EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014D0445-20171005

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 445/2014/ES ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko izveido Savienības rīcību Eiropas kultūras galvaspilsētas no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/445(1)/2017-10-05

02014D0445 — LV — 05.10.2017 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 445/2014/ES

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK

(OV L 132, 3.5.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1545 Dokuments attiecas uz EEZ (2017. gada 13. septembris),

  L 237

1

15.9.2017




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 445/2014/ES

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK



1. pants

Rīcības izveide

Ar šo izveido Savienības rīcību ar nosaukumu “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam (“rīcība”).

2. pants

Mērķi

1.  Rīcības vispārīgie mērķi ir šādi:

a) aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, kā arī vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai;

b) veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm.

2.  Rīcības īpašie mērķi ir šādi:

a) palielināt kultūras piedāvājuma klāstu, daudzveidību un Eiropas dimensiju pilsētās, cita starpā īstenojot transnacionālu sadarbību;

b) paplašināt piekļuvi kultūras dzīvei un veicināt dalību tajā;

c) uzlabot kultūras jomas iespējas un tās saiknes ar citām jomām;

d) ar kultūras palīdzību uzlabot pilsētu tēlu starptautiskā mērogā.

3. pants

Iespēja izmantot rīcību

1.  Konkursā par nosaukumu var piedalīties pilsētas, un tās var iesaistīt to apkārtējās teritorijas.

▼M1

2.  Vienā gadā (“nosaukuma gads”) nosaukumu piešķir ne vairāk kā trim pilsētām.

Nosaukumu katru gadu piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām dalībvalstīm, kas norādītas pielikumā iekļautajā kalendārā (“kalendārs”), un attiecīgos gados – vienai pilsētai no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses (“EBTA/EEZ valstis”), kandidātvalsts vai iespējamās kandidātes, vai vienai pilsētai no valsts, kas pievienojas Savienībai 5. punktā izklāstītajos apstākļos.

▼B

3.  Dalībvalstu pilsētas var saņemt nosaukumu uz vienu gadu saskaņā ar kalendārā noteikto dalībvalstu secību.

▼M1

4.  EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu pilsētas, kuras 10. panta 2. punktā minētā uzaicinājuma iesniegt pieteikumus publicēšanas dienā piedalās programmā “Radošā Eiropa” vai turpmākās Savienības kultūras atbalsta programmās, var kandidēt uz nosaukumu uz vienu gadu atklātā konkursā, ko rīko saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru.

EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu pilsētām laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam atļauj piedalīties tikai vienā konkursā.

Laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam katrai EBTA/EEZ valstij, kandidātvalstij vai iespējamai kandidātei pasākumu ļauj rīkot tikai vienu reizi.

▼B

5.  Ja valsts pievienojas Savienībai pēc 2014. gada 4. maija, taču pirms 2027. gada 1. janvāra, tā ir tiesīga septiņus gadus pēc pievienošanās saņemt nosaukumu saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un procedūrām, kādus piemēro dalībvalstīm. Kalendāru attiecīgi atjaunina. Ja valsts Savienībai pievienojas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, tā nav tiesīga piedalīties šajā rīcībā kā dalībvalsts.

Tomēr gados, kad saskaņā ar kalendāru jau ir trīs pilsētas, kam piešķirts nosaukums, pirmajā daļā minēto valstu pilsētas ir tiesīgas saņemt nosaukumu tikai nākamajā pieejamajā gadā saskaņā ar kalendāru minēto valstu pievienošanās secībā.

Ja pirmajā daļā minētas valsts pilsēta ir iepriekš piedalījusies konkursā kandidātvalstīm un iespējamām kandidātēm, tā nevar piedalīties nekādos nākamajos konkursos dalībvalstīm. Ja laikposmā no 2020. līdz 2033. gadam šādas valsts pilsēta ir tikusi izraudzīta nosaukuma piešķiršanai saskaņā ar 4. punktu, minētā valsts pēc tās pievienošanās nav tiesīga rīkot konkursu kā dalībvalsts minētajā laikposmā.

