EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010D0283-20131221
Decision No 283/2010/EU of the European Parliament and of the Council of 25 March 2010 establishing a European Progress Microfinance Facility for employment and social inclusion
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES ( 2010. gada 25. marts ), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES ( 2010. gada 25. marts ), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai
2010D0283 — LV — 21.12.2013 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), (OV L 087, 7.4.2010, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) |
L 347 |
238 |
20.12.2013 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 283/2010/ES
(2010. gada 25. marts),
ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu ( 2 ),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 3 ),
tā kā:|
(1) |
Komisija 2000. gada 7. aprīlī pieņēma paziņojumu “Nodarbinātības veicināšana vietējā mērogā – Eiropas nodarbinātības stratēģijas vietējā dimensija”. |
|
(2) |
Komisijas 2007. gada 13. novembra paziņojumā “Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību” ir norādītas četras prioritārās rīcības jomas: tiesiskās un iestāžu vides uzlabošana dalībvalstīs, uzsākto pārmaiņu turpināšana nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, paraugprakses veicināšana un papildu finanšu kapitāla nodrošināšana mikrofinansēšanas iestādēm. Vispirms Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB), īstenojot šo programmu, 2008. gadā izveidoja programmu Jasmine (Kopējā iniciatīva mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā), kas nodrošina nebanku mikrokreditēšanas iestāžu pārraudzību un finansējumu par kopējo summu EUR 20 miljoni, ko piešķīra EIB. |
|
(3) |
Komisijas 2006. gada 24. maija paziņojumā “Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem – Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” uzsvērts tas, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgas kvalitātes darbu visiem, kā apliecināts Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūcijā par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu ( 4 ). |
|
(4) |
Pēc G20 augstākā līmeņa sanāksmes Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī valstu vadītāji nāca klajā ar paziņojumu par savu apņemšanos uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību nabadzīgajiem iedzīvotājiem, piemēram, izmantojot mikrofinansējumu. Valstu vadītāji arī apņēmās izveidot starptautisku ekspertu grupu finanšu iekļaušanas jautājumos, kas apkopos pieredzi, kāda gūta saistībā ar novatoriskām pieejām finanšu pakalpojumu nodrošināšanā nabadzīgajiem iedzīvotājiem, veicinās sekmīgas regulatīvās un politiskās pieejas un izstrādās standartus attiecībā uz piekļuvi finansējumam, zināšanām finanšu jomā un patērētāju aizsardzību. |
|
(5) |
Eiropas Parlaments 2009. gada 24. marta rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas iniciatīvu mikrokredītu attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību pieprasīja, lai Komisija pastiprinātu savus centienus attīstīt mikrokredītus nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību. Turklāt Eiropas Parlaments apstiprināja vēl EUR 4 miljonus, lai finansētu izmēģinājuma rīcību, kas īstenojama saskaņā ar programmu Jasmine. Eiropas Parlaments arī aicināja Komisiju līdzfinansēt ar mikrokredītiem saistītus projektus, jo īpaši neaizsargātām mērķa grupām. |
|
(6) |
Ir jāpastiprina Savienības un dalībvalstu veicamie pasākumi, kas vērsti uz to, lai saprātīgā termiņā pietiekami palielinātu piekļuvi mikrofinansējumam un tā pieejamību nolūkā apmierināt lielo pieprasījumu pēc mikrofinansējuma personām, kurām tas šajā krīzes periodā ir visvairāk vajadzīgs, proti, tām, kas zaudējušas darbu, kam draud bezdarbs vai kam ir grūtības iesaistīties vai atkārtoti iesaistīties darba tirgū, kā arī tām, kam draud sociālā atstumtība, vai neaizsargātām personām, kurām ir grūtības piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum un kuras vēlas veidot vai attīstīt tālāk savus mikrouzņēmumus, tostarp pašnodarbinātajiem, vienlaikus veicinot līdztiesīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. |
|
(7) |
