Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02013R1408-20190314

Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1408/2019-03-14

02013R1408 — LV — 14.03.2019 — 001.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1408/2013

(2013. gada 18. decembris)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē

(OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/316 (2019. gada 21. februāris),

  L 51I

1

22.2.2019




▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1408/2013

(2013. gada 18. decembris)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē



1. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, izņemot:

a) atbalstu, kura apjoms noteikts, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b) atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

c) atbalstu, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

2.  Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 darbības jomā, atbalstam, kas piešķirts pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu.

3.  Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, kā arī darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, atbalstam, kas piešķirts pēdējai minētajai nozarei, piemēro Regulas (EK) Nr. 875/2007 noteikumus ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar minēto regulu.

2. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā “lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 ( 1 ).

2.  “Viens vienots uzņēmums” šīs regulas nolūkā ietver visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:

a) vienam uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b) vienam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu;

c) vienam uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d) viens uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem minētā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu.

▼M1

3.  Šajā regulā “produktu nozare” ir nozare, kas uzskaitīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 2 ) 1. panta 2. punkta a) līdz w) apakšpunktā.

4.  Šajā regulā “nozares maksimālais apjoms” ir maksimālā kumulatīvā atbalsta summa, ko piemēro atbalsta pasākumiem, no kuriem labumu gūst tikai viena produktu nozare, un tas atbilst 50 % no katrai dalībvalstij piešķirtā de minimis atbalsta maksimālās summas, kura noteikta II pielikumā.

▼M1

3. pants

De minimis atbalsts

1.  Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

2.  Kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 20 000  EUR.

3.  Kumulatīvā de minimis atbalsta summa, ko dalībvalsts trīs fiskālo gadu laikā piešķīrusi uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, nepārsniedz I pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu.

3.a  Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka vienam vienotam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 25 000  EUR un ka piešķirtais de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais apjoms jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, ievērojot šādus nosacījumus:

a) attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas dod labumu tikai vienai produktu nozarei, kopējā piešķirtā kumulatīvā atbalsta summa jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 2. panta 4. punktā noteikto nozares maksimālo apjomu;

b) dalībvalsts ir izveidojusi valsts centrālo reģistru saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

4.  De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam faktiski izmaksāts.

5.  Šā panta 2., 3. un 3.a punktā noteiktos de minimis robežlielumus un valsts un nozares maksimālos apjomus piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības resursiem. Trīs fiskālo gadu periodu nosaka, ņemot vērā fiskālo gadu sistēmu, kuru uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.

6.  Attiecībā uz de minimis robežlielumiem un valsts un nozares maksimālajiem apjomiem, kas minēti 2., 3. un 3.a punktā, atbalstu izsaka kā naudas līdzekļu dotāciju. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.

7.  Ja, piešķirot jaunu de minimis atbalstu, tiktu pārsniegti 2., 3. un 3.a punktā noteiktie de minimis robežlielumi, valsts vai nozares maksimālie apjomi, nevienai minētā jaunā atbalsta daļai šo regulu piemērot nevar.

8.  Lai uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā noteiktu, vai ar jaunu de minimis atbalstu jaunajam uzņēmumam vai uzņēmumam, kas veic iegādi, netiek pārsniegti attiecīgie de minimis robežlielumi vai valsts vai nozares maksimālie apjomi, ņem vērā visu katram apvienošanā iesaistītajam uzņēmumam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Pirms apvienošanās vai iegādes likumīgi piešķirtais de minimis atbalsts arī pēc tam tiek uzskatīts par likumīgu.

9.  Ja vienu uzņēmumu sadala divos vai vairākos atsevišķos uzņēmumos, pirms sadalīšanas piešķirto de minimis atbalstu attiecina uz uzņēmumu, kurš no šā atbalsta guva labumu un kurš principā ir uzņēmums, kas pārņem darbības, kurām tika izmantots attiecīgais de minimis atbalsts. Ja šāda attiecināšana nav iespējama, attiecīgo de minimis atbalstu attiecina proporcionāli, pamatojoties uz jauno uzņēmumu pašu kapitāla bilances vērtību sadales faktiskajā datumā.

▼B

4. pants

Bruto dotācijas ekvivalenta aprēķins

1.  Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

2.  Atbalstu dotāciju vai procentu likmju subsīdiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu.

3.  Atbalstu aizdevumu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

a) saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra vai tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā, saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz B- kredītreitingam; un

▼M1

b) attiecībā uz pasākumiem, kuri ietilpst 3. panta 2. punkta darbības jomā, aizdevums ir nodrošināts ar nodrošinājumu, kas sedz vismaz 50 % no aizdevuma; aizdevums ir vai nu 100 000  EUR piecu gadu periodā, vai 50 000  EUR desmit gadu periodā, vai – 3. panta 3.a punktā minēto pasākumu gadījumā – vai nu 125 000  EUR piecu gadu periodā, vai 62 500  EUR desmit gadu periodā; ja aizdevuma summa ir mazāka par minētajām summām un/vai aizdevums ir piešķirts uz mazāk nekā attiecīgi pieciem vai desmit gadiem, aizdevuma bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no de minimis robežlielumiem, kas noteikti 3. panta 2. vai 3.a punktā; vai

▼B

c) bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi.

▼M1

4.  Atbalstu kapitāla iepludināšanas veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.

5.  Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu tikai tad, ja vienam vienotam uzņēmumam nodrošinātais kapitāls nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.

▼B

6.  Atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

a) saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra vai tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā, saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz B- kredītreitingam; un

▼M1

b) attiecībā uz pasākumiem, kuri ietilpst 3. panta 2. punkta darbības jomā, garantijas apmērs nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma un vai nu garantētā summa ir 150 000  EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai garantētā summa ir 75 000  EUR un garantijas ilgums ir desmit gadi, vai – attiecībā uz 3. panta 3.a punktā minētajiem pasākumiem – garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma un vai nu garantētā summa ir 187 500  EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai garantētā summa ir 93 750  EUR un garantijas ilgums ir desmit gadi; ja garantētā summa ir mazāka par minētajām summām un/vai garantijas ilgums ir mazāks nekā attiecīgi pieci vai desmit gadi, šīs garantijas bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no de minimis robežlielumiem, kas noteikti 3. panta 2. un 3.a punktā; vai

▼B

c) bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas noteiktas Komisijas paziņojumā; vai

d) pirms īstenošanas,

i) garantijas bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanai izmantotā metode ir bijusi paziņota Komisijai saskaņā ar citu Komisijas regulu attiecīgajā valsts atbalsta jomā, kas ir piemērojama tajā laikā, un kuru Komisija ir akceptējusi kā tādu, kas atbilst Garantiju paziņojumam vai tam sekojošam paziņojumam, un

ii) minētā metode attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu šīs regulas piemērošanas kontekstā.

7.  Atbalstu citu instrumentu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums.

5. pants

Kumulācija

1.  Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un darbojas arī vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kuras ietilpst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalstu, kas piešķirts darbībām lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu, kas piešķirts pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām līdz attiecīgajam robežlielumam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, ja attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1407/2013.

2.  Ja uzņēmums nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, kā arī darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, de minimis atbalstu, kas piešķirts darbībām lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu darbībām pēdējā minētajā nozarē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 875/2007 līdz robežlielumam, kas noteikts minētajā regulā, ja attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka lauksaimniecības produktu primārā ražošana negūst labumu no de minimis atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 875/2007.

3.  De minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā tiktu pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta Komisijas grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā. De minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav attiecināms uz konkrētām attiecināmajām izmaksām, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar Komisijas grupu atbrīvojuma regulu vai lēmumu.

6. pants

Uzraudzība

1.  Ja dalībvalsts kādam uzņēmumam plāno piešķirt de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, tā rakstiski informē šo uzņēmumu par atbalsta iespējamo summu, kas izteikta kā bruto dotācijas ekvivalents, un par atbalsta de minimis raksturu, skaidri atsaucoties uz šo regulu un norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties šīs saistības pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par fiksētu summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kuru var piešķirt atbilstoši minētajai shēmai. Šādā gadījumā, nosakot, vai ir sasniegts 3. panta 2. punktā noteiktais robežlielums un nav pārsniegts 3. panta 3. punktā minētais valsts maksimālais apjoms, izmanto fiksēto summu. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par visu citu de minimis atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un kārtējā fiskālā gada laikā uzņēmums ir saņēmis saskaņā ar šo regulu vai citām de minimis regulām.

