This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R0575-20250629
Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and amending Regulation (EU) No 648/2012 (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)
02013R0575 — LV — 29.06.2025 — 019.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp) |
Grozīta ar:
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013
(2013. gada 26. jūnijs)
par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PIRMĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
I
SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:
pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska, norēķinu riska un sviras elementiem;
prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;
likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;
pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;
informācijas publiskas atklāšanas prasībām.
Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.
Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.
2. pants
Uzraudzības pilnvaras
3. pants
Stingrāku prasību piemērošana iestādēs
Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"kredītiestāde" ir uzņēmums, kura darījumdarbība ietver jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:
pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķirt aizdevumus;
veikt jebkuru no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 6 ) I pielikumā A iedaļas 3. un 6. punktā minētajām darbībām, ja ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, bet uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir atbrīvota no prasības iegūt kredītiestādes atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu:
konsolidēto aktīvu kopējā vērtība uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp jebkurai no tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir 30 miljardi EUR vai vairāk;
aktīvu kopējā vērtība uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp jebkurai no tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, ir mazāka par 30 miljardiem EUR, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā konsolidēto aktīvu kopējā vērtība visiem minētās grupas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp visām to filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kam atsevišķi aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par 30 miljardiem EUR un kas veic kādu no Direktīvas 2014/65/ES I pielikumā A iedaļas 3. un 6. punktā minētajām darbībām, ir 30 miljardi EUR vai vairāk;
aktīvu kopējā vērtība uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp jebkurai no tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir mazāka par 30 miljardiem EUR, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā konsolidēto aktīvu kopējā vērtība visiem grupas uzņēmumiem, kas veic kādu no Direktīvas 2014/65/ES I pielikumā A iedaļas 3. un 6. punktā minētajām darbībām, ir 30 miljardi EUR vai vairāk, ja konsolidētās uzraudzības iestāde, apspriežoties ar uzraudzības kolēģiju, pieņem šādu lēmumu, lai novērstu iespējamos apiešanas riskus vai iespējamos Savienības finanšu stabilitātes riskus;
šā punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta nolūkos – ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visas grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā;
"ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kam ir izsniegta atļauja saskaņā ar minēto direktīvu, izņemot kredītiestādes;
"iestāde" ir kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, vai uzņēmums, kas minēts tās 8.a panta 3. punktā;
▼M9 —————
"apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( 7 );
"pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;
"publiskā sektora struktūras" ir nekomerciālas pārvaldes struktūras, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai valsts iestādēm, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, vai nekomerciāli uzņēmumi, kas pieder centrālām valdībām, reģionālām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās izveidojušas vai sponsorē un kam ir skaidri noteiktas garantijas un kas var aptvert pašpārvaldes struktūras, kuras reglamentē tiesību akti un kuras ir publiskā uzraudzībā;
"vadības struktūra" ir vadības struktūra kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;
"augstākā vadība" ir augstākā vadība kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā;
"sistēmisks risks" ir sistēmisks risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;
▼M17 —————
"iniciators" ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 ( 10 ) 2. panta 3. punktā;
"sponsors" ir sponsors, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regulas) 2. panta 5. punktā;
"sākotnējais aizdevējs" ir sākotnējais aizdevējs, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 20. punktā;
“mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kas 37. apakšpunkta nozīmē kontrolē vienu vai vairākus uzņēmumus;
“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kuru 37. apakšpunkta nozīmē kontrolē cits uzņēmums; meitasuzņēmumu meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;
"filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir iestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi iestāžu uzņēmējdarbībai;
“palīgpakalpojumu uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība, neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi sniegti grupas uzņēmumiem vai klientiem ārpus grupas, sastāv no kādas no turpmāk minētajām darbībām:
darbība, kas tieši izriet no banku darbības;
operatīvā noma, īpašuma turēšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkādas citas darbības, ciktāl minētās darbības ir ar banku darbību saistītas palīgdarbības;
jebkādas citas darbības, ko EBI uzskata par darbībām, kuras ir līdzīgas a) un b) punktā minētajām darbībām;
"aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp, ja vien nav noteikts citādi, trešo valstu sabiedrības, kuras veic līdzīgas darbības un kurām piemēro tādas trešās valsts tiesību aktus, ◄ kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;
“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir uzņēmums, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tā ir finanšu iestāde;
tā nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
tai ir vismaz viens meitasuzņēmums, kas ir iestāde;
vairāk nekā 50 % no turpmāk minētajiem rādītājiem tiek pastāvīgi asociēti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, un ar paša uzņēmuma veiktajām darbībām, kuras nav saistītas ar līdzdalības iegādi meitasuzņēmumos vai tās turēšanu īpašumā, ja minēto darbību būtība ir tādi pati kā iestāžu vai finanšu iestāžu veikto darbību būtība:
uzņēmuma pašu kapitāla vērtspapīri, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
uzņēmuma aktīvi, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
uzņēmuma ieņēmumi, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
uzņēmuma personāls, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli;
citi rādītāji, ko kompetentā iestāde uzskata par būtiskiem.
Kompetentā iestāde var nolemt, ka sabiedrība nav uzskatāma par finanšu pārvaldītājsabiedrību, pat ja ir izpildīts viens no pirmās daļas i) līdz iv) punktā minētajiem rādītājiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka attiecīgais rādītājs nesniedz patiesu un uzticamu priekšstatu par grupas galvenajām darbībām un riskiem. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde apspriežas ar EBI un sniedz pamatotu un detalizētu kvalitatīvu un kvantitatīvu pamatojumu. Kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tā nolemj no tā novirzīties, trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas sniedz EBI pamatojumu, izklāstot, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma;
“ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2019/2033 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;
"jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;
"jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un no kura meitasuzņēmumiem vismaz viena ir iestāde;
"trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;
"trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;
"atzīta trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, uz to attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija;
tai ir piešķirta atļauja kādā trešā valstī;
uz to attiecina un tā izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus;
“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kas atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tā nav iestāde, tīri industriāla pārvaldītājsabiedrība, īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā, vai jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā definēts minētās direktīvas 212. panta 1. punkta g) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai ir meitas iestāde;
tas atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
uzņēmuma galvenā darbība ir iegādāties vai turēt īpašumā līdzdalības vai veikt vienu vai vairākas Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15., 16. un 17. punktā minētās darbības, vai sniegt vienu vai vairākus Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A vai B iedaļā minētos pakalpojumus vai veikt darbības saistībā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitītajiem finanšu instrumentiem;
uzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst kādai no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 11 ) 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām kategorijām, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums;
“tīri industriāla pārvaldītājsabiedrība” ir uzņēmums, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tā galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai turēšana īpašumā;
tas nav minēts šā punkta 27) apakšpunkta a) punktā vai 27) apakšpunkta d)–l) punktā un nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/2366 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā norādītajām kategorijām;
tam nav nekādas dalības finanšu sektora sabiedrībā;
"finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura no turpmāk nosauktajām:
iestāde;
finanšu iestāde;
▼M17 —————
apdrošināšanas sabiedrība;
trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība;
pārapdrošināšanas sabiedrība;
trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība;
apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā;
uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;
trešās valsts uzņēmums, kura pamatdarbība ir pielīdzināma jebkuras a) līdz k) punktā minētās sabiedrības pamatdarbībai;
“dalībvalsts mātes iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde vai finanšu iestāde – vai kurai ir dalība kādā iestādē vai finanšu iestādē, un kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai tajā pašā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī" ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;
"mātes kredītiestāde dalībvalstī" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;
"ES mātes kredītiestāde" ir ES mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;
"dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;
"centrālais darījumu partneris" jeb "CCP" ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
“dalība” ir līdzdalības daļa, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 12 ) 2. panta 2. punktā, vai īpašumtiesības – tieši vai netieši – uz 20 % uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla vai vairāk;
"būtiska līdzdalība" ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;
“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā aprakstīts Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā vai grāmatvedības standartos, ko iestādei piemēro atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1606/2002 ( 13 ), vai līdzīgas attiecības starp jebkuru fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;
"ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām:
dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
kontrole,
abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības;
"savstarpēji saistītu klientu grupa" ir:
divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;
divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, starp kurām nepastāv kontroles attiecības, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras veido kopīgu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālas grūtības, jo sevišķi sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt otrai vai visām pārējām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;
Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta, ja centrālā valdība tieši kontrolē vai ir tieši savstarpēji saistīta ar vairāk kā vienu fizisku vai juridisku personu, centrālās valdības un visu to fizisko un juridisko personu kopumu, kuras tā tieši vai netieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir ar to savstarpēji saistītas saskaņā ar b) apakšpunktu, var neuzskatīt par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt tādas savstarpēji saistītas klientu grupas esamību, ko veido centrālā valdība un citas fiziskas un juridiskas personas, var izvērtēt atsevišķi attiecībā uz katru no personām, kuru tā tieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir tieši savstarpēji saistītas ar to saskaņā ar b) apakšpunktu, un attiecībā uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras kontrolē tāda persona saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir savstarpēji saistītas ar tādu personu saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp centrālo valdību. Tas pats attiecas uz reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurām piemēro 115. panta 2. punktu.
Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) vai b) punkta nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu;
"kompetentā iestāde" ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;
"konsolidētās uzraudzības iestāde" ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;
"atļauja" ir jebkādas formas dokuments, ko izdod valsts iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;
"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir piešķirta atļauja;
"uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;
"ECBS centrālās bankas" ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, un Eiropas Centrālā banka (ECB);
"centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas un trešo valstu centrālās bankas;
"konsolidētais finanšu stāvoklis" ir stāvoklis, kas rodas piemērojot šīs regulas prasības saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šī iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veidotu vienu kopēju iestādi;
"konsolidēti" nozīmē pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;
"subkonsolidēti" nozīmē, pamatojoties uz mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot sabiedrību apakšgrupu, vai pamatojoties uz tādas mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kura nav galvenā mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli;
"finanšu instruments" ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:
jebkurš līgums, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla un rezervju instrumentu;
jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments;
atvasināts finanšu instruments;
primārais finanšu instruments;
naudas instruments.
Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību iegūst no pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai cita pamatā esoša instrumenta, likmes vai indeksa;
"sākotnējais kapitāls" ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā;
“operacionālais risks” ir zaudējumu risks, kas rodas nepilnīgu vai prasībām neatbilstošu iekšējo procesu, cilvēku un sistēmu vai ārējo notikumu dēļ, un tas ietver arī, bet ne tikai juridisko risku, modeļa risku vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risku, bet izslēdz stratēģisko un reputācijas risku;
“juridiskais risks” ir zaudējumu risks, tostarp izdevumi, naudas sodi, sankcijas vai kaitējuma atlīdzināšana sodīšanas nolūkā, kas iestādei varētu rasties kā sekas notikumiem, kuru rezultāts ir tiesvedība, tostarp šādiem notikumiem:
uzraudzības darbības un privāti izlīgumi;
bezdarbība gadījumos, kad darbība ir vajadzīga, lai izpildītu juridiskās saistības;
darbība, kas veikta, lai izvairītos no juridisko saistību izpildes;
pārkāpumu gadījumi, kas ir notikumi, kuri izriet no tīša vai nolaidības pārkāpuma, tostarp no nepiemērotas finanšu pakalpojumu sniegšanas vai neatbilstošas vai maldinošas informācijas sniegšanas par iestādes pārdoto produktu finanšu risku;
neatbilstība kādai no prasībām, kas izriet no valsts vai starptautisku likumu vai tiesību aktu noteikumiem;
neatbilstība kādai no prasībām, kas izriet no līgumiskas vienošanās vai iekšējiem noteikumiem un rīcības kodeksiem, kas izveidoti saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem un praksi;
neatbilstība ētikas normām;
“modeļa risks” ir zaudējumu risks, kas rodas tādu lēmumu pieņemšanas rezultātā, kuri pēc būtības ir balstīti uz iekšējo modeļu sniegtajiem rezultātiem, ja ir kļūdas šādu modeļu izstrādē, attīstīšanā, parametru noteikšanā, īstenošanā, izmantošanā vai uzraudzīšanā, tostarp:
izvēlētā iekšējā modeļa un tā iezīmju nepareiza izstrāde;
neadekvāta pārbaude, vai izvēlētais iekšējais modelis ir piemērots novērtējamajam finanšu instrumentam vai produktam, kam jānosaka cena, un vai izvēlētais iekšējais modelis ir piemērots piemērojamajiem tirgus nosacījumiem;
kļūdas izvēlētā iekšējā modeļa īstenošanā;
nepareizi novērtējumi pēc tirgus vērtības un nepareiza riska mērīšana tādas kļūdas rezultātā, kas radusies, iegrāmatojot darījumu tirdzniecības sistēmā;
izvēlētā iekšējā modeļa vai tā rezultātu izmantošana nolūkā, kam šis modelis nav bijis paredzēts vai izstrādāts, tostarp modelēšanas parametru manipulācija;
modeļa darbības vai prognozēšanas spējas uzraudzība vai pārbaude, kas nav veikta laikus vai efektīvi, lai novērtētu, vai izvēlētais iekšējais modelis joprojām atbilst paredzētajam mērķim;
“IKT risks” ir zaudējumu risks, kas saistīts ar jebkādiem pamatoti nosakāmiem apstākļiem tīklu un informācijas sistēmu izmantošanā un kas īstenodamies varētu apdraudēt tīklu un informācijas sistēmu, kādu no tehnoloģijām atkarīgu rīku vai procesu, darbību un procesu drošību vai pakalpojumu sniegšanas drošību, negatīvi ietekmējot digitālo vai fizisko vidi;
“vides, sociālais un pārvaldības risks” jeb “VSP risks” ir negatīvas finansiālās ietekmes uz iestādi, kura izriet no pašreizējās vai paredzamās vides, sociālo vai pārvaldības (VSP) faktoru ietekmes uz minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem, risks; VSP riski īstenojas tradicionālajās finanšu risku kategorijās;
“vides risks” ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, ko vides faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem, tostarp faktori, kas ir saistīti ar pāreju uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 14 ) 9. pantā noteiktajiem mērķiem; vides risks ietver gan fizisko risku, gan pārejas risku;
“fiziskais risks” kā vides riska daļa ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs tās fiziskās sekas, ko vides faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem;
“pārejas risks” kā vides riska daļa ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, kas minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem rodas vai, kā paredzams, radīsies, pārkārtojoties uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku;
“sociālais risks” ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, ko sociālie faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem;
“pārvaldības risks” ir risks, ka iestādi negatīvi finansiāli ietekmēs sekas, ko pārvaldības faktori rada vai, kā paredzams, radīs minētās iestādes darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem;
"atgūstamās vērtības samazinājuma risks" ir risks, ka atgūstamā vērtība var samazināties par naudā vai citā veidā parādniekam piešķirtiem kredītiem;
“saistību nepildīšanas varbūtība” jeb “PD” ir varbūtība, ka notiks saistību neizpilde parādnieka vai attiecīgā gadījumā kredītiespējas līmenī viena gada laikā un – atgūstamās vērtības samazinājuma riska kontekstā – atgūstamās vērtības samazinājuma varbūtība viena gada laikā;
“saistību nepildīšanas zaudējumi” jeb “LGD” ir parādnieka vai attiecīgā gadījumā kredītiespējas saistību nepildīšanas rezultātā riska darījuma rezultātā ciesto zaudējumu, kas saistīti ar vienu kredītiespēju, attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī vai kādā atsauces datumā pēc saistību neizpildes dienas, un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kontekstā atgūstamās vērtības samazinājuma radītie zaudējumi, proti, atgūstamās vērtības samazinājuma izraisīto ar nopirktu debitoru parādu saistīta riska darījuma radīto zaudējumu attiecība pret nopirktā debitoru parāda neatmaksāto summu;
“korekcijas pakāpe” jeb “kredīta korekcijas pakāpe”, jeb “CCF” ir atsevišķas kredītiespējas neizmantotās saistību summas proporcija, kuru, sākot ar konkrētu brīdi, pirms saistību nepildīšanas, varētu izmantot no minētās atsevišķās kredītiespējas un kura tādēļ saistību nepildīšanas brīdī būtu neatmaksāta no minētās kredītiespējas neizmantotās saistību summas; saistības apmērs ir klientam paziņotais limits, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks;
"kredītriska mazināšana" ir metode, kuru iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta;
“fondētā kredītaizsardzība” jeb “FCP” ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana tiek panākta ar iestādes tiesībām – parādnieka vai kredītiespējas līmenī saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā ar parādnieku saistīta kredīta notikuma gadījumā – realizēt, pārņemt vai atsavināt, vai paturēt noteiktus aktīvus vai summas, vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījumu summu un summu, kas ir vienāda ar prasījumu pret iestādi;
“nefondētā kredītaizsardzība” jeb “UFCP” ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījuma kredītriska samazinājums izriet no trešās personas pienākuma nomaksāt parāda summu saistību nepildīšanas gadījumā parādnieka vai kredītiespējas līmenī vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;
“naudai pielīdzināms instruments” ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija vai jebkurš cits aizdevējiestādes izdots nesubordinēts instruments, par ko minētā aizdevējiestāde jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestāde atmaksās tā nominālvērtību, nepiemērojot nekādus nosacījumus;
“zelta lietnis” ir zelts preces veidā, tajā skaitā zelta stieņi un monētas, kuru plaši pieņem dārgmetālu tirgū, ja pastāv likvīdi dārgmetālu tirgi, un kura vērtību nosaka pēc zelta satura vērtības, ko raksturo tīrība un svars, nevis tas, cik tā ir interesanta numismātiem;
"vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1. punktā;
"vērtspapīrošanas pozīcija" ir vērtspapīrošanas pozīcija, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 19. punktā;
"atkārtota vērtspapīrošana" ir atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 4. punktā;
"atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapīrošanas;
"kredītkvalitātes uzlabojumi" ir līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzlabota vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāte salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;
"īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" jeb "SSPE" ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 2. punktā;
"laidiens" ir laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 6. punktā;
"novērtēšana pēc tirgus cenas" ir pozīciju vērtējums brīvi pieejamās dienas noslēguma cenās, kas iegūtas no neitrāliem avotiem, tostarp biržas cenās, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenās vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteiktās cenās;
"novērtēšana pēc modeļa" attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienus vai vairākus tirgus datus;
"neatkarīga cenu pārbaude" ir process, saskaņā ar ko regulāri pārbauda tirgus cenu vai novērtēšanā pēc modeļa izmantoto tirgus datu precizitāti un neitralitāti;
"atbilstošs kapitāls":
Otrās daļas III sadaļā ir turpmāk nosaukto elementu summa:
pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā, nepiemērojot 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktā noteikto atskaitījumu;
otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla, kas aprēķināts ievērojot šā punkta i) apakšpunktu;
"atzīta birža" ir birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstīto procedūru;
tai ir tīrvērtes mehānisms, ar kuru attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem nosaka katras dienas drošības rezervju iemaksas, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina pietiekamu aizsardzību;
"diskrecionāri pensiju pabalsti" ir palīgpensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;
"hipotekārā vērtība" ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā īpašuma noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus apstākļus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;
“īpašuma vērtība” ir mājokļa īpašuma vērtība vai komerciāla nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta saskaņā ar 229. panta 1. punktu;
“mājokļa īpašums” ir kāds no turpmāk minētajiem:
nekustamais īpašums, kas paredzēts mājokļiem un atbilst visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, kuri ļauj īpašumu izmantot mājokļa vajadzībām;
nekustamais īpašums, kas paredzēts mājokļiem un vēl tiek būvēts, ar noteikumu, ka tiek sagaidīts, ka īpašums atbildīs visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem, kuri ļauj īpašumu izmantot mājokļa vajadzībām;
tiesības apdzīvot dzīvokli mājokļu kooperatīvos Zviedrijā;
šā apakšpunkta a), b) vai c) punktā minētajam īpašumam pieguloša zeme;
“komerciāls nekustamais īpašums” ir jebkurš nekustamais īpašums, kas nav mājokļa īpašums;
“ienākumus nesoša nekustamā īpašuma riska darījums” jeb “IPRE riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar vienu vai vairākiem mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem, ja ar riska darījumu saistīto kredītsaistību izpilde ir būtiski atkarīga no minēto nekustamo īpašumu, ar kuriem šis riska darījums nodrošināts, radītajām naudas plūsmām, nevis no parādnieka spējas izpildīt kredītsaistības, izmantojot citus avotus; galvenais šādu naudas plūsmu avots ir nomas vai īres maksājumi vai ieņēmumi no mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma pārdošanas;
“riska darījums, kas nav ienākumus nesoša nekustamā īpašuma riska darījums” jeb “riska darījums, kas nav IPRE riska darījums”, ir jebkurš riska darījums, kas nodrošināts ar vienu vai vairākiem mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un kas nav IPRE riska darījums;
“ar mājokļa īpašumu nodrošināts riska darījums” jeb “ar mājokļa īpašuma hipotēku nodrošināts riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu, vai riska darījums, kas par tādu tiek uzskatīts saskaņā ar 108. panta 4. punktu;
“ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošināts riska darījums” jeb “ar komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku nodrošināts riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu;
“ar nekustamo īpašumu nodrošināts riska darījums” jeb “ar nekustamā īpašuma hipotēku nodrošināts riska darījums”, jeb “ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošināts riska darījums” ir riska darījums, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, vai riska darījums, kas par tādu tiek uzskatīts saskaņā ar 108. panta 4. punktu;
"tirgus vērtība" attiecībā uz nekustamo īpašumu ir aplēstā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs īpašumu varētu pārdot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā darījumā uz tirgus nosacījumiem pēc pienācīgas laišanas tirgū, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez spaidiem;
"piemērojamais grāmatvedības regulējums" ir grāmatvedības standarti, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 vai Direktīvu 86/635/EEK;
“viena gada saistību neizpildes rādītājs” ir attiecība starp to parādnieku vai – ja saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķu kredītiespēju līmenī, ievērojot 178. panta 1. punkta otro daļu, – kredītiespēju skaitu, attiecībā uz kuriem uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms novērošanas datuma T, un to parādnieku vai – ja saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķu kredītiespēju līmenī, ievērojot 178. panta 1. punkta otro daļu, – kredītiespēju skaitu, kas iedalīti šajā kategorijā vai portfelī vienu gadu pirms minētā novērošanas datuma T;
“zemes iegādes, attīstīšanas un būvniecības riska darījumi” jeb “ADC riska darījumi” ir riska darījumi ar komercsabiedrībām vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, ar kuriem finansē jebkādu zemes iegādi attīstīšanas un būvniecības nolūkos vai finansē jebkāda mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma attīstīšanu un būvniecību;
“riska darījums, kas nav ADC riska darījums” ir jebkurš riska darījums, kas nodrošināts ar vienu vai vairākiem mājokļa īpašumiem vai komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un kas nav ADC riska darījums;
▼M17 —————
"tirdzniecības finansējums" ir finansējums, tostarp garantijas, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa, parasti mazāk par vienu gadu, finanšu produktus, ko automātiski nevar pagarināt;
"oficiāli atbalstīti eksporta kredīti" ir aizdevumi vai kredīti, ar kuriem finansē tādu preču un pakalpojumu eksportu, par kuriem oficiālu eksporta kredītu aģentūra sniedz garantijas, apdrošināšanu vai tiešo finansējumu;
"līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" un "līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu" ir jebkurš līgums, ar kuru iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;
"repo darījums" ir jebkurš darījums, ko regulē līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu;
"vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu, nekompleksu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;
"tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas" ir:
īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,
pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,
pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;
"tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur vai nu tirdzniecības nolūkā, vai lai ierobežotu risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām saskaņā ar 104. pantu;
"daudzpusējās tirdzniecības sistēma" ir daudzpusējās tirdzniecības sistēma kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;
"atbilstīgs centrālais darījumu partneris" jeb "QCCP" ir centrālais darījumu partneris, ◄ kuram ir vai nu piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai kurš ir atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;
"saistību neizpildes fonds" ir fonds, ko CCP izveidojis saskaņā ar Regulas (ES) 648/2012 42. pantu un ko izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu;
"priekšfinansēta iemaksa CCP saistību neizpildes fondā" ir iemaksa, ko iestāde veic CCP saistību neizpildes fondā;
"tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;
"regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;
"svira" ir iestādes aktīvu, ārpusbilances saistību un iespējamo saistību, kas jāapmaksā, jāizpilda vai par kurām jāsniedz nodrošinājums, tostarp saistību par saņemto finansējumu, sniegtajām garantijām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, relatīvā apmēra attiecība pret iestādes pašu kapitālu;
"pārmērīgas sviras risks" ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;
"kredītriska korekcija" ir ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
"iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;
"atsauces saistība" ir saistība, ko izmanto, lai noteiktu kredītu atvasināto instrumentu naudas norēķinu vērtību;
"Ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" jeb "ĀKNI" ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām ( 15 ), vai centrālā banka, kas piešķir kredītreitingus, kurai nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009;
"norīkota ĀKNI" ir iestādes norīkota ĀKNI.
"citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā" ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;
"pamata pašu kapitāls" ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta nozīmē;
"pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;
"pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;
"otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;
"trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;
"atliktā nodokļa aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē" ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;
"atliktā nodokļa saistības" ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi" atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību;
"sadale" ir dividenžu vai procentu maksājums jebkādā veidā;
"finanšu sabiedrība" ir Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunktā definētajā nozīmē;
"rezerves vispārējiem banku riskiem" ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;
"nemateriālā vērtība" ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
“netieša līdzdalība” ir jebkurš riska darījums ar starpnieksabiedrību, kas ir iesaistījusies riska darījumos ar finanšu sektora sabiedrības emitētiem kapitāla instrumentiem vai iestādes emitētām saistībām, ja zaudējumi, kas iestādei rastos finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vai iestādes emitēto saistību galīgas norakstīšanas gadījumā, būtiski neatšķirtos no zaudējumiem, kādi iestādei rastos tad, ja tai būtu tieša līdzdalība attiecībā uz minētajiem finanšu sektora sabiedrības emitētajiem kapitāla instrumentiem vai minētajām iestādes emitētajām saistībām;
"nemateriālie aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, un tie iekļauj nemateriālo vērtību;
"citi kapitāla instrumenti" ir finanšu sektora sabiedrību emitēti kapitāla instrumenti, kas netiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;
"citas rezerves" ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā;
"pašu kapitāls" ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;
"pašu kapitāla instrumenti" ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un kas tiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;
"mazākuma līdzdalības daļa" ir iestādes meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmērs, ◄ ko attiecina uz fizisku vai juridisku personu, kas neietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā;
"peļņa" ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"savstarpēja līdzdalība" ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;
"nesadalītā peļņa" ir pārnestā peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
"akciju emisijas uzcenojuma konts" ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;
"laika noviržu izraisīta pagaidu starpība" ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā.
“sintētiska līdzdalība” ir iestādes ieguldījums finanšu instrumentā, kura vērtība ir tieši saistīta ar finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vērtību vai iestādes emitēto saistību vērtību;
"atbalsta garantiju shēma" ir shēma, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā, vai tās ir tīklā pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi;
iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 22. pantu un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes iestāde kādā no dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;
dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;
dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kurā šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu;
ir pieņemti noteikumi, lai nekavējoties sniegtu finanšu līdzekļus kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;
šā punkta d) un e) apakšpunktā minēto vienošanos atbilstību regulāri uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes;
minimālais termiņš brīdināšanai par meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;
kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.
"posteņi, kam paredzēta peļņas sadale" ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, jebkādu peļņu, kam nav paredzēta sadale saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai iestādes nolikumiem, un jebkādas summas, kas noguldītas rezervēs, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, katrā gadījumā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu konkrēto kategoriju, uz kuru attiecas Savienības vai valsts tiesību akti, iestādes nolikumi vai statūti; šādu peļņu, zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz iestādes individuālajiem pārskatiem un nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;
"parādus apkalpojošā sabiedrība" ir parādus apkalpojošā sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 13. punktā;
"noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;
"attiecīgā trešās valsts iestāde" ir trešās valsts iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90) apakšpunktā;
"noregulējuma vienība" ir noregulējuma vienība, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;
"noregulējuma grupa" ir noregulējuma grupa, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;
"globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "G-SNI" ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;
"ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "ārpussavienības G-SNI" ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētajā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;
"svarīgs meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:
meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem;
meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
meitasuzņēmuma šīs regulas 429. panta 4. punktā minētais kopējais darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā kopējā darījumu vērtības mēra;
lai noteiktu, vai meitasuzņēmums ir svarīgs, kad piemērojams Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. apakšpunkts, abus ES mātes starpniekuzņēmumus uzskata par vienu vienīgu meitasuzņēmumu, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli;
"G-SNI vienība" ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI;
"iekšējās rekapitalizācijas instruments" ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/ES;
"grupa" ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 16 ) 22. pantā;
"vērtspapīru finansēšanas darījums" ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;
"sākotnējā drošības rezerve" jeb "SDR" ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu darījuma vai darījumu portfeļa esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu laikposmā, kas nepieciešams, lai likvidētu minētos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;
"tirgus risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no svārstībām tirgus cenās, tostarp ārvalstu valūtas kursos vai preču cenās;
"ārvalstu valūtas risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;
"preču risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;
“tirdzniecības nodaļa” ir precīzi identificēta dīleru grupa, ko iestāde izveidojusi saskaņā ar 104.b panta 1. punktu kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju vai minētā panta 5. un 6. punktā minēto netirdzniecības portfeļa pozīciju pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu uzņēmējdarbības stratēģiju un kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros;
"maza un nesarežģīta iestāde" ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tā nav liela iestāde;
tās kopējā aktīvu vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, vidēji ir vienāda ar vai mazāka par EUR 5 miljardu robežvērtību četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā pārskata sniegšanas perioda; dalībvalstis minēto robežvērtību var pazemināt;
uz to neattiecas nekādi pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;
tās tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta 1. punkta nozīmē tiek klasificēti kā mazi;
to atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība, kurus tā tur tirdzniecības nolūkā, nepārsniedz 2 % no tās bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, un kopējo atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 5 %, abas minētās vērtības aprēķinot saskaņā ar 273.a panta 3. punktu;
iestādes konsolidētie aktīvi vai saistības, kas attiecas uz darbībām ar darījumu partneriem, kuri atrodas Eiropas Ekonomikas zonā, izņemot grupas iekšējos riska darījumus Eiropas Ekonomikas zonā, pārsniedz 75 % gan no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, gan no saistībām, abos gadījumos – izņemot grupas iekšējos riska darījumus;
iestāde neizmanto iekšējos modeļus, lai izpildītu prudenciālās prasības saskaņā ar šo regulu, izņemot meitasuzņēmumus, kas izmanto grupas līmenī izstrādātus iekšējos modeļus, ar noteikumu, ka grupai konsolidēti piemēro 433.a vai 433.c pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasības;
iestāde nav kompetentajai iestādei paziņojusi iebildumus pret to, ka ir klasificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;
kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;
"liela iestāde" ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
tā ir G-SNI;
tā ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde ("C-SNI") saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;
dalībvalstī, kur tā ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;
tās aktīvu kopējā vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, ir vienāda ar vai lielāka par EUR 30 miljardiem;
"liels meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas uzskatāms par lielu iestādi;
"biržā nekotēta iestāde" ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;
"finanšu pārskats" Astotās daļas nolūkos ir finanšu pārskats Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. panta nozīmē ( 17 );
"preču un emisijas kvotu dīleris" ir uzņēmums, kura pamatdarbība ietver tikai un vienīgi tādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai tādu ieguldījumu pakalpojumu darbību veikšanu, kas saistīti ar preču atvasinātiem instrumentiem vai preču atvasināto instrumentu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5), 6), 7), 9) un 10) punktā, emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti tās 4) punktā, vai emisijas kvotām, kas minētas tās 11) punktā;
“atjaunojams riska darījums” ir jebkāds riska darījums, kurā ir pieļaujams, ka aizņēmēja neatmaksātais atlikums svārstās līdz līgumā noteiktai robežai, pamatojoties uz tā lēmumu par aizņemšanos un atmaksu;
“transaktoru riska darījums” ir jebkurš atjaunojams riska darījums, kura atmaksāšanas vēsture ir vismaz 12 mēneši un kurš ir viens no turpmāk minētajiem:
riska darījums, kuram regulāri vismaz iepriekšējos 12 mēnešus atlikumu, kas atmaksājams nākamajā plānotajā atmaksas datumā, nosaka kā iepriekš noteiktā atsauces datumā izmantoto līdzekļu apjomu un kuram plānotais atmaksas datums ir ne vēlāk kā pēc 12 mēnešiem, ar noteikumu, ka atlikums iepriekšējos 12 mēnešos ir pilnībā atmaksāts katrā plānotajā atmaksas datumā;
konta pārtēriņa iespēja, ja iepriekšējos 12 mēnešos aizdevuma līdzekļu izņemšana nav notikusi;
“fosilās degvielas nozares sabiedrība” ir sabiedrība, firma vai uzņēmums, kas statistikā klasificēts kā tāds, kura galvenā saimnieciskā darbība notiek tādu ogļu, naftas vai gāzes nozares darbību jomā, kuras izklāstītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/637 ( 18 ) XXXIX pielikuma 3. veidnē un noteiktas, atsaucoties uz saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 ( 19 ) I pielikuma B, C, D un G sadaļā; ja sabiedrības, firmas vai uzņēmuma galvenā saimnieciskā darbība nav klasificēta, izmantojot NACE 2. red. kodus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1893/2006, vai no tiem atvasinātu valsts klasifikāciju, iestādes konservatīvi nosaka, vai šādas sabiedrības, firmas vai uzņēmuma galvenā darbība notiek kādā no minētajām nozarēm;
“riska darījumi, kas pakļauti vides vai sociālo faktoru ietekmei” ir riska darījumi, kas kavē Savienības mērķi sasniegt tās regulatīvos mērķus saistībā ar VSP faktoriem tādā veidā, kas varētu negatīvi finansiāli ietekmēt iestādes Savienībā;
“ēnu banku sistēmas struktūra” ir struktūra, kas veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas.
Šā punkta pirmās daļas 1) apakšpunkta b) punkta ii) un iii) apakšpunkta nolūkos, ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visu grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā.
Šā punkta pirmās daļas 1) apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunkta nolūkos konsolidētās uzraudzības iestāde, lai pieņemtu lēmumu, var pieprasīt no uzņēmuma visu attiecīgo informāciju.
Šā punkta pirmās daļas 52.a) apakšpunkta nolūkos juridiskais risks neietver kompensācijas trešām personām vai darbiniekiem un nemateriālās vērtības maksājumus sakarā ar darbības iespējām, ja nav pārkāpti noteikumi vai profesionālā ētika un ja iestāde ir laikus izpildījusi savus pienākumus. Juridiskais risks neietver arī ārējās juridiskās izmaksas gadījumos, kad notikums, kas radījis minētās ārējās izmaksas, nav operacionālā riska notikums.
Šā punkta pirmās daļas 145) apakšpunkta e) punkta nolūkos iestāde var izslēgt atvasināto instrumentu pozīcijas, ko tā noslēgusi ar saviem nefinanšu klientiem, un atvasināto instrumentu pozīcijas, ko tā izmanto minēto pozīciju riska ierobežošanai, ar noteikumu, ka saskaņā ar 273.a panta 3. punktu aprēķinātā izslēgto pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no iestādes kopējiem bilances un ārpusbilances aktīviem.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
5. pants
Kredītriska kapitāla prasību specifiskās definīcijas
Trešās daļas II sadaļā piemēro šādas definīcijas:
"riska darījums" ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;
"zaudējumi" ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums, un būtiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu;
“paredzamie zaudējumi” jeb “EL” ir ar atsevišķu kredītiespēju saistīta riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra attiecība pret:
neatmaksāto parāda summu saistību neizpildes brīdī, ja parādniekam viena gada laikā potenciāli iestāsies saistību neizpildes gadījums;
neatmaksāto parāda summu atgūstamās vērtības samazinājuma gadījuma datumā, ja viena gada laikā potenciāli iestāsies atgūstamās vērtības samazinājuma gadījums;
“kredītsaistības” ir jebkādas no kredītlīguma izrietošas saistības, tostarp pamatsumma, uzkrātie procentu maksājumi un komisijas maksas, ko parādnieks ir parādā;
“kredītriska darījums” ir jebkāds bilances vai ārpusbilances postenis, kas rada vai var radīt kredītsaistības;
“kredītiespēja” ir kredītriska darījums, kas rodas no līguma vai līgumu kopuma starp parādnieku un iestādi;
“piesardzības rezerve” ir riska parametru aplēsēs iekļauts papildinājums ar mērķi ņemt vērā paredzamo aplēšu kļūdu diapazonu, kurš izriet no konstatētajiem trūkumiem datos, metodēs, modeļos un izmaiņām sākotnējās izvietošanas standartos, vēlmē uzņemties risku, parādu iekasēšanas un atgūšanas politikā un no jebkādiem citiem papildu nenoteiktības avotiem, kā arī no vispārējām aplēšu kļūdām;
“pienācīga korekcija” ir ietekme uz riska parametru aplēsēm, ko rada tādas metodikas izmantošana riska parametru aplēsē, ar ko novērš konstatētos trūkumus datos un aplēšu metodēs un ņem vērā izmaiņas sākotnējās izvietošanas standartos, vēlmē uzņemties risku, iekasēšanas un atgūšanas politikā un jebkādus citus papildu nenoteiktības avotus, cik vien tas ir iespējams, lai izvairītos no neobjektivitātes riska parametru aplēsēs;
“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir sabiedrības, firmas vai uzņēmumi, kuru gada apgrozījums saskaņā ar jaunākajiem konsolidētajiem pārskatiem nepārsniedz 50 000 000 EUR;
“saistības” ir jebkāda līgumiska vienošanās izsniegt kredītu, pirkt aktīvus vai emitēt kredītu aizstājējus, kuru iestāde piedāvā klientam un kuru minētais klients ir pieņēmis; un jebkura šāda vienošanās, ko iestāde jebkurā laikā, iepriekš nebrīdinot parādnieku, var bez nosacījumiem anulēt, vai jebkura vienošanās, ko iestāde var anulēt, ja parādnieks neizpilda kredītiespējas dokumentācijā izklāstītos nosacījumus, tostarp nosacījumus, kuri parādniekam jāizpilda pirms jebkādas sākotnējas vai turpmākas aizdevuma līdzekļu izņemšanas saskaņā ar vienošanos, ja vien līgumiskā vienošanās neatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestāde saskaņā ar līgumisko vienošanos nesaņem nekādas maksas vai komisijas naudas par minētās līgumiskās vienošanās izveidi vai uzturēšanu;
klientam saskaņā ar līgumisko vienošanos ir iestādē jāpiesakās sākotnējai un katrai turpmākai aizdevuma līdzekļu izņemšanai minētās līgumiskās vienošanās ietvaros;
iestādei saskaņā ar līgumisko vienošanos neatkarīgi no tā, kā klients ir izpildījis līgumiskās vienošanās dokumentācijā izklāstītos nosacījumus, ir visas pilnvaras attiecībā uz katras aizdevuma līdzekļu izņemšanas izpildi;
līgumiskā vienošanās ļauj iestādei novērtēt klienta kredītspēju tieši pirms lēmuma pieņemšanas par katras aizdevuma līdzekļu izņemšanas izpildi, un iestāde ir ieviesusi un piemēro iekšējās procedūras, kas nodrošina, lai šāds novērtējums tiktu veikts pirms katras aizdevuma līdzekļu izņemšanas izpildes;
līgumisko vienošanos piedāvā komercsabiedrībām, tostarp MVU, kuras pastāvīgi tiek rūpīgi uzraudzītas;
“beznosacījumu kārtā atceļami piešķīrumi” ir jebkādi piešķīrumi, kuru noteikumi iestādei ļauj jebkurā laikā, iepriekš nebrīdinot parādnieku, atcelt minētos piešķīrumus pēc pilnā apmērā, kāds pieļaujams atbilstīgi patērētāju tiesību aizsardzībai un attiecīgā gadījumā ar to saistītiem tiesību aktiem, vai faktiski paredz automātisku atcelšanu aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ;
5.a pants
Definīcijas attiecībā tikai uz kriptoaktīviem
Šīs regulas nolūkos piemēro šādas definīcijas:
“kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( 20 ) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā un kas nav centrālās bankas digitālā valūta;
“elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir elektroniskās naudas žetons vai e-naudas žetons, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;
“kriptoaktīvu riska darījums” ir ar kriptoaktīvu saistīts aktīvs vai ārpusbilances postenis, kas rada kredītrisku, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, operacionālo risku vai likviditātes risku;
“tradicionālais aktīvs” ir jebkurš aktīvs, kas nav kriptoaktīvs, tostarp:
finanšu instrumenti, kā definēts šīs regulas 4. panta 1. punkta 50) apakšpunktā;
naudas līdzekļi, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā;
noguldījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 21 ) 2. panta 1. punkta 3) punktā;
vērtspapīrošanas pozīcijas vērtspapīrošanas kontekstā, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1) punktā;
nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanas produkti, kas ietilpst apdrošināšanas klasēs, kuras uzskaitītas Direktīvas 2009/138/EK I un II pielikumā, vai pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumi, kas norādīti minētajā direktīvā;
pensiju produkti, kas valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem labumiem;
oficiāli atzītas arodpensiju shēmas, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 ( 22 ) vai Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā;
individuāli pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai pakalpojuma sniedzēju;
Pan-Eiropas privāto pensiju produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1238 ( 23 ) 2. panta 2) punktā;
“tradicionālais aktīvu žetons” ir kriptoaktīvu veids, kas ir tradicionālais aktīvs, tostarp e-naudas žetons;
“aktīviem piesaistīts žetons” ir aktīviem piesaistīts žetons, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 6) apakšpunktā;
“kriptoaktīvu pakalpojums” ir kriptoaktīvu pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16) apakšpunktā.
II
SADAĻA
PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS
1.
NODAĻA
Prasību individuāla piemērošana
6. pants
Vispārējie principi
Ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi individuāli ievēro 92.b panta prasību, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tie nav noregulējuma vienības;
tiem nav meitasuzņēmumu;
tie nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1.a punktā minētās iestādes individuāli ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu.
Iestādes šīs regulas Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās saistības izpilda individuāli.
No turpmāk minētajām iestādēm netiek prasīts ievērot šīs regulas 413. panta 1. punktu un ar to saistītās likviditātes pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Septītajā A daļā:
iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu;
iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( *1 ) 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu; un
iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka:
to darbības ir ierobežotas un aptver vienīgi banku tipa pakalpojumu sniegšanu, kā minēts minētās regulas pielikuma C iedaļā, centrāliem vērtspapīru depozitārijiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās regulas 16. pantu; un
tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu.
7. pants
Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums
Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes, kas ir mātesuzņēmums, konsolidētajā uzraudzībā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;
vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;
mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;
mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.
Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu dalībvalsts mātes iestādei, ja uz iestādi attiecas atbilstošās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību pret dalībvalsts mātes iestādi nokārtošanai;
uz dalībvalsts mātes iestādi attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.
Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.
8. pants
Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums
Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem Savienībā un uzraudzīt tās kā vienas likviditātes apakšgrupu, kamēr vien tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti ievēro Sestajā daļā noteiktos pienākumus;
mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina nepiemērošanu, vienmēr uzrauga un pārrauga visu grupas vai apakšgrupas iestāžu finansējuma pozīcijas, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasība, un visām minētajām iestādēm nodrošina pietiekamu likviditātes līmeni un stabila finansējuma līmeni, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;
iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;
nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.
Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un tiek aicināta vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavot tiesību akta priekšlikumu par to, kurus no šiem šķēršļiem novērst.
Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:
to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un par likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
to likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad nepiemēro likviditātes seguma rādītāja (LCR) prasību, kā paredzēts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabila finansējuma summu un atrašanās vietas sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad netiek piemērota Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;
to likvīdo aktīvu minimālo summu noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēro LCR prasību, kas paredzēta 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabilā finansējuma minimālo summu noteikšana, kas jātur iestādēm, kurām nepiemēro Sestās daļas IV sadaļā noteikto NSFR prasību;
nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;
neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm.
pilnīga izpratne par tādas nepiemērošanas sekām.
9. pants
Individuālas konsolidēšanas metode
10. pants
Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei
Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) 2017/2303 2. nodaļu vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;
centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;
centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.
Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz pirmajā daļā minēto nepiemērošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar šo regulu vai Direktīvu 2013/36/ES.
2.
NODAĻA
Prudenciālā konsolidācija
1.
10.a pants
Konsolidēta prudenciālo prasību piemērošana, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mātesuzņēmumi
Šīs nodaļas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības uzskata par mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām dalībvalstī vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām tad, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības ir tādas iestādes vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumi, uz kuru attiecas šī regula un kura ir minēta Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā.
11. pants
Vispārēja pieeja
Lai nodrošinātu, ka šīs regulas prasības tiek piemērotas konsolidēti, attiecīgā gadījumā termini “iestāde”, “dalībvalsts mātes iestāde”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” attiecas arī uz:
finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu;
norīkotu iestādi, kura kontrolē mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja tādai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai nepiemēro apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu;
finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai iestādi, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 6. punkta d) apakšpunktu.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis, kas nav jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu. Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir tā mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis.
▼M8 —————
Vienīgi ES mātesuzņēmumi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, ievēro šīs regulas 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā. Ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu, abi ES mātes starpniekuzņēmumi, kuri kopīgi identificēti kā svarīgs meitasuzņēmums, katrs ievēro šīs regulas 92.b pantā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.
ES mātes iestādes ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus un veikt tādas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā.
Ja saskaņā ar 8. panta 1.–5. punktu ir paredzēta nepiemērošana, iestādes un attiecīgā gadījumā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu konsolidēti vai kā likviditātes apakšgrupa – subkonsolidēti.
Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
▼M8 —————
12.a pants
Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām
Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas ir vienas un tās pašas G-SNI daļa, ir noregulējuma vienības vai trešo valstu vienības, kuras būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu:
katrai noregulējuma vienībai vai trešās valsts vienībai, kas būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā;
ES mātes iestādei tā, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.
Pirmās daļas b) punktā minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli.
Noregulējuma iestādes rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu.
13. pants
Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana
Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 449.a, 449.b, 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja piemērojams saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.
Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.
14. pants
Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana
▼M9 —————
2.
18. pants
Prudenciālās konsolidācijas metodes
Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.
▼M17 —————
Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:
ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu minētajās iestādēs; un
ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota, ievērojot līgumu vai to dibināšanas dokumentus vai statūtus.
Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt, lai tiktu izmantota Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7., 8. un 9. punktā paredzētā metode.
Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut vai no tām prasīt piemērot šādiem meitasuzņēmumiem vai dalībām atšķirīgu metodi, tostarp metodi, ko prasa piemērojamais grāmatvedības regulējums, ar noteikumu, ka:
iestāde jau nepiemēro pašu kapitāla metodi 2020. gada 28. decembrī;
piemērot pašu kapitāla metodi būtu pārmērīgi apgrūtinoši vai pašu kapitāla metode pienācīgi neatspoguļo riskus, ko pirmajā daļā minētais uzņēmums rada iestādei; un
piemērotās metodes rezultātā nav panākta pilnīga vai proporcionāla minētā uzņēmuma konsolidācija.
►M17 Kompetentās iestādes var prasīt pilnīgi vai proporcionāli konsolidēt meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kurā kādai iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde vai finanšu iestāde un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄
uzņēmums nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;
pastāv būtisks risks, ka iestāde var nolemt sniegt finansiālu atbalstu minētajam uzņēmumam spriedzes apstākļos tad, kad nepastāv nekādas līgumsaistības sniegt šādu atbalstu vai kad tās tiek pārsniegtas.
EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
Ņemot vērā EBI konstatējumus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai koriģētu attiecīgās definīcijas vai prudenciālās konsolidācijas darbības jomu.
3.
19. pants
Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas darbības jomā
►M17 Iestāde vai finanšu iestāde, kas ir meitasuzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summa nepārsniedz mazāko no šādiem diviem rādītājiem: ◄
EUR 10 miljoni;
1 % no mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības.
►M17 Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, turpmāk minētajos gadījumos nolemt, ka konsolidācijā nav jāiekļauj iestāde vai finanšu iestāde, kura ir meitasuzņēmums vai kurā ir dalība: ◄
ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;
ja attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā iestāžu uzraudzības mērķus;
ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija neatbilstīga vai maldinoša iestāžu uzraudzības mērķu ziņā.
20. pants
Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām
Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties:
attiecībā uz pieteikumiem 143. panta 1. punktā, 151. panta 9. punktā, 283. pantā un 325.az pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus attiecīgi iesniedz ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju;
lai noteiktu, vai ir izpildīti grupas iekšējās īpašās procedūras kritēriji, kā minēts 422. panta 9. punkta un 425. panta 5. punkta noteikumos, kurus papildina EBI regulatīvie tehniskie standarti, kas minēti 422. panta 10. punktā un 425. panta 6. punktā.
Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.
▼M17 —————
Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par:
1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu;
1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju novērtēšanu un īpašās procedūras noteikšanu;
Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.
Šā panta 2. punktā minētais periods sākas:
dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu; konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;
dienā, kad kompetentās iestādes saņem konsolidētās uzraudzības iestādes sagatavoto pārskatu par grupas dalībnieku saistībām grupas iekšienē.
Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.
Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un citām kompetentām iestādēm.
Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunkta jautājumiem un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas paustas sešu mēnešu termiņā.
Lēmums tiek darīts zināms konsolidētās uzraudzības iestādei, kura informē ES mātes iestādi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.
Ja sešu mēnešu termiņa beigās konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir nodevusi jautājumu EBI, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma uzraudzību individuāli, atliek savu lēmumu par šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
21. pants
Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni
Kopējo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 8. panta kritērijiem. Ja šo sešu mēnešu laikā rodas domstarpības, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.
Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās iestādēs, kuram nav jāpiemēro Sestā daļa.
Kopējo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauts pilnībā pamatots lēmums, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes iestādei.
Tomēr jebkura kompetentā iestāde var šo sešu mēnešu laikā vērsties pie EBI ar jautājumu par to, vai ir izpildīti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu, ņemot vērā ieguvumu un risku samērīgumu mātes iestādes dalībvalsts līmenī un ieguvumu un risku samērīgumu meitasuzņēmumi dalībvalsts līmenī. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.
Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un šā punkta otrajā daļā minētie lēmumi ir saistoši.
22. pants
Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā
23. pants
Uzņēmumi trešās valstīs
Lai konsolidēti īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "kredītiestāde" un "finanšu iestāde", un "iestāde" attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā. Terminu "iestāde" piemēro arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "kredītiestāde" vai termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" definīcijai.
24. pants
Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējums
OTRĀ DAĻA
PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS
I
SADAĻA
PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI
1.
NODAĻA
Pirmā līmeņa kapitāls
25. pants
Pirmā līmeņa kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.
2.
NODAĻA
Pirmā līmeņa pamata kapitāls
1.
26. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi
Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītie nosacījumi;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
nesadalītā peļņa;
citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
citas rezerves;
rezerves vispārējiem banku riskiem.
Šā punkta c) līdz f) apakšpunktos uzskaitītos posteņus atzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu tikai tad, ja tie iestādei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie ir radušies;
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:
šo peļņu ir pārbaudījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes pārskatu revīziju;
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.
Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārbaude nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības regulējumā noteiktajiem principiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
noteikumi, ar kuriem reglamentē minētās turpmākās emisijas pēc būtības ir tādi paši kā noteikumi, ar kuriem reglamentē tās emisijas, par kurām iestādes jau ir saņēmušas atļauju;
iestādes ir kompetentajām iestādēm par minētajām turpmākām emisijām paziņojušas pietiekami laicīgi, pirms tās tiek klasificētas kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti.
Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.
Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu.
Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
27. pants
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos
Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi;
Tās savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai krājsabiedrības, kas par tādām atzītas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pirms 2012. gada 31. decembra, turpina būt klasificētas par tādām šīs daļas piemērošanas nolūkos, ar noteikumu, ka tās atbilst kritērijiem, kas noteica minēto atzīšanu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
28. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes vadības struktūras iepriekšēju apstiprinājumu;
instrumenti ir pilnīgi apmaksāti, un minēto instrumentu īpašumtiesību iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;
instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:
tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē,
tos uzskata par kapitālu un rezervēm piemērojamā grāmatvedības regulējuma izpratnē,
tos uzskata par kapitālu un rezervēm bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;
instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi atklāti finanšu pārskatā iekļautajā bilancē;
instrumenti ir beztermiņa instrumenti;
instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
iestādes likvidācija,
instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju saskaņā ar 77. pantu;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kas nav iestādes likvidācija, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 27. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;
instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:
nav preferenciālas peļņas sadales procedūras attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;
peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver maksimālo robežvērtību vai citus ierobežojumus sadalāmās peļņas maksimālajam līmenim, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;
peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu veikt peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei nekādā citā veidā netiek piemērots šāds pienākums;
peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;
peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;
salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti absorbē pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments absorbē zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;
instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstākas prioritātes prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikta vai piemērota maksimālā robežvērtība, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 27. pantā;
neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi,
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi;
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.
1. punkta j) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumentiem, kas ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.
Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no kapitāla instrumenta pamatsummas samazināšanas, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.
Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē kapitāla instrumentu un kuri tieši vai netieši norāda, ka instrumenta pamatsummai notiktu vai varētu notikt samazināšana, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.
Panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta v) punktā izklāstītie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem neatkarīgi no tā, ka meitasuzņēmumam ir piemērojams peļņas un zaudējumu nodošanas līgums ar tā mātesuzņēmumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumam ir pienākums pēc gada finanšu pārskatu sagatavošanas nodot savus ikgadējos rezultātus mātesuzņēmumam, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no meitasuzņēmuma balsstiesībām un kapitāla;
mātesuzņēmums un meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī.
līgums bija noslēgts leģitīmām nodokļu vajadzībām;
sagatavojot gada finanšu pārskatu, meitasuzņēmumam, pirms tas veic jebkādu maksājumu savam mātesuzņēmumam, ir rīcības brīvība samazināt sadalījumu summu, piešķirot daļu peļņas vai visu peļņu savām rezervēm vai rezervēm vispārējiem banku riskiem;
mātesuzņēmumam saskaņā ar līgumu ir pienākums pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus meitasuzņēmuma zaudējumus;
līgumam piemēro paziņošanas termiņu, saskaņā ar kuru līgumu var izbeigt tikai līdz grāmatvedības gada beigām, šādai izbeigšanai stājoties spēkā ne agrāk kā nākamā grāmatvedības gada sākumā un mātesuzņēmuma pienākumam pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus zaudējumus, kas radušies tekošajā grāmatvedības gadā, paliekot nemainītam.
Ja iestāde ir noslēgusi peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu, tā bez kavēšanās paziņo to kompetentajai iestādei un nodrošina kompetentajai iestādei līguma kopiju. Iestāde arī bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām peļņas un zaudējumu nodošanas līgumā un par līguma izbeigšanu. Iestāde neslēdz vairāk nekā vienu peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
pašu kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;
to, vai un kādā gadījumā peļņas sadale radītu nesamērīgu slogu pašu kapitālam;
preferenciālas peļņas sadales nozīmi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
29. pants
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti
Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:
izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;
ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;
atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos var nebūt iestādes saistību nepildīšana.
Šā punkta pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitālu atzīt instrumentus, kas to turētājiem nedod balsošanas tiesības un kas atbilst visiem turpmākiem nosacījumiem:
iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasījums ir samērīgs ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsošanas tiesībām;
instrumenti citu pazīmju dēļ atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
30. pants
Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, izklāstītajiem nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;
akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
31 pants
Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās
Ārkārtas situācijās kompetentās iestādes var iestādēm atļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut kapitāla instrumentus, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
kapitāla instrumenti ir emitēti pēc 2014. gada 1. janvārim;
Komisija uzskata, ka attiecīgie kapitāla instrumenti ir valsts atbalsts;
kapitāla instrumenti ir emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem;
uz kapitāla instrumentiem ir pilnībā parakstījusies un tos tur valsts, vai attiecīga valsts sektora iestāde vai publiskajam sektoram piederoša struktūra;
kapitāla instrumenti spēj absorbēt zaudējumus;
izņemot 27. pantā minētos kapitāla instrumentus, likvidācijas gadījumā kapitāla intrumenti dod saviem īpašniekiem tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem pēc tam, kad ir nomaksāti visas augstākas prioritātes prasījumi;
pastāv atbilstīgi izstāšanās mehānismi valstij vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgai valsts sektora iestādei vai publiskajam sektoram piederošai struktūrai;
kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un ir publicējusi savu lēmumu līdz ar paskaidrojumu par minēto lēmumu.
2.
32. pants
Vērtspapīrotie aktīvi
Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja šo palielinājumu rada vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:
palielinājumu, kas saistīts ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas;
ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciators – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus vērtspapīrošanas pozīcijām.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
33. pants
Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas un pašu saistību vērtības izmaiņas
Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:
patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijām tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tostarp prognozētās naudas plūsmas;
iestādes peļņa vai zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētām saistībām, kuri rodas no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;
iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.
Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde var iekļaut peļņas un zaudējumu summu no savām saistībām pašu kapitālā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
saistības ir obligāciju veidā, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;
izmaiņas iestādes aktīvu un saistību vērtībā izriet no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;
pastāv cieša attiecība starp a) apakšpunktā minēto obligāciju vērtību un iestādes aktīvu vērtību;
ir iespējams dzēst hipotekāros aizdevumus, atpērkot par tirgus vērtību vai nominālvērtību obligācijas, ar kurām finansē hipotekāros aizdevumus.
EBI līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
34. pants
Papildu vērtības korekcijas
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
35. pants
Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības
Izņemot 33. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.
3.
1.
36. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:
kārtējā finanšu gada zaudējumus;
nemateriālos aktīvus, izņemot prudenciāli vērtētus programmatūras aktīvus, kuru vērtību negatīvi neietekmē iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija;
atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot IRB pieeju – attiecīgā gadījumā IRB iztrūkumu, kas aprēķināts saskaņā ar 159. pantu;
definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus iestādes bilancē;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tostarp tajos pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;
no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus;
riska darījumu vērtību šādiem posteņiem, kuri atbilst riska pakāpei 1 250 % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla summas:
būtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora,
vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 245. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;
neapmaksātas piegādes saskaņā ar 379. panta 3. punktu;
pozīcijas grozā, attiecībā uz kuru iestāde atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 153. panta 8. punktu nevar noteikt riska pakāpi;
▼M17 —————
riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, kuriem saskaņā ar 132. panta 2. punkta otro daļu ir piešķirta 1 250 % riska pakāpe.
jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu apmēru, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus;
piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem;
132.c panta 2. punktā minētās minimālās vērtības saistībai – jebkuru summu, par kuru minimālās vērtības saistības pamatā esošo KIU ieguldījumu apliecību vai daļu pašreizējā tirgus vērtība ir zemāka par minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību un par ko iestāde jau nav atzinusi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu samazinājumu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu finanšu iestāžu un – apspriežoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 26 ), – trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to sabiedrību, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem;
otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
Šā punkta nolūkos “specializēts parādu pārstrukturētājs” ir iestāde, kas iepriekšējā finanšu gadā gan individuāli, gan konsolidēti ir atbildusi visiem šādiem nosacījumiem:
iestādes galvenā darbība ir ienākumus nenesošu riska darījumu iegāde, pārvaldība un pārstrukturēšana saskaņā ar skaidru un efektīvu iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu, ko īsteno tās vadības struktūra;
uzskaites vērtība, kas novērtēta, neņemot vērā pašas iestādes iniciēto aizdevumu kredītriska korekcijas, nepārsniedz 15 % no tās kopējiem aktīviem;
vismaz 5 % no uzskaites vērtības, kas novērtēta, neņemot vērā pašas iestādes iniciēto aizdevumu kredītriska korekcijas, ir pilnīga vai daļēja iegādāto ienākumus nenesošo riska darījumu refinansēšana vai attiecīgo noteikumu korekcija, kas kvalificējas kā pārskatīšanas pasākums saskaņā ar 47.b pantu;
iestādes aktīvu kopējā vērtība nepārsniedz 20 miljardus EUR;
iestāde pastāvīgi uztur neto stabila finansējuma rādītāju vismaz 130 % apmērā;
iestādes beztermiņa noguldījumi nepārsniedz 5 % no iestādes kopējām saistībām.
Ja viens vai vairāki otrajā daļā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, specializētais parāda pārstrukturētājs nekavējoties informē kompetento iestādi. Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā informē EBI par to, kā to uzraudzībā esošās iestādes piemēro šo punktu.
EBI izveido, uztur un publicē specializētu parāda pārstrukturētāju sarakstu. EBI uzrauga specializētu parāda pārstrukturētāju darbību un līdz 2028. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par šādas uzraudzības rezultātiem, un attiecīgā gadījumā konsultē Komisiju par to, vai nosacījumi, kas jāizpilda, lai kvalificētos par “specializētu parāda pārstrukturētāju”, ir pietiekami balstīti uz risku un piemēroti, lai dotu priekšroku sekundārajam ienākumus nenesošu aizdevumu tirgum, un novērtē, vai ir nepieciešami papildu nosacījumi.
37. pants
Nemateriālo aktīvu atskaitīšana
Iestādes nosaka nemateriālo aktīvu summu, ko atskaita šādi:
no atskaitāmās summas atņem attiecīgās atliktā nodokļa saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā;
atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības aprēķinam, kurš balstīts uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
38. pants
Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana
No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:
sabiedrībai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības veikt šādu īstermiņa nodokļu aktīvu un īstermiņa nodokļu saistību savstarpēju dzēšanu;
atlikto nodokļu aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz nodokļiem, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamai sabiedrībai.
Šā panta 4. punktā minēto attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu iedala šādi:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, netiek atskaitīti saskaņā ar 48. panta 1. punktā minēto procedūru;
visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.
Iestādes iedala attiecīgās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.
39. pants
Nodokļu pārmaksa, nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu un atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē
No pašu kapitāla neatskaita šādus posteņus, kuriem attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu piemēro riska pakāpi:
iestādes nodokļu pārmaksa par kārtējo gadu;
uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējo nodokļu iestādi, vai tiesības saņemt maksājumu no tām.
►M8 Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄
tos automātiski un obligāti nekavējoties aizstāj ar nodokļu kredītu, ja iestāde uzrāda zaudējumus oficiāli apstiprinātajos iestādes gada finanšu pārskatos, vai ja iestāde tiek likvidēta vai atzīta par maksātnespējīgu;
iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst a) apakšpunktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību;
ja b) apakšpunktā minētā nodokļa kredītu summa ir lielāka par tajā pašā punktā minētajām nodokļu saistībām, jebkuru šādu pārpalikumu nekavējoties aizstāj ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.
Ja ir izpildīti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, iestādes atliktā nodokļa aktīviem piemēro 100 % riska pakāpi.
40. pants
Negatīvo summu, kuras izriet no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, atskaitīšana
Saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekmē, kas varētu rasties, ►C2 ja uzkrājumi paaugstinātu Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni. ◄
41. pants
Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana
Šīs regulas 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina par:
jebkādu attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;
definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar noteikumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Aktīviem, ko izmanto, lai samazinātu atskaitāmo summu, attiecīgā gadījumā piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
42. pants
Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana
Šīs regulas 36. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
43. pants
Būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā
Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;
iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu tā ir ietverta vienā pārskatu konsolidācijā ar iestādi.
44. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes veic 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.
45. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana
Iestādes veic 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka par tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros atskaitāmo summu, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu apmēru ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
46. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu kopējās summas, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:
32. līdz 35. pants;
regulas 36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, k) apakšpunkta ii) līdz vi) punktā un l), m) un n) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība minēto finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ►C2 dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentos kopējo apmēru. ◄
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
47. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā summa, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 44. un 45. pantu un 2. apakšiedaļu.
47.a pants
Ienākumus nenesoši riska darījumi
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem ar noteikumu, ka tie nav iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī:
parāda instruments, tostarp parāda vērtspapīrs, aizdevums, avanss un pieprasījuma noguldījums;
sniegta apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegts finansiāls galvojums vai jebkura cita sniegta apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir atsaucama vai neatsaucama, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma vai kuras faktiski tiek automātiski atceltas aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.
Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas sniegtas apņemšanās, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska darījuma vērtība 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko iestāde ir apņēmusies aizdot, un sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība.
Šā punkta trešajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu specifisko kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, vai citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā ienākumus nenesošus klasificē šādus riska darījumus:
riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;
riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;
riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7. punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;
riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;
riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar minēto parādnieku, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar minēto parādnieku uzskata par ienākumus nenesošiem.
Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus iestāde piemēro, lai izbeigtu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēt riska darījumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un saskaņā ar 178. pantu – kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;
parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa, ļoti iespējams, tiks veikta pilnā apmērā un laikus;
parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.
Ienākumus nenesošus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kura dēļ tos klasificētu kā ienākumus nenesošus saskaņā ar 3. punktu;
ir pagājis vismaz viens gads kopš dienas, kad tika piešķirti pārskatīšanas pasākumi, vai kopš dienas, kad kad riska darījumi klasificēti kā ienākumus nenesoši – atkarībā no tā, kura ir vēlāk;
pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.
Pilnīgu un laikus veiktu atmaksu var uzskatīt par ticamu, ja parādnieks regulāri un laikus ir veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:
ja ir kavēti maksājumi – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika piešķirts pārskatīšanas pasākums;
ja kavētu maksājumu nav – summa, kas norakstīta piešķirto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.
Ja ienākumus nenesošu riska darījumu, ievērojot 6. punktu, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošu, šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā riska darījums, attiecībā uz kuru veikti pārskatīšanas pasākumi, tika pārklasificēts kā rezultatīvs;
vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;
nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.
47.b pants
Pārskatīšanas pasākumi
Pārskatīšanas pasākums ir iestādes pretimnākšana attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam, un tā nozīmē vienu vai otru no šādām darbībām:
parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšana gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
pilnīga vai daļēja parādsaistību pārfinansēšana gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.
Par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmi vismaz šādi gadījumi:
jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;
pēc sākotnējiem līguma noteikumiem riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;
pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;
iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms minēto klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas;
parāda summas piešķiršanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums vai kuras būtu tikušas klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums, ja minētie maksājumi nebūtu veikti;
līguma noteikumu grozīšana ietver atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāda grozīšana ir pretimnākšana.
Šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt pieņemti pārskatīšanas pasākumi:
vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējā līguma grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja minētās grozīšanas nebūtu;
kredīta līguma noslēgšanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;
iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas.
47.c pants
Atskaitījums attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām iestādes katram ienākumus nenesošam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, šā punkta b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:
summa, ko veido:
nenodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā;
nodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;
šādu posteņu summa ar noteikumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu ienākumus nenesošo riska darījumu:
specifiskās kredītriska korekcijas;
vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu;
citi pašu kapitāla samazinājumi;
attiecībā uz iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un kuras attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru ienākumus nenesošo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar ienākumus nenesošo riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēra daļu no paredzamo zaudējumu apmēra kopsummas, attiecīgi, riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde;
ja ienākumus nenesošs riska darījums ir iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, – starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu;
summas, ko iestāde ir norakstījusi, kopš riska darījums tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.
Ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātā daļa ir riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz ar fondētu kredītaizsardzību vai nefondētu kredītaizsardzību, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā ir nodrošināta ar hipotēkām.
Ienākumus nenesoša riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp 47.a panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtību un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:
0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai trešajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:
0,25 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,55 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,70 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
0,85 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;
1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu desmitajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
►M17 Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantējis vai kā atbalsta garantiju sniedzis 201. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētais atbilstošais kredītaizsardzības devējs, ar kuru noslēgtiem nenodrošinātiem riska darījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, piemēro šādus koeficientus: ◄
0 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši septiņi gadi pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu; un
1 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu, ja vien atbilstošs aizsardzības devējs nav piekritis pilnībā un saskaņā ar sākotnējo līgumā noteikto maksājumu grafiku pildīt visas parādnieka maksājumu saistības pret iestādi; šādā gadījumā ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai piemēro koeficientu 0.
Minētās pamatnostādnes izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.
Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājuši divi gadi, līdz brīdim, kad pagājuši seši gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.
Šo punktu piemēro tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.
2.
48. pants
Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem
Veicot 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādēm netiek prasīts atskaitīt šā punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto posteņu summas, kas kopā atbilst 2. punktā minētajai robežsummai vai ir mazākas par šo summu:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants,
36. panta 1. punkta a)–h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) – iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā – šīs iestādes tiešā, netiešā līdzdalība un sintētiskā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants,
36. panta 1. punkta a)–h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības
Šā panta 1. punkta vajadzībām robežsumma ir vienāda ar šā punkta a) apakšpunktā minēto summu, kas reizināta ar šā punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atlikusī summa pēc tam, kad pilnā mērā ir veiktas korekcijas un atskaitījumi saskaņā ar 32. līdz 36. pantu, un nepiemērojot šajā pantā precizētās atbrīvojumu robežvērtības;
17,65 %.
Šā panta pirmā punkta vajadzībām iestāde nosaka atliktā nodokļa aktīvu daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla kopējā posteņu summā, ko nav jāatskaita, dalot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;
šāda summa:
a) apakšpunktā norādītā summa;
apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, un kas kopā sastāda 10 % vai mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
Būtisku ieguldījumu proporcija kopējā posteņu summā, kas nav jāatskaita, ir vienāda ar viens, mīnus pirmajā daļā minētā proporcija.
49. pants
Prasība veikt atskaitījumus, ja piemēro konsolidāciju, papildu uzraudzību vai institucionālo aizsardzības shēmu
Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:
finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;
šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;
iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;
pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;
līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:
mātes kredītiestāde,
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,
mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,
iestāde,
meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.
Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.
Pirmajā daļā minētās pieejas piemērošana nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.
Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta prasību nolūkos, ko aprēķina saskaņā ar 72.e panta 4. punktā noteikto atskaitīšanas satvaru.
Šo punktu nepiemēro atskaitījumiem, kas noteikti 72.e panta 5. punktā.
Lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos šādos gadījumos:
ja iestādei ir līdzdalība citā iestādē un ir izpildīti ii)līdz vi) punktā minētie nosacījumi:
uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā,
kompetentās iestādes ir piešķīrušas 113. panta 7. punktā minēto atļauju,
ir izpildīti 113. panta 7. punkta nosacījumi,
institucionālā aizsardzības shēma sastāda konsolidētu bilanci, kas minēta 113. panta 7. punkta e) apakšpunktā, vai, ja konsolidētu pārskatu sastādīšana nav nepieciešama, paplašinātu kopaprēķinu kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā, kas ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 86/635/EEK, un kurā ietverti konkrēti pielāgojumi Direktīvas 83/349/EEK vai Regulas (EK) Nr. 1606/2002, ar ko reglamentē kredītiestāžu grupu konsolidētos pārskatus. Ārējais revidents pārbauda minētā paplašinātā kopaprēķina līdzvērtīgumu un īpaši to, ka minētajā aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. ►M8 Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajai iestādei ar 430. panta 6. punktā noteiktajos tehniskajos īstenošanas standartos paredzēto regularitāti, ◄
institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 430. pantu iesniedz pārskatus par minēto prasību izpildi. ◄ Institucionālās aizsardzības shēmā nav nepieciešams atskaitīt līdzdalības daļu, kas pieder līdzdalībniekiem vai juridiskām personām, kuras nav institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ar noteikumu, ka aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem un mazākuma akcionāru, ja tas ir iestāde;
ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti a) apakšpunkta i) līdz v) punktā noteiktie nosacījumi.
Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 2. vai 3. punktu, uzskata par riska darījumu, un tai piemēro 100 % riska pakāpi.
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.
4.
50. pants
Pirmā līmeņa pamata kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 32. līdz 35. pantā paredzētās korekcijas, 36. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 48., 49. un 79. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.
3.
NODAĻA
Pirmā līmeņa papildu kapitāls
1.
51. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi
Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
Panta a) punktā minētos instrumentus neatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
52. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;
instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;
instrumentiem ir zemāka prioritāte par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;
instrumentus nenodrošina vai negarantē, tādējādi paaugstinot prasījumu prioritāti, neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina instrumentā nostiprināto prasījumu prioritāti maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
instrumenti ir beztermiņa, un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;
ja instrumentos ir ietverta viena vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;
instrumentus var atsaukt, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atsaukt, dzēst vai atpirkt;
ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale,
ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli,
instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,
peļņas sadales atcelšana nav uzskatāma par iestādes saistību nepildīšanu,
peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;
instrumenti nav faktors, nosakot, vai iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, kur šāda noteikšana uzskatāma par maksātnespējas testu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;
instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;
instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.
Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, ka instrumenti ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā, pamatojoties uz 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību;
veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu;
procedūras un laiku šādiem aspektiem:
izraisītājnotikuma konstatēšana,
pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas atjaunināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;
instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;
īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
53. pants
Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju
Šīs regulas 52. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) punkta un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi neietver:
prasību veikt peļņas sadali attiecībā uz instrumentiem, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz tādu iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;
prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;
pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Iestādei nekādā citā veidā nepiemēro šādu pienākumu.
54. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana
Šīs regulas 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:
izraisītājnotikums sākas, kad 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:
5,125 %,
līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;
instrumentu reglamentējošos noteikumos papildus a) apakšpunktā minētajiem notikumiem iestādes var precizēt vienu vai vairākus citus izraisītājnotikumus;
ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:
šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;
diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:
instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā,
ar instrumentu saistīto peļņas sadali;
ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.
Kopējā pirmā līmeņu papildu kapitāla instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:
summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz 5,125 %;
instrumenta pilna pamatsumma.
Izraisītājnotikuma gadījumā iestādes veic šādas darbības:
nekavējoties informē kompetentās iestādes;
informē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājus;
saskaņā ar šajā pantā izklāstīto prasību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, samazina instrumentu pamatsummu vai nekavējoties konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
55. pants
Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 52. panta 1. punkta nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;
to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteni.
2.
56. pants
Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem
Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tostarp pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
tiešas, netiešas un sintētiskas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 60. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;
to posteņu summu, kas saskaņā ar 66. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;
jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi koriģē pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.
57. pants
Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos
Šīs regulas 56. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti abi šie nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,
gan garās, gan īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām vai sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
58. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes 56. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.
59. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi
Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošā riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
60. pants
Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiski ieguldījumi finanšu sektora sabiedrībā
Šīs regulas 56. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32.līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo apmēru minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta summu, ko paredzēts atskaitīt ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
3.
61. pants
Pirmā līmeņa papildu kapitāls
Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 79. panta piemērošanas.
4.
NODAĻA
Otrā līmeņa kapitāls
1.
62. pants
Otrā līmeņa kapitāla posteņi
Otrā līmeņa kapitāla posteņus veido:
kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 63. pantā izklāstītie nosacījumi, un tiktāl, ciktāl paredzēts 64. pantā;
akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu – vispārējas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, attiecīgā gadījumā IRB pārsniegumu, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas aprēķināts saskaņā ar 159. pantu, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.
Panta a) punktā minētos posteņus neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.
63. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumenti
Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;
instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla;
instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;
prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentus reglamentējošiem noteikumiem ir subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;
neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi,
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;
instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas citādi paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;
instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgā gadījumā – atmaksā tos;
ja instrumenti ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;
instrumentus var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. pantā izklāstītie nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteiktu procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par instrumentiem maksājamie procentu maksājumi vai – attiecīgā gadījumā – dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;
ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;
instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu.
64. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija
To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:
instrumentu uzskaites vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar minētā perioda dienu skaitu;
instrumentu līgumā noteiktā termiņa atlikušo dienu skaits.
65. pants
Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas
Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 63. panta nosacījumiem:
šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;
to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
2.
66. pants
Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem
No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tostarp pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;
tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām;
no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgo saistību posteņus.
67. pants
Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi
Šīs regulas 66. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,
vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abi tiek turēti netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
68. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu
Iestādes 66. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:
līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;
atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
69. pants
Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi
Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:
tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aplūkojot pamatā esošo riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;
70. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu attiecīgajā sabiedrībā
Šīs regulas 66. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. un 45. pants;
iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ◄ dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo summu šo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.
Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka summu, ko paredzēts atskaitīt no katra otrā līmeņa papildu kapitāla instrumenta ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādītos summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.
Iestādes nosaka katra otrā līmeņa kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:
līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;
proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.
3.
71. pants
Otrā līmeņa kapitāls
Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 66. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 79. pants.
5.
NODAĻA
Pašu kapitāls
72. pants
Pašu kapitāls
Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.
5.a
NODAĻA
Atbilstīgās saistības
72.a pants
Atbilstīgo saistību posteņi
Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:
atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;
otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības
segtie noguldījumi;
beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 28 ) 6. pantā;
noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;
nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;
jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;
jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;
saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret:
sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK ( 29 );
dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai
trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;
saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem:
darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;
komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus;
nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;
saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;
saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.
Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.
72.b pants
Atbilstīgi saistību instrumenti
Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;
saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām:
tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība;
uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;
saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;
prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:
līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;
piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;
instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;
saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:
iestāde vai tās meitasuzņēmumi;
iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;
jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;
saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;
saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;
instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;
ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;
saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;
saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;
saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;
par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;
instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.
Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.
Šīs regulas 92.b panta nolūkos atsauces uz noregulējuma vienību šā punkta pirmās daļas c), k), l) un m) apakšpunktā saprot arī kā atsauces uz iestādi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgs meitasuzņēmums.
►M17 Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka: ◄
ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;
saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un
minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.
Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:
iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;
ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;
saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;
iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;
minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;
dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
72.c pants
Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija
Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.
72.d pants
Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana
Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.
72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.
72.e pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi
Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;
tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;
iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.
Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:
kur:
|
h |
= |
72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa; |
|
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi; |
|
Hi |
= |
tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā; |
|
li |
= |
to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un |
|
Li |
= |
emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju. |
Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu vai attiecīgo trešo valstu iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:
kur:
|
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu; |
|
OPi |
= |
meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu summa, ko tur mātes iestāde; |
|
LPi |
= |
meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu summa, ko tur mātes iestāde; |
|
β |
= |
to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums un ko aprēķina šādi:
|
|
Oi |
= |
meitasuzņēmuma i pašu kapitāla summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; |
|
Li |
= |
meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu; |
|
ri |
= |
attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām; |
|
aRWAi |
= |
G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem –aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem; |
|
wi |
= |
attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām; |
|
aLREi |
= |
G-SNI vienības i kopējās riska darījumu vērtības mērs, kas aprēķināts saskaņā ar 429. panta 4. punktu vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem. |
Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.
Iestādes un vienības, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, atskaita no atbilstīgo saistību posteņiem savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus tur iestāde vai vienība, kas pati nav noregulējuma vienība, bet kas ir meitasuzņēmums noregulējuma vienībai vai trešās valsts vienībai, kura būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā;
iestādei vai vienībai, kas minēta a) apakšpunktā, ir jāievēro šīs regulas 92.b pantā vai Direktīvas 2014/59/ES 45.f pantā noteiktās prasības;
pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus, kurus tur a) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība, ir emitējusi šīs regulas 92.b panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktā minētā iestāde vai vienība, kas pati nav noregulējuma vienība un kas pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder a) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība.
Atkāpjoties no pirmās daļas, līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos neatskaita, ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai konsolidēti ir jāizpilda pirmās daļas b) apakšpunktā minētā prasība un ja pirmās daļas c) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība ir iekļauta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības konsolidācijā saskaņā ar pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Šā punkta nolūkos atsauci uz atbilstīgo saistību posteņiem saprot kā atsauci uz jebko no turpmāk minētā:
atbilstīgo saistību posteņiem, kas ņemti vērā, lai izpildītu 92.b pantā noteikto prasību;
saistībām, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Šā punkta nolūkos atsauci uz pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgo saistību instrumentiem saprot kā atsauci uz jebko no turpmāk minētā:
pašu kapitāla instrumentiem un atbilstīgo saistību instrumentiem, kas atbilst 92.b panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
pašu kapitālu un saistībām, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
72.f pants
Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums
Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:
iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;
iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.
72.g pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze
72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.
72.h pants
Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums
Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:
tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:
īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;
vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.
72.i pants
Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās
Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:
kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:
32. līdz 35. pants;
36. panta 1. punkta a)–g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii)–iv) punkts un l), m) un n) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;
44. pants un 45. pants;
iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.
Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:
līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;
kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.
72.j pants
Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem
Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;
atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.
72.k pants
Atbilstīgās saistības
Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.
72.l pants
Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības
Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.
6.
NODAĻA
Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām
73. pants
Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem
Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;
panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā kapitāla instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;
panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.
Pirms 1. punktā minētās iepriekšējās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību minētajiem nosacījumiem.
Panta 4. punktu nepiemēro, ja attiecīgā iestāde minētajā plašā tirgus indeksā ir iekļauta kā atsauces sabiedrība, ja vien nav izpildīti šie abi nosacījumi:
iestāde uzskata, ka šīs plašā tirgus indeksa izmaiņas nav cieši korelētas ar iestādes, tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības kredītstāvokli;
kompetentā iestāde nav nonākusi pie secinājumiem, kas būtu pretrunā ar a) apakšpunktā minēto uzskatu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
74. pants
Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu
Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
75. pants
Atskaitījumi un termiņa prasības īsām pozīcijām
Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
iestādei ir līgumiskas tiesības noteiktā nākotnes dienā pārdot darījuma partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, garo pozīciju, kurai ierobežo risku;
darījumu partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, ir līgumisks pienākums minētajā nākotnes dienā no iestādes pirkt a) apakšpunktā minēto garo pozīciju.
76. pants
Līdzdalības kapitāla instrumentu indeksos
Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;
šā punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;
šā panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesiem ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;
kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto iekšējās kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.
Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem kapitāla instrumentiem vai saistībām, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:
indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;
indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;
indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
kad aplēses, ko izmanto kā alternatīvu 2. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai, ir pietiekami konservatīvas;
2. punktā lietotā formulējuma "praktiskā ziņā apgrūtinoši" nozīmi.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
77. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi
Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:
samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;
samazinātu, sadalītu vai pārklasificētu par citu pašu kapitāla posteni akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar pašu kapitāla instrumentiem;
atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.
78. pants
Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu
Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. ►C8 Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, un tādu rezervi, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. ◄ Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti.
Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.
Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:
ir notikušas tādas izmaiņas minēto instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;
iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;
ir notikušas izmaiņas minētajiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;
šiem instrumentiem un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem ir tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 494.b pantu;
pirms vai vienlaicīgi ar 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizvieto 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi minēto darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no prudenciālā viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;
pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;
šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;
procesu, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. panta 1. punktā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt tajā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
78.a pants
Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus
Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 2. punktā minēto darbību iestāde aizvieto atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;
iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 2. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā mērā, ko noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar kompetento iestādi uzskata par nepieciešamu;
iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka daļēja vai pilnīga atbilstīgo saistību aizvietošana ar pašu kapitāla instrumentiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES atļaujas atjaunošanai.
Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.
Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu;
procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu;
procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, vispārīgas iepriekšējas atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta otro daļu;
nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
79. pants
Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
79.a pants
Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem
Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.
80. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitātes nepārtraukta pārbaude
Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta EBI visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.
Paziņojumā ietver:
detalizētu paskaidrojumu par konstatēto trūkumu būtību un apmēru;
tehniskus ieteikumus par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu;
būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.
EBI sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai definētu pašu kapitāla un atbilstīgās saistības, un kas izriet no:
attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;
attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;
būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.
II
SADAĻA
MAZĀKUMA LĪDZDALĪBA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI
81. pants
Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā
Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
meitasuzņēmums ir vai nu:
iestāde;
uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;
meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
82. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
meitasuzņēmums ir vai nu:
iestāde;
vai uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;
ieguldījumu brokeru sabiedrība;
starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;
meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un otrā līmeņa kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
83. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība
Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;
instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;
vienīgais īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīvs ir tās ieguldījums tāda mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauts konsolidācijā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 52. panta 1. punktā vai 63. pantā.
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, izņemot ieguldījumus mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kuri saskaņā ar Pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauti konsolidācijā, ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var atcelt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nosacījumu.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
84. pants
Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, kas ir iekļauts konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam ir jāatbilst:
ja meitasuzņēmums ir viens no šīs regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, bet nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – to prasību summai, kuras ir noteiktas šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2019/2034, vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ar minēto meitasuzņēmumu saistītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai kādiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut iestādei atskaitīt kādu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām summām, tiklīdz minētā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka zaudējumu segšanai konsolidētā līmenī ir pieejama mazākuma līdzdalības papildsumma.
Iestāde var izvēlēties, ka attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu tā neveic šādu aprēķinu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.
Kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta piemērošanas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
tās galvenā darbība ir līdzdalību iegāde;
tai konsolidēti piemēro prudenciālo uzraudzību;
tā konsolidē meitas iestādi, kurā tai ir tikai mazākuma līdzdalība, pamatojoties uz kontroles attiecībām 4. panta 1. punkta 37) apakšpunkta nozīmē;
vairāk nekā 90 % no pieprasītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla izriet no c) apakšpunktā minētās meitas iestādes, ko aprēķina subkonsolidēti;
►C1 Ja pēc 2013. gada 28. jūnija mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ◄ kas atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kļūst par mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kompetentās iestādes var minētajai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piešķirt pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētajā daļā uzskaitītie nosacījumi.
85. pants
Atbilstīgi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla summa, kam ir jāatbilst:
ja meitasuzņēmums ir viens no šīs regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, bet nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā noteiktās prasības summai, Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ar šo meitasuzņēmumu saistītā konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla summa, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai kādiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
meitasuzņēmuma atbilstīgais pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut iestādei atskaitīt kādu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām summām, tiklīdz minētā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka zaudējumu segšanai konsolidētā līmenī ir pieejama pirmā līmeņa kapitāla papildsumma.
Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.
86. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā
Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu, iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.
87. pants
Atbilstīgs pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā
Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:
meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:
meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam ir jāatbilst:
ja meitasuzņēmums ir viens no šīs regulas 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, bet nav ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, – šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6. punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pašu kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai starpniecības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai visiem vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pašu kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
ar šo meitasuzņēmumu saistītā pašu kapitāla summa, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajām apvienoto rezervju prasībām vai kādām vietējām uzraudzības prasībām trešās valstīs, ciktāl pašu kapitālam ir jāatbilst minētajām prasībām;
uzņēmuma atbilstīgais pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visu minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņu summu, izņemot 62. panta c) un d) punktā minētās summas.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut iestādei atskaitīt kādu no a) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām summām, tiklīdz minētā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka zaudējumu segšanai konsolidētā līmenī ir pieejama pašu kapitāla papildsumma.
Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pašu kapitālā.
88. pants
Atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā
Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu), iestādes nosaka meitasuzņēmumi atbilstīgā pašu kapitāla apmēru, kas ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā, minētā uzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.
88.a pants
Kvalificējami atbilstīgo saistību instrumenti
Saistības, ko emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder noregulējuma vienība, kvalificē iekļaušanai tādas iestādes konsolidētajos atbilstīgo saistību instrumentos, kurai piemēro 92.a pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
tās ir emitētas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;
tās ir nopircis esošs akcionārs, kurš nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, tikmēr, kamēr norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu neskar noregulējuma vienības īstenoto kontroli pār meitasuzņēmumu;
tās nepārsniedz summu, ko nosaka, no ii) punktā minētās summas atņemot i) punktā minēto summu:
saistību summa, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla instrumentu summa, ko emitē saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta b) apakšpunktu;
summa, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktu.
88.b pants
Uzņēmumi trešās valstīs
Šīs sadaļas vajadzībām ar terminiem “ieguldījumu brokeru sabiedrība” un “iestāde” saprot uzņēmumus, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un uz kuriem, ja tie uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, attiektos minēto terminu definīcijas šajā regulā.
III
SADAĻA
BŪTISKA LĪDZDALĪBA ĀRPUS FINANŠU SEKTORA
89. pants
Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums
Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:
lai saskaņā ar Trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250 % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:
šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,
šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;
kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.
Kompetentās iestādes publicē informāciju par izvēli, ko tās izdarījušas saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.
▼M17 —————
90. pants
Alternatīva 1 250 % riska pakāpei
Kā alternatīvu 1 250 % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 89. panta 1. un 2. punktā noteiktos limitus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.
91. pants
Izņēmumi
To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par minētajā pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla limitiem, ja ir nodrošināta atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:
šīs akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts 79. pantā;
šīs akcijas ir sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;
akcijas tiek turētas iestādes vārdā un citu vārdā.
TREŠĀ DAĻA
KAPITĀLA PRASĪBAS
I
SADAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, VĒRTĒŠANA UN PĀRSKATI
1.
NODAĻA
Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis
1.
92. pants
Pašu kapitāla prasības
Saskaņā ar regulas 93. un 94. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;
pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;
kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā;
sviras rādītājs 3 % apmērā.
G-SNI ievēro sviras rādītāja rezerves prasību tikai attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu. Pirmā līmeņa kapitālu, ko izmanto, lai ievērotu sviras rādītāja rezerves prasību, neizmanto, lai ievērotu kādu no tādām ar sviru pamatotām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ja vien tajās nav skaidri paredzēts citādi.
Ja G-SNI neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, tai piemēro kapitāla saglabāšanas prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 141.b pantu.
Ja G-SNI vienlaikus neievēro sviras rādītāja rezerves prasību un apvienoto rezervju prasību, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā, tai piemēro augstāko no kapitāla saglabāšanas prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 141. un 141.b pantu.
Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:
pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;
pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;
kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību.
Iestādes aprēķina kopējo riska darījumu vērtību šādi:
TREA = max {U-TREA; x·S-TREA}
kur:
|
TREA |
= sabiedrības kopējā riska darījumu vērtība; |
|
U-TREA |
= saskaņā ar 4. punktu aprēķināta sabiedrības kopējā riska darījumu vērtība, kam nav piemērota minimālā robežvērtība; |
|
S-TREA |
= saskaņā ar 5. punktu aprēķināta sabiedrības standartizēta kopējā riska darījumu vērtība; |
|
x |
= 72,5 %. |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalsts var nolemt, ka iestādēm, kas ietilpst grupā ar mātes iestādi tajā pašā dalībvalstī, kopējā riska darījumu vērtība ir saskaņā ar 4. punktu aprēķināta kopējā riska darījumu vērtība, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, ar noteikumu, ka minētā mātes iestāde vai – attiecībā uz grupām, ko veido centrālā iestāde un pastāvīgi radniecīgas iestādes, – viss centrālās iestādes un tās radniecīgo iestāžu kopums konsolidēti aprēķina savu kopējo riska darījumu vērtību saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
Kopējo riska darījumu vērtību, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, aprēķina, saskaitot šā punkta a)–g) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā šā panta 6. punkta noteikumi:
riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam, tostarp darījumu partnera kredītriskam, un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas II sadaļu un 379. pantu, attiecībā uz visu iestādes uzņēmējdarbību, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;
pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:
tirgus risku, kas aprēķināts saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu;
lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā norādītos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt minētos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu;
pašu kapitāla prasības tirgus riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu attiecībā uz visiem netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuri pakļauti ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam;
pašu kapitāla prasības norēķinu riskam, ko aprēķina saskaņā ar 378. un 380. pantu;
pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas VI sadaļu;
pašu kapitāla prasības operacionālajam riskam, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas III sadaļu;
riska darījumu riska svērtās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas II sadaļu, attiecībā uz iestādes darījuma partnera kredītrisku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:
regulas II pielikumā uzskaitītie līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;
repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi, kas ir balstīti uz vērtspapīriem vai precēm;
maržinālo aizdevumu darījumi, kas balstīti uz vērtspapīriem vai precēm;
ilgstošo norēķinu darījumi.
Standartizēto kopējo riska darījumu vērtību aprēķina kā 4. punkta a)–g) apakšpunkta summu pēc tam, kad ņemts vērā 6. punkts un turpmāk minētās prasības:
riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam, tostarp darījumu partnera kredītriskam, un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, kurš minēts 4. punkta a) apakšpunktā, un darījuma partnera kredītriskam, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem, kā minēts minētā punkta g) apakšpunktā, aprēķina, neizmantojot nevienu no turpmāk minētajām pieejām:
šīs regulas 221. pantā noteiktā iekšējā modeļa pieeja savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem;
regulas II sadaļas 3. nodaļā izklāstītā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja;
šīs regulas 258., 259. un 260. pantā noteiktā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja vērtspapīrošanai un 265. pantā noteiktā iekšējā novērtējuma pieeja;
iekšējā modeļa metode, kas izklāstīta II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā;
pašu kapitāla prasības portfeļa darījumiem attiecībā uz 4. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto tirgus risku, aprēķina, neizmantojot:
alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā; un
attiecīgā gadījumā, nevienu no šā punkta a) apakšpunktā uzskaitītajām pieejām;
pašu kapitāla prasības attiecībā uz visiem iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem, kura pakļauta ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam, kā minēts šā panta 4. punkta c) apakšpunktā, aprēķina, neizmantojot Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā noteikto alternatīvo iekšējā modeļa pieeju.
Lai aprēķinātu 4. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, un 5. punktā minēto standartizēto kopējo riska darījumu vērtību, piemēro šādus noteikumus:
šā panta 4. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētajās pašu kapitāla prasībās ir iekļautas prasības, kas izriet no visiem iestādes darījumiem;
iestādes reizina 4. punkta b)–f) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5 .
92a. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI
Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vienības, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:
uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu;
uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.
Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:
trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;
divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;
divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.
▼M15 —————
92b. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI
Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:
parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumam, kas izriet no saistībām, ir zemāka vērtība nekā prasījumiem, kas izriet saistībām, kuras neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras nevar kvalificēt kā pašu kapitālu;
uz to attiecas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu.
93. pants
Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu
▼M9 —————
94. pants
Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem
►M17 Atkāpjoties no 92. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 92. panta 5. punkta b) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus: ◄
5 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 50 miljoni.
Ja ir izpildīti abi 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:
attiecībā uz līgumiem, kas uzskaitīti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar minētā pielikuma 3. punktā minētajiem kapitāla vērtspapīriem, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes var atbrīvot minētās pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 92. panta 5. punkta b) apakšpunktā;
attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas šā punkta a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 92. panta 5. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 92. panta 5. punkta a) apakšpunktu.
Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru 1. punkta nolūkos, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:
visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:
pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un precēm;
kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kas atzītas kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumos vai darījuma partnera riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumi, kas pilnībā izlīdzina minēto iekšējo riska ierobežošanas pozīciju tirgus risku, kā minēts 106. panta 3. punktā;
visas pozīcijas, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu, vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;
apkopotās garās pozīcijas absolūto vērtību summē ar apkopotās īsās pozīcijas absolūto vērtību.
Pirmās daļas nolūkiem garā pozīcija ir tāda, kuras tirgus vērtība palielinās tad, kad palielinās tās galvenā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija ir tāda, kuras tirgus vērtība samazinās tad, kad pozīcijas galvenā risku raksturojošā rādītāja vērtība palielinās.
Pirmās daļas nolūkiem apkopotās garās (īsās) pozīcijas vērtība ir vienāda ar atsevišķo garo (īso) pozīciju vērtību summu, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu.
Iestāde pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem notikumiem:
iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;
iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā metodi, kas izstrādāta regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri paredzēti saskaņā ar 279.a panta 3. punkta b) apakšpunktu.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
2.
95. pants
Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus
Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:
92. panta 4. punkta a)–e) apakšpunktā un g) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 6. punkts;
12,5, ko reizina ar 97. pantā noteikto lielumu.
4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās sabiedrības, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izpilda 92. panta 1. un 2. punktā minētās prasības, balstoties uz kopējo risku darījumu vērtību, kas minēta pirmajā daļā.
Kompetentās iestādes var sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, noteikt pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvām 2006/49/EK un 2006/48/EK.
96. pants
Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam
Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam, izmanto šā panta 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt tīrvērtes un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģenta statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;
ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
kuras netur klienta naudu vai vērtspapīrus,
kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā,
kurām nav ārēju klientu,
kuru norēķini un darījumu izpilde ir tīrvērtes iestādes pārziņā, un šī tīrvērtes iestāde šos darījumus garantē.
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:
šīs regulas 92. panta 4. punkta a)–e) apakšpunkts un g) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 6. punkts;
šīs regulas 97. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.
97. pants
Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem
EBI, konsultējoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
prasības uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī aprēķināšanas kārtību;
nosacījumus kompetentās iestādes korekcijām attiecībā uz prasību uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī;
prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu tajā gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību.
EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. martam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
98. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls
Šīs regulas 95. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas gadījumā, ja šāda grupa neietver kredītiestādes, dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība 92. pantu piemēro konsolidētā līmenī:
izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 95. panta 2. punktā;
pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai -attiecīgā gadījumā- jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.
Šīs regulas 96. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, kura neietver kredītiestādes, gadījumā dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība, ko kontrolē finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība konsolidēti piemēro 92. pantu šādā veidā:
izmantojot kopējā riska darījumu apmēra aprēķinu, kā noteikts 96. panta 2. punktā;
izmantojot pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai- attiecīgā gadījumā- uz jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
▼M8 —————
3.
NODAĻA
Tirdzniecības portfelis
102. pants
Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli
103. pants
Tirdzniecības portfeļa pārvaldība
Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Minētajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:
darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasības vajadzībām;
apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;
attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:
identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus;
ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus;
iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;
apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko konsekventā veidā var validēt ārēji;
apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;
apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;
apmēru, kādā iestāde var pārklasificēt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un prasības šādai pārklasificēšanai, kā minēts 104.a pantā.
Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju portfeļus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:
iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprina augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;
iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī; minētā politika un procedūras ietver:
to, kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot katra tirdzniecības nodaļa vai attiecīgā gadījumā – izraudzīti dīleri;
pozīcijas limitu noteikšanu un to atbilstības uzraudzību;
nodrošināšanu, ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju;
nodrošināšanu, ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai, un šādi ziņojumi ir iestādes riska pārvaldības procesa sastāvdaļa;
nodrošināšanu, ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas, atsaucoties uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīcijas vai tās komponentu risku tirgojamību vai risku ierobežošanas spēju, tostarp novērtējums par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgū tirgoto pozīciju lielumu;
krāpšanas aktīvas apkarošanas procedūras un kontroles;
iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp apgrozījuma un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods.
104. pants
Iekļaušana tirdzniecības portfelī
Iestādei ir neatkarīga riska kontroles funkcija, kas pastāvīgi novērtē, vai tās instrumenti tiek pienācīgi iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī.
Iestādes tirdzniecības portfelī iedala šādu instrumentu pozīcijas:
instrumenti, kas atbilst 325. panta 6., 7. un 8. punktā noteiktajiem kritērijiem iekļaušanai alternatīvajā korelācijas tirdzniecības portfelī (ACTP);
instrumenti, kas radītu neto īso kredīta vai neto īso kapitāla vērtspapīru pozīciju netirdzniecības portfelī, izņemot iestādes pašu saistības, ja vien šādas pozīcijas neatbilst e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem;
instrumenti, kas izriet no vērtspapīru sākotnējās izvietošanas saistībām, ja minētās sākotnējās izvietošanas saistības attiecas tikai uz vērtspapīriem, kurus iestādei paredzēts iegādāties norēķina datumā;
instrumenti, kas nepārprotami klasificēti kā tādi, kuriem saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir tirdzniecības nolūks;
instrumenti, kas izriet no tirgus veidošanas darbībām;
tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas KIU ar noteikumu, ka šie KIU atbilst vismaz vienam no 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
biržas sarakstā iekļauti kapitāla vērtspapīri;
ar tirdzniecību saistīti vērtspapīru finansēšanas darījumi;
iespējas līgumi vai citi atvasinātie instrumenti, kas iegulti iestādes pašu saistībās netirdzniecības portfelī un kas attiecas uz kredītrisku vai kapitāla vērtspapīru risku.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādei ir neto īsā kapitāla vērtspapīru pozīcija, ja kapitāla vērtspapīru cenas samazinājums rada iestādei peļņu. Iestādei ir neto īsā kredīta pozīcija, ja kredītriska starpības palielināšanās vai emitenta vai emitentu grupas kredītspējas pasliktināšanās rada iestādei peļņu. Iestādes pastāvīgi uzrauga, vai instrumenti netirdzniecības portfelī rada neto īso kredīta vai kapitāla vērtspapīru pozīciju.
Šā punkta pirmās daļas i) apakšpunkta nolūkos iestāde iegulto iespējas līgumu vai citu atvasināto instrumentu nodala no tām sevis pašas saistībām netirdzniecības portfelī, kas ir saistītas ar kredītrisku vai kapitāla vērtspapīru risku. Tā piesaista iegulto iespējas līgumu vai citu atvasināto instrumentu tirdzniecības portfelim un pašu saistības atstāj netirdzniecības portfelī. Ja instrumentu tā veida dēļ nav iespējams sadalīt, iestāde tirdzniecības portfelim piesaista visu instrumentu. Šādā gadījumā tā pienācīgi dokumentē minētās rīcības iemeslu.
Iestādes tirdzniecības portfelī neiedala šādu instrumentu pozīcijas:
instrumenti, kas paredzēti vērtspapīrošanas darījumiem;
instrumenti, kas saistīti ar nekustamā īpašuma aktīviem;
biržas sarakstā neiekļauti kapitāla vērtspapīri;
instrumenti, kas saistīti ar privātpersonu un MVU kredītiem;
pozīcijas KIU, kas nav 2. punkta f) apakšpunktā minētie KIU;
atvasināto instrumentu līgumi un KIU ar vienu vai vairākiem pamatā esošajiem instrumentiem, kas minēti šā punkta a)–d) apakšpunktā;
instrumenti, kas turēti šā punkta a)–f), h) un i) apakšpunktā minēto instrumentu vienas vai vairāku pozīciju konkrēta riska ierobežošanai;
iestādes pašu saistības, ja vien šādi instrumenti neatbilst 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai kritērijiem, kas minēti 2. punkta trešajā daļā;
instrumenti riska ieguldījumu fondos.
Iestāde tirdzniecības portfelī iedala KIU pozīciju, kas nav kāda no 3. punkta f) apakšpunktā minētajām pozīcijām un kas tiek turēta tirdzniecības nolūkā, ja iestāde atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
iestāde spēj iegūt pietiekamu informāciju par atsevišķiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem;
iestāde nespēj iegūt pietiekamu informāciju par atsevišķiem KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, bet iestādei ir informācija par KIU pilnvaru saturu un ir iespējams iegūt KIU dienas cenu piedāvājumu.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
104.a pants
Pozīcijas pārklasificēšana
EBI pārrauga dažādas uzraudzības prakses un līdz 2027. gada 10. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kas ir ārkārtas apstākļi šā punkta pirmās daļas un šā panta 5. punkta nolūkos. Līdz brīdim, kad EBI izdod minētās pamatnostādnes, kompetentās iestādes informē EBI un sniedz pamatojumu saviem lēmumiem par to, vai atļaut iestādei pārklasificēt pozīciju, kā minēts šā panta 2. punktā.
Pirmajā daļā minēto lēmumu apstiprina vadības struktūra.
Ja kompetentā iestāde ir devusi atļauju pārklasificēt pozīciju saskaņā ar 2. punktu, iestāde, kas saņēmusi minēto atļauju:
nekavējoties publisko
informāciju par to, ka tās pozīcija ir pārklasificēta; un
ja minētās pārklasifikācijas rezultātā ir samazinājušās iestādes pašu kapitāla prasības, – minētā samazinājuma lielumu; un
ja minētās pārklasifikācijas rezultātā ir samazinājušās iestādes pašu kapitāla prasības, šo rezultātu neatzīst līdz brīdim, kad iestājas šīs pozīcijas termiņš, ja vien attiecīgās iestādes kompetentā iestāde nedod atļauju šo rezultātu atzīt jau agrākā datumā.
104.b pants
Prasības tirdzniecības nodaļai
Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša tās uzņēmējdarbības stratēģijai;
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir konkrēti pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai;
katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju limitus saskaņā ar minētās tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;
pārskatus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentējošām prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz vadības struktūrai;
katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir piemēroti kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai;
katru mēnesi par katru tirdzniecības nodaļu tiek sagatavoti un kompetentajām iestādēm darīti pieejami pārskati par pozīcijām ar drīzu galatermiņu, vienas dienas un ikdienas tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un pasākumiem, ko iestāde veikusi, lai novērstu minētos pārkāpumus, kā arī novērtējumi par tirgus likviditāti.