Ja vienā un tajā pašā dienā Savienībai pievienojas vairāk nekā viena valsts un ja attiecīgās valstis savstarpēji nevar vienoties par secību, kādā tās piedalās šajā rīcībā, Padome organizē izlozi.

4. pants

Pieteikums

1.  Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu, pamatojoties uz 5. pantā noteiktajiem kritērijiem, un to izmanto visas kandidātpilsētas.

Ja kandidātpilsēta iesaista tās apkārtējo teritoriju, pieteikumu iesniedz minētās pilsētas vārdā.

2.  Visu pieteikumu pamatā ir kultūras programma, kam ir skaidra Eiropas dimensija.

Kultūras programma aptver nosaukuma gadu, un to izstrādā tieši nosaukuma mērķiem saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem kritērijiem.

5. pants

Kritēriji

Kritēriji pieteikumu novērtēšanai (“kritēriji”) tiek iedalīti kategorijās “ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā”, “Eiropas dimensija”, “kultūras un mākslas saturs”, “izpildes spēja”, “sabiedrības iesaistīšana” un “pārvaldība” šādi:

1) attiecībā uz kategoriju “ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā” ņem vērā šādus faktorus:

a) tās pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izstrādāta kandidātpilsētas kultūras stratēģija, kas aptver rīcību un ietver plānus, kā saglabāt kultūras pasākumu ilgtspēju pēc nosaukuma gada;

b) plāni kultūras un radošo nozaru spēju stiprināšanai, tostarp attīstot ilgtermiņa saiknes starp kultūras, ekonomikas un sociālo jautājumu nozarēm kandidātpilsētā;

c) rīcības paredzamā ilgtermiņa ietekme uz kandidātpilsētu kultūras, sociālajā un ekonomikas, tostarp pilsētattīstības, jomā;

d) plāni, lai uzraudzītu un izvērtētu nosaukuma ietekmi uz kandidātpilsētu un izplatītu izvērtēšanas rezultātus;

2) attiecībā uz kategoriju “Eiropas dimensija” vērtē šādus faktorus:

a) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, ar ko popularizē Eiropas kultūru daudzveidību, kultūru dialogu un Eiropas iedzīvotāju labāku savstarpējo saprašanos;

b) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, ar ko uzsver Eiropas kultūru kopīgos aspektus, kultūras mantojumu un vēsturi, kā arī Eiropas integrāciju un aktuālās Eiropas tēmas;

c) tādu pasākumu apjoms un kvalitāte, kuros piedalās Eiropas mākslinieki, sadarbība ar dažādu valstu dalībniekiem vai pilsētām, tostarp attiecīgā gadījumā nosaukumu saņēmušajām pilsētām, un transnacionālas partnerības;

d) stratēģija plašas Eiropas un starptautiskās sabiedrības intereses piesaistīšanai;

3) attiecībā uz kategoriju “kultūras un mākslas saturs” vērtē šādus faktorus:

a) kultūras programmas skaidrs un saskaņots mākslinieciskais redzējums un stratēģija;

b) vietējo mākslinieku un kultūras organizāciju iesaistīšana kultūras programmas veidošanā un īstenošanā;

c) piedāvāto pasākumu klāsts un daudzveidība un to vispārējā mākslinieciskā kvalitāte;

d) spēja vietējo kultūras mantojumu un tradicionālās mākslas formas apvienot ar jaunām, inovatīvām un eksperimentālām kultūras izpausmēm;

4) attiecībā uz kategoriju “izpildes spēja” kandidātpilsētas pierāda, ka:

a) pieteikumam ir plašs un spēcīgs politiskais atbalsts un attiecībā uz to ir ilgtspējīga vietējo, reģionālo un valsts iestāžu apņemšanās;

b) kandidātpilsētā ir vai tiks ierīkota nosaukuma piešķiršanai piemērota un ilgtspējīga infrastruktūra;

