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta, šajā regulā būtu jāparedz noteikums, kas ļauj šādus uzdevumus uzticēt bezpeļņas organizācijām ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro Komisijai.

(18)

Lai stiprinātu partnervalstu atbildību par saviem attīstības procesiem un ārējās palīdzības ilgtspēju, un saskaņā ar starptautiskās palīdzības efektivitātes saistībām, ko uzņēmusies Savienība un partnervalstis, attiecīgos gadījumos un ņemot vērā attiecīgās darbības būtību, Savienībai būtu jāveicina pašas partnervalsts iestāžu, sistēmu un procedūru izmantošana.

(19)

Saskaņā ar Eiropas Konsensu attīstības jomā un starptautisko palīdzības efektivitātes programmu un kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija Rezolūcijā par jaunattīstības valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotni, Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma” un Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos “Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”, budžeta atbalsts efektīvi jāizmanto, lai veicinātu nabadzības mazināšanu un valstu sistēmu izmantošanu, darītu palīdzību paredzamāku un stiprinātu partnervalstu atbildību par attīstības politiku un reformām. Paredzēto budžeta daļu izmaksāšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir panākts progress to mērķu sasniegšanā, par kuriem ar attiecīgajām partnervalstīm ir panākta vienošanās. Savienība atbalsta parlamentāras kontroles, revīzijas spēju, pārskatāmības un publiskas piekļuves informācijai pilnveidošanu valstīs, kuras saņem minētā veida Savienības finansiālo palīdzību.

(20)

Uz demokrātijas principu veicināšanu un demokratizācijas stiprināšanu vērstas Savienības darbības var īstenot, inter alia, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neatkarīgas iestādes, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Eiropas Demokrātijas fondu.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 ( 13 ). Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.



I SADAĻA

ĪSTENOŠANA

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.  Šajā regulā ir paredzēti noteikumi un nosacījumi Savienības finanšu palīdzības sniegšanai darbībām, tostarp rīcības programmām, un citiem pasākumiem, saskaņā ar šādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam: Attīstības sadarbības instruments (ASI), Eiropas instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDC), Eiropas Kaimiņattiecību instruments (EKI), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (SMI), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II) un Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm (turpmāk kopā “instrumenti” un atsevišķi “instruments”).

Šajā regulā termins “valstis” attiecīgā gadījumā ietver teritorijas un reģionus.

2.  Šo regulu nepiemēro tādu darbību īstenošanai, ar ko finansē programmu “Erasmus+” saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 233/2014, Regulu (ES) Nr. 232/2014, Regulu (ES) Nr. 231/2014, un Regulu (ES) Nr. 234/2014. Minētās darbības īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ( 14 ), pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, kas minēti piemērojamajā instrumentā, vienlaikus nodrošinot atbilstību minētajām regulām.

3.  Komisija nodrošina, lai darbības tiktu veiktas atbilstīgi piemērojamā instrumenta mērķiem un ievērojot efektīvu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Savienības finanšu palīdzība, ko sniedz, pamatojoties uz instrumentiem, ir saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, kuri nodrošina tiesisko un finansiālo pamatregulējumu to īstenošanai.

4.  Piemērojot šo regulu, Komisija izmanto visefektīvākās un iedarbīgākās īstenošanas metodes. Ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, ņemot vērā darbības būtību, Komisija atbalsta arī visvienkāršāko procedūru izmantošanu.

5.  Ņemot vērā 4. punktu, Komisija, piemērojot šo regulu, dod priekšroku partnervalstu sistēmu izmantošanai, kad vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, ņemot vērā attiecīgās darbības būtību.

6.  Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, attiecīgos gadījumos balstoties uz dialogu un sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem. Savienība minētos principus integrē instrumentu īstenošanā.

2. pants

Rīcības programmu, atsevišķu pasākumu un īpašu pasākumu pieņemšana

1.  Komisija attiecīgā gadījumā pieņem gada rīcības programmas, pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, kas minēti attiecīgajā instrumentā. Komisija var arī pieņemt daudzgadu rīcības programmas saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

Rīcības programmās katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenos pasākumus, īstenošanas metodes, budžetu un indikatīvu grafiku, jebkādus saistītus atbalsta pasākumus un darbības rezultātu pārraudzības pasākumus.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc gada vai daudzgadu rīcības programmas pieņemšanas.