104.c pants
Kapitāla rādītāju ārvalstu valūtas riska ierobežošanai piemērojamā procedūra
Iestāde, kas apzināti ir uzņēmusies riska pozīciju, lai vismaz daļēji, nodrošinātos pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām attiecībā uz jebkādu tās 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto kapitāla rādītāju, var ar tās kompetentās iestādes atļauju minēto riska pozīciju izslēgt no 325. panta 1. punktā minētajām pašu kapitāla prasībām ārvalstu valūtas riskam, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
riska pozīcijas maksimālā summa, kas izslēgta no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam, nav lielāka par tās riska pozīcijas summu, kura neitralizē jebkādu kapitāla rādītāju jutīgumu pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām;
riska pozīcija vismaz sešus mēnešus ir izslēgta no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam;
iestāde ir izveidojusi atbilstīgu riska pārvaldības sistēmu, lai ierobežotu ārvalstu valūtas kursa negatīvās izmaiņas jebkurā no tās kapitāla rādītājiem, tostarp skaidru riska ierobežošanas stratēģiju un pārvaldības struktūru;
iestāde kompetentajai iestādei ir sniegusi pamatojumu riska pozīcijas izslēgšanai no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam, detalizētu informāciju par minēto riska pozīciju un summu, kas jāizslēdz.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
riska pozīcijas, kuras iestāde apzināti var uzņemties, lai vismaz daļēji nodrošinātos pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām attiecībā uz jebkuru tās 1. punktā minēto kapitāla rādītāju;
kā noteikt šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto maksimālo summu un veidu, kādā iestādei attiecībā uz katru no 325. panta 1. punktā minētajām pieejām minēto summu jāizslēdz;
kritērijus, kuriem jāatbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajai iestādes riska pārvaldības sistēmai, lai to varētu uzskatīt par piemērotu šā panta vajadzībām.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
105. pants
Piesardzīgas vērtēšanas prasības
Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:
vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtēšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, tādu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kuriem nav pieejamas novērošanas vēstures, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;
skaidru un no tirdzniecības struktūrvienības neatkarīgu pārskatu sniegšanas kārtību par vērtēšanu atbildīgajai nodaļai, kas sniedzas līdz pat vadības struktūrai.
Ja iestādes veic novērtēšanu pēc modeļa, tās nodrošina atbilstību šādām prasībām:
augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem vai citām pēc patiesās vērtības vērtētām pozīcijām, kuras novērtē pēc modeļa, un tā arī apzinās to izraisītās nenoteiktības nozīmi attiecībā uz pārskatiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;
iestādes datus par tirgu iespēju robežās iegūst, izmantojot tirgus cenas, un regulāri izvērtē konkrētu vērtēto pozīciju tirgus datu un modeļa parametru piemērotību;
ja iespējams, iestādes izmanto tirgus praksē pieņemtu novērtēšanas metodiku, kas attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai precēm;
ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tā pamatā ir atbilstīgi pieņēmumi, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;
iestādēm ir ieviestas dokumentētas izmaiņu kontroles procedūras, un tās uzglabā drošu šā modeļa kopiju, ko periodiski izmanto, lai pārbaudītu novērtējumus;
riska pārvaldības struktūrvienībai ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot novērtējumā; un
iestāžu modeļiem piemēro periodisku pārbaudi, lai noteiktu to rezultātu precizitāti, un šāda pārbaude ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai pieņēmumi joprojām ir atbilstīgi, peļņas un zaudējumu izvērtējumu pret riska faktoriem, kā arī faktisko noslēguma vērtību salīdzināšanu ar modeļa rezultātiem.
Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos modeli izstrādā vai apstiprina, neiesaistot tirdzniecības nodaļu, un to pārbauda neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.
Iestādes izveido un uztur procedūras, lai aprēķinātu jebkuru mazāk likvīdu pozīciju pašreizējā novērtējuma korekcijas, ko it sevišķi var izraisīt tirgus tendences vai ar iestādi saistītas situācijas, piemēram, koncentrētas pozīcijas un/vai pozīcijas, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods. Vajadzības gadījumā iestādes veic šādas korekcijas papildus jebkādām pozīcijas vērtības izmaiņām, kas nepieciešamas finanšu atskaitēm, un iestādes šīs korekcijas izveido, lai atspoguļotu attiecīgās pozīcijas nelikviditāti. Saskaņā ar šīm procedūrām iestādes apsver vairākus faktorus, nosakot, vai vērtības korekcija ir vajadzīga mazāk likvīdām pozīcijām. Šajos faktoros ir ietverts:
papildu laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai, pārsniedzot likviditātes periodus, kas piesaistīti pozīcijas riska faktoriem saskaņā ar 325.bd pantu;
vidējā pieprasījuma/piedāvājuma cenu starpība un svārstīgums;
vai ir pieejama informācija par tirgus kotējumiem (tirgus veidotāju skaitu un identitāti) un tirdzniecības apjomu svārstīgumu un vidējo apjomu, tostarp tirdzniecības apjomiem tirgus spriedzes periodos;
tirgus koncentrācijas;
pozīciju turēšanas ilgums;
tas, cik lielā mērā vērtēšanā izmanto novērtēšanu pēc modeļa;
citu modeļa risku ietekme.
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
106. pants
Iekšējās risku ierobežošanas pozīcijas
Iekšējā riska ierobežošanas pozīcija it sevišķi atbilst šādām prasībām:
tā nav galvenokārt paredzēta, lai izvairītos no pašu kapitāla prasībām vai mazinātu tās;
tā ir pienācīgi dokumentēta, un tai piemēro konkrētas iekšējās apstiprināšanas un revīzijas procedūras;
tā jāpielieto saskaņā ar tirgus nosacījumiem;
tirgus risks, ko rada iekšējā riska ierobežošanas pozīcija, tirdzniecības portfelī jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;
to rūpīgi uzrauga saskaņā ar atbilstīgām procedūrām.
Gan iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kredītu atvasināto instrumentu darījumu, kas noslēgts ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, izmantojot 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, abas pozīcijas piesaista vienai un tai pašai tirdzniecības nodaļai, kura pārvalda līdzīgus riskus.
Gan iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, kas atzīta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, gan kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu darījumu, kas noslēgts ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, izmantojot 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, abas pozīcijas piesaista vienai un tai pašai tirdzniecības nodaļai, kura pārvalda līdzīgus riskus.
Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska darījumu risku, izmantojot procentu likmju riska pozīciju, kas iegrāmatota tās tirdzniecības portfelī, minēto procentu likmju riska pozīciju uzskata par iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, lai novērtētu procentu likmju risku, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
lai pašu kapitāla prasības tirgus riskam aprēķinātu, izmantojot 325. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pieejas, pozīcija ir iedalīta no citām tirdzniecības portfeļa pozīcijām atsevišķā portfelī, kura uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mazināšanu iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām procentu likmju riska darījumos;
lai pašu kapitāla prasības tirgus riskam aprēķinātu, izmantojot 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju, pozīcija ir piesaistīta tirdzniecības nodaļai, kuras uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mazināšanu iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām procentu likmju riska darījumos;
iestāde pilnībā dokumentē, kā katra pozīcija mazina procentu likmju risku, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas, to prasību vajadzībām, kas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā.
Šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajai tirdzniecības nodaļai piemēro šādas prasības:
minētā tirdzniecības nodaļa var izveidot citas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām vai citām iestādes tirdzniecības nodaļām, ja vien minētās pozīcijas atbilst 104. pantā noteiktajām prasībām iekļaušanai tirdzniecības portfelī un minētās citas tirdzniecības nodaļas pilnībā kompensē tirgus risku, ko rada minētās citas procentu likmju riska pozīcijas, izveidojot pretējas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām;
minētajai tirdzniecības nodaļai nav piesaistītas citas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, kā tikai šā punkta a) apakšpunktā minētās;
atkāpjoties no 104.b panta, minētajām tirdzniecības nodaļām nepiemēro attiecīgā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības.
Ja iestāde kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska darījuma risku ierobežo, izmantojot noslēgtu atvasināto instrumentu tās tirdzniecības portfelī, minētā atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst par CVA riska darījuma iekšējo riska ierobežošanas pozīciju, lai saskaņā ar 383. vai 384. pantā noteiktajām pieejām aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
atvasināto instrumentu pozīcija saskaņā ar 386. pantu ir atzīta par atbilstošu riska ierobežošanas pozīciju;
ja atvasināto instrumentu pozīcijai piemēro kādu no 325.c panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 325.e panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, iestāde pilnībā kompensē minētās atvasināto instrumentu pozīcijas tirgus risku, izveidojot pretējas pozīcijas ar trešām personām.
Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, tirdzniecības portfeļa pozīciju, kas ir pretēja saskaņā ar pirmo daļu atzītajai iekšējai riska ierobežošanas pozīcijai, iekļauj iestādes tirdzniecības portfelī.
II
SADAĻA
KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KREDĪTRISKU
1.
NODAĻA
Vispārējie principi
107. pants
Pieejas attiecībā uz kredītrisku
Tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām centrālā darījumu partnera saistību neizpildes fondā iestādes piemēro 6. nodaļas 9. iedaļā noteikto pieeju, lai 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu to riska darījumu riska svērtās vērtības. Attiecībā uz visiem citiem riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri iestādes šādus riska darījumus uzskata par:
riska darījumiem ar iestādēm – attiecībā uz citu veidu riska darījumiem ar atbilstīgu CCP;
riska darījumiem ar komercsabiedrībām – attiecībā uz citu veidu riska darījumiem ar neatbilstīgu CCP.
108. pants
Kredītriska mazināšanas metožu izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju attiecībā uz kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku
Ievērojot 5. punktā noteiktos nosacījumus, iestādes aizdevumus fiziskām personām attiecīgā gadījumā II sadaļas 2., 3. un 4. nodaļas vajadzībām var uzskatīt par riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku, nevis par garantētiem riska darījumiem, ja dalībvalstī attiecībā uz minētajiem aizdevumiem ir izpildīti šādi nosacījumi:
attiecīgajā dalībvalstī lielākā daļa aizdevumu fiziskām personām mājokļa īpašumu iegādei netiek sniegti hipotēkas juridiskajā formā;
attiecīgajā dalībvalstī lielāko daļu aizdevumu fiziskām personām mājokļa īpašumu iegādei garantē aizsardzības devējs, kuram ir kādas norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, kas atbilst kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, un kuram gadījumā, ja sākotnējais aizņēmējs nepilda savas saistības, ir pienākums atmaksāt iestādei pilnu summu;
iestādei ir likumīgas tiesības ņemt hipotēku attiecībā uz mājokļa īpašumu gadījumā, ja b) punktā minētais aizsardzības devējs nepilda vai vairs nespēj izpildīt savas no sniegtās garantijas izrietošās saistības vai kļūst maksātnespējīgs.
Ja kompetentās iestādes jurisdikcijas valsts teritorijā ir izpildīti šā panta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi, tās par to informē EBI un sniedz to aizsardzības devēju nosaukumus, kuri ir atbilstoši, lai tiem piemērotu šādu procedūru, un kuri atbilst šā punkta un 5. punkta nosacījumiem.
EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar visiem šādiem atbilstošiem aizsardzības devējiem un ik gadu atjaunina minēto sarakstu.
Šā panta 4. punkta nolūkos aizdevumus, kas minēti attiecīgajā punktā, var uzskatīt par riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku, nevis par garantētiem riska darījumiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
attiecībā uz riska darījumu, kam piemēro standartizēto pieeju, – riska darījums atbilst visām prasībām, lai to, ievērojot 124. un 125. pantu, iedalītu standartizētās pieejas riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”, izņemot to, ka iestādei, kura garantē aizdevumu, nav mājokļa īpašuma hipotēkas;
attiecībā uz riska darījumu, kam piemēro IRB pieeju, – riska darījums atbilst visām prasībām, lai to iedalītu 147. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētajā IRB riska darījumu kategorijā “ar mājokļa īpašumu nodrošināti riska darījumi ar privātpersonām vai MVU”, izņemot to, ka iestādei, kura garantē aizdevumu, nav mājokļa īpašuma hipotēkas;
attiecībā uz mājokļa īpašumu nepastāv hipotēkas ķīlas tiesības, ja aizdevums ir piešķirts, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti kopš 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējs ir līgumiski apņēmies nepiešķirt nekādas hipotēkas ķīlas tiesības bez tās iestādes piekrišanas, kura sākotnēji piešķīrusi aizdevumu;
aizsardzības devējs ir atbilstošs aizsardzības devējs, kā minēts 201. pantā, un tam ir norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, kas atbilst 1. vai kredītkvalitātes 2. pakāpei;
aizsardzības devējs ir iestāde vai finanšu sektora sabiedrība, kam piemēro pašu kapitāla prasības, kuras ir salīdzināmas ar prasībām, ko piemēro iestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām;
aizsardzības devējs ir izveidojis pilnībā finansētu savstarpējo garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrēšanu regulāri izvērtē tā kompetentā iestāde un kuriem regulāri piemēro spriedzes testēšanu vismaz reizi divos gados;
iestādei ir līgumiskas un likumīgas tiesības ņemt hipotēku attiecībā uz mājokļa īpašumu gadījumā, ja aizsardzības devējs nepilda vai vairs nespēj izpildīt savas no sniegtās garantijas izrietošās saistības vai kļūst maksātnespējīgs.
109. pants
Procedūra attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām
Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību to turētai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 5. nodaļu.
110. pants
Procedūra attiecībā uz kredītriska korekcijām
Šā panta un 2. un 3. nodaļas vajadzībām vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijās neietver rezerves vispārējiem banku riskiem.
Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, bet konsolidēti vai individuāli attiecībā uz daļu no saviem riska darījumiem izmanto standartizēto pieeju, saskaņā ar 148. un 150. pantu nosaka to vispārējās kredītriska korekcijas daļu, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar standartizēto pieeju, un to, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar IRB pieeju:
attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai IRB pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 2. punktā noteikto procedūru;
attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 1. punktā noteikto procedūru;
kredītriska korekcijas atlikušo daļu proporcionāli attiecina atbilstoši riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro standartizēto pieeju, un riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro IRB pieeju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu specifisko kredītriska korekciju un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu attiecībā uz:
riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, kā minēts 111. pantā;
riska darījuma vērtību saskaņā ar IRB pieeju, kā minēts 166. un 168. pantā;
procedūrai attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kā minēts 159. pantā;
riska darījuma vērtību, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, kas minēta 246. un 266. pantā;
saistību nepildīšanas konstatēšanu saskaņā ar 178. pantu;
EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
110 a. pants
Tādas līgumiskās vienošanās uzraudzība, kas nav saistības
Iestādes uzrauga līgumiskas vienošanās, kuras atbilst visiem 5. panta 10. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, un veidā, kas apmierina to kompetentās iestādes, dokumentē to atbilstību visiem minētajiem nosacījumiem.
2.
NODAĻA
Standartizētā pieeja
1.
111. pants
Riska darījuma vērtība
Šīs regulas I pielikumā uzskaitītā ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir šāds procentuālais lielums no posteņa nominālvērtības pēc specifisko kredītriska korekciju atskaitīšanas saskaņā ar 110. pantu un summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
100 % posteņiem 1. kopā;
50 % posteņiem 2. kopā;
40 % posteņiem 3. kopā;
20 % posteņiem 4. kopā;
10 % posteņiem 5. kopā.
Šā panta 2. punktā minētā uzņemto saistību ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir zemākais no turpmāk minētajiem procentuālajiem lielumiem no saistības nominālvērtības pēc specifisko kredītriska korekciju un summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
šā panta 2. punktā minētais procentuālais lielums, kas piemērojams postenim, par kuru uzņemas saistības;
šā panta 2. punktā minētais procentuālais lielums, kas piemērojams saistības veidam.
Attiecībā uz līgumisku vienošanos, kas atbilst 5. panta 10. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, piemērojamā procentuālais lielums ir 0 %.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
attiecīgos kritērijus, kas iestādēm jāizmanto, lai ārpusbilances posteņus, izņemot I pielikumā jau iekļautos posteņus, iedalītu I pielikuma 1.–5. kopā;
faktorus, kas var ierobežot iestāžu spēju atcelt I pielikumā minētos beznosacījumu kārtā atceļamos piešķīrumus;
procesu, saskaņā ar ko paziņo EBI par to, kā iestādes klasificē citus ārpusbilances posteņus, kuriem ir līdzīgi riski kā I pielikumā minētie.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
112. pants
Riska darījumu kategorijas
Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;
riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām;
riska darījumi ar starptautiskām organizācijām;
riska darījumi ar iestādēm;
riska darījumi ar komercsabiedrībām;
riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 118. panta kritērijiem;
riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un ADC riska darījumi;
riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;
pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumi;
riska darījumi segto obligāciju veidā;
posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;
riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;
riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
citi posteņi
113. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana
►M17 Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestāde, iepriekš saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības minētās iestādes riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, kuru ar iestādi saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas dot atļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ◄
darījuma partneris ir iestāde vai finanšu iestāde, kam piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības;
darījuma partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā iestāde un konsolidācija veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;
darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai iestādei;
darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā iestāde;
nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu pret iestādi.
Ja iestādei saskaņā ar šo punktu ir atļauts nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.
Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestādes, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneriem, ar ko iestāde ir iesaistījusies institucionālajā aizsardzības shēmā, kura ir līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildību, kas aizsargā šīs iestādes un it sevišķi nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no bankrota. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas piešķirt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
ir izpildītas prasības, kas izklāstītas 6. punkta a), d) un e) apakšpunktā;
minētā vienošanās nodrošina, ka institucionālā aizsardzības shēma atbilstīgi tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;
institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska uzraudzībai un klasifikācijai, kas sniedz pilnu pārskatu par visu atsevišķo dalībnieku riska situāciju un attiecīgās institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, ar atbilstīgām iejaukšanās iespējām; šīs sistēmas atbilstīgi uzrauga visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar 178. panta 1. punktu;
institucionālā aizsardzības shēma veic pati savu riska pārbaudi, ko dara zināmu tās atsevišķajiem dalībniekiem;
institucionālā aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu pārskatu, kurš ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai pārskatu, kas ietver apkopoto bilanci, apkopoto peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;
ja institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki vēlas pārtraukt savu dalību shēmā, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;
vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā (turpmāk – vairākkārtēja izmantošana), kā arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem nav pieļaujama;
institucionālās aizsardzības shēmas pamatā ir tādu kredītiestāžu plaša dalība, kurām pārsvarā ir viendabīgs darbības profils;
šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes.
Ja iestāde saskaņā ar šo punktu izlemj nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.
2.
114. pants
Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām
Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. Tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
▼M11 —————
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību vai centrālo banku, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
115. pants
Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm
Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, attiecībā uz kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar tādu kredītkvalitātes pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā atrodas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, saskaņā ar 2. tabulu.
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem 100 % riska pakāpi piešķir, ja centrālajai valdībai tajā jurisdikcijā, kurā atrodas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, nav piešķirts kredītreitings.
EBI uztur publiski pieejamu datu bāzi, kurā ietver visas tās reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes Savienībā, kuru gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar to centrālajām valdībām.
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu – piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, – par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
116. pants
Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko piešķir riska darījumiem ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, un ko piešķir saskaņā ar 2. tabulu.
2. Tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kas inkorporētas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.
EBI uztur publiski pieejamu datubāzi par visām pirmajā daļā minētajām publiskā sektora struktūrām Savienībā.
Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.
117. pants
Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām
Riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras nav minētas 2. punktā un par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piemēro riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu. Riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, kas nav minētas 2. punktā un kam nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, piemēro 50 % riska pakāpi.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
30 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija, Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka, Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības banka tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām.
Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:
Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;
Starptautiskā Finanšu korporācija;
Amerikas Attīstības banka;
Āzijas Attīstības banka;
Āfrikas Attīstības banka;
Eiropas Padomes Attīstības banka;
Ziemeļvalstu Investīciju banka;
Karību jūras reģiona Attīstības banka;
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;
Eiropas Investīciju banka;
Eiropas Investīciju fonds;
Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;
Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;
Islāmiskā Attīstības banka;
Starptautiskā attīstības asociācija;
Āzijas Infrastruktūras investīciju banka.
Komisija ir pilnvarota grozīt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem grozītu pirmajā daļā minēto daudzpusējo attīstības banku sarakstu.
118. pants
Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām
Riska darījumiem ar turpmāk minētajām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska pakāpi:
Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena;
Starptautiskais Valūtas fonds;
Starptautisko norēķinu banka;
Eiropas finanšu stabilitātes instruments;
Eiropas Stabilizācijas mehānisms;
starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību tās dalībniekiem, kas saskārušies ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas.
119. pants
Riska darījumi ar iestādēm
▼M17 —————
Riska darījumam ar iestādi, kas izpaužas kā obligātās rezerves, kam jābūt iestādes rīcībā saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas prasībām, var piešķirt tādu pašu riska pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo banku ar nosacījumu, ka:
rezerves tiek turētas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu ( 30 ) vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām, kas visos būtiskajos aspektos ir līdzvērtīgas minētajai regulai;
iestādes, kur atrodas rezerves, bankrota vai maksātnespējas gadījumā rezerves pilnībā un savlaicīgi atmaksā iestādei un nepiešķir citu iestādes saistību izpildei.
Riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurām atļauju izsniegušas un kuras uzrauga kompetentās iestādes un kurām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, uzskata par riska darījumiem ar iestādēm.
Šā punkta nolūkos Regulā (ES) 2019/2033 noteiktās prudenciālās prasības stingrības ziņā uzskata par pielīdzināmām tām prasībām, kuras piemēro iestādēm.
120. pants
Riska darījumi ar iestādēm, kam piešķirts kredītreitings
Riska darījumiem ar iestādēm, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
30 % |
50 % |
100 % |
100 % |
150 % |
Riska darījumiem ar iestādēm, kuriem sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, un riska darījumiem, kuriem sākotnējais termiņš ir seši mēneši vai mazāk un kuri rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām un par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 2. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
150 % |
Mijiedarbība starp īstermiņa kredītnovērtējumu procedūru saskaņā ar 131. pantu un īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kas noteikta 2. punktā, ir šāda:
ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā, piemēro visiem tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem;
ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai tādu pašu riska pakāpi, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo specifisko riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā;
ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska pakāpi par to, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa riska darījumu vispārējais preferenciālais režīms netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.
121. pants
Riska darījumi ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings
Riska darījumus ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, iedala kādā no turpmāk minētajām kategorijām:
ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, riska darījumus ar iestādēm iedala A kategorijā:
iestādei ir adekvāta spēja laikus izpildīt savas finanšu saistības, tostarp atmaksāt pamatsummu un procentus, visā aktīvu vai riska darījumu paredzamajā pastāvēšanas laikā un neatkarīgi no ekonomikas cikliem un uzņēmējdarbības nosacījumiem;
iestāde atbilst šīs regulas 92. panta 1. punktā minētajai prasībai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šīs regulas 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) un vi) punktu un 459. panta a) apakšpunktu, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai vai trešo valstu jebkādām līdzvērtīgām un papildu vietējām uzraudzības vai regulatīvajām prasībām vai pārsniedz visas minētās prasības, ciktāl tās ir publicētas un ir jāizpilda attiecīgi ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa kapitālu vai pašu kapitālu;
informācija par to, vai iestāde atbilst šā apakšpunkta ii) punktā minētajām prasībām vai pārsniedz tās, tiek atklāta publiski vai tiek citādi darīta pieejama aizdevējiestādei;
novērtējumā, ko aizdevējiestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 79. pantu, nav konstatēts, ka iestāde neatbilst šā apakšpunkta i) un ii) punktā minētajiem nosacījumiem;
ja visi turpmāk minētie nosacījumi ir izpildīti, bet vismaz viens no šā punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, riska darījumus ar iestādēm iedala B kategorijā:
iestāde ir pakļauta būtiskam kredītriskam un tās atmaksas spējas ir atkarīgas no stabiliem vai labvēlīgiem ekonomikas vai uzņēmējdarbības apstākļiem;
iestāde atbilst šīs regulas 92. panta 1. punktā minētajai prasībai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šīs regulas 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 459. panta a) punktu, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām vai trešo valstu jebkādām līdzvērtīgām un papildu vietējām uzraudzības vai regulatīvajām prasībām vai pārsniedz visas minētās prasības, ciktāl tās ir publicētas un ir jāizpilda attiecīgi ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa kapitālu vai pašu kapitālu;
informācija par to, vai iestāde atbilst šā apakšpunkta ii) punktā minētajām prasībām vai pārsniedz tās, tiek atklāta publiski vai tiek citādi darīta pieejama aizdevējiestādei;
novērtējumā, ko aizdevējiestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 79. pantu, nav konstatēts, ka iestāde neatbilst šāapakšpunkta i) un ii) punktā minētajiem nosacījumiem;
ja riska darījumi ar iestādēm nav iedalīti A vai B kategorijā vai ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, riska darījumus ar iestādēm iedala C kategorijā:
iestādei ir būtiski saistību nepildīšanas riski un ierobežotas drošības rezerves;
nelabvēlīgi uzņēmējdarbības, finanšu vai ekonomikas apstākļi var izraisīt vai ir izraisījuši iestādes nespēju pildīt savas finanšu saistības;
gadījumos, kad iestādei saskaņā ar tiesību aktiem ir jābūt revidētiem finanšu pārskatiem – ārējais revidents ir sniedzis negatīvu revīzijas atzinumu vai iepriekšējo 12 mēnešu laikā tā revidētajos finanšu pārskatos vai revīzijas ziņojumos ir paudis nopietnas šaubas par iestādes spēju turpināt tās darbību.
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nolūkos līdzvērtīgajās un papildu vietējās uzraudzības vai regulatīvajās prasībās nav ietvertas kapitāla rezerves, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2013/36/ES 128. pantā definētajām.
Riska darījumiem, kas saskaņā ar 1. punktu iedalīti A, B vai C kategorijā, piešķir šādu riska pakāpi:
riska darījumiem, kas iedalīti A, B vai C kategorijā un kas atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, saskaņā ar 1. tabulu piešķir īstermiņa riska darījumu riska pakāpi:
riska darījuma sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk;
riska darījuma sākotnējais termiņš ir seši mēneši vai mazāk, un tas rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām;
riska darījumiem, kas iedalīti A kategorijā un kas nav īstermiņa riska darījumi, piešķir 30 % riska pakāpi, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
riska darījums neatbilst nevienam no a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem;
iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir vienāds ar 14 % vai lielāks;
iestādes sviras rādītājs ir vienāds ar 5 % vai lielāks;
riska darījumiem, kas iedalīti A, B vai C kategorijā un kas neatbilst a) vai b) punktā minētajiem nosacījumiem, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu.
Ja riska darījums ar iestādi nav denominēts šīs iestādes inkorporācijas jurisdikcijas vietējā valūtā vai ja minētā iestāde kredītsaistības ir iegrāmatojusi filiālē citā jurisdikcijā un riska darījums nav tās jurisdikcijas vietējā valūtā, kurā darbojas filiāle, riska pakāpes, kas saskaņā ar a), b) vai c) punktu piešķirtas riska darījumiem, kuru termiņš nav viens gads vai mazāk un kuri izriet no pašlikvidējošiem un ar tirdzniecību saistītiem iespējamiem posteņiem, kas rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām, nav zemākas par riska pakāpi, kura piešķirta riska darījumam ar iestādes inkorporācijas valsts centrālo valdību.
1. tabula
|
Kredītriska novērtējums |
A kategorija |
B kategorija |
C kategorija |
|
Īstermiņa riska darījumu riska pakāpe |
20 % |
50 % |
150 % |
|
Riska pakāpe |
40 % |
75 % |
150 % |
122. pants
Riska darījumi ar komercsabiedrībām
Riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 6. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
75 % |
100 % |
150 % |
150 % |
122.a pants
Specializētās kreditēšanas riska darījumi
Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas minēta 112. panta g) punktā, iestādes īpaši kā specializētās kreditēšanas riska darījumus izdala tādus riska darījumus, kuriem ir visas šādas iezīmes:
riska darījums ir noslēgts ar sabiedrību, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, vai riska darījumam ir ekonomiski līdzīgas iezīmes;
riska darījums nav saistīts ar mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma finansēšanu un atbilst objektu finansējuma, projekta finansējuma vai preču finansēšanas riska darījumu definīcijām, kas noteiktas 3. punktā;
līgumiska vienošanās, kas reglamentē riska darījuma saistības, piešķir iestādei būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;
riska darījuma saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīga maksātspēja.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
75 % |
100 % |
150 % |
150 % |
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, par kuriem nav pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, riska pakāpes piešķir šādi:
ja specializētās kreditēšanas riska darījuma mērķis ir finansēt fizisku aktīvu iegādi, tostarp kuģu, gaisa kuģu, satelītu, dzelzceļa vagonu un flotes iegādi, un minēto aktīvu radītais ienākums ir naudas plūsmas, ko rada konkrētie fiziskie aktīvi, kuri ir finansēti un ieķīlāti vai cedēti aizdevējam (“objektu finansējuma riska darījumi”), iestādes piemēro 100 % riska pakāpi;
ja specializētās kreditēšanas riska darījuma mērķis ir nodrošināt īstermiņa finansējumu biržā tirgotu preču, tostarp jēlnaftas, metālu vai kultūraugu, rezervēm, krājumiem vai debitoru parādiem un minēto rezervju, krājumu vai debitoru parādu radītais ienākums ir ieņēmumi no preces pārdošanas (“preču finansējuma riska darījumi”), iestādes piemēro 100 % riska pakāpi;
ja specializētās kreditēšanas riska darījuma mērķis ir finansēt lielu, sarežģītu un dārgu iekārtu, tostarp spēkstaciju, ķīmiskās apstrādes rūpnīcu, raktuvju, transporta infrastruktūras, vides un telekomunikāciju infrastruktūras, attīstīšanas vai iegādes atsevišķu projektu, kas var būt vai nu jaunas kapitāliekārtas būvniecības finansēšana, vai esošas iekārtas refinansēšana ar uzlabojumiem vai bez tiem, kurā aizdevējiestāde galvenokārt raugās uz finansētā projekta radītajiem ienākumiem – gan kā uz atmaksāšanas avotu, gan kā uz aizdevuma nodrošinājumu (“projektu finansēšanas riska darījumi”), iestādes piemēro šādas riska pakāpes:
130 %, ja projekts, ar kuru riska darījums ir saistīts, ir pirmsekspluatācijas fāzē;
ar noteikumu, ka nepiemēro 501.a pantā minēto korekciju, ko veic pašu kapitāla prasībām kredītriskam, – 80 %, ja projekts, ar ko riska darījums ir saistīts, ir operatīvajā fāzē un riska darījums atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
pastāv līgumiski ierobežojumi attiecībā uz parādnieka spēju veikt darbības, kas varētu kaitēt aizdevējiem, tostarp ierobežojums, ka jaunu aizdevumu nevar izdot bez pašreizējo aizdevumu sniedzēju piekrišanas;
parādniekam ir pietiekams rezervju fonds, kas pilnībā finansēts naudā, vai citi finanšu mehānismi ar sabiedrību neparedzēto izdevumu finansējuma un apgrozāmā kapitāla prasību segšanai finansētā projekta darbības laikā ar noteikumu, ka atzīta ĀKNI minētajai sabiedrībai ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 3. pakāpi saskaņā ar ĀKNI reitingu vai – to iestāžu gadījumā, kuras riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, ja vien sabiedrībai nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma, – iestāde minētajai sabiedrībai ir piešķīrusi iekšēju kredītreitingu, kas ir līdzvērtīgs vismaz kredītkvalitātes 3. pakāpei, ar noteikumu, ka iestāde minēto sabiedrību ir novērtējusi iekšēji saskaņā ar 3. nodaļas 6. iedaļas noteikumiem;
projekts, ar kuru riska darījums ir saistīts, rada naudas plūsmas, kas ir paredzamas un sedz visas turpmākās aizdevuma atmaksas;
ja parādnieka ieņēmumi nav finansēti no daudzu lietotāju maksājumiem, saistību atmaksas avots ir atkarīgs no viena galvenā darījumu partnera, un minētais galvenais darījuma partneris ir viens no šādiem:
līguma noteikumi, kas reglamentē riska darījumu ar parādnieku, parādnieka saistību neizpildes gadījumā paredz augstu aizsardzības līmeni aizdevējiestādei;
galvenais darījumu partneris vai citi darījumu partneri, kas līdzīgi atbilst galvenā darījumu partnera atbilstības kritērijiem, efektīvi aizsargā aizdevējiestādi pret zaudējumiem, kas rodas no projekta pārtraukšanas;
visi aktīvi un līgumi, kas nepieciešami projekta īstenošanai, ir ieķīlāti aizdevējiestādei, ciktāl to atļauj piemērojamie tiesību akti;
aizdevējiestāde var pārņemt kontroli pār parādnieku saistību nepildīšanas gadījumā;
100 %, ja projekts, ar ko riska darījums ir saistīts, ir operatīvajā fāzē un riska darījums neatbilst ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
šā punkta c) apakšpunkta ii) punkta 3) apakšpunkta nolūkos uzskata, ka radītās naudas plūsmas ir paredzamas tikai tad, ja nozīmīga ieņēmumu daļa atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
ieņēmumi ir balstīti uz pieejamību, kas nozīmē, ka, tiklīdz būvniecība ir pabeigta, parādniekam – ja vien ir izpildīti līguma nosacījumi – ir tiesības no saviem līguma partneriem saņemt maksājumus, kas sedz ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, parāda apkalpošanas izmaksas un pašu kapitāla atdevi, parādniekam ekspluatējot projektu, un minētie maksājumi nav pakļauti pieprasījuma svārstībām, piemēram, satiksmes intensitātei, un tos parasti koriģē tikai ienesīguma trūkuma dēļ vai tāpēc, ka attiecīgais aktīvs nav pieejams sabiedrībai;
uz ieņēmumiem attiecas peļņas normas regulējums;
uz ieņēmumiem attiecas fiksēta maksājuma apjoma līgums;
šā punkta c) apakšpunkta nolūkos operatīvā fāze ir fāze, kurā sabiedrība, kas tika īpaši izveidota, lai finansētu projektu, vai kas ir ekonomiski salīdzināma, atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
sabiedrībai ir pozitīva neto naudas plūsma, kas ir pietiekama, lai segtu visas atlikušās līgumsaistības;
sabiedrībai ir ilgtermiņa parāds, kas samazinās.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
123. pants
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
Riska darījumus, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, uzskata par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU:
riska darījums ir saistīts ar vienu vai vairākām fiziskām personām vai MVU;
kopējā summa, ko parādnieks vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, tās mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, līdz īpašuma vērtībai, nepārsniedz 1 miljonu EUR, cik zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu minēto situāciju;
riska darījums ir viens no daudziem riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, tādēļ ar šādiem riska darījumiem saistītie riski ir būtiski samazināti;
attiecīgā iestāde riska darījumu savā riska pārvaldības sistēmā konsekventi laika gaitā pielīdzina riska darījumam ar privātpersonām vai MVU un to iekšēji pārvalda kā tādu veidā, kas ir līdzīgs procedūrai, ko iestāde piemēro citiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.
Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
Riska darījumus, kas neatbilst pirmās daļas a)līdz c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2025. gada 10. jūlijam izdod pamatnostādnes, kurās precizē proporcionālas diversifikācijas metodes, saskaņā ar kurām riska darījumu uzskata par vienu no ievērojama līdzīgu riska darījumu skaita, kā noteikts šā punkta c) apakšpunktā.
Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU neietver šādus riska darījumus:
ar parādu nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem;
parāda riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem;
visi pārējie riska darījumi vērtspapīru veidā.
Atkāpjoties no 3. punkta, riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko iestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto iestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
lai atmaksātu aizdevumu, aizņēmējs bez nosacījumiem pilnvaro pensiju fondu vai darba devēju veikt tiešos maksājumus uz attiecīgo iestādi, atskaitot mēneša aizdevuma maksājumus no aizņēmēja mēneša pensijas vai algas;
aizņēmēja nāves, darbnespējas, bezdarba vai neto mēneša pensijas vai algas samazinājuma riski ir pienācīgi segti ar apdrošināšanas polisi par labu attiecīgajai iestādei;
mēneša maksājumi, kas aizņēmējam jāmaksā par visiem aizņēmumiem, kuri atbilst a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, kopumā nepārsniedz 20 % no aizņēmēja neto mēneša pensijas vai algas;
maksimālais aizdevuma sākotnējais termiņš ir 10 gadi vai mazāk.
123.a pants
Riska darījumi ar valūtu nesakritību
Riska darījumiem ar fiziskām personām, kuri iedalīti 112. panta h) punktā minētajā riska darījumu kategorijā, vai riska darījumiem ar fiziskām personām, kuri atbilst riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku, un kuri iedalīti 112. panta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā, saskaņā ar šo nodaļu piešķirto riska pakāpi reizina ar koeficientu 1,5 , un iegūtā riska pakāpe nav lielāka par 150 %, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
riska darījums ir denominēts valūtā, kura atšķiras no parādnieka ienākumu avota valūtas;
parādniekam nav maksājuma riska ierobežošanas pozīcijas valūtas nesakritības dēļ, ko rada finanšu instruments vai ienākumi ārvalstu valūtā, kas atbilst riska darījuma valūtai, vai visas šādas aizņēmējam pieejamās riska ierobežošanas pozīcijas sedz maksimāli 90 % no katras šā riska darījuma iemaksas.
Ja iestāde nespēj nošķirt minētos riska darījumus ar valūtu nesakritību, visiem pret risku nenodrošinātajiem riska darījumiem piemēro riska pakāpes reizinātāju 1,5 , ja riska darījumu valūta atšķiras no parādnieka rezidences vietas valsts vietējās valūtas.
124. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu
Riska darījumam, kas nav ADC riska darījums un kas neatbilst visiem 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai jebkurai tāda riska darījuma daļai, kas nav ADC riska darījums un kas pārsniedz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtību, piemēro šādu procedūru:
riska darījumam, kas nav IPRE riska darījums, piemēro tādu riska pakāpi kā riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar attiecīgo nekustamo īpašumu;
IPRE riska darījumam piemēro 150 % riska pakāpi.
Ja ir izpildīti visi šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, riska darījumam, kas nav ADC riska darījums, līdz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtībai piemēro šādu procedūru:
ja riska darījums ir nodrošināts ar mājokļa īpašumu:
riska darījumam, kas nav IPRE darījums, piemēro 125. panta 1. punktā noteikto procedūru;
IPRE riska darījumam piemēro 125. panta 1. punktā noteikto procedūru, ja tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:
nekustams īpašums, ar ko nodrošina riska darījumu, ir parādnieka galvenā dzīvesvieta, ja nekustamais īpašums kopumā veido vienu dzīvojamo vienību vai arī ja nekustamais īpašums, ar kuru nodrošina riska darījumu, ir dzīvojamā vienība, kas ir nekustamā īpašuma atsevišķa daļa;
tas ir riska darījums ar fizisku personu un ir nodrošināts ar ienākumus nesošu dzīvojamo vienību, ja nekustams īpašums kopumā veido vienu dzīvojamo vienību vai arī ja dzīvojamā vienība ir atsevišķa nekustamā īpašuma daļa, un iestādes kopējie riska darījumi ar minēto fizisko personu nav nodrošināti ar vairāk nekā četriem nekustamajiem īpašumiem, ieskaitot tos, kas nav mājokļa īpašumi vai kas neatbilst nevienam no šajā punktā izklāstītajiem kritērijiem, vai četrām atsevišķām dzīvojamām vienībām nekustamajos īpašumos;
riska darījums ir ar fizisku personu apvienībām vai kooperatīviem, kuru darbību reglamentē valsts tiesību akti un kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis ir piešķirt saviem biedriem galvenās dzīvesvietas izmantošanas iespēju īpašumā, ar kuru nodrošināts aizdevums;
riska darījums ir ar valsts mājokļu uzņēmumiem vai bezpeļņas apvienībām, kuru darbību reglamentē tiesību akti un kuras pastāv, lai kalpotu sociāliem mērķiem un piedāvātu īrniekiem ilgtermiņa mājokļus;
IPRE riska darījumam, kas neatbilst nevienam no šā apakšpunkta ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro 125. panta 2. punktā noteikto procedūru;
ja riska darījums ir nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu, tam piemēro šādu procedūru:
riska darījumam, kas nav IPRE darījums, piemēro 126. panta 1. punktā noteikto procedūru;
IPRE riska darījumam piemēro 126. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Lai riska darījumam, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, piemērotu 2. punktā minēto procedūru, tam ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
nekustamais īpašums, ar ko nodrošina riska darījumu, atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
nekustamais īpašums ir pilnībā pabeigts;
nekustamais īpašums ir meža zeme vai lauksaimniecības zeme;
aizdevums tiek piešķirts fiziskai personai un nekustamais īpašums ir vai nu mājokļa īpašums, kas tiek būvēts, vai arī zeme, uz kuras plānots būvēt mājokļa īpašumu, ja attiecīgā gadījumā minēto plānu ir juridiski apstiprinājušas visas attiecīgās iestādes un ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
nekustamajā īpašumā nav vairāk par četrām dzīvojamām vienībām, un tas būs parādnieka galvenā dzīvesvieta, un aizdevums fiziskajai personai nav netiešs finansējums ADC riska darījumiem;
ir iesaistīta centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra, ar kuru veiktajiem riska darījumiem piemēro attiecīgi 115. panta 2. punktā vai 116. panta 4. punktā noteikto procedūru un kurai ir juridiskās pilnvaras un spēja nodrošināt, lai īpašums, kas tiek būvēts, tiktu pabeigts pieņemamā termiņā un lai būtu juridiski saistošs pienākums vai apņemšanās nodrošināt tā pabeigšanu, ja būvniecība citādi netiktu pabeigta šādā saprātīgā termiņā; alternatīvi pastāv līdzvērtīgs juridiskais mehānisms, kas nodrošina, lai būvējamais īpašums tiktu pabeigts saprātīgā termiņā;
riska darījums ir nodrošināts ar iestādes pirmajām ķīlas tiesībām uz nekustamo īpašumu, vai arī iestādei ir pirmās ķīlas tiesības un jebkādas attiecīgi zemākas kārtas ķīlas tiesības attiecībā uz minēto īpašumu;
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes;
visa informācija, kas pieprasīta riska darījuma iniciēšanas un uzraudzības nolūkā, tiek pienācīgi dokumentēta, tostarp informācija par parādnieka spēju atmaksāt līdzekļus un par īpašuma vērtēšanu;
ir ievērotas 208. pantā noteiktās prasības un 229. panta 1. punktā paredzētie vērtēšanas noteikumi.
Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan parādnieka saistību izpildi.
Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādes ievieš risku parakstīšanas politiku attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ietverot novērtējumu par aizņēmēja spēju atmaksāt līdzekļus. Risku parakstīšanas politikā iekļauj attiecīgos minētā novērtējuma rādītājus un to attiecīgos maksimālos līmeņus.
Pirmās daļas nolūkos noteikumi, ar kuriem reglamentē ķīlas tiesības, nodrošina visu turpmāk minēto:
katra iestāde, kam ir ķīlas tiesības uz īpašumu, var sākt īpašuma pārdošanu neatkarīgi no citām sabiedrībām, kurām ir ķīlas tiesības uz īpašumu;
ja īpašuma pārdošana nenotiek atklātā izsolē, sabiedrības, kurām ir vecākas ķīlas tiesības, pašas īstenojot jebkādas pārdošanas pilnvaras, veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu patiesu tirgus vērtību vai labāko cenu, kādu var iegūt konkrētajos apstākļos.
Šīs regulas 125. panta 2. punkta un 126. panta 2. punkta nolūkos riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības (“ ETV ”) attiecību aprēķina, bruto riska darījuma vērtību dalot ar īpašuma vērtību, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
bruto riska darījuma vērtību aprēķina kā ar riska darījumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, saistīto aktīvu posteņa uzskaites vērtību un jebkādu piešķirto, bet neizmantoto summu, kas pēc izmantošanas palielinātu ar nekustamo īpašumu nodrošinātā riska darījuma vērtību; minēto bruto riska darījuma vērtību aprēķina, neņemot vērā:
specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu;
vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. pantu saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem;
atskaitītās summas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu; un
citus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar aktīvu posteni;
bruto riska darījuma vērtību aprēķina, neņemot vērā jebkāda veida fondēto vai nefondēto kredītaizsardzību, izņemot attiecībā uz tādiem ieķīlātiem noguldījumu kontiem aizdevējā iestādē, kuri atbilst visām bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita prasībām vai nu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu ietvaros saskaņā ar 196. un 206. pantu, vai arī bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu ietvaros saskaņā ar 195. un 205. pantu, un kuri bez nosacījumiem un neatsaucami ieķīlāti ar vienīgo mērķi izpildīt ar riska darījumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, saistītās kredītsaistības;
riska darījumiem, kuriem jāpiemēro 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā noteiktā procedūra un kuros pusei, kas nav iestāde, ir vecākās ķīlas tiesības, un iestādes turējumā esošās jaunākās ķīlas tiesības ir atzītas saskaņā ar šā panta 4. punktu, bruto riska darījuma vērtību aprēķina kā summu, ko veido iestādes ķīlas tiesību bruto riska darījuma vērtība un visu pārējo ķīlas tiesību, kuru pirmtiesība ir vienāda ar iestādes ķīlas tiesībām vai augstāka par tām, bruto riska darījuma vērtība.
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja iestādei ir vairāk nekā viens riska darījums, kas nodrošināts ar vienu un to pašu nekustamo īpašumu, un minētie riska darījumi ir nodrošināti ar prioritātes ziņā secīgām ķīlas tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu un trešai personai nav nekādu prioritātes ziņā pa vidu starp tām klasificējamu ķīlas tiesību, riska darījumus uzskata par vienu kombinētu riska darījumu un atsevišķo riska darījumu bruto riska darījuma vērtību summē, lai aprēķinātu bruto riska darījuma vērtību vienam kombinētajam riska darījumam.
Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja nav pietiekamas informācijas, lai spētu pārbaudīt pārējo ķīlas tiesību pirmtiesību, iestāde minētās ķīlas tiesības uzskata par līdzvērtīgām iestādes jaunākajām ķīlas tiesībām. Iestāde no sākuma nosaka riska pakāpi saskaņā ar attiecīgi 125. panta 2. punktu vai 126. panta 2. punktu (“bāzes riska pakāpe”). Pēc tam tā jaunāko ķīlas tiesību riska svērto summu aprēķināšanas nolūkā minēto riska pakāpi koriģē ar reizinātāju 1,25 . Ja bāzes riska pakāpe atbilst zemākajai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības kopai, reizinātāju nepiemēro. Riska pakāpi, kas izriet no bāzes riska pakāpes reizināšanas ar 1,25 , nosaka ne augstāku par riska pakāpi, kuru riska darījumam piemērotu, ja nebūtu bijušas ievērotas 3. punktā noteiktās prasības.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, ka attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, ir pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiek atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 9. punktu.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai savstarpēji nesaskaņotas kompetentās iestādes un norīkotās iestādes darbības, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.
Pamatojoties uz saskaņā ar 430.a pantu apkopotajiem datiem un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 125. un 126. pantā noteiktās riska pakāpes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas atrodas minētās iestādes dalībvalsts teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:
zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;
nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes.
Ja, pamatojoties uz pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. vai 126. pantā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.
Saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām, ievērojot šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu un minētajā atzinumā vajadzības gadījumā var norādīt, vai tās uzskata, ka riska pakāpju un kritēriju korekcijas ir ieteicamas arī citām dalībvalstīm. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem.
Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde attiecībā uz tādiem riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var palielināt riska pakāpes, kuras noteiktas 125. panta 1. punkta pirmajā daļā, 125. panta 2. punkta pirmajā daļā, 126. panta 1. punkta pirmajā daļā vai 126. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai noteikt kritērijus, kas ir stingrāki par šā panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Minētā iestāde minētās riska pakāpes nenosaka augstākas kā 150 %.
Šā apakšpunkta otrās daļas nolūkos iestāde, kas norīkota saskaņā ar šā panta 8. punktu, var arī samazināt 125. panta 1. punktā vai 126. panta 1. punktā minētās īpašuma vērtības procentuālās daļas vai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālās daļas, kuras definē riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopu, kas izklāstīta 125. panta 2. punkta 1. tabulā vai 126. panta 2. punkta 1. tabulā. Attiecīgā iestāde nodrošina konsekvenci starp visām riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecību riska pakāpes kopām tā, lai riska pakāpe zemākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā vienmēr būtu zemāka par vai vienāda ar riska pakāpi augstākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par abiem turpmāk minētajiem aspektiem:
faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 9. punkta otrajā daļā;
indikatīvi kritēriji, kuri saskaņā ar 8. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku riska pakāpju noteikšanā.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
125. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu
Ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru nav minētajai iestādei, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 20 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav.
Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 20 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
55 % īpašuma vērtības, no kā ir atskaitīta vecāku ķīlas tiesību summa, ja tādas pastāv un ir gan iestādei, gan citām iestādēm; un
to ķīlas tiesību summas, kuru iestādei nav un kuras ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, pēc tam, kad summa ir dalīta ar visu līdzvērtīgo ķīlas tiesību summu.
Ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku īpašuma vērtības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
Atlikušajai pirmajā daļā minētajai riska darījuma daļai, ja tāda ir, piemēro riska pakāpi kā tādam riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar mājokļa īpašumu.
Šā punkta nolūkos gadījumā, ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
1. tabula
|
ETV |
ETV ≤ 50 % |
50 % < ETV ≤ 60 % |
60 % < ETV ≤ 80 % |
80 % < ETV ≤ 90 % |
90 % < ETV ≤ 100 % |
ETV > 100 % |
|
Riska pakāpe |
30 % |
35 % |
45 % |
60 % |
75 % |
105 % |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes šā panta 1. punktā minēto procedūru var piemērot riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 430.a panta 3. punktu ir publicējusi šādu riska darījumu radīto zaudējumu rādītājus, kuri, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, ko minētās dalībvalsts iestādes ir paziņojušas attiecībā uz minētās valsts nekustamā īpašuma tirgu, nepārsniedz nevienu no turpmāk norādītajiem to zaudējumu robežlielumiem, kas apkopoti visiem šādiem riska darījumiem iepriekšējā gadā:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta a) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta b) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja trešās valsts kompetentā iestāde nepublicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā, šādu informāciju par minēto trešo valsti var publicēt EBI ar noteikumu, ka ir pieejami derīgi statistikas dati, kas ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz konkrēto mājokļu īpašumu tirgu.
126. pants
Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu nekustamo īpašumu
Ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru nav minētajai iestādei, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 60 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav.
Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 60 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
55 % īpašuma vērtības, no kā ir atskaitīta vecāku ķīlas tiesību summa, ja tādas pastāv un ir gan iestādei, gan citām iestādēm; un
to ķīlas tiesību summas, kuru iestādei nav un kuras ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, pēc tam, kad summa ir dalīta ar visu līdzvērtīgo ķīlas tiesību summu.
Ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku īpašuma vērtības procentuālo daļu, nekā tās, kas minētas šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
Atlikušajai pirmajā daļā minētajai riska darījuma daļai, ja tāda ir, piemēro tādu riska pakāpi kā riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu.
Šā punkta nolūkos gadījumā, ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu.
1. tabula
|
|
ETV ≤ 60 % |
60 % < ETV ≤ 80 % |
ETV > 80 % |
|
Riska pakāpe |
70 % |
90 % |
110 % |
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes šā panta 1. punktā minēto procedūru var piemērot riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 430.a panta 3. punktu ir publicējusi šādu riska darījumu radīto zaudējumu rādītājus, kuri, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, ko minētās dalībvalsts iestādes ir paziņojušas attiecībā uz minētās valsts nekustamā īpašuma tirgu, nepārsniedz nevienu no turpmāk norādītajiem to zaudējumu robežlielumiem, kas apkopoti visiem šādiem riska darījumiem iepriekšējā gadā:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta d) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta e) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja trešās valsts kompetentā iestāde nepublicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā, šādu informāciju par minēto trešo valsti var publicēt EBI, ar noteikumu, ka ir pieejami derīgi statistikas dati, kas ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz konkrēto komerciālo nekustamo īpašumu tirgu.
Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
126.a pants
Zemes iegādes, attīstīšanas un būvniecības riska darījumi
Mājokļa īpašuma ADC riska darījumiem var piešķirt 100 % riska pakāpi ar noteikumu, ka iestāde piemēro stabilus iniciēšanas un uzraudzības standartus, kuri atbilst Direktīvas 2013/36/ES 74. un 79. pantā noteiktajām prasībām, un ja ir ievērots vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
juridiski saistoši pirmspārdošanas vai pirmsnomas līgumi, kuru ietvaros pircējs vai īrnieks ir veicis ievērojamu skaidras naudas iemaksu, kas līguma izbeigšanas gadījumā tiek atsavināta, vai kuru ietvaros finansējums tiek nodrošināts līdzvērtīgā veidā, vai juridiski saistoši pārdošanas vai nomas līgumi, tostarp, ja maksājums tiek veikts pa daļām būvdarbu gaitā, veido ievērojamu daļu no visiem līgumiem;
parādniekam ir būtisks riskam pakļauts pašu kapitāls, kas atspoguļots kā atbilstoša summa, ko parādnieks ir ieguldījis mājokļa īpašuma vērtībā pēc būvniecības pabeigšanas.
127. pants
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības
Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkuras tādas kredītiespējas nenodrošinātajai daļai, kurā nav izpildītas saistības saskaņā ar 178. pantu, piemēro šādu riska pakāpi:
150 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma ir mazāka nekā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti;
100 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma nav mazāka par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti.
Aprēķinot pirmajā daļā minētās specifiskās kredītriska korekcijas riska darījumam, kuru iegādājoties saistības jau netika pildītas, iestādes aprēķinā iekļauj jebkādu pozitīvu starpību starp parādnieka minētā riska darījuma neatmaksāto summu un papildu pašu kapitāla samazinājuma summu, ja minētais riska darījums būtu bijis pilnībā norakstīts, un jebkādus jau esošus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar minēto riska darījumu.
▼M17 —————
128. pants
Pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumi
Par pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumiem uzskata šādus riska darījumus:
parāda vērtspapīru riska darījumi, kas ir pakārtoti parasto nenodrošināto kreditoru prasījumiem;
pašu kapitāla instrumenti, ciktāl minētos instrumentus saskaņā ar 133. panta 1. punktu neuzskata par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem; un
riska darījumi, kas izriet no iestādes turētajiem atbilstīgo saistību instrumentiem, kuri atbilst 72.b pantā minētajiem nosacījumiem.
129. pants
Riska darījumi segto obligāciju veidā
►M10 Lai segtās obligācijas, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 ( 31 ) 3. pantā 1. punktā, atbilstu šā panta 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem, tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un ir nodrošinātas ar jebkuriem no šādiem atbilstošajiem aktīviem: ◄
riska darījumi ar Savienības centrālajām valdībām, ECBS centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai to garantēti riska darījumi;
ar trešo valstu centrālajām valdībām, trešo valstu centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un ar trešo valstu publiskā sektora struktūrām, trešo valstu reģionālajām pašvaldībām un trešo valstu vietējām pašpārvaldēm noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuriem riska pakāpi piemēro kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar attiecīgi 115. panta 1. vai 2. punktu, vai 116. panta 1., 2. vai 4. punktu un kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un riska darījumi šā punkta nozīmē, kuri atbilst vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka šādi riska darījumi nepārsniedz 20 % no emitentiestāžu neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības;
riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai kredītkvalitātes 2. pakāpei, vai riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, ja minētie riska darījumi ir:
īstermiņa noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 100 dienas, ja tos izmanto, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2019/2162 16. pantā minēto seguma portfeļa likviditātes rezerves prasību; vai
tādu atvasināto instrumentu līgumu veidā, kas atbilst minētās direktīvas 11. panta 1. punktam;
aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības;
kredīti mājokļu iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā un kas atbilst kredīta kvalitātes 2. pakāpei vai augstākai pakāpei, kā noteikts šajā nodaļā, ja kredīta katra daļa, kura tiek izmantota, lai izpildītu šā punkta prasības attiecībā uz segtās obligācijas nodrošinājumu, nav lielāka par 80 % no attiecīgā mājokļa īpašuma Francijā vērtības, un ja aizdevuma brīdī kredīta un ienākumu attiecība nepārsniedz 33 %. Aizdevuma brīdī nepastāv nekādi hipotekārie apķīlājumi attiecībā uz mājokļa īpašumu, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti no 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējam ir ar līgumu jāapņemas nepieļaut šādus apķīlājumus bez tās kredītiestādes piekrišanas, kura piešķīra aizdevumu. Kredīta un ienākumu attiecība ir rādītājs, kas atspoguļo aizņēmēja to bruto ienākumu daļu, ar ko tiek segta kredīta atmaksa, ieskaitot procentus. Aizsardzības devējs ir vai nu finanšu iestāde, kam atļauju piešķir un ko uzrauga kompetentās iestādes un kam piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, vai iestāde, vai arī apdrošināšanas sabiedrība. Tas izveido savstarpēju garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrāciju periodiski pārskata kompetentās iestādes. Gan kredītiestāde, gan aizsardzības devējs izvērtē aizņēmēja kredītspēju;
aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības. Ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus var atzīt par atbilstošiem, ja 60 % attiecība starp aizdevumu un nodrošinājuma vērtību ir pārsniegta līdz maksimālajam 70 % līmenim, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti kā segto obligāciju nodrošinājums, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret nodrošinājumu;
aizdevumi, kuri ir nodrošināti ar jūras ķīlu attiecībā uz kuģiem, līdz starpībai starp 60 % no ieķīlātā kuģa vērtības un jebkuru prioritāru jūras ķīlu vērtību.
Šā panta 1.a punkta nolūkā riska darījumi, kas rodas, nododot un pārvaldot ar apķīlātu parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizdevumu parādnieku maksājumus vai nododot un pārvaldot ar šādiem aizdevumiem likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, netiek ņemti vērā minētajā punktā minēto limitu aprēķināšanā.
▼M10 —————
Neskarot šā panta pirmās daļas c) apakšpunktu, līdz 2027. gada 1. jūlijam netiešos riska darījumus ar kredītiestādēm bez ārēja reitinga, kas garantē hipotekāros aizdevumus līdz to reģistrēšanai, šā punkta nolūkos uzskata par riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, ar noteikumu, ka tie ir īstermiņa riska darījumi, kas iedalīti A kategorijā saskaņā ar 121. pantu, un ka garantētie hipotekārie aizdevumi pēc reģistrēšanas būs atbilstīgi preferenciālam režīmam, ievērojot šā panta pirmās daļas d), e) un f) apakšpunktu.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta nolūkā:
attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;
attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;
attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, kuri notiek īstermiņa noguldījumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktā, vai atvasināto instrumentu līgumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā, kopējie riska darījumi nepārsniedz 8 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības; kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2162 18. panta 2. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut riska darījumus ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, atvasināto instrumentu līgumu veidā, ar noteikumu, ka attiecīgajās dalībvalstīs var dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas, ko rada minētajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. un 2. pakāpes prasību piemērošana;
kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības un kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtības.
Nekustamā īpašuma novērtēšanas nolūkā, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/2162 18. panta 2. punktu, norīkotās kompetentās iestādes var ļaut minēto īpašumu novērtēt atbilstoši tirgus vērtībai vai zemāk, vai dalībvalstīs, kuras tiesību aktos vai regulatīvajos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, minētā īpašuma hipotekāro vērtību novērtēt, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktos ierobežojumus.
Papildus segtu obligāciju nodrošināšanai ar šā panta 1. punktā uzskaitītajiem atbilstīgajiem aktīviem tām piemēro arī Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 14. punktā definētās virsnodrošināšanas 5 % minimālo līmeni.
Šā punkta pirmās daļas nolūkā visu seguma aktīvu, kā tie definēti minētās direktīvas 3. panta 4. punktā, nominālvērtība ir vismaz vienāda ar emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtību (“nominālais princips”) un sastāv no atbilstīgiem aktīviem, kā noteikts šā panta 1. punktā.
Dalībvalstis var noteikt segtajām obligācijām zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni vai atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt šādu līmeni, ar noteikumu, ka:
vai nu virsnodrošināšanas aprēķināšana balstās uz oficiālu pieeju, kas ņem vērā aktīvu pamatā esošo risku, vai arī aktīvu vērtēšana ir atkarīga no hipotekārās vērtības; un
virsnodrošināšanas minimālais līmenis nav zemāks par 2 %, pamatojoties uz nominālo principu, kas minēts Direktīvas (ES) 2019/2162 15. panta 6. un 7. punktā.
Aktīviem, kurus iekļauj virsnodrošināšanas minimālā līmeņa aprēķināšanā, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1a. punktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.
Segtajām obligācijām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts tieši piemērojams kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
10 % |
20 % |
20 % |
50 % |
50 % |
100 % |
Segtajām obligācijām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts tieši piemērojams kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi, pamatojoties uz riska pakāpi, ko piemēro augstākas prioritātes nenodrošinātajiem riska darījumiem ar iestādi, kura tās emitē. Starp riska pakāpēm pastāv šāda attiecība:
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 10 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 30 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 15 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 40 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 20 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 50 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 25 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 75 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 35 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 100 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 50 % riska pakāpi;
ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 150 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 100 % riska pakāpi.
130. pants
Posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas
Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām nosaka saskaņā ar 5. nodaļu.
131. pants
Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums
Riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.
7. Tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Riska pakāpe |
20 % |
50 % |
100 % |
150 % |
150 % |
150 % |
132. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā
Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska pakāpi 1 250 % apmērā (“atkāpšanās pieeja”).
Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.
Iestādes var noteikt riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:
pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK;
AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu;
AIF, ko pārvalda ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu;
AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu;
ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu;
ārpussavienības AIF, kas Savienībā netiek laists tirgū un ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kurš veic uzņēmējdarbību kādā no trešām valstīm un uz kuru attiecas deleģēts akts, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 6. punktā;
KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:
aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,
ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;
KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām:
par KIU riska darījumiem ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes riska darījumiem,
finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju,
ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, daudzpusējas un divpusējas attīstības bankas un citas iestādes, kas KIU veic kopīgus ieguldījumus ar daudzpusējām vai divpusējām attīstības bankām, minētā KIU riska darījumu riska svērtās vērtības var noteikt saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ka KIU ieguldījuma pilnvarojumā paredzēts ierobežojums, proti, – attiecīgais KIU var ieguldīt tikai tādos aktīvu veidos, kas sekmē jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību.
Iestādes savai kompetentai iestādei paziņo par tiem KIU, kurām tās piemēro otrajā daļā minēto režīmu.
Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta i) punkta, gadījumos, kad iestāde riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem nosaka saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz pilnvarojumu, KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumu sniegšana iestādei var attiekties tikai uz KIU ieguldījumu pilnvarojumu un jebkādām izmaiņām tajā, un to var veikt tikai tad, ja iestādei pirmoreiz rodas riska darījums ar KIU un ja ir izmaiņas KIU ieguldījumu pilnvarojumā.
Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a pantā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
trešā persona ir vai nu:
KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai
attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā punkta i) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrība, ar noteikumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam;
trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas attiecīgi 132.a panta 1., 2. vai 3. punktā;
ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.
Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūto riska darījumu riska svērto vērtību KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.
Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus iesniedz savai kompetentajai iestādei.
iestādes novērtē savu līdzdalību KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās sākotnējās izmaksās, savukārt KIU pamatā esošo aktīvu vērtību tās novērtē patiesajā vērtībā, ja tās piemēro caurskatāmības pieeju;
izmaiņas to daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtībā, kurām vērtību iestādes novērtē sākotnējās izmaksās, nemaina ne minēto iestāžu pašu kapitāla apjomu, ne riska darījuma vērtību, kas saistīta ar minēto līdzdalību.
132.a pants
Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai
Iestādes pirmajā daļā minētos aprēķinus veic ar pieņēmumu, ka KIU vispirms uzņemas riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstāko pašu kapitāla prasību, un tad turpina uzņemties riska darījumus dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo riska darījumu ierobežojums, un ka KIU maksimālajam apmēram, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, attiecīgā gadījumā piemēro sviru.
Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā.
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.
EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.
132.b pants
Izņēmumi attiecībā uz pieejām KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai
132.c pants
Aprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU
Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi:
visiem riska darījumiem, kuriem iestādes izmanto vienu no 132.a pantā izklāstītajām pieejām:
kur:
|
|
= |
riska pakāpe; |
|
i |
= |
indekss, ar ko apzīmē KIU: |
|
RWAEi |
= |
vērtība, ko attiecībā uz KIUi aprēķina saskaņā ar 132.a pantu; |
|
|
= |
riska darījuma vērtība KIUi riska darījumiem; |
|
Ai |
= |
KIUi aktīvu uzskaites vērtība; un |
|
EQi |
= |
KIUi pašu kapitāla uzskaites vērtība; |
Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina, reizinot minēto riska darījumu vērtību ar kredīta pārrēķināšanas koeficientu 20 % apmērā un riska svērumu, kas atvasināts saskaņā ar 132. vai 152. pantu.
Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām saskaņā ar 2. punktu, iestādes nosaka, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:
iestādes ārpusbilances posteņu riska darījums ir minimālās vērtības saistība tādam ieguldījumam vienas vai vairāku KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, kurš paredz, ka iestādei ir pienākums veikt nomaksu saskaņā ar minimālās vērtības saistību tikai tad, ja pamatā esošā viena vai vairāku KIU riska darījuma tirgus vērtība ir konkrētā līgumā noteiktā laikā par vienu vai vairākiem punktiem zemāka par iepriekš noteiktu robežvērtību;
KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:
PVKIU, kā definēts Direktīvā 2009/65/EK; vai
AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas iegulda tikai pārvedamos vērtspapīros vai citos Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punktā minētos likvīdos finanšu aktīvos, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kura atļauta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;
pašreizējā pamatā esošā riska darījumu tirgus vērtība KIU, kuram piemēro minimālās vērtības saistību, neņemot vērā ārpusbilances minimālās vērtības saistību ietekmi, sedz vai pārsniedz robežvērtības pašreizējo vērtību, kura precizēta minimālās vērtības saistībā;
ja samazinās viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu tirgus vērtības pārākums pār minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību, iestāde vai cits uzņēmums, ciktāl uz to attiecas konsolidētā uzraudzība, kurai saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2002/87/EK pakļauta arī pati iestāde, var ietekmēt viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu sastāvu vai kā citādi ierobežot turpmāka minētā pārākuma samazinājuma potenciālu;
minimālās vērtības saistības galīgais tiešais vai netiešais labumguvējs parasti ir privātais klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā.
133. pants
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi
Kapitāla vērtspapīru riska darījumi ir visi turpmāk minētie riska darījumi:
jebkurš riska darījums, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
tas nav dzēšams tādā nozīmē, ka ieguldītos līdzekļus var atgūt tikai no ieguldījuma pārdošanas vai tiesību uz ieguldījumu pārdošanas, vai emitenta likvidācijas;
tas emitentam nerada saistības;
tas satur atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem;
instrumenti, kas būtu kvalificējami kā pirmā līmeņa kapitāla posteņi, ja tos emitētu iestāde;
instrumenti, kas emitentam rada saistības un atbilst jebkuram no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
emitents spēj atlikt saistību nokārtošanu uz nenoteiktu laiku;
saistības ir paredzēts vai atļauts pēc emitenta ieskatiem nokārtot, emitējot noteiktu skaitu emitenta parasto akciju;
saistības ir paredzēts vai atļauts pēc emitenta ieskatiem nokārtot, emitējot dažādu skaitu emitenta parasto akciju, un ceteris paribus jebkādas saistību vērtības izmaiņas ir saistītas un salīdzināmas ar emitenta noteikta skaita parasto akciju vērtības izmaiņām un vērstas tajā pašā virzienā kā tās;
instrumenta turētājam ir iespēja pieprasīt, lai saistības tiek nokārtotas ar parastajām akcijām, ja vien nav izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tirgota instrumenta gadījumā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka instruments tirgū drīzāk tiek tirgots kā emitenta parāda vērtspapīri, nevis kā tā pašu kapitāla vērtspapīri;
netirgotu instrumentu gadījumā iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka instruments būtu jāuzskata par parāda pozīciju;
parādsaistības un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas strukturēti tā, ka tie pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a), b) un c) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem, tostarp saistības, kuru radītā peļņa ir saistīta ar pašu kapitāla vērtspapīru radīto peļņu;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas ir iegrāmatoti kā aizdevums, bet izriet no parāda aizstāšanas ar pašu kapitālu, kura notikusi pienācīgas parāda realizācijas vai pārstrukturēšanas ietvaros.
Pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punkta nolūkos saistībās iekļauj tās saistības, ko paredzēts vai atļauts nokārtot, emitējot dažādu skaitu emitenta parasto akciju, kurām saistību monetārās vērtības izmaiņas ir vienādas ar noteikta skaita parasto akciju patiesās vērtības izmaiņām, kas reizinātas ar konkrētu faktoru, un gan faktors, gan minētais akciju skaits ir noteikts.
Pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punkta nolūkos, ja viens no minētajā punktā paredzētajiem nosacījumiem ir izpildīts, iestāde ar iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju regulatīvos nolūkos var sadalīt riskus.
Kapitāla vērtspapīru ieguldījumus neuzskata par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem nevienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
kapitāla vērtspapīru ieguldījumi ir strukturēti tā, ka tie pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi tādu parāda instrumentu ekonomiskajai būtībai, kuri neatbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem;
kapitāla vērtspapīru ieguldījumi ir vērtspapīrošanas riska darījumi.
Turpmāk minētajiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar biržas sarakstā neiekļautām sabiedrībām piešķir 400 % riska pakāpi, ja vien minētie riska darījumi nav jāatskaita vai tiem nav jāpiešķir riska pakāpe saskaņā ar Otro daļu:
ieguldījumi īslaicīgas tālākpārdošanas nolūkos;
ieguldījumi riska kapitāla sabiedrībās vai līdzīgi ieguldījumi, kas iegādāti, paredzot ievērojamu īstermiņa kapitāla pieaugumu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem tādu korporatīvo klientu kapitāla vērtspapīros, ar kuriem iestādei ir ilgtermiņa uzņēmējdarbības attiecības vai ar kuriem iestāde plāno tās izveidot, un parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas darījumiem riska pakāpi piešķir attiecīgi saskaņā ar 3. vai 5. punktu. Šā panta nolūkos ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījums ir kapitāla vērtspapīru ieguldījums, kuru tur trīs gadus vai ilgāk vai kurš veikts ar nolūku to turēt trīs gadus vai ilgāk, kā to apstiprinājusi iestādes augstākā vadība.
Iestādes, kas iepriekš saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, 100 % riska pakāpi var piešķirt kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuri radušies saistībā ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas sektoru stimulēšanai, līdz tik lielai šādu kapitāla vērtspapīru riska darījumu daļai, kas kopumā nepārsniedz 10 % no iestādes pašu kapitāla, kurš atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
likumdošanas programmas iestādes ieguldījuma veikšanai paredz būtiskas subsīdijas vai garantijas, ko sniedz arī daudzpusējas attīstības bankas, 429.a panta 2. punktā definētās valsts attīstības kredītiestādes vai starptautiskas organizācijas;
likumdošanas programmās ir paredzēta zināma valdības pārraudzība;
likumdošanas programmās ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz to uzņēmumu lielumu un veidiem, kuros iestāde veic ieguldījumus, pieļaujamajām līdzdalības summām, ģeogrāfisko atrašanās vietu un citiem nozīmīgiem faktoriem, kas mazina ieguldītājas iestādes potenciālo ieguldījumu risku.
134. pants
Citi posteņi
3.
1.
135. pants
ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana
Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu līdz 2026. gada 10. janvārim.
2.
136. pants
ĀKNI kredītnovērtējumu attiecināšana
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai, kā arī vajadzības gadījumā iesniedz pārskatītos īstenošanas tehnisko standartu projektus.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
Attiecinot kredītnovērtējumus, EBI, EAAPI un EVTI ievēro šādas prasības:
lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgtermiņa saistību neizpildes rādītājs saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums; tām ĀKNI, kas dibinātas nesen vai ir apkopojušas saistību neizpildes datus tikai par īsu laikposmu, EBI, EAAPI un EVTI pieprasa sniegt vērtējumu par ilgtermiņa saistību neizpildes rādītāju saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums;
lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopumu, ĀKNI piešķirto kredītnovērtējumu diapazonu, katra kredītnovērtējuma nozīmi un to, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi;
EBI, EAAPI un EVTI salīdzina saistību neizpildes rādītājus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredītnovērtējumu, un salīdzina tos ar etalonu, kas balstīts uz saistību neizpildes rādītājiem, ko citas ĀKNI ieguvušas attiecībā uz emitentu kopu, kura, pēc kompetentās iestādes uzskatiem, pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni;
ja saistību neizpildes rādītāji, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītnovērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI šīs ĀKNI kredītnovērtējumam piešķir augstāku kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā;
ja EBI, EAAPI un EVTI ir palielinājusi ar kādas ĀKNI konkrētu kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi un ja šīs ĀKNI saistību neizpildes rādītāji, kas konstatēti tās kredītnovērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI var atjaunot sākotnējo kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītnovērtējumu.
EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
3.
137. pants
Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana
Šīs regulas 114. panta vajadzībām iestādes var izmantot tās eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējumus, kuru iestāde ir norīkojusi, ja ir atbilstība vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
tādu eksporta kredīta aģentūru vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO "Vienošanās par pamatnostādnēm attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem" dalībnieces;
eksporta kredītu aģentūra publisko savus kredītnovērtējumus, un šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodiku, un kredītnovērtējums ir saistīts ar vienu no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk – MEIP), ko paredz metodika, par kuru vienojusies ESAO. Iestāde var anulēt eksporta kredīta aģentūras norīkojumu. Iestādei šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības.
Riska darījumiem, kam eksporta kredīta aģentūras veiktais kredītnovērtējums ir atzīts riska pakāpes noteikšanai, riska pakāpi piešķir saskaņā ar 9. tabulu.
9. Tabula
|
MEIP |
0 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Riska pakāpe |
0 % |
0 % |
20 % |
50 % |
100 % |
100 % |
100 % |
150 % |
4.
138. pants
Vispārīgas prasības
Iestāde var norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska pakāpes, kuras piešķiramas aktīvu un ārpusbilances posteņiem. Iestāde var anulēt ĀKNI norīkojumu. Iestāde šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības. Kredītnovērtējumus neizmanto selektīvi. Iestāde izmanto pasūtītus kredītnovērtējumus. Tomēr tā var izmantot nepasūtītus kredītnovērtējumus, ja EBI ir apstiprinājusi, ka ĀKNI veikts nepasūtīts kredītnovērtējums kvalitatīvi nav atšķirīgs no šīs ĀKNI veikta pasūtīta kredītnovērtējuma. EBI šādu apstiprinājumu atsakās dot vai anulē to jo īpaši tad, ja ĀKNI ir izmantojusi nepasūtītu kredītnovērtējumu, lai izdarītu spiedienu uz novērtēto sabiedrību, lai tā pasūtītu kredītnovērtējumu vai kādu citu pakalpojumu. Izmantojot kredītnovērtējumus, iestādes ievēro šādas prasības:
iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI kādai noteiktai posteņu kategorijai, šos kredītnovērtējumus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem šīs kategorijas riska darījumiem;
iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI, tos laika gaitā izmanto nepārtraukti un konsekventi;
iestāde izmanto vienīgi tādus ĀKNI kredītnovērtējumus, kuros ņemtas vērā visas summas, kas tai pienākas – gan pamatsummas, gan procentus;
ja attiecībā uz novērtētu posteni ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu šā posteņa riska pakāpi;
ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi un tie kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, paredz atšķirīgas riska pakāpes, tad piešķir augstāko riska pakāpi;
ja kādam novērtētam postenim ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, tad izmanto tos divus novērtējumus, kas veido divas zemākās riska pakāpes. Ja divas zemākās riska pakāpes ir atšķirīgas, piešķir augstāko no šīm riska pakāpēm. Ja divas zemākās riska pakāpes ir vienādas, piešķir šo riska pakāpi;
attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm iestāde neizmanto tādu ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu, kurā ir iekļauti pieņēmumi par netiešu valdības atbalstu, ja vien attiecīgais ĀKNI veiktais kredītnovērtējums neattiecas uz iestādi, kura pieder centrālajām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai kuru tās ir izveidojušas.
Pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos tādu iestāžu gadījumā, kuras nav iestādes, kas pieder centrālajām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās ir izveidojušas, un kurām ir tikai ĀKNI veikti kredītnovērtējumi, kuros ir iekļauti pieņēmumi par netiešu valdības atbalstu, riska darījumus ar šādām iestādēm saskaņā ar 121. pantu uzskata par riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings.
“Netiešs valdības atbalsts” nozīmē, ka centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde rīkotos tā, lai novērstu zaudējumu rašanos iestādes kreditoriem, ja iestādes neizpildīs saistības vai nonāks grūtībās.
139. pants
Emitentu un emisiju kredītnovērtējums
Ja attiecībā uz konkrētu posteni nepastāv tieši piemērojams kredītnovērtējums, bet pastāv kredītnovērtējumi konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai ja pastāv emitenta vispārīgs kredītnovērtējums, tad šo kredītnovērtējumu izmanto jebkurā no šādiem gadījumiem:
kredītnovērtējums rada augstāku riska pakāpi nekā tā būtu gadījumā, ja riska darījumu uzskatītu par tādu, kam nav piešķirts kredītnovērtējums, un attiecīgais riska darījums:
nav specializētās kreditēšanas riska darījums;
visos aspektos ir vai nu līdzvērtīgs, vai zemākas prioritātes attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem atkarībā no konkrētā gadījuma;
kredītnovērtējums rada zemāku riska pakāpi, nekā tā būtu gadījumā, ja riska darījumu uzskatītu par tādu, kam nav piešķirts kredītnovērtējums, un attiecīgais riska darījums:
nav specializētās kreditēšanas riska darījums;
visos aspektos ir vai nu līdzvērtīgs, vai augstākas prioritātes attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem atkarībā no konkrētā gadījuma.
Visos citos gadījumos riska darījumu pielīdzina riska darījumam, kam nav novērtējuma.
140. pants
Ilgtermiņa un īstermiņa kredītnovērtējumi
Jebkādu īstermiņa kredītnovērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredītnovērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska pakāpes jebkādam citam postenim, izņemot šādus gadījumus:
ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 150 % riska pakāpi, tad visiem šā parādnieka nenodrošinātajiem riska darījumiem, kuriem nav kredītnovērtējuma, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska pakāpi;
ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 50 % riska pakāpi, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kuram nav kredītnovērtējuma, nepiešķir riska pakāpi, kas būtu zemāka par 100 %.
141. pants
Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā
Pirmās daļas nolūkā, ja ārvalstu valūtā denominēts riska darījums ir garantēts pret konvertējamības un pārvešanas risku, parādnieka vietējās valūtas posteņa kredītnovērtējumu var izmantot tikai, lai noteiktu minētā riska darījuma garantētās daļas riska pakāpi. Tai riska darījuma daļai, kura nav garantēta, riska pakāpi nosaka, pamatojoties uz parādnieka kredītnovērtējumu, kas attiecas uz minētajā valūtā denominētu posteni.
3.
NODAĻA
Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja
1.
142. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
"reitingu sistēma" aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, iedalīt riska darījumus reitinga kategorijās vai portfeļos un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam;
“riska darījuma kategorija” ir jebkura no 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā, aa) apakšpunkta i) vai ii) punktā, b) apakšpunktā, c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā, d) apakšpunkta i), ii), iii) vai iv) punktā, e), ea), f) vai g) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījums ar komercsabiedrību” ir riska darījums, kas iedalīts kādā no 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījums ar privātpersonām vai MVU” ir riska darījums, kas iedalīts kādā no 147. panta 2. punkta d) apakšpunkta i), ii), iii) vai iv) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījums ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām” ir riska darījums, kas iedalīts kādā no 147. panta 2. punkta aa) apakšpunkta i) vai ii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;
“riska darījumu veids” ir viendabīgi pārvaldītu riska darījumu grupa, kas var attiekties uz vienu sabiedrību vai vienu sabiedrību apakškopu grupā, ar noteikumu, ka citās grupas sabiedrībās to pašu riska darījumu veidu pārvalda citādi;
"uzņēmējdarbības vienība" ir jebkura atsevišķa organizatoriska vai juridiska struktūra, darbības novirziens, ģeogrāfiskas atrašanās vietas;
“liela regulēta finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
sabiedrības vai tās mātesuzņēmuma, ja sabiedrībai ir mātesuzņēmums, individuāli vai konsolidēti aprēķinātie kopējie aktīvi ir vienādi ar 70 miljardiem EUR vai vairāk, aktīvu apjoma noteikšanai izmantojot jaunāko revidēto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu;
sabiedrībai prudenciālās prasības piemēro tieši individuālā vai konsolidētā līmenī vai netieši tās mātesuzņēmuma prudenciālās konsolidācijas rezultātā saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) 2019/2033, Direktīvu 2009/138/EK vai trešās valsts tiesību aktos noteiktām prudenciālajām prasībām, kuras ir vismaz līdzvērtīgas minētajiem Savienības aktiem;
“neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kas neatbilst 4) apakšpunkta b) punktā izklāstītajam nosacījumam;
“liela komercsabiedrība” ir komercsabiedrība, kuras konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz 500 miljonus EUR vai kura ietilpst grupā ar kopējo konsolidētās grupas gada apgrozījumu, kas pārsniedz 500 miljonus EUR;
"parādnieka kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas parādnieku reitingu skalā, kurā iedala parādniekus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst saistību PD aplēses;
"darījuma kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas darījumu skalā, kurā iedala riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses;
▼M5 —————
“saistību nepildīšanas varbūtības (PD)/saistību nepildīšanas zaudējumu (LGD) modelēšanas korekcijas pieeja” ir pamatā esošā riska darījuma LGD korekcija vai gan PD, gan LGD korekcijas modelēšana;
“aizsardzības devēja riska pakāpes minimālā robežvērtība” ir riska pakāpe, kas piemērojama salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju;
attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro IRB pieeju, izmantojot tās pašu aplēses attiecībā uz LGD saskaņā ar 143. pantu, “atzīta” nefondētā kredītaizsardzība ir nefondēta kredītaizsardzība, kuras ietekme uz riska darījumu riska svērto vērtību vai pamatā esošā riska darījuma paredzamo zaudējumu summu aprēķināšanu saskaņā ar 108. panta 3. punktu ir ņemta vērā ar vienu no šādām metodēm:
PD/LGD modelēšanas korekcijas pieeja;
riska parametru aizstāšanas pieeja saskaņā ar IRB attīstīto pieeju (A-IRB), kā definēts 192. panta 5. punktā;
“standartizētās pieejas kredīta korekcijas pakāpe” (“SA-CCF”) ir saskaņā ar 2. nodaļu piemērojamais procentuālais lielums saskaņā ar 111. panta 2. punktu;
“IRB pieejas kredīta korekcijas pakāpe” (“IRB-CCF”) ir pašu aplēses par kredīta korekcijas pakāpi.
Pirmās daļas 5.a apakšpunkta nolūkos, veicot apgrozījuma robežvērtības novērtējumu, tiek paziņotas tādas summas, kādas ir uzrādītas revidētajos uzņēmumu finanšu pārskatos, vai attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir konsolidētu grupu daļa, – tādas, kas atbilst grāmatvedības standartam, ko piemēro galvenajam konsolidētās grupas mātesuzņēmumam. Skaitļu pamatā ir vidējās summas, kas aprēķinātas par iepriekšējiem trim gadiem, vai jaunākās summas, ko iestāde ir atjauninājusi reizi trijos gados.
143. pants
Atļauja izmantot IRB pieeju
Reitingu sistēmas piemērošanas jomā ietver visus attiecīgā riska darījumu veida riska darījumus, kam ir izstrādāta konkrētā reitingu sistēma.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
144. pants
Pieteikuma IRB pieejas izmantošanai novērtēšana kompetentajās iestādēs
Kompetentā iestāde saskaņā ar 143. pantu piešķir atļauju iestādei izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir nodrošinātas šajā nodaļā noteiktās prasības, it sevišķi tās, kas noteiktas 6. iedaļā, un ka iestādes sistēmas, kuras izmanto kredītriska darījumu pārvaldībai un novērtēšanai, ir atbilstīgas un godprātīgi īstenotas un jo sevišķi, ka iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka tā ievēro šādus standartus:
iestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu parādnieka un darījumu iezīmju novērtējumu, nodrošina pamatotu riska diferenciāciju un precīzas un konsekventas riska kvantitatīvās aplēses;
iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēm, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām, ir būtiska nozīme risku pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla piešķiršanas un korporatīvās pārvaldības funkcijās;
iestādei ir par reitingu sistēmām atbildīga kredītriska kontroles struktūra, kas ir pienācīgi neatkarīga un netiek nevēlami ietekmēta;
iestāde apkopo un uzglabā visus svarīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska mērīšanas un pārvaldīšanas procedūras;
iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu, kā arī validē savas reitingu sistēmas;
iestāde ir validējusi katru reitingu sistēmu atbilstīgā laikposmā pirms atļaujas izmantot minēto reitingu sistēmu saņemšanas, minētajā laikposmā ir novērtējusi, vai katra reitingu sistēma ir piemērota minētās reitingu sistēmas piemērošanas jomai, kā arī saistībā ar minēto novērtējumu ir veikusi vajadzīgās izmaiņas katrā reitingu sistēmā;
iestāde ir saskaņā ar IRB pieeju aprēķinājusi pašu kapitāla prasības, kas izriet no tās riska parametru aplēsēm, un var iesniegt pārskatu saskaņā ar 430. pantu;
iestāde ir iedalījusi un turpina iedalīt katru riska darījumu, kas ir reitingu sistēmas piemērošanas jomā, kādā minētās reitingu sistēmas reitinga kategorijā vai portfelī.
Prasības izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, piemēro arī tad, ja iestāde ir ieviesusi reitingu sistēmu vai reitingu sistēmā izmantotu modeli, ko tā ir iegādājusies no trešās personas.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
145. pants
Iepriekšēja pieredze IRB pieejas izmantošanā
146. pants
Pasākumi, kas jāveic, ja vairs nav atbilstības šīs nodaļas prasībām
Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
iesniedz kompetentās iestādes prasībām atbilstošu plānu par savlaicīgu atbilstības atjaunošanu un īsteno šo plānu termiņā, kas saskaņots ar kompetento iestādi;
kompetentajām iestādēm pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.
147. pants
Metodika, ko izmanto riska darījumu iedalīšanai riska darījumu kategorijās
Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:
riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām;
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, kas iedalāmi šādās riska darījumu kategorijās:
riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;
riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;
riska darījumi ar iestādēm;
riska darījumi ar komercsabiedrībām, kas iedalāmi šādās riska darījumu kategorijās:
vispārīgi riska darījumi ar komercsabiedrībām;
specializētās kreditēšanas riska darījumi;
nopirktie komercsabiedrību debitoru parādi;
riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas iedalāmi šādās riska darījumu kategorijās:
atbilstīgi atjaunojamie riska darījumi ar privātpersonām vai MVU (“QRRE”);
ar mājokļa īpašumu nodrošināti riska darījumi ar privātpersonām vai MVU;
nopirktie privātpersonu vai MVU debitoru parādi;
citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU;
kapitāla vērtspapīru riska darījumi;
riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;
posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;
citi aktīvi, kas nav kredītsaistības.
Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:
▼M17 —————
tādus riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kam nav piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 117. pantu; un
riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurus pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu.
Lai tie būtu atbilstoši riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijai, kas minēta 2. punkta d) apakšpunktā, riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:
tie ir noslēgti ar vienu no šādiem darījuma partneriem:
riska darījumi ar fiziskām personām;
riska darījumi ar MVU, ar noteikumu, ka kopējā summa, ko parādnieks klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu līdz īpašuma vērtībai, nepārsniedz 1 miljonu EUR, cik zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu minētā riska darījuma summu;
riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, tostarp ar pirmajām ķīlas tiesībām un turpmākām ķīlas tiesībām, termiņaizdevumi, atjaunojamās ar mājokļa īpašumtiesībām nodrošinātās kredītlīnijas un riska darījumi, kā noteikts 108. panta 4. un 5. punktā, neatkarīgi no riska darījuma apmēra, ar noteikumu, ka riska darījums ir kāds no šiem:
riska darījums ar fizisku personu;
riska darījums ar privātpersonu apvienībām vai kooperatīviem, kuru darbību reglamentē valsts tiesību akti un kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis ir piešķirt saviem biedriem galvenās dzīvesvietas izmantošanas iespēju īpašumā, ar kuru nodrošināts aizdevums;
iestādes risku pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir laika gaitā konsekventa un notiek līdzīgā veidā;
tos nepārvalda tikai atsevišķi kā riska darījumus, kas ir iedalīti 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajā riska darījumu kategorijā;
katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.
Papildus pirmajā daļā uzskaitītajiem riska darījumiem riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā ietver privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību.
Riska darījumus, kas atbilst visiem šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā, b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, iedala 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētajā riska darījumu kategorijā.
Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, kompetentās iestādes no 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētās riska darījumu kategorijas var izslēgt aizdevumus fiziskām personām, kas ir ieķīlājušas vairāk nekā četrus nekustamos īpašumus vai dzīvojamās vienības, tostarp 108. panta 4. punktā minētos aizdevumus fiziskajām personām, un iedalīt minētos aizdevumus vienā no riska darījumu kategorijām, kas ir minētas 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā.
Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā iedala tādus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU, kas pieder riska darījumu veidam, kurš atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
minētā riska darījumu veida riska darījumi ir veikti ar vienu vai vairākām fiziskām personām;
minētā riska darījumu veida riska darījumi ir atjaunojami, tie ir nenodrošināti, un iestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izņemti;
minētajā riska darījumu veidā maksimālais riska darījums ar vienu fizisku personu ir 100 000 EUR vai mazāks;
minētā riska darījumu veida zaudējumu līmeņa svārstīgums ir mazs salīdzinājumā ar tā zaudējumu vidējo līmeni, jo īpaši tādu darījumu kategorijās, kur PD ir zema;
riska darījumiem, kuri minētajā riska darījumu veidā iekļauti kā “atjaunojams riska darījums ar privātpersonām vai MVU”, piemērotā procedūra atbilst minētā riska darījumu veida pamatā esošajām riska iezīmēm.
Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, prasība par nenodrošinātību neattiecas uz nodrošinātām kredītiespējām, kas saistītas ar algas kontu. Minētajā gadījumā no nodrošinājuma atgūtās summas neņem vērā, aprēķinot LGD.
Šā panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijas ietvaros iestādes identificē transaktoru riska darījumus (“QRRE transaktori”) un riska darījumus, kas nav transaktoru riska darījumi (“QRRE, kuri veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem”). Jo īpaši QRRE, kuru atmaksas vēsture ir mazāka par 12 mēnešiem, identificē kā QRRE, kuri veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem.
Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas noteikta 2. punkta c) apakšpunktā, iestādes īpaši izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, kuriem ir šādas iezīmes:
riska darījums ir noslēgts ar sabiedrību, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, vai riska darījumam ir ekonomiski līdzīgas iezīmes;
līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;
saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīga maksātspēja.
Minētos riska darījumus iedala 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā noteiktajā riska darījumu kategorijā un sadala šādās kategorijās: “projektu finansējums” (PF), “objektu finansējums” (OF), “preču finansējums” (CF) un “ienākumus nesošs nekustamais īpašums” (IPRE).
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
iedalīšanu kategorijās “projektu finansējums”, “objektu finansējums” un “preču finansējums” saskaņā ar 2. nodaļā sniegtajām definīcijām;
kategorijas “ienākumus nesošs nekustamais īpašums” noteikšanu, jo īpaši precizējot, kurus zemes iegādes, attīstīšanas vai būvniecības riska darījumus un riska darījumus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, var klasificēt vai klasificē kā ienākumus nesošus nekustamos īpašumus.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
148. pants
Nosacījumi IRB pieejas īstenošanai attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām un uzņēmējdarbības vienībām
Saņemot iepriekšēju kompetento iestāžu atļauju, IRB pieeju var īstenot secīgi dažādiem riska darījumu veidiem kādā konkrētā riska darījumu kategorijā tajā pašā uzņēmējdarbības vienībā un dažādās vienas grupas uzņēmējdarbības vienībās vai lai izmantotu pašu aplēses attiecībā uz LGD vai izmantotu IRB-CFF.
▼M17 —————
149. pants
Nosacījumi, lai atsāktu izmantot vienkāršākas pieejas
Iestāde, kas attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu izmanto IRB pieeju, nepārtrauc to izmantot un tā vietā neizmanto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka standartizētās pieejas izmantošana nenotiek, lai iesaistītos regulējuma arbitrāžā, tostarp, nepamatoti samazinot iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu minētā veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
Iestādes, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 151. panta 9. punktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, neatsāk izmantot 151. panta 8. punktā minētās LGD vērtības un korekcijas pakāpes, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:
iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka 151. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un korekcijas pakāpju izmantošana attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu šāda veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
150. pants
Pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumi
Iestādes piemēro standartizēto pieeju visiem šādiem riska darījumiem:
riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā;
riska darījumiem, kuri ir iedalīti riska darījumu kategorijās vai pieder pie riska darījumu veidiem kādā riska darījumu kategorijā un attiecībā uz kuriem iestādes nav saņēmušas iepriekšēju kompetento iestāžu atļauju izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai.
Iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru konkrētai riska darījumu kategorijai, ar iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju var piemērot standartizēto pieeju dažiem riska darījumu veidiem minētajā riska darījumu kategorijā, tostarp ārvalstu filiāļu un dažādu produktu grupu riska darījumiem, ja minētā veida riska darījumi pēc lieluma un subjektīvi uztvertā riska profila ir nebūtiski.
Papildus 1. punkta otrajā daļā minētajiem riska darījumiem iestāde, ja tā ir saņēmusi iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju, var piemērot standartizēto pieeju turpmāk minētajiem riska darījumiem, ja IRB pieeju piemēro citiem riska darījumu veidiem tajā pašā riska darījumu kategorijā:
riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām ar noteikumu, ka:
riska ziņā riska darījumi ar minēto centrālo valdību un centrālo banku neatšķiras no citiem minētā veida riska darījumiem īpašu valsts pasākumu dēļ; un
riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar 114. panta 2. vai 4. punktu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
iestādes riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ar noteikumu, ka darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kuram piemēro pienācīgas prudenciālās prasības, vai uzņēmums, ar kuru saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē;
riska darījumiem starp iestādēm, kas atbilst 113. panta 7. punktā izklāstītajām prasībām.
Iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības apmēru tikai dažiem riska darījumu veidiem riska darījumu kategorijā, piemēro standartizēto pieeju pārējiem minētās riska darījumu kategorijas riska darījumu veidiem.
Papildus šā panta 1. punkta otrajā daļā un šajā punktā minētajiem riska darījumiem iestāde var piemērot standartizēto pieeju riska darījumiem ar baznīcām un reliģiskām kopienām, kas atbilst 115. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.
▼M17 —————
▼M17 —————
2.
1.
151. pants
Aprēķina procedūra atkarībā no riska darījuma kategorijas
▼M17 —————
Turpmāk minētajiem riska darījumiem iestādes piemēro LGD vērtības, kas noteiktas 161. panta 1. punktā, un SA-CCF saskaņā ar 166. panta 8., 8.a un 8.b punktu:
riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā;
riska darījumiem ar finanšu sektora sabiedrībām, kas nav šīs daļas a) apakšpunktā minētie riska darījumi;
riska darījumiem ar lielām komercsabiedrībām, kuri nav iedalīti 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētajā riska darījumu kategorijā.
Riska darījumiem, kas pieder 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā, aa) apakšpunkta i) vai ii) punktā un c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajām riska darījumu kategorijām, izņemot šā punkta pirmajā daļā minētos riska darījumus, iestādes piemēro LGD vērtības, kas noteiktas 161. panta 1. punktā, un SA-CCF saskaņā ar 166. panta 8., 8.a un 8.b punktu, ja vien tām nav atļauts minētajiem riska darījumiem izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un IRB-CCF saskaņā ar šā panta 9. punktu.
152. pants
Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā
Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.
Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu un kas neizmanto šajā nodaļā vai attiecīgā gadījumā 5. nodaļā izklāstītās metodes attiecībā uz visiem pamatā esošajiem KIU riska darījumiem vai uz daļu no tiem, aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru visiem pamatā esošajiem riska darījumiem vai daļai no tiem, ievērojot šādus principus:
pamatā esošajiem riska darījumiem, kas tiktu iedalīti 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju;
riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajā vērtspapīrošanas pozīciju posteņu kategorijā, iestādes piemēro 254. pantā paredzēto procedūru, it kā minētās iestādes minētos riska darījumus turētu tiešā veidā;
visiem pārējiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta 2. nodaļā.
Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu KIU riska svērto vērtību saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
trešā persona ir vai nu:
KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai
attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā apakšpunktā i) punktā, – KIU pārvaldes sabiedrība ar noteikumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem;
riska darījumiem, kas nav uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar caurskatāmības pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 1. punktā;
riska darījumiem, kas uzskaitīti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar minētajos apakšpunktos izklāstītajām pieejām;
ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.
Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.
Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus nodod savai kompetentajai iestādei.
2.
153. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām
►M17 Piemērojot 2. un 4. punktā paredzētās īpašās procedūras, riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām aprēķina ar šādām formulām: ◄
kur riska pakāpi RW izsaka kā:
ja PD = 0, tad RW ir 0;
ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības:
kur iespējami precīzas paredzamo zaudējumu aplēses (turpmāk – ELBE) ir iestādes iespējami precīzās paredzamo zaudējumu aplēses attiecībā uz riska darījumu, kurā nav izpildītas saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,
ja 0 < PD < 1, tad:
kur:
|
N |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., N(x) ir vienāds ar varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks par vai vienāds ar x; |
|
G |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., ja x = G(z), x ir tāda vērtība, ka N(x) = z; |
|
R |
= apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:
|
|
b |
= apzīmē termiņa korekcijas faktoru, ko izsaka kā: b = 0,11852 – 0,05478 · lnPD2 ; |
|
M |
= apzīmē termiņu, ko izsaka gados un nosaka saskaņā ar 162. pantu. |
▼M17 —————
Attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ietilpst tādā konsolidētā grupā, kuras kopējais gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 50 miljoni, iestādes var izmantot 1. punkta iii) apakšpunktā norādīto korelācijas formulu riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām. Šajā formulā S ir izteikts kā kopējais gada apgrozījums miljonos euro, kur EUR 5 miljoni ≤ S ≤ EUR 50 miljoni. Ja apgrozījums ir mazāks nekā EUR 5 miljoni, to uzskata kā par vienādu ar EUR 5 miljoniem. Nopirkto debitoru parādu gadījumā kopējais gada apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.
Iestādes aizstāj kopējo gada apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais gada apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz sabiedrības lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs nekā kopējais gada apgrozījums.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuriem iestāde nevar aprēķināt PD vai kuriem iestādes aplēses attiecībā uz PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, iestāde piešķir riska pakāpes saskaņā ar 1. tabulu.
1. Tabula
|
Atlikušais termiņš |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
|
Mazāk nekā 2,5 gadi |
50 % |
70 % |
115 % |
250 % |
0 % |
|
2,5 gadi vai vairāk |
70 % |
90 % |
115 % |
250 % |
0 % |
Piešķirot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, iestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālā stiprība, politiskā un tiesiskā vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no publiskā un privātā sektora partnerības, kā arī nodrošinājuma pakete.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.
154. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar privātpersonām un MVU
Riska darījuma riska svērto vērtību riska darījumiem ar privātpersonām un MVU aprēķina, izmantojot šādas formulas:
kur riska pakāpi RW izsaka kā:
ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, tad RW ir
kur ELBE ir iestādes pašas iespējami precīzas aplēses attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem no riska darījumiem, kuros nav izpildīta saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,
ja PD < 1, tad:
kur:
|
N |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., N(x) ir vienāds ar varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks par vai vienāds ar x; |
|
G |
= apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju, t. i., ja x = G(z), x ir tāda vērtība, ka N(x) = z; |
|
R |
= apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:
|
▼M17 —————
Riska pakāpi, kas ar mājokļa īpašumu daļēji nodrošinātam riska darījumam aprēķināta, ievērojot 1. punkta ii) apakšpunktu, ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā minēto korelācijas koeficientu R, piemēro gan nodrošinātajai, gan nenodrošinātajai minētā riska darījuma daļai.
Kompetentās iestādes pārbauda zaudējumu līmeņa relatīvo svārstīgumu tajos QRRE, kuri pieder vienam un tam pašam riska darījumu veidam, un kopējā QRRE riska darījumu kategorijā un apmainās ar dalībvalstīm un EBI ar informāciju par atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU zaudējumu līmeņa raksturīgajām iezīmēm.
Lai tiem varētu piemērot riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemēroto procedūru, nopirktajiem debitoru parādiem jāatbilst 184. pantā noteiktajām prasībām un šādiem nosacījumiem:
iestāde šos debitoru parādus ir nopirkusi no pārdevējiem, kas ir nesaistītas trešās personas, un iestādes riska darījums ar debitoru parāda parādnieku neietver nekādus riska darījumus, kurus tieši vai netieši būtu radījusi pati iestāde;
nopirktie debitoru parādi ir radušies nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem atbilstošos darījumos starp pārdevēju un parādnieku; par tādiem nevar uzskatīt vienas un tās pašas komercsabiedrības ietvaros veikto darījumu rezultātā radušos debitoru parādus, kā arī debitoru parādus starp komercsabiedrībām, kuras veic savstarpējo tirdzniecību, norēķinoties par šādiem darījumiem prasību savstarpēja ieskaita veidā;
iestādei, kas nopirkusi debitoru parādus, ir tiesības uz visiem ieņēmumiem no nopirktajiem debitoru parādiem, vai arī uz to ieņēmumu daļu, kas atbilst nopirkto debitoru parādu daļai; un
nopirkto debitoru parādu portfelis ir pietiekami diversificēts.
▼M17 —————
156. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības
Riska darījumu riska svērto vērtību citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, aprēķina ar šādām formulām:
izņemot:
skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem, kā arī zelta lietņiem, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodoti glabāšanā, ciktāl tie segti ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi;
ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība, to aprēķina šādi:
kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.
3.
157. pants
Riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
metodiku riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku, tostarp kredītriska mazināšanas atzīšanu saskaņā ar 160. panta 4. punktu, un nosacījumus pašu aplēšu un atkāpšanās parametru pieejas izmantošanai;
šā panta 5. punktā minētā riska darījumu veida nebūtiskuma kritērija novērtējumu.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
3.
158. pants
Procedūra atkarībā no riska darījuma veida
Paredzamos zaudējumus (EL) un paredzamo zaudējumu apmēru riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU aprēķina ar šādām formulām:
paredzamie zaudējumi (EL) = PD * LGD
paredzamo zaudējumu apmērs = EL [reizināti ar] riska darījuma vērtība.
Riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības (PD = 100 %), ja iestādes piemēro pašas savas LGD aplēses, EL ir ELBE – iestādes iespējami precīzākā aplēse paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu.
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kur riska pakāpju noteikšanai iestādes izmanto 153. panta 5. punktā izklāstītās metodes, EL apmēru nosaka saskaņā ar 2. tabulu.
2. Tabula
|
Atlikušais termiņš |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
|
Mazāk nekā 2,5 gadi |
0 % |
0,4 % |
2,8 % |
8 % |
50 % |
|
2,5 gadi vai vairāk |
0,4 % |
0,8 % |
2,8 % |
8 % |
50 % |
▼M17 —————
Paredzamo zaudējumu apmēru nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina ar šādu formulu:
159. pants
Procedūra attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru, IRB iztrūkumu un IRB pārsniegumu
Iestādes 158. panta 5., 6. un 10. punktā minēto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru atskaita no visu turpmāk minēto elementu summas:
vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar minētajiem riska darījumiem un kas aprēķinātas saskaņā ar 110. pantu;
tādas papildu vērtības korekcijas darījuma partnera saistību nepildīšanas dēļ, kuras noteiktas saskaņā ar 34. pantu un ir saistītas ar riska darījumiem, kuriem paredzamo zaudējumu summas ir aprēķinātas saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu;
citi pašu kapitāla samazinājumi, kas saistīti ar minētajiem riska darījumiem un kas nav saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu veiktie atskaitījumi.
Ja saskaņā ar pirmo daļu veiktā aprēķina rezultāts ir pozitīva summa, iegūtā summa ir “ IRB pārsniegums”. Ja saskaņā ar pirmo daļu veiktā aprēķina rezultāts ir negatīva summa, iegūtā summa ir “ IRB iztrūkums”.
4.
159.a pants
PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes (CCF) ievadparametru minimālās robežvērtības nepiemērošana
Šīs daļas 3. nodaļas un konkrēti 160. panta 1. punkta, 161. panta 4. punkta, 164. panta 4. punkta un 166. panta 8.c punkta nolūkos – ja riska darījumu sedz atbilstoša garantija, ko sniedz centrālā valdība vai centrālā banka, vai ECB, tad PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālās robežvērtības nepiemēro riska darījuma daļai, kuru sedz minētā garantija. Tomēr riska darījuma daļai, ko nesedz minētā garantija, piemēro attiecīgās PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālās robežvērtības.
1.
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām
160. pants
Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)
Ja nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestāde nevar aprēķināt PD vai iestādes PD aplēses neatbilst prasībām, kas izklāstītas 6. iedaļā, šiem riska darījumiem PD nosaka ar šādām metodēm:
nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu augstākas prioritātes prasījumiem PD ir iestādes EL aplēses, dalītas ar šo debitoru parādu LGD;
pakārtotajiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem PD ir iestādes pašas veiktās EL aplēses;
ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja iestāde var pašas veiktās EL aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par ticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD aplēsi.
▼M17 —————
161. pants
Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)
Institūcijas izmanto šādas LGD vērtības:
augstākas prioritātes riska darījumi bez atbilstošas fondētās kredītaizsardzības ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, finanšu sektora sabiedrībām un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām – 45 %;
augstākas prioritātes riska darījumi bez atbilstošas fondētās kredītaizsardzības ar komercsabiedrībām, kas nav finanšu sektora sabiedrības, – 40 %;
pakārtotie riska darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma – 75 %;
▼M17 —————
segtajām obligācijām, kas ir atbilstošas 129. panta 4. un 5. punktā noteiktā režīma piemērošanai, var piemērot LGD vērtību 11,25 %;
riska darījumiem ar nopirktajiem komercsabiedrību augstākas prioritātes debitoru parādiem, kur iestāde nevar aplēst PD vai šīs iestādes LGD aplēses neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, – 40 %;
riska darījumiem ar nopirktajiem pakārtotajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, kuriem iestāde nevar noteikt PD vai kuriem iestādes noteiktā PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām – 100 %;
nopirkto debitoru komercsabiedrību parādiem atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 100 %.
Riska darījumiem, kas 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajās riska darījumu kategorijās iedalīti vienīgi tādēļ, lai aprēķinātu riska darījumu svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas minētajiem riska darījumiem un jo īpaši 153. panta 1. punkta iii) apakšpunkta, 157. panta un 158. panta 1., 5. un 10. punkta nolūkos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, LGD vērtības katram riska darījumam, kuras izmanto kā riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametru, nav mazākas par šādām LGD ievadparametru minimālajām robežvērtībām, kuras aprēķina saskaņā ar šā panta 6. punktu.
1. tabula
|
LGD ievadparametru minimālās robežvērtības (LGD floor) riska darījumiem, kas pieder pie riska darījumu kategorijām, kuras minētas 147. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā |
||
|
Riska darījums bez atbilstošas fondētās kredītaizsardzības (LGD U-floor) |
Riska darījums, kas ir pilnībā nodrošināts ar atbilstošu fondēto kredītaizsardzību (LGD S-floor) |
|
|
25 % |
finanšu nodrošinājums |
0 % |
|
debitoru parādi |
10 % |
|
|
mājokļa īpašums vai komerciāls nekustamais īpašums |
10 % |
|
|
cits lietiskais nodrošinājums |
15 % |
|
Šā panta 4. punkta nolūkos un attiecīgo saistīto korekciju Hc un Hfx piemērošanas nolūkā saskaņā ar 230. pantu fondētā kredītaizsardzība ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu. Tādā gadījumā fondētās kredītaizsardzības veidu “cits lietiskais nodrošinājums” 230. panta 1. tabulā saprot kā “cits lietiskais un cits atbilstošais nodrošinājums”.
Piemērojamo LGD ievadparametru minimālo robežvērtību (LGDfloor ) riska darījumam, kas daļēji nodrošināts ar fondēto kredītaizsardzību, aprēķina kā LGDU-floor vidējo svērto vērtību riska darījuma daļai bez fondētās kredītaizsardzības un LGDS-floor pilnībā nodrošinātajai daļai šādi:
kur:
LGDU-floor un LGDS-floor ir attiecīgās minimālās robežvērtības 1. tabulā;
E, ES , EU un HE nosaka saskaņā ar 230. pantu.
162. pants
Termiņš
►M17 Riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro pašu veiktās LGD aplēses, termiņa vērtību (“ M ”) aprēķina, izmantojot gados izteiktus laikposmus, kā noteikts šajā punktā un atbilstoši šā panta 3., 4. un 5. punktam. M nepārsniedz piecus gadus, izņemot 384. panta 2. punktā norādītos gadījumus, kad M izmanto tā, kā tajos ir norādīts. Katrā no turpmāk minētajiem gadījumiem M aprēķina šādi: ◄
instrumentam, uz kuru attiecas naudas plūsmas grafiks, M aprēķina ar šādu formulu:
kur CFt apzīmē naudas plūsmas (pamatsumma, procentu maksājumi un komisijas maksas), ko saskaņā ar līgumu parādnieks maksā t periodā;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem M ir riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz viens gads, un termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem riska darījumiem, kas rodas no pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālo aizdevumu darījumiem, M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 10 dienas.
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 5 dienas; termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautiem nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem M ir vidējais svērtais atlikušais termiņš darījumiem, un M ir vismaz 20 dienas; termiņa svēršanai izmanto nosacīto katra darījuma summu;
savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumam, kurā iekļauts vairāk nekā viens no darījumu veidiem, kas atbilst šā punkta c), d) vai da) apakšpunktam, M ir atlikušais vidējais svērtais darījumu termiņš, un M ir vismaz ilgākais gados izteiktais turēšanas periods, kurš piemērojams šādiem darījumiem, kā noteikts 224. panta 2. punktā, proti, vai nu 10 dienas, vai 20 dienas atkarībā no gadījumiem; termiņa svēršanai izmanto nosacīto katra darījuma summu;
ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās PD aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, izmantotajām summām M ir vienāds ar riska darījumu ar nopirktajiem debitoru parādiem vidēji svērto termiņu, un M ir vismaz 90 dienas; šo pašu M vērtību piemēro arī pirkšanai piešķirto kredītiespēju neizmantotajām summām, ja kredītiespējā paredzēti efektīvi līguma nosacījumi, priekšlaicīgas amortizācijas mehānismi vai citi elementi, kuri aizsargā iestādi, kas pērk parādus, pret turpmāko debitoru parādu, kas tai jāpērk kredītiespējas spēkā esamības laikā, būtisku kvalitātes pasliktināšanos; ja nav šādas efektīvas aizsardzības, tad M kredītiespējas neizmantotajām summām aprēķina kā summu, ko veido potenciālais debitoru parāds ar visilgāko termiņu debitoru parādu pirkšanas līgumā un pirkšanai piešķirtās kredītiespējas atlikušais termiņš, un M ir vismaz 90 dienas;
jebkuram citam instrumentam, izņemot tos, kas minēti šajā punktā, vai arī gadījumā, ja iestāde nespēj aprēķināt M saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, M ir maksimāli atlikušais gados izteiktais laiks, kas piešķirts parādniekam līguma saistību, tostarp pamatsummas, procentu maksājumu un komisijas maksu, nokārtošanai pilnā apmērā, un M ir vismaz viens gads;
ja iestādes riska darījumu vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā izklāstīto iekšējo modeļu metodi, M riska darījumiem, kam tās piemēro šo metodi un kuriem savstarpējā ieskaita kopā iekļautā ilgākā līguma termiņš pārsniedz gadu, aprēķina ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
fiktīvs mainīgais, kura vērtība nākotnes periodā tk ir vienāda ar 0, ja tk > 1 gads, un ar 1, ja tk ≤ 1; |
|
|
= |
sagaidāmā riska darījuma vērtība nākotnes periodā tk; |
|
|
= |
efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība nākotnes periodā tk; |
|
|
= |
bezriska diskontēšanas likme nākotnes laika periodam tk; |
iestāde, kas izmanto iekšējo modeli vienpusējas kredīta vērtības korekcijas (turpmāk – CVA) apmēra noteikšanai, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izmantot efektīvo kredīta ilgumu, ko saskaņā ar iekšējo modeli aplēš kā M;
ievērojot 2. punktu, savstarpējā ieskaita kopām, kurās visu darījumu sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ir piemērojama a) apakšpunkta formula;
iestādēm, kas izmanto 382.a panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam darījumos ar konkrētu darījuma partneri, 153. panta 1. punkta iii) apakšpunktā noteiktajā formulā M nav lielāks par 1 nolūkā aprēķināt riska darījuma riska svērtās vērtības darījuma partnera riskam tiem pašiem darījumiem, kā norādīts attiecīgi 92. panta 4. punkta a) vai g) apakšpunktā;
atjaunojamiem riska darījumiem M nosaka, izmantojot maksimālo līgumisko kredītiespējas beigu datumu; iestādes neizmanto pašreizējās izņemtās summas atmaksas datumu, ja minētais datums nav maksimālais līgumiskais kredītiespējas beigu datums.
►M17 Ja dokumentācijā ir noteikts, ka katru dienu ir jāpārskata drošības rezerve un jāveic pārvērtēšana, un ir ietverti noteikumi, kas ļauj saistību nepildīšanas vai nepietiekamas drošības rezerves gadījumā veikt tūlītēju nodrošinājuma realizāciju vai dzēšanu, M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš un M ir ne mazāk kā viena diena: ◄
pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, kas norādīti II pielikumā;
pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem maržinālo aizdevumu darījumiem;
repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem.
Turklāt, atbilstīgiem īstermiņa riska darījumiem, kuri neietilpst līdzekļos, ko iestāde šobrīd piešķīrusi parādniekam, M ir ne mazāks par vienu dienu. Atbilstīgi īstermiņa riska darījumi ietver:
riska darījumus ar iestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuri ir radušies, norēķinoties par valūtas operāciju saistībām;
pašlikvidējošus īstermiņa tirdzniecības finansējuma darījumus un nopirktos komercsabiedrību debitoru parādus ar noteikumu, ka attiecīgo riska darījumu atlikušais termiņš nepārsniedz vienu gadu;
riska darījumus, kas rodas, norēķinoties par vērtspapīru iegādi un pārdošanu parastajā piegādes periodā vai divās darba dienās;
riska darījumus, kas rodas no skaidras naudas norēķiniem ar elektronisku pārskaitījumu, no elektronisku maksājumu darījumu norēķiniem un no iepriekš apmaksātiem izdevumiem, tostarp konta pārtēriņa kredītus, kuri rodas neizdevušos darījumu dēļ, kas nepārsniedz nelielu, noteiktu darba dienu skaitu;
emitētas, kā arī apstiprinātas kredītvēstules, kuras ir īstermiņa kredītvēstules, t. i., to termiņš ir īsāks par vienu gadu, un kuras ir pašlikvidējošas.
2.
163. pants
Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)
Vienīgi nolūkā aprēķināt riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas minētajiem riska darījumiem un jo īpaši 154. un 157. panta un 158. panta 1., 5. un 10. punkta nolūkos katra riska darījuma saistību nepildīšanas varbūtība (PD), ko izmanto kā riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametru, ir lielāka par viena gada PD, kas saistīta ar aizņēmēja iekšējo kategoriju vai portfeli, kuram ir piesaistīts riska darījums ar privātpersonām vai MVU, un šādu PD ievadparametru minimālajām robežvērtībām:
0,1 % attiecībā uz QRRE, kas veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem;
0,05 % attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kas nav QRRE, kuri veikti ar atjaunojamu kredītlīniju klientiem.
164. pants
Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)
▼M17 —————
Tikai nolūkā aprēķināt riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamā zaudējuma summas attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU un jo īpaši ievērojot 154. panta 1. punkta ii) apakšpunktu, 157. pantu un 158. panta 1., 5. un 10. punktu, LGD vērtības katram riska darījumam, ko izmanto kā riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametrus, nav mazākas par LGD ievadparametru minimālajām robežvērtībām, kas noteiktas 1. tabulā un aprēķinātas saskaņā ar šā panta 4.a punktu:
1. tabula
|
LGD ievadparametru minimālās robežvērtības (LGD floor) riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU |
|||
|
Riska darījums bez fondētās kredītaizsardzības (LGD U-floor) |
Riska darījums, kas ir nodrošināts ar fondēto kredītaizsardzību (LGD S-floor) |
||
|
Ar mājokļa īpašumu nodrošināts riska darījums ar privātpersonu vai MVU |
Neattiecas |
Ar mājokļa īpašumu nodrošināts riska darījums ar privātpersonu vai MVU |
5 % |
|
QRRE |
50 % |
QRRE |
Neattiecas |
|
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU |
30 % |
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU, kas nodrošināts ar finanšu nodrošinājumu |
0 % |
|
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU, kas nodrošināts ar debitoru parādiem |
10 % |
||
|
Cits riska darījums ar privātpersonu vai MVU, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu |
10 % |
||
|
Cits riska darījums ar privātpersonām vai MVU, un kas nodrošināts ar citu lietisku nodrošinājumu |
15 % |
||
Šā panta 4. punkta nolūkos piemēro turpmāk minēto:
šā panta 4. punkta 1. tabulā norādītās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības piemēro riska darījumiem, kas nodrošināti ar fondēto kredītaizsardzību, ja fondētā kredītaizsardzība ir atbilstoša, ievērojot šo nodaļu;
izņemot ar mājokļa īpašumu nodrošinātus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU, šā panta 4. punkta 1. tabulā norādītās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības piemēro riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar fondēto kredītaizsardzību, ja fondētās kredītaizsardzības vērtība pēc attiecīgo svārstīguma korekciju piemērošanas saskaņā ar 230. pantu ir vienāda ar pamatā esošā riska darījuma riska darījuma vērtību vai pārsniedz to; attiecīgo saistīto korekciju Hc un Hfx piemērošanas nolūkā saskaņā ar 230. pantu fondētā kredītaizsardzība ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu;
izņemot ar mājokļa īpašumu nodrošinātus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU, piemērojamo LGD ievadparametru minimālo robežvērtību riska darījumam, kas daļēji nodrošināts ar fondēto kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 161. panta 6. punktā noteikto formulu;
ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemērojamo LGD ievadparametru minimālo robežvērtību nosaka 5 % apmērā neatkarīgi no mājokļa īpašuma sniegtā nodrošinājuma līmeņa.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 6. punktu.
Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības kompetentās iestādes un norīkotās iestādes starpā, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.
Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde secina, ka 4. punktā minētās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības nav pietiekamas, un ja minētā iestāde uzskata, ka LGD ievadparametru minimālo robežvērtību nepietiekamība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā minētajiem riska darījumiem, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var noteikt augstākas LGD ievadparametru minimālās robežvērtības. Minētās augstākās LGD ievadparametru minimālās robežvērtības var tikt piemērotas arī vienam vai vairākiem šādu riska darījumu īpašuma segmentiem.
Saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde pirms šā punkta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to EBI un ESRK. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajām dalībvalstīm sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē augstākas LGD ievadparametru minimālās robežvērtības, kas minētas šā punkta otrajā daļā.
EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:
faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 6. punktā; un
indikatīvi kritēriji, kas saskaņā ar 5. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku minimālo LGD vērtību noteikšanā.
▼M17 —————
5.
166. pants
Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām un riska darījumi ar privātpersonām vai MVU
Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kura atšķiras no parāda summas.
Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un aktīva iegādes brīdī iestādes bilancē iegrāmatoto uzskaites vērtību pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas norāda kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.
Ja ir vērtspapīroti tikai atjaunojamu kredītiespēju izņemtie atlikumi, iestādes nodrošina, ka to turējumā saglabājas nepieciešamā pašu kapitāla summa pret neizņemtajiem atlikumiem, kas saistīti ar vērtspapīrošanu.
Iestāde, kas nav saņēmusi atļauju izmantot IRB-CCF, riska darījuma vērtību aprēķina, uzņemto saistību neizņemto summu reizinot ar attiecīgo standartizētās pieejas kredīta korekcijas pakāpi (SA-CCF).
Iestāde, kas izmanto IRB-CCF, riska darījuma vērtību neizņemtajām saistībām aprēķina, neizņemto summu reizinot ar IRB-CCF.
Ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, iestādes, kas atbilst IRB-CCF izmantošanas prasībām saskaņā ar 6. iedaļā noteikto, izmanto IRB-CCF riska darījumiem, kas izriet no neizņemtām atjaunojamām saistībām, kurām piemēro IRB pieeju, ar noteikumu, ka minētajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju nepiemēro SA-CCF 100 % apmērā. SA-CCF izmanto:
visiem pārējiem ārpusbilances posteņiem, jo īpaši neizņemtām neatjaunojamām saistībām;
riska darījumiem, kuros iestāde nav izpildījusi 6. iedaļā noteiktās minimālās prasības IRB-CCF aprēķināšanai vai kompetentā iestāde nav atļāvusi izmantot IRB-CCF.
Šā panta nolūkos saistības izsniegt kredītu uzskata par “atjaunojamām”, ja tās ļauj parādniekam saņemt aizdevumu, kura gadījumā parādnieks var elastīgi lemt, cik bieži un ar kādiem intervāliem parādnieks var izņemt aizdevuma līdzekļus, ļaujot parādniekam izņemt viņam piešķirtā aizdevuma līdzekļus, to atmaksāt un atkal izņemt. Par atjaunojamu uzskata līgumisku vienošanos, kas pieļauj priekšlaicīgas atmaksas un vēlāku minēto priekšlaicīgo atmaksu atkalizņemšanu.
Ja IRB-CCF izmanto tikai tādēļ, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās summas un paredzamo zaudējumu summas attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no atjaunojamām saistībām un kas nav riska darījumi, kuri iedalīti riska darījumu kategorijā saskaņā ar 147. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši, ievērojot 153. panta 1. punktu, 157. pantu un 158. panta 1., 5. un 10. punktu, riska darījuma vērtība katram riska darījumam, ko izmanto kā riska darījumu riska svērtās summas un paredzamo zaudējumu formulu ievadparametru, nav mazāka par summu, ko veido:
atjaunojamās saistības izņemtā summa;
50 % no atjaunojamās saistības atlikušās neizņemtās daļas ārpusbilances riska darījuma summas, kas aprēķināta, izmantojot 111. pantā paredzēto piemērojamo SA-CCF.
Šā punkta a) un b) apakšpunktu summu sauc par “kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālo robežvērtību”.
▼M17 —————
168. pants
Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības
Riska darījuma vērtība citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, ir uzskaites vērtība, kura atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas piemērošanas.
6.
1.
169. pants
Vispārējie principi
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kā praksē piemērot prasības par modeļu izstrādāšanu, kvantitatīvu riska noteikšanu, riska parametru validēšanu un piemērošanu, katram riska parametram izmantojot nepārtrauktas vai ļoti detalizētas reitinga skalas.
170. pants
Reitingu sistēmu struktūra
►M17 Reitingu sistēmu struktūra riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām atbilst šādām prasībām: ◄
reitingu sistēmā ņem vērā parādnieka un darījuma risku raksturojošos rādītājus;
reitingu sistēmā tiek izveidota parādnieku reitingu skala, kurā atspoguļo vienīgi parādnieku saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē; parādnieku reitingu skalā paredz vismaz septiņas kategorijas parādniekiem, kuri izpilda savas saistības, un vienu – parādniekiem, kuri nepilda saistības;
iestāde dokumentē attiecības starp parādnieku kategorijām pēc tā, kāds ir saistību neizpildes riska līmenis katrai kategorijai, un kritērijiem, kurus izmanto, lai atšķirtu minēto saistību neizpildes riska līmeni;
iestādes, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un saistību neizpildes riska diapazonā, izveido pietiekami daudz parādnieku kategoriju šajā diapazonā, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrāciju kādā noteiktā kategorijā; būtisku koncentrāciju kādā vienā kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto parādnieku saistību neizpildes risks ietilpst minētajā intervālā;
lai kompetentā iestāde varētu atļaut iestādei izmantot pašas noteiktās LGD aplēses pašu kapitāla prasības aprēķinam, reitingu sistēmā iekļauj atsevišķo darījumu reitingu skalu, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītos darījumu raksturojošos rādītājus; darījuma kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus iedala kategorijā, gan kritērijus, kurus lieto, lai noteiktu riska līmeni katrai kategorijai;
būtisku koncentrāciju kādā vienā darījuma kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem tam, ka darījumu kategorija aptver pietiekami šauru LGD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto riska darījumu risks ietilpst minētajā intervālā.
Reitingu sistēmas struktūra riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU atbilst šādām prasībām:
reitingu sistēmas atspoguļo gan parādnieku risku, gan darījumu risku un aptver visus attiecīgos parādniekus un darījumus raksturojošos rādītājus;
riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, lai varētu skaidri skaitliskā izteiksmē noteikt un validēt zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; riska darījumu un parādnieku sadalījums kategorijās vai portfeļos tiek veikts tādā veidā, lai novērstu to pārmērīgu koncentrāciju;
process, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos, nodrošina pamatotu risku diferenciāciju un pietiekami viendabīgu riska darījumu grupēšanu vienā kategorijā un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja kredītu piešķiršanas praksi un tā klientu daudzveidību.
Iestādes, sadalot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā šādus risku raksturojošos rādītājus:
parādnieka risku raksturojošos rādītājus;
darījuma riska iezīmes, tostarp attiecībā uz produktu un fondētās kredītaizsardzības veidiem, atzītu nefondēto kredītaizsardzību, aizdevuma un ķīlas vērtības attiecību, sezonālajām izmaiņāms un prioritāti; iestādes skaidri nosaka gadījumus, kad viena un tā pati fondētā vai nefondētā kredītaizsardzība attiecas uz vairākiem riska darījumiem;
kavējumus, ja vien iestāde nepierāda tās kompetentajai iestādei, ka šim riska darījumam kavējums nav būtisks risku nosakošais faktors.
171. pants
Iedalīšana kategorijās vai portfeļos
Iestādei ir izstrādātas īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus iedalītu reitingu sistēmas kategorijās vai portfeļos, kas atbilst šādām prasībām:
kategoriju un portfeļu definīcijas un kritēriji ir noteikti pietiekami detalizēti, lai tie, kam uzdots veikt reitingu piešķiršanu, varētu parādniekus vai darījumus ar līdzīgu risku konsekventi iedalīt vienā un tajā pašā kategorijā vai portfelī; šo konsekvenci ievēro darbības veidos, struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;
reitinga noteikšanas procesa dokumentēšana ļauj trešām personām izprast riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos, veikt atkārtotu iedalīšanu kategorijās un portfeļos un novērtēt, vai šī iedalījums kategorijās vai portfeļos ir atbilstošs;
šie kritēriji arī atbilst iestādes iekšējiem aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem darījumu veidiem.
172. pants
Riska darījumu iedalīšana
►M17 Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām riska darījumu iedalīšanu veic saskaņā ar šādiem kritērijiem: ◄
kredīta piešķiršanas procesā katru parādnieku iedala kādā no parādnieku kategorijām;
attiecībā uz riska darījumiem, par kuriem iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, kredīta piešķiršanas procesā katru riska darījumu iedala arī darījumu kategorijā;
iestādes, kas izmanto 153. panta 5. punktā aprakstītās metodes, lai piešķirtu riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, katru no šiem riska darījumiem iedala atbilstošajā kategorijā saskaņā ar 170. panta 2. punkta noteikumiem;
katru atsevišķo juridisko personu, ar kuru iestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi;
atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz katra atsevišķā darījuma īpašību jebkādām atšķirībām; tomēr izņēmumi, kad viena un tā paša parādnieka atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:
valsts pārveduma risks, kurš ir atkarīgs no tā, vai riska darījumus izsaka vietējā vai ārvalstu valūtā;
ar riska darījumu saistītajām garantijām piemērotā procedūra var izpausties kā korekcija iedalījumam parādnieka kategorijā;
normatīvie akti attiecībā uz patērētāju aizsardzību, banku noslēpuma saglabāšanu vai citus aspektus reglamentējoši normatīvie akti aizliedz apmaiņu ar klientu datiem.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādei ir piemērota politika attiecībā uz atsevišķiem klientiem parādniekiem un savstarpēji saistīto klientu grupām. Šajā politikā ir paredzēts process, kā identificē specifisko korelācijas risku katrai juridiskajai personai, ar kuru iestādei ir riska darījumi.
6. nodaļas nolūkos darījumiem ar darījumu partneriem, attiecībā uz kuriem ir identificēts specifiskais korelācijas risks, piemēro atšķirīgu procedūru, kad aprēķina riska darījumu vērtību.
173. pants
Iedalīšanas procesa integritāte
►M17 Riska darījumu ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumu ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumu ar iestādēm un riska darījumu ar komercsabiedrībām iedalīšanas process atbilst šādām prasībām: ◄
iedalījumus un to periodisku pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu;
iestādes vismaz reizi gadā pārskata iedalījumus un pielāgo iedalījumu, ja pārskatīšanas rezultāti norāda uz to, ka līdzšinējo iedalījumu turpmāk nevar piemērot; augsta riska parādniekiem un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk; ja iestādēm kļūst pieejama būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu, tās veic jaunu iedalīšanu;
iestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tām parādnieka iezīmēm, kas ietekmē PD, un par tām darījuma iezīmēm, kas ietekmē LGD vai korekcijas pakāpes.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
174. pants
Modeļu izmantošana
Iestādes riska darījumu iedalīšanai parādnieku vai kredītiespēju kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskas vai citas matemātiskas metodes (“modeļus”). Tiek izpildītas šādas prasības:
izmantojot modeli, iespējams iegūt ticamas prognozes un tā lietošanas rezultātā netiek sagrozītas pašu kapitāla prasības;
iestādei ir izveidots modeļu datu ievades pārbaudes process, kas ietver datu precizitātes, pilnības un atbilstības novērtējumu;
dati, ko izmanto modeļa veidošanā, ir reprezentatīvi attiecībā uz iestādes faktisko parādnieku vai riska darījumu kopu;
iestādei ir regulārs modeļu validācijas cikls, kas ietver modeļu darbības un stabilitātes uzraudzību, modeļu specifikācijas pārskatīšanu un modeļu gūto rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem;
iestāde papildina statistisko modeli ar subjektīvu spriedumu un darbinieku veiktu pārraudzību, lai pārskatītu uz modeļiem balstītos iedalījumus un nodrošinātu modeļu pienācīgu piemērošanu. Pārskatīšanas procedūru mērķis ir atklāt un ierobežot kļūdas, kas saistītas ar modeļa nepilnībām. Subjektīvajā spriedumā ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas nav tikusi ievērota modelī. Iestāde dokumentāri nosaka to, kā apvienot subjektīvā sprieduma un modeļa rezultātus.
Pirmās daļas a) punkta nolūkos ievadparametru mainīgie lielumi veido saprātīgu un efektīvu pamatojumu izrietošajām prognozēm. Modelis nesatur būtiskas neobjektivitātes. Starp ievadparametriem un modeļa rezultātiem ir funkcionāla saikne, ko attiecīgā gadījumā var noteikt ar ekspertu slēdzienu.
175. pants
Reitingu sistēmu dokumentācija
Ja iestāde reitinga piešķiršanas procesā izmanto statistiskos modeļus, tad iestāde dokumentē to metodoloģijas. Šie materiāli:
detalizēti izklāsta teoriju, pieņēmumus un matemātisko un empīrisko pamatu aplēšu attiecināšanai uz kategorijām, atsevišķiem parādniekiem, riska darījumiem vai portfeļiem un datu avotu (avotiem), ko izmanto modeļa aplēsēm;
nosaka stingru statistisko procesu (arī ārpuskārtas un ārpusizlases darbības pārbaudes) modeļa validācijai;
norāda apstākļus, kuros modelis darbojas neefektīvi.
176. pants
Datu uzturēšana
►M17 Par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām un riska darījumiem ar iestādēm, un riska darījumiem ar komercsabiedrībām iestādes vāc un uzglabā šādus datus: ◄
pilnīgu reitingu vēsturi attiecībā uz parādniekiem un atzītiem garantijas devējiem;
datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana;
pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto reitingu noteikšanai;
par reitingu piešķiršanu atbildīgo personu datus;
informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;
šādu saistību nepildīšanas datumu un apstākļus;
datus par PD un realizētajiem saistību nepildīšanas rādītājiem saistībā ar reitingu kategorijām un reitingu migrāciju.
Iestādes, kas izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD vai korekcijas pakāpēm, vāc un uzglabā šādus datus:
pilnīgu datu vēsturi par darījumu reitingiem un LGD un korekcijas pakāpju aplēsēm saistībā ar katru reitinga skalu;
datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana un aplēses;
pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto, lai iegūtu darījumu reitingus un LGD un korekcijas pakāpju aplēses;
informāciju par personu, kas piešķīrusi darījuma reitingu, un personu, kas veikusi LGD un korekcijas pakāpes aplēses;
datus par aplēstajiem un realizētajiem LGD un aplēstajām un realizētajām korekcijas pakāpēm saistībā ar katru riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības;
datus par riska darījuma LGD pirms un pēc garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta ietekmes novērtēšanas, tām iestādēm, kas atspoguļo garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas efektu ar LGD;
datus par zaudējumu komponentiem katram riska darījumam, kurā netiek pildītas saistības.
Par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes vāc un uzglabā šādus datus:
datus, ko izmanto riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos procesā;
datus par aplēstajiem PD, aplēstajiem LGD un aplēstajām korekcijas pakāpēm saistībā ar riska darījumu kategorijām vai portfeļiem;
informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;
attiecībā uz riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, – datus par kategorijām vai portfeļiem, kur tika iedalīts riska darījums gada laikā pirms saistību neizpildes, un par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpi;
datus par zaudējumu līmeni atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.
177. pants
Kapitāla pietiekamības noteikšanā izmantotie spriedzes testi
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par 2. un 2.a punkta piemērošanu.
▼M17 —————
2.
178. pants
Saistību neizpilde parādnieka un kredītiespējas līmenī
Uzskata, ka konkrētā parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja ir noticis viens vai abi no šiem notikumiem:
iestāde uzskata, ka parādnieks nespēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, ja iestāde neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju;
parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes pirmās daļas a) un b) apakšpunktā sniegto saistību neizpildes definīciju var piemērot drīzāk atsevišķām kredītiespējām, nevis visām aizņēmēja saistībām.
Panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piemēro šādus apsvērumus:
konta pārtēriņa kredītiem kavējuma dienas sāk skaitīt, tiklīdz parādnieks ir pārkāpis paziņoto limitu, viņam paziņo limitu, kas ir mazāks nekā neatmaksātais parāda atlikums vai arī viņš ir izņēmis kredītu bez apstiprinājuma, un izņemtā summa ir būtiska;
punkta a) apakšpunkta vajadzībām paziņotajā limitā ir iekļauts jebkurš kredītlimits, kuru ir noteikusi iestāde un par kuru iestāde parādnieku ir informējusi;
kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālais maksājums;
kavētu kredītsaistību būtiskumu vērtē attiecībā pret kompetento iestāžu noteikto robežvērtību. Šī robežvērtība atspoguļo riska līmeni, kuru kompetentā iestāde uzskata par saprātīgu;
iestādēm ir dokumentēta politika attiecībā uz kavējuma dienu uzskaiti, it īpaši saistībā ar darījumu pārstrukturēšanu un pagarinājumu piešķiršanu, grozījumiem vai maksājumu atlikšanu, atjaunošanu un esošo kontu savstarpējo ieskaitu. Šo politiku piemēro konsekventi laika gaitā, un tā ir atbilstīga iestādes iekšējo riska pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesiem.
Pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām par nespēju samaksāt parādu uzskatāmas šādas pazīmes:
iestāde piešķir kredītsaistībām ienākumus nenesoša darījuma statusu;
iestāde atzīst specifisku kredītriska korekciju, jo tiek uzskatīts, ka ir būtiski pasliktinājusies kredītkvalitāte pēc tam, kad iestāde ir uzņēmusies riska darījumu;
iestāde pārdod kredītsaistības ar ievērojamiem ar kredītu saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem;
iestāde piekrīt 47.b pantā minētam kredītsaistību pārskatīšanas pasākumam, ja minētā pasākuma rezultātā varētu tikt samazinātas finansiālās saistības, ko panāk ar atsacīšanos būtiskā apmērā no pamatsummas, procentu maksājumiem vai attiecīgā gadījumā komisijas maksas vai to atlikšanu;
iestāde ir pieprasījusi atzīt parādnieka bankrotu vai izdot līdzīgu rīkojumu attiecībā uz parādnieka kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;
parādnieks ir pieprasījis atzīt tā bankrotu, vai tam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīga aizsardzība, kuras rezultātā var netikt atmaksāts parāds iestādei, tās mātesuzņēmumam vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai šī atmaksa var aizkavēties.
EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2025. gada 10. jūlijam izdod pamatnostādnes, lai atjauninātu šī punkta pirmajā daļā minētās pamatnostādnes. Jo īpaši minētajos atjauninājumos pienācīgi ņem vērā nepieciešamību mudināt iestādes iesaistīties proaktīvā, preventīvā un jēgpilnā parādu pārstrukturēšanā nolūkā atbalstīt parādniekus.
Minēto pamatnostādņu izstrādē EBI pienācīgi apsver vajadzību piešķirt iestādēm pietiekamu elastību, kad tās precizē, kas ir samazinātas finansiālās saistības 3. punkta d) apakšpunkta nolūkos.
179. pants
Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm
Nosakot skaitliskos riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas prasības:
iestādes pašas aplēses attiecībā uz riska parametriem – PD, LGD, korekcijas pakāpi un EL – satur visus svarīgos datus, informāciju un metodes; veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskos pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem; aplēses ir ticamas un intuitīvas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem; jo mazāk datu ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tā veic aplēses;
iestāde spēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi – saistību neizpildes biežumu, LGD, korekcijas pakāpi vai zaudējumus, ja izmanto EL aplēses –, izmantojot tādus faktorus, kurus tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem; iestādes aplēses ir reprezentatīvas ilgstošam laikposmam.
ņem vērā visas kreditēšanas prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 180. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā, 181. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 2. punktā un 182. panta 2. un 3. punktā minētajos novērošanas periodos; iestādes aplēses atspoguļo tehnisko sasniegumu izmantošanu, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama; savas aplēses iestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, bet ne retāk kā reizi gadā;
riska darījumu kopa, kas lietota aplēses noteikšanai izmantotajos datos, aizdošanas standarti, kurus izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt iestādes riska darījumiem un standartiem; datiem jābalstās uz tādiem ekonomiskiem vai tirgus nosacījumiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem nosacījumiem; datu izlasē ir pietiekams riska darījumu skaits, un datu laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekams, lai iestāde varētu būt pārliecināta par savu aplēšu precizitāti un ticamību;
attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem aplēsēs atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas pieejama iestādei pircējai par nopirkto debitoru parādu kvalitāti, tostarp līdzīgu portfeļu datus, ko nodrošina pārdevējs, iestāde pircēja vai citi ārējie avoti; iestāde pircēja izvērtē attiecīgo pārdevēja sniegto datu atbilstību iestādes prasībām;
lai pārvarētu neobjektivitāti, iestāde savās aplēsēs pēc iespējas iekļauj pienācīgas korekcijas; pēc pienācīgu korekciju iekļaušanas savās aplēsēs tā aplēsēm pievieno pietiekamu piesardzības rezervi, kas ir saistīta ar paredzamo aplēšu kļūdu diapazonu; ja tiek uzskatīts, ka metodes un dati ir mazāk apmierinoši, paredzamais aplēšu kļūdu diapazons ir lielāks un arī piesardzības rezerve ir lielāka.
Ja iestādes riska pakāpju aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam. Ja iestādes savām kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms 2007. gada 1. janvāra, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie būtiskajos aspektos atbilst 178. pantā noteiktajai saistību nepildīšanas definīcijai vai ar zaudējumiem, tad kompetentās iestādes var atļaut iestādei zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.
Ja iestāde izmanto datus, kas ir savākti kopā ar citām iestādēm, tai ir jāizpilda šādas prasības:
citu iestāžu, ar kurām kopīgi vāc datus, reitingu sistēmas un kritēriji ir līdzīgi tiem, kas ir iestādei;
kopīgi savāktie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz portfeli, kuram tos izmanto;
iestāde visu laiku konsekventi izmanto kopīgos datus, veicot aplēses;
iestāde joprojām ir atbildīga par savu reitingu sistēmu integritāti;
iestāde pietiekami labi izprot savas reitingu sistēmas, tostarp spēju efektīvi uzraudzīt un revidēt reitingu procesu.
180. pants
Īpašas prasības attiecībā uz PD aplēsēm
►M17 Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitingu kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas īpašās prasības, kas attiecas uz PD aplēsēm riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, riska darījumiem ar iestādēm un riska darījumiem ar komercsabiedrībām: ◄
iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus; PD aplēses parādniekiem ar ļoti augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu vai parādniekiem, kuru aktīvi lielākoties ir tirgotie aktīvi, atspoguļo pamatā esošo aktīvu rādītājus, pamatojoties uz svārstībām spriedzes periodos;
attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iestāde var aplēst EL parādnieku kategorijām, pamatojoties uz ilga laikposma vidējiem realizētajiem viena gada saistību neizpildes rādītājiem;
ja iestāde ilgā laikposmā vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu aplēšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts atbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;
iestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi; iestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi, kombinējot dažādu metožu rezultātus un izdarot korekcijas saistībā ar metožu un informācijas ierobežojumiem;
ciktāl iestāde izmanto iekšējos datus par saistību neizpildes gadījumiem, lai aplēstu PD, aplēsēs atspoguļo aktuālos kredītu piešķiršanas standartus un jebkādas atšķirības starp to reitingu sistēmu, no kuras iegūti dati, un esošo reitingu sistēmu; ja ir mainījušies sākotnējās izvietošanas standarti vai reitingu sistēmas, iestāde pēc pienācīgas korekcijas veikšanas savās PD aplēsēs pievieno lielāku piesardzības rezervi, kas ir saistīta ar paredzamo aplēšu kļūdu diapazonu, uz kuru vēl neattiecas pienācīgā korekcija;
ciktāl iestāde savas iekšējās kategorijas saista ar vai attiecina uz skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad ārējās organizācijas kategoriju saistību neizpildes rādītāju saista ar iestādes kategorijām, šāda attiecināšana balstās uz iekšējo reitingu kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem parādniekiem; neobjektivitāte un nekonsekvence saskaņošanas pieejā vai pamatinformācijā nav pieļaujama; ārējo organizāciju kritēriji, kas ir pamatā datiem, kurus izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma iezīmes; iestādes analīze ietver izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu, ņemot vērā 178. panta prasības; iestāde dokumentāri nosaka attiecināšanas pamatu;
ciktāl iestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo parādnieku saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā konkrētā kategorijā; šim nolūkam iestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 174. pantā noteiktajiem standartiem;
neatkarīgi no tā, vai iestāde PD aplēsēm izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi;
neatkarīgi no metodes, ko izmanto PD aplēsēm, iestādes aplēš PD katrai reitingu kategorijai, pamatojoties uz novēroto vēsturisko vidējo viena gada saistību neizpildes rādītāju, kas ir vidējais aritmētiskais rādītājs, kura pamatā ir parādnieku skaits (svērtais skaits); nav atļautas citas pieejas, tostarp riska darījumu svērtās vidējās vērtības pieeja.
Šā punkta pirmās daļas h) apakšpunkta nolūkos, ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un ja minētie dati ir svarīgi, izmanto minēto ilgāko periodu. Dati ietver reprezentatīvu labu un sliktu ekonomikas cikla gadu kopumu, kas ir svarīgie dati attiecībā uz šo riska darījumu veidu. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, kuras nav saskaņā ar 143. pantu saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD vai atļauju izmantot IRB-CCF, drīkst, īstenojot IRB pieeju, izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU ir piemērojamas šādas prasības:
iestādes aplēš PD parādnieku vai darījumu kategorijām vai portfeļiem, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus, un saistību neizpildes rādītājus aprēķina kredītiespējas līmenī tikai tad, ja saistību neizpildes definīciju piemēro atsevišķu kredītiespēju līmenī, ievērojot 178. panta 1. punkta otro daļu;
PD aplēses var aprēķināt arī no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām LGD aplēsēm;
iestādes uzskata iekšējos datus riska darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus; kvantitatīvajai noteikšanai iestādes drīkst izmantot ārējos datus (arī kopīgi ar citām iestādēm savāktos datus) vai statistiskos modeļus, ja pastāv ciešas saiknes gan starp:
iestādes procesu, kurā tā grupē riska darījumus kategorijās vai portfeļos, un procesu, ko izmanto ārējais datu avots; gan
iestādes iekšējo riska profilu un ārējo datu sastāvu;
ja iestāde ilgā laikposmā veiktās vidējās PD un LGD aplēses riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iegūst no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas procesam jāatbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultātam jāatbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;
neatkarīgi no tā, vai iestāde PD aplēsēm izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi;
iestādes identificē un analizē visā kredītriska darījumu termiņā paredzamās riska parametru izmaiņas (sezonālās izmaiņas).
Nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem iestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Iestādes visus svarīgo datu avotus izmanto salīdzinājumam.
Punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos PD pamatā ir novērotais vēsturiskais vidējais viena gada saistību neizpildes rādītājs.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos, ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un ja minētie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu. Dati ietver reprezentatīvu labu un sliktu ekonomikas cikla gadu kopumu, kas ir svarīgie dati attiecībā uz šo riska darījumu veidu. Ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
181. pants
Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktajām LGD aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes pašu veiktajām LGD aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējiem realizētajiem LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums);
iestādes izmanto LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku uzrādīs pastāvīgus realizētos LGD katrai kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;
iestāde ņem vērā jebkādas atkarības līmeni starp parādnieka risku, no vienas puses, un fondētās kredītaizsardzības, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, vai tās sniedzēju risku, no otras puses;
ja pamatā esošais parāds un fondētā kredītaizsardzība, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, ir denominēti atšķirīgās valūtās, iestāde, nosakot LGD, rīkojas piesardzīgi;
tādā apmērā, kādā LGD aplēsēs ņem vērā tādas fondētās kredītaizsardzības esamību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, minētās aplēses nebalstās tikai uz fondētās kredītaizsardzības aplēsto tirgus vērtību;
tādā apmērā, kādā LGD aplēsēs ņem vērā tādas fondētās kredītaizsardzības esamību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, iestādes izstrādā iekšējās prasības minētās fondētās kredītaizsardzības pārvaldīšanai, tiesiskai noteiktībai un riska pārvaldībai, un minētās prasības kopumā atbilst 4. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā noteiktajām prasībām;
tādā apmērā, kādā iestāde atzīst fondēto kredītaizsardzību, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi un aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējais ieskaits, nosakot riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriska pārvaldībai saskaņā ar 6. nodaļas 5. vai 6. iedaļu, jebkura summa, kuru ir paredzēts atgūt no minētās fondētās kredītaizsardzības, netiek ņemta vērā, nosakot LGD;
attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir iestājusies saistību neizpilde, iestāde izmanto šādu elementu summu: savu paredzamo zaudējumu maksimāli precīzāko aplēsi katram riska darījumam noteiktos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā; un savas aplēses par zaudējumu līmeņa palielināšanos saistībā ar iespējamiem papildu neparedzētiem zaudējumiem parāda atgūšanas laikposmā, t. i. laikā starp saistību neizpildes dienu un riska darījuma galīgas likvidācijas dienu;
tādā apmērā, kādā pirms saistību neizpildes parādniekam uzliktās maksājuma kavējumu maksas ir kapitalizētas iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par to vērtību palielina iestādes riska darījuma vērtību un zaudējumu lielumu;
riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, un reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes pienācīgi ņem vērā atgūtās summas, kas attiecīgajos atgūšanas procesos realizētas no jebkāda veida fondētās kredītaizsardzības, kā arī no nefondētās kredītaizsardzības, uz kuru neattiecas definīcija 142. panta 1. punkta 10) apakšpunktā.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos tajos gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, rīkojas piesardzīgi.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja iestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār tām ieķīlāto nodrošinājumu un to realizēt.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var rīkoties šādi:
LGD aplēses var iegūt no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm;
var atspoguļot turpmāku summu izņemšanu vai nu savās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs;
nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.
Punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos, ja iestādes savās korekcijas pakāpēs iekļauj papildu summu izņemšanu nākotnē, tās būtu jāņem vērā gan LGD skaitītājā, gan saucējā. Ja iestādes savās korekcijas pakāpēs neiekļauj papildu summu izņemšanu nākotnē, tās būtu jāņem vērā tikai LGD skaitītājā.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem. Ja ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;
nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atļaut iestādei, ievērojot 2. punktu, izmantot svarīgos datus ◄ par divu gadu periodu, ja iestāde īsteno IRB pieeju.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.
Lai aprēķinātu zaudējumus, EBI līdz 2025. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod šādas atjauninātas pamatnostādnes, kurās:
attiecībā uz saistību izpildes statusa atjaunošanas gadījumiem precizē, kā jārīkojas ar mākslīgu naudas plūsmu un vai iestādēm ir lietderīgāk diskontēt mākslīgo naudas plūsmu faktiskajā saistību neizpildes periodā;
novērtē, vai diskonta likmes kalibrēšana un piemērošana ir piemērota ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai visos riska darījumos.
182. pants
Īpašās prasības attiecībā uz korekcijas pakāpju pašu aplēsēm
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes korekcijas pakāpju pašu aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:
iestādes aplēš korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējām realizētajām korekcijas pakāpēm katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot saistību neizpildes vidējo svērto lielumu, kas aprēķināts, ņemot vērā visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos;
iestādes izmanto korekcijas pakāpju aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku sniegs pastāvīgas realizētās korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai darījumu kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;
iestāžu IRB-CCF atspoguļo iespēju, ka parādnieks var izņemt papildu summas līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un pēc tam;
veicot korekcijas pakāpju aplēses, iestādes ievēro savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu veikšanu; iestādes ņem vērā arī savu spēju un gatavību novērst turpmāku summu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšanas vai citu tehnisku saistību neizpildes notikumu gadījumā;
iestādēm ir atbilstošas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu iespējamos darījumu apmērus, neatmaksāto summu attiecību pret piešķirto kredītlīniju apjomu, kā arī katra parādnieka un katras kategorijas neatmaksāto summu dinamiku; iestāde ir spējīga katru dienu pārraudzīt neatmaksāto atlikumu apmēru;
ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas korekcijas pakāpju aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam.
iestāžu IRB-CCF aplēš, izmantojot 12 mēnešu fiksēta termiņa pieeju;
iestāžu IRB-CCF nosaka, pamatojot to uz atsauces datiem, kas atspoguļo parādnieka, kredītiespējas un bankas pārvaldības prakses iezīmes attiecībā uz tiem riska darījumiem, kuriem piemēro aplēses.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos, ja iestādes savos novērojumos par saistību neizpildi novēro negatīvu realizēto korekcijas pakāpi, IRB-CCF kvantitatīvās noteikšanas nolūkā realizētā korekcijas pakāpe minētajos novērojumos ir vienāda ar nulli. Iestādes informāciju par negatīvu realizēto korekcijas pakāpi var izmantot modeļa izstrādes procesā, lai veiktu riska diferenciāciju.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos IRB-CCF iekļauj lielāku piesardzības rezervi, ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un korekcijas pakāpes lielumu būs izteikti pozitīva korelācija.
Šā punkta pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos katru saistību neizpildi saista ar parādnieka un kredītiespējas attiecīgajām iezīmēm noteiktajā atsauces datumā, kas definēts kā 12 mēneši pirms saistību neizpildes datuma.
Panta 1. punkta h) apakšpunkta nolūkos konkrētiem riska darījumiem piemērotu IRB-CCF nepamato ar datiem, kas apkopo atšķirīgu raksturojošo rādītāju ietekmi, vai datiem par riska darījumiem, kuriem ir būtiski atšķirīgas riska iezīmes. IRB-CCF nosaka, pamatojoties uz atbilstīgi homogēniem segmentiem. Šajā nolūkā turpmāk uzskaitītās prakses ir atļauts izmantot tikai, pamatojoties uz iestādes veiktu rūpīgu pārbaudi un pamatojumu:
pamatā esošos datus no MVU/vidustirgus piemērot lieliem parādniekiem komercsabiedrībām;
datus no saistībām ar “mazu” neizmantotā limita pieejamību piemērot kredītiespējām ar “lielu” neizmantotā limita pieejamību;
datus no parādniekiem, kuriem atsauces datumā ir kavējumi vai kuri ir bloķēti no turpmākas aizdevuma līdzekļu izņemšanas, piemērot parādniekiem bez zināmiem kavējumiem vai attiecīgiem ierobežojumiem;
izmantot datus, kurus ir ietekmējušas parādnieku aizņēmumu un citu ar kredītrisku saistītu produktu kombinācijas izmaiņas novērošanas periodā, izņemot, ja minētie dati ir efektīvi koriģēti, novēršot produktu kombinācijas izmaiņu ietekmi.
Panta 1.a punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes pierāda kompetentajām iestādēm, ka tām ir detalizēta izpratne par to, kā izmaiņas klientu produktu kombinācijā ietekmē riska darījumu atsauces datu kopas un saistītās IRB-CCF, un ka ietekme nav būtiska vai ir efektīvi mazināta aplēšu procesā. Šajā sakarā par piemērotu neuzskata:
minimālo vai maksimālo robežvērtību noteikšanu CCF vai riska darījuma vērtību novērojumiem, izņemot attiecībā uz realizēto korekcijas pakāpi, kas ir vienāda ar nulli, saskaņā ar 1. punkta otro daļu;
tādu parādnieka līmeņa aplēšu izmantošanu, kas pilnībā neaptver attiecīgās produkta pārveides iespējas vai neatbilstoši apvieno produktus ar ļoti atšķirīgām īpašībām;
tikai produkta pārveides ietekmēto būtisko novērojumu koriģēšanu;
produkta profila pārveidošanas ietekmētu novērojumu izslēgšanu.
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU korekcijas pakāpes aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, īstenojot IRB pieeju, var izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz attiecīgie dati aptver vismaz piecus gadus.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;
nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var atļaut un iestādes var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu, laikā, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
183. pants
Prasības nefondētās kredītaizsardzības ietekmes novērtējumam riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām un riska darījumiem ar komercsabiedrībām, ja tiek izmantotas pašu aplēses attiecībā uz LGD, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU
Atbilstošiem garantijas devējiem un garantijām ir piemērojamas šādas prasības:
iestādēm ir skaidri precizēti kritēriji tiem garantijas devēju veidiem, ko tās atzīst riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanā;
atzītiem garantijas devējiem ir saistoši tie paši noteikumi, kas 171., 172. un 173. pantā izklāstīti attiecībā uz parādniekiem;
garantiju noformē rakstveidā, tā ir neatsaucama un nemaināma no garantijas devēja puses, tā ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei (garantijas apmēra un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret garantijas devēju tajā jurisdikcijā, kurā garantijas devējam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu;
garantija ir beznosacījumu garantija.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos “beznosacījumu garantija” ir garantija, saskaņā ar kuru kredītaizsardzības līgumā nav neviena noteikuma, kura izpilde ir ārpus aizdevējiestādes tiešās kontroles un kurš varētu kavēt garantijas devēja pienākumu laikus veikt maksājumus parādnieka saistību neizpildes gadījumā vai gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic maksājumus. Kredītaizsardzības līguma noteikums, kas paredz, ka aizdevējiestādes veikta kļūdaina uzticamības pārbaude vai krāpšana atceļ vai samazina garantijas devēja sniegtās garantijas apjomu, neliedz minēto garantiju uzskatīt par beznosacījumu garantiju.
Garantijas, saskaņā ar kurām garantijas devēja maksājums ir atkarīgs no tā, ka aizdevējiestādei vispirms ir jāvēršas pret parādnieku, un ar kurām sedz tikai atlikušos zaudējumus pēc tam, kad iestāde ir pabeigusi pārstrukturēšanas procesu, uzskata par beznosacījumu garantijām.
Kritēriji ir ticami un intuitīvi. Tajos ņemta vērā garantijas devēja spēja un gatavība pildīt savas garantijā noteiktās saistības, iespējamais grafiks, pēc kāda garantijas devējs veiks apmaksu, korelācijas pakāpe starp garantijas devēja spēju veikt garantijā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, kādā mērā saglabājas atlikušais risks, kas saistīts ar parādnieku.
Kritērijos paredz kredītu atvasinātā instrumenta maksājumu struktūru un piesardzīgu izvērtējumu ietekmei, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Iestāde ņem vērā arī to, kādā mērā saglabājas atlikušā riska citi veidi.
Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus var atzīt par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību. Tomēr otrā saistību nepildīšanas gadījuma un visu pārējo n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredītu atvasinātos instrumentus neatzīst par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību.
▼M17 —————
184. pants
Prasības nopirktajiem debitoru parādiem
Iestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli. Ievēro turpmāk norādīto:
iestāde izvērtē korelāciju starp nopirkto debitoru parādu kvalitāti un gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, un tai ir iekšējā kārtība un procedūras, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jebkādām neparedzētām situācijām, tostarp iekšējā reitinga noteikšanu katram pārdevējam un katrai parādus apkalpojošajai komercsabiedrībai;
iestādei ir skaidra un efektīva politika un procedūras, lai noteiktu pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības atbilstību; iestāde vai tās pārstāvis periodiski pārbauda pārdevējus un parādus apkalpojošās komercsabiedrības, lai pārliecinātos par pārdevēja vai parādus apkalpojošās komercsabiedrības pārskatu precizitāti, atklātu krāpšanas gadījumus vai darbības nepilnības un pārliecinātos par pārdevēja kreditēšanas politiku kvalitāti un parādus apkalpojošās komercsabiedrības parādu iekasēšanas kārtības un procedūru kvalitāti; šajās pārbaudēs atklātos faktus dokumentē;
iestāde izvērtē īpašības, kas piemīt nopirkto debitoru parādu portfeļiem, tostarp pārsniegtos avansus, datus par pārdevēja kavētajiem maksājumiem, nedrošajiem parādiem un nedrošo parādu atskaitījumiem, maksājumu termiņiem un nosacījumiem un iespējamiem kontrārajiem kontiem;
iestādei ir efektīva politika un procedūras, lai apkopotā veidā uzraudzītu atsevišķu debitoru koncentrācijas vai nu nopirkto debitoru parādu portfeļu ietvaros, vai starp tiem;
iestāde pārliecinās, ka tā no parādus apkalpojošās komercsabiedrības saņem laicīgus un pietiekami detalizētus pārskatus par debitoru parādu kavējumu ilgumu un atgūstamās vērtības samazinājuma apmēru, lai nodrošinātu atbilstību iestādes noteiktajiem kritērijiem un avansu izsniegšanas politikai, kas reglamentē nopirktos debitoru parādus, un nodrošina efektīvus līdzekļus, ar kuriem pārraudzīt un ievērot parādu pārdevēja pārdošanas nosacījumus un atgūstamās vērtības samazinājumu.
3.
185. pants
Iekšējo aplēšu validācija
Iestādes validē savas iekšējās aplēses saskaņā ar šādām prasībām:
iestādei ir stabilas sistēmas, lai validētu reitingu sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci; iekšējās validācijas process iestādei ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējo reitingu un riska parametru aplēšu sistēmu darbību;
iestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas rādītājus ar katrai kategorijai aplēsto PD, un, ja realizētais saistību neizpildes līmenis neiekļaujas šai kategorijai paredzētajā diapazonā, iestādes īpaši analizē novirzes iemeslus; iestādes, kas izmanto savas LGD aplēses vai korekcijas pakāpes, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm; šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;
iestādes izmanto arī kvantitatīvās apstiprināšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar attiecīgajiem ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas periodu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitingu sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;
metodes un datus kvantitatīvajai validācijai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un apstiprinājuma metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;
iestādei ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kad realizēto PD, LGD, korekcijas pakāpju un kopējo zaudējumu, ja izmanto EL aplēses, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas nekā paredzamās vērtības, iestādes pārskata aplēses, tās paaugstinot, lai tās atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.
▼M17 —————
5.
189. pants
Korporatīvā pārvaldība
Augstākā vadība izpilda šādas prasības:
tā ziņo vadības struktūrai vai norīkotajai komitejai par nozīmīgām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs iestādes reitingu sistēmu darbību;
tai ir laba izpratne par reitingu sistēmu uzbūvi un darbību;
tā pastāvīgi nodrošina, lai reitingu sistēmas darbotos pienācīgi.
Struktūrvienības, kas realizē kredītriska kontroles funkciju, regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa darbības kvalitāti, jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.
190. pants
Kredītriska kontrole
Kredītriska kontroles struktūrvienības atbildības jomas ietver:
kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzīšanu;
kopsavilkuma pārskatu sagatavošana un analīze, ko veic iestādes reitingu sistēma;
tādu procedūru īstenošanu, ar ko pārbauda, vai kategorijas un portfeļa definīcijas tiek konsekventi piemērotas struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;
jebkādu reitingu piešķiršanas procesa pārskatīšanu un grozīšanu, tostarp arī izmaiņu iemeslu pārskatīšanu;
reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku; izmaiņas reitingu piešķiršanas procesā, kritērijos vai individuālā reitinga parametros dokumentē un saglabā;
aktīvu piedalīšanos reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu izveidē vai izvēlē, to ieviešanā un apstiprināšanā;
reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu uzraudzību un pārraudzību;
reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un grozījumu veikšanu.
Iestāde, kas izmanto ar citām iestādēm kopīgus datus saskaņā ar 179. panta 2. punktu var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:
informācijas sagatavošana attiecībā uz kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzību;
kopsavilkuma vadības pārskatu sagatavošana, ko veic iestādes reitingu sistēma;
informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku;
reitingu piešķiršanas procesa, kritēriju vai individuālā reitinga parametru izmaiņu dokumentēšana;
informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un to grozījumiem.
191. pants
Iekšējā revīzija
Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūrvienība vismaz reizi gadā pārskata iestādes reitingu sistēmas un to darbību, tostarp kreditēšanas funkciju realizāciju un PD, LGD, EL un korekcijas pakāpju aplēses. Pārskatā ietver visu spēkā esošo prasību ievērošanas analīzi.
4.
NODAĻA
Kredītriska mazināšana
1.
192. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
"aizdevējiestāde" ir iestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums;
"nodrošinātais kreditēšanas darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;
"kapitāla tirgus darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;
"pakārtotais KIU" ir KIU, kura ieguldījumu apliecībās vai daļās ir ieguldījis cits KIU;
“riska parametru aizstāšanas pieeja saskaņā ar IRB attīstīto pieeju (A-IRB)” ir pamatā esošā riska darījuma PD un LGD riska parametru aizstāšana atbilstoši 236.a pantam ar attiecīgo PD un LGD, ko saskaņā ar IRB pieeju, izmantojot pašu aplēses attiecībā uz LGD, piešķirtu salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju.
193. pants
Kredītriska mazināšanas metožu ietekmes atzīšanas principi
Ja iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids attiecībā uz vienu un to pašu riska darījumu, tā rīkojas šādi:
sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumenta veidu;
riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.
Ja iestāde, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ietver vienu riska darījumu ar kredītaizsardzību, ko nodrošina viens aizsardzības devējs un kam ir dažādi termiņi, tā rīkojas šādi:
sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumentu;
riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.
194. pants
Kredītrisku mazināšanas metožu atbilstības noteikšanas principi
Aizdevējiestāde pēc kompetentās iestādes lūguma sniedz tā neatkarīgā, rakstiskā un pamatotā juridiskā atzinuma vai atzinumu visjaunāko versiju, kuru tā izmantoja, lai noteiktu, vai tās kredītaizsardzības pasākumi atbilst šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.
Iestādes var atzīt fondēto kredītaizsardzību, aprēķinot kredītriska mazināšanas ietekmi vienīgi, ja aizsardzībai paredzētie aktīvi atbilst abiem šādiem nosacījumiem.
tie ir iekļauti atbilstīgo aktīvu sarakstā, kas izklāstīts attiecīgi 197. līdz 200. pantā;
tie ir pietiekami likvīdi, un to vērtība laika gaitā ir pietiekami stabila, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas pieeju un pieļaujamo atzīšanas līmeni.
Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības līgums ir atzīstams par atbilstošu aizsardzības līgumu vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
tas ir iekļauts atbilstošo aizsardzības līgumu sarakstā, kas izklāstīts 203. pantā un 204. panta 1. punktā;
tas ir tiesiski spēkā un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni;
aizsardzības devējs atbilst 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem.
▼M17 —————
2.
1.
195. pants
Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits
Iestāde kā atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu var izmantot bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu starp iestādi un tās darījuma partneri.
Neskarot 196. pantu, atbilstība attiecas tikai uz savstarpējiem naudas atlikumiem starp iestādi un darījuma partneri. Iestādes var grozīt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem un, atbilstīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru vienīgi aizdevumiem un depozītiem, kurus tās ir saņēmušas pašas un uz kuriem attiecas bilances posteņu savstarpējā ieskaita līgums.
196. pants
Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem
Iestādes, kas pieņem 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, var ņemt vērā ietekmi, ko rada divpusējie savstarpējā ieskaita līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem ar darījuma partneri. Neskarot 299. pantu, šādu līgumu vai darījumu ietvaros ņemtais nodrošinājums un veiktais vērtspapīru vai preču aizņēmums atbilst 197. un 198. pantā noteiktajām nodrošinājuma atbilstības prasībām.
197. pants
Nodrošinājuma atbilstība jebkuras pieejas un metodes gadījumā
Par atbilstošu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā iestādes var atzīt šādus posteņus:
naudas noguldījumi vai citi naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur aizdevējiestāde;
parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas un kuriem ir ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējums, ja:
ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūru ir norīkojusi iestāde 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2., 3. vai 4. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām;
parāda vērtspapīri, kurus emitējušas iestādes un kuriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ja:
iestāde ir norīkojusi ĀKNI 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar iestādēm;
parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas citas struktūras un kuriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ja:
iestāde ir norīkojusi ĀKNI 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām;
parāda vērtspapīri ar ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējumu, ja:
iestāde ir norīkojusi ĀKNI 2. nodaļas nolūkos; un
EBI ir noteikusi kredītnovērtējumu saistīt ar kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm īstermiņa riska darījumiem;
kapitāla vērtspapīri vai konvertējamas obligācijas, kas iekļautas galvenajā indeksā;
zelta lietnis;
vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas un kurām saskaņā ar 261.līdz 264. pantu piemēro 100 % vai zemāku riska pakāpi.
Šī panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām "centrālo valdību vai centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri" ietver:
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 115. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 118. pantā.
Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām "iestāžu emitētie parāda vērtspapīri" ir:
reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu emitēti parāda vērtspapīri, kas nav 2. punkta a) apakšpunktā minētie parāda vērtspapīri;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus apstrādā saskaņā ar 116. panta 1. un 2. punktu;
parāda vērtspapīri, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, kas nav tās, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā.
Iestāde var izmantot parāda vērtspapīrus, kurus izdevušas citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kuriem nav ĀKNI kredītnovērtējuma, kā atbilstošu nodrošinājumu, ja minētie parāda vērtspapīri atbilst šādiem kritērijiem:
tie ir reģistrēti atzītā biržā;
tie ir atzīti par augstākas prioritātes parādu;
citiem šīs iestādes tādas pašas prioritātes parāda vērtspapīriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumiem;
aizdevējiestādei nav informācijas, kura var liecināt, ka konkrētajam laidienam varētu būt zemāks kredītnovērtējums, nekā minēts c) apakšpunktā;
šā instrumenta tirgus likviditāte šiem nolūkiem ir pietiekama.
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;
KIU drīkst ieguldīt vienīgi instrumentos, kuri ir atbilstīgi atzīšanai saskaņā ar 1. un 4. punktu;
KIU atbilst 132. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Ja KIU iegulda cita KIU ieguldījumu apliecībās vai daļās, pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir vienlīdz piemērojami šādam pakārtotam KIU.
Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.
Šā panta 5. punkta vajadzībām, ja KIU (“sākotnējam KIU”) vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši saskaņā ar 1. un 4. punktu, piemēro turpmāk minēto:
ja iestādes piemēro 132.a panta 1. punktā vai 152. panta 2. punktā minēto caurskatāmības pieeju tiešajiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu;
ja iestādes piemēro 132.a panta 2. punktā vai 152. panta 5. punktā minēto pilnvaru pieeju tiešajiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, pieņemot, ka minētais KIU vai kāds tā pakārtotais KIU ir veicis ieguldījumus nodrošinājumam neatbilstošos instrumentos maksimālajā pieļaujamajā apmērā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.
Ja kādam pakārtotam KIU pašam ir savi pakārtoti KIU, iestādes kā piemērotu nodrošinājumu var izmantot sākotnējā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ar nosacījumu, ka tās piemēro pirmajā daļā noteikto metodoloģiju.
Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu kopējo vērtību;
ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo aktīvu kopējās vērtības.
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
galvenos indeksus, kas minēti šā panta 1. punkta f) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā un 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā;
atzītām biržām, kas minētas šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā, 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 400. panta 2. punkta k) apakšpunktā, 416. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 428. panta 1. punkta c) apakšpunktā un trešās daļas III pielikuma 12. punktā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta 72) apakšpunktā.
EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
198. pants
Nodrošinājuma papildu atbilstība finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā
Papildus 197. pantā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestāde lieto 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestāde par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt šādus posteņus:
kapitāla vērtspapīrus vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā, bet ko tirgo atzītā biržā;
KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;
KIU veic ieguldījumus tikai tādos instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punkta noteikumiem, un posteņos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā.
Ja KIU veic ieguldījumus cita KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi vienlīdz ir piemērojami jebkuram šādam pakārtotam KIU.
Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.
Ja KIU vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu, un posteņos, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro turpmāk minēto:
ja iestādes piemēro 132.a panta 1. punktā vai 152. panta 2. punktā minēto caurskatāmības pieeju tiešajiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posteņiem;
ja iestādes piemēro 132.a panta 2. punktā vai 152. panta 5. punktā minēto pilnvaru pieeju tiešiem riska darījumiem ar KIU, tās var izmantot minētā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs to minētā KIU turēto instrumentu vērtībai, kuri ir atbilstoši saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posteņiem, pieņemot, ka minētais KIU vai kāds tā pakārtotais KIU ir veicis ieguldījumus nodrošinājumam neatbilstošos instrumentos maksimālajā pieļaujamajā apmērā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.
Ja nodrošinājumam neatbilstošo instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo instrumentu kopējo vērtību;
ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo instrumentu kopējās vērtības.
199. pants
Papildu atbilstošais nodrošinājums IRB pieejas gadījumā
Papildus 197. un 198. pantā minētajam nodrošinājumam, ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, iestādes var izmantot arī šāda veida nodrošinājumu:
nekustamo īpašumu saskaņā ar 2., 3. un 6. punktu;
debitoru parādus saskaņā ar 5. punktu;
citu lietisku nodrošinājumu saskaņā ar 6. un 8. punktu;
nomu saskaņā ar 7. punktu.
Ja vien 124. panta 9. punktā nav noteikts citādi, iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot mājokļa īpašumu, ko apdzīvo vai apdzīvos, izīrē vai izīrēs īpašnieks vai – privātās ieguldījumu brokersabiedrības gadījumā – faktiskais īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, tostarp birojus un citas komerciālās telpas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes;
aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādas kredītiespējas atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publiskojusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils mājokļu īpašumu tirgus, kurā zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šīm robežām:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta a) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta b) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta c) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.
Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz komerciāliem nekustamiem īpašumiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils komerciālo nekustamo īpašumu tirgus, kurā ◄ zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šādiem robežlielumiem:
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta d) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,3 %;
saskaņā ar 430.a panta 1. punkta e) apakšpunktu iestāžu uzrādītā kopsumma, kas dalīta ar saskaņā ar 430.a panta 1. punkta f) apakšpunktu iestāžu uzrādīto kopsummu, nepārsniedz 0,5 %.
Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.
Ja valsts attīstības kredītiestāde, kas definēta šīs regulas 429.a panta 2. punktā, izsniedz attīstību veicinošu aizdevumu, kurš definēts šīs regulas 429.a panta 3. punktā, citai iestādei vai finanšu iestādei, kas ir saņēmusi atļauju veikt Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. vai 3. punktā minētās darbības un kas atbilst šīs regulas 119. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un ja minētā cita iestāde vai finanšu iestāde tieši vai netieši nodod šo attīstību veicinošo aizdevumu galīgajam parādniekam un cedē attīstību veicinošā aizdevuma debitora parādu kā nodrošinājumu valsts attīstības kredītiestādei, valsts attīstības kredītiestāde var izmantot cedēto debitora parādu kā atbilstošu nodrošinājumu neatkarīgi no cedētā debitora parāda sākotnējā termiņa.
Kompetentās iestādes atļauj iestādei kā atbilstošu nodrošinājumu izmantot citu lietisku nodrošinājumu, kas nav minēts 2., 3. un 4. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pastāv likvīds tirgus – to pierāda bieži darījumi, ņemot vērā aktīva veidu, – kurā šo nodrošinājumu var realizēt bez aizkavēšanās un ekonomiski efektīvi; iestādes šo nosacījumu pārbauda periodiski un tad, ja informācija liecina par būtiskām izmaiņām tirgū;
nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par vispāratzītām, ja tās iegūtas no uzticamiem informācijas avotiem, piemēram, publiskiem indeksiem, un atspoguļo darījumu cenu normālos apstākļos; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par publiski pieejamām, ja šīs cenas ir atklātas, viegli pieejamas un iegūstamas regulāri un bez nepamatota administratīvā vai finanšu sloga;
iestāde analizē tirgus cenas, laiku un izmaksas, kas nepieciešamas, lai realizētu nodrošinājumu un ieņēmumus no šā nodrošinājuma;
iestāde pierāda, ka vismaz 90 % visu realizācijas gadījumu attiecīgajam nodrošinājuma veidam ieņēmumi no nodrošinājuma nav mazāki par 70 % no nodrošinājuma vērtības; ja tirgus cenās vērojamas būtiskas svārstības, iestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tās nodrošinājuma novērtējums ir pietiekami piesardzīgs.
Iestādes dokumentē to, kā ir izpildīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā un 210. pantā minētie nosacījumi.
200. pants
Cita fondētā kredītaizsardzība
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot šādu fondēto kredītaizsardzību:
naudas noguldījumus vai naudai pielīdzināmus instrumentus, kas, pamatojoties uz ar turēšanu nesaistītu līgumu, atrodas citā iestādē un ir ieķīlāti par labu aizdevējiestādei;
dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei;
citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības emitētus instrumentus, ko minētajai iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatpērk pēc pieprasījuma.
2.
201. pants
Atbilstoši aizsardzības devēji jebkuras pieejas gadījumā
Par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem iestādes var atzīt šādas personas:
centrālās valdības un centrālās bankas,
reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes;
daudzpusējās attīstības bankas;
starptautiskās organizācijas, kurām saskaņā ar 118. pantu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;
publiskā sektora struktūras, pret kurām izvirzītie prasījumi tiek apstrādāti saskaņā ar 116. pantu;
iestādes, un finanšu iestādes, kuru riska darījumus ar finanšu iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu;
regulētas finanšu sektora sabiedrības;
ja kredītaizsardzību nesniedz vērtspapīrošanas riska darījumam – citi uzņēmumi, kuriem ir norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, tostarp parādnieka mātesuzņēmumi, meitasuzņēmumi vai radniecīgās struktūras, ja tiešam riska darījumam ar minētajiem mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem vai radniecīgajām struktūrām ir zemāka riska pakāpe nekā riska darījumam ar parādnieku;
atbilstīgi centrālie darījumu partneri.
Šā panta pirmās daļas fa) apakšpunkta nolūkos “regulēta finanšu sektora sabiedrība” ir finanšu sektora sabiedrība, kas atbilst 142. panta 1. punkta 4) apakšpunkta b) punktā noteiktajam nosacījumam.
▼M17 —————
203. pants
Garantijas kā nefondētā kredītaizsardzība
Iestādes kā atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību var izmantot garantijas.
3.
204. pants
Atbilstoši kredītu atvasināto instrumentu veidi
Iestādes var izmantot turpmāk minētos kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir ekonomiskās izpausmes ziņā līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību:
kredītriska mijmaiņas līgumi;
kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi;
kredītriskam piesaistītās parādzīmes, ciktāl tās ir segtas ar naudas līdzekļiem.
Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.
Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro 4. līdz 6. sadaļā minētos noteikumus.
204.a pants
Atbilstoši kapitāla atvasināto instrumentu veidi
Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību.
Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro šīs nodaļas 4.–6. iedaļā izklāstītos noteikumus.
3.
1.
205. pants
Prasības bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumiem, kas nav 206. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi
Bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumus, kas nav 2016. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi, atzīst par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
līgumi ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumā;
iestāde ir spējīga jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un saistības, uz kuriem attiecas līgumi;
iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē riskus, kas saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu;
iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē attiecīgos riska darījumus uz neto pozīcijas pamata.
206. pants
Prasības savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumiem, kuri aptver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus kapitāla tirgus darījumus
Savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu, ja nodrošinājums, kas sniegts saskaņā ar šiem līgumiem, atbilst 207. panta 2. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
tie ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā;
saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, tie dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz ko attiecas līgums;
tajos paredzēts, ka līguma ietvaros veikto darījumu peļņas un zaudējumu ieskaita rezultātā viena puse ir parādā otrai vienu konkrētu neto summu.
207. pants
Prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājumu
Vērtspapīri, kurus emitējis parādnieks vai sabiedrība, kas pieder ar parādnieku saistītai grupai, netiek uzskatīti par atbilstošu nodrošinājumu. Tomēr, neatkarīgi no tā, paša parādnieka emitētās segtās obligācijas, kuras atbilst noteikumu 129. panta prasībām, ir atzīstamas par atbilstošu nodrošinājumu, ja tās iesniegtas kā nodrošinājums repo darījumam, ar noteikumu, ka tiek ievērots pirmajā daļā minētais nosacījums.
Iestādes veic pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgumi ir izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tās veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.
Iestādes izpilda šādas operacionālās prasības:
tās pienācīgi dokumentē nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma realizēšanai;
tām ir stabilas procedūras un procesi tādu risku kontrolei, kuri izriet no nodrošinājuma izmantošanas, tostarp riskus, kuri rodas, ja kredītaizsardzība netiek sniegta vai tiek sniegta nepilnā apmērā, vērtēšanas riskus, riskus, kuri saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu, koncentrācijas risku, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, un mijiedarbību ar iestādes kopējo riska profilu;
tām ir dokumentēta politika un procedūras, kas nosaka pieņemamos nodrošinājuma veidus un to apmēru;
tās aprēķina nodrošinājuma tirgus vērtību un pārvērtē to vismaz ik pēc sešiem mēnešiem un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas varētu liecināt par būtisku nodrošinājuma tirgus vērtības pazemināšanos; ar VSP saistīti apsvērumi ir iemesls, lai veiktu novērtējumu par to, vai ir būtiski pazeminājusies nodrošinājuma tirgus vērtība;
ja nodrošinājumu tur trešā persona, tās veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka trešā persona nodrošinājumu nodala no saviem aktīviem;
tās nodrošina to, ka tās velta pietiekamus resursus pienācīgai līgumu par drošības rezervi pārvaldībai ar OTC atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījuma partneriem, vērtējot pēc tā, cik laicīgi un precīzi ir to izejošie drošības rezervju pieprasījumi un kāds ir atbildes laiks uz ienākošajiem drošības rezervju pieprasījumiem;
tām ir nodrošinājuma pārvaldības politikas, lai kontrolētu, uzraudzītu un ziņotu par:
riskiem, kas izriet no līgumiem par drošības rezervi;
ar atsevišķiem nodrošinājuma aktīviem saistīto koncentrācijas risku;
nodrošinājuma tālākizmantošanu, tostarp iespējamiem likviditātes deficītiem, kas radušies no darījuma partneriem saņemtā nodrošinājuma tālākizmantošanas dēļ;
atteikšanos no tiesībām uz nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partneriem.
208. pants
Prasības attiecībā uz nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu
Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
hipotēka vai prasība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās kredītlīguma noslēgšanas brīdī, un to atbilstoši un laikus reģistrē;
ir izpildītas visas juridiskās prasības ķīlas nostiprināšanai;
līgums par aizsardzību un tiesiskais process, uz ko tas balstīts, ļauj iestādei pieņemamā termiņā realizēt nodrošinājuma vērtību.
Ir jābūt izpildītām šādām prasībām attiecībā uz nekustamo īpašumu vērtību uzraudzību un īpašumu vērtēšanu:
iestādes bieži pārbauda īpašuma vērtību – vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un ►C2 vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un vismaz reizi trijos gados mājokļa īpašumiem; ◄
īpašuma vērtējumu pārskata, ja iestāžu rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām, un šo pārskatīšanu veic vērtētājs ar nepieciešamo kvalifikāciju, zināšanām un pieredzi novērtēšanas veikšanā, kurš nav saistīts ar kredītlēmumu pieņemšanu; ar VSP saistītus apsvērumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar ierobežojumiem, kurus nosaka attiecīgie Savienības un dalībvalstu regulatīvie mērķi un tiesību akti, kā arī – ja tas attiecas uz starptautiski aktīvām iestādēm – trešo valstu juridiskie un regulatīvie mērķi, uzskata par norādi, kas liecina par to, ka īpašuma vērtība varētu būt būtiski samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām; aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus EUR vai 5 % no iestādes pašu kapitāla, īpašuma vērtējumu šāds vērtētājs pārskata vismaz vienu reizi trijos gados.
▼M17 —————
Saskaņā ar 3. punktu iestādes var uzraudzīt nekustamā īpašuma vērtību un noteikt, kuru nekustamo īpašumu ir nepieciešams pārvērtēt, izmantojot progresīvas statistiskas vai citas matemātiskas metodes (“modeļus”), ar noteikumu, ka minētās metodes ir izstrādātas atsevišķi no kredītlēmumu pieņemšanas procesa un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestādes savā politikā un procedūrās nosaka kritērijus attiecībā uz modeļu izmantošanu nolūkā uzraudzīt nodrošinājuma vērtības un noteikt, kuri nekustamie īpašumi būtu jāpārvērtē; minētajā politikā un procedūrās attiecībā uz šādiem modeļiem ņem vērā pārbaudītus to rezultātus, attiecīgos īpašumam raksturīgos mainīgos lielumus, minimālās pieejamās un precīzās informācijas izmantošanu un modeļu nenoteiktību;
iestādes nodrošina, ka izmantotie modeļi ir:
atbilstoši īpašumam un atrašanās vietai pietiekamā detalizācijas pakāpē;
derīgi un precīzi un ka tiem tiek veiktas skaidras un regulāras atpakaļejošas pārbaudes attiecībā pret faktiskajām novērotajām darījumu cenām;
balstīti uz pietiekami lielu un reprezentatīvu izlasi, kuras pamatā ir novērotās darījumu cenas;
balstīti uz atjauninātiem augstas kvalitātes datiem;
iestādēm ir galīgā atbildība par modeļu piemērotību un darbību;
iestādes nodrošina, ka modeļu dokumentācija ir atjaunināta;
iestādēm ir atbilstīgi IT procesi, sistēmas un spējas, un tām ir pietiekami un precīzi dati jebkādai uz modeli balstītai nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības uzraudzīšanai un tāda nekustamā īpašuma noteikšanai, kuru nepieciešams pārvērtēt;
modeļu aplēses ir neatkarīgi validētas, un validācijas process attiecīgā gadījumā kopumā atbilst 185. pantā noteiktajiem principiem.
Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto atkāpi, riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu un kas piešķirti pirms 2025. gada 1. janvāra, iestādes, kuras piemēro šīs sadaļas 3. nodaļā minēto IRB pieeju, izmantojot pašu aplēses attiecībā uz LGD, nepiemēro šā punkta pirmajā daļā izklāstītos noteikumus.
209. pants
Prasības debitoru parādiem
Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu aizdevējiestādei, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējiestādei nepārprotamas tiesības uz nodrošinājumu, tostarp tiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma pārdošanas;
iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu vietējās prasības attiecībā uz tiesību uz nodrošinājumu īstenojamību; aizdevējiestādēm ir pirmās prioritātes prasījums attiecībā uz nodrošinājumu, pat ja šādi prasījumi saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem joprojām ir pakārtoti attiecībā pret privileģēto kreditoru prasījumiem;
iestādes ir veikušas pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina nodrošinājuma līgumu izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās;
iestādes pienācīgi dokumentē savus nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma saņemšanai;
iestādēm ir paredzētas procedūras, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti visi juridiskie nosacījumi, kuri tiek prasīti, lai paziņotu aizņēmēja saistību neizpildi un laikus saņemtu nodrošinājumu;
aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā iestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai cedēt debitoru parādus citām personām bez debitoru piekrišanas.
Attiecībā uz riska pārvaldību ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:
iestādei ir saprātīga procedūra kredītriska, kas saistīts ar debitoru parādiem, novērtēšanai; šāda procedūra ietver aizņēmēja darbības un nozares analīzi, kā arī aizņēmēja klientu, ar kuriem aizņēmējam ir darījumi, analīzi; ja šī iestāde paļaujas uz tās aizņēmēju veikto klientu kredītriska novērtējumu, iestāde pārbauda aizņēmēja kredītriska novērtēšanas praksi, lai pārliecinātos par tās piemērotību un ticamību;
starpība starp riska darījumu vērtību un debitoru parādu vērtību atspoguļo visus attiecīgos faktorus, tostarp iekasēšanas izmaksas, koncentrāciju debitoru parādu portfelī, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un iespējamo koncentrācijas risku iestādes kopējā riska darījumu portfelī, kas pārsniedz to, ko kontrolē kredītiestādes vispārējā metodoloģija; iestāde nodrošina debitoru parādiem piemērotu nepārtrauktas pārraudzības procesu; regulāri tiek pārskatīta kredītlīgumu nosacījumu ievērošana, vides ierobežojumu un citu juridisko prasību ievērošana;
debitoru parādi, kurus ieķīlā aizņēmējs, ir diversificēti, un tiem nav nevēlamas korelācijas ar aizņēmēju; ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad iestāde saistītos riskus ņem vērā, nosakot nodrošinājuma portfeļa robežas kopumā;
iestādes kā atbilstošu kredītaizsardzību neizmanto debitoru parādus no aizņēmējam radniecīgām sabiedrībām, tostarp meitasuzņēmumiem un darbiniekiem;
iestādei ir dokumentēta procedūra debitoru parādu iekasēšanai krīzes situācijās. Iestādēm ir nepieciešamās spējas veikt iekasēšanu, pat ja parasti tās iekasēšanā paļaujas uz saviem aizņēmējiem.
210. pants
Prasības citam lietiskajam nodrošinājumam
Citu lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamā īpašuma nodrošinājums, var atzīt par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar IRB pieeju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
nodrošinājuma līgums, saskaņā ar kuru lietiskais nodrošinājums tiek sniegts iestādei, ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, un tas ļauj iestādei saprātīgā termiņā realizēt nodrošinājumu pēc tā vērtības;
kā vienīgo izņēmumu pieļaujot 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos pirmās prioritātes prasījumus, tikai pirmās prioritātes ķīlu tiesības vai prasības attiecībā uz nodrošinājumu ir atzīstami par atbilstošu nodrošinājumu, un iestāde ir prioritārā stāvoklī pret visiem pārējiem aizdevējiem attiecībā uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;
iestādes pārbauda nodrošinājuma vērtību bieži un vismaz reizi gadā; ja tirgū notikušas ievērojamas apstākļu izmaiņas, iestādes šādu pārbaudi veic biežāk;
aizdevuma līgumā ir iekļauts sīks nodrošinājuma apraksts, kā arī sīks nodrošinājuma pārvērtēšanas kārtības un tās biežuma apraksts;
iestādes iekšējās kredītpolitikās un procedūrās, kas pieejamas pārbaudei, skaidri dokumentē tā lietiskā nodrošinājuma veidus, kādus tās pieņem, kā arī to politiku un praksi attiecībā uz katra nodrošinājuma veida un riska darījuma apmēra attiecību;
iestādes kredītpolitikās attiecībā uz darījumu struktūru reglamentē šādus jautājumus:
riska darījuma vērtībai atbilstošas nodrošinājuma prasības;
nodrošinājuma ātras realizēšanas spēju;
spēju objektīvi noteikt cenu vai tirgus vērtību;
to, cik bieži iespējams noteikt vērtību, tostarp iegūt profesionālu aplēsi vai vērtējumu;
nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai svārstīguma aizstājējvērtību.
veicot vērtēšanu un pārvērtēšanu, iestādes pilnībā ņem vērā jebkādu nodrošinājuma nolietošanos vai novecošanos, īpašu uzmanību pievēršot laika ritējuma ietekmei uz nodrošinājumu, kam ir būtisks modes vai laika faktors; attiecībā uz lietisko nodrošinājumu nodrošinājuma novecošanās ietver arī ar VSP saistītus vērtēšanas apsvērumus, kas ir saistīti ar aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus nosaka attiecīgie Savienības un dalībvalstu regulatīvie mērķi un tiesību akti, kā arī – ja tas attiecas uz starptautiski aktīvām iestādēm – trešo valstu juridiskie un regulatīvie mērķi;
iestādēm ir tiesības pārbaudīt nodrošinājumu klātienē; tām ir ieviesta politikas un procedūras, kurās noteikts, kā tās īsteno savas tiesības veikt nodrošinājuma pārbaudi klātienē;
nodrošinājums, kas pieņemts kā aizsardzība, ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu risku un iestādēm ir ieviestas procedūras, lai to uzraudzītu.
Ja vispārīgā nodrošinājuma līgumi vai cita veida tiesības uz likvīdajiem aktīviem nodrošina aizdevējiestādei reģistrētu prasījumu pret sabiedrības aktīviem un ja šis prasījums ietver gan aktīvus, kas nav atbilstoši kā nodrošinājums saskaņā ar IRB pieeju, gan aktīvus, kas ir atbilstoši kā nodrošinājums saskaņā ar IRB pieeju, iestāde var atzīt minētos pēdējos aktīvus par atbilstošu fondēto kredītaizsardzību. Tādā gadījumā minētā atzīšana ir atkarīga no tā, vai minētie aktīvi atbilst nodrošinājuma atbilstības prasībām saskaņā ar IRB pieeju, kā noteikts šajā nodaļā.
211. pants
Prasības, lai nomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem
Riska darījumus, kas izriet no nomas darījumiem, iestādes var pielīdzināt riska darījumiem, kas nodrošināti ar nomā nodotu īpašumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 208. vai 210. pantā par nomā nodotu īpašumu kā atbilstošu nodrošinājumu;
iznomātāja riska pārvaldība attiecībā uz iznomāto īpašumu ir saprātīga, un tajā ir ņemti vērā iznomātā īpašuma izmantošanas mērķi, vecums un plānotais lietošanas ilgums, kā arī ir ietverta nodrošinājuma vērtības pienācīga uzraudzība;
iznomātājam ir likumīgas īpašumtiesības uz aktīvu, un tas var laikus īstenot savas īpašumtiesības;
ja nav jau noteikts, aprēķinot LGD līmeni, starpība starp neatmaksāto parāda summu un nodrošinājuma tirgus vērtību nedrīkst pārsniegt kredītriska mazināšanu attiecībā uz nomā nodoto objektu.
212. pants
Prasības attiecībā uz citu fondēto kredītaizsardzību
Naudas noguldījums trešās personas iestādē vai naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur trešās personas iestāde, ir atbilstoši 232. panta 1. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
aizņēmēja prasījums pret trešās personas iestādi ir atklāti ieķīlāts vai cedēts aizdevējiestādei, un šāda ieķīlāšana vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās un ir beznosacījumu un neatsaucama;
trešās personas iestādei ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju;
paziņojuma rezultātā trešās personas iestāde var veikt maksājumus vienīgi aizdevējiestādei vai citām personām tikai ar aizdevējiestādes atļauju.
Lai dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei, tiktu atzīta par atbilstošu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:
dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējiestādei vai tai cedēta;
sabiedrībai, kas sniedz dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju, un šīs paziņošanas rezultātā šī sabiedrība tās summas, kas maksājamas atbilstīgi līgumam, drīkst izmaksāt tikai ar aizdevējiestādes iepriekšēju piekrišanu;
aizdevējiestādei ir tiesības aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;
aizdevējiestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;
kredītaizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku; ja tas nav iespējams tāpēc, ka apdrošināšanas attiecības beidzas ātrāk nekā kredītattiecības, tad iestādei jānodrošina, ka naudas summa saistībā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu kalpo iestādei par nodrošinājumu līdz kredītlīguma termiņa beigām;
ķīla vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī;
apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņojusi atpirkuma summu, un tā nav samazināma;
apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, atpirkuma summa ir jāmaksā laikus un pēc pieprasījuma;
atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes iepriekšējas piekrišanas;
uz apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, attiecas Direktīva 2009/138/EK, vai arī tā ir pakļauta tādas trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībai, kura piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā.
2.
213. pants
Prasības, kas ir kopīgas garantijām un kredītu atvasinātajiem instrumentiem
Saskaņā ar 214. panta 1. punktu kredītaizsardzība, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, ir atzīstama par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
kredītaizsardzība ir tieša;
kredītaizsardzības apmērs ir skaidri noteikts un nav apstrīdams;
kredītaizsardzības līgums nesatur tādus nosacījumus, kuru izpildi aizdevējiestāde nevar tieši kontrolēt un kuri:
ļautu aizsardzības devējam vienpusēji atcelt vai mainīt kredītaizsardzību;
aizsargātā riska darījuma kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ palielinātu kredītaizsardzības faktiskās izmaksas;
varētu pasargāt aizsardzības devēju no pienākuma laikus veikt nomaksu gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic kādus no paredzētajiem maksājumiem vai arī ja izpirkumnomas līguma termiņš būs beidzies, lai atzītu garantēto atlikušo vērtību saskaņā ar 134. panta 7. punktu un 166. panta 4. punktu;
varētu ļaut aizsardzības devējam samazināt kredītaizsardzības termiņu;
kredītaizsardzības līgums ir spēkā esošs un izpildāms visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos kredītaizsardzības līguma noteikums, kas paredz, ka aizdevējiestādes veikta kļūdaina uzticamības pārbaude vai krāpšana atceļ vai samazina garantijas devēja sniegtās kredītaizsardzības apmēru, neliedz minēto kredītaizsardzību uzskatīt par atbilstošu.
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos aizsardzības devējs var veikt vienreizēju maksājumu par visiem naudas līdzekļiem, kas pienākas saskaņā ar prasījumu, vai uzņemties parādnieka turpmākās maksājumu saistības, uz kurām attiecas kredītaizsardzības līgums.
Iestāde ir veikusi pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nefondētā kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tā atkārto šādas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.
214. pants
Valsts un citas publiskā sektora atbalsta garantijas
Iestādes 2. punktā minētos riska darījumus var pielīdzināt riska darījumiem, kuri aizsargāti ar garantijām, ko sniegušas minētajā punktā uzskaitītās struktūras, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:
atbalsta garantija aptver visus prasījuma kredītriska elementus;
gan sākotnējā garantija, gan atbalsta garantija atbilst 213. pantā un 215. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garantijām, izņemot to, ka atbalsta garantijai nav jābūt tiešai;
segums ir stabils, un vēsturiski nekas neliecina par to, ka atbalsta garantijas segums pēc būtības būtu mazāks par attiecīgās struktūras tiešās garantijas segumu.
Procedūra, kas minēta 1. punktā, ir piemērojama riska darījumiem, ko aizsargā garantija, kurai atbalsta garantiju sniedz kāda no šīm struktūrām:
centrālā valdība vai centrālā banka;
reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;
publiskā sektora struktūra, prasījumus pret kuru pielīdzina prasījumiem pret centrālo valdību saskaņā ar 116. panta 4. punktu;
daudzpusēja attīstības banka vai starptautiska organizācija, kam piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar vai pamatojoties attiecīgi uz 117. panta 2. punktu un 118. pantu;
publiskā sektora struktūra, prasījumiem pret kuru piemēro 116. panta 1. un 2. punktā minēto procedūru.
215. pants
Papildu prasības attiecībā uz garantijām
Garantijas atzīst par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi 213. panta nosacījumi un arī visi šie nosacījumi:
tiklīdz iestājusies parādnieka saistību neizpilde vai maksājumu neizpilde, aizdevējiestādei ir tiesības attiecīgā laikā vērsties pret garantijas devēju par jebkurām summām, kas maksājamas saskaņā ar tā prasījumu, attiecībā uz kuru ir sniegta aizsardzība;
garantija ir skaidri dokumentētas saistības, ko uzņēmies garantijas devējs;
ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
garantija attiecas uz visu veidu maksājumiem, kuri parādniekam ir jāveic saistībā ar prasījumu;
ja uz kādu maksājumu veidu garantija neattiecas, aizdevējiestāde garantijas vērtību koriģē, ņemot vērā ierobežoto segumu.
Garantijas devēja maksājums nav atkarīgs no tā, vai aizdevējiestādei vispirms ir jāvēršas pie parādnieka.
Tādas nefondētās kredītaizsardzības gadījumā, kura attiecas uz mājokļa hipotēku kredītiem, 213. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta un šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta prasības ir jāizpilda tikai 24 mēnešus ilgā laikposmā.
Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā vai ko kā garantiju vai atbalsta garantiju sniedz struktūras, kuras uzskaitītas 214. panta 2. punktā, prasības, kas noteiktas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 213. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
sākotnējā parādnieka saistību neizpildes gadījumā vai gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic maksājumus, aizdevējiestādei ir tiesības laikus saņemt no garantijas devēja provizorisku maksājumu, kas atbilst abiem šiem nosacījumiem:
provizoriskais maksājums atspoguļo aptuvenas aplēses par to zaudējumu summu, kas varētu rasties aizdevējiestādei, tostarp zaudējumiem no procentu un cita veida maksājumu, kuri jāveic parādniekam, nemaksāšanas;
provizoriskais maksājums ir samērīgs ar garantijas segumu;
aizdevējiestāde var pierādīt kompetentajai iestādei, ka ieguvumi no garantijas, kura sedz arī tādus zaudējumus, kas izriet no to procentu maksājumu un citu maksājumu, kuri aizņēmējam ir jāveic, nemaksāšanas, attaisno šādas procedūras piemērošanu; minēto pamatojumu pienācīgi dokumentē un attiecībā uz tiem saņemams speciāls iekšējais apstiprinājums un veicamas revīzijas procedūras.
216. pants
Papildu prasības kredītu atvasinātajiem instrumentiem
Lai kredītu atvasinātos instrumentus atzītu par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ir jābūt izpildītiem visiem 213. panta nosacījumiem un arī visiem šiem nosacījumiem:
kredītnotikumi, kas definēti kredītu atvasinātā instrumenta līgumā, ietver:
tādu summu nemaksāšanu, kas jāmaksā saskaņā ar pamatā esošās saistības nosacījumiem, kuri ir spēkā šādas nemaksāšanas brīdī (ar labvēlības periodu, kas ir vienāds ar labvēlības periodu pamatā esošajai saistībai vai ir mazāks par to);
parādnieka bankrotu, maksātnespēju vai nespēju nomaksāt parādus, vai parādu nemaksāšanu, vai rakstisku atzīšanos par nespēju kopumā samaksāt parādus, kuriem pienāk kārtējais maksājuma termiņš, un analoģiskus notikumus;
pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, tostarp parāda norakstīšanu vai pamatsummas, procentu maksājumu vai komisijas maksu atlikšanu, kā dēļ iestājas kredītzaudējumu notikums;
ja kredītu atvasināto instrumentu līgums paredz norēķināšanos naudā:
iestādēm ir ieviests skaidrs novērtēšanas process, lai ticami aplēstu zaudējumus;
ir skaidri noteikts laika periods, kurā jāiegūst pamatā esošās saistības novērtējums pēc kredītnotikuma;
ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pircējam būtu tiesības un iespējas pārvest pamatā esošo saistību aizsardzības devējam, tad pamatā esošās saistības noteikumi paredz, ka nedrīkst nepamatoti atteikt jebkādu nepieciešamo atļauju šādai pārvešanai;
ir skaidri definēta to personu identitāte, kas nosaka, vai ir iestājies kredītnotikums;
kredītnotikuma iestāšanās noteikšana nevar būt tikai aizsardzības devēja pienākums;
aizsardzības pircējam ir tiesības vai iespēja informēt aizsardzības devēju par kredītnotikuma iestāšanos.
Ja kredītnotikumi neietver sevī pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, kā aprakstīts a) apakšpunkta iii) punktā, kredītaizsardzību tomēr var atzīt par atbilstošu ar noteikumu, ja tiek samazināta vērtība, kā noteikts 233. panta 2. punktā.
Nesakritība starp pamatā esošo saistību un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistību vai starp pamatā esošo saistību un saistību, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
atsauces saistība vai, attiecīgā gadījumā, saistība, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir tādas pašas vai zemākas prioritātes nekā pamatā esošā saistība;
pamatā esošajai saistībai un atsauces saistībai vai attiecīgā gadījumā, saistībai, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir viens un tas pats parādnieks, un pastāv tiesiski īstenojama klauzula par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, vai tiesiski īstenojama klauzula par saistību atmaksas paātrināšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības.
Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz kredīta atvasinātā instrumenta segtu riska darījumu ar komercsabiedrību minētā punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētais kredītnotikums nav jānorāda atvasinātā instrumenta līgumā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ir vajadzīgi 100 % balsu, lai attiecībā uz pamatā esošo riska darījumu ar komercsabiedrību grozītu termiņu, pamatsummu, kuponu, valūtu vai prioritātes statusu;
juridiskās adreses, kurā tiek pārvaldīts riska darījums ar komercsabiedrību, jurisdikcijā ir vispāratzīts bankrota kodekss, kurš ļauj reorganizēt un pārstrukturēt uzņēmumu un paredz kreditoru prasījumu pienācīgu nokārtošanu.
Ja nav izpildīti šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kredītaizsardzība tomēr var būt atbilstoša, ievērojot 233. panta 2. punktā paredzēto vērtības samazinājumu.
▼M17 —————
4.
1.
218. pants
Ar kredītrisku saistītās parādzīmes
Lai varētu aprēķināt fondētās kredītaizsardzības efektu saskaņā ar šo iedaļu, ieguldījumus ar kredītrisku saistītajās parādzīmēs var pielīdzināt naudas nodrošinājumam ar noteikumu, ka kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību. Lai noteiktu, vai kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, iestāde var izvērtēt, vai ir jāizpilda 194. panta 6. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums..
219. pants
Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits
Aizdevumus aizdevējiestādei un noguldījumus aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, šī iestāde pielīdzina naudas nodrošinājumam, aprēķinot fondētās kredītaizsardzības efektu tiem aizdevumiem un noguldījumiem aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu.
220. pants
Uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem
Lai aprēķinātu E*, iestādes:
aprēķina neto pozīciju katrai vērtspapīru grupai vai katram preču veidam, ii) punktā norādīto summu atņemot no i) punktā norādītās summas:
saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;
saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;
aprēķina neto pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, atņemot ii) punktā norādīto summu no i) punktā norādītās summas:
šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizdotā vai pārskaitītā naudas summa attiecīgajā valūtā;
šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecīgajā valūtā;
svārstīguma korekcijas vērtību vai, attiecīgā gadījumā svārstīguma korekcijas absolūto vērtību, kas ir atbilstīga attiecīgai vērtspapīru grupai vai attiecīga veida precēm, piemēro minētās vērtspapīru grupas vērtspapīru pozitīvās vai negatīvās neto pozīcijas absolūtajai vērtībai vai minētā veida precēm;
ārvalstu valūtu riska (fx) svārstīguma korekciju piemēro neto pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta.
Iestādes aprēķina E * ar šādu formulu:
kur:
|
i |
= indekss, kas apzīmē visas līgumā paredzētās atsevišķās vērtspapīru, preču vai naudas pozīcijas, kuras iestāde ir vai nu aizdevusi, vai pārdevusi ar atpirkšanas līgumu, vai iesniegusi darījuma partnerim; |
|
j |
= indekss, kas apzīmē visas līgumā paredzētās atsevišķās vērtspapīru, preču vai naudas pozīcijas, kuras iestāde ir vai nu aizņēmusies, vai nopirkusi ar tālākpārdošanas līgumu, vai tur; |
|
k |
= indekss, kas apzīmē visas atsevišķās valūtas, kurās ir denominēti līgumā paredzētie vērtspapīri, preces vai naudas pozīcijas; |
|
Ei |
= riska darījuma vērtība attiecīgajam vērtspapīram, precei vai naudas pozīcijai i, kas ir aizdota, pārdota ar atpirkšanas līgumu vai iesniegta darījuma partnerim saskaņā ar līgumu un kas būtu piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. nodaļu; |
|
Cj |
= attiecīgā vērtspapīra, preces vai naudas pozīcijas vērtība j, ko iestāde saskaņā ar līgumu ir aizņēmusies, nopirkusi ar tālākpārdošanas līgumu vai tur; |
|
|
= neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgajā valūtā k, kas nav līguma norēķinu valūta, kā ir aprēķināts saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu; |
|
|
= ārvalstu valūtas svārstīguma korekcija valūtai k; |
|
Enet |
= līguma neto riska darījumu vērtība, ko aprēķina šādi: |
kur:
|
l |
= indekss, kas apzīmē visas atsevišķās līgumā paredzētās vienu un to pašu vērtspapīru grupas un visus atsevišķos preču veidus; |
|
|
= neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgajai līgumā paredzētajai vērtspapīru grupai l vai attiecīgajam preču veidam l, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu; |
|
|
= svārstīguma korekcija, kas ir atbilstoša attiecīgajai vērtspapīru grupai l vai attiecīgajam preču veidam l un kas noteikta saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu; vērtības zīmi
a)
tai ir pozitīva zīme, ja vērtspapīru grupa l ir aizdota, pārdota ar atpirkšanas līgumu vai ar to ir veikts darījums veidā, kas ir līdzīgs vai nu vērtspapīru aizdevumam, vai līgumam par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu;
b)
tai ir negatīva zīme, ja vērtspapīru grupa l ir aizņemta, nopirkta ar tālākpārdošanas līgumu vai ar to ir veikts darījums veidā, kas ir līdzīgs vai nu vērtspapīru aizņēmumam, vai līgumam par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu; |
|
N |
= līgumā paredzēto atšķirīgo vienu un to pašu vērtspapīru grupu un atšķirīgo preču veidu kopskaits; šajā aprēķinā neņem vērā tās grupas un veidus |
|
Egross |
= līguma bruto riska darījumu vērtība, ko aprēķina šādi: |
.
221. pants
Iekšējo modeļu pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem
Iestāde var izmantot iekšējā modeļa pieeju, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde šo pieeju izmanto tikai tiem riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības ir aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļā noteikto IRB pieeju;
iestāde no savas kompetentās iestādes ir saņēmusi atļauju izmantot minēto pieeju.
Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju iekšējā modeļa izmantošanai tikai tad, ja ir pārliecinātas, ka iestādes riska vadības sistēma attiecībā uz tiem riskiem, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir konceptuāli droša un ka to īsteno godprātīgi, un ja ir izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:
iekšējais riska mērīšanas modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats ziņošanai par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;
iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas atbilst šādām prasībām:
ir neatkarīga no tirdzniecības struktūrvienībām un ir tieši pakļauta iestādes augstākajai vadībai;
tā ir atbildīga par iestādes riska pārvaldības sistēmas plānošanu un īstenošanu;
tā sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par riska mērīšanas modeļa rezultātiem un attiecīgiem pasākumiem, kas īstenojami attiecībā uz pozīciju limitiem;
riska kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan esošās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo riska darījumu apjomu;
iestādei ir pietiekams darbinieku skaits ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izmantotu sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;
iestādei ir izstrādātas procedūras riska mērīšanas sistēmas vispārējās darbības pārraudzībai un kontrolei, lai nodrošinātu tās atbilstību dokumentētam iestādes iekšējo politiku kopumam;
iestādes modeļi ir pietiekami precīzi, ko apliecina to ģenerēto riska mērījumu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;
iestāde bieži īsteno spriedzes testēšanas stingru programmu, un šos testēšanas rezultātus izskata iestādes augstākā vadība, un tie tiek atspoguļoti tās noteiktajās politikās un limitos;
iestāde kā daļu no tās iekšējās kontroles procesa veic neatkarīgu iestādes riska mērīšanas sistēmas revīziju; šajā pārbaudē aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību;
iestāde vismaz reizi gadā veic tās riska pārvaldības sistēmas pārbaudi;
iekšējais modelis atbilst 292. panta 8. un 9. punkta un 294. panta prasībām.
Iestāde var izmantot empīriskas korelācijas riska kategorijās un starp riska kategorijām, ja to korelāciju aprēķināšanas sistēma ir droša un ir īstenota godprātīgi.
Iestādes, kas izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina E* ar šādu formulu:
kur:
|
Ei |
= |
riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju vai aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju; |
|
Ci |
= |
aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vērtība vai aizņemtā vai saņemtā nauda attiecībā uz katru šādu riska darījumu i; |
Aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, izmantojot iekšējos modeļus, iestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.
Šā panta 6. punktā minētās vērtības iespējamo izmaiņu aprēķināšanai ir jāatbilst visiem šiem standartiem:
tā jāveic vismaz vienu reizi dienā;
tā balstās uz 99. procentili, vienpusēju ticamības intervālu;
tā balstās uz piecām dienām ekvivalentu likvidācijas periodu, izņemot darījumiem, kas nav vērtspapīru repo darījumi vai vērtspapīru aizdevumu vai aizņēmumu darījumi, kad izmanto 10 dienām ekvivalentu likvidācijas periodu;
tā balstās vismaz uz viena gada efektīvo vēsturiskās novērošanas periodu, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums;
aprēķinā izmantoto datu kopumu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem.
Ja iestādei ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums un maržinālo aizdevumu vai līdzīgs darījums, vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem, kopā ar 285. panta 5. punktu.
▼M17 —————
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu
kas ir nebūtisks portfelis 3. punkta vajadzībām;
kritērijus, kas nosaka, vai iekšējais modelis ir drošs un ir īstenots godprātīgi 4. un 5. punkta un savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu vajadzībām.
EBI līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14.pantu.
222. pants
Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode
Iestādes piemēro 10 % riska pakāpi, attiecībā uz nodrošināto daļu, tādu darījumu riska darījumu vērtībām, kas nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe.
Citiem darījumiem, kas nav minēti 4. un 5. punktā, iestādes var piešķirt 0 % riska pakāpi, ja riska darījums un nodrošinājums ir denominēti vienā valūtā un ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
nodrošinājums ir nauda noguldījums vai naudai pielīdzināms instruments;
nodrošinājums ir parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kurām saskaņā ar 114. pantu var piešķirt 0 % riska pakāpi, un tā tirgus vērtība ir diskontēta par 20 %.
Šī panta 5. un 6. punkta vajadzībām parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas ietver:
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās veic uzņēmējdarbību saskaņā ar 115. pantu;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 117. panta 2. punktā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 118. pantā;
parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā.
223. pants
Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode
Ja nodrošinājums ir denominēts valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts pamatā esošais riska darījums, iestādes pievieno korekciju, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, svārstīguma korekcijām atbilstoši nodrošinājumam, kā izklāstīts 224. līdz 227. pantā.
OTC atvasināto instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kurus kompetentās iestādes atzinušas saskaņā ar 6. nodaļu, iestādes piemēro svārstīguma korekcijas, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, ja pastāv nesakritības starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu. Arī tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, iestādes piemēro tikai vienu svārstīguma korekciju.
Iestādēm, aprēķinot nodrošinājuma vērtību (CVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:
kur:
|
C |
= |
nodrošinājuma vērtība; |
|
HC |
= |
uz nodrošinājumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
|
Hfx |
= |
uz valūtu nesakritību attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
Iestādes izmanto šajā punktā norādīto formulu, aprēķinot nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kuriem ir piemērojami 220. un 221. pantā izklāstītie noteikumi.
Iestādēm, aprēķinot riska darījuma vērtību (EVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:
kur:
|
E |
= |
riska darījuma vērtība, kāda tā būtu noteikta saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu attiecīgā gadījumā, ja riska darījums nebūtu nodrošināts; |
|
HE |
= |
uz riska darījumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu; |
OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, EVA aprēķina šādi:
Lai saskaņā ar 3. punktu aprēķinātu E, piemēro šādus nosacījumus:
iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim riska darījuma vērtība ir 100 % no šī posteņa vērtības, nevis 111. panta 2. punktā minētā riska darījuma vērtība;
attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas nav atvasinātie instrumenti, kuriem piemēro IRB pieeju, iestādes savas riska darījumu vērtības aprēķina, izmantojot kredīta korekcijas pakāpi 100 % apmērā, nevis 166. panta 8., 8.a un 8.b punktā paredzētās SA-CCF vai IRB-CCF.
Riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*), kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan nodrošinājuma radītā risku mazinošā ietekme, iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
EVA |
= |
saskaņā ar 3. punktu aprēķināta riska darījuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija; |
|
CVAM |
= |
CVA, kas ir turpmāk koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 5. iedaļas noteikumiem; |
OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās metodes, ņem vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi saskaņā ar noteikumiem, kas attiecīgi izklāstīti 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā.
Ja nodrošinājumu veido vairāki atbilstoši posteņi, iestādes svārstīguma korekciju (H) aprēķina šādi:
kur:
|
ai |
= |
atbilstošā posteņa i vērtības īpatsvars nodrošinājumā kopējā vērtībā; |
|
Hi |
= |
svārstīguma korekcija, kas piemērojama atbilstošajam postenim i. |
224. pants
Uzraudzības iestāžu noteiktās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Svārstīguma korekcijas, kas iestādēm ir jāpiemēro, lietojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju (ar nosacījumu, ka pārvērtēšana notiek ik dienu), ir noteiktas šā punkta 1.–4. tabulā.
SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJAS
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe, ar ko ir saistīts parāda vērtspapīra kredītnovērtējums |
Atlikušais termiņš (m), izteikts gados |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās struktūras |
Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām, kasatbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem |
||||||
|
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
1 |
m ≤ 1 |
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
|
|
1 < m ≤ 3 |
2,828 |
2 |
1,414 |
4,243 |
3 |
2,121 |
11,314 |
8 |
5,657 |
|
|
3 < m ≤ 5 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
11,314 |
8 |
5,657 |
|
|
5 < m ≤ 10 |
5,657 |
4 |
2,828 |
8,485 |
6 |
4,243 |
22,627 |
16 |
11,314 |
|
|
m > 10 |
5,657 |
4 |
2,828 |
16,971 |
12 |
8,485 |
22,627 |
16 |
11,314 |
|
2 līdz 3 |
m ≤ 1 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
|
|
1 < m ≤ 3 |
4,243 |
3 |
2,121 |
5,657 |
4 |
2,828 |
16,971 |
12 |
8,485 |
|
|
3 < m ≤ 5 |
4,243 |
3 |
2,121 |
8,485 |
6 |
4,243 |
16,971 |
12 |
8,485 |
|
|
5 < m ≤ 10 |
8,485 |
6 |
4,243 |
16,971 |
12 |
8,485 |
33,941 |
24 |
16,971 |
|
|
m > 10 |
8,485 |
6 |
4,243 |
28,284 |
20 |
14,142 |
33,941 |
24 |
16,971 |
|
4 |
viss |
21,213 |
15 |
10,607 |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
Neattiecas |
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe, ar ko ir saistīts īstermiņa parāda vērtspapīra kredītnovērtējums |
Atlikušais termiņš (m), izteikts gados |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras, ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās struktūras, ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām, kas atbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, ar īstermiņa kredītnovērtējumu |
||||||
|
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
1 |
|
0,707 |
0,5 |
0,354 |
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
|
2 līdz 3 |
|
1,414 |
1 |
0,707 |
2,828 |
2 |
1,414 |
5,657 |
4 |
2,828 |
3. tabula
Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi
|
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
Kapitāla vērtspapīri un konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas galvenajos indeksos |
28,284 |
20 |
14,142 |
|
Citi kapitāla vērtspapīri vai konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas atzītas biržas sarakstos |
42,426 |
30 |
21,213 |
|
Nauda |
0 |
0 |
0 |
|
Zelta lietnis |
28,284 |
20 |
14,142 |
4. tabula
Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai (Hfx)
|
20 dienu likvidācijas periods (%) |
10 dienu likvidācijas periods (%) |
5 dienu likvidācijas periods (%) |
|
11,314 |
8 |
5,657 |
Svārstīguma korekciju aprēķināšanai saskaņā ar 1. punktu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem likvidācijas periods ir 20 darba dienas;
repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārvešanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem likvidācijas periods ir piecas darba dienas;
citiem kapitāla tirgus darījumiem likvidācijas periods ir 10 darba dienas.
Ja iestādei ir darījumu vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem.
Lai noteiktu kredītkvalitātes pakāpi, ar kuru ir saistīts pirmajā daļā minētais parāda vērtspapīra kredītnovērtējums, piemēro arī 197. panta 7. punktu.
Ja iestādei nav zināms, kādos aktīvos fonds ir ieguldījis, svārstīguma korekcija ir visaugstākā, kādu piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības ieguldīt.
▼M17 —————
226. pants
Svārstīguma korekcijas augšupēja koriģēšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Svārstīguma korekcijas, kas minētas 224. pantā, ir svārstīguma korekcijas, kuras iestāde piemēro ikdienas pārvērtēšanai. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, iestādes piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Iestādes tās aprēķina, augšupēji koriģējot svārstīguma korekciju ikdienas pārvērtējumu, ar šādu laika kvadrātsaknes formulu:
kur:
|
H |
= piemērojamā svārstīguma korekcija; |
|
HM |
= svārstīguma korekcija, ja notiek ikdienas pārvērtēšana; |
|
NR |
= faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām; |
|
TM |
= likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam. |
227. pants
Nosacījumi 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi
Iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
gan riska darījums, gan nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas 197. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ir atbilstoši 0 % riska pakāpei saskaņā ar 2. nodaļu;
gan riska darījums, gan nodrošinājums ir izteikts vienā un tajā pašā valūtā;
vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī gan riska darījumu, gan nodrošinājumu katru dienu novērtē pēc tirgus vērtības vai tiem pārskata drošības rezervi;
laiks starp pēdējo novērtēšanu pēc tirgus vērtības pirms tam, kad darījuma partneris nebija spējīgs nodrošināt drošības rezervi, un nodrošinājuma likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas;
darījums tiek veikts norēķinu sistēmā, kas ir piemērota šāda veida darījumiem;
līguma vai darījuma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;
līguma dokumentācija ietver nosacījumu, ar kuru, ja darījuma partneris neizpilda saistības piegādāt naudu vai vērtspapīrus vai nodrošināt drošības rezervi vai citādi nepilda saistības, darījums nekavējoties ir pārtraucams;
kompetentās iestādes uzskata darījuma partneri par galveno tirgus dalībnieku.
Šā panta 2. punkta h) apakšpunktā minētie galvenie tirgus dalībnieki ir šādas sabiedrības:
struktūras, kas minētas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;
iestādes;
ieguldījumu brokeru sabiedrības;
citas finanšu sabiedrības Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25) apakšpunkta b) un d) punkta nozīmē, ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 20 % riska pakāpi vai kurām, ja tās ir iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI piešķirta kredītnovērtējuma un ja tās ir iestādes iekšēji novērtētas;
regulēti KIU, kuriem ir saistošas kapitāla vai sviras prasības;
regulēti pensiju fondi;
atzītas tīrvērtes organizācijas.
228. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro standartizēto pieeju
Saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes izmanto E * , ko aprēķina saskaņā ar 223. panta 5. punktu, kā riska darījuma vērtību 113. panta vajadzībām. I pielikumā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā iestādes izmanto E * kā vērtību, kurai piemēro 111. panta 2. punktā norādītās procentuālās attiecības, lai noteiktu riska darījuma vērtību.
229. pants
Vērtēšanas principi atbilstošam nodrošinājumam, kas nav finanšu nodrošinājums
Nekustamā īpašuma vērtēšana atbilst visām šādām prasībām:
vērtību novērtē neatkarīgs vērtētājs, kam ir vajadzīgā kvalifikācija, spējas un pieredze, lai veiktu vērtēšanu, neatkarīgi no iestādes hipotēkas iegūšanas, aizdevumu apstrādes un aizdevumu lēmumu pieņemšanas procesa;
vērtību novērtē, izmantojot piesardzīgi konservatīvus vērtēšanas kritērijus, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
vērtība izslēdz pieņēmumus par cenu paaugstināšanos;
vērtību koriģē nolūkā ņemt vērā iespēju, ka pašreizējā tirgus vērtība ievērojami pārsniedz vērtību, kas būtu ilgtspējīga visā aizdevuma darbības laikā;
vērtība ir pārredzami un skaidri dokumentēta;
vērtība nav augstāka par nekustamā īpašuma tirgus vērtību, ja šādu tirgus vērtību var noteikt;
ja īpašumam tiek veikta pārvērtēšana, īpašuma vērtība nepārsniedz vidējo vērtību, kas minētajam īpašumam vai salīdzināmam īpašumam noteikta pēdējo sešu gadu laikā attiecībā uz mājokļa īpašumu vai astoņu gadu laikā attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, vai vērtību iniciēšanas brīdī – atkarībā no tā, kura ir augstāka.
Lai aprēķinātu vidējo vērtību, iestādes izmanto īpašuma vērtību vidējo rādītāju, ko novēro vienādos intervālos, un pārskata periodā iekļauj vismaz trīs datu punktus.
Lai aprēķinātu vidējo vērtību, iestādes var izmantot saskaņā ar 208. panta 3. punktu veiktas īpašuma vērtības uzraudzības rezultātus. Īpašuma vērtība var pārsniegt attiecīgi minēto vidējo vērtību vai vērtību iniciēšanas brīdī, ja īpašumā ir veiktas izmaiņas, kas nepārprotami palielina tā vērtību, piemēram, uzlabojot ēkas vai dzīvojamās vienības energosniegumu vai noturību, aizsardzību un pielāgošanos fiziskiem riskiem. Īpašuma vērtību pēc pārvērtēšanas nepalielina, ja iestādēm nav pietiekamu datu vidējās vērtības aprēķināšanai, izņemot tad, ja vērtības palielinājums balstās izmaiņās, kas nepārprotami palielina tā vērtību.
Nekustamā īpašuma vērtēšanā ņem vērā visus iepriekšējos prasījumus attiecībā uz īpašumu, ja vien, aprēķinot bruto riska darījuma vērtību, ievērojot 124. panta 6. punkta c) apakšpunktu, netiek ņemts vērā iepriekšējs prasījums, vai veicot samazinājumu 55 % apmērā no īpašuma vērtības, ievērojot 125. panta 1. punktu vai 126. panta 1. punktu, un attiecīgā gadījumā atspoguļo 208. panta 3. punktā paredzētās uzraudzības rezultātus.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
230. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana riska darījumam ar atbilstošu fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar IRB pieeju
Saskaņā ar IRB pieeju, izņemot riska darījumus, uz kuriem attiecas 220. panta darbības joma, iestādes izmanto efektīvos LGD (LGD*) kā LGD 3. nodaļas vajadzībām, lai atzītu fondēto kredītaizsardzību, kas ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu. Iestādes LGD * aprēķina šādi:
kur:
|
E |
= riska darījuma vērtība pirms fondētās kredītaizsardzības ietekmes ņemšanas vērā; riska darījumam, kurš nodrošināts ar finanšu nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar šo nodaļu, minēto summu aprēķina saskaņā ar 223. panta 3. punktu; aizdotu vai iesniegtu vērtspapīru gadījumā minētā summa ir vienāda ar aizdoto naudu vai aizdoto vai iesniegto vērtspapīru summu; vērtspapīriem, kas tiek aizdoti vai iesniegti, riska darījuma vērtību palielina, piemērojot svārstīguma korekciju (HE) saskaņā ar 223.–227. pantu; |
|
ES |
= tādas fondētās kredītaizsardzības pašreizējā vērtība, kas saņemta pēc tam, kad piemērota svārstīguma korekcija, kura piemērojama minētā veida fondētajai kredītaizsardzībai (HC), un piemērota svārstīguma korekcija valūtu nesakritībai (Hfx) starp riska darījumu un fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 2. un 3. punktu; ES nepārsniedz šādu vērtību: E·(1+HE); |
|
EU |
= E·(1+HE) – ES; |
|
LGDU |
= piemērojamie LGD nenodrošinātam riska darījumam, kā noteikts 161. panta 1. punktā; |
|
LGDS |
= piemērojamie LGD riska darījumiem, kas nodrošināti ar darījumā izmantoto atbilstošās fondētās kredītaizsardzības veidu, kā norādīts 2. punkta 1. tabulā. |
Šā punkta 1. tabulā norādītas LGDS un Hc vērtības, kas piemērojamas 1. punktā paredzētajā formulā.
1. tabula
|
Fondētās kredītaizsardzības veids |
LGDS |
Svārstīguma korekcija (Hc ) |
|
Finanšu nodrošinājums |
0 % |
Svārstīguma korekcija Hc , kā noteikts 224.–227. pantā |
|
Debitoru parādi |
20 % |
40 % |
|
Mājokļa īpašums un komerciālais nekustamais īpašums |
20 % |
40 % |
|
Cits lietiskais nodrošinājums |
25 % |
40 % |
|
Neatbilstoša fondētā kredītaizsardzība |
Neattiecas |
100 % |
231. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana atbilstošu fondētās kredītaizsardzības portfeļu gadījumā riska darījumam, kam piemēro IRB pieeju
Iestādes, kas ir ieguvušas vairāku veidu fondēto kredītaizsardzību, riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju, var secīgi piemērot 230. pantā noteikto formulu katram atsevišķam nodrošinājuma veidam. Šajā nolūkā minētās iestādes pēc katra atsevišķa fondētās kredītaizsardzības veida atzīšanas posma samazina nenodrošinātā riska darījuma (EU ) atlikušo vērtību par šajā posmā atzītā nodrošinājuma (ES ) koriģēto vērtību. Saskaņā ar 230. panta 1. punktu ES kopsumma visiem fondētās kredītaizsardzības veidiem nepārsniedz vērtību E·(1+HE ), iegūstot šādu formulu:
kur:
|
LGDS,i |
= LGD, kas piemērojami fondētajai kredītaizsardzībai i, kā norādīts 230. panta 2. punktā; |
|
ES,i |
= tādas fondētās kredītaizsardzības i pašreizējā vērtība, kas saņemta pēc tam, kad piemērota svārstīguma korekcija, kura piemērojama attiecīgā veida fondētajai kredītaizsardzībai (Hc ) saskaņā ar 230. panta 2. punktu. |
232. pants
Cita fondētā kredītaizsardzība
Ja ir izpildīti 212. panta 2. punkta nosacījumi, iestādes tai riska darījuma daļai, kas nodrošināta ar dzīvības apdrošināšanas polises, kura ieķīlāta par labu aizdevējiestādei, pašreizējo atpirkuma summu, piemēro šādu procedūru:
ja riska darījumam piemēro standartizēto pieeju, tā riska pakāpi nosaka, izmantojot 3. punktā noteiktās riska pakāpes;
ja riska darījumam piemēro IRB pieeju, bet tam nepiemēro iestādes pašas veiktās LGD aplēses, tā piemēro LGD 40 % apmērā.
Valūtu nesakritību gadījumā pašreizējo atpirkuma summu iestādes samazina saskaņā ar 233. panta 3. punktu, un kredītaizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises pašreizējā atpirkuma summa.
Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes piešķir turpmāk uzskaitītās riska pakāpes, pamatojoties uz riska pakāpi, kas piešķirta augstāka prioritātes nenodrošinātam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu:
20 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 20 % riska pakāpe;
35 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 50 % riska pakāpe;
52,5 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 75 % riska pakāpe;
70 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 100 % riska pakāpe;
150 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 150 % riska pakāpe.
Instrumentus, kas atpirkti pēc pieprasījuma un kas ir atbilstoši saskaņā ar 200. panta c) apakšpunktu, iestādes var pielīdzināt emitentiestādes garantijai. Atbilstošās kredītaizsardzības vērtība ir šāda:
ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgi nominālvērtība;
ja instrumentu atpirks par tirgus cenu, aizsardzības vērtība ir tāda instrumenta vērtība, kurš novērtēts tādā pašā veidā kā parāda vērtspapīri, kas atbilst 197. panta 4. punkta nosacījumiem.
2.
233. pants
Vērtēšana
Kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, ja kredītnotikuma definīcijā nav iekļauta pamatā esošās saistības pārstrukturēšana, kas paredz pamatsummas, procentu maksājumu vai apkalpošanas maksu norakstīšanu vai atlikšanu, kas rada kredītzaudējumu notikumu, ir jāpiemēro turpmāk norādītais:
ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, nepārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu, samazina par 40 %;
ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, pārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtība nav lielāka par 60 % no riska darījuma vērtības.
Ja nefondēto kredītaizsardzību denominē valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts riska darījums, iestādes samazina kredītaizsardzības vērtību, piemērojot svārstīguma korekciju šādi:
kur:
|
G* |
= |
kredītaizsardzības vērtība, kurai piemērota korekcija saistībā ar ārvalstu valūtas risku; |
|
G |
= |
kredītaizsardzības nominālvērtība; |
|
Hfx |
= |
saskaņā ar 4. punktu noteikta svārstīguma korekcija saistībā ar jebkuru kredītaizsardzības un pamatā esošās saistības valūtu nesakritību. |
Ja valūtu nesakritība nepastāv, Hfx ir vienāda ar nulli.
234. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana daļējas aizsardzības un sadalīšanas laidienos gadījumā
Ja iestāde pārved daļu no aizdevuma riska vienā vai vairākos laidienos, ir piemērojami 5. nodaļā paredzētie noteikumi. Iestādes var uzskatīt būtiskos sliekšņus, zem kuriem zaudējumu gadījumā maksājumi netiks veikti, par ekvivalentiem paturētu pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām, kā arī veikt laidienos sadalītu riska pārvešanu.
235. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju gadījumos, kad garantētajam riska darījumam piemēro standartizēto pieeju
Šīs regulas 113. panta 3. punkta nolūkos iestādes tādiem riska darījumiem ar nefondēto kredītaizsardzību, kuriem šīs iestādes piemēro standartizēto pieeju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina neatkarīgi no tā, kāda procedūra piemērojama salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju, izmantojot šādu formulu:
max {0, E – GA} · r + GA · g
kur:
|
E |
= riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 111. pantu; šim nolūkam riska darījuma vērtība I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no posteņa vērtības, nevis 111. panta 2. punktā minētā riska darījuma vērtība; |
|
GA |
= kredītaizsardzības vērtība, kas koriģēta saistībā ar ārvalstu valūtas risku (G*), kurš aprēķināts saskaņā ar 233. panta 3. punktu, papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā ir noteikts šīs nodaļas 5. iedaļā; |
|
r |
= riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 2. nodaļā; |
|
g |
= riska pakāpe, kas piemērojama tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā. |
235.a pants
Riska darījumu riska svērto vērtību summas un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro standartizēto pieeju
Riska darījumiem ar nefondēto kredītaizsardzību, kuriem iestāde piemēro IRB pieeju, kas noteikta 3. nodaļā, ja salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro standartizēto pieeju, iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
max {0, E – GA} · r + GA · g
kur:
|
E |
= riska darījuma vērtība, kas noteikta saskaņā ar 3. nodaļas 5. iedaļu; šajā nolūkā ārpusbilances posteņiem, kas nav atvasinātie instrumenti, kuriem piemēro IRB pieeju, iestādes aprēķina riska darījuma vērtību, izmantojot kredīta korekcijas pakāpes 100 % apmērā, nevis 166. panta 8., 8.a un 8.b punktā paredzētās SA-CCF vai IRB-CCF; |
|
GA |
= kredītaizsardzības vērtība, kas koriģēta saistībā ar ārvalstu valūtas risku (G*), kurš aprēķināts saskaņā ar 233. panta 3. punktu, papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šīs nodaļas 5. iedaļā; |
|
r |
= riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 3. nodaļā; |
|
g |
= riska pakāpe, kas piemērojama tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā. |
236. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju, neizmantojot LGD pašu aplēses, un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju
236.a pants
Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju, izmantojot LGD pašu aplēses, un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju
5.
237. pants
Termiņu nesakritība
Ja pastāv termiņa nesakritība, kredītaizsardzība nav uzskatāma par atbilstošu, ja pastāv kāds no šiem nosacījumiem:
aizsardzības sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;
riska darījums ir īstermiņa riska darījums, kuru kompetentās iestādes ir norādījušas kā tādu, uz kuru attiecas vienas dienas zemākais slieksnis, nevis viena gada zemākais slieksnis attiecībā uz termiņa (M) vērtību saskaņā ar 162. panta 3. punktu.
238. pants
Kredītaizsardzības termiņš
239. pants
Aizsardzības vērtēšana
Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestādes atspoguļo kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu koriģētajā nodrošinājuma vērtībā saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
CVA |
= |
nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, kā norādīts 223. panta 2. punktā, vai riska darījuma vērtība, ja tā ir mazāka; |
|
t |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka; |
|
T |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk; |
|
t* |
= |
0,25. |
Iestādes izmanto CVAM kā CVA, kas ir papildus koriģēta saistībā ar termiņu nesakritību 223. panta 5. punktā minētajā formulā, saskaņā ar kuru aprēķina riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*).
Darījumiem, kuriem piemēro nefondēto kredītaizsardzību, iestādes kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu atspoguļo kredītaizsardzības koriģētajā vērtībā saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
GA |
= |
G*, kas koriģēts saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību; |
|
G* |
= |
aizsardzības apmērs, kas koriģēts saistībā ar jebkādu valūtu nesakritību; |
|
t |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka; |
|
T |
= |
gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk; |
|
t* |
= |
0,25. |
Iestādes uzskata GA par aizsardzības vērtību 233. līdz 236. panta vajadzībām.
▼M17 —————
5.
NODAĻA
Vērstpapīrošana
1.
242. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
“dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja, kas ļauj iniciatoram pirkt vērtspapīrošanas pozīcijas, pirms visi vērtspapīrotie riska darījumi ir atmaksāti, vai nu atpērkot pamatā esošos riska darījumus, kas palikuši portfelī tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, vai izbeidzot kredītaizsardzību sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā, abos gadījumos, ja neatmaksāto pamatā esošo riska darījumu apmērs sasniedz konkrētu iepriekš noteiktu līmeni vai kļūst mazāks par to;
“kredītkvalitāti uzlabojošs procentu komponents” ir bilances aktīvs, kas atspoguļo vērtējumu naudas plūsmām saistībā ar nākotnes maržinālajiem ienākumiem un ir subordinēts laidiens vērtspapīrošanā;
“likviditātes līgums” ir likviditātes līgums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 14. punktā;
“pozīcija bez reitinga” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai nav atbilstīga kredītnovērtējuma saskaņā ar 4. iedaļu;
“pozīcija ar reitingu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai ir atbilstīgs kredītnovērtējums saskaņā ar 4. iedaļu;
“augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcija” ir pozīcija, kas nodrošināta ar pirmo prasījumu uz visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, šajā nolūkā neņemot vērā summas, kas pienākas saskaņā ar procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksas vai citus līdzīgus maksājumus un neatkarīgi no jebkādām termiņa atšķirībām, kas pastāv starp to un vienu vai vairākiem citiem augstākas prioritātes laidieniem, ar kuru vai kuriem minētajai pozīcijai ir kopīgs zaudējumu sadalījums, ko aprēķina proporcionāli;
“IRB portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības visiem šiem riska darījumiem;
“jaukts portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības dažiem, bet ne visiem riska darījumiem;
“virsnodrošināšana” ir jebkāda veida kredītkvalitātes uzlabojumi, atbilstīgi kuriem pamatā esošie riska darījumi ir uzrādīti vērtībā, kas ir augstāka par vērtspapīrošanas pozīciju vērtību;
“vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” vai “VPS vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 18. pantā izklāstītajām prasībām;
“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programma” jeb “ABKV programma” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru jeb ABKV programma, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 7. punktā;
“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru darījums” jeb “ABKV darījums” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) darījums jeb ABKV darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 8. punktā;
“tradicionālā vērtspapīrošana” ir tradicionālā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 9. punktā;
“sintētiskā vērtspapīrošana” ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 10. punktā;
“atjaunojams riska darījums” ir atjaunojams riska darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 15. punktā;
“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 17. punktā;
“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir pirmās kārtas zaudējumu laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 18. punktā;
“mezanīna vērtspapīrošanas pozīcija” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kura ir pakārtota augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai un kurai ir augstāka prioritāte nekā pirmās kārtas zaudējumu laidienam, un kurai piemēro riska pakāpi, kas ir zemāka par 1 250 % un augstāka par 25 % saskaņā ar 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu;
“veicinātājsabiedrība” ir jebkāds uzņēmums vai sabiedrība, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde un kura piešķir veicināšanas aizdevumus vai veicināšanas garantijas, un kuras primārais mērķis ir nevis gūt peļņu vai maksimāli palielināt tirgus daļu, bet sekmēt minētās valdības, pašvaldības vai pašpārvaldes publiskās politikas mērķus, ar noteikumu, ka, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, minētajai valdībai, pašvaldībai vai pašpārvaldei ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai sabiedrības ekonomisko bāzi un visā tās darbības laikā uzturēt tās dzīvotspēju vai ka vismaz 90 % no tās sākotnējā kapitāla vai finansējuma vai veicināšanas aizdevuma, ko tā piešķir, tieši vai netieši garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;
“sintētiskā atlikusī starpība” ir sintētiskā atlikusī starpība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 29. punktā.
243. pants
Tādas VPS vērtspapīrošanas kritēriji, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu
Pozīcijām ABKV programmā vai ABKV darījumā, kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:
pamatā esošie riska darījumi brīdī, kad tos iekļauj ABKV programmā, pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas, atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par 75 % atsevišķam riska darījumam, ja tas ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU, vai 100 % – visiem pārējiem riska darījumiem; un
laikā, kad visus riska darījumus pievieno ABKV programmai, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku ABKV programmas līmenī nepārsniedz 2 % no kopējās riska darījumu vērtības visiem riska darījumiem ABKV programmā. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai, pēc sponsora rīcībā esošās informācijas, uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.
Pircēju un pasūtītāju parādu gadījumā pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro, ja šo pircēju un pasūtītāju parādu kredītrisks ir pilnībā segts ar atbilstīgu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā aizsardzības devējs ir iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums.
Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro pirmās daļas b) apakšpunktu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu.
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ja kāda iestāde piemēro 248. panta 3. punktā minēto noteikumu vai ja tai ir piešķirta atļauja piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 265. pantu, riska pakāpe, ko iestāde attiecinātu uz likviditātes līgumu, kurš pilnībā sedz programmā emitētos ABKV, ir vienāda ar vai mazāka par 100 %.
Vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras nav ABKV programma vai ABKV darījums un kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:
laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku attiecīgajā portfelī nepārsniedz 2 % no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto riska darījumu vērtību kopsummas. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.
Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro šā apakšpunkta pirmo daļu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu;
laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, pamatā esošie riska darījumi atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā jebkādu atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par:
40 % riska darījumu vidējai svērtajai vērtībai attiecībā uz portfeli, ja riska darījumi ir aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēkām, vai pilnībā garantēti kredīti mājokļu iegādei, kā minēts 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
50 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir aizdevums, kas nodrošināts ar komerciālu hipotēku;
75 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU;
jebkuriem citiem riska darījumiem – 100 % atsevišķam riska darījumam;
ja ir piemērojams b) apakšpunkta i) un ii) punkts, aizdevumus, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz kādu konkrētu aktīvu, vērtspapīrošanā iekļauj vienīgi tad, ja vērtspapīrošanā ir iekļauti arī visi aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz šo aktīvu;
ja ir piemērojams šā punkta b) apakšpunkta i) punkts, nevienam aizdevumam pamatā esošo riska darījumu portfelī aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība nepārsniedz 100 % laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, mērot saskaņā ar 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 229. panta 1. punktu.
2.
244. pants
Tradicionālā vērtspapīrošana
Iniciatoriestāde, veicot tradicionālo vērtspapīrošanu, var izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina vai attiecīgā gadījumā – no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
pamatā esošo riska darījumu būtisks kredītrisks ir pārvests trešām personām;
iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.
Būtisks kredītrisks uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:
to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;
iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;
nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.
Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:
iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu kredītriska pārvešanu;
iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.
Papildus 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:
darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;
vērtspapīrošanas pozīcijas nerada iniciatoriestādes maksājuma pienākumu;
pamatā esošie riska darījumi ir padarīti nepieejami iniciatoriestādei un tās kreditoriem tādā veidā, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 20. panta 1. punktā noteiktajai prasībai;
iniciatoriestāde nepatur kontroli pār pamatā esošajiem riska darījumiem. Uzskata, ka kontrole pār pamatā esošajiem riska darījumiem ir paturēta, ja iniciatoram ir tiesības no pārveduma saņēmēja atpirkt iepriekš pārvestos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir citādi no jauna uzņemties pārvesto risku. Ja iniciatoriestāde patur apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, tas pats par sevi nenozīmē riska darījumu kontroli;
vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:
pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošos riska darījumus, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai
palielina ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem, vai citādi uzlabo vērtspapīrošanas pozīcijas, reaģējot uz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;
darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);
ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst arī visiem šādiem nosacījumiem:
tā ir izmantojama pēc iniciatoriestādes izvēles;
to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;
tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju vērtspapīrošanā turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;
iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu tradicionālajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:
nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā;
prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.
245. pants
Sintētiskā vērtspapīrošana
Iniciatoriestāde sintētiskajā vērtspapīrošanā var riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķināt saskaņā ar 251. un 252. pantu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
trešām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredītaizsardzību ir pārvests būtisks kredītrisks;
iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250 % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.
Būtisks kredītrisks ir uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:
to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;
iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;
nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.
Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:
iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu riska pārvešanu;
iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.
Papildus 1., 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:
darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;
kredītaizsardzība, saskaņā ar kuru kredītrisks ir pārvests, atbilst 249. pantam;
vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:
nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru nesasniegšanas gadījumā, iestājoties kredītnotikumam, kredītaizsardzība netiek iedarbināta;
dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;
pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošo riska darījumu sastāvu, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai
iestādei palielina kredītaizsardzības izmaksas vai ienesīgumu, kas izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pamatā esošā portfeļa kredītkvalitātes pasliktināšanos;
kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās;
darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);
ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
to var izmantot pēc iniciatoriestādes izvēles;
to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;
tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām vērtspapīrošanas pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;
iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.
EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu sintētiskajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:
nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā; un
prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.
246. pants
Operacionālās prasības priekšlaicīgas amortizācijas noteikumiem
Ja vērtspapīrošana ietver atjaunojamus riska darījumus un priekšlaicīgas amortizācijas noteikumus vai līdzīgus noteikumus, uzskata, ka iniciatoriestāde ir pārvedusi būtisku kredītrisku tikai tad, ja ir izpildītas 244. un 245. pantā noteiktās prasības un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums pēc tā iedarbināšanas:
iestādes augstākas prioritātes vai līdzvērtīgu prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem nepakārto citu ieguldītāju prasījumiem;
iestādes prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem vēl vairāk nepakārto citu pušu prasījumiem; vai
citādi nepalielina iestādes pakļautību zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem atjaunojamiem riska darījumiem.
3.
1.
247. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana
Ja iniciatoriestāde saskaņā ar 2. iedaļu ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, šī iestāde var:
tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina un attiecīgos gadījumos arī no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina;
sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā atbilstīgi 251. un 252. pantam aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru pamatā esošajiem riska darījumiem.
Ja iniciatoriestāde nav pārvedusi būtisku kredītrisku vai ir nolēmusi nepiemērot 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nevienai pozīcijai, kas tai varētu būt vērtspapīrošanā, bet ir jāturpina iekļaut pamatā esošos riska darījumus savos riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos un attiecīgā gadījumā – paredzamo zaudējumu apmēru, tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.
248. pants
Riska darījuma vērtība
Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:
bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad šai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 110. pantu ir piemērotas jebkuras specifiskās kredītriska korekcijas;
ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus jebkādas vērtspapīrošanas pozīcijai piemērojamās attiecīgās specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, ko reizina ar attiecīgo korekcijas pakāpi, kā noteikts šajā punktā. Korekcijas pakāpe ir 100 %, izņemot naudas avansējuma līgumu gadījumos. Lai noteiktu riska darījuma vērtību naudas avansējuma līgumu neizmantotajai daļai, bez nosacījumiem atsaucama likviditātes līguma nominālvērtībai var piemērot 0 % korekcijas pakāpi, ar noteikumu, ka saskaņā ar līgumu izmantoto summu atmaksāšana ir augstākas prioritātes nekā visi pārējie prasījumi attiecībā uz naudas plūsmām, kas rodas no pamatā esošajiem riska darījumiem, un iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka neizmantotās daļas mērīšanai tā piemēro pietiekami konservatīvu metodi;
riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas pozīcijas darījuma partnera kredītriskam, kas izriet no II pielikumā paredzēta atvasinātā instrumenta, nosaka saskaņā ar 6. nodaļu;
iniciatoriestāde no tādas vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtības, kurai ir piemērota 1 250 % riska pakāpe saskaņā ar 3. apakšiedaļu vai kura ir atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, var atskaitīt specifiskās kredītriska korekcijas attiecībā uz pamatā esošiem riska darījumiem saskaņā ar 110. pantu un jebkādas neatmaksājamas pirkšanas atlaides saistībā ar šādiem pamatā esošiem riska darījumiem tiktāl, ciktāl šādas pirkšanas atlaides ir radījušas pašu kapitāla samazināšanos;
sintētiskās atlikušās starpības riska darījuma vērtību attiecīgā gadījumā veido šādi elementi:
jebkādi ieņēmumi no vērtspapīrotiem riska darījumiem, kurus iniciatoriestāde jau ir atzinusi savā ieņēmumu pārskatā saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un kurus iniciatoriestāde darījumam ir līgumiski noteikusi kā sintētisko atlikušo starpību, un kas joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi iepriekšējos periodos un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi pašreizējam periodam un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi turpmākiem periodiem.
Atbilstoši šim punktam riska darījuma vērtībā neiekļauj nevienu summu, kura saistībā ar sintētisko vērtspapīrošanu ir sniegta kā nodrošinājums vai kredītkvalitātes uzlabojums un uz kuru jau attiecas pašu kapitāla prasība saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas ir pietiekami konservatīva metode pirmās daļas b) apakšpunktā minētās neizmantotās daļas mērīšanai.
EBI līdz 2019. gada 18. janvārim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo regulu, pieņemot šā apakšpunkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus;
Ja pozīcijas daļēji pārklājas, iestāde var sadalīt pozīciju divās daļās un atzīt pārklāšanos tikai attiecībā uz vienu daļu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Alternatīvi iestāde var uzskatīt, ka pozīcijas pilnībā pārklājas, un kapitāla aprēķināšanas vajadzībām ekstrapolēt to pozīciju, kas rada augstākas riska darījumu riska svērtās vērtības.
Iestāde var arī atzīt pārklāšanos starp specifiskā riska pašu kapitāla prasībām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pašu kapitāla prasībām netirdzniecības portfeļa vērtspapīrošanas pozīcijām, ar noteikumu, ka iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt pašu kapitāla prasības attiecīgajām pozīcijām.
Piemērojot šo punktu, uzskata, ka divas pozīcijas pārklājas, ja tās savstarpēji izlīdzinās tādā veidā, ka iestāde spēj novērst zaudējumus, kas izriet no vienas pozīcijas, izpildot pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar otru pozīciju.
Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
249. pants
Vērtspapīrošanas pozīciju kredītriska mazināšanas atzīšana
Atbilstīga nefondētā kredītaizsardzība un nefondētās kredītaizsardzības devēji ir tikai tādi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 4. nodaļu, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.
Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB pieeju tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, atbilstību var novērtēt saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz aizsardzības devēja PD līdzvērtīgumu tai PD, kas saistīta ar kredītkvalitātes pakāpēm, kuras minētas 136. pantā.
Atkāpjoties no 2. punkta, SSPE ir atbilstīgi aizsardzības devēji, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
SSPE pieder aktīvi, kuri atzīstami par atbilstīgu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu;
uz aktīviem, kas minēti a) apakšpunktā, neattiecas prasījumi vai iespējami prasījumi, kuri ir prioritārāki vai līdzvērtīgi tās iestādes prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem, kas saņem nefondēto kredītaizsardzību; un
ir izpildītas visas 4. nodaļā iekļautās prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājuma atzīšanu.
Ja vērtspapīrošanas pozīcija saņem pilnu kredītaizsardzību vai daļēju kredītaizsardzību, ko aprēķina proporcionāli, piemēro šādas prasības:
iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijas daļai, kas saņem kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīcijas daļu tieši;
iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.
Visos gadījumos, uz kuriem neattiecas 6. punkts, piemēro šādas prasības:
iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, to pozīcijas daļu, kas saņem kredītaizsardzību, uzskata par vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīciju tieši, ievērojot 8., 9. un 10. punktu;
iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības a) apakšpunktā minētajai pozīcijas aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu. Iestāde to vērtspapīrošanas pozīcijas daļu, kas nesaņem kredītaizsardzību, uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, ievērojot 8., 9. un 10. punktu.
Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu sākotnējai vērtspapīrošanas pozīcijai izmanto uz ārējiem reitingiem balstīto vērtspapīrošanas pieeju (SEC-ERBA), riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, aprēķina šādi:
ja iegūtā pozīcija ir augstākas prioritātes, tai piešķir sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi;
ja iegūtā pozīcija ir zemākas prioritātes, tai var piešķirt izsecināto reitingu saskaņā ar 263. panta 7. punktu. Šajā gadījumā laidiena apmēru T aprēķina, pamatojoties vienīgi uz iegūto pozīciju. Ja reitingu nevar izsecināt, iestāde piemēro augstāko riska pakāpi, kas izriet no:
SEC-SA piemērošanas saskaņā ar 8. punktu un 3. apakšiedaļu; vai
sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpes saskaņā ar SEC-ERBA.
250. pants
Netiešs atbalsts
Piemērojot 1. punktu, darījums nav uzskatāms par atbalstu, ja tas ir pienācīgi ņemts vērā, novērtējot būtisku kredītriska pārvešanu, un abas puses ir veikušas darījumu, rīkojoties savās interesēs, kā brīvas un neatkarīgas puses (savstarpēji nesaistītu pušu darījums). Minētajos nolūkos iestāde veic darījuma pilnīgu kredītuzraudzību un ņem vērā vismaz visus šādus turpmāk minētos elementus:
atpirkšanas cena;
iestādes kapitāla un likviditātes pozīcija pirms un pēc atpirkšanas;
pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti;
vērtspapīrošanas pozīciju gūtie rezultāti;
ietekme, kādu atbalsts atstās uz iniciatoriestādes paredzamajiem zaudējumiem attiecībā pret ieguldītājiem.
Ja iniciatoriestāde vai sponsoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanu neizpilda 1. punkta noteikumus, iestāde ietver visus minētās vērtspapīrošanas riska darījumus savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, un atklāj šādu informāciju:
ka tā ir sniegusi atbalstu vērtspapīrošanai, pārkāpjot 1. punktu; un
sniegtā atbalsta ietekmi pašu kapitāla prasību izteiksmē.
251. pants
Iniciatoriestādes sintētiskajā vērtspapīrošanā vērtspapīrotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķins
252. pants
Procedūra, kuru piemēro termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapīrošanā
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 251. pantu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredītaizsardzību, ar kuru tiek pārvests risks, un pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina šādi:
par pamatā esošo riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, bet nepārsniedzot piecus gadus. Kredītaizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar 4. nodaļu;
aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1 250 % riska pakāpi, iniciatoriestāde ignorē jebkādu termiņu nesakritību. Visām citām pozīcijām piemēro 4. nodaļā izklāstīto termiņu nesakritībai piemērojamo procedūru, izmantojot šādu formulu:
kur:
|
RW * |
= |
riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām; |
|
RWAss |
= |
pamatā esošo riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, aprēķinātas proporcionāli; |
|
RWSP |
= |
riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 251. pantu tā, it kā termiņu nesakritības nebūtu; |
|
T |
= |
pamatā esošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados; |
|
t |
= |
kredītaizsardzības termiņš, kas izteikts gados; |
|
t* |
= |
0,25. |
253. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību mazināšana
2.
254. pants
Metožu hierarhija
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes izmanto vienu no 3. apakšiedaļā izklāstītajām metodēm atbilstīgi šādai hierarhijai:
ja ir izpildīti 258. pantā izklāstītie nosacījumi, iestāde izmanto SEC-IRBA saskaņā ar 259. un 260. pantu;
ja SEC-IRBA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-SA saskaņā ar 261. un 262. pantu;
ja SEC-SA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-ERBA saskaņā ar 263. un 264. pantu pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu.
Pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu, iestādes SEC-SA vietā izmanto SEC-ERBA katrā šādā gadījumā:
ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % pozīcijām, kas uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;
ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % vai SEC-ERBA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 75 % pozīcijām, kas nav uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;
vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar automašīnu iegādei paredzēto aizdevumu, automašīnu izpirkumnomas un aprīkojuma izpirkumnomas darījumu portfeļiem.
Piemērojot pirmo daļu, iestāde informē kompetento iestādi par savu lēmumu ne vēlāk kā 2018. gada 17. novembrī.
Iestāde informē savu kompetento iestādi par ikvienu turpmāku lēmumu izdarīt vēl citas izmaiņas pieejā, ko piemēro visām tās vērtspapīrošanas pozīcijām ar reitingu, pirms 15. novembra tūlīt pēc minētā lēmuma.
Ja kompetentā iestāde līdz 15. decembrim tūlīt pēc attiecīgi otrajā vai trešajā daļā minētā termiņa neizsaka nekādus iebildumus, iestādes paziņotais lēmums stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra un ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais paziņotais lēmums. Iestāde tā paša gada laikā neizmanto dažādas pieejas.
255. pants
KIRB un KSA noteikšana
KIRB aprēķināšanas vajadzībām riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļu, ietver:
paredzamo zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas un kuri joprojām ietilpst portfelī, saskaņā ar 3. nodaļu; un
neparedzēto zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem portfeļa riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas, saskaņā ar 3. nodaļu.
Ja zaudējumus no atgūstamās vērtības samazinājuma riska un kredītriska vērtspapīrošanā apvieno, piemērojot 3. apakšiedaļu, iestādes apvieno attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam vienā KIRB. Ja no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska radušos zaudējumu segšanai ir viens vienots rezerves fonds vai virsnodrošināšana, to var uzskatīt par norādi, ka šie riski ir apvienoti.
Ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks un kredītrisks vērtspapīrošanā nav apvienoti, iestādes maina otrajā daļā paredzēto režīmu, lai piesardzīgi apvienotu attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam.
Piemērojot šo punktu, iestādes riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina, neveicot konkrētu kredītriska korekciju un papildu vērtības korekciju savstarpējo ieskaitu saskaņā ar 34. un 110. pantu un citus pašu kapitāla samazinājumus.
Fondētās sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā jebkurus būtiskus ieņēmumus, kuri gūti, emitējot SSPE ar kredītrisku saistītas parādzīmes vai citus fondētos vērtspapīrus, kas kalpo kā nodrošinājums vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšanai, iekļauj KIRB vai KSA aprēķinā, ja nodrošinājuma kredītriskam piemēro zaudējumu sadali pa laidieniem.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai turpmāk precizētu nosacījumus, ar kādiem iestādēm ļauj aprēķināt KIRB pamatā esošo riska darījumu portfeļiem saskaņā ar 4. punktu, jo īpaši attiecībā uz:
iekšējo kredītpolitiku un modeļiem, kas paredzēti, lai aprēķinātu KIRB vērtspapīrošanas darījumiem;
dažādu riska faktoru izmantošanu saistībā ar pamatā esošo riska darījumu portfeli un, ja nav pieejami pietiekami precīzi vai uzticami dati par pamatā esošo portfeli, aizstājējdatu izmantošanu, lai aplēstu saistību nepildīšanas varbūtību (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD); un
uzticamības pārbaudes prasībām, lai uzraudzītu debitoru parādu pārdevēju vai citu iniciatoru darbības un politiku.
EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.
256. pants
Piesaistes punkta (A) un atsaistes punkta (D) noteikšana
Piesaistes punktu (A) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes vai līdzvērtīgi ar laidienu, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, tostarp pašu riska darījumu, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.
Atsaistes punktu (D) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes nekā laidiens, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.
257. pants
Laidiena termiņa (MT) noteikšana
Piemērojot šīs iedaļas 3. apakšiedaļu, un ievērojot 2. punktu, iestādes var noteikt laidiena termiņu (MT) vai nu kā:
laidienā veicamo līguma maksājumu vidējo svērto termiņu saskaņā ar šādu formulu:
kur CFt ir visi līguma maksājumi (pamatsumma, procenti un maksas), kas aizdevuma ņēmējam jāmaksā t laikposmā; vai
laidiena galīgo juridiski noteikto termiņu saskaņā ar šādu formulu:
kur ML ir laidiena galīgais juridiski noteiktais termiņš.
3.
258. pants
Nosacījumi uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas (SEC-IRBA) izmantošanai
Iestādes izmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
pozīcija ir nodrošināta ar IRB portfeli vai jauktu portfeli, ja pēdējā minētajā gadījumā iestāde spēj aprēķināt KIRB saskaņā ar 3. iedaļu vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtības;
ir pieejama pietiekama informācija saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, lai iestāde varētu aprēķināt KIRB; un
iestādei nav saskaņā ar 2. punktu liegts izmantot SEC-IRBA saistībā ar noteiktu vērtspapīrošanas pozīciju.
Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var liegt izmantot SEC-IRBA, ja vērtspapīrošanai ir ļoti sarežģītas vai riskantas iezīmes. Šajā nolūkā turpmāk minēto var uzskatīt par ļoti sarežģītām vai riskantām iezīmēm:
kredītkvalitātes uzlabojumi, ko var mazināt citi iemesli, nevis portfeļa zaudējumi;
pamatā esošo riska darījumu portfeļi ar augstu iekšējās korelācijas pakāpi, jo riska darījumi ir koncentrēti vienā nozarē vai ģeogrāfiskajā apgabalā;
darījumi, kuros vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana ir ļoti atkarīga no riska faktoriem, kas nav atspoguļoti KIRB; vai
ļoti sarežģīts zaudējumu sadalījums starp laidieniem.
259. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar SEC-IRBA
Saskaņā ar SEC-IRBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:
|
RW = 1 250 % |
ja D ≤ KIRB |
|
|
ja A ≥ KIRB |
|
|
ja A < KIRB < D |
kur:
|
KIRB |
ir pamatā esošo riska darījumu portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā; |
|
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
|
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
kur:
|
a |
= |
– (1/(p * KIRB)); |
|
u |
= |
D – KIRB; |
|
l |
= |
max (A – KIRB; 0), |
kur:
kur:
|
N |
ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu efektīvais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu; |
|
LGD |
ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu svērtie vidējie saistību neizpildes zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 5. punktu; |
|
MT |
ir laidiena termiņš, kas noteikts saskaņā ar 257. pantu. |
A, B, C, D un E parametrus nosaka saskaņā ar šādu atsauču tabulu:
|
|
A |
B |
C |
D |
E |
|
|
Ar privātpersonām vai MVU nesaistīti |
Augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25) |
0 |
3,56 |
-1,85 |
0,55 |
0,07 |
|
Augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25) |
0,11 |
2,61 |
-2,91 |
0,68 |
0,07 |
|
|
Nav augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25) |
0,16 |
2,87 |
-1,03 |
0,21 |
0,07 |
|
|
Nav augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25) |
0,22 |
2,35 |
-2,46 |
0,48 |
0,07 |
|
|
Privātpersonas vai MVU |
Augstākas prioritātes |
0 |
0 |
-7,48 |
0,71 |
0,24 |
|
Nav augstākas prioritātes |
0 |
0 |
-5,78 |
0,55 |
0,27 |
|
Riska darījumu efektīvo skaitu (N) aprēķina šādi:
kur EADi ir riska darījuma vērtība saistībā ar portfeļa i riska darījumu.
