2013R0883 — LV — 01.01.2017 — 001.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2016/2030 (2016. gada 26. oktobris),	L 317	1	23.11.2016

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 883/2013

(2013. gada 11. septembris)

par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999

1. pants

Mērķi un uzdevumi

1.  Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk abas kopā “Savienība”, ja tas kontekstuāli nepieciešams) finanšu intereses, ar Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom izveidotais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar:

2.  Birojs sniedz dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to rīcību Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Birojs veicina un koordinē operatīvās pieredzes un procesuālās paraugprakses apmaiņu ar dalībvalstīm un to starpā par Savienības finanšu interešu aizsardzības jomu un atbalsta kopīgas krāpšanas apkarošanas darbības, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis.

3.  Šo regulu piemēro, neskarot:

4.  Iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem (“iestādes, struktūras, biroji un aģentūras”), Birojs veic administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā tas izmeklē nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz tādu profesionālo pienākumu veikšanu, kas rada ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesam, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un struktūru locekļi, biroju un aģentūru vadītāji vai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru personāla locekļi, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi (turpmāk kopā “ierēdņi, citi darbinieki, iestāžu vai struktūru locekļi, biroju vai aģentūru vadītāji vai personāla locekļi”).

5.  Piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras ar Biroju var noslēgt administratīvas vienošanās. Minētās administratīvās vienošanās var jo īpaši attiekties uz informācijas nodošanu un izmeklēšanas veikšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

3. pants

Ārēja izmeklēšana

1.  Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu pārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

Kā daļu no izmeklēšanas funkcijas Birojs veic pārbaudes un inspekcijas dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un nozaru noteikumos, kas minēti tās pašas regulas 9. panta 2. punktā, kā arī – saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

2.  Lai noteiktu, vai saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, Birojs saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kuras izklāstītas Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, var pie uzņēmējiem veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

3.  Veicot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, Biroja darbinieki, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, darbojas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem un praksi, kā arī procesuālajām garantijām, kas paredzētas šajā regulā.

Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, kuri norādīti 7. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā pilnvarā. Ja saskaņā ar valsts noteikumiem minētās palīdzības sniegšanai nepieciešams tiesu iestādes pilnvarojums, to lūdz izsniegt.

Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 nodrošina, ka Biroja darbinieki ar tādiem pašiem noteikumiem kā dalībvalsts kompetentās iestādes un ievērojot valsts tiesību aktus piekļūst visai informācijai un dokumentiem, kas saistīti ar izmeklējamo lietu un kas izrādās nepieciešami, lai pārbaudes uz vietas un inspekcijas varētu veikt efektīvi un iedarbīgi.

4.  Dalībvalsts šīs regulas vajadzībām norīko dienestu (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”), lai atvieglotu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Biroju. Ja nepieciešams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu šīs regulas nolūkā var uzskatīt par kompetentu iestādi.

5.  Veicot ārēju izmeklēšanu, Birojs var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai, tostarp informācijai datubāzēs, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā un ir saistīta ar izmeklējamo lietu, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā piemēro 4. panta 2. un 4. punktu.

6.  Ja, pirms tiek pieņemts lēmums sākt vai nesākt ārēju izmeklēšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, kompetentos Komisijas dienestus.

Neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un atzinumiem, kas balstīti uz informāciju, kas minēta šā punkta pirmajā daļā.

4. pants

Iekšēja izmeklēšana

1.  Regulas 1. pantā minētajās jomās Birojs veic administratīvu izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (“iekšēja izmeklēšana”).

Minēto iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un lēmumos, kurus pieņem katra attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra.

2.  Ar noteikumu, ka tiek ievēroti 1. punktā minētie noteikumi:

3.  Saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām Birojs var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas lietu.

4.  Vienmēr, kad Biroja darbinieki veic izmeklēšanu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru telpās vai izskata dokumentu vai pieprasa informāciju, kas ir to rīcībā, viņi tās par to informē. Neskarot 10. un 11. pantu, Birojs var jebkurā laikā nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai iekšējās izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.

5.  Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras izveido atbilstīgas procedūras un veic nepieciešamos pasākumus, lai visos posmos nodrošinātu iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti.