5) attiecībā uz kategoriju “sabiedrības iesaistīšana” vērtē šādus faktorus:

a) vietējo iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pieteikuma sagatavošanā un rīcības īstenošanā;

b) jaunu un ilgtspējīgu iespēju radīšana dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjiem – it īpaši jauniešiem, brīvprātīgajiem, atstumtām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp minoritātēm, – apmeklēt kultūras pasākumus vai piedalīties tajos, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti un veciem cilvēkiem attiecībā uz minēto pasākumu pieejamību;

c) vispārējā stratēģija plašākas auditorijas piesaistīšanai, un jo īpaši sasaiste ar izglītību un skolu piedalīšanās;

6) attiecībā uz kategoriju “pārvaldība” vērtē šādus faktorus:

a) līdzekļu piesaistīšanas stratēģijas un ierosinātā budžeta īstenošanas iespējas, kas attiecīgā gadījumā ietver plānus lūgt finansiālu atbalstu no Savienības programmām un fondiem un paredz līdzekļus sagatavošanās posmam, nosaukuma gadam, novērtēšanai un pasākumiem, kam ir ilgtermiņa ietekme, un neparedzētu izdevumu plānošanai;

b) plānotā pārvaldes un izpildes struktūra rīcības īstenošanai, kas cita starpā paredz pienācīgas sadarbības nodrošināšanu starp vietējām iestādēm un izpildes struktūru, tostarp mākslinieku komandu;

c) pasākuma direktora un mākslinieciskā direktora iecelšanas procedūra un viņu darbības jomas;

d) mārketinga un komunikācijas stratēģija ir vispusīga, un tajā tiek uzsvērts, ka rīcība ir Savienības rīcība;

e) izpildes struktūrai ir personāls ar piemērotām iemaņām un pieredzi, lai plānotu, pārvaldītu un izpildītu nosaukuma gada kultūras programmu.

6. pants

Ekspertu žūrija

1.  Izveido neatkarīgu ekspertu žūriju (“žūrija”), kas veic atlasi un uzraudzību.

2.  Žūrijas sastāvā ir 10 eksperti, kurus ieceļ Savienības iestādes un struktūras (“Eiropas eksperti”) saskaņā ar 3. punktu.

3.  Komisija organizē atklātu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un pēc tam piedāvā potenciālo Eiropas ekspertu kandidātu kopumu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija no minētā kopuma izvēlas katrs trīs ekspertus un ieceļ viņus amatā saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.

Reģionu komiteja no kopuma izvēlas vienu ekspertu un ieceļ viņu amatā saskaņā ar savām procedūrām.

Izvēloties Eiropas ekspertus, katra no minētajām Savienības iestādēm un struktūrām tiecas žūrijas sastāvā kopumā nodrošināt kompetenču papildināmību, līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu un dzimumu līdzsvaru.

4.  Lai atlasītu un uzraudzītu pilsētu no kādas dalībvalsts, papildus Eiropas ekspertiem attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga žūrijā iecelt līdz diviem ekspertiem saskaņā ar savām procedūrām un konsultējoties ar Komisiju.

5.  Visi eksperti ir:

a) Savienības pilsoņi;

b) neatkarīgi;

c) ar ievērojamu pieredzi un zināšanām:

i) kultūras jomā;

ii) pilsētu kultūras attīstībā; vai

iii) pasākuma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” organizēšanā vai līdzīga mēroga starptautiska kultūras pasākuma organizēšanā;

d) ar iespēju žūrijas pienākumu pildīšanai atvēlēt pienācīgu darba dienu skaitu gadā.

6.  Žūrija izraugās savu priekšsēdētāju.