Vairākus riska darījumus ar vienu parādnieku konsolidē un uzskata par vienu riska darījumu.
Riska darījumu svērtos vidējos LGD aprēķina šādi:
kur LGD i ir vidējie LGD saistībā ar visiem riska darījumiem ar i parādnieku.
Ja nopirkto debitoru parādu kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku vērtspapīrošanā pārvalda apvienoti, LGD ievaddati kredītriskam atbilst LGD svērtajam vidējam rādītājam, bet atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 100 % LGD. Riska pakāpes ir atsevišķās IRB pieejas kapitāla prasības attiecīgi kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Šajā nolūkā vienu vienotu rezerves fondu vai virsnodrošināšanu, kas ir pieejami, lai segtu zaudējumus no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska, var uzskatīt par norādi, ka šos riskus pārvalda apvienoti.
Ja portfeļa lielākā pamatā esošo riska darījumu daļa (C1) nepārsniedz 3 %, iestādes var izmantot šādu vienkāršotu metodi, lai aprēķinātu N un riska darījumu svērto vidējo LGD:
LGD = 0,50
kur:
|
Cm |
ir portfeļa daļa, kas atbilst lielāko m riska darījumu summai; un |
|
m |
nosaka iestāde. |
Ja ir pieejama tikai C1 un šī summa nepārsniedz 0,03, tad iestāde var noteikt LGD kā 0,50 un N kā 1/C1.
Ja pozīcija ir balstīta uz jauktu portfeli un iestāde spēj saskaņā ar 258. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķināt KIRB vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtībām, kapitāla prasību pamatā esošo riska darījumu portfelim tā aprēķina šādi:
kur:
d ir riska darījumu vērtības daļa tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem iestāde var aprēķināt KIRB, attiecībā pret riska darījumu vērtību visiem pamatā esošajiem riska darījumiem.
Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
260. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-IRBA
Saskaņā ar SEC-IRBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 259. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:
riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %
261. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju (SEC-SA)
Saskaņā ar SEC-SA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:
|
RW = 1 250 % |
ja D ≤ KA |
|
|
ja A ≥ KA |
|
|
ja A < KA < D |
kur:
|
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
|
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
|
KA |
ir parametrs, kuru aprēķina saskaņā ar 2. punktu, |
kur:
|
a |
= |
– (1/(p · KA)); |
|
u |
= |
D – KA; |
|
l |
= |
max (A – KA; 0); |
|
p |
= |
1 vērtspapīrošanas riska darījums, kas nav atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums. |
Piemērojot 1. punktu, KA aprēķina šādi:
kur:
KSA ir pamatā esošā portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;
W ir attiecība starp:
nominālvērtības summu pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas; un
visu pamatā esošo riska darījumu nominālvērtības summu.
Šajā nolūkā riska darījums, kura saistības netiek pildītas, ir pamatā esošs riska darījums, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: i) kura termiņš nokavēts par 90 vai vairāk dienām; ii) kurš atrodas bankrota vai maksātnespējas procesā; iii) kurš atrodas piespiedu atsavināšanas vai līdzīgā procesā vai iv) kura saistības netiek pildītas saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentāciju.
Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss 5 % vai mazāk pamatā esošo riska darījumu portfelī, iestāde var izmantot SEC-SA ar šādu pielāgojumu, aprēķinot KA:
Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss vairāk nekā 5 % no portfeļa pamatā esošajiem riska darījumiem, vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir 1 250 %.
Piemērojot šo punktu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
262. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-SA
Saskaņā ar SEC-SA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 261. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:
263. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz ārējiem reitingiem (SEC-ERBA)
Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:
1. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi pārējie reitingi |
|
Riska pakāpe |
15 % |
50 % |
100 % |
1 250 % |
Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar šā panta 7. punktu, piemēro 2. tabulā noteiktās riska pakāpes, kas attiecīgi koriģētas, ievērojot laidiena termiņu (MT) saskaņā ar 257. pantu un šā panta 4. punktu un laidiena apmēru laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar šā panta 5. punktu:
2. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
Augstākas prioritātes laidiens |
(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes |
||
|
Laidiena termiņš (MT) |
Laidiena termiņš (MT) |
|||
|
1 gads |
5 gadi |
1 gads |
5 gadi |
|
|
1 |
15 % |
20 % |
15 % |
70 % |
|
2 |
15 % |
30 % |
15 % |
90 % |
|
3 |
25 % |
40 % |
30 % |
120 % |
|
4 |
30 % |
45 % |
40 % |
140 % |
|
5 |
40 % |
50 % |
60 % |
160 % |
|
6 |
50 % |
65 % |
80 % |
180 % |
|
7 |
60 % |
70 % |
120 % |
210 % |
|
8 |
75 % |
90 % |
170 % |
260 % |
|
9 |
90 % |
105 % |
220 % |
310 % |
|
10 |
120 % |
140 % |
330 % |
420 % |
|
11 |
140 % |
160 % |
470 % |
580 % |
|
12 |
160 % |
180 % |
620 % |
760 % |
|
13 |
200 % |
225 % |
750 % |
860 % |
|
14 |
250 % |
280 % |
900 % |
950 % |
|
15 |
310 % |
340 % |
1 050 % |
1 050 % |
|
16 |
380 % |
420 % |
1 130 % |
1 130 % |
|
17 |
460 % |
505 % |
1 250 % |
1 250 % |
|
Visas pārējās |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
Lai ņemtu vērā laidiena apmēru, riska pakāpi laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, iestādes aprēķina šādi:
kur:
T = laidiena apmērs, ko izsaka kā D – A,
kur:
|
D |
ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu; |
|
A |
ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu. |
Lai izmantotu izsecinātos reitingus, iestādes pozīcijai bez reitinga piešķir tādu izsecināto reitingu, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu atsauces pozīcijai ar reitingu, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
atsauces pozīcija visos aspektos ir līdzvērtīga vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga, vai, ja nav līdzvērtīgas reitinga pozīcijas, atsauces pozīcija ir tieši pakārtota pozīcijai bez reitinga;
atsauces pozīcijai nav tāda veida trešo personu garantiju vai citu kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nav pieejami pozīcijai bez reitinga;
atsauces pozīcijas termiņš ir vienāds ar vai ilgāks par attiecīgās pozīcijas bez reitinga termiņu;
visus izsecinātos reitingus pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīcijas kredītnovērtējumā.
Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.
264. pants
Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-ERBA
Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:
3. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
1 |
2 |
3 |
Visi pārējie reitingi |
|
Riska pakāpe |
10 % |
30 % |
60 % |
1 250 % |
Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, riska pakāpes nosaka saskaņā ar 4. tabulu, tās koriģējot atbilstīgi laidiena termiņam (MT) saskaņā ar 257. pantu un 263. panta 4. punktu un laidiena apmēram laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar 263. panta 5. punktu:
4. tabula
|
Kredītkvalitātes pakāpe |
Augstākas prioritātes laidiens |
(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes |
||
|
Laidiena termiņš (MT) |
Laidiena termiņš (MT) |
|||
|
1 gads |
5 gadi |
1 gads |
5 gadi |
|
|
1 |
10 % |
10 % |
15 % |
40 % |
|
2 |
10 % |
15 % |
15 % |
55 % |
|
3 |
15 % |
20 % |
15 % |
70 % |
|
4 |
15 % |
25 % |
25 % |
80 % |
|
5 |
20 % |
30 % |
35 % |
95 % |
|
6 |
30 % |
40 % |
60 % |
135 % |
|
7 |
35 % |
40 % |
95 % |
170 % |
|
8 |
45 % |
55 % |
150 % |
225 % |
|
9 |
55 % |
65 % |
180 % |
255 % |
|
10 |
70 % |
85 % |
270 % |
345 % |
|
11 |
120 % |
135 % |
405 % |
500 % |
|
12 |
135 % |
155 % |
535 % |
655 % |
|
13 |
170 % |
195 % |
645 % |
740 % |
|
14 |
225 % |
250 % |
810 % |
855 % |
|
15 |
280 % |
305 % |
945 % |
945 % |
|
16 |
340 % |
380 % |
1 015 % |
1 015 % |
|
17 |
415 % |
455 % |
1 250 % |
1 250 % |
|
Visas pārējās |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
1 250 % |
265. pants
Iekšējā novērtējuma pieejas darbības joma un operacionālās prasības
Ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar šā panta 2. punktu un konkrēta pozīcija ABKV programmā vai ABKV darījumā ietilpst šādas atļaujas piemērošanas jomā, iestāde piemēro minēto pieeju, lai aprēķinātu minētās pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību.
Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju skaidri noteiktā piemērošanas jomā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
visas ABKV programmā emitēto komerciālo vērtspapīru pozīcijas ir pozīcijas ar reitingu;
pozīcijas kredītkvalitātes iekšējais novērtējums atspoguļo vienas vai vairāku ĀKNI publiski pieejamu novērtēšanas metodoloģiju tāda paša veida vērtspapīrošanas pozīciju, ko atbalsta vērtspapīrotā veida pamatā esošo riska darījumi, reitingu noteikšanai;
ABKV programmā emitētais komerciālais vērtspapīrs ir emitēts galvenokārt trešo personu ieguldītājiem;
iestādes iekšējās novērtēšanas process ir vismaz tikpat konservatīvs kā to ĀKNI publiski pieejamie novērtējumi, kuras ir sniegušas ārējo reitingu ABKV programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, jo īpaši attiecībā uz stresa faktoriem un citiem attiecīgiem kvantitatīviem elementiem;
iestādes iekšējā novērtējuma metodoloģijā ņem vērā to ĀKNI visas attiecīgās publiski pieejamās novērtēšanas metodoloģijas, kuras sniedz reitingu ABKV programmas komerciālajiem vērtspapīriem, un paredz reitinga pakāpes atbilstīgi ĀKNI kredītnovērtējumiem. Iestāde savā iekšējā uzskaitē dokumentē paskaidrojumu, kurā aprakstīts, kā ir izpildītas šā punkta prasības, un regulāri atjaunina šo paskaidrojumu;
iestāde iekšējās riska pārvaldības nolūkā izmanto iekšējā novērtējuma metodoloģiju, tostarp lēmumu pieņemšanā, informācijas vadībai un iekšējā kapitāla sadales procesos;
iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienība regulāri pārskata iekšējā novērtējuma procesu un iestādes ABKV programmas vai ABKV darījuma riska darījumu kredītkvalitātes iekšējo novērtējumu kvalitāti;
iestāde seko savu iekšējo reitingu sniegtajiem rezultātiem laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējā novērtējuma metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējo reitingu paredzētajiem;
ABKV programmā ir iekļauti sākotnējās izvietošanas un pasīvu pārvaldības standarti programmas administratoram paredzētu pamatnostādņu veidā vismaz par:
aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar j) apakšpunktu;
to riska darījumu veidiem un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes līgumiem un kredītkvalitātes uzlabojumiem;
zaudējumu sadali starp ABKV programmas vai ABKV darījuma vērtspapīrošanas pozīcijām;
aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no struktūras, kas šos aktīvus pārdod;
aktīvu atbilstības kritēriji ABKV programmā vismaz:
nepieļauj iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai kuriem netiek pildītas saistības;
ierobežo pārmērīgu koncentrēšanos uz vienu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu; un
ierobežo iegādājamo aktīvu termiņu;
pārdevēja kredītriska un komercdarbības profila analīzi veic, ietverot vismaz novērtējumu par pārdevēja:
iepriekšējiem un paredzamajiem turpmākajiem finanšu rezultātiem;
esošo stāvokli tirgū un paredzamo turpmāko konkurētspēju;
sviru, naudas plūsmu, procentu segumu un parāda reitingu; un
sākotnējās izvietošanas standartiem, apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesiem;
ABKV programmai ir iekasēšanas politikas un procesi, kuros ņemta vērā parādus apkalpojošās sabiedrības darbības spēja un kredītkvalitāte, un tā ietver iezīmes, kas mazina pārdevēja un parādus apkalpojošās sabiedrības ar darbību saistītos riskus. Piemērojot šo apakšpunktu, ar darbību saistītos riskus var mazināt, izmantojot iedarbinātājmehānismus, kuru pamatā ir pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības pašreizējā kredītkvalitāte, lai novērstu līdzekļu sajaukšanos pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpildes gadījumā;
apkopoto zaudējumu aplēsē par aktīvu portfeli, kuru var iegādāties ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku;
ja pārdevēja nodrošināto kredītkvalitātes uzlabojumu apjoms ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītzaudējumiem, un atgūstamās vērtības samazinājuma risks attiecīgajam aktīvu portfelim ir būtisks, ABKV programma ietver atsevišķu rezervi atgūstamās vērtības samazinājuma riskam;
nepieciešamo uzlabojumu līmeni ABKV programmā aprēķina, ņemot vērā vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, tostarp zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumus un debitoru parādu apgrozības ātrumu;
ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus riska darījumu iegādei, lai mazinātu pamatā esošā portfeļa iespējamo kredītkvalitātes pasliktināšanos. Šādi mehānismi var ietvert izbeigšanas iedarbinātājmehānismus, kas noteikti konkrētam riska darījumu portfelim;
iestāde izvērtē pamatā esošā aktīvu portfeļa īpašības, piemēram, vidējo svērto kredītvērtējumu, un nosaka koncentrēšanos uz atsevišķu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu un aktīvu portfeļa granularitāti.
Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju, neatgriežas pie citu metožu izmantošanas attiecībā uz pozīcijām, kas ietilpst iekšējā novērtējuma pieejas piemērošanas jomā, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
iestāde ir pietiekami pierādījusi kompetentajai iestādei, ka iestādei ir pamatots iemesls to darīt;
iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.
266. pants
Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju
4.
267. pants
Maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām – “caurskatīšanas” pieeja
Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo riska pakāpi aprēķina šādi:
ja iestāde piemēro SEC-IRBA, pamatā esošā portfeļa standartizētās pieejas daļai un IRB pieejas daļai katrai piešķir attiecīgi atbilstīgās standartizētās pieejas riska pakāpi un IRB pieejas riska pakāpi;
ja iestāde piemēro SEC-SA vai SEC-ERBA, maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām ir vienāda ar pamatā esošo riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju.
Piemērojot šo pantu, riska pakāpē, kas būtu piemērojama atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 3. nodaļu, ietver attiecību starp:
paredzamajiem zaudējumiem, kas reizināti ar 12,5; un
riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem.
268. pants
Maksimālās kapitāla prasības
Maksimālā kapitāla prasība tiek iegūta, summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, reizinot ar attiecīgajos laidienos iestādes turētās līdzdalības lielāko proporciju (V), ko izsaka kā procentuālu attiecību un aprēķina šādi:
iestādei, kurai ir viena vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas vienā laidienā, V ir vienāds ar minētajā laidienā iestādes turēto vērtspapīrošanas pozīciju nominālvērtības attiecību pret laidiena nominālvērtību;
iestādei, kurai ir vērtspapīrošanas pozīcijas dažādos laidienos, V ir vienāds ar līdzdalības maksimālo proporciju visos laidienos. Šajā nolūkā līdzdalības proporciju katram no dažādajiem laidieniem aprēķina, kā noteikts a) apakšpunktā.
5.
269. pants
Atkārtota vērtspapīrošana
Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai iestādes piemēro SEC-SA saskaņā ar 261. pantu ar šādām izmaiņām:
W = 0 jebkuram riska darījumam ar vērtspapīrošanas laidienu pamatā esošo riska darījumu portfelī;
p = 1,5;
izrietošajai riska pakāpei piemēro minimālo robežvērtību 100 % apmērā.
269.a pants
Procedūra attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošanu
Šajā pantā:
“INRD vērtspapīrošana” ir INRD vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 25. punktā;
“kritērijiem atbilstoša tradicionālā INRD vērtspapīrošana” ir tradicionālā INRD vērtspapīrošana, kur neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide ir vismaz 50 % no pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas brīdī, kad tie pārvesti uz SSPE.
Iestādes veic aprēķinus saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:
kur:
|
CRmax |
= |
maksimālā kapitāla prasība kritērijiem atbilstošas tradicionālās INRD vērtspapīrošanas gadījumā; |
|
RWEAIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa; |
|
ELIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa; |
|
NRPPD |
= |
neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide; |
|
EVIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa; |
|
EVPool |
= |
visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa; |
|
SCRAIRB |
= |
iniciatoriestādēm – specifiskā kredītriska korekcijas, ko iestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem izmanto IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā; ieguldītājiestādēm šī summa ir vienāda ar nulli; |
|
RWEASA |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa. |
Atbilstoši pirmajai daļai iniciatoriestādes, kuras piemēro pozīcijai SEC-IRB pieeju un kurām atļauts izmantot pašu lēstus saistību nepildīšanas zaudējumus un korekcijas pakāpes visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kam izmanto IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi un attiecīgā gadījumā jebkādas papildu specifiskā kredītriska korekcijas atskaita no paredzamajiem zaudējumiem un pamatā esošo riska darījumu, kuri saistīti ar augstākas prioritātes pozīciju kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, riska darījuma vērtībām saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:
kur:
|
RWmax |
= |
riska pakāpe, pirms tiek piemērota minimālā robežvērtība, ko piemēro augstākas prioritātes pozīcijai kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, ja tiek izmantota “caurskatīšanas” pieeja; |
|
RWEAIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa; |
|
RWEASA |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa; |
|
ELIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa; |
|
NRPPD |
= |
neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide; |
|
EVIRB |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa; |
|
EVpool |
= |
visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa; |
|
EVSA |
= |
pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma vērtību summa; |
|
SCRAIRB |
= |
specifiskā kredītriska korekcijas, ko iniciatoriestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem piemēro IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā. |
Atbilstoši šim pantam neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi aprēķina, b) apakšpunktā minēto summu atskaitot no a) apakšpunktā minētās summas:
INRD vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksātā summa brīdī, kad minētie riska darījumi pārvesti uz SSPE;
summa, ko veido šādi elementi:
ieguldītājiem, kas ir trešās personas, pārdoto INRD vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu sākotnējā pārdošanas cena; un
iniciatora turēto minētās vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu neatmaksātā summa brīdī, kad pamatā esošie riska darījumi pārvesti uz SSPE.
Atbilstoši 5. un 6. punktam darījuma pastāvēšanas laikā neatmaksājamās pirkuma cenas atlaides aprēķinu koriģē uz leju, ņemot vērā realizētos zaudējumus. Jebkāds pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas samazinājums, kas izriet no realizētajiem zaudējumiem, samazina neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, ievērojot minimālo robežvērtību, kura vienāda ar nulli.
Ja atlaide ir strukturēta tā, ka to pilnībā vai daļēji var atmaksāt iniciatoram, šāda atlaide atbilstoši šim pantam netiek ņemta vērā kā neatmaksājama pirkuma cenas atlaide.
270. pants
Augstākas prioritātes pozīcijas VPS bilances vērtspapīrošanā
Regulas (ES) 2017/2402 26.a panta 1. punktā minētās VPS bilances vērtspapīrošanas riska darījumu riska svērtās vērtības šādas vērtspapīrošanas pozīcijai iniciatoriestāde var aprēķināt attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 260., 262. vai 264. pantu, ja minētās pozīcijas gadījumā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
vērtspapīrošana atbilst 243. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām;
pozīcija ir uzskatāma par augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīciju.
EBI uzrauga 1. punkta piemērošanu jo īpaši attiecībā uz:
tirgus apjomu un tirgus daļu dažādās aktīvu klasēs tiem VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu;
konstatēto zaudējumu sadali augstākas prioritātes laidienam un citiem VPS bilances vērtspapīrošanas laidieniem, ja iniciatoriestāde piemēro 1. punktu saistībā ar šādos vērtspapīrošanas darījumos turētu augstākas prioritātes pozīciju;
to, kā 1. punkta piemērošana ietekmē iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvaru;
to, kā iniciatoriestāžu kapitāla instrumentu emitēšanu ietekmē tādu VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu izmantošana, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu.
270.a pants
Papildu riska pakāpe
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
4.
270.b pants
ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana
Iestādes var izmantot kredītnovērtējumus, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, vienīgi tad, ja kredītnovērtējumu ir izdevusi vai to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.
270.c pants
Prasības ĀKNI kredītnovērtējumiem
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot ĀKNI kredītnovērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
nav nesakritības starp kredītnovērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un tiem maksājumu veidiem, uz kuriem kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai;
ĀKNI publicē kredītnovērtējumus un informāciju par zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, reitingu jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošo reitingu pieņēmumos, tostarp par pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un procedūras, metodoloģijas, pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir kredītnovērtējumu pamatā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Piemērojot šo punktu, informāciju uzskata par publiski pieejamu, ja tā ir publicēta piekļūstamā formātā. Informācija, kas pieejama tikai ierobežotam skaitam sabiedrību, nav uzskatāma par publiski pieejamu;
kredītnovērtējumi tiek iekļauti ĀKNI pārejas matricā;
kredītnovērtējumi nav balstīti vai daļēji balstīti uz nefondēto atbalstu, kuru sniedz pati iestāde. Ja pozīcija ir balstīta vai daļēji balstīta uz nefondēto atbalstu, iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības šai pozīcijai saskaņā ar 3. iedaļu, šī pozīcija ir jāņem vērā tā, it kā tā būtu bez reitinga;
ĀKNI ir apņēmusies publicēt paskaidrojumus, kā pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti ietekmē kredītnovērtējumu.
270.d pants
Kredītnovērtējumu izmantošana
Iestāde kredītnovērtējumus attiecībā uz savām vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto konsekventi un neselektīvi un šajā nolūkā pilda šādas prasības:
iestāde neizmanto vienas ĀKNI kredītnovērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītnovērtējumus savām pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapīrošanā, neatkarīgi no tā, vai reitingu tai piešķīrusi pirmā ĀKNI;
ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītnovērtējumu;
ja pozīcijai ir trīs vai vairāku norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītnovērtējumus. Ja abi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no tiem;
iestāde mērķtiecīgi nepieprasa nelabvēlīgāku reitingu atsaukšanu.
270.e pants
Vērtspapīrošanas attiecināšana
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai šajā nodaļā noteiktās kredītkvalitātes pakāpes objektīvi un konsekventi attiecinātu uz visu ĀKNI attiecīgajiem kredītnovērtējumiem. Piemērojot šo pantu, EBI jo īpaši:
diferencē katrā novērtējumā izteiktos riska relatīvos līmeņus;
ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību neizpildes vai zaudējumu līmeni, un katras ĀKNI kredītnovērtējumu vēsturiskos rezultātus dažādās aktīvu kategorijās;
ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu, tās metodiku un tās kredītnovērtējumu nozīmi, it īpaši to, vai šādos novērtējumos tiek ņemti vērā paredzamie zaudējumi vai “pirmie euro zaudējumi”, kā arī procentu savlaicīga samaksa vai procentu galīga samaksa;
cenšas nodrošināt, lai vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem, ir piemērojama viena un tā pati riska pakāpe, tiktu piemēroti ekvivalenti kredītriska līmeņi.
EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.
6.
NODAĻA
Darījuma partnera kredītrisks
1.
271. pants
Riska darījuma vērtības noteikšana
272. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā un šīs daļas VI sadaļā izmanto šādas definīcijas:
"darījuma partnera kredītrisks" ("CCR") ir risks, ka darījuma partneris varētu neizpildīt saistības pirms darījuma naudas plūsmu gala norēķina;
"ilgstošo norēķinu darījums" ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīru, preci vai ārvalstu valūtu, pretim saņemot par to naudu, citus finanšu instrumentus vai preces, vai otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas ir vēlāka par agrāko no tirgus standarta norēķinu dienas konkrētā veida darījumam vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā;
"maržinālo aizdevumu darījumi" ir darījumi, kuros iestāde izsniedz kredītu saistībā ar vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;
"savstarpējo prasījumu ieskaita kopa" ir starp iestādi un vienu darījuma partneri noslēgtu darījumu grupa, uz ko attiecas tiesiski īstenojams divpusējs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atzīts saskaņā ar 7. iedaļu un 4. nodaļu;
katrs darījumu, kas nav ietverts tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, kurš atzīts saskaņā ar 7. iedaļu, šās nodaļas vajadzībām uzskata par atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;
saskaņā ar 6. iedaļā noteikto iekšējā modeļa metodi visas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, ja atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu negatīvas simulētās tirgus vērtības paredzamā riska darījuma (turpmāk tekstā – "EE") aplēsēs ir noteiktas kā 0;
"riska pozīcija" ir riska skaitliskais novērtējums, kas tiek piešķirts darījumam saskaņā ar standartizēto metodi, kas izklāstīta 5. iedaļā, ievērojot iepriekš noteiktu algoritmu;
"riska ierobežošanas kopa" ir darījumu grupa vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kur ir atļauta pilnīga vai daļēja izlīdzināšana, nosakot potenciālu nākotnes riska darījumu saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šīs nodaļas 3. vai 4. iedaļā;
"līgums par drošības rezervi" ir līgums vai līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem viens darījuma partnerim ir jāsniedz nodrošinājums otram darījuma partnerim, ja otra darījuma partnera riska darījuma apmērs pret pirmo darījuma partneri pārsniedz noteiktu līmeni;
"vienvirziena līgums par drošības rezervi" ir līgums par drošības rezervi, saskaņā ar kuru iestādei jāiesniedz darījumu partnerim mainīgās drošības rezerves, bet nav tiesību saņemt šādas mainīgās drošības rezerves no darījumu partnera, vai otrādi;
"maržinālais slieksnis" ir lielākais riska darījuma apmērs, kas var būt nenomaksāts, pirms vienam darījuma partnerim ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu;
"maržinālais riska periods" ir laika periods kopš pēdējās nodrošinājuma, kas sedz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumus ar saistības nepildošo darījuma partneri, apmaiņas līdz brīdim, kad darījumi tiek izslēgti no kopas un atlikušais tirgus risks tiek ierobežots atkārtoti;
"efektīvais termiņš", piemērojot iekšējā modeļa metodi savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar termiņu, kas ilgāks par vienu gadu ir rādītājs, kuru aprēķina, ◄ dalot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu ar savstarpējo prasījumu ieskaita kopas viena gada laikā sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu;
šādu efektīvo termiņu iespējams koriģēt, lai atspoguļotu pārguldīšanas risku, aizvietojot sagaidāmās riska darījumu vērtības ar efektīvajām sagaidāmajām riska darījumu vērtībām prognozes periodam, kas nav ilgāks par vienu gadu;
"dažādu produktu savstarpējs ieskaits" ir darījumu ar dažādām produktu kategorijām iekļaušana vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā atbilstoši šajā nodaļā aprakstītajiem noteikumiem par dažādu produktu savstarpēju ieskaitu;
"pašreizējā tirgus vērtība"jeb “CMV” ir visu darījumu neto tirgus vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, neņemot vērā jebkādu nodrošinājumu, kas turēts vai iesniegts, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;
"neto neatkarīgs nodrošinājums" jeb “NICA” ir summa, ko veido attiecīgi saņemta vai iesniegta neto nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, izņemot mainīgo drošības rezervi;
"tirgus vērtību sadalījums" ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu neto tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze kādam nākotnes periodam (prognozes periods), pamatojoties uz šo darījumu realizēto tirgus vērtību prognozes dienā;
"riska darījumu sadalījums" ir tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze, kas tiek veidota, aizvietojot prognozē darījumu negatīvās neto tirgus vērtības ar nulli;
"riska neitrāls sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot no tirgus izsecināmās vērtības, piemēram, izsecināmo svārstīgumu;
"faktiskais sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskās vērtības vai realizētās vērtības, piemēram, svārstīgumu, ko aprēķina, pamatojoties uz cenu vai likmju izmaiņām pagātnē;
"pašreizējā riska darījumu vērtība" ir vērtība, kas lielāka par nulli vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma vai darījumu portfeļa tirgus vērtību, kura darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā tiktu zaudēta, pieņemot, ka maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā šo darījumu vērtība nav atgūstama;
"maksimālā riska darījumu vērtība" ir riska darījumu sadalījuma augsta procentile konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ilgākā darījuma termiņa beigām;
"sagaidāmā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EE") ir riska darījumu sadalījumu vidējā vērtība konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma ar ilgāko termiņu beigām;
"efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā dienā" (turpmāk – "efektīvā EE") ir maksimālā sagaidāmā riska darījuma vērtība šajā noteiktajā dienā vai jebkurā iepriekšējā dienā. Vai arī to var definēt noteiktai dienai kā lielāko no šādām vērtībām – sagaidāmā riska darījuma vērtība minētajā dienā vai efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība jebkurā iepriekšējā dienā;
"sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EPE") ir vidējā svērtā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā, kurā svērumi ir proporcija no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījumu sagaidāmā vērtība pastāv.
Rēķinot pašu kapitāla prasību, iestādes izmanto vidējo vērtību par pirmo gadu vai, ja visiem darījumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, par laika periodu līdz brīdim, kad beidzies termiņš līgumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;
"efektīvā sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā minētā kā "efektīvā EPE") ir vidējā svērtā efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība vai nu savstarpējās ieskaita kopas pirmajā gadā, vai – ja tajā visu līgumu termiņš nav garāks par vienu gadu – laika periodā, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska svēršanas pakāpe nozīmē proporciju no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījuma sagaidāmā vērtība pastāv;
"pārguldīšanas risks" ir summa, par kuru EPE ir novērtēta par zemu, kad paredz, ka turpmāk darījumi ar šo darījuma partneri notiks pastāvīgi.
Riska darījumu papildu vērtība, kas rodas no nākotnes darījumiem, nav iekļauta EPE aprēķinā;
"darījuma partneris" 7. iedaļas vajadzībām ir juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu un kam ir līgumspēja to darīt;
"dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līgums" ir divpusēja līgumiska vienošanās starp iestādi un darījuma partneri, kura rada vienu juridisku saistību (kas balstās uz ietverto darījumu savstarpējo ieskaitu), kurā ietverti visi divpusējie jumta līgumi un darījumi, kas pieder dažādām produktu kategorijām, kuras ir iekļautas līgumā.
Šās definīcijas vajadzībām "dažādas produktu kategorijas" nozīmē:
repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi;
līgumi, kas minēti II pielikumā;
"maksājuma pozīcija" ir maksājums, par kuru panākta vienošanās OTC atvasināto instrumentu darījumā ar lineāru riska profilu, kas nosaka finanšu instrumenta apmaiņu pret maksājumu.
Tādu darījumu gadījumā, kas nosaka maksājuma apmaiņu pret maksājumu, šīm divām maksājuma pozīcijām ir jāsastāv no līgumā atrunātiem bruto maksājumiem, ieskaitot darījuma nosacīto summu.
2.
273. pants
Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai
Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 4. iedaļā izklāstīto metodi. Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 5. iedaļā izklāstīto metodi.
Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā lietot 3.–6. iedaļā aprakstītās metodes. Atsevišķa iestāde pastāvīgi neizmanto 3.–6. iedaļā izklāstīto metožu kombināciju.
Ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 283. panta 1. un 2. punktu, iestāde var noteikt riska darījuma vērtību, izmantojot iekšējā modeļa metodi, kas izklāstīta 6. iedaļā, šādiem posteņiem:
līgumi, kas minēti II pielikumā;
repo darījumi;
vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;
maržinālo aizdevumu darījumi;
ilgstošo norēķinu darījumi.
Ja iestāde pērk kredītu atvasinātā instrumenta aizsardzību pret netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, tā var aprēķināt nepieciešamo pašu kapitāla prasību riska darījumam, kura risks ir ierobežots, saskaņā ar:
233. līdz 236. pantu,
saskaņā ar 183. pantu, ja ir piešķirta atļauja saskaņā ar 143. pantu.
CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle, izņemot gadījumus, kad iestāde piemēro 299. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto ii) pieeju.
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja vienu līgumu par drošības rezervi piemēro vairākām minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un iestāde izmanto kādu no metodēm, kas izklāstītas 3.– 6. iedaļā, lai aprēķinātu minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu riska darījuma vērtību, minēto riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo iedaļu.
Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai II pielikumā uzskaitīto OTC atvasināto instrumentu savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un minētā darījuma partnera kredīta vērtības korekcijas summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un kas no pašu kapitāla jau ir izslēgta saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Pirmās daļas nolūkos divi OTC atvasināto instrumentu līgumi ir pilnīgi atbilstīgi, ja atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
to riska pozīcijas ir pretējas;
to iezīmes, izņemot tirdzniecības datumu, ir identiskas;
to naudas plūsmas pilnībā viena otru kompensē.
273.a pants
Riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi
Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 4. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs ir vienāds vai mazāks par abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
10 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 300 miljoni.
Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 5. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz nevienu no abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:
5 % no iestādes kopējiem aktīviem;
EUR 100 miljoni;
Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos iestādes savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru aprēķina, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:
atvasināto instrumentu pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;
apkopotās garās pozīcijas absolūto vērtību summē ar apkopotās īsās pozīcijas absolūto vērtību;
iekļauj visas atvasināto instrumentu pozīcijas, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos.
Pirmās daļas nolūkiem garo un īso pozīciju nozīme ir tāda pati kā tā, kas izklāstīta 94. panta 3. punktā.
Pirmās daļas nolūkiem apkopotās garās (īsās) pozīcijas vērtība ir vienāda ar to atsevišķo garo (īso) pozīciju vērtību summu, kuras iekļautas aprēķinā saskaņā ar c) apakšpunktu.
273.b pants
Neatbilstība nosacījumiem attiecībā uz vienkāršoto metožu izmantošanu atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai un attiecībā uz vienkāršoto pieeju pašu kapitāla prasību aprēķināšanai CVA riskam
►M17 Iestādes pārtrauc aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu un attiecīgā gadījumā aprēķināt pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar 385. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem: ◄
iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neizpilda attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;
iestāde vairāk nekā sešus mēnešus no iepriekšējiem 12 mēnešiem nav izpildījusi attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.
274. pants
Riska darījuma vērtība
Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
savstarpējo prasījumu ieskaita līgums pieder kādam no savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidiem, kas minēti 295. pantā;
kompetentās iestādes ir atzinušas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;
iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem.
Ja nav izpildīts kāds no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde katru darījumu uzskata par tādu, it kā tas būtu atsevišķa savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.
Saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu; un |
|
PFE |
= |
potenciālā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu; |
|
α |
= |
1,4. |
Ja vienai un tai pašai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi vai viena un tā pati savstarpējo prasījumu ieskaita kopa ietver gan darījumus, uz kuriem attiecas līgums par drošības rezervi, gan darījumus, uz kuriem neattiecas līgums par drošības rezervi, iestāde savu riska darījumu vērtību aprēķina šādi:
iestāde izveido attiecīgās hipotētiskās savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopas, kas sastāv no savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautajiem darījumiem, šādi:
visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums par drošības rezervi un tas pats maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2. līdz 5. punktu, iedala vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopā;
visus darījumus, uz kuriem neattiecas līgums par drošības rezervi, iedala vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopā, nošķirot no savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopām, kas izveidotas saskaņā ar šā apakšpunkta i) punktu;
iestāde aprēķina savstarpējo prasījumu ieskaita kopas aizvietošanas vērtību saskaņā ar 275. panta 2. punktu, ņemot vērā visus savstarpējo prasījumu ieskaita kopā esošos darījumus neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas vai neattiecas līgums par drošības rezervi, un piemēro visu turpmāk minēto:
CMV aprēķina visiem darījumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, neņemot vērā jebkādu turētu vai iesniegtu nodrošinājumu, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;
NICA, VM, TH un MPS attiecīgā gadījumā aprēķina atsevišķi kā to pašu parametru summu, kas piemērojami katram atsevišķam savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līgumam par drošības rezervi;
iestāde aprēķina 278. pantā minētās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, piemērojot visu turpmāk minēto:
regulas 278. panta 1. punktā minētā reizinātāja pamatā ir attiecīgi CMV, NICA un VM parametri saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu;
aprēķina saskaņā ar 278. pantu atsevišķi katrai hipotētiskajai savstarpējo prasījumu ieskaita apakškopai, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā.
Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;
visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;
uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.
Atkāpjoties no pirmās daļas, standarta digitālu iespējas līgumu, kura norunas cena ir vienāda ar K, iestādes aizstāj ar attiecīgo divu pārdoto un nopirkto standarta pirkšanas vai pārdošanas iespējas līgumu zaudējumus ierobežojošas stratēģijas kombināciju, kas atbilst šādām prasībām:
divām zaudējumus ierobežojošās stratēģijas kombinācijām:
ir tas pats beigu termiņš un tāda pati pamatā esošā instrumenta tūlītējā vai nākotnes cena kā standarta digitālajam iespējas līgumam;
norunas cenas ir attiecīgi 0,95 K un 1,05 K;
zaudējumus ierobežojošās stratēģijas kombinācija precīzi replicē standarta digitālā iespējas līguma atlīdzību ārpus a) apakšpunktā minētā divu norunas cenu diapazona.
Abu zaudējumus ierobežojošās stratēģijas kombinācijas iespējas, kas minētas otrajā daļā, līgumu riska pozīciju aprēķina atsevišķi saskaņā ar 279. pantu.
275. pants
Aizvietošanas vērtība
Aizvietošanas vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopām RC, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
Aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; |
|
VM |
= |
attiecīgi regulāri saņemtas vai iesniegtas neto mainīgās drošības rezerves vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mazinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV; |
|
TH |
= |
maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un |
|
MPS |
= |
minimālā pārskaitījuma summa, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi. |
Aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas tas pats līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
RC |
= |
aizvietošanas vērtība; |
|
i |
= |
indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi; |
|
CMV i |
= |
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas “i”CMV; |
|
VMMA |
= |
attiecīgi regulāri saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mazinātu izmaiņas to CMV; un |
|
NICAMA |
= |
attiecīgi saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA . |
Pirmās daļas nolūkos NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.
276. pants
Nodrošinājuma atzīšana un nodrošinājumam piemērojamā procedūra
Šīs iedaļas nolūkos VM, VMMA , NICA un NICAMA nodrošinājuma summas iestādes aprēķina, piemērojot visas šādas prasības:
ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. un 299. pantu;
ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. pantu;
no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;
jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, aprēķina saskaņā ar 223. pantu;
to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;
to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA , gan NICAMA ;
jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim un ir nodalīts no minētā darījumu partnera aktīviem un minētās nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA .
Aprēķinot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto iesniegto nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, iestādes 223. panta 2. punktā izklāstīto formulu aizstāj ar šādu formulu:
Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir vajadzīgs, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:
viens gads 275. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām;
maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.c panta 1. punkta b) apakšpunktu, 275. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.
277. pants
Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām
Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 278. pantā:
procentu likmju risks;
ārvalstu valūtas risks;
kredītrisks;
kapitāla vērtspapīru risks;
preču risks;
citi riski.
Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:
ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;
ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs;
metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un ar ko var apzināt visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem 3. punkta nolūkos.
EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
277.a pants
Riska ierobežošanas kopas
Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu minētajām riska ierobežošanas kopām šādi:
darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tajā pašā valūtā;
darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā pamatā ir tas pats valūtas pāris;
visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;
visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;
darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā būtību:
enerģija;
metāli;
lauksaimniecības preces;
citas preces;
klimatiskie apstākļi;
darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums nav primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tai pašā valūtā.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:
darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;
darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts otrā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris minētajos darījumos, kā tajā minēts, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus atsevišķai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai, ņemot vērā to pašu riska ierobežošanas kopu, kas izklāstīta 1. punktā.
278. pants
Potenciālais nākotnes riska darījums
Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
PFE |
= |
potenciālais nākotnes riska darījums; |
|
a |
= |
indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos; |
|
papildinājums(a) |
= |
papildinājums riska kategorijai “a”, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu; un |
|
reizinātājs |
= |
reizināšanas indekss, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu. |
Šā aprēķina nolūkos iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz minēto riska kategoriju.
Šā panta 1. punkta nolūkā reizinātāju aprēķina šādi:
|
Reizinātājs = |
|
1 ja z ≥ 0 |
|
|
|
kur:
|
z = |
|
CMV – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 1. punktā |
|
|
CMV – VM – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 2. punktā |
|||
|
CMV i – NICA i riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 3. punktā |
|
NICA i |
= |
neto neatkarīga nodrošinājuma summa, kas aprēķināta tikai darījumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā “i”. NICA i aprēķina tirdzniecības līmenī vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī – atkarībā no līguma par drošības rezervi. |
279. pants
Riska pozīcijas aprēķins
Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā aprēķina šādi:
|
δ |
= |
darījuma uzraudzības delta rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar 279.a pantā iekļauto formulu; |
|
KoriģNos |
= |
darījuma koriģētā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 279.b pantu; un |
|
TF |
= |
darījuma termiņa faktors, kas aprēķināts saskaņā ar 279.c pantā iekļauto formulu. |
279.a pants
Uzraudzības delta rādītājs
Uzraudzības delta rādītāju iestādes aprēķina šādi:
attiecībā uz pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumiem, kas šīs iespējas pircējam dod tiesības pirkt vai pārdot pamatā esošu instrumentu par pozitīvu cenu vienā datumā vai vairākos datumos nākotnē, izņemot gadījumus, kad minētās iespējas ir attiecinātas uz procentu likmju riska vai preču riska kategoriju, iestādes izmanto šādu formulu:
kur:
|
δ |
= |
uzraudzības delta rādītājs; |
|
zīme |
= |
– 1, ja darījums ir pārdota pirkšanas iespēja vai nopirkta pārdošanas iespēja; |
|
zīme |
= |
+ 1, ja darījums ir nopirkta pirkšanas iespēja vai pārdota pārdošanas iespēja; |
|
veids |
= |
– 1, ja darījums ir pārdošanas iespēja; |
|
veids |
= |
+ 1, ja darījums ir pirkšanas iespēja; |
|
N(x) |
= |
standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīva sadalījuma funkcija, t. i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar “x”; |
|
P |
= |
iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītēja vai nākotnes cena; iespējas līgumiem, kuru naudas plūsma ir atkarīga no pamatā esošā instrumenta cenas vidējās vērtības, P ir vienāds ar vidējo vērtību aprēķina datumā; |
|
K |
= |
iespējas līguma norunas cena; |
|
T |
= |
laikposms no iespējas līguma beigu datuma (Texp) līdz pārskata sniegšanas datumam; iespējas līgumiem, kurus var īstenot tikai vienā datumā nākotnē, Texp ir vienāds ar minēto datumu; iespējas līgumiem, kurus var īstenot vairākos datumos nākotnē, Texp ir vienāds ar pēdējo no minētajiem datumiem; T izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un |
|
σ |
= |
iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, kas noteikts saskaņā ar 1. tabulu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta būtību. |
1. tabula
|
Riska kategorija |
Pamatā esošais instruments |
Uzraudzības svārstīgums |
|
Ārvalstu valūta |
Visi |
15 % |
|
Kredīts |
Ar vienu parādnieku saistīts instruments |
100 % |
|
Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments |
80 % |
|
|
Pašu kapitāls |
Ar vienu parādnieku saistīts instruments |
120 % |
|
Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments |
75 % |
|
|
Preces |
Elektrība |
150 % |
|
Citas preces (izņemot elektrību) |
70 % |
|
|
Citi |
Visi |
150 % |
Iestādes, kas izmanto iespējas līguma pamatā esošā instrumenta darījuma nākotnes cenu, nodrošina, ka:
darījuma nākotnes cena atbilst iespējas līguma pazīmēm;
darījuma nākotnes cenu aprēķina, izmantojot attiecīgu procentu likmi, kas ir dominējoša pārskata sniegšanas datumā;
darījuma nākotnes cenā ir integrētas pamatā esošā instrumenta paredzamās naudas plūsmas pirms iespējas līguma beigu termiņa;
attiecībā uz sintētiskās vērtspapīrošanas laidieniem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu iestādes izmanto šādu formulu:
kur:
|
zīme = |
|
+ 1 ja kredītaizsardzība ir iegūta ar darījumu |
|
|
– 1 ja kredītaizsardzība ir nodrošināta ar darījumu) |
|
A |
= |
laidiena pievienošanas punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām, k, A = (n – 1)/k; un |
|
D |
= |
laidiena atvienojuma punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām k, D = n/k; |
attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, iestādes izmanto šādu uzraudzības delta rādītāju:
|
δ = |
|
+ 1 ja darījums ir garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā |
|
|
– 1 ja darījums ir īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā |
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
saskaņā ar starptautiskajām regulatīvajām norisēm formulas, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāju, kurš attiecināts uz procentu likmju riska vai preču riska kategoriju, kas salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes vai preču cenas var būt negatīvas, un uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajām formulām;
metodi, ar ko var noteikt, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija primārā risku raksturojošā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā.
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.
279.b pants
Koriģētā nosacītā summa
Koriģēto nosacīto summu iestādes aprēķina šādi:
darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju vai kredītriska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa un uzraudzības ilguma koeficients, ko aprēķina šādi:
kur:
|
R |
= |
uzraudzības diskonta likme; R = 5 %; |
|
S |
= |
laikposms no darījuma sākuma datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; |
|
E |
= |
laikposms no darījuma beigu datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un |
|
1 uzņēmējd.gads |
= |
viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem. |
Darījuma sākuma datums ir visagrākais datums, kurā vismaz saskaņā ar darījumu līguma maksājums iestādei vai no iestādes tiek vai nu noteikts, vai veikta tā apmaiņa, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma apmaiņu līgumā par drošības rezervi. Ja pārskata sniegšanas datumā darījumā jau ir noteikti vai veikti maksājumi, darījuma sākuma datums ir vienāds ar nulli.
Ja darījums ietver vienu vai vairākus ar līgumu noteiktus nākotnes datumus, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, tad darījuma sākuma datums ir vienāds ar agrāko no turpmāk minētā:
datums vai agrākais no vairākiem nākotnes datumiem, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa;
datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi.
Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma sākuma datumu nosaka, pamatojoties uz visagrāko datumu, kad darījuma pamatā esošais instruments sāk noteikt vai veikt maksājumus.
Darījuma beigu datums ir vēlākais datums, kurā saskaņā ar darījumu notiek vai var notikt apmaiņa ar līguma maksājumu iestādei vai no iestādes.
Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma beigu datumu nosaka, pamatojoties uz darījuma pamatā esošā instrumenta pēdējo līguma maksājumu.
Ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušo riska darījumu nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība minētajos norādītajos datumos ir nulle, tad atlikušo riska darījumu nokārtošanu minētajos norādītajos datumos uzskata par šā paša darījuma līguma maksājumu;
darījumiem, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina šādi:
ja darījums sastāv no vienas maksājuma pozīcijas, koriģētā nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa;
ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un vienas maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir otras maksājuma pozīcijas nosacītā summa;
ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un katras maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta valūtā, kas nav iestādes pārskata sniegšanas valūta, koriģētā nosacītā summa ir lielākā no abu maksājuma pozīciju nosacītajām summām pēc tam, kad minētās summas ir konvertētas iestādes pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa;
darījumiem, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido darījuma pamatā esošā instrumenta vienas vienības tirgus cena un vienību skaits šajā pamatā esošajā instrumentā, kas norādīts darījumā;
ja darījums, kas attiecināts uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, līgumā ir izteikts kā nosacīta summa, iestādes kā koriģētu nosacīto summu izmanto darījuma nosacīto summu, nevis vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā;
darījumiem, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina, pamatojoties uz vispiemērotāko metodi no a, b) un c) apakšpunktā izklāstītajām metodēm – atkarībā no darījuma pamatā esošā instrumenta būtības un pazīmēm.
Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā nolūkā aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:
ja darījuma nosacītā summa vai pamatā esošā instrumenta vienību skaits nav noteikts līdz tā līgumā noteiktajam termiņam:
deterministiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir svērtais vidējais lielums no visām attiecīgi nosacīto summu vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita deterministiskajām vērtībām līdz darījuma līgumā noteiktajam termiņam, ja pakāpes ir tā laikposma proporcionālais īpatsvars, kurā piemēro katru nosacītās summas vērtību;
stohastiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir summa, kas noteikta, iekļaujot pašreizējās tirgus vērtības formulā nākotnes tirgus vērtību aprēķināšanai;
līgumiem ar vairākām nosacītās summas apmaiņām nosacīto summu reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumiem;
līgumiem, kas paredz naudas plūsmas maksājumu reizināšanu vai atvasinātā instrumenta līguma pamatā esošo instrumentu reizināšanu, iestāde nosacīto summu koriģē, lai ņemtu vērā šīs reizināšanas ietekmi uz minēto līgumu riska struktūru.
279.c pants
Termiņa faktors
Iestādes termiņa faktoru aprēķina šādi:
darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, iestādes izmanto šādu formulu:
kur:
|
TM |
= |
termiņa faktors; |
|
M |
= |
darījuma atlikušais termiņš, kas vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu darījuma līgumisko pienākumu izbeigšanai; minētajā nolūkā jebkuru atvasināta instrumenta līguma izvēles iespēju uzskata par līgumisku pienākumu; atlikušo termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; ja darījumam ir vēl viens atvasināta instrumenta līgums kā pamatā esošs instruments, kas var radīt līgumiskus papildu pienākumus, papildus šā darījuma līgumiskajiem pienākumiem, darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu šā pamatā esošā instrumenta līgumisko pienākumu izbeigšanai; ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušos riska darījumus nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība šajos norādītajos datumos ir nulle, tad darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana; un |
|
viens uzņēmējdarbības gads |
= |
viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; |
darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 2. un 3. punktā, termiņa faktoru definē kā:
kur:
|
TM |
= |
termiņa faktors; |
|
MRP |
= |
savstarpējo prasījumu ieskaita kopas maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2.–5. punktu; un |
|
1 uzņēmējd.gads |
= |
viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem. |
Nosakot maržinālo riska periodu darījumiem starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, iestāde, kas darbojas vai nu kā klients, vai kā tīrvērtes dalībnieks, aizstāj minimālo periodu, kas noteikts 285. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ar piecām darba dienām.
280. pants
Riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients
Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients “є” ir šāds:
|
є = |
|
1 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 1. punktu |
|
|
5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta a) apakšpunktu |
|||
|
0,5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta b) apakšpunktu |
280.a pants
Procentu likmju riska kategorijas papildinājums
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsPL |
= |
procentu likmju riska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē visas procentu likmju riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu. |
Iestādes procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:
kur:
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar piemērojamo vērtību, kura norādīta 280. pantā; |
|
UFPL |
= |
uzraudzības faktors procentu likmju riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 0,5 %; un |
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu. |
Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu, iestādes katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu vispirms attiecina uz attiecīgo kopu 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu:
2. tabula
|
Kopa |
Beigu datums (gados) |
|
1 |
>0 un <=1 |
|
2 |
>1 un <=5 |
|
3 |
> 5 |
Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:
kur:
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa; un |
|
Dj,k |
= |
riska ierobežošanas kopas “j” kopas “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:
|
kur:
|
l |
= |
indekss, kas apzīmē riska pozīciju. |
280.b pants
Ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:
kur:
|
PapildinājumsĀV |
= |
ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums; |
|
j |
= |
indekss, kas apzīmē ārvalstu valūtas riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un |
|
|
= |
ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu. |
Ārvalstu valūtas riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu iestādes aprēķina šādi:
kur:
|
єj |
= |
riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; |
|
UFĀV |
= |
uzraudzības faktors ārvalstu valūtas riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 4 %; |
|
|
= |
riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi: |
kur:
|
l |
= |
indekss, kas apzīmē riska pozīciju. |
280.c pants
Kredītriska kategorijas papildinājums
Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:
vienu kredīta atsauces vienību izveido katram atsauces parāda instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu ir emitējis tas pats emitents;
vienu kredīta atsauces vienību izveido katrai atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.
Šīs regulas 278. panta nolūkos iestāde kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi: