Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02008R1272-20200501

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1272/2020-05-01

02008R1272 — LV — 01.05.2020 — 015.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1272/2008

(2008. gada 16. decembris)

par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 790/2009 (2009. gada 10. augusts)

  L 235

1

5.9.2009

►M2

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 286/2011 (2011. gada 10. marts)

  L 83

1

30.3.2011

 M3

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 618/2012 (2012. gada 10. jūlijs)

  L 179

3

11.7.2012

►M4

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 487/2013 (2013. gada 8. maijs),

  L 149

1

1.6.2013

►M5

PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs),

  L 158

1

10.6.2013

 M6

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 758/2013 (2013. gada 7. augusts),

  L 216

1

10.8.2013

►M7

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 944/2013 (2013. gada 2. oktobris),

  L 261

5

3.10.2013

►M8

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 605/2014 (2014. gada 5. jūnijs),

  L 167

36

6.6.2014

 M9

Grozīta ar: KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/491 (2015. gada 23. marts),

  L 78

12

24.3.2015

►M10

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1297/2014 (2014. gada 5. decembris),

  L 350

1

6.12.2014

►M11

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1221 (2015. gada 24. jūlijs),

  L 197

10

25.7.2015

►M12

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/918 (2016. gada 19. maijs),

  L 156

1

14.6.2016

►M13

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1179 (2016. gada 19. jūlijs),

  L 195

11

20.7.2016

►M14

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/542 (2017. gada 22. marts),

  L 78

1

23.3.2017

►M15

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/776 (2017. gada 4. maijs),

  L 116

1

5.5.2017

►M16

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/669 (2018. gada 16. aprīlis),

  L 115

1

4.5.2018

 M17

Paziņojums par augsttemperatūras ogļu darvas piķa klasifikāciju par 1. kategorijas akūtu ūdensvides toksikantu (Aquatic Acute 1) un 1. kategorijas hronisku ūdensvides toksikantu (Aquatic Chronic 1) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008  2018/C 239/03

  C 239

3

9.7.2018

►M18

KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/1480 (2018. gada 4. oktobris),

  L 251

1

5.10.2018

►M19

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs),

  L 198

241

25.7.2019

►M20

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/11 (2019. gada 29. oktobris),

  L 6

8

10.1.2020

►M21

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/217 (2019. gada 4. oktobris),

  L 44

1

18.2.2020


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 016, 20.1.2011, lpp 1 (1272/2008)

 C2

Kļūdu labojums, OV L 138, 26.5.2011, lpp 66 (286/2011)

►C3

Kļūdu labojums, OV L 246, 23.9.2011, lpp 34 (286/2011)

 C4

Kļūdu labojums, OV L 011, 16.1.2014, lpp 12 (944/2013,)

►C5

Kļūdu labojums, OV L 280, 18.10.2016, lpp 41 (2016/918,)

►C6

Kļūdu labojums, OV L 349, 21.12.2016, lpp 1 (1272/2008)

►C7

Kļūdu labojums, OV L 117, 3.5.2019, lpp 8 (1272/2008)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1272/2008

(2008. gada 16. decembris)

par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I SADAĻA

VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu, maisījumu un izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, kā noteikts 4. panta 8. punktā, to veicot šādi:

a) 

harmonizējot vielu un maisījumu klasifikācijas kritērijus un noteikumus par bīstamu vielu marķēšanu un iepakošanu;

b) 

nosakot pienākumu:

i) 

ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem klasificēt tirgū laistas vielas un maisījumus;

ii) 

piegādātājiem marķēt un iepakot tirgū laistas vielas un maisījumus;

iii) 

ražotājiem, izstrādājumu ražotājiem un importētājiem klasificēt vielas, kas nav laistas tirgū un attiecībā uz kurām Regulā (EK) Nr. 1907/2006 ir noteikts pienākums reģistrēt vai paziņot;

c) 

paredzot, ka vielu ražotāju un importētāju pienākums ir paziņot Aģentūrai par šo klasificēšanu un marķējuma elementiem, ja tie Aģentūrai nav iesniegti, veicot reģistrāciju, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1907/2006;

d) 

VI pielikuma 3. daļā izveidojot vielu sarakstu, kurā norādīta Kopienas līmenī harmonizētā klasifikācija un marķējuma elementi;

e) 

izveidojot vielu klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kurā ietverti visi c) un d) apakšpunktā minētie paziņojumi, iesniegumi un harmonizētā klasifikācija un marķējuma elementi.

2.  Šī regula neattiecas uz:

a) 

radioaktīvām vielām un maisījumiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām ( 1 ), darbības jomā;

b) 

vielām un maisījumiem, kas ir muitas uzraudzībā, ar noteikumu, ka tos neapstrādā vai nepārstrādā un tie ir pagaidu uzglabāšanā vai brīvā zonā, vai brīvā noliktavā, lai tos varētu atkārtoti eksportēt, vai ir tranzītā;

c) 

neizolētiem starpproduktiem;

d) 

vielām un maisījumiem, kas paredzēti zinātniskai pētniecībai un izstrādei un netiek laisti tirgū, ja vien tos lieto kontrolētos apstākļos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par darba vietām un vidi.

3.  Atkritumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem ( 2 ), nav viela, maisījums vai izstrādājums šīs regulas 2. panta izpratnē.

4.  Dalībvalstis konkrētos gadījumos var pieļaut izņēmumus attiecībā uz dažām vielām vai maisījumiem, ja tas vajadzīgs aizsardzības interesēs.

5.  Šī regula neattiecas uz šādām lietošanai gatavām vielām un maisījumiem, kas paredzēti tiešajiem lietotājiem:

a) 

zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/83/EK;

b) 

veterinārajām zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/82/EK;

c) 

kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 76/768/EEK;

d) 

invazīvām vai tiešā fiziskā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvā 90/385/EEK un Direktīvā 93/42/EEK, un medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvā 98/79/EK;

e) 

pārtiku vai dzīvnieku barību, kas definēta Regulā (EK) Nr. 178/2002, tostarp, ja to lieto šādos veidos:

i) 

kā pārtikas piedevu pārtikas produktos, kas ietilpst Direktīvas 89/107/EEK darbības jomā;

ii) 

kā garšvielas pārtikas produktos, kas ietilpst Direktīvas 88/388/EEK un Lēmuma 1999/217/EK darbības jomā;

iii) 

kā piedevu dzīvnieku barībā Regulas (EK) Nr. 1831/2003 izpratnē;

iv) 

dzīvnieku barībā, kas ietilpst Direktīvas 82/471/EEK darbības jomā.

6.  Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 33. pants, šī regula neattiecas uz bīstamu vielu transportu pa gaisu, jūru, autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

1) 

“bīstamības klase” ir fizikāls, ar veselību vai vidi saistīts bīstamības veids;

2) 

“bīstamības kategorija” ir kritēriju iedalījums katrā bīstamības klasē, norādot bīstamības nopietnību;

3) 

“bīstamības piktogramma” ir grafisks noformējums, kas ietver simbolu un citus grafiskus elementus, piemēram, robežlīnijas, fona zīmējumu vai krāsu, ar ko paredzēts sniegt konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību;

4) 

“signālvārds” ir vārds, kas norāda bīstamības relatīvo līmeni, lai brīdinātu lasītāju par iespējamo bīstamību; nosaka šādus divus līmeņus:

▼C6

a) 

“bīstami” ir signālvārds, kas norāda uz lielākām bīstamības kategorijām;

b) 

“uzmanību” ir signālvārds, kas norāda uz mazākām bīstamības kategorijām;

▼B

5) 

“bīstamības apzīmējums” ir frāze, ar ko apzīmē bīstamības klasi un kategoriju, kas raksturo bīstamu vielu vai maisījuma bīstamības veidu, ja nepieciešams, iekļaujot bīstamības pakāpi;

6) 

“drošības prasību apzīmējums” ir frāze, ar ko apraksta ieteikto(-os) pasākumu(-us), lai samazinātu vai novērstu negatīvu ietekmi, kas rodas, lietojot vai likvidējot bīstamas vielas vai maisījumus;

7) 

“viela” ir ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tā stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji, kurus var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

8) 

“maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

9) 

“izstrādājums” ir objekts, kam izgatavošanas procesā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kura nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs;

10) 

“izstrādājuma ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo vai komplektē izstrādājumu Kopienā;

11) 

“polimērs” ir viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Šādām molekulām jābūt sadalītām noteiktās molekulmasas robežās, kur molekulmasas atšķirības galvenokārt ir saistītas ar monomēru vienību skaita dažādību. Polimērā:

a) 

masas ziņā galvenokārt ir molekulas no vismaz trim monomēru vienībām, kas ar kovalentu saiti ir saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu vielu, kas piedalās reakcijā;

b) 

masas ziņā mazākumā ir molekulas ar tādu pašu molekulmasu.

Šajā definīcijā “monomēra vienība” ir monomēras vielas molekula, kas polimerizācijas reakcijā ir izveidojusi polimēru;

12) 

“monomērs” ir viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidošanas reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu;

13) 

“reģistrētājs” ir vielas ražotājs vai importētājs vai arī izstrādājuma ražotājs vai importētājs, kas iesniedz pieteikumu reģistrēt vielu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006;

14) 

“ražošana” ir vielu ražošana vai ekstrakcija to dabiskā agregātstāvoklī;

15) 

“ražotājs” ir Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu;

16) 

“imports” ir fiziska preču ievešana Kopienas muitas teritorijā;

17) 

“importētājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu;

18) 

“laišana tirgū” ir darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas piegādā vai dara pieejamu trešai personai. Importu uzskata par laišanu tirgū;

19) 

“pakārtots lietotājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas rūpnieciskām vai profesionālām darbībām izmanto vai nu pašu vielu, vai vielu maisījumā. Izplatītājs vai patērētājs nav pakārtots lietotājs. Atkārtotu importētāju, kas ir atbrīvots no prasībām saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1907/2006, uzskata par pakārtotu lietotāju;

20) 

“izplatītājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, arī mazumtirgotājs, kas vielu (vienu pašu vai maisījumā) tikai uzglabā un laiž tirgū trešām personām;

21) 

“starpprodukts” ir viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk – “sintēze”);

22) 

“neizolēts starpprodukts” ir starpprodukts, ko sintezējot apzināti neizvada no iekārtas (ja vien neņem paraugu), kurā notiek sintēze. Iekārtā ietilpst reakciju trauks, palīgiekārtas un iekārtas, kam cauri nepārtraukti vai partijās plūst viela, kā arī cauruļu sistēma, pa ko to pārvieto no viena trauka citā, kur notiek nākamais reakcijas posms, taču pie iekārtas nepieder tvertnes vai citi trauki, kuros vielu(-as) glabā pēc ražošanas;

23) 

“Aģentūra” ir Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

24) 

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, vai struktūras, ko izveido dalībvalstis, lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības;

25) 

“lietošana” ir jebkāda pārstrāde, formulēšana, patērēšana, uzglabāšana, glabāšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no vienas tvertnes uz citu, iejaukšana, izstrādājumu ražošana vai jebkāds citāds izmantošanas veids;

26) 

“piegādātājs” ir jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū vielu (vienu pašu vai maisījumā) vai arī maisījumu;

27) 

“sakausējums” ir makroskopiskā mērogā homogēns metāla materiāls no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir apvienoti tā, ka ar mehāniskiem līdzekļiem tos nevar viegli nodalīt; regulā sakausējumus uzskata par maisījumiem;

28) 

UN RTDG” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi attiecībā uz bīstamu preču pārvadāšanu;

29) 

“paziņotājs” ir ražotājs vai importētājs vai ražotāju vai importētāju grupa, kas ziņo Aģentūrai;

30) 

“zinātniska izpēte un tehnoloģiju izstrāde” ir zinātnes eksperimenti, analīze vai ķīmiska izpēte, ko veic kontrolētos apstākļos;

31) 

“robežvērtība” ir jebkura klasificēta piemaisījuma, piedevas un atsevišķas sastāvdaļas robežlielums vielā vai maisījumā, virs kura tos ņem vērā, lai noteiktu, vai, attiecīgi, viela vai maisījums ir jāklasificē;

32) 

“robežkoncentrācija” ir jebkura klasificēta piemaisījuma, piedevas un atsevišķas sastāvdaļas slieksnis vielā vai maisījumā, kādēļ varētu likt klasificēt, attiecīgi, vielu vai maisījumu;

33) 

“diferenciācija” ir iedalīšana bīstamības klasēs atkarībā no kaitīgās iedarbības veida vai no kaitīgās iedarbības sekām;

34) 

“m koeficients” ir reizināšanas koeficients. To attiecina uz tādas vielas koncentrāciju, kas klasificēta kā bīstama ūdens videi – akūta 1. kategorija vai hroniska 1. kategorija –, un to izmanto, lai ar summēšanas metodi klasificētu maisījumu, kurā ietilpst attiecīgā viela;

35) 

“iepakojums” ir viss iepakošanas procesā iegūtais produkts – to veido iepakojums un iepakojuma saturs;

36) 

“iepakojuma materiāls” ir viena vai vairākas tvertnes un jebkādi citi komponenti vai materiāli, kas vajadzīgi, lai tvertnes varētu veikt ietvēruma funkcijas un citas drošības funkcijas;

37) 

“starpiepakojums” ir iepakojums starp iekšējo iepakojumu vai izstrādājumiem un ārējo iepakojumu.

3. pants

Bīstamas vielas un maisījumi un bīstamības klašu apraksts

Viela vai maisījums, kas atbilst fizikālas, veselības vai vides bīstamības kritērijiem, kuri izklāstīti I pielikuma 2. līdz 5. daļā, ir bīstams, un to klasificē atbilstīgi minētajā pielikumā aprakstītajām attiecīgām bīstamības klasēm.

Ja I pielikumā minēto bīstamības klašu gadījumā šīs klases ir diferencētas, pamatojoties uz iedarbības vai ietekmes veidu, vielu vai maisījumu klasificē saskaņā ar šo diferenciāciju.

4. pants

Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas vispārējās saistības

1.  Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji pirms vielu vai maisījumu laišanas tirgū klasificē tos saskaņā ar II sadaļu.

2.  Neskarot 1. punktā minētās prasības, ražotāji, izstrādājumu ražotāji un importētāji vielas, kas nav laistas tirgū, klasificē saskaņā ar II sadaļu, kur:

a) 

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 6. pantā, 7. panta 1. vai 5. punktā, 17. vai 18. pantā noteikts, ka viela jāreģistrē;

b) 

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 7. panta 2. punktā vai 9. pantā paredzēts, ka par to jāziņo.

3.  Ja atbilstīgi V sadaļai saskaņā ar VI pielikuma 3. daļas ierakstu vielai jāveic harmonizēta klasificēšana un marķēšana, šo vielu klasificē saskaņā ar minēto ierakstu un attiecībā uz bīstamības klasēm vai diferenciācijām, uz ko šis ieraksts attiecas, attiecīgās vielas klasificēšanu saskaņā ar II sadaļu neveic.

Tomēr, ja viela pieder arī pie kādas no bīstamības klasēm vai vairākām klasēm vai diferenciācijām, uz kurām neattiecas neviens VI pielikuma 3. daļas ieraksts, šīs bīstamības klases vai diferenciācijas klasificē saskaņā ar II sadaļu.

4.  Ja viela vai maisījums ir klasificēts kā bīstams, piegādātāji nodrošina, ka viela vai maisījums pirms laišanas tirgū ir marķēts un iepakots atbilstīgi III un VI sadaļai.

5.  Pildot 4. punktā noteiktos pienākumus, izplatītāji var izmantot vielas un maisījuma klasifikāciju, ko atbilstīgi II sadaļai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībnieki em.

6.  Pildot 1. un 4. punktā noteiktos pienākumus, pakārtoti lietotāji var izmantot vielas un maisījuma klasifikāciju, ko atbilstīgi II sadaļai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībniekiem, ja vien tie nemaina vielas vai maisījuma sastāvu.

7.  II pielikuma 2. daļā minēto maisījumu, kas satur kādu vielu, kas klasificēta kā bīstama, drīkst laist tirgū tikai tad, ja tas ir marķēts saskaņā ar III sadaļu.

8.  Šīs regulas īstenošanas nolūkā I pielikuma 2.1. iedaļā minētos izstrādājumus klasificē, marķē un iepako saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz vielām un maisījumiem pirms to laišanas tirgū.

9.  Piegādātāji piegādes ķēdē sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajai klasifikācijai, marķēšanai un iepakošanai.

10.  Vielas un maisījumus laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst šai regulai.



II SADAĻA

BĪSTAMĪBAS KLASIFIKĀCIJA



1. NODAĻA

Informācijas identificēšana un pārbaude

5. pants

Pieejamās informācijas, kas attiecas uz vielām, identificēšana un pārbaude

1.  Vielas ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji identificē svarīgāko pieejamo informāciju, lai noteiktu, vai viela rada fizikālu bīstamību, bīstamību veselībai vai videi, kā minēts I pielikumā, konkrētāk – šādu informāciju:

a) 

datus, kas sagatavoti ar jebkuru no 8. panta 3. punktā minētajām metodēm;

b) 

epidemioloģiskos datus un pieredzi attiecībā uz iedarbību uz cilvēkiem, piemēram, datus par arodslimībām un datus no nelaimes gadījumu datubāzēm;

c) 

jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu;

d) 

jebkādu jaunu zinātnisko informāciju;

e) 

jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar starptautiski atzītām ķimikāliju programmām.

Informācija attiecas uz fiziskā stāvokļa veidiem, kādā vielu laiž tirgū un kādā ir pamats uzskatīt, ka to lietos.

2.  Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji pārbauda 1. punktā minēto informāciju, lai pārliecinātos, vai tā ir piemērota, ticama un zinātniski pamatota, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu.

6. pants

Pieejamās informācijas, kas attiecas uz maisījumiem, identificēšana un pārbaude

1.  Maisījuma ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji identificē svarīgāko pieejamo informāciju par maisījumu vai tajā ietvertajām vielām, lai noteiktu, vai maisījums rada fizikālu, veselības vai vides bīstamību, kā minēts I pielikumā, konkrētāk – šādu informāciju:

a) 

ar jebkuru no 8. panta 3. punktā minētajām metodēm sagatavotus datus par pašu maisījumu vai tā sastāvā esošajām vielām;

b) 

epidemioloģiskos datus un pieredzi par iedarbību uz cilvēkiem, kas saistīti ar pašu maisījumu vai tā sastāvā esošām vielām, piemēram, datus par arodslimībām vai datus no nelaimes gadījumu datubāzēm;

c) 

jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu, attiecībā uz pašu maisījumu vai tā sastāvā esošajām vielām;

d) 

jebkādu citu informāciju gan par pašu maisījumu, gan tajā ietvertajām vielām, kas sagatavota starptautiski atzītās ķimikāliju programmās.

Informācija attiecas uz fizikālā stāvokļa veidiem, kādā maisījumu laiž tirgū un, attiecīgā gadījumā, kādā ir pamats uzskatīt, ka to lietos.

2.  Saskaņā ar 3. un 4. punktu, ja par pašu maisījumu ir pieejama 1. punktā minētā informācija un ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ir pārliecinājies, ka informācija ir pietiekama un ticama un, attiecīgā gadījumā, – zinātniski pamatota, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs šo informāciju izmanto, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu.

3.  Lai novērtētu maisījumus saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu attiecībā uz šādām bīstamības klasēm – “cilmes šūnu mutācijas izraisošs”, “kancerogēns” un “reproduktīvajai sistēmai toksisks”, kas minētas I pielikuma 3.5.3.1., 3.6.3.1. un 3.7.3.1. iedaļā, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izmanto tikai svarīgāko pieejamo 1. punktā minēto informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

Turklāt gadījumos, ja pieejamie pārbaužu dati par pašu maisījumu liecina par cilmes šūnu mutāciju izraisīšanu, kancerogenitāti vai toksisku ietekmi uz reproduktīvo sistēmu un tas nav konstatēts informācijā par atsevišķām vielām, arī šos datus ņem vērā.

4.  Lai novērtētu maisījumus saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu attiecībā uz “bionoārdīšanos un bioakumulāciju” izraisošām īpašībām bīstamības klasē “bīstams ūdens videi”, kas minēta I pielikuma 4.1.2.8. un 4.1.2.9. iedaļā, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izmanto tikai svarīgāko pieejamo 1. punktā minēto informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

5.  Ja par pašu maisījumu, kas ir 1. punktā minētā veida maisījums, nav pieejami testēšanas dati vai pieejamie dati nav pietiekami, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izmanto citu pieejamo informāciju par atsevišķām vielām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kurus arī var uzskatīt par noderīgiem, nosakot, vai maisījums ir bīstams, ar nosacījumu, ka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ir pārliecinājies par informācijas pietiekamību un ticamību, lai maisījumu novērtētu saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

7. pants

Izmēģinājumi ar cilvēkiem un dzīvniekiem

1.  Ja šīs regulas īstenošanas nolūkā tiek veikti jauni testi, izmēģinājumi ar dzīvniekiem Direktīvas 86/609/EEK izpratnē ir pieļaujami tikai tad, ja nepastāv citas alternatīvas, kas nodrošina pietiekamu datu uzticamību un kvalitāti.

2.  Šīs regulas īstenošanas nolūkā ir aizliegts veikt izmēģinājumus ar primātiem, kas nav cilvēki.

3.  Šīs regulas īstenošanas nolūkā neveic izmēģinājumus ar cilvēkiem. No citiem avotiem gūtus datus, piemēram, klīniskos pētījumus, tomēr var izmantot šīs regulas īstenošanas nolūkā.

8. pants

Jaunas informācijas gatavošana par vielām un maisījumiem

1.  Lai noteiktu, vai viela vai maisījums rada šīs regulas I pielikumā minētās bīstamības veselībai vai videi, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var – ja ir izsmelti visi citi informācijas sagatavošanas veidi – veikt jaunus testus, tostarp piemērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu.

2.  Lai noteiktu, vai viela vai maisījums rada kādus no I pielikuma 2. daļā minētajām fizikālajām bīstamībām, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs veic šajā daļā noteiktos testus, ja vien jau nav pieejama pietiekama un ticama informācija.

3.  Šā panta 1. punktā minētos testus veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

a) 

pārbaužu metodes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 3. punktā;

vai

b) 

starptautiski atzītus pamatotus zinātniskos principus vai metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar starptautiskām procedūrām.

4.  Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs veic jaunus ekotoksikoloģiskos vai toksikoloģiskos testus un analīzes, tas jādara saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 4. punktu.

5.  Ja šīs regulas īstenošanas nolūkā tiek veikti jauni testi, tos veic vēlākais no 2014. gada 1. janvāra saskaņā ar atbilstīgu atzītu kvalitātes sistēmu vai laboratorijās, kas atbilst attiecīgam atzītam standartam.

6.  Šīs regulas vajadzībām testus veic, kad viela vai maisījums ir tādā formā vai fizikālā agregātstāvoklī, kādā attiecīgo vielu vai maisījumu laiž tirgū, un ir pamats paredzēt, ka tādā formā to lietos.



2. NODAĻA

Informācijas par bīstamību novērtēšana un lēmumu par klasificēšanu pieņemšana

9. pants

Informācijas par vielu un maisījumu radīto bīstamību novērtēšana

1.  Vielas vai maisījuma ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji novērtē saskaņā ar šīs sadaļas 1. nodaļu identificēto informāciju, katrai bīstamības klasei piemērojot klasificēšanas kritērijus vai I pielikuma 2. līdz 5. daļā noteikto diferenciāciju, lai noskaidrotu, kādu bīstamību rada attiecīgā viela vai maisījums.

2.  Vērtējot pieejamos vielas vai maisījuma testēšanas datus, kas iegūti ar citām pārbaužu metodēm, bet ne tām, kas minētas 8. panta 3. punktā, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji salīdzina izmantotās pārbaužu metodes ar minētajā pantā aprakstītajām metodēm, lai noteiktu, vai šādu pārbaužu metožu izmantošana ietekmē šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu.

3.  Ja šos kritērijus pieejamajai identificētajai informācijai nevar piemērot tieši, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji veic novērtēšanu, izsverot būtiskākos pierādījumus ar ekspertu spriedumu palīdzību saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 1.1.1. iedaļu, izvērtējot visu pieejamo informāciju, kas var ietekmēt vielas vai maisījuma radītās bīstamības noteikšanu, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1.2. iedaļu.

4.  Ja ir pieejama tikai 6. panta 5. punktā minētā informācija, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji novērtēšanas nolūkā izmanto savienošanas principus, kas minēti I pielikuma 1.1.3. iedaļā un katrā iedaļā I pielikuma 3. un 4. daļā.

Tomēr, ja minētā informācija neļauj izmantot ne savienošanas principus, ne principus, pēc kādiem izmantot ekspertu vērtējumu un būtiskākos pierādījumus, kā minēts regulas I pielikuma 1. daļā, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji novērtē informāciju, izmantojot citu metodi vai metodes, kas aprakstītas katrā iedaļā I pielikuma 3. un 4. daļā.

5.  Izvērtējot pieejamo informāciju klasificēšanas nolūkā, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji apsver veidus vai agregātstāvokļus, kādos vielu vai maisījumu laiž tirgū un kādā ir pamats uzskatīt, ka to lietos.

10. pants

Vielu un maisījumu klasificēšanas robežkoncentrācijas un m koeficienti

1.  Specifiskās robežkoncentrācijas un vispārīgās robežkoncentrācijas ir robežvērtības, ko nosaka vielai, norādot robežlielumu, kuru sasniedzot vai pārsniedzot vielas klātbūtne citā vielā vai maisījumā kā identificēts piemaisījums, piedeva vai atsevišķa sastāvdaļa var likt vielu vai maisījumu klasificēt kā bīstamu.

Specifiskās robežkoncentrācijas nosaka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, ja atbilstīga un ticama zinātniska informācija liecina, ka vielas radītā bīstamība ir acīmredzama, ja minētās vielas saturs ir mazāks par I pielikuma 2. daļā noteikto koncentrāciju jebkurai bīstamības klasei vai mazāks par I pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteikto vispārīgo robežkoncentrāciju jebkurai bīstamības klasei.

Izņēmuma apstākļos specifiskās robežkoncentrācijas var noteikt ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, ja viņam ir atbilstīga, ticama un pārliecinoša zinātniska informācija par to, ka tādas vielas bīstamība, kas klasificēta kā bīstama, nav acīmredzamā līmenī, kas pārsniedz I pielikuma 2. daļā noteiktās koncentrācijas attiecīgajai bīstamības klasei vai pārsniedz minētā pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteikto vispārīgo robežkoncentrāciju attiecīgajai bīstamības klasei.

2.  M koeficientu vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi (akūtas 1. kategorijas vai hroniskas 1. kategorijas vielas), nosaka ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji.

3.  Neatkarīgi no 1. punkta specifiskās robežkoncentrācijas nenosaka harmonizētām bīstamības klasēm vai diferenciācijām VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām.

4.  Neatkarīgi no 2. punkta m koeficientus nenosaka harmonizētām bīstamības klasēm vai diferenciācijām VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām, kurām šajā daļā ir norādīts m koeficients.

Tomēr, ja VI pielikuma 3. daļā m koeficients nav noteikts vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi – akūta 1. kategorija vai hroniska 1. kategorija –, m koeficientu nosaka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, balstoties uz datiem, kas pieejami par attiecīgo vielu. Ja maisījumu, kurā ir konkrētā viela, klasificē ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, izmantojot summēšanas metodi, izmanto minēto m koeficientu.

5.  Nosakot specifisko robežkoncentrāciju vai m koeficientu, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji ņem vērā visas attiecīgās vielas specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus, kas minēti klasifikācijas un marķējuma sarakstā.

6.  Visas saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežkoncentrācijas prevalē pār koncentrācijām I pielikuma 2. daļas attiecīgajās iedaļās vai pār vispārīgajām klasificēšanas robežkoncentrācijām I pielikuma 3., 4. un 5. daļas attiecīgajās iedaļās.

7.  Aģentūra sniedz turpmākas norādes par 1. un 2. punkta piemērošanu.

11. pants

Robežvērtības

1.  Ja vielas sastāvā identificēta piemaisījuma, piedevas vai atsevišķas sastāvdaļas veidā ir cita viela, kas pati ir klasificēta kā bīstama, tas jāņem vērā klasificējot, ja piemaisījuma, piedevas vai atsevišķas sastāvdaļas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par atbilstīgi 3. punktam noteikto robežvērtību.

2.  Ja maisījuma sastāvā kā viena no tā sastāvdaļām vai identificēta piemaisījuma vai piedevas veidā ir cita viela, kas ir klasificēta kā bīstama, šo informāciju ņem vērā klasificējot, ja šīs vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 3. punktā minēto robežvērtību.

3.  Panta 1. un 2. punktā minēto robežvērtību nosaka, kā izklāstīts I pielikuma 1.1.2.2 iedaļā.

12. pants

Īpaši gadījumi, kad vajadzīgs papildu novērtējums

Ja, veicot novērtēšanu saskaņā ar 9. pantu, konstatē turpmāk uzskaitītās īpašības vai ietekmi, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji tās ņem vērā klasificēšanā:

a) 

pietiekama un ticama informācija liecina, ka praksē vielas vai maisījuma fizikālā bīstamība atšķiras no testos konstatētajām īpašībām;

b) 

pārliecinoši zinātniski eksperimentāli dati liecina, ka viela vai maisījums nav bioloģiski pieejams, un ir pārbaudīts, ka šie dati ir pietiekami un ticami;

c) 

pietiekama un uzticama zinātniska informācija liecina par iespējamu sinerģiskas vai antagonistiskas ietekmes parādīšanos starp tāda maisījuma sastāvā esošām vielām, par kuru pieņēma novērtēšanas lēmumu, pamatojoties uz informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

13. pants

Lēmums klasificēt vielas un maisījumus

Ja saskaņā ar 9. un 12. pantu veiktā novērtēšana liecina, ka ar vielu vai maisījumu saistītā bīstamība atbilst I pielikuma 2. līdz 5. daļā minētajiem kritērijiem klasificēšanai vienā vai vairākās bīstamības klasēs vai diferenciācijās, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji klasificē vielu vai maisījumu attiecīgajā bīstamības klasē vai klasēs vai diferenciācijā, piešķirot:

a) 

vienu vai vairākas bīstamības kategorijas katrai attiecīgajai bīstamības klasei vai diferenciācijai;

b) 

saskaņā ar 21. pantu – vienu vai vairākus bīstamības apzīmējumus, kuri atbilst katrai bīstamības kategorijai, kas piešķirta saskaņā ar a) apakšpunktu.

14. pants

Īpaši noteikumi maisījumu klasificēšanai

1.  Maisījuma klasifikācija nemainās, ja, novērtējot informāciju, izrādās, ka:

a) 

maisījumā esošās vielas lēni reaģē ar atmosfēras gāzēm, jo īpaši skābekli, oglekļa dioksīdu, ūdens tvaiku, veidojot citas vielas ar zemu koncentrāciju;

b) 

maisījumā esošās vielas ļoti lēni reaģē ar citām vielām maisījuma sastāvā, veidojot citas vielas ar zemu koncentrāciju;

c) 

maisījumā esošās vielas var pašpolimerizēties, veidojot oligomērus vai polimērus ar zemu koncentrāciju.

2.  Maisījums nav jāklasificē attiecībā uz sprādzienbīstamām, oksidējošām vai viegli uzliesmojošām īpašībām saskaņā ar I pielikuma 2. daļu, ja vien ir izpildīta viena no šādām prasībām:

a) 

nevienai no maisījuma sastāvā esošajām vielām šādu īpašību nav, un, pamatojoties uz piegādātāja rīcībā esošo informāciju, maz ticams, ka maisījums varētu izraisīt šāda veida bīstamību;

b) 

maisījuma sastāvdaļu maiņas gadījumā zinātniski pierādījumi liecina, ka, novērtējot informāciju par maisījumu, klasifikācija nemainīsies.

▼M4 —————

▼B

15. pants

Vielu un maisījumu klasifikācijas pārskatīšana

1.  Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji veic visas tiem pieejamās pieņemamās darbības, lai sev darītu zināmu jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kura varētu ietekmēt tādu vielu vai maisījumu klasifikāciju, ko tās laiž tirgū. Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs uzzina par šādu informāciju, kuru ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs uzskata par atbilstīgu un ticamu, tas bez liekas kavēšanās veic jaunu novērtēšanu saskaņā ar šo nodaļu.

2.  Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ievieš izmaiņas maisījumā, kas klasificēts kā bīstams, ražotājs, importētājs un pakārtots lietotājs veic jaunu novērtēšanu saskaņā ar šo nodaļu, ja izmaiņas atbilst kādai no turpmāk minētajām izmaiņām:

a) 

maina vienas vai vairāku bīstamu sastāvdaļu sākotnējo koncentrāciju, sasniedzot vai pārsniedzot I pielikuma 1. daļas 1.2. tabulā noteiktās robežkoncentrācijas;

b) 

maina sastāvu, aizstājot vai pievienojot vienu vai vairākas sastāvdaļas, kuru koncentrācija sasniedz vai pārsniedz 11. panta 3. punktā minēto robežvērtību.

3.  Jauns novērtējums saskaņā ar 1. un 2. punktu nav vajadzīgs, ja ir ticams zinātnisks pamatojums, ka tādēļ klasifikācija nemainās.

4.  Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji pielāgo vielas vai maisījuma klasifikāciju atbilstīgi jaunā izvērtējuma rezultātiem, izņemot gadījumus, ja ir harmonizētas bīstamības klases vai diferenciācijas VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām.

5.  Attiecībā uz šā panta 1. līdz 4. punktu, ja attiecīgā viela vai maisījums ir Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK darbības jomā, piemēro arī šo direktīvu prasības.

16. pants

Klasifikācijas un marķējuma sarakstā iekļauto vielu klasificēšana

1.  Ražotāji un importētāji var klasificēt vielu atšķirīgi no klasifikācijas, kāda ietverta klasifikācijas un marķējuma sarakstā, ja tie iesniedz Aģentūrai šādas klasifikācijas pamatojumu kopā ar paziņojumu saskaņā ar 40. pantu.

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja klasifikācijas un marķējuma sarakstā iekļautā klasifikācija ir VI pielikuma 3. daļā minētā harmonizētā klasifikācija.



III SADAĻA

UZ MARĶĒJUMA SNIEGTĀ INFORMĀCIJA PAR BĪSTAMĪBU



1. NODAĻA

Marķējuma informācijas saturs

17. pants

Vispārēji noteikumi

1.  Uz vielas vai maisījuma, kas klasificēts kā bīstams un ir iepakots, ir etiķete ar šādiem elementiem:

a) 

piegādātāja(-u) nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

b) 

vielas vai maisījuma nominālais daudzums iepakojumā, kāds ir pieejams plašākai sabiedrībai, ja vien šis daudzums nav norādīts citur uz iepakojuma;

c) 

produkta identifikatori, kā norādīts 18. pantā;

d) 

attiecīgā gadījumā – bīstamības piktogrammas saskaņā ar 19. pantu;

e) 

attiecīgā gadījumā – signālvārdi saskaņā ar 20. pantu;

f) 

attiecīgā gadījumā – bīstamības apzīmējums saskaņā ar 21. pantu;

g) 

attiecīgā gadījumā – atbilstīgi drošības prasību apzīmējumi saskaņā ar 22. pantu;

h) 

attiecīgā gadījumā – papildu informācijas iedaļa saskaņā ar 25. pantu.

2.  Uz etiķetes izmanto tās(to) dalībvalsts(-u) valodu, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, ja vien attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) nav noteikts citādi.

Piegādātāji uz etiķetes drīkst izmantot vairāk valodu, nekā to pieprasa dalībvalstis, ar noteikumu, ka visās lietotajās valodās sniedz vienu un to pašu informāciju.

18. pants

Produkta identifikators

1.  Uz etiķetes norāda datus, kas ļauj identificēt vielu vai maisījumu (turpmāk – “produkta identifikatori”).

Vielas vai maisījuma identificēšanas termins ir tāds pats kā drošības datu lapā lietotais termins saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu (turpmāk – “drošības datu lapa”), neskarot šīs regulas 17. panta 2. punktu.

2.  Produkta identifikatoru attiecībā uz vielu veido vismaz viens no turpmāk norādītā:

a) 

ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā – tajā minētais nosaukums un identifikācijas numurs;

b) 

ja viela nav iekļauta VI pielikuma 3. daļā, bet ir minēta klasifikācijas un marķējuma sarakstā – tajā minētais nosaukums un identifikācijas numurs;

c) 

ja viela nav iekļauta ne VI pielikuma 3. daļā, ne minēta klasifikācijas un marķējuma sarakstā – Ķīmijas analītisko apskatu indeksa piešķirtais numurs (turpmāk – “CAS numurs”) kopā ar Starptautiskās Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūrā minēto nosaukumu (turpmāk – “IUPAC nomenklatūra”) vai CAS numurs kopā ar citu(-iem) starptautisku(-iem) ķīmisko(-ajiem) nosaukumu(-iem); vai

d) 

ja CAS numurs nav pieejams – IUPAC nomenklatūrā minētais nosaukums vai cits(-i) starptautisks(-i) ķīmiskais(-ie) nosaukums(-i).

Ja nosaukums IUPAC nomenklatūrā ir garāks par 100 rakstu zīmēm, var lietot kādu no citiem nosaukumiem (parasto nosaukumu, tirdzniecības nosaukumu, saīsinājumu), kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1.2. iedaļā, ar noteikumu, ka saskaņā ar 40. pantu apzīmējumā ietverts gan IUPAC nomenklatūrā norādītais nosaukums, gan otrs lietotais nosaukums.

3.  Produkta identifikatoru attiecībā uz maisījumu veido turpmāk norādītais:

a) 

maisījuma tirdzniecības nosaukums vai tā apzīmējums;

b) 

visu tādu maisījuma sastāvā esošu vielu identitāte, kuru dēļ maisījums klasificēts kā tāds, kas veicina akūtu toksiskumu, kodīgumu ādai vai nopietnus acu bojājumus, cilmes šūnu mutācijas, kancerogenitāti, ir reproduktīvajai sistēmai toksisks, veicina sensibilizāciju, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu, vai ir toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT), vai ir bīstams ieelpojot.

Ja b) apakšpunktā minētajā gadījumā šī prasība paredz norādīt vairākus ķīmiskos nosaukumus, tad norāda ne vairāk kā četrus nosaukumus, ja vien bīstamības veida un nopietnības atspoguļošanai nav jānorāda vairāk kā četri nosaukumi.

Norādītie ķīmiskie nosaukumi identificē vielas, kas ir galvenokārt atbildīgas par svarīgāko veselības bīstamību, kuras dēļ veikta klasificēšana, un tie norāda uz attiecīgu bīstamības apzīmējuma izvēli.

19. pants

Bīstamības piktogrammas

1.  Uz etiķetes norāda attiecīgu(-as) bīstamības piktogrammu(-as), kas paredzēta(-as), lai nodotu konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību.

2.  Kā noteikts 33. pantā, bīstamības piktogrammas atbilst I pielikuma 1.2.1. iedaļas un V pielikuma prasībām.

3.  Katrai konkrētajai klasifikācijai atbilstīga bīstamības piktogramma ir minēta tabulās, kurās norādīti etiķetes elementi, kas vajadzīgi attiecībā uz katru I pielikumā uzskaitīto bīstamības klasi.

20. pants

Signālvārdi

1.  Uz etiķetes norāda attiecīgu signālvārdu saskaņā ar bīstamās vielas vai maisījuma klasifikāciju.

2.  Katrai konkrētajai klasifikācijai atbilstīgais signālvārds ir minēts tabulās, kurās norādīti etiķetes elementi, kas vajadzīgi attiecībā uz katru I pielikuma 2. līdz 5. daļā uzskaitīto bīstamības klasi.

▼C6

3.  Ja uz etiķetes lietots signālvārds “bīstami”, uz tās nenorāda signālvārdu “uzmanību”.

▼B

21. pants

Bīstamības apzīmējumi

1.  Uz etiķetes norāda attiecīgus bīstamības apzīmējumus saskaņā ar bīstamās vielas vai maisījuma klasifikāciju.

2.  Katrai klasifikācijai atbilstīgie bīstamības apzīmējumi ir minēti tabulās, kurās norādīti etiķetes elementi, kas vajadzīgi attiecībā uz katru I pielikuma 2. līdz 5. daļā norādīto bīstamības klasi.

3.  Ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā, uz etiķetes norāda attiecīgo bīstamības apzīmējumu katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas minētās daļas ieraksts, un visām citām klasifikācijām, uz ko minētais ieraksts neattiecas, – arī 2. punktā minēto bīstamības apzīmējumu.

4.  Bīstamības apzīmējumus izstrādā saskaņā ar III pielikumu.

22. pants

Drošības prasību apzīmējums

1.  Uz etiķetes norāda attiecīgus drošības prasību apzīmējumus.

2.  Drošības prasību apzīmējumus izvēlas no I pielikuma 2. līdz 5. daļā ietvertajās tabulās minētajiem – šajās tabulās norādīti katras bīstamības klases etiķetes elementi.

3.  Drošības prasību apzīmējumus izraugās saskaņā ar IV pielikuma 1. daļā noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā bīstamības apzīmējumus un vielas vai maisījuma paredzēto vai konstatēto lietošanu vai lietošanas veidus.

4.  Drošības prasību apzīmējumus izstrādā saskaņā ar IV pielikuma 2. daļu.

23. pants

Atkāpes no marķēšanai izvirzītajām prasībām īpašos gadījumos

Īpaši noteikumi par marķēšanu, kas minēti I pielikuma 1.3. iedaļā, attiecas uz:

a) 

pārvietojamiem gāzes baloniem;

b) 

gāzes tvertnēm, kas paredzētas propānam, butānam vai sašķidrinātai naftas gāzei;

c) 

aerosoliem un tvertnēm, kam ir noslēgta smidzināšanas ierīce un kas satur vielas maisījumus, kuri klasificēti kā bīstami ieelpojot;

d) 

metāliem kompaktā formā, sakausējumiem, maisījumiem, kas satur polimērus, maisījumiem, kas satur elastomērus;

e) 

eksplozīviem materiāliem, kā minēts I pielikuma 2.1. iedaļā, kuri laisti tirgū eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai;

▼M12

f) 

vielas vai maisījumi, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija).

▼B

24. pants

Lūgums izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu

1.  Ja viela atbilst I pielikuma 1. daļā noteiktajiem kritērijiem un ja vielas vai maisījuma ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var pierādīt, ka attiecīgās vielas ķīmiskās identitātes izpaušana uz marķējuma vai drošības datu lapā apdraud tā saimnieciskās darbības konfidencialitāti, un jo īpaši viņa intelektuālo īpašumu, tas var iesniegt Aģentūrai lūgumu ļaut norādīt alternatīvu ķīmisko nosaukumu, kas attiecas uz minēto vielu maisījumā, vai nu ar nosaukumu, kurš identificē svarīgākās funkcionālās ķīmiskās grupas, vai ar alternatīvu apzīmējumu.

2.  Šā panta 1. punktā minētās prasības iesniedz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 111. pantā minētajā formā un par atlīdzību.

Atlīdzības lielumu nosaka Komisija saskaņā ar šīs regulas 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

Mazāku atlīdzību nosaka MVU.

3.  Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga šāda informācija, Aģentūra var pieprasīt papildu informāciju no ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja, kas iesniedzis lūgumu. Ja Aģentūra sešu nedēļu laikā no lūguma iesniegšanas vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas neceļ iebildumus, pieprasītā nosaukuma izmantošana uzskatāma par atļautu.

4.  Ja Aģentūra lūgumu nepieņem, piemēro praktiskus pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. panta 3. punktā.

5.  Aģentūra saskaņā ar 3. vai 4. punktu informē kompetentās iestādes par lūguma rezultātiem un sniedz ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja iesniegto informāciju.

6.  Ja jauna informācija liecina par to, ka alternatīvais ķīmiskais nosaukums nesniedz pietiekamu informāciju, lai varētu noteikt vajadzīgos veselības un drošības pasākumus darba vietā un lai nodrošinātu, ka risku, ko rada maisījuma izmantošana, var kontrolēt, Aģentūra pārskata savu lēmumu par šā alternatīvā ķīmiskā nosaukuma lietojumu. Aģentūra var atsaukt savu lēmumu vai to grozīt ar lēmumu, kurā tā precizē alternatīvu ķīmisko nosaukumu, ko ir atļauts lietot. Ja Aģentūra savu lēmumu atsauc vai groza, piemēro praktiskus pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. panta 3. punktā.

7.  Ja ir atļauts izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, bet tās maisījumā ietvertās vielas klasifikācija, kuras alternatīvais nosaukums tiek izmantots, vairs neatbilst I pielikuma 1.4.1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, minētās maisījumā ietvertās vielas piegādātājs uz etiķetes un drošības datu lapās attiecīgajai vielai izmanto produkta identifikatoru atbilstīgi 18. pantam un nevis alternatīvo nosaukumu.

8.  Attiecībā uz vielām neatkarīgi no tā, vai tās ir vienas pašas vai maisījumā, ja paskaidrojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu attiecībā uz minētās regulas 119. panta 2. punkta f) vai g) apakšpunktā minēto informāciju Aģentūra ir pieņēmusi kā derīgu, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs uz marķējuma un drošības datu lapā var izmantot vārdu, kas plašākai sabiedrībai tiks darīts pieejams, izmantojot internetu. Attiecībā uz maisījumā ietvertajām vielām, uz kurām vairs neattiecas minētās regulas 119. panta 2. punkta f) vai g) apakšpunkts, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var iesniegt Aģentūrai lūgumu izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, kā izklāstīts šā panta 1. punktā.

9.  Ja maisījuma piegādātājs līdz 2015. gada 1. jūnijam saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 15. pantu ir pierādījis, ka vienas maisījuma vielas ķīmiskās identitātes izpaušana apdraud tā saimnieciskās darbības konfidencialitāti, viņš šīs regulas mērķiem var turpināt izmantot apstiprināto alternatīvo nosaukumu.

25. pants

Papildu informācija uz etiķetes

1.  Ja vielai vai maisījumam, kas klasificēts kā bīstams, piemīt II pielikuma 1.1. un 1.2. iedaļā minētās fizikālās vai ar veselību saistītās īpašības, papildu informācijai paredzētajā etiķetes daļā iekļauj apzīmējumus.

Apzīmējumus sastāda saskaņā ar II pielikuma 1.1. un 1.2. iedaļu un III pielikuma 2. daļu.

Ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā, vietā, kas uz etiķetes atvēlēta papildu informācijai, norāda visus papildu bīstamības apzīmējumus, kas pielikumā minēti par attiecīgo vielu.

2.  Ja viela vai maisījums, kas klasificēts kā bīstams, ir Direktīvas 91/414/EEK darbības jomā, papildu informācijai paredzētajā etiķetes daļā iekļauj apzīmējumu.

Apzīmējumu sastāda šīs regulas II pielikuma 4. daļā un III pielikuma 3. daļā paredzētajā kārtībā.

3.  Piegādātājs uz papildu informācijai paredzētās etiķetes daļas var norādīt papildu informāciju, kas atšķiras no 1. un 2. punktā minētās informācijas, ja vien tā neapgrūtina 17. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto etiķetes elementu identificēšanu un sniedz sīkākus datus, un nav pretrunā ar šo elementu sniegto informāciju vai neliek apšaubīt tās ticamību.

4.  Uz vielas vai maisījuma iepakojuma nedrīkst būt tādi apzīmējumi kā “netoksisks”, “nekaitīgs”, “nepiesārņojošs”, “ekoloģisks” vai citi apzīmējumi, kas norādītu, ka viela vai maisījums nav bīstams, un nedrīkst būt citi apzīmējumi, kas neatbilst minētās vielas vai maisījuma klasifikācijai.

▼M2 —————

▼B

6.  Ja maisījums satur vielu, kas klasificēta kā bīstama, to marķē saskaņā ar II pielikuma 2. daļu.

Apzīmējumus noformulē atbilstīgi III pielikuma 3. daļai un uz etiķetes norāda papildu informācijas daļā.

Uz etiķetes norāda arī 18. pantā minēto produkta identifikatoru un attiecīgā maisījuma piegādātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

▼M20

7.  Ja iesniedzējs saskaņā ar VIII pielikumu izveido individuālu maisījuma identifikatoru, to ietver marķējuma papildu informācijā saskaņā ar minētā pielikuma A daļas 5. punktu.

▼B

26. pants

Prioritātes principi bīstamības piktogrammām

1.  Ja vielas vai maisījuma klasifikācijas rezultātā uz etiķetes būtu jānorāda vairāk nekā viena bīstamības piktogramma, lai samazinātu vajadzīgo bīstamības piktogrammu skaitu, piemēro šādus prioritātes principus:

a) 

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS01”, tad bīstamības piktogrammas “GHS02” un “GHS03” lietošana nav obligāta, izņemot gadījumus, kad vairāk nekā viena no šīm bīstamības piktogrammām ir obligāta;

b) 

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS06”, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda;

c) 

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS05”, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda attiecībā uz ādas vai acu kairinājumu;

d) 

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS08”, kas attiecas uz sensibilizāciju ieelpojot, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda attiecībā uz sensibilizāciju, nonākot saskarē ar ādu, vai attiecībā uz ādas un acu kairinājumu;

▼M2

e) 

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS02” vai “GHS06”, tad bīstamas piktogrammas “GHS04” lietošana nav obligāta.

▼B

2.  Ja vielas vai maisījuma klasifikācijas rezultātā vienai bīstamības klasei vajadzētu būt vairāk nekā vienai bīstamības piktogrammai, uz etiķetes norāda bīstamības piktogrammu, kas katrā attiecīgajā bīstamības klasē atbilst smagākās bīstamības kategorijai.

Attiecībā uz VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām, uz ko attiecas arī II sadaļā noteiktā klasifikācija, uz etiķetes norāda bīstamības piktogrammu, kas atbilst katras attiecīgās bīstamības klases smagākās bīstamības kategorijai.

27. pants

Prioritātes principi bīstamības apzīmējumiem

Ja viela vai maisījums ir klasificēts vairākās bīstamības klasēs vai bīstamības klases diferenciācijās, visus klasifikācijā noteiktos bīstamības apzīmējumus norāda uz etiķetes, ja vien nav acīm redzamas dublēšanās vai liekvārdības.

28. pants

Prioritātes principi drošības prasību apzīmējumiem

1.  Ja izraudzīto drošības prasību apzīmējumu dēļ daži drošības prasību apzīmējumi ir acīm redzami liekvārdīgi vai nevajadzīgi saistībā ar attiecīgo vielu, maisījumu vai iepakojumu, šādus apzīmējumus uz etiķetes nenorāda.

2.  Ja vielu vai maisījumu piegādā plašākai sabiedrībai, uz etiķetes norāda vienu drošības prasību apzīmējumu, kas apraksta minētās vielas vai maisījuma, kā arī iepakojuma iznīcināšanu, izņemot gadījumus, kad tas nav vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas 22. pantu.

Visos pārējos gadījumos nav jānorāda drošības prasību apzīmējumi par iznīcināšanu, ja ir skaidrs, ka vielas vai maisījuma, vai iepakojuma iznīcināšana neapdraud cilvēka veselību vai vidi.

3.  Uz etiķetes norāda ne vairāk kā sešus drošības prasību apzīmējumus, ja vien tie nav vajadzīgi, lai atspoguļotu bīstamības veidu un smagumu.

29. pants

Atbrīvojumi no marķēšanai un iepakošanai noteiktajām prasībām

1.  Ja vielas vai maisījuma iepakojums ir vai nu tādā stāvoklī vai formā, vai ir tik mazs, ka tas nekādā gadījumā neatbilst 31. pantā noteiktajām prasībām par to, lai uz etiķetes būtu izmantota tās dalībvalsts valoda, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, etiķetes elementus saskaņā ar 17. panta 2. punkta pirmo daļu norāda saskaņā ar I pielikuma 1.5.1. iedaļu.

2.  Ja pilnīgu etiķetes informāciju nevar norādīt, kā noteikts 1. punktā, etiķetes informāciju var samazināt atbilstīgi I pielikuma 1.5.2. iedaļai.

3.  Ja II pielikuma 5. daļā minētu bīstamu vielu vai maisījumu bez iepakojuma piegādā plašākai sabiedrībai, tam pievieno marķējuma elementu kopiju saskaņā ar 17. pantu.

4.  Dažiem maisījumiem, ko klasificē kā bīstamus videi, saskaņā ar 53. pantā minēto procedūru var noteikt atbrīvojumus no dažiem vides marķēšanas noteikumiem vai īpašiem noteikumiem saistībā ar vides marķējumu gadījumos, kad var uzskatāmi parādīt, ka tie samazinātu ietekmi uz vidi. Šie atbrīvojumi un īpašie noteikumi noteikti II pielikuma 2. daļā.

▼M20

4.a  Ja iesniedzējs saskaņā ar VIII pielikumu izveido individuālu maisījuma identifikatoru, tad tā vietā, lai to ietvertu marķējuma papildu informācijā, iesniedzējs to var parādīt citā veidā, kas atļauts saskaņā ar minētā pielikuma A daļas 5. punktu.

▼B

5.  Komisija var lūgt Aģentūru sagatavot un iesniegt turpmākus projektus atbrīvojumiem no marķējumam un iepakojumam noteiktajām prasībām.

30. pants

Etiķešu informācijas atjaunināšana

1.  Vielas vai maisījuma piegādātājs bez liekas kavēšanās atjaunina etiķeti pēc jebkādām vielas vai maisījuma klasifikācijas vai marķējuma izmaiņām, ja jaunā bīstamība ir nopietnāka vai ja jaunie papildu marķējuma elementi ir pieprasīti saskaņā ar 25. pantu, ņemot vērā veidu, kādā mainās ietekme uz cilvēku veselības un vides aizsardzību. Piegādātāji sadarbojas atbilstīgi 4. panta 9. punktam, lai izmaiņas marķējumā ieviestu bez liekas kavēšanās.

2.  Ja izmaiņas, kas jāveic marķējumā, nav tās, kas minētas 1. punktā, piegādātājs 18 mēnešos atjaunina etiķeti.

3.  Vielas vai maisījuma piegādātājs, uz ko attiecas Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK darbības joma, atjaunina etiķeti saskaņā ar minētajām direktīvām.



2. NODAĻA

Etiķešu izmantošana

31. pants

Vispārīgi noteikumi par etiķešu izmantošanu

1.  Etiķetes cieši piestiprina vienai vai vairākām iepakojuma virsmām, kurās tieši ievietota viela vai maisījums, un etiķetes ir horizontāli salasāmas, ja iesaiņojums ir novietots normālā stāvoklī.

2.  Etiķetes krāsa un izskats ir tāds, lai bīstamības piktogramma skaidri izceltos.

3.  Etiķetes elementi, kas minēti 17. panta 1. punktā, ir skaidri un nenodzēšami. Tie kontrastē ar fonu un ir tāda izmēra un ar tādām atstarpēm, lai tos varētu viegli salasīt.

4.  Bīstamības piktogrammas forma, krāsa un izmērs, kā arī etiķetes lielums ir noteikts I pielikuma 1.2.1. iedaļā.

5.  Etiķete nav vajadzīga, ja tās elementi, kas minēti 17. panta 1. punktā, ir skaidri norādīti uz paša iepakojuma. Šādos gadījumos uz iepakojuma norādītajai informācijai piemēro šajā nodaļā noteiktās marķējuma prasības.

32. pants

Informācijas izvietojums uz etiķetes

1.  Bīstamības piktogrammas, signālvārdus, bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus uz etiķetes izvieto kopā.

2.  Piegādātājs var izvēlēties kārtību, kādā uz etiķetes tiek izvietoti bīstamības apzīmējumi. Tomēr atkarībā no 4. punkta visus bīstamības apzīmējumus uz etiķetes grupē pēc valodas.

Vielas vai maisījuma piegādātājs var izvēlēties kārtību, kādā uz etiķetes tiks izvietoti drošības prasību apzīmējumi. Tomēr atkarībā no 4. punkta visus drošības prasību apzīmējumus uz etiķetes grupē pēc valodas.

3.  Panta 2. punktā minētās grupas ar bīstamības apzīmējumiem un grupas ar drošības prasību apzīmējumiem uz etiķetes grupē kopā pēc valodas.

4.  Papildu informāciju izvieto papildu informācijai paredzētajā daļā, kas minēta 25. pantā, un to izvieto kopā ar pārējiem etiķetes elementiem, kas minēti 17. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā.

5.  Lai īstenotu īpašas marķēšanas prasības, krāsas var izmantot arī citās etiķetes daļās, ne tikai bīstamības piktogrammās.

6.  Saskaņā ar citos Kopienas tiesību aktos noteiktajām prasībām izmantotos etiķetes elementus izvieto 25. pantā minētajā papildu informācijai paredzētajā etiķetes daļā.

33. pants

Īpaši noteikumi par marķējumu uz ārējā iepakojuma, uz iekšējā iepakojuma un uz atsevišķiem iepakojumiem

1.  Ja iesaiņojums sastāv no ārējā un iekšējā iepakojuma kopā ar jebkādu starpiepakojumu un ārējais iepakojums atbilst marķēšanas noteikumiem atbilstīgi noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, iekšējo un starpiepakojumu marķē atbilstīgi šai regulai. Ārējā iepakojuma marķējums var būt atbilstīgs šai regulai. Ja šajā regulā noteiktā(-ās) bīstamības piktogramma(-as) attiecas uz to pašu bīstamību kā noteikumos par bīstamu preču pārvadāšanu, šajā regulā noteiktajai(-ām) bīstamības piktogrammai(-ām) nav jābūt uz ārējā iepakojuma.

2.  Ja iesaiņojuma ārējam iepakojumam nav jāatbilst marķēšanas noteikumiem saskaņā ar noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, ārējo un iekšējo iepakojumu, tostarp arī starpiepakojumu, marķē atbilstīgi šai regulai. Tomēr, ja ārējais iepakojums ļauj labi saskatīt iekšējo vai starpiepakojumu, ārējais iepakojums nav jāmarķē.

3.  Ja ir tikai viens iepakojums, kas atbilst marķēšanas noteikumiem, kādi noteikti noteikumos par bīstamu preču pārvadāšanu, to marķē gan saskaņā ar šo regulu, gan saskaņā ar noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu. Ja šajā regulā noteiktā(-ās) bīstamības piktogramma(-as) attiecas uz to pašu bīstamību kā noteikumos par bīstamu preču pārvadāšanu, šajā regulā noteiktajai(-ām) bīstamības piktogrammai(-ām) nav jābūt.

34. pants

Ziņojums par paziņojumu attiecībā uz ķimikāliju drošu izmantošanu

1.  Līdz 2012. gada 20. janvārim Aģentūra veic pētījumu par informācijas nodošanu plašākai sabiedrībai par vielu un maisījumu drošu lietošanu un par iespējamo vajadzību uz marķējuma izvietot papildu informāciju. Šo pētījumu veic, konsultējoties ar kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām un, attiecīgā gadījumā, balstoties uz paraugpraksi.

2.  Neskarot noteikumus, kas šajā sadaļā izklāstīti attiecībā uz marķējumu, Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto pētījumu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un, ja tas ir pamatoti, iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu.



IV SADAĻA

IEPAKOJUMS

35. pants

Iepakojums

1.  Bīstamu vielu vai maisījumu iepakojums atbilst šādām prasībām:

a) 

iepakojums ir izstrādāts un veidots tā, lai nebūtu iespējama satura noplūde, izņemot gadījumus, kad paredzētas specifiskākas drošības ierīces;

b) 

materiāli, no kā izgatavots iepakojums un stiprinājumi, nav jutīgi pret satura izraisītiem bojājumiem vai spējīgi veidot bīstamus savienojumus, reaģējot ar saturu;

c) 

iepakojums un stiprinājums viscaur ir stingrs un blīvs, lai nodrošinātu, ka tas nekļūs vaļīgs un spēs droši izturēt normālu noslodzi un deformāciju pārvietošanas laikā;

d) 

ar noņemamo aizdari aprīkots iepakojums ir izstrādāts tā, lai to varētu nostiprināt atkārtoti, nepieļaujot satura noplūdi.

2.  Iepakojums, kas satur bīstamu vielu vai maisījumu, kuru piegādā plašākai sabiedrībai, nav tādas formas vai ar tādu grafisko noformējumu, kas varētu izraisīt bērnu aktīvu ziņkārību vai maldināt patērētājus, un nav ar tāda veida uzbūvi vai grafisko noformējumu, kas ir līdzīgs noformējumam, kādu izmanto pārtikai vai dzīvnieku barībai, vai medicīnas vai kosmētiskajiem izstrādājumiem, kas maldinātu patērētājus.

Ja iepakojums ietver vielu vai maisījumu, kas atbilst II pielikuma 3.1.1. iedaļas prasībām, tās ir ar bērniem nepieejamu aizdari saskaņā ar II pielikuma 3.1.2., 3.1.3. un 3.1.4.2. iedaļu.

Ja iepakojums ietver vielu vai maisījumu, kas atbilst II pielikuma 3.2.1. iedaļas prasībām, tās ir ar bērniem nepieejamu aizdari saskaņā ar II pielikuma 3.2.2. iedaļu.

▼M10

Ja šķidrais patērētāju veļas mazgāšanas līdzeklis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 648/2004 ( 3 ) 2. panta 1.a punktā, ir vienreizējai lietošanai paredzētā šķīstošā iepakojumā, piemēro II pielikuma 3.3. iedaļas papildu prasības.

▼B

3.  Uzskata, ka vielu un maisījumu iepakojums atbilst 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas bīstamo kravu pārvadājumiem pa gaisu, jūru, autoceļiem, dzelzceļu vai iekšējiem ūdensceļiem.



V SADAĻA

VIELU KLASIFICĒŠANAS UN MARĶĒŠANAS HARMONIZĒŠANA UN KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMA SARAKSTS



1. NODAĻA

Harmonizētās vielu klasificēšanas un marķēšanas izveide

36. pants

Vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšana

1.  Vielai, kas atbilst I pielikumā minētajiem kritērijiem, parasti piemēro harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu saskaņā ar 37. pantu pēc šādiem kritērijiem:

a) 

sensibilizācija ieelpojot, 1. kategorija (I pielikuma 3.4. iedaļa);

b) 

cilmes šūnu mutācijas, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.5. iedaļa);

c) 

kancerogenitāte, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.6. iedaļa);

d) 

toksisks reproduktīvajai sistēmai, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.7. iedaļa).

2.  Vielai, kas ir aktīva viela Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK nozīmē, parasti piemēro harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu. Attiecībā uz šādām vielām piemēro 37. panta 1., 4., 5. un 6. punktā izklāstītās procedūras.

3.  Ja viela atbilst citu bīstamības klašu vai diferenciāciju kritērijiem, bet ne tiem, kas minēti 1. punktā, un uz to nevar attiecināt 2. punkta kritērijus, VI pielikumā atsevišķos gadījumos var arī pievienot harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu atbilstīgi 37. pantam, ja ir pamatoti pierādījumi, kas liecina par šādas rīcības nepieciešamību Kopienas līmenī.

37. pants

Vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšanas procedūra

1.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var iesniegt Aģentūrai priekšlikumu vielu harmonizētai klasificēšanai un marķēšanai un, vajadzības gadījumā, specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus vai priekšlikumu tos pārskatīt.

Priekšlikumu noformē VI pielikuma 2. daļā paredzētajā veidā un tajā ietver attiecīgo informāciju, kas minēta VI pielikuma 1. daļā.

2.  Vielas ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs Aģentūrai var iesniegt šīs vielas harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu un, vajadzības gadījumā, specifiskās robežkoncentrācijas un m koeficientus ar noteikumu, ka VI pielikuma 3. daļā nav ieraksta par šādu vielu attiecībā uz priekšlikumā minēto bīstamības klasi vai diferenciāciju.

Priekšlikumu izstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļu, un tam jābūt formātā, kas aprakstīts minētā pielikuma 7. iedaļā ietvertā Ķīmiskās drošības pārskata B daļā. Priekšlikumā norāda svarīgāko informāciju, kas minēta šīs regulas VI pielikuma 1. daļā. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 111. pantu.

3.  Ja ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja priekšlikums attiecas uz vielas harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu saskaņā ar 36. panta 3. punktu, par tā izskatīšanu paredz atlīdzību, kuras apmēru nosaka Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.  Aģentūras riska novērtēšanas komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 18 mēnešu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas pieņem atzinumu par visiem priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, dodot iespēju iesaistītajām personām sniegt komentārus. Aģentūra šo atzinumu un komentārus nodod Komisijai.

▼M19

5.  Ja Komisija konstatē, ka attiecīgās vielas klasificēšanas un marķēšanas saskaņošana ir lietderīga, tā bez liekas kavēšanās pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 53.a pantu, lai grozītu VI pielikumu, VI pielikuma 3. daļas 3.1. tabulā iekļaujot šo vielu kopā ar attiecīgajiem klasificēšanas un marķējuma elementiem un vajadzības gadījumā norādot specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus.

Līdz 2015. gada 31. maijam VI pielikuma 3. daļas 3.2. tabulā iekļauj attiecīgu ierakstu, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ vielu klasificēšanas un marķēšanas saskaņošanas gadījumā, 53.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

▼B

6.  Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji, kam ir jauna informācija, kas var likt mainīt harmonizētos vielas klasificēšanas un marķējuma elementus VI pielikuma 3. daļā, saskaņā ar 2. punkta otro daļu iesniedz priekšlikumu kompetentajai iestādei vienā no dalībvalstīm, kurā viela ir laista tirgū.

38. pants

Atzinumu un lēmumu saturs jautājumā par harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu VI pielikuma 3. daļā – informācijas pieejamība

1.  Atzinumā, kas minēts 37. panta 4. punktā, un jebkurā lēmumā saskaņā ar 37. panta 5. punktu par katru vielu norāda vismaz šādu informāciju:

a) 

vielas identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1. līdz 2.3.4. iedaļā;

b) 

vielas klasifikāciju saskaņā ar 36. pantu, ietverot norādi par iemesliem;

c) 

vajadzības gadījumā – specifisko robežkoncentrāciju vai m koeficientus;

d) 

17. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos attiecīgās vielas marķējuma elementus līdz ar jebkādiem papildu apzīmējumiem par bīstamību, ko rada attiecīgā viela un ko nosaka saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

e) 

citus parametrus, kas ļauj novērtēt veselības vai vides bīstamību, ko rada maisījumi, kuri satur attiecīgo bīstamo vielu, vai, attiecīgā gadījumā, vielas, kas satur šādas bīstamas vielas konstatētu piemaisījumu, piedevu un sastāvdaļu veidā.

2.  Plašāku sabiedrību informējot par atzinumu vai lēmumu, kā minēts šīs regulas 37. panta 4. un 5. punktā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. panta 2. punktu un 119. pantu.



2. NODAĻA

Klasifikācijas un marķējuma saraksts

39. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz:

a) 

vielām, kas jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

b) 

vielām, uz kurām attiecas 1. panta darbības joma un kuras atbilst bīstamas vielas kritēriju klasifikācijai, un kuras laiž tirgū vai nu vienas pašas, vai maisījumā, pārsniedzot attiecīgā gadījumā šajā regulā vai Direktīvā 1999/45/EK norādītās robežkoncentrācijas, kā rezultātā maisījumu klasificē kā bīstamu.

40. pants

Pienākums paziņot Aģentūrai

1.  Ražotāji vai importētāji, vai ražotāju vai importētāju grupa (turpmāk – “paziņotāji”), kas laiž tirgū vielu, kura minēta 39. pantā, paziņo Aģentūrai šādu informāciju, lai to varētu iekļaut 42. pantā minētajā sarakstā:

a) 

paziņotāja(-u), kas atbild par vielas vai vielu laišanu tirgū, identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 1. iedaļā;

b) 

vielas vai vielu identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1. līdz 2.3.4. iedaļā;

c) 

vielas vai vielu klasifikāciju saskaņā ar 13. pantu;

d) 

ja viela ir klasificēta dažās, bet ne visās bīstamības klasēs vai diferenciācijās – norādi par to, vai tas ir datu trūkuma, nepārliecinošu vai pārliecinošu, bet klasificēšanai nepietiekamu datu dēļ;

e) 

vajadzības gadījumā – specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus saskaņā ar šīs regulas 10. pantu kopā ar pamatojumu, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļu;

f) 

17. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos attiecīgās vielas vai vielu marķējuma elementus līdz ar jebkādiem papildu apzīmējumiem par bīstamību, ko rada attiecīgā viela un ko nosaka saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

Šā punkta a) līdz f) apakšpunktā minētā informācija nav jāpaziņo, ja tā ir iesniegta Aģentūrai kā daļa no reģistrācijas procesa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai ja attiecīgais paziņotājs to jau paziņojis.

Paziņotājs informāciju iesniedz formātā, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 111. pantā.

2.  Attiecīgais(-ie) paziņotājs(-i) atjaunina un paziņo Aģentūrai 1. punktā minēto informāciju, ja saskaņā ar 15. panta 1. punktu ir pieņemts lēmums par izmaiņām vielas klasificēšanā vai marķēšanā.

3.  Par vielām, kas laistas tirgū 2010. gada 1. decembrī vai vēlāk, paziņo saskaņā ar 1. punktu vienu mēnesi pēc to laišanas tirgū.

Bet par vielām, kas laistas tirgū līdz 2010. gada 1. decembrim, var paziņot saskaņā ar 1. punktu pirms minētā datuma.

41. pants

Ieraksti, par kuriem jāvienojas

Ja 40. panta 1. punktā minētās paziņošanas dēļ 42. pantā minētajā sarakstā viena un tā pati viela parādās dažādos ierakstos, paziņotāji un reģistrētāji cenšas vienoties par vienu ierakstu, kas iekļaujams sarakstā. Paziņotāji attiecīgi informē Aģentūru.

42. pants

Klasifikācijas un marķējumu saraksts

1.  Aģentūra izveido un uztur klasifikācijas un marķējuma sarakstu datubāzes formā.

Sarakstā iekļauj saskaņā ar 40. panta 1. punktu paziņoto informāciju, kā arī informāciju, kas iesniegta kā reģistrācijas procesa daļa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

Informācija sarakstā, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punktā minētajai informācijai, ir publiski pieejama. Paziņotājiem un reģistrētājiem, kuri par attiecīgo vielu ir iesnieguši informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 29. panta 1. punktu, Aģentūra nodrošina pieeju pārējai informācijai par katru vielu sarakstā. Tā piešķir pieeju šādai informācijai citām pusēm atbilstīgi minētās regulas 118. pantam.

2.  Aģentūra, saņemot atjauninātu informāciju, saskaņā ar 40. panta 2. punktu vai 41. pantu atjaunina sarakstu.

3.  Papildus 1. punktā minētajai informācijai Aģentūra attiecīgā gadījumā katrā ierakstā iekļauj arī šādu informāciju:

a) 

vai attiecībā uz ierakstu pastāv VI pielikuma 3. daļā iekļauta, Kopienas mērogā harmonizēta klasifikācija un marķējums;

b) 

vai konkrētais ieraksts ir vairāku reģistrētāju kopīgs ieraksts par vienu un to pašu vielu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 1. punktā;

c) 

vai par šo ierakstu ir vienojušies divi vai vairāki paziņotāji vai reģistrētāji saskaņā ar 41. pantu;

d) 

vai attiecīgais ieraksts sarakstā atšķiras no cita ieraksta par to pašu vielu.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto informāciju atjaunina, ja tiek pieņemts lēmums saskaņā ar 37. panta 5. punktu.



VI SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES UN ĪSTENOŠANA

43. pants

Kompetento iestāžu un izpildes iestāžu iecelšana un iestāžu sadarbība

Dalībvalstis pilnvaro kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas atbild par harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumiem, kā arī par iestādēm, kas atbild par šajā regulā noteikto saistību izpildi.

Kompetentās iestādes un par īstenošanu atbildīgās iestādes sadarbojas, veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, un šajā sakarā sniedz attiecīgām citu dalībvalstu iestādēm visu vajadzīgo un lietderīgo atbalstu.

44. pants

Palīdzības dienests

Dalībvalstis izveido savus palīdzības dienestus, lai sniegtu konsultācijas ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētajām personām par to attiecīgajiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu.

45. pants

Tādu struktūru pilnvarošana, kuras atbild par tādas informācijas saņemšanu, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā

1.  Dalībvalstis pilnvaro organizāciju vai organizācijas, kas atbild par informācijas saņemšanu no importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, kuri laiž maisījumus tirgū, – jo īpaši, lai formulētu profilakses un ārstniecības pasākumus, jo īpaši reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā. Šajā informācijā ietver tādu tirgū laistu maisījumu ķīmisko sastāvu, kas, ņemot vērā to ietekmi uz veselību vai pamatojoties uz to fizikālo ietekmi, klasificēti kā bīstami, kā arī informāciju par to vielu ķīmisko identitāti, par kurām Aģentūra saskaņā ar 24. pantu ir pieņēmusi pieprasījumu piešķirt alternatīvu ķīmisko nosaukumu.

2.  Pilnvarotās iestādes nodrošina visas vajadzīgās garantijas, lai saglabātu saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šādu informāciju var izmantot tikai, lai:

a) 

nodrošinātu atbilstību medicīnas darbinieku prasībām, formulējot profilakses un ārstniecības pasākumus, jo īpaši ārkārtas gadījumā;

un

b) 

pēc dalībvalsts lūguma veiktu statistikas analīzi, lai noteiktu, kad vajadzētu veikt uzlabotus riska pārvaldības pasākumus.

Informāciju neizmanto citiem mērķiem.

3.  Lai veiktu uzdevumus, par kuriem atbild pilnvarotās iestādes, to rīcībā ir visa informācija, kas jāsaņem no importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, kuri ir atbildīgi par tirdzniecību.

▼M19

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 53.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VIII pielikumu, lai vēl vairāk saskaņotu informāciju, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un profilakses pasākumiem, pēc apspriešanās ar attiecīgām ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas Toksikoloģijas centru un klīnisko toksikologu apvienību (EAPCCT).

▼B

46. pants

Īstenošana un pārskatu sniegšana

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp uztur valsts kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka tirgū nenonāk vielas un maisījumi, kas nav klasificēti, marķēti, paziņoti un iepakoti saskaņā ar šo regulu.

2.  Dalībvalstis reizi piecos gados līdz 1. jūlijam iesniedz Aģentūrai pārskatu par valsts kontroles rezultātiem un par citiem veiktajiem īstenošanas pasākumiem. Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2012. gada 20. janvārim. Aģentūra šos pārskatus dara pieejamus Komisijai, kura tos ņem vērā, gatavojot savu pārskatu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 117. pantu.

3.  Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētais forums veic Regulas (EK) Nr. 1907/2006 77. panta 4. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētos uzdevumus attiecībā uz šīs regulas stāšanos spēkā.

47. pants

Sankcijas par regulas neievērošanu

Dalībvalstis ievieš sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas neievērošanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu. Pārkāpumu gadījumā sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām. Dalībvalstis līdz 2010. gada 20. jūlijam dara Komisijai zināmus sankciju noteikumus un bez kavēšanās paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.



VII SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Reklāma

1.  Tādas vielas reklāmā, kura klasificēta kā bīstama, norāda attiecīgās bīstamības klases vai bīstamības kategorijas.

2.  Maisījuma, kurš klasificēts kā bīstams vai uz kuru attiecas 25. panta 6. punkts, reklāmā, kas varētu mudināt plašas sabiedrības pārstāvi noslēgt līgumu par iegādi, iepriekš neaplūkojot marķējumu, uz etiķetes min norādītās bīstamības veidu vai veidus.

Pirmā daļa neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem ( 4 ).

49. pants

Pienākums saglabāt informāciju un informācijas pieprasījumus

1.  Piegādātājs apkopo un vismaz 10 gadus pēc vielas vai maisījuma pēdējās piegādes nodrošina pieeju visai informācijai, ko izmantojis, lai to klasificētu un marķētu saskaņā ar šo regulu.

Piegādātājs glabā šo informāciju kopā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 36. pantā pieprasīto informāciju.

2.  Ja piegādātājs beidz darbību vai daļēji vai pilnībā nodod savas darbības trešai personai, tā persona, kas ir atbildīga par piegādātāja uzņēmuma likvidāciju vai uzņemas atbildību par attiecīgās vielas vai maisījuma laišanu tirgū, piegādātāja vietā pārņem 1. punktā paredzētās saistības.

3.  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai izpildes iestādes, kurā piegādātājs ir reģistrēts, vai arī Aģentūra var pieprasīt, lai piegādātājs tai iesniedz informāciju, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā.

Tomēr, ja minētā informācija Aģentūrai ir pieejama kā daļa no reģistrācijas procedūras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai ja tā ir paziņota saskaņā ar šīs regulas 40. pantu, Aģentūra izmanto šo informāciju, un iestāde vēršas pie Aģentūras.

50. pants

Aģentūras uzdevumi

1.  Aģentūra nodrošina dalībvalstīm un Kopienas iestādēm labākās iespējamās zinātniskās un tehniskās konsultācijas jautājumos par ķīmiskajām vielām, kas ietilpst tās kompetencē un kas attiecas uz to saskaņā ar šo regulu.

2.  Aģentūras sekretariāts:

a) 

vajadzības gadījumā sniedz nozarei tehniskus un zinātniskus ieteikumus par to, kā izpildīt prasības, kas noteiktas šajā regulā, un nodrošina tam nepieciešamos rīkus;

b) 

sniedz kompetentajām iestādēm tehniskus un zinātniskus ieteikumus par šīs regulas darbību un sniedz atbalstu palīdzības dienestiem, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 44. pantu.

51. pants

Brīvas aprites klauzula

Pamatojoties uz noteikumiem par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu šīs regulas izpratnē, dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē tādu vielu un maisījumu laišanu tirgū, kas atbilst šai regulai un, attiecīgā gadījumā, Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, ieviešot šo regulu.

52. pants

Drošības klauzula

1.  Ja dalībvalstij ir ticams pamats uzskatīt, ka viela vai maisījums, lai gan atbilst šīs regulas prasībām, rada nopietnu risku cilvēku veselībai vai videi ar klasifikāciju, marķējumu vai iepakojumu saistītu iemeslu dēļ, tā var veikt atbilstīgus pagaidu pasākumus. Dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju, Aģentūru un citas dalībvalstis, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslu.

2.  Komisija 60 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no dalībvalsts saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru vai nu apstiprina pagaidu pasākumu lēmumā noteiktam laikposmam, vai arī pieprasa, lai dalībvalsts pagaidu pasākumu atceļ.

3.  Ja ar vielas klasificēšanu vai marķēšanu saistītu pagaidu pasākumu apstiprina, kā minēts 2. punktā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde trīs mēnešos no Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas saskaņā ar 37. pantā noteikto procedūru iesniedz Aģentūrai harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu.

53. pants

Pielāgojumi tehnikas un zinātnes attīstībai

▼M19

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 53.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza 6. panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. un 14. pantu, 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu, 23. pantu, 25.–29. pantu, 35. panta 2. punkta otro un trešo daļu un I–VIII pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, pienācīgi ņemot vērā globāli harmonizētās sistēmas (GHS) turpmāku attīstību, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) grozījumus, kas attiecas uz tādas informācijas lietojumu, kura attiecas uz līdzīgiem maisījumiem, un ņemot vērā starptautiski atzītu ķimikāliju programmu un negadījumu datubāzu attīstību.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 53.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

▼B

2.  Dalībvalstis un Komisija to pienākumiem atbilstīgā veidā attiecīgajos ANO forumos veicina tādu kritēriju harmonizēšanu ANO līmenī, ko izmanto, lai vielas klasificētu un marķētu kā noturīgas, bioloģiski akumulatīvas un toksiskas (PBT) vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB).

▼M19

53.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 37. panta 5. punktā, 45. panta 4. punktā un 53. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 37. panta 5. punktā, 45. panta 4. punktā un 53. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 5 ).

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 37. panta 5. punktu, 45. panta 4. punktu un 53. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

53.b pants

Steidzamības procedūra

1.  Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 53.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

53.c pants

Atsevišķi deleģētie akti dažādām deleģētajām pilnvarām

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katrām pilnvarām, kas tai deleģētas saskaņā ar šo regulu.

▼B

54. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

▼M19 —————

▼B

55. pants

Grozījumi Direktīvā 67/548/EEK

Direktīvu 67/548/EEK groza šādi:

1) 

svītro 1. panta 2. punkta otro daļu;

2) 

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a) 

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.  Ja ieraksts, kurā minētā konkrētas vielas harmonizētā klasificēšana un marķēšana, ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu un iepakošanu ( *1 ) VI pielikuma 3. daļā, vielu klasificē saskaņā ar šo ierakstu un 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz šajā ierakstā iekļautajām bīstamības kategorijām.

b) 

svītro 4. punktu;

3) 

direktīvas 5. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punkta otro daļu svītro;

b) 

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.  Pasākumus, kas minēti 1. punkta pirmajā daļā, piemēro tik ilgi, kamēr viela ir iekļauta sarakstā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā attiecībā uz šajā ierakstā iekļautajām bīstamības kategorijām vai līdz tiek pieņemts lēmums to neiekļaut sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. pantā minēto procedūru.”;

4) 

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Pienākums veikt izpēti

Einecs sarakstā minēto, bet Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas ierakstos vēl neiekļauto vielu ražotāji, izplatītāji un importētāji veic izpēti, lai apzinātu svarīgus un pieejamus datus, kas iegūti attiecībā uz šo vielu īpašībām. Pamatojoties uz šo informāciju, tie bīstamās vielas iepako un apzīmē ar pagaidu marķējumu saskaņā ar šīs direktīvas 22. līdz 25. panta noteikumiem un šīs direktīvas VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.”;

5) 

direktīvas 22. panta 3. un 4. punktu svītro;

6) 

direktīvas 23. panta 2. punktu groza šādi:

a) 

punkta a) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

b) 

punkta c) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

c) 

punkta d) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

d) 

punkta e) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

e) 

punkta f) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

7) 

direktīvas 24. panta 4. punkta otro daļu svītro;

8) 

direktīvas 28. pantu svītro;

9) 

direktīvas 31. panta 2. un 3. punktu svītro;

10) 

pēc 32. panta iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz vielu marķēšanu un iepakošanu

No 2010. gada 1. decembra vielām nepiemēro 22. līdz 25. pantu.”;

11) 

direktīvas I pielikumu svītro.

56. pants

Grozījumi Direktīvā 1999/45/EK

Direktīvu 1999/45/EK groza šādi:

1) 

direktīvas 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem“Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu un iepakošanu ( *2 ) VI pielikuma 3. daļa

2) 

vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr.1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”:

a) 

direktīvas 3. panta 3. punktā;

b) 

direktīvas 10. panta 2. punkta 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. apakšpunktā un 2.4. apakšpunkta pirmajā ievilkumā;

c) 

direktīvas II pielikuma ievada a) un b) punktā un pēdējā daļā;

d) 

direktīvas II pielikuma A daļas:

— 
1.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
1.2. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
2.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
2.2. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
2.3. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
3.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
3.3. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
3.4. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
4.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
4.2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
5.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
5.2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
5.3.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
6.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
6.2. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
7.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
7.2. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
8.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
8.2. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
9.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
9.2. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
9.3. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
9.4. punkta a) un b) apakšpunktā;
e) 

direktīvas II pielikuma B daļas ievaddaļā;

f) 

direktīvas III pielikuma ievada a) un b) punktā;

g) 

direktīvas III pielikuma A daļas a) iedaļas “Ūdens vide”:

— 
1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
3.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
4.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
5.1. punkta a) un b) apakšpunktā,
— 
6.1. punkta a) un b) apakšpunktā;
h) 

direktīvas III pielikuma A daļas b) iedaļas “Neūdens vide” 1.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

i) 

direktīvas V pielikuma A iedaļas 3. un 4. punktā;

j) 

direktīvas V pielikuma B iedaļas 9. punktā;

k) 

direktīvas VI pielikuma A daļas 2. punkta tabulas trešajā slejā;

l) 

direktīvas VI pielikuma B daļas 1. punkta pirmajā daļā un 3. punkta tabulas pirmajā slejā;

m) 

direktīvas VIII pielikuma 1. papildinājuma tabulas otrajā slejā;

n) 

direktīvas VIII pielikuma 2. papildinājuma tabulas otrajā slejā;

3) 

direktīvas VI pielikuma B daļas 1. punkta trešās daļas pirmajā ievilkumā un piektajā daļā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

4) 

direktīvas VI pielikuma B daļas 4.2. punkta pēdējā daļā vārdus “Direktīvas 67/548/EEK (19. pielāgojums)” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”.

57. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006, stājoties spēkā šai regulai

Stājoties spēkā šai regulai, Regulu (EK) Nr. 1907/2006 groza šādi:

1) 

regulas 14. panta 2. punktu groza šādi:

a) 

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b) 

specifiskās robežkoncentrācijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( *3 ) VI pielikuma 3. daļā;

ba) 

vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi, ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikts reizināšanas koeficients (turpmāk – “m koeficients”), – šīs regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktā robežvērtība, kas pielāgota, izmantojot aprēķinu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikuma 4.1. iedaļā;

b) 

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“e) 

specifiskās robežkoncentrācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma saraksta harmonizētajā ierakstā;

ea) 

vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi, ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma saraksta harmonizētajā ierakstā noteikts “m koeficients”, – šīs regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktā robežvērtība, kas pielāgota, izmantojot aprēķinu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikuma 4.1. iedaļā;”;

2) 

regulas 31. pantu groza šādi:

a) 

panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.  Drošības datu lapu nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski ne vēlāk kā dienā, kad viela vai maisījums tiek piegādāts pirmo reizi.”;

b) 

pievieno šādu punktu:

“10.  Ja maisījumi ir klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šo klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 67/548/EK, var iekļaut drošības datu lapā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2010. gada 1. decembrim.

No 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. jūnijam vielu drošības datu lapās ietver klasifikāciju gan saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

Ja maisījumi ir klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šo klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, var iekļaut drošības datu lapā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 1. jūnijam. Tomēr, ja vielas vai maisījumi ir gan klasificēti, gan marķēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, attiecīgi vielas, maisījuma un tajā ietilpstošo vielu klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK, iekļauj drošības datu lapā līdz 2015. gada 1. jūnijam.”;

3) 

regulas 56. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b) 

visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Direktīvā 1999/45/EK vai Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā norādīto mazāko robežkoncentrāciju, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.”;

4) 

regulas 59. panta 2. un 3. punktu groza šādi:

a) 

panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.”;

b) 

panta 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.”;

5) 

regulas 76. panta 1. punkta c) apakšpunktā vārdus “XI sadaļu” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 V sadaļu”;

6) 

regulas 77. pantu groza šādi:

a) 

panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“e) 

izveido un uztur datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikācijas un marķējuma sarakstu un harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.”;

b) 

panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus “VI līdz XI sadaļu” aizstāj ar vārdiem “VI līdz X sadaļu”;

7) 

regulas XI sadaļu svītro;

8) 

regulas XV pielikuma I un II iedaļu groza šādi:

a) 

pielikuma I iedaļu groza šādi:

i) 

svītro pirmo ievilkumu;

ii) 

otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

— 
“— 

CMR, PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas, identificēšana saskaņā ar 59. pantu,”;

b) 

pielikuma II iedaļas 1. punktu svītro;

9) 

tabulu XVII pielikumā groza šādi:

a) 

sleju “Vielas, vielu grupu vai preparāta apzīmējums” groza šādi:

i) 

slejas 28., 29. un 30. ierakstu aizstāj ar šādiem ierakstiem:

“28. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) kancerogēnas vielas un ko marķē šādi:

— 
kancerogēnu 1.A kategorija (3.1. tabula)/kancerogēnu 1. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 1. papildinājumā,
— 
kancerogēnu 1.B kategorija (3.1. tabula)/kancerogēnu 2. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 2. papildinājumā.

29. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) cilmes šūnu mutācijas izraisošas vielas un ko marķē šādi:

— 
mutagēnu 1.A kategorija (3.1. tabula)/mutagēnu 1. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 3. papildinājumā,
— 
mutagēnu 1.B kategorija (3.1. tabula)/mutagēnu 2. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 4. papildinājumā.

30. Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un ko marķē šādi:

— 
reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.A kategorija “Var būt nelabvēlīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību” (3.1. tabula) vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1. kategorija ar raksturojumu R60 (“Var pasliktināt auglību”) vai R61 (“Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”) (3.2. tabula), kas uzskaitītas 5. papildinājumā,
— 
reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorija “Var būt nelabvēlīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību” (3.1. tabula) vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 2. kategorija ar raksturojumu R60 (“Var pasliktināt auglību”) vai R61 (“Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”) (3.2. tabula), kas uzskaitītas 6. papildinājumā.”;
b) 

slejas “Ierobežojumi” 28. ieraksta 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

— 
“— 

vai nu attiecīgā specifiskā robežkoncentrācija, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1272/2008, vai”;

10) 

XVII pielikuma 1. līdz 6. papildinājumu groza šādi:

a) 

priekšvārdu groza šādi:

i) 

sadaļā ar nosaukumu “Vielas” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

ii) 

sadaļā ar nosaukumu “Indeksa numurs” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

iii) 

sadaļā ar nosaukumu “Piezīmes” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma priekšvārdā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļā”;

iv) 

A piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“A piezīme:

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 17. panta 2. punktu, vielas nosaukums uz etiķetes jānorāda kādā no minētās regulas VI pielikuma 3. daļā norādītajiem veidiem.

Minētajā daļā dažreiz izmanto vispārīgus aprakstus, piemēram, “1272 savienojumi” vai “1272 sāļi”. Šajā gadījumā piegādātājam, kas šādu vielu laiž tirgū, uz marķējuma jānorāda pareizs nosaukums, pienācīgi ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1.1.1.4. iedaļu.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, ja viela ir iekļauta minētās regulas VI pielikuma 3. daļā, uz etiķetes norāda marķējuma elementus, kas atbilst katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas minētās daļas ieraksts, līdz ar attiecīgajiem marķējuma elementiem, kas attiecas uz citu klasifikāciju, uz ko minētais ieraksts neattiecas, un citiem attiecīgiem marķējuma elementiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

Attiecībā uz vielām, kas ietvertas konkrētā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā iekļautā vielu grupā, uz etiķetes norāda marķējuma elementus, kas atbilst katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas minētās daļas ieraksts, līdz ar attiecīgajiem marķējuma elementiem, kas attiecas uz citu klasifikāciju, uz ko minētais ieraksts neattiecas, un citiem attiecīgiem marķējuma elementiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

Attiecībā uz vielām, kas ietvertas vairāk nekā vienā konkrētā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā iekļautā vielu grupā, uz etiķetes norāda marķējuma elementus, kas atbilst katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas abi minētās daļas ieraksti, līdz ar attiecīgajiem marķēšanas elementiem, kas attiecas uz citu klasifikāciju, uz ko minētais ieraksts neattiecas, un citiem attiecīgiem marķēšanas elementiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu. Ja vienai un tai pašai bīstamības klasei vai diferenciācijai abos ierakstos ir dotas divas atšķirīgas klasifikācijas, izmanto klasifikāciju, kura atbilst lielākajai bīstamībai.”;

v) 

D piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“D piezīme:

Dažas vielas, kas spontāni polimerizējas vai sadalās, parasti laiž tirgū stabilizētas. Tādas tās arī ir minētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.

Tomēr dažkārt šādas vielas laiž tirgū nestabilizētas. Tādā gadījumā piegādātājam, kas tādu vielu laiž tirgū, marķējumā jānorāda vielas nosaukums un pēc tā jāraksta vārdi “viela nav stabilizēta”.”;

vi) 

E piezīmi svītro;

vii) 

H piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“H piezīme:

Šādas vielas klasifikācija un marķējums attiecas uz bīstamību vai bīstamībām, kas kopā ar attiecīgo bīstamības klasifikāciju norādīti apzīmējumā vai apzīmējumos par bīstamību. Regulas (EK) Nr. 1272/2008 4. pantā noteiktās prasības minētās vielas piegādātājiem attiecas uz visām pārējām bīstamības klasēm, diferenciācijām un kategorijām.

Galīgais marķējums atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.2. iedaļas prasībām.”;

viii) 

K piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“K piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka 1,3-butadiēnu tā satur mazāk par 0,1  % no svara (Einecs Nr. 203-450-8). Ja vielu neklasificē kā kancerogēnu vai mutagēnu, uz to būtu jāattiecina vismaz paziņojumi par piesardzības pasākumiem (P102-)P210-P403. Šī piezīme attiecas tikai uz dažām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā minētām kompleksām vielām, kas iegūtas no naftas.”;

ix) 

S piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“S piezīme:

Šai vielai nav vajadzīgs marķējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 17. pantu (skatīt minētās regulas I pielikuma 1.3. iedaļu).”;

b) 

pielikuma 1. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“28. punkts – Kancerogēni: 1.A kategorija (3.1. tabula)/1. kategorija (3.2. tabula)”;

c) 

pielikuma 2. papildinājumu groza šādi:

i) 

nosaukumu aizstāj ar “28. punkts – Kancerogēni: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2 tabula)”;

ii) 

ierakstos ar indeksa numuru 024-017-00-8, 611-024-001, 611-029-00-9, 611-030-00-4 un 650-017-00-8 vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā”;

d) 

pielikuma 3. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“29. punkts – Mutagēni: 1.A kategorija (3.1. tabula)/1. kategorija (3.2. tabula)”;

e) 

pielikuma 4. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“29. punkts – Mutagēni: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2. tabula)”;

f) 

pielikuma 5. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“30. punkts – Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 1.A kategorija (3.1. tabula)/1. kategorija (3.2. tabula)”;

g) 

pielikuma 6. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“30. punkts – Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2. tabula)”;

11) 

visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos attiecīgi aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

58. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006 no 2010. gada 1. decembra

Regulu (EK) Nr. 1907/2006 no 2010. gada 1. decembra groza šādi:

1) 

regulas 14. panta 4. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“4.  Ja pēc tam, kad ir veikti 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības, reģistrētājs secina, ka viela atbilst turpmāk tekstā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām, kas izklāstītas I pielikumā Regulā (EK) Nr. 1272/2008:

a) 

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b) 

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase, kas attiecas uz kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase, kas attiecas uz ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c) 

4.1. bīstamības klase;

d) 

5.1. bīstamības klase,

vai tā ir novērtēta kā PBT vai vPvB, ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas papildu darbības:”;

2) 

regulas 31. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) 

ja viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1272/2008 vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu atbilstīgi Direktīvai 1999/45/EK; vai”;

b) 

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.  Drošības datu lapa nav jāiesniedz, ja vielas, kuras noteiktas kā bīstamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, un maisījumi, kuri noteikti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK un kurus piedāvā vai pārdod plašākai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.”;

3) 

regulas 40. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.  Aģentūra izskata jebkuru reģistrācijas pieteikumā vai pakārtota lietotāja ziņojumā izklāstīto testēšanas priekšlikumu, lai sniegtu IX un X pielikumā konkretizēto informāciju par vielu. Prioritāte ir tādu vielu reģistrācijai, kam ir vai kam varētu būt PBT, vPvB, sensibilizējošas un/vai kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (CMR) īpašības, vai tādu vielu reģistrācijai, kas pārsniedz 100 tonnas gadā izmantojumā, kas rada plašu un izkliedētu iedarbību, ja vien tie atbilst kritērijiem, kas noteikti jebkurai no sekojošām bīstamības klasēm vai kategorijām, kuras minētas I pielikumā Regulā (EK) Nr. 1272/2008:

a) 

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b) 

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c) 

4.1. bīstamības klase;

d) 

5.1. bīstamības klase.”;

4) 

regulas 57. panta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a) 

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6. iedaļu klasificētu kancerogēno vielu bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

b) 

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.5. iedaļu klasificētu cilmes šūnu mutācijas izraisošas bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

c) 

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.7. iedaļu klasificētu seksuālo funkciju un auglību vai attīstību kaitīgi ietekmējošas bīstamības klases reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas 1.A vai 1.B kategorijā;”;

5) 

regulas 65. pantā vārdus “Direktīvu 67/548/EEK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvu 67/548/EEK un Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

6) 

regulas 68. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.  Attiecībā uz pašu vielu, tās maisījumu vai izstrādājumu, kas atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas bīstamības klasēs kā 1.A vai 1.B kategorijas vielas, un ko patērētāji varētu lietot, un kam Komisija ir ierosinājusi uz patērētāju lietošanas veidu attiecināmus ierobežojumus, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Nepiemēro 69. līdz 73. pantu.”;

7) 

regulas 119. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) 

neskarot šā panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu, tādu vielu nosaukums IUPAC nomenklatūrā, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā noteikto bīstamības klašu un kategoriju kritērijiem:

— 
2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips,
— 
3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase,
— 
4.1. bīstamības klase,
— 
5.1. bīstamības klase;”;
b) 

panta 2. punktu groza šādi:

i) 

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f) 

saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām jaunajām vielām uz sešiem gadiem;”;

ii) 

punkta g) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“g) 

saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vielām, ko izmanto tikai vienam vai vairākiem no sekojošiem mērķiem:”;

8) 

regulas 138. panta 1. punkta ievadfrāzes otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Tomēr attiecībā uz vielām, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu bīstamības klasēs kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas, pārskatīšanu veic līdz 2014. gada 1. jūnijam.”;

9) 

regulas III pielikumu groza šādi:

a) 

pielikuma a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) 

vielas, par kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasificēšanas kritērijiem bīstamības klasēs kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas vai XIII pielikumā minētajiem kritērijiem;”;

b) 

pielikuma b) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii) 

par kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasificēšanas kritērijiem kādai veselības vai vides bīstamības klasei vai diferenciācijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

10) 

regulas V pielikuma 8. punktā vārdus “Direktīvu 67/548/EEK” aizstāj ar vārdiem “Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

11) 

regulas VI pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļu aizstāj ar šādām iedaļām:

“4.1. Vielas(-u) radīto bīstamību klasifikācija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu attiecībā uz visām bīstamības klasēm un kategorijām šajā regulā.

Turklāt attiecībā uz katru ierakstu jānorāda iemesli, kādēļ nav dota klasifikācija bīstamības klasē vai bīstamības klases diferenciācijā (t. i., ja datu nav, tie ir nepārliecinoši vai pārliecinoši, bet nepietiekami klasificēšanai).

4.2. Vielas(-u) radītās bīstamības marķējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III sadaļu.

4.3. Attiecīgā gadījumā – specifiskās robežkoncentrācijas, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. panta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. panta piemērošanas.”;

12) 

regulas VIII pielikumu groza šādi:

a) 

pielikuma 2. slejas 8.4.2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

— 
“— 

ir zināms, ka viela ir 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēna viela vai 1.A, 1.B vai 2. kategorijas mutagēna viela.”;

b) 

pielikuma 2. slejas 8.7.1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja ir zināms, ka viela nelabvēlīgi ietekmē auglību un atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var negatīvi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību.

Ja ir zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu toksisko iedarbību uz augļa attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt ietekmi uz auglību.”;

13) 

regulas IX pielikuma 2. slejas 8.7. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja ir zināms, ka viela nelabvēlīgi ietekmē auglību un atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību.

Ja ir zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu toksisko iedarbību uz attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt ietekmi uz auglību.”;

14) 

regulas X pielikumu groza šādi:

a) 

pielikuma 2. slejas 8.7. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja ir zināms, ka viela nelabvēlīgi ietekmē auglību un atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami koncentrētai apdraudējuma ekspertīzei, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību.

Ja ir zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi iedarboties uz nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu toksisku iedarbību uz augļa attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt ietekmi uz auglību.”;

b) 

pielikuma 2. slejas 8.9.1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

— 
“— 

viela ir klasificēta kā 2. kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela – vai arī atkārtotas devas izpēte(-es) liecina, ka viela var izraisīt hiperplāziju un/vai pirms-neoplazmas bojājumus.”;

c) 

pielikuma 2. slejas 8.9.1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja viela ir klasificēta kā 1.A vai 1.B kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela, var pieņemt kā ticamu, ka attiecībā uz kancerogenitāti darbojas genotoksiskuma mehānisms. Tādos gadījumos parasti nav jāveic kancerogenitātes tests.”;

15) 

regulas XIII pielikuma 1.3. punkta otro un trešo ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

— 
“— 

viela ir klasificēta kā kancerogēna (1.A vai 1.B kategorija), cilmes šūnu mutācijas izraisoša (1.A vai 1.B kategorija) vai reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.A, 1.B vai 2. kategorija), vai

— 
— 

ir citi pierādījumi par hronisku toksiskumu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 noteikts pēc STOT (atkārtota iedarbība) klasifikācijas: 1. kategorija (iedarbība caur muti, ādu, gāzes/tvaiku ieelpošana, putekļu/miglas/izgarojumu ieelpošana) vai 2. kategorija (iedarbība caur muti, ādu, gāzes/tvaiku ieelpošana, putekļu/miglas/izgarojumu ieelpošana).”;

16) 

regulas XVII pielikumā sleju “Vielas, vielu grupu vai maisījuma apzīmējums” groza šādi:

a) 

slejas 3. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“3. Šķidras vielas vai maisījumi, ko uzskata par bīstamiem saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK vai kas atbilst jebkurai no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

a) 

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b) 

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c) 

4.1. bīstamības klase;

d) 

5.1. bīstamības klase.”;

b) 

slejas 40. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“40. Vielas, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas gāzes, 1., 2. vai 3. kategorijas viegli uzliesmojoši šķidrumi, 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas cietas vielas, 1., 2. vai 3. kategorijas vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes, 1. kategorijas pirofori šķīdumi vai 1. kategorijas piroforas cietas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas minētās regulas VI pielikuma 3. daļā.”

59. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006 no 2015. gada 1. jūnija

Regulu (EK) Nr. 1907/2006 no 2015. gada 1. jūnija groza šādi:

1) 

regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.  Ķīmiskās drošības novērtējums saskaņā ar 1. punktu nav jāveic vielai maisījumā, ja vielas koncentrācija maisījumā ir mazāka nekā:

a) 

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā minētā robežvērtība;

b) 

0,1  % no masas apjoma (w/w), ja viela atbilst šīs regulas XIII pielikumā dotajiem kritērijiem.”;

2) 

regulas 31. pantu groza šādi:

a) 

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a) 

ja viela vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; vai”;

b) 

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.  Piegādātājs pēc saņēmēja lūguma nodrošina viņam saskaņā ar II pielikumu sastādītu drošības datu lapu, ja maisījums neatbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu, bet tas satur:

a) 

individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, un ≥ 0,2  % vai lielāks masas procents maisījumos, kas ir gāzes, vismaz vienai vielai, kas rada bīstamību cilvēku veselībai vai videi; vai

b) 

individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 0,1  % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, vismaz vienai vielai, kas ir 2. kategorijas kancerogēna vai 1.A, 1.B un 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, 1. kategorijas ādas jutīgumu izraisoša viela, 1. kategorijas elpošanas orgānu jutīgumu izraisoša viela vai viela, kas ietekmē laktāciju vai rada sekas laktācijas procesā vai kas saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajiem kritērijiem ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB) saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, vai ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) apakšpunktā; vai

c) 

vielu, kam ir noteiktas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības.”;

c) 

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.  Drošības datu lapa nav jāiesniedz, ja vielas vai maisījumi, ko piedāvā vai pārdod plašākai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības datu lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.”;

3) 

regulas 56. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b) 

visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā norādīto robežvērtību, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.”;

4) 

regulas 65. pantā svītro vārdus “un Direktīvu 1999/45/EK”;

5) 

II pielikumu groza šādi:

a) 

pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1. Vielas vai maisījuma identificēšana

Termins, ko izmanto vielas identificēšanai, ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktā.

Termins, ko izmanto maisījuma identificēšanai, ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 3. punkta a) apakšpunktā.”;

b) 

pielikuma 3.3 punkta a) apakšpunkta 1. zemsvītras piezīmi svītro;

c) 

pielikuma 3.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.6. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantu Aģentūra ir piekritusi tam, ka uz etiķetes un drošības datu lapā vielas ķīmiskā identitāte ir konfidenciāla, tās ķīmiskās īpašības jāapraksta 3. pozīcijā, lai nodrošinātu lietošanas drošību.

Nosaukums, ko lieto drošības datu lapās (tostarp minētā 1.1., 3.2., 3.3 un 3.5. punkta vajadzībām), ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantā.”;

6) 

regulas VI pielikuma 4.3. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3. Attiecīgos gadījumos – specifiskās robežkoncentrācijas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu.”;

7) 

regulas XVII pielikumu groza šādi:

a) 

slejas “Vielas, vielu grupu vai maisījuma apzīmējums” 3. ierakstā svītro vārdus “ko uzskata par bīstamiem saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK”;

b) 

slejas “Ierobežojumi” 28. ierakstu groza šādi:

i) 

ieraksta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

— 
“— 

attiecīgā vispārīgā robežkoncentrācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. daļā.”;

ii) 

ieraksta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d) 

mākslinieku krāsām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008.”

60. pants

Atcelšana

Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EEK atceļ no 2015. gada 1. jūnija.

61. pants

Pārejas noteikumi

1.  Līdz 2010. gada 1. decembrim vielas klasificē, marķē un iepako saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

Līdz 2015. gada 1. jūnijam maisījumus klasificē, marķē un iepako saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK.

2.  Atkāpjoties no šīs regulas 62. panta otrās daļas un papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām, vielas un maisījumus attiecīgi līdz 2010. gada 1. decembrim un 2015. gada 1. jūnijam var klasificēt, marķēt un iepakot atbilstīgi šai regulai. Tādā gadījumā nepiemēro Direktīvā 67/548/EEK un Direktīvā 1999/45/EK minētos marķēšanas un iepakošanas noteikumus.

3.  No 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. jūnijam vielas klasificē gan saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, gan saskaņā ar šo regulu. Vielas marķē un iepako saskaņā ar šo regulu.

4.  Atkāpjoties no šīs regulas 62. panta otrās daļas, maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un laisti tirgū jau pirms 2010. gada 1. decembra, līdz 2012. gada 1. decembrim nav jānomaina marķējums un iepakojums saskaņā ar šo regulu.

Atkāpjoties no šīs regulas 62. panta otrās daļas, maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EEK un laisti tirgū jau pirms 2015. gada 1. jūnija, līdz 2017. gada 1. jūnijam nav jānomaina marķējums un iepakojums saskaņā ar šo regulu.

5.  Ja viela vai maisījums pirms 2010. gada 1. decembra vai 2015. gada 1. jūnija jau ir klasificēts attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Direktīvu 1999/45/EK, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji no minētā datuma var grozīt šīs vielas vai maisījuma klasifikāciju, izmantojot šīs regulas VII pielikumā iekļauto pārklasificēšanas tabulu.

6.  Līdz 2011. gada 1. decembrim dalībvalsts var uzturēt visu šīs regulas VI pielikuma 3. daļā iekļauto vielu spēkā esošo un stingrāko klasificēšanu un marķēšanu, ja vien par šiem klasificēšanas un marķēšanas elementiem ir paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK aizsardzības klauzulu līdz 2009. gada 20. janvārim un ja dalībvalsts līdz 2009. gada 1. jūnijam saskaņā ar šīs regulas 37. panta 1. punktu Aģentūrai iesniedz harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu, kurā ietverti minētie klasificēšanas un marķēšanas elementi.

Priekšnoteikums ir, ka pirms 2009. gada 20. janvāra vēl nav pieņemts lēmums par klasifikāciju un marķējumu, ko saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK aizsardzības klauzulu ierosinājusi Komisija.

Ja saskaņā ar pirmo daļu ierosinātā harmonizētā klasifikācija un marķējums saskaņā ar 37. panta 5. punktu nav ietverts vai grozītā redakcijā ir ietverts VI pielikuma 3. daļā, šā punkta pirmajā daļā minētais izņēmums vairs nav spēkā.

62. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

No 2010. gada 1. decembra II, III un IV sadaļu piemēro vielām un no 2015. gada 1. jūnija – maisījumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

PRASĪBAS BĪSTAMO VIELU UN MAISĪJUMU KLASIFICĒŠANAI UN MARĶĒŠANAI

Šajā pielikumā izstrādāti kritēriji klasificēšanai bīstamības klasēs un to diferencēšanai un paredzēti papildu noteikumi tam, kā šos kritērijus izpildīt.

1.   1. DAĻA. KLASIFICĒŠANAS UN MARĶĒŠANAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.0.   Definīcijas

Gāze ir viela,

i) 

kam 50 oC temperatūrā tvaika spiediens ir lielāks nekā 300 kPa (absolūtā vērtība) vai

ii) 

kas 20 oC temperatūrā pie standarta spiediena 101,3  kPa ir pilnībā gāzveida.

Šķidrums ir viela vai maisījums,

i) 

kam 50 oC temperatūrā tvaika spiediens nav lielāks par 300 kPa (3 bāri);

ii) 

kas 20 oC temperatūrā un pie standarta spiediena 101,3  kPa nav pilnībā gāzveida stāvoklī; un

iii) 

kura kušanas temperatūra vai sākotnējā kušanas temperatūra pie standarta spiediena 101,3  kPa ir 20 oC vai zemāka.

Cieta viela ir viela vai maisījums, kas neatbilst šķidruma vai gāzes definīcijai.

1.1.   Vielu un maisījumu klasificēšana

1.1.0.   Sadarbība, lai izpildītu šajā regulā minētās prasības

Vienas piegādes ķēdes piegādātāji sadarbojas, lai izpildītu šajā regulā noteiktās klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas prasības.

Rūpniecības nozares piegādātāji var sadarboties, lai izpildītu 61. pantā minētos pārejas posma pasākumus attiecībā uz tirgū laistām vielām un maisījumiem.

Rūpniecības nozares piegādātāji var sadarboties, veidojot tīklu vai ar citiem līdzekļiem, lai, klasificējot vielas un maisījumus saskaņā ar šās regulas II sadaļu, dalītos ar datiem un pieredzi. Šādos apstākļos rūpniecības nozares piegādātāji pilnībā dokumentē klasificēšanas lēmumu pamatojumu un dara dokumentus līdz ar datiem un informāciju, uz kā klasifikācijas balstās, pieejamu kompetentām iestādēm un, pēc pieprasījuma, attiecīgajām īstenošanas iestādēm. Tomēr, ja rūpniecības nozares piegādātāji sadarbojas šādā veidā, katrs piegādātājs ir pilnībā atbildīgs par to vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ko viņš laiž tirgū un par citu šajā regulā minēto prasību izpildīšanu.

Tīklu var izmantot arī, lai apmainītos ar informāciju un labāko praksi, tādējādi vienkāršojot paziņošanas pienākumu izpildi.

1.1.1.   Ekspertu slēdziena nozīme un izmantošana un noteikšana pēc pierādījumu daudzuma

1.1.1.1. Ja kritērijus nevar piemērot tieši pieejamajai identificētajai informācijai, vai ja ir pieejama tikai 6. panta 5. punktā minētā informācija, izmanto noteikšanu pēc pierādījumu daudzuma, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu saskaņā ar attiecīgi 9. panta 3. punktu vai 9. panta 4. punktu.

1.1.1.2. Maisījumu klasificēšanas pieejā var paredzēt, ka ekspertu spriedumu piemēro vairākās jomās, tādējādi nodrošinot, ka pieejamo informāciju var lietot pēc iespējas vairāk maisījumiem, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību. Ekspertu spriedums var būt vajadzīgs, arī lai skaidrotu vielu bīstamības klasifikāciju, īpaši, ja ir jāizsver pierādījumi.

1.1.1.3. Noteikšana pēc pierādījumu daudzuma nozīmē, ka visa pieejamā informācija, kas attiecas uz bīstamības noteikšanu, tāda kā piemēroto in vitro pārbaužu rezultāti, attiecīgie dati no pētījumiem ar dzīvniekiem, informācija, ko gūst, piemērojot kategoriju pieeju (grupēšana, savstarpējas atsauces), (Q)SAR rezultāti, pieredze, ko gūst par iedarbību uz cilvēkiem, piemēram, dati par arodslimībām un dati no nelaimes gadījumu datu bāzēm, epidemioloģisku un klīnisku pētījumu rezultāti, kā arī no pienācīgi dokumentētu gadījumu izpētes un vērojumiem, tiek apsvērta kopīgi. Attiecīgā gadījumā novērtē arī informāciju par vielām vai maisījumiem, kas saistīti ar klasificējamajām vielām vai maisījumiem, kā arī pētījumu rezultātus par iedarbības vietu un mehānismu vai iedarbības veidu. Vienā novērtējumā pēc pierādījumu daudzuma apvieno kā pozitīvos, tā negatīvos rezultātus.

1.1.1.4. Bīstamības veselībai (3. daļa) klasifikācijas nolūkā bīstama iedarbība, kas konstatēta attiecīgos pētījumos ar dzīvniekiem vai, izmantojot cilvēku pieredzi, un kas atbilst klasificēšanas kritērijiem, parasti pamato klasificēšanu. Ja pierādījumi ir gan attiecībā uz cilvēkiem, gan arī attiecībā uz dzīvniekiem un ja atzinumi ir pretēji, klasificēšanas jautājumu atrisina, izvērtējot no abiem avotiem gūto pierādījumu kvalitāti un ticamību. Parasti adekvātiem, ticamiem un reprezentatīviem datiem par iedarbību uz cilvēkiem (ietverot epidemioloģiskus pētījumus, zinātniski apstiprinātu gadījumu izpēti, kā norādīts šajā pielikumā, vai statistiski pamatotu praksi) tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem datiem. Tomēr pat labi izstrādātos un īpaši veiktos epidemioloģiskos pētījumos var nebūt pietiekami daudz pētāmo, lai varētu noteikt relatīvi retu, bet svarīgu ietekmi potenciāli nozīmīgu faktoru novērtēšanai. Tādēļ pozitīvu rezultātu trūkums pētījumos par cilvēkiem ne vienmēr noliedz pozitīvos rezultātus, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem, bet, tos vērtējot, ir jāpārliecinās par to, cik ilgtspējīgi, kvalitatīvi un statistiski pamatoti ir gan par cilvēkiem, gan par dzīvniekiem gūtie dati.

1.1.1.5. Bīstamības veselībai (3. daļa) klasifikācijas nolūkā un, lai noteiktu, cik būtiska ir ietekme uz cilvēkiem, ir jāņem vērā iedarbības veids, mehānika un vielmaiņas pētījumi. Ja šāda informācija, ciktāl tas skar datu ilgtspēju, kvalitāti un statistisko pamatotību, izraisa šaubas par to, cik būtiska ir ietekme uz cilvēkiem, var būt pamatota zemāka klasifikācija. Ja ir zinātniski pierādījumi par to, ka mehānismam vai iedarbības veidam nav būtiskas ietekmes uz cilvēkiem, tad vielu vai maisījumu nevajadzētu klasificēt.

1.1.2.   Specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un vispārīgās robežvērtības

1.1.2.1. Specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus piemēro saskaņā ar 10. pantu.

1.1.2.2   Robežvērtības

1.1.2.2.1. Robežvērtības norāda, vai vielas klātbūtne būtu jāņem vērā, lai klasificētu vielu vai maisījumu, kas satur attiecīgo bīstamo vielu kā piemaisījumu, piedevas vai atsevišķu sastāvdaļu (sk. 11. pantu).

1.1.2.2.2. 11. pantā minētās robežvērtības ir šādas:

a) 

veselības un vides bīstamības gadījumos, kas minēti šā pielikuma 3., 4.un 5. daļā:

i) 

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija ir minēta 1.1. tabulā, attiecas 1.1. tabulā minētā mazākā no specifiskajām robežkoncentrācijām un attiecīgā vispārīgā robežvērtība; vai

ii) 

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija nav minēta 1.1. tabulā, attiecas vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai klasifikācijas un marķējuma sarakstā minētā specifiskā robežkoncentrācija; vai

iii) 

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija ir minēta 1.1. tabulā, attiecas attiecīgā vispārīgā robežvērtība, kas minēta šajā tabulā; vai

iv) 

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija nav minēta 1.1. tabulā, attiecas attiecīgajā šā pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteiktā vispārīgā klasificēšanas robežkoncentrācija;

b) 

Attiecībā uz akūtu bīstamību ūdens videi šā pielikuma 4.1. sadaļā:

i) 

vielām, kurās attiecīgās bīstamības kategorijas M-faktors ir noteikts vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, 1.1. tabulā minētā vispārīgā robežvērtība ir pielāgota, izmantojot šā pielikuma 4.1. sadaļā izklāstīto aprēķinu; vai

ii) 

uz vielām, kurās attiecīgās bīstamības kategorijas M-faktors nav noteikts ne VI pielikuma 3. daļā, ne 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, attiecas 1.1. tabulā minētā attiecīgā vispārīgā robežvērtība.



1.1. tabula

Vispārējās robežvērtības

Bīstamības klase

Vispārējās robežvērtības, kas jāņem vērā

Akūts toksiskums

 

— 1.-3. kategorija

0,1  %

— 4. kategorija

1 %

Kodīgs/kairinošs ādai

1 % ()

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājumi

1 % ()

Bīstamība ūdens videi

 

— Akūtas bīstamības 1. kategorija

0,1  % ()

— Hroniskas bīstamības 1. kategorija

0,1  % ()

— Hroniskas bīstamības 2-4. kategorija

1 %

(1)   Vai attiecīgā gadījumā < 1 %, sk. 3.2.3.3.1. a).

(2)   Vai attiecīgā gadījumā < 1 %, sk. 3.3.3.3.1.

(3)   Vai attiecīgā gadījumā < 0,1  %, sk. 4.1.3.1.

▼M2

Piezīme

Vispārējās robežvērtības izteiktas masas procentos, izņemot gāzveida maisījumus tādās bīstamības klasēs, kurās vispārējās robežvērtības var vislabāk izteikt tilpuma procentos.

▼B

1.1.3.   Savienošanas principi tādu maisījumu klasificēšanai, par kuriem nav pieejami dati par visu maisījumu

Ja pats maisījums nav pārbaudīts, lai noteiktu tā bīstamās īpašības, bet ir pietiekoši daudz datu par līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem un atsevišķām bīstamām vielām, kas ir tā sastāvā, lai atbilstīgi raksturotu maisījuma bīstamību, šos datus, atkarībā no specifiskiem noteikumiem katras bīstamības klases maisījumiem, izmanto atbilstīgi šādiem savienošanas principiem, kas katrai šā pielikuma 3. un 4. daļas bīstamības klasei minēti 9. panta 4. punktā.

1.1.3.1.   Atšķaidīšana

►M2  Ja testētais maisījums  ◄ ir atšķaidīts ar vielu (atšķaidītāju), kas ir klasificēta vienādā vai zemākā bīstamības kategorijā par vismazāk bīstamo sākotnējā sastāva vielu un kas visticamāk neiespaido citu sastāvā esošo vielu bīstamības klasifikāciju, tad piemēro vienu no šādiem risinājumiem:

— 
jauno maisījumu klasificē kā ekvivalentu sākotnējam maisījumam;
— 
piemēro metodi, kas ir skaidrota katrā 3. daļas sadaļā un 4. daļā par maisījumu klasificēšanu gadījumos, kad dati ir pieejami par visām komponentēm vai tikai par dažām maisījuma komponentēm;
— 
akūtas toksicitātes gadījumā piemēro maisījumu klasificēšanas metodi, kas pamatojas uz maisījuma sastāvdaļām (pieskaitīšanas formulu).

▼M2

1.1.3.2.   Produkta partijas

Var pieņemt, ka maisījuma vienas testētas ražošanas partijas bīstamības kategorija ir būtiski līdzīga tā paša komercprodukta citai netestētai ražošanas partijai, ja to ražojis viens un tas pats piegādātājs vai ja ražošana ir notikusi viņa pārraudzībā, ja vien nav pamata uzskatīt, ka ir ievērojamas variācijas, kuru dēļ netestētās partijas klasifikācija ir mainījusies. Ja ir iestājies pēdējais minētais apstāklis, ir jāveic jauna novērtēšana.

1.1.3.3.   Ļoti bīstamu maisījumu koncentrācija

Attiecībā uz 3.1., 3.2., 3.3., 3.8., 3.9., 3.10. un 4.1. iedaļas maisījumu klasificēšanu, ja testēts maisījums ir klasificēts augstākās bīstamības kategorijā vai apakškategorijā un ja šo kategoriju vai apakškategoriju testēto maisījumu sastāvdaļu koncentrācija ir palielināta, jauno netestēto maisījumu klasificē attiecīgajā kategorijā vai apakškategorijā bez papildu testēšanas.

▼M12

1.1.3.4.    Interpolācija vienas bīstamības kategorijas robežās

▼M2

Attiecībā uz 3.1., 3.2., 3.3., 3.8., 3.9., 3.10. un 4.1. iedaļas maisījumu klasificēšanu, ja trīs maisījumiem (A, B un C) ar identiskas bīstamības sastāvdaļām, kur A un B maisījumi ir testēti un ietilpst vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā un kur netestētā maisījuma C sastāvā ir tās pašas aktīvās bīstamās sastāvdaļas, bet tādās koncentrācijās, kas vidēji atbilst šo bīstamo sastāvdaļu koncentrācijai maisījumos A un B, tad pieņem, ka maisījums C atrodas tajā pašā bīstamības kategorijā, kurā maisījumi A un B.

▼B

1.1.3.5.   Būtiski līdzīgi maisījumi

Ja ir šādi priekšnoteikumi:

a) 

ir divi maisījumi, no kuriem katram ir divas sastāvdaļas:

i) 

A + B

ii) 

C + B;

b) 

sastāvdaļas B koncentrācija ir aptuveni vienāda abos maisījumos;

c) 

sastāvdaļas A koncentrācija i) maisījumā ir vienāda ar sastāvdaļas C koncentrāciju ii) maisījumā;

d) 

bīstamības dati par A un C ir pieejami un tie pamatā ir vienādi, t.i., abas vielas atrodas vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā un nav pamata domāt, ka tās ietekmēs vielas B bīstamības klasifikāciju;

▼M2

Ja vai nu i) maisījums, vai ii) maisījums, jau klasificēts, pamatojoties uz testa datiem, tad otru maisījumu iekļauj tajā pašā bīstamības klasē.

▼B

1.1.3.6.   Klasifikācijas pārskatīšana, ja maisījuma sastāvs ir mainījies

15. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos nosaka šādas sākotnējās koncentrācijas variācijas:



1.2. tabula

Savienošanas princips, izmainot maisījuma sastāvu

Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas diapazons

Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas pieļaujamās izmaiņas

< 2,5  %

± 30 %

2,5 < C < 10 %

± 20 %

10 < C < 25 %

± 10 %

25 < C < 100 %

± 5 %

1.1.3.7.   Aerosoli

Attiecībā uz maisījumu klasificēšanu, kas noteikta 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.8. un 3.9. sadaļā, maisījuma aerosola formu klasificē tajā pašā bīstamības kategorijā kā maisījumu, kam nav aerosola formas, ja vien pievienotais propelents izsmidzināšanas laikā neietekmē maisījuma bīstamās īpašības un ja ir pieejama zinātniska informācija par to, ka aerosola forma nav bīstamāka nekā ne-aerosola forma.

▼M2

1.2.   Marķējums

1.2.1.   31. panta vispārīgie noteikumi par etiķešu izmantošanu

1.2.1.1.

Bīstamības piktogrammas ir tāda kvadrāta formā, kas novietots uz vienas virsotnes.

1.2.1.2.

Bīstamības piktogrammas, kas noteiktas V pielikumā, ir melns simbols uz balta fona sarkanā rāmī, kas ir pietiekami plats, lai būtu skaidri saskatāms.

1.2.1.3.

Katra bīstamības piktogramma sedz vismaz vienu piecpadsmito daļu no marķējuma minimālās virsmas, kas paredzēta informācijai, kura pieprasīta 17. pantā. Katras bīstamības piktogrammas minimālā virsma nav mazāka par 1 cm2.

1.2.1.4.

Marķējuma un katras piktogrammas izmēri ir šādi:



1.3. tabula

Marķējumu un piktogrammu minimālie izmēri

Iepakojuma tilpums

Marķējuma izmēri (milimetros) 17. pantā prasītajai informācijai

Katras piktogrammas izmēri (milimetros)

Nepārsniedz 3 litrus

Vismaz 52 × 74, ja iespējams

Ne mazāk kā 10 × 10

Vismaz 16 × 16, ja iespējams

Virs 3 litriem, bet nepārsniedz 50 litrus

Vismaz 74 × 105

Vismaz 23 × 23

Virs 50 litriem, bet nepārsniedz 500 litrus

Vismaz 105 × 148

Vismaz 32 × 32

Virs 500 litriem

Vismaz 148 × 210

Vismaz 46 × 46

▼B

1.3.   Atkāpes no marķēšanai izvirzītajām prasībām īpašos gadījumos

Atbilstīgi 23. pantam piemēro šādas atkāpes.

1.3.1.   Transportējami gāzes baloni

Attiecībā uz transportējamiem gāzes baloniem ar ūdens tilpumu, kas vienāds ar vai mazāks par 150 litriem, atļauts izmantot vienu no turpmākajiem risinājumiem:

a) 

formāts un izmēri atbilst pašreizējam ISO 7225 standarta izdevumam “Gāzes baloni – drošības zīmes”. Šajā gadījumā uz marķējuma zīmes var būt preparāta vispārīgais nosaukums vai vielas vai maisījuma rūpniecības vai tirdzniecības nosaukums ar nosacījumu, ka bīstamo sastāvdaļu vielas maisījumā ir skaidri un nenodzēšami parādītas uz paša gāzes balona,

b) 

17. pantā noteikto informāciju norāda uz izturīgas informācijas plāksnītes vai marķējuma zīmes, kas nekustīgi piestiprināta balonam.

1.3.2.   Gāzes tvertnes, kas paredzētas propānam, butānam vai sašķidrinātai naftas gāzei (SNG)

1.3.2.1. Ja propānu, butānu un sašķidrinātu naftas gāzi vai šo vielu saturošu maisījumu, kas klasificēts atbilstīgi šī pielikuma kritērijiem, laiž tirgū noslēgtos atkārtoti uzpildāmos balonos vai neuzpildāmās kasetnēs atbilstīgi EN 417 kā gāzveida kurināmo, ko atsvabina tikai sadedzināšanai (EN 417 pašreizējais izdevums par “Atkārtoti neuzpildāmām metāla gāzes kasetnēm sašķidrinātai naftas gāzei ar vai bez vārsta, ko izmanto pārnesamām ierīcēm; konstrukcija, inspekcija, pārbaude un marķēšana”), šiem baloniem vai tvertnēm jābūt marķētiem ar attiecīgo piktogrammu, kā arī ar bīstamības un drošības prasību apzīmējumiem par spēju uzliesmot.

1.3.2.2. Marķējuma zīmē nav jānorāda informācija par iedarbību uz cilvēka veselību un vidi. Tā vietā piegādātājs nodrošina informācijas par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākšanu līdz zemākās pakāpes lietotājiem vai izplatītājiem ar drošības datu lapu (DDL) starpniecību.

1.3.2.3. Patērētājiem jāsaņem pietiekama informācija, kas nodrošina tiem visu vajadzīgo veselības aizsardzības un drošības pasākumu veikšanu.

1.3.3.   Ar aizplombētu izsmidzināšanas ierīci aprīkoti aerosoli un konteineri, kas satur vielas vai maisījumus, kuri klasificēti kā bīstami elpošanai

Ņemot vērā 3.10.4. sadaļu, vielas un maisījumi, kas ir klasificēti atbilstīgi 3.10.2. un 3.10.3. sadaļas kritērijiem, nav jāmarķē saistībā ar šo bīstamību, laižot tos tirgū aerosolu balonos vai tvertnēs, kas aprīkotas ar aizplombētu izsmidzināšanas ierīci.

1.3.4.   Metāli kompaktā formā, sakausējumi, polimērus saturoši maisījumi, elastomērus saturoši maisījumi

1.3.4.1. Metāliem kompaktā formā, sakausējumiem, polimērus saturošiem maisījumiem un elastomērus saturošiem maisījumiem nav vajadzīgas marķējuma zīmes atbilstīgi šim pielikumam, ja tie nav bīstami cilvēku veselībai, tos ieelpojot, uzņemot ar barību vai tiem nonākot saskarē ar ādu, vai ūdens videi tai veidā, kā tie ir laisti tirgū, kaut arī tie ir klasificēti kā bīstami atbilstīgi šī pielikuma kritērijiem.

1.3.4.2. Tā vietā piegādātājs nodrošina informācijas par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākšanu līdz zemākās pakāpes lietotājiem vai izplatītājiem ar DDL starpniecību.

1.3.5.   Sprāgstvielas, ko laiž tirgū ar nolūku panākt eksplozīvu vai pirotehnisku efektu

Sprāgstvielas, kas minētas 2.1. sadaļā un ko laiž tirgū ar nolūku panākt eksplozīvu vai pirotehnisku efektu, ir jāmarķē un jāiepako, ņemot vērā tikai sprādzienbīstamām vielām izvirzītās prasības.

▼M12

1.3.6.    Vielas vai maisījumi, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Vielām vai maisījumiem, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija), un kuri ir gatavā veidā un iepakoti patērētāja lietošanai, marķējumā nav jānorāda bīstamības piktogramma GHS05.

▼B

1.4   Lūgums izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu

1.4.1   Atļaujas izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, kā noteikts 24. pantā, var piešķirt vienīgi, ja:

I) 

vielai nav noteikts Kopienas iedarbības ierobežojums darba vietā; un

II) 

ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs var pierādīt, ka alternatīva ķīmiskā nosaukuma izmantošana atbilst nepieciešamībai sniegt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanai darba vietās, un lai nodrošinātu, ka ir iespējams kontrolēt bīstamības, kas varētu rasties, lietojot maisījumu; un

III) 

viela ir klasificēta tikai vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

a) 

jebkura no šā pielikuma 2. daļā minētajām bīstamības kategorijām;

b) 

akūts toksiskums, 4. kategorija;

c) 

kodīgums/kairinājums ādai, 2. kategorija;

d) 

nopietni acu bojājumi/acu kairinājums, 2. kategorija;

e) 

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja 2. vai 3. kategorijas iedarbība;

f) 

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota 2. kategorijas iedarbība;

g) 

bīstams ūdens videi, hroniska 3. vai 4. kategorijas iedarbība.

1.4.2   Ķīmiskā(o) nosaukuma(u) izvēle maisījumiem, kas paredzēti smaržu ražošanai

Attiecībā uz vielām, kas rodas dabā, var izmantot piemēram šādu ķīmisko nosaukumu vai ķīmiskos nosaukumus, “… ēteriskā eļļa” vai “… ekstrakts”, nevis attiecīgās ēteriskās eļļas vai ekstrakta sastāvdaļu ķīmiskos nosaukumus, kā minēts 18. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

1.5.   Atbrīvojumi no marķējumam un iepakojumam noteiktajām prasībām

1.5.1   Atbrīvojumi no 31. panta [(29. panta 1. punkts)]

1.5.1.1. Ja piemēro 29. panta 1. punktu, var sniegt 17. pantā minētos marķējuma elementus vienā no šādiem veidiem:

a) 

uz atlokāmas etiķetes; vai

b) 

uz piesietas birkas; vai

c) 

uz ārējā iepakojuma.

1.5.1.2. Uz jebkura iekšējā iepakojuma marķējuma ir vismaz bīstamības piktogrammas, 18. pantā minētais produkta identifikators un vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukums un telefona numurs.

1.5.2   Atbrīvojumi no 17. panta [(29. panta 2. punkts)]

1.5.2.1   Tādu iepakojumu marķēšana, kur saturs nepārsniedz 125 ml

1.5.2.1.1. Bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a) 

iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b) 

viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās no šādām bīstamības kategorijām:

1) 

1. kategorijas oksidējoša gāze;

2) 

gāze zem spiediena;

3) 

2. vai 3. kategorijas uzliesmojošs šķidrums;

4) 

1. vai 2. kategorijas uzliesmojoša cieta viela;

5) 

C līdz F veida pašreaģējoša viela vai maisījums;

6) 

pašsasilstoša viela vai maisījums, 2. kategorija;

7) 

viela vai maisījums, kas saskarē ar ūdeni izdala 1., 2. un 3. kategorijas uzliesmojošas gāzes;

8) 

2. vai 3. kategorijas oksidējošs šķidrums;

9) 

2. vai 3. kategorijas oksidējoša cieta viela;

10) 

C līdz F veida organiskie peroksīdi;

11) 

akūti toksiska 4. kategorijas viela vai maisījums, ja to nepiegādā plašai sabiedrībai;

12) 

2. kategorijas ādas kairinātāji;

13) 

2. kategorijas acu kairinātāji;

14) 

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – 2. vai 3. kategorijas vienreizēja iedarbība, ja vielu vai maisījumu nepiegādā plašai sabiedrībai;

15) 

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – 2. kategorijas vienreizēja iedarbība, ja vielu vai maisījumu nepiegādā plašai sabiedrībai;

16) 

ūdens videi bīstama viela – akūta 1. kategorijas iedarbība;

17) 

bīstams ūdens videi – hroniska 1. vai 2. kategorijas iedarbība.

Aerosola izsmidzinātājiem piemēro Direktīvā 75/324/EEK noteiktos izņēmumus attiecībā uz maza iepakojuma aerosola kā uzliesmojoša marķējumu.

1.5.2.1.2. Drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a) 

iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b) 

viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

1) 

2. kategorijas uzliesmojoša gāze;

2) 

toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju – iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību;

3) 

bīstams ūdens videi – hroniska 3. vai 4. kategorijas iedarbība.

1.5.2.1.3.  ►M2  Piktogrammu, signalvārdu, bīstamības apzīmējumu un drošības prasību apzīmējumu, kas saistīti ar bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja: ◄

a) 

iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b) 

viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās no šādām bīstamības kategorijām:

1) 

izraisa metālu koroziju

1.5.2.2   Vienreizējai lietošanai paredzēta šķīstoša iepakojuma marķēšana

17. pantā noteiktos marķējuma elementus attiecībā uz vienreizējai lietošanai paredzētu šķīstošu iepakojumu var neietvert, ja:

a) 

katra šķīstošā iepakojuma saturs nepārsniedz 25 ml;

▼M2

b) 

šķīstošā iepakojuma satura klasifikācija atbilst tikai vienai vai vairākām no 1.5.2.1.1. punkta b) apakšpunktā, 1.5.2.1.2. punkta b) apakšpunktā vai 1.5.2.1.3. punkta b) apakšpunktā minētajām bīstamības kategorijām; un

▼B

c) 

šķīstošais iepakojums ietilpst ārējā iepakojumā, kas pilnībā atbilst 17. panta prasībām.

1.5.2.3. 1.5.2.2. sadaļa neattiecas uz vielām vai maisījumiem Direktīvas 91/414/EEK un 98/8/EK darbības jomā.

▼M4

1.5.2.4.    Tāda iekšējā iepakojuma marķēšana, kura saturs nepārsniedz 10 ml

1.5.2.4.1. Marķējuma (jeb etiķetes) elementus, kas prasīti 17. pantā, var nenorādīt uz iekšējā iepakojuma, ja:

a) 

iekšējā iepakojuma saturs nepārsniedz 10 ml;

b) 

viela vai maisījums ir laists tirgū piegādāšanai izplatītājam vai pakārtotam lietotājam zinātniskās izpētes un izstrādes vai kvalitātes kontroles izvērtēšanas veikšanai un

c) 

iekšējais iepakojums ietilpst ārējā iepakojumā, kas pilnībā atbilst 17. panta prasībām.

1.5.2.4.2. Neatkarīgi no 1.5.1.2. un 1.5.2.4.1. iedaļas iekšējā iepakojuma marķējumā iekļauj produkta identifikatoru un attiecīgā gadījumā bīstamības piktogrammas “GHS01”, “GHS05”, “GHS06” un/vai “GHS08”. Ja ir piešķirtas vairāk nekā divas piktogrammas, piktogrammām “GHS06” un “GHS08” ir priekšroka salīdzinājumā ar piktogrammām “GHS01” un “GHS05”.

1.5.2.5.

1.5.2.4. iedaļa neattiecas uz vielām un maisījumiem, kas ir Regulas (EK) Nr. 1107/2009 vai Regulas (ES) Nr. 528/2012 darbības jomā.

▼B

2.   2. DAĻA. FIZIKĀLĀS BĪSTAMĪBAS

2.1.   Sprādzienbīstami Materiāli

2.1.1.   Definīcijas

2.1.1.1. Sprādzienbīstamu materiālu klase ietver

a) 

sprādzienbīstamas vielas un maisījumus,

b) 

sprādzienbīstamus izstrādājumus, izņemot ierīces, kas satur sprādzienbīstamas vielas vai maisījumus tādā daudzumā vai tāda veida vielas vai maisījumus, ka to neplānota vai nejauša aizdegšanās vai uzliesmošana nerada ietekmi ārpus ierīces, radot izmeti, uguni, dūmus, karstumu vai skaļu troksni, un

c) 

punktā a) un b) neminētas vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas ir ražoti nolūkā radīt praktisku, sprādziena vai pirotehnisku efektu.

2.1.1.2. Šajā regulā ir izmantotas šādas definīcijas:

Sprādzienbīstama viela vai maisījums ir cieta vai šķidra viela vai vielu maisījums, kas pats spēj ar ķīmiskas reakcijas starpniecību radīt tādas temperatūras un spiediena gāzi tādā ātrumā, ka var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi. Pirotehniskās vielas ir iekļautas pat tad, ja tās nerada gāzes.

Pirotehniska viela vai maisījums ir viela vai vielu maisījums, kas radīts, lai gūtu efektu karstuma, gaismas, skaņas, gāzes vai dūmu vai to kombinācijas rezultātā ar nedetonējošas, noturīgas eksotermiskas ķīmiskas reakcijas starpniecību.

Nestabils sprādzienbīstams materiāls ir sprādzienbīstama viela vai maisījums, kas ir termiski nestabils un/vai pārāk jutīgs, lai ar to rīkotos, transportētu un lietotu kā parasts.

Sprādzienbīstams izstrādājums ir izstrādājums, kas satur vienu vai vairākas sprādzienbīstamas vielas vai maisījumus.

Pirotehnisks izstrādājums ir izstrādājums, kas satur vienu vai vairākas pirotehniskas vielas vai maisījumus.

Materiāls, kas paredzēti sprādziena izraisīšanai, ir viela, maisījums vai izstrādājums, kas ir ražots ar nolūku radīt sprādzienbīstamu vielu praktiskiem mērķiem vai pirotehniskam efektam.

2.1.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.1.2.1. Šīs klases vielas, maisījumus un izstrādājumus klasificē kā nestabilus sprādzienbīstamus materiālus, pamatojoties uz 2.1.2. ►M4   Pārbaužu metodes ir aprakstītas UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļā. ◄

2.1.2.2. Šīs klases vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas nav klasificēti kā nestabili sprādzienbīstami materiāli, iekļauj vienā no turpmākajām sešām apakšgrupām atkarībā no to radītās bīstamības veida:

a) 

1.1. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt masveida sprādzienbīstamība (masveida sprādzienbīstamība gandrīz vienlaicīgi ietekmē gandrīz visu apjomu);

b) 

1.2. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt izmetes bīstamība, bet ne masveida sprādzienbīstamība;

c) 

1.3. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt ugunsbīstamība un vai nu neliela sprādzienbīstamība, vai neliela izmetes bīstamība, vai abas, bet ne masveida sprādzienbīstamība:

i) 

kuriem sadegot, rodas ievērojams starojuma siltums; vai

ii) 

kuri aizdegas pakāpeniski cits pēc cita un izraisa neievērojamu sprādzienu vai izmeti, vai abus reizē;

d) 

1.4. apakšgrupa vielas, maisījumi un izstrādājumi, kam īpaša bīstamība nepiemīt:

— 
vielas, maisījumi un izstrādājumi, kas rada tikai nelielu bīstamību, aizdegoties vai uzliesmojot. Šāda iedarbība pārsvarā skar tikai iepakojumu, un nav domājams, ka varētu tikt izmesti ievērojama izmēra fragmenti lielākā diapazonā. Ārējās uguns iedarbība nevar izraisīt vienlaicīgu visa iepakojuma satura sprādzienu;
e) 

1.5. apakšgrupa – ļoti nejutīgas vielas un maisījumi, kam piemīt masveida sprādzienbīstamība:

— 
vielas un maisījumi, kam piemīt masveida sprādzienbīstamība, bet kas ir tik nejutīgi, ka pastāv ļoti niecīga iespējamība, ka parastos apstākļos tie varētu uzliesmot vai pāriet no degšanas uz detonēšanu;
f) 

1.6. apakšgrupa – ārkārtīgi nejutīgi izstrādājumi, kam nepiemīt masveida sprādzienbīstamība:

— 
izstrādājumi, kas satur vienīgi ārkārtīgi nejutīgas ►M4  ————— ◄ vielas vai maisījumus un kam ir niecīga iespēja neparedzēti uzliesmot vai izplatīties.

2.1.2.3. Sprādzienbīstamus materiālus, kas nav klasificēti kā nestabili, klasificē vienā no sešām šā pielikuma 2.1.2.2. punktā minētajām apakšgrupām, pamatojoties uz 2. līdz 8. pārbaužu sēriju ►M4  UN RTDG ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas pārbaužu rezultātiem, kas atspoguļoti 2.1.1. tabulā.



2.1.1. tabula

Sprādzienbīstamu materiālu kritēriji

Kategorija

Kritēriji

Nestabili sprādzienbīstami materiāli vai sprādzienbīstami materiāli, kas ietilpst 1.1. līdz 1.6. apakšgrupā

Sprādzienbīstamiem materiāliem, kas ietilpst 1.1. līdz 1.6. apakšgrupā, ir jāveic šādas pamata pārbaudes:

Sprādzienbīstamība atbilstīgi ANO 2. pārbaužu sērijai ( ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 12. sadaļa). Vielām, kas paredzētas sprādziena izraisīšanai (), nepiemēro ANO 2. pārbaužu sēriju.

Jutība atbilstīgi ANO 3. pārbaužu sērijai ( ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 13. sadaļa).

Termiskā stabilitāte atbilstīgi ANO 3. c) pārbaudei ( ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 13.6.1. apakšsadaļa).

Lai noteiktu pareizo apakšgrupu, jāveic vēl citas pārbaudes.

(1)   Tās ir vielas, maisījumi un izstrādājumi, kurus ražo nolūkā radīt praktisku, sprādziena vai pirotehnisku efektu.

2.1.2.4. Ja sprādzienbīstamus materiālus izsaiņo vai no jauna iepako tādā iepakojumā, kas nav oriģinālais vai tam līdzīgs iepakojums, tiem veic atkārtotu pārbaudi.

▼M12

2.1.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma elementus vielām, maisījumiem vai izstrādājumiem, kas atbilst šīs bīstamības klases kritērijiem, izmanto saskaņā ar 2.1.2. tabulu.



2.1.2. tabula

Marķējuma elementi sprādzienbīstamiem materiāliem

Klasifikācija

Nestabili, sprādzienbīstami materiāli

1.1. apakšgrupa

1.2. apakšgrupa

1.3. apakšgrupa

1.4. apakšgrupa

1.5. apakšgrupa

1.6. apakšgrupa

GHS piktogrammas

image

image

image

image

image

 

 

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstami

Signālvārda nav

Bīstamības apzīmējums

H200: Nestabils, sprādzienbīstams

H201: Sprādzienbīstams; bīstamība attiecībā uz masveida sprādzienu

H202: Sprādzienbīstams; augsta izmetbīstamība

H203: Sprādzienbīstams; ugunsbīstamība, triecienviļņa bīstamība vai izmetbīstamība

H204: Ugunsbīstamība vai izmetbīstamība

H205: Ugunī var masveidā eksplodēt

Bīstamības apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P201

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

P210

P234

P240

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P380 + P375

P370 + P372 + P380 + P373

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P401

P401

P401

P401

P401

P401

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējuma nav

1. PIEZĪME. Neiepakotiem sprādzienbīstamiem materiāliem vai tādiem sprādzienbīstamiem materiāliem, kas pārpakoti iepakojumā, kas nav oriģinālais iepakojums vai tam līdzīgs iepakojums, ir jābūt visiem tālāk norādītajiem marķējuma elementiem:

a) 

piktogrammai “Sprāgstoša bumba”;

b) 

signālvārdam “Bīstami”; kā arī

c) 

bīstamības apzīmējumam “Sprādzienbīstams; bīstamība attiecībā uz masveida sprādzienu”,

ja vien nav pierādīts, ka bīstamība atbilst kādai no 2.1.2. tabulas bīstamības kategorijām, jo tad piešķir attiecīgo simbolu, signālvārdu un/vai bīstamības apzīmējumu.

2. PIEZĪME. Vielas un maisījumi piegādātajā veidā, kuriem ir pozitīvs rezultāts ANO Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas 12. iedaļas 2. pārbaužu sērijā un kurus (pamatojoties uz negatīvu rezultātu 6. pārbaužu sērijā, kas aprakstīta UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas 16. iedaļā) izņēmuma kārtā neklasificē par sprādzienbīstamiem materiāliem, joprojām piemīt sprādzienbīstamība. Par tiem piemītošo sprādzienbīstamību informē lietotāju, jo vielas vai maisījuma lietošanā, it īpaši to izņemot no iepakojuma vai arī pārpakojot, kā arī glabāšanā tā ir jāņem vērā. Šā iemesla dēļ vielas vai maisījuma sprādzienbīstamību norāda drošības datu lapas 2. iedaļā (“Bīstamības apzināšana”), 9. iedaļā (“Fizikālās un ķīmiskās īpašības”) un attiecīgā gadījumā citās drošības datu lapas iedaļās.

▼B

2.1.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.1.4.1. Vielu, maisījumu un izstrādājumu klasificēšana sprādzienbīstamības klasē un tālāka klasificēšana pa apakšgrupām ir ļoti sarežģīts trīs soļu process. Jāseko norādījumiem ►M4  UN RTDG ◄ , Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļā.

Pirmais solis ir pārbaude, vai viela vai maisījums ir sprāgstošs (1. pārbaužu sērija). Otrais solis ir pieņemšanas procedūra (2.-4. pārbaužu sērija), un trešais solis ir klasifikācija atbilstīgi bīstamības apakšgrupām (5.-7. pārbaužu sērija). Veicot 8. pārbaužu sērijā iekļautās pārbaudes, var izvērtēt vai “amonija nitrāta emulsija, suspensija vai želeja (ANE), starpprodukts sprāgstvielām ar triecienvilni” ir pietiekami nejūtīgs, lai to attiecinātu uz oksidējošu šķidrumu (2.13. sadaļa) vai uz oksidējošu cietu vielu (2.14. sadaļa).

Sprādzienbīstamas vielas un maisījumus, kas samitrināti ar ūdeni vai spirtu vai atšķaidīti ar citām vielām, lai mazinātu to sprādzienbīstamību, var klasificēt citādi un piemērot šīm vielām un maisījumiem citas bīstamības klases atbilstīgi to fizikālajām īpašībām (skatīt arī II pielikuma 1.1. sadaļu).

Dažas fizikālās bīstamības (sakarā ar sprādzienbīstamām īpašībām) var novērst ar šķīdināšanu, tas attiecas, piemēram, uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem, iekļaujot maisījumā vai izstrādājumā iepakojuma vai citus faktorus.

Klasificēšanas procedūra ir noteikta saskaņā ar turpmāk norādīto lēmuma pieņemšanas loģiku (skatīt 2.1.1. līdz 2.1.4. attēlā).

2.1.1. attēls
Vispārējā shēma procedūrai, ar kuru vielu, maisījumu vai izstrādājumu klasificē sprādzienbīstamu materiālu klasē (1. klase pārvadāšanai) image
►(1) M2  
►(2) M4  

2.1.2. attēls
Procedūra, ar kuru vielu, maisījumu vai izstrādājumu provizoriski ieskaita sprādzienbīstamu materiālu klasē (1. klase pārvadāšanai) image

▼M12

2.1.3. attēls
Procedūra ieskaitīšanai sprādzienbīstamu materiālu klases apakšgrupā (1. klase pārvadāšanai) image

▼M2

2.1.4. attēls

Amonija nitrāta emulsijas, suspensijas vai želejas klasificēšanas procedūra (ANE)

image

▼B

2.1.4.2.   Skrīninga procedūra

Sprādzienbīstamību saista ar noteiktām ķīmiskām grupām molekulā, kas reaģējot var radīt ļoti strauju temperatūras un spiediena palielināšanos. Skrīninga procedūras mērķis ir identificēt šādas reaktīvas grupas un to iespējas strauji atbrīvot enerģiju. Ja skrīninga procedūrā nosaka, ka viela vai maisījums ir potenciāli sprādzienbīstams, ir jāveic pieņemšanas procedūra (sk. ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 10.3. sadaļu).

▼M2

Piezīme

Ja organiska materiāla eksotermiskās sadalīšanās enerģija ir mazāka par 800 J/g, netiek prasīts ne 1. sērijas a) tipa detonācijas izplatības tests, ne 2. sērijas a) tipa tests jutīgumam pret detonācijas triecienu. Organiskām vielām un organisku vielu maisījumiem, kuru sadalīšanās enerģija ir 800 J/g vai lielāka, 1. a) tests un 2. a) tests nav jāveic, ja pēc ballistiskā mīnmetēja Mk.IIId testa (F.1) vai ballistiskā mīnmetēja testa (F.2), vai BAM Trauzl testa (F.3), kurā kā izraisītāju izmanto standarta detonatoru Nr. 8 (skatīt ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu 1. papildinājumu, rokasgrāmatu par testiem un kritērijiem), atbilde ir “nē”. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka 1. a) un 2. a) testa rezultāti ir “-”.

▼B

2.1.4.3. Vielu vai maisījumu neklasificē kā sprādzienbīstamu šādos gadījumos:

a) 

ja molekula nesatur ķīmiskas grupas, kurām piemīt sprādzienbīstamība (piemēri grupām, kuras var norādīt uz sprādzienbīstamību, ir sniegti ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 6. pielikuma A6.1. tabulā) vai

b) 

ja vielas sastāvā ir ķīmiskas vielas, kurām piemīt sprādzienbīstamība, kas satur skābekli, un aprēķinātā skābekļa bilance ir mazāka par - 200.

Skābekļa bilanci aprēķina ķīmiskajai reakcijai

CxHyOz + [x + (y/4) - (z/2)] O2 → x CO2 + (y/2) H2O

izmantojot šādu formulu:

skābekļa bilance = - 1 600 [2x + (y/2)-z]/molekulārais svars;

c) 

ja organiska viela vai organisku vielu homogēns maisījums satur ķīmiskas grupas, kam piemīt sprādzienbīstamība, bet eksotermiskā sadalīšanās enerģija nesasniedz 500 J/g, un eksotermiskā sadalīšanās sākas temperatūrā, kas ir zemāka par 500 oC. Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju var noteikt ar piemērotu kalorimetrisko paņēmienu; vai

d) 

ja neorganisku oksidējošu vielu maisījumos ar organisku(iem) materiālu(iem) neorganiskās oksidējošās vielas koncentrācija ir

— 
mazāka par 15 % masas, ja oksidējošā viela ir attiecināma uz 1. vai 2. kategoriju,
— 
mazāka par 30 % masas, ja oksidējošā viela ir attiecināma uz 3. kategoriju.

2.1.4.4. Attiecībā uz maisījumiem, kas satur vielas, par kuru sprādzienbīstamību ir zināms, jāveic pieņemšanas procedūra.

▼M4

2.2.    Uzliesmojošas gāzes (tostarp ķīmiski nestabilas gāzes)

2.2.1.    Definīcijas

2.2.1.1. Uzliesmojoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kam uzliesmošanas diapazons, sajaucoties ar gaisu, 20 °C temperatūrā pie standarta spiediena ir 101,3 kPa.

2.2.1.2. Ķīmiski nestabila gāze ir uzliesmojoša gāze, kas var eksplodēt pat bezgaisa vai bezskābekļa vidē.

2.2.2.    Klasificēšanas kritēriji

2.2.2.1. Uzliesmojošu gāzi klasificē šajā klasē, kā norādīts 2.2.1. tabulā.



2.2.1.  tabula

Kritēriji uzliesmojošām gāzēm

Kategorija

Kritēriji

1

Gāzes, kas 20 °C temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa:

a)  uzliesmo, ja to koncentrācija gaisā ir 13 tilpuma % vai mazāka; vai

b)  kam uzliesmošanas diapazons, sajaucoties ar gaisu, ir vismaz 12 procentu punkti neatkarīgi no zemākās uzliesmošanas robežas.

2

1. kategorijā neietilpstošās gāzes, kurām, sajaucoties ar gaisu, 20 °C temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa ir uzliesmošanas diapazons.

Piezīme

Aerosolus neklasificē kā uzliesmojošas gāzes; skatīt 2.3. iedaļu.

2.2.2.2. Uzliesmojošu gāzi, kas turklāt ir ķīmiski nestabila, papildus klasificē vienā no divām ķīmiski nestabilu gāzu kategorijām, izmantojot metodes UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļā, saskaņā ar šādu tabulu:



2.2.2  tabula

Kritēriji ķīmiski nestabilām gāzēm

Kategorija

Kritēriji

A

Uzliesmojošas gāzes, kas ir ķīmiski nestabilas 20 °C temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa

B

Uzliesmojošas gāzes, kas ir ķīmiski nestabilas temperatūrā, kas pārsniedz 20 °C, un/vai pie spiediena, kas pārsniedz 101,3 kPa

2.2.3.    Paziņojums par bīstamību

Marķējuma elementus vielām un maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.2.3. tabulu.

▼M12



2.2.3. tabula

Marķējuma elementi uzliesmojošām gāzēm (arī ķīmiski nestabilām gāzēm)

Klasifikācija

Uzliesmojoša gāze

Ķīmiski nestabila gāze

1. kategorija

2. kategorija

A kategorija

B kategorija

GHS piktogramma

image

Piktogrammas nav

Papildu piktogrammas nav

Papildu piktogrammas nav

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Papildu signālvārda nav

Papildu signālvārda nav

Bīstamības apzīmējums

H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze

H221: Uzliesmojoša gāze

Papildu bīstamības apzīmējums H230: Var eksplodēt pat bezgaisa vidē

Papildu bīstamības apzīmējums H231: Paaugstinātā spiedienā vai temperatūrā var eksplodēt pat bezgaisa vidē

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P210

P202

P202

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P377

P381

P377

P381

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P403

P403

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

 

 

▼M4

Klasificēšanas procedūra ir noteikta saskaņā ar turpmāk norādīto lēmuma pieņemšanas loģiku (skatīt 2.2.1. līdz 2.2.2. attēlā).

2.2.1.    attēls

Uzliesmojošas gāzes

image

2.2.2.    attēls

Ķīmiski nestabilas gāzes

image

2.2.4.    Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.2.4.1. Uzliesmojamību nosaka ar pārbaudēm, vai, ja par maisījumiem ir pietiekami daudz datu, tad ar aprēķiniem atbilstīgi ISO pieņemtajām metodēm (ISO 10156 ar grozījumiem “Gāzes un gāzu maisījumi – uguns potenciāla un oksidējošo spēju noteikšana”, izvēloties balona izejas vārstu). Ja nav pietiekamu datu šīs metodes izmantošanai, var lietot pārbaudes metodes EN 1839 grozīto formu (Gāzu un tvaiku sprādzienbīstamības robežu noteikšana).

2.2.4.2. Ķīmisko nestabilitāti nosaka saskaņā ar metodi, kas aprakstīta UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļā. Ja aprēķini atbilstīgi ISO 10156 ar grozījumiem liecina, ka gāzu maisījums nav uzliesmojošs, klasificēšanas nolūkā nav jāveic pārbaudes ķīmiskās nestabilitātes noteikšanai.

2.3.    Aerosoli

2.3.1.    Definīcijas

Aerosoli, tas ir, aerosola izsmidzinātāji, ir jebkuri atkārtoti neuzpildāmi trauki no metāla, stikla vai plastmasas ar saspiestu, sašķidrinātu vai zem spiediena atšķaidītu gāzi ar šķidrumu, pastu vai pulveri vai bez tā, aprīkoti ar smidzinātāju, kurš ļauj trauka saturu izsmidzināt cietu vai šķidru daļiņu veidā suspensijas veidā gāzē, kā putas, pastu vai pulveri vai šķidrā vai arī gāzes veidā.

2.3.2.    Klasificēšanas kritēriji

▼M12

2.3.2.1. Aerosolus atkarībā no to uzliesmojamības un sadedzes siltuma klasificē vienā no šīs bīstamības klases trim kategorijām. 1. vai 2. kategorijā aerosolus klasificē, ja tie satur vairāk nekā 1 % (pēc masas) tādu komponentu, kurus saskaņā ar šādiem šajā daļā norādītajiem kritērijiem klasificē kā uzliesmojošus:

— 
uzliesmojošas gāzes (sk. 2.2. iedaļu),
— 
šķidrumi ar uzliesmošanas punktu ≤ 93 °C, to skaitā uzliesmojoši šķidrumi saskaņā ar 2.6. iedaļu,
— 
uzliesmojošas cietas vielas (sk. 2.7. iedaļu),

vai ja to sadedzes siltums ir vismaz 20 kJ/g.

1. PIEZĪME. Uzliesmojoši komponenti neietver piroforas, pašsasilstošas vai ar ūdeni reaģējošas vielas un maisījumus, jo tādi komponenti nekad neietilpst aerosolu sastāvā.

2. PIEZĪME. Aerosolus papildus neklasificē 2.2. iedaļā (uzliesmojošas gāzes), 2.5. iedaļā (gāzes zem spiediena), 2.6. iedaļā (uzliesmojoši šķidrumi) un 2.7. iedaļā (uzliesmojošas cietas vielas). Atkarībā no satura aerosoli un to marķējuma elementi var ietilpt citu bīstamības klašu darbības jomā.

▼M4

2.3.2.2. Aerosolus klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, pamatojoties uz tā komponentēm, ķīmisko sadegšanas siltumu un attiecīgos gadījumos – uz putu pārbaudes rezultātiem (putu aerosoliem) un uz aizdedzes attāluma pārbaudi un slēgtās telpas pārbaudi (izsmidzināmiem aerosoliem) atbilstīgi šā pielikuma 2.3.1.a līdz 2.3.1.c attēlam un UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 31.4., 31.5. un 31.6. apakšsadaļai. Aerosolus, kuri neatbilst 1. vai 2. kategorijas kritērijiem, klasificē 3. kategorijā.

Piezīme

Aerosolus, kuru sastāvā uzliesmojošas komponentes ir vairāk nekā 1 % vai kuru sadegšanas siltums ir vismaz 20 kJ/g un kuri nav iesniegti šīs iedaļas uzliesmojamības klasificēšanas procedūrām, klasificē kā 1. kategorijas aerosolus.

▼M12

2.3.1.a    attēls
Aerosoli image

▼M4

2.3.1.b    attēls
Izsmidzināmie aerosoli image

2.3.1.c    attēls
Putu aerosoli image

2.3.3.    Paziņojums par bīstamību

Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.3.1. tabulu.



2.3.1.  tabula

▼M12

Marķējuma elementi aerosoliem

▼M4

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Nav piktogrammas

Signālvārds

Draudi

Brīdinājums

Brīdinājums

Bīstamības apzīmējums

H222: Īpaši viegli uzliesmojošs aerosols

H229: Tvertne zem spiediena: karstumā var eksplodēt

H223: Uzliesmojošs aerosols

H229: Tvertne zem spiediena: karstumā var eksplodēt

H229: Tvertne zem spiediena: karstumā var eksplodēt

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P210

P211

P251

P210

P211

P251

P210

P251

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

 

 

 

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

P410 + P412

P410 + P412

P410 + P412

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

 

 

 

2.3.4.    Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.3.4.1. Ķīmiskais sadegšanas siltums (ΔΗc) kilodžoulos uz gramu (kJ/g) ir teorētiskā sadegšanas siltuma (ΔΗsad.) un degšanas efektivitātes, kas parasti ir zemāka par 1,0 (tipiska degšanas efektivitāte ir 0,95 jeb 95 %), reizinājums.

Kompozītam aerosola preparātam ķīmiskais sadegšanas siltums ir vienāds ar atsevišķo komponenšu svērto sadegšanas siltumu summu:

image

kur:

ΔΗc

=

ķīmiskais sadegšanas siltums (kJ/g);

wi %

=

komponentes i masas daļa produktā;

ΔΗc(i)

=

komponentes i īpatnējais sadegšanas siltums (kJ/g) produktā.

Datus par ķīmisko sadegšanas siltumu var atrast literatūrā, aprēķināt vai noteikt ar pārbaužu palīdzību (sk. ASTM D 240 ar grozījumiem – Standarta testi šķidro ogļūdeņražu degvielas sadegšanas siltuma noteikšanai ar kalorimetrisko bumbu, EN/ISO 13943 ar grozījumiem, 86.1. līdz 86.3. punkts – Ugunsdrošība – Vārdnīca un NFPA 30B ar grozījumiem – Aerosolu produktu ražošanas un uzglabāšanas kodekss).

▼B

2.4.   Oksidējošas gāzes

2.4.1.   Definīcijas

Oksidējoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kas, galvenokārt pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu degšanu lielākā mērā nekā gaiss.

2.4.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.4.2.1. Oksidējošu gāzi klasificē vienā šīs klases kategorijā atbilstīgi 2.4.1. tabulai.



2.4.1. tabula

Kritēriji oksidējošām gāzēm

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura gāze, kas, galvenokārt pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu degšanu lielākā mērā nekā gaiss.

▼M4

Piezīme

“Gāzes, kuras var izraisīt vai veicināt citu materiālu degšanu lielākā mērā nekā gaiss”, ir tīras gāzes vai gāzu maisījumi, kuru oksidēšanas spēja, ko nosaka, izmantojot ISO 10156 ar grozījumiem norādīto metodi, ir lielāka par 23,5 %.

▼B

2.4.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.4.2. tabulu.



2.4.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi oksidējošām gāzēm

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H270: Var izraisīt vai pastiprināt degšanu, oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P220

P244

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P370 + P376

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P403

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

▼M4

2.4.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

Lai klasificētu oksidējošu gāzi, veic pārbaudes un izmanto aprēķina metodes, kas aprakstītas ISO 10156 ar grozījumiem “Gāzes un gāzu maisījumi – Degšanas potenciāla un oksidēšanas spējas noteikšana balona vārsta atveres izvēlei.

▼B

2.5.   Gāzes zem spiediena

2.5.1.   Definīcija

2.5.1.1.  ►M4  Gāzes zem spiediena ir gāzes, ko glabā tvertnēs zem 200 kPa (manometrs) liela vai lielāka spiediena 20 °C temperatūrā vai kas ir sašķidrinātas vai sašķidrinātas un atdzesētas. ◄

Tajās ietilpst saspiestas gāzes, sašķidrinātas gāzes, izšķīdinātas gāzes un atdzesētas sašķidrinātas gāzes.

2.5.1.2. Kritiskā temperatūra ir temperatūra, virs kuras gāzi nevar sašķidrināt neatkarīgi no kompresijas pakāpes.

▼M4

2.5.2.    Klasificēšanas kritēriji

2.5.2.1. Gāzes zem spiediena pēc to fizikālā stāvokļa iepildīšanas laikā klasificē vienā no četrām grupām atbilstīgi 2.5.1. tabulai:



2.5.1.  tabula

Kritēriji gāzēm zem spiediena

Grupa

Kritēriji

Saspiesta gāze

Gāze, kura, to iepildot zem spiediena, ir pilnīgā gāzveida stāvoklī – 50 °C temperatūrā, tostarp visas gāzes, kuru kritiskā temperatūra ir ≤ – 50 °C.

Sašķidrināta gāze

Gāze, kura, to iepildot zem spiediena, ir daļēji šķidrā stāvoklī temperatūrā virs – 50 °C. Jānošķir:

i)  augstspiediena sašķidrinātā gāze: gāze, kuras kritiskā temperatūra ir no – 50 °C līdz + 65 °C; un

ii)  zemspiediena sašķidrinātā gāze: gāze, kuras kritiskā temperatūra pārsniedz + 65 °C.

Atdzesēta sašķidrināta gāze

Gāze, kura iepildīšanas laikā tās zemās temperatūras dēļ tiek daļēji sašķidrināta.

Izšķīdināta gāze

Gāze, kura, to iepildot zem spiediena, ir izšķīdināta šķidras fāzes šķīdinātājā.

Piezīme

Aerosolus neklasificē kā gāzes zem spiediena; sk. 2.3. iedaļu.

▼B

2.5.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.5.2. tabulu.

▼M12



2.5.2. tabula

Marķējuma elementi gāzēm zem spiediena

Klasifikācija

Saspiesta gāze

Sašķidrināta gāze

Atdzesēta sašķidrināta gāze

Izšķīdināta gāze

GHS piktogrammas

image

image

image

image

Signālvārds

Uzmanību

Uzmanību

Uzmanību

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

H281: Satur atdzesētu gāzi; var radīt kriogēnus apdegumus vai ievainojumus

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

 

 

P282

 

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

 

 

P336 + P315

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P410 + P403

P410 + P403

P403

P410 + P403

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

 

 

▼M2

Piezīme

Zem spiediena esošām gāzēm nav nepieciešama GHS04 piktogramma, ja ir redzama GHS02 vai GHS06 piktogramma.

▼B

2.5.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

Par šo gāzu grupu ir jāzina šāda informācija:

— 
tvaika spiediens 50 oC temperatūrā,
— 
fizikālais stāvoklis 20 oC temperatūrā standarta atmosfēras spiedienā,
— 
kritiskā temperatūra.

▼M4

Datus var atrast literatūrā, aprēķināt vai noteikt, veicot pārbaudes. Lielākā daļa tīro gāzu jau ir klasificētas UN RTDG paraugnoteikumos.

▼B

2.6.   Uzliesmojoši šķidrumi

2.6.1.   Definīcija

Uzliesmojošs šķidrums ir šķidrums, kura uzliesmošanas temperatūra nav augstāka par 60 oC.

2.6.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.6.2.1. Uzliesmojošu šķidrumu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām atbilstīgi 2.6.1. tabulai.



2.6.1. tabula

Kritēriji uzliesmojošiem šķidrumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Uzliesmošanas punkts < 23 oC un sākotnējais vārīšanās punkts ≤ 35 oC.

2

Uzliesmošanas punkts < 23 oC un sākotnējais vārīšanās punkts > 35 oC.

3

Uzliesmošanas punkts ≥23 oC un ≤60 o()

(1)   Šajā regulā gāzeļļu, dīzeli un vieglo kurināmo eļļu, kuru uzliesmošanas punkts ir no 55 oC līdz ≤ 75 oC, var ieskaitīt 3. kategorijā.

▼M2

Piezīme

Aerosolus nekvalificē kā uzliesmojošus šķidrumus; skatīt 2.3. iedaļu.

▼B

2.6.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.6.2. tabulu.



2.6.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi uzliesmojošiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H224: Īpaši viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

H225: Ļoti viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

H226: Uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P233

P240

P241

P242

P243

P280

P210

P233

P240

P241

P242

P243

P280

P210

P233

P240

P241

P242

P243

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P303 + P361 + P353

P370 + P378

P303 + P361 + P353

P370 + P378

P303 + P361 + P353

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P403 + P235

P403 + P235

P403 + P235

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

2.6.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.6.4.1. Uzliesmojošu šķidrumu klasificēšanai ir vajadzīgi dati par uzliesmošanas punktu un sākotnējo vārīšanās punktu. Datus var noteikt, veicot pārbaudes, atrast literatūrā vai aprēķināt. Ja dati nav pieejami, uzliesmošanas punktu un sākotnējo vārīšanās punktu nosaka, veicot pārbaudi. Lai noteiktu uzliesmošanas punktu, jāizmanto slēgtā tīģeļa metode.

2.6.4.2.  ►M2  Attiecībā uz maisījumiem ( 6 ), kuri satur jau zināmus uzliesmojošus šķidrumus noteiktā koncentrācijā, pat ja tie satur negaistošas sastāvdaļas, piemēram, polimērus, piedevas, uzliesmošanas punkts nav jānosaka eksperimentāli, ja maisījuma aprēķinātais uzliesmošanas punkts pēc 2.6.4.3. punktā norādītās metodes ir vismaz par 5 °C ( 7 ) augstāks nekā attiecīgais klasificēšanas kritērijs (attiecīgi 23 °C un 60 °C) un ar noteikumu, ka: ◄

a) 

maisījuma sastāvs ir precīzi zināms (ja materiālam ir noteikts sastāva diapazons, novērtēšanai izvēlas sastāvu ar zemāko aprēķināto uzliesmošanas punktu);

b) 

ir zināma katras komponentes zemākā sprādzienbīstamības robeža (ja šos datus ar ekstrapolācijas starpniecību attiecina uz citiem temperatūras vai pārbaudes apstākļiem, jāpiemēro atbilstīga korelācija), kā arī metode zemākās sprādzienbīstamības robežas aprēķināšanai ►M2  maisījumam ◄ ;

c) 

katrai komponentei, kas atrodas maisījumā, ir zināma temperatūras atkarība no šķidruma piesātināta tvaika spiediena un aktivitātes koeficienta;

d) 

šķidrā fāze ir homogēna.

2.6.4.3. Viena piemērota metode ir aprakstīta J. Gmehling un P. Rasmussen izdevumā (Ind. Eng. Fundament, 21, 186, (1982)). Maisījumam, kura sastāvā ir negaistošas komponentes, uzliesmošanas punktu aprēķina pēc gaistošajām komponentēm. Uzskata, ka negaistošā komponente tikai mazliet samazina daļējo spiedienu uz šķīdinātājiem un ka aprēķinātais uzliesmošanas punkts ir tikai mazliet zem izmērītās vērtības.

2.6.4.4. Iespējamās pārbaudes metodes, lai noteiktu uzliesmojošu šķidrumu uzliesmošanas punktu, ir sniegtas 2.6.3. tabulā.



2.6.3. tabula

Uzliesmojošu šķidrumu uzliesmošanas punkta noteikšanas metodes

Eiropas standarti:

EN ISO 1516 ar grozījumiem

Uzliesmošanas/neuzliesmošanas noteikšana – Slēgtā tīģeļa metode līdzsvara apstākļos

EN ISO 1523 ar grozījumiem

Uzliesmošanas punkta noteikšana – Slēgtā tīģeļa metode līdzsvara apstākļos

EN ISO 2719 ar grozījumiem

Uzliesmošanas punkta noteikšana – Penska – Martena slēgtā tīģeļa metode

EN ISO 3679 ar grozījumiem

Uzliesmošanas punkta noteikšana – Ātrā metode slēgtā tīģelī līdzsvara apstākļos

EN ISO 3680 ar grozījumiem

Uzliesmošanas/neuzliesmošanas noteikšana – Ātrā metode slēgtā tīģelī līdzsvara apstākļos

EN ISO 13736 ar grozījumiem

Naftas produkti un citi šķidrumi – uzliesmošanas punkta noteikšana – Abela slēgtā trauka metode

Valstu standarti:

AFNOR (Association française de normalisation)

NF M07-036 ar grozījumiem

Détermination du point d'éclair – Vase clos Abel-Pensky

(identisks DIN 51755)

▼M2 —————

▼B

Deutsches Institut für Normung

DIN 51755 (uzliesmošanas punkts zem 65 oC) ar grozījumiem

Prüfung von Mineralölen und anderen brennbaren Flüssigkeiten; Bestimmung des Flammpunktes im geschlossenen Tiegel, nach Abel-Pensky

(identisks NF M07-036)

▼M2

2.6.4.5. Šķidrumi, kam uzliesmošanas punkts ir augstāks par 35 °C un nepārsniedz 60 °C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ilgstošā degtspējas testā (L.2. ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Testu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. iedaļa) ir gūti negatīvi rezultāti.

▼M2

2.6.4.6. Iespējamās testa metodes, lai noteiktu uzliesmojošu šķidrumu vārīšanās punktu, ir sniegtas 2.6.4. tabulā.



2.6.4. tabula

Uzliesmojošu šķidrumu vārīšanās punkta noteikšanas metodes

Eiropas standarti

EN ISO 3405 ar grozījumiem

Naftas produkti – pārtvaicēšanas īpašību noteikšana atmosfēras spiedienā

EN ISO 3924 ar grozījumiem

Naftas produkti – vārīšanās temperatūras diapazona noteikšana – gāzu hromatogrāfijas metode

EN ISO 4626 ar grozījumiem

Gaistoši organiski šķidrumi – vārīšanās temperatūras diapazona noteikšana organiskiem šķīdinātājiem, ko izmanto kā izejmateriālus

Regula (EK) Nr. 440/2008 (1)

A.2 metode, kas aprakstīta Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma A daļā

(1)   OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.

▼B

2.7.   Uzliesmojošas cietas vielas

2.7.1.   Definīcija

2.7.1.1. Uzliesmojoša cieta viela ir cieta viela, kas viegli uzliesmo vai berzes iedarbībā var uzliesmot vai izraisīt uzliesmošanu.

Viegli degošas cietas vielas ir pulverveida, granulētas vai pastveida vielas vai maisījumi, kas ir bīstami, jo viegli aizdegas īslaicīgā saskarē ar uguns avotu, piemēram, degošu sērkociņu, un ja liesma ātri izplatās.

2.7.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.7.2.1. Pulverveida, granulētas vai pastveida vielas vai maisījumus (izņemot metālu vai metālu sakausējumu pulverus – sk. 2.7.2.2. punktu) klasificē kā viegli uzliesmojošas cietas vielas, ja saskaņā ar vienu vai vairākām pārbaužu sērijām, kas veiktas saskaņā ar ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.2.1. punktā aprakstītajām pārbaudes metodēm, degšanas laiks ir īsāks par 45 sekundēm un degšanas ātrums ir lielāks par 2,2  mm/s.

2.7.2.2. Metālu vai metālu sakausējumu pulveri ir pieskaitāmi uzliesmojošām cietām vielām, ja tie spēj aizdegties un reakcijas zona aptver visu paraugu ne ilgāk kā 10 minūtēs.

2.7.2.3. Uzliesmojošu cietu vielu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, izmantojot metodi N.1, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 33.2.1. punktā, saskaņā ar 2.7.1. tabulu.



2.7.1. tabula

Kritēriji uzliesmojošām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji

1

Degšanas ātruma noteikšana

Vielām un maisījumiem, kas nav metālu pulveri

a)  samitrinātās zonas uguni neapstādina, un

b)  degšanas laiks < 45 sekundes vai degšanas ātrums > 2,2  mm/s.

Metālu pulveriem

Degšanas laiks ≤ 5 minūtes.

2

Degšanas ātruma noteikšana

Vielām un maisījumiem, kas nav metālu pulveri

a)  samitrinātā zona aptur liesmu vismaz 4 minūtes, un

b)  degšanas laiks < 45 sekundes vai degšanas ātrums > 2,2  mm/s.

Metālu pulveriem

degšanas laiks > 5 minūtes un ≤ 10 minūtes.

▼M2

1. piezīme

Tests ar vielu vai maisījumu jāveic tādā fizikālajā formā, kādā tā/tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai veikts tests, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski varētu mainīt produkta darbību klasifikācijas testā, šo vielu testē arī jaunā fizikālā formā.

2. piezīme

Aerosolus nekvalificē kā uzliesmojošas cietas vielas; skatīt 2.3. iedaļu.

▼B

2.7.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.7.2. tabulu.



2.7.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi uzliesmojošām cietām vielām

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H228: Uzliesmojoša cieta viela

H228: Uzliesmojoša cieta viela

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P240

P241

P280

P210

P240

P241

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

 

2.8.   Pašreaģējošas vielas un maisījumi

2.8.1.   Definīcija

2.8.1.1. Pašreaģējošas vielas vai maisījumi ir termiski nestabili šķidrumi vai cietas vielas vai maisījumi, kas spēj sadalīties, izdalot ļoti lielu siltuma daudzumu pat bez skābekļa (gaisa) klātbūtnes. Šajā definīcijā nav iekļautas vielas un maisījumi, kas atbilstīgi šai daļai ir klasificēti kā sprādzienbīstami, organiskie peroksīdi vai oksidētāji.

2.8.1.2. Uzskata, ka pašreaģējošai vielai vai maisījumam piemīt sprādzienbīstamas īpašības, ja laboratorijas pārbaudē preparāts var detonēt, strauji uzliesmot vai strauji reaģēt, ja to karsē slēgtā telpā.

2.8.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.8.2.1. Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu var klasificēt šajā klasē kā pašreaģējošu vielu vai maisījumu, ja vien nav šādu nosacījumu:

a) 

tie ir sprādzienbīstami atbilstīgi 2.1. punkta kritērijiem;

b) 

tie ir oksidējoši šķidrumi vai cietas vielas atbilstīgi 2.13. vai 2.14. punkta kritērijiem, izņemot oksidējošu vielu maisījumus, kas satur 5 % vai vairāk uzliesmojošu organisku vielu, ko klasificē kā pašreaģējošas vielas saskaņā ar 2.8.2.2. punktā noteikto procedūru;

c) 

tie ir organiski peroksīdi atbilstīgi 2.15. punkta kritērijiem;

d) 

to sadalīšanās siltums ir mazāks par 300 J/g vai

e) 

to pašpaātrinošā sadalīšanās temperatūra (SADT) ir lielāka par 75 oC iepakojumiem, kuru svars ir 50 kg ( 8 ).

2.8.2.2. Oksidējošu vielu maisījumus, kuras atbilst oksidējošu vielu klasificēšanas kritērijiem, kas satur 5 % vai vairāk uzliesmojošu organisku vielu un kas neatbilst 2.8.2.1. punkta a), c), d) vai e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, klasificē, kā to nosaka pašreaģējošu vielu klasificēšanas procedūra.

Šādu maisījumu, kas uzrāda B līdz F tipa pašreaģējošu vielu īpašības (sk. 2.8.2.3. punktu), klasificē kā pašreaģējošu vielu.

Ja pārbaudi veic iepakojumā un tiek veiktas iepakojuma izmaiņas, veic turpmāku pārbaudi, ja tiek uzskatīts, ka iepakojuma izmaiņas ietekmēs pārbaudes rezultātus.

2.8.2.3. Pašreaģējošas vielas un maisījumus klasificē vienā no septiņām “A līdz G tipa” kategorijām šai klasē atbilstīgi turpmākajiem principiem.

a) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas iepakotajā veidā var strauji detonēt vai uzliesmot, definē kā A TIPA pašreaģējošu vielu.

b) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar strauji detonēt, nedz arī uzliesmot, bet šajā iepakojumā var termiski eksplodēt, definē kā B TIPA pašreaģējošu vielu.

c) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar strauji detonēt, nedz arī uzliesmot, nedz var šajā iepakojumā termiski eksplodēt, definē kā C TIPA pašreaģējošu vielu.

d) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudē

i) 

detonē daļēji, strauji neuzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē, vai

ii) 

nemaz nedetonē, uzliesmo lēni un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē, vai

iii) 

nemaz nedetonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, reaģē vidēji,

definē kā D TIPA pašreaģējošu vielu.

e) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, definē kā E TIPA pašreaģējošu vielu.

f) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī uzrāda zemu sprādzienbīstamību vai neuzrāda to nemaz, definē kā F TIPA pašreaģējošu vielu.

g) 

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī neuzrāda sprādzienbīstamību, ja tas ir termiski stabils (SADT iepakojumam ar svaru 50 kg ir no 60 oC līdz 75 oC), un ja šķidros maisījumos kā desensibilizatoru izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts nav zemāks par 150 oC, definē kā G TIPA pašreaģējošu vielu. Ja maisījums nav termiski stabils vai ja desensibilizācijai izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts ir zemāks par 150 oC, maisījumu definē kā F TIPA pašreaģējošu vielu.

Ja pārbaudi veic iepakojumā un tiek veiktas iepakojuma izmaiņas, veic turpmāku pārbaudi, ja tiek uzskatīts, ka iepakojuma izmaiņas ietekmēs pārbaudes rezultātus.

2.8.2.4.   Kritēriji temperatūras kontrolei

Ja pašreaģējošu vielu SADT ir zemāka vai vienāda ar 55 oC, tām ir jāpiemēro temperatūras kontrole. Pārbaudes metodes SADT noteikšanai, kā arī kontroles un ārkārtas temperatūras atvasināšana ir norādīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 28. sadaļā. Izvēlēto pārbaudi veic reprezentatīvā veidā attiecībā gan uz iepakojuma izmēriem, gan materiālu.

2.8.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.8.1. tabulu.

▼M12



2.8.1. tabula

Marķējuma elementi pašreaģējošām vielām un maisījumiem

Klasifikācija

A tips

B tips

C un D tips

E un F tips

G tips (1)

GHS piktogrammas

image

image

image

image

Šai bīstamības kategorijai nav marķējuma elementu

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H240: Sakaršana var izraisīt eksploziju

H241: Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P380 + P375 [+P378] (2)

P370 + P378

P370 + P378

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P403

P411

P420

P403

P411

P420

P403

P411

P420

P403

P411

P420

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

 

(1)   G tipa vielām vai maisījumiem nav piešķirti elementi, ar kuriem informē par bīstamību, bet būtu jāpārbauda, vai šīm vielām vai maisījumiem nepiemīt citām bīstamības klasēm raksturīgas īpašības.

(2)   Sīkāku informāciju par kvadrātiekavu lietojumu sk. IV pielikuma ievadā.

▼B

G tipa vielām vai maisījumiem nav piešķirti elementi, ar kuriem informē par bīstamību, bet tiks pārbaudīts, vai šīm vielām vai maisījumiem nepiemīt citām bīstamības klasēm raksturīgas īpašības.

2.8.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.8.4.1. Pašreaģējošo vielu un maisījumu klasifikāciju noteicošās īpašības nosaka eksperimentāli. Pašreaģējošo vielu vai maisījumu klasificēšanu veic atbilstīgi A līdz H pārbaužu sērijai, kas aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļā. Klasificēšanas procedūra ir aprakstīta 2.8.1. attēlā.

2.8.4.2. Pašreaģējošo vielu un maisījumu klasificēšanas procedūru nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

molekulā nav ķīmisku grupu, kas ir saistībā ar sprādzienbīstamām vai pašreaģējošām īpašībām. Piemēri šādām grupām ir sniegti ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 6. pielikuma A6.1. un A6.2. tabulā.

b) 

vienas organiskās vielas vai organisko vielu homogēna maisījuma aprēķinātā SADT 50 kg iepakojumā pārsniedz 75 oC vai eksotermiskās sadalīšanās enerģija ir mazāka par 300J/g. Sadalīšanās sākuma temperatūru un sadalīšanās enerģiju var novērtēt, izmantojot piemērotu kalorimetrijas paņēmienu (sk. ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 20.3.3.3. apakšsadaļu).

▼M12

2.8.1. attēls

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

image

▼B

2.9.   Pirofori Šķidrumi

2.9.1.   Definīcija

Pirofors šķidrums ir šķidra viela vai maisījums, kas saskarē ar gaisu var piecu minūšu laikā uzliesmot pat mazos daudzumos.

2.9.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.9.2.1. Piroforu šķidrumu klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi N.3, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.5. apakšsadaļā saskaņā ar 2.9.1. tabulu.



2.9.1. tabula

Kritēriji piroforiem šķidrumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Šķidrums uzliesmo 5 minūšu laikā, ja to pievieno inertam nesējam un ja tas nonāk saskarē ar gaisu, vai arī tas ierosina filtrpapīra uzliesmošanu vai gruzdēšanu, nonākot saskarē ar gaisu, 5 minūšu laikā.

2.9.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.9.2. tabulu.

▼M12



2.9.2. tabula

Marķējuma elementi piroforiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H250: Saskarē ar gaisu spontāni aizdegas

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P222

P231 + P232

P233

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P302 + P334

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

▼B

2.9.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.9.4.1. Klasificēšanas procedūru piroforiem šķidrumiem nav jāpiemēro, ja rūpnieciskajā ražošanā vai darbībā gūtā pieredze rāda, ka viela vai maisījums, normālā temperatūrā nonākot saskarē ar gaisu, spontāni neuzliesmo (t.i., ir zināms, ka viela istabas temperatūrā ir stabila ilgā laikposmā (vairākas dienas)).

2.10.   Piroforas cietas vielas

2.10.1.   Definīcija

Pirofora cieta viela ir cieta viela vai maisījums, kas saskarē ar gaisu var piecu minūšu laikā uzliesmot pat mazos daudzumos.

2.10.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.10.2.1. Piroforu cietu vielu klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi N.2, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.4. apakšsadaļā, kā norādīts 2.10.1. tabulā.



2.10.1. tabula

Kritēriji piroforām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji

1

Cieta viela uzliesmo 5 minūtēs, nonākot saskarē ar gaisu.

Piezīme.

Tests jāveic ar vielu vai maisījumu tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.10.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.10.2. tabulu.

▼M12



2.10.2. tabula

Marķējuma elementi piroforām cietām vielām

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H250: Saskarē ar gaisu spontāni aizdegas

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P222

P231 + P232

P233

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P302 + P335 + P334

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

▼B

2.10.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.10.4.1. Klasificēšanas procedūru piroforām cietām vielām nav jāpiemēro, ja rūpnieciskajā ražošanā vai darbībā gūtā pieredze rāda, ka viela vai maisījums, normālā temperatūrā nonākot saskarē ar gaisu, spontāni neuzliesmo (t.i., ir zināms, ka viela istabas temperatūrā ir stabila ilgā laikposmā (vairākas dienas)).

2.11.   Pašsasiluma vielas un maisījumi

2.11.1.   Definīcija

2.11.1.1. Pašsasiluma viela vai maisījums ir šķidra vai cieta viela vai maisījums, kas nav pirofors šķidrums vai cieta viela, bet kurā, reaģējot ar gaisu un bez papildu enerģijas pievades, var sākties pašsasilšana. Šī viela vai maisījums atšķiras no pirofora šķidruma vai cietas vielas ar to, ka tā aizdegas tikai lielos daudzumos (vairāki kilogrami) pēc ilgāka laikposma (stundām vai dienām).

▼M2

2.11.1.2. Vielas vai maisījuma pašsasilšana ir process, kura laikā, šai vielai vai maisījumam pakāpeniski reaģējot ar skābekli (kas ir gaisā), rodas siltums. Ja siltuma rašanās daudzum pārsniedz siltuma zuduma daudzumu, ceļas vielas vai maisījuma temperatūra, kas pēc indukcijas laika var izraisīt pašuzliesmošanos un aizdegšanos.

▼B

2.11.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.11.2.1. Vielu vai maisījumu klasificē kā šīs klases pašsasiluma vielu vai maisījumu, ja pārbaudes metodē, kas ir sniegta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.6. apakšsadaļā, ir gūti šādi rezultāti:

a) 

pozitīvu rezultātu gūst, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā;

b) 

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 120 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 3 m3;

c) 

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 450 litrus;

d) 

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā.

2.11.2.2. Pašsasiluma vielu vai maisījumu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, ja pārbaudē, kas veikta atbilstīgi pārbaudes metodei N.4, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.6. punktā, gūtie rezultāti atbilst 2.11.1. tabulā norādītajiem.



2.11.1. tabula

Kritēriji pašsasiluma vielām un maisījumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā.

2

a)  pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 3 m3. vai

b)  pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 120 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 450 litrus; vai

c)  pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā.

Piezīme.

Tests jāveic ar vielu vai maisījumu tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.11.2.3. Vielas un maisījumi, kuru spontānās aizdegšanās temperatūra 27 m3 lielam tilpumam pārsniedz 50 oC, nav jāklasificē kā pašsasiluma vielas vai maisījumi.

2.11.2.4. Vielas un maisījumi, kuru spontānās aizdedzes temperatūra 450 litru lielam tilpumam pārsniedz 50 oC, nav jāieskaita šīs klases 1. kategorijā.

2.11.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.11.2. tabulu.

▼M12



2.11.2. tabula

Marķējuma elementi pašsasilstošām vielām un maisījumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H251: Pašsasilstošs; var aizdegties

H252: Lielos apjomos pašsasilstošs; var aizdegties

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P235

P280

P235

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P407

P413

P420

P407

P413

P420

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

▼B

2.11.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.11.4.1. Sīki izstrādātas lēmuma pieņemšanas loģiskās shēmas attiecībā uz klasificēšanu un pārbaudēm, kas veicamas, lai noskaidrotu piederību kategorijai, sk. 2.11.1. attēlā.

2.11.4.2. Klasificēšanas procedūra pašsasiluma vielām vai maisījumiem nav jāpiemēro, ja ir atbilstīga korelācija starp skrīninga pārbaudes rezultātiem un klasifikācijas pārbaudi un ja piemēro noteiktu drošības robežu. Skrīninga pārbaudes piemēri ir šādi:

a) 

Grewer pārbaude (VDI guideline 2263, part 1, 1990, Test methods for the Determination of the Safety Characteristics of Dusts), kur sākotnējā temperatūra ir 80 K virs atsauces temperatūras 1 l apjomam;

b) 

neiepakota pulvera skrīninga pārbaude (Gibson, N. Harper, D.J. Rogers, R.Evaluation of the fire and explosion risks in drying powders, Plant Operations Progress, 4 (3), 181-189, 1985) kur sākotnējā temperatūra ir 60 K virs atsauces temperatūras 1 l apjomam.

2.11.1. attēls

Pašsasiluma vielas un maisījumi

image

2.12.   Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

2.12.1.   Definīcija

Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, ir cietas vai šķidras vielas vai maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, var spontāni uzliesmot vai izdalīt uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos.

2.12.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.12.2.1. Vielu vai maisījumu, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi N.5, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.4.1.4. punktā, kā norādīts 2.12.1. tabulā:



2.12.1. tabula

Kritēriji vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura viela vai maisījums, kurš apkārtējās vides temperatūrā strauji reaģē ar ūdeni un kura izdalītajai gāzei ir tendence spontāni aizdegties, vai kurš apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni, un uzliesmojošas gāzes izdalīšanās ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 10 litriem uz kilogramu vielas vienas minūtes laikā.

2

Jebkura viela vai maisījums, kas apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni, un uzliesmojošas gāzes izdalīšanās ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 20 litriem uz kilogramu vielas vienas stundas laikā, un kas neatbilst 1. kategorijas kritērijiem.

3

Jebkura viela vai maisījums, kas apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni, un uzliesmojošas gāzes izdalīšanās maksimālais ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 1 litru uz kilogramu vielas vienas stundas laikā, un kas neatbilst 1. un 2. kategorijas kritērijiem.

Piezīme:

Testu ar vielu vai maisījumu veic tā pašreizējā fizikālajā stāvoklī. Piemēram, ja patērētājiem piedāvātās vielas fizikālās īpašības ir mainītas, lai attiecīgo vielu piegādātu vai pārvadātu, un šīs mainītās īpašības atšķiras no tām, kas tai bija, kad to testēja, un ja šīs īpašības uzskata par tādām, kas klasifikācijas testā būtiski varētu mainīt vielas raksturīgās fizikālās īpašības, šo vielu jātestē arī tās jaunajā fizikālajā stāvoklī.

2.12.2.2. Vielu vai maisījumu klasificē kā vielu vai maisījumu, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, ja spontāna uzliesmošana notiek jebkurā pārbaudes procedūras posmā.

2.12.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.12.2. tabulu.

▼M12



2.12.2. tabula

Marķējuma elementi vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H260: Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, kas var spontāni aizdegties

H261: Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

H261: Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P223

P231 + P232

P280

P223

P231 + P232

P280

P231 + P232

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P302 + P335 + P334

P370 + P378

P302 + P335 + P334

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P402 + P404

P402 + P404

P402 + P404

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

▼B

2.12.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.12.4.1. Šai klasei jāpiemēro klasificēšanas procedūra šādos gadījumos:

a) 

vielas vai maisījuma ķīmiskajā struktūrā nav metālu vai metaloīdu; vai

b) 

pieredze ražošanā vai apstrādē rāda, ka viela vai maisījums nereaģē ar ūdeni, piemēram, viela tiek ražota ar ūdeni vai tā tiek mazgāta ar ūdeni; vai

c) 

ir zināms, ka viela vai maisījums šķīst ūdenī, veidojot stabilu maisījumu.

2.13.   Oksidējoši Šķidrumi

2.13.1.   Definīcija

Oksidējošs šķidrums ir šķidra viela vai maisījums, kas, ne vienmēr pats būdamas degošs, galvenokārt skābekļa izdalīšanās dēļ var izraisīt vai veicināt citu vielu aizdegšanos.

2.13.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.13.2.1. Oksidējošu šķidrumu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi O.2, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.2. punktā, kā norādīts 2.13.1. tabulā.



2.13.1. tabula

Kritēriji oksidējošiem šķidrumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura viela vai maisījums, kura maisījums ar celulozi masas attiecībā 1:1 pārbaudot spontāni aizdegas vai kura maisījumam ar celulozi masas attiecībā 1:1 vidējais spiediena paaugstināšanās laiks ir mazāks par 50 % no perhlorskābes ūdens šķīduma un celulozes (masas attiecība 1:1) maisījumam noteiktā.

2

Jebkura viela vai maisījums, kura maisījumam ar celulozi masas attiecībā 1:1 pārbaudot vidējais spiediena paaugstināšanās laiks ir mazāks par vai vienāds ar 40 % no nātrija hlorāta ūdens šķīduma un celulozes (masas attiecība 1:1) maisījumam noteiktā un kurš neatbilst 1. kategorijas kritērijiem.

3

Jebkura viela vai maisījums, kura maisījumam ar celulozi masas attiecībā 1:1 pārbaudot vidējais spiediena paaugstināšanās laiks ir vienāds ar vai mazāks par 65 % no slāpekļskābes ūdens šķīduma un celulozes (masas attiecība 1:1) maisījumam noteiktā un kurš neatbilst 1. un 2. kategorijas kritērijiem.

2.13.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.13.2. tabulu.

▼M12



2.13.2. tabula

Marķējuma elementi oksidējošiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H271: Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P220

P280

P283

P210

P220

P280

P210

P220

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P306 + P360

P371 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P420

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

▼B

2.13.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.13.4.1. Organiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

viela vai maisījums nesatur skābekli, fluoru vai hloru vai

b) 

viela vai maisījums satur skābekli, fluoru vai hloru, un šie elementi ir ķīmiski saistīti tikai ar oglekli vai ar ūdeņradi.

2.13.4.2. Neorganiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro, ja tie nesatur skābekļa vai halogēna atomus.

2.13.4.3. Ja pārbaudes rezultāti neatbilst iepriekšējai pieredzei, kas gūta, rīkojoties ar vielām un maisījumiem vai tos izmantojot, kā rezultātā noskaidrojas, ka materiāli ir oksidējoši, ar pieredzi pamatotam lēmumam ir lielāks spēks nekā pārbaudes rezultātiem.

2.13.4.4. Gadījumos, kad vielas vai maisījumi rada spiediena paaugstināšanos (pārāk augstu vai pārāk zemu), ko izraisa vielas vai maisījuma oksidējošajām īpašībām neraksturīgas ķīmiskas reakcijas, veic ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.2. apakšsadaļā aprakstīto pārbaudi ar inertu vielu, piemēram, celulozes vietā izmantojot diatomītu (kīzelgūru), lai noskaidrotu šīs reakcijas raksturu un pārbaudītu, vai pozitīvais rezultāts nav kļūdains.

2.14.   Oksidējošas cietas vielas

2.14.1.   Definīcija

Oksidējoša cieta viela ir cieta viela vai maisījums, kas, ne vienmēr pats būdamas degošs, galvenokārt skābekļa izdalīšanās dēļ var izraisīt vai veicināt citu vielu aizdegšanos.

2.14.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.14.2.1.  ►M12  Oksidējošu cietu vielu saskaņā ar 2.14.1. tabulu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.1. apakšsadaļas O.1. pārbaudi vai 34.4.3. apakšsadaļas O.3. pārbaudi. ◄

▼M12



2.14.1. tabula

Kritēriji oksidējošām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji, izmantojot O.1. pārbaudi

Kritēriji, izmantojot O.3. pārbaudi

1

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas laiks irmazāks nekā kālija bromāta un celulozes maisījumam attiecībā 3:2 (pēc masas).

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas ātrums irlielāks nekā kalcija peroksīda un celulozes maisījumam attiecībā 3:1 (pēc masas).

2

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas laiks ir tāds pats kā vai mazāks nekā kālija bromāta un celulozes maisījumam attiecībā 2:3 (pēc masas), un 1. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas ātrums ir tāds pats kā vai lielāks nekā kalcija peroksīda un celulozes maisījumam attiecībā 1:1 (pēc masas), un 1. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

3

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas laiks ir tāds pats kā vai mazāks nekā kālija bromāta un celulozes maisījumam attiecībā 3:7 (pēc masas), un 1. un 2. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas ātrums ir tāds pats kā vai lielāks nekā kalcija peroksīda un celulozes maisījumam attiecībā 1:2 (pēc masas), un 1. un 2. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

▼B

1. piezīme:

Dažas oksidējošas cietas vielas ir sprādzienbīstamas arī zināmos apstākļos (tās uzglabājot lielos daudzumos). Daži amonija nitrāta veidi var būt sprādzienbīstami ārkārtējos apstākļos, un šīs bīstamības novērtēšanai var veikt “Pārbaudi par izturību pret detonāciju” ►M12  (IMSBC kodekss (Starptautiskais jūras beramkravu kodekss (SJO), 2. papildinājums, 5. iedaļa) ◄ . Attiecīgu informāciju iekļauj DDL.

2. piezīme:

Tests ar vielu vai maisījumu jāveic tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.14.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.14.2. tabulu.

▼M12



2.14.2. tabula

Marķējuma elementi oksidējošām cietām vielām

 

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H271: Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P220

P280

P283

P210

P220

P280

P210

P220

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P306 + P360

P371 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P420

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

▼B

2.14.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.14.4.1. Organiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro šādos gadījumos:

a) 

viela vai maisījums nesatur skābekli, fluoru vai hloru vai

b) 

viela vai maisījums satur skābekli, fluoru vai hloru, un šie elementi ir ķīmiski saistīti tikai ar oglekli vai ar ūdeņradi.

2.14.4.2. Neorganiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro, ja tie nesatur skābekļa vai halogēna atomus.

2.14.4.3. Ja pārbaudes rezultāti neatbilst iepriekšējai pieredzei, kas gūta, rīkojoties ar vielām vai maisījumiem vai tos izmantojot, kā rezultātā noskaidrojas, ka materiāli ir oksidējoši, ar pieredzi pamatotam lēmumam ir lielāks spēks nekā pārbaudes rezultātiem.

2.15.   Organiski Peroksīdi

2.15.1.   Definīcija

2.15.1.1.  Organiskie peroksīdi ir šķidras vai cietas organiskas vielas, kuras satur bivalento -O-O- struktūru un kuras var uzskatīt par ūdeņraža peroksīda atvasinājumiem, kur viens vai abi ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organiskiem radikāļiem. Ar terminu “organisks peroksīds” apzīmē arī peroksīdu maisījumus (preparātus), kas satur vismaz vienu organisku peroksīdu. Organiskie peroksīdi ir termiski nestabilas vielas vai maisījumi, kas var strauji eksotermiski pašpaātrinoši sadalīties. Papildus tiem var piemist viena vai vairākas šādas īpašības:

i) 

tās var sadalīties sprādzienbīstamā veidā,

ii) 

tās var ātri degt,

iii) 

tās var būt jutīgas pret sadursmi vai berzi,

iv) 

tās var bīstami reaģēt ar citām vielām.

2.15.1.2. Uzskata, ka organiskam peroksīdam piemīt sprādzienbīstamas īpašības, ja laboratorijas pārbaudē maisījums (preparāts) var detonēt, strauji uzliesmot vai strauji reaģēt, ja to karsē slēgtā telpā.

2.15.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.15.2.1. Visi organiskie peroksīdi jāuzskata par šīs klases vielām, izņemot gadījumus, kad tie satur

a) 

ne vairāk kā 1,0  % pieejamā organisko peroksīdu skābekļa, ja ūdeņraža peroksīda saturs nepārsniedz 1,0  %; vai

b) 

ne vairāk kā 0,5  % pieejamā organisko peroksīdu skābekļa, ja ūdeņraža peroksīda saturs pārsniedz 1,0  %, bet nepārsniedz 7,0  %.

Piezīme

Pieejamā skābekļa saturu ( %) organisko peroksīdu maisījumā izsaka, izmantojot formulu

image

kur:

ni

=

peroksigrupu skaits i organiskā peroksīda molekulā;

ci

=

i organiskā peroksīda koncentrācija (masas %);

mi

=

i organiskā peroksīda molekulārā masa.

2.15.2.2. Organiskos peroksīdus klasificē vienā no septiņām “A līdz G tipa” kategorijām šai klasē atbilstīgi turpmākajiem principiem.

a) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kas iepakotajā veidā var ātri detonēt vai uzliesmot, definē kā A TIPA organisko peroksīdu.

b) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā ātri nedetonē, nedz arī uzliesmo, bet šajā iepakojumā var termiski eksplodēt, definē kā B TIPA organisko peroksīdu.

c) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar ātri detonēt, nedz arī uzliesmot, nedz var šajā iepakojumā termiski eksplodēt, definē kā C TIPA organisko peroksīdu.

d) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudē:

i) 

detonē daļēji, strauji neuzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē; vai

ii) 

nemaz nedetonē, uzliesmo lēni un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē; vai

iii) 

nemaz nedetonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, reaģē vidēji,

definē kā D TIPA organisko peroksīdu.

e) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, definē kā E TIPA organisko peroksīdu.

f) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī uzrāda zemu sprādzienbīstamību vai neuzrāda to nemaz, definē kā F TIPA organisko peroksīdu.

g) 

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī neuzrāda sprādzienbīstamību, ja tas ir termiski stabils, t.i., SADT iepakojumam ar svaru 50 kg ir 60 oC vai augstāka, un ja šķidros maisījumos kā desensibilizatoru izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts nav zemāks par 150 oC, definē kā G TIPA organisko peroksīdu. ( 9 ).Ja organiskais peroksīds nav termiski stabils vai ja desensibilizācijai izmantotā atšķaidītāja vārīšanās punkts ir zemāks par 150 oC, organisko peroksīdu definē kā F TIPA organisko peroksīdu.

Ja pārbaudi veic iepakojumā un tiek veiktas iepakojuma izmaiņas, veic turpmāku pārbaudi, ja tiek uzskatīts, ka iepakojuma izmaiņas ietekmēs pārbaudes rezultātus.

2.15.2.3.   Kritēriji temperatūras kontrolei

Šādiem organiskiem peroksīdiem jākontrolē temperatūra:

a) 

B un C tipa organiskiem peroksīdiem ar SADT ≤ 50 oC;

b) 

D tipa organiskiem peroksīdiem, kas, karsēti slēgtā telpā ( 10 ), uzrāda vidēju reakciju ar SADT ≤ 50 oC vai uzrāda vāju vai vispār neuzrāda nekādu reakciju, ja tos karsē slēgtā telpā ar SADT ≤ 45 oC, un

c) 

E un F tipa organiskiem peroksīdiem, kuru SADT ≤ 45 oC.

Pārbaudes metodes SADT noteikšanai, kā arī kontroles un ārkārtas temperatūras atvasināšanai ir norādītas ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 28. sadaļā. Izvēlētā pārbaude jāveic veidā, kas ir reprezentatīvs gan attiecībā uz iepakojuma izmēru, gan materiālu.

2.15.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.15.1. tabulu.

▼M12



2.15.1. tabula

Marķējuma elementi organiskajiem peroksīdiem

Klasifikācija

A tips

B tips

C un D tips

E un F tips

G tips

GHS piktogrammas

image

image

image

image

Šai bīstamības kategorijai nav marķējuma elementu

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H240: Sakaršana var izraisīt eksploziju

H241: Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P380 + P375[+P378] (1)

P370 + P378

P370 + P378

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P403

P410

P411

P420

P403

P410

P411

P420

P403

P410

P411

P420

P403

P410

P411

P420

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

 

(1)   Sīkāku informāciju par kvadrātiekavu lietojumu sk. IV pielikuma ievadā.

▼B

G tipa vielām vai maisījumiem nav piešķirti elementi, ar kuriem informē par bīstamību, bet tiks pārbaudīts, vai šīm vielām vai maisījumiem nepiemīt citām bīstamības klasēm raksturīgas īpašības.

2.15.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.15.4.1. Organiskus peroksīdus klasificē atbilstīgi to definīcijām, kas pamatojas uz to ķīmisko struktūru un uz maisījumā pieejamā skābekļa un ūdeņraža peroksīda saturu (sk. 2.15.2.1. punktu). Organisko peroksīdu klasifikāciju noteicošās īpašības nosaka eksperimentāli. Organisko peroksīdu klasificēšanu veic atbilstīgi A līdz H pārbaužu sērijai, kas aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļā. Klasificēšanas procedūra ir aprakstīta 2.15.1. attēlā.

2.15.4.2. Jau klasificētu organisko peroksīdu maisījumus var klasificēt tā, kā klasificē visbīstamāko organiskā peroksīda komponenti. Tomēr, tā kā divas stabilas komponentes var veidot termiski mazāk stabilu maisījumu, jānosaka maisījuma SADT.

Piezīme: atsevišķo daļu summa var būt bīstamāka nekā atsevišķās daļas.

▼M12

2.15.1. attēls

Organiskie peroksīdi

image

▼B

2.16.   Materiāli, Kas Ir Kodīgi Metāliem

2.16.1.   Definīcija

Viela vai maisījums, kas ir kodīgi metāliem, ir viela vai maisījums, kas ķīmiskās darbības rezultātā ievērojami bojā vai pat iznīcina metālus.

2.16.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.16.2.1. Vielu vai maisījumu, kas ir kodīgi metāliem, klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi, kas ir aprakstīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 37.4. apakšsadaļā, saskaņā ar 2.16.1 tabulu.



2.16.1. tabula

Kritēriji vielām un maisījumiem, kas ir kodīgi metāliem

Kategorija

Kritēriji

1

Korozijas ātrums uz tērauda vai alumīnija virsmām pārsniedz 6,25  mm gadā pārbaudes temperatūrā 55 oC, pārbaudot uz abiem materiāliem.

Piezīme:

Ja sākotnējā pārbaude uz tērauda vai alumīnija liecina, ka pārbaudāmā viela vai maisījums ir kodīgs, pārbaude ar otru metālu nav jāveic.

2.16.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.16.2. tabulu.



2.16.2. tabula

Marķējuma zīmes vielām, kas ir kodīgas metāliem

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogrammas

image

Signālvārds

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H290: Var kodīgi iedarboties uz metāliem

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P234

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P390

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P406

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

▼M4

Piezīme

Ja viela vai maisījums ir klasificēts kā tāds, kurš izraisa metālu koroziju, bet nav kodīgs ādai un/vai acīm, izmanto marķēšanas noteikumus 1.3.6. iedaļā.

▼B

2.16.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.16.4.1. Korozijas ātrumu var mērīt ar pārbaudes metodi, kas norādīta ►M4  UN RTDG  ◄ Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 37.4. sadaļā. Pārbaudei izmantojamie paraugi sastāv no šādiem materiāliem:

a) 

tērauda pārbaudei – tērauda veidi

— 
S235JR+CR (1.0037 resp.St 37-2),
— 
S275J2G3+CR (1.0144 resp.St 44-3), ISO 3574 ar grozījumiem, Vienotās numerācijas sistēma (UNS) G 10200, vai SAE 1020;
b) 

alumīnija pārbaudei – veidi bez pārklājuma 7075-T6 vai AZ5GU-T6.

3.   3. DAĻA. BĪSTAMĪBAS VESELĪBAI

3.1.   Akūta Toksicitāte

3.1.1.   Definīcijas

3.1.1.1. Akūta toksicitāte ir kaitīgā iedarbība, kas rodas 24 stundu laikā pēc vienas vielas vai maisījuma devas vai vairāku devu uzņemšanas caur muti vai ādu vai 4 stundu laikā pēc to ieelpošanas.

3.1.1.2. Akūtas toksicitātes bīstamības klasi iedala šādi:

— 
akūta perorāla toksicitāte,
— 
akūta dermāla toksicitāte,
— 
akūta ieelpas toksicitāte.

3.1.2.   Akūtas toksicitātes vielu klasificēšanas kritēriji

▼M2

3.1.2.1.  ►M12  Vielas pēc 3.1.1. tabulas skaitliskajiem kritērijiem var ieskaitīt vienā no četrām bīstamības kategorijām, pamatojoties uz to akūto toksicitāti perorālā, dermālā vai inhalatīvā iekļuves ceļā. ◄ Akūtas toksicitātes vērtību izsaka kā (aptuvenu) LD50 (perorāli, dermāli) vai LC50 (ieelpojot) vērtību vai kā aprēķināto akūto toksicitāti (ATE). Skaidrojošās piezīmes ir aiz 3.1.1. tabulas.



3.1.1. tabula

Akūtās toksicitātes bīstamības kategorijas un aprēķinātā akūtā toksicitāte (ATE), kas nosaka attiecīgās kategorijas

Iedarbības ceļš

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

4. kategorija

Caur muti (mg/kg ķermeņa svara)

ATE ≤ 5

5 < ATE ≤ 50

50 < ATE ≤ 300

300 < ATE ≤ 2 000

Skatīt

a) piezīmi

b) piezīmi

Caur ādu (mg/kg ķermeņa svara)

ATE ≤ 50

50 < ATE ≤ 200

200 < ATE ≤ 1 000

1 000 < ATE ≤ 2 000

Skatīt

a) piezīmi

b) piezīmi

Gāzes (ppm V) (1)

ATE ≤ 100

100 < ATE ≤ 500

500 < ATE ≤ 2 500

2 500 < ATE ≤ 20 000

skatīt

a) piezīmi

b) piezīmi

c) piezīmi

Tvaiki (mg/l)

ATE ≤ 0,5

0,5 < ATE ≤ 2,0

2,0 < ATE ≤ 10,0

10,0 < ATE ≤ 20,0

skatīt

a) piezīmi

b) piezīmi

c) piezīmi

d) piezīmi

Putekļi un migla (mg/l)

ATE ≤ 0,05

0,05 < ATE ≤ 0,5

0,5 < ATE ≤ 1,0

1,0 < ATE ≤ 5,0

skatīt

a) piezīmi

b) piezīmi

c) piezīmi

(1)   Gāzu koncentrāciju izsaka miljonajās daļās uz tilpuma vienību (ppmV).

Piezīmes 3.1.1. tabulai

a) 

Aprēķināto akūto toksicitāti (ATE) vielas klasificēšanai atvasina, izmantojot LD50/LC50, ja šīs vērtības ir noteiktas.

b) 

Aprēķināto akūto toksicitāti (ATE) maisījumā esošas vielas klasificēšanai atvasina, izmantojot:

— 
LD50/LC50, ja šīs vērtības ir noteiktas,
— 
atbilstošo konversijas vērtību no 3.1.2. tabulas, kas attiecas uz diapazona testa rezultātiem, vai
— 
atbilstošo konversijas vērtību no 3.1.2. tabulas, kas attiecas uz klasifikācijas kategoriju.

▼M4

c) 

Tabulā dotās akūtā toksiskuma (ATE) robežvērtības attiecībā uz ieelpas toksiskumu pamatojas uz 4 stundu ilgiem ieelpas testiem. Esošos datus par ieelpas toksiskumu, kas ir gūti 1 stundu ilgā ieelpas testā, var konvertēt, dalot tos ar 2, ja tie attiecas uz gāzēm un tvaikiem, un ar 4, ja tie attiecas uz putekļiem un miglu.

▼M2

d) 

Dažām vielām un maisījumiem testa atmosfēru neveido tvaiki vien, bet gan šķidrās un tvaiku fāzes maisījums. Citām vielām testa atmosfēru var veidot tvaiki, kas ir tuvu gāzveida fāzei. Šajos gadījumos klasifikācija notiek pēc ppmV lieluma noteikta šādā veidā. 1. kategorija (100 ppmV), 2. kategorija (500 ppmV), 3. kategorija (2 500 ppmV), 4. kategorija (20 000 ppmV).

Terminus “putekļi”, “migla” un “tvaiki” definē šādi:

— 
putekļi – vielas vai maisījuma cietas daļiņas, kas suspendētas gāzē (parasti gaisā),
— 
migla – šķidri vielas vai maisījuma pilieni, kas suspendēti gāzē (parasti gaisā),
— 
tvaiki – vielas vai maisījuma gāzveida forma, kas izdalās no tās/tā cietā vai šķidrā fizikālā stāvokļa.

Putekļi parasti veidojas mehāniskos procesos. Migla parasti veidojas pārsātinātu tvaiku kondensācijas rezultātā vai šķidrumu fizikālās pārveides rezultātā. Putekļu un miglas daļiņu izmēri parasti atrodas diapazonā no 1 līdz 100 μm.

▼B

3.1.2.2.   Īpaši apsvērumi, klasificējot vielas kā akūti toksiskas

3.1.2.2.1. Visbiežāk izmantotā eksperimentālo dzīvnieku suga, ko izmanto akūtas toksicitātes novērtēšanai, ja vielu uzņem caur muti vai ieelpojot, ir žurkas, turpretim, lai novērtētu akūtu dermālu toksicitāti, izmanto žurkas vai trušus. Kad eksperimentāli dati par akūtu toksicitāti ir iegūti, izmantojot vairākas dzīvnieku sugas, no apstiprinātajām pareizi veiktajām pārbaudēm ar zinātniska slēdziena palīdzību izvēlas vispiemērotāko LD50 vērtību.

3.1.2.3.   Īpaši apsvērumi, klasificējot vielas kā akūti toksiskas, ja tās uzņemtas ieelpojot

3.1.2.3.1. Inhalācijas toksicitātes vienības ir atkarīgas no ieelpotā materiāla formas. Vērtības putekļiem un miglām izsaka mg/l. Vērtības gāzēm izsaka ppmV. Tā kā tvaiku, daļa no kuriem ir šķidro un tvaiku fāzes maisījumi, pārbaude rada grūtības, tabulā vērtības ir dotas mg/l. Tomēr tiem tvaikiem, kas ir tuvāki gāzes fāzei, klasifikācijas pamatā ir ppmV.

3.1.2.3.2.  ►M12  Inhalatīvās toksicitātes klasificēšanā īpaši svarīgi ir attiecībā uz putekļiem un miglu augstākajās bīstamības kategorijās izmantot skaidri definētas vērtības. ◄ Ieelpotas daļiņas, kuru masas vidējais aerodinamiskais diametrs (MMAD) ir no 1 līdz 4 mikroniem, nogulsnējas visās žurkas elpošanas ceļu daļās. Šis daļiņu izmērs atbilst maksimālajai devai 2 mg/l. Lai panāktu izmēģinājumu ar dzīvniekiem rezultātu piemērojamību iedarbībai uz cilvēku, izmēģinājumos ar žurkām vislabāk būtu izmantot iepriekš minētos putekļu un miglu daļiņu raksturlielumus.

3.1.2.3.3. Ja ir pieejami dati par to, ka toksicitātes mehānisms rada kodīgumu, papildus klasificēšanai pēc ieelpas toksicitātes vielu vai maisījumu marķē “kodīgs elpošanas ceļiem” (sk. 1. piezīmi 3.1.4.1. punktā). Kodīgumu elpošanas ceļiem definē kā elpceļu audu bojāeju pēc to vienreizējas pakļaušanas vielas iedarbībai ierobežotā laikposmā analoģiski kā ādas kodīguma gadījumā; tā iekļauj gļotādas bojāeju. Kodīguma novērtējumu var pamatot ar eksperta slēdzienu, izmantojot tādus pierādījumus kā pieredzi par cilvēkiem un dzīvniekiem, esošos (in vitro) datus, pH vērtības, informāciju par līdzīgām vielām vai jebkurus citus atbilstīgus datus.

3.1.3.   Akūti toksisku maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.1.3.1. Akūti toksisku vielu klasificēšanas kritēriji, kā norādīts 3.1.2. sadaļā, pamatojas uz datiem par letālo devu (kas noteikta pārbaudēs vai atvasināta). Par maisījumiem jāiegūst vai jāatvasina informācija, kas klasificēšanas nolūkos ļauj šos kritērijus attiecināt uz maisījumiem. Pieeja akūtas toksicitātes klasificēšanai ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamā informācijas daudzuma par pašu maisījumu un tā sastāvdaļām. 3.1.1. attēlā dotajā diagrammā ir norādīts process, kas jāievēro.

▼M2

3.1.3.2. Attiecībā uz akūto toksicitāti maisījumu klasificēšanai ņem vērā visus iedarbības ceļus, bet var pietikt tikai vienu iedarbības ceļu, ja šo ceļu (aprēķinos vai testos) attiecina uz visām sastāvdaļām un nav būtisku pierādījumu, kas liecina par dažādu ceļu akūtu toksicitāti. Ja ir attiecīgi pierādījumi par dažādu iedarbības ceļu toksicitāti, ir jāveic klasificēšana visiem attiecīgajiem iedarbības ceļiem. Ņem vērā visu pieejamo informāciju. Piktogramma un izmantotais signālvārds atspoguļo visaugstāko bīstamības kategoriju, un tiek izmantoti visi attiecīgie bīstamības apzīmējumi.

▼B

3.1.3.3. Lai, klasificējot maisījumu bīstamību, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko daudzpakāpju pieejā attiecīgi piemēro.

a) 

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā atrodas 1 % vai lielākā koncentrācijā (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kas atrodama koncentrācijā, kas ir zemāka par 1 %, tomēr ir būtiska, lai klasificētu maisījumu akūti toksiskos maisījumos (sk. 1.1. tabulu).

b) 

Ja klasificēts maisījums ir cita maisījuma sastāvdaļa, aprēķinot jaunā maisījuma klasifikāciju pēc sadaļā 3.1.3.6.1. un 3.1.3.6.2.3. punktā dotās formulas, var izmantot šī maisījuma faktisko vai iegūto aprēķināto akūto toksicitāti (ATE).

▼M2

c) 

Ja konvertētie aprēķinātie akūtas toksicitātes punkti visām maisījuma sastāvdaļām ietilpst vienā kategorijā, tad maisījums jāklasificē šajā kategorijā.

d) 

Ja par maisījuma sastāvdaļām ir pieejami tikai diapazona dati (vai akūtas toksicitātes bīstamības kategorijas informācija), tie ir jāpārvērš punktu aprēķinos saskaņā ar 3.1.2. tabulu, kad tiek veikti aprēķini, lai klasificētu jaunu maisījumu, izmantojot formulas, kas sniegtas 3.1.3.6.1. un 3.1.3.6.2.3. iedaļā.

▼B

3.1.1. attēls

Daudzpakāpju pieeja akūti toksisku maisījumu klasificēšanā

image

3.1.3.4.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visa maisījuma akūto toksicitāti

3.1.3.4.1. Ja pats maisījums ir pārbaudīts, lai noteiktu tā akūto toksicitāti to klasificē pēc tiem pašiem kritērijiem, kas 3.1.1 tabulā norādīti vielām. Ja pārbaudes dati maisījumam nav pieejami, ievēro 3.1.3.5. un 3.1.3.6. sadaļā minētās procedūras.

3.1.3.5.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visa maisījuma akūto toksicitāti: savienošanas principi

3.1.3.5.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā akūtās toksicitātes noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par tā atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma radītās bīstamības, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

▼M2

3.1.3.5.2. Ja testējamais maisījums ir izšķīdināts šķīdinātājā, kura toksicitātes klasifikācijas kategorija ir tāda pati vai zemāka, salīdzinot ar tām sākotnējām sastāvdaļām, kuru toksicitāte ir viszemākā, un nav domājams, ka šis šķīdinātājs ietekmēs citu sastāvdaļu toksicitāti, tad jauno atšķaidīto maisījumu var klasificēt kā ekvivalentu sākotnējam testētajam maisījumam. Alternatīvi var izmantot 3.1.3.6.1. iedaļā norādīto formulu.

▼B

3.1.3.6.   Maisījumu klasificēšana, kas pamatojas uz maisījuma sastāvdaļām (pieskaitīšanas formula)

3.1.3.6.1.    Dati ir pieejami par visām sastāvdaļām

Lai nodrošinātu maisījuma precīzu klasificēšanu un vienreizēju aprēķinu veikšanu visām sistēmām, sektoriem un kategorijām, sastāvdaļu akūtās toksicitātes aprēķinu veic šādi:

a) 

►M12  ierēķina sastāvdaļas, kuru akūtā toksicitāte ir zināma un kuras atbilst jebkurai 3.1.1. tabulā norādītajai akūtās bīstamības kategorijai, ◄

b) 

neņem vērā sastāvdaļas, kuras pieņem par akūti netoksiskām (piemēram, ūdeni, cukuru),

▼M2

c) 

neņem vērā sastāvdaļas, ja pieejamie dati ir robežvērtības testa dati (aiz 4. kategorijas augšējā sliekšņa attiecīgajam iedarbības ceļam, kā izklāstīts 3.1.1. tabulā) un tie neuzrāda akūtu toksicitāti.

Sastāvdaļas, kas atbilst šā punkta darbības jomai, uzskata par sastāvdaļām ar zināmu aprēķināto akūto toksicitāti (ATE). Skatīt 3.1.1. tabulas b) piezīmi un 3.1.3.3. iedaļu pieejamo datu atbilstīgai piemērošanai turpmākajam vienādojumam, kā arī 3.1.3.6.2.3. iedaļu.

▼B

Maisījuma ATE nosaka, veicot aprēķinu par visu attiecīgo sastāvdaļu ATE vērtībām pēc šādas formulas, nosakot perorālo, dermālo un ieelpas toksicitāti:

image

kur:

Ci

=

i sastāvdaļas koncentrācija (masas % vai tilpuma %)

i

=

atsevišķās sastāvdaļas no 1 līdz n

n

=

sastāvdaļu skaits

ATE i

=

sastāvdaļas i aprēķinātā akūtā toksicitāte

3.1.3.6.2.    Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visām komponentēm

3.1.3.6.2.1. Ja ATE par maisījuma atsevišķajām sastāvdaļām nav pieejams, bet pēc līdzīgas informācijas tai, kas norādīta turpmāk, var atvasināt konversijas vērtību līdzīgi 3.1.2. tabulā norādītajām vērtībām, tad piemēro 3.1.3.6.1. sadaļā minēto formulu.

Šajā gadījumā novērtē

a) 

aprēķināto perorālo, dermālo un ieelpas toksicitātes ekstrapolāciju ( 11 ). Tādam vērtējumam varētu būt vajadzīgi atbilstīgi farmakodinamikas un farmakokinētikas dati;

b) 

pierādījumus par iedarbību uz cilvēku, kas uzrāda toksisku ietekmi, bet nesniedz informāciju par letālo devu;

c) 

pierādījumus attiecībā uz citām par vielu pieejamām toksicitātes pārbaudēm/identifikāciju, kas uzrāda akūtu toksisku iedarbību, bet ne vienmēr sniedz informāciju par letālo devu, vai

d) 

ziņas par tuvām analogām vielām, izmantojot struktūras/darbības attiecības.

Lai ar šo pieeju kopumā pamatoti aprēķinātu toksicitāti, ir vajadzīga ievērojama papildu tehniskā informācija un labi apmācīts un pieredzējis eksperts (par eksperta slēdzienu sk. 1.1.1. sadaļu). Ja šāda informācija nav pieejama, jārīkojas pēc 3.1.3.6.2.3. punktā aprakstītajiem noteikumiem.

▼M4

3.1.3.6.2.2. Ja maisījumā ir izmantota komponente koncentrācijā, kas ir ≥ 1 %, un ja par to nav nekādas izmantojamas informācijas attiecībā uz klasifikāciju, secina, ka maisījuma akūto toksiskumu nav iespējams pilnībā noteikt. Šajā gadījumā maisījumu klasificē, pamatojoties tikai uz tā zināmajām komponentēm, ar papildu slēdzienu marķējumā un DDL, ka “x procenti maisījumā ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto toksiskumu nav ziņu”, ievērojot 3.1.4.2. iedaļas noteikumus.

3.1.3.6.2.3. Ja sastāvdaļas(-u), kuras(-u) akūtais toksiskums nav zināms, kopējā koncentrācija ir ≤ 10 %, tad izmanto 3.1.3.6.1. iedaļā norādīto formulu. Ja sastāvdaļas(-u), kuras(-u) akūtais toksiskums nav zināms, kopējā koncentrācija ir > 10 %, tad 3.1.3.6.1. iedaļā norādīto formulu labo, šādi pielāgojot nezināmās(-o) sastāvdaļas(-u) kopējo procentuālo daudzumu:

image

▼B



3.1.2. tabula

▼M2

Konversija no eksperimentāli iegūtām akūtās toksicitātes diapazona vērtībām (vai akūtās toksicitātes bīstamības kategorijām) aprēķinātajos akūtās toksicitātes punktos, lai izmantotu maisījumu klasificēšanas formulās

▼B

Iedarbības ceļi

Klasifikācijas kategorija vai eksperimentāli iegūtā akūtās toksicitātes aprēķinātais diapazons

Konvertētie aprēķinātie akūtās toksicitātes punkti

(sk. 1. piezīmi)

Caur muti

(mg/kg ķermeņa svara)

0 < 1. kategorija ≤ 5

5 < 2. kategorija ≤ 50

50 < 3. kategorija ≤ 300

300 < 4. kategorija≤ 2 000

0,5

5

100

500

Caur ādu

(mg/kg ķermeņa svara)

0 < 1. kategorija ≤ 50

50 < 2. kategorija ≤ 200

200 < 3. kategorija ≤ 1 000

1 000 < 4. kategorija≤ 2 000

5

50

300

1 100

Gāzes

(ppmV)

0 < 1. kategorija ≤ 100

100 < 2. kategorija ≤ 500

500 < 3. kategorija ≤ 2 500

2 500 < 4. kategorija≤ 20 000

10

100

700

4 500

Tvaiki

(mg/l)

0 < 1. kategorija ≤ 0,5

0,5 < 2. kategorija ≤ 2,0

2,0 < 3. kategorija ≤ 10,0

10,0 < 4. kategorija≤ 20,0

0,05

0,5

3

11

Putekļi/migla

(mg/l)

0< 1. kategorija ≤ 0,05

0,05 < 2. kategorija ≤ 0,5

0,5 < 3. kategorija ≤ 1,0

1,0 < 4. kategorija≤ 5,0

0,005

0,05

0,5

1,5

1. piezīme

Šīs vērtības ir izveidotas ATV aprēķinu veikšanai, lai klasificētu maisījumu, pamatojoties uz tā komponentēm, un nav pārbaužu rezultāti.

3.1.4.   Paziņošana par bīstamību

3.1.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem, ar kuriem pieskaita šai bīstamības klasei, izmanto saskaņā ar 3.1.3. tabulu. ►M2  Neskarot 27. pantu, kombinētus bīstamības apzīmējumus drīkst izmantot saskaņā ar III pielikumu. ◄

▼M4



3.1.3.  tabula

Akūta toksiskuma marķējuma elementi

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

4. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

image

image

Signālvārds

Draudi

Draudi

Draudi

Brīdinājums

Bīstamības apzīmējums

— Caur muti

H300: Norijot iestājas nāve

H300: Norijot iestājas nāve

H301: Toksisks, ja norij

H302: Kaitīgs, ja norij

—  Caur ādu

H310: Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve

H310: Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve

H311: Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu

H312: Kaitīgs, ja nonāk saskarē ar ādu

—  Ieelpojot

(sk. 1. piezīmi)

H330: Ieelpojot iestājas nāve

H330: Ieelpojot iestājas nāve

H331: Toksisks ieelpojot

H332: Kaitīgs ieelpojot

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (caur muti)

P264

P270

P264

P270

P264

P270

P264

P270

Drošības prasību apzīmējums Reakcija (caur muti)

P301 + P310

P321

P330

P301 + P310

P321

P330

P301 + P310

P321

P330

P301 + P312

P330

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana (caur muti)

P405

P405

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana (caur muti)

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (caur ādu)

P262

P264

P270

P280

P262

P264

P270

P280

P280

P280

Drošības prasību apzīmējums Reakcija (caur ādu)

P302 + P352

P310

P321

P361 + P364

P302 + P352

P310

P321

P361 + P364

P302 + P352

P312

P321

P361 + P364

P302 + P352

P312

P321

P362 + P364

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana (caur ādu)

P405

P405

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana (caur ādu)

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (ar ieelpu)

P260

P271

P284

P260

P271

P284

P261

P271

P261

P271

Drošības prasību apzīmējums Reakcija (ar ieelpu)

P304 + P340

P310

P320

P304 + P340

P310

P320

P304 + P340

P311

P321

P304 + P340

P312

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana (ar ieelpu)

P403 + P233

P405

P403 + P233

P405

P403 + P233

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana (ar ieelpu)

P501

P501

P501

 

▼B

1. piezīme:

Ja ir pieejami dati, ka toksicitātes mehānisms ir korozijas izraisīšana, papildus klasifikācijai par toksicitāti ieelpojot vielu vai maisījumu marķē arī kā EUH071: “kodīgs elpošanas ceļiem” – sk. 3.1.2.3.3. punktu. Papildus atbilstīgajai akūtās toksicitātes piktogrammai var pievienot kodīguma piktogrammu (par kodīgumu izraisošu iedarbību uz ādu vai acīm) kopā ar bīstamības apzīmējumu “kodīgs elpošanas ceļiem”.

2. piezīme:

Ja maisījumā ir izmantota sastāvdaļa koncentrācijā, kas ir 1 % vai lielāka, un ja par to nav nekādas izmantojamas informācijas, maisījumu marķē ar papildu apzīmējumu “x procenti maisījuma veido sastāvdaļa(s), par kuru toksicitāti nav ziņu” – sk. 3.1.3.6.2.2. punktu.

▼M4

3.1.4.2. Akūta toksiskuma bīstamības apzīmējumos bīstamība atšķiras pēc iedarbības ceļa. Šis iedalījums būtu jāparāda arī paziņojumā par akūtā toksiskuma klasifikāciju. Ja viela vai maisījums ir klasificēts vairāk nekā vienam iedarbības ceļam, tad visas attiecīgās klasifikācijas būtu jāiekļauj drošības datu lapā, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā, un attiecīgie bīstamības paziņojuma elementi būtu jāiekļauj marķējumā, kā noteikts 3.1.3.2. iedaļā. Ja norāda apzīmējumu “x procenti maisījuma ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto toksiskumu nav ziņu”, kā noteikts 3.1.3.6.2.2. iedaļā, tad drošības datu lapā sniegtajā informācijā arī var nošķirt dažādus iedarbības ceļus. Piemēram, “x procenti maisījumā ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto perorālo toksiskumu nav ziņu” un “x procenti maisījuma ir sastāvdaļa(-as), par kuras(-u) akūto dermālo toksiskumu nav ziņu”.

▼M12

3.2.    Kodīgs/kairinošs ādai

3.2.1.    Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.2.1.1.

Kategorijas “Kodīgs ādai” viela izraisa neatgriezenisku ādas bojājumu, t. i., redzamu nekrozi, kas caur epidermu skar zemādu un rodas, ādai ar testējamo vielu esot saskarē līdz četrām stundām. Reakcijām uz kodīgumu parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, asiņainas kreveles un, 14 dienu novērošanas perioda beigās, atkrāsošanās ādas izbalēšanas dēļ, ādas laukumi, kur izkritis apmatojums, un rētas. Lai novērtētu neskaidrus bojājumus, jāveic histopatoloģiski izmeklējumi.
Kategorijas “Kairinošs ādai” viela izraisa atgriezenisku ādas bojājumu, kas rodas, ādai ar testējamo vielu esot saskarē līdz četrām stundām.

3.2.1.2.

Daudzpakāpju pieejā uzsvars ir liekams uz pieejamajiem datiem par ietekmi uz cilvēku, kuriem seko par ietekmi uz dzīvniekiem pieejamie dati, kam seko in vitro dati un informācija no citiem avotiem. Ja dati atbilst kritērijiem, klasifikācija ir izdarāma tieši. Dažos gadījumos vielu vai maisījumu klasificē, pamatojoties uz pierādījumu svaru kādā no pakāpēm. Pieejā, kas pamatojas uz pierādījumu kopējo svaru, kopā skata visu pieejamo informāciju par to, kā nosaka, vai viela ir kodīga vai kairinoša ādai, tai skaitā piemērotu, validētu in vitro testu rezultātus, attiecīgos datus par ietekmi uz dzīvniekiem un datus par ietekmi uz cilvēku, piemēram, epidemioloģiskos un klīniskos pētījumus un labi dokumentētus gadījumus un novērojumus (sk. I pielikuma 1. daļas 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļu).

3.2.2.    Vielu klasificēšanas kritēriji

Vielas šajā bīstamības klasē ieskaita vienā no šādām divām kategorijām:

a) 

1. kategorija (“Kodīgs ādai”).

Šo kategoriju sīkāk iedala trīs apakškategorijās (1.A, 1.B, 1.C). Ja datu nepietiek, lai noteiktu apakškategoriju, kodīgās vielas klasificē 1. kategorijā. Ja datu pietiek, vielas klasificē vienā no trim apakškategorijām – 1.A, 1.B vai 1.C (sk. 3.2.1. tabulu);

b) 

2. kategorija (“Kairinošs ādai”) (sk. 3.2.2. tabulu).

3.2.2.1.    Klasificēšana, kuras pamatā ir dati par standarttestiem ar dzīvniekiem

3.2.2.1.1.    Kodīgs ādai

3.2.2.1.1.1. Viela ir ādai kodīga, ja tā iznīcina ādas audus, t. i., vismaz vienam no testa dzīvniekiem pēc ekspozīcijas, kas ilgst līdz četrām stundām, tā iznīcina ādas audus, t. i., rada redzamu nekrozi caur epidermu un zemādā.

3.2.2.1.1.2. Ja datu nepietiek, lai noteiktu apakškategoriju, kodīgās vielas klasificē 1. kategorijā.

3.2.2.1.1.3. Ja datu pietiek, vielas saskaņā ar 3.2.1. tabulā norādītajiem kritērijiem klasificē vienā no trim apakškategorijām – 1.A, 1.B vai 1.C.

3.2.2.1.1.4. Kategorijai “Kodīgs ādai” ir trīs apakškategorijas: 1.A apakškategorija – kad reakcijas uz kodīgumu konstatē pēc ekspozīcijas, kas ilgusi līdz trīs minūtēm, un novērošanas līdz vienai stundai; 1.B apakškategorija – kad reakcijas uz kodīgumu ir konstatētas pēc ekspozīcijas, kas pārsniedz trīs minūtes un ilgst līdz pat vienai stundai, un novērošanas līdz 14 dienām; 1.C apakškategorija – kad reakcijas uz kodīgumu rodas pēc ekspozīcijas, kas pārsniedz vienu stundu un ir līdz četrām stundām, un līdz 14 dienu ilga novērošanas perioda.



3.2.1. tabula

Kategorija “Kodīgs ādai” un apakškategorijas

Kategorija

Kritēriji

1. kategorija (1)

Ādas audu bojāeja, t. i., vismaz vienam no testa dzīvniekiem pēc ekspozīcijas, kas īsāka vai vienāda ar četrām stundām, redzama nekroze caur epidermu un zemādā

1.A apakškategorija

Pēc ≤ 3 min ekspozīcijas un novērošanas perioda ≤ 1 h reakcijas uz kodīgumu vismaz vienam dzīvniekam

1.A apakškategorija

Pēc > 3 min un ≤ 1 h ekspozīcijas un novērošanas perioda ≤ 14 dienas reakcijas uz kodīgumu vismaz vienam dzīvniekam

1.C apakškategorija

Pēc > 1 h un ≤ 4 h ekspozīcijas un ≤ 14 dienu ilga novērošanas perioda reakcijas uz kodīgumu vismaz vienam dzīvniekam

(1)   Sk. 1. kategorijas izmantošanas nosacījumus 3.2.2. iedaļas a) daļā.

3.2.2.1.1.5. Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir izklāstīta 3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.2.2.1.2.    Kairinošs ādai

3.2.2.1.2.1. Viela ir ādai kairinoša, ja pēc ādas apstrādes ar pārbaudāmo vielu tā, lai tā iedarbotos uz laiku līdz četrām stundām, rodas atgriezeniski ādas bojājumi. Svarīgākais kategorijas “Kairinošs ādai” kritērijs ir tāds, ka vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem vidējais punktu skaits ir ≥ 2,3 un ≤ 4,0.

3.2.2.1.2.2. Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti testos ar dzīvniekiem, 3.2.2. tabulā ir norādīta viena kategorija “Kairinošs ādai” (2. kategorija).

3.2.2.1.2.3. Kairinājuma reakciju izvērtēšanā jāņem vērā arī ādas bojājumu atgriezeniskums. Ja diviem vai vairākiem testa dzīvniekiem iekaisums, ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanos, saglabājas līdz novērošanas perioda beigām, materiālu uzskata par kairinošu.

3.2.2.1.2.4. Tāpat kā kodīguma gadījumā dzīvnieku kairinājuma reakcijas vienā testā var būt dažādas. Atsevišķs kairinājuma kritērijs ir attiecināms uz gadījumiem, kad ir ievērojama kairinājuma reakcija, bet tā ir mazāka par vidējā punktu skaita kritēriju pozitīvā testā. Piemēram, testējamo materiālu var nosaukt par kairinošu, ja vismaz vienam no trim testa dzīvniekiem ir ļoti augsts vidējais punktu skaits visa pētījuma laikā, tai skaitā brūces, kas novērošanas perioda beigās nav sadzijušas, periodam parasti ilgstot 14 dienas. Šim kritērijam var atbilst arī citas reakcijas. Tomēr ir jāpārliecinās, ka minētās reakcijas radījusi eksponētība ķīmiskajai vielai.



3.2.2. tabula

Kategorija “Kairinošs ādai” ()

Kategorija

Kritēriji

Kairinājums (2. kategorija)

1.  Ar vidējo punktu skaitu ≥ 2,3 un ≤ 4,0, ko dod par eritēmu/kreveli vai par tūsku vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem, vērtējot 24, 48 un 72 stundas pēc tam, kad likvidēta saskare ar pārbaudāmo vielu, vai, ja reakcijas iestājas ar novēlošanos, vērtējot trīs secīgās dienās pēc ādas reakciju parādīšanās; vai

2.  par iekaisumu, kas vismaz diviem dzīvniekiem turpinās, līdz beidzas parasti 14 dienas ilgais novērošanas periods, jo īpaši ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanās reakcijas; vai

3.  dažkārt, kad dzīvnieki reaģē izteikti dažādi, proti, viens dzīvnieks uz ķīmisko vielu reaģē izteikti pozitīvi, bet atbilstība iepriekš minētajiem kritērijiem netiek sasniegta.

(1)   Klasificēšanas kritēriji ir Regulā (EK) Nr. 440/2008 aprakstītie kritēriji.

3.2.2.1.2.5. Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir aplūkota 3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.2.2.2.    Klasificēšana daudzpakāpju pieejā

3.2.2.2.1.

Attiecīgā gadījumā jāapsver, vai sākotnējās informācijas vērtēšanai neizmantot daudzpakāpju pieeju, apzinoties, ka ne visi elementi var būt būtiski.

3.2.2.2.2.

Vispirms vērtē pieejamos datus, kas gūti par cilvēku un dzīvnieku vienreizēju vai atkārtotu eksponētību, jo tie dod informāciju, kurai ir tiešs sakars ar ietekmi uz ādu.

3.2.2.2.3.

Klasificēšanai var izmantot datus par akūto dermālo toksicitāti. Ja viela dermālajā ceļā ir ļoti toksiska, pētījumus par to, cik viela ir kodīga/kairinoša ādai, veikt nav iespējams, jo saskarē ar ādu izmantotais testējamās vielas daudzums stipri pārsniedz ļoti toksiskas iedarbības devu, tādējādi izraisot dzīvnieku bojāeju. Ja akūtās toksicitātes pētījumos līdz pat robeždevai ir veikti novērojumi par to, cik viela ir kodīga/kairinoša ādai, klasificēšanai var izmantot šos datus, ar nosacījumu, ka izmantotie šķīdumi un testa sugas ir ekvivalentas. Cietas vielas (pulveri) ādas reakciju uz kodīgumu vai kairinājumu var izraisīt tad, ja kļūst mitri vai saskaras ar mitru ādu vai gļotādu.

3.2.2.2.4.

Par klasifikāciju lemjot, izmanto validētas un pieņemtas in vitro alternatīvas.

3.2.2.2.5.

Uz spēju ietekmēt ādu var norādīt arī galējas pH vērtības, piemēram, ≤ 2 un ≥ 11,5, jo īpaši, ja turklāt ir arī ievērojama skābju/bāzu rezerve (buferspēja). Kopumā var sagaidīt, ka šādas vielas būtiski ietekmēs ādu. Ja nav citas informācijas, vielu par ādai kodīgu (1. kategorija, “Kodīgs ādai'”,) uzskata tad, ja tās pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka viela, neraugoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīga, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.2.2.2.6.

Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā radniecīgām vielām.

3.2.2.2.7.

Daudzpakāpju pieeja orientē, kā sakārtot pieejamo informāciju par vielu un kā, pamatojoties uz pierādījumu svaru, pieņemt lēmumu par bīstamības vērtēšanu un bīstamības klasificēšanu.

Lai gan informāciju varētu gūt no atsevišķu parametru izvērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.2.2.2.1. iedaļu), ņem vērā visu pieejamo informāciju un apsver, vai vērtēšanā nepamatoties uz kopējo pierādījumu svaru. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par dažiem parametriem ir pretrunīga informācija.

3.2.3.    Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.2.3.1.    Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.2.3.1.1.

Maisījumu klasificē, izmantojot vielu klasificēšanas kritērijus un datus šai bīstamības klasei izvērtējot ar daudzpakāpju pieeju.

3.2.3.1.2.

Klasificētājiem, plānojot maisījumu testēšanu, iesaka izmantot uz pierādījumu svaru pamatotu daudzpakāpju pieeju, kāda ir paredzēta ādai kodīgo un kairinošo vielu klasificēšanas kritērijos (3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļa), lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un neveiktu nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka maisījums ir ādai kodīgs (1. kategorija “Kodīgs ādai”), ja tā pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīgs, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.2.3.2.    Maisījumu klasificēšana, ja dati par visu maisījumu nav pieejami: savienošanas principi.

3.2.3.2.1.

Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu tā spēju būt kodīgam/kairinošam ādai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas pietiekami raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.2.3.3.    Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.2.3.3.1.

Lai, klasificējot maisījumu bīstamību attiecībā uz to, vai tie būs kodīgi/kairinoši ādai, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīts šāds pieņēmums, ko attiecīgā gadījumā izmanto daudzpakāpju pieejā.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien (piemēram, ādai kodīgu sastāvdaļu gadījumā) nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska maisījumu klasificēšanā attiecībā uz ādai kodīgiem/kairinošiem maisījumiem.

3.2.3.3.2.

Kopumā, ja ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, ādai kodīgus vai kairinošus maisījumus klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra ādai kodīgā vai ādu kairinošā sastāvdaļa proporcionāli savam stiprumam un koncentrācijai pastiprina maisījuma īpašības, kas saistītas ar kodīgumu ādai vai ādas kairināšanu. Attiecībā uz ādai kodīgām sastāvdaļām, kuras nesasniedz 1. kategorijai atbilstošas vispārīgās robežkoncentrācijas, bet kuru koncentrācija ir tāda, kas jāņem vērā, vērtējot, vai maisījumu pieskaitīt ādu kairinošiem maisījumiem, izmanto svēruma koeficientu 10. Maisījumu pieskaita pie kodīgiem vai kairinošiem maisījumiem, ja šādu sastāvdaļu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.2.3.3.3.

Tālāk 3.2.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums uzskatāms par kodīgu vai kairinošu ādai.

3.2.3.3.4.1.

Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteikta veida maisījumus, kas satur tādas vielas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. Turklāt 3.2.3.3.1. un 3.2.3.3.2. iedaļā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas ir ādai kodīgas vai ādu kairinošas koncentrācijās, kas ir < 1 %.

3.2.3.3.4.2.

Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, par klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.2.3.1.2. iedaļu), jo pH vērtība ir labāks indikators tam, vai viela ir ādai kodīga, nekā 3.2.3. tabulā dotās robežkoncentrācijas.

3.2.3.3.4.3.

Ja maisījums, kurā ir ādai kodīgas vai kairinošas sastāvdaļas un kura ķīmiskās īpašības liedz tā klasificēšanā izmantot pieskaitīšanas pieeju (3.2.3. tabula), satur ≥ 1 % sastāvdaļas, kas klasificēta kā ādai kodīga, to klasificē 1. kategorijā “Kodīgs ādai” vai, ja tas satur ≥ 3 % ādu kairinošas sastāvdaļas, – 2. kategorijā “Kairinošs ādai”. Tādu maisījumu klasificēšana, kuru sastāvdaļām nevar piemērot 3.2.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.2.4. tabulā.

3.2.3.3.5.

Ticami dati dažkārt var liecināt, ka kādas sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar 3.2.3.3.6. iedaļas 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē atbilstīgi minētajiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad paredzams, ka sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar vai lielāka par 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām, apsver, vai maisījums nebūtu jātestē. Minētajos gadījumos piemēro ar pierādījumu svaru pamatoto daudzpakāpju pieeju, kas aprakstīta 3.2.2.2. iedaļā.

3.2.3.3.6.

Ja dati liecina, ka sastāvdaļa(s) koncentrācijā < 1 % (kategorija “Kodīgs ādai”) vai < 3 % (“Kairinošs ādai”) izraisa kategorijām “Kodīgs ādai” vai “Kairinošs ādai” atbilstošu reakciju, maisījumu attiecīgi klasificē.



3.2.3. tabula

Kategorijās “Kodīgs ādai” (1. kategorija, 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorija) / “Kairinošs ādai” (2. kategorija) klasificētu sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad ir piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

To sastāvdaļu summa, kas klasificētas:

Koncentrācija, kuru sasniedzot, maisījums ir jāklasificē:

 

“Kodīgs ādai”

“Kairinošs ādai”

 

1. kategorija (sk. piezīmi tālāk)

2. kategorija

“Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija

5 %

1 %, bet < 5 %

“Kairinošs ādai”, 2. kategorija

 

10 %

(10 × “Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija) + “Kairinošs ādai”, 2. kategorija

 

10 %

Piezīme

Lai maisījumu klasificētu attiecīgi kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorijā, šādā maisījumā visu attiecīgi kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorijā klasificētu sastāvdaļu summai katrreiz ir jābūt ≥ 5 %. Ja to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A apakškategorijā, ir < 5 %, bet to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A + 1.B apakškategorijā, ir ≥ 5 %, tad maisījumu klasificē kategorijas “Kodīgs ādai” 1.B apakškategorijā. Tāpat, ja to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A + 1.B apakškategorijā, ir < 5 %, bet to sastāvdaļu summa, kas klasificētas apakškategorijā 1.A + 1.B + 1.C, ir ≥ 5 %, tad maisījumu klasificē kategorijas “Kodīgs ādai” 1.C apakškategorijā. Ja vismaz viena attiecīgā sastāvdaļa maisījumā ir klasificēta 1. kategorijā bez iedalījuma apakškategorijā un ja visu ādai kodīgo sastāvdaļu summa ir ≥ 5 %, maisījumu klasificē 1. kategorijā bez apakškategorijas.



3.2.4. tabula

Sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad nav piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

Sastāvdaļa

Koncentrācija

Maisījuma klasifikācija

Skābe, kuras pH ≤ 2

≥ 1 %

“Kodīgs ādai”, 1. kategorija

Bāze, kuras pH ≥ 11,5

≥ 1 %

“Kodīgs ādai”, 1. kategorija

Citas ādai kodīgas (1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija) sastāvdaļas

≥1 %

“Kodīgs ādai”, 1. kategorija

Citas ādu kairinošas (2. kategorija) sastāvdaļas, tai skaitā skābes un bāzes

≥ 3 %

“Kairinošs ādai”, 2. kategorija

3.2.4.    Paziņojums par bīstamību

3.2.4.1.

Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.2.5. tabulu.



3.2.5. tabula

Marķējuma elementi attiecībā uz kategorijām “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

Klasifikācija

1.A/1.B/1.C apakškategorija un 1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H314: Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus

H315: Kairina ādu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P260

P264

P280

P264

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P301 + P330 + P331

P303 + P361 + P353

P363

P304 + P340

P310

P321

P305 + P351 + P338

P302 + P352

P321

P332 + P313

P362 + P364

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P405

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

 

3.3.    Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums

3.3.1.    Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.3.1.1.

Nopietni acu bojājumi ir acs audu bojājumi vai nopietni fiziski redzes bojājumi, kas rodas pēc acs priekšējās virsmas saskares ar testējamo vielu un kas 21 dienas laikā pēc saskares ar testējamo vielu nav pilnīgi atgriezeniski.
Acu kairinājums ir pārmaiņas acī, kas rodas pēc acs priekšējās virsmas saskares ar testējamo vielu un kas 21 dienas laikā pēc saskares ar testējamo vielu ir pilnīgi atgriezeniskas.

3.3.1.2.

Daudzpakāpju pieejā uzsvars ir liekams uz pieejamajiem datiem par ietekmi uz cilvēku, kuriem seko par ietekmi uz dzīvniekiem pieejamie dati, kam seko in vitro dati un informācija no citiem avotiem. Ja dati atbilst kritērijiem, klasifikācija ir izdarāma tieši. Citos gadījumos vielu vai maisījumu klasificē, pamatojoties uz pierādījumu svaru kādā no pakāpēm. Pieejā, kas pamatojas uz kopējo pierādījumu svaru, kopā skata visu pieejamo informāciju par nopietnu acu bojājumu/kairinājuma noteikšanu, ir jāskata kopā, tai skaitā piemērotu, validētu in vitro testu rezultātus, attiecīgus datus par dzīvniekiem un datus par ietekmi uz cilvēku, piemēram, epidemioloģiskos un klīniskos pētījumus un labi dokumentētus gadījumus un novērojumus (sk. I pielikuma 1. daļas 1.1.1.3. iedaļu).

3.3.2.    Vielu klasificēšanas kritēriji

Vielas pie šīs bīstamības klases kategorijām, 1. kategorijas (“Nopietni acu bojājumi”) vai 2. kategorijas (“Acu kairinājums”), pieskaita šādi:

a) 

1. kategorija (“Nopietni acu bojājumi”):

vielas, kas var radīt nopietnu acu bojājumu (sk. 3.3.1. tabulu);

b) 

2. kategorija (“Acu kairinājums”):

vielas, kas var radīt atgriezenisku acu kairinājumu (sk. 3.3.2. tabulu).

3.3.2.1.    Klasificēšana, kuras pamatā ir dati par standarttestiem ar dzīvniekiem

3.3.2.1.1.    “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

3.3.2.1.1.1. Vielām, kas var radīt nopietnus acu bojājumus, ir pieņemta viena bīstamības kategorija (1. kategorija). Pie šīs kategorijas kritērijiem pieder 3.3.1. tabulā norādītie novērojumi. Šie novērojumi aptver dzīvniekus ar testa laikā jebkurā brīdī novērotiem 4. pakāpes radzenes bojājumiem un citām smagām reakcijām (piemēram, radzenes sairums), kā arī ar noturīgu radzenes apduļķojumu, radzenes krāsas maiņu krāsvielas ietekmē, adhēziju, pannusu un varavīksnenes funkciju traucējumiem vai citu ietekmi, kas bojā redzi. Šajā kontekstā par noturīgiem bojājumiem uzskata tādus, kas novērošanas periodā, kurš parasti ilgst 21 dienu, nav pilnīgi atgriezeniski. 1. kategorijas bīstamības klasifikācija ietver arī vielas, kas atbilst tādiem kritērijiem kā vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem novērots radzenes apduļķojums ≥ 3 vai irīts > 1,5, jo šādi smagi bojājumi 21 dienu ilgā novērošanas periodā parasti nav atgriezeniski.

3.3.2.1.1.2. Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir izklāstīta 3.3.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.



3.3.1. tabula

Nopietni acu bojājumi ()

Kategorija

Kritēriji

1. kategorija

Viela, kas:

a)  vismaz vienam dzīvniekam rada tādu ietekmi uz radzeni, varavīksneni vai konjunktīvu, kuras atgriezeniskums nav sagaidāms vai novērošanas periodā, kas parasti ir 21 diena, nav pilnīgi izpaudies; un/vai

b)  vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem rada šādas pozitīvas reakcijas:

i)  radzenes apduļķošanās ≥ 3; un/vai

ii)  irīts > 1,5;

kas rēķināts kā vidējais punktu skaits, vērtēšanu izdarot 24, 48 un 72 stundas pēc testējamā materiāla ievadīšanas.

(1)   Klasifikācijas kritēriji ir jāsaprot tā, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 440/2008.

3.3.2.1.2.    “Acu kairinājums” (2. kategorija)

3.3.2.1.2.1. Vielas, kas var radīt atgriezenisku acu kairinājumu, klasificē 2. kategorijā (“Acu kairinājums”).

3.3.2.1.2.2. Ja dzīvnieki uz vielām reaģē izteikti dažādi, šo vielu klasificēšanā to ņem vērā.

3.3.2.1.2.3. Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir aplūkota 3.3.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.



3.3.2. tabula

Acu kairinājums ()

Kategorija

Kritēriji

2. kategorija

Vielas, kas vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem rada šādas pozitīvas reakcijas:

a)  radzenes apduļķošanās ≥ 1; un/vai

b)  irīts ≥ 1; un/vai

c)  konjunktīvas apsārtums ≥ 2; un/vai

d)  konjunktīvas tūska (hemoze) ≥ 2,

kas rēķināts kā vidējais punktu skaits, vērtēšanu izdarot 24, 48 un 72 stundas pēc testējamā materiāla ievadīšanas, un šīs reakcijas 21 dienu ilgā novērošanas periodā ir pilnīgi atgriezeniskas.

(1)   Klasifikācijas kritēriji ir jāsaprot tā, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 440/2008.

3.3.2.2.    Klasificēšana daudzpakāpju pieejā

3.3.2.2.1.

Attiecīgā gadījumā jāapsver, vai sākotnējās informācijas vērtēšanai neizmantot daudzpakāpju pieeju, apzinoties, ka ne visi elementi var būt būtiski.

3.3.2.2.2.

Vispirms vērtē pieejamos datus, kas gūti par cilvēkiem un dzīvniekiem, jo tie dod informāciju, kurai ir tiešs sakars ar ietekmi uz acīm. Pirms tiek apsvērts, vai vielu netestēt attiecībā uz nopietnu acu bojājumu / acu kairinājumu, vispirms jāvērtē, vai nav iespējama kodīga iedarbība uz ādu, lai nenotiktu tā, ka testē ādai kodīgu vielu lokālo ietekmi uz acīm. Ādai kodīgas vielas jāuzskata arī par vielām, kas izraisa nopietnus acu bojājumus (1. kategorija), savukārt ādu kairinošas vielas var uzskatīt arī par vielām, kas izraisa acu kairinājumu (2. kategorija).

3.3.2.2.3.

Pieņemot lēmumus par klasifikāciju, izmanto validētas un pieņemtas in vitro alternatīvas.

3.3.2.2.4.

Uz spēju radīt nopietnus acu bojājumus var norādīt arī galējas pH vērtības, piemēram, ≤ 2 un ≥ 11,5, jo īpaši, ja turklāt ir arī ievērojama skābju/bāzu rezerve (buferspēja). Kopumā var sagaidīt, ka šādas vielas būtiski ietekmēs acis. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka viela nopietnus acu bojājumus (1. kategorija) izraisa tad, ja tās pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka viela, neraugoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var neizraisīt nopietnus acu bojājumus, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.3.2.2.5.

Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā radniecīgām vielām.

3.3.2.2.6.

Daudzpakāpju pieeja orientē, kā sakārtot pieejamo informāciju un kā, pamatojoties uz pierādījumu svaru, pieņemt lēmumu par bīstamības vērtēšanu un bīstamības klasificēšanu. Ja vien iespējams, neveic kodīgu vielu testus ar dzīvniekiem. Lai gan informāciju varētu gūt no atsevišķu parametru izvērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.3.2.1.1. iedaļu), ņem vērā visu pieejamo informāciju un apsver, vai vērtēšanā nepamatoties uz kopējo pierādījumu svaru. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par dažiem parametriem ir pretrunīga informācija.

3.3.3.    Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.3.3.1.    Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.3.3.1.1.

Maisījumu klasificē, izmantojot vielu klasificēšanas kritērijus un datus šai bīstamības klasei izvērtējot ar daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.1.2.

Klasificētājiem, plānojot maisījumu testēšanu, iesaka izmantot uz pierādījumu svaru pamatotu daudzpakāpju pieeju, kāda ir paredzēta ādai kodīgo, nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošo vielu klasificēšanas kritērijos, lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un neveiktu nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka maisījums nopietnus acu bojājumus (1. kategorija) izraisa tad, ja tā pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var neizraisīt nopietnus acu bojājumus, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.3.3.2.    Maisījumu klasificēšana, ja dati par visu maisījumu nav pieejami: savienošanas principi.

3.3.3.2.1.

Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu tā spēju kodīgi iedarboties uz ādu vai radīt nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas pietiekami raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.3.3.3.    Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.3.3.3.1.

Lai, klasificējot nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu radošās maisījumu īpašības, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīts šāds pieņēmums, ko attiecīgi piemēro daudzpakāpju pieejā.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien (piemēram, ādai kodīgu sastāvdaļu gadījumā) nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska maisījumu klasificēšanā attiecībā uz nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošiem maisījumiem.

3.3.3.3.2.

Kopumā, ja ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, nopietnus acu bojājumus izraisošus / acis kairinošus maisījumus klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra ādai kodīgā vai nopietnus acu bojājumus izraisošā / acis kairinošā sastāvdaļa proporcionāli savam stiprumam un koncentrācijai pastiprina maisījuma nopietnus acu bojājumus izraisošās / acis kairinošās īpašības. Attiecībā uz ādai kodīgām un nopietnus acu bojājumus izraisošām sastāvdaļām, kuras nesasniedz 1. kategorijai atbilstošas vispārīgās robežkoncentrācijas, bet kuru koncentrācija ir tāda, kas jāņem vērā, vērtējot, vai maisījumu pieskaitīt pie acis kairinošiem maisījumiem, izmanto svēruma koeficientu 10. Maisījumu pieskaita pie nopietnus acu bojājumus izraisošiem vai acis kairinošiem maisījumiem, ja šādu sastāvdaļu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.3.3.3.3.

Tālāk 3.3.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums ir klasificējams kā tāds, kas rada nopietnus acu bojājumus vai tāds, kas ir kairinošs acīm.

3.3.3.3.4.1.

Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteikta veida maisījumus, kas satur tādas vielas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. 3.3.3.3.1. un 3.3.3.3.2. iedaļā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas izraisa nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu koncentrācijās, kas ir < 1 %.

3.3.3.3.4.2.

Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, par klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.3.3.1.2. iedaļu), jo (ar nosacījumu, ka ir ievēroti apsvērumi par skābju/bāzu rezervi) pH vērtība ir labāks nopietnu acu bojājumu indikators nekā 3.3.3. tabulā dotās vispārīgās robežkoncentrācijas.

3.3.3.3.4.3.

Ja maisījums, kurā ir ādai kodīgas vai nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošas sastāvdaļas un kura ķīmiskās īpašības liedz tā klasificēšanā izmantot pieskaitīšanas pieeju (3.3.3. tabula), satur ≥ 1 % sastāvdaļas, kas ir kodīga ādai vai izraisa nopietnus acu bojājumus, to klasificē 1. kategorijā “Nopietni acu bojājumi”, un, ja tas satur ≥ 3 % acīm kairinošas sastāvdaļas, – 2. kategorijā “Acu kairinājums” (2. kategorijā). Tādu maisījumu klasificēšana, kuru sastāvdaļām nevar piemērot 3.3.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.3.4. tabulā.

3.3.3.3.5.

Ticami dati dažkārt var liecināt, ka kādas sastāvdaļas nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošā ietekme uz acīm neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar 3.3.3.3.6. iedaļas 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē atbilstīgi minētajiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad paredzams, ka sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, vai nopietnu acu bojājumu/kairinājumu izraisošā ietekme neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām, apsver, vai maisījums nebūtu jātestē. Minētajos gadījumos piemēro ar pierādījumu svaru pamatoto daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.3.6.

Ja dati liecina, ka sastāvdaļa(s) koncentrācijā < 1 % (“Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi”) vai < 3 % (“Acu kairinājums”) var izraisīt kategorijām “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums” atbilstošas reakcijas, maisījumu attiecīgi klasificē.



3.3.3. tabula

Kategorijās “Kodīgs ādai” (1. kategorija, 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorija) un/vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “Acu kairinājums” (2. kategorija) klasificētu sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad ir piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums”

To sastāvdaļu summa, kas klasificētas:

Koncentrācija, kuru sasniedzot, maisījums ir jāklasificē:

“Nopietni acu bojājumi”

“Acu kairinājums”

1. kategorija

2. kategorija

“Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija + “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) ()

≥ 3 %

≥ 1 %, bet < 3 %

“Acu kairinājums” (2. kategorija)

 

≥ 10 %

10 × (“Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai “Kodīgs ādai”, 1. kategorija + “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)) + “Acu kairinājums” (2. kategorija)

 

≥ 10 %

(1)   Ja sastāvdaļa ir klasificēta gan kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B, 1.C apakškategorijā vai 1. kategorijā, gan kategorijā “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija), tās koncentrāciju aprēķinā ņem vērā tikai vienreiz.



3.3.4. tabula

Sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad nav piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “Acu kairinājums” (2. kategorija)

Sastāvdaļa

Koncentrācija

Maisījuma klasifikācija

Skābe, kuras pH ≤ 2

≥ 1 %

“Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Bāze, kuras pH ≥ 11,5

≥ 1 %

“Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Cita sastāvdaļa, kas klasificēta kategorijā “Kodīgs ādai” (1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija) vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

≥ 1 %

“Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Cita sastāvdaļa, kas klasificēta kategorijā “Acu kairinājums” (2. kategorija)

≥ 3 %

“Acu kairinājums” (2. kategorija)

3.3.4.    Paziņojums par bīstamību

3.3.4.1.

Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.3.5. tabulu.



3.3.5. tabula

Marķējuma elementi nopietniem acu bojājumiem / acu kairinājumam ()

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H318: Izraisa nopietnus acu bojājumus

H319: Izraisa nopietnu acu kairinājumu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P280

P264

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P305 + P351 + P338

P310

P305 + P351 + P338

P337 + P313

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

(1)   Ja ķīmiskā viela ir klasificēta kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B, 1.C apakškategorijā vai 1. kategorijā, marķējumā nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu var nenorādīt, jo šī informācija jau ir iekļauta bīstamības apzīmējumā, kas attiecas uz kategorijas “Kodīgs ādai” 1. kategoriju (H314).

▼B

3.4.   Sensibilizācija ieelpojot, vai nonākot saskarē ar ādu

3.4.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.4.1.1.  Elpceļu sensibilizators ir viela, ko ieelpojot, var rasties elpceļu hiperjutība.

3.4.1.2.  Ādas sensibilizators ir viela, kas, nonākot saskarē ar ādu, var radīt alerģisku reakciju.

3.4.1.3. Sensibilizāciju 3.4. sadaļā iedala divās fāzēs. Pirmā fāze ir specializētas imunoloģiskas atmiņas radīšana, pakļaujot indivīdu alergēna ietekmei. Otrā fāze ir izpausme, t.i., alerģiska reakcija, kas notiek ar šūnu vai antivielu starpniecību, pakļaujot sensibilizētu indivīdu alergēna iedarbībai.

3.4.1.4. Indukcijas modelis sensibilizācijai ieelpojot, kam seko izpausmes fāze, ir tāds pats kā sensibilizācijai, nonākot saskarē ar ādu. Sensibilizācijai, nonākot saskarē ar ādu, ir vajadzīga indukcijas fāze, kuras laikā imūnsistēma mācās reaģēt; klīniskie simptomi var parādīties, kad vēlākā stadijā ietekme ir pietiekama, lai izraisītu redzamu ādas reakciju (izpausmes fāze). Tāpēc prognostiskās pārbaudes lielākoties veic, sekojot šim pašam modelim ar indukcijas fāzi, kuras atbilstīgo reakciju vērtē standarta izpausmes fāzē, parasti ar ādas provi. Izņēmums ir vietējs limfmezgla novērtējums, tieši mērot indukcijas reakciju. Sensibilizāciju, nonākot saskarē ar ādu, cilvēkiem parasti novērtē ar diagnostisko ādas provi.

3.4.1.5. Parasti sensibilizācijas ieelpojot, vai nonākot saskarē ar ādu gadījumā izpausmei ir vajadzīgi mazāki daudzumi nekā indukcijai. Noteikumi, kas jāievēro, vēršot sensibilizētu indivīdu uzmanību uz konkrētu sensibilizatoru maisījumā, ir atrodami ►M2  II pielikuma 2.8. iedaļā ◄ .

3.4.1.6. Sensibilizācijas ieelpojot, vai nonākot saskarē ar ādu bīstamības klasi iedala šādi:

— 
sensibilizācija ieelpojot, ►M2  un ◄
— 
sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu.

▼M2

3.4.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.4.2.1.   Elpceļu sensibilizatori

3.4.2.1.1.   Bīstamības kategorijas

3.4.2.1.1.1.

Elpceļu sensibilizatorus klasificē 1. kategorijā, ja dati ir nepietiekami, lai noteiktu apakškategoriju.

3.4.2.1.1.2.

Ja dati ir pietiekami, tad detalizētāks novērtējums saskaņā ar 3.4.2.1.1.3. iedaļu ļauj iedalīt elpceļu sensibilizatorus apakškategorijās, spēcīgus sensibilizatorus – 1.A apakškategorijā vai citus elpceļu sensibilizatorus – 1.B apakškategorijā.

3.4.2.1.1.3.

Elpceļu sensibilizatoru ietekme uz cilvēkiem un dzīvniekiem parasti pamato klasifikāciju ar pierādījumu daudzumu. Vielas var iedalīt vienā no divām apakškategorijām – 1.A vai 1.B, izmantojot pierādījumu daudzuma pieeju saskaņā ar 3.4.1. tabulā sniegtajiem kritērijiem un pamatojoties uz ticamiem un kvalitatīviem pierādījumiem, kas gūti cilvēku saslimšanas gadījumos vai epidemioloģiskos pētījumos un/vai atbilstīgos pētījumos uz dzīvniekiem.

3.4.2.1.1.4.

Vielas klasificē kā elpceļu sensibilizatorus saskaņā ar 3.4.1. tabulā sniegtajiem kritērijiem.



3.4.1. tabula

Bīstamības kategorija un apakškategorijas elpceļu sensibilizatoriem

Kategorija

Kritēriji

1. kategorija

Ja dati ir nepietiekami, lai noteiktu apakškategoriju, vielas klasificē kā elpceļu sensibilizatorus (1. kategorija) saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)  ja ir dati, ka minētā viela cilvēkiem var izraisīt specifisku elpceļu hiperjutību; un/vai

b)  ja ir pozitīvi rezultāti attiecīgā testā ar dzīvniekiem.

1.A apakškategorija

Vielas, kurām ir augsts biežuma rādītājs attiecībā uz cilvēku saslimšanas gadījumiem vai augstas sensibilitātes gadījumu varbūtība cilvēkiem, pamatojoties uz testiem ar dzīvniekiem vai citiem testiem (*1). Var būt apsvērta arī reakcijas nopietnība.

1.B apakškategorija

Vielas, kurām biežuma rādītājs ir no zema līdz vidējam attiecībā uz gadījumiem ar cilvēkiem; vai zemas līdz vidējas sensibilitātes gadījumu varbūtība cilvēkiem, pamatojoties uz pārbaudēm ar dzīvniekiem vai citiem testiem (*1). Var būt apsvērta arī reakcijas nopietnība.

(*1)   Pašlaik nav pieejami atzīti un validēti modeļi elpceļu hiperjutīguma pārbaudēm ar dzīvniekiem. Konkrētos apstākļos dati no pētījumiem ar dzīvniekiem var sniegt vērtīgu informāciju pierādījumu daudzuma novērtējumā.

3.4.2.1.2.   Pierādījumi par ietekmi uz cilvēkiem

3.4.2.1.2.1.

Pierādījumi, ka viela var izraisīt specifisku elpceļu hiperjutību, parasti pamatojas uz pieredzes par cilvēkiem. Šajā kontekstā hiperjutība parasti izpaužas kā astma, bet ir jāņem vērā arī citas hiperjutības reakcijas, piemēram, rinīts/konjunktivīts un alveolīts. Stāvoklim ir alerģiskai reakcijai raksturīgās klīniskās pazīmes. Tomēr imunoloģiskie mehānismi nav jāpierāda.

3.4.2.1.2.2.

Apsverot pierādījumus par iedarbību uz cilvēkiem, lai pieņemtu lēmumu par klasificēšanu, papildus pierādījumiem par cilvēku saslimšanas gadījumiem ir jāņem vērā:

a) 

iedarbībai pakļautais iedzīvotāju skaits;

b) 

iedarbības pakāpe.

Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir izklāstīta 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.4.2.1.2.3.

Iepriekš minētie pierādījumi var būt:

a) 

slimības vēsture un atbilstīgi ar vielas iedarbību saistīto plaušu funkcijas testu dati, ko apstiprina citi papildu pierādījumi, tostarp varētu būt:

i) 

in vivo imunoloģiskais tests (piemēram, ādas imūntests);

ii) 

in vitro imunoloģiskais tests (piemēram, seroloģiskā analīze);

iii) 

pētījumi, kas norāda uz citām specifiskām hiperjutīgām reakcijām, kuru imunoloģiskās darbības mehānisms nav pierādīts, piemēram, atkārtoti zema līmeņa kairinājumi, ar farmakoloģisko iedarbību saistītas ietekmes;

iv) 

ķīmiskā struktūra, kas ir radnieciska vielām, par kurām ir zināms, ka tās izraisa elpceļu hiperjutību;

b) 

dati, kas iegūti no viena vai vairākiem pozitīviem bronhu provokācijas testiem, kas ir veikti ar attiecīgo vielu un ir saskaņā ar specifiskas hiperjutības reakcijas noteikšanai akceptētām pamatnostādnēm.

3.4.2.1.2.4.

Slimības vēsturē jāiekļauj medicīniskā vēsture un arodvēsture, lai noteiktu sakarību starp specifiskas vielas iedarbību un elpceļu hiperjutības izveidošanos. Attiecīgā informācija iekļauj pastiprinošus faktorus mājās un darba vietā, attiecīgā pacienta slimības sākumu un attīstību, ģimenes vēsturi un medicīnisko vēsturi. Medicīniskajā vēsturē jāiekļauj arī piezīme par citām alerģiskām vai elpceļu slimībām kopš bērnības un smēķēšanas ieradumiem.

3.4.2.1.2.5.

Uzskata, ka pozitīvs bronhu provokācijas testa rezultāts ir klasificēšanai pietiekams pierādījums. Tomēr parasti praksē daudzi no iepriekš uzskaitītajiem izmeklējumiem jau būs izdarīti.

3.4.2.1.3.   Pētījumi ar dzīvniekiem

3.4.2.1.3.1.

Atbilstīgas pārbaudes ar dzīvniekiem ( 12 ), kas var norādīt uz vielas spēju izraisīt cilvēkiem sensibilizāciju ieelpojot ( 13 ), var ietvert:

a) 

E imūnoglobulīna (IgE) un citu īpašu imunoloģisku parametru mērījumus pelēm;

b) 

specifiskas plaušu reakcijas jūrascūciņām.

3.4.2.2.   Ādas sensibilizatori

3.4.2.2.1.   Bīstamības kategorijas

3.4.2.2.1.1.

Ādas sensibilizatorus klasificē 1. kategorijā, ja dati ir nepietiekami, lai noteiktu apakškategoriju.

3.4.2.2.1.2.

Ja dati ir pietiekami, tad detalizētāks novērtējums saskaņā ar 3.4.2.2.1.3. iedaļu ļauj iedalīt ādas sensibilizatorus apakškategorijās, spēcīgus sensibilizatorus – 1.A apakškategorijā vai citus ādas sensibilizatorus – 1.B apakškategorijā.

3.4.2.2.1.3.

Ādas sensibilizatoriem ietekme uz cilvēkiem vai dzīvniekiem parasti pamato klasifikāciju ar pierādījumu daudzumu, kā izklāstīts 3.4.2.2.2. iedaļā. Vielas var iedalīt vienā no divām apakškategorijām – 1.A vai 1.B apakškategorijā, izmantojot pierādījumu daudzuma pieeju saskaņā ar 3.4.2. tabulā sniegtajiem kritērijiem un pamatojoties uz ticamiem un kvalitatīviem pierādījumiem, kas gūti cilvēku saslimšanas gadījumos vai epidemioloģiskos pētījumos un/vai atbilstīgos pētījumos ar izmēģinājuma dzīvniekiem saskaņā ar orientējošajām vērtībām, kas 1.A apakškategorijai ir sniegtas 3.4.2.2.2.1. un 3.4.2.2.3.2. iedaļā un 1.B apakškategorijai – 3.4.2.2.2.2. un 3.4.2.2.3.3. iedaļā.

3.4.2.2.1.4.

Vielas klasificē kā ādas sensibilizatorus saskaņā ar 3.4.2. tabulas kritērijiem:



3.4.2. tabula

Bīstamības kategorija un apakškategorijas ādas sensibilizatoriem

Kategorija

Kritēriji

1. kategorija

Ja dati ir nepietiekami, lai noteiktu apakškategoriju, vielas klasificē kā ādas sensibilizatorus (1. kategorija) saskaņā a šādiem kritērijiem:

a)  ja ir dati, ka minētā viela, nonākot saskarē ar cilvēka ādu, var izraisīt sensibilizāciju ievērojamam skaitam cilvēku; vai

b)  ja ir pozitīvi rezultāti attiecīgā testā ar dzīvniekiem (sk. īpašos kritērijus 3.4.2.2.4.1. iedaļā).

1.A apakškategorija

Vielas, kurām ir augsts ietekmes biežuma rādītājs attiecībā uz cilvēkiem un/vai spēcīga ietekme uz dzīvniekiem, var uzskatīt par tādām, kas var izraisīt būtisku sensibilitāti cilvēkiem. Var izvērtēt arī reakcijas nopietnību.

1.B apakškategorija

Vielas, kurām ir zems līdz vidējs ietekmes biežuma rādītājs attiecībā uz cilvēkiem un/vai zema līdz vidēja ietekme uz dzīvniekiem, var uzskatīt par tādām, kas var izraisīt sensibilitāti cilvēkiem. Var izvērtēt arī reakcijas nopietnību.

3.4.2.2.2.   Pierādījumi par ietekmi uz cilvēkiem

3.4.2.2.2.1.

1.A apakškategorijai pierādījumi par ietekmi uz cilvēkiem var ietvert:

a) 

pozitīvas reakcijas pie ≤ 500 μg/cm2 (HRIPT, HMT – indukcijas slieksnis);

b) 

diagnostiska apsēja testa datus, ja ir relatīvi augsts un nozīmīgs reakciju biežums noteiktā iedzīvotāju daļā saistībā ar relatīvi zemu iedarbības koncentrāciju;

c) 

citus epidemioloģiskus datus, ja ir relatīvi augsts un nozīmīgs alerģiska kontaktdermatīta biežums saistībā ar relatīvi zemu iedarbības koncentrāciju.

3.4.2.2.2.2.

1.B apakškategorijai pierādījumi par ietekmi uz cilvēkiem var ietvert:

a) 

pozitīvas reakcijas pie > 500 μg/cm2 (HRIPT, HMT – indukcijas slieksnis);

b) 

diagnostiska uzsējuma testa datus, ja ir relatīvi zems, bet nozīmīgs reakciju biežums noteiktā iedzīvotāju daļā saistībā ar relatīvi augstu iedarbības koncentrāciju;

c) 

citus epidemioloģiskus datus, ja ir relatīvi zems, bet nozīmīgs alerģiska kontaktdermatīta biežums saistībā ar relatīvi augstu iedarbības koncentrāciju.

Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir izklāstīta 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.4.2.2.3.   Pētījumi ar dzīvniekiem

3.4.2.2.3.1.

Attiecībā uz 1. kategoriju, ja izmanto ādas sensibilizācijas testa metodi ar palīgvielām, vismaz 30 % dzīvnieku atbildes reakcija ir uzskatāma par pozitīvu rezultātu. Ja izmanto testa metodi bez palīgvielām jūrascūciņām, par pozitīvu uzskatāma vismaz 15 % dzīvnieku atbildes reakcija. 1. kategorijai, ja stimulācijas indekss ir trīs vai lielāks, atbildes reakciju uzskata par pozitīvu vietējā limfmezgla novērtējumā. Ādas sensibilitātes testa metodes ir izklāstītas ESAO 406. pamatnostādnē (Maksimizācijas tests jūrascūciņām un Bīlera tests jūrascūciņām) un 429. pamatnostādnē (Vietējs limfmezgla novērtējums). Var izmantot citas metodes ar nosacījumu, ka tās ir pienācīgi validētas un ir dots zinātnisks pamatojums. Piemēram, peļu ausu pietūkuma tests (MEST) varētu būt ticams skrīninga tests, lai noteiktu vidējus un spēcīgus sensibilizatorus, un to varētu izmantot kā pirmo pakāpi sensibilitātes iespējamības novērtējumā.

3.4.2.2.3.2.

Rezultāti 1.A apakškategorijas testā ar dzīvniekiem var ietvert datus ar 3.4.3. tabulā norādītajām vērtībām.



3.4.3. tabula

Rezultāti 1.A apakškategorijas testā ar dzīvniekiem

Analīze

Kritēriji

Vietējs limfmezgla novērtējums

EC3 vērtība ≤ 2 %

Jūrascūciņu maksimizācijas tests

≥ 30 %, reaģējot pie ≤ 0,1 % intradermālas indukcijas devas, vai

≥ 60 %, reaģējot pie > 0,1 % līdz ≤ 1 % intradermālas indukcijas devas

Bīlera tests

≥15 %, reaģējot pie ≤ 0,2 % virsādas indukcijas devas, vai

≥ 60 %, reaģējot pie > 0,2 % līdz ≤ 20 % virsādas indukcijas devas

3.4.2.2.3.3.

Rezultāti 1.B apakškategorijas testā ar dzīvniekiem var ietvert datus ar 3.4.4. tabulā norādītajām vērtībām.



3.4.4. tabula

Rezultāti 1.B apakškategorijas testā ar dzīvniekiem

Analīze

Kritēriji

Vietējs limfmezgla novērtējums

EC3 vērtība > 2 %

Jūrascūciņu maksimizācijas tests (GPMT)

≥ 30 % līdz < 60 %, reaģējot pie > 0,1 % līdz ≤ 1 % intradermālas indukcijas devas vai

≥ 30 %, reaģējot pie > 1 % intradermālas indukcijas devas

Bīlera tests

≥ 15 % līdz < 60 %, reaģējot pie > 0,2 % līdz ≤ 20 % virsādas indukcijas devas vai

≥ 15 %, reaģējot pie > 20 % virsādas indukcijas devas

3.4.2.2.4.   Īpaši apsvērumi

3.4.2.2.4.1.

Lai klasificētu vielu, ir jābūt visiem vai vienam no turpmāk minētajiem datiem, pamatojoties uz pierādījumu daudzumu:

a) 

pozitīvi ādas proves dati, kas parasti iegūti vairāk nekā vienā dermatoloģijas klīnikā;

b) 

epidemioloģiskie pētījumi, kas uzrāda vielas izraisītu alerģisku kontaktdermatītu; gadījumi, kad liela daļa iedarbībai pakļauto indivīdu uzrāda raksturīgus simptomus, ir jāaplūko īpaši vērīgi, pat ja gadījumu skaits ir neliels;

c) 

apstiprinoši dati attiecīgos pētījumos ar dzīvniekiem;

d) 

pozitīvi dati eksperimentālos pētījumos ar cilvēkiem (skatīt 1.3.2.4.7. iedaļu);

e) 

labi dokumentētas alerģiska kontaktdermatīta epizodes, kas parasti konstatētas vairāk nekā vienā dermatoloģijas klīnikā;

f) 

var izvērtēt arī reakcijas nopietnību.

3.4.2.2.4.2.

Pierādījumi, ko gūst, pētot dzīvniekus, parasti ir daudz ticamāki nekā pierādījumi par cilvēku pakļaušanu sensibilizatora ietekmei. Ja pierādījumi ir kā par cilvēkiem, tā par dzīvniekiem un ja rezultāti ir pretēji, klasificēšanas jautājumu atrisina, katrā gadījumā atsevišķi izvērtējot no abiem avotiem gūto pierādījumu kvalitāti un ticamību. Parasti bīstamības klasificēšanai datus par cilvēkiem gūst nevis laboratorijas eksperimentos ar brīvprātīgajiem, bet gan riska izvērtējumā, lai apstiprinātu ietekmes neesamību, kas novērota testos ar dzīvniekiem. Tādējādi apstiprinošus datus par cilvēkiem attiecībā uz sensibilizāciju, nonākot saskarē ar ādu, parasti gūst no datiem par atsevišķiem slimības gadījumiem vai citu mazāk formālu pētījumu rezultātā. Tāpēc par cilvēkiem gūtie dati jāvērtē piesardzīgi, jo papildus pašas vielas raksturīgajām īpašībām gadījumu biežums atspoguļo tādus faktorus kā situāciju, kurā indivīdi ir pakļauti vielas iedarbībai, bioloģisko pieejamību, individuālo uzņēmību un veiktos profilakses pasākumus. Negatīvus datus par cilvēkiem parasti neizmanto, lai noliegtu pozitīvus rezultātus, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem. Ir jāsniedz apsvērumi par nesēja ietekmi, tas attiecas gan uz datiem par dzīvniekiem, gan uz datiem par cilvēkiem.

3.4.2.2.4.3.

Ja nav neviena no iepriekš minētajiem apstākļiem, vielu nepieskaita ādas sensibilizatoriem. Tomēr, ja ir atrodama divu vai vairāku turpmāk uzskaitīto kontakta sensibilizācijas rādītāju kombinācija, šo lēmumu var mainīt. Katru gadījumu izskata atsevišķi.

a) 

Atsevišķi alerģiska kontaktdermatīta gadījumi.

b) 

Ierobežoti epidemioloģiski pētījumi, piemēram, kuros sakrišana, novirzes vai sajaukšana nav pilnīgi izslēgtas ar pienācīgu ticamību.

c) 

Ja ir dati no testiem, kuri izdarīti ar dzīvniekiem saskaņā ar esošajām pamatnostādnēm, kuri neatbilst pozitīva rezultāta kritērijiem, kas norādīti 3.4.2.2.3. iedaļā, bet ir pietiekami tuvu robežai, lai tos uzskatītu par nozīmīgiem.

d) 

Ja ir pozitīvi nestandarta metožu dati.

e) 

Ja ir pozitīvi rezultāti, kas gūti no tuviem struktūras analogiem.

3.4.2.2.4.4.

Imunoloģiskā kontakta nātrene

Vielas, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem nosaka elpceļu sensibilizatorus, var papildus izraisīt imunoloģisko kontakta nātreni. Jāapsver, vai šīs vielas ir klasificējamas arī kā ādas sensibilizatori. Jāapsver, vai vielas, kas izraisa imunoloģisko kontakta nātreni, neatbilstot elpceļu sensibilizatoru kritērijiem, arī ir klasificējamas kā ādas sensibilizatori.

Nav atzīta modeļa, pēc kura veikt pārbaudes ar dzīvniekiem tādu vielu identifikācijai, kas būtu imunoloģiskās kontakta nātrenes cēlonis. Tādēļ līdzīgi kā attiecībā uz ādas sensibilizāciju klasifikāciju parasti pamato ar pierādījumiem, kas gūti par cilvēkiem.

▼B

3.4.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.4.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.4.3.1.1. Ja attiecībā uz maisījumu ir pieejami ticami un kvalitatīvi pierādījumi, kas gūti pētījumos ar cilvēkiem vai atbilstīgos pētījumos ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kā tas aprakstīts vielu kritērijos, maisījumu var klasificēt, novērtējot šos datus, pamatojoties uz pierādījumu daudzumu. Dati par maisījumiem ir jānovērtē rūpīgi, lai novērstu to, ka rezultāti ir nepārliecinoši izmantotās devas dēļ.

3.4.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.4.3.2.1. Ja maisījuma sensibilizējošās īpašības nav pārbaudītas, bet ir pietiekami daudz datu par tā atsevišķām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.4.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.4.3.3.1. Maisījumu pieskaita elpceļu vai ādas sensibilizatoriem, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir pieskaitāma elpceļu vai ādas sensibilizatoriem un tās koncentrācija atbilst vai pārsniedz vispārīgo robežkoncentrāciju, kā tas norādīts ►M2  3.4.5. tabulā  ◄ attiecīgi cietām vielām/šķidrumiem un gāzēm.

3.4.3.3.2. Dažas vielas, kas klasificētas kā sensibilizatori, var izraisīt reakciju indivīdiem, kuri attiecībā uz šo vielu vai maisījumu jau ir sensibilizēti, pat tad, ja to koncentrācija maisījumā ir mazāka par ►M2  3.4.5. tabulā  ◄ norādītajām koncentrācijām (sk. ►M2  3.4.6. tabulas ◄ 1. piezīmi).

▼M2



3.4.5. tabula

Maisījuma, kas klasificēts vai nu kā elpceļu, vai ādas sensibilizators, sastāvdaļu vispārējā robežkoncentrācija, kas jāievēro, klasificējot maisījumu

Klasificētās sastāvdaļas

Vispārējā robežkoncentrācija, kas jāievēro, klasificējot maisījumu kā:

Elpceļu sensibilizators

1. kategorija

Ādas sensibilizators

1. kategorija

Cieta viela/šķidrums

Gāze

Visi fizikālie stāvokļi

Elpceļu sensibilizators

1. kategorija

≥ 1,0 %

≥ 0,2 %

 

Elpceļu sensibilizators

1.A apakškategorija

≥ 0,1 %

≥ 0,1 %

 

Elpceļu sensibilizators

1.B apakškategorija

≥ 1,0 %

≥ 0,2 %

 

Ādas sensibilizators

1. kategorija

 

 

≥ 1,0 %

Ādas sensibilizators

1.A apakškategorija

 

 

≥ 0,1 %

Ādas sensibilizators

1.B apakškategorija

 

 

≥ 1,0 %

▼M2



3.4.6. tabula

Maisījuma sastāvdaļu izpausmes robežkoncentrācija

Klasificētās sastāvdaļas

Izpausmes robežkoncentrācija

Elpceļu sensibilizators

1. kategorija

Ādas sensibilizators

1. kategorija

Cieta viela/šķidrums

Gāze

Visi fizikālie stāvokļi

Elpceļu sensibilizators

1. kategorija

≥ 0,1 % (1. piezīme)

≥ 0,1 % (1. piezīme)

 

Elpceļu sensibilizators

1.A apakškategorija

≥ 0,01 % (1. piezīme)

≥ 0,01 % (1. piezīme)

 

Elpceļu sensibilizators

1.B apakškategorija

≥ 0,1 % (1. piezīme)

≥ 0,1 % (1. piezīme)

 

Ādas sensibilizators

1. kategorija

 

 

≥ 0,1 % (1. piezīme)

Ādas sensibilizators

1.A apakškategorija

 

 

≥ 0,01 % (1. piezīme)

Ādas sensibilizators

1.B apakškategorija

 

 

≥ 0,1 % (1. piezīme)

▼M4

piezīme

Šo izpausmes robežkoncentrāciju parasti izmanto, piemērojot II pielikuma 2.8. iedaļas īpašās marķēšanas prasības, lai aizsargātu jau sensibilizētus indivīdus. Maisījumam, kura sastāvā esošo komponenšu koncentrācija ir vienāda vai lielāka par šo koncentrāciju, ir vajadzīga DDL. Sensibilitāti izraisošām vielām, kuru specifiskā robežkoncentrācija ir zemāka par 0,1 %, izpausmes robežkoncentrāciju nosaka kā vienu desmitdaļu no specifiskās robežkoncentrācijas.

▼B

3.4.4.   Paziņošana par bīstamību

▼M2

3.4.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.4.7. tabulu.

▼M4



3.4.7.  tabula

Elpceļu vai ādas sensibilizācijas marķējuma elementi

Klasifikācija

Elpceļu sensibilizācija

Ādas sensibilizācija

1. kategorija un 1.A un 1.B apakškategorija

1. kategorija un 1.A un 1.B apakškategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Draudi

Brīdinājums

Bīstamības apzīmējums

H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtināt elpošanu

H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P261

P284

P261

P272

P280

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

P304 + P340

P342 + P311

P302 + P352

P333 + P313

P321

P362 + P364

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

 

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

P501

P501

▼B

3.5.   Cilmes šūnu mutagenitāte

3.5.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.5.1.1.  Mutācija ir noturīgas izmaiņas šūnas ģenētiskā materiāla daudzumā vai struktūrā. Terminu “mutācija” piemēro kā pārmantojamām ģenētiskajām izmaiņām, kas var parādīties fenotipā, tā arī DNS modifikācijām, ja tādas ir zināmas (tostarp bāzu pāra pārmaiņām un hromosomu translokācijām). Ar terminu “mutagēns” un “mutagēna viela” apzīmē aģentus, kas palielina mutāciju biežumu šūnu un/vai organismu populācijā.

3.5.1.2. Ar vispārīgāku terminu “genotoksisks” vai “genotoksiskums” apzīmē aģentus vai procesus, kas maina DNS struktūru, informācijas saturu vai segregāciju, tostarp tos, kas izraisa DNS bojājumus, iejaucoties normālajos replikācijas procesos, kas nefizioloģiskā veidā (uz laiku) maina replikāciju. Genotoksiskuma pārbaudes rezultātus parasti uzskata par mutagēnās ietekmes rādītājiem.

3.5.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.5.2.1. Šajā bīstamības klasē galvenokārt ietver vielas, kas var izraisīt cilvēku cilmes šūnu mutācijas, kuras var tikt nodotas tālāk pēcnācējiem. Iekļaujot vielas un maisījumus šajā bīstamības klasē, tomēr ņem vērā arī rezultātus, kas gūti, pārbaudot mutagenitāti vai genotoksiskumu in vitro un zīdītāju somatiskajās un cilmes šūnās in vivo.

3.5.2.2. Lai klasificētu cilmes šūnu mutagenitāti, vielas pieskaita vienai no divām kategorijām, kā norādīts 3.5.1. tabulā.



3.5.1. tabula

Cilmes šūnu mutagēnu bīstamības kategorijas

Kategorijas

Kritēriji

1. KATEGORIJA

Vielas, par kurām ir zināms, ka tās izraisa pārmantojamas mutācijas vai kuras ir aplūkojamas tā, it kā tās izraisītu pārmantojamas cilvēka cilmes šūnu mutācijas.

Vielas, par kurām ir zināms, ka tās izraisa cilvēka cilmes šūnu pārmantojamas mutācijas.

1.A kategorija:

Klasificēšana 1.A kategorijā pamatojas uz apstiprinošiem pierādījumiem, kas gūti epidemioloģiskos pētījumos par cilvēkiem.

Vielas, kuras ir aplūkojamas kā tādas, kas izraisa cilvēka cilmes šūnu pārmantojamas mutācijas.

1.B kategorija:

Klasificēšana 1.B kategorijā pamatojas uz šādiem rezultātiem:

— pozitīva(iem) rezultāta(iem), kas iegūti cilmes šūnu pārmantojamās mutagenitātes in vivo pārbaudēs ar zīdītājiem, vai

— pozitīva(iem) rezultāta(iem), kas gūti somatisko šūnu in vivo pārbaudēs ar zīdītājiem, kopā ar pierādījumiem, ka viela var potenciāli izraisīt cilmes šūnu mutācijas. Šādus apstiprinošus pierādījumus var iegūt no cilmes šūnu mutagenitātes vai genotoksiskajām pārbaudēm in vivo, parādot vielas vai tās metabolīta(u) spēju mijiedarboties ar cilmes šūnu ģenētisko materiālu, vai

— pozitīviem rezultātiem, kas gūti pārbaudēs, kuras atklāj mutagēnu ietekmi uz cilvēka cilmes šūnām, bet neparāda to tālāku nodošanu pēcnācējiem, piemēram, lielāks aneiploīdijas biežums spermas šūnās cilvēkiem, kas pakļauti vielas iedarbībai.

2. KATEGORIJA

Vielas, kas var būt bīstamas cilvēkiem, jo ir iespēja, ka tās var izraisīt pārmantojamas mutācijas cilvēka cilmes šūnās

Klasificēšana 2. kategorijā pamatojas uz šādiem rezultātiem:

— pozitīviem pierādījumiem, kas gūti eksperimentos ar zīdītājiem un/vai dažos gadījumos in vitro eksperimentos attiecībā uz:

— 

— somatisko šūnu mutagenitātes pārbaudēm in vivo ar zīdītājiem vai

— citām in vivo somatisko šūnu genotoksiskuma pārbaudēm, kuras apstiprina in vitro mutagenitātes vērtējumos gūti pozitīvi rezultāti.

Piezīme: Vielas, kas uzrāda mutagenitāti pārbaudēs ar zīdītāju šūnām in vitro un kuras pēc ķīmiskās struktūras un aktivitātes atgādina jau zināmus cilmes šūnu mutagēnus, ir uzskatāmas par 2. kategorijas mutagēniem.

3.5.2.3.   Īpaši apsvērumi, klasificējot vielas kā cilmes šūnu mutagēnus

3.5.2.3.1. Nosakot vielu klasifikāciju, ņem vērā eksperimentus, kuros nosaka mutagēno un/vai toksisko ietekmi uz vielas iedarbībai pakļauta dzīvnieka cilmes un/vai somatiskajām šūnām. Ņem vērā arī mutagēnās un/vai genotoksiskās ietekmes, ko nosaka in vitro pārbaudēs.

3.5.2.3.2. Sistēma pamatojas uz bīstamību, un vielas klasificē pēc tām piemītošās spējas izraisīt cilmes šūnu mutācijas. Tāpēc shēma nav domāta vielas riska (kvantitatīvai) novērtēšanai

3.5.2.3.3. Klasificēšana, kuras pamatā ir pārmantojama ietekme uz cilvēka cilmes šūnām, balstās uz pareizi veiktām, pietiekami apstiprinātām pārbaudēm, vēlams tādām, kas ir aprakstītas Regulā (EK) Nr. 440/2008, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 3. punktu (“Pārbaudes metožu regula”), piemēram, turpmākajos punktos minētajām pārbaudēm. Pārbaužu rezultātus novērtē ar ekspertu slēdzienu, un klasificēšanas gaitā izsver visu pieejamo pieredzi.

3.5.2.3.4. Pārmantojamu cilmes šūnu mutagenitātes in vivo pārbaudes, piemēram,

— 
dominanto letālo mutāciju tests grauzējiem,
— 
ģenētiski mantojamu translokāciju noteikšana pelēm.

3.5.2.3.5. Somatisko šūnu mutagenitātes pārbaudes in vivo, piemēram,

— 
zīdītāju kaula smadzeņu hromosomu aberāciju tests,

▼M12 —————

▼B

— 
zīdītāju eritrocītu mikrokodolu tests.

3.5.2.3.6. Cilmes šūnu mutagenitātes/genotoksiskuma pārbaudes, piemēram,

a) 

mutagenitātes testi:

— 
zīdītāju spermatogoniju hromosomu aberāciju tests,
— 
spermatīdu mikrokodolu noteikšana;
b) 

genotoksiskuma testi:

— 
māshromatīdu apmaiņas analīze spermatogonijos,
— 
neprogrammētas DNS sintēzes tests sēklinieku šūnās.

3.5.2.3.7. Somatisko šūnu genotoksiskuma pārbaudes, piemēram,

— 
aknu neprogrammētas sintēzes tests in vivo,
— 
zīdītāju kaula smadzeņu māshromatīdu apmaiņa.

3.5.2.3.8. Mutagenitātes pārbaudes in vitro, piemēram,

— 
zīdītāju hromosomu aberāciju tests in vitro,
— 
zīdītāju izcelsmes šūnu gēnu mutāciju tests in vitro,
— 
baktēriju reverso mutāciju tests.

3.5.2.3.9. Atsevišķo vielu klasificēšana pamatojas uz pieejamo pierādījumu kopējo daudzumu, kuru novērtē ar eksperta slēdzienu (sk. 1.1.1.). Tajos gadījumos, kad klasificēšanai izmanto vienu atsevišķu pareizi veiktu pārbaudi, tās rezultātiem jābūt skaidriem un viennozīmīgi pozitīviem. Ja parādās jaunas un pietiekami pamatotas pārbaudes metodes, tās arī var izmantot, lai gūtu vajadzīgos pierādījumus. Jāņem vērā arī tas, cik atbilstīgs ir pētījumos izmantotais iedarbības ceļš salīdzinājumā ar ceļu, kādā vielas iedarbībai tiek pakļauts cilvēks.

3.5.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.5.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām.

3.5.3.1.1. Maisījumu pieskaita mutagēniem, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir pieskaitāma 1.A kategorijas, 1.B kategorijas vai 2. kategorijas mutagēnam un ir atrodama līmenī, kas atbilst vai pārsniedz atbilstīgo robežvērtību/robežkoncentrāciju attiecīgi 1.A kategorijai, 1.B kategorijai vai 2. kategorijai, kā tas norādīts 3.5.2. tabulā. sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras liek klasificēt maisījumu

▼M4



3.5.2.  tabula

Maisījuma, kas klasificēts kā cilmes šūnām mutagēns, sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām vadās, klasificējot maisījumu

Klasificētā sastāvdaļa

Robežkoncentrācijas, kuras sasniedzot, maisījums jāklasificē kā:

1. kategorijas mutagēns

2. kategorijas mutagēns

1.A kategorija

1.B kategorija

1.A kategorijas mutagēns

≥ 0,1 %

1.B kategorijas mutagēns

≥ 0,1 %

2. kategorijas mutagēns

≥ 1,0 %

▼B

Piezīme

Tabulā norādītās robežkoncentrācijas attiecas uz cietām vielām vai šķidrumiem (masas vienības), kā arī uz gāzēm (tilpuma vienības).

3.5.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.5.3.2.1. Maisījumu klasifikācijas pamatā ir pieejamie dati, kas gūti, pārbaudot atsevišķas maisījuma sastāvdaļas, izmantojot robežkoncentrāciju, kuru sasniedzot, minētās sastāvdaļas ir klasificētas kā cilmes šūnu mutagēni. Atsevišķos gadījumos klasificēšanai var izmantot maisījumu pārbaužu datus, ja atklājas ietekme, kas nav konstatēta atsevišķām sastāvdaļām. Šādos gadījumos pārbaužu rezultātiem par maisījumu ir jābūt neapgāžamiem, ņemot vērā devu un citus cilmes šūnu mutagenitātes pārbaužu sistēmas faktorus, tādus kā ilgums, novērojumi un analīzes. Jāglabā atbilstīga klasificēšanas dokumentācija un pēc pieprasījuma tā jādara pieejama izskatīšanai.

3.5.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.5.3.3.1. Ja maisījums nav pārbaudīts cilmes šūnu mutagenitātes testā, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem (saskaņā ar 3.5.3.2.1. punktu), kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.5.4.   Paziņošana par bīstamību

3.5.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.5.3. tabulu.

▼M4



3.5.3.  tabula

Cilmes šūnu mutagenitātes marķējuma elementi

Klasifikācija

1. kategorija

(1.A, 1.B kategorija)

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Draudi

Brīdinājums

Bīstamības apzīmējums

H340: Var izraisīt ģenētiskus bojājumus (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H341: Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P201

P202

P280

P201

P202

P280

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

P308 + P313

P308 + P313

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

P405

P405

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

P501

P501

▼B

3.5.5.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

Aizvien plašāk tiek atzīts, ka ķīmiski izraisītas tumoroģenēzes process cilvēku un dzīvnieku organismā ietver ģenētiskās izmaiņas, piemēram, somatisko šūnu protoonkogēnos un/vai audzēju supresorgēnos. Tāpēc vielu mutagēno īpašību konstatēšana zīdītāju somatiskajās un/vai cilmes šūnās in vivo var norādīt uz to, ka šīs vielas ir potenciāli klasificējamas kā kancerogēnas vielas (sk. arī 3.6. sadaļas “Kancerogenitāte” 3.6.2.2.6. punktu).

3.6.   Kancerogenitāte

3.6.1.   Definīcija

3.6.1.1.  Kancerogēns ir viela vai vielu maisījums, kas ierosina vēzi vai pastiprina tā sastopamību. Vielas, kas atbilstīgi veiktos eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem ir ierosinājušas labdabīgus un ļaundabīgus audzējus, arī uzskata par iespējamiem vai aizdomas viesošiem kancerogēniem attiecībā uz cilvēku, ja vien nav stingru pierādījumu par to, ka audzēju veidošanās mehānismam nav sakara ar cilvēkiem.

3.6.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.6.2.1. Lai klasificētu kancerogenitāti, vielas tiek pieskaitītas vienai no divām kategorijām, pamatojoties uz pierādījumu spēku un papildu apsvērumiem (pierādījumu daudzumu). Dažos gadījumos var būt pamatota klasificēšana pēc iedarbības ceļa, ja var pārliecinoši pierādīt, ka neviens cits iedarbības ceļš nerada bīstamību.



3.6.1. tabula

Kancerogēnu bīstamības kategorijas

Kategorijas

Kritēriji

1. kategorija

Zināmi vai iespējami kancerogēni

Vielu pieskaita 1. kategorijas kancerogēniem, pamatojoties uz epidemioloģiskiem datiem un/vai datiem, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem. Vielu var iekļaut

1.A kategorija

1.A kategorijā, ja ir zināms par tās kancerogēno potenciālu attiecībā uz cilvēku (klasifikācijas pamatā lielākoties ir pētījumos ar cilvēkiem gūti dati), vai

1.B kategorija

1.B kategorijā, ja ir pieņēmumi par tās kancerogēno potenciālu attiecībā uz cilvēku (klasifikācijas pamatā lielākoties ir pētījumos ar dzīvniekiem gūti dati).

 

Klasificēšana 1.A un 1.B kategorijā pamatojas uz pierādījumu spēku un citiem apsvērumiem (sk. 3.6.2.2. sadaļu). Šādus pierādījumus var iegūt:

— no pētījumiem par cilvēkiem, kuru gaitā konstatē cēloņseku sakarību starp cilvēkiem, kas bijuši pakļauti vielas iedarbībai, un vēža veidošanos (zināmi kancerogēni attiecībā uz cilvēkiem); vai

— eksperimentējot ar dzīvniekiem, ja ir pietiekami pierādījumi () par kancerogenitāti dzīvniekiem (pieņemtie kancerogēni attiecībā uz cilvēku).

 

Papildus katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz zinātnisku slēdzienu, var pieņemt, ka viela ir kancerogēna cilvēkam, balstoties uz pētījumiem, kuros ir ierobežoti pierādījumi par kancerogenitāti cilvēkiem un ierobežoti pierādījumi par kancerogenitāti izmēģinājuma dzīvniekiem.

2. kategorija

Aizdomas par kancerogenitāti cilvēkiem

Vielu pieskaita 2. kategorijai, balstoties uz pieredzi, kas ir gūta pētījumos ar cilvēkiem un/vai dzīvniekiem, bet kas nav pietiekama, lai vielu pieskaitītu 1.A vai 1.B kategorijai, pamatojoties uz pierādījumu spēku un papildu apsvērumiem (sk. 3.6.2.2. sadaļu). Šādus pierādījumus var iegūt vai nu no ierobežotiem () pierādījumiem par kancerogenitāti pētījumos par cilvēkiem, vai no ierobežotiem pierādījumiem par kancerogenitāti pētījumos ar dzīvniekiem.

(1)   Piezīme: sk. 3.6.2.2.4. punktu.

3.6.2.2.   Īpaši apsvērumi, klasificējot vielas kā kancerogēnas

3.6.2.2.1. Vielas klasificē kā kancerogēnas, balstoties uz datiem, kas gūti ticamos un pieņemamos pētījumos, un klasificēšanu izmanto vielām, kurām piemīt īpašības izraisīt vēzi. Novērtējums balstās uz visiem esošajiem datiem, recenzētiem publicētiem pētījumiem un papildu pieņemamiem datiem.

3.6.2.2.2. Vielas pieskaitīšana kancerogēniem ir process, kas ietver divus savstarpēji saistītus nolēmumus: pierādījumu stipruma novērtēšanu un visas citas attiecīgās informācijas apsvēršanu, lai vielas, kas cilvēkam var radīt vēzi, tiktu ieskaitītas bīstamības kategorijā.

3.6.2.2.3. Pierādījumu stiprums paredz audzēju uzskaiti pētījumos par cilvēkiem un dzīvniekiem un to statistiskā nozīmīguma noteikšanu Pietiekama pieredze par cilvēkiem norāda uz cēloņsakarību starp cilvēku pakļautību vielu ietekmei un vēža veidošanos, turpretim pietiekama pieredze par dzīvniekiem norāda uz cēloņsakarību starp vielu un paaugstinātu audzēju sastopamību. Pierādījumi par cilvēkiem ir ierobežoti, ja ir pozitīva saikne starp pakļautību vielas iedarbībai un vēzi, bet cēloņsakarību konstatēt nevar. Pierādījumi par dzīvniekiem ir ierobežoti, ja dati liek domāt par kancerogēnu ietekmi, bet to ir mazāk nekā pietiekami. Termini “pietiekams” un “ierobežots” šajā tekstā ir lietoti tā, kā tos definējusi Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) turpmāk norādītajā nozīmē:

a) 

Kancerogenitāte attiecībā uz cilvēkiem

Pierādījumus, kas attiecībā uz kancerogenitāti gūti pētījumos ar cilvēkiem, iekļauj vienā no šādām kategorijām:

— 
Kancerogenitātes pierādījumi ir pietiekami: konstatēta cēloņsakarība starp aktīvās vielas iedarbību un cilvēka audzēju, t.i., pētījumos, kuros varēja diezgan pārliecinoši izslēgt nejaušības, novirzes un sajaukšanas iespējamību, ir novērota pozitīva korelācija starp konkrētās vielas iedarbību un audzēju.
— 
Kancerogenitātes pierādījumi ir ierobežoti: novērota pozitīva korelācija starp aktīvās vielas iedarbību un audzēju, kuras cēloņsakarību interpretē kā ticamu, taču nejaušības, novirzes vai sajaukšanas iespējamību nevarēja pārliecinoši izslēgt.
b) 

Kancerogenitāte attiecībā uz izmēģinājuma dzīvniekiem

Kancerogenitāti attiecībā uz izmēģinājuma dzīvniekiem var novērtēt, izmantojot parastos biotestus, biotestus, kuros izmanto ģenētiski modificētus dzīvniekus, un citus in vivo biotestus, kuros pēta vienu vai vairākus kritiskos kanceroģenēzes posmus. Ja nav datu, kas gūti parastos ilgtermiņa biotestos vai testos, kuru beigu punkts ir neoplāzija, tad, vērtējot pierādījumus par kanceroģenēzi izmēģinājumu dzīvniekos, ir jāņem vērā konsekventi un apstiprinoši rezultāti no dažādi modelētiem izmēģinājumiem, kuros pēta dažādus kanceroģenēzes daudzpakāpju procesa posmus. Kancerogenitātes pierādījumus, kas gūti izmēģinājumos ar dzīvniekiem, iekļauj vienā no šādām kategorijām:

— 
Kancerogenitātes pierādījumi ir pietiekami: konstatēta cēloņsakarība starp aktīvo vielu un ļaundabīgu neoplazmu biežumu vai atbilstīgu labdabīgu un ļaundabīgu neoplazmu kombināciju a) divām vai vairākām dzīvnieku sugām vai b) divos vai vairākos neatkarīgos vienas sugas pētījumos, kas veikti dažādos laikos vai dažādās laboratorijās, vai, izmantojot dažādas shēmas. Pietiekamus pierādījumus var nodrošināt arī lielāks audzēju skaits vienas sugas abu dzimumu dzīvniekiem, ko novēro prasmīgi organizētā pētījumā, kurš, vislabāk, veikts saskaņā ar labu laboratorijas praksi. Var uzskatīt, ka viens pētījums ar vienu sugu un viena dzimuma dzīvniekiem ir sniedzis pietiekamus kancerogenitātes pierādījumus, ja ir novērota neierasti strauja ļaundabīgu neoplazmu attīstība attiecībā uz to biežumu, atrašanās vietu, audzēja veidu vai dzīvnieku vecumu, kad sāk veidoties audzējs, vai arī tad, ja ir iegūti pārliecinoši dati par audzējiem vairākās vietās.
— 
Kancerogenitātes pierādījumi ir ierobežoti: dati liek domāt par kancerogēnu iedarbību, taču tie ir pārāk ierobežoti, lai izdarītu galīgu novērtējumu, jo, piemēram, a) pierādījumi par kancerogenitāti ir iegūti tikai vienā izmēģinājumā, b) ir neatrisināti jautājumi par šo pētījumu sagatavošanas, realizēšanas vai rezultātu interpretēšanas atbilstību, c) aktīvā viela palielina tikai labdabīgu neoplazmu vai veidojumu ar neskaidru neoplastisku potenciālu biežumu vai d) kancerogenitātes pierādījumi ir iegūti tikai tādos pētījumos, kuros novērota tikai aktivitātes veicināšana dažos audos vai orgānos.

3.6.2.2.4. Papildu apsvērumi (kā daļa no pierādījumu nozīmīguma pieejas, sk. 1.1.1.). Papildus tam, ka jānosaka pierādījumu stiprums attiecībā uz kancerogenitāti, jāņem vērā vairāki citi faktori, kas ietekmē vispārējo varbūtību, ka viela rada kancerogēnu bīstamību cilvēkiem. Pilns faktoru saraksts, kas ietekmē šos nolēmumus, būtu ļoti garš, bet svarīgākie no tiem tiks aplūkoti turpmāk.

3.6.2.2.5. Faktorus var aplūkot kā tādus, kas palielina vai samazina aizdomas par kancerogenitāti attiecībā uz cilvēkiem. Relatīvais uzsvars, kas tiek likts uz katru faktoru, ir atkarīgs no atbilstīgā pierādījumu daudzuma un koherences. Kopumā ir izvirzīta prasība pēc pilnīgākas informācijas, lai samazinātu, nevis palielinātu aizdomas par kancerogenitāti. Lai katrā atsevišķajā gadījumā izvērtētu konstatācijas attiecībā uz audzējiem un citus faktorus, ir jāizmanto papildu apsvērumi.

3.6.2.2.6. Daži svarīgi faktori, kurus var ņemt vērā, novērtējot aizdomu vispārējo līmeni, ir:

a) 

audzēja tips un sastopamības priekšvēsture,

b) 

reakcijas vairākās vietās,

c) 

bojājumu malignizācija,

d) 

samazināts audzēju latentums.

e) 

vai reaģē viens vai abi dzimumi,

f) 

vai reaģē viena suga vai vairākas sugas,

g) 

vai ir struktūras līdzība ar vielu(ām), kuru kancerogenitāte ir pierādīta,

h) 

kādā ceļā notikusi iedarbība,

i) 

absorbcijas, distribūcijas, vielu maiņas un ekskrēcijas salīdzinājums starp izmēģinājuma dzīvniekiem un cilvēkiem,

j) 

iespējamība, ka pārbaudes devas izrādīsies pārmērīgi toksiskas,

k) 

iedarbības veids un tā būtiskums attiecībā uz cilvēku, tāds kā citotoksiskums ar augšanas stimulāciju, mitoģenēze, imunodepresija, mutagenitāte.

Mutagenitāte. Atzīst, ka ģenētiskiem notikumiem ir centrāla loma kopējā vēža attīstības procesā. Tāpēc pierādījumi par mutagēnu darbību in vivo var norādīt, ka viela var būt potenciāli kancerogēna.

3.6.2.2.7. Vielu, kuras kancerogenitāte nav pārbaudīta, dažos gadījumos var klasificēt 1.A kategorijā, 1.B kategorijā vai 2. kategorijā, pamatojoties uz datiem par audzēju, kas gūti, pētot strukturālu analogu, ja tos apstiprina citi zīmīgi faktori, tādi kā svarīgu kopīgu metabolītu, piemēram, benzidīnam radniecīgu vielu krāsvielu, veidošanās.

3.6.2.2.8. Klasificējot ir jāņem vērā, vai viela tiek vai netiek absorbēta noteiktā(os) ceļā(os), kā arī tas, vai piemērošanas vietā, izmatojot šo(s) ceļu(us), ir atrodami tikai lokāli audzēji un vai pārbaudes, ko veic, izmatojot citu(s) iedarbības ceļu(s), norāda uz to, ka kancerogenitātes nav.

3.6.2.2.9. Ir svarīgi, lai veicot klasificēšanu, tiktu ņemts vērā viss, kas ir zināms par vielas fizikāli-ķīmiskajām, toksikokinētiskajām un toksikodinamiskajām īpašībām, kā arī atbilstīgā pieejamā informācija par tās ķīmiskajiem analogiem, t.i., struktūras un darbības attiecībām.

3.6.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.6.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.6.3.1.1. Maisījumu pieskaita kancerogēniem, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir pieskaitāma 1.A kategorijas, 1.B kategorijas vai 2. kategorijas kancerogēnam un ir atrodama līmenī, kas atbilst vai pārsniedz atbilstīgo robežvērtību/robežkoncentrāciju, kā tā ir norādīta 3.6.2. tabulā attiecīgi 1.A kategorijai, 1.B kategorijai un 2. kategorijai.

▼M4



3.6.2.  tabula

Maisījuma, kas klasificēts kā kancerogēns, sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām vadās, klasificējot maisījumu

Klasificētā sastāvdaļa

Vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras sasniedzot, maisījums jāklasificē kā:

1. kategorijas kancerogēns

2. kategorijas kancerogēns

1.A kategorija

1.B kategorija

1.A kategorijas kancerogēns

≥ 0,1 %

1.B kategorijas kancerogēns

≥ 0,1 %

2. kategorijas kancerogēns

≥ 1,0 % [1. piezīme]

▼B

Piezīme

Iepriekšējās tabulas robežkoncentrācijas attiecas uz cietām vielām un šķidrumiem (masas vienībām), kā arī uz gāzēm (tilpuma vienībām).

1. piezīme:

Ja maisījumā sastāvdaļas veidā ir atrodams 2. kategorijas kancerogēns ≥ 0,1  % koncentrācijā, par maisījumu pēc pieprasījuma ir jāsniedz DDL.

3.6.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.6.3.2.1. Maisījumu klasifikācijas pamatā ir pieejamie dati, kas gūti, pārbaudot atsevišķas maisījuma sastāvdaļas, izmantojot robežkoncentrāciju, kuru sasniedzot, minētās sastāvdaļas ir klasificētas kā kancerogēnas. Atsevišķos gadījumos, kad maisījumu pārbaužu dati atklāj ietekmi, kas nav konstatēta vērtējumos, kuri pamatojas uz atsevišķajām sastāvdaļām, šos datus izmanto maisījuma klasificēšanai. Šādos gadījumos pārbaužu rezultātiem par maisījumu ir jābūt neapgāžamiem, ņemot vērā devu un citus kancerogenitātes pārbaužu sistēmas faktorus, tādus kā ilgums, novērojumi un analīzes. Jāglabā atbilstīga klasificēšanas dokumentācija, un tā pēc lūguma jādara pieejama izskatīšanai.

3.6.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.6.3.3.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā kancerogenitātes bīstamības noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem (saskaņā ar 3.6.3.1.2. punktu), kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.6.4.   Paziņošana par bīstamību

3.6.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.6.3. tabulu.

▼M4



3.6.3.  tabula

Kancerogenitātes marķējuma elementi

Klasifikācija

1. kategorija

(1.A, 1.B kategorija)

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Draudi

Brīdinājums

Bīstamības apzīmējums

H350: Var izraisīt vēzi (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H351: Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P201

P202

P280

P201

P202

P280

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

P308 + P313

P308 + P313

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

P405

P405

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

P501

P501

▼B

3.7.   toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju

3.7.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.7.1.1.  Toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju ietver kaitīgu ietekmi uz dzimumfunkciju un pieaugušu vīriešu un sieviešu auglību, kā arī ontoģenēzes toksicitāti pēcnācējiem. Turpmāk norādītās definīcijas ir pielāgotas, par pamatu ņemot Starptautiskās programmas par ķīmisko drošību/Vides veselības kritēriju dokumenta Nr. 225 “Principi par veselības riska novērtēšanu reprodukcijai saistībā ar ķīmisko vielu iedarbību” darba definīcijas. Klasificēšanas vajadzībām ziņas par ģenētiski pamatotu pārmantotu ietekmi uz pēcnācējiem ir aplūkotas nodaļā Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. sadaļa), jo šajā klasifikācijas sistēmā ir atbilstīgāk aplūkot šādu ietekmi atsevišķas cilmes šūnu mutagenitātes bīstamības klases satvarā.

Šajā klasifikācijas sistēmā toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju tālāk iedala divās galvenajās grupās:

a) 

kaitīga ietekme uz dzimumfunkciju un auglību,

b) 

kaitīga ietekme uz pēcnācēju attīstību.

Daža veida toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju nevar skaidri pieskaitīt nedz dzimumfunkcijas un auglības traucējumiem, nedz ontoģenēzes toksicitātei. Tomēr vielas ar šādu ietekmi vai tās saturošus maisījumus klasificē kā toksiskus reproduktīvajai sistēmai.

3.7.1.2. Klasificēšanas nolūkos bīstamības klasi “toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju” iedala šādi:

— 
nelabvēlīga ietekme:
— 
uz dzimumfunkciju un auglību vai
— 
uz attīstību;
— 
ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību.

3.7.1.3.   Kaitīga ietekme uz dzimumfunkciju un auglību

Jebkāda vielas ietekme, kas spēj traucēt dzimumfunkciju un auglību. Tas cita starpā iekļauj izmaiņas sievietes vai vīrieša reproduktīvajā sistēmā, kaitīgu ietekmi pubertātes iestāšanās laikā, gametu radīšanā un pārvietošanā, izmaiņas reproduktīvajā ciklā, modificētu seksuālo uzvedību, auglību, dzemdības, grūtniecības iznākumu, priekšlaicīgu reproduktīvu deģenerēšanos vai citu funkciju pārveidošanos, kas ir atkarīgas no reproduktīvās sistēmas veseluma.

3.7.1.4.   Kaitīga ietekme uz pēcnācēju attīstību

Ontoģenēzes toksicitāte visplašākajā nozīmē ietver jebkuru ietekmi, kas traucē pēcnācējam normāli attīstīties vai nu pirms, vai pēc dzemdībām tāpēc, ka vismaz viens no vecākiem pirms augļa ieņemšanas ir bijis pakļauts kaitīgai ietekmei vai arī tai ir bijis pakļauts pēcnācējs pirmsnatālās attīstības gaitā vai pēc dzemdībām līdz pat laikam, kad tas sasniedz dzimumbriedumu. Tomēr galvenais nolūks, klasificējot vielas kā ontoģenētiski toksiskas, ir nodrošināt brīdinājumu par bīstamību sievietēm grūtniecības stāvoklī un sievietēm un vīriešiem attiecībā uz reproduktīvo spēju. Tāpēc klasificēšanas pragmātiskajām vajadzībām ontoģenēzes toksicitāte pamatā nozīmē kaitīgu ietekmi grūtniecības laikā, pakļaujot tam vecākus. Šī ietekme var izpausties jebkurā organisma dzīves laikā. Galvenās ontoģenēzes toksicitātes izpausmes iekļauj – 1) organisma nāvi, 2) strukturālas anomālijas, 3) izmainītu augšanu un 4) funkcionālus bojājumus.

3.7.1.5. Kaitīga ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību arī pieder pie toksiskas ietekmes uz reproduktīvo funkciju, bet klasificēšanas vajadzībām šādu ietekmi aplūko atsevišķi (sk. 3.7.1. b) tabulu). Tas tāpēc, ka ir vēlams klasificēt vielas tieši saskaņā ar to kaitīgo ietekmi uz laktāciju, lai ar īpašu bīstamības apzīmējumu par šo ietekmi varētu brīdināt mātes, kuras baro ar krūti.

3.7.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.7.2.1.   Bīstamības kategorijas

3.7.2.1.1. Lai klasificētu toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju, vielas tiek pieskaitītas vienai no divām kategorijām. Katrā kategorijā ietekmi uz dzimumfunkciju un auglību un uz ontoģenēzi aplūko atsevišķi. Turklāt ietekmi uz laktāciju pieskaita atsevišķai bīstamības kategorijai.



3.7.1.a) tabula

Toksiskās ietekmes uz reproduktīvo funkciju bīstamības kategorijas

Kategorijas

Kritēriji

1. kategorija

Zināma vai iespējama toksiska ietekme uz cilvēku reproduktīvo funkciju

Vielas klasificē toksiskās ietekmes uz reproduktīvo funkciju 1. kategorijā, ja ir zināms, ka tās ir kaitīgi ietekmējušas dzimumfunkciju un auglību vai cilvēku ontoģenēzi, vai, ja pētījumos ar dzīvniekiem, kurus apstiprina cita informācija, ir gūti pierādījumi, kas ved pie pieņēmuma, ka vielai ir spēja traucēt cilvēku reprodukciju. Vielas tālāk klasificē atkarībā no tā, vai pierādījumi klasificēšanai ir galvenokārt gūti pētījumos par cilvēkiem (1.A kategorija) vai pētījumos par dzīvniekiem (1.B kategorija).

1.A kategorija

Zināma toksiska ietekme uz cilvēku reproduktīvo funkciju

Vielas klasificēšana 1.A kategorijā lielā mērā pamatojas uz pierādījumiem, kas gūti par cilvēkiem.

1.B kategorija

Iespējama toksiska ietekme uz cilvēku reproduktīvo funkciju

Vielas klasificēšana 1.B kategorijā lielā mērā pamatojas uz pierādījumiem, kas gūti, pētot dzīvniekus. Šādiem datiem ir jāsniedz skaidri pierādījumi par kaitīgu ietekmi uz dzimumfunkciju un auglību vai uz ontoģenēzi, ja nav citas toksiskas ietekmes, vai gadījumā, kad šāda ietekme ir vērojama kopā ar cita veida toksisku ietekmi, kaitīgā ietekme uz reprodukciju nedrīkst būt sekundāras nespecifiskas citas toksiskās ietekmes sekas. Tomēr, ja ir informācija par mehānismu, kas rada šaubas par šīs iedarbības nozīmi cilvēkiem, atbilstīgāk var būt klasificēt vielu 2. kategorijā.

2. kategorija

Aizdomas par toksisku ietekmi uz cilvēku reproduktīvo funkciju

Vielas klasificē toksiskas ietekmes uz reproduktīvo funkciju 2. kategorijā, ja par cilvēkiem vai par izmēģinājuma dzīvniekiem ir gūti pierādījumi par kaitīgu ietekmi uz dzimumfunkciju un auglību vai uz ontoģenēzi, ko var papildināt cita informācija, un ja pierādījumi nav pietiekami pārliecinoši, lai vielu pieskaitītu 1. kategorijai. Ja nepietiekami kvalitatīvi veikti pētījumi padara pierādījumus mazāk pārliecinošus, atbilstīgāk ir klasificēt vielu 2. kategorijā.

Šādai ietekmei jābūt novērotai apstākļos, kad nav citas toksiskas ietekmes, vai, ja šāda ietekme ir vērojama kopā ar cita veida toksisku ietekmi, kaitīgo ietekmi uz reproduktīvo funkciju uzskata par citas toksiskās ietekmes sekundārām un nespecifiskām sekām.



3.7.1.b) tabula

Bīstamības kategorijas ietekmei uz laktāciju

IETEKME UZ LAKTĀCIJU VAI AR TĀS STARPNIECĪBU

Ietekmi uz laktāciju vai ar tās starpniecību pieskaita atsevišķai bīstamības kategorijai. Atzīst, ka attiecībā uz daudzām vielām trūkst informācijas par to kaitīgās ietekmes potenciālu uz pēcnācējiem ar laktācijas starpniecību. Tomēr sievietes uzņemtās vielas, kas saskaņā ar pieejamo informāciju traucē laktāciju, vai kuras (tostarp metabolīti) var atrasties krūts pienā pietiekamos daudzumos, lai radītu bīstamību ar krūti barota bērna veselībai, ir jāklasificē un jāmarķē, norādot šo īpašību, kas ir bīstama ar krūti barotam bērnam. Šai kategorijai vielas var pieskaitīt, pamatojoties uz šādiem datiem:

a)  pētījumos ar cilvēkiem gūtiem pierādījumiem, kas liecina par bīstamību bērniem laktācijas laikposmā, un/vai

b)  rezultātiem, kas gūti divu paaudžu pētījumos ar dzīvniekiem, ja ir gūti skaidri pierādījumi par kaitīgu ietekmi uz pēcnācējiem, pārnesot vielu ar pienu, vai ja ir novērota negatīva ietekme uz piena kvalitāti, un/vai

c)  pētījumiem par absorbciju, metabolismu, izplatību organismā un izdalīšanos, kas norāda, ka viela atrodas krūts pienā potenciāli toksiskā daudzumā.

3.7.2.2.   Klasificēšanas pamats

3.7.2.2.1. Klasificēšanu veic, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem atbilstīgajiem kritērijiem un visa pierādījumu daudzuma novērtējumu (sk. 1.1.1.). Toksiskas ietekmes uz reproduktīvo funkciju klasificēšana ir domāta vielām, kurām ir raksturīga, specifiska īpašība kaitīgi ietekmēt reprodukciju, un pie tām nepieskaita vielas, ja šādu ietekmi rada tikai citu tipisku iedarbību nespecifiskas sekundāras sekas.

Vielas klasificēšana izriet no bīstamības kategorijas šādā prioritārā secībā: 1.A kategorija, 1.B kategorija, 2. kategorija un papildu kategorija “ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību”. Ja viela atbilst tādiem kritērijiem, lai to iekļautu abās galvenajās kategorijās (piemēram, 1.B kategorijā attiecībā uz ietekmi uz dzimumfunkciju un auglību un arī 2. kategorijā attiecībā uz attīstību), tad attiecīgajos bīstamības apzīmējumos ir jānorāda abi bīstamības veidi. Klasifikāciju papildu kategorijā attiecībā uz ietekmi uz laktāciju vai ar tās starpniecību aplūko neatkarīgi no iekļaušanas 1.A kategorijā, 1.B kategorijā vai 2. kategorijā.

3.7.2.2.2. Novērtējot toksisko iedarbību uz pēcnācēja ontoģenēzi, ir svarīgi ņemt vērā iespējamo mātes toksicitātes ietekmi (sk. 3.7.2.4. sadaļu).

3.7.2.2.3. Lai pierādījumi par cilvēkiem būtu primārais pamats klasificēšanai 1.A kategorijā, ir vajadzīgi ticami pierādījumi par kaitīgu ietekmi uz cilvēku reprodukciju. Klasificēšanas vajadzībām izmantotajiem pierādījumiem ideālā gadījumā ir jābūt iegūtiem atbilstīgi veiktos epidemioloģiskajos pētījumos, ievērojot atbilstīgu kontroli, līdzsvarotu izvērtējumu un kuros ir ņemts vērā subjektīvisms vai faktori, kas var būt maldinoši. Ja dati par cilvēkiem ir mazāk stingri, tie jāpapildina ar atbilstīgiem datiem, kas gūti par izmēģinājuma dzīvniekiem, un jāapsver vielas klasificēšana 1.B kategorijā.

3.7.2.3.   Pierādījumu daudzums

3.7.2.3.1. Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasificēšanu veic, pamatojoties uz vērtējumu par kopējo pierādījumu daudzumu, sk. 1.1.1. sadaļu. Tas nozīmē, ka kopīgi aplūko visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju, tādu kā epidemioloģiskie pētījumi un cilvēku slimības vēstures, un īpaši pētījumi par reprodukciju, kā arī subhronisko, hronisko un īpašo pētījumu rezultātus, kas gūti par izmēģinājuma dzīvniekiem un sniedz būtisku informāciju par toksicitāti reproduktīvajiem un ar tiem saistītajiem endokrīnajiem orgāniem. Īpaši, ja vielas ir maz, var iekļaut novērtējumu par vielām, kas ir ķīmiski saistītas ar pētāmo vielu. Pieejamo pierādījumu svaru ietekmē tādi faktori kā pētījuma kvalitāte, rezultātu konsekvence, ietekmes raksturs un nopietnība, mātes toksicitāte, ko novēro izmēģinājumos ar dzīvniekiem, grupu atšķirību statistiskā nozīmīguma līmenis, ietekmēto beigu punktu skaits, iedarbības ceļa nozīme cilvēkiem un objektivitāte. Novērtējumā pēc pierādījumu daudzuma apkopo kā pozitīvos, tā negatīvos rezultātus. Klasificēšanu var pamatot arī viens pētījums ar pozitīvu rezultātu, kas veikts, pamatojoties uz drošiem zinātniskajiem principiem, ja tajā gūti statistiski un bioloģiski nozīmīgi pozitīvi rezultāti (sk. arī 3.7.2.2.3. punktu).

3.7.2.3.2. Būtisku informāciju, kas samazina vai palielina aizdomas par bīstamību cilvēku veselībai, var dot toksikokinētiski pētījumi par dzīvniekiem un cilvēkiem, pētījumu rezultāti par iedarbības vietu un darbības mehānismu vai veidu. Ja tiek skaidri parādīts, ka nepārprotami identificēts iedarbības mehānisms vai iedarbības veids cilvēkiem nav būtisks vai ka toksikokinētiskās atšķirības ir tik izteiktas, ka bīstamība noteikti neizpaudīsies attiecībā uz cilvēku, tad vielu, kas kaitīgi ietekmē reprodukciju izmēģinājuma dzīvniekiem, nebūtu jāklasificē.

3.7.2.3.3. Ja dažos pētījumos par toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju izmēģinājuma dzīvniekiem konstatētās ietekmes toksicitāte tiek uzskatīta par zemu un minimāli nozīmīgu, šai gadījumā vielu var neklasificēt. Tāda ietekme var būt nelielas izmaiņas sēklas parametros vai spontānu augļa defektu sastopamība, nelielas izmaiņas kopējo augļa variantu proporcijās, ko novēro, pētot skeletu, vai augļu svarā, vai nelielas izmaiņas pēcnatālajā attīstībā.

3.7.2.3.4. Ideālā gadījumā dati, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem, sniedz nepārprotamus pierādījumus par īpašu toksicitāti reproduktīvajai sistēmai, ja nav cita veida sistēmiskas toksiskas ietekmes. Tomēr, ja ontoģenēzes toksicitāti mātītē pavada citas toksiskas ietekmes, pēc iespējas novērtē vispārējās kaitīgās ietekmes potenciālo iedarbību. Vēlamā pieeja ir vispirms apsvērt kaitīgo ietekmi uz embriju/augli un tikai pēc tam līdztekus citiem faktoriem, kas to var ietekmēt, novērtēt mātes toksicitāti kopējā pierādījumu daudzumā. Kopumā ontoģenētisko ietekmi, ko novēro pie devām, ko rada toksiska māte, automātiski nevar izslēgt. Ontoģenētisku ietekmi, ko novēro pie devām, ko rada toksiska māte, var izslēgt tikai katrā gadījumā atsevišķi, kad ir konstatēta vai apgāzta cēloņsakarība.

3.7.2.3.5. Ja ir pieejama atbilstīga informācija, ir svarīgi mēģināt noteikt, vai ontoģenēzes toksicitāti ir radījuši īpaši mediācijas mehānismi caur māti, vai tas ir kāda nespecifiska sekundāra mehānisma, tāda kā mātes stresa vai homeostāzes traucējumu, sekas. Kopumā mātes toksicitāti nedrīkst izmantot, lai noliegtu ietekmi uz embriju/augli, ja vien nevar nepārprotami parādīt, ka šīs ietekmes ir sekundāras nespecifiskas ietekmes. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ir būtiska ietekme uz pēcnācējiem, piemēram, neatgriezeniska ietekme, tāda kā struktūras anomālijas. Dažos gadījumos var pieņemt, ka toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju ir mātes toksicitātes sekundārās sekas, un neņemt vērā tā ietekmi, ja viela ir tik toksiska, ka mātītes slikti pieņemas svarā un iestājas smaga novājēšana, tās nespēj zīdīt pēcnācējus vai arī ir novārgušas vai mirst.

3.7.2.4.   Mātes toksicitāte

3.7.2.4.1. Toksisku vielu ietekme mātē var ietekmēt pēcnācēja attīstību grūtniecības laikposmā un agrīnajā pēcdzemdību laikposmā vai nu ar nespecifisku mehānismu starpniecību, kas ir saistīti ar stresu un mātes homeostāzes traucējumiem, vai ar specifiskiem mātes mediētiem mehānismiem. Interpretējot ontoģenēzes rezultātu, lai izlemtu, kā ir klasificējama viela pēc tas ietekmes uz ontoģenēzi, ir svarīgi apsvērt iespējamo ietekmi uz mātes toksicitāti. Tas ir komplekss jautājums daudzo neskaidrību dēļ, kas ir saistītas ar mātes toksicitāti un pēcnācēja ontoģenēzi. Lai noteiktu, cik liels svars, interpretējot kritērijus, pēc kuriem nosaka ietekmi uz ontoģenēzi, ir piešķirams mātes toksicitātei, ir jāizmanto pieeja, kas balstās uz eksperta slēdzienu un pierādījumu daudzumu. Lai nonāktu pie klasificēšanas, vēlamā pieeja ir vispirms apsvērt kaitīgo ietekmi uz embriju/augli, un tikai pēc tam līdztekus citiem faktoriem, kas to var ietekmēt kopējā pierādījumu daudzumā, novērtēt mātes toksicitāti.

3.7.2.4.2. Pamatojoties uz pragmātiskiem novērojumiem, mātes toksicitāte atkarībā no tās smaguma var ietekmēt pēcnācēja ontoģenēzi ar nespecifisku sekundāru mehānismu starpniecību, radot tādu veidu ietekmi kā samazināts augļa svars, palēnināta skeleta attīstība un iespējama rezorbcija un noteiktas anomālijas dažu sugu atsevišķos celmos. Tomēr mazais pētījumu skaits par saikni starp ietekmi uz ontoģenēzi un vispārējo mātes toksicitāti nav parādījis konsekventu, reproducējamu sakarību, kas attiektos uz vairākām sugām. Pat tad, ja ietekme uz ontoģenēzi ir vērojama līdztekus mātes toksicitātei, to uzskata par pierādījumu ontoģenēzes toksicitātei, ja vien par katru atsevišķo gadījumu nav nepārprotami pierādīts, ka ietekme uz ontoģenēzi ir sekundāra attiecībā pret mātes toksicitāti. Turklāt šādi ir klasificējama viela, ja ir būtiska toksiska ietekme uz pēcnācēju, piemēram, neatgriezeniska ietekme, tāda kā struktūras anomālijas, augļa/embrija nāve, būtiski pēcdzemdību funkcionāli traucējumi.

3.7.2.4.3. No klasificēšanas automātiski neatsakās, ja vielām piemīt ontoģenēzes toksicitāte, kas izpaužas tikai saistībā ar mātes toksicitāti, pat ja ir parādīts īpašs mediācijas mehānisms ar mātes starpniecību. Šai gadījumā atbilstīgāka ir klasificēšana 2. nevis 1. kategorijā. Tomēr, ja viela ir tik toksiska, ka tās iedarbības rezultātā māte iet bojā vai stipri novājē, vai ja mātīte ir tik novārgusi, ka nespēj zīdīt jaundzimušos, uzskata, ka ontoģenēzes toksiscitāte ir tikai un vienīgi mātes toksicitātes sekundāras sekas, un neņemt vērā ietekmi uz ontoģenēzi. Vielu parasti neklasificē, ja ir sīkas ontoģenēzes izmaiņas, ja ir tikai neliels augļa/jaundzimušā svara samazinājums vai aizkavēta skeleta veidošanās, ja tas vērojams kopā ar mātes toksicitāti.

3.7.2.4.4. Turpmāk ir doti daži punkti, pēc kuriem nosaka mātes ietekmi. Ja ir dati par šiem punktiem, tos novērtē atbilstīgi statistiskajam un bioloģiskajam nozīmīgumam un attiecībā uz reakciju atkarībā no devas.

Mātes mirstība: palielinātu mirstību starp apstrādātajām mātītēm salīdzinājumā ar kontrolmateriālu uzskata par pierādījumu mātes toksicitātei, ja palielinājums ir atkarīgs no devas un ja to var attiecināt uz pārbaudes materiāla sistēmisko toksicitāti. Ja mātīšu mirstība pārsniedz 10 %, to uzskata par pārmērīgu, un datus par attiecīgo devas līmeni parasti neizmanto tālākai vērtēšanai.

Pārošanās rādītājs (dzīvnieku skaits ar sēklas embolu vai spermu/sapārojušos dzīvnieku skaits x 100) ( 14 )

Auglības rādītājs (dzīvnieku skaits ar implantātiem/sapārojošos dzīvnieku skaits x 100)

Grūtniecības ilgums

(ja mātītei ļauj dzemdēt)

Ķermeņa svars un ķermeņa svara izmaiņas. Novērtējot mātes toksicitāti, ņem vērā mātes ķermeņa svaru un/vai koriģēto (laboto) mātes ķermeņa svaru, ja vien šādi dati ir pieejami. Aprēķinot mātes ķermeņa svara koriģētās (labotās) vidējās izmaiņas, ko izsaka kā starpību starp ķermeņa sākotnējo un beigu svaru, no kura atņemts gravidās dzemdes svars (vai alternatīvi embriju kopējais svars), var noteikt to, vai ietekme attiecas uz māti vai uz dzemdes saturu. Grūtniecības laikā parasti vērojamo svara izmaiņu dēļ trušiem ķermeņa svara pieaugumu nevar izmantot mātes toksicitātes noteikšanai.

Barības patēriņš un ūdens patēriņš (attiecīgā gadījumā). Ja attiecībā uz apstrādātajām mātītēm salīdzinājumā ar kontrolgrupu novēro ievērojamu barības un ūdens patēriņa samazinājumu, to izmanto mātes toksicitātes novērtēšanā, īpaši tad, ja pārbaudāmo materiālu pievieno barībai vai dzeramajam ūdenim. Izmaiņas barības vai ūdens patēriņā jāvērtē kopīgi ar mātes ķermeņa svaru, nosakot, vai ievērotā ietekme atspoguļo mātes toksicitāti vai vienkārši ir saistīta ar pārbaudes materiāla garšas īpatnībām ēdienā vai ūdenī.

Klīniskie novērtējumi (tostarp klīniskās pazīmes, marķieri, hematoloģijas un klīniskie ķīmijas pētījumi).

Novērtējot mātes toksicitāti, pievērš uzmanību novērojumiem par nozīmīgu toksicitātes klīnisko pazīmju biežumu apstrādātajām mātēm salīdzinājumā ar kontrolgrupu. Ja to izmanto par pamatu, novērtējot mātes toksicitāti, pētījumā jānorāda to tipi, sastopamība, klīnisko pazīmju pakāpe un ilgums. Klīniskās pazīmes, kas norāda uz mātes toksicitāti, iekļauj komu, prostrāciju, hiperaktivitāti, līdzsvara refleksa zudumu, ataksiju vai apgrūtinātu elpošanu.

Pēcnāves apskates dati.

Uz mātes toksicitāti var norādīt pēcnāves apskatē iegūto datu biežums un/vai to nopietnība. Tie var iekļaut acīmredzamas vai mikroskopiskas patoloģiskās izmaiņas vai datus par orgānu svaru, tostarp, absolūto orgānu svaru, orgānu un ķermeņa svara attiecību vai orgānu svara attiecību pret smadzeņu svaru. Ja šīs izmaiņas ir saistītas ar negatīvām histopatoloģiskām izmaiņām skartajā(os) orgānā(os), novērojumus par zīmīgajām izmaiņām apstrādātās mātes mērķorgānā salīdzinājumā ar kontrolgrupu var uzskatīt par pierādījumu mātes toksicitātei.

3.7.2.5.   Dati attiecībā uz dzīvniekiem un eksperimentālie dati

3.7.2.5.1. Ir pieejamas vairākas starptautiski atzītas pārbaudes metodes – tās ietver metodes ontoģenēzes toksicitātes noteikšanai (piemēram, ESAO Testēšanas norādījumi Nr. 414) un metodes vienas vai divu paaudžu toksicitātes pārbaudei (piemēram, ESAO Testēšanas norādījumi Nr. 415 un 416).

3.7.2.5.2. Klasifikācijas pamatošanai var izmantot arī rezultātus, kas iegūti skrīninga pārbaudēs (piemēram, ESAO Testēšanas norādījumi Nr. 421 par toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju un attīstību – skrīninga pārbaude un Nr. 422 par apvienoto atkārtotas devas toksicitātes pētījumu un toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju un attīstību – skrīninga pārbaude), lai gan ir atzīts, ka šie dati to kvalitātes dēļ ir mazāk ticami nekā pilnvērtīgos pētījumos gūtie rezultāti.

3.7.2.5.3. Kaitīgu ietekmi vai izmaiņas, kuras aplūko īstermiņa vai ilgtermiņa pētījumos par atkārtotas devas toksicitāti, kas var radīt reproduktīvās sistēmas traucējumus un kas pastāv ārpus zīmīga vispārējās toksicitātes, arī var izmantot klasificēšanai, piemēram, histopatoloģiskas izmaiņas gonādās.

3.7.2.5.4. Klasificēšanas procesā var izmantot pierādījumus, ko gūst in vitro novērtējumos, vai pārbaudēs, ko veic ar sugām, kas nav zīdītājdzīvnieki, kā arī no struktūras un darbības attiecībām (SAR), izmantojot analoģiskas vielas. Visos šāda veida gadījumos datu atbilstības novērtēšanai jāizmanto eksperta slēdziens. Neatbilstīgus datus nedrīkst izmantot kā pamatu klasificēšanai.

3.7.2.5.5. Veicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ir vēlams izmantot atbilstīgus iedarbības ceļus, kas atbilst potenciālajam ceļam, kādā cilvēks tiek pakļauts vielas iedarbībai. Tomēr praksē pētījumus par toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju parasti veic, ievadot vielu caur muti, un šādi pētījumi parasti ir piemēroti, lai novērtētu vielas bīstamās īpašības attiecībā uz toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju. Tomēr, ja var pārliecinoši parādīt, ka nepārprotami identificēts iedarbības mehānisms vai iedarbības veids cilvēkiem nav būtisks vai ka toksikokinētiskās atšķirības ir tik izteiktas, ka bīstamība noteikti neizpaudīsies attiecībā uz cilvēku, tad vielu, kas kaitīgi ietekmē reprodukciju izmēģinājuma dzīvniekiem, neklasificē.

3.7.2.5.6. Pētījumi, kas ir saistīti ar tādiem iedarbības ceļiem kā intravenozām un intraperitonālām injekcijām, kas pakļauj reproduktīvos orgānus pārāk lielām pārbaudāmās vielas devām vai radīt reproduktīvajiem orgāniem vietējus bojājumus, ietverot kairinājumu, jāinterpretē ļoti piesardzīgi, un paši par sevi tie parasti nav klasificēšanas pamatā.

3.7.2.5.7. Ir vispārēja vienošanās par robeždevas jēdzienu, virs kuras kaitējuma nodarīšanu uzskata par neatbilstīgu klasificēšanas kritērijiem, bet nav vienošanās par to, tieši kādu devu uzskatīt par robeždevu. Tomēr dažās pārbaudes metožu vadlīnijās robeždeva ir noteikta, turpretim citās – robeždeva ir noteikta ar atrunu, ka var būt vajadzīgas lielākas devas, ja sagaidāms, ka cilvēks būs pakļauts vielas iedarbībai tik lielā mērā, ka netiks sasniegta atbilstīgā iedarbības robeža. Tā kā sugu toksikokinētikā ir atšķirības, dažos gadījumos īpašas robeždevas noteikšana nav atbilstīga situācijās, kad cilvēki reaģē jutīgāk nekā dzīvnieki.

3.7.2.5.8. Principā, ja izmēģinājumos ar dzīvniekiem kaitīga ietekme uz reprodukciju ir vērojama tikai pie ļoti augstām devām (piemēram, tādas devas, kas izraisa prostrāciju, ievērojamu apetītes trūkumu un pārliecīgu mirstību), tā parasti nav pamats klasificēšanai, ja vien nav pieejama cita informācija, piemēram, informācija par toksikokinētiku, kas norāda uz klasificēšanas nepieciešamību, liecinot, ka cilvēki ir jutīgāki nekā dzīvnieki. Turpmākus norādījumus šajā jomā sk. sadaļā par mātes toksicitāti (3.7.2.4.).

3.7.2.5.9. Tomēr faktiskās “robeždevas” noteikšana ir atkarīga no izmantotās pārbaudes metodes, kas ir nodrošinājusi pārbaudes rezultātus, piemēram, ESAO Testēšanas norādījumos par perorāli ievadītas atkārtotas devas toksicitātes pētījumiem, augšējā deva 1000 mg/kg ir ieteikta kā robeždeva, ja vien paredzamā iedarbība uz cilvēku neliek izmantot lielāku devu.

3.7.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.7.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.7.3.1.1. Maisījumu pieskaita reprodukcijai toksiskiem maisījumiem, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir klasificēta kā 1.A kategorijas, 1.B kategorijas vai 2. kategorijas reprodukcijai toksiska un ir atrodama līmenī, kas atbilst vai pārsniedz atbilstīgo vispārīgo robežkoncentrāciju, kas ir norādīta 3.7.2. tabulā attiecīgi 1. un 2. kategorijai.

3.7.3.1.2. Maisījumu pieskaita tādiem, kas iedarbojas uz laktāciju vai ar tās starpniecību, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir klasificēta kā tāda, kas iedarbojas uz laktāciju vai ar tās starpniecību un ir atrodama līmenī, kas atbilst vai pārsniedz atbilstīgo robežvērtību/robežkoncentrāciju, kas ir norādīta 3.7.2. tabulā atbilstīgi papildu kategorijai par iedarbību uz laktāciju vai ar tās starpniecību.

▼M4



3.7.2.  tabula

Maisījuma, kas klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksisks maisījums vai tāds maisījums, kam ir ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību, sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām vadās, klasificējot maisījumu

Klasificētā sastāvdaļa

Vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras sasniedzot, maisījums jāklasificē kā:

Reproduktīvajai sistēmai toksiskā 1. kategorija

Reproduktīvajai sistēmai toksiskā 2. kategorija

Papildu kategorija ietekmei uz laktāciju vai ar tās starpniecību

1.A kategorija

1.B kategorija

Reproduktīvajai sistēmai toksiskā 1.A kategorija

≥ 0,3 %

[1. piezīme]

 

 

 

Reproduktīvajai sistēmai toksiskā 1.B kategorija

 

≥ 0,3 %

[1. piezīme]

 

 

Reproduktīvajai sistēmai toksiskā 2. kategorija

 

 

≥ 3,0 %

[1. piezīme]

 

Papildu kategorija ietekmei uz laktāciju vai ar tās starpniecību

 

 

 

≥ 0,3 %

[1. piezīme]

Piezīme

3.7.2. tabulā norādītās robežkoncentrācijas attiecas uz cietām vielām vai šķidrumiem (masas vienības), kā arī uz gāzēm (tilpuma vienības).

1.  piezīme

Ja maisījumā sastāvdaļas veidā ir atrodams reproduktīvajai sistēmai toksisks 1. vai 2. kategorijas materiāls vai viela, kurai ir noteikta kaitīga ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību, 0,1 % vai lielākā koncentrācijā, par maisījumu pēc pieprasījuma ir jāsniedz DDL.

▼B

3.7.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.7.3.2.1. Maisījumu klasifikācijas pamatā ir pieejamie dati, kas gūti, pārbaudot atsevišķas maisījuma sastāvdaļas, izmantojot robežkoncentrācijas, kuras sasniedzot, šīm maisījuma sastāvdaļām ir noteikta toksiska ietekme. Atsevišķos gadījumos, kad maisījumu pārbaužu dati atklāj ietekmi, kas nav konstatēta vērtējumos, kuri pamatojas uz atsevišķajām komponentēm, šos datus izmanto maisījuma klasificēšanai. Šādos gadījumos pārbaužu rezultātiem par maisījumu ir jābūt neapgāžamiem, ņemot vērā devu un citus reproduktīvās pārbaudes sistēmas faktorus, tādus kā ilgums, novērojumi un analīzes. Jāglabā atbilstīga klasificēšanas dokumentācija, un tā pēc lūguma jādara pieejama izskatīšanai.

3.7.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.7.3.3.1. Atbilstīgi 3.7.3.2.1. punktam, ja maisījums pats nav pārbaudīts tā toksiskās ietekmes noteikšanai uz reproduktīvo funkciju, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.7.4.   Paziņošana par bīstamību

3.7.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.7.3. tabulu.

▼M4



3.7.3.  tabula

Reproduktīvajai sistēmai toksiska materiāla marķējuma elementi

Klasifikācija

1. kategorija

(1.A, 1.B kategorija)

2. kategorija

Papildu kategorija ietekmei uz laktāciju vai ar tās starpniecību

GHS piktogrammas

image

image

Nav piktogrammas

Signālvārds

Draudi

Brīdinājums

Nav signālvārda

Bīstamības apzīmējums

H360: Var kaitēt auglībai vai nedzimušajam bērnam (norādīt īpašo ietekmi, ja tā ir zināma) (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H361: Ir aizdomas, ka var kaitēt auglībai vai nedzimušajam bērnam (norādīt īpašo ietekmi, ja tā ir zināma) (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H362: Var radīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam.

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P201

P202

P280

P201

P202

P280

P201

P260

P263

P264

P270

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

P308 + P313

P308 + P313

P308 + P313

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

P405

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

P501

P501

 

▼B

3.8.   Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība

3.8.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.8.1.1.  Toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu (pēc vienreizējas iedarbības) definē kā īpašu, subletālu toksisku ietekmi uz mērķorgānu, kas rodas vielas vai maisījuma vienreizējas iedarbības rezultātā. Tā ir visa veida nopietna ietekme uz veselību, kuras rezultātā tūlīt un/vai ar kavēšanos var tikt nodarīti kā atgriezeniski, tā neatgriezeniski funkcionāli bojājumi, un kas nav īpaši aplūkota 3.1. līdz 3.7. un 3.10. sadaļā (sk. arī 3.8.1.6.).

3.8.1.2. Klasificēšanā viela vai maisījums tiek identificēts kā toksisks īpašam mērķorgānam, un tas var radīt kaitīgu ietekmi uz veselību cilvēkiem, kas ir pakļauti tā iedarbībai.

3.8.1.3. Šī vienreizējas iedarbības radītā kaitīgā ietekme uz veselību cita starpā ir pastāvīga un identificējama toksiska ietekme uz cilvēkiem vai attiecībā uz izmēģinājuma dzīvniekiem – toksikoloģiski nozīmīgas izmaiņas, kas ir atstājušas ietekmi uz audu/orgāna funkcijām vai morfoloģiju vai ir radījušas nopietnas izmaiņas organisma bioķīmijā vai hematoloģijā, un šīs izmaiņas ir būtiskas cilvēka veselībai.

3.8.1.4. Vērtējumā ir jāņem vērā ne vien nopietnas izmaiņas vienā vienīgā orgānā vai bioloģiskajā sistēmā, bet arī mazāk nopietnas vispārīgas izmaiņas, kas skar vairākus orgānus.

3.8.1.5. Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu var izpausties pa jebkuru iedarbības ceļu, kas raksturīgs cilvēkam, t.i., galvenokārt, iedarbojoties caur muti, caur ādu un ieelpojot.

3.8.1.6. Toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, kas ir atkārtotas iedarbības rezultāts, klasificē kā norādīts nodaļā par toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu atkārtotas iedarbības rezultātā (3.9. sadaļa), un tāpēc tā nav aplūkota 3.8. sadaļā. Cita veida turpmāk uzskaitītos īpašas toksiskas iedarbības veidus novērtē atsevišķi, un tāpēc tie šeit nav iekļauti:

a) 

akūta toksicitāte (3.1. sadaļa);

b) 

ādas kodīgums/kairinājums (3.2. sadaļa);

c) 

nopietni bojājumi acīm/acu kairinājums (3.3. sadaļa);

d) 

sensibilizācija ieelpojot, vai nonākot saskarē ar ādu (3.4. sadaļa);

e) 

cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. sadaļa);

f) 

kancerogenitāte (3.6. sadaļa);

g) 

toksiska ietekme uz reproduktīvo sistēmu (3.7. sadaļa);

h) 

toksicitāte ieelpojot (3.10. sadaļa).

3.8.1.7. Bīstamības klasi “toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība” iedala šādi:

— 
toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 1. un 2. kategorija;
— 
toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 3. kategorija.

Sk. 3.8.1. tabulu.



3.8.1. tabula

“Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība” kategorijas

Kategorijas

Kritēriji

1. kategorija

Vielas, kas ir radījušas ievērojamu toksicitāti cilvēkiem, vai vielas, kuras, pamatojoties uz pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, var pieņemt par potenciāli stipri toksiskām cilvēkiem vienreizējas iedarbības rezultātā

Vielas klasificē kā īpašam mērķorgānam toksiskas (vienreizējas iedarbības) 1. kategorijas vielas, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

a)  ticami un kvalitatīvi pierādījumi, kas gūti gadījumos, kad cietis cilvēks, vai epidemioloģiskos pētījumos; vai

b)  novērojami, kas gūti atbilstīgos pētījumos ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kuros pie kopumā zemas iedarbības koncentrācijas ir atklāta nozīmīga un/vai nopietna toksiska iedarbība, kas ir būtiska cilvēku veselībai. Turpmāk (sk. 3.8.2.1.9. sadaļu) ir norādītas orientējošās devas/koncentrācijas vērtības, ko var izmantot, vērtējot toksicitāti pēc pierādījumu daudzuma.

2. kategorija

Vielas, kuras, pamatojoties uz pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, var pieņemt par potenciāli kaitīgām cilvēku veselībai vienreizējas iedarbības rezultātā

Vielas klasificē kā īpašam mērķorgānam toksiskas (vienreizējas iedarbības) 2. kategorijas vielas, pamatojoties uz atbilstīgajiem pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kuros kopumā pie mērenām iedarbības koncentrācijām tika gūta ievērojama toksiska iedarbība, kas ir būtiska cilvēku veselībai. Turpmāk (sk. 3.8.2.1.9. sadaļu) ir norādītas orientējošās devas/koncentrācijas vērtības, kas var palīdzēt klasificēt vielu.

Izņēmuma gadījumos vielas klasificēšanai 2. kategorijā (sk. 3.8.2.1.6. sadaļu) var izmantot arī par cilvēkiem gūtus pierādījumus.

3. kategorija

Pārejoša ietekme uz mērķorgāniem

Šī kategorija ietver tikai narkotisku iedarbību un elpošanas ceļu kairinājumu. Tā ir tāda ietekme uz mērķorgāniem, kas neļauj vielu klasificēt iepriekš minētajā 1. vai 2. kategorijā. Tā ir kaitīga ietekme uz cilvēku funkcijām īsā laikposmā pēc iedarbības, no kuras cilvēks var atbrīvoties noteiktā laikposmā bez nozīmīgām struktūras vai funkciju izmaiņām. Attiecībā uz šāda veida ietekmi vielas klasificē atbilstīgi 3.8.2.2. sadaļai.

Piezīme: Jāmēģina noteikt toksicitātes primāro mērķorgānu un attiecīgi klasificēt, piemēram, hepatotoksiskas, neirotoksiskas vielas. Dati rūpīgi jāizvērtē, pēc iespējas izvairoties iekļaut sekundāru ietekmi (piemēram, hepatotoksiskas vielas var radīt sekundāru ietekmi uz nervu vai gremošanas sistēmu).

3.8.2.   Vielu klasifikācijas kritēriji

3.8.2.1.   1. kategorijas un 2. kategorijas vielas

3.8.2.1.1. Vielas klasificē atsevišķi atkarībā no tā, vai iedarbība ir tūlītēja vai iestājas ar kavēšanos, ņemot vērā ekspertu slēdzienu (sk. 1.1.1. punktu), kura pamatā ir visi pieejamie pierādījumi, un izmantojot ieteiktās orientējošās vērtības (sk. 3.8.2.1.9. punktu). Pēc tam vielas pieskaita 1. vai 2. kategorijai atbilstīgi novērotās iedarbības raksturam un nopietnībai (sk. 3.8.1. tabulu).

3.8.2.1.2. Jānosaka atbilstīgais iedarbības ceļš vai ceļi, kādā veidā klasificētā viela rada kaitējumu (sk. 3.8.1.5. punktu).

3.8.2.1.3. Klasifikāciju nosaka, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu (sk. 1.1.1. sadaļu), pamatojoties uz pieejamo pierādījumu daudzumu, tostarp uz turpmākajiem norādījumiem.

3.8.2.1.4. Visu datu sniegto pierādījumu daudzumu (sk. 1.1.1. sadaļu), tostarp nelaimes gadījumus ar cilvēkiem, epidemioloģiju un pētījumus ar izmēģinājuma dzīvniekiem, izmanto, lai pamatotu klasificējamo toksisko ietekmi uz īpašo mērķorgānu.

3.8.2.1.5. Informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu toksicitāti uz īpašo mērķorgānu, gūst vai nu, novērtējot vienu iedarbību uz cilvēku, piemēram, iedarbību mājās, darbā vai vidē, vai arī, pētot izmēģinājuma dzīvniekus. Parastie pētījumi, ko šīs informācijas nodrošināšanai veic ar žurkām vai pelēm, ir akūtās toksicitātes pētījumi, kas var iekļaut klīniskos novērojumus un sīku makroskopisko un mikroskopisko izpēti, kas ļauj noteikt toksisko ietekmi uz mērķa audiem/orgāniem. Citu akūtās toksicitātes pētījumu rezultāti, ko veic ar citām sugām, arī var sniegt būtisku informāciju.

3.8.2.1.6. Izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz eksperta slēdzienu, dažas vielas, attiecībā uz kurām pierādījumi par toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu ir gūti par cilvēkiem, ir lietderīgi iekļaut 2. kategorijā šādos gadījumos:

a) 

ja par cilvēkiem gūto pierādījumu daudzums nav pietiekami pārliecinošs, lai pieskaitītu vielu 1. klasifikācijas kategorijai, un/vai

b) 

ja to pamato ietekmes raksturs un nopietnība.

Klasificēšanā neņem vērā devas/koncentrācijas līmeņus cilvēkiem, un visiem pētījumos ar dzīvniekiem gūtajiem pierādījumiem jābūt atbilstīgiem 2. kategorijas klasifikācijai. Citiem vārdiem, arī tad, ja vielu raksturo dati par dzīvniekiem, kas liek to pieskaitīt 1. kategorijai, vielu pieskaita 1. kategorijai.

3.8.2.1.7.    Ietekme, ko ņem vērā, klasificējot vielu 1. un 2. kategorijā

3.8.2.1.7.1. Klasificēšanu pamato pierādījumi, kas vienreizēju vielas iedarbību saista ar pastāvīgu un identificējamu toksisko ietekmi.

3.8.2.1.7.2. Pierādījumi attiecībā uz pieredzi/nelaimes gadījumiem, kas gūti par cilvēkiem, parasti aprobežojas ar kaitīgu ietekmi uz veselību, bieži vien nav skaidrības par iedarbības apstākļiem un tie var nesniegt tādus zinātnisku datus, kādi ir iegūstami, veicot atbilstīgus pētījumus ar izmēģinājuma dzīvniekiem.

3.8.2.1.7.3. Pierādījumi, kas gūti atbilstīgos pētījumos ar izmēģinājuma dzīvniekiem, var sniegt daudz sīkākas ziņas klīnisko novērojumu formā un mikroskopisko un makroskopisko patoloģisko izmeklējumu veidā, un tādējādi bieži var atklāt bīstamības, kas var nebūt dzīvībai bīstami, bet var norādīt uz funkcionāliem traucējumiem. No tā izriet, ka klasificēšanas procesā ir jāņem vērā visi pieejamie pierādījumi un saistība ar cilvēka veselību, un turpmāk minētais ietekmes uz cilvēkiem un/vai dzīvniekiem uzskaitījums nav vispārīgs:

a) 

saslimstība vienreizējas iedarbības rezultātā;

b) 

ievērojamas, vairāk nekā pārejošas funkcionālas izmaiņas elpošanas sistēmā, centrālajā un perifēriskajā nervu sistēmā, citos orgānos vai citās orgānu sistēmās, tostarp centrālās nervu sistēmas depresijas pazīmes un ietekme uz īpašām sajūtām (piemēram, redzi, dzirdi un ožu);

c) 

jebkuras noturīgas un nopietnas izmaiņas klīniskās bioķīmijas, hematoloģijas un urīnanalīzes parametros;

d) 

ievērojami orgānu bojājumi, ko konstatē līķa sekcijā un/vai ko turpmāk apliecina mikroskopiskie izmeklējumi;

e) 

daudzfokāla vai difūza nekroze, fibroze vai granulomu veidojumi dzīvībai svarīgajos orgānos, kuriem piemīt reģenerācijas spēja;

f) 

potenciāli atgriezeniskas morfoloģiskas izmaiņas, kas tomēr sniedz skaidrus pierādījumus par ievērojamu orgānu disfunkciju;

g) 

noteikti pierādījumi par šūnu bojāeju (tostarp par šūnu deģenerāciju un skaita samazināšanos) dzīvei svarīgajos orgānos, kam nav reģenerācijas spēju.

3.8.2.1.8.    Ietekme, ko ņem vērā, neklasificējot vielu 1. un 2. kategorijā

Atzīst, ka var novērot ietekmi, kas nevar būt pamats klasificēšanai. Šāda ietekme uz cilvēkiem un/vai dzīvniekiem var būt (uzskaitījums nav vispārīgs):

a) 

klīniski novērojumi par sīkām izmaiņām attiecībā uz svara pieaugumu, barības vai ūdens uzņemšanu, kam var būt zināma toksikoloģiska nozīme, bet kas paši par sevi nenorāda uz “ievērojamu” toksicitāti;

b) 

sīkas izmaiņas klīniskajā bioķīmijā, hematoloģijā un urīna analīzes parametros un/vai pārejoša ietekme, kad šādas izmaiņas vai ietekme ir apšaubāma vai kad tai ir minimāla toksikoloģiska nozīme;

c) 

izmaiņas orgānu svarā, ja nav pierādījumu par orgānu disfunkciju;

d) 

adaptīvas reakcijas, kuras nav uzskatāmas par toksikoloģiski būtiskām;

e) 

klasificēšanu nevar pamatot vielu radīti attiecīgām sugām raksturīgi toksicitātes mehānismi, t.i., par kuriem ir gūti saprātīgi pierādījumi, ka tie nav būtiski cilvēka veselībai.

3.8.2.1.9.    Orientējošās vērtības, kas var palīdzēt veikt klasificēšanu 1. un 2. kategorijā, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti ar izmēģinājuma dzīvniekiem

3.8.2.1.9.1. Lai palīdzētu izlemt, vai viela ir klasificējama vai nav un kādā mērā tā ir klasificējama (1. vai 2. kategorijā), ir sniegtas devas/koncentrācijas “orientējošās vērtības”, kas ļauj ņemt vērā tādas devas/koncentrācijas, kuru ievērojamais iespaids uz veselību ir pierādīts. Pamata arguments, kāpēc tiek ieteiktas šādas orientējošās vērtības, ir tas, ka visas vielas ir potenciāli toksiskas un ir jāatrod saprātīga deva/koncentrācija, virs kuras būtu atzīstama toksiska ietekme.

3.8.2.1.9.2. Tādējādi pētījumos ar dzīvniekiem, kad novēro ievērojamu toksisku ietekmi, kas var norādīt uz klasificēšanas nepieciešamību, apsvērumi par devu/koncentrāciju, pie kuras šī ietekme ir novērojama, attiecībā uz ieteiktajām orientējošajām vērtībām sniedz derīgu informāciju, kas palīdz noteikt, vai viela ir klasificējama (jo toksiskā ietekme izriet kā no bīstamās(ajām) īpašības(ām), tā no devas/koncentrācijas).

3.8.2.1.9.3. Orientējošās vērtības (C) diapazoni vienreizējai iedarbībai, kas rada ievērojamu neletālu toksisku ietekmi, atbilst diapazoniem, kurus piemēro akūtās toksicitātes pārbaudēm, kā norādīts 3.8.2. tabulā.



3.8.2. tabula

Orientējošās vērtības diapazoni pēc vienas devas iedarbības

 

Orientējošo vērtību diapazoni

Iedarbības ceļš

Vienības

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

Caur muti (žurkām)

mg/kg ķermeņa svara

C ≤ 300

2 000 ≥ C > 300

Orientējošās vērtības nepiemēro b)

Caur ādu (žurkām vai trušiem)

mg/kg ķermeņa svara

C ≤ 1 000

2 000 ≥ C > 1 000

Ieelpojot gāzi (žurkām)

ppm V/4 st.

C ≤ 2 500

20 000 ≥ C > 2 500

Ieelpojot tvaikus (žurkām)

mg/l/4 st.

C ≤ 10

20 ≥ C > 10

Ieelpojot putekļus/miglu/izgarojumus (žurkām)

mg/l/4 st.

C ≤ 1,0

5,0 ≥ C >1,0

Piezīme:

a) 

3.8.2. tabulā minētās orientējošās vērtības un diapazoni ir domāti tikai orientācijai, t.i., izmantošanai, piemērojot pieeju no pierādījumu daudzuma viedokļa, lai palīdzētu izlemt par klasificēšanu. Tie nav domāti kā stingri robežlielumi.

b) 

Orientējošās vērtības nav dotas 3. kategorijas vielām, jo šī klasifikācija pirmām kārtām pamatojas uz datiem par cilvēkiem. Par dzīvniekiem iegūtos datus, ja tie ir, iekļauj novērtējumā pēc pierādījumu daudzuma.

3.8.2.1.10.    Citi apsvērumi

3.8.2.1.10.1. Kad vielu raksturo tikai par dzīvniekiem iegūti dati (tipiski jaunām vielām, bet arī daudzām jau esošām vielām), klasificēšanas procesā ir arī atsauce uz devas/koncentrācijas orientējošajām vērtībām kā vienu no elementiem, ko ņem vērā no pierādījumu daudzuma viedokļa.

3.8.2.1.10.2. Ja ir pieejami pamatoti dati par cilvēkiem, kas parāda toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, ko var droši saistīt ar vielas vienreizēju iedarbību, vielu parasti klasificē. Pozitīviem datiem par cilvēkiem neatkarīgi no iespējamās devas ir priekšroka pār datiem, kas gūti par dzīvniekiem. Tādējādi, ja viela nav klasificēta tā iemesla dēļ, ka tās toksisko ietekmi uz īpašu mērķorgānu uzskata par nebūtisku cilvēkiem, bet ja pēcāk tiek iegūti dati par nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem, kuros atklājas toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vielu klasificē.

3.8.2.1.10.3. Vielu, kas nav pārbaudīta tās toksiskās ietekmes noteikšanai uz īpašu mērķorgānu, atsevišķos gadījumos var klasificēt, pamatojoties uz datiem par apstiprinātu struktūras un darbības attiecību un uz ekspertu slēdzienu pamatotu ekstrapolāciju no iepriekš klasificēta strukturāla analoga, ja šos datus papildina apsvērumi par citiem svarīgiem faktoriem, tādiem kā kopīgu nozīmīgu metabolītu veidošanās.

3.8.2.1.10.4. Piesātinātu tvaiku koncentrāciju attiecīgos gadījumos uzskata par papildu elementu, lai noteiktu īpašu veselības un drošības aizsardzību.

3.8.2.2.   3. kategorijas vielas. Pārejoša iedarbība uz mērķorgāniem

3.8.2.2.1.    Kritēriji elpošanas ceļu kairinājumam

Kritēriji, pēc kuriem vielas pieskaita 3. kategorijas elpošanas ceļu kairinātājiem, ir šādi:

a) 

kairinātāja ietekme uz elpošanas ceļiem (ko raksturo vietējs apsārtums, tūska, nieze un/vai sāpes), kas rada funkcionālus traucējumus ar tādiem simptomiem kā klepus, sāpes, smakšana un apgrūtināta elpošana. Šāda novērtējuma pamatā galvenokārt ir dati par cilvēkiem;

b) 

subjektīvus novērojumus par cilvēkiem papildina objektīvi mērījumi par nepārprotamu elpošanas ceļu kairinājumu (ECK) (piemēram, elektrofizioloģiskās reakcijas, biomarķieri, kas norāda uz iekaisumu nazālajos un bronhoalveolārajos skalojumos);

c) 

simptomi, ko novēro cilvēkiem, atbilst tādiem simptomiem, kas būtu raksturīgi vielas iedarbībai pakļautai populācijai, nevis izolētām idiosinkrātiskām reakcijām, kuras ir raksturīgas tikai indivīdiem ar hiperjutīgiem elpošanas ceļiem. Neskaidrus ziņojumus par “kairinājumu” jāizslēdz, jo ar šo terminu parasti raksturo plašu sajūtu loku, tostarp smaržu, nepatīkamu garšu, kutinošas sajūtas un sausumu, kas atrodas ārpus klasifikācijas robežām saistībā ar elpošanas ceļu kairinājumu;

d) 

šobrīd nav apstiprinātas pārbaudes dzīvniekiem, kuras priekšmets būtu tieši ECK, tomēr lietderīgu informāciju var gūt, veicot vienreizējas vai atkārtotas ieelpas toksicitātes pārbaudes. Piemēram, pētījumos ar dzīvniekiem var iegūt noderīgu informāciju saistībā ar toksiskuma klīniskajām pazīmēm (aizdusa, rinīts utt.) un histopatoloģiju (piemēram, hiperēmija, tūska, minimāls iekaisums, sabiezināta gļotāda), kas ir atgriezeniskas un var liecināt par iepriekš minētajiem raksturīgajiem klīniskajiem simptomiem. Šādus pētījumus ar dzīvniekiem var ņemt vērā, veicot novērtējumu pēc pierādījumu daudzuma;

e) 

vielas klasificē šai īpašajā kategorijā tikai tad, ja nenovēro smagāku ietekmi uz orgāniem, tostarp elpošanas sistēmā.

3.8.2.2.2.    Kritēriji attiecībā uz narkotisko iedarbību

Kritēriji, pēc kuriem vielas pieskaita 3. kategorijas narkotiskai iedarbībai, ir šādi:

a) 

centrālās nervu sistēmas depresija, tostarp narkotiska iedarbība uz cilvēkiem, kas izraisa tādas parādības kā miegainību, narkozi, samazinātu modrību, refleksu trūkumu, koordinācijas zudumu un reiboņus. Šī iedarbība var parādīties arī kā stipras galvassāpes vai nelaba dūša un var samazināt spriešanas spēju, radīt reiboni, aizkaitināmību, nogurumu, traucēt atmiņu, radīt uztveres un koordinācijas traucējumus, samazināt reakcijas laiku vai radīt miegainību;

b) 

pētījumos ar dzīvniekiem novērotā narkotiskā iedarbība var iekļaut letarģiju, līdzsvara refleksa zudumu un ataksiju. Ja šī iedarbība nav pārejošas dabas, to uzskata par tādu, kas ir pamatā vielas klasificēšanai bīstamības klases “toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība” 1. vai 2. kategorijā.

3.8.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.8.3.1. Maisījumus klasificē pēc tiem pašiem kritērijiem kā vielas vai alternatīvi, kā norādīts turpmākajā aprakstā. Tāpat kā vielas maisījumus klasificē pēc to toksiskās ietekmes uz īpašu mērķorgānu pēc vienreizējas iedarbības.

3.8.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.8.3.2.1. Ja attiecībā uz maisījumu ir pieejami ticami un kvalitatīvi pierādījumi no pieredzes par cilvēkiem vai atbilstīgi pētījumi ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kā tas aprakstīts vielu kritērijos, maisījumu klasificē, novērtējot šos datus (sk. 1.1.1.4. punktu), pamatojoties uz pierādījumu daudzumu. Dati par maisījumiem ir jānovērtē rūpīgi, lai novērstu to, ka izmantotā deva, ilgums, novērojumi vai analīze darītu rezultātus nepārliecinošus.

3.8.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.8.3.3.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts, lai noteiktu tās toksisko ietekmi uz īpašu mērķorgānu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.8.3.4.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma komponentēm vai tikai par dažām tā komponentēm

3.8.3.4.1. Ja nav ticamu datu par pašu konkrēto maisījumu un ja savienošanas principus klasificēšanai izmantot nevar, maisījumu klasificē, pamatojoties uz tā sastāvdaļu klasifikāciju. Šajā gadījumā maisījumu pieskaita maisījumiem ar toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu (attiecībā uz konkrētu orgānu) pēc vienreizējas iedarbības, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir klasificēta kā sastāvdaļa, kas izraisa 1. kategorijas vai 2. kategorijas toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu un ir atrodama līmenī, kas atbilst vai pārsniedz atbilstīgo vispārīgo robežkoncentrāciju, kas ir norādīta 3.8.3. tabulā attiecīgi 1. un 2. kategorijai.

3.8.3.4.2. Šīs vispārīgās robežkoncentrācijas un no tām izrietošās klasifikācijas piemēro materiāliem, kam ir toksiska ietekme uz mērķorgānu kā pie vienas devas.

3.8.3.4.3. Maisījumus atsevišķi klasificē atkarībā no tā, vai toksiskā iedarbība ir vienreizējas devas vai vairāku secīgu devu iedarbība.



3.8.3. tabula

Maisījuma, kas klasificēts kā maisījums ar toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām vadās, klasificējot maisījumu 1. vai 2. kategorijā

Klasificētās sastāvdaļas

Vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām maisījums jāklasificē kā:

1. kategorija

2. kategorija

1. kategorija

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu

koncentrācija ≥ 10 %

1,0  % ≤ koncentrācija < 10 %

2. kategorija

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu

 

koncentrācija ≥ 10 % [(1. piezīme)]

1. piezīme:

Ja maisījumā sastāvdaļas veidā ir atrodams 2. kategorijas materiāls ar toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar 1,0  %, par maisījumu pēc pieprasījuma ir jāsniedz DDL.

3.8.3.4.4. Ja ir kombinēti toksiskie materiāli, kas ietekmē vairāk nekā vienu orgānu sistēmu, jāparūpējas, lai tiktu ņemta vērā sinerģisko mijiedarbību potencēšana, jo dažas vielas, ja to toksisko ietekmi potencē citas maisījuma sastāvdaļas, var izraisīt toksisku ietekmi uz īpašo mērķorgānu < 1 % koncentrācijā.

3.8.3.4.5. Uzmanīgi jārīkojas, ekstrapolējot 3. kategorijas sastāvdaļu(as) saturoša maisījuma toksicitāti. Ir lietderīgi izmantot 20 % vispārīgo robežkoncentrāciju, tomēr jāatzīst, ka šī robežkoncentrācija var būt augstāka vai zemāka atkarībā no 3. kategorijas sastāvdaļas(ām) un ka dažas iedarbības, tādas kā elpceļu kairinājums, specifiskās koncentrācijās var neiestāties, turpretim citas iedarbības, tādas kā narkotiska iedarbība, var rasties pie koncentrācijām, kas ir zemākas par 20 %. Ir jāpamatojas uz ekspertu slēdzienu. ►M2  Elpceļu kairinājumu un narkotisku iedarbību izvērtē atsevišķi saskaņā ar 3.8.2.2. iedaļā minētajiem kritērijiem. Veicot šo bīstamību klasificēšanu, katras sastāvdaļas ietekme ir jāuzskata par papildu ietekmi, ja vien nav pierādījumu, ka sastāvdaļai nav papildu ietekmes. ◄

3.8.4.   Paziņošana par bīstamību

3.8.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem, ar kuriem pieskaita šai bīstamības klasei, izmanto saskaņā ar 3.8.4. tabulu.

▼M4



3.8.4.  tabula

Marķējuma elementi attiecībā uz toksiskumu konkrētiem mērķorgāniem pēc vienreizējas iedarbības

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

image

Signālvārds

Draudi

Brīdinājums

Brīdinājums

Bīstamības apzīmējums

H370: Rada orgānu bojājumus (vai norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi) (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H371: Var izraisīt orgānu bojājumus (vai norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi) (norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H335: Var izraisīt elpceļu kairinājumu vai

H336: Var izraisīt miegainību vai reiboņus

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P260

P264

P270

P260

P264

P270

P261

P271

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

P308 + P311

P321

P308 + P311

P304 + P340

P312

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

P405

P405

P403 + P233

P405

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

P501

P501

P501

▼B

3.9.   Toksiska Ietekme Uz Mērķorgānu – Atkārtota Iedarbība

3.9.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.9.1.1.  Toksiska ietekme uz mērķorgānu (atkārtota iedarbība) ir toksiska ietekme uz mērķorgānu, kas rodas vielas vai maisījuma atkārtotas iedarbības rezultātā. Visa veida ievērojama iedarbība uz veselību var izraisīt kā atgriezeniskus, tā neatgriezeniskus funkciju traucējumus, tostarp tūlītējus un/vai ar kavēšanos. Tomēr šeit nav iekļauta tā toksiskā iedarbība, kas ir īpaši aplūkota 3.1. līdz 3.8. un 3.10. sadaļā.

3.9.1.2. Klasificējot vielu pēc tās ►M2  vai maisījumu  ◄ toksiskās ietekmes uz mērķorgānu (pēc atkārtotas iedarbības), vielu identificē kā īpašam mērķorgānam toksisku materiālu, kas var radīt kaitīgu ietekmi uz veselību cilvēkiem, kuri ir pakļauti tā iedarbībai.

3.9.1.3. Šī kaitīgā ietekme uz veselību cita starpā ir pastāvīga un identificējama toksiska ietekme uz cilvēkiem vai – attiecībā uz izmēģinājuma dzīvniekiem – toksikoloģiski nozīmīgas izmaiņas, kas ir atstājušas ietekmi uz audu/orgāna funkcijām vai morfoloģiju vai ir radījušas nopietnas izmaiņas organisma bioķīmijā vai hematoloģijā, un šīs izmaiņas ir būtiskas cilvēka veselībai.

3.9.1.4. Vērtējumā ir jāņem vērā ne vien nopietnas izmaiņas vienā vienīgā orgānā vai bioloģiskajā sistēmā, bet arī mazāk nopietnas vispārīgas izmaiņas, kas skar vairākus orgānus.

3.9.1.5. Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu var izpausties pa jebkuru iedarbības ceļu, kas raksturīgs cilvēkam, t.i., galvenokārt, iedarbojoties caur muti, caur ādu un ieelpojot.

3.9.1.6. Neletālu toksisku ietekmi, ko novēro pēc vienreizējas iedarbības, klasificē, kā norādīts nodaļā par toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu (3.8. sadaļa), un tāpēc 3.9. sadaļā to neaplūko.

3.9.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.9.2.1. Vielas pieskaita materiāliem ar toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu (sk. 1.1.1. sadaļu) pēc pierādījumu daudzuma, ņemot vērā ieteiktās orientējošās vērtības, kurās ir ņemts vērā iedarbības ilgums un ietekmi radošā deva/koncentrācija (sk. 3.9.2.9. sadaļu), un tās pieskaita vienai no divām kategorijām atkarībā no novērotās ietekmes rakstura un nopietnības (sk. 3.9.1. tabulu).



3.9.1. tabula

“Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – atkārtota ietekme” kategorijas

Kategorijas

Kritēriji

1. kategorija

Vielas, kam ir bijusi būtiska toksiska ietekme uz cilvēkiem, vai vielas, par kurām, pamatojoties uz pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, var pieņemt, ka tām var būt būtiska toksiska ietekme uz cilvēkiem pēc atkārtotas iedarbības.

Vielas pieskaita toksiskās ietekmes uz īpašu mērķorgānu (atkārtota iedarbība) 1. kategorijai, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

— ticami un kvalitatīvi pierādījumi, kas gūti gadījumos, kad cietis cilvēks, vai epidemioloģiskos pētījumos; vai

— novērojami, kas gūti atbilstīgos pētījumos ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kuros pie kopumā zemas iedarbības koncentrācijas tika atklāta nozīmīga un/vai nopietna toksiska iedarbība, kas ir būtiska cilvēku veselībai. Turpmāk (sk. 3.9.2.9. sadaļu) ir norādītas orientējošās devas/koncentrācijas vērtības, ko var izmantot, vērtējot toksicitāti pēc pierādījumu daudzuma.

2. kategorija

Vielas, kuras, pamatojoties uz pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, var pieņemt par cilvēku veselībai potenciāli kaitīgām atkārtotas iedarbības rezultātā.

Vielas pieskaita toksiskās ietekmes uz īpašu mērķorgānu (atkārtota iedarbība) 2. kategorijai, pamatojoties uz atbilstīgajiem pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kuros kopumā pie mērenām iedarbības koncentrācijām tika gūta ievērojama toksiska iedarbība, kas ir būtiska cilvēku veselībai. Turpmāk (sk. 3.9.2.9. sadaļu) ir norādītas orientējošās devas/koncentrācijas vērtības, kas var palīdzēt klasificēt vielu.

Izņēmuma gadījumos vielas klasificēšanai 2. kategorijā (sk. 3.9.2.6. sadaļu) var izmantot arī par cilvēkiem gūtus pierādījumus.

Piezīme:

Jāmēģina noteikt toksicitātes primāro mērķorgānu un attiecīgi klasificēt, piemēram, hepatotoksiskas, neirotoksiskas vielas. Dati rūpīgi jāizvērtē, pēc iespējas izvairoties iekļaut sekundāru ietekmi (hepatotoksiskas vielas var radīt sekundāru ietekmi uz nervu vai gremošanas sistēmu).

3.9.2.2. Jānosaka atbilstīgais iedarbības ceļš vai ceļi, kā klasificētā viela rada kaitējumu.

3.9.2.3. Klasifikāciju nosaka, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu (sk. 1.1.1. sadaļu), pamatojoties uz pieejamo pierādījumu daudzumu, tostarp uz turpmākajiem norādījumiem.

3.9.2.4. Visu datu sniegto pierādījumu daudzumu (sk. 1.1.1. sadaļu), tostarp gadījumus ar cilvēkiem, epidemioloģiju un pētījumus ar izmēģinājuma dzīvniekiem, izmanto, lai pamatotu toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, kas jāklasificē. Tas liek aplūkot ievērojamu nozaru toksikoloģisko datu kopumu, kas ir savākts gadu gaitā. Novērtējums balstās uz visiem esošajiem datiem, tostarp recenzētiem publicētiem pētījumiem un papildu pieņemamiem datiem.

3.9.2.5. Informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, iegūst, vai nu novērtējot atkārtotu iedarbību uz cilvēku, piemēram, iedarbību mājās, darbā vai vidē, vai arī no pētījumiem, ko veic ar izmēģinājuma dzīvniekiem. Parastie pētījumi, ko šīs informācijas nodrošināšanai veic ar žurkām vai pelēm, ir 28 dienu, 90 dienu ilgi vai dzīves cikla (līdz 2 gadiem) pētījumi, kas var iekļaut hematoloģiskos, klīniskos ķīmiskos pētījumus un sīku makroskopisko un mikroskopisko izpēti, kas ļauj noteikt toksisko ietekmi uz mērķa audiem/orgāniem. Izmanto arī datus, kas gūti pētījumos par citām sugām, ja tie ir pieejami. Citi ilglaicīgas iedarbības pētījumi, piemēram, par kancerogenitāti, neirotoksicitāti vai toksisko ietekmi uz reproduktīvo funkciju, arī var sniegt pierādījumus par toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, ko var izmantot, vērtējot klasifikāciju.

3.9.2.6. Izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz eksperta slēdzienu, dažas vielas, attiecībā uz kurām pierādījumi par toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu ir gūti par cilvēkiem, pieskaita 2. kategorijai, t.i.,

a) 

ja par cilvēkiem gūto pierādījumu daudzums nav pietiekami pārliecinošs, lai pieskaitītu vielu 1. klasifikācijas kategorijai, un/vai

b) 

ja to pamato ietekmes raksturs un nopietnība.

Klasificēšanā neņem vērā devas/koncentrācijas līmeņus cilvēkiem, un visiem pētījumos ar dzīvniekiem gūtajiem pierādījumiem jābūt atbilstīgiem 2. kategorijas klasifikācijai. Citiem vārdiem, ja vielu raksturo arī dati par dzīvniekiem, kas liek to klasificēt 1. kategorijā, to klasificē 1. kategorijā.

3.9.2.7.   Ietekme, kas pamato klasificēšanu kategorijā – toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības

3.9.2.7.1. Klasificēšanu pamato ticami pierādījumi, kas atkārtotu vielas iedarbību saista ar pastāvīgu un identificējamu toksisko ietekmi.

3.9.2.7.2. Pierādījumi attiecībā uz pieredzi/gadījumiem ar cilvēkiem, parasti aprobežojas ar kaitīgu ietekmi uz veselību, bieži vien nav skaidrības par iedarbības apstākļiem un tie var nesniegt tādus zinātniskus datus, kādus var gūt, veicot atbilstīgus pētījumus ar izmēģinājuma dzīvniekiem.

3.9.2.7.3. Pierādījumi, kas gūti atbilstīgos pētījumos ar izmēģinājuma dzīvniekiem, var sniegt daudz sīkākas ziņas klīnisko novērojumu, hematoloģijas, klīniskās ķīmijas datu formā un mikroskopisko un makroskopisko patoloģisko izmeklējumu veidā, un tādā veidā bieži var atklāt bīstamības, kas var nebūt dzīvībai bīstami, bet var norādīt uz funkcionāliem traucējumiem. No tā izriet, ka klasificēšanas procesā ir jāņem vērā visi pieejamie pierādījumi un saistība ar cilvēka veselību; turpmākais toksiskas ietekmes uz cilvēkiem un/vai dzīvniekiem uzskaitījums nav vispārīgs.

a) 

Saslimstība vai nāve, kas ir atkārtotas vai ilglaicīgas iedarbības rezultāts. Atkārtotas iedarbības rezultātā var iestāties saslimstība vai nāve vielas vai tās metabolītu bioakumulācijas un/vai stipra detoksifikācijas procesa rezultātā, kad organisms tiek atkārtoti pakļauts vielai vai tās metabolītiem, pat ja devas/koncentrācijas ir relatīvi zemas.

b) 

Ievērojamas, vairāk nekā pārejošas funkcionālas izmaiņas centrālajā un perifēriskajā nervu sistēmā vai citās orgānu sistēmās, tostarp centrālās nervu sistēmas depresijas pazīmes un ietekme uz īpašām sajūtām (piemēram, redzi, dzirdi un ožu).

c) 

Jebkuras noturīgas un nopietnas izmaiņas klīniskās bioķīmijas, hematoloģijas un urīnanalīzes parametros.

d) 

Ievērojami orgānu bojājumi, ko konstatē līķa sekcijā un/vai ko turpmāk apliecina mikroskopiskie izmeklējumi.

e) 

Daudzfokāla vai difūza nekroze, fibroze vai granulomu veidojumi dzīvībai svarīgajos orgānos, kuriem piemīt reģenerācijas spēja.

f) 

Potenciāli atgriezeniskas morfoloģiskas izmaiņas, kas tomēr sniedz skaidrus pierādījumus par ievērojamu orgānu disfunkciju (piemēram, nopietnas taukaudu izmaiņas aknās).

g) 

Noteikti pierādījumi par šūnu bojāeju (tostarp par šūnu deģenerāciju un skaita samazināšanos) dzīvei svarīgajos orgānos, kam nav reģenerācijas spēju.

3.9.2.8.   Ietekme, kas nepamato klasificēšanu kategorijā – toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības

3.9.2.8.1. Atzīst, ka var novērot tādu ietekmi uz cilvēkiem un/vai dzīvniekiem, kas nevar būt pamats klasificēšanai. Šāda ietekme var būt (uzskaitījums nav vispārīgs):

a) 

klīniski novērojumi par sīkām izmaiņām attiecībā uz svara pieaugumu, barības vai ūdens uzņemšanu, kam ir noteikta toksikoloģiska nozīme, bet kas paši par sevi nenorāda uz “ievērojamu” toksicitāti;

b) 

sīkas izmaiņas klīniskajā bioķīmijā, hematoloģijā vai urīnanalīzes parametros un/vai pārejoša ietekme, kad šādas izmaiņas vai ietekme ir apšaubāma vai kad tai ir minimāla toksikoloģiska nozīme;

c) 

izmaiņas orgānu svarā, ja nav pierādījumu par orgānu disfunkciju;

d) 

adaptīvas reakcijas, kuras nav uzskatāmas par toksikoloģiski būtiskām;

e) 

klasificēšanu nevar pamatot vielu radīti attiecīgām sugām raksturīgi toksicitātes mehānismi, t.i., par kuriem ir gūti saprātīgi pierādījumi, ka tie nav būtiski cilvēka veselībai.

3.9.2.9.   Orientējošās vērtības, kas var palīdzēt veikt klasificēšanu, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti ar izmēģinājuma dzīvniekiem

3.9.2.9.1. Pētījumos ar dzīvniekiem, ja paļaujas tikai uz novērojamo ietekmi, neņemot vērā eksperimentālās iedarbības ilgumu un devu/koncentrāciju, tiek ignorēts toksikoloģijas pamata jēdziens, t.i., visas vielas ir potenciāli toksiskas, un toksicitāti nosaka atkarībā no devas/koncentrācijas un iedarbības ilguma. Lielākajā daļā pētījumu, kas veikti ar izmēģinājuma dzīvniekiem, pārbaudes vadlīnijās ir norādītas augstākās robeždevas vērtība.

3.9.2.9.2. Lai palīdzētu izlemt, vai viela ir klasificējama vai nav un kādā mērā tā ir klasificējama (1. vai 2. kategorijā), ir sniegtas devas/koncentrācijas “orientējošās vērtības”, kas ļauj ņemt vērā tādas devas/koncentrācijas, kuru ievērojamais iespaids uz veselību ir pierādīts. Pamata arguments, kāpēc tiek ieteiktas šādas orientējošās vērtības, ir tas, ka visas vielas ir potenciāli toksiskas un ir jāatrod saprātīga deva/koncentrācija, virs kuras būtu atzīstama toksiska ietekme. Atkārtotas devas pētījumus, ko veic ar eksperimentālajiem dzīvniekiem, optimizējot pārbaudes mērķi, plāno tā, lai gūtu toksicitāti pie augstākās izmantojamās devas, un tāpēc lielākajā daļā pētījumu vismaz pie šīs augstākās devas tiek atklāta zināma toksiska ietekme. Tāpēc ir jānoskaidro ne vien tas, kāda ietekme ir sasniegta, bet arī pie kādas devas/koncentrācijas tā tika sasniegta, un cik būtiski tas ir cilvēkam.

3.9.2.9.3. Tādējādi pētījumos ar dzīvniekiem, kad novēro ievērojamu toksisku ietekmi, kas var norādīt uz klasificēšanas nepieciešamību, apsvērumi par eksperimentālās ietekmes ilgumu un devu/koncentrāciju, pie kuras šī ietekme ir novērojama, attiecībā uz ieteiktajām orientējošajām vērtībām var sniegt derīgu informāciju, kas palīdz noteikt, vai viela ir klasificējama (jo toksiskā ietekme izriet kā no bīstamās(ajām) īpašības(ām), tā no devas/koncentrācijas).

3.9.2.9.4. Lēmumu par to, vai viela vispār ir klasificējama, var ietekmēt atsauce uz devas/koncentrācijas orientējošajām vērtībām, pie kurām vai zem kurām ir novērota ievērojama toksiska ietekme.

3.9.2.9.5. Orientējošās vērtības attiecas uz ietekmi, ko novēro 90 dienu ilgā pētījumā par toksisko ietekmi, ko veic ar žurkām. Tās var izmantot kā pamatu, lai ekstrapolētu ekvivalentas orientējošās vērtības laika ziņā ilgākiem vai īsākiem toksicitātes pētījumiem, izmantojot devas/iedarbības laika ekstrapolāciju, kas līdzinās Habera ieelpas likumam, kas pamatā nosaka, ka efektīvā deva ir tieši proporcionāla iedarbības koncentrācijai un tās ilgumam. Vērtējumu veic katrā gadījumā atsevišķi; 28 dienu pētījumā orientējošās turpmāk minētās vērtības ir jāreizina ar koeficientu 3.

3.9.2.9.6. Tādējādi 1. kategorijā klasificē, ja ievērojama toksiska ietekme, ko novēro 90 dienu ilgā vairāku secīgu devu pētījumā ar izmēģinājuma dzīvniekiem, norit pie orientējošajām vērtībām (C), vai zemākām vērtībām, kā parādīts 3.9.2. tabulā:



3.9.2. tabula

Orientējošās vērtības, kas palīdz vielu klasificēt 1. kategorijā

Iedarbības ceļš

Vienības

Orientējošās vērtības (deva/koncentrācija)

Caur muti (žurkām)

mg/kg ķermeņa svara/dienā

C ≤ 10

Caur ādu (žurkām vai trušiem)

mg/kg ķermeņa svara/dienā

C ≤ 20

Ieelpojot gāzi (žurkām)

ppmV/6h/dienā

C ≤ 50

Ieelpojot tvaikus (žurkām)

mg/litrs/6h/dienā

C ≤ 0,2

Ieelpojot putekļus/miglu/dūmus (žurkām)

mg/litrs/6h/dienā

C ≤ 0,02

3.9.2.9.7. Kategorijā klasificē, ja ievērojama toksiska ietekme, ko novēro 90 dienu ilgā vairāku secīgu devu pētījumā ar izmēģinājuma dzīvniekiem, norit pie orientējošo vērtību diapazoniem, kā parādīts 3.9.3. tabulā:



3.9.3. tabula

Orientējošās vērtības, kas palīdz vielu klasificēt 2. kategorijā

Iedarbības ceļš

Vienības

Orientējošie vērtību diapazoni

(deva/koncentrācija)

Caur muti (žurkām)

mg/kg ķermeņa svara/dienā

10 < C ≤ 100

Caur ādu (žurkām vai trušiem)

mg/kg ķermeņa svara/dienā

20 – < C ≤ 200

Ieelpojot gāzi (žurkām)

ppmV/6st./dienā

50 < C ≤ 250

Ieelpojot tvaikus (žurkām)

mg/litrs/6st./dienā

0,2 – < C ≤ 1,0

Ieelpojot putekļus/miglu/dūmus (žurkām)

mg/litrs/6st./dienā

0,02 < C ≤ 0,2

3.9.2.9.8. Orientējošās vērtības un diapazoni, kas minēti 3.9.2.9.6. un 3.9.2.9.7 punktā, ir domāti tikai orientācijai, t.i., izmantošanai, piemērojot pieeju no pierādījumu daudzuma viedokļa, lai palīdzētu izlemt par klasificēšanu. Tie nav domāti kā stingri robežlielumi.

▼M4

3.9.2.9.9. Tādējādi ir iespējams, ka konkrēta veida toksiskumu konstatē, veicot atkārtotu devu pētījumus ar dzīvniekiem pie devas/koncentrācijas, kas ir zemāka par orientējošo vērtību, piemēram, piemēram, < 100 mg/kg ķermeņa svara/dienā iedarbībā caur muti, tomēr ietekmes rakstura dēļ (piemēram, nefrotoksiskumu novēro tikai noteiktas sugas vīrišķajām žurkām, kas ir uzņēmīgas pret šo ietekmi) var izlemt vielu neklasificēt. No otras puses, pētījumos ar dzīvniekiem var novērot konkrētu toksiskuma veidu, ja vērtības ir vienādas vai augstākas par orientējošo, piemēram, ≥ 100 mg/kg ķermeņa svara/dienā iedarbībā caur muti, un arī papildu informācija no citiem avotiem, piemēram, no pētījumiem par ilgtermiņa iedarbību vai no pieredzes ar cilvēkiem, liecina, ka pierādījumu daudzuma dēļ būtu drošāk vielu klasificēt.

▼B

3.9.2.10.   Citi apsvērumi

3.9.2.10.1. Kad vielu raksturo tikai par dzīvniekiem iegūti dati (parasti par jaunām vielām, bet arī par daudzām zināmām vielām), klasificēšanas procesā ir arī atsauce uz devas/koncentrācijas orientējošajām vērtībām kā vienu no elementiem, ko ņem vērā no pierādījumu daudzuma viedokļa.

3.9.2.10.2. Ja ir pieejami pamatoti dati par cilvēkiem, kas norāda uz toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu, ko var droši saistīt ar vielas atkārtotu vai prolongētu iedarbību, vielu parasti klasificē. Pozitīviem datiem par cilvēkiem neatkarīgi no iespējamās devas ir priekšroka pār datiem, kas gūti par dzīvniekiem. Tādējādi, ja viela nav klasificēta tā iemesla dēļ, ka toksisko ietekmi uz īpašo mērķorgānu nekonstatēja pie devas/koncentrācijas orientējošās vērtības, ko izmantoja pārbaudēm ar dzīvniekiem, bet, ja pēcāk tika iegūti dati par cilvēkiem, kuros atklājās toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vielu klasificē.

3.9.2.10.3. Vielu, kas nav pārbaudīta tās toksiskās ietekmes noteikšanai uz īpašu mērķorgānu, atsevišķos gadījumos var klasificēt, pamatojoties uz datiem par apstiprinātu struktūras un darbības attiecību un uz ekspertu slēdzienu pamatotu ekstrapolāciju no iepriekš klasificēta strukturāla analoga, ja šos datus papildina apsvērumi par citiem svarīgiem faktoriem, tādiem kā kopīgu nozīmīgu metabolītu veidošanās.

3.9.2.10.4. Piesātinātu tvaiku koncentrāciju attiecīgos gadījumos uzskata par papildu elementu, lai noteiktu īpašu veselības un drošības aizsardzību.

3.9.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.9.3.1. Maisījumus klasificē pēc tiem pašiem kritērijiem kā vielas vai alternatīvi – kā norādīts turpmākajā aprakstā. Tāpat kā vielas maisījumus klasificē pēc to toksiskās ietekmes uz īpašu mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības.

3.9.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.9.3.2.1. Ja attiecībā uz maisījumu ir pieejami ticami un kvalitatīvi pierādījumi no pieredzes par cilvēkiem vai atbilstīgiem pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, kā tas aprakstīts vielu kritērijos (sk. 1.1.1.4. punktu), maisījumu var klasificēt, novērtējot šos datus, pamatojoties uz pierādījumu daudzumu. Dati par maisījumiem ir jānovērtē rūpīgi, lai novērstu to, ka izmantotā deva, ilgums, novērojumi vai analīze darītu rezultātus nepārliecinošus.

3.9.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.9.3.3.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā toksiskās ietekmes noteikšanai uz īpašu mērķorgānu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.9.3.4.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.9.3.4.1. Ja nav ticamu pierādījumu vai pārbaudes datu par pašu konkrēto maisījumu un ja savienošanas principus klasificēšanai izmantot nevar, maisījumu klasificē, pamatojoties uz tā sastāvdaļu klasifikāciju. Šajā gadījumā maisījumu pieskaita pie maisījumiem ar toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu (attiecībā uz konkrētu orgānu) pēc vienreizējas iedarbības, atkārtotas iedarbības vai abām, ja vismaz viena no sastāvdaļām ir pieskaitīta toksiskās ietekmes uz īpašu mērķorgānu 1. kategorijas vai 2. kategorijas vielām un ir atrodama līmenī, kas atbilst vai pārsniedz atbilstīgo vispārīgo robežkoncentrāciju, kas ir norādīta 3.9.4. tabulā attiecīgi 1. un 2. kategorijai.



3.9.4. tabula

Maisījuma, kas klasificēts kā toksisks īpašam mērķorgānam, sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām vadās, klasificējot maisījumu

Klasificētās sastāvdaļas

Vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām maisījums jāklasificē kā:

1. kategorija

2. kategorija

1. kategorija

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu

koncentrācija ≥ 10 %

1,0  % ≤ koncentrācija < 10 %

2. kategorija

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu

 

koncentrācija ≥ 10 % [(1. piezīme)]

1. piezīme:

Ja maisījumā sastāvdaļas veidā ir atrodams 2. kategorijas materiāls ar toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu koncentrācijā, kas ir lielāka vai vienāda ar 1,0  %, par maisījumu pēc pieprasījuma ir jāsniedz DDL.

3.9.3.4.2. Šīs vispārīgās robežkoncentrācijas un no tām izrietošās klasifikācijas piemēro materiāliem, kam ir toksiska ietekme uz mērķorgānu pēc atkārtotas devas.

3.9.3.4.3. Maisījumus atsevišķi klasificē atkarībā no vienas vai vairāku secīgu devu toksiskās iedarbības.

3.9.3.4.4. Ja ir kombinēti toksiskie materiāli, kas ietekmē vairāk nekā vienu orgānu sistēmu, jāparūpējas, lai tiktu ņemta vērā sinerģisko mijiedarbību potencēšana, jo dažas vielas, ja to toksisko ietekmi potencē citas maisījuma sastāvdaļas, var radīt toksisku ietekmi uz mērķorgāniem < 1 % koncentrācijā.

3.9.4.   Paziņošana par bīstamību

3.9.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem, ar kuriem pieskaita šai bīstamības klasei, izmanto saskaņā ar 3.9.5. tabulu.



3.9.5. tabula

Marķējuma zīmju elementi toksiskai ietekmei uz īpašu mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

image

image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H372: Izraisa orgānu bojājumus (norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi) (norādīt iedarbības ceļu, ja ir droši pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

H373: Var izraisīt orgānu bojājumus (norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi) (norādīt iedarbības ceļu, ja ir droši pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību)

Drošības prasību apzīmējums Novēršana

P260

P264

P270

P260

Drošības prasību apzīmējums Reakcija

P314

P314

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana

 

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana

P501

P501

3.10.   Ieelpas Bīstamība

3.10.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

3.10.1.1. Šie kritēriji nodrošina tādu vielu vai maisījumu klasificēšanu, kas var būt toksiski bīstami, cilvēkiem tos ieelpojot.

3.10.1.2. Ieelpa” ir šķidras vai cietas vielas vai maisījuma iekļūšana tieši caur mutes vai deguna dobumu, vai netieši ar vemšanas starpniecību trahejā un elpošanas sistēmas zemākajā daļā.

3.10.1.3. Ieelpas toksicitāte ir saistīta ar vairākām akūtām iedarbībām, tādām kā ķīmiskā pneimonija, dažādas pakāpes plaušu ievainojumi vai nāve, kas seko pēc ieelpas.

3.10.1.4. Ieelpa sākas elpošanas brīdī, laikā, kas vajadzīgs, lai ieņemtu elpu, toksiskajam materiālam nosēžoties augšējo elpošanas un gremošanas ceļu krustojumā laringofaringālajā rajonā.

3.10.1.5. Vielas vai maisījuma ieelpa var notikt, to atvemjot pēc uzņemšanas ar barību. Tam ir sekas attiecībā uz marķēšanu jo īpaši, ja akūtas toksicitātes dēļ tiek apsvērts ieteikums izraisīt vemšanu pēc uzņemšanas ar barību. Tomēr, ja viela/maisījums rada bīstamību attiecībā uz ieelpas toksicitāti, ieteikumu ierosināt vemšanu ir jāmaina.

3.10.1.6.   Īpaši apsvērumi

3.10.1.6.1. Medicīniskās literatūras apskats par ķīmisko ieelpu norāda uz ziņām, ka daži ogļūdeņraži (naftas destilāti) un daži hlorēti ogļūdeņraži rada ieelpas bīstamību cilvēkiem.

3.10.1.6.2. Klasificēšanas kritēriji attiecas uz kinemātisko viskozitāti. Turpmākā formula norāda uz konversiju starp dinamisko un kinemātisko viskozitāti:

image

▼M2

3.10.1.6.2.a Kaut arī ieelpas definīcija 3.10.1.2. iedaļā ietver cietu vielu iekļūšanu elpošanas sistēmā, klasifikāciju 1. kategorijai saskaņā ar 3.10.1. tabulas b) punktu ir paredzēts piemērot tikai šķidrām vielām un maisījumiem.

▼B

3.10.1.6.3.    Aerosolu/miglas produktu klasificēšana

Aerosolus un miglas veida vielas vai maisījumus (produktus) parasti iepilda aerosolu balonos ar sprūda vai sūkņa smidzinātāju. Šādu produktu klasificēšana pamatojas uz to, vai mutes dobumā veidojas noteikts produkta daudzums, kas pēcāk tiek ieelpots. Ja migla vai aerosols, kas atrodas aerosola balonā, ir smalks, noteikts produkta daudzums var neveidoties. Turpretim, ja produkts no aerosola balona tiek atbrīvots ar strūklu, var veidoties noteikts produkta daudzums, kuru var ieelpot. Parasti migla, kas rodas sprūda vai sūkņa smidzinātājā, ir rupja un var radīt produktu daudzumu, kas pēcāk var tikt ieelpots. Ja sūkņa mehānismu var noņemt un saturs kļūst pieejams veidā, kurā to var norīt, tad apsver vielas vai maisījuma klasificēšanu.

3.10.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji



3.10.1. tabula

Ieelpas toksicitātes bīstamības kategorijas

Kategorijas

Kritēriji

1. kategorija

Vielas, par kurām ir ziņas, ka tās rada bīstamību cilvēka ieelpai, vai kuras ir uzskatāmas par tādām, kas ieelpotas rada bīstamību cilvēkam.

Vielu klasificē 1. kategorijā,

a)  pamatojoties uz ticamiem un kvalitatīviem pierādījumiem, kas gūti par cilvēkiem,

vai

b)  ja tā ir ogļūdeņradis un ja tās kinemātiskā viskozitāte ir 20,5 mm2/s vai mazāka 40o C temperatūrā.

Piezīme:

1. kategorijas vielas ietver atsevišķus ogļūdeņražus, terpentīnu un priežu eļļu, tomēr šis uzskaitījums nav pilnīgs.

3.10.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.10.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

Maisījumu klasificē 1. kategorijā, pamatojoties uz ticamiem un kvalitatīviem pierādījumiem, kas gūti par cilvēkiem.

3.10.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi.

3.10.3.2.1. Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā ieelpas toksicitātes noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas principiem. Tomēr, ja piemēro atšķaidīšanas savienošanas principu, ieelpas toksiskais(-ie) materiāls(-i) ir 10 % vai lielākā koncentrācijā.

3.10.3.3.   Klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.10.3.3.1.    1. kategorija

3.10.3.3.1.1. Maisījumu, kurš kopumā satur 10 % vai vairāk 1. kategorijas vielas vai vielu un kura kinemātiskā viskozitāte ir 20,5  mm2/s vai mazāka 40o C temperatūrā, klasificē 1. kategorijā.

3.10.3.3.1.2. Maisījumu, kurš sadalās divos vai vairākos atšķirīgos slāņos, no kuriem viens satur 10 % vai vairāk 1. kategorijas vielas vai vielu ar kinemātisko viskozitāti 20,5  mm2/s vai mazāku 40o C temperatūrā, klasificē 1. kategorijā.

3.10.4.   Paziņošana par bīstamību

3.10.4.1. Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.10.2. tabulu.



3.10.2. tabula

Ieelpas toksicitātes marķējuma zīmju elementi

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H304: Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpceļos

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

 

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P301 + P310

P331

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P405

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

▼M2

4.   4. DAĻA. BĪSTAMĪBA VIDEI

4.1.   Viela bīstama ūdens videi

4.1.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

4.1.1.1.   Definīcijas

a) 

“Akūta toksicitāte ūdens videi” ir vielai piemītoša īpašība radīt bojājumus ūdens organismam, ja tas tiek īslaicīgi ūdens vidē pakļauts vielas iedarbībai.

b) 

►M12  Īstermiņa (akūtā) bīstamība ◄ ” klasifikācijas nolūkā ir vielas vai maisījuma bīstamība, ko organismam izraisa tās akūta toksicitāte, ja tas tiek īslaicīgi ūdens vidē pakļauts šīs vielas vai maisījuma iedarbībai.

c) 

“Vielas pieejamība” ir tas, kādā mērā viela kļūst šķīstoša vai dezagregējas. Metāliem tā ir spēja metāla savienojuma (M°) metālisko jonu porcijai dezagregēties no pārējā savienojuma (molekulas).

d) 

“Biopieejamība” jeb “bioloģiskā pieejamība” ir vielas spēja tikt uzņemtai organismā un nogādātai uz noteiktu organisma vietu. Tā ir atkarīga no vielas fizikālķīmiskajām īpašībām, organisma anatomijas un fizioloģijas, farmakokinētikas un iedarbības ceļa. Pieejamība nav biopieejamības priekšnoteikums.

e) 

“Bioakumulācija” ir vielas uzņemšanas organismā, pārveidošanas un izvadīšanas tīrais rezultāts pa visiem iedarbības ceļiem (t. i., gaisu, ūdeni, nogulsnēm/augsni un barību).

f) 

“Biokoncentrācija” ir vielas uzņemšanas organismā, pārveidošanas un izvadīšanas tīrais rezultāts, ja iedarbība notikusi ar ūdens starpniecību.

g) 

“Hroniska toksicitāte ūdens videi” ir vielas raksturīgā spēja radīt kaitīgu ietekmi uz ūdenī esošajiem organismiem iedarbības rezultātā, ko nosaka atbilstīgi organisma dzīves ciklam.

h) 

“Sadalīšanās” ir organisko molekulu sairšana mazākās molekulās un visbeidzot – oglekļa dioksīdā, ūdenī un sāļos.

i) 

“ECx” ir ietekmes koncentrācija saistībā ar x % atbildes reakciju.

j) 

►M12  Ilgtermiņa (hroniskā) bīstamība ◄ ” klasifikācijas nolūkā ir vielas vai maisījuma bīstamība, ko izraisa tās hroniska toksicitāte pēc ilgtermiņa iedarbības ūdens vidē.

k) 

“Nenovērojamas ietekmes koncentrācija (NOEC)” ir testa koncentrācija tieši zem mazākās testētās ietekmes koncentrācijas ar statistiski būtisku negatīvu ietekmi. NOEC nav statistiski būtiskas negatīvas ietekmes, salīdzinot ar kontroli.

4.1.1.2.   Pamatelementi

4.1.1.2.0.

►M12  Attiecībā uz bīstamību ūdens videi izšķir:

— 
īstermiņa (akūto) bīstamību ūdens videi,
— 
ilgtermiņa (hronisko) bīstamību ūdens videi. ◄

4.1.1.2.1.

Pamatelementi, ko izmanto klasificēšanai sakarā ar bīstamību ūdens videi:

— 
akūta toksicitāte ūdens videi,
— 
hroniska toksicitāte ūdens videi,
— 
faktiskās bioakumulācijas potenciāls, un
— 
(biotiska vai abiotiska) organisko ķīmisko vielu sadalīšanās.

4.1.1.2.2.

Vēlams datus iegūt, izmantojot standartizētās testa metodes, kas minētas 8. panta 3. punktā. Praksē var izmantot arī datus, kas gūti ar citām standartizētām testa metodēm, piemēram, valstu metodēm, ja tie ir uzskatāmi par ekvivalentiem. Ja, izmantojot nestandarta testēšanu un metodes, kas neietver testēšanu, var gūt derīgus datus, tos ņem vērā klasificēšanas nolūkos, ja tie atbilst prasībām, kuras norādītas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. sadaļā. Kopumā datus par toksicitāti gan saldūdens, gan jūras sugām uzskata par piemērotiem izmantošanai klasificēšanā, ja vien izmantotās testa metodes ir ekvivalentas. Ja šādi dati nav pieejami, klasifikāciju pamato ar labākajiem pieejamajiem datiem. Skatīt arī Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1. daļu.

4.1.1.3.   Citi apsvērumi

4.1.1.3.1.

Lai vielas un maisījumus klasificētu pēc bīstamības videi, jānosaka to radītā bīstamība ūdens videi. ►M12  Ūdens vidi aplūko attiecībā uz ūdenī mītošajiem ūdens organismiem un ūdens ekosistēmu, kuras daļa tie ir. Tātad īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības noteikšanas pamats ir vielas vai maisījuma toksicitāte ūdens videi, kaut arī attiecīgā gadījumā to modificē, ņemot vērā turpmāko informāciju par noārdīšanos un bioakumulāciju. ◄

4.1.1.3.2.

Kaut arī klasifikācijas sistēma attiecas uz visām vielām un maisījumiem, ir pieņemts, ka īpašos gadījumos (piemēram, par metāliem) Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra sniedz norādījumus.

4.1.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

4.1.2.1.

►M12  Klasifikācijas sistēmā ir ņemts vērā, ka raksturīgo bīstamību ūdens organismiem rada kā akūtā, tā hroniskā vielas toksicitāte. Ilgtermiņa (hroniskai) bīstamībai ir noteiktas atsevišķas bīstamības kategorijas, kuras atspoguļo noteiktā bīstamības līmeņa gradāciju. ◄ Zemāko no pieejamajām toksicitātes vērtībām starp dažādiem trofiskiem līmeņiem un to iekšienē (zivis, vēžveidīgie, aļģes/ūdensaugi) parasti izmanto, lai noteiktu attiecīgo bīstamības kategoriju(-as). Dažos apstākļos tomēr ir piemērotāk izmantot pieeju no pierādījumu daudzuma viedokļa.

4.1.2.2.

►M12  Vielu pamata klasifikācijas sistēmā ir viena īstermiņa (akūtās) bīstamības klasifikācijas kategorija un trīs ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasifikācijas kategorijas. Īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasifikācijas kategorijas piemēro neatkarīgi. ◄

4.1.2.3.

►M12  Kritēriji vielas klasificēšanai kategorijā “Akūts 1” pamatojas tikai uz datiem par akūto toksicitāti ūdens videi (EC50 vai LC50). Kritērijus vielas klasificēšanai 1. līdz 3. hroniskās toksicitātes kategorijā “Hronisks” nosaka daudzpakāpju pieeja, kuras pirmais solis ir noskaidrot, vai pieejamā informācija par hronisku toksicitāti ir pietiekami nozīmīga, lai tās klasifikācija būtu “ilgtermiņa (hroniska) bīstamība”. Ja dati par hronisko toksicitāti nav pietiekami, nākamajā solī ir jākombinē divu veidu informācija, tas ir, dati par akūto toksicitāti ūdens videi un dati par apriti vidē (dati par noārdīšanos un bioakumulāciju) (sk. 4.1.1. attēlu). ◄

4.1.1. attēls

▼M12

Kategorijas vielām, kuras ir ilgtermiņā (hroniski) bīstamas ūdens videi

▼M2

image

4.1.2.4.

►M12  Sistēma arī ievieš “drošības klases” klasifikāciju (“Hronisks 4”), ko izmanto, ja pieejamie dati vielu neļauj pēc formāliem kritērijiem klasificēt kategorijā “Akūts 1” vai “Hronisks 1 līdz 3”, kaut arī pamats bažām ir (sk. piemēru 4.1.0. tabulā). ◄

4.1.2.5.

Vielas, kuru akūtās toksicitātes rādītājs ir zem 1 mg/l vai hroniskās toksicitātes rādītājs zem 0,1 mg/l (ja viela ātri nesadalās) un 0,01 mg/l (ja viela ātri sadalās), kā sastāvdaļas pastiprina maisījuma toksicitāti pat zemās koncentrācijās, un parasti tām piešķir lielāku svaru, piemērojot klasifikācijai summēšanas metodi (sk. 1. piezīmi 4.1.0. tabulai un 4.1.3.5.5. iedaļu).

4.1.2.6.

Klasificēšanas kritēriji un vielas, kas kategorizētas kā “bīstamas ūdens videi”, ir apkopotas 4.1.0. tabulā.

▼M12



4.1.0. tabula

Klasifikācijas kategorijas attiecībā uz vielu bīstamību ūdens videi

a)  Īstermiņa (akūtā) bīstamība ūdens videi

Kategorija “Akūts 1”

(1. piezīme)

96 h LC50 (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

(2. piezīme)

b)  Ilgtermiņa (hroniskā) bīstamība ūdens videi

i)  Vielas, kuras nesadalās ātri (3. piezīme) un par kurām ir pieejami pietiekami dati par hronisko toksicitāti

Kategorija “Hronisks 1”

(1. piezīme)

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 0,1 mg/l.

Kategorija “Hronisks 2”

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

ii)  Vielas, kuras sadalās ātri (3. piezīme) un par kurām ir pieejami pietiekami dati par hronisko toksicitāti

Kategorija “Hronisks 1”

(1. piezīme)

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 0,01 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 0,01 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 0,01 mg/l.

Kategorija “Hronisks 2”

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 0,1 mg/l.

Kategorija “Hronisks 3”

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

iii)  Vielas, par kuru hronisko toksicitāti pietiekami dati nav pieejami

Kategorija “Hronisks 1”

(1. piezīme)

96 h LC50 (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

(2. piezīme)

un viela nesadalās ātri, un/vai eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500

(vai, ja nav, tad log Kow ≥ 4).

(3. piezīme)

Kategorija “Hronisks 2”

96 h LC50 (zivīm)

>1 līdz ≤ 10 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

>1 līdz ≤ 10 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

>1 līdz ≤ 10 mg/l.

(2. piezīme)

un viela nesadalās ātri, un/vai eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500

(vai, ja nav, tad log Kow ≥ 4).

(3. piezīme)

Kategorija “Hronisks 3”

96 h LC50 (zivīm)

>10 līdz ≤ 100 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

>10 līdz ≤ 100 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

> 10 līdz ≤ 100 mg/l.

(2. piezīme)

un viela nesadalās ātri, un/vai eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500

(vai, ja nav, tad log Kow ≥ 4).

(3. piezīme)

“Drošības” klasifikācija

Kategorija “Hronisks 4”

Tie ir gadījumi, kad dati nedod iespēju vielu klasificēt pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, kaut arī pamats bažām ir. Tas attiecas, piemēram, uz vāji šķīstošām vielām, kurām līmenī līdz šķīšanai ūdenī akūta toksicitāte nav konstatēta (4. piezīme), kuras saskaņā ar 4.1.2.9.5. iedaļu ātri nesadalās un kurām eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500 (vai, ja tāda nav, log Kow ≥ 4), kas norāda uz bioakumulācijas potenciālu; šīs vielas klasificē šajā kategorijā, ja vien nav citu zinātnisku pierādījumu, kuri norāda, ka klasificēšana nav vajadzīga. Šādi pierādījumi ir tas, ka hroniskās toksicitātes NOEC > šķīdība ūdenī vai > 1 mg/l, vai citi pierādījumi par ātru sadalīšanos vidē bez tiem, ko sniedz visas 4.1.2.9.5. iedaļā uzskaitītās metodes.

▼M2

1. piezīme

Kad vielas klasificē kategorijā “akūts 1” un/vai “hronisks 1”, vienlaikus jānorāda atbilstīgais m koeficients vai atbilstīgie m koeficienti (skatīt 4.1.3. tabulu).

2. piezīme

Klasificēšanai jābalstās uz ErC50 [= EC50 (pieaugums)]. Gadījumos, kad EC50 pamats nav noteikts vai nav reģistrēts ErC50, klasificēšana pamatojas uz zemāko pieejamo EC50.

3. piezīme

Ja nav pieejami noderīgi dati par sadalīšanos, kuri ir vai nu eksperimentāli noteikti, vai aplēsti dati, vielu uzskata par tādu, kas ātri nesadalās.

4. piezīme

“Nav akūti toksisks” nozīmē, ka L(E)C50 ir virs šķīdības ūdenī. Tas attiecas arī uz vāji šķīstošām vielām (šķīdība ūdenī < 1 mg/l), ja ir pierādījumi, ka akūtas iedarbības tests nesniedz patiesas ziņas par raksturīgo toksicitāti.

4.1.2.7.

Toksicitāte ūdens vidē

4.1.2.7.1.

Akūtu toksicitāti ūdens videi parasti nosaka, izmantojot 96 stundu LC50 zivīm, 48 stundu EC50 vēžveidīgo sugai un/vai 72 vai 96 stundu EC50 aļģu sugām. Šīm sugām ir dažādi trofiskie līmeņi, tās pieder dažādiem taksoniem, un tās uzskata par visu ūdens organismu surogātsugām. Datus par citām sugām (piemēram, Lemna spp.) arī apsver, ja ir piemērota testa metodika. Ūdensaugu augšanas inhibēšanas testus parasti uzskata par hroniskas toksicitātes testiem, bet EC50 klasifikācijas nolūkā uzskata par akūtām vērtībām (sk. 2. piezīmi).

4.1.2.7.2.

Nosakot hronisku toksicitāti ūdens videi, klasificēšanas mērķiem pieņem datus, kas ir tapuši atbilstīgi 8. panta 3. punktā minētajām standartizētajām testa metodēm, kā arī rezultātus, kuri gūti ar citām validētām un starptautiski atzītām testa metodēm. Izmanto NOEC vai citus ekvivalentus ECx (piemēram, EC10).

4.1.2.8.

Bioakumulācija

4.1.2.8.1.

Vielu bioakumulācija ūdens organismos var izraisīt toksisku ietekmi ilgākā laika posmā, pat ja faktiskā koncentrācija ūdenī ir neliela. Organiskām vielām bioakumulācijas potenciālu parasti nosaka, izmantojot oktanola/ūdens sadalīšanās koeficientu, ko parasti apzīmē ar log Kow. Attiecība starp organiskās vielas log Kow un tās biokoncentrāciju, ko mēra, nosakot biokoncentrācijas koeficientu (BKK) zivīs, ir vairākkārt atzīmēta literatūrā. Izmantojot Kow 4 robežvērtību, identificē tikai tās vielas, kam ir patiess biokoncentrācijas potenciāls. Tā tiek noteikts bioakumulācijas potenciāls, tomēr eksperimentāli noteikts BKK labāk noder mērījumu veikšanai, un, ja iespējams, tam ir jādod priekšroka. Klasifikācijas nolūkā uzskata, ka ≥ 500 BKK rādītājs zivīs norāda uz biokoncentrācijas potenciālu. Var novērot zināmu saistību starp hronisko toksicitāti un biokoncentrācijas potenciālu, jo toksicitāte ir saistīta ar vielas uzņemšanu ķermenī.

4.1.2.9.

Ātra organisko vielu sadalīšanās

4.1.2.9.1.

Vidi var ātri atbrīvot no vielām, kas ātri sadalās. Lai gan ietekme, it īpaši, vielām izlaistoties vai notiekot nelaimes gadījumam, ir iespējama, tā ir lokalizēta un turpinās īsu laiku. Ja viela vidē ātri nesadalās, tā ūdenī var būt toksiska ilgu laiku un plašā vides diapazonā.

4.1.2.9.2.

Viens veids, kā parādīt ātru sadalīšanos, ir, izmantojot biosadalīšanās skrīninga testus, kas ir paredzēti, lai noteiktu, vai organiskai vielai tiešām ir raksturīga “ātra biosadalīšanās”. Ja šādi dati nav pieejami, ātru sadalīšanos norāda bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP) (5 dienas)/ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) attiecība ≥ 0,5. Tādējādi viela, kas iztur šo skrīninga testu, tiek uzskatīta par vielu, kurai ir raksturīga “ātra” biosadalīšanās ūdens vidē, un tāpēc par nenoturīgu. Tomēr, ja viela neiztur skrīninga testu, tas nebūt vēl nenozīmē, ka vidē viela ātri nesadalās. Tāpēc var ņemt vērā arī citus pierādījumus par vielas ātru sadalīšanos vidē, un tiem ir īpaša nozīme, ja viela kavē mikrobu darbību standarta testos izmantotajos koncentrācijas līmeņos. Tādēļ ir norādīts vēl viens klasificēšanas kritērijs, kas ļauj ar datiem parādīt, ka viela ūdens vidē patiesībā nav biotiski vai abiotiski sadalījusies par > 70 % 28 dienu laikā. Tāpēc, ja parāda sadalīšanos, kas notiek videi reālos apstākļos, ar to ir panākta atbilstība “ātras sadalīšanās” kritērijam.

4.1.2.9.3.

Daudzi dati par sadalīšanos ir pieejami pussabrukšanas perioda veidā, un tos var izmantot ātras sadalīšanās noteikšanai, ja vien tiek panākta vielas pilnīga biosadalīšanās, t. i., pilnīga mineralizācija. Primārā biosadalīšanās parasti nav pietiekama ātrās sadalīšanās novērtējumā, ja vien nav iespējams pierādīt, ka sadalīšanās produkti neatbilst klasificēšanas kritērijam par bīstamību ūdens videi.

4.1.2.9.4.

Izmantotie kritēriji atspoguļo to, ka vidē sadalīšanās var būt biotiska un abiotiska. Var apsvērt hidrolīzi, ja hidrolīzes produkti neatbilst klasificēšanas kritērijiem par bīstamību ūdens videi.

4.1.2.9.5.

Uzskata, ka vielas ātri sadalās vidē, ja ir atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:

a) 

ja 28 dienu ilgos biosadalīšanās pētījumos tiek sasniegti vismaz šādi sadalīšanās līmeņi:

i) 

testi, kuru pamatā ir izšķīdis organiskais ogleklis: 70 %;

ii) 

testi, kas pamatojas uz negatīvām skābekļa piesātinājuma izmaiņām vai oglekļa dioksīda radīšanu: 60 % no teorētiskā maksimālā;

šie biosadalīšanās līmeņi ir jāpanāk 10 dienās no sadalīšanās sākuma, ko nosaka kā brīdi, kad ir sadalījušies 10 % vielas, ja šī viela nav noteikta kā UVCB viela vai kompleksa daudzkomponentu viela, kurai ir strukturāli līdzīgas sastāvdaļas; šajā gadījumā un ja ir pietiekams pamatojums, 10 dienu intervāla nosacījumu var atcelt un piemērot 28 dienu pārbaudes līmeni;

b) 

gadījumos, kad ir pieejami tikai BSP un ĶSP dati, kad BSP5/ĶSP attiecība ir ≥ 0,5; vai

c) 

ja ir pieejami citi pārliecinoši zinātniski pierādījumi par vielas (biotisko un/vai abiotisko) sadalīšanos ūdens vidē līdz līmenim > 70 % 28 dienu laikā.

4.1.2.10.

Neorganiski savienojumi un metāli

4.1.2.10.1.

Attiecībā uz neorganiskajiem savienojumiem un metāliem, sadalīšanās jēdzienam, kā to piemēro organiskajiem savienojumiem, ir maza nozīme vai tās nav nemaz. Drīzāk parastie vides procesi var pārveidot šīs vielas tā, ka toksisko sugu biopieejamība ir vai nu paaugstināta, vai pazemināta. Tāpat piesardzīgi ir jāizmanto dati par bioakumulāciju ( 15 ).

4.1.2.10.2.

Slikti šķīstoši neorganiskie savienojumi un metāli var būt akūti vai hroniski toksiski ūdens vidē atkarībā no bioloģiski pieejamo neorganisko sugu raksturīgās toksicitātes un daudzuma, kādā tās nonāk šķīdumos. Visi pierādījumi ir jāsalīdzina klasificēšanas lēmumā. Tas īpaši attiecas uz metāliem, kuri uzrāda neviennozīmīgus rezultātus pārveidošanas/izšķīšanas protokolā.

4.1.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

4.1.3.1.

Maisījumu klasifikācijas sistēma attiecas uz visām klasifikācijas kategorijām, ko izmanto un “hronisks” vielām, t. i., kategoriju “akūts 1” un “hronisks 1 līdz 4”. Lai, klasificējot maisījuma bīstamību ūdens videi, izmantotu visus pieejamos datus, attiecīgā gadījumā izmanto šādu shēmu.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas ir klasificētas kategorijā “akūts 1” un “hronisks 1”, un maisījumā ir 1 % vai lielāka koncentrācija (masas procentos), kā arī tās, kas ir klasificētas kategorijā “hronisks 2”, “hronisks 3” un “hronisks 4” un maisījumā ir 1 % vai lielāka koncentrācija (masas procentos), ja vien nav pamata domāt (kā tas ir, piemēram, attiecībā uz ļoti toksiskām sastāvdaļām (sk. 4.1.3.5.5.5. iedaļu)), ka sastāvdaļa, kura ir zemākā koncentrācijā, tomēr ir būtiska, lai šo maisījumu pieskaitītu tiem maisījumiem, kas ir bīstami ūdens videi. Parasti vielām, kas klasificētas kategorijā “akūts 1” vai “hronisks 1”, koncentrācija, kura jāņem vērā, ir (0,1/M) %. (m koeficients ir paskaidrots 4.1.3.5.5.5. iedaļā).

4.1.3.2.

Pieeja akūtas vides bīstamības klasificēšanai ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamā informācijas daudzuma par pašu maisījumu un tā sastāvdaļām. 4.1.2. attēlā šis process ir izklāstīts šādi.

Daudzpakāpju pieejas elementi iekļauj:

— 
klasificēšanu, kam pamatā ir testēti maisījumi,
— 
klasificēšanu, kam pamatā ir savienošanas principi,
— 
“klasificēto sastāvdaļu summēšanas” un/vai “pieskaitīšanas formulas” izmantošanu.

▼M12

4.1.2. attēls

Daudzpakāpju pieeja maisījumu klasificēšanai pēc īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības ūdens videi

image

▼M2

4.1.3.3.

Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visa maisījuma toksicitāti

4.1.3.3.1.

Ja ir testēts viss maisījums tā toksicitātes noteikšanai ūdens vidē, šo informāciju var izmantot, lai maisījumu klasificētu atbilstīgi kritērijiem, kas ir noteikti vielām. Klasificēšana parasti pamatojas uz datiem par zivīm, vēžveidīgajiem un aļģēm/augiem (skatīt 4.1.2.7.1. un 4.1.2.7.2. iedaļu). Ja nav atbilstīgu datu par akūto vai hronisko toksicitāti maisījumam kopumā, ir jāpiemēro “savienošanas principi” vai “summēšanas metode” (skatīt 4.1.3.4. un 4.1.3.5. iedaļu).

4.1.3.3.2.

►M12  Maisījumu ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasificēšanai ir vajadzīga papildu informācija par sadalīšanos un noteiktos gadījumos par bioakumulāciju. ◄ Sadalīšanās un bioakumulācijas testus maisījumiem neizmanto, jo parasti tās ir grūti interpretēt, un šādi testi var būt nozīmīgi tikai attiecībā uz atsevišķām vielām.

4.1.3.3.3.

Klasificēšana kategorijā “akūts 1”
a) 

Ja ir pieejami atbilstīgi akūtās toksicitātes testa dati par maisījumu kopumā (LC50 vai EC50) un tie parāda L(E)C50 ≤ 1 mg/l,

maisījumu klasificē kategorijā “akūts 1” saskaņā ar 4.1.0. tabulas a) punktu.

b) 

Ja ir pieejami atbilstīgi akūtās toksicitātes testa dati par maisījumu kopumā (LC50(s) vai EC50(s)) un tie parāda L(E)C50(s) >1 mg/l parasti visiem trofiskajiem līmeņiem,

▼M12

īstermiņa (akūtās) bīstamības kategorijā tas nav jāklasificē.

▼M2

4.1.3.3.4.

Klasificēšana kategorijās “hronisks 1, 2 un 3”.
a) 

Ja ir pieejami atbilstīgi hroniskās toksicitātes dati par maisījumu kopumā (ECx vai NOEC) un tie parāda testētā maisījuma ECx vai NOEC ≤ 1mg/l,

i) 

maisījumu klasificē kategorijās “hronisks 1, 2 vai 3” saskaņā ar 4.1.0. tabulas b), ii) punktu kā maisījumu, kas ātri sadalās, ja pieejamā informācija ļauj secināt, ka visas attiecīgās maisījuma sastāvdaļas ātri sadalās;

ii) 

maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 1 vai 2” visos citos gadījumos saskaņā ar 4.1.0. tabulas b), i) punktu kā maisījumu, kas ātri nesadalās.

b) 

Ja ir pieejami atbilstīgi hroniskās toksicitātes dati par maisījumu kopumā (ECx vai NOEC) un tie parāda testētā maisījuma ECx(s) vai NOEC(s) > 1 mg/l parasti visiem trofiskajiem līmeņiem,

▼M12

ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības 1., 2. vai 3. kategorijā tas nav jāklasificē.

▼M2

4.1.3.3.5.

Klasificēšana kategorijā “hronisks 4”

Ja tomēr ir iemesli bažām,

maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 4” (drošības klasifikācija) saskaņā ar 4.1.0. tabulu.

4.1.3.4.

Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visa maisījuma toksicitāti. Savienošanas principi

4.1.3.4.1.

Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu bīstamību ūdens videi, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma radīto bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem. Tomēr, ja piemēro savienošanas noteikumu atšķaidīšanai, izmanto 4.1.3.4.2. un 4.1.3.4.3. iedaļu.

4.1.3.4.2.

Atšķaidīšana. Ja maisījumu veido, atšķaidot citu vielu vai maisījumu, kurš ir klasificēts kā bīstams ūdens videi, ar atšķaidītāju, kas ir vienlīdz bīstams vai mazāk bīstams ūdens videi par vismazāk bīstamo sākotnējo sastāvdaļu un kas, visticamāk, neiespaido citu sastāvā esošo vielu bīstamību, tad atšķaidīto maisījumu var klasificēt kā ekvivalentu sākotnējam testētajam maisījumam vai vielai. Alternatīvi var piemērot 4.1.3.5. iedaļā izklāstīto metodi.

▼M4

4.1.3.4.3.

Ja maisījums ir veidots, izšķīdinot ūdenī vai kādā citā pilnīgi netoksiskā materiālā citu testētu maisījumu vai vielu, maisījuma toksiskumu var aprēķināt, izmantojot sākotnējā maisījuma vai vielas datus.

▼M2

4.1.3.5.

Maisījumu klasificēšana, ja dati par toksicitāti ir pieejami par dažām vai visām maisījuma sastāvdaļām

4.1.3.5.1.

Maisījuma klasificēšana pamatojas uz tā klasificēto sastāvdaļu koncentrācijas summēšanu. To sastāvdaļu procentuālais daudzums, kas klasificētas kategorijā “akūts” vai “hronisks”, procentuālais daudzums tiek tieši summēts. Informācija par summēšanas metodi ir sīkāk sniegta 4.1.3.5.5. iedaļā.

4.1.3.5.2.

Maisījumus var veidot, kombinējot gan tās sastāvdaļas, kuras ir klasificētas (kategorijā “akūts 1” un/vai “hronisks 1, 2, 3, 4”), gan citas sastāvdaļas, par kurām ir pieejami atbilstīgi toksicitātes testa dati. Ja atbilstīgi dati par toksicitāti ir pieejami vairāk nekā par vienu maisījuma sastāvdaļu, šo sastāvdaļu kombinēto toksicitāti aprēķina pēc turpmāk dotajām a) vai b) pieskaitīšanas formulām atkarībā no toksicitātes datu rakstura.

a) 

Pamatojoties uz akūtu toksicitāti ūdens videi:

image

kur

Ci

=

i sastāvdaļas koncentrācija (masas procentos);

L(E)C50i

=

(mg/l) LC50 vai EC50 i sastāvdaļai;

η

=

sastāvdaļu skaits, un i ir no 1 līdz n;

L(E)C50 m

=

L(E) C50 maisījuma daļai, par kuru ir testa dati.

▼M12

Aprēķināto toksicitāti var izmantot, lai piešķirtu īstermiņa (akūtās) bīstamības kategoriju tai maisījuma daļai, ko vēlāk izmanto, piemērojot summēšanas metodi.

▼M2

b) 

Pamatojoties uz akūtu toksicitāti ūdens videi:

image

kur

Ci

=

i sastāvdaļas koncentrācija (masas procentos) attiecībā uz sastāvdaļām, kas ātri sadalās;

Cj

=

j sastāvdaļas koncentrācija (masas procentos) attiecībā uz sastāvdaļām, kas ātri nesadalās;

NOECi

=

NOEC (vai citi atzīti hroniskas toksicitātes mērījumi) i sastāvdaļai attiecībā uz sastāvdaļām, kas ātri sadalās, mg/l;

NOECj

=

NOEC (vai citi atzīti hroniskas toksicitātes mērījumi) j sastāvdaļai attiecībā uz sastāvdaļām, kas ātri nesadalās, mg/l;

n

=

sastāvdaļu skaits, un i un j ir no 1 līdz n;

EqNOECm

=

ekvivalents NOEC maisījuma daļai, par kuru ir testa dati.

Ekvivalentā toksicitāte tādējādi parāda faktu, ka vielas, kas ātri nesadalās, klasificē par vienu bīstamības kategorijas līmeni “stingrāk” nekā vielas, kuras ātri sadalās.

▼M12

Aprēķināto ekvivalento toksicitāti var izmantot, lai saskaņā ar kritērijiem, kas attiecas uz vielām, kuras ātri sadalās (4.1.0. tabulas b) punkta ii) apakšpunkts), tai maisījuma daļai, ko vēlāk izmanto, piemērojot summēšanas metodi, piešķirtu ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības kategoriju.

▼M2

4.1.3.5.3.

Ja pieskaitīšanas formulu piemēro maisījuma daļai, ir ieteicams aprēķināt šīs maisījuma daļas toksicitāti, izmantojot katras vielas toksicitātes vērtības, kas attiecas uz vienām un tām pašām taksonomiskajām grupām (t. i., zivīm, vēžveidīgajiem, aļģēm vai to ekvivalentiem), un tad izmantot augstāko iegūto toksicitāti (zemāko vērtību) (t. i., izmantot visjutīgāko no trim taksonomiskajām grupām). Tomēr, ja toksicitātes dati par katru sastāvdaļu iegūstami par vienu un to pašu taksonomisko grupu, katras sastāvdaļas toksicitātes vērtību izvēlas tai pašā veidā, kādā toksicitātes vērtības izvēlas, klasificējot vielas, t. i., izmanto augstāko toksicitāti (no visjutīgākā testa organisma). Aprēķināto akūto un hronisko toksicitāti vēlāk izmanto, lai novērtētu to, vai šo maisījuma daļu klasificēt kategorijā “akūts 1” un/vai “hronisks 1, 2 vai 3”, izmantojot tos pašus kritērijus, kas ir aprakstīti vielām.

4.1.3.5.4.

Ja maisījums ir klasificēts vairāk nekā vienā veidā, izmanto metodi, kas dod konservatīvāko rezultātu.

4.1.3.5.5.

Summēšanas metode

4.1.3.5.5.1.   Pamatojums

4.1.3.5.5.1.1.

Attiecībā uz vielu klasificēšanu kategorijās “hronisks 1” līdz “hronisks 3” pamata toksicitātes kritēriji starp kategorijām atšķiras ar koeficientu 10. Vielas, kas ir klasificētas augstas toksicitātes diapazonā, ietekmē zemāka diapazona maisījuma klasifikāciju. Tādēļ, aprēķinot šīs klasifikācijas kategorijas, ir jāņem vērā ikvienas tādas vielas ietekme, kas klasificēta kategorijā “hronisks 1, 2 vai 3”.

4.1.3.5.5.1.2.

Ja maisījumā ir sastāvdaļas, kas klasificētas kategorijā “akūts 1” vai “hronisks 1”, ir jāpievērš uzmanība faktam, ka šādas sastāvdaļas, kuru akūtā toksicitāte ir zem 1 mg/l un/vai hroniskā toksicitāte ir zem 0,1 mg/l (ja ātri nesadalās) un 0,01 mg/l (ja ātri sadalās), sekmē maisījuma toksicitāti, pat ja tās ir mazā koncentrācijā. Šāda augsta toksicitāte ūdens videi bieži piemīt pesticīdu aktīvajām vielām, bet tā piemīt arī citām vielām, tādām kā organometāliskie savienojumi. Šādos apstākļos parastās vispārējās robežkoncentrācijas izmantošanas rezultātā maisījumu klasificē neatbilstīgi. Tāpēc, lai ņemtu vērā ļoti toksiskas sastāvdaļas, ir jālieto koeficienti, kā izklāstīts 4.1.3.5.5.5. iedaļā.

4.1.3.5.5.2.   Klasificēšanas procedūra

4.1.3.5.5.2.1.

Kopumā stingrākai maisījumu klasifikācijai ir lielāks spēks nekā mazāk stingrai klasifikācijai, piemēram, klasifikācijai kategorijā “hronisks 1” ir lielāks spēks nekā klasifikācijai kategorijā “hronisks 2”. No tā izriet, ka, klasificējot maisījumu kategorijā “hronisks 1”, klasificēšanas procedūra ir pabeigta. Nav iespējams klasificēt maisījumu stingrāk, kā klasificējot to kategorijā “hronisks 1”. Tāpēc nav vajadzības turpināt klasificēšanas procedūru.

4.1.3.5.5.3.   Klasificēšana kategorijā “akūts 1”.

4.1.3.5.5.3.1.

Vispirms ņem vērā visas sastāvdaļas, kas ir klasificētas kategorijā “akūts 1”. Ja šo sastāvdaļu, kas reizinātas ar to atbilstīgajiem m koeficientiem, summa (procentos) ir lielāka par 25 %, maisījumu kopumā klasificē kategorijā “akūts 1”.

4.1.3.5.5.3.2.

►M12  Ar šādu klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz īstermiņa (akūtajām) bīstamībām ir apkopota 4.1.1. tabulā. ◄



4.1.1. tabula

▼M12

Ar klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījuma klasificēšana attiecībā uz īstermiņa (akūtajām) bīstamībām

▼M2

Klasificēto sastāvdaļu summa

Maisījuma klasifikācija

“akūts 1” × M () ≥ 25 %

“akūts 1”

(1)   m koeficients ir paskaidrots 4.1.3.5.5.5. iedaļā.

4.1.3.5.5.4.   Klasificēšana kategorijā “hronisks 1, 2, 3 un 4”

4.1.3.5.5.4.1.

Vispirms ņem vērā visas sastāvdaļas, kas ir klasificētas kategorijā “hronisks 1”. Ja šo sastāvdaļu, kas reizinātas ar to atbilstīgajiem m koeficientiem, summa (procentos) ir vienāda ar 25 % vai lielāka, maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 1”. Ja aprēķinu rezultātā maisījums tiek klasificēts kategorijā “hronisks 1”, tad klasificēšanas process ir pabeigts.

4.1.3.5.5.4.2.

Ja maisījums nav klasificēts kategorijā “hronisks 1”, apsver maisījuma klasificēšanu kategorijā “hronisks 2”. Maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 2”, ja kategorijas “hronisks 1” sastāvdaļu, kuras reizinātas ar to atbilstīgajiem m koeficientiem, summa (procentos), to reizinot ar 10 un pieskaitot visu kategorijai “hronisks 2” piederīgo sastāvdaļu summu (procentos), ir vienāda ar 25 % vai lielāka. Ja aprēķinu rezultātā maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 2”, klasificēšanas process ir pabeigts.

4.1.3.5.5.4.3.

Ja maisījums nav klasificēts kategorijā “hronisks 1” vai “hronisks 2”, apsver maisījuma klasificēšanu kategorijā “hronisks 3”. Maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 3”, ja kategorijas “hronisks 1” sastāvdaļu, kuras reizinātas ar to atbilstīgajiem m koeficientiem, summa (procentos), to reizinot ar 100 un pieskaitot visu kategorijai “hronisks 2” piederīgo sastāvdaļu summu (procentos), kas reizināta ar 10, un pieskaitot visu kategorijai “hronisks 3” piederīgo sastāvdaļu summu (procentos), ir ≥ 25 %.

4.1.3.5.5.4.4.

Ja maisījums joprojām nav klasificēts kategorijā “hronisks 1, 2 vai 3”, apsver maisījuma klasificēšanu kategorijā “hronisks 4”. Maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 4”, ja kategorijā “hronisks 1, 2, 3 un 4” sastāvdaļu procentos izteikto daudzumu summa ir vienāda ar 25 % vai lielāka.

4.1.3.5.5.4.5.

►M12  Ar klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz ilgtermiņa (hroniskajām) bīstamībām ir apkopota 4.1.2. tabulā. ◄



4.1.2. tabula

▼M12

Ar klasificēto sastāvdaļu koncentrācijas summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz ilgtermiņa (hroniskajām) bīstamībām

▼M2

Klasificēto sastāvdaļu summa

Maisījuma klasifikācija

“hronisks 1” × M () ≥ 25 %

“hronisks 1”

(M × 10 × “hronisks 1”) + “hronisks 2” ≥ 25 %

“hronisks 2”

(M × 100 × “hronisks 1”) + (10 × “hronisks 2”) + “hronisks” 3 ≥ 25 %

“hronisks 3”

“hronisks 1” + “hronisks 2” + “hronisks 3” + “hronisks 4” ≥ 25 %

“hronisks 4”

(1)   m koeficients ir paskaidrots 4.1.3.5.5.5. iedaļā.

4.1.3.5.5.5.   Maisījumi ar ļoti toksiskām sastāvdaļām

4.1.3.5.5.5.1.

Kategorijas “akūts 1” un “hronisks 1” sastāvdaļas, kuru toksicitātes rādītājs ir zem 1 mg/l un/vai hroniskās toksicitātes rādītājs zem 0,1 mg/l (ja ātri nesadalās) un 0,01 mg/l (ja ātri sadalās), sekmē maisījuma toksicitāti, pat ja tā ir mazā koncentrācijā, un tām parasti piešķir lielāku svaru, piemērojot klasifikācijai summēšanas metodi. Ja maisījums satur sastāvdaļas, kas ir klasificētas kategorijā “akūts” vai “hronisks 1”, piemēro vienu no turpmākā.

— 
4.1.3.5.5.3. un 4.1.3.5.5.4. iedaļā izklāstītā daudzpakāpju pieeja, piemērojot masas summu, reizinot kategorijas “akūts 1” un “hronisks 1” sastāvdaļu koncentrācijas ar koeficientu, nevis vienkārši saskaitot procentus. Tas nozīmē, ka kategorijas “akūts 1” koncentrāciju 4.1.1. tabulas kreisajā slejā un kategorijas “hronisks 1” koncentrāciju 4.1.2. tabulas kreisajā slejā reizina ar atbilstīgo koeficientu. Koeficientus, ko izmanto šīm sastāvdaļām, nosaka, izmantojot toksicitātes vērtības, kas ir apkopotas 4.1.3. tabulā. Tāpēc, lai klasificētu maisījumu, kas satur kategorijas “akūts/hronisks 1” sastāvdaļas, klasificētājam, piemērojot summēšanas metodi, ir jāzina m koeficienta vērtība.
— 
Pieskaitīšanas formula (sk. 4.1.3.5.2. iedaļu), ja dati par toksicitāti ir pieejami par visām ļoti toksiskajām sastāvdaļām maisījumā un ja ir pārliecinoši pierādījumi par to, ka visas citas sastāvdaļas, ieskaitot tās, par kuru akūto un/vai hronisko toksicitāti nav pieejami īpaši dati, ir ar zemu toksicitāti vai netoksiskas un ievērojami neietekmē maisījuma bīstamību videi.

▼M4



4.1.3.  tabula

Reizināšanas koeficienti ļoti toksiskām maisījumu komponentēm

Akūts toksiskums

reizin. koeficients

Hronisks toksiskums

reizin. koeficients

L(E)C50 vērtība (mg/l)

 

NOEC vērtība (mg/l)

NRD () sastāvdaļas

RD () sastāvdaļas

0,1 < L(E)C50 ≤ 1

1

0,01 < NOEC ≤ 0,1

1

0,01 < L(E)C50 ≤ 0,1

10

0,001 < NOEC ≤ 0,01

10

1

0,001 < L(E)C50 ≤ 0,01

100

0,0001 < NOEC ≤ 0,001

100

10

0,0001 < L(E)C50 ≤ 0,001

1 000

0,00001 < NOEC ≤ 0,0001

1 000

100

0,00001 < L(E)C50 ≤ 0,0001

10 000

0,000001 < NOEC ≤ 0,00001

10 000

1 000

(turpināt intervālos ar koeficientu 10)

(turpināt intervālos ar koeficientu 10)

(1)   Ātri nesadalās.

(2)   Ātri sadalās.

▼M2

4.1.3.6.

Maisījumu ar sastāvdaļām, par kurām nav izmantojamas informācijas, klasificēšana

4.1.3.6.1.

►M12  Ja par vienu vai vairākām attiecīgām sastāvdaļām nav izmantojamas informācijas attiecībā uz to īstermiņa (akūto) un/vai ilgtermiņa (hronisko) bīstamību ūdens videi, maisījumu nevar pieskaitīt ne pie vienas, ne pie vairākām galīgajām bīstamības kategorijām. ◄ Šajā gadījumā maisījumu klasificē, pamatojoties tikai uz tā zināmajām sastāvdaļām, drošības datu lapai (DDL) un marķējumam pievienojot papildu paziņojumu: “satur x % sastāvdaļu, par kuru bīstamību ūdens videi nav ziņu”.

4.1.4.   Paziņošana par bīstamību

4.1.4.1.

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 4.1.4. tabulu.

▼M12



4.1.4. tabula

Marķējuma elementi, kas apzīmē bīstamību ūdens videi

ĪSTERMIŅA (AKŪTĀ) BĪSTAMĪBA ŪDENS VIDEI

 

“Akūts 1”

GHS piktogramma

image

Signālvārds

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H400: Ļoti toksisks ūdens organismiem

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P273

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P391

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501



ILGTERMIŅA (HRONISKĀ) BĪSTAMĪBA ŪDENS VIDEI

 

Hronisks 1

Hronisks 2

Hronisks 3

Hronisks 4

GHS piktogrammas

image

image

Piktogrammu neizmanto

Piktogrammu neizmanto

Signālvārds

Uzmanību

Signālvārdu neizmanto

Signālvārdu neizmanto

Signālvārdu neizmanto

Bīstamības apzīmējums

H410: Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

H411: Toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

H412: Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

H413: Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P273

P273

P273

P273

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P391

P391

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

 

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

▼M2

5.   5. DAĻA. PAPILDU BĪSTAMĪBA

5.1.   Bīstama ozona slānim

5.1.1.   Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

5.1.1.1.

Ozona noārdīšanas potenciāls (ONP) ir katram oglekļa savienojumu saturošas gāzes avota paveidam atšķirīgs integrējošs lielums, kas nosaka oglekļa savienojumus saturošo gāzu paredzamo ozona noārdīšanas apjomu stratosfērā, pamatojoties uz vielu masas attiecību, salīdzinot ar CFC-11. ONP saskaņā ar oficiālo definīciju ir maksimālās ozona vērtības integrēto traucējumu koeficients konkrēta savienojuma diferencētai emisijas masai, salīdzinot ar vienādu CFC-11 emisiju.

Viela, kas bīstama ozona slānim ir viela, kura, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem par tās īpašībām un tās paredzamo vai novēroto sadalīšanos un uzvešanos vidē, var radīt briesmas stratosfēras ozona slāņa struktūrai un/vai tā funkcionēšanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) I pielikums satur vielu sarakstu, kas noārda ozona slāni ( 16 ).

5.1.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

5.1.2.1.

Vielu klasificē kā bīstamu ozona slānim (1. kategorija), ja pieejamie dati par tās īpašībām un tās paredzamā vai novērotā iedarbība uz vidi norāda, ka viela var radīt bīstamību stratosfēras ozona slāņa struktūrai un/vai funkcionēšanai.

5.1.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

5.1.3.1.

Maisījumus klasificē kā bīstamus ozona slānim (1. kategorija), pamatojoties uz šo maisījumu vielas(-u), ko arī klasificē kā ozona slānim bīstamu(-as) (1. kategorija), individuālo koncentrāciju atbilstīgi 5.1. tabulai.



5.1. tabula

Vispārējā robežkoncentrācija vielām (maisījumos), kuras klasificētas kā bīstamas ozona slānim (1. kategorija), lai maisījumu klasificētu kā bīstamu ozona slānim (1. kategorija)

Vielas klasifikācija

Maisījuma klasifikācija

Bīstams ozona slānim (1. kategorija)

C ≥ 0,1 %

5.1.4.   Paziņošana par bīstamību

5.1.4.1.

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 5.2. tabulu.



5.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi par bīstamību ozona slānim

Simbols/piktogramma

image

Signālvārds

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H420: Bīstams sabiedrības veselībai un videi, jo iznīcina ozonu atmosfēras augšējā slānī

Drošības prasību apzīmējumi

P502

▼B




II PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR NOTEIKTU VIELU UN MAISĪJUMU MARĶĒŠANU UN IEPAKOŠANU

Šis pielikums sastāv no piecām daļām:

— 
1. daļā ir izklāstīti īpaši noteiktu klasificētu vielu un maisījumu marķēšanas noteikumi;
— 
2. daļā ir izklāstīti noteikumi par papildu bīstamības apzīmējumiem, ko iekļauj noteiktu maisījumu marķējumā;
— 
3. daļā ir izklāstīti īpaši noteikumi par iepakošanu;
— 
4. daļā izklāstīts īpašs noteikums par augu aizsardzības līdzekļiem.
— 
5. daļā ir to bīstamo vielu un maisījumu saraksts, uz kurām attiecas 29. panta 3. punkts.

1.   1. DAĻA: PAPILDU INFORMĀCIJA PAR BĪSTAMĪBĀM

Apzīmējumi, kas minēti 1.1. un 1.2. sadaļā, jāpiešķir atbilstīgi 25. panta 1. punktam vielām un maisījumiem, kas klasificēti kā vai bīstamība veselībai vai videi bīstami vai kā fizikālās bīstamības.

1.1.   Fizikālās īpašības

1.1.1.   EUH001- “Sprādzienbīstams sausā veidā”

Sprādzienbīstamas vielas un maisījumi, kas minēti I pielikuma 2.1. sadaļā un ko laiž tirgū samitrinātus ar ūdeni vai spirtu vai atšķaidītus ar citām vielām, lai mazinātu sprādzienbīstamību.

▼M4 —————

▼B

1.1.3.   EUH014 – “Aktīvi reaģē ar ūdeni”

Vielas vai maisījumi, kas spēcīgi reaģē ar ūdeni, piemēram, acetilhlorīds, sārmu metāli, titāna tetrahlorīds.

1.1.4.   EUH018 – “Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu”

Vielas un maisījumi, ko neklasificē kā pašuzliesmojošus, bet kas var veidot uzliesmojošus/sprādzienbīstamus tvaiku un gaisa maisījumus. Tas var attiekties uz halogenētiem ogļūdeņražiem un uz tādiem maisījumiem, kuros ir gaistošas un uzliesmojošas sastāvdaļas vai arī vairs nav kādas gaistošas un neuzliesmojošas sastāvdaļas.

1.1.5.   EUH019 – “Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus”

Vielas un maisījumi, kas uzglabāšanas laikā var radīt sprādzienbīstamus peroksīdus, piemēram, dietilēteri, 1,4-dioksānu.

1.1.6.   EUH044 – “Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē”

Vielas un maisījumi, ko pašus neklasificē kā sprādzienbīstamus atbilstīgi I pielikuma 2.1. sadaļai, bet kas praksē, karsēti pietiekami slēgtos apstākļos, var radīt sprādzienbīstamību. Tas jo īpaši attiecas uz vielām, kurām šī īpašība nepiemīt, ja tās karsē mazāk stiprās tvertnēs, bet kuras sadalās ar sprādzienu, karsējot tērauda tvertnē.

1.2.   Veselību ietekmējošas īpašības

1.2.1.   EUH029 – “Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes”

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni vai mitru gaisu, potenciāli bīstamā daudzumā izdala gāzes, kuras klasificētas akūtas toksicitātes 1., 2. vai 3. kategorijā, piemēram, alumīnija fosfīds, fosfora pentasulfīds.

1.2.2.   EUH031 – “Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes”

Vielas vai maisījumi, kas reaģē ar skābēm, bīstamā daudzumā izdalot gāzes, kuras klasificētas akūtas toksicitātes 3. kategorijā, piemēram, nātrija hipohlorīds, bārija polisulfīds.

1.2.3.   EUH032 – “Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes”

Vielas vai maisījumi, kas reaģē ar skābēm, bīstamā daudzumā izdalot gāzes, kuras klasificētas akūtas toksicitātes 1. vai 2. kategorijā, piemēram, ciānūdeņražskābes sāļi, nātrija azīds.

1.2.4.   EUH066 – “Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu”

Vielas un preparāti, kas var izraisīt ādas sausumu, zvīņošanos vai sprēgāšanu, bet kas neatbilst I pielikuma 3.2. sadaļā minētajiem ādas kairinājuma kritērijiem, pamatojoties uz:

— 
praktiskiem novērojumiem; vai
— 
attiecīgiem pierādījumiem par to paredzamo iedarbību uz ādu.

1.2.5.   EUH070 – “Toksisks saskarē ar acīm”

Vielas un maisījumi, attiecībā uz kuriem acu kairinājuma pārbaude ir uzrādījusi tādas acīmredzamas sistēmiskas toksicitātes vai nāvējošas pazīmes dzīvniekiem, ar kuriem ir veiktas pārbaudes, kuras visdrīzāk var saistīt ar vielas vai maisījuma absorbciju caur acs gļotādu. Apzīmējums piemērojams arī tad, ja ir pierādījumi par sistēmisku toksicitāti cilvēkiem pēc saskares ar acīm.

Apzīmējums jālieto arī tad, ja viela vai maisījums satur citu vielu, kas marķēta saistībā ar šādu iedarbību, un ja šīs vielas koncentrācija ir vienāda ar 0,1  % vai lielāka, ja vien VI pielikuma 3. daļā nav noteikts citādi.

1.2.6.   EUH071 – “Kodīgs elpceļiem”

Papildus klasificēšanai pēc ieelpas toksicitātes, ja par vielu vai maisījumu ir pieejami dati par to, ka toksicitātes mehānisms ir kodīgs saskaņā ar 3.1.2.3.3. sadaļu un I pielikuma 3.1.3. tabulas 1. piezīmi.

Papildus klasificēšanai attiecībā uz ādas kodīgumu, ja par vielu vai maisījumu nav pieejami akūtas inhalācijas toksicitātes pārbaudes dati un šo vielu vai maisījumu var ieelpot.

2.   2. DAĻA. ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PAPILDU MARĶĒŠANAS ELEMENTIEM NOTEIKTIEM MAISĪJUMIEM

2.1. līdz 2.10. sadaļā minētos bīstamības apzīmējumus maisījumiem piešķir saskaņā ar 25. panta 6. punktu.

2.1.   Svinu saturoši maisījumi

Ja krāsu un laku iepakojuma svina saturs pārsniedz 0,15  % (kas izteikti metāla svara vienībās) no maisījuma kopējā svara, kā to nosaka ISO standarts 6503, uz to marķējuma zīmēm ir jābūt šādam apzīmējumam:

EUH201 – “Satur svinu. Nedrīkst lietot uz virsmām, kuras var nonākt bērnam mutē.”

Ja iepakojumu saturs ir mazāks par 125 mililitriem, apzīmējums var būt šāds:

EUH201A – “Brīdinājums! Satur svinu.”

2.2.   Ciānakrilātu saturoši maisījumi

Marķējuma zīmē uz iepakojuma, kas tieši satur adhezīvus un ciānakrilātu bāzes, jābūt šādam apzīmējumam:

EUH202 – “Ciānakrilāts. Bīstami. Iedarbība uz acīm un ādu tūlītēja. Sargāt no bērniem.”

Iepakojumam jāpievieno atbilstīgi padomi par drošību.

2.3.   Cementi un cementa maisījumi

Ja vien cementi un cementa maisījumi vēl nav klasificēti un marķēti kā sensibilizatori ar bīstamības apzīmējumu H317 “Var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas”, marķējuma zīmē uz to cementu un cementa maisījumu iepakojumiem, kas dehidrētā veidā satur 0,0002  % šķīstoša hroma (VI) no cementa kopējā sausā svara, jābūt šādam apzīmējumam:

EUH203 – “Satur hromu (VI). Var izraisīt alerģisku reakciju.”

Ja izmanto reducējošus aģentus, uz cementa vai cementu saturošo maisījumu iepakojuma ir jāiekļauj informācija par iepakošanas datumu, uzglabāšanas nosacījumiem un atbilstīgo uzglabāšanas laikposmu, kurā reducējošais aģents saglabā aktivitāti un uztur šķīstošā hroma VI saturu zem 0,0002  %.

2.4.   Izocianātu saturoši maisījumi

Ja vien marķējuma zīmē uz iepakojuma nav jau norādīts, uz tāda maisījuma taras, kas satur izocianātus (tādus kā monomēri, oligomēri, prepolimēri utt. vai to maisījumi), ir jābūt šādam apzīmējumam:

EUH204 – “Satur izocianātus. Var izraisīt alerģisku reakciju.”

2.5.   Maisījumi, kas satur epoksa savienojumus ar vidējo molekulāro svaru ≤ 700.

Ja vien marķējuma zīmē uz iepakojuma nav jau norādīts, uz tāda maisījuma taras, kas satur epoksa savienojumus ar vidējo molekulāro svaru ≤ 700, ir jābūt šādam apzīmējumam:

EUH205 – “Satur epoksa savienojumus. Var izraisīt alerģisku reakciju.”

2.6.   Aktīvo hloru saturoši maisījumi, ko pārdod plašai sabiedrībai

Marķējuma zīmē uz maisījuma iepakojuma, kurā atrodas vairāk kā 1 % aktīvā hlora, ir jābūt šādam apzīmējumam:

EUH206 – “Brīdinājums! Nelietot kopā ar citiem produktiem. Var izdalīt kaitīgas gāzes (hlors).”

2.7.   Kadmiju (sakausējumus) saturoši maisījumi, kas ir domāti lodēšanai

Marķējuma zīmē uz minēto maisījumu iepakojumiem ir jābūt šādam apzīmējumam:

EUH207 – “Brīdinājums! Satur kadmiju. Lietojot veidojas bīstami izgarojumi. Sk. ražotāja sniegto informāciju. Ievērot drošības instrukcijas.”

▼M2

2.8.   Maisījumi, kas satur vismaz vienu sensibilizējošu vielu

Marķējuma zīmē uz maisījumu iepakojuma, kuri nav klasificēti kā sensibilizējoši, bet satur vismaz vienu vielu, kas klasificēta kā sensibilizējoša un kas maisījumā ir koncentrācijā, kura ir vienāda vai lielāka par I pielikuma 3.4.6. tabulā noteikto koncentrāciju, ir jābūt šādam apzīmējumam:

EUH208 – “Satur (sensibilizējošās vielas nosaukums). Var izraisīt alerģisku reakciju”.

Maisījumiem, kuri klasificēti kā sensibilizējoši un satur citu(-as) vielu(-as), kas klasificēta(-as) kā sensibilizējoša(-as) (papildus tai vielai, kura ir pamatā maisījuma klasifikācijai) un kas maisījumā ir koncentrācijā, kura ir vienāda vai lielāka par I pielikuma 3.4.6. tabulā noteikto koncentrāciju, marķējuma zīmē ir jābūt šīs/šo vielas(-u) nosaukumam(-iem).

▼M12

Ja maisījumu marķē saskaņā ar 2.4. vai 2.5. iedaļu, apzīmējumu EUH208 attiecīgās vielas marķējumā var nenorādīt.

▼B

2.9.   Šķidri maisījumi, kas satur halogenētos ogļūdeņražus

Šķidriem maisījumiem, kas neuzrāda uzliesmošanas punktu vai uzliesmošanas punktu virs 60 oC, bet nepārsniedzot 93o C, un satur halogenētu ogļūdeņradi un vairāk kā 5 % viegli uzliesmojošas vai uzliesmojošas vielas, atkarībā no tā vai iepriekšminētās vielas ir viegli uzliesmojošas vai uzliesmojošas, marķējuma zīmē uz iepakojuma ir attiecīgi jābūt šādiem apzīmējumiem:

EUH209 – “Lietojot var viegli uzliesmot” vai

EUH209A – “Lietojot var kļūt uzliesmojošs”

2.10.   Maisījumi, kas nav paredzēti lietošanai plašā sabiedrībā

Maisījumi, kas nav klasificēti kā bīstami, bet kas satur:

▼M2

— 
≥ 0,1 % vielas, kas klasificēta kā 1., 1.B kategorijas ādas sensibilizators, 1., 1.B kategorijas elpceļu sensibilizators vai 2. kategorijas kancerogēna viela; vai
— 
≥ 0,01 % vielas, kas klasificēta kā 1.A kategorijas ādas sensibilizators, 1.A kategorijas elpceļu sensibilizators; vai
— 
≥ vienu desmito daļu no specifiskās robežkoncentrācijas vielai, kas klasificēta kā ādas sensibilizators vai elpceļu sensibilizators, kuras specifiskā robežkoncentrācija ir zemāka par 0,1 %; vai

▼B

— 
≥ 0,1  % vielas, kas klasificēta to vielu 1.A, 1.B vai 2. kategorijā, kurām ir toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju vai kurām ir ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību; vai
— 
vismaz vienu atsevišķu vielu, kuras koncentrācija ir ≥ 1 masas % negāzveida maisījumos un ≥ 0,2 tilpuma % gāzveida maisījumos un kura:
— 
klasificēta kā tāda, kas citā veidā apdraud veselību vai vidi, vai
— 
kurai piemēro Kopienā noteiktās arodekspozīcijas,

uz iepakojuma marķējuma ir šāds apzīmējums:

EUH210 – “Drošības datu lapa ir pieejama pēc pieprasījuma”.

2.11.   Aerosols

Ievērojiet, ka arī aerosoliem piemēro marķēšanas noteikumus saskaņā ar Direktīvas 75/324/EEK pielikuma 2.2. un 2.3. punktu.

3.   3. DAĻA: ĪPAŠIE NOTEIKUMI PAR IEPAKOJUMU

3.1.   Noteikumi, kas attiecas uz bērniem nepieejamām aizdarēm

3.1.1.   Iepakojums, kas aprīkojams ar bērniem nepieejamām aizdarēm

3.1.1.1. Jebkura tilpuma iepakojums, kas satur vielu vai maisījumu, kurš ikvienam pieejams mazumtirdzniecībā un klasificēts akūtas toksicitātes 1.-3. kategorijā, STOT pēc vienreizējas iedarbības 1.kategorijā, toksiskās ietekmes uz īpašu mērķorgānu pēc atkārtotas iedarbības 1. kategorijā vai ādas kodīgumu izraisošu vielu 1. kategorijā, ir jāaprīko ar bērniem nepieejamām aizdarēm.

3.1.1.2. Jebkura tilpuma iepakojums, kas satur vielu vai maisījumu, kurš ir ikvienam pieejams mazumtirdzniecībā un kurš ir kaitīgs, to ieelpojot, un klasificēts atbilstīgi I pielikuma 3.10.2. un 3.10.3. sadaļai un marķēts atbilstīgi I pielikuma 3.10.4.1. sadaļai, izņemot vielas un maisījumus, kas tiek laisti tirgū aerosolu veidā vai tvertnēs, kas ir aprīkotas ar noslēgtu smidzināšanas ierīci, ir jāaprīko ar bērniem nepieejamām aizdarēm.

3.1.1.3. Ja viela vai maisījums satur vismaz vienu no turpmāk minētajām vielām koncentrācijā, kas ir vienāda vai pārsniedz noteikto maksimālo individuālo koncentrāciju, un ja tā ir pieejama ikvienam mazumtirdzniecībā, jebkura tilpuma iepakojums ir jāaprīko ar bērniem nepieejamām aizdarēm.



Nr.

Vielas identifikācija

Robežkoncentrācija

CAS Nr.:

CAS Nr.:

Nosaukums

EC No:

1

67-56-1

metanols

1

67-56-1

2

75-09-2

dihlormetāns

2

75-09-2

3.1.2   Atverams un no jauna aizverams iepakojums

Bērniem nepieejamas aizdares, ko lieto atveramos un no jauna aizveramos iepakojumos, atbilst EN ISO standartam 8317, kas labots attiecībā uz “Bērniem nepieejamiem iepakojumiem – prasības un metodes atveramu un no jauna aizveramu iepakojumu pārbaudei”, ko pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO).

3.1.3   Atverams un neaizverams iepakojums

Bērniem nepieejamas aizdares, ko lieto atveramos un neaizveramos iepakojumos, atbilst CEN standartam EN 862, kas labots attiecībā uz “Bērniem nepieejamiem iepakojumiem – prasības un metodes atveramu un neaizveramu iepakojumu pārbaudei nefarmaceitiskiem produktiem”, ko pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN).

3.1.4.   Piezīmes

3.1.4.1. Atbilstību iepriekšminētajiem standartiem var apliecināt tikai laboratorijas, kas atbilst EN ISO/IEC 17025 standartam ar grozījumiem.

3.1.4.2.   Īpaši gadījumi

Ja iepakojums acīmredzami ir pietiekami drošs bērniem, jo viņi nevar piekļūt tā saturam, neizmantojot instrumentu, 3.1.2. vai 3.1.3. sadaļā minētā pārbaude nav jāveic.

Visos citos gadījumos, ja ir pietiekams pamats šaubām par aizdares drošību bērniem, valsts iestāde var pieprasīt personai, kas ir atbildīga par produkta laišanu tirgū, iesniegt sertificētas laboratorijas izsniegtu sertifikācijas apliecību, kas minēta 3.1.4.1. sadaļā un kas nosaka, ka

— 
aizdares veids neprasa, lai tiktu veiktas 3.1.2. vai 3.1.3. sadaļā minētās pārbaudes; vai
— 
aizdare ir pārbaudīta un ir konstatēts, ka tā atbilst iepriekš minētajiem standartiem.

▼M4

3.2.    Taustāmi brīdinājumi

3.2.1.    Iepakojums, kas aprīkojams ar taustāmiem brīdinājumiem

3.2.1.1. Ja vielas vai maisījumi ir ikvienam pieejami mazumtirdzniecībā un klasificēti kā tādi, kam piemīt akūts toksiskums, kas izraisa kodīgumu ādai, kam piemīt 2. kategorijas cilmes šūnu mutagenitāte, 2. kategorijas kancerogenitāte, 2. kategorijas toksiskums reproduktīvajai sistēmai, kas izraisa sensibilizāciju ieelpojot, kas izraisa 1. vai 2. kategorijas STOT, klasificēti kā bīstami ieelpojot, kā uzliesmojošas gāzes, kā 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi vai kā uzliesmojošas cietas vielas, tad jebkura tilpuma iepakojumu aprīko ar taustāmiem brīdinājumiem par draudiem.

3.2.1.2. 3.2.1.1. iedaļa neattiecas uz transportējamām gāzes tvertnēm. Taustāmus brīdinājumus neuzliek aerosoliem un tvertnēm, kam ir noslēgta smidzināšanas ierīce un kas satur vielas vai maisījumus, kuri klasificēti kā bīstami ieelpojot, ja vien tie nav klasificēti vienā vai vairākās citās 3.2.1.1. iedaļas bīstamības klasēs.

3.2.2.    Noteikumi, kas attiecas uz taustāmiem brīdinājumiem

Tehniskās specifikācijas par taustāmām brīdinājuma ierīcēm atbilst EN ISO standartam 11683 “Iepakojums – Taustāmās briesmu brīdinājuma zīmes – Prasības.” ar grozījumiem.

▼M10

3.3.    Šķidrie patērētāju veļas mazgāšanas līdzekļi vienreizējai lietošanai paredzētā šķīstošā iepakojumā

Ja šķidrais patērētāju veļas mazgāšanas līdzeklis vienreizējas lietošanas dozās ir šķīstošā iepakojumā, piemēro šādus papildu noteikumus:

3.3.1. 

šķidrajiem patērētāju veļas mazgāšanas līdzekļiem vienreizējai lietošanai paredzētā šķīstošā iepakojumā ir jāatrodas ārējā iepakojumā. Ārējam iepakojumam ir jāatbilst 3.3.2. iedaļas prasībām, un šķīstošajam iepakojumam ir jāatbilst 3.3.3. iedaļas prasībām;

3.3.2. 

ārējais iepakojums:

i) 

ir blāvs vai necaurredzams, lai traucētu saskatīt produktu vai individuālās dozas;

ii) 

neskarot 32. panta 3. punktu, uz tā redzamā vietā un uzmanību piesaistošā formā ir drošības prasību apzīmējums P102 “Sargāt no bērniem”;

iii) 

ir viegli atkārtoti aizverams un stabili stāvošs iepakojums;

iv) 

neskarot 3.1. iedaļas prasības, ir aprīkots ar aizdari, kas:

a) 

neļauj maziem bērniem atvērt iepakojumu, liekot veikt koordinētu darbību ar abām rokām un ar spēku, kas maziem bērniem apgrūtina tā atvēršanu;

b) 

saglabā savu funkcionalitāti, to atkārtoti atverot un aizverot, visā ārējā iepakojuma izmantošanas laikā;

3.3.3. 

šķīstošais iepakojums:

i) 

satur aversīvu vielu koncentrācijā, kas ir droša un, netīši nonākot saskarē ar muti, ne vēlāk kā pēc sešām sekundēm izraisa vēlmi to izspļaut;

ii) 

saglabā saturu vismaz 30 sekundes, kad šķīstošais iepakojums ievietots ūdenī 20 °C temperatūrā;

iii) 

testēšanas standartapstākļos ir noturīgs pret vismaz 300 N mehānisku spiedes spēka iedarbību.

▼B

4.   4. DAĻA: ĪPAŠS NOTEIKUMS PAR AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU MARĶĒŠANU

Neierobežojot informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 16. pantu un V pielikumu, augu aizsardzības līdzekļu marķējumā atbilstīgi Direktīvas 91/414/EEK prasībām iekļauj arī šādus vārdus:

EUH401 – “Lai izvairītos no riska cilvēku veselībai un videi, ievērojiet lietošanas pamācību.”

5.   5. DAĻA: TO BĪSTAMO VIELU UN MAISĪJUMU SARAKSTS, KURIEM PIEMĒRO 29. PANTA 3. PUNKTU

— 
liešanai sagatavots cements vai betons šķidrā veidā.




III PIELIKUMS

BRĪDINĀJUMA UZRAKSTU SARAKSTS, PAPILDU INFORMĀCIJA PAR APDRAUDĒJUMIEM UN MARĶĒJUMA ZĪMJU PAPILDU ELEMENTI

1.   1. daļa: brīdinājuma uzraksti

▼M2

Bīstamības apzīmējumu piemēro atbilstīgi I pielikuma 2., 3., 4. un 5. daļai.

Izvēloties bīstamības apzīmējumus saskaņā ar 21. un 27. pantu, piegādātāji var izmantot šā pielikuma kombinētos bīstamības apzīmējumus.

Saskaņā ar 27. pantu marķēšanai var piemērot šādus bīstamības apzīmējumu prioritātes principus:

a) 

ja ir piešķirts bīstamības apzīmējums H410 “Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, uzrakstu H400 “Ļoti toksisks ūdens organismiem” var nenorādīt;

▼M12

b) 

ja tiek piešķirts apzīmējums H314 “Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus”, apzīmējumu H318 “Izraisa nopietnus acu bojājumus” var nenorādīt.

▼M2

Lai norādītu iedarbības ceļu, var izmantot 1.2. tabulā sniegtos kombinētos bīstamības apzīmējumus.

▼B



1.1. tabula

Brīdinājuma uzraksti par fiziskajiem apdraudējumiem

▼M2 —————

H200 ►M2   ◄

Valoda

2.1. –  Sprādzienbīstamas vielas. Nestabilas sprādzienbīstamas vielas

 

BG

Нестабилен експлозив.

 

ES

Explosivo inestable.

 

CS

Nestabilní výbušnina.

 

DA

Ustabilt eksplosiv.

 

DE

Instabil, explosiv.

 

ET

Ebapüsiv lõhkeaine.

 

EL

Ασταθή εκρηκτικά.

 

EN

Unstable explosives.

 

FR

Explosif instable.

 

GA

Pléascáin éagobhsaí.

▼M5

 

HR

Nestabilni eksplozivi.

▼B

 

IT

Esplosivo instabile.

 

LV

Nestabili sprādzienbīstami materiāli.

 

LT

Nestabilios sprogios medžiagos.

 

HU

Instabil robbanóanyagok.

 

MT

Splussivi instabbli.

 

NL

Instabiele ontplofbare stof.

 

PL

Materiały wybuchowe niestabilne.

 

PT

Explosivo instável.

 

RO

Exploziv instabil.

 

SK

Nestabilné výbušniny.

 

SL

Nestabilni eksplozivi.

 

FI

Epästabiili räjähde.

 

SV

Instabilt explosivt.



H201

Valoda

2.1. –  Sprādzienbīstamas vielas. 1.1. apakšgrupa

 

BG

Експлозив; опасност от масова експлозия.

 

ES

Explosivo; peligro de explosión en masa.

 

CS

Výbušnina; nebezpečí masivního výbuchu.

 

DA

Eksplosiv, masseeksplosionsfare.

 

DE

Explosiv, Gefahr der Massenexplosion.

 

ET

Plahvatusohtlik; massiplahvatusoht.

 

EL

Εκρηκτικό· κίνδυνος μαζικής έκρηξης.

 

EN

Explosive; mass explosion hazard.

 

FR

Explosif; danger d'explosion en masse.

 

GA

Pléascach; guais mhórphléasctha.

▼M5

 

HR

Eksplozivno; opasnost od eksplozije ogromnih razmjera.

▼B

 

IT

Esplosivo; pericolo di esplosione di massa.

 

LV

Sprādzienbīstams; masveida sprādzienbīstamība.

 

LT

Sprogios medžiagos, kelia masinio sprogimo pavojų.

 

HU

Robbanóanyag; teljes tömeg felrobbanásának veszélye.

 

MT

Splussiv; periklu li jisplodu kollha f'daqqa.

 

NL

Ontplofbare stof; gevaar voor massa-explosie.

 

PL

Materiał wybuchowy; zagrożenie wybuchem masowym.

 

PT

Explosivo; perigo de explosão em massa.

 

RO

Exploziv; pericol de explozie în masă.

 

SK

Výbušnina, nebezpečenstvo rozsiahleho výbuchu.

 

SL

Eksplozivno; nevarnost eksplozije v masi.

 

FI

Räjähde; massaräjähdysvaara.

 

SV

Explosivt. Fara för massexplosion.



H202

Valoda

2.1. –  Sprādzienbīstamas vielas. 1.2. apakšgrupa

 

BG

Експлозив; сериозна опасност от разпръскване.

 

ES

Explosivo; grave peligro de proyección.

 

CS

Výbušnina; vážné nebezpečí zasažení částicemi.

 

DA

Eksplosiv, alvorlig fare for udslyngning af fragmenter.

 

DE

Explosiv; große Gefahr durch Splitter, Spreng- und Wurfstücke.

 

ET

Plahvatusohtlik; suur laialipaiskumisoht.

 

EL

Εκρηκτικό· σοβαρός κίνδυνος εκτόξευσης.

 

EN

Explosive, severe projection hazard.

 

FR

Explosif; danger sérieux de projection.

 

GA

Pléascach, guais throm teilgin.

▼M5

 

HR

Eksplozivno; velika opasnost od rasprskavanja.

▼B

 

IT

Esplosivo; grave pericolo di proiezione.

 

LV

Sprādzienbīstams; augsta izmetes bīstamība.

 

LT

Sprogios medžiagos, kelia didelį išsvaidymo pavojų.

 

HU

Robbanóanyag; kivetés súlyos veszélye.

 

MT

Splussiv, periklu serju ta' projezzjoni.

 

NL

Ontplofbare stof, ernstig gevaar voor scherfwerking.

 

PL

Materiał wybuchowy, poważne zagrożenie rozrzutem.

 

PT

Explosivo, perigo grave de projecções.

 

RO

Exploziv; pericol grav de proiectare.

 

SK

Výbušnina, závažné nebezpečenstvo rozletenia úlomkov.

 

SL

Eksplozivno, velika nevarnost za nastanek drobcev.

 

FI

Räjähde; vakava sirpalevaara.

 

SV

Explosivt. Allvarlig fara för splitter och kaststycken.



H203

Valoda

2.1. –  Sprādzienbīstamas vielas. 1.3. apakšgrupa

 

BG

Експлозив; опасност от пожар, взрив или разпръскване.

 

ES

Explosivo; peligro de incendio, de onda expansiva o de proyección.

 

CS

Výbušnina; nebezpečí požáru, tlakové vlny nebo zasažení částicemi.

 

DA

Eksplosiv, fare for brand, eksplosion eller udslyngning af fragmenter.

 

DE

Explosiv; Gefahr durch Feuer, Luftdruck oder Splitter, Spreng- und Wurfstücke.

 

ET

Plahvatusohtlik; süttimis-, plahvatus- või laialipaiskumisoht.

 

EL

Εκρηκτικό· κίνδυνος πυρκαγιάς, ανατίναξης ή εκτόξευσης.

 

EN

Explosive; fire, blast or projection hazard.

 

FR

Explosif; danger d'incendie, d'effet de souffle ou de projection.

 

GA

Pléascach; guais dóiteáin, phléasctha nó teilgin.

▼M5

 

HR

Eksplozivno; opasnost od vatre, udarnog vala ili rasprskavanja.

▼B

 

IT

Esplosivo; pericolo di incendio, di spostamento d'aria o di proiezione.

 

LV

Sprādzienbīstams; uguns, triecienviļņa vai izmetes bīstamība.

 

LT

Sprogios medžiagos, kelia gaisro, sprogimo arba išsvaidymo pavojų.

 

HU

Robbanóanyag; tűz, robbanás vagy kivetés veszélye.

 

MT

Splussiv; periklu ta' nar, blast jew projezzjoni.

 

NL

Ontplofbare stof; gevaar voor brand, luchtdrukwerking of scherfwerking.

 

PL

Materiał wybuchowy; zagrożenie pożarem, wybuchem lub rozrzutem.

 

PT

Explosivo; perigo de incêndio, sopro ou projecções.

 

RO

Exploziv; pericol de incendiu, detonare sau proiectare.

 

SK

Výbušnina, nebezpečenstvo požiaru, výbuchu alebo rozletenia úlomkov.

 

SL

Eksplozivno; nevarnost za nastanek požara, udarnega vala ali drobcev.

 

FI

Räjähde; palo-, räjähdys- tai sirpalevaara.

 

SV

Explosivt. Fara för brand, tryckvåg eller splitter och kaststycken.



H204

Valoda

2.1. –  Sprādzienbīstamas vielas. 1.4. apakšgrupa

 

BG

Опасност от пожар или разпръскване.

 

ES

Peligro de incendio o de proyección.

 

CS

Nebezpečí požáru nebo zasažení částicemi.

 

DA

Fare for brand eller udslyngning af fragmenter.

 

DE

Gefahr durch Feuer oder Splitter, Spreng- und Wurfstücke.

 

ET

Süttimis- või laialipaiskumisoht.

 

EL

Κίνδυνος πυρκαγιάς ή εκτόξευσης.

 

EN

Fire or projection hazard.

 

FR

Danger d'incendie ou de projection.

 

GA

Guais dóiteáin nó teilgin.

▼M5

 

HR

Opasnost od vatre ili rasprskavanja.

▼B

 

IT

Pericolo di incendio o di proiezione.

 

LV

Uguns vai izmetes bīstamība.

 

LT

Gaisro arba išsvaidymo pavojus.

 

HU

Tűz vagy kivetés veszélye.

 

MT

Periklu ta' nar jew ta' projezzjoni.

 

NL

Gevaar voor brand of scherfwerking.

 

PL

Zagrożenie pożarem lub rozrzutem.

 

PT

Perigo de incêndio ou projecções.

 

RO

Pericol de incendiu sau de proiectare.

 

SK

Nebezpečenstvo požiaru alebo rozletenia úlomkov.

 

SL

Nevarnost za nastanek požara ali drobcev.

 

FI

Palo- tai sirpalevaara.

 

SV

Fara för brand eller splitter och kaststycken.



H205

Valoda

2.1. –  Sprādzienbīstamas vielas. 1.5. apakšgrupa

 

BG

Може да предизвика масова експлозия при пожар.

 

ES

Peligro de explosión en masa en caso de incendio.

 

CS

Při požáru může způsobit masivní výbuch.

 

DA

Fare for masseeksplosion ved brand.

 

DE

Gefahr der Massenexplosion bei Feuer.

 

ET

Süttimise korral massiplahvatusoht.

 

EL

Κίνδυνος μαζικής έκρηξης σε περίπτωση πυρκαγιάς.

 

EN

May mass explode in fire.

 

FR

Danger d'explosion en masse en cas d'incendie.

 

GA

D'fhéadfadh sé go mbeadh mórphléascadh i dtine.

▼M5

 

HR

U vatri može izazvati eksploziju ogromnih razmjera.

▼B

 

IT

Pericolo di esplosione di massa in caso d'incendio.

 

LV

Ugunī var masveidā eksplodēt.

 

LT

Per gaisrą gali sukelti masinį sprogimą.

 

HU

Tűz hatására a teljes tömeg felrobbanhat.

 

MT

Jista' jisplodi f'daqqa fin-nar.

 

NL

Gevaar voor massa-explosie bij brand.

 

PL

Może wybuchać masowo w przypadku pożaru.

 

PT

Perigo de explosão em massa em caso de incêndio.

 

RO

Pericol de explozie în masă în caz de incendiu.

 

SK

Nebezpečenstvo rozsiahleho výbuchu pri požiari.

 

SL

Pri požaru lahko eksplodira v masi.

 

FI

Koko massa voi räjähtää tulessa.

 

SV

Fara för massexplosion vid brand.



H220

Valoda

2.2. –  Uzliesmojošas gāzes. 1. bīstamības kategorija

 

BG

Изключително запалим газ.

 

ES

Gas extremadamente inflamable.

 

CS

Extrémně hořlavý plyn.

 

DA

Yderst brandfarlig gas.

 

DE

Extrem entzündbares Gas.

 

ET

Eriti tuleohtlik gaas.

 

EL

Εξαιρετικά εύφλεκτο αέριο.

 

EN

Extremely flammable gas.

 

FR

Gaz extrêmement inflammable.

 

GA

Gás fíor-inadhainte.

▼M5

 

HR

Vrlo lako zapaljivi plin.

▼B

 

IT

Gas altamente infiammabile.

 

LV

Īpaši viegli uzliesmojoša gāze.

 

LT

Ypač degios dujos.

 

HU

Rendkívül tűzveszélyes gáz.

 

MT

Gass li jaqbad malajr ħafna.

 

NL

Zeer licht ontvlambaar gas.

 

PL

Skrajnie łatwopalny gaz.

 

PT

Gás extremamente inflamável.

 

RO

Gaz extrem de inflamabil.

 

SK

Mimoriadne horľavý plyn.

 

SL

Zelo lahko vnetljiv plin.

 

FI

Erittäin helposti syttyvä kaasu.

 

SV

Extremt brandfarlig gas.



H221

Valoda

2.2. –  Uzliesmojošas gāzes. 2. bīstamības kategorija

 

BG

Запалим газ.

 

ES

Gas inflamable.

 

CS

Hořlavý plyn.

 

DA

Brandfarlig gas.

 

DE

Entzündbares Gas.

 

ET

Tuleohtlik gaas.

 

EL

Εύφλεκτο αέριο.

 

EN

Flammable gas.

 

FR

Gaz inflammable.

 

GA

Gás inadhainte.

▼M5

 

HR

Zapaljivi plin.

▼B

 

IT

Gas infiammabile.

 

LV

Uzliesmojoša gāze.

 

LT

Degios dujos.

 

HU

Tűzveszélyes gáz.

 

MT

Gass li jaqbad.

 

NL

Ontvlambaar gas.

 

PL

Gaz łatwopalny.

 

PT

Gás inflamável.

 

RO

Gaz inflamabil.

 

SK

Horľavý plyn.

 

SL

Vnetljiv plin.

 

FI

Syttyvä kaasu.

 

SV

Brandfarlig gas.



▼M4

H222

Valoda

2.3. –  Aerosoli, 1. bīstamības kategorija

▼B

 

BG

Изключително запалим аерозол.

 

ES

Aerosol extremadamente inflamable.

 

CS

Extrémně hořlavý aerosol.

 

DA

Yderst brandfarlig aerosol.

 

DE

Extrem entzündbares Aerosol.

 

ET

Eriti tuleohtlik aerosool.

 

EL

Εξαιρετικά εύφλεκτο αερόλυμα.

 

EN

Extremely flammable aerosol.

 

FR

Aérosol extrêmement inflammable.

 

GA

Aerasól fíor-inadhainte.

▼M5

 

HR

Vrlo lako zapaljivi aerosol.

▼B

 

IT

Aerosol altamente infiammabile.

 

LV

Īpaši viegli uzliesmojošs aerosols.

 

LT

Ypač degus aerozolis.

 

HU

Rendkívül tűzveszélyes aeroszol.

 

MT

Aerosol li jaqbad malajr ħafna.

 

NL

Zeer licht ontvlambare aerosol.

 

PL

Skrajnie łatwopalny aerozol.

 

PT

Aerossol extremamente inflamável.

 

RO

Aerosol extrem de inflamabil.

 

SK

Mimoriadne horľavý aerosól.

 

SL

Zelo lahko vnetljiv aerosol.

 

FI

Erittäin helposti syttyvä aerosoli.

 

SV

Extremt brandfarlig aerosol.

▼M4



H223

Valoda

2.3. –  Aerosoli, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Запалим аерозол.

 

ES

Aerosol inflamable.

 

CS

Hořlavý aerosol.

 

DA

Brandfarlig aerosol.

 

DE

Entzündbares Aerosol.

 

ET

Tuleohtlik aerosool.

 

EL

Εύφλεκτο αερόλυμα.

 

EN

Flammable aerosol.

 

FR

Aérosol inflammable.

 

GA

Aerasól inadhainte.

▼M5

 

HR

Zapaljivi aerosol.

▼M4

 

IT

Aerosol infiammabile.

 

LV

Uzliesmojošs aerosols.

 

LT

Degus aerozolis.

 

HU

Tűzveszélyes aeroszol.

 

MT

Aerosol li jaqbad.

 

NL

Ontvlambaar aerosol.

 

PL

Latwopalny aerozol.

 

PT

Aerossol inflamável.

 

RO

Aerosol inflamabil.

 

SK

Horľavý aerosól.

 

SL

Vnetljiv aerosol.

 

FI

Syttyvä aerosoli.

 

SV

Brandfarlig aerosol.

▼B



H224

Valoda

2.6. –  Uzliesmojoši šķidrumi, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Изключително запалими течност и пари.

 

ES

Líquido y vapores extremadamente inflamables.

 

CS

Extrémně hořlavá kapalina a páry.

 

DA

Yderst brandfarlig væske og damp.

 

DE

Flüssigkeit und Dampf extrem entzündbar.

 

ET

Eriti tuleohtlik vedelik ja aur.

 

EL

Υγρό και ατμοί εξαιρετικά εύφλεκτα.

 

EN

Extremely flammable liquid and vapour.

 

FR

Liquide et vapeurs extrêmement inflammables.

 

GA

Leacht fíor-inadhainte agus gal fhíor-inadhainte.

▼M5

 

HR

Vrlo lako zapaljiva tekućina i para.

▼B

 

IT

Liquido e vapori altamente infiammabili.

 

LV

Īpaši viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki.

 

LT

Ypač degūs skystis ir garai.

 

HU

Rendkívül tűzveszélyes folyadék és gőz.

 

MT

Likwidu u fwar li jaqbdu malajr ħafna.

 

NL

Zeer licht ontvlambare vloeistof en damp.

 

PL

Skrajnie łatwopalna ciecz i pary.

 

PT

Líquido e vapor extremamente inflamáveis.

 

RO

Lichid și vapori extrem de inflamabili.

 

SK

Mimoriadne horľavá kvapalina a pary.

 

SL

Zelo lahko vnetljiva tekočina in hlapi.

 

FI

Erittäin helposti syttyvä neste ja höyry.

 

SV

Extremt brandfarlig vätska och ånga.



H225

Valoda

2.6. –  Uzliesmojoši šķidrumi. 2. bīstamības kategorija

 

BG

Силно запалими течност и пари.

 

ES

Líquido y vapores muy inflamables.

 

CS

Vysoce hořlavá kapalina a páry.

 

DA

Meget brandfarlig væske og damp.

 

DE

Flüssigkeit und Dampf leicht entzündbar.

 

ET

Väga tuleohtlik vedelik ja aur.

 

EL

Υγρό και ατμοί πολύ εύφλεκτα.

 

EN

Highly flammable liquid and vapour.

 

FR

Liquide et vapeurs très inflammables.

 

GA

Leacht an-inadhainte agus gal an-inadhainte.

▼M5

 

HR

Lako zapaljiva tekućina i para.

▼B

 

IT

Liquido e vapori facilmente infiammabili.

 

LV

Viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki.

 

LT

Labai degūs skystis ir garai.

 

HU

Fokozottan tűzveszélyes folyadék és gőz.

 

MT

Likwidu u fwar li jaqbdu malajr ħafna.

 

NL

Licht ontvlambare vloeistof en damp.

 

PL

Wysoce łatwopalna ciecz i pary.

 

PT

Líquido e vapor facilmente inflamáveis.

 

RO

Lichid și vapori foarte inflamabili.

 

SK

Veľmi horľavá kvapalina a pary.

 

SL

Lahko vnetljiva tekočina in hlapi.

 

FI

Helposti syttyvä neste ja höyry.

 

SV

Mycket brandfarlig vätska och ånga.



H226

Valoda

2.6. –  Uzliesmojoši šķidrumi. 3. bīstamības kategorija

 

BG

Запалими течност и пари.

 

ES

Líquidos y vapores inflamables.

 

CS

Hořlavá kapalina a páry.

 

DA

Brandfarlig væske og damp.

 

DE

Flüssigkeit und Dampf entzündbar.

 

ET

Tuleohtlik vedelik ja aur.

 

EL

Υγρό και ατμοί εύφλεκτα.

 

EN

Flammable liquid and vapour.

 

FR

Liquide et vapeurs inflammables.

 

GA

Leacht inadhainte agus gal inadhainte.

▼M5

 

HR

Zapaljiva tekućina i para.

▼B

 

IT

Liquido e vapori infiammabili.

 

LV

Uzliesmojošs šķidrums un tvaiki.

 

LT

Degūs skystis ir garai.

 

HU

Tűzveszélyes folyadék és gőz.

 

MT

Likwidu u fwar li jaqbdu.

 

NL

Ontvlambare vloeistof en damp.

 

PL

Łatwopalna ciecz i pary.

 

PT

Líquido e vapor inflamáveis.

 

RO

Lichid și vapori inflamabili.

 

SK

Horľavá kvapalina a pary.

 

SL

Vnetljiva tekočina in hlapi.

 

FI

Syttyvä neste ja höyry.

 

SV

Brandfarlig vätska och ånga.



H228

Valoda

2.7. –  Uzliesmojošas cietas vielas. 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Запалимо твърдо вещество.

 

ES

Sólido inflamable.

 

CS

Hořlavá tuhá látka.

 

DA

Brandfarligt fast stof.

 

DE

Entzündbarer Feststoff.

 

ET

Tuleohtlik tahke aine.

 

EL

Εύφλεκτο στερεό.

 

EN

Flammable solid.

 

FR

Matière solide inflammable.

 

GA

Solad inadhainte.

▼M5

 

HR

Zapaljiva krutina.

▼B

 

IT

Solido infiammabile.

 

LV

Uzliesmojoša cieta viela.

 

LT

Degi kietoji medžiaga.

 

HU

Tűzveszélyes szilárd anyag.

 

MT

Solidu li jaqbad.

 

NL

Ontvlambare vaste stof.

 

PL

Substancja stała łatwopalna.

 

PT

Sólido inflamável.

 

RO

Solid inflamabil.

 

SK

Horľavá tuhá látka.

 

SL

Vnetljiva trdna snov.

 

FI

Syttyvä kiinteä aine.

 

SV

Brandfarligt fast ämne.

▼M4



H229

Valoda

2.3. –  Aerosoli, 1., 2., 3. bīstamības kategorija

 

BG

Съд под налягане: може да експлодира при нагряване.

 

ES

Recipiente a presión: Puede reventar si se calienta.

 

CS

Nádoba je pod tlakem: při zahřívání se může roztrhnout.

 

DA

Beholder under tryk. Kan sprænges ved opvarmning.

 

DE

Behälter steht unter Druck: Kann bei Erwärmung bersten.

 

ET

Mahuti on rõhu all: kuumenemisel võib lõhkeda.

 

EL

Δοχείο υπό πίεση. Κατά τη θέρμανση μπορεί να διαρραγεί.

 

EN

Pressurised container: May burst if heated.

 

FR

Récipient sous pression: peut éclater sous l’effet de la chaleur.

 

GA

Coimeádán brúchóirithe: D’fhéadfadh sé pléascadh, má théitear é.

▼M8

 

HR

Spremnik pod tlakom: može se rasprsnuti ako se grije.

▼M4

 

IT

Contenitore pressurizzato: può esplodere se riscaldato.

 

LV

Tvertne zem spiediena: karstumā var eksplodēt.

 

LT

Slėginė talpykla. Kaitinama gali sprogti.

 

HU

Az edényben túlnyomás uralkodik: hő hatására megrepedhet.

 

MT

Kontenitur taħt pressjoni. Jista jinfaqa meta jissaħħan.

 

NL

Houder onder druk: kan open barsten bij verhitting.

 

PL

Pojemnik pod ciśnieniem: Ogrzanie grozi wybuchem.

 

PT

Recipiente sob pressão: risco de explosão sob a ação do calor.

 

RO

Recipient sub presiune: Poate exploda daca este incalzit.

 

SK

Nádoba je pod tlakom: Pri zahriatí sa môže roztrhnúť.

 

SL

Posoda je pod tlakom: lahko eksplodira pri segrevanju.

 

FI

Painesäiliö: Voi revetä kuumennettaessa.

 

SV

Tryckbehållare: Kan sprängas vid uppvärmning.



H230

Valoda

2.2. –  Uzliesmojošas gāzes (tostarp ķīmiski nestabilas gāzes), bīstamības kategorija A

 

BG

Може да реагира експлозивно дори при отсъствие на въздух.

 

ES

Puede explotar incluso en ausencia de aire.

 

CS

Může reagovat výbušně i bez přítomnosti vzduchu.

 

DA

Kan reagere eksplosivt selv i fravær af luft.

 

DE

Kann auch in Abwesenheit von Luft explosionsartig reagieren.

 

ET

Võib reageerida plahvatuslikult isegi õhuga kokku puutumata.

 

EL

Δύναται να εκραγεί ακόμη και απουσία αέρος.

 

EN

May react explosively even in the absence of air.

 

FR

Peut exploser même en l’absence d’air.

 

GA

D’fhéadfadh sé imoibriú go pléascach fiú mura bhfuil aer ann.

▼M8

 

HR

Može eksplozivno reagirati i bez prisustva zraka.

▼M4

 

IT

Può esplodere anche in assenza di aria.

 

LV

Var eksplodēt pat bezgaisa vidē.

 

LT

Gali sprogti net ir nesant oro.

 

HU

Még levegő hiányában is robbanásszerű reakcióba léphet.

 

MT

Jista jisplodi anke fin-nuqqas ta’ l-arja.

 

NL

Kan explosief reageren zelfs in afwezigheid van lucht.

 

PL

Może reagować wybuchowo nawet bez dostępu powietrza.

 

PT

Pode reagir explosivamente mesmo na ausência de ar.

 

RO

Pericol de explozie, chiar si in absenta aerului.

 

SK

Môže reagovať výbušne aj bez prítomnosti vzduchu.

 

SL

Lahko reagira eksplozivno tudi v odsotnosti zraka.

 

FI

Voi reagoida räjähtäen jopa ilmattomassa tilassa.

 

SV

Kan reagera explosivt även i frånvaro av luft.



H231

Valoda

2.2. –  Uzliesmojošas gāzes (tostarp ķīmiski nestabilas gāzes), bīstamības kategorija B

 

BG

Може да реагира експлозивно дори при отсъствие на въздух при повишено налягане и/или температура.

 

ES

Puede explotar incluso en ausencia de aire, a presión y/o temperatura elevadas.

 

CS

Při zvýšeném tlaku a/nebo teplotě může reagovat výbušně i bez přítomnosti vzduchu.

 

DA

Kan reagere eksplosivt selv i fravær af luft ved forhøjet tryk og/eller temperatur.

 

DE

Kann auch in Abwesenheit von Luft bei erhöhtem Druck und/oder erhöhter Temperatur explosionsartig reagieren.

 

ET

Võib reageerida plahvatuslikult isegi õhuga kokku puutumata kõrgenenud rõhul ja/või temperatuuril.

 

EL

Δύναται να εκραγεί σε υψηλή θερμοκρασία και/ή πίεση ακόμη και απουσία αέρος.

 

EN

May react explosively even in the absence of air at elevated pressure and/or temperature.

 

FR

Peut exploser même en l’absence d’air à une pression et/ou température élevée(s).

 

GA

D’fhéadfadh sé imoibriú go pléascach fiú mura bhfuil aer ann ag brú ardaithe agus/nó ag teocht ardaithe.

▼M8

 

HR

Može eksplozivno reagirati i bez prisustva zraka na povišenom tlaku i/ili temperaturi.

▼M4

 

IT

Può esplodere anche in assenza di aria a pressione e/o temperatura elevata.

 

LV

Var eksplodēt pat bezgaisa vidē, paaugstinoties spiedienam un/vai temperatūrai.

 

LT

Gali sprogti net ir nesant oro, esant didesniam slėgiui ir (arba) temperatūrai.

 

HU

Magas nyomáson és/vagy hőmérsékleten még levegő hiányában is robbanásszerű reakcióba léphet.

 

MT

Jista jisplodi anke fin-nuqqas ta’ l-arja fi pressjoni għolja u/jew f’temperatura għolja.

 

NL

Kan explosief reageren zelfs in afwezigheid van lucht bij verhoogde druk en/of temperatuur.

 

PL

Może reagować wybuchowo nawet bez dostępu powietrza pod zwiększonym ciśnieniem i/lub po ogrzaniu.

 

PT

Pode reagir explosivamente mesmo na ausência de ar a alta pressão e/ou temperatura.

 

RO

Pericol de explozie, chiar și în absența aerului la presiune și/sau temperatură ridicată.

 

SK

Môže reagovať výbušne aj bez prítomnosti vzduchu pri zvýšenom tlaku a/alebo teplote.

 

SL

Lahko reagira eksplozivno tudi v odsotnosti zraka pri povišanem tlaku in/ali temperature.

 

FI

Voi reagoida räjähtäen jopa ilmattomassa tilassa kohonneessa paineessa ja/tai lämpötilassa.

 

SV

Kan reagera explosivt även i frånvaro av luft vid förhöjt tryck och/eller temperatur.

▼B



H240

Valoda

2.8. –  Pašreaģējošas vielas un maisījumi. A tips

2.15. –  Organiskie peroksīdi. A tips

 

BG

Може да предизвика експлозия при нагряване.

 

ES

Peligro de explosión en caso de calentamiento.

 

CS

Zahřívání může způsobit výbuch.

 

DA

Eksplosionsfare ved opvarmning.

 

DE

Erwärmung kann Explosion verursachen.

 

ET

Kuumenemisel võib plahvatada.

 

EL

Η θέρμανση μπορεί να προκαλέσει έκρηξη.

 

EN

Heating may cause an explosion.

 

FR

Peut exploser sous l'effet de la chaleur.

 

GA

D'fhéadfadh téamh a bheith ina chúis le pléascadh.

▼M5

 

HR

Zagrijavanje može uzrokovati eksploziju.

▼B

 

IT

Rischio di esplosione per riscaldamento.

 

LV

Sakaršana var izraisīt eksploziju.

 

LT

Kaitinant gali sprogti.

 

HU

Hő hatására robbanhat.

 

MT

It-tisħin jista' jikkawża splużjoni.

 

NL

Ontploffingsgevaar bij verwarming.

 

PL

Ogrzanie grozi wybuchem.

 

PT

Risco de explosão sob a acção do calor.

 

RO

Pericol de explozie în caz de încălzire.

 

SK

Zahrievanie môže spôsobiť výbuch.

 

SL

Segrevanje lahko povzroči eksplozijo.

 

FI

Räjähdysvaarallinen kuumennettaessa.

 

SV

Explosivt vid uppvärmning.



H241

Valoda

2.8. –  Pašreaģējošas vielas un maisījumi. B tips

2.15. –  Organiskie peroksīdi. B tips

 

BG

Може да предизвика пожар или експлозия при нагряване.

 

ES

Peligro de incendio o explosión en caso de calentamiento.

 

CS

Zahřívání může způsobit požár nebo výbuch.

 

DA

Brand- eller eksplosionsfare ved opvarmning.

 

DE

Erwärmung kann Brand oder Explosion verursachen.

 

ET

Kuumenemisel võib süttida või plahvatada.

 

EL

Η θέρμανση μπορεί να προκαλέσει πυρκαγιά ή έκρηξη.

 

EN

Heating may cause a fire or explosion.

 

FR

Peut s'enflammer ou exploser sous l'effet de la chaleur.

 

GA

D'fhéadfadh téamh a bheith ina chúis le dóiteán nó le pléascadh.

▼M5

 

HR

Zagrijavanje može uzrokovati požar ili eksploziju.

▼B

 

IT

Rischio d'incendio o di esplosione per riscaldamento.

 

LV

Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju.

 

LT

Kaitinant gali sukelti gaisrą arba sprogti.

 

HU

Hő hatására meggyulladhat vagy robbanhat.

 

MT

It-tisħin jista' jikkawża nar jew splużjoni.

 

NL

Brand- of ontploffingsgevaar bij verwarming.

 

PL

Ogrzanie może spowodować pożar lub wybuch.

 

PT

Risco de explosão ou de incêndio sob a acção do calor.

 

RO

Pericol de incendiu sau de explozie în caz de încălzire.

 

SK

Zahrievanie môže spôsobiť požiar alebo výbuch.

 

SL

Segrevanje lahko povzroči požar ali eksplozijo.

 

FI

Räjähdys- tai palovaarallinen kuumennettaessa.

 

SV

Brandfarligt eller explosivt vid uppvärmning.



H242

Valoda

2.8. –  Pašreaģējošas vielas un maisījumi, C, D, E, F tips

2.15. –  Organiskie peroksīdi C, D, E, F tips

 

BG

Може да предизвика пожар при нагряване.

 

ES

Peligro de incendio en caso de calentamiento.

 

CS

Zahřívání může způsobit požár.

 

DA

Brandfare ved opvarmning.

 

DE

Erwärmung kann Brand verursachen.

 

ET

Kuumenemisel võib süttida.

 

EL

Η θέρμανση μπορεί να προκαλέσει πυρκαγιά.

 

EN

Heating may cause a fire.

 

FR

Peut s'enflammer sous l'effet de la chaleur.

 

GA

D'fhéadfadh téamh a bheith ina chúis le dóiteán.

▼M5

 

HR

Zagrijavanje može uzrokovati požar.

▼B

 

IT

Rischio d'incendio per riscaldamento.

 

LV

Sakaršana var izraisīt degšanu.

 

LT

Kaitinant gali sukelti gaisrą.

 

HU

Hő hatására meggyulladhat.

 

MT

It-tisħin jista' jikkawża nar.

 

NL

Brandgevaar bij verwarming.

 

PL

Ogrzanie może spowodować pożar.

 

PT

Risco de incêndio sob a acção do calor.

 

RO

Pericol de incendiu în caz de încălzire.

 

SK

Zahrievanie môže spôsobiť požiar.

 

SL

Segrevanje lahko povzroči požar.

 

FI

Palovaarallinen kuumennettaessa.

 

SV

Brandfarligt vid uppvärmning.



H250

Valoda

2.9 –  Pirofori šķidrumi. 1. bīstamības kategorija

2.10 –  Piroforas cietas vielas. 1. bīstamības kategorija

 

BG

Самозапалва се при контакт с въздух.

 

ES

Se inflama espontáneamente en contacto con el aire.

 

CS

Při styku se vzduchem se samovolně vznítí.

 

DA

Selvantænder ved kontakt med luft.

 

DE

Entzündet sich in Berührung mit Luft von selbst.

 

ET

Kokkupuutel õhuga süttib iseenesest.

 

EL

Αυταναφλέγεται εάν εκτεθεί στον αέρα.

 

EN

Catches fire spontaneously if exposed to air.

 

FR

S'enflamme spontanément au contact de l'air.

 

GA

Téann trí thine go spontáineach má nochtar don aer.

▼M5

 

HR

Samozapaljivo u dodiru sa zrakom.

▼B

 

IT

Spontaneamente infiammabile all'aria.

 

LV

Spontāni aizdegas saskarē ar gaisu.

 

LT

Veikiami oro savaime užsidega.

 

HU

Levegővel érintkezve önmagától meggyullad.

 

MT

Jieħu n-nar spontanjament jekk ikun espost għall-arja.

 

NL

Vat spontaan vlam bij blootstelling aan lucht.

 

PL

Zapala się samorzutnie w przypadku wystawienia na działanie powietrza.

 

PT

Risco de inflamação espontânea em contacto com o ar.

 

RO

Se aprinde spontan, în contact cu aerul.

 

SK

Pri kontakte so vzduchuom sa spontánne vznieti.

 

SL

Samodejno se vžge na zraku.

 

FI

Syttyy itsestään palamaan joutuessaan kosketuksiin ilman kanssa.

 

SV

Spontanantänder vid kontakt med luft.



H251

Valoda

2.11. –  Pašsakarstošas vielas un maisījumi, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Самонагряващо се: може да се запали.

 

ES

Se calienta espontáneamente; puede inflamarse.

 

CS

Samovolně se zahřívá: může se vznítit.

 

DA

Selvopvarmende, kan selvantænde.

 

DE

Selbsterhitzungsfähig; kann in Brand geraten.

 

ET

Isekuumenev, võib süttida.

 

EL

Αυτοθερμαίνεται: μπορεί να αναφλεγεί.

 

EN

Self-heating: may catch fire.

 

FR

Matière auto-échauffante; peut s'enflammer.

 

GA

Féintéamh: d'fhéadfadh sé dul trí thine.

▼M5

 

HR

Samozagrijavanje; može se zapaliti.

▼B

 

IT

Autoriscaldante; può infiammarsi.

 

LV

Pašsasilstošs; var aizdegties.

 

LT

Savaime kaistančios, gali užsidegti.

 

HU

Önmelegedő: meggyulladhat.

 

MT

Jisħon waħdu: jista' jieħu n-nar.

 

NL

Vatbaar voor zelfverhitting: kan vlam vatten.

 

PL

Substancja samonagrzewająca się: może się zapalić.

 

PT

Susceptível de auto-aquecimento: risco de inflamação.

 

RO

Se autoîncălzește, pericol de aprindere.

 

SK

Samovoľne sa zahrieva; môže sa vznietiť.

 

SL

Samosegrevanje: lahko povzroči požar.

 

FI

Itsestään kuumeneva; voi syttyä palamaan.

 

SV

Självupphettande. Kan börja brinna.



H252

Valoda

2.11. –  Pašsakarstošas vielas un maisījumi, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Самонагряващо се в големи количества; може да се запали.

 

ES

Se calienta espontáneamente en grandes cantidades; puede inflamarse.

 

CS

Ve velkém množství se samovolně zahřívá; může se vznítit.

 

DA

Selvopvarmende i store mængder, kan selvantænde.

 

DE

In großen Mengen selbsterhitzungsfähig; kann in Brand geraten.

 

ET

Suurtes kogustes isekuumenev, võib süttida.

 

EL

Σε μεγάλες ποσότητες αυτοθερμαίνεται: μπορεί να αναφλεγεί.

 

EN

Self-heating in large quantities; may catch fire.

 

FR

Matière auto-échauffante en grandes quantités; peut s'enflammer.

 

GA

Féintéamh ina mhórchainníochtaí; d'fhéadfadh sé dul trí thine.

▼M5

 

HR

Samozagrijavanje u velikim količinama; može se zapaliti.

▼B

 

IT

Autoriscaldante in grandi quantità; può infiammarsi.

 

LV

Lielos apjomos pašsasilstošs; var aizdegties.

 

LT

Laikant dideliais kiekiais savaime kaista, gali užsidegti.

 

HU

Nagy mennyiségben önmelegedő; meggyulladhat.

 

MT

Jisħon waħdu f'kwantitajiet kbar; jista' jieħu n-nar.

 

NL

In grote hoeveelheden vatbaar voor zelfverhitting; kan vlam vatten.

 

PL

Substancja samonagrzewająca się w dużych ilościach; może się zapalić.

 

PT

Susceptível de auto-aquecimento em grandes quantidades: risco de inflamação.

 

RO

►C6  Se autoîncălzește în cantități mari; pericol de aprindere. ◄

 

SK

Vo veľkých množstvách sa samovoľne zahrieva; môže sa vznietiť.

 

SL

Samosegrevanje v velikih količinah; lahko povzroči požar.

 

FI

Suurina määrinä itsestään kuumeneva; voi syttyä palamaan.

 

SV

Självupphettande i stora mängder. Kan börja brinna.



H260

Valoda

2.12. –  Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. bīstamības kategorija

 

BG

При контакт с вода отделя запалими газове, които могат да се самозапалят.

 

ES

En contacto con el agua desprende gases inflamables que pueden inflamarse espontáneamente.

 

CS

Při styku s vodou uvolňuje hořlavé plyny, které se mohou samovolně vznítit.

 

DA

Ved kontakt med vand udvikles brandfarlige gasser, som kan selvantænde.

 

DE

In Berührung mit Wasser entstehen entzündbare Gase, die sich spontan entzünden können.

 

ET

Kokkupuutel veega eraldab tuleohtlikke gaase, mis võivad iseenesest süttida.

 

EL

Σε επαφή με το νερό ελευθερώνει εύφλεκτα αέρια τα οποία μπορούν να αυτοαναφλεγούν.

 

EN

In contact with water releases flammable gases which may ignite spontaneously.

 

FR

Dégage au contact de l'eau des gaz inflammables qui peuvent s'enflammer spontanément.

 

GA

I dteagmháil le huisce scaoiltear gáis inadhainte a d'fhéadfadh uathadhaint.

▼M5

 

HR

U dodiru s vodom oslobađa zapaljive plinove koji se mogu spontano zapaliti.

▼B

 

IT

A contatto con l'acqua libera gas infiammabili che possono infiammarsi spontaneamente.

 

LV

Nonākot saskarē ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes, kas var spontāni aizdegties.

 

LT

Kontaktuodami su vandeniu išskiria degias dujas, kurios gali savaime užsidegti.

 

HU

Vízzel érintkezve öngyulladásra hajlamos tűzveszélyes gázokat bocsát ki.

 

MT

Meta jmiss ma' l-ilma jerħi gassijiet li jaqbdu li jistgħu jieħdu n-nar spontanjament.

 

NL

In contact met water komen ontvlambare gassen vrij die spontaan kunnen ontbranden.

 

PL

W kontakcie z wodą uwalniają łatwopalne gazy, które mogą ulegać samozapaleniu.

 

PT

Em contacto com a água liberta gases que se podem inflamar espontaneamente.

 

RO

În contact cu apa degajă gaze inflamabile care se pot aprinde spontan.

 

SK

Pri kontakte s vodou uvoľňuje horľavé plyny, ktoré sa môžu spontánne zapáliť.

 

SL

V stiku z vodo se sproščajo vnetljivi plini, ki se lahko samodejno vžgejo.

 

FI

Kehittää itsestään syttyviä kaasuja veden kanssa.

 

SV

Vid kontakt med vatten utvecklas brandfarliga gaser som kan självantända.



H261

Valoda

2.12. –  Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 2. un 3. bīstamības kategorija

 

BG

При контакт с вода отделя запалими газове.

 

ES

En contacto con el agua desprende gases inflamables.

 

CS

Při styku s vodou uvolňuje hořlavé plyny.

 

DA

Ved kontakt med vand udvikles brandfarlige gasser.

 

DE

In Berührung mit Wasser entstehen entzündbare Gase.

 

ET

Kokkupuutel veega eraldab tuleohtlikke gaase.

 

EL

Σε επαφή με το νερό ελευθερώνει εύφλεκτα αέρια.

 

EN

In contact with water releases flammable gases.

 

FR

Dégage au contact de l'eau des gaz inflammables.

 

GA

I dteagmháil le huisce scaoiltear gáis inadhainte.

▼M5

 

HR

U dodiru s vodom oslobađa zapaljive plinove.

▼B

 

IT

A contatto con l'acqua libera gas infiammabili.

 

LV

Nonākot saskarē ar ūdeni, izdala uzliesmojošu gāzi.

 

LT

Kontaktuodami su vandeniu išskiria degias dujas

 

HU

Vízzel érintkezve tűzveszélyes gázokat bocsát ki.

 

MT

Meta jmiss ma' l-ilma jerħi gassijiet li jaqbdu.

 

NL

In contact met water komen ontvlambare gassen vrij.

 

PL

W kontakcie z wodą uwalnia łatwopalne gazy.

 

PT

Em contacto com a água liberta gases inflamáveis.

 

RO

În contact cu apa degajă gaze inflamabile.

 

SK

Pri kontakte s vodou uvoľňuje horľavé plyny.

 

SL

V stiku z vodo se sproščajo vnetljivi plini.

 

FI

Kehittää syttyviä kaasuja veden kanssa.

 

SV

Vid kontakt med vatten utvecklas brandfarliga gaser.



H270

Valoda

2.4. –  Oksidējošas gāzes, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Може да предивзика или усили пожар; окислител.

 

ES

Puede provocar o agravar un incendio; comburente.

 

CS

Může způsobit nebo zesílit požár; oxidant.

 

DA

Kan forårsage eller forstærke brand, brandnærende.

 

DE

Kann Brand verursachen oder verstärken; Oxidationsmittel.

 

ET

Võib põhjustada süttimise või soodustada põlemist; oksüdeerija.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει ή να αναζωπυρώσει πυρκαγιά· οξειδωτικό.

 

EN

May cause or intensify fire; oxidiser.

 

FR

Peut provoquer ou aggraver un incendie; comburant.

 

GA

D'fhéadfadh sé a bheith ina chúis le tine nó cur le tine; ocsaídeoir.

▼M5

 

HR

Može uzrokovati ili pojačati požar; oksidans.

▼B

 

IT

Può provocare o aggravare un incendio; comburente.

 

LV

Var izraisīt vai pastiprināt degšanu, oksidētājs.

 

LT

Gali sukelti arba padidinti gaisrą, oksidatorius.

 

HU

Tüzet okozhat vagy fokozhatja a tűz intenzitását, oxidáló hatású.

 

MT

Jista' jikkawża jew iżid in-nar; ossidant.

 

NL

Kan brand veroorzaken of bevorderen; oxiderend.

 

PL

Może spowodować lub intensyfikować pożar; utleniacz.

 

PT

Pode provocar ou agravar incêndios; comburente.

 

RO

Poate provoca sau agrava un incendiu; oxidant.

 

SK

Môže spôsobiť alebo prispieť k rozvoju požiaru; oxidačné činidlo.

 

SL

Lahko povzroči ali okrepi požar; oksidativna snov.

 

FI

Aiheuttaa tulipalon vaaran tai edistää tulipaloa; hapettava.

 

SV

Kan orsaka eller intensifiera brand. Oxiderande.



H271

Valoda

2.13. –  Oksidējoši šķidrumi, 1. bīstamības kategorija

2.14. –  Oksidējošas cietas vielas, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Може да предизвика пожар или експлозия; силен окислител.

 

ES

Puede provocar un incendio o una explosión; muy comburente.

 

CS

Může způsobit požár nebo výbuch; silný oxidant.

 

DA

Kan forårsage brand eller eksplosion, stærkt brandnærende.

 

DE

Kann Brand oder Explosion verursachen; starkes Oxidationsmittel.

 

ET

Võib põhjustada süttimise või plahvatuse; tugev oksüdeerija.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει πυρκαγιά ή έκρηξη· ισχυρό οξειδωτικό.

 

EN

May cause fire or explosion; strong oxidiser.

 

FR

Peut provoquer un incendie ou une explosion; comburant puissant.

 

GA

D'fhéadfadh sé a bheith ina chúis le tine nó le pléascadh; an-ocsaídeoir.

▼M5

 

HR

Može uzrokovati požar ili eksploziju; jaki oksidans.

▼B

 

IT

Può provocare un incendio o un'esplosione; molto comburente.

 

LV

Var izraisīt degšanu vai eksploziju, oksidētājs.

 

LT

Gali sukelti gaisrą arba sprogimą, stiprus oksidatorius.

 

HU

Tüzet vagy robbanást okozhat; erősen oxidáló hatású.

 

MT

Jista' jikkawża nar jew splużjoni; ossidant qawwi.

 

NL

Kan brand of ontploffingen veroorzaken; sterk oxiderend.

 

PL

Może spowodować pożar lub wybuch; silny utleniacz.

 

PT

Risco de incêndio ou de explosão; muito comburente.

 

RO

Poate provoca un incendiu sau o explozie; oxidant puternic.

 

SK

Môže spôsobiť požiar alebo výbuch; silné oxidačné činidlo.

 

SL

Lahko povzroči požar ali eksplozijo; močna oksidativna snov.

 

FI

Aiheuttaa tulipalo- tai räjähdysvaaran; voimakkaasti hapettava.

 

SV

Kan orsaka brand eller explosion. Starkt oxiderande.



H272

Valoda

2.13. –  Oksidējoši šķidrumi, 2., 3. bīstamības kategorija

2.14. –  Oksidējošas cietas vielas, 2., 3. bīstamības kategorija

 

BG

Може да усили пожара; окислител.

 

ES

Puede agravar un incendio; comburente.

 

CS

Může zesílit požár; oxidant.

 

DA

Kan forstærke brand, brandnærende.

 

DE

Kann Brand verstärken; Oxidationsmittel.

 

ET

Võib soodustada põlemist; oksüdeerija.

 

EL

Μπορεί να αναζωπυρώσει την πυρκαγιά· οξειδωτικό.

 

EN

May intensify fire; oxidiser.

 

FR

Peut aggraver un incendie; comburant.

 

GA

D'fhéadfadh sé cur le tine; ocsaídeoir.

▼M5

 

HR

Može pojačati požar; oksidans.

▼B

 

IT

Può aggravare un incendio; comburente.

 

LV

Var pastiprināt degšanu; oksidētājs.

 

LT

Gali padidinti gaisrą, oksidatorius.

 

HU

Fokozhatja a tűz intenzitását; oxidáló hatású.

 

MT

Jista' jżid in-nar; ossidant.

 

NL

Kan brand bevorderen; oxiderend.

 

PL

Może intensyfikować pożar; utleniacz.

 

PT

Pode agravar incêndios; comburente.

 

RO

Poate agrava un incendiu; oxidant.

 

SK

Môže prispieť k rozvoju požiaru; oxidačné činidlo.

 

SL

Lahko okrepi požar; oksidativna snov.

 

FI

Voi edistää tulipaloa; hapettava.

 

SV

Kan intensifiera brand. Oxiderande.



H280

Valoda

2.5. –  Gāzes zem spiediena:

Saspiesta gāze

Sašķidrināta gāze

Šķīdināta gāze

 

BG

Съдържа газ под налягане; може да експлодира при нагряване.

 

ES

Contiene gas a presión; peligro de explosión en caso de calentamiento.

 

CS

Obsahuje plyn pod tlakem; při zahřívání může vybuchnout.

 

DA

Indeholder gas under tryk, kan eksplodere ved opvarmning.

 

DE

Enthält Gas unter Druck; kann bei Erwärmung explodieren.

 

ET

Sisaldab rõhu all olevat gaasi, kuumenemisel võib plahvatada.

 

EL

Περιέχει αέριο υπό πίεση· εάν θερμανθεί, μπορεί να εκραγεί.

 

EN

Contains gas under pressure; may explode if heated.

 

FR

Contient un gaz sous pression; peut exploser sous l'effet de la chaleur.

 

GA

Gás istigh ann, faoi bhrú; d'fhéadfadh sé pléascadh, má théitear.

▼M5

 

HR

Sadrži stlačeni plin; zagrijavanje može uzrokovati eksploziju.

▼B

 

IT

Contiene gas sotto pressione; può esplodere se riscaldato.

 

LV

Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt.

 

LT

Turi slėgio veikiamų dujų, kaitinant gali sprogti.

 

HU

Nyomás alatt lévő gázt tartalmaz; hő hatására robbanhat.

 

MT

Fih gass taħt pressjoni; jista' jisplodi jekk jissaħħan.

 

NL

Bevat gas onder druk; kan ontploffen bij verwarming.

 

PL

Zawiera gaz pod ciśnieniem; ogrzanie grozi wybuchem.

 

PT

Contém gás sob pressão; risco de explosão sob a acção do calor.

 

RO

Conține un gaz sub presiune; pericol de explozie în caz de încălzire.

 

SK

Obsahuje plyn pod tlakom, pri zahriatí môže vybuchnúť.

 

SL

Vsebuje plin pod tlakom; segrevanje lahko povzroči eksplozijo.

 

FI

Sisältää paineen alaista kaasua; voi räjähtää kuumennettaessa.

 

SV

Innehåller gas under tryck. Kan explodera vid uppvärmning.



H281

Valoda

2.5. –  Gāzes zem spiediena. Atdzesēta sašķidrināta gāze

 

BG

Съдържа охладен газ; може да причини криогенни изгаряния или наранявания.

 

ES

►C6  Contiene gas refrigerado; ◄ puede provocar quemaduras o lesiones criogénicas.

 

CS

Obsahuje zchlazený plyn; může způsobit omrzliny nebo poškození chladem.

 

DA

Indeholder nedkølet gas, kan forårsage kuldeskader.

 

DE

►C6  Enthält tiefgekühltes Gas; kann Kälteverbrennungen oder -verletzungen verursachen. ◄

 

ET

Sisaldab külmutatud gaasi; võib põhjustada külmapõletusi või -kahjustusi.

 

EL

Περιέχει αέριο υπό ψύξη· μπορεί να προκαλέσει εγκαύματα ψύχους ή τραυματισμούς.

 

EN

Contains refrigerated gas; may cause cryogenic burns or injury.

 

FR

Contient un gaz réfrigéré; peut causer des brûlures ou blessures cryogéniques.

 

GA

Gás cuisnithe istigh ann; d'fhéadfadh sé a bheith ina chúis le dónna crióigineacha nó le díobháil chrióigineach.

▼M5

 

HR

Sadrži pothlađeni, ukapljeni plin; može uzrokovati kriogene opekline ili ozljede.

▼B

 

IT

Contiene gas refrigerato; può provocare ustioni o lesioni criogeniche.

 

LV

Satur atdzesētu gāzi; var radīt kriogēnus apdegumus vai ievainojumus.

 

LT

Turi atšaldytų dujų, gali sukelti kriogeninius nušalimus arba pažeidimus.

 

HU

Mélyhűtött gázt tartalmaz; fagymarást vagy sérülést okozhat.

 

MT

Fih gass imkessaħ; jista' jikkawża ħruq jew dannu minn temperaturi baxxi.

 

NL

Bevat sterk gekoeld gas; kan cryogene brandwonden of letsel veroorzaken.

 

PL

Zawiera schłodzony gaz; może spowodować oparzenia kriogeniczne lub obrażenia.

 

PT

Contém gás refrigerado; pode provocar queimaduras ou lesões criogénicas.

 

RO

Conține un gaz răcit; poate cauza arsuri sau leziuni criogenice.

 

SK

Obsahuje schladený plyn; môže spôsobiť kryogénne popáleniny alebo poranenia.

 

SL

Vsebuje ohlajen utekočinjen plin; lahko povzroči ozebline ali poškodbe.

 

FI

Sisältää jäähdytettyä kaasua; voi aiheuttaa jäätymisvamman.

 

SV

Innehåller kyld gas. Kan orsaka svåra köldskador.



H290

Valoda

2.16. –  Izraisa metālu koroziju, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Може да бъде корозивно за металите.

 

ES

Puede ser corrosivo para los metales.

 

CS

Může být korozivní pro kovy.

 

DA

Kan ætse metaller.

 

DE

Kann gegenüber Metallen korrosiv sein.

 

ET

Võib söövitada metalle.

 

EL

Μπορεί να διαβρώσει μέταλλα.

 

EN

May be corrosive to metals.

 

FR

Peut être corrosif pour les métaux.

 

GA

D'fhéadfadh sé a bheith creimneach do mhiotail.

▼M5

 

HR

Može nagrizati metale.

▼B

 

IT

Può essere corrosivo per i metalli.

 

LV

Var kodīgi iedarboties uz metāliem.

 

LT

Gali ėsdinti metalus.

 

HU

Fémekre korrozív hatású lehet.

 

MT

Jista' jkun korrużiv għall-metalli.

 

NL

Kan bijtend zijn voor metalen.

 

PL

Może powodować korozję metali.

 

PT

Pode ser corrosivo para os metais.

 

RO

Poate fi corosiv pentru metale.

 

SK

Môže byť korozívna pre kovy.

 

SL

Lahko je jedko za kovine.

 

FI

Voi syövyttää metalleja.

 

SV

Kan vara korrosivt för metaller.



1.2. tabula

Apdraudējuma paziņojumi par veselības apdraudējumiem

H300

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ārējs), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносeн при поглъщане.

 

ES

Mortal en caso de ingestión.

 

CS

Při požití může způsobit smrt.

 

DA

Livsfarlig ved indtagelse.

 

DE

Lebensgefahr bei Verschlucken.

 

ET

Allaneelamisel surmav.

 

EL

Θανατηφόρο σε περίπτωση κατάποσης.

 

EN

Fatal if swallowed.

 

FR

Mortel en cas d’ingestion.

 

GA

Marfach má shlogtar.

▼M5

 

HR

Smrtonosno ako se proguta.

▼B

 

IT

Letale se ingerito.

 

LV

Norijot iestājas nāve.

 

LT

Mirtina prarijus.

 

HU

Lenyelve halálos.

 

MT

Fatali jekk jinbela’.

 

NL

Dodelijk bij inslikken.

 

PL

Połknięcie grozi śmiercią.

 

PT

Mortal por ingestão.

 

RO

Mortal în caz de înghițire.

 

SK

Smrteľný po požití.

 

SL

Smrtno pri zaužitju.

 

FI

Tappavaa nieltynä.

 

SV

Dödligt vid förtäring.



H301

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ārējs), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при поглъщане.

 

ES

Tóxico en caso de ingestión.

 

CS

Toxický při požití.

 

DA

Giftig ved indtagelse.

 

DE

Giftig bei Verschlucken.

 

ET

Allaneelamisel mürgine.

 

EL

Τοξικό σε περίπτωση κατάποσης.

 

EN

Toxic if swallowed.

 

FR

Toxique en cas d’ingestion.

 

GA

Tocsaineach má shlogtar.

▼M5

 

HR

Otrovno ako se proguta.

▼B

 

IT

Tossico se ingerito.

 

LV

Toksisks, ja norij.

 

LT

Toksiška prarijus.

 

HU

Lenyelve mérgező.

 

MT

Tossiku jekk jinbela’.

 

NL

Giftig bij inslikken.

 

PL

Działa toksycznie po połknięciu.

 

PT

Tóxico por ingestão.

 

RO

Toxic în caz de înghițire.

 

SK

Toxický po požití.

 

SL

Strupeno pri zaužitju.

 

FI

Myrkyllistä nieltynä.

 

SV

Giftigt vid förtäring.



H302

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ārējs), 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при поглъщане.

 

ES

Nocivo en caso de ingestión.

 

CS

Zdraví škodlivý při požití.

 

DA

Farlig ved indtagelse.

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Verschlucken.

 

ET

Allaneelamisel kahjulik.

 

EL

Επιβλαβές σε περίπτωση κατάποσης.

 

EN

Harmful if swallowed.

 

FR

Nocif en cas d’ingestion.

 

GA

Díobhálach má shlogtar.

▼M5

 

HR

Štetno ako se proguta.

▼B

 

IT

Nocivo se ingerito.

 

LV

Kaitīgs, ja norij.

 

LT

Kenksminga prarijus.

 

HU

Lenyelve ártalmas.

 

MT

Jagħmel il-ħsara jekk jinbela’.

 

NL

Schadelijk bij inslikken.

 

PL

Działa szkodliwie po połknięciu.

 

PT

Nocivo por ingestão.

 

RO

Nociv în caz de înghițire.

 

SK

Škodlivý po požití.

 

SL

Zdravju škodljivo pri zaužitju.

 

FI

Haitallista nieltynä.

 

SV

Skadligt vid förtäring.



H304

Valoda

3.10. –  Bīstams, ieelpojot, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Може да бъде смъртоносен при поглъщане и навлизане в дихателните пътища.

 

ES

Puede ser mortal en caso de ingestión y penetración en las vías respiratorias.

 

CS

Při požití a vniknutí do dýchacích cest může způsobit smrt.

 

DA

Kan være livsfarligt, hvis det indtages og kommer i luftvejene.

 

DE

Kann bei Verschlucken und Eindringen in die Atemwege tödlich sein.

 

ET

Allaneelamisel või hingamisteedesse sattumisel võib olla surmav.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει θάνατο σε περίπτωση κατάποσης και διείσδυσης στις αναπνευστικές οδούς.

 

EN

May be fatal if swallowed and enters airways.

 

FR

Peut être mortel en cas d’ingestion et de pénétration dans les voies respiratoires.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith marfach má shlogtar é agus má théann sé isteach sna haerbhealaí.

▼M5

 

HR

Može biti smrtonosno ako se proguta i uđe u dišni sustav.

▼B

 

HU

Lenyelve és a légutakba kerülve halálos lehet.

 

IT

Può essere letale in caso di ingestione e di penetrazione nelle vie respiratorie.

 

LV

Var izraisīt nāvi, ja norij vai iekļūst elpceļos.

 

LT

Prarijus ir patekus į kvėpavimo takus, gali sukelti mirtį.

 

MT

Jista’ jkun fatali jekk jinbela’ u jidħol fil-pajpijiet tan-nifs.

 

NL

Kan dodelijk zijn als de stof bij inslikken in de luchtwegen terechtkomt.

 

PL

Połknięcie i dostanie się przez drogi oddechowe może grozić śmiercią.

 

PT

Pode ser mortal por ingestão e penetração nas vias respiratórias.

 

RO

Poate fi mortal în caz de înghițire și de pătrundere în căile respiratorii.

 

SK

Môže byť smrteľný po požití a vniknutí do dýchacích ciest.

 

SL

Pri zaužitju in vstopu v dihalne poti je lahko smrtno.

 

FI

Voi olla tappavaa nieltynä ja joutuessaan hengitysteihin.

 

SV

Kan vara dödligt vid förtäring om det kommer ner i luftvägarna.



H310

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ādas), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносeн при контакт с кожата.

 

ES

Mortal en contacto con la piel.

 

CS

Při styku s kůží může způsobit smrt.

 

DA

Livsfarlig ved hudkontakt.

 

DE

Lebensgefahr bei Hautkontakt.

 

ET

Nahale sattumisel surmav.

 

EL

Θανατηφόρο σε επαφή με το δέρμα.

 

EN

Fatal in contact with skin.

 

FR

Mortel par contact cutané.

 

GA

Marfach i dteagmháil leis an gcraiceann.

▼M5

 

HR

Smrtonosno u dodiru s kožom.

▼B

 

HU

Bőrrel érintkezve halálos.

 

IT

Letale per contatto con la pelle.

 

LV

Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve.

 

LT

Mirtina susilietus su oda.

 

MT

Fatali jekk imiss mal-ġilda.

 

NL

Dodelijk bij contact met de huid.

 

PL

Grozi śmiercią w kontacie ze skórą.

 

PT

Mortal em contacto com a pele.

 

RO

Mortal în contact cu pielea.

 

SK

Smrteľný pri kontakte s pokožkou.

 

SL

Smrtno v stiku s kožo.

 

FI

Tappavaa joutuessaan iholle.

 

SV

Dödligt vid hudkontakt.



H311

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ādas), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при контакт с кожата.

 

ES

Tóxico en contacto con la piel.

 

CS

Toxický při styku s kůží.

 

DA

Giftig ved hudkontakt.

 

DE

Giftig bei Hautkontakt.

 

ET

Nahale sattumisel mürgine.

 

EL

Τοξικό σε επαφή με το δέρμα.

 

EN

Toxic in contact with skin.

 

FR

Toxique par contact cutané.

 

GA

Tocsaineach i dteagmháil leis an gcraiceann.

▼M5

 

HR

Otrovno u dodiru s kožom.

▼B

 

IT

Tossico per contatto con la pelle.

 

LV

Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu.

 

LT

Toksiška susilietus su oda.

 

HU

Bőrrel érintkezve mérgező.

 

MT

Tossiku meta jmiss mal-ġilda.

 

NL

Giftig bij contact met de huid.

 

PL

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą.

 

PT

Tóxico em contacto com a pele.

 

RO

Toxic în contact cu pielea.

 

SK

Toxický pri kontakte s pokožkou.

 

SL

Strupeno v stiku s kožo.

 

FI

Myrkyllistä joutuessaan iholle.

 

SV

Giftigt vid hudkontakt.



H312

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ādas), 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при контакт с кожата.

 

ES

Nocivo en contacto con la piel.

 

CS

Zdraví škodlivý při styku s kůží.

 

DA

Farlig ved hudkontakt.

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Hautkontakt.

 

ET

Nahale sattumisel kahjulik.

 

EL

Επιβλαβές σε επαφή με το δέρμα.

 

EN

Harmful in contact with skin.

 

FR

Nocif par contact cutané.

 

GA

Díobhálach i dteagmháil leis an gcraiceann.

▼M5

 

HR

Štetno u dodiru s kožom.

▼B

 

IT

Nocivo per contatto con la pelle.

 

LV

Kaitīgs, ja nonāk saskarē ar ādu.

 

LT

Kenksminga susilietus su oda.

 

HU

Bőrrel érintkezve ártalmas.

 

MT

Jagħmel il-ħsara meta jmiss mal-ġilda.

 

NL

Schadelijk bij contact met de huid.

 

PL

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą.

 

PT

Nocivo em contacto com a pele.

 

RO

Nociv în contact cu pielea.

 

SK

Škodlivý pri kontakte s pokožkou.

 

SL

Zdravju škodljivo v stiku s kožo.

 

FI

Haitallista joutuessaan iholle.

 

SV

Skadligt vid hudkontakt.

▼M12



H314

Valoda

3.2. –  “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”, 1. bīstamības kategorija, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija

 

BG

Причинява тежки изгаряния на кожата и сериозно увреждане на очите.

 

ES

Provoca quemaduras graves en la piel y lesiones oculares graves.

 

CS

Způsobuje těžké poleptání kůže a poškození očí.

 

DA

Forårsager svære ætsninger af huden og øjenskader.

 

DE

Verursacht schwere Verätzungen der Haut und schwere Augenschäden.

 

ET

Põhjustab rasket nahasöövitust ja silmakahjustusi.

 

EL

Προκαλεί σοβαρά δερματικά εγκαύματα και οφθαλμικές βλάβες.

 

EN

Causes severe skin burns and eye damage.

 

FR

Provoque des brûlures de la peau et de graves lésions des yeux.

 

GA

Ina chúis le dónna tromchúiseacha craicinn agus le damáiste don tsúil.

 

HR

Uzrokuje teške opekline kože i ozljede oka.

 

IT

Provoca gravi ustioni cutanee e gravi lesioni oculari.

 

LV

Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus.

 

LT

Smarkiai nudegina odą ir pažeidžia akis.

 

HU

Súlyos égési sérülést és szemkárosodást okoz.

 

MT

Jagħmel ħruq serju lill-ġilda u ħsara lill-għajnejn.

 

NL

Veroorzaakt ernstige brandwonden en oogletsel.

 

PL

Powoduje poważne oparzenia skóry oraz uszkodzenia oczu.

 

PT

Provoca queimaduras na pele e lesões oculares graves.

 

RO

Provoacă arsuri grave ale pielii și lezarea ochilor.

 

SK

Spôsobuje vážne poleptanie kože a poškodenie očí.

 

SL

Povzroča hude opekline kože in poškodbe oči.

 

FI

Voimakkaasti ihoa syövyttävää ja silmiä vaurioittavaa.

 

SV

Orsakar allvarliga frätskador på hud och ögon.

▼B



H315

Valoda

3.2. –  Ādas korozija/kairinājums, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Предизвиква дразнене на кожата.

 

ES

Provoca irritación cutánea.

 

CS

Dráždí kůži.

 

DA

Forårsager hudirritation.

 

DE

Verursacht Hautreizungen.

 

ET

Põhjustab nahaärritust.

 

EL

Προκαλεί ερεθισμό του δέρματος.

 

EN

Causes skin irritation.

 

FR

Provoque une irritation cutanée.

 

GA

Ina chúis le greannú craicinn.

▼M5

 

HR

Nadražuje kožu.

▼B

 

IT

Provoca irritazione cutanea.

 

LV

Kairina ādu.

 

LT

Dirgina odą.

 

HU

Bőrirritáló hatású.

 

MT

Jagħmel irritazzjoni tal-ġilda.

 

NL

Veroorzaakt huidirritatie.

 

PL

Działa drażniąco na skórę.

 

PT

Provoca irritação cutânea.

 

RO

Provoacă iritarea pielii.

 

SK

Dráždi kožu.

 

SL

Povzroča draženje kože.

 

FI

Ärsyttää ihoa.

 

SV

Irriterar huden.



H317

Valoda

►M2  
3.4 —  Sensibilizācija – āda, 1., 1.A, 1.B bīstamības kategorija  ◄

 

BG

Може да причини алергична кожна реакция.

 

ES

Puede provocar una reacción alérgica en la piel.

 

CS

Může vyvolat alergickou kožní reakci.

 

DA

Kan forårsage allergisk hudreaktion.

 

DE

Kann allergische Hautreaktionen verursachen.

 

ET

Võib põhjustada allergilist nahareaktsiooni.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει αλλεργική δερματική αντίδραση.

 

EN

May cause an allergic skin reaction.

 

FR

Peut provoquer une allergie cutanée.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le frithghníomh ailléirgeach craicinn.

▼M5

 

HR

Može izazvati alergijsku reakciju na koži.

▼B

 

IT

Può provocare una reazione allergica cutanea.

 

LV

Var izraisīt alerģisku ādas reakciju.

 

LT

Gali sukelti alerginę odos reakciją.

 

HU

Allergiás bőrreakciót válthat ki.

 

MT

Jista’ jikkawża reazzjoni allerġika tal-ġilda.

 

NL

Kan een allergische huidreactie veroorzaken.

 

PL

Może powodować reakcję alergiczną skóry.

 

PT

Pode provocar uma reacção alérgica cutânea.

 

RO

Poate provoca o reacție alergică a pielii.

 

SK

Môže vyvolať alergickú kožnú reakciu.

 

SL

Lahko povzroči alergijski odziv kože.

 

FI

Voi aiheuttaa allergisen ihoreaktion.

 

SV

Kan orsaka allergisk hudreaktion.

▼M12



H318

Valoda

3.3. –  “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums”, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Предизвиква сериозно увреждане на очите.

 

ES

Provoca lesiones oculares graves.

 

CS

Způsobuje vážné poškození očí.

 

DA

Forårsager alvorlig øjenskade.

 

DE

Verursacht schwere Augenschäden.

 

ET

Põhjustab raskeid silmakahjustusi.

 

EL

Προκαλεί σοβαρή οφθαλμική βλάβη.

 

EN

Causes serious eye damage.

 

FR

Provoque de graves lésions des yeux.

 

GA

Ina chúis le damáiste tromchúiseach don tsúil.

 

HR

Uzrokuje teške ozljede oka.

 

IT

Provoca gravi lesioni oculari.

 

LV

Izraisa nopietnus acu bojājumus.

 

LT

Smarkiai pažeidžia akis.

 

HU

Súlyos szemkárosodást okoz.

 

MT

Jagħmel ħsara serja lill-għajnejn.

 

NL

Veroorzaakt ernstig oogletsel.

 

PL

Powoduje poważne uszkodzenie oczu.

 

PT

Provoca lesões oculares graves.

 

RO

Provoacă leziuni oculare grave.

 

SK

Spôsobuje vážne poškodenie očí.

 

SL

Povzroča hude poškodbe oči.

 

FI

Vaurioittaa vakavasti silmiä.

 

SV

Orsakar allvarliga ögonskador.

▼B



H319

Valoda

3.3. –  Nopietni acu bojājumi/acu kairinājumi, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Предизвиква сериозно дразнене на очите.

 

ES

Provoca irritación ocular grave.

 

CS

Způsobuje vážné podráždění očí.

 

DA

Forårsager alvorlig øjenirritation.

 

DE

Verursacht schwere Augenreizung.

 

ET

Põhjustab tugevat silmade ärritust.

 

EL

Προκαλεί σοβαρό οφθαλμικό ερεθισμό.

 

EN

Causes serious eye irritation.

 

FR

Provoque une sévère irritation des yeux.

 

GA

Ina chúis le greannú tromchúiseach don tsúil.

▼M5

 

HR

Uzrokuje jako nadraživanje oka.

▼B

 

IT

Provoca grave irritazione oculare.

 

LV

Izraisa nopietnu acu kairinājumu.

 

LT

Sukelia smarkų akių dirginimą.

 

HU

Súlyos szemirritációt okoz.

 

MT

Jagħmel irritazzjoni serja lill-għajnejn.

 

NL

Veroorzaakt ernstige oogirritatie.

 

PL

Działa drażniąco na oczy.

 

PT

Provoca irritação ocular grave.

 

RO

Provoacă o iritare gravă a ochilor.

 

SK

Spôsobuje vážne podráždenie očí.

 

SL

Povzroča hudo draženje oči.

 

FI

Ärsyttää voimakkaasti silmiä.

 

SV

Orsakar allvarlig ögonirritation.



H330

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ieelpojot), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносен при вдишване.

 

ES

Mortal en caso de inhalación.

 

CS

Při vdechování může způsobit smrt.

 

DA

Livsfarlig ved indånding.

 

DE

Lebensgefahr bei Einatmen.

 

ET

Sissehingamisel surmav.

 

EL

Θανατηφόρο σε περίπτωση εισπνοής.

 

EN

Fatal if inhaled.

 

FR

Mortel par inhalation.

 

GA

Marfach má ionanálaítear.

▼M5

 

HR

Smrtonosno ako se udiše.

▼B

 

IT

Letale se inalato.

 

LV

Ieelpojot, iestājas nāve.

 

LT

Mirtina įkvėpus.

 

HU

Belélegezve halálos.

 

MT

Fatali jekk jinxtamm.

 

NL

Dodelijk bij inademing.

 

PL

Wdychanie grozi śmiercią.

 

PT

Mortal por inalação.

 

RO

Mortal în caz de inhalare.

 

SK

Smrteľný pri vdýchnutí.

 

SL

Smrtno pri vdihavanju.

 

FI

Tappavaa hengitettynä.

 

SV

Dödligt vid inandning.



H331

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ieelpojot), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при вдишване.

 

ES

Tóxico en caso de inhalación.

 

CS

Toxický při vdechování.

 

DA

Giftig ved indånding.

 

DE

Giftig bei Einatmen.

 

ET

Sissehingamisel mürgine.

 

EL

Τοξικό σε περίπτωση εισπνοής.

 

EN

Toxic if inhaled.

 

FR

Toxique par inhalation.

 

GA

Tocsaineach má ionanálaítear.

▼M5

 

HR

Otrovno ako se udiše.

▼B

 

IT

Tossico se inalato.

 

LV

Toksisks ieelpojot.

 

LT

Toksiška įkvėpus.

 

HU

Belélegezve mérgező.

 

MT

Tossiku jekk jinxtamm.

 

NL

Giftig bij inademing.

 

PL

Działa toksycznie w następstwie wdychania.

 

PT

Tóxico por inalação.

 

RO

Toxic în caz de inhalare.

 

SK

Toxický pri vdýchnutí.

 

SL

Strupeno pri vdihavanju.

 

FI

Myrkyllistä hengitettynä.

 

SV

Giftigt vid inandning.



H332

Valoda

3.1. –  Akūts toksiskums (ieelpojot), 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при вдишване.

 

ES

Nocivo en caso de inhalación.

 

CS

Zdraví škodlivý při vdechování.

 

DA

Farlig ved indånding.

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Einatmen.

 

ET

Sissehingamisel kahjulik.

 

EL

Επιβλαβές σε περίπτωση εισπνοής.

 

EN

Harmful if inhaled.

 

FR

Nocif par inhalation.

 

GA

Díobhálach má ionanálaítear.

▼M5

 

HR

Štetno ako se udiše.

▼B

 

IT

Nocivo se inalato.

 

LV

Kaitīgs ieelpojot.

 

LT

Kenksminga įkvėpus.

 

HU

Belélegezve ártalmas.

 

MT

Jagħmel il-ħsara jekk jinxtamm.

 

NL

Schadelijk bij inademing.

 

PL

Działa szkodliwie w następstwie wdychania.

 

PT

Nocivo por inalação.

 

RO

Nociv în caz de inhalare.

 

SK

Škodlivý pri vdýchnutí.

 

SL

Zdravju škodljivo pri vdihavanju.

 

FI

Haitallista hengitettynä.

 

SV

Skadligt vid inandning.



H334

Valoda

►M2  
3.4 —  Sensibilizācija – elpceļi, 1., 1.A, 1.B bīstamības kategorija  ◄

 

BG

Може да причини алергични или астматични симптоми или затруднения в дишането при вдишване.

 

ES

Puede provocar síntomas de alergia o asma o dificultades respiratorias en caso de inhalación.

 

CS

Při vdechování může vyvolat příznaky alergie nebo astmatu nebo dýchací potíže.

 

DA

Kan forårsage allergi- eller astmasymptomer eller åndedrætsbesvær ved indånding.

 

DE

Kann bei Einatmen Allergie, asthmaartige Symptome oder Atembeschwerden verursachen.

 

ET

Sissehingamisel võib põhjustada allergia- või astma sümptomeid või hingamisraskusi.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει αλλεργία ή συμπτώματα άσθματος ή δύσπνοια σε περίπτωση εισπνοής.

 

EN

May cause allergy or asthma symptoms or breathing difficulties if inhaled.

 

FR

Peut provoquer des symptômes allergiques ou d’asthme ou des difficultés respiratoires par inhalation.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le siomptóim ailléirge nó asma nó le deacrachtaí análaithe má ionanálaítear é.

▼M5

 

HR

Ako se udiše može izazvati simptome alergije ili astme ili poteškoće s disanjem.

▼B

 

IT

Può provocare sintomi allergici o asmatici o difficoltà respiratorie se inalato.

 

LV

Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtināt elpošanu.

 

LT

Įkvėpus gali sukelti alerginę reakciją, astmos simptomus arba apsunkinti kvėpavimą.

 

HU

Belélegezve allergiás és asztmás tüneteket, és nehéz légzést okozhat.

 

MT

Jista’ jikkawża sintomi ta' allerġija jew ta’ ażma jew diffikultajiet biex jittieħed in-nifs jekk jinxtamm.

 

NL

Kan bij inademing allergie- of astmasymptomen of ademhalingsmoeilijkheden veroorzaken.

 

PL

Może powodować objawy alergii lub astmy lub trudności w oddychaniu w następstwie wdychania.

 

PT

Quando inalado, pode provocar sintomas de alergia ou de asma ou dificuldades respiratórias.

 

RO

Poate provoca simptome de alergie sau astm sau dificultăți de respirație în caz de inhalare.

 

SK

Pri vdýchnutí môže vyvolať alergiu alebo príznaky astmy, alebo dýchacie ťažkosti.

 

SL

Lahko povzroči simptome alergije ali astme ali težave z dihanjem pri vdihavanju.

 

FI

Voi aiheuttaa hengitettynä allergia- tai astmaoireita tai hengitysvaikeuksia.

 

SV

Kan orsaka allergi- eller astmasymtom eller andningssvårigheter vid inandning.



H335

Valoda

3.8. –  Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 3. bīstamības kategorija, elpvadu kairinājums

 

BG

Може да предизвика дразнене на дихателните пътища.

 

ES

Puede irritar las vías respiratorias.

 

CS

Může způsobit podráždění dýchacích cest.

 

DA

Kan forårsage irritation af luftvejene.

 

DE

Kann die Atemwege reizen.

 

ET

Võib põhjustada hingamisteede ärritust.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει ερεθισμό της αναπνευστικής οδού.

 

EN

May cause respiratory irritation.

 

FR

Peut irriter les voies respiratoires.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le greannú riospráide.

▼M5

 

HR

Može nadražiti dišni sustav.

▼B

 

IT

Può irritare le vie respiratorie.

 

LV

Var izraisīt elpceļu kairinājumu.

 

LT

Gali dirginti kvėpavimo takus.

 

HU

Légúti irritációt okozhat.

 

MT

Jista’ jikkawża irritazzjoni respiratorja.

 

NL

Kan irritatie van de luchtwegen veroorzaken.

 

PL

Może powodować podrażnienie dróg oddechowych.

 

PT

Pode provocar irritação das vias respiratórias.

 

RO

Poate provoca iritarea căilor respiratorii.

 

SK

Môže spôsobiť podráždenie dýchacích ciest.

 

SL

Lahko povzroči draženje dihalnih poti.

 

FI

Saattaa aiheuttaa hengitysteiden ärsytystä.

 

SV

Kan orsaka irritation i luftvägarna.



H336

Valoda

3.8. –  Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 3. bīstamības kategorija, narkoze

 

BG

Може да предизвика сънливост или световъртеж.

 

ES

Puede provocar somnolencia o vértigo.

 

CS

Může způsobit ospalost nebo závratě.

 

DA

Kan forårsage sløvhed eller svimmelhed.

 

DE

Kann Schläfrigkeit und Benommenheit verursachen.

 

ET

Võib põhjustada unisust või peapööritust.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει υπνηλία ή ζάλη.

 

EN

May cause drowsiness or dizziness.

 

FR

Peut provoquer somnolence ou vertiges.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le codlatacht nó le meadhrán.

▼M5

 

HR

Može izazvati pospanost ili vrtoglavicu.

▼B

 

IT

Può provocare sonnolenza o vertigini.

 

LV

Var izraisīt miegainību vai reiboņus.

 

LT

Gali sukelti mieguistumą arba galvos svaigimą.

 

HU

Álmosságot vagy szédülést okozhat.

 

MT

Jista’ jikkawża ħedla jew sturdament.

 

NL

Kan slaperigheid of duizeligheid veroorzaken.

 

PL

Może wywoływać uczucie senności lub zawroty głowy.

 

PT

Pode provocar sonolência ou vertigens.

 

RO

Poate provoca somnolență sau amețeală.

 

SK

Môže spôsobiť ospalosť alebo závraty.

 

SL

Lahko povzroči zaspanost ali omotico.

 

FI

Saattaa aiheuttaa uneliaisuutta ja huimausta.

 

SV

Kan göra att man blir dåsig eller omtöcknad.



H340

Valoda

3.5. –  Cilmes šūnu mutagenitāte, 1.A, 1.B bīstamības kategorija

 

BG

Може да причини генетични дефекти < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Puede provocar defectos genéticos <Indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía >.

 

CS

Může vyvolat genetické poškození <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Kan forårsage genetiske defekter <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann genetische Defekte verursachen <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Võib põhjustada geneetilisi defekte <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει γενετικά ελαττώματα < αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης >.

 

EN

May cause genetic defects <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Peut induire des anomalies génétiques <indiquer la voie d’exposition s’il est formellement prouvé qu’aucune autre voie d’exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le héalanga géiniteacha <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Može izazvati genetska oštećenja <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Può provocare alterazioni genetiche <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Var izraisīt ģenētiskus bojājumus <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Gali sukelti genetinius defektus <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Genetikai károsodást okozhat < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Jista’ jikkawża difetti ġenetiċi <semmi l-mod ta' espożizzjoni jekk ikun pruvat b'mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Kan genetische schade veroorzaken <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Może powodować wady genetyczne <podać drogę narażenia, jeżeli definitywnie udowodniono, że inna droga narażenia nie powoduje zagrożenia>.

 

PT

Pode provocar anomalias genéticas <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Poate provoca anomalii genetice <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Môže spôsobovať genetické poškodenie <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Lahko povzroči genetske okvare <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Saattaa aiheuttaa perimävaurioita <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Kan orsaka genetiska defekter <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H341

Valoda

3.5. –  Cilmes šūnu mutagenitāte, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Предполага се, че причинява генетични дефекти < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Se sospecha que provoca defectos genéticos <Indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Podezření na genetické poškození <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Mistænkt for at forårsage genetiske defekter <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann vermutlich genetische Defekte verursachen <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Arvatavasti põhjustab geneetilisi defekte <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Ύποπτο για πρόκληση γενετικών ελαττωμάτων <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

Suspected of causing genetic defects <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Susceptible d’induire des anomalies génétiques <indiquer la voie d’exposition s’il est formellement prouvé qu’aucune autre voie d’exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

Ceaptar go bhféadfadh sé a bheith ina chúis le héalanga géiniteacha <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Sumnja na moguća genetska oštećenja <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Sospettato di provocare alterazioni genetiche <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Įtariama, kad gali sukelti genetinius defektus <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Feltehetően genetikai károsodást okoz < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Suspettat li jikkawża difetti ġenetiċi <semmi l-mod ta' espożizzjoni jekk ikun pruvat b'mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Verdacht van het veroorzaken van genetische schade <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Podejrzewa się, że powoduje wady genetyczne <podać drogę narażenia, jeżeli definitywnie udowodniono, że inna droga narażenia nie powoduje zagrożenia>.

 

PT

Suspeito de provocar anomalias genéticas <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Susceptibil de a provoca anomalii genetice < indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Podozrenie, že spôsobuje genetické poškodenie <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Sum povzročitve genetskih okvar <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Epäillään aiheuttavan perimävaurioita <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Misstänks kunna orsaka genetiska defekter <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H350

Valoda

3.6. –  Kancerogenitāte, 1.A, 1.B bīstamības kategorija

 

BG

Може да причини рак < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Puede provocar cáncer <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Může vyvolat rakovinu <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Kan fremkalde kræft <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann Krebs erzeugen <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Võib põhjustada vähktõbe <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει καρκίνο <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

May cause cancer <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Peut provoquer le cancer <indiquer la voie d’exposition s’il est formellement prouvé qu’aucune autre voie d’exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le hailse <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Može uzrokovati rak <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Può provocare il cancro<indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Var izraisīt vēzi <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Gali sukelti vėžį <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Rákot okozhat < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Jista’ jikkawża l-kanċer <semmi l-mod ta' espożizzjoni jekk ikun pruvat b'mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Kan kanker veroorzaken <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>

 

PL

Może powodować raka <podać drogę narażenia, jeżeli definitywnie udowodniono, że inna droga narażenia nie powoduje zagrożenia>.

 

PT

Pode provocar cancro <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Poate provoca cancer <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Môže spôsobiť rakovinu <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Lahko povzroči raka <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Saattaa aiheuttaa syöpää <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Kan orsaka cancer <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H351

Valoda

3.6. –  Kancerogenitāte, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Предполага се, че причинява рак < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Se sospecha que provoca cáncer <indíquese la vía de exposición si se se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Podezření na vyvolání rakoviny <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Mistænkt for at fremkalde kræft <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann vermutlich Krebs erzeugen <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Arvatavasti põhjustab vähktõbe <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Ύποπτο για πρόκληση καρκίνου <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

►C6  Suspected of causing cancer <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>. ◄

 

FR

Susceptible de provoquer le cancer <indiquer la voie d’exposition s’il est formellement prouvé qu’aucune autre voie d’exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

Ceaptar go bhféadfadh sé a bheith ina chúis le hailse <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Sumnja na moguće uzrokovanje raka <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Sospettato di provocare il cancro <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Įtariama, kad sukelia vėžį <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Feltehetően rákot okoz < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Suspettat li jikkawża l-kanċer <ara l-mod ta’ espożizzjoni jekk ikun pruvat b’mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu >.

 

NL

Verdacht van het veroorzaken van kanker <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Podejrzewa się, że powoduje raka <podać drogę narażenia, jeżeli definitywnie udowodniono, że inna droga narażenia nie powoduje zagrożenia>.

 

PT

Suspeito de provocar cancro <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Susceptibil de a provoca cancer <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Podozrenie, že spôsobuje rakovinu <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Sum povzročitve raka <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Epäillään aiheuttavan syöpää <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Misstänks kunna orsaka cancer <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H360

Valoda

3.7. –  Toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju, 1.A, 1.B bīstamības kategorija

 

BG

Може да увреди оплодителната способност или плода < да се посочи конкретното въздействие, ако е известно > < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Puede perjudicar la fertilidad o dañar al feto <indíquese el efecto específico si se conoce> <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Může poškodit reprodukční schopnost nebo plod v těle matky <uveďte specifický účinek, je-li znám> <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Kan skade forplantningsevnen eller det ufødte barn <angiv specifik effekt, hvis kendt> <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann die Fruchtbarkeit beeinträchtigen oder das Kind im Mutterleib schädigen <konkrete Wirkung angeben, sofern bekannt> <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass die Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Võib kahjustada viljakust või loodet <märkida spetsiifiline toime, kui see on teada> <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Μπορεί να βλάψει τη γονιμότητα ή το έμβρυο <αναφέρεται η ειδική επίπτωση εάν είναι γνωστή> <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

May damage fertility or the unborn child <state specific effect if known > <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Peut nuire à la fertilité ou au fœtus <indiquer l’effet spécifique s’il est connu> <indiquer la voie d’exposition s’il est formellement prouvé qu’aucune autre voie d’exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

D’fhéadfadh sé damáiste a dhéanamh do thorthúlacht nó don leanbh sa bhroinn <tabhair an tsainéifeacht más eol > <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Može štetno djelovati na plodnost ili naškoditi nerođenom djetetu <navesti konkretan učinak ako je poznat > <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Può nuocere alla fertilità o al feto <indicare l'effetto specifico, se noto><indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Var kaitēt auglībai vai nedzimušajam bērnam <norādīt īpašo ietekmi, ja tā ir zināma> <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Gali pakenkti vaisingumui arba negimusiam vaikui <nurodyti konkretų poveikį, jeigu žinomas> <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Károsíthatja a termékenységet vagy a születendő gyermeket < ha ismert, meg kell adni a konkrét hatást > < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Jista' jagħmel ħsara lill-fertilità jew lit-tarbija li għadha fil-ġuf <semmi l-effett speċifiku jekk ikun magħruf> <semmi l-mod ta' espożizzjoni jekk ikun pruvat b'mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Kan de vruchtbaarheid of het ongeboren kind schaden <specifiek effect vermelden indien bekend> <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Może działać szkodliwie na płodność lub na dziecko w łonie matki <podać szczególny skutek, jeżeli jest znany> <podać drogę narażenia, jeżeli definitywnie udowodniono, że inne drogi narażenia nie stwarzają zagrożenia>.

 

PT

Pode afectar a fertilidade ou o nascituro <indicar o efeito específico se este for conhecido> <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Poate dăuna fertilității sau fătului <indicați efectul specific, dacă este cunoscut><indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Môže spôsobiť poškodenie plodnosti alebo nenarodeného dieťaťa <uveďte konkrétny účinok, ak je známy > <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Lahko škoduje plodnosti ali nerojenemu otroku <navesti posebni učinek, če je znan> <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Saattaa heikentää hedelmällisyyttä tai vaurioittaa sikiötä <mainitaan tiedetty spesifinen vaikutus> <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Kan skada fertiliteten eller det ofödda barnet <ange specifik effekt om denna är känd> <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H361

Valoda

3.7. –  Toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Предполага се, че уврежда оплодителната способност или плода < да се посочи конкретното въздействие, ако е известно > < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

►C6  Se sospecha que puede perjudicar la fertilidad o dañar el feto ◄ <indíquese el efecto específico si se conoce> <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Podezření na poškození reprodukční schopnosti nebo plodu v těle matky <uveďte specifický účinek, je-li znám> <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Mistænkt for at skade forplantningsevnen eller det ufødte barn <angiv specifik effekt, hvis kendt> <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

►C6  Kann vermutlich die Fruchtbarkeit beeinträchtigen oder das Kind im Mutterleib schädigen < konkrete Wirkung angeben, sofern bekannt >  ◄ <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass die Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>

 

ET

Arvatavasti kahjustab viljakust või loodet <märkida spetsiifiline toime, kui see on teada> <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Ύποπτο για πρόκληση βλάβης στη γονιμότητα ή στο έμβρυο <αναφέρεται η ειδική επίπτωση εάν είναι γνωστή> <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

Suspected of damaging fertility or the unborn child <state specific effect if known> <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Susceptible de nuire à la fertilité ou au fœtus <indiquer l'effet s'il est connu> <indiquer la voie d'exposition s'il est formellement prouvé qu'aucune autre voie d'exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

Ceaptar go bhféadfadh sé damáiste a dhéanamh do thorthúlacht nó don leanbh sa bhroinn <tabhair an tsainéifeacht más eol > <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Sumnja na moguće štetno djelovanje na plodnost ili mogućnost štetnog djelovanja na nerođeno dijete <navesti konkretan učinak ako je poznat > <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Sospettato di nuocere alla fertilità o al feto <indicare l'effetto specifico, se noto> <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Ir aizdomas, ka var kaitēt auglībai vai nedzimušajam bērnam <norādīt īpašo ietekmi, ja tā ir zināma> <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Įtariama, kad kenkia vaisingumui arba negimusiam vaikui <nurodyti konkretų poveikį, jeigu žinomas> <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Feltehetően károsítja a termékenységet vagy a születendő gyermeket < ha ismert, meg kell adni a konkrét hatást > < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Suspettat li jagħmel ħsara lill-fertilità jew lit-tarbija li għadha fil-ġuf <semmi l-effett speċifiku jekk ikun magħruf> <semmi l-mod ta' espożizzjoni jekk ikun pruvat b'mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu >.

 

NL

Kan mogelijks de vruchtbaarheid of het ongeboren kind schaden <specifiek effect vermelden indien bekend> <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Podejrzewa się, że działa szkodliwie na płodność lub na dziecko w łonie matki <podać szczególny skutek, jeżeli jest znany> <podać drogę narażenia, jeżeli definitywnie udowodniono, że inne drogi narażenia nie stwarzają zagrożenia>.

 

PT

Suspeito de afectar a fertilidade ou o nascituro <indicar o efeito específico se este for conhecido> <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Susceptibil de a dăuna fertilității sau fătului <indicați efectul specific, dacă este cunoscut><indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Podozrenie, že spôsobuje poškodenie plodnosti alebo nenarodeného dieťaťa <uveďte konkrétny účinok, ak je známy > <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Sum škodljivosti za plodnost ali nerojenega otroka <navesti posebni učinek, če je znan> <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Epäillään heikentävän hedelmällisyyttä tai vaurioittavan sikiötä <mainitaan tiedetty spesifinen vaikutus> <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Misstänks kunna skada fertiliteten eller det ofödda barnet <ange specifik effekt om denna är känd> <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H362

Valoda

3.7. –  Toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju, papildu kategorija, ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību

 

BG

Може да бъде вреден за кърмачета.

 

ES

Puede perjudicar a los niños alimentados con leche materna.

 

CS

Může poškodit kojence prostřednictvím mateřského mléka.

 

DA

Kan skade børn, der ammes.

 

DE

Kann Säuglinge über die Muttermilch schädigen.

 

ET

Võib kahjustada rinnaga toidetavat last.

 

EL

Μπορεί να βλάψει τα βρέφη που τρέφονται με μητρικό γάλα.

 

EN

May cause harm to breast-fed children.

 

FR

Peut être nocif pour les bébés nourris au lait maternel.

 

GA

D’fhéadfadh sé díobháil a dhéanamh do leanaí diúil.

▼M5

 

HR

Može štetno djelovati na djecu koja se hrane majčinim mlijekom.

▼B

 

IT

Può essere nocivo per i lattanti allattati al seno.

 

LV

Var radīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam.

 

LT

Gali pakenkti žindomam vaikui.

 

HU

A szoptatott gyermeket károsíthatja.

 

MT

Jista’ jagħmel ħsara lit-tfal imreddgħa.

 

NL

Kan schadelijk zijn via borstvoeding.

 

PL

Może działać szkodliwie na dzieci karmione piersią.

 

PT

Pode ser nocivo para as crianças alimentadas com leite materno.

 

RO

Poate dăuna copiilor alăptați la sân.

 

SK

Môže spôsobiť poškodenie u dojčených detí.

 

SL

Lahko škoduje dojenim otrokom.

 

FI

Saattaa aiheuttaa haittaa rintaruokinnassa oleville lapsille.

 

SV

Kan skada spädbarn som ammas.



H370

Valoda

3.8. –  Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Причинява увреждане на органите < или да се посочат всички засегнати органи, ако са известни> < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Provoca daños en los órganos <o indíquense todos los órganos afectados, si se conocen> <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Způsobuje poškození orgánů <nebo uvést všechny postižené orgány, jsou-li známy> <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Forårsager organskader <eller angiv alle berørte organer, hvis de kendes> <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Schädigt die Organe <oder alle betroffenen Organe nennen, sofern bekannt> <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Kahjustab elundeid <või märkida kõik mõjutatud elundid, kui need on teada> <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Προκαλεί βλάβες στα όργανα <ή αναφέρονται όλα τα όργανα που βλάπτονται, εάν είναι γνωστά> < αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης >.

 

EN

Causes damage to organs <or state all organs affected, if known> <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Risque avéré d'effets graves pour les organes <ou indiquer tous les organes affectés, s'ils sont connus> <indiquer la voie d'exposition s'il est formellement prouvé qu'aucune autre voie d'exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

Déanann sé damáiste d’orgáin <nó tabhair na horgáin go léir a bhuailtear, más eol> <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Uzrokuje oštećenje organa <ili navesti sve organe na koje djeluje ako je poznato> <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Provoca danni agli organi <o indicare tutti gli organi interessati, se noti> <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Rada orgānu bojājumus <vai norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi> <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Kenkia organams <arba nurodyti visus veikiamus organus, jeigu žinomi> <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Károsítja a szerveket < vagy meg kell adni az összes érintett szervet, ha ismertek > < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Jagħmel ħsara lill-organi <jew semmi l-organi kollha affettwati, jekk ikunu magħrufa> <semmi l-mod ta' espożizzjoni jekk ikun pruvat b'mod konklużiv li l-ebda mod ta' espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Veroorzaakt schade aan organen <of alle betrokken organen vermelden indien bekend> <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Powoduje uszkodzenie narządów <podać szczególny skutek, jeśli jest znany> <podać drogę narażenia, jeżeli udowodniono, że inne drogi narażenia nie stwarzają zagrożenia>.

 

PT

Afecta os órgãos <ou indicar todos os órgãos afectados, se forem conhecidos> <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Provoacă leziuni ale organelor <sau indicați toate organele afectate, dacă sunt cunoscute> <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Spôsobuje poškodenie orgánov <alebo uveďte všetky zasiahnuté orgány, ak sú známe> <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Škoduje organom <ali navesti vse organe, na katere vpliva, če je znano> <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Vahingoittaa elimiä <tai mainitaan kaikki tiedetyt kohde-elimet> <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Orsakar organskador <eller ange vilka organ som påverkas om detta är känt> <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H371

Valoda

3.8. –  Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Може да причини увреждане на органите < или да се посочат всички засегнати органи, ако са известни> < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Puede provocar daños en los órganos <o indíquense todos los órganos afectados, si se conocen> <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Může způsobit poškození orgánů <nebo uvést všechny postižené orgány, jsou-li známy> <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Kan forårsage organskader <eller angiv alle berørte organer, hvis de kendes> <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann die Organe schädigen <oder alle betroffenen Organe nennen, sofern bekann> <Expositionsweg angeben, sofern schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Võib kahjustada elundeid <või märkida kõik mõjutatud elundid, kui need on teada> <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει βλάβες στα όργανα <ή αναφέρονται όλα τα όργανα που βλάπτονται, εάν είναι γνωστά> <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

May cause damage to organs <or state all organs affected, if known> <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Risque présumé d'effets graves pour les organes <ou indiquer tous les organes affectés, s'ils sont connus> <indiquer la voie d'exposition s'il est formellement prouvé qu'aucune autre voie d'exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

D’fhéadfadh damáiste a dhéanamh d’orgáin <nó tabhair na horgáin go léir a bhuailtear, más eol> <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Može uzrokovati oštećenje organa <ili navesti sve organe na koje djeluje ako je poznato> <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Può provocare danni agli organi <o indicare tutti gli organi interessati, se noti> <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Var izraisīt orgānu bojājumus <vai norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi> <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Gali pakenkti organams <arba nurodyti visus veikiamus organus, jeigu žinomi> <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Károsíthatja a szerveket < vagy meg kell adni az összes érintett szervet, ha ismertek > < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt >.

 

MT

Jista’ jikkawża ħsara lill-organi <jew semmi l-organi kollha affettwati, jekk ikunu magħrufa> <semmi l-mod ta’ espożizzjoni jekk ikun pruvat b’mod konklużiv li l-ebda mod ta’ espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Kan schade aan organen <of alle betrokken organen vermelden indien bekend> veroorzaken <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Może powodować uszkodzenie narządów <podać wszystkie znane narządy, których to dotyczy> <podać drogę narażenia, jeżeli udowodniono, że inne drogi narażenia nie stwarzają zagrożenia>.

 

PT

Pode afectar os órgãos <ou indicar todos os órgãos afectados, se forem conhecidos> <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Poate provoca leziuni ale organelor <sau indicați toate organele afectate, dacă sunt cunoscute> <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Môže spôsobiť poškodenie orgánov <alebo uveďte všetky zasiahnuté orgány, ak sú známe> <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Lahko škoduje organom <ali navesti vse organe, na katere vpliva, če je znano> <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Saattaa vahingoittaa elimiä <tai mainitaan kaikki tiedetyt kohde-elimet> <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Kan orsaka organskador <eller ange vilka organ som påverkas om detta är känt> <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H372

Valoda

3.9. –  Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – atkārtota iedarbība, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Причинява увреждане на органите < или да се посочат всички засегнати органи, ако са известни > посредством продължителна или повтаряща се експозиция < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Provoca daños en los órganos <indíquense todos los órganos afectados, si se conocen> tras exposiciones prolongadas o repetidas <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Způsobuje poškození orgánů <nebo uvést všechny postižené orgány, jsou-li známy> při prodloužené nebo opakované expozici <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Forårsager organskader <eller angiv alle berørte organer, hvis de kendes> ved længerevarende eller gentagen eksponering <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Schädigt die Organe <alle betroffenen Organe nennen> bei längerer oder wiederholter Exposition <Expositionsweg angeben, wenn schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Kahjustab elundeid <või märkida kõik mõjutatud elundid, kui need on teada> pikaajalisel või korduval kokkupuutel <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Προκαλεί βλάβες στα όργανα <ή αναφέρονται όλα τα όργανα που βλάπτονται, εάν είναι γνωστά> ύστερα από παρατεταμένη ή επανειλημμένη έκθεση < αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης >.

 

EN

Causes damage to organs <or state all organs affected, if known> through prolonged or repeated exposure <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Risque avéré d'effets graves pour les organes <indiquer tous les organes affectés, s'ils sont connus> à la suite d'expositions répétées ou d'une exposition prolongée <indiquer la voie d'exposition s'il est formellement prouvé qu'aucune autre voie d'exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

Déanann damáiste d’orgáin <nó tabhair na horgáin go léir a bhuailtear, más eol> trí nochtadh fada nó ilnochtadh <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Uzrokuje oštećenje organa <ili navesti sve organe na koje djeluje ako je poznato> tijekom produljene ili ponavljane izloženosti <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Provoca danni agli organi <o indicare tutti gli organi interessati, se noti> in caso di esposizione prolungata o ripetuta <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Izraisa orgānu bojājumus <vai norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi> ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Kenkia organams <arba nurodyti visus veikiamus organus, jeigu žinoma>, jeigu medžiaga veikia ilgai arba kartotinai <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Ismétlődő vagy hosszabb expozíció esetén < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt > károsítja a szerveket < vagy meg kell adni az összes érintett szervet, ha ismertek >.

 

MT

Jikkawża ħsara lill-organi <jew semmi l-organi kollha affettwati, jekk ikunu magħrufa> minħabba espożizzjoni fit-tul jew ripetuta <semmi l-mod ta’ espożizzjoni jekk ikun pruvat b’mod konklużiv li l-ebda mod ta’ espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Veroorzaakt schade aan organen <of alle betrokken organen vermelden indien bekend> bij langdurige of herhaalde blootstelling <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Powoduje uszkodzenie narządów <podać wszystkie znane narządy, których to dotyczy > poprzez długotrwałe lub powtarzane narażenie <podać drogę narażenia, jeżeli udowodniono, że inne drogi narażenia nie stwarzają zagrożenia>.

 

PT

Afecta os órgãos <ou indicar todos os órgãos afectados, se forem conhecidos> após exposição prolongada ou repetida <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Provoacă leziuni ale organelor <sau indicați toate organele afectate, dacă sunt cunoscute> în caz de expunere prelungită sau repetată <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Spôsobuje poškodenie orgánov <alebo uveďte všetky zasiahnuté orgány, ak sú známe>pri dlhšej alebo opakovanej expozícii <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Škoduje organom <ali navesti vse organe, na katere vpliva, če je znano> pri dolgotrajni ali ponavljajoči se izpostavljenosti <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Vahingoittaa elimiä <tai mainitaan kaikki tiedetyt kohde-elimet> pitkäaikaisessa tai toistuvassa altistumisessa <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>.

 

SV

Orsakar organskador <eller ange vilka organ som påverkas om detta är känt> genom lång eller upprepad exponering <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.



H373

Valoda

3.9. –  Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – atkārtota iedarbība, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Може да причини увреждане на органите < или да се посочат всички засегнати органи, ако са известни > при продължителна или повтаряща се експозиция < да се посочи пътят на експозицията, ако е доказано убедително, че няма друг път на експозиция, който води до същата опасност >.

 

ES

Puede provocar daños en los órganos <indíquense todos los órganos afectados, si se conocen> tras exposiciones prolongadas o repetidas <indíquese la vía de exposición si se ha demostrado concluyentemente que el peligro no se produce por ninguna otra vía>.

 

CS

Může způsobit poškození orgánů <nebo uvést všechny postižené orgány, jsou-li známy> při prodloužené nebo opakované expozici <uveďte cestu expozice, je-li přesvědčivě prokázáno, že ostatní cesty expozice nejsou nebezpečné>.

 

DA

Kan forårsage organskader <eller angiv alle berørte organer, hvis de kendes> ved længerevarende eller gentagen eksponering <angiv eksponeringsvej, hvis det er endeligt påvist, at faren ikke kan frembringes ad nogen anden eksponeringsvej>.

 

DE

Kann die Organe schädigen <alle betroffenen Organe nennen, sofern bekannt> bei längerer oder wiederholter Exposition <Expositionsweg angeben, wenn schlüssig belegt ist, dass diese Gefahr bei keinem anderen Expositionsweg besteht>.

 

ET

Võib kahjustada elundeid <või märkida kõik mõjutatud elundid, kui need on teada> pikaajalisel või korduval kokkupuutel <märkida kokkupuuteviis, kui on veenvalt tõestatud, et muud kokkupuuteviisid ei ole ohtlikud>.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει βλάβες στα όργανα <ή αναφέρονται όλα τα όργανα που βλάπτονται, εάν είναι γνωστά> ύστερα από παρατεταμένη ή επανειλημμένη έκθεση <αναφέρεται η οδός έκθεσης αν έχει αποδειχθεί αδιαμφισβήτητα ότι δεν υπάρχει κίνδυνος από τις άλλες οδούς έκθεσης>.

 

EN

May cause damage to organs <or state all organs affected, if known> through prolonged or repeated exposure <state route of exposure if it is conclusively proven that no other routes of exposure cause the hazard>.

 

FR

Risque présumé d'effets graves pour les organes <ou indiquer tous les organes affectés, s'ils sont connus> à la suite d'expositions répétées ou d'une exposition prolongée <indiquer la voie d'exposition s'il est formellement prouvé qu'aucune autre voie d'exposition ne conduit au même danger>.

 

GA

D’fhéadfadh sé damáiste a dhéanamh d’orgáin <nó tabhair na horgáin go léir a bhuailtear, más eol> trí nochtadh fada nó ilnochtadh <tabhair an bealach nochta má tá sé cruthaithe go cinntitheach nach bealach nochta ar bith eile is cúis leis an nguais>.

▼M5

 

HR

Može uzrokovati oštećenje organa <ili navesti sve organe na koje djeluje ako je poznato> tijekom produljene ili ponavljane izloženosti <navesti način izloženosti ako je nedvojbeno dokazano da niti jedan drugi način izloženosti ne uzrokuje takvu opasnost>.

▼B

 

IT

Può provocare danni agli organi <o indicare tutti gli organi interessati, se noti> in caso di esposizione prolungata o ripetuta <indicare la via di esposizione se è accertato che nessun'altra via di esposizione comporta il medesimo pericolo>.

 

LV

Var izraisīt orgānu bojājumus <vai norādīt visus skartos orgānus, ja tie ir zināmi> ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā <norādīt iedarbības ceļu, ja ir nepārprotami pierādīts, ka citi iedarbības ceļi nerada bīstamību>.

 

LT

Gali pakenkti organams <arba nurodyti visus veikiamus organus, jeigu žinomi>, jeigu medžiaga veikia ilgai arba kartotinai <nurodyti veikimo būdą, jeigu įtikinamai nustatyta, kad kiti veikimo būdai nepavojingi>.

 

HU

Ismétlődő vagy hosszabb expozíció esetén < meg kell adni az expozíciós útvonalat, ha meggyőzően bizonyított, hogy más expozíciós útvonal nem okozza a veszélyt > károsíthatja a szerveket > vagy meg kell adni az összes érintett szervet, ha ismertek >.

 

MT

Jista’ jikkawża ħsara lill-organi <jew semmi l-organi kollha affettwati, jekk ikunu magħrufa> minħabba espożizzjoni fit-tul jew ripetuta <semmi l-mod ta’ espożizzjoni jekk ikun pruvat b’mod konklużiv li l-ebda mod ta’ espożizzjoni ieħor ma jikkawża l-periklu>.

 

NL

Kan schade aan organen <of alle betrokken organen vermelden indien bekend> veroorzaken bij langdurige of herhaalde blootstelling <blootstellingsroute vermelden indien afdoende bewezen is dat het gevaar bij andere blootstellingsroutes niet aanwezig is>.

 

PL

Może powodować uszkodzenie narządów <podać wszystkie znane narządy, których to dotyczy > poprzez długotrwałe lub narażenie powtarzane <podać drogę narażenia, jeśli udowodniono, że inne drogi narażenia nie stwarzają zagrożenia>.

 

PT

Pode afectar os órgãos <ou indicar todos os órgãos afectados, se forem conhecidos> após exposição prolongada ou repetida <indicar a via de exposição se existirem provas concludentes de que o perigo não decorre de nenhuma outra via de exposição>.

 

RO

Poate provoca leziuni ale organelor <sau indicați toate organele afectate, dacă sunt cunoscute> în caz de expunere prelungită sau repetată <indicați calea de expunere, dacă există probe concludente că nicio altă cale de expunere nu provoacă acest pericol>.

 

SK

Môže spôsobiť poškodenie orgánov <alebo uveďte všetky zasiahnuté orgány, ak sú známe>pri dlhšej alebo opakovanej expozícii <uveďte spôsob expozície, ak sa presvedčivo preukáže, že iné spôsoby expozície nevyvolávajú nebezpečenstvo>.

 

SL

Lahko škoduje organom <ali navesti vse organe, na katere vpliva, če je znano> pri dolgotrajni ali ponavljajoči se izpostavljenosti <navesti način izpostavljenosti, če je prepričljivo dokazano, da noben drug način izpostavljenosti ne povzroča takšne nevarnosti>.

 

FI

Saattaa vahingoittaa elimiä <tai mainitaan kaikki tiedetyt kohde-elimet> pitkäaikaisessa tai toistuvassa altistumisessa <mainitaan altistumisreitti, jos on kiistatta osoitettu, että vaara ei voi aiheutua muiden altistumisreittien kautta>

 

SV

Kan orsaka organskador <eller ange vilka organ som påverkas om detta är känt> genom lång eller upprepad exponering <ange exponeringsväg om det är definitivt bevisat att faran inte kan orsakas av några andra exponeringsvägar>.

▼M2



H300

+

H310

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli) un akūta toksicitāte (caur ādu), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносен при поглъщане или при контакт с кожата

 

ES

Mortal en caso de ingestión o en contacto con la piel

 

CS

Při požití nebo při styku s kůží může způsobit smrt

 

DA

Livsfarlig ved indtagelse eller hudkontakt

 

DE

Lebensgefahr bei Verschlucken oder Hautkontakt

 

ET

Allaneelamisel või nahale sattumisel surmav

 

EL

Θανατηφόρο σε περίπτωση κατάποσης ή σε επαφή με το δέρμα

 

EN

Fatal if swallowed or in contact with skin

 

FR

Mortel par ingestion ou par contact cutané

 

GA

Ábhar marfach é seo má shlogtar é nó má theagmhaíonn leis an gcraiceann

▼M5

 

HR

Smrtonosno ako se proguta ili u dodiru s kožom

▼M2

 

IT

Mortale in caso di ingestione o a contatto con la pelle

 

LV

Var izraisīt nāvi, ja norīts vai saskaras ar ādu

 

LT

Mirtina prarijus arba susilietus su oda

 

HU

Lenyelve vagy bőrrel érintkezve halálos

 

MT

Fatali jekk tinbela’ jew tmiss mal-ġilda

 

NL

Dodelijk bij inslikken en bij contact met de huid

 

PL

Grozi śmiercią po połknięciu lub w kontakcie ze skórą

 

PT

Mortal por ingestão ou contacto com a pele

 

RO

Mortal în caz de înghițire sau în contact cu pielea

 

SK

Pri požití alebo styku s kožou môže spôsobiť smrť

 

SL

Smrtno pri zaužitju ali v stiku s kožo

 

FI

Tappavaa nieltynä tai joutuessaan iholle

 

SV

Dödligt vid förtäring eller vid hudkontakt



H300

+

H330

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносен при поглъщане или при вдишване

 

ES

Mortal en caso de ingestión o inhalación

 

CS

Při požití nebo při vdechování může způsobit smrt

 

DA

Livsfarlig ved indtagelse eller indånding

 

DE

Lebensgefahr bei Verschlucken oder Einatmen

 

ET

Allaneelamisel või sissehingamisel surmav

 

EL

Θανατηφόρο σε περίπτωση κατάποσης ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Fatal if swallowed or if inhaled

 

FR

Mortel par ingestion ou par inhalation

 

GA

Ábhar marfach é seo má shlogtar nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Smrtonosno ako se proguta ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Mortale se ingerito o inalato

 

LV

Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpceļos

 

LT

Mirtina prarijus arba įkvėpus

 

HU

Lenyelve vagy belélegezve halálos

 

MT

Fatali jekk tinbela’ jew tittieħed bin-nifs

 

NL

Dodelijk bij inslikken en bij inademing

 

PL

Grozi śmiercią po połknięciu lub w następstwie wdychania

 

PT

Mortal por ingestão ou inalação

 

RO

Mortal în caz de înghițire sau inhalare

 

SK

Pri požití alebo vdýchnutí môže spôsobiť smrť

 

SL

Smrtno pri zaužitju ali vdihavanju

 

FI

Tappavaa nieltynä tai hengitettynä

 

SV

Dödligt vid förtäring eller inandning



H310

+

H330

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (caur ādu) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносен при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Mortal en contacto con la piel o si se inhala

 

CS

Při styku s kůží nebo při vdechování může způsobit smrt

 

DA

Livsfarlig ved hudkontakt eller indånding

 

DE

Lebensgefahr bei Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Nahale sattumisel või sissehingamisel surmav

 

EL

Θανατηφόρο σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Fatal in contact with skin or if inhaled

 

FR

Mortel par contact cutané ou par inhalation

 

GA

Ábhar marfach é seo má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Smrtonosno u dodiru s kožom ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Mortale a contatto con la pelle o in caso di inalazione

 

LV

Var izraisīt nāvi, ja saskaras ar ādu vai nonāk elpceļos

 

LT

Mirtina susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Bőrrel érintkezve vagy belélegezve halálos

 

MT

Fatali f’kuntatt mal-ġilda jew jekk tittieħed bin-nifs

 

NL

Dodelijk bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Grozi śmiercią w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Mortal por contacto com a pele ou inalação

 

RO

Mortal în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Pri styku s kožou alebo pri vdýchnutí môže spôsobiť smrť

 

SL

Smrtno v stiku s kožo ali pri vdihavanju

 

FI

Tappavaa joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Dödligt vid hudkontakt eller inandning



H300 +

H310 +

H330

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli), akūta toksicitāte (caur ādu) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 1., 2. bīstamības kategorija

 

BG

Смъртоносен при поглъщане, при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Mortal en caso de ingestión, contacto con la piel o inhalación

 

CS

Při požití, při styku s kůží nebo při vdechování může způsobit smrt

 

DA

Livsfarlig ved indtagelse, hudkontakt eller indånding

 

DE

Lebensgefahr bei Verschlucken, Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Allaneelamisel, nahale sattumisel või sissehingamisel surmav

 

EL

Θανατηφόρο σε περίπτωση κατάποσης, σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Fatal if swallowed, in contact with skin or if inhaled

 

FR

Mortel par ingestion, par contact cutané ou par inhalation

 

GA

Ábhar marfach é seo má shlogtar, má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Smrtonosno ako se proguta, u dodiru s kožom ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Mortale se ingerito, a contatto con la pelle o se inalato

 

LV

Var izraisīt nāvi, ja norīts, saskaras ar ādu vai iekļūst elpceļos

 

LT

Mirtina prarijus, susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Lenyelve, bőrrel érintkezve vagy belélegezve halálos

 

MT

Fatali jekk tinbela’, tmiss mal-ġilda jew tittieħed bin-nifs

 

NL

Dodelijk bij inslikken, bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Grozi śmiercią po połknięciu, w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Mortal por ingestão, contacto com a pele ou inalação

 

RO

Mortal în caz de înghițire, în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Pri požití, pri styku s kožou alebo pri vdýchnutí môže spôsobiť smrť

 

SL

Smrtno pri zaužitju, v stiku s kožo ali pri vdihavanju

 

FI

Tappavaa nieltynä, joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Dödligt vid förtäring, hudkontakt eller inandning



H301

+

H311

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli) un akūta toksicitāte (caur ādu), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при поглъщане или при контакт с кожата

 

ES

Tóxico en caso de ingestión o en contacto con la piel

 

CS

Toxický při požití a při styku s kůží

 

DA

Giftig ved indtagelse eller hudkontakt

 

DE

Giftig bei Verschlucken oder Hautkontakt

 

ET

Allaneelamisel või nahale sattumisel mürgine

 

EL

Τοξικό σε περίπτωση κατάποσης ή σε επαφή με το δέρμα

 

EN

Toxic if swallowed or in contact with skin

 

FR

Toxique par ingestion ou par contact cutané

 

GA

Ábhar tocsaineach má shlogtar é nó má theagmhaíonn leis an gcraiceann

▼M5

 

HR

Otrovno ako se proguta ili u dodiru s kožom

▼M2

 

IT

Tossico se ingerito o a contatto con la pelle

 

LV

Toksisks, ja norīts vai saskaras ar ādu

 

LT

Toksiška prarijus arba susilietus su oda

 

HU

Lenyelve vagy bőrrel érintkezve mérgező

 

MT

Tossika jekk tinbela’ jew tmiss mal-ġilda

 

NL

Giftig bij inslikken en bij contact met de huid

 

PL

Działa toksycznie po połknięciu lub w kontakcie ze skórą

 

PT

Tóxico por ingestão ou contacto com a pele

 

RO

Toxic în caz de înghițire sau în contact cu pielea

 

SK

Toxický pri požití a pri styku s kožou

 

SL

Strupeno pri zaužitju ali v stiku s kožo

 

FI

Myrkyllistä nieltynä tai joutuessaan iholle

 

SV

Giftigt vid förtäring eller hudkontakt



H301

+

H331

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при поглъщане или при вдишване

 

ES

Tóxico en caso de ingestión o inhalación

 

CS

Toxický při požití a při vdechování

 

DA

Giftig ved indtagelse eller indånding

 

DE

Giftig bei Verschlucken oder Einatmen

 

ET

Allaneelamisel või sissehingamisel mürgine

 

EL

Τοξικό σε περίπτωση κατάποσης ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Toxic if swallowed or if inhaled

 

FR

Toxique par ingestion ou par inhalation

 

GA

Ábhar tocsaineach má shlogtar nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Otrovno ako se proguta ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Tossico se ingerito o inalato

 

LV

Toksisks, ja norīts vai iekļūst elpceļos

 

LT

Toksiška prarijus arba įkvėpus

 

HU

Lenyelve vagy belélegezve mérgező

 

MT

Tossika jekk tinbela’ jew tittieħed bin-nifs

 

NL

Giftig bij inslikken en bij inademing

 

PL

Działa toksycznie po połknięciu lub w następstwie wdychania

 

PT

Tóxico por ingestão ou inalação

 

RO

Toxic în caz de înghițire sau prin inhalare

 

SK

Toxický pri požití alebo vdýchnutí

 

SL

Strupeno pri zaužitju ali vdihavanju

 

FI

Myrkyllistä nieltynä tai hengitettynä

 

SV

Giftigt vid förtäring eller inandning

▼M12



H311

+

H331

Valoda

3.1. –  Akūta dermālā toksicitāte un akūta toksicitāte (ieelpojot), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Tóxico en contacto con la piel o si se inhala

 

CS

Toxický při styku s kůží a při vdechování

 

DA

Giftig ved hudkontakt eller indånding

 

DE

Giftig bei Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Nahale sattumisel või sissehingamisel mürgine

 

EL

Τοξικό σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Toxic in contact with skin or if inhaled

 

FR

Toxique par contact cutané ou par inhalation

 

GA

Ábhar tocsaineach má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

 

HR

Otrovno u dodiru s kožom ili ako se udiše

 

IT

Tossico a contatto con la pelle o se inalato

 

LV

Toksisks saskarē ar ādu vai ieelpojot

 

LT

Toksiška susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Bőrrel érintkezve vagy belélegezve mérgező

 

MT

Tossika jekk tmiss mal-ġilda jew tittieħeb bin- nifs

 

NL

Giftig bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Tóxico em contacto com a pele ou por inalação

 

RO

Toxic în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Toxický pri styku s kožou alebo pri vdýchnutí

 

SL

Strupeno v stiku s kožo ali pri vdihavanju

 

FI

Myrkyllistä joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Giftigt vid hudkontakt eller förtäring

▼M2



H301 +

H311 +

H331

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli), akūta toksicitāte (caur ādu) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при поглъщане, при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Tóxico en caso de ingestión, contacto con la piel o inhalación

 

CS

Toxický při požití, při styku s kůží a při vdechování

 

DA

Giftig ved indtagelse, hudkontakt eller indånding

 

DE

Giftig bei Verschlucken, Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Allaneelamisel, nahale sattumisel või sissehingamisel mürgine

 

EL

Τοξικό σε περίπτωση κατάποσης, σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση κατάποσης

 

EN

Toxic if swallowed, in contact with skin or if inhaled

 

FR

Toxique par ingestion, par contact cutané ou par inhalation

 

GA

Ábhar tocsaineach má shlogtar, má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Otrovno ako se proguta, u dodiru s kožom ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Tossico se ingerito, a contatto con la pelle o se inalato

 

LV

Toksisks, ja norīts, saskaras ar ādu vai iekļūst elpceļos

 

LT

Toksiška prarijus, susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Lenyelve, bőrrel érintkezve vagy belélegezve mérgező

 

MT

Tossika jekk tinbela’, tmiss mal-ġilda jew tittieħed bin-nifs

 

NL

Giftig bij inslikken, bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Działa toksycznie po połknięciu, w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Tóxico por ingestão, contacto com a pele ou inalação

 

RO

Toxic în caz de înghițire, în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Toxický pri požití, styku s kožou alebo pri vdýchnutí

 

SL

Strupeno pri zaužitju, v stiku s kožo ali pri vdihavanju

 

FI

Myrkyllistä nieltynä, joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Giftigt vid förtäring, hudkontakt eller inandning

▼M12



H302

+

H312

Valoda

3.1. –  Akūta perorālā toksicitāte un akūta dermālā toksicitāte, 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при поглъщане или при контакт с кожата

 

ES

Nocivo en caso de ingestión o en contacto con la piel

 

CS

Zdraví škodlivý při požití a při styku s kůží

 

DA

Farlig ved indtagelse eller hudkontakt

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Verschlucken oder Hautkontakt

 

ET

Allaneelamisel või nahale sattumisel kahjulik

 

EL

Επιβλαβές σε περίπτωση κατάποσης ή σε επαφή με το δέρμα

 

EN

Harmful if swallowed or in contact with skin

 

FR

Nocif en cas d'ingestion ou de contact cutané

 

GA

Ábhar dochrach má shlogtar é nó má theagmhaíonn leis an gcraiceann

 

HR

Štetno ako se proguta ili u dodiru s kožom

 

IT

Nocivo se ingerito o a contatto con la pelle

 

LV

Kaitīgs, ja norīts vai saskaras ar ādu

 

LT

Kenksminga prarijus arba susilietus su oda

 

HU

Lenyelve vagy bőrrel érintkezve ártalmas

 

MT

Tagħmel ħsara jekk tinbela' jew jekk tmiss mal- ġilda

 

NL

Schadelijk bij inslikken en bij contact met de huid

 

PL

Działa szkodliwie po połknięciu lub w kontakcie ze skórą

 

PT

Nocivo por ingestão ou contacto com a pele

 

RO

Nociv în caz de înghițire sau în contact cu pielea

 

SK

Zdraviu škodlivý pri požití alebo pri styku s kožou

 

SL

Zdravju škodljivo pri zaužitju ali v stiku s kožo

 

FI

Haitallista nieltynä tai joutuessaan iholle

 

SV

Skadligt vid förtäring eller hudkontakt

▼M2



H302

+

H332

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (caur muti) akūta toksicitāte (ieelpojot), 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при поглъщане или при вдишване

 

ES

Nocivo en caso de ingestión o inhalación

 

CS

Zdraví škodlivý při požití a při vdechování

 

DA

Farlig ved indtagelse eller indånding

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Verschlucken oder Einatmen

 

ET

Allaneelamisel või sissehingamisel kahjulik

 

EL

Επιβλαβές σε περίπτωση κατάποσης ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Harmful if swallowed or if inhaled

 

FR

Nocif en cas d’ingestion ou d’inhalation

 

GA

Ábhar dochrach má shlogtar nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Štetno ako se proguta ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Nocivo se ingerito o inalato

 

LV

Kaitīgs, ja norīts vai iekļūst elpceļos

 

LT

Kenksminga prarijus arba įkvėpus

 

HU

Lenyelve vagy belélegezve ártalmas

 

MT

Tagħmel ħsara jekk tinbela’ jew tittieħed bin-nifs

 

NL

Schadelijk bij inslikken en bij inademing

 

PL

Działa szkodliwie po połknięciu lub w następstwie wdychania

 

PT

Nocivo por ingestão ou inalação

 

RO

Nociv în caz de înghițire sau inhalare

 

SK

Zdraviu škodlivý pri požití alebo vdýchnutí

 

SL

Zdravju škodljivo pri zaužitju in vdihavanju

 

FI

Haitallista nieltynä tai hengitettynä

 

SV

Skadligt vid förtäring eller inandning



H312

+

H332

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (caur ādu) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Nocivo en contacto con la piel o si se inhala

 

CS

Zdraví škodlivý při styku s kůží a při vdechování

 

DA

Farlig ved hudkontakt eller indånding

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Nahale sattumisel või sissehingamisel kahjulik

 

EL

Επιβλαβές σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Harmful in contact with skin or if inhaled

 

FR

Nocif en cas de contact cutané ou d’inhalation

 

GA

Ábhar dochrach má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Štetno u dodiru s kožom ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Nocivo a contatto con la pelle o se inalato

 

LV

Kaitīgs saskarē ar ādu vai ja iekļūst elpceļos

 

LT

Kenksminga susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Bőrrel érintkezve vagy belélegezve ártalmas

 

MT

Tagħmel ħsara jekk tmiss mal-ġilda jew jekk tittieħed bin-nifs

 

NL

Schadelijk bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Działa szkodliwie w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Nocivo em contacto com a pele ou por inalação

 

RO

Nociv în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Zdraviu škodlivý pri styku s kožou alebo pri vdýchnutí

 

SL

Zdravju škodljivo v stiku s kožo in pri vdihavanju

 

FI

Haitallista joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Skadligt vid hudkontakt eller inandning



H302 +

H312 +

H332

Valoda

3.1. – Akūta toksicitāte (orāli), akūta toksicitāte (caur ādu) un akūta toksicitāte (ieelpojot), 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при поглъщане, при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Nocivo en caso de ingestión, contacto con la piel o inhalación

 

CS

Zdraví škodlivý při požití, při styku s kůží a při vdechování

 

DA

Farlig ved indånding, hudkontakt eller indånding

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Verschlucken, Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Allaneelamisel, nahale sattumisel või sissehingamisel kahjulik

 

EL

Επιβλαβές σε περίπτωση κατάποσης, σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Harmful if swallowed, in contact with skin or if inhaled

 

FR

Nocif en cas d’ingestion, de contact cutané ou d’inhalation

 

GA

Ábhar dochrach má shlogtar, má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

▼M5

 

HR

Štetno ako se proguta, u dodiru s kožom ili ako se udiše

▼M2

 

IT

Nocivo se ingerito, a contatto con la pelle o se inalato

 

LV

Kaitīgs, ja norīts, saskaras ar ādu vai nonāk elpceļos

 

LT

Kenksminga prarijus, susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Lenyelve, bőrrel érintkezve vagy belélegezve ártalmas

 

MT

Tagħmel il-ħsara jekk tinbela’, tmiss mal-ġilda jew tittiħed bin-nifs

 

NL

Schadelijk bij inslikken, bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Działa szkodliwie po połknięciu, w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Nocivo por ingestão, contacto com a pele ou inalação

 

RO

Nociv în caz de înghițire, în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Zdraviu škodlivý pri požití, styku s kožou alebo pri vdýchnutí

 

SL

Zdravju škodljivo pri zaužitju, v stiku s kožo ali pri vdihavanju

 

FI

Haitallista nieltynä, joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Skadligt vid förtäring, hudkontakt eller inandning

▼B



1.3. tabula

Apdraudējuma paziņojumi par vides apdraudējumiem

H400

Valoda

4.1. —  Ūdens videi bīstama viela, akūts toksiskums, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Силно токсичен за водните организми.

 

ES

Muy tóxico para los organismos acuáticos.

 

CS

Vysoce toxický pro vodní organismy.

 

DA

Meget giftig for vandlevende organismer.

 

DE

Sehr giftig für Wasserorganismen.

 

ET

Väga mürgine veeorganismidele.

 

EL

Πολύ τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς.

 

EN

Very toxic to aquatic life.

 

FR

Très toxique pour les organismes aquatiques.

 

GA

An-tocsaineach don saol uisceach.

▼M5

 

HR

Vrlo otrovno za vodeni okoliš.

▼B

 

IT

Molto tossico per gli organismi acquatici.

 

LV

Ļoti toksisks ūdens organismiem.

 

LT

Labai toksiška vandens organizmams.

 

HU

Nagyon mérgező a vízi élővilágra.

 

MT

Tossiku ħafna għall-organiżmi akwatiċi.

 

NL

Zeer giftig voor in het water levende organismen.

 

PL

Działa bardzo toksycznie na organizmy wodne.

 

PT

Muito tóxico para os organismos aquáticos.

 

RO

Foarte toxic pentru mediul acvatic.

 

SK

Veľmi toxický pre vodné organizmy.

 

SL

Zelo strupeno za vodne organizme.

 

FI

Erittäin myrkyllistä vesieliöille.

 

SV

Mycket giftigt för vattenlevande organismer.



H410

Valoda

4.1. –  Ūdens videi bīstama viela, hronisks toksiskums, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Силно токсичен за водните организми, с дълготраен ефект.

 

ES

Muy tóxico para los organismos acuáticos, con efectos nocivos duraderos.

 

CS

Vysoce toxický pro vodní organismy, s dlouhodobými účinky.

 

DA

Meget giftig med langvarige virkninger for vandlevende organismer.

 

DE

Sehr giftig für Wasserorganismen mit langfristiger Wirkung.

 

ET

Väga mürgine veeorganismidele, pikaajaline toime.

 

EL

Πολύ τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς, με μακροχρόνιες επιπτώσεις.

 

EN

Very toxic to aquatic life with long lasting effects.

 

FR

Très toxique pour les organismes aquatiques, entraîne des effets néfastes à long terme.

 

GA

An-tocsaineach don saol uisceach, le héifeachtaí fadtréimhseacha.

▼M5

 

HR

Vrlo otrovno za vodeni okoliš, s dugotrajnim učincima.

▼B

 

IT

Molto tossico per gli organismi acquatici con effetti di lunga durata.

 

LV

Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām.

 

LT

Labai toksiška vandens organizmams, sukelia ilgalaikius pakitimus.

 

HU

Nagyon mérgező a vízi élővilágra, hosszan tartó károsodást okoz.

 

MT

Tossiku ħafna għall-organiżmi akwatiċi b’mod li jħalli effetti dejjiema.

 

NL

Zeer giftig voor in het water levende organismen, met langdurige gevolgen.

 

PL

Działa bardzo toksycznie na organizmy wodne, powodując długotrwałe skutki.

 

PT

Muito tóxico para os organismos aquáticos com efeitos duradouros.

 

RO

Foarte toxic pentru mediul acvatic cu efecte pe termen lung.

 

SK

Veľmi toxický pre vodné organizmy, s dlhodobými účinkami.

 

SL

Zelo strupeno za vodne organizme, z dolgotrajnimi učinki.

 

FI

Erittäin myrkyllistä vesieliöille, pitkäaikaisia haittavaikutuksia.

 

SV

Mycket giftigt för vattenlevande organismer med långtidseffekter.



H411

Valoda

4.1. –  Ūdens videi bīstama viela, hronisks toksiskums, 2. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен за водните организми, с дълготраен ефект.

 

ES

Tóxico para los organismos acuáticos, con efectos nocivos duraderos.

 

CS

Toxický pro vodní organismy, s dlouhodobými účinky.

 

DA

Giftig for vandlevende organismer, med langvarige virkninger.

 

DE

Giftig für Wasserorganismen, mit langfristiger Wirkung.

 

ET

Mürgine veeorganismidele, pikaajaline toime.

 

EL

Τοξικό για τους υδρόβιους οργανισμούς, με μακροχρόνιες επιπτώσεις.

 

EN

Toxic to aquatic life with long lasting effects.

 

FR

Toxique pour les organismes aquatiques, entraîne des effets néfastes à long terme.

 

GA

Tocsaineach don saol uisceach, le héifeachtaí fadtréimhseacha.

▼M5

 

HR

Otrovno za vodeni okoliš s dugotrajnim učincima.

▼B

 

IT

Tossico per gli organismi acquatici con effetti di lunga durata.

 

LV

Toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām.

 

LT

Toksiška vandens organizmams, sukelia ilgalaikius pakitimus.

 

HU

Mérgező a vízi élővilágra, hosszan tartó károsodást okoz.

 

MT

Tossiku għall-organiżmi akwatiċi b’mod li jħalli effetti dejjiema.

 

NL

Giftig voor in het water levende organismen, met langdurige gevolgen.

 

PL

Działa toksycznie na organizmy wodne, powodując długotrwałe skutki.

 

PT

Tóxico para os organismos aquáticos com efeitos duradouros.

 

RO

Toxic pentru mediul acvatic cu efecte pe termen lung.

 

SK

Toxický pre vodné organizmy, s dlhodobými účinkami.

 

SL

Strupeno za vodne organizme, z dolgotrajnimi učinki.

 

FI

Myrkyllistä vesieliöille, pitkäaikaisia haittavaikutuksia.

 

SV

Giftigt för vattenlevande organismer med långtidseffekter.



H412

Valoda

4.1. –  Ūdens videi bīstama viela, hronisks toksiskums, 3. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден за водните организми, с дълготраен ефект.

 

ES

Nocivo para los organismos acuáticos, con efectos nocivos duraderos.

 

CS

Škodlivý pro vodní organismy, s dlouhodobými účinky.

 

DA

Skadelig for vandlevende organismer, med langvarige virkninger.

 

DE

Schädlich für Wasserorganismen, mit langfristiger Wirkung.

 

ET

►C6  Kahjulik veeorganismidele, pikaajaline toime. ◄

 

EL

Επιβλαβές για τους υδρόβιους οργανισμούς, με μακροχρόνιες επιπτώσεις.

 

EN

Harmful to aquatic life with long lasting effects.

 

FR

Nocif pour les organismes aquatiques, entraîne des effets néfastes à long terme.

 

GA

Díobhálach don saol uisceach, le héifeachtaí fadtréimhseacha.

▼M5

 

HR

Štetno za vodeni okoliš s dugotrajnim učincima.

▼B

 

IT

Nocivo per gli organismi acquatici con effetti di lunga durata.

 

LV

Kaitīgs ūdens organismiem ar ilgstošām sekām.

 

LT

Kenksminga vandens organizmams, sukelia ilgalaikius pakitimus.

 

HU

Ártalmas a vízi élővilágra, hosszan tartó károsodást okoz.

 

MT

Jagħmel ħsara lill-organiżmi akwatiċi b’mod li jħalli effetti dejjiema.

 

NL

Schadelijk voor in het water levende organismen, met langdurige gevolgen.

 

PL

Działa szkodliwie na organizmy wodne, powodując długotrwałe skutki.

 

PT

Nocivo para os organismos aquáticos com efeitos duradouros.

 

RO

Nociv pentru mediul acvatic cu efecte pe termen lung.

 

SK

Škodlivý pre vodné organizmy, s dlhodobými účinkami.

 

SL

Škodljivo za vodne organizme, z dolgotrajnimi učinki.

 

FI

Haitallista vesieliöille, pitkäaikaisia haittavaikutuksia.

 

SV

Skadliga långtidseffekter för vattenlevande organismer.



H413

Valoda

4.1. —  Ūdens videi bīstama viela, hronisks toksiskums, 4. bīstamības kategorija

 

BG

Може да причини дълготраен вреден ефект за водните организми.

 

ES

Puede ser nocivo para los organismos acuáticos, con efectos nocivos duraderos.

 

CS

Může vyvolat dlouhodobé škodlivé účinky pro vodní organismy.

 

DA

Kan forårsage langvarige skadelige virkninger for vandlevende organismer.

 

DE

Kann für Wasserorganismen schädlich sein, mit langfristiger Wirkung.

 

ET

Võib avaldada veeorganismidele pikaajalist kahjulikku toimet.

 

EL

Μπορεί να προκαλέσει μακροχρόνιες επιπτώσεις στους υδρόβιους οργανισμούς.

 

EN

May cause long lasting harmful effects to aquatic life.

 

FR

Peut être nocif à long terme pour les organismes aquatiques.

 

GA

D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le héifeachtaí fadtréimhseacha díobhálacha ar an saol uisceach.

▼M5

 

HR

Može uzrokovati dugotrajne štetne učinke na vodeni okoliš.

▼B

 

IT

Può essere nocivo per gli organismi acquatici con effetti di lunga durata.

 

LV

Var radīt ilgstošas kaitīgas sekas ūdens organismiem.

 

LT

Gali sukelti ilgalaikį kenksmingą poveikį vandens organizmams.

 

HU

Hosszan tartó ártalmas hatást gyakorolhat a vízi élővilágra.

 

MT

Jista’ jikkawża effetti ta' ħsara dejjiema lill-organiżmi akwatiċi.

 

NL

Kan langdurige schadelijke gevolgen voor in het water levende organismen hebben.

 

PL

Może powodować długotrwałe szkodliwe skutki dla organizmów wodnych.

 

PT

Pode provocar efeitos nocivos duradouros nos organismos aquáticos.

 

RO

Poate provoca efecte nocive pe termen lung asupra mediului acvatic.

 

SK

Môže mať dlhodobé škodlivé účinky na vodné organizmy.

 

SL

Lahko ima dolgotrajne škodljive učinke na vodne organizme.

 

FI

Voi aiheuttaa pitkäaikaisia haittavaikutuksia vesieliöille.

 

SV

Kan ge skadliga långtidseffekter på vattenlevande organismer.

▼M2



H420

Valoda

5.1. – Bīstamība ozona slānim – 1. bīstamības kategorija

 

BG

Вреди на общественото здраве и на околната среда, като разрушава озона във високите слоеве на атмосферата

 

ES

Causa daños a la salud pública y el medio ambiente al destruir el ozono en la atmósfera superior

 

CS

Poškozuje veřejné zdraví a životní prostředí tím, že ničí ozon ve svrchních vrstvách atmosféry

 

DA

Skader folkesundheden og miljøet ved at ødelægge ozon i den øvre atmosfære

 

DE

Schädigt die öffentliche Gesundheit und die Umwelt durch Ozonabbau in der äußeren Atmosphäre

 

ET

Kahjustab rahvatervist ja keskkonda, hävitades kõrgatmosfääris asuvat osoonikihti

 

EL

Βλάπτει τη δημόσια υγεία και το περιβάλλον καταστρέφοντας το όζον στην ανώτερη ατμόσφαιρα

 

EN

Harms public health and the environment by destroying ozone in the upper atmosphere

 

FR

Nuit à la santé publique et à l’environnement en détruisant l’ozone dans la haute atmosphère

 

GA

Déanann an t-ábhar seo díobháil don tsláinte phoiblí agus don chomhshaol trí ózón san atmaisféar uachtarach a scriosadh

▼M5

 

HR

Štetno za zdravlje ljudi i okoliš zbog uništavanja ozona u višoj atmosferi

▼M2

 

IT

Nuoce alla salute pubblica e all’ambiente distruggendo l’ozono dello strato superiore dell’atmosfera

 

LV

Bīstams sabiedrības veselībai un videi, jo iznīcina ozonu atmosfēras augšējā slānī

 

LT

Kenkia visuomenės sveikatai ir aplinkai, nes naikina ozono sluoksnį viršutinėje atmosferoje

 

HU

Károsítja a közegészséget és a környezetet, mert a légkör felső rétegeiben lebontja az ózont

 

MT

Tagħmel ħsara lis-saħħa tal-pubbliku u lill-ambjent billi teqred l-ożonu fl-atmosfera ta’ fuq

 

NL

Schadelijk voor de volksgezondheid en het milieu door afbraak van ozon in de bovenste lagen van de atmosfeer

 

PL

Szkodliwe dla zdrowia publicznego i środowiska w związku z niszczącym oddziaływaniem na ozon w górnej warstwie atmosfery

 

PT

Prejudica a saúde pública e o ambiente ao destruir o ozono na alta atmosfera

 

RO

Dăunează sănătății publice și mediului înconjurător prin distrugerea ozonului în atmosfera superioară

 

SK

Poškodzuje verejné zdravie a životné prostredie tým, že ničí ozón vo vrchných vrstvách atmosféry

 

SL

Škodljivo za javno zdravje in okolje zaradi uničevanja ozona v zgornji atmosferi

 

FI

Vahingoittaa kansanterveyttä ja ympäristöä tuhoamalla otsonia ylemmässä ilmakehässä

 

SV

Skadar folkhälsan och miljön genom förstöring av ozonet i övre delen av atmosfären

▼B

2.   2. daļa: papildu informācija par apdraudējumiem



2.1. tabula

Fizikālās īpašības

EUH 001

Valoda

 

 

BG

Експлозивен в сухо състояние.

 

ES

Explosivo en estado seco.

 

CS

Výbušný v suchém stavu.

 

DA

Eksplosiv i tør tilstand.

 

DE

►C6  In trockenem Zustand explosiv. ◄

 

ET

Plahvatusohtlik kuivana.

 

EL

Εκρηκτικό σε ξηρή κατάσταση.

 

EN

Explosive when dry.

 

FR

Explosif à l'état sec.

 

GA

Pléascach agus é tirim.

▼M5

 

HR

Eksplozivno u suhom stanju.

▼B

 

IT

Esplosivo allo stato secco.

 

LV

Sprādzienbīstams sausā veidā.

 

LT

Sausos būsenos gali sprogti.

 

HU

Száraz állapotban robbanásveszélyes.

 

MT

Jisplodi meta jinxef.

 

NL

In droge toestand ontplofbaar.

 

PL

Produkt wybuchowy w stanie suchym.

 

PT

Explosivo no estado seco.

 

RO

Exploziv în stare uscată.

 

SK

V suchom stave výbušný.

 

SL

Eksplozivno v suhem stanju.

 

FI

Räjähtävää kuivana.

 

SV

Explosivt i torrt tillstånd.

▼M4 —————

▼B



EUH 014

Valoda

 

 

BG

Реагира бурно с вода.

 

ES

Reacciona violentamente con el agua.

 

CS

Prudce reaguje s vodou.

 

DA

Reagerer voldsomt med vand.

 

DE

Reagiert heftig mit Wasser.

 

ET

Reageerib ägedalt veega.

 

EL

Αντιδρά βίαια με νερό.

 

EN

Reacts violently with water.

 

FR

Réagit violemment au contact de l'eau.

 

GA

Imoibríonn go foirtil le huisce.

▼M5

 

HR

Burno reagira s vodom.

▼B

 

IT

Reagisce violentemente con l'acqua.

 

LV

Aktīvi reaģē ar ūdeni.

 

LT

Smarkiai reaguoja su vandeniu.

 

HU

Vízzel hevesen reagál.

 

MT

Jirreaġixxi bil-qawwa meta jmiss l-ilma.

 

NL

Reageert heftig met water.

 

PL

Reaguje gwałtownie z wodą.

 

PT

Reage violentamente em contacto com a água.

 

RO

Reacționează violent în contact cu apa.

 

SK

Prudko reaguje s vodou.

 

SL

Burno reagira z vodo.

 

FI

Reagoi voimakkaasti veden kanssa.

 

SV

Reagerar häftigt med vatten.



EUH 018

Valoda

 

 

BG

При употреба може да се образува запалима/експлозивна паровъздушнa смес.

 

ES

►C6  Al usarlo, pueden formarse mezclas aire-vapor explosivas o inflamables. ◄

 

CS

Při používání může vytvářet hořlavé nebo výbušné směsi par se vzduchem.

 

DA

Ved brug kan brandbarlige dampe/eksplosive damp-luftblandinger dannes.

 

DE

Kann bei Verwendung explosionsfähige/entzündbare Dampf/Luft-Gemische bilden.

 

ET

Kasutamisel võib moodustuda tule-/plahvatusohtlik auru-õhu segu.

 

EL

Κατά τη χρήση μπορεί να σχηματίσει εύφλεκτα/εκρηκτικά μείγματα ατμού-αέρος.

 

EN

In use may form flammable/explosive vapour-air mixture.

 

FR

Lors de l'utilisation, formation possible de mélange vapeur-air inflammable/explosif.

 

GA

Agus é á úsáid d’fhéadfaí meascán inadhainte/pléascach gaile-aeir a chruthú.

▼M5

 

HR

Pri uporabi može nastati zapaljiva/eksplozivna smjesa para-zrak.

▼B

 

IT

Durante l'uso può formarsi una miscela vapore-aria esplosiva/infiammabile.

 

LV

Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu.

 

LT

Naudojama gali sudaryti degius (sprogius) garų-oro mišinius.

 

HU

A használat során tűzveszélyes/robbanásveszélyes gőz/levegő elegy keletkezhet.

 

MT

Meta jintuża jista' jifforma taħlitiet esplussivi jew li jaqbdu jekk jitħallat ma' l-arja.

 

NL

Kan bij gebruik een ontvlambaar/ontplofbaar damp-luchtmengsel vormen.

 

PL

Podczas stosowania mogą powstawać łatwopalne lub wybuchowe mieszaniny par z powietrzem.

 

PT

Pode formar mistura vapor-ar explosiva/inflamável durante a utilização.

 

RO

În timpul utilizării poate forma un amestec vapori-aer, inflamabil/exploziv.

 

SK

Pri použití môže vytvárat’ horľavú/výbušnú zmes pár so vzduchom.

 

SL

Pri uporabi lahko tvori vnetljivo/eksplozivno zmes hlapi-zrak.

 

FI

Käytössä voi muodostua syttyvä/räjähtävä höyry-ilmaseos.

 

SV

Vid användning kan brännbara/explosiva ång-luftblandningar bildas.



EUH 019

Valoda

 

 

BG

Може да образува експлозивни пероксиди.

 

ES

Puede formar peróxidos explosivos.

 

CS

Může vytvářet výbušné peroxidy.

 

DA

Kan danne eksplosive peroxider.

 

DE

Kann explosionsfähige Peroxide bilden.

 

ET

Võib moodustada plahvatusohtlikke peroksiide.

 

EL

Μπορεί να σχηματίσει εκρηκτικά υπεροξείδια.

 

EN

May form explosive peroxides.

 

FR

Peut former des peroxydes explosifs.

 

GA

D’fhéadfadh sé sárocsaídí pléascacha a chruthú.

▼M5

 

HR

Može stvarati eksplozivne perokside.

▼B

 

IT

Può formare perossidi esplosivi.

 

LV

Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus.

 

LT

Gali sudaryti sprogius peroksidus.

 

HU

Robbanásveszélyes peroxidokat képezhet.

 

MT

Jista' jifforma perossidi esplussivi.

 

NL

Kan ontplofbare peroxiden vormen.

 

PL

Może tworzyć wybuchowe nadtlenki.

 

PT

Pode formar peróxidos explosivos.

 

RO

Poate forma peroxizi explozivi.

 

SK

Môže vytvárat’ výbušné peroxidy.

 

SL

Lahko tvori eksplozivne perokside.

 

FI

Saattaa muodostaa räjähtäviä peroksideja.

 

SV

Kan bilda explosiva peroxider.



EUH 044

Valoda

 

 

BG

Риск от експлозия при нагряване в затворено пространство.

 

ES

Riesgo de explosión al calentarlo en ambiente confinado.

 

CS

Nebezpečí výbuchu při zahřátí v uzavřeném obalu.

 

DA

Eksplosionsfarlig ved opvarmning under indeslutning.

 

DE

Explosionsgefahr bei Erhitzen unter Einschluss.

 

ET

Plahvatusohtlik kuumutamisel kinnises mahutis.

 

EL

Κίνδυνος εκρήξεως εάν θερμανθεί υπό περιορισμό.

 

EN

Risk of explosion if heated under confinement.

 

FR

Risque d'explosion si chauffé en ambiance confinée.

 

GA

Baol pléasctha arna théamh i limistéar iata.

▼M5

 

HR

Opasnost od eksplozije ako se zagrijava u zatvorenom prostoru.

▼B

 

IT

Rischio di esplosione per riscaldamento in ambiente confinato.

 

LV

Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē.

 

LT

Gali sprogti, jei kaitinama sandariai uždaryta.

 

HU

Zárt térben hő hatására robbanhat.

 

MT

Riskju ta' splużjoni jekk jissaħħan fil-magħluq.

 

NL

Ontploffingsgevaar bij verwarming in afgesloten toestand.

 

PL

Zagrożenie wybuchem po ogrzaniu w zamkniętym pojemniku.

 

PT

Risco de explosão se aquecido em ambiente fechado.

 

RO

Risc de explozie, dacă este încălzit în spațiu închis.

 

SK

Riziko výbuchu pri zahrievaní v uzavretom priestore.

 

SL

Nevarnost eksplozije ob segrevanju v zaprtem prostoru.

 

FI

Räjähdysvaara kuumennettaessa suljetussa astiassa.

 

SV

Explosionsrisk vid uppvärmning i sluten behållare.



2.2. tabula

Veselību ietekmējošas īpašības

EUH 029

Valoda

 

 

BG

При контакт с вода се отделя токсичен газ.

 

ES

En contacto con agua libera gases tóxicos.

 

CS

Uvolňuje toxický plyn při styku s vodou.

 

DA

Udvikler giftig gas ved kontakt med vand.

 

DE

Entwickelt bei Berührung mit Wasser giftige Gase.

 

ET

Kokkupuutel veega eraldub mürgine gaas.

 

EL

Σε επαφή με το νερό ελευθερώνονται τοξικά αέρια.

 

EN

Contact with water liberates toxic gas.

 

FR

Au contact de l'eau, dégage des gaz toxiques.

 

GA

I dteagmháil le huisce scaoiltear gás tocsaineach.

▼M5

 

HR

U dodiru s vodom oslobađa otrovni plin.

▼B

 

IT

A contatto con l'acqua libera un gas tossico.

 

LV

Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes.

 

LT

Kontaktuodama su vandeniu išskiria toksiškas dujas.

 

HU

Vízzel érintkezve mérgező gázok képződnek.

 

MT

Jitfa' gass tossiku meta jmiss l-ilma.

 

NL

Vormt giftig gas in contact met water.

 

PL

W kontakcie z wodą uwalnia toksyczne gazy.

 

PT

Em contacto com a água liberta gases tóxicos.

 

RO

În contact cu apa, degajă un gaz toxic.

 

SK

Pri kontakte s vodou uvoľňuje toxický plyn.

 

SL

V stiku z vodo se sprošča strupen plin.

 

FI

Kehittää myrkyllistä kaasua veden kanssa.

 

SV

Utvecklar giftig gas vid kontakt med vatten.



EUH 031

Valoda

 

 

BG

При контакт с киселини се отделя токсичен газ.

 

ES

En contacto con ácidos libera gases tóxicos.

 

CS

Uvolňuje toxický plyn při styku s kyselinami.

 

DA

Udvikler giftig gas ved kontakt med syre.

 

DE

Entwickelt bei Berührung mit Säure giftige Gase.

 

ET

Kokkupuutel hapetega eraldub mürgine gaas.

 

EL

Σε επαφή με οξέα ελευθερώνονται τοξικά αέρια.

 

EN

Contact with acids liberates toxic gas.

 

FR

Au contact d'un acide, dégage un gaz toxique.

 

GA

I dteagmháil le haigéid scaoiltear gás tocsaineach.

▼M5

 

HR

U dodiru s kiselinama oslobađa otrovni plin.

▼B

 

IT

A contatto con acidi libera gas tossici.

 

LV

Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes.

 

LT

Kontaktuodama su rūgštimis išskiria toksiškas dujas.

 

HU

Savval érintkezve mérgező gázok képződnek.

 

MT

Jitfa' gass tossiku meta jmiss l-aċidi.

 

NL

Vormt giftig gas in contact met zuren.

 

PL

W kontakcie z kwasami uwalnia toksyczne gazy.

 

PT

Em contacto com ácidos liberta gases tóxicos.

 

RO

În contact cu acizi, degajă un gaz toxic.

 

SK

Pri kontakte s kyselinami uvoľňuje toxický plyn.

 

SL

V stiku s kislinami se sprošča strupen plin.

 

FI

Kehittää myrkyllistä kaasua hapon kanssa.

 

SV

Utvecklar giftig gas vid kontakt med syra.



EUH 032

Valoda

 

 

BG

При контакт с киселини се отделя силно токсичен газ.

 

ES

En contacto con ácidos libera gases muy tóxicos.

 

CS

Uvolňuje vysoce toxický plyn při styku s kyselinami.

 

DA

Udvikler meget giftig gas ved kontakt med syre.

 

DE

Entwickelt bei Berührung mit Säure sehr giftige Gase.

 

ET

Kokkupuutel hapetega eraldub väga mürgine gaas.

 

EL

Σε επαφή με οξέα ελευθερώνονται πολύ τοξικά αέρια.

 

EN

Contact with acids liberates very toxic gas.

 

FR

Au contact d'un acide, dégage un gaz très toxique.

 

GA

I dteagmháil le haigéid scaoiltear gás an-tocsaineach.

▼M5

 

HR

U dodiru s kiselinama oslobađa vrlo otrovni plin.

▼B

 

IT

A contatto con acidi libera gas molto tossici.

 

LV

Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes.

 

LT

Kontaktuodama su rūgštimis išskiria labai toksiškas dujas.

 

HU

Savval érintkezve nagyon mérgező gázok képződnek.

 

MT

Jitfa' gass tossiku ħafna meta jmiss l-aċidi.

 

NL

Vormt zeer giftig gas in contact met zuren.

 

PL

W kontakcie z kwasami uwalnia bardzo toksyczne gazy.

 

PT

Em contacto com ácidos liberta gases muito tóxicos.

 

RO

În contact cu acizi, degajă un gaz foarte toxic.

 

SK

Pri kontakte s kyselinami uvoľňuje veľmi toxický plyn.

 

SL

V stiku s kislinami se sprošča zelo strupen plin.

 

FI

Kehittää erittäin myrkyllistä kaasua hapon kanssa.

 

SV

Utvecklar mycket giftig gas vid kontakt med syra.



EUH 066

Valoda

 

 

BG

Повтарящата се експозиция може да предизвика изсушаване или напукване на кожата.

 

ES

La exposición repetida puede provocar sequedad o formación de grietas en la piel.

 

CS

Opakovaná expozice může způsobit vysušení nebo popraskání kůže.

 

DA

Gentagen kontakt kan give tør eller revnet hud.

 

DE

Wiederholter Kontakt kann zu spröder oder rissiger Haut führen.

 

ET

Korduv kokkupuude võib põhjustada naha kuivust või lõhenemist.

 

EL

Παρατεταμένη έκθεση μπορεί να προκαλέσει ξηρότητα δέρματος ή σκάσιμο.

 

EN

Repeated exposure may cause skin dryness or cracking.

 

FR

L'exposition répétée peut provoquer dessèchement ou gerçures de la peau.

 

GA

D’fhéadfadh tirimeacht chraicinn nó scoilteadh craicinn a bheith mar thoradh ar ilnochtadh.

▼M5

 

HR

Ponavljano izlaganje može prouzročiti sušenje ili pucanje kože.

▼B

 

IT

L'esposizione ripetuta può provocare secchezza o screpolature della pelle.

 

LV

Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu.

 

LT

Pakartotinis poveikis gali sukelti odos džiūvimą arba skilinėjimą.

 

HU

Ismétlődő expozíció a bőr kiszáradását vagy megrepedezését okozhatja.

 

MT

Espożizzjoni ripetuta tista' tikkaġuna nxif jew qsim tal-ġilda.

 

NL

Herhaalde blootstelling kan een droge of een gebarsten huid veroorzaken.

 

PL

Powtarzające się narażenie może powodować wysuszanie lub pękanie skóry.

 

PT

Pode provocar pele seca ou gretada, por exposição repetida.

 

RO

Expunerea repetată poate provoca uscarea sau crăparea pielii.

 

SK

Opakovaná expozícia môže spôsobit’ vysušenie alebo popraskanie pokožky.

 

SL

Ponavljajoča izpostavljenost lahko povzroči nastanek suhe ali razpokane kože.

 

FI

Toistuva altistus voi aiheuttaa ihon kuivumista tai halkeilua.

 

SV

Upprepad kontakt kan ge torr hud eller hudsprickor.



EUH 070

Valoda

 

 

BG

Токсично при контакт с очите.

 

ES

Tóxico en contacto con los ojos.

 

CS

Toxický při styku s očima.

 

DA

Giftig ved kontakt med øjnene.

 

DE

Giftig bei Berührung mit den Augen.

 

ET

Silma sattumisel mürgine.

 

EL

Τοξικό σε επαφή με τα μάτια.

 

EN

Toxic by eye contact.

 

FR

Toxique par contact oculaire.

 

GA

Tocsaineach trí theagmháil leis an tsúil.

▼M5

 

HR

Otrovno u dodiru s očima.

▼B

 

IT

Tossico per contatto oculare.

 

LV

Toksisks saskarē ar acīm.

 

LT

Toksiška patekus į akis.

 

HU

Szembe kerülve mérgező.

 

MT

Tossiku meta jmiss ma’ l-għajnejn.

 

NL

Giftig bij oogcontact.

 

PL

Działa toksycznie w kontakcie z oczami.

 

PT

Tóxico por contacto com os olhos.

 

RO

Toxic în caz de contact cu ochii.

 

SK

Toxické pri kontakte s očami.

 

SL

Strupeno ob stiku z očmi.

 

FI

Myrkyllistä joutuessaan silmään.

 

SV

Giftigt vid kontakt med ögonen.



EUH 071

Valoda

 

 

BG

Корозивен за дихателните пътища.

 

ES

Corrosivo para las vías respiratorias.

 

CS

Způsobuje poleptání dýchacích cest.

 

DA

Ætsende for luftvejene.

 

DE

Wirkt ätzend auf die Atemwege.

 

ET

Söövitav hingamisteedele.

 

EL

Διαβρωτικό της αναπνευστικής οδού.

 

EN

Corrosive to the respiratory tract.

 

FR

Corrosif pour les voies respiratoires.

 

GA

Creimneach don chonair riospráide.

▼M5

 

HR

Nagrizajuće za dišni sustav.

▼B

 

IT

Corrosivo per le vie respiratorie.

 

LV

Kodīgs elpceļiem.

 

LT

Ėsdina kvėpavimo takus.

 

HU

Maró hatású a légutakra.

 

MT

Korrużiv għas-sistema respiratorja.

 

NL

Bijtend voor de luchtwegen.

 

PL

Działa żrąco na drogi oddechowe.

 

PT

Corrosivo para as vias respiratórias.

 

RO

Corosiv pentru căile respiratorii.

 

SK

Žieravé pre dýchacie cesty.

 

SL

Jedko za dihalne poti.

 

FI

Hengityselimiä syövyttävää.

 

SV

Frätande på luftvägarna.

▼M2 —————

▼B

3.   3. daļa: marķējuma zīmju papildu elementi/informācija par noteiktiem ►M2  ————— ◄ maisījumiem



EUH 201/ 201A

Valoda

 

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

BG

Съдържа олово. Да не се използва върху повърхност, която евентуално може да се дъвче или смуче от деца.

Внимание! Съдържа олово.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

ES

Contiene plomo. No utilizar en objetos que los niños puedan masticar o chupar.

¡Atención! Contiene plomo.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

CS

Obsahuje olovo. Nemá se používat na povrchy, které mohou okusovat nebo olizovat děti.

Pozor! Obsahuje olovo.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

DA

Indeholder bly. Må ikke anvendes på genstande, som børn vil kunne tygge eller sutte på.

Advarsel! Indeholder bly.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

DE

Enthält Blei. Nicht für den Anstrich von Gegenständen verwenden, die von Kindern gekaut oder gelutscht werden könnten.

Achtung! Enthält Blei.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

ET

►C6  Sisaldab pliid. Mitte kasutada pindadel, mida lapsed võivad närida või imeda.

Hoiatus! Sisaldab pliid. ◄

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

EL

Περιέχει μόλυβδο. Να μη χρησιμοποιείται σε επιφάνειες που είναι πιθανόν να μασήσουν ή να πιπιλίσουν τα παιδιά.

Προσοχή! Περιέχει μόλυβδο.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

EN

Contains lead. Should not be used on surfaces liable to be chewed or sucked by children.

Warning! Contains lead.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

FR

Contient du plomb. Ne pas utiliser sur les objets susceptibles d’être mâchés ou sucés par des enfants.

Attention! Contient du plomb.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

GA

Luaidhe ann. Níor chóir a úsáid ar dhromchlaí a d'fhéadfadh a bheith á gcogaint nó á sú ag leanaí.

Rabhadh! Luaidhe ann.

▼M5

 

HR

Sadrži olovo. Ne smije se koristiti na površinama koje mogu žvakati ili sisati djeca.

Upozorenje! Sadrži olovo.

▼B

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

IT

Contiene piombo. Non utilizzare su oggetti che possono essere masticati o succhiati dai bambini.

Attenzione! Contiene piombo.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

LV

Satur svinu. Nedrīkst lietot uz virsmām, kuras var nonākt bērnam mutē.

Brīdinājums! Satur svinu.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

LT

Sudėtyje yra švino. Nenaudoti paviršiams, kurie gali būti vaikų kramtomi arba čiulpiami.

Atsargiai! Sudėtyje yra švino.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

HU

Ólmot tartalmaz. Tilos olyan felületeken használni, amelyeket gyermekek szájukba vehetnek.

Figyelem! Ólmot tartalmaz.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

MT

Fih iċ-ċomb. M'għandux jintuża' fuq uċuh li x'aktarx jomogħduhom jew jerdgħuhom it-tfal.

Twissija! Fih iċ-ċomb.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

NL

Bevat lood. Mag niet worden gebruikt voor voorwerpen waarin kinderen kunnen bijten of waaraan kinderen kunnen zuigen.

Let op! Bevat lood.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

PL

Zawiera ołów. Nie należy stosować na powierzchniach, które mogą być gryzione lub ssane przez dzieci.

Uwaga! Zawiera ołów.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

PT

Contém chumbo. Não utilizar em superfícies que possam ser mordidas ou chupadas por crianças.

Atenção! Contém chumbo.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

RO

Conține plumb. A nu se utiliza pe obiecte care pot fi mestecate sau supte de copii.

Atenție! Conține plumb.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

SK

Obsahuje olovo. Nepoužívajte na povrchy, ktoré by mohli žuť alebo oblizovať deti.

Pozor! Obsahuje olovo.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

SL

Vsebuje svinec. Ne sme se nanašati na površine, ki bi jih lahko žvečili ali sesali otroci.

Pozor! Vsebuje svinec.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

FI

Sisältää lyijyä. Ei saa käyttää pintoihin, joita lapset voivat pureskella tai imeä.

Varoitus! Sisältää lyijyä.

►M2  201 ◄

►M2  201A ◄

SV

Innehåller bly. Bör inte användas på ytor där barn kan komma åt att tugga eller suga.

Varning! Innehåller bly.



EUH 202

Valoda

 

 

BG

Цианокрилат. Опасно. Залепва кожата и очите за секунди. Да се съхранява извън обсега на деца.

 

ES

Cianoacrilato. Peligro. Se adhiere a la piel y a los ojos en pocos segundos. Mantener fuera del alcance de los niños.

 

CS

Kyanoakrylát. Nebezpečí. Okamžitě slepuje kůži a oči. Uchovávejte mimo dosah dětí.

 

DA

Cyanoacrylat. Farligt. Klæber til huden og øjnene på få sekunder. Opbevares utilgængeligt for børn.

 

DE

Cyanacrylat. Gefahr. Klebt innerhalb von Sekunden Haut und Augenlider zusammen. Darf nicht in die Hände von Kindern gelangen.

 

ET

Tsüanoakrülaat. Ohtlik. Liimib naha ja silmad hetkega. Hoida lastele kättesaamatus kohas.

 

EL

Κυανοακρυλική ένωση. Κίνδυνος. Κολλάει στην επιδερμίδα και στα μάτια μέσα σε λίγα δευτερόλεπτα. Να φυλάσσεται μακριά από παιδιά.

 

EN

Cyanoacrylate. Danger. Bonds skin and eyes in seconds. Keep out of the reach of children.

 

FR

Cyanoacrylate. Danger. Colle à la peau et aux yeux en quelques secondes. À conserver hors de portée des enfants.

 

GA

Cianaicrioláit. Contúirt. Nascann craiceann agus súile laistigh de shoicindí. Coimeád as aimsiú leanaí.

▼M5

 

HR

Cianoakrilat. Opasnost. Trenutno lijepi kožu i oči. Čuvati izvan dohvata djece.

▼B

 

IT

Cianoacrilato. Pericolo. Incolla la pelle e gli occhi in pochi secondi. Tenere fuori dalla portata dei bambini.

 

LV

Ciānakrilāts. Bīstami. Iedarbība uz acīm un ādu tūlītēja. Sargāt no bērniem.

 

LT

Cianakrilatas. Pavojinga. Staigiai suklijuoja odą ir akis. Laikyti vaikams neprieinamoje vietoje.

 

HU

Cianoakrilát. Veszély! Néhány másodperc alatt a bőrre és a szembe ragad. Gyermekektől elzárva tartandó.

 

MT

Cyanoacrylate. Periklu. Iwaħħal il-ġilda u l-għajnejn fi ftit sekondi. Żomm ‘il bogħod minn fejn jistgħu jilħquh it-tfal.

 

NL

Cyanoacrylaat. Gevaarlijk. Kleeft binnen enkele seconden aan huid en oogleden. Buiten het bereik van kinderen houden.

 

PL

Cyjanoakrylany. Niebezpieczeństwo. Skleja skórę i powieki w ciągu kilku sekund. Chronić przed dziećmi.

 

PT

Cianoacrilato. Perigo. Cola à pele e aos olhos em poucos segundos. Manter fora do alcance das crianças.

 

RO

Cianoacrilat. Pericol. Se lipește de piele și ochi în câteva secunde. A nu se lăsa la îndemâna copiilor.

 

SK

Kyanoakrylát. Nebezpečenstvo. V priebehu niekoľkých sekúnd zlepí pokožku a oči. Uchovávajte mimo dosahu detí.

 

SL

Cianoakrilat. Nevarno. Kožo in oči zlepi v nekaj sekundah. Hraniti zunaj dosega otrok.

 

FI

Syanoakrylaattia. Vaara. Liimaa ihon ja silmät hetkessä. Säilytettävä lasten ulottumattomissa.

 

SV

Cyanoakrylat. Fara. Fäster snabbt på hud och ögon. Förvaras oåtkomligt för barn.



EUH 203

Valoda

 

 

BG

Съдържа хром (VI). Може да причини алергична реакция.

 

ES

Contiene cromo (VI). Puede provocar una reacción alérgica.

 

CS

Obsahuje chrom (VI). Může vyvolat alergickou reakci.

 

DA

Indeholder krom (VI). Kan udløse allergisk reaktion.

 

DE

Enthält Chrom (VI). Kann allergische Reaktionen hervorrufen.

 

ET

Sisaldab kroomi (VI). Võib esile kutsuda allergilise reaktsiooni.

 

EL

Περιέχει χρώμιο (VI). Μπορεί να προκαλέσει αλλεργική αντίδραση.

 

EN

Contains chromium (VI). May produce an allergic reaction.

 

FR

Contient du chrome (VI). Peut produire une réaction allergique.

 

GA

Cróimiam (VI) ann. D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le frithghníomh ailléirgeach.

▼M5

 

HR

Sadrži krom (VI). Može izazvati alergijsku reakciju.

▼B

 

IT

Contiene cromo (VI). Può provocare una reazione allergica.

 

LV

Satur hromu (VI). Var izraisīt alerģisku reakciju.

 

LT

Sudėtyje yra chromo (VI). Gali sukelti alerginę reakciją.

 

HU

Krómot (VI) tartalmaz. Allergiás reakciót válthat ki.

 

MT

Fih il-kromju (VI). Jista’ joħloq reazzjoni allerġika.

 

NL

Bevat zeswaardig chroom. Kan een allergische reactie veroorzaken.

 

PL

Zawiera chrom (VI). Może powodować wystąpienie reakcji alergicznej.

 

PT

Contém crómio (VI). Pode provocar uma reacção alérgica.

 

RO

Conține crom (VI). Poate provoca o reacție alergică.

 

SK

Obsahuje chróm (VI). Môže vyvolať alergickú reakciu.

 

SL

Vsebuje krom (VI). Lahko povzroči alergijski odziv.

 

FI

Sisältää kromi(VI)-yhdisteitä. Voi aiheuttaa allergisen reaktion.

 

SV

Innehåller krom (VI). Kan orsaka en allergisk reaktion.



EUH 204

Valoda

 

 

BG

Съдържа изоцианати. Може да причини алергична реакция.

 

ES

Contiene isocianatos. Puede provocar una reacción alérgica.

 

CS

Obsahuje isokyanáty. Může vyvolat alergickou reakci.

 

DA

Indeholder isocyanater. Kan udløse allergisk reaktion.

 

DE

Enthält Isocyanate. Kann allergische Reaktionen hervorrufen.

 

ET

Sisaldab isotsüanaate. Võib esile kutsuda allergilise reaktsiooni.

 

EL

Περιέχει ισοκυανικές ενώσεις. Μπορεί να προκαλέσει αλλεργική αντίδραση.

 

EN

Contains isocyanates. May produce an allergic reaction.

 

FR

Contient des isocyanates. Peut produire une réaction allergique.

 

GA

Isicianaítí ann. D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le frithghníomh ailléirgeach.

▼M5

 

HR

Sadrži izocianate. Može izazvati alergijsku reakciju.

▼B

 

IT

Contiene isocianati. Può provocare una reazione allergica.

 

LV

Satur izocianātus. Var izraisīt alerģisku reakciju.

 

LT

Sudėtyje yra izocianatų. Gali sukelti alerginę reakciją.

 

HU

Izocianátokat tartalmaz. Allergiás reakciót válthat ki.

 

MT

Fih l-isocyanates. Jista’ jagħmel reazzjoni allerġika.

 

NL

Bevat isocyanaten. Kan een allergische reactie veroorzaken.

 

PL

Zawiera izocyjaniany. Może powodować wystąpienie reakcji alergicznej.

 

PT

Contém isocianatos. Pode provocar uma reacção alérgica.

 

RO

Conține izocianați. Poate provoca o reacție alergică.

 

SK

Obsahuje izokyanáty. Môže vyvolať alergickú reakciu.

 

SL

Vsebuje izocianate. Lahko povzroči alergijski odziv.

 

FI

Sisältää isosyanaatteja. Voi aiheuttaa allergisen reaktion.

 

SV

Innehåller isocyanater. Kan orsaka en allergisk reaktion.



EUH 205

Valoda

 

 

BG

Съдържа епоксидни съставки. Може да причини алергична реакция.

 

ES

Contiene componentes epoxídicos. Puede provocar una reacción alérgica.

 

CS

Obsahuje epoxidové složky. Může vyvolat alergickou reakci.

 

DA

Indeholder epoxyforbindelser. Kan udløse allergisk reaktion.

 

DE

Enthält epoxidhaltige Verbindungen. Kann allergische Reaktionen hervorrufen.

 

ET

Sisaldab epoksükomponente. Võib esile kutsuda allergilise reaktsiooni.

 

EL

Περιέχει εποξειδικές ενώσεις. Μπορεί να προκαλέσει αλλεργική αντίδραση.

 

EN

Contains epoxy constituents. May produce an allergic reaction.

 

FR

Contient des composés époxydiques. Peut produire une réaction allergique.

 

GA

Comhábhair eapocsacha ann. D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le frithghníomh ailléirgeach.

▼M5

 

HR

Sadrži epoksidne sastojke. Može izazvati alergijsku reakciju.

▼B

 

IT

Contiene componenti epossidici. Può provocare una reazione allergica.

 

LV

Satur epoksīda sastāvdaļas. Var izraisīt alerģisku reakciju.

 

LT

Sudėtyje yra epoksidinių komponentų. Gali sukelti alerginę reakciją.

 

HU

Epoxid tartalmú vegyületeket tartalmaz. Allergiás reakciót válthat ki.

 

MT

Fih kostitwenti ta’ l-eposside. Jista’ jagħmel reazzjoni allerġika.

 

NL

Bevat epoxyverbindingen. Kan een allergische reactie veroorzaken.

 

PL

Zawiera składniki epoksydowe. Może powodować wystąpienie reakcji alergicznej.

 

PT

Contém componentes epoxídicos. Pode provocar uma reacção alérgica.

 

RO

Conține componenți epoxidici. Poate provoca o reacție alergică.

 

SK

Obsahuje epoxidové zložky. Môže vyvolať alergickú reakciu.

 

SL

Vsebuje epoksidne sestavine. Lahko povzroči alergijski odziv.

 

FI

Sisältää epoksihartseja. Voi aiheuttaa allergisen reaktion.

 

SV

Innehåller epoxiförening. Kan orsaka en allergisk reaktion.



EUH 206

Valoda

 

 

BG

Внимание! Да не се използва заедно с други продукти. Може да отдели опасни газове (хлор).

 

ES

¡Atención! No utilizar junto con otros productos. Puede desprender gases peligrosos (cloro).

 

CS

Pozor! Nepoužívejte společně s jinými výrobky. Může uvolňovat nebezpečné plyny (chlor).

 

DA

Advarsel! Må ikke anvendes i forbindelse med andre produkter. Farlige luftarter (chlor) kan frigøres.

 

DE

Achtung! Nicht zusammen mit anderen Produkten verwenden, da gefährliche Gase (Chlor) freigesetzt werden können.

 

ET

►C6  Hoiatus! Mitte kasutada koos teiste toodetega. Segust võib eralduda ohtlikke gaase (kloori). ◄

 

EL

Προσοχή! Να μην χρησιμοποιείται σε συνδυασμό με άλλα προϊόντα. Μπορεί να ελευθερωθούν επικίνδυνα αέρια (χλώριο).

 

EN

Warning! Do not use together with other products. May release dangerous gases (chlorine).

 

FR

Attention! Ne pas utiliser en combinaison avec d’autres produits. Peut libérer des gaz dangereux (chlore).

 

GA

Rabhadh! Ná húsáid in éineacht le táirgí eile. D’fhéadfadh sé go scaoilfí gáis chontúirteacha (clóirín).

▼M5

 

HR

Upozorenje! Ne koristiti s drugim proizvodima. Mogu se osloboditi opasni plinovi (klor).

▼B

 

IT

Attenzione! Non utilizzare in combinazione con altri prodotti. Possono liberarsi gas pericolosi (cloro).

 

LV

Brīdinājums! Nelietot kopā ar citiem produktiem. Var izdalīt bīstamas gāzes (hloru).

 

LT

Atsargiai! Nenaudoti kartu su kitais produktais. Gali išskirti pavojingas dujas (chlorą).

 

HU

Figyelem! Tilos más termékekkel együtt használni. Veszélyes gázok (klór) szabadulhatnak fel.

 

MT

Twissija! Tużahx flimkien ma’ prodotti oħra. Jista’ jerħi gassijiet perikolużi (kloru).

 

NL

Let op! Niet in combinatie met andere producten gebruiken. Er kunnen gevaarlijke gassen (chloor) vrijkomen.

 

PL

Uwaga! Nie stosować razem z innymi produktami. Może wydzielać niebezpieczne gazy (chlor).

 

PT

Atenção! Não utilizar juntamente com outros produtos. Podem libertar-se gases perigosos (cloro).

 

RO

Atenție! A nu se folosi împreună cu alte produse. Poate elibera gaze periculoase (clor).

 

SK

Pozor! Nepoužívajte spolu s inými výrobkami. Môžu uvoľňovať nebezpečné plyny (chlór).

 

SL

Pozor! Ne uporabljajte skupaj z drugimi izdelki. Lahko se sproščajo nevarni plini (klor).

 

FI

Varoitus! Älä käytä yhdessä muiden tuotteiden kanssa. Tuotteesta voi vapautua vaarallista kaasua (klooria).

 

SV

Varning! Får ej användas tillsammans med andra produkter. Kan avge farliga gaser (klor).



EUH 207

Valoda

 

 

BG

Внимание! Съдържа кадмий. При употреба се образуват опасни пари. Вижте информацията, предоставена от производителя. Спазвайте инструкциите за безопасност.

 

ES

¡Atención! Contiene cadmio. Durante su utilización se desprenden vapores peligrosos. Ver la información facilitada por el fabricante. Seguir las instrucciones de seguridad.

 

CS

Pozor! Obsahuje kadmium. Při používání vznikají nebezpečné výpary. Viz informace dodané výrobcem. Dodržujte bezpečnostní pokyny.

 

DA

Advarsel! Indeholder cadmium. Der udvikles farlige dampe under anvendelsen. Se producentens oplysninger. Overhold sikkerhedsforskrifterne.

 

DE

Achtung! Enthält Cadmium. Bei der Verwendung entstehen gefährliche Dämpfe. Hinweise des Herstellers beachten. Sicherheitsanweisungen einhalten.

 

ET

►C6  Hoiatus! Sisaldab kaadmiumi. Kasutamisel moodustuvad ohtlikud aurud. Vt tootja esitatud teavet. Järgida ohutuseeskirju. ◄

 

EL

Προσοχή! Περιέχει κάδμιο. Κατά τη χρήση αναπτύσσονται επικίνδυνες αναθυμιάσεις. Βλέπετε πληροφορίες του κατασκευαστή. Τηρείτε τις οδηγίες ασφαλείας.

 

EN

Warning! Contains cadmium. Dangerous fumes are formed during use. See information supplied by the manufacturer. Comply with the safety instructions.

 

FR

Attention! Contient du cadmium. Des fumées dangereuses se développent pendant l’utilisation. Voir les informations fournies par le fabricant. Respectez les consignes de sécurité.

 

GA

Rabhadh! Caidmiam ann. Cruthaítear múch chontúirteach le linn a úsáide. Féach an fhaisnéis atá curtha ar fáil ag an monaróir. Cloígh leis na treoracha sábháilteachta.

▼M5

 

HR

Upozorenje! Sadrži kadmij. Tijekom uporabe stvara se opasni dim. Vidi podatke dostavljene od proizvođača. Postupati prema uputama o mjerama sigurnosti.

▼B

 

IT

Attenzione! Contiene cadmio. Durante l'uso si sviluppano fumi pericolosi. Leggere le informazioni fornite dal fabbricante. Rispettare le disposizioni di sicurezza.

 

LV

Brīdinājums! Satur kadmiju. Lietojot veidojas bīstami izgarojumi. Sk. ražotāja sniegto informāciju. Ievērot drošības instrukcijas.

 

LT

Atsargiai! Sudėtyje yra kadmio. Naudojant susidaro pavojingi garai. Žiūrėti gamintojo pateiktą informaciją. Vykdyti saugos instrukcijas.

 

HU

Figyelem! Kadmiumot tartalmaz! A használat során veszélyes füstök képződnek. Lásd a gyártó által közölt információt. Be kell tartani a biztonsági előírásokat.

 

MT

Twissija! Fih il-kadmju. Waqt li jintuża jiffurmaw dħaħen perikolużi. Ara l-informazzjoni mogħtija mill-fabbrikant. Ħares l-istruzzjonijiet dwar is-sigurtà.

 

NL

Let op! Bevat cadmium. Bij het gebruik ontwikkelen zich gevaarlijke dampen. Zie de aanwijzingen van de fabrikant. Neem de veiligheidsvoorschriften in acht.

 

PL

Uwaga! Zawiera kadm. Podczas stosowania wydziela niebezpieczne pary. Zapoznaj się z informacją dostarczoną przez producenta. Przestrzegaj instrukcji bezpiecznego stosowania.

 

PT

Atenção! Contém cádmio. Libertam-se fumos perigosos durante a utilização. Ver as informações fornecidas pelo fabricante. Respeitar as instruções de segurança.

 

RO

Atenție! Conține cadmiu. În timpul utilizării se degajă un fum periculos. A se vedea informațiile furnizate de producător. A se respecta instrucțiunile privind siguranța.

 

SK

Pozor! Obsahuje kadmium. Pri používaní sa tvorí nebezpečný dym. Pozri informácie od výrobcu. Dodržiavajte bezpečnostné pokyny.

 

SL

Pozor! Vsebuje kadmij. Med uporabo nastajajo nevarni dimi. Preberite informacije proizvajalca. Upoštevajte navodila za varno uporabo.

 

FI

Varoitus! Sisältää kadmiumia. Käytettäessä muodostuu vaarallisia huuruja. Noudata valmistajan antamia ohjeita. Noudata turvallisuusohjeita.

 

SV

Varning! Innehåller kadmium. Farliga ångor bildas vid användning. Se information från tillverkaren. Följ skyddsanvisningarna.



EUH 208

Valoda

 

 

BG

Съдържа < наименование на сенсибилизиращото вещество>. Може да предизвика алергична реакция.

 

ES

Contiene <nombre de la sustancia sensibilizante>. Puede provocar una reacción alérgica.

 

CS

Obsahuje <název senzibilizující látky>. Může vyvolat alergickou reakci.

 

DA

Indeholder <navn på det sensibiliserende stof>. Kan udløse allergisk reaktion.

 

DE

Enthält <Name des sensibilisierenden Stoffes>. Kann allergische Reaktionen hervorrufen.

 

ET

Sisaldab <sensibiliseeriva aine nimetus>. Võib esile kutsuda allergilise reaktsiooni.

 

EL

Περιέχει <όνομα της ευαισθητοποιητικής ουσίας>. Μπορεί να προκαλέσει αλλεργική αντίδραση.

 

EN

Contains <name of sensitising substance>. May produce an allergic reaction.

 

FR

Contient <nom de la substance sensibilisante>. Peut produire une réaction allergique.

 

GA

<Ainm na substainte íograithe> ann. D’fhéadfadh sé a bheith ina chúis le frithghníomh ailléirgeach.

▼M5

 

HR

Sadrži <naziv tvari koja dovodi do preosjetljivosti>. Može izazvati alergijsku reakciju.

▼B

 

IT

Contiene <denominazione della sostanza sensibilizzante>. Può provocare una reazione allergica.

 

LV

Satur <sensibilizējošās vielas nosaukums>. Var izraisīt alerģisku reakciju.

 

LT

Sudėtyje yra <jautrinančios medžiagos pavadinimas>. Gali sukelti alerginę reakciją.

 

HU

<Allergén anyag neve>-t tartalmaz. Allergiás reakciót válthat ki.

 

MT

Fih <l-isem tas-sustanza sensibbli>. Jista’ jagħmel reazzjoni allerġika.

 

NL

Bevat <naam van de sensibiliserende stof>. Kan een allergische reactie veroorzaken.

 

PL

Zawiera <nazwa substancji uczulającej>. Może powodować wystąpienie reakcji alergicznej.

 

PT

Contém <nome da substância sensibilizante em questão>. Pode provocar uma reacção alérgica.

 

RO

Conține <denumirea substanței sensibilizante>. Poate provoca o reacție alergică.

 

SK

Obsahuje <názov senzibilizujúcej látky>. Môže vyvolať alergickú reakciu.

 

SL

Vsebuje <ime snovi, ki povzroča preobčutljivost>. Lahko povzroči alergijski odziv.

 

FI

Sisältää <herkistävän aineen nimi>. Voi aiheuttaa allergisen reaktion.

 

SV

Innehåller <namnet på det sensibiliserande ämnet>. Kan orsaka en allergisk reaktion.



EUH 209/ 209A

Valoda

 

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

BG

При употреба може да стане силно запалимо.

При употреба може да стане запалимо.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

ES

Puede inflamarse fácilmente al usarlo

Puede inflamarse al usarlo.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

CS

Při používání se může stát vysoce hořlavým.

Při používání se může stát hořlavým.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

DA

Kan blive meget brandfarlig ved brug.

Kan blive brandfarlig ved brug.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

DE

Kann bei Verwendung leicht entzündbar werden.

Kann bei Verwendung entzündbar werden.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

ET

Kasutamisel võib muutuda väga tuleohtlikuks.

Kasutamisel võib muutuda tuleohtlikuks.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

EL

Μπορεί να γίνει πολύ εύφλεκτο κατά τη χρήση.

Mπορεί να γίνει εύφλεκτο κατά τη χρήση.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

EN

Can become highly flammable in use.

Can become flammable in use.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

FR

Peut devenir facilement inflammable en cours d’utilisation.

Peut devenir inflammable en cours d’utilisation.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

GA

D’fhéadfadh sé éirí an-inadhainte agus é á úsáid.

D’fhéadfadh sé éirí inadhainte agus é á úsáid.

▼M5

 

HR

Pri uporabi može postati lako zapaljivo.

Pri uporabi može postati zapaljivo.

▼B

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

IT

Può diventare facilmente infiammabile durante l'uso.

Può diventare infiammabile durante l'uso.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

LV

Lietojot var viegli uzliesmot.

Kļūt uzliesmojošs.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

LT

Naudojama gali tapti labai degi.

Naudojama gali tapti degi.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

HU

A használat során fokozottan tűzveszélyessé válhat.

A használat során tűzveszélyessé válhat.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

MT

Jista’ jieħu n-nar faċilment meta jintuża.

Jista’ jieħu n-nar meta jintuża.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

NL

Kan bij gebruik licht ontvlambaar worden.

Kan bij gebruik ontvlambaar worden.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

PL

Podczas stosowania może przekształcić się w substancję wysoce łatwopalną.

Podczas stosowania może przekształcić się w substancję łatwopalną.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

PT

Pode tornar-se facilmente inflamável durante o uso.

Pode tornar-se inflamável durante o uso.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

RO

Poate deveni foarte inflamabil în timpul utilizării.

Poate deveni inflamabil în timpul utilizării.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

SK

Pri používaní sa môže stať veľmi horľavou.

Pri používaní sa môže stať horľavou.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

SL

Med uporabo utegne postati lahko vnetljivo.

Med uporabo utegne postati vnetljivo.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

FI

Voi muuttua helposti syttyväksi käytössä.

Voi muuttua syttyväksi käytössä.

►M2  209 ◄

►M2  209A ◄

SV

Kan bli mycket brandfarligt vid användning.

Kan bli brandfarligt vid användning.



EUH 210

Valoda

 

 

BG

Информационен лист за безопасност ще бъде представен при поискване.

 

ES

Puede solicitarse la ficha de datos de seguridad.

 

CS

Na vyžádání je kodispozici bezpečnostní list.

 

DA

Sikkerhedsdatablad kan på anmodning rekvireres.

 

DE

Sicherheitsdatenblatt auf Anfrage erhältlich.

 

ET

Ohutuskaart nõudmisel kättesaadav.

 

EL

Δελτίο δεδομένων ασφαλείας παρέχεται εφόσον ζητηθεί.

 

EN

Safety data sheet available on request.

 

FR

Fiche de données de sécurité disponible sur demande.

 

GA

Bileog sonraí sábháilteachta ar fáil arna iarraidh sin.

▼M5

 

HR

Sigurnosno-tehnički list dostupan na zahtjev.

▼B

 

IT

Scheda dati di sicurezza disponibile su richiesta.

 

LV

Drošības datu lapa ir pieejama pēc pieprasījuma.

 

LT

Saugos duomenų lapą galima gauti paprašius.

 

HU

Kérésre biztonsági adatlap kapható.

 

MT

Il-karta tad-data dwar is-sikurezza hija disponibbli meta tintalab.

 

NL

Veiligheidsinformatieblad op verzoek verkrijgbaar.

 

PL

Karta charakterystyki dostępna na żądanie.

 

PT

Ficha de segurança fornecida a pedido.

 

RO

Fișa cu date de securitate disponibilă la cerere.

 

SK

Na požiadanie možno poskytnúť kartu bezpečnostných údajov.

 

SL

Varnosti list na voljo na zahtevo.

 

FI

Käyttöturvallisuustiedote toimitetaan pyynnöstä.

 

SV

Säkerhetsdatablad finns att rekvirera.



EUH 401

Valoda

 

 

BG

За да се избегнат рискове за човешкото здраве и околната среда, спазвайте инструкциите за употреба.

 

ES

A fin de evitar riesgos para las personas y el medio ambiente, siga las instrucciones de uso.

 

CS

Dodržujte pokyny pro používání, abyste se vyvarovali rizik pro lidské zdraví a životní prostředí.

 

DA

Brugsanvisningen skal følges for ikke at bringe menneskers sundhed og miljøet i fare.

 

DE

Zur Vermeidung von Risiken für Mensch und Umwelt die Gebrauchsanleitung einhalten.

 

ET

Inimeste tervise ja keskkonna ohustamise vältimiseks järgida kasutusjuhendit.

 

EL

Για να αποφύγετε τους κινδύνους για την ανθρώπινη υγεία και το περιβάλλον, ακολουθήστε τις οδηγίες χρήσης.

 

EN

To avoid risks to human health and the environment, comply with the instructions for use.

 

FR

Respectez les instructions d’utilisation pour éviter les risques pour la santé humaine et l’environnement.

 

GA

Chun priacail do shláinte an duine agus don chomhshaol a sheachaint, cloígh leis na treoracha maidir le húsáid.

▼M5

 

HR

Da bi se izbjegli rizici za zdravlje ljudi i okoliš, treba se pridržavati uputa za uporabu.

▼B

 

IT

Per evitare rischi per la salute umana e per l'ambiente, seguire le istruzioni per l'uso.

 

LT

Siekiant išvengti žmonių sveikatai ir aplinkai keliamos rizikos, būtina vykdyti naudojimo instrukcijos nurodymus.

 

LV

Lai izvairītos no riska cilvēku veselībai un videi, ievērojiet lietošanas pamācību.

 

HU

Az emberi egészség és a környezet veszélyeztetésének elkerülése érdekében be kell tartani a használati utasítás előírásait.

 

MT

Biex jiġu evitati r-riskji għal saħħet il-bniedem u għall-ambjent, ħares l-istruzzjonijiet dwar l-użu.

 

NL

Volg de gebruiksaanwijzing om gevaar voor de menselijke gezondheid en het milieu te voorkomen.

 

PL

W celu uniknięcia zagrożeń dla zdrowia ludzi i środowiska, należy postępować zgodnie z instrukcją użycia.

 

PT

Para evitar riscos para a saúde humana e para o ambiente, respeitar as instruções de utilização.

 

RO

Pentru a evita riscurile pentru sănătatea umană și mediu, a se respecta instrucțiunile de utilizare.

 

SK

Dodržiavajte návod na používanie, aby ste zabránili vzniku rizík pre zdravie ľudí a životné prostredie.

 

SL

Da bi se izognili tveganjem za ljudi in okolje, ravnajte v skladu z navodili za uporabo.

 

FI

Noudata käyttöohjeita ihmisen terveydelle ja ympäristölle aiheutuvien vaarojen välttämiseksi.

 

SV

För att undvika risker för människors hälsa och för miljön, följ bruksanvisningen.




IV PIELIKUMS

DROŠĪBAS PRASĪBU APZĪMĒJUMU SARAKSTS

▼M4

Atlasot drošības prasību apzīmējumus saskaņā ar 22. pantu un 28. panta 3. punktu, piegādātāji, saglabājot drošības norādījuma skaidrību un saprotamību, var apvienot drošības prasību apzīmējumus, kas ietverti nākamajā tabulā.

Drošības prasību apzīmējuma 2. slejā kvadrātiekavās […] ievietots teksts nozīmē, ka tas nav piemērojams vienmēr un būtu izmantojams vienīgi īpašos gadījumos. Minētajos gadījumos izmantošanas nosacījumi ar paskaidrojumiem par to, kad teksts izmantojams, ir doti 5. slejā.

▼M12

Drošības prasību apzīmējuma teksta 2. slejā ievietota slīpsvītra [/] nozīmē, ka saskaņā ar norādēm 5. slejā jāizvēlas viena no vairākām atdalītajām frāzēm.

▼M4

Trīspunkte […] drošības prasību apzīmējuma tekstā 2. slejā nozīmē to, ka 5. slejā ir sīkākas norādes par sniedzamo informāciju.

▼M12

Izraugoties drošības prasību apzīmējumus saskaņā ar 22. un 28. pantu, var izmantot 5. slejā atrodamos norādījumus, ka attiecīgo drošības prasību apzīmējumu var nenorādīt, ja marķējumā ir cits drošības prasību apzīmējums.

▼B

1.   daļa: Drošības prasību apzīmējumu atlases kritēriji



6.1. tabula

Vispārējie drošības prasību apzīmējumi

Kods

Vispārējie drošības prasību apzīmējumi

Bīstamības klase

Bīstamības kategorija

Lietošanas nosacījumi

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

P101

Medicīniska padoma nepieciešamības gadījumā attiecīgā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai etiķetes.

pēc vajadzības

 

Plaša patēriņa produkti

P102

Sargāt no bērniem.

pēc vajadzības

 

Plaša patēriņa produkti

P103

Pirms lietošanas izlasīt etiķeti.

pēc vajadzības

 

Plaša patēriņa produkti



6.2. tabula

Drošības prasību apzīmējumi. Profilakse

Kods

Drošības prasību apzīmējumi. Profilakse

Bīstamības klase

Bīstamības kategorija

Lietošanas nosacījumi

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

P201

Pirms lietošanas saņemt speciālu instruktāžu.

Sprādzienbīstamas vielas (2.1. sadaļa)

Nestabilas sprādzienbīstamas vielas

 

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. sadaļa)

1A, 1B, 2

Kancerogenitāte (3.6. sadaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai (3.7. sadaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai, iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. sadaļa)

Papildu kategorija

▼M12

P202

Neizmantot, pirms nav izlasīti un saprasti visi brīdinājumi par drošības pasākumiem.

Uzliesmojošas gāzes (arī ķīmiski nestabilas gāzes) (2.2. iedaļa)

A, B

(ķīmiski nestabilas gāzes)

 

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)

1.A, 1.B, 2

 

Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)

1.A, 1.B, 2

 

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (3.7. iedaļa)

1.A, 1.B, 2

 

▼M7

P210

Turēt pietiekamā attālumā no karstuma avotiem, karstām virsmām, dzirkstelēm, atklātas liesmas un citiem aizdegšanās avotiem. Nesmēķēt.

Sprādzienbīstamas vielas (2.1. sadaļa)

1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

 

Uzliesmojošas gāzes (2.2. sadaļa)

1, 2

Aerosoli (2.3. sadaļa)

1, 2, 3

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. sadaļa)

1, 2, 3

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. sadaļa)

1, 2

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. sadaļa)

Tipi A, B, C, D, E, F

Pirofori šķidrumi (2.9. sadaļa)

1

Piroforas cietas vielas (2.10. sadaļa)

1

Oksidējoši šķidrumi (2.13. sadaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. sadaļa)

1, 2, 3

Organiskie peroksīdi (2.15. sadaļa)

Tipi A, B, C, D, E, F

▼M4

P211

Neizsmidzināt uz atklātas uguns vai citiem aizdegšanās avotiem.

Aerosoli (2.3. iedaļa)

1, 2

 

▼M12

P220

Nepieļaut saskari ar apģērbu un citiem uzliesmojošiem materiāliem.

Oksidējošas gāzes (2.4. iedaļa)

1

 

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1, 2, 3

▼M12 —————

▼M12

P222

Nepieļaut saskari ar gaisu.

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

—  ja tiek uzskatīts, ka bīstamības apzīmējumu nepieciešams uzsvērt

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

P223

Nepieļaut saskari ar ūdeni.

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2

—  ja tiek uzskatīts, ka bīstamības apzīmējumu nepieciešams uzsvērt

P230

Vienmēr samitrināt ar …

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.1., 1.2., 1.3., 1.5. apakšgrupa

—  vielas vai maisījumi, kas tiek samitrināti, atšķaidīti, izšķīdināti vai suspendēti ar flegmatizatoru, lai novērstu vai mazinātu to sprādzienbīstamību (desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem)

… Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots materiāls.

P231

Saturu izmantot un glabāt tikai inertas gāzes vidē/…

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

… Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots materiāls.

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja viela vai maisījums viegli reaģē ar gaisā esošo mitrumu.

… Ja norāde “inerta gāze” nav piemērota, ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots šķidrums vai gāze.

▼B

P232

Aizsargāt no mitruma.

Vielas un maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. sadaļa)

1, 2, 3

 

▼M12

P233

Tvertni turēt cieši noslēgtu.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja šķidrums ir gaistošs un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

 

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

 

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja ķīmiskā viela ir gaistoša un var radīt bīstamu atmosfēru

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

3

P234

Turēt tikai oriģināliepakojumā.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

 

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Materiāli, kas izraisa metālu koroziju (2.16. iedaļa)

1

P235

Turēt vēsumā.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  1. kategorijas uzliesmojošiem šķidrumiem un citiem uzliesmojošiem šķidrumiem, kas ir gaistoši un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

—  ja marķējumā ir norādīts P411, var nenorādīt

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1, 2

—  ja marķējumā ir norādīts P413, var nenorādīt

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

—  ja marķējumā ir norādīts P411, var nenorādīt

P240

Tvertnes un saņēmējiekārtas iezemēt un savienot.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

—  ja sprādzienbīstamais materiāls ir elektrostatiski jutīgs

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja šķidrums ir gaistošs un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1, 2

—  ja cietā viela ir elektrostatiski jutīga

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

—  ja elektrostatiski jutīga un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

P241

Izmantot sprādziendrošas [elektriskās/ventilācijas/apgaismošanas/…] iekārtas.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

— ja šķidrums ir gaistošs un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru.

— kvadrātiekavās esošo tekstu var izmantot, lai attiecīgā gadījumā norādītu konkrētas elektroiekārtas, ventilācijas iekārtas, apgaismes iekārtas un citas attiecīgas iekārtas.

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1, 2

— ja var parādīties putekļu mākoņi.

— kvadrātiekavās esošo tekstu var izmantot, lai attiecīgā gadījumā norādītu konkrētas elektroiekārtas, ventilācijas iekārtas, apgaismes iekārtas un citas attiecīgas iekārtas.

P242

Izmantot instrumentus, kas nerada dzirksteles.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja šķidrums ir gaistošs un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru un ja minimālā aizdegšanās enerģija ir ļoti zema. (Tas attiecas uz vielām un maisījumiem, kuru aizdegšanās enerģija ir <0,1 mJ, piemēram, sēroglekli.)

P243

Nodrošināties pret statiskās enerģijas izlādi.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja šķidrums ir gaistošs un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru.

▼M4

P244

Uzturēt ventiļus un savienojumus tīrus no eļļas un taukvielām.

Oksidējošas gāzes (2.4. iedaļa)

1

 

▼M12

P250

Nepakļaut drupināšanai/triecienam/berzei/ … .

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

—  ja sprādzienbīstamais materiāls ir mehāniski jutīgs

… Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērojamā raupjā apstrāde.

▼M4

P251

Nedurt vai nededzināt, arī pēc izlietošanas.

Aerosoli (2.3. iedaļa)

1, 2, 3

 

▼B

P260

Neieelpot putekļus/dūmus/gāzi/miglu/izgarojumus/smidzinājumu.

Akūts toksiskums pēc ieelpošanas (3.1. sadaļa)

1, 2

Ražotājs/piegādātājs nosaka piemērojamos nosacījumus.

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. sadaļa)

1, 2

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – ilgstoša vai atkārtota iedarbība (3.9. sadaļa)

1, 2

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

— Norādīt, lai neieelpotu putekļus vai miglu.

— ja lietojuma laikā var rasties ieelpojamas putekļu daļiņas vai miglas pilieni

Toksisks reproduktīvai sistēmai, iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. sadaļa)

Papildu kategorija

▼M12

P261

Izvairīties no putekļu/dūmu/gāzes/miglas/tvaiku/smidzinājuma ieelpošanas.

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

3, 4

—  ja marķējumā ir norādīts P260, var nenorādīt

Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērojamie nosacījumi.

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

3

▼B

P262

Nepieļaut iekļūšanu acīs, uz ādas vai uz apģērba.

Akūts toksiskums (ādas) (3.1. sadaļa)

1, 2

 

▼M12

P263

Izvairīties no saskares grūtniecības laikā un barojot bērnu ar krūti.

Toksisks reproduktīvajai sistēmai, ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. iedaļa)

Papildu kategorija

 

▼B

P264

Pēc rīkošanās … kārtīgi nomazgāt.

Akūts toksiskums (ārējs) (3.1. sadaļa)

1, 2, 3, 4

… Ražotājs/piegādātājs norāda tās ķermeņa vietas, kas jānomazgā pēc rīkošanās.

Akūts toksiskums (ādas) (3.1. sadaļa)

1, 2

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

Ādas kairinājums (3.2. sadaļa)

2

Acu kairinājums (3.3. sadaļa)

2

Toksisks reproduktīvai sistēmai, iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. sadaļa)

Papildu kategorija

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. sadaļa)

1, 2

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – ilgstoša vai atkārtota iedarbība (3.9. sadaļa)

1

P270

Neēst, nedzert un nesmēķēt produkta izmantošanas laikā.

Akūts toksiskums (ārējs) (3.1. sadaļa)

1, 2, 3, 4

 

Akūts toksiskums (ādas) (3.1. sadaļa)

1, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai, iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. sadaļa)

Papildu kategorija

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. sadaļa)

1, 2

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – ilgstoša vai atkārtota iedarbība (3.9. sadaļa)

1

P271

Izmantot tikai ārā vai labi vēdināmās telpās.

Akūts toksiskums pēc ieelpošanas (3.1. sadaļa)

1, 2, 3, 4

 

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. sadaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkoze (3.8. sadaļa)

3

▼M2

P272

Piesārņoto darba apģērbu neiznest ārpus darba telpām

Sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

 

▼B

P273

Izvairīties no izplatīšanas apkārtējā vidē.

Ūdens videi bīstama viela, akūta bīstamība ūdens organismiem (4.1. sadaļa)

1

— ja nav paredzēts izmantot.

►M2  ilgtermiņa bīstamība ūdens organismiem (4.1. iedaļa) ◄

1, 2, 3, 4

▼M12

P280

Izmantot aizsargcimdus/aizsargapģērbu/acu aizsargus/sejas aizsargus.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots aprīkojuma veids.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1, 2

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1, 2

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1, 2, 3

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Akūta dermālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

—  Norādīt aizsargcimdus/aizsargapģērbu.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

—  Īpaši aizsargcimdi/aizsargapģērbs un acu/sejas aizsargi

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

 

 

Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)

2

—  Norādīt aizsargcimdus.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Nopietni acu bojājumi (3.3. iedaļa)

1

—  Norādīt acu/sejas aizsargus.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Acu kairinājums (3.3. iedaļa)

2

 

 

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

… Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots aprīkojuma veids.

 

 

Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

 

 

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (3.7. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

▼M4 —————

▼M12

P282

Izmantot aukstumizolējošus aizsargcimdus un sejas vai acu aizsargu.

Gāzes zem spiediena (2.5. iedaļa)

Atdzesēta sašķidrināta gāze

 

P283

Izmantot ugunsizturīgu vai liesmas aizturošu apģērbu.

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1

 

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1

 

P284

[Neatbilstošas ventilācijas gadījumā] lietot elpošanas orgānu aizsargierīces.

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

1, 2

—  kvadrātiekavās esošo tekstu var izmantot, ja lietošanas laikā ķīmiskajai vielai ir pievienota papildu informācija par to, kāds ventilācijas veids būtu piemērots drošai lietošanai.

Ražotājam/piegādātājam jānorāda aprīkojums.

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

▼M4 —————

▼M12

P231 + P232

Saturu izmantot un glabāt tikai inertas gāzes vidē/…

►C5  Aizsargāt no mitruma. ◄

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

… Ja norāde “inerta gāze” nav piemērota, ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots šķidrums vai gāze.

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja viela vai maisījums viegli reaģē ar gaisā esošo mitrumu.

… Ja norāde “inerta gāze” nav piemērota, ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots šķidrums vai gāze.

▼M12 —————

▼B



6.3. tabula

Drošības prasību apzīmējumi. Reakcija

Kods

Drošības prasību apzīmējumi. Reakcija

Bīstamības klase

Bīstamības kategorija

Lietošanas nosacījumi

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

P301

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ:

Akūts toksiskums (ārējs) (3.1. sadaļa)

1, 2, 3, 4

 

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

Bīstams ieelpojot (3.10. sadaļa)

1

▼M12

P302

SASKARĒ AR ĀDU:

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

 

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2

Akūta dermālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

 

 

Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)

2

 

 

 

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

 

▼B

P303

SASKARĒ AR ĀDU (vai matiem):

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. sadaļa)

1, 2, 3

 

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

▼M2

P304

IEELPOJOT

Akūts toksiskums ieelpojot (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

 

Kodīgums ādai (3.2. iedaļa)

1A, 1B, 1C

Elpceļu sensibilizācija (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkoze (3.8. iedaļa)

3

▼B

P305

SASKARĒ AR ACĪM:

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

 

Nopietni acu bojājumi (3.3. sadaļa)

1

Acu kairinājums (3.3. sadaļa)

2

P306

SASKARĒ AR APĢĒRBU:

Oksidējoši šķidrumi (2.13. sadaļa)

1

 

Oksidējošas cietas vielas (2.14. sadaļa)

1

▼M4 —————

▼M4

P308

JA saskaras vai saistīts ar:

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)

1A, 1B, 2

 

Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (3.7. iedaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvajai sistēmai, ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. iedaļa)

Papildu kategorija

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. iedaļa)

1, 2

▼M4 —————

▼M4

P310

Nekavējoties sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

Akūts perorāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

…Ražotājs/piegādātājs precizē piemērotu neatliekamās medicīniskās konsultācijas avotu.

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2

Akūts ieelpas toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2

Kodīgums ādai (3.2. iedaļa)

1A, 1B, 1C

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums (3.3. iedaļa)

1

Bīstams ieelpojot (3.10. iedaļa)

1

P311

Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

Akūts ieelpas toksiskums (3.1. iedaļa)

3

…Ražotājs/piegādātājs precizē piemērotu neatliekamas medicīniskās konsultācijas avotu.

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. iedaļa)

1, 2

▼M12

P312

Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…, ja jums ir slikta pašsajūta.

Akūta perorālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

4

… Ražotājam/piegādātājam jānorāda atbilstīgas neatliekamās medicīniskās konsultācijas avots.

Akūta dermālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

3, 4

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

4

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

3

▼M2

P313

Lūdziet mediķu palīdzību

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

2, 3

 

Acu kairinājums (3.3. iedaļa)

2

Sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)

1A, 1B, 2

Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai (3.7. iedaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai, iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. iedaļa)

Papildu kategorija

▼B

P314

Lūdziet palīdzību mediķiem, ja jums ir slikta pašsajūta.

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – ilgstoša vai atkārtota iedarbība (3.9. sadaļa)

1, 2

 

P315

Nekavējoties lūdziet palīdzību mediķiem.

Gāzes zem spiediena (2.5. sadaļa)

Atdzesēta sašķidrināta gāze

 

▼M12

P320

Steidzami nepieciešama īpaša medicīniskā palīdzība (sk. … uz etiķetes).

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

1, 2

—  ja vajadzīga tūlītēja pretlīdzekļa ievadīšana.

…Norāde uz papildu pirmās palīdzības sniegšanas instrukciju.

P321

Īpaša medicīniskā palīdzība (sk. … uz etiķetes).

Akūta perorālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja vajadzīga tūlītēja pretlīdzekļa ievadīšana.

…Norāde uz papildu pirmās palīdzības sniegšanas instrukciju.

Akūta dermālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

—  ja ieteikti tūlītēji pasākumi, piemēram, konkrēta attīrīšanas līdzekļa pielietošana.

…Norāde uz papildu pirmās palīdzības sniegšanas instrukciju.

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

3

—  ja vajadzīgi tūlītēji īpaši pasākumi.

…Norāde uz papildu pirmās palīdzības sniegšanas instrukciju.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

…Norāde uz papildu pirmās palīdzības sniegšanas instrukciju.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt attīrīšanas līdzekli.

Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)

2

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. iedaļa)

1

—  ja vajadzīgi tūlītēji pasākumi.

…Norāde uz papildu pirmās palīdzības sniegšanas instrukciju.

▼M4 —————

▼B

P330

Izskalot muti.

Akūts toksiskums (ārējs) (3.1. sadaļa)

1, 2, 3, 4

 

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

P331

NEIZRAISĪT vemšanu.

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

 

Bīstams ieelpojot (3.10. sadaļa)

1, 2

P332

Ja rodas ādas iekaisums:

Ādas kairinājums (3.2. sadaļa)

2, 3

 

▼M2

P333

Ja rodas ādas kairinājums vai izsitumi

Sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

 

▼M12

P334

Iegremdēt vēsā ūdenī [vai ietīt mitros apsējos].

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

—  kvadrātiekavās esošais teksts izmantojams attiecībā uz piroforiem šķidrumiem un cietām vielām

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2

Izmanto tikai “iegremdēt vēsā ūdenī”. Kvadrātiekavās esošo tekstu izmantot nevajadzētu.

▼B

P335

Noberziet brīvās daļiņas no ādas.

Piroforas cietas vielas (2.10. sadaļa)

1

 

Vielas un maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. sadaļa)

1, 2

P336

Atkausēt sasalušās daļas ar remdenu ūdeni. Skarto zonu neberzt.

Gāzes zem spiediena (2.5. sadaļa)

Atdzesēta sašķidrināta gāze

 

P337

Ja acu iekaisums nepāriet:

Acu kairinājums (3.3. sadaļa)

2

 

P338

Izņemt kontaktlēcas, ja tās ir ievietotas un ja to var vienkārši izdarīt. Turpināt skalot.

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

 

Nopietni acu bojājumi (3.3. sadaļa)

1

Acu kairinājums (3.3. sadaļa)

2

▼M4

P340

Nogādāt cietušo svaigā gaisā un nodrošināt netraucētu elpošanu.

Akūts ieelpas toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

 

Kodīgums ādai (3.2. iedaļa)

1A, 1B, 1C

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkoze (3.8. iedaļa)

3

▼M4 —————

▼M2

P342

Ja rodas elpas trūkuma simptomi:

Elpceļu sensibilizācija (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

 

▼M4 —————

▼B

P351

Uzmanīgi skalot ar ūdeni vairākas minūtes.

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

 

Nopietni acu bojājumi (3.3. sadaļa)

1

Acu kairinājums (3.3. sadaļa)

2

▼M4

P352

Nomazgāt ar lielu ūdens/.. daudzumu.

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

… Ražotājs/piegādātājs vajadzības gadījumā var precizēt tīrīšanas līdzekli vai ārkārtas gadījumā, ja ūdens ir pilnīgi nepiemērots, ieteikt alternatīvu līdzekli.

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

2

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

▼M12

P353

Noskalot ādu ar ūdeni [vai iet dušā].

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  kvadrātiekavās esošo tekstu iekļauj, ja ražotājs/piegādātājs attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu uzskata to par piemērotu.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

▼B

P360

Nekavējoties noskalot piesārņoto apģērbu un skarto ādu ar lielu daudzumu ūdens pirms apģērba novilkšanas.

Oksidējoši šķidrumi (2.13. sadaļa)

1

 

Oksidējošas cietas vielas (2.14. sadaļa)

1

▼M4

P361

Novilkt nekavējoties visu piesārņoto apģērbu.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

 

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

1A, 1B, 1C

P362

Novilkt piesārņoto apģērbu.

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

4

 

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

2

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

P363

Pirms atkārtotas lietošanas piesārņoto apģērbu izmazgāt

Kodīgums ādai (3.2. iedaļa)

1A, 1B, 1C

 

▼M4

P364

Un pirms atkārtotas lietošanas izmazgāt.

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

 

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

2

 

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

 

▼M12

P370

Ugunsgrēka gadījumā:

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

 

Oksidējošas gāzes (2.4. iedaļa)

1

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1, 2

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1, 2, 3

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

▼B

P371

Liela ugunsgrēka vai liela apjoma gadījumā:

Oksidējoši šķidrumi (2.13. sadaļa)

1

 

Oksidējošas cietas vielas (2.14. sadaļa)

1

▼M12

P372

Eksplozijas risks.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3.,1.5. apakšgrupa

 

1.4. apakšgrupa

—  izņemot gadījumu ar 1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (S atbilstības grupa) pārvadāšanas iepakojumā.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A tips

 

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A tips

P373

NECENSTIES dzēst ugunsgrēku, ja uguns piekļūst sprādzienbīstamām vielām.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. apakšgrupa

 

1.4. apakšgrupa

—  izņemot gadījumu ar 1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (S atbilstības grupa) pārvadāšanas iepakojumā.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A tips

 

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A tips

▼M12 —————

▼M12

P375

Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.4. apakšgrupa

—  1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (S atbilstības grupa) pārvadāšanas iepakojumā.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

B tips

 

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

B tips

▼B

P376

Apturiet noplūdi, ja to darīt ir droši.

Oksidējošas gāzes (2.4. sadaļa)

1

 

P377

Ugunsgrēks gāzes noplūdes rezultātā:

Nedzēst, ja vien noplūdi var apstādināt drošā veidā.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. sadaļa)

1, 2

 

▼M12

P378

Dzēšanai izmantojiet… .

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja ūdens izmantošana palielina risku

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemēroti līdzekļi

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1, 2

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

B, C, D, E, F tips

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1, 2, 3

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

B, C, D, E, F tips

P380

Evakuēt zonu.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli

1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

 

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B tips

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B tips

P381

Noplūdes gadījumā novērst visus uzliesmošanas avotus.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

1, 2

 

▼B

P390

Uzsūkt izšļakstījumus, lai novērstu materiālus zaudējumus.

Vielas un maisījumi, kas izraisa metālu koroziju (2.16. sadaļa)

1

 

P391

Savākt izšļakstīto šķidrumu.

Viela bīstama ūdens videi Akūta bīstamība ūdens organismiem (4.1. sadaļa)

1

 

Viela bīstama ūdens videi ►M2  ilgtermiņa bīstamība ūdens organismiem (4.1. iedaļa) ◄

1, 2

▼M4

P301 + P310

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: nekavējoties sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

Akūts perorāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

…Ražotājs/piegādātājs precizē piemērotu neatliekamas medicīniskās konsultācijas avotu.

Bīstams ieelpojot (3.10. iedaļa)

1

▼M12

P301 + P312

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…, ja jums ir slikta pašsajūta.

Akūta perorālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

4

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda atbilstīgas neatliekamās medicīniskās konsultācijas avots.

▼M12 —————

▼M12

P302 + P334

SASKARĒ AR ĀDU: Iegremdēt vēsā ūdenī vai ietīt mitros apsējos.

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

 

▼M4 —————

▼M4

P302 + P352

SASKARĒ AR ĀDU: nomazgāt ar lielu ūdens/.. daudzumu

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

… Ražotājs/piegādātājs vajadzības gadījumā var precizēt tīrīšanas līdzekli vai ārkārtas gadījumā, ja ūdens ir pilnīgi nepiemērots, ieteikt alternatīvu līdzekli.

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

2

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

▼M12 —————

▼M4

P304 + P340

IEELPOŠANAS GADĪJUMĀ: nogādāt cietušo svaigā gaisā un nodrošināt netraucētu elpošanu.

Akūts ieelpas toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

 

Kodīgums ādai (3.2. iedaļa)

1A, 1B, 1C

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkoze (3.8. iedaļa)

3

▼M4 —————

▼M12 —————

▼B

P306 + P360

SASKARĒ AR APĢĒRBU: Nekavējoties noskalot piesārņoto apģērbu un skarto ādu ar lielu daudzumu ūdens pirms apģērba novilkšanas.

Oksidējoši šķidrumi (2.13. sadaļa)

1

 

Oksidējošas cietas vielas (2.14. sadaļa)

1

▼M4

P308 + P311

JA saskaras vai saistīts ar: sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. iedaļa)

1, 2

…Ražotājs/piegādātājs precizē piemērotu neatliekamas medicīniskās konsultācijas avotu.

▼B

P308 + P313

Ja nokļūst saskarē vai saistīts: Lūdziet mediķu palīdzību.

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. sadaļa)

1A, 1B, 2

 

Kancerogenitāte (3.6. sadaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai (3.7. sadaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai, iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. sadaļa)

Papildu kategorija

▼M4 —————

▼M12

P332 + P313

Ja rodas ādas kairinājums: Lūdziet mediķu palīdzību.

Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)

2

—  ja etiķetē ir norādīts P333+P313, var nenorādīt.

▼M2

P333 + P313

Ja rodas ādas kairinājums vai izsitumi: lūdziet mediķu palīdzību

Sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

 

▼M12

P336 + P315

Atkausēt sasalušās daļas ar remdenu ūdeni. Skarto zonu neberzt. Nekavējoties lūgt palīdzību mediķiem.

Gāzes zem spiediena (2.5. iedaļa)

Atdzesēta sašķidrināta gāze

 

▼M12 —————

▼B

P337 + P313

Ja acu kairinājums nepāriet: Lūdziet mediķu palīdzību.

Acu kairinājums (3.3. sadaļa)

2

 

▼M4

P342 + P311

Ja rodas elpas trūkuma simptomi: sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

…Ražotājs/piegādātājs precizē piemērotu neatliekamas medicīniskās konsultācijas avotu.

▼M4

P361 + P364

Nekavējoties novilkt visu piesārņoto apģērbu un pirms atkārtotas lietošanas izmazgāt.

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

 

P362 + P364

Novilkt piesārņoto apģērbu un pirms atkārtotas lietošanas izmazgāt.

Akūts dermāls toksiskums (3.1. iedaļa)

4

 

Ādas kairinājums (3.2. iedaļa)

2

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1, 1A, 1B

▼B

P370 + P376

Ugunsgrēka gadījumā: Apturiet noplūdi, ja to darīt ir droši.

Oksidējošas gāzes (2.4. sadaļa)

1

 

▼M12

P370 + P378

Ugunsgrēka gadījumā: Dzēšanai izmantojiet… .

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja ūdens izmantošana palielina risku.

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemēroti līdzekļi.

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1, 2

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

C, D, E, F tips

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

1

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1, 2, 3

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

C, D, E, F tips

▼M12

P301 + P330 + P331

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: Izskalot muti. NEIZRAISĪT vemšanu.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

 

P302 + P335 + P334

SASKARĒ AR ĀDU: Noslaucīt brīvās daļiņas no ādas. Iegremdēt vēsā ūdenī [vai ietīt mitros apsējos].

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

1

—  kvadrātiekavās esošais teksts izmantojams attiecībā uz piroforām cietām vielām.

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2

—  izmanto tikai “iegremdēt vēsā ūdenī”. Kvadrātiekavās esošo tekstu izmantot nevajadzētu.

P303 + P361 + P353

SASKARĒ AR ĀDU (vai matiem): Nekavējoties novilkt visu piesārņoto apģērbu. Noskalot ādu ar ūdeni [vai iet dušā].

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  kvadrātiekavās esošo tekstu iekļauj, ja ražotājs/piegādātājs attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu uzskata to par piemērotu.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

P305 + P351 + P338

SASKARĒ AR ACĪM: Uzmanīgi izskalot ar ūdeni vairākas minūtes. Izņemt kontaktlēcas, ja tās ir ievietotas un ja to var vienkārši izdarīt. Turpināt skalot.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

 

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums (3.3. iedaļa)

1

 

Acu kairinājums (3.3. iedaļa)

2

 

▼M12 —————

▼M12

P370 + P380 + P375

Ugunsgrēka gadījumā: Evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.4. apakšgrupa

—  1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (S atbilstības grupa) pārvadāšanas iepakojumā

▼B

P371 + P380 + P375

Liela apjoma ugunsgrēka gadījumā: Evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

Oksidējoši šķidrumi (2.13. sadaļa)

1

 

Oksidējošas cietas vielas (2.14. sadaļa)

1

▼M12

P370 + P372 + P380 + P373

Ugunsgrēka gadījumā: Eksplozijas risks. Evakuēt zonu. NECENSTIES dzēst ugunsgrēku, ja uguns piekļūst sprādzienbīstamām vielām.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. apakšgrupa

 

1.4. apakšgrupa

—  izņemot gadījumu ar 1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (S atbilstības grupa) pārvadāšanas iepakojumā.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A tips

 

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A tips

 

P370 + P380 + P375 + [P378]

Ugunsgrēka gadījumā: Evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ. [Dzēšanai izmantojiet…].

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

B tips

—  kvadrātiekavās esošo tekstu lieto, ja ūdens izmantošana palielina risku.

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemēroti līdzekļi.

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

B tips

▼B



6.4. tabula

Drošības prasību apzīmējumi. Glabāšana

Kods

Drošības prasību apzīmējumi. Glabāšana

Bīstamības klase

Bīstamības kategorija

Lietošanas nosacījumi

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

▼M12

P401

Glabāt saskaņā ar ….

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda attiecīgi vietējie/reģionālie/starptautiskie noteikumi.

▼B

P402

Glabāt sausā vietā.

Vielas un maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. sadaļa)

1, 2, 3

 

▼M12

P403

Glabāt labi vēdināmās telpās.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

1, 2

 

Oksidējošas gāzes (2.4. iedaļa)

1

 

Gāzes zem spiediena (2.5. iedaļa)

Saspiesta gāze

 

Sašķidrināta gāze

 

Atdzesēta sašķidrināta gāze

 

Izšķīdināta gāze

 

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  1. kategorijas uzliesmojošiem šķidrumiem un citiem uzliesmojošiem šķidrumiem, kas ir gaistoši un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

—  izņemot pašreaģējošas vielas un maisījumus vai organiskos peroksīdus, kuru temperatūru iespējams kontrolēt, jo var notikt kondensācija un tai sekojoša sasalšana.

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja viela vai maisījums ir gaistoši un var radīt bīstamu atmosfēru.

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

3

▼B

P404

Glabāt aizvērtā tvertnē.

Vielas un maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. sadaļa)

1, 2, 3

 

P405

Glabāt slēgtā veidā.

Akūts toksiskums (ārējs) (3.1. sadaļa)

1, 2, 3

 

Akūts toksiskums (ādas) (3.1. sadaļa)

1, 2, 3

Akūts toksiskums ieelpojot (3.1. sadaļa)

1, 2, 3

Kodīgums ādai (3.2. sadaļa)

1A, 1B, 1C

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. sadaļa)

1A, 1B, 2

Kancerogenitāte (3.6. sadaļa)

1A, 1B, 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai (3.7. sadaļa)

1A, 1B, 2

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. sadaļa)

1, 2

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. sadaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkoze (3.8. sadaļa)

3

Bīstams ieelpojot (3.10. sadaļa)

1

▼M12

P406

Glabāt korozijizturīgā/… tvertnē ar iekšējo pretkorozijas izolāciju.

Materiāli, kas izraisa metālu koroziju (2.16. iedaļa)

1

—  ja marķējumā norādīts P234, var nenorādīt

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda citi saderīgi materiāli.

P407

Saglabāt gaisa spraugu starp krāvumiem vai paletēm.

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1, 2

 

▼M4

P410

Aizsargāt no saules gaismas.

Aerosoli (2.3. iedaļa)

1,2, 3

 

Gāzes zem spiediena (2.5. iedaļa)

Saspiesta gāze

Sašķidrināta gāze

Izšķīdināta gāze

—  var nenorādīt, ja gāzes ir iepildītas pārvietojamos gāzes balonos saskaņā ar UN RTDG paraugnoteikumu P200. iepakošanas instrukciju, izņemot gāzes, kuras (lēni) sadalās vai polimerizējas)

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1, 2

 

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

 

▼M12

P411

Glabāt temperatūrā, kas nepārsniedz …°C/…°F.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

—  ja temperatūras kontrole ir obligāta (saskaņā ar I pielikuma 2.8.2.4. vai 2.15.2.3. iedaļu) vai ja tā tiek uzskatīta par nepieciešamu.

…Ražotājam/piegādātājam jānorāda temperatūra, izmantojot attiecīgo temperatūras skalu.

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

P412

Nepakļaut temperatūrai, kas pārsniedz 50 °C/ 122°F.

Aerosoli (2.3. iedaļa)

1, 2, 3

Ražotājam/piegādātājam jāizmanto attiecīgā temperatūras skala.

P413

Lielus apjomus, kas pārsniedz … kg/… lbs, glabāt temperatūrā, kas nepārsniedz …°C/…°F.

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1, 2

… Ražotājam/piegādātājam jānorāda masa un temperatūra, izmantojot attiecīgo skalu.

P420

Glabāt atsevišķi.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

 

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1, 2

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

▼M12 —————

▼B

P402 + P404

Glabāt sausā vietā. Glabāt aizvērtā tvertnē.

Vielas un maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. sadaļa)

1, 2, 3

 

▼M12

P403 + P233

Glabāt labi vēdināmās telpās. Tvertni turēt cieši noslēgtu.

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

1, 2, 3

—  ja viela vai maisījums ir gaistoši un var radīt bīstamu atmosfēru.

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

3

P403 + P235

Glabāt labi vēdināmās telpās. Turēt vēsumā.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

—  1. kategorijas uzliesmojošiem šķidrumiem un citiem uzliesmojošiem šķidrumiem, kas ir gaistoši un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

P410 + P403

►C5  Aizsargāt no saules gaismas. ◄ Glabāt labi vēdināmās telpās.

Gāzes zem spiediena (2.5. iedaļa)

Saspiesta gāze

—  P410 var nenorādīt, ja gāzes ir iepildītas pārvadājamos gāzes balonos saskaņā ar UN RTDG P200 iepakošanas instrukciju, izņemot gāzes, kuras (lēni) sadalās vai polimerizējas).

Sašķidrināta gāze

Izšķīdināta gāze

P410 + P412

►C5  Aizsargāt no saules gaismas. ◄ Nepakļaut temperatūrai, kas pārsniedz 50 °C/ 122 °F.

Aerosoli (2.3. iedaļa)

1, 2, 3

Ražotājam/piegādātājam jālieto attiecīgā temperatūras skala.

▼M12 —————

▼M2



6.5. tabula

Drošības prasību apzīmējumi – Iznīcināšana

Kods

Drošības prasību apzīmējumi par iznīcināšanu

Bīstamības klase

Bīstamības kategorija

Izmantošanas nosacījumi

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

▼M12

P501

Atbrīvoties no satura/tvertnes…

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

… saskaņā ar vietējiem/reģionāliem/starptautiskiem noteikumiem (jānorāda).

Ražotājam/piegādātājam jānorāda, vai likvidēšanas prasības attiecas uz saturu, tvertni, vai abiem.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1, 2, 3

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1, 2, 3

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1, 2, 3

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Akūta perorālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

Akūta dermālā toksicitāte (3.1. iedaļa)

1, 2, 3, 4

Akūta toksicitāte (ieelpojot) (3.1. iedaļa)

1, 2

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1., 1.A, 1.B, 1.C

Sensibilizācija ieelpojot (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Sensibilizācija saskarē ar ādu (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Cilmes šūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (3.7. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.8. iedaļa)

1, 2

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (3.9. iedaļa)

1, 2

Bīstams ieelpojot (3.10. iedaļa)

1

Viela bīstama ūdens videi. Akūtā bīstamība ūdens videi (4.1. iedaļa)

1

Viela bīstama ūdens videi. Hroniskā bīstamība ūdens videi (4.1. sadaļa)

1, 2, 3, 4

P502

Informācija par rekuperāciju vai pārstrādi saņemama pie ražotāja vai piegādātāja

Bīstama ozona slānim (5.1. iedaļa)

1

 

▼B

2.   2. daļa: drošības uzraksti

No šā IV pielikuma daļas jāizmanto drošības uzraksti un jāizvēlas saskaņā ar 1. daļu.



1.1. tabula

Vispārējie drošības uzraksti

P101

Valoda

 

 

BG

При необходимост от медицинска помощ, носете опаковката или етикета на продукта.

 

ES

Si se necesita consejo médico, tener a mano el envase o la etiqueta.

 

CS

Je-li nutná lékařská pomoc, mějte po ruce obal nebo štítek výrobku.

 

DA

Hvis der er brug for lægehjælp, medbring da beholderen eller etiketten.

 

DE

Ist ärztlicher Rat erforderlich, Verpackung oder Kennzeichnungsetikett bereithalten.

 

ET

Arsti poole pöördudes võtta kaasa toote pakend või etikett.

 

EL

Εάν ζητήσετε ιατρική συμβουλή, να έχετε μαζί σας τον περιέκτη του προϊόντος ή την ετικέτα.

 

EN

If medical advice is needed, have product container or label at hand.

 

FR

En cas de consultation d'un médecin, garder à disposition le récipient ou l'étiquette.

 

GA

Más gá comhairle liachta, bíodh coimeádán nó lipéad an táirge ina aice láimhe.

▼M5

 

HR

Ako je potrebna liječnička pomoć pokazati spremnik ili naljepnicu.

▼B

 

IT

In caso di consultazione di un medico, tenere a disposizione il contenitore o l'etichetta del prodotto.

 

LV

Medicīniska padoma nepieciešamības gadījumā attiecīgā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai etiķetes.

 

LT

Jei reikalinga gydytojo konsultacija, su savimi turėkite produkto talpyklą ar jo etiketę.

 

HU

Orvosi tanácsadás esetén tartsa kéznél a termék edényét vagy címkéjét.

 

MT

Jekk ikun meħtieġ parir mediku, ara li jkollok il-kontenitur jew it-tikketta tal-prodott fil-qrib.

 

NL

Bij het inwinnen van medisch advies, de verpakking of het etiket ter beschikking houden.

 

PL

W razie konieczności zasięgnięcia porady lekarza należy pokazać pojemnik lub etykietę.

 

PT

Se for necessário consultar um médico, mostre-lhe a embalagem ou o rótulo.

 

RO

Dacă este necesară consultarea medicului, țineți la îndemână recipientul sau eticheta produsului.

 

SK

Ak je potrebná lekárska pomoc, majte k dispozícii obal alebo etiketu výrobku.

 

SL

Če je potreben zdravniški nasvet, mora biti na voljo posoda ali etiketa proizvoda.

 

FI

Jos tarvitaan lääkinnällistä apua, näytä pakkaus tai varoitusetiketti.

 

SV

Ha förpackningen eller etiketten till hands om du måste söka läkarvård.



P102

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява извън обсега на деца.

 

ES

Mantener fuera del alcance de los niños.

 

CS

Uchovávejte mimo dosah dětí.

 

DA

Opbevares utilgængeligt for børn.

 

DE

Darf nicht in die Hände von Kindern gelangen.

 

ET

Hoida lastele kättesaamatus kohas.

 

EL

Μακριά από παιδιά.

 

EN

Keep out of reach of children.

 

FR

Tenir hors de portée des enfants.

 

GA

Coimeád as aimsiú leanaí.

▼M5

 

HR

Čuvati izvan dohvata djece.

▼B

 

IT

Tenere fuori dalla portata dei bambini.

 

LV

Sargāt no bērniem.

 

LT

Laikyti vaikams neprieinamoje vietoje.

 

HU

Gyermekektől elzárva tartandó.

 

MT

Żommu 'l bogħod minn fejn jistgħu jilħquh it-tfal.

 

NL

Buiten het bereik van kinderen houden.

 

PL

Chronić przed dziećmi.

 

PT

Manter fora do alcance das crianças.

 

RO

A nu se lăsa la îndemâna copiilor.

 

SK

Uchovávajte mimo dosahu detí.

 

SL

Hraniti zunaj dosega otrok.

 

FI

Säilytä lasten ulottumattomissa.

 

SV

Förvaras oåtkomligt för barn.



P103

Valoda

 

 

BG

Преди употреба прочетете етикета.

 

ES

Leer la etiqueta antes del uso.

 

CS

Před použitím si přečtěte údaje na štítku.

 

DA

Læs etiketten før brug.

 

DE

Vor Gebrauch Kennzeichnungsetikett lesen.

 

ET

Enne kasutamist tutvuda etiketil oleva infoga.

 

EL

Διαβάστε την ετικέτα πριν από τη χρήση.

 

EN

Read label before use.

 

FR

Lire l'étiquette avant utilisation.

 

GA

Léigh an lipéad roimh úsáid.

▼M5

 

HR

Prije uporabe pročitati naljepnicu.

▼B

 

IT

Leggere l'etichetta prima dell'uso.

 

LV

Pirms izmantošanas izlasīt etiķeti.

 

LT

Prieš naudojimą perskaityti etiketę.

 

HU

Használat előtt olvassa el a címkén közölt információkat.

 

MT

Aqra t-tikketta qabel l-użu.

 

NL

Alvorens te gebruiken, het etiket lezen.

 

PL

Przed użyciem przeczytać etykietę.

 

PT

Ler o rótulo antes da utilização.

 

RO

Citiți eticheta înainte de utilizare.

 

SK

Pred použitím si prečítajte etiketu.

 

SL

Pred uporabo preberite etiketo.

 

FI

Lue merkinnät ennen käyttöä.

 

SV

Läs etiketten före användning.



1.2. tabula

Drošības uzraksti. Profilakse

P201

Valoda

 

 

BG

Преди употреба се снабдете със специални инструкции.

 

ES

►C6  Solicitar instrucciones especiales antes del uso. ◄

 

CS

Před použitím si obstarejte speciální instrukce.

 

DA

Indhent særlige anvisninger før brug.

 

DE

Vor Gebrauch besondere Anweisungen einholen.

 

ET

Enne kasutamist tutvuda erijuhistega.

 

EL

Εφοδιαστείτε με τις ειδικές οδηγίες πριν από τη χρήση.

 

EN

Obtain special instructions before use.

 

FR

►C6  Se procurer les instructions spéciales avant utilisation. ◄

 

GA

Faigh treoracha speisialta roimh úsáid.

▼M5

 

HR

Prije uporabe pribaviti posebne upute.

▼B

 

IT

Procurarsi istruzioni specifiche prima dell'uso.

 

LV

Pirms lietošanas saņemt speciālu instruktāžu.

 

LT

Prieš naudojimą gauti specialias instrukcijas.

 

HU

Használat előtt ismerje meg az anyagra vonatkozó különleges utasításokat.

 

MT

Ikseb struzzjonijiet speċjali qabel l-użu.

 

NL

Alvorens te gebruiken de speciale aanwijzingen raadplegen.

 

PL

Przed użyciem zapoznać się ze specjalnymi środkami ostrożności.

 

PT

Pedir instruções específicas antes da utilização.

 

RO

Procurați instrucțiuni speciale înainte de utilizare.

 

SK

Pred použitím sa oboznámte s osobitnými pokynmi.

 

SL

Pred uporabo pridobiti posebna navodila.

 

FI

Lue erityisohjeet ennen käyttöä.

 

SV

Inhämta särskilda instruktioner före användning.



P202

Valoda

 

 

BG

Не използвайте преди да сте прочели и разбрали всички предпазни мерки за безопасност.

 

ES

No manipular la sustancia antes de haber leído y comprendido todas las instrucciones de seguridad.

 

CS

Nepoužívejte, dokud jste si nepřečetli všechny bezpečnostní pokyny a neporozuměli jim.

 

DA

Anvend ikke produktet, før alle advarsler er læst og forstået.

 

DE

Vor Gebrauch alle Sicherheitshinweise lesen und verstehen.

 

ET

Mitte käidelda enne ohutusnõuetega tutvumist ja nendest arusaamist.

 

EL

Μην το χρησιμοποιήσετε πριν διαβάσετε και κατανοήσετε τις οδηγίες προφύλαξης.

 

EN

Do not handle until all safety precautions have been read and understood.

 

FR

Ne pas manipuler avant d'avoir lu et compris toutes les précautions de sécurité.

 

GA

Ná láimhsigh go dtí go léifear agus go dtuigfear gach ráiteas réamhchúraim sábháilteachta.

▼M5

 

HR

Ne rukovati prije upoznavanja i razumijevanja sigurnosnih mjera predostrožnosti.

▼B

 

IT

Non manipolare prima di avere letto e compreso tutte le avvertenze.

 

LV

Neizmantot pirms nav izlasīti un saprasti visi apzīmējumi.

 

LT

Nenaudoti, jeigu neperskaityti ar nesuprasti visi saugos įspėjimai.

 

HU

Ne használja addig, amíg az összes biztonsági óvintézkedést el nem olvasta és meg nem értette.

 

MT

Tmissux qabel ma tkun qrajt u fhimt l-istruzzjonijiet kollha ta' prekawzjoni.

 

NL

Pas gebruiken nadat u alle veiligheidsvoorschriften gelezen en begrepen heeft

 

PL

Nie używać przed zapoznaniem się i zrozumieniem wszystkich środków bezpieczeństwa.

 

PT

Não manuseie o produto antes de ter lido e percebido todas as precauções de segurança.

 

RO

A nu se manipula decât după ce au fost citite și înțelese toate măsurile de securitate.

 

SK

Nepoužívajte, kým si neprečítate a nepochopíte všetky bezpečnostné opatrenia.

 

SL

Ne uporabljajte, dokler se ne seznanite z vsemi varnostnimi ukrepi.

 

FI

Lue varoitukset huolellisesti ennen käsittelyä.

 

SV

Använd inte produkten innan du har läst och förstått säkerhetsanvisningarna

▼M4



P210

Valoda

 

 

BG

Да се пази от топлина, нагорещени повърхности, искри, открит пламък, и други източници на запалване. Тютюнопушенето забранено.

 

ES

Mantener alejado del calor, de superficies calientes, de chispas, de llamas abiertas y de cualquier otra fuente de ignición. No fumar.

 

CS

Chraňte před teplem, horkými povrchy, jiskrami, otevřeným ohněm a jinými zdroji zapálení. Zákaz kouření.

 

DA

Holdes væk fra varme, varme overflader, gnister, åben ild og andre antændelseskilder. Rygning forbudt.

 

DE

Von Hitze, heißen Oberflächen, Funken, offenen Flammen sowie anderen Zündquellenarten fernhalten. Nicht rauchen.

 

ET

Hoida eemal soojusallikast, kuumadest pindadest, sädemetest, leekidest ja muudest süüteallikatest. Mitte suitsetada.

 

EL

Μακριά από θερμότητα, θερμές επιφάνειες, σπινθήρες, γυμνές φλόγες και άλλες πηγές ανάφλεξης. Μην καπνίζετε.

 

EN

Keep away from heat, hot surfaces, sparks, open flames and other ignition sources. No smoking.

 

FR

Tenir à l’écart de la chaleur, des surfaces chaudes, des étincelles, des flammes nues et de toute autre source d’inflammation. Ne pas fumer.

 

GA

Coimeád ó theas, dromchlaí te, splancacha, lasair gan chosaint agus foinsí eile adhainte. Ná caitear tobac.

▼M8

 

HR

Čuvati odvojeno od topline, vrućih površina, iskri, otvorenih plamena i ostalih izvora paljenja. Ne pušiti.

▼M4

 

IT

Tenere lontano da fonti di calore, superfici calde, scintille, fiamme libere o altre fonti di accensione. Non fumare.

 

LV

Sargāt no karstuma, karstām virsmām, dzirkstelēm, atklātas uguns un citiem aizdegšanās avotiem. Nesmēķēt.

 

LT

Laikyti atokiau nuo šilumos šaltinių, karštų paviršių, žiežirbų, atviros liepsnos arba kitų degimo šaltinių. Nerūkyti.

 

HU

Hőtől, forró felületektől, szikrától, nyílt lángtól és más gyújtóforrástól távol tartandó. Tilos a dohányzás.

 

MT

Biegħed mis-sħana, uċuħ jaħarqu, xrar tan-nar, fjammi miftuħa u sorsi oħra li jaqbdu. Tpejjipx.

 

NL

Verwijderd houden van warmte, hete oppervlakken, vonken, open vuur en andere ontstekingsbronnen. Niet roken.

 

PL

Przechowywać z dala od źródeł ciepła, gorących powierzchni, źródeł iskrzenia, otwartego ognia i innych źródeł zapłonu. Nie palić.

 

PT

Manter afastado do calor, superfícies quentes, faísca, chama aberta e outras fontes de ignição. Não fumar.

 

RO

A se păstra departe de surse de căldură, suprafețe fierbinți, scântei, flăcări și alte surse de aprindere. Fumatul interzis.

 

SK

Uchovávajte mimo dosahu tepla, horúcich povrchov, iskier, otvoreného ohňa a iných zdrojov zapálenia. Nefajčite.

 

SL

Hraniti ločeno od vročine, vročih površin, isker, odprtega ognja in drugih virov vžiga. Kajenje prepovedano.

 

FI

Suojaa lämmöltä, kuumilta pinnoilta, kipinöiltä, avotulelta ja muilta sytytyslähteiltä. Tupakointi kielletty.

 

SV

Får inte utsättas för värme, heta ytor, gnistor, öppen låga eller andra antändningskällor. Rökning förbjuden.

▼B



P211

Valoda

 

 

BG

Да не се пръска към открит пламък или друг източник на запалване.

 

ES

No pulverizar sobre una llama abierta u otra fuente de ignición.

 

CS

Nestříkejte do otevřeného ohně nebo jiných zdrojů zapálení.

 

DA

Spray ikke mod åben ild eller andre antændelseskilder.

 

DE

Nicht gegen offene Flamme oder andere Zündquelle sprühen.

 

ET

Mitte pihustada leekidesse või muusse süüteallikasse.

 

EL

Μην ψεκάζετε κοντά σε γυμνή φλόγα ή άλλη πηγή ανάφλεξης.

 

EN

Do not spray on an open flame or other ignition source.

 

FR

Ne pas vaporiser sur une flamme nue ou sur toute autre source d'ignition.

 

GA

Ná spraeáil ar lasair gan chosaint ná ar fhoinse eile adhainte.

▼M5

 

HR

Ne prskati u otvoreni plamen ili drugi izvor paljenja.

▼B

 

IT

Non vaporizzare su una fiamma libera o altra fonte di accensione.

 

LV

Neizsmidzināt uz atklātas uguns vai citiem aizdegšanās avotiem.

 

LT

Nepurkšti į atvirą liepsną arba kitus degimo šaltinius.

 

HU

Tilos nyílt lángra vagy más gyújtóforrásra permetezni.

 

MT

Tisprejjax fuq fjamma mikxufa jew sors ieħor li jaqbad.

 

NL

Niet in een open vuur of op andere ontstekingsbronnen spuiten.

 

PL

Nie rozpylać nad otwartym ogniem lub innym źródłem zapłonu.

 

PT

Não pulverizar sobre chama aberta ou outra fonte de ignição.

 

RO

Nu pulverizați deasupra unei flăcări deschise sau unei alte surse de aprindere.

 

SK

Nestriekajte na otvorený oheň ani iný zdroj zapálenia.

 

SL

Ne pršiti proti odprtemu ognju ali drugemu viru vžiga.

 

FI

Ei saa suihkuttaa avotuleen tai muuhun sytytyslähteeseen.

 

SV

Spreja inte över öppen låga eller andra antändningskällor.

▼M12



P220

Valoda

 

 

BG

Да се държи далеч от облекло и други горими материали.

 

ES

Mantener alejado de la ropa y otros materiales combustibles.

 

CS

Uchovávejte odděleně od oděvů a jiných hořlavých materiálů.

 

DA

Holdes væk fra beklædningsgenstande og andre brændbare materialer.

 

DE

Von Kleidung und anderen brennbaren Materialien fernhalten.

 

ET

Hoida eemal rõivastest ja muust süttivast materjalist.

 

EL

Να φυλάσσεται μακριά από ενδύματα και άλλα καύσιμα υλικά.

 

EN

Keep away from clothing and other combustible materials.

 

FR

Tenir à l'écart des vêtements et d'autres matières combustibles.

 

GA

Coimeád glan ar éadaí agus ar ábhair indóite eile.

 

HR

Čuvati odvojeno od odjeće i drugih zapaljivih materijala.

 

IT

Tenere lontano da indumenti e altri materiali combustibili.

 

LV

Nepieļaut saskari ar apģērbu un citiem uzliesmojošiem materiāliem.

 

LT

Laikyti atokiau nuo drabužių bei kitų degiųjų medžiagų.

 

HU

Ruhától és más éghető anyagoktól távol tartandó.

 

MT

Żomm 'il bogħod mill-ħwejjeġ u materjali oħra li jaqbdu.

 

NL

Verwijderd houden van kleding en andere brandbare materialen.

 

PL

Trzymać z dala od odzieży i innych materiałów zapalnych.

 

PT

Manter afastado da roupa e de outras matérias combustíveis.

 

RO

A se păstra departe de îmbrăcăminte și de alte materiale combustibile.

 

SK

Uchovávajte mimo odevov a iných horľavých materiálov.

 

SL

Hraniti ločeno od oblačil in drugih vnetljivih materialov.

 

FI

Pidä erillään vaatetuksesta ja muista syttyvistä materiaaleista.

 

SV

Hålls åtskilt från kläder och andra brännbara material.

▼M12 —————

▼B



P222

Valoda

 

 

BG

Не допускайте конктакт с въздух.

 

ES

No dejar que entre en contacto con el aire.

 

CS

Zabraňte styku se vzduchem.

 

DA

Undgå kontakt med luft.

 

DE

►C6  Keinen Kontakt mit Luft zulassen. ◄

 

ET

Hoida õhuga kokkupuute eest.

 

EL

Να μην έρθει σε επαφή με τον αέρα.

 

EN

Do not allow contact with air.

 

FR

Ne pas laisser au contact de l'air.

 

GA

Ná ceadaigh teagmháil le haer.

▼M5

 

HR

Spriječiti dodir sa zrakom.

▼B

 

IT

Evitare il contatto con l'aria.

 

LV

Nepieļaut kontaktu ar gaisu.

 

LT

Saugoti nuo kontakto su oru.

 

HU

Nem érintkezhet levegővel.

 

MT

Tħallix li jkun hemm kuntatt ma' l-arja.

 

NL

Contact met de lucht vermijden.

 

PL

Nie dopuszczać do kontaktu z powietrzem.

 

PT

Não deixar entrar em contacto com o ar.

 

RO

A nu se lăsa în contact cu aerul.

 

SK

Zabráňte kontaktu so vzduchom.

 

SL

Preprečiti stik z zrakom.

 

FI

Ei saa joutua kosketuksiin ilman kanssa.

 

SV

Undvik kontakt med luft.

▼M4



P223

Valoda

 

 

BG

Не допускайте контакт с вода.

 

ES

Evitar el contacto con el agua.

 

CS

Zabraňte styku s vodou.

 

DA

Undgå kontakt med vand.

 

DE

Keinen Kontakt mit Wasser zulassen.

 

ET

Vältida kokkupuudet veega.

 

EL

Μην επιτρέπετε την επαφή με το νερό.

 

EN

Do not allow contact with water.

 

FR

Éviter tout contact avec l’eau.

 

GA

Ná bíodh aon teagmháil le huisce.

▼M8

 

HR

Spriječiti dodir s vodom.

▼M4

 

IT

Evitare qualunque contatto con l’acqua.

 

LV

Nepieļaut saskari ar ūdeni.

 

LT

Saugoti nuo sąlyčio su vandeniu.

 

HU

Nem érintkezhet vízzel.

 

MT

Tħallihx imiss mal-ilma.

 

NL

Contact met water vermijden.

 

PL

Nie dopuszczać do kontaktu z wodą

 

PT

Não deixar entrar em contacto com a água.

 

RO

A nu se lăsa în contact cu apa.

 

SK

Zabráňte kontaktu s vodou.

 

SL

Preprečiti stik z vodo.

 

FI

Ei saa joutua kosketuksiin veden kanssa.

 

SV

Undvik all kontakt med vatten.

▼B



P230

Valoda

 

 

BG

Да се държи навлажнен с…

 

ES

Mantener humedecido con…

 

CS

Uchovávejte ve zvlhčeném stavu …

 

DA

Holdes befugtet med…

 

DE

Feucht halten mit …

 

ET

Niisutada …-ga.

 

EL

Να διατηρείται υγρό με …

 

EN

Keep wetted with…

 

FR

Maintenir humidifié avec…

 

GA

Coimeád fliuchta le…

▼M5

 

HR

Čuvati navlaženo s …

▼B

 

IT

Mantenere umido con….

 

LV

Vienmēr samitrināt ar …

 

LT

Laikyti sudrėkintą (kuo)

 

HU

…-val/-vel nedvesítve tartandó.

 

MT

Żommu mxarrab bi …

 

NL

Vochtig houden met…

 

PL

Przechowywać produkt zwilżony….

 

PT

Manter húmido com…

 

RO

A se păstra umezit cu…

 

SK

Uchovávajte zvlhčené …

 

SL

Hraniti prepojeno z …

 

FI

Säilytä kostutettuna …

 

SV

Ska hållas fuktigt med…

▼M12



P231

Valoda

 

 

BG

Да се използва и съхранява съдържанието под инертен газ/…

 

ES

Manipular y almacenar el contenido en un medio de gas inerte /…

 

CS

Manipulace a skladování pod inertním plynem /…

 

DA

Håndteres og opbevares under inert gas/…

 

DE

Inhalt unter inertem Gas/… handhaben und aufbewahren.

 

ET

Sisu käidelda ja hoida inertgaasis/…

 

EL

Ο χειρισμός και η αποθήκευση του υλικού να γίνεται υπό αδρανές αέριο/ …

 

EN

Handle and store contents under inert gas/…

 

FR

Manipuler et stocker le contenu sous gaz inerte/…

 

GA

Láimhsigh agus stóráil an t-ábhar faoi thriathghás/…

 

HR

Rukovati i skladištiti u inertnom plinu / …

 

IT

Manipolare e conservare in atmosfera di gas inerte/…

 

LV

Saturu izmantot un glabāt tikai inertas gāzes vidē/…

 

LT

Turinį tvarkyti ir laikyti inertinėse dujose/…

 

HU

Tartalma inert gázban / … használandó és tárolandó.

 

MT

Uża u aħżen il-kontenut taħt gass inerti /…

 

NL

Inhoud onder inert gas/… gebruiken en bewaren.

 

PL

Używać i przechowywać zawartość w atmosferze obojętnego gazu /…

 

PT

Manusear e armazenar o conteúdo em atmosfera de gás inerte/…

 

RO

A se manipula și a se depozita conținutul sub un gaz inert/…

 

SK

Manipulujte s obsahom a skladujte ho v prostredí s inertným plynom/…

 

SL

Ravnati z vsebino in jo hraniti v inertnem plinu/…

 

FI

Käsittele ja varastoi sisältö inertissä kaasussa/…

 

SV

Hantera och förvara innehållet under inert gas/…

▼B



P232

Valoda

 

 

BG

Да се пази от влага.

 

ES

Proteger de la humedad.

 

CS

Chraňte před vlhkem.

 

DA

Beskyttes mod fugt.

 

DE

Vor Feuchtigkeit schützen.

 

ET

Hoida niiskuse eest.

 

EL

Προστετέψτε από την υγρασία.

 

EN

Protect from moisture.

 

FR

Protéger de l'humidité.

 

GA

Cosain ar thaise.

▼M5

 

HR

Zaštititi od vlage.

▼B

 

IT

Proteggere dall'umidità.

 

LV

Aizsargāt no mitruma.

 

LT

Saugoti nuo drėgmės.

 

HU

Nedvességtől védendő.

 

MT

Ipproteġi mill-umdità.

 

NL

Tegen vocht beschermen.

 

PL

Chronić przed wilgocią.

 

PT

Manter ao abrigo da humidade.

 

RO

A se proteja de umiditate.

 

SK

Chráňte pred vlhkosťou.

 

SL

Zaščititi pred vlago.

 

FI

Suojaa kosteudelta.

 

SV

Skyddas från fukt.



P233

Valoda

 

 

BG

Съдът да се съхранява плътно затворен.

 

ES

Mantener el recipiente herméticamente cerrado.

 

CS

Uchovávejte obal těsně uzavřený.

 

DA

Hold beholderen tæt lukket.

 

DE

Behälter dicht verschlossen halten.

 

ET

Hoida pakend tihedalt suletuna.

 

EL

Να διατηρείται ο περιέκτης ερμητικά κλειστός.

 

EN

Keep container tightly closed.

 

FR

Maintenir le récipient fermé de manière étanche.

 

GA

Coimeád an coimeádán dúnta go docht.

▼M5

 

HR

Čuvati u dobro zatvorenom spremniku.

▼B

 

IT

Tenere il recipiente ben chiuso.

 

LV

Tvertni stingri noslēgt.

 

LT

Talpyklą laikyti sandariai uždarytą.

 

HU

Az edény szorosan lezárva tartandó.

 

MT

Żomm il-kontenitur magħluq sew.

 

NL

In goed gesloten verpakking bewaren.

 

PL

Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty.

 

PT

Manter o recipiente bem fechado.

 

RO

Păstrați recipientul închis etanș.

 

SK

Nádobu uchovávajte tesne uzavretú.

 

SL

Hraniti v tesno zaprti posodi.

 

FI

Säilytä tiiviisti suljettuna.

 

SV

Behållaren ska vara väl tillsluten.

▼M12



P234

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява само в оригиналната опаковка.

 

ES

Conservar únicamente en el embalaje original.

 

CS

Uchovávejte pouze v původním balení.

 

DA

Opbevares kun i originalemballagen.

 

DE

Nur in Originalverpackung aufbewahren.

 

ET

Hoida üksnes originaalpakendis.

 

EL

Να διατηρείται μόνο στην αρχική συσκευασία.

 

EN

Keep only in original packaging.

 

FR

Conserver uniquement dans l'emballage d'origine.

 

GA

Coimeád sa phacáistiú bunaidh amháin.

 

HR

Čuvati samo u originalnom pakiranju.

 

IT

Conservare soltanto nell'imballaggio originale.

 

LV

Turēt tikai oriģināliepakojumā.

 

LT

Laikyti tik originalioje pakuotėje.

 

HU

Az eredeti csomagolásban tartandó.

 

MT

Żomm biss fl-imballaġġ oriġinali.

 

NL

Uitsluitend in de oorspronkelijke verpakking bewaren.

 

PL

Przechowywać wyłącznie w oryginalnym opakowaniu.

 

PT

Mantenha sempre o produto na sua embalagem original.

 

RO

A se păstra numai în ambalajul original.

 

SK

Uchovávajte iba v pôvodnom balení.

 

SL

Hraniti samo v originalni embalaži.

 

FI

Säilytä alkuperäispakkauksessa.

 

SV

Förvaras endast i originalförpackningen.

▼B



P235

Valoda

 

 

BG

Да се държи на хладно.

 

ES

Mantener en lugar fresco.

 

CS

Uchovávejte v chladu.

 

DA

Opbevares køligt.

 

DE

Kühl halten.

 

ET

Hoida jahedas.

 

EL

Να διατηρείται δροσερό.

 

EN

Keep cool.

 

FR

Tenir au frais.

 

GA

Coimeád fionnuar é

▼M5

 

HR

Održavati hladnim.

▼B

 

IT

Conservare in luogo fresco.

 

LV

Turēt vēsumā.

 

LT

Laikyti vėsioje vietoje.

 

HU

Hűvös helyen tartandó.

 

MT

Żomm frisk.

 

NL

Koel bewaren.

 

PL

Przechowywać w chłodnym miejscu.

 

PT

Conservar em ambiente fresco.

 

RO

A se păstra la rece.

 

SK

Uchovávajte v chlade.

 

SL

Hraniti na hladnem.

 

FI

Säilytä viileässä.

 

SV

Förvaras svalt.

▼M12



P240

Valoda

 

 

BG

Заземяване и еквипотенциална връзка на съда и приемателното устройство.

 

ES

Toma de tierra y enlace equipotencial del recipiente y del equipo receptor.

 

CS

Uzemněte a upevněte obal a odběrové zařízení.

 

DA

Beholder og modtageudstyr jordforbindes/potentialudlignes.

 

DE

Behälter und zu befüllende Anlage erden.

 

ET

Mahuti ja vastuvõtuseade maandada ja ühendada.

 

EL

Γείωση και ισοδυναμική σύνδεση του περιέκτη και του εξοπλισμού του δέκτη.

 

EN

Ground and bond container and receiving equipment.

 

FR

Mise à la terre et liaison équipotentielle du récipient et du matériel de réception.

 

GA

Nasc an coimeádán agus an trealamh glactha leis an talamh.

 

HR

Uzemljiti i učvrstiti spremnik i opremu za prihvat kemikalije.

 

IT

Mettere a terra e a massa il contenitore e il dispositivo ricevente.

 

LV

Tvertnes un saņēmējiekārtas iezemēt un savienot.

 

LT

Įžeminti ir įtvirtinti talpyklą ir priėmimo įrangą.

 

HU

A tárolóedényt és a fogadóedényt le kell földelni és át kell kötni.

 

MT

Poġġi mal-art u waħħal il-kontenitur u t-tagħmir riċevitur.

 

NL

Opslag- en opvangreservoir aarden.

 

PL

Uziemić i połączyć pojemnik i sprzęt odbiorczy.

 

PT

Ligação à terra/equipotencial do recipiente e do equipamento recetor.

 

RO

Legătură la pământ și conexiune echipotențială cu recipientul și cu echipamentul de recepție.

 

SK

Uzemnite a upevnite nádobu a plniace zariadenie.

 

SL

Ozemljiti posodo in opremo za sprejem tekočine ter izenačiti potenciale.

 

FI

Maadoita ja yhdistä säiliö ja vastaanottavat laitteet.

 

SV

Jorda och potentialförbind behållare och mottagarutrustning.



P241

Valoda

 

 

BG

Използвайте [електрическо/вентилационно/осветително/…] оборудване, обезопасено срещу експлозия.

 

ES

Utilizar material [eléctrico / de ventilación/iluminación / …] antideflagrante.

 

CS

Používejte [elektrické/ventilační/osvětlovací/…] zařízení do výbušného prostředí.

 

DA

Anvend eksplosionssikkert [elektrisk/ventilations-/lys-/…] udstyr.

 

DE

Explosionsgeschützte [elektrische/Lüftungs-/Beleuchtungs-/…] Geräte verwenden.

 

ET

Kasutada plahvatuskindlaid [elektri-/ventilatsiooni-/valgustus-/…] seadmeid.

 

EL

Να χρησιμοποιείται αντιεκρηκτικός εξοπλισμός [ηλεκτρολογικός /εξαερισμού/φωτιστικός/…].

 

EN

Use explosion-proof [electrical/ventilating/lighting/…] equipment.

 

FR

Utiliser du matériel [électrique/de ventilation/d'éclairage/…] antidéflagrant.

 

GA

Bain úsáid as trealamh pléascdhíonach [leictreach/ aerála/soilsiúcháin/…].

 

HR

Rabiti [električnu/ventilacijsku/rasvjetnu/…] opremu koja neće izazvati eksploziju.

 

IT

Utilizzare impianti [elettrici/di ventilazione/d'illuminazione/…] a prova di esplosione.

 

LV

Izmantot sprādziendrošas [elektriskās/ventilācijas/apgaismošanas/…] iekārtas.

 

LT

Naudoti sprogimui atsparią [elektros/ventiliacijos/apšvietimo/…] įrangą.

 

HU

Robbanásbiztos [elektromos/szellőztető/világító/…] berendezés használandó.

 

MT

Uża' tagħmir [elettriku / ta' ventilazzjoni / ta' dawl/…] li jiflaħ għal splużjoni.

 

NL

Explosieveilige [elektrische/ventilatie-/verlichtings-/…]apparatuur gebruiken.

 

PL

Używać [elektrycznego/wentylującego/oświetleniowego/…/] przeciwwybuchowego sprzętu.

 

PT

Utilizar equipamento [elétrico/de ventilação/de iluminação/…] à prova de explosão.

 

RO

Utilizați echipamente [electrice/de ventilare/de iluminat/…] antideflagrante.

 

SK

Používajte [elektrické/ventilačné/osvetľovacie/…] zariadenie do výbušného prostredia.

 

SL

Uporabiti [električno opremo/prezračevalno opremo/ opremo za razsvetljavo/…], odporno proti eksplozijam.

 

FI

Käytä räjähdysturvallisia [sähkö/ilmanvaihto/valaisin/…]laitteita.

 

SV

Använd explosionssäker [elektrisk/ventilations-/belysnings-/…]utrustning.



P242

Valoda

 

 

BG

Използвайте инструменти, които не предизвикват искри.

 

ES

No utilizar herramientas que produzcan chispas.

 

CS

Používejte nářadí z nejiskřícího kovu.

 

DA

Anvend værktøj, som ikke frembringer gnister.

 

DE

Funkenarmes Werkzeug verwenden.

 

ET

Mitte kasutada seadmeid, mis võivad tekitada sädemeid.

 

EL

Να χρησιμοποιούνται μη σπινθηρογόνα εργαλεία.

 

EN

Use non-sparking tools.

 

FR

Utiliser des outils ne produisant pas d'étincelles.

 

GA

Bain úsáid as uirlisí neamhspréachta.

 

HR

Rabiti neiskreći alat.

 

IT

Utilizzare utensili antiscintillamento.

 

LV

Izmantot instrumentus, kas nerada dzirksteles.

 

LT

Naudoti kibirkščių nekeliančius įrankius.

 

HU

Szikramentes eszközök használandók.

 

MT

Uża għodda li ma ttajjarx żnied.

 

NL

Vonkvrij gereedschap gebruiken.

 

PL

Używać nieiskrzących narzędzi.

 

PT

Utilizar ferramentas antichispa.

 

RO

Nu utilizați unelte care produc scântei.

 

SK

Používajte neiskriace prístroje.

 

SL

Uporabiti orodje, ki ne povzroča isker.

 

FI

Käytä kipinöimättömiä työkaluja.

 

SV

Använd verktyg som inte ger upphov till gnistor.



P243

Valoda

 

 

BG

Предприемете действия за предотвратяване на освобождаването на статично електричество.

 

ES

Tomar medidas de precaución contra las descargas electrostáticas.

 

CS

Proveďte opatření proti výbojům statické elektřiny.

 

DA

Træf foranstaltninger mod statisk elektricitet.

 

DE

Maßnahmen gegen elektrostatische Entladungen treffen.

 

ET

Rakendada abinõusid staatilise elektri vältimiseks.

 

EL

Λάβετε μέτρα για την αποτροπή ηλεκτροστατικών εκκενώσεων.

 

EN

Take action to prevent static discharges.

 

FR

Prendre des mesures de précaution contre les décharges électrostatiques.

 

GA

Déan bearta in aghaidh díluchtú statach.

 

HR

Poduzeti mjere za sprečavanje statičkog elektriciteta.

 

IT

Fare in modo di prevenire le scariche elettrostatiche.

 

LV

Nodrošināties pret statiskās enerģijas izlādi.

 

LT

Imtis veiksmų statinei iškrovai išvengti.

 

HU

Az elektrosztatikus kisülés megakadályozására óvintézkedéseket kell tenni.

 

MT

Ħu azzjoni biex tipprevjeni l-ħruġ ta' elettriku statiku.

 

NL

Maatregelen treffen om ontladingen van statische elektriciteit te voorkomen.

 

PL

Podjąć działania zapobiegające wyładowaniom elektrostatycznym.

 

PT

Tomar medidas para evitar acumulação de cargas eletrostáticas.

 

RO

Luați măsuri de precauție împotriva descărcărilor electrostatice.

 

SK

Vykonajte opatrenia na zabránenie výbojom statickej elektriny.

 

SL

Ukrepati za preprečitev statičnega naelektrenja.

 

FI

Estä staattisen sähkön aiheuttama kipinöinti.

 

SV

Vidta åtgärder mot statisk elektricitet.

▼M4



P244

Valoda

 

 

BG

Поддържайте вентилите и фитингите чисти от масло и смазка.

 

ES

Mantener las valvulas y los racores libres de aceite y grasa.

 

CS

Udržujte ventily i příslušenství čisté - bez olejů a maziv.

 

DA

Hold ventiler og tilslutninger frie for olie og fedt

 

DE

Ventile und Ausrüstungsteile öl- und fettfrei halten.

 

ET

Hoida ventiilid ja liitmikud õlist ja rasvast puhtad.

 

EL

Διατηρείτε τα κλείστρα και τους συνδέσμους καθαρά από λάδια και γράσα.

 

EN

Keep valves and fittings free from oil and grease.

 

FR

Ni huile, ni graisse sur les robinets et raccords.

 

GA

Coinnigh comhlaí agus feistis saor ó ola agus ó ghréisc.

▼M8

 

HR

Spriječiti dodir ventila i spojnica s uljem i masti.

▼M4

 

IT

Mantenere le valvole e i raccordi liberi da olio e grasso.

 

LV

Uzturēt ventiļus un savienojumus tīrus no eļļas un taukvielām.

 

LT

Saugoti, kad ant vožtuvų ir jungiamųjų detalių nepatektų alyvos ir tepalų.

 

HU

A szelepeket és szerelvényeket zsírtól és olajtól mentesen kell tartani.

 

MT

Żomm il-valvi u fittings ħielsa miż-żejt u l-grease.

 

NL

Houd afsluiters en fittingen vrij van olie en vet.

 

PL

Chronić zawory i przyłącza przed olejem i tłuszczem.

 

PT

Manter válvulas e conexões isentas de óleo e gordura.

 

RO

Feriți valvele și racordurile de ulei și grăsime.

 

SK

Udržujte ventily a príslušenstvo čisté, bez olejov a mazív.

 

SL

Preprečiti stik ventilov in opreme z oljem in mastjo

 

FI

Pidä venttiilit ja liittimet vapaana öljystä ja rasvasta.

 

SV

Håll ventiler och anslutningar fria från olja och fett.

▼M12



P250

Valoda

 

 

BG

Да не се подлага на стържене/удар/триене…

 

ES

Evitar abrasiones/choques/fricciones/… .

 

CS

Nevystavujte obrušování/nárazům/tření/… .

 

DA

Må ikke udsættes for slibning/stød/gnidning/….

 

DE

Nicht schleifen/stoßen/reiben/… .

 

ET

Hoida kriimustamise/põrutuse/hõõrdumise/… eest.

 

EL

Να αποφεύγεται άλεση/κρούση/τριβή/… .

 

EN

Do not subject to grinding/shock/friction/… .

 

FR

Éviter les abrasions/les chocs/les frottements/… .

 

GA

Ná nocht do mheilt/do thurraing/do fhrithchuimilt/… .

 

HR

Ne izlagati mrvljenju/udarcima/trenju/…

 

IT

Evitare le abrasioni/gli urti/gli attriti/… .

 

LV

Nepakļaut drupināšanai/triecienam/berzei/… .

 

LT

Nešlifuoti/netrankyti/…/netrinti.

 

HU

Tilos csiszolásnak/ütésnek/súrlódásnak/… kitenni.

 

MT

Tissottoponix għal brix / xokk / frizzjoni /… .

 

NL

Malen/schokken/wrijving/… vermijden.

 

PL

Nie poddawać szlifowaniu/wstrząsom/tarciu/….

 

PT

Não submeter a trituração/choque/fricção/… .

 

RO

A nu se supune la abraziuni/șocuri/frecare/… .

 

SK

Nevystavujte brúseniu/nárazu/treniu/… .

 

SL

Ne izpostavljati drgnjenju/udarcem/trenju/… .

 

FI

Suojele rasitukselta/iskuilta/hankaukselta/….

 

SV

Får inte utsättas för malning/stötar/friktion/… .

▼M4



P251

Valoda

 

 

BG

Да не се пробива и изгаря дори след употреба.

 

ES

No perforar ni quemar, incluso después de su uso.

 

CS

Nepropichujte nebo nespalujte ani po použití.

 

DA

Må ikke punkteres eller brændes, heller ikke efter brug.

 

DE

Nicht durchstechen oder verbrennen, auch nicht nach Gebrauch.

 

ET

Mitte purustada ega põletada isegi pärast kasutamist.

 

EL

Να μην τρυπηθεί ή καεί ακόμη και μετά τη χρήση.

 

EN

Do not pierce or burn, even after use.

 

FR

Ne pas perforer, ni brûler, même après usage.

 

GA

Ná toll agus ná dóigh, fiú tar éis úsáide.

▼M8

 

HR

Ne bušiti, niti paliti čak niti nakon uporabe.

▼M4

 

IT

Non perforare né bruciare, neppure dopo l’uso.

 

LV

Nedurt vai nededzināt, arī pēc izlietošanas.

 

LT

Nepradurti ir nedeginti net panaudoto.

 

HU

Ne lyukassza ki vagy égesse el, még használat után sem.

 

MT

Ittaqqbux u taħarqux, anki wara li tużah.

 

NL

Ook na gebruik niet doorboren of verbranden.

 

PL

Nie przekłuwać ani nie spalać, nawet po zużyciu.

 

PT

Não furar nem queimar, mesmo após utilização.

 

RO

Nu perforați sau ardeți, chiar și după utilizare.

 

SK

Neprepichujte alebo nespaľujte ju, a to ani po spotrebovaní obsahu.

 

SL

Ne preluknjajte ali sežigajte je niti, ko je prazna.

 

FI

Ei saa puhkaista tai polttaa edes tyhjänä.

 

SV

Får inte punkteras eller brännas, gäller även tömd behållare.

▼B



P260

Valoda

 

 

BG

Не вдишвайте прах/пушек/газ/дим/изпарения/аерозоли

 

ES

No respirar el polvo/el humo/el gas/la niebla/los vapores/el aerosol.

 

CS

Nevdechujte prach/dým/plyn/mlhu/páry/aerosoly.

 

DA

Indånd ikke pulver/røg/gas/tåge/damp/spray.

 

DE

Staub/Rauch/Gas/Nebel/Dampf/Aerosol nicht einatmen.

 

ET

Tolmu/suitsu/gaasi/udu/auru/pihustatud ainet mitte sisse hingata.

 

EL

Μην αναπνέετε σκόνη/αναθυμιάσεις/αέρια/σταγονίδια/ατμούς/εκνεφώματα

 

EN

Do not breathe dust/fume/gas/mist/vapours/spray.

 

FR

Ne pas respirer les poussières/fumées/gaz/brouillards/vapeurs/aérosols.

 

GA

Ná hanálaigh deannach/múch/gás/ceo/gala/sprae.

▼M5

 

HR

Ne udisati prašinu/dim/plin/maglu/pare/aerosol.

▼B

 

IT

Non respirare la polvere/i fumi/i gas/la nebbia/i vapori/gli aerosol.

 

LV

Neieelpot putekļus/tvaikus/gāzi/dūmus/izgarojumus/smidzinājumu.

 

LT

Neįkvėpti dulkių/dūmų/dujų/rūko/garų/aerozolio.

 

HU

A por/füst/gáz/köd/gőzök/permet belélegzése tilos.

 

MT

Tiblax bin-nifs trabijiet/dħaħen/gass/raxx/fwar/sprej.

 

NL

Stof/rook/gas/nevel/damp/spuitnevel niet inademen.

 

PL

Nie wdychać pyłu/dymu/gazu/mgły/par/rozpylonej cieczy.

 

PT

Não respirar as poeiras/fumos/gases/névoas/vapores/aerossóis.

 

RO

Nu inspirați praful/fumul/gazul/ceața/vaporii/spray-ul.

 

SK

Nevdychujte prach/dym/plyn/hmlu/pary/aerosóly.

 

SL

Ne vdihavati prahu/dima/plina/meglice/hlapov/razpršila.

 

FI

Älä hengitä pölyä/savua/kaasua/sumua/höyryä/suihketta.

 

SV

Inandas inte damm/rök/gaser/dimma/ångor/sprej.



P261

Valoda

 

 

BG

Избягвайте вдишване на прах/пушек/газ/дим/изпарения/аерозоли

 

ES

Evitar respirar el polvo/el humo/el gas/la niebla/los vapores/el aerosol.

 

CS

Zamezte vdechování prachu/dýmu/plynu/mlhy/par/aerosolů.

 

DA

Undgå indånding af pulver/røg/gas/tåge/damp/spray.

 

DE

Einatmen von Staub/Rauch/Gas/Nebel/Dampf/Aerosol vermeiden.

 

ET

Vältida tolmu/suitsu/gaasi/udu/auru/pihustatud aine sissehingamist.

 

EL

Aποφεύγετε να αναπνέετε σκόνη/αναθυμιάσεις/αέρια/σταγονίδια/ατμούς/εκνεφώματα.

 

EN

Avoid breathing dust/fume/gas/mist/vapours/spray.

 

FR

Éviter de respirer les poussières/fumées/gaz/brouillards/vapeurs/aérosols.

 

GA

Seachain deannach/múch/gás/ceo/gala/sprae a análú.

▼M5

 

HR

Izbjegavati udisanje prašine/dima/plina/magle/pare/aerosola.

▼B

 

IT

Evitare di respirare la polvere/i fumi/i gas/la nebbia/i vapori/gli aerosol.

 

LV

Izvairīties ieelpot putekļus/tvaikus/gāzi/dūmus/izgarojumus/smidzinājumu.

 

LT

Stengtis neįkvėpti dulkių/dūmų/dujų/rūko/garų/aerozolio.

 

HU

Kerülje a por/füst/gáz/köd/gőzök/permet belélegzését.

 

MT

Evita li tibla' bin-nifs trabijiet/dħaħen/gass/raxx/fwar/sprej.

 

NL

Inademing van stof/rook/gas/nevel/damp/spuitnevel vermijden.

 

PL

Unikać wdychania pyłu/dymu/gazu/mgły/par/rozpylonej cieczy.

 

PT

Evitar respirar as poeiras/fumos/gases/névoas/vapores/aerossóis.

 

RO

Evitați să inspirați praful/fumul/gazul/ceața/vaporii/spray-ul.

 

SK

Zabráňte vdychovaniu prachu/dymu/plynu/hmly/pár/aerosólov.

 

SL

Ne vdihavati prahu/dima/plina/meglice/hlapov/razpršila.

 

FI

Vältä pölyn/savun/kaasun/sumun/höyryn/suihkeen hengittämistä.

 

SV

Undvik att inandas damm/rök/gaser/dimma/ångor/sprej.



P262

Valoda

 

 

BG

Да се избягва контакт с очите, кожата или облеклото.

 

ES

Evitar el contacto con los ojos, la piel o la ropa.

 

CS

Zabraňte styku s očima, kůží nebo oděvem.

 

DA

Må ikke komme i kontakt med øjne, hud eller tøj.

 

DE

Nicht in die Augen, auf die Haut oder auf die Kleidung gelangen lassen.

 

ET

Vältida silma, nahale või rõivastele sattumist.

 

EL

Να μην έρθει σε επαφή με τα μάτια, με το δέρμα ή με τα ρούχα.

 

EN

Do not get in eyes, on skin, or on clothing.

 

FR

Éviter tout contact avec les yeux, la peau ou les vêtements.

 

GA

Ná lig sna súile, ar an gcraiceann, ná ar éadaí.

▼M5

 

HR

Spriječiti dodir s očima, kožom ili odjećom.

▼B

 

IT

Evitare il contatto con gli occhi, la pelle o gli indumenti.

 

LV

Nepieļaut nokļūšanu acīs, uz ādas vai uz drēbēm.

 

LT

Saugotis, kad nepatektų į akis, ant odos ar drabužių.

 

HU

Szembe, bőrre vagy ruhára nem kerülhet.

 

MT

Iddaħħalx fl-għajnejn, fuq il-ġilda, jew fuq il-ħwejjeġ.

 

NL

Contact met de ogen, de huid of de kleding vermijden.

 

PL

Nie wprowadzać do oczu, na skórę lub na odzież.

 

PT

Não pode entrar em contacto com os olhos, a pele ou a roupa.

 

RO

Evitați orice contact cu ochii, pielea sau îmbrăcămintea.

 

SK

Zabráňte kontaktu s očami, pokožkou alebo odevom.

 

SL

Preprečiti stik z očmi, kožo ali oblačili.

 

FI

Varo kemikaalin joutumista silmiin, iholle tai vaatteisiin.

 

SV

Får inte komma i kontakt med ögonen, huden eller kläderna.

▼M12



P263

Valoda

 

 

BG

Да се избягва контакт по време на бременност и при кърмене.

 

ES

Evitar todo contacto con la sustancia durante el embarazo y la lactancia.

 

CS

Zabraňte styku během těhotenství a kojení.

 

DA

Undgå kontakt under graviditet/amning.

 

DE

Berührung während Schwangerschaft und Stillzeit vermeiden.

 

ET

Vältida kokkupuudet raseduse ja imetamise ajal.

 

EL

Αποφεύγετε την επαφή στη διάρκεια της εγκυμοσύνης και της γαλουχίας.

 

EN

Avoid contact during pregnancy and while nursing.

 

FR

Éviter tout contact avec la substance au cours de la grossesse et pendant l'allaitement.

 

GA

Seachain teagmháil le linn toirchis agus fad agus atá an chíoch á tabhairt.

 

HR

Izbjegavati dodir tijekom trudnoće i dojenja.

 

IT

Evitare il contatto durante la gravidanza e l'allattamento.

 

LV

Izvairīties no saskares grūtniecības laikā un barojot bērnu ar krūti.

 

LT

Vengti kontakto nėštumo metu/maitinant krūtimi.

 

HU

Terhesség és szoptatás alatt kerülni kell az anyaggal való érintkezést.

 

MT

Evita l-kuntatt waqt it-tqala u t-treddigħ.

 

NL

Bij zwangerschap of borstvoeding aanraking vermijden.

 

PL

Unikać kontaktu w czasie ciąży i podczas karmienia piersią.

 

PT

Evitar o contacto durante a gravidez e o aleitamento.

 

RO

Evitați contactul în timpul sarcinii și alăptării.

 

SK

Zabráňte kontaktu počas tehotenstva a dojčenia.

 

SL

Preprečiti stik med nosečnostjo in dojenjem.

 

FI

Vältä kosketusta raskauden ja imetyksen aikana.

 

SV

Undvik kontakt under graviditet och amning.

▼B



P264

Valoda

 

 

BG

Да се измие… старателно след употреба.

 

ES

Lavarse … concienzudamente tras la manipulación.

 

CS

Po manipulaci důkladně omyjte ….

 

DA

Vask … grundigt efter brug.

 

DE

Nach Gebrauch … gründlich waschen.

 

ET

Pärast käitlemist pesta hoolega ….

 

EL

Πλύνετε … σχολαστικά μετά το χειρισμό.

 

EN

Wash … thoroughly after handling.

 

FR

Se laver … soigneusement après manipulation.

 

GA

Nigh … go lánchúramach tar éis láimhsithe.

▼M5

 

HR

Nakon uporabe temeljito oprati ….

▼B

 

IT

Lavare accuratamente … dopo l'uso.

 

LV

Pēc izmantošanas … kārtīgi nomazgāt.

 

LT

Po naudojimo kruopščiai nuplauti …

 

HU

A használatot követően a(z) … -t alaposan meg kell mosni.

 

MT

Aħsel … sew wara li timmaniġġjah.

 

NL

Na het werken met dit product … grondig wassen.

 

PL

Dokładnie umyć … po użyciu.

 

PT

Lavar … cuidadosamente após manuseamento.

 

RO

Spălați-vă … bine după utilizare.

 

SK

Po manipulácii starostlivo umyte…

 

SL

Po uporabi temeljito umiti …

 

FI

Pese … huolellisesti käsittelyn jälkeen.

 

SV

Tvätta … grundligt efter användning.



P270

Valoda

 

 

BG

Да не се яде, пие или пуши при употреба на продукта.

 

ES

No comer, beber ni fumar durante su utilización.

 

CS

Při používání tohoto výrobku nejezte, nepijte ani nekuřte.

 

DA

Der må ikke spises, drikkes eller ryges under brugen af dette produkt.

 

DE

Bei Gebrauch nicht essen, trinken oder rauchen.

 

ET

Toote käitlemise ajal mitte süüa, juua ega suitsetada.

 

EL

►C6  Μην τρώτε, πίνετε ή καπνίζετε, όταν χρησιμοποιείτε αυτό το προϊόν. ◄

 

EN

►C6  Do not eat, drink or smoke when using this product. ◄

 

FR

Ne pas manger, boire ou fumer en manipulant ce produit.

 

GA

Ná hith, ná hól agus ná caitear tobac agus an táirge seo á úsáid.

▼M5

 

HR

Pri rukovanju proizvodom ne jesti, piti niti pušiti.

▼B

 

IT

Non mangiare, né bere, né fumare durante l'uso.

 

LV

Neēst, nedzert un nesmēķēt produkta izmantošanas laikā.

 

LT

Naudojant šį produktą, nevalgyti, negerti ir nerūkyti.

 

HU

A termék használata közben tilos enni, inni vagy dohányozni.

 

MT

Tikolx, tixrobx u tpejjipx waqt li tuża' dan il-prodott.

 

NL

Niet eten, drinken of roken tijdens het gebruik van dit product.

 

PL

Nie jeść, nie pić i nie palić podczas używania produktu.

 

PT

Não comer, beber ou fumar durante a utilização deste produto.

 

RO

A nu mânca, bea sau fuma în timpul utilizării produsului.

 

SK

Pri používaní výrobku nejedzte, nepite ani nefajčite.

 

SL

Ne jesti, piti ali kaditi med uporabo tega izdelka.

 

FI

Syöminen, juominen ja tupakointi kielletty kemikaalia käytettäessä.

 

SV

Ät inte, drick inte och rök inte när du använder produkten.



P271

Valoda

 

 

BG

Да се използва само на открито или на добре проветривомясто.

 

ES

Utilizar únicamente en exteriores o en un lugar bien ventilado.

 

CS

Používejte pouze venku nebo v dobře větraných prostorách.

 

DA

Brug kun udendørs eller i et rum med god udluftning.

 

DE

Nur im Freien oder in gut belüfteten Räumen verwenden.

 

ET

Käidelda üksnes välitingimustes või hästi ventileeritavas kohas.

 

EL

Να χρησιμοποιείται μόνο σε ανοικτό ή καλά αεριζόμενο χώρο.

 

EN

Use only outdoors or in a well-ventilated area.

 

FR

Utiliser seulement en plein air ou dans un endroit bien ventilé.

 

GA

Úsáid amuigh faoin aer nó i limistéar dea-aerálaithe amháin.

▼M5

 

HR

Rabiti samo na otvorenom ili u dobro prozračenom prostoru.

▼B

 

IT

Utilizzare soltanto all'aperto o in luogo ben ventilato.

 

LV

Izmantot tikai ārā vai labi vēdināmās telpās.

 

LT

Naudoti tik lauke arba gerai vėdinamoje patalpoje.

 

HU

Kizárólag szabadban vagy jól szellőző helyiségben használható.

 

MT

Uża biss barra jew f'post ventilat sew.

 

NL

Alleen buiten of in een goed geventileerde ruimte gebruiken.

 

PL

Stosować wyłącznie na zewnątrz lub w dobrze wentylowanym pomieszczeniu

 

PT

Utilizar apenas ao ar livre ou em locais bem ventilados.

 

RO

A se utiliza numai în aer liber sau în spații bine ventilate.

 

SK

Používajte iba na voľnom priestranstve alebo v dobre vetranom priestore.

 

SL

Uporabljati le zunaj ali v dobro prezračevanem prostoru.

 

FI

Käytä ainoastaan ulkona tai tiloissa, joissa on hyvä ilmanvaihto.

 

SV

Används endast utomhus eller i väl ventilerade utrymmen.



P272

Valoda

 

 

BG

Да не се изнася замърсено работно облекло извън работното помещение.

 

ES

Las prendas de trabajo contaminadas no podrán sacarse del lugar de trabajo.

 

CS

Kontaminovaný pracovní oděv neodnášejte z pracoviště.

 

DA

Tilsmudset arbejdstøj bør ikke fjernes fra arbejdspladsen.

 

DE

Kontaminierte Arbeitskleidung nicht außerhalb des Arbeitsplatzes tragen.

 

ET

Saastunud töörõivaid töökohast mitte välja viia.

 

EL

Τα μολυσμένα ενδύματα εργασίας δεν πρέπει να βγαίνουν από το χώρο εργασίας.

 

EN

Contaminated work clothing should not be allowed out of the workplace.

 

FR

Les vêtements de travail contaminés ne devraient pas sortir du lieu de travail.

 

GA

Níor chóir éadaí éillithe oibre a ligean amach as an láthair oibre.

▼M5

 

HR

Zagađena radna odjeća ne smije se iznositi izvan radnog prostora.

▼B

 

IT

Gli indumenti da lavoro contaminati non devono essere portati fuori dal luogo di lavoro.

 

LV

Piesārņoto darba apģērbu neiznest ārpus darba telpām.

 

LT

Užterštų darbo drabužių negalima išnešti iš darbo vietos.

 

HU

Szennyezett munkaruhát tilos kivinni a munkahely területéről.

 

MT

Ilbies tax-xogħol kontaminat m'għandux jitħalla joħroġ mill-post tax-xogħol.

 

NL

Verontreinigde werkkleding mag de werkruimte niet verlaten.

 

PL

Zanieczyszczonej odzieży ochronnej nie wynosić poza miejsce pracy.

 

PT

A roupa de trabalho contaminada não pode sair do local de trabalho.

 

RO

Nu scoateți îmbrăcămintea de lucru contaminată în afara locului de muncă.

 

SK

Je zakázané vyniesť kontaminovaný pracovný odev z pracoviska.

 

SL

Kontaminirana delovna oblačila niso dovoljena zunaj delovnega mesta.

 

FI

Saastuneita työvaatteita ei saa viedä työpaikalta.

 

SV

Nedstänkta arbetskläder får inte avlägsnas från arbetsplatsen.



P273

Valoda

 

 

BG

Да се избягва изпускане в околната среда.

 

ES

Evitar su liberación al medio ambiente.

 

CS

Zabraňte uvolnění do životního prostředí.

 

DA

Undgå udledning til miljøet.

 

DE

Freisetzung in die Umwelt vermeiden.

 

ET

Vältida sattumist keskkonda.

 

EL

Να αποφεύγεται η ελευθέρωση στο περιβάλλον.

 

EN

Avoid release to the environment.

 

FR

Éviter le rejet dans l'environnement.

 

GA

Ná scaoiltear amach sa chomhshaol.

▼M5

 

HR

Izbjegavati ispuštanje u okoliš.

▼B

 

IT

Non disperdere nell'ambiente.

 

LV

Izvairīties no izplatīšanas apkārtējā vidē.

 

LT

Saugoti, kad nepatektų į aplinką.

 

HU

Kerülni kell az anyagnak a környezetbe való kijutását.

 

MT

Evita r-rilaxx fl-ambjent.

 

NL

Voorkom lozing in het milieu.

 

PL

Unikać uwolnienia do środowiska.

 

PT

Evitar a libertação para o ambiente.

 

RO

Evitați dispersarea în mediu.

 

SK

Zabráňte uvoľneniu do životného prostredia.

 

SL

Preprečiti sproščanje v okolje.

 

FI

Vältettävä päästämistä ympäristöön.

 

SV

Undvik utsläpp till miljön.



P280

Valoda

 

 

BG

Използвайте предпазни ръкавици/предпазно облекло/предпазни очила/предпазна маска за лице.

 

ES

Llevar guantes/prendas/gafas/máscara de protección.

 

CS

Používejte ochranné rukavice/ochranný oděv/ochranné brýle/obličejový štít.

 

DA

Bær beskyttelseshandsker/beskyttelsestøj/øjenbeskyttelse/ansigtsbeskyttelse

 

DE

Schutzhandschuhe/Schutzkleidung/Augenschutz/Gesichtsschutz tragen.

 

ET

Kanda kaitsekindaid/kaitserõivastust/kaitseprille/kaitsemaski.

 

EL

Να φοράτε προστατευτικά γάντια/προστατευτικά ενδύματα/μέσα ατομικής προστασίας για τα μάτια/πρόσωπο.

 

EN

Wear protective gloves/protective clothing/eye protection/face protection.

 

FR

Porter des gants de protection/des vêtements de protection/un équipement de protection des yeux/du visage.

 

GA

Caith lámhainní cosanta/éadaí cosanta/cosaint súile/cosaint aghaidhe.

▼M5

 

HR

Nositi zaštitne rukavice/zaštitno odijelo/zaštitu za oči/zaštitu za lice.

▼B

 

IT

Indossare guanti/indumenti protettivi/Proteggere gli occhi/il viso.

 

LV

Izmantot aizsargcimdus/aizsargdrēbes/acu aizsargus/sejas aizsargus.

 

LT

Mūvėti apsaugines pirštines/dėvėti apsauginius drabužius/naudoti akių (veido) apsaugos priemones.

 

HU

Védőkesztyű/védőruha/szemvédő/arcvédő használata kötelező.

 

MT

Ilbes ingwanti protettivi/ilbies protettiv/protezzjoni għall-għajnejn/protezzjoni għall-wiċċ.

 

NL

Beschermende handschoenen/beschermende kleding/oogbescherming/gelaatsbescherming dragen.

 

PL

Stosować rękawice ochronne/odzież ochronną/ochronę oczu/ochronę twarzy.

 

PT

Usar luvas de protecção/vestuário de protecção/protecção ocular/protecção facial.

 

RO

Purtați mănuși de protecție/îmbrăcăminte de protecție/echipament de protecție a ochilor/echipament de protecție a feței.

 

SK

Noste ochranné rukavice/ochranný odev/ochranné okuliare/ochranu tváre.

 

SL

Nositi zaščitne rokavice/zaščitno obleko/zaščito za oči/zaščito za obraz.

 

FI

Käytä suojakäsineitä/suojavaatetusta/silmiensuojainta/kasvonsuojainta.

 

SV

Använd skyddshandskar/skyddskläder/ögonskydd/ansiktsskydd.

▼M4 —————

▼M12



P282

Valoda

 

 

BG

Носете предпазващи от студ ръкавици, както и маска за лице или защитни очила.

 

ES

Usar guantes aislantes contra el frío y equipo de protección para la cara o los ojos.

 

CS

Používejte ochranné rukavice proti chladu a buď obličejový štít, nebo ochranné brýle.

 

DA

Bær kuldeisolerende handsker og enten ansigtsskærm eller øjenbeskyttelse.

 

DE

Schutzhandschuhe mit Kälteisolierung und zusätzlich Gesichtsschild oder Augenschutz tragen.

 

ET

Kanda külmakaitsekindaid ning kaitsemaski või kaitseprille.

 

EL

Να φοράτε μονωτικά γάντια και προστατευτικό κάλυμμα προσώπου ή εξοπλισμό προστασίας ματιών.

 

EN

Wear cold insulating gloves and either face shield or eye protection.

 

FR

Porter des gants isolants contre le froid et un équipement de protection du visage ou des yeux.

 

GA

Caith lámhainní inslithe fuachta agus aghaidhsciath nó cosaint súile.

 

HR

Nositi zaštitne rukavice za hladnoću i zaštitu za lice ili zaštitu za oči.

 

IT

Utilizzare guanti termici e schermo facciale o protezione per gli occhi.

 

LV

Izmantot aukstumizolējošus aizsargcimdus un sejas vai acu aizsargu.

 

LT

Mūvėti nuo šalčio izoliuojančias pirštines ir naudoti veido skydelį arba akių apsaugos priemones.

 

HU

Hidegszigetelő kesztyű és arcvédő vagy szemvédő használata kötelező.

 

MT

Ilbes ingwanti kiesħa li ma jinfidx minnhom u jew ilqugħ għall-wiċċ jew protezzjoni għall-għajnejn.

 

NL

Koude-isolerende handschoenen en hetzij gelaatsbescherming hetzij oogbescherming dragen.

 

PL

Nosić rękawice izolujące od zimna oraz albo maski na twarz albo ochronę oczu.

 

PT

Usar luvas de proteção contra o frio e escudo facial ou proteção ocular.

 

RO

Purtați mănuși izolante împotriva frigului și echipament de protecție a feței sau a ochilor.

 

SK

Používajte termostabilné rukavice a buď ochranný štít alebo ochranné okuliare.

 

SL

Nositi izolirne rokavice za zaščito pred mrazom in zaščito za obraz oziroma zaščito za oči.

 

FI

Käytä kylmäeristäviä suojakäsineitä ja joko kasvonsuojainta tai silmiensuojainta.

 

SV

Använd köldisolerande handskar och antingen visir eller ögonskydd.



P283

Valoda

 

 

BG

Носете огнеупорно или огнезащитно облекло.

 

ES

Llevar ropa resistente al fuego o retardante de las llamas.

 

CS

Používejte ohnivzdorný oděv nebo oděv zpomalující hoření.

 

DA

Bær brandbestandig eller brandhæmmende beklædning.

 

DE

Schwer entflammbare oder flammhemmende Kleidung tragen.

 

ET

Kanda tulekindlat või tule levikut aeglustavat rõivastust.

 

EL

Να φοράτε αντιπυρικό ρουχισμό ή ρουχισμό με επιβραδυντικό φλόγας.

 

EN

Wear fire resistant or flame retardant clothing.

 

FR

Porter des vêtements résistant au feu ou à retard de flamme.

 

GA

Caith éadaí dódhíonacha nó lasairmhoillitheacha.

 

HR

Nositi odjeću otpornu na vatru ili nezapaljivu odjeću.

 

IT

Indossare indumenti completamente ignifughi o in tessuti ritardanti di fiamma.

 

LV

Izmantot ugunsizturīgu vai liesmas aizturošu apģērbu.

 

LT

Dėvėti ugniai atsparius arba antipireninius drabužius.

 

HU

Tűzálló vagy lángkésleltető ruházat viselése kötelező.

 

MT

Ilbes ħwejjeġ reżistenti għan-nar u retardanti tal-fjammi.

 

NL

Vuurbestendige of vlamvertragende kleding dragen.

 

PL

Nosić odzież ognioodporną lub opóźniającą zapalenie.

 

PT

Usar vestuário ignífugo ou retardador de chamas.

 

RO

Purtați îmbrăcăminte rezistentă la foc sau ignifugă.

 

SK

Noste ohňovzdorný odev alebo odev so zníženou horľavosťou.

 

SL

Nositi negorljiva oblačila ali oblačila, odporna proti ognju.

 

FI

Käytä palosuojattua tai paloturvallista vaatetusta.

 

SV

Använd brandsäkra eller flamhämmande kläder.

▼M4



P284

Valoda

 

 

BG

[При недостатъчна вентилация] носете средства за защита на дихателните пътища.

 

ES

[En caso de ventilación insuficiente,] llevar equipo de protección respiratoria.

 

CS

[V případě nedostatečného větrání] používejte vybavení pro ochranu dýchacích cest.

 

DA

[I tilfælde af utilstrækkelig ventilation], anvend åndedrætsværn.

 

DE

[Bei unzureichender Belüftung] Atemschutz tragen.

 

ET

[Ebapiisava ventilatsiooni korral] kanda hingamisteede kaitsevahendit.

 

EL

[Σε περίπτωση ανεπαρκούς αερισμού] χρησιμοποιείστε μέσα ατομικής προστασίας της αναπνοής.

 

EN

[In case of inadequate ventilation] wear respiratory protection.

 

FR

[Lorsque la ventilation du local est insuffisante] porter un équipement de protection respiratoire.

 

GA

[Mura leor an aeráil] caith cosaint riospráide.

▼M8

 

HR

[U slučaju nedovoljne ventilacije] nositi sredstva za zaštitu dišnog sustava.

▼M4

 

IT

[Quando la ventilazione del locale è insufficiente] indossare un apparecchio di protezione respiratoria.

 

LV

[Neatbilstošas ventilācijas gadījumā] lietot elpošanas orgānu aizsargierīces.

 

LT

[Esant nepakankamam vėdinimui] naudoti kvėpavimo takų apsaugos priemones.

 

HU

[Nem megfelelő szellőzés esetén] légzésvédelem kötelező.

 

MT

[F’każ ta’ ventilazzjoni inadegwata] ilbes protezzjoni respiratorja.

 

NL

[Bij ontoereikende ventilatie] adembescherming dragen.

 

PL

[W przypadku nieodpowiedniej wentylacji] stosować indywidualne środki ochrony dróg oddechowych.

 

PT

[Em caso de ventilação inadequada] usar proteção respiratória.

 

RO

[În cazul în care ventilarea este necorespunzătoare] purtați echipament de protecție respiratorie.

 

SK

[V prípade nedostatočného vetrania] používajte ochranu dýchacích ciest.

 

SL

[Ob nezadostnem prezračevanju] nositi opremo za zaščito dihal.

 

FI

Käytä hengityksensuojainta [jos ilmanvaihto on riittämätön].

 

SV

[Vid otillräcklig ventilation], använd andningsskydd.

▼M4 —————

▼M12



P231 + P232

Valoda

 

 

BG

Да се използва и съхранява съдържанието под инертен газ/… Да се пази от влага.

 

ES

Manipular y almacenar el contenido en un medio de gas inerte/…. Proteger de la humedad.

 

CS

Manipulace a skladování pod inertním plynem /…. Chraňte před vlhkem.

 

DA

Håndteres og opbevares under inert gas/…. Beskyt mod fugt.

 

DE

Inhalt unter inertem Gas/… handhaben und aufbewahren. Vor Feuchtigkeit schützen.

 

ET

Sisu käidelda ja hoida inertgaasis/…. Hoida niiskuse eest.

 

EL

Ο χειρισμός και η αποθήκευση του υλικού να γίνεται υπό αδρανές αέριο/ …. Προστασία από την υγρασία.

 

EN

Handle and store contents under inert gas/…. Protect from moisture.

 

FR

Manipuler et stocker le contenu sous gaz inerte/… Protéger de l'humidité.

 

GA

Láimhsigh agus stóráil an t-ábhar faoi thriathghás/…. Cosain ó thaise.

 

HR

Rukovati i skladištiti u inertnom plinu / … Zaštititi od vlage.

 

IT

Manipolare e conservare in atmosfera di gas inerte/…. Tenere al riparo dall'umidità.

 

LV

Saturu izmantot un glabāt tikai inertas gāzes vidē/… ►C5  Aizsargāt no mitruma. ◄

 

LT

Turinį tvarkyti ir laikyti inertinėse dujose/…Saugoti nuo drėgmės.

 

HU

Tartalma inert gázban / … használandó és tárolandó. Nedvességtől védendő.

 

MT

Uża u aħżen il-kontenut taħt gass inerti /…. Ipproteġi mill-umdità.

 

NL

Inhoud onder inert gas/… gebruiken en bewaren. Tegen vocht beschermen.

 

PL

Używać i przechowywać zawartość w atmosferze obojętnego gazu /…. Chronić przed wilgocią.

 

PT

Manusear e armazenar o conteúdo em atmosfera de gás inerte/…. Manter ao abrigo da humidade.

 

RO

A se manipula și a se depozita conținutul sub un gaz inert/…. A se proteja de umiditate.

 

SK

Manipulujte s obsahom a skladujte ho v prostredí s inertným plynom/… Chráňte pred vlhkosťou.

 

SL

Ravnati z vsebino in jo hraniti v ustreznem inertnem plinu/…. Zaščititi pred vlago.

 

FI

Käsittele ja varastoi sisältö inertissä kaasussa /…. Suojaa kosteudelta.

 

SV

Hantera och förvara innehållet under inert gas/…. Skyddas från fukt.

▼M12 —————

▼B



1.3. tabula

Drošības uzraksti. Reakcija

P301

Valoda

 

 

BG

ПРИ ПОГЛЪЩАНЕ:

 

ES

EN CASO DE INGESTIÓN:

 

CS

PŘI POŽITÍ:

 

DA

I TILFÆLDE AF INDTAGELSE:

 

DE

BEI VERSCHLUCKEN:

 

ET

ALLANEELAMISE KORRAL:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΚΑΤΑΠΟΣΗΣ:

 

EN

IF SWALLOWED:

 

FR

EN CAS D'INGESTION:

 

GA

MÁ SHLOGTAR:

▼M5

 

HR

AKO SE PROGUTA:

▼B

 

IT

IN CASO DI INGESTIONE:

 

LV

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ:

 

LT

PRARIJUS:

 

HU

LENYELÉS ESETÉN:

 

MT

JEKK JINBELA':

 

NL

NA INSLIKKEN:

 

PL

W PRZYPADKU POŁKNIĘCIA:

 

PT

EM CASO DE INGESTÃO:

 

RO

ÎN CAZ DE ÎNGHIȚIRE:

 

SK

PO POŽITÍ:

 

SL

PRI ZAUŽITJU:

 

FI

JOS KEMIKAALIA ON NIELTY:

 

SV

VID FÖRTÄRING:



P302

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С КОЖАТА:

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA PIEL:

 

CS

PŘI STYKU S KŮŽÍ:

 

DA

VED KONTAKT MED HUDEN:

 

DE

BEI BERÜHRUNG MIT DER HAUT:

 

ET

NAHALE SATTUMISE KORRAL:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΟ ΔΕΡΜΑ:

 

EN

IF ON SKIN:

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LA PEAU:

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS AN gCRAICEANN:

▼M5

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM:

▼B

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON LA PELLE:

 

LV

SASKARĒ AR ĀDU:

 

LT

PATEKUS ANT ODOS:

 

HU

HA BŐRRE KERÜL:

 

MT

F'KAŻ TA' KUNTATT MAL-ĠILDA:

 

NL

BIJ CONTACT MET DE HUID:

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU ZE SKÓRĄ:

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A PELE:

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU PIELEA:

 

SK

PRI KONTAKTE S POKOŽKOU:

 

SL

PRI STIKU S KOŽO:

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU IHOLLE:

 

SV

VID HUDKONTAKT:



P303

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С КОЖАТА (или косата):

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA PIEL (o el pelo):

 

CS

PŘI STYKU S KŮŽÍ (nebo s vlasy):

 

DA

VED KONTAKT MED HUDEN (eller håret):

 

DE

BEI BERÜHRUNG MIT DER HAUT (oder dem Haar):

 

ET

NAHALE (või juustele) SATTUMISE KORRAL:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΟ ΔΕΡΜΑ (ή με τα μαλλιά):

 

EN

IF ON SKIN (or hair):

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LA PEAU (ou les cheveux):

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS AN gCRAICEANN (nó le gruaig):

▼M5

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM (ili kosom):

▼B

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON LA PELLE (o con i capelli):

 

LV

SASKARĒ AR ĀDU (vai matiem):

 

LT

PATEKUS ANT ODOS (arba plaukų):

 

HU

HA BŐRRE (vagy hajra) KERÜL:

 

MT

F'KAŻ TA' KUNTATT MAL-ĠILDA (jew ix-xagħar):

 

NL

BIJ CONTACT MET DE HUID (of het haar):

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU ZE SKÓRĄ (lub z włosami):

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A PELE (ou o cabelo):

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU PIELEA (sau părul):

 

SK

PRI KONTAKTE S POKOŽKOU (alebo vlasmi):

 

SL

PRI STIKU S KOŽO (ali lasmi):

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU IHOLLE (tai hiuksiin):

 

SV

VID HUDKONTAKT (även håret):



P304

Valoda

 

 

BG

ПРИ ВДИШВАНЕ:

 

ES

EN CASO DE INHALACIÓN:

 

CS

PŘI VDECHNUTÍ:

 

DA

VED INDÅNDING:

 

DE

BEI EINATMEN:

 

ET

SISSEHINGAMISE KORRAL:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΙΣΠΝΟΗΣ:

 

EN

IF INHALED:

 

FR

EN CAS D'INHALATION:

 

GA

MÁ IONANÁLAÍTEAR:

▼M5

 

HR

AKO SE UDIŠE:

▼B

 

IT

IN CASO DI INALAZIONE:

 

LV

IEELPOJOT:

 

LT

ĮKVĖPUS:

 

HU

BELÉLEGZÉS ESETÉN:

 

MT

JEKK JINĠIBED MAN-NIFS:

 

NL

NA INADEMING:

 

PL

W PRZYPADKU DOSTANIA SIĘ DO DRÓG ODDECHOWYCH:

 

PT

EM CASO DE INALAÇÃO:

 

RO

ÎN CAZ DE INHALARE:

 

SK

PO VDÝCHNUTÍ:

 

SL

PRI VDIHAVANJU:

 

FI

JOS KEMIKAALIA ON HENGITETTY:

 

SV

VID INANDNING:



P305

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С ОЧИТЕ:

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LOS OJOS:

 

CS

PŘI ZASAŽENÍ OČÍ:

 

DA

VED KONTAKT MED ØJNENE:

 

DE

BEI KONTAKT MIT DEN AUGEN:

 

ET

SILMA SATTUMISE KORRAL:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΑ ΜΑΤΙΑ:

 

EN

IF IN EYES:

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LES YEUX:

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS NA SÚILE:

▼M5

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S OČIMA:

▼B

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON GLI OCCHI:

 

LV

IEKĻŪSTOT ACĪS:

 

LT

PATEKUS Į AKIS:

 

HU

SZEMBE KERÜLÉS ESETÉN:

 

MT

JEKK JIDĦOL FL-GĦAJNEJN:

 

NL

BIJ CONTACT MET DE OGEN:

 

PL

W PRZYPADKU DOSTANIA SIĘ DO OCZU:

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM OS OLHOS:

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU OCHII:

 

SK

PO ZASIAHNUTÍ OČÍ:

 

SL

PRI STIKU Z OČMI:

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU SILMIIN:

 

SV

VID KONTAKT MED ÖGONEN:



P306

Valoda

 

 

BG

ПРИ ПОПАДАНЕ ВЪРХУ ОБЛЕКЛОТО:

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA ROPA:

 

CS

PŘI STYKU S ODĚVEM:

 

DA

VED KONTAKT MED TØJET:

 

DE

►C6  BEI KONTAKT MIT DER KLEIDUNG: ◄

 

ET

RÕIVASTELE SATTUMISE KORRAL:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΑ ΡΟΥΧΑ:

 

EN

IF ON CLOTHING:

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LES VÊTEMENTS:

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LE hÉADAÍ:

▼M5

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S ODJEĆOM:

▼B

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON GLI INDUMENTI:

 

LV

SASKARĒ AR APĢĒRBU:

 

LT

PATEKUS ANT DRABUŽIŲ:

 

HU

HA RUHÁRA KERÜL:

 

MT

F'KAŻ TA' KUNTATT MA' L-ILBIES:

 

NL

NA MORSEN OP KLEDING:

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU Z ODZIEŻĄ:

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A ROUPA:

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU ÎMBRĂCĂMINTEA:

 

SK

PRI KONTAKTE S ODEVOM:

 

SL

PRI STIKU Z OBLAČILI:

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU VAATTEISIIN:

 

SV

VID KONTAKT MED KLÄDERNA:

▼M4 —————

▼B



P308

Valoda

 

 

BG

ПРИ явна или предполагаема експозиция:

 

ES

EN CASO DE exposición manifiesta o presunta:

 

CS

PŘI expozici nebo podezření na ni:

 

DA

VED eksponering eller mistanke om eksponering:

 

DE

BEI Exposition oder falls betroffen

 

ET

Kokkupuute või kokkupuutekahtluse korral:

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ έκθεσης ή πιθανής έκθεσης:

 

EN

IF exposed or concerned:

 

FR

EN CAS d'exposition prouvée ou suspectée:

 

GA

I gCÁS nochta nó má mheastar a bheith nochtaithe:

▼M5

 

HR

U SLUČAJU izloženosti ili sumnje na izloženost:

▼B

 

IT

IN CASO di esposizione o di possibile esposizione:

 

LV

Ja saskaras vai saistīts ar:

 

LT

Esant sąlyčiui arba jeigu numanomas sąlytis:

 

HU

Expozíció vagy annak gyanúja esetén:

 

MT

JEKK espost jew konċernat:

 

NL

NA (mogelijke) blootstelling:

 

PL

W PRZYPADKU narażenia lub styczności:

 

PT

EM CASO DE exposição ou suspeita de exposição:

 

RO

ÎN CAZ DE expunere sau de posibilă expunere:

 

SK

Po expozícii alebo podozrení z nej:

 

SL

PRI izpostavljenosti ali sumu izpostavljenosti:

 

FI

Altistumisen tapahduttua tai jos epäillään altistumista:

 

SV

Vid exponering eller misstanke om exponering:

▼M4 —————

▼M4



P310

Valoda

 

 

BG

Незабавно се обадете в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

Llamar inmediatamente a un CENTRO DE TOXICOLOGĺA/médico/…

 

CS

Okamžitě volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO/lékaře/…

 

DA

Ring omgående til en GIFTINFORMATION/læge/…

 

DE

Sofort GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/…/anrufen.

 

ET

Võtta viivitamata ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSE/arstiga…

 

EL

Καλέστε αμέσως το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…

 

EN

Immediately call a POISON CENTER/doctor/…

 

FR

Appeler immédiatement un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…

 

GA

Cuir glao láithreach ar IONAD NIMHE/ar dhoctúir/…

▼M8

 

HR

Odmah nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…

▼M4

 

IT

Contattare immediatamente un CENTRO ANTIVELENI/un medico…

 

LV

Nekavējoties sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

 

LT

Nedelsiant skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ/kreiptis į gydytoją/….

 

HU

Azonnal forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

Sejjaħ minnufih ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT/tabib/…

 

NL

Onmiddellijk een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

Natychmiast skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/lekarzem/…

 

PT

Contacte imediatamente um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/…

 

RO

Sunați imediat la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/…

 

SK

Okamžite volajte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/…

 

SL

Takoj pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/…

 

FI

Ota välittömästi yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…

 

SV

Kontakta genast GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare…



P311

Valoda

 

 

BG

Обадете се в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

Llamar a un CENTRO DE TOXICOLOGĺA/médico/…

 

CS

Volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO/lékaře/….

 

DA

Ring til en GIFTINFORMATION/læge/…

 

DE

GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/…/anrufen.

 

ET

Võtta ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSE/arstiga…

 

EL

Καλέστε το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…

 

EN

Call a POISON CENTER/doctor/…

 

FR

Appeler un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…

 

GA

Cuir glao ar IONAD NIMHE/ar dhoctúir/…

▼M8

 

HR

Nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…

▼M4

 

IT

Contattare un CENTRO ANTIVELENI/un medico/…

 

LV

Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

 

LT

Skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ/kreiptis į gydytoją/….

 

HU

Forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

Sejjaħ ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT/tabib/…

 

NL

Een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

Skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/lekarzem/…

 

PT

Contacte um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/…

 

RO

Sunați la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic…

 

SK

Volajte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/…

 

SL

Pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/…

 

FI

Ota yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…

 

SV

Kontakta GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare/…

▼M12



P312

Valoda

 

 

BG

При неразположение се обадете в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

Llamar a un CENTRO DE TOXICOLOGÍA / médico/… si la persona se encuentra mal.

 

CS

Necítíte-li se dobře, volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO / lékaře /… .

 

DA

Kontakt GIFTLINJEN/læge/… i tilfælde af ubehag.

 

DE

Bei Unwohlsein GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/… anrufen.

 

ET

Halva enesetunde korral võtta ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSEGA/arstiga/….

 

EL

Καλέστε το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…, αν αισθανθείτε αδιαθεσία.

 

EN

Call a POISON CENTER/doctor/… if you feel unwell.

 

FR

Appeler un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/… en cas de malaise.

 

GA

Cuir glao ar IONAD NIMHE/dochtúir/… má bhraitheann tú tinn.

 

HR

U slučaju zdravstvenih tegoba nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA / liječnika / …

 

IT

In caso di malessere, contattare un CENTRO ANTIVELENI/un medico/… .

 

LV

Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…, ja jums ir slikta pašsajūta.

 

LT

Pasijutus blogai, skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ / kreiptis į gydytoją / …

 

HU

Rosszullét esetén forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

Ikkuntattja ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT / tabib / … jekk tħossok ma tiflaħx.

 

NL

Bij onwel voelen een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

W przypadku złego samopoczucia skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/ lekarzem/….

 

PT

Caso sinta indisposição, contacte um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/… .

 

RO

Sunați la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/… dacă nu vă simțiți bine.

 

SK

Pri zdravotných problémoch volajte NÁRODNÉ TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/… .

 

SL

Ob slabem počutju pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/ zdravnika/… .

 

FI

Ota yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…, jos ilmenee pahoinvointia.

 

SV

Vid obehag, kontakta GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare… .

▼B



P313

Valoda

 

 

BG

Потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

Consultar a un médico.

 

CS

Vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Søg lægehjælp.

 

DE

Ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Pöörduda arsti poole.

 

EL

Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε γιατρό.

 

EN

Get medical advice/attention.

 

FR

Consulter un médecin.

 

GA

Faigh comhairle/cúram liachta.

▼M5

 

HR

Zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

Consultare un medico.

 

LV

Lūdziet palīdzību mediķiem.

 

LT

Kreiptis į gydytoją.

 

HU

Orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Ikkonsulta tabib.

 

NL

Een arts raadplegen.

 

PL

Zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Consulte um médico.

 

RO

Consultați medicul.

 

SK

Vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Hakeudu lääkäriin.

 

SV

Sök läkarhjälp.



P314

Valoda

 

 

BG

При неразположение потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

Consultar a un médico en caso de malestar.

 

CS

Necítíte-li se dobře, vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Søg lægehjælp ved ubehag.

 

DE

Bei Unwohlsein ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Halva enesetunde korral pöörduda arsti poole.

 

EL

Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε γιατρό εάν αισθανθείτε αδιαθεσία.

 

EN

Get medical advice/attention if you feel unwell.

 

FR

Consulter un médecin en cas de malaise.

 

GA

Faigh comhairle/cúram liachta má bhraitheann tú tinn.

▼M5

 

HR

U slučaju zdravstvenih tegoba zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

In caso di malessere, consultare un medico.

 

LV

Lūdziet palīdzību mediķiem, ja jums ir slikta pašsajūta.

 

LT

Pasijutus blogai, kreiptis į gydytoją.

 

HU

Rosszullét esetén orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Ikkonsulta tabib jekk tħossok ma tiflaħx.

 

NL

Bij onwel voelen een arts raadplegen.

 

PL

W przypadku złego samopoczucia zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Em caso de indisposição, consulte um médico.

 

RO

Consultați medicul, dacă nu vă simțiți bine.

 

SK

Ak pociťujete zdravotné problémy, vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Ob slabem počutju poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Hakeudu lääkäriin, jos ilmenee pahoinvointia.

 

SV

Sök läkarhjälp vid obehag.



P315

Valoda

 

 

BG

Незабавно потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

Consultar a un médico inmediatamente.

 

CS

Okamžitě vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Søg omgående lægehjælp.

 

DE

Sofort ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Pöörduda viivitamata arsti poole.

 

EL

Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε αμέσως γιατρό.

 

EN

Get immediate medical advice/attention.

 

FR

Consulter immédiatement un médecin.

 

GA

Faigh comhairle/cúram liachta láithreach.

▼M5

 

HR

Hitno zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

Consultare immediatamente un medico.

 

LV

Nekavējoties lūdziet palīdzību mediķiem.

 

LT

Nedelsiant kreiptis į gydytoją.

 

HU

Azonnal orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Ikkonsulta tabib minnufih.

 

NL

Onmiddellijk een arts raadplegen.

 

PL

Natychmiast zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Consulte imediatamente um médico.

 

RO

Consultați imediat medicul.

 

SK

Okamžite vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Takoj poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Hakeudu välittömästi lääkäriin.

 

SV

Sök omedelbart läkarhjälp.



P320

Valoda

 

 

BG

Спешна нужда от специализирано лечение (вж… на този етикет).

 

ES

Se necesita urgentemente un tratamiento específico (ver … en esta etiqueta).

 

CS

Je nutné odborné ošetření (viz … na tomto štítku).

 

DA

Særlig behandling straks påkrævet (se … på denne etiket).

 

DE

Besondere Behandlung dringend erforderlich (siehe … auf diesem Kennzeichnungsetikett).

 

ET

Nõuab viivitamatut eriravi (vt … käesoleval etiketil).

 

EL

Χρειάζεται επειγόντως ειδική αγωγή (βλέπε … στην ετικέτα).

 

EN

Specific treatment is urgent (see … on this label).

 

FR

Un traitement spécifique est urgent (voir … sur cette étiquette).

 

GA

Tá sé práinneach go bhfaightear cóir leighis ar leith (féach … ar an lipéad seo).

▼M5

 

HR

Hitno je potrebna posebna liječnička obrada (vidi … na ovoj naljepnici).

▼B

 

IT

Trattamento specifico urgente (vedere……. su questa etichetta).

 

LV

Steidzami nepieciešama īpaša medicīniskā palīdzība (skat. … uz šīs etiķetes).

 

LT

Būtinas skubus specialus gydymas (žr. … šioje etiketėje).

 

HU

Sürgős szakellátás szükséges (lásd … a címkén).

 

MT

Trattament speċifiku hu urġenti (ara … fuq din it-tikketta).

 

NL

Specifieke behandeling dringend vereist (zie … op dit etiket).

 

PL

Pilnie zastosować określone leczenie (patrz … na etykiecie).

 

PT

É urgente um tratamento específico (ver … no presente rótulo).

 

RO

Un tratament specific este urgent (a se vedea … de pe această etichetă).

 

SK

Odborné ošetrenie je naliehavé (pozri … na etikete).

 

SL

Posebno zdravljenje je nujno (glejte … na tej etiketi).

 

FI

Erityishoitoa tarvitaan välittömästi (katso … pakkauksen merkinnöissä).

 

SV

Särskild behandling krävs omedelbart (se … på etiketten).



P321

Valoda

 

 

BG

Специализирано лечение (вж… на този етикет).

 

ES

Se necesita un tratamiento específico (ver … en esta etiqueta).

 

CS

Odborné ošetření (viz … na tomto štítku).

 

DA

Særlig behandling (se … på denne etiket).

 

DE

Besondere Behandlung (siehe … auf diesem Kennzeichnungsetikett).

 

ET

Nõuab eriravi (vt … käesoleval etiketil).

 

EL

Χρειάζεται ειδική αγωγή (βλέπε … στην ετικέτα).

 

EN

Specific treatment (see … on this label).

 

FR

Traitement spécifique (voir … sur cette étiquette).

 

GA

Cóir liachta ar leith (féach … ar an lipéad seo).

▼M5

 

HR

Potrebna je posebna liječnička obrada (vidi … na ovoj naljepnici).

▼B

 

IT

Trattamento specifico (vedere …….su questa etichetta).

 

LV

Īpaša medicīniskā palīdzība (skat. … uz šīs etiķetes).

 

LT

Specialus gydymas (žr. … šioje etiketėje).

 

HU

Szakellátás (lásd … a címkén).

 

MT

Trattament speċifiku (ara … fuq din it-tikketta).

 

NL

Specifieke behandeling vereist (zie … op dit etiket).

 

PL

Zastosować określone leczenie (patrz … na etykiecie).

 

PT

Tratamento específico (ver … no presente rótulo).

 

RO

Tratament specific (a se vedea … de pe această etichetă).

 

SK

Odborné ošetrenie (pozri … na etikete).

 

SL

Posebno zdravljenje (glejte … na tej etiketi).

 

FI

Erityishoitoa tarvitaan (katso … pakkauksen merkinnöissä).

 

SV

Särskild behandling (se … på etiketten).

▼M4 —————

▼B



P330

Valoda

 

 

BG

Изплакнете устата.

 

ES

Enjuagarse la boca.

 

CS

Vypláchněte ústa.

 

DA

Skyl munden.

 

DE

Mund ausspülen.

 

ET

Loputada suud.

 

EL

Ξεπλύνετε το στόμα.

 

EN

Rinse mouth.

 

FR

Rincer la bouche.

 

GA

Sruthlaítear an béal.

▼M5

 

HR

Isprati usta.

▼B

 

IT

Sciacquare la bocca.

 

LV

Izskalot muti.

 

LT

Išskalauti burną.

 

HU

A szájat ki kell öblíteni.

 

MT

Laħlaħ ħalqek.

 

NL

De mond spoelen.

 

PL

Wypłukać usta.

 

PT

Enxaguar a boca.

 

RO

Clătiți gura.

 

SK

Vypláchnite ústa.

 

SL

Izprati usta.

 

FI

Huuhdo suu.

 

SV

Skölj munnen.



P331

Valoda

 

 

BG

НЕ предизвиквайте повръщане.

 

ES

NO provocar el vómito.

 

CS

NEVYVOLÁVEJTE zvracení.

 

DA

Fremkald IKKE opkastning.

 

DE

KEIN Erbrechen herbeiführen.

 

ET

MITTE kutsuda esile oksendamist.

 

EL

ΜΗΝ προκαλέσετε εμετό.

 

EN

Do NOT induce vomiting.

 

FR

NE PAS faire vomir.

 

GA

NÁ spreagtar urlacan.

▼M5

 

HR

NE izazivati povraćanje.

▼B

 

IT

NON provocare il vomito.

 

LV

NEIZRAISĪT vemšanu.

 

LT

NESKATINTI vėmimo.

 

HU

TILOS hánytatni.

 

MT

TIPPROVOKAX ir-remettar.

 

NL

GEEN braken opwekken.

 

PL

NIE wywoływać wymiotów.

 

PT

NÃO provocar o vómito.

 

RO

NU provocați voma.

 

SK

Nevyvolávajte zvracanie.

 

SL

NE izzvati bruhanja.

 

FI

EI saa oksennuttaa.

 

SV

Framkalla INTE kräkning.



P332

Valoda

 

 

BG

При поява на кожно дразнене:

 

ES

En caso de irritación cutánea:

 

CS

Při podráždění kůže:

 

DA

Ved hudirritation:

 

DE

Bei Hautreizung:

 

ET

Nahaärrituse korral:

 

EL

Εάν παρατηρηθεί ερεθισμός του δέρματος:

 

EN

If skin irritation occurs:

 

FR

En cas d'irritation cutanée:

 

GA

I gcás greannú craicinn:

▼M5

 

HR

U slučaju nadražaja kože:

▼B

 

IT

In caso di irritazione della pelle:

 

LV

Ja rodas ādas iekaisums:

 

LT

Jeigu sudirginama oda:

 

HU

Bőrirritáció esetén:

 

MT

Jekk ikun hemm irritazzjoni tal-ġilda:

 

NL

Bij huidirritatie:

 

PL

W przypadku wystąpienia podrażnienia skóry:

 

PT

Em caso de irritação cutânea:

 

RO

În caz de iritare a pielii:

 

SK

Ak sa prejaví podráždenie pokožky:

 

SL

Če nastopi draženje kože:

 

FI

Jos ilmenee ihoärsytystä:

 

SV

Vid hudirritation:



P333

Valoda

 

 

BG

При поява на кожно дразнене или обрив на кожата:

 

ES

En caso de irritación o erupción cutánea:

 

CS

Při podráždění kůže nebo vyrážce:

 

DA

Ved hudirritation eller udslet:

 

DE

Bei Hautreizung oder -ausschlag:

 

ET

►C6  Nahaärrituse või lööbe korral: ◄

 

EL

Εάν παρατηρηθεί ερεθισμός του δέρματος ή εμφανιστεί εξάνθημα:

 

EN

If skin irritation or rash occurs:

 

FR

En cas d'irritation ou d'éruption cutanée:

 

GA

I gcás greannú nó grís craicinn:

▼M5

 

HR

U slučaju nadražaja ili osipa na koži:

▼B

 

IT

In caso di irritazione o eruzione della pelle:

 

LV

Ja rodas ādas iekaisums vai izsitumi:

 

LT

Jeigu sudirginama oda arba ją išberia.

 

HU

Bőrirritáció vagy kiütések megjelenése esetén:

 

MT

Jekk ikun hemm irritazzjoni jew raxx tal-ġilda:

 

NL

Bij huidirritatie of uitslag:

 

PL

W przypadku wystąpienia podrażnienia skóry lub wysypki:

 

PT

Em caso de irritação ou erupção cutânea:

 

RO

În caz de iritare a pielii sau de erupție cutanată:

 

SK

Ak sa prejaví podráždenie pokožky alebo sa vytvoria vyrážky:

 

SL

Če nastopi draženje kože ali se pojavi izpuščaj:

 

FI

Jos ilmenee ihoärsytystä tai ihottumaa:

 

SV

Vid hudirritation eller utslag:

▼M12



P334

Valoda

 

 

BG

Потопете в хладка вода [или сложете мокри компреси].

 

ES

Sumergir en agua fría [o envolver en vendas húmedas].

 

CS

Ponořte do studené vody [nebo zabalte do vlhkého obvazu].

 

DA

Hold under koldt vand [eller anvend våde omslag].

 

DE

In kaltes Wasser tauchen [oder nassen Verband anlegen].

 

ET

Hoida jahedas vees [või panna peale niiske kompress].

 

EL

Βυθίστε σε δροσερό νερό [ή τυλίξτε με βρεγμένους επιδέσμους].

 

EN

Immerse in cool water [or wrap in wet bandages].

 

FR

Rincer à l'eau fraîche [ou poser une compresse humide].

 

GA

Tum in uisce fionnuar [nó cuir bréid fliuch air].

 

HR

Uroniti u hladnu vodu [ili omotati vlažnim zavojem].

 

IT

Immergere in acqua fredda [o avvolgere con un bendaggio umido].

 

LV

Iegremdēt vēsā ūdenī [vai ietīt mitros apsējos].

 

LT

Įmerkti į vėsų vandenį [arba apvynioti šlapiais tvarsčiais].

 

HU

Hideg vízzel [vagy nedves kötéssel] kell hűteni.

 

MT

Daħħal fl-ilma kiesaħ [jew kebbeb f'faxex imxarrbin].

 

NL

In koud water onderdompelen [of nat verband aanbrengen].

 

PL

Zanurzyć w zimnej wodzie [lub owinąć mokrym bandażem].

 

PT

Mergulhar em água fria [ou aplicar compressas húmidas].

 

RO

Introduceți în apă rece [sau acoperiți cu o compresă umedă].

 

SK

Ponorte do studenej vody [alebo obviažte mokrými obväzmi].

 

SL

Potopiti v hladno vodo [ali zaviti v mokre povoje].

 

FI

Upota kylmään veteen [tai kääri märkiin siteisiin].

 

SV

Skölj under kallt vatten [eller använd våta omslag].

▼B



P335

Valoda

 

 

BG

Отстранете от кожата посипаните частици.

 

ES

Sacudir las partículas que se hayan depositado en la piel.

 

CS

Volné částice odstraňte z kůže.

 

DA

Børst løse partikler bort fra huden.

 

DE

Lose Partikel von der Haut abbürsten.

 

ET

Pühkida lahtised osakesed nahalt maha.

 

EL

Αφαιρέστε προσεκτικά τα σωματίδια που έχουν μείνει στο δέρμα.

 

EN

Brush off loose particles from skin.

 

FR

Enlever avec précaution les particules déposées sur la peau.

 

GA

Glan cáithníní scaoilte den chraiceann.

▼M5

 

HR

Izmesti zaostale čestice s kože.

▼B

 

IT

Rimuovere le particelle depositate sulla pelle.

 

LV

Noberzt no ādas nepiestiprinātās daļiņas.

 

LT

Neprilipusias daleles nuvalyti nuo odos.

 

HU

A bőrre lazán tapadó szemcséket óvatosan le kell kefélni.

 

MT

Farfar il-frak mhux imwaħħla minn fuq il-ġilda.

 

NL

Losse deeltjes van de huid afvegen.

 

PL

Nie związaną pozostałość strzepnąć ze skóry.

 

PT

Sacudir da pele as partículas soltas.

 

RO

Îndepărtați particulele depuse pe piele.

 

SK

Z pokožky oprášte sypké čiastočky.

 

SL

S krtačo odstraniti razsute delce s kože.

 

FI

Poista irtohiukkaset iholta.

 

SV

Borsta bort lösa partiklar från huden.



P336

Valoda

 

 

BG

Размразете замръзналите части в хладка вода. Не разтривайте засегнатото място.

 

ES

Descongelar las partes heladas con agua tibia. No frotar la zona afectada.

 

CS

Omrzlá místa ošetřete vlažnou vodou. Postižené místo netřete.

 

DA

Forsigtig opvarmning af frostskadede legemsdele i lunkent vand. Gnid ikke det angrebne område.

 

DE

Vereiste Bereiche mit lauwarmem Wasser auftauen. Betroffenen Bereich nicht reiben.

 

ET

Sulatada külmunud piirkonnad leige veega. Kannatada saanud piirkonda mitte hõõruda.

 

EL

Ξεπαγώστε τα παγωμένα μέρη με χλιαρό νερό. Μην τρίβετε την περιοχή που πάγωσε.

 

EN

Thaw frosted parts with lukewarm water. Do no rub affected area.

 

FR

Dégeler les parties gelées avec de l'eau tiède. Ne pas frotter les zones touchées.

 

GA

Leáigh codanna sioctha le huisce alabhog. Ná cuimil an réimse lena mbaineann.

▼M5

 

HR

Zamrznute dijelove odmrznuti mlakom vodom. Ne trljati oštećeno mjesto.

▼B

 

IT

Sgelare le parti congelate usando acqua tiepida. Non sfregare la parte interessata.

 

LV

Atkausēt sasalušās daļas ar remdenu ūdeni. Skarto zonu neberzt.

 

LT

Prišalusias daleles atitirpinti drungnu vandeniu. Netrinti paveiktos zonos.

 

HU

A fagyott részeket langyos vízzel fel kell melegíteni. Tilos az érintett terület dörzsölése.

 

MT

Ħoll il-partijiet kiesħa bl-ilma fietel. Togħrokx il-parti affettwata.

 

NL

Bevroren lichaamsdelen met lauw water ontdooien. Niet wrijven op de betrokken plaatsen.

 

PL

Rozmrozić oszronione obszary letnią wodą. Nie trzeć oszronionego obszaru.

 

PT

Derreter as zonas congeladas com água morna. Não friccionar a zona afectada.

 

RO

Dezghețați părțile degerate cu apă călduță. Nu frecați zona afectată.

 

SK

Zmrznuté časti ošetrite vlažnou vodou. Postihnuté miesto netrite.

 

SL

Zamrznjene dele odtaliti z mlačno vodo. Ne drgniti prizadetega mesta.

 

FI

Sulata jäätyneet alueet haalealla vedellä. Vahingoittunutta aluetta ei saa hangata.

 

SV

Värm det köldskadade området med ljummet vatten. Gnid inte det skadade området.



P337

Valoda

 

 

BG

При продължително дразнене на очите:

 

ES

Si persiste la irritación ocular:

 

CS

Přetrvává-li podráždění očí:

 

DA

Ved vedvarende øjenirritation:

 

DE

Bei anhaltender Augenreizung:

 

ET

Kui silmade ärritus ei möödu:

 

EL

Εάν δεν υποχωρεί ο οφθαλμικός ερεθισμός:

 

EN

If eye irritation persists:

 

FR

Si l'irritation oculaire persiste:

 

GA

Má mhaireann an greannú súile:

▼M5

 

HR

Ako nadražaj oka ne prestaje:

▼B

 

IT

Se l'irritazione degli occhi persiste:

 

LV

Ja acu iekaisums nepāriet:

 

LT

Jei akių dirginimas nepraeina:

 

HU

Ha a szemirritáció nem múlik el:

 

MT

Jekk l-irritazzjoni ta' l-għajnejn tibqa':

 

NL

Bij aanhoudende oogirritatie:

 

PL

W przypadku utrzymywania się działania drażniącego na oczy:

 

PT

Caso a irritação ocular persista:

 

RO

Dacă iritarea ochilor persistă:

 

SK

Ak podráždenie očí pretrváva:

 

SL

Če draženje oči ne preneha:

 

FI

Jos silmä-ärsytys jatkuu:

 

SV

Vid bestående ögonirritation:



P338

Valoda

 

 

BG

Свалете контактните лещи, ако има такива и доколкото това е възможно. Продължете с изплакването.

 

ES

Quitar las lentes de contacto, si lleva y resulta fácil. Seguir aclarando.

 

CS

Vyjměte kontaktní čočky, jsou-li nasazeny a pokud je lze vyjmout snadno. Pokračujte ve vyplachování.

 

DA

Fjern eventuelle kontaktlinser, hvis dette kan gøres let. Fortsæt skylning.

 

DE

Eventuell Vorhandene Kontaktlinsen nach Möglichkeit entfernen. Weiter ausspülen.

 

ET

Eemaldada kontaktläätsed, kui neid kasutatakse ja kui neid on kerge eemaldada. Loputada veel kord.

 

EL

Εάν υπάρχουν φακοί επαφής, αφαιρέστε τους, εφόσον είναι εύκολο. Συνεχίστε να ξεπλένετε.

 

EN

Remove contact lenses, if present and easy to do. Continue rinsing.

 

FR

Enlever les lentilles de contact si la victime en porte et si elles peuvent être facilement enlevées. Continuer à rincer.

 

GA

Tóg amach na tadhall-lionsaí, más ann dóibh agus más furasta é sin a dhéanamh. Lean den sruthlú.

▼M5

 

HR

Ukloniti kontaktne leće ukoliko ih nosite i ako se one lako uklanjaju. Nastaviti ispiranje.

▼B

 

IT

Togliere le eventuali lenti a contatto se è agevole farlo. Continuare a sciacquare.

 

LV

Izņemiet kontaktlēcas, ja tās ir ievietotas un to ir viegli izdarīt. Turpiniet skalot.

 

LT

Išimti kontaktinius lęšius, jeigu jie yra ir jeigu lengvai galima tai padaryti. Toliau plauti akis.

 

HU

Adott esetben kontaktlencsék eltávolítása, ha könnyen megoldható. Az öblítés folytatása.

 

MT

Neħħi l-lentijiet tal-kuntatt, jekk ikun hemm u jkunu faċli biex tneħħihom. Kompli laħlaħ.

 

NL

Contactlenzen verwijderen, indien mogelijk. Blijven spoelen.

 

PL

Wyjąć soczewki kontaktowe, jeżeli są i można je łatwo usunąć. Nadal płukać.

 

PT

Se usar lentes de contacto, retire-as, se tal lhe for possível. Continue a enxaguar.

 

RO

Scoateți lentilele de contact, dacă este cazul și dacă acest lucru se poate face cu ușurință. Continuați să clătiți.

 

SK

Ak používate kontaktné šošovky a ak je to možné, odstráňte ich. Pokračujte vo vyplachovaní.

 

SL

Odstranite kontaktne leče, če jih imate in če to lahko storite brez težav. Nadaljujte z izpiranjem.

 

FI

Poista piilolinssit, jos sen voi tehdä helposti. Jatka huuhtomista.

 

SV

Ta ur eventuella kontaktlinser om det går lätt. Fortsätt att skölja.

▼M4



P340

Valoda

 

 

BG

Изведете лицето на чист въздух и го поставете в позиция, улесняваща дишането.

 

ES

Transportar a la persona al aire libre y mantenerla en una posición que le facilite la respiración.

 

CS

Přeneste osobu na čerstvý vzduch a ponechte ji v poloze usnadňující dýchání.

 

DA

Flyt personen til et sted med frisk luft og sørg for, at vejrtrækningen lettes.

 

DE

Die Person an die frische Luft bringen und für ungehinderte Atmung sorgen.

 

ET

Toimetada isik värske õhu kätte ja hoida asendis, mis võimaldab kergesti hingata.

 

EL

Μεταφέρετε τον παθόντα στον καθαρό αέρα και αφήστε τον να ξεκουραστεί σε στάση που διευκολύνει την αναπνοή.

 

EN

Remove person to fresh air and keep comfortable for breathing.

 

FR

Transporter la personne à l’extérieur et la maintenir dans une position où elle peut confortablement respirer.

 

GA

Tabhair an duine amach faoin aer úr agus coinnigh é i riocht ina bhféadfadh sé anáil a tharraingt go réidh.

▼M8

 

HR

Premjestiti osobu na svježi zrak i postaviti ju u položaj koji olakšava disanje.

▼M4

 

IT

Trasportare l’infortunato all’aria aperta e mantenerlo a riposo in posizione che favorisca la respirazione.

 

LV

Nogādāt cietušo svaigā gaisā un nodrošināt netraucētu elpošanu.

 

LT

Išnešti nukentėjusįjį į gryną orą; jam būtina patogi padėtis, leidžianti laisvai kvėpuoti.

 

HU

Az érintett személyt friss levegőre kell vinni, és olyan nyugalmi testhelyzetbe kell helyezni, hogy könnyen tudjon lélegezni.

 

MT

Qiegħed lill-persuna għall-arja friska f’pożizzjoni komda biex tieħu n-nifs.

 

NL

De persoon in de frisse lucht brengen en ervoor zorgen dat deze gemakkelijk kan ademen.

 

PL

Wyprowadzić lub wynieść poszkodowanego na świeże powietrze i zapewnić mu warunki do swobodnego oddychania.

 

PT

Retirar a pessoa para uma zona ao ar livre e mantê-la numa posição que não dificulte a respiração.

 

RO

Transportați persoana la aer liber și mențineți-o într-o poziție confortabilă pentru respirație.

 

SK

Presuňte osobu na čerstvý vzduch a umožnite jej pohodlne dýchať.

 

SL

Prenesti osebo na svež zrak in jo pustiti v udobnem položaju, ki olajša dihanje.

 

FI

Siirrä henkilö raittiiseen ilmaan ja varmista vaivaton hengitys.

 

SV

Flytta personen till frisk luft och se till att andningen underlättas.

▼M4 —————

▼B



P342

Valoda

 

 

BG

При симптоми на затруднено дишане:

 

ES

En caso de síntomas respiratorios:

 

CS

Při dýchacích potížích:

 

DA

Ved luftvejssymptomer:

 

DE

Bei Symptomen der Atemwege:

 

ET

Hingamisteede probleemide ilmnemise korral:

 

EL

Εάν παρουσιάζονται αναπνευστικά συμπτώματα:

 

EN

If experiencing respiratory symptoms:

 

FR

En cas de symptômes respiratoires:

 

GA

I gcás siomptóm riospráide:

▼M5

 

HR

Pri otežanom disanju:

▼B

 

IT

In caso di sintomi respiratori:

 

LV

Ja rodas elpošanas traucējumu simptomi:

 

LT

►C6  Jeigu pasireiškia kvėpavimo sutrikimo simptomai: ◄

 

HU

Légzési problémák esetén:

 

MT

Jekk tkun qed tbati minn sintomi respiratorji:

 

NL

Bij ademhalingssymptomen:

 

PL

W przypadku wystąpienia objawów ze strony układu oddechowego:

 

PT

Em caso de sintomas respiratórios:

 

RO

În caz de simptome respiratorii:

 

SK

Pri sťaženom dýchaní:

 

SL

Pri respiratornih simptomih:

 

FI

Jos ilmenee hengitysoireita:

 

SV

Vid besvär i luftvägarna:

▼M4 —————

▼B



P351

Valoda

 

 

BG

Промивайте внимателно с вода в продължение на няколко минути.

 

ES

Aclarar cuidadosamente con agua durante varios minutos.

 

CS

Několik minut opatrně oplachujte vodou.

 

DA

Skyl forsigtigt med vand i flere minutter.

 

DE

Einige Minuten lang behutsam mit Wasser ausspülen.

 

ET

Loputada mitme minuti jooksul ettevaatlikult veega.

 

EL

Ξεπλύνετε προσεκτικά με νερό για αρκετά λεπτά.

 

EN

Rinse cautiously with water for several minutes.

 

FR

Rincer avec précaution à l'eau pendant plusieurs minutes.

 

GA

Sruthlaítear go faichilleach le huisce ar feadh roinnt nóiméad.

▼M5

 

HR

Oprezno ispirati vodom nekoliko minuta.

▼B

 

IT

Sciacquare accuratamente per parecchi minuti.

 

LV

Uzmanīgi skalot ar ūdeni vairākas minūtes.

 

LT

Atsargiai plauti vandeniu kelias minutes.

 

HU

Óvatos öblítés vízzel több percen keresztül.

 

MT

Laħlaħ b'attenzjoni bl-ilma għal diversi minuti.

 

NL

Voorzichtig afspoelen met water gedurende een aantal minuten.

 

PL

Ostrożnie płukać wodą przez kilka minut.

 

PT

Enxaguar cuidadosamente com água durante vários minutos.

 

RO

Clătiți cu atenție cu apă, timp de mai multe minute.

 

SK

Opatrne niekoľko minút oplachujte vodou.

 

SL

Previdno izpirati z vodo nekaj minut.

 

FI

Huuhdo huolellisesti vedellä usean minuutin ajan.

 

SV

Skölj försiktigt med vatten i flera minuter.

▼M4



P352

Valoda

 

 

BG

Измийте обилно с вода/…

 

ES

Lavar con abundante agua/…

 

CS

Omyjte velkým množstvím vody/…

 

DA

Vask med rigeligt vand/…

 

DE

Mit viel Wasser/…/waschen.

 

ET

Pesta rohke veega/…

 

EL

Πλύντε με άφθονο νερό/…

 

EN

Wash with plenty of water/…

 

FR

Laver abondamment à l’eau/…

 

GA

Nigh le neart uisce/…

▼M8

 

HR

Oprati velikom količinom vode/…

▼M4

 

IT

Lavare abbondantemente con acqua/…

 

LV

Nomazgāt ar lielu ūdens/.. daudzumu.

 

LT

Plauti dideliu vandens kiekiu/…

 

HU

Lemosás bő vízzel/….

 

MT

Baħbaħ b’ħafna ilma/…

 

NL

Met veel water/… wassen.

 

PL

Umyć dużą ilością wody/…

 

PT

Lavar abundantemente com água/…

 

RO

Spălați cu multă apă/…

 

SK

Umyte veľkým množstvom vody/…

 

SL

Umiti z veliko vode/…

 

FI

Pese runsaalla vedellä/…

 

SV

Tvätta med mycket vatten/…

▼M12



P353

Valoda

 

 

BG

Облейте кожата с вода [или вземете душ].

 

ES

Enjuagar la piel con agua [o ducharse].

 

CS

Opláchněte kůži vodou [nebo osprchujte].

 

DA

Skyl [eller brus] huden med vand.

 

DE

Haut mit Wasser abwaschen [oder duschen].

 

ET

Loputada nahka veega [või loputada duši all].

 

EL

Ξεπλύνετε την επιδερμίδα με νερό [ή στο ντους].

 

EN

Rinse skin with water [or shower].

 

FR

Rincer la peau à l'eau [ou se doucher].

 

GA

Sruthlaítear an craiceann le huisce [nó glac cithfholcadh].

 

HR

Isprati kožu vodom [ili tuširanjem].

 

IT

Sciacquare la pelle [o fare una doccia].

 

LV

Noskalot ādu ar ūdeni [vai iet dušā].

 

LT

Odą nuplauti vandeniu [arba čiurkšle].

 

HU

A bőrt le kell öblíteni vízzel [vagy zuhanyozás].

 

MT

Laħlaħ il-ġilda bl-ilma [jew bix-xawer].

 

NL

Huid met water afspoelen [of afdouchen].

 

PL

Spłukać skórę pod strumieniem wody [lub prysznicem].

 

PT

Enxaguar a pele com água [ou tomar um duche].

 

RO

Clătiți pielea cu apă [sau faceți duș].

 

SK

Pokožku ihneď opláchnite vodou [alebo sprchou].

 

SL

Kožo izprati z vodo [ali prho].

 

FI

Huuhdo iho vedellä [tai suihkuta].

 

SV

Skölj huden med vatten [eller duscha].

▼B



P360

Valoda

 

 

BG

Незабавно облейте замърсеното облекло и кожата обилно с вода, преди да свалите дрехите.

 

ES

Aclarar inmediatamente con agua abundante las prendas y la piel contaminadas antes de quitarse la ropa.

 

CS

Kontaminovaný oděv a kůži okamžitě omyjte velkým množstvím vody a potom oděv odložte.

 

DA

Skyl omgående tilsmudset tøj og hud med rigeligt vand, før tøjet fjernes.

 

DE

Kontaminierte Kleidung und Haut sofort mit viel Wasser abwaschen und danach Kleidung ausziehen.

 

ET

Saastunud rõivad ja nahk loputada viivitamata rohke veega ning alles seejärel rõivad eemaldada.

 

EL

Ξεπλύνετε αμέσως τα μολυσμένα ρούχα και την επιδερμίδα με άφθονο νερό πριν αφαιρέσετε τα ρούχα.

 

EN

Rinse immediately contaminated clothing and skin with plenty of water before removing clothes.

 

FR

Rincer immédiatement et abondamment avec de l'eau les vêtements contaminés et la peau avant de les enlever.

 

GA

Sruthlaítear éadaí éillithe agus an craiceann láithreach le neart uisce sula mbaineann an duine na héadaí de.

▼M5

 

HR

Odmah isprati zagađenu odjeću i kožu velikom količinom vode prije uklanjanja odjeće.

▼B

 

IT

Sciacquare immediatamente e abbondantemente gli indumenti contaminati e la pelle prima di togliersi gli indumenti.

 

LV

Nekavējoties noskalot piesārņoto apģērbu un skarto ādu ar lielu daudzumu ūdens pirms apģērba novilkšanas.

 

LT

Prieš nuvelkant užterštus drabužius, nedelsiant juos ir odą nuplauti dideliu kiekiu vandens.

 

HU

A ruhák levetése előtt a szennyezett ruházatot és a bőrt bő vízzel azonnal le kell öblíteni.

 

MT

Laħlaħ mall-ewwel l-ilbies ikkontaminat u l-ġilda b'ħafna ilma qabel ma tneħħi l-ilbies.

 

NL

Verontreinigde kleding en huid onmiddellijk met veel water afspoelen en pas daarna kleding uittrekken.

 

PL

Natychmiast spłukać zanieczyszczoną odzież i skórę dużą ilością wody przed zdjęciem odzieży.

 

PT

Enxaguar imediatamente com muita água a roupa e a pele contaminadas antes de se despir.

 

RO

Clătiți imediat îmbrăcămintea contaminată și pielea cu multă apă, înainte de scoaterea îmbrăcămintei.

 

SK

Kontaminovaný odev a pokožku ihneď opláchnite veľkým množstvom vody a potom odev odstráňte.

 

SL

Takoj izprati kontaminirana oblačila in kožo z veliko vode pred odstranitvijo oblačil.

 

FI

Huuhdo saastunut vaatetus ja iho välittömästi runsaalla vedellä ennen vaatetuksen riisumista.

 

SV

Skölj genast nedstänkta kläder och hud med mycket vatten innan du tar av dig kläderna.

▼M4



P361

Valoda

 

 

BG

Незабавно свалете цялото замърсено облекло.

 

ES

Quitar inmediatamente todas las prendas contaminadas.

 

CS

Veškeré kontaminované části oděvu okamžitě svlékněte.

 

DA

Alt tilsmudset tøj tages straks af.

 

DE

Alle kontaminierten Kleidungsstücke sofort ausziehen.

 

ET

Võtta viivitamata seljast kõik saastunud rõivad.

 

EL

Βγάλτε αμέσως όλα τα μολυσμένα ρούχα.

 

EN

Take off immediately all contaminated clothing.

 

FR

Enlever immédiatement tous les vêtements contaminés.

 

GA

Bain díot láithreach na héadaí éillithe go léir.

▼M8

 

HR

Odmah skinuti svu zagađenu odjeću.

▼M4

 

IT

Togliere immediatamente tutti gli indumenti contaminati.

 

LV

Novilkt nekavējoties visu piesārņoto apģērbu.

 

LT

Nedelsiant nuvilkti visus užterštus drabužius.

 

HU

Az összes szennyezett ruhadarabot azonnal le kell vetni.

 

MT

Neħħi minnufih il-ħwejjeg kontaminati kollha.

 

NL

Verontreinigde kleding onmiddellijk uittrekken.

 

PL

Natychmiast zdjąć całą zanieczyszczoną odzież.

 

PT

Retirar imediatamente toda a roupa contaminada.

 

RO

Scoateți imediat toată îmbrăcămintea contaminată.

 

SK

Všetky kontaminované časti odevu okamžite vyzlečte.

 

SL

Takoj sleči vsa kontaminirana oblačila.

 

FI

Riisu saastunut vaatetus välittömästi.

 

SV

Ta omedelbart av alla nedstänkta kläder.



P362

Valoda

 

 

BG

Свалете замърсеното облекло.

 

ES

Quitar las prendas contaminadas.

 

CS

Kontaminovaný oděv svlékněte.

 

DA

Alt tilsmudset tøj tages af.

 

DE

Kontaminierte Kleidung ausziehen.

 

ET

Võtta saastunud rõivad seljast.

 

EL

Βγάλτε τα μολυσμένα ρούχα.

 

EN

Take off contaminated clothing.

 

FR

Enlever les vêtements contaminés.

 

GA

Bain díot aon éadaí éillithe.

▼M8

 

HR

Skinuti zagađenu odjeću.

▼M4

 

IT

Togliere gli indumenti contaminati.

 

LV

Novilkt piesārņoto apģērbu.

 

LT

Nuvilkti užterštus drabužius.

 

HU

A szennyezett ruhadarabot le kell vetni.

 

MT

Neħħi l-ħwejjeġ kontaminati.

 

NL

Verontreinigde kleding uittrekken.

 

PL

Zdjąć zanieczyszczoną odzież.

 

PT

Retirar a roupa contaminada.

 

RO

Scoateți îmbrăcămintea contaminată.

 

SK

Kontaminovaný odev vyzlečte.

 

SL

Sleči kontaminirana oblačila.

 

FI

Riisu saastunut vaatetus.

 

SV

Ta av nedstänkta kläder.

▼B



P363

Valoda

 

 

BG

Изперете замърсеното облекло преди повторна употреба.

 

ES

Lavar las prendas contaminadas antes de volver a usarlas.

 

CS

Kontaminovaný oděv před opětovným použitím vyperte.

 

DA

Tilsmudset tøj skal vaskes, før det kan anvendes igen.

 

DE

Kontaminierte Kleidung vor erneutem Tragen waschen.

 

ET

Saastunud rõivad enne järgmist kasutamist pesta.

 

EL

Πλύνετε τα μολυσμένα ενδύματα πριν τα ξαναχρησιμοποιήσετε.

 

EN

Wash contaminated clothing before reuse.

 

FR

Laver les vêtements contaminés avant réutilisation.

 

GA

Nigh éadaí éillithe sula ndéanfar iad a athúsáid.

▼M5

 

HR

Oprati zagađenu odjeću prije ponovne uporabe.

▼B

 

IT

Lavare gli indumenti contaminati prima di indossarli nuovamente.

 

LV

Pirms atkārtotas lietošanas piesārņoto apģērbu izmazgāt.

 

LT

Užterštus drabužius išskalbti prieš vėl juos apsivelkant.

 

HU

A szennyezett ruhát újbóli használat előtt ki kell mosni.

 

MT

Aħsel il-ħwejjeġ kontaminati qabel terġa' tużahom.

 

NL

Verontreinigde kleding wassen alvorens deze opnieuw te gebruiken.

 

PL

Wyprać zanieczyszczoną odzież przed ponownym użyciem.

 

PT

Lavar a roupa contaminada antes de a voltar a usar.

 

RO

Spălați îmbracămintea contaminată, înainte de reutilizare.

 

SK

Kontaminovaný odev pred ďalším použitím vyperte.

 

SL

Kontaminirana oblačila oprati pred ponovno uporabo.

 

FI

Pese saastunut vaatetus ennen uudelleenkäyttöä.

 

SV

Nedstänkta kläder ska tvättas innan de används igen.

▼M4



P364

Valoda

 

 

BG

И го изперете преди повторна употреба.

 

ES

Y lavarlas antes de volver a usarlas.

 

CS

A před opětovným použitím vyperte.

 

DA

Og vaskes inden genanvendelse.

 

DE

Und vor erneutem Tragen waschen.

 

ET

Ja pesta enne korduskasutust.

 

EL

Και πλύντε τα πριν τα ξαναχρησιμοποιήσετε.

 

EN

And wash it before reuse.

 

FR

Et les laver avant réutilisation.

 

GA

Agus nigh iad sula ndéanfar iad a athúsáid.

▼M8

 

HR

I oprati je prije ponovne uporabe.

▼M4

 

IT

E lavarli prima di indossarli nuovamente.

 

LV

Un pirms atkārtotas lietošanas izmazgāt.

 

LT

Taip pat išskalbti prieš vėl apsivelkant.

 

HU

És újbóli használat előtt ki kell mosni.

 

MT

U aħslu qabel terġa’ tużah.

 

NL

En wassen alvorens deze opnieuw te gebruiken.

 

PL

I wyprać przed ponownym użyciem.

 

PT

E lavar antes de voltar a usar.

 

RO

Și spălați înainte de reutilizare.

 

SK

A pred ďalším použitím vyperte.

 

SL

In jih oprati pred ponovno uporabo.

 

FI

Ja pese ennen uudelleenkäyttöä.

 

SV

Och tvätta dem innan de används igen.

▼B



P370

Valoda

 

 

BG

При пожар:

 

ES

En caso de incendio:

 

CS

V případě požáru:

 

DA

Ved brand:

 

DE

Bei Brand:

 

ET

Tulekahju korral:

 

EL

Σε περίπτωση πυρκαγιάς:

 

EN

In case of fire:

 

FR

En cas d'incendie:

 

GA

I gcás dóiteáin:

▼M5

 

HR

U slučaju požara:

▼B

 

IT

In caso di incendio:

 

LV

Ugunsgrēka gadījumā:

 

LT

Gaisro atveju:

 

HU

Tűz esetén:

 

MT

F'każ ta' nar:

 

NL

In geval van brand:

 

PL

W przypadku pożaru:

 

PT

Em caso de incêndio:

 

RO

În caz de incendiu:

 

SK

V prípade požiaru:

 

SL

Ob požaru:

 

FI

Tulipalon sattuessa:

 

SV

Vid brand:



P371

Valoda

 

 

BG

При голям пожар и значителни количества:

 

ES

En caso de incendio importante y en grandes cantidades:

 

CS

V případě velkého požáru a velkého množství:

 

DA

Ved større brand og store mængder:

 

DE

Bei Großbrand und großen Mengen:

 

ET

Suure tulekahju korral ning kui on tegemist suurte kogustega:

 

EL

Σε περίπτωση σοβαρής πυρκαγιάς και εάν πρόκειται για μεγάλες ποσότητες:

 

EN

In case of major fire and large quantities:

 

FR

En cas d'incendie important et s'il s'agit de grandes quantités:

 

GA

I gcás mórdhóiteáin agus má tá cainníochtaí móra i gceist:

▼M5

 

HR

U slučaju velikog požara i velikih količina:

▼B

 

IT

In caso di incendio grave e di quantità rilevanti:

 

LV

Ugunsgrēka un lielu apjomu gadījumā:

 

LT

Didelio gaisro ir didelių kiekių atveju:

 

HU

Nagyobb tűz és nagy mennyiség esetén:

 

MT

F'każ ta' nar kbir u kwantitajiet kbar:

 

NL

In geval van grote brand en grote hoeveelheden:

 

PL

W przypadku poważnego pożaru i dużych ilości:

 

PT

Em caso de incêndio importante e de grandes quantidades:

 

RO

În caz de incendiu de proporții și de cantități mari de produs:

 

SK

V prípade veľkého požiaru a veľkého množstva:

 

SL

Ob velikem požaru in velikih količinah:

 

FI

Jos tulipalo ja ainemäärät ovat suuret:

 

SV

Vid större brand och stora mängder:

▼M12



P372

Valoda

 

 

BG

Опасност от експлозия.

 

ES

Riesgo de explosión.

 

CS

Nebezpečí výbuchu.

 

DA

Eksplosionsfare.

 

DE

Explosionsgefahr.

 

ET

Plahvatusoht.

 

EL

Κίνδυνος έκρηξης.

 

EN

Explosion risk.

 

FR

Risque d'explosion.

 

GA

Baol pléasctha.

 

HR

Opasnost od eksplozije.

 

IT

Rischio di esplosione.

 

LV

Eksplozijas risks.

 

LT

Sprogimo pavojus.

 

HU

Robbanásveszély.

 

MT

Riskju ta' splużjoni.

 

NL

Ontploffingsgevaar.

 

PL

Zagrożenie wybuchem.

 

PT

Risco de explosão.

 

RO

Risc de explozie.

 

SK

Riziko výbuchu.

 

SL

Nevarnost eksplozije.

 

FI

Räjähdysvaara.

 

SV

Explosionsrisk.

▼B



P373

Valoda

 

 

BG

НЕ се опитвайте да гасите пожара, ако огънят наближи експлозиви.

 

ES

NO luchar contra el incendio cuando el fuego llega a los explosivos.

 

CS

Požár NEHASTE, dostane-li se k výbušninám.

 

DA

BEKÆMP IKKE branden, hvis denne når eksplosiverne.

 

DE

KEINE Brandbekämpfung, wenn das Feuer explosive Stoffe/Gemische/Erzeugnisse erreicht.

 

ET

Kui tuli jõuab lõhkeaineteni, MITTE teha kustutustöid.

 

EL

ΜΗΝ προσπαθείτε να σβήσετε την πυρκαγιά, όταν η φωτιά πλησιάζει σε εκρηκτικά.

 

EN

DO NOT fight fire when fire reaches explosives.

 

FR

NE PAS combattre l'incendie lorsque le feu atteint les explosifs.

 

GA

NÁ DÉAN an dóiteán a chomhrac má shroicheann sé pléascáin.

▼M5

 

HR

NE gasiti vatru kada plamen može zahvatiti eksplozive.

▼B

 

IT

NON utilizzare mezzi estinguenti se l'incendio raggiunge materiali esplosivi.

 

LV

NECENSTIES dzēst ugunsgrēku, ja uguns piekļūst sprādzienbīstamām vielām.

 

LT

NEGESINTI gaisro, jeigu ugnis pasiekia sprogmenis.

 

HU

TILOS a tűz oltása, ha az robbanóanyagra átterjedt.

 

MT

TIPPRUVAX TITFI n-nar meta n-nar jilħaq l-isplussivi.

 

NL

NIET blussen wanneer het vuur de ontplofbare stoffen bereikt.

 

PL

NIE gasić pożaru, jeżeli ogień dosięgnie materiały wybuchowe

 

PT

Se o fogo atingir os explosivos, NÃO tentar combatê-lo.

 

RO

NU încercați să stingeți incendiul atunci când focul a ajuns la explozivi.

 

SK

Požiar NEHASTE, ak sa oheň priblížil k výbušninám.

 

SL

NE gasiti, ko ogenj doseže eksploziv.

 

FI

Tulta EI SAA yrittää sammuttaa sen saavutettua räjähteet.

 

SV

Försök INTE bekämpa branden när den når explosiva varor.

▼M12 —————

▼B



P375

Valoda

 

 

BG

Гасете пожара от разстояние поради опасност от експлозия.

 

ES

Luchar contra el incendio a distancia, dado el riesgo de explosión.

 

CS

Kvůli nebezpečí výbuchu haste z dostatečné vzdálenosti.

 

DA

Bekæmp branden på afstand på grund af eksplosionsfare.

 

DE

Wegen Explosionsgefahr Brand aus der Entfernung bekämpfen.

 

ET

Plahvatusohu tõttu teha kustutustöid eemalt.

 

EL

Προσπαθήστε να σβήσετε την πυρκαγιά από απόσταση, επειδή υπάρχει κίνδυνος έκρηξης.

 

EN

Fight fire remotely due to the risk of explosion.

 

FR

Combattre l'incendie à distance à cause du risque d'explosion.

 

GA

Téigh i gcianghleic leis an dóiteán mar gheall ar an mbaol pléasctha.

▼M5

 

HR

Gasiti s veće udaljenosti zbog opasnosti od eksplozije.

▼B

 

IT

Rischio di esplosione. Utilizzare i mezzi estinguenti a grande distanza.

 

LV

Dzēst ugunsgrēku no attāluma eksplozijas riska dēļ.

 

LT

Gaisrą gesinti iš toli dėl sprogimo pavojaus.

 

HU

A tűz oltását robbanásveszély miatt távolból kell végezni.

 

MT

Itfi n-nar mill-bogħod minħabba r-riskju ta' splużjoni.

 

NL

Op afstand blussen omwille van ontploffingsgevaar.

 

PL

Z powodu ryzyka wybuchu gasić pożar z odległości.

 

PT

Combater o incêndio à distância, devido ao risco de explosão.

 

RO

Stingeți incendiul de la distanță din cauza pericolului de explozie.

 

SK

Z dôvodu nebezpečenstva výbuchu požiar haste z diaľky.

 

SL

Gasiti z večje razdalje zaradi nevarnosti eksplozije.

 

FI

Sammuta palo etäältä räjähdysvaaran takia.

 

SV

Bekämpa branden på avstånd på grund av explosionsrisken.



P376

Valoda

 

 

BG

Спрете теча, ако е безопасно.

 

ES

Detener la fuga, si no hay peligro en hacerlo.

 

CS

Zastavte únik, můžete-li tak učinit bez rizika.

 

DA

Stands lækagen, hvis dette er sikkert.

 

DE

Undichtigkeit beseitigen, wenn gefahrlos möglich.

 

ET

Leke peatada, kui seda on võimalik teha ohutult.

 

EL

Σταματήστε τη διαρροή, εφόσον δεν υπάρχει κίνδυνος.

 

EN

Stop leak if safe to do so.

 

FR

Obturer la fuite si cela peut se faire sans danger.

 

GA

Cuir stop leis an sceitheadh má tá sé sábháilte é sin a dhéanamh.

▼M5

 

HR

Ako je sigurno, zaustaviti istjecanje.

▼B

 

IT

Bloccare la perdita se non c'è pericolo.

 

LV

Apstādināt noplūdi, ja to var izdarīt drošā veidā.

 

LT

Sustabdyti nuotėkį, jeigu galima saugiai tai padaryti.

 

HU

Meg kell szüntetni a szivágást, ha ez biztonságosan megtehető.

 

MT

Waqqaf it-tnixxija jekk ma jkunx hemm periklu.

 

NL

Het lek dichten als dat veilig gedaan kan worden.

 

PL

Jeżeli jest to bezpieczne zahamować wyciek.

 

PT

Deter a fuga se tal puder ser feito em segurança.

 

RO

Opriți scurgerea, dacă acest lucru se poate face în siguranță.

 

SK

Zastavte únik, ak je to bezpečné.

 

SL

Zaustaviti puščanje, če je varno.

 

FI

Sulje vuoto, jos sen voi tehdä turvallisesti.

 

SV

Stoppa läckan om det kan göras på ett säkert sätt.



P377

Valoda

 

 

BG

Пожар от изтекъл газ:

Не гасете освен при възможност за безопасно отстраняване на теча.

 

ES

Fuga de gas en llamas:

No apagar, salvo si la fuga puede detenerse sin peligro.

 

CS

Požár unikajícího plynu:

Nehaste, nelze-li únik bezpečně zastavit.

 

DA

Brand fra udsivende gas:

Sluk ikke, medmindre det er sikkert at stoppe lækagen.

 

DE

Brand von ausströmendem Gas:

Nicht löschen, bis Undichtigkeit gefahrlos beseitigt werden kann.

 

ET

Lekkiva gaasi põlemise korral mitte kustutada, välja arvatud juhul, kui leket on võimalik ohutult peatada.

 

EL

Διαρροή φλεγόμενου αερίου:

Μην την σβήσετε, εκτός εάν μπορείτε να σταματήσετε τη διαρροή χωρίς κίνδυνο.

 

EN

Leaking gas fire:

Do not extinguish, unless leak can be stopped safely.

 

FR

Fuite de gaz enflammé:

Ne pas éteindre si la fuite ne peut pas être arrêtée sans danger.

 

GA

Tine gháis ag sceitheadh:

Ná múch, mura i ndán agus gur féidir stop a chur leis an sceitheadh go sábháilte.

▼M5

 

HR

Požar zbog istjecanja plina:

ne gasiti ako nije moguće sa sigurnošću zaustaviti istjecanje.

▼B

 

IT

In caso d'incendio dovuto a perdita di gas, non estinguere a meno che non sia possibile bloccare la perdita senza pericolo.

 

LV

Degšanas gāzes noplūde:

Nedzēst, ja vien noplūdi var apstādināt drošā veidā.

 

LT

Dujų nuotėkio sukeltas gaisras:

Negesinti, nebent nuotėkį būtų galima saugiai sustabdyti.

 

HU

Égő szivárgó gáz:

Csak akkor szabad a tüzet oltani, ha a szivárgás biztonságosan megszüntethető.

 

MT

Tnixxija ta' gass tan-nar:

Tippruvax titfiha, sakemm it-tnixxija ma tkunx tista' titwaqqaf bla periklu.

 

NL

Brand door lekkend gas:

niet blussen, tenzij het lek veilig gedicht kan worden.

 

PL

W przypadku płonięcia wyciekającego gazu:

Nie gasić, jeżeli nie można bezpiecznie zahamować wycieku.

 

PT

Incêndio por fuga de gás: não apagar, a menos que se possa deter a fuga em segurança.

 

RO

Incendiu cauzat de o scurgere de gaz: nu încercați să stingeți, decât dacă scurgerea poate fi oprită în siguranță.

 

SK

Požiar unikajúceho plynu: Nehaste, pokiaľ únik nemožno bezpečne zastaviť.

 

SL

Požar zaradi uhajanja plina:

Ne gasiti, če puščanja ni mogoče varno zaustaviti.

 

FI

Vuotavasta kaasusta johtuva palo:

Ei saa sammuttaa, jollei vuotoa voida pysäyttää turvallisesti.

 

SV

Läckande gas som brinner:

Försök inte släcka branden om inte läckan kan stoppas på ett säkert sätt.

▼M4



P378

Valoda

 

 

BG

Използвайте…, за да загасите.

 

ES

Utilizar… para la extinción.

 

CS

K uhašení použijte…

 

DA

Anvend…til brandslukning.

 

DE

Χρησιμοποιείστε… για να κατασβήσετε.

 

ET

Kustutamiseks kasutada…

 

EL

Χρησιμοποιείστε… για να κατασβήσετε.

 

EN

Use… to extinguish.

 

FR

Utiliser… pour l’extinction.

 

GA

Úsáid … le haghaidh múchta.

▼M8

 

HR

Za gašenje rabiti …

▼M4

 

IT

Utilizzare….per estinguere.

 

LV

Dzēšanai izmantojiet ….

 

LT

Gesinimui naudoti …

 

HU

Oltásra …használandó.

 

MT

Uża… biex titfi.

 

NL

Blussen met …

 

PL

Użyć… do gaszenia.

 

PT

Para extinguir utilizar….

 

RO

A se utiliza… pentru a stinge.

 

SK

Na hasenie použite…

 

SL

Za gašenje se uporabi…

 

FI

Käytä palon sammuttamiseen…

 

SV

Släck med…

▼B



P380

Valoda

 

 

BG

Евакуирайте зоната.

 

ES

Evacuar la zona.

 

CS

Vykliďte _roctor.

 

DA

Evakuer området.

 

DE

Umgebung räumen.

 

ET

Ala evakueerida.

 

EL

Εκκενώστε την περιοχή.

 

EN

Evacuate area.

 

FR

Évacuer la zone.

 

GA

Aslonnaigh gach duine as an limistéar.

▼M5

 

HR

Evakuirati područje.

▼B

 

IT

Evacuare la zona.

 

LV

Evakuēt zonu.

 

LT

Evakuoti zoną.

 

HU

A területet ki kell üríteni.

 

MT

Evakwa ż-żona.

 

NL

Evacueren.

 

PL

Ewakuować teren.

 

PT

Evacuar a zona.

 

RO

Evacuați zona.

 

SK

Priestory evakuujte.

 

SL

Izprazniti območje.

 

FI

Evakuoi alue.

 

SV

Utrym området.

▼M12



P381

Valoda

 

 

BG

В случай на изтичане премахнете всички източници на запалване.

 

ES

En caso de fuga, eliminar todas las fuentes de ignición.

 

CS

V případě úniku odstraňte všechny zdroje zapálení.

 

DA

I tilfælde af lækage fjernes alle antændelseskilder.

 

DE

Bei Undichtigkeit alle Zündquellen entfernen.

 

ET

Lekke korral eemaldada kõik süüteallikad.

 

EL

Σε περίπτωση διαρροής, εξαλείψτε όλες τις πηγές ανάφλεξης.

 

EN

In case of leakage, eliminate all ignition sources.

 

FR

En cas de fuite, éliminer toutes les sources d'ignition.

 

GA

I gcás sceite, díothaigh gach foinse adhainte.

 

HR

U slučaju istjecanja ukloniti sve izvore paljenja.

 

IT

In caso di perdita, eliminare ogni fonte di accensione.

 

LV

Noplūdes gadījumā novērst visus uzliesmošanas avotus.

 

LT

Nuotėkio atveju, pašalinti visus uždegimo šaltinius.

 

HU

Szivárgás esetén meg kell szüntetni az összes gyújtóforrást.

 

MT

F'każ ta' tnixxija, elimina s-sorsi kollha li jqabbdu.

 

NL

In geval van lekkage alle ontstekingsbronnen wegnemen.

 

PL

W przypadku wycieku wyeliminować wszystkie źródła zapłonu.

 

PT

Em caso de fuga, eliminar todas as fontes de ignição.

 

RO

În caz de scurgeri, eliminați toate sursele de aprindere.

 

SK

V prípade úniku odstráňte všetky zdroje zapálenia.

 

SL

V primeru uhajanja odstraniti vse vire vžiga.

 

FI

Vuototapauksessa poista kaikki sytytyslähteet.

 

SV

Vid läckage, avlägsna alla antändningskällor.

▼B



P390

Valoda

 

 

BG

Попийте разлятото, за да се предотвратят материални вреди.

 

ES

Absorber el vertido para que no dañe otros materiales.

 

CS

Uniklý produkt absorbujte, aby se zabránilo materiálním škodám.

 

DA

Absorber udslip for at undgå materielskade.

 

DE

Verschüttete Mengen aufnehmen, um Materialschäden zu vermeiden.

 

ET

Mahavoolanud toode absorbeerida, et see ei kahjustaks teisi materjale.

 

EL

Σκουπίστε τη χυμένη ποσότητα για να προλάβετε υλικές ζημιές.

 

EN

Absorb spillage to prevent material damage.

 

FR

Absorber toute substance répandue pour éviter qu'elle attaque les matériaux environnants.

 

GA

Ionsúigh doirteadh chun damáiste d'ábhar a chosc.

▼M5

 

HR

Apsorbirati proliveno kako bi se spriječila materijalna šteta.

▼B

 

IT

Assorbire la fuoriuscita per evitare danni materiali.

 

LV

Uzsūkt izšļakstījumus, lai novērstu materiālus zaudējumus.

 

LT

Absorbuoti išsiliejusią medžiagą, siekiant išvengti materialinės žalos.

 

HU

A kiömlött anyagot fel kell itatni a körülvevő anyagok károsodásának megelőzése érdekében.

 

MT

Assorbi t-tixrid biex tipprevjeni ħsara fil-materjal.

 

NL

Gelekte/gemorste stof opnemen om materiële schade te vermijden.

 

PL

Usunąć wyciek, aby zapobiec szkodom materialnym.

 

PT

Absorver o produto derramado a fim de evitar danos materiais.

 

RO

Absorbiți scurgerile de produs, pentru a nu afecta materialele din apropiere.

 

SK

Absorbujte uniknutý produkt, aby sa zabránilo materiálnym škodám.

 

SL

Odpraviti razlitje, da se prepreči materialna škoda.

 

FI

Imeytä valumat vahinkojen estämiseksi.

 

SV

Sug upp spill för att undvika materiella skador.



P391

Valoda

 

 

BG

Съберете разлятото.

 

ES

Recoger el vertido.

 

CS

Uniklý produkt seberte.

 

DA

Udslip opsamles.

 

DE

Verschüttete Mengen aufnehmen.

 

ET

Mahavoolanud toode kokku koguda.

 

EL

Μαζέψτε τη χυμένη ποσότητα.

 

EN

Collect spillage.

 

FR

Recueillir le produit répandu.

 

GA

Bailigh doirteadh.

▼M5

 

HR

Sakupiti proliveno/rasuto.

▼B

 

IT

Raccogliere il materiale fuoriuscito.

 

LV

Savākt izšļakstīto šķidrumu.

 

LT

Surinkti ištekėjusią medžiagą.

 

HU

A kiömlött anyagot össze kell gyűjteni.

 

MT

Iġbor it-tixrid.

 

NL

Gelekte/gemorste stof opruimen.

 

PL

Zebrać wyciek.

 

PT

Recolher o produto derramado.

 

RO

Colectați scurgerile de produs.

 

SK

Zozbierajte uniknutý produkt.

 

SL

Prestreči razlito tekočino.

 

FI

Valumat on kerättävä.

 

SV

Samla upp spill.

▼M4



P301 + P310

Valoda

 

 

BG

ПРИ ПОГЛЪЩАНЕ: Незабавно се обадете в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

EN CASO DE INGESTIÓN: Llamar inmediatamente a un CENTRO DE TOXICOLOGĺA/médico/…

 

CS

PŘI POŽITÍ: Okamžitě volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO/lékaře/….

 

DA

I TILFÆLDE AF INDTAGELSE: Ring omgående til en GIFTINFORMATION/læge/…

 

DE

BEI VERSCHLUCKEN: Sofort GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/…/anrufen.

 

ET

ALLANEELAMISE KORRAL: võtta viivitamata ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSE/arstiga…

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΚΑΤΑΠΟΣΗΣ: καλέστε αμέσως το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…

 

EN

IF SWALLOWED: Immediately call a POISON CENTER/doctor/…

 

FR

EN CAS D’INGESTION: Appeler immédiatement un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…

 

GA

MÁ SHLOGTAR: Cuir glao láithreach ar IONAD NIMHE/ar dhoctúir/…

▼M8

 

HR

AKO SE PROGUTA: odmah nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…

▼M4

 

IT

IN CASO DI INGESTIONE: contattare immediatamente un CENTRO ANTIVELENI/un medico/…

 

LV

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: nekavējoties sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

 

LT

PRARIJUS: nedelsiant skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ/kreiptis į gydytoją/…

 

HU

LENYELÉS ESETÉN: Azonnal forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

JEKK JINBELA’: Sejjaħ minnufih ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT/tabib/…

 

NL

NA INSLIKKEN: onmiddellijk een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

W PRZYPADKU POŁKNIĘCIA: Natychmiast skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/lekarzem/…

 

PT

EM CASO DE INGESTÃO: contacte imediatamente um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/…

 

RO

ÎN CAZ DE ÎNGHIȚIRE: sunați imediat la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/…

 

SK

PO POŽITÍ: Okamžite volajte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/…

 

SL

PRI ZAUŽITJU: Takoj pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/…

 

FI

JOS KEMIKAALIA ON NIELTY: Ota välittömästi yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…

 

SV

VID FÖRTÄRING: Kontakta genast GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare/…

▼M12



P301 + P312

Valoda

 

 

BG

ПРИ ПОГЛЪЩАНЕ: при неразположение се обадете в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

EN CASO DE INGESTIÓN: Llamar a un CENTRO DE TOXICOLOGÍA / médico /… si la persona se encuentra mal.

 

CS

PŘI POŽITÍ: Necítíte-li se dobře, volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO / lékaře / … .

 

DA

I TILFÆLDE AF INDTAGELSE: Kontakt GIFTLINJEN/læge/… i tilfælde af ubehag.

 

DE

BEI VERSCHLUCKEN: Bei Unwohlsein GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/… anrufen.

 

ET

ALLANEELAMISE KORRAL: halva enesetunde korral võtta ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSEGA/arstiga/…/.

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΚΑΤΑΠΟΣΗΣ: Καλέστε το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…, αν αισθανθείτε αδιαθεσία.

 

EN

IF SWALLOWED: Call a POISON CENTER/doctor/… if you feel unwell.

 

FR

EN CAS D'INGESTION: Appeler un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…/ en cas de malaise.

 

GA

MÁ SHLOGTAR: Cuir glao ar IONAD NIMHE/dochtúir/… má bhraitheann tú tinn.

 

HR

AKO SE PROGUTA: u slučaju zdravstvenih tegoba nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA / liječnika / …

 

IT

IN CASO DI INGESTIONE: in presenza di malessere, contattare un CENTRO ANTIVELENI/un medico/… .

 

LV

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ ārstu/…, ja jums ir slikta pašsajūta.

 

LT

PRARIJUS: pasijutus blogai, skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ / kreiptis į gydytoją / …

 

HU

LENYELÉS ESETÉN: Rosszullét esetén forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

JEKK JINBELA': Ikkuntattja ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT / tabib /… jekk tħossok ma tiflaħx.

 

NL

NA INSLIKKEN: bij onwel voelen een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

W PRZYPADKU POŁKNIĘCIA: W przypadku złego samopoczucia skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/ lekarzem/….

 

PT

EM CASO DE INGESTÃO: Caso sinta indisposição, contacte um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/… .

 

RO

ÎN CAZ DE ÎNGHIȚIRE: Sunați la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/… dacă nu vă simțiți bine.

 

SK

PO POŽITÍ: Pri zdravotných problémoch volajte NÁRODNÉ TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/… .

 

SL

PRI ZAUŽITJU: Ob slabem počutju pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/… .

 

FI

JOS KEMIKAALIA ON NIELTY: Ota yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…, jos ilmenee pahoinvointia.

 

SV

VID FÖRTÄRING: Vid obehag, kontakta GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare… .

▼M12 —————

▼M12



P302 + P334

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С КОЖАТА: потопете в хладка вода или сложете мокри компреси.

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA PIEL: Sumergir en agua fría o envolver en vendas húmedas.

 

CS

PŘI STYKU S KŮŽÍ: Ponořte do studené vody nebo zabalte do vlhkého obvazu.

 

DA

VED KONTAKT MED HUDEN: Hold under koldt vand eller anvend våde omslag.

 

DE

BEI BERÜHRUNG MIT DER HAUT: In kaltes Wasser tauchen oder nassen Verband anlegen.

 

ET

NAHALE SATTUMISE KORRAL: hoida jahedas vees või panna peale niiske kompress.

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΟ ΔΕΡΜΑ: Βυθίστε σε δροσερό νερό ή τυλίξτε με βρεγμένους επιδέσμους.

 

EN

IF ON SKIN: Immerse in cool water or wrap in wet bandages.

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LA PEAU: Rincer à l'eau fraîche ou poser une compresse humide.

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS AN gCRAICEANN: Tum in uisce fionnuar nó cuir bréid fliuch air.

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM: uroniti u hladnu vodu ili omotati vlažnim zavojem.

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON LA PELLE: immergere in acqua fredda o avvolgere con un bendaggio umido.

 

LV

SASKARĒ AR ĀDU: Iegremdēt vēsā ūdenī vai ietīt mitros apsējos.

 

LT

PATEKUS ANT ODOS: įmerkti į vėsų vandenį arba apvynioti šlapiais tvarsčiais.

 

HU

HA BŐRRE KERÜL: Hideg vízzel vagy nedves kötéssel kell hűteni.

 

MT

JEKK FUQ IL-ĠILDA: Daħħal fl-ilma frisk jew kebbeb f'faxex imxarrbin.

 

NL

BIJ CONTACT MET DE HUID: in koud water onderdompelen of nat verband aanbrengen.

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU ZE SKÓRĄ: Zanurzyć w zimnej wodzie lub owinąć mokrym bandażem.

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A PELE: Mergulhar em água fria ou aplicar compressas húmidas.

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU PIELEA: Introduceți în apă rece sau acoperiți cu o compresă umedă.

 

SK

PRI KONTAKTE S POKOŽKOU: Ponorte do studenej vody alebo obviažte mokrými obväzmi.

 

SL

PRI STIKU S KOŽO: Potopiti v hladno vodo ali zaviti v mokre povoje.

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU IHOLLE: Upota kylmään veteen tai kääri märkiin siteisiin.

 

SV

VID HUDKONTAKT: Skölj under kallt vatten eller använd våta omslag.

▼M4 —————

▼M4



P302 + P352

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С КОЖАТА: Измийте обилно с вода/…

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA PIEL: Lavar con abundante agua/…

 

CS

PŘI STYKU S KŮŽÍ: Omyjte velkým množstvím vody/…

 

DA

VED KONTAKT MED HUDEN: Vask med rigeligt vand/…

 

DE

BEI BERÜHRUNG MIT DER HAUT: Mit viel Wasser/…/waschen.

 

ET

NAHALE SATTUMISE KORRAL: pesta rohke veega/…

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΟ ΔΕΡΜΑ: Πλύντε με άφθονο νερό/…

 

EN

IF ON SKIN: Wash with plenty of water/…

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LA PEAU: Laver abondamment à l’eau/…

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS AN gCRAICEANN: Nigh le neart gallúnaí agus uisce é.

▼M8

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM: oprati velikom količinom vode/…

▼M4

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON LA PELLE: lavare abbondantemente con acqua/…

 

LV

SASKARĒ AR ĀDU: nomazgāt ar lielu ūdens/.. daudzumu.

 

LT

PATEKUS ANT ODOS: plauti dideliu vandens kiekiu/…

 

HU

HA BŐRRE KERÜL: Lemosás bő vízzel/….

 

MT

JEKK JIĠI FUQ IL-ĠILDA: Baħbaħ b’ħafna ilma/…

 

NL

BIJ CONTACT MET DE HUID: met veel water/… wassen.

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU ZE SKÓRĄ: Umyć dużą ilością wody/…

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A PELE: lavar abundantemente com água/…

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU PIELEA: spălați cu multă apă/…

 

SK

PRI KONTAKTE S POKOŽKOU: Umyte veľkým množstvom vody/…

 

SL

PRI STIKU S KOŽO: Umiti z veliko vode/…

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU IHOLLE: Pese runsaalla vedellä/…

 

SV

VID HUDKONTAKT: Tvätta med mycket vatten/…

▼M12 —————

▼M4



P304 + P340

Valoda

 

 

BG

ПРИ ВДИШВАНЕ: Изведете лицето на чист въздух и го поставете в позиция, улесняваща дишането.

 

ES

EN CASO DE INHALACIÓN: Transportar a la persona al aire libre y mantenerla en una posición que le facilite la respiración.

 

CS

PŘI VDECHNUTÍ: Přeneste osobu na čerstvý vzduch a ponechte ji v poloze usnadňující dýchání.

 

DA

VED INDÅNDING: Flyt personen til et sted med frisk luft og sørg for, at vejrtrækningen lettes.

 

DE

BEI EINATMEN: Die Person an die frische Luft bringen und für ungehinderte Atmung sorgen.

 

ET

SISSEHINGAMISE KORRAL: toimetada isik värske õhu kätte ja hoida asendis, mis võimaldab kergesti hingata.

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΙΣΠΝΟΗΣ: Μεταφέρατε τον παθόντα στον καθαρό αέρα και αφήστε τον να ξεκουραστεί σε στάση που διευκολύνει την αναπνοή.

 

EN

IF INHALED: Remove person to fresh air and keep comfortable for breathing.

 

FR

EN CAS D’INHALATION: transporter la personne à l’extérieur et la maintenir dans une position où elle peut confortablement respirer.

 

GA

MÁ IONANÁILTEAR: Tabhair an duine amach faoin aer úr agus coinnigh é compordach.

▼M8

 

HR

AKO SE UDIŠE: premjestiti osobu na svježi zrak i postaviti ju u položaj koji olakšava disanje.

▼M4

 

IT

IN CASO DI INALAZIONE: trasportare l’infortunato all’aria aperta e mantenerlo a riposo in posizione che favorisca la respirazione.

 

LV

IEELPOŠANAS GADĪJUMĀ: nogādāt cietušo svaigā gaisā un nodrošināt netraucētu elpošanu.

 

LT

ĮKVĖPUS: išnešti nukentėjusįjį į gryną orą; jam būtina patogi padėtis, leidžianti laisvai kvėpuoti.

 

HU

BELÉLEGZÉS ESETÉN: Az érintett személyt friss levegőre kell vinni, és olyan nyugalmi testhelyzetbe kell helyezni, hogy könnyen tudjon lélegezni.

 

MT

JEKK JINĠIBED MAN-NIFS: Qiegħed lill-persuna għall-arja friska f’pożizzjoni komda biex tieħu n-nifs.

 

NL

NA INADEMING: de persoon in de frisse lucht brengen en ervoor zorgen dat deze gemakkelijk kan ademen.

 

PL

W PRZYPADKU DOSTANIA SIĘ DO DRÓG ODDECHOWYCH: wyprowadzić lub wynieść poszkodowanego na świeże powietrze i zapewnić mu warunki do swobodnego oddychania.

 

PT

EM CASO DE INALAÇÃO: retirar a pessoa para uma zona ao ar livre e mantê-la numa posição que não dificulte a respiração.

 

RO

ÎN CAZ DE INHALARE: transportați persoana la aer liber și mențineți-o într-o poziție confortabilă pentru respirație..

 

SK

PO VDÝCHNUTÍ: Presuňte osobu na čerstvý vzduch a umožnite jej pohodlne dýchať.

 

SL

PRI VDIHAVANJU: Prenesti osebo na svež zrak in jo pustiti v udobnem položaju, ki olajša dihanje.

 

FI

JOS KEMIKAALIA ON HENGITETTY: Siirrä henkilö raittiiseen ilmaan ja varmista vaivaton hengitys.

 

SV

VID INANDNING: Flytta personen till frisk luft och se till att andningen underlättas.

▼M4 —————

▼M12 —————

▼B



P306 + P360

Valoda

 

 

BG

ПРИ ПОПАДАНЕ ВЪРХУ ОБЛЕКЛОТО: незабавно облейте замърсеното облекло и кожата обилно с вода, преди да свалите дрехите.

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA ROPA: Aclarar inmediatamente con agua abundante las prendas y la piel contaminadas antes de quitarse la ropa.

 

CS

PŘI STYKU S ODĚVEM: Kontaminovaný oděv a kůži oklamžitě omyjte velkým množstvím vody a potom oděv odložte.

 

DA

VED KONTAKT MED TØJET: Skyl omgående tilsmudset tøj og hud med rigeligt vand, før tøjet fjernes.

 

DE

BEI KONTAKT MIT DER KLEIDUNG: Kontaminierte Kleidung und Haut sofort mit viel Wasser abwaschen und danach Kleidung ausziehen.

 

ET

RÕIVASTELE SATTUMISE KORRAL: saastunud rõivad ja nahk loputada viivitamata rohke veega ning alles seejärel rõivad eemaldada.

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΑ ΡΟΥΧΑ: Ξεπλύντε αμέσως τα μολυσμένα ρούχα και την επιδερμίδα με άφθονο νερό πριν αφαιρέσετε τα ρούχα.

 

EN

IF ON CLOTHING: rinse immediately contaminated clothing and skin with plenty of water before removing clothes.

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LES VÊTEMENTS: rincer immédiatement et abondamment avec de l'eau les vêtements contaminés et la peau avant de les enlever.

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LE hÉADAÍ: sruthlaítear éadaí éillithe agus an craiceann láithreach le neart uisce sula ndéantar na héadaí a bhaint den duine.

▼M5

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S ODJEĆOM: odmah isprati zagađenu odjeću i kožu velikom količinom vode prije uklanjanja odjeće.

▼B

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON GLI INDUMENTI: sciacquare immediatamente e abbondantemente gli indumenti contaminati e la pelle prima di togliersi gli indumenti.

 

LV

SASKARĒ AR APĢĒRBU: nekavējoties izskalot piesārņoto apģērbu un ādu ar lielu daudzumu ūdeni, pirms apģērba novilkšanas.

 

LT

PATEKUS ANT DRABUŽIŲ: Prieš nuvelkant užterštus drabužius, nedelsiant juos ir odą nuplauti dideliu kiekiu vandens.

 

HU

HA RUHÁRA KERÜL: A ruhák levetése előtt a szennyezett ruházatot és a bőrt bő vízzel azonnal le kell öblíteni.

 

MT

JEKK FUQ L-ILBIES: laħlaħ mall-ewwel l-ilbies ikkontaminat u l-ġilda b'ħafna ilma qabel ma tneħħi l-ilbies.

 

NL

NA MORSEN OP KLEDING: verontreinigde kleding en huid onmiddellijk met veel water afspoelen en pas daarna kleding uittrekken.

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU Z ODZIEŻĄ: natychmiast spłukać zanieczyszczoną odzież i skórę dużą ilością wody przed zdjęciem odzieży.

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A ROUPA: enxaguar imediatamente com muita água a roupa e a pele contaminadas antes de se despir.

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU ÎMBRĂCĂMINTEA: clătiți imediat îmbrăcămintea contaminată și pielea cu multă apă, înainte de scoaterea îmbrăcămintei.

 

SK

PRI KONTAKTE S ODEVOM: kontaminovaný odev a pokožku opláchnite veľkým množstvom vody a potom odev odstráňte.

 

SL

PRI STIKU Z OBLAČILI: takoj izprati kontaminirana oblačila in kožo z veliko vode pred odstranitvijo oblačil.

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU VAATTEISIIN: Huuhdo saastunut vaatetus ja iho välittömästi runsaalla vedellä ennen vaatetuksen riisumista.

 

SV

VID KONTAKT MED KLÄDERNA: Skölj omedelbart nedstänkta kläder och hud med mycket vatten innan du tar av dig kläderna.

▼M4



P308 + P311

Valoda

 

 

BG

ПРИ явна или предполагаема експозиция: Обадете се в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

EN CASO DE exposición manifiesta o presunta: Llamar a un CENTRO DE TOXICOLOGĺA/médico/…

 

CS

PŘI expozici nebo podezření na ni: Volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO/lékaře/….

 

DA

VED eksponering eller mistanke om eksponering: Ring til en GIFTINFORMATION/læge/…

 

DE

BEI Exposition oder falls betroffen: GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/…/anrufen.

 

ET

Kokkupuute korral: võtta ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSE/arstiga….

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ έκθεσης ή πιθανής έκθεσης: Καλέστε το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…

 

EN

IF exposed or concerned: Call a POISON CENTER/doctor/…

 

FR

EN CAS d’exposition prouvée ou suspectée: Appeler un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…

 

GA

I gCÁS nochta nó má mheastar a bheith nochtaithe: Cuir glao ar IONAD NIMHE/ar dhoctúir/…

▼M8

 

HR

U SLUČAJU izloženosti ili sumnje na izloženost: nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…

▼M4

 

IT

In caso di esposizione o di possibile esposizione: contattare un CENTRO ANTIVELENI/un medico/…

 

LV

JA saskaras vai saistīts ar: sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

 

LT

Esant poveikiui arba jeigu numanomas poveikis: skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ/kreiptis į gydytoją/…

 

HU

Expozíció vagy annak gyanúja esetén: Forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

JEKK espost jew konċernat: Sejjaħ ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT/tabib/…

 

NL

NA (mogelijke) blootstelling: Een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

W przypadku narażenia lub styczności: Skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/lekarzem/…

 

PT

EM CASO DE exposição ou suspeita de exposição: contacte um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/…

 

RO

ÎN CAZ de expunere sau de posibilă expunere: sunați la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/…

 

SK

PO expozícii alebo podozrení z nej: Volajte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/…

 

SL

Pri izpostavljenosti ali sumu izpostavljenosti: Pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/…

 

FI

Altistumisen tapahduttua tai jos epäillään altistumista: Ota yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…

 

SV

Vid exponering eller misstanke om exponering: Kontakta GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare/…

▼B



P308 + P313

Valoda

 

 

BG

ПРИ явна или предполагаема експозиция: Обадете се в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

EN CASO DE exposición manifiesta o presunta: Llamar a un CENTRO DE TOXICOLOGĺA/médico/…

 

CS

PŘI expozici nebo podezření na ni: Volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO/lékaře/….

 

DA

VED eksponering eller mistanke om eksponering: Ring til en GIFTINFORMATION/læge/…

 

DE

BEI Exposition oder falls betroffen: GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/…/anrufen.

 

ET

Kokkupuute korral: võtta ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSE/arstiga….

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ έκθεσης ή πιθανής έκθεσης: Καλέστε το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…

 

EN

IF exposed or concerned: Call a POISON CENTER/doctor/…

 

FR

EN CAS d’exposition prouvée ou suspectée: Appeler un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…

 

GA

I gCÁS nochta nó má mheastar a bheith nochtaithe: Cuir glao ar IONAD NIMHE/ar dhoctúir/…

▼M5

 

HR

U SLUČAJU izloženosti ili sumnje na izloženost: zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

In caso di esposizione o di possibile esposizione: contattare un CENTRO ANTIVELENI/un medico/…

 

LV

JA saskaras vai saistīts ar: sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

 

LT

Esant poveikiui arba jeigu numanomas poveikis: skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ/kreiptis į gydytoją/…

 

HU

Expozíció vagy annak gyanúja esetén: Forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

JEKK espost jew konċernat: Sejjaħ ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT/tabib/…

 

NL

NA (mogelijke) blootstelling: Een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

W przypadku narażenia lub styczności: Skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/lekarzem/…

 

PT

EM CASO DE exposição ou suspeita de exposição: contacte um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/…

 

RO

ÎN CAZ de expunere sau de posibilă expunere: sunați la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/…

 

SK

PO expozícii alebo podozrení z nej: Volajte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/…

 

SL

Pri izpostavljenosti ali sumu izpostavljenosti: Pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/…

 

FI

Altistumisen tapahduttua tai jos epäillään altistumista: Ota yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…

 

SV

Vid exponering eller misstanke om exponering: Kontakta GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare/…

▼M4 —————

▼B



P332 + P313

Valoda

 

 

BG

При поява на кожно дразнене: Потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

En caso de irritación cutánea: Consultar a un médico.

 

CS

Při podráždění kůže: Vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Ved hudirritation: Søg lægehjælp.

 

DE

Bei Hautreizung: Ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Nahaärrituse korral: pöörduda arsti poole.

 

EL

Εάν παρατηρηθεί ερεθισμός του δέρματος: Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε γιατρό.

 

EN

If skin irritation occurs: Get medical advice/attention.

 

FR

En cas d'irritation cutanée: consulter un médecin.

 

GA

I gcás greannú craicinn: Faigh comhairle/cúram liachta.

▼M5

 

HR

U slučaju nadražaja kože: zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

In caso di irritazione della pelle: consultare un medico.

 

LV

Ja rodas ādas iekaisums: lūdziet mediķu palīdzību.

 

LT

Jeigu sudirginama oda: kreiptis į gydytoją.

 

HU

Bőrirritáció esetén: orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Jekk ikun hemm irritazzjoni tal-ġilda: Ikkonsulta tabib.

 

NL

Bij huidirritatie: een arts raadplegen.

 

PL

W przypadku wystąpienia podrażnienia skóry: Zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Em caso de irritação cutânea: consulte um médico.

 

RO

În caz de iritare a pielii: consultați medicul.

 

SK

Ak sa objaví podráždenie pokožky, vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Če nastopi draženje kože: poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Jos ilmenee ihoärsytystä: Hakeudu lääkäriin.

 

SV

Vid hudirritation: Sök läkarhjälp.



P333 + P313

Valoda

 

 

BG

При поява на кожно дразнене или обрив на кожата: Потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

En caso de irritación o erupción cutánea: Consultar a un médico.

 

CS

Při podráždění kůže nebo vyrážce: Vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Ved hudirritation eller udslet: Søg lægehjælp.

 

DE

Bei Hautreizung oder -ausschlag: Ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Nahaärrituse või _obe korral: pöörduda arsti poole.

 

EL

Εάν παρατηρηθεί ερεθισμός του δέρματος ή εμφανιστεί εξάνθημα: Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε γιατρό.

 

EN

If skin irritation or rash occurs: Get medical advice/attention.

 

FR

En cas d'irritation ou d'éruption cutanée: consulter un médecin.

 

GA

Má tharlaíonn greannú nó gríos craicinn: Faigh comhairle/cúram liachta.

▼M5

 

HR

U slučaju nadražaja ili osipa na koži: zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

In caso di irritazione o eruzione della pelle: consultare un medico.

 

LV

Ja rodas ādas iekaisums vai izsitumi: lūdziet mediķu palīdzību.

 

LT

Jeigu sudirginama oda arba ją išberia: kreiptis į gydytoją.

 

HU

Bőrirritáció vagy kiütések megjelenése esetén: orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Jekk ikun hemm irritazzjoni jew raxx tal-ġilda: Ikkonsulta tabib.

 

NL

Bij huidirritatie of uitslag: een arts raadplegen.

 

PL

W przypadku wystąpienia podrażnienia skóry lub wysypki: Zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Em caso de irritação ou erupção cutânea: consulte um médico.

 

RO

În caz de iritare a pielii sau de erupție cutanată: consultați medicul.

 

SK

Ak sa prejaví podráždenie pokožky alebo sa vytvoria vyrážky: vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Če nastopi draženje kože ali se pojavi izpuščaj: poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Jos ilmenee ihoärsytystä tai ihottumaa: Hakeudu lääkäriin.

 

SV

Vid hudirritation eller utslag: Sök läkarhjälp.

▼M12



P336 + P315

Valoda

 

 

BG

Размразете замръзналите части в хладка вода. Не разтривайте засегнатото място. Незабавно потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

Descongelar las partes congeladas con agua tibia. No frotar la parte afectada. Buscar asistencia médica inmediata.

 

CS

Omrzlá místa ošetřete vlažnou vodou. Postižené místo netřete. Okamžitě vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Opvarm forsigtigt af frostskadede legemsdele i lunkent vand. Gnid ikke det angrebne område. Søg omgående lægehjælp.

 

DE

Vereiste Bereiche mit lauwarmem Wasser auftauen. Betroffenen Bereich nicht reiben. Sofort ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Sulatada külmunud piirkonnad leige veega. Kannatada saanud piirkonda mitte hõõruda. Pöörduda viivitamata arsti poole.

 

EL

Ξεπαγώστε τα παγωμένα μέρη με χλιαρό νερό. Μην τρίβετε την περιοχή που πάγωσε. Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε αμέσως γιατρό.

 

EN

Thaw frosted parts with lukewarm water. Do not rub affected area. Get immediate medical advice/attention.

 

FR

Dégeler les parties gelées avec de l'eau tiède. Ne pas frotter les zones touchées. Consulter immédiatement un médecin.

 

GA

Leáigh codanna sioctha le huisce alabhog. Ná cuimil an réimse lena mbaineann. Faigh comhairle/cúram liachta láithreach.

 

HR

Zamrznute dijelove odmrznuti mlakom vodom. Ne trljati oštećeno mjesto. Hitno zatražiti savjet/pomoć liječnika.

 

IT

Sgelare le parti congelate usando acqua tiepida. Non sfregare la parte interessata. Consultare immediatamente un medico.

 

LV

Atkausēt sasalušās daļas ar remdenu ūdeni. Skarto zonu neberzt. Nekavējoties lūgt palīdzību mediķiem.

 

LT

Prišalusias daleles atitirpinti drungnu vandeniu. Netrinti paveiktos zonos. Nedelsiant kreiptis į gydytoją.

 

HU

A fagyott részeket langyos vízzel fel kell melegíteni. Tilos az érintett terület dörzsölése. Azonnal orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Ħoll il-partijiet kiesħa bl-ilma fietel. Togħrokx il-parti affettwata. Ikkonsulta tabib minnufih.

 

NL

Bevroren lichaamsdelen met lauw water ontdooien. Niet wrijven. Onmiddellijk een arts raadplegen.

 

PL

Rozmrozić oszronione obszary letnią wodą. Nie trzeć oszronionego obszaru. Natychmiast zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Derreter as zonas congeladas com água morna. Não friccionar a zona afetada. Consulte imediatamente um médico.

 

RO

Dezghețați părțile degerate cu apă călduță. Nu frecați zona afectată. Consultați imediat medicul.

 

SK

Zmrznuté časti ošetrite vlažnou vodou. Postihnuté miesto netrite. Okamžite vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Zamrznjene dele odtaliti z mlačno vodo. Ne drgniti prizadetega mesta. Takoj poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Sulata jäätyneet alueet haalealla vedellä. Vahingoittunutta aluetta ei saa hangata. Hakeudu välittömästi lääkäriin.

 

SV

Värm det köldskadade området med ljummet vatten. Gnid inte det skadade området. Sök omedelbart läkarhjälp.

▼M12 —————

▼B



P337 + P313

Valoda

 

 

BG

При продължително дразнене на очите: Потърсете медицински съвет/помощ.

 

ES

Si persiste la irritación ocular: Consultar a un médico.

 

CS

Přetrvává-li podráždění očí: Vyhledejte lékařskou pomoc/ošetření.

 

DA

Ved vedvarende øjenirritation: Søg lægehjælp.

 

DE

Bei anhaltender Augenreizung: Ärztlichen Rat einholen/ärztliche Hilfe hinzuziehen.

 

ET

Kui silmade ärritus ei möödu: pöörduda arsti poole.

 

EL

Εάν δεν υποχωρεί ο οφθαλμικός ερεθισμός: Συμβουλευθείτε/Επισκεφθείτε γιατρό.

 

EN

If eye irritation persists: Get medical advice/attention.

 

FR

Si l'irritation oculaire persiste: consulter un médecin.

 

GA

Má mhaireann an greannú súile: Faigh comhairle/cúram liachta.

▼M5

 

HR

Ako nadražaj oka ne prestaje: zatražiti savjet/pomoć liječnika.

▼B

 

IT

Se l'irritazione degli occhi persiste, consultare un medico.

 

LV

Ja acu iekaisums nepāriet: lūdziet mediķu palīdzību.

 

LT

Jei akių dirginimas nepraeina: kreiptis į gydytoją.

 

HU

Ha a szemirritáció nem múlik el: orvosi ellátást kell kérni.

 

MT

Jekk l-irritazzjoni ta' l-għajnejn tippersisti: Ikkonsulta tabib.

 

NL

Bij aanhoudende oogirritatie: een arts raadplegen.

 

PL

W przypadku utrzymywania się działania drażniącego na oczy: Zasięgnąć porady/zgłosić się pod opiekę lekarza.

 

PT

Caso a irritação ocular persista: consulte um médico.

 

RO

Dacă iritarea ochilor persistă: consultați medicul.

 

SK

Ak podráždenie očí pretrváva: vyhľadajte lekársku pomoc/starostlivosť.

 

SL

Če draženje oči ne preneha: poiščite zdravniško pomoč/oskrbo.

 

FI

Jos silmä-ärsytys jatkuu: Hakeudu lääkäriin.

 

SV

Vid bestående ögonirritation: Sök läkarhjälp.

▼M4



P342 + P311

Valoda

 

 

BG

При симптоми на затруднено дишане: Обадете се в ЦЕНТЪР ПО ТОКСИКОЛОГИЯ/на лекар/…

 

ES

En caso de síntomas respiratorios: Llamar a un CENTRO DE TOXICOLOGĺA/médico/…

 

CS

Při dýchacích potížích: Volejte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÍ STŘEDISKO/lékaře/…

 

DA

Ved luftvejssymptomer: Ring til en GIFTINFORMATION/læge/…

 

DE

Bei Symptomen der Atemwege: GIFTINFORMATIONSZENTRUM/Arzt/…/anrufen.

 

ET

Hingamisteede probleemide ilmnemise korral: võtta ühendust MÜRGISTUSTEABEKESKUSE/arstiga…

 

EL

Εάν παρουσιάζονται αναπνευστικά συμπτώματα: Καλέστε το ΚΕΝΤΡΟ ΔΗΛΗΤΗΡΙΑΣΕΩΝ/γιατρό/…

 

EN

If experiencing respiratory symptoms: Call a POISON CENTER/doctor/…

 

FR

En cas de symptômes respiratoires: Appeler un CENTRE ANTIPOISON/un médecin/…

 

GA

I gCÁS siomtóm riospráide: Cuir glao ar IONAD NIMHE/ar dhoctúir/…

▼M8

 

HR

Pri otežanom disanju: nazvati CENTAR ZA KONTROLU OTROVANJA/liječnika/…

▼M4

 

IT

In caso di sintomi respiratori: contattare un CENTRO ANTIVELENI/un medico/…

 

LV

Ja rodas elpas trūkuma simptomi: sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…

 

LT

Jeigu pasireiškia respiraciniai simptomai: skambinti į APSINUODIJIMŲ KONTROLĖS IR INFORMACIJOS BIURĄ/kreiptis į gydytoją/…

 

HU

Légzési problémák esetén: Forduljon TOXIKOLÓGIAI KÖZPONTHOZ/orvoshoz/….

 

MT

Jekk ikollok sintomi respiratorji: Sejjaħ ĊENTRU TAL-AVVELENAMENT/tabib/…

 

NL

Bij ademhalingssymptomen: Een ANTIGIFCENTRUM/arts/… raadplegen.

 

PL

W przypadku wystąpienia objawów ze strony układu oddechowego: Skontaktować się z OŚRODKIEM ZATRUĆ/lekarzem/…

 

PT

Em caso de sintomas respiratórios: contacte um CENTRO DE INFORMAÇÃO ANTIVENENOS/médico/…

 

RO

În caz de simptome respiratorii: sunați la un CENTRU DE INFORMARE TOXICOLOGICĂ/un medic/…

 

SK

Pri sťaženom dýchaní: Volajte TOXIKOLOGICKÉ INFORMAČNÉ CENTRUM/lekára/…

 

SL

Pri respiratornih simptomih: Pokličite CENTER ZA ZASTRUPITVE/zdravnika/…

 

FI

Jos ilmenee hengitysoireita: Ota yhteys MYRKYTYSTIETOKESKUKSEEN/lääkäriin/…

 

SV

Vid besvär i luftvägarna: Kontakta GIFTINFORMATIONSCENTRALEN/läkare/…

▼M4



P361 + P364

Valoda

 

 

BG

Незабавно свалете цялото замърсено облекло и го изперете преди повторна употреба.

 

ES

Quitar inmediatamente todas las prendas contaminadas y lavarlas antes de volver a usarlas.

 

CS

Veškeré kontaminované části oděvu okamžitě svlékněte a před opětovným použitím vyperte.

 

DA

Alt tilsmudset tøj tages straks af og vaskes inden genanvendelse.

 

DE

Alle kontaminierten Kleidungsstücke sofort ausziehen und vor erneutem Tragen waschen.

 

ET

Võtta viivitamata seljast kõik saastunud rõivad ja pesta enne korduskasutust.

 

EL

Βγάλτε αμέσως όλα τα μολυσμένα ρούχα και πλύντε τα πριν τα ξαναχρησιμοποιήσετε.

 

EN

Take off immediately all contaminated clothing and wash it before reuse.

 

FR

Enlever immédiatement tous les vêtements contaminés et les laver avant réutilisation.

 

GA

Bain díot láithreach na héadaí éillithe go léir agus nigh iad roimh iad a athúsáid.

▼M8

 

HR

Odmah skinuti svu zagađenu odjeću i oprati je prije ponovne uporabe.

▼M4

 

IT

Togliere immediatamente tutti gli indumenti contaminati e lavarli prima di indossarli nuovamente.

 

LV

Nekavējoties novilkt visu piesārņoto apģērbu un pirms atkārtotas lietošanas izmazgāt.

 

LT

Nedelsiant nusivilkti visus užterštus drabužius ir išskalbti prieš vėl apsivelkant.

 

HU

Az összes szennyezett ruhadarabot azonnal le kell vetni és újbóli használat előtt ki kell mosni.

 

MT

Neħħi minnufih il-ħwejjeġ kontaminati kollha u aħsilhom qabel terġa’ tilbishom.

 

NL

Verontreinigde kleding onmiddellijk uittrekken en wassen alvorens deze opnieuw te gebruiken.

 

PL

Natychmiast zdjąć całą zanieczyszczoną odzież i wyprać przed ponownym użyciem.

 

PT

Retirar imediatamente a roupa contaminada e lavá-la antes de a voltar a usar.

 

RO

Scoateți imediat toată îmbrăcămintea contaminată și spalați-o înainte de reutilizare.

 

SK

Všetky kontaminované časti odevu okamžite vyzlečte a pred ďalším použitím vyperte.

 

SL

Takoj sleči vsa kontaminirana oblačila in jih oprati pred ponovno uporabo.

 

FI

Riisu saastunut vaatetus välittömästi ja pese ennen uudelleenkäyttöä.

 

SV

Ta omedelbart av alla nedstänkta kläder och tvätta dem innan de används igen.



P362 + P364

Valoda

 

 

BG

Свалете замърсеното облекло и го изперете преди повторна употреба.

 

ES

Quitar las prendas contaminadas y lavarlas antes de volver a usarlas.

 

CS

Kontaminovaný oděv svlékněte a před opětovným použitím vyperte.

 

DA

Alt tilsmudset tøj tages af og vaskes inden genanvendelse.

 

DE

Kontaminierte Kleidung ausziehen und vor erneutem Tragen waschen.

 

ET

Võtta seljast saastunud rõivad ja pesta enne korduskasutust.

 

EL

Βγάλτε τα μολυσμένα ρούχα και πλύντε τα πριν τα ξαναχρησιμοποιήσετε.

 

EN

Take off contaminated clothing and wash it before reuse.

 

FR

Enlever les vêtements contaminés et les laver avant réutilisation.

 

GA

Bain díot aon éadaí éillithe agus nigh iad roimh iad a athúsáid.

▼M8

 

HR

Skinuti zagađenu odjeću i oprati je prije ponovne uporabe.

▼M4

 

IT

Togliere tutti gli indumenti contaminati e lavarli prima di indossarli nuovamente.

 

LV

Novilkt piesārņoto apģērbu un pirms atkārtotas lietošanas izmazgāt.

 

LT

Nusivilkti užterštus drabužius ir išskalbti prieš vėl apsivelkant.

 

HU

A szennyezett ruhadarabot le kell vetni és újbóli használat előtt ki kell mosni.

 

MT

Neħħi l-ħwejjeġ kontaminati kollha u aħsilhom qabel terġa’ tilbishom.

 

NL

Verontreinigde kleding uittrekken en wassen alvorens deze opnieuw te gebruiken.

 

PL

Zanieczyszczoną odzież zdjąć i wyprać przed ponownym użyciem.

 

PT

Retirar a roupa contaminada e lavá-la antes de a voltar a usar.

 

RO

Scoateți îmbrăcămintea contaminată și spalați-o înainte de reutilizare.

 

SK

Kontaminovaný odev vyzlečte a pred ďalším použitím vyperte.

 

SL

Sleči kontaminirana oblačila in jih oprati pred ponovno uporabo.

 

FI

Riisu saastunut vaatetus ja pese ennen uudelleenkäyttöä.

 

SV

Ta av nedstänkta kläder och tvätta dem innan de används igen.

▼B



P370 + P376

Valoda

 

 

BG

При пожар: Спрете теча, ако е безопасно.

 

ES

En caso de incendio: Detener la fuga, si no hay peligro en hacerlo.

 

CS

V případě požáru: Zastavte únik, můžete-li tak učinit bez rizika.

 

DA

Ved brand: Stands lækagen, hvis dette er sikkert.

 

DE

Bei Brand: Undichtigkeit beseitigen, wenn gefahrlos möglich.

 

ET

Tulekahju korral: leke peatada, kui seda on võimalik teha ohutult.

 

EL

Σε περίπτωση πυρκαγιάς: Σταματήστε τη διαρροή, εφόσον δεν υπάρχει κίνδυνος.

 

EN

In case of fire: Stop leak if safe to do so.

 

FR

En cas d'incendie: obturer la fuite si cela peut se faire sans danger.

 

GA

I gcás dóiteáin: Cuir stop leis an sceitheadh má tá sé sábháilte é sin a dhéanamh.

▼M5

 

HR

U slučaju požara: ako je sigurno, zaustaviti istjecanje.

▼B

 

IT

In caso di incendio: bloccare la perdita se non c'è pericolo.

 

LV

Ugunsgrēka gadījumā: apturiet noplūdi, ja to darīt ir droši.

 

LT

Gaisro atveju: sustabdyti nuotėkį, jeigu galima saugiai tai padaryti.

 

HU

Tűz esetén: Meg kell szüntetni a szivárgást, ha ez biztonságosan megtehető.

 

MT

F'każ ta' nar: Waqqaf it-tnixxija sakemm ma jkunx ta' periklu.

 

NL

In geval van brand: het lek dichten als dat veilig gedaan kan worden.

 

PL

W przypadku pożaru: Jeżeli jest to bezpieczne zahamować wyciek.

 

PT

Em caso de incêndio: deter a fuga se tal puder ser feito em segurança.

 

RO

În caz de incendiu: opriți scurgerea, dacă acest lucru se poate face în siguranță.

 

SK

V prípade požiaru: ak je to bezpečné, zastavte únik.

 

SL

Ob požaru: zaustaviti puščanje, če je varno.

 

FI

Tulipalon sattuessa: Sulje vuoto, jos sen voi tehdä turvallisesti.

 

SV

Vid brand: Stoppa läckan om det kan göras på ett säkert sätt.

▼M4



P370 + P378

Valoda

 

 

BG

При пожар: Използвайте…, за да загасите.

 

ES

En caso de incendio: Utilizar… para la extinción.

 

CS

V případě požáru: K uhašení použijte…

 

DA

Ved brand: Anvend… til brandslukning.

 

DE

Bei Brand: … zum Löschen verwenden.

 

ET

Tulekahju korral: kasutada kustutamiseks…

 

EL

Σε περίπτωση πυρκαγιάς: Χρησιμοποιήστε… για να κατασβήσετε.

 

EN

In case of fire: Use… to extinguish.

 

FR

En cas d’incendie: Utiliser… pour l’extinction.

 

GA

I gcás dóiteáin: Úsáid … le haghaidh múchta.

▼M8

 

HR

U slučaju požara: za gašenje rabiti …

▼M4

 

IT

In caso d’incendio: utilizzare…per estinguere.

 

LV

Ugunsgrēka gadījumā: dzēšanai izmantojiet …

 

LT

Gaisro atveju: gesinimui naudoti …

 

HU

Tűz esetén: oltásra …használandó.

 

MT

F’każ ta’ nar: Uża… biex titfi.

 

NL

In geval van brand: blussen met …

 

PL

W przypadku pożaru: Użyć… do gaszenia.

 

PT

Em caso de incêndio: para extinguir utilizar….

 

RO

În caz de incendiu: a se utiliza… pentru a stinge.

 

SK

V prípade požiaru: Na hasenie použite…

 

SL

Ob požaru: Za gašenje se uporabi …

 

FI

Tulipalon sattuessa: Käytä palon sammuttamiseen…

 

SV

Vid brand: Släck med…

▼M12



P301 + P330 + P331

Valoda

 

 

BG

ПРИ ПОГЛЪЩАНЕ: изплакнете устата. НЕ предизвиквайте повръщане.

 

ES

EN CASO DE INGESTIÓN: Enjuagar la boca. NO provocar el vómito.

 

CS

PŘI POŽITÍ: Vypláchněte ústa. NEVYVOLÁVEJTE zvracení.

 

DA

I TILFÆLDE AF INDTAGELSE: Skyl munden. Fremkald IKKE opkastning.

 

DE

BEI VERSCHLUCKEN: Mund ausspülen. KEIN Erbrechen herbeiführen.

 

ET

ALLANEELAMISE KORRAL: loputada suud. MITTE kutsuda esile oksendamist.

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΚΑΤΑΠΟΣΗΣ: Ξεπλύνετε το στόμα. ΜΗΝ προκαλέσετε εμετό.

 

EN

IF SWALLOWED: Rinse mouth. Do NOT induce vomiting.

 

FR

EN CAS D'INGESTION: Rincer la bouche. NE PAS faire vomir.

 

GA

MÁ SHLOGTAR: Sruthlaítear an béal. NÁ spreagtar urlacan.

 

HR

AKO SE PROGUTA: isprati usta. NE izazivati povraćanje.

 

IT

IN CASO DI INGESTIONE: sciacquare la bocca. NON provocare il vomito.

 

LV

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: Izskalot muti. NEIZRAISĪT vemšanu.

 

LT

PRARIJUS: išskalauti burną. NESKATINTI vėmimo.

 

HU

LENYELÉS ESETÉN: A szájat ki kell öblíteni. TILOS hánytatni.

 

MT

JEKK JINBELA': Laħlaħ il-ħalq. TIPPROVOKAX ir-remettar.

 

NL

NA INSLIKKEN: de mond spoelen. GEEN braken opwekken.

 

PL

W PRZYPADKU POŁKNIĘCIA: wypłukać usta. NIE wywoływać wymiotów.

 

PT

EM CASO DE INGESTÃO: Enxaguar a boca. NÃO provocar o vómito.

 

RO

ÎN CAZ DE ÎNGHIȚIRE: Clătiți gura. NU provocați voma.

 

SK

PO POŽITÍ: vypláchnite ústa. NEVYVOLÁVAJTE zvracanie.

 

SL

PRI ZAUŽITJU: Izprati usta. Ne izzivati bruhanja.

 

FI

JOS KEMIKAALIA ON NIELTY: Huuhdo suu. EI saa oksennuttaa.

 

SV

VID FÖRTÄRING: Skölj munnen. Framkalla INTE kräkning.



P302 + P335 + P334

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С КОЖАТА: отстранете от кожата посипаните частици. Потопете в хладка вода [или сложете мокри компреси].

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA PIEL: Cepillar las partículas sueltas depositadas en la piel; sumergir en agua fría [o envolver en vendas húmedas].

 

CS

PŘI STYKU S KŮŽÍ: Volné částečky odstraňte z kůže. Ponořte do studené vody [nebo zabalte do vlhkého obvazu].

 

DA

VED KONTAKT MED HUDEN: Børst løse partikler bort fra huden. Hold under koldt vand [eller anvend våde omslag].

 

DE

BEI BERÜHRUNG MIT DER HAUT: Lose Partikel von der Haut abbürsten. In kaltes Wasser tauchen [oder nassen Verband anlegen].

 

ET

NAHALE SATTUMISE KORRAL: pühkida lahtised osakesed nahalt maha. Hoida jahedas vees [või panna peale niiske kompress].

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΟ ΔΕΡΜΑ: Αφαιρέστε προσεκτικά τα σωματίδια που έχουν μείνει στο δέρμα με μια βούρτσα. Βυθίστε σε δροσερό νερό [ή τυλίξτε με βρεγμένους επιδέσμους].

 

EN

IF ON SKIN: Brush off loose particles from skin. Immerse in cool water [or wrap in wet bandages].

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LA PEAU: Enlever avec précaution les particules déposées sur la peau. Rincer à l'eau fraîche [ou poser une compresse humide].

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS AN gCRAICEANN: Glan cáithníní scaoilte den chraiceann. Tum in uisce fionnuar [nó cuir bréid fliuch air].

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM: izmesti zaostale čestice s kože. Uroniti u hladnu vodu [ili omotati vlažnim zavojem].

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON LA PELLE: rimuovere le particelle depositate sulla pelle. Immergere in acqua fredda [o avvolgere con un bendaggio umido].

 

LV

SASKARĒ AR ĀDU: Noslaucīt brīvās daļiņas no ādas. Iegremdēt vēsā ūdenī [vai ietīt mitros apsējos].

 

LT

PATEKUS ANT ODOS: neprilipusias daleles nuvalyti nuo odos. Įmerkti į vėsų vandenį [arba apvynioti šlapiais tvarsčiais].

 

HU

HA BŐRRE KERÜL: A bőrre lazán tapadó szemcséket óvatosan le kell kefélni. Hideg vízzel [vagy nedves kötéssel] kell hűteni.

 

MT

JEKK FUQ IL-ĠILDA: Farfar il-frak mhux imwaħħal minn mal-ġilda. Daħħal fl-ilma frisk [jew kebbeb f'faxex imxarrbin].

 

NL

BIJ CONTACT MET DE HUID: losse deeltjes van de huid afvegen. In koud water onderdompelen [of nat verband aanbrengen].

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU ZE SKÓRĄ: Niezwiązaną pozostałość strzepnąć ze skóry. Zanurzyć w zimnej wodzie [lub owinąć mokrym bandażem].

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A PELE: Sacudir da pele as partículas soltas. Mergulhar em água fria [ou aplicar compressas húmidas].

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU PIELEA: Îndepărtați particulele depuse pe piele. Introduceți în apă rece [sau acoperiți cu o compresă umedă].

 

SK

PRI KONTAKTE S POKOŽKOU: Z pokožky oprášte sypké čiastočky. Ponorte do studenej vody [alebo obviažte mokrými obväzmi].

 

SL

PRI STIKU S KOŽO: S krtačo odstraniti razsute delce s kože. Potopiti v hladno vodo [ali zaviti v mokre povoje].

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU IHOLLE: Poista irtohiukkaset iholta. Upota kylmään veteen [tai kääri märkiin siteisiin].

 

SV

VID HUDKONTAKT: Borsta bort lösa partiklar från huden. Skölj under kallt vatten [eller använd våta omslag].



P303 + P361 + P353

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С КОЖАТА (или косата): незабавно свалете цялото замърсено облекло. Облейте кожата с вода [или вземете душ].

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LA PIEL (o el pelo): Quitar inmediatamente toda la ropa contaminada. Enjuagar la piel con agua [o ducharse].

 

CS

PŘI STYKU S KŮŽÍ (nebo s vlasy): Veškeré kontaminované části oděvu okamžitě svlékněte. Opláchněte kůži vodou [nebo osprchujte].

 

DA

VED KONTAKT MED HUDEN (eller håret): Tilsmudset tøj tages straks af/fjernes. Skyl [eller brus] huden med vand.

 

DE

BEI BERÜHRUNG MIT DER HAUT (oder dem Haar): Alle kontaminierten Kleidungsstücke sofort ausziehen. Haut mit Wasser abwaschen [oder duschen].

 

ET

NAHALE (või juustele) SATTUMISE KORRAL: kõik saastunud rõivad viivitamata seljast võtta. Loputada nahka veega [või loputada duši all].

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΟ ΔΕΡΜΑ (ή με τα μαλλιά): Βγάλτε αμέσως όλα τα μολυσμένα ρούχα. Ξεπλύνετε την επιδερμίδα με νερό [ή στο ντους].

 

EN

IF ON SKIN (or hair): Take off immediately all contaminated clothing. Rinse skin with water [or shower].

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LA PEAU (ou les cheveux): Enlever immédiatement tous les vêtements contaminés. Rincer la peau à l'eau [ou se doucher].

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS AN gCRAICEANN (nó le gruaig): Bain díot láithreach na héadaí éillithe go léir. Sruthlaítear an craiceann le huisce [nó glac cithfholcadh].

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S KOŽOM (ili kosom): odmah skinuti svu zagađenu odjeću. Isprati kožu vodom [ili tuširanjem].

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON LA PELLE (o con i capelli): togliersi di dosso immediatamente tutti gli indumenti contaminati. Sciacquare la pelle [o fare una doccia].

 

LV

SASKARĒ AR ĀDU (vai matiem): Nekavējoties novilkt visu piesārņoto apģērbu. Noskalot ādu ar ūdeni [vai iet dušā].

 

LT

PATEKUS ANT ODOS (arba plaukų): nedelsiant nuvilkti visus užterštus drabužius. Odą nuplauti vandeniu [arba čiurkšle].

 

HU

HA BŐRRE (vagy hajra) KERÜL: Az összes szennyezett ruhadarabot azonnal le kell vetni. A bőrt le kell öblíteni vízzel [vagy zuhanyozás].

 

MT

JEKK FUQ IL-ĠILDA (jew ix-xagħar): Inża' minnufih l-ilbies kontaminat. Laħlaħ il-ġilda bl-ilma [jew bix-xawer].

 

NL

BIJ CONTACT MET DE HUID (of het haar): verontreinigde kleding onmiddellijk uittrekken. Huid met water afspoelen [of afdouchen].

 

PL

W PRZYPADKU KONTAKTU ZE SKÓRĄ (lub z włosami): Natychmiast zdjąć całą zanieczyszczoną odzież. Spłukać skórę pod strumieniem wody [lub prysznicem].

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM A PELE (ou o cabelo): Retirar imediatamente toda a roupa contaminada. Enxaguar a pele com água [ou tomar um duche].

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU PIELEA (sau cu părul): Scoateți imediat toată îmbrăcămintea contaminată. Clătiți pielea cu apă [sau faceți duș].

 

SK

PRI KONTAKTE S POKOŽKOU (alebo vlasmi): Vyzlečte všetky kontaminované časti odevu. Pokožku ihneď opláchnite vodou [alebo sprchou].

 

SL

PRI STIKU S KOŽO (ali lasmi): Takoj sleči vsa kontaminirana oblačila. Kožo izprati z vodo [ali prho].

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU IHOLLE (tai hiuksiin): Riisu saastunut vaatetus välittömästi. Huuhdo iho vedellä [tai suihkuta].

 

SV

VID HUDKONTAKT (även håret): Ta omedelbart av alla nedstänkta kläder. Skölj huden med vatten [eller duscha].



P305 + P351 + P338

Valoda

 

 

BG

ПРИ КОНТАКТ С ОЧИТЕ: промивайте внимателно с вода в продължение на няколко минути. Свалете контактните лещи, ако има такива и доколкото това е възможно. Продължете с изплакването.

 

ES

EN CASO DE CONTACTO CON LOS OJOS: Enjuagar con agua cuidadosamente durante varios minutos. Quitar las lentes de contacto cuando estén presentes y pueda hacerse con facilidad. Proseguir con el lavado.

 

CS

PŘI ZASAŽENÍ OČÍ: Několik minut opatrně vyplachujte vodou. Vyjměte kontaktní čočky, jsou-li nasazeny a pokud je lze vyjmout snadno. Pokračujte ve vyplachování.

 

DA

VED KONTAKT MED ØJNENE: Skyl forsigtigt med vand i flere minutter. Fjern eventuelle kontaktlinser, hvis dette kan gøres let. Fortsæt skylning.

 

DE

BEI KONTAKT MIT DEN AUGEN: Einige Minuten lang behutsam mit Wasser spülen. Eventuell vorhandene Kontaktlinsen nach Möglichkeit entfernen. Weiter spülen.

 

ET

SILMA SATTUMISE KORRAL: loputada mitme minuti jooksul ettevaatlikult veega. Eemaldada kontaktläätsed, kui neid kasutatakse ja kui neid on kerge eemaldada. Loputada veel kord.

 

EL

ΣΕ ΠΕΡΙΠΤΩΣΗ ΕΠΑΦΗΣ ΜΕ ΤΑ ΜΑΤΙΑ: Ξεπλύνετε προσεκτικά με νερό για αρκετά λεπτά. Αν υπάρχουν φακοί επαφής, αφαιρέστε τους, αν είναι εύκολο. Συνεχίστε να ξεπλένετε.

 

EN

IF IN EYES: Rinse cautiously with water for several minutes. Remove contact lenses, if present and easy to do. Continue rinsing.

 

FR

EN CAS DE CONTACT AVEC LES YEUX: Rincer avec précaution à l'eau pendant plusieurs minutes. Enlever les lentilles de contact si la victime en porte et si elles peuvent être facilement enlevées. Continuer à rincer.

 

GA

I gCÁS TEAGMHÁLA LEIS NA SÚILE: Sruthlaítear go cúramach le huisce ar feadh roinnt nóiméad. Tóg amach na tadhall-lionsaí, más ann dóibh agus más furasta é sin a dhéanamh. Lean den sruthlú.

 

HR

U SLUČAJU DODIRA S OČIMA: oprezno ispirati vodom nekoliko minuta. Ukloniti kontaktne leće ako ih nosite i ako se one lako uklanjaju. Nastaviti ispirati.

 

IT

IN CASO DI CONTATTO CON GLI OCCHI: sciacquare accuratamente per parecchi minuti. Togliere le eventuali lenti a contatto se è agevole farlo. Continuare a sciacquare.

 

LV

SASKARĒ AR ACĪM: Uzmanīgi izskalot ar ūdeni vairākas minūtes. Izņemt kontaktlēcas, ja tās ir ievietotas un ja to var vienkārši izdarīt. Turpināt skalot.

 

LT

PATEKUS Į AKIS: atsargiai plauti vandeniu kelias minutes. Išimti kontaktinius lęšius, jeigu jie yra ir jeigu lengvai galima tai padaryti. Toliau plauti akis.

 

HU

SZEMBE KERÜLÉS ESETÉN: Több percig tartó óvatos öblítés vízzel. Adott esetben a kontaktlencsék eltávolítása, ha könnyen megoldható. Az öblítés folytatása.

 

MT

JEKK JIDĦOL FL-GĦAJNEJN: Laħlaħ b'attenzjoni bl-ilma għal diversi minuti. Neħħi l-lentijiet tal-kuntatt, jekk ikun hemm u jkunu faċli biex tneħħihom. Kompli laħlaħ.

 

NL

BIJ CONTACT MET DE OGEN: voorzichtig afspoelen met water gedurende een aantal minuten; contactlenzen verwijderen, indien mogelijk; blijven spoelen.

 

PL

W PRZYPADKU DOSTANIA SIĘ DO OCZU: Ostrożnie płukać wodą przez kilka minut. Wyjąć soczewki kontaktowe, jeżeli są i można je łatwo usunąć. Nadal płukać.

 

PT

SE ENTRAR EM CONTACTO COM OS OLHOS: Enxaguar cuidadosamente com água durante vários minutos. Se usar lentes de contacto, retire-as, se tal lhe for possível. Continue a enxaguar.

 

RO

ÎN CAZ DE CONTACT CU OCHII: Clătiți cu atenție cu apă timp de mai multe minute. Scoateți lentilele de contact, dacă este cazul și dacă acest lucru se poate face cu ușurință. Continuați să clătiți.

 

SK

PO ZASIAHNUTÍ OČÍ: Niekoľko minút ich opatrne vyplachujte vodou. Ak používate kontaktné šošovky a je to možné, odstráňte ich. Pokračujte vo vyplachovaní.

 

SL

PRI STIKU Z OČMI: Previdno izpirati z vodo nekaj minut. Odstranite kontaktne leče, če jih imate in če to lahko storite brez težav. Nadaljujte z izpiranjem.

 

FI

JOS KEMIKAALIA JOUTUU SILMIIN: Huuhdo huolellisesti vedellä usean minuutin ajan. Poista mahdolliset piilolinssit, jos sen voi tehdä helposti. Jatka huuhtomista.

 

SV

VID KONTAKT MED ÖGONEN: Skölj försiktigt med vatten i flera minuter. Ta ur eventuella kontaktlinser om det går lätt. Fortsätt att skölja.

▼M12 —————

▼B



P370 + P380 + P375

Valoda

 

 

BG

При пожар: Евакуирайте зоната. Гасете пожара от разстояние поради опасност от експлозия.

 

ES

En caso de incendio: Evacuar la zona. Luchar contra el incendio a distancia, dado el riesgo de explosión.

 

CS

V případě požáru: Vykliďte prostor. Kvůli nebezpečí výbuchu haste z dostatečné vzdálenosti.

 

DA

Ved brand: Evakuer området. Bekæmp branden på afstand på grund af eksplosionsfare.

 

DE

Bei Brand: Umgebung räumen. Wegen Explosionsgefahr Brand aus der Entfernung bekämpfen.

 

ET

Tulekahju korral: ala evakueerida. Plahvatusohu tõttu teha kustutustöid eemalt.

 

EL

Σε περίπτωση πυρκαγιάς: Εκκενώστε την περιοχή. Προσπαθήστε να σβήσετε την πυρκαγιά από απόσταση, επειδή υπάρχει κίνδυνος έκρηξης.

 

EN

In case of fire: Evacuate area. Fight fire remotely due to the risk of explosion.

 

FR

En cas d'incendie: évacuer la zone. Combattre l'incendie à distance à cause du risque d'explosion.

 

GA

I gcás dóiteáin: Aslonnaigh gach duine as an limistéar. Téigh i gcianghleic leis an dóiteán mar gheall ar an mbaol pléasctha.

▼M5

 

HR

U slučaju požara: evakuirati područje. Gasiti s veće udaljenosti zbog opasnosti od eksplozije.

▼B

 

IT

In caso di incendio: evacuare la zona. Rischio di esplosione. Utilizzare i mezzi estinguenti a grande distanza.

 

LV

Ugunsgrēka gadījumā: evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

 

LT

Gaisro atveju: evakuoti zoną. Gaisrą gesinti iš toli dėl sprogimo pavojaus.

 

HU

Tűz esetén: Ki kell üríteni a területet. A tűz oltását robbanásveszély miatt távolból kell végezni.

 

MT

F'każ ta' nar: Evakwa ż-żona. Itfi n-nar mill-bogħod minħabba r-riskju ta' splużjoni.

 

NL

In geval van brand: evacueren. Op afstand blussen omwille van ontploffingsgevaar.

 

PL

W przypadku pożaru: Ewakuować teren. Z powodu ryzyka wybuchu gasić pożar z odległości.

 

PT

Em caso de incêndio: evacuar a zona. Combater o incêndio à distância, devido ao risco de explosão.

 

RO

În caz de incendiu: evacuați zona. Stingeți incendiul de la distanță din cauza pericolului de explozie.

 

SK

V prípade požiaru: priestory evakuujte. Z dôvodu nebezpečenstva výbuchu požiar haste z diaľky.

 

SL

Ob požaru: izprazniti območje. Gasiti z večje razdalje zaradi nevarnosti eksplozije.

 

FI

Tulipalon sattuessa: Evakuoi alue. Sammuta palo etäältä räjähdysvaaran takia.

 

SV

Vid brand: Utrym området. Bekämpa branden på avstånd på grund av explosionsrisken.



P371 + P380 + P375

Valoda

 

 

BG

При голям пожар и значителни количества: Евакуирайте зоната. Гасете пожара от разстояние поради опасност от експлозия.

 

ES

En caso de incendio importante y en grandes cantidades: Evacuar la zona. Luchar contra el incendio a distancia, dado el riesgo de explosión.

 

CS

V případě velkého požáru a velkého množství: Vykliďte prostor. Kvůli nebezpečí výbuchu haste z dostatečné vzdálenosti.

 

DA

Ved større brand og store mængder: Evakuer området. Bekæmp branden på afstand på grund af eksplosionsfare.

 

DE

Bei Großbrand und großen Mengen: Umgebung räumen. Wegen Explosionsgefahr Brand aus der Entfernung bekämpfen.

 

ET

Suure tulekahju korral ning kui on tegemist suurte kogustega: ala evakueerida. Plahvatusohu tõttu teha kustutustöid eemalt.

 

EL

Σε περίπτωση σοβαρής πυρκαγιάς και εάν πρόκειται για μεγάλες ποσότητες: Εκκενώστε την περιοχή. Προσπαθήστε να σβήσετε την πυρκαγιά από απόσταση, επειδή υπάρχει κίνδυνος έκρηξης.

 

EN

In case of major fire and large quantities: Evacuate area. Fight fire remotely due to the risk of explosion.

 

FR

En cas d'incendie important et s'il s'agit de grandes quantités: évacuer la zone. Combattre l'incendie à distance à cause du risque d'explosion.

 

GA

I gcás mórdhóiteáin agus mórchainníochtaí: Aslonnaigh gach duine as an limistéar. Téigh i gcianghleic leis an dóiteán mar gheall ar an mbaol pléasctha.

▼M5

 

HR

U slučaju velikog požara i velikih količina: evakuirati područje. Gasiti s veće udaljenosti zbog opasnosti od eksplozije.

▼B

 

IT

In caso di incendio grave e di grandi quantità: evacuare la zona. Rischio di esplosione. Utilizzare i mezzi estinguenti a grande distanza.

 

LV

Ugunsgrēka vai liela apjoma gadījumā: evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

 

LT

Didelio gaisro ir didelių kiekių atveju: evakuoti zoną. Gaisrą gesinti iš toli dėl sprogimo pavojaus.

 

HU

Nagyobb tűz és nagy mennyiség esetén: Ki kell üríteni a területet. A tűz oltását robbanásveszély miatt távolból kell végezni.

 

MT

F'każ ta' nar kbir u kwantitajiet kbar: Evakwa ż-żona. Itfi n-nar mill-bogħod minħabba r-riskju ta' splużjoni.

 

NL

In geval van grote brand en grote hoeveelheden: evacueren. Op afstand blussen omwille van ontploffingsgevaar.

 

PL

W przypadku poważnego pożaru i dużych ilości: Ewakuować teren. Z powodu ryzyka wybuchu gasić pożar z odległości.

 

PT

Em caso de incêndio importante e de grandes quantidades: evacuar a zona. Combater o incêndio à distância, devido ao risco de explosão.

 

RO

În caz de incendiu de proporții și de cantități mari de produs: evacuați zona. Stingeți incendiul de la distanță din cauza pericolului de explozie.

 

SK

V prípade veľkého požiaru a značného množstva: priestory evakuujte. Z dôvodu nebezpečenstva výbuchu požiar haste z diaľky.

 

SL

Ob velikem požaru in velikih količinah: izprazniti območje. Gasiti z večje razdalje zaradi nevarnosti eksplozije.

 

FI

Jos tulipalo ja ainemäärät ovat suuret: Evakuoi alue. Sammuta palo etäältä räjähdysvaaran takia.

 

SV

Vid större brand och stora mängder: Utrym området. Bekämpa branden på avstånd på grund av explosionsrisken.

▼M12



P370 + P372 + P380[+ P373]

Valoda

 

 

BG

При пожар: опасност от експлозия. Евакуирайте зоната. НЕ се опитвайте да гасите пожара, ако огънят наближи експлозиви.

 

ES

En caso de incendio: Riesgo de explosión. Evacuar la zona. NO combatir el incendio cuando este afecte a la carga.

 

CS

V případě požáru: Nebezpečí výbuchu. Vykliďte prostor. Požár NEHASTE, dostane-li se k výbušninám.

 

DA

Ved brand: Eksplosionsfare. Evakuer området. BEKÆMP IKKE branden, hvis denne når eksplosiverne.

 

DE

Bei Brand: Explosionsgefahr. Umgebung räumen. KEINE Brandbekämpfung, wenn das Feuer explosive Stoffe/Gemische/Erzeugnisse erreicht.

 

ET

Tulekahju korral: plahvatusoht. Ala evakueerida. Kui tuli jõuab lõhkeaineteni, MITTE teha kustutustöid.

 

EL

Σε περίπτωση πυρκαγιάς: Κίνδυνος έκρηξης. Εκκενώστε την περιοχή. ΜΗΝ προσπαθείτε να σβήσετε την πυρκαγιά, όταν η φωτιά πλησιάζει σε εκρηκτικά.

 

EN

In case of fire: Explosion risk. Evacuate area. DO NOT fight fire when fire reaches explosives.

 

FR

En cas d'incendie: Risque d'explosion. Évacuer la zone. NE PAS combattre l'incendie lorsque le feu atteint les explosifs.

 

GA

I gcás dóiteáin: Baol pléasctha. Aslonnaigh gach duine as an limistéar. NÁ DÉAN an dóiteán a chomhrac má shroicheann sé pléascáin.

 

HR

U slučaju požara: opasnost od eksplozije. Evakuirati područje. NE gasiti vatru kada plamen zahvati eksplozive.

 

IT

Rischio di esplosione in caso di incendio. Evacuare la zona. NON utilizzare mezzi estinguenti se l'incendio raggiunge materiali esplosivi.

 

LV

Ugunsgrēka gadījumā: Eksplozijas risks. Evakuēt zonu. NECENSTIES dzēst ugunsgrēku, ja uguns piekļūst sprādzienbīstamām vielām.

 

LT

Gaisro atveju: sprogimo pavojus. Evakuoti zoną. NEGESINTI gaisro, jeigu ugnis pasiekia sprogmenis.

 

HU

Tűz esetén: Robbanásveszély. A területet ki kell üríteni. TILOS a tűz oltása, ha az robbanóanyagra átterjedt.

 

MT

F'każ ta' nar: Riskju ta' splużjoni. Evakwa ż-żona. TIPPRUVAX TITFI n-nar meta n-nar jilħaq l-isplussivi.

 

NL

In geval van brand: ontploffingsgevaar. Evacueren. NIET blussen wanneer het vuur de ontplofbare stoffen bereikt.

 

PL

W przypadku pożaru: Zagrożenie wybuchem. Ewakuować teren. NIE gasić pożaru, jeżeli ogień dosięgnie materiały wybuchowe.

 

PT

Em caso de incêndio: Risco de explosão. Evacuar a zona. Se o fogo atingir os explosivos, NÃO tentar combatê-lo.

 

RO

În caz de incendiu: Risc de explozie. Evacuați zona. NU încercați să stingeți incendiul atunci când focul a ajuns la explozivi.

 

SK

V prípade požiaru: Riziko výbuchu. Priestory evakuujte. Požiar NEHASTE, ak sa oheň priblížil k výbušninám.

 

SL

Ob požaru: Nevarnost eksplozije. Izprazniti območje. NE gasiti, ko ogenj doseže eksploziv.

 

FI

Tulipalon sattuessa: Räjähdysvaara. Evakuoi alue. Tulta EI SAA yrittää sammuttaa sen saavutettua räjähteet.

 

SV

Vid brand: Explosionsrisk. Utrym området. Försök INTE bekämpa branden när den når explosiva varor.



P370 + P380 + P375[+ P378]

Valoda

 

 

BG

При пожар: евакуирайте зоната. Гасете пожара от разстояние поради опасност от експлозия. [Използвайте…, за да загасите].

 

ES

En caso de incendio: Evacuar la zona. Combatir el incendio a distancia, debido al riesgo de explosión. [Utilizar … en la extinción].

 

CS

V případě požáru: Vykliďte prostor. Kvůli nebezpečí výbuchu haste z dostatečné vzdálenosti. [K uhašení použijte …].

 

DA

Ved brand: Evakuer området. Bekæmp branden på afstand på grund af eksplosionsfare. [Anvend … til brandslukning].

 

DE

Bei Brand: Umgebung räumen. Wegen Explosionsgefahr Brand aus der Entfernung bekämpfen. [… zum Löschen verwenden.]

 

ET

Tulekahju korral: ala evakueerida. Plahvatusohu tõttu teha kustutustöid eemalt. [Kustutamiseks kasutada ….].

 

EL

Σε περίπτωση πυρκαγιάς: Εκκενώστε την περιοχή. Προσπαθήστε να σβήσετε την πυρκαγιά από απόσταση, επειδή υπάρχει κίνδυνος έκρηξης [Χρησιμοποιήστε … για την κατάσβεση].

 

EN

In case of fire: Evacuate area. Fight fire remotely due to the risk of explosion. [Use … to extinguish].

 

FR

En cas d'incendie: Évacuer la zone. Combattre l'incendie à distance à cause du risque d'explosion. [Utiliser … pour l'extinction].

 

GA

I gcás dóiteáin: Aslonnaigh gach duine as an limistéar. Téigh i gcianghleic leis an dóiteán mar gheall ar an mbaol pléasctha. [Úsáid … le haghaidh múchta].

 

HR

U slučaju požara: evakuirati područje. Gasiti s veće udaljenosti zbog opasnosti od eksplozije. [Za gašenje rabiti…].

 

IT

In caso di incendio: evacuare la zona. Rischio di esplosione. Utilizzare i mezzi estinguenti a grande distanza. [Estinguere con…].

 

LV

Ugunsgrēka gadījumā: Evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ. [Dzēšanai izmantojiet…].

 

LT

Gaisro atveju: evakuoti zoną. Gaisrą gesinti iš toli dėl sprogimo pavojaus. [Gesinimui naudoti …].

 

HU

Tűz esetén: A területet ki kell üríteni. A tűz oltását robbanásveszély miatt távolból kell végezni. [Az oltáshoz … használandó].

 

MT

F'każ ta' nar: Evakwa ż-żona. Itfi n-nar mill-bogħod minħabba r-riskju ta' splużjoni. [Uża … biex titfi].

 

NL

In geval van brand: evacueren. Op afstand blussen in verband met ontploffingsgevaar. [Blussen met …].

 

PL

W przypadku pożaru: Ewakuować teren. Z powodu ryzyka wybuchu gasić pożar z odległości. [Użyć … do gaszenia].

 

PT

Em caso de incêndio: Evacuar a zona. Combater o incêndio à distância, devido ao risco de explosão. [Para extinguir utilizar…].

 

RO

În caz de incendiu: Evacuați zona. Stingeți incendiul de la distanță din cauza pericolului de explozie. [Utilizați … pentru stingere].

 

SK

V prípade požiaru: Priestory evakuujte. Z dôvodu nebezpečenstva výbuchu požiar haste z diaľky. [Na hasenie použite…].

 

SL

Ob požaru: Izprazniti območje. Gasiti z večje razdalje zaradi nevarnosti eksplozije. [Za gašenje uporabiti …].

 

FI

Tulipalon sattuessa: Evakuoi alue. Sammuta palo etäältä räjähdysvaaran takia. [Käytä palon sammuttamiseen …].

 

SV

Vid brand: Utrym området. Bekämpa branden på avstånd på grund av explosionsrisken. [Släck med …].

▼B



1.4. tabula

Drošības uzraksti. Glabāšana

▼M12

P401

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява съгласно…

 

ES

Almacenar conforme a … .

 

CS

Skladujte v souladu s … .

 

DA

Opbevares i overensstemmelse med … .

 

DE

Aufbewahren gemäß … .

 

ET

Hoida kooskõlas … .

 

EL

Αποθηκεύεται σύμφωνα με… .

 

EN

Store in accordance with… .

 

FR

Stocker conformément à… .

 

GA

Stóráil i gcomhréir le… .

 

HR

Skladištiti u skladu s…

 

IT

Conservare secondo… .

 

LV

Glabāt saskaņā ar … .

 

LT

Laikyti, vadovaujantis…

 

HU

A … -nak/-nek megfelelően tárolandó.

 

MT

Aħżen skont… .

 

NL

Overeenkomstig … bewaren.

 

PL

Przechowywać zgodnie z … .

 

PT

Armazenar em conformidade com… .

 

RO

A se depozita în conformitate cu… .

 

SK

Skladujte v súlade s… .

 

SL

Hraniti v skladu s/z… .

 

FI

Varastoi … mukaisesti.

 

SV

Förvaras enligt … .



P402

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява на сухо място.

 

ES

Almacenar en un lugar seco.

 

CS

Skladujte na suchém místě.

 

DA

Opbevares et tørt sted.

 

DE

An einem trockenen Ort aufbewahren.

 

ET

Hoida kuivas.

 

EL

Αποθηκεύεται σε στεγνό μέρος.

 

EN

Store in a dry place.

 

FR

Stocker dans un endroit sec.

 

GA

Stóráil in áit thirim.

▼M5

 

HR

Skladištiti na suhom mjestu.

▼B

 

IT

Conservare in luogo asciutto.

 

LV

Glabāt sausā vietā.

 

LT

Laikyti sausoje vietoje.

 

HU

Száraz helyen tárolandó.

 

MT

Aħżen f'post niexef.

 

NL

Op een droge plaats bewaren.

 

PL

Przechowywać w suchym miejscu.

 

PT

Armazenar em local seco.

 

RO

A se depozita într-un loc uscat.

 

SK

Uchovávajte na suchom mieste.

 

SL

Hraniti na suhem.

 

FI

Varastoi kuivassa paikassa.

 

SV

Förvaras torrt.



P403

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява на добре проветриво място.

 

ES

Almacenar en un lugar bien ventilado.

 

CS

Skladujte na dobře větraném místě.

 

DA

Opbevares på et godt ventileret sted.

 

DE

An einem gut belüfteten Ort aufbewahren.

 

ET

Hoida hästi ventileeritavas kohas.

 

EL

Αποθηκεύεται σε καλά αεριζόμενο χώρο.

 

EN

Store in a well-ventilated place.

 

FR

Stocker dans un endroit bien ventilé.

 

GA

Stóráil in áit dhea-aeráilte.

▼M5

 

HR

Skladištiti na dobro prozračenom mjestu.

▼B

 

IT

Conservare in luogo ben ventilato.

 

LV

Glabāt labi vēdināmā vietā.

 

LT

Laikyti gerai vėdinamoje vietoje.

 

HU

Jól szellőző helyen tárolandó.

 

MT

Aħżen f'post b'ventilazzjoni tajba.

 

NL

Op een goed geventileerde plaats bewaren.

 

PL

Przechowywać w dobrze wentylowanym miejscu.

 

PT

Armazenar em local bem ventilado.

 

RO

A se depozita într-un spațiu bine ventilat.

 

SK

Uchovávajte na dobre vetranom mieste.

 

SL

Hraniti na dobro prezračevanem mestu.

 

FI

Varastoi paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto.

 

SV

Förvaras på väl ventilerad plats.



P404

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява в затворен съд.

 

ES

Almacenar en un recipiente cerrado.

 

CS

Skladujte v uzavřeném obalu.

 

DA

Opbevares i en lukket beholder.

 

DE

In einem geschlossenen Behälter aufbewahren.

 

ET

Hoida suletud mahutis.

 

EL

Φυλάσσεται σε κλειστό περιέκτη.

 

EN

Store in a closed container.

 

FR

Stocker dans un récipient fermé.

 

GA

Stóráil i gcoimeádán iata.

▼M5

 

HR

Skladištiti u zatvorenom spremniku.

▼B

 

IT

Conservare in un recipiente chiuso.

 

LV

Glabāt slēgtā tvertnē.

 

LT

Laikyti uždaroje talpykloje.

 

HU

Zárt edényben tárolandó.

 

MT

Aħżen f'kontenitur magħluq.

 

NL

In gesloten verpakking bewaren.

 

PL

Przechowywać w zamkniętym pojemniku.

 

PT

Armazenar em recipiente fechado.

 

RO

A se depozita într-un recipient închis.

 

SK

Uchovávajte v uzavretej nádobe.

 

SL

Hraniti v zaprti posodi.

 

FI

Varastoi suljettuna.

 

SV

Förvaras i sluten behållare.



P405

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява под ключ.

 

ES

Guardar bajo llave.

 

CS

Skladujte uzamčené.

 

DA

Opbevares under lås.

 

DE

Unter Verschluss aufbewahren.

 

ET

Hoida lukustatult.

 

EL

Φυλάσσεται κλειδωμένο.

 

EN

Store locked up.

 

FR

Garder sous clef.

 

GA

Stóráil faoi ghlas.

▼M5

 

HR

Skladištiti pod ključem.

▼B

 

IT

Conservare sotto chiave.

 

LV

Glabāt slēgtā veidā.

 

LT

Laikyti užrakintą.

 

HU

Elzárva tárolandó.

 

MT

Aħżen f'post imsakkar.

 

NL

Achter slot bewaren.

 

PL

Przechowywać pod zamknięciem.

 

PT

Armazenar em local fechado à chave.

 

RO

A se depozita sub cheie.

 

SK

Uchovávajte uzamknuté.

 

SL

Hraniti zaklenjeno.

 

FI

Varastoi lukitussa tilassa.

 

SV

Förvaras inlåst.

▼M12



P406

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява в устойчив на разяждане съд/… съд с устойчива вътрешна облицовка.

 

ES

Almacenar en un recipiente resistente a la corrosión /… en un recipiente con revestimiento interior resistente.

 

CS

Skladujte v obalu odolném proti korozi/… s odolnou vnitřní vrstvou.

 

DA

Opbevares i ætsningsbestandig/… beholder med modstandsdygtig foring.

 

DE

In korrosionsbeständigem/… Behälter mit korrosionsbeständiger Innenauskleidung aufbewahren.

 

ET

Hoida sööbekindlas/…sööbekindla sisevooderdisega mahutis.

 

EL

Αποθηκεύεται σε ανθεκτικό στη διάβρωση/… περιέκτη με ανθεκτική εσωτερική επένδυση.

 

EN

Store in a corrosion resistant/… container with a resistant inner liner.

 

FR

Stocker dans un récipient résistant à la corrosion/… avec doublure intérieure.

 

GA

Stóráil i gcoimeádán/ … frithchreimneach le líneáil fhrithchreimneach laistigh.

 

HR

Skladištiti u spremniku otpornom na nagrizanje / … s otpornom unutarnjom oblogom.

 

IT

Conservare in recipiente resistente alla corrosione/… provvisto di rivestimento interno resistente.

 

LV

Glabāt korozijizturīgā/… tvertnē ar iekšējo pretkorozijas izolāciju.

 

LT

Laikyti korozijai atsparioje talpykloje/…, turinčioje atsparią vidinę dangą.

 

HU

Saválló/saválló bélésű … edényben tárolandó.

 

MT

Aħżen f'post reżistenti għall-korrużjoni /… kontenitur li huwa infurrat minn ġewwa b'materjal reżistenti.

 

NL

In corrosiebestendige/… houder met corrosiebestendige binnenbekleding bewaren.

 

PL

Przechowywać w pojemniku odpornym na korozję /… o odpornej powłoce wewnętrznej.

 

PT

Armazenar num recipiente resistente à corrosão/… com um revestimento interior resistente.

 

RO

A se depozita într-un recipient rezistent la coroziune/recipient din… cu dublură interioară rezistentă la coroziune.

 

SK

Uchovávajte v nádobe odolnej proti korózii/… nádobe s odolnou vnútornou vrstvou.

 

SL

Hraniti v posodi, odporni proti koroziji/…, z odporno notranjo oblogo.

 

FI

Varastoi syöpymättömässä/… säiliössä, jossa on kestävä sisävuoraus.

 

SV

Förvaras i korrosionsbeständig/… behållare med beständigt innerhölje.



P407

Valoda

 

 

BG

Да се остави въздушно пространство между купчините или палетите.

 

ES

Dejar un espacio de aire entre las pilas o bandejas.

 

CS

Mezi stohy nebo paletami ponechte vzduchovou mezeru.

 

DA

Opbevares med luftmellemrum mellem stakkene/pallerne.

 

DE

Luftspalt zwischen Stapeln oder Paletten lassen.

 

ET

Jätta virnade või kaubaaluste vahele õhuvahe.

 

EL

Να υπάρχει κενό αέρος μεταξύ των σωρών ή παλετών.

 

EN

Maintain air gap between stacks or pallets.

 

FR

Maintenir un intervalle d'air entre les piles ou les palettes.

 

GA

Coimeád bearna aeir idir cruacha nó idir pailléid.

 

HR

Osigurati razmak između polica ili paleta.

 

IT

Mantenere uno spazio libero tra gli scaffali o i pallet.

 

LV

Saglabāt gaisa spraugu starp krāvumiem vai paletēm.

 

LT

Palikti oro tarpą tarp eilių arba palečių.

 

HU

A rakatok vagy raklapok között térközt kell hagyni.

 

MT

Ħalli l-arja tgħaddi bejn l-imniezel jew il-palits.

 

NL

Ruimte laten tussen stapels of pallets.

 

PL

Zachować szczelinę powietrzną pomiędzy stosami lub paletami.

 

PT

Respeitar as distâncias mínimas entre pilhas ou paletes.

 

RO

Păstrați un spațiu gol între stive sau paleți.

 

SK

Medzi regálmi alebo paletami ponechajte vzduchovú medzeru.

 

SL

Ohraniti zračno režo med skladi ali paletami.

 

FI

Jätä pinojen tai kuormalavojen väliin ilmarako.

 

SV

Se till att det finns luft mellan staplar eller pallar.

▼B



P410

Valoda

 

 

BG

Да се пази от пряка слънчева светлина.

 

ES

Proteger de la luz del sol.

 

CS

Chraňte před slunečním zářením.

 

DA

Beskyttes mod sollys.

 

DE

Vor Sonnenbestrahlung schützen.

 

ET

Hoida päikesevalguse eest.

 

EL

Να προστατεύεται από τις ηλιακές ακτίνες.

 

EN

Protect from sunlight.

 

FR

Protéger du rayonnement solaire.

 

GA

Cosain ó sholas na gréine.

▼M5

 

HR

Zaštititi od sunčevog svjetla.

▼B

 

IT

Proteggere dai raggi solari.

 

LV

Aizsargāt no saules gaismas.

 

LT

Saugoti nuo saulės šviesos.

 

HU

Napfénytől védendő.

 

MT

Ipproteġi mid-dawl tax-xemx.

 

NL

Tegen zonlicht beschermen.

 

PL

Chronić przed światłem słonecznym.

 

PT

Manter ao abrigo da luz solar.

 

RO

A se proteja de lumina solară.

 

SK

Chráňte pred slnečným žiarením.

 

SL

Zaščititi pred sončno svetlobo.

 

FI

Suojaa auringonvalolta.

 

SV

Skyddas från solljus.



P411

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява при температури, не по-високи от … oC/…oF.

 

ES

Almacenar a temperaturas no superiores a … oC/…oF.

 

CS

Skladujte při teplotě nepřesahující … oC/…oF.

 

DA

Opbevares ved en temperatur, som ikke overstiger … oC/…oF.

 

DE

►C6  Bei Temperaturen nicht über … oC/…oF aufbewahren. ◄

 

ET

Hoida temperatuuril mitte üle … oC/… oF.

 

EL

Αποθηκεύεται σε θερμοκρασίες που δεν υπερβαίνουν τους … oC/…oF.

 

EN

Store at temperatures not exceeding … oC/…oF.

 

FR

Stocker à une température ne dépassant pas … oC/… oF.

 

GA

Stóráil ag teocht nach airde ná … oC/…oF.

▼M5

 

HR

Skladištiti na temperaturi koja ne prelazi …oC/…oF.

▼B

 

IT

Conservare a temperature non superiori a … oC/…oF.

 

LV

Uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz … oC/…oF.

 

LT

Laikyti ne aukštesnėje kaip … oC/…oF temperatūroje.

 

HU

A tárolási hőmérséklet legfeljebb … oC/…oF lehet.

 

MT

Aħżen f'temperaturi li ma jeċċedux … oC/…oF.

 

NL

Bij maximaal … oC/…oF bewaren.

 

PL

Przechowywać w temperaturze nieprzekraczającej … oC/…oF.

 

PT

Armazenar a uma temperatura não superior a … oC/…oF.

 

RO

A se depozita la temperaturi care să nu depășească … oC/…oF.

 

SK

Uchovávajte pri teplotách do … oC/…oF

 

SL

Hraniti pri temperaturi do … oC/… oF.

 

FI

Varastoi alle … oC/…oF lämpötilassa.

 

SV

Förvaras vid högst … oC/…oF.



P412

Valoda

 

 

BG

Да не се излага на температури, по-високи от 50 oC/122oF.

 

ES

No exponer a temperaturas superiores a 50 oC/122oF.

 

CS

Nevystavujte teplotě přesahující 50 oC/122 oF.

 

DA

Må ikke udsættes for en temperatur, som overstiger 50 oC/122oF.

 

DE

►C6  Nicht Temperaturen über 50 oC/122 oF aussetzen. ◄

 

ET

Mitte hoida temperatuuril üle 50 oC/122 oF.

 

EL

Να μην εκτίθεται σε θερμοκρασίες που υπερβαίνουν τους 50 oC/122oF.

 

EN

Do not expose to temperatures exceeding 50 oC/122oF.

 

FR

Ne pas exposer à une température supérieure à 50 oC/122 oF.

 

GA

Ná nocht do theocht níos airde ná 50 oC/122oF.

▼M5

 

HR

Ne izlagati temperaturi višoj od 50 oC/122 oF.

▼B

 

IT

Non esporre a temperature superiori a 50 oC/122oF.

 

LV

Nepakļaut temperatūrai, kas pārsniedz 50 oC/122oF.

 

LT

Nelaikyti aukštesnėje kaip 50 oC/122oF temperatūroje.

 

HU

Nem érheti 50 oC/122oF hőmérsékletet meghaladó hő.

 

MT

Tesponix għal temperaturi li jeċċedu l-50 oC/122oF.

 

NL

Niet blootstellen aan temperaturen boven 50 oC/122oF.

 

PL

Nie wystawiać na działanie temperatury przekraczającej 50 oC/122 oF.

 

PT

Não expor a temperaturas superiores a 50 oC/122oF.

 

RO

Nu expuneți la temperaturi care depășesc 50 oC/122 oF.

 

SK

Nevystavujte teplotám nad 50 oC/122 oF.

 

SL

Ne izpostavljati temperaturam nad 50 oC/122 oF.

 

FI

Ei saa altistaa yli 50 oC/122 oF lämpötiloille.

 

SV

Får inte utsättas för temperaturer över 50 oC/122 oF.



P413

Valoda

 

 

BG

При насипни количества, по-големи от … kg/… фунта, да се съхранява при температури, не по-високи от … oC/…oF.

 

ES

Almacenar las cantidades a granel superiores a … kg/… lbs a temperaturas no superiores a … oC/…oF.

 

CS

Množství větší než … kg/… liber skladujte při teplotě nepřesahující … oC/…oF.

 

DA

Bulkmængder på over … kg/…lbs opbevares ved en temperatur, som ikke overstiger … oC/…oF.

 

DE

►C6  Schüttgut in Mengen von mehr als … kg/… lbs bei Temperaturen nicht über … oC/… oF aufbewahren. ◄

 

ET

Kogust, mis on suurem kui … kg/… naela, hoida temperatuuril mitte üle … oC/… oF.

 

EL

Οι σωροί χύδην με βάρος άνω των … kg/… lbs αποθηκεύονται σε θερμοκρασίες που δεν υπερβαίνουν τους … oC/…oF.

 

EN

Store bulk masses greater than … kg/… lbs at temperatures not exceeding … oC/…oF.

 

FR

Stocker les quantités en vrac de plus de … kg/… lb à une température ne dépassant pas … oC/… oF.

 

GA

Stóráil bulcmhaiseanna os cionn … kg/… lb ag teocht nach airde ná … oC/…oF.

▼M5

 

HR

Skladištiti količine veće od … kg/ … lbs na temperaturi koja ne prelazi … oC/… oF.

▼B

 

IT

Conservare le rinfuse di peso superiore a …kg/…lb a temperature non superiori a … oC/…oF.

 

LV

Lielus apjomus, kas pārsniedz … kg/… lbs, uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz … oC/…oF.

 

LT

Didesnius kaip … kg/… lbs medžiagos kiekius laikyti ne aukštesnėje kaip … oC/…oF temperatūroje.

 

HU

A … kg/… lb tömeget meghaladó ömlesztett anyag tárolási hőmérséklete legfeljebb … oC/…oF lehet.

 

MT

Aħżen il-kwantitajiet f'massa ta' akbar minn … kg/… lbs f'temperaturi ta' mhux aktar minn … oC/…oF.

 

NL

Bulkmateriaal, indien meer dan … kg/… lbs, bij temperaturen van maximaal … oC bewaren.

 

PL

Przechowywać luzem masy przekraczające … kg/… funtów w temperaturze nieprzekraczającej … oC/…oF.

 

PT

Armazenar quantidades a granel superiores a … kg/… lbs a uma temperatura não superior a … oC/…oF.

 

RO

Depozitați cantitățile în vrac mai mari de … kg/… lbs la temperaturi care să nu depășească … oC/…oF.

 

SK

Veľké množstvo s hmotnosťou nad … kg/… lbs uchovávajte pri teplote do … oC/…oF.

 

SL

Razsute količine, večje od … kg/… lbs, hraniti pri temperaturi do … oC/… oF.

 

FI

Säilytä yli … kg/…lbs painoinen irtotavara enintään … oC/…oF lämpötilassa.

 

SV

Bulkprodukter som väger mer än … kg/… lbs förvaras vid högst … oC/…oF.

▼M12



P420

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява отделно.

 

ES

Almacenar separadamente.

 

CS

Skladujte odděleně.

 

DA

Opbevares separat.

 

DE

Getrennt aufbewahren.

 

ET

Hoida eraldi.

 

EL

Αποθηκεύεται χωριστά.

 

EN

Store separately.

 

FR

Stocker séparément.

 

GA

Stóráil as féin.

 

HR

Skladištiti odvojeno.

 

IT

Conservare separatamente.

 

LV

Glabāt atsevišķi.

 

LT

Laikyti atskirai.

 

HU

Elkülönítve tárolandó.

 

MT

Aħżen separatament.

 

NL

Gescheiden bewaren.

 

PL

Przechowywać oddzielnie.

 

PT

Armazenar separadamente.

 

RO

A se depozita separat.

 

SK

Skladujte jednotlivo.

 

SL

Hraniti ločeno.

 

FI

Varastoi erillään.

 

SV

Förvaras separat.

▼M12 —————

▼B



P402 + P404

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява на сухо място. Да се съхранява в затворен съд.

 

ES

Almacenar en un lugar seco. Almacenar en un recipiente cerrado.

 

CS

Skladujte na suchém místě. Skladujte v uzavřeném obalu.

 

DA

Opbevares et tørt sted. Opbevares i en lukket beholder.

 

DE

►C6  An einem trockenen Ort aufbewahren. In einem geschlossenen Behälter aufbewahren. ◄

 

ET

Hoida kuivas. Hoida suletud mahutis.

 

EL

Αποθηκεύεται σε στεγνό μέρος. Φυλάσσεται σε κλειστό περιέκτη.

 

EN

Store in a dry place. Store in a closed container.

 

FR

Stocker dans un endroit sec. Stocker dans un récipient fermé.

 

GA

Stóráil in áit thirim. Stóráil i gcoimeádán iata.

▼M5

 

HR

Skladištiti na suhom mjestu. Skladištiti u zatvorenom spremniku.

▼B

 

IT

Conservare in luogo asciutto e in recipiente chiuso.

 

LV

Glabāt sausā vietā. Glabāt aizvērtā tvertnē.

 

LT

Laikyti sausoje vietoje. Laikyti uždaroje talpykloje.

 

HU

Száraz helyen tárolandó. Zárt edényben tárolandó.

 

MT

Aħżen f'post niexef. Aħżen f'kontenitur magħluq.

 

NL

Op een droge plaats bewaren. In gesloten verpakking bewaren.

 

PL

Przechowywać w suchym miejscu. Przechowywać w zamkniętym pojemniku.

 

PT

Armazenar em local seco. Armazenar em recipiente fechado.

 

RO

A se depozita într-un loc uscat, într-un recipient închis.

 

SK

Uchovávajte na suchom mieste. Uchovávajte v uzavretej nádobe.

 

SL

Hraniti na suhem. Hraniti v zaprti posodi.

 

FI

Varastoi kuivassa paikassa. Varastoi suljettuna.

 

SV

Förvaras torrt. Förvaras i sluten behållare.



P403 + P233

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява на добре проветриво място. Съдът да се съхранява плътно затворен.

 

ES

Almacenar en un lugar bien ventilado. Mantener el recipiente cerrado herméticamente.

 

CS

Skladujte na dobře větraném místě. Uchovávejte obal těsně uzavřený.

 

DA

Opbevares på et godt ventileret sted. Hold beholderen tæt lukket.

 

DE

►C6  An einem gut belüfteten Ort aufbewahren. Behälter dicht verschlossen halten. ◄

 

ET

Hoida hästi ventileeritavas kohas. Hoida mahuti tihedalt suletuna.

 

EL

Αποθηκεύεται σε καλά αεριζόμενο χώρο. Ο περιέκτης διατηρείται ερμητικά κλειστός.

 

EN

Store in a well-ventilated place. Keep container tightly closed.

 

FR

Stocker dans un endroit bien ventilé. Maintenir le récipient fermé de manière étanche.

 

GA

Stóráil in áit dhea-aeráilte. Coimeád an coimeádán dúnta go docht.

▼M5

 

HR

Skladištiti na dobro prozračenom mjestu. Čuvati u dobro zatvorenom spremniku.

▼B

 

IT

Tenere il recipiente ben chiuso e in luogo ben ventilato.

 

LV

Glabāt labi vēdināmās telpās. Tvertni turēt cieši noslēgtu.

 

LT

Laikyti gerai vėdinamoje vietoje. Talpyklą laikyti sandariai uždarytą.

 

HU

Jól szellőző helyen tárolandó. Az edény szorosan lezárva tartandó.

 

MT

Aħżen f'post b'ventilazzjoni tajba. Żomm il-kontenitur magħluq sew.

 

NL

Op een goed geventileerde plaats bewaren. In goed gesloten verpakking bewaren.

 

PL

Przechowywać w dobrze wentylowanym miejscu. Przechowywać pojemnik szczelnie zamknięty.

 

PT

Armazenar em local bem ventilado. Manter o recipiente bem fechado.

 

RO

A se depozita într-un spațiu bine ventilat. Păstrați recipientul închis etanș.

 

SK

Uchovávajte na dobre vetranom mieste. Nádobu uchovávajte tesne uzavretú.

 

SL

Hraniti na dobro prezračevanem mestu. Hraniti v tesno zaprti posodi.

 

FI

Varastoi paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto. Säilytä tiiviisti suljettuna.

 

SV

Förvaras på väl ventilerad plats. Förpackningen ska förvaras väl tillsluten.



P403 + P235

Valoda

 

 

BG

Да се съхранява на добре проветриво място. Да се съхранява на хладно.

 

ES

Almacenar en un lugar bien ventilado. Mantener en lugar fresco.

 

CS

Skladujte na dobře větraném místě. Uchovávejte v chladu.

 

DA

Opbevares på et godt ventileret sted. Opbevares køligt.

 

DE

►C6  An einem gut belüfteten Ort aufbewahren. Kühl halten. ◄

 

ET

Hoida hästi ventileeritavas kohas. Hoida jahedas.

 

EL

Αποθηκεύεται σε καλά αεριζόμενο χώρο. Διατηρείται δροσερό.

 

EN

Store in a well-ventilated place. Keep cool.

 

FR

Stocker dans un endroit bien ventilé. Tenir au frais.

 

GA

Stóráil in áit dhea-aeráilte. Coimeád fionnuar.

▼M5

 

HR

Skladištiti na dobro prozračenom mjestu. Održavati hladnim.

▼B

 

IT

Conservare in luogo fresco e ben ventilato.

 

LV

Glabāt labi vēdināmās telpās. Turēt vēsumā.

 

LT

Laikyti gerai vėdinamoje vietoje. Laikyti vėsioje vietoje.

 

HU

Jól szellőző helyen tárolandó. Hűvös helyen tartandó.

 

MT

Aħżen f'post b'ventilazzjoni tajba. Żomm frisk.

 

NL

Op een goed geventileerde plaats bewaren. Koel bewaren.

 

PL

Przechowywać w dobrze wentylowanym miejscu. Przechowywać w chłodnym miejscu.

 

PT

Armazenar em local bem ventilado. Conservar em ambiente fresco.

 

RO

A se depozita într-un spațiu bine ventilat. A se păstra la rece.

 

SK

Uchovávajte na dobre vetranom mieste. Uchovávajte v chlade.

 

SL

Hraniti na dobro prezračevanem mestu. Hraniti na hladnem.

 

FI

Varastoi paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto. Säilytä viileässä.

 

SV

Förvaras på väl ventilerad plats. Förvaras svalt.



P410 + P403

Valoda

 

 

BG

Да се пази от пряка слънчева светлина. Да се съхранява на добре проветриво място.

 

ES

Proteger de la luz del sol. Almacenar en un lugar bien ventilado.

 

CS

Chraňte před slunečním zářením. Skladujte na dobře větraném místě.

 

DA

Beskyttes mod sollys. Opbevares på et godt ventileret sted.

 

DE

►C6  Vor Sonnenbestrahlung schützen. An einem gut belüfteten Ort aufbewahren. ◄

 

ET

Hoida päikesevalguse eest. Hoida hästi ventileeritavas kohas.

 

EL

Να προστατεύεται από τις ηλιακές ακτίνες. Αποθηκεύεται σε καλά αεριζόμενο χώρο.

 

EN

Protect from sunlight. Store in a well-ventilated place.

 

FR

Protéger du rayonnement solaire. Stocker dans un endroit bien ventilé.

 

GA

Cosain ó sholas na gréine. Stóráil in áit dhea-aeráilte.

▼M5

 

HR

Zaštititi od sunčevog svjetla. Skladištiti na dobro prozračenom mjestu.

▼B

 

IT

Proteggere dai raggi solari. Conservare in luogo ben ventilato.

 

LV

Aizsargāt no saules gaismas. Glabāt labi vēdināmās telpās.

 

LT

Saugoti nuo saulės šviesos. Laikyti gerai vėdinamoje vietoje.

 

HU

Napfénytől védendő. Jól szellőző helyen tárolandó.

 

MT

Ipproteġi mid-dawl tax-xemx. Aħżen f'post b'ventilazzjoni tajba.

 

NL

Tegen zonlicht beschermen. Op een goed geventileerde plaats bewaren.

 

PL

Chronić przed światłem słonecznym. Przechowywać w dobrze wentylowanym miejscu.

 

PT

Manter ao abrigo da luz solar. Armazenar em local bem ventilado.

 

RO

A se proteja de lumina solară. A se depozita într-un spațiu bine ventilat.

 

SK

Chráňte pred slnečným žiarením. Uchovávajte na dobre vetranom mieste.

 

SL

Zaščititi pred sončno svetlobo. Hraniti na dobro prezračevanem mestu.

 

FI

Suojaa auringonvalolta. Varastoi paikassa, jossa on hyvä ilmanvaihto.

 

SV

Skyddas från solljus. Förvaras på väl ventilerad plats.



P410 + P412

Valoda

 

 

BG

Да се пази от пряка слънчева светлина. Да не се излага на температури, по-високи от 50 oC/122oF.

 

ES

Proteger de la luz del sol. No exponer a temperaturas superiores a 50 oC/122oF.

 

CS

Chraňte před slunečním zářením. Nevystavujte teplotě přesahující 50 oC/122oF.

 

DA

Beskyttes mod sollys. Må ikke udsættes for en temperatur, som overstiger 50 oC/122oF.

 

DE

►C6  Vor Sonnenbestrahlung schützen und nicht Temperaturen über 50 °C/122 °F aussetzen. ◄

 

ET

Hoida päikesevalguse eest. Mitte hoida temperatuuril üle 50 oC/122 oF.

 

EL

Να προστατεύεται από τις ηλιακές ακτίνες. Να μην εκτίθεται σε θερμοκρασίες που υπερβαίνουν τους 50 oC/122oF.

 

EN

Protect from sunlight. Do no expose to temperatures exceeding 50 oC/122oF.

 

FR

Protéger du rayonnement solaire. Ne pas exposer à une température supérieure à 50 oC/122 oF.

 

GA

Cosain ó sholas na gréine. Ná nocht do theocht níos airde ná 50 oC/122oF.

▼M5

 

HR

Zaðtititi od sunčevog svjetla. Ne izlagati temperaturi viðoj od 50 oC/122 oF.

▼B

 

IT

Proteggere dai raggi solari. Non esporre a temperature superiori a 50 oC/122oF.

 

LV

Aizsargāt no saules gaismas. Nepakļaut temperatūrai, kas pārsniedz 50 oC/122oF.

 

LT

Saugoti nuo saulės šviesos. Nelaikyti aukštesnėje kaip 50 oC/122oF temperatūroje.

 

HU

Napfénytől védendő. Nem érheti 50 oC/122oF hőmérsékletet meghaladó hő.

 

MT

Ipproteġi mid-dawl tax-xemx. Tesponix għal temperatura li teċċedi l-50 oC/122oF.

 

NL

Tegen zonlicht beschermen. Niet blootstellen aan temperaturen boven 50 oC/122oF.

 

PL

Chronić przed światłem słonecznym. Nie wystawiać na działanie temperatury przekraczającej 50 oC/122 oF.

 

PT

Manter ao abrigo da luz solar. Não expor a temperaturas superiores a 50 oC/122oF.

 

RO

A se proteja de lumina solară. Nu expuneți la temperaturi care depășesc 50 oC/122 oF.

 

SK

Chráňte pred slnečným žiarením. Nevystavujte teplotám nad 50 oC/122 oF.

 

SL

Zaščititi pred sončno svetlobo. Ne izpostavljati temperaturam nad 50 oC/122 oF.

 

FI

Suojaa auringonvalolta. Ei saa altistaa yli 50 oC/122 oF lämpötiloille.

 

SV

Skyddas från solljus. Får inte utsättas för temperaturer över 50 oC/122 oF.

▼M12 —————

▼B



1.5. tabula

Brīdinājuma uzraksti. Iznīcināšana

P501

Valoda

 

 

BG

Съдържанието/съдът да се изхвърли в …

 

ES

Eliminar el contenido/el recipiente en …

 

CS

Odstraňte obsah/obal …

 

DA

Indholdet/beholderen bortskaffes i …

 

DE

Inhalt/Behälter … zuführen.

 

ET

Sisu/mahuti kõrvaldada …

 

EL

Διάθεση του περιεχομένου/περιέκτη σε …

 

EN

Dispose of contents/container to …

 

FR

Éliminer le contenu/récipient dans …

 

GA

Diúscair an t-ábhar/an coimeádán i …

▼M5

 

HR

Odložiti sadržaj/spremnik u/na …

▼B

 

IT

Smaltire il prodotto/recipiente in …

 

LV

Atbrīvoties no satura/tvertnes….

 

LT

►C7  Turinį/talpyklą šalinti … ◄

 

HU

A tartalom/edény elhelyezése hulladékként: …

 

MT

Armi l-kontenut/il-kontenitur fi …

 

NL

Inhoud/verpakking afvoeren naar …

 

PL

Zawartość/pojemnik usuwać do …

 

PT

Eliminar o conteúdo/recipiente em …

 

RO

Aruncați conținutul/recipientul la …

 

SK

Zneškodnite obsah/nádobu …

 

SL

Odstraniti vsebino/posodo …

 

FI

Hävitä sisältö/pakkaus …

 

SV

Innehållet/behållaren lämnas till…

▼M12



P502

Valoda

 

 

BG

Обърнете се към производителя или доставчика за информация относно оползотворяването или рециклирането.

 

ES

Pedir información al fabricante o proveedor sobre la recuperación o el reciclado.

 

CS

Informujte se u výrobce nebo dodavatele o regeneraci nebo recyklaci.

 

DA

Indhent oplysninger om genindvinding/genanvendelse hos fabrikanten/leverandøren.

 

DE

Informationen zur Wiederverwendung oder Wiederverwertung beim Hersteller oder Lieferanten erfragen.

 

ET

Hankida valmistajalt või tarnijalt teavet kemikaali taaskasutamise või ringlussevõtu kohta.

 

EL

Ανατρέξτε στον παρασκευαστή ή τον προμηθευτή για πληροφορίες όσον αφορά την ανάκτηση ή την ανακύκλωση.

 

EN

Refer to manufacturer or supplier for information on recovery or recycling.

 

FR

Consulter le fabricant ou le fournisseur pour des informations relatives à la récupération ou au recyclage.

 

GA

Téigh i dteagmháil leis an monaróir nó leis an soláthróir chun faisnéis a fháil faoi aisghabháil nó athchúrsáil.

 

HR

Za informacije o oporabi ili recikliranju obratiti se proizvođaču ili dobavljaču.

 

IT

Chiedere informazioni al produttore o fornitore per il recupero o il riciclaggio.

 

LV

Informācija par rekuperāciju vai pārstrādi saņemama pie ražotāja vai piegādātāja.

 

LT

Kreiptis į gamintoją arba tiekėją dėl informacijos apie surinkimą arba recirkuliavimą.

 

HU

A gyártó vagy a szállító határozza meg a hasznosításra vagy az újrafeldolgozásra vonatkozó információkat.

 

MT

Irreferi għall-manifattur jew il-fornitur għal informazzjoni dwar l-irkupru jew ir-riċiklaġġ.

 

NL

Raadpleeg fabrikant of leverancier voor informatie over terugwinning of recycling.

 

PL

Przestrzegać wskazówek producenta lub dostawcy dotyczących odzysku lub wtórnego wykorzystania.

 

PT

Solicitar ao fabricante ou fornecedor informações relativas à recuperação ou reciclagem.

 

RO

Adresați-vă producătorului sau furnizorului pentru informații privind recuperarea/reciclarea.

 

SK

Obráťte sa na výrobcu alebo dodávateľa s požiadavkou o informácie týkajúce sa obnovenia alebo recyklácie.

 

SL

Za podatke glede predelave ali reciklaže se obrnite na proizvajalca ali dobavitelja.

 

FI

Hanki valmistajalta tai toimittajalta tietoja uudelleenkäytöstä tai kierrätyksestä.

 

SV

Rådfråga tillverkare eller leverantör om återvinning eller återanvändning.

▼B




V PIELIKUMS

BĪSTAMĪBAS PIKTOGRAMMAS

IEVADS

▼M2

Bīstamības piktogrammas attiecībā uz katru bīstamības klasi, bīstamības klases diferenciāciju un bīstamības kategoriju ir saskaņā ar šā pielikuma un I pielikuma 1.2. iedaļas noteikumiem, un tās pēc simboliem un vispārējā formāta atbilst dotajiem paraugiem.

▼B

1.   1. DAĻA. FIZIKĀLĀS BĪSTAMĪBAS

1.1.   Simbols: sprāgstoša bumba



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS01 image

2.1. sadaļa

Nestabilas sprādzienbīstamas vielas

1.1., 1.2., 1.3., 1.4. apakšsadaļas sprādzienbīstamas vielas

2.8. sadaļa

Pašreaģējošas vielas un maisījumi, A, B tips.

2.15. sadaļa

Organiskie peroksīdi, A, B tips.

1.2.   Simbols: liesmas



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS02 image

2.2. sadaļa

Uzliesmojošas gāzes, 1. bīstamības kategorija;

2.3. sadaļa

►M4  Aerosoli, 1., 2. bīstamības kategorija. ◄

2.6. sadaļa

Uzliesmojoši šķidrumi, 1., 2., 3. bīstamības kategorija

2.7. sadaļa

Uzliesmojošas cietas vielas, 1., 2. bīstamības kategorija

2.8. sadaļa

Pašreaģējošas vielas un maisījumi, B, C, D, E, F tipi

2.9. sadaļa

Pirofori šķidrumi, 1. bīstamības kategorija.

2.10. sadaļa

Piroforas cietas vielas, 1. bīstamības kategorija.

2.11. sadaļa

Pašsakarstošas vielas un maisījumi, 1., 2. bīstamības kategorija.

2.12. sadaļa

Vielas un maisījumi saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1.,2.,3. bīstamība kategorijas

2.15. sadaļa

Organiskie peroksīdi B, C, D, E, F tips

1.3.   Simbols: liesmas virs apļa



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS03 image

2.4. sadaļa

Oksidējošas gāzes, 1. bīstamības kategorija

2.13. sadaļa

Oksidējošas gāzes, 1., 2., 3. bīstamības kategorija.

2.14. sadaļa

Oksidējošas cietas vielas, 1., 2., 3. bīstamības kategorija.

1.4.   Simbols: gāzes balons



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS04 image

2.5. sadaļa

Gāzes zem spiediena:

saspiestas gāzes;

sašķidrinātas gāzes;

atdzesētas sašķidrinātas gāzes;

šķīdinātas gāzes.

1.5.   Simbols: kodīgums



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS05 image

2.16. sadaļa

Izraisa metālu koroziju, 1. bīstamības kategorija

1.6.   Šādām fizikālo bīstamību klasēm un kategorijām nav vajadzīga piktogramma:

2.1. sadaļa: 1.5. apakšsadaļā minētās sprādzienbīstamās vielas

2.1. sadaļa: 1.6. apakšsadaļā minētās sprādzienbīstamās vielas

2.2. sadaļa: uzliesmojošas gāzes, 2. bīstamības kategorija

▼M4

2.3. iedaļa: Aerosoli, 3. bīstamības kategorija

▼B

2.8. sadaļa: pašreaģējošas vielas un maisījumi, G tips

2.15. sadaļa: organiskie peroksīdi, G tips

2.   2. DAĻA. BĪSTAMĪBAS VESELĪBAI

2.1.   Simbols. galvaskauss un sakrustoti kauli



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS06 image

3.1. sadaļa

Akūts toksiskums (ārējs, ādas, ieelpojot), 1., 2., 3. bīstamības kategorija

▼M12

2.2.   Simbols. kodīgums



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS05 image

3.2. iedaļa

“Kodīgs ādai”, 1. bīstamības kategorija un 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija

3.3. iedaļa

“Nopietni acu bojājumi”, 1. bīstamības kategorija

▼B

2.3.   Simbols. izsaukuma zīme



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

►M2  
GHS07 image  ◄

3.1. sadaļa

Akūts toksiskums (ārējs, ādas, ieelpojot), 4. bīstamības kategorija

3.2. sadaļa

Ādas kairinājums, 2. bīstamības kategorija;

3.3. sadaļa

Acu kairinājums, 2. bīstamības kategorija

3.4. sadaļa

►M2  Sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu, 1., 1.A, 1.B bīstamības kategorija ◄

3.8. sadaļa

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 3. bīstamības kategorija

Elpceļu kairinājums

Narkotisks efekts

2.4.   Simbols. bīstamība veselībai



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS08 image

3.4. sadaļa

►M2  Sensibilizācija ieelpojot, 1., 1.A, 1.B bīstamības kategorija ◄

3.5. sadaļa

Cilmes šūnu mutagenitāte, 1.A, 1.B, 2. bīstamības kategorija

3.6. sadaļa

Kancerogenitāte, 1.A, 1.B, 2. bīstamības kategorija

3.7. sadaļa

Toksisks reproduktīvai sistēmai, 1.A, 1.B, 2. bīstamības kategorija

3.8. sadaļa

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība,

3.9. sadaļa

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība, 1., 2. bīstamības kategorija

3.10. sadaļa

Bīstams ieelpojot, 1. bīstamības kategorija

2.5.   Piktogramma nav vajadzīga šādām veselības bīstamību kategorijām:

3.7. sadaļa: Toksiska ietekme uz reproduktīvo sistēmu, ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību, papildu bīstamības kategorija.

3.   3. DAĻA: BĪSTAMĪBAS VIDEI

▼M4

3.1.   Simbols. vide



Piktogramma

(1)

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(2)

GHS09 image

4.1.  iedaļa

Viela bīstama ūdens videi

— 1. akūtas bīstamības kategorija,

— 1., 2. hroniskas ilgtermiņa bīstamības kategorija

Piktogramma nav nepieciešama šādām bīstamības videi klasēm un kategorijām:

4.1. iedaļa: Bīstama ūdens videi – 3., 4. hroniskas ilgtermiņa bīstamības kategorija.

▼M2

4.   4. DAĻA. PAPILDU BĪSTAMĪBA

4.1.   Simbols: izsaukuma zīme



Piktogramma

Bīstamības klase un bīstamības kategorija

(1)

(2)

GHS07

image

5.1. iedaļa

Bīstams ozona slānim, 1. bīstamības kategorija

▼B




VI PIELIKUMS

Noteiktu bīstamu vielu harmonizētā klasifikācija un marķējums

▼M15

Šā pielikuma 1. daļa ir harmonizētās klasifikācijas un marķējuma saraksta ievads, kurā sniegta informācija par katru ierakstu un saistīto klasifikāciju un bīstamības apzīmējumiem no 3. tabulas.

Pielikuma 2. daļā ir noteikti vispārīgi principi, kā sagatavot dokumentāciju, lai ierosinātu un pamatotu vielu harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu Savienības līmenī.

Pielikuma 3. daļā sarakstā norādītas bīstamās vielas, kuru harmonizētā klasifikācija un marķējums jau noteikts Savienības līmenī. 3. tabulā norādītās klasifikācijas un marķējuma pamatā ir šīs regulas I pielikuma kritēriji.

▼B

1.   1. DAĻA: IEPAZĪSTINĀŠANA AR HARMONIZĒTĀS KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMU SARAKSTU

1.1.   Informācija, kas norādīta par katru ierakstu

1.1.1.   Ierakstu numerācija un vielas identifikācija

1.1.1.1.   Indeksa numurs

Pielikuma 3. daļā iekļautie ieraksti ir uzskaitīti pēc elementa atomskaitļa, kas nosaka vielas galvenās īpašības. Organiskās vielas to lielās dažādības dēļ apvienotas vispārīgajās organisko savienojumu klasēs. Katrai vielai piešķirts indeksa numurs ciparu secībā ABC-RST-VW-Y. Numura daļa “ABC” atbilst atomu skaitam galvenā elementa vai galvenās organisko savienojumu grupas molekulā. “RST” ir vielas kārtas numurs “ABC” daļā. Savukārt daļa “VW” apzīmē formu, kādā vielu ražo vai laiž tirgū. “Y” daļa ir pārbaudes cipars, ko aprēķina atbilstīgi 10 ciparu ISBN metodei. Šo numuru norāda slejā “Indeksa numurs”.

1.1.1.2.   EK numurs

EK numurs, t.i. EINECS, ELINCS vai NLP numurs, ir vielas oficiālais numurs Eiropas Savienībā. EINECS numuru var uzzināt Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS, OV C 146 A, 15.6.1990.). ELINCS numurs atrodams Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā (ar grozījumiem) (EUR 22543 EN, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2006. gads, ISSN 1018-5593). NLP numuru var uzzināt “Depolimerizēto vielu sarakstā” (ar grozījumiem) (dokuments, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 1997. gads, ISSN 92-827-8995-0). EK numuru veido septiņi cipari XXX-XXX-X un tas sākas ar 400-010-9 (EINECS), ar 400-010-9 (ELINCS) un ar 500-001-0 (NLP). Šo numuru norāda slejā “EK numurs”.

1.1.1.3.   CAS numurs

Ieraksta vieglākai identificēšanai ietverts arī Chemical Abstracts Service (CAS) numurs. Būtu jāatzīmē, ka EINECS numurs attiecas gan uz vielas hidratētajām, gan bezūdens formām, bet CAS numuri bezūdens vielām un to hidrātiem bieži vien ir atšķirīgi. Sarakstā iekļauti tikai bezūdens vielām piešķirtie CAS numuri, un tāpēc CAS numurs ne vienmēr vielu apraksta tikpat precīzi kā EINECS numurs. Šo numuru norāda slejā “CAS numurs”.

1.1.1.4.    ►M18  Ķīmiskais nosaukums ◄

Kad vien tas ir iespējams, bīstamās vielas norāda ar to IUPAC nosaukumiem. Vielas, kas uzskaitītas EINECS, ELINCS vai “depolimerizēto vielu” sarakstā, apzīmē ar to nosaukumiem, kas iekļauti šajos sarakstos. Dažkārt sarakstā iekļauj arī citus, piemēram, plaši pazīstamus vai vispārīgus nosaukumus. Kad vien iespējams, augu aizsardzības produktus un biocīdus apzīmē ar to ISO nosaukumiem.

Parasti nav norādīti piemaisījumi, piedevas un nelielā daudzumā esošās sastāvdaļas, izņemot gadījumus, kad tās būtiski ietekmē vielas klasifikāciju.

Dažas vielas aprakstītas, norādot to specifisko, procentos izteikto tīrības pakāpi. Vielas ar augstāku aktīvās daļas saturu (piemēram, organisko peroksīdu saturu) nekā norādītais procentuālais saturs, nav iekļautas 3. daļas ierakstos, un tām var būt citas bīstamās īpašības (piemēram, sprādzienbīstamība), un tās būtu atbilstīgi jāklasificē un jāmarķē.

Gadījumos, kad norādītas specifiskās robežkoncentrācijas, tās attiecas uz ierakstā minēto vielu vai vielām. Jo īpaši ierakstos, kuros minētie vielu maisījumi vai vielas aprakstītas, norādot specifisko, procentos izteikto tīrības pakāpi, robežkoncentrācijas attiecas nevis uz tīru vielu, bet uz 3. daļā aprakstīto vielu.

Pielikuma 3. daļā iekļautajām vielām marķējumā jānorāda kāds no tur minētajiem vielas nosaukumiem. Dažām vielām kvadrātiekavās dota tāda papildu informācija, kas atvieglo to identificēšanu. Šo papildu informāciju marķējumā var neiekļaut.

Dažos ierakstos norādīts arī piemaisījumu saturs. Šādos gadījumos pēc vielas nosaukuma ir šāds teksts: “(satur ≥ xx % piemaisījumu)”. Apzīmējums iekavās ir uzskatāma par nosaukuma daļu, un tāpēc tā ir jāiekļauj marķējumā.

1.1.1.5.   Ieraksti par vielu grupām

Pielikuma 3. daļā ir iekļauti vairāki ieraksti par vielu grupām. Šādos gadījumos klasifikācijas un marķēšanas kritēriji attiecas uz visām vielām, kas iekļautas aprakstā, ja tās tiek laistas tirgū.

Dažos gadījumos ir noteikti klasifikācijas un marķēšanas kritēriji specifiskām vielām, kuras tiktu iekļautas kā vielu grupu ieraksts. Šādos gadījumos 3. daļā tiek iekļauts īpašs ieraksts vielai, bet grupu ierakstam, pievienojot frāzi “izņemot vielas, kas īpaši norādītas citviet šajā pielikumā”.

Dažos gadījumos uz kādu konkrētu vielu var attiekties vairāku grupu ieraksti. Šādos gadījumos vielu klasificē atbilstīgi abu grupu ierakstiem. Gadījumā, ja uz vienu un to pašu bīstamību attiecas dažādas klasifikācijas, piemēro stingrāko klasifikāciju.

Pielikuma 3. daļas ieraksti par sāļiem (ar jebkādu nosaukumu) attiecas gan uz bezūdens, gan hidratētām formām, izņemot gadījumus, kad ir noteikts savādāk.

EK vai CAS numuri parasti nav iekļauti pie ierakstiem, kas satur vairāk nekā četras atsevišķas vielas.

▼M15

1.1.2.   Informācija par katra 3. tabulas ieraksta klasifikāciju un marķējumu

▼B

1.1.2.1.   Klasifikācijas kodi

1.1.2.1.1.    Bīstamības klases un kategorijas kodi

Klasifikācija(s) katram ierakstam pamatojas uz I pielikumā norādītajiem kritērijiem saskaņā ar 13. panta a) punktu un tiek sniegti saīsinājuma formā, kas apzīmē bīstamības klasi un kategoriju vai kategorijas/apakšgrupas/tipus attiecīgās bīstamības klases ietvaros.

Bīstamības klases un kategorijas kodi, kas izmantoti katrai bīstamības kategorijai/apakšgrupai/tipam, kas iekļauta klasē, ir norādīti 1.1. tabulā.



1.1. tabula

Bīstamības klase

Bīstamības klases un kategorijas kods

Sprādzienbīstama viela

Unst. Expl.

Expl. 1.1

Expl. 1.2

Expl. 1.3

Expl. 1.4

Expl. 1.5

Expl. 1.6

▼M4

Uzliesmojoša gāze

Flam. Gas 1

Flam. Gas 2

Chem. Unst. Gas A

Chem. Unst. Gas B

Aerosols

Aerosol 1

Aerosol 2

Aerosol 3

▼B

Oksidējoša gāze

Ox. Gas 1

Gāzes zem spiediena

Press. Gas (*1)

Uzliesmojošs šķidrums

Flam. Liq. 1

Flam. Liq. 2

Flam. Liq. 3

Uzliesmojoša cieta viela

Flam. Sol. 1

Flam. Sol. 2

Pašreaģējoša viela vai maisījums

Self-react. A

Self-react. B

Self-react. CD

Self-react. EF

Self-react. G

Pirofors šķidrums

Pyr. Liq. 1

Pirofora cietviela

Pyr. Sol. 1

Pašsasilstoša viela vai maisījums

Self-heat. 1

Self-heat. 2

Viela vai maisījums, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošu gāzi

Water-react. 1

Water-react. 2

Water-react. 3

Oksidējošs šķidrums

Ox. Liq. 1

Ox. Liq. 2

Ox. Liq. 3

Oksidējoša cieta viela

Ox. Sol. 1

Ox. Sol. 2

Ox. Sol. 3

Organisks peroksīds

Org. Perox. A

Org. Perox. B

Org. Perox. CD

Org. Perox. EF

Org. Perox. G

Viela vai maisījums, kas izraisa metālu koroziju

Met. Corr. 1

Akūts toksiskums

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2

Acute Tox. 3

Acute Tox. 4

▼M12

“Kodīgs ādai”/ “Kairinošs ādai”

Skin Corr. 1

Skin Corr. 1A

Skin Corr. 1B

Skin Corr. 1C

Skin Irrit. 2

▼B

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums

Eye Dam. 1

Eye Irrit. 2

Sensibilizācija, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu

►M2  Resp. Sens. 1, 1A, 1B ◄

►M2  Skin. Sens. 1, 1A, 1B ◄

Cilmes šūnu mutagenitāte

Muta. 1A

Muta. 1B

Muta. 2

Kancerogenitāte

Carc. 1A

Carc. 1B

Carc. 2

Toksisks reproduktīvai sistēmai

Repr. 1A

Repr. 1B

Repr. 2

Lact.

▼C1

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stot)

STOT SE 1

STOT SE 2

STOT SE 3

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (Stot)

STOT RE 1

STOT RE 2

▼B

Bīstams ieelpojot

Asp. Tox. 1

Viela bīstama ūdens videi

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

Aquatic Chronic 2

Aquatic Chronic 3

Aquatic Chronic 4

Bīstama ozona slānim

►M2   ►C3  Ozone 1 ◄  ◄

(*1)   skatīt U piezīmi 1.1.3. punktā

1.1.2.1.2.    Bīstamības apzīmējumu kodi

▼M4

Bīstamības apzīmējumi, kas piešķirti saskaņā ar 13. panta b) punktu, ir norādīti saskaņā ar III pielikumu. Turklāt dažu bīstamības apzīmējumu trīsciparu kodam sīkākas diferenciācijas nolūkā tiek pievienoti burti. Tiek izmantoti šādi papildu kodi:

▼B



H350i

Var izraisīt vēzi ieelpojot.

H360F

Var negatīvi ietekmēt auglību.

H360D

Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam.

H361f

Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību.

H361d

Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam.

H360FD

Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam.

H361fd

Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam.

H360Fd

Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam.

H360Df

Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību.

1.1.2.2.   Marķējuma kodi

Marķēšanas slejā saīsinājumu formā ir norādīti šādi elementi:

i) 

bīstamības piktogrammu kodi, kā norādīts V pielikumā un saskaņā ar 26. pantā noteiktajiem prioritātes principiem;

▼C6

ii) 

signālvārda “Bīstami” saīsinājums “Bīst.” un signālvārda “Uzmanību” saīsinājums “Uzm.” saskaņā ar 20. panta 3. punktā noteiktajiem prioritātes principiem;

▼B

iii) 

bīstamības apzīmējuma kodi, kā norādīts III pielikumā un saskaņā ar klasifikāciju;

iv) 

to papildu paziņojumu kodi, kurus sastāda atbilstīgi 25. panta 1. punktam un II pielikuma 1. daļas noteikumiem un saskaņā ar II pielikuma 1. daļu.

▼M15

1.1.2.3.   Specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un aplēstā akūtā toksicitāte (ATE)

Ja specifiskās robežkoncentrācijas (SCL) atšķiras no vispārīgajām robežkoncentrācijām, kas konkrētai kategorijai norādītas I pielikumā, tās kopā ar attiecīgo klasifikāciju norādītas atsevišķā slejā, izmantojot 1.1.2.1.1. iedaļā norādītos kodus. Arī harmonizētās ATE ir norādītas 3. tabulas tajā pašā slejā. Ražotājam, importētājam vai pakārtotajam lietotājam SCL un harmonizētās ATE jāizmanto attiecīgo vielu saturošu maisījumu klasificēšanai. Izmantojot ATE, piemēro pieskaitīšanas formulu, kas aprakstīta I pielikuma 3.1.3.6. iedaļā. Ja šajā pielikumā konkrētai kategorijai specifiskās robežkoncentrācijas nav norādītas, tādu vielu klasificēšanai, kas satur piemaisījumus, piedevas vai atsevišķas sastāvdaļas, vai maisījumu klasificēšanai jāpiemēro I pielikumā norādītās vispārīgās robežkoncentrācijas. Ja harmonizēto ATE vērtību akūtās toksicitātes noteikšanai nav, pareizā vērtība jānosaka, izmantojot pieejamos datus.

Ja nav norādīts citādi, robežkoncentrācijas ir norādītas vielas masas procentos, ko aprēķina attiecībā pret maisījuma kopējo masu.

Ja m koeficients ir harmonizēts attiecībā uz vielām, kuras klasificētas kā bīstamas ūdensvidei kategorijā “Akūti toksisks ūdens organismiem 1” [Aquatic Acute 1] vai “Hroniski toksisks ūdens organismiem 1” [Aquatic Chronic 1], šo m koeficientu norāda 3. tabulā tajā pašā slejā, kurā norāda specifisko robežkoncentrāciju. Ja ir harmonizēts m koeficients kategorijai “Akūti toksisks ūdens organismiem 1” [Aquatic Acute 1] un m koeficients kategorijai “Hroniski toksisks ūdens organismiem 1” [Aquatic Chronic 1], katru m koeficientu norāda tajā pašā rindā, kurā attiecīgo diferenciāciju. Ja 3. tabulā ir norādīts viens m koeficients un viela ir klasificēta kategorijā “Akūti toksisks ūdens organismiem 1” [Aquatic Acute 1] un “Hroniski toksisks ūdens organismiem 1” [Aquatic Chronic 1], ražotājs, importētājs vai pakārtotais lietotājs šo m koeficientu izmanto, lai šo vielu saturošu maisījumu pēc summēšanas metodes klasificētu attiecībā uz akūtu vai ilgtermiņa bīstamību ūdensvidei. Ja m koeficients 3. tabulā nav uzrādīts, tad, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par vielu, m koeficientu(-us) nosaka ražotājs, importētājs vai pakārtotais lietotājs. M koeficientu noteikšana un izmantošana ir aplūkota I pielikuma 4.1.3.5.5.5. iedaļā.

▼B

1.1.3.   Piezīmes, kas norādāmas ierakstam

Piezīmes, kas norādāmas ierakstam, minētas slejā “Piezīmes”. Piezīmju nozīme ir šāda:

1.1.3.1.   Piezīmes par vielu identifikāciju, klasifikāciju un marķēšanu.

A piezīme:

Vielas nosaukums ir jānorāda uz etiķetes vienā no 3. daļā minēto apzīmējumu formā.

Pielikuma 3. daļā dažreiz tiek izmantots vispārīgais apraksts, piemēram, “.. maisījums” vai “.. sāļi”. Šādā gadījumā piegādātājam uz etiķetes jānorāda pareizais nosaukums, pienācīgi ņemot vērā 1.1.1.4. punktu.

B piezīme:

Dažas vielas (skābes, bāzes u.c.) ir laistas tirgū ūdens šķīdumos dažādās koncentrācijās, un tādēļ šie šķīdumi jāklasificē un jāmarķē atsevišķi, jo bīstamība dažādās koncentrācijas atšķiras.

Pielikuma 3. daļā ieraksti ar B piezīmi ir šādi vispārīgi apraksti: “slāpekļa skābes … %”.

Šajā gadījumā piegādātājiem uz etiķetes jānorāda šķīduma procentuālā koncentrācija. Ja nav norādīts citādi, pieņem, ka procentuālā koncentrācija aprēķināta pēc svara attiecības.

C piezīme:

Dažas organiskas vielas var laist tirgū vai nu specifiskā izomēra formā vai kā vairāku izomēru maisījumu.

Šajā gadījumā piegādātājam uz etiķetes jānorāda vai viela ir specifisks izomērs vai izomēru maisījums.

D piezīme:

Noteiktas vielas, kuras ir jutīgas pret spontānu polimerizāciju vai sairšanu, pārsvarā tiek laistas tirgū stabilizētā formā. Šādā formā tās ir uzskaitītas 3. daļā.

Tomēr šādas vielas dažreiz tiek laistas tirgū nestabilizētā formā. Šādā gadījumā piegādātājam uz etiķetes jānorāda vielas nosaukums, kuram seko vārdi “nestabilizēts(a)”.

▼M15 —————

▼B

F piezīme:

Šī viela var saturēt stabilizētāju. Ja stabilizētājs izmaina vielas bīstamās īpašības, kā norādīts 3. daļas klasifikācijā, klasifikācija un marķēšana būtu jānodrošina saskaņā ar noteikumiem par bīstamu vielu klasifikāciju un marķēšanu.

G piezīme:

Šo vielu var pārdot sprādzienbīstamā veidā – šādā gadījumā tā jānovērtē ar atbilstīgām pārbaudes metodēm. Klasifikācijā un marķējumā jānorāda vielas sprādzienbīstamība.

▼M2 —————

▼B

J piezīme:

Vielu neklasificē kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tās sastāvā ir mazāk nekā 0,1 masas % benzola (EINECS Nr. 200-753-7) piemaisījumu. Šī piezīme attiecas tikai uz dažiem 3. daļā norādītiem kompleksiem akmeņogļu un naftas pārstrādes produktiem.

▼M15

K piezīme:

Vielu var neklasificēt par kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tā satur mazāk nekā 0,1 masas % 1,3- butadiēna (Einecs Nr. 203-450-8). Ja vielu neklasificē par kancerogēnu vai mutagēnu, uz to būtu jāattiecina vismaz drošības prasību apzīmējumi (P102-)P210-P403. Šī piezīme attiecas tikai uz dažām 3. daļā norādītām kompleksām vielām, kas iegūtas no naftas.

▼B

L piezīme:

Viela nav jāklasificē kā kancerogēna, ja var pierādīt, ka viela satur mazāk nekā 3 % DMSO ekstrakta, mērot saskaņā ar Londonas Naftas institūta standartu IP346 “Policiklisko aromātisko savienojumu noteikšana neizmantotās eļļošanas pamateļļās un naftas frakcijās bez asfaltēna – dimetilsulfoksīda ekstrahēšanas refrakcijas koeficienta metode”. Šī piezīme attiecas tikai uz dažiem 3. daļā norādītiem kompleksiem naftas pārstrādes produktiem.

M piezīme:

Viela nav jāklasificē kā kancerogēna, ja var pierādīt, ka viela satur mazāk nekā 0,005  % w/w benzo[a]-pirēna (EINECS Nr. 200-028-5). Šī piezīme attiecas tikai uz dažiem 3. daļā norādītiem kompleksiem naftas pārstrādes produktiem.

N piezīme:

Viela nav jāklasificē kā kancerogēna, ja ir zināma visa vielas attīstības vēsture un ir iespējams pierādīt, ka viela, no kuras tā ir ražota, nav kancerogēna. Šī piezīme attiecas tikai uz dažiem 3. daļā norādītiem kompleksiem naftas pārstrādes produktiem.

▼M15

P piezīme:

Vielu var neklasificēt par kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tā satur mazāk nekā 0,1 masas % benzola (Einecs Nr. 200-753-7).

Ja vielu neklasificē par kancerogēnu, uz to attiecina vismaz drošības prasību apzīmējumus (P102-)P260-P262-P301 + P310-P331.

Šī piezīme attiecas tikai uz dažām 3. daļā norādītām kompleksām vielām, kas iegūtas no naftas.

▼B

Q piezīme:

Viela nav jāklasificē kā kancerogēna, ja var pierādīt, ka viela atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

— 
īslaicīga bioloģiskās noturības pārbaude ieelpojot ir parādījusi, ka šķiedru, kas garākas par 20 μm, pussabrukšanas periods ir mazāks par 10 dienām; vai
— 
īslaicīga bioloģiskās noturības pārbaude ar intratraheālu instilāciju ir pierādījusi, ka šķiedru, kas ir garākas par 20 μm, pussabrukšanas periods ir mazāks par 40 dienām; vai
— 
atbilstīga iekšķīga pārbaude nav sniegusi nekādus pierādījumus par pārlieku kancerogenitāti; vai
— 
atbilstīgi ilglaicīgā ieelpošanas pārbaudē nav attiecīgu slimības izraisošu vai jaunveidojuma izmaiņu.

R piezīme:

Viela nav jāklasificē kā kancerogēna, kuras šķiedru vidējais ģeometriskais diametrs, kas ir mazāks par divām standarta ģeometriskām kļūdām, ir lielākas par 6 μm.

▼M15

S piezīme:

Šai vielai var nebūt vajadzīgs marķējums saskaņā ar 17. pantu (sk. I pielikuma 1.3. iedaļu) (3. tabula).

▼B

T piezīme: Regulas (EK) Nr. 1907/2006

Šo vielu var laist tirgū tādā formā, kurai nepiemīt fizikālās īpašības, kā norādīts klasifikācijā, kas sniegta 3. daļas ierakstā. Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 440/2008 attiecīgās metodes vai metožu rezultāti norāda, ka specifiskā vielas forma, kas laista tirgū, neuzrāda šo fizikālo īpašību vai šīs fizikālās īpašības, viela ir klasificējama saskaņā ar šīs pārbaudes vai pārbaužu rezultātiem. Attiecīgā informācija, ietverot atsauci uz attiecīgo pārbaudes metodi(ēm).., jāiekļauj drošības datu lapā.

▼M15

U piezīme (3. tabula):

▼M12

Laižot tirgū gāzes, tās jāapzīmē kā “Gāzes zem spiediena” vienā no šādām grupām: “Saspiesta gāze”, “Sašķidrināta gāze”, “Atdzesēta sašķidrināta gāze” vai “Izšķīdināta gāze”. Grupu norāda atkarībā no gāzes fizikālā stāvokļa tvertnē, tāpēc katrs gadījums jāizskata atsevišķi. Piešķir šādus kodus:

Press. Gas (Comp.)
Press. Gas (Liq.)
Press. Gas (Ref. Liq.)
Press. Gas (Diss.)

Aerosolus neklasificē kā gāzes zem spiediena (sk. I pielikuma 2. daļas 2.3.2.1. iedaļas 2. piezīmi).

▼B

1.1.3.2.   Piezīmes attiecībā uz maisījumu klasifikāciju un marķēšanu

▼M15

1. piezīme:

Norādītā koncentrācija vai – ja koncentrācija nav norādīta – šajā regulā noteiktās vispārīgās koncentrācijas ir metāliskā elementa masas daļa procentos, ko aprēķina attiecībā pret maisījuma kopējo masu.

▼B

2. piezīme:

Norādītā izocianāta koncentrācija ir procentuāli izteikta brīvā monomēra svara attiecība pret kopējo maisījuma svaru.

3. piezīme:

Norādītā koncentrācija ir procentuāli izteikta hromāta jonu, kas izšķīdināti ūdenī, svara attiecība pret kopējo maisījuma svaru.

5. piezīme:

Robežkoncentrācijas gāzveida maisījumiem ir izteikti kā tilpums pret tilpuma procentiem.

7. piezīme:

Niķeli saturoši sakausējumi izraisa sensibilizāciju, nonākot saskarē ar ādu, ja izdalīšanās intensitāte pārsniedz 0,5  μg Ni/cm2 nedēļā, nosakot to saskaņā ar Eiropas standartizētā kontrolmērījuma metodi EN 1811.

▼M15

8. piezīme:

Maisījumu var neklasificēt par kancerogēnu, ja var pierādīt, ka maksimālā teorētiskā atbrīvojamā formaldehīda koncentrācija tirgū laistā maisījumā neatkarīgi no avota ir mazāka par 0,1 %.

9. piezīme:

Maisījumu var neklasificēt par mutagēnu, ja var pierādīt, ka maksimālā teorētiskā atbrīvojamā formaldehīda koncentrācija tirgū laistā maisījumā neatkarīgi no avota ir mazāka par 1 %.

▼M15

1.2.   3. tabulas klasifikācijas un bīstamības apzīmējumi, kuru avots ir Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādīto klasifikāciju pārveidojums

1.2.1.   Minimālā klasifikācija

Noteiktām bīstamības klasēm, tostarp akūtai toksicitātei un atkārtotas ekspozīcijas [iedarbības] izraisītai toksiskai ietekmei uz mērķorgānu (STOT), klasifikācija pēc Direktīvā 67/548/EEK noteiktajiem kritērijiem tieši neatbilst klasifikācijai bīstamības klasē un kategorijā saskaņā ar šo regulu. Šajos gadījumos klasifikāciju šajā pielikumā uzskata par minimālo klasifikāciju. Šo klasifikāciju piemēro, ja nav izpildīts neviens no šiem nosacījumiem:

— 
ražotājam vai importētājam ir piekļuve I pielikuma 1. daļā norādītajiem datiem vai citai informācijai, no kuras izriet klasifikācija stingrākā kategorijā nekā minimālās klasifikācijas kategorija. Tādā gadījumā jāpiemēro klasifikācija stingrākā kategorijā,
— 
balstoties uz VII pielikumā norādīto pārveidošanas tabulu, minimālo klasifikāciju var vēl precizēt, ja ražotājam vai importētājam ir zināms akūtā inhalatīvā toksiskuma testā izmantotās vielas agregātstāvoklis. Tādā gadījumā pēc VII pielikuma noteiktā klasifikācija aizstāj šajā pielikumā norādīto minimālo klasifikāciju, ja tās atšķiras.

Kategorijas minimālā klasifikācija ir norādīta 3. tabulas slejā “Klasifikācija” ar apzīmējumu *.

Apzīmējums * atrodams arī slejā “Specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un ATE”, kur tas norāda, ka attiecīgajam ierakstam bijušas specifiskās robežkoncentrācijas attiecībā uz akūto toksicitāti saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK. Šīs robežkoncentrācijas nevar “pārveidot” par šīs regulas robežkoncentrācijām, īpaši gadījumos, kad ir piešķirta minimālā klasifikācija. Tomēr tad, ja lietots apzīmējums *, šā ieraksta klasifikācijai attiecībā uz akūto toksicitāti var būt jāpievērš īpaša uzmanība.

1.2.2.   Neizslēdzamie ekspozīcijas ceļi

Attiecībā uz dažām bīstamības klasēm, piem., STOT, ekspozīcijas ceļš [iedarbības ceļš] bīstamības apzīmējumā būtu jānorāda tikai tad, ja ir pilnīgi pierādīts, ka pēc I pielikumā noteiktajiem kritērijiem neviens cits ekspozīcijas ceļš briesmas radīt nevar. Saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK ekspozīcijas ceļš tika norādīts klasifikācijām ar R48, ja bija dati, kas deva pamatu šim ekspozīcijas ceļam piemērot attiecīgu klasifikāciju. Direktīvā 67/548/EEK paredzētā klasifikācija, kurā norādīts ekspozīcijas ceļš, ir pārveidota par attiecīgo šajā regulā paredzēto klasi un kategoriju, bet lietots vispārīgs bīstamības apzīmējums, kurā ekspozīcijas ceļš nav precizēts, jo nav pieejama vajadzīgā informācija.

Šie bīstamības apzīmējumi 3. tabulā ir atzīmēti ar apzīmējumu **.

1.2.3.   Bīstamības apzīmējumi attiecībā uz toksiskumu reproduktīvajai sistēmai

Bīstamības paziņojumi H360 un H361 norāda uz vispārīgām bažām par ietekmi uz auglību un/vai attīstību: “Var kaitēt/Ir aizdomas, ka var kaitēt auglībai vai nedzimušajam bērnam.” Saskaņā ar kritērijiem vispārīgo bīstamības paziņojumu var aizstāt ar bīstamības paziņojumu, kurā saskaņā ar 1.1.2.1.2. iedaļu norādīta konkrētā ietekme, kas izraisa bažas. Ja cita diferenciācija nav norādīta, tad vai nu ir pierādījumi par šādas ietekmes neesību, vai dati ir nepārliecinoši, vai datu nav, un attiecībā uz šādu diferenciāciju ir spēkā 4. panta 3. punktā izklāstītie pienākumi.

Lai nezaudētu informāciju no Direktīvā 67/548/EEK paredzētajām harmonizētajām klasifikācijām attiecībā uz ietekmi uz auglību un attīstību, klasifikācijas ir pārveidotas tikai attiecībā uz ietekmi, kas klasificēta saskaņā ar minēto direktīvu.

Šie bīstamības apzīmējumi 3. tabulā ir atzīmēti ar apzīmējumu ***.

1.2.4.   Nav iespējams noteikt pareizu fizikālo apdraudējumu klasifikāciju

Attiecībā uz dažiem ierakstiem nav iespējams noteikt pareizu fizikālo apdraudējumu klasifikāciju, jo nav pieejami pietiekami dati, lai varētu piemērot šajā regulā paredzētos klasificēšanas kritērijus. Ierakstu var iekļaut citā (arī augstākā) kategorijā vai pat citā bīstamības klasē, nekā noteikts. Pareizo klasifikāciju apstiprina testējot.

Ieraksti, kuros minēti fizikāli apdraudējumi, kas vēl jāapstiprina testējot, 3. tabulā ir atzīmēti ar apzīmējumu ****.

▼B

2.   2. DAĻA: HARMONIZĒTAS KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒŠANAS DOKUMENTĀCIJA

Šajā daļā ir izklāstīti vispārīgie principi dokumentācijas sagatavošanai, lai ierosinātu un pamatotu harmonizēto klasifikāciju un marķēšanu.

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma 1., 2. un 3. sadaļas atbilstīgās daļas izmanto metodoloģijai un tam, lai izveidotu jebkādu dokumentāciju saskaņā ar šo daļu.

Attiecībā uz visu dokumentāciju jāņem vērā jebkāda atbilstīga informācija no reģistrētās dokumentācijas un var izmantot arī citu pieejamo informāciju. Dokumentācijai pievieno vispārīgu pētījuma kopsavilkumu saistībā ar informāciju par bīstamību, kas iepriekš netika iesniegta aģentūrai.

Dokumentācijā par harmonizēto klasifikāciju un marķēšanu iekļauj šādu informāciju:

— 
Priekšlikums
Priekšlikumā iekļauj attiecīgās vielas vai vielu identitāti un ierosinājumu attiecībā uz harmonizēto klasifikāciju un marķēšanu.
— 
Ierosinātās klasifikācijas un marķēšanas pamatojums
Pieejamās informācijas salīdzinājumu ar I pielikuma 2. līdz 5. daļā ietvertajiem kritērijiem, turklāt ņemot vērā 1. sadaļā noteiktos vispārīgos principus, pabeidz un dokumentē formātā, kas izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma Ķīmisko vielu drošības ziņojuma B daļā.
— 
Pamatojums Kopienas līmenī attiecībā uz citām ietekmēm
Ja Eiropas līmenī nepieciešama rīcība arī uz cita veida iedarbību, izņemot kancerogenitāti, mutagenitāti, toksiskumu reproduktīvajai veselībai un sensibilizāciju ieelpojot, tad jāiesniedz attiecīgs pamatojums. Tas neattiecas uz aktīvajām vielām Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK nozīmē.

▼M15

3.   3. DAĻA: HARMONIZĒTĀS KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMA TABULA



3. tabula

Bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma saraksts

▼M15

Indeksa Nr.

►M18  Ķīmiskais nosaukums ◄

EK Nr.

CAS Nr.

Klasifikācija

Marķējums

►M18  Specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un ATE (*1)  ◄

Piezīmes

Bīstamības klases un

kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Piktogrammas, signālvārda kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Papildu bīstamības apzīmējuma kods

▼M16

001-001-00-9

ūdeņradis

215-605-7

1333-74-0

Flam. Gas 1

Press. Gas

H220

GHS02

GHS04

Dgr

H220

 

 

U

001-002-00-4

litija alumīnija hidrīds

240-877-9

16853-85-3

Water-react. 1

Skin Corr. 1A

H260

H314

GHS02

GHS05

Dgr

H260

H314

 

 

 

001-003-00-X

nātrija hidrīds

231-587-3

7646-69-7

Water-react. 1

H260

GHS02

Dgr

H260

 

 

 

001-004-00-5

kalcija hidrīds

232-189-2

7789-78-8

Water-react. 1

H260

GHS02

Dgr

H260

 

 

 

003-001-00-4

litijs

231-102-5

7439-93-2

Water-react. 1

Skin Corr. 1B

H260

H314

GHS02

GHS05

Dgr

H260

H314

EUH014

 

 

003-002-00-X

n-heksillitijs

404-950-0

21369-64-2

Water-react. 1

Pyr. Sol. 1

Skin Corr. 1A

H260

H250

H314

GHS02

GHS05

Dgr

H260

H250

H314

EUH014

 

 

003-003-00-5

(2-metilpropil)litijs; izobutillitijs

440-620-2

920-36-5

Water-react. 1

Pyr. Liq. 1

Skin Corr. 1A

STOT SE 3

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H260

H250

H314

H336

H400

H410

GHS02

GHS05

GHS07

GHS09

Dgr

H260

H250

H314

H336

H410

EUH014

 

 

004-001-00-7

berilijs

231-150-7

7440-41-7

Carc. 1B

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

GHS06

GHS08

Dgr

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

 

 

 

004-002-00-2

berilija savienojumi, izņemot alumīnija berilija silikātus un tos, kas norādīti citur šajā pielikumā

Carc. 1B

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 2

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

H411

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

H411

 

 

A

004-003-00-8

berilija oksīds

215-133-1

1304-56-9

Carc. 1B

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

GHS06

GHS08

Dgr

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

 

 

 

005-001-00-X

bora trifluorīds

231-569-5

7637-07-2

Press. Gas

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1A

H330

H314

GHS04

GHS06

GHS05

Dgr

H330

H314

EUH014

 

U

005-002-00-5

bora trihlorīds

233-658-4

10294-34-5

Press. Gas

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1B

H330

H300

H314

GHS04

GHS06

GHS05

Dgr

H330

H300

H314

EUH014

 

U

005-003-00-0

bora tribromīds

233-657-9

10294-33-4

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1A

H330

H300

H314

GHS06

GHS05

Dgr

H330

H300

H314

EUH014

 

 

005-004-00-6

trialkilborāni, cietā formā

Pyr. Sol. 1

Skin Corr. 1B

H250

H314

GHS02

GHS05

Dgr

H250

H314

 

 

A

005-004-01-3

trialkilborāni, šķidrā formā

Pyr. Liq. 1

Skin Corr. 1B

H250

H314

GHS02

GHS05

Dgr

H250

H314

 

 

A

005-005-00-1

trimetilborāts

204-468-9

121-43-7

Flam. Liq. 3

Acute Tox. 4 *

H226

H312

GHS02

GHS07

Wng

H226

H312

 

 

 

005-006-00-7

dibutilalvas hidrogēnborāts

401-040-5

75113-37-0

Repr. 1B

Muta. 2

STOT RE 1

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Eye Dam. 1

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H360FD

H341

H372**

H312

H302

H318

H317

H400

H410

GHS05

GHS08

GHS07

GHS09

Dgr

H360FD

H341

H372**

H312

H302

H318

H317

H410

 

 

 

005-007-00-2

borskābe; [1]

borskābe; [2]

233-139-2 [1]

234-343-4 [2]

10043-35-3 [1]

11113-50-1 [2]

Repr. 1B

H360FD

GHS08

Dgr

H360FD

 

Repr.1B;

H360FD: C ≥ 5,5  %

 

005-008-00-8

dibora trioksīds;

bora oksīds

215-125-8

1303-86-2

Repr. 1B

H360FD

GHS08

Dgr

H360FD

 

Repr.1B;

H360FD:C ≥ 3,1  %

 

005-009-00-3

tetrabutilamonijbutiltrifenilborāts

418-080-4

120307-06-4

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H317

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H317

H410

 

 

 

005-010-00-9

N, N-dimetilanilīnija tetrakis(pentafluorfenil)borāts

422-050-6

118612-00-3

Carc. 2

Acute Tox. 4 *

Skin Irrit. 2

Eye Dam. 1

H351

H302

H315

H318

GHS08

GHS05

GHS07

Dgr

H351

H302

H315

H318

 

 

 

005-011-00-4

dinātrija tetraborāts, bezūdens; borskābe, dinātrija sāls; [1]

tetrabordinātrija heptaoksīds, hidrāts; [2]

ortoborskābe, nātrija sāls [3]

215-540-4 [1]

235-541-3 [2]

237-560-2 [3]

1330-43-4 [1]

12267-73-1 [2]

13840-56-7 [3]

Repr. 1B

H360FD

GHS08

Dgr

H360FD

 

Repr. 1B; H360FD: C ≥4,5  %

 

005-011-01-1

dinātrija tetraborāta dekahidrāts;

boraka dekahidrāts

215-540-4

1303-96-4

Repr. 1B

H360FD

GHS08

Dgr

H360FD

 

Repr.1B; H360FD: C ≥ 8,5  %

 

005-011-02-9

dinātrija tetraborāta pentahidrāts;

boraka pentahidrāts

215-540-4

12179-04-3

Repr. 1B

H360FD

GHS08

Dgr

H360FD

 

Repr.B; H360FD: C ≥ 6,5  %

 

005-012-00-X

dietil{4-[1,5,5-tris(4-dietilaminofenil)penta-2,4-dienilidēn]cikloheksa-2,5-dienilidēn}amonija butiltrifenilborāts

418-070-1

141714-54-7

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H317

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H317

H410

 

 

 

005-013-00-5

dietilmetoksiborāns

425-380-9

7397-46-8

Pyr. Liq. 1

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Corr. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 4

H250

H332

H312

H302

H373**

H314

H317

H413

GHS02

GHS05

GHS08

GHS07

Dgr

H250

H332

H312

H302

H373**

H314

H317

H413

 

 

 

005-014-00-0

4-formilfenilborskābe

438-670-5

87199-17-5

Skin Sens. 1

H317

GHS07

Wng

H317

 

 

 

005-015-00-6

1-hlormetil-4-fluor-1,4-diazonijbiciklo[2.2.2]oktānbis(tetrafluorborāts)

414-380-4

140681-55-6

Acute Tox. 4 *

Eye Dam. 1

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 3

H302

H318

H317

H412

GHS05

GHS07

Dgr

H302

H318

H317

H412

 

 

 

005-016-00-1

tetrabutilamonija butiltris-(4-terc-butilfenil)borāts

431-370-5

Aquatic Chronic 4

H413

H413

 

 

 

005-017-00-7

nātrija perborāts; [1]

nātrija peroksometaborāts; [2]

nātrija peroksoborāts;

[satur < 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]

239-172-9 [1]

231-556-4 [2]

15120-21-5 [1]

7632-04-4 [2]

Ox. Sol. 2

Repr. 1B

Acute Tox. 4 *

STOT SE 3

Eye Dam. 1

H272

H360Df

H302

H335

H318

GHS03

GHS05

GHS08

GHS07

Dgr

H272

H360Df

H302

H335

H318

 

Repr.1B; H360Df: C ≥9 % Repr.1B; H360 D: 6,5  % ≤ C <9 % Eye Dam. 1; H318: C ≥ 22 % Eye Irrit. 2; H319: 14 % ≤ C < 22 %

 

005-017-01-4

nātrija perborāts; [1]

nātrija peroksometaborāts; [2]

nātrija peroksoborāts;

[satur ≥ 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]

239-172-9 [1] 231-556-4 [2]

15120-21-5 [1]

7632-04-4 [2]

Ox. Sol. 2

Repr. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 4 *

STOT SE 3

Eye Dam. 1

H272

H360Df

H331

H302

H335

H318

GHS03

GHS06

GHS05

GHS08

Dgr

H272

H360Df

H331

H302

H335

H318

 

Repr. 1B; H360Df: C ≥9 % Repr. 1B; H360D: 6,5  % ≤ C < 9 % Eye Dam. 1; H318: C ≥ 22 % Eye Irrit. 2; H319: 14 % ≤ C < 22 %

 

005-018-00-2

perborskābes (H3BO2(O2)) mononātrija sāls trihidrāts; [1]

perborskābes nātrija sāls tetrahidrāts; [2]

perborskābes (HBO(O2)) nātrija sāls tetrahidrāts; [3]

nātrija peroksoborāta heksahidrāts; [satur < 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]

239-172-9 [1]

234-390-0 [2]

231-556-4 [3]

13517-20-9 [1]

37244-98-7 [2]

10486-00-7 [3]

Repr. 1B

STOT SE 3

Eye Dam. 1

H360Df

H335

H318

GHS05

GHS08

GHS07

Dgr

H360Df

H335

H318

 

Repr. 1B;

H360Df: C ≥ 14 % Repr. 1B;

H360D: 10 % ≤ C < 14 % Eye Dam. 1; H318: C ≥ 36 % Eye Irrit. 2;

H319: 22 % ≤ C < 36 %

 

005-018-01-X

perborskābes (H3BO2(O2)) mononātrija sāls trihidrāts; [1]

perborskābes nātrija sāls tetrahidrāts; [2]

perborskābes (HBO(O2)) nātrija sāls tetrahidrāts; [3]

nātrija peroksoborāta heksahidrāts; [satur ≥ 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]

239-172-9 [1]

234-390-0 [2]

231-556-4 [3]

13517-20-9 [1]

37244-98-7 [2]

10486-00-7 [3]

Repr. 1B

Acute Tox. 4 *

STOT SE 3

Eye Dam. 1

H360Df

H332

H335

H318

GHS05

GHS08

GHS07

Dgr

H360Df

H332

H335

H318

 

Repr. 1B; H360

Df: C ≥ 14 % Repr. 1B; H360D: 10 % ≤ C < 14 % Eye Dam. 1; H318: C ≥ 36 % Eye Irrit. 2; H319: 22 % ≤ C < 36 %

 

005-019-00-8

perborskābes nātrija sāls; [1]

perborskābes nātrija sāls monohidrāts; [2]

perborskābes (HBO(O2)) nātrija sāls monohidrāts; [3]

nātrija peroksoborāts;

[satur < 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]

234-390-0 [1]

234-390-0 [2]

231-556-4 [3]

11138-47-9 [1]

12040-72-1 [2]

10332-33-9 [3]

Ox. Sol. 3

Repr. 1B

Acute Tox. 4 *

STOT SE 3

Eye Dam. 1

H272

H360Df

H302

H335

H318

GHS03

GHS05

GHS08

GHS07

Dgr

H272

H360Df

H302

H335

H318

 

Repr. 1B; H360Df: C ≥ 9 %

Repr. 1B; H360D: 6,5  % ≤ C < 9 %

Eye Dam. 1; H318: C ≥ 22 %

Eye Irrit. 2; H319: 14 % ≤ C < 22 %

 

005-019-01-5

perborskābes nātrija sāls; [1]

perborskābes nātrija sāls monohidrāts; [2]

perborskābes (HBO(O2)) nātrija sāls monohidrāts; [3]

nātrija peroksoborāts;

[satur ≥ 0,1 masas % daļiņu ar aerodinamisko diameteru, kas mazāks par 50 μm]

234-390-0 [1]

234-390-0 [2]

231-556-4 [3]

11138-47-9 [1]

12040-72-1 [2]

10332-33-9 [3]

Ox. Sol. 3

Repr. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 4 *

STOT SE 3

Eye Dam. 1

H272

H360Df

H331

H302

H335

H318

GHS03

GHS06

GHS05

GHS08

Dgr

H272

H360Df

H331

H302

H335

H318

 

Repr. 1B; H360Df: C ≥

9 %

Repr. 1B; H360D: 6,5  %

≤ C < 9 %

Eye Dam. 1; H318: C ≥ 22 %

Eye Irrit. 2; H319: 14 % ≤ C < 22 %

 

▼M13

005-020-00-3

dinātrija oktaborāts, bezūdens; [1]

dinātrija oktaborāta tetrahidrāts [2]

234-541-0 [1]

234-541-0 [2]

12008-41-2 [1]

12280-03-4 [2]

Repr. 1B

H360FD

GHS08

Dgr

H360FD

 

 

 

▼M16

006-001-00-2

oglekļa monoksīds

211-128-3

630-08-0

Flam. Gas 1

Press. Gas

Repr. 1A

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

H220

H360D ***

H331

H372 **

GHS02

GHS04

GHS06

GHS08

Dgr

H220

H360D *** H331

H372 **

 

 

U

006-002-00-8

fosgēns; karbonilhlorīds

200-870-3

75-44-5

Press. Gas

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1B

H330

H314

GHS04

GHS06

GHS05

Dgr

H330

H314

 

 

U

006-003-00-3

oglekļa disulfīds

200-843-6

75-15-0

Flam. Liq. 2

Repr. 2

STOT RE 1

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

H225

H361fd

H372 **

H319

H315

GHS02

GHS08

GHS07

Dgr

H225

H361fd

H372 **

H319

H315

 

Repr. 2; H361fd: C ≥ 1 %

STOT RE 1; H372: C ≥ 1 %

STOT RE 2; H373: 0,2  %

≤ C < 1 %

 

006-004-00-9

kalcija karbīds

200-848-3

75-20-7

Water-react. 1

H260

GHS02

Dgr

H260

 

 

T

006-005-00-4

tirams (ISO);

tetrametiltiurama disulfīds

205-286-2

137-26-8

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H332

H302

H373 **

H319

H315

H317

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H332

H302

H373 **

H319

H315

H317

H410

 

M = 10

 

006-006-00-X

ūdeņraža cianīds;

ciānūdeņražskābe

200-821-6

74-90-8

Flam. Liq. 1

Acute Tox. 2 * Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H224

H330

H400

H410

GHS02

GHS06

GHS09

Dgr

H224

H330

H410

 

 

 

006-006-01-7

ūdeņraža cianīds … %;

ciānūdeņražskābe … %

200-821-6

74-90-8

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H310

H300

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H310

H300

H410

 

 

B

006-007-00-5

ūdeņraža cianīda sāļi, izņemot kompleksos cianīdus, piem., ferocianīdus, fericianīdus un dzīvsudraba(II) oksicianīdu, un tos, kas norādīti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H310

H300

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H310

H300

H410

EUH032

 

A

006-008-00-0

antu (ISO);

1-(1-naftil)-2-tiourīnviela

201-706-3

86-88-4

Acute Tox. 2 *

Carc. 2

H300

H351

GHS06

GHS08

Dgr

H300

H351

 

 

 

006-009-00-6

1-izopropil-3-metilpirazol-5-ildimetilkarbamāts;

izolāns

204-318-2

119-38-0

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

H310

H300

GHS06

Dgr

H310

H300

 

 

 

006-010-00-1

5,5-dimetil-3-oksocikloheks-1-enildimetilkarbamāts 5,5-dimetildihidrorezorcīna dimetilkarbamāts; dimetāns

204-525-8

122-15-6

Acute Tox. 3 *

H301

GHS06

Dgr

H301

 

 

 

006-011-00-7

karbarils (ISO);

1-naftilmetilkarbamāts

200-555-0

63-25-2

Carc. 2

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

H351

H332

H302

H400

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H351

H332

H302

H400

 

M=100

 

006-012-00-2

cirams (ISO);

cinka bisdimetilditiokarbamāts

205-288-3

137-30-4

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

STOT SE 3

Eye Dam. 1

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H302

H373 **

H335

H318

H317

H400

H410

GHS06

GHS08

GHS05

GHS09

Dgr

H330

H302

H373 **

H335

H318

H317

H410

 

M = 100

 

006-013-00-8

metamnātrijs (ISO);

nātrija metilditiokarbamāts

205-293-0

137-42-8

Acute Tox. 4 *

Skin Corr. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H314

H317

H400

H410

GHS05

GHS07

GHS09

Dgr

H302

H314

H317

H410

EUH031

 

 

006-014-00-3

nabams (ISO);

dinātrija etilēnbis(N, N'-ditiokarbamāts)

205-547-0

142-59-6

Acute Tox. 4 *

STOT SE 3

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H335

H317

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H335

H317

H410

 

 

 

006-015-00-9

diurons (ISO);

3-(3,4-dihlorfenil)-1,1-dimetilurīnviela

206-354-4

330-54-1

Carc. 2

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H302

H373**

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H351

H302

H373** H410

 

M = 10

 

006-016-00-4

propoksūrs (ISO);

2-izopropiloksifenil-N-metilkarbamāts;

2-izopropoksifenilmetilkarbamāts

204-043-8

114-26-1

Acute Tox. 3 * Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H301

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H301

H410

 

 

 

006-017-00-X

aldikarbs (ISO);

2-metil-2-(metiltio)propanāl-O-(N-metilkarbamoil)oksīms

204-123-2

116-06-3

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H300

H311

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H300

H311

H410

 

 

 

006-018-00-5

aminokarbs (ISO);

4-dimetilamino-3-tolilmetilkarbamāts

217-990-7

2032-59-9

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H311

H301

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H311

H301

H410

 

 

 

006-019-00-0

diallāts (ISO);

S-(2,3-dihloralil)-N,N-diizopropiltiokarbamāts

218-961-1

2303-16-4

Carc. 2

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H302

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H351

H302

H410

 

 

 

006-020-00-6

barbāns (ISO);

4-hlorbut-2-inil-N-(3-hlorfenil)karbamāts

202-930-4

101-27-9

Acute Tox. 4 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H317

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H317

H410

 

 

 

006-021-00-1

linurons (ISO);

3-(3,4-dihlorfenil)-l-metoksi-1-metilurīnviela

206-356-5

330-55-2

Repr. 1B Carc. 2

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H360Df

H351

H302

H373 **

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Dgr

H360Df

H351

H302

H373 **

H410

 

 

 

006-022-00-7

dekarbofurāns (ISO);

2,3-dihidro-2-metilbenzfurān-7-ilmetilkarbamāts

1563-67-3

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

H331

H311

H301

GHS06

Dgr

H331

H311

H301

 

 

 

006-023-00-2

merkaptodimetūrs (ISO);

metiokars (ISO);

3,5-dimetil-4-metiltiofenil-N-metilkarbamāts

217-991-2

2032-65-7

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H301

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H301

H410

 

 

 

006-024-00-8

proksānnātrijs (ISO);

nātrija O-izopropilditiokabonāts

205-443-5

140-93-2

Acute Tox. 4 *

Skin Irrit. 2

Aquatic Chronic 2

H302

H315

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H315

H411

 

 

 

006-025-00-3

aletrīns;

(RS)-3-alil-2-metil-4-oksociklopent-2-enil-(1RS,3RS;1RS,3SR)-2,2-dimetil-3-(2-metilprop-1-enil)ciklopropānkarboksilāts; bioaletrīns;

(RS)-3-alil-2-metil-4-oksociklopent-2-enil-(1R,3R)-2,2-dimetil-3-(2-metilprop-1-enil)ciklopropānkarboksilāts; [1]

S-bioaletrīns; [3]

(S)-3-alil-2-metil-4-oksociklopent-2-enil-(1R,3R)-2,2-dimetil-3-(2-metilprop-1-enil)ciklopropānkarboksilāts; [2]

esbiotrīns;

(RS)-3-alil-2-metil-4-oksociklopent-2-enil(1R,3R)-2,2-dimetil-3-(2-metilprop-1-enil)ciklopropānkarboksilāts [3]

209-542-4 [1]

249-013-5 [2]-[3]

584-79-2 [1]

28434-00-6 [2]

84030-86-4 [3]

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H332

H302

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H332

H302

H410

 

 

C

006-026-00-9

karbofurāns (ISO);

2,3-dihidro-2,2-dimetilbenzfurān-7-il-N-metilkarbamāts

216-353-0

1563-66-2

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H300

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H300

H410

 

 

 

006-028-00-X

dinobutons (ISO);

2-(1-metilpropil)-4,6-dinitrofenila izopropilkarbonāts

213-546-1

973-21-7

Acute Tox. 3 * Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H301

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H301

H410

 

 

 

006-029-00-5

dioksakarbs (ISO);

2-(1,3-dioksolān-2-il)fenil-N-metilkarbamāts

230-253-4

6988-21-2

Acute Tox. 3 * Aquatic Chronic 2

H301

H411

GHS06

GHS09

Dgr

H301

H411

 

 

 

006-030-00-0

EPTC (ISO);

S-etildipropiltiokarbamāts

212-073-8

759-94-4

Acute Tox. 4 *

H302

GHS07

Wng

H302

 

 

 

006-031-00-6

formetanāts (ISO);

3-[(EZ)-dimetilaminometilēnamino]fenilmetilkarbamāts

244-879-0

22259-30-9

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H300

H317

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H300

H317

H410

 

 

 

006-032-00-1

monolinurons (ISO);

3-(4-hlorfenil)-l-metoksi-1-metilurīnviela

217-129-5

1746-81-2

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H373 **

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H302

H373 **

H410

 

 

 

006-033-00-7

metoksurons (ISO);

3-(3-hlor-4-metoksifenil)-1,1-dimetilurīnviela

243-433-2

19937-59-8

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H400

H410

GHS09

Wng

H410

 

 

 

006-034-00-2

pebulāts (ISO);

N-butil-N-etil-S-propiltiokarbamāts

214-215-4

1114-71-2

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H302

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H411

 

 

 

▼M13

006-035-00-8

pirimikarbs (ISO); 2-(dimetilamino)-5,6-dimetilpirimidīn-4-ila dimetilkarbamāts

245-430-1

23103-98-2

Carc. 2

Acute Tox. 3

Acute Tox. 3

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1 Aquatic Chronic 1

H351

H331

H301

H317

H400

H410

GHS08

GHS06

GHS09

Dgr

H351

H331

H301

H317

H410

 

M = 10

M = 100

 

▼M16

006-036-00-3

benztiazurons (ISO);

1-benztiazol-2-il-3-metilurīnviela

217-685-9

1929-88-0

Acute Tox. 4 *

H302

GHS07

Wng

H302

 

 

 

006-037-00-9

promekarbs (ISO);

3-izopropil-5-metilfenil-N-metilkarbamāts

220-113-0

2631-37-0

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H301

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H301

H410

 

 

 

006-038-00-4

sulfallāts (ISO);

2-hloralil N, N-dimetilditiokarbamāts

202-388-9

95-06-7

Carc. 1B

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H350

H302

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Dgr

H350

H302

H410

 

 

 

006-039-00-X

triallāts (ISO);

S-2,3,3-trihloralildiizopropiltiokarbamāts

218-962-7

2303-17-5

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H373 **

H317

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H302

H373 **

H317

H410

 

 

 

006-040-00-5

3-metilpirazol-5-il-dimetilkarbamāts; monometilāns

2532-43-6

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

H331

H311

H301

GHS06

Dgr

H331

H311

H301

 

 

 

006-041-00-0

dimetilkarbamoilhlorīds

201-208-6

79-44-7

Carc. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 4 *

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

H350

H331

H302

H319

H335

H315

GHS06

GHS08

Dgr

H350

H331

H302

H319

H335

H315

 

Carc. 1B;

H350: C ≥ 0,001  %

 

006-042-00-6

monurons (ISO);

3-(4-hlorfenil)-1,1-dimetilurīnviela

205-766-1

150-68-5

Carc. 2

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H302

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H351

H302

H410

 

 

 

006-043-00-1

3-(4-hlorfenil)-1,1-dimetiluronija trihloracetāts;

monurons-TCA

140-41-0

Carc. 2

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H319

H315

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H351

H319

H315

H410

 

 

 

▼M18

006-044-00-7

izoproturons (ISO);

3-(4-izopropilfenil)-1,1-dimetilurīnviela

251-835-4

34123-59-6

Carc. 2

STOT RE 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H373 (asinis)

H400

H410

GHS08

GHS09

Wng

H351

H373 (asinis)

H410

 

M = 10

M = 10

 

▼M16

006-045-00-2

metomils (ISO);

1-(metiltio)etilidēnamino-N-metilkarbamāts

240-815-0

16752-77-5

Acute Tox. 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H300

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H300

H410

 

M=100

 

▼M15

006-046-00-8

bendiokarbs (ISO);

2,2-dimetil-1,3-benzdioksol-4-il-N-metilkarbamāts;

2,2-dimetil-1,3-benzdioksol-4-ilmetilkarbamāts

245-216-8

22781-23-3

Acute Tox. 3

Acute Tox. 3

Acute Tox. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H331

H311

H300

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H331

H311

H300

H410

 

m = 10

m = 100

 

▼M16

006-047-00-3

bufenkarbs (ISO);

3-(1-metilbutil)fenil-N-metilkarbamāta un 3-(1-etilpropil)fenil-N-metilkarbamāta reakcijas masa

8065-36-9

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H311

H301

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H311

H301

H410

 

 

 

006-048-00-9

etiofenkarbs (ISO);

2-(etiltiometil)fenil-N-metilkarbamāts

249-981-9

29973-13-5

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H410

 

 

 

006-049-00-4

diksantogēns;

O, O-dietilditiobis(tioformāts)

207-944-4

502-55-6

Acute Tox. 4 *

H302

GHS07

Wng

H302

 

 

 

006-050-00-X

1,1-dimetil-3-feniluronija trihloracetāts;

fenurons-TCA

4482-55-7

Skin Irrit. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H315

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H315

H410

 

 

 

006-051-00-5

ferbams (ISO);

dzelzs tris(dimetilditiokarbamāts)

238-484-2

14484-64-1

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H319

H335

H315

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H319

H335

H315

H410

 

 

 

006-052-00-0

formetanāta hidrohlorīds;

3-[(N, N)-dimetilaminometilēnamino]fenilN-metilkarbamāts

245-656-0

23422-53-9

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H300

H317

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H300

H317

H410

 

 

 

006-053-00-6

izoprokarbs (ISO);

2-izopropilfenil-N-metilkarbamāts;

220-114-6

2631-40-5

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H410

 

 

 

006-054-00-1

meksakarbāts (ISO);

3,5-dimetil-4-dimetilaminofenil-N-metilkarbamāts

206-249-3

315-18-4

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H300

H312

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H300

H312

H410

 

 

 

006-055-00-7

ksililkarbs (ISO);

3,4-dimetilfenil-N-metilkarbamāts;

3,4-ksililmetilkarbamāts;

MPMC

219-364-9

2425-10-7

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H410

 

 

 

006-056-00-2

metolkarbs (ISO);

m-tolilmetilkarbamāts;

MTMC

214-446-0

1129-41-5

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H302

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H411

 

 

 

006-057-00-8

nitrapirīns (ISO);

2-hlor-6-trihlormetilpiridīns

217-682-2

1929-82-4

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H302

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H411

 

 

 

006-058-00-3

norurons (ISO);

1,1-dimetil-3-(perhidro-4,7-metanoindēn-5-il)urīnviela

2163-79-3

Acute Tox. 4 *

H302

GHS07

Wng

H302

 

 

 

006-059-00-9

oksamils (ISO);

N',N'-dimetilkarbamoil(metiltio)metilēnamīn-N-metilkarbamāts;

245-445-3

23135-22-0

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H330

H300

H312

H411

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H300

H312

H411

 

 

 

006-060-00-4

oksikarboksīns (ISO);

2,3-dihidro-6-metil-5-(N-fenilkarbamoil)-1,4-oksotiīn-4,4-dioksīds

226-066-2

5259-88-1

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 3

H302

H412

GHS07

Wng

H302

H412

 

 

 

006-061-00-X

S-etil N-(dimetilaminopropil)tiokarbamāthidrohlorīds;

protiokarba hidrohlorīds

243-193-9

19622-19-6

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H302

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H411

 

 

 

006-062-00-5

metil-3,4-dihlorfenilkarbanilāts;

SWEP

1918-18-9

Acute Tox. 4 *

H302

GHS07

Wng

H302

 

 

 

006-063-00-0

tiobēnkarbs (ISO);

S-4-hlorbenzildietiltiokarbamāts

248-924-5

28249-77-6

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H410

 

 

 

006-064-00-6

tiofanokss (ISO);

3,3-dimetil-1-(metiltio)butanon-O-(N-metilkarbamoil)oksīms

254-346-4

39196-18-4

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H310

H300

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H310

H300

H410

 

 

 

006-065-00-1

3-hlor-6-ciān-biciklo(2,2,1)heptān-2-on-O-(N-metilkarbamoil)oksīms;

triamīds

15271-41-7

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

Aquatic Chronic 2

H300

H311

H411

GHS06

GHS09

Dgr

H300

H311

H411

 

 

 

006-066-00-7

vernolāts (ISO);

S-propildipropiltiokarbamāts

217-681-7

1929-77-7

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H302

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H411

 

 

 

006-067-00-2

XMC;

3,5-ksililmetilkarbamāts

2655-14-3

Acute Tox. 4 *

H302

GHS07

Wng

H302

 

 

 

006-068-00-8

diazometāns

206-382-7

334-88-3

Carc. 1B

H350

GHS08

Dgr

H350

 

 

 

006-069-00-3

tiofanātmetils (ISO);

1,2-di-(3-metoksikarbonil-2-tioureido)benzols

245-740-7

23564-05-8

Muta. 2

Acute Tox. 4 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H341

H332

H317

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H341

H332

H317

H410

 

 

 

006-070-00-9

furmeciklokss (ISO);

N-cikloheksil-N-metoksi-2,5-dimetil-3-furamīds

262-302-0

60568-05-0

Carc. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H400

H410

GHS08

GHS09

Wng

H351

H410

 

 

 

006-071-00-4

ciklookt-4-ēn-1-ilmetilkarbonāts

401-620-8

87731-18-8

Skin Sens. 1

H317

GHS07

Wng

H317

 

 

 

006-072-00-X

prosulfokarbs (ISO);

S-benzil-N, N-dipropiltiokarbamāts

401-730-6

52888-80-9

Acute Tox. 4 *

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 2

H302

H317

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H317

H411

 

 

 

006-073-00-5

3-(dimetilamino)propilurīnviela

401-950-2

31506-43-1

Eye Dam. 1

H318

GHS05

Dgr

H318

 

 

 

006-074-00-0

2-(3-(prop-1-ēn-2-il)fenil)prop-2-ilizocianāts

402-440-2

2094-99-7

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1B

STOT RE 2 *

Resp. Sens. 1

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H314

H373 **

H334

H317

H400

H410

GHS06

GHS08

GHS05

GHS09

Dgr

H330

H314

H373 **

H334

H317

H410

 

 

 

006-076-00-1

mankozebs (ISO);

mangānetilēnbis(ditiokarbamāta) (polimēru) komplekss ar cinka sāli

8018-01-7

Repr. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

H361d***

H317

H400

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H361d***

H317

H400

 

M=10

 

006-077-00-7

manebs (ISO);

mangānetilēnbis(ditiokarbamāts) (polimērs)

235-654-8

12427-38-2

Repr. 2

Acute Tox. 4 *

Eye Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H361d***

H332

H319

H317

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H361d***

H332

H319

H317

H410

 

M=10

 

006-078-00-2

cinebs (ISO);

cinka etilēnbis(ditiokarbamāts) (polimērs)

235-180-1

12122-67-7

STOT SE 3

Skin Sens. 1

H335

H317

GHS07

Wng

H335

H317

 

 

 

006-079-00-8

disulfirāms;

tetraetiltiurāmdisulfīds

202-607-8

97-77-8

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H373 **

H317

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H302

H373 **

H317

H410

 

 

 

006-080-00-3

tetrametiltiurāmmonosulfīds

202-605-7

97-74-5

Acute Tox. 4 *

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 2

H302

H317

H411

GHS07

GHS09

Wng

H302

H317

H411

 

 

 

006-081-00-9

cinka bis(dibutilditiokarbamāts)

205-232-8

136-23-2

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H319

H335

H315

H317

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H319

H335

H315

H317

H410

 

 

 

006-082-00-4

cinka bis(dietilditiokarbamāts)

238-270-9

14324-55-1

Acute Tox. 4 *

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H319

H335

H315

H317

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H319

H335

H315

H317

H410

 

 

 

006-083-00-X

butokarboksīms (ISO);

3-(metiltio)-2-butanon-O-[(metilamino)karbonil]oksīms

252-139-3

34681-10-2

Flam. Liq. 3

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Eye Irrit. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H226

H331

H311

H301

H319

H400

H410

GHS02

GHS06

GHS09

Dgr

H226

H331

H311

H301

H319

H410

 

 

 

006-084-00-5

karbosulfāns (ISO);

2,3-dihidro-2,2-dimetil-7-benzofuril[(dibutilamino)tio]metilkarbamāts

259-565-9

55285-14-8

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H301

H317

H400

H410

GHS06

GHS09

Dgr

H330

H301

H317

H410

 

 

 

006-085-00-0

fenobukarbs (ISO);

2-butilfenilmetilkarbamāts

223-188-8

3766-81-2

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H410

 

 

 

006-086-00-6

fenoksikarbs (ISO);

etil[2-(4-fenoksifenoksi)etil]karbamāts

276-696-7

72490-01-8

Carc. 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H351

H400

H410

GHS08

GHS09

Wng

H351

H410

 

M = 1

M = 10 000

 

006-087-00-1

furatiokarbs (ISO);

2,3-dihidro-2,2-dimetil-7-benzofuril-2,4-dimetil-6-oksa-5-okso-3-tia-2,4-diazadekanoāts

265-974-3

65907-30-4

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 2 *

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H301

H373**

H319

H315

H317

H400

H410

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H330

H301

H373**

H319

H315

H317

H410

 

M = 100

 

006-088-00-7

benfurakarbs (ISO);

etil-N-[2,3-dihidro-2,2-dimetilbenzfurān-7-iloksikarbonil(metil)aminotio]-N-izopropil-β-alanināts

82560-54-1

Repr. 2

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H361f***

H331

H302

H400

H410

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H361f***

H331

H302

H410

 

 

 

▼M1 —————

▼M16

006-090-00-8

2-(3-jodprop-2-in-1-iloksi)etilfenilkarbamāts

408-010-0

88558-41-2

Acute Tox. 4 *

Eye Dam. 1

Aquatic Chronic 3

H332

H318

H412

GHS05

GHS07

Dgr

H332

H318

H412

 

 

 

006-091-00-3

propinebs (ISO);

cinka propilēnbis(ditiokarbamāta) polimērs

9016-72-2

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

H332

H373**

H317

H400

GHS08

GHS07

GHS09

Wng

H332

H373**

H317

H400

 

 

 

006-092-00-9

terc-butil-(1S)-N-[1-((2S)-2-oksiranil)-2-feniletil]carbamāts

425-420-5

98737-29-2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H400

H410

GHS09

Wng

H410

 

 

 

006-093-00-4

2,2'-ditio-di(etilamonija)-bis(dibenzilditiokarbamāts)

427-180-7

Acute Tox. 4 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H302

H317

H400

H410

GHS07

GHS09

Wng

H302

H317

H410

 

 

 

006-094-00-X

O-izobutil-N-etoksikarboniltiokarbamāts

434-350-4

103122-66-3

Flam. Liq. 3

Carc. 1B

Muta. 1B

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 2

H226

H350

H340

H302

H373**

H317

H411

GHS02

GHS08

GHS07

GHS09

Dgr

H226

H350

H340

H302

H373**

H317

H411

 

 

 

006-095-00-5

fosetil-alumīnijs (ISO);

alumīnija trietiltrifosfonāts

254-320-2

39148-24-8

Eye Dam. 1

H318

GHS05

Dgr

H318

 

 

 

006-096-00-0

hlorprofāms (ISO);

izopropil-3-hlorkarbanilāts

202-925-7

101-21-3

Carc. 2

STOT RE 2 *

Aquatic Chronic 2

H351

H373**

H411

GHS08

GHS09

Wng

H351

H373**

H411

 

 

 

006-097-00-6

1-fenil-3-(p-toluolsulfonil)urīnviela

424-620-1

13909-63-2

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Aquatic Chronic 3

H302

H373**

H412

GHS08

GHS07

Wng

H302

H373**

H412

 

 

 

006-098-00-1

terc-butil (1R,5S)-3-azabiciklo[3.1.0]heks-6-ilkarbamāts

429-170-8

134575-17-0

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Eye Dam. 1

Skin Sens. 1

H302

H373**

H318

H317

GHS05

GHS08

GHS07

Dgr

H302

H373**

H318

H317

 

 

 

006-099-00-7

N-(p-toluolsulfonil)-N'-(3-(p-toluolsulfoniloksi)fenil)urīnviela;

3-][(4-metilfenil)sulfonil]karbamoil}amino)fenil-4-metilbenzolsulfonāts

520-2

232938-43-1

Aquatic Chronic 2

H411

GHS09

H411

 

 

 

006-101-00-6

šādu vielu reakcijas masa: N, N''-(metilēndi-4,1-fenilēn)bis[N'-fenilurīnviela];

N-(4-[[4-[[(fenilamino)karbonil]amino]fenilmetil]fenil]-N'-cikloheksilurīnviela;

N, N''-(metilēndi-4,1-fenilēn)bis[N'-cikloheksilurīnviela]

423-070-8

Aquatic Chronic 4

H413

H413

 

 

 

006-102-00-1

O-heksil-N-ethoksikarboniltiokarbamāts

432-750-3

Carc. 1B

Muta. 1B

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 2

H350

H340

H302

H373**

H317

H411

GHS08

GHS07

GHS09

Dgr

H350

H340

H302

H373**

H317

H411

 

 

 

006-103-00-7

N, N''-(metilēndi-4,1-fenilēn)bis[N'-oktil]urīnviela

445-760-8

Eye Dam. 1

Resp. Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H318

H334

H400

H410

GHS05

GHS08

GHS09

Dgr

H318

H334

H410

 

M=100

 

007-001-00-5

amonjaks, bezūdens

231-635-3

7664-41-7

Flam. Gas 2

Press. Gas

Acute Tox. 3 *

Skin Corr. 1B

Aquatic Acute 1

H221

H331

H314

H400

GHS04

GHS06

GHS05

GHS09

Dgr

H221

H331

H314

H400

 

 

U

007-001-01-2

amonjaks …. %

215-647-6

1336-21-6

Skin Corr. 1B

Aquatic Acute 1

H314

H400

GHS05

GHS09

Dgr

H314

H400

 

STOT SE 3; H335: C ≥ 5 %

B

007-002-00-0

slāpekļa dioksīds; [1]

dislāpekļa tetraoksīds [2]

233-272-6 [1]

234-126-4 [2]

10102-44-0 [1]

10544-72-6 [2]

Press. Gas

Ox. Gas 1

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1B

H270

H330

H314

GHS04

GHS03

GHS06

GHS05

Dgr

H270

H330

H314

 

*

STOT SE 3; H335: C ≥0,5  %

5

007-003-00-6

hlormekvata hlorīds (ISO);

2-hloretiltrimetilamonjaka hlorīds

213-666-4

999-81-5

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H312

H302

GHS07

Wng

H312

H302

 

 

 

▼M11

007-004-00-1

… % slāpekļskābe

231-714-2

7697-37-2

Ox. Liq. 2

Skin Corr. 1A

H272

H314

GHS03

GHS05

Dgr

H272

H314

EUH071

Skin Corr. 1A; H314: C ≥ 20 %

Skin Corr. 1B; H314: 5 % ≤ C < 20 %

Ox. Liq. 2; H272: C ≥ 99 %

Ox. Liq. 3; H272: 99 % > C ≥ 65 %

B

▼M16

007-006-00-2

etilnitrīts

203-722-6

109-95-5

Flam. Gas 1

Press. Gas

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H220

H332

H312

H302

GHS02

GHS04

GHS07

Dgr

H220

H332

H312

H302

 

 

U

007-007-00-8

etilnitrāts

210-903-3

625-58-1

Unst. Expl.

H200

GHS01

Dgr

H200

 

 

 

007-008-00-3

hidrazīns

206-114-9

302-01-2

Flam. Liq. 3

Carc. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Skin Corr. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H226

H350

H331

H311

H301

H314

H317

H400

H410

GHS02

GHS06

GHS08

GHS05

GHS09

Dgr

H226

H350

H331

H311

H301

H314

H317

H410

 

Skin Corr. 1B; H314: C ≥ 10 % Skin Irrit. 2; H315: 3 % ≤ C < 10 %

Eye Irrit. 2; H319: 3 % ≤ C < 10 %

 

007-009-00-9

dicikloheksilamonjaka nitrīts

221-515-9

3129-91-7

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H332

H302

GHS07

Wng

H332

H302

 

*

 

007-010-00-4

nātrija nitrīts

231-555-9

7632-00-0

Ox. Sol. 3

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

H272

H301

H400

GHS03

GHS06

GHS09

Dgr

H272

H301

H400

 

*

 

007-011-00-X

kālija nitrīts

231-832-4

7758-09-0

Ox. Sol. 2

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

H272

H301

H400

GHS03

GHS06

GHS09

Dgr

H272

H301

H400

 

*

 

007-012-00-5

N,N-dimetilhidrazīns

200-316-0

57-14-7

Flam. Liq. 2

Carc. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Skin Corr. 1B

Aquatic Chronic 2

H225

H350

H331

H301

H314

H411

GHS02

GHS06

GHS08

GHS05

GHS09

Dgr

H225

H350

H331

H301

H314

H411

 

 

 

007-013-00-0

1,2-dimetilhidrazīns

540-73-8

Carc. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Aquatic Chronic 2

H350

H331

H311

H301

H411

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H350

H331

H311

H301

H411

 

Carc. 1B; H350: C ≥ 0,01  %

 

007-014-00-6

hidrazīna sāļi

Carc. 1B

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H350

H331

H311

H301

H317

H400

H410

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H350

H331

H311

H301

H317

H410

 

 

A

007-015-00-1

O-etilhidroksilamīns

402-030-3

624-86-2

Flam. Liq. 2

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

Eye Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

H225

H331

H311

H301

H372 **

H319

H317

H400

GHS02

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H225

H331

H311

H301

H372 **

H319

H317

H400

 

 

 

007-016-00-7

butilnitrīts

208-862-1

544-16-1

Flam. Liq. 2

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

H225

H331

H301

GHS02

GHS06

Dgr

H225

H331

H301

 

 

 

007-017-00-2

izobutilnitrīts

208-819-7

542-56-3

Flam. Liq. 2

Carc. 1B

Muta. 2

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H225

H350

H341

H332

H302

GHS02

GHS08

GHS07

Dgr

H225

H350

H341

H332

H302

 

 

 

007-018-00-8

sek-butilnitrīts

213-104-8

924-43-6

Flam. Liq. 2

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H225

H332

H302

GHS02

GHS07

Dgr

H225

H332

H302

 

 

 

007-019-00-3

terc-butilnitrīts

208-757-0

540-80-7

Flam. Liq. 2

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H225

H332

H302

GHS02

GHS07

Dgr

H225

H332

H302

 

 

 

007-020-00-9

pentilnitrīts; [1]

‘amilnitrīts’, dažādi izomēri [2]

207-332-7 [1]

203-770-8 [2]

463-04-7 [1]

110-46-3 [2]

Flam. Liq. 2

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H225

H332

H302

GHS02

GHS07

Dgr

H225

H332

H302

 

 

 

007-021-00-4

hidrazobenzols;

1,2-difenilhidrazīns

204-563-5

122-66-7

Carc. 1B

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H350

H302

H400

H410

GHS08

GHS07

GHS09

Dgr

H350

H302

H410

 

 

 

007-022-00-X

hidrazīn-bis(3-karboksi-4-hidroksibenzēnsulfonāts)

405-030-1

Carc. 1B

Acute Tox. 4 *

Skin Corr. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 3

H350

H302

H314

H317

H412

GHS08

GHS05

GHS07

Dgr

H350

H302

H314

H317

H412

 

 

 

007-023-00-5

nātrija 3,5-bis(3-(2,4-di-terc-pentilfenoksi)propilkarbamoil)benzolsulfonāts

405-510-0

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

H315

H317

GHS07

Wng

H315

H317

 

 

 

007-024-00-0

2-(deciltio)etilamonija hlorīds

405-640-8

36362-09-1

STOT RE 2 *

Skin Irrit. 2

Eye Dam. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H373 **

H315

H318

H400

H410

GHS08

GHS05

GHS09

Dgr

H373 **

H315

H318

H410

 

 

 

007-025-00-6

(4-hidrazinofenil)-N-metilmetānsulfonamīda hidrohlorīds

406-090-1

81880-96-8

Muta. 2

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H341

H301

H372 **

H317

H400

H410

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H341

H301

H372 **

H317

H410

 

 

 

007-026-00-1

okso-((2,2,6,6-tetrametilpiperidīn-4-il)amino)karbonilacetohidrazīds

413-230-5

122035-71-6

Eye Dam. 1

Skin Sens. 1

H318

H317

GHS05

GHS07

Dgr

H318

H317

 

 

 

007-027-00-7

1,6-bis(3,3-bis((1-metilpentilidenimino)propil)ureido)heksāns

420-190-2

771478-66-1

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Skin Corr. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H312

H302

H373 **

H314

H317

H400

H410

GHS08

GHS05

GHS07

GHS09

Dgr

H312

H302

H373 **

H314

H317

H410

 

 

 

007-028-00-2

hidroksilamonija nitrāts

236-691-2

13465-08-2

Expl. 1.1 ****

Carc. 2

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

H201

H351

H311

H302

H373**

H319

H315

H317

H400

GHS01

GHS06

GHS08

GHS09

Dgr

H201

H351

H311

H302

H373**

H319

H315

H317

H400

 

 

 

007-029-00-8

dietildimetilamonija hidroksīds

419-400-5

95500-19-9

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Skin Corr. 1A

H312

H302

H314

GHS05

GHS07

Dgr

H312

H302

H314

 

 

 

008-001-00-8

skābeklis

231-956-9

7782-44-7

Ox. Gas 1

Press. Gas

H270

GHS03

GHS04

Dgr

H270

 

 

U

008-003-00-9

ūdeņraža peroksīda šķīdums … %

231-765-0

7722-84-1

Ox. Liq. 1

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Skin Corr. 1A

H271

H332

H302

H314

GHS03

GHS05

GHS07

Dgr

H271

H332

H302

H314

 

Ox. Liq. 1; H271: C ≥70 %****

Ox. Liq. 2; H272: 50 % ≤ C < 70 % ****

*

Skin Corr. 1A; H314: C ≥ 70 % Skin Corr. 1B; H314: 50 % ≤ C < 70 %

Skin Irrit. 2; H315: 35 % ≤ C < 50 %

Eye Dam. 1; H318: 8 % ≤ C < 50 %

Eye Irrit. 2; H319: 5 % ≤ C< 8 % STOT SE 3; H335; C ≥ 35 %

B

009-001-00-0

fluors

231-954-8

7782-41-4

Press. Gas

Ox. Gas 1

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1A

H270

H330

H314

GHS04

GHS03

GHS06

GHS05

Dgr

H270

H330

H314

 

 

 

009-002-00-6

fluorūdeņradis

231-634-8

7664-39-3

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1A

H330

H310

H300

H314

GHS06

GHS05

Dgr

H330

H310

H300

H314

 

 

 

009-003-00-1

fluorūdeņražskābe … %

231-634-8

7664-39-3

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

Skin Corr. 1A

H330

H310

H300

H314

GHS06

GHS05

Dgr

H330

H310

H300

H314

 

Skin Corr. 1A; H314: C ≥ 7 % Skin Corr. 1B; H314: 1 % ≤ C< 7 % Eye Irrit. 2; H319: 0,1  % ≤C < 1 %

B

009-004-00-7

nātrija fluorīds

231-667-8

7681-49-4

Acute Tox. 3 *

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

H301

H319

H315

GHS06

Dgr

H301

H319

H315

EUH032

 

 

009-005-00-2

kālija fluorīds

232-151-5

7789-23-3

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

H331

H311

H301

GHS06

Dgr

H331

H311

H301

 

 

 

0