“pētniecības un izstrādes nolīgums” ir nolīgums starp divām vai vairākām pusēm par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šīs puses veic:

“nolīgums” ir vienošanās, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņota darbība;

“pētniecība un izstrāde” ir speciālo zināšanu iegūšana, kas saistītas ar produktiem, tehnoloģijām vai procesiem, teorētisku analīžu veikšana, sistemātiski pētījumi vai eksperimenti, tostarp eksperimentāla ražošana, produktu vai procesu tehniska pārbaude, vajadzīgo iekārtu izveide un intelektuālā īpašuma tiesību ieguve attiecībā uz rezultātiem;

“produkts” ir prece vai pakalpojums, tai skaitā gan starppatēriņa preces vai pakalpojumi, gan galapatēriņa preces vai pakalpojumi;

“līguma tehnoloģijas” ir tehnoloģija vai process, kas rodas kopīgā pētniecībā un izstrādē;

“līguma produkts” ir produkts, kas rodas kopīgā pētniecībā un izstrādē vai ko ražo vai nodrošina, piemērojot līguma tehnoloģijas;

“rezultātu izmantošana” ir līguma produktu ražošana vai izplatīšana, līguma tehnoloģiju piemērošana, intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršana vai licencēšana vai tādas zinātības nodošana, kas vajadzīga šādai ražošanai vai piemērošanai;

“intelektuālā īpašuma tiesības” ir intelektuālā īpašuma tiesības, kas ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, autortiesības un blakustiesības;

“zinātība” ir nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā un ir slepens, būtisks un precizēts;

“slepens” zinātības kontekstā nozīmē, ka zinātība nav plaši zināma vai viegli pieejama;

“būtisks” zinātības kontekstā nozīmē, ka zinātība ir īpaši svarīga un lietderīga līguma produktu ražošanai vai līguma tehnoloģiju piemērošanai;

“precizēts” zinātības kontekstā nozīmē, ka zinātība ir aprakstīta pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tā atbilst slepenības un būtiskuma kritērijiem;

“kopīgi” saskaņā ar pētniecības un izstrādes nolīgumiem veikto darbību kontekstā nozīmē darbības, kurā attiecīgo darbu:

“specializācija saistībā ar pētniecību un izstrādi” nozīmē, ka katra puse ir iesaistīta pētniecības un izstrādes nolīgumā paredzētās pētniecības un izstrādes darbībās un sadala pētniecības un izstrādes darbu savā starpā jebkādā veidā, ko tās uzskata par vispiemērotāko; tas neietver maksas pētniecību un izstrādi;

“specializācija saistībā ar izmantošanu” nozīmē, ka puses savā starpā sadala atsevišķus uzdevumus, piemēram, ražošanu vai izplatīšanu, vai nosaka viena otrai rezultātu izmantošanas ierobežojumus, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz konkrētām teritorijām, klientiem vai izmantošanas jomām; tas attiecas uz gadījumiem, kad, pamatojoties uz ekskluzīvu licenci, ko tai piešķīrušas pārējās puses, līguma produktus ražo un izplata tikai viena puse;

“maksas pētniecība un izstrāde” ir pētniecība un izstrāde, ko veic viena puse un finansē finansējošā puse;

“finansējošā puse” ir puse, kas finansē maksas pētniecību un izstrādi un kas pati neveic pētniecības un izstrādes darbības;

“konkurējošs uzņēmums” ir faktisks vai potenciāls konkurents;

“faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas piegādā produktu, tehnoloģiju vai procesu, kuru ir iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma produktu vai līguma tehnoloģiju konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū;

“potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš, ja nebūtu pētniecības un izstrādes nolīguma, pamatojoties nevis uz tīri teorētisku varbūtību, bet reāli novērtējot situāciju, neliela, bet pastāvīga relatīvo cenu kāpuma gadījumā, visticamāk, turpmākajos trīs gados uzņemtos veikt vajadzīgos papildu ieguldījumus vai citu nepieciešamo pārorientāciju, lai piegādātu produktu, tehnoloģiju vai procesu, ko ir iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma produktu vai līguma tehnoloģiju konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū;

“konkrētais produkta tirgus” ir konkrētais tādu produktu tirgus, ko iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma produktiem;

“konkrētais tehnoloģiju tirgus” ir konkrētais tādu tehnoloģiju vai procesu tirgus, ko iespējams uzlabot, aizvietot vai aizstāt ar līguma tehnoloģijām.

attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā, pētniecības un izstrādes nolīguma pušu kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 % no konkrētā produktu un tehnoloģiju tirgus; vai

attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv), v) vai vi) punktā, finansējošās puses un visu pārējo pušu, ar kurām finansējošā puse noslēgusi pētniecības un izstrādes nolīgumus par tiem pašiem līguma produktiem vai tām pašām līguma tehnoloģijām, kopējā tirgus daļa nepārsniedz 25 % no konkrētā produktu vai tehnoloģiju tirgus.