EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010A0429(01)-20150201
Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part
Consolidated text: Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses
Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses
ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2010/224/2015-02-01
2010A1429 — LV — 01.02.2015 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (OV L 108, 29.4.2010., 3. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 93 |
2 |
28.3.2014 |
||
|
ES UN MELNKALNES STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2014 (2014. gada 12. decembris), |
L 28 |
45 |
4.2.2015 |
|
STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJAS REPUBLIKA,
MALTA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Līgumslēdzējas Puses, turpmāk “dalībvalstis”, un
EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,
turpmāk “Kopiena”,
no vienas puses, un
MELNKALNES REPUBLIKA, turpmāk “Melnkalne”,
no otras puses,
abas kopā turpmāk “Puses”,
ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, vēlmi stiprināt šīs saites un iedibināt ciešas un ilgstošas attiecības, kas balstās uz savstarpīgumu un abpusēju interesi, ļaujot Melnkalnei turpmāk stiprināt un paplašināt attiecības ar Kopienu un tās dalībvalstīm;
ŅEMOT VĒRĀ šā nolīguma nozīmi Dienvidaustrumeiropas valstu Stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) kontekstā, lai izveidotu un konsolidētu stabilu kārtību Eiropā, kas pamatojas uz sadarbību, kuras galvenais elements ir Eiropas Savienība, kā arī Stabilitātes pakta kontekstā;
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības gatavību iespējami pilnīgi iekļaut Melnkalni Eiropas politiskajā un ekonomiskajā apritē un šīs valsts kā iespējamās ES kandidātvalsts statusu, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību (turpmāk “ES Līgums”), Eiropadomes 1993. gadā jūnijā noteikto kritēriju izpildi un uz SAP nosacījumiem šā nolīguma veiksmīgas īstenošanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz reģionālo sadarbību;
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas partnerību, kas nosaka prioritātes attiecībā uz rīcību, atbalstot šīs valsts centienus tuvināties Eiropas Savienībai;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos visiem līdzekļiem veicināt politisko, ekonomisko un institucionālo stabilizāciju Melnkalnē un visā reģionā, attīstot pilsonisku sabiedrību un panākot demokratizāciju, veidojot iestādes, veicot valsts pārvaldes reformu un reģionālās tirdzniecības integrāciju, ar lielāku sadarbību ekonomikā, kā arī plaša spektra sadarbību, īpaši tieslietu, brīvības un drošības jomā, un stiprinot valsts un reģionālo drošību;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos palielināt politisko un ekonomikas brīvību kā šā nolīguma pamatu, kā arī to apņemšanos ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp ievērojot mazākumtautībām piederīgo personu tiesības un demokrātijas principus ar daudzpartiju sistēmu un brīvām un godīgām vēlēšanām;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos pilnībā īstenot visus principus un noteikumus, kuri paredzēti ANO hartā, EDSO, īpaši Eiropas Drošības un sadarbības konferencē (turpmāk “Helsinku Nobeiguma akts”), Madrides un Vīnes konferencē pieņemtajos noslēguma dokumentos, Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Dienvidaustrumeiropas stabilitātes paktā, lai veicinātu stabilitāti reģionā un reģiona valstu sadarbību;
ATKĀRTOTI APSTIPRINOT visu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu tiesības atgriezties un tiesības uz viņu īpašuma aizsardzību un citas saistītas cilvēktiesības;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ilgtspējīgu attīstību, kā arī Kopienas gatavību atbalstīt Melnkalnes ekonomikas reformas;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos īstenot brīvu tirdzniecību saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, ko rada dalība PTO;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP);
ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos apkarot organizēto noziedzību un stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu, pamatojoties uz 2001. gada 20. oktobra Eiropas konferencē pieņemto deklarāciju;
PĀRLIECĪBĀ, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (turpmāk “šis nolīgums”) radīs jaunus apstākļus ekonomikas attiecībām starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un investīciju attīstībai – faktoriem, kam ir būtiska nozīme ekonomikas pārstrukturēšanas un modernizācijas procesā;
IEVĒROJOT Melnkalnes apņemšanos tuvināt tiesību aktus attiecīgo nozaru Kopienas tiesību aktiem, kā arī tos efektīvi īstenot;
ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi nodrošināt izšķirošu atbalstu reformai, kā arī uz visaptveroša daudzgadu pamata izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanai;
APLIECINOT, ka tajos šā nolīguma noteikumos, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK Līgums”) III daļas IV sadaļu, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām Līgumslēdzējām Pusēm un nevis par Kopienas daļu, līdz Apvienotā Karaliste vai Īrija (vajadzības gadījumā) paziņos Melnkalnei, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Kopienas daļa saskaņā ar protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots ES Līgumam un EK Līgumam. Saskaņā ar protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem, tas pats attiecas arī uz Dāniju;
ATGĀDINOT par Zagrebas sammitu, kur tika aicināts turpināt attiecību nostiprināšanu starp Stabilizācijas un asociācijas procesā esošajām valstīm un Eiropas Savienību, kā arī veicināt reģionālo sadarbību;
ATGĀDINOT par Saloniku sammitu, kur tika pastiprināts Stabilizācijas un asociācijas process kā politisks pamats Eiropas Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm un uzsvērta to iespējamā integrācija Eiropas Savienībā, pamatojoties uz katras valsts reformu attīstību un atsevišķajiem nopelniem;
ATGĀDINOT par Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu 2006. gada 19. decembrī Bukarestē, lai veicinātu reģiona spēju piesaistīt ieguldījumus un iespējas integrēties globālajā ekonomikā;
VĒLOTIES veidot ciešāku sadarbību kultūras jomā un attīstīt informācijas apmaiņu,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses.
2. Šīs asociācijas mērķi ir šādi:
a) atbalstīt Melnkalnes centienus stiprināt demokrātiju un tiesiskumu;
b) sekmēt Melnkalnes politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti un visa reģiona stabilizāciju;
c) nodrošināt piemērotu pamatu politiskajam dialogam, lai tādējādi ļautu attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;
d) atbalstīt Melnkalnes centienus attīstīt ekonomisko un starptautisko sadarbību, arī tuvinot tās tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem;
e) atbalstīt Melnkalnes centienus pabeigt pāreju uz funkcionējošu tirgus ekonomiku;
f) veicināt saskanīgas ekonomiskās attiecības un pakāpeniski veidot brīvās tirdzniecības zonu starp Kopienu un Melnkalni;
g) veicināt reģionālo sadarbību visās šā nolīguma aptvertajās jomās.
I SADAĻA
VISPĀRĒJI PRINCIPI
2. pants
To demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kas izsludinātas ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un definētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, tostarp pilnīgas sadarbības ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), starptautisko tiesību aktu principu ievērošana un tiesiskums, kā arī tirgus ekonomikas principi atbilstīgi EDSO Bonnas Konferences par ekonomisko sadarbību dokumentam ir Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un šā nolīguma būtiski elementi.
3. pants
Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.
4. pants
Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir starptautisko saistību īstenošana, īpaši pilnīga sadarbība ar ICTY.
5. pants
Miers un stabilitāte starptautiskā un reģionālā mērogā, labu kaimiņattiecību veidošana, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un aizsardzība ir būtiski svarīgi elementi ES Padomes 1999. gada 21. jūnija secinājumos minētajā Stabilizācijas un asociācijas procesā. Šā nolīguma noslēgšana un īstenošana atbilst Eiropas Savienības Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumiem, un tās pamatā ir Melnkalnes sasniegumi.
6. pants
Melnkalne apņemas turpināt veicināt sadarbību un labas kaimiņattiecības ar pārējām reģiona valstīm, ietverot atbilstīgu abpusēju koncesiju līmeni attiecībā uz personu, preču, kapitāla un pakalpojumu apriti, kā arī kopīgu interešu projektu attīstību, īpaši attiecībā uz robežu pārvaldību un organizētās noziedzības, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nelegālās migrācijas un cilvēku tirdzniecības, kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī narkotiku tirdzniecības apkarošanu. Šīs saistības ir svarīgs faktors Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē stabilitāti reģionā.
7. pants
Puses apliecina, cik svarīgi tām ir cīnīties pret terorismu un īstenot starptautiskās saistības šajā jomā.
8. pants
Asociāciju īsteno pakāpeniski, un to pilnībā īstenos ilgākais 5 gadu pārejas laikā.
Stabilizācijas un asociācijas padome (turpmāk “SAP”), kas izveidota saskaņā ar 119. pantu, pastāvīgi – parasti reizi gadā – pārbauda nolīguma piemērošanu un Melnkalnes tiesību, administratīvās, institucionālās un ekonomiskās reformas. Šo pārbaudi veic saskaņā ar preambulu un nolīguma vispārīgajiem principiem. To veic, ņemot vērā Eiropas partnerībā noteiktās prioritātes, kas attiecas uz šo nolīgumu, un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesā izveidotajiem mehānismiem, īpaši ar Stabilizācijas un asociācijas procesa progresa ziņojumu.
Stabilizācijas un asociācijas padome, pamatojoties uz šo pārbaudi, sniegs ieteikumus un var pieņemt lēmumus. Ja pārbaudes laikā atklāj īpašas grūtības, tās var risināt ar šajā nolīgumā paredzēto domstarpību izšķiršanas mehānismu palīdzību.
Pilnīgu asociāciju īsteno pakāpeniski. Ne vēlāk kā trešajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome veic rūpīgu nolīguma piemērošanas pārbaudi. Pamatojoties uz šo pārbaudi, Stabilizācijas un asociācijas padome novērtē Melnkalnes progresu un var pieņemt lēmumus, kas reglamentēs nākamos asociācijas posmus.
Iepriekš minētā pārbaude neattieksies uz preču brīvu apriti, kam IV sadaļā ir paredzēts īpašs grafiks.
9. pants
Nolīgums pilnībā atbilst attiecīgajiem PTO noteikumiem un īstenojams saskaņā ar tiem, jo īpaši ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (1994. gada VVTT) XXIV pantu un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) V pantu.
II SADAĻA
POLITISKAIS DIALOGS
10. pants
1. Pušu politisko dialogu turpmāk attīsta saskaņā ar šo nolīgumu. Tas pavada un stiprina Eiropas Savienības un Melnkalnes tuvināšanos un veicina ciešu solidaritātes saišu un jaunu sadarbības veidu izveidi starp Pusēm.
2. Politiskais dialogs jo īpaši veicina:
a) Melnkalnes pilnīgu iekļaušanos demokrātisko valstu kopienā un pakāpenisku tuvināšanos Eiropas Savienībai;
b) Pušu nostājas konverģenci starptautiskajos jautājumos, tostarp KĀDP jautājumos, attiecīgā gadījumā arī atbilstīgi apmainoties ar informāciju, īpaši jautājumos, kas, iespējams, varētu būtiski skart Pušu intereses;
c) reģionālo sadarbību un labu kaimiņattiecību veidošanu;
d) kopīgu viedokli par drošību un stabilitāti Eiropā, tostarp sadarbību jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības kopējā ārējā un drošības politika.
3. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos, kā arī citas starptautiskas saistības šajā jautājumā. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements un ietilps politiskajā dialogā, kas nostiprinās šos nolīguma elementus un papildinās tos.
Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:
a) veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus, vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;
b) ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu produktu eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;
c) politiskais dialogs šajā jautājumā var notikt reģionālā līmenī.
11. pants
1. Politiskais dialogs notiek Stabilizācijas un asociācijas padomē, kas ir kopumā atbildīga par jebkuru jautājumu, kuru Puses vēlas apspriest.
2. Pēc Pušu lūguma politiskais dialogs var notikt arī šādos veidos:
a) vajadzības gadījumā sanāksmēs, kurās piedalās Melnkalnes vecākās amatpersonas, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no otras puses;
b) pilnībā izmantojot visus diplomātiskos kanālus starp Pusēm, tostarp atbilstīgos kontaktus trešās valstīs un Apvienoto Nāciju Organizācijā, EDSO, Eiropas Padomē un citos starptautiskos forumos;
c) jebkādā citā veidā, kas sniegtu lietderīgu ieguldījumu šā dialoga nostiprināšanā, attīstīšanā un veicināšanā, tostarp tajos veidos, kas paredzēti Saloniku darba kārtībā, kura pieņemta Eiropas Padomes secinājumos Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā.
12. pants
Politiskais dialogs parlamentārajā līmenī notiek Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 125. pantu.
13. pants
Politiskais dialogs var būt daudzpusējs un risināties reģionālajā līmenī, iesaistot citas reģiona valstis, tostarp ES un Rietumbalkānu forumā.
III SADAĻA
REĢIONĀLĀ SADARBĪBA
14. pants
Saskaņā ar apņemšanos uzturēt mieru un stabilitāti starptautiskajā un reģionālajā līmenī un veidot labas kaimiņattiecības Melnkalne aktīvi veicina reģionālo sadarbību. Kopienas palīdzības programmas var sniegt tehnisko palīdzību reģionālas vai pārrobežu nozīmes projektu atbalstam.
Ja Melnkalne gatavojas stiprināt sadarbību ar kādu no šā nolīguma 15., 16. un 17. pantā minētajām valstīm, tā informē Kopienu un tās dalībvalstis un apspriežas ar tām saskaņā ar X sadaļu.
Melnkalnei pilnībā īsteno esošos divpusējos nolīgumus, attiecībā uz kuriem ir risinātas sarunas saskaņā ar Saprašanās memorandu par tirdzniecības veicināšanu un liberalizāciju, ko Serbija un Melnkalne parakstīja Briselē 2001. gada 27. jūnijā, un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas parakstīts Bukarestē 2006. gada 19. decembrī.
15. pants
Sadarbība ar citām valstīm, kas parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu
Pēc šā nolīguma parakstīšanas Melnkalne sāks sarunas ar valstīm, kas jau ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, lai noslēgtu divpusējas konvencijas par reģionālo sadarbību, kuru nolūks ir paplašināt sadarbības jomu starp attiecīgajām valstīm.
Šo konvenciju galvenie elementi ir šādi:
a) politiskais dialogs;
b) brīvās tirdzniecības zonu izveide atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem;
c) savstarpējas koncesijas attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanos, uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu sniegšanu, kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti, kā arī citām politikas jomām saistībā ar personu pārvietošanos šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī;
d) sadarbības noteikumi citās jomās neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tieslietu, brīvības un drošības jomā.
Šajās konvencijās ietver noteikumus attiecīgu institucionālu mehānismu izveidei.
Tās noslēdz divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Melnkalnes gatavība slēgt šādas konvencijas ir priekšnosacījums turpmākai Melnkalnes un Eiropas Savienības attiecību attīstībai.
Melnkalne uzsāk līdzīgas sarunas ar citām reģiona valstīm, kad tās ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.
16. pants
Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā
Melnkalne veic reģionālo sadarbību ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā dažās vai visās sadarbības jomās, kas noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tajās jomās, kuras skar kopīgas intereses. Šāda sadarbība vienmēr atbilst šā nolīguma principiem un mērķiem.
17. pants
Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir ES kandidātvalstis un uz kurām neattiecas SAP
1. Melnkalnei būtu jāveicina sadarbība un jāslēdz konvencijas par reģionālo sadarbību ar ES kandidātvalstīm visās sadarbības jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Šādu konvenciju mērķim vajadzētu būt pakāpeniski pielāgot divpusējās attiecības starp Melnkalni un šīm valstīm attiecīgajām Kopienas un tās dalībvalstu attiecībām ar šīm valstīm.
2. Melnkalne uzsāk sarunas ar Turciju, kura ir izveidojusi muitas savienību ar Kopienu, lai uz abpusēja izdevīguma principiem noslēgtu nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV pantu, kā arī liberalizētu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu starp tām šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī saskaņā ar VVPT V pantu.
Šīs sarunas būtu jāsāk iespējami drīz, lai līdz 18. panta 1. punktā minētā pārejas laika beigām noslēgtu iepriekš minēto nolīgumu.
IV SADAĻA
PREČU BRĪVA APRITE
18. pants
1. Kopiena un Melnkalne laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā, pakāpeniski izveido divpusēju brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atbilstīgi 1994. gada VVTT un PTO noteikumiem. Tās vienlaikus ņem vērā turpmāk noteiktās īpašās prasības.
2. Tirdzniecībā starp Pusēm preču klasifikācijai piemēro kombinēto nomenklatūru.
3. Šajā nolīgumā muitas nodoklī un maksājumā ar līdzvērtīgu iedarbību ietilpst jebkāda veida nodokļi vai maksājumi, ko uzliek saistībā ar preču importu vai eksportu, ietverot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus saistībā ar šādu importu vai eksportu, taču tajā neietilpst:
a) maksājumi, kas atbilst iekšējam nodoklim, kas piemērots atbilstīgi 1994. gada VVTT III panta 2. punkta noteikumiem;
b) antidempinga un kompensācijas pasākumi;
c) maksa vai atlīdzība, kas ir samērīga ar sniegto pakalpojumu izmaksām.
4. Attiecībā uz katru produktu pamatnodoklis, kam jāpiemēro šajā nolīgumā minētie secīgie tarifa samazinājumi, ir
a) Kopienas kopējais muitas tarifs, kas izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 ( 1 ) un ko faktiski piemēro erga omnes šā nolīguma parakstīšanas dienā;
b) Melnkalnes piemērotais tarifs ( 2 ).
5. Ja pēc šā nolīguma parakstīšanas erga omnes piemēro kādus tarifa samazinājumus, jo īpaši samazinājumus saistībā ar
a) PTO sarunām par tarifiem vai
b) iespējamu Melnkalnes pievienošanos PTO, vai
c) samazinājumiem, kas izriet no Melnkalnes pievienošanās PTO.
Šādi samazinātie nodokļi no samazinājuma piemērošanas dienas aizstāj 4. punktā minēto pamatnodokli.
6. Kopiena un Melnkalne viena otrai paziņo attiecīgos pamatnodokļus vai jebkādas to izmaiņas.
I NODAĻA
Rūpniecības ražojumi
19. pants
Definīcija
1. Šī nodaļa attiecas uz Kopienas vai Melnkalnes izcelsmes ražojumiem, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 25. līdz 97. nodaļā, izņemot ražojumus, kuri uzskaitīti PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikuma I§ ii) punktā.
2. Tirdzniecība starp Pusēm ar ražojumiem, ko aptver Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, notiek saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem.
20. pants
Kopienas koncesijas rūpniecības ražojumiem
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti ievedmuitas nodokļi un līdzvērtīgas iedarbības maksājumi par Melnkalnes izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Kopienā.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti daudzuma ierobežojumi un līdzvērtīgas iedarbības pasākumi par Melnkalnes izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Kopienā.
21. pants
Melnkalnes koncesijas rūpniecības ražojumiem
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti ievedmuitas nodokļi par Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Melnkalnē, izņemot I pielikumā uzskaitītās preces.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti maksājumi, kam ir ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība, par Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Melnkalnē.
3. Ievedmuitas nodokļus par I pielikumā uzskaitīto Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Melnkalnē pakāpeniski samazina un atceļ saskaņā ar šajā pielikumā norādīto grafiku.
4. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Melnkalnē un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
22. pants
Nodokļi un eksporta ierobežojumi
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanos Kopiena un Melnkalne tirdzniecībā savā starpā atceļ visus izvedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanos Kopiena un Melnkalne savā starpā atceļ visus kvantitatīvos eksporta ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.
23. pants
Ātrāka muitas nodokļu samazināšana
Melnkalne apliecina gatavību samazināt muitas nodokļus tirdzniecībā ar Kopienu drīzāk nekā paredzēts 21. pantā, ja to ļauj tās vispārējais ekonomikas stāvoklis un stāvoklis attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
Stabilizācijas un asociācijas padome analizē stāvokli saistībā ar šo jautājumu un izdara attiecīgus ieteikumus.
II NODAĻA
Lauksaimniecība un zivsaimniecība
24. pants
Definīcija
1. Šo nodaļu piemēro tirdzniecībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai Melnkalnē.
2. “Lauksaimniecības un zivsaimnniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļā, kā arī produkti, kas uzskaitīti PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikuma I§ ii) punktā.
3. Šajā definīcijā ietvertas zivis un zivsaimniecības produkti, ko aptver 3. nodaļa, pozīcijas 1604 un 1605 un apakšpozīcijas 0511 91 , 2301 20 un ex 1902 20 (“pildīti mīklas izstrādājumi, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % zivs, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku”).
25. pants
Pārstrādāti lauksaimniecības produkti
Šā nolīguma 1. protokolā ir izklāstīts tirdzniecības režīms attiecībā uz tajā uzskaitītajiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.
26. pants
Kopienas koncesijas Melnkalnes izcelsmes lauksaimniecības produktu importam
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Melnkalnes izcelsmes lauksaimniecības produktu importu.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena atceļ ievedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Melnkalnes izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, izņemot produktus kombinētās nomenklatūras pozīcijās 0102 , 0201 , 0202 , 1701 , 1702 un 2204 .
Attiecībā uz produktiem kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļā, attiecībā uz kuriem kopējā muitas tarifā paredzēts piemērot procentuālos muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, atcelšana attiecas tikai uz nodokļa procentuālo daļu.
3. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopienas noteiktie muitas nodokļi, ko piemēro, importējot Kopienā Melnkalnes izcelsmes intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktus, kuri definēti II pielikumā, ir 20 % no procentuālā nodokļa un 20 % no īpašā nodokļa atbilstīgi kopējam muitas tarifam, nepārsniedzot ikgadējo tarifa kvotu, kas ir 800 tonnas, izteiktas liemeņu svarā.
27. pants
Melnkalnes koncesijas lauksaimniecības produktiem
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Melnkalne atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Melnkalne
a) atceļ ievedmuitas nodokļus par tādu konkrētu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kuri uzskaitīti III pielikuma a) punktā;
b) pakāpeniski samazina ievedmuitas nodokļus par tādu konkrētu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kuri uzskaitīti III pielikuma b) punktā, saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto grafiku katram produktam;
c) pakāpeniski samazina ievedmuitas nodokļus līdz 50 % par tādu konkrētu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kuri uzskaitīti III pielikuma c) punktā, saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto grafiku katram produktam.
3. No šā nolīguma protokola spēkā stāšanās dienas, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Melnkalne piemēro muitas nodokļus, kurus uzliek dažiem Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības produktiem norādītajos daudzumos, kas uzskaitīti III.d pielikumā.
28. pants
Vīna un stipro alkoholisko dzērienu protokols
Šā nolīguma 2. protokolā ir izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz tajā minētajiem vīna un stipro alkoholisko dzērienu produktiem.
29. pants
Kopienas koncesijas attiecībā uz zivīm un zivsaimniecības produktiem
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Melnkalnes izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu importu.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena likvidē visus muitas nodokļus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Melnkalnes izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, izņemot tos, kas uzskaitīti IV pielikumā. Šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītajiem produktiem piemēro tajā izklāstītos noteikumus.
30. pants
Melnkalnes koncesijas attiecībā uz zivīm un zivsaimniecības produktiem
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Melnkalne atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu importu.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Melnkalne likvidē visus muitas nodokļus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, izņemot tos, kas uzskaitīti V pielikumā. Šā nolīguma V pielikumā uzskaitītajiem produktiem piemēro tajā izklāstītos noteikumus.
3. No šā nolīguma protokola spēkā stāšanās dienas, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Melnkalne likvidē visus muitas nodokļus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, kas nav uzskaitīti V.a pielikumā. Produktiem, kas uzskaitīti V pielikumā, piemēro tajā izklāstītos noteikumus.
31. pants
Atkārtotas izskatīšanas klauzula
Ņemot vērā Pušu savstarpējās tirdzniecības apjomu ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, to īpašās problēmas, Kopienas kopējo politiku un Melnkalnes lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības lomu Melnkalnes ekonomikā un daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus PTO, kā arī iespējamo Melnkalnes iestāšanos PTO, Kopiena un Melnkalne ne vēlāk kā pēc trīs gadiem no šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padomē pa atsevišķiem produktiem saskaņoti un uz abpusējības principa izskata iespējas piešķirt viena otrai turpmākas koncesijas, lai panāktu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju.
32. pants
Drošības klauzula attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību
Neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem un jo īpaši - no 41. panta, un ņemot vērā lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus īpašās problēmas, ja kādas Puses izcelsmes produktu imports, uz ko attiecas koncesijas atbilstīgi 25., 26., 27., 28., 29. un 30. pantam, rada ievērojamus traucējumus otras Puses tirgū vai iekšējos regulatīvajos mehānismos, Puses nekavējoties apspriežas, lai rastu piemērotu risinājumu. Kamēr šāds risinājums nav rasts, attiecīgā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.
33. pants
Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu un tādu pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, kas nav vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni
1. Melnkalne nodrošina to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas Kopienā reģistrētas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību ( 3 ), ievērojot šo pantu. Melnkalnes ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var tikt reģistrētas Kopienā, ja tās atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētajā regulā.
2. Melnkalne aizliedz izmantot savā teritorijā Kopienā aizsargātus nosaukumus salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu specifikācijai. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja ir norādīta produkta īstā ģeogrāfiskā izcelsme, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir lietota tulkojumā, nosaukumam pievienoti apzīmējumi “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai līdzīgi kategorijas apzīmējumi.
3. Melnkalne atsaka reģistrēt preču zīmi, kuras lietojums atbilst 2. punktā minētajām situācijām.
4. Preču zīmes, kuru lietojums atbilst 2.punktā minētajām situācijām un kuras ir reģistrētas Melnkalnē vai iegūtas lietojot, nedrīkst izmantot pēc 2009. gada 1. janvāra. Tomēr tas neattiecas uz preču zīmēm, kas reģistrētas Melnkalnē, un preču zīmēm, kas iegūtas lietojot un kas pieder trešo valstu valstspiederīgajiem, ciktāl tās nekādā veidā nemaldina sabiedrību attiecībā uz kvalitāti, specifikāciju un preču ģeogrāfisko izcelsmi.
5. Jebkāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar 1. punktu, lietošana kā termini, kas Melnkalnē sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti apzīmējumi šāda veida precēm, ir jābeidz līdz 2009. gada 1. janvārim.
6. Melnkalne nodrošina, ka attiecībā uz precēm, kas tiek eksportētas no tās teritorijas pēc 2009. gada 1. janvāra, netiek pārkāpti šis pants.
7. Melnkalne nodrošina 1. līdz 6. punktā minēto aizsardzību pēc pašas iniciatīvas, kā arī pēc kādas ieinteresētās personas pieprasījuma.
III NODAĻA
Kopīgi noteikumi
34. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar visiem izstrādājumiem, ja vien šeit vai 1. protokolā nav paredzēts citādi.
35. pants
Uzlabotas koncesijas
Šī sadaļa nekādā veidā netraucē kādai no Pusēm vienpusēji piemērot labvēlīgākus pasākumus.
36. pants
Pārtraukšana
1. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu tirdzniecībā starp Kopienu un Melnkalni neievieš nekādus jaunus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina jau esošos nodokļus vai maksājumus.
2. Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu tirdzniecībā starp Kopienu un Melnkalni neievieš nekādus jaunus importa vai eksporta kvantitatīvos ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepadara stingrākus jau esošos ierobežojumus vai pasākumus.
3. Neskarot koncesijas atbilstīgi 26., 27., 28., 29. un 30. pantam, šā panta 1. un 2. punkts nekādā veidā neierobežo Melnkalni un Kopienu turpināt savu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kā arī veikt jebkādus pasākumus saskaņā ar šo politiku, ciktāl netiek skarts importa režīms II - V pielikumā un 1. protokolā.
37. pants
Fiskālas diskriminācijas aizliegums
1. Kopiena un Melnkalne atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp vienas Puses izstrādājumiem un līdzīgiem otras Puses izcelsmes izstrādājumiem, vai atceļ šādus pasākumus un darbības, ja tādas pastāv.
2. Par ražojumiem, kurus eksportē uz kādu no Pusēm, nevar saņemt iekšējo netiešo nodokļu kompensāciju, kas pārsniedz uzlikto netiešo nodokļu apjomu.
38. pants
Fiskālie muitas nodokļi
Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī fiskālajiem muitas nodokļiem.
39. pants
Muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas, pierobežas tirdzniecības režīmi
1. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmus, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzētos tirdzniecības režīmus.
2. Pārejas laikā, kas norādīts 18. pantā, šis nolīgums neskar to, kā tiek īstenoti īpašie preferenciālie režīmi attiecībā uz preču apriti, kas vai nu noteikti pierobežas tirdzniecības režīmos, kuri iepriekš noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Serbiju un Melnkalni, vai izriet no III sadaļā norādītajiem divpusējiem nolīgumiem, ko Melnkalne noslēgusi, lai veicinātu reģionālo tirdzniecību.
3. Par šā panta 1. un 2. punktā minētajiem nolīgumiem un, ja vajadzīgs, citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm Puses apspriežas Stabilizācijas un asociācijas padomē. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas Savienībai, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Kopienas un Melnkalnes abpusējās intereses.
40. pants
Dempings un subsidēšana
1. Nekas šajā nolīgumā nekavē Puses veikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu un 41. pantu.
2. Ja kāda Puse atklāj, ka tirdzniecībā ar otru Pusi pastāv dempings un/vai kompensējama subsidēšana, pirmā minētā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus pret šādu praksi saskaņā ar PTO nolīgumu par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu un PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kā arī saskaņā ar tās attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem.