7.  Eiropas ekspertus ieceļ uz trim gadiem.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas attiecībā uz žūrijas pirmo iecelšanu Eiropas Parlaments savus ekspertus ieceļ uz trim gadiem, Komisija – uz diviem gadiem un Padome un Reģionu komiteja – uz vienu gadu.

8.  Visi eksperti deklarē visus pastāvošos vai iespējamos interešu konfliktus saistībā ar konkrētu kandidātpilsētu. Ja sniedz šādu deklarāciju vai ja atklājas šāds interešu konflikts, attiecīgais eksperts atkāpjas no amata un attiecīgā Savienības iestāde vai struktūra vai dalībvalsts aizstāj minēto ekspertu uz atlikušo pilnvaru laiku saskaņā ar attiecīgo procedūru.

7. pants

Pieteikumu iesniegšana dalībvalstīs

1.  Katra dalībvalsts ir atbildīga par konkursa organizēšanu savām pilsētām saskaņā ar kalendāru.

2.  Attiecīgās dalībvalstis vismaz sešus gadus pirms nosaukuma gada publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kurām ir tiesības izraudzīties pilsētu nosaukumam 2020. gadā, šādu uzaicinājumu publicē pēc iespējas drīz pēc 2014. gada 4. maija.

Visos pieteikumu iesniegšanas uzaicinājumos ietver 4. panta 1. punktā minēto pieteikuma veidlapu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš visos uzaicinājumos kandidātpilsētām iesniegt pieteikumus ir ne agrāk kā 10 mēneši pēc uzaicinājuma publicēšanas.

3.  Attiecīgās dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par pieteikumiem.

8. pants

Priekšatlase dalībvalstīs

1.  Ne vēlāk kā piecus gadus pirms nosaukuma gada katra attiecīgā dalībvalsts sasauc žūrijas un kandidātpilsētu priekšatlases sanāksmi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kurām ir tiesības izraudzīties pilsētas nosaukumam 2020. gadā, minēto termiņu var pagarināt ne vairāk kā par vienu gadu.

2.  Pēc tam, kad žūrija ir izvērtējusi pieteikumus saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem, tā vienojas par atlasītajām kandidātpilsētām un nāk klajā ar priekšatlases ziņojumu par visiem pieteikumiem, cita starpā sniedzot ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām.

3.  Žūrija priekšatlases ziņojumu iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai.

4.  Katra attiecīgā dalībvalsts oficiāli apstiprina priekšatlasē atlasīto kandidātu sarakstu, kas izveidots, pamatojoties uz žūrijas ziņojumu.

9. pants

Atlase dalībvalstīs

1.  Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas papildina un pārstrādā savus pieteikumus, lai ievērotu kritērijus un ņemtu vērā priekšatlases ziņojumā sniegtos ieteikumus, un iesniedz tos attiecīgajai dalībvalstij, kas tos pēc tam nosūta tālāk Komisijai.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc žūrijas atlases sanāksmi ar priekšatlasē atlasītajām kandidātpilsētām, kas notiek ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes.

Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts, konsultējoties ar Komisiju, var minēto deviņu mēnešu termiņu pagarināt par pieņemamu periodu.

3.  Žūrija novērtē papildinātos un pārstrādātos pieteikumus.

4.  Žūrija sniedz atlases ziņojumu par priekšatlasē atlasīto kandidātpilsētu pieteikumiem kopā ar ieteikumu ne vairāk kā par vienas pilsētas izraudzīšanu attiecīgajā dalībvalstī.

Atlases ziņojumā ietver arī ieteikumus attiecīgajai pilsētai par to, kādi uzlabojumi veicami līdz nosaukuma gadam.

Žūrija atlases ziņojumu iesniedz attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai.

5.  Neatkarīgi no 4. punkta, ja neviena no kandidātpilsētām neatbilst visiem kritērijiem, žūrija var ieteikt attiecīgajā gadā nosaukumu nepiešķirt.