6.  Ja iekšējā izmeklēšana atklāj, ka kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs vai personāla loceklis var būt attiecīgā persona, par to informē to iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai minētā persona ir piederīga.

Gadījumos, kad, izmantojot parastos saziņas kanālus, nevar nodrošināt iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti, Birojs informācijas nodošanai izmanto atbilstīgus alternatīvus kanālus.

Izņēmuma gadījumos šādas informācijas nodošana var tikt atlikta, balstoties uz pamatotu ģenerāldirektora lēmumu, ko nosūta Uzraudzības komitejai pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

7.  Lēmumā, kuru paredzēts pieņemt katrai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kā noteikts 1. punktā, jo īpaši ietver noteikumu par ierēdņu, citu darbinieku, iestāžu vai struktūru locekļu, biroju vai aģentūru vadītāju vai personāla locekļu pienākumu sadarboties ar Biroju un sniegt tam informāciju, vienlaikus nodrošinot iekšējās izmeklēšanas konfidencialitāti.

8.  Ja, pirms tiek pieņemts lēmums par ārējās izmeklēšanas uzsākšanu vai neuzsākšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru. Pēc pieprasījuma attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra informē Biroju par jebkādu veikto rīcību un gūtajiem atzinumiem, kas balstīti uz šādu informāciju.

Vajadzības gadījumā Birojs arī informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. Šajā gadījumā piemēro 9. panta 4. punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās procesuālās prasības. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu uzsākt jebkādus pasākumus, balstoties uz tām nodoto informāciju, tās pēc pieprasījuma attiecīgi informē Biroju.

5. pants

Izmeklēšanas sākšana

1.  Ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt arī trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Pieņemot lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu, ģenerāldirektors ņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un Biroja gada pārvaldības plānu, kas izstrādāti saskaņā ar 17. panta 5. punktu. Minētajā lēmumā ņem vērā arī prasību nodrošināt, lai Biroja resursi tiktu izlietoti lietderīgi un lai izmantotie līdzekļi būtu samērīgi. Saistībā ar iekšēju izmeklēšanu īpaši ņem vērā to, kura iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra izmeklēšanu var veikt vislabāk, jo īpaši ievērojot faktu būtību, lietas faktisko vai potenciālo finansiālo ietekmi un to, vai ir iespējama tiesvedība.

2.  Lēmumu sākt ārēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no attiecīgās dalībvalsts vai no jebkuras Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras.

Lēmumu sākt iekšēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras, kurā jāveic izmeklēšana, vai no kādas dalībvalsts.

3.  Kamēr ģenerāldirektors apsver iespēju sākt vai nesākt iekšēju izmeklēšanu, ja ir saņemts 2. punktā minētais pieprasījums, un/vai kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu, attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nesāk vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus, ja vien tās ar Biroju nav vienojušās citādi.

4.  Divos mēnešos pēc tam, kad Birojs ir saņēmis 2. punktā minēto pieprasījumu, pieņem lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu. To nekavējoties paziņo tai dalībvalstij, iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas iesniedza pieprasījumu. Lēmumu nesākt izmeklēšanu pamato. Ja minētajā divu mēnešu laikposmā Birojs nav pieņēmis lēmumu, uzskata, ka Birojs ir pieņēmis lēmumu izmeklēšanu nesākt.

Ja kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs vai personāla loceklis, rīkojoties saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu, Birojam sniedz informāciju, kas ir saistīta ar aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu, Birojs minēto personu informē par to, vai saistībā ar konkrētajiem faktiem ir nolemts sākt vai nesākt izmeklēšanu.

5.  Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt iekšēju izmeklēšanu, viņš jebkādu būtisku informāciju var nekavējoties nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar šai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai piemērojamajiem noteikumiem. Attiecīgā gadījumā Birojs ar minēto iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru vienojas par piemērotiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt minētās informācijas avota konfidencialitāti, un vajadzības gadījumā prasa, lai Birojam tiktu sniegta informāciju par veikto rīcību.

6.  Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu, viņš jebkādu būtisku informāciju var nekavējoties nosūtīt attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās attiecīgos gadījumos varētu rīkoties saskaņā ar saviem valsts noteikumiem. Ja nepieciešams, Birojs informē arī attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru.

