Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (turpmāk “iestāde”).

►M6  Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula un kas ir Direktīvu 97/9/EK, 98/26/EK, 2001/34/EK, 2002/47/EK, 2004/109/EK, 2009/65/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 1 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un Direktīvas 2014/65/ES ( 2 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 ( 3 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 ( 4 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( 5 ) darbības jomā un ciktāl minētie akti attiecas uz uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas daļas vai akcijas, kriptoaktīvu emitentiem vai piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to uzraugošajām kompetentajām iestādēm, Direktīvu 2002/87/EK un 2002/65/EK attiecīgo daļu darbības jomā, tostarp ņemot vērā visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. ◄

Iestāde rīkojas finanšu tirgu dalībnieku darbības jomā attiecībā uz jautājumiem, kas nav tiešā 2. punktā minēto leģislatīvo aktu darbības jomā, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kas skar uzņēmumu pārvaldību, revīzijas un finanšu pārskatus, ņemot vērā ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītos faktorus, ja šādas darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu minēto aktu piemērošanu. Iestāde veic arī nepieciešamos pasākumus saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem, klīringu un norēķiniem, kā arī derivātu jautājumiem.

Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības aktus, ar kuriem iestādei nosaka atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras.

Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši saskaņā ar LESD 258. pantu, nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde savas attiecīgās kompetences robežās veicina:

▼B

▼M3

▼M3

▼M3

Šajā nolūkā iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu šā panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu, veicina uzraudzības konverģenci un saskaņā ar 16.a pantu sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

▼B

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada finanšu tirgu dalībnieki, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

▼M3

Pildot savus uzdevumus, iestāde rīkojas neatkarīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami visas Savienības interesēs un attiecīgā gadījumā ievēro proporcionalitātes principu. Iestāde ir atbildīga un rīkojas godprātīgi, un nodrošina, ka pret visām ieinteresētajām personām izturas taisnīgi.

▼M3

Attiecībā uz iestādes darbību un pasākumu saturu un veidu, jo īpaši pamatnostādņu, ieteikumu, atzinumu, jautājumu un atbilžu un regulatīvo standartu projektu saturu un veidu tiek pilnībā ievēroti šīs regulas un 2. punktā minēto leģislatīvo aktu piemērojamie noteikumi. Ciktāl tas ir pieļaujami un atbilstīgi minētajiem noteikumiem, iestādes darbībās un pasākumos saskaņā ar proporcionalitātes principu, pienācīgi ņem vērā tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt finanšu tirgus dalībnieka, uzņēmuma, cita subjekta vai finanšu darbības, ko ietekmē iestādes darbības un pasākumi, darījumdarbībai.

Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido komiteju, kas to konsultē par to, kā, pilnībā ievērojot piemērojamos noteikumus, tās darbībās un pasākumos būtu jāņem vērā nozarē pastāvošās konkrētās atšķirības attiecībā uz tādu risku būtību, apjomu un sarežģītību, kādi piemīt darījumdarbības modeļiem un praksei, kā arī finanšu iestāžu un tirgu izmēram, ciktāl šādiem faktoriem ir nozīme saskaņā ar apskatāmajiem noteikumiem.

Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu klientu efektīvu un pietiekamu aizsardzību.

EFUS sastāvā ietilpst:

Iestāde ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, kā arī ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), nodrošinot darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar uzticēšanos un pilnīgu savstarpēju cieņu, jo īpaši atbilstīgas un drošas informācijas plūsmas nodrošināšanā starp tām un no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.

Tām uzraudzības iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem uzraudzīt finanšu tirgu dalībniekus, kas darbojas Savienībā.

Regulas 2. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar LESD 226. pantu iestāde pilnībā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu jebkuras izmeklēšanas laikā, kuru veic saskaņā ar minēto pantu.

Uzraudzības padome pieņem gada ziņojumu par iestādes darbībām, tostarp par priekšsēdētāja pienākumu izpildi, un katru gadu līdz 15. jūnijam minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanā par iestādes darbības rezultātiem. Uzklausīšana notiek vismaz reizi gadā. Priekšsēdētājs sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz jebkādiem tā deputātu uzdotiem jautājumiem ikreiz, kad tas tiek prasīts.

Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 4. punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par iestādes darbību.

Papildus 11. līdz 18. pantā un 20. un 33. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī jebkādu attiecīgu informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasījis ad hoc kārtībā.

Iestāde mutiski vai rakstiski atbild uz jebkuru Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdoto jautājumu piecu nedēļu laikā no tā saņemšanas.

Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs aiz slēgtām durvīm notur mutisku konfidenciālu apspriedi ar Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un koordinatoriem. Visi dalībnieki ievēro dienesta noslēpuma prasības.

Neskarot konfidencialitātes saistības, kas izriet no dalības starptautiskos forumos, iestāde pēc pieprasījuma informē Eiropas Parlamentu par tās ieguldījumu Savienības interešu vienotā, kopējā, konsekventā un efektīvā pārstāvēšanā šādos starptautiskos forumos.

Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

Visās dalībvalstīs iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tā, konkrēti, var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

Iestādes uzdevumi ir:

▼M3

▼M3

▼M3

▼B

▼M3

▼B

▼M3

▼B

▼M3

▼M3 —————

Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde:

Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši:

▼M3

▼B

▼M3

▼B

▼M3

▼M3

▼B

Pildot savus 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde rīkojas, balstoties uz tiesisko regulējumu un tā robežās, un pienācīgi ņem vērā proporcionalitātes, ja vajadzīgs, un labāka regulējuma principu, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.

Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā iekšējā tirgū, tostarp:

▼M3

▼M3

▼B

▼M3

Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci un efektivitāti.

Iestāde var arī brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai pastiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 12 ), lai novērstu dublēšanu, pretrunas un juridisko nenoteiktību datu aizsardzības jomā. Iestāde kā novērotājus komitejā var uzaicināt arī valstu datu aizsardzības iestādes.

Regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un saskaņā ar šajos aktos paredzētajiem nosacījumiem vai, ja nepieciešams, ārkārtas situācijās atbilstoši 18. pantam un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot tādu atsevišķu finanšu produktu, instrumentu vai darbību mārketingu, izplatīšanu vai tirdzniecību, kas var radīt būtisku finansiālu kaitējumu klientiem vai patērētājiem vai apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Iestāde šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic tikai izņēmuma gadījumos, ja tā uzskata, ka, piemērojot vienu no 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, vai jebkuru deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, varētu radīt būtiskas problēmas kāda šāda iemesla dēļ:

Gadījumos, kas minēti 1. punktā, iestāde kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām.

Ja nepieciešams, 1. punktā minētajos gadījumos un līdz jaunu pasākumu pieņemšanai un piemērošanai pēc 2. punktā minētajiem pasākumiem iestāde sniedz atzinumus par konkrētiem 1. punktā minēto aktu noteikumiem, lai veicinātu konsekventu, iedarbīgu un efektīvu uzraudzības un izpildes praksi, kā arī kopēju, vienotu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu.

Ja, pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no kompetentajām iestādēm, iestāde uzskata, ka jebkuri leģislatīvi akti, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai jebkuri deleģētie vai īstenošanas akti, kas pamatojas uz minētajiem leģislatīvajiem aktiem, rada būtiskas ārkārtas problēmas, kas saistītas ar uzticēšanos tirgum, patērētāju vai ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Savienībā, tā nekavējoties kompetentajām iestādēm un Komisijai rakstveidā nosūta detalizētu informāciju par viņasprāt esošajām problēmām. Iestāde var sniegt Komisijai atzinumu par jebkuru darbību, ko tā uzskata par piemērotu, jauna leģislatīvā akta priekšlikuma vai jauna deleģētā vai īstenošanas akta priekšlikuma veidā, un par to, cik viņasprāt steidzami risināma ir šī problēma. Iestāde savu atzinumu publisko.

Ja Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus. Iestāde iesniedz izstrādātos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼B

Regulatīvi tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti.

▼M3

Pirms to iesniegšanas Komisijai iestāde organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav ļoti nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Iestāde arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

▼M3 —————

▼M3

Trīs mēnešu laikā pēc regulatīva tehniskā standarta projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ja pieņemšana nevar notikt trīs mēnešu laikā. Ja tas ir Savienības interesēs, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Ja Komisija ir iecerējusi nepieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu vai pieņemt to daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu atpakaļ iestādei, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā to nepieņem, vai izskaidrojot tā grozījumu iemeslus. Komisija savas vēstules kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un atkārtoti iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

▼B

Ja, beidzoties šim sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus vai ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projektu, kurā grozījumi izdarīti neatbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, vai noraida to.

Komisija nedrīkst mainīt iestādes izstrādātā regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

Ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.

Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz regulatīva tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt regulatīvu tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot deleģētu aktu.

▼M3

Komisija organizē regulatīvu tehnisko standartu projektu atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo regulatīvu tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

▼B

Komisija nekavējoties nosūta regulatīvu tehnisko standartu projektus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta regulatīva tehniskā standarta projektu iestādei. Sešu nedēļu laikā iestāde var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja pēc ceturtajā daļā minētā sešu nedēļu laikposma iestāde nav iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi regulatīva tehniskā standarta projekta grozījumus sešās nedēļās, Komisija var veikt grozījumus regulatīva tehniskā standarta projektā, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt regulatīva tehniskā standarta projektu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem. Komisija nemaina iestādes izstrādāto regulatīva tehniskā standarta projekta saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

Regulatīvus tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “regulatīvs tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.

Šīs regulas 10. pantā minēto regulatīvu tehnisko standartu pieņemšanas pilnvaras uz četriem gadiem no 2010. gada 16. decembra piešķir Komisijai. Komisija izstrādā ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 14. pantu.

Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir saistītas ar nosacījumiem, kas noteikti 12. līdz 14. pantā.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

Ar šādu lēmumu par atsaukšanu šajā lēmumā minētā pilnvaru deleģēšana zaudē spēku. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas minēts šajā lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo regulatīvu tehnisko standartu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvo tehnisko standartu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Ja, beidzoties 1. punktā minētajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebilduši pret regulatīvu tehnisko standartu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā paziņotajā datumā.

Regulatīvu tehnisko standartu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvu tehnisko standartu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kas pauž iebildumus pret regulatīvu tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

Ja Komisija neapstiprina regulatīva tehniskā standarta projektu vai veic tajā grozījumus, kā paredzēts 10. pantā, Komisija informē iestādi, Eiropas Parlamentu un Padomi, norādot iemeslus.

Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma var aicināt atbildīgo komisāru kopā ar iestādes priekšsēdētāju uz Eiropas Parlamenta vai Padomes kompetentās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu atšķirīgos apsvērumus.

Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar LESD 291. pantu jomās, kas īpaši noteiktas šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, iestāde var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus. Īstenošanas tehniskie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to būtība ir noteikt minēto aktu piemērošanas nosacījumus. Iestāde iesniedz izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai pieņemšanai. Vienlaikus iestāde informēšanas nolūkā minētos tehniskos standartus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, Komisija var pieprasīt šādu projektu, nosakot jaunu iesniegšanas termiņu. Iestāde savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par to, ka tā neievēros jauno termiņu.

Vienīgi tad, ja iestāde neiesniedz īstenošanas tehniskā standarta projektu Komisijai termiņos saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehnisko standartu bez iestādes projekta, izmantojot īstenošanas aktu.

▼M3

Komisija organizē īstenošanas tehnisko standartu projekta atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un analīze nav nesamērīga ar attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi vai ja tas nav īpaši steidzams jautājums. Komisija arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.

▼B

Komisija nekavējoties nosūta īstenošanas tehnisko standarta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta īstenošanas tehniskā standarta projektu iestādei. Iestāde sešu nedēļu laikā var veikt grozījumus īstenošanas tehniskā standarta projektā un iesniegt to Komisijai oficiāla atzinuma veidā. Iestāde sava oficiālā atzinuma kopiju nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja, beidzoties ceturtajā daļā minētajam sešu nedēļu laikposmam, iestāde nav iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskā standarta projektu.

Ja iestāde ir iesniegusi īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus šajā sešu nedēļu laikposmā, Komisija var veikt īstenošanas tehniskā standarta projekta grozījumus, pamatojoties uz iestādes ierosinātajiem grozījumiem, vai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu ar grozījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem.

Komisija nemaina iestādes izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar iestādi, kā minēts šajā pantā.

Īstenošanas tehniskos standartus pieņem ar regulām vai lēmumiem. Vārdus “īstenošanas tehniskais standarts” iekļauj šādu regulu vai lēmumu nosaukumā. Minētos standartus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā dienā, kas paziņota šajā izdevumā.

Lai EFUS ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu vispārēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, iestāde izdod pamatnostādnes, kas adresētas visām kompetentajām iestādēm vai visiem finanšu tirgus dalībniekiem un izdod ieteikumus vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm vai vienam vai vairākiem finanšu tirgu dalībniekiem.

Iestāde attiecīgā gadījumā veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un analizē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un analīzi veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai. Ja iestāde neveic atklātu sabiedrisko apspriešanu vai ja tā nepieprasa konsultācijas no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, iestāde to pamato.

Pamatnostādnēs un ieteikumos netiek tikai minēti vai pārņemti leģislatīvo aktu elementi. Lai nepieļautu nekādu dublēšanos, pirms jaunu pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas iestāde vispirms pārskata esošās pamatnostādnes un ieteikumus.

Kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Divu mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, vai tā ievēro vai paredz ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu, tā par to paziņo iestādei, minot iemeslus.

Iestāde publisko informāciju par to, ka kāda kompetentā iestāde neievēro vai neparedz ievērot minēto pamatnostādni vai ieteikumu. Iestāde, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, var arī pieņemt lēmumu publiskot kompetentās iestādes norādītos iemeslus, kāpēc tā nav ievērojusi pamatnostādni vai ieteikumu. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu tirgu dalībnieki sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tās ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

Iestāde 43. panta 5. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.

Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

Panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert sabiedrisku apspriešanu vai tehnisku analīzi.

Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu izvērtējumiem, kuri ietilpst Direktīvas 2014/65/ES darbības jomā un kuriem saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde pēc vienas no attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma var sniegt un publicēt atzinumu par uzraudzības izvērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2014/65/ES 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms izvērtējuma laikposma beigām saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma iestāde var sniegt tehniskas konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai jomās, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

Neskarot šā panta 5. punktu, iestādei jautājumus par 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu noteikumu, ar tiem saistīto deleģēto un īstenošanas aktu, un saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pieņemto pamatnostādņu un ieteikumu praktisko piemērošanu vai īstenošanu var jebkurā Savienības oficiālajā valodā iesniegt ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes un Savienības iestādes un struktūras.

Atbildes, ko iestāde sniedz uz 1. punktā minētajiem jautājumiem, nav saistošas. Atbildes ir pieejamas vismaz tajā oficiālajā valodā, kurā tika iesniegts jautājums.

Iestāde savā tīmekļa vietnē izveido un uztur tīmekļa rīku, kas ir pieejams jautājumu iesniegšanai un savlaicīgai visu saņemto jautājumu un visu to atbilžu publicēšanai, kuras ir dotas uz jautājumiem, kas ir pieņemami saskaņā ar 1. punktu, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar minēto personu likumīgajām interesēm vai nerada risku finanšu sistēmas stabilitātei. Iestāde var noraidīt jautājumus, uz kuriem tā neplāno atbildēt. Noraidītos jautājumus iestāde savā tīmekļa vietnē publicē uz diviem mēnešiem.

Trīs Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi var lūgt Uzraudzības padomi saskaņā ar 44. pantu izlemt, vai šā panta 1. punktā minēto pieņemamo jautājumu izskatīt pamatnostādnēs, ievērojot 16. pantu, vai 37. pantā minētajai ieinteresēto personu grupai lūgt konsultāciju, vai jautājumus un atbildes pārskatīt ik pēc piemērota laika sprīža, vai veikt atklātas sabiedriskas apspriešanas, vai veikt iespējamu ar to saistīto izmaksu un ieguvumu analīzi. Šādai apspriešanai un analīzei ir jābūt samērīgai ar attiecīgo jautājumu un atbilžu projektu tvērumu, veidu un ietekmi vai ar lietas īpašo steidzamību. Iesaistot 37. pantā minēto ieinteresēto personu grupu, piemēro konfidencialitātes pienākumu.

Iestāde nosūta Komisijai jautājumus, kuriem nepieciešama Savienības tiesību aktu interpretācija. Iestāde publicē visas atbildes, ko sniegusi Komisija.

Ja kompetentā iestāde nav piemērojusi aktus, kas minēti 1. panta 2. punktā, vai ir tos piemērojusi tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvi tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos aktos noteiktās prasības, iestādei rīkojas saskaņā ar šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktajām pilnvarām.

Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, tostarp, kad tā pamatā ir fizisku vai juridisku personu labi pamatota informācija, un pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas iestāde izklāsta, kā tā šajā gadījumā plāno rīkoties un attiecīgā gadījumā izmeklē iespējamos Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.

▼M2

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz iestādei visu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai, tostarp informāciju par 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesībām.

▼M3

Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši adresēt citām kompetentajām iestādēm ikreiz, kad ir izrādījies vai tiek uzskatīts, ka ar informācijas pieprasīšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei vien nepietiek, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par nepieciešamu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu izmeklēšanai.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Neskarot šajā regulā noteiktās pilnvaras un pirms ieteikuma izdošanas, kā izklāstīts 3. punktā, iestāde ar attiecīgo kompetento iestādi cenšas panākt vienošanos par darbībām, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde ievērotu Savienības tiesību aktus, ja tā uzskata šādus centienus par lietderīgiem, lai novērstu Savienības tiesību aktu pārkāpumu.

Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Ja viena mēneša laikā pēc iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas sniedz oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai paredz veikt, lai izpildītu minēto oficiālo atzinumu.

Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu tajā noteiktajā termiņā un ja savlaicīgi ir jānovērš šāda neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad finanšu iestādēm ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.

Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Regulas 43. panta 5. punktā minētajā pārskatā iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu tirgu dalībnieki nav ievērojuši šā panta 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus vai lēmumus.

Iestāde ievieš īpašus ziņošanas kanālus, lai saņemtu un apstrādātu informāciju, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas ziņo par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu vai Savienības tiesību aktu nepiemērošanu.

Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic ziņošanu, izmantojot minētos kanālus, attiecīgā gadījumā ir aizsargātas pret represijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 ( 13 ).

Iestāde nodrošina, ka visu informāciju var iesniegt anonīmi, konfidenciāli un droši. Ja iestāde uzskata, ka iesniegtā informācija satur pierādījumus vai nozīmīgas pazīmes, kas liecina par būtisku pārkāpumu, tā trauksmes cēlējam sniedz atbildi.

Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes.

Lai pildītu minētos starpnieka un koordinatora pienākumus, Iestāde saņem informāciju par visiem attiecīgajiem attīstības virzieniem, un tā jāaicina piedalīties novērotāja statusā jebkurās dalībvalstu attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs.

Padome, apspriežoties ar Komisiju un ESRK un vajadzības gadījumā ar EUI, pēc tam, kad ir saņemts lūgums no iestādes, Komisijas vai ESRK, var pieņemt iestādei adresētu lēmumu, izsludinot ārkārtas situāciju šīs regulas vajadzībām. Padome pārskata minēto lēmumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi mēnesī. Ja, beidzoties viena mēneša laikposmam, lēmumu neatjauno, tā termiņš automātiski beidzas. Padome jebkurā brīdī var pasludināt ārkārtas situācijas izbeigšanos.

Ja ESRK vai iestāde uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, tās iesniedz slepenu Padomei adresētu ieteikumu un nosūta tai situācijas izvērtējumu. Padome tad izvērtē, vai ir nepieciešams sasaukt sanāksmi. Minētajā procesā garantē pienācīgu slepenību.

Ja Padome nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Komisiju.

Ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 2. punktu un – ārkārtas apstākļos –, ja kompetentajām iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz nelabvēlīgiem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti vai klientu un ieguldītāju aizsardzību, iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes izpilda minētajos leģislatīvajos aktos noteiktās prasības.

Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde minētajā lēmumā noteiktajā termiņā nepilda 3. punktā minēto iestādes lēmumu, gadījumos, kad finanšu tirgu dalībniekiem ir tieši piemērojamas attiecīgās prasības, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, tostarp regulatīvos tehniskajos standartos un īstenošanas tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu, finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu. Tas attiecas vienīgi uz situācijām, kurās kompetentā iestāde nepiemēro 1. panta 2. punktā minētos aktus, tostarp regulatīvus tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem, vai arī piemēro tos tādā veidā, kas šķiet acīmredzams šo aktu pārkāpums, un kad nekavējoties jāveic novēršanas pasākumi, lai atjaunotu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, ir atbilstīgi šiem lēmumiem.

Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar šā panta 2. līdz 4. punktā izklāstīto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā iestāde darbojas kā vidutājs.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu un panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu; attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.

Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu tirgu dalībnieks panāk atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu minētajam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp jebkādas darbības pārtraukšanu.

Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

Šīs regulas 50. panta 2. punktā minētajā ziņojumā iestādes priekšsēdētājs norāda uz kompetento iestāžu domstarpību būtību un veidu, uz panāktiem izlīgumiem un lēmumiem, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

Iestāde atbilstīgi savām pilnvarām veicina un pārrauga uzraudzītāju kolēģiju – ja tādas ir izveidotas ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem – efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvenci un saskaņotību uzraudzītāju kolēģiju darbā. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestāde veicina kopīgu uzraudzības plānu īstenošanu un kopīgu pārbaužu veikšanu un iestādes darbinieki ir pilnvērtīgi uzraudzītāju kolēģiju dalībnieki un kā tādiem tiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

Iestāde uzņemas vadošo lomu, nodrošinot konsekventu un saskaņotu uzraudzītāju kolēģiju darbību attiecībā uz pārrobežu iestādēm visā Savienībā, ņemot vērā sistēmisko risku, ko rada 23. pantā minētie finanšu tirgu dalībnieki, un attiecīgā gadījumā sasauc kolēģijas sanāksmi.

▼B

Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.

Iestāde drīkst:

▼M3

▼B

Iestāde saskaņā ar 10. līdz 15. pantu var atbilstīgi 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos izklāstītajām pilnvarām izstrādāt norādīto regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienotus piemērošanas nosacījumus attiecībā uz noteikumiem par uzraudzītāju kolēģiju operatīvo darbību. Iestāde var izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, lai veicinātu uzraudzības darbības konverģenci un popularizētu paraugpraksi, ko pieņēmušas uzraudzītāju kolēģijas.

Iestādei ir juridiski saistoša vidutāja loma, lai izšķirtu domstarpības starp kompetentām iestādēm saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru. Iestāde var pieņemt uzraudzības lēmumus, kas tieši piemērojami attiecīgajam finanšu tirgu dalībniekam saskaņā ar 19. pantu.

Iestāde pienācīgi apsver sistēmisko risku, kas definēts Regulā (ES) Nr. 1092/2010. Tā vēršas pret jebkādu finanšu pakalpojumu traucējumu risku:

Iestāde vajadzības gadījumā apsver sistēmiskā riska uzraudzību un izvērtēšanu, ko veic ERSK un iestāde, un reaģē uz ERSK brīdinājumiem un ieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu.

Iestāde sadarbībā ar ESRK un saskaņā ar 23. pantu izstrādā vienotu pieeju sistēmiskas nozīmes noteikšanai un mērīšanai, tostarp vajadzības gadījumā kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus.

Minētie rādītāji ir svarīgs elements pienācīgu uzraudzības darbību noteikšanā. Iestāde veiktajos konstatējumos pārrauga konverģences pakāpi, lai veicinātu vienotu pieeju.

Neskarot 1. panta 2. punktā minētos aktus, iestāde vajadzības gadījumā izstrādā papildu pamatnostādnes un ieteikumus finanšu tirgu dalībniekiem, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Iestāde nodrošina, lai finanšu tirgu dalībnieku radītos sistēmiskos riskus ņemtu vērā, izstrādājot projektus regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem jomās, kas paredzētas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas iestāde var veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu iestādes tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai izvērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei, vai klientu vai ieguldītāju aizsardzībai.

Apvienotā komiteja nodrošina vispārēju un starpnozaru koordināciju saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.

Iestāde, konsultējoties ar ESRK, izstrādā kritērijus sistēmisku risku noteikšanai un mērīšanai un atbilstīgu spriedzes testu sistēmu, kas ietver izvērtējumu par tāda sistēmiska riska iespējamību, kuru finanšu tirgus dalībnieki var radīt vai kuru tiem var radīt spriedzes situācijās, tostarp iespējams, ar vidi saistīts sistēmisks risks. Finanšu tirgu dalībniekiem, kas var radīt sistēmisku risku, piemēro pastiprinātu uzraudzību un, ja vajadzīgs, 25. pantā minētās atveseļošanas un noregulējuma procedūras.

Izstrādājot kritērijus sistēmiska riska noteikšanai un mērīšanai, kuru rada finanšu tirgu dalībnieki, iestāde pilnībā ņem vērā attiecīgās starptautiskās pieejas, tostarp tās, ko izstrādājuši Finansiālās stabilitātes padome, Starptautiskais valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka.

Iestāde nodrošina, ka tai ir specializētas un nepārtrauktas spējas efektīvi reaģēt uz 22. un 23. pantā minēto sistēmisku risku materializēšanos, jo īpaši attiecībā uz iestādēm, kas rada sistēmisku risku.

Iestāde pilda tai saskaņā ar šo regulu un 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem uzticētos uzdevumus un palīdz nodrošināt saskaņotu un koordinētu krīžu pārvarēšanas un noregulējuma sistēmu Savienībā.

Lai mazinātu traucējumu sistēmisku ietekmi, iestāde palīdz un aktīvi piedalās efektīvu un saskaņotu ekonomikas atveseļošanas un noregulējuma plānu un procedūru izstrādē un koordinēšanā ārkārtas situācijās, un preventīvu pasākumu izstrādē un koordinēšanā.

Iestāde var izstrādāt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar 10. līdz 15. pantā noteikto procedūru.

Iestāde veicina valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmu (IGS) Eiropas sistēmas nostiprināšanu, rīkojoties saskaņā ar šajā regulā noteiktām pilnvarām, lai garantētu pareizu Direktīvas 97/9/EK piemērošanu, lai nodrošinātu, ka valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmas saņem pienācīgu finansējumu no attiecīgo finanšu tirgu dalībnieku iemaksām, tostarp vajadzības gadījumā no finanšu tirgu dalībniekiem, kuru mītnes vieta ir trešās valstīs, un tās spēj nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību visiem ieguldītājiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā.

Regulas 16. pants par iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz Ieguldītāju kompensāciju sistēmām.

Iestāde var pieņemt regulatīvus un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta 10. līdz 15. pantā.

Šajā regulas pārskatīšanā, kā noteikts 81. pantā, jo īpaši pievēršas valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmu Eiropas sistēmas konverģencei.

Saskaņā ar savu kompetenci iestāde palīdz izstrādāt metodes, ar ko rastu noregulējumu grūtībās nonākušiem finanšu tirgus dalībniekiem, lai nepieļautu problēmu izplatīšanos, ļautu sistemātiskā veidā un laicīgi izbeigt to darbību, tostarp, ja vajadzīgs, piemērojot attiecīgus saskaņotus un stabilus finansēšanas mehānismus.

Iestāde palīdz strādāt pie jautājumiem par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem un jebkādu tādu nodokļu un iemaksu sistēmu kumulatīvo ietekmi uz finanšu iestādēm, kurus varētu ieviest, lai kā daļu no saskaņotas un uzticamas noregulējuma sistēmas nodrošinātu taisnīgu pienākumu sadali un stimulus, tādējādi ierobežojot sistēmisku risku.

▼M3 —————

▼B

Kompetentās iestādes, ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro, vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus deleģēšanas nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģēšanu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu tirgu dalībnieku vai grupu uzraudzībai.

Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot paraugpraksi.

Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto aktu kompetences. Deleģētās iestādes tiesību akti reglamentē deleģēto pienākumu procedūru, izpildi, administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.

Kompetentās iestādes informē iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

Iestāde aktīvi piedalās kopējas Savienības uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā, kā arī vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Savienībā. Iestāde veic vismaz šādus pasākumus:

▼M3

▼M3

▼B

▼M3

▼M3

Attiecīgā gadījumā iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

Iestāde periodiski veic salīdzinošu izvērtēšanu par dažām vai visām kompetento iestāžu darbībām, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci un efektivitāti. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtējamo iestāžu novērtējumu un salīdzināšanu. Plānojot un veicot salīdzinošu izvērtēšanu, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot jebkādu būtisku informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un jebkādu būtisku informāciju no ieinteresētajām personām.

Šā panta nolūkiem iestāde izveido ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas komitejas, kurās ietilpst iestādes darbinieki un kompetento iestāžu locekļi. Salīdzinošās izvērtēšanas komiteju priekšsēdētāji ir iestādes darbinieki. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Valdi un pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt dalības pieteikumu iesniedz priekšlikumu par salīdzinošās izvērtēšanas komitejas priekšsēdētāju un locekļiem, ko apstiprina Uzraudzības padome. Priekšlikumu uzskata par apstiprinātu, ja vien 10 dienu laikā no dienas, kad priekšsēdētājs to iesniedzis, Uzraudzības padome nepieņem lēmumu to noraidīt.

Veicot salīdzinošo izvērtēšanu, cita starpā tiek izvērtēti šādi aspekti:

Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus. Minēto salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Valde jo īpaši novērtē, vai metodika ir piemērota vienādi. Ziņojumā paskaidro un nosaka turpmākus pasākumus, kas salīdzinošās izvērtēšanas rezultātā tiek uzskatīti par piemērotiem, samērīgiem un nepieciešamiem. Minētos turpmākos pasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā salīdzinošā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka no Savienības viedokļa būtu jāturpina saskaņot Savienības noteikumus, kas piemērojami finanšu tirgus dalībniekiem vai kompetentajām iestādēm.

Iestāde divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas sāk gatavot turpmāku ziņojumu. Turpmāko ziņojumu sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas komiteja un saskaņā ar 44. panta 4. punktu pieņem Uzraudzības padome. Izstrādājot minēto ziņojumu, salīdzinošās izvērtēšanas komiteja apspriežas ar Valdi, lai saglabātu konsekvenci ar citiem turpmākajiem ziņojumiem. Turpmākajā ziņojumā ir iekļauts novērtējums par to, bet ne tikai par to, cik piemērotas un efektīvas darbības ir veikušas kompetentās iestādes, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, reaģējot uz turpmākajiem pasākumiem salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā.

Salīdzinošās izvērtēšanas komiteja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas salīdzinošā izvērtēšana, nosaka pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas galvenos konstatējumus. Iestāde publicē pamatotus salīdzinošās izvērtēšanas un 6. punktā minētā turpmākā ziņojuma galvenos konstatējumus. Ja iestādes pamatotie galvenie konstatējumi atšķiras no tiem, kurus norādījusi salīdzinošās izvērtēšanas komiteja, iestāde konfidenciāli nosūta salīdzinošās izvērtēšanas komitejas konstatējumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Ja kompetentā iestāde, kam veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir nobažījusies, ka iestādes pamatoto galveno konstatējumu publicēšana radītu risku finanšu sistēmas stabilitātei, tai tiek dota iespēja lietu nodot Uzraudzības padomei. Uzraudzības padome var pieņemt lēmumu minētos izvilkumus nepublicēt.

Šā panta nolūkiem Valde iesniedz priekšlikumu salīdzinošās izvērtēšanas darba plānam nākamajiem diviem gadiem, kurā cita starpā tiek atspoguļotas atziņas, kas gūtas no iepriekšējiem salīdzinošās izvērtēšanas procesiem un diskusijām, kas notikušas 45.b pantā minētajās koordinācijas grupās. Salīdzinošās izvērtēšanas darba plāns veido atsevišķu gada un daudzgadu darba programmas daļu. To publisko. Steidzamības vai neparedzētu notikumu gadījumā iestāde var veikt papildu salīdzinošo izvērtēšanu.

Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, inter alia:

▼B

▼M3

▼M3

▼B

Lai veicinātu Eiropas mēroga kopējas pieejas izveidi attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, kuru attiecīgā gadījumā atbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības un finanšu jauninājumu komiteja, atvieglojot tādu dalībnieku vai produktu ienākšanu tirgū, kuri balstās uz tehnoloģisko inovāciju, īpaši ar informācijas apmaiņas un paraugprakses palīdzību. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.

Iestāde uzrauga un izvērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikroprudenciālās uzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde izvērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu tirgu dalībnieki, un izvērtējumu par iespējamo tirgus norišu ietekmi uz šādiem tirgu dalībniekiem.

Iestāde uzsāk un koordinē Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu tirgus dalībnieku izturētspēju saistībā ar nelabvēlīgu notikumu attīstību tirgū. Šajā nolūkā iestāde izstrādā:

▼M3

▼B

▼M3

Piemērojot šo punktu, iestāde sadarbojas ar ESRK.

Neskarot Regulā (ES) Nr. 1092/2010 noteiktos ESRK uzdevumus, iestāde vienu reizi gadā un, ja vajadzīgs, biežāk sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu izvērtējumus apvienojumā ar šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem.

▼B

Šajos izvērtējumos iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

Cieši sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), ar Apvienotās komitejas starpniecību iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

Neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetences jomas, iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Minētie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos.

Iestāde pārrauga attiecīgās regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises trešās valstīs, īpašu uzmanību veltot to ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, tik lielā mērā, cik tas ir būtiski uz risku balstītiem līdzvērtības novērtējumiem, par ko Komisija, ievērojot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, un ievērojot šā panta 1. punkta otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Principā minētā sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar attiecīgajām minēto trešo valstu iestādēm. Sarunās par šādiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.

Iestāde saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, veicina vienotu, kopīgu, konsekventu un efektīvu Savienības interešu pārstāvību starptautiskos forumos.

Pēc iestādes pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, ja tām ir likumīga piekļuve attiecīgajai informācijai un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu.

Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri un precizētos formātos. Šādus pieprasījumus iespēju robežās formulē, izmantojot vienotus ziņojuma formātus.

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, saskaņā ar dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un 70. pantā.

Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu, un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, iestāde ņem vērā visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi un izplatījusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nesniedz laikus, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, tās valsts ministrijai, kas ir atbildīga par finansēm, kuras rīcībā ir plaša informācija, kā arī attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

Ja informācija nav pieejama vai tā nav laikus sniegta saskaņā ar 1. vai 5. punktu, iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem. Pamatotajā pieprasījumā paskaidro, kādēļ ir vajadzīga informācija par katru attiecīgo finanšu tirgu dalībnieku.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar šo punktu un 5. punktu.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.

Iestāde var izmantot saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu ar šo regulu tai noteikto pienākumu izpildi.

Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu. Iestādes rīcībā, sadarbojoties ar ESRK, ir atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas nosūtīšanai, jo īpaši informācija par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem.

Saņemot iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde šo brīdinājumu vai ieteikumu apspriež nākamajā Uzraudzības padomes sanāksmē vai attiecīgā gadījumā agrāk, lai izvērtētu šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi un iespējamos turpmākos pasākumus.

Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10 līdz 15. pantu attiecībā uz regulatīviem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķus finanšu tirgu dalībniekus, arī par 16. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi. No minētajiem locekļiem:

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, izmantojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu vērtspapīru un tirgu nozares daudzveidības atspoguļojumu, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Savienībā. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus atlasa atbilstoši viņu kvalifikācijai, prasmēm, attiecīgajām zināšanām un pierādītām speciālām zināšanām.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz divu gadu laikposmu.

Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju, ievērojot dienesta noslēpumu, kā noteikts šīs regulas 70. pantā, un nodrošina Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas un nav nozares pārstāvji, nosaka pienācīgu kompensāciju. Attiecībā uz šo kompensāciju ņem vērā locekļu sagatavošanās darbu un veiktos pēcpasākumus, un tā ir vismaz līdzvērtīga ierēdņu izdevumu atlīdzinājuma likmēm saskaņā ar V pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 14 ) (Civildienesta noteikumi). Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var izveidot darba grupas par tehniskiem jautājumiem. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

▼B

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt konsultācijas iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas izklāstīti 10. līdz 16. un 29., 30. un 32. pantā.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Iestāde publisko Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju, tās locekļu atsevišķās konsultācijas un tās apspriežu rezultātus, kā arī informāciju par to, kā ir ņemta vērā konsultācija un apspriežu rezultāti.

Iestāde nodrošina, ka saskaņā ar 18. vai 19. pantu pieņemtie lēmumi nekādā veidā neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus.

Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktu pieņemts lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā divu nedēļu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi un Komisiju par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un speciāli izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek izbeigta.

Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu. Ja lēmums paliek spēkā vai tiek grozīts, iestāde norāda, ka fiskālie pienākumi nav skarti.

Ja iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā, Padome kādā no tās sanāksmēm – vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad iestāde ir nosūtījusi paziņojumu dalībvalstīm, kā minēts ceturtajā daļā, ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums paliek spēkā.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atstāt spēkā iestādes lēmumu saskaņā ar piekto daļu, iestādes lēmuma izpilde tiek pārtraukta.

Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 18. panta 3. punktu pieņemtais lēmums skar tās fiskālos pienākumus, tā trīs darbdienu laikā pēc iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei var informēt iestādi, Komisiju un Padomi par to, ka kompetentā iestāde nepildīs lēmumu.

Paziņojumā dalībvalsts saprotami un detalizēti izskaidro, kāpēc un kā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

Šāda paziņojuma gadījumā iestādes lēmuma izpilde tiek apturēta.

Padome desmit darbdienu laikā sasauc sanāksmi un ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, vai iestādes lēmums tiek atcelts.

Ja Padome pēc tam, kad ir izskatījusi attiecīgo lietu, nepieņem lēmumu atcelt iestādes lēmumu saskaņā ar ceturto daļu, iestādes lēmuma izpildes apturēšana tiek izbeigta.

Ja Padome saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu neatcelt iestādes lēmumu saistībā ar 18. panta 3. punktu un attiecīgā dalībvalsts joprojām uzskata, ka šis iestādes lēmums skar tās fiskālos pienākumus, minētā dalībvalsts var informēt Komisiju un iestādi un lūgt Padomei vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Attiecīgā dalībvalsts skaidri norāda iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt Padomes lēmumam.

Četru nedēļu laikā pēc iepriekšējā daļā minētā paziņojuma Padome apstiprina savu sākotnējo lēmumu vai pieņem jaunu lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Padome četru nedēļu laikposmu var pagarināt vēl par četrām nedēļām, ja lietas konkrētie apstākļi to prasa.

Jebkāda šā panta ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar iestādes lēmumu, kam nav būtiska vai materiāla fiskāla ietekme, ir aizliegta, jo nav savienojama ar iekšējo tirgu.

Pieņemot lēmumus atbilstīgi 17., 18. un 19. pantam, iestāde rīkojas saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktu.

Iestāde lēmuma adresāta oficiālajā valodā informē to par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Adresāts var paust viedokli savā oficiālajā valodā. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu tirgu dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā minēto finanšu tirgu dalībnieku leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18. un 19. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iestādei iesniedz rakstiski trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā iestāde publicējusi savu lēmumu.

Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā aicina apelācijas tiesvedībā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās paziņojumiem vai citu apelācijas tiesvedībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

Apelācijas padome var vai nu apstiprināt kompetentās iestādes pieņemto lēmumu, vai arī nodot lietu iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu.

Apelācijas padome pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un iestāde tos dara zināmus atklātībai.

Saskaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesā var celt prasību, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, iestādes pieņemtu lēmumu.

Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par iestādes lēmumiem var celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Eiropas Savienības Tiesā var celt prasību sakarā ar bezdarbību.

Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

Iestādes, kura saskaņā ar 70. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 ( 15 ) (“Finanšu regula”), ir Eiropas iestāde, ieņēmumus jo īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

▼B

▼M3

Jebkādas pirmās daļas d) apakšpunktā minētās brīvprātīgas dalībvalstu vai novērotāju iemaksas nepieņem gadījumā, ja šāda pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti. Brīvprātīgas iemaksas, kas ir kompensācija par izmaksām, kuras radušās, pildot kompetentās iestādes iestādei deleģētos uzdevumus, netiek uzskatītas par tādām, kas vieš šaubas par iestādes neatkarību.

▼B

Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

Visu iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo iestādes budžetā.

Izpilddirektors ik gadu sagatavo provizorisko vienotā iestādes programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz iestādes gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Valde, Uzraudzības padome pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

Valde vienoto programmdokumentu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai līdz 31. janvārim.

Komisija saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu un ņemot vērā vienoto programmdokumentu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem iestādes štata plānu. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

Valde nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.

Neskarot Finanšu regulas 266. un267. pantu, jebkuram projektu, kuram var būt ievērojama finansiālā vai ilgtermiņa ietekme uz iestādes budžeta finansējumu, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi, tostarp līguma laušanas klauzulām, vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums.

Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes gada budžetu.

Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai. Regulas 70. pants neliedz iestādei iespēju sniegt Revīzijas palātai jebkādu informāciju, ko Revīzijas palāta pieprasa un kas ir tās kompetencē.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Izpilddirektors nosūta minētos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu.

Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem un minētās atbildes kopiju nosūta arī Valdei un Komisijai.

Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.

Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

Iestāde sniedz argumentētu atzinumu par Eiropas Parlamenta nostāju un jebkādiem citiem konstatējumiem, ko Eiropas Parlaments izdarījis budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.

Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 17 ).

Iestāde pievienojas iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF ( 18 ) un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.

Uz iestādes personālu, tostarp uz tās izpilddirektoru un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

Attiecībā uz personālu iestāde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kura ir kompetenta iecelt amatā, saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un iestādei, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret iestādi reglamentē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz iestādes personālu.

Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.

Neskarot krimināltiesībās noteiktos gadījumus, jebkuru konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekus.

▼M3

Šā panta 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktais pienākums neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

Valde un Uzraudzības padome nodrošina, lai uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, tostarp uz amatpersonām un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas ir līdzvērtīgas 1. un 2. punktā noteiktajām.

Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un finanšu tirgu dalībniekiem piemērojamajiem citiem Savienības tiesību aktiem.

Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 ( 19 ).

Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

Par lēmumiem, kurus iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

Iestādei piemēro Padomes Regulu Nr. 1, ar ko nosaka valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā ( 21 ).

Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.

Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

Iestādes darbā var piedalīties trešās valstis, kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, saskaņā ar kuriem tās iestādes kompetences jomās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus, kā minēts 1. panta 2. punktā.

Iestāde var sadarboties ar trešām valstīm, kas minētas 1. punktā, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

Saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, jo īpaši attiecībā uz šo valstu, kas minētas 1. punktā, iesaistīšanās iestādes darbā būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību – kā novērotājiem – Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

Atkāpjoties no 68. panta, visus darba līgumus un norīkojuma nolīgumus, kurus noslēgusi CESR vai tās sekretariāts un kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī, īsteno līdz to beigu termiņam. Tos nedrīkst pagarināt.

Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu darbinieku līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumus ar CESR vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

Atkarībā no veicamo funkciju tipa un līmeņa sekmīgajiem kandidātiem piedāvā pagaidu darbinieka līgumu, kura darbības termiņš atbilst vismaz laikposmam, kas atlicis saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

Attiecīgos valstu tiesību aktus par darba līgumiem un citiem atbilstīgajiem instrumentiem turpina piemērot tiem darbiniekiem, ar kuriem iepriekš līgumi nav noslēgti, kas izvēlas nekandidēt uz pagaidu darbinieka līguma noslēgšanu vai kam netiek piedāvāts pagaidu darbinieka līgums saskaņā ar 2. punktu.

Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. Minētajā pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

▼M3

▼B

Panta 1. punktā minētajā pārskatā izvērtē arī to:

Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē 9.a panta piemērošanu.

Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē iespējamu iestādes uzraudzību attiecībā uz trešo valstu tirdzniecības vietām, izskatot tādus aspektus kā atzīšana, kuras pamatā ir sistēmiskais nozīmīgums, organizatoriskās prasības, pastāvīga atbilstība, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kā arī darbinieki un resursi. Izvērtējumā Komisija ņem vērā ietekmi uz likviditāti, tostarp labākās cenas pieejamību ieguldītājiem, labāko izpildi ES klientiem, piekļuves šķēršļus un ekonomiskos ieguvumus ES darījumu partneriem globālajā tirdzniecībā, kā arī kapitāla tirgu savienības attīstību.

Šā panta 1. punktā minētā vispārējā pārskata ietvaros Komisija pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām vispusīgi izvērtē iespējamu iestādes uzraudzību attiecībā uz trešo valstu CVD, izskatot tādus aspektus kā atzīšana, kuras pamatā ir sistēmiskais nozīmīgums, organizatoriskās prasības, pastāvīga atbilstība, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kā arī darbinieki un resursi.

Komisija 2.b un 2.c punktā minētos izvērtējumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 30. jūnijam, attiecīgā gadījumā tiem pievienojot jebkādu leģislatīvu aktu priekšlikumu.

Attiecībā uz iestāžu tiešas uzraudzības jautājumiem vai Eiropas infrastruktūrām un ņemot vērā tirgus norises, Komisija izstrādā gada ziņojumu par lietderību uzticēt iestādei papildu uzraudzības pienākumus šajā jomā.

Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.