10. pants

▼M1

Priekšatlase un atlase EBTA/EEZ valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātēs

1.  Komisija ir atbildīga par konkursa organizēšanu starp EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu pilsētām.

▼B

2.  Vismaz sešus gadus pirms nosaukuma gada Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

Visos pieteikumu iesniegšanas uzaicinājumos ietver 4. panta 1. punktā minēto pieteikuma veidlapu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš visos pieteikumu iesniegšanas uzaicinājumos ir ne agrāk kā 10 mēneši pēc uzaicinājuma publicēšanas.

3.  Vismaz piecus gadus pirms nosaukuma gada žūrija veic pilsētu priekšatlasi, pamatojoties uz to attiecīgajiem pieteikumiem. Nekādas sanāksmes ar kandidātpilsētām netiek organizētas.

Pēc tam, kad žūrija ir izvērtējusi pieteikumus saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem, tā vienojas par atlasītajām kandidātpilsētām un nāk klajā ar priekšatlases ziņojumu par visiem pieteikumiem, cita starpā sniedzot ieteikumus atlasītajām kandidātpilsētām.

Žūrija priekšatlases ziņojumu iesniedz Komisijai.

4.  Priekšatlasē atlasītās kandidātpilsētas papildina un pārstrādā savus pieteikumus, lai ievērotu kritērijus un ņemtu vērā priekšatlases ziņojumā sniegtos ieteikumus, un nosūta tos Komisijai.

Komisija sasauc žūrijas atlases sanāksmi ar priekšatlasē atlasītajām kandidātpilsētām, kas notiek ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes.

Vajadzības gadījumā Komisija var minēto deviņu mēnešu termiņu pagarināt par pieņemamu periodu.

5.  Žūrija novērtē papildinātos un pārstrādātos pieteikumus.

▼M1

6.  Žūrija sniedz atlases ziņojumu par atlasīto kandidātpilsētu pieteikumiem kopā ar ieteikumu izraudzīties ne vairāk kā vienu pilsētu vienā EBTA/EEZ valstī, kandidātvalstī vai iespējamā kandidātē.

▼B

Atlases ziņojumā ietver arī ieteikumus attiecīgajai pilsētai par to, kādi uzlabojumi veicami līdz nosaukuma gadam.

Žūrija atlases ziņojumu iesniedz Komisijai.

7.  Neatkarīgi no 6. punkta, ja neviena no kandidātpilsētām neatbilst visiem kritērijiem, žūrija var ieteikt attiecīgajā gadā nosaukumu nepiešķirt.

11. pants

Izraudzīšana

1.  Katra attiecīgā dalībvalsts izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir nosaukumu, pamatojoties uz žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

Atkāpjoties no pirmās daļās, dalībvalstis, kurām ir tiesības izraudzīties pilsētas nosaukumam 2020. gadā, minēto termiņu var pagarināt ne vairāk kā par vienu gadu.

▼M1

2.  EBTA/EEZ valstu, kandidātvalstu un iespējamo kandidāšu gadījumā Komisija izraugās vienu pilsētu, kurai piešķir nosaukumu attiecīgajos gados, pamatojoties uz žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms nosaukuma gada par šā nosaukuma piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai.

▼B

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētajai izraudzīšanai pievieno pamatojumu, kas balstīts uz žūrijas ziņojumiem.

4.  Ja pilsēta iesaista tās apkārtējo teritoriju, izraudzīšana attiecas uz pilsētu.

5.  Divu mēnešu laikā pēc paziņošanas par izraudzīšanu Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē to pilsētu sarakstu, kuras ir izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām.

12. pants

Izraudzīto pilsētu sadarbība

Pilsētas, kas izraudzītas vienam un tam pašam gadam, cenšas veidot saiknes starp savām kultūras programmām, un šādu sadarbību var ņemt vērā 13. pantā paredzētajā uzraudzības procedūrā.

13. pants

Uzraudzība

1.  Žūrija uzrauga nosaukuma gadam izraudzīto pilsētu gatavošanos un no to izraudzīšanās brīža līdz nosaukuma gada sākumam sniedz tām atbalstu un norādījumus.

2.  Šajā nolūkā Komisija sasauc trīs uzraudzības sanāksmes, kurās piedalās žūrija un izraudzītās pilsētas, šādi:

a) trīs gadus pirms nosaukuma gada;

b) 18 mēnešus pirms nosaukuma gada;

c) divus mēnešus pirms nosaukuma gada.

▼M1

Attiecīgā dalībvalsts, EBTA/EEZ valsts, kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte var izvirzīt vienu novērotāju, kas piedalās minētajās sanāksmēs.

▼B

Sešas nedēļas pirms katras uzraudzības sanāksmes izraudzītās pilsētas Komisijai iesniedz progresa ziņojumu.

Uzraudzības sanāksmju laikā žūrija novērtē sagatavošanās darbus un sniedz padomus, lai palīdzētu izraudzītajām pilsētām izstrādāt augstas kvalitātes kultūras programmu un efektīvu stratēģiju. Īpašu uzmanību žūrija pievērš atlases ziņojumā un jebkuros iepriekšējos 3. punktā minētajos uzraudzības ziņojumos ietvertajiem ieteikumiem.

3.  Pēc katras uzraudzības sanāksmes žūrija sniedz uzraudzības ziņojumu par sagatavošanās darbu virzību un turpmāk veicamajām darbībām.

▼M1

Žūrija uzraudzības ziņojumus nosūta Komisijai, izraudzītajām pilsētām un to dalībvalstīm, kā arī izraudzītajām pilsētām un attiecīgajai EBTA/EEZ valstij, kandidātvalstij vai iespējamai kandidātei.

▼B

4.  Papildus uzraudzības sanāksmēm Komisija vajadzības gadījumā var organizēt žūrijas vizītes uz izraudzītajām pilsētām.

14. pants

Balva

1.  Komisija izraudzītai pilsētai var piešķirt Melina Mercouri vārdā nosaukto naudas balvu (“balva”), ja saskaņā ar attiecīgo daudzgadu finanšu shēmu ir piešķirts finansējums.

Balvas juridiskos un finansiālos aspektus izskata attiecīgo Savienības kultūras atbalsta programmu ietvaros.

2.  Naudas balvu izmaksā ne vēlāk kā nosaukuma gada marta beigās ar nosacījumu, ka attiecīgā izraudzītā pilsēta turpina pildīt saistības, ko tā uzņēmusies pieteikumu iesniegšanas posmā, ievēro kritērijus un ņem vērā ieteikumus, kas ir ietverti atlases un uzraudzības ziņojumos.

Uzskata, ka izraudzītā pilsēta ir izpildījusi saistības, ko tā uzņēmusies pieteikumu iesniegšanas posmā, ja laikposmā no pieteikuma iesniegšanas līdz nosaukuma gadam programmā un stratēģijā nav veiktas būtiskas izmaiņas, jo īpaši, ja:

a) budžets ir ticis saglabāts tādā līmenī, lai spētu nodrošināt augstas kvalitātes kultūras programmu atbilstīgi pieteikumam un kritērijiem;

b) ir pienācīgi ievērota mākslinieku komandas neatkarība;

c) kultūras programmas galaversijā ir saglabāta pietiekami ievērojama Eiropas dimensija;

d) mārketinga un komunikācijas stratēģijā un izraudzītās pilsētas izmantotajos komunikācijas materiālos ir skaidri norādīts tas, ka rīcība ir Savienības rīcība;

e) ir izstrādāts plāns pasākuma ietekmes uz izraudzīto pilsētu uzraudzībai un novērtēšanai.

15. pants

Praktiski pasākumi

Komisija jo īpaši:

a) nodrošina rīcības vispārējo saskaņotību;

b) nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm un žūriju;

c) ievērojot 2. pantā minētos mērķus un attiecīgos kritērijus, ciešā sadarbībā ar žūriju izstrādā norādījumus, kas atvieglo atlases un uzraudzības procedūru veikšanu;

d) sniedz tehnisku atbalstu žūrijai;

e) savā tīmekļa vietnē publicē visus žūrijas ziņojumus;

f) publicē visu attiecīgo informāciju un veicina rīcības pamanāmību Eiropas un starptautiskā mērogā;

g) veicina pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp bijušajām, esošajām un turpmākajām pilsētām, kam piešķirts nosaukums, kā arī kandidātpilsētām un sekmē pilsētu novērtējuma ziņojumu un gūtās pieredzes plašāku izplatīšanu.

16. pants

Vērtēšana

1.  Katras attiecīgās pilsētas pienākums ir tās Eiropas kultūras galvaspilsētas gada rezultātu vērtēšana.

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju vērtēšanas procedūrai, Komisija izstrādā kopējas pamatnostādnes un norādes attiecīgajām pilsētām, pamatojoties uz 2. pantā minētajiem mērķiem un noteiktajiem kritērijiem.

Attiecīgās pilsētas ne vēlāk kā līdz tā gada 31. decembrim, kas seko pēc nosaukuma gada, sagatavo savus novērtējuma ziņojumus un nosūta tos Komisijai.

Komisija novērtējuma ziņojumus publicē savā tīmekļa vietnē.

2.  Papildus pilsētu veiktajiem novērtējumiem Komisija nodrošina, ka regulāri tiek sagatavoti ārēji un neatkarīgi rīcības rezultātu novērtējumi.

Minētajos ārējos un neatkarīgajos novērtējumos visas bijušās Eiropas kultūras galvaspilsētas tiek vērtētas Eiropas kontekstā, lai varētu veikt salīdzinājumus un gūt atziņas, kas var būt noderīgas topošajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, kā arī visām Eiropas pilsētām. Minētajos novērtējumos iekļauj arī vispārēju rīcības izvērtējumu, tostarp rīcības īstenošanā iesaistīto procesu efektivitātes, rīcības ietekmes un veidu, kā to varētu uzlabot, izvērtējumu.

Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai, pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, iesniedz šādus ziņojumus, kam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus:

a) ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī – sākotnējo starpposma ziņojumu;

b) ne vēlāk kā 2029. gada 31. decembrī – otro starpposma ziņojumu;

c) ne vēlāk kā 2034. gada 31. decembrī – ex post ziņojumu.

17. pants

Atcelšana un pārejas noteikums

Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK. Tomēr to turpina piemērot pilsētām, kuras ir izraudzītas vai šobrīd tiek izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām kādam no gadiem laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1




PIELIKUMS

KALENDĀRS



2020

Horvātija

Īrija

 

2021

Rumānija

Grieķija

Kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte

2022

Lietuva

Luksemburga

 

2023

Ungārija

Apvienotā Karaliste

 

2024

Igaunija

Austrija

EBTA/EEZ valsts, kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte (1)

2025

Slovēnija

Vācija

 

2026

Slovākija

Somija

 

2027

Latvija

Portugāle

 

2028

Čehijas Republika

Francija

EBTA/EEZ valsts, kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte

2029

Polija

Zviedrija

 

2030

Kipra

Beļģija

EBTA/EEZ valsts, kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte

2031

Malta

Spānija

 

2032

Bulgārija

Dānija

 

2033

Nīderlande

Itālija

EBTA/EEZ valsts, kandidātvalsts vai iespējamā kandidāte

(1)   Ja vien šis lēmums stājas spēkā, pirms paredzēts publicēt uzaicinājumu iesniegt pieteikumus 2024. gada konkursam, t. i., sešus gadus pirms pasākuma norises gada.

Top