6. pants

Piekļuve datubāzēs glabātai informācijai pirms izmeklēšanas sākšanas

1.  Birojam ir tiesības pirms izmeklēšanas sākšanas piekļūt visai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru datubāzēs glabātai būtiskai informācijai, ja tas nepieciešams, lai izvērtētu, vai aizdomas ir faktiski pamatotas. Minētās piekļuves tiesības izmanto noteiktā termiņā, kuru nosaka Birojs atkarībā no tā, cik ilgs laiks nepieciešams aizdomu rūpīgai izvērtēšanai. Izmantojot piekļuves tiesības, Birojs ievēro nepieciešamības principu un proporcionalitātes principu.

2.  Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nodrošina lojālu sadarbību, ļaujot Birojam iegūt jebkādu būtisku informāciju atbilstīgi nosacījumiem, ko izklāsta lēmumos, kurus pieņem saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

7. pants

Izmeklēšanas procedūra

1.  Ģenerāldirektors vada izmeklēšanas gaitu, attiecīgos gadījumos sagatavojot rakstiskus norādījumus. Izmeklēšanu ģenerāldirektora vadībā veic viņa norīkoti Biroja darbinieki.

2.  Biroja darbinieki veic savus uzdevumus, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīti darbinieku identitātes dati un statuss. Šādu pilnvaru izsniedz ģenerāldirektors, norādot izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, izmeklēšanas veikšanas juridiskos pamatus un no minētajiem pamatiem izrietošās izmeklēšanas pilnvaras.

3.  Dalībvalstu kompetentās iestādes, ievērojot valsts noteikumus, sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu efektīvi veikt savus uzdevumus.

Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka to ierēdņi, citi darbinieki, locekļi, vadītāji un personāla locekļi sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki varētu efektīvi veikt savus uzdevumus.

4.  Ja izmeklēšana ietver gan ārējas izmeklēšanas, gan iekšējas izmeklēšanas elementus, piemēro attiecīgi 3. un 4. pantu.

5.  Izmeklēšanu veic nepārtraukti laikposmā, kam jābūt samērīgam ar lietas apstākļiem un sarežģītību.

6.  Ja izmeklēšana rāda, ka varētu būt lietderīgi veikt administratīvus piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Birojs par notiekošo izmeklēšanu nekavējoties informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru. Sniedzot informāciju, norāda:

Attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ciešā sadarbībā ar Biroju jebkurā laikā var nolemt veikt piemērotus piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus, un par šādu lēmumu nekavējoties informē Biroju.

7.  Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma veic valsts tiesību aktiem atbilstīgus piemērotus piesardzības pasākumus, jo īpaši tādus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus.

8.  Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un ik pēc sešiem mēnešiem pēc tam ziņo Uzraudzības komitejai, minot iemeslus un plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.

8. pants

Pienākums informēt Biroju

1.  Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nekavējoties nodod Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas darbības gadījumiem, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

2.  Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un – ciktāl tas atļauts valsts tiesību aktos – dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Biroja pieprasījumu vai pēc savas iniciatīvas nodod Birojam ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz Biroja veikto izmeklēšanu.

3.  Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un – ciktāl tas atļauts valsts tiesību aktos – dalībvalstu kompetentās iestādes nodod Birojam ikvienu citu tās rīcībā esošu dokumentu vai informāciju, ko tās uzskata par noderīgiem cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses.

9. pants

Procesuālās garantijas

1.  Veicot izmeklēšanu, Birojs vāc pierādījumus gan pret attiecīgo personu, gan tai par labu. Izmeklēšanu veic objektīvi un neitrāli saskaņā ar nevainīguma prezumpcijas principu un šajā pantā izklāstītajām procesuālajām garantijām.

2.  Izmeklēšanas laikā Birojs jebkurā brīdī var iztaujāt attiecīgo personu vai liecinieku. Ikvienai iztaujātajai personai ir tiesības neliecināt pret sevi.

Uzaicinājumu ierasties uz iztaujāšanu attiecīgajai personai nosūta vismaz desmit darbdienas pirms plānotās iztaujāšanas. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Otrajā gadījumā paziņošanas laikposms nav īsāks par 24 stundām. Uzaicinājumā uzskaita attiecīgās personas tiesības, jo īpaši tiesības saņemt palīdzību no kādas viņas izvēlētas personas.

Uzaicinājumu ierasties uz iztaujāšanu lieciniekam nosūta vismaz 24 stundas pirms plānotās iztaujāšanas. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja liecinieks ir skaidri paudis savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība.

Šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās prasības neattiecas uz liecību uzklausīšanu, ko veic saistībā ar pārbaudēm uz vietas un inspekcijām.

Ja iztaujāšanas gaitā atklājas pierādījumi, ka liecinieks var būt attiecīgā persona, iztaujāšanu beidz. Nekavējoties piemēro procesuālos noteikumus, kas paredzēti šajā punktā, kā arī 3. un 4. punktā. Minēto liecinieku tūlīt informē par viņa kā attiecīgās personas tiesībām un pēc pieprasījuma viņam izsniedz visu tās agrāk sniegto liecību protokolu kopiju. Birojs nedrīkst minētās personas iepriekš sniegtās liecības izmantot pret viņu, ja šai personai vispirms nav dota iespēja minētās liecības komentēt.

Birojs sagatavo iztaujāšanas protokolu un dara to pieejamu iztaujātajai personai, lai tā šo protokolu apstiprinātu vai arī tam pievienotu apsvērumus. Birojs attiecīgajai personai izsniedz iztaujāšanas protokola kopiju.

3.  Tiklīdz izmeklēšana atklāj, ka kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs vai personāla loceklis var būt attiecīgā persona, minēto ierēdni, citu darbinieku, iestādes vai struktūras locekli, biroja vai aģentūras vadītāju vai personāla locekli par to informē ar noteikumu, ka tas neskar izmeklēšanas gaitu vai kādas citas izmeklēšanas procedūras, kuras ir valsts tiesu iestāžu kompetencē.

4.  Neskarot 4. panta 6. punktu un 7. panta 6. punktu, pēc izmeklēšanas pabeigšanas un pirms tiek sagatavoti secinājumi, kuros minēts attiecīgās personas vārds, minētajai personai dod iespēju komentēt faktus, kas uz viņu attiecas.

Šajā nolūkā Birojs attiecīgajai personai nosūta uzaicinājumu sniegt savus komentārus vai nu rakstiski, vai arī iztaujāšanā, kuru veic Biroja norīkoti darbinieki. Minētajā uzaicinājumā iekļauj to faktu kopsavilkumu, kas skar attiecīgo personu, un informāciju, kas jānorāda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantu, kā arī dara zināmu komentāru iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par desmit darbdienām, skaitot no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums sniegt komentārus. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Atsauci uz šādiem komentāriem iekļauj izmeklēšanas galīgajā ziņojumā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti un/vai izmanto izmeklēšanas procedūras, kuras ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, ģenerāldirektors var nolemt pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk.

Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1. panta 2. punktā minētajos gadījumos, ja no iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras viena mēneša laikā nav saņemta atbilde uz ģenerāldirektora pieprasījumu pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk, uzskata, ka ir saņemta apstiprinoša atbilde.

5.  Iztaujātajām personām ir tiesības lietot jebkuru no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Tomēr Savienības ierēdņiem vai citām amatpersonām var prasīt lietot kādu no tām Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kuru tie pilnībā pārvalda.

10. pants

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1.  Ārējas izmeklēšanas gaitā nodotu vai iegūtu informāciju neatkarīgi no tās veida aizsargā attiecīgi noteikumi.

2.  Iekšējas izmeklēšanas gaitā nodota vai iegūta informācija neatkarīgi no tās veida ir dienesta noslēpums, un to aizsargā noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm.

3.  Attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nodrošina, ka tiek ievērota Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitāte un attiecīgo personu likumīgās tiesības un, ja ir sākta tiesvedība, ka tiek stingri ievēroti visi šādai tiesvedībai piemērojamie valsts noteikumi.

4.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu Birojs var iecelt datu aizsardzības inspektoru.

▼M1

Datu aizsardzības inspektora kompetencē ir Biroja un Uzraudzības komitejas sekretariāta veiktā datu apstrāde.

▼B

5.  Ģenerāldirektors nodrošina, ka informācija sabiedrībai tiek sniegta neitrāli un objektīvi un ka, atklājot informāciju, tiek nodrošināta izmeklēšanas konfidencialitāte un ievēroti šajā pantā un 9. panta 1. punktā izklāstītie principi.

▼M1

Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem Biroja darbinieki un Uzraudzības komitejas sekretariāta darbinieki atturas no jebkādas tādas informācijas neatļautas atklāšanas, ko tie saņēmuši, pildot savus pienākumus, ja vien minētā informācija jau nav likumīgi publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai, un minētais pienākums tiem ir saistošs arī pēc darba attiecību izbeigšanas.

Uzraudzības komitejas locekļiem, veicot savus pienākumus, ir jāievēro tāds pats dienesta noslēpuma pienākums, un minētais pienākums tiem ir saistošs arī pēc viņu pilnvaru beigām.

▼B

11. pants

Izmeklēšanas ziņojums un turpmākā rīcība

1.  Kad Birojs ir pabeidzis izmeklēšanu, ģenerāldirektora vadībā sagatavo ziņojumu. Minētajā ziņojumā norāda izmeklēšanas juridisko pamatu, veiktās procedūras, konstatētos faktus un to provizorisku juridisko klasifikāciju, konstatēto faktu aptuveno finanšu ietekmi, informāciju par 9. pantā noteikto procesuālo garantiju ievērošanu un izmeklēšanas secinājumus.

Ziņojumam pievieno ģenerāldirektora ieteikumus attiecībā uz to, vai būtu vai nebūtu jāveic kādas darbības. Piemērotos gadījumos minētajos ieteikumos norāda disciplinārus, administratīvus, finanšu un/vai tiesvedības pasākumus, kas būtu jāveic iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un jo īpaši dara zināmas aptuvenās atgūstamās summas, kā arī konstatēto faktu provizorisku juridisko klasifikāciju.

2.  Sagatavojot šādus ziņojumus un ieteikumus, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus. Šādi sagatavoti ziņojumi ir atzīstami par pierādījumu administratīvās lietās vai tiesvedībā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Šo ziņojumu vērtēšanā izmanto tos pašus noteikumus, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāds pats pierādījuma spēks.

3.  Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā arī kompetentajiem Komisijas dienestiem.

4.  Pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus nosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Minētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, jo īpaši disciplinārus vai tiesiskus pasākumus, kas izriet no iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo Birojam, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu un turklāt pēc Biroja pieprasījuma.

5.  Ja pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotā ziņojumā ir atklāts, ka pastāv fakti, kas varētu būt pamats kriminālprocesa ierosināšanai, minēto informāciju nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm.

6.  Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes Birojam savlaicīgi nosūta informāciju par darbību, kas veikta pēc tam, kad saskaņā ar 3. punktu ģenerāldirektors ir nodevis savus ieteikumus un saskaņā ar 5. punktu Birojs ir nodevis citu informāciju, ja šādi pasākumi ir bijuši.

7.  Neskarot 4. punktu, ja, pabeidzot izmeklēšanu, nav iegūti pierādījumi pret attiecīgo personu, ģenerāldirektors beidz izmeklēšanu attiecībā uz minēto personu un desmit darbdienās informē minēto personu.

8.  Ja informācijas sniedzējs, kas Birojam sniedza informāciju, kura bija pamats izmeklēšanas sākšanai vai ir ar to saistīta, to pieprasa, Birojs var minēto informācijas sniedzēju informēt par izmeklēšanas pabeigšanu. Tomēr Birojs var noraidīt šādu pieprasījumu, ja tas uzskata, ka tas var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām interesēm, izmeklēšanas un turpmākās rīcības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.

12. pants

Informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.  Neskarot šīs regulas 10. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs ārējas izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju var savlaicīgi nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Neskarot 10. un 11. pantu, ģenerāldirektors informāciju, ko Birojs ieguvis iekšējas izmeklēšanas gaitā un kas skar faktus, kuri ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm.

Saskaņā ar 4. pantu un neskarot 10. pantu, ģenerāldirektors attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai nodod arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju, tostarp attiecīgās personas identitātes datus, konstatēto faktu kopsavilkumu, to provizorisku juridisko klasifikāciju un aptuveno ietekmi uz Savienības finanšu interesēm.

Piemēro 9. panta 4. punktu.

3.  Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, neskarot savus valsts tiesību aktus, pēc savas iniciatīvas vai Biroja pieprasījuma savlaicīgi informē Biroju par rīcību, kas veikta pēc tam, kad tām saskaņā ar šo pantu tika nodota informācija.

4.  Birojs var sniegt pierādījumus tiesvedībā valstu tiesās saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Civildienesta noteikumiem.

13. pants

Biroja sadarbība ar Eurojust un Eiropolu

1.  Ievērojot savas pilnvaras aizsargāt Savienības finanšu intereses, Birojs attiecīgos gadījumos sadarbojas ar Eurojust un Eiropas Policijas biroju (Eiropolu). Ja tas nepieciešams minētās sadarbības veicināšanai, Birojs noslēdz administratīvu vienošanos ar Eurojust un Eiropolu. Šāda vienošanās par sadarbību var attiekties uz apmaiņu ar operatīvu, stratēģisku vai tehnisku informāciju, tostarp ar personas datiem un klasificētu informāciju, un, pēc pieprasījuma, uz apmaiņu ar progresa ziņojumiem.

Ja tas var veicināt un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp valsts iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, vai ja Birojs ir dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodevis informāciju, kura ir pamats aizdomām, ka notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses un kas ir smags noziegums, Birojs attiecīgo informāciju nodod Eurojust atbilstīgi Eurojust pilnvarām.

2.  Ja informāciju, ko sniegušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, Birojs nodod Eurojust vai Eiropolam, Birojs minētās dalībvalstu iestādes par to savlaicīgi informē.

14. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.  Attiecīgos gadījumos Birojs var slēgt administratīvu vienošanos ar trešo valstu kompetentām iestādēm un starptautiskām organizācijām. Attiecīgos gadījumos Birojs savu darbību saskaņo ar kompetentajiem Komisijas dienestiem un ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, jo īpaši pirms tiek noslēgta šāda vienošanās. Šāda vienošanās var attiekties uz apmaiņu ar operatīvu, stratēģisku vai tehnisku informāciju, tostarp pēc pieprasījuma uz apmaiņu ar progresa ziņojumiem.

2.  Ja informāciju, ko sniegušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, Birojs nodod trešo valstu kompetentām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, pirms informācijas nodošanas Birojs par to informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem Birojs uztur reģistru, kurā ietver informāciju par visiem gadījumiem, kad ir notikusi personas datu nodošana, norādot arī datu nodošanas pamatojumu.

15. pants

Uzraudzības komiteja

1.  Uzraudzības komiteja regulāri pārrauga to, kā Birojs veic izmeklēšanas funkciju, ar mērķi palielināt Biroja neatkarību to kompetenču pienācīgā īstenošanā, kuras Birojam ir noteiktas ar šo regulu.

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārrauga norises, kas ir saistītas ar procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu, ņemot vērā informāciju, ko saskaņā ar 7. panta 8. punktu sniedz ģenerāldirektors.

Uzraudzības komiteja ģenerāldirektoram sniedz atzinumus, tostarp attiecīgos gadījumos ieteikumus par, inter alia, resursiem, kas nepieciešami Biroja izmeklēšanas funkcijas veikšanai, par Biroja prioritātēm izmeklēšanas jomā un par izmeklēšanas ilgumu. Minētos atzinumus var sniegt pēc komitejas iniciatīvas, pēc ģenerāldirektora pieprasījuma vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pieprasījuma, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu.

Iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām iesniedz saskaņā ar trešo daļu sniegto atzinumu kopiju.

Pienācīgi pamatotos gadījumos Uzraudzības komiteja var lūgt, lai Birojs tai sniedz papildu informāciju par izmeklēšanu, tostarp ziņojumus un ieteikumus, kas attiecas uz lietām, kurās izmeklēšana ir pabeigta, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu.

2.  Uzraudzības komitejā ir pieci neatkarīgi locekļi, kuriem ir pieredze vadošos amatos tieslietu vai izmeklēšanas jomās vai citos pielīdzināmos amatos, kas saistīti ar Biroja darbības jomām. Komitejas locekļus, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

Lēmumā, ar kuru ieceļ Uzraudzības komitejas locekļus, iekļauj arī rezerves sarakstu ar potenciāliem komitejas locekļiem, kuri uz atlikušo pilnvaru termiņu nomaina Uzraudzības komitejas locekļus viena vai vairāku komitejas locekļu atkāpšanās, nāves vai pastāvīgas darbnespējas gadījumā.

3.  Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tas nav atjaunojams. Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejas kompetences saglabāšanu, pamīšus nomaina trīs un divus locekļus.

4.  Pilnvaru termiņam beidzoties, Uzraudzības komitejas locekļi paliek amatā līdz brīdim, kad viņus nomaina.

5.  Ja kāds no Uzraudzības komitejas locekļiem vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu smagā pārkāpumā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties, var viņu atcelt no amata.

6.  Saskaņā ar piemērojamiem Komisijas noteikumiem Uzraudzības komitejas locekļi saņem dienas naudu un atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, pildot amata pienākumus.

7.  Pildot savus pienākumus, Uzraudzības komitejas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus.

▼M1

8.  Uzraudzības komiteja ieceļ priekšsēdētāju. Tā pieņem savu reglamentu, kuru pirms pieņemšanas informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas. Tā rīko vismaz 10 sanāksmes gadā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar kompetento locekļu balsu vairākumu. Tās sekretariātu nodrošina Komisija neatkarīgi no Biroja un ciešā sadarbībā ar Uzraudzības komiteju. Pirms ikviena darbinieka iecelšanas amatā sekretariātā notiek apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, un tās viedoklis tiek ņemts vērā. Sekretariāts rīkojas saskaņā ar Uzraudzības komitejas norādījumiem un neatkarīgi no Komisijas. Komisija, neskarot tās kontroli pār Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta budžetu, neiejaucas Uzraudzības komitejas pārraudzības funkcijās.

Ierēdņi, kas iecelti amatā Uzraudzības komitejas sekretariātā, nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus saistībā ar Uzraudzības komitejas pārraudzības funkciju īstenošanu.

▼B

9.  Uzraudzības komiteja pieņem vismaz vienu darbības ziņojumu gadā, kurā tā jo īpaši pievēršas tādiem jautājumiem kā Biroja neatkarības izvērtēšana, procesuālo garantiju piemērošana un izmeklēšanas ilgums. Minētos ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Uzraudzības komiteja var Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai iesniegt ziņojumus par Biroja veikto izmeklēšanu rezultātiem un rīcību, kas veikta, pamatojoties uz minētajiem rezultātiem.

16. pants

Viedokļu apmaiņa ar iestādēm

1.  Reizi gadā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija rīko tikšanos ar ģenerāldirektoru, lai politiska līmeņa viedokļu apmaiņā pārrunātu Biroja politiku attiecībā uz metodēm, ko izmanto, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Viedokļu apmaiņā piedalās Uzraudzības komiteja. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas pieprasījuma viedokļu apmaiņā īpašos gadījumos var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.

2.  Viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar šādiem jautājumiem:

3.  Visas iestādes, kuras piedalās viedokļu apmaiņā, nodrošina, lai šī viedokļu apmaiņa netraucētu izmeklēšanu gaitai.

4.  Iestādes, kuras piedalās viedokļu apmaiņā, savā darbībā ņem vērā viedokļu apmaiņā paustos uzskatus. Sagatavojot ziņojumus, kas minēti 17. panta 4. punktā, ģenerāldirektors tajos iekļauj informāciju par šādām Biroja darbībām, ja tādas ir bijušas.

17. pants

Ģenerāldirektors

1.  Biroju vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru ieceļ Komisija saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru. Ģenerāldirektora pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas nav atjaunojams.

2.  Lai ieceltu jaunu ģenerāldirektoru, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē aicinājumu pieteikties konkursam. Šādu aicinājumu publicē vismaz sešus mēnešus pirms amatā esošā ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām. Pēc tam, kad Uzraudzības komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par Komisijas piemēroto atlases procedūru, Komisija sagatavo sarakstu, kurā iekļauj kandidātus ar atbilstošu kvalifikāciju. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi Komisija ieceļ ģenerāldirektoru.

3.  Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus ne attiecībā uz ārējas un iekšējas izmeklēšanas sākšanu un veikšanu, ne attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu pēc šādām izmeklēšanām. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju un izlemj, vai Tiesā celt prasību pret Komisiju.

