Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02013R1315-20190306

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1315/2019-03-06

02013R1315 — LV — 06.03.2019 — 004.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1315/2013

(2013. gada 11. decembris)

par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 473/2014 (2014. gada 17. janvāris),

  L 136

10

9.5.2014

 M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/758 (2016. gada 4. februāris),

  L 126

3

14.5.2016

►M3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/849 (2016. gada 7. decembris),

  L 128I

1

19.5.2017

 M4

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/254 (2018. gada 9. novembris)

  L 43

1

14.2.2019




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1315/2013

(2013. gada 11. decembris)

par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

Priekšmets

1.  Šajā regulā noteiktas pamatnostādnes tāda Eiropas transporta tīkla izveidei, kas ietver divu līmeņu struktūru – visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata.

2.  Šajā regulā ir noteikti kopīgu interešu projekti un konkretizētas prasības, kas jāievēro struktūrām, kuras ir atbildīgas par Eiropas transporta tīkla infrastruktūras pārvaldību.

3.  Šajā regulā ir izklāstītas prioritātes Eiropas transporta tīkla attīstīšanai.

4.  Šajā regulā ir paredzēti pasākumi Eiropas tīkla īstenošanai. Kopīgu interešu projektu īstenošana ir atkarīga no to gatavības pakāpes, atbilstības Savienības un valstu juridiskajām procedūrām un finanšu resursu pieejamības, neskarot kādas dalībvalsts vai Savienības finanšu saistības.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro Eiropas transporta tīklam, kā izklāstīts I pielikumā ietvertajās kartēs. Minētajā pielikumā ietilpst transporta infrastruktūra un telemātikas lietojumprogrammas, kā arī pasākumiem, ar ko sekmē šādas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un izmantojumu un nodrošina ilgtspējīgu un efektīvu transporta pakalpojumu izveidi un darbību.

2.  Eiropas transporta tīkla infrastruktūra sastāv no dzelzceļu transporta, iekšējo ūdensceļu transporta, autotransporta, jūras transporta, gaisa transporta un multimodālā transporta infrastruktūras, kā noteikts II. nodaļas attiecīgajās iedaļās.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) "kopīgu interešu projekts" ir jebkurš projekts, kas veikts atbilstīgi šīs regulas prasībām un saskaņā ar tās noteikumiem;

b) "kaimiņvalsts" ir valsts, kas ietilpst Eiropas kaimiņattiecību politikā, tostarp stratēģiskajā partnerībā, paplašināšanās politikā un Eiropas Ekonomikas zonā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā;

c) "trešā valsts" ir jebkura Savienības kaimiņvalsts vai jebkura cita valsts, ar kuru Savienība var sadarboties, lai sasniegtu šajā regulā izvirzītos mērķus;

d) "Eiropas pievienotā vērtība" ir projekta vērtība, kas papildus iespējamai vērtībai, ko varētu gūt attiecīgā dalībvalsts atsevišķi, rada būtisku transporta savienojumu vai transporta plūsmu uzlabojumu starp dalībvalstīm, ko var pierādīt, atsaucoties uz efektivitātes, ilgtspējības, konkurētspējas un kohēzijas uzlabojumiem saskaņā ar 4. pantā noteiktajiem mērķiem;

e) "infrastruktūras pārvaldītājs" ir jebkura struktūra vai uzņēmums, kas ir atbildīgs jo īpaši par transporta infrastruktūras izveidi vai uzturēšanu. Tas var būt atbildīgs arī par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu pārvaldīšanu;

f) "telemātikas lietojumprogrammas" ir sistēmas, kurās izmanto informācijas, sakaru, navigācijas vai pozicionēšanas/lokalizēšanas tehnoloģijas, lai efektīvi pārvaldītu infrastruktūru, mobilitāti un satiksmi Eiropas transporta tīklā un lai iedzīvotājiem un operatoriem nodrošinātu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, tostarp tādu tīkla sistēmu izmantojumu, kas būtu drošs, aizsargāts, videi nekaitīgs un jaudas ziņā efektīvs. Par šādām sistēmām var tikt uzskatītas arī transportlīdzekļos uzstādītas iekārtas, ja vien tās veido nedalāmu sistēmu kopā ar attiecīgajiem infrastruktūras komponentiem. Tās ietver sistēmas, tehnoloģijas un pakalpojumus, kas minēti g) –l) apakšpunktā;

g) "inteliģentas transporta sistēmas (ITS)" ir sistēmas, kas konkretizētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/40/ES ( 1 );

h) "gaisa satiksmes pārvaldības sistēma" ir sistēma, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 552/2004 ( 2 ) un Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ģenerālplānā, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 219/2007 ( 3 );

i) "kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas" (VTMIS) ir sistēmas, kas ieviestas jūras satiksmes un transporta uzraudzībai un pārvaldībai, izmantojot informāciju no kuģu automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), sistēmām kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT) un krasta radaru sistēmām un radiosakariem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/59/EK ( 4 ) un ietver valstu jūrlietu informācijas sistēmu integrāciju ar SafeSeaNet palīdzību;

j) "upju informācijas pakalpojumi (RIS)" ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, kā noteikts Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK ( 5 );

k) "e-jūrniecības pakalpojumi" ir pakalpojumi, kuros izmanto progresīvas un savstarpēji izmantojamas informācijas tehnoloģijas jūras transporta nozarē, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un atvieglinātu kravu caurlaidspēju jūrā un ostu zonās, tostarp viena kontaktpunkta sistēmas, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/65/ES ( 6 ) paredzētie vienotie integrētie jūrniecības kontaktpunkti, ostu sistēmas un attiecīgās muitas informācijas sistēmas;

l) "Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS)" ir sistēma, kas definēta Komisijas Lēmumā 2006/679/EK ( 7 ) un Komisijas Lēmumā 2006/860/EK ( 8 );

m) "pārrobežu posms" ir posms, kas nodrošina kopīgu interešu projekta nepārtrauktību starp tuvākajiem pilsētas mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs;

n) "multimodālais transports" ir pasažieru vai kravas, vai abu pārvadājumi, izmantojot divus vai vairākus transporta veidus;

o) "savstarpēja izmantojamība" ir infrastruktūras spēja, tostarp visi reglamentējošie, tehniskie un darbības nosacījumi, transporta veidā garantēt drošu un netraucētu transportlīdzekļu kustību, lai panāktu atbilstību prasītajiem minētās infrastruktūras vai transporta veida veiktspējas līmeņiem;

p) "pilsētas mezgls" ir pilsētas teritorija, kas ietver Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļus, lidostas, dzelzceļa stacijas, loģistikas platformas un kravas termināļus, kuri atrodas pilsētas teritorijā un tās tuvumā, un ir savienota ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;

q) "problemātiskais posms" ir fizisks, tehnisks vai funkcionāls ierobežojums, kas pārtrauc sistēmas darbību, ietekmējot tālsatiksmes vai pārrobežu plūsmu nepārtrauktību, un kuru var pārvarēt, radot jaunu vai ievērojami modernizējot esošo infrastruktūru, kas varētu radīt vērā ņemamus uzlabojumus, atrisinot problemātiskā posma radītos ierobežojumus;

r) "loģistikas platforma" ir zona, kas tieši saistīta ar Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, kurā ietilpst vismaz viens kravas terminālis, un kas dara iespējamu loģistikas darbību veikšanu;

s) "kravas terminālis" ir struktūra, kas aprīkota pārkraušanai starp vismaz diviem transporta veidiem vai starp divām dažādām dzelzceļa sistēmām un kravas pagaidu uzglabāšanai, piemēram, ostas, iekšzemes ostas, lidostas un dzelzceļa termināļi;

t) "sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze" ir kvantitatīvs projekta ex-ante novērtējums, kura pamatā ir atzīta metodika, ņemot vērā visus attiecīgos ieguvumus un izmaksas sociālajā, ekonomikas, klimata un vides jomā. Izmaksu un ieguvumu analīzi klimata un vides jomā balsta uz ietekmes uz vidi novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES;

u) "izolēts tīkls" ir dalībvalsts dzelzceļa tīkls vai šāda tīkla daļa ar sliežu ceļa platumu, kas ir atšķirīgs no Eiropas standarta nominālā sliežu platuma (1 435 mm), attiecībā uz kuru zināmus liela apjoma infrastruktūras ieguldījumus nevar pamatot izmaksu un ieguvumu nozīmē, ņemot vērā minētā tīkla specifiskās īpašības, ko nosaka tā ģeogrāfiskā nošķirtība vai atrašanās perifērijā;

v) "NUTS reģions" ir reģions saskaņā ar definīciju statistikas teritoriālo vienību nomenklatūrā;

w) "alternatīvas tīrās degvielas" ir degvielas, piemēram, elektrība, ūdeņradis, biodegvielas (šķidras), sintētiskās degvielas, metāns (dabasgāze (CNG un LNG) un biometāns) un sašķidrinātā naftas gāze (LPG), ar kurām enerģijas piegādē transportam vismaz daļēji aizstāj fosilās naftas avotus, veicina transporta dekarbonizāciju un uzlabo transporta nozares ekoloģiskos rādītājus.

4. pants

Eiropas transporta tīkla mērķi

Eiropas transporta tīkls stiprina Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniedz ieguldījumu vienotas Eiropas transporta telpas izveidē, kas ir efektīva un ilgtspējīga, vairo labumu tās lietotājiem un atbalsta iekļaujošu izaugsmi. Tas parāda Eiropas pievienoto vērtību, veicinot turpmāk minētajās četrās kategorijās paredzēto mērķu sasniegšanu:

a) kohēzija, ko nodrošina:

i) visu Savienības reģionu, tostarp nošķirto, tālāko reģionu, salu, perifēro un kalnu reģionu, kā arī mazapdzīvoto teritoriju pieejamība un savienojumi ar tiem;

ii) infrastruktūras kvalitātes atšķirību izlīdzināšana starp dalībvalstīm;

iii) gan attiecībā uz pasažieru, gan attiecībā uz kravu satiksmi – savstarpēji savienojumi starp transporta infrastruktūru tālsatiksmes satiksmei, no vienas puses, un reģionālo un vietējo satiksmi, no otras puses;

iv) transporta infrastruktūra, kas atspoguļo konkrētos apstākļus dažādās Savienības daļās un nodrošina visu Eiropas reģionu līdzsvarotu pārklājumu;

b) efektivitāte, ko nodrošina:

i) vājo punktu novēršana un savienojumu veidošana iztrūkstošajos posmos gan vienas transporta infrastruktūras ietvaros, gan savienojot punktus starp vairākām infrastruktūrām dalībvalstu teritorijās un starp tām;

ii) valstu transporta tīklu savstarpēji savienojumi un savstarpēja izmantojamība;

iii) visu transporta veidu optimāla integrācija un savstarpēji savienojumi;

iv) ekonomiski efektīva un kvalitatīva transporta veicināšana, sekmējot turpmāko ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;

v) jaunas un esošās infrastruktūras efektīva izmantošana;

vi) novatorisku tehnoloģisku un funkcionālu koncepciju piemērošana rentablā veidā;

c) ilgtspējība, ko nodrošina:

i) visu transporta veidu attīstība, tiecoties nodrošināt ilgtspējīgu un ekonomiski efektīvu transportu ilgtermiņā;

ii) ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā kā zems siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis, "tīrs" transports, kas nerada daudz oglekļa dioksīda, nodrošinātība ar degvielu, ārēju izmaksu samazināšana un vides aizsardzība;

iii) transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni veicināšana, lai ievērojami samazinātu CO2 emisijas līmeni atbilstīgi attiecīgajiem Savienības mērķiem par CO2 emisijas samazināšanu līdz 2050. gadam;

d) visiem lietotājiem pieejamu ieguvumu palielināšana, ko nodrošina:

i) lietotāju vajadzību apmierināšana mobilitātes un transporta jomā Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm;

ii) droši, aizsargāti un kvalitatīvi standarti gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā;

iii) mobilitātes atbalsts pat dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos, un operatīvo un glābšanas dienestu pieejamības nodrošināšana;

iv) prasību noteikšana attiecībā uz infrastruktūru, jo īpaši savstarpējās izmantojamības, drošības un drošuma jomā, tādējādi nodrošinot transporta pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju;

v) transporta tīkla pieejamība vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti.

5. pants

Resursu ziņā efektīvs tīkls

1.  Eiropas transporta tīklu plāno, attīsta un ekspluatē resursu ziņā efektīvā veidā:

a) izstrādājot, uzlabojot un uzturot esošo transporta infrastruktūru;

b) optimizējot infrastruktūras integrāciju un savstarpējos savienojumus;

c) ieviešot jaunas tehnoloģijas un telemātikas lietojumprogrammas, kur tas ir ekonomiski pamatoti;

d) ņemot vērā iespējamās sinerģijas ar citiem tīkliem, jo īpaši Eiropas enerģētikas vai telekomunikāciju tīkliem;

e) ar attiecīgiem plāniem un programmām veicot stratēģisku ietekmes uz vidi uz klimata pārmaiņu seku mazināšanas novērtējumu;

f) pieņemot pasākumus, lai plānotu un vajadzības gadījumā palielinātu infrastruktūras kapacitāti;

g) pienācīgi ņemot vērā transporta infrastruktūras ietekmējamību saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī saistībā ar dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, lai risinātu minētās problēmas.

2.  Plānojot un attīstot Eiropas transporta tīklu, dalībvalstis ņem vērā konkrētos apstākļus dažādās Savienības daļās, jo īpaši attiecīgo reģionu tūrisma aspektus un topogrāfiskās iezīmes. Tās var veikt maršrutu posmu detalizētus pielāgojumus robežās, kas norādītas 49. panta 4. punkta c) apakšpunktā, vienlaikus nodrošinot atbilstību tajā noteiktajām prasībām.

6. pants

Divlīmeņu Eiropas transporta tīkla struktūra

1.  Eiropas transporta tīkla pakāpenisku izveidi konkrēti veic, it īpaši ar saskaņotu un pārredzamu metodisko pieeju īstenojot minētā tīkla divu līmeņu struktūru, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls.

2.  Visaptverošais tīkls sastāv no visa esošā un plānotā Eiropas transporta tīkla infrastruktūras, kā arī no pasākumiem, kas veicina šādas infrastruktūras efektīvu un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izmantošanu. Šo tīklu identificē un veido saskaņā ar II nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

3.  Pamattīklā ietilpst tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla izveides mērķu sasniegšanai. To nosaka un veido saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

7. pants

Kopīgu interešu projekti

1.  Kopīgu interešu projekti sniedz ieguldījumu Eiropas transporta tīkla attīstībā, veidojot jaunu transporta infrastruktūru, atjaunojot un modernizējot esošo transporta infrastruktūru un īstenojot pasākumus tīkla izmantošanai resursu ziņā efektīvā veidā.

2.  Kopīgu interešu projekts:

a) sniedz ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas atbilst vismaz divām no 4. pantā izklāstītajām četrām kategorijām;

b) atbilst II nodaļas prasībām, un ja tas attiecas uz pamattīklu, tad papildus atbilst III nodaļas prasībām;

c) ir ekonomiskā ziņā dzīvotspējīgs, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi;

d) tam piemīt Eiropas pievienotā vērtība.

3.  Kopīgu interešu projekts var aptvert visu tā ciklu, tostarp priekšizpēti un procedūras atļaujas saņemšanai, izpildi un novērtējumu.

4.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka projektus veic atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši – Savienības tiesību aktiem par vidi, klimata aizsardzību, drošību, drošumu, konkurenci, valsts atbalstu, publisko iepirkumu, sabiedrības veselību un pieejamību.

5.  Par kopīgu interešu projektiem ir tiesības saņemt Savienības finanšu palīdzību no Eiropas transporta tīklam pieejamajiem instrumentiem.

8. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.  Savienība var atbalstīt, tostarp finansiāli, kopīgu interešu projektus, lai savienotu Eiropas transporta tīklu ar kaimiņvalstu infrastruktūras tīkliem, ciktāl ar šādiem projektiem:

a) robežšķērsošanas punktos savieno pamattīklu un ciktāl tie attiecas uz infrastruktūru, kas nepieciešama, lai nodrošinātu netraucētu transporta plūsmu, robežu pārbaudes, robežu uzraudzību un citas robežu kontroles procedūras;

b) nodrošina savienojumu starp pamattīklu un trešo valstu transporta tīkliem, lai veicinātu lielāku ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;

c) pabeidz to transporta infrastruktūru trešās valstīs, kas kalpo kā saikne starp Savienības pamattīkla daļām;

d) ievieš satiksmes vadības sistēmas minētajās valstīs;

e) veicina jūras transportu un jūras maģistrāles, tomēr nesniedzot finanšu atbalstu trešo valstu ostām;

f) sekmē iekšējo ūdensceļu transportu uz trešām valstīm un no tām.

Šādi projekti vairo vienā vai vairākās dalībvalstīs esošā Eiropas transporta tīkla kapacitāti vai noderīgumu.

2.  Neskarot 1. punktā izklāstīto, Savienība var sadarboties ar trešām valstīm, lai sekmētu arī citus projektus, nesniedzot finansiālu atbalstu, ciktāl ar šādiem projektiem plāno:

a) veicināt Eiropas transporta tīkla un trešo valstu tīklu savstarpējo izmantojamību;

b) veicināt to, lai Eiropas transporta tīkla politiku attiecinātu arī uz trešām valstīm;

c) veicināt gaisa transportu ar trešām valstīm, lai sekmētu efektīvu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, tostarp paplašinot Eiropas vienoto gaisa telpu un uzlabojot sadarbību gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

d) veicināt jūras transportu un sekmēt jūras maģistrāļu savienojumus ar trešām valstīm.

3.  Projekti, saskaņā ar 2. punkta a) un d) apakšpunktu atbilst attiecīgajiem II nodaļas noteikumiem.

4.  Regulas III pielikumā ir iekļautas orientējošas Eiropas transporta tīkla kartes, kuras ir paplašinātas, tajās iekļaujot konkrētas kaimiņvalstis.

5.  Kopīgu interešu projektu sekmēšanai Savienība var izmantot pastāvošos koordinācijas un finanšu instrumentus ar kaimiņvalstīm, tādus kā kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms (NIF) vai Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA), vai izveidot un izmantot jaunus instrumentus.

6.  Šā panta noteikumiem piemēro attiecīgas procedūras par starptautiskiem nolīgumiem, kā izklāstīts LESD 218. pantā.



II

NODAĻA

VISAPTVEROŠAIS TĪKLS

9. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Visaptverošais tīkls:

a) ir tāds, kā precizēts kartēs un sarakstos I pielikumā un II pielikuma 2. daļā;

b) ir sīkāk precizēts, pievienojot infrastruktūras komponentu aprakstu;

c) atbilst prasībām, kas attiecīgajai transporta infrastruktūrai izvirzītas šajā nodaļā;

d) veido pamatu kopīgu interešu projektu noteikšanai;

e) ņem vērā savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS) norādītos dalībvalstu transporta infrastruktūru fiziskos ierobežojumus un topogrāfiskās īpatnības;

2.  Dalībvalstis dara visu iespējamo ar mērķi pabeigt visaptverošo tīklu un panākt atbilstību attiecīgajiem šīs nodaļas noteikumiem līdz 2050. gada 31. decembrim.

10. pants

Vispārējas prioritātes

1.  Attīstot visaptverošo tīklu, vispārēju prioritāti piešķir pasākumiem, kas vajadzīgi, lai:

a) nodrošinātu visu Savienības reģionu pieejamību un savienojumus starp tiem, vienlaikus ņemot vērā konkrētos gadījumus attiecībā uz salām, izolētām sistēmām un mazapdzīvotiem, nomaļiem un tālākajiem reģioniem;

b) nodrošinātu transporta veidu optimālu integrāciju un savstarpēju izmantojamību;

c) veidotu iztrūkstošos savienojumus un likvidētu problemātiskos posmus, jo īpaši pārrobežu posmos;

d) veicinātu infrastruktūras efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu un vajadzības gadījumā palielinātu tās jaudu;

e) uzlabotu un/vai uzturētu infrastruktūras kvalitāti šādos turpmākajos aspektos: drošības, drošuma, efektivitātes, klimata ziņā un attiecīgos gadījumos izturības pret katastrofām ziņā, ekoloģisko raksturojumu, sociālo nosacījumu, pieejamības visiem lietotājiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti, kā arī pakalpojumu kvalitātes un satiksmes plūsmu nepārtrauktības ziņā;

f) īstenotu un ieviestu telemātikas lietojumprogrammas, kā arī sekmētu novatoriskus sasniegumus tehnoloģiju jomā.

2.  Lai papildinātu 1. punktā minētos pasākumus, īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas vajadzīgi, lai:

a) garantētu nodrošinātību ar degvielu, uzlabojot energoefektivitāti un veicinot alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, it sevišķi tādus enerģijas avotus un piedziņas sistēmas, kas rada mazas oglekļa dioksīda emisijas vai tās nerada vispār;

b) mazinātu negatīvo ietekmi, ko izraisa apstāklis, ka pilsētu teritorijas šķērso dzelzceļa transports un autotransports;

c) novērstu administratīvos un tehniskos šķēršļus, jo īpaši šķēršļus visas Eiropas transporta tīkla savstarpējai izmantojamībai un konkurencei.



1.

IEDAĻA

Dzelzceļa transporta infrastruktūra

11. pants

Infrastruktūras komponenti

1.  Dzelzceļa transporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:

a) ātrgaitas un parastā dzelzceļa līnijas, tostarp

i) staciju ceļi,

ii) tuneļi,

iii) tilti,

b) kravas termināļi un loģistikas platformas preču pārkraušanai starp dzelzceļiem un starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;

c) stacijas I pielikumā norādītajās līnijās pasažieru pārvadājumu savienojumiem ar cita veida dzelzceļu vai starp dzelzceļu un citiem transporta veidiem;

d) staciju, loģistikas platformu un kravas termināļu savienojumi ar citiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;

e) saistītais aprīkojums;

f) telemātikas lietojumprogrammas.

2.  Dzelzceļa līnijas ir šādas.

a) Dzelzceļa līnijas ātrgaitas transportam, kuras ir:

i) īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir 250 km/h vai lielāks;

ii) īpaši modernizētas parastā dzelzceļa līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas ir apmēram 200 km/h;

iii) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kurām topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides nosacījumu dēļ ir īpašas pazīmes un kurās ātrums jāpielāgo katrā atsevišķā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas arī savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parastajiem dzelzceļa tīkliem, līnijas staciju šķērsošanai, piebraukšanai pie termināļiem, depo u.tml., kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parastā ritošā sastāva ātrumu.

b) Dzelzceļa līnijas pārvadājumiem pa parasto dzelzceļu.

3.  Ar dzelzceļa līnijām saistītajā tehniskajā aprīkojumā var ietilpt elektrifikācijas sistēmas, aprīkojums pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un kravas iekraušanai un izkraušanai stacijās, loģistikas platformas un kravas termināļi. Tajā var ietilpt visas iekārtas, piemēram, automātiskas dzelzceļa riteņu platuma maiņas iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošu, aizsargātu un efektīvu transportlīdzekļu darbību, tostarp samazinātu to ietekmi uz vidi un palielinātu savstarpējo izmantojamību.

12. pants

Prasības transporta infrastruktūrai

1.  Kravas termināļi ir savienoti ar visaptverošā tīkla autotransporta infrastruktūru vai – ja iespējams – ar iekšējo ūdensceļu infrastruktūru.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka dzelzceļa infrastruktūra:

a) izņemot izolētos tīklus, ir aprīkota ar ERTMS;

b) atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK ( 9 ) un tās īstenošanas pasākumiem, lai nodrošinātu visaptverošā tīkla savstarpēju izmantojamību;

c) atbilst prasībām, kuras izvirzītas TSI, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 6. pantu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, ja to ļauj attiecīgās TSI vai Direktīvas 2008/57/EK 9. pantā paredzētā procedūra;

d) izņemot izolētos tīklus, ir pilnībā elektrificēta attiecībā uz sliežu ceļiem un, ciktāl ir nepieciešams elektrisko vilcienu ekspluatācijai, attiecībā uz staciju ceļiem;

e) atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES ( 10 ) paredzētajām prasībām attiecībā uz piekļuvi kravas termināliem.

3.  Pēc dalībvalsts lūguma attiecīgi pamatotos gadījumos Komisijai piešķir izņēmumus prasībām, kas pārsniedz Direktīvā 2008/57/EK noteiktās prasības attiecībā uz ERTMS un elektrifikāciju;

13. pants

Prioritātes dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanai

Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

a) ERTMS izvēršana,

b) pāreja uz nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm;

c) dzelzceļa transporta radītā trokšņa un vibrācijas ietekmes samazināšana, jo īpaši, īstenojot ar ritošo sastāvu un infrastruktūru saistītus pasākumus, tostarp trokšņa aizsargbarjeras;

d) ar infrastruktūru saistīto prasību ievērošana un savstarpējās izmantojamības palielināšana;

e) dzelzceļa pārbrauktuvju drošības uzlabošana;

f) attiecīgos gadījumos dzelzceļa transporta infrastruktūras savienošana ar iekšējo ūdensceļu ostu infrastruktūru.



2.

IEDAĻA

Iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra

14. pants

Infrastruktūras komponenti

1.  Iekšējo ūdensceļu infrastruktūrā konkrēti ietilpst:

a) upes;

b) kanāli;

c) ezeri;

d) saistītā infrastruktūra, piemēram, slūžas, pacēlāji, tilti, rezervuāri un saistīti plūdu novēršanas pasākumi, kas var labvēlīgi ietekmēt iekšējo ūdensceļu navigāciju;

e) iekšējās ostas, tostarp infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operācijām ostas teritorijā;

f) saistītais aprīkojums;

g) telemātikas lietojumprogrammas, tostarp RIS;

h) iekšzemes ostu savienojumi ar citiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā.

2.  Par visaptverošā tīkla sastāvdaļu uzskata tādas iekšzemes ostas, kuru ikgadējais kravu pārkraušanas apjoms pārsniedz 500 000 tonnas. Dati par kopējo ikgadējo kravu pārkraušanas apjomu ir balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem Eurostat publicētajiem datiem par vidējiem rādītājiem trīs gadu laikposmā.

3.  Ar iekšējiem ūdensceļiem saistītajā aprīkojumā var ietilpt aprīkojums kravas iekraušanai un izkraušanai iekšzemes ostās. Saistītās iekārtas jo īpaši var ietvert tādas vilces dzinēju un operētājsistēmas, kas mazina piesārņojumu, piemēram, ūdens un gaisa piesārņojumu, enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas intensitāti. Minētajās iekārtās var ietilpt arī atkritumu pieņemšanas iekārtas, krasta elektroenerģijas pieslēguma iekārtas un izlietoto naftas produktu savākšanas iekārtas, kā arī aprīkojums ledus laušanai, hidroloģiskiem pakalpojumiem un ostu un ostas pievedceļu bagarēšanai, lai nodrošinātu kuģojamību visu gadu.

15. pants

Prasības transporta infrastruktūrai

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka iekšzemes ostas ir savienotas ar autotransporta vai dzelzceļa infrastruktūru.

2.  Iekšzemes ostas piedāvā vismaz vienu kravas termināli, kas atvērts visiem operatoriem bez diskriminācijas un piemērojot pārskatāmas maksas.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) upes, kanāli un ezeri atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz IV klases ūdensceļiem, kā noteikts Eiropas transporta ministru konferences (ECMT) iekšējo ūdensceļu jaunajā klasifikācijā, un tiek nodrošināts pastāvīgi pietiekams tiltu caurbraukšanas augstums, neskarot šīs regulas 35. un 36. pantu.

Pēc dalībvalsts lūguma attiecīgi pamatotos gadījumos Komisija piešķir izņēmumus minimālajās prasībās attiecībā uz iegrimi (mazāk par 2,50 m) un minimālo augstumu zem tiltiem (mazāk par 5,25 m);

b) upes, kanāli un ezeri tiek uzturēti tā, lai tiktu saglabāts labs navigācijas statuss, vienlaikus ievērojot piemērojamos tiesību aktus vides jomā;

c) upes, kanāli un ezeri ir aprīkoti ar upju informācijas pakalpojumiem (RIS).

16. pants

Prioritātes iekšējo ūdensceļu infrastruktūras attīstīšanai

Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar iekšējo ūdensceļu infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

a) esošajiem iekšējiem ūdensceļiem – īstenošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu IV klases iekšējo ūdensceļu standartus;

b) attiecīgā gadījumā –augstāku esošo ūdensceļu modernizācijas un jaunu ūdensceļu veidošanas standartu sasniegšana saskaņā ar ECMT infrastruktūras tehniskajiem aspektiem, lai apmierinātu tirgus prasības;

c) telemātikas lietojumprogrammu, tostarp RIS, ieviešana;

d) iekšējo ostu infrastruktūras savienošana ar dzelzceļa kravu pārvadājumu un autotransporta infrastruktūru;

e) īpašas uzmanības pievēršana brīvi plūstošām upēm, kuru stāvoklis ir tuvs dabiskajam un uz kurām tāpēc var būt attiecināmi īpaši pasākumi;

f) ilgtspējīga iekšējo ūdensceļu transporta veicināšana;

g) ostas teritorijā veiktajām transporta operācijām nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un paplašināšana.



3.

IEDAĻA

Autotransporta infrastruktūra

17. pants

Infrastruktūras komponenti

1.  Autotransporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:

a) augstas kvalitātes ceļi, tostarp

i) tilti,

ii) tuneļi,

iii) krustojumi,

iv) pārbrauktuves,

v) pārvadi;

vi) apstāšanās vietas ārkārtas situācijām.

b) stāvvietas un atpūtas vietas;

c) saistītais aprīkojums;

d) telemātikas lietojumprogrammas, tostarp ITS;

e) kravas termināļi un loģistikas platformas;

f) kravas termināļu un loģistikas platformu savienojumi ar citiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;

g) autoostas.

2.  Augstas kvalitātes ceļi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kam ir liela nozīme tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumos, kas nodrošina savienojumus ar galvenajiem pilsētu un ekonomiskajiem centriem, ir savienoti ar citiem transporta veidiem un kas savieno kalnainus, nomaļus, izolētus un perifērus NUTS 2 reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem. Šos ceļus pienācīgi uztur, lai nodrošinātu drošu satiksmi.

3.  Augstas kvalitātes ceļi ir speciāli projektēti un būvēti autotransportam, un tie ir vai nu automaģistrāles, ātrsatiksmes ceļi vai arī parasti stratēģiskas nozīmes ceļi.

a) Automaģistrāle ir mehānisko transportlīdzekļu satiksmei īpaši projektēts un būvēts ceļš, kas neapkalpo īpašumus tā malā un kuram:

i) visur, izņemot atsevišķas vietas vai uz laiku, ir atsevišķas brauktuves divvirzienu satiksmei, kuras vienu no otras šķir sadalošā josla, kas nav paredzēta satiksmei, vai kuras izņēmuma kārtā ir atdalītas citādi;

ii) nav viena līmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem; un

iii) ir īpaša ceļazīme "automaģistrāle".

b) Ātrsatiksmes ceļš ir ceļš mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, uz kura uzbraukšana iespējama galvenokārt no ceļu pārvadiem vai regulētiem krustojumiem un kuram:

i) ir aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz tā braucamās daļas, un

ii) nav viena līmeņa krustojumu ar dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem.

c) Parasts stratēģiskas nozīmes ceļš ir ceļš, kas nav automaģistrāle vai ātrsatiksmes ceļš, tomēr ir augstas kvalitātes ceļš, kā minēts 1. un 2. punktā.

4.  Aprīkojumā, kas ir saistīts ar autoceļiem, var ietilpt, piemēram, aprīkojums, kas paredzēts satiksmes pārvaldībai, informācijas un maršrutu vadībai, lietošanas maksas iekasēšanai, drošībai, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, alternatīvas piedziņas transportlīdzekļu degvielas uzpildei vai uzlādēšanai, kā arī drošām autostāvvietām komerciāliem transportlīdzekļiem.

18. pants

Prasības transporta infrastruktūrai

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) ceļi atbilst 17. panta 3. punkta a), b) vai c) noteikumiem;

b) autotransporta infrastruktūras drošību garantē, uzrauga un vajadzības gadījumā uzlabo saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/96/EK ( 11 );

c) autoceļu tuneļi, kuri ir garāki par 500 m, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/54/EK ( 12 );

d) attiecīgos gadījumos ceļu lietošanas nodevu iekasēšanas sistēmu savietojamību nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/52/EK ( 13 ) un ar Komisijas Lēmumu 2009/750/EK ( 14 );

e) visas inteliģentās transporta sistēmas, ko ieviesusi valsts autotransporta infrastruktūras iestāde, atbilst Direktīvai 2010/40/ES un ir ieviestas tā, ka tās atbilst deleģētajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.

19. pants

Prioritātes autoceļu infrastruktūras attīstīšanai

Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar autoceļu infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

a) ceļu satiksmes drošības uzlabošana un veicināšana;

b) ITS izmantojums, jo īpaši multimodālās informācijas un satiksmes pārvaldības sistēmu un integrēto sakaru un maksājumu sistēmu ieviešana;

c) jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana, lai veicinātu transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni izmantošanu;

d) piemērotu stāvvietu ierīkošana komerciālajiem lietotājiem, nodrošinot attiecīgu drošības un drošuma pakāpi.

e) pārslogotības mazināšana uz esošajiem ceļiem.



4.

IEDAĻA

Jūras transporta infrastruktūra un jūras maģistrāles

20. pants

Infrastruktūras komponenti

1.  Jūras transporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:

a) jūras telpa;

b) jūras kanāli;

c) jūras ostas, tostarp infrastruktūra, kas nepieciešama transporta darbībām ostas teritorijā;

d) ostu savienojumi ar pārējiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;

e) dambji, slūžas un doki;

f) navigācijas līdzekļi;

g) ostu pievedceļi un kuģu ceļi;

h) viļņlauži;

i) jūras maģistrāles;

j) saistītais aprīkojums;

k) telemātikas lietojumprogrammas, tostarp e-jūrniecības pakalpojumi un VTMIS.

2.  Jūras ostas ir ieejas un izejas punkti visaptverošā tīkla sauszemes infrastruktūrai. Tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) kopējais ikgadējais pasažieru satiksmes apjoms pārsniedz 0,1 % no kopējā ikgadējā pasažieru apjoma visās Savienības jūras ostās. Atsauces summa šim kopējam apjomam ir jaunākie rīcībā esošie dati par vidējiem rādītājiem trīs gadu laikposmā, pamatojoties uz Eurostat publicēto statistisko informāciju;

b) kopējais ikgadējais kravu apjoms, apkalpojot gan beramkravas, gan cita veida kravas, pārsniedz 0,1 % no attiecīgā ikgadējā kopējā apkalpoto kravu apjoma visās Savienības jūras ostās. Atsauces summa šim kopējam apjomam ir jaunākie rīcībā esošie dati par vidējiem rādītājiem trīs gadu laikposmā, pamatojoties uz Eurostat publicēto statistisko informāciju;

c) jūras osta atrodas uz salas un nodrošina vienīgo piekļuves punktu NUTS 3. reģionam visaptverošajā tīklā;

d) jūras osta atrodas tālākā reģionā vai perifērā zonā, tālāk nekā 200 km rādiusā no citas tuvākās ostas visaptverošajā tīklā.

3.  Ar jūras transporta infrastruktūru saistītajā aprīkojumā jo īpaši var ietilpt aprīkojums satiksmes un kravu pārvaldībai, nelabvēlīgās ietekmes, tai skaitā nelabvēlīgas ietekmes uz vidi, samazināšanai, un alternatīvas degvielas izmantošanai, kā arī aprīkojums, ar ko nodrošina iespēju kuģot visu gadu, tostarp aprīkojums ledus laušanai, hidroloģiskajai analīzei, ostu un ostas pievedceļu bagarēšanai, uzturēšanai un aizsardzībai.

21. pants

Jūras maģistrāles

1.  Jūras transporta maģistrāles, kas palīdz nodrošināt Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, veido tuvsatiksmes maršruti, ostas, saistītā jūras infrastruktūra un aprīkojums, iekārtas, kā arī vienkāršotas administratīvas formalitātes, kas dod iespēju veikt tuvsatiksmes kuģošanu vai nodrošināt jūras–upju pakalpojumus starp vismaz divām ostām, tostarp savienojumus ar ostām pieguļošu teritoriju. Jūras maģistrālēs ietilpst:

a) jūras maršrutu savienojumi starp visaptverošā tīkla jūras ostām vai starp visaptverošā tīkla ostām un trešo valstu ostām, ja Savienībai šādi savienojumi ir stratēģiski svarīgi;

b) ostu iekārtas, kravas termināļi, loģistikas platformas un kravas centri, kas atrodas ārpus ostas teritorijas, bet ir saistīti ar ostas darbībām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), piemēram, elektroniskās loģistikas vadības sistēmas, kā arī drošības un administratīvās un muitas procedūras vismaz vienā dalībvalstī;

c) infrastruktūra tiešai piekļuvei sauszemei un jūrai.

2.  Kopīgu interešu projektus attiecībā uz Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm ierosina vismaz divas dalībvalstis. Tie ietver:

a) jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu pamattīklā starp divām vai vairākām pamattīkla ostām; vai

b) jūras maršruta un tā sauszemes savienojumu starp pamattīkla ostu un visaptverošā tīkla ostām, īpašu vērību veltot pamattīkla un visaptverošā tīkla ostu sauszemes savienojumiem.

3.  Kopīgu interešu projekti Eiropas transporta tīkla jūras maģistrālēm var attiekties arī uz darbībām, kas sniedz plašāku labumu un nav saistīti ar konkrētām ostām, proti, pakalpojumiem un darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt cilvēku un preču mobilitāti, darbībām, ar kurām paredzēts uzlabot vides aizsardzības prasību ievērošanu, piemēram, elektrības nodrošināšanu piekrastē, kas ļautu kuģiem samazināt to emisijas, darīt pieejamas ledus laušanas iekārtas, nodrošināt iespēju kuģot visu gadu, bagarēšanas darbības un alternatīvas degvielas uzpildes iekārtas, kā arī optimizēt procesus, procedūras un cilvēkfaktoru, IKT platformas un informācijas sistēmas, tostarp satiksmes vadības un elektroniskās ziņošanas sistēmas.

4.  Divu gadu laikā pēc Eiropas Jūras maģistrāļu koordinatora iecelšanas saskaņā ar 45. pantu, viņš iesniedz detalizētu jūras maģistrāļu īstenošanas plānu, pamatojoties uz pieredzi un attīstību Savienības jūras transporta jomā, kā arī prognozēto satiksmi par jūras maģistrālēm.

22. pants

Prasības transporta infrastruktūrai

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) jūras ostas ir savienotas ar visaptverošā tīkla dzelzceļa līnijām vai autoceļiem un, ja vien iespējams, iekšējiem ūdensceļiem, izņemot gadījumus, ja šādu savienojumu neļauj fiziski ierobežojumi;

b) jebkura jūras osta, kuru izmanto kravu pārvadājumiem, bez diskriminācijas piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts lietotājiem, un piemēro pārskatāmas maksas;

c) jūras kanāli, kuģu ceļi ostās un estuāri savieno divas jūras vai pa jūru nodrošina piekļuvi jūras ostām, un tie atbilst vismaz VI klases iekšējiem ūdensceļiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ostās ietilpst aprīkojums, kas nepieciešams, lai palīdzētu kuģiem ostās ievērot vides aizsardzības prasības, jo īpaši iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/59/EK ( 15 ) un atbilstīgi citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.

3.  Dalībvalstis īsteno VTMIS un SafeSeaNet, kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK un izmanto e-jūrniecības pakalpojumus, tostarp jo īpaši viena kontaktpunkta jūrniecības pakalpojumus, kā noteikts Direktīvā 2010/65/ES.

23. pants

Prioritātes jūras infrastruktūras attīstīšanai

Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar jūras infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

a) jūras maģistrāļu, tostarp tuvsatiksmes kuģošanas, veicināšana, savienojumu izveides ar iekšzemi sekmēšana, jo īpaši veicot pasākumus, lai uzlabotu jūras transporta ekoloģiskos raksturlielumus atbilstīgi piemērojamo Savienības tiesību aktu vai attiecīgo starptautisko nolīgumu prasībām;

b) jūras ostu un iekšējo ūdensceļu savstarpējie savienojumi;

c) kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmu (VTMIS) un e-jūrniecības pakalpojumu īstenošana;

d) jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešana, lai veicinātu alternatīvu degvielas veidu, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, un energoefektīva jūras transporta izmantošanu;

e) ostas teritorijā veiktajām transporta darbībām nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un paplašināšana.



5.

IEDAĻA

Gaisa transporta infrastruktūra

24. pants

Infrastruktūras komponenti

1.  Gaisa transporta infrastruktūrā konkrēti ietilpst:

a) gaisa telpa, maršruti un gaisa ceļi, gaisa trases;

b) lidostas;

c) lidostu savienojumi ar pārējiem transporta veidiem Eiropas transporta tīklā;

d) saistīts aprīkojums;

e) gaisa navigācijas sistēmas, tostarp jaunākās paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēma ("SESAR sistēma").

2.  Lidostas atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

a) Pasažieru pārvadājumu lidostas kopējais ikgadējais pasažieru satiksmes apjoms ir vismaz 0,1 % no kopējā ikgadējā pasažieru apjoma visās Savienības lidostās, ja vien attiecīgā lidosta neatrodas tālāk nekā 100 km rādiusā no tuvākās lidostas visaptverošajā tīklā vai tālāk nekā 200 km rādiusā, ja reģionā, kurā šī lidosta atrodas, ir ātrgaitas dzelzceļa līnija;

b) Kravas pārvadājumu lidostu kopējais ikgadējais kravu pārvadājumu apjoms ir vismaz 0,2 % no kopējā ikgadējā kravu pārvadājumu apjoma visās Savienības lidostās.

Dati par kopējo ikgadējo kravu pārvadājumu apjomu ir balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem Eurostat publicētajiem datiem par vidējo rādītāju trīs gadu laikposmā.

25. pants

Prasības transporta infrastruktūrai

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura lidosta, kas atrodas to teritorijā, piedāvā vismaz vienu termināli, kas atvērts visiem operatoriem, bez diskriminācijas un piemēro pārskatāmas, atbilstīgas un taisnīgas maksas.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka visaptverošā tīkla gaisa transporta infrastruktūrai piemēro kopējos pamatstandartus attiecībā uz civilās aviācijas aizsardzību pret nelikumīgu iejaukšanos, kā pieņēmusi Savienība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 ( 16 ).

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspēju, kā arī īstenošanas noteikumu un Savienības noteikto specifikāciju piemērošanu, gaisa satiksmes pārvaldības infrastruktūra ir tāda, kas rada priekšnosacījumus Eiropas vienotās gaisa telpas un gaisa transporta operāciju īstenošanai atbilstīgi šādiem tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 549/2004 ( 17 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 550/2004 ( 18 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 551/2004 ( 19 ) un Regulai (EK) Nr. 552/2004.

26. pants

Prioritātes gaisa transporta infrastruktūras attīstīšanai

Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar gaisa transporta infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

a) palielināt lidostu jaudu;

b) atbalstīt Eiropas vienotās gaisa telpas un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu ieviešanu, jo īpaši tādu, ar kurām ievieš SESAR sistēmu;

c) uzlabot multimodālos savienojumus starp lidostām, kā arī citu transporta veidu infrastruktūru;

d) uzlabot ilgtspējību un mazināt aviācijas ietekmi uz vidi;



6.

IEDAĻA

Multimodālā transporta infrastruktūra

27. pants

Infrastruktūras komponenti

Kravas termināļi vai loģistikas platformas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) to ikgadējais kravu pārkraušanas apjoms attiecībā uz kravu, kas nav beramkrava, pārsniedz 800 000 tonnu vai pārsniedz 0,1 % no attiecīgā ikgadējā kopējā apkalpoto kravu apjoma visās Savienības jūras ostās.

b) ja NUTS 2 reģionā nav neviena kravas termināļa vai loģistikas platformas, kas atbilst a) apakšpunktam, tad attiecīgais terminālis vai platforma ir attiecīgās dalībvalsts norādītais galvenais kravas terminālis vai loģistikas platforma, kas saistīts vismaz ar ceļiem un dzelzceļiem šai NUTS 2 reģionā, vai – gadījumā, ja attiecīgajā dalībvalstī nav dzelzceļu sistēmas,– saistīts vienīgi ar autoceļiem.

28. pants

Prasības transporta infrastruktūrai

1.  Dalībvalstis taisnīgā un nediskriminējošā veidā nodrošina, ka:

a) transporta mezgli ir savienoti kādā no šādām vietām: kravas termināļos, pasažieru stacijās, iekšzemes ostās, lidostās un jūras ostās, lai būtu iespējams multimodāls pasažieru un kravu transports;

b) neskarot Savienības un valsts tiesību aktus, kravas termināļiem un loģistikas platformām, iekšzemes un jūras ostām un lidostām, caur kurām notiek kravu tranzīts, tiek aprīkoti tā, lai būtu iespējama raita informācijas plūsma šajā attiecīgajā infrastruktūrā un starp transporta veidiem dažādos loģistikas ķēdes posmos. Šīm sistēmām jo īpaši jāsniedz reālā laika informācija par pieejamo infrastruktūras jaudu, satiksmes plūsmām un pozicionēšanu, izsekošanu un lokalizēšanu, un jānodrošina drošība un drošums visa multimodālā pārvadājuma gaitā;

c) neskarot Savienības un valsts tiesību aktus, nepārtrauktā pasažieru plūsma visaptverošajā tīklā būtu jāatvieglina ar piemērotām iekārtām un telemātikas lietojumprogrammām, kas pieejamas dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un attiecīgā gadījumā jūras un iekšējo ūdensceļu ostās.

2.  Kravas termināļi ir apgādāti ar celtņiem, konveijeriem un citām ierīcēm kravu pārvietošanai starp dažādiem transporta veidiem, kā arī kravu pozicionēšanai un uzglabāšanai.

29. pants

Prioritātes multimodālās transporta infrastruktūras attīstīšanai

Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar multimodālo transporta infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

a) nodrošināt efektīvus visaptverošā tīkla savstarpējus savienojumus un integrāciju, tostarp izmantojot piekļuves infrastruktūru, ja tas vajadzīgs, kā arī kravas termināļus un loģistikas platformas;

b) likvidēt galvenos tehniskos un administratīvos šķēršļus multimodālajam transportam;

c) veidot raitu informācijas apriti starp transporta veidiem un radīt priekšnosacījumus multimodālo un viena transporta veida pakalpojumu sniegšanai visā Eiropas transporta sistēmā.



7.

IEDAĻA

Kopīgie noteikumi

30. pants

Pilsētu mezgli

Dalībvalstis, attīstot visaptverošo tīklu pilsētu mezglos, ja iespējams, nodrošina, lai:

a) pasažieru pārvadājumiem – nodrošinātu savstarpējus savienojumus starp visaptverošā tīkla dzelzceļa, autotransporta, gaisa un attiecīgā gadījumā iekšējo ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūru;

b) kravu pārvadājumiem – nodrošinātu savstarpējus savienojumus starp visaptverošā tīkla dzelzceļa, autotransporta un attiecīgā gadījumā iekšējo ūdensceļu, gaisa un jūras transporta infrastruktūru;

c) pilsētas mezglā nodrošinātu pienācīgus savienojumus starp dažādām visaptverošā tīkla dzelzceļa stacijām, ostām vai lidostām;

d) nodrošinātu tiešu savienojumu starp visaptverošā tīkla infrastruktūru un reģionālās un vietējās satiksmes, kā arī kravu piegādes infrastruktūru pilsētās, tostarp loģistikas konsolidēšanas un sadales centriem;

e) mazinātu negatīvo ietekmi, ko izraisa apstāklis, ka pilsētu teritorijas šķērso dzelzceļa transports un autotransports, kas var ietvert izvairīšanos no pilsētu teritoriju šķērsošanas;

f) sekmētu tādu kravu piegādi pilsētās, kas būtu efektīva gan zema trokšņa līmeņa, gan zemu oglekļa emisiju ziņā.

31. pants

Telemātikas lietojumprogrammas

1.  Telemātikas lietojumprogrammas ļauj veikt satiksmes pārvaldību un informācijas apmaiņu vienā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem, kas paredzēti multimodālām transporta operācijām un ar transportu saistītiem pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, lai uzlabotu drošību, aizsargātību un vides standartu ievērošanu, kā arī vienkāršo administratīvās procedūras. Telemātikas lietojumprogrammas atvieglina tiešu savienojumu starp visaptverošā tīkla infrastruktūru un reģionālā un vietējā transporta infrastruktūru.

2.  Telemātikas lietojumprogrammas izmanto, kur iespējams, visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs pastāv savstarpēji izmantojamu pamatspēju kopums.

3.  Saistībā ar attiecīgajiem transporta veidiem šajā pantā minētajās telemātikas lietojumprogrammās īpaši ietilpst tie, kas paredzēti:

 dzelzceļiem – ERTMS;

 iekšējiem ūdensceļiem – RIS,

 autotransportam – ITS,

 jūras transportam – VTMIS un e-jūrniecības pakalpojumi, tostarp viena kontaktpunkta jūrniecības sistēmas pakalpojumi, piemēram, vienotie jūrniecības kontaktpunkti, ostu sistēmas un attiecīgas muitas informācijas sistēmas;

 gaisa transportam – gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, jo īpaši tās, kas izriet no SESAR sistēmas.

32. pants

Ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi

Dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš kopīgu interešu projektiem, kuri gan nodrošina efektīvus kravu pārvadājumu pakalpojumus, kas izmanto visaptverošā tīkla infrastruktūru, gan sniedz ieguldījumu, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas un cita veida nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, un kuru mērķis ir:

a) uzlabot transporta infrastruktūras ilgtspējīgu izmantojumu, tostarp tā efektīvu pārvaldību;

b) sekmēt novatorisku transporta sistēmu ieviešanu, tostarp izmantojot jūras maģistrāles, telemātikas lietojumprogrammas un izstrādājot palīginfrastruktūru, kas nepieciešama, lai sasniegtu šo pakalpojumu mērķus galvenokārt vides un drošības jomā, kā arī izveidojot piemērotas pārvaldības struktūras;

c) atvieglināt multimodālā transporta pakalpojumu darbības, tostarp nepieciešamās saistītās informācijas plūsmas, un uzlabot sadarbību starp transporta pakalpojumu sniedzējiem;

d) stimulēt efektivitāti resursu izmantojuma un oglekļa dioksīda emisiju ziņā, jo īpaši tādās jomās kā piedziņa, vadīšanas režīms, sistēmu un ekspluatācijas plānošana;

e) analizēt un nodrošināt informāciju par flotes raksturlielumiem un veiktspēju, administratīvajām prasībām un cilvēkresursiem;

f) uzlabot savienojumus ar Savienības neaizsargātākajām un izolētākajām daļām, jo īpaši ar tālākajiem reģioniem, salām, nomaļiem un kalnu reģioniem.

33. pants

Jaunās tehnoloģijas un inovācija

Lai visaptverošais tīkls neatpaliktu inovatīvu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas ziņā, mērķis konkrēti ir:

a) atbalstīt un veicināt priekšnosacījumus transporta dekarbonizācijai, veicot pāreju uz novatoriskām un ilgtspējīgām transporta tehnoloģijām;

b) radīt priekšnosacījumus visu transporta veidu dekarbonizācijai, veicinot energoefektivitāti, alternatīvu dzinēju un elektroapgādes sistēmu, tostarp elektroapgādes sistēmu, ieviešanu un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Šādā infrastruktūrā var ietilpt enerģētikas tīkli un citas iekārtas, kas nepieciešamas enerģijas piegādei, ņemot vērā attiecīgo infrastruktūras—transportlīdzekļa saskarni un aptverot telemātikas lietojumprogrammas;

c) uzlabot personu pārvietošanās un preču pārvadājumu drošību un ilgtspēju;

d) uzlabot tīkla darbību, pārvaldību, pieejamību, savietojamību, multimodalitāti un efektivitāti, tostarp biļešu pārdošanu multimodālajiem pārvadājumiem un braukšanas grafiku saskaņošanu;

e) veicināt efektīvus veidus, kā visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamu un saprotamu informāciju par savstarpējiem savienojumiem, savietojamību un multimodalitāti;

f) veicināt pasākumus, lai samazinātu ārējās izmaksas, piemēram, no sastrēgumiem, kaitējuma veselībai un visa veida piesārņojuma, tostarp trokšņa piesārņojuma un emisijām;

g) tīklos ieviest drošības tehnoloģijas un savietojamus identifikācijas standartus;

h) uzlabot spēju izturēt klimata pārmaiņas;

i) turpināt telemātikas lietojumprogrammu tālāku izstrādi un ieviešanu vienā transporta veidā un starp dažādiem transporta veidiem.

34. pants

Droša un aizsargāta infrastruktūra

Dalībvalstis nopietni apsver to, kā nodrošināt, lai transporta infrastruktūra sekmētu pasažieru un kravu drošu un aizsargātu kustību.

35. pants

Pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām izturīga infrastruktūra

Dalībvalstis infrastruktūras plānošanas procesā veltī pienācīgu vērību, lai uzlabotu izturību pret klimata pārmaiņām un vides katastrofām.

36. pants

Vides aizsardzība

Plānu un projektu vides ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, tostarp Direktīvu 92/43/EEK, 2000/60/EK, 2001/42/EK, 2009/147/EK un 2011/92/ES.

37. pants

Pieejamība visiem lietotājiem

Transporta infrastruktūrai būtu jāveicina vienmērīga mobilitāte un pieejamība attiecībā uz visiem lietotājiem, jo īpaši veciem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem un pasažieriem invalīdiem.

Transporta infrastruktūras projektēšana un būvniecība atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Savienības tiesību aktos.



III

NODAĻA

PAMATTĪKLS

38. pants

Pamattīkla identificēšana

1.  Pamattīkls, kā izklāstīts I pielikumā ietvertajās kartēs, sastāv no tām visaptverošā tīkla daļām, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai un atbilst mainīgajām satiksmes prasībām un multimodālā transporta vajadzībām. Tas jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus, nodrošināt augstus drošības standartus un veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

2.  Pamattīkls ir savstarpēji vienots, izmantojot mezglus, un tas nodrošina savienojumus starp dalībvalstīm un ar kaimiņvalstu transporta infrastruktūras tīkliem.

3.  Neskarot 1. panta 4. punktu un 41. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis veic piemērotus pasākumus ar mērķi līdz 2030. gada 31. decembrim izstrādāt tādu pamattīklu, kas atbilstu šīs nodaļas prasībām.

Saskaņā ar 54. pantu Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim izvērtē pamattīkla īstenošanu.

39. pants

Prasības infrastruktūrai

1.  Lai nodrošinātu resursu ziņā efektīvu gan pasažieru, gan kravu transporta infrastruktūras izmantojumu un lai nodrošinātu pietiekamu jaudu, tiek ņemtas vērā inovatīvas tehnoloģijas, telemātikas lietojumprogrammas un pārvaldības pasākumi infrastruktūras izmantojuma administrēšanai.

2.  Pamattīkla infrastruktūra atbilst visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. Turklāt, neskarot šā panta 3. punktu, pamattīkla infrastruktūra atbilst arī šādām prasībām:

a) dzelzceļa transporta infrastruktūrai –

i) sliežu ceļu un – ciktāl tas ir nepieciešams elektrisko vilcienu ekspluatācijai – atzarojumu pilna elektrifikācija;

ii) pamattīkla kravu pārvadājumu līnijas, kā norādīts I pielikumā: ass slodze – vismaz 22,5 t, līnijas ātrums – 100 km/h un iespēja izmantot vilcienus, kuru garums ir 740 m;

iii) pilnībā izvērsta ERTMS;

iv) jaunu dzelzceļa līniju nominālais sliežu ceļa platums: jaunu dzelzceļa līniju nominālais sliežu ceļa platums – 1 435 mm, izņemot gadījumos, kad jaunā līnija ir tāda tīkla paplašinājums, kur sliežu ceļa platums ir atšķirīgs, un kas ir atdalīts no Savienības galvenajām sliežu ceļa līnijām;

Uz izolētajiem tīkliem neattiecina i) līdz iii) daļā noteiktās prasības.

b) iekšējo ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūrai –

 alternatīvu tīru degvielu pieejamība;

c) autotransporta infrastruktūrai –

 no 17. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunkta izrietošas prasības;

 atpūtas vietu izveide uz maģistrālēm aptuveni ik pēc 100 km saskaņā ar sabiedrības, tirgus un vides vajadzībām, lai tādējādi komerciālajiem profesionālajiem ceļu lietotājiem inter alia nodrošinātu piemērotas stāvvietas, kurās būtu pienācīgs drošības un aizsargātības līmenis;

 alternatīvu tīru degvielu pieejamība;

d) gaisa transporta infrastruktūrai –

 spēja nodrošināt alternatīvas tīrās degvielas pieejamību.

3.  Neskarot Direktīvu 2008/57/EK, attiecībā uz dzelzceļu transporta infrastruktūru pēc kādas dalībvalsts lūguma Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz vilcienu garumu, ERTMS, ass slodzi, elektrifikāciju un līnijas ātrumu.

Attiecībā uz autotransporta infrastruktūru pēc kādas dalībvalsts lūguma Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir nodrošināta pienācīga drošības pakāpe, var piešķirt atbrīvojumus no 17. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunkta.

Šajā punktā minētie pienācīgi pamatotie gadījumi ietver arī gadījumus, kad ieguldījumus infrastruktūrā nevar pamatot no sociālekonomisko izdevumu un ieguvumu viedokļa.

40. pants

Pamattīkla attīstība

Pamattīklā ietverto transporta infrastruktūru veido saskaņā ar II nodaļas attiecīgajiem noteikumiem.

41. pants

Pamattīkla mezgli

1.  Pamattīkla mezgli ir izklāstīti II pielikumā, un tie ietver:

a) pilsētas mezglus, tostarp to ostas un lidostas;

b) jūras ostas un iekšējo ūdensceļu ostas;

c) robežšķērsošanas punktus ar kaimiņvalstīm;

d) dzelzceļa termināļus;

e) pasažieru un kravu pārvadājumiem paredzētas lidostas.

2.  Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās pamattīkla jūras ostas savieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta, un, ja iespējams, ar iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūru vēlākais līdz 2030. gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, ja šādu savienošanu neļauj fiziski ierobežojumi.

3.  Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās galvenās lidostas savieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta infrastruktūru vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, ja šādu savienošanu neļauj fiziski ierobežojumi. Ņemot vērā iespējamo satiksmes pieprasījumu, šādas lidostas, ja vien iespējams, integrē ātrgaitas dzelzceļa tīklā.



IV

NODAĻA

PAMATTĪKLA ĪSTENOŠANA AR PAMATTĪKLA KORIDORU TĪKLU

42. pants

Pamattīkla koridoru instruments

1.  Pamattīkla koridori ir instruments, lai atvieglotu pamattīkla koordinētu īstenošanu. Lai panāktu resursu ziņā efektīvu multimodālo transportu, kas ar labākas teritoriālās sadarbības starpniecību sekmētu kohēziju, pamattīkla koridori tiks vērsti uz:

a) modālo integrāciju,

b) savstarpēju savietojamību, un

c) koordinētu infrastruktūras attīstību, jo īpaši pierobežas reģionos un vājajās vietās.

2.  Pamattīkla koridori palīdz dalībvalstīm panākt koordinētu un sinhronizētu pieeju attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā tā, lai kapacitāte tiktu pārvaldīta iespējami efektīvā veidā. Pamattīkla koridori atbalsta savstarpēji izmantojamu satiksmes pārvaldības sistēmu visaptverošu ieviešanu un, ja iespējams, izmanto inovācijas un jaunas tehnoloģijas.

43. pants

Pamattīkla koridoru definīcija

1.  Pamattīkla koridori aptver vissvarīgākās tālsatiksmes plūsmas pamattīklā, un tie ir it īpaši paredzēti, lai uzlabotu pārrobežu saiknes Savienībā.

2.  Pamattīkla koridori ir multimodāli un atvērti, lai tajos iekļautu visus transporta veidus, uz kuriem attiecas šī regula. Tie šķērso vismaz divas robežas un ietver, ja iespējams, vismaz trīs transporta veidus, tostarp attiecīgos gadījumos jūras maģistrāles.

44. pants

Pamattīkla koridoru saraksts

1.  Pamattīkla koridoru saraksts ir norādīts Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā. Dalībvalstis, kā noteikts šajā nodaļā, piedalās minētajos pamattīkla koridoros.

2.  Komisija sabiedrībai viegli pieejamā formātā publisko shematisku indikatīvu karti ar pamattīkla koridoriem.

45. pants

Pamattīkla koridoru koordinēšana

1.  Lai atvieglinātu pamattīkla koridoru, ERTMS un jūras maģistrāļu koordinētu īstenošanu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, izraugās vienu vai vairākas personas, kuras dēvē par "Eiropas koordinatoriem".

2.  Eiropas koordinatoru īpaši izvēlas, pamatojoties uz viņa zināšanām par jautājumiem, kas attiecas uz transporta un finanšu jomu un/vai galveno projektu sociālekonomisko un vides novērtējumu, kā arī pamatojoties uz viņa pieredzi saistībā ar Eiropas iestādēm.

3.  Komisijas lēmumā par Eiropas koordinatora izraudzīšanu norāda, kā veicami 5. punktā minētie uzdevumi.

4.  Eiropas koordinators rīkojas Komisijas vārdā un tās labā, kas viņam sniedz vajadzīgos sekretariāta pakalpojumus. Eiropas koordinatora pārziņā ir viens vienīgs pamattīkla koridors vai attiecīgi ERTMS vai jūras maģistrāļu ieviešana.

5.  Eiropas koordinators:

a) sniedz atbalstu attiecīgā pamattīkla koridora koordinētai īstenošanai un jo īpaši lai savlaicīgi tiktu īstenots darba plāns minētajam pamattīkla koridoram;

b) kopā ar dalībvalstīm izstrādā koridora darba plānu un uzrauga tā īstenošanu;

c) apspriežas ar koridora forumu par minēto plānu un tā īstenošanu;

d) ziņo dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgā gadījumā visām citām struktūrām, kas tieši iesaistītas pamattīkla koridora izstrādē, par visām grūtībām, kas radušās, un jo īpaši ja koridora izveide tiek kavēta, lai palīdzētu rast piemērotus risinājumus;

e) ik gadu sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm par pamattīkla koridora īstenošanas gaitu;

f) izskata transporta pakalpojumu pieprasījumu, finansējuma iespējas un ieguldījumu finansēšanu, kā arī veicamos pasākumus un nosacījumus, kas jāizpilda, lai atvieglinātu piekļuvi šādiem līdzekļiem vai finansējumam, un sniedz attiecīgus ieteikumus.

6.  Eiropas koordinators kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var apspriesties ar reģionālajām un vietējām iestādēm, transporta pārvadātājiem, transporta lietotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par darba plānu un tā īstenošanu.

7.  Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru un sniedz koordinatoram visu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā pantā minētos uzdevumus, tostarp informāciju par koridoru izveidi visos attiecīgajos valsts infrastruktūras plānos.

8.  Neskarot Savienības un valstu tiesību aktus, Komisija, lai nodrošinātu katra koridora atbilstību un attīstību, var lūgt Eiropas koordinatora viedokli, kad tā pārbauda pieteikumus uz Savienības finansējumu pamattīkla koridoriem, kuri Eiropas koordinatoram ir uzticēti.

9.  Ja Eiropas koordinators savus pienākumus nepilda apmierinoši un atbilstīgi šajā pantā noteiktajām prasībām, Komisija jebkurā brīdī var, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, atcelt norīkošanu. Aizvietotājs var tikt norīkots saskaņā ar 1. punktā aprakstīto procedūru.

46. pants

Pamattīkla koridoru pārvaldība

1.  Attiecībā uz katru pamattīkla koridoru sekretariāts un konsultatīvs forums (koridora forums) palīdz attiecīgajam Eiropas koordinatoram veikt tā izdevumus saistībā ar darba plānu un tā īstenošanu. Vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, tiek izveidots koridora forums, kuru vada Eiropas koordinators. Attiecīgās dalībvalstis vienojas par dalību koridora forumā attiecībā uz to daļu pamattīkla koridorā.

2.  Ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu koordinators var izveidot un vadīt koridoru darba grupas, kuras īpašu uzmanību pievērš:

a) modālai integrācijai;

b) savstarpējai izmantojamībai,

c) koordinētai infrastruktūras attīstībai pierobežas reģionos.

47. pants

Darba plāns

1.  Ikviens Eiropas koordinators līdz 2014. gada 22. decembrim iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm darba plānu, kurā analizēta koridora attīstība. Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis to apstiprinājušas, darba plānu informatīvos nolūkos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Darba plānā it īpaši iekļauj pamattīkla koridora raksturojumu, pierobežas reģionu un uzdevumu aprakstu, izmantojot 4. un 10. pantā izklāstītos uzdevumus un prioritātes. Darba plānā iekļauj analīzi par:

a) savstarpēji izmantojamu satiksmes pārvaldības sistēmu izvēršanu;

b) plānu fizisko, tehnisko, funkcionālo un administratīvo šķēršļu likvidēšanai starp transporta veidiem un viena transporta veida ietvaros, kā arī efektīva multimodālā transporta un pakalpojumu sekmēšanai;

c) vajadzības gadījumā par pasākumiem nolūkā uzlabot administratīvo un tehnisko spēju iecerēt, plānot, projektēt, iepirkt, īstenot un pārraudzīt kopīgu interešu projektus;

d) klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz infrastruktūru un attiecīgā gadījumā ierosinātajiem pasākumiem izturības pret klimata pārmaiņām uzlabošanai;

e) pasākumiem, kas jāveic, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, troksni un attiecīgos gadījumos citu veidu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

Darba plānā ir iekļauta sīkāka informācija par sabiedrisko apspriešanu, ar ko tiek atbalstīta darba plāna izveide un tā īstenošana.

Darba plānā iekļauj arī nepieciešamo investīciju analīzi, tostarp:

 sarakstu ar projektiem transporta infrastruktūras paplašināšanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai, kā minēts 2. panta 2. punktā, attiecībā uz katru no pamattīkla koridorā iesaistītajiem transporta veidiem;

 dažādos partnerībā ar attiecīgajām dalībvalstīm paredzētos finansējuma un ieguldījumu avotus starptautiskā, valsts, reģionu, vietējā un Savienības līmenī, tostarp, ja vien iespējams, izmantotās vispārējās finansējuma sistēmas, kā arī privāto kapitālu, līdztekus saistībām, kuras jau uzņemtas, un attiecīgā gadījumā atsauci uz plānoto Savienības ieguldījumu atbilstīgi Savienības finanšu programmām.

2.  Saskaņā ar 1. panta 4. punktu un 54. pantu un pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis ir sniegušas apstiprinājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par pamattīkla koridoru darba plānu pārrobežu un horizontālajām dimensijām.

Pēc tam, kad minētie īstenošanas akti ir pieņemti, Komisija pēc attiecīgo dalībvalstu apstiprinājuma tos pielāgo, lai ņemtu vērā gūtos panākumus, notikušos kavējumus vai atjauninātās valstu programmas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Eiropas koordinators atbalsta dalībvalstis darba plāna īstenošanā, it īpaši attiecībā uz:

a) ieguldījumu plānu, saistītajām izmaksām un īstenošanas grafiku, ko uzskata par nepieciešamu pamattīkla koridoru izveidei;

b) pasākumu noteikšanu, ar kuriem paredzēts sekmēt jaunu tehnoloģiju ieviešanu satiksmes un jaudas pārvaldības jomā un attiecīgā gadījumā samazināt ārējās izmaksas, jo īpaši saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un trokšņa piesārņojumu.

48. pants

Sadarbība ar dzelzceļa kravu koridoriem

1.  Nodrošina atbilstīgu saskaņošanu starp pamattīkla koridoriem un dzelzceļa kravu koridoriem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 913/2010, lai novērstu darbību dublēšanu, jo īpaši, gatavojot darba plānu vai veidojot darba grupas.

2.  Šīs nodaļas noteikumi neskar pārvaldības struktūras, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 913/2010.



V

NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

49. pants

Atjaunināšana un ziņošana

1.  Dalībvalstis regulāri, visaptveroši un pārskatāmi informē Komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopīgu interešu projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem. Tas ietver gada datu nosūtīšanu, ciktāl tas ir iespējams, izmantojot Eiropas transporta tīkla interaktīvo ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu (TENtec). Tajā iekļauj visus būtiskos datus par kopīgu interešu projektiem, kuri saņem Savienības finansējumu.

Komisija nodrošina, lai TENtec būtu publiski un viegli pieejama un lai tajā būtu ietverta ar konkrētu projektu saistīta un atjaunināta informācija par Savienības līdzfinansējuma veidiem un apjomu, kā arī par katra projekta virzību.

Komisija nodrošina, lai TENtec nedarītu publiski pieejamu informāciju, kas ir komerciāli konfidenciāla vai kas varētu kaitēt publiskā iepirkuma procesam dalībvalstī vai nepamatoti to ietekmēt.

Komisija dara pieejamu informāciju par finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp no Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un "Apvārsnis 2020" un Eiropas Investīciju bankas noteiktu aizdevumu un finanšu instrumentu veidā.

2.  Dalībvalstis iesniedz Komisijai kopsavilkumu par valsts plāniem un programmām, ko tās izstrādā, lai attīstītu Eiropas transporta tīklu. Tiklīdz valsts plāni un programmas ir pieņemtas, dalībvalstis tās nosūta Komisijai informatīvos nolūkos.

3.  Ik pēc diviem gadiem pēc šīs regulas 2013. gada 21. decembrim stāšanās spēkā Komisija publicē progresa ziņojumu par tās izpildi, kurš informatīvos nolūkos tiek iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā aplūko 1. punktā minēto dažādo finansiālās palīdzības veidu izmantojumu saistībā ar dažādiem transporta veidiem un citiem pamattīkla un visaptverošā tīkla elementiem katrā dalībvalstī.

Ziņojumā tiek analizēta arī Eiropas transporta tīkla attīstība. Tajā apraksta arī to, kā Komisija koordinē visus finansiālā atbalsta veidus, lai palīdzētu saskaņoti piemērot pamatnostādnes, ievērojot to mērķus un prioritātes.

4.  Saskaņā ar LESD 172. panta otro daļu Komisijai ir pilnvaras saskaņā ar šīs regulas 53. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā izdarīt pielāgojumus I un II pielikumā, lai ņemtu vērā iespējamās izmaiņas, kas radušās sakarā ar šīs regulas 14., 20., 24. un 27. pantā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām. Izdarot minētos pielikumus, Komisija:

a) visaptverošajā tīklā iekļauj loģistikas platformas, kravas termināļus, dzelzceļa termināļus, iekšzemes ostas, jūras ostas un lidostas, ja tiek uzskatāmi apliecināts, ka pēdējo divu gadu laikā to vidējais satiksmes apjoms pārsniedz attiecīgo robežvērtību;

b) no visaptverošā tīkla izslēdz loģistikas platformas, kravas termināļus, dzelzceļa termināļus, iekšzemes ostas, jūras ostas un lidostas, ja tiek uzskatāmi apliecināts, ka pēdējos sešos gados to vidējais satiksmes apjoms ir zemāks par attiecīgo robežvērtību;

c) autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu infrastruktūras kartes pielāgo tikai tādā mērā, lai tās atspoguļotu tīkla izveidē gūtos panākumus. Pielāgojot minētās kartes, Komisija nepieļauj nevienu pielāgojumu maršruta izvietojumā, kas novirzītos no tā izvietojuma, attiecībā uz kuru ir piešķirta atļauja attiecīgajā projektu apstiprināšanas procedūrā.

Izdarot pielāgojumus atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pamatojas uz jaunākajiem pieejamiem statistikas datiem, ko publicējis Eurostat, vai, ja minētie dati nav pieejami, uz jaunākajiem dalībvalstu statistikas biroju statistikas datiem. Izdarot pielāgojumus atbilstīgi c) apakšpunktam, pamatojas uz attiecīgās dalībvalsts saskaņā ar 54. panta 1. punktu sniegto informāciju.

5.  Kopīgu interešu projekti, kas attiecas uz infrastruktūru un kas ar deleģētu aktu ir tikko iekļauti Eiropas transporta tīklā, ir tiesīgi saņemt finanšu palīdzību 7. panta 5) apakšpunkta nozīmē no dienas, kad stājas spēkā minētie deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu.

Kopīgu interešu projekti, kas attiecas uz infrastruktūru un kas ir izslēgti no Eiropas transporta tīkla, vairs nav tiesīgi saņemt finanšu palīdzību no dienas, kad stājas spēkā deleģētie akti saskaņā ar šā panta 4. punktu. Tiesību izbeigšanās neietekmē lēmumus par finansējumu vai piešķīrumiem, kurus Komisija pieņēmusi pirms minētā datuma.

6.  Saskaņā ar LESD 172. panta otro daļu Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi šīs regulas 53. pantam attiecībā uz III pielikuma pielāgošanu, lai iekļautu vai pielāgotu kaimiņvalstu orientējošās kartes, kuru pamatā ir augsta līmeņa nolīgumi starp Savienību un attiecīgajām kaimiņvalstīm par transporta infrastruktūras tīkliem.

50. pants

Sadarbība ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām

1.  Kopīgu interešu projekti attiecas uz visām tieši iesaistītajām ieinteresētajām personām. Tajos var būt iesaistītas vienības, kas nav dalībvalstis, un tajos var būt iekļautas reģionālās un vietējās iestādes, infrastruktūras pārvaldītāji un lietotāji, kā arī ražotāji un pilsoniskā sabiedrība.

2.  Attiecīgos gadījumos projekta plānošanas un izstrādes posmā ievēro valstu procedūras attiecībā uz reģionālām un vietējām iestādēm, kā arī pilsonisko sabiedrību, kuru ietekmē kopīgu interešu projekts. Komisija šajā ziņā veicina paraugprakses apmaiņu.

3.  Šā panta 1. punktā minētās ieinteresētās personas var savu kompetenču robežās papildus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un Kohēzijas fondam izmantot arī citas konkrētas Eiropas programmas, jo īpaši tās, ar kurām sniedz atbalstu reģionu attīstībai – "Eiropas teritoriālā sadarbība", "Pētniecība un inovācija" vai "Vides un klimata pasākumu programma". Minētās ieinteresētās personas var sniegt ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā un turklāt konkrēti stiprināt:

a) reģionālās mobilitātes veicināšanu, tādējādi sekmējot piekļuvi visas Eiropas transporta tīklam attiecībā uz visiem Savienības reģioniem;

b) pārrobežu projektu veicināšanu;

c) pilsētas mezglu integrāciju visas Eiropas transporta tīklam (tostarp ilgtspējīgu pilsētas mezglu veicināšanu);

d) ilgtspējīgu transporta risinājumu veicināšanu, piemēram, uzlabotu pieejamību sabiedriskajam transportam, telemātikas lietojumprogrammas, intermodālus termināļus/multimodālas transporta ķēdes, transporta risinājumus ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un citām inovācijām, kā arī uzlabojumus vides jomā;

e) ciešāku sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām.

51. pants

Sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzes un Eiropas pievienotās vērtības novērtējuma pamatprincipi

Pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisija publicē sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzes un Eiropas pievienotās vērtības novērtējumā izmantotos pamatprincipus attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kuri cenšas piesaistīt Savienības finansējumu.

52. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

53. pants

Deleģēšanas izmantošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 49. panta 4. un 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 21. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 49. panta 4. un 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 49. panta 4. un 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

54. pants

Pārskatīšana

1.  Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, vajadzīgā mērā apspriedusies ar dalībvalstīm un ar Eiropas koordinatoru palīdzību pārskata pamattīkla ieviešanu, izvērtējot:

a) atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

b) šīs regulas īstenošanā panākto progresu;

c) pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmu izmaiņas;

d) jaunākos notikumus attiecībā uz investīcijām valsts transporta infrastruktūrā;

e) vajadzību veikt grozījumus šajā regulā.

Šajā novērtējumā inter alia ņem vērā arī satiksmes modeļu attīstības ietekmi un jaunākos notikumus attiecībā uz plāniem veikt investīcijas infrastruktūrā.

Papildus šai pārskatīšanai Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē, vai pamattīklā būtu jāiekļauj jauni posmi, piemēram, daži bijušie prioritārie pārrobežu projekti, kas minēti Lēmumā Nr. 661/2010/ES. Komisija, ja vajadzīgs, iesniedz priekšlikumu tiesību aktam.

2.  Veicot minēto pārskatīšanu, Komisija izvērtē, vai var panākt to, ka šajā regulā paredzētais pamattīkls līdz 2030. gadam atbilstu III nodaļā izklāstītajām prasībām, ņemot vērā ekonomikas un budžeta stāvokli Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izvērtē arī to, vai pamattīkls būtu jāmaina, ņemot vērā transporta plūsmu tendences un valstu ieguldījumu plānošanu. Nepieciešamības gadījumā Komisija var iesniegt priekšlikumu šīs regulas grozījumiem.

Minētajā priekšlikumā Komisija var arī norādīt datumu, līdz kuram jāpabeidz visaptverošā tīkla izveide, kā izklāstīts 9. panta 2. punktā.

55. pants

Vienota kontaktiestāde

Lai atvieglinātu un koordinētu atļauju piešķiršanas procesu kopīgu interešu projektiem un it īpaši pārrobežu projektiem, dalībvalstis saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem var iecelt vienotu kontaktiestādi.

56. pants

Kavēšanās pamattīkla pabeigšanā

Ja, sākot vai beidzot darbu ar pamattīkla izveidi, notiek būtiska kavēšanās, Komisija var pieprasīt attiecīgajām dalībvalstīm iesniegt informāciju par šādas aizkavēšanās iemesliem. Dalībvalstis šādus paskaidrojumus sniedz trīs mēnešu laikā. Pamatojoties uz saņemto atbildi, Komisija apspriežas ar visām attiecīgajām dalībvalstīm, lai atrisinātu problēmu, kas izraisījusi kavēšanos.

57. pants

Atbrīvojumi

Noteikumus saistībā ar dzelzceļiem, it īpaši ar jebkādu prasību savienot lidostas un ostas ar dzelzceļiem, nepiemēro Kiprai un Maltai tik ilgi, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļa sistēma.

58. pants

Pārejas noteikumi

1.  Uz finansējuma lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 ( 20 ) un balstīti uz Lēmumu Nr. 661/2010/ES un kuri jau ir piemērojami šīs regulas spēkā stāšanas dienā, turpina attiekties Lēmums Nr. 661/2010/ES tādā redakcijā, kādā tas ir 2013. gada 20. decembrim.

2.  Atsauces uz "prioritāriem projektiem", kā minēts Lēmuma Nr. 661/2010/ES III pielikumā, saprot kā atsauces uz "pamattīklu", kā tas noteikts šajā regulā.

59. pants

Atcelšana

Neskarot šīs regulas 58. pantu un Regulas (ES) Nr. 1316/2013 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu, Lēmumu Nr. 661/2010/ES atceļ.

60. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

▼M3

VISAPTVEROŠĀ TĪKLA UN PAMATTĪKLA KARTES



Leģenda

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls

 

image

 

Iekšējie ūdensceļi / Pabeigti

image

 

Iekšējie ūdensceļi / Uzlabojami

image

 

Iekšējie ūdensceļi / Plānoti

image

image

Parastais dzelzceļš / Pabeigts

image

image

Parastais dzelzceļš / Uzlabojams

image

image

Parastais dzelzceļš / Plānots

image

image

Ātrgaitas dzelzceļš / Pabeigts

image

image

Uzlabojams par ātrgaitas dzelzceļu

image

image

Ātrgaitas dzelzceļš / Plānots

image

image

Ceļš / Pabeigts

image

image

Ceļš / Uzlabojams

image

image

Ceļš / Plānots

image

image

Ostas

image

image

RRT (dzelzceļa termināļi)

image

image

Lidostas

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

image

▼B




II PIELIKUMS

PAMATTĪKLA UN VISAPTVEROŠĀ TĪKLA MEZGLPUNKTU SARAKSTS

1.

Pamattīkla pilsētu mezglpunkti:

BEĻĢIJA

Antwerpen

Bruxelles/Brussel

BULGĀRIJA

Sofia

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ostrava

Praha

DĀNIJA

Aarhus

København

VĀCIJA

Berlin

Bielefeld

Bremen

Düsseldorf

Frankfurt am Main

Hamburg

Hannover

Köln

Leipzig

Mannheim

München

Nürnberg

Stuttgart

IGAUNIJA

Tallinn

ĪRIJA

Baile Átha Cliath/Dublin

Corcaigh/Cork

GRIEĶIJA

Athína

Heraklion

Thessaloniki

SPĀNIJA

Barcelona

Bilbao

Las Palmas de Gran Canaria/Santa Cruz de Tenerife

Madrid

Palma de Mallorca

Sevilla

Valencia

FRANCIJA

Bordeaux

Lille

Lyon

Marseille

Nice

Paris

Strasbourg

Toulouse

HORVĀTIJA

Zagreb

ITĀLIJA

Bologna

Cagliari

Genova

Milano

Napoli

Palermo

Roma

Torino

Venezia

KIPRA

Lefkosía

LATVIJA

Rīga

LIETUVA

Vilnius

LUKSEMBURGA

Luxembourg

UNGĀRIJA

Budapest

MALTA

il-Belt Valletta

NĪDERLANDE

Amsterdam

Rotterdam

AUSTRIJA

Wien

POLIJA

Gdańsk

Katowice

Kraków

Łódź

Poznań

Szczecin

Warszawa

Wrocław

PORTUGĀLE

Lisboa

Porto

RUMĀNIJA

București

Timișoara

SLOVĒNIJA

Ljubljana

SLOVĀKIJA

Bratislava

SOMIJA

Helsinki

Turku

ZVIEDRIJA

Göteborg

Malmö

Stockholm

APVIENOTĀ KARALISTE

Birmingham

Bristol

Edinburgh

Glasgow

Leeds

London

Manchester

Ostasmouth

Sheffield

2.

Pamattīkla un visaptverošā tīkla lidostas, jūras ostas, iekšzemes ostas un dzelzceļa termināļi

Lidostas, kas atzīmētas ar * ir svarīgākās lidostas, uz ko attiecas 41. panta 3. punkta pienākums



DV

MEZGLPUNKTS

LIDOSTA

JŪRAS OSTA

IEKŠZEMES OSTA

RRT

BE

Aalst

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Albertkanaal

 

 

Pamattīkls

 

Antwerpen

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Athus

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Avelgem

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Bruxelles/Brussel

Pamattīkls

(National/Nationaal)*

 

Pamattīkls

 

Charleroi

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls (Can.Charleroi-Bruxelles),

Visaptverošais tīkls (Sambre)

 

Clabecq

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Gent

 

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Grimbergen

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Kortrijk

 

 

Pamattīkls (Bossuit)

 

Liège

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Can.Albert),

Pamattīkls (Meuse)

 

Mons

 

 

Visaptverošais tīkls (Centre/Borinage)

 

Namur

 

 

Pamattīkls (Meuse),

Visaptverošais tīkls (Sambre)

 

Oostende, Zeebrugge

Visaptverošais tīkls (Oostende)

Pamattīkls (Oostende),

Pamattīkls (Zeebrugge)

 

 

Roeselare

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Tournai

 

 

Visaptverošais tīkls (Escaut)

 

Willebroek

 

 

Visaptverošais tīkls

 

BG

Burgas

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

 

Dragoman

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Gorna Orjahovitsa

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

Lom

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Orjahovo

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Plovdiv

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

Ruse

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Silistra

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Sofia

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Svilengrad

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Svishtov

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Varna

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Vidin

 

 

Pamattīkls

 

CZ

Brno

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Děčín

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Lovosice

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Mělník

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Ostrava

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Pardubice

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Plzeň

 

 

 

Pamattīkls

Praha

Pamattīkls (Václav Havel)*

 

Pamattīkls (Praha Holešovice),

Visaptverošais tīkls (Libeň),

Visaptverošais tīkls (Radotín),

Visaptverošais tīkls (Smíchov)

Pamattīkls (Praha Uhříněves)

Přerov

 

 

 

Pamattīkls

Ústí nad Labem

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

DK

Aalborg

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Aarhus

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Billund

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Branden

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Ebeltoft

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Enstedværket

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼B

Esbjerg

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Fredericia

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Frederikshavn

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Fur

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Fynshav Havn

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼B

Gedser

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Helsingør

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Hirtshals

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Hou Havn

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼B

Høje-Taastrup

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Kalundborg

 

Visaptverošais tīkls

 

 

København

Pamattīkls (Kastrup)*

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Køge

 

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls

Nordby (Fanø)

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Odense

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Padborg

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Rødby

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rønne

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Sjællands Odde Ferry Port

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Spodsbjerg

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Statoil-Havnen

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼B

Tårs(Nakskov)

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Taulov

 

 

 

Pamattīkls

Aarhus

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls

DE

Andernach

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Aschaffenburg

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Bendorf

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Bensersiel

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Bergkamen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Berlin

Pamattīkls (Berlin Brandenburg Intl.)*

 

Pamattīkls

Pamattīkls (Großbeeren)

Bonn

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Bottrop

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Brake

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Brandenburg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Braunschweig

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Breisach

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Bremen, Bremerhaven

Pamattīkls (Bremen)

Pamattīkls (Bremen),

Pamattīkls (Bremerhaven)

Pamattīkls (Bremen),

Pamattīkls (Bremerhaven)

Pamattīkls (Bremen)

Brunsbüettel

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Bülstringen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Cuxhaven

 

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls

Dormagen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Dörpen

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Dortmund

Visaptverošais tīkls

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Dresden

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Duisburg

 

 

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls (Homberg)

Pamattīkls

Düsseldorf

Pamattīkls*

 

Pamattīkls (Neuss)

 

Emden

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Emmelsum/Wesel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Emmerich

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Erfurt

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Essen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Estorf

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Flörsheim

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Frankfurt am Main

Pamattīkls*

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Gelsenkirchen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Germersheim

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Gernsheim

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼M3

Ginsheim-Gustavsburg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Großkrotzenburg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Hahn

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Haldensleben

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Haltern am See

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Hamburg

Pamattīkls*

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Hamm

 

 

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls (Bönen)

Hanau

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Hannover

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Heilbronn

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Helgoland

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Heringsdorf

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Herne

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls (Herne-Wanne)

Hof, Plauen

Visaptverošais tīkls

 

 

 

▼M3

Hohenhameln

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Ibbenbüren

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Karlsruhe

Visaptverošais tīkls (Karlsruhe Baden-Baden)

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Kassel

 

 

 

Compr

Kehl

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Kelheim

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Kelsterbach

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Kiel

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Koblenz

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Köln

Pamattīkls (Köln-Bonn)*

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Köln -Neuessen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Krefeld-Uerdingen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼M3

Lampertheim

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Langeoog

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Leipzig, Halle

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls (Schkopau)

Lengfurt-Wetterau

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Leverkusen

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Lingen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Lübeck

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Lünen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Magdeburg

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Mainz

 

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Mannheim, Ludwigshafen

 

 

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls (Ludwigshafen Mundenheim)

Pamattīkls

Marl

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼M3 —————

▼B

Memmingen

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

▼M3

Meppen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Minden

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

▼M3

Mühlheim an der Ruhr

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

München

Pamattīkls*

 

 

Pamattīkls (Riem)

Münster

Visaptverošais tīkls

(Münster/Osnabrück)

 

Visaptverošais tīkls

 

▼M3

Niedere Börde

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Norddeich

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Nordenham

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Norderney

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Nürnberg

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Oldenburg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Orsoy

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Osnabrück

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Otterstadt

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Paderborn

Visaptverošais tīkls (Paderborn Lippstadt)

 

 

 

Plochingen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Puttgarden

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rees

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Regensburg

 

 

Pamattīkls

 

▼M3

Rheinau

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Rheinberg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼M3

Rheinmünster

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Rostock

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Saarlouis-Dillingen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Sassnitz

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Schwarzheide

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Singen

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Speyer

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Spyck

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Stade-Bützfleth/Brunshausen

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

▼M3 —————

▼B

Stolzenau

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Straubing-Sand

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Stürzelberg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Stuttgart

Pamattīkls*

 

Pamattīkls

Pamattīkls (Kornwestheim)

Trier

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Ulm

 

 

 

Visaptverošais tīkls (Dornstadt)

▼M3 —————

▼B

Weeze

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Wesel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Wesseling

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Westerland-Sylt

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Wiesbaden

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Wilhelmshaven

 

Pamattīkls

 

 

Wismar

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Worms

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Wörth am Rhein

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

EE

Heltermaa

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kärdla

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Koidula

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Kuivastu

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kuressaare

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Pärnu

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Paldiski South Harbor

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rohuküla

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Sillamäe

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Tallinn

Pamattīkls

Pamattīkls (Old City Harbour,

Muuga Harbour,

Paljassaare Harbour)

 

 

Tartu

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Virtsu

 

Visaptverošais tīkls

 

 

IE

Carraig Fhiáin/Carrickfin

Visaptverošais tīkls (Dún na nGall/Donegal)

 

 

 

Corcaigh/Cork

Pamattīkls

Pamattīkls

 

 

Baile Átha Cliath/Dublin

Pamattīkls*

Pamattīkls (G.D.A. port cluster)

 

 

Inis Mór/Inishmore

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Ciarraí/Kerry - An Fearann

Fuar/Farranfore

Visaptverošais tīkls

 

 

 

An Cnoc/Knock

Visaptverošais tīkls (Cúige Chonnacht/Connaught)

 

 

 

Luimneach/Limerick

Visaptverošais tīkls (Sionainn/Shannon)

Pamattīkls (Sionainn/Shannon- Foynes/Faing)

 

 

Ros Láir/Rosslare

 

Visaptverošais tīkls (Europort)

 

 

Port Láirge/Waterford

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

EL

Alexandroupolis

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Araxos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Astipalaia

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Athína

Pamattīkls*

Pamattīkls (Piraeus)

 

Pamattīkls (Piraeus/Thriasso Pedio)

Chalkida

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Chania

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls (Souda)

 

 

Chios

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Elefsina

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Heraklion

Pamattīkls

Pamattīkls

 

 

Igoumenitsa

 

Pamattīkls

 

 

Ikaria

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Ioannina

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kalamata

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Kalymnos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Karpathos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kassos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kastelorizo

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kastoria

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Katakolo

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kavala

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Kefalonia

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kerkyra

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Kithira

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kozani

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Kyllini

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Lamia

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Lavrio (Sounio)

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Leros

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Limnos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Milos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Mykonos

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Mytilini

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Naxos

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Nea Anchialos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Paros

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Patras

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Preveza

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Rafina

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rodos

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Samos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Santorini

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Sitia

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Skiathos

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Skiros

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Syros

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Thessaloniki

Pamattīkls (Makedonia)

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Volos

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Zakinthos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

ES

A Coruña

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

 

Alcázar de San Juán

 

 

 

Pamattīkls

Algeciras

 

Pamattīkls (Bahía de Algeciras)

 

 

Alicante

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Almería

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Antequera (Bobadilla)

 

 

 

Pamattīkls

Arrecife

Visaptverošais tīkls (Lanzarote)

Visaptverošais tīkls

 

 

Arrubal (Logroño)

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Avilés

Visaptverošais tīkls (Asturias)

Visaptverošais tīkls

 

 

Badajoz

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Barcelona

Pamattīkls*

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Bilbao

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Burgos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Cádiz

 

Visaptverošais tīkls (Bahía de Cádiz)

 

 

Cala Sabina (Formentera)

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Carboneras

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Cartagena

 

Pamattīkls

 

 

Castellón

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Centro de Transportes de Burgos

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Centro Intermodal de Transporte y Logistica de Vitoria-Gasteiz

 

 

 

Visaptverošais tīkls

▼B

Ceuta

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Córdoba

 

 

 

Pamattīkls

El Hierro

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls (La Estaca)

 

 

El Penedès (El Vendrell)

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Ferrol

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Figueras

 

 

 

Visaptverošais tīkls (El Far d'Emporda)

Fuerteventura

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls (Puerto Rosario)

 

 

Gijón

 

Pamattīkls

 

 

Girona

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Granada

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Huelva

 

Pamattīkls

 

 

Huesca

 

 

 

Visaptverošais tīkls (PLHUS)

Ibiza

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls (Eivissa)

 

 

Jerez

Visaptverošais tīkls

 

 

 

La Palma

Visaptverošais tīkls

Compr (Santa Cruz de La Palma)

 

 

Las Palmas

Pamattīkls

Pamattīkls

 

 

León

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

Linares

 

 

 

Visaptverošais tīkls

▼M3

Los Cristianos

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼B

Madrid

Pamattīkls (Barajas)*

 

 

Pamattīkls (Norte y Sur)

Mahón (Menorca)

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Málaga

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Melilla

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Monforte de Lemos (Ourense)

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Motril

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Murcia

Visaptverošais tīkls (San Javier)

 

 

Pamattīkls (ZAL)

Palma de Mallorca

Pamattīkls*

Pamattīkls

 

 

Pamplona

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls (Noain)

Pasajes

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Reus

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Sagunto

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Salamanca

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

San Cibrao

 

Visaptverošais tīkls

 

 

San Sebastián

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls (Lezo)

San Sebastián de la Gomera

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Santander

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls (Torrelavega)

Santiago de Compostela

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Sevilla

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

 

▼M3

Silla

 

 

 

Visaptverošais tīkls

▼B

Tarragona

 

Pamattīkls

 

 

Tenerife

Visaptverošais tīkls (Norte: Los Rodeos),

Pamattīkls (Sur: Reina Sofía)

Pamattīkls (Santa Cruz)

 

 

Toledo

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Tudela

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Valencia

Pamattīkls

Pamattīkls

 

 

▼M3

Valencia Fuente de San Luis

 

 

 

Visaptverošais tīkls

▼B

Valladolid

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

Vigo

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Vitoria

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Zaragoza

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

FR

Aiton-Bourgneuf

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Ajaccio

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Avignon

 

 

 

Pamattīkls

Bastia

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Bayonne

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Beauvais

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Biarritz

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Bordeaux

Pamattīkls (Merignac)

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Boulogne

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Brest

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Caen

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Calais

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Eurotunnel)

Cayenne

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Chalon-sur-Saône

 

 

Pamattīkls

 

Chalons-sur-Marne

Visaptverošais tīkls (Paris-Vatry)

 

 

 

Cherbourg

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Clermont-Ferrand

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Dieppe

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Dijon

 

 

 

Pamattīkls

Dunkerque

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Fort de France

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Guadeloupe

 

Visaptverošais tīkls

 

 

La Rochelle

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Le Boulou

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Le Havre

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Lille

Pamattīkls (Lesquin)

 

Pamattīkls

Pamattīkls (Dourges)

Limoges

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Lorient

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Lyon

Pamattīkls (St.Exupéry)*

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Marquion (Cambrai)

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Marseille

Pamattīkls (Provence)

Pamattīkls (Marseille)

Pamattīkls (Fos-sur-Mer)

Pamattīkls (Fos-sur-Mer)

Pamattīkls (Miramas)

Mayotte

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Metz

 

 

Pamattīkls

 

Montpellier

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Mulhouse

Visaptverošais tīkls (Mulhouse-Bale)

 

Pamattīkls (Ottmarsheim)

 

Nancy

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Nantes Saint-Nazaire

Visaptverošais tīkls (Nantes Atlantique)

Pamattīkls

 

 

Nesle

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Nice

Pamattīkls (Côte d'Azur)*

Visaptverošais tīkls

 

 

Nogent-sur-Seine

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Noyon

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Orléans

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Paris

Pamattīkls (Charles de Gaulle)*

Pamattīkls (Orly)*

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Perpignan

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Point-à-Pitre

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Péronne

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Port Réunion

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rennes

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Roscoff

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rouen

 

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Sète

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Saint-Denis-Gillot

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Saint-Malo

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Strasbourg

Visaptverošais tīkls (Strasbourg Entzheim)

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Thionville

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Toulon

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Toulouse

Pamattīkls (Blagnac)

 

 

Pamattīkls

Valenciennes

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Villefranche-sur-Saône

 

 

Visaptverošais tīkls

 

HR

Dubrovnik

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Osijek

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls

 

Ploče

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Pula

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Rijeka

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

 

Šibenik

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Sisak

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Slavonski Brod

 

 

Pamattīkls

 

Split

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Vukovar

 

 

Pamattīkls

 

Zadar

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Zagreb

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

IT

Alghero

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Ancona

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Iesi)

Augusta

 

Pamattīkls

 

 

Bari

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Bologna

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Bolzano

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Brescia

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Brindisi

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Cagliari

Pamattīkls

Pamattīkls (Porto Foxi, Cagliari)

 

 

Carloforte

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Catania

Visaptverošais tīkls (Fontanarossa, Comiso avārijas skrejceļš)

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls

▼B

Cervignano

 

 

 

Pamattīkls

Chioggia

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Civitavecchia

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Cremona

 

 

Pamattīkls

 

Firenze

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls (Prato)

Foggia

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Forlì

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Fiumicino

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Gaeta

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Gallarate

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Gela

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Genova

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Vado)

Gioia Tauro

 

Pamattīkls

 

 

Golfo Aranci

 

Visaptverošais tīkls

 

 

La Maddalena

 

Visaptverošais tīkls

 

 

La Spezia

 

Pamattīkls

 

 

Lamezia Terme

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Lampedusa

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Livorno

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Guasticce Collesalvetti)

Mantova

 

 

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls

Marina di Carrara

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Messina

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Milano

Pamattīkls (Linate)*

Pamattīkls (Malpensa)*

Pamattīkls (Bergamo Orio al Serio)

 

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls (Milano Smistamento)

Milazzo

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Monfalcone

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Mortara

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Napoli

Pamattīkls (Capodichino)

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Nola),

Pamattīkls (Marcianise-Maddaloni)

Novara

 

 

 

Pamattīkls

Olbia

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Orte

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Padova

 

 

 

Pamattīkls

Palau

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Palermo

Pamattīkls

Pamattīkls (Palermo, Termini Imerese terminal)

 

 

Pantelleria

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Parma

 

 

 

Visaptverošais tīkls (Bianconese di Fontevivo)

Pescara

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls (Manoppello)

Piacenza

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Piombino

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Pisa

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Porto Levante

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Porto Nogaro

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Porto Torres

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Portoferraio

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Portovesme

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Ravenna

 

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Reggio Calabria

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Rivalta Scrivia

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Roma

Pamattīkls (Fiumicino)*

Visaptverošais tīkls (Ciampino)

 

 

Pamattīkls (Pomezia)

Rovigo

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Salerno

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Savona - Vado

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Siracusa

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Taranto

 

Pamattīkls

 

 

Torino

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls (Orbassano)

Trapani

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Trento

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Treviso

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Trieste

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Venezia

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Verona

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

CY

Larnaka

Pamattīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Lefkosia

 

 

 

 

Lemesos

 

Pamattīkls

 

 

Pafos

Visaptverošais tīkls

 

 

 

LV

Daugavpils

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Liepāja

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Rīga

Pamattīkls (International)*

Pamattīkls

 

 

Ventspils

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

 

LT

Kaunas

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

Klaipėda

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Palanga

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Vilnius

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

LU

Luxembourg

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Mertert)

Pamattīkls (Bettembourg)

HU

Baja

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Budapest

Pamattīkls (Liszt Ferenc)*

 

Pamattīkls (Csepel)

Pamattīkls (Soroksár)

Debrecen

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Dunaújváros

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Győr

 

 

Visaptverošais tīkls (Győr-Gönyű)

 

Komárom

 

 

Pamattīkls

 

Miskolc

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Mohács

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Paks

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Sármellék

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Sopron

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Szeged

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Székesfehérvár

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Záhony

 

 

 

Visaptverošais tīkls

MT

Cirkewwa

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Marsaxlokk

 

Pamattīkls

 

 

Mgarr

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Valletta

Pamattīkls (Malta - Luqa)

Pamattīkls

 

 

NL

Alblasserdam

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Almelo

 

 

Pamattīkls

 

Almere

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Alphen aan den Rijn

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Amsterdam

Pamattīkls (Schiphol)*

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Arnhem

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Bergen op Zoom

 

 

Pamattīkls

 

Beverwijk

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Born

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Cuijk

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Delfzijl/Eemshaven

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Den Bosch

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Den Helder

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Deventer

 

 

Pamattīkls

 

Dordrecht

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

▼M3

Drachten

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Eemshaven

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Eindhoven

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Enschede

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls

 

Geertruidenberg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Gennep

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Gorinchem

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Gouda

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Grave

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Groningen

Visaptverošais tīkls

 

Visaptverošais tīkls

 

Harlingen

 

Visaptverošais tīkls

 

 

▼M3

Heerenveen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Hengelo

 

 

Pamattīkls

 

Kampen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼M3

Leeuwarden

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Lelystad

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Lemsterland

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Lochem

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Maasbracht

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Maasdriel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Maassluis

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Maastricht

Visaptverošais tīkls (Maastricht - Aachen)

 

Visaptverošais tīkls

 

Meppel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Moerdijk

 

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Nijmegen

 

 

Pamattīkls

 

Oosterhout

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Oss

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Reimerswaal

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Ridderkerk

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Roermond

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Rotterdam

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Sneek

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Stein

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Terneuzen, Vlissingen

 

Pamattīkls (Terneuzen)

Pamattīkls (Vlissingen)

Pamattīkls (Terneuzen)

Pamattīkls (Vlissingen)

 

Tiel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Tilburg

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Utrecht

 

 

Pamattīkls

 

Veghel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Velsen/IJmuiden

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Venlo

 

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls (Trade Port Noord Limburg)

Vlaardingen

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Wageningen

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Wanssum

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Zaandam

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Zaltbommel

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Zevenaar

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Zuidhorn

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Zwijndrecht

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Zwolle

 

 

Visaptverošais tīkls

 

AT

Graz

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls (Werndorf)

Innsbruck

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Klagenfurt - Villach

Visaptverošais tīkls (Klagenfurt)

 

 

Visaptverošais tīkls (Villach-Fürnitz)

Krems

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Linz - Wels

Visaptverošais tīkls (Linz)

 

Pamattīkls (Enns),

Visaptverošais tīkls (Linz)

Pamattīkls (Wels)

Salzburg

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Wien

Pamattīkls (Schwechat)*

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Wolfurt

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Wörgl

 

 

 

Visaptverošais tīkls

PL

Bialystok

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Braniewo

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Bydgoszcz

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Dorohusk / Okopy

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Ełk

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Gdańsk, Gdynia

Pamattīkls (Gdańsk)

Pamattīkls (Gdańsk)

Pamattīkls (Gdynia)

 

Pamattīkls

Katowice

Pamattīkls (Pyrzowice)

 

 

Pamattīkls (Slawków)

Visaptverošais tīkls (Gliwice / Pyrzowice)

Kraków

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Łódź

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls (Łódź / Stryków)

Małaszewicze / Terespol

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Medyka / Żurawica

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Police

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Poznań

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Rzepin

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Rzeszów

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Szczecin, Świnoujście

Pamattīkls (Szczecin)

Pamattīkls (Szczecin)

Pamattīkls (Świnoujście)

Pamattīkls (Szczecin)

Pamattīkls (Świnoujście)

Pamattīkls (Szczecin)

Pamattīkls (Świnoujście)

Warszawa

Pamattīkls*

 

 

Pamattīkls

Wrocław

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

PT

Abrantes / Entroncamento

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Aveiro

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Bragança

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Caniçal

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Corvo

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Elvas

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Faro

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls (Loulé)

Flores

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Funchal

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Horta

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Lajes das Flores

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Lajes (Terceira)

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Lisboa

Pamattīkls*

Pamattīkls

 

 

Pico

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Ponta Delgada

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Portimão

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Porto

Pamattīkls (Sá Carneiro)

Pamattīkls (Leixões)

Pamattīkls

 

Poceirão

 

 

 

Pamattīkls

Porto Santo

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Praia da Vitória

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Santa Maria

Visaptverošais tīkls

 

 

 

São Jorge

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Setúbal

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Sines

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls (Grândola)

Vila Real

Visaptverošais tīkls

 

 

 

RO

Bacău

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Baia Mare

Visaptverošais tīkls

 

 

 

▼M3

Basarabi

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Brăila

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Brașov

 

 

 

Visaptverošais tīkls

București

Pamattīkls (Henri Coandă)

 

Visaptverošais tīkls (1 Decembrie)

Visaptverošais tīkls (Glina)

Pamattīkls

Calafat

 

 

Pamattīkls

 

Călărași

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Cernavodă

 

 

Pamattīkls

 

Cluj-Napoca

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Constanța

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Craiova

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls

Drobeta Turnu Severin

 

 

Pamattīkls

 

Galați

 

Pamattīkls

Pamattīkls

 

Giurgiu

 

 

Pamattīkls

 

Iași

Visaptverošais tīkls

 

 

 

▼M3

Mahmudia

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Medgidia

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Moldova Veche

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Oltenița

 

 

Visaptverošais tīkls

 

Oradea

Visaptverošais tīkls

 

 

 

▼M3

Ovidiu

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Sibiu

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Suceava

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Sulina

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Timișoara

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Tulcea

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Turda

 

 

 

Visaptverošais tīkls

SI

Koper

 

Pamattīkls

 

 

Ljubljana

Pamattīkls

 

 

Pamattīkls

Maribor

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Portorož

Visaptverošais tīkls

 

 

 

SK

Bratislava

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Pamattīkls

Komárno

 

 

Pamattīkls

 

Košice

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Leopoldov-Šulekovo

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Poprad Tatry

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Žilina

 

 

 

Pamattīkls

FI

Eckerö

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Enontekiö

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Hanko

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Helsinki

Pamattīkls (Vantaa)*

Pamattīkls

 

 

Ivalo

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Joensuu

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Jyväskylä

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kajaani

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kaskinen

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kemi

Visaptverošais tīkls (Kemi-Tornio)

Visaptverošais tīkls

 

 

Kilpilahti (Sköldvik)

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kittilä

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kokkola

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kotka-Hamina

 

Pamattīkls (Hamina)

Pamattīkls (Kotka)

 

 

Kouvola

 

 

 

Pamattīkls

Kruunupyy

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kuopio

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kuusamo

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Lappeenranta

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Maarianhamina

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Oulu

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Pietarsaari

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Pori

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Rauma

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rautaruukki/Raahe

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Rovaniemi

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Savonlinna

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Tampere

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Turku-Naantali

Pamattīkls (Turku)

Pamattīkls (Turku)

Pamattīkls (Naantali)

 

 

Vaasa

Visaptverošais tīkls

 

 

 

SE

Ängelholm

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Älmhult

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Arvidsjaur

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Gällivare

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Gävle

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Göteborg

Pamattīkls (Landvetter)

Pamattīkls

Pamattīkls

Pamattīkls

Grisslehamn

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Hagfors

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Halmstad

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Helsingborg

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Hemavan

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Jönkoping

Visaptverošais tīkls

 

 

Visaptverošais tīkls

Kalmar

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kapellskär

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Karlshamn

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Karlskrona

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Kiruna

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Köping

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Luleå

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

 

Lycksele

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Malmö

Pamattīkls (Sturup)

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Mora

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Norrköping

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Nyköping

Visaptverošais tīkls (Stockholm Skavsta)

 

 

 

Oskarshamn

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Örebro

Visaptverošais tīkls

 

 

Pamattīkls (Hallsberg)

Östersund

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Oxelösund

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Pajala

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Ronneby

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Skellefteå

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Stenungsund

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Stockholm

Pamattīkls (Arlanda)*

Visaptverošais tīkls (Bromma)

Pamattīkls (Stockholm)

Visaptverošais tīkls (Nynäshamn)

Pamattīkls

Pamattīkls

Strömstad

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Sundsvall

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Sveg

Visaptverošais tīkls

 

 

 

▼M3

Södertälje

 

 

Visaptverošais tīkls

 

▼B

Trelleborg

 

Pamattīkls

 

Pamattīkls

Umeâ

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Rosersberg

 

 

 

Visaptverošais tīkls

Varberg

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Västeras

 

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

Vilhelmina

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Visby

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Ystad

 

Visaptverošais tīkls

 

 

UK

Aberdeen

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls

 

 

Barra

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Belfast

Visaptverošais tīkls (City)

Visaptverošais tīkls (International)

Pamattīkls

 

 

Benbecula

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Birmingham

Pamattīkls*

 

 

Pamattīkls

Bournemouth

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Bristol

Pamattīkls

Pamattīkls

 

 

Loch Ryan Ostas

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Campbeltown

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Cardiff-Newport

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls (Cardiff)

Pamattīkls (Newport)

 

 

Corby

 

 

 

Visaptverošais tīkls (Eurohub)

Cromarty Firth

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Daventry

 

 

 

Visaptverošais tīkls (Intl. Rail Freight Terminal)

Dover/Folkestone

 

Pamattīkls

 

 

Durham

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Edinburgh

Pamattīkls*

Pamattīkls (Forth, Grangemouth, Rosyth and Leith)

 

 

Exeter

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Felixstowe-Harwich

 

Pamattīkls (Felixstowe)

Pamattīkls (Harwich)

 

 

Fishguard

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Glasgow

Pamattīkls*

Pamattīkls (Clydeport, King George V dock, Hunterston and Greenock)

 

Pamattīkls (Mossend/Coatbridge)

Glensanda

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Goole

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Grimsby/Immingham

 

Pamattīkls (Grimsby and Immingham)

 

 

Heysham

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Holyhead

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Hull

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Inverness

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Ipswich

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Islay

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Kirkwall

Visaptverošais tīkls

 

 

 

Larne

 

Visaptverošais tīkls

 

 

Leeds

Pamattīkls (Leeds/ Bradford)

 

 

Pamattīkls (Leeds/ Wakefield RRT)

Liverpool

Visaptverošais tīkls

Pamattīkls

 

Pamattīkls

▼M3

London

Pamattīkls (City)

Pamattīkls (Gatwick)*

Pamattīkls (Heathrow)*

Pamattīkls (Luton)*

Pamattīkls (Stansted)*

Visaptverošais tīkls (Southend)

Pamattīkls (London, London Gateway, Tilbury)

 

 

▼B

Londonderry

Visaptverošais tīkls

Visaptverošais tīkls