EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02013R0575-20210930

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/2021-09-30

02013R0575 — LV — 30.09.2021 — 011.002


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

▼M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013

(2013. gada 26. jūnijs)

par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

▼B

(OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/62 (2014. gada 10. oktobris),

  L 11

37

17.1.2015

 M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1014 (2016. gada 8. jūnijs),

  L 171

153

29.6.2016

►M3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/2188 (2017. gada 11. augusts),

  L 310

1

25.11.2017

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2395 (2017. gada 12. decembris),

  L 345

27

27.12.2017

►M5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2401 (2017. gada 12. decembris),

  L 347

1

28.12.2017

 M6

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/405 (2017. gada 21. novembris),

  L 74

3

16.3.2018

►M7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis),

  L 111

4

25.4.2019

►M8

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs),

  L 150

1

7.6.2019

►M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris)

  L 314

1

5.12.2019

►M10

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/873 (2020. gada 24. jūnijs),

  L 204

4

26.6.2020

►M11

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/424 (2019. gada 17. decembris),

  L 84

1

11.3.2021

►M12

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/558 (2021. gada 31. marts),

  L 116

25

6.4.2021

 M13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1043 (2021. gada 24. jūnijs)

  L 225

52

25.6.2021


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 208, 2.8.2013, lpp 68 (575/2013)

►C2

Kļūdu labojums, OV L 321, 30.11.2013, lpp 6 (575/2013)

►C3

Kļūdu labojums, OV L 020, 25.1.2017, lpp 2 (Nr. 575/2013)

 C4

Kļūdu labojums, OV L 220, 23.8.2019, lpp 28 (2019/876)

►C5

Kļūdu labojums, OV L 335, 13.10.2020, lpp 20 (2019/630)

►C6

Kļūdu labojums, OV L 405, 2.12.2020, lpp 79 (2019/2033)

 C7

Kļūdu labojums, OV L 065, 25.2.2021, lpp 62 (2019/876)

►C8

Kļūdu labojums, OV L 398, 11.11.2021, lpp 48 (2019/876)




▼B

▼M9

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 575/2013

(2013. gada 26. jūnijs)

par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

▼B

(Dokuments attiecas uz EEZ)



PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI



I

SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

▼M8

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:

a) 

pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska, norēķinu riska un sviras elementiem;

b) 

prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

c) 

likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

d) 

pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu;

e) 

informācijas publiskas atklāšanas prasībām.

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma vienības, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.

Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.

2. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.  
Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un regulā noteiktās procedūras.
2.  
Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, noregulējuma iestādēm ir piešķirtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES ( 1 ) un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un šajā regulā noteiktās procedūras.
3.  
Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas.
4.  
Lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm, Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar 42. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 ( 2 ), un Eiropas Centrālā banka attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( 3 ), nodrošina regulāru un uzticamu attiecīgās informācijas apmaiņu.

▼M9

5.  
Piemērojot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 ( 4 ) 1. panta 2. punktā un 1. panta 5. punktā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas minētajos punktos, kompetentās iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 ( 5 ) 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā, minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības uztver tā, it kā tās būtu “iestādes” saskaņā ar šo regulu.

▼B

3. pants

Stingrāku prasību piemērošana iestādēs

Šī regula neliedz iestādēm uzturēt pašu kapitālu un tā sastāvdaļas līmenī, kas pārsniedz šajā regulā prasīto, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem.

4. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼M9

1) 

"kredītiestāde" ir uzņēmums, kura darījumdarbība ietver jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

a) 

pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķirt aizdevumus;

b) 

veikt jebkuru no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 6 ) I pielikumā A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, ja ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem, bet uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai apdrošināšanas sabiedrība:

i) 

uzņēmuma konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus;

ii) 

uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu, kur katra uzņēmuma individuālie kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 30 miljardiem un kas veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

iii) 

uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un uzņēmums ir daļa no grupas, kurā visu grupas uzņēmumu – kuri veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā – konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus, ja konsolidētās uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju pieņem šādu lēmumu, lai novērstu apiešanas iespējamos riskus un Savienības finanšu stabilitātes iespējamos riskus;

šā punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta nolūkos – ja uzņēmums ir daļa no trešās valsts uzņēmumu grupas, visas grupas uzņēmumu apvienotajā aktīvu kopējā vērtībā iekļauj visu to trešās valsts uzņēmumu grupas filiāļu kopējos aktīvus, kurām atļauja izsniegta Savienībā;

2) 

"ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kam ir izsniegta atļauja saskaņā ar minēto direktīvu, izņemot kredītiestādes;

3) 

"iestāde" ir kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, vai uzņēmums, kas minēts tās 8.a panta 3. punktā;

▼M9 —————

▼B

5) 

"apdrošināšanas sabiedrība" ir apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) ( 7 );

6) 

"pārapdrošināšanas sabiedrība" ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;

▼M8

7) 

"kolektīvo ieguldījumu uzņēmums" jeb "KIU" ir PVKIU, kā definēts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK ( 8 ), vai alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kā definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES ( 9 );

▼B

8) 

"publiskā sektora struktūras" ir nekomerciālas pārvaldes struktūras, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, vai valsts iestādēm, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, vai nekomerciāli uzņēmumi, kas pieder centrālām valdībām, reģionālām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai ko tās izveidojušas vai sponsorē un kam ir skaidri noteiktas garantijas un kas var aptvert pašpārvaldes struktūras, kuras reglamentē tiesību akti un kuras ir publiskā uzraudzībā;

9) 

"vadības struktūra" ir vadības struktūra kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā;

10) 

"augstākā vadība" ir augstākā vadība kā tā definēta Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā;

11) 

"sistēmisks risks" ir sistēmisks risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;

12) 

"modeļa risks" ir modeļa risks kā tas definēts Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 11) apakšpunktā;

▼M5

13) 

"iniciators" ir iniciators, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 ( 10 ) 2. panta 3. punktā;

14) 

"sponsors" ir sponsors, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regulas) 2. panta 5. punktā;

▼M5

14.a) 

"sākotnējais aizdevējs" ir sākotnējais aizdevējs, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 20. punktā;

▼B

15) 

"mātesuzņēmums" ir:

a) 

mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,

b) 

Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. un 4. nodaļas II iedaļas, kā arī VIII sadaļas un šīs regulas Piektās daļas vajadzībām – mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, kam faktiski ir dominējoša ietekme uz citu uzņēmumu;

16) 

"meitasuzņēmums" ir:

a) 

meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē,

b) 

meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un jebkurš uzņēmums, pār kuru mātesuzņēmumam faktiski ir dominējoša ietekme.

Meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

17) 

"filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir iestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi iestāžu uzņēmējdarbībai;

18) 

"palīgpakalpojumu uzņēmums" ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku iestāžu galveno darbību;

►C2  19) 

"aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība" ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai AIFP, kā tas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp, ja vien nav noteikts citādi, trešo valstu sabiedrības, kuras veic līdzīgas darbības un kurām piemēro tādas trešās valsts tiesību aktus, ◄ kas piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;

▼M8

20) 

"finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; finanšu iestādes meitasuzņēmumi ir galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, ja vismaz viens no tiem ir iestāde un ja vairāk nekā 50 % no finanšu iestādes pašu kapitāla, konsolidētajiem aktīviem, ieņēmumiem, darbiniekiem vai cita indikatora, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku, ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes;

▼B

21) 

"jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;

22) 

"jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, iestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un no kura meitasuzņēmumiem vismaz viena ir iestāde;

23) 

"trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 3. punktā;

24) 

"trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība" ir trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 6. punktā;

25) 

"atzīta trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir sabiedrība, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, uz to attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija;

b) 

tai ir piešķirta atļauja kādā trešā valstī;

c) 

uz to attiecina un tā izpilda prudenciālos noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šajā regulā vai Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus;

▼M9

26) 

"finanšu iestāde" ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības pārvaldītājsabiedrība, un kā galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2.–12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 11 ) nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā;

▼B

27) 

"finanšu sektora sabiedrība" ir jebkura no turpmāk nosauktajām:

a) 

iestāde;

b) 

finanšu iestāde;

c) 

palīgpakalpojumu uzņēmums, kas iekļauts iestādes konsolidētā finanšu stāvokļa noteikšanā;

d) 

apdrošināšanas sabiedrība;

e) 

trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība;

f) 

pārapdrošināšanas sabiedrība;

g) 

trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība;

▼C2

h) 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība kā tā definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

▼C2

▼B

k) 

uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

l) 

trešās valsts uzņēmums, kura pamatdarbība ir pielīdzināma jebkuras a) līdz k) punktā minētās sabiedrības pamatdarbībai;

▼M8

28) 

"dalībvalsts mātes iestāde" ir dalībvalsts iestāde, kurai ir meitasuzņēmums – iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums – vai kurai ir dalība iestādē, finanšu iestādē vai palīgpakalpojumu uzņēmumā, un kura pati nav citas tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai tajā pašā dalībvalstī izveidotas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

▼B

29) 

"Eiropas Savienības mātes iestāde" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

▼M9

29.a) 

"mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī" ir mātesuzņēmums dalībvalstī, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

29.b) 

"ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ES mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

▼M8

29.c) 

"mātes kredītiestāde dalībvalstī" ir dalībvalsts mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;

29.d) 

"ES mātes kredītiestāde" ir ES mātes iestāde, kas ir kredītiestāde;

▼B

30) 

"dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

31) 

"Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

32) 

"dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas pati nav tajā pašā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

33) 

"Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī atļauju saņēmušas iestādes meitasuzņēmums vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

34) 

"centrālais darījumu partneris" jeb "CCP" ir CCP, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;

35) 

"dalība" ir dalība Padomes Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem ( 12 ), 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības vismaz uz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;

36) 

"būtiska līdzdalība" ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kas ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;

37) 

"kontrole" ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā definēts Padomes Direktīvas 83/349/EEK, 1. pantā, vai grāmatvedības standartos, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai līdzīga saistība starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

38) 

"ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām:

a) 

dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

b) 

kontrole,

c) 

abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības;

39) 

"savstarpēji saistītu klientu grupa" ir:

a) 

divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas;

b) 

divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, starp kurām nepastāv kontroles attiecības, kā aprakstīts a) apakšpunktā, bet kuras veido kopīgu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālas grūtības, jo sevišķi sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt otrai vai visām pārējām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;

Neatkarīgi no a) un b) apakšpunkta, ja centrālā valdība tieši kontrolē vai ir tieši savstarpēji saistīta ar vairāk kā vienu fizisku vai juridisku personu, centrālās valdības un visu to fizisko un juridisko personu kopumu, kuras tā tieši vai netieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir ar to savstarpēji saistītas saskaņā ar b) apakšpunktu, var neuzskatīt par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt tādas savstarpēji saistītas klientu grupas esamību, ko veido centrālā valdība un citas fiziskas un juridiskas personas, var izvērtēt atsevišķi attiecībā uz katru no personām, kuru tā tieši kontrolē saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir tieši savstarpēji saistītas ar to saskaņā ar b) apakšpunktu, un attiecībā uz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras kontrolē tāda persona saskaņā ar a) apakšpunktu vai kuras ir savstarpēji saistītas ar tādu personu saskaņā ar b) apakšpunktu, tostarp centrālo valdību. Tas pats attiecas uz reģionu pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurām piemēro 115. panta 2. punktu.

▼M8

Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) vai b) punkta nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu;

▼B

40) 

"kompetentā iestāde" ir valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

▼M8

41) 

"konsolidētās uzraudzības iestāde" ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;

▼B

42) 

"atļauja" ir jebkādas formas dokuments, ko izdod valsts iestādes un kas dod tiesības veikt uzņēmējdarbību;

43) 

"piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir piešķirta atļauja;

44) 

"uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kur iestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;

45) 

"ECBS centrālās bankas" ir valstu centrālās bankas, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, un Eiropas Centrālā banka (ECB);

46) 

"centrālās bankas" ir ECBS centrālās bankas un trešo valstu centrālās bankas;

47) 

"konsolidētais finanšu stāvoklis" ir stāvoklis, kas rodas piemērojot šīs regulas prasības saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu vienai iestādei tā, it kā šī iestāde kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām veidotu vienu kopēju iestādi;

48) 

"konsolidēti" nozīmē pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli;

49) 

"subkonsolidēti" nozīmē, pamatojoties uz mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot sabiedrību apakšgrupu, vai pamatojoties uz tādas mātes iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kura nav galvenā mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidēto finanšu stāvokli;

50) 

"finanšu instruments" ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:

a) 

jebkurš līgums, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei finanšu saistības vai kapitāla un rezervju instrumentu;

b) 

jebkurš Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā noteiktais instruments;

c) 

atvasināts finanšu instruments;

d) 

primārais finanšu instruments;

e) 

naudas instruments.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie instrumenti ir finanšu instrumenti tikai tādā gadījumā, ja to vērtību iegūst no pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai cita pamatā esoša instrumenta, likmes vai indeksa;

▼M9

51) 

"sākotnējais kapitāls" ir pašu kapitāla apmērs un veidi, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 12. pantā;

▼B

52) 

"operacionālais risks" ir iespēja ciest zaudējumus nepilnīgu vai prasībām neatbilstošu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, un tas ietver juridisko risku;

53) 

"atgūstamās vērtības samazinājuma risks" ir risks, ka atgūstamā vērtība var samazināties par naudā vai citā veidā parādniekam piešķirtiem kredītiem;

54) 

"saistību nepildīšanas varbūtība" jeb "SNV" ir varbūtība, ka darījuma partneris viena gada laikā neizpildīs savas saistības;

55) 

"saistību nepildīšanas zaudējumi" jeb "LGD" ir darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā ciesto riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

56) 

"korekcijas pakāpe" ir rādītājs, kas raksturo piešķīruma pašlaik neizmantoto summu, kuru varētu izmantot, un kas tādēļ būtu nenokārtota saistību nepildīšanas brīdī attiecībā pret piešķīruma pašlaik neizmantoto summu; saistības summa ir klientam paziņotais limits, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks;

57) 

"kredītriska mazināšana" ir metode, kuru iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta;

58) 

"fondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska mazināšana tiek panākta ar iestādes tiesībām – darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā ar darījumu partneri saistīta kredīta notikuma gadījumā – realizēt, pārņemt vai atsavināt, vai paturēt noteiktus aktīvus vai summas, vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījumu summu un summu, kas ir vienāda ar prasījumu pret iestādi;

59) 

"nefondētā kredītaizsardzība" ir kredītriska mazināšanas metode, kur iestādes riska darījumam kredītriska samazinājums izriet no trešās personas pienākuma nomaksāt parāda summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumos;

▼M9

60) 

"naudai pielīdzināms instruments" ir noguldījumu sertifikāts, obligācija, tostarp segta obligācija, vai jebkurš cits iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības izdots nesubordinēts instruments, par ko iestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība jau ir saņēmusi pilnu maksājumu un par ko iestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāatmaksā tā nominālvērtība, nepiemērojot nekādus nosacījumus;

▼M5

61) 

"vērtspapīrošana" ir vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1. punktā;

62) 

"vērtspapīrošanas pozīcija" ir vērtspapīrošanas pozīcija, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 19. punktā;

63) 

"atkārtota vērtspapīrošana" ir atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 4. punktā;

▼B

64) 

"atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcija" ir riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapīrošanas;

65) 

"kredītkvalitātes uzlabojumi" ir līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzlabota vērtspapīrošanas pozīcijas kredītkvalitāte salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādi uzlabojumi, ko nodrošina vērtspapīrošanas zemākas prioritātes laidieni vai cita veida kredītaizsardzība;

▼M5

66) 

"īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu" jeb "SSPE" ir vērtspapīrošanas nolūkam speciāli izveidota sabiedrība jeb SSPE, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 2. punktā;

67) 

"laidiens" ir laidiens, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 6. punktā;

▼B

68) 

"novērtēšana pēc tirgus cenas" ir pozīciju vērtējums brīvi pieejamās dienas noslēguma cenās, kas iegūtas no neitrāliem avotiem, tostarp biržas cenās, vispāratzītu vērtēšanas sistēmu cenās vai vairāku neatkarīgu, tirgū atzītu brokeru noteiktās cenās;

69) 

"novērtēšana pēc modeļa" attiecas uz jebkuru vērtējumu, kura iegūšanai izmanto etalonu, ekstrapolāciju vai ko citādi aprēķina, izmantojot vienus vai vairākus tirgus datus;

70) 

"neatkarīga cenu pārbaude" ir process, saskaņā ar ko regulāri pārbauda tirgus cenu vai novērtēšanā pēc modeļa izmantoto tirgus datu precizitāti un neitralitāti;

▼C2

71) 

"atbilstošs kapitāls":

a) 

Otrās daļas III sadaļā ir turpmāk nosaukto elementu summa:

i) 

pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā, nepiemērojot 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktā noteikto atskaitījumu;

ii) 

otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla, kas aprēķināts ievērojot šā punkta i) apakšpunktu;

b) 

▼M8

97. panta nolūkos tas ir turpmāk nosaukto elementu summa:

▼C2

i) 

pirmā līmeņa kapitāls, kā minēts 25. pantā;

ii) 

otrā līmeņa kapitāls, kā minēts 71. pantā un kas ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla;

▼B

72) 

"atzīta birža" ir birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

▼M9

a) 

tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstīto procedūru;

▼B

b) 

tai ir tīrvērtes mehānisms, ar kuru attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem nosaka katras dienas drošības rezervju iemaksas, kas, pēc kompetento iestāžu uzskata, nodrošina pietiekamu aizsardzību;

73) 

"diskrecionāri pensiju pabalsti" ir palīgpensiju pabalsti, kurus iestāde diskrecionāri piešķir darbiniekam kā daļu no šā darbinieka kopējā mainīgā atalgojuma; šajās prēmijās neiekļauj uzkrātos pabalstus, ko piešķir darbiniekam saskaņā ar uzņēmuma pensiju shēmas nosacījumiem;

74) 

"hipotekārā vērtība" ir nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta, piesardzīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā īpašuma noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus apstākļus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu;

75) 

"mājokļa īpašums" ir mājoklis, ko izmanto īpašnieks vai mājokļa nomnieks, tostarp mājokļa īpašumu uzskata arī tiesības apdzīvot dzīvokli mājokļu kooperatīvā, kas atrodas Zviedrijā;

76) 

"tirgus vērtība" ir aplēstā summa, par kādu labprātīgs pārdevējs nekustamo īpašumu varētu pārdot labprātīgam pircējam novērtēšanas dienā saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem pēc attiecīga piedāvājuma, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez spaidiem;

77) 

"piemērojamais grāmatvedības regulējums" ir grāmatvedības standarti, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 vai Direktīvu 86/635/EEK;

78) 

"viena gada saistību neizpildes rādītājs" ir attiecība starp to saistību neizpildes gadījumu skaitu, kas notikuši laikposmā, kurš sākas vienu gadu pirms datuma T, un parādnieku skaitu, kas iedalīti šajā kategorijā vai portfelī vienu gadu pirms šī datuma;

79) 

"spekulatīva nekustamā īpašuma finansējums" ir aizdevumi, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde vai attīstīšana, vai būvniecība vai kas ir izsniegti tādam īpašumam vai saistībā ar to, lai to tālākpārdotu peļņas gūšanai;

80) 

"tirdzniecības finansējums" ir finansējums, tostarp garantijas, kas saistīts ar preču un pakalpojumu apmaiņu, izmantojot noteikta īstermiņa, parasti mazāk par vienu gadu, finanšu produktus, ko automātiski nevar pagarināt;

81) 

"oficiāli atbalstīti eksporta kredīti" ir aizdevumi vai kredīti, ar kuriem finansē tādu preču un pakalpojumu eksportu, par kuriem oficiālu eksporta kredītu aģentūra sniedz garantijas, apdrošināšanu vai tiešo finansējumu;

▼C2

82) 

"līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" un "līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu" ir jebkurš līgums, ar kuru iestāde vai tās darījuma partneris nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādei, kas tos pērk;

▼B

83) 

"repo darījums" ir jebkurš darījums, ko regulē līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu;

84) 

"vienkāršs līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu" ir atsevišķa aktīva vai līdzīgu, nekompleksu aktīvu repo darījums pretstatā darījumam ar aktīvu grozu;

85) 

"tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas" ir:

a) 

īpašumā esošas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā,

b) 

pozīcijas, ko īstermiņā ir paredzēts tālākpārdot,

c) 

pozīcijas, kuras tur ar nolūku gūt peļņu no esošām vai paredzētām īstermiņa cenu starpībām starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām;

▼M8

86) 

"tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur vai nu tirdzniecības nolūkā, vai lai ierobežotu risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām saskaņā ar 104. pantu;

▼B

87) 

"daudzpusējās tirdzniecības sistēma" ir daudzpusējās tirdzniecības sistēma kā tā definēta Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 15. punktā;

►C2  88) 

"atbilstīgs centrālais darījumu partneris" jeb "QCCP" ir centrālais darījumu partneris, ◄ kuram ir vai nu piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai kurš ir atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu;

89) 

"saistību neizpildes fonds" ir fonds, ko CCP izveidojis saskaņā ar Regulas (ES) 648/2012 42. pantu un ko izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu;

90) 

"priekšfinansēta iemaksa CCP saistību neizpildes fondā" ir iemaksa, ko iestāde veic CCP saistību neizpildes fondā;

▼M8

91) 

"tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;

▼B

92) 

"regulēts tirgus" ir regulēts tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā;

93) 

"svira" ir iestādes aktīvu, ārpusbilances saistību un iespējamo saistību, kas jāapmaksā, jāizpilda vai par kurām jāsniedz nodrošinājums, tostarp saistību par saņemto finansējumu, sniegtajām garantijām, atvasinātiem instrumentiem vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bet neskaitot saistības, ko var īstenot tikai iestādes likvidēšanas gadījumā, relatīvā apmēra attiecība pret iestādes pašu kapitālu;

94) 

"pārmērīgas sviras risks" ir risks, kas rodas no iestādes neaizsargātības, kuru izraisījusi faktiska vai iespējama svira tās finansējuma struktūrā, kuras dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu, tostarp finanšu grūtību izraisīta aktīvu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas;

95) 

"kredītriska korekcija" ir ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

▼M8

96) 

"iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;

▼B

97) 

"atsauces saistība" ir saistība, ko izmanto, lai noteiktu kredītu atvasināto instrumentu naudas norēķinu vērtību;

98) 

"Ārējā kredītu novērtēšanas institūcija" jeb "ĀKNI" ir kredītreitinga aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām ( 13 ), vai centrālā banka, kas piešķir kredītreitingus, kurai nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1060/2009;

99) 

"norīkota ĀKNI" ir iestādes norīkota ĀKNI.

100) 

"citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā" ir ienākumi atbilstīgi 1. starptautiskajam grāmatvedības standartam (SGS), kuru piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;

101) 

"pamata pašu kapitāls" ir pamata pašu kapitāls Direktīvas 2009/138/EK 88. panta nozīmē;

102) 

"pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē pirmajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu;

103) 

"pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja minētos posteņus klasificē pirmā līmeņa kapitālā Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 1. punktu un ja šo posteņu ietveršanu ierobežo deleģētie akti, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 99. pantu;

104) 

"otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē otrajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 2. punktu;

105) 

"trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi" ir tādu uzņēmumu pamata pašu kapitāla apdrošināšanas posteņi, kam piemēro Direktīvas 2009/138/EK prasības, ja šos posteņus klasificē trešajā līmenī Direktīvas 2009/138/EK nozīmē saskaņā ar minētās direktīvas 94. panta 3. punktu;

106) 

"atliktā nodokļa aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

107) 

"atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē" ir atliktā nodokļa aktīvi, kuru nākotnes vērtību var realizēt tikai tādā gadījumā, ja iestāde nākotnē gūst ar nodokļiem apliekamu peļņu;

108) 

"atliktā nodokļa saistības" ir saistības tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

109) 

"definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi" atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību;

110) 

"sadale" ir dividenžu vai procentu maksājums jebkādā veidā;

111) 

"finanšu sabiedrība" ir Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 25. punkta b) un d) apakšpunktā definētajā nozīmē;

112) 

"rezerves vispārējiem banku riskiem" ir rezerves Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;

113) 

"nemateriālā vērtība" ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

114) 

"netieša līdzdalība" ir riska darījums ar starpnieksabiedrību, kas ir iesaistījusies riska darījumos ar finanšu sektora sabiedrības emitētiem kapitāla instrumentiem, ja zaudējumi, kas iestādei rastos finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu galīgas norakstīšanas gadījumā, būtiski neatšķirtos no zaudējumiem, kādi iestādei rastos tad, ja tai būtu tieša līdzdalība attiecībā uz šiem finanšu sektora sabiedrības emitētajiem kapitāla instrumentiem;

115) 

"nemateriālie aktīvi" ir aktīvi, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, un tie iekļauj nemateriālo vērtību;

116) 

"citi kapitāla instrumenti" ir finanšu sektora sabiedrību emitēti kapitāla instrumenti, kas netiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, vai pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem, otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem vai trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņiem;

117) 

"citas rezerves" ir rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas citos uzkrātajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā;

118) 

"pašu kapitāls" ir pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa;

119) 

"pašu kapitāla instrumenti" ir kapitāla instrumenti, ko emitējusi iestāde un kas tiek atzīti par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;

►C2  120) 

"mazākuma līdzdalības daļa" ir iestādes meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla apmērs, ◄ ko attiecina uz fizisku vai juridisku personu, kas neietilpst iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā;

121) 

"peļņa" ir peļņa, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

122) 

"savstarpēja līdzdalība" ir iestādes līdzdalība attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem vai citiem kapitāla instrumentiem, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, ja šīm sabiedrībām ir arī pašu kapitāla instrumenti, kurus emitējusi iestāde;

123) 

"nesadalītā peļņa" ir pārnestā peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

124) 

"akciju emisijas uzcenojuma konts" ir konts tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā;

125) 

"laika noviržu izraisīta pagaidu starpība" ir starpība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības regulējumā.

126) 

"sintētiska līdzdalība" ir iestādes ieguldījums finanšu instrumentā, kura vērtība ir tieši saistīta ar finanšu sektora sabiedrības emitēto kapitāla instrumentu vērtību.

127) 

"atbalsta garantiju shēma" ir shēma, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

▼M8

a) 

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā, vai tās ir tīklā pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi;

▼B

b) 

iestādes ir pilnībā konsolidētas saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu vai 1. panta 2. punktu un uz tām attiecas tādas iestādes konsolidētā uzraudzība, kura ir mātes iestāde kādā no dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kurai piemēro pašu kapitāla prasību;

c) 

dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir nodibināti vienā un tajā pašā dalībvalstī un tiem atļauju piešķir un tos uzrauga viena un tā pati kompetentā iestāde;

d) 

dalībvalsts mātes iestāde un meitasuzņēmumi ir noslēguši tādu līgumisku vai likumisku vienošanos par atbildības nodrošināšanu, kurā šīs iestādes aizsargā un it īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu;

e) 

ir pieņemti noteikumi, lai nekavējoties sniegtu finanšu līdzekļus kapitāla un likviditātes ziņā, ja tas tiek prasīts saskaņā ar d) apakšpunktā minēto līgumisko vai likumisko vienošanos par atbildības nodrošināšanu;

f) 

šā punkta d) un e) apakšpunktā minēto vienošanos atbilstību regulāri uzrauga attiecīgās kompetentās iestādes;

g) 

minimālais termiņš brīdināšanai par meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no šīs vienošanās par atbildības nodrošināšanu ir desmit gadi;

h) 

kompetentā iestāde ir pilnvarota aizliegt meitasuzņēmuma brīvprātīgu izstāšanos no vienošanās par atbildības nodrošināšanu.

▼M8

128) 

"posteņi, kam paredzēta peļņas sadale" ir peļņas apjoms pagājušā finanšu gada beigās, kam pieskaita jebkuru pārnesto peļņu un rezerves, kas minētajam nolūkam ir pieejamas pirms peļņas sadales pašu kapitāla instrumentu turētājiem, atskaitot visus pārnestos zaudējumus, jebkādu peļņu, kam nav paredzēta sadale saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai iestādes nolikumiem, un jebkādas summas, kas noguldītas rezervēs, kam nav paredzēta sadale, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem, katrā gadījumā attiecībā uz pašu kapitāla instrumentu konkrēto kategoriju, uz kuru attiecas Savienības vai valsts tiesību akti, iestādes nolikumi vai statūti; šādu peļņu, zaudējumus un rezerves nosaka, pamatojoties uz iestādes individuālajiem pārskatiem un nevis uz konsolidētajiem pārskatiem;

▼M5

129) 

"parādus apkalpojošā sabiedrība" ir parādus apkalpojošā sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 13. punktā;

▼M8

130) 

"noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

131) 

"noregulējuma vienība" ir noregulējuma vienība, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;

132) 

"noregulējuma grupa" ir noregulējuma grupa, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;

133) 

"globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "G-SNI" ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;

134) 

"ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" jeb "ārpussavienības G-SNI" ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētajā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;

135) 

"svarīgs meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:

a) 

meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētajiem riska svērtajiem aktīviem;

b) 

meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

c) 

meitasuzņēmuma šīs regulas 429. panta 4. punktā minētais kopējais darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā kopējā darījumu vērtības mēra;

lai noteiktu, vai meitasuzņēmums ir svarīgs, kad piemērojams Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. apakšpunkts, abus ES mātes starpniekuzņēmumus uzskata par vienu vienīgu meitasuzņēmumu, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli;

136) 

"G-SNI vienība" ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI;

137) 

"iekšējās rekapitalizācijas instruments" ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/ES;

138) 

"grupa" ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 14 ) 22. pantā;

139) 

"vērtspapīru finansēšanas darījums" ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;

140) 

"sākotnējā drošības rezerve" jeb "SDR" ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu darījuma vai darījumu portfeļa esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu laikposmā, kas nepieciešams, lai likvidētu minētos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;

141) 

"tirgus risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no svārstībām tirgus cenās, tostarp ārvalstu valūtas kursos vai preču cenās;

142) 

"ārvalstu valūtas risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;

143) 

"preču risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;

144) 

"tirdzniecības nodaļa" ir iestādes izveidota precīzi identificēta dīleru grupa kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju kopuma pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu uzņēmējdarbības stratēģiju, kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros;

145) 

"maza un nesarežģīta iestāde" ir iestāde, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

tā nav liela iestāde;

b) 

tās kopējā aktīvu vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, vidēji ir vienāda ar vai mazāka par EUR 5 miljardu robežvērtību četru gadu periodā, kas ir tieši pirms kārtējā ikgadējā pārskata sniegšanas perioda; dalībvalstis minēto robežvērtību var pazemināt;

c) 

uz to neattiecas nekādi pienākumi vai attiecas vienkāršoti pienākumi attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu;

d) 

tās tirdzniecības portfeļa darījumi 94. panta 1. punkta nozīmē tiek klasificēti kā mazi;

e) 

to atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība, kurus tā tur tirdzniecības nolūkā, nepārsniedz 2 % no tās bilances un ārpusbilances aktīvu kopējās vērtības, un kopējo atvasināto instrumentu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 5 %, abas minētās vērtības aprēķinot saskaņā ar 273.a panta 3. punktu;

f) 

vairāk nekā 75 % gan no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, gan no saistībām, abos gadījumos neskaitot grupas iekšējos riska darījumus, ir saistīti ar darbībām ar darījumu partneriem, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonā;

g) 

iestāde neizmanto iekšējos modeļus, lai izpildītu prudenciālās prasības saskaņā ar šo regulu, izņemot meitasuzņēmumus, kas izmanto grupas līmenī izstrādātus iekšējos modeļus, ar noteikumu, ka grupai konsolidēti piemēro 433.a vai 433.c pantā noteiktās informācijas atklāšanas prasības;

h) 

iestāde nav kompetentajai iestādei paziņojusi iebildumus pret to, ka ir klasificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;

i) 

kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ka, novērtējot attiecīgās iestādes lielumu, saistību ar citām iestādēm, sarežģītību vai riska profilu, iestādi nevar uzskatīt par mazu un nesarežģītu iestādi;

146) 

"liela iestāde" ir iestāde, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

a) 

tā ir G-SNI;

b) 

tā ir identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde ("C-SNI") saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 3. punktu;

c) 

dalībvalstī, kur tā ir izveidota, tā ir viena no trim lielākajām iestādēm pēc aktīvu kopējās vērtības;

d) 

tās aktīvu kopējā vērtība, individuāli vai – attiecīgā gadījumā – pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES, ir vienāda ar vai lielāka par EUR 30 miljardiem;

147) 

"liels meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas uzskatāms par lielu iestādi;

148) 

"biržā nekotēta iestāde" ir iestāde, kas nav emitējusi vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē;

149) 

"finanšu pārskats" Astotās daļas nolūkos ir finanšu pārskats Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. panta nozīmē ( 15 );

▼M9

150) 

"preču un emisijas kvotu dīleris" ir uzņēmums, kura pamatdarbība ietver tikai un vienīgi tādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai tādu ieguldījumu pakalpojumu darbību veikšanu, kas saistīti ar preču atvasinātiem instrumentiem vai preču atvasināto instrumentu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5), 6), 7), 9) un 10) punktā, emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti tās 4) punktā, vai emisijas kvotām, kas minētas tās 11) punktā.

▼B

►C2  2.  
Jebkura atsauce šajā regulā uz nekustamo īpašumu, mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu ◄ vai uz šāda īpašuma hipotēku ietver arī atsauci uz daļām Somijas mājokļu sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Mājokļu sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu tiesību aktu. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var atļaut tās daļas, kas veido līdzvērtīgu netiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā, uzskatīt par tiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā ar nosacījumu, ka šāda netieša līdzdalība ir īpaši reglamentēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos un, ieķīlājot tās kā nodrošinājumu, kreditoriem garantē līdzvērtīgu aizsardzību.
3.  
Šā panta 1. punkta 80) apakšpunktā minētais tirdzniecības finansējums parasti ir nepiešķirts un tam nepieciešama atbilstīga darījumu apliecinoša dokumentācija par katru izņemšanas pieprasījumu, tādējādi dodot iespēju atteikt finansējumu, ja rodas šaubas par kredītspēju vai darījumu apliecinošo dokumentāciju; tirdzniecības finansējuma riska darījumu atmaksāšana parasti ir neatkarīga no aizņēmēja, tā vietā finansējums tiek iegūts no naudas, kas saņemta no importētājiem vai rodas no pamatā esošo preču pārdošanas ieņēmumiem.

▼M8

4.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka, kādos gadījumos tiek izpildīti pirmā punkta 39) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

5. pants

Kredītriska kapitāla prasību specifiskās definīcijas

Trešās daļas II sadaļā piemēro šādas definīcijas:

1) 

"riska darījums" ir aktīvs vai ārpusbilances postenis;

2) 

"zaudējumi" ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums, un būtiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu;

3) 

"paredzamie zaudējumi" jeb "EL" ir riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.



II

SADAĻA

PRASĪBU PIEMĒROŠANAS LĪMENIS



1.

NODAĻA

Prasību individuāla piemērošana

6. pants

Vispārējie principi

▼M8

1.  
Iestādes šīs regulas Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Septītajā, Septītajā A un Astotajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā noteiktos pienākumus izpilda individuāli, izņemot šīs regulas 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktos pienākumus.

▼C8

1.a  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, vienīgi iestādes, kas ir identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir arī G-SNI vienības un kurām nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.a panta prasības.

▼M8

Ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi individuāli ievēro 92.b panta prasību, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

tie nav noregulējuma vienības;

b) 

tiem nav meitasuzņēmumu;

c) 

tie nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi.

▼B

►C2  2.  
Nevienai iestādei, kas ir vai nu meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, vai mātesuzņēmums, un nevienai iestādei, kura saskaņā ar 18. pantu ir iekļauta konsolidācijā, ◄ 89., 90. un 91. pantā noteiktās prasības nav jāizpilda individuāli.

▼M8

3.  
Nevienai iestādei, kas ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, un nevienai iestādei, kura saskaņā ar 18. pantu ir iekļauta konsolidācijā, Astotajā daļā noteiktie pienākumi nav jāizpilda individuāli.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1.a punktā minētās iestādes individuāli ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu.

▼M9

4.  

Iestādes šīs regulas Sestajā daļā un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās saistības izpilda individuāli.

No turpmāk minētajām iestādēm netiek prasīts ievērot šīs regulas 413. panta 1. punktu un ar to saistītās likviditātes pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas Septītajā A daļā:

a) 

iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu;

b) 

iestādes, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 ( *1 ) 16. pantu un 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu; un

c) 

iestādes, kuras ir norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka:

i) 

to darbības ir ierobežotas un aptver vienīgi banku tipa pakalpojumu sniegšanu, kā minēts minētās regulas pielikuma C iedaļā, centrāliem vērtspapīru depozitārijiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar minētās regulas 16. pantu; un

ii) 

tās neveic nozīmīgu termiņu pārveidošanu.

5.  
No iestādēm, kurām kompetentās iestādes ir piemērojušas šīs regulas 7. panta 1. vai 3. punktā norādīto atkāpi, un no iestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, netiek prasīts individuāli pildīt šīs regulas Septītajā daļā noteiktās saistības un Septītajā A daļā noteiktās ar to saistītās sviras rādītāja pārskata sniegšanas prasības.

▼B

7. pants

Prudenciālo prasību individuālas piemērošanas izņēmums

1.  

Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan iestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes, kas ir mātesuzņēmums, konsolidētajā uzraudzībā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:

a) 

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

b) 

vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

c) 

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

d) 

mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.

2.  
Kompetentās iestādes var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kur iestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz iestādēm un jo īpaši 11. panta 1. punktā noteiktie standarti.
3.  

Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu dalībvalsts mātes iestādei, ja uz iestādi attiecas atbilstošās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:

a) 

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību pret dalībvalsts mātes iestādi nokārtošanai;

b) 

uz dalībvalsts mātes iestādi attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras.

Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

8. pants

Likviditātes prasību individuālas piemērošanas izņēmums

1.  

Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem Savienībā un uzraudzīt tās kā vienas likviditātes apakšgrupu, kamēr vien tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti ievēro Sestajā daļā noteiktos pienākumus;

▼M8

b) 

mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga un pārrauga visu to grupas vai apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām attiecina nepiemērošanu, vienmēr uzrauga un pārrauga visu grupas vai apakšgrupas iestāžu finansējuma pozīcijas, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā neto stabila finansējuma rādītāja (NSFR) prasība, un visām minētajām iestādēm nodrošina pietiekamu likviditātes līmeni un stabila finansējuma līmeni, kad netiek piemērota šīs regulas Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;

▼B

c) 

iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to aktuālās individuālās un kopējās saistības;

d) 

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.

Komisija līdz 2014. gada 1. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkādiem juridiskiem šķēršļiem, kas var padarīt neiespējamu šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanu, un tiek aicināta vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavot tiesību akta priekšlikumu par to, kurus no šiem šķēršļiem novērst.

2.  
Kompetentās iestādes pilnībā vai daļēji var nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, ja visām vienas likviditātes apakšgrupas iestādēm ir atļauts veikt darbību tajā pašā dalībvalstī un ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi.
3.  

Ja vienas likviditātes apakšgrupas iestādes ir saņēmušas atļauju vairākās dalībvalstīs, 1. punktu piemēro tikai saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru un tikai iestādēm, kuru kompetentās iestādes vienojas par šādiem elementiem:

a) 

to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un par likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

▼M8

b) 

to likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad nepiemēro likviditātes seguma rādītāja (LCR) prasību, kā paredzēts 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabila finansējuma summu un atrašanās vietas sadalījums, kas jātur vienas likviditātes apakšgrupā, kad netiek piemērota Sestās daļas IV sadaļā noteiktā NSFR prasība;

c) 

to likvīdo aktīvu minimālo summu noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēro LCR prasību, kas paredzēta 460. panta 1. punktā minētajā deleģētajā aktā, un to pieejamā stabilā finansējuma minimālo summu noteikšana, kas jātur iestādēm, kurām nepiemēro Sestās daļas IV sadaļā noteikto NSFR prasību;

▼B

d) 

nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;

e) 

neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm.

f) 

pilnīga izpratne par tādas nepiemērošanas sekām.

►C2  4.  
Kompetentās iestādes 1., 2. un 3. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir dalībnieces vienā un tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kura minēta 113. panta 7. punktā, ar noteikumu, ka tās atbilst visiem tajā noteiktajiem nosacījumiem, un citām iestādēm, ◄ kuru starpā valda 113. panta 6. punktā minētās attiecības, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem minētā punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kurai netiek piemērota Sestā daļa, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.
5.  
Ja saskaņā ar 1. vai 2. punktu ir paredzēta nepiemērošana, kompetentās iestādes vienas likviditātes apakšgrupas līmenī var arī piemērot Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu vai tā daļas un atteikties no Direktīvas 2013/ 36/ES 86. panta vai tā daļu individuālas piemērošanas.

▼M8

6.  
Ja saskaņā ar šo pantu kompetentā iestāde daļēji vai pilnībā nepiemēro iestādei Sesto daļu, tā minētajai iestādei var arī nepiemērot saistītās likviditātes ziņošanas prasības saskaņā ar 30. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

▼B

9. pants

Individuālas konsolidēšanas metode

1.  
Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, kā arī Direktīvas 2013/36/ES 144. panta 3. punktu, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātes iestādēm iekļaut 6. panta 1. punktā paredzētajā prasības aprēķinā meitasuzņēmumus, kuri atbilst 7. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem un kuru būtiskie riska darījumi vai saistības ir darījumi ar un saistības pret šo mātes iestādi.
2.  
Šā panta 1. punktā noteikto procedūru atļauj vienīgi tad, ja mātes iestāde sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem un pasākumiem, tostarp juridiskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai savlaicīgai meitasuzņēmuma saistību pret mātesuzņēmumu nokārtošanai.
3.  
Ja kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, tā regulāri un ne retāk kā reizi gadā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 1. punkta piemērošanu un par 2. punktā minētajiem apstākļiem un pasākumiem. Ja meitasuzņēmums atrodas kādā trešā valstī, tad kompetentās iestādes to pašu informāciju sniedz arī šīs trešās valsts kompetentajām iestādēm.

10. pants

Nepiemērošana kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

▼M8

1.  

Kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izlemt daļēji vai pilnībā nepiemērot šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) 2017/2303 2. nodaļu vienai vai vairākām kredītiestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī un kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼B

a) 

centrālās iestādes un radniecīgo iestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē tās radniecīgo iestāžu saistības;

b) 

centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem;

c) 

centrālās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus radniecīgo iestāžu vadībai.

▼C2

Dalībvalstis var saglabāt un izmantot spēkā esošos valsts tiesību aktus attiecībā uz pirmajā daļā minēto nepiemērošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar šo regulu vai Direktīvu 2013/36/ES.

▼B

2.  
Ja kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, un ja radniecīgās iestādes pilnībā garantē centrālās iestādes saistības, kompetentās iestādes centrālajai iestādei var nepiemērot individuāli Otro līdz Astoto daļu.



2.

NODAĻA

Prudenciālā konsolidācija



1.

iedaļa

Konsolidēta prasību piemērošana

▼M9

10.a pants

Konsolidēta prudenciālo prasību piemērošana, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mātesuzņēmumi

Šīs nodaļas piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskata par mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām dalībvalstī vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām tad, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tādas iestādes vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumi, uz kuru attiecas šī regula un kura ir minēta Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā.

▼B

11. pants

Vispārēja pieeja

▼M8

1.  
Ciktāl un kā tas noteikts 18. pantā, dalībvalsts mātes iestādes ievēro Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Septītajā un Septītajā A daļā paredzētos pienākumus, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, izņemot 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši tie nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procesus un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.
2.  

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas prasības tiek piemērotas konsolidēti, attiecīgā gadījumā termini “iestāde”, “dalībvalsts mātes iestāde”, “ES mātes iestāde” un “mātesuzņēmums” attiecas arī uz:

a) 

finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu;

b) 

norīkotu iestādi, kura kontrolē mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja tādai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai nepiemēro apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu;

c) 

finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai iestādi, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 6. punkta d) apakšpunktu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis, kas nav jāapstiprina saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a panta 4. punktu. Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēta uzņēmuma konsolidētais finanšu stāvoklis ir tā mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētais finanšu stāvoklis.

▼M8 —————

▼C8

3.a  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tikai mātes iestādes, kas identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir G-SNI vienības, ievēro šīs regulas 92.a pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā.

▼M8

Vienīgi ES mātesuzņēmumi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, ievēro šīs regulas 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts šīs regulas 18. pantā. Ja piemēro Direktīvas 2013/36/ES 21.b panta 2. punktu, abi ES mātes starpniekuzņēmumi, kuri kopīgi identificēti kā svarīgs meitasuzņēmums, katrs ievēro šīs regulas 92.b pantā noteiktās prasības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

▼M9

4.  

ES mātes iestādes ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt tādus ieguldījumu pakalpojumus un veikt tādas darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā.

Ja saskaņā ar 8. panta 1.–5. punktu ir paredzēta nepiemērošana, iestādes un attiecīgā gadījumā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro šīs regulas Sesto daļu un 430. panta 1. punkta d) apakšpunktu konsolidēti vai kā likviditātes apakšgrupa – subkonsolidēti.

▼M8

5.  
Ja piemēro šīs regulas 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro šīs regulas Otrās līdz Astotās daļas prasības un Regulas (ES) Nr. 2017/2402 2. nodaļu, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.
6.  
Papildus šā panta 1.–5. punktā noteiktajām prasībām un neskarot citus šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kad to pamato uzraudzības mērķi iestādes riska iezīmju vai kapitāla struktūras dēļ, vai ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta darbību strukturāla nošķiršana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai iestāde subkonsolidēti ievērotu pienākumus, kas paredzēti šīs regulas Otrajā līdz Astotajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā.

Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

▼M8 —————

▼M8

12.a pants

Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām

Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas pieder pie vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma vienības, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.

▼C8

Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir zemāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu.

Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu aprēķinātā summa ir augstāka nekā šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma vienības var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu.

▼M8

13. pants

Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana

1.  
ES mātes iestādes ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.

▼C8

2.  
Iestādes, kuras identificētas kā noregulējuma vienības un kuras ir G-SNI vienības, ievēro 437.a pantu un 447. panta h) punktu, pamatojoties uz savas noregulējuma grupas konsolidēto finanšu stāvokli.

▼M8

3.  
Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro ES mātes iestādēm, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ES mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai noregulējuma vienībām, ja tās ir iekļautas līdzvērtīgā konsolidētā informācijas atklāšanā, ko sniedz mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī.

Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ja minētie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.

4.  
Ja piemēro 10. pantu, tajā minētā centrālā iestāde ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.

14. pants

Regulas (ES) 2017/2402 5. panta prasību konsolidēta piemērošana

1.  
Mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiek prasīts pildīt Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā paredzētos pienākumus konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procesi un mehānismi, kas ir prasīti minētajos noteikumos, ir konsekventi un pienācīgi integrēti un ka ir iespējams sniegt jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Konkrētāk, tiem ir jānodrošina, lai meitasuzņēmumi, uz kuriem šī regula neattiecas, īsteno pasākumus, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem.
2.  
Iestādes piemēro papildu riska pakāpi saskaņā ar šīs regulas 270.a pantu, kad tās konsolidēti vai subkonsolidēti piemēro šīs regulas 92. pantu, ja trešā valstī uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības līmenī, kura ir ietverta konsolidēšanā saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ir pārkāptas Regulas (ES) Nr. 2017/2402 5. pantā paredzētās prasības un ja pārkāpums ir būtisks saistībā ar grupas vispārējo riska profilu.

▼M9 —————

▼B



2.

iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas metodes

18. pants

Prudenciālās konsolidācijas metodes

▼M8

1.  
Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kam ir jāpilda šīs nodaļas 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi. Šā panta 3. līdz 6. punktu un 9. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai likviditātes apakšgrupas subkonsolidēto finanšu stāvokli, kā noteikts 8. un 10. pantā, ir piemērojama Sestā daļa un 430. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

▼M8

Šīs regulas 11. panta 3.a punkta nolūkos iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības konsolidēti, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.

▼M8

2.  
Palīgpakalpojumu uzņēmumus konsolidācijā iekļauj šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajām metodēm.
3.  
Ja uzņēmumi ir saistīti Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.
4.  
Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs un finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitāla daļu.
5.  
Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 4. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.
6.  

Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

a) 

ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu minētajās iestādēs; un

b) 

ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota, ievērojot līgumu vai to dibināšanas dokumentus vai statūtus.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7., 8. un 9. punktā paredzēto metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.  
Ja iestādei ir meitasuzņēmums, kas ir uzņēmums, kurš nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, vai ja tai ir dalība šādā uzņēmumā, tā minētajam meitasuzņēmumam vai dalībai piemēro pašu kapitāla metodi. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var iestādēm atļaut vai no tām prasīt piemērot šādiem meitasuzņēmumiem vai dalībām atšķirīgu metodi, tostarp metodi, ko prasa piemērojamais grāmatvedības regulējums, ar noteikumu, ka:

a) 

iestāde jau nepiemēro pašu kapitāla metodi 2020. gada 28. decembrī;

b) 

piemērot pašu kapitāla metodi būtu pārmērīgi apgrūtinoši vai pašu kapitāla metode pienācīgi neatspoguļo riskus, ko pirmajā daļā minētais uzņēmums rada iestādei; un

c) 

piemērotās metodes rezultātā nav panākta pilnīga vai proporcionāla minētā uzņēmuma konsolidācija.

8.  

Kompetentās iestādes var prasīt pilnīgi vai proporcionāli konsolidēt meitasuzņēmumu vai uzņēmumu, kurā kādai iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums un ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

uzņēmums nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai uzņēmums, kas neietilpst Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

b) 

pastāv būtisks risks, ka iestāde var nolemt sniegt finansiālu atbalstu minētajam uzņēmumam spriedzes apstākļos tad, kad nepastāv nekādas līgumsaistības sniegt šādu atbalstu vai kad tās tiek pārsniegtas.

▼M8

9.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem veic konsolidāciju gadījumos, kas minēti 3. līdz 6. punktā un 8. punktā.

EBI līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B



3.

iedaļa

Prudenciālās konsolidācijas darbības joma

19. pants

Sabiedrības, ko neietver prudenciālās konsolidācijas darbības jomā

1.  

Iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, kas ir meitasuzņēmums vai uzņēmums, kurā ir dalība, nav jāiekļauj konsolidācijā, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā vērtība nepārsniedz mazāko no šiem rādītājiem:

a) 

EUR 10 miljoni;

b) 

1 % no mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir dalība, aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējās vērtības.

2.  

Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut iestādi, finanšu iestādi vai palīgpakalpojumu uzņēmumu, kurš ir meitasuzņēmums vai kurā ir dalība:

a) 

ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;

▼C2

b) 

ja attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā iestāžu uzraudzības mērķus;

▼C3

c) 

ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija neatbilstīga vai maldinoša iestāžu uzraudzības mērķu ziņā.

▼B

3.  
Ja gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā, tajos minētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā noteiktos mērķus.

20. pants

Kopēji lēmumi par prudenciālajām prasībām

1.  

Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties:

a) 

attiecībā uz pieteikumiem 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. pantā, 312. panta 2. punktā, un 363. pantā minēto atļauju saņemšanai, kurus attiecīgi iesniedz ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi kopīgi, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju;

b) 

lai noteiktu, vai ir izpildīti grupas iekšējās īpašās procedūras kritēriji, kā minēts 422. panta 9. punkta un 425. panta 5. punkta noteikumos, kurus papildina EBI regulatīvie tehniskie standarti, kas minēti 422. panta 10. punktā un 425. panta 6. punktā.

Pieteikumus iesniedz vienīgi konsolidētās uzraudzības iestādei.

Šīs regulas 312. panta 2. punktā minētajā pieteikumā ir iekļauts tās metodikas apraksts, kuru izmanto, lai iedalītu operacionālā riska kapitālu starp dažādām grupas sabiedrībām. Pieteikumā norāda, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā.

2.  

Kompetentās iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai sešos mēnešos panāktu kopēju lēmumu par:

a) 

1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu;

b) 

1. punkta b) apakšpunktā minēto kritēriju novērtēšanu un īpašās procedūras noteikšanu;

Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.

3.  

Šā panta 2. punktā minētais periods sākas:

a) 

dienā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pilnīgu 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieteikumu; konsolidētās uzraudzības iestāde šo pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;

b) 

dienā, kad kompetentās iestādes saņem konsolidētās uzraudzības iestādes sagatavoto pārskatu par grupas dalībnieku saistībām grupas iekšienē.

4.  
Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem pati savu lēmumu par 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu. Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmums neierobežo kompetento iestāžu pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.

Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā.

Konsolidētās uzraudzības iestāde lēmumu izsniedz ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ES mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un citām kompetentām iestādēm.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunkta jautājumiem un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

5.  
Ja kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopēju lēmumu, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma individuālu uzraudzību, lēmumu par 1. punkta b) apakšpunktu pieņem pati.

Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas paustas sešu mēnešu termiņā.

Lēmums tiek darīts zināms konsolidētās uzraudzības iestādei, kura informē ES mātes iestādi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai ES mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.

Ja sešu mēnešu termiņa beigās konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir nodevusi jautājumu EBI, kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par meitasuzņēmuma uzraudzību individuāli, atliek savu lēmumu par šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI par tās lēmumu var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

6.  
Ja ES mātes iestāde un tās meitasuzņēmumi, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi vienoti izmanto 312. panta 2. punktā minēto attīstītās mērīšanas pieeju vai 143. pantā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), kompetentās iestādes ļauj kvalifikācijas kritērijus (kuri attiecīgi izklāstīti 321. un 322. pantā vai Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā) izpildīt mātesuzņēmumam kopā ar tā meitasuzņēmumiem tā, lai tas atbilstu grupas struktūrai un tās risku pārvaldības sistēmām, procedūrām un metodikām.
7.  
Šā panta 2., 4. un 5. punktā minētos lēmumus atzīst par galīgiem un tos piemēro attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.
8.  
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējo lēmumu pieņemšanas procesu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz pieteikumiem atļaujām, kuras minētas 143. panta 1. punktā, 151. panta 4. un 9. punktā, 283. panta 2. punktā un 363. pantā, lai atvieglotu kopēju lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

21. pants

Kopēji lēmumi par likviditātes prasību piemērošanas līmeni

1.  
Saņemot pieprasījumu no ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai no ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības subkonsolidēti meitasuzņēmumi, konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kuras atbildīgas par ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību dalībvalstīs, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu tādu kopēju lēmumu par to, vai ir ievēroti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi, kurā ir noteikta vienas likviditātes apakšgrupa, kam piemērojams 8. pants.

Kopējo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi pārskatu, kurā noteiktas vienas likviditātes apakšgrupas, pamatojoties uz 8. panta kritērijiem. Ja šo sešu mēnešu laikā rodas domstarpības, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas iesaistītās kompetentās iestādes pieprasījuma konsultējas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

Kopējā lēmumā var būt iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz likvīdo aktīvu atrašanās vietu un īpašumtiesībām, un tajā var būt noteikts minimālais likvīdo aktīvu apjoms šajās iestādēs, kuram nav jāpiemēro Sestā daļa.

Kopējo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā ir iekļauts pilnībā pamatots lēmums, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz likviditātes apakšgrupas mātes iestādei.

2.  
Ja kopējs lēmums netiek pieņemts sešu mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par individuālu uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

Tomēr jebkura kompetentā iestāde var šo sešu mēnešu laikā vērsties pie EBI ar jautājumu par to, vai ir izpildīti 8. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumi. Šādā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpnieka funkcijas rezultātus. Ja starpniecības laikā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālo uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu, ņemot vērā ieguvumu un risku samērīgumu mātes iestādes dalībvalsts līmenī un ieguvumu un risku samērīgumu meitasuzņēmumi dalībvalsts līmenī. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopēja lēmuma pieņemšanas.

Šā panta 1. punktā minētais kopējais lēmums un šā punkta otrajā daļā minētie lēmumi ir saistoši.

3.  
Jebkura kompetentā iestāde domstarpību gadījumā var arī šo sešu mēnešu laikā apspriesties ar EBI par 8. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkta nosacījumiem. Šajā gadījumā EBI var īstenot savu nesaistošo starpnieka funkciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) apakšpunktu un visas iesaistītās kompetentās iestādes atliek savus lēmumus un gaida nesaistošās starpniecības procesa rezultātus. Ja starpniecības procesā kompetentās iestādes nepanāk vienošanos trīs mēnešu laikposmā, katra kompetentā iestāde, kas atbildīga par individuālu uzraudzību, pieņem pati savu lēmumu.

▼C8

22. pants

Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā

1.  
Meitas iestādes piemēro 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja minētajām iestādēm vai to mātes iestādēm, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, trešā valstī ir meitasuzņēmums, kas ir iestāde vai finanšu iestāde, vai ja tām ir dalība šādā uzņēmumā.
2.  
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, meitas iestādes var izvēlēties nepiemērot 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja meitasuzņēmumu un dalības kopējie aktīvi un ārpusbilances posteņi trešās valstīs ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitas iestādes aktīviem un ārpusbilances posteņiem.

▼B

23. pants

Uzņēmumi trešās valstīs

Lai konsolidēti īstenotu uzraudzību saskaņā ar šo nodaļu, termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "kredītiestāde" un "finanšu iestāde", un "iestāde" attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu minēto terminu definīcijām 4. pantā. Terminu "iestāde" piemēro arī uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstu termina "kredītiestāde" vai termina "ieguldījumu brokeru sabiedrība" definīcijai.

24. pants

Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējums

1.  
Aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu veic saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.
2.  
Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var prasīt, ka iestādes veic aktīvu un ārpusbilances posteņu vērtējumu un pašu kapitāla noteikšanu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko piemēro atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002.



OTRĀ DAĻA

▼M8

PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS

▼B



I

SADAĻA

PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI



1.

NODAĻA

Pirmā līmeņa kapitāls

25. pants

Pirmā līmeņa kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa kapitālu veido iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.



2.

NODAĻA

Pirmā līmeņa pamata kapitāls



1.

iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti

26. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi

1.  

Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus veido:

a) 

kapitāla instrumenti, ar noteikumu, ka ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā izklāstītie nosacījumi;

b) 

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c) 

nesadalītā peļņa;

d) 

citi uzkrātie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

e) 

citas rezerves;

f) 

rezerves vispārējiem banku riskiem.

Šā punkta c) līdz f) apakšpunktos uzskaitītos posteņus atzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu tikai tad, ja tie iestādei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie ir radušies;

2.  

Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes var pirmā līmeņa pamata kapitālā ietvert starpposma vai gada beigu peļņu, pirms iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar ko apstiprina iestādes galīgo gada peļņu vai zaudējumus, taču tam ir vajadzīga kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir atbilstība šādiem nosacījumiem:

a) 

šo peļņu ir pārbaudījušas no iestādes neatkarīgas personas, kas ir atbildīgas par šīs iestādes pārskatu revīziju;

b) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka no šīs peļņas apmēra ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

Iestādes starpposma vai gada beigu peļņas pārbaude nodrošina pietiekamu pārliecību, ka šī peļņa ir novērtēta saskaņā ar piemērojamā grāmatvedības regulējumā noteiktajiem principiem.

▼M8

3.  
Kompetentās iestādes novērtē, vai kapitāla instrumentu emisijas atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā. Iestādes klasificē kapitāla instrumentus kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus tikai pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu atļauja.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iestādes var kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus klasificēt turpmākas tāda pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu veida emisijas, par kuru iestādes jau ir saņēmušas minēto atļauju, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

noteikumi, ar kuriem reglamentē minētās turpmākās emisijas pēc būtības ir tādi paši kā noteikumi, ar kuriem reglamentē tās emisijas, par kurām iestādes jau ir saņēmušas atļauju;

b) 

iestādes ir kompetentajām iestādēm par minētajām turpmākām emisijām paziņojušas pietiekami laicīgi, pirms tās tiek klasificētas kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti.

Kompetentās iestādes konsultējas ar EBI, pirms tās piešķir atļauju jaunus kapitāla instrumentu veidus klasificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā EBI atzinumu un, ja tās nolemj no tā novirzīties, raksta EBI trīs mēnešos no EBI atzinuma saņemšanas dienas, izklāstot apsvērumus, kāpēc ir notikusi novirzīšanās no attiecīgā atzinuma. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.

Pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes, EBI izveido, uztur un publicē sarakstu ar visiem tiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Saskaņā ar 35. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010 EBI var vākt jebkādu informāciju saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un nolūkā uzturēt un atjaunināt šajā daļā minēto sarakstu.

Ņemot vērā pārskata procesu, kas izklāstīts 80. pantā, un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgie kapitāla instrumenti neatbilst vai ir pārstājuši atbilst 28. pantā vai attiecīgā gadījumā 29. pantā noteiktajiem kritērijiem, EBI var nolemt attiecīgi nepievienot minētos instrumentus ceturtajā daļā minētajam sarakstam vai svītrot tos no minētā saraksta. EBI šajā sakarā nāks klajā ar paziņojumu, kurā minēs arī attiecīgās kompetentās iestādes nostāju šajā jautājumā. Šis apakšpunkts neattiecas uz 31. pantā minētajiem kapitāla instrumentiem.

▼B

4.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē jēdziena "paredzams" nozīmi, ko izmanto, konstatējot, vai ir atskaitītas jebkādas paredzamas maksas vai dividendes.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

27. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumenti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos

1.  

Pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi ietver kapitāla instrumentus, ko iestāde ir emitējusi saskaņā ar saviem statūtiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

iestādes veids atbilst veidam, kas definēts spēkā esošajos valsts tiesību aktos un ko kompetentās iestādes uzskata par

i) 

savstarpēju sabiedrību,

ii) 

kooperatīvo sabiedrību,

iii) 

krājsabiedrību,

iv) 

līdzīgu iestādi;

v) 

kredītiestādi, kas pilnīgi pieder vienai no i) līdz iv) punktā minētajām iestādēm un ir saņēmusi attiecīgās kompetentās iestādes apstiprinājumu izmantot šā panta noteikumus, ar noteikumu, ka un kamēr attiecīgajā gadījumā 100 % no kredītiestādes emitētajām parastajām akcijām tieši vai netieši tur kāda minētajos punktos norādīta iestāde;

b) 

ir izpildīti 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā noteiktie nosacījumi;

Tās savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai krājsabiedrības, kas par tādām atzītas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pirms 2012. gada 31. decembra, turpina būt klasificētas par tādām šīs daļas piemērošanas nolūkos, ar noteikumu, ka tās atbilst kritērijiem, kas noteica minēto atzīšanu.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, ar kādiem kompetentās iestādes var noteikt, ka atbilstīgi valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem atzītais uzņēmuma veids ir savstarpēja sabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, krājsabiedrība vai līdzīga iestāde šīs regulas daļas vajadzībām.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

28. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

1.  

Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

instrumentus ir tieši emitējusi iestāde ar iestādes īpašnieku iepriekšēju apstiprinājumu vai, ja to atļauj spēkā esošie valsts tiesību akti, iestādes vadības struktūras iepriekšēju apstiprinājumu;

▼M8

b) 

instrumenti ir pilnīgi apmaksāti, un minēto instrumentu īpašumtiesību iegādi ne tieši, ne netieši nefinansē iestāde;

▼B

c) 

instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz to klasificēšanu:

i) 

tos uzskata par kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē,

ii) 

tos uzskata par kapitālu un rezervēm piemērojamā grāmatvedības regulējuma izpratnē,

iii) 

tos uzskata par kapitālu un rezervēm bilances maksātnespējas noteikšanas vajadzībām, ja tas ir piemēroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d) 

instrumenti ir nepārprotami un atsevišķi atklāti finanšu pārskatā iekļautajā bilancē;

e) 

instrumenti ir beztermiņa instrumenti;

f) 

instrumentu pamatsummu nedrīkst samazināt vai atmaksāt, izņemot kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i) 

iestādes likvidācija,

ii) 

instrumentu diskrecionāra atpirkšana vai citi diskrecionāri kapitāla samazināšanas veidi, ja iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju saskaņā ar 77. pantu;

g) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenosaka, ka instrumentu pamatsumma tiktu vai varētu tikt samazināta vai atmaksāta gadījumā, kas nav iestādes likvidācija, un iestāde to nenosaka citādā veidā pirms instrumentu emitēšanas vai emitēšanas laikā, izņemot tos instrumentus, kas minēti 27. pantā, ja iestādes atteikšanos dzēst instrumentus aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti;

h) 

instrumenti atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem attiecībā uz peļņas sadali:

i) 

nav preferenciālas peļņas sadales procedūras attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, arī saistībā ar citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, un instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz preferenciālas tiesības uz peļņas sadales izmaksu;

ii) 

peļņas sadali instrumentu turētājiem var izmaksāt tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale;

iii) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver maksimālo robežvērtību vai citus ierobežojumus sadalāmās peļņas maksimālajam līmenim, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;

iv) 

peļņas sadales līmenis nav noteikts, pamatojoties uz summu, par kuru instrumentus iegādājās to emitēšanas brīdī, izņemot 27. pantā minēto instrumentu gadījumā;

v) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu iestādes pienākumu veikt peļņas sadali instrumentu turētājiem, un iestādei nekādā citā veidā netiek piemērots šāds pienākums;

vi) 

peļņas nesadalīšana nav iestādes saistību nepildīšana;

vii) 

peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

i) 

salīdzinājumā ar visiem iestādes emitētajiem kapitāla instrumentiem instrumenti absorbē pirmo un proporcionāli lielāko daļu zaudējumu, kad tādi rodas, un katrs instruments absorbē zaudējumus tādā pašā mērā kā visi pārējie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

j) 

instrumenti ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

k) 

instrumenti to īpašniekiem dod tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem, kas iestādes likvidācijas gadījumā un pēc visu augstākas prioritātes prasījumu izmaksāšanas ir proporcionāli šādu instrumentu summai, kā arī kam nav noteikta vai piemērota maksimālā robežvērtība, izņemot tos kapitāla instrumentus, kuri minēti 27. pantā;

l) 

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi,

iii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

iv) 

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi;

v) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitasuzņēmumi;

vi) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

m) 

instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.

1. punkta j) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumentiem, kas ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā saskaņā ar 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.

▼M8

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

▼B

2.  
Šā panta 1. punkta i) apakšpunktā noteiktos nosacījumus uzskata par izpildītiem neatkarīgi no pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummas pastāvīgas norakstīšanas.

Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no kapitāla instrumenta pamatsummas samazināšanas, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.

Šā panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no noteikumiem, kas reglamentē kapitāla instrumentu un kuri tieši vai netieši norāda, ka instrumenta pamatsummai notiktu vai varētu notikt samazināšana, kas notiek noregulējuma procedūrā vai izriet no kapitāla instrumentu samazinājuma, ko prasījusi par iestādi atbildīgā noregulējuma iestāde.

3.  
Šā panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktā noteikto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no instrumenta, par ko maksā dividenžu likmi, ar noteikumu, ka šāda dividenžu likme nerada peļņas sadali, kas kļūst par nesamērīgu slogu pašu kapitālam.

▼M8

Panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta v) punktā izklāstītie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem neatkarīgi no tā, ka meitasuzņēmumam ir piemērojams peļņas un zaudējumu nodošanas līgums ar tā mātesuzņēmumu, saskaņā ar kuru meitasuzņēmumam ir pienākums pēc gada finanšu pārskatu sagatavošanas nodot savus ikgadējos rezultātus mātesuzņēmumam, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

mātesuzņēmumam pieder 90 % vai vairāk no meitasuzņēmuma balsstiesībām un kapitāla;

b) 

mātesuzņēmums un meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī.

c) 

līgums bija noslēgts leģitīmām nodokļu vajadzībām;

d) 

sagatavojot gada finanšu pārskatu, meitasuzņēmumam, pirms tas veic jebkādu maksājumu savam mātesuzņēmumam, ir rīcības brīvība samazināt sadalījumu summu, piešķirot daļu peļņas vai visu peļņu savām rezervēm vai rezervēm vispārējiem banku riskiem;

e) 

mātesuzņēmumam saskaņā ar līgumu ir pienākums pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus meitasuzņēmuma zaudējumus;

f) 

līgumam piemēro paziņošanas termiņu, saskaņā ar kuru līgumu var izbeigt tikai līdz grāmatvedības gada beigām, šādai izbeigšanai stājoties spēkā ne agrāk kā nākamā grāmatvedības gada sākumā un mātesuzņēmuma pienākumam pilnībā kompensēt meitasuzņēmumam visus zaudējumus, kas radušies tekošajā grāmatvedības gadā, paliekot nemainītam.

Ja iestāde ir noslēgusi peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu, tā bez kavēšanās paziņo to kompetentajai iestādei un nodrošina kompetentajai iestādei līguma kopiju. Iestāde arī bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām peļņas un zaudējumu nodošanas līgumā un par līguma izbeigšanu. Iestāde neslēdz vairāk nekā vienu peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu.

▼B

4.  
Piemērojot 1. punkta h) apakšpunkta i) punktu, diferencētai peļņas sadale atspoguļo tikai diferencētas balsstiesības. Šajā sakarībā augstāku peļņas sadali piemēro tikai pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazākas balsstiesības vai nav balsstiesību.
5.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

pašu kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b) 

to, vai un kādā gadījumā peļņas sadale radītu nesamērīgu slogu pašu kapitālam;

c) 

preferenciālas peļņas sadales nozīmi.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

29. pants

Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētie kapitāla instrumenti

1.  
Savstarpēju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētos kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem tikai tad, ja ir izpildīti 28. panta nosacījumi ar grozījumiem, kas izriet no šā panta piemērošanas.
2.  

Saistībā ar kapitāla instrumentu dzēšanu nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a) 

izņemot gadījumus, kad to aizliedz spēkā esošie valsts tiesību akti, iestāde var atteikties instrumentus dzēst;

b) 

ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst instrumentus, instrumentus reglamentējošajos noteikumos iestādei paredz iespēju ierobežot to dzēšanu;

c) 

atteikšanās dzēst instrumentus vai instrumentu dzēšanas ierobežošana attiecīgos gadījumos var nebūt iestādes saistību nepildīšana.

3.  
Kapitāla instrumenti var ietvert maksimālo robežvērtību vai ierobežojumu attiecībā uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni tikai tad, ja šāda maksimālā robežvērtība vai ierobežojums ir noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai iestādes statūtiem.
4.  
Ja kapitāla instrumenti to īpašniekam nodrošina tiesības uz iestādes rezervēm maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīs tiesības ir ierobežotas ar instrumentu nominālvērtību, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.

Šā punkta pirmajā daļā izklāstītais nosacījums neskar iespēju savstarpējām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm par pirmā līmeņa pamata kapitālu atzīt instrumentus, kas to turētājiem nedod balsošanas tiesības un kas atbilst visiem turpmākiem nosacījumiem:

a) 

iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā tādu instrumentu, kas nedod balsošanas tiesības, turētāju prasījums ir samērīgs ar to kopējo pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu daļu, kuru pārstāv šie instrumenti bez balsošanas tiesībām;

b) 

instrumenti citu pazīmju dēļ atzīstami par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

5.  
Ja kapitāla instrumenti to īpašniekiem nodrošina prasījuma tiesības uz iestādes aktīviem maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ja šīm tiesībām ir noteikts apmērs vai piemērota maksimālā robežvērtība, šādu ierobežojumu tādā pašā mērā attiecina uz visu pārējo šīs iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem.
6.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu to dzēšanas ierobežojumu būtību, kas vajadzīgi gadījumā, ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst pašu kapitāla instrumentus.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

30. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 28. pantā vai, attiecīgā gadījumā, 29. pantā, izklāstītajiem nosacījumiem:

a) 

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu;

b) 

akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

31 pants

Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

1.  

Ārkārtas situācijās kompetentās iestādes var iestādēm atļaut pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut kapitāla instrumentus, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) 

kapitāla instrumenti ir emitēti pēc 2014. gada 1. janvārim;

b) 

Komisija uzskata, ka attiecīgie kapitāla instrumenti ir valsts atbalsts;

c) 

kapitāla instrumenti ir emitēti atbilstoši rekapitalizācijas pasākumiem saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem;

d) 

uz kapitāla instrumentiem ir pilnībā parakstījusies un tos tur valsts, vai attiecīga valsts sektora iestāde vai publiskajam sektoram piederoša struktūra;

e) 

kapitāla instrumenti spēj absorbēt zaudējumus;

f) 

izņemot 27. pantā minētos kapitāla instrumentus, likvidācijas gadījumā kapitāla intrumenti dod saviem īpašniekiem tiesības uz iestādes atlikušajiem aktīviem pēc tam, kad ir nomaksāti visas augstākas prioritātes prasījumi;

g) 

pastāv atbilstīgi izstāšanās mehānismi valstij vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgai valsts sektora iestādei vai publiskajam sektoram piederošai struktūrai;

h) 

kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju un ir publicējusi savu lēmumu līdz ar paskaidrojumu par minēto lēmumu.

2.  
Pēc attiecīgās kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un sadarbībā ar to EBI šīs regulas vajadzībām apsver izmantot 1. punktā minētos kapitāla instrumentus, kas ir līdzvērtīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.



2.

iedaļa

Prudenciālie filtri

32. pants

Vērtspapīrotie aktīvi

1.  

Iestāde nevienā pašu kapitāla elementā neietver kapitāla palielinājumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja šo palielinājumu rada vērtspapīrotie aktīvi, tostarp:

a) 

palielinājumu, kas saistīts ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas;

b) 

ja iestāde ir vērtspapīrošanas iniciators – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, kuri gūti no vērtspapīrotajiem aktīviem, kas nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus vērtspapīrošanas pozīcijām.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu jēdzienu "peļņa no pārdošanas", kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

33. pants

Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas un pašu saistību vērtības izmaiņas

1.  

Iestādes nevienā pašu kapitāla elementā neietver šādus posteņus:

a) 

patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar peļņu vai zaudējumiem no naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijām tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav novērtēti pēc to patiesās vērtības, tostarp prognozētās naudas plūsmas;

b) 

iestādes peļņa vai zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētām saistībām, kuri rodas no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;

▼M8

c) 

iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.

▼B

2.  
Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, iestādes neieskaita patiesās vērtības guvumus un zaudējumus, kas rodas no iestādes pašas kredītriska, pret guvumiem vai zaudējumiem, kas rodas no tās darījumu partnera kredītriska.
3.  

Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, iestāde var iekļaut peļņas un zaudējumu summu no savām saistībām pašu kapitālā, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) 

saistības ir obligāciju veidā, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;

b) 

izmaiņas iestādes aktīvu un saistību vērtībā izriet no izmaiņām iestādes pašas kredītstāvoklī;

c) 

pastāv cieša attiecība starp a) apakšpunktā minēto obligāciju vērtību un iestādes aktīvu vērtību;

d) 

ir iespējams dzēst hipotekāros aizdevumus, atpērkot par tirgus vērtību vai nominālvērtību obligācijas, ar kurām finansē hipotekāros aizdevumus.

4.  
EBI izstrādā regulatīvi tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas veido ciešo attiecību starp obligāciju vērtību un aktīvu vērtību, kā minēts 3. punkta c) apakšpunktā.

EBI līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

34. pants

Papildu vērtības korekcijas

Aprēķinot pašu kapitāla summu, iestādes piemēro 105. panta prasības visiem saviem aktīviem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaita visas nepieciešamās papildu vērtības korekciju summas.

35. pants

Nerealizētā peļņa un zaudējumi, novērtējot pēc patiesās vērtības

Izņemot 33. pantā minēto posteņu gadījumā, iestādes neveic korekcijas, lai no pašu kapitāla izslēgtu nerealizēto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no to aktīviem vai saistībām, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības.



3.

iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, atbrīvojumi un alternatīvas



1.

apakšiedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

36. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.  

Iestādes no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem atskaita:

a) 

kārtējā finanšu gada zaudējumus;

▼M8

b) 

nemateriālos aktīvus, izņemot prudenciāli vērtētus programmatūras aktīvus, kuru vērtību negatīvi neietekmē iestādes noregulējums, maksātnespēja vai likvidācija;

▼B

c) 

atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē;

d) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (IRB pieeja) – negatīvās summas, kuras izriet no 158. un 159. pantā noteikto paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanas;

e) 

definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus iestādes bilancē;

f) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tostarp tajos pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas iestādei saskaņā ar faktiskām vai iespējamām saistībām ir jāiegādājas atbilstīgi spēkā esošām līgumsaistībām;

g) 

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja šīm sabiedrībām ar iestādi ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

h) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei nav būtiska ieguldījuma šajās sabiedrībās;

i) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību attiecībā uz finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecīgo summu, ja iestādei ir būtisks ieguldījums šajās sabiedrībās;

▼C3

j) 

no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus;

▼B

k) 

riska darījumu vērtību šādiem posteņiem, kuri atbilst riska pakāpei 1 250  % apmērā, ja iestāde kā alternatīvu 1 250  % riska pakāpes piemērošanai šo riska summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla summas:

i) 

būtiska līdzdalība ārpus finanšu sektora,

▼M5

ii) 

vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 245. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 253. pantu;

▼B

iii) 

neapmaksātas piegādes saskaņā ar 379. panta 3. punktu;

iv) 

pozīcijas grozā, attiecībā uz kuru iestāde atbilstīgi IRB pieejai saskaņā ar 153. panta 8. punktu nevar noteikt riska pakāpi;

v) 

kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai saskaņā ar 155. panta 4. punktu.

l) 

jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi pielāgo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu apmēru, ciktāl šādi nodokļi samazina apmēru, kādā šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus;

▼M7

m) 

piemērojamo nepietiekama seguma apmēru attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem;

▼M8

n) 

132.c panta 2. punktā minētās minimālās vērtības saistībai – jebkuru summu, par kuru minimālās vērtības saistības pamatā esošo KIU ieguldījumu apliecību vai daļu pašreizējā tirgus vērtība ir zemāka par minimālās vērtības saistības pašreizējo vērtību un par ko iestāde jau nav atzinusi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu samazinājumu.

▼B

2.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu šā panta 1. punkta, a), c), e), f), h), i) un l) apakšpunktā minēto atskaitījumu piemērošanu un 56. panta a), c), d) un f) punktā un 66. panta a), c) un d) punktā minēto ar tiem saistīto atskaitījumu piemērošanu;

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

3.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu finanšu iestāžu un – apspriežoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 16 ), – trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī to sabiedrību, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantu neietilpst minētās direktīvas darbības jomā, kapitāla instrumentu veidus, kurus atskaita no šādiem pašu kapitāla elementiem:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem;

c) 

otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos uzraudzības tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

▼M8

4.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punkta b) apakšpunktā minēto atskaitījumu piemērošanu, tostarp to, cik būtiska ir uz vērtību atstātā negatīvā ietekme, kas nerada bažas prudenciālās uzraudzības ziņā.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

37. pants

Nemateriālo aktīvu atskaitīšana

Iestādes nosaka nemateriālo aktīvu summu, ko atskaita šādi:

a) 

no atskaitāmās summas atņem attiecīgās atliktā nodokļa saistības, kas tiktu dzēstas, ja samazinātos nemateriālo aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b) 

atskaitāmā summa ietver nemateriālo vērtību, kas ir iekļauta iestādes būtisko ieguldījumu novērtējumā;

▼M8

c) 

atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības aprēķinam, kurš balstīts uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼B

38. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana

1.  
Iestādes nosaka atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu, kura jāatskaita saskaņā ar šo pantu.
2.  
Izņemot gadījumus, kad ir nodrošināta atbilstība 3. punkta nosacījumiem, atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summu aprēķina, neatņemot no tās iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības.
3.  

No atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, summas var atņemt iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistības, ja ir nodrošināta atbilstība šādiem nosacījumiem:

a) 

sabiedrībai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir juridiski īstenojamas tiesības veikt šādu īstermiņa nodokļu aktīvu un īstermiņa nodokļu saistību savstarpēju dzēšanu;

b) 

atlikto nodokļu aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz nodokļiem, ko piemēro tā pati nodokļu iestāde tai pašai ar nodokli apliekamai sabiedrībai.

4.  
Iestādes attiecīgās atliktā nodokļa saistībās, ko izmanto 3. punkta vajadzībām, nedrīkst ietvert atliktā nodokļa saistības, kuras samazina nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu.
5.  

Šā panta 4. punktā minēto attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu iedala šādi:

a) 

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, netiek atskaitīti saskaņā ar 48. panta 1. punktā minēto procedūru;

b) 

visi pārējie atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē.

Iestādes iedala attiecīgās atliktā nodokļa saistības saskaņā ar atliktā nodokļa aktīvu daļu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuru veido a) un b) apakšpunktā minētie posteņi.

39. pants

Nodokļu pārmaksa, nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu un atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

1.  

No pašu kapitāla neatskaita šādus posteņus, kuriem attiecīgi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu piemēro riska pakāpi:

a) 

iestādes nodokļu pārmaksa par kārtējo gadu;

b) 

uz iepriekšējiem gadiem pārnestos iestādes kārtējā gada nodokļu zaudējumus, kas iestādei dod prasījuma tiesības pret centrālās valdības, reģionālās pašvaldības vai vietējo nodokļu iestādi, vai tiesības saņemt maksājumu no tām.

2.  

►M8  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kas tika izveidoti pirms 2016. gada 23. novembra un kas izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: ◄

a) 

tos automātiski un obligāti nekavējoties aizstāj ar nodokļu kredītu, ja iestāde uzrāda zaudējumus oficiāli apstiprinātajos iestādes gada finanšu pārskatos, vai ja iestāde tiek likvidēta vai atzīta par maksātnespējīgu;

b) 

iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem ir jābūt iespējai savstarpēji dzēst a) apakšpunktā minēto nodokļu kredītu un jebkuru nodokļu saistību, kas ir iestādei vai jebkuram citam uzņēmumam, kurš saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodokļu uzlikšanas nolūkos ir iekļauts tajā pašā konsolidācijā kā iestāde, vai kas ir jebkuram citam uzņēmumam, kuram saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro konsolidēto uzraudzību;

c) 

ja b) apakšpunktā minētā nodokļa kredītu summa ir lielāka par tajā pašā punktā minētajām nodokļu saistībām, jebkuru šādu pārpalikumu nekavējoties aizstāj ar tiešu prasījumu pret tās dalībvalsts centrālo valdību, kurā iestāde ir inkorporēta.

Ja ir izpildīti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, iestādes atliktā nodokļa aktīviem piemēro 100 % riska pakāpi.

40. pants

Negatīvo summu, kuras izriet no paredzamo zaudējumu apmēra aprēķiniem, atskaitīšana

Saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu atskaitāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekmē, kas varētu rasties, ►C2  ja uzkrājumi paaugstinātu Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļā minēto paredzamo zaudējumu līmeni. ◄

41. pants

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitīšana

▼C2

1.  

Šīs regulas 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu samazina par:

a) 

jebkādu attiecīgo atliktā nodokļa saistību summu, ko varētu dzēst, ja samazinātos aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b) 

definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, ko iestāde var neierobežoti izmantot ar noteikumu, ka iestāde ir saņēmusi kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju.

Aktīviem, ko izmanto, lai samazinātu atskaitāmo summu, attiecīgā gadījumā piemēro riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

▼B

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus, pēc kuriem kompetentā iestāde atļauj iestādei samazināt aktīvu summu definētu pabalstu pensiju fondā, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

42. pants

Līdzdalības pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Šīs regulas 36. panta 1. punkta f) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ar šādiem izņēmumiem:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

43. pants

Būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā

Atskaitīšanas vajadzībām uzskata, ka iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

iestādei pieder vairāk nekā 10 % no šīs sabiedrības emitētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

b) 

iestādei ir ciešas attiecības ar šo sabiedrību un pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

c) 

iestādei pieder šīs sabiedrības emitētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, un sabiedrība nav ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, bet finanšu pārskatu vajadzībām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu tā ir ietverta vienā pārskatu konsolidācijā ar iestādi.

44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana un atskaitīšana gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes veic 36. panta 1. punkta g), h) un i) apakšpunktā minētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) 

līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un citos kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b) 

atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

45. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana

Iestādes veic 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

▼M8

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

▼B

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka par tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros atskaitāmo summu, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu apmēru ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

46. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumos, kad iestādei nav būtiska ieguldījuma finanšu sektora sabiedrībā

1.  

Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu kopējās summas, ko aprēķina pēc tam, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, k) apakšpunkta ii) līdz v) punktā un l) apakšpunktā minētie atskaitījumi, izņemot atskaitāmo summu saistībā ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii) 

44. un 45. pants;

b) 

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība minēto finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ►C2  dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentos kopējo apmēru. ◄

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

▼C2

3.  

Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

▼B

a) 

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments.

4.  
Šīs regulas 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkta noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

▼C2

5.  

Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.

▼B

47. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos atskaitīšana gadījumā, ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā

Šīs regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā summa, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas, un šo summu nosaka saskaņā ar 44. un 45. pantu un 2. apakšiedaļu.

▼M7

47.a pants

Ienākumus nenesoši riska darījumi

1.  

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām “riska darījums” ietver jebkuru no šādiem posteņiem ar noteikumu, ka tie nav iekļauti iestādes tirdzniecības portfelī:

a) 

parāda instruments, tostarp parāda vērtspapīrs, aizdevums, avanss un pieprasījuma noguldījums;

b) 

sniegta apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegts finansiāls galvojums vai jebkura cita sniegta apņemšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir atsaucama vai neatsaucama, izņemot neizmantotas kredītiespējas, kuras var atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma vai kuras faktiski tiek automātiski atceltas aizņēmēja kredītspējas pasliktināšanās dēļ.

2.  
Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām parāda instrumenta riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas aprēķināta, neņemot vērā nekādas specifiskās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus vai daļējus norakstījumus, ko iestāde veikusi, kopš riska darījums pēdējo reizi tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām tāda parāda instrumenta riska darījuma vērtība, kurš iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, ietver starpību starp iegādes cenu un debitora parāda summu.

Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu, sniegta finansiāla galvojuma vai jebkuras citas sniegtas apņemšanās, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, riska darījuma vērtība 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām ir šīs apņemšanās nominālvērtība, kura atspoguļo attiecīgās iestādes maksimālo pakļautību kredītriskam, neņemot vērā nekādu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību. Sniegtas apņemšanās piešķirt aizdevumu nominālvērtība ir vēl nesaņemtā summa, ko iestāde ir apņēmusies aizdot, un sniegta finansiāla galvojuma nominālvērtība ir maksimālais apmērs, kas galviniekam varētu būt jāmaksā, ja pret to tiktu celta prasība.

Šā punkta trešajā daļā minētajā nominālvērtībā neņem vērā nekādu specifisko kredītriska korekciju, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu, summas, kas atskaitītas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu, vai citus ar minēto riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus.

3.  

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām kā ienākumus nenesošus klasificē šādus riska darījumus:

a) 

riska darījums, attiecībā uz kuru saskaņā ar 178. pantu uzskata, ka iestājusies saistību neizpilde;

b) 

riska darījums, kura vērtību saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu uzskata par samazinātu;

c) 

riska darījums, kam piemēro pārbaudes laiku, ievērojot 7. punktu, ja ir piešķirti papildu pārskatīšanas pasākumi vai ja riska darījuma atmaksa kavēta par vairāk nekā 30 dienām;

d) 

riska darījums tādas apņemšanās veidā, kas, ja to izņemtu vai izmantotu citādi, ļoti iespējams, netiktu atmaksāta pilnā apmērā bez nodrošinājuma realizācijas;

e) 

riska darījums finansiāla galvojuma veidā, kuru galvojuma ņēmējs, ļoti iespējams, izmantos, tostarp gadījumā, kad pamatā esošais galvotais riska darījums atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas uzskatāms par ienākumus nenesošu.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām, ja iestādei ir bilancē iekļauti riska darījumi ar parādnieku, kuri kavēti par vairāk nekā 90 dienām un kuri veido vairāk nekā 20 % no visiem bilancē iekļautajiem riska darījumiem ar minēto parādnieku, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar minēto parādnieku uzskata par ienākumus nenesošiem.

4.  

Riska darījumus, attiecībā uz kuriem nav veikts pārskatīšanas pasākums, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus iestāde piemēro, lai izbeigtu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēt riska darījumu kā darījumu ar samazinātu vērtību un saskaņā ar 178. pantu – kā darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde;

b) 

parādnieka stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka iestāde ir pārliecinājusies, ka atmaksa, ļoti iespējams, tiks veikta pilnā apmērā un laikus;

c) 

parādniekam nav nevienas summas, kuras atmaksas termiņš būtu kavēts par vairāk nekā 90 dienām.

5.  
Ienākumus nenesošu riska darījumu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificējot kā pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu, netiek izbeigta tā klasifikācija ienākumus nenesošu riska darījumu kategorijā 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām.
6.  

Ienākumus nenesošus riska darījumus, attiecībā uz kuriem tiek veikti pārskatīšanas pasākumi, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošus 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

riska darījumi vairs neatrodas stāvoklī, kura dēļ tos klasificētu kā ienākumus nenesošus saskaņā ar 3. punktu;

b) 

ir pagājis vismaz viens gads kopš dienas, kad tika piešķirti pārskatīšanas pasākumi, vai kopš dienas, kad kad riska darījumi klasificēti kā ienākumus nenesoši – atkarībā no tā, kura ir vēlāk;

c) 

pēc pārskatīšanas pasākumiem nav nevienas summas, kurai kavēta atmaksa, un iestāde, balstoties uz parādnieka finansiālā stāvokļa izvērtējumu, ir pārliecinājusies, ka pilnīga un laikus veikta atmaksa saistībā ar šo riska darījumu ir ticama.

▼C5

Pilnīgu un laikus veiktu atmaksu var uzskatīt par ticamu, ja parādnieks regulāri un laikus ir veicis maksājumus apmērā, kas vienāds ar jebkuru no šādām summām:

▼M7

a) 

ja ir kavēti maksājumi – summa, kuras samaksa bija nokavēta, pirms tika piešķirts pārskatīšanas pasākums;

b) 

ja kavētu maksājumu nav – summa, kas norakstīta piešķirto pārskatīšanas pasākumu ietvaros.

7.  

Ja ienākumus nenesošu riska darījumu, ievērojot 6. punktu, vairs neklasificē kā ienākumus nenesošu, šādam riska darījumam piemēro pārbaudes laiku, līdz ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kurā riska darījums, attiecībā uz kuru veikti pārskatīšanas pasākumi, tika pārklasificēts kā rezultatīvs;

b) 

vismaz pusē no riska darījuma pārbaudes laika ir regulāri un laikus veikti maksājumi, ar kuriem kopumā samaksāta būtiska pamatsummas vai procentu summa;

c) 

nevienā no riska darījumiem ar parādnieku maksājumi nav kavēti ilgāk par 30 dienām.

47.b pants

Pārskatīšanas pasākumi

1.  

Pārskatīšanas pasākums ir iestādes pretimnākšana attiecībā pret parādnieku, kas piedzīvo vai, ļoti iespējams, piedzīvos grūtības savu finansiālo saistību izpildē. Pretimnākšana var radīt zaudējumus aizdevējam, un tā nozīmē vienu vai otru no šādām darbībām:

a) 

parādsaistību noteikumu un nosacījumu grozīšana gadījumos, kad šāda grozīšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

b) 

pilnīga vai daļēja parādsaistību pārfinansēšana gadījumos, kad šāda pārfinansēšana netiktu piešķirta, ja parādnieks nebūtu saskāries ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē.

2.  

Par pārskatīšanas pasākumiem ir uzskatāmi vismaz šādi gadījumi:

a) 

jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā iepriekšējie līguma noteikumi gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

b) 

jauni līguma noteikumi parādniekam ir labvēlīgāki nekā līguma noteikumi, kurus tā pati iestāde tajā laikā piedāvā parādniekiem ar līdzīgu riska profilu, gadījumos, kad parādnieks saskaras vai, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē;

c) 

pēc sākotnējiem līguma noteikumiem riska darījums pirms līguma noteikumu grozīšanas bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja līguma noteikumi nebūtu grozīti;

d) 

pasākums izraisa pilnīgu vai daļēju parādsaistību atcelšanu;

e) 

iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju grozīt līguma noteikumus, un pirms minēto klauzulu izpildes riska darījums bija klasificēts kā ienākumus nenesošs vai būtu ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas;

f) 

parāda summas piešķiršanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums vai kuras būtu tikušas klasificētas kā ienākumus nenesošs riska darījums, ja minētie maksājumi nebūtu veikti;

g) 

līguma noteikumu grozīšana ietver atmaksu, kas veikta, pārņemot nodrošinājuma priekšmeta valdījumu, ja šāda grozīšana ir pretimnākšana.

3.  

Šādi apstākļi norāda uz to, ka varētu būt pieņemti pārskatīšanas pasākumi:

a) 

vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms sākotnējā līguma grozīšanas uz tā pamata veicamie maksājumi bija kavēti par vairāk nekā 30 dienām vai būtu kavēti par vairāk nekā 30 dienām, ja minētās grozīšanas nebūtu;

b) 

kredīta līguma noslēgšanas laikā vai tuvu tam parādnieks veica pamatsummas vai procentu maksājumus saistībā ar citām parādsaistībām pret to pašu iestādi, kuras bija kavētas par 30 dienām vismaz vienreiz trīs mēnešu laikā pirms jaunā aizdevuma piešķiršanas;

c) 

iestāde apstiprina to klauzulu izpildi, kuras parādniekam dod iespēju mainīt līguma noteikumus, un ar riska darījumu saistītie maksājumi ir kavēti par 30 dienām vai būtu kavēti par 30 dienām, ja minētās klauzulas nebūtu izpildītas.

4.  
Šā panta vajadzībām parādnieka grūtības izpildīt savas finansiālās saistības izvērtē parādnieka līmenī, ņemot vērā visas juridiskās personas parādnieka grupā, kuras ietilpst grupas grāmatvedības konsolidācijā, kā arī fiziskās personas, kas īsteno kontroli pār minēto grupu.

47.c pants

Atskaitījums attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem

1.  

Regulas 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta vajadzībām iestādes katram ienākumus nenesošam riska darījumam atsevišķi nosaka piemērojamo nepietiekama seguma summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, šā punkta b) apakšpunktā noteikto summu atskaitot no šā punkta a) apakšpunktā noteiktās summas, ja a) apakšpunktā minētā summa pārsniedz b) apakšpunktā minēto summu:

a) 

summa, ko veido:

i) 

nenodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 2. punktā;

ii) 

nodrošinātā daļa no katra ienākumus nenesoša riska darījuma, ja tāda ir, reizināta ar piemērojamo koeficientu, kas minēts 3. punktā;

b) 

šādu posteņu summa ar noteikumu, ka tie attiecas uz vienu un to pašu ienākumus nenesošo riska darījumu:

i) 

specifiskās kredītriska korekcijas;

ii) 

vērtības papildkorekcijas saskaņā ar 34. un 105. pantu;

iii) 

citi pašu kapitāla samazinājumi;

iv) 

attiecībā uz iestādēm, kas riska darījumu risksvērtās vērtības aprēķina, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju, to summu absolūtā vērtība, kuras atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un kuras attiecas uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja absolūto vērtību, kas attiecināma uz katru ienākumus nenesošo riska darījumu, nosaka, summas, kas atskaitītas, ievērojot 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, reizinot ar ienākumus nenesošo riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēra daļu no paredzamo zaudējumu apmēra kopsummas, attiecīgi, riska darījumiem, kuriem iestājusies saistību neizpilde, vai riska darījumiem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde;

v) 

ja ienākumus nenesošs riska darījums ir iegādāts par cenu, kas ir zemāka par debitora parāda summu, – starpība starp iegādes cenu un debitora parāda summu;

vi) 

summas, ko iestāde ir norakstījusi, kopš riska darījums tika klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātā daļa ir riska darījuma daļa, kuru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, uzskata par tādu, ko sedz ar fondētu kredītaizsardzību vai nefondētu kredītaizsardzību, vai par tādu, kura pilnībā un pilnā apmērā ir nodrošināta ar hipotēkām.

Ienākumus nenesoša riska darījuma nenodrošinātā daļa atbilst starpībai, ja tāda ir, starp 47.a panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtību un riska darījuma nodrošināto daļu, ja tāda ir.

2.  

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

a) 

0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai trešajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

b) 

1 – ienākumus nenesošā riska darījuma nenodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

3.  

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām piemēro šādus koeficientus:

a) 

0,25 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai ceturtajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

b) 

0,35 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai piektajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

c) 

0,55 – ienākumus nenesošā riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai sestajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

d) 

0,70 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

e) 

0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai septītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

f) 

0,80 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

g) 

1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar citu fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību, ievērojot Trešās daļas II sadaļu; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

h) 

0,85 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no pirmās līdz pēdējai dienai devītajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu;

i) 

1 – tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, kura ir nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ievērojot Trešās daļas II sadaļu, vai kura ir mājokļa kredīts, ko garantē atbilstošs aizsardzības devējs, kas minēts 201. pantā; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu desmitajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

▼M10

4.  

Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, tai ienākumus nenesoša riska darījuma daļai, ko garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredītu aģentūra, vai ko garantējis vai kurai sniedzis atbalsta garantiju 201. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēts atbilstošs kredītaizsardzības devējs, ar kuru noslēgtiem nenodrošinātiem riska darījumiem būtu piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, piemēro šādus koeficientus:

▼M7

a) 

0 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams laikposmā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši septiņi gadi pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu; un

b) 

1 – ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātajai daļai; šis koeficients ir piemērojams, sākot ar pirmo dienu astotajā gadā pēc riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

5.  
EBI izvērtē dažādos prakses veidus, ko izmanto nodrošinātu ienākumus nenesošu riska darījumu vērtēšanai, un tā var izstrādāt pamatnostādnes, kurās ir precizēta kopīga metodika, tai skaitā iespējamais prasību minimums attiecībā uz atkārtotu vērtēšanu termiņu un ad hoc metožu ziņā, attiecībā uz fondētās un nefondētās kredītaizsardzības atbilstīgo veidu prudenciālo vērtēšanu, īpaši attiecībā uz pieņēmumiem par to atgūstamību un izpildāmību. Minētās pamatnostādnes var ietvert arī kopīgu metodiku 1. punktā minētās ienākumus nenesoša riska darījuma nodrošinātās daļas noteikšanai.

Minētās pamatnostādnes izdod saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

6.  
Atkāpjoties no 2. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājis viens gads, līdz brīdim, kad pagājuši divi gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 2. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad attiecībā uz riska darījumu ir piešķirts pārskatīšanas pasākums laikā no brīža, kad pagājuši divi gadi, līdz brīdim, kad pagājuši seši gadi pēc tam, kad riska darījums klasificēts par ienākumus nenesošu, koeficientu, kas pārskatīšanas pasākuma piešķiršanas brīdī ir piemērojams saskaņā ar 3. punktu, piemēro vēl vienu gadu.

Šo punktu piemēro tikai saistībā ar pirmo pārskatīšanas pasākumu, kas piešķirts kopš riska darījuma klasificēšanas par ienākumus nenesošu.

▼B



2.

apakšiedaļa

Atbrīvojumi un alternatīvas saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

48. pants

Atbrīvojumu robežvērtības saistībā ar atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.  

Veicot 36. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus, iestādēm netiek prasīts atskaitīt šā punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitīto posteņu summas, kas kopā atbilst 2. punktā minētajai robežsummai vai ir mazākas par šo summu:

a) 

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants,

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

b) 

ja iestādei ir būtisks ieguldījums finanšu sektora sabiedrībā – šīs iestādes tiešā, netiešā līdzdalība un sintētiskā līdzdalība šo sabiedrību kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kurus aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants,

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

2.  

Šā panta 1. punkta vajadzībām robežsumma ir vienāda ar šā punkta a) apakšpunktā minēto summu, kas reizināta ar šā punkta b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu atlikusī summa pēc tam, kad pilnā mērā ir veiktas korekcijas un atskaitījumi saskaņā ar 32. līdz 36. pantu, un nepiemērojot šajā pantā precizētās atbrīvojumu robežvērtības;

b) 

17,65 %.

3.  

Šā panta pirmā punkta vajadzībām iestāde nosaka atliktā nodokļa aktīvu daļu pirmā līmeņa pamata kapitāla kopējā posteņu summā, ko nav jāatskaita, dalot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kas kopā atbilst 10 % vai ir mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

b) 

šāda summa:

i) 

a) apakšpunktā norādītā summa;

ii) 

apmērs iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, un kas kopā sastāda 10 % vai mazāk no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

Būtisku ieguldījumu proporcija kopējā posteņu summā, kas nav jāatskaita, ir vienāda ar viens, mīnus pirmajā daļā minētā proporcija.

4.  
Posteņu summām, ko neatskaita saskaņā ar 1. punktu, piemēro 250 % riska pakāpi.

49. pants

Prasība veikt atskaitījumus, ja piemēro konsolidāciju, papildu uzraudzību vai institucionālo aizsardzības shēmu

1.  

Lai individuāli, subkonsolidēti un konsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, ja kompetentās iestādes prasa vai ļauj piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos finanšu sektora sabiedrībā, kurā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ir būtisks ieguldījums, ar priekšnoteikumu, ka ir izpildīti šā punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:

a) 

finanšu sektora sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;

b) 

šādai apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK piemēro to pašu papildu uzraudzību kā mātes iestādei, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei, kurai ir līdzdalība;

c) 

iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju;

d) 

pirms tiek piešķirta c) apakšpunktā minētā atļauja un nepārtraukti pēc tam kompetentās iestādes pārliecinās, ka pastāv pietiekams integrētās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles līmenis attiecībā uz sabiedrībām, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanās jomā saskaņā ar 1., 2. vai 3. metodi;

e) 

līdzdalība sabiedrībā pieder vienai no šādām turpmāk minētajām sabiedrībām:

i) 

mātes kredītiestāde,

ii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība,

iii) 

mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

iv) 

iestāde,

v) 

meitasuzņēmums kādai no i) līdz iv) punktā minētajām struktūrām, kura saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu ir iekļauta konsolidācijas piemērošanas jomā.

Izvēlēto metodi laika gaitā izmanto konsekventi.

2.  
Lai individuāli un subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, iestādes, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, neatskaita līdzdalību pašu kapitāla instrumentos, ko emitējušas finanšu sektora sabiedrības, kuras ir ietvertas konsolidētās uzraudzības darbības jomā, ja vien kompetentās iestādes nenosaka, ka šādi atskaitījumi ir vajadzīgi īpašos nolūkos, jo īpaši banku darbību strukturālas nošķiršanas un noregulējuma plānošanas nolūkos, individuālas un subkonsolidētas uzraudzības vajadzībām.

Pirmajā daļā minētās pieejas piemērošana nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, veidojot vai radot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

▼M8

Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta prasību nolūkos, ko aprēķina saskaņā ar 72.e panta 4. punktā noteikto atskaitīšanas satvaru.

▼B

3.  

Lai individuāli vai subkonsolidēti aprēķinātu pašu kapitālu, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm neatskaitīt līdzdalību pašu kapitāla instrumentos šādos gadījumos:

a) 

ja iestādei ir līdzdalība citā iestādē un ir izpildīti ii)līdz vi) punktā minētie nosacījumi:

i) 

uz iestādēm attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, kas minēta 113. panta 7. punktā,

ii) 

kompetentās iestādes ir piešķīrušas 113. panta 7. punktā minēto atļauju,

iii) 

ir izpildīti 113. panta 7. punkta nosacījumi,

iv) 

institucionālā aizsardzības shēma sastāda konsolidētu bilanci, kas minēta 113. panta 7. punkta e) apakšpunktā, vai, ja konsolidētu pārskatu sastādīšana nav nepieciešama, paplašinātu kopaprēķinu kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā, kas ir līdzvērtīgs noteikumiem, kuri paredzēti Direktīvā 86/635/EEK, un kurā ietverti konkrēti pielāgojumi Direktīvas 83/349/EEK vai Regulas (EK) Nr. 1606/2002, ar ko reglamentē kredītiestāžu grupu konsolidētos pārskatus. Ārējais revidents pārbauda minētā paplašinātā kopaprēķina līdzvērtīgumu un īpaši to, ka minētajā aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. ►M8  Par konsolidēto bilanci vai paplašināto kopaprēķinu ziņo kompetentajai iestādei ar 430. panta 6. punktā noteiktajos tehniskajos īstenošanas standartos paredzēto regularitāti, ◄

►M8  v) 

institucionālā aizsardzības shēmā iekļautās iestādes konsolidēta vai paplašināta kopsavilkuma veidā kopā izpilda 92. pantā izklāstītās prasības un saskaņā ar 430. pantu iesniedz pārskatus par minēto prasību izpildi. ◄ Institucionālās aizsardzības shēmā nav nepieciešams atskaitīt līdzdalības daļu, kas pieder līdzdalībniekiem vai juridiskām personām, kuras nav institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ar noteikumu, ka aprēķinā nav pieļaujama vairākkārtēja to elementu izmantošana, ko drīkst iekļaut pašu kapitāla aprēķinā, kā arī nekāda neatbilstīga pašu kapitāla veidošana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem un mazākuma akcionāru, ja tas ir iestāde;

b) 

ja reģionālai kredītiestādei ir līdzdalība tās centrālajā vai citā reģionālā kredītiestādē un ja ir izpildīti a) apakšpunkta i) līdz v) punktā noteiktie nosacījumi.

4.  
Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, uzskata par riska darījumu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu aprēķina tās riska svērto vērtību.
►C2  5.  
Ja iestāde piemēro Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi, iestāde ◄ atklāj finanšu konglomerāta papildu pašu kapitāla prasību un kapitāla pietiekamības rādītāju, ko aprēķina saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu un I pielikumu.
6.  
EBI, EAAPI un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris) ( 17 ), ar Apvienotās komitejas palīdzību izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai šā panta vajadzībām precizētu Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu piemērošanas nosacījumus ar mērķi noteikt alternatīvas attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto atskaitījumu.

▼C1

EBI, EAAPI un EVTI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.līdz 14. pantu.



4.

iedaļa

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

50. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veiktas 32. līdz 35. pantā paredzētās korekcijas, 36. pantā paredzētie atskaitījumi un piemēroti 48., 49. un 79. pantā noteiktie atbrīvojumi un alternatīvas.



3.

NODAĻA

Pirmā līmeņa papildu kapitāls



1.

iedaļa

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un instrumenti

51. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi

Pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņus veido:

a) 

kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;

b) 

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

Panta a) punktā minētos instrumentus neatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

52. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

1.  

Kapitāla instrumentus uzskata par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem tikai gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼M8

a) 

instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;

b) 

instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

▼B

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

▼M8

c) 

instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

▼B

d) 

instrumentiem ir zemāka prioritāte par otrā līmeņa kapitāla instrumentiem iestādes maksātnespējas gadījumā;

e) 

instrumentus nenodrošina vai negarantē, tādējādi paaugstinot prasījumu prioritāti, neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

iv) 

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

v) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

vi) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

f) 

instrumentiem nepiemēro nekādu līgumisku vai citādu vienošanos, kas paaugstina instrumentā nostiprināto prasījumu prioritāti maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

g) 

instrumenti ir beztermiņa, un to reglamentējošie noteikumi neietver stimulu, kas varētu motivēt iestādi tos dzēst;

▼M8

h) 

ja instrumentos ir ietverta viena vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

▼B

i) 

instrumentus var atsaukt, dzēst vai atpirkt tikai tad, ja ir izpildīti 77. panta nosacījumi, un ne ātrāk kā 5 gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

▼M8

j) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst vai atpirkt instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

▼B

k) 

iestāde tieši vai netieši nenorāda, ka kompetentā iestāde piekristu pieprasījumam instrumentus atsaukt, dzēst vai atpirkt;

l) 

ar instrumentiem saistītā peļņas sadale atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) 

tos izmaksā tikai no posteņiem, kam paredzēta peļņas sadale,

ii) 

ar instrumentiem saistītās peļņas sadales līmenis netiks grozīts, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli,

iii) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz iestādei pilnīgu rīcības brīvību jebkurā laikā atcelt ar instrumentiem saistīto peļņas sadali uz neierobežotu laiku un nekumulatīvi, un iestāde var neierobežoti izmantot šādus atceltus maksājumus, lai savlaicīgi izpildītu savas aktuālās saistības,

iv) 

peļņas sadales atcelšana nav uzskatāma par iestādes saistību nepildīšanu,

v) 

peļņas sadales atcelšanas rezultātā iestādei netiek piemēroti ierobežojumi;

m) 

instrumenti nav faktors, nosakot, vai iestādes saistības pārsniedz tās aktīvus, kur šāda noteikšana uzskatāma par maksātnespējas testu saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

n) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

o) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

▼M8

p) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

▼M8

q) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;

r) 

instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.

▼B

Pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu uzskata par izpildītu neatkarīgi no tā, ka instrumenti ir iekļauti pirmā vai otrā līmeņa papildu kapitālā, pamatojoties uz 484. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tiem ir līdzvērtīga prioritāte.

▼M8

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu.

▼B

2.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību;

b) 

veidu, kādā uz laiku pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu;

c) 

procedūras un laiku šādiem aspektiem:

i) 

izraisītājnotikuma konstatēšana,

ii) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsummas atjaunināšana pēc tam, kad tā pamatsumma uz laiku ir samazināta;

d) 

instrumentu īpatnības, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju;

e) 

īpašiem nolūkiem paredzētu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

53. pants

Ierobežojumi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu peļņas sadales atcelšanu un nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju

Šīs regulas 52. panta 1. punkta l) apakšpunkta v) punkta un o) apakšpunkta vajadzībām noteikumos, kas reglamentē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, it sevišķi neietver:

a) 

prasību veikt peļņas sadali attiecībā uz instrumentiem, ja tiek sadalīta peļņa, kura attiecas uz tādu iestādes emitētu instrumentu, kas ir tāda paša līmeņa kā vai zemākas prioritātes nekā pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instruments;

b) 

prasību atcelt peļņas sadali attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem gadījumā, ja neveic peļņas sadali attiecībā uz šiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem;

c) 

pienākumu aizstāt procentu vai dividenžu maksājumu ar cita veida maksājumu. Iestādei nekādā citā veidā nepiemēro šādu pienākumu.

54. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu samazināšana vai konvertēšana

1.  

Šīs regulas 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta vajadzībām pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem piemēro šādus noteikumus:

a) 

izraisītājnotikums sākas, kad 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

i) 

5,125 %,

ii) 

līmeni, kas augstāks par 5,125 %, ja to noteikusi iestāde un ja tas ir paredzēts instrumenta reglamentējošos noteikumos;

b) 

instrumentu reglamentējošos noteikumos papildus a) apakšpunktā minētajiem notikumiem iestādes var precizēt vienu vai vairākus citus izraisītājnotikumus;

c) 

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi paredz izraisītājnotikuma gadījumā tos konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, šajos noteikumos precizē kādu no turpmāk nosauktajiem lielumiem:

i) 

šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;

ii) 

diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

d) 

ja instrumentus reglamentējošie noteikumi izraisītājnotikuma gadījumā paredz pamatsummas samazināšanu, šāda samazināšana ietekmē:

i) 

instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

ii) 

summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā,

iii) 

ar instrumentu saistīto peļņas sadali;

▼M8

e) 

ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus ir emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tad a) apakšpunktā minētais izraisītājs 5,125 % vai lielākā apmērā tiek aprēķināts saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem vai līguma noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde, konsultējusies ar EBI, ir pārliecinājusies, ka minētie noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajām prasībām.

▼B

2.  
Ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta samazināšanu vai konvertēšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu izveido posteņus, kas uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.
3.  
To pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu summa, kuri atzīti kā pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi, nepārsniedz minimālo pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, kuru iegūtu, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu pilnībā norakstītu vai konvertētu par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.
4.  

Kopējā pirmā līmeņu papildu kapitāla instrumentu summa, kas ir jāsamazina vai jākonvertē izraisītājnotikuma gadījumā, nav mazāka kā:

a) 

summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz 5,125 %;

b) 

instrumenta pilna pamatsumma.

5.  

Izraisītājnotikuma gadījumā iestādes veic šādas darbības:

a) 

nekavējoties informē kompetentās iestādes;

b) 

informē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājus;

c) 

saskaņā ar šajā pantā izklāstīto prasību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, samazina instrumentu pamatsummu vai nekavējoties konvertē instrumentus par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem.

6.  
Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, nodrošina, ka tās reģistrētā akciju kapitāla apjoms vienmēr ir pietiekams, lai izraisītājnotikuma gadījumā šādus konvertējamus pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus konvertētu akcijās. Visas nepieciešamās atļaujas tiek saņemtas šādu konvertējamu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu emisijas dienā. Iestāde nodrošina, lai tās rīcībā vienmēr būtu nepieciešamā iepriekšēja atļauja emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuros izraisītājnotikuma gadījumā tiks konvertēti šādi pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti.
7.  
Iestāde, kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, kurus izraisītājnotikuma gadījumā konvertē par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, nodrošina, lai minētajai konvertēšanai nebūtu nekādu procesuālu šķēršļu, pamatojoties uz tās dibināšanas dokumentiem vai statūtiem vai līgumos paredzētiem noteikumiem.

55. pants

Neatbilstības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Ja saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 52. panta 1. punkta nosacījumiem:

a) 

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu;

b) 

to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla posteni.



2.

iedaļa

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

56. pants

Atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

Iestādes no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaita:

a) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, tostarp pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b) 

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c) 

tiešas, netiešas un sintētiskas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 60. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;

d) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

▼C3

e) 

to posteņu summu, kas saskaņā ar 66. pantu ir jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kuri pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;

▼B

f) 

jebkurus nodokļus, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem, kuri ir paredzami aprēķināšanas laikā, izņemot gadījumu, ja iestāde atbilstīgi koriģē pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summu, ciktāl šādi nodokļi samazina summu, līdz kādai šos posteņus var piemērot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

57. pants

Atskaitījumi attiecībā uz līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

Šīs regulas 56. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina līdzdalību pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, ievērojot šādus izņēmumus:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti abi šie nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un ka īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

ii) 

gan garās, gan īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām vai sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

58. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes 56. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a) 

līdzdalību pirmā līmeņa papildu instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b) 

atskaitīšanas vajadzībām pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus uzskata par līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos.

59. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes 56. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a) 

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

▼M8

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

▼B

ii) 

vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošā riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

60. pants

Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos atskaitījumi gadījumos, kad iestādei nav būtiski ieguldījumi finanšu sektora sabiedrībā

1.  

Šīs regulas 56. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina attiecīgo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

►C2  a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32.līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atliktā nodokļa aktīvus, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii) 

44. un 45. pants;

b) 

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo apmēru minēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

▼C2

3.  

Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta summu, ko paredzēts atskaitīt ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a) 

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.

▼B

4.  
Šīs regulas 56. panta c) punktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

▼C2

5.  

Iestādes nosaka katra pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.

▼B



3.

nodaļa

Pirmā Līmeņa Papildu Kapitāls

61. pants

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

Iestādes pirmā līmeņa papildu kapitālu veido pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi pēc 56. pantā minēto posteņu atskaitīšanas un 79. panta piemērošanas.



4.

NODAĻA

Otrā līmeņa kapitāls



1.

Iedaļa

Otrā līmeņa kapitāla posteņi un instrumenti

62. pants

Otrā līmeņa kapitāla posteņi

Otrā līmeņa kapitāla posteņus veido:

▼M8

a) 

kapitāla instrumenti, ja ir izpildīti 63. pantā izklāstītie nosacījumi, un tiktāl, ciktāl paredzēts 64. pantā;

▼B

b) 

akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem;

c) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu – vispārējas kredītriska korekcijas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, un līdz 1,25 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

d) 

iestādēm, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu – pozitīvās summas, neņemot vērā nodokļu ietekmi, kas izriet no 158. un 159. pantā noteiktā aprēķina, un līdz 0,6 % no riska darījumu riska svērtās vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

Panta a) punktā minētos posteņus neuzskata par pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

63. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumenti

▼M8

Kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

instrumentus tieši emitē iestāde, un tie ir pilnīgi apmaksāti;

b) 

instrumenti nepieder kādai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

▼B

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

uzņēmums, kurā iestādei ir dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla;

▼M8

c) 

instrumentu īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē iestāde;

d) 

prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentus reglamentējošiem noteikumiem ir subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;

e) 

neviena no turpmāk minētajām sabiedrībām instrumentus nenodrošina vai par tiem nedod garantijas, kas paaugstina prasījuma prioritāti:

▼B

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi,

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii) 

mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

iv) 

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

v) 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai tās meitasuzņēmumi,

vi) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) līdz v) punktā minētajām struktūrām;

▼M8

f) 

instrumentiem nepiemēro nekādu vienošanos, kas citādi paaugstina prasījuma prioritāti attiecībā uz instrumentiem;

g) 

instrumentu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi;

h) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neietver nosacījumus, kas varētu veicināt to, ka iestāde pirms instrumentu termiņa dzēš to pamatsummu vai – attiecīgā gadījumā – atmaksā tos;

i) 

ja instrumenti ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

j) 

instrumentus var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. pantā izklāstītie nosacījumi, un ne ātrāk kā piecus gadus pēc to emitēšanas, izņemot tad, ja ir izpildīti 78. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi;

k) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka iestāde, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa instrumentus, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l) 

instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteiktu procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m) 

par instrumentiem maksājamie procentu maksājumi vai – attiecīgā gadījumā – dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz iestādes vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot minētās direktīvas 59. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un nav izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc attiecīgās trešās valsts iestādes lēmuma instrumentu pamatsumma ir galīgi jānoraksta vai instrumenti jāpārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

▼M8

o) 

ja emitents veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir izraudzīts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 12. pantu kā daļa no noregulējuma grupas, kuras noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem minētās direktīvas 59. pantā noteiktās norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaras ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas norakstīšanas vai konvertēšanas darbības;

p) 

instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tā kapitāla instrumenta daļa, kas ir pilnīgi apmaksāta, ir uzskatāma par tādu, ko var kvalificēt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu.

▼M8

64. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

1.  
Otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, to pilnas summas apmērā uzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.
2.  

To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā minētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:

a) 

instrumentu uzskaites vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar minētā perioda dienu skaitu;

b) 

instrumentu līgumā noteiktā termiņa atlikušo dienu skaits.

▼B

65. pants

Neatbilstības otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumiem sekas

Tajā gadījumā, ja saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentu vairs netiek nodrošināta atbilstība 63. panta nosacījumiem:

a) 

šo instrumentu nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla instrumentu;

b) 

to akciju emisijas uzcenojuma kontu daļu, kas saistīta ar šo instrumentu, nekavējoties pārstāj uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.



2.

Iedaļa

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

66. pants

Atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem

No otrā līmeņa kapitāla posteņiem atskaita:

a) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, tostarp pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b) 

tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu;

c) 

tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, ja iestādei šajās sabiedrībās nav būtisku ieguldījumu;

d) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ja iestādei šajās sabiedrībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām;

▼M8

e) 

no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgo saistību posteņus.

▼B

67. pants

Līdzdalības pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi

Šīs regulas 66. panta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

ii) 

vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abi tiek turēti netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

68. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi un atskaitījumi gadījumos, kad iestādei ir savstarpēja līdzdalība, kas ir mākslīgi izveidota, lai palielinātu pašu kapitālu

Iestādes 66. panta b), c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām;

b) 

atskaitīšanas vajadzībām līdzdalību otrā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos uzskata par līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

69. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos atskaitījumi

Iestādes 66. panta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus veic šādi:

a) 

tās var aprēķināt finanšu sektora sabiedrību tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

▼M8

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

▼B

ii) 

vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aplūkojot pamatā esošo riska darījumu ar finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

70. pants

Otrā līmeņa kapitāla instrumentu atskaitījumi, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu attiecīgajā sabiedrībā

1.  

Šīs regulas 66. panta c) apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

►C2  a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, pirmā līmeņa pamata kapitāla, ◄ pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, ko aprēķina pēc tam, kad ir piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības,

iii) 

44. un 45. pants;

►C2  b) 

iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, ◄ dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības kopējo summu šo finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos.

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajā summā un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

▼C2

3.  

Summu, ko paredzēts atskaitīt saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem turētajiem otrā līmeņa kapitāla instrumentiem. Iestādes nosaka summu, ko paredzēts atskaitīt no katra otrā līmeņa papildu kapitāla instrumenta ievērojot 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādītos summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a) 

līdzdalības kopējā summa, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs turētais pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments.

▼B

4.  
Šīs regulas 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punkta noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

▼C2

5.  

Iestādes nosaka katra otrā līmeņa kapitāla instrumenta, kuram piemērota riska svēršana saskaņā ar 4. punktu, summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto apmēru ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto summu:

a) 

līdzdalības apmērs, kuram piemēro riska svēršanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

proporcija, kas rodas no 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā aprēķina.

▼B



3.

Iedaļa

Otrā līmeņa kapitāls

71. pants

Otrā līmeņa kapitāls

Iestādes otrā līmeņa kapitālu veido iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņi pēc tam, kad ir veikti 66. pantā minētie atskaitījumi un piemērots 79. pants.



5.

NODAĻA

Pašu kapitāls

72. pants

Pašu kapitāls

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

▼M8



5.a

NODAĻA

Atbilstīgās saistības



1. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņi un instrumenti

72.a pants

Atbilstīgo saistību posteņi

1.  

Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no šā panta 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām un tiktāl, cik paredzēts 72.c pantā:

a) 

atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b pantā izklāstītās prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

b) 

otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.  

No atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības

a) 

segtie noguldījumi;

b) 

beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

c) 

fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES ( 18 ) 6. pantā;

d) 

noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;

e) 

nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkos, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ar noteikumu, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas ieķīlātas kā nodrošinājums, kura vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas, garantijas vai nodrošinājuma vērtību;

f) 

jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar noteikumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;

g) 

jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar noteikumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

h) 

saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

i) 

saistības, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, pret:

i) 

sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK ( 19 );

ii) 

dalībniekiem sistēmā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un kuras rodas no dalības šādā sistēmā; vai

iii) 

trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu;

j) 

saistības pret jebkuru no turpmāk minētajiem:

i) 

darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;

ii) 

komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no tā, ka iestādei vai mātesuzņēmumam sniedz preces vai pakalpojumus, kas ir būtiski svarīgi iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darbību nodrošināšanai, tostarp IT pakalpojumus, sabiedriskos pakalpojumus un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus;

iii) 

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, ar noteikumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

iv) 

noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no veicamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;

k) 

saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;

l) 

saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.

Pirmās daļas l) apakšpunkta nolūkos parāda instrumentus, kuros ir ietvertas pirmstermiņa dzēšanas iespējas, ko var izmantot pēc emitenta vai turētāja ieskatiem, un parāda instrumentus ar mainīgu procentu likmi, kas atvasināta no tādas plaši izmantotas atsauces likmes kā EURIBOR vai LIBOR, neuzskata par parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, pamatojoties vienīgi uz tādām iezīmēm.

72.b pants

Atbilstīgi saistību instrumenti

1.  
Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka tās atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā.
2.  

Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

iestāde saistības ir tieši emitējusi vai – attiecīgā gadījumā – tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;

b) 

saistības nepieder nevienai no turpmāk minētajām sabiedrībām:

i) 

tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai vienība;

ii) 

uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tiešā vai kontroles, veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

c) 

saistību īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē noregulējuma vienība;

d) 

prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām; minēto subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:

i) 

līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

ii) 

piemērojamie tiesību akti nosaka, ka parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no šīs regulas 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

iii) 

instrumentus emitē noregulējuma vienība, kuras bilancē nav šīs regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;

e) 

saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:

i) 

iestāde vai tās meitasuzņēmumi;

ii) 

iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

iii) 

jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām vienībām;

f) 

saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas apgrūtinātu to zaudējumu absorbcijas spējas noregulējumā;

g) 

saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst vai atpirkt vai – attiecīgā gadījumā – pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu, izņemot 72.c panta 3. punktā minētos gadījumus;

h) 

instrumentu turētāji nevar dzēst saistības pirms to termiņa, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

i) 

ievērojot 72.c panta 3. un 4. punktu, ja saistības ietver vienu vai vairākas pirmstermiņa atmaksas iespējas, tostarp pirkšanas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem, izņemot 72.c panta 2. punktā minētos gadījumus;

j) 

saistības var atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78.a pantā izklāstītie nosacījumi;

k) 

saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma vienība, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirms termiņa saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

l) 

saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

m) 

par saistībām maksājamie attiecīgi procentu maksājumi vai dividenžu maksājumi netiek grozīti, pamatojoties uz noregulējuma vienības vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

n) 

instrumentiem, kas emitēti pēc 2021. gada 28. jūnija – attiecīgajā līgumu dokumentācijā un attiecīgā gadījumā ar emisiju saistītajā prospektā ir skaidri minēta iespēja izmantot norakstīšanas un konvertācijas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. pantu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos tikai tās saistību daļas, kas ir pilnīgi apmaksātas, ir uzskatāmas par tādām, ko var kvalificēt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos, ja dažas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem inter alia tāpēc, ka tās tur kreditors, kuram ir ciešas saiknes ar debitoru, jo tas ir vai ir bijis akcionārs, ir kontroles vai grupas attiecībās, ir vadības struktūras loceklis vai saistīts ar jebkuru no minētajām personām, tad subordināciju nenovērtē, izmantojot atsauci uz prasījumiem, kas izriet no šādām izslēgtām saistībām.

3.  

Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ar noteikumu, ka:

a) 

ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

b) 

saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas ir subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā; un

c) 

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

4.  

Noregulējuma iestāde var atļaut saistības uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem papildus 2. punktā minētajām saistībām ar noteikumu, ka:

a) 

iestādei nav atļauts atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. punktā minētās saistības;

b) 

ir izpildīti visi 2. punktā izklāstītie nosacījumi, izņemot 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu;

c) 

saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte attiecībā pret zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā, izņemot izslēgtās saistības, kas subordinētas parastām nenodrošinātām prasībām saskaņā ar maksātnespēju reglamentējošajiem valsts tiesību aktiem, kā minēts šā panta 2. punkta trešajā daļā;

d) 

iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par minētajām saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;

e) 

minēto saistību iekļaušana atbilstīgo saistību posteņos neradītu materiālu risku, ka to varētu sekmīgi juridiski apstrīdēt vai par to iesniegt derīgu kompensācijas prasību, kā to novērtējusi noregulējuma iestāde saistībā ar Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 75. pantā minētajiem principiem.

5.  
Noregulējuma iestāde var atļaut iestādei atbilstīgo saistību posteņos iekļaut tikai tās saistības, kas minētas vai nu 3., vai 4. punktā.
6.  
Noregulējuma iestāde, pārbaudot, vai ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi, konsultējas ar kompetento iestādi.
7.  

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

atbilstīgo saistību instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamos veidus un būtību;

b) 

dzēšanas stimulu veidu un būtību šā panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā izklāstītā nosacījuma un 72.c panta 3. punkta nolūkos.

Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnībā saskaņo ar deleģēto aktu, kas minēts 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

72.c pants

Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija

1.  
Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

2.  
Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.
3.  
Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietverts stimuls emitentam atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt instrumentu pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, par instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā emitents var izmantot minēto iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.
4.  
Šā panta 1. punkta nolūkos, ja atbilstīgo saistību instrumentā ir ietvertas pirmstermiņa atmaksas iespējas, ko var izmantot tikai pēc emitenta ieskatiem pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, bet ja instrumentu reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu instrumentu pirms termiņa atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt un neparedz nekādu dzēšanas vai atmaksas iespēju pēc turētāju ieskatiem, par instrumenta termiņu nosaka sākotnēji norādīto termiņu.

72.d pants

Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana

Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā izklāstītie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt par atbilstīgo saistību instrumentiem, kamēr tās var uzskatīt par atbilstīgo saistību instrumentiem saskaņā ar 72.b panta 3. vai 4. punktu.



2. iedaļa

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

72.e pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1.  

Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:

a) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko minētajai iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

b) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;

c) 

tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei minētajās vienībās nav būtisku ieguldījumu;

d) 

iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei minētajās vienībās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.

2.  
Šīs iedaļas nolūkos visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu.
3.  

Šīs iedaļas nolūkos iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:

image

kur:

h

=

72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa;

i

=

indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi;

Hi

=

tās līdzdalības kopējā summa, kas emitentiestādei i ir atbilstīgajās saistībās, kuras minētas 72.b panta 3. punktā;

li

=

to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju; un

Li

=

emitentiestādes i nenokārtoto saistību, kas minētas 72.b panta 3. punktā, kopējā summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju.

4.  

Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:

mi = max{0; OPi + LPi – max{0; β · [Oi + Li – ri · aRWAi]}}
kur:

i

=

indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu;

OPi

=

meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu apjoms, ko tur mātesuzņēmums;

▼C8

LPi

=

meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu apjoms, ko tur mātes iestāde;

β

=

to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums, aprēķina kā:

image

Oi

=

meitasuzņēmuma i pašu kapitāla apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

Li

=

meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību apjoms, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

ri

=

attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i tā noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92. a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu; un

▼M8

aRWAi

=

G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas.

Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.

72.f pants

Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums

Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

a) 

iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku;

ii) 

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos;

c) 

iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja minētās īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

i) 

garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

ii) 

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

72.g pants

Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze

72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta nolūkos iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h un 72.i pantā.

72.h pants

Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums

Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) 

tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:

i) 

īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai īsās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

ii) 

vai nu abas pozīcijas – garā un īsā – tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai arī abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti minētajos indeksos.

72.i pants

Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI vienībās

1.  

Šīs regulas 72.e. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

a) 

kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:

i) 

32. līdz 35. pants;

ii) 

36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz k) apakšpunkta v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

iii) 

44. pants un 45. pants;

b) 

iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI vienību, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma vienībai nevienā no minētajām nav būtisku ieguldījumu, kopējo summu.

2.  
Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un koeficienta aprēķināšanā, ko veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas darba dienas vai mazāk.
3.  

Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

a) 

līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

b) 

kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.

4.  
Šīs regulas 72.e panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i), a) apakšpunkta ii) un a) apakšpunkta iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.
5.  
Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot līdzdalības apmēru, kas nepieciešams, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju.

72.j pants

Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem

1.  

Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;

b) 

atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.

2.  
To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības.
3.  
Ja saskaņā ar 1. punktu neatskaitītas līdzdalības gadījumā minētajā punktā izklāstītie nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.



3. iedaļa

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

72.k pants

Atbilstīgās saistības

Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.

72.l pants

Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.

▼B



6.

NODAĻA

▼M8

Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām

▼B

73. pants

▼M8

Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem

1.  
Kapitāla instrumenti un saistības, attiecībā uz kuriem iestādei ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt lēmumu sadalīt peļņu veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, nav uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, ja vien iestāde pirms tam nav saņēmusi kompetentās iestādes atļauju.
2.  

Kompetentās iestādes 1. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;

b) 

panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā kapitāla instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;

c) 

panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.

Pirms 1. punktā minētās iepriekšējās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību minētajiem nosacījumiem.

3.  
Kapitāla instrumenti un saistības, par kuriem juridiskai personai, kas nav iestāde, kura emitējusi minētos instrumentus vai saistības, ir rīcības brīvība pieņemt lēmumu vai pieprasīt, ka peļņas sadale attiecībā uz minētajiem instrumentiem vai saistībām notiek veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, nav uzskatāmi par tādiem, ko var kvalificēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem.
4.  
Iestādes var izmantot plaša tirgus indeksu kā vienu no atskaites punktiem, lai noteiktu peļņas sadales līmeni attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentiem.

▼B

5.  

Panta 4. punktu nepiemēro, ja attiecīgā iestāde minētajā plašā tirgus indeksā ir iekļauta kā atsauces sabiedrība, ja vien nav izpildīti šie abi nosacījumi:

a) 

iestāde uzskata, ka šīs plašā tirgus indeksa izmaiņas nav cieši korelētas ar iestādes, tās mātes iestādes vai mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai mātes jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības kredītstāvokli;

b) 

kompetentā iestāde nav nonākusi pie secinājumiem, kas būtu pretrunā ar a) apakšpunktā minēto uzskatu.

▼M8

6.  
Iestādes ziņo un atklāj informāciju par tiem plašā tirgus indeksiem, uz kuriem balstās to kapitāla instrumenti un atbilstīgo saistību instrumenti.

▼B

7.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem indeksus 4. punkta vajadzībām uzskatīs par plašiem tirgus indeksiem.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

74. pants

Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu

Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu.

75. pants

Atskaitījumi un termiņa prasības īsām pozīcijām

▼M8

Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

▼B

a) 

iestādei ir līgumiskas tiesības noteiktā nākotnes dienā pārdot darījuma partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, garo pozīciju, kurai ierobežo risku;

b) 

darījumu partnerim, kas nodrošina riska ierobežošanu, ir līgumisks pienākums minētajā nākotnes dienā no iestādes pirkt a) apakšpunktā minēto garo pozīciju.

76. pants

Līdzdalības kapitāla instrumentu indeksos

▼M8

1.  

Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta nolūkos iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) 

gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

b) 

šā punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības;

c) 

šā panta a) apakšpunktā minētā īsā pozīcija saskaņā ar iestādes iekšējās kontroles procesiem ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanas pozīciju;

d) 

kompetentās iestādes vismaz reizi gadā izvērtē c) apakšpunktā minēto iekšējās kontroles procesu piemērotību un pārliecinās, ka šie procesi joprojām ir atbilstīgi.

2.  

Ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi iepriekšēju atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem kapitāla instrumentiem vai saistībām, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:

a) 

indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;

b) 

indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

c) 

indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.

3.  
Kompetentās iestādes 2. punktā minēto iepriekšējo atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši pierādījusi, ka iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar pozīcijām, kas attiecīgi minētas vai nu vienā, vai vairākos 2. punkta apakšpunktos.

▼B

4.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a) 

kad aplēses, ko izmanto kā alternatīvu 2. punktā minētā pamatā esošā riska darījuma aprēķināšanai, ir pietiekami konservatīvas;

b) 

2. punktā lietotā formulējuma "praktiskā ziņā apgrūtinoši" nozīmi.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

▼M8

77. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi

1.  

Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu jebkuru no turpmāk minētajām darbībām:

a) 

samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

b) 

samazinātu, sadalītu vai pārklasificētu par citu pašu kapitāla posteni akciju emisijas uzcenojuma kontus, kas saistīti ar pašu kapitāla instrumentiem;

c) 

atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.

2.  
Iestāde saņem noregulējuma iestādes iepriekšēju atļauju, lai atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu atbilstīgo saistību instrumentus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, pirms to līgumā noteiktā termiņa.

78. pants

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

1.  

Kompetentā iestāde piešķir atļauju iestādei samazināt, atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai samazināt, sadalīt vai pārklasificēt saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) 

pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b) 

iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktos apjomus, kompetentā iestāde var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju veikt jebkuru no šīs regulas 77. panta 1. punktā izklāstītajām darbībām, ja ir izpildīti kritēriji, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmākā darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. ►C8  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas paredzētas šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES, un tādu rezervi, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. ◄ Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem minētais iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti.

Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.

2.  
Izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti iestādei izmaksātu dārgāk nekā minētie kapitāla instrumenti vai akciju emisijas uzcenojuma konti, kurus ar tiem aizstātu.
3.  
Ja iestāde veic 77. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.
4.  

Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

ir notikušas tādas izmaiņas minēto instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i) 

kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;

ii) 

iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;

b) 

ir notikušas izmaiņas minētajiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un minēto instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;

c) 

šiem instrumentiem un saistītajiem akciju emisijas uzcenojuma kontiem ir tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 494.b pantu;

d) 

pirms vai vienlaicīgi ar 77. panta 1. punktā minēto darbību iestāde aizvieto 77. panta 1. punktā minētos instrumentus vai saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi minēto darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no prudenciālā viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;

e) 

pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkos.

5.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”;

b) 

šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;

c) 

procesu, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. panta 1. punktā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt tajā minēto darbību, tostarp procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku.

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼M8

78.a pants

Atļauja samazināt atbilstīgo saistību instrumentus

1.  

Noregulējuma iestāde piešķir atļauju iestādei atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

pirms vai vienlaicīgi ar jebkuru 77. panta 2. punktā minēto darbību iestāde aizvieto atbilstīgo saistību instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru noteikumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

b) 

iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc šīs regulas 77. panta 2. punktā minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteiktās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām tādā mērā, ko noregulējuma iestāde pēc vienošanās ar kompetento iestādi uzskata par nepieciešamu;

c) 

iestāde ir noregulējuma iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka daļēja vai pilnīga atbilstīgo saistību aizvietošana ar pašu kapitāla instrumentiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES atļaujas atjaunošanai.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, pārsniedzot šajā regulā un Direktīvās 2013/36/ES un 2014/59/ES noteikto prasību apjomu, noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var piešķirt minētajai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkura šāda turpmāka darbība būs atbilstoša šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.

Noregulējuma iestāde atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētās atļaujas nolūkos.

2.  
Novērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, noregulējuma iestādes apsver to, cik lielā mērā minētie aizstājēji kapitāla instrumenti vai aizstājējas atbilstīgās saistības iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu.
3.  

EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a) 

kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbības procesu;

b) 

procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu;

c) 

procedūru, tostarp termiņus un informācijas prasības, vispārīgas iepriekšējas atļaujas piešķiršanai saskaņā ar 1. punkta otro daļu;

d) 

nozīmi formulējumam “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus”.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos regulatīvo tehnisko standartu projektu pilnībā saskaņo ar 78. pantā minēto deleģēto aktu.

EBI līdz 2019. gada 28. decembrim iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

▼B

79. pants

▼M8

Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana

1.  
Ja iestādei ir kapitāla instrumenti vai saistības, kas uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla instrumentiem vai par iestādes atbilstīgo saistību instrumentiem, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz minēto līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas nolūkos ir izveidota, lai reorganizētu minēto sabiedrību vai minēto iestādi un atjaunotu tās dzīvotspēju, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti minētajiem instrumentiem tiktu piemēroti.

▼B

2.  
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai 1. punkta vajadzībām precizētu jēdzienu "uz laiku" un nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var uzskatīt, ka šī pagaidu līdzdalība ir paredzēta finansiālas palīdzības operācijas sniegšanai, lai reorganizētu un glābtu attiecīgu struktūru.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

▼M8

79.a pants

Novērtējums par atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu nosacījumiem

Novērtējot atbilstību Otrajā daļā noteiktajām prasībām, iestādes ņem vērā ne tikai instrumentu juridisko formu, bet arī to svarīgas iezīmes. Instrumenta svarīgo iezīmju novērtējumā ņem vērā visus pasākumus, kas saistīti ar instrumentiem, pat ja pašu instrumentu noteikumos tie nav skaidri izklāstīti nolūkā konstatēt, ka šādu pasākumu kopējā ekonomiskā ietekme atbilst attiecīgo noteikumu mērķim.

▼B

80. pants

▼M8

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitātes nepārtraukta pārbaude

1.  
EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka minētie instrumenti neatbilst šajā regulā izklāstītajiem attiecīgajiem piemērotības kritērijiem.

Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta EBI visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.

▼B

2.  

Paziņojumā ietver:

a) 

detalizētu paskaidrojumu par konstatēto trūkumu būtību un apmēru;

b) 

tehniskus ieteikumus par Komisijas rīcību, ko EBI uzskata par vajadzīgu;

c) 

būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

▼M8

3.  

EBI sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai definētu pašu kapitāla un atbilstīgās saistības, un kas izriet no:

▼B

a) 

attiecīgām tirgus standartu vai prakses tendencēm;

b) 

attiecīgo juridisko vai grāmatvedības standartu izmaiņām;

c) 

būtiskām tendencēm EBI spriedzes testu metodikā attiecībā uz iestāžu maksātspēju.

4.  
EBI līdz 2014. gada 31. janvārim sniedz Komisijai tehniskus ieteikumus par tādām rīcības alternatīvām attiecībā uz pēc patiesās vērtības novērtēto nerealizēto peļņu, kas neparedz tās ietveršanu pirmā līmeņa pamata kapitālā bez korekcijām. Šādos ieteikumos ņem vērā starptautisko grāmatvedības standartu attiecīgās tendences, kā arī attiecīgās tendences starptautiskos nolīgumos par banku prudenciālajiem standartiem.



II

SADAĻA

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI

81. pants

Mazākuma līdzdalība, kas atbilst iekļaušanai konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

▼M8

1.  

Mazākuma līdzdalībā ietver meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼M9

a) 

meitasuzņēmums ir vai nu:

i) 

iestāde;

ii) 

uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;

iv) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

v) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;

▼M8

b) 

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c) 

šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼B

2.  
Mazākuma līdzdalību, ko tieši vai netieši, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai citādi, finansē iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību vai citādi, neuzskata par konsolidētu pirmā līmeņa pamata kapitālu.

▼M8

82. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼M9

a) 

meitasuzņēmums ir vai nu:

i) 

iestāde;

ii) 

vai uzņēmums, kam ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības;

iii) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība vai starpniecības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai kam subkonsolidēti piemēro šīs regulas prasības, vai starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam konsolidēti piemēro Regulas (ES) 2019/2033 prasības;

iv) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

v) 

starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība trešā valstī, ar noteikumu, ka uz to attiecas tikpat stingras prudenciālās prasības kā tās, ko piemēro minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 107. panta 4. punktu, nosakot, ka minētās prudenciālās prasības ir vismaz līdzvērtīgas šīs regulas prudenciālajām prasībām;

▼C8

b) 

meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

c) 

šā punkta ievaddaļā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņi un otrā līmeņa kapitāla posteņi pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼B

83. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība

▼M8

1.  

Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼B

a) 

īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, kas emitē šos instrumentus, ir pilnībā ietverta konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

b) 

instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 52. panta 1. punkta nosacījumi;

c) 

instrumenti, kā arī attiecīgie akciju emisijas uzcenojuma konti ir ietverti atbilstīgā otrā līmeņa kapitālā tikai tad, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi;

d) 

vienīgais īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības aktīvs ir tās ieguldījums tāda mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kurš saskaņā ar Pirmās daļas II. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauts konsolidācijā, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgi 52. panta 1. punktā vai 63. pantā.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, izņemot ieguldījumus mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, kuri saskaņā ar Pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļu ir pilnībā iekļauti konsolidācijā, ir minimāli un nebūtiski šādai sabiedrībai, kompetentā iestāde var atcelt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nosacījumu.

2.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu tādu aktīvu veidus, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibināto sabiedrību darbību, un 1. punkta otrā daļā minēto jēdzienu "minimāls" un "nebūtisks" nozīmi.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

84. pants

Mazākuma līdzdalība, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

▼M9

1.  

Iestādes nosaka meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības apmēru, kas ir iekļauts konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, no minētās sabiedrības mazākuma līdzdalības atņemot rezultātu, ko iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

▼C6

a) 

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i) 

minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kam ir jāatbilst:

— 
šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,
— 
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā (ES) 2019/2034, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;
ii) 

ar šo meitasuzņēmumu saistīto konsolidēto pirmā līmeņa pamata kapitāla summu, kam konsolidēti jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa pamata kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b) 

meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalība, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

▼B

2.  
Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties, ka attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu tā neveic šādu aprēķinu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

▼M9

3.  
Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, mazākuma līdzdalība meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīta pašu kapitālā subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

▼B

4.  
EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu subkonsolidācijas aprēķinu, kas prasīts saskaņā ar šā panta 2. punktu un 85. un 87. pantu.

▼C1

EBI līdz 2013. gada 28. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

▼B

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz14. pantu.

5.  

Kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta piemērošanas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tās galvenā darbība ir līdzdalību iegāde;

b) 

tai konsolidēti piemēro prudenciālo uzraudzību;

c) 

tā konsolidē meitas iestādi, kurā tai ir tikai mazākuma līdzdalība, pamatojoties uz Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā definētajām kontroles attiecībām;

d) 

vairāk nekā 90 % no pieprasītā konsolidētā pirmā līmeņa pamata kapitāla izriet no c) apakšpunktā minētās meitas iestādes, ko aprēķina subkonsolidēti;

►C1  Ja pēc 2013. gada 28. jūnija mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, ◄ kas atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kļūst par mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kompetentās iestādes var minētajai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piešķirt pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētajā daļā uzskaitītie nosacījumi.

6.  
Ja kredītiestādēm, kas ir pastāvīgi saistītas tīklā ar centrālo iestādi, vai iestādēm, kas ir izveidotas institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ievērojot 113. panta 7. punktā izklāstītos nosacījumus, ir atbalsta garantiju shēma, kas paredz, ka nepastāv vai nav paredzēti nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai tādas pašu kapitāla summas pārskaitīšanai no darījuma partnera uz kredītiestādi, kas pārsniedz regulējošās prasības, šīs iestādes tiek atbrīvotas no šā panta noteikumu ievērošanas attiecībā uz atskaitījumiem un var pilnā mērā atzīt jebkuru mazākuma līdzdalību, kas rodas saistībā ar atbalsta garantiju shēmu.

85. pants

Atbilstīgi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā

▼M9

1.  

Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, no minētā uzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla atņemot rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

▼C6

a) 

meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i) 

minētā meitasuzņēmuma pirmā līmeņa kapitāla summa, kam ir jāatbilst:

— 
šīs regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām un minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām,
— 
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;
ii) 

ar šo meitasuzņēmumu saistītais konsolidētā pirmā līmeņa kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst 92. panta šīs regulas 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs, ciktāl pirmā līmeņa kapitālam ir jāatbilst šīm prasībām;

b) 

meitasuzņēmuma atbilstīgais pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālo attiecību pret visiem minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

▼B

2.  
Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

▼M9

3.  
Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, pirmā līmeņa kapitāla instrumenti meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīti par pašu kapitālu subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

▼B

86. pants

Atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā

Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu, iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla apmēru, ko ietver konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla, kuru ietver konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā, minētā uzņēmuma mazākuma līdzdalību, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

87. pants

Atbilstīgs pašu kapitāls, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā

▼M9

1.  

Iestādes nosaka meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu, kas ir iekļauts konsolidētajā pašu kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla rezultātu, kuru iegūst, reizinot a) apakšpunktā minēto summu ar b) apakšpunktā minēto procentuālo attiecību:

▼C6

a) 

meitasuzņēmuma pašu kapitāls mīnus mazākais no turpmāk minētajiem lielumiem:

i) 

meitasuzņēmuma pašu kapitāla apmērs, kam ir jāatbilst:

— 
šīs regulas šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādiem papildu vietējiem uzraudzības noteikumiem trešās valstīs,
— 
ja meitasuzņēmums ir ieguldījumu brokeru sabiedrība – to prasību summai, kuras ir noteiktas Regulas (ES) 2019/2033 11. pantā, īpašajām pašu kapitāla prasībām, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un visiem papildu uzraudzības noteikumiem trešās valstīs;
ii) 

ar šo meitasuzņēmumu saistītais pašu kapitāla apmērs, kam konsolidācijas līmenī jāatbilst šīs regulas 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības summai, šīs regulas 458. un 459. pantā minētajām prasībām, Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām īpašajām pašu kapitāla prasībām, minētās direktīvas 128. panta 6) punktā definētajai apvienoto rezervju prasībai un jebkādai papildu vietējai uzraudzības pašu kapitāla prasībai trešās valstīs;

b) 

uzņēmuma atbilstīgais pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret visu minētā uzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņu summu, izņemot 62. panta c) un d) punktā minētās summas.

▼B

2.  
Panta 1. punktā minēto aprēķinu attiecībā uz katru 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu veic subkonsolidēti.

Iestāde var izvēlēties neveikt šādu aprēķinu attiecībā uz 81. panta 1. punktā minēto meitasuzņēmumu. Ja iestāde nolemj šādi rīkoties, šā meitasuzņēmuma atbilstīgo pašu kapitālu nedrīkst iekļaut konsolidētajā pašu kapitālā.

▼M9

3.  
Ja kompetentā iestāde atkāpjas no individuālas prudenciālo prasību piemērošanas, kā noteikts šīs regulas 7. pantā vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2019/2033 6. pantā, pašu kapitāla instrumentus meitasuzņēmumos, uz kuriem attiecas prasību nepiemērošana, netiek atzīti kā pašu kapitāls subkonsolidētā vai attiecīgā gadījumā – konsolidētā līmenī.

▼B

88. pants

Atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, kas ietverti konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā

Neskarot 84. panta 5. punktu un 6. punktu), iestādes nosaka meitasuzņēmumi atbilstīgā pašu kapitāla apmēru, kas ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā, atņemot no minētā uzņēmuma atbilstīgā pašu kapitāla, kas ietverts konsolidētajā pašu kapitālā, minētā uzņēmuma atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa kapitālā.

▼M8

88.a pants

Kvalificējami atbilstīgo saistību instrumenti

Saistības, ko emitējis meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un pieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai pieder noregulējuma vienība, kvalificē iekļaušanai tādas iestādes konsolidētajos atbilstīgo saistību instrumentos, kurai piemēro 92.a pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

tās ir emitētas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b) 

tās ir nopircis esošs akcionārs, kurš nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, tikmēr, kamēr norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu neskar noregulējuma vienības īstenoto kontroli pār meitasuzņēmumu;

c) 

tās nepārsniedz summu, ko nosaka, no ii) punktā minētās summas atņemot i) punktā minēto summu:

i) 

saistību summa, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla instrumentu summa, ko emitē saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.g panta 2. punkta b) apakšpunktu;

ii) 

summa, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punktu.

▼B



III

SADAĻA

BŪTISKA LĪDZDALĪBA ĀRPUS FINANŠU SEKTORA

89. pants

Būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums

1.  

Būtiskai līdzdalībai, kuras apmērs pārsniedz 15 % no iestādes atbilstošā kapitāla, uzņēmumā, kas nav viens no turpmāk nosauktajiem uzņēmumiem, piemēro 3. punkta noteikumus:

a) 

finanšu sektora sabiedrība;

b) 

uzņēmums, kas nav finanšu sektora sabiedrība un kas veic darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par jebkuru no:

i) 

darbībām, kas tieši izriet no banku darbības,

ii) 

ar banku darbību saistītām palīgdarbībām,

iii) 

nomu, faktūrkreditēšanu, kopīgo ieguldījumu fondu pārvaldīšanu, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību vai citu līdzīgu darbību.

2.  
Iestādes kopējam būtiskas līdzdalības apmēram attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie uzņēmumi, ja šāda būtiska līdzdalība pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla, piemēro 3. punktā paredzētos noteikumus.
3.  

Kompetentās iestādes attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto iestāžu būtisko līdzdalību piemēro a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības:

a) 

lai saskaņā ar Trešo daļu aprēķinātu kapitāla prasības, iestādes piemēro riska pakāpi 1 250  % apmērā lielākajam no šādiem elementiem:

i) 

šā panta 1. punktā minētās būtiskās līdzdalības apmēram, kas pārsniedz 15 % no atbilstošā kapitāla,

ii) 

šā panta 2. punktā minētās būtiskās līdzdalības kopējam apmēram, kas pārsniedz 60 % no iestādes atbilstošā kapitāla;

b) 

kompetentās iestādes aizliedz iestādēm tādu 1. un 2. punktā minēto būtisko līdzdalību, kuras apmērs pārsniedz šajos punktos noteiktās atbilstošā kapitāla procentuālās attiecības.

Kompetentās iestādes publicē informāciju par izvēli, ko tās izdarījušas saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.

4.  

Lai izpildītu 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizēti šādi jēdzieni:

a) 

darbības, kas tieši izriet no banku darbības;

b) 

darbības, kas saistītas ar banku darbību;

c) 

līdzīgas darbības.

Minētās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

90. pants

Alternatīva 1 250  % riska pakāpei

Kā alternatīvu 1 250  % riska pakāpes piemērošanai attiecībā uz summām, kas pārsniedz 89. panta 1. un 2. punktā noteiktos limitus, iestādes var šīs summas atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar 36. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

91. pants

Izņēmumi

1.  

To uzņēmumu akcijas, kuri nav minēti 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neietver aprēķinos par minētajā pantā noteiktajiem atbilstošā kapitāla limitiem, ja ir nodrošināta atbilstība kādam no turpmākajiem nosacījumiem:

a) 

šīs akcijas tiek turētas uz laiku, kamēr tiek veikta finansiālās palīdzības operācija, kā minēts 79. pantā;

b) 

šīs akcijas ir sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

c) 

akcijas tiek turētas iestādes vārdā un citu vārdā.

2.  
Regulas 89. pantā minētajā aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie minēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.



TREŠĀ DAĻA

KAPITĀLA PRASĪBAS



I

SADAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS, VĒRTĒŠANA UN PĀRSKATI



1.

NODAĻA

Pašu kapitāla vajadzīgais līmenis



1.

Iedaļa

Pašu kapitāla prasības iestādēm

92. pants

Pašu kapitāla prasības

1.  

Saskaņā ar regulas 93. un 94. pantu iestādes vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla prasībām:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs 4,5 % apmērā;

b) 

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 6 % apmērā;

c) 

kopējais kapitāla rādītājs 8 % apmērā;

▼M8

d) 

sviras rādītājs 3 % apmērā.

▼B

2.  

Iestādes aprēķina savus kapitāla rādītājus šādi:

a) 

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;

b) 

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību;

c) 

kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka kā procentuālu attiecību pret kopējo riska darījumu vērtību.

3.  

Kopējo riska darījumu vērtību aprēķina, saskaitot šā punkta a) līdz f) apakšpunktā norādītās summas pēc tam, kad ir ņemti vērā 4. punkta noteikumi:

a) 

riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, ko aprēķina saskaņā ar II sadaļu un 379. pantu, attiecībā uz visu iestādes uzņēmējdarbību, neskaitot riska darījumu riska svērtās vērtības no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem;

▼M8

b) 

pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:

i) 

tirgus risku, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu, izņemot pieejas, kuras izklāstītas minētās sadaļas 1.a un 1.b nodaļā;

ii) 

lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā norādītos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt minētos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu;

c) 

pašu kapitāla prasības tirgus risku, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu, izņemot pieejas, kas izklāstītas minētās sadaļas 1.a un 1.b nodaļā, attiecībā uz visiem uzņēmējdarbības veidiem, uz kuriem attiecas valūtas maiņas risks vai ar precēm saistīti riski;

▼M8

ca) 

pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar šīs daļas V sadaļu, izņemot 379. pantu attiecībā uz norēķinu risku;

▼B

d) 

pašu kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar VI sadaļu attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku OTC atvasinātajiem instrumentiem, kas nav kredītu atvasinātie instrumenti, par kuriem ir atzīts, ka tie samazina riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam;

e) 

pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar III sadaļu attiecībā uz operacionālo risku;

f) 

riska darījumu riska svērtās vērtības, kas noteiktas saskaņā ar II sadaļu attiecībā uz darījuma partnera risku, kurš izriet no iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem saistībā ar šādiem darījumiem un līgumiem:

i) 

regulas II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem,

ii) 

repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, kas ir balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,

iii) 

maržinālo aizdevumu darījumiem, kas balstīti uz vērtspapīriem vai precēm,

iv) 

ilgstošo norēķinu darījumiem.

▼C2

4.  

Aprēķinot 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību, piemēro šādus noteikumus:

▼B

a) 

šā punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ietver prasības, kas izriet no iestādes uzņēmējdarbības;

b) 

iestādes reizina šā punkta b)–e) apakšpunktā minētās pašu kapitāla prasības ar 12,5.

▼M8

92a. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI

▼C8

1.  

Ņemot vērā 93. un 94. pantu un izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma vienības un kas ir G-SNI vienības, vienmēr nodrošina atbilstību šādām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

▼M8

a) 

uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;

b) 

uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un ir izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.

2.  

Prasības, kas paredzētas 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;

b) 

divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;

c) 

divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

▼C8

3.  
Ja kopsumma, kas izriet no šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības piemērošanas katrai noregulējuma vienībai tajā pašā G-SNI, pārsniedz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 12.a pantu, ES mātes iestādes noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām noregulējuma iestādēm var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu vai 45.h panta 2. punktu.

▼M8

92b. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ārpussavienības G-SNI

1.  
Iestādes, kas ir ārpussavienības G-SNI būtiski meitasuzņēmumi un nav noregulējuma vienības, vienmēr atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kas līdzvērtīgas 90 % no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras paredzētas 92.a pantā.
2.  
Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībām, pirmā līmeņa papildu kapitālu, otrā līmeņa kapitālu un atbilstīgo saistību instrumentus ņem vērā tikai tad, ja minētie instrumenti pieder ārpussavienības G-SNI galvenajam mātesuzņēmumam un ir emitēti tieši vai netieši caur citām tās pašas grupas struktūrām, ar noteikumu, ka visas minētās struktūras veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī, kur minētais galvenais mātesuzņēmums, vai kādā dalībvalstī.
3.  

Vērtējot atbilstību 1. punktam, atbilstīgu saistību instrumentu ņem vērā tikai tad, ja tas atbilst visiem šādiem papildu nosacījumiem:

a) 

parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47) apakšpunktā, prasījumam, kas izriet no saistībām, ir zemāka vērtība nekā prasījumiem, kas izriet saistībām, kuras neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras nevar kvalificēt kā pašu kapitālu;

b) 

uz to attiecas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59.–62. pantu.

▼B

93. pants

Sākotnējā kapitāla prasības, ja iestāde turpina darbu

1.  
Iestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākotnējā kapitāla apmēru, kāds bija vajadzīgs laikā, kad iestāde saņēma atļauju.
2.  
Kredītiestādes, kuras jau 1993. gada 1. janvārī veica savas darbības un kuru pašu kapitāla summa nesasniedz vajadzīgā sākotnējā kapitāla apmēru, drīkst turpināt savas darbības. Tādā gadījumā šo iestāžu pašu kapitāla summa nedrīkst būt mazāka par lielāko apmēru, kāds sasniegts, sākot no 1989. gada 22. decembra.

▼M9 —————

▼M9

4.  
Ja tādas iestādes kontroli, kura atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziska vai juridiska persona, kas nav persona, kura iestādi kontrolēja iepriekš, minētās iestādes pašu kapitāla summa saglabājas vismaz vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenī.
5.  
Tajos gadījumos, kad apvienojas divas vai vairākas iestādes, kas atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās rezultātā izveidotās iestādes pašu kapitāla summa nav mazāka par apvienoto iestāžu pašu kapitāla kopsummu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegts vajadzīgā sākotnējā kapitāla līmenis.
6.  
Ja kompetentās iestādes uzskata, ka, lai nodrošinātu iestādes maksātspēju, ir jānodrošina atbilstība 1. punktā noteiktajai prasībai, 2., 4. un 5. punkta noteikumus nepiemēro.

▼M8

94. pants

Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.  

Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz abas turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katru mēnesi, izmantojot mēneša pēdējās dienas datus:

a) 

5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

b) 

EUR 50 miljoni.

2.  

Ja ir izpildīti abi 1. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:

a) 

attiecībā uz līgumiem, kas uzskaitīti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar minētā pielikuma 3. punktā minētajiem kapitāla vērtspapīriem, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes var atbrīvot minētās pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

b) 

attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas šā punkta a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3.  

Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru 1. punkta nolūkos, pamatojoties uz katra mēneša pēdējās dienas datiem un ievērojot šādas prasības:

a) 

visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:

i) 

pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un precēm;

ii) 

kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kas atzītas kā iekšējās riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumos vai darījuma partnera riska darījumos, un kredītu atvasināto instrumentu darījumi, kas pilnībā izlīdzina minēto iekšējo riska ierobežošanas pozīciju tirgus risku, kā minēts 106. panta 3. punktā;

b) 

visas pozīcijas, kas iekļautas aprēķinā saskaņā ar a) apakšpunktu, vērtē pēc to tirgus vērtības minētajā konkrētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas patieso vērtību minētajā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus vērtība un patiesā vērtība konkrētajā datumā nav pieejamas, iestādes izmanto minētās pozīcijas jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību;

c) 

garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

4.  
Ja ir izpildīti abi šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos izklāstītie nosacījumi, tad neatkarīgi no Direktīvas 2013/36/ES 74. un 83. pantā izklāstītajiem pienākumiem šīs regulas 102. panta 3. un 4. punktu un 103. un 104. b pantu nepiemēro.
5.  
Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības saviem tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu.
6.  
Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, nekavējoties par to informē kompetento iestādi.
7.  

Iestāde pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem notikumiem:

a) 

iestāde trīs mēnešus pēc kārtas neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) 

iestāde vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā neatbilst 1. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.  
Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tā kompetentajai iestādei pierāda, ka visi 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.
9.  
Iestādes neizveido, nepērk vai nepārdod tirdzniecības portfeļa pozīciju tikai tādēļ vien, lai ikmēneša novērtējuma laikā izpildītu kādu no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

▼B



2.

sadaļa

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

95. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām piešķirta ierobežota atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus

1.  
Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nav saņēmušas atļauju sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izmanto 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu.
2.  

Šā panta 1. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, aprēķina riska darījumu kopējo apmēru kā lielāko no turpmāk minētajām lielumiem:

a) 

šīs regulas 87. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minēto posteņu summu pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;

b) 

12,5, ko reizina ar 97. pantā noteikto lielumu.

4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā minētās sabiedrības, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, izpilda 92. panta 1. un 2. punktā minētās prasības, balstoties uz kopējo risku darījumu vērtību, kas minēta pirmajā daļā.

Kompetentās iestādes var sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, noteikt pašu kapitāla prasības kā pašu kapitāla prasības, kas būtu minētajām sabiedrībām saistošas saskaņā ar valstu transponēšanas pasākumiem, kuri ir spēkā 2013. gada 31. decembrī, attiecībā uz Direktīvām 2006/49/EK un 2006/48/EK.

▼C2

3.  
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus attiecībā uz operacionālo risku, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas II iedaļas 2. apakšiedaļā.

▼B

96. pants

Pašu kapitāla prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam

1.  

Šīs regulas 92. panta 3. punkta vajadzībām turpmāk nosauktās ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuru sākotnējais kapitāls atbilst Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktam, izmanto šā panta 2. punktā noteikto riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu:

a) 

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas savā vārdā veic darījumus, tikai izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt tīrvērtes un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģenta statusā vai izpilda klienta pasūtījumu;

b) 

ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) 

kuras netur klienta naudu vai vērtspapīrus,

ii) 

kuras uzņemas veikt darījumus tikai savā vārdā,

iii) 

kurām nav ārēju klientu,

iv) 

kuru norēķini un darījumu izpilde ir tīrvērtes iestādes pārziņā, un šī tīrvērtes iestāde šos darījumus garantē.

2.  

Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām riska darījumu kopējais apmērs ir turpmāk minēto lielumu summa:

a) 

šīs regulas 92. panta 3. punkta a) līdz d) un f) apakšpunkts pēc tam, kad ir piemērots 92. panta 4. punkts;

b) 

šīs regulas 97. pantā noteiktais lielums, ko reizina ar 12,5.

3.  
Šā panta 1. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro visus citus noteikumus attiecībā uz operacionālo risku, kas paredzēti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļas II iedaļas 1. apakšiedaļā.

97. pants

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem

1.  
Saskaņā ar 95. un 96. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrībai un sabiedrībām, kas minētas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kuras veic Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.
2.  
Ja kopš iepriekšējā gada ir mainījusies ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbība un kompetentā iestāde šīs izmaiņas uzskata par būtiskām, tā var koriģēt 1. punktā noteikto prasību.
3.  
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav veikusi uzņēmējdarbību vienu gadu, sākot no tās dibināšanas dienas, ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstošais kapitāls ir vienāds vismaz ar ceturto daļu no ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbības plānā prognozētajiem fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde prasa uzņēmējdarbības plānā ieviest korekcijas.
4.  

EBI, konsultējoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

a) 

prasības uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī aprēķināšanas kārtību;

b) 

nosacījumus kompetentās iestādes korekcijām attiecībā uz prasību uzturēt atbilstošu kapitālu vismaz ceturtās daļas no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem līmenī;

c) 

prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu tajā gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību.

EBI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2014. gada 1. martam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantu.

98. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētais pašu kapitāls

1.  

Šīs regulas 95. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas gadījumā, ja šāda grupa neietver kredītiestādes, dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība 92. pantu piemēro konsolidētā līmenī:

a) 

izmantojot riska darījumu kopējā apmēra aprēķinu, kā noteikts 95. panta 2. punktā;

b) 

pašu kapitālam, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai finanšu pārvaldītājsabiedrības vai -attiecīgā gadījumā- jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

2.  

Šīs regulas 96. panta 1. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, kura neietver kredītiestādes, gadījumā dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība, ko kontrolē finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība konsolidēti piemēro 92. pantu šādā veidā:

a) 

izmantojot kopējā riska darījumu apmēra aprēķinu, kā noteikts 96. panta 2. punktā;

b) 

izmantojot pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai uz finanšu pārvaldītājsabiedrības vai- attiecīgā gadījumā- uz jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli un saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼M8 —————

▼B



3.

NODAĻA

Tirdzniecības portfelis

102. pants

Prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli

1.  
Pozīcijas tirdzniecības portfelī ir vai nu brīvas no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgojamību, vai arī to risku ir iespējams ierobežot.

▼M8

2.  
Tirdzniecības nolūks ir jāpierāda, pamatojoties uz stratēģijām, politiku un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 103., 104. un 104.a pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.
3.  
Iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles savu tirdzniecības portfeļu pārvaldībai saskaņā ar 103. pantu.
4.  
Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības nolūkos tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tirdzniecības nodaļām, kas izveidotas saskaņā ar 104.b pantu.

▼M8

5.  
Uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām attiecas piesardzīgas vērtēšanas prasības, kas noteiktas 105. pantā.
6.  
Iestādes iekšējām riska ierobežošanas pozīcijām piemēro 106. pantu.

▼M8

103. pants

Tirdzniecības portfeļa pārvaldība

1.  

Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Minētajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

a) 

darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasības vajadzībām;

b) 

apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

c) 

attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa – to, ciktāl iestāde spēj:

i) 

identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus;

ii) 

ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus;

iii) 

iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem;

d) 

apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko konsekventā veidā var validēt ārēji;

e) 

apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

f) 

apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

g) 

apmēru, kādā iestāde var pārklasificēt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un prasības šādai pārklasificēšanai, kā minēts 104.a pantā.

2.  

Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju portfeļus tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:

a) 

iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprina augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;

b) 

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī; minētā politika un procedūras ietver:

i) 

to, kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot katra tirdzniecības nodaļa vai attiecīgā gadījumā – izraudzīti dīleri;

ii) 

pozīcijas limitu noteikšanu un to atbilstības uzraudzību;

iii) 

nodrošināšanu, ka dīleriem ir tiesības patstāvīgi lemt par pozīciju izveidošanu un pārvaldību saskaņā ar noteiktajiem limitiem un apstiprināto stratēģiju;

iv) 

nodrošināšanu, ka par pozīcijām tiek paziņots augstākajai vadībai, un šādi ziņojumi ir iestādes riska pārvaldības procesa sastāvdaļa;

v) 

nodrošināšanu, ka pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas, atsaucoties uz tirgus informācijas avotiem, un tiek veikts novērtējums par pozīcijas vai tās komponentu risku tirgojamību vai risku ierobežošanas spēju, tostarp novērtējums par tirgus datu kvalitāti un pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgū tirgoto pozīciju lielumu;

vi) 

krāpšanas aktīvas apkarošanas procedūras un kontroles;

c) 

iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, tostarp apgrozījuma un tādu pozīciju uzraudzību, kurām ir pārsniegts sākotnēji plānotais turēšanas periods.

▼B

104. pants

Iekļaušana tirdzniecības portfelī

1.  
Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī to kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 102. pantā noteiktajām prasībām un tirdzniecības portfeļa noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 4. panta 1. punkta 86) apakšpunktu, ņemot vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Iestādes pilnībā dokumentē atbilstību šai politikai un procedūrām, kam piemēro regulāru iekšējo revīziju.

▼M8 —————

▼M8

104.b pants

Prasības tirdzniecības nodaļai

1.  
Regulas 430.b panta 3. punktā izklāstīto pārskatu sniegšanas prasību nolūkos iestādes izveido tirdzniecības nodaļas un piesaista katru savu tirdzniecības portfeļa pozīciju kādai no minētajām tirdzniecības nodaļām. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tai pašai tirdzniecības nodaļai vienīgi tad, ja tās atbilst tirdzniecības nodaļas saskaņotajai uzņēmējdarbības stratēģijai un tiek konsekventi pārvaldītas un uzraudzītas saskaņā ar šā panta 2. punktu.
2.  

Iestāžu tirdzniecības nodaļas vienmēr atbilst visām šādām prasībām:

a) 

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša tās uzņēmējdarbības stratēģijai;

b) 

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir konkrēti pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai;

c) 

katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju limitus saskaņā ar minētās tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;

d) 

pārskatus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentējošām prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz vadības struktūrai;

e) 

katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir piemēroti kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai;

f) 

katru mēnesi par katru tirdzniecības nodaļu tiek sagatavoti un kompetentajām iestādēm darīti pieejami pārskati par pozīcijām ar drīzu galatermiņu, vienas dienas un ikdienas tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un pasākumiem, ko iestāde veikusi, lai novērstu minētos pārkāpumus, kā arī novērtējumi par tirgus likviditāti.

3.  
Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, iestāde var dīleri piesaistīt vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ar noteikumu, ka iestāde savai kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka piesaistīšana ir veikta uzņēmējdarbības vai resursu apsvērumu dēļ un piesaistīšanas rezultātā saglabājas citas šajā pantā izklāstītās kvalitatīvās prasības, kas ir piemērojamas dīleriem un tirdzniecības nodaļām.
4.  
Iestādes informē kompetentās iestādes par veidu, kā tās izpilda 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes var prasīt iestādei izmainīt tirdzniecības nodaļu struktūru vai organizāciju, lai izpildītu šā panta prasības.

▼B

105. pants

Piesardzīgas vērtēšanas prasības

▼M8

1.  
Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju un netirdzniecības portfeļa pozīciju, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, dinamisko būtību, prudenciālās atbilstības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības.

▼B

2.  

Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles. Šīs sistēmas un kontroles ietver vismaz šādus elementus:

a) 

vērtēšanas procesa dokumentētu politiku un procedūras, tostarp skaidri noteiktus pienākumus attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtēšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, tādu ievaddatu izmantošanas pamatnostādnes, kuriem nav pieejamas novērošanas vēstures, kas, nosakot cenu pozīcijām, atspoguļo iestādes pieņēmumus par tirgus dalībnieku paredzamo uzvedību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma koriģēšanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras;

▼C2

b) 

skaidru un no tirdzniecības struktūrvienības neatkarīgu pārskatu sniegšanas kārtību par vērtēšanu atbildīgajai nodaļai, kas sniedzas līdz pat vadības struktūrai.

▼C2

▼M8

3.  
Iestādes vismaz reizi dienā pārvērtē tirdzniecības portfeļa pozīcijas pēc to patiesās vērtības. Izmaiņas minēto pozīciju vērtībā paziņo iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā.
4.  
Iestādes, kad tas iespējams, tirdzniecības portfeļa pozīcijas un netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas novērtētas pēc to patiesās vērtības, vērtē pēc tirgus cenas, arī tad, kad minētajām pozīcijām piemēro attiecīgās kapitāla prasības.

▼B

5.  
Vērtējot pēc tirgus cenas, iestāde izmanto piesardzīgākās pieprasījuma un piedāvājuma cenas, izņemot gadījumus, kad iestāde darījuma noslēgšanu var veikt par vidējo tirgus cenu. Ja iestādes izmanto šo izņēmumu, tās reizi sešos mēnešos informē savas kompetentās iestādes par