4.  Ģenerāldirektors regulāri ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajām darbībām un konstatētajām problēmām, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu un informācijas sniedzēju likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā valsts tiesību aktus, kas piemērojami tiesvedībai.

5.  Katru gadu ģenerāldirektors, ņemot vērā gada pārvaldības plānu, nosaka Biroja izmeklēšanas politikas prioritātes un tās pirms publicēšanas nosūta Uzraudzības komitejai.

Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju par Biroja darbībām, izmeklēšanas funkcijas īstenošanu un par rīcību, kas veikta pēc izmeklēšanas.

Ģenerāldirektors periodiski informē Uzraudzības komiteju par:

6.  Dažu 5. pantā, 7. panta 2. punktā, 11. panta 7. punktā un 12. panta 2. punktā noteiktu uzdevumu veikšanu ģenerāldirektors var rakstiski deleģēt vienam vai vairākiem Biroja darbiniekiem, norādot šādas deleģēšanas nosacījumus un ierobežojumus.

7.  Ģenerāldirektors izveido iekšēju konsultēšanās un kontroles procedūru, tostarp likumības pārbaudi, kas ir saistīta ar, inter alia, procesuālu garantiju un attiecīgo personu pamattiesību, kā arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā 11. panta 2. punkta noteikumus.

8.  Ģenerāldirektors pieņem Biroja darbiniekiem paredzētas izmeklēšanas procedūru pamatnostādnes. Minētās pamatnostādnes atbilst šīs regulas noteikumiem un ietver, inter alia, tādus jautājumus kā:

Minētās pamatnostādnes un visus to labojumus pieņem pēc tam, kad Uzraudzības komitejai par tiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus, un pēc tam tos informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī informācijas nolūkā visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās publicē Biroja interneta vietnē.

9.  Pirms ģenerāldirektoram uzliek disciplinārsodu, Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju.

Lēmumam par disciplinārsoda uzlikšanu ģenerāldirektoram ir jābūt pamatotam, un to informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Uzraudzības komitejai.

10.  Visas atsauces uz Biroja direktoru tiesību aktos jālasa kā atsauces uz ģenerāldirektoru.

▼M1

18. pants

Finansējums

Biroja apropriāciju kopsummu iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Eiropas Savienības vispārējā budžeta iedaļā, kas attiecas uz Komisiju, un detalizēti izklāsta minētās budžeta iedaļas pielikumā. Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta apropriācijas iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta iedaļā, kas attiecas uz Komisiju.

Biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam. Komisijas štatu sarakstā iekļauj Uzraudzības komitejas sekretariātu.

▼B

19. pants

Novērtējuma ziņojums

Līdz 2017. gada 2. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajam ziņojumam pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu un tajā iekļauj secinājumu, vai šo regulu ir nepieciešams grozīt.

20. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

21. pants

Stāšanās spēkā un pārejas noteikumi

1.  Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Regulas 15. panta 3. punktu piemēro to Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru termiņam, kuri šajā amatā atrodas dienā, kad šī regula stājas spēkā. Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs izlozē divus Uzraudzības komitejas locekļus, kuru pilnvaru termiņš, atkāpjoties no 15. panta 3. punkta pirmā teikuma, beigsies pēc pirmajiem 36 pilnvaru termiņa mēnešiem. Lai nomainītu locekļus, kuru pilnvaru termiņš beidzas, ieceļ divus jaunus locekļus, kuru pilnvaru termiņš automātiski ir pieci gadi, saskaņā ar sarakstu, kas iekļauts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumā 2012/45/ES, Euratom (2012. gada 23. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas locekļus, un ievērojot secību, kādā šīs personas sarakstā ir minētas ( 1 ). Minētie jaunie locekļi ir pirmās divas personas, kuras minētas šajā sarakstā.

3.  Regulas 17. panta 1. punkta trešo teikumu piemēro tā ģenerāldirektora pilnvaru termiņam, kurš šajā amatā atrodas dienā, kad stājas spēkā šī regula.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

I PIELIKUMS

ATCELTĀS REGULAS (MINĒTAS 20. PANTĀ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999

(OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.)

Padomes Regula (Euratom) Nr. 1074/1999

(OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.)

---

II PIELIKUMS

---

( 1 ) OV L 26, 28.1.2012., 30. lpp.