EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02013R0525-20181224

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/525/2018-12-24

02013R0525 — LV — 24.12.2018 — 003.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 525/2013

(2013. gada 21. maijs)

par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 662/2014 (2014. gada 15. maijs),

  L 189

155

27.6.2014

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs)

  L 156

1

19.6.2018

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs)

  L 156

26

19.6.2018

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris)

  L 328

1

21.12.2018




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 525/2013

(2013. gada 21. maijs)

par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



1.

NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ievieš mehānismu, ar ko:

a) nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis sniedz UNFCCC sekretariātā, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi;

b) ziņo un pārbauda informāciju, kura attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu saistībām saskaņā ar UNFCCC, Kioto protokolu un saskaņā ar tiem pieņemtiem lēmumiem, un vērtē minēto saistību izpildē panākto progresu;

c) veic pārraudzību un ziņošanu attiecībā uz tādu siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos dalībvalstīs, kuras nekontrolē Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām;

d) veic pārraudzību, ziņošanu, pārskatīšanu un pārbaudi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un citu informāciju saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. pantu;

e) ziņo par kvotu izsolēs atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktam vai 10. panta 1. punktam gūto ieņēmumu izlietojumu atbilstīgi minētās direktīvas 3.d panta 4. punktam un 10. panta 3. punktam;

f) veic pārraudzību un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko izmaksu ziņā efektīvā veidā pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņu sekām;

g) vērtē dalībvalstu panākto progresu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

a) ziņošanu par Savienības un tās dalībvalstu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām un to atjauninājumiem saskaņā ar Lēmumu 1/CP.16;

b) šīs regulas I pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs un no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, uz kurām attiecas valsts siltumnīcefekta gāzu pārskati saskaņā ar UNFCCC 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kuras tiek emitētas dalībvalstu teritorijās;

c) siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras ietilpst Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punkta darbības jomā;

d) ar CO2 nesaistītu ietekmi uz klimatu, kura saistīta ar uz emisijām no civilās aviācijas;

e) Savienības un tās dalībvalstu prognozēm par siltumnīcefekta gāzu, ko nekontrolē ar Monreālas protokolu, antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos un dalībvalstu politiku un pasākumiem, kas uz to attiecas;

f) apkopotu finanšu un tehnoloģisko atbalstu jaunattīstības valstīm saskaņā ar UNFCCC prasībām;

g) atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam un 10. panta 1. punktam veiktajās kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu;

h) dalībvalstu rīcību tam, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) gāzes “globālās sasilšanas potenciāls” jeb “GSP” ir kopējais ieguldījums globālajā sasilšanā, ko rada attiecīgās gāzes vienas vienības emisija, salīdzinājumā ar etalongāzes – CO2, kam ir piešķirta vērtība 1, – vienas vienības emisiju;

2) “valsts pārskata sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai aplēstu ar Monreālas protokolu nekontrolēto siltumnīcefekta gāzu, antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kā arī lai ziņotu un arhivētu pārskata informāciju saskaņā ar Lēmumu 19/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

3) “kompetentas pārskata iestādes” ir iestādes, kurām saskaņā ar valsts pārskata sistēmu ir uzticēts uzdevums apkopot siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

4) “kvalitātes nodrošināšana” jeb “KN” ir plānota pārskatīšanas procedūru sistēma, ar ko nodrošina, ka tiek sasniegti datu kvalitātes mērķi un ka tiek ziņotas iespējami labākās aplēses un informācija, lai atbalstītu kvalitātes kontroles programmas efektivitāti un palīdzētu dalībvalstīm;

5) “kvalitātes kontrole” jeb “KK” ir ikdienas tehnisko darbību sistēma, ar ko mēra un kontrolē apkopotās informācijas un aplēšu kvalitāti, lai nodrošinātu datu integritāti, pareizību un pilnīgumu, identificētu un novērstu kļūdas un izlaidumus, dokumentētu un arhivētu datus un citus izmantotos materiālus un reģistrētu visas KN darbības;

6) “rādītājs” ir kvantitatīvs vai kvalitatīvs faktors jeb mainīgais, kas veicina labāku izpratni par politikas un pasākumu īstenošanas progresu un siltumnīcefekta gāzu emisiju tendencēm;

7) “noteiktā daudzuma vienība” jeb “AAU” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1, kas pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura vienlaikus ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme (“Lēmums 13/CMP.1”), vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

8) “piesaistes vienība” jeb “RMU” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai citos attiecīgos UNFCCC vai Kioto protokola struktūru lēmumos;

9) “emisiju samazināšanas vienība” jeb “ERU” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

10) “sertificēta emisiju samazināšana” jeb “CER” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

11) “pagaidu sertificēta emisiju samazināšana” jeb “pagaidu CER” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, proti, kredīti, kurus piešķir emisiju piesaistei, kas sertificēta tīras attīstības mehānisma (TAM) meža ieaudzēšanas vai atjaunošanas projektam; tos paredzēts aizstāt pēc termiņa beigām otrā saistību perioda beigās;

12) “ilgtermiņa sertificēta emisiju samazināšana” jeb “ilgtermiņa CER” ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12. pantu un tā prasībām, kā arī ar attiecīgajiem noteikumiem pielikumā Lēmumam 13/CMP.1 vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, proti, kredīti, kurus piešķir ilgtermiņa emisiju piesaistei, kas sertificēta TAM meža ieaudzēšanas vai atjaunošanas projektam; tos paredzēts aizstāt pēc termiņa beigām projekta kredīta laikposma beigās, uzglabāšanas apvērses gadījumā vai tad, ja netiek iesniegts sertifikācijas ziņojums;

13) “valsts reģistrs” ir standartizētas elektroniskas datubāzes veidā izveidots reģistrs, kurā attiecīgi ir dati par AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu, norakstīšanu, pārnesi, aizstāšanu vai termiņa beigu datuma maiņu;

▼M1

13a) “saistību perioda rezerve” jeb “CPR” ir rezerve, ko izveido saskaņā ar Lēmuma 11/CMP.1 pielikumu vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

13b) “iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerve” jeb “PPSR” ir konts, ko izveido saskaņā ar UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumu 1/CMP.8 (“Lēmums 1/CMP.8”) vai ar citiem attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras;

13c) “vienošanās par saistību kopīgu izpildi” ir vienošanās noteikumi saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu starp Savienību, tās dalībvalstīm un jebkuru trešo valsti, lai kopīgi pildītu savas Kioto protokola 3. pantā noteiktās saistības otrajam saistību periodam;

▼B

14) “politika un pasākumi” ir visi instrumenti, kuru mērķis ir īstenot saistības saskaņā ar UNFCCC 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, un to starpā var būt tādi, kuru galvenais mērķis nav siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana un samazināšana;

15) “politikas, pasākumu un prognožu sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas izveidota, lai ziņotu par politiku un pasākumiem un par prognozēm attiecībā uz ar Monreālas protokolu nekontrolētu siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kā noteikts šīs regulas 12. pantā;

16) “politikas un pasākumu ex-ante izvērtējums” ir politikas vai pasākuma prognozētās ietekmes izvērtējums;

17) “politikas un pasākumu ex-post izvērtējums” ir politikas vai pasākuma radītās ietekmes izvērtējums;

18) “prognozes bez pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kurās neietilpst visu to pasākumu un politikas rezultāti, kas plānoti, pieņemti vai īstenoti pēc gada, kas izvēlēts par attiecīgās prognozes sākumpunktu;

19) “prognozes ar pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kas ietver pieņemtās un īstenotās politikas un pasākumu rezultātus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma ziņā;

20) “prognozes ar papildu pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā ietver rezultātus politikai un pasākumiem, kas pieņemti un īstenoti, lai mazinātu klimata pārmaiņas, kā arī šai sakarā plānotajai politikai un pasākumiem;

21) “jutīguma analīze” ir modeļa algoritma vai pieņēmuma izpēte, lai kvantitatīvi novērtētu, cik jutīgi vai stabili pret izmaiņām ievades datos vai to pamatā esošajos pieņēmumos ir modeļa rezultātu dati. To veic, mainot ievades vērtības vai modeļa vienādojumus un novērojot, kā attiecīgi mainās modeļa rezultāti;

22) “ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītais atbalsts” ir atbalsts pasākumiem jaunattīstības valstīs, ar kuriem veicina mērķi stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā;

23) “ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītais atbalsts” ir atbalsts pasākumiem jaunattīstības valstīs, kuri paredzēti, lai samazinātu cilvēku vai dabas sistēmu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un ar klimatu saistītiem riskiem, saglabājot vai palielinot jaunattīstības valstu pielāgošanās spējas un noturību;

24) “tehniskas korekcijas” ir korekcijas valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu aplēsēs, kas veiktas saistībā ar izskatīšanu saskaņā ar 19. pantu, ja iesniegtie pārskata dati ir nepilnīgi vai ir sagatavoti tādā veidā, kas neatbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības noteikumiem vai pamatnostādnēm, un kas ir paredzētas, lai aizstātu sākotnēji iesniegtās aplēses;

25) “pārrēķini” saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām par gada pārskatiem ir procedūra, ar ko atkārtoti aplēš iepriekš iesniegtos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, jo ir mainījusies metodika vai veids, kādā tiek iegūti un izmantoti emisijas koeficienti un darbības dati, iekļautas jaunas avotu un piesaistes kategorijas vai jaunas gāzes vai ir mainījies siltumnīcefekta gāzu GSP.



2.

NODAĻA

ZEMU OGLEKĻA EMISIJU ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS

4. pants

Zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas

1.  Dalībvalstis un – Savienības vārdā – Komisija saskaņā ar visiem ziņošanas noteikumiem, par ko panākta starptautiska vienošanās UNFCCC procesā, izstrādā savas zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas, lai veicinātu:

a) pārredzamu un precīzu pārraudzību attiecībā uz dalībvalstu faktisko un prognozēto progresu, tostarp attiecībā uz ieguldījumu, ko devuši Savienības pasākumi, izpildot Savienības un dalībvalstu saistības atbilstīgi UNFCCC ierobežot vai samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

b) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi dalībvalstīs saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un panāktu ilgtermiņa emisiju samazinājumus un to lielāku piesaisti piesaistītājos visās nozarēs saskaņā ar Savienības mērķi – izmaksu ziņā efektīvā veidā līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 80 līdz 95 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, ņemot vērā nepieciešamo samazināšanu attīstīto valstu grupā saskaņā ar IPCC.

2.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par savu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģiju īstenošanas stāvokli līdz 2015. gada 9. janvārim vai saskaņā ar starptautiski UNFCCC procesā apstiprinātu grafiku.

3.  Komisija un dalībvalstis savas attiecīgās zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un to atjauninājumus nekavējoties dara publiski pieejamus.



3.

NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR VĒSTURISKAJĀM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJĀM UN PIESAISTI

5. pants

Valsts pārskata sistēmas

1.  Dalībvalstis saskaņā ar valstu sistēmām piemērojamām UNFCCC prasībām izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts pārskata sistēmas, aplēš šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti piesaistītājos un nodrošina, ka to siltumnīcefekta gāzu pārskati ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentajām pārskata iestādēm būtu piekļuve:

a) datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kuri paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatā;

b) vajadzības gadījumā – datiem, kas savākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanai;

c) vajadzības gadījumā – emisijām, pamatā esošajiem datiem un metodēm, kas paziņoti par objektiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanai;

d) datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās pārskata iestādes vajadzības gadījumā:

a) izmantotu ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aplēses valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatos;

b) spētu veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta noteikumus par ar valstu pārskata sistēmām saistītas informācijas, struktūru, formātu un iesniegšanas procedūru un kuros nosaka prasības valstu pārskata sistēmu izveidei un darbībai atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. pants

Savienības pārskata sistēma

1.  Ar šo tiek izveidota Savienības pārskata sistēma tam, lai nodrošinātu valstu pārskatu savlaicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu saistībā ar Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija pārvalda, uztur un cenšas pastāvīgi uzlabot minēto sistēmu, kas ietver:

a) kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu, kas ietver kvalitātes mērķu noteikšanu un pārskata kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāna sagatavošanu. Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas;

b) procedūru, kā, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, aplēš valsts pārskatā trūkstošos datus;

c) dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanu, kas minēta 19. pantā.

2.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 25. pantu pieņemt deleģētus aktus par Savienības pārskata sistēmas pamatprasībām tam, lai izpildītu saistības atbilstoši Lēmumam 19/CMP.1. Komisija atbilstoši 1. punktam nepieņem tādus noteikumus, kurus dalībvalstīm ir grūtāk izpildīt nekā noteikumus, kas paredzēti aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Lēmuma Nr. 280/2004/EK 3. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu.

7. pants

Siltumnīcefekta gāzu pārskati

1.  Dalībvalstis līdz katra gada (“X gads”) 15. janvārim nosaka un paziņo Komisijai:

a) savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

▼M3

aa) no 2023. gada – to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/842 ( 1 ) 2. pantā, par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības;

▼B

b)  UNFCCC ziņošanas prasībām atbilstošus datus par savām oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošu organisku savienojumu antropogēnām emisijām, nodrošinot atbilstību datiem, kas jau paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2001/81/EK 7. pantu un ANO/EEK Konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, par X-2 gadu;

c) savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un CO2 piesaisti piesaistītājos, kas izriet no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības, par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības;

d) savas siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un CO2 piesaisti piesaistītājos, kas izriet no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām saskaņā ar Lēmumu Nr. 529/2013/ES un Kioto protokolu, un informāciju par minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju un to piesaistes pārskatu saistībā ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām saskaņā ar Lēmumu Nr. 529/2013/ES un ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu, un par attiecīgajiem saskaņā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem par gadiem no 2008. gada vai cita attiecīga gada līdz X-2 gadam. Ja dalībvalstis ņem vērā aramzemes apsaimniekošanu, ganību apsaimniekošanu, veģetācijas atjaunošanu vai mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu, tās ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos arī par katru šādu darbību par attiecīgo bāzes gadu vai par laikposmu, kas norādīts Lēmuma Nr. 529/2013/ES VI pielikumā un Lēmuma 13/CMP. 1. pielikumā. Izpildot saskaņā ar šo punktu noteiktās ziņošanas prasības un jo īpaši iesniedzot ar Lēmumā Nr. 529/2013/ES izklāstītajiem dalībvalstu uzskaites pienākumiem saistītu informāciju par emisijām un piesaisti, dalībvalstis iesniedz informāciju, pilnībā ņemot vērā piemērojamās IPCC labas prakses vadlīnijas attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību;

▼M2

da) no 2023. gada – savas emisijas un piesaisti, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 ( 2 ) 2. pants, saskaņā ar šīs regulas III.a pielikumā norādīto metodiku;

▼B

e) visas izmaiņas informācijā, kas minēta a) līdz d) punktā attiecībā uz gadiem no attiecīgā bāzes gada vai laikposma līdz X-3 gadam, norādot šādu izmaiņu iemeslus;

f) informācija par rādītājiem attiecībā uz X-2 gadu, kā izklāstīts III pielikumā;

g) informācija no valsts reģistra par AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER piešķiršanu, iegūšanu, turēšanu, pārskaitīšanu, anulēšanu, atsaukšanu un pārnesi par X-1 gadu;

h) kopsavilkuma informācija par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 4. un 5. punktu par X-1 gadu;

i) informācija par to, kā izmanto kopīgu īstenošanu, TAM un starptautisko emisijas kvotu tirdzniecību saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. un 17. pantu vai jebkuru citu elastīgu mehānismu, kas paredzēts citos instrumentos, kurus pieņēmusi UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vai UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference, kas vienlaikus ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, lai izpildītu emisiju ierobežošanas vai samazināšanas skaitliskās saistības saskaņā ar Lēmuma Nr. 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu vai jebkuras turpmākās saistības saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu, par X-2 gadu;

j) informācija par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu pārskata aplēses, jo īpaši tajās pārskata jomās, kurās ir veiktas korekcijas vai ieteikumi pēc ekspertu veiktas izskatīšanas;

k) pārbaudīto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadales apjoms pa valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata avotu kategorijām, ja iespējams, un šo pārbaudīto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās par X-2 gadu;

l) vajadzības gadījumā – rezultāti, kas gūti konsekvences pārbaudēs par emisijām, kas paziņotas siltumnīcefekta gāzu pārskatā, par X-2 gadu attiecībā uz pārbaudītajām emisijām, kas paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

m) vajadzības gadījumā – rezultāti, kas gūti konsekvences pārbaudēs par datiem, kuri izmantoti, lai aplēstu emisijas siltumnīcefekta gāzu pārskata sagatavošanā, par X-2 gadu attiecībā uz:

i) datiem, kas izmantoti, lai sagatavotu gaisu piesārņojošo vielu pārskatu saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK;

ii) datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 1. punktu;

iii) enerģētikas datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1099/2008 4. pantu un B pielikumu;

n) apraksts par izmaiņām savā valsts pārskata sistēmā;

o) apraksts par izmaiņām valsts reģistrā;

p) informācija par dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāniem, vispārēju nenoteiktības novērtējumu, vispārēju pilnīguma izvērtējumu un, ja tādi dati pieejami, citiem valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma elementiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu.

▼M3

Dalībvalstis ik gadu savos ziņojumos informē Komisiju par jebkādu nodomu izmantot elastības iespējas, kas paredzētas Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā un 7. pantā, kā arī par atbilstīgi minētās regulas 5. panta 6. punktam gūto ieņēmumu izlietojumu. Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemta šāda informācija no dalībvalstīm, Komisija dara informāciju pieejamu šīs regulas 26. pantā minētajai komitejai.

▼M2

Dalībvalsts var prasīt, lai Komisija tai piešķir atkāpi no pirmās daļas da) apakšpunkta nolūkā izmantot citu metodiku, nevis to, kas norādīta III.a pielikumā, ja vajadzīgo metodikas uzlabojumu nevar panākt laikus, lai šo uzlabojumu ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu pārskatos par 2021.–2030. gada periodu, vai ja šīs metodikas uzlabošanas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem no šādas metodikas izmantošanas nolūkā uzlabot emisiju un piesaistes uzskaiti būtu nesamērīgi lielas, jo emisijas no attiecīgajām oglekļa krātuvēm un piesaiste tajās ir maznozīmīgas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atkāpi, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz argumentētu pieprasījumu, kurā norāda, kādā termiņā varētu ieviest metodikas uzlabojumu, ierosināt alternatīvo metodiku vai paveikt kā vienu, tā otru, un novērtējumu par potenciālo ietekmi uz uzskaites pareizību. Komisija var lūgt noteiktā, saprātīgā termiņā iesniegt papildu informāciju. Ja Komisija lūgumu uzskata par pamatotu, tā atkāpi piešķir. Ja Komisija atkāpi noraida, tā savu lēmumu pamato.

▼B

2.  Līdz 15. janvārim otrajā gadā pēc katra pārskata laikposma beigām, kā norādīts Lēmuma Nr. 529/2013/ES I pielikumā, dalībvalstis paziņo Komisijai sākotnējos datus, un līdz 15. martam minētajā gadā – galīgos datus, kas atbilstīgi minētā lēmuma 4. panta 6. punktam par attiecīgo uzskaites laikposmu sagatavoti to zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaitēm.

3.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis iesniedz Komisijai pilnīgu un atjauninātu valsts pārskata ziņojumu. Šajā ziņojumā ietver visu informāciju, kas noteikta 1. punktā, un visus turpmākus šīs informācijas atjauninājumus.

4.  Katru gadu līdz 15. aprīlim dalībvalstis iesniedz UNFCCC sekretariātā valsts pārskatu, kas satur informāciju, kura iesniegta Komisijai saskaņā ar 3. punktu.

5.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ik gadu izveido Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un sagatavo Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu, un līdz katra gada 15. aprīlim iesniedz tos UNFCCC sekretariātā.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai:

a) pievienotu vai dzēstu vielas siltumnīcefekta gāzu sarakstā šīs regulas I pielikumā, vai pievienotu, dzēstu vai grozītu rādītājus šīs regulas III pielikumā atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem;

b) ņemtu vērā izmaiņas GSP un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatu veikšanu atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem.

7.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka struktūru, formātu un procedūru dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskata iesniegšanai saskaņā ar 1. punktu atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem. Šajos īstenošanas aktos precizē arī grafikus Komisijas un dalībvalstu sadarbībai un koordinēšanai, sagatavojot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka struktūru, formātu un procedūru, kādā dalībvalstis ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti saskaņā ar Lēmuma Nr. 529/2013/ES 4. pantu. Pieņemot šādus īstenošanas aktus, Komisija nodrošina Savienības un UNFCCC grafiku saskaņotību attiecībā uz šīs informācijas pārraudzību un ziņošanu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Aptuvenais siltumnīcefekta gāzu pārskats

1.  Ja iespējams, dalībvalstis līdz katra gada (“X gads”) 31. jūlijam iesniedz Komisijai aptuvenu siltumnīcefekta gāzu pārskatu par X-1 gadu. Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu aptuveno siltumnīcefekta gāzu pārskatu vai savām aplēsēm, ja dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi aptuveno pārskatu, ik gadu apkopo aptuveno Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu līdz katra gada 30. septembrim.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka struktūru, formātu un iesniegšanas procedūru dalībvalstu aptuveno siltumnīcefekta gāzu pārskatiem atbilstoši 1. punktam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Procedūras emisiju aplēšu veikšanai, lai apkopotu Savienības pārskatu

1.  Komisija veic saskaņā ar 7. panta 1. punktu dalībvalstu iesniegto datu precizitātes sākotnējo pārbaudi. Tā minēto pārbaužu rezultātus nosūta dalībvalstīm sešu nedēļu laikā pēc iesniegšanas termiņa. Līdz 15. martam kopā ar galīgā pārskata iesniegšanu par X-2 gadu dalībvalstis atbild uz visiem sākotnējā pārbaudē uzdotiem attiecīgiem jautājumiem.

2.  Ja dalībvalsts līdz 15. martam neiesniedz pārskata datus, kas nepieciešami, lai apkopotu Savienības pārskatu, Komisija, apspriežoties un cieši sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, var sagatavot aplēses, lai papildinātu dalībvalsts iesniegtos datus. Komisija šim nolūkam izmanto pamatnostādnes, kas attiecas uz valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanu.



4.

NODAĻA

REĢISTRI

10. pants

Reģistru izveide un darbība

1.  Savienība un dalībvalstis izveido un uztur reģistrus, lai pēc vajadzības precīzi uzskaitītu AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu, norakstīšanu, pārnesi, aizstāšanu vai termiņa beigu datuma maiņu. Dalībvalstis šos reģistrus var arī izmantot, lai precīzi uzskaitītu Direktīvas 2003/87/EK 11.a panta 5. punktā minētās vienības.

▼M1

Savienība un dalībvalstis savos attiecīgajos reģistros, kas izveidoti saskaņā ar pirmo daļu, uzskaita savus attiecīgos noteiktos daudzumus Kioto protokola otrajā saistību periodā un pirmajā daļā minētos darījumus veic saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 vai citiem attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, un saskaņā ar vienošanos par kopīgu izpildi. Šajā sakarā Savienība un katra dalībvalsts savos attiecīgajos reģistros:

 izveido un pārvalda pušu kontus, tostarp depozīta kontu, un šiem pušu kontiem piešķir AAU daudzumu, kas atbilst to attiecīgajiem noteiktajiem daudzumiem, kas paredzēti Kioto protokola otrajam saistību periodam,

 pēc vajadzības uzskaita AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER, kas to attiecīgajos reģistros tiek turētas Kioto protokola otrajam saistību periodam, piešķiršanu, turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu, norakstīšanu, aizstāšanu vai beigu datuma maiņu,

 izveido un uztur saistību perioda rezervi,

  AAU, CER un ERU, kas to attiecīgajos reģistros tiek turētas Kioto protokola pirmā saistību perioda kontos, pārnes uz otrā saistību perioda kontiem, un izveido iepriekšējā perioda pārpalikuma rezervi, un pārvalda tajā turētās AAU,

 uzskaita AAU vai ERU pārskaitīšanu kā ieturējumu par ieņēmumiem, kas gūti par ERU piešķiršanu un par AAU pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu.

▼B

2.  Savienība un dalībvalstis var uzturēt savus reģistrus konsolidētā sistēmā kopā ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm.

3.  Šā panta 1. punktā minētos datus dara pieejamus centrālajam administratoram, kas iecelts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 25. pantu, lai izveidotu Savienības reģistru, kas minēts šā panta 1. punktā.

▼M1

5.  Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai, izmantojot Savienības un dalībvalstu reģistrus, atbilstīgi 1. punktam veiktu Kioto protokola nepieciešamo tehnisko īstenošanu saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 vai citiem attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, un vienošanos par kopīgu izpildi.

6.  Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai nodrošinātu, ka:

 pēc jebkādiem ikgadējo emisiju sadales apjomu neto pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK un pēc jebkādiem kvotu neto pārskaitījumiem, ko veic ar trešām valstīm, kuras piedalās sistēmā, kas ar Direktīvu 2003/87/EK izveidota nolūkā īstenot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Savienībā, bet kuras nav vienošanās par kopīgu izpildi puses, Kioto protokola otrā saistību perioda beigās ar klīringa procesa starpniecību tiek veikts atbilstoša AAU skaita pārskaitījums,

 tiek veikti darījumi, kas ir nepieciešami, lai ar Direktīvas 2003/87/EK 11.a pantu saskaņotu to ierobežojumu piemērošanu, kas lēmumos, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, noteikti attiecībā uz ERU un CER pārnešanu no Kioto protokola pirmā saistību perioda uz otro; šādi darījumi neskar dalībvalstu spēju pārnest citas ERU un CER no pirmā saistību perioda uz otro citiem nolūkiem, ar noteikumu, ka netiek pārsniegti ierobežojumi ERU un CER pārnešanai no Kioto protokola pirmā saistību perioda uz otro.

7.  Ja dalībvalstij ir nopietnas grūtības saistībā ar īpašu un ārkārtas situāciju, tostarp ar uzskaiti saistītas neatbilstības attiecībā uz Savienības tiesību aktu saskaņošanu ar īstenošanas noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās Kioto protokola ietvaros, Komisija var, atkarībā no vienību pieejamības Kioto protokola otrā saistību perioda beigās, pieņemt pasākumus, lai risinātu minēto situāciju. Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem Savienības reģistrā turētās CER, ERU vai AAU pārskaita uz minētās dalībvalsts reģistru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pilnvaras pieņemt minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no dienas, kad Savienība ir noslēgusi Kioto protokola Dohas grozījumu.

8.  Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 5. un 6. punktu Komisija nodrošina atbilstību Direktīvai 2003/87/EK un Lēmumam 406/2009/EK un starptautiski saskaņotu uzskaites prasību konsekventu īstenošanu, optimizē pārredzamību un nodrošina Savienības un dalībvalstu īstenotās AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER uzskaites precizitāti, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no administratīvā sloga un izmaksām, tostarp tām, kas saistītas ar ieturējumu un IT attīstīšanu un uzturēšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija ievērotu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

▼B

11. pants

Vienību norakstīšana saskaņā ar Kioto protokolu

1.  Dalībvalstis pēc valsts pārskata pārbaudes pabeigšanas saskaņā ar Kioto protokolu attiecībā uz katru gadu Kioto protokola pirmajā saistību periodā, tostarp pēc visu īstenošanas jautājumu atrisināšanas, noraksta no reģistra AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER, kas līdzvērtīgas to neto emisijām konkrētā gada laikā.

2.  Attiecībā uz Kioto protokola pirmā saistību perioda pēdējo gadu dalībvalstis noraksta vienības no reģistra, pirms beidzies saistību izpildes papildu laikposms, kas paredzēts Lēmumā 11/CMP.1, kurš pieņemts UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas vienlaikus ir Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

▼M1

3.  Savienība un dalībvalstis Kioto protokola otrā saistību perioda beigās un saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 vai citiem attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas struktūras, un vienošanos par kopīgu izpildi no saviem attiecīgajiem reģistriem noraksta AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER vai ilgtermiņa CER, kas ir līdzvērtīgas siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistei piesaistītājos, uz ko attiecas to attiecīgie noteiktie daudzumi.

▼B



5.

NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR POLITIKU UN PASĀKUMIEM, KĀ ARĪ PAR PROGNOZĒM PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU ANTROPOGĒNĀM EMISIJĀM NO AVOTIEM UN TO PIESAISTI PIESAISTĪTĀJOS

12. pants

Valsts un Savienības politikas, pasākumu un prognožu sistēmas

1.  Dalībvalstis un Komisija līdz 2015. gada 9. jūlijam izveido un pēc tam izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot attiecīgi valstu un Savienības sistēmas ziņošanai par politiku un pasākumiem un ziņošanai par prognozēm par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos. Minētās sistēmas ietver attiecīgos institucionālos, juridiskos un procesuālos pasākumus, kas izveidoti dalībvalstī un Savienībā, lai izvērtētu politiku un prognozētu siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju no avotiem un to piesaisti piesaistītājos.

2.  Dalībvalstu un Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai paziņotā informācija par politiku un pasākumiem un prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kā minēts 13. un 14. pantā, būtu savlaicīga, pārredzama, precīza, konsekventa, salīdzināma un pilnīga, tostarp lai attiecīgā gadījumā tiktu izmantoti un piemēroti dati, metodes un modeļi, kā arī tiktu īstenoti kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumi un jutīguma analīze.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus par struktūru, formātu un procedūru, kādā iesniedzama informācija par valstu un Savienības politikas, pasākumu un prognožu sistēmām, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, 13. pantu un 14. panta 1. punktu un atbilstoši attiecīgiem lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas saskaņā ar no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem. Komisija nodrošina saskaņotību ar starptautiski apstiprinātām ziņošanas prasībām, kā arī Savienības un starptautisko grafiku saskaņotību attiecībā uz šīs informācijas pārraudzību un ziņošanu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Ziņošana par politiku un pasākumiem

1.  Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. martam un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai:

a) aprakstu par savas valsts sistēmu ziņošanai par politiku un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par pro gnozēm par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos saskaņā ar 12. panta 1. punktu, ja šāds apraksts vēl nav iesniegts, vai informāciju par visām izmaiņām šajā sistēmā, ja šāds apraksts jau ir iesniegts;

b) atjauninājumus, kuri attiecas uz zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijām, kas minētas 4. pantā, un virzību šo stratēģiju īstenošanā;

c) informāciju par valsts politiku un pasākumiem vai pasākumu grupām, kā arī par Savienības politikas un pasākumu vai pasākumu grupu īstenošanu, ar kuru ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti piesaistītājos, strukturējot šo informāciju pa nozarēm un iedalot pa atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži), kas uzskaitītas I pielikumā. Šajā informācijā atsaucas uz piemērojamo un attiecīgo valsts vai Savienības politiku un ietver:

i) politikas vai pasākuma mērķi un īsu politikas vai pasākuma aprakstu;

ii) politikas instrumenta veidu;

iii) politikas, pasākuma vai pasākumu grupas īstenošanas stāvokli;

iv) attiecīgā gadījumā rādītājus, lai pārraudzītu un novērtētu progresu laika gaitā;

v) ja ir pieejamas – kvantitatīvās aplēses par ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, sadalot tās šādi:

 atsevišķu pasākumu un politikas vai to grupu ietekmes ex-ante izvērtējumu rezultāti. Aplēses sniedz par četriem secīgiem turpmākiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5 un kas seko uzreiz pēc pārskata gada, nošķirot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK,

 rezultāti ex-post izvērtējumiem par atsevišķu politikas un pasākumu vai to grupu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, nošķirot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK;

vi) ja ir pieejamas – politikas un pasākumu prognozēto izmaksu un ieguvumu aplēses, kā arī vajadzības gadījumā radušos izdevumu un ieguvumu aplēses par politiku un pasākumiem;

vii) ja ir pieejamas – visas atsauces uz izvērtējumu un tā pamatā esošiem tehniskajiem ziņojumiem, kas minēti 3. punktā;

▼M2

viii) no 2023. gada – informāciju par valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu savus pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/841, un informāciju par citu plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, kas iecerēti ar mērķi ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot piesaistītājus, pārsniedzot minētajā regulā noteiktās saistības;

▼M3

ix) no 2023. gada – informāciju par valsts politiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/842, un informāciju par citu plānoto valsts politiku un pasākumiem, kas iecerēti ar mērķi ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, pārsniedzot minētajā regulā noteiktās saistības;

▼B

d) informāciju, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e) informāciju par to, kādā apmērā dalībvalsts rīcība ir būtisks elements valsts mērogā veiktos centienos, kā arī to, kādā apmērā kopīgas īstenošanas mehānisma, TAM prognozētā izmantošana un starptautiskā emisijas kvotu tirdzniecība papildina valsts pasākumus atbilstīgi attiecīgajiem Kioto protokola un saskaņā ar to pieņemto lēmumu noteikumiem.

2.  Dalībvalsts Komisijai paziņo par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kura tiek paziņota saskaņā ar šo pantu pārskata laikposma pirmajā gadā, līdz šai paziņošanai sekojošā gada 15. martam.

3.  Dalībvalstis dara sabiedrībai elektroniski pieejamu ikvienu būtisku valsts politikas un pasākumu izmaksu un ietekmes izvērtējumu, ja tāds pieejams, un jebkuru būtisku informāciju par Savienības politikas un pasākumu īstenošanu, ar ko ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti piesaistītājos, kopā ar pastāvošiem tehniskiem ziņojumiem, kas ir šo izvērtējumu pamatā. Minētajos izvērtējumos būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatā esošie pieņēmumi.

14. pants

Ziņošana par prognozēm

1.  Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. martam un pēc tam reizi divos gados paziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, iedalot tās pēc atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži), kas uzskaitītas I pielikumā, un pēc nozares. Minētās prognozes ietver kvantitatīvas aplēses par četriem secīgiem turpmākiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5 un kas seko uzreiz pēc pārskata gada. Valsts prognozēs ņem vērā visu Savienības mērogā pieņemto politiku un pasākumus, un tajās ietver:

a) prognozes bez pasākumiem, ja tādas ir pieejamas, prognozes ar pasākumiem un prognozes ar papildu pasākumiem, ja tādas ir pieejamas;

b) kopējās siltumnīcefekta gāzu prognozes un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Lēmums Nr. 406/2009/EK;

▼M2

ba) no 2023. gada – kopējās prognozes par siltumnīcefekta gāzēm un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, uz ko attiecas Regula (ES) 2018/841;

▼B

c) atbilstīgi 13. pantam apzinātās politikas un pasākumu ietekmi. Ja šāda politika un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un izskaidro;

d) attiecībā uz prognozēm veiktās jutīguma analīzes rezultātus;

e) visas attiecīgās atsauces uz izvērtējumu un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā 4. punktā minētajām prognozēm;

▼M3

f) sākot no 2023. gada, kopējās siltumnīcefekta gāzu prognozes un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842 un Direktīva 2003/87/EK.

▼B

2.  Dalībvalsts Komisijai paziņo par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kura tiek paziņota saskaņā ar šo pantu pārskata laikposma pirmajā gadā, līdz pēc pēdējā pārskata sniegšanas sekojošā gada 15. martam.

3.  Dalībvalstis ziņo par visaktuālākajām pieejamām prognozēm. Ja dalībvalsts katru otro gadu līdz 15. martam neiesniedz pilnīgas prognožu aplēses un Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgā dalībvalsts nevar novērst aplēšu nepilnības, kas konstatētas ar Komisijas KN vai KK procedūrām, Komisija, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, var sagatavot aplēses, kas vajadzīgas, lai apkopotu Savienības prognozes.

4.  Dalībvalstis dara sabiedrībai elektroniski pieejamas savas valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos kopā ar attiecīgajiem tehniskajiem ziņojumiem, kas ir šo prognožu pamatā. Minētajās prognozēs būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatā esošie pieņēmumi.



6.

NODAĻA

CITAS KLIMATA PĀRMAIŅĀM BŪTISKAS INFORMĀCIJAS PAZIŅOŠANA

15. pants

Ziņošana par valstu pielāgošanās pasākumiem

Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. martam un pēc tam reizi četros gados (termiņš saskaņots ar UNFCCC ziņošanas termiņu) paziņo Komisijai informāciju par saviem valsts pielāgošanās plāniem un stratēģijām, izklāstot īstenotās vai plānotās darbības, kuru mērķis ir sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Minētajā informācijā iekļauj galvenos mērķus un klimata pārmaiņu ietekmētu apstākļu kategorijas, uz kurām tie attiecas, piemēram, plūdi, jūras līmeņa celšanās, ekstrēmas temperatūras, sausums un citi ekstrēmi laikapstākļi.

16. pants

Ziņošana par jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu un tehnoloģisko atbalstu

1.  Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu laikus un saskaņoti ziņot par jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu atbilstoši piemērojamiem attiecīgiem UNFCCC noteikumiem, cita starpā izmantojot saskaņā ar UNFCCC apstiprinātus kopīgus formātus, un lai nodrošinātu, ka ikgadējā ziņošana tiek veikta līdz 30. septembrim.

2.  Ja ir vajadzīgs vai prasīts UNFCCC, dalībvalstis cenšas sniegt informāciju par finanšu plūsmām, pamatojoties uz tā sauktajiem “Riodežaneiro politikas rādītājiem” ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītam atbalstam, kurus ieviesa ESAO Attīstības palīdzības komiteja, un metodisko informāciju, kas attiecas uz Riodežaneiro klimata pārmaiņu rādītāju metodikas īstenošanu.

3.  Ja tiek sniegta informācija par mobilizētām privātām finanšu plūsmām, tajā iekļauj ziņas par definīcijām un metodēm, kas izmantotas jebkuru kvantitatīvu rādītāju noteikšanai.

4.  Atbilstoši lēmumiem, ko pieņēmušas UNFCCC vai Kioto protokola struktūras vai struktūras, kas izveidotas atbilstoši no minētajiem dokumentiem izrietošiem vai tos aizstājošiem nolīgumiem, informācijā par sniegto atbalstu iekļauj ziņas par atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai, pielāgošanai, kapacitātes veidošanai un tehnoloģiju nodošanai un, ja iespējams, informāciju par to, vai finanšu resursi ir jauni un papildinoši.

17. pants

Ziņošana par izsoles ieņēmumu un projektu kredītu izlietojumu

1.  Dalībvalstis līdz katra gada 31. jūlijam (“X gads”) par X-1 gadu Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a) detalizēts pamatojums, kas minēts Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 2. punktā;

b) informācija par to, kā X-1 gadā izlietoti ieņēmumi, kurus dalībvalsts ieguvusi kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, tostarp informāciju par tādiem ieņēmumiem, kas izmantoti vienam vai vairākiem no minētās direktīvas 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, vai par tādu ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu, un par darbībām, kas veiktas saskaņā ar minēto pantu;

c) informācija par to, kā atbilstīgi dalībvalsts noteiktajam ir izlietoti visi ieņēmumi no dalībvalsts aviācijas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu; šo informāciju sniedz saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu;

d) informācija, kas minēta Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un informācija par to, kā to iepirkuma politika veicina starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām panākšanu;

e) informācija par Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 6. punkta piemērošanu attiecībā uz projekta darbībām, kuras saistītas ar hidroelektroenerģijas ražošanu ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 20 MW.

2.  Izsolēs iegūtie ieņēmumi, kas nav izlietoti laikā, kad dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar šo pantu, tiek kvantificēti un iekļauti turpmāko gadu ziņojumos.

3.  Dalībvalstis dara sabiedrībai pieejamus ziņojumus, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šo pantu. Komisija viegli pieejamā veidā publisko par visu Savienību apkopotu informāciju.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta struktūru, formātu un iesniegšanas procedūras, ko dalībvalstis izmanto, paziņojot informāciju saskaņā ar šo pantu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18. pants

Divgadu ziņojumi un valstu paziņojumi

1.  Savienība un dalībvalstis UNFCCC sekretariātā iesniedz divgadu ziņojumus saskaņā ar UNFCCC Līgumslēdzējpušu konferences Lēmumu 2/CP.17 (Lēmums 2/CP.17) vai turpmākiem UNFCCC struktūru pieņemtiem attiecīgiem lēmumiem un valstu paziņojumus saskaņā ar UNFCCC 12. pantu.

2.  Dalībvalstis Komisijai iesniedz UNFCCC sekretariātā iesniegto valstu paziņojumu un divgadu ziņojumu kopijas.



7.

NODAĻA

SAVIENĪBAS EKSPERTU VEIKTA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU IZSKATĪŠANA

19. pants

Pārskatu izskatīšana

1.  Komisija veic vispusīgu izskatīšanu attiecībā uz valsts pārskatu datiem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šīs regulas 7. panta 4. punktu, lai noteiktu ikgadējo emisiju sadales apjomu, kas paredzēts Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturtajā daļā, nolūkā piemērot šīs regulas 20. un 27. pantu un lai pārraudzītu dalībvalstu gūtos panākumus, sasniedzot to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai ierobežošanas mērķus atbilstīgi Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. un 7. pantam gados, kad tiek veikta vispusīgā izskatīšana.

2.  Sākot ar paziņotajiem datiem par 2013. gadu, Komisija veic ikgadēju izskatīšanu attiecībā uz tiem dalībvalstu saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu iesniegtajiem valstu pārskatu datiem, kas ir lietderīgi, lai pārraudzītu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai ierobežošanu saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. un 7. pantu un citiem Savienības tiesību aktos noteiktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķiem. Dalībvalstis pilnīgi iesaistās šajā procesā.

3.  1. punktā minētā vispusīgā izskatīšanā ietver:

a) pārbaudes, lai pārliecinātos par iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu;

b) pārbaudes, lai noteiktu gadījumus, kad pārskata dati sagatavoti neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem; un

c) attiecīgā gadījumā, apspriežoties ar dalībvalstīm, aprēķinus par izskatīšanas rezultātā vajadzīgajām tehniskajām korekcijām.

4.  Ikgadējā izskatīšanā ietver pārbaudes, kas izklāstītas 3. punkta a) apakšpunktā. Ja to ir lūgusi kāda dalībvalsts pēc apspriešanās ar Komisiju vai ja pārbaudēs konstatē būtiskas problēmas, piemēram:

a) ja iepriekšējās Savienības vai UNFCCC pārskatīšanās sniegtie ieteikumi nav īstenoti vai dalībvalsts nav izskaidrojusi kādus jautājumus; vai

b) ja saistībā ar kādu no galvenajām kategorijām dalībvalsts pārskatā aplēses ir pārāk lielas vai mazas,

attiecīgās dalībvalsts datu ikgadējā pārskatīšanā ietver arī pārbaudes, kas minētas 3. punkta b) apakšpunktā, lai būtu iespējams veikt 3. punkta c) apakšpunktā izklāstītos aprēķinus.

5.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka termiņus un pasākumus vispusīgās un ikgadējās izskatīšanas veikšanai, kuras attiecīgi minētas šā panta 1. un 2. punktā, tostarp šā panta 3. un 4. punktā izklāstītos uzdevumus, un cita starpā nodrošina pienācīgu apspriešanos ar dalībvalstīm par izskatīšanas secinājumiem. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.  Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, nosaka kopējo emisiju summu attiecīgajā gadā, kura, pabeidzot attiecīgo izskatīšanu, izriet no koriģētajiem pārskatu datiem par katru dalībvalsti.

7.  Piemērojot Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta 1. punktu, izmanto datus par katru dalībvalsti, kuri saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 11. pantu un Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu izveidotajos reģistros ir iekļauti dienā, kas ir četrus mēnešus pēc saskaņā ar šā panta 6. punktu pieņemta īstenošanas akta publicēšanas dienas. Tas ietver izmaiņas minētajos datos, kuras konkrētā dalībvalsts ir veikusi, izmantojot elastīguma iespējas saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. un 5. pantu.

20. pants

Pārrēķinu sekas

1.  Kad saskaņā ar 19. pantu ir pabeigta vispusīgā pārbaude par pārskata datiem, kas attiecas uz 2020. gadu, Komisija saskaņā ar II pielikumā noteikto formulu aprēķina pārrēķināto siltumnīcefekta gāzu emisiju seku summu katrai dalībvalstij.

2.  Neskarot šīs regulas 27. panta 2. punktu, Komisija cita starpā izmanto summu, kas minēta šā panta 1. punktā, ierosinot emisiju samazinājuma vai ierobežojuma mērķus katrai dalībvalstij laikposmam pēc 2020. gada saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 14. pantu.

3.  Komisija nekavējoties publicē saskaņā ar 1. punktu veikto aprēķinu rezultātus.



8.

NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR PROGRESU SAVIENĪBAS UN STARPTAUTISKO SAISTĪBU IZPILDĒ

21. pants

Ziņošana par progresu

1.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo regulu, un apspriežoties ar dalībvalstīm, katru gadu izvērtē Savienības un tās dalībvalstu panākto progresu, nosakot, vai ir gūti pietiekami panākumi, lai izpildītu:

a) saistības saskaņā ar UNFCCC 4. pantu un Kioto protokola 3. pantu, kas plašāk izklāstītas lēmumos, kurus pieņēmusi UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vai UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme. Šādu izvērtējumu balsta uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 7., 8., 10. un 13.–17. pantu;

b) pienākumus, kas noteikti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pantā. Šādu izvērtējumu balsta uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 7., 8., 13. un 14. pantu;

▼M3

c) pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2018/842 4. pantā. Izvērtēšanā ņem vērā Savienības politikas un pasākumu progresu un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados izvērtēšanā iekļauj arī prognozes par Savienības virzību uz tās Parīzes nolīgumam valsts noteikto devumu īstenošanu, ietverot Savienības saistības panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus visas ekonomikas mērogā, un prognozes par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi saskaņā ar minēto regulu.

▼B

2.  Komisija reizi divos gados izvērtē aviācijas kopējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp saistībā ar emisijām, kas nav CO2, vai tās radītās sekas, pamatojoties uz emisiju datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 7. pantu, un attiecīgā gadījumā uzlabo minēto izvērtējumu, atsaucoties uz zinātnes sasniegumiem un gaisa satiksmes datiem.

3.  Komisija līdz katra gada 31. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopoti 1. un 2. punktā paredzēto izvērtējumu secinājumi.

22. pants

Ziņojums par papildu laikposmu saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokolu

Eiropas Savienība un katra dalībvalsts UNFCCC sekretariātā iesniedz ziņojumu par papildu laikposmu ar Lēmuma 13/CMP.1 3. punktu noteikto saistību izpildei tad, kad minētais laikposms ir beidzies.



9.

NODAĻA

SADARBĪBA UN ATBALSTS

23. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību

Dalībvalstis un Savienība nodrošina pilnīgu sadarbību un koordināciju savā starpā saistībā ar šajā regulā paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz:

a) Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata izstrādi un Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanu atbilstīgi 7. panta 5. punktam;

b) Savienības valstu paziņojuma sagatavošanu saskaņā ar UNFCCC 12. pantu un Savienības divgadu ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar Lēmumu 2/CP.17 vai turpmākiem UNFCCC struktūru pieņemtiem attiecīgiem lēmumiem;

c)  UNFCCC un Kioto protokolā noteiktām pārskatīšanas un atbilstības procedūrām atbilstoši piemērojamiem lēmumiem saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu, kā arī Savienības procedūrai dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskata izskatīšanai, kas minēta šīs regulas 19. pantā;

d) visām korekcijām saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu vai pēc Savienības izskatīšanas procesa, kas minēts šīs regulas 19. pantā, vai citām izmaiņām pārskatos un pārskatu ziņojumos, kas iesniegti vai ir iesniedzami UNFCCC sekretariātam;

e) Savienības aptuvenā siltumnīcefekta gāzu pārskata apkopošanu saskaņā ar 8. pantu;

f) ziņošanu attiecībā uz AAU, RMU, ERU, CER, pagaidu CER vai ilgtermiņa CER norakstīšanu pēc papildu laikposma, kas minēts Lēmuma 13/CMP.1 14. punktā saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 1. punktu.

24. pants

Eiropas Vides aģentūras loma

Eiropas Vides aģentūra palīdz Komisijai tās darbā, lai izpildītu 6.–9., 12.–19., 21. un 22. pantu saskaņā ar tās gada darba programmu. Tas ietver palīdzību:

a) apkopojot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un sagatavojot ES siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu;

b) veicot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, lai sagatavotu Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

c) sagatavojot aplēses par datiem, kas nav iekļauti valsts siltumnīcefekta gāzu pārskatā;

d) veicot izskatīšanas;

e) sagatavojot aptuveno Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

f) apkopojot informāciju, kuru dalībvalstis paziņojušas par politiku un pasākumiem, kā arī prognozēm;

g) veicot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras attiecībā uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas par prognozēm, politiku un pasākumiem;

h) sagatavojot datu aplēses par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

i) apkopojot datus, kas nepieciešami ikgadējam ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei, kuru sagatavo Komisija;

j) izplatot informāciju, kas savākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas politiku un pasākumiem un uzturot Eiropas pielāgošanās platformu klimata pārmaiņām, kas attiecas uz klimata pārmaiņu ietekmi, to radīto neaizsargātību un pielāgošanos tām.



10.

NODAĻA

DELEĢĒŠANA

25. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   ►M1  Pilnvaras pieņemt 6. un 7. pantā un 10. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 8. jūlija. ◄ Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

▼M1

2.a  Pilnvaras pieņemt 10. panta 5. un 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no dienas, kad Savienība ir noslēgusi Kioto protokola Dohas grozījumu, līdz brīdim, kad beidzas papildu laikposms saistību izpildei saskaņā ar Kioto protokola otro saistību periodu.

▼B

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6., 7. un 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 6., 7. un 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.



11.

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Komiteju procedūra

▼M4 —————

▼B

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

▼M1

3.  10. panta 7. punktā minētajā gadījumā, ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

▼B

27. pants

Pārskatīšana

1.  Komisija regulāri pārskata šajā regulā noteikto pārraudzības un ziņošanas noteikumu atbilstību turpmākiem lēmumiem saistībā ar UNFCCC un Kioto protokolu vai citiem Savienības tiesību aktiem. Turklāt Komisija regulāri izvērtē to, vai norises saistībā ar UNFCCC nerada situāciju, kad šajā regulā noteiktie pienākumi vairs nav vajadzīgi, nav samērīgi ar attiecīgajiem ieguvumiem, ir jāpielāgo vai nav saderīgi vai pārklājas ar ziņošanas prasībām saskaņā ar UNFCCC, un vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.  Komisija līdz 2016. gada decembrim izskata, vai IPCC 2006. gada vadlīniju par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem izmantošanas ietekmē vai būtisku izmaiņu dēļ UNFCCC metodikā, ko izmanto, nosakot siltumnīcefekta gāzu pārskatu, nav radusies vairāk nekā 1 % atšķirība dalībvalsts kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās, uz kurām attiecas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. pants, un var pārskatīt dalībvalstu gada emisiju sadales apjomus, kā noteikts Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturtajā daļā.

28. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 280/2004/EK. Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar IV pielikumā pievienoto atbilstības tabulu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES

Oglekļa dioksīds (CO2)

Metāns (CH4)

Slāpekļa oksīds (N2O)

Sēra heksafluorīds (SF6)

Slāpekļa trifluorīds (NF3)

Fluorogļūdeņraži (HFC):

 HFC-23 CHF3

 HFC-32 CH2F2

 HFC-41 CH3F

 HFC-125 CHF2CF3

 HFC-134 CHF2CHF2

 HFC-134a CH2FCF3

 HFC-143 CH2FCHF2

 HFC-143a CH3CF3

 HFC-152 CH2FCH2F

 HFC-152a CH3CHF2

 HFC-161 CH3CH2F

 HFC-227ea CF3CHFCF3

 HFC-236cb CF3CF2CH2F

 HFC-236ea CF3CHFCHF2

 HFC-236fa CF3CH2CF3

 HFC-245fa CHF2CH2CF3

 HFC-245ca CH2FCF2CHF2

 HFC-365mfc CH3CF2CH2CF3

 HFC-43-10mee CF3CHFCHFCF2CF3 vai (C5H2F10)

Perfluorogļūdeņraži (PFC):

 PFC-14, perfluormetāns, CF4

 PFC-116, perfluoretāns, C2F6

 PFC-218, perfluorpropāns, C3F8

 PFC-318, perfluorciklobutāns, c-C4F8

 Perfluorcicklopropāns c-C3F6

 PFC-3-1-10, perfluorbutāns, C4F10

 PFC-4-1-12, perfluorpentāns, C5F12

 PFC-5-1-14, perfluorheksāns, C6F14

 PFC-9-1-18, C10F18




II PIELIKUMS

Pārrēķināto dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju seku summa, kas minēta 20. panta 1. punktā

Pārrēķināto dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju seku summu aprēķina pēc šādas formulas:

image

kur:

 ti, ir dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms “i” gadā, kas noteikts saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu un kas vai nu noteikts 2012. gadā, vai attiecīgā gadījumā noteikts 2016. gadā, pamatojoties uz pārskatīšanu, kura veikta saskaņā ar šīs regulas 27. panta 2. punktu un atbilstīgi Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktam,

 ti,2022 ir dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms “i” gadā saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu, kā tas būtu aprēķināts, ja kā ievaddati tiktu izmantoti izskatītā pārskata dati, kas iesniegti 2022. gadā,

 ei,j ir dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas par “i” gadu, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtiem aktiem saskaņā ar 19. panta 6. punktu pēc ekspertu veiktā pārskata izskatīšanas “j” gadā.




III PIELIKUMS

IKGADĒJO RĀDĪTĀJU SARAKSTS



1. tabula:  prioritāro rādītāju saraksts (1)

Nr.

Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Norādes/definīcijas (2) (3)

1

MAKRO

Kopējā CO2 emisiju intensitāte attiecībā uz IKP, t/miljons euro

CO2 emisijas kopā, kt

CO2 emisijas kopā (neiekļaujot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību), kā ziņots KZF.

IKP, miljardos euro (EC95)

Iekšzemes kopprodukts nemainīgās 1995. gada cenās (avots: valstu pārskati).

2

MAKRO B0

Ar enerģiju saistītā CO2 emisiju intensitāte attiecībā uz IKP, t/miljons euro

CO2 emisijas no enerģijas patēriņa, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas (IPCC avota kategorija 1A, sektorālā pieeja).

IKP, miljardos euro (EC95)

Iekšzemes kopprodukts nemainīgās 1995. gada cenās (avots: valstu pārskati).

3

TRANSPORTS C0

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

 

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas visās transporta darbībās saistībā ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas paredzēti galvenokārt personu pārvadāšanai ar vietu skaitu 12 pasažieriem vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi).

Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, Mkm

 

Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits (avots: transporta statistika).

Piezīme. Ja iespējams, darbības datiem jābūt saskaņotiem ar emisiju datiem.

4

RŪPNIECĪBA A1

Ar enerģiju saistītā CO2 emisiju intensitāte rūpniecībā, t/Mio euro

CO2 emisijas no rūpniecības, kt

Emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas pārstrādes rūpniecībā, būvniecībā un izraktuvēs un karjeros (izņemot akmeņogļu raktuves un naftas un gāzes ieguvi), ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkā (IPCC avota kategorija 1A2). Enerģija, ko rūpniecībā izmanto transportam, būtu jāiekļauj nevis šajā sadaļā, bet gan pie transporta rādītājiem. Šajā sadaļā ir jāietver emisijas, kas rūpniecībā rodas no visurgājējiem un citām pārvietojamām mašīnām.

Bruto pievienotā vērtība kopējā rūpniecībā, miljardos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pārstrādes rūpniecības nozarēs (NACE 15-22, 24-37), būvniecībā (NACE 45) un raktuvēs, un karjeros (izņemot akmeņogļu raktuves un naftas un gāzes ieguvi) (NACE 13-14) (avots: valstu pārskati).

5

MĀJSAIMNIECĪBAS A.1

Specifiskas CO2 emisijas, t/dzīvojamā māja

CO2 emisijas no fosilā kurināmā patēriņa mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas mājsaimniecībās (IPCC avota kategorija 1A4b).

Pastāvīgi apdzīvotu dzīvojamo māju kopums, 1 000

Pastāvīgi apdzīvotu dzīvojamo māju kopums.

6

PAKALPOJUMI A0

CO2 emisiju intensitāte komerciālajā un iestāžu sektorā, t/Mio euro

CO2 emisijas no fosilā kurināmā patēriņa komerciālajā sektorā un iestāžu sektorā, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas komerciālās un iestāžu ēkās publiskajā un privātajā sektorā (IPCC avota kategorija 1A4a). Transportam izmantotā enerģija pakalpojumu nozarē būtu jāiekļauj nevis šajā sadaļā, bet gan pie transporta rādītājiem.

Pakalpojumi ar bruto pievienoto vērtību, miljardos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pakalpojumos (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (avots: valstu pārskati).

7

TRANSFORMĀCIJA B0

Specifiskas CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju spēkstacijām, t/TJ

CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju termoelektrostacijām, kt

CO2 emisijas no visa fosilā kurināmā sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai publiskajās un pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav iekļautas emisijas no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām.

Visi produkti – izlaide publiskās un pašražotāju termoelektrostacijās, PJ

Trešām personām (koģenerācijas stacijām – CHP), pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots publiskās un pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav ietverta izlaide no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām. Publiskās termoelektrostacijas (kā pamatdarbību) ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešām personām. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, veicot to kā darbību pamatdarbības atbalstam. Bruto elektroenerģijas ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t. i., tiek iekļauts elektroenerģijas patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).

(1)   Dalībvalstis ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tie nav ietverti kopējā ziņojuma formātā (KZF).

(2)   Dalībvalstīm ir jāievēro šīs norādes. Ja tās nevar ievērot tieši šīs norādes vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstīm tas būtu skaidri jānorāda.

(3)   Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz dokumentu “IPCC (1996. g.) – Pārskatītās IPCC 1996. gada vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem”.



2. tabula:  papildu prioritāro rādītāju saraksts (1)

Nr.

Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Norādes/definīcijas (2)

1

TRANSPORTS D0

CO2 emisijas no kravas transporta uz ceļa, kt

 

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas visām transporta darbībām saistībā ar viegliem kravas transportlīdzekļiem (transportlīdzekļi ar bruto svaru 3 900 kg vai mazāk, kas paredzēti galvenokārt vieglas kravas pārvadāšanai vai kuriem ir īpašas iezīmes, piemēram, četru riteņu piedziņa, lai veiktu darbības ārpusceļa apstākļos – IPCC avota kategorija 1A3bii) un smagajiem kravas transportlīdzekļiem (jebkurš transportlīdzeklis ar bruto svaru 3 900 kg vai vairāk un kas paredzēts galvenokārt smagas kravas transportēšanai – IPCC avota kategorija 1A3biii, izņemot autobusus).

Kravas transports uz ceļa, Mtkm

 

Vieglajos kravas un smagajos kravas transportlīdzekļos transportēto tonnu–kilometru skaits; viena tonna–kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā (avots: transporta statistika).

Piezīme. Ja iespējams, darbības datiem vajadzētu būt saskaņotiem ar emisiju datiem.

2

RŪPNIECĪBA A1.1

Kopējā CO2 emisiju intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/miljons euro

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda rūpniecības, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšamas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot kurināmā sadegšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkā (IPCC avota kategorija 1A2a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C2).

Bruto pievienotā vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE (27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52) (avots: valstu pārskati).

3

RŪPNIECĪBA A1.2

Ar enerģiju saistītā CO2 emisiju intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītā CO2 intensitāte ķīmijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, ieskaitot kurināmā sadegšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkā (IPCC avota kategorija 1A2c).

Bruto pievienotā vērtība ķīmijas rūpniecībā, miljardos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (avots: valstu pārskati).

4

RŪPNIECĪBA A1.3

Ar enerģiju saistītā CO2 emisiju intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas stikla, keramikas un celtniecības materiālos, kt

CO2 emisijas no degvielas sadegšanas metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkā.

Bruto pievienotā vērtība – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, miljardos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (avots: valstu pārskati).

5

RŪPNIECĪBA C0.1

Specifiskas CO2 emisijas no dzelzs un tērauda rūpniecības, t/t

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda ražošanas, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot kurināmā sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkā (IPCC avota kategorija 1A2a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C2).

Skābekļa tērauda ražošana, kt

Skābekļa tērauda ražošana (NACE 27) (avots: ražošanas statistikas dati).

6

RŪPNIECĪBA C0.2

Specifiskas, ar enerģiju saistītas CO2 emisijas cementa rūpniecībā, t/t

Ar enerģiju saistītas CO2 emisijas no stikla, keramikas un celtniecības materiāliem, kt

CO2 emisijas no degvielas sadedzināšanas metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkos.

Cementa ražošana, kt

Cementa ražošana (NACE 26) (avots: ražošanas statistikas dati).

(1)   Dalībvalstis ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tie nav ietverti KZF.

(2)   Dalībvalstīm ir jāievēro šīs norādes. Ja tās nevar ievērot tieši šīs norādes vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstīm tas būtu skaidri jānorāda.



3. tabula:  papildrādītāju saraksts

Nr.

Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Norādes/definīcijas

1

TRANSPORTS B0

Specifiskas, ar dīzeļdegvielu saistītas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu, kt

CO2 emisijas no dīzeļdegvielas sadegšanas visās transporta jomas darbībās saistībā ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas paredzēti galvenokārt personu pārvadāšanai ar vietu skaitu 12 pasažieriem vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars – 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi tikai dīzeļdegvielai).

Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, miljonos km

Tikai ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo automobiļu, kam atļauts izmantot publiskus transportam atvērtus ceļus, nobraukto kilometru skaits (avots: transporta statistikas dati).

2

TRANSPORTS B0

Specifiskas, ar benzīnu saistītas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kurus darbina ar benzīnu, kt

CO2 emisijas no benzīna sadegšanas visās transporta jomas darbībās saistībā ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas paredzēti galvenokārt personu pārvadāšanai ar vietu skaitu 12 pasažieriem vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars – 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi tikai benzīns).

Ar benzīnu darbināmo vieglo automašīnu nobraukto kilometru skaits, miljonos km

Tikai ar benzīnu darbināmo vieglo automobiļu, kam atļauts izmantot publiskus transportam atvērtus ceļus, nobraukto kilometru skaits (avots: transporta statistika).

3

TRANSPORTS C0

Specifiskas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, t/pkm

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadegšanas visās transporta jomas darbībās saistībā ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas paredzēti galvenokārt personu pārvadāšanai ar vietu skaitu 12 pasažieriem vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars – 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi).

Pasažieru pārvadājumi automobiļos, Mpkm

Vieglā automobiļa pārvadāto pasažieru skaits attiecībā uz nobrauktajiem kilometriem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā (avots: transporta statistikas dati).

Piezīme. Ja iespējams, darbības datiem ir jābūt saskaņotiem ar emisiju datiem.

4

TRANSPORTS E1

Specifiskas gaisa transporta emisijas, t/pasažieris

CO2 emisijas no vietējā gaisa transporta, kt

CO2 emisijas no vietējā gaisa transporta (komerciālā, privātā, lauksaimniecības u. c.), ieskaitot pacelšanos un nolaišanos (IPCC avota kategorija 1A3aii). Netiek iekļauta degvielas izmantošana lidostās zemes transportam. Neiekļaut arī degvielu stacionārai sadedzināšanai lidostās.

Vietējā gaisa transporta pasažieri, miljoni

Personu skaits, kas veic ceļojumu gaisā, neieskaitot personas, kas lidojuma laikā veic dienesta pienākumus, un salona apkalpes locekļus (tikai vietējā aviācija) (avots: transporta statistikas dati).

Piezīme. Ja iespējams, darbības datiem vajadzētu būt saskaņotiem ar emisiju datiem.

5

RŪPNIECĪBA A1.4

Ar enerģiju saistītā CO2 emisiju intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas pārtikas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas produktu ražošanā, ieskaitot sadedzināšanu elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkos (IPCC avota kategorija 1A2e).

Bruto pievienotā vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība, miljonos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pārtikas produktu un dzērienu, (NACE 15) un tabakas produktu ražošanā (NACE 16) (avots: valstu pārskati).

6

RŪPNIECĪBA A1.5

Ar enerģiju saistītā CO2 emisiju intensitāte – papīra un poligrāfijas rūpniecībā, t/miljons euro

Ar enerģiju saistītās CO2 emisijas papīra un poligrāfijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā, kā arī ierakstu publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā, ieskaitot emisijas no sadedzināšanas elektroenerģijas un siltuma ražošanas nolūkā (IPCC avota kategorija 1A2d).

Bruto pievienotā vērtība – papīra un poligrāfijas rūpniecība, miljonos euro (EC95)

Bruto pievienotā vērtība nemainīgās 1995. gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un ierakstu publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (avots: valstu pārskati).

7

MĀJSAIMNIECĪBAS A0

Specifiskas CO2 emisijas no telpu apsildes mājsaimniecībās, t/m2

CO2 emisijas no telpu apsildes mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no degvielas sadegšanas telpu apsildei mājsaimniecībās.

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju platība, miljonos m2

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo ēku kopējā platība.

8

PAKALPOJUMI B0

Specifiskas CO2 emisijas no telpu apsildes komerciālajā un iestāžu sektorā, kg/m2

CO2 emisijas no telpu apsildes komerciālajā un iestāžu sektorā, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas telpu apsildei komerciālās un iestāžu ēkās publiskajā un privātajā sektorā.

Dienesta ēku platība, miljonos m2

Dienesta ēku kopējā platība (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99).

9

TRANSFORMĀCIJA D0

Specifiskas CO2 emisijas no publiskām spēkstacijām, t/TJ

CO2 emisijas no publiskām termoelektrostacijām, kt

CO2 emisijas no visa fosilā kurināmā sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanā publiskajās termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās (IPCC avota kategorija 1A1ai un 1A1aii). Nav iekļautas emisijas no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām.

Visu produktu izlaide publiskās termoelektrostacijās, PJ

Trešām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots publiskās termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Nav iekļauta izlaide no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām. Publiskās termoelektrostacijas (kā pamatdarbību) ražo elektroenerģiju (un siltumu) pārdošanai trešām personām. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Bruto elektroenerģijas ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t. i., ir iekļauts elektroenerģijas patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).

10

TRANSFORMĀCIJA E0

Specifiskas CO2 emisijas no pašražotājiem, t/TJ

CO2 emisijas no pašražotājiem, kt

CO2 emisijas no visas fosilā kurināmā sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās.

Visu produktu izlaide pašražotāju termoelektrostacijās, PJ

Trešām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots pašražotāju termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Pašražotāju termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai un to veic kā darbību, kas atbalsta pamatdarbību. Bruto elektroenerģijas ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t.i., ir iekļauts elektroenerģijas patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros (avots: enerģijas bilance).

11

TRANSFORMĀCIJA

Oglekļa dioksīda emisiju intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ

CO2 emisijas no klasiskās enerģijas ražošanas, kt

CO2 emisijas no visa fosilā kurināmā sadedzināšanas bruto elektroenerģijas un siltuma ražošanai publiskajās termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās, unpašražotāju termoelektrostacijas un koģenerācijas stacijās. Nav ietvertas emisijas no siltumenerģijas (tikai) ražošanas stacijām.

Visu produktu izlaide publiskajās un pašražotāju elektrostacijās, PJ

Trešām personām (koģenerācijas stacijām – CHP) pārdotā bruto elektroenerģija un siltums, kas saražots publiskās un pašražotāju spēkstacijās un koģenerācijas stacijās. Ietver elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamu energoresursu avotiem un kodolenerģiju (avots: enerģijas bilance).

12

TRANSPORTS

Transportlīdzekļu oglekļa dioksīda emisiju intensitāte, t/TJ

CO2 emisijas no transportlīdzekļiem, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā visās transporta jomas darbībās (IPCC avota kategorija 1A3).

Kopējais enerģijas galapatēriņš no transportlīdzekļiem, PJ

Ietver kopējo enerģijas galapatēriņu transporta jomā no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu) (avots: enerģijas bilance).

13

RŪPNIECĪBA C0.3

Specifiskas, ar enerģiju saistītas CO2 emisijas papīra rūpniecībā, t/t

Ar enerģiju saistītas CO2 emisijas papīra un poligrāfijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā un ierakstu publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā, ieskaitot emisijas no sadedzināšanas, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas nolūkā (IPCC avota kategorija 1A2d).

Papīra ražošanas apjoms, kt

Papīra ražošanas apjoms (NACE 21) (avots: ražošanas statistika).

14

RŪPNIECĪBA

CO2 emisijas no rūpniecības nozares, kt

 

Emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas pārstrādes rūpniecībā, būvniecībā, raktuvēs un karjeros (izņemot akmeņogļu raktuves un naftas un gāzes ieguvi), ieskaitot sadedzināšanu elektrības un siltuma ražošanas nolūkā. (IPCC avota kategorija 1A2.) Enerģiju, ko izmanto rūpniecības transportam, būtu jāietver nevis šajā sadaļā, bet gan pie transporta rādītājiem. Šajā sadaļā būtu jāiekļauj emisijas, kas rūpniecībā rodas no visurgājējiem un citām pārvietojamām mašīnām.

Kopējais enerģijas galapatēriņš no rūpniecības, PJ

 

Ietver rūpniecības kopējo enerģijas galapatēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu) (avots: enerģijas bilance).

15

MĀJSAIMNIECĪBAS

CO2 emisijas no mājsaimniecībām, kt

 

CO2 emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas mājsaimniecībās (IPCC avota kategorija 1A4b).

Kopējais enerģijas galapatēriņš no mājsaimniecībām, PJ

 

Ietver mājsaimniecību kopējo enerģijas galapatēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu) (avots: enerģijas bilance).

▼M2




III.A PIELIKUMS

7. panta 1. punkta da) apakšpunktā minētā pārraudzības un ziņošanas metodika

Pieeja Nr. 3: ģeogrāfiski eksplicīti zemes izmantošanas pārveidošanas dati saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

1. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

Attiecībā uz emisijām un piesaisti tādā oglekļa krātuvē, kas veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistes tādā avotu vai piesaistītāju kategorijā, kura dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā ir prioritāra, jo saskaņā ar aplēsēm tai ir būtiska ietekme uz valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu absolūtos emisiju un piesaistes līmeņos, uz emisiju un piesaistes tendencēm vai uz emisiju un piesaistes nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās – vismaz 2. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada Vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot 3. līmeņa metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

▼B




IV PIELIKUMS



ATBILSTĪBAS TABULA

Lēmums Nr. 280/2004/EK

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts

4. panta 3. punkts

3. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts un 7. panta 3. punkts

3. panta 2. punkts

13. panta 1. punkts un 14. panta 1. punkts

3. panta 3. punkts

12. panta 3. punkts

4. panta 1. punkts

6. pants

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

24. pants

4. panta 4. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

21. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

21. panta 3. punkts

5. panta 3. punkts

5. panta 4. punkts

5. panta 5. punkts

22. pants

5. panta 6. punkts

5. panta 7. punkts

24. pants

6. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

10. panta 3. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

11. panta 1. punkts un 11. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

8. panta 1. punkts

23. pants

8. panta 2. punkts

7. panta 4. punkts

8. panta 3. punkts

9. panta 1. punkts

26. pants

9. panta 2. punkts

9. panta 3. punkts

10. pants

11. pants

28. pants

12. pants

29. pants




Komisijas paziņojumi

“Komisija pieņem zināšanai 10. panta svītrošanu no tās sākotnējā priekšlikuma. Tomēr, lai uzlabotu datu kvalitāti un pārredzamību saistībā ar CO2 emisijām un saistībā ar citu ar jūras transportu saistītu informāciju par klimata apstākļiem, Komisija piekrīt labāk šo jautājumu izskatīt kā daļu no gaidāmās ierosmes attiecībā uz kuģniecības radīto izmešu pārraudzību, ziņošanu un pārbaudi, ko Komisija apņemas pieņemt 2013. gada pirmajā pusgadā. Šajā sakarā Komisija paredz ierosināt grozījumu šajā regulā.”

“Komisija atzīmē, ka, lai nodrošinātu pienācīgu regulas darbību, var būt vajadzīgi papildu noteikumi Savienības sistēmas izveidei, uzturēšanai un grozīšanai attiecībā uz politiku, pasākumiem un prognozēm, kā arī var būt vajadzīgs sagatavot aptuvenu siltumnīcefekta gāzu emisiju gada pārskatu. No 2013. gada sākuma Komisija šo jautājumu izskatīs ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ierosinās regulu grozīt.”



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

Top