Komisijas 2009. gada 3. jūnija paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” ir uzsvērta vajadzība piedāvāt jaunas iespējas bezdarbniekiem un pavērt ceļu uz uzņēmējdarbību Eiropas neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kurām ir grūtības piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum. Papildus esošajiem instrumentiem ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai vēl vairāk stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot EIB un Eiropas Investīciju fonda (EIF), un citu starptautisko finanšu iestāžu veiktos pasākumus, neskarot dalībvalstu veiktās darbības. Tāpēc Komisija nāca klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu ES mēroga mikrofinansēšanas instrumentu (turpmāk “instruments”), lai mikrofinansējumu padarītu pieejamāku konkrētām apdraudētām grupām un lai palielinātu atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai, sociālajai ekonomikai un mikrouzņēmumiem. Lai instruments būtu efektīvs, ilgtermiņā sniegtu rezultātus, nonāktu līdz potenciālajiem saņēmējiem un kalpotu kā aktīvs elements gan ekonomikas, gan vietējās attīstības politikā, dalībvalstis var izveidot valstu kontaktpunktus, lai veicinātu, koordinētu, novērtētu un pārraudzītu visas rīcības, kuras veic attiecīgajā valstī, izmantojot instrumentu. |
|
(8) |
Aizvien lielāku mikrofinansējuma apmēru neaizsargātām personām, kurām ir grūtības piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum Eiropas Savienībā, piedāvā nekomerciālas mikrofinansēšanas iestādes, krājaizdevu sabiedrības un bankas, kas ievēro uzņēmumu sociālo atbildību. Instrumentam būtu jāpalīdz šiem mikrofinansējuma nodrošinātājiem, kas papildina komerciālo banku tirgu, palielinot mikrofinansējuma pieejamību, lai apmierinātu pašreizējo pieprasījumu. |
|
(9) |
Eiropas Savienībā daudzos gadījumos mikrofinansējuma nodrošinātāji ir komercbankas, kurām būtu jākļūst par nozīmīgiem instrumenta partneriem, lai atjaunotu uzticību kredītu tirgum un galveno uzmanību pievērstu klientiem bez kredītspējas. |
|
(10) |
Valsts un privātajām struktūrām, kuras saskaņā ar šo lēmumu izsniedz mikrofinansējumu, būtu jāievēro atbildīgas aizdevumu izsniegšanas principus un tādējādi būtu jānovērš jo īpaši fizisku personu un uzņēmumu pārmērīgas parādsaistības. |
|
(11) |
Galvenie šķēršļi mikrouzņēmumu izveidei un attīstībai ir ne tikai grūtības saņemt finansējumu, bet arī sociālā atstumtība un nenoteiktība, kas saistīta ar pāreju no bezdarba vai sociālo pabalstu saņemšanas uz pašnodarbinātību. Eiropas mikrofinansēšanas instrumenti var palīdzēt atbalstīt sociālās ekonomikas struktūras, kas palīdz reintegrēties no sabiedrības atstumtiem cilvēkiem un palīdz viņiem attīstīt minimālās prasmes, kādas vajadzīgas, lai sāktu ilgtermiņa uzņēmējdarbības projektu. |
|
(12) |
Savienības līdzekļu izmantošana atbilst izvirzītajam mērķim un ir saskaņā ar iepriekšminēto Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju. Turklāt vienots ES mēroga mikrofinansēšanas instruments piesaistīs kredītlīdzekļus no starptautiskajām finanšu iestādēm un novērsīs fragmentāru pieeju, tādējādi palielinot mikrokredītu piedāvājumu visās dalībvalstīs. Lai izmantotu starptautisko finanšu iestāžu un jo īpaši EIB un EIF gūto pieredzi, instruments būtu jāizveido, par pamatu ņemot kopīgu pārvaldību. |
|
(13) |
Rīcībām, kas finansējamas ar instrumentu, vajadzētu būt saskaņotām un savienojamām ar pārējiem Savienības politikas virzieniem un būtu jāatbilst Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem. Ar instrumenta darbībām būtu jāpapildina citi Savienības intervences pasākumi, jo īpaši Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (KJP) finanšu instrumenti, programma Jasmine, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), programma Jeremie (Eiropas apvienotie resursi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un Eiropas Sociālais fonds (ESF). |
|
(14) |
Šajā lēmumā “mikrofinansējumam” būtu jāietver garantijas, mikrokredītu, pašu kapitālu un kvazikapitālu, ko piedāvā arī personām un mikrouzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, “mikrokredītu” definējot kā aizņēmumu, kas nepārsniedz EUR 25 000. Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju ( 5 )“mikrouzņēmums” ir definēts kā uzņēmums, kurā nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki, tostarp pašnodarbinātie, un kura gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz EUR 2 miljonus, un minētajai definīcijai vajadzētu būt atbilstīgai šim lēmumam. |
|
(15) |
Šajā lēmumā un atbilstīgi valstu noteikumiem ar sociālajā ekonomikā iesaistītu mikrouzņēmumu būtu jāsaprot mikrouzņēmums, kas ražo preces un piedāvā pakalpojumus ar skaidru sociālu uzdevumu vai kas nodrošina pakalpojumus sabiedrības locekļiem bezpeļņas nolūkā. |
|
(16) |
Instruments būtu jāīsteno, izmantojot atbilstīgu rīcību diapazonu, kas ietver riska dalīšanu, garantijas, pašu kapitāla un parāda instrumentus, kurus mikrofinansējuma sniedzējiem piedāvā starptautiskās finanšu iestādes. Lai palielinātu instrumenta efektivitāti, tas būtu jākoordinē un jāīsteno saskaņoti ar Eiropas un valstu finanšu instrumentiem un valstu finanšu iestādēm, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Instrumenta izveidošana
Ar šo tiek izveidots Eiropas mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, ko sauc par Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu (turpmāk “instruments”).
2. pants
Mērķis
1. Instruments nodrošina Savienības līdzekļus, lai palielinātu iespējas izmantot mikrofinansējumu un padarītu to pieejamāku:
a) personām, kuras zaudējušas darbu vai kurām tas draud, vai kurām ir grūtības iekļūt vai atgriezties darba tirgū, kā arī personām, kurām draud sociālā atstumtība vai neaizsargātām personām, kurām ir grūtības piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum un kuras vēlas izveidot vai attīstīt savu mikrouzņēmumu, tostarp pašnodarbinātajiem;
b) mikrouzņēmumiem, īpaši tiem, kuri iesaistīti sociālajā ekonomikā, kā arī mikrouzņēmumiem, kuros nodarbinātas personas, kas minētas a) apakšpunktā.
2. Ar instrumentu nodrošina Savienības līdzekļus mikrofinansējuma pieejamībai un aktīvi veicina vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem.
3. pants
Budžets
1. Finansiālais ieguldījums, kas šim instrumentam laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzēts Savienības budžetā, ir EUR 100 miljoni.
2. Gada apropriācijas nosaka ikgadējā budžeta procedūrā, vajadzības gadījumā piemērojot Eiropa Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ( 6 ) 37. punktu vai citus minētajā nolīgumā paredzētos līdzekļus.
3. Kopējais budžets, kas paredzēts 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem, nepārsniedz 1 % no instrumentam piešķirtā budžeta, kas noteikts šā panta 1. punktā.
4. Finansiālais ieguldījums sedz visas ar instrumentu saistītās izmaksas, tostarp to 5. panta 2. punktā minēto starptautisko finanšu iestāžu pārvaldības maksas, kuras pārvalda Savienības ieguldījumu, kā arī visas pārējās attiecināmās izmaksas.
4. pants
Piemērotas rīcības un līdzekļu saņēmēji
1. Instrumentu īsteno, attiecīgā gadījumā izmantojot šādus rīcības veidus:
a) garantijas un riska dalīšanas instrumenti;
b) pašu kapitāla instrumenti;
c) parādu instrumenti;
d) atbalsta pasākumi, piemēram, komunikācijas darbības, pārraudzība, kontrole, revīzija un novērtēšana, kas ir tieši vajadzīgi, lai efektīvi un sekmīgi īstenotu šo lēmumu un sasniegtu tā mērķus.
2. Instruments ir pieejams dalībvalstīs valsts, reģionālā vai pašvaldības līmenī izveidotām publiskām un privātām struktūrām, kuras nodrošina mikrofinansējumu personām un mikrouzņēmumiem dalībvalstīs.
3. Lai sasniegtu galīgos saņēmējus un izveidotu konkurētspējīgus un ekonomiski dzīvotspējīgus mikrouzņēmumus, 2. punktā minētās publiskās un privātās struktūras cieši sadarbojas ar organizācijām, kuras pārstāv mikrokredītu galīgo saņēmēju intereses, un organizācijām, jo īpaši tām, kas ir ESF atbalstītas, kuras nodrošina šiem galīgajiem saņēmējiem konsultācijas un apmācības programmas.
5. pants
Instrumenta pārvaldība
1. Komisija pārvalda instrumentu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 7 ).
2. Lai īstenotu 4. panta 1. punktā minētās rīcības, izņemot 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53.d pantu un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 ( 8 ), 43. pantu slēdz nolīgumus ar starptautiskajām finanšu iestādēm, konkrēti, ar EIB un EIF. Šajos nolīgumos tiek sīki izklāstīts, kā īstenojami šīm finanšu iestādēm uzticētie uzdevumi, kā arī tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību un saskaņotību ar pašreizējiem Eiropas un valstu finansēšanas instrumentiem un veicināt vispārēju un līdzsvarotu finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm.
3. Lai sasniegtu 2. pantā noteikto mērķi un veiktu 4. pantā noteiktos pasākumus, šā panta 2. punktā minētajos nolīgumos papildus ietver starptautisko finanšu iestāžu pienākumu saistībā ar 4. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem rīcības veidiem atkārtoti ieguldīt līdzekļus un ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, sešu gadu laikposmā pēc instrumenta spēkā stāšanās dienas.
4. Instrumentu noslēdzot, neizmantotos līdzekļus, kas pienākas Savienībai, dara pieejamus mikrofinansēšanai un sociālo uzņēmumu atbalstam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013 gada 11 decembrim Regulā (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) ( 9 ).
5. Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ar 4. panta 2. punktā minētajiem publiskajiem un privātajiem mikrofinansējuma sniedzējiem slēdz rakstiskus nolīgumus, kuros nosaka, ka tiem jāizmanto no instrumenta piešķirtie līdzekļi saskaņā ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un jānodrošina informācija, kas vajadzīga 8. panta 1. punktā minēto gada pārskatu sagatavošanai.
6. Šā lēmuma 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītajiem atbalsta pasākumiem paredzēto budžetu pārvalda Komisija.
6. pants
Atbilstība
Ar instrumentu finansētās rīcības atbilst Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem.
7. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība
1. Īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas rīcības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot pasākumus, lai atturētu no krāpšanas, korupcijas un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti samaksātās summas un, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ( 10 ), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ( 11 ), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 12 ).
2. Attiecībā uz Savienības rīcībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, OLAF ir tiesīgs veikt izmeklēšanas, pamatojoties uz Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kuras piemēro jebkura Savienības tiesību normas pārkāpuma gadījumā, tostarp šajā instrumentā paredzēto līgumsaistību pārkāpuma gadījumā, kuru rada kāda komersanta darbība vai bezdarbība, kas, veicot nepamatotus izdevumus, rada vai radītu kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītajiem budžetiem.
3. Visos no šā lēmuma izrietošajos īstenošanas pasākumos ietver atsauci uz šā panta 1. un 2. punktu un jo īpaši paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai jebkurš tās pilnvarots pārstāvis, un Eiropas Revīzijas palātas revīzijas, tostarp vajadzības gadījumā revīzijas uz vietas.
8. pants
Gada pārskats
1. Starptautiskās finanšu iestādes, kas minētas 5. panta 2. punktā, iesniedz Komisijai ikgadējos īstenošanas ziņojumus, kuros izklāstīta atbalstīto darbību finansiālā īstenošana, finansējuma sadalījums un pieejamība pa nozarēm un pēc finansējuma saņēmēju veida, pieņemtie vai noraidītie pieteikumi, noslēgtie līgumi, finansētās rīcības un rezultāti.
2. Komisija ne vēlāk kā 2011. gada 8. aprīlī un turpmāk katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu gada pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo lēmumu. Gada pārskatu sagatavo, izmantojot 1. punktā minētos īstenošanas ziņojumus. Tajā jo īpaši ir informācija par pieņemtajiem vai noraidītajiem pieteikumiem, noslēgtajiem līgumiem, finansētajām rīcībām, saņēmēju kopējo skaitu un veidu un līdzekļu ģeogrāfisko un sektorālo sadalījumu.
Turklāt gada pārskatā iekļauj informāciju par instrumenta ietekmi un ilgtspējību, ko izsaka, sniedzot datus par kopējo to personu skaitu, kas pēc instrumenta nodrošinātā atbalsta perioda beigām joprojām ir nodarbināti, un to mikrouzņēmumu skaitu, kas joprojām veic uzņēmējdarbību. Visbeidzot gada pārskatā tiks iekļauta informācija par papildināmību ar citiem Savienības intervences pasākumiem un jo īpaši ar ESF.
▼M1 —————
5. Pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto gada pārskatu, Komisija cenšas nodrošināt, lai instruments būtu atbilstīgs 2. pantā izvirzītajam mērķim un būtu pieejams visā Eiropas Savienībā personām, kurām draud sociālā atstumtība vai kurām ir grūtības piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum.
9. pants
Novērtēšana
1. Komisija pēc savas iniciatīvas un cieši sadarbojoties ar 5. panta 2. punktā minētajām starptautiskajām finanšu iestādēm veic starpposma un nobeiguma novērtēšanas. Starpposma novērtēšanu pabeidz četrus gadus pēc instrumenta izveidošanas, bet nobeiguma novērtēšanu – ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad beidzies pilnvaru termiņš 5. panta 2. punkta minētajām starptautiskajām finanšu iestādēm. Nobeiguma novērtēšanā, konkrēti, pārbauda, kādā mērā instruments kopumā ir sasniedzis savus mērķus.
2. Novērtēšanu rezultātus informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
( 1 ) OV C 318, 23.12.2009., 80. lpp.
( 2 ) 2009. gada 7. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
( 3 ) Eiropas Parlamenta 2009. gada 15. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 8. marta lēmums.
( 4 ) OV C 102 E, 24.4.2008., 321. lpp.
( 5 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
( 6 ) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
( 7 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
( 8 ) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.
( 9 ) OV L 347, 20.12.2013, 238 lpp.
( 10 ) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
( 11 ) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
( 12 ) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.