Neparedzētos un pienācīgi pamatotos gadījumos vai apstākļos, kad finansēšana nav iespējama no piemērotākiem avotiem, Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti indikatīvās plānošanas dokumentos, tostarp pasākumus, lai atvieglotu pāreju no ārkārtas palīdzības uz ilgtermiņa attīstības darbībām, vai pasākumus nolūkā labāk sagatavot cilvēkus atkārtotu krīžu pārvarēšanai.

2.  Šā panta 1. punktā noteiktās rīcības programmas, atsevišķos pasākumus un īpašos pasākumus pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Šā panta 2. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

a) atsevišķiem pasākumiem, kuriem Savienības finanšu palīdzība nav lielāka par EUR 5 miljoniem;

b) īpašiem pasākumiem, kuriem Savienības finanšu palīdzība nav lielāka par EUR 10 miljoniem;

c) tehniskiem grozījumiem rīcības programmās, atsevišķos pasākumos un īpašos pasākumos. Tehniski grozījumi ir pielāgojumi, piemēram:

i) īstenošanas laikposma pagarināšana,

ii) līdzekļu pārdale starp gada vai daudzgadu rīcības programmā ietvertajām darbībām, vai

iii) budžeta palielināšana vai samazināšana gada vai daudzgadu rīcības programmām, atsevišķiem vai īpašiem pasākumiem par ne vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta un nepārsniedzot EUR 10 miljonus,

ar noteikumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē attiecīgā pasākuma mērķus.

Par pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi šim punktam, mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 16. pantā.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punktu attiecībā uz rīcības programmām un atsevišķiem pasākumiem nepiemēro EKI pārrobežu sadarbībai.

5.  Pienācīgi pamatotu, neatliekamu steidzamības iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā Komisija drīkst pieņemt atsevišķus vai īpašus pasākumus vai grozījumus esošajās rīcības programmās un pasākumos atbilstīgi procedūrai, kas minēta 16. panta 4. punktā.

6.  Projekta līmenī veic piemērotu vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES ( 15 ) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK ( 16 ), ietverot attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu (EIA) vides ziņā jutīgiem projektiem, jo īpaši svarīgiem jauniem infrastruktūras objektiem. Ja nepieciešams, nozaru programmu īstenošanā izmanto stratēģiskos ietekmes uz vidi novērtējumus. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos vides novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību.

7.  Izstrādājot un īstenojot programmas un projektus, pienācīgi ņem vērā kritērijus attiecībā uz pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

3. pants

Atbalsta pasākumi

1.  Savienības finansējums var segt izdevumus, kuri paredzēti instrumentu īstenošanai un to mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar īstenošanai nepastarpināti vajadzīgajiem sagatavošanas, pārbaudes, pārraudzības, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs saskaņā ar instrumentiem finansēto darbību pārvaldībai.

2.  Ja a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības ir saistītas ar tā piemērojamā instrumenta vispārējiem mērķiem, ko īsteno ar pasākumiem, Savienības finansējums var segt:

a) pētījumus, sanāksmes, informāciju, izpratnes veidošanu, apmācību, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu ar to, publicēšanas pasākumus un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi pasākumu pārvaldībai;

b) pētniecības darbības un pētījumus par attiecīgajiem jautājumiem un to izplatīšanu;

c) izdevumus saistībā ar informācijas un saziņas darbību nodrošināšanu, tostarp saziņas stratēģiju izstrādi un korporatīvo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm.

3.  Atbalsta pasākumus var finansēt ārpus indikatīvās plānošanas dokumentu darbības jomas. Attiecīgos gadījumos Komisija pieņem atbalsta pasākumus saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pārbaudes procedūru nepiemēro tādu atbalsta pasākumu pieņemšanai, kuriem paredzētā Savienības finanšu palīdzība nepārsniedz EUR 10 miljonus.

Par atbalsta pasākumiem, kuriem paredzētā Savienības finanšu palīdzība nepārsniedz EUR 10 miljonus, mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 16. pantā.



II SADAĻA

NOTEIKUMI PAR FINANSĒŠANAS METODĒM

4. pants

Vispārīgi finansēšanas noteikumi

1.  Savienības finanšu palīdzību var sniegt, izmantojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos finansēšanas veidus, un jo īpaši:

a) dotācijas,

b) iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem,

c) vispārēju vai nozaru budžeta atbalstu,

d) iemaksas Komisijas izveidotajos ieguldījumu fondos saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 187. pantu;

e) finanšu instrumentus, piemēram, aizdevumus, garantijas, pašu kapitālu vai kvazikapitālu, ieguldījumus vai līdzdalību, kā arī riska dalīšanas instrumentus, pēc iespējas EIB vadībā saskaņā ar tās ārējām pilnvarām saskaņā ar Lēmumu Nr 1080/2011/ES, daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadībā, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku vadībā, ja iespējams, apvienojumā ar papildu dotācijām no citiem avotiem.

2.  Vispārējais vai nozaru budžeta atbalsts, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, balstās uz savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, un tā mērķis ir stiprināt līgumiskas partnerības starp Savienību un partnervalstīm, lai sekmētu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, atbalstītu noturīgu un ietverošu ekonomisku izaugsmi un izskaustu nabadzību.

Jebkādu lēmumu sniegt pirmās daļas c) apakšpunktā minēto vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko Savienība ir panākusi vienošanos, skaidriem atbilstības kritērijiem un rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus.

Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 186. pantu, Komisija skaidri definē un pārrauga tā nosacījumus un atbalsta parlamentārās un revīzijas kontroles spēju pilnveidošanu un sekmē pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai. Pirmās daļas c) apakšpunktā minētā vispārējo vai nozaru budžeta atbalsta izmaksāšana ir atkarīga no tā, vai ir gūti pietiekami panākumi, lai sasniegtu mērķus, par kuriem ir vienošanās ar attiecīgo partnervalsti.

3.  Jebkura vienība, kura ir pilnvarota īstenot finanšu instrumentus, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā, atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 prasībām un izpilda attiecīgos Savienības mērķus, standartus un politiku, kā arī paraugpraksi attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pārskatu sniegšanu par tiem.

Minētos finanšu instrumentus īstenošanas un pārskatu sniegšanas nolūkos var sagrupēt daļās.

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Savienības finanšu palīdzību var sniegt arī ar iemaksām starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, ko izveidojušas vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskas organizācijas, lai piesaistītu kopēju finansējumu no vairākiem līdzekļu piešķīrējiem, vai fondos, kurus izveidojis viens vai vairāki līdzekļu piešķīrēji nolūkā kopīgi īstenot projektus.

4.  Attiecīgā gadījumā būtu jāsekmē tas, ka Savienības finanšu iestādes, pamatojoties uz savstarpējību, piekļūst citu organizāciju izveidotiem finanšu instrumentiem.

5.  Sniedzot Savienības finanšu palīdzību, kā minēts 1. punktā, Komisija attiecīgā gadījumā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības finanšu atbalsta redzamību. Tie ietver pasākumus, ar ko Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek par pienākumu pildīt redzamības prasības, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Komisija ir atbildīga par to, lai tiktu uzraudzīts, vai saņēmēji izpilda minētās prasības.

6.  Visus kāda finanšu instrumenta radītus ieņēmumus piešķir atbilstošajam instrumentam kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus. Reizi piecos gados Komisija izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti.

7.  Savienības finanšu palīdzību īsteno Komisija, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, tieši Komisijas struktūrvienības, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, īstenojot dalītu pārvaldību kopā ar dalībvalstīm, vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumu veikšanu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 uzskaitītajām vienībām. Minētās vienības nodrošina saderību ar Savienības ārpolitiku, un tās var savukārt pilnvarot citas vienības veikt budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi Komisijai piemērotajiem nosacījumiem.

Tās katru gadu izpilda Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā noteikto pienākumu. Revīzijas atzinumu vajadzības gadījumā iesniedz mēneša laikā pēc ziņojuma un pārvaldības deklarācijas, lai to varētu ņemt vērā Komisijas atzinumā par pārskatu ticamību.

Starptautiskās organizācijas, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un dalībvalstu struktūras, kas minētas minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) un vi) punktā un kurām Komisija ir uzticējusi izpildi, var arī budžeta izpildes uzdevumus uzticēt bezpeļņas organizācijām, kurām ir pietiekamas darbības un finansiālās spējas, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro Komisijai.

Vienības, kas izpilda Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, uzskata par tādām, kas atbilst minētās regulas 139. pantā minētajiem atlases kritērijiem.

8.  Šā panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā minētos finansēšanas veidus un šā panta 3. punktā aprakstītās īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz to spēju nodrošināt darbību īpašo mērķu sasniegšanu un panākt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas izskatīšanu.

9.  Saskaņā ar instrumentiem finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlo vai kopīgo līdzfinansējumu.

Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nodalāmās daļās, katru no kurām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr varētu noteikt finansējuma lietojuma galamērķi.

Kopīgā līdzfinansējuma gadījumā kopējās darbības izmaksas sadala starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un līdzekļus apvieno kopējā fondā tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katrai atsevišķai darbībai, kuru veic kā projekta vai programmas daļu. Šādā gadījumā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 35. pantā paredzētā ex-post publicitāte attiecībā uz dotāciju un iepirkumu līgumiem atbilst attiecīgo pilnvaroto vienību reglamentējošiem noteikumiem (ja tādi ir).

10.  Ja izmanto kādu no šā panta 1. punktā vai 6. panta 1. punktā minētajiem finansējuma veidiem, Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

a) trīspusējas vienošanās, ar kuru palīdzību Savienība ar trešām valstīm saskaņo palīdzības sniegšanu partnervalstij vai reģionam;

b) administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, kā mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāto tiesību subjektiem, kam nodoti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās iestādes;

c) ieguldījumus izmaksās, kas vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai;

d) nozaru politikas atbalsta programmas, ar kuru palīdzību Savienība sniedz atbalstu partnervalsts nozares programmai;

e) EKI un IPA II gadījumā – kā ieguldījumu valstu dalībai Savienības programmās un aģentūrās;

f) procentu likmju subsīdijas;

g) finansēšanu, izmantojot Savienības aģentūrām sniegtas dotācijas.

11.  Sadarbojoties ar ieinteresētām personām saņēmējvalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un kontekstu, lai sasniegtu un iespējami labi atbilstu visplašākajam iespējamam šādu ieinteresēto personu lokam. Mudina izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt vairāklīmeņu dotācijas, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus.

12.  Īstenojot atbalstu pārejas procesam un reformām partnervalstīs, Savienība attiecīgos gadījumos izmanto un izplata dalībvalstu pieredzi un atziņas.

5. pants

Nodokļi, nodevas un maksājumi

Savienības palīdzība nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

Attiecīgos gadījumos ar trešām valstīm apspriež atbilstīgus noteikumus, lai darbības, ar ko īsteno Savienības finanšu palīdzību, atbrīvotu no nodokļu, muitas nodevu un citu nodokļu maksājumu piemērošanas. Citos gadījumos šādi nodokļi, nodevas un maksājumi ir piemērojami atbilstīgi Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētajiem noteikumiem.

6. pants

Īpaši finansēšanas noteikumi

1.  Papildus šīs regulas 4. panta 1. punktā minētajiem finansējuma veidiem Savienības finanšu palīdzību saskaņā ar turpmāk minētajiem instrumentiem var sniegt atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, izmantojot arī šādus finansējuma veidus:

a) saskaņā ar ASI un EKI – parādu atvieglojumi saistībā ar parādu atvieglojumu programmām, par kurām ir starptautiska vienošanās;

b) saskaņā ar ASI un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu – izņēmuma gadījumos nozaru vai vispārējās importa programmas, kas var būt:

i) nozaru importa programmas natūrā,

ii) nozaru importa programmas, ar ko sniedz palīdzību ārvalstu valūtā attiecīgo nozaru importa finansēšanai vai

iii) vispārējas importa programmas, ar ko sniedz palīdzību ārvalstu valūtā, lai finansētu vispārēju importu, kurš attiecas uz plašu produktu klāstu;

c) saskaņā ar EIDC tieši piešķirot:

i) neliela apjoma dotācijas cilvēktiesību aizstāvjiem, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu;

ii) dotācijas – attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu – lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos vai situācijās, kuras minētas Regulā (ES) Nr. 235/2014 2. panta 4. punktā un kurās nebūtu lietderīgi publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Šādas dotācijas nepārsniedz EUR 1 000 000 , to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem tādu objektīvu un neparedzētu šķēršļu gadījumā, kas radušies darbību īstenošanā;

iii) dotācijas ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu un ES un ANO sadraudzības programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm.

2.  Saskaņā ar EKI un IPA II Pārrobežu sadarbības programmas jo īpaši īsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm vai netiešā pārvaldībā ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Sīki izstrādātus noteikumus paredz īstenošanas aktos, kurus pieņem uz Regulas (ES) Nr. 232/2014 un Regulas (ES) Nr. 231/2014 pamata.

3.  Komisija var pieņemt daudzgadu rīcības programmas:

a) uz laiku līdz trim gadiem, ja darbības ir periodiskas;

b) uz laiku līdz septiņiem gadiem saskaņā ar IPA II.

Ja uzņemas daudzgadu saistības, tajās ietver noteikumus, kuros norādīts, ka attiecībā uz tiem gadiem, kas nav sākotnējo saistību gads, saistības ir indikatīvas un ir atkarīgas no Savienības nākamajiem gada budžetiem.

4.  Darbībām saistībā ar EKI un IPA II, kas ilgst vairāk nekā vienu gadu, budžeta saistības var sadalīt pa vairākiem gadiem, paredzot ikgadējus maksājumus.

Šādos gadījumos, ja vien piemērojamos noteikumos nav paredzēts citādi, Komisija automātiski atceļ jebkuru programmas budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru pilnvarotā vienība nav iesniegusi nekādu apstiprinātu izdevumu deklarāciju vai maksājuma pieprasījumu.

5.  Noteikumus, ar kuriem reglamentē ar dalībvalstīm dalītā pārvaldībā īstenotu pārrobežu sadarbību saskaņā ar IPA II, saskaņo ar noteikumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.1303/2013 ( 17 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 ( 18 ).

7. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas vai vajadzības gadījumā kompensāciju par tām, kā arī vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veikt revīziju, (vai starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – veikt pārbaudes) attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.  Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, ievērojot noteikumus un procedūras, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 19 ), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 20 ), nolūkā konstatēt, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.  Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām.



III SADAĻA

NOTEIKUMI PAR VALSTSPIEDERĪBU UN IZCELSMI ATTIECĪBĀ UZ PUBLISKĀ IEPIRKUMA LĪGUMU, DOTĀCIJU UN CITĀM PIEŠĶIRŠANAS PROCEDŪRĀM

8. pants

Kopīgi noteikumi

1.  Dalība procedūrās, ar ko piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, un dotāciju vai citu līgumu piešķiršanas procedūrās, ko saskaņā ar šo regulu finansē trešo personu interesēs, ir atļauta visām fiziskām personām, kurām ir atbilstīgas valsts valstspiederība, vai juridiskām personām, kas faktiski veic uzņēmējdarbību atbilstīgā valstī, kā attiecībā uz piemērojamo instrumentu noteikts saskaņā ar šo sadaļu, un starptautiskām organizācijām.

Juridiskas personas var būt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nevalstiskas bezpeļņas organizācijas un neatkarīgi politiskie fondi, sabiedriskas organizācijas un privātā sektora bezpeļņas aģentūras, institūcijas un organizācijas, kā arī to tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī.

2.  Tādu darbību gadījumā, kuras līdzfinansē kopā ar partneri vai citu līdzekļu piešķīrēju vai kuras ar dalībvalsti īsteno dalītā pārvaldībā, vai arī kuras tiek īstenotas, izmantojot Komisijas izveidotu ieguldījumu fondu, atbilstīgas ir arī valstis, kas ir atbilstīgas saskaņā ar minētā partnera, cita līdzekļu devēja vai dalībvalsts noteikumiem vai kas ir noteiktas ieguldījumu fonda dibināšanas aktā.

Tādu darbību gadījumā, ko īsteno ar kādas pilnvarotās struktūras starpniecību saskaņā ar netiešās pārvaldības kategorijām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā, atbilstīgas ir arī tās valstis, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar attiecīgās struktūras noteikumiem.

3.  Gadījumā, kad darbības finansē ar vienu instrumentu un papildus tam – ar vēl kādu Savienības ārējās darbības instrumentu, tostarp Eiropas Attīstības fondu, valstis, kuras noteiktas jebkurā no minētajiem instrumentiem, uzskata par atbilstīgām minēto darbību mērķim.

Gadījumā, kad globālas, reģionālas vai pārrobežu darbības finansē ar vienu instrumentu, attiecīgās valstis, teritorijas un reģionus, uz kurām attiecas šī darbība, var uzskatīt par atbilstīgām šīs darbības mērķim.

4.  Visiem materiāliem, kas iegādāti saskaņā ar iepirkuma līgumu vai dotāciju nolīgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu, izcelsme ir atbilstīgā valstī. Tomēr to izcelsme var būt jebkurā valstī, ja iegādājamais materiālu daudzums ir mazāks par robežvērtību, kas noteikta konkursa ar sarunu procedūru izmantošanai. Šajā regulā jēdziens “izcelsme” lietots saskaņā ar definējumu, kas dots Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 ( 21 ) 23. un 24. pantā un citos Savienības leģislatīvajos aktos, ar ko reglamentē nepreferenciālu izcelsmi.

5.  Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbilstīga uzņēmēja vai attiecīgos gadījumos – apakšuzņēmēja nodarbinātām fiziskām personām vai fiziskām personām, ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.

6.  Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, prioritāte tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, ja Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos citos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgiem minētās regulas noteikumiem.

7.  Atbilstību, kā tā izklāstīta šajā sadaļā, var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai to veidu, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai. Šādus ierobežojumus jo īpaši var piemērot dalībai līgumu piešķiršanas procedūrās pārrobežu sadarbības pasākumu gadījumā.

8.  Fiziskas un juridiskas personas, kam piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, ievēro piemērojamos tiesību aktus vides jomā, tostarp daudzpusējos vides nolīgumus, kā arī starptautiski pieņemtās darba tiesību pamatnormas ( 22 ).

9. pants

Atbilstība saskaņā ar ASI, EKI un Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

1.  Finansējumu saskaņā ar ASI, EKI un Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm ir tiesīgi saņemt pretendenti, pieteikumu iesniedzēji un kandidāti no šādām valstīm:

a) dalībvalstis, saņēmēji, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 231/2014 I pielikumā, un Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzējas puses;

▼C1

b) EKI gadījumā – partnervalstis, uz kurām attiecas EKI, un Krievijas Federācija, ja attiecīgo procedūru izmanto tādu daudzvalstu un pārrobežu sadarbības programmu kontekstā, kurās tā piedalās;

▼B

c) ESAO–APK publicētajā OAP saņēmēju sarakstā (“OAP saņēmēju saraksts”) iekļautās jaunattīstības valstis un teritorijas, kas nav G20 valstu grupas locekles, un aizjūras zemes un teritorijas, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2001/822/EK ( 23 );

d) OAP saņēmēju sarakstā iekļautās jaunattīstības valstis, kas ir G20 valstu grupas locekles, un citas valstis un teritorijas, ja tās saņem atbalstu par darbībām, ko Savienība finansē saskaņā ar instrumentiem, uz kuriem attiecas šis pants;

e) valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai. Savstarpēju piekļuvi uz ierobežotu laiku vismaz viena gada ilgumā var piešķirt, ja valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām vienības, kas ir no Savienības un no valstīm, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar instrumentiem, uz kuriem attiecas šis pants. Komisija pieņem lēmumu par savstarpēju piekļuvi un tās ilgumu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un pēc apspriešanās ar saņēmēju valsti vai attiecīgajām valstīm; un

f) ESAO dalībvalstis, ja līgumus īsteno vismazāk attīstītajās valstīs vai lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstīs, kas iekļautas OAP saņēmēju sarakstā.

2.  Pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm vai neatbilstīgas izcelsmes materiālus Komisija var pieņemt kā atbilstīgus, ja:

a) valstīm ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari ar kaimiņu saņēmējvalstīm vai

b) ir steidzamība vai ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbilstības noteikumu piemērošana padarītu projekta, programmas vai darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

3.  Attiecībā uz darbībām, kas īstenotas dalītā pārvaldībā, attiecīgajai dalībvalstij, kurai Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, ir tiesības Komisijas vārdā kā atbilstīgus pieņemt kandidātus, pieteikumu iesniedzējus un pretendentus no neatbilstīgām valstīm, kā minēts šā panta 2. punktā, vai neatbilstīgas izcelsmes preces, kā minēts 8. panta 4. punktā.

10. pants

Atbilstība saskaņā ar IPA II

1.  Finansējumu saskaņā ar IPA II ir tiesīgi saņemt pretendenti, pieteikumu iesniedzēji un kandidāti no šādām valstīm:

a) dalībvalstis, saņēmēji, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 231/2014 I pielikumā, Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzējas puses un partnervalstis, uz kurām attiecas EKI, un

b) valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai atbilstīgi 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm vai neatbilstīgas izcelsmes preces Komisija var pieņemt kā atbilstīgus gadījumos, kas saistīti ar steidzamību vai ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, ja atbilstības noteikumu piemērošana padarītu projekta, programmas vai darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

3.  Attiecībā uz darbībām, kas īstenotas dalītā pārvaldībā, attiecīgajai dalībvalstij, kurai Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, ir tiesības Komisijas vārdā kā atbilstīgus pieņemt pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm, kā minēts šā panta 2. punktā, vai neatbilstīgas izcelsmes preces, kā minēts 8. panta 4. punktā.

11. pants

Atbilstība saskaņā ar EIDC un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

1.  Neskarot 8. panta 7. punktā noteiktos ierobežojumus, kas saistīti ar darbības raksturu un mērķiem, saskaņā ar EIDC un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu dalība procedūrās, ar ko piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības vai dotācijas, kā arī nolīgst ekspertus, ir pieejama bez ierobežojumiem.

2.  Saskaņā ar EIDC šādas struktūras un dalībnieki var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu:

a) pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp nevalstiskas bezpeļņas organizācijas un neatkarīgi politiskie fondi, sabiedriskas organizācijas un privātā sektora bezpeļņas aģentūras, iestādes un organizācijas, kā arī to tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

b) publiskā sektora bezpeļņas organizācijas, iestādes un organizācijas, kā arī tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

c) valsts, reģionālas un starptautiskas parlamentāras struktūras, kad tas vajadzīgs EIDC mērķu sasniegšanai un ierosināto pasākumu nav iespējams finansēt no cita instrumenta;

d) starptautiskas un reģionālas starpvaldību organizācijas;

e) fiziskas personas, vienības bez juridiskas personas statusa, kā arī pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos citas šajā pantā neminētas struktūras vai dalībnieki, kad tas ir vajadzīgs EIDC mērķu sasniegšanai.

12. pants

Darbību pārraudzība un novērtēšana

1.  Komisija regulāri pārrauga savas darbības un pārskata progresu, kas panākts ceļā uz gaidāmo rezultātu sasniegšanu, pievēršoties iznākumiem un izlaidei. Komisija arī novērtē savas nozaru politikas un darbību ietekmi un efektivitāti, kā arī plānošanas efektivitāti, attiecīgos gadījumos izmantojot neatkarīgus ārējus novērtējumus. Pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšlikumus par neatkarīgu ārējo novērtējumu. Novērtējumi ir balstīti uz ESAO–APK paraugprakses principiem, lai pārliecinātos, vai ir sasniegti īpašie mērķi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzimumu līdztiesību, un lai sagatavotu ieteikumus nolūkā uzlabot turpmākās darbības. Šos novērtējumus veic, pamatojoties uz iepriekšnoteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem.

2.  Komisija nosūta savus novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm ar attiecīgās 16. pantā minētās komitejas starpniecību. Minētajā komitejā pēc dalībvalstu lūguma var pārrunāt konkrētus novērtējumus. Rezultātus izmanto kā atgriezenisko saiti programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

3.  Saskaņā ar šo regulu sniegtās Savienības palīdzības novērtēšanas posmā Komisija atbilstīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem.

4.  Ziņojumā, kas minēts 13. pantā, ietver galvenās atziņas, kas gūtas, un turpmākus pasākumus, kas veikti pēc ieteikumiem, kuri sniegti pēc iepriekšējos gados veiktiem novērtējumiem.



IV SADAĻA

CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

13. pants

Gada ziņojums

1.  Komisija izskata panākumus, kas gūti, īstenojot Savienības ārējās finanšu palīdzības pasākumus, un, sākot ar 2015. gadu, reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par katrā regulā izvirzīto mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus un attiecīgā instrumenta efektivitāti. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2.  Gada ziņojumā ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu – par finansētajiem pasākumiem, pārraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanos un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildi, norādot sadalījumu pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Tajā novērtē Savienības finanšu palīdzības rezultātus, pēc iespējas plašāk izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz tās nozīmi instrumentu mērķu sasniegšanā. Attīstības sadarbības gadījumā, ja iespējams un ja tas ir atbilstīgi, ziņojumā arī novērtē to, kā tiek ievēroti palīdzības efektivitātes principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem.

3.  Gada ziņojumā, ko sagatavo 2021. gadā, ietver konsolidētu informāciju no gada ziņojumiem attiecībā uz laikposmu no 2014.līdz 2020. gadam par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām ieguldījumu fondos, un norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

14. pants

Klimata politika un izdevumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību

Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem saistībā ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Instrumentu kontekstā piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz ESAO metodiku (“Riodežaneiro politikas rādītāji”) (neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas), kura integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai 2. panta 1. punktā minēto rīcības programmu un atsevišķo un īpašo pasākumu līmenī kvantificētu ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus, un to reģistrē novērtējumos un gada ziņojumos.

15. pants

Saņēmējvalstu ieinteresēto personu iesaistīšana

Ja vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, Komisija nodrošina, lai īstenošanas procesā notiktu vai būtu notikusi pienācīga apspriešanās ar attiecīgām ieinteresētām personām saņēmējvalstīs, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, un lai tām savlaicīgi tiktu nodrošināta piekļuve attiecīgai informācijai, tādējādi ļaujot tām būt nozīmīgiem šā procesa dalībniekiem.



V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komitejas, kas ir izveidotas ar instrumentiem. Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

5.  Komitejas darbā saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz EIB, kā novērotājs piedalās EIB pārstāvis.

17. pants

Instrumentu starpposma pārskatīšana un novērtēšana

1.  Vēlākais 2017. gada 31. decembrī Komisija iesniedz starpposma pārskatīšanas ziņojumu par katra instrumenta un šīs regulas īstenošanu. Tas aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam, un tajā, izmantojot gūto rezultātu un instrumentu efektivitātes mērījumu rādītājus, galveno uzmanību pievērš katra instrumenta mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā katra instrumenta mērķu sasniegšanu, minētajā ziņojumā papildus pievēršas katra instrumenta pievienotajai vērtībai, vienkāršošanas iespējām, iekšējai un ārējai saskaņotībai, tostarp instrumentu savstarpējai papildināmībai un sinerģijām, tam, vai visi mērķi joprojām ir aktuāli, un vai pasākumi dod ieguldījumu konsekventā Savienības ārējā darbībā un, attiecīgos gadījumos, Savienības prioritātēs gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā visus konstatējumus un secinājumus par instrumentu ilgtermiņa ietekmi. Tas satur arī informāciju par sviras efektu, kas panākts ar katra finanšu instrumenta līdzekļiem.

Ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības palīdzības īstenošanu. Tajā iekļauj informāciju attiecība uz lēmumiem par saskaņā ar instrumentiem īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu..

Ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām ieguldījumu fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

Galīgo novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam Komisija izstrādā, gatavojot starpposma pārskatīšanu par nākamo finansēšanas laikposmu.

2.  Starpposma pārskatīšanas ziņojumu, kas minēts 1. punkta pirmajā daļā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un vajadzības gadījumā to papildina ar leģislatīvu aktu priekšlikumiem, ar kuriem instrumentos un šajā regulā veic vajadzīgos grozījumus.

3.  Par pamatu tam, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi, izmanto 2014. gada 1. janvāra rādītāju vērtības.

4.  Komisija prasa partnervalstīm sniegt visus datus un informāciju, kas vajadzīgi atbilstīgi starptautiskām saistībām palīdzības efektivitātes jomā, lai ļautu pārraudzīt un novērtēt attiecīgos pasākumus.

5.  Instrumentu ilgtermiņa rezultātus un ietekmi un to rezultātu ilgtspējību novērtē saskaņā ar tajā laikā piemērojamiem pārraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas noteikumiem un procedūrām.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




Eiropas Komisijas deklarācija par īstenošanas aktu izmantošanu, ar ko paredz īstenošanas kārtību dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts) par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Komisija uzskata, ka pārrobežu sadarbības programmas īstenošanas noteikumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai, un citu īpašu, sīkāk izstrādātu īstenošanas noteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), mērķis ir papildināt pamataktu un tādējādi tiem vajadzētu būt deleģētiem aktiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz LESD 290. pantu. Eiropas Komisija neiebildīs pret teksta pieņemšanu, par kuru vienojušies likumdevēji. Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka jautājumu par nošķīrumu starp LESD 290. un 291. pantu pašlaik izskata Eiropas Savienības Tiesa lietā par biocīdiem.




Eiropas Komisijas deklarācija par atmaksājumiem

Saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti 21. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, Eiropas Komisijas budžeta projektā izveidos pozīciju, kurā kārtos iekšējos piešķirtos ieņēmumus un, ja iespējams, norādīs šādu ieņēmumu summu.

Budžeta lēmējinstitūciju katru gadu informēs par budžeta plānošanas procesā uzkrāto līdzekļu summu. Iekšējie piešķirtie ieņēmumi tiks iekļauti budžeta projektā tikai tādā gadījumā, ja to summa ir noteikta.




Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments atzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas prerogatīvas, ja šāds lēmums būtu jāpieņem.



( 1 ) OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts),ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 85 lappusi).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IPA II) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012.).

( 10 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 298, 31.12.2012.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1080/2011/ES (2011. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Savienības un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.).

( 13 ) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013, 50. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

( 16 ) Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320.lpp).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299./2013 (2013. gada 17. decembris.) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259.lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

( 20 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

( 21 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.12.1992., 1. lpp.).

( 22 ) Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba tiesību pamatnormas, konvencijas par biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas sarunām, piespiedu un obligātā darba novēršanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darbaspēka aizliegšanu.

( 23 ) Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

Top