41. pants
Drošības klauzula
1. Starp Pusēm piemēro 1994. gada VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja kādas Puses izstrādājumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt
a) nopietnus zaudējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu iekšzemes ražošanai importējošās Puses teritorijā; vai
b) nopietnus traucējumus kādā ekonomikas nozarē vai grūtības, kas var izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos kādā importējošās Puses reģionā,
importējošā Puse var veikt attiecīgus divpusējus drošības pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.
3. Divpusēji aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret otras Puses importu, nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu problēmas, kā noteikts 2. punktā, kuras radījusi šā nolīguma piemērošana. Pieņemtajam aizsardzības pasākumam būtu jāsastāv no attiecīgajam izstrādājumam šajā nolīgumā paredzētās preferences robežas palielināšanas vai samazināšanas apturēšanas līdz maksimālajai robežai, kas atbilst 18. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. punktā minētajam pamatnodoklim tam pašam produktam. Šādos pasākumos ietver skaidri noteiktus elementus šo pasākumu izbeigšanai visvēlākais noteiktā laikposma beigās, un tos neveic ilgāk kā divus gadus.
Ārkārtējos apstākļos pasākumus var pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro tādu izstrādājumu importam, kuri iepriekš jau bijuši pakļauti šādiem pasākumiem, vismaz četrus gadus kopš šo pasākumu piemērošanas izbeigšanas.
4. Šajā pantā minētajos gadījumos pirms tajā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kad piemēro 5. punkta b) apakšpunktu, Kopiena, no vienas puses, vai Melnkalne, no otras puses, iespējami drīz iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, lai meklētu abām attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu.
5. Īstenojot 1., 2., 3. un 4. punktu, piemēro šādus noteikumus:
a) problēmas, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, nekavējoties iesniedz izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas padomei, kura var pieņemt lēmumus to novēršanai.
Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei tā vai eksportējošā Puse nav pieņēmusi lēmumu problēmu novēršanai vai nav atrasts cits apmierinošs risinājums, importējošā Puse saskaņā ar šo pantu var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu problēmu. Izvēloties aizsardzības pasākumus, priekšroka jādod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Aizsardzības pasākumos, ko piemēro saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem, saglabā saskaņā ar šo nolīgumu piešķirto preferences līmeni/robežu;
b) ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt, attiecīgi, iepriekšēju informēšanu vai izskatīšanu, skartā Puse šajā pantā minētajās situācijās var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tā tūlīt par to informē otru Pusi.
Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.
6. Ja Kopiena, no vienas puses, vai Melnkalne, no otras puses, pakļauj administratīvām procedūrām, kuru mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tādu produktu importu, kuri varētu izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā par to informē otru Pusi.
42. pants
Deficīta klauzula
1. Ja šīs sadaļas ievērošanas rezultātā:
a) rodas eksportējošās Puses pārtikas produktu vai citu tai svarīgu izstrādājumu kritisks deficīts vai tā draudi, vai
b) notiek kāda izstrādājuma, attiecībā uz ko eksportējošā Puse saglabā kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai pasākumus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, reeksports uz kādu trešo valsti, un ja minētās situācijas eksportējošajai Pusei rada vai varētu radīt ievērojamas grūtības,
šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.
2. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku jādod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Šos pasākumus piemēro tā, ka tie neizraisa tīšu vai nepamatotu diskrimināciju vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus, un tos atceļ, kad apstākļi vairs nepamato to saglabāšanu.
3. Pirms 1. punktā norādīto pasākumu veikšanas vai iespējami drīz, ja piemēro 4. punktu, Kopiena vai Melnkalne iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu vajadzīgo informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses Stabilizācijas un asociācijas padomē var vienoties par līdzekļiem šo grūtību pārvarēšanai. Ja 30 dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei nav panākta nekāda vienošanās, eksportējošā Puse attiecībā uz konkrētā izstrādājuma eksportu var veikt pasākumus saskaņā ar šo pantu.
4. Ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt, attiecīgi, iepriekšēju informēšanu vai izskatīšanu, Kopiena vai Melnkalne var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tūlīt par to informē otru Pusi.
5. Par pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.
43. Pants
Valsts monopoli
Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopoliem, Melnkalne nodrošina, ka līdz ar šā nolīguma spēkā stāšanos starp Eiropas Savienības dalībvalstu un Melnkalnes valstspiederīgajiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem preces iepērk un laiž pārdošanā.
44. pants
Izcelsmes noteikumi
Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, 3. protokolā ir izstrādāti izcelsmes noteikumi šā nolīguma piemērošanas nolūkos.
45. pants
Atļautie ierobežojumi
Šis nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzības vai augu aizsardzības apsvērumiem, valsts mākslas, vēstures vai arheoloģisko vērtību aizsardzības, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus tirdzniecībā starp Pusēm.
46. pants
Nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību
1. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiski svarīga šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.
2. Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu atbilstīgi šai sadaļai, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam izstrādājumam vai izstrādājumiem.
3. Šā panta nolūkā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību inter alia nozīmē:
a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā izstrādājuma vai izstrādājumu izcelsmes statusu;
b) atkārtotu atteikšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus, vai nepamatotu kavēšanos ar šo darbību;
c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību saistībā ar konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanu.
Šā panta nolūkā pārkāpums vai krāpšana var, inter alia, tikt konstatēta arī tad, ja bez izskaidrojoša iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.
4. Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi noteikumi:
a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;
b) ja Puses ir uzsākušas apspriešanos Stabilizācijas un asociācijas komitejā, kā minēts iepriekš, un trīs mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam izstrādājumam vai izstrādājumiem piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai;
c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var pagarināt. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai. Par to regulāri apspriežas Stabilizācijas un asociācijas komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv nosacījumi tās piemērošanai.
5. Vienlaikus ar paziņošanu Stabilizācijas un asociācijas komitejai saskaņā ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu attiecīgajai Pusei būtu jāpublicē arī paziņojums importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Šajā paziņojumā attiecībā uz konkrēto ražojumu būtu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai pārkāpumi vai krāpšana.
47. pants
Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā un jo īpaši, piemērojot šim nolīgumam pievienoto 3. protokolu, un ja šīs kļūdas rezultātā iestājas sekas ievedmuitas nodokļu veidā, tā Līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt Stabilizācijas un asociācijas padomei izskatīt iespēju pieņemt visus vajadzīgos pasākumus problēmas atrisināšanai.
48. pants
Šā nolīguma piemērošana neskar Kopienas tiesību aktu piemērošanu Kanāriju salām.
V SADAĻA
DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS, UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA, PAKALPOJUMU SNIEGŠANA, KAPITĀLS
I NODAĻA
Darba ņēmēju pārvietošanās
49. pants
1. Ievērojot katrā dalībvalstī piemērojamos nosacījumus un kārtību:
a) attieksmē pret darba ņēmējiem, kas ir Melnkalnes valstspiederīgie un kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nepastāv nekāda diskriminācija valstspiederības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem;
b) kādā dalībvalstī likumīgi nodarbināta darba ņēmēja, izņemot sezonas darba ņēmējus un darba ņēmējus, kam piemēro divpusējos nolīgumus 50. panta nozīmē, ja vien šajos nolīgumos nav paredzēts citādi, likumīgi dzīvojošajam laulātajam un bērniem attiecīgā darba ņēmēja atļautajā nodarbinātības posmā ir piekļuve šīs dalībvalsts darba tirgum.
2. Melnkalne, ievērojot valstī piemērojamos nosacījumus un kārtību, nodrošina 1. punktā minēto attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un tiek likumīgi nodarbināti Melnkalnē, kā arī to laulātajiem un bērniem, kas likumīgi dzīvo Melnkalnē.
50. pants
1. Ņemot vērā stāvokli dalībvalstu darba tirgū un ievērojot to tiesību aktus un tajās spēkā esošos noteikumus darba ņēmēju mobilitātes jomā:
a) būtu jāsaglabā un, ja iespējams, jāuzlabo mehānismi Melnkalnes darba ņēmēju esošās nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstis nodrošinājušas saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem;
b) pārējās dalībvalstis izskata iespēju slēgt līdzīgus nolīgumus.
2. Pēc trīs gadiem Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespēju noteikt citus uzlabojumus, tostarp mehānismus piekļuvei profesionālajām mācībām, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām un ņemot vērā stāvokli darba tirgos dalībvalstīs un Kopienā.
51. pants
1. Izstrādā noteikumus darba ņēmēju, kas ir Melnkalnes valstspiederīgie un kas ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļu, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, sociālās drošības sistēmu koordinēšanai. Šim nolūkam ar Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, kas nedrīkst ietekmēt nekādas tiesības vai pienākumus, kuri noteikti divpusējos nolīgumos, ja tie paredz labvēlīgāku attieksmi, tiek ieviesti šādi noteikumi:
a) šādu darba ņēmēju visi apdrošināšanas, nodarbinātības un uzturēšanās laikposmi dažādās dalībvalstīs tiek saskaitīti kopā pensiju un vecuma, invaliditātes un nāves ikgadējo pabalstu aprēķināšanai, kā arī šādu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu medicīniskās aprūpes nodrošināšanai;
b) visa veida pensijas vai ikgadējie vecuma, nāves, nelaimes gadījuma darbā, arodslimības un to dēļ radušās invaliditātes pabalsti, izņemot pabalstus, kas nav atkarīgi no iemaksām, ir brīvi pārskaitāmi ar likmi, ko saskaņā ar likumu piemēro debitora dalībvalstī vai dalībvalstīs;
c) attiecīgie darba ņēmēji saņem ģimenes pabalstus iepriekš minētajiem ģimenes locekļiem.
2. Melnkalne nodrošina darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie un ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļiem, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, līdzīgu attieksmi tai, kāda norādīta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.
II NODAĻA
Tiesības veikt uzņēmējdarbību
52. pants
Definīcija
Šajā nolīgumā:
a) “Kopienas uzņēmums” vai “Melnkalnes uzņēmums” attiecīgi ir uzņēmums, kurš izveidots atbilstīgi kādas dalībvalsts vai Melnkalnes tiesību aktiem un kura juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kopienas vai Melnkalnes teritorijā. Tomēr, ja šim uzņēmumam, kas izveidots atbilstīgi kādas dalībvalsts vai Melnkalnes tiesību aktiem, attiecīgi Kopienas vai Melnkalnes teritorijā ir tikai tā juridiskā adrese, to par Kopienas vai Melnkalnes uzņēmumu uzskata tādā gadījumā, ja tā darbība ir faktiski un ilgstoši saistīta ar kādas dalībvalsts vai Melnkalnes ekonomiku;
b) uzņēmuma “meitasuzņēmums” ir tāds uzņēmums, kura darbību faktiski kontrolē cits uzņēmums;
c) uzņēmuma “filiāle” ir šķietami patstāvīga uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava pārvalde un materiālais nodrošinājums, kurš nepieciešams, lai kārtotu darījumus ar trešām personām tā, ka, lai gan trešās personas apzinās, ka vajadzības gadījumā ir iespējams nodrošināt juridisku saikni ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs ir ārvalstīs, tām tomēr nav jāvēršas tieši mātesuzņēmumā, bet visus darījumus iespējams veikt šajā atzara struktūrā;
d) “tiesības veikt uzņēmējdarbību” ir:
i) attiecībā uz valstspiederīgajiem – tiesības veikt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un izveidot uzņēmumus, kurus tie faktiski kontrolē. Valstspiederīgo pašnodarbinātā un uzņēmuma vadītāja statuss tiem nedod tiesības meklēt vai saņemt darbu darba tirgū, ne arī tiesības piekļūt citas Puses darba tirgum. Šī nodaļa neattiecas uz personām, kas nav tikai un vienīgi pašnodarbinātas;
ii) attiecībā uz Kopienas vai Melnkalnes uzņēmumiem – tiesības veikt saimniecisku darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Melnkalnē vai Kopienā;
e) “darbība” ir saimnieciskās darbības veikšana;
f) “saimnieciska darbība” principā ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības;
g) “Kopienas valstspiederīgais” un “Melnkalnes valstspiederīgais” attiecīgi ir fiziska persona, kas ir kādas dalībvalsts vai Melnkalnes valstspiederīgais.
Saistībā ar starptautisko jūras transportu, ietverot vairākveidu pārvadājumus, starp kuriem ir arī pārvadājums pa jūru, uz Kopienas vai Melnkalnes valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vaiMelnkalnes, un uz kuģošanas sabiedrībām, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai Melnkalnes un kuras kontrolē Kopienas vai Melnkalnes valstspiederīgie, attiecas šīs nodaļas un III nodaļas priekšrocības, ja to kuģi ir reģistrēti konkrētajā dalībvalstī vai Melnkalnē, saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;
h) “finanšu pakalpojumi” ir VI pielikumā aprakstītās darbības. Stabilizācijas un asociācijas padome var paplašināt vai grozīt šā pielikuma darbības jomu.
53. pants
1. Melnkalne sekmē Kopienas uzņēmumu un valstspiederīgo darbības uzsākšanu tās teritorijā. Šajā nolūkā Melnkalne ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:
a) attiecībā uz Kopienas uzņēmumu tiesībām veikt uzņēmējdarbību Melnkalnes teritorijā – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot labāko;
b) attiecībā uz Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu darbību Melnkalnes teritorijā, kad tās ir sākušas veikt uzņēmējdarbību – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumiem un filiālēm, piemērojot labāko.
2. Kopiena un tās dalībvalstis ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:
a) attiecībā uz Melnkalnes uzņēmumu tiesībam veikt uzņēmējdarbību – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret saviem uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot labāko;
b) attiecībā uz Melnkalnes uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret saviem uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, piemērojot labāko.
3. Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz jebkuru citas Puses uzņēmumu tiesībām veikt uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību, kad tie sākuši veikt uzņēmējdarbību, salīdzinot ar pašu uzņēmumiem.
4. Četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome izstrādā kārtību, kādā iepriekšminētos noteikumus attiecina arī uz Kopienas valstspiederīgo un Melnkalnes valstspiederīgo tiesībām veikt uzņēmējdarbību, lai tie varētu sākt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātas personas.
5. Neatkarīgi no šā panta:
a) Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm ar šā nolīguma stāšanos spēkā ir tiesības Melnkalnē izmantot un īrēt nekustamo īpašumu;
b) Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm ar šā nolīguma stāšanos spēkā ir tiesības iegūt un izmantot īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tāpat kā Melnkalnes uzņēmumiem un attiecībā uz sabiedrisko īpašumu/kopējas intereses īpašumu – tādas pašas tiesības, kādas ir attiecīgi Melnkalnes uzņēmumiem, ja šīs tiesības ir nepieciešamas, lai veiktu saimnieciskās darbības, kuru dēļ tās veic uzņēmējdarbību.
54. pants
1. Izņemot VI pielikumā aprakstītos finanšu pakalpojumus, Puses, ievērojot 56. pantu, var paredzēt noteikumus uzņēmumu un valstspiederīgo tiesībām veikt uzņēmējdarbību un darbību to teritorijā, ciktāl šie noteikumi nav diskriminējoši pret otras Puses uzņēmumiem un valstspiederīgajiem salīdzinājumā ar pašu uzņēmumiem un valstspiederīgajiem.
2. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem, Pusēm neliedz veikt pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzībai, vai pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šādus pasākumus Puses nevar izmantot kā veidu, lai izvairītos no saviem pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam.
3. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust ziņas, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un rēķiniem, vai jebkādu konfidenciālu vai īpašuma informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā.
55. pants
1. Neskarot jebkuru pretēju noteikumu, kas ietverts daudzpusējā nolīgumā par Eiropas kopējās aviācijas telpas (turpmāk “ECAA”) izveidi ( 4 ), šī nodaļa neattiecas uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, pārvadājumu pakalpojumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un jūras kabotāžas pakalpojumiem.
2. Stabilizācijas un asociācijas padome var sniegt ieteikumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības tiesības un darbības 1. punkta aptvertajās jomās.
56. pants
1. Šā nolīguma 53. un 54. pants nekavē kādu no Pusēm piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz tādu otras Puses uzņēmumu, kas nav juridiski izveidoti pirmās Puses teritorijā, filiāļu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un darbību to teritorijā, pamatojoties uz juridiskām vai tehniskām atšķirībām starp šīm filiālēm salīdzinājumā ar tādu uzņēmumu filiālēm, kas ir juridiski izveidoti tās teritorijā vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.
2. Atšķirīga attieksme nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.
57. pants
Lai Kopienas valstspiederīgie un Melnkalnes valstspiederīgie varētu vieglāk sākt un veikt reglamentētu profesionālu darbību attiecīgi Melnkalnē un Kopienā, Stabilizācijas un asociācijas padome izskata, kādi pasākumi jāveic kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai. Tā var veikt visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.
58. pants
1. Kopienas uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Melnkalnē, vai Melnkalnes uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, saskaņā ar uzņēmējdarbības teritorijā - attiecīgi Melnkalnes Republikas un Kopienas teritorijā spēkā esošajiem tiesību aktiem ir tiesības pašam vai ar meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri nav dalībvalstu vai Melnkalnes valstspiederīgie, ja šie darbinieki ir pamata darbinieki, kā noteikts 2. punktā, un ja viņus nodarbina tikai šie uzņēmumi, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas aptver tikai šādu nodarbinātības laikposmu.
2. Minēto uzņēmumu, turpmāk – “organizāciju”, pamata darbinieki ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā definēts c) apakšpunktā, turpmāk uzskaitītajās kategorijās ar noteikumu, ka organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās līdzdalībnieki:
a) personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus un tieši vada uzņēmuma pārvaldi, un ko vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp
i) veic uzņēmuma struktūras vai apakšstruktūras vadību,
ii) veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu,
iii) var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;
b) personas, kas strādā organizācijā un kam ir īpašas zināšanas, kuras ir būtiskas saistībā ar uzņēmuma darbību, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas konkrētajam uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;
c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā vienas Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta darbā otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jābūt kādas Puses teritorijā, un darbiniekam jābūt pārceltam uz šīs organizācijas uzņēmuma filiāli vai meitasuzņēmumu, kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā.
3. Melnkalnes valstspiederīgajiem un Kopienas valstspiederīgajiem tiek atļauta iebraukšana un īslaicīga uzturēšanās attiecīgi Kopienas vai Melnkalnes teritorijā, ja šie uzņēmumu pārstāvji ir personas, kas uzņēmumā ieņem vadošus amatus, kā noteikts 2. punkta a) apakšpunktā, un ir atbildīgas par Kopienas meitasuzņēmuma vai filiāles vai Melnkalnes meitasuzņēmuma vai filiāles izveidi attiecīgi kādā dalībvalstī vaiMelnkalnē, un ja
a) šie pārstāvji nav iesaistīti tiešā pārdošanā vai pakalpojumu sniegšanā un saņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējdarbības teritorijā, un
b) uzņēmuma galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgi ārpus Kopienas vai ārpus Melnkalnes, un tai šajā dalībvalstī vai Melnkalnē attiecīgi nav citas pārstāvniecības, biroja, filiāles vai meitasuzņēmuma.
III NODAĻA
Pakalpojumu sniegšana
59. pants
1. Kopiena un Melnkalne apņemas saskaņā ar turpmāk norādītiem noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus Kopienas uzņēmumiem, Melnkalnes uzņēmumiem vai Kopienas vai Melnkalnes valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, kura nav tā Puse, kur atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti.
2. Vienlaikus ar 1. punktā minēto liberalizācijas procesu Puses atļauj pagaidu pārvietošanos fiziskām personām, kas sniedz pakalpojumu vai kas strādā pie pakalpojumu sniedzēja kā pamata darbinieki, kā noteikts 58. pantā, tostarp fiziskām personām, kuras pārstāv Kopienas vai Melnkalnes uzņēmumu vai valstspiederīgo un vēlas īslaicīgi iebraukt, lai veiktu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu nolīgumus par pakalpojumu pārdošanu šā pakalpojumu sniedzēja vārdā, ja šie pārstāvji paši neveic tiešu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
3. Pēc četriem gadiem Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski īstenotu 1. punktu. Tiek ņemts vērā Pušu sasniegtais to tiesību aktu tuvināšanā.
60. pants
1. Puses nepieņem nekādus pasākumus vai rīcības, kas maina nosacījumus pakalpojumu sniegšanai Kopienas vai Melnkalnes valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību kādā Pusē, kas nav tā Puse, kurā atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti, salīdzinājumā ar stāvokli dienā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.
2. Ja kāda Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš šā nolīguma stāšanās spēkā, rada situāciju, kurā pakalpojumu sniegšana ir ierobežota daudz vairāk, nekā tas bijis šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, pirmā minētā Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriešanos.
61. pants
Transporta pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Melnkalni piemēro šādus noteikumus.
1) Attiecībā uz iekšzemes transportu 4. protokolā ir izstrādāti noteikumi, ko piemēro Pušu attiecībām, lai, konkrēti, nodrošinātu, neierobežotu autotransporta tranzīta plūsmu cauri Melnkalnei un visai Kopienai, nediskriminācijas principa efektīvu piemērošanu un pakāpenisku Melnkalnes transporta tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.
2) Attiecībā uz starptautisko jūras transportu Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskajam tirgum un tirdzniecībai uz komerciāliem pamatiem, kā arī ievērot starptautiskās un Eiropas saistības attiecībā uz drošuma, drošības un vides standartiem.
Puses apliecina apņemšanos veidot brīvu konkurences vidi kā starptautiskā jūras transporta būtisku sastāvdaļu.
3) Piemērojot 2. punkta principus, Puses:
a) neievieš kravas sadalīšanas klauzulas turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm;
b) ar šā nolīguma stāšanos spēkā atceļ visus vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu ierobežot brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā vai ieviest diskrimināciju tajā;
c) katra Puse kuģiem, kurus izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, inter alia, nodrošina ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko nodrošina saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītām maksām un atlīdzībām, muitu, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.
4) Lai nodrošinātu tāda transporta starp Pušu teritorijām koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, kas pielāgots to tirdznieciskajām vajadzībām, nosacījumus par abpusēju tirgus piekļuvi gaisa transporta jomā izstrādā ECAA.
5) Līdz ECAA noslēgšanai, Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai veido diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.
6) Melnkalne pielāgo savus tiesību aktus, tostarp administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā gaisa, jūras iekšzemes ūdensceļu transporta un iekšzemes transporta jomā, ciktāl tas ļauj panākt liberalizāciju un savstarpēju piekļuvi Pušu tirgiem un atvieglo pasažieru un preču kustību.
7) Vienlaikus ar vispārējo attīstību šajā nodaļā izvirzīto mērķu sasniegšanai Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespējas, kā radīt apstākļus, lai uzlabotu brīvību sniegt gaisa transporta, iekšzemes un iekšzemes ūdensceļu transporta pakalpojumus.
IV NODAĻA
Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite
62. pants
Saskaņā ar VIII pantu Nolīgumā par Starptautisko valūtas fondu Puses apņemas atļaut maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā saistībā ar kārtējo maksājumu bilanci starp Kopienu un Melnkalni.
63. pants
1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, kā arī šo ieguldījumu un to radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.
2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar kredītiem, kas paredzēti tirdznieciskiem darījumiem vai pakalpojumu sniegšanai, kur piedalās kādas Puses rezidents, kā arī ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš pārsniedz vienu gadu.
3. Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Melnkalne nodrošina ES valstspiederīgajiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu tās teritorijā, tādu pašu režīmu kā saviem valstspiederīgajiem.
4. Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Kopiena un Melnkalne nodrošina arī brīvu apriti kapitālam saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš nepārsniedz vienu gadu.
5. Neskarot 1. punktu, Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Melnkalnes iedzīvotājiem, un negroza esošos noteikumus, lai tie kļūtu ierobežojošāki.
6. Neskarot 62. pantu un šo pantu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla brīva aprite starp Kopienu un Melnkalni izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Melnkalnē, Kopiena un Melnkalne attiecīgi var veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Melnkalni laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.
7. Nekas minētajos noteikumos neierobežo Pušu uzņēmēju tiesības izmantot labvēlīgākus noteikumus, kas, iespējams, paredzēti esošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuros iesaistītas šā nolīguma Puses.
8. Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglotu kapitāla apriti starp Kopienu un Melnkalni nolūkā veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
64. pants
1. Pirmā gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Kopiena un Melnkalne veic pasākumus, kas ļauj radīt vajadzīgos apstākļus Kopienas noteikumu par kapitāla brīvu apriti turpmākai pakāpeniskai piemērošanai.
2. Otrā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka kārtību, kādā Melnkalne pilnībā piemēro Kopienas noteikumus par kapitāla brīvu apriti.
V NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
65. pants
1. Šo sadaļu piemēro ar ierobežojumiem, ko pamato ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.
2. To nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.
66. pants
Šīs sadaļas nolūkā nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm piemērot savus normatīvos aktus par fizisku personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba apstākļiem un fizisku personu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši attiecībā uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, atjaunošanu vai atteikšanos šādu atļauju izsniegt, ja Puses tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no tām ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā nolīguma noteikumu. Šis noteikums neskar 65. panta piemērošanu.
67. pants
Šī sadaļa attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri kopīgi pieder tikai Melnkalnes uzņēmumiem vai Melnkalnes valstspiederīgajiem un Kopienas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem un atrodas to kontrolē.
68. pants
1. Vislielākās labvēlības režīms, ko nodrošina saskaņā ar šo sadaļu, neattiecas uz nodokļu atvieglojumiem, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vai uz citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem.
2. Nekas šajā sadaļā neliedz Pusēm pieņemt vai ieviest pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, atbilstīgi nodokļu noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem, vai valsts tiesību aktiem nodokļu jomā.
3. Nekas šajā sadaļā neliedz dalībvalstīm vai Melnkalnei, piemērojot to nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, piemērot dažādus nosacījumus tādiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši saistībā ar to dzīvesvietu.
69. pants
1. Puses cik vien iespējams cenšas izvairīties no ierobežojumu piemērošanas, tostarp no ierobežojumiem saistībā ar importu, maksājumu bilances nolūkā. Puse, kas šādus pasākumus ievieš, iespējami drīz iesniedz otrai Pusei to atcelšanas grafiku.
2. Ja vienai vai vairākām dalībvalstīm vai Melnkalnei ir nopietnas maksājumu bilances problēmas vai tās drīzumā varētu rasties, Kopiena un Melnkalne saskaņā ar PTO nolīguma noteikumiem var pieņemt ierobežojošus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz importu, kuru ilgums ir ierobežots un kuri nedrīkst pārsniegt maksājumu bilances problēmu risināšanai nepieciešamos pasākumus. Kopiena un Melnkalne par to tūlīt informē otru Pusi.
3. Jebkuri ierobežojoši pasākumi neattiecas uz pārskaitījumiem saistībā ar ieguldījumiem un jo īpaši uz investētu vai reinvestētu summu un ienākumu no šīm summām repatriāciju.
70. pants
Šīs sadaļas noteikumus pakāpeniski pielāgo, īpaši ņemot vērā prasības VVPT V pantā.
71. pants
Šis nolīgums netraucē nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šo nolīgumu izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.
VI SADAĻA
TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA, TIESĪBAIZSARDZĪBA UN KONKURENCES NOTEIKUMI
72. pants
1. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Melnkalnes tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem un tos efektīvi īstenot. Melnkalne cenšas nodrošināt, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu pakāpeniski pielāgoti Kopienas acquis. Melnkalne nodrošina savu esošo un turpmāk pieņemto tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un izpildi.
2. Tiesību aktu tuvināšana sākas šā nolīguma parakstīšanas dienā, un to līdz šā nolīguma 8. pantā noteiktā pārejas laika beigām pakāpeniski attiecina uz visiem Kopienas acquis elementiem, kas minēti šajā nolīgumā.
3. Agrīnā posmā tiesību aktu tuvināšana attieksies uz iekšējā tirgus acquis pamatelementiem, ietverot tiesību aktus finanšu nozarē, tieslietu, brīvības un drošības, kā arī ar tirdzniecību saistītās jomās. Turpmākajā posmā Melnkalne pievēršas pārējām acquis daļām.
Tuvināšana notiek saskaņā ar programmu, kas jāpieņem, vienojoties Eiropas Komisijai un Melnkalnei.
4. Melnkalne pēc vienošanās ar Eiropas Komisiju nosaka arī kārtību, kādā tiek pārraudzīta tiesību aktu tuvināšana un tiesībaizsardzības darbību veikšana.
73. pants
Konkurence un citi noteikumi attiecībā uz ekonomiku
1. Turpmāk norādītais nav savienojams ar pareizu nolīguma darbību, ja tas var skart tirdzniecību starp Kopienu un Melnkalni:
i) visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai izkropļot konkurenci;
ii) situācija, kad viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli visā Kopienas vai Melnkalnes teritorijā vai ievērojamā tās daļā;
iii) jebkurš valsts atbalsts, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām precēm.
2. Praksi, kas ir pretrunā šim pantam, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Kopienas konkurences noteikumu piemērošanas, jo īpaši no EK Līguma 81., 82., 86. un 87. panta un Kopienas iestāžu pieņemtiem skaidrojošiem instrumentiem.
3. Puses nodrošina, ka savā darbībā neatkarīgai iestādei tiek piešķirtas pilnvaras šā panta 1. punkta i) un ii) apakšpunkta pilnīgai ieviešanai attiecībā uz privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas tiesības.
4. Melnkalne izveido savā darbībā neatkarīgu iestādi, kurai tiek piešķirtas vajadzīgās pilnvaras 1. punkta iii) apakšpunkta pilnīgai piemērošanai viena gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Šī iestāde ir tiesīga, inter alia, piešķirt atļaujas valsts atbalsta shēmām un individuālā atbalsta subsīdijām saskaņā ar 2. punktu, kā arī pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.
5. Kopiena, no vienas puses, un Melnkalne, no otras puses, nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā, inter alia iesniedzot citām Pusēm regulāru gada pārskatu vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā ievērotas Kopienas apsekojuma par valsts atbalstu metodes un noformējums. Pēc kādas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem.
6. Melnkalne izveido visaptverošu sarakstu ar valsts atbalsta shēmām, kuras ieviestas pirms 4. punktā minētās iestādes izveidošanas, un pielāgo šīs atbalsta shēmas 2. punktā minētajiem kritērijiem laikposmā, kas nepārsniedz 4 gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā.
7.
a) Piemērojot 1. punkta iii) apakšpunktu, Puses atzīst, ka pirmo piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Melnkalnes piešķirto valsts atbalstu izvērtē, ņemot vērā to, ka Melnkalni uzskata par teritoriju, kas ir identiska tām teritorijām, kuras aprakstītas EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
b) Četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Melnkalne iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par tās IKP uz vienu iedzīvotāju, saskaņojot tos NUTS II līmenī. Šā panta 4. punktā minētā iestāde un Eiropas Komisija tad kopā izskata Melnkalnes reģionu atbilstību un ar to saistīto maksimālo atbalsta intensitāti, lai izstrādātu reģionālā atbalsta karti saskaņā ar attiecīgajām Kopienas pamatnostādnēm.
8. Attiecīgi 5. protokolā ir paredzēti noteikumi par valsts atbalstu tērauda rūpniecības nozarē. Šajā protokolā ir iekļauti noteikumi, ko piemēro, ja pārstrukturēšanas atbalsts tiek piešķirts tērauda rūpniecības nozarē. Tajā uzsvērts šāda atbalsta izņēmuma raksturs un tas, ka šāds atbalsts būtu ierobežots laikā un saistīts ar jaudas samazinājumu, ievērojot īstenošanas iespēju programmas.
9. Attiecībā uz produktiem II sadaļas IV nodaļā:
a) nepiemēro 1. punkta iii) apakšpunktu;
b) jebkuru praksi, kas ir pretrunā 1. punkta i) apakšpunktam, vērtē saskaņā ar kritērijiem, kurus Kopiena izstrādājusi, ņemot vērā EK Līguma 36. un 37. pantu, un īpašus Kopienas instrumentus, kas pieņemti uz šā pamata.
10. Ja viena no Pusēm uzskata, ka konkrēta prakse nav savienojama ar 1. punktu, tā pēc apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē vai pēc 30 darba dienām pēc jautājuma nodošanas šādai apspriešanai var veikt attiecīgus pasākumus. Nekas šajā pantā neskar un neietekmē to, ka Kopiena vai Melnkalne var veikt kompensācijas pasākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT un PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un attiecīgiem ar to saistītiem valsts tiesību aktiem.
74. pants
Valsts uzņēmumi
Trešā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Melnkalne piemēro valsts uzņēmumiem un tiem uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas un ekskluzīvas tiesības, EK Līgumā izklāstītos principus, īpaši atsaucoties uz 86. pantu.
Valsts uzņēmumu īpašās tiesības pārejas laikā neietver iespēju piemērot kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas importu Melnkalnē.
75. pants
Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums
1. Saskaņā ar šo pantu un VII pielikumu Puses apliecina, cik svarīgi tām ir nodrošināt adekvātu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu.
2. Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses viena otrai nodrošina tādu attieksmi pret uzņēmumiem un valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību atzīšanu un aizsardzību, kas nav mazāk labvēlīga kā tā, ko tās nodrošina pret trešām valstīm saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.
3. Melnkalne veic vajadzīgos pasākumus, lai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no šā nolīguma stāšanās spēkā garantētu tādu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs Kopienas līmenim, ietverot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.
4. Melnkalne iepriekš minētajā laikposmā apņemas pievienoties VII pielikumā minētajām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām. Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu, ka Melnkalnei ir jāpievienojas konkrētām daudzpusējām konvencijām šajā jomā.
5. Ja intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, tās pēc jebkuras Puses lūguma nekavējoties tiek izskatītas Stabilizācijas un asociācijas padomē, lai panāktu abpusēji apmierinošus risinājumus.
76. pants
Valsts iepirkums
1. Kopiena un Melnkalne uzskata, ka būtu vēlams atvērt konkurencei valsts līgumu piešķiršanu, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem, jo īpaši ievērojot PTO noteikumus.
2. Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Melnkalnes uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Kopienā, nodrošina piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Kopienā atbilstīgi Kopienas iepirkuma noteikumiem tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kuru piemēro Kopienas uzņēmumiem.
Minētos noteikumus piemēro arī līgumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā, kad Melnkalnes valdība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem šajā jomā ievieš Kopienas noteikumus. Kopiena regulāri pārbauda, vai Melnkalne patiešām ir pieņēmusi šādus tiesību aktus.
3. Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Kopienas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Melnkalnē saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, piešķir piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Melnkalnē tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kuru piemēro Melnkalnes uzņēmumiem.
4. Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Kopienas uzņēmumiem, kas neveic uzņēmējdarbību Melnkalnē, tiek nodrošināta piekļuve līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Melnkalnē tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kuru piemēro Melnkalnes uzņēmumiem.
5. Stabilizācijas un asociācijas padome regulāri izskata iespēju, ka Melnkalne paredz visiem Kopienas uzņēmumiem piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Melnkalnē. Melnkalne katru gadu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei pārskata ziņojumu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai veicinātu pārredzamību un nodrošinātu valsts pasūtījumu jomā pieņemto lēmumu efektīvu izskatīšanu tiesā.
6. Ar valsts līgumu izpildi saistītām tiesībām veikt uzņēmējdarbību, darbībām, pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Melnkalni, kā arī attiecībā uz darbaspēka nodarbināšanu un pārvietošanos piemēro 49. līdz 64. pantu.
77. pants
Standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšana
1. Melnkalne veic vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu atbilstību Kopienas tehniskajiem noteikumiem un Eiropas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūrām.
2. Šajā nolūkā Puses cenšas:
a) veicināt Kopienas tehnisko noteikumu, Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanu;
b) sniegt palīdzību, lai veicinātu kvalitātes infrastruktūras attīstību standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas jomā;
c) veicināt Melnkalnes līdzdalību to organizāciju darbā, kuru darbība saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, metroloģiju un līdzīgām funkcijām (piemēram, CEN, CENELEC, ETSI, EA, WELMEC, EUROMET, utt.) ( 5 );
d) ja vajadzīgs, noslēgt nolīgumu par atbilstības novērtēšanas un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību pēc tam, kad Melnkalnes tiesību akti un procedūras būs pietiekami saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem un procedūrām, kā arī būs pieejamas speciālas zināšanas.
78. pants
Patērētāju aizsardzība
Puses sadarbojas, lai pielāgotu Melnkalnes patērētāju aizsardzības standartus Kopienas standartiem. Efektīva patērētāju tiesību aizsardzība nepieciešama, lai nodrošinātu tirgus ekonomikas pareizu darbību, un šī aizsardzība atkarīga no administratīvās infrastruktūras attīstības, nodrošinot tirgus uzraudzību un tiesībaizsardzību šajā jomā.
Šim nolūkam un ņemot vērā kopīgās intereses, Puses nodrošina:
a) aktīvas patērētāju aizsardzības politiku saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp informētības līmeņa palielināšanu un neatkarīgu organizāciju izveidi;
b) Melnkalnes patērētāju aizsardzības tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem;
c) efektīvu patērētāju tiesību juridisko aizsardzību, lai uzlabotu patēriņa preču kvalitāti un saglabātu pienācīgus drošības standartus;
d) noteikumu uzraudzību, ko veic kompetentas iestādes, un tiesas pieejamības nodrošināšanu domstarpību gadījumā;
e) informācijas apmaiņu par bīstamiem produktiem.
79. pants
Darba apstākļi un iespēju vienlīdzība
Melnkalne pakāpeniski saskaņo savus tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās: darba apstākļi, īpaši drošība un veselības aizsardzība darbā, un iespēju vienlīdzība.
VII SADAĻA
TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA
80. pants
Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana
Sadarbojoties tieslietu, brīvības un drošības jomā, Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma nostiprināšanai, iestāžu nostiprināšanai visos pārvaldes līmeņos kopumā un jo īpaši tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā. Sadarbības īpašs mērķis ir tiesu neatkarības principa stiprināšana un to efektivitātes uzlabošana, uzlabojot policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu, nodrošinot atbilstīgu apmācību un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību.
81. pants
Personas datu aizsardzība
Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Melnkalne saskaņo savus personas datu aizsardzības tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem un citiem Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem par privātās dzīves aizsardzību. Melnkalne izveido vienu vai vairākas neatkarīgas uzraudzības struktūras ar pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai efektīvi uzraudzītu un garantētu valsts tiesību aktu izpildi personas datu aizsardzības jomā. Puses sadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi.
82. pants
Vīzas, robežu pārvaldība, patvērums un migrācija
Puses sadarbojas vīzu, robežkontroles, patvēruma un migrācijas jomā un izstrādā sadarbības pamatu šajās jomās, tostarp reģionālā līmenī, attiecīgi ņemot vērā un pilnībā izmantojot citas esošās iniciatīvas šajā jomā.
Sadarbība iepriekš minētajās jomās pamatojas uz savstarpējām apspriedēm un Pušu ciešu koordināciju, un tajā ietver tehnisko un administratīvo palīdzību:
a) informācijas apmaiņai par tiesību aktiem un praksi;
b) tiesību aktu izstrādei;
c) iestāžu darba efektivitātes veicināšanai;
d) personāla apmācībām;
e) ceļošanas dokumentu drošībai un viltotu dokumentu atklāšanai;
f) robežu pārvaldībai.
Sadarbība jo īpaši koncentrējas uz šādiem aspektiem:
a) patvēruma jomā – uz valsts tiesību aktu īstenošanu atbilstīgi Konvencijai par bēgļu statusu, kas pieņemta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā, un Protokola par bēgļu statusu standartiem, kas pieņemts Ņujorkā 1967. gada 31. janvārī, šādi nodrošinot neizraidīšanas principa ievērošanu, kā arī citas patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības;
b) legālās migrācijas jomā – uz noteikumiem par uzņemšanu un uzņemtās personas tiesībām un statusu. Attiecībā uz migrāciju Puses vienojas par taisnīgu attieksmi pret citu valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo to teritorijā, un par integrācijas politikas veicināšanu ar mērķi pielīdzināt viņu tiesības un pienākumus savu valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem.
83. pants
Nelikumīgas imigrācijas novēršana un kontrole; atpakaļuzņemšana
1. Puses sadarbojas, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju. Šajā nolūkā Melnkalne un dalībvalstis uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kas nelikumīgi atrodas otras Puses teritorijā, un Puses arī vienojas noslēgt un pilnībā īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu, tostarp saistības par citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.
Dalībvalstis un Melnkalne nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstīgus identitātes dokumentus un attiecina arī uz viņiem administratīvos atvieglojumus, kas nepieciešami šādiem nolūkiem.
Konkrētas procedūras valstspiederīgo un trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai ir noteiktas Eiropas Kopienas un Melnkalnes nolīgumā par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras valstī uzturas bez atļaujas.
2. Melnkalne piekrīt slēgt nolīgumus par atpakaļuzņemšanu ar valstīm, kas iesaistījušās Stabilizācijas un asociācijas procesā.
3. Melnkalne apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus šajā pantā minēto atpakaļuzņemšanas nolīgumu elastīgas un ātras īstenošanas nodrošināšanai.
4. Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka citus kopīgus pasākumus, kādus varētu veikt, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās migrācijas tīklus.
84. pants
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana
1. Puses sadarbosies, lai novērstu savu finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti noziedzīgos nodarījumos, kuri saistīti ar narkotiskajām vielām, kā arī terorisma finansēšanai.
2. Sadarbība šajā jomā var ietvert administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi veicināt noteikumu īstenošanu un efektīvu darbību nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas standartiem un mehānismiem, kas ir līdzvērtīgi Kopienā un citos starptautiskajos forumos, konkrēti, Finanšu darbības uzdevumu grupā (FATF) šajā jomā pieņemtajiem standartiem un mehānismiem.
85. pants
Sadarbība nelikumīgu narkotisko vielu apkarošanai
1. Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelikumīgu narkotisko vielu apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār prekursoriem.
2. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Rīcības pamatojas uz vispārpieņemtajiem principiem atbilstīgi ES narkotiku kontroles stratēģijai.
86. pants
Organizētas noziedzības un citu nelikumīgu darbību novēršana un apkarošana
Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizēto noziedzību un citas nelikumīgas darbības, piemēram:
a) kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;
b) nelikumīgas darbības ekonomikā, un jo īpaši skaidras naudas un bezskaidras naudas norēķinu līdzekļu viltošanu, nelikumīgus darījumus ar tādiem produktiem kā, piemēram, rūpnieciskie atkritumi un radioaktīvie materiāli, un darījumus ar nelikumīgiem, viltotiem vai pirātiskiem ražojumiem;
c) korupciju gan privātajā, gan valsts sektorā, jo īpaši saistībā ar nepārredzamu administratīvo praksi;
d) fiskālo krāpšanu;
e) identitātes zādzību;
f) nelikumīgu narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību;
g) nelikumīgu ieroču tirdzniecību;
h) dokumentu viltošanu;
i) preču, tostarp automobiļu, kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;
j) kibernoziegumus.
Attiecībā uz naudas viltošanu Melnkalne cieši sadarbojas ar Kopienu, lai apkarotu banknošu un monētu viltošanu un lai novērstu un sodītu par jebkādu banknošu vai monētu viltošanu, kas var notikt tās teritorijā. Novēršanas jomā Melnkalne centīsies īstenot pasākumus, kas atbilst attiecīgajos Kopienas tiesību aktos paredzētajiem pasākumiem, un pievienosies starptautiskām konvencijām, kas saistītas ar šo tiesību jomu. Saistībā ar aizsardzību pret naudas viltošanu Melnkalne varētu saņemt Kopienas atbalstu apmaiņas, palīdzības un apmācību jomā. Tiek sekmēta reģionālā sadarbība un atbilstība starptautiski atzītiem standartiem organizētās noziedzības apkarošanas jomā.
87. pants
Terorisma apkarošana
Saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurās Puses ir dalībnieces, un to attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus un to finansēšanu:
a) pilnībā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus;
b) apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem;
c) apmainoties ar pieredzi par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tehniskajiem aspektiem un apmācību, kā arī apmainoties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu.
VIII SADAĻA
SADARBĪBAS POLITIKAS JOMAS
88. pants
1. Kopiena un Melnkalne izveido ciešu sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt Melnkalnes attīstību un izaugsmes iespējas. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomikas saites iespējami plašākā aspektā un ir abpusēji izdevīga Pusēm.
2. Politikas jomas un citi pasākumi tiek izstrādāti tā, lai panāktu ilgtspējīgu Melnkalnes ekonomikas un sociālo attīstību. Šai politikai būtu jānodrošina, ka ekoloģiski apsvērumi arī ir pilnībā iekļauti jau no paša sākuma un ka tie ir saistīti ar harmoniskas sociālās attīstības prasībām.
3. Sadarbības politikas jomas iekļauj reģionālā sadarbības režīmā. Īpašu uzmanību būs jāpievērš pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Melnkalni un kaimiņvalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, tādējādi veicinot stabilitāti reģionā. Stabilizācijas un asociācijas padome var noteikt prioritātes sadarbībai turpmāk norādītajās politikas jomās atbilstīgi Eiropas partnerībai.
89. pants
Ekonomikas un tirdzniecības politika
Kopiena un Melnkalne veicina ekonomikas reformas norisi, sadarbojoties, lai uzlabotu izpratni par to attiecīgo ekonomiku pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikā.
Šajā nolūkā Kopiena un Melnkalne sadarbojas:
a) informācijas apmaiņai par makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām un par attīstības stratēģijām;
b) lai kopīgi analizētu abpusēji nozīmīgus ekonomikas jautājumus, tostarp izstrādājot ekonomikas politikas koncepciju un instrumentus tās īstenošanai; un
c) plašākas sadarbības veicināšanai, lai paātrinātu zinātības pieplūdumu un piekļuvi jaunajām tehnoloģijām.
Melnkalne cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski saskaņot Melnkalnes politiku ar Ekonomikas un monetārās savienības politiku, kas ir orientēta uz stabilitāti. Pēc Melnkalnes iestāžu lūguma Kopiena var sniegt palīdzību, atbalstot Melnkalnes centienus šajā sakarā.
Sadarbības mērķis ir arī tiesiskuma stiprināšana uzņēmējdarbības jomā, izmantojot stabilu un nediskriminējošu tirdzniecības tiesisko pamatu.
Sadarbība šajā jomā ietver informācijas apmaiņu par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības principiem un darbību.
90. pants
Sadarbība statistikas jomā
Sadarbībā Puses galvenokārt pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis statistikas jomā, tostarp ekonomikas, tirdzniecības, monetārajā un finanšu jomā. Sadarbības īpašais mērķis būs tādas efektīvas un ilgtspējīgas statistikas sistēmas izveide, kas spēj sniegt ticamus, objektīvus un precīzus datus, kuri nepieciešami Melnkalnes pārejas un reformu procesa plānošanai un pārraudzībai. Sadarbībai būtu arī jānodrošina tas, ka Melnkalnes statistikas birojs spēj labāk apmierināt patērētāju (gan valsts pārvaldes, gan privātā sektora) vajadzības. Statistikas sistēmai būtu jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem statistikas pamatprincipiem, Eiropas Statistikas prakses kodeksam un Eiropas statistikas tiesību aktu noteikumiem, un tā attīstās Kopienas acquis virzienā. Puses jo īpaši sadarbojas, lai nodrošinātu datu konfidencialitāti, lai progresīvi uzlabotu datu savākšanu un to nodošanu Eiropas Statistikas sistēmai un lai apmainītos ar informāciju par metodēm, zinātības nodošanu un apmācību.
91. pants
Banku darbība, apdrošināšana un citi finanšu pakalpojumi
Melnkalne un Kopiena sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis banku darbības, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu jomā. Pušu sadarbības mērķis ir atbilstīgas sistēmas izveide un attīstība, lai Melnkalnē veicinātu banku darbību, apdrošināšanu un finanšu pakalpojumus, pamatojoties uz godīgas konkurences praksi un nodrošinot vajadzīgos apstākļus.
92. pants
Sadarbība iekšējās kontroles un ārējās revīzijas jomā
Puses sadarbībā uzmanību pievērš prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis valsts iekšējās finanšu kontroles (VIFK) un ārējās revīzijas jomā. Puses jo īpaši sadarbojas - izstrādājot un pieņemot atbilstīgu reglamentējumu -, ar mērķi attīstīt pārredzamu, efektīvu un ekonomisku VIFK (ietverot finanšu pārvaldības un kontroles un funkcionāli neatkarīgas iekšējās revīzijas) un neatkarīgu ārējās revīzijas sistēmu izveidi Melnkalnē atbilstīgi starptautiski pieņemtajiem standartiem un metodoloģijām, kā arī ES paraugpraksei. Sadarbība ir vērsta arī uz Melnkalnes Augstākās revīzijas iestādes spēju palielināšanu. Lai varētu izpildīt koordinēšanas un saskaņošanas pienākumus, kas izriet no iepriekš minētajām prasībām, sadarbībai būtu jāattiecas arī uz centrālo saskaņošanas vienību izveidi un stiprināšanu finanšu pārvaldībai un kontrolei un iekšējai revīzijai.
93. pants
Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība
Saskaņā ar to attiecīgo kompetenci Pušu sadarbības mērķis ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības jomā ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus iekšzemes un ārvalstu privātajiem ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi Melnkalnes ekonomikas un rūpniecības atveseļošanai. Sadarbība jo īpaši paredz to, ka Melnkalnei jāuzlabo tiesisko regulējumu, kas veicina un aizsargā ieguldījumus.
94. pants
Rūpnieciskā sadarbība
Sadarbības mērķis ir veicināt Melnkalnes rūpniecības un atsevišķu nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu. Tas attiecas arī uz rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem ar mērķi stiprināt privāto sektoru, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem, kas nodrošina vides aizsardzību.
Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo abu Pušu noteiktās prioritātes. Tajās tiek ņemti vērā rūpnieciskās attīstības reģionālie aspekti, nepieciešamības gadījumā sekmējot transnacionālās partnerattiecības. Iniciatīvām jo īpaši būtu jāsekmē uzņēmumiem piemērotas sistēmas izveide, vadības un zinātības uzlabošana un jāatbalsta tirgus attīstība, pārredzamība un uzņēmējdarbības vide. Īpašu uzmanību velta efektīvu eksporta veicināšanas pasākumu izveidei Melnkalnē.
Sadarbībā ņem vērā Kopienas acquis rūpnieciskās politikas jomā.
95. pants
Mazie un vidējie uzņēmumi
Pušu sadarbības mērķis ir privātā sektora mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstīšana un stiprināšana, jaunu uzņēmumu izveide nozarēs, kas piedāvā iespējas izaugsmei un sadarbībai starp Kopienas MVU un Melnkalnes MVU. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis MVU jomā, kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu hartā noteiktās desmit pamatnostādnes.
96. pants
Tūrisms
Pušu sadarbības mērķis tūrisma jomā galvenokārt ir informācijas plūsmas par tūrismu (izmantojot starptautiskus tīklus, datubāzes, utt.) stiprināšana; tādu infrastruktūru izveides veicināšana, kas stimulētu ieguldījumus tūrisma jomā, kā arī Melnkalnes dalība nozīmīgās Eiropas tūrisma organizācijās. Sadarbības mērķis ir arī kopīgu rīcību iespēju izpēte un sadarbības stiprināšana starp tūrisma uzņēmumiem, ekspertiem un valdībām un kompetentajām iestādēm tūrisma jomā, kā arī zinātības nodošana (apmācībās, pieredzes apmaiņās, semināros). Sadarbībā pienācīgi ņem vērā Kopienas acquis šajā nozarē.
Sadarbību var iekļaut reģionālā sadarbības režīmā.
97. pants
Lauksaimniecība un agrorūpniecības nozare
Pušu sadarbību attīsta visās prioritārajās jomās, kas saistītas ar Kopienas acquis lauksaimniecības jomā, kā arī veterinārijas un fitosanitārajā jomā. Sadarbības īpašais mērķis ir Melnkalnes lauksaimniecības un agrorūpniecības nozares modernizēšana un pārstrukturēšana, jo īpaši lai panāktu atbilstību Kopienas sanitārajām prasībām, uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu un lauku attīstību, attīstītu meža nozari Melnkalnē, kā arī atbalsts Melnkalnes tiesību aktu un prakses pakāpeniskai tuvināšanai Kopienas noteikumiem un standartiem.
98. pants
Zivsaimniecība
Puses izskata iespējas noteikt savstarpēji izdevīgas kopējas intereses jomas zivsaimniecības nozarē. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes saistībā ar Kopienas acquis zivsaimniecības jomā, tostarp starptautisko saistību – starptautisko un reģionālo zivsaimniecības organizāciju noteikumu par zvejniecības resursu pārvaldību un saglabāšanu – ievērošanu.
99. pants
Muita
Puses izveido sadarbību muitas jomā, lai garantētu tirdzniecības jomā pieņemamo tiesību aktu atbilstību un panāktu Melnkalnes muitas sistēmu tuvināšanu Kopienas sistēmai, tādējādi atbalstot liberalizācijas pasākumus, kas plānoti saskaņā ar šo nolīgumu, un Melnkalnes muitas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu acquis.
Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis muitas jomā.
Noteikumi par Pušu abpusējo administratīvo palīdzību muitas jomā Ir paredzēti 6. protokolā.
100. pants
Nodokļi
Puses izveido sadarbību nodokļu jomā, ietverot pasākumus ar mērķi turpmāk reformēt Melnkalnes fiskālo sistēmu un pārstrukturēt nodokļu administrēšanu, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un veicinātu cīņu pret fiskālo krāpšanu.
Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis nodokļu jomā un cīņu pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci. Kaitīgas konkurences nodokļu jomā novēršanai būtu jānotiek, pamatojoties uz rīcības kodeksu par uzņēmējdarbības nodokļiem, kuru Padome apstiprināja 1997. gada 1. decembrī.
Sadarbība ir vērsta arī uz pārredzamības uzlabošanu un korupcijas apkarošanu, ietverot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem novērš fiskālo krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Melnkalne pabeidz arī divpusējo nolīgumu tīkla izveidi ar dalībvalstīm atbilstīgi ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu atjauninātai versijai, kā arī pamatojoties uz ESAO Paraugnolīgumu par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, ciktāl pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts tiem pievienojas.
101. pants
Sadarbība sociālajā jomā
Attiecībā uz nodarbinātību Puses jo īpaši sadarbojas, lai modernizētu darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumus, nodrošinot palīgpasākumus un veicinot vietējo attīstību, lai sniegtu ieguldījumu rūpniecības un darba tirgus pārstrukturēšanā. Sadarbība ietver arī tādus pasākumus kā pētījumi, ekspertu nosūtīšana un informācijas un apmācību darbības.
Puses sadarbojas, lai veicinātu Melnkalnes nodarbinātības politikas reformu saistībā ar pastiprinātu ekonomikas reformu un integrāciju. Sadarbībā tiek atbalstīta arī Melnkalnes sociālā nodrošinājuma sistēmas pielāgošana jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, un tajā tiek pielāgoti Melnkalnes tiesību akti par darba apstākļiem un iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem, invalīdiem un cilvēkiem, kas pieder minoritāšu grupām, kā arī uzlabots darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības līmenis, ņemot par pamatu Kopienā esošo aizsardzības līmeni. Melnkalne nodrošina Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamata konvenciju ievērošanu un stingru piemērošanu.
Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.
102. pants
Izglītība un apmācība
Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības, arodizglītības un apmācību līmeni Melnkalnē, kā arī jaunatnes politikas un jaunatnes nodarbinātības līmeni, tostarp neformālo izglītību. Augstākās izglītības sistēmu prioritāte ir Boloņas deklarācijas mērķu sasniegšana saskaņā ar starpvaldību līmenī uzsākto Boloņas procesu.
Puses arī sadarbojas, lai Melnkalnē nodrošinātu tādu piekļuvi izglītībai un apmācībām visos līmeņos, kas nav diskriminējoša dzimuma, ādas krāsas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ.
Attiecīgās Kopienas programmas un instrumenti sekmē izglītības un apmācību struktūru un darbības uzlabošanu Melnkalnē.
Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.
103. pants
Sadarbība kultūras jomā
Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā. Šī sadarbība inter alia palīdz palielināt savstarpēju sapratni un cieņu indivīdu, kopienu un tautu vidū. Puses arī apņemas sadarboties, lai veicinātu kultūras daudzveidību, īpaši atbilstīgi UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.
104. pants
Sadarbība audiovizuālajā jomā
Puses sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas jomā.
Sadarbība varētu inter alia ietvert arī programmas un iespējas žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu apmācībām, kā arī tehnisko palīdzību valsts un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar Eiropas plašsaziņas līdzekļiem.
Melnkalne saskaņo savu politiku pārrobežu apraides saturisko aspektu reglamentēšanas jomā ar Kopienas politiku un savus tiesību aktus – ar ES acquis. Melnkalne īpašu uzmanību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu programmām, kuras pārraida ar satelīta, cietzemes frekvenču vai kabeļa palīdzību.
105. pants
Informācijas sabiedrība
Sadarbība tiks attīstīta visās jomās, kas saistītas ar Kopienas acquis attiecībā uz informācijas sabiedrību. Tajā galvenokārt atbalstīs Melnkalnes politikas un tiesību aktu pakāpenisku pielāgošanu Kopienas politikai un tiesību aktiem šajā jomā.
Puses sadarbosies arī ar mērķi turpmāk attīstīt informācijas sabiedrību Melnkalnē. Vispārējie mērķi būs visas sabiedrības sagatavošana digitālajam gadsimtam, ieguldījumu piesaiste un tīklu un pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana.
106. pants
Elektronisko sakaru tīkli un elektronisko sakaru pakalpojumi
Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā. Puses jo īpaši stiprina sadarbību elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, lai Melnkalne trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā varētu pieņemt Kopienas acquis šajā nozarē.
107. pants
Informācija un komunikācija
Kopiena un Melnkalne veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu savstarpēju informācijas apmaiņu. Prioritāras ir tādas programmas, kuru mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai pamatinformāciju par Kopienu, kā arī specializētāku informāciju Melnkalnes profesionālajām aprindām.
108. pants
Transports
Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis transporta jomā.
Sadarbība var būt īpaši vērsta uz Melnkalnes transporta veidu pārstrukturēšanu un modernizāciju, uzlabojot pasažieru brīvu kustību un preču brīvu apriti, sekmējot pieeju transporta tirgum un iekārtām, tostarp ostu un lidostu pieejamību. Turklāt sadarbība var atbalstīt multimodālo infrastruktūru attīstību saistībā ar galvenajiem Eiropas komunikāciju tīkliem, īpaši, lai sekmētu reģionālo saišu attīstību Dienvidaustrumeiropā atbilstīgi Saprašanās memorandam par galvenā reģionālā transporta tīkla attīstību. Sadarbības mērķim vajadzētu būt sasniegt tādus darbības standartus, kas ir līdzvērtīgi Kopienas standartiem, kā arī attīstīt Melnkalnē tādu transporta sistēmu, kas ir savietojama ar Kopienas sistēmu un ir tai pielāgota, kā arī uzlabot vides aizsardzību transporta jomā.
109. pants
Enerģētika
Sadarbībā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis enerģētikas jomā. Tās pamatā ir Enerģētikas kopienas līgums, un to attīstīta ar mērķi pakāpeniski iekļaut Melnkalni Eiropas enerģētikas tirgos. Sadarbība jo īpaši ietver:
a) enerģētikas politikas formulēšanu un plānošanu, tostarp infrastruktūras modernizēšanu, piedāvājuma uzlabošanu un dažādošanu, piekļuves enerģētikas tirgum uzlabošanu, tostarp tranzīta atvieglošanu, reģionāla nozīmīguma elektroenerģijas pārrobežu savienojumu ar kaimiņvalstīm pārvadi, sadali un atjaunošanu;
b) energotaupības, energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas un enerģētikas ražošanas un patēriņa ietekmes uz vidi izpētes veicināšanu;
c) pamatnosacījumu noteikšanu enerģētikas uzņēmumu pārstrukturēšanai un sadarbībai starp uzņēmumiem šajā nozarē.
110. pants
Kodoldrošība
Puses sadarbojas kodoldrošības un drošības pasākumu jomā. Sadarbība varētu ietvert šādus aspektus:
a) Pušu normatīvo aktu par aizsardzību pret radiāciju, kodoldrošību un kodolmateriālu uzskaiti un kontroli uzlabošanu, kā arī uzraudzības iestāžu un to resursu nostiprināšanu;
b) tādu nolīgumu starp dalībvalstīm vai Eiropas Atomenerģijas kopienu un Melnkalni noslēgšanas veicināšanu, kas atiecas uz kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un informācijas apmaiņu un gatavību ārkārtas situācijām, un, vajadzības gadījumā, uz vispārējiem ar kodoldrošību saistītiem jautājumiem;
c) trešās personas atbildību kodolnegadījumos.
111. pants
Vide
Puses veido un stiprina sadarbību, lai izpildītu ļoti svarīgu uzdevumu – apkarotu turpmāku vides degradāciju un sāktu vides situācijas uzlabošanu, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību.
Puses jo īpaši izveido sadarbību, kuras mērķis ir stiprināt administratīvās struktūras un procedūras, lai nodrošinātu ar vidi saistītu jautājumu stratēģisko plānošanu un koordinēšanu starp attiecīgajiem dalībniekiem, un galveno uzmanību pievērš Melnkalnes tiesību aktu saskaņošanai ar Kopienas acquis. Sadarbībavarētu būt arī vērsta uz stratēģiju izstrādi, lai ievērojami mazinātu gaisa un ūdens piesārņojumu vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, lai izveidotu efektīvu, videi nekaitīgu, ilgtspējīgu un atjaunojamu enerģijas ražošanas un patēriņa sistēmu un lai novērtētu ietekmi uz vidi un veiktu stratēģisko vides novērtējumu. Īpašu uzmanību pievērš Kioto protokola ratificēšanai un īstenošanai.
112. pants
Sadarbība zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā
Puses sekmē sadarbību civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un, ņemot vērā resursu pieejamību, piekļuvi to attiecīgajām programmām, ievērojot atbilstīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.
Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.
113. pants
Reģionālā un vietējā attīstība
Puses tiecas stiprināt sadarbību reģionālās un vietējās attīstības jomā ar mērķi sekmēt ekonomikas attīstību un samazināt atšķirības starp reģioniem. Īpašu uzmanību pievērš pārrobežu, starptautiskajai un starpreģionālajai sadarbībai.
Sadarbībā ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis reģionālās attīstības jomā.
114. pants
Valsts pārvalde
Sadarbības mērķis ir nodrošināt Melnkalnē efektīvas un atbildīgas valsts pārvaldes veidošanos, jo īpaši, lai atbalstītu tiesiskuma īstenošanu, valsts iestāžu pareizu darbību visas Melnkalnes sabiedrības labā un ES un Melnkalnes attiecību netraucētu attīstību.
Sadarbība šajā jomā galvenokārt pievēršas iestāžu veidošanai, tostarp pārredzamu un objektīvu darbā pieņemšanas procedūru attīstīšanai un īstenošanai, cilvēkresursu vadībai un karjeras attīstībai civildienestā, turpmākai apmācībai, ētikas normu sekmēšanai valsts pārvaldē. Sadarbība attiecas gan uz valsts pārvaldi, gan uz vietējā līmeņa pārvaldi.
IX SADAĻA
FINANSIĀLĀ SADARBĪBA
115. pants
Šā nolīguma mērķu sasniegšanai un saskaņā ar 5., 116. un 118. pantu Melnkalne var saņemt finansiālu palīdzību no Kopienas subsīdiju un aizdevumu veidā, tostarp Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Nosacījums Kopienas atbalstu piešķiršanai ir turpmāki panākumi atbilsmē Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem un jo īpaši - panākumi Eiropas partnerības īpašo prioritāšu ievērošanā. Vērā ņem arī rezultātus gada pārskatos par Stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītajām valstīm, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas, kā arī citos Padomes secinājumos, kas jo īpaši saistīti ar pielāgošanās programmas ievērošanu. Palīdzība Melnkalnei tiek virzīta atbilstīgi novērotajām vajadzībām, izraudzītajām prioritātēm, spējai izmantot un atmaksāt, kā arī pasākumiem ekonomikas reformai un pārstrukturēšanai.
116. pants
Finansiālai palīdzībai subsīdiju veidā atbilst darbības, kuras paredzētas attiecīgā Padomes regulā saskaņā ar daudzgadīgu indikatīvo programmu un kuru pamatā ir ikgadējās rīcības programmas, ko Kopiena izveido pēc apspriešanās ar Melnkalni.
Finansiāla palīdzība var aptvert visas sadarbības nozares, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskumam, brīvībai un drošībai, tiesību aktu tuvināšanai, ekonomikas attīstībai un vides aizsardzībai.
117. pants
Pēc Melnkalnes lūguma vai īpašas nepieciešamības gadījumā Kopiena sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām varētu izskatīt iespēju piešķirt ārkārtas makrofinansiālu palīdzību, kas atkarīga no konkrētiem nosacījumiem un no visu finanšu resursu pieejamības. Šādu palīdzību piešķirtu, pamatojoties uz to nosacījumu izpildi, kas jānosaka programmā, par kuru Melnkalne vienojas ar Starptautisko valūtas fondu.
118. pants
Lai panāktu pieejamo resursu optimālu izmantošanu, Puses nodrošina, ka Kopienas iemaksas tiek cieši saskaņotas ar iemaksām no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un starptautiskajām finanšu institūcijām.
Šim nolūkam Puses regulāri apmainās ar informāciju par visiem palīdzības avotiem.
X SADAĻA
INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
119. pants
Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome, kas pārrauga šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Tā pienācīgā līmenī tiekas regulāri un kad apstākļi to pieprasa. Tā izskata visus svarīgos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu un jebkādus citus divpusējus vai starptautiskus savstarpējas intereses jautājumus.
120. pants
1. Stabilizācijas un asociācijas padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Melnkalnes valdības locekļi, no otras puses.
2. Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem savu reglamentu.
3. Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.
4. Stabilizācijas un asociācijas padomi pēc kārtas vada Kopienas un Melnkalnes pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.
5. Jautājumos, kuri uz to attiecas, Eiropas Investīciju banka piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes darbā novērotāja statusā.
121. pants
Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Stabilizācijas un asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tur paredzētajos gadījumos. Pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, lai tos izpildītu. Stabilizācijas un asociācijas padome var izstrādāt arī attiecīgus ieteikumus. Tā savus lēmumus un ieteikumus izstrādā pēc Pušu savstarpējas vienošanās.
122. pants
1. Stabilizācijas un asociācijas padomei tās darbā palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kurā ietilpst Eiropas Savienības Padomes pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Melnkalnes valdības pārstāvji, no otras puses.
2. Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka Stabilizācijas un asociācijas komitejas pienākumus, kas ietver Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmju sagatavošanu, un nosaka to, kā minētā komiteja darbojas.
3. Stabilizācijas un asociācijas padome var deleģēt Stabilizācijas un asociācijas komitejai jebkādas savas pilnvaras. Tādā gadījumā Stabilizācijas un asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 121. pantā izstrādātajiem nosacījumiem.
123. pants
Stabilizācijas un asociācijas komiteja var veidot apakškomitejas. Stabilizācijas un asociācijas komiteja šā nolīguma pienācīgai īstenošanai vajadzīgās apakškomitejas izveido līdz pirmā gada beigām, kopš stājies spēkā šis nolīgums.
Izveido apakškomiteju, kas nodarbosies ar migrācijas jautājumiem.
124. pants
Stabilizācijas un asociācijas padome var nolemt izveidot citas īpašas komitejas vai struktūras, kas tai var palīdzēt tās pienākumu veikšanā. Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus un to, kā tās darbojas.
125. pants
Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja. Tā ir Melnkalnes parlamenta deputātu un Eiropas Parlamenta deputātu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka savu sanāksmju biežumu.
Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi un Melnkalnes parlamenta locekļi.
Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.
Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju pēc kārtas vada Eiropas Parlamenta loceklis un Melnkalnes parlamenta loceklis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā tās reglamentā.
126. pants
Puses šā nolīguma darbības jomā apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.
127. pants
Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,
a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;
b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kas nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;
c) ko tā uzskata par būtiski svarīgiem pašas drošībai nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kuri skar likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, vai lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies veikt, lai saglabātu mieru un starptautisko drošību.
128. pants
1. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:
a) pasākumi, ko Melnkalne piemēro attiecībā uz Kopienu, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;
b) pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Melnkalni, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Melnkalnes valstspiederīgajiem, kā arī starp Melnkalnes uzņēmumiem vai firmām.
2. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu pastāvīgās dzīvesvietas dēļ.
129. pants
1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.
2. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.
3. Katra Puse var vērsties Stabilizācijas un asociācijas padomē par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju. Šajā gadījumā piemēro 130. pantu un, vajadzības gadījumā, 7. protokolu.
Stabilizācijas un asociācijas padome var atrisināt domstarpības ar saistošu lēmumu.
4. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.
Izvēloties pasākumus, priekšroku jādod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem, ja otra Puse to pieprasa, notiek apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē, Stabilizācijas un asociācijas komitejā vai jebkurā citā struktūrā, kas izveidota, pamatojoties uz 123. vai 124. pantu.
5. Šā panta 2., 3. un 4. punkta piemērošana nekādā veidā neietekmē un neskar 32., 40., 41., 42. un 46. pantu un 3. protokolu (Jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīcija un administratīvās sadarbības metodes).
130. pants
1. Ja starp Pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, jebkura no Pusēm nosūta otrai Pusei un Stabilizācijas un asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrētās domstarpības.
Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse, pieņemot kādu pasākumu vai nerīkojoties vispār, pārkāpj savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, oficiālajā pieprasījumā atrisināt domstarpības sniedz šāda viedokļa iemeslus un norāda, ka attiecīgā gadījumā Puse var pieņemt 129. panta 4. punktā paredzētos pasākumus.
2. Puses cenšas atrisināt domstarpības, sākot labas gribas apspriedes ar Stabilizācijas un asociācijas padomi un citām struktūrām, kā paredzēts 3. punktā, lai cik drīz vien iespējams sasniegtu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3. Puses iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.
Kamēr domstarpības nav atrisināts, tās apspriež katrā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmē, ja vien nav uzsākta 7. protokolā paredzētā šķīrējtiesas procedūra. Domstarpības uzskata par atrisinātām, kad Stabilizācijas un asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā paredzēts 129. panta 3. punktā, vai kad tā ir paziņojusi, ka domstarpības vairs nepastāv.
Apspriešanās par domstarpībām var notikt jebkurā Stabilizācijas un asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas komitejas vai struktūras, kas izveidota, pamatojoties uz 123. vai 124. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.
Visa informācija, kas tiek izpausta apspriešanās laikā, saglabā konfidencialitāti.
4. Attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas 7. protokola piemērošanas joma, jebkura no Pusēm saskaņā ar minēto protokolu var iesniegt domstarpību jautājumu atrisināšanai šķīrējtiesā, ja Pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības divu mēnešu laikā no domstarpību atrisināšanas procedūras uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu.
131. pants
Kamēr saskaņā ar šo nolīgumu nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām personām un uzņēmējiem, šis nolīgums neskar tiesības, kas tiem nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnei, no otras puses.
132. pants
Galvenie principi Melnkalnes dalībai Kopienas programmās ir noteikti 8. protokolā.
I līdz VII pielikums un 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. protokols ir šā nolīguma sastāvdaļa.
133. pants
Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums vairs nav spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma dienas.
Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var nekavējoties apturēt, ja otra Puse neievēro kādu no šā nolīguma būtiskajiem elementiem.
134. pants
Šajā nolīgumā “Puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Melnkalnes Republika, no otras puses.
135. pants
Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumus, un atbilstīgi šo līgumu nosacījumiem, un, no otras puses, uz Melnkalnes teritoriju.
136. pants
Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.
137. pants
Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un oficiālajā valodā, ko lieto Melnkalnē, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
138. pants
Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.
Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kad Puses viena otrai paziņo par pirmajā daļā minēto procedūru pabeigšanu.
139. pants
Pagaidu nolīgums
Ja laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, dažas šā nolīguma daļas, jo īpaši tās, kas attiecas uz preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, īsteno ar pagaidu nolīgumiem starp Kopienu un Melnkalni, Puses vienojas, ka šādos apstākļos šā nolīguma IV sadaļas un 73., 74. un 75. panta, 1., 2., 3., 5., 6. un 7. protokola un 4. protokola nolūkā jēdziens “nolīguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad stājas spēkā attiecīgais pagaidu nolīgums saistībā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem pienākumiem.
Съставено в Люксембург, на петнайсти октомври две хиляди и седма година.
Hecho en Luxemburgo, el quince de octubre de dos mil siete.
V Lucemburku dne patnáctého října dva tisíce sedm.
Udfærdiget i Luxembourg den femtende oktober to tusind og syv.
Geschehen zu Luxemburg am fünfzehnten Oktober zweitausendsieben.
Kahe tuhande seitsmenda aasta oktoobrikuu viieteistkümnendal päeval Luxembourgis.
Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις δέκα πέντε Οκτωβρίου δύο χιλιάδες επτά.
Done at Luxembourg on the fifteenth day of October in the year two thousand and seven.
Fait à Luxembourg, le quinze octobre deux mille sept.
Fatto a Lussemburgo, addì quindici ottobre duemilasette.
Luksemburgā, divtūkstoš septītā gada piecpadsmitajā oktobrī.
Priimta du tūkstančiai septintųjų metų spalio penkioliktą dieną Liuksemburge.
Kelt Luxembourgban, a kétezer-hetedik év október tizenötödik napján.
Magħmul fil-Lussemburgu, fil-ħmistax-il jum ta’ Ottubru tas-sena elfejn u sebgħa.
Gedaan te Luxemburg, de vijftiende oktober tweeduizend zeven.
Sporządzono w Luksemburgu dnia piętnastego października roku dwa tysiące siódmego.
Feito em Luxemburgo, em quinze de Outubro de dois mil e sete.
Întocmit la Luxembourg, la cincisprezece octombrie două mii șapte.
V Luxemburgu dňa pätnásteho októbra dvetisícsedem.
V Luxembourgu, dne petnajstega oktobra leta dva tisoč sedem.
Tehty Luxemburgissa viidentenätoista päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaseitsemän.
Som skedde i Luxemburg den femtonde oktober tjugohundrasju.
Sačinjeno u Luksemburgu petnaestog oktobra dvije hiljade i sedme godine.
Pour le Royaume de Belgique
Voor het Koninkrijk België
Für das Königreich Belgien
Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Република България
Za Českou republiku
På Kongeriget Danmarks vegne
Für die Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi nimel
Thar cheann Na hÉireann
For Ireland
Για την Ελληνική Δημοκρατία
Por el Reino de España
Pour la République française
Per la Repubblica italiana
Για την Κυπριακή Δημοκρατία
Latvijas Republikas vārdā
Lietuvos Respublikos vardu
Pour le Grand-Duché de Luxembourg
A Magyar Köztársaság részéről
Għal Malta
Voor het Koninkrijk der Nederlanden
Für die Republik Österreich
W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej
Pela República Portuguesa
Pentru România
Za Republiko Slovenijo
Za Slovenskú republiku
Suomen tasavallan puolesta
För Republiken Finland
För Konungariket Sverige
For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
За Европейската общност
Por las Comunidades Europeas
Za Evropská společenství
For De Europæiske Fællesskaber
Für die Europäischen Gemeinschaften
Euroopa ühenduste nimel
Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες
For the European Communities
Pour les Communautés européennes
Per le Comunità europee
Eiropas Kopienu vārdā
Europos Bendrijų vardu
Az Európai Közösségek részéről
Għall-Komunitajiet Ewropej
Voor de Europese Gemeenschappen
W imieniu Wspólnot Europejskich
Pelas Comunidades Europeias
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvá
Za Evropske skupnosti
Euroopan yhteisöjen puolesta
På europeiska gemenskapernas vägnar
U ime Republike Crne Gore
I PIELIKUMS
I. A PIELIKUMS
MELNKALNES TARIFA KONCESIJAS ATTIECĪBĀ UZ KOPIENAS RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMIEM
(Minēti 21. pantā)
Nodokļu likmes samazinās šādi:
a) šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ievedmuitas nodokli samazina līdz 80 % no nodokļa pamatlikmes;
b) pirmā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 50 % no nodokļa pamatlikmes;
c) otrā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 25 % no nodokļa pamatlikmes;
d) trešā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos ievedmuitas nodokļus atceļ.
|
KN kods |
Apraksts |
|
2515 |
Marmors, travertīns, ekausīns un citi kaļķa ieži pieminekļiem vai būvniecībai, ar īpatsvaru 2,5 vai vairāk, sīkgraudainais ģipšakmens (alabastrs), rupji apstrādāti vai neapstrādāti, sazāģēti vai nesazāģēti vai citādi sadalīti taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs: |
|
|
– marmors un travertīns |
|
2515 11 00 |
– – neapstrādāts vai rupji apstrādāts |
|
2515 12 |
– – tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs |
|
2515 12 20 |
– – – ne biezāki par 4 cm |
|
2515 12 50 |
– – – biezāks par 4 cm, bet ne biezāks par 25 cm |
|
2515 12 90 |
– – – citādi |
|
2522 |
Neveldzētie, veldzētie un hidrauliskie kaļķi, izņemot kalcija oksīdu un hidroksīdu, kas minēti pozīcijā 2825 : |
|
2522 20 00 |
– veldzētie kaļķi |
|
2523 |
Portlandcements, aluminātcements, sārņu, sulfātizturīgais un tamlīdzīgi hidrauliskie cementi, nekrāsoti vai iekrāsoti vai klinkeru veidā: |
|
|
– portlandcements |
|
2523 29 00 |
– – citādi |
|
3602 00 00 |
Gatavas sprāgstvielas, izņemot šaujampulverus |
|
3603 00 |
degauklas; detonējošās auklas; triecienkapseles vai detonatora kapseles; degļi; elektrodetonatori: |
|
3603 00 10 |
– degauklas; detonējošās auklas |
|
3603 00 90 |
– citādi |
|
3820 00 00 |
Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi |
|
4406 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka: |
|
4406 90 00 |
– citādi |
|
4410 |
Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām: |
|
|
– no koka |
|
4410 12 |
– – orientēta kokskaidu plātne (OSB) |
|
4410 12 10 |
– – – neapstrādātas vai kam apstrāde nav veikta tālāk par slīpēšanu |
|
4410 19 00 |
– – citādi |
|
4412 |
Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli |
|
4412 10 00 |
– no bambusa |
|
|
– citādi |
|
4412 94 |
– – galdniekplātnes, saklātņu plātnes un plātnes ar vidusdaļu no līmētām līstēm |
|
4412 94 10 |
– – – ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes |
|
4412 94 90 |
– – – citādi |
|
4412 99 |
– – citādi |
|
4412 99 70 |
– – – citādi |
|
6403 |
Apavi ar gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu: |
|
|
– citādi apavi ar ādas ārējo zoli |
|
6403 51 |
– – kas nosedz potīti |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – kas nosedz potīti, bet nenosedz stilbu, ar saistzoles garumu |
|
|
– – – – – 24 cm vai vairāk |
|
6403 51 15 |
– – – – – – vīriešu apavi |
|
6403 51 19 |
– – – – – – sieviešu apavi |
|
|
– – – – citādi, ar saistzoles garumu |
|
|
– – – – – 24 cm vai vairāk |
|
6403 51 95 |
– – – – – – vīriešu apavi |
|
6403 51 99 |
– – – – – – sieviešu apavi |
|
6405 |
Citādi apavi: |
|
6405 10 00 |
– ar ādas vai kompozītās ādas virsu |
|
7604 |
Alumīnija stieņi un profili: |
|
7604 10 |
– no neleģētā alumīnija |
|
7604 10 90 |
– – profili |
|
|
– no alumīnija sakausējumiem |
|
7604 29 |
– – citādi |
|
7604 29 90 |
– – – profili |
|
7616 |
Citādi alumīnija izstrādājumi: |
|
|
– citādi |
|
7616 99 |
– – citādi |
|
7616 99 90 |
– – – citādi |
|
8415 |
Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ietverot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē: |
|
|
– citādi |
|
8415 81 00 |
– – ar iebūvētu dzeses agregātu un ierīci režīma pārslēgšanai (reversīvie siltumsūkņi) |
|
8507 |
Elektriskie akumulatori, ietverot to separatorus, taisnstūra formā (ietverot kvadrātu) vai citā formā |
|
8507 20 |
– Citādi svina–skābes akumulatori |
|
|
– – citādi |
|
8507 20 98 |
– – – citādi |
|
8517 |
Telefonu aparāti, ietverot telefonus ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai saņemšanai, ietverot aparātus saziņai augstfrekvences līniju sistēmās vai bezvadu tīklā (tāds kā teritoriālais tīkls), izņemot pārraides vai saņemšanas aparātus, kas minēti pozīcijā 8443 , 8525 , 8527 vai 8528 : |
|
|
– telefonu aparāti, ietverot telefonus ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām |
|
8517 12 00 |
– – telefoni šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem |
|
8703 |
Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos), ietverot autofurgonus un sacīkšu automobiļus: |
|
|
– citādi transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļmotoru, kuram ir taisnas maiņvirziena kustības virzulis |
|
8703 22 |
– – kura darba tilpums pārsniedz 1 000 cm3, bet nepārsniedz 1 500 cm3. |
|
8703 22 10 |
– – – jauni |
|
ex 8703 22 10 |
– – – – pasažieru automašīnas |
|
8703 22 90 |
– – – lietoti |
|
8703 23 |
– – kura darba tilpums pārsniedz 1 500 cm3, bet nepārsniedz 3 000 cm3. |
|
|
– – – jauni |
|
8703 23 19 |
– – – – citādi |
|
ex 8703 23 19 |
– – – – – pasažieru automašīnas |
|
8703 23 90 |
– – – lietoti |
|
|
– citādi automobiļi ar kompresijas aizdedzes iekšdedzes virzuļmotoru (dīzeli vai pusdīzeli) |
|
8703 32 |
– – ar cilindra tilpumu, kas pārsniedz 1 500 cm3, bet ne vairāk kā 2 500 cm3 |
|
|
– – – jauni |
|
8703 32 19 |
– – – – citādi |
|
ex 8703 32 19 |
– – – – – pasažieru automašīnas |
|
8703 32 90 |
– – – lietoti |
|
8703 33 |
– – kuru darba tilpums pārsniedz 2 500 cm3: |
|
|
– – – jauni |
|
8703 33 11 |
– – – – dzīvojamie autofurgoni |
|
8703 33 90 |
– – – lietoti |
I. B PIELIKUMS
MELNKALNES TARIFA KONCESIJAS ATTIECĪBĀ UZ KOPIENAS RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMIEM
(Minēti 21. pantā)
Nodokļu likmes samazinās šādi:
a) šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ievedmuitas nodokli samazina līdz 85 % no nodokļa pamatlikmes;
b) pirmā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 70 % no nodokļa pamatlikmes;
c) otrā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 55 % no nodokļa pamatlikmes;
d) trešā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no nodokļa pamatlikmes;
e) ceturtā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 20 % no nodokļa pamatlikmes;
f) piektā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos ievedmuitas nodokļus atceļ.
|
KN kods |
Apraksts |
|
2501 |
Sāls (ietverot galda sāli un denaturēto sāli) un tīrs nātrija hlorīds, ūdens šķīdumā vai neizšķīdināts vai ar pievienotām pretsalipšanas vielām un nesējvielām; jūras ūdens: |
|
|
– vārāmā sāls (ietverot galda un denaturēto) un tīrs nātrija hlorīds, ūdens šķīdumā vai neizšķīdināta vai ar pievienotām pretsalipes vielām un nesējvielām |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
2501 00 91 |
– – – – sāls, kas derīgs lietošanai pārtikā |
|
3304 |
Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi (izņemot medikamentozos), ietverot pretiedeguma un iedeguma līdzekļus; manikīra vai pedikīra līdzekļi: |
|
|
– citādi |
|
3304 99 00 |
– – citādi |
|
3305 |
Matu kopšanas līdzekļi: |
|
3305 10 00 |
– Šampūni |
|
3305 90 |
– citādi |
|
3305 90 90 |
– – citādi |
|
3306 |
Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi, ietverot protēžu fiksēšanas pastas un pulverus; zobu diegs (vaskots diegs zobstarpu tīrīšanai), atsevišķā mazumtirdzniecības iepakojumā: |
|
3306 10 00 |
– zobu pastas |
|
3401 |
Ziepes; organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi, ko izmanto kā ziepes, stieņos, gabalos vai figūru veidā un kas satur vai nesatur ziepes; organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi ķermeņa mazgāšanai, šķidri vai krēmveida, safasēti mazumtirdzniecībai, kuri satur vai nesatur ziepes; papīrs, vate, filcs un neaustās drānas, piesūcināti, pārklāti vai apsmidzināti ar ziepēm, vai mazgāšanas līdzekļiem: |
|
|
– ziepes un organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi stieņos, gabalos un figūru veidā un papīrs, vate, filcs un neaustās drānas, piesūcināti vai pārklāti ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem |
|
3401 11 00 |
– – tualetes ziepes (ietverot ziepes ar medikamentiem) |
|
3402 |
Organiskās virsmaktīvās vielas (izņemot ziepes); virsmaktīvie līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi (ietverot mazgāšanas palīglīdzekļus) un tīrīšanas līdzekļi, kas satur vai nesatur ziepes, izņemot pozīcijā: |
|
3402 20 |
– līdzekļi, kas safasēti mazumtirdzniecībai |
|
3402 20 20 |
– – virsmaktīvās vielas |
|
3402 20 90 |
– – mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi |
|
3402 90 |
– citādi |
|
3402 90 90 |
– – mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi |
|
3923 |
Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai; plastmasas aizbāžņi, vāki, vāciņi un citādi izstrādājumi aizvākošanai: |
|
|
– maisiņi un kulītes (ietverot tūtas) |
|
3923 21 00 |
– – no etilēna polimēriem |
|
3923 29 |
– – no citām plastmasām |
|
3923 29 10 |
– – – no poli(vinilhlorīda) |
|
3923 90 |
– citādi |
|
3923 90 10 |
– – cauruļveida formā presēti tīkli |
|
3923 90 90 |
– – citādi |
|
3926 |
Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901 -3914 |
|
3926 90 |
– citādi |
|
|
– – citādi |
|
3926 90 97 |
– – – citādi |
|
4011 |
Jaunas gumijas pneimatiskās riepas: |
|
4011 10 00 |
– vieglajiem automobiļiem (ietverot kravas pasažieru autofurgonus un sacīkšu automobiļus) |
|
4202 |
Koferi, somas, tualetes maciņi, diplomātportfeļi, portfeļi, skolassomas, briļļu futrāļi, binokļu somas, fotosomas, mūzikas instrumentu futrāļi, ieroču makstis un tamlīdzīgi izstrādājumi; ceļojuma somas, izolēti pārtikas vai dzērienu maisiņi, kosmētikas somas, mugursomas, rokassomas, iepirkumu somas, kabatas portfeļi, maki, karšu futrāļi, cigarešu etvijas, tabakmaki, rīku somas, sporta somas, futrāļi pudelēm, dārglietu lādītes, pūdernīcas, asu priekšmetu futrāļi un tamlīdzīgi izstrādājumi no ādas vai mākslīgās ādas, no plastmasas plēves, no tekstilmateriāliem, no vulkanizētas šķiedras vai no kartona, vai arī pilnīgi vai lielākoties pārklāti ar šādiem materiāliem vai papīru: |
|
|
– koferi, somas, tualetes maciņi, diplomātportfeļi, portfeļi, skolassomas un tamlīdzīgas somas |
|
4202 11 |
– – ar ādas, mākslīgās ādas vai lakādas ārējo virsmu |
|
4202 11 10 |
– – – diplomātportfeļi, portfeļi, skolassomas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
4202 11 90 |
– – – citādi |
|
4203 |
Apģērba gabali un apģērba piederumi no ādas vai mākslīgās ādas |
|
4203 10 00 |
– apģērba gabali |
|
|
– Cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi) |
|
4203 29 |
– – citādi |
|
4203 29 10 |
– – – dažādi aizsargcimdi |
|
4418 |
Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ietverot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas: |
|
4418 10 |
– logi, stiklotas durvis un to rāmji |
|
4418 10 50 |
– – skujkoku koksnes |
|
4418 10 90 |
– – citādi |
|
4418 20 |
– durvis, to aplodas un sliekšņi |
|
4418 20 50 |
– – skujkoku koksnes |
|
4418 20 80 |
– – no citu sugu koku koksnes |
|
4418 40 00 |
– betonēšanas veidņi |
|
4418 90 |
– citādi |
|
4418 90 10 |
– – līmēti laminēti kokmateriāli |
|
4418 90 80 |
– – citādi |
|
4802 |
Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ietverot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons: |
|
|
– citāds papīrs un kartons, kas nesatur mehāniskā procesā iegūtas šķiedras vai satur tās ne vairāk kā 10 % no kopējā šķiedru daudzuma |
|
4802 55 |
– – kas sver 40 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk par 150 g/m2, ruļļos |
|
4802 55 15 |
– – – kas sver 40 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk par 60 g/m2 |
|
ex 4802 55 15 |
– – – – cits, izņemot neapstrādātu dekoratīvo papīru |
|
4802 55 25 |
– – – kas sver 60 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk par 75 g/m2 |
|
ex 4802 55 25 |
– – – – cits, izņemot neapstrādātu dekoratīvo papīru |
|
4802 55 30 |
– – – kas sver 75 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk par 80 g/m2 |
|
ex 4802 55 30 |
– – – – cits, izņemot neapstrādātu dekoratīvo papīru |
|
4802 55 90 |
– – – ar virsmas blīvumu 80 g/m2 vai vairāk |
|
ex 4802 55 90 |
– – – – cits, izņemot neapstrādātu dekoratīvo papīru |
|
4819 |
Kastes, kārbas, kastītes, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma; mapes, vēstuļu saturētāji un tamlīdzīgi izstrādājumi no papīra vai kartona izmantošanai iestādēs, veikalos utt.: |
|
4819 10 00 |
– kastes un kārbas no gofrēta papīra vai kartona |
|
4819 20 00 |
– salokāmas kastes un kārbas no negofrēta papīra vai kartona |
|
4819 30 00 |
– maisi un somas, kuru pamatnes platums ir 40 cm vai vairāk |
|
4819 40 00 |
– citādi maisiņi un kulītes, ietverot tūtas |
|
4820 |
Reģistrācijas žurnāli, grāmatvedības reģistri, piezīmju grāmatiņas, veidlapu grāmatas, kvīšu grāmatiņas, vēstuļu un pierakstu bloki, dienasgrāmatas un tamlīdzīgi izstrādājumi, burtnīcas, piezīmju grāmatas, apvākojumi, ātršuvēji, aktu vāki, paškopējošas lietvedības veidlapas un formulāri, pa lapām salikti kopējamie komplekti un citādi papīra vai kartona kancelejas piederumi; kolekciju vai paraugu albumi un grāmatu apvāki no papīra vai kartona: |
|
4820 10 |
– reģistrācijas žurnāli, grāmatvedības reģistri, piezīmju grāmatiņas, veidlapu grāmatas, kvīšu grāmatiņas, vēstuļu un pierakstu bloki, dienasgrāmatas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
4820 10 10 |
– – reģistrācijas žurnāli, grāmatvedības reģistri, veidlapu grāmatas un kvīšu grāmatiņas |
|
4820 20 00 |
– burtnīcas |
|
4820 90 00 |
– citādi |
|
4821 |
Jebkura veida birkas un etiķetes no papīra vai kartona ar iespiestu tekstu vai attēlu vai bez tā: |
|
4821 10 |
– apdrukātas |
|
4821 10 10 |
– – pašlīmējošas |
|
4821 90 |
– citādi |
|
4821 90 10 |
– – pašlīmējošas |
|
4910 00 00 |
Visādi iespiesti kalendāri, ietverot kalendāru blokus (noplēšamos kalendārus): |
|
4911 |
Citādi iespieddarbi, arī iespiesti attēli un fotogrāfijas: |
|
4911 10 |
– tirdzniecības reklāmas materiāli, preču katalogi un tamlīdzīga produkcija |
|
4911 10 10 |
– – preču katalogi |
|
4911 10 90 |
– – citādi |
|
|
– citādi |
|
4911 99 00 |
– – citādi |
|
5111 |
Austi audumi no vilnas aparātdzijas vai smalko dzīvnieku matu aparātdzijas: |
|
|
– ar vilnas vai smalko dzīvnieku matu saturu 85 % no masas vai vairāk |
|
5111 19 |
– – citādi |
|
5111 19 10 |
– – – ar virsmas blīvumu vairāk nekā 300 g/m2, bet ne vairāk kā 450 g/m2 |
|
5111 19 90 |
– – – ar virsmas blīvumu vairāk nekā 450 g/m2 |
|
5112 |
Austi audumi no vilnas ķemmdzijas vai smalko dzīvnieku matu ķemmdzijas: |
|
|
– ar vilnas vai smalko dzīvnieku matu saturu 85 % no masas vai vairāk |
|
5112 11 00 |
– – ar virsmas blīvumu ne vairāk kā 200 g/m2 |
|
5112 19 |
– – citādi |
|
5112 19 10 |
– – – ar virsmas blīvumu vairāk nekā 200 g/m2, bet ne vairāk kā 375 g/m2 |
|
5112 19 90 |
– – – ar virsmas blīvumu vairāk nekā 375 g/m2 |
|
5209 |
Kokvilnas audumi, ar kokvilnas saturu 85 % no masas vai vairāk, ar virsmas blīvumu vairāk nekā 200 g/m2: |
|
|
– balināti |
|
5209 21 00 |
– – audekla pinuma |
|
5209 22 00 |
– – 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža |
|
5209 29 00 |
– – citādi audumi |
|
|
– krāsotas |
|
5209 31 00 |
– – audekla pinuma |
|
5209 32 00 |
– – 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža |
|
5209 39 00 |
– – citādi audumi |
|
|
– no dažādu krāsu dzijām |
|
5209 41 00 |
– – audekla pinuma |
|
5209 43 00 |
– – citādi 3 vai 4 pavedienu sarža pinuma, arī atgriezeniskā sarža, audumi |
|
5209 49 00 |
– – citādi audumi |
|
6101 |
Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi trikotāžas izstrādājumi, izņemot pozīcijā 6103 minētos: |
|
6101 90 |
– no citiem tekstilmateriāliem |
|
6101 90 20 |
– – mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
ex 6101 90 20 |
– – – no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem |
|
6101 90 80 |
– – anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
ex 6101 90 80 |
– – – no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem |
|
6115 |
Trikotāžas zeķubikses, garās zeķes, īsās zeķes un citādas zeķes, arī elastīgās zeķes (piemēram, zeķes slimniekiem ar paplašinātām vēnām) un apavi bez pazolēm: |
|
|
– citādi |
|
6115 95 00 |
– – no kokvilnas |
|
6115 96 |
– – no sintētiskajām šķiedrām |
|
6115 96 10 |
– – – pusgarās zeķes |
|
|
– – – citādi |
|
6115 96 99 |
– – – – citādi |
|
6205 |
Vīriešu vai zēnu virskrekli: |
|
6205 20 00 |
– no kokvilnas |
|
6205 30 00 |
– no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6205 90 |
– no citiem tekstilmateriāliem |
|
6205 90 10 |
– – no linu vai rāmiju šķiedras |
|
6205 90 80 |
– – citādi |
|
6206 |
Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes: |
|
6206 10 00 |
– no zīda vai no zīda atkritumiem |
|
6206 20 00 |
– no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem |
|
6206 30 00 |
– no kokvilnas |
|
6206 40 00 |
– no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6206 90 |
– no citiem tekstilmateriāliem |
|
6206 90 10 |
– – no linu vai rāmiju šķiedras |
|
6206 90 90 |
– – citādi |
|
6207 |
Vīriešu vai zēnu U krekliņi un citādi apakškrekli, īsās un garās apakšbikses, naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi: |
|
|
– garās un īsās apakšbikses |
|
6207 11 00 |
– – no kokvilnas |
|
6207 19 00 |
– – no citiem tekstilmateriāliem |
|
|
– naktskrekli un pidžamas [vīriešiem] |
|
6207 21 00 |
– – no kokvilnas |
|
6207 22 00 |
– – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6207 29 00 |
– – no citiem tekstilmateriāliem |
|
|
– citādi |
|
6207 91 00 |
– – no kokvilnas |
|
6207 99 |
– – no citiem tekstilmateriāliem |
|
6207 99 10 |
– – – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6207 99 90 |
– – – citādi |
|
6208 |
Sieviešu vai meiteņu U krekliņi un citādi apakškrekli, kombinē, apakšsvārki, biksītes, stilbbikses, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, rītakleitas un tamlīdzīgi izstrādājumi: |
|
|
– kombinē un apakšsvārki |
|
6208 11 00 |
– – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6208 19 00 |
– – no citiem tekstilmateriāliem |
|
|
– naktskrekli un pidžamas [sievietēm] |
|
6208 21 00 |
– – no kokvilnas |
|
6208 22 00 |
– – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6208 29 00 |
– – no citiem tekstilmateriāliem |
|
|
– citādi |
|
6208 91 00 |
– – no kokvilnas |
|
6208 92 00 |
– – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6208 99 00 |
– – no citiem tekstilmateriāliem |
|
6211 |
Treniņtērpi, slēpošanas kostīmi un peldkostīmi; citādi apģērba gabali: |
|
|
– citādi vīriešu vai zēnu apģērba gabali |
|
6211 32 |
– – no kokvilnas |
|
6211 32 10 |
– – – darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām |
|
|
– – – oderēti treniņtērpi |
|
6211 32 31 |
– – – – ar virspusi no viena vienāda auduma |
|
|
– – – – citādi |
|
6211 32 41 |
– – – – – augšdaļas |
|
6211 32 42 |
– – – – – apakšējās daļas |
|
|
– citādi sieviešu vai meiteņu apģērba gabali |
|
6211 42 |
– – no kokvilnas |
|
6211 42 10 |
– – – priekšauti, kombinezoni, virsvalki un citādi apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (derīgi vai nederīgi lietošanai sadzīvē) |
|
|
– – – siltie treniņtērpi ar oderi |
|
6211 42 31 |
– – – – ar virspusi no viena vienāda auduma |
|
|
– – – – citādi |
|
6211 42 41 |
– – – – – augšdaļas |
|
6211 42 42 |
– – – – – apakšējās daļas |
|
6211 42 90 |
– – – citādi |
|
6211 43 |
– – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6211 43 10 |
– – – priekšauti, kombinezoni, virsvalki un citādi apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām (derīgi vai nederīgi lietošanai sadzīvē) |
|
|
– – – siltie treniņtērpi ar oderi |
|
6211 43 31 |
– – – – ar virspusi no viena vienāda auduma |
|
|
– – – – citādi |
|
6211 43 41 |
– – – – – augšdaļas |
|
6211 43 42 |
– – – – – apakšējās daļas |
|
6211 43 90 |
– – – citādi |
|
6301 |
Segas un pledi: |
|
6301 20 |
– segas (izņemot elektriskās segas) un pledi no vilnas vai smalkas spalvas |
|
6301 20 10 |
– – trikotāžas |
|
6301 20 90 |
– – citādi |
|
6301 90 |
– citādas segas un pledi |
|
6301 90 10 |
– – trikotāžas |
|
6301 90 90 |
– – citādi |
|
6302 |
Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa: |
|
|
– citāda gultas veļa, apdrukāta |
|
6302 21 00 |
– – no kokvilnas |
|
|
– citāda gultas veļa |
|
6302 31 00 |
– – no kokvilnas |
|
|
– citāda galda veļa |
|
6302 51 00 |
– – no kokvilnas |
|
6302 53 |
– – no ķīmiskajām šķiedrām |
|
6302 53 90 |
– – – citādi |
|
6403 |
Apavi ar gumijas, plastmasas, ādas vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu: |
|
|
– citādi apavi ar ādas ārējo zoli: |
|
6403 59 |
– – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – apavi, kam priekša veidota no sloksnēm vai viena vai vairākiem perforētiem ielaidumiem |
|
|
– – – – – citādi, ar saistzoles garumu |
|
|
– – – – – – 24cm vai vairāk |
|
6403 59 35 |
– – – – – – – vīriešu apavi |
|
6403 59 39 |
– – – – – – – sieviešu apavi |
|
|
– – – – citādi, ar saistzoles garumu |
|
|
– – – – – 24 cm vai vairāk |
|
6403 59 95 |
– – – – – – vīriešu apavi |
|
6403 59 99 |
– – – – – – sieviešu apavi |
|
6802 |
Apstrādāts akmens (izņemot slānekli) pieminekļiem un būvniecībai un tā izstrādājumi, izņemot preces, kas minētas pozīcijā 6801 ; mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi no dabiskā akmens (ietverot slānekli) uz pamatnes vai bez tās; dabiskā akmens (ietverot slānekli) mākslīgi krāsotas granulas, drupatas un pulveris: |
|
|
– citādi tēstie vai zāģētie akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai un to izstrādājumi ar plakanu vai līdzenu virsmu |
|
6802 21 00 |
– – marmors, travertīns un alabastrs |
|
6802 23 00 |
– – granīts |
|
6802 29 00 |
– – citādi akmeņi |
|
ex 6802 29 00 |
– – – citādi kaļķa ieži |
|
|
– citādi |
|
6802 91 |
– – marmors, travertīns un alabastrs |
|
6802 91 10 |
– – – pulēts, apdarināts vai citādi apstrādāts alabastrs, bet ne kalts |
|
6802 91 90 |
– – – citādi |
|
6802 93 |
– – granīts |
|
6802 93 10 |
– – – pulēti, apdarināti vai citādi apstrādāti, bet ne kalti, ar tīro svaru 10 kg vai vairāk |
|
6802 93 90 |
– – – citādi |
|
6810 |
Cementa, betona vai mākslīgā akmens izstrādājumi, stiegroti vai nestiegroti: |
|
|
– flīzes, plāksnes, ķieģeļi un tamlīdzīgi izstrādājumi |
|
6810 11 |
– – būvbloki un ķieģeļi |
|
6810 11 10 |
– – – no vieglbetona (kura pamatā ir sasmalcināts pumeks, granulēti izdedži u. c.) |
|
6810 11 90 |
– – – citādi |
|
|
– citādi izstrādājumi |
|
6810 91 |
– – saliekamie konstrukciju elementi būvniecībai vai inženierceltniecībai |
|
6810 91 90 |
– – – citādi |
|
6810 99 00 |
– – citādi |
|
6904 |
Celtniecības ķieģeļi, grīdas bloki, nesošās vai apdares plāksnes un tamlīdzīgi keramikas izstrādājumi: |
|
6904 10 00 |
– celtniecības ķieģeļi |
|
6904 90 00 |
– citādi |
|
6905 |
Kārniņi, deflektori, dūmvadu aizsargi, dūmvadu daļas, arhitektūras rotājumi un citādas būvdetaļas no keramikas: |
|
6905 10 00 |
– kārniņi |
|
7207 |
Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti: |
|
|
– ar oglekļa masas saturu mazāk nekā 0,25 % |
|
7207 11 |
– – ar taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) šķērsgriezumu, ja platums nepārsniedz dubultbiezumu |
|
7207 11 90 |
– – – kalti |
|
7207 12 |
– – citādi, ar taisnstūrveida (izņemot kvadrātveida) šķērsgriezumu |
|
7207 12 90 |
– – – kalti |
|
7207 19 |
– – citādi |
|
|
– – – ar apaļu vai daudzstūrainu šķērsgriezumu |
|
7207 19 12 |
– – – – velmēti vai iegūti nepārtrauktā liešanā |
|
7207 19 19 |
– – – – kalti |
|
7207 19 80 |
– – – citādi |
|
7207 20 |
– ar oglekļa masas saturu 0,25 % vai vairāk |
|
|
– – ar taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) šķērsgriezumu, ja platums nepārsniedz dubultbiezumu |
|
|
– – – velmēti vai iegūti nepārtrauktā liešanā |
|
|
– – – – citādi, kas satur |
|
7207 20 15 |
– – – – – 0,25 % no svara vai vairāk, bet mazāk par 0,6 % oglekli |
|
7207 20 17 |
– – – – – 0,6 % no svara vai vairāk oglekli |
|
7207 20 19 |
– – – kalti |
|
|
– – citādi, ar taisnstūrveida (izņemot kvadrātveida) šķērsgriezumu |
|
7207 20 32 |
– – – velmēti vai iegūti nepārtrauktā liešanā |
|
7207 20 39 |
– – – kalti |
|
|
– – ar apaļu vai daudzstūrainu šķērsgriezumu |
|
7207 20 52 |
– – – velmēti vai iegūti nepārtrauktā liešanā |
|
7207 20 59 |
– – – kalti |
|
7207 20 80 |
– – citādi |
|
7213 |
Stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda: |
|
7213 10 00 |
– ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām |
|
|
– citādi |
|
7213 91 |
– – ar apļveida šķērsgriezumu mazāk nekā 14 mm diametrā |
|
7213 91 10 |
– – – izmantošanai betona stiegrojumam |
|
|
– – – citādi |
|
7213 91 49 |
– – – – ar oglekļa masas saturu vairāk nekā 0,06 %, bet mazāk nekā 0,25 % |
|
ex 7213 91 49 |
– – – – – izņemot tos, kuru diametrs ir 8 mm vai mazāk |
|
7213 99 |
– – citādi |
|
7213 99 10 |
– – – ar oglekļa masas saturu mazāk nekā 0,25 % |
|
7213 99 90 |
– – – ar oglekļa masas saturu 0,25 % vai vairāk |
|
7214 |
Citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, taču ietverot pēc velmēšanas liektus stieņus: |
|
7214 10 00 |
– kalti |
|
7214 20 00 |
– ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti |
|
|
– citādi |
|
7214 99 |
– – citādi |
|
|
– – – ar oglekļa masas saturu mazāk nekā 0,25 % |
|
7214 99 10 |
– – – – izmantošanai betona stiegrojumam |
|
|
– – – – citādi, ar apaļu šķērsgriezumu diametrā |
|
7214 99 31 |
– – – – – 80 mm vai vairāk |
|
7214 99 39 |
– – – – – nepārsniedz 80 mm |
|
7214 99 50 |
– – – – citādi |
|
|
– – – ar oglekļa masas saturu 0,25 % vai vairāk |
|
|
– – – – ar apaļu šķērsgriezumu diametrā |
|
7214 99 71 |
– – – – – 80 mm vai vairāk |
|
7214 99 79 |
– – – – – nepārsniedz 80 mm |
|
7214 99 95 |
– – – – citādi |
|
7215 |
Citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi: |
|
7215 10 00 |
– no automātu tērauda, pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti |
|
7215 50 |
– citādi, pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti |
|
|
– – ar oglekļa masas saturu mazāk nekā 0,25 % |
|
7215 50 11 |
– – – ar taisnstūrveida (izņemot kvadrātu) šķērsgriezumu |
|
7215 50 19 |
– – – citādi |
|
7215 50 80 |
– – ar oglekļa masas saturu 0,25 % vai vairāk |
|
7215 90 00 |
– citādi |
|
7224 |
Citāds leģētais tērauds lietņos vai citās pirmformās; citāda nerūsējošā tērauda pusfabrikāti: |
|
7224 10 |
– lietņi un citas pirmformas |
|
7224 10 10 |
– – no instrumentu tērauda |
|
7224 10 90 |
– – citādi |
|
7224 90 |
– citādi |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – ar taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) šķērsgriezumu |
|
|
– – – – Karsti velmēti vai iegūti nepārtrauktā liešanā |
|
|
– – – – – platumā, kas mazāks par dubultu biezumu |
|
7224 90 05 |
– – – – – – ar oglekļa masas saturu ne vairāk nekā 0,7 %, ar mangāna masas saturu 0,5 % vai vairāk, bet ne vairāk par 1,2 %, ar silīcija masas saturu 0,6 % vai vairāk, bet ne vairāk par 2,3 %; ar bora masas saturu 0,0008 % vai vairāk un ar jebkādu citu elementu, kura daudzums ir mazāks par šās nodaļas 1. piezīmes f) apakšpunktā minēto minimālo saturu |
|
7224 90 07 |
– – – – – – citādi |
|
7224 90 14 |
– – – – – citādi |
|
7224 90 18 |
– – – – kalti |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – Karsti velmēti vai iegūti nepārtrauktā liešanā |
|
7224 90 31 |
– – – – – ar oglekļa masas saturu ne mazāk kā 0,9 %, bet ne vairāk kā 1,15 %, ar hroma masas saturu ne mazāk kā 0,5 %, bet ne vairāk kā 2 % un ar molibdēna masas saturu ne vairāk kā 0,5 % |
|
7224 90 38 |
– – – – – citādi |
|
7224 90 90 |
– – – – kalti |
|
7228 |
Citu leģēto tēraudu stieņi; citu leģēto tēraudu leņķi, fasonprofili un speciālie profili; dobi leģētā un neleģētā tērauda stieņi: |
|
7228 20 |
– silīcijmangāntērauda stieņi |
|
7228 20 10 |
– – ar taisnstūrveida (izņemot kvadrātveida) šķērsgriezumu, četrpusēji velmēti |
|
|
– – citādi |
|
7228 20 99 |
– – – citādi |
|
7228 30 |
– citādi stieņi, pēc karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai presēšanas tālāk neapstrādāti |
|
7228 30 20 |
– – no instrumentu tērauda |
|
|
– – ar oglekļa masas saturu 0,9 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,15 %, ar hroma masas saturu 0,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 % un ar molibdēna, ja tāds ir, masas saturu ne vairāk kā 0,5 % |
|
7228 30 41 |
– – – ar apaļu šķērsgriezumu 80 mm vai vairāk diametrā |
|
7228 30 49 |
– – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – ar apaļu šķērsgriezumu, diametrā |
|
7228 30 61 |
– – – – 80mm vai vairāk |
|
7228 30 69 |
– – – – nepārsniedz 80 mm |
|
7228 30 70 |
– – – ar taisnstūrveida (izņemot kvadrātveida) šķērsgriezumu, četrpusēji velmēti |
|
7228 30 89 |
– – – citādi |
|
7228 40 |
– citādi stieņi, pēc kalšanas tālāk neapstrādāti |
|
7228 40 10 |
– – no instrumentu tērauda |
|
7228 40 90 |
– – citādi |
|
7228 60 |
– citādi stieņi |
|
7228 60 20 |
– – no instrumentu tērauda |
|
7228 60 80 |
– – citādi |
|
7314 |
Stiepļu pinumi (ietverot bezgalu lentes), režģi, sieti un žogi no dzelzs vai tērauda stieplēm; dzelzs vai tērauda perforētas vilktas loksnes: |
|
7314 20 |
– režģi, sieti un žogi, krustojumu vietās metināti, no stieples ar maksimālo šķērsgriezumu 3 mm vai vairāk un sieta acu izmēru 100 cm2 vai vairāk |
|
7314 20 90 |
– – citādi |
|
|
– citādi režģi, sieti un žogi, krustojumu vietās metināti |
|
7314 39 00 |
– – citādi |
|
7317 00 |
Dzelzs vai tērauda naglas, smailnaglas, spraudītes, rievotas naglas, U veida āķi (izņemot pozīcijā 8305 minētos) un tamlīdzīgi izstrādājumi, ar citu metālu galviņām vai bez tām, izņemot izstrādājumus ar vara galviņām: |
|
|
– citādi |
|
|
– – auksti štancētas no stieples |
|
7317 00 40 |
– – – rūdītas tērauda naglas ar oglekļa masas saturu 0,5 % vai vairāk |
|
|
– – – citādi |
|
7317 00 69 |
– – – – citādi |
|
7317 00 90 |
– – citādi |
|
7605 |
Alumīnija stieples: |
|
|
– no neleģētā alumīnija |
|
7605 11 00 |
– – ar šķērsgriezuma maksimālo izmēru vairāk nekā 7mm |
|
7605 19 00 |
– – citādi |
|
7606 |
Alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2 mm: |
|
|
– taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) |
|
7606 11 |
– – no neleģētā alumīnija |
|
|
– – – citādas, kuru biezums |
|
7606 11 91 |
– – – – nepārsniedz 3 mm |
|
7606 11 93 |
– – – – nav mazāks par 3mm, bet mazāks par 6 mm |
|
7606 11 99 |
– – – – nav mazāks par 6 mm |
|
7606 12 |
– – no alumīnija sakausējumiem |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – citādas, kuru biezums |
|
7606 12 91 |
– – – – – nepārsniedz 3 mm |
|
7606 12 93 |
– – – – – nav mazāks par 3 mm, bet mazāks par 6 mm |
|
7606 12 99 |
– – – – – nav mazāks par 6 mm |
|
7607 |
Alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,2 mm: |
|
|
– bez pamatnes |
|
7607 11 |
– – velmēta, bet tālāk neapstrādāta |
|
7607 11 10 |
– – – ne biezāka par 0,021 mm |
|
7607 11 90 |
– – – vismaz 0,021 mm bieza, bet ne biezāka par 0,2 mm |
|
7607 19 |
– – citādi |
|
7607 19 10 |
– – – ne biezāka par 0,021 mm |
|
|
– – – vismaz 0,021 mm bieza, bet ne biezāka par 0,2 mm |
|
7607 19 99 |
– – – – citādi |
|
7607 20 |
– ar pamatni |
|
7607 20 10 |
– – ne biezāka (neskaitot jebkuru pamatni) par 0,021 mm |
|
|
– – vismaz 0,021 mm bieza (neskaitot jebkuru pamatni), bet ne biezāka par 0,2 mm |
|
7607 20 99 |
– – – citādi |
|
7610 |
Alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamas būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406 ) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to aplodas, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās: |
|
7610 10 00 |
– durvis, logi un to aplodas, durvju sliekšņi |
|
7610 90 |
– citādi |
|
7610 90 90 |
– – citādi |
|
7614 |
Alumīnija stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas: |
|
7614 10 00 |
– ar tērauda serdi |
|
7614 90 00 |
– citādi |
|
8311 |
Stieples, stieņi, caurules, plāksnes, elektrodi un tamlīdzīgi izstrādājumi no parastā metāla vai no metāla karbīdiem, ar pārklājumu vai serdi no kušņu materiāla, izmantojami lodēšanai ar mīkstlodi, cietlodi, metināšanai vai metāla un metāla karbīdu uzklāšanai; parastā metāla aglomerēta pulvera stieples, kuras izmanto metalizēšanā izsmidzinot: |
|
8311 10 |
– parastā metāla elektrodi ar pārklājumu, izmantojami loka elektrometināšanā |
|
8311 10 10 |
– – metināšanas elektrodi ar dzelzs vai tērauda serdi un ugunsizturīga materiāla pārklājumu |
|
8311 10 90 |
– – citādi |
|
8311 20 00 |
– parastā metāla stieple ar serdi, izmantojama loka elektrometināšanā |
|
8418 |
Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas pozīcijā 8415 : |
|
8418 10 |
– kombinētas dzesinātājsaldētavas ar atsevišķām ārdurvīm |
|
8418 10 20 |
– – ar vairāk nekā 340 l ietilpību |
|
ex 8418 10 20 |
– – – izņemot tās, kas paredzētas izmantošanai civilajā aviācijā |
|
8418 10 80 |
– – citādi |
|
ex 8418 10 80 |
– – – izņemot tās, kas paredzētas izmantošanai civilajā aviācijā |
|
|
– mājsaimniecības ledusskapji |
|
8418 21 |
– – kompresijas tipa |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – citādi, kuru tilpība |
|
8418 21 91 |
– – – – – nepārsniedz 250 litrus |
|
8418 21 99 |
– – – – – pārsniedz 250 l, bet nepārsniedz 340 l |
|
8418 30 |
– skapjveida saldētavas ar ietilpību līdz 800 l |
|
8418 30 20 |
– – ar ietilpību līdz 400 l |
|
ex 8418 30 20 |
– – – izņemot tās, kas paredzētas izmantošanai civilajā aviācijā |
|
8418 30 80 |
– – ar ietilpību vairāk par 400 l, bet ne vairāk par 800 l |
|
ex 8418 30 80 |
– – – izņemot tās, kas paredzētas izmantošanai civilajā aviācijā |
|
8418 40 |
– vertikālie saldētājskapji ar ietilpību līdz 900 l |
|
8418 40 20 |
– – ar ietilpību līdz 250 l |
|
ex 8418 40 20 |
– – – izņemot tās, kas paredzētas izmantošanai civilajā aviācijā |
|
8418 40 80 |
– – ar ietilpību vairāk par 250 l, bet ne vairāk par 900 l |
|
ex 8418 40 80 |
– – – izņemot tās, kas paredzētas izmantošanai civilajā aviācijā |
|
8422 |
Trauku mazgājamās mašīnas; iekārtas pudeļu un citu trauku mazgāšanai un žāvēšanai; iekārtas pudeļu, kannu, kārbu, maisiņu un citu tilpņu pildīšanai, aizvākošanai, noslēgšanai, kapsulēšanai vai marķēšanai; iekārtas pudeļu, burku, tūbiņu un tamlīdzīgas taras aizkapsulēšanai; citādas iekārtas iepakošanai un iesaiņošanai (ietverot karstās vakuuma iesaiņošanas iekārtas); iekārtas dzērienu gāzēšanai: |
|
|
– trauku mazgājamās mašīnas |
|
8422 11 00 |
– – mājsaimniecības |
|
8426 |
Derikceltņi; celtņi, ietverot kabeļceltņus; pārvietojamās ceļamkāpnes, statņu transportieri un celtņautomobiļi: |
|
|
– citādas mašīnas |
|
8426 91 |
– – uzstādīšanai sauszemes transportlīdzekļos |
|
8426 91 10 |
– – – hidrauliskie celtņi, kas paredzēti transportlīdzekļu piekraušanai un izkraušanai |
|
8426 91 90 |
– – – citādi |
|
8450 |
Veļas mazgājamās mašīnas mājsaimniecībai vai veļas mazgātavām, ietverot mašīnas ar sausināšanas ierīcēm: |
|
|
– mašīnas ar sausveļas ietilpību līdz 10 kg |
|
8450 11 |
– – pilnīgi automātiskas mašīnas |
|
|
– – – ar sausveļas ietilpību līdz 6 kg |
|
8450 11 11 |
– – – – ar veļas ielādi no priekšas |
|
8483 |
Transmisijas vārpstas (ietverot sadales vārpstas un kloķvārpstas) un kloķi; gultņu korpusi un slīdgultņi; zobrati un zobpārvadi; lodīšu gaitas skrūves vai rullīšu skrūves; pārnesumkārbas un citādi ātruma regulatori, ietverot hidrotransformatorus; spararati un trīši, ietverot polispastus; sajūgi un vārpstu sakabes (ietverot kardāna savienojumus): |
|
8483 30 |
– gultņu korpusi bez lodīšu vai rullīšu gultņiem; slīdgultņi |
|
8483 30 80 |
– – slīdgultņi |
|
8703 |
Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos), ietverot autofurgonus un sacīkšu automobiļus: |
|
|
– citādi transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes iekšdedzes virzuļmotoru, kuram ir taisnas maiņvirziena kustības virzulis |
|
8703 24 |
– – kuru darba tilpums pārsniedz 3 000 cm3: |
|
8703 24 10 |
– – – jauni |
|
ex 8703 24 10 |
– – – – pasažieru automašīnas |
|
8703 24 90 |
– – – lietoti |
|
|
– citādi automobiļi ar kompresijas aizdedzes iekšdedzes virzuļmotoru (dīzeli vai pusdīzeli) |
|
8703 33 |
– – kuru darba tilpums pārsniedz 2 500 cm3: |
|
|
– – – jauni |
|
8703 33 19 |
– – – – citādi: |
|
ex 8703 33 19 |
– – – – – pasažieru automašīnas |
|
9401 |
Sēdekļi (izņemot pozīcijā 9402 minētos), arī par gultām pārveidojamie, un to daļas: |
|
9401 40 00 |
– sēdekļi, kas pārveidojami par gultām, izņemot dārza vai ceļojuma krēslus |
|
|
– citādi sēdekļi, ar koka karkasu |
|
9401 61 00 |
– – polsterēti |
|
9401 69 00 |
– – citādi |
|
|
– citādi sēdekļi, ar metāla karkasu |
|
9401 71 00 |
– – polsterēti |
|
9401 79 00 |
– – citādi |
|
9401 80 00 |
– citādi sēdekļi |
|
9403 |
Citādas mēbeles un to daļas: |
|
9403 40 |
– koka mēbeles virtuvēm |
|
9403 40 90 |
– – citādi |
|
9403 50 00 |
– koka mēbeles guļamistabām |
|
9403 60 |
– citādas koka mēbeles |
|
9403 60 10 |
– – koka mēbeles ēdamistabām un dzīvojamām istabām |
|
9403 60 90 |
– – citādas koka mēbeles |
|
9404 |
Matraču pamatnes; gultas piederumi un tamlīdzīgi izstrādājumi (piemēram, matrači, segas, vatētas segas, dūnu segas, dīvānspilveni, pufi un spilveni) ar atsperēm vai pildīti ar jebkuru materiālu, vai no porainas gumijas vai plastmasas, arī apvilkti: |
|
|
– matrači |
|
9404 29 |
– – no citiem materiāliem |
|
9404 29 10 |
– – – atsperu matrači |
|
9404 90 |
– citādi: |
|
9404 90 90 |
– – citādi |
|
9406 00 |
Saliekamās būvkonstrukcijas: |
|
|
– citādi |
|
9406 00 20 |
– – no koka |
II PIELIKUMS
ZĪDĀMU TEĻU GAĻAS PRODUKTU DEFINĪCIJA
(Minēti 26. panta 3. punktā)
Neatkarīgi no noteikumiem kombinētās nomenklatūras interpretēšanai produktu apraksta formulējums jāuzskata par orientējošu, un preferenču sistēmu šajā pielikumā nosaka, izmantojot KN kodus. Ja norādīti ex KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan attiecīgo aprakstu.
|
KN kods |
TARIC apakšgrupa |
Apraksts |
|
0102 |
|
Dzīvi liellopi: |
|
0102 90 |
|
– citādi |
|
|
|
– – mājlopu sugas |
|
|
|
– – – kuru svars pārsniedz 300 kg |
|
|
|
– – – – teles (govis līdz pirmajai atnešanās reizei) |
|
ex 0102 90 51 |
|
– – – – – kaušanai |
|
|
10 |
– kam vēl nav pastāvīgo zobu; kuru svars ir 320 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 470 kg (1) |
|
ex 0102 90 59 |
|
– – – – – citādas |
|
|
11 21 31 91 |
– kam vēl nav pastāvīgo zobu; kuru svars ir 320 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 470 kg (1) |
|
|
|
– – – – citādas |
|
ex 0102 90 71 |
|
– – – – – kaušanai |
|
|
10 |
– Buļļi un jauni vērši, kam vēl nav pastāvīgo zobu; kuru svars ir 350 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 500 kg (1) |
|
ex 0102 90 79 |
|
– – – – – citādas |
|
|
21 91 |
– Buļļi un jauni vērši, kam vēl nav pastāvīgo zobu; kuru svars ir 350 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 500 kg (1) |
|
0201 |
|
Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa: |
|
ex 0201 10 00 |
|
– liemeņi un pusliemeņi |
|
|
91 |
– Liemeņi, kas sver 180 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 300 kg svaru, un pusliemeņi, kas sver 90 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 150 kg svaru, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši symphysis pubis skrimšļi un mugurkaula izaugumi), kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un kuru tauki ar ļoti smalku tekstūru ir baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā (1) |
|
0201 20 |
|
– citādi neatkaulotie izcirtņi |
|
ex 0201 20 20 |
|
– – rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas |
|
|
91 |
– Rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, kas sver 90 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 150 kg svaru, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši symphysis pubis skrimšļi un mugurkaula izaugumi), kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un kuru tauki ar ļoti smalku tekstūru ir baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā (1) |
|
ex 0201 20 30 |
|
– – nesadalītas vai sadalītas priekšējās ceturtdaļas |
|
|
91 |
– Sadalītas priekšējās liemeņa ceturtdaļas, kas sver 45 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 75 kg svaru, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši mugurkaula izaugumiem), kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un kuru tauki ar ļoti smalku tekstūru ir baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā (1) |
|
ex 0201 20 50 |
|
– – nesadalītas vai sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas |
|
|
91 |
– sadalītas liemeņa gurnu daļas, kas sver 45 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 75 kg svaru (bet “Pistola” izcirtņu gadījumā, 38 kg vai vairāk, nepārsniedzot 68 kg), ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši mugurkaula izaugumiem), kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un kuru tauki ar ļoti smalku tekstūru ir baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā (1) |
|
(1) Importēšanu saskaņā ar šo apakšpozīciju nosaka attiecīgie Kopienas noteikumi. |
||
III a PIELIKUMS
MELNKALNES TARIFA KONCESIJAS KOPIENAS IZCELSMES PRIMĀRAJIEM LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM
(Minēti 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā)
Atbrīvojums no muitas nodokļa attiecībā uz neierobežotu daudzumu ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu
|
KN kods |
Apraksts |
|
0101 |
Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi |
|
0101 90 |
– citādi |
|
|
– – zirgi |
|
0101 90 11 |
– – – kaušanai |
|
0101 90 19 |
– – – citādi |
|
0101 90 30 |
– – ēzeļi |
|
0101 90 90 |
– – mūļi un zirgēzeļi |
|
0105 |
Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas: |
|
|
– svarā līdz 185 g |
|
0105 12 00 |
– – tītari |
|
0105 19 |
– – citādi |
|
0105 19 20 |
– – – zosis |
|
0105 19 90 |
– – – pīles un pērļu vistiņas |
|
0106 |
Citi dzīvi dzīvnieki: |
|
|
– zīdītāji |
|
0106 19 |
– – citādi |
|
0106 19 10 |
– – – mājas truši |
|
0106 19 90 |
– – – citādi |
|
0106 20 00 |
– rāpuļi (ietverot čūskas un jūras bruņurupučus) |
|
|
– putni |
|
0106 39 |
– – citādi |
|
0106 39 10 |
– – – baloži |
|
0205 00 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa: |
|
0205 00 20 |
– svaigs vai dzesināts |
|
0205 00 80 |
– saldēta |
|
0206 |
Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti: |
|
0206 10 |
– svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti |
|
0206 10 10 |
– – farmaceitisku produktu ražošanai |
|
|
– – citādi |
|
0206 10 91 |
– – – aknas |
|
0206 10 95 |
– – – diafragmas biezā daļa un plānā daļa |
|
0206 10 99 |
– – – citādi |
|
|
saldēti liellopu subprodukti: |
|
0206 21 00 |
– – mēles |
|
0206 22 00 |
– – aknas |
|
0206 29 |
– – citādi |
|
0206 29 10 |
– – – farmaceitisku produktu ražošanai |
|
|
– – – citādi |
|
0206 29 91 |
– – – – diafragmas biezā daļa un plānā daļa |
|
0206 29 99 |
– – – – citādi |
|
0206 30 00 |
– svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti |
|
|
– saldēti cūku subprodukti |
|
0206 41 00 |
– – aknas |
|
0206 49 |
– – citādi |
|
0206 49 20 |
– – – mājas cūku |
|
0206 49 80 |
– – – citādi |
|
0206 80 |
– citādi, svaigi vai atdzesēti |
|
0206 80 10 |
– – farmaceitisku produktu ražošanai |
|
|
– – citādi |
|
0206 80 91 |
– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |
|
0206 80 99 |
– – – aitu un kazu |
|
0206 90 |
– citādi, saldēti |
|
0206 90 10 |
– – farmaceitisku produktu ražošanai |
|
|
– – citādi |
|
0206 90 91 |
– – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |
|
0206 90 99 |
– – – aitu un kazu |
|
0208 |
Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti: |
|
0208 10 |
– trušu vai zaķu |
|
|
– – mājas trušu |
|
0208 10 11 |
– – – svaigs vai dzesināts |
|
0208 10 19 |
– – – saldēta |
|
0208 10 90 |
– – – citādi |
|
0208 30 00 |
– primātu |
|
0208 40 |
– vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju) |
|
0208 40 10 |
– – vaļu gaļa |
|
0208 40 90 |
– – citādi |
|
0208 50 00 |
– rāpuļu (ietverot čūskas un jūras bruņurupučus) |
|
0208 90 |
– citādi |
|
0208 90 10 |
– – mājas baložu |
|
|
– – medījumu, izņemot trušus vai zaķus |
|
0208 90 20 |
– – – paipalu |
|
0208 90 40 |
– – – citādi |
|
0208 90 55 |
– – roņu gaļa |
|
0208 90 60 |
– – ziemeļbriežu |
|
0208 90 70 |
– – varžu kājiņas |
|
0208 90 95 |
– – citādi |
|
0210 |
Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem: |
|
|
– citādi, ietverot pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem |
|
0210 91 00 |
– – primātu |
|
0210 92 00 |
– – vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju) |
|
0210 93 00 |
– – rāpuļu (ietverot čūskas un jūras bruņurupučus) |
|
0210 99 |
– – citādi |
|
|
– – – gaļa |
|
0210 99 10 |
– – – – sālīta, sālījumā vai žāvēta zirgu gaļa |
|
|
– – – – aitu un kazu |
|
0210 99 21 |
– – – – – neatkaulota |
|
0210 99 29 |
– – – – – atkaulota |
|
0210 99 31 |
– – – – ziemeļbriežu |
|
0210 99 39 |
– – – – citādi |
|
|
– – – subprodukti |
|
|
– – – – mājas cūku |
|
0210 99 41 |
– – – – – aknas |
|
0210 99 49 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – liellopu |
|
0210 99 51 |
– – – – – diafragmas biezā daļa un plānā daļa |
|
0210 99 59 |
– – – – – citādi |
|
0210 99 60 |
– – – – aitu un kazu |
|
|
– – – – citādi |
|
|
– – – – – mājputnu aknas |
|
0210 99 71 |
– – – – – – taukās zosu vai pīļu aknas, sālītas vai sālījumā |
|
0210 99 79 |
– – – – – – citādi |
|
0210 99 80 |
– – – – – citādi |
|
0210 99 90 |
– – – gaļas vai gaļas subproduktu milti |
|
0407 00 |
Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas: |
|
|
– mājputnu |
|
|
– – inkubējamas olas |
|
0407 00 11 |
– – – tītaru vai zosu |
|
0407 00 19 |
– – – citādi |
|
0408 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu: |
|
|
– olu dzeltenumi |
|
0408 11 |
– – žāvēts |
|
0408 11 20 |
– – – nederīgi pārtikai |
|
0408 19 |
– – citādi |
|
0408 19 20 |
– – – nederīgi pārtikai |
|
|
– citādi |
|
0408 91 |
– – žāvēts |
|
0408 91 20 |
– – – nederīgi pārtikai |
|
0408 99 |
– – citādi |
|
0408 99 20 |
– – – nederīgi pārtikai |
|
0410 00 00 |
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti |
|
0601 |
Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā 1212 minētās saknes: |
|
0601 10 |
– sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, vainagi un sakneņi, neizdīguši |
|
0601 10 10 |
– – hiacinšu |
|
0601 10 20 |
– – narcišu |
|
0601 10 30 |
– – tulpju |
|
0601 10 40 |
– – gladiolas |
|
0601 10 90 |
– – citādi |
|
0601 20 |
– sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes |
|
0601 20 10 |
– – cigoriņu augi un saknes |
|
0601 20 30 |
– – orhideju, hiacinšu, narcišu un tulpju |
|
0601 20 90 |
– – citādi |
|
0602 |
Citi veģetējoši augi (ietverot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs: |
|
0602 90 |
– citādi |
|
0602 90 10 |
– – micēlijs |
|
0602 90 20 |
– – ananāsu stādi |
|
0604 |
Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem noderīgas svaigas, kaltētas, krāsotas, balinātas, piesūcinātas vai citādi apstrādātas lapas, lapoti zari un citas augu daļas bez ziediem un ziedpumpuriem, stiebrzāles, sūnas un ķērpji: |
|
|
– citādi |
|
0604 91 |
– – svaigas |
|
0604 91 20 |
– – – Ziemassvētku eglītes |
|
0604 91 40 |
– – – skujkoku zari |
|
0604 91 90 |
– – – citādi |
|
0604 99 |
– – citādi |
|
0604 99 10 |
– – – tikai kaltēti, bet tālāk neapstrādāti |
|
0604 99 90 |
– – – citādi |
|
0713 |
Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti: |
|
0713 33 |
– – kāršu pupiņas, ietverot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris) |
|
0713 33 90 |
– – – citādi |
|
0713 39 00 |
– – citādi |
|
0713 40 00 |
– lēcas |
|
0713 50 00 |
– rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor) |
|
0713 90 00 |
– citādi |
|
0714 |
Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes: |
|
0714 10 |
– manioks |
|
0714 10 10 |
– – miltu granulas |
|
|
– – citādi |
|
0714 10 91 |
– – – lietošanai pārtikā, tiešajā iepakojumā ar tīro svaru līdz 28 kg, svaigi un veseli vai mizoti un saldēti, arī šķēlītēs |
|
0714 10 99 |
– – – citādi |
|
0714 20 |
– batātes |
|
0714 20 10 |
– – svaigas, nesadalītas, paredzētas lietošanai pārtikā |
|
0714 20 90 |
– – citādi |
|
0714 90 |
– citādi |
|
|
– – niedru maranta, saleps un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu |
|
0714 90 11 |
– – – lietošanai pārtikā, tiešajā iepakojumā ar tīro svaru līdz 28 kg, svaigi un veseli vai mizoti un saldēti, arī šķēlītēs |
|
0714 90 19 |
– – – citādi |
|
0714 90 90 |
– – citādi |
|
0801 |
Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti: |
|
|
– kokosrieksti |
|
0801 11 00 |
– – žāvēti ar desikantiem |
|
0801 19 00 |
– – citādi |
|
0802 |
Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti: |
|
|
– mandeles |
|
0802 11 |
– – nelobīti |
|
0802 11 10 |
– – – rūgtās |
|
0802 11 90 |
– – – citādi |
|
0802 12 |
– – lobīti |
|
0802 12 10 |
– – – rūgtās |
|
0802 12 90 |
– – – citādi |
|
|
– lazdu un dižlazdu (Corylus spp.) rieksti |
|
0802 21 00 |
– – nelobīti |
|
0802 22 00 |
– – lobīti |
|
ex 0802 22 00 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg |
|
ex 0802 22 00 |
– – – citādi |
|
|
– valrieksti |
|
0802 31 00 |
– – nelobīti |
|
0802 32 00 |
– – lobīti |
|
0802 40 00 |
– ēdamie kastaņi (Castanea spp.) |
|
0802 50 00 |
– pistācijas |
|
0802 60 00 |
– makadāmiju rieksti |
|
0802 90 |
– citādi |
|
0802 90 20 |
– – beteļrieksti, kolu rieksti un pekanrieksti |
|
0802 90 50 |
– – pīniju rieksti |
|
0802 90 85 |
– – citādi |
|
0804 |
Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti: |
|
0804 10 00 |
– dateles |
|
0804 30 00 |
– ananasi |
|
0804 40 00 |
– avokado |
|
0804 50 00 |
– gvajaves, mango un mangostāni |
|
0806 |
Vīnogas, svaigas vai žāvētas: |
|
0806 20 |
– žāvēts |
|
0806 20 10 |
– – korintes |
|
0806 20 30 |
– – sultanīnas |
|
0806 20 90 |
– – citādi |
|
0810 |
Citi svaigi augļi un ogas: |
|
0810 60 00 |
– duriāni |
|
0810 90 |
– citādi |
|
0810 90 30 |
– – tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas |
|
0810 90 40 |
– – pasifloru augļi, karambolas un pitahajas |
|
|
– – upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas: |
|
0810 90 50 |
– – – upenes |
|
0810 90 60 |
– – – sarkanās jāņogas |
|
0810 90 70 |
– – – citādi |
|
0810 90 95 |
– – citādi |
|
0811 |
Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu: |
|
0811 90 |
– citādi |
|
|
– – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
|
– – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
0811 90 11 |
– – – – tropu augļi un tropu rieksti |
|
0811 90 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
0811 90 31 |
– – – – tropu augļi un tropu rieksti |
|
0811 90 39 |
– – – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
0811 90 50 |
– – – mellenes (Vaccinium myrtillus) |
|
0811 90 70 |
– – – Kanādas mellenes (Vaccinium myrtilloides) un šaurlapu mellenes (Vaccinium angustifolium) |
|
0811 90 85 |
– – – tropu augļi un tropu rieksti |
|
0812 |
Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā: |
|
0812 90 |
– citādi |
|
0812 90 70 |
– – gvajaves, mango, mangostāni, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, pasifloru augļi, karambolas, pitahajas un tropu rieksti |
|
0813 |
Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi: |
|
0813 40 |
– citādi augļi |
|
0813 40 50 |
– – papaijas |
|
0813 40 60 |
– – tamarindi |
|
0813 40 70 |
– – kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, pasifloru augļi, karambolas un pitahajas |
|
0813 40 95 |
– – citādi |
|
0813 50 |
– šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi |
|
|
– – žāvētu augļu maisījumi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos augļus |
|
|
– – – bez žāvētām plūmēm |
|
0813 50 12 |
– – – – papaiju, tamarindu, kešjukoku augļu, ličī, džekfrūtu, sapodillu, pasifloru augļu, karambolu un pitahaju maisījumi |
|
0813 50 15 |
– – – – citādi |
|
0813 50 19 |
– – – ar žāvētām plūmēm |
|
|
– – maisījumi, kas sastāv tikai no žāvētiem riekstiem, kuri minēti pozīcijās 0801 un 0802 |
|
0813 50 31 |
– – – no tropu riekstiem |
|
0813 50 39 |
– – – citādi |
|
|
– – citādi maisījumi |
|
0813 50 91 |
– – – bez plūmēm un vīģēm |
|
0813 50 99 |
– – – citādi |
|
0814 00 00 |
Citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas, svaigas, saldētas, kaltētas vai īslaicīgai glabāšanai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā |
|
0901 |
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā: |
|
|
– negrauzdēta kafija |
|
0901 11 00 |
– – ar kofeīnu |
|
0901 12 00 |
– – bez kofeīna |
|
0902 |
Tēja, arī aromatizēta: |
|
0902 10 00 |
– zaļā tēja (nefermentēta) tiešajā iepakojumā, ar svaru līdz 3kg |
|
0902 20 00 |
– citāda zaļā tēja (nefermentēta) |
|
0902 30 00 |
– melnā tēja (fermentēta) un daļēji fermentēta tēja tiešajā iepakojumā, ar svaru līdz 3kg |
|
0902 40 00 |
– citāda melnā tēja (fermentēta) un citāda daļēji fermentēta tēja |
|
0904 |
Piper ģints pipari; kaltēti, saberzti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi (dārzeņpipari, smaržīgie pipari u. tml.): |
|
|
– pipari |
|
0904 11 00 |
– – neberzti un nemalti |
|
0904 12 00 |
– – saberzti vai malti |
|
0904 20 |
– Capsicum ģints vai pimenta ģints dārzeņi, kaltēti, grūsti vai malti |
|
|
– – neberzti un nemalti |
|
0904 20 10 |
– – – dārzeņpipari (paprika) |
|
0904 20 30 |
– – – citādi |
|
0904 20 90 |
– – saberzti vai malti |
|
0905 00 00 |
Vaniļa |
|
0906 |
Kanēlis un kanēļkoka ziedi: |
|
|
– neberzti un nemalti |
|
0906 11 00 |
– – kanēlis (Cinnamomum zeylanicum Blume) |
|
0906 19 00 |
– – citādi |
|
0906 20 00 |
– saberzti vai malti |
|
0907 00 00 |
Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji) |
|
0908 |
Muskatrieksti, muskatriekstu mizas un kardamons |
|
0908 10 00 |
– muskatrieksti |
|
0908 20 00 |
– muskatriekstu mizas |
|
0908 30 00 |
– kardamons |
|
0909 |
Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķogas: |
|
0909 10 00 |
– anīsa vai anīsa koka sēklas |
|
0909 20 00 |
– koriandra sēklas |
|
0909 30 00 |
– kumīna sēklas |
|
0909 40 00 |
– pļavas ķimeņu sēklas |
|
0909 50 00 |
– fenheļa sēklas; kadiķogas |
|
0910 |
Ingvers, safrāns, kurkuma, mārsils, lauru lapas, karijs un citas garšvielas: |
|
0910 10 00 |
– ingvers |
|
0910 20 |
– safrāns |
|
0910 20 10 |
– – neberzti un nemalti |
|
0910 20 90 |
– – saberzti vai malti |
|
0910 30 00 |
– kurkuma |
|
|
– citādas garšvielas |
|
0910 91 |
– – maisījumi, kas minēti šīs nodaļas 1. piezīmes b) apakšpunktā |
|
0910 91 10 |
– – – neberzti un nemalti |
|
0910 91 90 |
– – – saberzti vai malti |
|
0910 99 |
– – citādi |
|
0910 99 10 |
– – – grieķu siena trigonellas sēklas |
|
|
– – – mārsils |
|
|
– – – – neberzti un nemalti |
|
0910 99 31 |
– – – – – mazais mārsils (Thymus serpyllum) |
|
0910 99 33 |
– – – – – citādi |
|
0910 99 39 |
– – – – saberzti vai malti |
|
0910 99 50 |
– – – lauru lapas |
|
0910 99 60 |
– – – karijs |
|
|
– – – citādi |
|
0910 99 91 |
– – – – neberzti un nemalti |
|
0910 99 99 |
– – – – saberzti vai malti |
|
1006 |
Rīsi: |
|
1006 10 |
– izkulti, nelobīti rīsi |
|
1006 10 10 |
– – sējai |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – tvaicēti |
|
1006 10 21 |
– – – – apaļgraudu |
|
1006 10 23 |
– – – – vidējgraudu |
|
|
– – – – garengraudu |
|
1006 10 25 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 10 27 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
|
– – – citādi |
|
1006 10 92 |
– – – – apaļgraudu |
|
1006 10 94 |
– – – – vidējgraudu |
|
|
– – – – garengraudu |
|
1006 10 96 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 10 98 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
1006 20 |
– lobīti rīsi |
|
|
– – tvaicēti |
|
1006 20 11 |
– – – apaļgraudu |
|
1006 20 13 |
– – – vidējgraudu |
|
|
– – – garengraudu |
|
1006 20 15 |
– – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 20 17 |
– – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
|
– – citādi |
|
1006 20 92 |
– – – apaļgraudu |
|
1006 20 94 |
– – – vidējgraudu |
|
|
– – – garengraudu |
|
1006 20 96 |
– – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 20 98 |
– – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
1006 30 |
– daļēji slīpēti vai pilnīgi noslīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti |
|
|
– – daļēji slīpēti rīsi |
|
|
– – – tvaicēti |
|
1006 30 21 |
– – – – apaļgraudu |
|
1006 30 23 |
– – – – vidējgraudu |
|
|
– – – – garengraudu |
|
1006 30 25 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 30 27 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
|
– – – citādi |
|
1006 30 42 |
– – – – apaļgraudu |
|
1006 30 44 |
– – – – vidējgraudu |
|
|
– – – – garengraudu |
|
1006 30 46 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 30 48 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
|
– – pilnīgi noslīpēti rīsi |
|
|
– – – tvaicēti |
|
1006 30 61 |
– – – – apaļgraudu |
|
1006 30 63 |
– – – – vidējgraudu |
|
|
– – – – garengraudu |
|
1006 30 65 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 30 67 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
|
– – – citādi |
|
1006 30 92 |
– – – – apaļgraudu |
|
1006 30 94 |
– – – – vidējgraudu |
|
|
– – – – garengraudu |
|
1006 30 96 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību lielāku par 2, bet mazāku par 3 |
|
1006 30 98 |
– – – – – ar garuma un platuma attiecību vienādu ar 3 vai lielāku |
|
1006 40 00 |
– šķeltie rīsi |
|
1007 |
Graudu sorgo: |
|
1007 00 10 |
– hibrīdi sējai |
|
1007 00 90 |
– citādi |
|
1008 |
Griķi, sāre un miežabrāļi; citādi graudaugu produkti: |
|
1008 10 00 |
– griķi |
|
1008 20 00 |
– sāre |
|
1008 30 00 |
– miežabrāļi |
|
1008 90 |
– cita labība |
|
1008 90 10 |
– – tritikāle |
|
1008 90 90 |
– – citādi |
|
1102 |
Labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma miltus: |
|
1102 10 00 |
– rudzu milti |
|
1102 20 |
– kukurūzas milti |
|
1102 20 10 |
– – ar tauku saturu līdz 1,5 % |
|
1102 20 90 |
– – citādi |
|
1102 90 |
– citādi |
|
1102 90 10 |
– – miežu milti |
|
1102 90 30 |
– – auzu milti |
|
1102 90 50 |
– – rīsu milti |
|
1102 90 90 |
– – citādi |
|
1103 |
Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas: |
|
|
– putraimi un rupja maluma milti |
|
1103 11 |
– – kviešu |
|
1103 11 10 |
– – – cieto kviešu |
|
1103 11 90 |
– – – parasto kviešu un speltas kviešu |
|
1103 13 |
– – kukurūzas |
|
1103 13 10 |
– – – ar tauku saturu līdz 1,5 % |
|
1103 13 90 |
– – – citādi |
|
1103 19 |
– – citu graudaugu |
|
1103 19 10 |
– – – rudzu |
|
1103 19 30 |
– – – miežu |
|
1103 19 40 |
– – – auzu |
|
1103 19 50 |
– – – rīsu |
|
1103 19 90 |
– – – citādi |
|
1103 20 |
– granulas |
|
1103 20 10 |
– – rudzu |
|
1103 20 20 |
– – miežu |
|
1103 20 30 |
– – auzu |
|
1103 20 40 |
– – kukurūzas |
|
1103 20 50 |
– – rīsu |
|
1103 20 60 |
– – kviešu |
|
1103 20 90 |
– – citādi |
|
1104 |
Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti: |
|
|
– placināti graudi vai graudu pārslas |
|
1104 12 |
– – auzu |
|
1104 12 10 |
– – – placināti |
|
1104 12 90 |
– – – pārslas |
|
1104 19 |
– – citu graudaugu |
|
1104 19 10 |
– – – kviešu |
|
1104 19 30 |
– – – rudzu |
|
1104 19 50 |
– – – kukurūzas |
|
|
– – – miežu |
|
1104 19 61 |
– – – – placināti |
|
1104 19 69 |
– – – – pārslas |
|
|
– – – citādi |
|
1104 19 91 |
– – – – rīsu pārslas |
|
1104 19 99 |
– – – – citādi |
|
|
– citādi apstrādāti graudi (piemēram, atsēnaloti, grūbas, šķelti vai drupināti) |
|
1104 22 |
– – auzu |
|
1104 22 20 |
– – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti) |
|
1104 22 30 |
– – – ar atdalītu sēklapvalku un pulēti vai drupināti (“Gruetze” vai “grutten”) |
|
1104 22 50 |
– – – grūbas |
|
1104 22 90 |
– – – tikai drupināti |
|
1104 22 98 |
– – – citādi |
|
1104 23 |
– – kukurūzas |
|
1104 23 10 |
– – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti |
|
1104 23 30 |
– – – grūbas |
|
1104 23 90 |
– – – tikai drupināti |
|
1104 23 99 |
– – – citādi |
|
1104 29 |
– – citu graudaugu |
|
|
– – – miežu |
|
1104 29 01 |
– – – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti) |
|
1104 29 03 |
– – – – ar atdalītu sēklapvalku un pulēti vai drupināti (“Gruetze” vai “grutten”) |
|
1104 29 05 |
– – – – grūbas |
|
1104 29 07 |
– – – – tikai drupināti |
|
1104 29 09 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – atsēnaloti (izlobīti vai spraukti), arī šķelti vai drupināti |
|
1104 29 11 |
– – – – – kviešu |
|
1104 29 18 |
– – – – – citādi |
|
1104 29 30 |
– – – – grūbas |
|
|
– – – – tikai drupināti |
|
1104 29 51 |
– – – – – kviešu |
|
1104 29 55 |
– – – – – rudzu |
|
1104 29 59 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – citādi |
|
1104 29 81 |
– – – – – kviešu |
|
1104 29 85 |
– – – – – rudzu |
|
1104 29 89 |
– – – – – citādi |
|
1104 30 |
– graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti |
|
1104 30 10 |
– – kviešu |
|
1104 30 90 |
– – citu graudaugu |
|
1105 |
Kartupeļu milti, pulveris, pārslas, granulas un zirnīši: |
|
1105 10 00 |
– milti, rupja maluma milti un pulveris |
|
1105 20 00 |
– pārslas, granulas un zirnīši |
|
1106 |
Pozīcijas 0713 kaltēto pākšu dārzeņu, pozīcijas 0714 sāgo palmas serdes un sakņu vai bumbuļu, vai 8. nodaļā minēto produktu milti, rupja maluma milti un pulveris: |
|
1106 10 00 |
– pozīcijā 0713 minēto kaltēto pākšu dārzeņu |
|
1106 20 |
– pozīcijā 0714 minēto sāgo vai sakņu un bumbuļu |
|
1106 20 10 |
– – denaturēti |
|
1106 20 90 |
– – citādi |
|
1106 30 |
– produktu, kas iekļauti 8. nodaļā |
|
1106 30 10 |
– – banānu |
|
1106 30 90 |
– – citādi |
|
1107 |
Iesals, arī grauzdēts: |
|
1107 10 |
– negrauzdēts |
|
|
– – kviešu |
|
1107 10 11 |
– – – miltu veidā |
|
1107 10 19 |
– – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
1107 10 91 |
– – – miltu veidā |
|
1107 10 99 |
– – – citādi |
|
1107 20 00 |
– apdedzināti |
|
1108 |
Cietes; inulīns: |
|
|
– cietes |
|
1108 11 00 |
– – kviešu ciete |
|
1108 12 00 |
– – kukurūzas ciete |
|
1108 13 00 |
– – kartupeļu ciete |
|
1108 14 00 |
– – manioka ciete |
|
1108 19 |
– – citādas cietes |
|
1108 19 10 |
– – – rīsu ciete |
|
1108 19 90 |
– – – – citādi |
|
1108 20 00 |
– inulīns |
|
1109 00 00 |
Kviešu lipeklis, arī kaltēts |
|
1502 00 |
Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos: |
|
1502 00 10 |
– rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1502 00 90 |
– citādi |
|
1503 00 |
Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota: |
|
|
– tauku stearīns un oleostearīns |
|
1503 00 11 |
– – rūpnieciskām vajadzībām |
|
1503 00 19 |
– – citādi |
|
1503 00 30 |
– taleļļa rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1503 00 90 |
– – citādi |
|
1504 |
Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
1504 10 |
– zivju aknu eļļas un to frakcijas |
|
1504 10 10 |
– – ar A vitamīna saturu līdz 2 500 SV/g |
|
|
– – citādi |
|
1504 10 91 |
– – – paltusu |
|
1504 10 99 |
– – – citādi |
|
1504 20 |
– zivju tauki un eļļas un to frakcijas, izņemot aknu eļļas |
|
1504 20 90 |
– – citādi |
|
1504 30 |
– jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas |
|
1504 30 90 |
– – citādi |
|
1507 |
Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
1507 10 |
– neapstrādāta eļļa, attīrīta vai neattīrīta no līmvielām |
|
1507 10 10 |
– – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1507 90 |
– citādi |
|
1507 90 10 |
– – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1508 |
Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
1508 10 |
– neapstrādāta eļļa |
|
1508 10 10 |
– – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1508 10 90 |
– – citādi |
|
1508 90 |
– citādi |
|
1508 90 10 |
– – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1508 90 90 |
– – citādi |
|
1510 00 |
Citādas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām, ietverot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar eļļām vai frakcijām, kas minētas pozīcijā 1509 : |
|
1510 00 10 |
– neapstrādātas eļļas |
|
1510 00 90 |
– citādi |
|
1512 |
Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
|
– kokvilnas eļļa un tās frakcijas |
|
1512 21 |
– – neapstrādāta eļļa, ar atdalītu vai neatdalītu gosipolu |
|
1512 21 10 |
– – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1512 21 90 |
– – – citādi |
|
1512 29 |
– – citādi |
|
1512 29 10 |
– – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1512 29 90 |
– – – citādi |
|
1514 |
Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |
|
|
– rapšu eļļa ar zemu erukskābes saturu un tās frakcijas |
|
1514 11 |
– – neapstrādāta eļļa |
|
1514 11 10 |
– – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1514 11 90 |
– – – citādi |
|
1514 19 |
– – citādi |
|
1514 19 10 |
– – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1514 19 90 |
– – – citādi |
|
|
– citādi |
|
1514 91 |
– – neapstrādāta eļļa |
|
1514 91 10 |
– – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1514 91 90 |
– – – citādi |
|
1514 99 |
– – citādi |
|
1514 99 10 |
– – – tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1514 99 90 |
– – – citādi |
|
1516 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas: |
|
1516 20 |
– augu tauki un eļļas un to frakcijas |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – citādi |
|
1516 20 98 |
– – – – – citādi |
|
1518 00 |
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šās nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti: |
|
|
– šķidras, jauktas negaistošas augu eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu |
|
1518 00 31 |
– – neattīrīta |
|
1518 00 39 |
– – citādi |
|
1522 00 |
Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas: |
|
|
– taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas |
|
|
– – kuros ir eļļa ar olīveļļas īpašībām |
|
1522 00 31 |
– – – ziepju pamatvielas |
|
1522 00 39 |
– – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
1522 00 91 |
– – – eļļas nogulsnes; ziepju pamatvielas |
|
1522 00 99 |
– – – citādi |
|
1702 |
Citādi cukuri, ietverot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |
|
|
– laktoze un laktozes sīrups |
|
1702 11 00 |
– – kas satur 99 % no svara vai vairāk laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā |
|
1702 19 00 |
– – citādi |
|
1702 20 |
– kļavu cukurs un kļavu sīrups |
|
1702 20 10 |
– – aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā |
|
1702 20 90 |
– – citādi |
|
1702 30 |
– glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk par 20 % no svara fruktozi |
|
1702 30 10 |
– – izoglikoze |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – kas sausā veidā satur 99 svara % vai vairāk glikozi |
|
1702 30 51 |
– – – – balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti |
|
1702 30 59 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
1702 30 91 |
– – – – balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti |
|
1702 30 99 |
– – – – citādi |
|
1702 40 |
– glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru |
|
1702 40 10 |
– – izoglikoze |
|
1702 40 90 |
– – citādi |
|
1702 60 |
– citāda fruktoze un fruktozes sīrups, kas sausā veidā satur fruktozi, izņemot invertcukuru, vairāk par 50 % no svara |
|
1702 60 10 |
– – izoglikoze |
|
1702 60 80 |
– – inulīna sīrups |
|
1702 60 95 |
– – citādi |
|
1702 90 |
– citādi produkti, ietverot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi |
|
1702 90 30 |
– – izoglikoze |
|
1702 90 50 |
– – maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups |
|
|
– – grauzdētais cukurs |
|
1702 90 71 |
– – – ar saharozes saturu sausnā 50 % no svara vai vairāk |
|
|
– – – citādi |
|
1702 90 75 |
– – – – pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti |
|
1702 90 79 |
– – – – citādi |
|
1702 90 80 |
– – inulīna sīrups |
|
1702 90 99 |
– – citādi |
|
1902 |
Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots: |
|
1902 20 |
– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti |
|
1902 20 30 |
– – kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ietverot jebkura veida vai izcelsmes taukus |
|
2007 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās: |
|
|
– citādi |
|
2007 99 |
– – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
2007 99 98 |
– – – – citādi |
|
2008 |
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |
|
|
– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā |
|
2008 19 |
– – citādi, ietverot maisījumus |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
|
– – – – citādi |
|
2008 19 19 |
– – – – – citādi |
|
2009 |
Augļu sulas (ietverot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu: |
|
|
– apelsīnu sula |
|
2009 11 |
– – saldēta |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 11 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 11 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 |
|
2009 11 91 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 11 99 |
– – – – citādi |
|
2009 19 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 19 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 19 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67 |
|
2009 19 91 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 19 98 |
– – – – citādi |
|
|
– greipfrūtu (ietverot pomelo) sula |
|
2009 29 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 29 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 29 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67 |
|
2009 29 91 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 29 99 |
– – – – citādi |
|
|
– citu viena veida citrusu augļu sula |
|
2009 39 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 39 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 39 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67 |
|
|
– – – – kuru vērtība pārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 39 31 |
– – – – – ar cukura piedevu |
|
2009 39 39 |
– – – – – bez cukura piedevas |
|
|
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
|
– – – – – citronu sula |
|
2009 39 51 |
– – – – – – kuriem pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 39 55 |
– – – – – – kuriem pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara |
|
2009 39 59 |
– – – – – – bez cukura piedevas |
|
|
– – – – – citu citrusaugļu sulas |
|
2009 39 91 |
– – – – – – kuriem pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 39 95 |
– – – – – – kuriem pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara |
|
2009 39 99 |
– – – – – – bez cukura piedevas |
|
|
– ananasu sula |
|
2009 49 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 49 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 49 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67 |
|
2009 49 30 |
– – – – kuru vērtība pārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu |
|
|
– – – – citādi |
|
2009 49 91 |
– – – – – kuriem pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 49 93 |
– – – – – kuriem pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara |
|
2009 49 99 |
– – – – – bez cukura piedevas |
|
|
– vīnogu sula (ietverot vīnogu misu) |
|
2009 69 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 69 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 69 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 30, bet nepārsniedz 67 |
|
|
– – – – kuru vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 69 51 |
– – – – – koncentrēta |
|
2009 69 59 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara |
|
|
– – – – – kuriem pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 69 71 |
– – – – – – koncentrēta |
|
2009 69 79 |
– – – – – – citādi |
|
2009 69 90 |
– – – – – citādi |
|
|
– ābolu sula |
|
2009 79 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
2009 79 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 79 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuras Briksa vērtība pārsniedz 20, bet nepārsniedz 67 |
|
2009 79 30 |
– – – – kuru vērtība pārsniedz € 18 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu |
|
|
– – – – citādi |
|
2009 79 91 |
– – – – – kuriem pievienotā cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2009 79 93 |
– – – – – kuriem pievienotā cukura saturs nepārsniedz 30 % no svara |
|
2009 79 99 |
– – – – – bez cukura piedevas |
|
2009 80 |
– citu viena veida augļu vai dārzeņu sulas |
|
|
– – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
|
– – – bumbieru sula |
|
2009 80 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 80 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
|
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 80 34 |
– – – – – tropu augļu sulas |
|
2009 80 35 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – citādi |
|
2009 80 36 |
– – – – – tropu augļu sulas |
|
2009 80 38 |
– – – – – citādi |
|
2009 90 |
– sulu maisījumi |
|
|
– – kuru Briksa vērtība pārsniedz 67 |
|
|
– – – ābolu un bumbieru sulu maisījumi |
|
2009 90 11 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz € 22 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 90 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
2009 90 21 |
– – – – kuru vērtība nepārsniedz €30 par 100 kg tīrā svara |
|
2009 90 29 |
– – – – citādi |
|
2106 |
Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur: |
|
2106 90 |
– citādi |
|
|
– – aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi |
|
2106 90 30 |
– – – izoglikozes sīrupi |
|
|
– – – citādi |
|
2106 90 51 |
– – – – laktozes sīrups |
|
2106 90 55 |
– – – – glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups |
|
2106 90 59 |
– – – – citādi |
|
2302 |
Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus: |
|
2302 10 |
– kukurūzas |
|
2302 10 10 |
– – kuru cietes saturs nepārsniedz 35 % no svara |
|
2302 10 90 |
– – citādi |
|
2302 30 |
– kviešu |
|
2302 30 10 |
– – ar cietes saturu ne vairāk par 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā ir 1,5 % no svara vai vairāk |
|
2302 30 90 |
– – citādi |
|
2302 40 |
– citu graudaugu |
|
|
– – rīsu |
|
2302 40 02 |
– – – kuru cietes saturs nepārsniedz 35 % no svara |
|
2302 40 08 |
– – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
2302 40 10 |
– – – ar cietes saturu ne vairāk par 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā ir 1,5 % no svara vai vairāk |
|
2302 40 90 |
– – – citādi |
|
2302 50 00 |
– pākšaugu |
|
2303 |
Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti: |
|
2303 10 |
– cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas |
|
|
– – kukurūzas cietes ražošanas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar proteīnu saturu sausnā |
|
2303 10 11 |
– – – vairāk par 40 % no svara |
|
2303 10 19 |
– – – līdz 40 % no svara |
|
2303 20 |
– biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi |
|
2303 20 90 |
– – citādi |
|
2303 30 00 |
– alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi |
|
2304 00 00 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu |
|
2305 00 00 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot zemesriekstu eļļu |
|
2306 |
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētās: |
|
2306 10 00 |
– kokvilnas sēklas |
|
2306 20 00 |
– linsēklas |
|
2306 30 00 |
– saulespuķu sēklas |
|
|
– rapšu vai ripšu sēklu |
|
2306 41 00 |
– – no rapšu sēklām ar zemu erukskābes saturu |
|
2306 49 00 |
– – citādi |
|
2306 90 |
– citādi |
|
2306 90 05 |
– – kukurūzas dīgļu |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – eļļas rauši un citādi olīveļļas ekstrakcijas atlikumi |
|
2306 90 11 |
– – – – ar olīveļļas saturu 3 % no svara vai mazāk |
|
2306 90 19 |
– – – – ar olīveļļas saturu vairāk par 3 % no svara |
|
2306 90 90 |
– – – citādi |
|
2308 00 |
Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti un iekļauti: |
|
|
– vīnogu čagas |
|
2308 00 11 |
– – ar kopējo spirta masas koncentrāciju ne vairāk par 4,3 % mas un ar sausnas saturu ne mazāk par 40 % no svara |
|
2308 00 19 |
– – citādi |
|
2308 00 40 |
– ozolzīles un zirgkastaņi augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu |
|
2308 00 90 |
– citādi |
|
2309 |
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā: |
|
2309 90 |
– citādi |
|
2309 90 10 |
– – zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas |
|
2309 90 20 |
– – produkti, kas minēti šīs nodaļas 5. papildu piezīmē |
|
|
– – citādi, ietverot premiksus |
|
|
– – – kas satur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu, maltodekstrīna sīrupu, kurš minēts 1702 30 51 līdz 1702 30 99 , 1702 40 90 , 1702 90 50 un 2106 90 55 . apakšpozīcijā, vai piena produktus: |
|
|
– – – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups |
|
|
– – – – – kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk |
|
2309 90 31 |
– – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara |
|
2309 90 33 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara |
|
2309 90 35 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 %, bet nepārsniedz 75 % no svara |
|
2309 90 39 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 75 % no svara |
|
|
– – – – – kuros cietes saturs pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 30 % no svara |
|
2309 90 41 |
– – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara |
|
2309 90 43 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara |
|
2309 90 49 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara |
|
|
– – – – – kuros cietes saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2309 90 51 |
– – – – – – kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara |
|
2309 90 53 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no svara |
|
2309 90 59 |
– – – – – – kuros piena produktu saturs ir vismaz 50 % no svara |
|
2309 90 70 |
– – – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu un maltodekstrīna sīrupu, bet satur piena produktus |
|
|
– – – citādi |
|
2309 90 91 |
– – – – biešu mīkstums ar pievienotu melasi |
|
|
– – – – citādi |
|
2309 90 95 |
– – – – – kas satur 49 % no svara vai vairāk holīna hlorīdu uz organiskas vai neorganiskas bāzes |
|
2309 90 99 |
– – – – – citādi |
|
3301 |
Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ietverot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi: |
|
|
– citrusaugļu ēteriskās eļļas |
|
3301 12 |
– – apelsīnu: |
|
3301 12 10 |
– – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
3301 12 90 |
– – – atbrīvotas no terpēniem |
|
3301 13 |
– – citronu: |
|
3301 13 10 |
– – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
3301 13 90 |
– – – atbrīvotas no terpēniem |
|
3301 19 |
– – citādi |
|
3301 19 20 |
– – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
3301 19 80 |
– – – atbrīvotas no terpēniem |
|
|
– ēteriskās eļļas, izņemot citrusaugļu eļļas: |
|
3301 24 |
– – piparmētras (Mentha piperita): |
|
3301 24 10 |
– – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
3301 24 90 |
– – – atbrīvotas no terpēniem |
|
3301 25 |
– – pārējo mētru: |
|
3301 25 10 |
– – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
3301 25 90 |
– – – atbrīvotas no terpēniem |
|
3301 29 |
– – citādi |
|
|
– – – neļķu un īlangīlangu: |
|
3301 29 11 |
– – – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
3301 29 31 |
– – – – atbrīvotas no terpēniem |
|
|
– – – citādi |
|
3301 29 41 |
– – – – neatbrīvotas no terpēniem |
|
|
– – – – atbrīvotas no terpēniem |
|
3301 29 71 |
– – – – – ģerāniju; jasmīnu; vetivērijas |
|
3301 29 79 |
– – – – – lavandas vai lavandīnas |
|
3301 29 91 |
– – – – – citādi |
|
3301 30 00 |
– rezinoīdi |
|
3302 |
Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ietverot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas;itādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |
|
3302 10 |
– pārtikas rūpniecībai vai dzērienu ražošanai: |
|
|
– – izmantošanai dzērienu rūpniecībā |
|
3302 10 40 |
– – – citādi |
|
3302 10 90 |
– – pārtikas rūpniecībai |
|
3501 |
Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes: |
|
3501 90 |
– citādi |
|
3501 90 10 |
– – kazeīna līmes |
|
3502 |
Albumīni (ietverot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: |
|
|
– olu albumīns |
|
3502 11 |
– – žāvēts |
|
3502 11 10 |
– – – nederīgi vai padarāmi nederīgi pārtikai |
|
3502 11 90 |
– – – citādi |
|
3502 19 |
– – citādi |
|
3502 19 10 |
– – – nederīgi vai padarāmi nederīgi pārtikai |
|
3502 19 90 |
– – – citādi |
|
3502 20 |
– piena albumīns, ietverot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus |
|
3502 20 10 |
– – nederīgi vai padarāmi nederīgi pārtikai |
|
|
– – citādi |
|
3502 20 91 |
– – – žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī) |
|
3502 20 99 |
– – – citādi |
|
3502 90 |
– citādi |
|
|
– – albumīni, izņemot olu albumīnu un piena albumīnu (laktalbumīnu): |
|
3502 90 20 |
– – – nederīgi vai padarāmi nederīgi pārtikai |
|
3502 90 70 |
– – – citādi |
|
3502 90 90 |
– – albumināti un citādi albumīna atvasinājumi |
|
3503 00 |
Želatīns (ietverot želatīnu taisnstūrveida, arī kvadrātveida, plāksnēs, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, iekrāsots vai nekrāsots) un želatīna atvasinājumi; zivju līme; citādas dzīvnieku izcelsmes līmes, izņemot kazeīna līmes, kas minētas pozīcijā 3501 : |
|
3503 00 10 |
– želatīns un tā atvasinājumi |
|
3503 00 80 |
– citādi |
|
3504 00 00 |
Peptoni un to atvasinājumi; citādas olbaltumvielas un to atvasinājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti; hromētās vai nehromētās ādas pulveris |
|
3505 |
Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes: |
|
3505 10 |
– dekstrīni un citādas modificētās cietes |
|
|
– – citādas modificētās cietes |
|
3505 10 50 |
– – – esterificētas vai ēterificētas cietes |
|
4101 |
Liellopu vai zirgu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas: |
|
4101 20 |
– veselas ādas, kuru svars katrai vienkārši kaltētai ādai nepārsniedz 8 kg, sausi sālītai — 10 kg un svaigai, slapji sālītai vai citādi konservētai ādai — 16 kg |
|
4101 20 10 |
– – svaigas |
|
4101 20 30 |
– – slapji sālītas |
|
4101 20 50 |
– – kaltētas vai sausi sālītas |
|
4101 20 90 |
– – citādi |
|
4101 50 |
– veselas ādas, kuru svars pārsniedz 16 kg |
|
4101 50 10 |
– – svaigas |
|
4101 50 30 |
– – slapji sālītas |
|
4101 50 50 |
– – kaltētas vai sausi sālītas |
|
4101 50 90 |
– – citādi |
|
4101 90 00 |
– citādas, ietverot mugurdaļas un vēderus |
|
4102 |
Aitu vai jēru jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar vilnu vai bez tās, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunkts: |
|
4102 10 |
– ar vilnu |
|
4102 10 10 |
– – jēru ādas |
|
4102 10 90 |
– – citādi |
|
|
– bez apmatojuma |
|
4102 21 00 |
– – piķelētas |
|
4102 29 00 |
– – citādi |
|
4103 |
Citādas jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes b) vai c) apakšpunkts: |
|
4103 20 00 |
– rāpuļāda |
|
4103 30 00 |
– cūkāda |
|
4103 90 |
– citādi |
|
4103 90 10 |
– – kazu vai kazlēnu āda |
|
4103 90 90 |
– – citādi |
|
4301 |
Neapstrādātas kažokādas (ietverot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas minētas pozīcijās 4101 , 4102 vai 4103 : |
|
4301 10 00 |
– ūdeļādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām |
|
4301 30 00 |
– Astrahaņas, platastes, karakula, Persijas un tamlīdzīgu jēru ādas, Indijas, Ķīnas, Mongolijas vai Tibetas jēru ādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām |
|
4301 60 00 |
– lapsādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām |
|
4301 80 |
– citādas kažokādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām |
|
4301 80 30 |
– – murkšķu ādas |
|
4301 80 50 |
– – savvaļas kaķu ādas |
|
4301 80 80 |
– – citādi |
|
4301 90 00 |
– galvas, astes, ķepas un citi ādu gabali vai atgriezumi, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai |
|
5001 00 00 |
Attīšanai derīgi zīdvērpēja kokoni |
|
5002 00 00 |
Jēlzīds (negrodots) |
|
5003 00 00 |
Zīda atgājas (ietverot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras) |
III b PIELIKUMS
MELNKALNES TARIFA KONCESIJAS KOPIENAS IZCELSMES PRIMĀRAJIEM LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM
(Minēti 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā)
Muitas nodokļus produktiem, kas uzskaitīti šajā pielikumā, samazinās un atcelts saskaņā ar šajā pielikumā katram produktam norādīto grafiku
— šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ievedmuitas nodokli samazina līdz 80 % no muitas nodokļa likmes;
— pirmā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 60 % no muitas nodokļa likmes;
— otrā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no muitas nodokļa likmes;
— trešā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 20 % no muitas nodokļa likmes;
— ceturtā gada 1. janvārī pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 0 % no muitas nodokļa likmes.
|
KN kods |
Apraksts |
|
0102 |
Dzīvi liellopi: |
|
0102 90 |
– citādi |
|
|
– – mājlopu sugas |
|
0102 90 05 |
– – – svarā līdz 80 kg |
|
|
– – – kuru svars pārsniedz 80 kg, bet nepārsniedz 160 kg |
|
0102 90 21 |
– – – – kaušanai |
|
0102 90 29 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuru svars pārsniedz 160 kg, bet nepārsniedz 300 kg |
|
0102 90 41 |
– – – – kaušanai |
|
0102 90 49 |
– – – – citādi |
|
|
– – – kuru svars pārsniedz 300 kg |
|
|
– – – – teles (govis līdz pirmajai atnešanās reizei) |
|
0102 90 51 |
– – – – – kaušanai |
|
0102 90 59 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – govis |
|
0102 90 61 |
– – – – – kaušanai |
|
0102 90 69 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – citādi |
|
0102 90 71 |
– – – – – kaušanai |
|
0102 90 79 |
– – – – – citādi |
|
0102 90 90 |
– – citādi |
|
0103 |
Dzīvas cūkas: |
|
|
– citādi |
|
0103 91 |
– – kuru svars nepārsniedz 50 kg |
|
0103 91 10 |
– – – mājlopu sugas |
|
0103 91 90 |
– – – citādi |
|
0103 92 |
– – kuru svars ir 50 kg vai vairāk |
|
|
– – – mājlopu sugas |
|
0103 92 11 |
– – – – sivēnmātes, kas vismaz vienreiz atnesušās, kuru svars ir vismaz 160 kg |
|
0103 92 19 |
– – – – citādi |
|
0103 92 90 |
– – – citādi |
|
0105 |
Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas: |
|
|
– svarā līdz 185 g |
|
0105 11 |
– – vistas |
|
|
– – – cilts vistu un vaislas vistu cāļi |
|
0105 11 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
0105 11 99 |
– – – – citādi |
|
|
– citādi |
|
0105 94 00 |
– – vistas |
|
0105 99 |
– – citādi |
|
0105 99 10 |
– – – pīles |
|
0105 99 20 |
– – – zosis |
|
0105 99 30 |
– – – tītari |
|
0105 99 50 |
– – – pērļu vistiņas |
|
0203 |
Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa: |
|
|
– svaigs vai dzesināts |
|
0203 11 |
– – liemeņi un pusliemeņi |
|
0203 11 10 |
– – – mājas cūku |
|
0203 11 90 |
– – – citādi |
|
0203 12 |
– – šķiņķi, pleči un to izcirtņi, ar kauliem |
|
|
– – – mājas cūku |
|
0203 12 11 |
– – – – šķiņķi un to izcirtņi |
|
0203 12 19 |
– – – – pleči un to izcirtņi |
|
0203 12 90 |
– – – citādi |
|
0203 19 |
– – citādi |
|
|
– – – mājas cūku |
|
0203 19 11 |
– – – – priekšējās daļas un to izcirtņi |
|
0203 19 13 |
– – – – garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem |
|
0203 19 15 |
– – – – vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi |
|
|
– – – – citādi |
|
0203 19 55 |
– – – – – atkaulota |
|
0203 19 59 |
– – – – – citādi |
|
0203 19 90 |
– – – citādi |
|
|
– saldēta |
|
0203 21 |
– – liemeņi un pusliemeņi |
|
0203 21 10 |
– – – mājas cūku |
|
0203 21 90 |
– – – citādi |
|
0203 22 |
– – šķiņķi, pleči un to izcirtņi, ar kauliem |
|
|
– – – mājas cūku |
|
0203 22 11 |
– – – – šķiņķi un to izcirtņi |
|
0203 22 19 |
– – – – pleči un to izcirtņi |
|
0203 22 90 |
– – – citādi |
|
0203 29 |
– – citādi |
|
|
– – – mājas cūku |
|
0203 29 11 |
– – – – priekšējās daļas un to izcirtņi |
|
0203 29 13 |
– – – – garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem |
|
0203 29 15 |
– – – – vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi |
|
|
– – – – citādi |
|
0203 29 55 |
– – – – – atkaulota |
|
0203 29 59 |
– – – – – citādi |
|
0203 29 90 |
– – – citādi |
|
0207 |
Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti: |
|
|
– tītariem |
|
0207 24 |
– – nesadalītas, svaigas vai atdzesētas |
|
0207 24 10 |
– – – noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari” |
|
0207 24 90 |
– – – noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, vai citādi |
|
0207 25 |
– – nesadalītas, saldētas |
|
0207 25 10 |
– – – noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari” |
|
0207 25 90 |
– – – noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, vai citādi |
|
0207 26 |
– – gabali un subprodukti, svaigi vai atdzesēti |
|
|
– – – gabali |
|
0207 26 10 |
– – – – atkaulota |
|
|
– – – – neatkaulota |
|
0207 26 20 |
– – – – – puses vai ceturtdaļas |
|
0207 26 30 |
– – – – – veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
|
0207 26 40 |
– – – – – muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
|
0207 26 50 |
– – – – – krūtiņas un to gabali |
|
|
– – – – – kājas un to gabali |
|
0207 26 60 |
– – – – – – stilbiņi un to gabali |
|
0207 26 70 |
– – – – – – citādi |
|
0207 26 80 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – subprodukti |
|
0207 26 91 |
– – – – aknas |
|
0207 26 99 |
– – – – citādi |
|
0207 27 |
– – saldēti gabali un subprodukti |
|
|
– – – gabali |
|
0207 27 10 |
– – – – atkaulota |
|
|
– – – – neatkaulota |
|
0207 27 20 |
– – – – – puses vai ceturtdaļas |
|
0207 27 30 |
– – – – – veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
|
0207 27 40 |
– – – – – muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
|
0207 27 50 |
– – – – – krūtiņas un to gabali |
|
|
– – – – – kājas un to gabali |
|
0207 27 60 |
– – – – – – stilbiņi un to gabali |
|
0207 27 70 |
– – – – – – citādi |
|
0207 27 80 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – subprodukti |
|
0207 27 91 |
– – – – aknas |
|
0207 27 99 |
– – – – citādi |
|
|
– pīles, zosis vai pērļu vistiņas |
|
0207 32 |
– – nesadalītas, svaigas vai atdzesētas |
|
|
– – – pīļu |
|
0207 32 11 |
– – – – noplūktas, notecinātas, bez zarnām, bet neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “85 % pīles” |
|
0207 32 15 |
– – – – noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles” |
|
0207 32 19 |
– – – – noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas |
|
|
– – – zosu |
|
0207 32 51 |
– – – – noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis” |
|
0207 32 59 |
– – – – noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas |
|
0207 32 90 |
– – – pērļu vistiņu |
|
0207 33 |
– – nesadalītas, saldētas |
|
|
– – – pīļu |
|
0207 33 11 |
– – – – noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles” |
|
0207 33 19 |
– – – – noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas |
|
|
– – – zosu |
|
0207 33 51 |
– – – – noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis” |
|
0207 33 59 |
– – – – noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas |
|
0207 33 90 |
– – – pērļu vistiņu |
|
0207 34 |
– – treknās aknas, svaigas vai atdzesētas |
|
0207 34 10 |
– – – zosu |
|
0207 34 90 |
– – – pīļu |
|
0207 35 |
– – citādi, svaigi vai atdzesēti |
|
|
– – – gabali |
|
|
– – – – atkaulota |
|
0207 35 11 |
– – – – – zosu |
|
0207 35 15 |
– – – – – pīļu un pērļu vistiņu |
|
|
– – – – neatkaulota |
|
|
– – – – – puses vai ceturtdaļas |
|
0207 35 21 |
– – – – – – pīļu |
|
0207 35 23 |
– – – – – – zosu |
|
0207 35 25 |
– – – – – – pērļu vistiņu |
|
0207 35 31 |
– – – – – veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
|
0207 35 41 |
– – – – – muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
|
|
– – – – – krūtiņas un to gabali |
|
0207 35 51 |
– – – – – – zosu |
|
0207 35 53 |
– – – – – – pīļu un pērļu vistiņu |
|
|
– – – – – kājas un to gabali |
|
0207 35 61 |
– – – – – – zosu |
|
0207 35 63 |
– – – – – – pīļu un pērļu vistiņu |
|
0207 35 71 |
– – – – – zosu un pīļu liemeņi |
|
0207 35 79 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – subprodukti |
|
0207 35 91 |
– – – – aknas, izņemot treknās aknas |
|
0207 35 99 |
– – – – citādi |
|
0207 36 |
– – citādi, saldēti |
|
|
– – – gabali |
|
|
– – – – atkaulota |
|
0207 36 11 |
– – – – – zosu |
|
0207 36 15 |
– – – – – pīļu un pērļu vistiņu |
|
|
– – – – neatkaulota |
|
|
– – – – – puses vai ceturtdaļas |
|
0207 36 21 |
– – – – – – pīļu |
|
0207 36 23 |
– – – – – – zosu |
|
0207 36 25 |
– – – – – – pērļu vistiņu |
|
0207 36 31 |
– – – – – veseli spārni ar spārnu galiem vai bez tiem |
|
0207 36 41 |
– – – – – muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali |
|
|
– – – – – krūtiņas un to gabali |
|
0207 36 51 |
– – – – – – zosu |
|
0207 36 53 |
– – – – – – pīļu un pērļu vistiņu |
|
|
– – – – – kājas un to gabali |
|
0207 36 61 |
– – – – – – zosu |
|
0207 36 63 |
– – – – – – pīļu un pērļu vistiņu |
|
0207 36 71 |
– – – – – zosu un pīļu liemeņi |
|
0207 36 79 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – subprodukti |
|
|
– – – – aknas |
|
0207 36 81 |
– – – – – zosu treknās aknas |
|
0207 36 85 |
– – – – – pīļu treknās aknas |
|
0207 36 89 |
– – – – – citādi |
|
0207 36 90 |
– – – – citādi |
|
0209 00 |
Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki: |
|
|
– cūku speķis |
|
0209 00 11 |
– – svaigs, atdzesēts, saldēts, sālīts vai sālījumā |
|
0209 00 19 |
– – žāvēti vai kūpināti |
|
0209 00 30 |
– cūku tauki, izņemot apakšpozīcijā 0209 00 11 vai 0209 00 19 minētos |
|
0209 00 90 |
– mājputnu tauki |
|
0404 |
Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur: |
|
0404 10 |
– sūkalas un pārveidotās sūkalas, arī iebiezinātas vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem |
|
|
– – pulverī, granulās vai citādā cietā veidā |
|
|
– – – bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara |
|
|
– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 02 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 04 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 06 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 12 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 14 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 16 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – – citādas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara |
|
|
– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 26 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 28 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 32 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 34 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 36 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 38 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara |
|
|
– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 48 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 52 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 54 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 56 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 58 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 62 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – – citādas, kurās proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,38) pēc svara |
|
|
– – – – nepārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 72 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 74 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 76 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – – – pārsniedz 15 % un tauku saturs pēc svara |
|
0404 10 78 |
– – – – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 10 82 |
– – – – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 10 84 |
– – – – – pārsniedz 27 % |
|
0404 90 |
– citādi |
|
|
– – bez cukura vai cita saldinātāja piedevas, kuru tauku saturs pēc svara |
|
0404 90 21 |
– – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 90 23 |
– – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 90 29 |
– – – pārsniedz 27 % |
|
|
– – citādas, kura tauku saturs pēc svara |
|
0404 90 81 |
– – – nepārsniedz 1,5 % |
|
0404 90 83 |
– – – pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 % |
|
0404 90 89 |
– – – pārsniedz 27 % |
|
0407 00 |
Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas: |
|
|
– Mājputnu |
|
0407 00 30 |
– – Citādi |
|
0407 00 90 |
– citādi |
|
0408 |
Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu: |
|
|
– olu dzeltenumi |
|
0408 11 |
– – žāvēts |
|
0408 11 80 |
– – – citādi |
|
0408 19 |
– – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
0408 19 81 |
– – – – šķidri |
|
0408 19 89 |
– – – – citādi, arī saldēti |
|
|
– citādi |
|
0408 91 |
– – žāvēts |
|
0408 91 80 |
– – – citādi |
|
0408 99 |
– – citādi |
|
0408 99 80 |
– – – citādi |
|
0602 |
Citi veģetējoši augi (ietverot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs: |
|
0602 10 |
– neapsakņoti spraudeņi un potzari |
|
0602 10 90 |
– – citādi |
|
0602 20 |
– koki, krūmi un krūmveidīgie, arī potēti, kas ražo pārtikas augļus un riekstus |
|
0602 20 10 |
– – vīnstīgas, potētas vai apsakņotas |
|
0602 30 00 |
– rododendri un acālijas, potētas vai nepotētas |
|
0602 40 |
– rozes, potētas vai nepotētas |
|
0602 40 10 |
– – neacotas un nepotētas |
|
0602 40 90 |
– – acotas vai potētas |
|
0602 90 |
– citādi |
|
0602 90 30 |
– – dārzeņu un zemeņu stādi |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – āra kultūras |
|
|
– – – – koki, krūmi un krūmveidīgie |
|
0602 90 41 |
– – – – – meža koki |
|
|
– – – – – citādi |
|
0602 90 45 |
– – – – – – apsakņoti spraudeņi un stādi |
|
0602 90 49 |
– – – – – – citādi |
|
|
– – – – citādas āra kultūras |
|
0602 90 51 |
– – – – – daudzgadīgi augi |
|
0602 90 59 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – telpaugi |
|
0602 90 70 |
– – – – apsakņoti spraudeņi un stādi, izņemot kaktusus |
|
|
– – – – citādi |
|
0602 90 91 |
– – – – – ziedoši augi ar ziedpumpuriem vai ziediem, izņemot kaktusus |
|
0602 90 99 |
– – – – – citādi |
|
0603 |
Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem nogriezti svaigi, kaltēti, krāsoti, balināti, piesūcināti vai citādi apstrādāti griezti ziedi un ziedpumpuri: |
|
|
– svaigas |
|
0603 11 00 |
– – rozes |
|
0603 12 00 |
– – neļķes |
|
0603 13 00 |
– – orhidejas |
|
0603 14 00 |
– – krizantēmas |
|
0603 19 |
– – citādi |
|
0603 19 10 |
– – – gladiolas |
|
0603 19 90 |
– – – citādi |
|
0603 90 00 |
– citādi |
|
0703 |
Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti: |
|
0703 10 |
– sīpoli un šalotes |
|
|
– – sīpoli |
|
0703 10 11 |
– – – dēstiem |
|
0703 10 19 |
– – – citādi |
|
0703 10 90 |
– – šalotes |
|
0703 20 00 |
– ķiploki |
|
0703 90 00 |
– puravi un citi sīpolu dārzeņi |
|
0704 |
Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai atdzesēti: |
|
0704 90 |
– citādi |
|
0704 90 90 |
– – citādi |
|
0705 |
Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti: |
|
|
– dārza salāti |
|
0705 11 00 |
– – galviņsalāti |
|
0705 19 00 |
– – citādi |
|
|
– cigoriņi |
|
0705 21 00 |
– – lapu cigoriņi (Cichorium intybus var. foliosum) |
|
0705 29 00 |
– – citādi |
|
0706 |
Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti: |
|
0706 10 00 |
– burkāni un galda rāceņi un kāļi |
|
0706 90 |
– citādi |
|
0706 90 10 |
– – sakņu selerijas |
|
0706 90 30 |
– – mārrutki (Cochlearia armoracia) |
|
0706 90 90 |
– – citādi |
|
0708 |
Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti: |
|
0708 10 00 |
– zirņi (Pisum sativum) |
|
0708 20 00 |
– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) |
|
0708 90 00 |
– citādi pākšu dārzeņi |
|
0709 |
Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi: |
|
0709 20 00 |
– sparģeļi |
|
0709 30 00 |
– baklažāni |
|
0709 40 00 |
– selerijas, izņemot sakņu selerijas |
|
|
– sēnes un trifeles |
|
0709 51 00 |
– – atmatenes |
|
0709 59 |
– – citādi |
|
0709 59 10 |
– – – gailenes |
|
0709 59 30 |
– – – samtbekas |
|
0709 59 50 |
– – – trifeles |
|
0709 59 90 |
– – – citādi |
|
0709 90 |
– citādi |
|
0709 90 10 |
– – salātu dārzeņi, izņemot dārza salātus (Lactuca sativa) un cigoriņus (Cichorium spp.) |
|
0709 90 20 |
– – mangoldi jeb lapu bietes un lapu artišoki |
|
|
– – olīvas |
|
0709 90 31 |
– – – kas nav paredzētas eļļas ražošanai |
|
0709 90 39 |
– – – citādi |
|
0709 90 40 |
– – kaperi |
|
0709 90 50 |
– – fenhelis |
|
0709 90 60 |
– – cukurkukurūza |
|
0709 90 70 |
– – kabači |
|
0709 90 80 |
– – artišoki |
|
0709 90 90 |
– – citādi |
|
0710 |
Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |
|
0710 10 00 |
– kartupeļi |
|
|
– pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti |
|
0710 21 00 |
– – zirņi (Pisum sativum) |
|
0710 22 00 |
– – pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) |
|
0710 29 00 |
– – citādi |
|
0710 30 00 |
– spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodene |
|
0710 80 |
– citādi dārzeņi |
|
0710 80 10 |
– – olīvas |
|
|
– – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi |
|
0710 80 51 |
– – – dārzeņpipari (paprika) |
|
0710 80 59 |
– – – citādi |
|
|
– – sēnes |
|
0710 80 61 |
– – – atmatenes |
|
0710 80 69 |
– – – citādi |
|
0710 80 70 |
– – tomāti |
|
0710 80 80 |
– – artišoki |
|
0710 80 85 |
– – sparģeļi |
|
0710 80 95 |
– – citādi |
|
0710 90 00 |
– dārzeņu maisījumi |
|
0711 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai: |
|
0711 20 |
– olīvas |
|
0711 20 10 |
– – kas nav paredzētas eļļas ražošanai |
|
0711 20 90 |
– – citādi |
|
0711 40 00 |
– gurķi un kornišoni (pipargurķīši) |
|
|
– sēnes un trifeles |
|
0711 51 00 |
– – atmatenes |
|
0711 59 00 |
– – citādi |
|
0711 90 |
– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi |
|
|
– – dārzeņi |
|
0711 90 10 |
– – – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus |
|
0711 90 50 |
– – – sīpoli |
|
0711 90 80 |
– – – citādi |
|
0711 90 90 |
– – dārzeņu maisījumi |
|
0712 |
Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti: |
|
0712 20 00 |
– sīpoli |
|
|
– sēnes, ausaines (Auricularia spp.), receklenes (Tremella spp.) un trifeles |
|
0712 31 00 |
– – atmatenes |
|
0712 32 00 |
– – ausaines (Auricularia spp.) |
|
0712 33 00 |
– – receklenes (Tremella spp.) |
|
0712 39 00 |
– – citādi |
|
0712 90 |
– citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi |
|
0712 90 05 |
– – kartupeļi, arī gabaliņos vai šķēlītēs sagriezti, bet tālāk nesagatavoti |
|
|
– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |
|
0712 90 19 |
– – – citādi |
|
0712 90 30 |
– – tomāti |
|
0712 90 50 |
– – burkāni |
|
0712 90 90 |
– – citādi |
|
0713 |
Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti: |
|
0713 10 |
– zirņi (Pisum sativum) |
|
0713 10 90 |
– – citādi |
|
0713 20 00 |
– aunazirņi |
|
|
– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) |
|
0713 31 00 |
– – zeltainās pupiņas (Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek) |
|
0713 32 00 |
– – šķautnainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis) |
|
0803 00 |
Banāni, ietverot miltu banānus, svaigi vai žāvēti: |
|
|
– svaigas |
|
0803 00 11 |
– – miltu banāni |
|
0803 00 19 |
– – citādi |
|
0803 00 90 |
– žāvēts |
|
0804 |
Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti: |
|
0804 20 |
– vīģes |
|
0804 20 10 |
– – svaigas |
|
0804 20 90 |
– – žāvēts |
|
0805 |
Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti: |
|
0805 10 |
– apelsīni |
|
0805 10 20 |
– – saldie apelsīni, svaigi |
|
0805 10 80 |
– – citādi |
|
0805 40 00 |
– greipfrūti, ietverot pomelo |
|
0805 50 |
– citroni (Citrus limon, C. limonum) un laimi (Citrus aurantifolia) |
|
0805 50 10 |
– – citroni (Citrus limon, Citrus limonum) |
|
0805 50 90 |
– – laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia) |
|
0805 90 00 |
– citādi |
|
0807 |
Svaigas melones (ietverot arbūzus) un papaijas: |
|
|
– melones un arbūzi |
|
0807 19 00 |
– – citādi |
|
0807 20 00 |
– papaijas |
|
0810 |
Citi svaigi augļi un ogas: |
|
0810 40 |
– dzērvenes, mellenes, brūklenes un citas melleņu (Vaccinium) un dzērveņu (Oxycoccus) ģints ogas |
|
0810 40 10 |
– – brūklenes (Vaccinium vitis idaea) |
|
0810 40 30 |
– – mellenes (Vaccinium myrtillus) |
|
0810 40 50 |
– – lielogu dzērvenes (Vaccinium macrocarpon) un krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) |
|
0810 40 90 |
– – citādi |
|
0811 |
Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu: |
|
0811 10 |
– zemenes |
|
|
– – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
0811 10 11 |
– – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
0811 10 19 |
– – – citādi |
|
0811 10 90 |
– – citādi |
|
0811 20 |
– avenes, kazenes, zīdkoka ogas, kazeņavenes, upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas |
|
|
– – ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |
|
0811 20 11 |
– – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
0811 20 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
0811 20 31 |
– – – avenes |
|
0811 20 39 |
– – – upenes |
|
0811 20 51 |
– – – sarkanās jāņogas |
|
0811 20 59 |
– – – kazenes un zīdkoka ogas |
|
0811 20 90 |
– – – citādi |
|
0811 90 |
– citādi |
|
|
– – citādi |
|
|
– – – ķirši |
|
0811 90 75 |
– – – – skābie ķirši (Prunus cerasus) |
|
0811 90 80 |
– – – – citādi |
|
0811 90 95 |
– – – citādi |
|
ex 0811 90 95 |
– – – – aprikozes |
|
ex 0811 90 95 |
– – – – persiki |
|
ex 0811 90 95 |
– – – – citādi |
|
0812 |
Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā: |
|
0812 10 00 |
– ķirši |
|
0812 90 |
– citādi |
|
0812 90 10 |
– – aprikozes |
|
0812 90 20 |
– – apelsīni |
|
0812 90 30 |
– – papaijas |
|
0812 90 40 |
– – mellenes (Vaccinium myrtillus) |
|
0812 90 98 |
– – citādi |
|
ex 0812 90 98 |
– – – kazenes |
|
ex 0812 90 98 |
– – – avenes |
|
ex 0812 90 98 |
– – – citādi |
|
0813 |
Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801 -0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi: |
|
0813 10 00 |
– aprikozes |
|
0813 20 00 |
– žāvētas plūmes |
|
0813 30 00 |
– āboli |
|
0813 40 |
– citādi augļi |
|
0813 40 10 |
– – persiki, arī nektarīni |
|
0813 40 30 |
– – bumbieri |
|
0901 |
Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā: |
|
|
– grauzdēta kafija |
|
0901 21 00 |
– – ar kofeīnu |
|
0901 22 00 |
– – bez kofeīna |
|
0901 90 |
– citādi |
|
0901 90 10 |
– – kafijas pupiņu čaumalas un apvalki |
|
0901 90 90 |
– – kafijas aizstājēji, kas satur kafiju |
|
1101 00 |
Kviešu vai labības maisījuma milti: |
|
|
– kviešu milti |
|
1101 00 11 |
– – cieto kviešu |
|
1101 00 15 |
– – parasto un speltas kviešu |
|
1101 00 90 |
– labības maisījuma milti |
|
1501 00 |
Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos: |
|
1501 00 90 |
– mājputnu tauki |
|
1603 00 |
Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas: |
|
1603 00 10 |
– tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1kg |
|
1603 00 80 |
– citādi |
|
1702 |
Citādi cukuri, ietverot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |
|
1702 90 |
– citādi produkti, ietverot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi |
|
1702 90 60 |
– – mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu |
|
2001 |
Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas: |
|
2001 10 00 |
– gurķi un kornišoni (pipargurķīši) |
|
2001 90 |
– citādi |
|
2001 90 10 |
– – mango čatnijs |
|
2001 90 20 |
– – Capsicum ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus |
|
2001 90 50 |
– – sēnes |
|
2001 90 65 |
– – olīvas |
|
2001 90 70 |
– – dārzeņpipari (paprika) |
|
2001 90 91 |
– – tropu augļi un tropu rieksti |
|
2001 90 93 |
– – sīpoli |
|
2001 90 99 |
– – citādi |
|
2002 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti: |
|
2002 10 |
– tomāti, veseli vai sagriezti |
|
2002 10 10 |
– – mizoti |
|
2002 10 90 |
– – citādi |
|
2002 90 |
– citādi |
|
|
– – ar sausnas saturu mazāk par 12 % no svara |
|
2002 90 11 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
2002 90 19 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
|
– – ar sausnas saturu ne mazāk par 12 %, bet ne vairāk par 30 % no svara |
|
2002 90 31 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
2002 90 39 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
|
– – ar sausnas saturu vairāk par 30 % no svara |
|
2002 90 91 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
2002 90 99 |
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
2003 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles: |
|
2003 10 |
– Atmatenes |
|
2003 10 20 |
– – konservētas īslaicīgai uzglabāšanai, pilnīgi termiski apstrādātas |
|
2003 10 30 |
– – citādi |
|
2003 20 00 |
– – trifeles |
|
2003 90 00 |
– citādi |
|
2004 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot 2006 . pozīcijā minētos: |
|
2004 10 |
– kartupeļi |
|
2004 10 10 |
– termiski apstrādāti, bet ne citādi sagatavoti |
|
|
– – citādi |
|
2004 10 99 |
– – – citādi |
|
2004 90 |
– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi |
|
2004 90 30 |
– – skābie kāposti, kaperi un olīvas |
|
2004 90 50 |
– – zirņi (Pisum sativum) un nenobriedušas Phaseolus spp. sugas pupiņas pākstīs |
|
|
– – citādi, ietverot maisījumus |
|
2004 90 91 |
– – – sīpoli, termiski apstrādāti, bet ne citādi sagatavoti |
|
2004 90 98 |
– – – citādi |
|
2005 |
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos: |
|
2005 10 00 |
– homogenizēti dārzeņi |
|
2005 20 |
– kartupeļi |
|
|
– – citādi |
|
2005 20 20 |
– – – plānās šķēlītēs, apcepti, arī sālīti vai aromatizēti, hermētiskā tarā, derīgi tūlītējam patēriņam |
|
2005 20 80 |
– – – citādi |
|
2005 40 00 |
– zirņi (Pisum sativum) |
|
|
– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) |
|
2005 51 00 |
– – lobītas pupiņas |
|
2005 59 00 |
– – citādi |
|
2005 60 00 |
– sparģeļi |
|
2005 70 |
– olīvas |
|
2005 70 10 |
– – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 5 kg |
|
2005 70 90 |
– – citādi |
|
|
– citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi |
|
2005 91 00 |
– – bambusa dzinumi |
|
2005 99 |
– – citādi |
|
2005 99 10 |
– – – Capsicum ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus |
|
2005 99 20 |
– – – kaperi |
|
2005 99 30 |
– – – artišoki |
|
2005 99 40 |
– – – burkāni |
|
2005 99 50 |
– – – dārzeņu maisījumi |
|
2005 99 60 |
– – – skābie kāposti |
|
2005 99 90 |
– – – citādi |
|
2006 00 |
Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas): |
|
2006 00 10 |
– ingvers |
|
|
– citādi |
|
|
– – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
2006 00 31 |
– – – ķirši |
|
2006 00 35 |
– – – tropu augļi un tropu rieksti |
|
2006 00 38 |
– – – citādi |
|
|
– – citādi |
|
2006 00 91 |
– – – tropu augļi un tropu rieksti |
|
2006 00 99 |
– – – citādi |
|
2007 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās: |
|
2007 10 |
– homogenizēti produkti |
|
2007 10 10 |
– – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
|
– – citādi |
|
2007 10 91 |
– – – tropu augļu |
|
2007 10 99 |
– – – citādi |
|
|
– citādi |
|
2007 91 |
– – citrusu augļi |
|
2007 91 10 |
– – – kuru cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2007 91 30 |
– – – ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara |
|
2007 91 90 |
– – – citādi |
|
2007 99 |
– – citādi |
|
|
– – – kuru cukura saturs pārsniedz 30 % no svara |
|
2007 99 10 |
– – – – plūmju biezenis un žāvētu melnplūmju biezenis un pasta tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru vairāk nekā 100 kg, rūpnieciskai pārstrādei |
|
2007 99 20 |
– – – – ēdamo kastaņu biezenis un pasta |
|
|
– – – – citādi |
|
2007 99 31 |
– – – – – ķiršu |
|
2007 99 33 |
– – – – – zemeņu |
|
2007 99 35 |
– – – – – aveņu |
|
2007 99 39 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara |
|
2007 99 55 |
– – – – ābolu biezenis, ietverot kompotus |
|
2007 99 57 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
2007 99 91 |
– – – – ābolu biezenis, ietverot kompotus |
|
2007 99 93 |
– – – – tropu augļu un tropu riekstu |
|
2008 |
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |
|
|
– rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā |
|
2008 11 |
– – zemesrieksti |
|
|
– – – citādi, tiešajā iepakojumā, kuru tīrais svars |
|
|
– – – – pārsniedz 1 kg |
|
2008 11 92 |
– – – – – apdedzināti |
|
2008 11 94 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – nepārsniedz 1 kg |
|
2008 11 96 |
– – – – – apdedzināti |
|
2008 11 98 |
– – – – – citādi |
|
2008 19 |
– – citādi, ietverot maisījumus |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
2008 19 11 |
– – – – tropu rieksti; maisījumi, kuros 50 % no svara vai vairāk ir tropu rieksti un tropu augļi |
|
|
– – – – citādi |
|
2008 19 13 |
– – – – – grauzdētas mandeles un pistācijas |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
2008 19 91 |
– – – – tropu rieksti; maisījumi, kuros 50 % no svara vai vairāk ir tropu rieksti un tropu augļi |
|
|
– – – – citādi |
|
|
– – – – – grauzdēti rieksti |
|
2008 19 93 |
– – – – – – mandeles un pistācijas |
|
2008 19 95 |
– – – – – – citādi |
|
2008 19 99 |
– – – – – citādi |
|
2008 20 |
– ananasi |
|
|
– – ar spirta piedevu |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
2008 20 11 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 17 % no svara |
|
2008 20 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
2008 20 31 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 19 % no svara |
|
2008 20 39 |
– – – – citādi |
|
|
– – bez spirta piedevas |
|
|
– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg |
|
2008 20 51 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 17 % no svara |
|
2008 20 59 |
– – – – citādi |
|
|
– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
2008 20 71 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 19 % no svara |
|
2008 20 79 |
– – – – citādi |
|
2008 20 90 |
– – – bez cukura piedevas |
|
2008 30 |
– citrusu augļi |
|
|
– – ar spirta piedevu |
|
|
– – – kuru cukura saturs pārsniedz 9 % no svara |
|
2008 30 11 |
– – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas |
|
2008 30 19 |
– – – – citādi |
|
|
– – – citādi |
|
2008 30 31 |
– – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas |
|
2008 30 39 |
– – – – citādi |
|
|
– – bez spirta piedevas |
|
|
– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg |
|
2008 30 51 |
– – – – greipfrūtu daiviņas |
|
2008 30 55 |
– – – – mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi |
|
2008 30 59 |
– – – – citādi |
|
|
– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1kg |
|
2008 30 71 |
– – – – greipfrūtu daiviņas |
|
2008 30 75 |
– – – – mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi |
|
2008 30 79 |
– – – – citādi |
|
2008 30 90 |
– – – bez cukura piedevas |
|
2008 40 |
– bumbieri |
|
|
– – ar spirta piedevu |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
|
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
2008 40 11 |
– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas |
|
2008 40 19 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – citādi |
|
2008 40 21 |
– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas |
|
2008 40 29 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
2008 40 31 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara |
|
2008 40 39 |
– – – – citādi |
|
|
– – bez spirta piedevas |
|
|
– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg |
|
2008 40 51 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
2008 40 59 |
– – – – citādi |
|
|
– – – ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg |
|
2008 40 71 |
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 15 % no svara |
|
2008 40 79 |
– – – – citādi |
|
|
– – – bez cukura piedevas |
|
2008 50 |
– aprikozes |
|
|
– – ar spirta piedevu |
|
|
– – – tiešajā iepakojumā, ar tīrsvaru virs 1 kg |
|
|
– – – – kuru cukura saturs pārsniedz 13 % no svara |
|
2008 50 11 |
– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas |
|
2008 50 19 |
– – – – – citādi |
|
|
– – – – citādi |
|
2008 50 31 |
– – – – – ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas |
|
2008 50 39 |
– – – – – citādi |
|
|