2.  Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura minētās dalībvalsts iestāde, tad 1. punktu pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrā ir dati par triju fiskālo gadu periodu.

▼M1

Dalībvalstij, kura piešķir atbalstu saskaņā ar 3. panta 3.a punktu, ir izveidots de minimis atbalsta centrālais reģistrs, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura šīs dalībvalsts iestāde. 1. punkta noteikumus pārtrauc piemērot no brīža, kad reģistrs aptver trīs fiskālo gadu periodu.

▼M1

3.  Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs attiecīgajiem 3. panta 2., 3. un 3.a punktā noteiktajiem robežlielumiem un valsts un nozares maksimālajiem apjomiem un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.

▼B

4.  Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šajā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.

5.  Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par de minimis atbalsta kopsummu, ko uzņēmums saņēmis saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citām de minimis regulām.

7. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Jebkuru atbalstu, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, Komisija novērtēs atbilstoši attiecīgajām nostādnēm, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

2.  Uzskata, ka jebkurš individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam un atbilst Regulas (EK) Nr. 1860/2004 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

3.  Uzskata, ka jebkurš individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam un atbilst Regulas (EK) Nr. 1535/2007 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

4.  Pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām jebkurai de minimis atbalsta shēmai, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, šī regula ir piemērojama vēl sešus turpmākos mēnešus.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas periods

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.

▼M1

To piemēro līdz 2027. gada 31. decembrim.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M1




I PIELIKUMS

Lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā summa pa dalībvalstīm, kā minēts 3. panta 3. punktā



(EUR)

Dalībvalsts

De minimis atbalsta maksimālā summa (1)

Beļģija

106 269 708

Bulgārija

53 020 042

Čehija

61 865 750

Dānija

141 464 625

Vācija

732 848 458

Igaunija

11 375 375

Īrija

98 460 375

Grieķija

134 272 042

Spānija

592 962 542

Francija

932 709 458

Horvātija

28 920 958

Itālija

700 419 125

Kipra

8 934 792

Latvija

16 853 708

Lietuva

34 649 958

Luksemburga

5 474 083

Ungārija

99 582 208

Malta

1 603 917

Nīderlande

352 512 625

Austrija

89 745 208

Polija

295 932 125

Portugāle

87 570 583

Rumānija

215 447 583

Slovēnija

15 523 667

Slovākija

29 947 167

Somija

55 693 958

Zviedrija

79 184 750

Apvienotā Karaliste

394 587 292

(1)   Maksimālās summas aprēķina, pamatojoties uz vidējo vērtību no katras dalībvalsts trīs lielākajām ikgadējās lauksaimnieciskās produkcijas vērtībām laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam. Aprēķina metode nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka neviena valsts vidējā vērtība nav mazāka par maksimālajām summām, kas iepriekš noteiktas 2014.–2020. gadam.




II PIELIKUMS

Lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā summa pa dalībvalstīm, kā minēts 3. panta 3.a punktā



(EUR)

Dalībvalsts

De minimis atbalsta maksimālā summa (1)

Beļģija

127 523 650

Bulgārija

63 624 050

Čehija

74 238 900

Dānija

169 757 550

Vācija

879 418 150

Igaunija

13 650 450

Īrija

118 152 450

Grieķija

161 126 450

Spānija

711 555 050

Francija

1 119 251 350

Horvātija

34 705 150

Itālija

840 502 950

Kipra

10 721 750

Latvija

20 224 450

Lietuva

41 579 950

Luksemburga

6 568 900

Ungārija

119 498 650

Malta

1 924 700

Nīderlande

423 015 150

Austrija

107 694 250

Polija

355 118 550

Portugāle

105 084 700

Rumānija

258 537 100

Slovēnija

18 628 400

Slovākija

35 936 600

Somija

66 832 750

Zviedrija

95 021 700

Apvienotā Karaliste

473 504 750

(1)   Maksimālās summas aprēķina, pamatojoties uz vidējo vērtību no katras dalībvalsts trīs lielākajām ikgadējās lauksaimnieciskās produkcijas vērtībām laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam. Aprēķina metode nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka neviena valsts vidējā vērtība nav mazāka par maksimālajām summām, kas iepriekš noteiktas 2014.–2020. gadam.



( 1 ) Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

Top