Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02013R0575-20230101

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/2023-01-01

02013R0575 — LV — 01.01.2023 — 014.004


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

▼M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013

(2013. gada 26. jūnijs)

par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

▼B

(OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/62 (2014. gada 10. oktobris),

  L 11

37

17.1.2015

 M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1014 (2016. gada 8. jūnijs),

  L 171

153

29.6.2016

 M3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2188 (2017. gada 11. augusts),

  L 310

1

25.11.2017

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2395 (2017. gada 12. decembris),

  L 345

27

27.12.2017

►M5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2401 (2017. gada 12. decembris),

  L 347

1

28.12.2017

 M6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/405 (2017. gada 21. novembris),

  L 74

3

16.3.2018

►M7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis),

  L 111

4

25.4.2019

►M8

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs),

  L 150

1

7.6.2019

►M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris)

  L 314

1

5.12.2019

►M10

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2160 (2019. gada 27. novembris),

  L 328

1

18.12.2019

►M11

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/873 (2020. gada 24. jūnijs),

  L 204

4

26.6.2020

►M12

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/424 (2019. gada 17. decembris),

  L 84

1

11.3.2021

►M13

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/558 (2021. gada 31. marts),

  L 116

25

6.4.2021

 M14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1043 (2021. gada 24. jūnijs)

  L 225

52

25.6.2021

►M15

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2036 (2022. gada 19. oktobris),

  L 275

1

25.10.2022


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 208, 2.8.2013, lpp 68 (575/2013)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 321, 30.11.2013, lpp 6 (575/2013)

►C3

Kļūdu labojums, OV L 020, 25.1.2017, lpp 2 (Nr. 575/2013)

 C4

Kļūdu labojums, OV L 220, 23.8.2019, lpp 28 (2019/876)

►C5

Kļūdu labojums, OV L 335, 13.10.2020, lpp 20 (2019/630)

►C6

Kļūdu labojums, OV L 405, 2.12.2020, lpp 79 (2019/2033)

 C7

Kļūdu labojums, OV L 065, 25.2.2021, lpp 62 (2019/876)

►C8

Kļūdu labojums, OV L 398, 11.11.2021, lpp 48 (2019/876)

►C9

Kļūdu labojums, OV L 092, 30.3.2023, lpp 29 (Nr. 575/2013)




▼B

▼M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013

(2013. gada 26. jūnijs)

par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

▼B

(Dokuments attiecas uz EEZ)



PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI



I

SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

▼M8

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:

a) 

pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska, norēķinu riska un sviras elementiem;

b) 

prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

c) 

likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

d) 

pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;

e) 

informācijas publiskas atklāšanas prasībām.

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.

Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.

2. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.  
Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un regulā noteiktās procedūras.
2.  
Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, noregulējuma iestādēm ir piešķirtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES ( 1 ) un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un šajā regulā noteiktās procedūras.
3.  
Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas.
4.  
Lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm, Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar 42. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 ( 2 ), un Eiropas Centrālā banka attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( 3 ), nodrošina regulāru un uzticamu attiecīgās informācijas apmaiņu.

▼M9

5.  
Piemērojot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 ( 4 ) 1. panta 2. punktā un 1. panta 5. punktā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas minētajos punktos, kompetentās iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 ( 5 ) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā, minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības uztver tā, it kā tās būtu “iestādes” saskaņā ar šo regulu.

▼B

3. pants

Stingrāku prasību piemērošana iestādēs

Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.

4. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼M9

1) 

"kredītiestāde" ir uzņēmums, kura darījumdarbība ietver jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

a) 

pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķirt aizdevumus;

b) 

veikt jebkuru no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 6 ) I pielikumā A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, ja ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, bet uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai apdrošināšanas sabiedrība:

i) 

uzņēmuma konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus;

ii) 

uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu, kur katra uzņēmuma individuālie kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 30 miljardiem un kas veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

iii) 

uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu – kuri veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā – konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus, ja konsolidētās uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju pieņem šādu lēmumu, lai novērstu apiešanas iespējamos riskus un Savienības finanšu stabilitātes iespējamos riskus;

šā punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta nolūkos – ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visas grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā;

2) 

"ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kam ir izsniegta atļauja saskaņā ar minēto direktīvu, izņemot kredītiestādes;

3) 

"iestāde" ir kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, vai uzņēmums, kas minēts tās 8.a panta 3. punktā;

▼M9 —————

▼B

5) 

"apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( 7 );

6) 

"pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

▼M8

7) 

"kolektīvo ieguldījumu uzņēmums" jeb "KIU" ir PVKIU, kā definēts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK ( 8 ), vai alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kā definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES ( 9 );

▼B

8) 

"publiskā sektora struktūras" ir nekomerciālas pārvaldes struktūras, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai valsts iestādēm, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, vai nekomerciāli uzņēmumi, kas pieder centrālām valdībām, reģionālām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās izveidojušas vai sponsorē un kam ir skaidri noteiktas garantijas un kas var aptvert pašpārvaldes struktūras, kuras reglamentē tiesību akti un kuras ir publiskā uzraudzībā;

9) 

"vadības struktūra" ir vadības struktūra kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;

10) 

"augstākā vadība" ir augstākā vadība kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā;

11) 

"sistēmisks risks" ir sistēmisks risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;

12) 

"modeļa risks" ir modeļa risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 11) apakšpunktā;

▼M5

13) 

"iniciators" ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 ( 10 ) 2. panta 3. punktā;

14) 

"sponsors" ir sponsors, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regulas) 2. panta 5. punktā;

▼M5

14.a) 

"sākotnējais aizdevējs" ir sākotnējais aizdevējs, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 20. punktā;

▼B

15) 

"mātesuzņēmums" ir:

a) 

mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,

b) 

Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. un 4. nodaļas II iedaļas, kā arī VIII sadaļas un šīs regulas Piektās daļas vajadzībām – mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, kam faktiski ir dominējoša ietekme uz citu uzņēmumu;

16) 

"meitasuzņēmums" ir:

a) 

meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,

b) 

meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, pār kuru mātesuzņēmumam faktiski ir dominējoša ietekme.

Meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

17) 

"filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir iestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi iestāžu uzņēmējdarbībai;

18) 

"palīgpakalpojumu uzņēmums" ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku iestāžu galveno darbību;

►C2  19) 

"aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp, ja vien nav noteikts citādi, trešo valstu sabiedrības, kuras veic līdzīgas darbības un kurām piemēro tādas trešās valsts tiesību aktus, ◄ kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;

▼M8

20) 

"finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; finanšu iestādes meitasuzņēmumi ir galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, ja vismaz viens no tiem ir iestāde un ja vairāk nekā 50 % no finanšu iestādes pašu kapitāla, konsolidētajiem aktīviem, ieņēmumiem, darbiniekiem vai cita indikatora, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku, ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes;

▼B

21) 

"jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;

22) 

"jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un no kura meitasuzņēmumiem vismaz viena ir iestāde;

23) 

"trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;

24) 

"trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;

25) 

"atzīta trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, uz to attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija;

b) 

tai ir piešķirta atļauja kādā trešā valstī;

c) 

uz to attiecina un tā izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus;

▼M9

26) 

"finanšu iestāde" ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības pārvaldītājsabiedrība, un kā galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 11 ) nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā;

▼B

27) 

"finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura no turpmāk nosauktajām:

a) 

iestāde;

b) 

finanšu iestāde;

c) 

palīgpakalpojumu uzņēmums, kas iekļauts iestādes konsolidētā finanšu stāvokļa noteikšanā;

d) 

apdrošināšanas sabiedrība;

e) 

trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība;

f) 

pārapdrošināšanas sabiedrība;

g) 

trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība;

▼C2

h) 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

▼C2

▼B

k) 

uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

l) 

trešās valsts uzņēmums, kura pamatdarbība ir pielīdzināma jebkuras a) līdz k) punktā minētās sabiedrības pamatdarbībai;

▼M8

28) 

"dalībvalsts mātes iestāde" ir dalībvalsts iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums – vai kurai ir dalība iestādē, finanšu iestādē vai palīgpakalpojumu uzņēmumā, un kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai tajā pašā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

▼B

29) 

"Eiropas Savienības mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

▼M9

29.a) 

"mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī" ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

29.b) 

"ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

▼M8

29.c) 

"mātes kredītiestāde dalībvalstī" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;

29.d) 

"ES mātes kredītiestāde" ir ES mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;

▼B

30) 

"dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

31) 

"Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

32) 

"dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

33) 

"Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

34) 

"centrālais darījumu partneris" jeb "CCP" ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

35) 

"dalība" ir dalība Padomes Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 12 ), 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības vismaz uz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;

36) 

"būtiska līdzdalība" ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;

37) 

"kontrole" ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā definēts Padomes Direktīvas 83/349/EEK, 1. pantā, vai grāmatvedības standartos, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai līdzīga saistība starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

38) 

"ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām:

a) 

dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

b) 

kontrole,

c) 

abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības;

39) 

"savstarpēji saistītu klientu grupa" ir:

a) 

divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;

b) 

divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, starp kurām nepastāv kontroles attiecības, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras veido kopīgu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālas grūtības, jo sevišķi sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt otrai vai visām pārējām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;

Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta, ja centrālā valdība tieši kontrolē vai ir tieši savstarpēji saistīta ar vairāk kā vienu fizisku vai juridisku personu, centrālās valdības un visu to fizisko un juridisko personu kopumu, kuras tā tieši vai netieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir ar to savstarpēji saistītas saskaņā ar b) apakšpunktu, var neuzskatīt par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt tādas savstarpēji saistītas klientu grupas esamību, ko veido centrālā valdība un citas fiziskas un juridiskas personas, var izvērtēt atsevišķi attiecībā uz katru no personām, kuru tā tieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir tieši savstarpēji saistītas ar to saskaņā ar b) apakšpunktu, un attiecībā uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras kontrolē tāda persona saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir savstarpēji saistītas ar tādu personu saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp centrālo valdību. Tas pats attiecas uz reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurām piemēro 115. panta 2. punktu.

▼M8

Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) vai b) punkta nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu;

▼B

40) 

"kompetentā iestāde" ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

▼M8

41) 

"konsolidētās uzraudzības iestāde" ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;

▼B

42) 

"atļauja" ir jebkādas formas dokuments, ko izdod valsts iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;

43) 

"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir piešķirta atļauja;

44) 

"uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;

45) 

"ECBS centrālās bankas" ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, un Eiropas Centrālā banka (ECB);

46) 

"centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas un trešo valstu centrālās bankas;

47) 

"konsolidētais finanšu stāvoklis" ir stāvoklis, kas rodas piemērojot šīs regulas prasības saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šī iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veidotu vienu kopēju iestādi;

48) 

"konsolidēti" nozīmē pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;

49) 

"subkonsolidēti" nozīmē, pamatojoties uz mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot sabiedrību apakšgrupu, vai pamatojoties uz tādas mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kura nav galvenā mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli;

50) 

"finanšu instruments" ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:

a) 

jebkurš līgums, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla un rezervju instrumentu;

b) 

jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments;

c) 

atvasināts finanšu instruments;

d) 

primārais finanšu instruments;

e) 

naudas instruments.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību iegūst no pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai cita pamatā esoša instrumenta, likmes vai indeksa;

▼M9

51) 

"sākotnējais kapitāls" ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā;

▼B

52) 

"operacionālais risks" ir iespēja ciest zaudējumus nepilnīgu vai prasībām neatbilstošu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, un tas ietver juridisko risku;

53) 

"atgūstamās vērtības samazinājuma risks" ir risks, ka atgūstamā vērtība var samazināties par naudā vai citā veidā parādniekam piešķirtiem kredītiem;

54) 

"saistību nepildīšanas varbūtība" jeb "SNV" ir varbūtība, ka darījuma partneris viena gada laikā neizpildīs savas saistības;

55) 

"saistību nepildīšanas zaudējumi" jeb "LGD" ir darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciesto riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

56) 

"korekcijas pakāpe" ir rādītājs, kas raksturo piešķīruma pašlaik neizmantoto summu, kuru varētu izmantot, un kas tādēļ būtu nenokārtota saistību nepildīšanas brīdī attiecībā pret piešķīruma pašlaik neizmantoto summu; saistības summa ir klientam paziņotais limits, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks;

57) 

"kredītriska mazināšana" ir metode, kuru iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta;

58) 

"fondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska mazināšana tiek panākta ar iestādes tiesībām – darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā ar darījumu partneri saistīta kredīta notikuma gadījumā – realizēt, pārņemt vai atsavināt, vai paturēt noteiktus aktīvus vai summas, vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījumu summu un summu, kas ir vienāda ar prasījumu pret iestādi;

59) 

"nefondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska samazinājums izriet no trešās personas pienākuma nomaksāt parāda summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;

▼M9

60) 

"naudai pielīdzināms instruments" ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija, vai jebkurš cits iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības izdots nesubordinēts instruments, par ko iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatmaksā tā nominālvērtība, nepiemērojot nekādus nosacījumus;

▼M5

61) 

"vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1. punktā;

62) 

"vērtspapīrošanas pozīcija" ir vērtspapīrošanas pozīcija, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 19. punktā;

63) 

"atkārtota vērtspapīrošana" ir atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 4. punktā;

▼B

64) 

"atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapīrošanas;

65) 

"kredītkvalitātes uzlabojumi" ir līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzlabota vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāte salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;

▼M5

66) 

"īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" jeb "SSPE" ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 2. punktā;

67) 

"laidiens" ir laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 6. punktā;

▼B

68) 

"novērtēšana pēc tirgus cenas" ir pozīciju vērtējums brīvi pieejamās dienas noslēguma cenās, kas iegūtas no neitrāliem avotiem, tostarp biržas cenās, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenās vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteiktās cenās;

69) 

"novērtēšana pēc modeļa" attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienus vai vairākus tirgus datus;

70) 

"neatkarīga cenu pārbaude" ir process, saskaņā ar ko regulāri pārbauda tirgus cenu vai novērtēšanā pēc modeļa izmantoto tirgus datu precizitāti un neitralitāti;

▼C2

71) 

"atbilstošs kapitāls":

a) 

Otrās daļas III sadaļā ir turpmāk nosaukto elementu summa:

i) 

pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā, nepiemērojot 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktā noteikto atskaitījumu;

ii) 

otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla, kas aprēķināts ievērojot šā punkta i) apakšpunktu;

b) 

▼M8

97. panta nolūkos tas ir turpmāk nosaukto elementu summa:

▼C2

i) 

pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā;

ii) 

otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla;

▼B

72) 

"atzīta birža" ir birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

▼M9

a) 

tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstīto procedūru;

▼B

b) 

tai ir tīrvērtes mehānisms, ar kuru attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem nosaka katras dienas drošības rezervju iemaksas, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina pietiekamu aizsardzību;

73) 

"diskrecionāri pensiju pabalsti" ir palīgpensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;

74) 

"hipotekārā vērtība" ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā īpašuma noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus apstākļus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;

75) 

"mājokļa īpašums" ir mājoklis, ko izmanto īpašnieks vai mājokļa nomnieks, tostarp mājokļa īpašumu uzskata arī tiesības apdzīvot dzīvokli mājokļu kooperatīvā, kas atrodas Zviedrijā;

▼C9

76) 

"tirgus vērtība" attiecībā uz nekustamo īpašumu ir aplēstā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs īpašumu varētu pārdot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā darījumā uz tirgus nosacījumiem pēc pienācīgas laišanas tirgū, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez spaidiem;

▼B

77) 

"piemērojamais grāmatvedības regulējums" ir grāmatvedības standarti, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 vai Direktīvu 86/635/EEK;

78) 

"viena gada saistību neizpildes rādītājs" ir attiecība starp to saistību neizpildes gadījumu skaitu, kas notikuši laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms datuma T, un parādnieku skaitu, kas iedalīti šajā kategorijā vai portfelī vienu gadu pirms šī datuma;

79) 

"spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums" ir aizdevumi, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde vai attīstīšana, vai būvniecība vai kas ir izsniegti tādam īpašumam vai saistībā ar to, lai to tālākpārdotu peļņas gūšanai;

80) 

"tirdzniecības finansējums" ir finansējums, tostarp garantijas, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa, parasti mazāk par vienu gadu, finanšu produktus, ko automātiski nevar pagarināt;

81) 

"oficiāli atbalstīti eksporta kredīti" ir aizdevumi vai kredīti, ar kuriem finansē tādu preču un pakalpojumu eksportu, par kuriem oficiālu eksporta kredītu aģentūra sniedz garantijas, apdrošināšanu vai tiešo finansējumu;

▼C2

82) 

"līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" un "līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu" ir jebkurš līgums, ar kuru iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;

▼B

83) 

"repo darījums" ir jebkurš darījums, ko regulē līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu;

84) 

"vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu, nekompleksu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;

85) 

"tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas" ir:

a) 

īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,

b) 

pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,

c) 

pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;

▼M8

86) 

"tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur vai nu tirdzniecības nolūkā, vai lai ierobežotu risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām saskaņā ar 104. pantu;

▼B

87) 

"daudzpusējās tirdzniecības sistēma" ir daudzpusējās tirdzniecības sistēma kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;

►C2  88) 

"atbilstīgs centrālais darījumu partneris" jeb "QCCP" ir centrālais darījumu partneris, ◄ kuram ir vai nu piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai kurš ir atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;

89) 

"saistību neizpildes fonds" ir fonds, ko CCP izveidojis saskaņā ar Regulas (ES) 648/2012 42. pantu un ko izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu;

90) 

"priekšfinansēta iemaksa CCP saistību neizpildes fondā" ir iemaksa, ko iestāde veic CCP saistību neizpildes fondā;

▼M8

91) 

"tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;

▼B

92) 

"regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;

93) 

"svira" ir iestādes aktīvu, ārpusbilances saistību un iespējamo saistību, kas jāapmaksā, jāizpilda vai par kurām jāsniedz nodrošinājums, tostarp saistību par saņemto finansējumu, sniegtajām garantijām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, relatīvā apmēra attiecība pret iestādes pašu kapitālu;

94) 

"pārmērīgas sviras risks" ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;

95) 

"kredītriska korekcija" ir ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

▼M8

96) 

"iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;

▼B

97) 

"atsauces saistība" ir saistība, ko izmanto, lai noteiktu kredītu atvasināto instrumentu naudas norēķinu vērtību;

98) 

"Ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" jeb "ĀKNI" ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām ( 13 ), vai centrālā banka, kas piešķir kredītreitingus, kurai nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009;

99) 

"norīkota ĀKNI" ir iestādes norīkota ĀKNI.

100) 

"citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā" ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;

101) 

"pamata pašu kapitāls" ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta nozīmē;

102) 

"pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;

103) 

"pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;

104) 

"otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;

105) 

"trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;

106) 

"atliktā nodokļa aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

107) 

"atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē" ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;

108) 

"atliktā nodokļa saistības" ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

109) 

"definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi" atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību;

110) 

"sadale" ir dividenžu vai procentu maksājums jebkādā veidā;

111) 

"finanšu sabiedrība" ir Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunktā definētajā nozīmē;

112) 

"rezerves vispārējiem banku riskiem" ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;

113) 

"nemateriālā vērtība" ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

114) 

"netieša līdzdalība" ir riska darījums ar starpnieksabiedrību, kas ir iesaistījusies riska darījumos ar finanšu sektora sabiedrības emitētiem kapitāla instrumentiem, ja zaudējumi, kas iestādei rastos finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu galīgas norakstīšanas gadījumā, būtiski neatšķirtos no zaudējumiem, kādi iestādei rastos tad, ja tai būtu tieša līdzdalība attiecībā uz šiem finanšu sektora sabiedrības emitētajiem kapitāla instrumentiem;

115) 

"nemateriālie aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, un tie iekļauj nemateriālo vērtību;

116) 

"citi kapitāla instrumenti" ir finanšu sektora sabiedrību emitēti kapitāla instrumenti, kas netiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;

117) 

"citas rezerves" ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā;

118) 

"pašu kapitāls" ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;

119) 

"pašu kapitāla instrumenti" ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un kas tiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;

►C2  120) 

"mazākuma līdzdalības daļa" ir iestādes meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmērs, ◄ ko attiecina uz fizisku vai juridisku personu, kas neietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā;

121) 

"peļņa" ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

122) 

"savstarpēja līdzdalība" ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;

123) 

"nesadalītā peļņa" ir pārnestā peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

124) 

"akciju emisijas uzcenojuma konts" ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

125) 

"laika noviržu izraisīta pagaidu starpība" ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā.

126) 

"sintētiska līdzdalība" ir iestādes ieguldījums finanšu instrumentā, kura vērtība ir tieši saistīta ar finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vērtību.

127) 

"atbalsta garantiju shēma" ir shēma, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

▼M8

a) 

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā, vai tās ir tīklā pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi;

▼B

b) 

iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu vai 1. panta 2. punktu un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes iestāde kādā no dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;

c) 

dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;

d) 

dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kurā šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu;

e) 

ir pieņemti noteikumi, lai nekavējoties sniegtu finanšu līdzekļus kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;

f) 

šā punkta d) un e) apakšpunktā minēto vienošanos atbilstību regulāri uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes;

g) 

minimālais termiņš brīdināšanai par meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;

h) 

kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.

▼M8

128) 

"posteņi, kam paredzēta peļņas sadale" ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, jebkādu peļņu, kam nav paredzēta sadale saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai iestādes nolikumiem, un jebkādas summas, kas noguldītas rezervēs, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, katrā gadījumā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu konkrēto kategoriju, uz kuru attiecas Savienības vai valsts tiesību akti, iestādes nolikumi vai statūti; šādu peļņu, zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz iestādes individuālajiem pārskatiem un nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;

▼M5

129) 

"parādus apkalpojošā sabiedrība" ir parādus apkalpojošā sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 13. punktā;

▼M8

130) 

"noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

▼M15

130.a) 

"attiecīgā trešās valsts iestāde" ir trešās valsts iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90) apakšpunktā;

▼M8

131) 

"noregulējuma vienība" ir noregulējuma vienība, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;

132) 

"noregulējuma grupa" ir noregulējuma grupa, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;

133) 

"globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "G-SNI" ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;

134) 

"ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "ārpussavienības G-SNI" ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētajā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;

135) 

"svarīgs meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:

a) 

meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem;

b) 

meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

c) 

meitasuzņēmuma šīs regulas 429. panta 4. punktā minētais kopējais darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā kopējā darījumu vērtības mēra;

lai noteiktu, vai meitasuzņēmums ir svarīgs, kad piemērojams Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. apakšpunkts, abus ES mātes starpniekuzņēmumus uzskata par vienu vienīgu meitasuzņēmumu, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli;

136) 

"G-SNI vienība" ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI;

137) 

"iekšējās rekapitalizācijas instruments" ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/ES;

138) 

"grupa" ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 14 ) 22. pantā;

139) 

"vērtspapīru finansēšanas darījums" ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;

140) 

"sākotnējā drošības rezerve" jeb "SDR" ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu darījuma vai darījumu portfeļa esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu laikposmā, kas nepieciešams, lai likvidētu minētos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;

141) 

"tirgus risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no svārstībām tirgus cenās, tostarp ārvalstu valūtas kursos vai preču cenās;

142) 

"ārvalstu valūtas risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;

143) 

"preču risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;

144) 

"tirdzniecības nodaļa" ir iestādes izveidota precīzi identificēta dīleru grupa kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju kopuma pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu uzņēmējdarbības stratēģiju, kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros;

145) 

"maza un nesarežģīta iestāde" ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

tā nav liela iestāde;

b) 

tās kopējā aktīvu vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, vidēji ir vienāda ar vai mazāka par EUR 5 miljardu robežvērtību četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā pārskata sniegšanas perioda; dalībvalstis minēto robežvērtību var pazemināt;

c) 

uz to neattiecas nekādi pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;

d) 

tās tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta 1. punkta nozīmē tiek klasificēti kā mazi;

e) 

to atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība, kurus tā tur tirdzniecības nolūkā, nepārsniedz 2 % no tās bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, un kopējo atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 5 %, abas minētās vērtības aprēķinot saskaņā ar 273.a panta 3. punktu;

f) 

vairāk nekā 75 % gan no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, gan no saistībām, abos gadījumos neskaitot grupas iekšējos riska darījumus, ir saistīti ar darbībām ar darījumu partneriem, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonā;

g) 

iestāde neizmanto iekšējos modeļus, lai izpildītu prudenciālās prasības saskaņā ar šo regulu, izņemot meitasuzņēmumus, kas izmanto grupas līmenī izstrādātus iekšējos modeļus, ar noteikumu, ka grupai konsolidēti piemēro 433.a vai 433.c pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasības;

h) 

iestāde nav kompetentajai iestādei paziņojusi iebildumus pret to, ka ir klasificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;

i) 

kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;

146) 

"liela iestāde" ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

a) 

tā ir G-SNI;

b) 

tā ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde ("C-SNI") saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;

c) 

dalībvalstī, kur tā ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;

d) 

tās aktīvu kopējā vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, ir vienāda ar vai lielāka par EUR 30 miljardiem;

147) 

"liels meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas uzskatāms par lielu iestādi;

148) 

"biržā nekotēta iestāde" ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;

149) 

"finanšu pārskats" Astotās daļas nolūkos ir finanšu pārskats Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. panta nozīmē ( 15 );

▼M9

150) 

"preču un emisijas kvotu dīleris" ir uzņēmums, kura pamatdarbība ietver tikai un vienīgi tādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai tādu ieguldījumu pakalpojumu darbību veikšanu, kas saistīti ar preču atvasinātiem instrumentiem vai preču atvasināto instrumentu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5), 6), 7), 9) un 10) punktā, emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti tās 4) punktā, vai emisijas kvotām, kas minētas tās 11) punktā.

▼B

►C2  2.  
Jebkura atsauce šajā regulā uz nekustamo īpašumu, mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu ◄ vai uz šāda īpašuma hipotēku ietver arī atsauci uz daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Mājokļu sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu tiesību aktu. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var atļaut tās daļas, kas veido līdzvērtīgu netiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā, uzskatīt par tiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā ar nosacījumu, ka šāda netieša līdzdalība ir īpaši reglamentēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un, ieķīlājot tās kā nodrošinājumu, kreditoriem garantē līdzvērtīgu aizsardzību.
3.  
Šā panta 1. punkta 80) apakšpunktā minētais tirdzniecības finansējums parasti ir nepiešķirts un tam nepieciešama atbilstīga darījumu apliecinoša dokumentācija par katru izņemšanas pieprasījumu, tādējādi dodot iespēju atteikt finansējumu, ja rodas šaubas par kredītspēju vai darījumu apliecinošo dokumentāciju; tirdzniecības finansējuma riska darījumu atmaksāšana parasti ir neatkarīga no aizņēmēja, tā vietā finansējums tiek iegūts no naudas, kas saņemta no importētājiem vai rodas no pamatā esošo preču pārdošanas ieņēmumiem.

▼M8

4.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka, kādos gadījumos tiek izpildīti pirmā punkta 39) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

5. pants

Kredītriska kapitāla prasību specifiskās definīcijas

Trešās daļas II sadaļā piemēro šādas definīcijas:

1) 

"riska darījums" ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;

2) 

"zaudējumi" ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums, un būtiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu;

3) 

"paredzamie zaudējumi" jeb "EL" ir riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.



II

SADAĻA

PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS



1.

NODAĻA

Prasību individuāla piemērošana

6. pants

Vispārējie principi

▼M8

1.  
Iestādes šīs regulas Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Septītajā, Septītajā A un Astotajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā noteiktos pienākumus izpilda individuāli, izņemot šīs regulas 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos pienākumus.

▼C8

1.a  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, vienīgi iestādes, kas ir identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir arī G-SNI vienības un kurām nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.a panta prasības.

▼M8

Ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi individuāli ievēro 92.b panta prasību, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

tie nav noregulējuma vienības;

b) 

tiem nav meitasuzņēmumu;

c) 

tie nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi.

▼B

►C2  2.  
Nevienai iestādei, kas ir vai nu meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, vai mātesuzņēmums, un nevienai iestādei, kura saskaņā ar 18. pantu ir iekļauta konsolidācijā, ◄ 89., 90. un 91. pantā noteiktās prasības nav jāizpilda individuāli.

▼M8

3.  
Nevienai iestādei, kas ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, un nevienai iestādei, kura saskaņā ar 18. pantu ir iekļauta konsolidācijā, Astotajā daļā noteiktie pienākumi nav jāizpilda individuāli.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1.a punktā minētās iestādes individuāli ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu.

▼M9

4.  

Iestādes šīs regulas Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās saistības izpilda individuāli.

No turpmāk minētajām iestādēm netiek prasīts ievērot šīs regulas 413. panta 1. punktu un ar to saistītās likviditātes pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Septītajā A daļā:

a) 

iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu;

b) 

iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( *1 ) 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu; un

c) 

iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka:

i) 

to darbības ir ierobežotas un aptver vienīgi banku tipa pakalpojumu sniegšanu, kā minēts minētās regulas pielikuma C iedaļā, centrāliem vērtspapīru depozitārijiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās regulas 16. pantu; un

ii) 

tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu.

5.  
No iestādēm, kurām kompetentās iestādes ir piemērojušas šīs regulas 7. panta 1. vai 3. punktā norādīto atkāpi, un no iestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, netiek prasīts individuāli pildīt šīs regulas Septītajā daļā noteiktās saistības un Septītajā A daļā noteiktās ar to saistītās sviras rādītāja pārskata sniegšanas prasības.

▼B

7. pants

Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums

1.  

Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes, kas ir mātesuzņēmums, konsolidētajā uzraudzībā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:

a) 

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

b) 

vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

c) 

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

d) 

mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.

2.  
Kompetentās iestādes var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kur iestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz iestādēm un jo īpaši 11. panta 1. punktā noteiktie standarti.
3.  

Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu dalībvalsts mātes iestādei, ja uz iestādi attiecas atbilstošās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:

a) 

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību pret dalībvalsts mātes iestādi nokārtošanai;

b) 

uz dalībvalsts mātes iestādi attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.

Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

8. pants

Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums

1.  

Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem Savienībā un uzraudzīt tās kā vienas likviditātes apakšgrupu, kamēr vien tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti ievēro Sestajā daļā noteiktos pienākumus;

▼M8

b) 

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina nepiemērošanu, vienmēr uzrauga un pārrauga visu grupas vai apakšgrupas iestāžu finansējuma pozīcijas, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasība, un visām minētajām iestādēm nodrošina pietiekamu likviditātes līmeni un stabila finansējuma līmeni, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;

▼B

c) 

iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;

d) 

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.

Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un tiek aicināta vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavot tiesību akta priekšlikumu par to, kurus no šiem šķēršļiem novērst.

2.  
Kompetentās iestādes pilnībā vai daļēji var nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, ja visām vienas likviditātes apakšgrupas iestādēm ir atļauts veikt darbību tajā pašā dalībvalstī un ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi.
3.  

Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:

a) 

to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un par likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

▼M8

b) 

to likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad nepiemēro likviditātes seguma rādītāja (LCR) prasību, kā paredzēts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabila finansējuma summu un atrašanās vietas sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad netiek piemērota Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;

c) 

to likvīdo aktīvu minimālo summu noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēro LCR prasību, kas paredzēta 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabilā finansējuma minimālo summu noteikšana, kas jātur iestādēm, kurām nepiemēro Sestās daļas IV sadaļā noteikto NSFR prasību;

▼B

d) 

nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;

e) 

neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm.

f) 

pilnīga izpratne par tādas nepiemērošanas sekām.

►C2  4.  
Kompetentās iestādes 1., 2. un 3. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir dalībnieces vienā un tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kura minēta 113. panta 7. punktā, ar noteikumu, ka tās atbilst visiem tajā noteiktajiem nosacījumiem, un citām iestādēm, ◄ kuru starpā valda 113. panta 6. punktā minētās attiecības, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem minētā punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kurai netiek piemērota Sestā daļa, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.
5.  
Ja saskaņā ar 1. vai 2. punktu ir paredzēta nepiemērošana, kompetentās iestādes vienas likviditātes apakšgrupas līmenī var arī piemērot Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu vai tā daļas un atteikties no Direktīvas 2013/ 36/ES 86. panta vai tā daļu individuālas piemērošanas.

▼M8

6.  
Ja saskaņā ar šo pantu kompetentā iestāde daļēji vai pilnībā nepiemēro iestādei Sesto daļu, tā minētajai iestādei var arī nepiemērot saistītās likviditātes ziņošanas prasības saskaņā ar 30. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

▼B

9. pants

Individuālas konsolidēšanas metode

1.  
Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, kā arī Direktīvas 2013/36/ES 144. panta 3. punktu, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātes iestādēm iekļaut 6. panta 1. punktā paredzētajā prasības aprēķinā meitasuzņēmumus, kuri atbilst 7. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem un kuru būtiskie riska darījumi vai saistības ir darījumi ar un saistības pret šo mātes iestādi.
2.  
Šā panta 1. punktā noteikto procedūru atļauj vienīgi tad, ja mātes iestāde sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem un pasākumiem, tostarp juridiskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai savlaicīgai meitasuzņēmuma saistību pret mātesuzņēmumu nokārtošanai.
3.  
Ja kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, tā regulāri un ne retāk kā reizi gadā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 1. punkta piemērošanu un par 2. punktā minētajiem apstākļiem un pasākumiem. Ja meitasuzņēmums atrodas kādā trešā valstī, tad kompetentās iestādes to pašu informāciju sniedz arī šīs trešās valsts kompetentajām iestādēm.

10. pants

Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

▼M8

1.  

Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) 2017/2303 2. nodaļu vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼B

a) 

centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;

b) 

centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;

c) 

centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.

▼C2

Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz pirmajā daļā minēto nepiemērošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar šo regulu vai Direktīvu 2013/36/ES.

▼B

2.  
Ja kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un ja radniecīgās iestādes pilnībā garantē centrālās iestādes saistības, kompetentās iestādes centrālajai iestādei var nepiemērot individuāli Otro līdz Astoto daļu.



2.

NODAĻA

Prudenciālā konsolidācija



1.

iedaļa

Konsolidēta prasību piemērošana

▼M9

10.a pants

Konsolidēta prudenciālo prasību piemērošana, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mātesuzņēmumi

Šīs nodaļas piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskata par mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām dalībvalstī vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām tad, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tādas iestādes vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumi, uz kuru attiecas šī regula un kura ir minēta Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā.

▼B

11. pants

Vispārēja pieeja

▼M8

1.  
Ciktāl un kā tas noteikts 18. pantā, dalībvalsts mātes iestādes ievēro Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Septītajā un Septītajā A daļā paredzētos pienākumus, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši tie nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procesus un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.
2.  

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas prasības tiek piemērotas konsolidēti, attiecīgā gadījumā termini “iestāde”, “dalībvalsts mātes iestāde”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” attiecas arī uz:

a) 

finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu;

b) 

norīkotu iestādi, kura kontrolē mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja tādai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai nepiemēro apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu;

c) 

finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai iestādi, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 6. punkta d) apakšpunktu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis, kas nav jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu. Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir tā mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis.

▼M8 —————

▼C8

3.a  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tikai mātes iestādes, kas identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir G-SNI vienības, ievēro šīs regulas 92.a pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā.

▼M8

Vienīgi ES mātesuzņēmumi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, ievēro šīs regulas 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā. Ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu, abi ES mātes starpniekuzņēmumi, kuri kopīgi identificēti kā svarīgs meitasuzņēmums, katrs ievēro šīs regulas 92.b pantā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

▼M9

4.  

ES mātes iestādes ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus un veikt tādas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā.

Ja saskaņā ar 8. panta 1.–5. punktu ir paredzēta nepiemērošana, iestādes un attiecīgā gadījumā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu konsolidēti vai kā likviditātes apakšgrupa – subkonsolidēti.

▼M8

5.  
Ja piemēro šīs regulas 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) Nr. 2017/2402 2. nodaļu, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.
6.  
Papildus šā panta 1.–5. punktā noteiktajām prasībām un neskarot citus šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kad to pamato uzraudzības mērķi iestādes riska iezīmju vai kapitāla struktūras dēļ, vai ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta darbību strukturāla nošķiršana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai iestāde subkonsolidēti ievērotu pienākumus, kas paredzēti šīs regulas Otrajā līdz Astotajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā.

Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

▼M8 —————

▼M15

12.a pants

Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām

Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas ir vienas un tās pašas G-SNI daļa, ir noregulējuma vienības vai trešo valstu vienības, kuras būtu noregulējuma vienības, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu:

a) 

katrai noregulējuma vienībai vai trešās valsts vienībai, kas būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā;

b) 

ES mātes iestādei tā, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.

Pirmās daļas b) punktā minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli.

Noregulējuma iestādes rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu.

▼M8

13. pants

Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana

1.  
ES mātes iestādes ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.

▼C8

2.  
Iestādes, kuras identificētas kā noregulējuma vienības un kuras ir G-SNI vienības, ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu, pamatojoties uz savas noregulējuma grupas konsolidēto finanšu stāvokli.

▼M8

3.  
Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro ES mātes iestādēm, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ES mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai noregulējuma vienībām, ja tās ir iekļautas līdzvērtīgā konsolidētā informācijas atklāšanā, ko sniedz mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī.

Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.

4.  
Ja piemēro 10. pantu, tajā minētā centrālā iestāde ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.

14. pants

Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana

1.  
Mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiek prasīts pildīt Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā paredzētos pienākumus konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procesi un mehānismi, kas ir prasīti minētajos noteikumos, ir konsekventi un pienācīgi integrēti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.
2.  
Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar šīs regulas 270.a pantu, kad tās konsolidēti vai subkonsolidēti piemēro šīs regulas 92. pantu, ja trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ir pārkāptas Regulas (ES) Nr. 2017/2402 5. pantā paredzētās prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.

▼M9 —————

▼B



2.

iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas metodes

18. pants

Prudenciālās konsolidācijas metodes

▼M8

1.  
Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kam ir jāpilda šīs nodaļas 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi. Šā panta 3. līdz 6. punktu un 9. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai likviditātes apakšgrupas subkonsolidēto finanšu stāvokli, kā noteikts 8. un 10. pantā, ir piemērojama Sestā daļa un 430. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

▼M8

Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.

▼M8

2.  
Palīgpakalpojumu uzņēmumus konsolidācijā iekļauj šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajām metodēm.
3.  
Ja uzņēmumi ir saistīti Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.
4.  
Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs un finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitāla daļu.
5.  
Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 4. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.
6.  

Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

a) 

ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu minētajās iestādēs; un

b) 

ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota, ievērojot līgumu vai to dibināšanas dokumentus vai statūtus.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7., 8. un 9. punktā paredzēto metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.  
Ja iestādei ir meitasuzņēmums, kas ir uzņēmums, kurš nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, vai ja tai ir dalība šādā uzņēmumā, tā minētajam meitasuzņēmumam vai dalībai piemēro pašu kapitāla metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut vai no tām prasīt piemērot šādiem meitasuzņēmumiem vai dalībām atšķirīgu metodi, tostarp metodi, ko prasa piemērojamais grāmatvedības regulējums, ar noteikumu, ka:

a) 

iestāde jau nepiemēro pašu kapitāla metodi 2020. gada 28. decembrī;

b) 

piemērot pašu kapitāla metodi būtu pārmērīgi apgrūtinoši vai pašu kapitāla metode pienācīgi neatspoguļo riskus, ko pirmajā daļā minētais uzņēmums rada iestādei; un

c) 

piemērotās metodes rezultātā nav panākta pilnīga vai proporcionāla minētā uzņēmuma konsolidācija.

8.  

Kompetentās iestādes var prasīt pilnīgi vai proporcionāli konsolidēt meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kurā kādai iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

uzņēmums nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

b) 

pastāv būtisks risks, ka iestāde var nolemt sniegt finansiālu atbalstu minētajam uzņēmumam spriedzes apstākļos tad, kad nepastāv nekādas līgumsaistības sniegt šādu atbalstu vai kad tās tiek pārsniegtas.

▼M8

9.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic konsolidāciju gadījumos, kas minēti 3. līdz 6. punktā un 8. punktā.

EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B



3.

iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas darbības joma

19. pants

Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas darbības jomā

1.  

Iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kas ir meitasuzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība nepārsniedz mazāko no šiem rādītājiem:

a) 

EUR 10 miljoni;

b) 

1 % no mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības.

2.  

Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut iestādi, finanšu iestādi vai palīgpakalpojumu uzņēmumu, kurš ir meitasuzņēmums vai kurā ir dalība:

a) 

ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;

▼C2

b) 

ja attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā iestāžu uzraudzības mērķus;

▼C3

c) 

ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija neatbilstīga vai maldinoša iestāžu uzraudzības mērķu ziņā.

▼B

3.  
Ja gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā, tajos minētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā noteiktos mērķus.

20. pants

Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām

1.  

Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties:

a) 

attiecībā uz pieteikumiem 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. pantā, 312. panta 2. punktā, un 363. pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus attiecīgi iesniedz ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju;

b) 

lai noteiktu, vai ir izpildīti grupas iekšējās īpašās procedūras kritēriji, kā minēts 422. panta 9. punkta un 425. panta 5. punkta noteikumos, kurus papildina EBI regulatīvie tehniskie standarti, kas minēti 422. panta 10. punktā un 425. panta 6. punktā.

Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.

Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētajā pieteikumā ir iekļauts tās metodikas apraksts, kuru izmanto, lai iedalītu operacionālā riska kapitālu starp dažādām grupas sabiedrībām. Pieteikumā norāda, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā.

2.  

Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par:

a) 

1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu;

b) 

1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju novērtēšanu un īpašās procedūras noteikšanu;

Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.

3.  

Šā panta 2. punktā minētais periods sākas:

a) 

dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu; konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

b) 

dienā, kad kompetentās iestādes saņem konsolidētās uzraudzības iestādes sagatavoto pārskatu par grupas dalībnieku saistībām grupas iekšienē.

4.  
Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem pati savu lēmumu par 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu. Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmums neierobežo kompetento iestāžu pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.

Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.

Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un citām kompetentām iestādēm.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunkta jautājumiem un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

5.  
Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma individuālu uzraudzību, lēmumu par 1. punkta b) apakšpunktu pieņem pati.

Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas paustas sešu mēnešu termiņā.

Lēmums tiek darīts zināms konsolidētās uzraudzības iestādei, kura informē ES mātes iestādi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir nodevusi jautājumu EBI, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma uzraudzību individuāli, atliek savu lēmumu par šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

6.  
Ja ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi vienoti izmanto 312. panta 2. punktā minēto attīstītās mērīšanas pieeju vai 143. pantā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), kompetentās iestādes ļauj kvalifikācijas kritērijus (kuri attiecīgi izklāstīti 321. un 322. pantā vai Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā) izpildīt mātesuzņēmumam kopā ar tā meitasuzņēmumiem tā, lai tas atbilstu grupas struktūrai un tās risku pārvaldības sistēmām, procedūrām un metodikām.
7.  
Šā panta 2., 4. un 5. punktā minētos lēmumus atzīst par galīgiem un tos piemēro attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.
8.  
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējo lēmumu pieņemšanas procesu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz pieteikumiem atļaujām, kuras minētas 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. panta 2. punktā un 363. pantā, lai atvieglotu kopēju lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

21. pants

Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni

1.  
Saņemot pieprasījumu no ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai no ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības subkonsolidēti meitasuzņēmumi, konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kuras atbildīgas par ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību dalībvalstīs, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu tādu kopēju lēmumu par to, vai ir ievēroti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi, kurā ir noteikta vienas likviditātes apakšgrupa, kam piemērojams 8. pants.

Kopējo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 8. panta kritērijiem. Ja šo sešu mēnešu laikā rodas domstarpības, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās iestādēs, kuram nav jāpiemēro Sestā daļa.

Kopējo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauts pilnībā pamatots lēmums, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes iestādei.

2.  
Ja kopējs lēmums netiek pieņemts sešu mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par individuālu uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

Tomēr jebkura kompetentā iestāde var šo sešu mēnešu laikā vērsties pie EBI ar jautājumu par to, vai ir izpildīti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu, ņemot vērā ieguvumu un risku samērīgumu mātes iestādes dalībvalsts līmenī un ieguvumu un risku samērīgumu meitasuzņēmumi dalībvalsts līmenī. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un šā punkta otrajā daļā minētie lēmumi ir saistoši.

3.  
Jebkura kompetentā iestāde domstarpību gadījumā var arī šo sešu mēnešu laikā apspriesties ar EBI par 8. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumiem. Šajā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpniecības procesa rezultātus. Ja starpniecības procesā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikposmā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālu uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

▼C8

22. pants

Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā

1.  
Meitas iestādes piemēro 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja minētajām iestādēm vai to mātes iestādēm, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, trešā valstī ir meitasuzņēmums, kas ir iestāde vai finanšu iestāde, vai ja tām ir dalība šādā uzņēmumā.
2.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, meitas iestādes var izvēlēties nepiemērot 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja meitasuzņēmumu un dalības kopējie aktīvi un ārpusbilances posteņi trešās valstīs ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitas iestādes aktīviem un ārpusbilances posteņiem.

▼B

23. pants

Uzņēmumi trešās valstīs

Lai konsolidēti īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "kredītiestāde" un "finanšu iestāde", un "iestāde" attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā. Terminu "iestāde" piemēro arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "kredītiestāde" vai termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" definīcijai.

24. pants

Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējums

1.  
Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu veic saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var prasīt, ka iestādes veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu un pašu kapitāla noteikšanu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002.



OTRĀ DAĻA

▼M8

PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS

▼B



I

SADAĻA

PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI



1.

NODAĻA

Pirmā līmeņa kapitāls

25. pants

Pirmā līmeņa kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.



2.

NODAĻA

Pirmā līmeņa pamata kapitāls



1.

iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti

26. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi

1.  

Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:

a) 

kapitāla instrumenti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītie nosacījumi;

b) 

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c) 

nesadalītā peļņa;

d) 

citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

e) 

citas rezerves;

f) 

rezerves vispārējiem banku riskiem.

Šā punkta c) līdz f) apakšpunktos uzskaitītos posteņus atzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu tikai tad, ja tie iestādei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie ir radušies;

2.  

Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

a) 

šo peļņu ir pārbaudījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes pārskatu revīziju;

b) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārbaude nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības regulējumā noteiktajiem principiem.

▼M8

3.  
Kompetentās iestādes novērtē, vai kapitāla instrumentu emisijas atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā. Iestādes klasificē kapitāla instrumentus kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus tikai pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

noteikumi, ar kuriem reglamentē minētās turpmākās emisijas pēc būtības ir tādi paši kā noteikumi, ar kuriem reglamentē tās emisijas, par kurām iestādes jau ir saņēmušas atļauju;

b) 

iestādes ir kompetentajām iestādēm par minētajām turpmākām emisijām paziņojušas pietiekami laicīgi, pirms tās tiek klasificētas kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti.

Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.

Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu.

Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.

▼B

4.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē jēdziena "paredzams" nozīmi, ko izmanto, konstatējot, vai ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

27. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos

1.  

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

iestādes veids atbilst veidam, kas definēts spēkā esošajos valsts tiesību aktos un ko kompetentās iestādes uzskata par

i) 

savstarpēju sabiedrību,

ii) 

kooperatīvo sabiedrību,

iii) 

krājsabiedrību,

iv) 

līdzīgu iestādi;

v) 

kredītiestādi, kas pilnīgi pieder vienai no i) līdz iv) punktā minētajām iestādēm un ir saņēmusi attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājumu izmantot šā panta noteikumus, ar noteikumu, ka un kamēr attiecīgajā gadījumā 100 % no kredītiestādes emitētajām parastajām akcijām tieši vai netieši tur kāda minētajos punktos norādīta iestāde;

b) 

ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi;

Tās savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai krājsabiedrības, kas par tādām atzītas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pirms 2012. gada 31. decembra, turpina būt klasificētas par tādām šīs daļas piemērošanas nolūkos, ar noteikumu, ka tās atbilst kritērijiem, kas noteica minēto atzīšanu.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var noteikt, ka atbilstīgi valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem atzītais uzņēmuma veids ir savstarpēja sabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, krājsabiedrība vai līdzīga iestāde šīs regulas daļas vajadzībām.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

28. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

1.  

Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes vadības struktūras iepriekšēju apstiprinājumu;

▼M8

b) 

instrumenti ir pilnīgi apmaksāti, un minēto instrumentu īpašumtiesību iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;

▼B

c) 

instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:

i) 

tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē,

ii) 

tos uzskata par kapitālu un rezervēm piemērojamā grāmatvedības regulējuma izpratnē,

iii) 

tos uzskata par kapitālu un rezervēm bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d) 

instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi atklāti finanšu pārskatā iekļautajā bilancē;

e) 

instrumenti ir beztermiņa instrumenti;

f) 

instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i) 

iestādes likvidācija,

ii) 

instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju saskaņā ar 77. pantu;

g) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kas nav iestādes likvidācija, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 27. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;

h) 

instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:

i) 

nav preferenciālas peļņas sadales procedūras attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;

ii) 

peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale;

iii) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver maksimālo robežvērtību vai citus ierobežojumus sadalāmās peļņas maksimālajam līmenim, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;

iv) 

peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;

v) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu veikt peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei nekādā citā veidā netiek piemērots šāds pienākums;

vi) 

peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;

vii) 

peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

i) 

salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti absorbē pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments absorbē zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

j) 

instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

k) 

instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstākas prioritātes prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikta vai piemērota maksimālā robežvērtība, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 27. pantā;

l) 

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi,

iii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

iv) 

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

v) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi;

vi) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

m) 

instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.

1. punkta j) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumentiem, kas ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.

▼M8

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

▼B

2.  
Šā panta 1. punkta i) apakšpunktā noteiktos nosacījumus uzskata par izpildītiem neatkarīgi no pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummas pastāvīgas norakstīšanas.

Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no kapitāla instrumenta pamatsummas samazināšanas, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.

Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē kapitāla instrumentu un kuri tieši vai netieši norāda, ka instrumenta pamatsummai notiktu vai varētu notikt samazināšana, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.

3.  
Šā panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktā noteikto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumenta, par ko maksā dividenžu likmi, ar noteikumu, ka šāda dividenžu likme nerada peļņas sadali, kas kļūst par nesamērīgu slogu pašu kapitālam.

▼M8

Panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta v) punktā izklāstītie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem neatkarīgi no tā, ka meitasuzņēmumam ir piemērojams peļņas un zaudējumu nodošanas līgums ar tā mātesuzņēmumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumam ir pienākums pēc gada finanšu pārskatu sagatavošanas nodot savus ikgadējos rezultātus mātesuzņēmumam, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no meitasuzņēmuma balsstiesībām un kapitāla;

b) 

mātesuzņēmums un meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī.

c) 

līgums bija noslēgts leģitīmām nodokļu vajadzībām;

d) 

sagatavojot gada finanšu pārskatu, meitasuzņēmumam, pirms tas veic jebkādu maksājumu savam mātesuzņēmumam, ir rīcības brīvība samazināt sadalījumu summu, piešķirot daļu peļņas vai visu peļņu savām rezervēm vai rezervēm vispārējiem banku riskiem;

e) 

mātesuzņēmumam saskaņā ar līgumu ir pienākums pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus meitasuzņēmuma zaudējumus;

f) 

līgumam piemēro paziņošanas termiņu, saskaņā ar kuru līgumu var izbeigt tikai līdz grāmatvedības gada beigām, šādai izbeigšanai stājoties spēkā ne agrāk kā nākamā grāmatvedības gada sākumā un mātesuzņēmuma pienākumam pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus zaudējumus, kas radušies tekošajā grāmatvedības gadā, paliekot nemainītam.

Ja iestāde ir noslēgusi peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu, tā bez kavēšanās paziņo to kompetentajai iestādei un nodrošina kompetentajai iestādei līguma kopiju. Iestāde arī bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām peļņas un zaudējumu nodošanas līgumā un par līguma izbeigšanu. Iestāde neslēdz vairāk nekā vienu peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu.

▼B

4.  
Piemērojot 1. punkta h) apakšpunkta i) punktu, diferencētai peļņas sadale atspoguļo tikai diferencētas balsstiesības. Šajā sakarībā augstāku peļņas sadali piemēro tikai pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazākas balsstiesības vai nav balsstiesību.
5.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

pašu kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b) 

to, vai un kādā gadījumā peļņas sadale radītu nesamērīgu slogu pašu kapitālam;

c) 

preferenciālas peļņas sadales nozīmi.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

29. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti

1.  
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētos kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai tad, ja ir izpildīti 28. panta nosacījumi ar grozījumiem, kas izriet no šā panta piemērošanas.
2.  

Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a) 

izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;

b) 

ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;

c) 

atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos var nebūt iestādes saistību nepildīšana.

3.  
Kapitāla instrumenti var ietvert maksimālo robežvērtību vai ierobežojumu attiecībā uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni tikai tad, ja šāda maksimālā robežvērtība vai ierobežojums ir noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem.
4.  
Ja kapitāla instrumenti to īpašniekam nodrošina tiesības uz iestādes rezervēm maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīs tiesības ir ierobežotas ar instrumentu nominālvērtību, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.

Šā punkta pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitālu atzīt instrumentus, kas to turētājiem nedod balsošanas tiesības un kas atbilst visiem turpmākiem nosacījumiem:

a) 

iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasījums ir samērīgs ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsošanas tiesībām;

b) 

instrumenti citu pazīmju dēļ atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

5.  
Ja kapitāla instrumenti to īpašniekiem nodrošina prasījuma tiesības uz iestādes aktīviem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīm tiesībām ir noteikts apmērs vai piemērota maksimālā robežvērtība, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.
6.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu to dzēšanas ierobežojumu būtību, kas vajadzīgi gadījumā, ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst pašu kapitāla instrumentus.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

30. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, izklāstītajiem nosacījumiem:

a) 

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;

b) 

akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

31 pants

Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

1.  

Ārkārtas situācijās kompetentās iestādes var iestādēm atļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut kapitāla instrumentus, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) 

kapitāla instrumenti ir emitēti pēc 2014. gada 1. janvārim;

b) 

Komisija uzskata, ka attiecīgie kapitāla instrumenti ir valsts atbalsts;

c) 

kapitāla instrumenti ir emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem;

d) 

uz kapitāla instrumentiem ir pilnībā parakstījusies un tos tur valsts, vai attiecīga valsts sektora iestāde vai publiskajam sektoram piederoša struktūra;

e) 

kapitāla instrumenti spēj absorbēt zaudējumus;

f) 

izņemot 27. pantā minētos kapitāla instrumentus, likvidācijas gadījumā kapitāla intrumenti dod saviem īpašniekiem tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem pēc tam, kad ir nomaksāti visas augstākas prioritātes prasījumi;

g) 

pastāv atbilstīgi izstāšanās mehānismi valstij vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgai valsts sektora iestādei vai publiskajam sektoram piederošai struktūrai;

h) 

kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un ir publicējusi savu lēmumu līdz ar paskaidrojumu par minēto lēmumu.

2.  
Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un sadarbībā ar to EBI šīs regulas vajadzībām apsver izmantot 1. punktā minētos kapitāla instrumentus, kas ir līdzvērtīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.



2.

iedaļa

Prudenciālie filtri

32. pants

Vērtspapīrotie aktīvi

1.  

Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja šo palielinājumu rada vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:

a) 

palielinājumu, kas saistīts ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas;

b) 

ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciators – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus vērtspapīrošanas pozīcijām.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu jēdzienu "peļņa no pārdošanas", kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

33. pants

Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas un pašu saistību vērtības izmaiņas

1.  

Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:

a) 

patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijām tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tostarp prognozētās naudas plūsmas;

b) 

iestādes peļņa vai zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētām saistībām, kuri rodas no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;

▼M8

c) 

iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.

▼B

2.  
Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, iestādes neieskaita patiesās vērtības guvumus un zaudējumus, kas rodas no iestādes pašas kredītriska, pret guvumiem vai zaudējumiem, kas rodas no tās darījumu partnera kredītriska.
3.  

Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde var iekļaut peļņas un zaudējumu summu no savām saistībām pašu kapitālā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) 

saistības ir obligāciju veidā, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;

b) 

izmaiņas iestādes aktīvu un saistību vērtībā izriet no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;

c) 

pastāv cieša attiecība starp a) apakšpunktā minēto obligāciju vērtību un iestādes aktīvu vērtību;

d) 

ir iespējams dzēst hipotekāros aizdevumus, atpērkot par tirgus vērtību vai nominālvērtību obligācijas, ar kurām finansē hipotekāros aizdevumus.

4.  
EBI izstrādā regulatīvi tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas veido ciešo attiecību starp obligāciju vērtību un aktīvu vērtību, kā minēts 3. punkta c) apakšpunktā.

EBI līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

34. pants

Papildu vērtības korekcijas

Aprēķinot pašu kapitāla summu, iestādes piemēro 105. panta prasības visiem saviem aktīviem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaita visas nepieciešamās papildu vērtības korekciju summas.

35. pants

Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības

Izņemot 33. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.



3.

iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, atbrīvojumi un alternatīvas



1.

apakšiedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

36. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.  

Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:

a) 

kārtējā finanšu gada zaudējumus;

▼M8

b) 

nemateriālos aktīvus, izņemot prudenciāli vērtētus programmatūras aktīvus, kuru vērtību negatīvi neietekmē iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija;

▼B

c) 

atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē;

d) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (IRB pieeja) – negatīvās summas, kuras izriet no 158. un 159. pantā noteikto paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanas;

e) 

definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus iestādes bilancē;

f) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tostarp tajos pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;

g) 

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

h) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;

i) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;

▼C3

j) 

no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus;

▼B

k) 

riska darījumu vērtību šādiem posteņiem, kuri atbilst riska pakāpei 1 250  % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1 250  % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla summas:

i) 

būtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora,

▼M5

ii) 

vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 245. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;

▼B

iii) 

neapmaksātas piegādes saskaņā ar 379. panta 3. punktu;

iv) 

pozīcijas grozā, attiecībā uz kuru iestāde atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 153. panta 8. punktu nevar noteikt riska pakāpi;

v) 

kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai saskaņā ar 155. panta 4. punktu.

l) 

jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu apmēru, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus;

▼M7

m) 

piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem;

▼M8

n) 

132.c panta 2. punktā minētās minimālās vērtības saistībai – jebkuru summu, par kuru minimālās vērtības saistības pamatā esošo KIU ieguldījumu apliecību vai daļu pašreizējā tirgus vērtība ir zemāka par minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību un par ko iestāde jau nav atzinusi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu samazinājumu.

▼B

2.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu šā panta 1. punkta, a), c), e), f), h), i) un l) apakšpunktā minēto atskaitījumu piemērošanu un 56. panta a), c), d) un f) punktā un 66. panta a), c) un d) punktā minēto ar tiem saistīto atskaitījumu piemērošanu;

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

3.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu finanšu iestāžu un – apspriežoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 16 ), – trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to sabiedrību, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem;

c) 

otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

▼M8

4.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punkta b) apakšpunktā minēto atskaitījumu piemērošanu, tostarp to, cik būtiska ir uz vērtību atstātā negatīvā ietekme, kas nerada bažas prudenciālās uzraudzības ziņā.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

37. pants

Nemateriālo aktīvu atskaitīšana

Iestādes nosaka nemateriālo aktīvu summu, ko atskaita šādi:

a) 

no atskaitāmās summas atņem attiecīgās atliktā nodokļa saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b) 

atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā;

▼M8

c) 

atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības aprēķinam, kurš balstīts uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼B

38. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana

1.  
Iestādes nosaka atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu, kura jāatskaita saskaņā ar šo pantu.
2.  
Izņemot gadījumus, kad ir nodrošināta atbilstība 3. punkta nosacījumiem, atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu aprēķina, neatņemot no tās iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības.
3.  

No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:

a) 

sabiedrībai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības veikt šādu īstermiņa nodokļu aktīvu un īstermiņa nodokļu saistību savstarpēju dzēšanu;

b) 

atlikto nodokļu aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz nodokļiem, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamai sabiedrībai.

4.  
Iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistībās, ko izmanto 3. punkta vajadzībām, nedrīkst ietvert atliktā nodokļa saistības, kuras samazina nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu.
5.  

Šā panta 4. punktā minēto attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu iedala šādi:

a) 

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, netiek atskaitīti saskaņā ar 48. panta 1. punktā minēto procedūru;

b) 

visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.

Iestādes iedala attiecīgās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.

39. pants

Nodokļu pārmaksa, nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu un atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

1.  

No pašu kapitāla neatskaita šādus posteņus, kuriem attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu piemēro riska pakāpi:

a) 

iestādes nodokļu pārmaksa par kārtējo gadu;

b) 

uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējo nodokļu iestādi, vai tiesības saņemt maksājumu no tām.

2.  

►M8  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄

a) 

tos automātiski un obligāti nekavējoties aizstāj ar nodokļu kredītu, ja iestāde uzrāda zaudējumus oficiāli apstiprinātajos iestādes gada finanšu pārskatos, vai ja iestāde tiek likvidēta vai atzīta par maksātnespējīgu;

b) 

iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst a) apakšpunktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību;

c) 

ja b) apakšpunktā minētā nodokļa kredītu summa ir lielāka par tajā pašā punktā minētajām nodokļu saistībām, jebkuru šādu pārpalikumu nekavējoties aizstāj ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.

Ja ir izpildīti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, iestādes atliktā nodokļa aktīviem piemēro 100 % riska pakāpi.

40. pants

Negatīvo summu, kuras izriet no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, atskaitīšana

Saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekmē, kas varētu rasties, ►C2  ja uzkrājumi paaugstinātu Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni. ◄

41. pants

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana

▼C2

1.  

Šīs regulas 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina par:

a) 

jebkādu attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b) 

definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar noteikumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

Aktīviem, ko izmanto, lai samazinātu atskaitāmo summu, attiecīgā gadījumā piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

▼B

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, pēc kuriem kompetentā iestāde atļauj iestādei samazināt aktīvu summu definētu pabalstu pensiju fondā, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

42. pants

Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Šīs regulas 36. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

43. pants

Būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā

Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

b) 

iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

c) 

iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu tā ir ietverta vienā pārskatu konsolidācijā ar iestādi.

44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes veic 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) 

līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b) 

atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

45. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Iestādes veic 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

▼M8

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

▼B

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka par tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros atskaitāmo summu, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu apmēru ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

46. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā

1.  

Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu kopējās summas, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, k) apakšpunkta ii) līdz v) punktā un l) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii) 

44. un 45. pants;

b) 

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība minēto finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ►C2  dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentos kopējo apmēru. ◄

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

▼C2

3.  

Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

▼B

a) 

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments.

4.  
Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkta noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

▼C2

5.  

Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.

▼B

47. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā

Šīs regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā summa, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 44. un 45. pantu un 2. apakšiedaļu.

▼M7

47.a pants

Ienākumus nenesoši riska darījumi

1.  

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem ar noteikumu, ka tie nav iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī:

a) 

parāda instruments, tostarp parāda vērtspapīrs, aizdevums, avanss un pieprasījuma noguldījums;

b) 

sniegta apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegts finansiāls galvojums vai jebkura cita sniegta apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir atsaucama vai neatsaucama, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma vai kuras faktiski tiek automātiski atceltas aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.

2.  
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām parāda instrumenta riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas aprēķināta, neņemot vērā nekādas specifiskās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus vai daļējus norakstījumus, ko iestāde veikusi, kopš riska darījums pēdējo reizi tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.

Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas sniegtas apņemšanās, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska darījuma vērtība 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko iestāde ir apņēmusies aizdot, un sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība.

Šā punkta trešajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu specifisko kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, vai citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.

3.  

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā ienākumus nenesošus klasificē šādus riska darījumus:

a) 

riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;

b) 

riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;

c) 

riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7. punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;

d) 

riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;

e) 

riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar minēto parādnieku, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar minēto parādnieku uzskata par ienākumus nenesošiem.

4.  

Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus iestāde piemēro, lai izbeigtu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēt riska darījumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un saskaņā ar 178. pantu – kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;

b) 

parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa, ļoti iespējams, tiks veikta pilnā apmērā un laikus;

c) 

parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.

5.  
Ienākumus nenesošu riska darījumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificējot kā pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu, netiek izbeigta tā klasifikācija ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām.
6.  

Ienākumus nenesošus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kura dēļ tos klasificētu kā ienākumus nenesošus saskaņā ar 3. punktu;

b) 

ir pagājis vismaz viens gads kopš dienas, kad tika piešķirti pārskatīšanas pasākumi, vai kopš dienas, kad kad riska darījumi klasificēti kā ienākumus nenesoši – atkarībā no tā, kura ir vēlāk;

c) 

pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.

▼C5

Pilnīgu un laikus veiktu atmaksu var uzskatīt par ticamu, ja parādnieks regulāri un laikus ir veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:

▼M7

a) 

ja ir kavēti maksājumi – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika piešķirts pārskatīšanas pasākums;

b) 

ja kavētu maksājumu nav – summa, kas norakstīta piešķirto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.

7.  

Ja ienākumus nenesošu riska darījumu, ievērojot 6. punktu, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošu, šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā riska darījums, attiecībā uz kuru veikti pārskatīšanas pasākumi, tika pārklasificēts kā rezultatīvs;

b) 

vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;

c) 

nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.

47.b pants

Pārskatīšanas pasākumi

1.  

Pārskatīšanas pasākums ir iestādes pretimnākšana attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam, un tā nozīmē vienu vai otru no šādām darbībām:

a) 

parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšana gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

b) 

pilnīga vai daļēja parādsaistību pārfinansēšana gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.

2.  

Par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmi vismaz šādi gadījumi:

a) 

jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

b) 

jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

c) 

pēc sākotnējiem līguma noteikumiem riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;

d) 

pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;

e) 

iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms minēto klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas;

f) 

parāda summas piešķiršanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums vai kuras būtu tikušas klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums, ja minētie maksājumi nebūtu veikti;

g) 

līguma noteikumu grozīšana ietver atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāda grozīšana ir pretimnākšana.

3.  

Šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt pieņemti pārskatīšanas pasākumi:

a) 

vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējā līguma grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja minētās grozīšanas nebūtu;

b) 

kredīta līguma noslēgšanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;

c) 

iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas.

4.  
Šā panta vajadzībām parādnieka grūtības izpildīt savas finansiālās saistības izvērtē parādnieka līmenī, ņemot vērā visas juridiskās personas parādnieka grupā, kuras ietilpst grupas grāmatvedības konsolidācijā, kā arī fiziskās personas, kas īsteno kontroli pār minēto grupu.

47.c pants

Atskaitījums attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem

1.  

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām iestādes katram ienākumus nenesošam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, šā punkta b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

a) 

summa, ko veido:

i) 

nenodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā;

ii) 

nodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;

b) 

šādu posteņu summa ar noteikumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu ienākumus nenesošo riska darījumu:

i) 

specifiskās kredītriska korekcijas;

ii) 

vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu;

iii) 

citi pašu kapitāla samazinājumi;

iv) 

attiecībā uz iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un kuras attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru ienākumus nenesošo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar ienākumus nenesošo riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēra daļu no paredzamo zaudējumu apmēra kopsummas, attiecīgi, riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde;

v) 

ja ienākumus nenesošs riska darījums ir iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, – starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu;

vi) 

summas, ko iestāde ir norakstījusi, kopš riska darījums tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātā daļa ir riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz ar fondētu kredītaizsardzību vai nefondētu kredītaizsardzību, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā ir nodrošināta ar hipotēkām.

Ienākumus nenesoša riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp 47.a panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtību un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.

2.  

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

a) 

0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai trešajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

b) 

1 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

3.  

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

a) 

0,25 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

b) 

0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

c) 

0,55 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

d) 

0,70 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

e) 

0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

f) 

0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

g) 

1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

h) 

0,85 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

i) 

1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu desmitajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

▼M11

4.  

Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredītu aģentūra, vai ko garantējis vai kurai sniedzis atbalsta garantiju 201. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēts atbilstošs kredītaizsardzības devējs, ar kuru noslēgtiem nenodrošinātiem riska darījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, piemēro šādus koeficientus:

▼M7

a) 

0 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši septiņi gadi pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu; un

b) 

1 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

5.  
EBI izvērtē dažādos prakses veidus, ko izmanto nodrošinātu ienākumus nenesošu riska darījumu vērtēšanai, un tā var izstrādāt pamatnostādnes, kurās ir precizēta kopīga metodika, tai skaitā iespējamais prasību minimums attiecībā uz atkārtotu vērtēšanu termiņu un ad hoc metožu ziņā, attiecībā uz fondētās un nefondētās kredītaizsardzības atbilstīgo veidu prudenciālo vērtēšanu, īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par to atgūstamību un izpildāmību. Minētās pamatnostādnes var ietvert arī kopīgu metodiku 1. punktā minētās ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātās daļas noteikšanai.

Minētās pamatnostādnes izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

6.  
Atkāpjoties no 2. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši divi gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 2. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājuši divi gadi, līdz brīdim, kad pagājuši seši gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Šo punktu piemēro tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

▼B



2.

apakšiedaļa

Atbrīvojumi un alternatīvas saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

48. pants

Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.  

Veicot 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādēm netiek prasīts atskaitīt šā punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto posteņu summas, kas kopā atbilst 2. punktā minētajai robežsummai vai ir mazākas par šo summu:

a) 

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants,

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

b) 

ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā – šīs iestādes tiešā, netiešā līdzdalība un sintētiskā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants,

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

2.  

Šā panta 1. punkta vajadzībām robežsumma ir vienāda ar šā punkta a) apakšpunktā minēto summu, kas reizināta ar šā punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atlikusī summa pēc tam, kad pilnā mērā ir veiktas korekcijas un atskaitījumi saskaņā ar 32. līdz 36. pantu, un nepiemērojot šajā pantā precizētās atbrīvojumu robežvērtības;

b) 

17,65 %.

3.  

Šā panta pirmā punkta vajadzībām iestāde nosaka atliktā nodokļa aktīvu daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla kopējā posteņu summā, ko nav jāatskaita, dalot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b) 

šāda summa:

i) 

a) apakšpunktā norādītā summa;

ii) 

apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, un kas kopā sastāda 10 % vai mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

Būtisku ieguldījumu proporcija kopējā posteņu summā, kas nav jāatskaita, ir vienāda ar viens, mīnus pirmajā daļā minētā proporcija.

4.  
Posteņu summām, ko neatskaita saskaņā ar 1. punktu, piemēro 250 % riska pakāpi.

49. pants

Prasība veikt atskaitījumus, ja piemēro konsolidāciju, papildu uzraudzību vai institucionālo aizsardzības shēmu

1.  

Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:

a) 

finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;

b) 

šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;

c) 

iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;

d) 

pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;

e) 

līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:

i) 

mātes kredītiestāde,

ii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,

iii) 

mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

iv) 

iestāde,

v) 

meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.

Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.

2.  
Lai individuāli un subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, iestādes, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, neatskaita līdzdalību pašu kapitāla instrumentos, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, kuras ir ietvertas konsolidētās uzraudzības darbības jomā, ja vien kompetentās iestādes nenosaka, ka šādi atskaitījumi ir vajadzīgi īpašos nolūkos, jo īpaši banku darbību strukturālas nošķiršanas un noregulējuma plānošanas nolūkos, individuālas un subkonsolidētas uzraudzības vajadzībām.

Pirmajā daļā minētās pieejas piemērošana nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

▼M8

Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta prasību nolūkos, ko aprēķina saskaņā ar 72.e panta 4. punktā noteikto atskaitīšanas satvaru.

▼B

3.  

Lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos šādos gadījumos:

a) 

ja iestādei ir līdzdalība citā iestādē un ir izpildīti ii)līdz vi) punktā minētie nosacījumi:

i) 

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā,

ii) 

kompetentās iestādes ir piešķīrušas 113. panta 7. punktā minēto atļauju,

iii) 

ir izpildīti 113. panta 7. punkta nosacījumi,

iv) 

institucionālā aizsardzības shēma sastāda konsolidētu bilanci, kas minēta 113. panta 7. punkta e) apakšpunktā, vai, ja konsolidētu pārskatu sastādīšana nav nepieciešama, paplašinātu kopaprēķinu kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā, kas ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 86/635/EEK, un kurā ietverti konkrēti pielāgojumi Direktīvas 83/349/EEK vai Regulas (EK) Nr. 1606/2002, ar ko reglamentē kredītiestāžu grupu konsolidētos pārskatus. Ārējais revidents pārbauda minētā paplašinātā kopaprēķina līdzvērtīgumu un īpaši to, ka minētajā aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. ►M8  Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajai iestādei ar 430. panta 6. punktā noteiktajos tehniskajos īstenošanas standartos paredzēto regularitāti, ◄

►M8  v) 

institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 430. pantu iesniedz pārskatus par minēto prasību izpildi. ◄ Institucionālās aizsardzības shēmā nav nepieciešams atskaitīt līdzdalības daļu, kas pieder līdzdalībniekiem vai juridiskām personām, kuras nav institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ar noteikumu, ka aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem un mazākuma akcionāru, ja tas ir iestāde;

b) 

ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti a) apakšpunkta i) līdz v) punktā noteiktie nosacījumi.

4.  
Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, uzskata par riska darījumu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu aprēķina tās riska svērto vērtību.
►C2  5.  
Ja iestāde piemēro Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi, iestāde ◄ atklāj finanšu konglomerāta papildu pašu kapitāla prasību un kapitāla pietiekamības rādītāju, ko aprēķina saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu un I pielikumu.
6.  
EBI, EAAPI un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 17 ), ar Apvienotās komitejas palīdzību izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai šā panta vajadzībām precizētu Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu piemērošanas nosacījumus ar mērķi noteikt alternatīvas attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto atskaitījumu.

▼C1

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.



4.

iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

50. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 32. līdz 35. pantā paredzētās korekcijas, 36. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 48., 49. un 79. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.



3.

NODAĻA

Pirmā līmeņa papildu kapitāls



1.

iedaļa

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un instrumenti

51. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:

a) 

kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;

b) 

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

Panta a) punktā minētos instrumentus neatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

52. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

1.  

Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼M8

a) 

instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;

b) 

instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

▼B

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

▼M8

c) 

instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

▼B

d) 

instrumentiem ir zemāka prioritāte par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;

e) 

instrumentus nenodrošina vai negarantē, tādējādi paaugstinot prasījumu prioritāti, neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

iv) 

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

v) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

vi) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

f) 

instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina instrumentā nostiprināto prasījumu prioritāti maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

g) 

instrumenti ir beztermiņa, un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;

▼M8

h) 

ja instrumentos ir ietverta viena vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

▼B

i) 

instrumentus var atsaukt, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

▼M8

j) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

▼B

k) 

iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atsaukt, dzēst vai atpirkt;

l) 

ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) 

tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale,

ii) 

ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli,

iii) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,

iv) 

peļņas sadales atcelšana nav uzskatāma par iestādes saistību nepildīšanu,

v) 

peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

m) 

instrumenti nav faktors, nosakot, vai iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, kur šāda noteikšana uzskatāma par maksātnespējas testu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

n) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

o) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

▼M8

p) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

▼M8

q) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;

r) 

instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.

▼B

Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, ka instrumenti ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā, pamatojoties uz 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.

▼M8

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu.

▼B

2.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību;

b) 

veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu;

c) 

procedūras un laiku šādiem aspektiem:

i) 

izraisītājnotikuma konstatēšana,

ii) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas atjaunināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;

d) 

instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

e) 

īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

53. pants

Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju

Šīs regulas 52. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) punkta un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi neietver:

a) 

prasību veikt peļņas sadali attiecībā uz instrumentiem, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz tādu iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;

b) 

prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;

c) 

pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Iestādei nekādā citā veidā nepiemēro šādu pienākumu.

54. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana

1.  

Šīs regulas 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:

a) 

izraisītājnotikums sākas, kad 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

i) 

5,125 %,

ii) 

līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;

b) 

instrumentu reglamentējošos noteikumos papildus a) apakšpunktā minētajiem notikumiem iestādes var precizēt vienu vai vairākus citus izraisītājnotikumus;

c) 

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:

i) 

šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;

ii) 

diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

d) 

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:

i) 

instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

ii) 

summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā,

iii) 

ar instrumentu saistīto peļņas sadali;

▼M8

e) 

ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.

▼B

2.  
Ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta samazināšanu vai konvertēšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu izveido posteņus, kas uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
3.  
To pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu summa, kuri atzīti kā pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi, nepārsniedz minimālo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, kuru iegūtu, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu pilnībā norakstītu vai konvertētu par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
4.  

Kopējā pirmā līmeņu papildu kapitāla instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:

a) 

summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz 5,125 %;

b) 

instrumenta pilna pamatsumma.

5.  

Izraisītājnotikuma gadījumā iestādes veic šādas darbības:

a) 

nekavējoties informē kompetentās iestādes;

b) 

informē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājus;

c) 

saskaņā ar šajā pantā izklāstīto prasību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, samazina instrumentu pamatsummu vai nekavējoties konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

6.  
Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, nodrošina, ka tās reģistrētā akciju kapitāla apjoms vienmēr ir pietiekams, lai izraisītājnotikuma gadījumā šādus konvertējamus pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus konvertētu akcijās. Visas nepieciešamās atļaujas tiek saņemtas šādu konvertējamu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu emisijas dienā. Iestāde nodrošina, lai tās rīcībā vienmēr būtu nepieciešamā iepriekšēja atļauja emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuros izraisītājnotikuma gadījumā tiks konvertēti šādi pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti.
7.  
Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, nodrošina, lai minētajai konvertēšanai nebūtu nekādu procesuālu šķēršļu, pamatojoties uz tās dibināšanas dokumentiem vai statūtiem vai līgumos paredzētiem noteikumiem.

55. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 52. panta 1. punkta nosacījumiem:

a) 

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;

b) 

to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteni.



2.

iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

56. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:

a) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tostarp pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b) 

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c) 

tiešas, netiešas un sintētiskas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 60. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;

d) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

▼C3

e) 

to posteņu summu, kas saskaņā ar 66. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;

▼B

f) 

jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi koriģē pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

57. pants

Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

Šīs regulas 56. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ievērojot šādus izņēmumus:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti abi šie nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

ii) 

gan garās, gan īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām vai sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

58. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes 56. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a) 

līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b) 

atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.

59. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a) 

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

▼M8

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

▼B

ii) 

vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošā riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

60. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiski ieguldījumi finanšu sektora sabiedrībā

1.  

Šīs regulas 56. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

►C2  a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32.līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii) 

44. un 45. pants;

b) 

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo apmēru minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

▼C2

3.  

Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta summu, ko paredzēts atskaitīt ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a) 

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.

▼B

4.  
Šīs regulas 56. panta c) punktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

▼C2

5.  

Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.

▼B



3.

nodaļa

Pirmā Līmeņa Papildu Kapitāls

61. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 79. panta piemērošanas.



4.

NODAĻA

Otrā līmeņa kapitāls



1.

Iedaļa

Otrā līmeņa kapitāla posteņi un instrumenti

62. pants

Otrā līmeņa kapitāla posteņi

Otrā līmeņa kapitāla posteņus veido:

▼M8

a) 

kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 63. pantā izklāstītie nosacījumi, un tiktāl, ciktāl paredzēts 64. pantā;

▼B

b) 

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu – vispārējas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

d) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu – pozitīvās summas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas izriet no 158. un 159. pantā noteiktā aprēķina, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

Panta a) punktā minētos posteņus neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

63. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumenti

▼M8

Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;

b) 

instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

▼B

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla;

▼M8

c) 

instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d) 

prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentus reglamentējošiem noteikumiem ir subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;

e) 

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:

▼B

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

iv) 

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

v) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

vi) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

▼M8

f) 

instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas citādi paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;

g) 

instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;

h) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgā gadījumā – atmaksā tos;

i) 

ja instrumenti ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

j) 

instrumentus var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. pantā izklāstītie nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

k) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteiktu procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m) 

par instrumentiem maksājamie procentu maksājumi vai – attiecīgā gadījumā – dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

▼M8

o) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;

p) 

instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu.

▼M8

64. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

1.  
Otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, to pilnas summas apmērā uzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
2.  

To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:

a) 

instrumentu uzskaites vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar minētā perioda dienu skaitu;

b) 

instrumentu līgumā noteiktā termiņa atlikušo dienu skaits.

▼B

65. pants

Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 63. panta nosacījumiem:

a) 

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;

b) 

to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.



2.

Iedaļa

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

66. pants

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:

a) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tostarp pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b) 

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c) 

tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;

d) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām;

▼M8

e) 

no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgo saistību posteņus.

▼B

67. pants

Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi

Šīs regulas 66. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

ii) 

vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abi tiek turēti netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

68. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes 66. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b) 

atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

69. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a) 

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

▼M8

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

▼B

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aplūkojot pamatā esošo riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

70. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu attiecīgajā sabiedrībā

1.  

Šīs regulas 66. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

►C2  a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

iii) 

44. un 45. pants;

►C2  b) 

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ◄ dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo summu šo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

▼C2

3.  

Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka summu, ko paredzēts atskaitīt no katra otrā līmeņa papildu kapitāla instrumenta ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādītos summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a) 

līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.

▼B

4.  
Šīs regulas 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkta noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

▼C2

5.  

Iestādes nosaka katra otrā līmeņa kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.

▼B



3.

Iedaļa

Otrā līmeņa kapitāls

71. pants

Otrā līmeņa kapitāls

Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 66. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 79. pants.



5.

NODAĻA

Pašu kapitāls

72. pants

Pašu kapitāls

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

▼M8



5.a

NODAĻA

Atbilstīgās saistības



1. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņi un instrumenti

72.a pants

Atbilstīgo saistību posteņi

1.  

Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:

a) 

atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b) 

otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.  

No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības

a) 

segtie noguldījumi;

b) 

beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

c) 

fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 18 ) 6. pantā;

d) 

noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;

e) 

nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;

f) 

jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;

g) 

jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

h) 

saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

i) 

saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret:

i) 

sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK ( 19 );

ii) 

dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai

iii) 

trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;

j) 

saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem:

i) 

darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;

ii) 

komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus;

iii) 

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

iv) 

noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;

k) 

saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;

l) 

saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.

Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.

72.b pants

Atbilstīgi saistību instrumenti

1.  
Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka tās atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā.
2.  

Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;

b) 

saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i) 

tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība;

ii) 

uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c) 

saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;

d) 

prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:

i) 

līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

ii) 

piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

iii) 

instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;

e) 

saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi;

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;

f) 

saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;

g) 

saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;

h) 

instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

i) 

ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

j) 

saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;

k) 

saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l) 

saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m) 

par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n) 

instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.

▼M15

Šīs regulas 92.b panta nolūkos atsauces uz noregulējuma vienību šā punkta pirmās daļas c), k), l) un m) apakšpunktā saprot arī kā atsauces uz iestādi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgs meitasuzņēmums.

▼M8

3.  

Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka:

a) 

ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

b) 

saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un

c) 

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

4.  

Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:

a) 

iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;

b) 

ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

c) 

saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;

d) 

iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;

e) 

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

5.  
Noregulējuma iestāde var atļaut iestādei atbilstīgo saistību posteņos iekļaut tikai tās saistības, kas minētas vai nu 3., vai 4. punktā.
6.  
Noregulējuma iestāde, pārbaudot, vai ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi, konsultējas ar kompetento iestādi.
7.  

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b) 

dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

72.c pants

Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija

1.  
Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

2.  
Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.
3.  
Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietverts stimuls emitentam atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt instrumentu pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, par instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā emitents var izmantot minēto iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.
4.  
Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietvertas pirmstermiņa atmaksas iespējas, ko var izmantot tikai pēc emitenta ieskatiem pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, bet ja instrumentu reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu instrumentu pirms termiņa atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt un neparedz nekādu dzēšanas vai atmaksas iespēju pēc turētāju ieskatiem, par instrumenta termiņu nosaka sākotnēji norādīto termiņu.

72.d pants

Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana

Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.



2. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

72.e pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1.  

Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:

a) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;

c) 

tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;

d) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.

2.  
Šīs iedaļas nolūkos visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu.
3.  

Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:

image

kur:

h

=

72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa;

i

=

indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi;

Hi

=

tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā;

li

=

to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un

Li

=

emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju.

▼M15

4.  

Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu vai attiecīgo trešo valstu iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:

mi = max{0; OPi + LPi – max{0; β · [Oi + Li – max{ri · aRWAi; wi · aLREi}]}}

kur:

i

=

indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu;

OPi

=

meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu summa, ko tur mātes iestāde;

LPi

=

meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu summa, ko tur mātes iestāde;

β

=

to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums un ko aprēķina šādi:

image

;

Oi

=

meitasuzņēmuma i pašu kapitāla summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

Li

=

meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

ri

=

attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām;

aRWAi

=

G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem –aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem;

wi

=

attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām;

aLREi

=

G-SNI vienības i kopējās riska darījumu vērtības mērs, kas aprēķināts saskaņā ar 429. panta 4. punktu vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – aprēķināts saskaņā ar piemērojamiem vietējiem noteikumiem.

Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.

▼M8

72.f pants

Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums

Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

ii) 

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

72.g pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze

72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.

72.h pants

Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums

Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

ii) 

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.

72.i pants

Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās

1.  

Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz k) apakšpunkta v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii) 

44. pants un 45. pants;

b) 

iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un koeficienta aprēķināšanā, ko veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.
3.  

Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a) 

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.

4.  
Šīs regulas 72.e panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i), a) apakšpunkta ii) un a) apakšpunkta iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.
5.  
Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot līdzdalības apmēru, kas nepieciešams, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju.

72.j pants

Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem

1.  

Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;

b) 

atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.

2.  
To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības.
3.  
Ja saskaņā ar 1. punktu neatskaitītas līdzdalības gadījumā minētajā punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.



3. iedaļa

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

72.k pants

Atbilstīgās saistības

Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.

72.l pants

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.

▼B



6.

NODAĻA

▼M8

Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām

▼B

73. pants

▼M8

Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem

1.  
Kapitāla instrumenti un saistības, attiecībā uz kuriem iestādei ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt lēmumu sadalīt peļņu veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, nav uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, ja vien iestāde pirms tam nav saņēmusi kompetentās iestādes atļauju.
2.  

Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;

b) 

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā kapitāla instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;

c) 

panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.

Pirms 1. punktā minētās iepriekšējās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību minētajiem nosacījumiem.

3.  
Kapitāla instrumenti un saistības, par kuriem juridiskai personai, kas nav iestāde, kura emitējusi minētos instrumentus vai saistības, ir rīcības brīvība pieņemt lēmumu vai pieprasīt, ka peļņas sadale attiecībā uz minētajiem instrumentiem vai saistībām notiek veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, nav uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem.
4.  
Iestādes var izmantot plaša tirgus indeksu kā vienu no atskaites punktiem, lai noteiktu peļņas sadales līmeni attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentiem.

▼B

5.  

Panta 4. punktu nepiemēro, ja attiecīgā iestāde minētajā plašā tirgus indeksā ir iekļauta kā atsauces sabiedrība, ja vien nav izpildīti šie abi nosacījumi:

a) 

iestāde uzskata, ka šīs plašā tirgus indeksa izmaiņas nav cieši korelētas ar iestādes, tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības kredītstāvokli;

b) 

kompetentā iestāde nav nonākusi pie secinājumiem, kas būtu pretrunā ar a) apakšpunktā minēto uzskatu.

▼M8

6.  
Iestādes ziņo un atklāj informāciju par tiem plašā tirgus indeksiem, uz kuriem balstās to kapitāla instrumenti un atbilstīgo saistību instrumenti.

▼B

7.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem indeksus 4. punkta vajadzībām uzskatīs par plašiem tirgus indeksiem.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

74. pants

Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu

Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

75. pants

Atskaitījumi un termiņa prasības īsām pozīcijām

▼M8

Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

▼B

a) 

iestādei ir līgumiskas tiesības noteiktā nākotnes dienā pārdot darījuma partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, garo pozīciju, kurai ierobežo risku;

b) 

darījumu partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, ir līgumisks pienākums minētajā nākotnes dienā no iestādes pirkt a) apakšpunktā minēto garo pozīciju.

76. pants

Līdzdalības kapitāla instrumentu indeksos

▼M8

1.  

Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;

c) 

šā panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesiem ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;

d) 

kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto iekšējās kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.

2.  

Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem kapitāla instrumentiem vai saistībām, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:

a) 

indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;

b) 

indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

c) 

indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.

3.  
Kompetentās iestādes 2. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši pierādījusi, ka iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar pozīcijām, kas attiecīgi minētas vai nu vienā, vai vairākos 2. punkta apakšpunktos.

▼B

4.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

kad aplēses, ko izmanto kā alternatīvu 2. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai, ir pietiekami konservatīvas;

b) 

2. punktā lietotā formulējuma "praktiskā ziņā apgrūtinoši" nozīmi.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

▼M8

77. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi

1.  

Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

a) 

samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

b) 

samazinātu, sadalītu vai pārklasificētu par citu pašu kapitāla posteni akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar pašu kapitāla instrumentiem;

c) 

atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.

2.  
Iestāde saņem noregulējuma iestādes iepriekšēju atļauju, lai atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu atbilstīgo saistību instrumentus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, pirms to līgumā noteiktā termiņa.

78. pants

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

1.  

Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. ►C8  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, un tādu rezervi, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. ◄ Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti.

Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.

2.  
Izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti iestādei izmaksātu dārgāk nekā minētie kapitāla instrumenti vai akciju emisijas uzcenojuma konti, kurus ar tiem aizstātu.
3.  
Ja iestāde veic 77. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.
4.  

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

ir notikušas tādas izmaiņas minēto instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;

ii) 

iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;

b) 

ir notikušas izmaiņas minētajiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;

c) 

šiem instrumentiem un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem ir tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 494.b pantu;

d) 

pirms vai vienlaicīgi ar 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizvieto 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi minēto darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no prudenciālā viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;

e) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkos.

5.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;

b) 

šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;

c) 

procesu, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. panta 1. punktā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt tajā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼M8

78.a pants

Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus

1.  

Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 2. punktā minēto darbību iestāde aizvieto atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b) 

iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 2. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā mērā, ko noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar kompetento iestādi uzskata par nepieciešamu;

c) 

iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka daļēja vai pilnīga atbilstīgo saistību aizvietošana ar pašu kapitāla instrumentiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES atļaujas atjaunošanai.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.

Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.

2.  
Novērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, noregulējuma iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti vai aizstājējas atbilstīgās saistības iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu.
3.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu;

b) 

procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu;

c) 

procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, vispārīgas iepriekšējas atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta otro daļu;

d) 

nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

79. pants

▼M8

Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana

1.  
Ja iestādei ir kapitāla instrumenti vai saistības, kas uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla instrumentiem vai par iestādes atbilstīgo saistību instrumentiem, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz minēto līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas nolūkos ir izveidota, lai reorganizētu minēto sabiedrību vai minēto iestādi un atjaunotu tās dzīvotspēju, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti minētajiem instrumentiem tiktu piemēroti.

▼B

2.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai 1. punkta vajadzībām precizētu jēdzienu "uz laiku" un nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var uzskatīt, ka šī pagaidu līdzdalība ir paredzēta finansiālas palīdzības operācijas sniegšanai, lai reorganizētu un glābtu attiecīgu struktūru.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M8

79.a pants

Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem

Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.

▼B

80. pants

▼M8

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitātes nepārtraukta pārbaude

1.  
EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka minētie instrumenti neatbilst šajā regulā izklāstītajiem attiecīgajiem piemērotības kritērijiem.

Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta EBI visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.

▼B

2.  

Paziņojumā ietver:

a) 

detalizētu paskaidrojumu par konstatēto trūkumu būtību un apmēru;

b) 

tehniskus ieteikumus par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu;

c) 

būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

▼M8

3.  

EBI sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai definētu pašu kapitāla un atbilstīgās saistības, un kas izriet no:

▼B

a) 

attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;

b) 

attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;

c) 

būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

4.  
EBI līdz 2014. gada 31. janvārim sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par tādām rīcības alternatīvām attiecībā uz pēc patiesās vērtības novērtēto nerealizēto peļņu, kas neparedz tās ietveršanu pirmā līmeņa pamata kapitālā bez korekcijām. Šādos ieteikumos ņem vērā starptautisko grāmatvedības standartu attiecīgās tendences, kā arī attiecīgās tendences starptautiskos nolīgumos par banku prudenciālajiem standartiem.



II

SADAĻA

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI

81. pants

Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

▼M8

1.  

Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼M9

a) 

meitasuzņēmums ir vai nu:

i) 

iestāde;

ii) 

uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;

iv) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

v) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;

▼M8

b) 

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c) 

šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼B

2.  
Mazākuma līdzdalību, ko tieši vai netieši, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai citādi, finansē iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai citādi, neuzskata par konsolidētu pirmā līmeņa pamata kapitālu.

▼M8

82. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼M9

a) 

meitasuzņēmums ir vai nu:

i) 

iestāde;

ii) 

vai uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;

iv) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

v) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;

▼C8

b) 

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c) 

šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un otrā līmeņa kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼B

83. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība

▼M8

1.  

Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼B

a) 

īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b) 

instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;

c) 

instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;

d) 

vienīgais īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīvs ir tās ieguldījums tāda mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauts konsolidācijā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 52. panta 1. punktā vai 63. pantā.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, izņemot ieguldījumus mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kuri saskaņā ar Pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauti konsolidācijā, ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var atcelt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nosacījumu.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu tādu aktīvu veidus, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibināto sabiedrību darbību, un 1. punkta otrā daļā minēto jēdzienu "minimāls" un "nebūtisks" nozīmi.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

84. pants

Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

▼M9

1.  

Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, kas ir iekļauts konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

▼C6

a) 

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i) 

minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam ir jāatbilst:

— 
šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,
— 
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2019/2034, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;
ii) 

ar šo meitasuzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa pamata kapitāla summu, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b) 

meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

▼B

2.  
Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties, ka attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu tā neveic šādu aprēķinu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

▼M9

3.  
Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, mazākuma līdzdalība meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīta pašu kapitālā subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

▼B

4.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu subkonsolidācijas aprēķinu, kas prasīts saskaņā ar šā panta 2. punktu un 85. un 87. pantu.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.

5.  

Kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta piemērošanas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tās galvenā darbība ir līdzdalību iegāde;

b) 

tai konsolidēti piemēro prudenciālo uzraudzību;

c) 

tā konsolidē meitas iestādi, kurā tai ir tikai mazākuma līdzdalība, pamatojoties uz Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā definētajām kontroles attiecībām;

d) 

vairāk nekā 90 % no pieprasītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla izriet no c) apakšpunktā minētās meitas iestādes, ko aprēķina subkonsolidēti;

►C1  Ja pēc 2013. gada 28. jūnija mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ◄ kas atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kļūst par mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kompetentās iestādes var minētajai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piešķirt pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētajā daļā uzskaitītie nosacījumi.

6.  
Ja kredītiestādēm, kas ir pastāvīgi saistītas tīklā ar centrālo iestādi, vai iestādēm, kas ir izveidotas institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ievērojot 113. panta 7. punktā izklāstītos nosacījumus, ir atbalsta garantiju shēma, kas paredz, ka nepastāv vai nav paredzēti nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai tādas pašu kapitāla summas pārskaitīšanai no darījuma partnera uz kredītiestādi, kas pārsniedz regulējošās prasības, šīs iestādes tiek atbrīvotas no šā panta noteikumu ievērošanas attiecībā uz atskaitījumiem un var pilnā mērā atzīt jebkuru mazākuma līdzdalību, kas rodas saistībā ar atbalsta garantiju shēmu.

85. pants

Atbilstīgi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā

▼M9

1.  

Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

▼C6

a) 

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i) 

minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla summa, kam ir jāatbilst:

— 
šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,
— 
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;
ii) 

ar šo meitasuzņēmumu saistītais konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta šīs regulas 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b) 

meitasuzņēmuma atbilstīgais pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

▼B

2.  
Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

▼M9

3.  
Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, pirmā līmeņa kapitāla instrumenti meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīti par pašu kapitālu subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

▼B

86. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā

Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu, iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

87. pants

Atbilstīgs pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā

▼M9

1.  

Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

▼C6

a) 

meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i) 

meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam ir jāatbilst:

— 
šīs regulas šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs,
— 
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs;
ii) 

ar šo meitasuzņēmumu saistītais pašu kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādai papildu vietējai uzraudzības pašu kapitāla prasībai trešās valstīs;

b) 

uzņēmuma atbilstīgais pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visu minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņu summu, izņemot 62. panta c) un d) punktā minētās summas.

▼B

2.  
Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pašu kapitālā.

▼M9

3.  
Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, pašu kapitāla instrumentus meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīti kā pašu kapitāls subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

▼B

88. pants

Atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā

Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu), iestādes nosaka meitasuzņēmumi atbilstīgā pašu kapitāla apmēru, kas ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā, minētā uzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

▼M8

88.a pants

Kvalificējami atbilstīgo saistību instrumenti

Saistības, ko emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder noregulējuma vienība, kvalificē iekļaušanai tādas iestādes konsolidētajos atbilstīgo saistību instrumentos, kurai piemēro 92.a pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

tās ir emitētas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b) 

tās ir nopircis esošs akcionārs, kurš nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, tikmēr, kamēr norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu neskar noregulējuma vienības īstenoto kontroli pār meitasuzņēmumu;

c) 

tās nepārsniedz summu, ko nosaka, no ii) punktā minētās summas atņemot i) punktā minēto summu:

i) 

saistību summa, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla instrumentu summa, ko emitē saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta b) apakšpunktu;

ii) 

summa, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktu.

▼B



III

SADAĻA

BŪTISKA LĪDZDALĪBA ĀRPUS FINANŠU SEKTORA

89. pants

Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums

1.  

Būtiskai līdzdalībai, kuras apmērs pārsniedz 15 % no iestādes atbilstošā kapitāla, uzņēmumā, kas nav viens no turpmāk nosauktajiem uzņēmumiem, piemēro 3. punkta noteikumus:

a) 

finanšu sektora sabiedrība;

b) 

uzņēmums, kas nav finanšu sektora sabiedrība un kas veic darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par jebkuru no:

i) 

darbībām, kas tieši izriet no banku darbības,

ii) 

ar banku darbību saistītām palīgdarbībām,

iii) 

nomu, faktūrkreditēšanu, kopīgo ieguldījumu fondu pārvaldīšanu, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību vai citu līdzīgu darbību.

2.  
Iestādes kopējam būtiskas līdzdalības apmēram attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie uzņēmumi, ja šāda būtiska līdzdalība pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla, piemēro 3. punktā paredzētos noteikumus.
3.  

Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:

a) 

lai saskaņā ar Trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250  % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:

i) 

šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,

ii) 

šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;

b) 

kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.

Kompetentās iestādes publicē informāciju par izvēli, ko tās izdarījušas saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.

4.  

Lai izpildītu 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizēti šādi jēdzieni:

a) 

darbības, kas tieši izriet no banku darbības;

b) 

darbības, kas saistītas ar banku darbību;

c) 

līdzīgas darbības.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

90. pants

Alternatīva 1 250  % riska pakāpei

Kā alternatīvu 1 250  % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 89. panta 1. un 2. punktā noteiktos limitus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

91. pants

Izņēmumi

1.  

To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par minētajā pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla limitiem, ja ir nodrošināta atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:

a) 

šīs akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts 79. pantā;

b) 

šīs akcijas ir sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

c) 

akcijas tiek turētas iestādes vārdā un citu vārdā.

2.  
Regulas 89. pantā minētajā aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie minēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.



TREŠĀ DAĻA

KAPITĀLA PRASĪBAS



I

SADAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, VĒRTĒŠANA UN PĀRSKATI



1.

NODAĻA

Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis



1.

Iedaļa

Pašu kapitāla prasības iestādēm

92. pants

Pašu kapitāla prasības

1.  

Saskaņā ar regulas 93. un 94. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;

b) 

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;

c) 

kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā;

▼M8

d) 

sviras rādītājs 3 % apmērā.

1.a  
Papildus prasībai, kas noteikta šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, G-SNI uztur sviras rādītāja rezervi, kura vienāda ar šīs regulas 429. panta 4. punktā minēto G-SNI kopējās riska darījumu vērtības mēru, kas reizināts ar 50 % no G-SNI rezerves likmes, kāda piemērojama G-SNI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu.

G-SNI ievēro sviras rādītāja rezerves prasību tikai attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu. Pirmā līmeņa kapitālu, ko izmanto, lai ievērotu sviras rādītāja rezerves prasību, neizmanto, lai ievērotu kādu no tādām ar sviru pamatotām prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES, ja vien tajās nav skaidri paredzēts citādi.

Ja G-SNI neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, tai piemēro kapitāla saglabāšanas prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 141.b pantu.

Ja G-SNI vienlaikus neievēro sviras rādītāja rezerves prasību un apvienoto rezervju prasību, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6) punktā, tai piemēro augstāko no kapitāla saglabāšanas prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 141. un 141.b pantu.

▼B

2.  

Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;

b) 

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;

c) 

kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību.

3.  

Kopējo riska darījumu vērtību aprēķina, saskaitot šā punkta a) līdz f) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā 4. punkta noteikumi:

a) 

riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ko aprēķina saskaņā ar II sadaļu un 379. pantu, attiecībā uz visu iestādes uzņēmējdarbību, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;

▼M8

b) 

pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:

i) 

tirgus risku, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu, izņemot pieejas, kuras izklāstītas minētās sadaļas 1.a un 1.b nodaļā;

ii) 

lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā norādītos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt minētos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu;

c) 

pašu kapitāla prasības tirgus risku, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu, izņemot pieejas, kas izklāstītas minētās sadaļas 1.a un 1.b nodaļā, attiecībā uz visiem uzņēmējdarbības veidiem, uz kuriem attiecas valūtas maiņas risks vai ar precēm saistīti riski;

▼M8

ca) 

pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas V sadaļu, izņemot 379. pantu attiecībā uz norēķinu risku;

▼B

d) 

pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar VI sadaļu attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku OTC atvasinātajiem instrumentiem, kas nav kredītu atvasinātie instrumenti, par kuriem ir atzīts, ka tie samazina riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam;

e) 

pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar III sadaļu attiecībā uz operacionālo risku;

f) 

riska darījumu riska svērtās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar II sadaļu attiecībā uz darījuma partnera risku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:

i) 

regulas II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem,

ii) 

repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, kas ir balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,

iii) 

maržinālo aizdevumu darījumiem, kas balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,

iv) 

ilgstošo norēķinu darījumiem.

▼C2

4.  

Aprēķinot 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību, piemēro šādus noteikumus:

▼B

a) 

šā punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ietver prasības, kas izriet no iestādes uzņēmējdarbības;

b) 

iestādes reizina šā punkta b)–e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5.

▼M8

92a. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI

▼C8

1.  

Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vienības, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

▼M8

a) 

uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;

b) 

uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.

2.  

Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;

b) 

divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;

c) 

divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

▼M15 —————

▼M8

92b. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI

1.  
Iestādes, kas ir ārpussavienības G-SNI būtiski meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, vienmēr atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kas līdzvērtīgas 90 % no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras paredzētas 92.a pantā.
2.  
Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībām, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un atbilstīgo saistību instrumentus ņem vērā tikai tad, ja minētie instrumenti pieder ārpussavienības G-SNI galvenajam mātesuzņēmumam un ir emitēti tieši vai netieši caur citām tās pašas grupas struktūrām, ar noteikumu, ka visas minētās struktūras veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī, kur minētais galvenais mātesuzņēmums, vai kādā dalībvalstī.
3.  

Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:

a) 

parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumam, kas izriet no saistībām, ir zemāka vērtība nekā prasījumiem, kas izriet saistībām, kuras neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras nevar kvalificēt kā pašu kapitālu;

b) 

uz to attiecas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu.

▼B

93. pants

Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu

1.  
Iestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākotnējā kapitāla apmēru, kāds bija vajadzīgs laikā, kad iestāde saņēma atļauju.
2.  
Kredītiestādes, kuras jau 1993. gada 1. janvārī veica savas darbības un kuru pašu kapitāla summa nesasniedz vajadzīgā sākotnējā kapitāla apmēru, drīkst turpināt savas darbības. Tādā gadījumā šo iestāžu pašu kapitāla summa nedrīkst būt mazāka par lielāko apmēru, kāds sasniegts, sākot no 1989. gada 22. decembra.

▼M9 —————

▼M9

4.  
Ja tādas iestādes kontroli, kura atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziska vai juridiska persona, kas nav persona, kura iestādi kontrolēja iepriekš, minētās iestādes pašu kapitāla summa saglabājas vismaz vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenī.
5.  
Tajos gadījumos, kad apvienojas divas vai vairākas iestādes, kas atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās rezultātā izveidotās iestādes pašu kapitāla summa nav mazāka par apvienoto iestāžu pašu kapitāla kopsummu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegts vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenis.
6.  
Ja kompetentās iestādes uzskata, ka, lai nodrošinātu iestādes maksātspēju, ir jānodrošina atbilstība 1. punktā noteiktajai prasībai, 2., 4. un 5. punkta noteikumus nepiemēro.

▼M8

94. pants

Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.  

Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a) 

5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b) 

EUR 50 miljoni.

2.  

Ja ir izpildīti abi 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:

a) 

attiecībā uz līgumiem, kas uzskaitīti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar minētā pielikuma 3. punktā minētajiem kapitāla vērtspapīriem, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes var atbrīvot minētās pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

b) 

attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas šā punkta a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3.  

Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru 1. punkta nolūkos, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:

a) 

visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:

i) 

pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un precēm;

ii) 

kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kas atzītas kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumos vai darījuma partnera riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumi, kas pilnībā izlīdzina minēto iekšējo riska ierobežošanas pozīciju tirgus risku, kā minēts 106. panta 3. punktā;

b) 

visas pozīcijas, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu, vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;

c) 

garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

4.  
Ja ir izpildīti abi šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos izklāstītie nosacījumi, tad neatkarīgi no Direktīvas 2013/36/ES 74. un 83. pantā izklāstītajiem pienākumiem šīs regulas 102. panta 3. un 4. punktu un 103. un 104. b pantu nepiemēro.
5.  
Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu.
6.  
Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties par to informē kompetento iestādi.
7.  

Iestāde pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem notikumiem:

a) 

iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) 

iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.  
Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.
9.  
Iestādes neizveido, nepērk vai nepārdod tirdzniecības portfeļa pozīciju tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

▼B



2.

sadaļa

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

95. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

1.  
Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nav saņēmušas atļauju sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izmanto 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu.
2.  

Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:

a) 

šīs regulas 87. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;

b) 

12,5, ko reizina ar 97. pantā noteikto lielumu.

4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās sabiedrības, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izpilda 92. panta 1. un 2. punktā minētās prasības, balstoties uz kopējo risku darījumu vērtību, kas minēta pirmajā daļā.

Kompetentās iestādes var sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, noteikt pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvām 2006/49/EK un 2006/48/EK.

▼C2

3.  
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus attiecībā uz operacionālo risku, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas II iedaļas 2. apakšiedaļā.

▼B

96. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam

1.  

Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam, izmanto šā panta 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:

a) 

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt tīrvērtes un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģenta statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;

b) 

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) 

kuras netur klienta naudu vai vērtspapīrus,

ii) 

kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā,

iii) 

kurām nav ārēju klientu,

iv) 

kuru norēķini un darījumu izpilde ir tīrvērtes iestādes pārziņā, un šī tīrvērtes iestāde šos darījumus garantē.

2.  

Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:

a) 

šīs regulas 92. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;

b) 

šīs regulas 97. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.

3.  
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus attiecībā uz operacionālo risku, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļas 1. apakšiedaļā.

97. pants

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem

1.  
Saskaņā ar 95. un 96. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrībai un sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.
2.  
Ja kopš iepriekšējā gada ir mainījusies ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbība un kompetentā iestāde šīs izmaiņas uzskata par būtiskām, tā var koriģēt 1. punktā noteikto prasību.
3.  
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav veikusi uzņēmējdarbību vienu gadu, sākot no tās dibināšanas dienas, ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbības plānā prognozētajiem fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde prasa uzņēmējdarbības plānā ieviest korekcijas.
4.  

EBI, konsultējoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

a) 

prasības uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī aprēķināšanas kārtību;

b) 

nosacījumus kompetentās iestādes korekcijām attiecībā uz prasību uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī;

c) 

prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu tajā gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību.

EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

98. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls

1.  

Šīs regulas 95. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas gadījumā, ja šāda grupa neietver kredītiestādes, dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība 92. pantu piemēro konsolidētā līmenī:

a) 

izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 95. panta 2. punktā;

b) 

pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai -attiecīgā gadījumā- jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

2.  

Šīs regulas 96. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, kura neietver kredītiestādes, gadījumā dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība, ko kontrolē finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība konsolidēti piemēro 92. pantu šādā veidā:

a) 

izmantojot kopējā riska darījumu apmēra aprēķinu, kā noteikts 96. panta 2. punktā;

b) 

izmantojot pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai- attiecīgā gadījumā- uz jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼M8 —————

▼B



3.

NODAĻA

Tirdzniecības portfelis

102. pants

Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli

1.  
Pozīcijas tirdzniecības portfelī ir vai nu brīvas no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgojamību, vai arī to risku ir iespējams ierobežot.

▼M8

2.  
Tirdzniecības nolūks ir jāpierāda, pamatojoties uz stratēģijām, politiku un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 103., 104. un 104.a pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.
3.  
Iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles savu tirdzniecības portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 103. pantu.
4.  
Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības nolūkos tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tirdzniecības nodaļām, kas izveidotas saskaņā ar 104.b pantu.

▼M8

5.  
Uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām attiecas piesardzīgas vērtēšanas prasības, kas noteiktas 105. pantā.
6.  
Iestādes iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām piemēro 106. pantu.

▼M8

103. pants

Tirdzniecības portfeļa pārvaldība

1.  

Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Minētajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

a) 

darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasības vajadzībām;

b) 

apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

c) 

attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:

i) 

identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus;

ii) 

ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus;

iii) 

iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;

d) 

apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko konsekventā veidā var validēt ārēji;

e) 

apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

f) 

apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

g) 

apmēru, kādā iestāde var pārklasificēt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un prasības šādai pārklasificēšanai, kā minēts 104.a pantā.

2.  

Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju portfeļus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:

a) 

iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprina augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;

b) 

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī; minētā politika un procedūras ietver:

i) 

to, kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot katra tirdzniecības nodaļa vai attiecīgā gadījumā – izraudzīti dīleri;

ii) 

pozīcijas limitu noteikšanu un to atbilstības uzraudzību;

iii) 

nodrošināšanu, ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju;

iv) 

nodrošināšanu, ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai, un šādi ziņojumi ir iestādes riska pārvaldības procesa sastāvdaļa;

v) 

nodrošināšanu, ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas, atsaucoties uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīcijas vai tās komponentu risku tirgojamību vai risku ierobežošanas spēju, tostarp novērtējums par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgū tirgoto pozīciju lielumu;

vi) 

krāpšanas aktīvas apkarošanas procedūras un kontroles;

c) 

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp apgrozījuma un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods.

▼B

104. pants

Iekļaušana tirdzniecības portfelī

1.  
Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī to kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 102. pantā noteiktajām prasībām un tirdzniecības portfeļa noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 4. panta 1. punkta 86) apakšpunktu, ņemot vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Iestādes pilnībā dokumentē atbilstību šai politikai un procedūrām, kam piemēro regulāru iekšējo revīziju.

▼M8 —————

▼M8

104.b pants

Prasības tirdzniecības nodaļai

1.  
Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstīto pārskatu sniegšanas prasību nolūkos iestādes izveido tirdzniecības nodaļas un piesaista katru savu tirdzniecības portfeļa pozīciju kādai no minētajām tirdzniecības nodaļām. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tai pašai tirdzniecības nodaļai vienīgi tad, ja tās atbilst tirdzniecības nodaļas saskaņotajai uzņēmējdarbības stratēģijai un tiek konsekventi pārvaldītas un uzraudzītas saskaņā ar šā panta 2. punktu.
2.  

Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:

a) 

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša tās uzņēmējdarbības stratēģijai;

b) 

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir konkrēti pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai;

c) 

katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju limitus saskaņā ar minētās tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;

d) 

pārskatus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentējošām prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz vadības struktūrai;

e) 

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir piemēroti kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai;

f) 

katru mēnesi par katru tirdzniecības nodaļu tiek sagatavoti un kompetentajām iestādēm darīti pieejami pārskati par pozīcijām ar drīzu galatermiņu, vienas dienas un ikdienas tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un pasākumiem, ko iestāde veikusi, lai novērstu minētos pārkāpumus, kā arī novērtējumi par tirgus likviditāti.

3.  
Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, iestāde var dīleri piesaistīt vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ar noteikumu, ka iestāde savai kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka piesaistīšana ir veikta uzņēmējdarbības vai resursu apsvērumu dēļ un piesaistīšanas rezultātā saglabājas citas šajā pantā izklāstītās kvalitatīvās prasības, kas ir piemērojamas dīleriem un tirdzniecības nodaļām.
4.  
Iestādes informē kompetentās iestādes par veidu, kā tās izpilda 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes var prasīt iestādei izmainīt tirdzniecības nodaļu struktūru vai organizāciju, lai izpildītu šā panta prasības.

▼B

105. pants

Piesardzīgas vērtēšanas prasības

▼M8

1.  
Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju un netirdzniecības portfeļa pozīciju, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, dinamisko būtību, prudenciālās atbilstības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības.

▼B

2.  

Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:

a) 

vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtēšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, tādu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kuriem nav pieejamas novērošanas vēstures, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;

▼C2

b) 

skaidru un no tirdzniecības struktūrvienības neatkarīgu pārskatu sniegšanas kārtību par vērtēšanu atbildīgajai nodaļai, kas sniedzas līdz pat vadības struktūrai.

▼C2

▼M8

3.  
Iestādes vismaz reizi dienā pārvērtē tirdzniecības portfeļa pozīcijas pēc to patiesās vērtības. Izmaiņas minēto pozīciju vērtībā paziņo iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā.
4.  
Iestādes, kad tas iespējams, tirdzniecības portfeļa pozīcijas un netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, vērtē pēc tirgus cenas, arī tad, kad minētajām pozīcijām piemēro attiecīgās kapitāla prasības.

▼B

5.  
Vērtējot pēc tirgus cenas, iestāde izmanto piesardzīgākās pieprasījuma un piedāvājuma cenas, izņemot gadījumus, kad iestāde darījuma noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu. Ja iestādes izmanto šo izņēmumu, tās reizi sešos mēnešos informē savas kompetentās iestādes par attiecīgajām pozīcijām un sniedz pierādījumus, ka tās darījuma noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu.

▼M8

6.  
Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādes piesardzīgi veic savu pozīciju un portfeļu novērtēšanu pēc modeļa, tostarp, kad tās aprēķina pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības.

▼B

7.  

Ja iestādes veic novērtēšanu pēc modeļa, tās nodrošina atbilstību šādām prasībām:

a) 

augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem vai citām pēc patiesās vērtības vērtētām pozīcijām, kuras novērtē pēc modeļa, un tā arī apzinās to izraisītās nenoteiktības nozīmi attiecībā uz pārskatiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;

b) 

iestādes datus par tirgu iespēju robežās iegūst, izmantojot tirgus cenas, un regulāri izvērtē konkrētu vērtēto pozīciju tirgus datu un modeļa parametru piemērotību;

c) 

ja iespējams, iestādes izmanto tirgus praksē pieņemtu novērtēšanas metodiku, kas attiecas uz konkrētiem finanšu instrumentiem vai precēm;

d) 

ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tā pamatā ir atbilstīgi pieņēmumi, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa;

e) 

iestādēm ir ieviestas dokumentētas izmaiņu kontroles procedūras, un tās uzglabā drošu šā modeļa kopiju, ko periodiski izmanto, lai pārbaudītu novērtējumus;

f) 

riska pārvaldības struktūrvienībai ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot novērtējumā; un

g) 

iestāžu modeļiem piemēro periodisku pārbaudi, lai noteiktu to rezultātu precizitāti, un šāda pārbaude ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai pieņēmumi joprojām ir atbilstīgi, peļņas un zaudējumu izvērtējumu pret riska faktoriem, kā arī faktisko noslēguma vērtību salīdzināšanu ar modeļa rezultātiem.

▼M8

Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos modeli izstrādā vai apstiprina, neiesaistot tirdzniecības nodaļu, un to pārbauda neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.

▼B

8.  
Iestādes – papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai novērtēšanai pēc modeļa – veic neatkarīgu cenu pārbaudi. Tirgus cenu un modeļa ievaddatu pārbaudi veic persona vai nodaļa, kas ir neatkarīga no personām vai nodaļām, kuras ir ieguvējas no tirdzniecības portfeļa, un tā jāveic vismaz reizi mēnesī vai biežāk atkarībā no tirgus īpatnībām vai tirdzniecības aktivitātes. Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti vai arī ja tie ir pārāk subjektīvi, var būt atbilstīgi piemērot tādus piesardzības pasākumus kā vērtības korekcijas.
9.  
Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas, iestādes izveido un uztur procedūras.
10.  
Iestādes obligāti ņem vērā šādas vērtības korekcijas: nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālos riskus, tirgus cenu nenoteiktību, pozīcijas pirmstermiņa slēgšanas izdevumus, ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un, kur nepieciešams, modeļa risku.
11.  

Iestādes izveido un uztur procedūras, lai aprēķinātu jebkuru mazāk likvīdu pozīciju pašreizējā novērtējuma korekcijas, ko it sevišķi var izraisīt tirgus tendences vai ar iestādi saistītas situācijas, piemēram, koncentrētas pozīcijas un/vai pozīcijas, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods. Vajadzības gadījumā iestādes veic šādas korekcijas papildus jebkādām pozīcijas vērtības izmaiņām, kas nepieciešamas finanšu atskaitēm, un iestādes šīs korekcijas izveido, lai atspoguļotu attiecīgās pozīcijas nelikviditāti. Saskaņā ar šīm procedūrām iestādes apsver vairākus faktorus, nosakot, vai vērtības korekcija ir vajadzīga mazāk likvīdām pozīcijām. Šajos faktoros ir ietverts:

▼M8

a) 

papildu laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai, pārsniedzot likviditātes periodus, kas piesaistīti pozīcijas riska faktoriem saskaņā ar 325.bd pantu;

▼B

b) 

vidējā pieprasījuma/piedāvājuma cenu starpība un svārstīgums;

c) 

vai ir pieejama informācija par tirgus kotējumiem (tirgus veidotāju skaitu un identitāti) un tirdzniecības apjomu svārstīgumu un vidējo apjomu, tostarp tirdzniecības apjomiem tirgus spriedzes periodos;

d) 

tirgus koncentrācijas;

e) 

pozīciju turēšanas ilgums;

f) 

tas, cik lielā mērā vērtēšanā izmanto novērtēšanu pēc modeļa;

g) 

citu modeļa risku ietekme.

12.  
Izmantojot trešo personu novērtējumus vai novērtēšanu pēc modeļa, iestādes apsver, vai piemērot vērtības korekciju. Turklāt iestādes apsver vajadzību noteikt korekciju veikšanu mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri pārbauda to lietderību. Iestādes arī tieši izvērtē vajadzību piemērot vērtības korekcijas attiecībā uz modeļos izmantoto ievadparametru nenoteiktību.
13.  
Attiecībā uz sarežģītiem produktiem, tostarp vērtspapīrošanas darījumiem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes tieši izvērtē vērtību korekciju vajadzību, lai atainotu modeļa risku, kas saistīts ar, iespējams, nepareizas vērtēšanas metodikas izmantošanu, un modeļa risku, kas saistīts ar tādu kalibrēšanas parametru izmantošanu vērtēšanas modelī, kuriem nav novērošanas vēstures (un kuri, iespējams, ir nepareizi).
14.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kādiem šā panta 1. punkta vajadzībām piemēro 105. panta prasības.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

106. pants

Iekšējās risku ierobežošanas pozīcijas

1.  

Iekšējā riska ierobežošanas pozīcija it sevišķi atbilst šādām prasībām:

a) 

tā nav galvenokārt paredzēta, lai izvairītos no pašu kapitāla prasībām vai mazinātu tās;

b) 

tā ir pienācīgi dokumentēta, un tai piemēro konkrētas iekšējās apstiprināšanas un revīzijas procedūras;

c) 

tā jāpielieto saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

d) 

tirgus risks, ko rada iekšējā riska ierobežošanas pozīcija, tirdzniecības portfelī jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;

▼C2

e) 

to rūpīgi uzrauga saskaņā ar atbilstīgām procedūrām.

▼B

2.  
Šā panta 1. punkta prasības piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas netirdzniecības portfeļa pozīcijai, kurai samazina risku.
3.  
Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī kā iekšējo risku ierobežošanas pozīciju, netirdzniecības portfeļa riska darījums vai darījuma partnera riska darījums netiek uzskatīts par ierobežotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinu vajadzībām, ja vien iestāde no piemērota trešās personas aizsardzības devēja neiegādājas kredītu atvasināto instrumentu, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību. Neskarot 299. panta 2. punkta h) apakšpunktu, ja ir iegādāta šāda trešās personas aizsardzība un tā kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām ir atzīta par riska ierobežošanas pozīciju netirdzniecības portfeļa riska darījumam, kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām ne iekšējo, ne ārējo riska ierobežošanas pozīciju, ko veido kredītu atvasinātais instruments, neiekļauj tirdzniecības portfelī.



II

SADAĻA

KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KREDĪTRISKU



1.

NODAĻA

Vispārējie principi

107. pants

Pieejas attiecībā uz kredītrisku

1.  
Iestādes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķiniem 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām piemēro 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju vai 3. nodaļā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 143. pantu.
2.  

Tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām centrālā darījumu partnera saistību neizpildes fondā iestādes piemēro 6. nodaļas 9. iedaļā noteikto pieeju, lai 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu to riska darījumu riska svērtās vērtības. Visa cita veida riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri iestādes tādus riska darījumus pielīdzina:

a) 

riska darījumiem ar iestādēm - attiecībā uz cita veida riska darījumiem ar atbilstīgu CCP;

b) 

riska darījumiem ar komercsabiedrībām - attiecībā uz cita veida riska darījumiem ar neatbilstīgu CCP.

▼M8

3.  
Šīs regulas nolūkos riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, trešo valstu kredītiestādēm un trešo valstu biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto struktūru piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

▼B

4.  
Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, riska darījumus ar 3. punktā minēto struktūrām iestādes var turpināt uzskatīt par riska darījumiem ar iestādēm, ar noteikumu, ka attiecīgās kompetentās iestādes trešo valsti ir atzinušas par tādai uzskatīšanai piemērotu pirms 2014. gada 1. janvāra.

108. pants

Kredītriska mazināšanas metodes izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju

1.  
Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro standartizēto pieeju saskaņā ar 2. nodaļu vai IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, bet neizmanto pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD) un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 151. pantu, iestāde var izmantot kredītriska mazināšanu saskaņā ar 4. nodaļu, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām vai lai aprēķinātu paredzamo zaudējumu apmēru to aprēķinu nolūkiem, kuri minēti 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 62. panta c) apakšpunktā.
2.  
Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro IRB pieeju, izmantojot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 151. pantu, tā var izmantot kredītriska mazināšanu atbilstīgi 3. nodaļai.

▼M5

109. pants

Procedūra attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām

Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību to turētai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 5. nodaļu.

▼B

110. pants

Procedūra attiecībā uz kredītriska korekcijām

1.  
Iestādes, kas izmanto standartizēto pieeju, vispārējām kredītriska korekcijām piemēro 62. panta c) apakšpunktu.
2.  
Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, vispārējām kredītriska korekcijām piemēro 159. pantu, 62. panta d) apakšpunktu un 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Šā panta un 2. un 3. nodaļas vajadzībām vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijās neietver rezerves vispārējiem banku riskiem.

3.  

Iestādes, kas izmanto IRB pieeju, bet konsolidēti vai individuāli attiecībā uz daļu no saviem riska darījumiem izmanto standartizēto pieeju, saskaņā ar 148. un 150. pantu nosaka to vispārējās kredītriska korekcijas daļu, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar standartizēto pieeju, un to, ko attiecina uz vispārējās kredītriska korekcijas procedūru saskaņā ar IRB pieeju:

a) 

attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai IRB pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 2. punktā noteikto procedūru;

b) 

attiecīgos gadījumos, ja konsolidācijā ietvertā iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju, šīs iestādes vispārējās kredītriska korekcijas attiecina uz 1. punktā noteikto procedūru;

c) 

kredītriska korekcijas atlikušo daļu proporcionāli attiecina atbilstoši riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro standartizēto pieeju, un riska darījumu riska svērtās vērtības daļai, kam piemēro IRB pieeju.

4.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu specifisko kredītriska korekciju un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu attiecībā uz:

a) 

riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, kā minēts 111. pantā;

b) 

riska darījuma vērtību saskaņā ar IRB pieeju, kā minēts 166. un 168. pantā;

c) 

procedūrai attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kā minēts 159. pantā;

d) 

riska darījuma vērtību, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, kas minēta 246. un 266. pantā;

e) 

saistību nepildīšanas konstatēšanu saskaņā ar 178. pantu;

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.



2.

NODAĻA

Standartizētā pieeja



1.

Iedaļa

Vispārējie principi

111. pants

Riska darījuma vērtība

▼M7

1.  

Aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas atlikusi pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summu atskaitīšana saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu un citi ar aktīvu posteni saistīti pašu kapitāla samazinājumi. I pielikumā minētā ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir turpmāk minētā daļa no tā nominālvērtības pēc tam, kad samazinātas specifiskās kredītriska korekcijas un summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:

▼B

a) 

100 % postenim ar augstu riska līmeni;

b) 

50 % postenim ar vidēju riska līmeni;

c) 

20 % postenim ar vidēju/zemu riska līmeni;

d) 

0 % postenim ar zemu riska līmeni.

Pirmās rindkopas otrajā teikumā minētos ārpusbilances posteņus iedala riska kategorijās, kā tas norādīts I pielikumā.

Ja iestāde izmanto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi saskaņā ar 223. pantu, tad riska darījuma vērtību vērtspapīriem vai precēm, kas pārdotas, iesniegtas vai aizdotas saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem paaugstina par tādu svārstīguma korekciju apmēru, kas ir piemērots šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts 223. līdz 225. pantā

2.  
Regulas II pielikumā minētā atvasinātā instrumenta riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši vai nu 6. nodaļai, vai 4. nodaļai.
3.  
Ja riska darījumam ir piemērota fondētā kredītaizsardzība, šim postenim piemērojamo riska darījuma vērtību var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu.

112. pants

Riska darījumu kategorijas

Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:

a) 

riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

b) 

riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm;

c) 

riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām;

d) 

riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām;

e) 

riska darījumi ar starptautiskām organizācijām;

f) 

riska darījumi ar iestādēm;

g) 

riska darījumi ar komercsabiedrībām;

h) 

riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 118. panta kritērijiem;

i) 

riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

j) 

riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

k) 

riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

l) 

riska darījumi segto obligāciju veidā;

m) 

posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas;

n) 

riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

o) 

riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (‘KIU’) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā;

p) 

kapitāla vērtspapīru riska darījumi;

q) 

citi posteņi

113. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana

1.  
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, riska pakāpes piemēro visiem riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 2. iedaļas noteikumiem. Riska pakāpes piemēro, pamatojoties uz riska darījuma kategoriju, kurai pieder riska darījums, un tā kredītkvalitāti, ciktāl tas paredzēts 2. iedaļā. Kredītkvalitāti var noteikt, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem vai eksporta kredītu aģentūru kredītnovērtējumiem saskaņā ar 3. iedaļu.
2.  
Lai piemērotu riska pakāpi, kā minēts 1. punktā, riska darījuma vērtību reizina ar riska pakāpi, kas noteikta vai aprēķināta saskaņā ar 2. iedaļu.
3.  
Ja riska darījumam ir piemērota kredītaizsardzība, šim postenim piemērojamo riska pakāpi var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu.
4.  
Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrotiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.
5.  
Riska darījumiem, kam 2. iedaļā nav paredzēta to aprēķināšana, piešķir riska pakāpi 100 % apmērā.
6.  

Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas sniegt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

►C2  a) 

darījuma partneris ir iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kam piemēro ◄ atbilstīgas prudenciālās prasības;

b) 

darījuma partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā iestāde un konsolidācija veikta, lietojot pilnas konsolidācijas metodi;

c) 

darījuma partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai iestādei;

d) 

darījuma partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā iestāde;

e) 

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu pret iestādi.

Ja iestādei saskaņā ar šo punktu ir atļauts nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.

7.  

Izņemot riska darījumus, kas attiecas uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, iestādes, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneriem, ar ko iestāde ir iesaistījusies institucionālajā aizsardzības shēmā, kura ir līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildību, kas aizsargā šīs iestādes un it sevišķi nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai nepieciešamības gadījumā izvairītos no bankrota. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas piešķirt atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

ir izpildītas prasības, kas izklāstītas 6. punkta a), d) un e) apakšpunktā;

b) 

minētā vienošanās nodrošina, ka institucionālā aizsardzības shēma atbilstīgi tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;

c) 

institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska uzraudzībai un klasifikācijai, kas sniedz pilnu pārskatu par visu atsevišķo dalībnieku riska situāciju un attiecīgās institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, ar atbilstīgām iejaukšanās iespējām; šīs sistēmas atbilstīgi uzrauga visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar 178. panta 1. punktu;

d) 

institucionālā aizsardzības shēma veic pati savu riska pārbaudi, ko dara zināmu tās atsevišķajiem dalībniekiem;

e) 

institucionālā aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu pārskatu, kurš ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai pārskatu, kas ietver apkopoto bilanci, apkopoto peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas pārskatu un riska pārskatu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;

f) 

ja institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki vēlas pārtraukt savu dalību shēmā, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;

g) 

vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķināšanā (turpmāk – vairākkārtēja izmantošana), kā arī jebkāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem nav pieļaujama;

h) 

institucionālās aizsardzības shēmas pamatā ir tādu kredītiestāžu plaša dalība, kurām pārsvarā ir viendabīgs darbības profils;

i) 

šā punkta c) un d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes.

Ja iestāde saskaņā ar šo punktu izlemj nepiemērot 1. punkta prasības, tā var piešķirt 0 % riska pakāpi.



2.

Iedaļa

Riska pakāpes

114. pants

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

1.  
Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piešķir riska pakāpi 100 % apmērā, ja vien nepiemēro 2. līdz 7. punktā noteiktās procedūras.
2.  

Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.



1.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

0  %

20  %

50  %

100  %

100  %

150  %

3.  
Riska darījumiem ar ECB piemēro 0 % riska pakāpi.
4.  
Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti centrālās valdības un centrālās bankas dalībvalsts valūtā, piešķir 0 % riska pakāpi.

▼C2

▼M11 —————

▼B

7.  
Ja kādas trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, piešķir zemāku riska pakāpi, nekā norādīts 1.līdz 2. punktā, riska darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kuri denominēti un finansēti vietējā valūtā, iestādes var šādiem riska darījumiem piemērot tādas pašas riska pakāpes.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību vai centrālo banku, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

115. pants

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

1.  
Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm piešķir riska pakāpes kā riska darījumiem ar iestādēm, ja vien tos nepielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām saskaņā ar 2. vai 4. punktu vai tiem nepiešķir riska pakāpi, kā norādīts 5. punktā. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kas minēts 119. panta 2. punktā un 120. panta 2. punktā.
2.  
Riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, tāpēc ka reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus un tāpēc ka pastāv īpaša institucionāla kārtība, kas mazina saistību neizpildes risku.

EBI uztur publiski pieejamu datu bāzi, kurā ietver visas tās reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes Savienībā, kuru gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar to centrālajām valdībām.

3.  
Riska darījumi ar baznīcām vai reliģiskām kopienām, kas saskaņā ar publiskajām tiesībām ir juridiskas personas, ciktāl tās iekasē nodevas saskaņā ar tiesību aktiem, kuri tām piešķir šādas tiesības, ir pielīdzināmi riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm. Šajā gadījumā nepiemēro 2. punktu, un 150. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām netiek izslēgta iespēja atļaut piemērot standartizēto pieeju.
4.  
Ja kādas trešās valsts jurisdikcijas kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību un ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus, kā arī pastāv īpaša institucionāla kārtība, kas mazina saistību neizpildes risku, iestādes var šādiem riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm piemērot tādas pašas riska pakāpes.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu – piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, – par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

5.  
Riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kuri nav minēti 2.–4. punktā un kuri denominēti un finansēti šīs reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes vietējā valūtā, piešķir 20 % riska pakāpi.

116. pants

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

1.  

Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko piešķir riska darījumiem ar tās jurisdikcijas centrālo valdību, kurā atrodas publiskā sektora struktūra, un ko piešķir saskaņā ar 2. tabulu.



2.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20  %

50  %

100  %

100  %

100  %

150  %

Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kas inkorporētas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.

2.  
Riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, apstrādā saskaņā ar 120. pantu. Šīm struktūrām nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kas minēts 119. panta 2. punktā un 120. panta 2. punktā.
3.  
Riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, riska pakāpe ir 20 %.
4.  
Izņēmuma gadījumos riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām var pielīdzināt riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi, kuras jurisdikcijā šīs struktūras atrodas, ja pēc šajā jurisdikcijā esošo kompetento iestāžu ieskatiem riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde ir sniegusi atbilstīgu garantiju.
5.  
Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kurā piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem, riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām piemēro 1. un 2. punktu, tad iestādes var piemērot riska pakāpi riska darījumiem ar šādām publiskā sektora struktūrām tādā pašā veidā. Ja nē, tad iestādes piemēro 100 % riska pakāpi.

Šā punkta vajadzībām Komisija var, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu minētās procedūras piemērošanai.

117. pants

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

1.  
Riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kas nav minētas 2. punktā, pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm. Nepiemēro īstermiņa riska darījumu preferenciālo režīmu, kas minēts 119. panta 2. punktā, 120. panta 2. punktā un 121. panta 3. punktā.

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija, Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka, Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas banka un Latīņamerikas Andu Attīstības korporācijas (CAF) Attīstības banka tiek uzskatītas par daudzpusējām attīstības bankām.

2.  

Riska darījumiem ar turpmāk minētajām daudzpusējām attīstības bankām piešķir 0 % riska pakāpi:

a) 

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka;

b) 

Starptautiskā Finanšu korporācija;

c) 

Amerikas Attīstības banka;

d) 

Āzijas Attīstības banka;

e) 

Āfrikas Attīstības banka;

f) 

Eiropas Padomes Attīstības banka;

g) 

Ziemeļvalstu Investīciju banka;

h) 

Karību jūras reģiona Attīstības banka;

i) 

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

j) 

Eiropas Investīciju banka;

k) 

Eiropas Investīciju fonds;

l) 

Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra;

m) 

Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai;

n) 

Islāmiskā Attīstības banka;

▼M8

o) 

Starptautiskā attīstības asociācija;

p) 

Āzijas Infrastruktūras investīciju banka.

Komisija ir pilnvarota grozīt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem grozītu pirmajā daļā minēto daudzpusējo attīstības banku sarakstu.

▼B

3.  
Eiropas Investīciju fonda parakstītā kapitāla neapmaksātajai daļai piešķir 20 % riska pakāpi.

118. pants

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumiem ar turpmāk minētajām starptautiskajām organizācijām piešķir 0 % riska pakāpi:

▼M8

a) 

Eiropas Savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena;

▼B

b) 

Starptautiskais Valūtas fonds;

c) 

Starptautisko norēķinu banka;

d) 

Eiropas finanšu stabilitātes instruments;

e) 

Eiropas Stabilizācijas mehānisms;

f) 

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību tās dalībniekiem, kas saskārušies ar smagām finansējuma problēmām vai kam draud šādas problēmas.

119. pants

Riska darījumi ar iestādēm

1.  
Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 120. pantu. Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 121. pantu.
2.  
Riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un kuri denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēja vietējā valūtā, piešķir riska pakāpi, kas ir par vienu kategoriju mazāk labvēlīga riska pakāpe nekā preferenciālā riska pakāpe, kura aprakstīta no 114. panta 4. līdz 7. punktam un kuru piešķir riska darījumiem ar tās valsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.
3.  
Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un kuri denominēti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā, nepiešķir riska pakāpi, kas ir zemāka par 20 %.
4.  

Riska darījumam ar iestādi, kas izpaužas kā obligātās rezerves, kam jābūt iestādes rīcībā saskaņā ar ECB vai dalībvalsts centrālās bankas prasībām, var piešķirt tādu pašu riska pakāpi, kādu piešķir riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo banku ar nosacījumu, ka:

a) 

rezerves tiek turētas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu ( 20 ) vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām, kas visos būtiskajos aspektos ir līdzvērtīgas minētajai regulai;

b) 

iestādes, kur atrodas rezerves, bankrota vai maksātnespējas gadījumā rezerves pilnībā un savlaicīgi atmaksā iestādei un nepiešķir citu iestādes saistību izpildei.

▼M9

5.  

Riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurām atļauju izsniegušas un kuras uzrauga kompetentās iestādes un kurām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, uzskata par riska darījumiem ar iestādēm.

Šā punkta nolūkos Regulā (ES) 2019/2033 noteiktās prudenciālās prasības stingrības ziņā uzskata par pielīdzināmām tām prasībām, kuras piemēro iestādēm.

▼B

120. pants

Riska darījumi ar iestādēm, kam piešķirts kredītreitings

1.  

Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 3. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.



3.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20  %

50  %

50  %

100  %

100  %

150  %

2.  

Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 4. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.



4.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20  %

20  %

20  %

50  %

50  %

150  %

3.  

Mijiedarbība starp īstermiņa kredītnovērtējumu procedūru saskaņā ar 131. pantu un īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kas noteikta 2. punktā, ir šāda:

a) 

ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā, piemēro visiem tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru atlikušais termiņš ir līdz trim mēnešiem;

b) 

ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai tādu pašu riska pakāpi, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo specifisko riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro īstermiņa riska darījumu vispārējo preferenciālo režīmu, kā norādīts 2. punktā;

c) 

ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piešķirt mazāk labvēlīgu riska pakāpi par to, kādu izmanto īstermiņa riska darījumu vispārējā preferenciālā režīmā, kā norādīts 2. punktā, tad īstermiņa riska darījumu vispārējais preferenciālais režīms netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem bez reitinga piemēro tādu pašu riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.

121. pants

Riska darījumi ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings

1.  

Riska darījumiem ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpei, ko saskaņā ar 5. tabulu piešķir riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā ir inkorporēta iestāde.



5.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālai valdībai

1

2

3

4

5

6

Riska darījuma riska pakāpe

20  %

50  %

100  %

100  %

100  %

150  %

2.  
Riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings un kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 100 %.
3.  
Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 20 %.
4.  
Neskarot 2. un 3. punktu attiecībā uz tirdzniecības finansējuma riska darījumiem, kas minēti 162. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, riska pakāpe ir 50 %, un, ja atlikušais termiņš šiem tirdzniecības finansējuma riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, ir trīs mēneši vai mazāk, riska pakāpe ir 20 %.

122. pants

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

1.  

Riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, saskaņā ar 6. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.



6.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20  %

50  %

100  %

100  %

150  %

150  %

2.  
Riska darījumiem, par kuriem nav pieejams šāds kredītnovērtējums, piešķir 100 % riska pakāpi vai riska pakāpi riska darījumiem ar centrālo valdību tajā jurisdikcijā, kurā attiecīgā komercsabiedrība ir inkorporēta, izvēloties augstāko no tām.

123. pants

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

Riska darījumiem, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, piešķir 75 % riska pakāpi:

a) 

riska darījuma partneris ir fiziska persona vai personas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU);

b) 

riska darījums ir viens no daudziem riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās;

c) 

kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumam un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot jebkurus riska darījumus, kuru saistības nav izpildītas, bet neskaitot riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar mājokļa hipotēku, kuri iedalīti 112. panta i) punktā noteiktajā riska darījumu kategorijā, ciktāl tas zināms iestādei, nepārsniedz EUR 1 miljonu. Iestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju.

Vērtspapīrus neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.

Riska darījumus, kas neatbilst pirmās daļas a)līdz c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neiekļauj riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.

Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā.

▼M8

Riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko kredītiestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto kredītiestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

lai atmaksātu aizdevumu, aizņēmējs bez nosacījumiem pilnvaro pensiju fondu vai darba devēju uz attiecīgo kredītiestādi veikt tiešos maksājumus, atskaitot mēneša aizdevuma maksājumus no aizņēmēja mēneša pensijas vai algas;

b) 

aizņēmēja nāves, darbnespējas, bezdarba vai neto mēneša pensijas vai algas samazinājuma riski ir pienācīgi segti ar apdrošināšanas polisi, ko aizņēmējs parakstījis par labu attiecīgajai kredītiestādei;

c) 

mēneša maksājumi, kas aizņēmējam jāmaksā par visiem aizņēmumiem, kuri izpilda a) un b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus, kopumā nepārsniedz 20 % no aizņēmēja neto mēneša pensijas vai algas;

d) 

maksimālais aizdevuma sākotnējais termiņš ir vienāds ar vai mazāks par desmit gadiem.

▼M8

124. pants

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

1.  
Riska darījumam vai jebkurai riska darījuma daļai, kas ir pilnībā nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, piešķir 100 % riska pakāpi, ja nav izpildīti 125. vai 126. pantā izklāstītie nosacījumi, izņemot jebkuru riska darījuma daļu, kuru klasificē cita riska darījumu kategorijā. Riska darījuma daļai, kura pārsniedz ar hipotēku nodrošināto nekustamā īpašuma vērtību, piešķir riska pakāpi, kas piemērojama iesaistītā darījumu partnera nenodrošinātajiem riska darījumiem.

Tā riska darījuma daļa, kas tiek uztverta kā pilnībā nodrošināta ar nekustamo īpašumu, nav lielāka par attiecīgā nekustamā īpašuma ķīlas tirgus vērtību vai – dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu, – hipotekāro vērtību.

1.a  
Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 2. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 2. punktu.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai pienācīgi tiktu pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Minētās sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

2.  

Pamatojoties uz datiem, kas apkopoti saskaņā ar 430.a pantu, un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 35 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz mājokļa īpašumu, kā minēts 125. pantā, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un 50 % riska pakāpe attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 126. pantā, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:

a) 

zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu;

b) 

nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes.

Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti 125. panta 2. punktā vai 126. panta 2. punktā.

Saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām saskaņā ar šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem.

Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar 1.a punktu norīkotā iestāde var noteikt riska pakāpes šādos diapazonos:

a) 

35 % – 150 % riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu;

b) 

50 % – 150 % riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu nekustamo īpašumu.

3.  
Ja saskaņā ar 1.a punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus, ievērojot 2. punkta otro daļu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai tos piemērotu.
4.  
EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu stingros kritērijus 1. punktā minētās hipotekārās vērtības novērtēšanai un faktoru veidus, kas jāņem vērā, lai novērtētu 2. punkta pirmajā daļā minēto riska pakāpju piemērotību.

EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

5.  

ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 1.a punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:

a) 

faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 2. punkta otrajā daļā; un

b) 

indikatīvi kritēriji, ko saskaņā ar 1.a punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku riska pakāpju noteikšanā.

6.  
Dalībvalsts iestādes piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko saskaņā ar 2. punktu ir noteikušas citas dalībvalsts iestādes, attiecībā uz visiem saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.

▼B

125. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām

1.  

Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:

a) 

ar tāda mājokļa, kuru īpašnieks vai – privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā –faktiskais īpašnieks apdzīvo vai izīrē, hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piešķir 35 % riska pakāpi;

b) 

riska darījumiem ar nomnieku īpašuma nomas darījumos attiecībā uz dzīvojamo īpašumu, ja iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piešķir 35 % riska pakāpi, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

2.  

Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes uzskata riska darījumu vai jebkuras tā daļas par pilnībā nodrošinātiem tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja darbības rezultātus ietekmē tikai makroekonomiski faktori;

b) 

aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam; minētajiem citiem avotiem iestādes savas aizdevumu politikas ietvaros nosaka maksimālo kredīta apmēra attiecības pret ienākumu rādītāju un, piešķirot aizdevumu, iegūst atbilstīgu apliecinājumu par attiecīgajiem ienākumiem;

c) 

ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un novērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;

d) 

ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, tā aizdevuma daļa, kam ir piešķirta 35 % riska pakāpe nepārsniedz 80 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 80 %, no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības dalībvalstīs, kas tiesību aktos vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

3.  

Iestādes var nepiemērot 2. punkta b) apakšpunktu riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens mājokļa nekustamā īpašuma tirgus, kura zaudējumu līmenis nepārsniedz šādus ierobežojumus:

a) 

zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu;

b) 

kopējie zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, konkrētajā gadā nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu.

4.  
Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un piemēro 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

126. pants

Riska darījumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

1.  

Ja vien kompetentās iestādes nav noteikušas citādi saskaņā ar 124. panta 2. punktu, riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu hipotēkām, piemēro šādu procedūru:

a) 

ar biroju vai cita komerciāla nekustamā īpašuma hipotēku pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem vai jebkurām to daļām piemēro riska pakāpi 50 % apmērā;

b) 

riska darījumiem, kas saistīti ar īpašuma nomas darījumiem attiecībā uz birojiem vai citu komerciālu nekustamo īpašumu, kad iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, ja iestādes riska darījums ir pilnībā nodrošināts ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu.

2.  

Iestādes riska darījumu vai jebkuru riska darījuma daļu uzskata par pilnībā nodrošinātu šā panta 1. punkta vajadzībām vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja darbības rezultātus ietekmē tikai makroekonomiski faktori;

b) 

aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet gan ir atkarīgs no pamatā esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko radījis pamatā esošais īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam;

c) 

ir ievērotas prasības, kas noteiktas 208. pantā, un vērtēšanas noteikumi, kuri paredzēti 229. panta 1. punktā;

d) 

50 % riska pakāpi, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, piemēro tai aizdevuma daļai, kas nepārsniedz 50 % no attiecīgā īpašuma tirgus vērtības vai 60 % no attiecīgā īpašuma hipotekārās vērtības, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, dalībvalstīs, kas tiesību aktu vai regulatīvos noteikumos ir paredzējušas stingrus kritērijus attiecībā uz hipotekārās vērtības novērtēšanu.

►C2  3.  

Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta attiecībā uz riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar tāda komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, kurš atrodas ◄ tādas dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentajai iestādei ir publicēti pierādījumi, kas apliecina, ka tās teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ar zaudējumu radītājiem, kas nepārsniedz šādus limitus:

a) 

zaudējumi no kredītiem, kuri līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, ja vien saskaņā ar 124. panta 2. punktu nav noteikts citādi, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;

b) 

kopējie zaudējumi no kredītiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

4.  
Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad tiesības piemērot 3. punktu nav spēkā, un tiek piemērots 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums, līdz kādā no turpmākajiem gadiem ir izpildīti 3. punktā noteiktie nosacījumi.

127. pants

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

▼M7

1.  

Jebkura posteņa nenodrošinātajai daļai, ja parādnieks nav izpildījis saistības saskaņā ar 178. pantu, vai – riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – jebkuras tādas kredītiespējas nenodrošinātajai daļai, kurā nav izpildītas saistības saskaņā ar 178. pantu, piemēro šādu riska pakāpi:

a) 

150 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma ir mazāka nekā 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti;

b) 

100 % – gadījumos, kad specifisko kredītriska korekciju un to summu, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, kopsumma nav mazāka par 20 % no riska darījuma vērtības nenodrošinātās daļas, ja šīs specifiskās kredītriska korekcijas un atskaitījumi netiktu piemēroti.

▼B

2.  
Nosakot kavētā darījuma nodrošināto daļu, par pieņemamiem nodrošinājumiem un garantijām uzskata tos, kas tiek atzīti par pieņemamiem kredītriska mazināšanai saskaņā ar 4. nodaļu.
3.  
Riska darījuma vērtībai, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar 125. pantu, piemēro riska pakāpi 100 % apmērā, ja ir radusies saistību neizpilde saskaņā ar 178. pantu.
4.  
Riska darījuma vērtībai, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām riska darījumiem, kas ir pilnībā nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar 126. pantu, piemēro riska pakāpi 100 % apmērā, ja ir radusies saistību neizpilde saskaņā ar 178. pantu.

128. pants

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

▼M8

1.  
Iestādes piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku.
2.  

Šā panta nolūkos iestādes jebkuru no turpmāk minētajiem riska darījumiem uzskata par riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku:

a) 

ieguldījumi riska kapitāla sabiedrībās, izņemot, ja minētajiem ieguldījumiem piemēro 132. pantu;

b) 

ieguldījumi privātos kapitāla vērtspapīros, izņemot, ja minētajiem ieguldījumiem piemēro 132. pantu;

c) 

spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums.

▼B

3.  

Novērtējot, vai riska darījums, kas nav 2. punktā minētais riska darījums, ir saistīts ar īpaši augstu risku, iestādes ņem vērā šādas riska iezīmes:

a) 

pastāv augsts zaudējumu risks parādnieka saistību nepildīšanas rezultātā;

b) 

nav iespējams pienācīgi novērtēt, vai riska darījums ietilpst a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

EBI izdod pamatnostādnes, precizējot, kuri riska darījumu veidi ir saistīti ar īpaši augstu risku un kādos apstākļos.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

129. pants

Riska darījumi segto obligāciju veidā

1.  

►M10  Lai segtās obligācijas, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 ( 21 ) 3. pantā 1. punktā, atbilstu šā panta 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem, tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un ir nodrošinātas ar jebkuriem no šādiem atbilstošajiem aktīviem: ◄

a) 

riska darījumi ar Savienības centrālajām valdībām, ECBS centrālajām bankām, publiskā sektora struktūrām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai to garantēti riska darījumi;

b) 

ar trešo valstu centrālajām valdībām, trešo valstu centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām, starptautiskām organizācijām noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un ar trešo valstu publiskā sektora struktūrām, trešo valstu reģionālajām pašvaldībām un trešo valstu vietējām pašpārvaldēm noslēgti vai to garantēti riska darījumi, kuriem riska pakāpi piemēro kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar attiecīgi 115. panta 1. vai 2. punktu, vai 116. panta 1., 2. vai 4. punktu un kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, un riska darījumi šā punkta nozīmē, kuri atbilst vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpei, kā izklāstīts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka šādi riska darījumi nepārsniedz 20 % no emitentiestāžu neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības;

▼M10

c) 

riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai kredītkvalitātes 2. pakāpei, vai riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, ja minētie riska darījumi ir:

i) 

īstermiņa noguldījumu veidā, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 100 dienas, ja tos izmanto, lai izpildītu Direktīvas (ES) 2019/2162 16. pantā minēto seguma portfeļa likviditātes rezerves prasību; vai

ii) 

tādu atvasināto instrumentu līgumu veidā, kas atbilst minētās direktīvas 11. panta 1. punktam;

d) 

aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības;

▼B

e) 

kredīti mājokļu iegādei, kuru atmaksu pilnībā garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā un kas atbilst kredīta kvalitātes 2. pakāpei vai augstākai pakāpei, kā noteikts šajā nodaļā, ja kredīta katra daļa, kura tiek izmantota, lai izpildītu šā punkta prasības attiecībā uz segtās obligācijas nodrošinājumu, nav lielāka par 80 % no attiecīgā mājokļa īpašuma Francijā vērtības, un ja aizdevuma brīdī kredīta un ienākumu attiecība nepārsniedz 33 %. Aizdevuma brīdī nepastāv nekādi hipotekārie apķīlājumi attiecībā uz mājokļa īpašumu, un attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti no 2014. gada 1. janvāra, aizņēmējam ir ar līgumu jāapņemas nepieļaut šādus apķīlājumus bez tās kredītiestādes piekrišanas, kura piešķīra aizdevumu. Kredīta un ienākumu attiecība ir rādītājs, kas atspoguļo aizņēmēja to bruto ienākumu daļu, ar ko tiek segta kredīta atmaksa, ieskaitot procentus. Aizsardzības devējs ir vai nu finanšu iestāde, kam atļauju piešķir un ko uzrauga kompetentās iestādes un kam piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā salīdzināmas ar prasībām, kuras piemēro iestādēm, vai iestāde, vai arī apdrošināšanas sabiedrība. Tas izveido savstarpēju garantiju fondu vai līdzvērtīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrībām, lai absorbētu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuru kalibrāciju periodiski pārskata kompetentās iestādes. Gan kredītiestāde, gan aizsardzības devējs izvērtē aizņēmēja kredītspēju;

▼M10

f) 

aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz mazākajam no attiecīgi ar jebkuriem prioritāriem apķīlājumiem apvienotu apķīlājumu pamatsummas vai 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības. Ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus var atzīt par atbilstošiem, ja 60 % attiecība starp aizdevumu un nodrošinājuma vērtību ir pārsniegta līdz maksimālajam 70 % līmenim, ja kopējā to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti kā segto obligāciju nodrošinājums, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst tiesiskās noteiktības prasībām, kuras izklāstītas 4. nodaļā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret nodrošinājumu;

▼B

g) 

aizdevumi, kuri ir nodrošināti ar jūras ķīlu attiecībā uz kuģiem, līdz starpībai starp 60 % no ieķīlātā kuģa vērtības un jebkuru prioritāru jūras ķīlu vērtību.

▼M10

Šā panta 1.a punkta nolūkā riska darījumi, kas rodas, nododot un pārvaldot ar apķīlātu parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizdevumu parādnieku maksājumus vai nododot un pārvaldot ar šādiem aizdevumiem likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, netiek ņemti vērā minētajā punktā minēto limitu aprēķināšanā.

▼M10 —————

▼M10

1.a  

Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta nolūkā:

a) 

attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;

b) 

attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības;

c) 

attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, kuri notiek īstermiņa noguldījumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktā, vai atvasināto instrumentu līgumu veidā, kā minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā, kopējie riska darījumi nepārsniedz 8 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības; kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2162 18. panta 2. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut riska darījumus ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, atvasināto instrumentu līgumu veidā, ar noteikumu, ka attiecīgajās dalībvalstīs var dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas, ko rada minētajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. un 2. pakāpes prasību piemērošana;

d) 

kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālvērtības un kopējie riska darījumi ar kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 2. vai 3. pakāpei, nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtības.

1.b  
Šā panta 1.a punktu nepiemēro segto obligāciju izmantošanai par atbilstīgu nodrošinājumu, kā atļauts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2162 8. pantu.
1.c  
Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta piemērošanas nolūkā 80 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajai obligācijai piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.
1.d  
Šā panta 1. punkta pirmās daļas f) un g) punkta nolūkā 60 % vai 70 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajām obligācijām piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.

▼B

2.  
Šā panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētās situācijas ietver arī nodrošinājumu, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbilstošs tikai obligāciju turētāju aizsardzībai pret zaudējumiem.

▼M10

3.  
Attiecībā uz nekustamo īpašumu un kuģiem, ar ko tiek nodrošinātas segtās obligācijas, kuras atbilst šai regulai, ievēro 208. pantā noteiktās prasības. Īpašuma vērtības uzraudzību saskaņā ar 208. panta 3. punkta a) apakšpunktu veic bieži un vismaz reizi gadā attiecībā uz visu nekustamo īpašumu un kuģiem.

▼M10

3.a  

Papildus segtu obligāciju nodrošināšanai ar šā panta 1. punktā uzskaitītajiem atbilstīgajiem aktīviem tām piemēro arī Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 14. punktā definētās virsnodrošināšanas 5 % minimālo līmeni.

Šā punkta pirmās daļas nolūkā visu seguma aktīvu, kā tie definēti minētās direktīvas 3. panta 4. punktā, nominālvērtība ir vismaz vienāda ar emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālvērtību (“nominālais princips”) un sastāv no atbilstīgiem aktīviem, kā noteikts šā panta 1. punktā.

Dalībvalstis var noteikt segtajām obligācijām zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni vai atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt šādu līmeni, ar noteikumu, ka:

a) 

vai nu virsnodrošināšanas aprēķināšana balstās uz oficiālu pieeju, kas ņem vērā aktīvu pamatā esošo risku, vai arī aktīvu vērtēšana ir atkarīga no hipotekārās vērtības; un

b) 

virsnodrošināšanas minimālais līmenis nav zemāks par 2 %, pamatojoties uz nominālo principu, kas minēts Direktīvas (ES) 2019/2162 15. panta 6. un 7. punktā.

Aktīviem, kurus iekļauj virsnodrošināšanas minimālā līmeņa aprēķināšanā, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1a. punktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.

3.b  
Šā panta 1. punktā minētos atbilstīgos aktīvus var iekļaut seguma portfelī kā Direktīvas (ES) 2019/2162 3. panta 13. punktā definētos aizstājējaktīvus, ievērojot šā panta 1. un 1.a punktā noteiktos limitus attiecībā uz kredītkvalitāti un riska darījumu lielumu.

▼B

4.  

Segtajām obligācijām, par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 6.a tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.



6.a  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

10  %

20  %

20  %

50  %

50  %

100  %

5.  

Segtajām obligācijām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi, pamatojoties uz riska pakāpi, ko piemēro augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem ar iestādi, kura tās emitē. Starp riska pakāpēm pastāv šāda attiecība:

a) 

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 10 % riska pakāpi;

b) 

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 50 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 20 % riska pakāpi;

c) 

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 100 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 50 % riska pakāpi;

d) 

ja riska darījumiem ar iestādi piešķir 150 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir 100 % riska pakāpi.

▼M10

6.  
Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1., 1.a, 3., 3.a un 3.b punktā noteiktās prasības. Tās līdz to termiņa beigām atbilst preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.
7.  
Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2022. gada 8. jūlija un kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, kuras piemērojamas to emisijas dienā, šā panta 3.a un 3.b punktā noteiktās prasības nepiemēro. Tās līdz to termiņa beigām uzskata par atbilstošām preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.

▼B

130. pants

Posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas

Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām nosaka saskaņā ar 5. nodaļu.

131. pants

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu, kas atbilst ĀKNI kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu.



7.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20  %

50  %

100  %

150  %

150  %

150  %

▼M8

132. pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.  
Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumos, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pieejām, ar minēto iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.
2.  
Ja ir izpildīti šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var izmantot caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu vai pilnvaru pieeju saskaņā ar 132.a panta 2. punktu.

Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska pakāpi 1 250  % apmērā (“atkāpšanās pieeja”).

Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.

3.  

Iestādes var noteikt riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:

i) 

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK;

ii) 

AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu;

iii) 

AIF, ko pārvalda ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu;

iv) 

AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu;

v) 

ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu;

vi) 

ārpussavienības AIF, kas Savienībā netiek laists tirgū un ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kurš veic uzņēmējdarbību kādā no trešām valstīm un uz kuru attiecas deleģēts akts, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 6. punktā;

b) 

KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

i) 

aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

ii) 

ja pastāv ieguldījumu limiti – relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;

c) 

KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām:

i) 

par KIU riska darījumiem ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes riska darījumiem,

ii) 

finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju,

iii) 

ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta, daudzpusējas un divpusējas attīstības bankas un citas iestādes, kas KIU veic kopīgus ieguldījumus ar daudzpusējām vai divpusējām attīstības bankām, minētā KIU riska darījumu riska svērtās vērtības var noteikt saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 132.a pantā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ka KIU ieguldījuma pilnvarojumā paredzēts ierobežojums, proti, – attiecīgais KIU var ieguldīt tikai tādos aktīvu veidos, kas sekmē jaunattīstības valstu ilgtspējīgu attīstību.

Iestādes savai kompetentai iestādei paziņo par tiem KIU, kurām tās piemēro otrajā daļā minēto režīmu.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta i) punkta, gadījumos, kad iestāde riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem nosaka saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz pilnvarojumu, KIU vai KIU pārvaldes sabiedrības ziņojumu sniegšana iestādei var attiekties tikai uz KIU ieguldījumu pilnvarojumu un jebkādām izmaiņām tajā, un to var veikt tikai tad, ja iestādei pirmoreiz rodas riska darījums ar KIU un ja ir izmaiņas KIU ieguldījumu pilnvarojumā.

4.  

Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a pantā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

trešā persona ir vai nu:

i) 

KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai

ii) 

attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā punkta i) apakšpunktā, – KIU pārvaldes sabiedrība, ar noteikumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam;

b) 

trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas attiecīgi 132.a panta 1., 2. vai 3. punktā;

c) 

ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūto riska darījumu riska svērto vērtību KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus iesniedz savai kompetentajai iestādei.

5.  
Ja iestāde piemēro 132.a pantā minētās pieejas, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērto vērtību KIU (“1. līmeņa KIU”), un jebkurš no 1. līmeņa KIU pamatā esošajiem riska darījumiem ir riska darījums cita KIU (“2. līmeņa KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, riska darījuma riska svērto vērtību 2. līmeņa KIU riska darījumiem var aprēķināt, izmantojot jebkuru no šā panta 2. punktā aprakstītajām trim pieejām. Iestāde var izmantot caurskatāmības pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem 3. līmenī un jebkurā turpmākā līmenī, tikai tad, ja tā ir izmantojusi šo pieeju aprēķiniem iepriekšējā līmenī. Jebkurā citā gadījumā tā izmanto atkāpšanās pieeju.
6.  
Riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar caurskatāmības pieeju un pilnvaru pieeju, kā izklāstīts 132.a panta 1. un 2. punktā, ierobežo ar minēto KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar atkāpšanās pieeju.
7.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 132.a panta 1. punktu, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar riska pakāpi (

image

), kas aprēķināta saskaņā ar 132.c pantā izklāstīto formulu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) 

iestādes novērtē savu līdzdalību KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās sākotnējās izmaksās, savukārt KIU pamatā esošo aktīvu vērtību tās novērtē patiesajā vērtībā, ja tās piemēro caurskatāmības pieeju;

b) 

izmaiņas to daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtībā, kurām vērtību iestādes novērtē sākotnējās izmaksās, nemaina ne minēto iestāžu pašu kapitāla apjomu, ne riska darījuma vērtību, kas saistīta ar minēto līdzdalību.

▼B

132.a pants

▼M8

Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.  
Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekama informācija par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījuma riska svērto vērtību, sverot visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā minētās iestādes tos turētu tiešā veidā.
2.  
Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, lai izmantotu caurskatāmības pieeju, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos.

Iestādes pirmajā daļā minētos aprēķinus veic ar pieņēmumu, ka KIU vispirms uzņemas riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti riska darījumos, kas piesaista augstāko pašu kapitāla prasību, un tad turpina uzņemties riska darījumus dilstošā secībā, kamēr tiek sasniegts maksimālais kopējo riska darījumu ierobežojums, un ka KIU maksimālajam apmēram, kādu pieļauj tā pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, attiecīgā gadījumā piemēro sviru.

Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā.

3.  
Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādes aprēķina 2. punktā minēto riska darījuma riska svērto vērtību, ja nav pieejami viens vai vairāki no minētajiem aprēķiniem nepieciešamajiem ievades datiem.

EBI līdz 2020. gada 28. martam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

132.b pants

Izņēmumi attiecībā uz pieejām KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.  
Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem KIU turētos pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus, kurus iestādes atskaita attiecīgi saskaņā ar 36. panta 1. punktu, 56., 66. un 72.e pantu.
2.  
Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem 150. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minētos riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tā vietā minētajiem riska darījumiem piemērot aprēķina procedūru, kas izklāstīta 133. pantā.

132.c pants

Aprēķina procedūra ārpusbilances riska darījumiem ar KIU

1.  

Iestādes aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību saviem ārpusbilances posteņiem, kurus iespējams pārvērst riska darījumos KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, reizinot riska darījumu vērtības minētajiem riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar 111. pantu, ar šādu riska pakāpi:

a) 

visiem riska darījumiem, kuriem iestādes izmanto vienu no 132.a pantā izklāstītajām pieejām:

image

kur:

image

=

riska pakāpe;

i

=

indekss, ar ko apzīmē KIU:

RWAEi

=

vērtība, ko attiecībā uz KIUi aprēķina saskaņā ar 132.a pantu;

image

=

riska darījuma vērtība KIUi riska darījumiem;

Ai

=

KIUi aktīvu uzskaites vērtība; un

EQi

=

KIUi pašu kapitāla uzskaites vērtība;

b) 
visiem citiem riska darījumiem,

image

.
2.  
Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību, kas atbilst šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina kā garantētās summas diskontēto pašreizējo vērtību, izmantojot diskonta faktoru bez saistību nepildīšanas riska. Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību iestādes var samazināt ar jebkādiem zaudējumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu atzīti attiecībā uz minimālās vērtības saistībām.

Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām, kuras atbilst visiem šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes aprēķina, reizinot minēto riska darījumu vērtību ar kredīta pārrēķināšanas koeficientu 20 % apmērā un riska svērumu, kas atvasināts saskaņā ar 132. vai 152. pantu.

3.  

Riska darījumu riska svērtās vērtības ārpusbilances posteņu riska darījumiem, kas radušies no minimālās vērtības saistībām saskaņā ar 2. punktu, iestādes nosaka, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:

a) 

iestādes ārpusbilances posteņu riska darījums ir minimālās vērtības saistība tādam ieguldījumam vienas vai vairāku KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, kurš paredz, ka iestādei ir pienākums veikt nomaksu saskaņā ar minimālās vērtības saistību tikai tad, ja pamatā esošā viena vai vairāku KIU riska darījuma tirgus vērtība ir konkrētā līgumā noteiktā laikā par vienu vai vairākiem punktiem zemāka par iepriekš noteiktu robežvērtību;

b) 

KIU ir kāds no turpmāk minētajiem:

i) 

PVKIU, kā definēts Direktīvā 2009/65/EK; vai

ii) 

AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas iegulda tikai pārvedamos vērtspapīros vai citos Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punktā minētos likvīdos finanšu aktīvos, ja fonda pilnvaras nepieļauj sviru, kas būtu augstāka par to, kura atļauta saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktu;

c) 

pašreizējā pamatā esošā riska darījumu tirgus vērtība KIU, kuram piemēro minimālās vērtības saistību, neņemot vērā ārpusbilances minimālās vērtības saistību ietekmi, sedz vai pārsniedz robežvērtības pašreizējo vērtību, kura precizēta minimālās vērtības saistībā;

d) 

ja samazinās viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu tirgus vērtības pārākums pār minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību, iestāde vai cits uzņēmums, ciktāl uz to attiecas konsolidētā uzraudzība, kurai saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2002/87/EK pakļauta arī pati iestāde, var ietekmēt viena vai vairāku KIU pamatā esošo riska darījumu sastāvu vai kā citādi ierobežot turpmāka minētā pārākuma samazinājuma potenciālu;

e) 

minimālās vērtības saistības galīgais tiešais vai netiešais labumguvējs parasti ir privātais klients, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā.

▼B

133. pants

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

1.  

Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a) 

ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu;

b) 

parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

2.  
Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemēro 100 % riska pakāpi, ja vien tie saskaņā ar Otro daļu nav jāatskaita, tiem nav jāpiemēro 250 % riska pakāpe saskaņā ar 48. panta 2. punktu, 1 250  % riska pakāpe saskaņā ar 89. panta 3. punktu vai tie nav jāpielīdzina augsta riska posteņiem saskaņā ar 128. pantu.
3.  
Ieguldījumus iestāžu emitētos kapitāla vērtspapīros vai regulējošām prasībām atbilstošos kapitāla instrumentos ietver kapitāla vērtspapīru prasījumu kategorijā, ja vien tos neatskaita no pašu kapitāla vai ja tiem nepiemēro 250 % riska pakāpi saskaņā ar 48. panta 4. punktu, vai tie nav jāpielīdzina augsta riska posteņiem saskaņā ar 128. pantu.

134. pants

Citi posteņi

▼C2

1.  
Materiāliem aktīviem Direktīvas 86/635/EEK 4. panta iedaļas "Aktīvi" 10. punktā nozīmē piešķir 100 % riska pakāpi.

▼B

2.  
Avansa maksājumiem un uzkrātajiem ienākumiem, kurus iestāde nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, piešķir 100 % riska pakāpi.
3.  
Iekasēšanas procesā esošiem naudas posteņiem piešķir 20 % riska pakāpi. Skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem piešķir 0 % riska pakāpi.
4.  
Zelta lietņiem, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodoti glabāšanā, ciktāl tie segti ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi.
5.  
Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu gadījumā, kā arī tiešo nākotnes pirkumu gadījumā riska pakāpi piešķir konkrētajiem aktīviem, nevis darījuma partneriem.

▼M5

6.  
Ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību vairākiem riska darījumiem, ievērojot nosacījumus, kas paredz, ka šajos riska darījumos n-tajā saistību neizpildes gadījumā jānotiek apmaksai un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumus, riska pakāpes tiek summētas līdz maksimums 1 250  % un reizinātas ar kredītu atvasinātā instrumenta sniegtās aizsardzības nominālvērtību, lai iegūtu riska darījumu riska svērto vērtību. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, pamatojas uz to, ka riska darījuma riska svērtā vērtība katram no šiem riska darījumiem ir mazāka nekā riska darījuma riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

▼B

7.  
Riska darījuma vērtība nomas līgumiem ir diskontēti minimālie nomas maksājumi. Minimālie nomas maksājumi ir maksājumi nomas līguma periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds iespējas darījums, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka šī iespēja tiks izmantota. No personas, kas nav nomnieks, var pieprasīt veikt maksājumu sakarā ar iznomātā aktīva atlikušo vērtību, un šī maksājuma saistība atbilst 201. panta nosacījumu kopumam par aizsardzības devēju atbilstību, kā arī prasībām par cita veida garantiju atzīšanu saskaņā ar 213.–215. pantu, un šo maksājuma saistību var ņemt vērā kā nefondēto kredītaizsardzību atbilstīgi 4. nodaļai. Šiem riska darījumiem piešķir atbilstošo riska darījumu kategoriju saskaņā ar 112. pantu. Ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība, riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina šādi: 1/t * 100 % * atlikusī vērtība, kur t ir lielākais no 1 vai skaitļa, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.



3.

Iedaļa

Kredītriska novērtējuma atzīšana un attiecināšana



1.

apakšiedaļa

Ākni atzīšana

135. pants

ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana

1.  
Ārējo kredītnovērtējumu var izmantot, lai noteiktu riska darījuma riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, tikai tad, ja šādu novērtējumu ir izdevusi ĀKNI vai ja to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.
2.  
EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar ĀKNI saskaņā ar 2. panta 4. punktu un 18. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1060/2009.



2.

apakšiedaļa

Ākni kredītnovērtējumu attiecināšana

136. pants

ĀKNI kredītnovērtējumu attiecināšana

1.  
EBI, EAAPI un EVTI ar Apvienotās komitejas palīdzību izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai visām ĀKNI noteiktu, kādām 2. nodaļā izklāstītajām kredītkvalitātes pakāpēm atbilst attiecīgie ĀKNI kredītnovērtējumi (attiecināšana). Šī atbilstības noteikšana ir objektīva un konsekventa.

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai, kā arī vajadzības gadījumā iesniedz pārskatītos īstenošanas tehnisko standartu projektus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

2.  

Attiecinot kredītnovērtējumus, EBI, EAAPI un EVTI ievēro šādas prasības:

a) 

lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgtermiņa saistību neizpildes rādītājs saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums; tām ĀKNI, kas dibinātas nesen vai ir apkopojušas saistību neizpildes datus tikai par īsu laikposmu, EBI, EAAPI un EVTI pieprasa sniegt vērtējumu par ilgtermiņa saistību neizpildes rādītāju saistībā ar visiem posteņiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītnovērtējums;

b) 

lai diferencētu katrā kredītnovērtējumā izteiktos relatīvos riska līmeņus, EBI, EAAPI un EVTI ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI aptverto emitentu kopumu, ĀKNI piešķirto kredītnovērtējumu diapazonu, katra kredītnovērtējuma nozīmi un to, kā šī ĀKNI definē saistību neizpildi;

c) 

EBI, EAAPI un EVTI salīdzina saistību neizpildes rādītājus, kas iegūti par katru kādas ĀKNI kredītnovērtējumu, un salīdzina tos ar etalonu, kas balstīts uz saistību neizpildes rādītājiem, ko citas ĀKNI ieguvušas attiecībā uz emitentu kopu, kura, pēc kompetentās iestādes uzskatiem, pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni;

d) 

ja saistību neizpildes rādītāji, kas iegūti par kādas konkrētas ĀKNI kredītnovērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI šīs ĀKNI kredītnovērtējumam piešķir augstāku kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā;

e) 

ja EBI, EAAPI un EVTI ir palielinājusi ar kādas ĀKNI konkrētu kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi un ja šīs ĀKNI saistību neizpildes rādītāji, kas konstatēti tās kredītnovērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz etalonu, EBI, EAAPI un EVTI var atjaunot sākotnējo kredītkvalitātes pakāpi kredītkvalitātes novērtējuma skalā attiecībā uz ĀKNI kredītnovērtējumu.

3.  
EBI, EAAPI un EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu 2. punkta a) apakšpunktā minētos kvantitatīvos faktorus, b) apakšpunktā minētos kvalitatīvos faktorus un c) apakšpunktā minēto etalonu.

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.



3.

apakšiedaļa

Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana

137. pants

Eksporta kredīta aģentūru kredītnovērtējumu izmantošana

1.  

Šīs regulas 114. panta vajadzībām iestādes var izmantot tās eksporta kredīta aģentūras kredītnovērtējumus, kuru iestāde ir norīkojusi, ja ir atbilstība vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

tādu eksporta kredīta aģentūru vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO "Vienošanās par pamatnostādnēm attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem" dalībnieces;

b) 

eksporta kredītu aģentūra publisko savus kredītnovērtējumus, un šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodiku, un kredītnovērtējums ir saistīts ar vienu no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk – MEIP), ko paredz metodika, par kuru vienojusies ESAO. Iestāde var anulēt eksporta kredīta aģentūras norīkojumu. Iestādei šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības.

2.  

Riska darījumiem, kam eksporta kredīta aģentūras veiktais kredītnovērtējums ir atzīts riska pakāpes noteikšanai, riska pakāpi piešķir saskaņā ar 9. tabulu.



9.  Tabula

MEIP

0

1

2

3

4

5

6

7

Riska pakāpe

0  %

0  %

20  %

50  %

100  %

100  %

100  %

150  %



4.

Iedaļa

Ākni kredītnovērtējumu izmantošana riska pakāpes noteikšanai

138. pants

Vispārīgas prasības

Iestāde var norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, ko izmanto, lai noteiktu riska pakāpes, kuras piešķiramas aktīvu un ārpusbilances posteņiem. Iestāde var anulēt ĀKNI norīkojumu. Iestāde šādu anulēšanu pamato, ja ir konkrētas pazīmes, ka šādas anulēšanas pamatā ir iecere mazināt kapitāla pietiekamības prasības. Kredītnovērtējumus neizmanto selektīvi. Iestāde izmanto pasūtītus kredītnovērtējumus. Tomēr tā var izmantot nepasūtītus kredītnovērtējumus, ja EBI ir apstiprinājusi, ka ĀKNI veikts nepasūtīts kredītnovērtējums kvalitatīvi nav atšķirīgs no šīs ĀKNI veikta pasūtīta kredītnovērtējuma. EBI šādu apstiprinājumu atsakās dot vai anulē to jo īpaši tad, ja ĀKNI ir izmantojusi nepasūtītu kredītnovērtējumu, lai izdarītu spiedienu uz novērtēto sabiedrību, lai tā pasūtītu kredītnovērtējumu vai kādu citu pakalpojumu. Izmantojot kredītnovērtējumus, iestādes ievēro šādas prasības:

a) 

iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI kādai noteiktai posteņu kategorijai, šos kredītnovērtējumus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem šīs kategorijas riska darījumiem;

b) 

iestāde, kas nolemj izmantot kredītnovērtējumus, kurus veikusi ĀKNI, tos laika gaitā izmanto nepārtraukti un konsekventi;

c) 

iestāde izmanto vienīgi tādus ĀKNI kredītnovērtējumus, kuros ņemtas vērā visas summas, kas tai pienākas – gan pamatsummas, gan procentus;

d) 

ja attiecībā uz novērtētu posteni ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, šo novērtējumu izmanto, lai noteiktu šā posteņa riska pakāpi;

e) 

ja ir pieejami divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi un tie kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, paredz atšķirīgas riska pakāpes, tad piešķir augstāko riska pakāpi;

f) 

ja kādam novērtētam postenim ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, tad izmanto tos divus novērtējumus, kas veido divas zemākās riska pakāpes. Ja divas zemākās riska pakāpes ir atšķirīgas, piešķir augstāko no šīm riska pakāpēm. Ja divas zemākās riska pakāpes ir vienādas, piešķir šo riska pakāpi.

139. pants

Emitentu un emisiju kredītnovērtējums

1.  
Ja pastāv kredītnovērtējums kādai konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā ietilpst postenis, kas veido riska darījumu, šo kredītnovērtējumu izmanto, lai noteiktu šim postenim piešķiramo riska pakāpi.
2.  

Ja attiecībā uz konkrētu posteni nepastāv tieši piemērojams kredītnovērtējums, bet pastāv kredītnovērtējumi konkrētai emisijas programmai vai shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai ja pastāv emitenta vispārīgs kredītnovērtējums, tad šo kredītnovērtējumu izmanto jebkurā no šādiem gadījumiem:

a) 

tas rada augstāku riska pakāpi nekā būtu citā gadījumā, un attiecīgais riska darījums ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar zemāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma;

b) 

tas rada mazāku riska pakāpi, un attiecīgais riska darījums ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar augstāku prioritāti attiecībā pret konkrēto emisijas programmu vai shēmu, vai pret šā emitenta augstākas prioritātes nenodrošinātiem riska darījumiem, atkarībā no konkrētā gadījuma.

Visos citos gadījumos riska darījumu pielīdzina riska darījumam, kam nav novērtējuma.

3.  
Šā panta 1. un 2. punkta piemērošana nedrīkst kavēt 129. panta piemērošanu.
4.  
Kredītnovērtējumus emitentiem kādas komercsabiedrību grupas ietvaros nevar izmantot par kredītnovērtējumu attiecībā uz kādu citu emitentu tajā pašā komercsabiedrību grupā.

140. pants

Ilgtermiņa un īstermiņa kredītnovērtējumi

1.  
Īstermiņa kredītnovērtējumus var izmantot vienīgi attiecībā uz īstermiņa aktīvu un ārpusbilances posteņiem, kas veido riska darījumus ar iestādēm un komercsabiedrībām.
2.  

Jebkādu īstermiņa kredītnovērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredītnovērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu riska pakāpes jebkādam citam postenim, izņemot šādus gadījumus:

a) 

ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 150 % riska pakāpi, tad visiem šā parādnieka nenodrošinātajiem riska darījumiem, kuriem nav kredītnovērtējuma, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī piešķir 150 % riska pakāpi;

b) 

ja darījumam, kam ir īstermiņa kredītnovērtējums, piešķir 50 % riska pakāpi, tad nevienam īstermiņa riska darījumam, kuram nav kredītnovērtējuma, nepiešķir riska pakāpi, kas būtu zemāka par 100 %.

141. pants

Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā

Kredītnovērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kurš denominēts parādnieka valsts valūtā, nevar izmantot, lai iegūtu riska pakāpi citam tā paša parādnieka riska darījumam, kas denominēts ārvalstu valūtā.

Ja riska darījumu rada iestādes dalība aizņēmumā, ko piešķīrusi daudzpusēja attīstības banka, kuras privileģētā kreditora statuss ir atzīts tirgū, riska pakāpes noteikšanai var izmantot kredītnovērtējumu parādnieka vietējā valūtā denominētajam postenim.



3.

NODAĻA

Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja



1.

Iedaļa

Kompetento iestāžu atļauja izmantot IRB pieeju

142. pants

Definīcijas

1.  

Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:

1) 

"reitingu sistēma" aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, iedalīt riska darījumus reitinga kategorijās vai portfeļos un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam;

2) 

"riska darījumu veids" ir viendabīgi pārvaldītu riska darījumu grupa, ko veido noteikta veida darījumi un kas var attiekties uz vienu sabiedrību vai vienu sabiedrību apakškopu grupā ar nosacījumu, ka citās grupas sabiedrībās to pašu riska darījumu veidu pārvalda citādi;

3) 

"uzņēmējdarbības vienība" ir jebkura atsevišķa organizatoriska vai juridiska struktūra, darbības novirziens, ģeogrāfiskas atrašanās vietas;

▼C2

4) 

"liela finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura finanšu sektora sabiedrība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

▼B

a) 

tās individuāli vai konsolidēti aprēķinātie kopējie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par EUR 70 miljardiem, aktīvu apjoma noteikšanai izmantojot jaunāko revidēto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu; un

b) 

uz šādu sabiedrību vai vienu no tās meitasuzņēmumiem attiecas prudenciālais regulējums Savienībā vai tādas trešās valsts tiesību akti, kura piemēro prudenciālas uzraudzības un regulatīvās prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērojamām prasībām.

►C2  5) 

"neregulēta finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura cita sabiedrība, kas nav regulēta finanšu sektora sabiedrība, ◄ bet kas kā galveno uzņēmējdarbības veidu veic vienu vai vairākas no darbībām, kuras uzskaitītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā vai Direktīvas 2004/39/EK I pielikumā;

6) 

"parādnieka kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas parādnieku reitingu skalā, kurā iedala parādniekus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst saistību PD aplēses;

7) 

"darījuma kategorija" ir riska kategorija reitingu sistēmas darījumu skalā, kurā iedala riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst LGD aplēses.

▼M5 —————

▼B

2.  
Šā panta 1. punkta 4) apakšpunkta b) punkta vajadzībām Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot 464. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērotajiem pasākumiem. Ja šāds lēmums nav pieņemts, līdz 2015. gada 1. janvārim, iestādes var turpināt piemērot šajā punktā noteikto procedūru attiecībā uz trešo valsti, ja attiecīgās kompetentās iestādes pirms 2014. gada 1. janvāra ir apstiprinājušas šo trešo valsti kā atbilstīgu šādas procedūras piemērošanai.

143. pants

Atļauja izmantot IRB pieeju

1.  
Ja ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie nosacījumi, kompetentā iestāde atļauj iestādēm aprēķināt to riska darījumu riska svērtās vērtības, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (turpmāk – IRB pieeja).
2.  
Iepriekšēja atļauja izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, ir vajadzīga katrai izmantotajai riska darījumu kategorijai un katrai reitinga sistēmai, kā arī iekšējo modeļu pieejām kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un katrai pieejai attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpju aplēsēm.
3.  

Iestādes saņem kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju saistībā ar:

a) 

būtiskām izmaiņām, kas skar piemērošanas jomu reitingu sistēmai vai iekšējo modeļu pieejai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru iestādei ir atļauts izmantot;

b) 

būtiskām izmaiņām, kas skar reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru iestādei ir atļauts izmantot.

Reitingu sistēmas piemērošanas jomā ietver visus attiecīgā riska darījumu veida riska darījumus, kam ir izstrādāta konkrētā reitingu sistēma.

4.  
Iestādes informē kompetentās iestādes par visām izmaiņām, kas skar reitingu sistēmas un iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.
5.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus ar nolūku precizēt nosacījumus, lai izvērtētu to, cik būtisks ir pastāvošo reitingu sistēmu izmantojums attiecībā uz citiem papildu riska darījumiem, uz kuriem neattiecas minētā reitingu sistēma, un izmaiņas reitingu sistēmās vai iekšējo modeļu pieejās kapitāla vērtspapīru riska darījumiem atbilstīgi IRB pieejai.

EBI līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

144. pants

Pieteikuma IRB pieejas izmantošanai novērtēšana kompetentajās iestādēs

1.  

Kompetentā iestāde saskaņā ar 143. pantu piešķir atļauju iestādei izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir nodrošinātas šajā nodaļā noteiktās prasības, it sevišķi tās, kas noteiktas 6. iedaļā, un ka iestādes sistēmas, kuras izmanto kredītriska darījumu pārvaldībai un novērtēšanai, ir atbilstīgas un godprātīgi īstenotas un jo sevišķi, ka iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka tā ievēro šādus standartus:

a) 

iestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu parādnieka un darījumu iezīmju novērtējumu, nodrošina pamatotu riska diferenciāciju un precīzas un konsekventas riska kvantitatīvās aplēses;

b) 

iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēm, ko izmanto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām, ir būtiska nozīme risku pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla piešķiršanas un korporatīvās pārvaldības funkcijās;

c) 

iestādei ir par reitingu sistēmām atbildīga kredītriska kontroles struktūra, kas ir pienācīgi neatkarīga un netiek nevēlami ietekmēta;

d) 

iestāde apkopo un uzglabā visus svarīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska mērīšanas un pārvaldīšanas procedūras;

e) 

iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu, kā arī validē savas reitingu sistēmas;

f) 

iestāde ir validējusi katru reitingu sistēmu un katru iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem atbilstīgā laikposmā pirms atļaujas izmantot reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saņemšanas, ir novērtējusi šajā laikposmā, vai šī reitingu sistēma vai iekšējo modeļu pieejas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir piemērotas šīs reitingu sistēmas vai šo iekšējo modeļu pieejas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērošanas jomai, kā arī saistībā ar minēto novērtējumu ir veikusi vajadzīgās izmaiņas šajās reitingu sistēmās vai iekšējo modeļu pieejās kapitāla vērtspapīru riska darījumiem;

▼M8

g) 

iestāde ir saskaņā ar IRB pieeju aprēķinājusi pašu kapitāla prasības, kas izriet no tās riska parametru aplēsēm, un var iesniegt pārskatu saskaņā ar 430. pantu;

▼B

h) 

iestāde ir iedalījusi un turpina iedalīt katru riska darījumu, kas ir reitingu sistēmas piemērošanas jomā, šīs reitingu sistēmas kādā reitinga kategorijā vai portfelī; iestāde ir attiecinājusi un turpina attiecināt katru riska darījumu, kas ir pieejas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērošanas jomā, uz šo iekšējo modeļu pieeju.

Prasības izmantot IRB pieeju, tostarp pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, piemēro arī tad, ja iestāde ir ieviesusi reitingu sistēmu vai reitingu sistēmā izmantotu modeli, ko tā ir iegādājusies no trešās personas.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu novērtēšanas metodes, ko kompetentās iestādes ievēro, izvērtējot kādas iestādes atbilstību IRB pieejas izmantošanas prasībām.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10 līdz 14. pantu.

145. pants

Iepriekšēja pieredze IRB pieejas izmantošanā

1.  
Iestādei, kas iesniedz pieteikumu, lai sāktu izmantot IRB pieeju, vismaz trīs gadus, pirms tā būs tiesīga izmantot IRB pieeju, ir jābūt izmantojušai iekšējā riska mērīšanas un pārvaldības vajadzībām, attiecībā uz attiecīgajām IRB pieejas riska darījumu šķirām, tādas reitingu sistēmas, kuras kopumā atbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām.
2.  
Iestādei, kas iesniedz pieteikumu, lai sāktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, ir kompetentajām iestādēm pārliecinoši jāpierāda, ka tā ir veikusi LGD un korekcijas pakāpju aplēses un izmantojusi LGD un korekcijas pakāpju pašu aplēses tādā veidā, kas kopumā atbilst šo parametru pašu aplēšu izmantošanas prasībām, kuras noteiktas 6. iedaļā, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par LGD un korekcijas pakāpju pašu aplēšu izmantošanu.
3.  
Ja iestāde paplašina IRB pieejas izmantošanas jomu pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas, iestādes pieredzei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu atbilstību 1. un 2. punkta prasībām attiecībā uz ietvertajiem papildu riska darījumiem. Ja reitingu sistēmu piemērošanas jomu paplašina, ietverot riska darījumus, kas būtiski atšķiras no pašreizējās piemērošanas jomas, un ja nevar pamatoti pieņemt, ka esošā pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību minēto noteikumu prasībām attiecībā uz ietvertajiem papildu riska darījumiem, tad 1. un 2. punkta prasības piemēro atsevišķi attiecībā uz papildu riska darījumiem.

146. pants

Pasākumi, kas jāveic, ja vairs nav atbilstības šīs nodaļas prasībām

Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a) 

iesniedz kompetentās iestādes prasībām atbilstošu plānu par savlaicīgu atbilstības atjaunošanu un īsteno šo plānu termiņā, kas saskaņots ar kompetento iestādi;

b) 

kompetentajām iestādēm pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.

147. pants

Metodika, ko izmanto riska darījumu iedalīšanai riska darījumu kategorijās

1.  
Metodika, ko iestādes izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās, ir piemērota un laika gaitā konsekventa.
2.  

Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:

a) 

riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

b) 

riska darījumi ar iestādēm;

c) 

riska darījumi ar komercsabiedrībām;

d) 

riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atbilst 5. punkta kritērijem;

e) 

kapitāla vērtspapīru riska darījumi;

f) 

posteņi, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas;

g) 

citi aktīvi, kas nav kredītsaistības.

3.  

Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a) 

tādus riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām, kurus saskaņā ar 115. un 116. pantu pielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

b) 

riska darījumus ar 117. panta 2. punktā minētajām daudzpusējām attīstības bankām;

c) 

riska darījumus ar starptautiskajām organizācijām, kuru riska pakāpe saskaņā ar 118. pantu ir 0 %.

4.  

Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajā kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a) 

tādus riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kurus saskaņā ar 115. panta 2. un 4. punktu pielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

b) 

tādus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām, kurus saskaņā ar 116. panta 4. punktu pielīdzina riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

c) 

tādus riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām, kam nav piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar 117. pantu; un

d) 

riska darījumus ar finanšu iestādēm, kurus pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu.

5.  

Lai tie būtu atbilstoši riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijai, kas minēta 2. punkta d) apakšpunktā, riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:

a) 

tie ir noslēgti ar vienu no šādiem darījuma partneriem:

i) 

riska darījumi ar fiziskām personām;

ii) 

riska darījumi ar MVU, ar nosacījumu, ka šādā gadījumā kopējā summa, ko parādnieks klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz, ciktāl tas zināms iestādei, kura veic saprātīgus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju, EUR 1 miljonu;

b) 

iestādes risku pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir laika gaitā konsekventa un notiek līdzīgā veidā;

c) 

tie netiek pārvaldīti tik individuāli kā riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijas riska darījumi;

d) 

katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.

Papildus pirmajā daļā uzskaitītajiem riska darījumiem riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā ietver privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību.

6.  

Šā panta 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajā kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā ietver šādus riska darījumus:

a) 

ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu;

b) 

parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

7.  
Jebkuras kredītsaistības, kas nav iekļautas 2. punkta a), b), d) e) un f) apakšpunktā minētajās riska darījumu kategorijās, tiek iekļautas minētā punkta c) apakšpunktā minētajā riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā.
8.  

Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas noteikta 2. punkta c) apakšpunktā, iestādes īpaši izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, kuriem ir šādas iezīmes:

a) 

riska darījums ir noslēgts ar sabiedrību, kas īpaši izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, vai riska darījumam ir ekonomiski līdzīgas iezīmes;

b) 

līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;

c) 

saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis plašāka komercuzņēmuma patstāvīga maksātspēja.

9.  
Iznomāto īpašumu atlikušo vērtību iedala 2. punkta g) apakšpunktā noteiktajā riska darījumu kategorijā, izņemot to, ciktāl šī atlikusī vērtība jau ir iekļauta 166. panta 4. punktā noteiktajā nomas riska darījumā.
10.  
Riska darījumam, kas rodas no aizsardzības sniegšanas saskaņā ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma groza kredītu atvasinātā instrumenta, piešķir to pašu 2. punktā minēto kategoriju, ko piešķirtu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot, ja atsevišķiem riska darījumiem grozā piešķirtu dažādas riska darījumu kategorijas – tādā gadījumā riska darījumam piešķir riska darījumu ar komercsabiedrībām kategoriju, kas minēta 2. punkta c) apakšpunktā.

148. pants

Nosacījumi IRB pieejas īstenošanai attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām un uzņēmējdarbības vienībām

1.  
Iestādes un jebkurš mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi īsteno IRB pieeju attiecībā uz visiem riska darījumiem, ja vien tie nav saņēmuši kompetento iestāžu atļauju pastāvīgi izmantot standartizēto pieeju saskaņā ar 150. pantu.

Saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, īstenošanu var veikt secīgi dažādām 147. pantā minētajām riska darījumu kategorijām vienā uzņēmējdarbības vienībā, secīgi dažādās uzņēmējdarbības vienībās vienā grupā vai lai izmantotu pašu aplēses attiecībā uz LGD vai korekcijas pakāpēm riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, kā arī centrālajām valdībām un centrālajām bankām.

Šīs regulas 147. panta 5. punktā minētās riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijas gadījumā īstenošanu var veikt secīgi riska darījumu kategorijām, kurām atbilst dažādas 154. pantā minētās korelācijas.

2.  
Kompetentās iestādes nosaka laikposmu, kurā iestādei un jebkuram mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem ir jāīsteno IRB pieeja attiecībā uz visiem riska darījumiem. Šis laikposms ir laikposms, ko kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgu, pamatojoties uz iestāžu vai jebkura mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu veikto darbību būtību un apmēru, kā arī uz īstenojamo reitingu sistēmu skaitu un būtību.
3.  
Iestādes īsteno IRB pieeju saskaņā ar kompetento iestāžu nosacījumiem. Kompetentā iestāde šos nosacījumus izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētā elastība netiek izmantota selektīvi pašu kapitāla prasību samazināšanai attiecībā uz tām riska darījumu kategorijām vai uzņēmējdarbības vienībām, kurām vēl netiek piemērota IRB pieeja, vai pašu aplēšu izmantošanu attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm.
4.  
Iestādes, kas IRB pieeju sāka izmantot tikai pēc 2013. gada 1. janvāra vai kam kompetentās iestādes līdz minētajai dienai ir prasījušas, lai tās spētu savas kapitāla prasības aprēķināt, izmantojot standartizēto pieeju, saglabā iespēju aprēķināt kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju attiecībā uz visiem saviem riska darījumiem īstenošanas laikposmā, līdz kompetentās iestādes tās informē, ka ir pārliecinājušās, ka var pamatoti uzskatīt, ka IRB pieejas īstenošana tiks pabeigta.
5.  
Iestādei, kam ir atļauts izmantot IRB pieeju attiecībā uz jebkuru riska darījumu kategoriju, izmanto IRB pieeju arī attiecībā uz 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā izklāstīto kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategoriju, izņemot gadījumus, kad iestādei ir atļauts piemērot standartizēto pieeju attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar 150. pantu un attiecībā uz 147. panta 2. punkta g) apakšpunktā izklāstīto riska darījumu kategoriju, proti, citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības.
6.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes nosaka piemērotu veidu un laiku, lai IRB pieeju secīgi ieviestu visās riska darījumu kategorijās, kas minētas 3. punktā.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

149. pants

Nosacījumi, lai atsāktu izmantot vienkāršākas pieejas

1.  

Iestāde, kas attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu izmanto IRB pieeju, nepārtrauc to izmantot un tā vietā neizmanto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka standartizētās pieejas izmantošana netiek rosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu šāda veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;

b) 

iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

2.  

Iestādes, kas ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 151. panta 9. punktu izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, neatsāk izmantot 151. panta 8. punktā minētās LGD vērtības un korekcijas pakāpes, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka 151. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un korekcijas pakāpju izmantošana attiecībā uz konkrētu riska darījumu kategoriju vai veidu netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes visu šāda veida riska darījumu būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt risku;

b) 

iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

3.  
Šā panta 1. un 2. punkta piemērošana ir atkarīga no IRB pieejas ieviešanas nosacījumiem, ko paredz kompetentās iestādes saskaņā ar 148. pantu, un atļaujas attiecībā uz 150. pantā minēto pastāvīgu daļēju izmantošanu.

150. pants

Pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumi

1.  

Ja iestādes ir saņēmušās kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, iestādes, kam ir atļauts izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var piemērot standartizēto pieeju šādiem riska darījumiem:

a) 

riska darījumu kategorijai, kas minēta 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījuma partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījuma partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

b) 

riska darījumu kategorijai, kas minēta 147. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījuma partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījuma partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

c) 

riska darījumiem nebūtiskās uzņēmējdarbības vienībās, kā arī riska darījumu kategorijām vai riska darījumu veidiem, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiski;

d) 

riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālām bankām un to reģionālajām pašvaldībām, vietējām iestādēm, administratīvajām struktūrām un publiskā sektora struktūrām, ja:

i) 

nepastāv riska atšķirības starp riska darījumiem ar šo centrālo valdību, centrālo banku un citiem šāda veida riska darījumiem īpašu valsts pasākumu dēļ;

▼M11

ii) 

riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām saskaņā ar 114. panta 2. vai 4. punktu ir piešķirta 0 % riska pakāpe;

▼B

e) 

iestādes riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tā mātesuzņēmums, tā meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas prudenciālās prasības, vai uzņēmums, ar kuru saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē;

f) 

riska darījumiem starp iestādēm, kas atbilst 108. panta 7. punktā izklāstītajām prasībām;

g) 

kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar 2. nodaļu piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi;

h) 

kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas radušies saistībā ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas sektoru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, ja šādiem riska darījumiem kopumā var nepiemērot IRB pieeju tikai tādā apmērā, ciktāl tie kopā veido līdz 10 % no pašu kapitāla;

i) 

119. panta 4. punktā minētie riska darījumi, kas atbilst tur paredzētajiem nosacījumiem;

j) 

valsts un valsts pārapdrošinātas garantijas, kas minētas 215. panta 2. punktā.

Kompetentās iestādes atļauj piemērot standartizēto pieeju attiecībā uz pirmās daļas g) un h) apakšpunktā minētajiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem minētās procedūras izmantošana jau ir atļauta citās dalībvalstīs. EBI savā vietnē publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar minētajos apakšpunktos paredzētajiem riska darījumiem, kuriem piemērojama procedūra saskaņā ar standartizēto pieeju.

2.  
Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā vērtība, atņemot kapitāla vērtspapīru riska darījumus, ►C2  kas radušies saistībā ar 1.punkta h) apakšpunktā minētajām likumdošanas programmām, ◄ pārsniedz 10 % no iestādes pašu kapitāla, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Ja šo kapitāla vērtspapīru riska darījumu skaits ir mazāks par 10 atsevišķām līdzdalībām, iepriekš minētais slieksnis ir 5 % no iestādes pašu kapitāla.
3.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta piemērošanas nosacījumus.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

4.  
EBI 2018. gadā izdod pamatnostādnes par 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanu, iesakot ierobežojumus izteiktus procentuāli no kopējās bilances un vai riska svērtajiem aktīviem, kas jāaprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.



2.

Iedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana



1.

apakšiedaļa

Aprēķina procedūra atkarībā no riska darījuma kategorijas

151. pants

Aprēķina procedūra atkarībā no riska darījuma kategorijas

▼C2

1.  
Riska darījumiem, kas ietilpst vienā no 147. panta 2. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam aprēķina, ja vien tos neatskaita no pašu kapitāla, saskaņā ar 2. apakšiedaļu, izņemot gadījumus, kad šos riska darījumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

▼B

2.  
Riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam veic saskaņā ar 157. pantu. Ja iestādei ir neierobežotas regresa tiesības vērsties pret nopirkto debitoru parādu pārdevēju saistību neizpildes riska un atgūstamās vērtības samazināšanās riska gadījumā, nepiemēro šā panta, 152. panta un 158. panta 1.līdz 4. punkta prasības attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem un riska darījumu pielīdzina nodrošinātam riska darījumam.
3.  
Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu kredītriskam un atgūstamās vērtības samazināšanās riskam balsta uz attiecīgā riska darījuma būtiskajiem parametriem. Tie ietver PD, LGD, termiņu (turpmāk – M) un riska darījuma vērtību. Saskaņā ar 4. iedaļu PD un LGD var ņemt vērā kopā vai atsevišķi.
4.  
Iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam visos riska darījumos, kas ietilpst 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā "kapitāla vērtspapīru" riska darījumu kategorijā, saskaņā ar 155. pantu. Iestādes var izmantot 155. panta 3. un 4. punktā izklāstītās pieejas, ja iestādes ir saņēmušas kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju. Kompetentās iestādes piešķir iestādei atļauju izmantot 155. panta 4. punktā izklāstīto iekšējo modeļu pieeju ar nosacījumu, ka iestāde atbilst 6. iedaļas 4. apakšiedaļā noteiktajām prasībām.
5.  
Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu kredītriskam specializētās kreditēšanas riska darījumos veic saskaņā ar 153. panta 5. punktu.
6.  
Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 147. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, iestādes sniedz pašu aplēses attiecībā uz PD saskaņā ar 143. pantu un 6. iedaļu.
7.  
Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 147. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, iestādes sniedz pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 143. pantu un 6. iedaļu.
8.  
Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 147. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, iestādes piemēro LGD vērtības, kā izklāstīts 161. panta 1. punktā, un korekcijas pakāpes, kā izklāstīts 166. panta 8. punkta a) līdz d) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad iestādei ir atļauts izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm minētajiem riska darījumiem saskaņā ar 9. punktu.
9.  
Visiem riska darījumiem, kas pieskaitāmi 147. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm saskaņā ar 143. pantu un 6 iedaļu.
10.  
Riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrotiem riska darījumiem un tādiem riska darījumiem, kas pieskaitāmi 147. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.

▼M8

152. pants

Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.  
Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības, reizinot KIU riska darījuma riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.
2.  
Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekama informācija par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata minētos pamatā esošos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījuma riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā.
3.  
Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestāde no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku var izslēgt tos atvasināto instrumentu riska darījumus, uz kuriem minētā prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.  

Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu un atbilst pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar 150. pantu vai kas neatbilst šajā nodaļā izklāstīto metožu vai vienas vai vairāku 5. nodaļā izklāstīto metožu izmantošanas nosacījumiem attiecībā uz visiem vai daļu no pamatā esošajiem KIU riska darījumiem, aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu (EL) apmēru, ievērojot šādus principus:

a) 

riska darījumiem, kas piesaistīti 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijai, iestādes piemēro vienkāršo riska pakāpju pieeju, kas izklāstīta 155. panta 2. punktā;

b) 

riska darījumiem, kas piesaistīti 147. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto vērtspapīrošanas pozīciju posteņu kategorijai, iestādes piemēro 254. pantā izklāstīto režīmu, it kā minētās iestādes minētos riska darījumus turētu tiešā veidā;

c) 

visiem pārējiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta šīs sadaļas 2. nodaļā.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos, ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp privātu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

5.  
Ja ir izpildīti 132. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekamas informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību minētajiem riska darījumiem saskaņā ar pilnvaru pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 2. punktā. Tomēr riska darījumiem, kas uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, iestādes piemēro minētajos apakšpunktos izklāstītās pieejas.
6.  
Ievērojot 132.b panta 2. punktu, iestādes, kas nepiemēro nedz caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, nedz pilnvarojumā balstīto pieeju saskaņā ar šā panta 5. punktu, piemēro 132. panta 2. punktā minēto atkāpšanās pieeju.
7.  
Iestādes var aprēķināt riska darījuma riska svērto vērtību saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā pantā minēto pieeju kombināciju, ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi minēto pieeju izmantošanai.
8.  

Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai aprēķinātu KIU riska svērto vērtību saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajām pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

trešā persona ir vai nu:

i) 

KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde, ar noteikumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus minētajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē; vai

ii) 

attiecībā uz KIU, kas nav ietverti šā apakšpunktā i) punktā, – KIU pārvaldes sabiedrība ar noteikumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem;

b) 

riska darījumiem, kas nav uzskaitīti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar caurskatāmības pieeju, kas izklāstīta 132.a panta 1. punktā;

c) 

riska darījumiem, kas uzskaitīti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar minētajos apakšpunktos izklāstītajām pieejām;

d) 

ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina minētajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

Atkāpjoties no otrās daļas, ja iestādei ir neierobežota piekļuve trešās personas veiktajiem detalizētajiem aprēķiniem, koeficientu 1,2 nepiemēro. Pēc pieprasījuma iestāde šos aprēķinus nodod savai kompetentajai iestādei.

9.  
Šā panta nolūkos piemēro 132. panta 5. un 6. punktu un 132.b pantu. Šā panta nolūkos piemēro 132.c pantu, izmantojot riska pakāpes, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs sadaļas 3. nodaļu.

▼B



2.

apakšiedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana kredītriskam

153. pants

Riska darījumu riska svērtā vērtība riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

1.  

Piemērojot 2., 3. un 4. punktā paredzētos īpašās procedūras, riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām aprēķina ar šādām formulām:

image

,

kur riska pakāpi RW izsaka kā:

i) 

ja PD = 0, tad RW ir 0;

ii) 

ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības:

— 
kur iestādes piemēro 161. panta 1. punktā noteiktās LGD vērtības, RW ir 0,

▼C2

— 
kur iestādes izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, RW ir

image

;

▼B

kur iespējami precīzas paredzamo zaudējumu aplēses (turpmāk – ELBE) ir iestādes iespējami precīzās paredzamo zaudējumu aplēses attiecībā uz riska darījumu, kurā nav izpildītas saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

iii) 

ja 0 < PD < 1

image

kur:

N(x)

=

apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t. i., varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar x),

G (Z)

=

apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju x tā, ka N(x)= z),

R

=

apzīmē korelācijas koeficientu, ko izsaka kā:

image

b

=

termiņa korekcijas faktoru, ko izsaka kā:

image

.
2.  
Visiem riska darījumiem ar lielām finanšu sektora sabiedrībām, 1. punkta iii) apakšpunktā noteikto korelācijas koeficientu reizina ar 1,25. ►C2  Visiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām 1. punkta iii) apakšpunktā un ◄ 4. punktā noteiktos korelācijas koeficientus attiecīgā gadījumā reizina ar 1,25.
3.  

Riska darījuma riska svērto vērtību katram riska darījumam, kas atbilst 202. un 217. pantā noteiktajām prasībām, var koriģēt, izmantojot šādu formulu:

image

,

kur

PDpp

=

aizsardzības devēja PD.

RW aprēķina, izmantojot atbilstošu riska pakāpes formulu, kas riska darījumam noteikta 1. punktā, parādnieka PD un salīdzināma tieša riska darījuma LGD aizsardzības devējam. Termiņa faktoru b aprēķina, izmantojot zemāko no nodrošinājuma sniedzēja PD un parādnieka PD.

4.  

Attiecībā uz riska darījumiem ar sabiedrībām, kas ietilpst tādā konsolidētā grupā, kuras kopējais gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 50 miljoni, iestādes var izmantot 1. punkta iii) apakšpunktā norādīto korelācijas formulu riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar komercsabiedrībām. Šajā formulā S ir izteikts kā kopējais gada apgrozījums miljonos euro, kur EUR 5 miljoni ≤ S ≤ EUR 50 miljoni. Ja apgrozījums ir mazāks nekā EUR 5 miljoni, to uzskata kā par vienādu ar EUR 5 miljoniem. Nopirkto debitoru parādu gadījumā kopējais gada apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.

image

Iestādes aizstāj kopējo gada apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais gada apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz sabiedrības lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs nekā kopējais gada apgrozījums.

5.  

Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuriem iestāde nevar aprēķināt PD vai kuriem iestādes aplēses attiecībā uz PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām, iestāde piešķir riska pakāpes saskaņā ar 1. tabulu.



1.  Tabula

Atlikušais termiņš

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

4. kategorija

5. kategorija

Mazāk nekā 2,5 gadi

50  %

70  %

115  %

250  %

0  %

2,5 gadi vai vairāk

70  %

90  %

115  %

250  %

0  %

Piešķirot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, iestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālā stiprība, politiskā un tiesiskā vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkāda ieņēmumu plūsma no publiskā un privātā sektora partnerības, kā arī nodrošinājuma pakete.

6.  
Attiecībā uz to nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestādes ievēro prasības, kas noteiktas 184. pantā. Attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, kas turklāt atbilst 154. panta 5. punkta nosacījumiem, ja kādai iestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoši izmantot attiecībā uz šiem debitoru parādiem 6. iedaļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus riska darījumiem ar komercsabiedrībām, var izmantot 6. iedaļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus riska darījumiem ar privātpersonām un MVU.

▼M5

7.  
Attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem – atmaksājamās pirkuma cenu atlaides, nodrošinājumu vai daļējas garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret saistību nepildīšanas zaudējumiem, zaudējumiem no atgūstamās vērtības samazināšanās vai pret abiem zaudējumu veidiem, debitoru parādu pircējs vai nodrošinājuma vai daļējas garantijas saņēmējs var pielīdzināt pirmās kārtas zaudējumu aizsardzībai saskaņā ar 5. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu. Pārdevējs, kas nodrošina atmaksājamās pirkuma cenas atlaides, un nodrošinājuma vai daļēju garantiju sniedzējs tos pielīdzina riska darījumam ar pirmās kārtas zaudējumu pozīciju saskaņā ar 5. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu.
8.  
Ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību vairākiem riska darījumiem, ievērojot nosacījumus, kas paredz, ka šajos riska darījumos n-tajā saistību neizpildes gadījumā jānotiek apmaksai un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumus, kur paredzamo zaudējumu apmērs, reizināts ar 12,5, un riska darījumu riska svērtā vērtība nepārsniedz aizsardzības, ko nodrošina kredītu atvasinātais instruments, nominālvērtību reizinātu ar 12,5. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, pamatojas uz to, ka riska darījuma riska svērtā vērtība katram no šiem riska darījumiem ir mazāka nekā riska darījuma riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem. Tām groza pozīcijām, kam iestāde nevar noteikt riska pakāpi saskaņā ar IRB pieeju, piemēro 1 250  % riska pakāpi.

▼B

9.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kā iestādes ņem vērā 5. punkta otrajā daļā minētos faktorus, piemērojot riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

154. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar privātpersonām un MVU

1.  

Riska darījuma riska svērto vērtību riska darījumiem ar privātpersonām un MVU aprēķina, izmantojot šādas formulas:

image

,

kur riska pakāpi RW izsaka kā:

i) 

ja PD = 1, t. i., riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, tad RW ir

image

;

kur ELBE ir iestādes pašas iespējami precīzas aplēses attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem no riska darījumiem, kuros nav izpildīta saistības, saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu,

ii) 

ja 0 < PD < 1, t. i., jebkurai iespējamai PD vērtībai, kas nav i) punktā paredzētā vērtība:

image

kur

N(x)

=

apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t. i., varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar x),

G (Z)

=

apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju x tā, ka N(x) = z),

R

=

korelācijas koeficients, ko izsaka kā:

image

2.  
Riska darījuma riska svērto vērtību katram riska darījumam ar MVU, kā minēts 147. panta 5. punktā, kas atbilst 202. un 217. pantā noteiktajām prasībām, var aprēķināt saskaņā ar 153. panta 3. punktu.
3.  
Ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU korelācijas koeficients R 0,15 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 1. punktā sniegtās korelācijas formulas.
4.  
Atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU saskaņā ar a) līdz e) apakšpunktu, korelācijas koeficients R 0,04 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 1. punktā sniegtās atbilstības formulas.

Riska darījumus var uzskatīt par atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tie ir riska darījumi ar privātpersonām;

b) 

riska darījumu ir atjaunojami, tie ir nenodrošināti, un iestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izlietoti; šajā kontekstā atjaunojamus riska darījumus definē kā tādus, kur atlikumi drīkst svārstīties, klientam pēc saviem ieskatiem veicot aizņēmumus un tos atmaksājot iestādes noteikto limitu robežās; neizmantotos piešķīrumus var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamiem, ja noteikumi ļauj iestādei tos anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās;

c) 

maksimāli pieļaujamais riska darījuma apmērs ar vienu personu apakšportfelī ir EUR 100 000 vai mazāks;

d) 

šajā punktā sniegto korelācijas formulu piemēro tikai attiecībā uz tādiem portfeļiem, kuru zaudējumu līmeņa svārstīgums ir mazs salīdzinājumā ar to zaudējumu vidējo līmeni, jo īpaši tādu darījumu kategorijās, kur PD ir zema;

e) 

atbilstīgajiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemērotā procedūra atbilst apakšportfeļa pamatā esošajām riska iezīmēm.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, prasība par nenodrošinātību neattiecas uz nodrošinātām kredītiespējām, kas saistītas ar algas kontu. Šajā gadījumā no nodrošinājuma atgūtās summas neņem vērā, aprēķinot LGD.

Kompetentās iestādes pārbauda zaudējumu līmeņa relatīvo svārstīgumu atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU apakšportfeļos, kā arī atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kopējā portfelī, un apmainās starp dalībvalstīm ar informāciju par atbilstīgo atjaunojamo riska darījumu ar privātpersonām vai MVU zaudējumu līmeņa raksturīgajām iezīmēm.

5.  

Lai tiem varētu piemērot riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piemēroto procedūru, nopirktajiem debitoru parādiem jāatbilst 184. pantā noteiktajām prasībām un šādiem nosacījumiem:

a) 

iestāde šos debitoru parādus ir nopirkusi no pārdevējiem, kas ir nesaistītas trešās personas, un iestādes riska darījums ar debitoru parāda parādnieku neietver nekādus riska darījumus, kurus tieši vai netieši būtu radījusi pati iestāde;

b) 

nopirktie debitoru parādi ir radušies nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem atbilstošos darījumos starp pārdevēju un parādnieku; par tādiem nevar uzskatīt vienas un tās pašas komercsabiedrības ietvaros veikto darījumu rezultātā radušos debitoru parādus, kā arī debitoru parādus starp komercsabiedrībām, kuras veic savstarpējo tirdzniecību, norēķinoties par šādiem darījumiem prasību savstarpēja ieskaita veidā;

c) 

iestādei, kas nopirkusi debitoru parādus, ir tiesības uz visiem ieņēmumiem no nopirktajiem debitoru parādiem, vai arī uz to ieņēmumu daļu, kas atbilst nopirkto debitoru parādu daļai; un

d) 

nopirkto debitoru parādu portfelis ir pietiekami diversificēts.

▼M5

6.  
Attiecībā uz nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem – atmaksājamās pirkuma cenu atlaides, nodrošinājumi vai daļējas garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret saistību nepildīšanas zaudējumiem, zaudējumiem no atgūstamās vērtības samazināšanās vai pret abiem zaudējumu veidiem, debitoru parādu pircējs vai nodrošinājuma vai daļējas garantijas saņēmējs var pielīdzināt pirmās kārtas zaudējumu aizsardzībai saskaņā ar 5. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu. Pārdevējs, kas nodrošina atmaksājamās pirkuma cenas atlaides, un nodrošinājumu vai daļēju garantiju sniedzējs tos pielīdzina riska darījumam ar pirmās kārtas zaudējumu pozīciju saskaņā ar 5. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu.

▼B

7.  
Nopirkto privātpersonu vai MVU debitoru parādu jauktu portfeļu gadījumā, kad iestādes nevar nošķirt ar nekustamo īpašumu nodrošinātus riska darījumus un atbilstīgus atjaunojamus riska darījumus ar privātpersonām vai MVU no citiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, piemēro to riska darījumu ar privātpersonām vai MVU riska pakāpes funkciju, kas attiecībā uz minētajiem riska darījumiem paredz vislielākās kapitāla prasības.

155. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem

1.  
Iestādes nosaka savas riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita saskaņā ar Otro daļu vai kam piemēro 250 % riska pakāpi saskaņā ar 48. pantu, saskaņā ar pieejām, kuras izklāstītas šā panta 2., 3. un 4. punktā. Iestāde var piemērot dažādas pieejas tās dažādiem kapitāla vērtspapīru portfeļiem, ja risku iekšējās pārvaldības nolūkos iestāde pati izmanto dažādas pieejas. Ja iestāde izmanto dažādas pieejas, PD/LGD vai iekšējo modeļu pieejas izvēlei jābūt konsekventai, tostarp laika gaitā un attiecībā pret pieeju, ko izmanto attiecīgo kapitāla vērtspapīru riska darījumu risku iekšējā pārvaldībā, un šo izvēli nedrīkst noteikt regulējuma arbitrāžas apsvērumi.

Iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem var piemērot procedūru, kas tiek piemērota citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības.

2.  

Saskaņā ar vienkāršo riska pakāpju pieeju riska svērto vērtību aprēķina katram turpmāk minētajam riska darījumam, izmantojot formulu:

image

,

kur:

Riska pakāpe (RW) = 190 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfeļi ir pietiekami diversificēti.

Riska pakāpe (RW) = 290 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

Riska pakāpe (RW) = 370 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

Naudas īsās pozīcijas un finanšu instrumenti, kas tiek turēti netirdzniecības portfelī, var segt garās pozīcijas tajos pašos individuālajos vērtspapīros, ja šie instrumenti tika īpaši paredzēti kā riska ierobežošanas pozīcijas specifiskiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un tie ierobežo risku vismaz vēl vienu gadu. Pārējās īsās pozīcijas pielīdzina garajām pozīcijām, piešķirot attiecīgo riska pakāpi katras pozīcijas absolūtajai vērtībai. Pozīciju termiņa nesakritības gadījumā lieto metodi, kas paredzēta riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kā izklāstīts 162. panta 5. punktā.

Iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumam saskaņā ar 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

3.  
Saskaņā ar PD/LGD pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 153. panta 1. punktā noteiktajām formulām. Ja iestādēm nav pietiekamas informācijas, lai lietotu saistību nepildīšanas definīciju, kas sniegta 178. pantā, riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5.

Atsevišķo riska darījumu līmenī summa, ko iegūst summējot paredzamo zaudējumu apmēru, reizinātu ar 12,5, un riska darījumu riska svērto vērtību, nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtību reizinātu ar 12,5.

Iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumam saskaņā ar 4. nodaļā noteiktajām metodēm. Tam priekšnosacījums ir LGD 90 % apmērā riska darījumam ar riska ierobežošanas sniedzēju. Biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var lietot LGD 65 % apmērā. Šim nolūkam M ir 5 gadi.

4.  

Saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju riska darījumu riska svērtā vērtība ir iespējamie zaudējumi no iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ko iegūst, izmantojot iekšējos riskam pakļautās vērtības modeļus, ja tajos tiek piemērots 99. procentiles vienpusējs ticamības intervāls attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgajiem ilgtermiņa izlases ienākumiem, kas pārrēķināti aprēķina datumā, lietojot bezriska likmi, reizinājumā ar 12,5. Riska darījumu riska svērtās vērtības kapitāla portfeļa līmenī nav mazākas par šādu apmēru kopsummu:

a) 

riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar PD/LGD pieeju; un

b) 

attiecīgo paredzamo zaudējumu apmērs reizināts ar 12,5.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas aprēķina, pamatojoties uz 165. panta 1. punktā noteiktajām PD vērtībām un attiecīgajām LGD vērtībām, kas noteiktas 165. panta 2. punktā.

Iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru pozīcijai.

156. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības

Riska darījumu riska svērto vērtību citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, aprēķina ar šādām formulām:

image

,

izņemot:

a) 

skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem, kā arī zelta lietņiem, kas atrodas pašu glabātavās vai ir nodoti glabāšanā, ciktāl tie segti ar dārgmetālu saistībām, piešķir 0 % riska pakāpi;

b) 

ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība, to aprēķina šādi:

image

kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.



3.

apakšiedaļa

Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana nopirkto parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam

157. pants

Riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam

1.  
Iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu un riska darījumu ar privātpersonām vai MVU debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam saskaņā ar 153. panta 1. punktā noteikto formulu.
2.  
Iestādes nosaka PD un LGD atbilstošos rādītājus saskaņā ar 4. iedaļu.
3.  
Iestādes nosaka riska darījuma vērtību saskaņā ar 5. iedaļu.
4.  
Šā panta vajadzībām M ir viens gads.
5.  
Kompetentās iestādes atbrīvo iestādi no pienākuma aprēķināt un atzīt riska darījumu riska svērtās vērtības tāda veida riska darījumu atgūstamās vērtības samazināšanās riskam, kas izriet no nopirktajiem komercsabiedrību vai privātpersonu vai MVU debitoru parādiem, ja iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši parādījusi, ka atgūstamās vērtības samazināšanās risks attiecīgajai iestādei ir nebūtisks attiecībā uz šāda veida riska darījumiem.



3.

Iedaļa

Paredzamo zaudējumu apmērs

158. pants

Procedūra atkarībā no riska darījuma veida

1.  
Paredzamo zaudējumu apmēra aprēķins balstās uz tiem pašiem PD, LGD ievades skaitļiem un riska darījuma vērtību katram riska darījumam, ko izmanto riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 151. pantu.
2.  
Paredzamo zaudējumu apmēru vērtspapīrotiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 5. nodaļu.
3.  
Paredzamo zaudējumu apmērs riska darījumiem, kas iedalīti 147. panta 2. punkta g) apakšpunktā minētajā kategorijā "citi aktīvi, kas nav kredītsaistības", ir nulle.
4.  
Paredzamo zaudējumu apmēru 152. pantā minētajiem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā aprēķina saskaņā ar šajā pantā noteiktajām metodēm.
5.  

Paredzamos zaudējumus (EL) un paredzamo zaudējumu apmēru riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU aprēķina ar šādām formulām:

image

Paredzamo zaudējumu apmērs = EL [reizināti ar] riska darījuma vērtība

Riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības (PD = 100 %), kur iestādes piemēro pašas savas LGD aplēses, EL ir ELBE – iestādes iespējami precīzākā aplēse paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības saskaņā ar 181. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

Riska darījumiem, kuriem piemēro 153. panta 3. punktā noteikto procedūru, EL ir 0 %.

6.  

Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kur riska pakāpju noteikšanai iestādes izmanto 153. panta 5. punktā izklāstītās metodes, EL apmēru nosaka saskaņā ar 2. tabulu.



2.  Tabula

Atlikušais termiņš

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

4. kategorija

5. kategorija

Mazāk nekā 2,5 gadi

0  %

0,4  %

2,8  %

8  %

50  %

2,5 gadi vai vairāk

0,4  %

0,8  %

2,8  %

8  %

50  %

7.  

Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar vienkāršo riska pakāpes pieeju, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina ar šādu formulu:

image

EL vērtības ir šādas:

paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumu pietiekami diversificētā portfelī,

paredzamie zaudējumi (EL) = 0,8 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem,

paredzamie zaudējumi (EL) = 2,4 % visiem citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

8.  

Kapitāla vērtspapīriem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar PD/LGD pieeju, paredzamo zaudējumu un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina ar šādām formulām:

image

image

9.  
Kapitāla vērtspapīriem, kam riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju, paredzamo zaudējumu apmērs ir nulle.

▼M8

9.a  
Paredzamo zaudējumu apmērs minimālās vērtības saistībai, kas atbilst visām 132.c panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, ir nulle.

▼B

10.  

Paredzamo zaudējumu apmēru nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina ar šādu formulu:

image

image

▼M7

159. pants

Procedūra attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru

Iestādes paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu, atskaita no vispārējām un specifiskajām kredītriska korekcijām saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijām saskaņā ar 34. un 105. pantu un citiem pašu kapitāla samazinājumiem saistībā ar šiem riska darījumiem, izņemot atskaitījumus, kas veikti saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu. Diskontus bilances riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības, saskaņā ar 166. panta 1. punktu novērtē tāpat kā specifiskās kredītriska korekcijas. Specifiskās kredītriska korekcijas tādiem riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, neizmanto, lai segtu paredzamo zaudējumu apmēru citiem riska darījumiem. Vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru un vispārējās un specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar šiem riska darījumiem, šajā aprēķinā neietver.

▼B



4.

Iedaļa

PD, LGD un termiņš



1.

apakšiedaļa

Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

160. pants

Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)

1.  
Riska darījumam ar komercsabiedrību vai iestādi PD ir vismaz 0,03 %.
2.  

Ja nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem iestāde nevar aprēķināt PD vai iestādes PD aplēses neatbilst prasībām, kas izklāstītas 6. iedaļā, šiem riska darījumiem PD nosaka ar šādām metodēm:

a) 

nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu augstākas prioritātes prasījumiem PD ir iestādes EL aplēses, dalītas ar šo debitoru parādu LGD;

b) 

pakārtotajiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem PD ir iestādes pašas veiktās EL aplēses;

c) 

ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja iestāde var pašas veiktās EL aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par ticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD aplēsi.

3.  
Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %.
4.  

Nosakot PD, iestādes var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem. Attiecībā uz atgūstamās vērtības samazinājuma risku, papildus 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem aizsardzības devējiem, nopirkto debitoru parādu pārdevējs ir atbilstošs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

komercsabiedrībai ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām;

b) 

komercsabiedrībai, to iestāžu gadījumā, kuras riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma un uz iekšējiem reitingiem balstītā novērtējumā PD ir novērtēta kā vienāda ar tādu, kas saistāma ar ĀKNI kredītnovērtējumiem, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpēm riska darījumiem ar komercsabiedrībām.

5.  
Iestādes, kas izmanto pašu LGD aplēses, var atzīt nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD atbilstoši 161. panta 3. punkta noteikumiem.
6.  
Nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam PD nosaka vienādu ar iestādes EL aplēsēm atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja iestāde var pašas veiktās EL aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par ticamu, tad iestāde var izmantot šāda sadalījuma rezultātā noteikto PD aplēsi. Nosakot PD, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļas noteikumiem. Attiecībā uz atgūstamās vērtības samazinājuma risku, papildus aizsardzības devējiem, kas minēti 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā, nopirkto debitoru parādu pārdevējs ir atbilstošs, ja ir izpildīti 4. punkta nosacījumi.
7.  
Atkāpjoties no 201. panta 1. punkta g) apakšpunkta, atbilstošas ir komercsabiedrības, kas atbilst 4. punkta nosacījumiem.

Ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku, tā var atzīt nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD saskaņā ar 161. panta 3. punktu.

161. pants

Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)

1.  

Institūcijas izmanto šādas LGD vērtības:

a) 

augstākās prioritātes riska darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma – 45 %;

b) 

pakārtotie riska darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma – 75 %;

c) 

nosakot LGD, iestādes var atzīt fondēto un nefondēto kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu;

d) 

segtajām obligācijām, kas ir atbilstošas 129. panta 4. un 5. punktā noteiktā režīma piemērošanai, var piemērot LGD vērtību 11,25 %;

e) 

riska darījumiem ar nopirktajiem komercsabiedrību augstākas prioritātes debitoru parādiem, kur iestāde nevar aplēst PD vai šīs iestādes LGD aplēses neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām – 45 %;

f) 

riska darījumiem ar nopirktajiem pakārtotajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, kuriem iestāde nevar noteikt PD vai kuriem iestādes noteiktā PD neatbilst 6. iedaļā noteiktajām prasībām – 100 %;

g) 

nopirkto komercsabiedrību debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 75 %.

2.  
Attiecībā uz atgūstamās vērtības samazināšanās risku un saistību nepildīšanas risku, ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses riska darījumiem ar komercsabiedrībām un ja tā pašas veiktās EL aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem var sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentā iestāde uzskata par ticamu, nopirkto komercsabiedrību debitoru parādiem var izmantot šādi noteikto LGD.
3.  
Ja iestāde saskaņā ar 143. pantu no kompetentās iestādes ir saņēmusi atļauju izmantot pašas veiktās LGD aplēses attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, tad var atzīt nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD vai LGD saskaņā ar 6. daļā noteiktajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Iestāde nepiemēro ar garantiju nodrošinātajiem riska darījumiem koriģētos PD vai LGD, ja koriģētā riska pakāpe būtu zemāka nekā salīdzināmam, tiešam riska darījumam ar garantijas devēju.
4.  
Regulas 153.panta 3. punktā minēto uzņēmumu vajadzībām salīdzināmā tiešā riska darījuma ar aizsardzības devēju LGD ir jābūt vai nu pret risku nenodrošināta darījuma ar garantijas devēju LGD, vai arī pret risku nenodrošināta darījuma ar parādnieku LGD, atkarībā no tā, vai – gadījumā, kad pret risku nodrošināta darījuma termiņa laikā saistības nepildīs gan garantijas devējs, gan parādnieks, – ir pieejami pierādījumi un vai garantija ir strukturēta tā, ka atgūstamā vērtība būs atkarīga attiecīgi no garantijas devēja vai no parādnieka finansiālā stāvokļa.

162. pants

Termiņš

1.  
Tādas iestādes, kas nav saņēmušas atļauju izmantot pašu veiktās LGD aplēses un pašu korekcijas pakāpes riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm vai centrālajām valdībām un centrālajām bankām, riska darījumiem, kuri izriet no repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, piemēro termiņu (turpmāk – M) 0,5 gadi un visiem pārējiem riska darījumiem M ir 2,5 gadi.

Vai arī, izsniedzot 143. pantā minēto atļauju, kompetentās iestādes pieņem lēmumu par to, vai iestāde izmanto termiņu (M) katram riska darījumam, kā noteikts 2. punktā.

2.  

Iestādes, kas saskaņā ar 143. pantu saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēstos LGD un pašu korekcijas pakāpes riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, katram no šiem riska darījumiem aprēķina M, kā noteikts šā punkta a) un e) apakšpunktā un ievērojot šā panta 3. līdz 5. punktu. M nepārsniedz piecus gadus, izņemot 384. panta 1. punktā norādītajos gadījumos, atbilstīgi kuriem M tiek izmantots:

a) 

instrumentam, uz kuru attiecas naudas plūsmas grafiks, M aprēķina ar šādu formulu:

image

kur CFt apzīmē naudas plūsmas (pamatsumma, procentu maksājumi un komisijas maksas), ko saskaņā ar līgumu parādnieks maksā t periodā;

b) 

savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem M ir riska darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz viens gads, un termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;

c) 

savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem riska darījumiem, kas rodas no pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālo aizdevumu darījumiem, M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 10 dienas.

d) 

savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 5 dienas; termiņa svēršanai izmanto katra riska darījuma nosacīto summu;

e) 

ja iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas veiktās PD aplēses attiecībā uz nopirktajiem komercsabiedrību debitoru parādiem, izmantotajām summām M ir vienāds ar riska darījumu ar nopirktajiem debitoru parādiem vidēji svērto termiņu, un M ir vismaz 90 dienas; šo pašu M vērtību piemēro arī pirkšanai piešķirto kredītiespēju neizmantotajām summām, ja kredītiespējā paredzēti efektīvi līguma nosacījumi, priekšlaicīgas amortizācijas mehānismi vai citi elementi, kuri aizsargā iestādi, kas pērk parādus, pret turpmāko debitoru parādu, kas tai jāpērk kredītiespējas spēkā esamības laikā, būtisku kvalitātes pasliktināšanos; ja nav šādas efektīvas aizsardzības, tad M kredītiespējas neizmantotajām summām aprēķina kā summu, ko veido potenciālais debitoru parāds ar visilgāko termiņu debitoru parādu pirkšanas līgumā un pirkšanai piešķirtās kredītiespējas atlikušais termiņš, un M ir vismaz 90 dienas;

f) 

jebkuram citam instrumentam, izņemot tos, kas minēti šajā punktā, vai arī gadījumā, ja iestāde nespēj aprēķināt M saskaņā ar a) apakšpunkta prasībām, M ir maksimālais atlikušais laiks (izteikts gados), kas piešķirts parādniekam līguma saistību nokārtošanai pilnā apmērā, un M ir vismaz 1 gads;

g) 

ja iestādes riska darījumu vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā izklāstīto iekšējo modeļu metodi, M riska darījumiem, kam tās piemēro šo metodi un kuriem savstarpējā ieskaita kopā iekļautā ilgākā līguma termiņš pārsniedz gadu, aprēķina ar šādu formulu:

image

kur:

image

=

fiktīvs mainīgais, kura vērtība nākotnes periodā tk ir vienāda ar 0, ja tk > 1 gads, un ar 1, ja tk ≤ 1;

image

=

sagaidāmā riska darījuma vērtība nākotnes periodā tk;

image

=

efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība nākotnes periodā tk;

image

=

bezriska diskontēšanas likme nākotnes laika periodam tk;

image

;
h) 

iestāde, kas izmanto iekšējo modeli vienpusējas kredīta vērtības korekcijas (turpmāk – CVA) apmēra noteikšanai, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izmantot efektīvo kredīta ilgumu, ko saskaņā ar iekšējo modeli aplēš kā M;

ievērojot 2. punktu, savstarpējā ieskaita kopām, kurās visu darījumu sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu, ir piemērojama a) apakšpunkta formula;

i) 

iestādēm, kuras riska darījumu vērtību aprēķināšanai izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā paredzēto iekšējā modeļa metodi un kurām ir atļauja izmantot iekšējo modeli specifiskajam riskam, kas saistīts ar tirgoto parādu pozīcijām saskaņā ar Trešās daļas, IV sadaļas, 5. nodaļu, 153. panta 1. punktā norādītajā formulā M ir 1, ar noteikumu, ka iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tās iekšējā modelī, ko izmanto specifiskajam riskam, kas saistīts ar tirgotajām parādu pozīcijām, kā minēts 383. pantā, ir ietverta reitingu migrācijas ietekme;

j) 

153. panta 3. punkta vajadzībām M ir kredītaizsardzības efektīvais termiņš, un tas nav mazāks kā viens gads.

3.  

Ja dokumentācijā ir noteikts, ka katru dienu ir jāpārskata drošības rezerve un jāveic pārvērtēšana, un ir ietverti noteikumi, kas ļauj saistību nepildīšanas vai nepietiekamas drošības rezerves gadījumā veikt tūlītēju nodrošinājuma likvidāciju vai dzēšanu, M ir ne mazāk kā viena diena:

a) 

pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, kas norādīti II pielikumā;

b) 

pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem maržinālo aizdevumu darījumiem;

c) 

repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem.

Turklāt, atbilstīgiem īstermiņa riska darījumiem, kuri neietilpst līdzekļos, ko iestāde šobrīd piešķīrusi parādniekam, M ir ne mazāks par vienu dienu. Atbilstīgi īstermiņa riska darījumi ietver:

▼M9

a) 

riska darījumus ar iestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuri ir radušies, norēķinoties par valūtas operāciju saistībām;

▼B

b) 

pašlikvidējošus īstermiņa tirdzniecības finansējuma darījumus, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu apmaiņu ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam, kā minēts 4. panta 1. punkta 80). apakšpunktā;

c) 

riska darījumus, kas rodas, norēķinoties par vērtspapīru iegādi un pārdošanu parastajā piegādes periodā vai divās darba dienās;

d) 

riska darījumus, kas rodas no skaidras naudas norēķiniem ar elektronisku pārskaitījumu, no elektronisku maksājumu darījumu norēķiniem un no iepriekš apmaksātiem izdevumiem, tostarp konta pārtēriņa kredītus, kuri rodas neizdevušos darījumu dēļ, kas nepārsniedz nelielu, noteiktu darba dienu skaitu.

4.  
Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuras atrodas Savienībā un kuru konsolidētais apgrozījums un konsolidētie aktīvi ir mazāki par EUR 500 miljoniem, iestādes var izvēlēties konsekventi piemērot tādu M, kā noteikts 1. punktā, nevis piemērot 2. punktu. Iestādes var aizvietot kopējo aktīvu vērtību EUR 500 miljoni ar EUR 1 miljards komercsabiedrībām, kurām pieder un kuras izīrē nespekulatīvu mājokļa īpašumu.
5.  
Termiņu nesakritības gadījumā piemēro 4. nodaļā minēto procedūru.



2.

apakšiedaļa

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

163. pants

Saistību nepildīšanas varbūtība (PD)

1.  
Riska darījuma PD ir vismaz 0,03 %.
2.  
Parādnieku vai – saistību pieejas piemērošanas gadījumā – riska darījumu, kuros netiek pildītas saistības, PD ir 100 %.
3.  
Nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam PD nosaka vienādu ar EL aplēsēm atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Ja iestāde savas EL aplēses nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam var sadalīt PD un LGD komponentos tādā veidā, kādu kompetentās iestādes uzskata par ticamu, tad var piemērot šādas PD aplēses.
4.  
Nefondēto kredītaizsardzību var ņemt vērā, koriģējot PD, ievērojot 164. panta 2. punktu. Attiecībā uz atgūstamās vērtības samazinājuma risku, papildus 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem aizsardzības devējiem, nopirkto debitoru parādu pārdevējs ir atbilstošs, ja ir izpildīti 160. panta 4. punkta nosacījumi.

▼M8

164. pants

Saistību nepildīšanas zaudējumi (LGD)

1.  
Iestādes izmanto pašu veiktās LGD aplēses, ja tās ievēro šīs nodaļas 6. sadaļā noteiktās prasības un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju saskaņā ar 143. pantu. Nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam izmanto LGD vērtību 75 % apmērā. Ja iestāde savas EL aplēses nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam var sadalīt PD un LGD komponentos uzticamā veidā, tad iestāde var izmantot savas LGD aplēses.
2.  
Atsevišķiem riska darījumiem vai riska darījumu portfelim var ņemt vērā nefondēto kredītaizsardzību, koriģējot PD vai LGD aplēses, ja tiek ievērotas prasības, kas noteiktas 183. panta 1., 2. un 3. punktā, un ja to ir atļāvusi kompetentā iestāde. Iestāde nepiemēro ar garantiju nodrošinātajiem riska darījumiem koriģētu PD vai LGD, ja koriģētā riska pakāpe būtu zemāka nekā salīdzināmam, tiešam riska darījumam ar garantijas devēju.
3.  
Regulas 154. panta 2. punkta nolūkos salīdzināmā tiešā riska darījuma ar 153. panta 3. punktā minēto aizsardzības devēju LGD ir vai nu pret risku nenodrošināta darījuma ar garantijas devēju LGD, vai arī pret risku nenodrošināta darījuma ar parādnieku LGD, atkarībā no tā, vai – gadījumā, kad pret risku nodrošināta darījuma termiņa laikā saistību neizpilde iestāsies gan garantijas devējam, gan parādniekam, – ir pieejami pierādījumi un vai garantija ir strukturēta tā, ka atgūstamā vērtība būtu atkarīga attiecīgi no garantijas devēja vai no parādnieka finansiālā stāvokļa.
4.  
Visiem riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, kuri ir nodrošināti ar mājokļa īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, riska darījumu svērtie vidējie LGD nav mazāki par 10 %.

Visiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kuri ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu un kuriem nav centrālo valdību garantiju, riska darījumu svērtie vidējie LGD nav mazāki par 15 %.

5.  
Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 6. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, lai attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, būtu pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiktu atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 6. punktu.

Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai nesaskaņotas darbības kompetentās iestādes un norīkotās iestādes starpā, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu.

6.  
Pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 430.a pantu, un uz jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem un ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus tendenču prognozes, saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai šā panta 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības ir atbilstošas riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās.

Ja, pamatojoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde secina, ka 4. punktā minētās minimālās LGD vērtības nav pietiekamas, un ja minētā iestāde uzskata, ka LGD vērtību nepietiekamība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā minētajiem riska darījumiem, kas atrodas vienā vai vairākās attiecīgās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var noteikt augstākas minimālās LGD vērtības. Minētās augstākās minimālās vērtības var tikt piemērotas arī vienam vai vairākiem šādu riska darījumu īpašuma segmentiem.

Saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde pirms šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to EBI un ESRK. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajām dalībvalstīm sniedz savu atzinumu. EBI un ESRK publicē minētās LGD vērtības.

7.  
Ja saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas minimālās LGD vērtības, ievērojot 6. punktu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai piemērotu tās.

▼M8

8.  
EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, ko saskaņā ar 5. punktu norīkotā iestāde ņem vērā, kad novērtē LGD vērtību piemērotību, kas ir daļa no 6. punktā minētā novērtējuma.

EBI līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

9.  

ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 5. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par šādiem aspektiem:

a) 

faktori, kas varētu “nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti”, kā minēts 6. punktā; un

b) 

indikatīvi kritēriji, kas saskaņā ar 5. punktu norīkotajai iestādei jāņem vērā augstāku minimālo LGD vērtību noteikšanā.

▼M8

10.  
Dalībvalsts iestādes piemēro augstākas minimālās LGD vērtības, ko citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas saskaņā ar 6. punktu, visiem saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās.

▼B



3.

apakšiedaļa

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kam piemēro pd/lgd metodi

165. pants

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kam piemēro PD/LGD metodi

1.  
PD nosaka saskaņā ar riska darījumiem ar komercsabiedrībām paredzētajām metodēm.

Piemēro šādas minimālās PD:

a) 

0,09 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ja ieguldījums notiek ilgtermiņa attiecību ietvaros;

b) 

0,09 % biržā netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ja ienākumi no ieguldījuma balstās uz regulārām un periodiskām naudas plūsmām, kuru avots nav kapitāla guvumi;

c) 

0,40 % biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 155. panta 2. punktā;

d) 

1,25 % visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 155. panta 2. punktā.

2.  
Regulētā tirgū netirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var piemērot 65 % apmērā. Visiem pārējiem šāda veida riska darījumiem piemēro LGD 90 % apmērā.
3.  
Visiem riska darījumiem piemērotais M ir pieci gadi.



5.

Iedaļa

Riska darījumu vērtība

166. pants

Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

1.  
Ja nav norādīts citādi, riska darījumu vērtība bilancē iekļautiem riska darījumiem ir šādu darījumu uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas veiktās kredītriska korekcijas.

Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kura atšķiras no parāda summas.

Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un aktīva iegādes brīdī iestādes bilancē iegrāmatoto uzskaites vērtību pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas norāda kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.

2.  
Ja iestādes repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu nosacījumus, tad riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar 4. vai 6. nodaļas prasībām.
3.  
Riska darījumu vērtību aprēķināšanai aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējā ieskaita gadījumos iestādes izmanto 4. nodaļā noteiktās metodes.
4.  
Riska darījuma vērtība nomas līgumiem ir diskontēti minimālie nomas maksājumi. Minimālie nomas maksājumi ir maksājumi nomas līguma periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds iespējas darījums (t.i., iespējas darījums, kur var pamatoti uzskatīt, ka iespēja tiks izmantota). Ja no personas, kas nav nomnieks, var pieprasīt veikt maksājumu sakarā ar iznomātā aktīva atlikušo vērtību, un šī maksājuma saistība atbilst 201. panta nosacījumu kopumam par aizsardzības devēju atbilstību, kā arī prasībām par cita veida garantiju atzīšanu saskaņā ar 213. pantu, šo maksājuma saistību var ņemt vērā kā nefondēto kredītaizsardzību atbilstīgi 4. nodaļai.
5.  
Ikviena II pielikumā uzskaitītā līguma gadījumā riska darījuma vērtību nosaka, izmantojot 6. nodaļā izklāstītās metodes, un neņem vērā nekādas veiktās kredītriska korekcijas.
6.  
Nopirkto debitoru parādu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina vajadzībām riska darījumu vērtība ir vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, mīnus pašu kapitāla prasības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.
7.  
Ja riska darījuma forma ir vērtspapīri vai preces, kas pārdotas, iesniegtas vai aizdotas saistībā ar repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem vai arī maržinālo aizdevumu darījumiem, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas noteikta saskaņā ar 24. pantu. Ja iestāde riska mazināšanai lieto 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad riska darījumu vērtību palielina par šajā pantā noteikto attiecīgo vērtspapīru un preču cenu svārstīguma korekciju. Riska darījumu vērtību repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem var noteikt vai nu saskaņā ar 6. nodaļu, vai 220. panta 2. punktu.
8.  

Turpmāk uzskaitīto posteņu riska darījuma vērtību aprēķina kā piešķirtu, bet vēl neizmantotu summu reizinātu ar korekcijas pakāpi. Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām iestādes lieto šādas korekcijas pakāpes atbilstīgi 151. panta 8. punktam:

a) 

kredītlīnijām, kuras iestāde var jebkurā laikā anulēt bez nosacījumiem un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas vai kuras faktiski tiek automātiski anulētas parādnieka kredītspējas pasliktināšanās dēļ, piemēro 0 % korekcijas pakāpi; lai varētu piemērot 0 % korekcijas pakāpi, iestādes aktīvi uzrauga parādnieka finansiālo stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties konstatēt parādnieka kredītkvalitātes pasliktināšanos; neizmantotās kredītlīnijas var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamām, ja noteikumi ļauj iestādei tās pilnībā anulēt tādā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās;

b) 

īstermiņa kredītvēstulēm, kas saistītas ar preču apriti, gan izdevējiestādei, gan apstiprinātājiestādei piemēro 20 % korekcijas pakāpi;

c) 

neizmantotajiem piešķīrumiem atjaunojamo debitoru parādu pirkšanai, kurus iestāde var anulēt bez nosacījumiem vai faktiski automātiski anulēt jebkurā laikā un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas, piemēro 0 % korekcijas pakāpi; lai varētu piemērot 0 % korekcijas pakāpi, iestādes aktīvi uzrauga parādnieka finansiālo stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties konstatēt parādnieka kredītkvalitātes pasliktināšanos;

▼C2

d) 

citām kredītlīnijām, parādzīmju emitēšanas garantijām (NIF) un atjaunojamām kredītu piešķiršanas garantijām (RUF) piemēro korekcijas pakāpi 75 % apmērā.

Iestādes, kas atbilst 6. sadaļā noteiktajām prasībām, lai varētu izmantot pašu aplēstās korekcijas pakāpes, var, saņemot kompetento iestāžu atļauju, lietot pašu aplēstās korekcijas pakāpes dažādiem a) līdz d) apakšpunktā minētajiem produktu veidiem.

▼B

9.  
Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm.
10.  

Visiem ārpusbilances posteņiem, izņemot tos, kas minēti 1. līdz 8. punktā, riska darījuma vērtība ir šāda procentuālā attiecība pret to vērtību:

a) 

100 % postenim ar augstu riska līmeni;

b) 

50 % postenim ar vidēju riska līmeni;

c) 

20 % postenim ar vidēju/zemu riska līmeni;

d) 

0 % postenim ar zemu riska līmeni.

Šā punkta vajadzībām ārpusbilances posteņiem piešķir riska kategorijas saskaņā ar I pielikumu.

167. pants

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

1.  
Riska darījuma vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas piemērošanas.
2.  
Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir nominālvērtība pēc nominālvērtības samazināšanas ar specifiskajām kredītriska korekcijām šim riska darījumam.

168. pants

Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

Riska darījuma vērtība citiem aktīviem, kas nav kredītsaistības, ir uzskaites vērtība, kura atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas piemērošanas.



6.

Iedaļa

Prasības IRB pieejas izmantošanai



1.

apakšiedaļa

Reitingu sistēmas

169. pants

Vispārējie principi

1.  
Ja iestāde izmanto vairākas reitingu sistēmas, pamatojumu, kuram parādniekam vai darījumam tiks piemērota kura reitingu sistēma, dokumentē un piemēro tādā veidā, kas pienācīgi atspoguļo riska līmeni.
2.  
Reitingu piešķiršanas kritērijus un procesus periodiski pārskata, lai noteiktu, vai tie joprojām atbilst pašreizējam portfelim un ārējiem nosacījumiem.
3.  
Ja iestāde izmanto atsevišķu parādnieku vai riska darījumu riska parametru tiešas aplēses, tās var uzskatīt par aplēsēm, kas piešķirtas secīgā reitingu skalā sarindotām kategorijām.

170. pants

Reitingu sistēmu struktūra

1.  

Reitingu sistēmu struktūra riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām atbilst šādām prasībām:

a) 

reitingu sistēmā ņem vērā parādnieka un darījuma risku raksturojošos rādītājus;

b) 

reitingu sistēmā tiek izveidota parādnieku reitingu skala, kurā atspoguļo vienīgi parādnieku saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē; parādnieku reitingu skalā paredz vismaz septiņas kategorijas parādniekiem, kuri izpilda savas saistības, un vienu – parādniekiem, kuri nepilda saistības;

c) 

iestāde dokumentē attiecības starp parādnieku kategorijām pēc tā, kāds ir saistību neizpildes riska līmenis katrai kategorijai, un kritērijiem, kurus izmanto, lai atšķirtu minēto saistību neizpildes riska līmeni;

d) 

iestādes, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un saistību neizpildes riska diapazonā, izveido pietiekami daudz parādnieku kategoriju šajā diapazonā, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrāciju kādā noteiktā kategorijā; būtisku koncentrāciju kādā vienā kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto parādnieku saistību neizpildes risks ietilpst minētajā intervālā;

e) 

lai kompetentā iestāde varētu atļaut iestādei izmantot pašas noteiktās LGD aplēses pašu kapitāla prasības aprēķinam, reitingu sistēmā iekļauj atsevišķo darījumu reitingu skalu, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītos darījumu raksturojošos rādītājus; darījuma kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus iedala kategorijā, gan kritērijus, kurus lieto, lai noteiktu riska līmeni katrai kategorijai;

f) 

būtisku koncentrāciju kādā vienā darījuma kategorijā pamato ar pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem tam, ka darījumu kategorija aptver pietiekami šauru LGD intervālu un ka visu šajā kategorijā iekļauto riska darījumu risks ietilpst minētajā intervālā.

2.  
Iestādes, kas izmanto 153. panta 5. punktā noteiktās metodes riska pakāpju noteikšanai specializētās kreditēšanas riska darījumiem, ir atbrīvotas no prasības par parādnieku reitingu skalu, kurā atspoguļotu vienīgi parādnieka saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē šiem riska darījumiem; šīs iestādes šādiem riska darījumiem paredz vismaz četras kategorijas saistības pildošajiem parādniekiem un vismaz vienu kategoriju parādniekiem, kas nepilda saistības.
3.  

Reitingu sistēmas struktūra riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU atbilst šādām prasībām:

a) 

reitingu sistēmas atspoguļo gan parādnieku risku, gan darījumu risku un aptver visus attiecīgos parādniekus un darījumus raksturojošos rādītājus;

b) 

riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, lai varētu skaidri skaitliskā izteiksmē noteikt un validēt zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; riska darījumu un parādnieku sadalījums kategorijās vai portfeļos tiek veikts tādā veidā, lai novērstu to pārmērīgu koncentrāciju;

c) 

process, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos, nodrošina pamatotu risku diferenciāciju un pietiekami viendabīgu riska darījumu grupēšanu vienā kategorijā un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumus raksturojošos rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī; attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja kredītu piešķiršanas praksi un tā klientu daudzveidību.

4.  

Iestādes, sadalot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā šādus risku raksturojošos rādītājus:

a) 

parādnieka risku raksturojošos rādītājus;

b) 

darījuma risku raksturojošos rādītājus, tostarp produktu vai nodrošinājumu veidus; iestādes skaidri nosaka gadījumus, kad viens un tas pats nodrošinājums attiecas uz vairākiem riska darījumiem;

c) 

kavējumus, ja vien iestāde nepierāda tās kompetentajai iestādei, ka šim riska darījumam kavējums nav būtisks risku nosakošais faktors.

171. pants

Iedalīšana kategorijās vai portfeļos

1.  

Iestādei ir izstrādātas īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus iedalītu reitingu sistēmas kategorijās vai portfeļos, kas atbilst šādām prasībām:

a) 

kategoriju un portfeļu definīcijas un kritēriji ir noteikti pietiekami detalizēti, lai tie, kam uzdots veikt reitingu piešķiršanu, varētu parādniekus vai darījumus ar līdzīgu risku konsekventi iedalīt vienā un tajā pašā kategorijā vai portfelī; šo konsekvenci ievēro darbības veidos, struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;

b) 

reitinga noteikšanas procesa dokumentēšana ļauj trešām personām izprast riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos, veikt atkārtotu iedalīšanu kategorijās un portfeļos un novērtēt, vai šī iedalījums kategorijās vai portfeļos ir atbilstošs;

c) 

šie kritēriji arī atbilst iestādes iekšējiem aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem darījumu veidiem.

2.  
Iestāde, iedalot parādniekus un darījumus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā visu attiecīgo informāciju. Šāda informācija ir aktuāla un ļauj iestādei prognozēt turpmāko riska darījuma gaitu. Jo mazāk informācijas ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tai jāveic riska darījumu iedalīšana parādnieku un darījumu kategorijās vai portfeļos. Ja kāda iestāde izmanto ārējo reitingu kā galveno faktoru, nosakot iedalījumu pēc iekšējā reitinga, tad iestāde nodrošina, ka tiek ņemta vērā pārējā attiecīgā informācija.

172. pants

Riska darījumu iedalīšana

1.  

Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, attiecībā uz kuriem iestādes izmanto 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, riska darījumu iedalīšanu veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a) 

kredīta piešķiršanas procesā katru parādnieku iedala kādā no parādnieku kategorijām;

b) 

attiecībā uz riska darījumiem, par kuriem iestāde saskaņā ar 143. pantu ir saņēmusi kompetentās iestādes atļauju izmantot pašas aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, kredīta piešķiršanas procesā katru riska darījumu iedala arī darījumu kategorijā;

c) 

iestādes, kas izmanto 153. panta 5. punktā aprakstītās metodes, lai piešķirtu riska pakāpes specializētās kreditēšanas riska darījumiem, katru no šiem riska darījumiem iedala atbilstošajā kategorijā saskaņā ar 170. panta 2. punkta noteikumiem;

d) 

katru juridisko personu, ar kuru iestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi; iestādei ir atbilstošas politikas attiecībā uz individuāliem klientiem parādniekiem un savstarpēji saistīto klientu grupām;

e) 

atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz katra atsevišķā darījuma īpašību jebkādām atšķirībām; tomēr izņēmumi, kad viena un tā paša parādnieka atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:

i) 

valsts pārveduma risks, kurš ir atkarīgs no tā, vai riska darījumus izsaka vietējā vai ārvalstu valūtā;

ii) 

ar riska darījumu saistītajām garantijām piemērotā procedūra var izpausties kā korekcija iedalījumam parādnieka kategorijā;

iii) 

normatīvie akti attiecībā uz patērētāju aizsardzību, banku noslēpuma saglabāšanu vai citus aspektus reglamentējoši normatīvie akti aizliedz apmaiņu ar klientu datiem.

2.  
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU katru riska darījumu kredīta apstiprināšanas procesā iedala kādā no kategorijām vai portfeļiem.
3.  
Attiecībā uz iedalījumu kategorijās un portfeļos iestādes dokumentāri nosaka situācijas, kurās subjektīvais vērtējums var būt nozīmīgāks par iedalījuma procesā ievadītajiem datiem vai to apstrādes rezultātiem, un personālu, kas atbildīgs par šādu atkāpju apstiprināšanu. Iestādes dokumentē šādas atkāpes un par tām atbildīgos darbiniekus. Iestādes analizē to riska darījumu rezultātus, kuru iedalīšana veikta, atkāpjoties no noteiktās kārtības. Šī analīze ietver rezultātu novērtējumu tiem riska darījumiem, kuru reitingu, atkāpjoties no parastās kārtības, mainījusi konkrēta persona, sniedzot pārskatus par visiem atbildīgajiem darbiniekiem.

173. pants

Iedalīšanas procesa integritāte

1.  

Riska darījumu ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumu, kuriem iestāde piemēro 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, iedalīšanas process atbilst šādām integritātes prasībām:

a) 

iedalījumus un to periodisku pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu;

b) 

iestādes vismaz reizi gadā pārskata iedalījumus un pielāgo iedalījumu, ja pārskatīšanas rezultāti norāda uz to, ka līdzšinējo iedalījumu turpmāk nevar piemērot; augsta riska parādniekiem un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk; ja iestādēm kļūst pieejama būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu, tās veic jaunu iedalīšanu;

c) 

iestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tām parādnieka iezīmēm, kas ietekmē PD, un par tām darījuma iezīmēm, kas ietekmē LGD vai korekcijas pakāpes.

2.  
Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestāde vismaz reizi gadā pārskata parādniekiem un darījumiem piešķirtos iedalījumus un tos pielāgo, ja pārskatīšanas rezultāti norāda uz to, ka līdzšinējo iedalījumu turpmāk nevar piemērot, vai pārskata attiecīgi katra riska portfeļa zaudējumu rādītājus un kavējumu statusu. Iestāde arī vismaz reizi gadā, izmantojot reprezentatīvu izlasi, pārskata atsevišķu riska darījumu statusu katrā portfelī, lai pārliecinātos, ka riska darījumus joprojām iedala pareizajā portfelī un pielāgo iedalījumu, ja pārskatīšanas rezultāti norāda uz to, ka līdzšinējo iedalījumu turpmāk nevar piemērot.
3.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus kompetento iestāžu metodoloģijām, ar ko izvērtē iedalīšanas procesa integritāti un regulāru un neatkarīgu risku novērtēšanu.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

174. pants

Modeļu izmantošana

Ja iestāde riska darījumu iedalīšanai parādnieku vai darījumu kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskos modeļus un citas automatizētas metodes, tad ir jābūt izpildītām šādām prasībām:

a) 

izmantojot modeli, iespējams iegūt ticamas prognozes un tā lietošanas rezultātā netiek sagrozītas kapitāla prasības; ievades mainīgie lielumi veido saprātīgu un efektīvu pamatojumu modelēšanas rezultātā iegūtajām prognozēm; modelis nesatur būtiskas neobjektivitātes;

b) 

iestādei ir izveidots modeļu datu ievades pārbaudes process, kas ietver datu precizitātes, pilnības un atbilstības novērtējumu;

c) 

dati, ko izmanto modeļa veidošanā, ir reprezentatīvi attiecībā uz iestādes faktisko parādnieku vai riska darījumu kopu;

d) 

iestādei ir regulārs modeļu validācijas cikls, kas ietver modeļu darbības un stabilitātes uzraudzību, modeļu specifikācijas pārskatīšanu un modeļu gūto rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem;

e) 

iestāde papildina statistisko modeli ar subjektīvu spriedumu un darbinieku veiktu pārraudzību, lai pārskatītu uz modeļiem balstītos iedalījumus un nodrošinātu modeļu pienācīgu piemērošanu. Pārskatīšanas procedūru mērķis ir atklāt un ierobežot kļūdas, kas saistītas ar modeļa nepilnībām. Subjektīvajā spriedumā ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas nav tikusi ievērota modelī. Iestāde dokumentāri nosaka to, kā apvienot subjektīvā sprieduma un modeļa rezultātus.

175. pants

Reitingu sistēmu dokumentācija

1.  
Iestādes dokumentē savu reitingu sistēmu uzbūvi un darbību. Dokumentācijā apliecina atbilstību šajā daļā noteiktajām prasībām un apraksta jautājumus, kas ietver portfeļu diferencēšanu, reitingu kritērijus, to personu atbildību, kuras novērtē parādniekus un riska darījumus, iedalījuma pārskatīšanas biežumu un reitinga piešķiršanas procesa administratīvo pārraudzību.
2.  
Iestāde dokumentāri nosaka loģisko pamatojumu un analīzes metodes, uz kurām balstās reitinga kritēriju izvēle. Iestāde dokumentē visas lielākās izmaiņas riska reitinga piešķiršanas procesā, un šāda dokumentēšana palīdz konstatēt izmaiņas, kas veiktas riska reitinga piešķiršanas procesā pēc pēdējās pārskatīšanas, ko veikušas kompetentās iestādes. Iestāde dokumentē arī reitingu piešķiršanas organizāciju, kurā ietilpst arī pašu reitingu piešķiršanas process un iekšējās kontroles sistēmas struktūra.
3.  
Iestādes dokumentē specifiskās iekšēji lietotās saistību nepildīšanas un zaudējumu definīcijas un nodrošina to atbilstību šajā regulā iekļautajām definīcijām.
4.  

Ja iestāde reitinga piešķiršanas procesā izmanto statistiskos modeļus, tad iestāde dokumentē to metodoloģijas. Šie materiāli:

a) 

detalizēti izklāsta teoriju, pieņēmumus un matemātisko un empīrisko pamatu aplēšu attiecināšanai uz kategorijām, atsevišķiem parādniekiem, riska darījumiem vai portfeļiem un datu avotu (avotiem), ko izmanto modeļa aplēsēm;

b) 

nosaka stingru statistisko procesu (arī ārpuskārtas un ārpusizlases darbības pārbaudes) modeļa validācijai;

c) 

norāda apstākļus, kuros modelis darbojas neefektīvi.

5.  
Ja iestāde ir ieguvusi reitingu sistēmu vai modeli, kuru izmanto reitingu sistēmā, no trešās personas pārdevēja un šis pārdevējs atsaka vai ierobežo iestādes piekļuvi informācijai, kas nepieciešama šīs reitingu sistēmas vai modeļa metodoloģijai, vai pamatinformācijai, kuru izmanto, lai izstrādātu šo metodoloģiju vai modeli, pamatojoties uz to, ka šī informācija ir tā īpašumā, iestādei ir jāpierāda kompetentajai iestādei, ka ir ievērotas šā panta prasības.

176. pants

Datu uzturēšana

1.  
Iestādes vāc un uzglabā datus par saviem iekšējo reitingu aspektiem, kā ir noteikts astotajā daļā.
2.  

Par riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem iestādes piemēro 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, iestādes vāc un uzglabā šādus datus:

a) 

pilnīgu reitingu vēsturi attiecībā uz parādniekiem un atzītiem garantijas devējiem;

b) 

datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana;

c) 

pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto reitingu noteikšanai;

d) 

par reitingu piešķiršanu atbildīgo personu datus;

e) 

informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;

f) 

šādu saistību nepildīšanas datumu un apstākļus;

g) 

datus par PD un realizētajiem saistību nepildīšanas rādītājiem saistībā ar reitingu kategorijām un reitingu migrāciju.

3.  
Iestādes, kas neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, vāc un uzglabā datus par salīdzinājumu starp realizētajiem LGD un vērtībām, kas noteiktas 161. panta 1. punktā, kā arī starp realizētajām korekcijas pakāpēm un vērtībām, kas noteiktas 166. panta 8. punktā.
4.  

Iestādes, kas izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD vai korekcijas pakāpēm, vāc un uzglabā šādus datus:

a) 

pilnīgu datu vēsturi par darījumu reitingiem un LGD un korekcijas pakāpju aplēsēm saistībā ar katru reitinga skalu;

b) 

datumus, kuros veikta reitingu piešķiršana un aplēses;

c) 

pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto, lai iegūtu darījumu reitingus un LGD un korekcijas pakāpju aplēses;

d) 

informāciju par personu, kas piešķīrusi darījuma reitingu, un personu, kas veikusi LGD un korekcijas pakāpes aplēses;

e) 

datus par aplēstajiem un realizētajiem LGD un aplēstajām un realizētajām korekcijas pakāpēm saistībā ar katru riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības;

f) 

datus par riska darījuma LGD pirms un pēc garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta ietekmes novērtēšanas, tām iestādēm, kas atspoguļo garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas efektu ar LGD;

g) 

datus par zaudējumu komponentiem katram riska darījumam, kurā netiek pildītas saistības.

5.  

Par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes vāc un uzglabā šādus datus:

a) 

datus, ko izmanto riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos procesā;

b) 

datus par aplēstajiem PD, aplēstajiem LGD un aplēstajām korekcijas pakāpēm saistībā ar riska darījumu kategorijām vai portfeļiem;

c) 

informāciju par parādnieku identitāti un riska darījumiem, kuros netika pildītas saistības;

d) 

attiecībā uz riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, – datus par kategorijām vai portfeļiem, kur tika iedalīts riska darījums gada laikā pirms saistību neizpildes, un par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpi;

e) 

datus par zaudējumu līmeni atbilstīgiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU.

177. pants

Kapitāla pietiekamības noteikšanā izmantotie spriedzes testi

1.  
Iestādei ir pienācīgi spriedzes testēšanas procesi, ko izmanto kapitāla pietiekamības novērtēšanā. Spriedzes testēšana ietver tādu iespējamo notikumu vai paredzamo izmaiņu ekonomiskajos nosacījumos identificēšanu, kuri varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes kredītriska darījumus, un iestādes spējas pārvarēt šādas izmaiņas novērtēšanu.
2.  
Iestāde regulāri veic kredītriska spriedzes testus, lai izvērtētu dažādu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kopējām kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku. Testu izvēlas iestāde, un šo izvēli var pārskatīt uzraudzības iestāde. Izraudzītais tests ir nozīmīgs, un tajā ņem vērā smagas, bet ticamas ekonomiskās lejupslīdes scenāriju ietekmi. Iestāde spriedzes testa scenāriju ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti spriedzes testi, satur lielāko daļu no iestādes kopējiem riska darījumiem.
3.  
Iestādes, kas izmanto 153. panta 3. punktā noteikto procedūru, izstrādājot savu spriedzes testu sistēmu, ņem vērā arī aizsardzības devēju kredītkvalitātes pasliktināšanās ietekmi, īpaši tādu aizsardzības devēju ietekmi, kuri neatbilst atbilstības kritērijiem.



2.

apakšiedaļa

Riska kvantitatīvā noteikšana

178. pants

Parādnieka saistību neizpilde

1.  

Uzskata, ka konkrētā parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja ir noticis viens vai abi no šiem notikumiem:

a) 

iestāde uzskata, ka parādnieks nespēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, ja iestāde neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju;

▼M7

b) 

parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai MVU komerciālo nekustamo īpašumu, kas ietilpst riska darījumu ar privātpersonām un MVU kategorijā, kā arī attiecībā uz riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām, šo 90 dienu vietā var paredzēt 180 dienas. Šīs 180 dienas nepiemēro 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vai 127. panta vajadzībām.

▼B

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes pirmās daļas a) un b) apakšpunktā sniegto saistību neizpildes definīciju var piemērot drīzāk atsevišķām kredītiespējām, nevis visām aizņēmēja saistībām.

2.  

Panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piemēro šādus apsvērumus:

a) 

konta pārtēriņa kredītiem kavējuma dienas sāk skaitīt, tiklīdz parādnieks ir pārkāpis paziņoto limitu, viņam paziņo limitu, kas ir mazāks nekā neatmaksātais parāda atlikums vai arī viņš ir izņēmis kredītu bez apstiprinājuma, un izņemtā summa ir būtiska;

b) 

punkta a) apakšpunkta vajadzībām paziņotajā limitā ir iekļauts jebkurš kredītlimits, kuru ir noteikusi iestāde un par kuru iestāde parādnieku ir informējusi;

c) 

kavējuma dienas kredītkartēm sāk skaitīt no dienas, kad jāveic minimālais maksājums;

d) 

kavētu kredītsaistību būtiskumu vērtē attiecībā pret kompetento iestāžu noteikto robežvērtību. Šī robežvērtība atspoguļo riska līmeni, kuru kompetentā iestāde uzskata par saprātīgu;

e) 

iestādēm ir dokumentēta politika attiecībā uz kavējuma dienu uzskaiti, it īpaši saistībā ar darījumu pārstrukturēšanu un pagarinājumu piešķiršanu, grozījumiem vai maksājumu atlikšanu, atjaunošanu un esošo kontu savstarpējo ieskaitu. Šo politiku piemēro konsekventi laika gaitā, un tā ir atbilstīga iestādes iekšējo riska pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesiem.

3.  

Pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām par nespēju samaksāt parādu uzskatāmas šādas pazīmes:

a) 

iestāde piešķir kredītsaistībām ienākumus nenesoša darījuma statusu;

b) 

iestāde atzīst specifisku kredītriska korekciju, jo tiek uzskatīts, ka ir būtiski pasliktinājusies kredītkvalitāte pēc tam, kad iestāde ir uzņēmusies riska darījumu;

c) 

iestāde pārdod kredītsaistības ar ievērojamiem ar kredītu saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem;

d) 

iestāde piekrīt finansiālu grūtību izraisītai kredītsaistību pārstrukturēšanai, ja tās rezultātā tiktu samazinātas finansiālās saistības, ko panāk ar daļēju atsacīšanos no pamatsummas, procentu maksājumiem vai, attiecīgā gadījumā, apkalpošanas maksas, vai to atlikšanu; kapitāla vērtspapīru gadījumā, kas tiek vērtēti, pielietojot PD/LGD pieeju, notiek pašu kapitāla pārstrukturēšana finansiālu grūtību situācijā.

e) 

iestāde ir pieprasījusi atzīt parādnieka bankrotu vai izdot līdzīgu rīkojumu attiecībā uz parādnieka kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

f) 

parādnieks ir pieprasījis atzīt tā bankrotu, vai tam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīga aizsardzība, kuras rezultātā var netikt atmaksāts parāds iestādei, tās mātesuzņēmumam vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai šī atmaksa var aizkavēties.

4.  
Iestāde, kas izmanto ārējos datus, kuri neatbilst 1. punktā noteiktajai saistību neizpildes definīcijai, veic pienācīgas korekcijas, lai būtiskos aspektos panāktu atbilstību saistību neizpildes definīcijai.
5.  
Ja iestāde uzskata, ka uz riska darījumu, kam agrāk bijusi saistību neizpilde, vairs nav attiecināms neviens no saistību neizpildes kritērijiem, iestāde piešķir reitingu parādniekam vai darījumam tāpat kā to piešķirtu riska darījumam, kuram nav iestājies saistību neizpildes gadījums. Ja vēlāk tiek iedarbināts saistību neizpildes definīcijas piemērošanas mehānisms, tad uzskata, ka ir iestājies cits saistību neizpildes gadījums.
6.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde nosaka 2. punkta d) apakšpunktā minēto robežvērtību.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

7.  
EBI izdod pamatnostādnes par šā panta piemērošanu. Šīs pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

179. pants

Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm

1.  

Nosakot skaitliskos riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes piemēro šādas prasības:

a) 

iestādes pašas aplēses attiecībā uz riska parametriem – PD, LGD, korekcijas pakāpi un EL – satur visus svarīgos datus, informāciju un metodes; veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskos pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem; aplēses ir ticamas un intuitīvas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem; jo mazāk datu ir kādai iestādei, jo piesardzīgāk tā veic aplēses;

b) 

iestāde spēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi – saistību neizpildes biežumu, LGD, korekcijas pakāpi vai zaudējumus, ja izmanto EL aplēses –, izmantojot tādus faktorus, kurus tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem; iestādes aplēses ir reprezentatīvas ilgstošam laikposmam.

c) 

ņem vērā visas kreditēšanas prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 180. panta 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā, 181. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 2. punktā un 182. panta 2. un 3. punktā minētajos novērošanas periodos; iestādes aplēses atspoguļo tehnisko sasniegumu izmantošanu, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama; savas aplēses iestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, bet ne retāk kā reizi gadā;

d) 

riska darījumu kopa, kas lietota aplēses noteikšanai izmantotajos datos, aizdošanas standarti, kurus izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt iestādes riska darījumiem un standartiem; datiem jābalstās uz tādiem ekonomiskiem vai tirgus nosacījumiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem nosacījumiem; datu izlasē ir pietiekams riska darījumu skaits, un datu laikposms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekams, lai iestāde varētu būt pārliecināta par savu aplēšu precizitāti un ticamību;

e) 

attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem aplēsēs atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas pieejama iestādei pircējai par nopirkto debitoru parādu kvalitāti, tostarp līdzīgu portfeļu datus, ko nodrošina pārdevējs, iestāde pircēja vai citi ārējie avoti; iestāde pircēja izvērtē attiecīgo pārdevēja sniegto datu atbilstību iestādes prasībām;

f) 

iestāde veic aplēses ar piesardzības rezervi, kuras lielumu nosaka aplēšu kļūdu paredzamais diapazons; ja tiek uzskatīts, ka metodes un dati nav pietiekami apmierinoši un aplēšu kļūdu paredzamais diapazons ir lielāks, arī piesardzības rezerve ir lielāka.

Ja iestādes riska pakāpju aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam. Ja iestādes savām kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka datiem, kas savākti pirms 2007. gada 1. janvāra, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie būtiskajos aspektos atbilst 178. pantā noteiktajai saistību nepildīšanas definīcijai vai ar zaudējumiem, tad kompetentās iestādes var atļaut iestādei zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.

2.  

Ja iestāde izmanto datus, kas ir savākti kopā ar citām iestādēm, tai ir jāizpilda šādas prasības:

a) 

citu iestāžu, ar kurām kopīgi vāc datus, reitingu sistēmas un kritēriji ir līdzīgi tiem, kas ir iestādei;

b) 

kopīgi savāktie dati ir reprezentatīvi attiecībā uz portfeli, kuram tos izmanto;

c) 

iestāde visu laiku konsekventi izmanto kopīgos datus, veicot aplēses;

d) 

iestāde joprojām ir atbildīga par savu reitingu sistēmu integritāti;

e) 

iestāde pietiekami labi izprot savas reitingu sistēmas, tostarp spēju efektīvi uzraudzīt un revidēt reitingu procesu.

180. pants

Īpašas prasības attiecībā uz PD aplēsēm

1.  

Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistāmi ar reitingu kategorijām vai portfeļiem, riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem iestādes pielieto 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, iestāde piemēro šādas īpašās prasības:

a) 

iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus; PD aplēses parādniekiem ar ļoti augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu vai parādniekiem, kuru aktīvi lielākoties ir tirgotie aktīvi, atspoguļo pamatā esošo aktīvu rādītājus, pamatojoties uz svārstībām spriedzes periodos;

b) 

attiecībā uz nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iestāde var aplēst EL parādnieku kategorijām, pamatojoties uz ilga laikposma vidējiem realizētajiem viena gada saistību neizpildes rādītājiem;

c) 

ja iestāde ilgā laikposmā vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem debitoru komercsabiedrību parādiem iegūst no EL aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu aplēšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts atbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;

d) 

iestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi; iestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi, kombinējot dažādu metožu rezultātus un izdarot korekcijas saistībā ar metožu un informācijas ierobežojumiem;

e) 

ciktāl iestāde izmanto iekšējos datus par saistību neizpildes gadījumiem, lai aplēstu PD, aplēsēs atspoguļo kredītu piešķiršanas standartus un jebkādas atšķirības starp to reitingu sistēmu, no kuras iegūti dati, un esošo reitingu sistēmu; ja ir mainījušies kredītu piešķiršanas standarti vai reitingu sistēmas, iestāde veic PD aplēses ar lielāku piesardzības rezervi;

f) 

ciktāl iestāde savas iekšējās kategorijas saista ar vai attiecina uz skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad ārējās organizācijas kategoriju saistību neizpildes rādītāju saista ar iestādes kategorijām, šāda attiecināšana balstās uz iekšējo reitingu kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem parādniekiem; neobjektivitāte un nekonsekvence saskaņošanas pieejā vai pamatinformācijā nav pieļaujama; ārējo organizāciju kritēriji, kas ir pamatā datiem, kurus izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma iezīmes; iestādes analīze ietver izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu, ņemot vērā 178. panta prasības; iestāde dokumentāri nosaka attiecināšanas pamatu;

g) 

ciktāl iestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo parādnieku saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā konkrētā kategorijā; šim nolūkam iestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 174. pantā noteiktajiem standartiem;

h) 

neatkarīgi no tā, vai iestāde PD aplēsēm izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu. Tas pats attiecas arī uz PD/LGD pieeju kapitāla vērtspapīriem. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, kuras nav saskaņā ar 143. pantu saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu aplēses attiecībā uz LGD un korekcijas pakāpēm, drīkst izmantot, īstenojot IRB pieeju, svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati aptver piecu gadu periodu.

2.  

Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU ir piemērojamas šādas prasības:

a) 

iestādes aplēš PD parādnieku kategorijām vai portfeļiem, ņemot vērā ilga laikposma vidējos viena gada saistību neizpildes rādītājus;

b) 

PD aplēses var aprēķināt arī no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām LGD aplēsēm;

c) 

iestādes uzskata iekšējos datus riska darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus; kvantitatīvajai noteikšanai iestādes drīkst izmantot ārējos datus (arī kopīgi ar citām iestādēm savāktos datus) vai statistiskos modeļus, ja pastāv ciešas saiknes gan starp:

i) 

iestādes procesu, kurā tā grupē riska darījumus kategorijās vai portfeļos, un procesu, ko izmanto ārējais datu avots; gan

ii) 

iestādes iekšējo riska profilu un ārējo datu sastāvu;

d) 

ja iestāde ilgā laikposmā veiktās vidējās PD un LGD aplēses riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iegūst no kopējo zaudējumu aplēsēm un atbilstošajām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas procesam jāatbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultātam jāatbilst 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai LGD koncepcijai;

e) 

neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto ārējos, iekšējos vai kopīgos datu avotus vai visu triju veidu kombināciju, tās zaudējumu rādītāju aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskās novērošanas perioda ilgums vismaz vienam avotam ir ne mazāk kā pieci gadi; ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu; iestādei nav nepieciešams piešķirt vienlīdzīgu nozīmi senākiem datiem, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni; Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. aptveramā perioda ilgumu katru gadu palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati aptver piecu gadu periodu;

f) 

iestādes identificē un analizē visā kredītriska darījumu termiņā paredzamās riska parametru izmaiņas (sezonālās izmaiņas).

Nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem iestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Iestādes visus svarīgo datu avotus izmanto salīdzinājumam.

3.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var piešķirt atļaujas, kas minētas 1. punkta h) apakšpunktā un 2. punkta e) apakšpunktā;

b) 

metodiku, ar kādu kompetentās iestādes novērtē iestādes metodes PD aplēsēm saskaņā ar 143. pantu.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

181. pants

Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktajām LGD aplēsēm

1.  

Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes pašu veiktajām LGD aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:

a) 

iestādes aplēš LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējiem realizētajiem LGD katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums);

b) 

iestādes izmanto LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku uzrādīs pastāvīgus realizētos LGD katrai kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;

c) 

iestāde ņem vērā atkarības līmeni starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma devēja risku; tajos gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, rīkojas piesardzīgi;

d) 

ja pamatā esošais parāds un nodrošinājums ir denominēti atšķirīgās valūtās, iestāde, nosakot LGD, rīkojas piesardzīgi;

e) 

ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma esību, šīs aplēses tomēr nebalstās tikai uz nodrošinājuma aplēsto tirgus vērtību; LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja iestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār savu nodrošinājumu un to realizēt;

f) 

atbilstoši pakāpei, kādā iestāde, aplēšot LGD, ņem vērā nodrošinājumu, iestādes izstrādā iekšējās prasības nodrošinājuma pārvaldīšanai, tiesiskai noteiktībai un riska pārvaldībai, kas vispārīgi atbilst 4. nodaļas 3. iedaļā noteiktajām prasībām;

g) 

tādā apmērā, kādā iestāde atzīst nodrošinājumu, nosakot riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriska pārvaldībai saskaņā ar 6. nodaļas 5. vai 6. iedaļu, jebkura summa, kuru ir paredzēts atgūt ar nodrošinājumu, netiek ņemta vērā, nosakot LGD;

h) 

attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir iestājusies saistību neizpilde, iestāde izmanto šādu elementu summu: savu paredzamo zaudējumu maksimāli precīzāko aplēsi katram riska darījumam noteiktos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā; un savas aplēses par zaudējumu līmeņa palielināšanos saistībā ar iespējamiem papildu neparedzētiem zaudējumiem parāda atgūšanas laikposmā, t. i. laikā starp saistību neizpildes dienu un riska darījuma galīgas likvidācijas dienu;

i) 

ciktāl nesamaksātās kavējumu maksas ir kapitalizētas iestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, par to vērtību palielina iestādes riska darījuma vērtību un zaudējumu lielumu;

j) 

riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu.

2.  

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var rīkoties šādi:

a) 

LGD aplēses var iegūt no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm;

b) 

var atspoguļot turpmākos aizņēmumus vai nu savās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs;

c) 

nopirktajiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU LGD aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem. Iestādei nav nepieciešams piešķirt vienlīdzīgu nozīmi senākiem datiem, ja jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni. Saskaņā ar kompetento iestāžu atļauju iestāde, īstenojot IRB pieeju, var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati aptver piecu gadu periodu.

3.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;

►C2  b) 

nosacījumus, ar kādiem kompetentā iestāde var atļaut iestādei, ievērojot 2. punktu, izmantot svarīgos datus ◄ par divu gadu periodu, ja iestāde īsteno IRB pieeju.

EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

182. pants

Īpašās prasības attiecībā uz korekcijas pakāpju pašu aplēsēm

1.  

Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, iestādes korekcijas pakāpju pašu aplēsēm piemēro šādas īpašās prasības:

a) 

iestādes aplēš korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, pamatojoties uz vidējām realizētajām korekcijas pakāpēm katrai darījumu kategorijai vai portfelim, izmantojot saistību neizpildes vidējo svērto lielumu, kas aprēķināts, ņemot vērā visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos;

b) 

iestādes izmanto korekcijas pakāpju aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs; ciktāl ir paredzams, ka reitingu sistēma visu laiku sniegs pastāvīgas realizētās korekcijas pakāpes katrai darījumu kategorijai vai portfelim, iestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs katrai darījumu kategorijai vai portfelim, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu;

c) 

iestādes korekcijas pakāpju aplēsēs atspoguļo iespēju parādniekam izņemt papildu summas līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un vēlāk; korekcijas pakāpju aplēsēm veido lielāku piesardzības rezervi, ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un korekcijas pakāpes lielumu būs izteikti pozitīva korelācija;

d) 

veicot korekcijas pakāpju aplēses, iestādes ievēro savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu veikšanu; iestādes ņem vērā arī savu spēju un gatavību novērst turpmāku summu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšanas vai citu tehnisku saistību neizpildes notikumu gadījumā;

e) 

iestādēm ir atbilstošas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu iespējamos darījumu apmērus, neatmaksāto summu attiecību pret piešķirto kredītlīniju apjomu, kā arī katra parādnieka un katras kategorijas neatmaksāto summu dinamiku; iestāde ir spējīga katru dienu pārraudzīt neatmaksāto atlikumu apmēru;

f) 

ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas korekcijas pakāpju aplēses, to nosaka dokumentāri un tam jābūt pamatotam.

2.  
Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām korekcijas pakāpes aplēses balstās vismaz uz piecu gadu datiem, palielinot šo periodu par vienu gadu katru gadu pēc ieviešanas, līdz tas sasniedz septiņus gadus vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais novērošanas periods jebkuram avotam ietver ilgāku periodu un šie dati ir svarīgi, izmanto ilgāko periodu.
3.  
Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU iestādes var atspoguļot turpmākos izmantotos aizņēmumus vai nu savās noteiktajās korekcijas pakāpēs, vai arī savās LGD aplēsēs.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU korekcijas pakāpes aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, iestādei nav nepieciešams piešķirt vienlīdzīgu nozīmi senākiem datiem, ja ar jaunākajiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu līmeni. Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes, īstenojot IRB pieeju, var izmantot būtiskos datus par divu gadu periodu. Aptveramā perioda ilgumu katru gadu pakāpeniski palielina par vienu gadu, līdz svarīgie dati attiecas uz piecu gadu periodu.

4.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

1. punktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu;

b) 

nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var atļaut un iestādes var izmantot svarīgos datus par divu gadu periodu, laikā, kad iestāde pirmo reizi īsteno IRB pieeju.

EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

183. pants

Prasības garantiju un kredītu atvasināto instrumentu ietekmes novērtējumam riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja iestāde izmanto savas LGD aplēses, un riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU

1.  

Atbilstošiem garantijas devējiem un garantijām ir piemērojamas šādas prasības:

a) 

iestādēm ir skaidri precizēti kritēriji tiem garantijas devēju veidiem, ko tās atzīst riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanā;

b) 

atzītiem garantijas devējiem ir saistoši tie paši noteikumi, kas 171., 172. un 173. pantā izklāstīti attiecībā uz parādniekiem;

c) 

garantiju noformē rakstveidā, tā ir neatsaucama no garantijas devēja puses, tā ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei (garantijas apmēra un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret garantijas devēju tajā jurisdikcijā, kurā garantijas devējam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu. Nosacījumu garantijas, kas paredz nosacījumus, kuros garantijas devējam var nebūt izpildes pienākuma, var atzīt ar kompetento iestāžu atļauju. Iedalīšanas kritērijos ir atbilstoši ņemta vērā jebkāda riska mazināšanas efekta iespējamā samazināšanās.

2.  
Iestādei ir skaidri precizēti kritēriji, kā pielāgot kategorijas, portfeļus vai LGD aplēses un – riska darījumu ar privātpersonām vai MVU un atbilstošu nopirkto debitoru parādu gadījumā – kā pielāgot procesu, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos, lai tādējādi atspoguļotu garantiju ietekmi, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības. Šie kritēriji atbilst 171., 172. un 173. pantā noteiktajām prasībām.

Kritēriji ir ticami un intuitīvi. Tajos ņemta vērā garantijas devēja spēja un gatavība pildīt savas garantijā noteiktās saistības, iespējamais grafiks, pēc kāda garantijas devējs veiks apmaksu, korelācijas pakāpe starp garantijas devēja spēju veikt garantijā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, kādā mērā saglabājas atlikušais risks, kas saistīts ar parādnieku.

3.  
Šajā pantā noteiktās prasības garantijām attiecas arī uz ar vienu parādnieku saistītajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Attiecībā uz nesakritību starp pamatā esošo parādu un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces parādu vai parādu, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir spēkā 216. panta 2. punktā noteiktās prasības. Riska darījumu ar privātpersonām vai MVU un atbilsto nopirkto debitoru parādu gadījumā šis punkts attiecas uz riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos.

Kritērijos paredz kredītu atvasinātā instrumenta maksājumu struktūru un piesardzīgu izvērtējumu ietekmei, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Iestāde ņem vērā arī to, kādā mērā saglabājas atlikušā riska citi veidi.

4.  
Prasības, kas noteiktas 1. līdz 3. punktā, nepiemēro tādām garantijām, ko sniedz iestādes, centrālās valdības, centrālās bankas, un komercsabiedrības, kas atbilst 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot standartizēto pieeju riska darījumiem ar šādām struktūrām saskaņā ar 148. un 150. pantu. Šādā gadījumā piemēro 4. nodaļā noteiktās prasības.
5.  
Riska darījumu ar privātpersonām vai MVU gadījumā 1., 2. un 3. punkta prasības attiecas arī uz riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos un uz PD aplēsēm.
6.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var atļaut atzīt nosacījumu garantijas.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

184. pants

Prasības nopirktajiem debitoru parādiem

1.  
Kvantitatīvi nosakot riska parametrus, kas saistīti ar nopirkto debitoru parādu reitingu kategorijām vai portfeļiem, iestādēm ir jānodrošina, lai tiktu ievēroti 2. līdz 6. punktā paredzētie nosacījumi.
2.  
Darījuma struktūra visos paredzamajos apstākļos nodrošina iestādes faktiskās īpašumtiesības un kontroli pār visiem maksājumiem saistībā ar debitoru parādiem. Ja parādnieks veic maksājumus tieši preču vai pakalpojumu pārdevējam, iestāde regulāri pārliecinās, vai maksājumi tiek veikti pilnībā un līgumā noteiktajos termiņos. Iestādēm ir procedūras, lai nodrošinātu to, ka īpašumtiesības uz debitoru parādiem un saņemamajiem maksājumiem ir aizsargātas pret kavējumiem saistībā ar bankrotu vai tiesisku apstrīdēšanu, kas varētu būtiski aizkavēt aizdevēja iespējas realizēt vai cedēt trešai personai debitoru parādus vai saglabāt kontroli pār maksājumu saņemšanu.
3.  

Iestāde uzrauga gan nopirkto debitoru parādu kvalitāti, gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli. Ievēro turpmāk norādīto:

a) 

iestāde izvērtē korelāciju starp nopirkto debitoru parādu kvalitāti un gan pārdevēja, gan parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, un tai ir iekšējā kārtība un procedūras, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jebkādām neparedzētām situācijām, tostarp iekšējā reitinga noteikšanu katram pārdevējam un katrai parādus apkalpojošajai komercsabiedrībai;

b) 

iestādei ir skaidra un efektīva politika un procedūras, lai noteiktu pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības atbilstību; iestāde vai tās pārstāvis periodiski pārbauda pārdevējus un parādus apkalpojošās komercsabiedrības, lai pārliecinātos par pārdevēja vai parādus apkalpojošās komercsabiedrības pārskatu precizitāti, atklātu krāpšanas gadījumus vai darbības nepilnības un pārliecinātos par pārdevēja kreditēšanas politiku kvalitāti un parādus apkalpojošās komercsabiedrības parādu iekasēšanas kārtības un procedūru kvalitāti; šajās pārbaudēs atklātos faktus dokumentē;

c) 

iestāde izvērtē īpašības, kas piemīt nopirkto debitoru parādu portfeļiem, tostarp pārsniegtos avansus, datus par pārdevēja kavētajiem maksājumiem, nedrošajiem parādiem un nedrošo parādu atskaitījumiem, maksājumu termiņiem un nosacījumiem un iespējamiem kontrārajiem kontiem;

d) 

iestādei ir efektīva politika un procedūras, lai apkopotā veidā uzraudzītu atsevišķu debitoru koncentrācijas vai nu nopirkto debitoru parādu portfeļu ietvaros, vai starp tiem;

e) 

iestāde pārliecinās, ka tā no parādus apkalpojošās komercsabiedrības saņem laicīgus un pietiekami detalizētus pārskatus par debitoru parādu kavējumu ilgumu un atgūstamās vērtības samazinājuma apmēru, lai nodrošinātu atbilstību iestādes noteiktajiem kritērijiem un avansu izsniegšanas politikai, kas reglamentē nopirktos debitoru parādus, un nodrošina efektīvus līdzekļus, ar kuriem pārraudzīt un ievērot parādu pārdevēja pārdošanas nosacījumus un atgūstamās vērtības samazinājumu.

4.  
Iestādei ir izstrādātas sistēmas un procedūras, lai jau agrīnā posmā atklātu pārdevēja finanšu stāvokļa un nopirkto debitoru parādu kvalitātes pasliktināšanos un proaktīvi novērstu problēmas, kas radušās. Konkrētāk, iestāde izstrādā skaidru un efektīvu politiku, procedūras un informācijas sistēmas, lai uzraudzītu līguma nosacījumu pārkāpumus, un skaidru un efektīvu kārtību un procedūras, lai ierosinātu sākt tiesvedību un rīkotos ar problemātiskajiem nopirktajiem debitoru parādiem.
5.  
Iestādei ir izstrādāta skaidra un efektīva politika un procedūras, kas nosaka nopirkto debitoru parādu, kredītu un naudas līdzekļu kontroli. Konkrētāk, rakstveida iekšējā politika nosaka visus debitoru parādu pirkšanas programmas būtiskos elementus, tostarp avansa līmeni, atbilstošu nodrošinājumu, vajadzīgo dokumentāciju, koncentrācijas limitus un veidu, kā jārīkojas ar ienākošajiem naudas līdzekļiem. Šajos elementos ir pienācīgi ņemti vērā visi attiecīgie un būtiskie faktori, ieskaitot pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības finanšu stāvokli, riska koncentrāciju, nopirkto debitoru parādu kvalitātes tendences, pārdevēja klientus, un iekšējās sistēmas nodrošina, lai maksājumi notiktu tikai pret noteikto nodrošinājumu un dokumentāciju.
6.  
Iestādei ir efektīvs iekšējais process, lai izvērtētu atbilstību visiem iekšējiem politikas virzieniem un procedūrām. Procesā ietilpst iestādes nopirkto debitoru parādu programmas visu kritisko fāžu regulāras pārbaudes, pārliecināšanās par pienākumu sadali, pirmkārt, starp pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības novērtēšanā un parādnieka novērtēšanā iesaistīto personālu un, otrkārt, starp pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības novērtēšanā un pārdevēja un parādus apkalpojošās komercsabiedrības klātienes pārbaudēs iesaistīto personālu, kā arī grāmatvedības daļas darbības izvērtēšana, īpašu uzmanību pievēršot personāla kvalifikācijai, pieredzei, darbinieku skaitam un automatizētajām sistēmām.



3.

apakšiedaļa

Iekšējo aplēšu validācija

185. pants

Iekšējo aplēšu validācija

Iestādes validē savas iekšējās aplēses saskaņā ar šādām prasībām:

a) 

iestādei ir stabilas sistēmas, lai validētu reitingu sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci; iekšējās validācijas process iestādei ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējo reitingu un riska parametru aplēšu sistēmu darbību;

b) 

iestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas rādītājus ar katrai kategorijai aplēsto PD, un, ja realizētais saistību neizpildes līmenis neiekļaujas šai kategorijai paredzētajā diapazonā, iestādes īpaši analizē novirzes iemeslus; iestādes, kas izmanto savas LGD aplēses vai korekcijas pakāpes, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm; šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;

c) 

iestādes izmanto arī kvantitatīvās apstiprināšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar attiecīgajiem ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas periodu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitingu sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;

d) 

metodes un datus kvantitatīvajai validācijai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un apstiprinājuma metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;

e) 

iestādei ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kad realizēto PD, LGD, korekcijas pakāpju un kopējo zaudējumu, ja izmanto EL aplēses, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekami nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas nekā paredzamās vērtības, iestādes pārskata aplēses, tās paaugstinot, lai tās atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.



4.

apakšiedaļa

Prasības kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju

186. pants

Pašu kapitāla prasība un riska kvantitatīvā noteikšana

Aprēķinot pašu kapitāla prasības, iestādes ievēro šādus standartus:

a) 

iespējamo zaudējumu aplēses ir noturīgas pret negatīvām tirgus tendencēm, kas ietekmē iestādes specifisko līdzdalību ilgtermiņa riska profilu; dati, ko izmanto, lai iegūtu ieņēmumu sadalījumu, atspoguļo ilgāko izlases periodu, par kuru ir pieejami dati, un tie saprātīgi atspoguļo iestādes specifisko kapitāla vērtspapīru riska darījumu riska profilu; izmantotie dati ir pietiekami, lai nodrošinātu konservatīvas, statistiski ticamas un stabilas zaudējumu aplēses, kas nebalstās tikai uz subjektīviem spriedumiem; piemērotais šoks nodrošina iespējamo zaudējumu piesardzīgas aplēses attiecīgajā ilgtermiņa tirgū vai biznesa ciklā; iestāde kombinē pieejamo datu empīrisku analīzi ar korekcijām, kas balstās uz dažādiem faktoriem, lai panāktu tādus modeļa rezultātus, kuri ir pietiekami reāli un konservatīvi; veidojot riskam pakļautas vērtības (RPV) modeļus, ar ko nosaka iespējamos ceturkšņa zaudējumus, iestādes var izmantot ceturkšņa datus vai pārvērst īsāka laikposma datus ceturkšņa ekvivalentā, izmantojot analītiskā ziņā piemērotu metodi, kuru pamato empīriska pieredze, ar labi pārdomāta un izstrādāta procesa un analīzes palīdzību; šādu pieeju piemēro visu laiku konservatīvi un konsekventi; ja ir pieejami vienīgi ierobežoti svarīgie dati, iestāde piemēro atbilstošu piesardzības rezervi;

b) 

izmantotie modeļi spēj atbilstoši aptvert visus nozīmīgos riskus, ko satur ieņēmumi no kapitāla vērtspapīriem, tostarp iestādes kapitāla vērtspapīru portfeļa vispārējo un specifisko risku; iekšējie modeļi atbilstoši izskaidro cenu izmaiņas laika gaitā, aptver gan iespējamo koncentrāciju lielumu, gan tās sastāva izmaiņas un ir noturīgi attiecībā pret negatīvām tirgus tendencēm; riska darījumu kopa, ko reprezentē dati, kurus izmanto aplēsēm, ir ļoti līdzīgi vai vismaz salīdzināmi ar iestādes kapitāla vērtspapīru riska darījumiem;

c) 

iekšējais modelis ir atbilstošs iestādes kapitāla vērtspapīru portfeļa riska profilam un sarežģītībai; ja iestādei ir nozīmīgas līdzdalības, kuru vērtības izmaiņas ir izteikti nelineāras, tad iekšējos modeļus izveido tā, lai pienācīgi ietvertu ar šādiem instrumentiem saistītos riskus;

d) 

atsevišķo pozīciju pieskaņošana starpniekpozīcijām, tirgus indeksiem un riska faktoriem ir ticama, intuitīva un konceptuāli nevainojama;

e) 

iestādes ar empīriskas analīzes palīdzību pierāda riska faktoru piemērotību, tostarp to spēju aptvert gan vispārējo, gan specifisko risku;

f) 

kapitāla vērtspapīru ieņēmumu svārstīguma aplēses ietver svarīgus un pieejamus datus, informāciju un metodes; izmanto neatkarīgi pārskatītus iekšējos datus vai ārējo avotu datus (tostarp ar citām iestādēm kopīgos datus);

g) 

pastāv stingra un vispusīga spriedzes testēšanas programma.

187. pants

Riska pārvaldības process un kontroles mehānismi

Pašu kapitāla prasību aprēķinam paredzētu iekšējo modeļu izstrādāšanai un izmantošanai iestādes izstrādā un ievieš politiku, procedūras un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu modeļa un modelēšanas procesa integritāti. Šajā politikā, procedūrās un kontroles mehānismos ietilpst:

a) 

iekšējā modeļa pilnīga integrācija iestādes vispārējās pārvaldības informācijas sistēmās un iestādes kapitāla vērtspapīru netirdzniecības portfeļa pārvaldībā; iekšējie modeļi ir pilnībā integrēti iestādes riska pārvaldības infrastruktūrā, ja tos konkrēti lieto šādiem mērķiem: kapitāla vērtspapīru portfeļa darbības rezultātu (tostarp ar risku koriģēto rezultātu) mērīšanai un novērtēšanai, ekonomiskā kapitāla iedalīšanai kapitāla vērtspapīriem, kā arī kopējās kapitāla pietiekamības un ieguldījumu pārvaldīšanas procesa novērtēšanai;

b) 

pārvaldības sistēmu, procedūru un kontroles funkciju izveidošana, lai nodrošinātu visu iekšējā modelēšanas procesa elementu periodisku un neatkarīgu pārskatīšanu, tostarp modeļu pārskatīšanas rezultātu apstiprināšanu, modeļu ievaddatu pārbaudīšanu un modeļu sniegto rezultātu pārskatīšanu, piemēram, riska aprēķinu tiešu pārbaudi; šajos pārskatos novērtē modeļu ievaddatu un rezultātu precizitāti, pilnīgumu un piemērotību, un tie ir vērsti gan uz tādu iespējamo kļūdu atklāšanu un ierobežošanu, kas saistītas ar zināmām nepilnībām, gan uz vēl nezināmu modeļa nepilnību identificēšanu; šādu pārskatīšanu var veikt iekšēja neatkarīga struktūrvienība vai neatkarīga ārēja trešā persona;

c) 

atbilstošas sistēmas un procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu limitus un kapitāla vērtspapīru riska darījumu apmēru;

d) 

struktūrvienības, kas atbild par modeļa izstrādāšanu un piemērošanu, ir funkcionāli neatkarīgas no struktūrvienībām, kas atbild par atsevišķo ieguldījumu pārvaldīšanu;

e) 

atbildīgajiem par jebkuru modelēšanas procesu ir atbilstoša kvalifikācija. Vadība norīko modelēšanas vajadzībām pietiekami prasmīgu un kompetentu personālu.

188. pants

Validēšana un dokumentēšana

Iestādēs ir stabilas sistēmas, lai validētu savu iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitāti un konsekvenci. Visi iekšējo modeļu un modelēšanas procesa būtiskie elementi un apstiprināšanas process tiek dokumentēti.

Iestādes iekšējo modeļu un modelēšanas procesu validēšanai un dokumentēšanai ir jāatbilst šādām prasībām:

a) 

iestādes izmanto iekšējās validēšanas procesus, lai konsekventi un saprātīgi izvērtētu savu iekšējo modeļu un procesu darbību;

b) 

metodes un datus kvantitatīvajai validēšanai laika gaitā izmanto konsekventi; aplēšu un validēšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptverto laikposmu) dokumentē;

c) 

iestādes regulāri salīdzina faktiskos kapitāla vērtspapīru ieņēmumus, kas aprēķināta, izmantojot realizēto un nerealizēto peļņu un zaudējumus, ar modelētajām prognozēm; šādos salīdzinājumos izmanto vēsturiskos datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laikposmu; iestāde dokumentē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai; šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā;

d) 

iestādes izmanto citus kvantitatīvās validēšanas paņēmienus un salīdzinājumu ar ārējo datu avotiem; analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, un tie tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas periodu; iestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās modeļu darbības rezultātiem balstās uz pēc iespējas ilgāku laikposmu;

e) 

iestādēm ir stabili iekšējie standarti rīcībai tādās situācijās, kurās faktiskās kapitāla vērtspapīru peļņas salīdzinājums ar modelētajām prognozēm liek apšaubīt aplēšu vai pašu modeļu derīgumu; šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātiskais mainīgums kapitāla vērtspapīru ieņēmumos; visas iekšējo modeļu korekcijas, kas veiktas modeļu pārskatīšanas rezultātā, nosaka dokumentāri, un tās tiek veiktas saskaņā ar iestādes modeļu pārskatīšanas standartiem;

f) 

iekšējais modelis un modelēšanas process tiek dokumentēti, tostarp modelēšanā iesaistīto personu atbildība, modeļu validēšana un modeļu pārskatīšanas process.



5.

apakšiedaļa

Iekšējā pārvaldība un uzraudzība

189. pants

Korporatīvā pārvaldība

1.  
Visus reitingu piešķiršanas un aplēšu procesa nozīmīgos aspektus apstiprina iestādes vadības struktūra vai tās norīkota komiteja un augstākā vadība. Šīm personām ir vispārēja izpratne par iestādes reitingu sistēmām, un tās detalizēti izprot ar tiem saistītos vadības pārskatus.
2.  

Augstākā vadība izpilda šādas prasības:

a) 

tā ziņo vadības struktūrai vai norīkotajai komitejai par nozīmīgām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs iestādes reitingu sistēmu darbību;

b) 

tai ir laba izpratne par reitingu sistēmu uzbūvi un darbību;

c) 

tā pastāvīgi nodrošina, lai reitingu sistēmas darbotos pienācīgi.

Struktūrvienības, kas realizē kredītriska kontroles funkciju, regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa darbības kvalitāti, jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.

3.  
Uz iekšējiem reitingiem balstīta iestādes kredītriska profila analīze ir būtiska daļa vadības pārskatos komitejai un augstākajai vadībai. Vadības pārskati ietver vismaz riska profilu katrai kategorijai, migrāciju starp kategorijām, attiecīgo parametru aplēses katrai kategorijai, realizēto saistību neizpildes rādītāju salīdzinājumu un, ciktāl tiek lietotas pašu aplēses, realizēto LGD un korekcijas pakāpju salīdzinājumu ar aplēsēm un spriedzes testu rezultātiem. Pārskatu sniegšanas biežums ir atkarīgs no informācijas nozīmīguma un veida un saņēmēja statusa.

190. pants

Kredītriska kontrole

1.  
Kredītriska kontroles struktūrvienība ir neatkarīga no personāla un vadības funkcijām, kas atbild par riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu, un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai. Struktūrvienība ir atbildīga par reitingu sistēmu izveidošanu vai izvēli, to īstenošanu, uzraudzību un darbību. Tā regulāri sagatavo un analizē pārskatus par reitingu sistēmu sniegtajiem rezultātiem.
2.  

Kredītriska kontroles struktūrvienības atbildības jomas ietver:

a) 

kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzīšanu;

▼C2

b) 

kopsavilkuma pārskatu sagatavošana un analīze, ko veic iestādes reitingu sistēma;

▼B

c) 

tādu procedūru īstenošanu, ar ko pārbauda, vai kategorijas un portfeļa definīcijas tiek konsekventi piemērotas struktūrvienībās un ģeogrāfiskā ziņā;

d) 

jebkādu reitingu piešķiršanas procesa pārskatīšanu un grozīšanu, tostarp arī izmaiņu iemeslu pārskatīšanu;

e) 

reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku; izmaiņas reitingu piešķiršanas procesā, kritērijos vai individuālā reitinga parametros dokumentē un saglabā;

f) 

aktīvu piedalīšanos reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu izveidē vai izvēlē, to ieviešanā un apstiprināšanā;

g) 

reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu uzraudzību un pārraudzību;

h) 

reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un grozījumu veikšanu.

3.  

Iestāde, kas izmanto ar citām iestādēm kopīgus datus saskaņā ar 179. panta 2. punktu var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:

a) 

informācijas sagatavošana attiecībā uz kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzību;

▼C2

b) 

kopsavilkuma vadības pārskatu sagatavošana, ko veic iestādes reitingu sistēma;

▼B

c) 

informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku;

d) 

reitingu piešķiršanas procesa, kritēriju vai individuālā reitinga parametru izmaiņu dokumentēšana;

e) 

informācijas sagatavošana attiecībā uz reitingu piešķiršanas procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un to grozījumiem.

4.  
Iestādes, kas izmanto 3. punktā paredzētās iespējas, pārliecinās, ka kompetentajām iestādēm ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, un ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes klātienē tādā pašā mērā kā iestādē.

191. pants

Iekšējā revīzija

Iekšējā revīzija vai cita līdzvērtīga neatkarīga revīzijas struktūrvienība vismaz reizi gadā pārskata iestādes reitingu sistēmas un to darbību, tostarp kreditēšanas funkciju realizāciju un PD, LGD, EL un korekcijas pakāpju aplēses. Pārskatā ietver visu spēkā esošo prasību ievērošanas analīzi.



4.

NODAĻA

Kredītriska mazināšana



1.

Iedaļa

Definīcija un vispārējās prasības

192. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:

1) 

"aizdevējiestāde" ir iestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums;

2) 

"nodrošinātais kreditēšanas darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

3) 

"kapitāla tirgus darījums" ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

4) 

"pakārtotais KIU" ir KIU, kura ieguldījumu apliecībās vai daļās ir ieguldījis cits KIU.

193. pants

Kredītriska mazināšanas metožu ietekmes atzīšanas principi

1.  
Nevienam riska darījumam, attiecībā uz kuru iestādei ir kredītriska mazināšana, nedrīkst būt lielāka riska darījuma riska svērtā vērtība vai paredzamo zaudējumu apmērs kā identiskam riska darījumam, attiecībā uz kuru iestādei nav kredītriska mazināšanas.
2.  
Ja riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredītaizsardzība atbilstoši attiecīgi 2. vai 3. nodaļai, iestādes neņem vērā šo kredītaizsardzību, veicot aprēķinus saskaņā ar šo nodaļu.
3.  
Ja 2. un 3. iedaļas noteikumi ir ievēroti, iestādes var grozīt riska darījumu riska svērto summu aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju un riska darījumu riska svērto summu un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķinu saskaņā ar IRB pieeju atbilstoši 4., 5. un 6. iedaļas noteikumiem.
4.  
Nauda, vērtspapīri vai preces, ko iestāde iegādājas, aizņemas vai saņem repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, tiek uzskatīti par nodrošinājumu.
5.  

Ja iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids attiecībā uz vienu un to pašu riska darījumu, tā rīkojas šādi:

a) 

sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumenta veidu;

b) 

riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.

6.  

Ja iestāde, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju, ietver vienu riska darījumu ar kredītaizsardzību, ko nodrošina viens aizsardzības devējs un kam ir dažādi termiņi, tā rīkojas šādi:

a) 

sadala riska darījumu daļās, no kurām katra ir segta ar atsevišķu kredītriska mazināšanas instrumentu;

b) 

riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina katrai a) apakšpunktā minētajai aktīva daļai atsevišķi saskaņā ar 2. nodaļas un šās nodaļas noteikumiem.

194. pants

Kredītrisku mazināšanas metožu atbilstības noteikšanas principi

1.  
Metodes, ko izmanto kredītaizsardzībai, kopā ar īstenotajām darbībām un pasākumiem, kā arī aizdevējiestādes īstenotā politika un procedūras nodrošina tādus kredītaizsardzības pasākumus, kas ir tiesiski un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās.

Aizdevējiestāde pēc kompetentās iestādes lūguma sniedz tā neatkarīgā, rakstiskā un pamatotā juridiskā atzinuma vai atzinumu visjaunāko versiju, kuru tā izmantoja, lai noteiktu, vai tās kredītaizsardzības pasākumi atbilst šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  
Aizdevējiestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kredītaizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā ar pasākumiem saistītos riskus.
3.  

Iestādes var atzīt fondēto kredītaizsardzību, aprēķinot kredītriska mazināšanas ietekmi vienīgi, ja aizsardzībai paredzētie aktīvi atbilst abiem šādiem nosacījumiem.

a) 

tie ir iekļauti atbilstīgo aktīvu sarakstā, kas izklāstīts attiecīgi 197. līdz 200. pantā;

b) 

tie ir pietiekami likvīdi, un to vērtība laika gaitā ir pietiekami stabila, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas pieeju un pieļaujamo atzīšanas līmeni.

4.  
Iestādes var atzīt fondēto kredītaizsardzību, aprēķinot kredītriska mazināšanas ietekmi vienīgi, ja aizdevējiestādei ir tiesības laikus likvidēt vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību parādnieka un, attiecīgā gadījumā, turētāja saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā vai citos darījuma dokumentācijā noteiktos kredīta notikumos. Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un parādnieka kredītspēju nav pārāk augsta.
5.  
Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības devējs ir atzīstams par atbilstošu aizsardzības devēju vienīgi tad, ja aizsardzības devējs ir iekļauts, attiecīgi, 201. vai 202. pantā izklāstītajā atbilstošo aizsardzības devēju sarakstā;
6.  

Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā aizsardzības līgums ir atzīstams par atbilstošu aizsardzības līgumu vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

tas ir iekļauts atbilstošo aizsardzības līgumu sarakstā, kas izklāstīts 203. pantā un 204. panta 1. punktā;

b) 

tas ir tiesiski spēkā un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredītaizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni;

c) 

aizsardzības devējs atbilst 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

7.  
Kredītaizsardzība attiecīgā gadījumā atbilst 3. iedaļā noteiktajām prasībām.
8.  
Iestāde spēj pierādīt kompetentajām iestādēm, ka tai ir atbilstošs riska pārvaldības process, lai kontrolētu tādus riskus, kādi iestādei var rasties sakarā ar kredītriska mazināšanas paņēmienu pielietošanu.
9.  
Neatkarīgi no tā, ka kredītriska mazināšana ir ņemta vērā, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru, iestādes turpina veikt pamatā esošā riska darījuma pilnīgu novērtēšanu un spēj pierādīt kompetentajām iestādēm šīs prasības izpildi. Repo darījumu un vērtspapīru aizdevuma vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu gadījumā par pamatā esošo riska darījumu vienīgi šā punkta vajadzībām uzskata riska darījuma neto summu.
10.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai norādītu, kas ir pietiekami likvīdi aktīvi un kad aktīva vērtības var uzskatīt par pietiekami stabilām 3. punkta vajadzībām.

EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 30. septembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.



2.

Iedaļa

Atbilstoši kredītriska mazināšanas veidi



1.

apakšiedaļa

Fondētā kredītaizsardzība

195. pants

Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits

Iestāde kā atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu var izmantot bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu starp iestādi un tās darījuma partneri.

Neskarot 196. pantu, atbilstība attiecas tikai uz savstarpējiem naudas atlikumiem starp iestādi un darījuma partneri. Iestādes var grozīt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem un, atbilstīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru vienīgi aizdevumiem un depozītiem, kurus tās ir saņēmušas pašas un uz kuriem attiecas bilances posteņu savstarpējā ieskaita līgums.

196. pants

Savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem

Iestādes, kas pieņem 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, var ņemt vērā ietekmi, ko rada divpusējie savstarpējā ieskaita līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem ar darījuma partneri. Neskarot 299. pantu, šādu līgumu vai darījumu ietvaros ņemtais nodrošinājums un veiktais vērtspapīru vai preču aizņēmums atbilst 197. un 198. pantā noteiktajām nodrošinājuma atbilstības prasībām.

197. pants

Nodrošinājuma atbilstība jebkuras pieejas un metodes gadījumā

1.  

Par atbilstošu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā iestādes var atzīt šādus posteņus:

a) 

naudas noguldījumi vai citi naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur aizdevējiestāde;

b) 

centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri, kuriem ĀKNI vai eksporta kredīta aģentūra ir piešķīrusi kredītnovērtējumu, kas atzīts par atbilstīgu 2. nodaļas nolūkos, ko EBI ir noteikusi saistīt ar 4. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar noteikumiem par centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;

▼M9

c) 

parāda vērtspapīri, ko emitējušas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru vērtspapīriem ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, par ko EBI ir noteikusi, ka tas ir saistāms ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm;

▼B

d) 

parāda vērtspapīri, ko emitējušas citas sabiedrības, kuru vērtspapīriem ir tāds ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes trešo pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar komercsabiedrībām;

e) 

parāda vērtspapīri ar ĀKNI īstermiņa kredītnovērtējumu, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes trešo pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi īstermiņa riska darījumiem;

f) 

kapitāla vērtspapīri vai konvertējamas obligācijas, kas iekļautas galvenajā indeksā;

g) 

zelts;

▼M5

h) 

vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras nav atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas un kurām saskaņā ar 261.līdz 264. pantu piemēro 100 % vai zemāku riska pakāpi.

▼B

2.  

Šī panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām "centrālo valdību vai centrālo banku emitētie parāda vērtspapīri" ietver:

a) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, kā noteikts 115. panta 2. punktā;

b) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā;

c) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā;

d) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 118. pantā.

3.  

Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām "iestāžu emitētie parāda vērtspapīri" ir:

a) 

reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvalžu emitēti parāda vērtspapīri, kas nav 2. punkta a) apakšpunktā minētie parāda vērtspapīri;

b) 

parāda vērtspapīri, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus apstrādā saskaņā ar 116. panta 1. un 2. punktu;

c) 

parāda vērtspapīri, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, kas nav tās, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. panta 2. punktā.

▼M9

4.  

Iestāde var izmantot parāda vērtspapīrus, kurus izdevušas citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kuriem nav ĀKNI kredītnovērtējuma, kā atbilstošu nodrošinājumu, ja minētie parāda vērtspapīri atbilst šādiem kritērijiem:

▼B

a) 

tie ir reģistrēti atzītā biržā;

b) 

tie ir atzīti par augstākas prioritātes parādu;

c) 

citiem šīs iestādes tādas pašas prioritātes parāda vērtspapīriem ir ĀKNI kredītnovērtējums, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes 3. pakāpi vai augstāku pakāpi saskaņā ar 2. nodaļas noteikumiem par riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumiem;

d) 

aizdevējiestādei nav informācijas, kura var liecināt, ka konkrētajam laidienam varētu būt zemāks kredītnovērtējums, nekā minēts c) apakšpunktā;

e) 

šā instrumenta tirgus likviditāte šiem nolūkiem ir pietiekama.

5.  

Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;

▼C2

b) 

KIU drīkst ieguldīt vienīgi instrumentos, kuri ir atbilstīgi atzīšanai saskaņā ar 1. un 4. punktu;

▼B

c) 

KIU atbilst 132. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Ja KIU iegulda cita KIU ieguldījumu apliecībās vai daļās, pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir vienlīdz piemērojami šādam pakārtotam KIU.

Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.

6.  
Šā panta 5. punkta vajadzībām, ja KIU ("sākotnējam KIU") vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši saskaņā ar 1. un 4. punktu, iestādes šā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības var izmantot kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šā KIU turēto atbilstošo aktīvu vērtībai, pieņemot, ka KIU vai kāds tā pakārtotais KIU ir veicis ieguldījumus nodrošinājumam neatbilstošos aktīvos maksimālajā pieļaujamajā apmērā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

Ja kādam pakārtotam KIU pašam ir savi pakārtoti KIU, iestādes kā piemērotu nodrošinājumu var izmantot sākotnējā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ar nosacījumu, ka tās piemēro pirmajā daļā noteikto metodoloģiju.

Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:

a) 

aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu kopējo vērtību;

b) 

ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo aktīvu kopējās vērtības.

7.  
Attiecībā uz 1. punkta b) līdz e) apakšpunktu, ja nodrošinājumam ir piešķirti divi ĀKNI kredītnovērtējumi, iestādes lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu. Ja nodrošinājumam ir vairāk nekā divi ĀKNI kredītnovērtējumi, iestādes lieto divus labvēlīgākos novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie kredītnovērtējumi atšķiras, iestādes no šiem diviem lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu.
8.  

EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

galvenos indeksus, kas minēti šā panta 1. punkta f) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā un 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

b) 

atzītām biržām, kas minētas šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, 198. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 224. panta 1. un 4. punktā, 299. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 400. panta 2. punkta k) apakšpunktā, 416. panta 3. punkta e) apakšpunktā, 428. panta 1. punkta c) apakšpunktā un trešās daļas III pielikuma 12. punktā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta 72) apakšpunktā.

EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

198. pants

Nodrošinājuma papildu atbilstība finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā

1.  

Papildus 197. pantā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestāde lieto 223. pantā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestāde par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt šādus posteņus:

a) 

kapitāla vērtspapīrus vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā, bet ko tirgo atzītā biržā;

b) 

KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

i) 

daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;

ii) 

KIU veic ieguldījumus tikai tādos instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punkta noteikumiem, un posteņos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā.

Ja KIU veic ieguldījumus cita KIU daļās vai ieguldījumu apliecībās, šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi vienlīdz ir piemērojami jebkuram šādam pakārtotam KIU.

Ja kāds KIU izmanto atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, tas nav šķērslis, lai daļas vai ieguldījumu apliecības šajā uzņēmumā atzītu par atbilstošu nodrošinājumu.

2.  
Ja KIU vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu, un posteņos, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, iestādes šā KIU daļas vai ieguldījumu apliecības var izmantot kā nodrošinājumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šā KIU turēto atbilstošo aktīvu vērtībai, pieņemot, ka KIU vai kāds tā pakārtotais KIU ir veicis ieguldījumus nodrošinājumam neatbilstošos aktīvos maksimālajā pieļaujamajā apmērā saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

Ja nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:

a) 

aprēķina nodrošinājumam neatbilstošo aktīvu kopējo vērtību;

b) 

ja saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtā summa ir negatīva, tās absolūto vērtību atņem no atbilstošo aktīvu kopējās vērtības.

199. pants

Papildu atbilstošais nodrošinājums IRB pieejas gadījumā

1.  

Papildus 197. un 198. pantā minētajam nodrošinājumam, ja iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, iestādes var izmantot arī šāda veida nodrošinājumu:

a) 

nekustamo īpašumu saskaņā ar 2., 3. un 6. punktu;

b) 

debitoru parādus saskaņā ar 5. punktu;

c) 

citu lietisku nodrošinājumu saskaņā ar 6. un 8. punktu;

d) 

nomu saskaņā ar 7. punktu.

2.  

Ja vien 124. panta 2. punktā nav noteikts citādi, iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot mājokļa īpašumu, ko apdzīvo vai apdzīvos, izīrē īpašnieks vai – privāto ieguldījumu sabiedrības gadījumā – faktiskais īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, tostarp birojus un citas komerciālās telpas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no parādnieka kredītkvalitātes. Nosakot minētās atkarības būtiskumu, iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b) 

aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamatā esošā īpašuma vai projekta rezultātiem, bet ir atkarīgs no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tādēļ šādu līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kuru izmanto nodrošinājumam.

3.  

Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publiskojusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils mājokļu īpašumu tirgus, kurā zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šīm robežām:

a) 

zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu līdz 80 % no tirgus vērtības vai 80 % no hipotekārās vērtības, ja vien 124. panta 2. punktā nav noteikts citādi, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu konkrētajā gadā;

b) 

kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu konkrētajā gadā.

Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.

►C2  4.  

Iestādes var atkāpties no 2. punkta b) apakšpunkta prasībām attiecībā uz komerciāliem nekustamiem īpašumiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ir publicējusi pierādījumus tam, ka šajā teritorijā pastāv labi attīstīts un stabils komerciālo nekustamo īpašumu tirgus, kurā ◄ zaudējumu līmenis nepārsniedz nevienu no šādiem robežlielumiem:

a) 

zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu līdz 50 % no tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, nepārsniedz 0,3 % no neatmaksātajiem aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu konkrētajā gadā;

b) 

kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, nepārsniedz 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem, kuri nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu konkrētajā gadā.

Ja konkrētajā gadā kāda no pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētajām prasībām nav izpildīta, iestādes nepiemēro minētajā daļā noteikto procedūru, kamēr abi nosacījumi nav izpildīti nākamajā gadā.

5.  
Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot debitoru parādus, kas izriet no komercdarījumiem vai tādiem darījumiem, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu. Debitoru parādi, kas saistīti ar vērtspapīrošanu, pakārtotu līdzdalību vai kredītu atvasinātajiem instrumentiem, vai radniecīgu sabiedrību parādi nav atbilstoši debitoru parādi.
6.  

Kompetentās iestādes atļauj iestādei kā atbilstošu nodrošinājumu izmantot citu lietisku nodrošinājumu, kas nav minēts 2., 3. un 4. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

pastāv likvīds tirgus – to pierāda bieži darījumi, ņemot vērā aktīva veidu, – kurā šo nodrošinājumu var realizēt bez aizkavēšanās un ekonomiski efektīvi; iestādes šo nosacījumu pārbauda periodiski un tad, ja informācija liecina par būtiskām izmaiņām tirgū;

b) 

nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par vispāratzītām, ja tās iegūtas no uzticamiem informācijas avotiem, piemēram, publiskiem indeksiem, un atspoguļo darījumu cenu normālos apstākļos; iestādes tirgus cenas var uzskatīt par publiski pieejamām, ja šīs cenas ir atklātas, viegli pieejamas un iegūstamas regulāri un bez nepamatota administratīvā vai finanšu sloga;

c) 

iestāde analizē tirgus cenas, laiku un izmaksas, kas nepieciešamas, lai realizētu nodrošinājumu un ieņēmumus no šā nodrošinājuma;

d) 

iestāde pierāda, ka vairāk nekā 10 % visu realizācijas gadījumu attiecīgajam nodrošinājuma veidam ieņēmumi no nodrošinājuma nav mazāki par 70 % no nodrošinājuma vērtības; ja tirgus cenās vērojamas būtiskas svārstības, iestādes pierāda kompetentajām iestādēm, ka to nodrošinājuma novērtējums ir pietiekami piesardzīgs.

Iestādes dokumentē to, kā ir izpildīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā un 210. pantā minētie nosacījumi.

7.  
Saskaņā ar 230. panta 2. punkta nosacījumiem, ja ir izpildītas 211. pantā noteiktās prasības, ar riska darījumiem, kas izriet no tādiem darījumiem, kuros iestāde īpašumu iznomā trešai personai, rīkojas tāpat kā ar aizdevumiem, kas ir nodrošināti ar tāda veida īpašumu kā nomā nodotais īpašums.
8.  
EBI publisko tādu lietisko nodrošinājumu veidu sarakstu, par kuriem iestādes var uzskatīt, ka ir izpildīti 6. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi..

200. pants

Cita fondētā kredītaizsardzība

Iestādes kā atbilstošu nodrošinājumu var izmantot šādu fondēto kredītaizsardzību:

a) 

naudas noguldījumus vai naudai pielīdzināmus instrumentus, kas, pamatojoties uz ar turēšanu nesaistītu līgumu, atrodas citā iestādē un ir ieķīlāti par labu aizdevējiestādei;

b) 

dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei;

▼M9

c) 

citas iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības emitētus instrumentus, ko minētajai iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatpērk pēc pieprasījuma.

▼B



2.

apakšiedaļa

Nefondētā kredītaizsardzība

201. pants

Atbilstoši aizsardzības devēji jebkuras pieejas gadījumā

1.  

Par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem iestādes var atzīt šādas personas:

a) 

centrālās valdības un centrālās bankas,

b) 

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes;

c) 

daudzpusējās attīstības bankas;

d) 

starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. pantā;

e) 

publiskā sektora struktūras, pret kurām izvirzītie prasījumi tiek apstrādāti saskaņā ar 116. pantu;

f) 

iestādes, un finanšu iestādes, kuru riska darījumus ar finanšu iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu;

►C2  g) 

citas komercsabiedrības, tostarp iestādes mātesuzņēmumi, meitasuzņēmumi un radniecīgās komercsabiedrības, ◄ kuras atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

i) 

šīm citām komercsabiedrībām ir ĀKNI kredītnovērtējums;

ii) 

tādu iestāžu gadījumā, kas aprēķina riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumu apmēru saskaņā ar IRB pieeju, šīm citām komercsabiedrībām nav atzītas ĀKNI kredītnovērtējuma un to iekšējos reitingus novērtē iestāde.

▼M8

h) 

atbilstīgi centrālie darījumu partneri.

▼B

2.  
Ja iestādes riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, garantijas devēju var uzskatīt par atbilstošu nefondētās kredītaizsardzības devēju vienīgi tad, ja tam ir piešķirts iestādes iekšējais reitings saskaņā ar 3. nodaļas 6. iedaļu.

Kompetentās iestādes publicē un uztur tādu finanšu iestāžu sarakstu, kas saskaņā 1. punkta f) apakšpunktu ir atbilstoši nefondētās kredītaizsardzības devēji – vai arī galvenos kritērijus šādu atbilstošo nefondētās kredītaizsardzības devēju identificēšanai – kopā ar piemērojamo prudenciālo prasību aprakstu, kā arī kopīgo savu sarakstu ar citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 117. pantu.

202. pants

Saskaņā ar IRB pieeju atbilstoši aizsardzības devēji, kuri atbilst 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai

▼M9

Iestāde var izmantot iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un eksporta kredīta aģentūras par atbilstošiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kuri atbilst 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja tie ir izpildījuši visus turpmāk minētos nosacījumus:

▼B

a) 

tiem ir pietiekama pieredze nefondētās kredītaizsardzības sniegšanā;

b) 

tie ir pakļauti uzraudzībai, kuras prasības ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām, vai arī tiem atzītas ĀKNI piešķirtais kredītnovērtējums kredītaizsardzības došanas laikā atbilst pakāpei, ko EBI ir noteikusi saistīt ar kredītkvalitātes trešo vai augstāku pakāpi saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā;

c) 

kredītaizsardzības sniegšanas laikā vai jebkurā vēlākā laikā to iekšējais reitings bija ar tādu PD, kas atbilst vai ir zemāka par PD, kas atbilst kredītkvalitātes otrajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā;

d) 

tiem ir iekšējais reitings ar tādu PD, kas atbilst vai ir zemāka par PD, kas atbilst kredītkvalitātes trešajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, kuri paredzēti 2. nodaļā.

Piemērojot šo pantu, ja kredītaizsardzību sniedz eksporta kredīta aģentūras, nekāda centrālās valdības sniegta atbalsta garantija netiek ņemta vērā.

203. pants

Garantijas kā nefondētā kredītaizsardzība

Iestādes kā atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību var izmantot garantijas.



3.

apakšiedaļa

Atvasināto instrumentu veidi

204. pants

Atbilstoši kredītu atvasināto instrumentu veidi

1.  

Iestādes var izmantot turpmāk minētos kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir ekonomiskās izpausmes ziņā līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību:

a) 

kredītriska mijmaiņas līgumi;

b) 

kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi;

c) 

kredītriskam piesaistītās parādzīmes, ciktāl tās ir segtas ar naudas līdzekļiem.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.

2.  
Ja iestāde veic iekšēju riska ierobežošanu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, lai kredītaizsardzība tiktu atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību šīs nodaļas vajadzībām, kredītrisks, kas pārvietots uz tirdzniecības portfeli, tiks pārvietots uz trešo personu vai personām.

Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro 4. līdz 6. sadaļā minētos noteikumus.



3.

Iedaļa

Prasības



1.

apakšiedaļa

Fondētā kredītaizsardzība

205. pants

Prasības bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumiem, kas nav 206. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi

Bilances posteņu savstarpējo prasību ieskaita līgumus, kas nav 2016. pantā minētie savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumi, atzīst par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

līgumi ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumā;

b) 

iestāde ir spējīga jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un saistības, uz kuriem attiecas līgumi;

c) 

iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē riskus, kas saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu;

d) 

iestāde nepārtraukti uzrauga un kontrolē attiecīgos riska darījumus uz neto pozīcijas pamata.

206. pants

Prasības savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumiem, kuri aptver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus kapitāla tirgus darījumus

Savstarpējo prasību ieskaita jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt par atbilstošu kredītriska mazināšanas veidu, ja nodrošinājums, kas sniegts saskaņā ar šiem līgumiem, atbilst 207. panta 2. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

tie ir tiesiski spēkā un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās, arī darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā;

b) 

saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, tie dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz ko attiecas līgums;

c) 

tajos paredzēts, ka līguma ietvaros veikto darījumu peļņas un zaudējumu ieskaita rezultātā viena puse ir parādā otrai vienu konkrētu neto summu.

207. pants

Prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājumu

1.  
Jebkuras pieejas un metodes gadījumā finanšu nodrošinājumu un zeltu atzīst par atbilstošu nodrošinājumu, ja ir izpildītas 2. līdz 4. punkta prasības.
2.  
Nepastāv parādnieka kredītkvalitātes un nodrošinājuma vērtības nozīmīga pozitīva korelācija. Ja nodrošinājuma vērtība būtiski samazinās, tas pats par sevi nenozīmē parādnieka kredītspējas ievērojamu pasliktināšanos. Ja parādnieka kredītkvalitāte kļūst kritiska, tas pats par sevi nenozīmē nodrošinājuma vērtības būtisku samazināšanos.

Vērtspapīri, kurus emitējis parādnieks vai sabiedrība, kas pieder ar parādnieku saistītai grupai, netiek uzskatīti par atbilstošu nodrošinājumu. Tomēr, neatkarīgi no tā, paša parādnieka emitētās segtās obligācijas, kuras atbilst noteikumu 129. panta prasībām, ir atzīstamas par atbilstošu nodrošinājumu, ja tās iesniegtas kā nodrošinājums repo darījumam, ar noteikumu, ka tiek ievērots pirmajā daļā minētais nosacījums.

3.  
Iestādes izpilda visas līgumos un likumos paredzētās prasības un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai parūpētos par nodrošinājuma līgumu izpildāmību saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz to tiesībām attiecībā uz nodrošinājumu.

Iestādes veic pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgumi ir izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tās veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.

4.  

Iestādes izpilda šādas operacionālās prasības:

a) 

tās pienācīgi dokumentē nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma realizēšanai;

b) 

tām ir stabilas procedūras un procesi tādu risku kontrolei, kuri izriet no nodrošinājuma izmantošanas, tostarp riskus, kuri rodas, ja kredītaizsardzība netiek sniegta vai tiek sniegta nepilnā apmērā, vērtēšanas riskus, riskus, kuri saistīti ar kredītaizsardzības pārtraukšanu, koncentrācijas risku, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, un mijiedarbību ar iestādes kopējo riska profilu;

c) 

tām ir dokumentēta politika un procedūras, kas nosaka pieņemamos nodrošinājuma veidus un to apmēru;

d) 

tās aprēķina nodrošinājuma tirgus vērtību un pārvērtē to vismaz ik pēc sešiem mēnešiem un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas varētu liecināt par būtisku nodrošinājuma tirgus vērtības pazemināšanos;

e) 

ja nodrošinājumu tur trešā persona, tās veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka trešā persona nodrošinājumu nodala no saviem aktīviem;

f) 

tās nodrošina to, ka tās velta pietiekamus resursus pienācīgai līgumu par drošības rezervi pārvaldībai ar OTC atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījuma partneriem, vērtējot pēc tā, cik laicīgi un precīzi ir to izejošie drošības rezervju pieprasījumi un kāds ir atbildes laiks uz ienākošajiem drošības rezervju pieprasījumiem;

g) 

tām ir nodrošinājuma pārvaldības politikas, lai kontrolētu, uzraudzītu un ziņotu par:

i) 

riskiem, kas izriet no līgumiem par drošības rezervi;

ii) 

ar atsevišķiem nodrošinājuma aktīviem saistīto koncentrācijas risku;

iii) 

nodrošinājuma tālākizmantošanu, tostarp iespējamiem likviditātes deficītiem, kas radušies no darījuma partneriem saņemtā nodrošinājuma tālākizmantošanas dēļ;

iv) 

atteikšanos no tiesībām uz nodrošinājumu, kas iesniegts darījuma partneriem.

5.  
Papildus tam, ka tiek izpildītas visas 2. līdz 4. punktā noteiktās prasības, lai finanšu nodrošinājumu varētu atzīt par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, aizsardzības atlikušajam termiņam jābūt vismaz tikpat ilgam kā riska darījuma atlikušajam termiņam.

208. pants

Prasības attiecībā uz nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu

1.  
Nekustamais īpašums ir uzskatāms par atbilstošu nodrošinājumu vienīgi tad, ja ir izpildītas 2. līdz 5. punktā noteiktās prasības.
2.  

Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:

a) 

hipotēka vai prasība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās kredītlīguma noslēgšanas brīdī, un to atbilstoši un laikus reģistrē;

b) 

ir izpildītas visas juridiskās prasības ķīlas nostiprināšanai;

c) 

līgums par aizsardzību un tiesiskais process, uz ko tas balstīts, ļauj iestādei pieņemamā termiņā realizēt nodrošinājuma vērtību.

3.  

Ir jābūt izpildītām šādām prasībām attiecībā uz nekustamo īpašumu vērtību uzraudzību un īpašumu vērtēšanu:

a) 

iestādes bieži pārbauda īpašuma vērtību – vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un ►C2  vismaz reizi gadā komerciāliem nekustamajiem īpašumiem un vismaz reizi trijos gados mājokļa īpašumiem; ◄

b) 

īpašuma vērtējumu pārskata, ja iestāžu rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām, un šo pārskatīšanu veic vērtētājs ar nepieciešamo kvalifikāciju, zināšanām un pieredzi novērtēšanas veikšanā, kurš nav saistīts ar kredītlēmumu pieņemšanu. Aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 3 miljonus vai 5 % no iestādes pašu kapitāla, īpašuma vērtējumu šāds vērtētājs pārskata vismaz vienu reizi trijos gados.

▼C2

Lai pārraudzītu nekustamā īpašuma vērtību un noteiktu, vai nepieciešams atkārtoti novērtēt nekustamo īpašumu, iestādes var izmantot statistikas metodes.

4.  
Iestādes skaidri dokumentē to mājokļa īpašumu un komerciālo nekustamo īpašumu veidus, kurus tās pieņem kā nodrošinājumu, kā arī to kreditēšanas politiku šajā jomā.

▼B

5.  
Iestādēm ir izstrādātas procedūras, lai pārraudzītu, vai kredītaizsardzībai pieņemtais nekustamais īpašums ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu.

209. pants

Prasības debitoru parādiem

1.  
Debitoru parādi ir uzskatāmi par atbilstošu nodrošinājumu vienīgi tad, ja ir izpildītas 2. un 3. punktā noteiktās prasības.
2.  

Ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:

a) 

tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu aizdevējiestādei, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējiestādei nepārprotamas tiesības uz nodrošinājumu, tostarp tiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma pārdošanas;

b) 

iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu vietējās prasības attiecībā uz tiesību uz nodrošinājumu īstenojamību; aizdevējiestādēm ir pirmās prioritātes prasījums attiecībā uz nodrošinājumu, pat ja šādi prasījumi saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem joprojām ir pakārtoti attiecībā pret privileģēto kreditoru prasījumiem;

c) 

iestādes ir veikušas pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina nodrošinājuma līgumu izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās;

d) 

iestādes pienācīgi dokumentē savus nodrošinājuma līgumus, un tām ir paredzētas skaidras un stingras procedūras laicīgai nodrošinājuma saņemšanai;

e) 

iestādēm ir paredzētas procedūras, kas nodrošina, lai tiktu ievēroti visi juridiskie nosacījumi, kuri tiek prasīti, lai paziņotu aizņēmēja saistību neizpildi un laikus saņemtu nodrošinājumu;

f) 

aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā iestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai cedēt debitoru parādus citām personām bez debitoru piekrišanas.

3.  

Attiecībā uz riska pārvaldību ir jābūt izpildītām šādām tiesiskās noteiktības prasībām:

a) 

iestādei ir saprātīga procedūra kredītriska, kas saistīts ar debitoru parādiem, novērtēšanai; šāda procedūra ietver aizņēmēja darbības un nozares analīzi, kā arī aizņēmēja klientu, ar kuriem aizņēmējam ir darījumi, analīzi; ja šī iestāde paļaujas uz tās aizņēmēju veikto klientu kredītriska novērtējumu, iestāde pārbauda aizņēmēja kredītriska novērtēšanas praksi, lai pārliecinātos par tās piemērotību un ticamību;

b) 

starpība starp riska darījumu vērtību un debitoru parādu vērtību atspoguļo visus attiecīgos faktorus, tostarp iekasēšanas izmaksas, koncentrāciju debitoru parādu portfelī, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un iespējamo koncentrācijas risku iestādes kopējā riska darījumu portfelī, kas pārsniedz to, ko kontrolē kredītiestādes vispārējā metodoloģija; iestāde nodrošina debitoru parādiem piemērotu nepārtrauktas pārraudzības procesu; regulāri tiek pārskatīta kredītlīgumu nosacījumu ievērošana, vides ierobežojumu un citu juridisko prasību ievērošana;

c) 

debitoru parādi, kurus ieķīlā aizņēmējs, ir diversificēti, un tiem nav nevēlamas korelācijas ar aizņēmēju; ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad iestāde saistītos riskus ņem vērā, nosakot nodrošinājuma portfeļa robežas kopumā;

d) 

iestādes kā atbilstošu kredītaizsardzību neizmanto debitoru parādus no aizņēmējam radniecīgām sabiedrībām, tostarp meitasuzņēmumiem un darbiniekiem;

e) 

iestādei ir dokumentēta procedūra debitoru parādu iekasēšanai krīzes situācijās. Iestādēm ir nepieciešamās spējas veikt iekasēšanu, pat ja parasti tās iekasēšanā paļaujas uz saviem aizņēmējiem.

210. pants

Prasības citam lietiskajam nodrošinājumam

Citu lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamā īpašuma nodrošinājums, var atzīt par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar IRB pieeju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

nodrošinājuma līgums, saskaņā ar kuru lietiskais nodrošinājums tiek sniegts iestādei, ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, un tas ļauj iestādei saprātīgā termiņā realizēt nodrošinājumu pēc tā vērtības;

b) 

kā vienīgo izņēmumu pieļaujot 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos pirmās prioritātes prasījumus, tikai pirmās prioritātes ķīlu tiesības vai prasības attiecībā uz nodrošinājumu ir atzīstami par atbilstošu nodrošinājumu, un iestāde ir prioritārā stāvoklī pret visiem pārējiem aizdevējiem attiecībā uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;

c) 

iestādes pārbauda nodrošinājuma vērtību bieži un vismaz reizi gadā; ja tirgū notikušas ievērojamas apstākļu izmaiņas, iestādes šādu pārbaudi veic biežāk;

d) 

aizdevuma līgumā ir iekļauts sīks nodrošinājuma apraksts, kā arī sīks nodrošinājuma pārvērtēšanas kārtības un tās biežuma apraksts;

e) 

iestādes iekšējās kredītpolitikās un procedūrās, kas pieejamas pārbaudei, skaidri dokumentē tā lietiskā nodrošinājuma veidus, kādus tās pieņem, kā arī to politiku un praksi attiecībā uz katra nodrošinājuma veida un riska darījuma apmēra attiecību;

f) 

iestādes kredītpolitikās attiecībā uz darījumu struktūru reglamentē šādus jautājumus:

i) 

riska darījuma vērtībai atbilstošas nodrošinājuma prasības;

ii) 

nodrošinājuma ātras realizēšanas spēju;

iii) 

spēju objektīvi noteikt cenu vai tirgus vērtību;

iv) 

to, cik bieži iespējams noteikt vērtību, tostarp iegūt profesionālu aplēsi vai vērtējumu;

v) 

nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai svārstīguma aizstājējvērtību.

g) 

veicot vērtēšanu un pārvērtēšanu, iestādes pilnībā ņem vērā jebkādu nodrošinājuma nolietošanos vai novecošanos, īpašu uzmanību pievēršot laika ritējuma ietekmei uz nodrošinājumu, kam ir būtisks modes vai laika faktors;

h) 

iestādēm ir tiesības pārbaudīt nodrošinājumu klātienē; tām ir ieviesta politikas un procedūras, kurās noteikts, kā tās īsteno savas tiesības veikt nodrošinājuma pārbaudi klātienē;

i) 

nodrošinājums, kas pieņemts kā aizsardzība, ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu risku un iestādēm ir ieviestas procedūras, lai to uzraudzītu.

211. pants

Prasības, lai nomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem

Riska darījumus, kas izriet no nomas darījumiem, iestādes var pielīdzināt riska darījumiem, kas nodrošināti ar nomā nodotu īpašumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 208. vai 210. pantā par nomā nodotu īpašumu kā atbilstošu nodrošinājumu;

b) 

iznomātāja riska pārvaldība attiecībā uz iznomāto īpašumu ir saprātīga, un tajā ir ņemti vērā iznomātā īpašuma izmantošanas mērķi, vecums un plānotais lietošanas ilgums, kā arī ir ietverta nodrošinājuma vērtības pienācīga uzraudzība;

c) 

iznomātājam ir likumīgas īpašumtiesības uz aktīvu, un tas var laikus īstenot savas īpašumtiesības;

d) 

ja nav jau noteikts, aprēķinot LGD līmeni, starpība starp neatmaksāto parāda summu un nodrošinājuma tirgus vērtību nedrīkst pārsniegt kredītriska mazināšanu attiecībā uz nomā nodoto objektu.

212. pants

Prasības attiecībā uz citu fondēto kredītaizsardzību

1.  

Naudas noguldījums trešās personas iestādē vai naudai pielīdzināmi instrumenti, ko tur trešās personas iestāde, ir atbilstoši 232. panta 1. punktā minētās procedūras piemērošanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

aizņēmēja prasījums pret trešās personas iestādi ir atklāti ieķīlāts vai cedēts aizdevējiestādei, un šāda ieķīlāšana vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās un ir beznosacījumu un neatsaucama;

b) 

trešās personas iestādei ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju;

c) 

paziņojuma rezultātā trešās personas iestāde var veikt maksājumus vienīgi aizdevējiestādei vai citām personām tikai ar aizdevējiestādes atļauju.

2.  

Lai dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējiestādei, tiktu atzīta par atbilstošu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem:

a) 

dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējiestādei vai tai cedēta;

b) 

sabiedrībai, kas sniedz dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai cesiju, un šīs paziņošanas rezultātā šī sabiedrība tās summas, kas maksājamas atbilstīgi līgumam, drīkst izmaksāt tikai ar aizdevējiestādes iepriekšēju piekrišanu;

c) 

aizdevējiestādei ir tiesības aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;

d) 

aizdevējiestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;

e) 

kredītaizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku; ja tas nav iespējams tāpēc, ka apdrošināšanas attiecības beidzas ātrāk nekā kredītattiecības, tad iestādei jānodrošina, ka naudas summa saistībā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu kalpo iestādei par nodrošinājumu līdz kredītlīguma termiņa beigām;

f) 

ķīla vai cesija ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī;

g) 

apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņojusi atpirkuma summu, un tā nav samazināma;

h) 

apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, atpirkuma summa ir jāmaksā laikus un pēc pieprasījuma;

i) 

atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes iepriekšējas piekrišanas;

j) 

uz apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, attiecas Direktīva 2009/138/EK, vai arī tā ir pakļauta tādas trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībai, kura piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienībā.



2.

apakšiedaļa

Nefondētā kredītaizsardzība un ar kredītrisku saistītās parādzīmes

213. pants

Prasības, kas ir kopīgas garantijām un kredītu atvasinātajiem instrumentiem

1.  

Saskaņā ar 214. panta 1. punktu kredītaizsardzība, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, ir atzīstama par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

kredītaizsardzība ir tieša;

b) 

kredītaizsardzības apmērs ir skaidri definēts un nav apstrīdams;

c) 

kredītaizsardzības līgums nesatur tādus nosacījumus, kuru izpildi aizdevējs nevar tieši kontrolēt un kuri:

i) 

ļautu aizsardzības devējam vienpusēji atcelt aizsardzību;

ii) 

aizsargātā riska darījuma kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ palielinātu aizsardzības faktiskās izmaksas;

iii) 

varētu pasargāt aizsardzības devēju no pienākuma laikus veikt nomaksu gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neveic kādus no paredzētajiem maksājumiem, vai arī, ja izpirkumnomas līguma termiņš būs beidzies, lai atzītu garantēto atlikušo vērtību saskaņā ar 134. panta 7. punktu un 166. panta 4. punktu;

iv) 

varētu ļaut aizsardzības devējam samazināt kredītaizsardzības termiņu;

d) 

līguma kredītaizsardzība ir spēkā esoša un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir nozīmīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī.

2.  
Iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka tai ir sistēmas, lai pārvaldītu iespējamo riska koncentrāciju, kas rodas sakarā ar to, ka iestāde izmanto garantijas un kredītu atvasinātos instrumentus. Iestādei jāspēj pierādīt kompetentajām iestādēm, kā tās stratēģija attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu un garantiju izmantošanu mijiedarbojas ar tās kopējā riska profila pārvaldību.
3.  
Iestāde izpilda visas līgumos un tiesību aktos paredzētās prasības un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nefondētās kredītaizsardzības izpildāmību saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz tās tiesībām kredītaizsardzībā.

Iestāde ir veikusi pietiekamas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina, ka nefondētā kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā tā atkārto šādas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildāmība saglabājas.

214. pants

Valsts un citas publiskā sektora atbalsta garantijas

1.  

Iestādes 2. punktā minētos riska darījumus var pielīdzināt riska darījumiem, kuri aizsargāti ar garantijām, ko sniegušas minētajā punktā uzskaitītās struktūras, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

atbalsta garantija aptver visus prasījuma kredītriska elementus;

b) 

gan sākotnējā garantija, gan atbalsta garantija atbilst 213. pantā un 215. panta 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garantijām, izņemot to, ka atbalsta garantijai nav jābūt tiešai;

c) 

segums ir stabils, un vēsturiski nekas neliecina par to, ka atbalsta garantijas segums pēc būtības būtu mazāks par attiecīgās struktūras tiešās garantijas segumu.

2.  

Procedūra, kas minēta 1. punktā, ir piemērojama riska darījumiem, ko aizsargā garantija, kurai atbalsta garantiju sniedz kāda no šīm struktūrām:

a) 

centrālā valdība vai centrālā banka;

b) 

reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;

c) 

publiskā sektora struktūra, prasījumus pret kuru pielīdzina prasījumiem pret centrālo valdību saskaņā ar 116. panta 4. punktu;

d) 

daudzpusēja attīstības banka vai starptautiska organizācija, kam piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar vai pamatojoties attiecīgi uz 117. panta 2. punktu un 118. pantu;

e) 

publiskā sektora struktūra, prasījumiem pret kuru piemēro 116. panta 1. un 2. punktā minēto procedūru.

3.  
Iestādes pirmajā punktā minēto procedūru piemēro arī riska darījumam, kuram nav atbalsta garantijas, ko sniedz kāda no 2. punktā minētajām struktūrām, ja riska darījumam savukārt ir tieša atbalsta garantija, ko sniedz kāda no šīm struktūrām, un ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi.

215. pants

Papildu prasības attiecībā uz garantijām

1.  

Garantijas atzīst par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi 213. panta nosacījumi un arī visi šie nosacījumi:

a) 

tiklīdz iestājusies darījuma partnera saistību neizpilde vai maksājumu neizpilde, aizdevējiestādei ir tiesības, attiecīgā laikā, vērsties pret garantijas devēju par jebkurām summām, kas maksājamas saskaņā ar tā prasījumu, attiecībā uz kuru ir sniegta aizsardzība, un garantijas devēja pienākums maksāt nav atkarīgs no tā, vai aizdevējiestāde vispirms ir vērsusies pret parādnieku;

Tādas nefondētās kredītaizsardzības gadījumā, kura attiecas uz mājokļa hipotēku kredītiem, 213. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta un šā punkta pirmās daļas prasības ir jāizpilda tikai 24 mēnešus ilgā laikposmā;

b) 

garantija ir skaidri dokumentētas saistības, ko uzņēmies garantijas devējs;

c) 

ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

i) 

garantija attiecas uz visu veidu maksājumiem, kuri parādniekam ir jāveic saistībā ar prasījumu;

ii) 

ja uz kādu maksājumu veidu garantija neattiecas, aizdevējiestāde garantijas vērtību koriģē, ņemot vērā ierobežoto segumu.

2.  

Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā vai ko kā garantiju vai atbalsta garantiju sniedz struktūras, kuras uzskaitītas 214. panta 2. punktā, prasības, kas noteiktas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a) 

aizdevējiestādei ir tiesības laikus saņemt no garantijas devēja provizorisku maksājumu, kas atbilst abiem šiem nosacījumiem:

i) 

tas atspoguļo zaudējumu summas aptuvenas aplēses, tostarp zaudējumus, kas varētu rasties aizdevējiestādei no procentu un cita veida maksājumu, kuri jāveic parādniekam, nemaksāšanas;

ii) 

tas ir samērīgs ar garantijas segumu;

b) 

aizdevējiestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka ieguvumi no garantijas, kas sedz arī tādus zaudējumus, kas izriet no to procentu maksājumu un citu maksājumu, kuri aizņēmējam ir jāveic, nemaksāšanas, attaisno šādas procedūras piemērošanu.

216. pants

Papildu prasības kredītu atvasinātajiem instrumentiem

1.  

Lai kredītu atvasinātos instrumentus atzītu par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ir jābūt izpildītiem visiem 213. panta nosacījumiem un arī visiem šiem nosacījumiem:

a) 

kredītnotikumi, kas definēti kredītu atvasinātā instrumenta līgumā, ietver:

i) 

tādu summu nemaksāšanu, kas jāmaksā saskaņā ar pamatā esošās saistības nosacījumiem, kuri ir spēkā šādas nemaksāšanas brīdī (ar labvēlības periodu, kas ir vienāds ar labvēlības periodu pamatā esošajai saistībai vai ir mazāks par to);

ii) 

parādnieka bankrotu, maksātnespēju vai nespēju nomaksāt parādus, vai parādu nemaksāšanu, vai rakstisku atzīšanos par nespēju kopumā samaksāt parādus, kuriem pienāk kārtējais maksājuma termiņš, un analoģiskus notikumus;

iii) 

pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, tostarp parāda norakstīšanu vai pamatsummas, procentu maksājumu vai komisijas maksu atlikšanu, kā dēļ iestājas kredītzaudējumu notikums;

b) 

ja kredītu atvasināto instrumentu līgums paredz norēķināšanos naudā:

i) 

iestādēm ir ieviests skaidrs novērtēšanas process, lai ticami aplēstu zaudējumus;

ii) 

ir skaidri noteikts laika periods, kurā jāiegūst pamatā esošās saistības novērtējums pēc kredītnotikuma;

c) 

ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pircējam būtu tiesības un iespējas pārvest pamatā esošo saistību aizsardzības devējam, tad pamatā esošās saistības noteikumi paredz, ka nedrīkst nepamatoti atteikt jebkādu nepieciešamo atļauju šādai pārvešanai;

d) 

ir skaidri definēta to personu identitāte, kas nosaka, vai ir iestājies kredītnotikums;

e) 

kredītnotikuma iestāšanās noteikšana nevar būt tikai aizsardzības devēja pienākums;

f) 

aizsardzības pircējam ir tiesības vai iespēja informēt aizsardzības devēju par kredītnotikuma iestāšanos.

Ja kredītnotikumi neietver sevī pamatā esošās saistības pārstrukturēšanu, kā aprakstīts a) apakšpunkta iii) punktā, kredītaizsardzību tomēr var atzīt par atbilstošu ar noteikumu, ja tiek samazināta vērtība, kā noteikts 233. panta 2. punktā.

2.  

Nesakritība starp pamatā esošo saistību un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistību vai starp pamatā esošo saistību un saistību, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

atsauces saistība vai, attiecīgā gadījumā, saistība, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir tādas pašas vai zemākas prioritātes nekā pamatā esošā saistība;

b) 

pamatā esošajai saistībai un atsauces saistībai vai attiecīgā gadījumā, saistībai, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredītnotikums, ir viens un tas pats parādnieks, un pastāv tiesiski īstenojama klauzula par saistību neizpildes atzīšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, vai tiesiski īstenojama klauzula par saistību atmaksas paātrināšanu gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības.

217. pants

Prasības, lai atbilstu 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai

1.  

Lai tā būtu atbilstoša 153. panta 3. punktā minētās procedūras piemērošanai, kredītaizsardzībai, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

pamatā esošā saistība attiecas uz vienu no šādiem riska darījumiem:

i) 

riska darījums ar komercsabiedrību, kā minēts 147. pantā, izņemot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

ii) 

riska darījums ar reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvaldi vai publiskā sektora struktūru, ko nepielīdzina riska darījumam ar centrālo valdību vai centrālo banku saskaņā ar 147. pantu;

iii) 

riska darījums ar mazo vai vidējo uzņēmumu, ko saskaņā ar 147. panta 5. punktu klasificē kā riska darījumu ar privātpersonu vai MVU;

b) 

pamatā esošie parādnieki un aizsardzības devējs nav vienas grupas dalībnieki;

c) 

riska darījumam risks tiek ierobežots ar kādu no šiem instrumentiem:

i) 

ar vienu parādnieku saistītie nefondētie kredītu atvasinātie instrumenti vai ar vienu parādnieku saistītās garantijas;

ii) 

pirmā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti;

iii) 

n-tā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti;

d) 

kredītaizsardzība attiecīgos gadījumos atbilst 213., 215. un 216. panta prasībām;

e) 

riska pakāpē, kas tiek attiecināta uz riska darījumu pirms 153. panta 3. punktā noteiktās procedūras piemērošanas, nekādā veidā nav ņemta vērā kredītaizsardzība;

f) 

iestādei ir tiesības un izredzes saņemt maksājumu no aizsardzības devēja, neīstenojot nekādas juridiskas darbības, lai liktu darījuma partnerim veikt maksājumus; iestāde veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka aizsardzības devējs nekavējoties labprātīgi veic maksājumu gadījumā, ja ir iestājies kredītnotikums;

g) 

nopirktā kredītaizsardzība sedz visus kredītzaudējumus, kas līgumā paredzēto kredītnotikumu rezultātā radušies tajā riska darījuma daļā, kuras risks ir ierobežots;

h) 

ja kredītaizsardzības izmaksu struktūra paredz fiziskus norēķinus, tad pastāv tiesiska noteiktība attiecībā uz aizdevuma, obligācijas vai iespējamās saistības piegādājamību;

i) 

ja iestāde gatavojas piegādāt kādas citas saistības, nevis pamatā esošo riska darījumu, tā pārliecinās, ka piegādājamā saistība ir pietiekami likvīda, lai iestāde varētu to nopirkt piegādei saskaņā ar līgumu;

j) 

gan aizsardzības devējs, gan iestāde ir rakstveidā juridiski apstiprinājuši kredītaizsardzības noteikumus;

k) 

iestādēm ir iekšēja procedūra, lai atklātu aizsardzības devēja un pamatā esošā riska darījuma parādnieka kredītspēju pārmērīgu korelāciju, kas radusies sakarā ar viņu darbības rezultātu atkarību no vispārējiem faktoriem, kas pārsniedz sistemātiskā riska faktoru;

l) 

aizsardzības pret atgūstamās vērtības samazinājuma risku gadījumā nopirkto debitoru parādu pārdevējs un aizsardzības devējs nav vienas grupas locekļi.

2.  
Regulas 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām iestādes piemēro 153. panta 3. punktā paredzēto procedūru groza aktīvam ar viszemāko riska darījuma riska svērto vērtību.
3.  
Regulas 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta vajadzībām, iegūtā aizsardzība ir atbilstoša izskatīšanai šajā sistēmā, ja iegūta arī atbilstoša (n-1) aizsardzība pret kavējumu vai ja grozā esošo aktīvu (n-1) jau ir nokavēts. Ja tā ir, iestādes piemēro 153. panta 3. punktā paredzētā procedūru groza aktīvam ar viszemāko riska darījuma riska svērto vērtību.



4.

Iedaļa

Kredītriska mazināšanas efekta aprēķināšana



1.

apakšiedaļa

Fondētā kredītaizsardzība

218. pants

Ar kredītrisku saistītās parādzīmes

Lai varētu aprēķināt fondētās kredītaizsardzības efektu saskaņā ar šo iedaļu, ieguldījumus ar kredītrisku saistītajās parādzīmēs var pielīdzināt naudas nodrošinājumam ar noteikumu, ka kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību. Lai noteiktu, vai kredītriska mijmaiņas līgums, kas ietverts ar kredītrisku saistītā parādzīmē, ir uzskatāms par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, iestāde var izvērtēt, vai ir jāizpilda 194. panta 6. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums..

219. pants

Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits

Aizdevumus aizdevējiestādei un noguldījumus aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, šī iestāde pielīdzina naudas nodrošinājumam, aprēķinot fondētās kredītaizsardzības efektu tajā pašā valūtā denominētiem aizdevumiem un noguldījumiem aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu.

220. pants

Uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieejas vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem

1.  
Ja iestādes aprēķina "pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību" (E*) riska darījumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ietver repo darījumus vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus, vai citus kapitāla tirgus darījumus, piemērojamās svārstību korekcijas aprēķina, izmantojot vai nu uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, vai arī pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju ("pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju"), kā attiecībā uz finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi ir noteikts 223. līdz 226. pantā.

Uz pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieejas izmantošanu attiecina tos pašus nosacījumus un prasības, kādus piemēro saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi.

2.  

Lai aprēķinātu E*, iestādes:

a) 

aprēķina neto pozīciju katrai vērtspapīru grupai vai katram preču veidam, ii) punktā norādīto summu atņemot no i) punktā norādītās summas:

i) 

saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;

ii) 

saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto viena veida vērtspapīru vai preču kopējā vērtība;

b) 

aprēķina neto pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta, atņemot ii) punktā norādīto summu no i) punktā norādītās summas:

i) 

šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizdotā vai pārskaitītā naudas summa attiecīgajā valūtā;

ii) 

šajā valūtā denominēto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kopējā vērtība, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecīgajā valūtā;

c) 

svārstīguma korekciju, kas ir atbilstīga attiecīgajai vērtspapīru grupai vai naudas pozīcijai, piemēro attiecīgās vērtspapīru grupas pozitīvās vai negatīvās neto pozīcijas absolūtajai vērtībai;

d) 

ārvalstu valūtu riska (fx) svārstīguma korekciju piemēro neto pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma norēķinu valūta.

3.  

Iestādes aprēķina E* ar šādu formulu:

image

kur:

Ei

=

riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju vai aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju;

Ci

=

vērtība katras grupas vērtspapīriem vai viena veida precēm, kas aizņemtas, nopirktas vai saņemtas, vai naudai, kas aizņemta vai saņemta saistībā ar katru riska darījumu i;

image

=

neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) noteiktā vērtspapīru grupā j;

image

=

neto pozīcija (pozitīva vai negatīva) noteiktā valūtā k, kas nav līguma norēķinu valūta, kā ir aprēķināts saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

image

=

noteiktai vērtspapīru grupai j atbilstoša svārstīguma korekcija;

image

=

ārvalstu valūtas svārstīguma korekcija valūtai k.

4.  
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, iestādes izmanto E*, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, kā riska darījuma vērtību riska darījumam ar darījuma partneri, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums 113. panta vajadzībām saskaņā ar standartizēto pieeju vai 3. nodaļas vajadzībām saskaņā ar IRB pieeju.
5.  
Šī panta 2. un 3. punkta vajadzībām "vērtspapīru grupa" nozīmē vērtspapīrus, kurus ir emitējusi viena un tā pati sabiedrība, tiem ir viens emisijas datums, vienāds termiņš, uz tiem attiecas vienādi noteikumi un nosacījumi, un tiem ir vienāds likvidācijas periods, kā ir norādīts attiecīgi 224. un 225. pantā.

221. pants

Iekšējo modeļu pieejas izmantošana savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem

1.  
Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes var, kā alternatīvu uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieejas vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieejas izmantošanai, aprēķinot pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību (E*), kas radusies, piemērojot atbilstošu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu, kurš attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, kas nav darījumi ar atvasinātiem instrumentiem, izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, kurā ņemta vērā ietekme, kas rodas no korelācijas starp vērtspapīru pozīcijām, uz kurām neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kā arī attiecīgo instrumentu likviditāte.
2.  
Saņemot kompetento iestāžu atļauju, iestādes var izmantot arī savus iekšējos modeļus maržinālo aizdevumu darījumiem, ja uz darījumiem attiecas divpusējs savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 6. nodaļas 7. iedaļas prasībām.
3.  
Iestāde var izvēlēties uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp standartizēto pieeju un IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai. Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, tai šī pieeja jāattiecina uz visiem darījuma partneriem un vērtspapīriem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem var izmantot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, kā izklāstīts 220. pantā.

►C2  Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju izmantot iekšējo riska mērīšanas modeli saskaņā ar IV sadaļas 5. nodaļu, ◄ var izmantot iekšējo modeļu pieeju. Ja iestāde nav saņēmusi šādu atļauju, tā joprojām var lūgt kompetentajām iestādēm atļauju izmantot iekšējo modeļu pieeju šā panta vajadzībām.

4.  

Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju iekšējā modeļa izmantošanai tikai tad, ja ir pārliecinātas, ka iestādes riska vadības sistēma attiecībā uz tiem riskiem, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, ir konceptuāli droša un ka to īsteno godprātīgi, un ja ir izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:

a) 

iekšējais riska mērīšanas modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats ziņošanai par riska darījumiem iestādes augstākajai vadībai;

b) 

iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas atbilst šādām prasībām:

i) 

ir neatkarīga no tirdzniecības struktūrvienībām un ir tieši pakļauta iestādes augstākajai vadībai;

ii) 

tā ir atbildīga par iestādes riska pārvaldības sistēmas plānošanu un īstenošanu;

iii) 

tā sagatavo un analizē ikdienas pārskatus par riska mērīšanas modeļa rezultātiem un attiecīgiem pasākumiem, kas īstenojami attiecībā uz pozīciju limitiem;

c) 

riska kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan esošās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo riska darījumu apjomu;

d) 

iestādei ir pietiekams darbinieku skaits ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izmantotu sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;

e) 

iestādei ir izstrādātas procedūras riska mērīšanas sistēmas vispārējās darbības pārraudzībai un kontrolei, lai nodrošinātu tās atbilstību dokumentētam iestādes iekšējo politiku kopumam;

f) 

iestādes modeļi ir pietiekami precīzi, ko apliecina to ģenerēto riska mērījumu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;

g) 

iestāde bieži īsteno spriedzes testēšanas stingru programmu, un šos testēšanas rezultātus izskata iestādes augstākā vadība, un tie tiek atspoguļoti tās noteiktajās politikās un limitos;

h) 

iestāde kā daļu no tās iekšējās kontroles procesa veic neatkarīgu iestādes riska mērīšanas sistēmas revīziju; šajā pārbaudē aptver gan tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību;

i) 

iestāde vismaz reizi gadā veic tās riska pārvaldības sistēmas pārbaudi;

j) 

iekšējais modelis atbilst 292. panta 8. un 9. punkta un 294. panta prasībām.

5.  
Iestādes iekšējais riska noteikšanas modelis ietver pietiekamu skaitu riska faktoru, lai ietvertu visus būtiskos cenu riskus.

Iestāde var izmantot empīriskas korelācijas riska kategorijās un starp riska kategorijām, ja to korelāciju aprēķināšanas sistēma ir droša un ir īstenota godprātīgi.

6.  

Iestādes, kas izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina E* ar šādu formulu:

image

kur:

Ei

=

riska darījuma vērtība katram atsevišķam riska darījumam i saskaņā ar līgumu, kas piemērojama kredītaizsardzības neesamības gadījumā, ja iestādes aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar standartizēto pieeju vai aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju;

Ci

=

aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vērtība vai aizņemtā vai saņemtā nauda attiecībā uz katru šādu riska darījumu i;

Aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, izmantojot iekšējos modeļus, iestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.

7.  

Šā panta 6. punktā minētās vērtības iespējamo izmaiņu aprēķināšanai ir jāatbilst visiem šiem standartiem:

a) 

tā jāveic vismaz vienu reizi dienā;

b) 

tā balstās uz 99. procentili, vienpusēju ticamības intervālu;

c) 

tā balstās uz piecām dienām ekvivalentu likvidācijas periodu, izņemot darījumiem, kas nav vērtspapīru repo darījumi vai vērtspapīru aizdevumu vai aizņēmumu darījumi, kad izmanto 10 dienām ekvivalentu likvidācijas periodu;

d) 

tā balstās vismaz uz viena gada efektīvo vēsturiskās novērošanas periodu, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgs cenu svārstīguma pieaugums;

e) 

aprēķinā izmantoto datu kopumu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem.

Ja iestādei ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums un maržinālo aizdevumu vai līdzīgs darījums, vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem, kopā ar 285. panta 5. punktu.

8.  
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, iestādes kā riska darījuma vērtību riska darījumam ar darījuma partneri izmanto E*, kas aprēķināta saskaņā ar 6. punktu un kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums 113. panta vajadzībām saskaņā ar standartizēto pieeju vai 3. nodaļas vajadzībām saskaņā ar IRB pieeju.
9.  

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu

a) 

kas ir nebūtisks portfelis 3. punkta vajadzībām;

b) 

kritērijus, kas nosaka, vai iekšējais modelis ir drošs un ir īstenots godprātīgi 4. un 5. punkta un savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu vajadzībām.

EBI līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14.pantu.

222. pants

Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode

1.  
Iestādes var izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi tikai tad, ja riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju. Iestāde nedrīkst izmantot gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams 148. panta 1. punkta un 150. panta 1. punkta vajadzībām. Iestādes nedrīkst šo izņēmumu izmantot selektīvi ar mērķi panākt samazinātas pašu kapitāla prasības vai ar mērķi veikt regulējuma arbitrāžu.
2.  
Saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi iestādes piešķir atbilstošam finanšu nodrošinājumam vērtību, kas ir līdzvērtīga tā tirgus vērtībai, kura noteikta saskaņā ar 207. panta 4. punktu.
3.  
Tām riska darījumu daļām, kuras nodrošinātas ar atbilstoša nodrošinājuma tirgus vērtību, iestādes piemēro tādu riska pakāpi, kādu piemērotu saskaņā ar 2. nodaļu, ja aizdevējiestādei būtu tiešs riska darījums ar nodrošinājuma instrumentu. Šim nolūkam riska darījuma vērtība I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no posteņa vērtības, nevis 111. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība.

Nodrošinātās daļas riska pakāpe ir vismaz 20 %, izņemot gadījumus, kas noteikti 4. līdz 6. punktā. Atlikušajai riska darījuma vērtībai iestādes piemēro tādu riska pakāpi, kādu piemērotu nenodrošinātam riska darījumam ar darījuma partneri saskaņā ar 2. nodaļu.

4.  
Nodrošinātajai riska darījumu daļai, ja riska darījums ir repo darījums un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījums un atbilst 227. pantā uzskaitītajiem kritērijiem, iestādes piemēro 0 % riska pakāpi. Ja darījuma partneris nav galvenais tirgus dalībnieks, nodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro 10 % riska pakāpi.
5.  
Iestādes piemēro 0 % riska pakāpi, attiecībā uz nodrošināto daļu, riska darījumu vērtībām, kas saskaņā ar 6. nodaļu noteiktas II pielikumā uzskaitītajiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri katru dienu tiek novērtēti pēc tirgus cenām, ir nodrošināti ar naudu vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem, ja nav valūtu nesakritības.

Iestādes piemēro 10 % riska pakāpi, attiecībā uz nodrošināto daļu, tādu darījumu riska darījumu vērtībām, kas nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 2. nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe.

6.  

Citiem darījumiem, kas nav minēti 4. un 5. punktā, iestādes var piešķirt 0 % riska pakāpi, ja riska darījums un nodrošinājums ir denominēti vienā valūtā un ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a) 

nodrošinājums ir nauda noguldījums vai naudai pielīdzināms instruments;

b) 

nodrošinājums ir parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kurām saskaņā ar 114. pantu var piešķirt 0 % riska pakāpi, un tā tirgus vērtība ir diskontēta par 20 %.

7.  

Šī panta 5. un 6. punkta vajadzībām parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas ietver:

a) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās veic uzņēmējdarbību saskaņā ar 115. pantu;

b) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas daudzpusējās attīstības bankas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 117. panta 2. punktā;

c) 

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās organizācijas, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķirta 0 % riska pakāpe, kā noteikts 118. pantā;

parāda vērtspapīrus, ko emitējušas publiskā sektora struktūras, ar kurām veiktos riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kā noteikts 116. panta 4. punktā.

223. pants

Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode

1.  
Lai ņemtu vērā cenu svārstīgumu, iestādes nodrošinājuma tirgus vērtībai piemēro svārstīguma korekcijas, kā noteikts 224. līdz 227. pantā, vērtējot finanšu nodrošinājumu finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes pielietošanas vajadzībām.

Ja nodrošinājums ir denominēts valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts pamatā esošais riska darījums, iestādes pievieno korekciju, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, svārstīguma korekcijām atbilstoši nodrošinājumam, kā izklāstīts 224. līdz 227. pantā.

OTC atvasināto instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi, kurus kompetentās iestādes atzinušas saskaņā ar 6. nodaļu, iestādes piemēro svārstīguma korekcijas, kas atspoguļo valūtas svārstīgumu, ja pastāv nesakritības starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu. Arī tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, iestādes piemēro tikai vienu svārstīguma korekciju.

2.  

Iestādēm, aprēķinot nodrošinājuma vērtību (CVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:

image

kur:

C

=

nodrošinājuma vērtība;

HC

=

uz nodrošinājumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu;

Hfx

=

uz valūtu nesakritību attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu;

Iestādes izmanto šajā punktā norādīto formulu, aprēķinot nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi, kuriem ir piemērojami 220. un 221. pantā izklāstītie noteikumi.

3.  

Iestādēm, aprēķinot riska darījuma vērtību (EVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, ir jāņem vērā:

image

kur:

E

=

riska darījuma vērtība, kāda tā būtu noteikta saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu attiecīgā gadījumā, ja riska darījums nebūtu nodrošināts;

HE

=

uz riska darījumu attiecināmā svārstīguma korekcija, kas aprēķināta saskaņā ar 224. un 227. pantu;

▼M8

OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto metodi, EVA aprēķina šādi:

EVA = E.

▼B

4.  

Lai saskaņā ar 3. punktu aprēķinātu E, jāpiemēro šādi nosacījumi:

a) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim riska darījuma vērtība ir 100 % no šī posteņa vērtības, nevis 111. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība;

b) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, 166. panta 8. līdz 10. pantā minēto posteņu riska darījumu vērtību aprēķina, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi, nevis korekcijas pakāpes vai procentuālās attiecības, kas minētas šajos punktos.

5.  

Riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*), kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan nodrošinājuma radītā risku mazinošā ietekme, iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

EVA

=

saskaņā ar 3. punktu aprēķināta riska darījuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija;

CVAM

=

CVA, kas ir turpmāk koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 5. iedaļas noteikumiem;

▼M8

OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās metodes, ņem vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi saskaņā ar noteikumiem, kas attiecīgi izklāstīti 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā.

▼B

6.  
Iestādes var aprēķināt svārstīguma korekcijas, izmantojot vai nu uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, kas minēta 224. pantā, vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, kas minēta 225. pantā.

Iestāde var izvēlēties uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā ir izvēlējusies standartizēto pieeju vai IRB pieeju riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai.

Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, tai šī pieeja ir jāattiecina uz visu instrumentu veidu diapazonu, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem var izmantot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju.

7.  

Ja nodrošinājumu veido vairāki atbilstoši posteņi, iestādes svārstīguma korekciju (H) aprēķina šādi:

image

kur:

ai

=

atbilstošā posteņa i vērtības īpatsvars nodrošinājumā kopējā vērtībā;

Hi

=

svārstīguma korekcija, kas piemērojama atbilstošajam postenim i.

224. pants

Uzraudzības iestāžu noteiktās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.  

Svārstīguma korekcijas, kas iestādēm ir jāpiemēro, lietojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju (ar nosacījumu, ka pārvērtēšana notiek ik dienu), ir noteiktas šā punkta 1.–4. tabulā.

SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJAS



1.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe, kas atbilst parāda vērtspapīra kredītnovērtējumam

Atlikušais termiņš

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās sabiedrības

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās sabiedrības

Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām un kas atbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunkta kritērijiem

 

 

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

1

≤ 1 gads

0,707

0,5

0,354

1,414

1

0,707

2,829

2

1,414

 

>1 ≤ 5 gadi

2,828

2

1,414

5,657

4

2,828

11,314

8

5,657

 

> 5 gadi

5,657

4

2,828

11,314

8

5,657

22,628

16

11,313

2-3

≤ 1 gads

1,414

1

0,707

2,828

2

1,414

5,657

4

2,828

 

>1 ≤ 5 gadi

4,243

3

2,121

8,485

6

4,243

16,971

12

8,485

 

> 5 gadi

8,485

6

4,243

16,971

12

8,485

33,942

24

16,970

4

≤ 1 gads

21,213

15

10,607

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

 

>1 ≤ 5 gadi

21,213

15

10,607

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

 

> 5 gadi

21,213

15

10,607

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts

Nav norādīts



2.  Tabula

Kredītkvalitātes pakāpe, kas atbilst īstermiņa parāda vērtspapīra kredītnovērtējumam

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās sabiedrības ar īstermiņa kredītnovērtējumu

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 197. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās sabiedrības ar īstermiņa kredītnovērtējumu

Svārstīguma korekcijas vērtspapīrošanas pozīcijām un kas atbilst 197. panta 1. punkta h) apakšpunkta kritērijiem

 

20 dienu likvidā-cijas periods (%)

10 dienu likvidā-cijas periods (%)

5 dienu likvidā-cijas periods (%)

20 dienu likvidā-cijas periods (%)

10 dienu likvidā-cijas periods (%)

5 dienu likvidā-cijas periods (%)

20 dienu likvidā-cijas periods (%)

10 dienu likvidā-cijas periods (%)

5 dienu likvidā-cijas periods (%)

1

0,707

0,5

0,354

1,414

1

0,707

2,829

2

1,414

2-3

1,414

1

0,707

2,828

2

1,414

5,657

4

2,828



3.  Tabula

Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi

 

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

Kapitāla vērtspapīri un konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas galvenajos indeksos

21,213

15

10,607

Citi kapitāla vērtspapīri vai konvertējamās obligācijas, kas iekļautas atzītas biržas sarakstos

35,355

25

17,678

Nauda

0

0

0

Zelts

21,213

15

10,607



4.  Tabula

Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

11,314

8

5,657

2.  

Svārstīguma korekciju aprēķināšanai saskaņā ar 1. punktu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem likvidācijas periods ir 20 darba dienas;

b) 

repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārvešanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem likvidācijas periods ir piecas darba dienas;

c) 

citiem kapitāla tirgus darījumiem likvidācijas periods ir 10 darba dienas.

Ja iestādei ir darījumu vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas atbilst 285. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, minimālais turēšanas periods tiek pielīdzināts maržinālajam riska periodam, kas tiktu piemērots saskaņā ar šiem punktiem.

3.  
Kredītkvalitātes pakāpe, ar kuru ir saistīts parāda vērtspapīra kredītnovērtējums, 1. punkta 1. līdz 4. tabulā un 4. līdz 6. punktā ir kredītkvalitātes pakāpe, kuru EBI nosaka kā saistāmu ar kredītnovērtējumu saskaņā ar 2. nodaļu.

Lai noteiktu kredītkvalitātes pakāpi, ar kuru ir saistīts pirmajā daļā minētais parāda vērtspapīra kredītnovērtējums, piemēro arī 197. panta 7. punktu.

4.  
Neatbilstošiem vērtspapīriem vai precēm, kurus aizdod vai pārdod repo darījumos vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā ārpus galvenā indeksa esošiem kapitāla vērtspapīriem, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā.
5.  
Atbilstošām KIU daļām svārstīguma korekcija ir svērtā vidējā svārstīguma korekcija, kādu, ņemot vērā darījuma likvidācijas periodu, kā precizēts 2. punktā, piemērotu aktīviem, kuros fonds ir ieguldījis.

Ja iestādei nav zināms, kādos aktīvos fonds ir ieguldījis, svārstīguma korekcija ir visaugstākā, kādu piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības ieguldīt.

▼M9

6.  
Iestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību emitētiem parāda vērtspapīriem, kam nav piešķirts kredītnovērtējums un kas atbilst 197. panta 4. punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā vērtspapīriem, kurus emitē iestādes vai komercsabiedrības ar ārējo kredītnovērtējumu, kas saistāms ar 2. vai 3. kvalitātes pakāpi.

▼B

225. pants

Pašu aplēstās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.  
Kompetentās iestādes ļauj iestādēm izmantot pašu veiktās svārstīguma aplēses, aprēķinot svārstīguma korekcijas, kas piemērojamas nodrošinājumam un riska darījumiem, ja šīs iestādes atbilst 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām. Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju izmantot pašu veiktās svārstīguma aplēses, vairs neizmanto citas metodes, izņemot pierādīta pamatota iemesla dēļ un ar kompetento iestāžu atļauju.

Parāda vērtspapīriem, kam ir ĀKNI kredītnovērtējums, kas atbilst ieguldījumu kategorijai vai ir augstāks par to, iestādes drīkst aprēķināt svārstīguma aplēses katrai vērtspapīru kategorijai.

Parāda vērtspapīriem, kam ir ĀKNI kredītnovērtējums, kas neatbilst ieguldījumu kategorijai, un citiem atbilstošiem nodrošinājuma veidiem iestādes svārstīguma korekcijas aprēķina katram postenim atsevišķi.

Iestādes, kuras izmanto pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai ārvalstu valūtu nesakritības svārstīgumu aplēš, neņemot vērā korelāciju starp nenodrošināto riska darījumu, nodrošinājumu vai valūtu kursiem.

Nosakot attiecīgās kategorijas, iestādes ņem vērā vērtspapīra emitenta veidu, vērtspapīru ārējo kredītnovērtējumu, to atlikušo termiņu un to modificēto ilgumu. Svārstīguma aplēses raksturo vērtspapīrus, kurus iestāde iekļāvusi kategorijā.

2.  

Svārstīguma korekcijas aprēķins atbilst šādiem kritērijiem:

a) 

iestādes aprēķinu balsta uz 99. procentiles vienpusēju ticamības intervālu;

b) 

iestādes aprēķinu balsta uz šādiem likvidācijas periodiem:

i) 

20 darba dienas nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem;

ii) 

5 darba dienas repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību uz precēm pārvešanu) un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;

iii) 

10 darba dienas citiem kapitāla tirgus darījumiem;

c) 

iestādes var izmantot īsākiem vai garākiem likvidācijas periodiem aprēķinātos svārstīguma korekciju skaitļus, kas augšupēji vai lejupēji pielāgoti b) apakšpunktā minēto likvidācijas periodu attiecīgajam darījuma veidam, izmantojot laika kvadrātsaknes formulu:

image

kur:

TM

=

attiecīgais likvidācijas periods;

HM

=

svārstīguma korekcija, kas balstīta uz likvidācijas periodu TM;

HN

=

svārstīguma korekcija, kas balstīta uz likvidācijas periodu TN;

d) 

iestādes ņem vērā zemākas kvalitātes aktīvu nelikviditāti. Tās likvidācijas periodu koriģē augšup gadījumos, kad ir šaubas par nodrošinājuma likviditāti. Tās arī konstatē gadījumus, kad vēsturiskie dati pārāk zemu atspoguļo iespējamo svārstīgumu. Šādiem gadījumiem piemēro spriedzes scenāriju;

e) 

vēsturiskās novērošanas periods, kuru iestādes izmanto svārstīguma korekciju aprēķināšanai, ir vismaz viens gads. Iestādēm, kuras vēsturiskās novērošanas periodam izmanto svēršanas shēmu vai citas metodes, efektīvais novērošanas periods ir vismaz viens gads. Kompetentās iestādes var arī pieprasīt iestādei aprēķināt tās svārstīguma korekcijas, izmantojot īsāku novēršanas periodu, ja, pēc kompetento iestāžu ieskatiem, to attaisno nozīmīgs pieaugums cenu svārstīgumā.

f) 

iestādes atjaunina savas datu kopas un aprēķina svārstīguma korekcijas vismaz reizi trīs mēnešos; Tās arī pārvērtē datus ikreiz, kad tirgus cenas ir pakļautas būtiskām izmaiņām.

3.  

Svārstīguma korekciju aplēses atbilst visiem šiem kvalitatīvajiem kritērijiem:

a) 

iestādes svārstīguma aplēses izmanto ikdienas riska pārvaldības procesā, tostarp attiecībā uz tās iekšējiem riska darījumu limitiem;

b) 

ja likvidācijas periods, ko iestāde izmanto savā ikdienas riska pārvaldības procesā, ir garāks nekā šajā iedaļā noteikts attiecīgajam darījuma veidam, iestāde augšupēji pielāgo svārstīguma korekcijas saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā norādīto laika kvadrātsaknes formulu;

c) 

iestādei ir izstrādātas procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību dokumentāri apstiprinātām politikām un kontroles procedūrām attiecībā uz iestādes svārstīguma korekciju aplēšu sistēmas darbību un aplēšu rezultātu iestrādāšanu iestādes riska pārvaldības procesā;

d) 

iestādes svārstīguma korekciju aplēšu sistēma regulāri tiek neatkarīgi izvērtēta iestādes iekšējā audita procesa ietvaros. Vismaz reizi gadā tiek pārskatīta visa sistēma svārstīguma korekciju aprēķināšanai un šo aplēšu iestrādāšanai iestādes riska pārvaldības procesā. Pārskatā aplūko vismaz šādus aspektus:

i) 

svārstīguma korekciju aplēšu iestrādāšana ikdienas riska pārvaldības procesā;

ii) 

visu būtisko izmaiņu svārstīguma korekciju aprēķina procesā validācija;

iii) 

datu, kas tiek izmantoti svārstīguma korekciju aprēķināšanas sistēmā, konsekvences, laicīguma un ticamības, kā arī šādu datu avotu neatkarības pārbaude;

iv) 

pieņēmumu, uz kuriem balstās svārstīguma korekciju aprēķināšana, precizitāte un atbilstīgums.

226. pants

Svārstīguma korekcijas augšupēja koriģēšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

Svārstīguma korekcijas, kas minētas 224. pantā, ir svārstīguma korekcijas, kuras iestāde piemēro ikdienas pārvērtēšanai. Līdzīgi, ja iestāde izmanto svārstīguma korekciju pašu aplēses saskaņā ar 225. pantu, tās vispirms ir jāaprēķina, pamatojoties uz ikdienas pārvērtēšanu. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, iestādes piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Iestādes tās aprēķina, augšupēji koriģējot svārstīguma korekciju ikdienas pārvērtējumu, ar šādu laika kvadrātsaknes formulu:

image

kur:

H

=

piemērojamā svārstīguma korekcija;

HM

=

svārstīguma korekcija, ja notiek dienas pārvērtēšana;

NR

=

faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām;

TM

=

likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam.

227. pants

Nosacījumi 0 % svārstīguma korekcijas piemērošanai saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.  
Repo darījumiem un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ja iestāde izmanto uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 224. pantu vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 225. pantu un ja ir ievēroti 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var svārstīguma korekciju, ko aprēķina saskaņā ar 224. līdz 226. pantu, vietā piemērot 0 % svārstīguma korekciju. Šajā pantā noteikto procedūru nevar izmantot tās iestādes, kuras lieto iekšējo modeļu pieeju, kas izklāstīta 221. pantā.
2.  

Iestādes var piemērot 0 % svārstīguma korekciju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

gan riska darījums, gan nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas 197. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ir atbilstoši 0 % riska pakāpei saskaņā ar 2. nodaļu;

b) 

gan riska darījums, gan nodrošinājums ir izteikts vienā un tajā pašā valūtā;

c) 

vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī gan riska darījumu, gan nodrošinājumu katru dienu novērtē pēc tirgus vērtības vai tiem pārskata drošības rezervi;

d) 

laiks starp pēdējo novērtēšanu pēc tirgus vērtības pirms tam, kad darījuma partneris nebija spējīgs nodrošināt drošības rezervi, un nodrošinājuma likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas;

e) 

darījums tiek veikts norēķinu sistēmā, kas ir piemērota šāda veida darījumiem;

f) 

līguma vai darījuma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem;

g) 

līguma dokumentācija ietver nosacījumu, ar kuru, ja darījuma partneris neizpilda saistības piegādāt naudu vai vērtspapīrus vai nodrošināt drošības rezervi vai citādi nepilda saistības, darījums nekavējoties ir pārtraucams;

h) 

kompetentās iestādes uzskata darījuma partneri par galveno tirgus dalībnieku.

3.  

Šā panta 2. punkta h) apakšpunktā minētie galvenie tirgus dalībnieki ir šādas sabiedrības:

a) 

struktūras, kas minētas 197. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi saskaņā ar 2. nodaļu;

b) 

iestādes;

▼M9

ba) 

ieguldījumu brokeru sabiedrības;

▼B

c) 

citas finanšu sabiedrības Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25) apakšpunkta b) un d) punkta nozīmē, ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 20 % riska pakāpi vai kurām, ja tās ir iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus saskaņā ar IRB pieeju, nav atzītas ĀKNI piešķirta kredītnovērtējuma un ja tās ir iestādes iekšēji novērtētas;

d) 

regulēti KIU, kuriem ir saistošas kapitāla vai sviras prasības;

e) 

regulēti pensiju fondi;

f) 

atzītas tīrvērtes organizācijas.

228. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi

1.  
Saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes izmanto E*, ko aprēķina saskaņā ar 223. panta 5. punktu, kā riska darījuma vērtību 113. panta vajadzībām. I pielikumā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā iestādes izmanto E* kā vērtību, kurai piemēro 111. panta 1. punktā norādītās procentuālās attiecības, lai noteiktu riska darījuma vērtību.
2.  

Saskaņā ar IRB pieeju iestādes izmanto efektīvos LGD (LGD*) kā LGD 3. nodaļas vajadzībām. Iestādes LGD* aprēķina šādi:

image

kur:

LGD

=

LGD, ko saskaņā ar 3. nodaļu piemērotu riska darījumam, ja riska darījums nebūtu nodrošināts;

E

=

riska darījuma vērtība saskaņā ar 223. panta 3. punktu;

E*

=

pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība saskaņā ar 223. panta 5. punktu;

229. pants

Novērtēšanas principi citam atbilstošam nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju

1.  
Nekustamā īpašuma nodrošinājumu vērtē neatkarīgs vērtētājs atbilstoši nodrošinājuma tirgus vērtībai vai zemāk. Iestāde pieprasa neatkarīgajam vērtētājam pārredzami un skaidri dokumentēt tirgus vērtību.

►C2  Savukārt tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs nekustamo īpašumu var novērtēt ◄ hipotekārās vērtības apmērā vai zemāk. Iestādes prasa neatkarīgajam vērtētājam, lai tas, novērtējot hipotekāro vērtību, neņem vērā spekulatīvos elementus un dokumentē vērtību pārredzami un skaidri.

Nodrošinājuma vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas ir attiecīgi samazināta, ►C2  lai atspoguļotu 208. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības rezultātus un ņemot vērā jebkādus prioritārākus prasījumus attiecībā uz nekustamo īpašumu. ◄

2.  
Debitoru parādu vērtība ir debitoru parādu summa.

▼C9

3.  
Lietisko nodrošinājumu, kas nav nekustamais īpašums, iestādes vērtē saskaņā ar to tirgus vērtību. Šā panta vajadzībām tirgus vērtība ir aplēstā summa, par kādu novērtēšanas dienā īpašumu varētu pārdot darījumā uz tirgus nosacījumiem starp labprātīgu pircēju un labprātīgu pārdevēju.

▼B

230. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana cita veida atbilstošam nodrošinājumam saskaņā ar IRB pieeju

1.  
Iestādes izmanto LGD*, kas aprēķināts saskaņā ar šo punktu un 2. punktu, kā LGD 3. nodaļas vajadzībām.

Ja nodrošinājuma vērtības attiecība (C) pret riska darījuma vērtību (E) ir zemāka par noteikto minimālo riska darījuma nodrošinājuma līmeni (C*), kā minēts 5. tabulā, LGD* ir LGD, kas 3. nodaļā noteikts nenodrošinātiem riska darījumiem ar darījuma partneri. Šīm vajadzībām riska darījuma vērtību 166. panta 8. līdz 10. punktā uzskaitītajiem posteņiem iestādes aprēķina, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi vai procentuālo attiecību, nevis minētajos punktos norādītās korekcijas pakāpes vai procentuālās attiecības.

Ja nodrošinājuma vērtības attiecība pret riska darījuma vērtību pārsniedz otru, augstāku, sliekšņa līmeni (C**), kā noteikts 5. tabulā, LGD* ir tāds, kā noteikts 5. tabulā.

Ja pieprasītais nodrošinājuma līmenis C** nav sasniegts attiecībā uz riska darījumu kopumā, iestādes riska darījumu uzskata par diviem riska darījumiem – to daļu, kurai ir sasniegts pieprasītais nodrošinājuma līmenis C**, un atlikušo daļu.

2.  

Piemērojamie LGD* un pieprasītie nodrošinājuma līmeņi riska darījumu nodrošinātajām daļām ir norādīti šā punkta 5 tabulā.



5.  Tabula

LGD minimums riska darījumu nodrošinātajām daļām

 

LGD* augstākas prioritātes riska darījumam

LGD* pakārtotiem riska darījumiem

Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C*)

Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C**)

Debitoru parādi

35  %

65  %

0  %

125  %

►C2  Mājokļa īpašums/ komerciālais nekustamais īpašums ◄

35  %

65  %

30  %

140  %

Pārējie nodrošinājuma veidi

40  %

70  %

30  %

140  %

►C2  3.  
Ja ir izpildīti visi 199. panta 3. vai 4. punkta nosacījumi, iestādes kā ◄ alternatīvu 1. un 2. punktā noteiktajai procedūrai un saskaņā ar 124. panta 2. punktu var piemērot 50 % riska pakāpi tai riska darījuma daļai, kura, attiecīgi 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 126. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajās robežās, ir pilnībā nodrošināta ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā.

231. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana jauktiem nodrošinājuma portfeļiem

1.  

Iestāde aprēķina LGD* vērtību, kuru tā izmanto kā LGD vērtību 3. nodaļas vajadzībām, saskaņā ar 2. un 3. punktu, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a) 

lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus, iestāde izmanto IRB pieeju;

b) 

riska darījums ir nodrošināts gan ar finanšu nodrošinājumu, gan citu atbilstošu nodrošinājumu.

2.  
Iestādēm ir prasīts riska darījuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, kas iegūta riska darījuma vērtībai piemērojot 223. panta 5. punktā norādīto svārstīguma korekciju, sīkāk sadalīt daļās, lai iegūtu daļu, kuru sedz atbilstošs finanšu nodrošinājums, daļu, kuru sedz debitora parādi, daļu, kuru sedz komerciāla nekustamā īpašuma nodrošinājums vai mājokļa īpašuma nodrošinājums, daļu, kuru sedz cits atbilstošs nodrošinājums, un, attiecīgi, nenodrošinātu daļu.
3.  
Iestādes aprēķina LGD* katrai riska darījuma daļai, kas iegūta saskaņā ar 2. punktu, atsevišķi, saskaņā ar attiecīgajiem šīs nodaļas noteikumiem.

232. pants

Cita fondētā kredītaizsardzība

1.  
Ja ir izpildīti 212. panta 1. punkta nosacījumi, depozītus trešās personas iestādēs var pielīdzināt trešās personas iestādes garantijai.
2.  

Ja ir izpildīti 212. panta 2. punkta nosacījumi, iestādes tai riska darījuma daļai, kas nodrošināta ar dzīvības apdrošināšanas polises, kura ieķīlāta par labu aizdevējiestādei, pašreizējo atpirkuma summu, piemēro šādu procedūru:

a) 

ja riska darījumam piemēro standartizēto pieeju, tā riska pakāpi nosaka, izmantojot 3. punktā noteiktās riska pakāpes;

b) 

ja riska darījumam piemēro IRB pieeju, bet tam nepiemēro iestādes pašas veiktās LGD aplēses, tā piemēro LGD 40 % apmērā.

Valūtu nesakritību gadījumā pašreizējo atpirkuma summu iestādes samazina saskaņā ar 233. panta 3. punktu, un kredītaizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises pašreizējā atpirkuma summa.

3.  

Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes piešķir turpmāk uzskaitītās riska pakāpes, pamatojoties uz riska pakāpi, kas piešķirta augstāka prioritātes nenodrošinātam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu:

a) 

20 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 20 % riska pakāpe;

b) 

35 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 50 % riska pakāpe;

c) 

70 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 100 % riska pakāpe;

d) 

150 % riska pakāpi, ja augstākas prioritātes nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirta 150 % riska pakāpe.

4.  

Instrumentus, kas atpirkti pēc pieprasījuma un kas ir atbilstoši saskaņā ar 200. panta c) apakšpunktu, iestādes var pielīdzināt emitentiestādes garantijai. Atbilstošās kredītaizsardzības vērtība ir šāda:

a) 

ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgi nominālvērtība;

b) 

ja instrumentu atpirks par tirgus cenu, aizsardzības vērtība ir tāda instrumenta vērtība, kurš novērtēts tādā pašā veidā kā parāda vērtspapīri, kas atbilst 197. panta 4. punkta nosacījumiem.



2.

apakšiedaļa

Nefondētā kredītaizsardzība

233. pants

Vērtēšana

1.  
Lai aprēķinātu nefondētās kredītaizsardzības ietekmi saskaņā ar šo apakšiedaļu, nefondētās kredītaizsardzības vērtība (G) ir summa, ko aizsardzības devējs ir apņēmies izmaksāt aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā vai citu definētu kredītnotikumu gadījumā.
2.  

Kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, ja kredītnotikuma definīcijā nav iekļauta pamatā esošās saistības pārstrukturēšana, kas paredz pamatsummas, procentu maksājumu vai apkalpošanas maksu norakstīšanu vai atlikšanu, kas rada kredītzaudējumu notikumu, ir jāpiemēro turpmāk norādītais:

a) 

ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, nepārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu, samazina par 40 %;

b) 

ja summa, ko apņēmies samaksāt aizsardzības devējs, pārsniedz riska darījuma vērtību, kredītaizsardzības vērtība nav lielāka par 60 % no riska darījuma vērtības.

3.  

Ja nefondēto kredītaizsardzību denominē valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir denominēts riska darījums, iestādes samazina kredītaizsardzības vērtību, piemērojot svārstīguma korekciju šādi:

image

kur:

G*

=

kredītaizsardzības vērtība, kurai piemērota korekcija saistībā ar ārvalstu valūtas risku;

G

=

kredītaizsardzības nominālvērtība;

Hfx

=

saskaņā ar 4. punktu noteikta svārstīguma korekcija saistībā ar jebkuru kredītaizsardzības un pamatā esošās saistības valūtu nesakritību.

Ja valūtu nesakritība nepastāv, Hfx ir vienāda ar nulli.

4.  
Iestādes svārstīguma korekcijas saistībā ar jebkurām valūtu nesakritībām balsta uz 10 darba dienu likvidācijas periodu, pieņemot ikdienas pārvērtēšanu, un var tās aprēķināt, izmantojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju vai pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju, kā ir noteikts attiecīgi 224. un 225. pantā. Iestādes augšupēji pielāgo svārstīguma korekcijas saskaņā ar 226. pantu.

234. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana daļējas aizsardzības un sadalīšanas laidienos gadījumā

Ja iestāde pārved daļu no aizdevuma riska vienā vai vairākos laidienos, ir piemērojami 5. nodaļā paredzētie noteikumi. Iestādes var uzskatīt būtiskos sliekšņus, zem kuriem zaudējumu gadījumā maksājumi netiks veikti, par ekvivalentiem paturētu pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām, kā arī veikt laidienos sadalītu riska pārvešanu.

235. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju

1.  

Regulas 113. panta 3. punkta vajadzībām iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina ar šādu formulu:

image

kur:

E

=

riska darījuma vērtība saskaņā ar 111. pantu; šīm vajadzībām riska darījuma vērtība ārpusbilances postenim, kas minēts I pielikumā, ir 100 % no tā vērtības, nevis riska darījuma vērtība, kas norādīta 111. panta 1. punktā;

GA

=

kredītriska aizsardzības vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 233. panta 3. punktu (G*), papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā ir noteikts 5. iedaļā;

r

=

riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 2. nodaļā;

g

=

riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts 2. nodaļā;

2.  
Ja aizsargātā summa (GA) ir mazāka par riska darījumu (E), iestādes 1. punktā norādīto formulu var piemērot vienīgi tad, ja riska darījuma aizsargātā un neaizsargātā daļa ir vienādas prioritātes.
3.  
Iestādes var attiecināt 114. panta 4. un 7. punktā noteikto procedūru uz riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kurus garantē centrālā valdība vai centrālā banka, ja garantija ir denominēta aizņēmēja vietējā valūtā un riska darījums ir fondēts šajā valūtā.

236. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana saskaņā ar IRB pieeju

1.  
Riska darījuma vērtības (E) nodrošinātajai daļai, pamatojoties uz kredītaizsardzības koriģēto vērtību GA, 3. nodaļas 4. iedaļas vajadzībām PD var būt aizsardzības devēja PD vai PD starp aizņēmēja PD un garantijas devēja PD, ja pilnīga aizstāšana netiek uzskatīta par pamatotu. Pakārtotu riska darījumu un nepakārtotas nefondētās aizsardzības gadījumā LGD, kas iestādēm jāpiemēro 3. nodaļas 4. iedaļas vajadzībām, var būt LGD, kas saistāmi ar augstākas prioritātes prasījumiem.
2.  
Jebkurai riska darījuma vērtības (E) nenodrošinātai daļai PD ir aizņēmēja PD un LGD ir pamatā esošā riska darījuma LGD.
3.  
Šā panta vajadzībām GA ir G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar 233. panta 3. punktu un kuru turpmāk koriģē, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 5. iedaļā. E ir riska darījuma vērtība, ko nosaka saskaņā ar 3. nodaļas 5. iedaļu. Šim nolūkam posteņiem, kas norādīti 166. panta 8. līdz 10. punktā, iestādes aprēķina riska darījuma vērtību, izmantojot 100 % korekcijas pakāpi vai procentuālo attiecību, nevis korekcijas pakāpes vai procentuālās attiecības, kas norādītas šajos punktos.



5.

Iedaļa

Termiņu nesakritība

237. pants

Termiņu nesakritība

1.  
Aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, termiņu nesakritība rodas, ja kredītaizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks nekā aizsargātā riska darījuma termiņš. Ja aizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks par trīs mēnešiem un aizsardzības termiņš ir mazāks par pamatā esošā riska darījuma termiņu, šī aizsardzība nav uzskatāma par atbilstošu riska aizsardzību.
2.  

Ja pastāv termiņa nesakritība, kredītaizsardzība nav uzskatāma par atbilstošu, ja pastāv kāds no šiem nosacījumiem:

a) 

aizsardzības sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

b) 

riska darījums ir īstermiņa riska darījums, kuru kompetentās iestādes ir norādījušas kā tādu, uz kuru attiecas vienas dienas zemākais slieksnis, nevis viena gada zemākais slieksnis attiecībā uz termiņa (M) vērtību saskaņā ar 162. panta 3. punktu.

238. pants

Kredītaizsardzības termiņš

1.  
Ievērojot piecu gadu maksimumu, pamatā esošā riska darījuma efektīvais termiņš ir iespējami ilgākais atlikušais laiks līdz dienai, kad parādniekam saskaņā ar grafiku ir jāizpilda saistības. Ievērojot 2. punktu, kredītaizsardzības termiņš ir laiks līdz iespējami agrākajai dienai, kurā aizsardzība var izbeigties vai to var pārtraukt.
2.  
Ja pastāv iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pārdevēja ziņā, iestādes par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot. Ja ir iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pircēja ziņā, un vienošanās noteikumi, uzsākot aizsardzību, ietver pozitīvu stimulu iestādei atsaukt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, iestāde par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot; pretējā gadījumā iestāde var uzskatīt, ka šāda iespēja neietekmē aizsardzības termiņu.
3.  
Ja nenovērš kredītu atvasinātā instrumenta izbeigšanos līdz jebkāda labvēlības perioda beigām, kas ir prasīts pamatā esošās saistības nepildīšanas gadījumam, ja netiek veikti maksājumi, aizsardzības termiņu samazina par labvēlības perioda ilgumu.

239. pants

Aizsardzības vērtēšana

1.  
Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredītaizsardzības termiņu, nodrošinājums nav atzīstams par atbilstošu fondēto kredītaizsardzību.
2.  

Finanšu darījumiem, kuriem piemēro fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, iestādes atspoguļo kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu koriģētajā nodrošinājuma vērtībā saskaņā ar šādu formulu:

image

kur:

CVA

=

nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, kā norādīts 223. panta 2. punktā, vai riska darījuma vērtība, ja tā ir mazāka;

t

=

gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka;

T

=

gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk;

t*

=

0,25.

Iestādes izmanto CVAM kā CVA, kas ir papildus koriģēta saistībā ar termiņu nesakritību 223. panta 5. punktā minētajā formulā, saskaņā ar kuru aprēķina riska darījuma pilnībā koriģēto vērtību (E*).

3.  

Darījumiem, kuriem piemēro nefondēto kredītaizsardzību, iestādes kredītaizsardzības un riska darījuma termiņu atspoguļo kredītaizsardzības koriģētajā vērtībā saskaņā ar šādu formulu:

image

kur:

GA

=

G*, kas koriģēts saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību;

G*

=

aizsardzības apmērs, kas koriģēts saistībā ar jebkādu valūtu nesakritību;

t

=

gadu skaits, kas atlicis līdz kredītaizsardzības termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai T vērtība, ja tā ir mazāka;

T

=

gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņam, ko aprēķina saskaņā ar 238. pantu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāk;

t*

=

0,25.

Iestādes uzskata GA par aizsardzības vērtību 233. līdz 236. panta vajadzībām.



6.

Iedaļa

Kredītriska mazināšanas groza metodes

240. pants

Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību vairākiem riska darījumiem ar nosacījumu, ka pirmais riska darījumu saistību nepildīšanas gadījums izraisa maksājumu un ka šis kredītnotikums pārtrauc līgumu, iestāde var grozīt riska darījuma riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu tam riska darījumam, kuram, ja nebūtu kredītaizsardzības, saskaņā ar šo nodaļu būtu zemākā no šādām riska darījumu riska svērtajām vērtībām:

a) 

iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, riska darījumu riska svērtā vērtība ir tā, kas aprēķināta saskaņā ar standartizēto pieeju;

b) 

iestādēm, kas izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērtā vērtība ir summa, ko veido saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātā riska darījuma riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu apmērs, reizināts ar 12,5.

Šajā pantā noteikto procedūru piemēro tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir mazāka par kredītaizsardzības vērtību vai vienāda ar to.

241. pants

N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti

Ja riska darījumu n-tais saistību nepildīšanas gadījums izraisa maksājumu saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, iestāde, kura pērk šo aizsardzību, var atzīt šo aizsardzību tikai riska darījumu riska svērto vērtību un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšanai, ja aizsardzība ir tikusi iegādāta arī iepriekšējiem saistību nepildīšanas gadījumiem (no 1 līdz n-1), vai tad, ja n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādos gadījumos iestādes var grozīt riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanu un, attiecīgā gadījumā, riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanu, kas gadījumā, ja nebūtu kredītaizsardzības, saskaņā ar šo nodaļu radītu n-to mazāko riska darījumu riska svērto vērtību. Iestādes n-to mazāko vērtību aprēķina saskaņā ar 240. panta a) un b) punktu.

Šajā pantā noteikto procedūru piemēro tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir mazāka par kredītaizsardzības vērtību vai vienāda ar to.

Visiem groza riska darījumiem ir jāatbilst 204. panta 2. punktā un 216. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

▼M5



5.

NODAĻA

Vērstpapīrošana



1.

Iedaļa

Definīcijas un kritēriji vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai

242. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja, kas ļauj iniciatoram pirkt vērtspapīrošanas pozīcijas, pirms visi vērtspapīrotie riska darījumi ir atmaksāti, vai nu atpērkot pamatā esošos riska darījumus, kas palikuši portfelī tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, vai izbeidzot kredītaizsardzību sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā, abos gadījumos, ja neatmaksāto pamatā esošo riska darījumu apmērs sasniedz konkrētu iepriekš noteiktu līmeni vai kļūst mazāks par to;

2) 

“kredītkvalitāti uzlabojošs procentu komponents” ir bilances aktīvs, kas atspoguļo vērtējumu naudas plūsmām saistībā ar nākotnes maržinālajiem ienākumiem un ir subordinēts laidiens vērtspapīrošanā;

3) 

“likviditātes līgums” ir likviditātes līgums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 14. punktā;

4) 

“pozīcija bez reitinga” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai nav atbilstīga kredītnovērtējuma saskaņā ar 4. iedaļu;

5) 

“pozīcija ar reitingu” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kurai ir atbilstīgs kredītnovērtējums saskaņā ar 4. iedaļu;

6) 

“augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcija” ir pozīcija, kas nodrošināta ar pirmo prasījumu uz visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, šajā nolūkā neņemot vērā summas, kas pienākas saskaņā ar procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksas vai citus līdzīgus maksājumus un neatkarīgi no jebkādām termiņa atšķirībām, kas pastāv starp to un vienu vai vairākiem citiem augstākas prioritātes laidieniem, ar kuru vai kuriem minētajai pozīcijai ir kopīgs zaudējumu sadalījums, ko aprēķina proporcionāli;

7) 

IRB portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības visiem šiem riska darījumiem;

8) 

“jaukts portfelis” ir tādu pamatā esošo riska darījumu portfelis, attiecībā uz kuriem iestādei ir atļauja izmantot IRB pieeju un tā spēj saskaņā ar 3. nodaļu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības dažiem, bet ne visiem riska darījumiem;

9) 

“virsnodrošināšana” ir jebkāda veida kredītkvalitātes uzlabojumi, atbilstīgi kuriem pamatā esošie riska darījumi ir uzrādīti vērtībā, kas ir augstāka par vērtspapīrošanas pozīciju vērtību;

10) 

“vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana” vai “VPS vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 18. pantā izklāstītajām prasībām;

11) 

“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programma” jeb “ABKV programma” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru jeb ABKV programma, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 7. punktā;

12) 

“uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru darījums” jeb “ABKV darījums” ir uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru (ABKV) darījums jeb ABKV darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 8. punktā;

13) 

“tradicionālā vērtspapīrošana” ir tradicionālā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 9. punktā;

14) 

“sintētiskā vērtspapīrošana” ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 10. punktā;

15) 

“atjaunojams riska darījums” ir atjaunojams riska darījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 15. punktā;

16) 

“priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums” ir priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 17. punktā;

17) 

“pirmās kārtas zaudējumu laidiens” ir pirmās kārtas zaudējumu laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 18. punktā;

18) 

“mezanīna vērtspapīrošanas pozīcija” ir vērtspapīrošanas pozīcija, kura ir pakārtota augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai un kurai ir augstāka prioritāte nekā pirmās kārtas zaudējumu laidienam, un kurai piemēro riska pakāpi, kas ir zemāka par 1 250  % un augstāka par 25 % saskaņā ar 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu;

19) 

“veicinātājsabiedrība” ir jebkāds uzņēmums vai sabiedrība, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde un kura piešķir veicināšanas aizdevumus vai veicināšanas garantijas, un kuras primārais mērķis ir nevis gūt peļņu vai maksimāli palielināt tirgus daļu, bet sekmēt minētās valdības, pašvaldības vai pašpārvaldes publiskās politikas mērķus, ar noteikumu, ka, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, minētajai valdībai, pašvaldībai vai pašpārvaldei ir pienākums aizsargāt uzņēmuma vai sabiedrības ekonomisko bāzi un visā tās darbības laikā uzturēt tās dzīvotspēju vai ka vismaz 90 % no tās sākotnējā kapitāla vai finansējuma vai veicināšanas aizdevuma, ko tā piešķir, tieši vai netieši garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde;

▼M13

20) 

“sintētiskā atlikusī starpība” ir sintētiskā atlikusī starpība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 29. punktā.

▼M5

243. pants

Tādas VPS vērtspapīrošanas kritēriji, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

1.  

Pozīcijām ABKV programmā vai ABKV darījumā, kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:

a) 

pamatā esošie riska darījumi brīdī, kad tos iekļauj ABKV programmā, pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas, atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par 75 % atsevišķam riska darījumam, ja tas ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU, vai 100 % – visiem pārējiem riska darījumiem; un

b) 

laikā, kad visus riska darījumus pievieno ABKV programmai, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku ABKV programmas līmenī nepārsniedz 2 % no kopējās riska darījumu vērtības visiem riska darījumiem ABKV programmā. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai, pēc sponsora rīcībā esošās informācijas, uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.

▼M9

Pircēju un pasūtītāju parādu gadījumā pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro, ja šo pircēju un pasūtītāju parādu kredītrisks ir pilnībā segts ar atbilstīgu kredītaizsardzību saskaņā ar 4. nodaļu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā aizsardzības devējs ir iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums.

▼M5

Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro pirmās daļas b) apakšpunktu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ja kāda iestāde piemēro 248. panta 3. punktā minēto noteikumu vai ja tai ir piešķirta atļauja piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 265. pantu, riska pakāpe, ko iestāde attiecinātu uz likviditātes līgumu, kurš pilnībā sedz programmā emitētos ABKV, ir vienāda ar vai mazāka par 100 %.

2.  

Vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras nav ABKV programma vai ABKV darījums un kuras uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, ir atļauts piemērot procedūras, kas izklāstītas 260., 262. un 264. pantā, ja ir izpildītas šādas prasības:

a) 

laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, kopējā riska darījumu vērtība visiem riska darījumiem ar vienu parādnieku attiecīgajā portfelī nepārsniedz 2 % no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto riska darījumu vērtību kopsummas. Šajā aprēķinā aizdevumus vai nomu savstarpēji saistītu klientu grupai uzskata par riska darījumiem ar vienu parādnieku.

Vērtspapīros pārvērstām atlikušajām nomas vērtībām nepiemēro šā apakšpunkta pirmo daļu, ja minētās vērtības nav pakļautas refinansēšanas vai tālākpārdošanas riskam, jo trešā puse, kas ir atbilstīga saskaņā ar 201. panta 1. punktu, ir uzņēmusies juridiski saistošas saistības iepriekš noteiktā apmērā atpirkt vai refinansēt riska darījumu;

b) 

laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, pamatā esošie riska darījumi atbilst nosacījumiem, lai, ievērojot standartizēto pieeju un ņemot vērā jebkādu atbilstīgu kredītriska mazināšanu, tiem piešķirtu riska pakāpi, kas ir vienāda ar vai mazāka par:

i) 

40 % riska darījumu vidējai svērtajai vērtībai attiecībā uz portfeli, ja riska darījumi ir aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēkām, vai pilnībā garantēti kredīti mājokļu iegādei, kā minēts 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

ii) 

50 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir aizdevums, kas nodrošināts ar komerciālu hipotēku;

iii) 

75 % atsevišķam riska darījumam, ja riska darījums ir riska darījums ar privātpersonām vai MVU;

iv) 

jebkuriem citiem riska darījumiem – 100 % atsevišķam riska darījumam;

c) 

ja ir piemērojams b) apakšpunkta i) un ii) punkts, aizdevumus, kas nodrošināti ar zemāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz kādu konkrētu aktīvu, vērtspapīrošanā iekļauj vienīgi tad, ja vērtspapīrošanā ir iekļauti arī visi aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāka ranga nodrošinājuma tiesībām uz šo aktīvu;

d) 

ja ir piemērojams šā punkta b) apakšpunkta i) punkts, nevienam aizdevumam pamatā esošo riska darījumu portfelī aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība nepārsniedz 100 % laikā, kad notiek iekļaušana vērtspapīrošanā, mērot saskaņā ar 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktu un 229. panta 1. punktu.



2.

Iedaļa

Būtiska riska pārvešanas atzīšana

244. pants

Tradicionālā vērtspapīrošana

1.  

Iniciatoriestāde, veicot tradicionālo vērtspapīrošanu, var izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina vai attiecīgā gadījumā – no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

pamatā esošo riska darījumu būtisks kredītrisks ir pārvests trešām personām;

b) 

iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250  % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.

2.  

Būtisks kredītrisks uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:

a) 

to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;

b) 

iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;

ii) 

nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.

Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.

3.  

Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:

a) 

iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu kredītriska pārvešanu;

b) 

iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.

4.  

Papildus 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;

b) 

vērtspapīrošanas pozīcijas nerada iniciatoriestādes maksājuma pienākumu;

c) 

pamatā esošie riska darījumi ir padarīti nepieejami iniciatoriestādei un tās kreditoriem tādā veidā, kas atbilst Regulas (ES) 2017/2402 20. panta 1. punktā noteiktajai prasībai;

d) 

iniciatoriestāde nepatur kontroli pār pamatā esošajiem riska darījumiem. Uzskata, ka kontrole pār pamatā esošajiem riska darījumiem ir paturēta, ja iniciatoram ir tiesības no pārveduma saņēmēja atpirkt iepriekš pārvestos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir citādi no jauna uzņemties pārvesto risku. Ja iniciatoriestāde patur apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, tas pats par sevi nenozīmē riska darījumu kontroli;

e) 

vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:

i) 

pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošos riska darījumus, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai

ii) 

palielina ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem, vai citādi uzlabo vērtspapīrošanas pozīcijas, reaģējot uz pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;

f) 

darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);

g) 

ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst arī visiem šādiem nosacījumiem:

i) 

tā ir izmantojama pēc iniciatoriestādes izvēles;

ii) 

to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

iii) 

tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju vērtspapīrošanā turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;

h) 

iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

5.  
Kompetentās iestādes informē EBI par tiem gadījumiem, kad tās saskaņā ar 2. punktu ir nolēmušas, ka riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, un gadījumiem, kad iestādes ir izvēlējušās piemērot 3. punktu.
6.  

EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu tradicionālajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:

a) 

nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;

b) 

“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā;

c) 

prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.

245. pants

Sintētiskā vērtspapīrošana

1.  

Iniciatoriestāde sintētiskajā vērtspapīrošanā var riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķināt saskaņā ar 251. un 252. pantu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

trešām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredītaizsardzību ir pārvests būtisks kredītrisks;

b) 

iniciatoriestāde saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu piemēro 1 250  % riska pakāpi visām tās turētajām vērtspapīrošanas pozīcijām vērtspapīrošanā vai par šādu vērtspapīrošanas pozīciju vērtību samazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus.

2.  

Būtisks kredītrisks ir uzskatāms par pārvestu katrā no šādiem gadījumiem:

a) 

to mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju, kuras vērtspapīrošanā tur iniciatoriestāde, riska darījumu riska svērtās vērtības nepārsniedz 50 % no visu šādu mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu riska svērtajām vērtībām šajā vērtspapīrošanā;

b) 

iniciatoriestāde netur vairāk kā 20 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtības vērtspapīrošanā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

iniciators var pierādīt, ka pirmās kārtas zaudējumu laidiena riska darījumu vērtība būtiski pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem;

ii) 

nav mezanīna vērtspapīrošanas pozīciju.

Ja riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana, kuru iniciatoriestāde sasniegtu, veicot vērtspapīrošanu, nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var nolemt, ka trešām personām nav pārvests būtisks kredītrisks.

3.  

Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iniciatoriestādēm atzīt būtisku kredītriska pārvešanu saistībā ar vērtspapīrošanu, ja iniciatoriestāde katrā atsevišķā gadījumā pierāda, ka pašu kapitāla prasību samazināšana, ko iniciators panāk, veicot vērtspapīrošanu, ir pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja iestāde izpilda abus šādus nosacījumus:

a) 

iestādei ir atbilstīga iekšējās riska pārvaldības politika un metodoloģija, lai novērtētu riska pārvešanu;

b) 

iestāde ir arī katrā atsevišķā gadījumā atzinusi kredītriska pārvešanu trešām personām iestādes iekšējās riska pārvaldības un tās iekšējās kapitāla sadales nolūkos.

4.  

Papildus 1., 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

darījuma dokumentācija atspoguļo vērtspapīrošanas ekonomisko būtību;

b) 

kredītaizsardzība, saskaņā ar kuru kredītrisks ir pārvests, atbilst 249. pantam;

c) 

vērtspapīrošanas dokumentācijā nav iekļauti noteikumi, kas:

i) 

nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru nesasniegšanas gadījumā, iestājoties kredītnotikumam, kredītaizsardzība netiek iedarbināta;

ii) 

dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanos;

iii) 

pieprasa iniciatoriestādei grozīt pamatā esošo riska darījumu sastāvu, lai uzlabotu portfeļa vidējo kvalitāti; vai

iv) 

iestādei palielina kredītaizsardzības izmaksas vai ienesīgumu, kas izmaksājams vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem, reaģējot uz pamatā esošā portfeļa kredītkvalitātes pasliktināšanos;

d) 

kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās;

e) 

darījuma dokumentācija attiecīgos gadījumos skaidri nosaka, ka iniciators vai sponsors var pirkt vai atpirkt vērtspapīrošanas pozīcijas vai atpirkt, pārstrukturēt vai aizstāt pamatā esošos riska darījumus, pārsniedzot savas līgumā noteiktās saistības, tikai tad, ja šādi pasākumi tiek veikti saskaņā ar valdošajiem tirgus apstākļiem un to puses rīkojas savās interesēs kā brīvas un neatkarīgas puses (saskaņā ar savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem);

f) 

ja pastāv dzēšanas iespēja, šai iespējai ir jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) 

to var izmantot pēc iniciatoriestādes izvēles;

ii) 

to var izmantot vienīgi tad, ja 10 % vai mazāk no pamatā esošo riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

iii) 

tā nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām vērtspapīrošanas pozīcijām, un nav arī citādi strukturēta tā, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus;

g) 

iniciatoriestāde ir saņēmusi kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu, kas apstiprina, ka vērtspapīrošana atbilst šā punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

5.  
Kompetentās iestādes informē EBI par gadījumiem, kad tās saskaņā ar 2. punktu ir nolēmušas, ka riska darījumu riska svērto vērtību iespējamā samazināšana nav pamatota ar samērīgu kredītriska pārvešanu trešām personām, un gadījumiem, kad iestādes ir izvēlējušās piemērot 3. punktu.
6.  

EBI uzrauga dažādās uzraudzības prakses saistībā ar būtiska riska pārvešanas atzīšanu sintētiskajā vērtspapīrošanā saskaņā ar šo pantu. Jo īpaši EBI pārskata:

a) 

nosacījumus būtiska kredītriska pārvešanai trešām personām saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;

b) 

“samērīgas kredītriska pārvešanas trešām personām” interpretāciju kompetento iestāžu veiktā novērtējuma nolūkā, kas paredzēts 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā; un

c) 

prasības kompetento iestāžu veiktajam novērtējumam par vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem iniciators lūdz atzīt būtiska kredītriska pārvešanu trešām personām saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

Līdz 2021. gada 2. janvārim EBI ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Pēc tam, kad Komisija ir ņēmusi vērā EBI ziņojumu, tā var saskaņā ar 462. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos jautājumus.

246. pants

Operacionālās prasības priekšlaicīgas amortizācijas noteikumiem

Ja vērtspapīrošana ietver atjaunojamus riska darījumus un priekšlaicīgas amortizācijas noteikumus vai līdzīgus noteikumus, uzskata, ka iniciatoriestāde ir pārvedusi būtisku kredītrisku tikai tad, ja ir izpildītas 244. un 245. pantā noteiktās prasības un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums pēc tā iedarbināšanas:

a) 

iestādes augstākas prioritātes vai līdzvērtīgu prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem nepakārto citu ieguldītāju prasījumiem;

b) 

iestādes prasījumu uz pamatā esošajiem riska darījumiem vēl vairāk nepakārto citu pušu prasījumiem; vai

c) 

citādi nepalielina iestādes pakļautību zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem atjaunojamiem riska darījumiem.



3.

Iedaļa

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana



1.

apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

247. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana

1.  

Ja iniciatoriestāde saskaņā ar 2. iedaļu ir pārvedusi būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, šī iestāde var:

a) 

tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā izslēgt pamatā esošos riska darījumus no riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina un attiecīgos gadījumos arī no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķina;

b) 

sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā atbilstīgi 251. un 252. pantam aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos arī paredzamo zaudējumu apmēru pamatā esošajiem riska darījumiem.

2.  
Ja iniciatoriestāde ir nolēmusi piemērot 1. punktu, tā aprēķina šajā nodaļā izklāstītās riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras tā varētu turēt vērtspapīrošanā.

Ja iniciatoriestāde nav pārvedusi būtisku kredītrisku vai ir nolēmusi nepiemērot 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības nevienai pozīcijai, kas tai varētu būt vērtspapīrošanā, bet ir jāturpina iekļaut pamatā esošos riska darījumus savos riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos un attiecīgā gadījumā – paredzamo zaudējumu apmēru, tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.

3.  
Ja riska darījumi ar pozīcijām ir vairākos vērtspapīrošanas laidienos, riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju. Vērtspapīrošanas pozīciju kredītaizsardzības nodrošinātāji ir uzskatāmi par vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem. Vērtspapīrošanas pozīcijas ietver arī vērtspapīrošanas riska darījumus ar procentu likmēm vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, ko iestāde ir noslēgusi līdz ar šo darījumu.
4.  
Ja vien vērtspapīrošanas pozīcija nav atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, riska darījumu riska svērto vērtību 92. panta 3. punkta vajadzībām iekļauj iestādes kopējā riska darījumu riska svērtajā vērtībā.
5.  
Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, pozīcijas riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar attiecīgo kopējo riska pakāpi.
6.  
Kopējo riska pakāpi nosaka kā summu, ko veido šajā nodaļā noteiktā riska pakāpe un jebkura saskaņā ar 270.a pantu noteiktā papildu riska pakāpe.

248. pants

Riska darījuma vērtība

1.  

Vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:

a) 

bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad šai vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar 110. pantu ir piemērotas jebkuras specifiskās kredītriska korekcijas;

b) 

ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus jebkādas vērtspapīrošanas pozīcijai piemērojamās attiecīgās specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, ko reizina ar attiecīgo korekcijas pakāpi, kā noteikts šajā punktā. Korekcijas pakāpe ir 100 %, izņemot naudas avansējuma līgumu gadījumos. Lai noteiktu riska darījuma vērtību naudas avansējuma līgumu neizmantotajai daļai, bez nosacījumiem atsaucama likviditātes līguma nominālvērtībai var piemērot 0 % korekcijas pakāpi, ar noteikumu, ka saskaņā ar līgumu izmantoto summu atmaksāšana ir augstākas prioritātes nekā visi pārējie prasījumi attiecībā uz naudas plūsmām, kas rodas no pamatā esošajiem riska darījumiem, un iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka neizmantotās daļas mērīšanai tā piemēro pietiekami konservatīvu metodi;

c) 

riska darījuma vērtību vērtspapīrošanas pozīcijas darījuma partnera kredītriskam, kas izriet no II pielikumā paredzēta atvasinātā instrumenta, nosaka saskaņā ar 6. nodaļu;

d) 

iniciatoriestāde no tādas vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtības, kurai ir piemērota 1 250  % riska pakāpe saskaņā ar 3. apakšiedaļu vai kura ir atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, var atskaitīt specifiskās kredītriska korekcijas attiecībā uz pamatā esošiem riska darījumiem saskaņā ar 110. pantu un jebkādas neatmaksājamas pirkšanas atlaides saistībā ar šādiem pamatā esošiem riska darījumiem tiktāl, ciktāl šādas pirkšanas atlaides ir radījušas pašu kapitāla samazināšanos;

▼M13

e) 

sintētiskās atlikušās starpības riska darījuma vērtību attiecīgā gadījumā veido šādi elementi:

i) 

jebkādi ieņēmumi no vērtspapīrotiem riska darījumiem, kurus iniciatoriestāde jau ir atzinusi savā ieņēmumu pārskatā saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un kurus iniciatoriestāde darījumam ir līgumiski noteikusi kā sintētisko atlikušo starpību, un kas joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;

ii) 

jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi iepriekšējos periodos un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;

iii) 

jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi pašreizējam periodam un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;

iv) 

jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi turpmākiem periodiem.

Atbilstoši šim punktam riska darījuma vērtībā neiekļauj nevienu summu, kura saistībā ar sintētisko vērtspapīrošanu ir sniegta kā nodrošinājums vai kredītkvalitātes uzlabojums un uz kuru jau attiecas pašu kapitāla prasība saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

▼M5

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas ir pietiekami konservatīva metode pirmās daļas b) apakšpunktā minētās neizmantotās daļas mērīšanai.

EBI līdz 2019. gada 18. janvārim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu papildināt šo regulu, pieņemot šā apakšpunkta trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus;

2.  
Ja iestādei ir divas vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas, kas pārklājas, savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā iekļauj tikai vienu no pozīcijām.

Ja pozīcijas daļēji pārklājas, iestāde var sadalīt pozīciju divās daļās un atzīt pārklāšanos tikai attiecībā uz vienu daļu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Alternatīvi iestāde var uzskatīt, ka pozīcijas pilnībā pārklājas, un kapitāla aprēķināšanas vajadzībām ekstrapolēt to pozīciju, kas rada augstākas riska darījumu riska svērtās vērtības.

Iestāde var arī atzīt pārklāšanos starp specifiskā riska pašu kapitāla prasībām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pašu kapitāla prasībām netirdzniecības portfeļa vērtspapīrošanas pozīcijām, ar noteikumu, ka iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt pašu kapitāla prasības attiecīgajām pozīcijām.

Piemērojot šo punktu, uzskata, ka divas pozīcijas pārklājas, ja tās savstarpēji izlīdzinās tādā veidā, ka iestāde spēj novērst zaudējumus, kas izriet no vienas pozīcijas, izpildot pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar otru pozīciju.

3.  
Ja ABKV pozīcijām ir piemērojams 270.c panta d) punkts, iestāde šā ABKV riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai var izmantot likviditātes līgumam noteikto riska pakāpi, ar noteikumu, ka likviditātes līgums sedz 100 % no ABKV, kuri emitēti ABKV programmā, un likviditātes līgums ir vienādi prioritārs ar ABKV tā, ka tie veido pārklājošos pozīciju. Iestāde paziņo kompetentajām iestādēm, ja tā ir piemērojusi šajā punktā izklāstītos noteikumus. Lai noteiktu šajā punktā paredzēto 100 % segumu, iestāde var ņemt vērā citus likviditātes līgumus ABKV programmā, ar noteikumu, ka tie veido pārklājošos pozīciju ar ABKV.

▼M13

4.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iniciatoriestādes nosaka 1. punkta e) apakšpunktā minēto riska darījuma vērtību, ņemot vērā attiecīgos zaudējumus, ko paredzēts segt no sintētiskās atlikušās starpības.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz 2021. gada 10. oktobrim iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M5

249. pants

Vērtspapīrošanas pozīciju kredītriska mazināšanas atzīšana

1.  
Iestāde attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju var atzīt fondēto vai nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildītas kredītriska mazināšanas prasības, kas noteiktas šajā nodaļā un 4. nodaļā.
2.  
Atbilstīga fondētā kredītaizsardzība ir tikai tāds finanšu nodrošinājums, kas ir atbilstīgs riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai saskaņā ar 2. nodaļu, kā noteikts 4. nodaļā, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.

Atbilstīga nefondētā kredītaizsardzība un nefondētās kredītaizsardzības devēji ir tikai tādi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 4. nodaļu, un kredītriska mazināšanas atzīšana ir atkarīga no attiecīgo 4. nodaļā noteikto prasību izpildes.

▼M13

3.  
Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kas uzskaitīti 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā, ir jābūt atzītas ĀKNI piešķirtam kredītnovērtējumam, kas ir kredītkvalitātes 2. pakāpe vai augstāka pakāpe brīdī, kad kredītaizsardzība atzīta pirmo reizi, un patlaban ir kredītkvalitātes 3. pakāpe vai augstāka pakāpe.

▼M5

Iestādes, kurām ir atļauja piemērot IRB pieeju tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, atbilstību var novērtēt saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz aizsardzības devēja PD līdzvērtīgumu tai PD, kas saistīta ar kredītkvalitātes pakāpēm, kuras minētas 136. pantā.

4.  

Atkāpjoties no 2. punkta, SSPE ir atbilstīgi aizsardzības devēji, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

SSPE pieder aktīvi, kuri atzīstami par atbilstīgu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu;

b) 

uz aktīviem, kas minēti a) apakšpunktā, neattiecas prasījumi vai iespējami prasījumi, kuri ir prioritārāki vai līdzvērtīgi tās iestādes prasījumiem vai iespējamiem prasījumiem, kas saņem nefondēto kredītaizsardzību; un

c) 

ir izpildītas visas 4. nodaļā iekļautās prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājuma atzīšanu.

5.  
Piemērojot 4. punktu, aizsardzības summa, kas saskaņā ar 4. nodaļu koriģēta atbilstīgi valūtas un termiņa nesakritībai (GA), nepārsniedz šo aktīvu tirgus vērtību, kam piemērota svārstīguma korekcija, un riska pakāpi riska darījumiem ar aizsardzības devēju saskaņā ar standartizēto pieeju (g) nosaka kā svērto vidējo riska pakāpi, kas būtu piemērojama šiem aktīviem kā finanšu nodrošinājumam saskaņā ar standartizēto pieeju.
6.  

Ja vērtspapīrošanas pozīcija saņem pilnu kredītaizsardzību vai daļēju kredītaizsardzību, ko aprēķina proporcionāli, piemēro šādas prasības:

a) 

iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijas daļai, kas saņem kredītaizsardzību, aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīcijas daļu tieši;

b) 

iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.

7.  

Visos gadījumos, uz kuriem neattiecas 6. punkts, piemēro šādas prasības:

a) 

iestāde, kas nodrošina kredītaizsardzību, to pozīcijas daļu, kas saņem kredītaizsardzību, uzskata par vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu tā, it kā tā turētu minēto pozīciju tieši, ievērojot 8., 9. un 10. punktu;

b) 

iestāde, kas pērk kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības a) apakšpunktā minētajai pozīcijas aizsargātajai daļai aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu. Iestāde to vērtspapīrošanas pozīcijas daļu, kas nesaņem kredītaizsardzību, uzskata par atsevišķu vērtspapīrošanas pozīciju un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 3. apakšiedaļu, ievērojot 8., 9. un 10. punktu.

8.  
Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu izmanto vērtspapīrošanas IRB pieeju (SEC-IRBA) vai standartizēto vērtspapīrošanas pieeju (SEC-SA), nosaka piesaistes punktu (A) un atsaistes punktu (D) atsevišķi katrai no pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, tā, it kā tās darījuma iniciēšanas laikā būtu emitētas kā atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas. Attiecīgi KIRB vai KSA vērtību aprēķina, ņemot vērā vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu sākotnējo portfeli.
9.  

Iestādes, kas saskaņā ar 3. apakšiedaļu sākotnējai vērtspapīrošanas pozīcijai izmanto uz ārējiem reitingiem balstīto vērtspapīrošanas pieeju (SEC-ERBA), riska darījumu riska svērtās vērtības pozīcijām, kas iegūtas saskaņā ar 7. punktu, aprēķina šādi:

a) 

ja iegūtā pozīcija ir augstākas prioritātes, tai piešķir sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi;

b) 

ja iegūtā pozīcija ir zemākas prioritātes, tai var piešķirt izsecināto reitingu saskaņā ar 263. panta 7. punktu. Šajā gadījumā laidiena apmēru T aprēķina, pamatojoties vienīgi uz iegūto pozīciju. Ja reitingu nevar izsecināt, iestāde piemēro augstāko riska pakāpi, kas izriet no:

i) 

SEC-SA piemērošanas saskaņā ar 8. punktu un 3. apakšiedaļu; vai

ii) 

sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpes saskaņā ar SEC-ERBA.

10.  
Zemākas prioritātes iegūto pozīciju uzskata par vērtspapīrošanas pozīciju, kas nav augstākas prioritātes pozīcija, pat ja sākotnējā vērtspapīrošanas pozīcija pirms aizsardzības uzskatāma par augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīciju.

250. pants

Netiešs atbalsts

1.  
Sponsoriestāde vai iniciatoriestāde, kura attiecībā uz vērtspapīrošanu ir izmantojusi 247. panta 1. un 2. punktu, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības, vai ir pārdevusi sava tirdzniecības portfeļa instrumentus tā, ka tai vairs nav jātur pašu kapitāls saistībā ar minēto instrumentu riskiem, tieši vai netieši nesniedz atbalstu vērtspapīrošanai papildus savām līgumsaistībām, lai samazinātu ieguldītāju iespējamos vai faktiskos zaudējumus.
2.  

Piemērojot 1. punktu, darījums nav uzskatāms par atbalstu, ja tas ir pienācīgi ņemts vērā, novērtējot būtisku kredītriska pārvešanu, un abas puses ir veikušas darījumu, rīkojoties savās interesēs, kā brīvas un neatkarīgas puses (savstarpēji nesaistītu pušu darījums). Minētajos nolūkos iestāde veic darījuma pilnīgu kredītuzraudzību un ņem vērā vismaz visus šādus turpmāk minētos elementus:

a) 

atpirkšanas cena;

b) 

iestādes kapitāla un likviditātes pozīcija pirms un pēc atpirkšanas;

c) 

pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti;

d) 

vērtspapīrošanas pozīciju gūtie rezultāti;

e) 

ietekme, kādu atbalsts atstās uz iniciatoriestādes paredzamajiem zaudējumiem attiecībā pret ieguldītājiem.

3.  
Iniciatoriestāde un sponsoriestāde paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru darījumu, kas noslēgts attiecībā uz vērtspapīrošanu saskaņā ar 2. punktu.
4.  
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par to, kas, piemērojot šo pantu, ir uzskatāms par “savstarpēji nesaistītu pušu darījumu” un apstākļos, kad darījums nav strukturēts tā, lai sniegtu atbalstu.
5.  

Ja iniciatoriestāde vai sponsoriestāde attiecībā uz vērtspapīrošanu neizpilda 1. punkta noteikumus, iestāde ietver visus minētās vērtspapīrošanas riska darījumus savā riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, un atklāj šādu informāciju:

a) 

ka tā ir sniegusi atbalstu vērtspapīrošanai, pārkāpjot 1. punktu; un

b) 

sniegtā atbalsta ietekmi pašu kapitāla prasību izteiksmē.

251. pants

Iniciatoriestādes sintētiskajā vērtspapīrošanā vērtspapīrotu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķins

1.  
Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības pamatā esošajiem riska darījumiem, sintētiskās vērtspapīrošanas iniciatoriestāde attiecīgā gadījumā izmanto aprēķina metodes, kas izklāstītas šajā iedaļā, nevis tās, kas izklāstītas 2. nodaļā. Iestādēm, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības un attiecīgos gadījumos paredzamo zaudējumu apmēru attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, paredzamo zaudējumu apmērs saistībā ar šādiem riska darījumiem ir nulle.
2.  
Šā panta 1. punktā noteiktās prasības ir piemērojamas visam vērtspapīrošanai pamatā esošo riska darījumu portfelim. Ievērojot 252. pantu, iniciatoriestāde riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas laidieniem aprēķina saskaņā ar šo iedaļu, ieskaitot pozīcijas, attiecībā uz kurām iestāde var atzīt kredītriska mazināšanu saskaņā ar 249. pantu. Riska pakāpi, kas piemērojama pozīcijām, uz kurām attiecas kredītriska mazināšana, var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu.

252. pants

Procedūra, kuru piemēro termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapīrošanā

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 251. pantu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredītaizsardzību, ar kuru tiek pārvests risks, un pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina šādi:

a) 

par pamatā esošo riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, bet nepārsniedzot piecus gadus. Kredītaizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar 4. nodaļu;

b) 

aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1 250  % riska pakāpi, iniciatoriestāde ignorē jebkādu termiņu nesakritību. Visām citām pozīcijām piemēro 4. nodaļā izklāstīto termiņu nesakritībai piemērojamo procedūru, izmantojot šādu formulu:

image

kur:

RW*

=

riska darījumu riska svērtās vērtības, piemērojot 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu;

RWAss

=

pamatā esošo riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, aprēķinātas proporcionāli;

RWSP

=

riska darījumu riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 251. pantu tā, it kā termiņu nesakritības nebūtu;

T

=

pamatā esošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados;

t

=

kredītaizsardzības termiņš, kas izteikts gados;

t*

=

0,25.

253. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību mazināšana

1.  
Ja vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar šo iedaļu piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestādes var atskaitīt šādas pozīcijas riska darījumu vērtību no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu tā vietā, lai šo pozīciju iekļautu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinā. Minētajā nolūkā riska darījuma vērtības aprēķinā saskaņā ar 249. pantu var atspoguļot atbilstīgo fondēto kredītaizsardzību.
2.  
Ja iestāde izmanto 1. punktā noteikto alternatīvu, summu, kas atskaitīta saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu, tā var atskaitīt no summas, kura 268. pantā norādīta kā maksimālā kapitāla prasība, ko aprēķinātu pamatā esošajiem riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.



2.

apakšiedaļa

Metožu hierarhija un kopīgi parametri

254. pants

Metožu hierarhija

1.  

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes izmanto vienu no 3. apakšiedaļā izklāstītajām metodēm atbilstīgi šādai hierarhijai:

a) 

ja ir izpildīti 258. pantā izklāstītie nosacījumi, iestāde izmanto SEC-IRBA saskaņā ar 259. un 260. pantu;

b) 

ja SEC-IRBA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-SA saskaņā ar 261. un 262. pantu;

c) 

ja SEC-SA nevar izmantot, iestāde izmanto SEC-ERBA saskaņā ar 263. un 264. pantu pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu.

2.  

Pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā uz kurām var izmantot izsecināto reitingu, iestādes SEC-SA vietā izmanto SEC-ERBA katrā šādā gadījumā:

a) 

ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % pozīcijām, kas uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;

b) 

ja SEC-SA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 25 % vai SEC-ERBA piemērošanas rezultātā iegūtā riska pakāpe būtu augstāka par 75 % pozīcijām, kas nav uzskatāmas par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām;

c) 

vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar automašīnu iegādei paredzēto aizdevumu, automašīnu izpirkumnomas un aprīkojuma izpirkumnomas darījumu portfeļiem.

3.  
Gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. punkts, un atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, iestāde var nolemt SEC-SA vietā var piemērot SEC-ERBA visām savām vērtspapīrošanas pozīcijām ar reitingu vai pozīcijām, attiecībā pret kurām var izmantot izsecināto reitingu.

Piemērojot pirmo daļu, iestāde informē kompetento iestādi par savu lēmumu ne vēlāk kā 2018. gada 17. novembrī.

Iestāde informē savu kompetento iestādi par ikvienu turpmāku lēmumu izdarīt vēl citas izmaiņas pieejā, ko piemēro visām tās vērtspapīrošanas pozīcijām ar reitingu, pirms 15. novembra tūlīt pēc minētā lēmuma.

Ja kompetentā iestāde līdz 15. decembrim tūlīt pēc attiecīgi otrajā vai trešajā daļā minētā termiņa neizsaka nekādus iebildumus, iestādes paziņotais lēmums stājas spēkā no nākamā gada 1. janvāra un ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā nākamais paziņotais lēmums. Iestāde tā paša gada laikā neizmanto dažādas pieejas.

4.  
Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var aizliegt iestādēm piemēro SEC-SA, ja riska darījumu riska svērtās vērtības, ko iegūst, piemērojot SEC-SA, nav samērīgas ar iestādei vai finanšu stabilitātei radīto risku, tostarp, bet ne tikai, ar kredītrisku, kas piemīt vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem. Tādu riska darījumu gadījumā, kuri nav uzskatāmi par VPS vērtspapīrošanas pozīcijām, īpaša uzmanība tiek pievērsta vērtspapīrošanai ar ļoti sarežģītām un riskantām iezīmēm.
5.  
Neskarot šā panta 1. punktu, iestāde var piemērot iekšējā novērtējuma pieeju, lai saskaņā ar 266. pantu aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz pozīcijām bez reitinga ABKV programmā vai ABKV darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti 265. pantā paredzētie nosacījumi. Ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 265. panta 2. punktu un konkrēta pozīcija ABKV programmā vai ABKV darījumā ietilpst šādas atļaujas piemērošanas jomā, iestāde piemēro minēto pieeju, lai aprēķinātu minētās pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību.
6.  
Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai iestādes piemēro SEC-SA saskaņā ar 261. pantu, ar 269. pantā noteiktajām izmaiņām.
7.  
Visos pārējos gadījumos vērtspapīrošanas pozīcijām piešķir 1 250  % riska svērumu.
8.  
Kompetentās iestādes informē EBI par visiem paziņojumiem, kuri sniegti, ievērojot šā panta 3. punktu. EBI uzrauga šā panta ietekmi uz kapitāla prasībām un dažādajām uzraudzības praksēm saistībā ar šā panta 4. punktu, kā arī katru gadu ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem un pieņem pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

255. pants

KIRB un KSA noteikšana

1.  
Ja iestāde saskaņā ar 3. apakšiedaļu piemēro SEC-IRBA, tā aprēķina KIRB saskaņā ar 2.–5. punktu.
2.  
Iestādes nosaka KIRB, riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem saskaņā ar 3. nodaļu būtu aprēķinātas tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, reizinot ar 8 % un dalot ar riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem. KIRB izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam.
3.  

KIRB aprēķināšanas vajadzībām riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 3. nodaļu, ietver:

a) 

paredzamo zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas un kuri joprojām ietilpst portfelī, saskaņā ar 3. nodaļu; un

b) 

neparedzēto zaudējumu summu saistībā ar visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, tostarp pamatā esošajiem portfeļa riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas, saskaņā ar 3. nodaļu.

4.  
Lai aprēķinātu kapitāla prasības nopirktajiem debitoru parādiem, iestādes var aprēķināt KIRB saistībā ar pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem saskaņā ar 3. nodaļā izklāstītajiem noteikumiem. Minētajos nolūkos riska darījumus ar privātpersonām vai MVU uzskata par nopirktiem privātpersonu vai MVU debitoru parādiem, un ar privātpersonām vai MVU nesaistītus riska darījumus uzskata par nopirktiem komercsabiedrību debitoru parādiem.
5.  
Atgūstamās vērtības samazinājuma riskam saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes KIRB aprēķina atsevišķi, ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks šādiem riska darījumiem ir būtisks.

Ja zaudējumus no atgūstamās vērtības samazinājuma riska un kredītriska vērtspapīrošanā apvieno, piemērojot 3. apakšiedaļu, iestādes apvieno attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam vienā KIRB. Ja no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska radušos zaudējumu segšanai ir viens vienots rezerves fonds vai virsnodrošināšana, to var uzskatīt par norādi, ka šie riski ir apvienoti.

Ja atgūstamās vērtības samazinājuma risks un kredītrisks vērtspapīrošanā nav apvienoti, iestādes maina otrajā daļā paredzēto režīmu, lai piesardzīgi apvienotu attiecīgo KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam.

6.  
Ja iestāde saskaņā ar 3. apakšiedaļu piemēro SEC-SA, tā aprēķina KSA“ reizinot riska darījumu riska svērtās vērtības, kas pamatā esošajiem riska darījumiem būtu aprēķinātas saskaņā ar 2. nodaļu tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti, ar 8 % un dalot ar pamatā esošo riska darījumu vērtību. KSA izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam.

Piemērojot šo punktu, iestādes riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem aprēķina, neveicot konkrētu kredītriska korekciju un papildu vērtības korekciju savstarpējo ieskaitu saskaņā ar 34. un 110. pantu un citus pašu kapitāla samazinājumus.

7.  
Piemērojot 1. līdz 6. punktu, ja vērtspapīrošanas struktūra ietver SSPE izmantošanu, visus SSPE riska darījumus saistībā ar vērtspapīrošanu uzskata par pamatā esošajiem riska darījumiem. Neskarot iepriekš minēto, iestāde var izslēgt SSPE riska darījumus no pamatā esošo riska darījumu portfeļa KIRB vai KSA aprēķināšanas vajadzībām, ja risks, kas izriet no SSPE riska darījumiem, ir nebūtisks vai ja tas neietekmē iestādes vērtspapīrošanas pozīciju.

Fondētās sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā jebkurus būtiskus ieņēmumus, kuri gūti, emitējot SSPE ar kredītrisku saistītas parādzīmes vai citus fondētos vērtspapīrus, kas kalpo kā nodrošinājums vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšanai, iekļauj KIRB vai KSA aprēķinā, ja nodrošinājuma kredītriskam piemēro zaudējumu sadali pa laidieniem.

8.  
Piemērojot šā panta 5. punkta trešo daļu, EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par atbilstīgajām metodēm, kā apvienot KIRB atgūstamās vērtības samazinājuma riskam un kredītriskam, ja šie riski vērtspapīrošanā nav apvienoti.
9.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai turpmāk precizētu nosacījumus, ar kādiem iestādēm ļauj aprēķināt KIRB pamatā esošo riska darījumu portfeļiem saskaņā ar 4. punktu, jo īpaši attiecībā uz:

a) 

iekšējo kredītpolitiku un modeļiem, kas paredzēti, lai aprēķinātu KIRB vērtspapīrošanas darījumiem;

b) 

dažādu riska faktoru izmantošanu saistībā ar pamatā esošo riska darījumu portfeli un, ja nav pieejami pietiekami precīzi vai uzticami dati par pamatā esošo portfeli, aizstājējdatu izmantošanu, lai aplēstu saistību nepildīšanas varbūtību (PD) un saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD); un

c) 

uzticamības pārbaudes prasībām, lai uzraudzītu debitoru parādu pārdevēju vai citu iniciatoru darbības un politiku.

EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 18. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

256. pants

Piesaistes punkta (A) un atsaistes punkta (D) noteikšana

1.  
Piemērojot šīs iedaļas 3. apakšiedaļu, iestādes nosaka piesaistes punktu (A) robežvērtībā, no kuras pamatā esošo riska darījumu portfeļa zaudējumus sāktu attiecināt uz attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju.

Piesaistes punktu (A) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes vai līdzvērtīgi ar laidienu, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, tostarp pašu riska darījumu, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.

2.  
Piemērojot šīs iedaļas 3. apakšiedaļu, iestādes nosaka atsaistes punktu (D) robežvērtībā, no kuras pamatā esošo riska darījumu portfeļa zaudējumi radītu pilnīgu pamatsummas zaudēšanu par laidienu, kas ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju.

Atsaistes punktu (D) izsaka kā decimāldaļskaitli no nulles līdz vienam, un tas ir vienāds ar lielāko no šādiem rādītājiem – nulle vai attiecība starp vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksāto atlikumu, no kura atskaitīts neatmaksātais atlikums par visiem laidieniem, kas ir augstākas prioritātes nekā laidiens, kurš ietver attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju, un visu vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto atlikumu.

3.  
Piemērojot 1. un 2. punktu, iestādes virsnodrošināšanu un fondētos rezerves kontus uzskata par laidieniem un aktīvus, kas veido šādus rezerves kontus, – par pamatā esošajiem riska darījumiem.
4.  
Piemērojot 1. un 2. punktu, iestādes neņem vērā nefondētos rezerves kontus un aktīvus, kas nenodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus, piemēram, tos, kas sniedz tikai likviditātes atbalstu, valūtas vai procentu likmju mijmaiņas līgumus un naudas nodrošinājuma kontus saistībā ar minētajām vērtspapīrošanas pozīcijām. Attiecībā uz fondētiem rezerves kontiem un aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus, iestāde par vērtspapīrošanas pozīcijām uzskata tikai to minēto kontu vai aktīvu daļas, kas ir zaudējumus sedzošas.
5.  
Ja viena un tā paša darījuma divām vai vairākām augstākas prioritātes pozīcijām ir dažādi termiņi, bet tām ir kopīgs zaudējumu sadalījums, ko aprēķina proporcionāli, piesaistes punktu (A) un atsaistes punktu (D) aprēķins balstās uz minēto pozīciju kopējo neatmaksāto atlikumu, un no tā izrietošie piesaistes punkti (A) un atsaistes punkti (D) ir tie paši.

▼M13

6.  
Lai aprēķinātu sintētiskās vērtspapīrošanas piesaistes punktus (A) un atsaistes punktus (D), vērtspapīrošanas iniciatoriestāde vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību, kas ir 248. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā sintētiskā atlikusī starpība, uzskata par laidienu un koriģē citu paturēto laidienu piesaistes punktus (A) un atsaistes punktus (D), attiecīgo riska darījuma vērtību pieskaitot vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksātajam atlikumam. Šo korekciju drīkst veikt tikai iniciatoriestādes.

▼M5

257. pants

Laidiena termiņa (MT) noteikšana

1.  

Piemērojot šīs iedaļas 3. apakšiedaļu, un ievērojot 2. punktu, iestādes var noteikt laidiena termiņu (MT) vai nu kā:

a) 

laidienā veicamo līguma maksājumu vidējo svērto termiņu saskaņā ar šādu formulu:

image

kur CFt ir visi līguma maksājumi (pamatsumma, procenti un maksas), kas aizdevuma ņēmējam jāmaksā t laikposmā; vai

b) 

laidiena galīgo juridiski noteikto termiņu saskaņā ar šādu formulu:

image

kur ML ir laidiena galīgais juridiski noteiktais termiņš.

2.  
Piemērojot 1. punktu, laidiena termiņa (MT) noteikšanai visos gadījumos ievēro viena gada minimālo robežvērtību un piecu gadu maksimālo robežvērtību.
3.  
Ja iestādei saskaņā ar līgumu var rasties pakļautība iespējamiem zaudējumiem no pamatā esošajiem riska darījumiem, iestāde nosaka vērtspapīrošanas pozīcijas termiņu, ņemot vērā līguma termiņu un šādu pamatā esošo riska darījumu ilgāko termiņu. Attiecībā uz atjaunojamiem riska darījumiem piemēro riska darījuma ilgāko līgumā iespējamo atlikušo termiņu, ko varētu pievienot atjaunošanas laikposmā.
4.  
EBI uzrauga dažādās prakses šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2019. gada 31. decembrim izdod pamatnostādnes.



3.

apakšiedaļa

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanas metodes

258. pants

Nosacījumi uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas (SEC-IRBA) izmantošanai

1.  

Iestādes izmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

pozīcija ir nodrošināta ar IRB portfeli vai jauktu portfeli, ja pēdējā minētajā gadījumā iestāde spēj aprēķināt KIRB saskaņā ar 3. iedaļu vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtības;

b) 

ir pieejama pietiekama informācija saistībā ar vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem, lai iestāde varētu aprēķināt KIRB; un

c) 

iestādei nav saskaņā ar 2. punktu liegts izmantot SEC-IRBA saistībā ar noteiktu vērtspapīrošanas pozīciju.

2.  

Kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā var liegt izmantot SEC-IRBA, ja vērtspapīrošanai ir ļoti sarežģītas vai riskantas iezīmes. Šajā nolūkā turpmāk minēto var uzskatīt par ļoti sarežģītām vai riskantām iezīmēm:

a) 

kredītkvalitātes uzlabojumi, ko var mazināt citi iemesli, nevis portfeļa zaudējumi;

b) 

pamatā esošo riska darījumu portfeļi ar augstu iekšējās korelācijas pakāpi, jo riska darījumi ir koncentrēti vienā nozarē vai ģeogrāfiskajā apgabalā;

c) 

darījumi, kuros vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana ir ļoti atkarīga no riska faktoriem, kas nav atspoguļoti KIRB; vai

d) 

ļoti sarežģīts zaudējumu sadalījums starp laidieniem.

259. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar SEC-IRBA

1.  

Saskaņā ar SEC-IRBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:



RW = 1 250  %

ja D ≤ KIRB

image

ja A ≥ KIRB

image

ja A < KIRB < D

kur:

KIRB

ir pamatā esošo riska darījumu portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;

D

ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu;

A

ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu.

image

kur:

a

=

– (1/(p * KIRB));

u

=

D – KIRB;

l

=

max (A – KIRB; 0),

kur:

image

kur:

N

ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu efektīvais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu;

LGD

ir pamatā esošo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu svērtie vidējie saistību neizpildes zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar 5. punktu;

MT

ir laidiena termiņš, kas noteikts saskaņā ar 257. pantu.

A, B, C, D un E parametrus nosaka saskaņā ar šādu atsauču tabulu:



 

A

B

C

D

E

Ar privātpersonām vai MVU nesaistīti

Augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25)

0

3,56

-1,85

0,55

0,07

Augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25)

0,11

2,61

-2,91

0,68

0,07

Nav augstākas prioritātes, granulāri (N ≥ 25)

0,16

2,87

-1,03

0,21

0,07

Nav augstākas prioritātes, negranulāri (N < 25)

0,22

2,35

-2,46

0,48

0,07

Privātpersonas vai MVU

Augstākas prioritātes

0

0

-7,48

0,71

0,24

Nav augstākas prioritātes

0

0

-5,78

0,55

0,27

2.  
Ja pamatā esošais IRB portfelis ietver gan darījumus ar privātpersonām vai MVU, gan ar privātpersonām vai MVU nesaistītus darījumus, portfeli sadala vienā privātpersonu vai MVU un vienā ar privātpersonām vai MVU nesaistītu darījumu apakšportfelī, un katram apakšportfelim aplēš atsevišķu parametru p (un atbilstīgos ievaddatu parametrus N, KIRB un LGD). Pēc tam darījumam aprēķina vidējo svērto parametru p, pamatojoties uz katra apakšportfeļa parametriem p un riska darījumu nominālo apmēru katrā apakšportfelī.
3.  
Ja iestāde piemēro SEC-IRBA jauktam portfelim, parametra p aprēķinu balsta tikai uz pamatā esošajiem riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju. Šajā nolūkā neņem vērā pamatā esošos riska darījumus, kam piemēro standartizēto pieeju.
4.  

Riska darījumu efektīvo skaitu (N) aprēķina šādi:

image

kur EADi ir riska darījuma vērtība saistībā ar portfeļa i riska darījumu.

Vairākus riska darījumus ar vienu parādnieku konsolidē un uzskata par vienu riska darījumu.

5.  

Riska darījumu svērtos vidējos LGD aprēķina šādi:

image

kur LGD i ir vidējie LGD saistībā ar visiem riska darījumiem ar i parādnieku.

Ja nopirkto debitoru parādu kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku vērtspapīrošanā pārvalda apvienoti, LGD ievaddati kredītriskam atbilst LGD svērtajam vidējam rādītājam, bet atgūstamās vērtības samazinājuma riskam – 100 % LGD. Riska pakāpes ir atsevišķās IRB pieejas kapitāla prasības attiecīgi kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Šajā nolūkā vienu vienotu rezerves fondu vai virsnodrošināšanu, kas ir pieejami, lai segtu zaudējumus no kredītriska vai atgūstamās vērtības samazinājuma riska, var uzskatīt par norādi, ka šos riskus pārvalda apvienoti.

6.  

Ja portfeļa lielākā pamatā esošo riska darījumu daļa (C1) nepārsniedz 3 %, iestādes var izmantot šādu vienkāršotu metodi, lai aprēķinātu N un riska darījumu svērto vidējo LGD:

image

LGD = 0,50

kur:

Cm

ir portfeļa daļa, kas atbilst lielāko m riska darījumu summai; un

m

nosaka iestāde.

Ja ir pieejama tikai C1 un šī summa nepārsniedz 0,03, tad iestāde var noteikt LGD kā 0,50 un N kā 1/C1.

7.  

Ja pozīcija ir balstīta uz jauktu portfeli un iestāde spēj saskaņā ar 258. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķināt KIRB vismaz 95 % no pamatā esošo riska darījumu vērtībām, kapitāla prasību pamatā esošo riska darījumu portfelim tā aprēķina šādi:

image

kur:

d ir riska darījumu vērtības daļa tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem iestāde var aprēķināt KIRB, attiecībā pret riska darījumu vērtību visiem pamatā esošajiem riska darījumiem.

8.  
Ja iestādei ir vērtspapīrošanas pozīcija atvasināta instrumenta veidā, lai ierobežotu tirgus riskus, tostarp procentu likmju vai valūtas riskus, iestāde minētajam atvasinātajam instrumentam var piešķirt izsecināto riska pakāpi, kas ir vienāda ar atsauces pozīcijas riska pakāpi, kuru aprēķina saskaņā ar šo pantu.

Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.

260. pants

Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-IRBA

Saskaņā ar SEC-IRBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 259. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:

riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %

image

261. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju (SEC-SA)

1.  

Saskaņā ar SEC-SA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi, kura noteikta šādi, visos gadījumos ievērojot 15 % minimālo robežvērtību:



RW = 1 250  %

ja D ≤ KA

image

ja A ≥ KA

image

ja A < KA < D

kur:

D

ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu;

A

ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu.

KA

ir parametrs, kuru aprēķina saskaņā ar 2. punktu,

image

kur:

a

=

– (1/(p · KA));

u

=

D – KA;

l

=

max (A – KA; 0);

p

=

1 vērtspapīrošanas riska darījums, kas nav atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums.

2.  

Piemērojot 1. punktu, KA aprēķina šādi:

image

kur:

KSA ir pamatā esošā portfeļa kapitāla prasība, kā noteikts 255. pantā;

W ir attiecība starp:

a) 

nominālvērtības summu pamatā esošajiem riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas; un

b) 

visu pamatā esošo riska darījumu nominālvērtības summu.

Šajā nolūkā riska darījums, kura saistības netiek pildītas, ir pamatā esošs riska darījums, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: i) kura termiņš nokavēts par 90 vai vairāk dienām; ii) kurš atrodas bankrota vai maksātnespējas procesā; iii) kurš atrodas piespiedu atsavināšanas vai līdzīgā procesā vai iv) kura saistības netiek pildītas saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentāciju.

Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss 5 % vai mazāk pamatā esošo riska darījumu portfelī, iestāde var izmantot SEC-SA ar šādu pielāgojumu, aprēķinot KA:

image

Ja iestādei nav zināms kavējumu statuss vairāk nekā 5 % no portfeļa pamatā esošajiem riska darījumiem, vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir 1 250  %.

3.  
Ja iestādei ir vērtspapīrošanas pozīcija atvasināta instrumenta veidā, lai ierobežotu tirgus riskus, tostarp procentu likmju vai valūtas riskus, iestāde minētajam atvasinātajam instrumentam var piešķirt izsecināto riska pakāpi, kas ir vienāda ar atsauces pozīcijas riska pakāpi, kuru aprēķina saskaņā ar šo pantu.

Piemērojot šo punktu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.

262. pants

Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-SA

Saskaņā ar SEC-SA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 261. pantu, ņemot vērā šādas izmaiņas:

riska pakāpes minimālā robežvērtība augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām = 10 %
p = 0,5

263. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz ārējiem reitingiem (SEC-ERBA)

1.  
Saskaņā ar SEC-ERBA riska darījumu riska svērto vērtību vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina, pozīcijas riska darījuma vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 248. pantu, reizinot ar piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar šo pantu.
2.  

Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:



1. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

Visi pārējie reitingi

Riska pakāpe

15  %

50  %

100  %

1 250  %

3.  

Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar šā panta 7. punktu, piemēro 2. tabulā noteiktās riska pakāpes, kas attiecīgi koriģētas, ievērojot laidiena termiņu (MT) saskaņā ar 257. pantu un šā panta 4. punktu un laidiena apmēru laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar šā panta 5. punktu:



2. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

Augstākas prioritātes laidiens

(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes

Laidiena termiņš (MT)

Laidiena termiņš (MT)

1 gads

5 gadi

1 gads

5 gadi

1

15  %

20  %

15  %

70  %

2

15  %

30  %

15  %

90  %

3

25  %

40  %

30  %

120  %

4

30  %

45  %

40  %

140  %

5

40  %

50  %

60  %

160  %

6

50  %

65  %

80  %

180  %

7

60  %

70  %

120  %

210  %

8

75  %

90  %

170  %

260  %

9

90  %

105  %

220  %

310  %

10

120  %

140  %

330  %

420  %

11

140  %

160  %

470  %

580  %

12

160  %

180  %

620  %

760  %

13

200  %

225  %

750  %

860  %

14

250  %

280  %

900  %

950  %

15

310  %

340  %

1 050  %

1 050  %

16

380  %

420  %

1 130  %

1 130  %

17

460  %

505  %

1 250  %

1 250  %

Visas pārējās

1 250  %

1 250  %

1 250  %

1 250  %

4.  
Lai noteiktu riska pakāpi laidieniem, kuru termiņš ir no viena gada līdz pieciem gadiem, iestādes izmanto lineāro interpolāciju starp riska pakāpēm, kas piemērojamas attiecīgi viena gada un piecu gadu termiņam saskaņā ar 2. tabulu.
5.  

Lai ņemtu vērā laidiena apmēru, riska pakāpi laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

T = laidiena apmērs, ko izsaka kā D – A,

kur:

D

ir atsaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu;

A

ir piesaistes punkts, kas noteikts saskaņā ar 256. pantu.

6.  
Laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, riska pakāpēm, kuras izriet no 3., 4. un 5. punkta, piemēro 15 % minimālo robežvērtību. Turklāt aprēķinātā riska pakāpe nav zemāka par riska pakāpi, kas atbilst hipotētiskam augstākas prioritātes laidienam tajā pašā vērtspapīrošanā ar tādu pašu kredītnovērtējumu un termiņu.
7.  

Lai izmantotu izsecinātos reitingus, iestādes pozīcijai bez reitinga piešķir tādu izsecināto reitingu, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu atsauces pozīcijai ar reitingu, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

atsauces pozīcija visos aspektos ir līdzvērtīga vērtspapīrošanas pozīcijai bez reitinga, vai, ja nav līdzvērtīgas reitinga pozīcijas, atsauces pozīcija ir tieši pakārtota pozīcijai bez reitinga;

b) 

atsauces pozīcijai nav tāda veida trešo personu garantiju vai citu kredītkvalitātes uzlabojumu, kas nav pieejami pozīcijai bez reitinga;

c) 

atsauces pozīcijas termiņš ir vienāds ar vai ilgāks par attiecīgās pozīcijas bez reitinga termiņu;

d) 

visus izsecinātos reitingus pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīcijas kredītnovērtējumā.

8.  
Ja iestādei ir vērtspapīrošanas pozīcija atvasināta instrumenta veidā, lai ierobežotu tirgus risku, tostarp procentu likmju vai valūtas risku, iestāde minētajam atvasinātajam instrumentam var piešķirt izsecināto riska pakāpi, kas ir vienāda ar atsauces pozīcijas riska pakāpi, kuru aprēķina saskaņā ar šo pantu.

Piemērojot pirmo daļu, atsauces pozīcija ir pozīcija, kas visos aspektos ir līdzvērtīga atvasinātajam instrumentam, vai, ja šādas līdzvērtīgas pozīcijas nav, pozīcija, kas ir tieši pakārtota atvasinātajam instrumentam.

264. pants

Pieeja VPS vērtspapīrošanai saskaņā ar SEC-ERBA

1.  
Saskaņā ar SEC-ERBA riska pakāpi VPS vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 263. pantu, ņemot vērā šajā pantā noteiktās izmaiņas.
2.  

Riska darījumiem ar īstermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz īstermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, piemēro šādas riska pakāpes:



3. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

1

2

3

Visi pārējie reitingi

Riska pakāpe

10  %

30  %

60  %

1 250  %

3.  

Riska darījumiem ar ilgtermiņa kredītnovērtējumiem vai ja uz ilgtermiņa kredītnovērtējumu balstīto reitingu var izsecināt saskaņā ar 263. panta 7. punktu, riska pakāpes nosaka saskaņā ar 4. tabulu, tās koriģējot atbilstīgi laidiena termiņam (MT) saskaņā ar 257. pantu un 263. panta 4. punktu un laidiena apmēram laidieniem, kas nav augstākas prioritātes, saskaņā ar 263. panta 5. punktu:



4. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

Augstākas prioritātes laidiens

(Plāns) laidiens, kas nav augstākas prioritātes

Laidiena termiņš (MT)

Laidiena termiņš (MT)

1 gads

5 gadi

1 gads

5 gadi

1

10  %

10  %

15  %

40  %

2

10  %

15  %

15  %

55  %

3

15  %

20  %

15  %

70  %

4

15  %

25  %

25  %

80  %

5

20  %

30  %

35  %

95  %

6

30  %

40  %

60  %

135  %

7

35  %

40  %

95  %

170  %

8

45  %

55  %

150  %

225  %

9

55  %

65  %

180  %

255  %

10

70  %

85  %

270  %

345  %

11

120  %

135  %

405  %

500  %

12

135  %

155  %

535  %

655  %

13

170  %

195  %

645  %

740  %

14

225  %

250  %

810  %

855  %

15

280  %

305  %

945  %

945  %

16

340  %

380  %

1 015  %

1 015  %

17

415  %

455  %

1 250  %

1 250  %

Visas pārējās

1 250  %

1 250  %

1 250  %

1 250  %

265. pants

Iekšējā novērtējuma pieejas darbības joma un operacionālās prasības

1.  
Iestādes var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības ABKV programmu vai ABKV darījumu pozīcijām bez reitinga atbilstīgi iekšējā novērtējuma pieejai saskaņā ar 266. pantu, ja ir izpildīti šā panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi.

Ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar šā panta 2. punktu un konkrēta pozīcija ABKV programmā vai ABKV darījumā ietilpst šādas atļaujas piemērošanas jomā, iestāde piemēro minēto pieeju, lai aprēķinātu minētās pozīcijas riska darījumu riska svērto vērtību.

2.  

Kompetentās iestādes piešķir iestādēm atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju skaidri noteiktā piemērošanas jomā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

visas ABKV programmā emitēto komerciālo vērtspapīru pozīcijas ir pozīcijas ar reitingu;

b) 

pozīcijas kredītkvalitātes iekšējais novērtējums atspoguļo vienas vai vairāku ĀKNI publiski pieejamu novērtēšanas metodoloģiju tāda paša veida vērtspapīrošanas pozīciju, ko atbalsta vērtspapīrotā veida pamatā esošo riska darījumi, reitingu noteikšanai;

c) 

ABKV programmā emitētais komerciālais vērtspapīrs ir emitēts galvenokārt trešo personu ieguldītājiem;

d) 

iestādes iekšējās novērtēšanas process ir vismaz tikpat konservatīvs kā to ĀKNI publiski pieejamie novērtējumi, kuras ir sniegušas ārējo reitingu ABKV programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, jo īpaši attiecībā uz stresa faktoriem un citiem attiecīgiem kvantitatīviem elementiem;

e) 

iestādes iekšējā novērtējuma metodoloģijā ņem vērā to ĀKNI visas attiecīgās publiski pieejamās novērtēšanas metodoloģijas, kuras sniedz reitingu ABKV programmas komerciālajiem vērtspapīriem, un paredz reitinga pakāpes atbilstīgi ĀKNI kredītnovērtējumiem. Iestāde savā iekšējā uzskaitē dokumentē paskaidrojumu, kurā aprakstīts, kā ir izpildītas šā punkta prasības, un regulāri atjaunina šo paskaidrojumu;

f) 

iestāde iekšējās riska pārvaldības nolūkā izmanto iekšējā novērtējuma metodoloģiju, tostarp lēmumu pieņemšanā, informācijas vadībai un iekšējā kapitāla sadales procesos;

g) 

iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienība regulāri pārskata iekšējā novērtējuma procesu un iestādes ABKV programmas vai ABKV darījuma riska darījumu kredītkvalitātes iekšējo novērtējumu kvalitāti;

h) 

iestāde seko savu iekšējo reitingu sniegtajiem rezultātiem laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējā novērtējuma metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējo reitingu paredzētajiem;

i) 

ABKV programmā ir iekļauti sākotnējās izvietošanas un pasīvu pārvaldības standarti programmas administratoram paredzētu pamatnostādņu veidā vismaz par:

i) 

aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar j) apakšpunktu;

ii) 

to riska darījumu veidiem un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes līgumiem un kredītkvalitātes uzlabojumiem;

iii) 

zaudējumu sadali starp ABKV programmas vai ABKV darījuma vērtspapīrošanas pozīcijām;

iv) 

aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no struktūras, kas šos aktīvus pārdod;

j) 

aktīvu atbilstības kritēriji ABKV programmā vismaz:

i) 

nepieļauj iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai kuriem netiek pildītas saistības;

ii) 

ierobežo pārmērīgu koncentrēšanos uz vienu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu; un

iii) 

ierobežo iegādājamo aktīvu termiņu;

k) 

pārdevēja kredītriska un komercdarbības profila analīzi veic, ietverot vismaz novērtējumu par pārdevēja:

i) 

iepriekšējiem un paredzamajiem turpmākajiem finanšu rezultātiem;

ii) 

esošo stāvokli tirgū un paredzamo turpmāko konkurētspēju;

iii) 

sviru, naudas plūsmu, procentu segumu un parāda reitingu; un

iv) 

sākotnējās izvietošanas standartiem, apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesiem;

l) 

ABKV programmai ir iekasēšanas politikas un procesi, kuros ņemta vērā parādus apkalpojošās sabiedrības darbības spēja un kredītkvalitāte, un tā ietver iezīmes, kas mazina pārdevēja un parādus apkalpojošās sabiedrības ar darbību saistītos riskus. Piemērojot šo apakšpunktu, ar darbību saistītos riskus var mazināt, izmantojot iedarbinātājmehānismus, kuru pamatā ir pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības pašreizējā kredītkvalitāte, lai novērstu līdzekļu sajaukšanos pārdevēja vai parādus apkalpojošās sabiedrības saistību neizpildes gadījumā;

m) 

apkopoto zaudējumu aplēsē par aktīvu portfeli, kuru var iegādāties ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku;

n) 

ja pārdevēja nodrošināto kredītkvalitātes uzlabojumu apjoms ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītzaudējumiem, un atgūstamās vērtības samazinājuma risks attiecīgajam aktīvu portfelim ir būtisks, ABKV programma ietver atsevišķu rezervi atgūstamās vērtības samazinājuma riskam;

o) 

nepieciešamo uzlabojumu līmeni ABKV programmā aprēķina, ņemot vērā vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, tostarp zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumus un debitoru parādu apgrozības ātrumu;

p) 

ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus riska darījumu iegādei, lai mazinātu pamatā esošā portfeļa iespējamo kredītkvalitātes pasliktināšanos. Šādi mehānismi var ietvert izbeigšanas iedarbinātājmehānismus, kas noteikti konkrētam riska darījumu portfelim;

q) 

iestāde izvērtē pamatā esošā aktīvu portfeļa īpašības, piemēram, vidējo svērto kredītvērtējumu, un nosaka koncentrēšanos uz atsevišķu parādnieku vai ģeogrāfisko apgabalu un aktīvu portfeļa granularitāti.

3.  
Ja iestādes iekšējie revidenti, kredītuzraudzības vai riska pārvaldības struktūrvienības veic pārskatīšanu, kas paredzēta 2. punkta g) apakšpunktā, tad šīm struktūrvienībām ir jābūt neatkarīgām no iestādes iekšējām struktūrvienībām, kas nodarbojas ar ABKV programmas darbību un attiecībām ar klientiem.
4.  

Iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju piemērot iekšējā novērtējuma pieeju, neatgriežas pie citu metožu izmantošanas attiecībā uz pozīcijām, kas ietilpst iekšējā novērtējuma pieejas piemērošanas jomā, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

iestāde ir pietiekami pierādījusi kompetentajai iestādei, ka iestādei ir pamatots iemesls to darīt;

b) 

iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

266. pants

Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju

1.  
Saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju iestāde pozīcijai bez reitinga ABKV programmā vai ABKV darījumā piešķir vienu no reitingu kategorijām, kas noteiktas 265. panta 2. punkta e) apakšpunktā, pamatojoties uz tās iekšējo novērtējumu. Pozīcijai tiek piešķirts atvasināts reitings, kas ir vienāds ar kredītnovērtējumu, kurš atbilst minētā reitinga kategorijai, kā noteikts 265. panta 2. punkta e) apakšpunktā.
2.  
Saskaņā ar 1. punktu atvasinātais reitings atbilst vismaz ieguldījumu kategorijai vai ir augstāks laikā, kad tas pirmoreiz tika piešķirts, un riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar attiecīgi 263. pantu vai 264. pantu ir pielīdzināms atbilstīgam kredītnovērtējumam, ko sniegusi ĀKNI.



4.

apakšiedaļa

Vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības

267. pants

Maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām – “caurskatīšanas” pieeja

1.  
Iestāde, kura visu laiku pārzina pamatā esošo riska darījumu sastāvu, augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai var piešķirt maksimālo riska pakāpi, kas ir vienāda ar riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi, kura būtu piemērojama pamatā esošajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapīroti.
2.  
Pamatā esošo riska darījumu portfeļu gadījumā, ja iestāde izmanto tikai standartizēto pieeju vai IRB pieeju, augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijas maksimālā riska pakāpe ir vienāda ar riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi, kas tiktu piemērota pamatā esošajiem riska darījumiem saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. nodaļu tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti.

Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo riska pakāpi aprēķina šādi:

a) 

ja iestāde piemēro SEC-IRBA, pamatā esošā portfeļa standartizētās pieejas daļai un IRB pieejas daļai katrai piešķir attiecīgi atbilstīgās standartizētās pieejas riska pakāpi un IRB pieejas riska pakāpi;

b) 

ja iestāde piemēro SEC-SA vai SEC-ERBA, maksimālā riska pakāpe augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām ir vienāda ar pamatā esošo riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi saskaņā ar standartizēto pieeju.

3.  

Piemērojot šo pantu, riska pakāpē, kas būtu piemērojama atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 3. nodaļu, ietver attiecību starp:

a) 

paredzamajiem zaudējumiem, kas reizināti ar 12,5; un

b) 

riska darījuma vērtību pamatā esošajiem riska darījumiem.

4.  
Ja maksimālā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punktu, atbilst zemākai riska pakāpei nekā riska pakāpju minimālās robežvērtības, kuras noteiktas attiecīgi 259. līdz 264. pantā, tā vietā izmanto pirmo no iepriekšminētajām.

268. pants

Maksimālās kapitāla prasības

1.  
Iniciatoriestāde, sponsoriestāde vai cita iestāde, kas izmanto SEC-IRBA, vai iniciatoriestāde vai sponsoriestāde, kas izmanto SEC-SA vai SEC-ERBA, tās turētai vērtspapīrošanas pozīcijai var piemērot maksimālo kapitāla prasību, kas ir vienāda ar kapitāla prasībām, ko aprēķinātu saskaņā ar 2. vai 3. nodaļu attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu vērtspapīroti. Piemērojot šo pantu, IRB pieejas kapitāla prasība ietver paredzamo zaudējumu summu saistībā ar šiem riska darījumiem, ko aprēķina saskaņā ar 3. nodaļu, un neparedzēto zaudējumu summu, reizinātu ar koeficientu 1,06.
2.  
Jauktu portfeļu gadījumā maksimālo kapitāla prasību nosaka, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu IRB pieejas un standartizētās pieejas daļu kapitāla prasību riska darījumu svērto vidējo lielumu saskaņā ar 1. punktu.
3.  

Maksimālā kapitāla prasība tiek iegūta, summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, reizinot ar attiecīgajos laidienos iestādes turētās līdzdalības lielāko proporciju (V), ko izsaka kā procentuālu attiecību un aprēķina šādi:

a) 

iestādei, kurai ir viena vai vairākas vērtspapīrošanas pozīcijas vienā laidienā, V ir vienāds ar minētajā laidienā iestādes turēto vērtspapīrošanas pozīciju nominālvērtības attiecību pret laidiena nominālvērtību;

b) 

iestādei, kurai ir vērtspapīrošanas pozīcijas dažādos laidienos, V ir vienāds ar līdzdalības maksimālo proporciju visos laidienos. Šajā nolūkā līdzdalības proporciju katram no dažādajiem laidieniem aprēķina, kā noteikts a) apakšpunktā.

4.  
Aprēķinot maksimālo kapitāla prasību vērtspapīrošanas pozīcijai saskaņā ar šo pantu, visu peļņu no pārdošanas un kredītkvalitāti uzlabojošos procentu komponentus, kas izriet no vērtspapīrošanas darījuma, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.



5.

apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

269. pants

Atkārtota vērtspapīrošana

1.  

Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijai iestādes piemēro SEC-SA saskaņā ar 261. pantu ar šādām izmaiņām:

a) 

W = 0 jebkuram riska darījumam ar vērtspapīrošanas laidienu pamatā esošo riska darījumu portfelī;

b) 

p = 1,5;

c) 

izrietošajai riska pakāpei piemēro minimālo robežvērtību 100 % apmērā.

2.  
KSA pamatā esošajiem vērtspapīrošanas riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 2. apakšiedaļu.
3.  
Atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijām nepiemēro maksimālās kapitāla prasības, kas noteiktas 4. apakšiedaļā.
4.  
Ja pamatā esošo riska darījumu portfelī ir vērtspapīrošanas laidieni apvienojumā ar citu veidu aktīviem, parametru KA nosaka kā atsevišķi par katru riska darījumu apakškomplektu aprēķināto KA vidējo, kas svērts ar nominālvērtību.

▼M13

269.a pants

Procedūra attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošanu

1.  

Šajā pantā:

a) 

“INRD vērtspapīrošana” ir INRD vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 25. punktā;

b) 

“kritērijiem atbilstoša tradicionālā INRD vērtspapīrošana” ir tradicionālā INRD vērtspapīrošana, kur neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide ir vismaz 50 % no pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas brīdī, kad tie pārvesti uz SSPE.

2.  
Riska pakāpi INRD vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 254. vai 267. pantu. Riska pakāpei piemēro minimālo robežvērtību 100 % apmērā, izņemot gadījumus, kad piemēro 263. pantu.
3.  
Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā iestādes piešķir riska pakāpi 100 % apmērā, izņemot gadījumus, kad piemēro 263. pantu.
4.  
Iestādes, kuras saskaņā ar 3. nodaļu piemēro IRB pieeju jebkuram riska darījumam, kas iekļauts pamatā esošo riska darījumu portfelī, un kurām attiecībā uz šādiem riska darījumiem nav atļauts izmantot pašu lēstus saistību nepildīšanas zaudējumus un korekcijas pakāpes, neizmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības INRD vērtspapīrošanas pozīcijai, un nepiemēro 5. vai 6. punktu.
5.  
Atbilstoši šīs regulas 268. panta 1. punktam paredzamie zaudējumi, kas saistīti ar riska darījumiem, kuri ir kritērijiem atbilstošas tradicionālās INRD vērtspapīrošanas pamatā, tiek iekļauti pēc tam, kad ir atskaitīta neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide un attiecīgā gadījumā veiktas vēl citas specifiskā kredītriska korekcijas.

Iestādes veic aprēķinus saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:

image

kur:

CRmax

=

maksimālā kapitāla prasība kritērijiem atbilstošas tradicionālās INRD vērtspapīrošanas gadījumā;

RWEAIRB

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa;

ELIRB

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa;

NRPPD

=

neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide;

EVIRB

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa;

EVPool

=

visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa;

SCRAIRB

=

iniciatoriestādēm – specifiskā kredītriska korekcijas, ko iestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem izmanto IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā; ieguldītājiestādēm šī summa ir vienāda ar nulli;

RWEASA

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa.

6.  
Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ja riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar 267. pantā izklāstīto “caurskatīšanas” pieeju, ir mazāka par 100 %, iestādes var piemērot zemāku riska pakāpi, ievērojot riska pakāpes minimālo robežvērtību 50 % apmērā.

Atbilstoši pirmajai daļai iniciatoriestādes, kuras piemēro pozīcijai SEC-IRB pieeju un kurām atļauts izmantot pašu lēstus saistību nepildīšanas zaudējumus un korekcijas pakāpes visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kam izmanto IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi un attiecīgā gadījumā jebkādas papildu specifiskā kredītriska korekcijas atskaita no paredzamajiem zaudējumiem un pamatā esošo riska darījumu, kuri saistīti ar augstākas prioritātes pozīciju kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, riska darījuma vērtībām saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:

image

kur:

RWmax

=

riska pakāpe, pirms tiek piemērota minimālā robežvērtība, ko piemēro augstākas prioritātes pozīcijai kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, ja tiek izmantota “caurskatīšanas” pieeja;

RWEAIRB

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa;

RWEASA

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa;

ELIRB

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa;

NRPPD

=

neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide;

EVIRB

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa;

EVpool

=

visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa;

EVSA

=

pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma vērtību summa;

SCRAIRB

=

specifiskā kredītriska korekcijas, ko iniciatoriestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem piemēro IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā.

7.  

Atbilstoši šim pantam neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi aprēķina, b) apakšpunktā minēto summu atskaitot no a) apakšpunktā minētās summas:

a) 

INRD vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksātā summa brīdī, kad minētie riska darījumi pārvesti uz SSPE;

b) 

summa, ko veido šādi elementi:

i) 

ieguldītājiem, kas ir trešās personas, pārdoto INRD vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu sākotnējā pārdošanas cena; un

ii) 

iniciatora turēto minētās vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu neatmaksātā summa brīdī, kad pamatā esošie riska darījumi pārvesti uz SSPE.

Atbilstoši 5. un 6. punktam darījuma pastāvēšanas laikā neatmaksājamās pirkuma cenas atlaides aprēķinu koriģē uz leju, ņemot vērā realizētos zaudējumus. Jebkāds pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas samazinājums, kas izriet no realizētajiem zaudējumiem, samazina neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, ievērojot minimālo robežvērtību, kura vienāda ar nulli.

Ja atlaide ir strukturēta tā, ka to pilnībā vai daļēji var atmaksāt iniciatoram, šāda atlaide atbilstoši šim pantam netiek ņemta vērā kā neatmaksājama pirkuma cenas atlaide.

▼M13

270. pants

Augstākas prioritātes pozīcijas VPS bilances vērtspapīrošanā

1.  

Regulas (ES) 2017/2402 26.a panta 1. punktā minētās VPS bilances vērtspapīrošanas riska darījumu riska svērtās vērtības šādas vērtspapīrošanas pozīcijai iniciatoriestāde var aprēķināt attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 260., 262. vai 264. pantu, ja minētās pozīcijas gadījumā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

a) 

vērtspapīrošana atbilst 243. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām;

b) 

pozīcija ir uzskatāma par augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīciju.

2.  

EBI uzrauga 1. punkta piemērošanu jo īpaši attiecībā uz:

a) 

tirgus apjomu un tirgus daļu dažādās aktīvu klasēs tiem VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu;

b) 

konstatēto zaudējumu sadali augstākas prioritātes laidienam un citiem VPS bilances vērtspapīrošanas laidieniem, ja iniciatoriestāde piemēro 1. punktu saistībā ar šādos vērtspapīrošanas darījumos turētu augstākas prioritātes pozīciju;

c) 

to, kā 1. punkta piemērošana ietekmē iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvaru;

d) 

to, kā iniciatoriestāžu kapitāla instrumentu emitēšanu ietekmē tādu VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu izmantošana, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu.

3.  
EBI līdz 2023. gada 10. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu ar saviem secinājumiem.
4.  
Pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu, Komisija līdz 2023. gada 10. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta piemērošanu, tajā īpašu uzmanību pievēršot pārmērīgas sviras riskam, ko rada tādu VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu izmantošana, kuri atbilst režīma piemērošanai saskaņā ar 1. punktu, un iniciatoriestāžu kapitāla instrumentu emitēšanas iespējamai aizstāšanai ar VPS bilances vērtspapīrošanu. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.

▼M5

270.a pants

Papildu riska pakāpe

1)  
Ja iestāde kādā būtiskā aspektā nolaidības vai bezdarbības dēļ neatbilst Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļas prasībām, kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar attiecīgi 247. panta 6. punktu vai šīs regulas 337. panta 3. punktu. Papildu riska pakāpi pakāpeniski palielina ar katru nākamo reizi, kad ir pārkāpti uzticamības pārbaudes un riska pārvaldības noteikumi. Kompetentās iestādes ņem vērā Regulas (ES) 2017/2402 6. panta 5. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapīrošanas darījumiem, samazinot riska pakāpi, ko tās pretējā gadījumā saskaņā ar šo pantu piemērotu tādai vērtspapīrošanai, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2017/2402 6. panta 5. punkts.
2.  
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai veicinātu uzraudzības prakses konverģenci saistībā ar 1. punkta īstenošanu, tostarp pasākumus, kas veicami uzticamības pārbaudes un riska pārvaldības pienākumu pārkāpuma gadījumā. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.



4.

Iedaļa

Ārējie kredītnovērtējumi

270.b pants

ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu izmantošana

Iestādes var izmantot kredītnovērtējumus, lai noteiktu vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar šo nodaļu, vienīgi tad, ja kredītnovērtējumu ir izdevusi vai to ir apstiprinājusi ĀKNI saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

270.c pants

Prasības ĀKNI kredītnovērtējumiem

Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. iedaļu, iestādes var izmantot ĀKNI kredītnovērtējumu vienīgi tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

nav nesakritības starp kredītnovērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un tiem maksājumu veidiem, uz kuriem kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapīrošanas pozīcijai;

b) 

ĀKNI publicē kredītnovērtējumus un informāciju par zaudējumu un naudas plūsmas analīzi, reitingu jutīgumu pret izmaiņām pamatā esošo reitingu pieņēmumos, tostarp par pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, un procedūras, metodoloģijas, pieņēmumus un galvenos elementus, kas ir kredītnovērtējumu pamatā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009. Piemērojot šo punktu, informāciju uzskata par publiski pieejamu, ja tā ir publicēta piekļūstamā formātā. Informācija, kas pieejama tikai ierobežotam skaitam sabiedrību, nav uzskatāma par publiski pieejamu;

c) 

kredītnovērtējumi tiek iekļauti ĀKNI pārejas matricā;

d) 

kredītnovērtējumi nav balstīti vai daļēji balstīti uz nefondēto atbalstu, kuru sniedz pati iestāde. Ja pozīcija ir balstīta vai daļēji balstīta uz nefondēto atbalstu, iestādei, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības šai pozīcijai saskaņā ar 3. iedaļu, šī pozīcija ir jāņem vērā tā, it kā tā būtu bez reitinga;

e) 

ĀKNI ir apņēmusies publicēt paskaidrojumus, kā pamatā esošo riska darījumu gūtie rezultāti ietekmē kredītnovērtējumu.

270.d pants

Kredītnovērtējumu izmantošana

1.  
Iestāde var nolemt norīkot vienu vai vairākas ĀKNI, kuru kredītnovērtējumus izmanto tās riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanā saskaņā ar šo nodaļu (“norīkota ĀKNI”).
2.  

Iestāde kredītnovērtējumus attiecībā uz savām vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto konsekventi un neselektīvi un šajā nolūkā pilda šādas prasības:

a) 

iestāde neizmanto vienas ĀKNI kredītnovērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītnovērtējumus savām pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapīrošanā, neatkarīgi no tā, vai reitingu tai piešķīrusi pirmā ĀKNI;

b) 

ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītnovērtējumu;

c) 

ja pozīcijai ir trīs vai vairāku norīkotu ĀKNI kredītnovērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītnovērtējumus. Ja abi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no tiem;

d) 

iestāde mērķtiecīgi nepieprasa nelabvēlīgāku reitingu atsaukšanu.

3.  
Ja vērtspapīrošanas pamatā esošajiem riska darījumiem ir pilnīga vai daļēja atbilstīga kredītaizsardzība saskaņā ar 4. nodaļu un šī aizsardzība ir atspoguļota norīkotas ĀKNI veiktā vērtspapīrošanas pozīcijas kredītnovērtējumā, iestāde izmanto ar šo kredītnovērtējumu saistīto riska pakāpi. Ja šajā punktā minētā kredītaizsardzība nav atbilstīga saskaņā ar 4. nodaļu, kredītnovērtējumu neatzīst un vērtspapīrošanas pozīciju uzskata par pozīciju bez reitinga.
4.  
Ja vērtspapīrošanas pozīcijai ir atbilstīga kredītaizsardzība saskaņā ar 4. nodaļu un šī aizsardzība ir atspoguļota norīkotas ĀKNI veiktā kredītnovērtējumā, iestāde uzskata šo vērtspapīrošanas pozīciju par tādu, it kā tā būtu bez reitinga, un riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 4. nodaļu.

270.e pants

Vērtspapīrošanas attiecināšana

EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai šajā nodaļā noteiktās kredītkvalitātes pakāpes objektīvi un konsekventi attiecinātu uz visu ĀKNI attiecīgajiem kredītnovērtējumiem. Piemērojot šo pantu, EBI jo īpaši:

a) 

diferencē katrā novērtējumā izteiktos riska relatīvos līmeņus;

b) 

ņem vērā kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību neizpildes vai zaudējumu līmeni, un katras ĀKNI kredītnovērtējumu vēsturiskos rezultātus dažādās aktīvu kategorijās;

c) 

ņem vērā kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu, tās metodiku un tās kredītnovērtējumu nozīmi, it īpaši to, vai šādos novērtējumos tiek ņemti vērā paredzamie zaudējumi vai “pirmie euro zaudējumi”, kā arī procentu savlaicīga samaksa vai procentu galīga samaksa;

d) 

cenšas nodrošināt, lai vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem, ir piemērojama viena un tā pati riska pakāpe, tiktu piemēroti ekvivalenti kredītriska līmeņi.

EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

▼B



6.

NODAĻA

Darījuma partnera kredītrisks



1.

iedaļa

Definīcijas

271. pants

Riska darījuma vērtības noteikšana

1.  
Iestādes II pielikumā noteikto atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību nosaka saskaņā ar šo nodaļu.
2.  
Iestāde var noteikt riska darījuma vērtību repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar šo nodaļu, nevis izmantojot 4. nodaļu.

272. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā un šīs daļas VI sadaļā izmanto šādas definīcijas:

Vispārīgie termini
1) 

"darījuma partnera kredītrisks" ("CCR") ir risks, ka darījuma partneris varētu neizpildīt saistības pirms darījuma naudas plūsmu gala norēķina;

Darījumu veidi
2) 

"ilgstošo norēķinu darījums" ir darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīru, preci vai ārvalstu valūtu, pretim saņemot par to naudu, citus finanšu instrumentus vai preces, vai otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas ir vēlāka par agrāko no tirgus standarta norēķinu dienas konkrētā veida darījumam vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā;

3) 

"maržinālo aizdevumu darījumi" ir darījumi, kuros iestāde izsniedz kredītu saistībā ar vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, riska ierobežošanas kopa un saistītie termini
4) 

"savstarpējo prasījumu ieskaita kopa" ir starp iestādi un vienu darījuma partneri noslēgtu darījumu grupa, uz ko attiecas tiesiski īstenojams divpusējs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atzīts saskaņā ar 7. iedaļu un 4. nodaļu;

katrs darījumu, kas nav ietverts tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, kurš atzīts saskaņā ar 7. iedaļu, šās nodaļas vajadzībām uzskata par atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

saskaņā ar 6. iedaļā noteikto iekšējā modeļa metodi visas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ar vienu darījuma partneri var uzskatīt par vienu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, ja atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu negatīvas simulētās tirgus vērtības paredzamā riska darījuma (turpmāk tekstā – "EE") aplēsēs ir noteiktas kā 0;

5) 

"riska pozīcija" ir riska skaitliskais novērtējums, kas tiek piešķirts darījumam saskaņā ar standartizēto metodi, kas izklāstīta 5. iedaļā, ievērojot iepriekš noteiktu algoritmu;

▼M8

6) 

"riska ierobežošanas kopa" ir darījumu grupa vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kur ir atļauta pilnīga vai daļēja izlīdzināšana, nosakot potenciālu nākotnes riska darījumu saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas šīs nodaļas 3. vai 4. iedaļā;

▼B

7) 

"līgums par drošības rezervi" ir līgums vai līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem viens darījuma partnerim ir jāsniedz nodrošinājums otram darījuma partnerim, ja otra darījuma partnera riska darījuma apmērs pret pirmo darījuma partneri pārsniedz noteiktu līmeni;

▼M8

7.a) 

"vienvirziena līgums par drošības rezervi" ir līgums par drošības rezervi, saskaņā ar kuru iestādei jāiesniedz darījumu partnerim mainīgās drošības rezerves, bet nav tiesību saņemt šādas mainīgās drošības rezerves no darījumu partnera, vai otrādi;

▼B

8) 

"maržinālais slieksnis" ir lielākais riska darījuma apmērs, kas var būt nenomaksāts, pirms vienam darījuma partnerim ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu;

9) 

"maržinālais riska periods" ir laika periods kopš pēdējās nodrošinājuma, kas sedz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumus ar saistības nepildošo darījuma partneri, apmaiņas līdz brīdim, kad darījumi tiek izslēgti no kopas un atlikušais tirgus risks tiek ierobežots atkārtoti;

►C2  10) 

"efektīvais termiņš", piemērojot iekšējā modeļa metodi savstarpējo prasījumu ieskaita kopai ar termiņu, kas ilgāks par vienu gadu ir rādītājs, kuru aprēķina, ◄ dalot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu ar savstarpējo prasījumu ieskaita kopas viena gada laikā sagaidāmo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu;

šādu efektīvo termiņu iespējams koriģēt, lai atspoguļotu pārguldīšanas risku, aizvietojot sagaidāmās riska darījumu vērtības ar efektīvajām sagaidāmajām riska darījumu vērtībām prognozes periodam, kas nav ilgāks par vienu gadu;

11) 

"dažādu produktu savstarpējs ieskaits" ir darījumu ar dažādām produktu kategorijām iekļaušana vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā atbilstoši šajā nodaļā aprakstītajiem noteikumiem par dažādu produktu savstarpēju ieskaitu;

▼M8

12) 

"pašreizējā tirgus vērtība"jeb “CMV” ir visu darījumu neto tirgus vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, neņemot vērā jebkādu nodrošinājumu, kas turēts vai iesniegts, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;

▼M8

12.a) 

"neto neatkarīgs nodrošinājums" jeb “NICA” ir summa, ko veido attiecīgi saņemta vai iesniegta neto nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, izņemot mainīgo drošības rezervi;

▼B

Sadalījumi
13) 

"tirgus vērtību sadalījums" ir savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu neto tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze kādam nākotnes periodam (prognozes periods), pamatojoties uz šo darījumu realizēto tirgus vērtību prognozes dienā;

14) 

"riska darījumu sadalījums" ir tirgus vērtību varbūtību sadalījuma prognoze, kas tiek veidota, aizvietojot prognozē darījumu negatīvās neto tirgus vērtības ar nulli;

15) 

"riska neitrāls sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot no tirgus izsecināmās vērtības, piemēram, izsecināmo svārstīgumu;

16) 

"faktiskais sadalījums" ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskās vērtības vai realizētās vērtības, piemēram, svārstīgumu, ko aprēķina, pamatojoties uz cenu vai likmju izmaiņām pagātnē;

Riska darījumu vērtību mēri un korekcijas
17) 

"pašreizējā riska darījumu vērtība" ir vērtība, kas lielāka par nulli vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma vai darījumu portfeļa tirgus vērtību, kura darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā tiktu zaudēta, pieņemot, ka maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā šo darījumu vērtība nav atgūstama;

18) 

"maksimālā riska darījumu vērtība" ir riska darījumu sadalījuma augsta procentile konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas ilgākā darījuma termiņa beigām;

19) 

"sagaidāmā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EE") ir riska darījumu sadalījumu vidējā vērtība konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījuma ar ilgāko termiņu beigām;

20) 

"efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā dienā" (turpmāk – "efektīvā EE") ir maksimālā sagaidāmā riska darījuma vērtība šajā noteiktajā dienā vai jebkurā iepriekšējā dienā. Vai arī to var definēt noteiktai dienai kā lielāko no šādām vērtībām – sagaidāmā riska darījuma vērtība minētajā dienā vai efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība jebkurā iepriekšējā dienā;

21) 

"sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā – "EPE") ir vidējā svērtā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā, kurā svērumi ir proporcija no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījumu sagaidāmā vērtība pastāv.

Rēķinot pašu kapitāla prasību, iestādes izmanto vidējo vērtību par pirmo gadu vai, ja visiem darījumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, par laika periodu līdz brīdim, kad beidzies termiņš līgumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;

22) 

"efektīvā sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība" (turpmāk tekstā minētā kā "efektīvā EPE") ir vidējā svērtā efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība vai nu savstarpējās ieskaita kopas pirmajā gadā, vai – ja tajā visu līgumu termiņš nav garāks par vienu gadu – laika periodā, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska svēršanas pakāpe nozīmē proporciju no visa laika perioda, kādā atsevišķa riska darījuma sagaidāmā vērtība pastāv;

Ar CCR saistītie riski
23) 

"pārguldīšanas risks" ir summa, par kuru EPE ir novērtēta par zemu, kad paredz, ka turpmāk darījumi ar šo darījuma partneri notiks pastāvīgi.

Riska darījumu papildu vērtība, kas rodas no nākotnes darījumiem, nav iekļauta EPE aprēķinā;

24) 

"darījuma partneris" 7. iedaļas vajadzībām ir juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu un kam ir līgumspēja to darīt;

25) 

"dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līgums" ir divpusēja līgumiska vienošanās starp iestādi un darījuma partneri, kura rada vienu juridisku saistību (kas balstās uz ietverto darījumu savstarpējo ieskaitu), kurā ietverti visi divpusējie jumta līgumi un darījumi, kas pieder dažādām produktu kategorijām, kuras ir iekļautas līgumā.

Šās definīcijas vajadzībām "dažādas produktu kategorijas" nozīmē:

a) 

repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;

b) 

maržinālo aizdevumu darījumi;

c) 

līgumi, kas minēti II pielikumā;

26) 

"maksājuma pozīcija" ir maksājums, par kuru panākta vienošanās OTC atvasināto instrumentu darījumā ar lineāru riska profilu, kas nosaka finanšu instrumenta apmaiņu pret maksājumu.

Tādu darījumu gadījumā, kas nosaka maksājuma apmaiņu pret maksājumu, šīm divām maksājuma pozīcijām ir jāsastāv no līgumā atrunātiem bruto maksājumiem, ieskaitot darījuma nosacīto summu.



2.

iedaļa

Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai

273. pants

Metodes riska darījuma vērtības aprēķināšanai

▼M8

1.  
Iestādes aprēķina II pielikumā uzskaitīto līgumu riska darījumu vērtību, pamatojoties uz vienu no metodēm, kas izklāstītas 3.–6. iedaļā saskaņā ar šo pantu.

Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 4. iedaļā izklāstīto metodi. Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizmanto 5. iedaļā izklāstīto metodi.

Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā lietot 3.–6. iedaļā aprakstītās metodes. Atsevišķa iestāde pastāvīgi neizmanto 3.–6. iedaļā izklāstīto metožu kombināciju.

▼B

2.  

Ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 283. panta 1. un 2. punktu, iestāde var noteikt riska darījuma vērtību, izmantojot iekšējā modeļa metodi, kas izklāstīta 6. iedaļā, šādiem posteņiem:

a) 

līgumi, kas minēti II pielikumā;

b) 

repo darījumi;

c) 

vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;

d) 

maržinālo aizdevumu darījumi;

e) 

ilgstošo norēķinu darījumi.

3.  

Ja iestāde pērk kredītu atvasinātā instrumenta aizsardzību pret netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, tā var aprēķināt nepieciešamo pašu kapitāla prasību riska darījumam, kura risks ir ierobežots, saskaņā ar:

a) 

233. līdz 236. pantu,

b) 

saskaņā ar 153. panta 3. punktu vai 183. pantu, ja ir piešķirta atļauja saskaņā ar 143. pantu.

CCR riska darījuma vērtība šiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ir nulle, izņemot gadījumus, kad iestāde piemēro 299. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto ii) pieeju.

4.  
Neatkarīgi no 3. punkta, iestāde, aprēķinot pašu kapitāla prasības darījumu partnera kredītriskam, var izvēlēties konsekventi iekļaut visus kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī un nopirkti netirdzniecības portfeļa riska darījumu aizsardzībai vai aizsardzībai pret darījuma partnera kredītrisku, ja šāda kredītaizsardzība ir atzīta saskaņā ar šo regulu.
5.  
Ja iestādes pārdotos kredītriska mijmaiņas līgumus iestāde uzskata par šās iestādes sniegto kredītaizsardzību un uz to attiecas pašu kapitāla prasība saistībā ar pamatā esošā instrumenta kredītrisku par visu nosacīto summu, CCR vajadzībām netirdzniecības portfelī to riska darījumu vērtība ir nulle.

▼M8

6.  
Saskaņā ar 3.–6. iedaļā izklāstītajām metodēm riska darījuma vērtība konkrētam darījuma partnerim ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina katrai minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja vienu līgumu par drošības rezervi piemēro vairākām minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un iestāde izmanto kādu no metodēm, kas izklāstītas 3.– 6. iedaļā, lai aprēķinātu minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu riska darījuma vērtību, minēto riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo iedaļu.

Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai II pielikumā uzskaitīto OTC atvasināto instrumentu savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un minētā darījuma partnera kredīta vērtības korekcijas summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un kas no pašu kapitāla jau ir izslēgta saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

7.  
Aprēķinot riska darījuma vērtību saskaņā ar 3., 4. un 5. iedaļā izklāstītajām metodēm, iestādes var uzskatīt divus OTC atvasināto instrumentu līgumus, kas iekļauti tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā un ir pilnīgi atbilstīgi, par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas vienāda ar nulli.

Pirmās daļas nolūkos divi OTC atvasināto instrumentu līgumi ir pilnīgi atbilstīgi, ja atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

to riska pozīcijas ir pretējas;

b) 

to iezīmes, izņemot tirdzniecības datumu, ir identiskas;

c) 

to naudas plūsmas pilnībā viena otru kompensē.

8.  
Riska darījumiem, kuri rodas no ilgstošo norēķinu darījumiem, iestādes nosaka riska darījuma vērtību, izmantojot jebkuru no šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm, neatkarīgi no tā, kādu metodi iestāde ir izvēlējusies piemērot OTC atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem. Aprēķinot pašu kapitāla prasības ilgstošo norēķinu darījumiem, iestāde, kas izmanto 3. nodaļā izklāstīto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no minēto pozīciju būtiskuma piešķirt riska pakāpes saskaņā ar 2. nodaļā izklāstīto metodi.

▼M8

9.  
Attiecībā uz šīs nodaļas 3.–6. iedaļā izklāstītajām metodēm iestādes darījumiem, kuros ir konstatēts specifiskais korelācijas risks, piemēro 291. panta 2., 4., 5. un 6. punktu.

273.a pants

Riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi

1.  

Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 4. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs ir vienāds vai mazāks par abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a) 

10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b) 

EUR 300 miljoni.

2.  

Iestāde var savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību aprēķināt saskaņā ar 5. iedaļā izklāstīto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz nevienu no abām turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a) 

5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b) 

EUR 100 miljoni;

3.  

Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos iestādes savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru aprēķina, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:

a) 

atvasināto instrumentu pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;

b) 

atvasināto instrumentu garo pozīciju absolūto vērtību summē ar atvasināto instrumentu īso pozīciju absolūto vērtību;

c) 

iekļauj visas atvasināto instrumentu pozīcijas, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos.

4.  
Atkāpjoties attiecīgi no 1. vai 2. punkta, ja konsolidētie atvasināto instrumentu darījumi nepārsniedz attiecīgi 1. vai 2. punktā noteiktās robežvērtības, iestāde, kura ir iekļauta konsolidācijā un kurai būtu jāpiemēro 3. vai 4. iedaļā izklāstītā metode, jo tā individuāli pārsniedz minētās robežvērtības, var tā vietā pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja, izvēlēties piemērot metodi, kas būtu piemērojama konsolidācijas gadījumā.
5.  
Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm 4. vai 5. iedaļā izklāstītās metodes, kuras tās attiecīgi izmanto vai kuru izmantošanu pārtrauc, lai aprēķinātu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību.
6.  
Iestādes neiesaistās atvasināto instrumentu darījumā vai nepērk vai nepārdod atvasināto instrumentu tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

273.b pants

Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumu neizpilde

1.  
Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 273.a panta 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.
2.  

Iestāde pārtrauc aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem:

a) 

iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neizpilda attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;

b) 

iestāde vairāk nekā sešus mēnešus no iepriekšējiem 12 mēnešiem nav izpildījusi attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus vai attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

3.  
Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtības saskaņā ar attiecīgi 4. vai 5. iedaļu, tā tikai tad drīkst atsākt aprēķināt savu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījumu vērtību, kā izklāstīts 4. vai 5. iedaļā, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 273.a panta 1. vai 2. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu gadu bez pārtraukuma.

▼M8



3. iedaļa

Standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku

274. pants

Riska darījuma vērtība

1.  

Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

savstarpējo prasījumu ieskaita līgums pieder kādam no savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidiem, kas minēti 295. pantā;

b) 

kompetentās iestādes ir atzinušas savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;

c) 

iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem.

Ja nav izpildīts kāds no pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, iestāde katru darījumu uzskata par tādu, it kā tas būtu atsevišķa savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.

2.  

Saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina šādi:

Riska darījuma vērtība = α · (RC + PFE)
kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu; un

PFE

=

potenciālā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu;

α

=

1,4.

3.  
Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, uz kuru attiecas līgums par drošības rezervi, riska darījuma vērtību ierobežo ar tās pašas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību, uz ko neattiecas nekāds līgums par drošības rezervi.
4.  
Ja vienai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi, iestādes piesaista katru šo līgumu par drošības rezervi darījumu grupai savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā līgumu par drošības rezervi piemēro saskaņā ar līgumu, un aprēķina riska darījuma vērtību katram no šajā grupā iekļautajiem darījumiem atsevišķi.
5.  

Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;

b) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;

c) 

visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;

d) 

uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.

6.  
Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iestādes aizvieto darījumu, kas ir nopirkto vai pārdoto dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumu galīga lineāra kombinācija, ar visām atsevišķajām iespējām, kas veido minēto lineāro kombināciju, ko uzskata par individuālu darījumu, aprēķinot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar šo iedaļu. Katru šādu iespēju līgumu kombināciju uzskata par individuālu darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā riska darījuma vērtības aprēķināšanas nolūkos ir iekļauta kombinācija.
7.  
Kredītu atvasināto instrumentu darījuma, kas ir garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā, riska darījuma maksimālo vērtību var noteikt nesamaksātās uzcenojuma summas apmērā, ar noteikumu, ka to uzskata par patstāvīgu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, uz kuru neattiecas līgums par drošības rezervi.

275. pants

Aizvietošanas vērtība

1.  

Aizvietošanas vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopām RC, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

RC = max{CMVNICA, 0}
2.  

Aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

RC = max{CMV – VM – NICA, TH + MPS – NICA, 0}
kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība;

VM

=

attiecīgi regulāri saņemtas vai iesniegtas neto mainīgās drošības rezerves vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija, savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mazinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV;

TH

=

maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un

MPS

=

minimālā pārskaitījuma summa, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi.

3.  

Aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas tas pats līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

image

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība;

i

=

indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi;

CMV i

=

savstarpējo prasījumu ieskaita kopas “i”CMV;

VMMA

=

attiecīgi regulāri saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mazinātu izmaiņas to CMV; un

NICAMA

=

attiecīgi saņemtā vai iesniegtā nodrošinājuma vērtības, kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA .

Pirmās daļas nolūkos NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.

276. pants

Nodrošinājuma atzīšana un nodrošinājumam piemērojamā procedūra

1.  

Šīs iedaļas nolūkos VM, VMMA , NICA un NICAMA nodrošinājuma summas iestādes aprēķina, piemērojot visas šādas prasības:

a) 

ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. un 299. pantu;

b) 

ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir atbilstošs saskaņā ar 197. pantu;

c) 

no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;

d) 

jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, aprēķina saskaņā ar 223. pantu; minētā aprēķina nolūkā iestādes neizmanto metodi, kas izklāstīta 225. pantā;

e) 

to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;

f) 

to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA , gan NICAMA ;

g) 

jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim un ir nodalīts no minētā darījumu partnera aktīviem un minētās nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA .

2.  

Aprēķinot šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto iesniegto nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, iestādes 223. panta 2. punktā izklāstīto formulu aizstāj ar šādu formulu:

CVA = C · (1 + HC + Hfx)
kur:
CVA = iesniegtā nodrošinājuma vērtība, kurai piemērota svārstīguma korekcija; un
C = svārstīguma korekcija.
Hc un Hfx ir definēts saskaņā ar 223. panta 2. punktu.
3.  

Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nolūkos iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir vajadzīgs, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:

a) 

viens gads 275. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām;

b) 

maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.c panta 1. punkta b) apakšpunktu, 275. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.

277. pants

Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām

1.  

Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 278. pantā:

a) 

procentu likmju risks;

b) 

ārvalstu valūtas risks;

c) 

kredītrisks;

d) 

kapitāla vērtspapīru risks;

e) 

preču risks;

f) 

citi riski.

2.  
Iestādes veic 1. punktā minēto attiecināšanu, pamatojoties uz atvasinātā instrumenta darījuma primāro risku raksturojošo rādītāju. Primārais risku raksturojošais rādītājs ir vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs atvasinātā instrumenta darījumam.
3.  
Atkāpjoties no 2. punkta, iestādes attiecina atvasināta instrumenta darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju uz vairāk nekā vienu riska kategoriju. Ja viena šāda darījuma visi būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder vienai riska kategorijai, iestādēm minētais darījums uz minēto riska kategoriju ir jāattiecina tikai vienu reizi, pamatojoties uz visbūtiskāko no minētajiem risku raksturojošajiem rādītājiem. Ja viena šāda darījuma būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder dažādām riska kategorijām, iestādes minēto darījumu vienu reizi attiecina uz katru riska kategoriju, attiecībā uz kuru darījumam ir vismaz viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, pamatojoties uz visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju minētajā riska kategorijā.
4.  

Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:

a) 

ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;

b) 

ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs vai 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.

▼M8

5.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs;

b) 

metodi, ar ko var apzināt darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un ar ko var apzināt visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem 3. punkta nolūkos.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

▼M8

277.a pants

Riska ierobežošanas kopas

1.  

Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu minētajām riska ierobežošanas kopām šādi:

a) 

darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tajā pašā valūtā;

b) 

darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā pamatā ir tas pats valūtas pāris;

c) 

visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

d) 

visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

e) 

darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošā rādītāja konkrētajā riska kategorijā būtību:

i) 

enerģija;

ii) 

metāli;

iii) 

lauksaimniecības preces;

iv) 

citas preces;

v) 

klimatiskie apstākļi;

f) 

darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums nav primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir izteikts tai pašā valūtā.

2.  

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:

a) 

darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;

b) 

darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts otrā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākais risku raksturojošais rādītājs konkrētajā riska kategorijā ir identisks.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris minētajos darījumos, kā tajā minēts, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā.

3.  
Iestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma dara pieejamu riska ierobežošanas kopu skaitu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 2. punktu katrai riska kategorijai, kā arī primāro risku raksturojošo rādītāju vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā, vai risku raksturojošo rādītāju pāri katrā no šīm riska ierobežošanas kopām un darījumu skaitu katrā no šīm riska ierobežošanas kopām.

278. pants

Potenciālais nākotnes riska darījums

1.  

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

PFE

=

potenciālais nākotnes riska darījums;

a

=

indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos;

papildinājums(a)

=

papildinājums riska kategorijai “a”, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu; un

reizinātājs

=

reizināšanas indekss, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu.

Šā aprēķina nolūkos iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz minēto riska kategoriju.

2.  
Vairāku savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu, uz ko attiecas viens līgums par drošības rezervi, kā minēts 275. panta 3. punktā, aprēķina kā visu attiecīgo individuālo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu summu, it kā uz tām neattiektos nekāda veida līgums par drošības rezervi.
3.  

Šā panta 1. punkta nolūkā reizinātāju aprēķina šādi:



Reizinātājs =

left accolade

1 ja z ≥ 0

image

ja

image

kur:

Minimumsm = 5 %; un
y = 2 · (1 – minimumsm) · Σa papildinājums(a)



z =

left accolade

CMVNICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 1. punktā

CMV – VM – NICA riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 2. punktā

CMV iNICA i riska ierobežošanas kopām,kas minētas 275. panta 3. punktā

NICA i

=

neto neatkarīga nodrošinājuma summa, kas aprēķināta tikai darījumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā “i”. NICA i aprēķina tirdzniecības līmenī vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī – atkarībā no līguma par drošības rezervi.

279. pants

Riska pozīcijas aprēķins

Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā aprēķina šādi:

Riska pozīcija = δ · KoriģNos · TF
kur:

δ

=

darījuma uzraudzības delta rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar 279.a pantā iekļauto formulu;

KoriģNos

=

darījuma koriģētā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 279.b pantu; un

TF

=

darījuma termiņa faktors, kas aprēķināts saskaņā ar 279.c pantā iekļauto formulu.

279.a pants

Uzraudzības delta rādītājs

1.  

Uzraudzības delta rādītāju iestādes aprēķina šādi:

a) 

attiecībā uz pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumiem, kas šīs iespējas pircējam dod tiesības pirkt vai pārdot pamatā esošu instrumentu par pozitīvu cenu vienā datumā vai vairākos datumos nākotnē, izņemot gadījumus, kad minētās iespējas ir attiecinātas uz procentu likmju riska kategoriju, iestādes izmanto šādu formulu:

image

kur:

δ

=

uzraudzības delta rādītājs;

zīme

=

– 1, ja darījums ir pārdota pirkšanas iespēja vai nopirkta pārdošanas iespēja;

zīme

=

+ 1, ja darījums ir nopirkta pirkšanas iespēja vai pārdota pārdošanas iespēja;

veids

=

– 1, ja darījums ir pārdošanas iespēja;

veids

=

+ 1, ja darījums ir pirkšanas iespēja;

N(x)

=

standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīva sadalījuma funkcija, t. i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar “x”;

P

=

iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītēja vai nākotnes cena; iespējas līgumiem, kuru naudas plūsma ir atkarīga no pamatā esošā instrumenta cenas vidējās vērtības, P ir vienāds ar vidējo vērtību aprēķina datumā;

K

=

iespējas līguma norunas cena;

▼C8

T

=

laikposms no iespējas līguma beigu datuma (Texp) līdz pārskata sniegšanas datumam; iespējas līgumiem, kurus var īstenot tikai vienā datumā nākotnē, Texp ir vienāds ar minēto datumu; iespējas līgumiem, kurus var īstenot vairākos datumos nākotnē, Texp ir vienāds ar pēdējo no minētajiem datumiem; T izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un

▼M8

σ

=

iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, kas noteikts saskaņā ar 1. tabulu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta būtību.



1. tabula

Riska kategorija

Pamatā esošais instruments

Uzraudzības svārstīgums

Ārvalstu valūta

Visi

15 %

Kredīts

Ar vienu parādnieku saistīts instruments

100 %

Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments

80 %

Pašu kapitāls

Ar vienu parādnieku saistīts instruments

120 %

Ar vairākiem parādniekiem saistīts instruments

75 %

Preces

Elektrība

150 %

Citas preces (izņemot elektrību)

70 %

Citi

Visi

150 %

Iestādes, kas izmanto iespējas līguma pamatā esošā instrumenta darījuma nākotnes cenu, nodrošina, ka:

i) 

darījuma nākotnes cena atbilst iespējas līguma pazīmēm;

ii) 

darījuma nākotnes cenu aprēķina, izmantojot attiecīgu procentu likmi, kas ir dominējoša pārskata sniegšanas datumā;

iii) 

darījuma nākotnes cenā ir integrētas pamatā esošā instrumenta paredzamās naudas plūsmas pirms iespējas līguma beigu termiņa;

b) 

attiecībā uz sintētiskās vērtspapīrošanas laidieniem un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu iestādes izmanto šādu formulu:

image

kur:



zīme =

left accolade

+ 1 ja kredītaizsardzība ir iegūta ar darījumu

– 1 ja kredītaizsardzība ir nodrošināta ar darījumu)

A

=

laidiena pievienošanas punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām, k, A = (n – 1)/k; un

D

=

laidiena atvienojuma punkts; n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasināto instrumentu darījumam, balstoties uz atsauces vienībām k, D = n/k;

c) 

attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, iestādes izmanto šādu uzraudzības delta rādītāju:



δ =

left accolade

+ 1 ja darījums ir garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā

– 1 ja darījums ir īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā

2.  
Šīs iedaļas nolūkos garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā nozīmē, ka minētā darījuma tirgus vērtība palielinās, kad palielinās minētā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā nozīmē, ka minētā darījuma tirgus vērtība samazinās, kad palielinās minētā risku raksturojošā rādītāja vērtība.

▼M8

3.  

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

saskaņā ar starptautiskajām regulatīvajām norisēm formulu, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kura salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, kā arī uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajai formulai;

b) 

metodi, ar ko var noteikt, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija primārā risku raksturojošā rādītājā vai 277. panta 3. punktā minēto darījumu visbūtiskākā risku raksturojošajā rādītājā konkrētajā riska kategorijā.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

▼M8

279.b pants

Koriģētā nosacītā summa

1.  

Koriģēto nosacīto summu iestādes aprēķina šādi:

a) 

darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju vai kredītriska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa un uzraudzības ilguma koeficients, ko aprēķina šādi:

▼C8

image

kur:

R

=

uzraudzības diskonta likme; R = 5 %;

S

=

laikposms no darījuma sākuma datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem;

E

=

laikposms no darījuma beigu datuma līdz pārskata sniegšanas datumam, ko izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem; un

1 uzņēmējd.gads

=

viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

▼M8

Darījuma sākuma datums ir visagrākais datums, kurā vismaz saskaņā ar darījumu līguma maksājums iestādei vai no iestādes tiek vai nu noteikts, vai veikta tā apmaiņa, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma apmaiņu līgumā par drošības rezervi. Ja pārskata sniegšanas datumā darījumā jau ir noteikti vai veikti maksājumi, darījuma sākuma datums ir vienāds ar nulli.

Ja darījums ietver vienu vai vairākus ar līgumu noteiktus nākotnes datumus, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, tad darījuma sākuma datums ir vienāds ar agrāko no turpmāk minētā:

i) 

datums vai agrākais no vairākiem nākotnes datumiem, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa;

ii) 

datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi.

Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma sākuma datumu nosaka, pamatojoties uz visagrāko datumu, kad darījuma pamatā esošais instruments sāk noteikt vai veikt maksājumus.

Darījuma beigu datums ir vēlākais datums, kurā saskaņā ar darījumu notiek vai var notikt apmaiņa ar līguma maksājumu iestādei vai no iestādes.

Ja darījumam kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus papildus darījuma pienākumiem, ir finanšu instruments, tad darījuma beigu datumu nosaka, pamatojoties uz darījuma pamatā esošā instrumenta pēdējo līguma maksājumu.

Ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušo riska darījumu nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība minētajos norādītajos datumos ir nulle, tad atlikušo riska darījumu nokārtošanu minētajos norādītajos datumos uzskata par šā paša darījuma līguma maksājumu;

b) 

darījumiem, kas attiecināti uz ārvalstu valūtas riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina šādi:

i) 

ja darījums sastāv no vienas maksājuma pozīcijas, koriģētā nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa;

ii) 

ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un vienas maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir otras maksājuma pozīcijas nosacītā summa;

iii) 

ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un katras maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta valūtā, kas nav iestādes pārskata sniegšanas valūta, koriģētā nosacītā summa ir lielākā no abu maksājuma pozīciju nosacītajām summām pēc tam, kad minētās summas ir konvertētas iestādes pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa;

c) 

darījumiem, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina kā rezultātu, ko veido darījuma pamatā esošā instrumenta vienas vienības tirgus cena un vienību skaits šajā pamatā esošajā instrumentā, kas norādīts darījumā;

ja darījums, kas attiecināts uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, līgumā ir izteikts kā nosacīta summa, iestādes kā koriģētu nosacīto summu izmanto darījuma nosacīto summu, nevis vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā;

d) 

darījumiem, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, iestādes koriģēto nosacīto summu aprēķina, pamatojoties uz vispiemērotāko metodi no a, b) un c) apakšpunktā izklāstītajām metodēm – atkarībā no darījuma pamatā esošā instrumenta būtības un pazīmēm.

2.  

Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā nolūkā aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:

a) 

ja darījuma nosacītā summa vai pamatā esošā instrumenta vienību skaits nav noteikts līdz tā līgumā noteiktajam termiņam:

i) 

deterministiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir svērtais vidējais lielums no visām attiecīgi nosacīto summu vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita deterministiskajām vērtībām līdz darījuma līgumā noteiktajam termiņam, ja pakāpes ir tā laikposma proporcionālais īpatsvars, kurā piemēro katru nosacītās summas vērtību;

ii) 

stohastiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir summa, kas noteikta, iekļaujot pašreizējās tirgus vērtības formulā nākotnes tirgus vērtību aprēķināšanai;

b) 

līgumiem ar vairākām nosacītās summas apmaiņām nosacīto summu reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumiem;

c) 

līgumiem, kas paredz naudas plūsmas maksājumu reizināšanu vai atvasinātā instrumenta līguma pamatā esošo instrumentu reizināšanu, iestāde nosacīto summu koriģē, lai ņemtu vērā šīs reizināšanas ietekmi uz minēto līgumu riska struktūru.

3.  
Iestādes konvertē darījuma koriģēto nosacīto summu savā pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa, ja koriģēto nosacīto summu aprēķina saskaņā ar šo pantu no līgumā noteiktās nosacītās summas vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita tirgus cenas, kas izteikta citā valūtā.

279.c pants

Termiņa faktors

1.  

Iestādes termiņa faktoru aprēķina šādi:

a) 

darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, iestādes izmanto šādu formulu:

image

kur:

TM

=

termiņa faktors;

M

=

darījuma atlikušais termiņš, kas vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu darījuma līgumisko pienākumu izbeigšanai; minētajā nolūkā jebkuru atvasināta instrumenta līguma izvēles iespēju uzskata par līgumisku pienākumu; atlikušo termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem;

ja darījumam ir vēl viens atvasināta instrumenta līgums kā pamatā esošs instruments, kas var radīt līgumiskus papildu pienākumus, papildus šā darījuma līgumiskajiem pienākumiem, darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu šā pamatā esošā instrumenta līgumisko pienākumu izbeigšanai;

ja darījums ir strukturēts tā, lai atlikušos riska darījumus nokārtotu norādītos maksājumu datumos, un ja noteikumi tiek pielāgoti tā, ka darījuma tirgus vērtība šajos norādītajos datumos ir nulle, tad darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana; un

viens uzņēmējdarbības gads

=

viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem;

b) 

darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 2. un 3. punktā, termiņa faktoru definē kā:

image

kur:

TM

=

termiņa faktors;

MRP

=

savstarpējo prasījumu ieskaita kopas maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2.–5. punktu; un

1 uzņēmējd.gads

=

viens gads, kas izteikts darba dienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Nosakot maržinālo riska periodu darījumiem starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, iestāde, kas darbojas vai nu kā klients, vai kā tīrvērtes dalībnieks, aizstāj minimālo periodu, kas noteikts 285. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ar piecām darba dienām.

2.  
Šā panta 1. punkta nolūkos atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz datumam, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana darījumiem, kas strukturēti tā, lai nokārtotu atlikušos riska darījumus pēc norādītajiem maksājumu datumiem, un ja termiņi tiek pielāgoti tā, lai norādītajos maksājumu datumos līguma tirgus vērtība būtu nulle.

280. pants

Riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients

Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients “є” ir šāds:



є =

left accolade

1 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 1. punktu

5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta a) apakšpunktu

0,5 riska ierobežošanas kopām,kas noteiktas saskaņā ar 277.a panta 2. punkta b) apakšpunktu

280.a pants

Procentu likmju riska kategorijas papildinājums

1.  

Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

▼C8

image

kur:

PapildinājumsPL

=

procentu likmju riska kategorijas papildinājums;

j

=

indekss, kas apzīmē visas procentu likmju riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un

image

=

procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

▼M8

2.  

Iestādes procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu aprēķina šādi:

▼C8

image

kur:

єj

=

riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar piemērojamo vērtību, kura norādīta 280. pantā;

UFPL

=

uzraudzības faktors procentu likmju riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 0,5 %; un

image

=

riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu.

▼M8

3.  

Lai aprēķinātu riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu, iestādes katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu vispirms attiecina uz attiecīgo kopu 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu:



2. tabula

Kopa

Beigu datums

(gados)

1

>0 un <=1

2

>1 un <=5

3

> 5

Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas “j” faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:

▼C8

image

kur:

image

=

riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa; un

▼M8

Dj,k

=

riska ierobežošanas kopas “j” kopas “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

image

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.b pants

Ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums

1.  

Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

image

kur:

PapildinājumsĀV

=

ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums;

j

=

indekss, kas apzīmē ārvalstu valūtas riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un

image

=

ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.  

Ārvalstu valūtas riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājumu iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

єj

=

riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;

UFĀV

=

uzraudzības faktors ārvalstu valūtas riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 4 %;

image

=

riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

image

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.c pants

Kredītriska kategorijas papildinājums

1.  

Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:

a) 

vienu kredīta atsauces vienību izveido katram atsauces parāda instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu ir emitējis tas pats emitents;

b) 

vienu kredīta atsauces vienību izveido katrai atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredītu atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.  

Šīs regulas 278. panta nolūkos iestāde kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

image

kur:

PapildinājumsKredīts

=

kredītriska kategorijas papildinājums;

j

=

indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un

image

=

kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu.

3.  

Iestādes kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” aprēķina šādi:

image

kur:

image

=

kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”;

єj

=

riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;

k

=

indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības;

image

=

kredīta atsauces vienības “k” korelācijas faktors; ja kredīta atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu,

image

. Ja kredīta atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu,

image

; un

Papildinājums(Vienībak)

=

kredīta atsauces vienības “k” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu.

4.  

Papildinājumu kredīta atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

image

=

kredīta atsauces vienības “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

image

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju; un

►C8  image  ◄

=

uzraudzības faktors, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “k” un kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu.

5.  

Uzraudzības faktoru, ko piemēro kredīta atsauces vienībai “k”, iestādes aprēķina šādi:

a) 
attiecībā uz kredīta atsauces vienību “k”, kas izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu,

image

attiecina uz vienu no sešiem uzraudzības faktoriem, kas iekļauti šā punkta 3. tabulā, pamatojoties uz attiecīgā individuālā emitenta ārējo kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ĀKNI; individuālam emitentam, kam nav pieejams norīkotās ĀKNI veikts kredītnovērtējums:
i) 

iestāde, izmantojot 3. nodaļā minēto pieeju, attiecina individuālā emitenta iekšējo reitingu uz vienu no ārējiem kredītnovērtējumiem;

ii) 
iestāde, izmantojot 2. nodaļā minēto pieeju, minētajai kredīta atsauces vienībai piesaista

image

; tomēr, ja iestāde piemēro 128. pantu, lai noteiktu riska pakāpi darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar minēto individuālo emitentu, minētajai kredīta atsauces vienībai piesaista

image

;
b) 

kredīta atsauces vienībai “k”, kas izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu:

i) 
ja riska pozīcija “l”, kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai “k”, ir kredīta indekss, kas kotēts atzītā biržā,

image

attiecina uz vienu no diviem uzraudzības faktoriem, kas minēti šā punkta 4. tabulā, pamatojoties uz tā atsevišķo sastāvdaļu vairākuma kredītkvalitāti;
ii) 
ja riska pozīcija “l”, kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai “k”, nav minēta šā punkta i) apakšpunktā,

image

ir svērtais vidējais lielums uzraudzības faktoriem, kas attiecināti uz katru sastāvdaļu saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodi, ja pakāpes ir noteiktas proporcionāli minētās pozīcijas sastāvdaļu nosacītajai summai.



3. tabula

Kredītkvalitātes pakāpe

Uzraudzības faktors ar vienu parādnieku saistītiem darījumiem

1

0,38 %

2

0,42 %

3

0,54 %

4

1,06 %

5

1,6 %

6

6,0 %



4. tabula

Dominējošā kredītkvalitāte

Uzraudzības faktors biržā kotētiem indeksiem

Ieguldījumu kategorija

0,38 %

Neieguldījumu kategorija

1,06 %

280.d pants

Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums

1.  

Šā panta 2. punkta nolūkos iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:

a) 

vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katram atsauces kapitāla vērtspapīru instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai; ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu ir emitējis tas pats emitents;

b) 

vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katrai atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai; ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai attiecīgi ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.  

Šī regulas 278. panta nolūkā kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

PapildinājumsKapitāla vērtsp.

=

kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums;

j

=

indekss, kas apzīmē visas kapitāla vērtspapīru riska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta d) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un

image

=

kapitāla vērtspapīru riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu.

3.  

Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

image

=

kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”;

єj

=

riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;

k

=

indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības;

image

=

kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” korelācijas faktors; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu,

image

; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu,

image

; un

Papildinājums(Vienībak)

=

kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu.

4.  

Papildinājumu kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k” iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

Papildinājums(Vienībak)

=

papildinājums kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k”;

UFk Kapitāla vērtsp.

=

uzraudzības faktors, ko piemēro kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai “k”; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu,

image

; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība “k” ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu,

image

; un

image

=

kapitāla vērtspapīru atsauces vienības “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

image

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.e pants

Preču riska kategorijas papildinājums

1.  

Šīs regulas 278. panta nolūkos iestādes preču riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

image

kur:

PapildinājumsPreces

=

preču riska kategorijas papildinājums;

j

=

indekss, kas apzīmē preču riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un

image

=

preču riska kategorijas riska ierobežošanas kopas “j” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu.

2.  
Lai aprēķinātu preču riska ierobežošanas kopas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar 4. punktu, iestādes izveido attiecīgus preču atsauces veidus katrai riska ierobežošanas kopai. Preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja minēto darījumu pamatā esošajam preču instrumentam ir tāda pati būtība, neatkarīgi no preču instrumenta piegādes vietas un kvalitātes.
3.  
Atkāpjoties no 2. punkta, kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei, kas ir ievērojami pakļauta dažādu tādu pozīciju bāzes riskam, kurām ir tāda pati būtība, kā minēts 2. punktā, izveidot preču atsauces veidus minētajām pozīcijām, izmantojot vairākas pazīmes, nevis tikai pamatā esošā preču instrumenta būtību. Šādā situācijā preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja tiem piemīt minētās kopīgās pazīmes.
4.  

Preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

image

=

preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”;

єj

=

riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;

ρPreces

=

korelācijas koeficients preču riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 40 %;

k

=

indekss, kas apzīmē saskaņā ar 2. punktu izveidotos savstarpējo prasījumu ieskaita kopas preču atsauces veidus; un

image

=

preču atsauces veida “k” papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu.

5.  

Papildinājumu preču atsauces veidam “k” iestādes aprēķina šādi:

▼C8

image

kur:

image

=

papildinājums preču atsauces veidam “k”;

image

=

uzraudzības faktors, ko piemēro preču atsauces veidam“k”; ja preču atsauces veids “k” atbilst darījumiem, kas piesaistīti 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska ierobežošanas kopai, izņemot darījumus, kas attiecas uz elektrību, image darījumiem, kas attiecas uz elektrību, image un

▼M8

image

=

preču atsauces veida “k” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

image

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.

280.f pants

Citu risku kategorijas papildinājums

1.  

Šīs regulas 278. panta nolūkos citu risku kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

PapildinājumsCiti

=

citu risku kategorijas papildinājums;

j

=

indekss, kas apzīmē citu risku riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta f) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu; un

image

=

citu risku kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.  

Citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j” iestādes aprēķina šādi:

image

kur:

image

=

citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”;

єj

=

riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai “j”, kas noteikts saskaņā ar 280. pantu; un

UFCiti

=

uzraudzības faktors citu risku kategorijai, kura vērtība vienāda ar 8 %;

image

=

riska ierobežošanas kopas “j” faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

image

kur:

l

=

indekss, kas apzīmē riska pozīciju.



4. iedaļa

Vienkāršota standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku

281. pants

Riska darījuma vērtības aprēķināšana

1.  
Iestādes aprēķina viena riska darījumu vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī saskaņā ar 3. iedaļu, ievērojot šā panta 2. punktu.
2.  

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina, ievērojot šādas prasības:

a) 

iestādes nepiemēro procedūru, kas minēta 274. panta 6. punktā;

b) 

atkāpjoties no 275. panta 1. punkta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav minētas 275. panta 2. punktā, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:

RC = max{CMV, 0}

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība; un

CMV

=

pašreizējā tirgus vērtība.

c) 

atkāpjoties no šīs regulas 275. panta 2. punkta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, vai kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:

RC = TH + MTA

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība;

TH

=

maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un

MTA

=

minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi;

d) 

atkāpjoties no 275. panta 3. punkta prasībām, vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz ko attiecas līgums par drošības rezervi, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību kā summu, ko veido katras atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas aizvietošanas vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, it kā tās nepiemērotu maržinālajā tirdzniecībā;

e) 

visas riska ierobežošanas kopas izveido saskaņā ar 277.a panta 1. punktu;

f) 

iestādes paredz reizinātāju 1 formulā, ko izmanto, lai aprēķinātu potenciālo nākotnes riska darījumu 278. panta 1. punktā šādi:

image

kur:

PFE

=

potenciālais nākotnes riska darījums; un

Papildinājums(a)

=

papildinājums riska kategorijai “a”;

g) 

atkāpjoties no 279.a panta 1. punkta prasībām, uzraudzības delta rādītāju visiem darījumiem iestādes aprēķina šādi:



δ =

left accolade

+ 1 ja darījums ir garā pozīcija primārajā risku raksturojošā rādītājā

– 1 ja darījums ir īsā pozīcija primārajā risku raksturojošā rādītājā

kur:

δ

=

uzraudzības delta;

h) 

formula, kas minēta 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un ko izmanto, lai aprēķinātu uzraudzības ilguma faktoru (supervision duration factor), ir šāda:

uzraudzības ilguma faktors = E – S

kur:

E

=

laikposms no darījuma beigu datuma līdz pārskata sniegšanas datumam; un

S

=

laikposms no darījuma sākuma datuma līdz pārskata sniegšanas datumam;

i) 

termiņa faktoru, kas minēts 279.c panta 1. punktā, aprēķina šādi:

▼C8

i) 

darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minētajās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, TM = 1;

ii) 

darījumiem, kas iekļauti 275. panta 2. un 3. punktā minētajās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, TM = 0,42;

▼M8

j) 

formula, kas minēta 280.a panta 3. punktā un ko izmanto, lai aprēķinātu faktisko nosacīto summu (effective notional amount) riska ierobežošanas kopā “j”, ir šāda:

image

kur:

image

=

faktiskā nosacītā summa (effective notional amount) riska ierobežošanas kopā “j”; un

Dj,k

=

kopas “k” faktiskā nosacītā summa (effective notional amount of bucket k) riska ierobežošanas kopā “j”;

k) 

formula, kas minēta 280.c panta 3. punktā, kuru izmanto, lai aprēķinātu kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”, ir šāda:

image

kur:

image

=

kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; un

Papildinājums(Vienībak)

=

papildinājums kredīta atsauces vienībai “k”;

l) 

formula, kas minēta 280.d panta 3. punktā, kuru izmanto, lai aprēķinātu kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai j, ir šāda:

image

kur:

image

=

kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; un

Papildinājums(Vienībak)

=

papildinājums kredīta atsauces vienībai “k”;

m) 

formula, kas minēta 280.e panta 4. punktā, kuru izmanto, lai aprēķinātu preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai “j”, ir šāda:

image

kur:

image

=

preču riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai “j”; un

image

=

preču atsauces veida “k” papildinājums.



5. iedaļa

Sākotnējās riska darījuma vērtības metode

282. pants

Riska darījuma vērtības aprēķināšana

1.  
Iestādes var aprēķināt vienu riska darījuma vērtību visiem darījumiem, kas ietilpst savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumā, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas minēti 274. panta 1. punktā. Pretējā gadījumā iestādes aprēķina riska darījuma vērtību atsevišķi katram darījumam, kas uzskatāms par to atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.
2.  
Darījuma vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtība ir rezultāts, ko iegūst, pašreizējās aizvietošanas vērtības un potenciālā nākotnes riska darījuma summu reizinot ar 1,4.
3.  

Pašreizējās aizvietošanas vērtību, kas minētas 2. punktā, aprēķina šādi:

a) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, vai kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, iestādes izmanto šādu formulu:

RC = TH + MTA

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība;

TH

=

maržinālais slieksnis, kuru piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu; un

MTA

=

minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi;

b) 

visām citām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām vai atsevišķiem darījumiem iestādes izmanto šādu formulu:

RC = max{CMV, 0}

kur:

RC

=

aizvietošanas vērtība; un

CMV

=

pašreizējā tirgus vērtība.

Lai varētu aprēķināt pašreizējo aizvietošanas vērtību, iestādes atjaunina pašreizējās tirgus vērtības vismaz reizi mēnesī.

4.  

Šā panta 2. punktā minēto potenciālo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:

a) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālais nākotnes riska darījums ir summa, ko veido visu to darījumu potenciālie nākotnes riska darījumi, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu;

b) 

viena darījuma potenciālais nākotnes riska darījums ir tā nosacītā summa, kas reizināta ar:

i) 

0,5 % un darījuma atlikušo termiņu, kas izteikts gados procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem;

ii) 

6 % un darījuma atlikušo termiņu, kas izteikts gados kredītu atvasināto instrumentu līgumiem;

iii) 

4 % ārvalstu valūtas atvasinātiem instrumentiem;

iv) 

18 % zelta un preču atvasinātajiem instrumentiem, kas nav elektroenerģijas atvasinātie instrumenti;

v) 

40 % elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem;

vi) 

32 % kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem;

c) 

nosacīto summu, kas minēta šā punkta b) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar 279.b panta 2. un 3. punktu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti minētajā punktā; turklāt šā punkta b) apakšpunkta iii)–vi) punktā minēto atvasināto instrumentu nosacīto summu nosaka saskaņā ar ar 279.b panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

d) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopu potenciālo nākotnes riska darījumu, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, reizina ar 0,42.

Lai aprēķinātu procentu likmju atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu iespējamo riska darījumu saskaņā ar b) apakšpunkta i) un ii) punktu, iestāde var izvēlēties izmantot līgumu sākotnējo termiņu, nevis atlikušo termiņu.

▼B



6.

iedaļa

Iekšējā modeļa metode

283. pants

Atļauja izmantot iekšējā modeļa metodi

1.  

Ar noteikumu, ka kompetentās iestādes ir pārliecinājušās par to, ka iestāde ir izpildījusi 2. punktā noteiktās prasības, tās atļauj šai iestādei izmantot iekšējā modeļa metodi (IMM), lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no turpmāk minētajiem darījumiem:

a) 

273. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie darījumi;

b) 

273. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētie darījumi;

c) 

273. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie darījumi.

Ja iestādei ir atļauts izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību jebkuram no pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā minētajiem darījumiem, tā IMM var lietot arī 273. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem darījumiem.

Neatkarīgi no 273. panta 1. punkta trešās daļas, iestāde var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kuru apmērs un risks ir nebūtisks. Šādā gadījumā iestāde šiem riska darījumiem piemēro vienu no 3. līdz 5. iedaļā minētajām metodēm, ja ir izpildītas attiecīgās prasības attiecībā uz katru no šīm pieejām.

2.  
Kompetentās iestādes atļauj iestādēm lietot IMM 1. punktā minētajiem aprēķiniem vienīgi tad, ja iestāde ir pierādījusi, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, un kompetentās iestādes ir pārbaudījušas, vai iestādes īstenotās CCR pārvaldības sistēmas ir saprātīgas un pienācīgi īstenotas.
3.  
Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm ierobežotu laikposmu īstenot IMM secīgi dažādiem darījumu veidiem. Šajā secīgas izmantošanas laikposmā tiem darījumu veidiem, kuriem tās neizmanto IMM, iestādes var izmantot 3. iedaļā vai 5. iedaļā izklāstītās metodes.

▼M8

4.  
Visiem OTC atvasināto instrumentu darījumiem un ilgstošo norēķinu darījumiem, kuriem iestāde nav saskaņā ar 1. punktu saņēmusi atļauju izmantot IMM, iestāde izmanto 3. iedaļā izklāstītās metodes. Grupas ietvaros var pastāvīgi izmantot minēto metožu kombināciju.

▼B

5.  
Iestāde, kurai saskaņā ar 1. punktu ir atļauja izmantot IMM, neatgriežas pie 3. iedaļā vai 5. iedaļa izklāstīto metožu izmantošanas, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde ir atļāvusi to darīt. Kompetentās iestādes dod šādu atļauju, ja iestāde pierāda, ka tas ir pamatoti.
6.  

Ja iestāde vairs nenodrošina atbilstību šajā iedaļā noteiktajām prasībām, tā informē kompetento iestādi un veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a) 

iesniedz kompetentajai iestādei plānu par laicīgu atbilstības atjaunošanu;

b) 

kompetentajai iestādei pārliecinoši parāda, ka tās neatbilstības ietekme ir nebūtiska.

284. pants

Riska darījuma vērtība

1.  
Ja iestādei saskaņā ar 283. panta 1. punktu ir atļauts izmantot IMM, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību dažiem vai visiem šajā punktā minētajiem darījumiem, tai ir jānosaka šo darījumu riska darījuma vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī.

Modelis, kuru iestāde izmanto šim nolūkam:

a) 

nosaka prognozējošo sadalījumu savstarpējās ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņām, kas attiecināmas uz kopīgām pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursos;

b) 

aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopai katrā dienā nākotnē, ņemot vērā kopīgas izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos.

►C2  2.  
Lai modelī ņemtu vērā drošības rezerves noteikšanas ietekmi, nodrošinājuma vērtības modelim ir jāatbilst IMM kvantitatīvajām, kvalitatīvajām un datu atbilstības prasībām ◄ saskaņā ar šo iedaļu, un iestādes savos savstarpējo prasījumu ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņu prognozes sadalījumos var iekļaut vienīgi atbilstošu finanšu nodrošinājumu, kā ir minēts 197. un 198. pantā un 299. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā.
3.  

Pašu kapitāla prasība darījuma partnera kredītriskam attiecībā uz CCR riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro IMM, ir augstākā no turpmāk minētajām:

a) 

pašu kapitāla prasība šiem riska darījumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot pašreizējos tirgus datus;

b) 

pašu kapitāla prasība šiem riska darījumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz efektīvo EPE un izmantojot vienotu konsekventu spriedzes kalibrēšanu visiem CCR riska darījumiem, kuriem piemēro IMM.

4.  

Izņemot darījuma partnerus, kuriem ir identificēts specifiskais korelācijas risks, uz kuru attiecas 291. panta 4. un 5. punkts, iestādes riska darījuma vērtību aprēķina kā alfa (α) reizinājumu ar efektīvo EPE, t. i., šādi:

image

kur:

α

=

1,4, izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes pieprasa augstāku α vai saskaņā ar 9. punktu ļauj iestādēm izmantot pašu aplēses;

Efektīvo EPE aprēķina, aplēšot sagaidāmo riska darījuma vērtību (EEt) kā vidējo riska darījuma vērtību nākotnes datumā t, kur vidējo vērtību aprēķina, ņemot vērā attiecīgo tirgus riska faktoru iespējamās nākotnes vērtības.

Modelis aplēš EE virknei nākotnes datumu t1, t2, t3 utt.

5.  

Efektīvo EE aprēķina rekursīvi kā:

image

kur:

aprēķina datumu apzīmē kā t0;
efektīvā EEt0 ir vienāda ar pašreizējo riska darījuma vērtību.
6.  

Efektīvā EPE ir vidējā efektīvā EE nākotnes riska darījumam pirmā gada laikā. Ja visiem līgumiem savstarpējo prasījumu ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, EPE ir vidējā EE līdz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas visu līgumu termiņa beigām. Efektīvo EPE aprēķina kā vidējo svērto efektīvo EE:

▼C3

image

▼B

kur svērumi

image

ļauj aprēķināt nākotnes riska darījuma vērtību, ja datumi nav vienmērīgi sadalīti laika gaitā.
7.  
Iestādes aprēķina EE vai maksimālās riska darījuma vērtības mērus, pamatojoties uz riska darījumu sadalījumu, kas atspoguļo iespējamo novirzi no riska darījumu normālā sadalījuma.
►C2  8.  
Iestāde katram darījuma partnerim var izmantot sadalījuma mēru, kas aprēķināts izmantojot IMM, kurš ir ◄ konservatīvāks nekā α un efektīvās EPE reizinājums saskaņā ar 4. punktā norādīto vienādojumu.
9.  

Neatkarīgi no 4. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm izmantot viņu pašu alfa aplēses, ja:

a) 

alfa ir vienāds ar iekšējā kapitāla no CCR riska darījumu vērtības simulācijas darījuma partneriem (skaitītājs) attiecību pret iekšējo kapitālu, kas balstīts uz EPE (saucējs);

b) 

saucējā EPE lieto kā nesamaksātu fiksētu summu.

Ja alfa aprēķina saskaņā ar šo punktu, tas nav mazāks par 1,2.

10.  
Lai aprēķinātu alfa saskaņā ar 9. punktu, iestāde nodrošina, lai saucējs un skaitītājs tiktu aprēķināti atbilstīgi modeļa metodikai, parametru specifikācijai un portfeļa sastāvam. Metode, ko izmanto α aplēsēm, balstās uz iestādes iekšējā kapitāla metodi, ir kārtīgi dokumentēta, un tai veic neatkarīgu validāciju. Turklāt iestāde pārskata savas alfa aplēses vismaz reizi ceturksnī un vēl biežāk, ja laika gaitā mainās portfeļa sastāvs. Iestāde novērtē arī modeļa risku.
11.  
Iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka tās iekšējās alfa aplēses atspoguļo būtiskus skaitītāja atkarības no darījumu tirgus vērtības sadalījuma vai darījumu portfeļu starp darījuma partneriem avotus. Iekšējās alfa aplēsēs ņem vērā portfeļu granularitāti.
12.  
Uzraugot saskaņā ar 9. punktu veikto aplēšu izmantošanu, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā būtiskās alfa aplēšu atšķirības, kas rodas no iespējamas modeļu, kurus izmanto skaitītājam, nepareizas specifikācijas, it īpaši, ja pastāv konveksitāte.
13.  
Ja vajadzīgs, tirgus risku un kredītrisku vienotajā modelēšanā izmantoto tirgus riska faktoru svārstīgumu un korelācijas jābalsta uz kredītriska faktoru, lai atspoguļotu iespējamo svārstīguma vai korelācijas pieaugumu ekonomikas lejupslīdē.

285. pants

Riska darījuma vērtība savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi

1.  

►C2  Ja attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu ir noslēgts līgums par drošības rezervi un katru dienu notiek vērtēšana pēc tirgus vērtības, iestāde aprēķina efektīvo EPE kā noteikts šajā punktā. Ja modelis, aplēšot EE, ņem vērā drošības rezerves noteikšanas ietekmi, iestāde ar kompetento iestāžu atļauju var izmantot modeļa EE aprēķinu tieši 284. panta 5. punkta vienādojumā. Kompetentās iestādes piešķir šādu atļauju vienīgi tad, ja ir pārbaudījušas, vai modelis EE aplēsēs ietver drošības rezerves noteikšanas ietekmi. Iestāde, kas nav saņēmusi šādu atļauju izmanto vienu no šādiem efektīvā EPE mēriem: ◄

►C2  a) 

efektīvo EPE, kas aprēķināts neņemot vērā nekādu nodrošinājumu, kas ◄ turēts vai iesniegts kā drošības rezerve, plus jebkādu nodrošinājumu, kas nodots darījuma partnerim neatkarīgi no ikdienas novērtēšanas un drošības rezerves noteikšanas procesa vai pašreizējās riska darījuma vērtības;

►C2  b) 

efektīvo EPE, kas aprēķināts kā iespējamā riska darījuma apjoma palielināšanās maržinālā riska perioda laikā, ◄ pieskaitot lielāko no turpmāk minētajiem:

i) 

pašreizējā riska darījuma vērtība, ieskaitot visus nodrošinājumus, kas tiek turēti vai ir iesniegti, izņemot pieprasīto vai apstrīdēto nodrošinājumu;

ii) 

lielāko neto riska darījuma vērtību, ieskaitot nodrošinājumu saskaņā ar līgumu par drošības rezervi, kas neizraisītu nodrošinājuma pieprasījumu. Šī summa atspoguļo visus piemērojamos sliekšņus, minimālās pārskaitījuma summas, neatkarīgās summas un sākotnējās drošības rezerves saskaņā ar līgumu par drošības rezervi .

▼C2

▼B

Apakšpunkta b) vajadzībām iestādes aprēķina palielinājumu kā darījumu sagaidāmas pozitīvās izmaiņas tirgus vērtībā maržinālā riska perioda laikā. Nodrošinājuma vērtības izmaiņas atspoguļo, ►C2  izmantojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļas 4. iedaļu ◄ vai pašu aplēstās svārstīguma korekcijas saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, bet nevar pieņemt, ka maržinālā riska perioda laikā tiks veikti nodrošinājuma maksājumi. Maržinālais riska periods ir atkarīgs no 2. līdz 5. punktā noteiktajiem minimālajiem periodiem.

2.  

Darījumiem, kuriem ikdienas tiek pārskatīta drošības rezerve un veikta novērtēšana pēc tirgus cenas, maržinālais riska periods, ko izmato riska darījuma ar līgumiem par drošības rezervi modelēšanai, nav īsāks par:

a) 

piecām darba dienām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās ietilps tikai repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi un maržinālo aizdevumu darījumi;

b) 

desmit darba dienām visām pārējām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām.

3.  

Uz 2. punkta a) un b) apakšpunktu attiecas šādi izņēmumi:

a) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās jebkurā brīdī ceturkšņa laikā tirdzniecību skaits pārsniedz 5 000 , maržinālais riska periods nākamajam ceturksnim nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām. Šis izņēmums neattiecas uz iestādes tirdzniecības riska darījumiem;

b) 

savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kurās ir ietverta viens vai vairāki darījumi, kas saistīti ar vai nu ar nelikvīdu nodrošinājumu, vai OTC atvasināto instrumentu, ko nevar vienkārši aizvietot, maržinālais riska periods nedrīkst būt īsāks par 20 darba dienām.

Iestāde noskaidro, vai nodrošinājums ir nelikvīds un vai OTC atvasinātie instrumenti nav vienkārši aizvietojami saspringtos tirgus apstākļos, ko raksturo nepārtraukti aktīvu tirgu trūkums, kuros darījuma partneris divu vai mazāk dienu laikā saņemtu vairākus cenu kotējumus, kas nemainītu tirgu vai arī raksturotu cenu, kura atspoguļo tirgus diskontu (nodrošinājuma gadījumā) vai prēmiju (OTC atvasināto instrumentu gadījumā).

Iestāde apsver, vai darījumi vai vērtspapīri, ko tā tur kā nodrošinājumu, ir koncentrēti saistībā ar konkrētu darījuma partneri un, ja šis darījuma partneris strauji aizietu no tirgus, vai iestāde spētu šos darījumus vai vērtspapīrus aizvietot.

4.  
Ja iestāde divu secīgu ceturkšņu, kas ilguši ilgāk nekā piemērojamais maržinālais riska periods saskaņā ar 2. un 3. punktu, laikā ir bijusi iesaistīta vairāk nekā divos drošības rezervju pieprasījumu strīdos par konkrētu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, iestāde šai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai nākamajos divos ceturkšņos izmanto maržinālo riska periodu, kas ir vismaz divas reizes garāks par 2. un 3.punktā norādīto periodu.
5.  

Drošības rezerves pārskatīšanai, kuras periodiskums ir N dienas, maržinālais riska periods ir vismaz vienāds ar 2. un 3.punktā norādīto periodu F plus N dienas, mīnus viena diena. Tas ir:

image

,
6.  
Ja iekšējā modelī ir iekļauta drošības rezerves noteikšanas ietekme uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņām, iestāde modelē nodrošinājumu, kas nav nauda tādā pašā valūtā, kādā ir pats riska darījums, kopā ar riska darījumu tā riska darījuma vērtības aprēķinā OTC atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījumiem.
7.  
Ja iestāde nevar modelēt nodrošinājumu kopā ar riska darījumu, tā savos riska darījuma vērtības aprēķinos OTC atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīru finansēšanas darījumiem atzīst tādu nodrošinājumu, kas ir tādā pašā valūtā kā pats riska darījums, izņemot gadījumus, kad tam izmanto vai nu svārstīguma korekcijas, kas atbilst finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes standartiem, ar svārstīguma korekcijas pašu aplēsēm, ►C2  vai standarta uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļu. ◄
8.  
Iestāde, kura izmanto IMM, savos modeļos ignorē riska darījuma vērtības samazinājuma ietekmi, kas radusies jebkāda nodrošinājuma līguma punkta dēļ, kurā ir prasīts pieņemt nodrošinājumu, ja darījuma partnera kredītkvalitāte ir pasliktinājusies.

286. pants

CCR pārvaldība – politikas, procesi un sistēmas

1.  

Iestāde izveido un uztur CCR pārvaldības sistēmu, kuru veido:

a) 

politikas, procesi un sistēmas, lai nodrošinātu CCR identifikāciju, mērīšanu, pārvaldīšanu, apstiprināšanu un iekļaušanu iekšējos pārskatos;

b) 

procedūras, lai nodrošinātu šo politiku, procesu un sistēmu ievērošanu.

Šīs politikas, procesi un sistēmas ir konceptuāli pārdomāti, tiek īstenoti godīgi un tiek dokumentēti. Dokumentācijā ir iekļauts skaidrojums empīriskām metodēm, kuras izmanto CCR noteikšanai.

2.  

CCR pārvaldības sistēmā, kas noteikta 1. punktā, ņem vērā tirgus, likviditātes, juridiskos un operacionālos riskus, kuri ir saistīti ar CCR. It īpaši sistēma nodrošina to, lai iestāde ievērotu šādus principus:

a) 

tā nesāk darījumus ar darījuma partneri, pirms nav novērtējusi tā kredītspēju;

b) 

tā pienācīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu kredītrisku;

c) 

tā šādus riskus pārvalda pēc iespējas vispusīgi darījuma partnera līmenī (agregējot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem) un iestādes līmenī.

3.  

Iestāde, kas izmanto IMM, nodrošina, lai tās CCR pārvaldības sistēma kompetento iestādi apmierinošā veidā ņemtu vērā visu turpmāk minēto pieprasījumu likviditātes risku:

a) 

iespējamie ienākošie drošības rezervju pieprasījumi saistībā ar mainīgās drošības rezerves vai citu drošības rezervju veidu, piemēram, sākotnējās vai neatkarīgās drošības rezerves, apmaiņu nelabvēlīgu tirgus satricinājumu kontekstā;

b) 

iespējamie ienākošie pieprasījumi nodot atpakaļ nodrošinājuma, kuru iesnieguši darījuma partneri, pārpalikumu;

c) 

pieprasījumi, kas izriet no pašas ārējā kredītkvalitātes novērtējuma pazeminājuma.

Iestāde nodrošina, ka nodrošinājuma atkārtotas izmantošanas būtība un periods atbilst tās likviditātes vajadzībām un neapdraud tās spēju laikus nodot vai atdot atpakaļ nodrošinājumu.

4.  
Iestādes vadības struktūra un augstākā vadība aktīvi iesaistās CCR pārvaldībā un nodrošina, lai tai tiktu piešķirti atbilstīgi resursi. Iestādes augstākā vadība tiek informēta par izmantotā modeļa ierobežojumiem un pieņēmumiem, kā arī par ietekmi, kāda šiem ierobežojumiem un pieņēmumiem var būt uz formālā procesa rezultātu ticamību. Augstākā vadība ņem vērā arī tirgus vides nenoteiktību un operacionālos jautājumus, kā arī to atspoguļošanu modelī.
5.  
Ikdienas sagatavotos pārskatus par iestādes riska darījumu CCR saskaņā ar 287. panta 2. punkta b) apakšpunktu izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekamas pilnvaras un autoritāte pieprasīt samazināt gan pozīcijas, ko izveidojuši kredītu daļas darbinieki vai tirgotāji, gan iestādes kopējo CCR riska darījumu vērtību.
6.  
Iestādes CCR pārvaldīšanas sistēma, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu, tiek lietota saskaņoti ar iekšējiem kredītlimitiem un tirdzniecības limitiem. Kredītlimiti un tirdzniecības limiti ir laika gaitā konsekventi saistīti ar iestādes riska mērīšanas modeli, un šo limitu ievērošanas nodrošināšanu modelī labi izprot kredītu daļas darbinieki, tirgotāji un augstākā vadība. Iestādei ir formāls process, lai atbilstīgā līmeņa vadībai ziņotu par riska limitu pārkāpumiem.
7.  
Iestādes CCR mērīšanas process ietver ikdienas un dienas laikā izlietoto kredītlīniju mērīšanu. Iestāde mēra pašreizējo riska darījuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājumu un neņemot vērā nodrošinājumu. Portfeļa un darījuma partnera līmenī iestāde aprēķina un pārrauga maksimālo riska darījuma vērtību vai iespējamo nākotnes riska darījuma vērtību ticamības intervālā, ko izvēlas iestāde. Iestāde pārrauga lielas vai koncentrētās pozīcijas, tajā skaitā savstarpēji saistītu darījuma partneru grupas riska darījumus, koncentrāciju pa nozarēm un pa tirgiem.
8.  
Iestāde izstrādā un uztur pastāvīgu un rūpīgu spriedzes testēšanas programmu. Šo spriedzes testu rezultātus regulāri un vismaz reizi ceturksnī izskata augstākā vadība, un tos atspoguļo CCR pārvaldīšanas politikās un limitos, kurus noteikusi vadības struktūra un augstākā vadība. Ja spriedzes testu laikā atklāj neaizsargātību pret noteiktu apstākļu kopumu, iestāde nekavējoties veic pasākumus, lai pārvaldītu šos riskus.

287. pants

Organizatoriskās struktūras CCR pārvaldībai

1.  

Iestāde, kas izmanto IMM, izveido un uztur:

a) 

riska kontroles struktūrvienību, kas atbilst 2. punktam;

b) 

nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, kas atbilst 3. punktam.

2.  

Riska kontroles struktūrvienība ir atbildīga par CCR pārvaldības izstrādi un īstenošanu, tostarp modeļa sākotnējo validāciju un pastāvīgo validāciju, un īsteno šādas funkcijas un izpilda šādas prasības:

a) 

tā ir atbildīga par iestādes CCR pārvaldības sistēmas izstrādi un īstenošanu;

b) 

tā sagatavo katras dienas pārskatus un analizē iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātu. Šajā analīzē ir iekļauts novērtējums attiecībai starp CCR riska darījumu vērtības mēriem un tirdzniecības limitiem;

c) 

tā kontrolē ievaddatu integritāti, sagatavo un analizē pārskatus par iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātiem, tostarp attiecības starp riska darījumu vērtības mēriem un iestādes kredītlimitiem un tirdzniecības limitiem novērtējumu;

d) 

tā ir neatkarīga no struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par riska darījumu noslēgšanu, atjaunošanu vai tirdzniecību, un tās darbība nav pakļauta nevēlamai ietekmei;

e) 

tai ir pietiekams skaits darbinieku;

f) 

tā atskaitās tieši iestādes augstākajai vadībai;

g) 

tās darbība ir cieši iesaistīta iestādes kredītriska ikdienas pārvaldīšanas procesā;

h) 

tās darbības rezultāts ir iestādes kredītriska un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontroles procesa sastāvdaļa.

3.  

Nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienība īsteno šādus uzdevumus un funkcijas:

a) 

aprēķina un veic drošības rezervju pieprasījumus, risina drošības rezervju pieprasījuma strīdus un rūpīgi ik dienas ziņo par neatkarīgo summu līmeni, sākotnējām drošības rezervēm un mainīgajām drošības rezervēm;

b) 

kontrolē datu, kas izmantoti, lai veiktu drošības rezervju pieprasījumus, integritāti un nodrošina, lai tie būtu konsekventi un regulāri saskaņoti ar attiecīgajiem datu avotiem iestādē;

c) 

izseko nodrošinājuma atkārtotas lietošanas apmēru un jebkādus grozījumus saistībā ar iestādes tiesībām uz vai saistībā ar nodrošinājumu, ko tā iesniedz;

d) 

ziņo attiecīgajam vadības līmenim par atkārtoti lietoto nodrošinājuma aktīvu veidiem un šādas atkārtotas lietošanas noteikumiem, tostarp instrumentu, kredītkvalitāti un termiņu;

e) 

izseko koncentrāciju saistībā ar individuāliem nodrošinājuma aktīvu veidiem, kurus pieņem iestāde;

f) 

regulāri, bet vismaz reizi ceturksnī, ziņo augstākajai vadībai par nodrošinājuma pārvaldību, tostarp informāciju par saņemtā un iesniegtā nodrošinājuma veidu, apmēru, novecošanos un drošības rezervju pieprasījumu strīdu iemesliem. Šī iekšējā ziņošana atspoguļo arī izmaiņas šajos skaitļos.

4.  
Augstākā vadība piešķir nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienībai pietiekamus resursus, kas nepieciešami saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, lai nodrošinātu to, ka tās sistēmas sasniedz pienācīgu operatīvo rezultātu līmeni, ko novērtē pēc iestādes drošības rezervju pieprasījumu laicīguma un precizitātes un iestādes atbildes uz tās darījuma partneru drošības rezervju pieprasījumiem laicīguma. Augstākā vadība nodrošina, ka struktūrvienībai ir pietiekams darbinieku skaits, lai laikus apstrādātu pieprasījumus un risinātu strīdus arī smagu tirgus krīžu gadījumā un lai ļautu iestādei ierobežot tās lielo strīdu skaitu, kuri radušies tirdzniecības apmēru dēļ.

288. pants

CCR pārvaldības sistēmas pārbaude

Iestāde regulāri veic neatkarīgu savas CCR pārvaldības sistēmas pārbaudi, izmantojot savu iekšējās revīzijas procesu. Šajā pārbaudē ir ietvertas gan kontroles, gan nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību darbības, kā ir noteikts 287. pantā, un tā it īpaši attiecas vismaz uz:

a) 

regulas 286. pantā noteiktās CCR pārvaldības sistēmas un procesa dokumentācijas atbilstību;

b) 

regulas 287. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās CCR kontroles struktūrvienības organizāciju;

c) 

regulas 287. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības organizāciju;

d) 

CCR mēru integrāciju ikdienas riska pārvaldībā;

e) 

riska cenošanas modeļu un vērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības un atbalsta struktūrvienību personāls, apstiprināšanas procesu;

f) 

visu nozīmīgo izmaiņu CCR mērīšanas procesā validāciju;

g) 

CCR tvērumu riska mērīšanas modelī;

h) 

pārvaldības informācijas sistēmas integritāti;

i) 

CCR datu precizitāti un pabeigtību;

j) 

nodrošinājuma un savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu juridisko terminu precīzu atveidi riska darījumu vērtības mērījumos;

k) 

modeļu darbībai izmantoto datu avotu konsekvences, laicīguma un ticamības apstiprinājumu, tostarp arī šādu datu avotu neatkarību;

l) 

svārstīguma vai korelācijas pieņēmumu precizitāti un piemērotību;

m) 

vērtēšanas un riska transformācijas aprēķinu precizitāti;

n) 

modeļu precizitātes pārbaudi, izmantojot biežu 293. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā noteikto atpakaļejošo pārbaudi;

o) 

CCR kontroles struktūrvienības un nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienības atbilstību attiecīgajām regulatīvajām prasībām.

289. pants

Izmantošanas tests

1.  
Iestādes nodrošina, lai ar iekšējā modeļa palīdzību izveidoto riska darījumu sadalījums efektīvās EPE aprēķināšanai būtu cieši saistīts ar iestādes ikdienas CCR pārvaldības procesu un lai modeļa rezultātus ņemtu vērā kredītu apstiprināšanā, CCR pārvaldībā, iekšējā kapitāla piešķiršanā un korporatīvajā pārvaldībā.
2.  
Iestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka riska darījumu sadalījuma, uz kura pamata nosaka EPE, aprēķināšanai tā izmanto modeli, kas atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām izmantot IMM vismaz vienu gadu, pirms to saskaņā ar 283. pantu apstiprina kompetentās iestādes.
3.  
Modelis, ko izmanto CCR riska darījumu sadalījuma iegūšanai, ir daļa no CCR pārvaldīšanas sistēmas, kura noteikta 286. pantā. Šajā sistēmā iekļauj kredītlīniju izmantošanas mērījumu, apvienojot CCR riska darījumus ar citiem kredītriska darījumiem, un iekšējā kapitāla piešķiršanu.
4.  
Papildus EPE iestāde mēra un pārvalda pašreizējo riska darījumu vērtību. Ja ir nepieciešams, iestāde mēra pašreizējo riska darījuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājumu un neņemot vērā nodrošinājumu. Izmantošanas tests uzskatāms par apmierinošu, ja iestāde izmanto arī citus CCR mērus, piemēram, maksimālo riska darījumu vērtību, pamatojoties uz riska darījumu sadalījumu, kas iegūts ar to pašu modeli, kuru izmanto EPE aprēķināšanai.
5.  
Iestādei ir sistēmas, ar kurām iespējams aprēķināt EE ik dienu, ja tas ir nepieciešams, izņemot gadījumus, kad tā pierāda kompetentajām iestādēm, ka tās CCR lieluma noteikšanai ir pietiekami retāki aprēķini. Iestāde EE aplēsēm izmanto prognozes periodu laika profilu, kas pienācīgi atspoguļo nākotnes naudas plūsmu struktūru un līgumu termiņu, un aplēs veic, ņemot vērā riska darījumu būtiskumu un sastāvu.
6.  
Riska darījumu vērtību mēra, uzrauga un kontrolē visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līgumu darbības laikā (ne tikai viena gada perioda laikā). Iestāde izstrādā procedūras darījuma partneru risku identifikācijai un kontrolei gadījumos, kad riska darījuma ilgums pārsniedz viena gada periodu. Prognozēto riska darījuma vērtības pieaugumu iekļauj iestādes iekšējā kapitāla modelī.

290. pants

Stresa testēšana

1.  
Iestādei ir vispusīga stresa testēšanas programma attiecībā uz CCR, tostarp izmantošanai pašu kapitāla prasību saistībā ar CCR aprēķināšanai, tā atbilst 2. līdz 10. punktā noteiktajām prasībām.
2.  
Tā identificē tādus iespējamos notikumus vai paredzamās izmaiņas ekonomiskajos nosacījumos, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes kredītriska darījumu vērtību, un novērtē iestādes spēju pārvarēt šādas izmaiņas.
3.  
Programmā paredzētos stresa mērus salīdzina ar riska limitiem, un iestāde tos uzskata par daļu no procesa, kas izklāstīts Direktīvas 2013/36/ES 81. pantā.
4.  
Programma vispusīgi ietver atsevišķus darījumus un apkopotus riska darījumus ar visa veida darījumu partneru kredītrisku konkrētu darījuma partneru līmenī pietiekami ilgā laika periodā, lai varētu veikt regulāru stresa testēšanu.
5.  
Tā vismaz reizi mēnesī nodrošina riska darījumu vērtības stresa testu saistībā ar galvenajiem tirgus riska faktoriem, piemēram, procentu likmēm, valūtu kursiem, kapitāla vērtspapīriem, kredītriska starpībām un preču cenām, attiecībā uz visiem iestādes darījuma partneriem, lai identificētu un ļautu iestādei vajadzības gadījumā samazināt pārmērīgas koncentrācijas specifiskos virziena riskos. Riska darījumu vērtības stresa testu, tostarp atsevišķa faktora, multifaktoru un būtiskus bezvirziena riskus, un riska darījuma vērtības un kredītspējas kopīgo stresa testu veic konkrētā darījuma partnera, darījuma partneru grupas un apkopotā iestāžu CCR līmenī.
6.  

Tā vismaz reizi ceturksnī piemēro multifaktoru stresa testa scenārijus un novērtē būtiskus bezvirziena riskus, tostarp ienesīguma līknes riska darījumu vērtību un bāzes riskus. Multifaktoru stresa testi attiecas vismaz uz šādiem scenārijiem, kuros notiek turpmāk norādītais:

a) 

ir iestājušies sarežģīti ekonomiskie vai tirgus notikumi;

b) 

ir būtiski mazinājusies plaša tirgus likviditāte;

c) 

liels finanšu starpnieks likvidē pozīcijas.

7.  
Pamatā esošo riska faktoru satricinājuma smagums ir atbilstīgs stresa testa nolūkam. Novērtējot maksātspēju stresa situācijā, pamatā esošo riska faktoru radītais satricinājums ir pietiekami spēcīgs, lai ietvertu vēsturiskos ārkārtējos tirgus apstākļus un ārkārtējus, bet iespējamus saspringtus tirgus apstākļus. Stresa testos novērtē šādu satricinājumu ietekmi uz pašu kapitālu, pašu kapitāla prasībām un peļņu. Portfeļa ikdienas uzraudzības, riska ierobežošanu un koncentrāciju pārvaldības vajadzībām testēšanas programmā ir ņemti vērā arī scenāriji ar vieglāku ietekmi un lielāku varbūtību.
8.  
Programmā, attiecīgā gadījumā, ir iekļauti nosacījumi reversajiem stresa testiem, lai noteiktu ārkārtējus, bet ticamus scenārijus, kas varētu radīt būtiskus nelabvēlīgus rezultātus. Reversajā stresa testā ņem vērā portfeļa būtiskas nelinearitātes ietekmi.
9.  
Par saskaņā ar programmu veikto stresa testu rezultātiem regulāri, vismaz reizi ceturksnī, ziņo augstākajai vadībai. Pārskatos un rezultātu analīzē ietver lielāko ietekmi darījuma partnera līmenī visā portfelī, būtisku koncentrāciju portfeļa segmentos (vienā nozarē vai reģionā) un saistīto portfeļu un darījuma partnera specifiskās tendences.
10.  
Augstākā vadība uzņemas vadošo lomu stresa testu iekļaušanā riska pārvaldības sistēmā un iestādes riska kultūrā un nodrošina, lai rezultāti būtu jēgpilni un tos izmantotu CCR pārvaldībā. Stresa testu rezultātus būtiskiem riska darījumiem novērtē, salīdzinot ar pamatnostādnēm, kas norāda uz iestādes vēlmi uzņemties risku, un nosūta augstākajai vadībai pārrunām un rīcībai gadījumā, ja ir identificēti pārmērīgi vai koncentrēti riski.

291. pants

Korelācijas risks

1.  

Šajā pantā:

a) 

"vispārējais korelācijas risks" rodas, ja darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir pozitīvi korelēta ar vispārējiem tirgus riska faktoriem;

b) 

"specifiskais korelācijas risks" rodas, ja nākotnes riska darījums ar konkrētu darījuma partneri ir pozitīvi korelēts ar darījuma partnera PD darījuma partnera darījumu būtības dēļ. Iestādi uzskata par pakļautu specifiskajam korelācijas riskam, ja nākotnē ieplānoto riska darījumu ar konkrētu darījuma partneri vērtība ir liela un arī darījuma partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir liela.

2.  
Iestāde pienācīgi izvērtē riska darījumus, kuri rada būtisku specifisko vai vispārējo korelācijas risku.
3.  
Lai identificētu vispārējo korelācijas risku, iestāde izstrādā spriedzes testus un scenāriju analīzi riska faktoru, kuri ir nelabvēlīgi saistīti ar darījuma partnera kredītspēju, ietekmes pārbaudei. Šāda testēšana pārbauda iespējamību, ka smagi satricinājumi rodas laikā, kad attiecības starp riska faktoriem ir mainījušās. Iestāde uzrauga vispārējo korelācijas risku pa atsevišķiem produktiem, reģioniem, nozarēm vai citām kategorijām, kas ir būtiskas darbībai.
4.  
Iestāde uztur procedūras, lai konstatētu, pārraudzītu un kontrolētu specifiskā korelācijas riska gadījumus katrai juridiskajai personai, sākot ar darījuma uzsākšanu un turpinot visā darījuma pastāvēšanas laikā.
5.  

Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības CCR saistībā ar darījumiem, ja ir konstatēts specifiskais korelācijas risks un ja pastāv juridiska saistība starp darījuma partneri un OTC atvasinātajam instrumentam pamatā esošā instrumenta vai 273. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem darījumiem pamatā esošā instrumenta emitentu, saskaņā ar šādiem principiem:

a) 

instrumentus, kuros pastāv specifiskais korelācijas risks, neietver tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā pārējos darījumus ar darījuma partneri, un katru uztver kā atsevišķu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

b) 

katrā no šīm atsevišķajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām ar vienu parādnieku saistītajiem kredītriska mijmaiņas līgumiem riska darījuma vērtība ir vienāda ar pilniem paredzamajiem zaudējumiem no pamatā esošo instrumentu atlikušās patiesās vērtības, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pamatā esošais emitents tiek likvidēts;

c) 

iestādei, kas izmanto 3. nodaļā izklāstīto metodi, LGD šādiem mijmaiņas darījumiem ir 100 %;

d) 

iestādei, kas izmanto 2. nodaļā izklāstīto metodi, piemērojamā riska pakāpe ir tāda pati kā nenodrošinātajam darījumam;

e) 

visiem pārējiem darījumiem, kurus attiecina uz vienu parādnieku jebkurā no šīm atsevišķajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, riska darījuma vērtības aprēķināšanai ir jāatbilst pieņēmumam par tādu pamatā esošo saistību pēkšņas neizpildes risku, kur emitents ir juridiski saistīts ar darījuma partneri. Darījumiem, kurus attiecina uz nosaukumu grozu vai indeksu, pēkšņas saistību neizpildes risku attiecībā uz tādām pamatā esošām saistībām, kur emitents ir juridiski saistīts ar darījuma partneri, piemēro, ja tas ir būtisks;

f) 

tādā apmērā, kādā tiek izmantoti esošie tirgus riska aprēķini pašu kapitāla prasībām saistībā ar inkrementālo saistību neizpildes un migrācijas risku, kā izklāstīts IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļā, kurā jau ir iekļauts LGD pieņēmums, formulā izmantotais LGD ir 100 %.

6.  
Iestādes sniedz augstākajai vadībai un vadības struktūras atbilstošajai komitejai regulārus pārskatus gan par specifisko, gan vispārējo korelācijas risku un pasākumiem, kurus veic šo risku pārvaldībai.

292. pants

Modelēšanas procesa integritāte

1.  

Iestāde nodrošina modelēšanas procesa integritāti, kā ir noteikts 284. pantā, veicot vismaz šādus pasākumus:

a) 

modelis atstpoguļo darījuma nosacījumus un specifikācijas laicīgi, pilnīgi un piesardzīgi;

b) 

šie nosacījumi ietver vismaz līguma nosacīto summu, termiņu, atsauces aktīvus, drošības rezerves noteikšanas kārtību un savstarpējo prasījumu ieskaita kārtību;

c) 

šos nosacījumus un specifikācijas uzglabā datu bāzē, kurai veic formālu un periodisku revīziju;

d) 

procedūra par savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu atzīšanu nosaka, ka juristiem ir jāpārbauda, vai savstarpējais ieskaits saskaņā ar šiem līgumiem ir likumīgi izpildāms;

e) 

d) punktā prasīto pārbaudi c) punktā minētajā datu bāzē ievada neatkarīga struktūrvienība;

f) 

darījuma nosacījumu un specifikāciju datu ievadīšana EPE modelī ir pakļauta iekšējai revīzijai;

g) 

pastāv procedūra formālai saskaņošanai starp modeli un avota datu sistēmām, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai darījuma noteikumi un specifikācijas EPE noteikšanā ir atspoguļotas pareizi vai vismaz piesardzīgi.

2.  
Modelī izmanto pašreizējos tirgus datus, lai aprēķinātu pašreizējo riska darījumu vērtību. Iestāde var kalibrēt savu EPE modeli, izmantojot vai nu vēsturiskos tirgus datus, vai no tirgus izsecināmos datus, lai noteiktu pamatā esošo stohastisko procesu parametrus, piemēram, izmaiņas, svārstīgumu un korelāciju. Ja iestāde izmanto vēsturiskos datus, tā izmanto datus vismaz par trīs gadiem. Datus izmanto vismaz reizi ceturksnī un biežāk, ja ir jāatspoguļo tirgus apstākļi.

Lai aprēķinātu efektīvo EPE, izmantojot spriedzes kalibrēšanu, iestāde kalibrē efektīvo EPE, izmantojot vai nu trīs gadu datus, kuros ir iekļauts tās darījuma partneru kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpību piedzīvotais spriedzes periods, vai no tirgus izsecināmos datus par šādu spriedzes periodu.

Šim nolūkam iestāde piemēro 3., 4. un 5. punktā paredzētos nosacījumus.

3.  
Iestāde vismaz reizi ceturksnī pierāda kompetentajai iestādei, ka spriedzes periods, kuru izmanto saskaņā ar šo punktu paredzētajam aprēķinam, sakrīt ar kredītriska mijmaiņas līguma vai cita kredīta (piemēram, aizdevuma vai korporatīvās obligācijas) paaugstinātas kredītriska starpības periodu reprezentatīvai atlasei ar tās darījuma partneriem ar tirgotām kredītriska starpībām. Situācijās, kad iestādei nav pienācīgu datu par darījuma partnera kredītriska starpību, tā attiecina šo darījuma partneri uz specifiskiem datiem par kredītriska starpību, pamatojoties uz reģionu, iekšējo reitingu un darbības veidiem.
4.  
EPE modelim visiem darījuma partneriem izmanto vai nu vēsturiskus vai izsecināmus datus, kuros ir iekļauti dati par kredīta spriedzes apstākļu periodu un izmanto šos datus saskaņoti ar metodi, kuru izmanto EPE modeļa kalibrēšanai ar pašreizējiem datiem.
5.  
Lai novērtētu to, cik efektīva ir tās EEPE spriedzes kalibrēšana, iestāde izmanto vairākus etalona portfeļus, kas ir neaizsargāti pret galvenajiem riska faktoriem, kuriem iestāde ir pakļauta. Šo etalona portfeļu riska darījuma vērtību aprēķina, izmantojot a) spriedzes pārbaudes metodiku, kas balstās uz pašreizējām tirgus vērtībām un modeļa parametriem, kuri kalibrēti saspringtiem tirgus apstākļiem, un b) riska darījumu, kas radies spriedzes periodā, bet piemērojot šajā iedaļā izklāstīto metodi (spriedzes perioda beigu tirgus vērtība, svārstības un korelācijas no trīs gadu spriedzes perioda).

Kompetentās iestādes pieprasa iestādei koriģēt spriedzes kalibrēšanu, ja šo etalona portfeļu riska darījumu vērtības būtiski atšķiras cita no citas.

6.  

Iestāde modelim veic validācijas procesu, kas ir skaidri formulēts iestādes politikās un procedūrās. Validācijas procesā:

a) 

precizē testēšanas veidu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu modeļa integritāti un identificētu apstākļus, kuros modeļa pamatā esošie pieņēmumi ir nepiemēroti un tādēļ var radīt pārāk zemu EPE novērtējumu;

b) 

iekļauj modeļa vispusīguma pārbaudi.

7.  

Iestāde uzrauga būtiskos riskus, un tai ir paredzētas procedūras, lai tad, ►C2  kad šie riski kļūst ievērojami, koriģētu savas efektīvās EPE aplēses. ◄ Ievērojot šo punktu, iestādes:

a) 

identificē un pārvalda savus riska darījumus saistībā ar specifisko korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 291. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un riska darījumus saistībā ar vispārējo korelācijas risku, kas rodas, kā ir norādīts 291. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b) 

riska darījumiem ar augošu riska profilu pēc viena gada regulāri salīdzina attiecīgā riska darījuma mēra aplēsi viena gada laikā ar to pašu riska darījuma mēru riska darījuma pastāvēšanas laikā;

c) 

riska darījumiem ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam regulāri salīdzina aizvietošanas vērtību (pašreizējo riska darījuma vērtību) ar realizētā riska darījuma profilu un uzglabā datus, kas dos iespēju veikt šādu salīdzinājumu.

8.  
Iestādei ir iekšējās procedūras, lai pirms darījuma iekļaušanas savstarpējo prasījumu ieskaita kopā pārbaudītu darījuma segumu ar juridiski izpildāmu līgumisku vienošanos par savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, kā noteikts 7. daļā.
9.  
Iestādei, kas izmanto nodrošinājumu, lai mazinātu savu CCR, ir iekšējās procedūras, lai pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas savos aprēķinos pārbaudītu, vai nodrošinājums atbilst 4. nodaļā izklāstītajiem tiesiskās noteiktības standartiem.
10.  
EBI uzrauga dažādās prakses šajā jomā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par šā panta piemērošanu.

293. pants

Prasības riska pārvaldības sistēmai

1.  

Iestādei ir jāizpilda šādas prasības:

a) 

tā atbilst Trešās daļas, IV sadaļas, 5. nodaļā noteiktajām kvalitatīvajām prasībām;

b) 

tā īsteno regulāru atpakaļejošas pārbaudes programmu, salīdzinot riska mērus, kurus radījis modelis, ar realizētajiem riska mēriem, un hipotētiskas izmaiņas, pamatojoties uz statiskām pozīcijām ar realizētajiem mēriem;

c) 

tā veic CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā radīto riska mēru sākotnēju validāciju un pastāvīgu periodisku pārskatīšanu darbības laikā. Validācijai un pārskatīšanai jābūt neatkarīgām no modeļa izstrādes;

d) 

vadības struktūra un augstākā vadība ir iesaistītas riska kontroles procesā un nodrošina, lai kredīta un darījuma partnera kredītriska kontrolei tiktu veltīti pietiekami resursi. Saistībā ar to neatkarīgas riska kontroles struktūrvienības, kas izveidotas saskaņā ar 287. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ik dienu sagatavotos pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums pieprasīt samazināt gan individuālu tirgotāju pozīcijas, gan iestādes kopējo riska darījuma apmēru;

e) 

iekšējo riska mērījuma riska darījuma modeli iekļauj iestādes ikdienas riska pārvaldības procesā;

f) 

riska mērījuma sistēmu izmanto saistībā ar iekšējiem tirdzniecības un riska darījuma limitiem. Šajā sakarā riska darījuma limiti ir saistīti ar iestādes riska mērīšanas modeli tādā veidā, kurš ir konsekvents laika gaitā un kuru labi izprot tirgotāji, kredītu daļas darbinieki un augstākā vadība;

g) 

iestāde nodrošina, lai tās riska pārvaldības sistēma būtu kārtīgi dokumentēta. Konkrētāk, tā uztur dokumentētu iekšējo politiku, kontroles mehānismu un procedūru kopumu attiecībā uz riska mērīšanas sistēmas darbību un veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīs politikas tiek ievērotas;

h) 

neatkarīgu riska mērīšanas sistēmas pārbaudi veic regulāri iestādes pašas iekšējās revīzijas procesā. Šajā pārbaudē ietver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību. Kopējā riska pārvaldības procesa pārbaude notiek regulāri (ne retāk kā vienu reizi gadā), un tajā jo īpaši tiek aplūkoti vismaz visi 288. pantā minētie jautājumi;

i) 

darījuma partnera kredītriska modeļu pastāvīgu validāciju, tostarp atpakaļejošu pārbaudi, periodiski pārbauda tāda līmeņa vadība, kurai ir pietiekamas pilnvaras pieņemt lēmumu par rīcību, kas īstenojama, lai novērstu modeļu trūkumus.

2.  
Kompetentās iestādes ņem vērā apmēru, kādā iestāde izpilda 1. punkta prasības, nosakot alfa līmeni, kā ir paredzēts 284. panta 4. punktā. Vienīgi tām iestādēm, kas pilnībā atbilst šīm prasībām, ir tiesības piemērot minimālo reizināšanas faktoru.
3.  
Iestāde tās CCR riska darījumu vērtības modeļa sākotnējās un pastāvīgās validācijas un riska mēru, kurus radījuši modeļi, aprēķinus dokumentē tik detalizēti, lai trešās personas varētu no jauna radīt attiecīgi analīzi un riska mērus. Šajā dokumentācijā ir norādīts, cik bieži tiek veikta atpakaļejošās pārbaudes analīze un cita veida pastāvīgā validācija, kā validācija tiek veikta attiecībā uz datu plūsmām un portfeļiem un kādas analīzes tiek izmantotas.
4.  
Iestāde definē kritērijus, kuri ir jāizmanto, novērtējot tās CCR riska darījumu vērtības modeļus un modeļus, kurus izmanto riska darījuma vērtības aprēķināšanā, un tai ir rakstiska kārtība, kurā ir aprakstīts process, kā tiek identificēti un laboti nepieņemami rezultāti.
5.  
Iestāde definē to, kā tiek veidoti reprezentatīvi darījumu partnera portfeļi CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā riska mēru noteikšanas vajadzībām.
6.  
CCR riska darījumu vērtības modeļu un to riska mēru, kas rada prognozēto sadalījumu, validācijā ņem vērā vairāk nekā vienu prognozētā sadalījuma statistisko rādītāju.

294. pants

Validācijas prasības

1.  

Kā daļu no tās CCR riska darījumu vērtības modeļa un tā riska mēru sākotnējās un pastāvīgās validācijas iestāde nodrošina, lai būtu izpildītas šādas prasības:

a) 

iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, izmantojot vēsturiskos datus par tirgus riska faktoru izmaiņām pirms kompetentās iestādes atļaujas saskaņā ar 283. panta 1. punktu. Šajā atpakaļejošajā pārbaudē ņem vērā noteiktu skaitu prognozēšanas laikposmu vismaz līdz vienam gadam, virkni dažādu inicializēšanas datumu un ietver plašu klāstu tirgus nosacījumu;

b) 

iestāde, kas izmanto 285. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto pieeju, regulāri validē savu modeli, lai pārbaudītu, vai realizētā pašreizējā riska darījuma vērtība atbilst prognozēm visos maržinālajos periodos viena gada laikā. Ja dažu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu tirdzniecības termiņš ir īsāks par vienu gadu un savstarpējo prasījumu ieskaita kopai bez šiem darījumiem ir augstāks riska faktora jutīgums, validācijā tas ir jāņem vērā;

c) 

tā veic atpakaļejošu pārbaudi CCR riska darījumu vērtības modelim un modeļa būtiskajiem riska mēriem, kā arī tirgus riska faktora prognozēm. Nodrošinātajiem darījumiem vērā ņemtie prognozes laikposmi ietver tādus, kas atspoguļo nodrošinātajos darījumos vai maržinālajā tirdzniecībā piemērotos maržinālos riska periodus;

d) 

ja modeļa validācija liecina, ka efektīvā EPE ir novērtēta par zemu, iestāde attiecīgi rīkojas, lai novērstu modeļa neprecizitāti;

e) 

tā testē cenošanas modeļus, ko izmanto, lai aprēķinātu CCR riska darījumu vērtību noteiktam scenārijam, kas paredz tirgus riska faktoru nākotnes satricinājumus, kā daļu no modeļu sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesa. Cenošanas modeļi pārdotiem iespējas līgumiem ņem vērā pārdoto iespējas līgumu vērtības nelinearitāti, ņemot vērā tirgus riska faktorus;

f) 

CCR riska darījumu vērtības modelis attēlo darījumu informāciju, lai apkopotu riska darījumus savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī. Iestāde pārbauda, vai darījumi modelī ir attiecināti uz attiecīgo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

g) 

CCR riska darījumu vērtības modelis arī ietver darījumu informāciju, lai ietvertu drošības rezervju noteikšanas ietekmi. Tajā ņemta vērā pašreizējo drošības rezervju vērtība un drošības rezervju vērtība, par ko nākotnē vienosies darījuma partneri. Šāds modelis ņem vērā vienpusēju vai divpusēju līgumu par drošības rezervi būtību, drošības rezervju pieprasījumu biežumu, maržinālo riska periodu, iestādei pieņemamo minimālo slieksni attiecībā uz riska darījumiem, kuriem nav drošības rezervju, un minimālo pārskaitījuma summu. Šāds modelis vai nu aplēš tirgus vērtības izmaiņas iesniegtā nodrošinājuma vērtībā, vai piemēro 4. nodaļā izklāstītos noteikums;

h) 

modeļa validācijas procesā ir iekļauta statiska, vēsturiska reprezentatīvā darījuma partnera portfeļu atpakaļejoša pārbaude. Iestāde regulāros laika intervālos veic šādu atpakaļejošu pārbaudi vairākiem reprezentatīviem (reāliem vai hipotētiskiem) darījuma portfeļiem. Reprezentatīvos portfeļus izvēlas, pamatojoties uz to jutīgumu pret būtiskiem riska faktoriem un riska faktoru apvienojumiem, kam iestāde ir pakļauta;

i) 

iestāde veic atpakaļejošu pārbaudi, kas izstrādāta, lai pārbaudītu CCR riska darījumu modeļa galvenos pieņēmumus un būtiskos riska mērus, tostarp modelētās attiecības starp tā paša riska faktora dažādiem termiņiem, un modelētās attiecības starp riska faktoriem;

j) 

CCR riska darījumu vērtības modeļu un to riska mēru gūtos rezultātus pakļauj atbilstīgai atpakaļejošas pārbaudes praksei. Atpakaļejošās pārbaudes programma spēj identificēt vājus rezultātus attiecībā uz EPE modeļa riska mēriem;

k) 

iestāde validē savus CCR riska darījumu vērtības modeļus un visus riska mērus laikposmā, kas ir atbilstošs to darījumu termiņam, par kuriem riska darījumu vērtību aprēķina, izmantojot IMM saskaņā ar 283. pantu;

l) 

iestāde modeļa pastāvīgās validācijas procesa ietvaros regulāri pārbauda cenošanas modeļus, kurus izmanto, lai aprēķinātu darījuma partnera riska darījuma vērtību, salīdzinot ar atbilstīgiem neatkarīgiem etaloniem;

m) 

iestādes CCR riska darījumu vērtības modeļa un būtisko riska mēru pastāvīgajā validācijā ir iekļauts nesenāko rezultātu atbilstīguma novērtējums;

n) 

to, cik bieži tiek atjaunināti CCR riska darījumu vērtības modeļa parametri, iestāde novērtē sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesā;

o) 

CCR riska darījumu vērtības modeļu sākotnējās un pastāvīgās validācijas laikā novērtē to, vai darījuma partnera līmenis un savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtības aprēķini ir vai nav atbilstīgi.

2.  
Ar kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju to mēru, kas ir konservatīvāks par vērtību, kura izmantota, lai aprēķinātu regulatīvo riska darījuma vērtību katram darījumu partnerim, var izmantot, lai aizvietotu alfa, kas reizināts ar efektīvo EPE. Relatīvā konservatīvisma līmeni novērtē ar kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju un veicot regulāras EPE modeļu uzraudzības pārbaudes. Iestāde regulāri veic konservatīvisma validāciju. Modeļa gūto rezultātu pastāvīgais novērtējums attiecas uz visiem darījuma partneriem, kuriem modeļi tiek izmantoti.
3.  
Ja atpakaļejošā pārbaude liecina, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc modeļa atļauju vai liek īstenot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu to, ka modeli nekavējoties uzlabo.



7.

iedaļa

Savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits

295. pants

Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita atzīšana par risku mazinošu

Iestādes par risku mazinošiem saskaņā ar 298. pantu var uzskatīt vienīgi turpmāk minētos savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus saskaņā ar 296. pantu ir atzinušas kompetentās iestādes un ja iestādes atbilst 297. pantā noteiktajām prasībām:

a) 

divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri, ar kuriem savstarpējie prasījumi un saistības automātiski tiek apvienoti tādā veidā, ka pārjaunojums katru reizi, kad tas ir piemērojams, nosaka vienu neto summu tā, lai veidotos viens jauns līgums, kas aizvieto visus iepriekšējos līgumus un visas saistības starp pusēm saskaņā ar šiem līgumiem un ir pusēm saistošs;

b) 

citi divpusēji līgumi starp iestādi un tās darījuma partneri;

c) 

dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumi iestādēm, kas ir saņēmušas atļauju izmantot 6. iedaļā izklāstīto metodi darījumiem, kuri ietilpst šās metodes pielietojuma jomā. Kompetentās iestādes nosūta EBI sarakstu, kurā iekļauti atļautie līgumiskie dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi.

Savstarpējo prasījumu ieskaits starp darījumiem, kurus noslēgušas vienas grupas dažādas juridiskās personas, netiek atzīts pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

296. pants

Savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu atzīšana

1.  
Kompetentās iestādes savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu atzīst tikai tad, ja ir izpildīti 2. punkta un, attiecīgā gadījumā, 3. punkta nosacījumi.
2.  

Visiem savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, kurus iestāde izmanto, lai saskaņā ar šo daļu noteiktu riska darījuma vērtību, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

iestāde ar savu darījuma partneri ir noslēgusi līgumu par savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu, kas rada vienu juridisku saistību, kura aptver visus iekļautos darījumus tā, ka darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā tai ir tiesības saņemt vai ir pienākums samaksāt vienīgi iekļauto individuālo darījumu tirgus vērtību pozitīvo vai negatīvo neto summu;

b) 

iestāde kompetentajām iestādēm ir darījusi pieejamus rakstiskus un pamatotus juridiskus atzinumus par to, ka tajā gadījumā, ja savstarpējo prasījumu ieskaita līgums tiktu apstrīdēts, iestādes prasījumi un saistības nepārsniegs to, kas minēts a) apakšpunktā. Juridiskais atzinums atsaucas uz piemērojamajiem tiesību aktiem:

i) 

jurisdikcijā, kurā darījuma partneris ir inkorporēts;

ii) 

ja ir iesaistīta uzņēmuma filiāle, kas atrodas kādā valstī, kura nav tā valsts, kur uzņēmums ir inkorporēts, tad jurisdikcijā, kurā atrodas filiāle;

iii) 

jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē individuālus darījumus, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā;

iv) 

jurisdikcijā, kuras tiesību akti regulē jebkuru vienošanos vai līgumu, kas nepieciešams, lai īstenotu savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu;

c) 

kredītrisku ar katru darījuma partneri agregē, lai iegūtu vienu juridisku riska darījumu darījumos ar katru darījumu partneri. Šo agregāciju ņem vērā kredītlimitu noteikšanas vajadzībām un iekšējā kapitāla aprēķina vajadzībām;

d) 

līgumā nav iekļauts neviens punkts, kas darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā ļauj darījuma partnerim, kurš izpilda saistības, veikt tikai ierobežotus maksājumus vai neveikt maksājumus nemaz pusei, kas neizpilda saistības, arī tad, ja puse, kas neizpilda saistības, ir neto kreditors (proti, izstāšanās klauzula).

Ja kāda no kompetentajām iestādēm nav pārliecināta par to, ka savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits ir likumīgs un izpildāms saskaņā ar katras b) apakšpunktā minētās jurisdikcijas tiesību aktiem, savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu neatzīst par tādu, kas mazina risku kādam no darījuma partneriem. Kompetentās iestādes attiecīgi informē cita citu.

3.  

Juridiskos atzinumus, kas minēti b) apakšpunktā, var sagatavot ar atsauci uz savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita veidiem. Attiecībā uz dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem ir jābūt izpildītām šādām papildu prasībām:

a) 

neto summa, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, ir pozitīvo un negatīvo slēgšanas vērtību neto summa visiem individuālajiem divpusējiem jumta līgumiem un atsevišķo darījumu pozitīvā vai negatīvā tirgus vērtība ("dažādu produktu neto summa");

b) 

juridiskie atzinumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz visa dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līguma derīgumu un izpildāmību saskaņā ar tā noteikumiem un savstarpējo prasījumu ieskaita līguma ietekmi uz jebkura iekļautā individuālā divpusējā jumta līguma būtiskajiem noteikumiem.

297. pants

Iestāžu saistības

1.  
Iestāde izveido un uztur procedūras, lai nodrošinātu to, ka tās savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita likumība un izpildāmība tiek pārskatīta atbilstīgi izmaiņām attiecīgās 296. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās jurisdikcijas tiesību aktos.
2.  
Iestāde saglabā visu nepieciešamo dokumentāciju saistībā ar tās savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu.
3.  
Iestāde savstarpējo prasījumu ieskaita radīto ietekmi iekļauj katra darījuma partnera kopējās kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtības mērījumā, un iestāde pārvalda CCR, pamatojoties uz šo mērījumu ietekmi.
4.  
Dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, kas minēti 295. pantā, gadījumā iestāde uztur procedūras saskaņā ar 296. panta 2. punkta c) apakšpunktu, lai pārbaudītu, vai 296. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais juridiskais atzinums attiecas uz katru darījumu, kuru iekļauj savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

Ņemot vērā dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu, iestāde turpina attiecīgi izpildīt prasības divpusējā savstarpējo prasību ieskaita atzīšanai un 4. nodaļā iekļautās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai attiecībā uz katru iekļauto individuālo divpusējo jumta līgumu un darījumu.

▼M8

298. pants

Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme

Savstarpējo prasījumu ieskaitu 3.–6. iedaļas nolūkos atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās.

▼B



8.

iedaļa

Tirdzniecības portfeļa posteņi

299. pants

Tirdzniecības portfeļa posteņi

1.  
Šā panta piemērošanas vajadzībām II pielikumā ir iekļauta atsauce uz atvasinātajiem instrumentiem kredītriska pārvešanai, kā ir minēts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 8. punktā.
2.  

Aprēķinot darījuma partnera tirdzniecības portfeļa posteņu riska darījumu riska svērtās vērtības, iestādes ievēro šādus principus:

▼M8 —————

▼B

b) 

iestādes, lai atzītu finanšu nodrošinājuma ietekmi, neizmanto 222. pantā izklāstīto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

c) 

repo darījumu un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, gadījumā iestādes par atbilstošu nodrošinājumu var atzīt finanšu instrumentus un preces, kuras ir atbilstošas iekļaušanai tirdzniecības portfelī;

d) 

riska darījumiem, kas izriet no OTC atvasinātajiem instrumentiem, kuri iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, iestādes var atzīt preces, kas ir atbilstošas, lai tiktu iekļautas tirdzniecības portfelī kā atbilstošs nodrošinājums;

e) 

lai aprēķinātu svārstīguma korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces, kas nav uzskatāmas par atbilstošām saskaņā ar 4. nodaļu, ir aizdotas, pārdotas vai iesniegtas, vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas nodrošinājuma veidā vai citādi ar šāda darījuma starpniecību un ja iestāde piemēro uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, kura paredzēta saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu, iestādes ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar galvenajā indeksā neietilpstošiem kapitāla vērtspapīriem, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā;

f) 

ja iestāde izmanto pašu aplēsto svārstīguma korekciju pieeju saskaņā ar 4. nodaļas 3. iedaļu attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 4. nodaļu nav uzskatāmas par atbilstošām, tā svārstīguma korekcijas aprēķina katram individuālam postenim. Ja iestāde ir ieguvusi atļauju izmantot iekšējo modeļu metodi, kura definēta 4. nodaļā, tā šo metodi var piemērot arī tirdzniecības portfelī;

g) 

saistībā ar tādu savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu atzīšanu, kuri attiecas uz repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem, vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, iestādes atzīst vienīgi savstarpējo ieskaitu starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, ja ieskaitītie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

i) 

visi darījumi ik dienas tiek novērtēti pēc tirgus vērtības;

ii) 

visus posteņus, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar darījumiem, var atzīt par atbilstošu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 4. nodaļu, nepiemērojot šā punkta c) līdz f) apakšpunktu;

h) 

ja kredītu atvasinātais instruments, kas ietverts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas un kredītaizsardzība ir atzīta saskaņā ar šīs regulas 204. pantu, iestādes piemēro vienu no šādām pieejām:

i) 

uztver to tā, it kā no pozīcijas šajā kredītu atvasinātajā instrumentā neizrietētu nekāds darījuma partnera risks;

ii) 

pašu kapitāla prasību attiecībā uz darījuma partnera risku aprēķināšanas vajadzībām konsekventi ietver visus kredītu atvasinātos instrumentus, kas iekļauti tirdzniecības portfelī un veido daļu no iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām vai nopirkti kā aizsardzība CCR riska darījumam, ja kredītaizsardzība ir atzīta par atbilstošu saskaņā ar 4. nodaļu.



9.

iedaļa

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri

300. pants

Definīcijas

▼M8

Šajā iedaļā un Septītajā daļā piemēro šādas definīcijas:

▼B

1) 

"neaizskaramība bankrota gadījumā" saistībā ar klienta aktīviem nozīmē to, ka pastāv efektīvi pasākumi, kas nodrošina, lai CCP vai tīrvērtes dalībnieka maksātnespējas gadījumā aktīvi attiecīgi nebūtu pieejami šā CCP vai tīrvērtes dalībnieka kreditoriem vai lai aktīvi nebūtu pieejami tīrvērtes dalībniekam, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc tāda klienta vai tādu klientu saistību neizpildes, kuri nav tie, kas sniedza minētos aktīvus;

2) 

"ar CCP saistīts darījums" ir 301. panta 1. punktā minēts līgums vai darījums starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, kas ir tieši saistīts ar minētajā punktā norādīto līgumu vai darījumu starp tīrvērtes dalībnieku un CCP;

3) 

"tīrvērtes dalībnieks" ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

4) 

"klients" ir klients atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 15. punktā vai uzņēmums, kas ar tīrvērtes dalībnieku ir vienojies par netiešas tīrvērtes kārtību saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu;

▼M8

5) 

"naudas darījums" ir darījums, kurā izmanto skaidru naudu, parāda instrumentus, kapitāla vērtspapīrus, tūlītējs ārvalstu valūtas maiņas darījums vai tūlītējs preču tirdzniecības darījums; tomēr repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumi nav naudas darījumi;

6) 

"netiešas tīrvērtes kārtība" ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem;

7) 

"augstāka līmeņa klients" ir struktūra, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus zemāka līmeņa klientam;

8) 

"zemāka līmeņa klients" ir struktūra, kurai ir pieejami CCP pakalpojumi ar augstāka līmeņa klienta starpniecību;

9) 

"vairāklīmeņu klientu struktūra" ir netiešas tīrvērtes kārtība, saskaņā ar kuru tīrvērtes pakalpojumus iestādei sniedz struktūra, kas nav tīrvērtes dalībnieks, bet pati ir tīrvērtes dalībnieka vai augstāka līmeņa klienta klients;

10) 

"nefondētas iemaksas saistību neizpildes fondā" ir iemaksas, kuras iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, ir līgumā apņēmusies iemaksāt CCP pēc tam, kad CCP ir pilnībā izmantojis saistību neizpildes fondu, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes;

11) 

"pilnībā garantēts noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījums" ir pilnībā nodrošināts naudas tirgus darījums, kurā divi darījumu partneri apmainās ar noguldījumiem un CCP darbojas kā starpnieks, lai nodrošinātu minēto darījumu partneru maksājumu saistību izpildi.

▼M8

301. pants

Piemērošanas joma

1.  

Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:

a) 

II pielikumā minētie atvasinājumu līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;

b) 

vērtspapīru finansēšanas darījumi un pilnībā garantēti noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījumi; un

c) 

ilgtermiņa norēķinu darījumi.

Šo iedaļu nepiemēro riska darījumiem, kas izriet no naudas darījumu norēķiniem. Iestādes piemēro procedūru, kas izklāstīta V sadaļā, lai tirgotos ar riska darījumiem, kas izriet no minētajiem darījumiem, un 0 % riska pakāpi iemaksām saistību neizpildes fondā, kas attiecināmas tikai uz minētajiem darījumiem. Iestādes piemēro 307. pantā izklāstīto procedūru tām iemaksām saistību neizpildes fondā, kuras attiecas uz kādu no līgumiem, kas uzskaitīti šā punkta pirmajā daļā, papildus naudas darījumiem.

2.  

Šīs iedaļas nolūkos piemēro turpmāk minētās prasības:

a) 

sākotnējā drošības rezervē neiekļauj iemaksas CCP attiecībā uz savstarpēji sadalītiem zaudējumu dalīšanas mehānismiem;

b) 

sākotnējā drošības rezervē iekļauj nodrošinājumu, ko nogulda iestāde kā tīrvērtes dalībnieks vai nogulda klients un kas pārsniedz minimālo summu, ko attiecīgi pieprasa CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks, ar noteikumu, ka CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks attiecīgos gadījumos var liegt iestādei kā tīrvērtes dalībniekam vai klientam izņemt šādu nodrošinājuma pārpalikumu;

c) 

ja CCP izmanto sākotnējo drošības rezervi, lai savstarpēji sadalītu zaudējumus starp tīrvērtes dalībniekiem, iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki, atzīst šo sākotnējo drošības rezervi par iemaksu saistību neizpildes fondā.

▼B

302. pants

Riska darījumu ar CCP uzraudzība

1.  
Iestādes uzrauga visus savus riska darījumus ar CCP un nosaka procedūras, kā par šiem riska darījumiem regulāri ziņot augstākajai vadībai un attiecīgajai vadības struktūras komitejai vai komitejām.

▼M8

2.  
Izmantojot piemērotu scenāriju analīzi un spriedzes testus, iestādes izvērtē, vai pašu kapitāla līmeņa attiecība pret riska darījumiem ar CCP, tostarp potenciālajiem nākotnes vai iespējamajiem kredītriska darījumiem, riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām un – ja iestāde ir tīrvērtes dalībnieks – riska darījumiem, kas izriet no līgumiskiem pasākumiem, kā paredzēts 304. pantā, adekvāti atspoguļo minētajiem riska darījumiem piemītošo risku.

303. pants

Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP piemērojamā procedūra

1.  

Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, vai nu saviem mērķiem, vai kā finansiāls starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP šādi:

a) 

tā piemēro 306. pantā izklāstīto procedūru tirdzniecības riska darījumiem ar CCP;

b) 

tā piemēro 307. pantā izklāstīto procedūru saistību neizpildes fonda iemaksām CCP.

2.  
Šā panta 1. punkta nolūkos uz summu, ko veido iestādes pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar QCCP saistībā ar tirdzniecības riska darījumiem, un uz saistību neizpildes fonda iemaksām attiecas ierobežojums, kas vienāds ar pašu kapitāla prasību summu, ko piemērotu tiem pašiem riska darījumiem, ja CCP būtu neatbilstīgs CCP.

▼B

304. pants

Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar klientiem piemērojamā procedūra

▼M8

1.  
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks un šādā statusā darbojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar minēto klientu, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu, šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu un VI sadaļu.

▼B

2.  
Ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, stājas līgumiskās attiecībās ar cita tīrvērtes dalībnieka klientu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 5. un 6. punktu veicina minētajam klientam šīs regulas 305. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pozīciju un nodrošinājuma pārvešanu, un šo līgumisko attiecību rezultātā šai iestādei rodas iespējamas saistības, šī iestāde šīm iespējamajām saistībām var piemērot nulles riska darījuma vērtību.

▼M8

3.  

Ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 3. iedaļā vai 6. iedaļā minētās metodes, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem, piemēro šādus noteikumus:

a) 

atkāpjoties no 285. panta 2. punkta prasībām, iestāde saviem riska darījumiem ar klientu var izmantot maržinālu riska periodu vismaz piecu darba dienu garumā;

b) 

iestāde saviem riska darījumiem ar CCP piemēro maržinālu riska periodu vismaz desmit darba dienu garumā;

c) 

atkāpjoties no 285. panta 3. punkta prasībām, ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas iekļauta aprēķinos, atbilst minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumam, iestāde var neņemt vērā minētajā punktā noteikto ierobežojumu ar noteikumu, ka savstarpējo prasījumu ieskaita kopa neatbilst minētā punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam un nesatur apstrīdētus tirdzniecības darījumus vai eksotiskus iespēju līgumus;

d) 

ja CCP saglabā darījuma mainīgo drošības rezervi un iestādes nodrošinājums nav aizsargāts pret CCP maksātnespēju, iestāde piemēro tādu maržinālu riska periodu, kas ir īsākais no periodiem – viens gads vai darījuma atlikušais termiņš, bet nav īsāks par desmit darba dienām.

4.  
Atkāpjoties no 281. panta 2. punkta i) apakšpunkta prasībām, ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto 4. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem ar klientu, iestāde aprēķinos var izmantot termiņa faktoru 0,21.
5.  
Atkāpjoties no 282. panta 4. punkta d) apakšpunkta prasībām, ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto 5. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem ar klientu, minētā iestāde minētajā aprēķinā var izmantot termiņa faktoru 0,21.

▼M8

6.  
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, var izmantot samazinātu riska darījumu saistību neizpildes gadījumā, kas izriet no 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem aprēķiniem, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar VI sadaļu.
7.  
Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kurš iekasē nodrošinājumu no klienta ar CCP saistītam darījumam un nodod šo nodrošinājumu CCP, var atzīt, ka minētais nodrošinājums samazina tās riska darījumu ar klientu par minēto ar CCP saistīto darījumu.

Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, pirmajā daļā izklāstīto kārtību var piemērot katrā minētās struktūras līmenī.

▼B

305. pants

Klientu riska darījumiem piemērotā procedūra

▼M8

1.  
Iestāde, kas ir klients, aprēķina pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu, šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu un VI sadaļu.

▼B

2.  

Neskarot 1. punktā noteikto pieeju, ja iestāde ir klients, tirdzniecības riska darījumu pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, tā var aprēķināt saskaņā ar 306. pantu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

šās iestādes pozīcijas un aktīvi, kas saistīti ar šiem darījumiem, gan tīrvērtes dalībnieka, gan CCP līmenī ir nošķirti un nodalīti no tīrvērtes dalībnieka un šā tīrvērtes dalībnieka citu klientu pozīcijām un aktīviem, un šās nošķiršanas un nodalīšanas rezultātā šīs pozīcijas un aktīvi ir neaizskarami šā tīrvērtes dalībnieka vai viena vai vairāku tā klientu saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā;

b) 

tiesību akti, regulas, noteikumi un līgumiskas vienošanās, kas ir piemērojami vai saistoši šai iestādei vai CCP, veicina klienta pozīciju, kuras saistītas ar šiem līgumiem un darījumiem, un atbilstošā nodrošinājuma pārvešanu citam tīrvērtes dalībniekam attiecīgajā maržinālajā riska periodā sākotnējā tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā. Šādā gadījumā klienta pozīcijas un nodrošinājums tiek pārnesti atbilstoši tirgus vērtībai, ja vien klients nepieprasa pozīciju slēgt atbilstoši tirgus vērtībai;

▼M8

c) 

klients ir veicis pietiekami rūpīgu juridisku pārbaudi, kuru regulāri atjaunina un ar kuru tiek pamatots, ka mehānismi b) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma izpildes nodrošināšanai ir likumīgi, derīgi, saistoši un izpildāmi saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas vai jurisdikciju tiesību aktiem šajā jomā;

▼B

d) 

CCP ir QCCP.

▼M8

Novērtējot savu atbilstību pirmās daļas b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam, iestāde var ņemt vērā visus skaidros precedentus, kas saistīti ar klienta pozīciju un atbilstošā nodrošinājuma nodošanu CCP, un jebkuru nozares nodomu turpināt šādu praksi.

▼M8

3.  
Atkāpjoties no šā panta 2. punkta prasībām, ja iestāde kā klients neizpilda minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumu, jo minētā iestāde nav aizsargāta pret zaudējumiem gadījumā, kad tīrvērtes dalībnieks un cits tīrvērtes dalībnieka klients kopīgi neizpilda saistības, bet ar noteikumu, ka visi citi minētā punkta a)–d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, iestāde var aprēķināt savu tirdzniecības riska darījumu pašu kapitāla prasības tiem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar 306. pantu, ja 306. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto 2 % riska pakāpi aizstāj ar 4 % riska pakāpi.
4.  
Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, iestāde, kas ir zemāka līmeņa klients, kura pieeju CCP pakalpojumiem nodrošina augstāka līmeņa klients, var piemērot 2. vai 3. punktā izklāstīto procedūru tikai tad, ja attiecīgajā punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti katrā minētās struktūras līmenī.

▼B

306. pants

Pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem

1.  

Iestāde saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP piemēro šādu procedūru:

a) 

tā piemēro 2 % riska svērumu visu savu tirdzniecības riska darījumu ar QCCP riska darījumu vērtībām;

b) 

visiem saviem riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP tā piemēro riska pakāpi, kas izmantota 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajai standartizētajai pieejai attiecībā uz kredītrisku.

▼M8

c) 

gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei nav pienākuma atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, minētā iestāde var noteikt riska darījuma vērtību tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam, kā nulli;

▼M8

d) 

gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei ir pienākums atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, minētā iestāde piemēro procedūru, kas attiecīgi noteikta a) vai b) apakšpunktā, tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam.

▼M8

2.  
Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, ja aktīvi, kas CCP vai tīrvērtes dalībniekam ir iesniegti kā nodrošinājums, ir neaizskarami gadījumā, kad CCP, tīrvērtes dalībnieks vai viens vai vairāki citi tīrvērtes dalībnieka klienti kļūst maksātnespējīgi, iestāde darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar minētajiem aktīviem var piemērot nulles riska darījuma vērtību.
3.  
Iestāde aprēķina riska darījuma vērtības saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu un 4. nodaļas 4. iedaļu.

▼B

4.  
Iestāde riska darījumu riska svērto vērtību saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP 92. panta 3. punkta vajadzībām aprēķina kā tās tirdzniecības riska darījumu ar CCP riska darījumu vērtību, kuras aprēķinātas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, summu, reizinot to ar riska pakāpi, kas noteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

▼M8

307. pants

Pašu kapitāla prasības iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, saviem riska darījumiem, kuri rodas no tās iemaksām CCP saistību neizpildes fondā, piemēro šādu procedūru:

a) 

tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 308. pantā paredzēto pieeju;

b) 

tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētajām un nefondētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 309. pantā paredzēto pieeju;

c) 

tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 310. pantā izklāstīto kārtību.

▼B

308. pants

Pašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā

1.  
Riska darījumu vērtība iestādes priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā (DFi) ir iemaksātā summa vai tirgus vērtība šīs iestādes piegādātiem aktīviem, no kā atskaita šīs iemaksas summas, ko QCCP jau ir izmantojis, lai absorbētu savus zaudējumus pēc viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes.

▼M8

2.  

Iestāde pašu kapitāla prasību riska darījuma segšanai, kurš rodas no tās priekšfinansētās iemaksas, aprēķina šādi:

image

kur:

Ki

=

pašu kapitāla prasība;

i

=

indekss, ar kuru apzīmē tīrvērtes dalībnieku;

KCCP

=

QCCP hipotētiskais kapitāls, kuru iestādei paziņojis QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu;

DFi

=

priekšfinansētās iemaksas;

DFCCP

=

CCP priekšfinansētie finanšu līdzekļi, kurus iestādei paziņojis CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu; un

DFCM

=

visu QCCP tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summa, kuru iestādei paziņojis QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu.

3.  
Iestāde riska darījuma riska svērtās vērtības riska darījumiem, kas izriet no minētās iestādes priekšfinansētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā, 92. panta 3. punkta nolūkos aprēķina kā pašu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punktu, reizinātu ar 12,5.

▼M8 —————

▼M8

309. pants

Pašu kapitāla prasības priekšfinansētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un nefondētajām iemaksām neatbilstīgam CCP

1.  

Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību riska darījumiem, kas rodas no tās priekšfinansētajām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un no nefondētajām iemaksām šādam CCP, iestāde izmanto šādu formulu:

K = DF + UC
kur:

K

=

pašu kapitāla prasība;

DF

=

priekšfinansētās iemaksas neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā; un

UC

=

nefondētās iemaksas neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā.

2.  
Iestāde riska darījuma riska svērtās vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā, 92. panta 3. punkta nolūkos aprēķina kā pašu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, reizinātu ar 12,5.

310. pants

Pašu kapitāla prasības nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā

Iestāde piemēro 0 % riska pakāpi savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā.

311. pants

Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP, kas vairs neatbilst konkrētiem nosacījumiem

1.  
Iestādes piemēro šajā pantā izklāstīto procedūru, ja pēc publiska paziņojuma vai pēc minēto iestāžu izmantotā CCP kompetentās iestādes vai paša CCP sniegta paziņojuma iestādēm ir kļuvis zināms, ka CCP vairs neatbildīs attiecīgi atļaujas saņemšanas vai atzīšanas nosacījumiem.
2.  

Ja ir izpildīts 1. punktā izklāstītais nosacījums, iestādes triju mēnešu laikā pēc tam, kad tām ir kļuvis zināms tajā izklāstītais apstāklis, vai agrāk, ja to pieprasa minēto iestāžu kompetentās iestādes, veic turpmāk minētās darbības attiecībā uz saviem riska darījumiem ar minēto CCP:

a) 

saviem tirdzniecības riska darījumiem ar minēto CCP piemēro procedūru, kas izklāstīta 306. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

b) 

savām priekšfinansētajām iemaksām minētā CCP saistību neizpildes fondā un savām nefondētajām iemaksām minētajam CCP piemēro procedūru, kas izklāstīta 309. pantā;

c) 

atzīst savus riska darījumus ar minēto CCP, izņemot riska darījumus, kas uzskaitīti šā punkta a) un b) apakšpunktā, par riska darījumiem ar komercsabiedrībām saskaņā ar 2. nodaļā izklāstīto standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.

▼B



III

SADAĻA

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ OPERACIONĀLO RISKU



1.

NODAĻA

Vispārēji principi, kas attiecas uz dažādu pieeju izmantošanu

312. pants

Atļaujas un paziņošana

1.  
Lai saņemtu tiesības izmantot standartizēto pieeju, iestādes papildus atbilstības nodrošināšanai vispārējiem riska pārvaldības standartiem, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES 74. un 85. pantā, ievēro arī šīs regulas 320. pantā izklāstītos kritērijus. Iestādes informē kompetentās iestādes, pirms sāk izmantot standartizēto pieeju.

Kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot alternatīvu attiecīgo rādītāju attiecībā uz darbības jomām "privātpersonu vai MVU apkalpošana" un "korporatīvo klientu apkalpošana", ja ir atbilstība 319. panta 2. punktā un 320. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  
Kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot attīstītās mērīšanas pieejas, pamatojoties uz iestāžu pašu operacionālā riska mērīšanas sistēmām, ja ir atbilstība visiem 321. un 322. pantā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem standartiem un ja iestādes ievēro Direktīvas 2013/36/ES 74. un 85. pantā un minētās direktīvas VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļā noteiktos vispārējos riska pārvaldības standartus.

Iestādes arī iesniedz kompetentajām iestādēm pieteikumus, lai saņemtu atļauju, ja tās vēlas īstenot būtiskus šo attīstīto mērīšanas pieeju paplašinājumus un izmaiņas. Kompetentās iestādes piešķir atļauju tikai tad, ja iestādes pēc šo būtisko paplašinājumu un izmaiņu ieviešanas turpinātu nodrošināt atbilstību standartiem, kas norādīti pirmajā daļā.

3.  
Iestādes informē kompetentās iestādes par visām izmaiņām savos attīstītās mērīšanas pieejas modeļos.
4.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

novērtēšanas metodiku, pamatojoties uz kuru, kompetentās iestādes atļauj iestādēm izmantot attīstītās mērīšanas pieejas;

b) 

nosacījumus, ar kādiem novērtē attīstītās mērīšanas pieeju paplašinājumu un izmaiņu būtiskumu;

c) 

šā panta 3. punktā paredzētās informēšanas kārtību.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

313. pants

Vienkāršāku pieeju izmantošanas atsākšana

1.  
Iestādes, kas izmanto standartizēto pieeju, neatsāk izmantot pamatrādītāja pieeju, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināta atbilstība 3. punkta nosacījumiem.
2.  
Iestādes, kas izmanto attīstītās mērīšanas pieeju, neatsāk izmantot standartizēto pieeju vai pamatrādītāja pieeju, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināta atbilstība 3. punkta nosacījumiem.
3.  

Iestāde drīkst atsākt izmantot vienkāršāku pieeju attiecībā uz operacionālo risku tikai tad, ja ir atbilstība abiem šiem nosacījumiem:

a) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka vienkāršākas pieejas izmantošana netiek ierosināta, lai samazinātu iestādes pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku, ka tā ir vajadzīga, pamatojoties uz iestādes būtību un sarežģītību, un ka tai nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes maksātspēju vai tās spēju efektīvi pārvaldīt operacionālo risku;

b) 

iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

314. pants

Dažādu pieeju kombinēta izmantošana

1.  
Iestādes var kombinēti izmantot vairākas pieejas ar nosacījumu, ka tās saņem kompetento iestāžu atļauju. Kompetentās iestādes piešķir šādu atļauju, ja attiecīgi ir atbilstība 2.–4. punktā paredzētajām prasībām.
2.  

Iestāde var izmantot attīstītās mērīšanas pieeju kombinācijā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

a) 

pieejas, ko iestāde izmanto kombinācijā, aptver visus tās operacionālos riskus, un kompetentās iestādes uzskata, ka iestādes izmantotā metodoloģija ietver dažādas darbības, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, juridiskās struktūras vai citus iekšēji noteiktus iedalījumus;

b) 

ir nodrošināta atbilstība 320. pantā izklāstītajiem kritērijiem un 321. un 322. pantā noteiktajiem standartiem attiecīgi tai darbību daļai, uz ko attiecas standartizētā pieeja un uz ko attiecas attīstītās mērīšanas pieeja.

3.  

Iestādēm, kas vēlas izmantot attīstītās mērīšanas pieeju kombinācijā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, kompetentās iestādes piemēro šādus papildu nosacījumus, lai piešķirtu atļauju:

a) 

sākot īstenot attīstītās mērīšanas pieeju, būtiskai iestādes operacionālo risku daļai piemēro attīstītās mērīšanas pieeju;

b) 

iestāde apņemas paplašināt attīstītās mērīšanas pieejas izmantošanu, attiecinot to uz būtiskām savu operāciju daļām, atbilstoši grafikam, kas iesniegts un saskaņots ar kompetentajām iestādēm.

4.  
Iestāde var pieprasīt atļauju kombinācijā izmantot pamatrādītāja pieeju un standartizēto pieeju tikai ārkārtas apstākļu gadījumā, piemēram, ja pēdējā laikā ir iegūta jauna darījumu joma, kam var būt nepieciešams pārejas periods standartizētās pieejas ieviešanai.

Kompetentā iestāde piešķir šādu atļauju tikai tad, ja iestāde ir apņēmusies piemērot standartizēto pieeju saskaņā ar grafiku, kas iesniegts un saskaņots ar kompetento iestādi.

5.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

nosacījumus, ko kompetentās iestādes izmanto, novērtējot 2. punkta a) apakšpunktā minēto metodoloģiju;

b) 

nosacījumus, ko kompetentās iestādes izmanto, pieņemot lēmumu par to, vai piemērot 3. punktā minētos papildu nosacījumus.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.



2.

NODAĻA

Pamatrādītāja pieeja

315. pants

Pašu kapitāla prasība

1.  
Atbilstīgi pamatrādītāja pieejai pašu kapitāla prasība attiecībā uz operacionālo risku ir 15 % no 316. pantā noteiktā attiecīgā rādītāja trīs gadu laikā iegūtā vidējās aritmētiskās vērtības.

Iestādes attiecīgā rādītāja trīs gadu laikā iegūto vidējo aritmētisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses.

2.  
Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.
3.  
Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pierādīt, ka apvienošanās, iegādes vai sabiedrību vai darbību nodošanas dēļ trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai operacionālajam riskam, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus, un tā laicīgi informē EBI par to. Šādos gadījumos kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu.
4.  
Ja kādā no konkrētiem novērojumiem attiecīgais rādītājs ir negatīvs vai vienāds ar nulli, iestādes šo rādītāju neņem vērā, aprēķinot trīs gadu laikā iegūto vidējo aritmētisko vērtību. Iestādes aprēķina trīs gadu laikā iegūto vidējo aritmētisko vērtību kā pozitīvo rādītāju summu, ko dala ar pozitīvo rādītāju skaitu.

316. pants

Attiecīgais rādītājs

1.  

Iestādēm, kas piemēro Direktīvā 86/635/EEK noteiktos grāmatvedības standartus, pamatojoties uz grāmatvedības kategorijām iestāžu peļņas un zaudējumu uzskaitei saskaņā ar minētās direktīvas 27. pantu, attiecīgais rādītājs ir šajā pantā iekļautajā 1. tabulā uzskaitīto elementu kopsumma. Iestādes katru elementu iekļauj kopsummā ar tiem atbilstošo pozitīvo vai negatīvo zīmi.

1.    tabula

1. Procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi

2. Maksājamie procenti un līdzīgi maksājumi

3. Ienākumi no akcijām un citiem mainīga/nemainīga ienesīguma vērtspapīriem

4. Saņemtās komisijas naudas un maksas

5. Maksājamās komisijas naudas un maksas

6. Finanšu operāciju neto peļņa vai neto zaudējumi

7. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

Iestādes koriģē šos elementus, lai atspoguļotu šādus nosacījumus:

a) 

iestādes attiecīgo rādītāju aprēķina pirms uzkrājumu un pamatdarbības izdevumu atskaitīšanas; iestādes pamatdarbības izdevumos iekļauj maksu par ārējiem pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas, kuras nav iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kas ir arī iestādes mātesuzņēmums; iestādes var izmantot izdevumus par trešo personu sniegtiem pakalpojumiem, lai samazinātu attiecīgo rādītāju, ja izdevumus radījis uzņēmums, kas pakļauts šīs regulas prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām;

b) 

iestādes attiecīgā rādītāja aprēķināšanā neizmanto šādus elementus:

i) 

realizēto peļņu/zaudējumus no netirdzniecības portfelī iekļautu posteņu pārdošanas,

ii) 

ienākumus no ārkārtas vai nestandarta posteņiem,

iii) 

ienākumus, kas saistīti ar apdrošināšanu;

c) 

ja tirdzniecības posteņu pārvērtēšana ir daļa no peļņas un zaudējumu pārskata, iestādes to var iekļaut aprēķinā; ja iestādes piemēro Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punktu, tās aprēķinā iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā iekļauto pārvērtēšanu.

▼M8

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes var grāmatvedības kategorijas, kas saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 27. pantu noteiktas peļņas un zaudējumu pārskatam, izvēlēties nepiemērot finanšu un operatīvajai nomai, lai aprēķinātu attiecīgo rādītāju, un tā vietā var:

a) 

procentu ienākumus no finanšu un operatīvās nomas un peļņu no iznomātajiem aktīviem iekļaut 1. tabulas 1. punktā minētajā kategorijā;

b) 

procentu izdevumus no finanšu un operatīvās nomas un iznomāto operatīvās nomas aktīvu zaudējumus, nolietojumu un vērtības samazinājumu iekļaut 1. tabulas 2. punktā minētajā kategorijā.

▼B

2.  
Ja iestādes piemēro grāmatvedības standartus, kas atšķiras no Direktīvā 86/635/EK noteiktajiem standartiem, tās attiecīgo rādītāju aprēķina, pamatojoties uz datiem, kuri visprecīzāk atbilst šajā pantā izklāstītajai definīcijai.
3.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu metodiku 2. punktā minētā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai.

EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.



3.

NODAĻA

Standartizētā pieeja

317. pants

Pašu kapitāla prasība

1.  
Atbilstīgi standartizētajai pieejai iestādes savas darbības iedala 4. punkta 2. tabulā noteiktajās darbības jomās un saskaņā ar 318. pantā noteiktajiem principiem.
2.  
Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz operacionālo risku kā ikgadējo pašu kapitāla prasību visām 4. punkta 2. tabulā noteiktajām darbības jomām kopsummas trīs gadu vidējo lielumu. Ikgadējā pašu kapitāla prasība katrai darbības jomai ir reizinājums, ko veido attiecīgais beta faktors, kas noteikts minētajā tabulā, un tā attiecīgā rādītāja daļa, kas attiecināta uz attiecīgo darbības jomu.
3.  
Jebkurā gadā iestādes var bez ierobežojumiem savstarpēji ieskaitīt negatīvas pašu kapitāla prasības, ko rada attiecīgā rādītāja negatīvā daļa jebkurā darbības jomā, ar pozitīvām pašu kapitāla prasībām citās darbības jomās. Tomēr, ja visu darbības jomu kopējā pašu kapitāla prasība attiecīgajā gadā ir negatīva, tad iestādes šim gadam izmanto nulli kā skaitītāju.
4.  
Iestādes 2. punktā minēto trīs gadu laikā iegūto vidējo lielumu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem trīs divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada beigās. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses.

Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pierādīt, ka apvienošanās, iegādes vai sabiedrību vai darbību nodošanas dēļ trīs gadu vidējās aritmētiskās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai operacionālajam riskam, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus, un tā laicīgi informē EBI par to. Šādos gadījumos kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu.

Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.



2.  tabula

Darbības joma

Darbību saraksts

Procentu likme

(beta faktors)

Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem

Finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju

Ar finanšu instrumentu sākotnējās izvietošanas riska paraksti saistīti pakalpojumi

Ieguldījumu konsultācijas

Konsultācijas uzņēmumiem attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmumu apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu

Ieguldījumu izpēte, finanšu analīze un citi vispārīgi ieteikumi, kas saistīti ar finanšu instrumentu darījumiem

18  %

Tirdzniecība un pārdošana

Darījumu veikšana savā vārdā

Starpniecība naudas tirgus darījumos

Rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem

Rīkojumu izpilde klientu vārdā

Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu

Daudzpusēju tirdzniecības sistēmu pārvaldīšana

18  %

Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVU

(Darbības ar fiziskām personām vai MVU, kas atbilst 123. pantā noteiktajiem kritērijiem riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU)

Rīkojumu pieņemšana un nodošana izpildei attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem

Rīkojumu izpilde klientu vārdā

Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu

12  %

Korporatīvo klientu apkalpošana

Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana

Kreditēšana

Finanšu noma

Garantijas un saistības

15  %

Privātpersonu vai MVU apkalpošana

(Darbības ar fiziskām personām vai MVU, kas atbilst 123. pantā noteiktajiem kritērijiem riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU)

Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana

Kreditēšana

Finanšu noma

Garantijas un saistības

12  %

Maksājumi un norēķini

Naudas pārskaitīšanas pakalpojumi

Maksāšanas līdzekļu emisija un apkalpošana

18  %

Aģentūru pakalpojumi

Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu uzdevumā, arī vērtspapīru glabāšana bankā un saistīti pakalpojumi, tādi kā skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana

15  %

Aktīvu pārvaldīšana

Portfeļa pārvaldība

PVKIU pārvaldīšana

Citi aktīvu pārvaldīšanas veidi

12  %

318. pants

Principi attiecināšanai uz darbības jomām

1.  
Iestādes izstrādā un dokumentē specifiskas politikas un kritērijus, lai attiecīgo rādītāju, kas raksturo esošās darbības jomas un darbības, atbilstīgi attiecinātu standartizētajā shēmā, kas izklāstīta 317. pantā. Iestādes šīs politikas un kritērijus vajadzības gadījumā pārskata un pielāgo jaunām vai mainīgām darbībām un riskiem.
2.  

Iestādes piemēro šādus principus attiecināšanai uz darbības jomām:

a) 

iestādes visas darbības attiecina uz darbības jomām savstarpēji izslēdzošā un visaptverošā veidā;

b) 

iestādes katru darbību, ko nav iespējams attiecināt uz darbības jomu shēmu, bet kas ir palīgdarbība shēmā iekļautai darbībai, iekļauj tajā darbības jomā, kuru tā atbalsta; ja palīgdarbība atbalsta vairāk nekā vienu darbības jomu, iestādes izmanto objektīvu attiecināšanas kritēriju;

c) 

ja darbību nav iespējams attiecināt uz konkrētu darbības jomu, tad iestādes izmanto darbības jomu, kurai ir augstākā procentu likme (beta faktors); tā pati darbības joma attiecas arī uz jebkuru palīgdarbību, kas saistīta ar minēto darbību;

d) 

iestādes var izmantot iekšējās cenu noteikšanas metodes, lai sadalītu attiecīgo rādītāju starp darbības jomām; izmaksas, kas radušās vienā darbības jomā un kas attiecas uz citu darbības jomu, iespējams pārvietot uz to darbības jomu, uz kuru tās attiecas;

e) 

darbību attiecināšana uz darbības jomām operacionālā riska kapitāla vajadzībām atbilst kategorijām, ko iestādes izmanto kredītriskam un tirgus riskam;

f) 

iestādes augstākā vadība, ko kontrolē iestādes vadības struktūras, ir atbildīga par attiecināšanas politiku;

g) 

iestādes piemēro attiecināšanas uz darbības jomām procesam neatkarīgu pārbaudi.

3.  
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus attiecībā uz šajā pantā noteikto principu attiecināšanai uz darbības jomām piemērošanu.

EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

319. pants

Alternatīvā standartizētā pieeja

1.  

Atbilstīgi alternatīvajai standartizētajai pieejai iestādes darbības jomām "privātpersonu vai MVU apkalpošana" un "korporatīvo klientu apkalpošana" piemēro:

a) 

attiecīgo rādītāju, kas ir izlīdzināts ienākumu rādītājs un ir vienāds ar aizdevumu un avansu nominālvērtību, kura reizināta ar 0,035;

b) 

aizdevumi un avansi ietver kopējās izmantotās summas no attiecīgajiem kredītportfeļiem; darbības jomā "korporatīvo klientu apkalpošana" iestādes aizdevumu un avansu nominālvērtībā iekļauj arī netirdzniecības portfelī iekļautos vērtspapīrus.

2.  

Iestādei atļauj izmantot alternatīvo standartizēto pieeju, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tās privātpersonu vai MVU apkalpošana vai korporatīvo klientu apkalpošana veido vismaz 90 % no tās ienākumiem;

b) 

būtisku daļu no tās privātpersonu un MVU vai korporatīvo klientu apkalpošanas veido aizdevumi ar augstu PD;

c) 

alternatīvā standartizētā pieeja nodrošina atbilstīgu pamatu pašu kapitāla prasības aprēķināšanai attiecībā uz operacionālo risku.

320. pants

Standartizētās pieejas kritēriji

Šīs regulas 312. panta 1. punkta pirmajā daļā minētie kritēriji ir šādi:

a) 

iestādei ir labi dokumentēta operacionālā riska novērtēšanas un pārvaldības sistēma, kurā skaidri norādītas atbildības jomas šajā sistēmā. Iestāde identificē savus operacionālā riska darījumus un izseko attiecīgos operacionālā riska datus, tostarp datus par būtiskiem zaudējumiem; šai sistēmai veic regulāru neatkarīgu pārbaudi, ko veic iekšēja vai ārēja persona, kurai ir vajadzīgās zināšanas šādas pārbaudes veikšanai;

b) 

iestādes operacionālā riska novērtēšanas sistēma ir cieši integrēta iestādes riska pārvaldības procesos; tās rezultāti ir iestādes operacionālā riska profila uzraudzības un kontroles procesa sastāvdaļa;

c) 

iestāde ievieš ziņošanas sistēmu augstākajai vadībai, kas nodrošina operacionālā riska pārskatus attiecīgajām iestādes struktūrām. Iestādei ir procedūras piemērotu darbību veikšanai atbilstīgi vadības pārskatos sniegtajai informācijai.



4.

NODAĻA

Attīstītās mērīšanas pieejas

321. pants

Kvalitatīvie standarti

Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētie kvalitatīvie standarti ir šādi:

a) 

iestādes iekšējā operacionālā riska mērīšanas sistēma ir cieši integrēta ikdienas riska pārvaldības procesos;

b) 

iestādei ir neatkarīga riska pārvaldības struktūra operacionālajam riskam;

c) 

iestāde sagatavo regulārus pārskatus par operacionālā riska darījumiem un zaudējumu pieredzi, kā arī tām ir procedūras, lai īstenotu atbilstīgas korektīvas darbības;

d) 

iestādes riska pārvaldības sistēma ir labi dokumentēta. Iestādei ir ieviesta kārtība, lai nodrošinātu atbilstību, un politikas virzienus attiecībā uz rīcību neatbilstības gadījumā;

e) 

iestāde saviem operacionālā riska pārvaldības procesiem un mērīšanas sistēmām veic regulāras pārbaudes, ko īsteno iekšējie vai ārējie revidenti;

f) 

iestādes iekšējo validācijas procesu darbība ir pilnvērtīga un efektīva;

g) 

datu plūsmas un procesi, kas saistīti ar iestādes riska mērīšanas sistēmu, ir pārredzami un pieejami.

322. pants

Kvantitatīvie standarti

1.  
Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētie kvantitatīvie standarti ietver standartus, kas saistīti ar procesu, iekšējiem datiem, ārējiem datiem, scenāriju analīzi, uzņēmējdarbības vidi un iekšējās kontroles faktoriem, kuri attiecīgi noteikti 2.līdz 6. punktā.
2.  

Ar procesu ir saistīti šādi standarti:

a) 

iestāde aprēķina savu pašu kapitāla prasību, ietverot paredzamos un neparedzamos zaudējumus, ja vien paredzamie zaudējumi nav attiecīgi nodrošināti ar tās iekšējām darbības praksēm; operacionālā riska mērs aptver notikumus ar mazu varbūtību, kuriem potenciāli var būt būtiska ietekme, sasniedzot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99,9 % ticamības intervālam viena gada laikā;

b) 

iestādes iekšējā operacionālā riska mērīšanas sistēma ietver iekšējo datu, ārējo datu, scenāriju analīzes, faktoru, kas atspoguļo uzņēmējdarbības vidi, un iekšējās kontroles sistēmu izmantošanu, kā izklāstīts 3. līdz 6. punktā; iestādei ir ieviesta labi dokumentēta pieeja šo četru elementu proporcionālam lietojumam tās vispārējā operacionālā riska aprēķina sistēmā;

c) 

iestādes riska mērīšanas sistēmā ietver galvenos riska izraisītājus, kas ietekmē aplēsto zaudējumu sadalījuma līknes veidu;

d) 

iestāde var atzīt operacionālā riska zaudējumu korelācijas attiecībā pret atsevišķām operacionālā riska aplēsēm vienīgi tad, ja tās sistēmas korelāciju mērīšanai ir pilnvērtīgas, tiek īstenotas konsekventi un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas raksturīga šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši stresa periodos; iestāde validē savus korelācijas pieņēmumus, izmantojot attiecīgas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes;

e) 

iestādes riska mērīšanas sistēma ir iekšēji konsekventa, un tajā jāizvairās no vairākkārtējas tādu kvalitatīvo vērtējumu vai riska mazināšanas metožu atzīšanas, kas jau ir atzītas citās šīs regulas jomās.

3.  

Ar iekšējiem datiem ir saistīti šādi standarti:

a) 

iestāde savu iekšēji veikto operacionālā riska mērīšanu balsta uz minimālo vēsturiskās novērošanas periodu, kas ir pieci gadi; iestādei pirmo reizi sākot izmantot attīstītās mērīšanas pieeju, ir pieļaujams izmantot trīs gadu vēsturiskās novērošanas periodu;

b) 

iestāde spēj savus iekšējos vēsturiskos datus par zaudējumiem attiecināt uz darbības jomām, kas noteiktas 317. pantā, un notikumu veidiem, kuri izklāstīti 324. pantā, un pēc pieprasījuma iesniegt šos datus kompetentajām iestādēm; ārkārtas apstākļos iestāde var attiecināt zaudējumu notikumus, kas skar visu iestādi, uz papildu darbības jomu "korporatīvie posteņi"; iestādei ir dokumentēti objektīvie kritēriji zaudējumu attiecināšanai uz noteiktām darbības jomām un notikumu veidiem. Iestāde savus operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar kredītrisku un ko iestāde vēsturiski ir iekļāvusi iekšējās kredītriska datu bāzēs, reģistrē operacionālā riska datu bāzēs un nosaka tos atsevišķi; šādi zaudējumi nav iekļauti operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā, ar noteikumu, ka iestādei pašu kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām ir jāturpina tie uzskatīt par kredītrisku; iestāde iekļauj operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar tirgus riskiem, operacionālā riska pašu kapitāla prasības jomā;

c) 

iestādes iekšējie zaudējumu dati ir vispusīgi, lai ietvertu visas būtiskās darbības un riska darījumus no visām attiecīgajām apakšsistēmām un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām; iestāde spēj pamatot, ka jebkuras neiekļautās darbības vai riska darījumi – atsevišķi un kopā – būtiski neietekmētu vispārējās riska aplēses; iestāde nosaka attiecīgus minimālos zaudējumu sliekšņus, sākot ar kuriem apkopo iekšējos datus par zaudējumiem;

d) 

papildus informācijai par bruto zaudējumu summām, iestāde apkopo informāciju par zaudējumu notikuma datumu, bruto zaudējumu summu atgūšanu un aprakstošu informāciju par zaudējumu notikuma izraisītājiem vai cēloņiem;

e) 

iestādei ir īpaši kritēriji datu klasifikācijai zaudējumiem, kas rodas no zaudējumu notikuma ar centralizētā funkcijā vai darbībā, kura aptver vairāk nekā vienu darbības jomu, kā arī no vairākiem saistītiem notikumiem laika gaitā;

f) 

iestādei ir dokumentētas procedūras vēsturisko zaudējumu datu svarīguma pastāvīgai novērtēšanai, ieskaitot tās situācijas, kurās iespējama lēmumu ignorēšana, mērogošana vai citas korekcijas, ciktāl tās drīkst izmantot, kā arī ņemot vērā, kas ir pilnvarots pieņemt šādus lēmumus.

4.  

Ar ārējiem datiem ir saistīti šādi atbilstības standarti:

a) 

iestādes operacionālā riska mērīšanas sistēmā izmanto attiecīgus ārējos datus, jo īpaši tad, ja ir pamats uzskatīt, ka iestāde ir pakļauta retiem, tomēr potenciāli būtiskiem zaudējumiem; iestādei ir sistemātisks process, lai noteiktu situācijas, kurām izmanto ārējos datus, un metodoloģijas datu iekļaušanai tās mērīšanas sistēmā;

b) 

iestāde regulāri pārskata ārējo datu izmantošanas nosacījumus un prakses, kā arī tos dokumentē un piemēro periodisku neatkarīgu pārbaudi.

5.  
Iestāde izmanto ekspertu atzinumu scenārija analīzi saistībā ar ārējiem datiem, lai novērtētu tās pakļautību notikumiem ar būtisku ietekmi. Laika gaitā iestādes šādus novērtējumus validē un atkārtoti izvērtē, veicot salīdzinājumu ar faktisko zaudējumu pieredzi, lai pārbaudītu to pamatotību.
6.  

Ar uzņēmējdarbības vidi un iekšējās kontroles faktoriem ir saistīti šādi atbilstības standarti:

a) 

iestāde tās riska novērtēšanas metodoloģijā ietver uzņēmējdarbības vides un iekšējās kontroles galvenos faktorus, kas var mainīt iestādes operacionālā riska profilu;

b) 

iestāde katra faktora izvēli pamato ar to, ka tas ir nozīmīgs riska izraisītājs, balstoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu spriedumus attiecīgajās uzņēmējdarbības jomās;

c) 

iestāde spēj kompetentajām iestādēm pamatot riska aplēšu jutīgumu attiecībā pret faktoru izmaiņām un dažādu faktoru relatīvo nozīmi; papildus tam, ka tiek ņemtas vērā riska izmaiņas, ko rada riska kontroles uzlabojumi, iestādes riska mērīšanas sistēmā ietver potenciālo riska pieaugumu, kuru rada lielāka darījumu sarežģītība vai lielāks darījumu apjoms;

d) 

iestāde savu riska mērīšanas sistēmu dokumentē un veic tai neatkarīgu pārbaudi iestādes ietvaros, un minētā sistēma ir pakļauta arī kompetento iestāžu neatkarīgai pārbaudei; laika gaitā iestāde validē un atkārtoti novērtē procesu un tā rezultātus, salīdzinot ar iekšējiem datiem par faktisko zaudējumu pieredzi un attiecīgiem ārējiem datiem.

323. pants

Apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekme

1.  
Kompetentās iestādes ļauj iestādēm atzīt apdrošināšanas ietekmi, ja apdrošināšana atbilst 2.–5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un citus riska pārvešanas mehānismus, ja iestāde var pierādīt, ka ir sasniegts ievērojams riska samazinājums.
2.  
Pakalpojuma sniedzējs ir pilnvarots sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, un tam ir ĀKNI piešķirts minimālo prasījumu maksātspējas reitings, kas pēc EBI atzinuma ir saistīts ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi saskaņā ar prasībām attiecībā uz riska darījumu ar iestādēm riska svēršanu atbilstīgi II sadaļas 2. nodaļai.
3.  

Apdrošināšanas un iestāžu apdrošināšanas shēma atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

apdrošināšanas polises sākotnējais termiņš nav mazāks par vienu gadu; polisēm, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, iestāde piemēro atbilstošus diskontus, kas atspoguļo polises atlikušā termiņa samazināšanos, līdz 100 % diskontam polisēm, kuru atlikušais termiņš ir 90 dienas vai īsāks;

b) 

apdrošināšanas polisei ir 90 dienu minimālais periods iepriekšējai paziņošanai par līguma anulēšanu;

c) 

apdrošināšanas polisē nav paredzēti izņēmumi vai ierobežojumi, ko izraisa uzraudzības darbības, vai noteikumi, kuri iestādes maksātnespējas gadījumā neļautu tās pārņēmējam vai likvidatoram saņemt atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies iestādei, izņemot notikumus, kuri risinājušies pēc iestādes pārņemšanas vai likvidācijas procedūras uzsākšanas attiecībā uz iestādi; tomēr no apdrošināšanas polises var izslēgt soda naudas, soda maksājumus vai zaudējumu kompensācijas, kas radušās kompetento iestāžu darbību rezultātā;

d) 

riska mazināšanas aprēķinos apdrošināšanas segumu ņem vērā tā, lai būtu pārredzama tā saistība ar zaudējumu faktisko varbūtību un ietekmi, kuras izmanto operacionālā riska kapitāla vispārējai noteikšanai, un atbilstība tām;

e) 

apdrošināšanu veic trešā sabiedrība; ja apdrošināšanu veic piesaistītās un radniecīgās sabiedrības, riska darījumu nodod neatkarīgai trešai juridiskajai personai, kas atbilst 2. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

f) 

apdrošināšanas atzīšanas sistēma ir labi pamatota un dokumentēta.

4.  

Apdrošināšanas atzīšanas metodika ietver visus šādus elementus apdrošināšanas summas samazinājumu vai diskontu veidā:

a) 

apdrošināšanas polises atlikušais termiņš, ja mazāks par vienu gadu:

b) 

polises anulēšanas termiņi, ja mazāki par vienu gadu;

c) 

maksājumu nenoteiktību, kā arī nesakritību apdrošināšanas polišu segumos.

5.  
Pašu kapitāla prasību samazinājums, ko rada apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu atzīšana, nepārsniedz 20 % no operacionālā riska pašu kapitāla prasības pirms riska mazināšanas metožu atzīšanas.

324. pants

Zaudējumu notikumu veidu klasifikācija

Šīs regulas 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie zaudējumu notikumu veidi ir uzskaitīti turpmākajā tabulā.



3.  tabula

Notikumu veida kategorija

Definīcija

Iekšējā krāpšana

Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu vai uzņēmuma kārtības apiešana, izņemot diskriminācijas vai kultūratšķirību gadījumus, kur iesaistīta vismaz viena iekšējā persona

Ārējā krāpšana

Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai tiesību aktu apiešana, ko veic trešā persona

Darba attiecību prakse un darba drošība

Zaudējumi, kas rodas no darbībām, kuras rodas no tādu tiesību aktu vai nolīgumu nolaidīgas neievērošanas, kas reglamentē darba attiecības, veselības aizsardzību vai drošību, no maksājumiem par prasījumiem saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas un kultūratšķirību gadījumiem

Klienti, produkti un darījumu prakse

Zaudējumi, kas rodas no nejaušas vai nolaidības rezultātā radušās profesionālo pienākumu neizpildes attiecībā uz konkrētiem klientiem (arī no uzticamības un piemērotības prasību neizpildes) vai no produkta būtības vai uzbūves

Fizisko aktīvu zaudējumi

Zaudējumi, kas rodas no fizisko aktīvu zaudējumiem vai bojājumiem dabas katastrofās vai citos gadījumos

Komercdarbības pārrāvumi un sistēmu kļūdas

Zaudējumi, kas rodas no komercdarbības pārrāvumiem un sistēmu kļūdām

Izpilde, piegāde un procesu vadība

Zaudējumi no kļūmēm darījumu apstrādē vai procesu vadībā attiecībās ar tirdzniecības darījuma partneriem vai piegādātājiem



IV

SADAĻA

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TIRGUS RISKU

▼M8



1.

NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

325. pants

Pieejas, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskam

1.  

Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku visās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:

a) 

standartizēto pieeju, kas minēta 2. punktā;

b) 

iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta šīs sadaļas 5. nodaļā attiecībā uz tām riska kategorijām, kurām iestādei ir piešķirta atļauja izmantot minēto pieeju saskaņā ar 363. pantu.

2.  

Pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kas aprēķinātas saskaņā ar standartizēto pieeju, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ir summa, ko veido attiecīgi šādas pašu kapitāla prasības:

a) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku, kā minēts 2. nodaļā;

b) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, kā minēts 3. nodaļā;

c) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču risku, kā minēts 4. nodaļā.

3.  

Iestāde, kas nav saskaņā ar 325.a pantu atbrīvota no 430.b pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām, atbilstoši 430.b pantam sniedz pārskatu par aprēķinu attiecībā uz visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar šādām pieejām:

a) 

alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta 1.a nodaļā;

b) 

alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta 1.b nodaļā.

4.  
Iestāde var pastāvīgi grupas ietvaros izmantot apvienojumā pieejas, kas minētas šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, saskaņā ar 363. pantu.
5.  
Iestādes neizmanto pieeju, kas izklāstīta 3. punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz instrumentiem savā tirdzniecības portfelī, kuri ir vērtspapīrošanas pozīcijas vai pozīcijas, kas iekļautas alternatīvā korelācijas tirdzniecības portfelī (ACTP), kā izklāstīts 6., 7. un 8. punktā.
6.  

Vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, tiek iekļautas ACTP:

a) 

pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespēju līgums attiecībā uz vērtspapīrošanas laidienu, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas tiesības uz vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;

b) 

visi pamatā esošie instrumenti ir:

i) 

ar vienu parādnieku saistītie instrumenti, tostarp ar vienu parādnieku saistītie kredītu atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus;

ii) 

parasti tirgotie indeksi, kas balstīti uz i) punktā minētajiem instrumentiem.

Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cenu, kas ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu, vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumu var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par tādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.

7.  

Pozīcijas ar jebkuru turpmāk minēto pamatā esošo instrumentu neiekļauj ACTP:

a) 

pamatā esoši instrumenti, kas ir iedalīti 112. panta h) vai i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā;

b) 

prasījums pret īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas tieši vai netieši nodrošināta ar pozīciju, kas saskaņā ar 6. punktu pati par sevi neatbilstu iekļaušanai ACTP.

8.  
Iestādes ACTP var iekļaut pozīcijas, kas nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, bet kas ierobežo citu pozīciju risku minētajā portfelī, ar noteikumu, ka instrumentam vai tā pamatā esošajiem instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, kā aprakstīts 6. punkta otrajā daļā.
9.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādēm jāaprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kuras ietekmē ārvalstu valūtas risks vai preču risks, saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 3. punkta a) un b) apakšpunktā.

EBI līdz 2020. gada 28. septembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.a pants

Atbrīvojumi no īpašām pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz tirgus risku

1.  

Iestādi atbrīvo no 403.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, uz ko attiecas tirgus risks, nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajām robežvērtībām, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a) 

10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b) 

EUR 500 miljoni.

2.  

Iestādes aprēķina savu bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, uz ko attiecas tirgus risks, izmantojot katra mēneša pēdējās dienas datus un ievērojot šādas prasības:

a) 

iekļauj visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumus, kas pilnībā izlīdzina tirgus risku, kas piemīt iekšējo risku ierobežošanas pozīcijām, kā minēts 106. panta 3. punktā;

b) 

iekļauj visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks vai preču risks;

▼C8

c) 

visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus vērtībām konkrētajā datumā, izņemot pozīcijas, kas minētas b) apakšpunktā; ja kādas tirdzniecības portfeļa pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs tirdzniecības portfeļa pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas tirdzniecības portfeļa pozīcijas patiesā vērtība un tirgus vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;

▼M8

d) 

visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks, atzīst par kopēju neto ārvalstu valūtas pozīciju un vērtē saskaņā ar 352. pantu;

e) 

visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē preču risks, vērtē saskaņā ar 357. un 358. pantu;

f) 

garo pozīciju absolūto vērtību pieskaita īso pozīciju absolūtajai vērtībai.

3.  
Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskam saskaņā ar šo pantu.
4.  
Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties par to informē kompetento iestādi.
5.  

Atbrīvojumu no 430.b pantā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām pārstāj piemērot trīs mēnešu laikā pēc tam, kad:

a) 

iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam; vai

b) 

iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam.

6.  
Ja iestādei saskaņā ar šā panta 5. punktu ir jāpiemēro 430.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, iestādi var atbrīvot no minētajām pārskatu sniegšanas prasībām tikai tad, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.
7.  
Iestādes neizveido, nepērk vai nepārdod pozīciju tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
8.  
Iestāde, kas ir tiesīga uz 94. pantā izklāstīto režīmu, ir atbrīvota no 430.b pantā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības.

325.b pants

Atļauja attiecībā uz konsolidētajām prasībām

1.  
Ievērojot 2. punktu, kā arī tikai konsolidētas neto pozīciju un pašu kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā saskaņā ar šo sadaļu, iestādes var izmantot pozīcijas vienā iestādē vai uzņēmumā, lai segtu pozīcijas citā iestādē vai uzņēmumā.
2.  

Iestādes var piemērot 1. punktu tikai ar kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

grupā ir pienācīga pašu kapitāla sadale;

b) 

regulatīvā, juridiskā vai līgumiskā sistēma, kurā iestādes darbojas, garantē savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

3.  

Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tiek nodrošināta arī visu šādu nosacījumu izpilde:

a) 

šie uzņēmumi ir saņēmuši atļauju trešā valstī un vai nu atbilst kredītiestāžu definīcijai, vai ir atzītas trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības;

b) 

šie uzņēmumi individuāli atbilst pašu kapitāla prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;

c) 

attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu pārvešanu grupas iekšienē.

▼M8



1.A

NODAĻA

Alternatīvā standartizētā pieeja



1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

325.c pants

Alternatīvās standartizētās pieejas joma un struktūra

1.  
Šajā nodaļā izklāstīto alternatīvo standartizēto pieeju izmanto tikai tam, lai pildītu 430.b panta 1. punktā minētās pārskatu sniegšanas prasības.
2.  

Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju portfelim, ko veido tirdzniecības portfeļa pozīcijas vai netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu un preču risks, kā summu, kas sastāv no šādām trim sastāvdaļām:

a) 

pašu kapitāla prasība saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir jutīgums un kura izklāstīta 2. iedaļā;

b) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību neizpildes risku, kas izklāstītas 5. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā;

c) 

pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem, kas izklāstītas 4. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā.



2. iedaļa

Ar jutīgumu saistītās metodes pašu kapitāla prasību aprēķināšanai

325.d pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“riska klase” ir viena no šādām septiņām kategorijām:

i) 

vispārīgais procentu likmju risks;

ii) 

nevērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (CSR);

iii) 

vērtspapīrošanas, kas nav ietverta alternatīvas korelācijas tirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risks (CSR ārpus ACTP);

iv) 

vērtspapīrošanas, kas ietverta alternatīvas korelācijas tirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risks (ACTP CSR);

v) 

kapitāla vērtspapīru risks;

vi) 

preču risks;

vii) 

ārvalstu valūtas risks;

2) 

“jutīgums” ir pozīcijas vērtības relatīvā maiņa, kuras cēlonis ir vērtības maiņa vienam no šīs pozīcijas būtiskajiem riska faktoriem un kura aprēķināta, izmantojot iestādes cenu noteikšanas modeli saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu;

3) 

“kopa” ir pozīciju apakškategorija vienā riska klasē ar līdzīgu riska profilu, kurai piesaista riska pakāpi saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.

325.e pants

Ar jutīgumu saistītās metodes sastāvdaļas

1.  

Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, izmantojot ar jutīgumu saistīto metodi, apkopojot šādas trīs pašu kapitāla prasības saskaņā ar 325.h pantu:

a) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu nesaistītos riska faktoros;

b) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu saistītos riska faktoros;

c) 

pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas galvenajos ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, uz kuriem neattiecas pašu kapitāla prasības delta riskam.

2.  

Lai veiktu 1. punktā minētos aprēķinus:

▼M12

a) 

uz visām instrumentu pozīcijām ar izvēles iespēju attiecas pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecībā uz riskiem, kas nav 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu eksotiski pamatā esoši aktīvi;

b) 

uz visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas attiecas tikai pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz riskiem, kas nav 325.u panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto instrumentu eksotiski pamatā esoši aktīvi.

▼M8

Šīs nodaļas nolūkos instrumenti ar izvēles iespēju, cita starpā, ietver: dzēšanu, pārdošanu, augšējos un apakšējos ierobežojumus, mijmaiņas iespējas līgumus, barjeras iespēju līgumus un eksotiskus iespēju līgumus. Iegultos iespēju līgumus, piemēram priekšapmaksas vai rīcības iespēju līgumus, uzskata par atsevišķām pozīcijām iespēju līgumos, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

Šīs nodaļas nolūkos instrumentus, kuru naudas plūsmas var aprakstīt kā pamatā esošās nosacītās summas lineāru funkciju, uzskata par instrumentiem bez izvēles iespējas.

▼M12

3.  
Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, iestāde var izvēlēties visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas piemērot 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības.

Iestāde, kas izvēlas izmantot pirmajā daļā izklāstīto pieeju, par to paziņo savai kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms pirmās izmantošanas. Pēc tam, kad šie trīs mēneši ir pagājuši un ja kompetentā iestāde nav paudusi iebildumus, iestāde var izmantot šo pieeju, līdz kompetentā iestāde informē iestādi, ka tai vairs nav atļauts to darīt.

Iestāde, kas vēlas pārtraukt izmantot pirmajā daļā izklāstīto pieeju, par to paziņo savai kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms šādas izmantošanas pārtraukšanas. Iestāde var pārtraukt piemērot minēto pieeju, ja vien kompetentā iestāde šajā trīs mēnešu laikposmā nav paudusi iebildumus.

▼M8

325.f pants

Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem

1.  
Iestādes piemēro delta un vega riska faktorus, kas aprakstīti 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem.
2.  
Iestādes piemēro 3.–8. punktā minēto procesu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem.
3.  
Katrai riska klasei visu to instrumentu jutīgumu, kuri ietilpst pašu kapitāla prasību jomā delta vai vega riskiem, pret katru piemērojamo delta vai vega riska faktoru, kas iekļauts minētajā riska klasē, aprēķina, izmantojot atbilstošās formulas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā. Ja instrumenta vērtība ir atkarīga no vairākiem riska faktoriem, jutīgumu nosaka katram riska faktoram atsevišķi.
4.  
Jutīgumu piesaista vienai no kopām “b” katrā riska klasē.
5.  
Katrā kopā“b” pozitīvajam un negatīvajam jutīgumam pret to pašu riska faktoru veic savstarpēju ieskaitu, radot neto jutīgumu (sk) pret katru riska faktoru “k” šajā kopā.
6.  

Neto jutīgumu pret katru riska faktoru katrā kopāreizina ar atbilstīgo riska pakāpi, kas noteikta 6. iedaļā, radot svērto jutīgumu pret katru riska faktoru minētajā kopā, saskaņā ar šādu formulu:

WSk = RWk · sk
kur:

WSk

=

svērtais jutīgums;

RWk

=

riska pakāpe; un

sk

=

riska faktors.

7.  

Svērto jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem katrā kopāapkopo saskaņā ar turpmāk doto formulu, ja daudzums kvadrātsaknes funkcijā tiek samazināts līdz nullei, radot ar kopu saistītu jutīgumu. Izmanto atbilstīgās korelācijas svērtam jutīgumam tajā pašā kopā (ρkl), kā noteikts 6. iedaļā.

image

kur:

Kb

=

ar kopu saistīts jutīgums; un

WS

=

svērtais jutīgums.

8.  

Ar kopu saistīto jutīgumu aprēķina katrai kopai riska klases ietvaros saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu. Kad ar kopu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām kopām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās kopās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstīgas korelācijas γbc svērtajam jutīgumam dažādās kopās, kas noteiktas 6. iedaļā, radot ar riska klasi saistītu delta vai vega pašu kapitāla prasību (risk-class specific delta or vega own funds requirement):

image

kur:

▼C8

Sb

=

Σk WSk visiem riska faktoriem kopā “b” un Sck WSk kopā “c”; ja minētās vērtības attiecībā uz Sb un Sc rada negatīvu skaitli kopējai summai image, iestāde aprēķina ar riska klasi saistītās delta vai vega risku pašu kapitāla prasības, izmantojot alternatīvu specifikāciju, ar ko.

▼M8

Sb

=

max [min (Σk WSk, Kb), – Kb] visiem riska faktoriem kopā “b” un

Sc

=

max [min (Σk WSk, Kc), – Kc] visiem riska faktoriem kopā “c”.

Ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta vai vega risku aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 1.–8. punktu.

▼M12

325.g pants

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku

1.  
Iestādes veic 2. punktā noteiktos aprēķinus attiecībā uz katru riska faktoru tiem instrumentiem, kuriem piemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz izliekuma [līknes] risku, izņemot 3. punktā minētos riska faktorus.

Attiecībā uz konkrēto riska faktoru iestādes šos aprēķinus veic, ievērojot neto principu, visās to instrumentu pozīcijās, kuriem piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku un kuriem piemīt šis riska faktors.

2.  
Attiecībā uz konkrēto riska faktoru k, kas iekļauts vienā vai vairākos 1. punktā minētajos instrumentos, iestādes šādi aprēķina minētā riska faktora augšupvērsto neto izliekuma [līknes] riska pozīciju (image) un minētā riska faktora lejupvērsto neto izliekuma [līknes] riska pozīciju (image):

image

image

image

image

kur:

i

=

indekss, kas apzīmē visas 1. punktā minētās instrumentu pozīcijas, tostarp riska koeficientu k;

xk

=

riska faktora k pašreizējā vērtība;

Vi (xk )

=

instrumenta i vērtība, ko aplēš pēc iestādes cenu noteikšanas modeļa, pamatojoties uz riska faktora k pašreizējo vērtību;

image

=

instrumenta i vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar iestādes cenu noteikšanas modeli, pamatojoties uz riska faktora k vērtības augšupejošu pārbīdi;

image

=

instrumenta i vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar iestādes cenu noteikšanas modeli, pamatojoties uz riska faktora k vērtības lejupvērstu pārbīdi;

image

=

riska pakāpe, kas piemērojama riska faktoram k, ko nosaka saskaņā ar 6. iedaļu;

sik

=

instrumenta i delta jutīgums attiecībā uz riska faktoru k, kas aprēķināts saskaņā ar 325.r pantu.

3.  
Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz to riska faktoru līknēm, kas pieder pie vispārējā procentu likmes riska (GIRR), kredītriska starpības riska (CSR) un preču riska klasēm, iestādes veic 6. punktā noteiktos aprēķinus visas līknes līmenī, nevis katra līknei piederošā riska faktora līmenī.

Šā panta 2. punktā minētā aprēķina vajadzībām, ja xk ir līkne riska faktoriem, kas piešķirti GIRR, CSR un preču riska klasēm, sik ir summa, ko veido līknes riska faktoru delta jutīgumi visos līknes termiņos.

4.  
Lai noteiktu kopas līmeņa pašu kapitāla prasību izliekuma [līknes] riskam, iestādes saskaņā ar turpmāk minēto formulu apkopo augšupvērstās un lejupvērstās neto izliekuma [līknes] riska pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punktu, visiem riska faktoriem, kas šai kopai piešķirti saskaņā ar 1. iedaļas 3. apakšiedaļu:

image

kur:

b

=

indekss, kas apzīmē konkrētas riska klases kopu;

Kb

=

pašu kapitāla prasība attiecībā uz izliekuma [līknes] risku kopai b;

image

image

image

pkl

=

kopas iekšējās korelācijas starp riska faktoriem k un l, kā noteikts 6. iedaļā;

k, l

=

indeksi, kas apzīmē visus 1. punktā minēto instrumentu riska faktorus, kas iedalīti kopā b;

(image)

=

augšupvērstā neto izliekuma [līknes] riska pozīcija;

(image)

=

lejupvērstā neto izliekuma [līknes] riska pozīcija.

5.  
Atkāpjoties no 4. punkta, kopas līmeņa pašu kapitāla prasībām izliekuma [līknes] riskam attiecībā uz 18. kopu 325.ah pantā, 18. kopu 325.ak pantā, 25. kopu 325.am pantā un 11. kopu 325.ap pantā izmanto šādu formulu:

image

6.  
Iestādes aprēķina riska klases pašu kapitāla prasības izliekuma [līknes] riskam (RCCR), šādi apkopojot visas kopas līmeņa pašu kapitāla prasības izliekuma [līknes] riskam konkrētā riska klasē: