This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008R0543-20130701
Commission Regulation (EC) No 543/2008 of 16 June 2008 laying down detailed rules for the application of Council Regulation (EC) No 1234/2007 as regards the marketing standards for poultrymeat
Consolidated text: Komisijas Regula (EK) Nr. 543/2008 ( 2008. gada 16. jūnijs ) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem
Komisijas Regula (EK) Nr. 543/2008 ( 2008. gada 16. jūnijs ) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem
02008R0543 — LV — 01.07.2013 — 006.004
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) (OV L 157, 17.6.2008., 46. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 936/2008 (2008. gada 24. septembris), |
L 257 |
7 |
25.9.2008 |
|
|
L 151 |
28 |
16.6.2009 |
||
|
L 159 |
13 |
25.6.2010 |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 576/2011 (2011. gada 16. jūnijs), |
L 159 |
66 |
17.6.2011 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 652/2012 (2012. gada 13. jūlijs), |
L 190 |
1 |
19.7.2012 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1239/2012 (2012. gada 19. decembris), |
L 350 |
63 |
20.12.2012 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 519/2013 (2013. gada 21. februāris), |
L 158 |
74 |
10.6.2013 |
|
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 543/2008
(2008. gada 16. jūnijs)
par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta ii) apakšpunktā minētos produktus definē šādi:
1) Mājputnu liemeņi
a) MĀJAS VISTAS (Gallus domesticus)
— cālis, broilers: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— gailis, vista (sautēšanai vai vārīšanai): putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies),
— kapauns: vīriešu kārtas mājputns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas ir ķirurģiski izkastrēts un nokauts, būdams vismaz 140 dienu vecs; pēc kastrācijas kapauni jāuzbaro vismaz 77 dienas,
— cālītis: cālis, kura liemeņa svars (bez iekšām, galvas un pēdām) ir mazāks par 650 gramiem; 650 līdz 750 gramu cāli var saukt par “cālīti”, ja tā vecums kaušanas brīdī nepārsniedz 28 dienas. Dalībvalstis var piemērot 12. pantu minētā kaušanas vecuma pārbaudīšanai,
— jauns gailis: dējējšķirnes vīriešu kārtas cālis, kura krūšu kaula gals ir stingrs, bet nav pilnībā pārkaulojies un kuram kaušanas vecums ir vismaz 90 dienas;
b) TĪTARI (Meleagris gallopavo dom.)
— (jauns) tītars: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— tītars: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);
c) PĪLES (Anas platyrhynchos dom., Cairina muschata), Mulard pīles (Pekinas pīļu un muskuspīļu krustojums) (Cairina muschata x Anas platyrhyncos)
— (jauna) pīle vai pīlēns, (jauna) muskuspīle, (jauna) Mulard pīle: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— pīle, muskuspīle, Mulard pīle: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);
d) ZOSIS (Anser anser dom.)
— (jauna) zoss vai zoslēns: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls. Liemeņa tauku kārta ir plāna vai mērena; jaunu zosu tauki var būt krāsā, kas norāda uz speciālu uzturu,
— zoss: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārta;
e) PĒRĻU VISTIŅAS (Numida meleagris domesticus)
— (jauna) pērļu vistiņa: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— pērļu vistiņa: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies).
Šajā regulā a) līdz e) apakšpunktā lietotos apzīmējumu variantus, kas attiecas uz dzimumu, skaidro līdzvērtīgi.
2) Mājputnu izcirtņi
a) Puses: liemeņu puses, kuras iegūtas, gareniski sadalot gar krūšu kaulu un mugurkaulu;
b) ceturtdaļa: kāju ceturtdaļa vai krūtiņas ceturtdaļa, kas iegūta ar puses šķērsvirziena griezumu;
c) nesadalītas kāju ceturtdaļas: abas kāju ceturtdaļas kopā ar muguras daļu, ar astes gabalu vai bez tā;
d) krūtiņa: krūšu kauls un ribas (vai to daļa) abās pusēs kopā ar apkārtējo muskulatūru. Krūtiņa var būt vesela vai sadalīta uz pusēm;
e) kāja: augšstilba kauls un lielais un mazais stilba kauls kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
f) cāļa kāja ar muguras daļu: muguras daļas svars nepārsniedz 25 % no visa gabala svara;
g) ciska jeb šķiņķis: augšstilba kauls kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
h) stilbs: lielais un mazais stilba kauls kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
i) spārns: plecu un elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Attiecībā uz tītaru spārniem plecu vai elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru var piedāvāt atsevišķi. Spārnu gali, ieskaitot delnas kaulus, var būt un var nebūt nogriezti. Izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
j) neatdalīti spārni: abi spārni savienoti ar muguras gabalu, kura svars nepārsniedz 45 % no izcirtņa svara;
k) krūtiņas fileja: vesela krūtiņa vai tās puses, atkaulota, t. i., bez krūšu kaula un ribām. Attiecībā uz tītara krūtiņu filejā var būt tikai dziļie krūšu muskuļi;
l) krūtiņas fileja ar atslēgas kaulu: krūtiņas fileja bez ādas, ar atslēgas kaulu un tikai krūšu kaula skrimšļiem, atslēgas kaula un skrimšļu svars nepārsniedz 3 % no izcirtņa svara;
m) Magret, maigret: pīļu un zosu krūtiņas fileja, kas minēta 3. punktā un sastāv no ādas un zemādas taukiem, kuri sedz krūšu muskuli, bez dziļā krūšu muskuļa;
n) atkaulota tītara kāju gaļa: tītara ciskas jeb šķiņķi un/vai stilbi, atkauloti, t. i., bez augšstilba kaula un lielā un mazā stilba kaula, veseli, kubiņos vai sagriezti strēmelēs.
Produktiem, kas minēti e), g) un h) apakšpunktā, frāze “griezumu izdara locītavu vietās” nozīmē griezumu, ko veic starp divām līnijām, kuras norobežo locītavas, kā parādīts II pielikuma grafiskajā zīmējumā.
No d) līdz k) apakšpunktam uzskaitītos produktus var piedāvāt gan ar ādu, gan bez tās. Ja produkti, kas uzskaitīti no d) līdz j) apakšpunktam, ir bez ādas un k) apakšpunktā uzskaitītie produkti ir ar ādu, to min etiķetē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK ( 1 ) 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
3) Foie gras
Tā barotu zosu vai Cairina muschata vai Cairina muschata x Anas platyrachos sugas pīļu aknas, ka ir radusies aknu taukšūnu hipertrofija.
Putniem, kuriem izņemtas šādas aknas, ir jābūt pilnībā atasiņotiem. Aknām jābūt vienveidīgā krāsā.
Aknām ir šāds svars:
— pīļu aknām vismaz 300 g tīrsvars,
— zosu aknām vismaz 400 g tīrsvars.
2. pants
Šajā regulā:
a) “liemenis” nozīmē 1. panta 1. punktā minēto sugu putnu nesadalītu ķermeni pēc atasiņošanas, spalvu noplūkšanas un iekšu izņemšanas; tomēr nieru izņemšana nav obligāta; liemenis, kuram izņemtas iekšas, var tikt piedāvāts pārdošanai ar vai bez ķidām, ar to saprotot sirdi, aknas, muskuļkuņģi un kaklu, kas ievietoti vēdera dobumā;
b) “izgriezumi” nozīmē mājputnu gaļu, kas, pateicoties muskuļu saistaudu izmēram un īpašībām, identificējama kā iegūta no attiecīgajām liemeņa daļām;
c) “fasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;
d) “nefasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā pārdošanā galīgajam patērētājam bez fasējuma vai ko citādi iesaiņo pārdošanas vietā pēc galapatērētāja lūguma;
e) “tirdzniecība” ir turēšana vai izstādīšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai cits tirdzniecības veids;
f) “partija” ir vienas un tās pašas sugas, veida, klases, izlaiduma mājputnu gaļa no vienas un tās pašas kautuves vai izciršanas uzņēmuma, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un ir jāpārbauda. Regulas 9. panta un V un VI pielikuma nozīmē partija ietver tikai vienas un tās pašas nominālmasas kategorijas fasējumus.
3. pants
1. Lai mājputnu liemeņus pārdotu saskaņā ar šo regulu, tos piedāvā vienā no šiem veidiem:
— daļēji izķidāti (effilé, roped),
— ar ķidām,
— bez ķidām.
Var pievienot frāzi “ar izņemtām iekšām”.
2. Daļēji izķidāti liemeņi ir liemeņi, no kuriem vēl nav izņemta sirds, aknas, plaušas, muskuļkuņģis, guza un nieres.
3. Visiem liemeņu noformējumiem, ja galva nav noņemta, traheja, barības vads un guza var palikt liemenī.
4. Ķidas ir tikai:
sirds, kakls, muskuļkuņģis un aknas, un visas pārējas daļas, kuras uzskata par ēdamām gala patērētāju tirgus. Aknas ir bez žultspūšļa. Muskuļkuņģis ir bez pārragotās kutikulas, un muskuļkuņģa saturs ir jāiztukšo. Sirds var būt ar perikarda somiņu vai bez tās. Ja kakls paliek pie liemeņa, to neuzskata par ķidām piederošu.
◄
sirds, kakls, guzas un aknas un visas pārējas daļas, kuras uzskata par ēdamām galapatērētāju tirgus. Aknas ir bez žultspūšļa. Guza ir bez ragainās plēves, un guzas saturs ir jāiztukšo. Sirds var būt ar perikarda somiņu vai bez tās. Ja kakls paliek pie liemeņa, to neuzskata par ķidām piederošu.
Ja kādu no šiem četriem orgāniem parasti neiekļauj pārdodamajā liemenī, to norāda uz etiķetes.
5. Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, uz pievienotajiem tirdzniecības dokumentiem norāda šādu informāciju, kā izklāstīts minētās direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā:
a) kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;
b) stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru.
4. pants
1. To produktu pārdošanai lietotie nosaukumi, uz kuriem attiecas šī regula Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē, ir 1. pantā uzskaitītie nosaukumi un atbilstošie nosaukumi pārējās šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās attiecībā uz:
— veselu liemeni, norādot uz vienu no piedāvājuma veidiem, kā tas precizēts šīs regulas 3. panta 1. punktā,
— mājputnu izcirtņiem, norādot uz attiecīgajām sugām.
2. Šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktā definētos nosaukumus var papildināt ar citiem nosaukumiem, ja šie citi nosaukumi būtiski nemaldina patērētāju, it īpaši – ja tādēļ tos nevar sajaukt ar pārējiem 1. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.
5. pants
1. Produktus, kas nav nosaukti 1. pantā, var pārdot Kopienā tikai ar nosaukumu, kas būtiski nemaldina patērētāju un neļauj tos sajaukt ar 1. pantā minētajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.
2. Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, galīgajam patērētājam paredzētās mājputnu gaļas marķēšanu, piedāvāšanu un reklamēšanu saskaņo ar papildu prasībām, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.
3. Attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu minimālo derīguma termiņu aizstāj ar datuma norādi “izlietot līdz” saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 10. pantu.
4. Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu uz fasējuma vai uz tai pievienotās etiķetes norāda šādu informāciju:
a) kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;
b) attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu – kopējo cenu un mazumtirdzniecības cenu svara vienībai;
c) stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru;
d) kautuves vai gaļas izciršanas uzņēmuma apstiprinājuma numuru, kas sniegts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 ( 2 ) 4. pantam, izņemot gadījumus, kad izciršana un atkaulošana notiek tirdzniecības vietā atbilstīgi minētās regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam;
e) attiecībā uz mājputnu gaļu, kas importēta no trešām valstīm, – atzīmi par izcelsmes valsti.
5. Ja mājputnu gaļa tiek piedāvāta pārdošanai nefasēta, izņemot gadījumu, kad izciršana un kaulu izņemšana notiek tirdzniecības vietā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts, ar nosacījumu, ka šāda izciršana un kaulu izņemšana notiek pēc patērētāja pieprasījuma un viņa klātbūtnē, Direktīvas 2000/13/EK 14. pantu piemēro 4. punktā paredzētajām norādēm.
6. Atkāpjoties no 3. panta 5. punkta un no šā panta 2. līdz 5. punkta, gadījumos, kad piegāde notiek uz izciršanas vai pārstrādes uzņēmumiem, mājputnu gaļas klasificēšana un minētajos pantos paredzēto papildu norāžu pievienošana nav obligāta.
6. pants
Turpmākos papildnoteikumus piemēro saldētai mājputnu gaļai, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas II punkta 3) apakšpunktā norādītajai definīcijai.
Šajā regulā minētās saldētās putnu gaļas temperatūrai stabili un pastāvīgi visās produkta daļās ir jābūt mīnus 12 oC vai zemākai, iespējamas īslaicīgas temperatūras svārstības augšup, ne lielākas par 3 oC. Šādas atkāpes produkta temperatūrā pieļauj saskaņā ar pareizu uzglabāšanu un sadali vietējā sadales tīklā un mazumtirdzniecības preču vitrīnās.
7. pants
1. Lai ietilptu A vai B kategorijā, to putnu liemeņi un izcirtņi, uz kuriem attiecas šī regula, atbilst šādām minimālajām prasībām:
a) nebojāti, ņemot vērā veidu, kādā tos piedāvā;
b) tīri, bez redzamiem svešķermeņiem, netīrumiem vai asinīm;
c) bez neraksturīgas smakas;
d) bez redzamiem asins traipiem, izņemot nelielus un neuzkrītošus;
e) bez lauztiem kauliem, kas izspiedušies;
f) bez lieliem sasitumiem.
Svaigai putnu gaļai nevar būt iepriekšējas saldēšanas pazīmju.
2. A kategorijas putnu liemeņiem un izcirtņiem papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:
a) tie ir labi veidoti. Ķermenis ir labi barots, labi attīstītas platas, garas un gaļīgas krūtis, gaļīgas kājas. Cāļiem, jaunām pīlēm vai pīlēniem un tītariem uz krūtīm, muguras un ciskas jeb šķiņķa ir vienmērīga plāna tauku kārtiņa. Gaiļiem, vistām, pīlēm un jaunām zosīm ir pieļaujama biezāka tauku kārtiņa. Zosīm uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārtiņa;
b) uz krūtīm, kājām, muguras, pēdu locītavām un spārnu galiem var būt dažas mazas spalvas, spalvu gali un matiņi (filoplumes). Sautēšanai vai vārīšanai paredzētām vistām, pīlēm, tītariem un zosīm nedaudz spalvu var būt arī citās vietās;
c) ir pieļaujami daži nelieli un neuzkrītoši bojājumi, sasitumi un krāsas pārmaiņas, ja tie nav uz krūtīm vai kājām. Spārnu galu var nebūt. Neliels sarkanums ir pieļaujams uz spārnu galiem un folikuliem;
d) saldētiem vai paātrināti sasaldētiem putniem nedrīkst būt saldēšanas aparāta radīti bojājumi ( 3 ), izņemot nelielus un neuzkrītošus, ja tie nav uz krūtīm vai kājām.
8. pants
1. Lēmumus, kas radušies no neatbilstības 1., 3. un 7. pantam, var pieņemt tikai attiecībā uz visu partiju, kas ir pārbaudīta saskaņā ar šā panta noteikumiem.
2. Kautuvēs, izciršanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības noliktavās vai jebkurā citā tirdzniecības posmā, tostarp transportēšanas laikā un – attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm – muitošanas laikā, no katras pārbaudāmās partijas izlases veidā ņem paraugu, kurā ir šāds 1. pantā definēto atsevišķo produktu skaits:
|
Partijas lielums |
Parauga lielums |
Pieļaujamais bojāto vienību skaits |
|
|
Kopā |
1. panta 1. (1) un 3. punktam un 7. panta 1. punktam |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
100 līdz 500 |
30 |
5 |
2 |
|
501 līdz 3 200 |
50 |
7 |
3 |
|
> 3 200 |
80 |
10 |
4 |
|
(1) Pielaide katrai sugai, nevis visām sugām kopumā. |
|||
3. Pārbaudot A klases mājputnu gaļas partiju, ir atļauts pieļaujamais bojāto vienību skaits, kas minēts 2. punkta tabulas 3. ailē. Krūtiņas filejai šīs bojātās vienības var ietvert filejas, kuru skrimšļa (krūšu kaula elastīgā gala) svars nepārsniedz 2 %.
Tomēr to bojāto vienību skaits, kas neatbilst 1. panta 1. un 3. punkta, kā arī 7. panta 1. punkta noteikumiem, nepārsniedz skaitli, kas norādīts 2. punkta tabulas 4. ailē.
Attiecībā uz 1. panta 3. punktu bojāto vienību uzskata ar pieļaujamu tikai tad, ja tās svars ir ne mazāks par 240 gramiem pīļu aknām un ne mazāks par 385 gramiem zosu aknām.
4. Pārbaudot B klases mājputnu gaļas partiju, pieļaujamo bojāto vienību skaitu dubulto.
5. Ja pārbaudīto partiju uzskata par neatbilstošu prasībām, uzraudzības aģentūra aizliedz tās pārdošanu vai importu, ja partija ir no trešās valsts, kamēr nav pierādījuma, ka tā ir sagatavota atbilstoši 1. un 7. pantam.
9. pants
1. Saldētu vai ātrsaldētu mājputnu gaļu, kas fasēta tā, kā noteikts Direktīvas 76/211/EEK 2. pantā, var klasificēt pēc svara kategorijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 3) apakšpunktu. Šie fasējumi var būt:
— fasējumi, kas satur viena mājputna liemeni, vai
— fasējumi, kas satur vienu vai vairākus vienas sugas mājputnu gaļas viena tipa izcirtņus, kā definēts 1. pantā.
2. Uz visiem fasējumiem saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem ir norāde par produkta svaru, sauktu par “nominālmasu”.
3. Saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas fasējumus var klasificēt pa nominālmasas kategorijām šādi:
a) liemeņi:
— < 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.),
— 1 100 – < 2 400 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.),
— ≥ 2 400 g: izmantojot 200 g klasi (2 400 – 2 600 – 2 800 u. tml.);
b) izcirtņi:
— < 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.),
— ≥ 1 100 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.).
4. Fasējumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo tā, lai tie atbilstu šādām prasībām:
a) faktiskais saturs caurmērā nevar būt mazāks par nominālmasu;
b) to fasējumu daļai, kam negatīvā kļūda ir lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir jābūt pietiekami nelielai, lai fasējumu partijas varētu apmierināt 10. punktā norādīto pārbaužu prasības;
c) nepārdod nevienu fasējumu, kam negatīvā kļūda ir vairāk nekā divas reizes lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu.
Uz šo regulu attiecas nominālmasas, faktiskā satura un negatīvās kļūdas definīcijas, kas paredzētas Direktīvas 76/211/EEK I pielikumā.
5. Saldētas vai ātri sasaldētas mājputnu gaļas iepakotāju vai importētāju atbildību, kā arī pārbaudes, kas ir jāveic kompetentajām iestādēm, mutatis mutandis regulē Direktīvas 76/211/EEK I pielikuma 4., 5. un 6. punkts.
6. Fasējumu pārbaudi veic, ņemot paraugus, un tā sastāv no divām daļām:
— pārbaude, kas aptver katrā paraugā ietilpstošā fasējuma faktisko saturu,
— pārbaude, kas aptver paraugā ietilpstošo fasējumu vidējo faktisko saturu.
Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst 10. un 11. punktā minētajiem pieņemamības kritērijiem.
7. Partiju veido vienā vietā sagatavoti vienas nominālmasas, viena tipa un vienas produkcijas fasējumi, kas ir jāpārbauda.
Partijas lielums nepārsniedz šeit turpmāk paredzētos daudzumus:
— ja fasējumi tiek pārbaudīti fasēšanas konveijera beigās, katras partijas lielums ir vienāds ar fasēšanas konveijera maksimālo produkcijas izlaidi stundā, neierobežojot partijas lielumu,
— pārējos gadījumos partijas lielums nepārsniedz 10 000 fasējumu.
8. Paraugu, kurā ir šāds fasējumu skaits, izlases veidā ņem no katras pārbaudāmās partijas:
|
Partijas lielums |
Parauga lielums |
|
100–500 |
30 |
|
501–3 200 |
50 |
|
> 3 200 |
80 |
Partijām, kas satur mazāk nekā 100 fasējumu, veic 100 % nesagraujošo testu Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma nozīmē.
9. Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu maksimāli pieļaujamās negatīvās kļūdas ir šādas:
|
(gramos) |
||
|
Nominālmasa |
Maksimāli pieļaujamā negatīvā kļūda |
|
|
Liemeņi |
Izcirtņi |
|
|
līdz 1 100 |
25 |
25 |
|
1 100 – < 2 400 |
50 |
50 |
|
2 400 un vairāk |
100 |
50 |
10. Lai pārbaudītu katra paraugā ietvertā fasējuma faktisko saturu, aprēķina minimālo pieņemamo saturu, no fasējuma nominālmasas atņemot attiecīgā satura maksimāli pieļaujamo negatīvo kļūdu.
Paraugā ietvertos fasējumus, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par nepieņemamiem.
Pārbaudīto fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja bojāto vienību skaits paraugā nesasniedz vai ir vienāds ar pieņemamības kritēriju atbilstīgi tabulā norādītajam; to noraida, ja bojāto vienību skaits ir vienāds vai pārsniedz zemāk norādīto noraidījuma kritēriju.
|
Parauga lielums |
Bojāto vienību skaits |
|
|
Pieņemamības kritērijs |
Noraidījuma kritērijs |
|
|
30 |
2 |
3 |
|
50 |
3 |
4 |
|
80 |
5 |
6 |
11. Pārbaudot vidējo faktisko saturu, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja paraugu veidojošo fasējumu vidējais faktiskais saturs pārsniedz pieņemamības kritēriju šeit turpmāk:
|
Parauga lielums |
Vidējā faktiskā satura pieņemamības kritērijs |
|
30 |
x— ≥ Qn – 0,503 s |
|
50 |
x— ≥ Qn – 0,379 s |
|
80 |
x— ≥ Qn – 0,295 s |
|
x— |
= |
vidējais faktiskais fasējumu saturs, |
|
Qn |
= |
fasējuma nominālmasa, |
|
s |
= |
partijā ietverto fasējumu vidējā faktiskā satura standarta novirze. |
Standarta novirzi aprēķina, kā norādīts Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma 2.3.2.2. punktā.
12. Kamēr Padomes Direktīva 80/181/EEK ( 4 ) pieļauj papildu norāžu izmantojumu, norādei uz šajā pantā paredzēto fasējumu nominālmasu var pievienot papildu norādi.
13. Attiecībā uz mājputnu gaļu, ko Apvienotajā Karalistē ieved no citām dalībvalstīm, pārbaudes veic izlases veidā un tās neveic uz robežas.
10. pants
Norādījums par to, ka izmantota kāda no turpmāk definētajām atdzesēšanas metodēm, un atbilstošie nosaukumi pārējās III pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās var būt uz etiķetes Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē:
— dzesēšana ar gaisu: mājputnu liemeņu dzesēšana ar aukstu gaisu,
— dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu: mājputnu liemeņu dzesēšana aukstā gaisā pārmaiņus ar ūdens tvaikiem vai smalku ūdens strūkliņu,
— dzesēšana iegremdējot: mājputnu liemeņu atdzesēšana ūdens tvertnēs vai tvertnēs ar ledu un ūdeni atbilstoši pretplūsmas procesam.
11. pants
1. Lai noteiktu turēšanas veidus, izņemot bioloģisko lauksaimniecību, uz etiķetēm Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē nedrīkst norādīt nekādus citus terminus, izņemot tos, kas ietverti šajā regulā, un atbilstošos terminus citās Kopienas valodās, kas ietverti IV pielikumā, un jebkurā gadījumā tos var norādīt tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie šīs regulas V pielikumā izklāstītie nosacījumi:
a) “Baroti ar … % …”;
b) “Turēšana galvenokārt telpās” (“Audzēti kūtī”);
c) “Brīvā turēšana”;
d) “Tradicionālā brīvā turēšana”;
e) “Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā”.
Šos apzīmējumus var papildināt ar norādījumiem par attiecīgā turēšanas veida īpašajām raksturīgajām pazīmēm.
Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēšana brīvās turēšanas apstākļos” (šā punkta c), d) un e) apakšpunkts), jānorāda arī “foie gras ražošanai”.
2. Kaušanas vecuma un nobarošanas laika ilgumu atļauts minēt tikai tajā gadījumā, ja izmanto 1. punktā minētos apzīmējumus, mājputniem, kuri nav jaunāki par V pielikuma b), c) vai d) punktā norādīto vecumu. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro dzīvniekiem, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki nekā V pielikumā minētās minimālās prasības un ko piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un atbilst kopējiem putnu gaļas tirgus standartiem.
4. Komisijai dara zināmus 3. punktā minētos valsts pasākumus.
5. Jebkurā brīdī un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai šajā pantā minētie pasākumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un vai tie atbilst kopējiem putnu gaļas tirdzniecības standartiem.
12. pants
1. Kautuves, kurām atļauts lietot 11. pantā minētos apzīmējumus, ir īpaši jāapstiprina. Ņemot vērā turēšanas veidu, tās veic atsevišķu uzskaiti:
a) par šādu putnu ražotāju vārdiem un adresēm, kurus reģistrē pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi pārbaudi;
b) pēc šīs kompetentās iestādes lūguma – par katra audzētāja vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu;
c) par šādu piegādāto un pārstrādāto putnu skaitu un kopējo dzīvsvaru vai liemeņu svaru;
d) ziņas par pārdošanu, to skaitā pircēju nosaukumi un adreses, vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas.
2. Šā panta 1. punktā minētos ražotājus pēc tam regulāri pārbauda. Tie vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic pastāvīgu uzskaiti par putnu skaitu pēc mājputnu sistēmas veidiem, norādot arī pārdoto putnu skaitu un pircēju nosaukumus un adreses, un barības piegādes daudzumus un avotu.
Turklāt ražotāji, kas izmanto brīvās turēšanas sistēmas, veic to datumu uzskaiti, kad putniem pirmo reizi ir dota pieeja brīvajiem apstākļiem.
3. Barības ražotāji un piegādātāji vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic uzskaiti, parādot, ka tās barības sastāvs, kas ir piegādāta ražotājiem tāda veida turēšanai, kāda paredzēta 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst norādēm, kas ir dotas attiecībā uz barošanu.
4. Inkubatori vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic to šķirņu putnu uzskaiti, ko uzskata par lēnaudzīgiem un kas ir piegādāti ražotājiem tāda veida turēšanai, kas paredzēta 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.
5. Lai pārbaudītu atbilstību 11. pantam un šā panta 1. līdz 4. punktam, regulāras pārbaudes veic:
a) saimniecībā: vismaz reizi viena ražošanas cikla laikā;
b) barības ražotājs un piegādātājs: vismaz reizi gadā;
c) kautuvē: vismaz četras reizes gadā;
d) inkubatorā: 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem turēšanas veidiem vismaz reizi gadā.
6. Katra dalībvalsts ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp publicējot internetā, dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un Komisijai atjauninātu sarakstu ar apstiprinātām un saskaņā ar 1. punktu reģistrētām kautuvēm, norādot katras nosaukumu un adresi un tai piešķirto numuru.
13. pants
Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta v) apakšpunktā paredzētā izmantotā turēšanas veida uzraudzību dalībvalstu izraudzītās iestādes atbilst Eiropas 1989. gada 26. jūnija Normai Nr. EN/45011 (European Norm No EN/45011), un tās licencē un uzrauga attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
14. pants
No trešām valstīm ievestajai putnu gaļai var būt viens vai vairāki neobligātie 10. un 11. pantā paredzētie norādījumi, ja tiem pievienots izcelsmes valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka minētie produkti atbilst attiecīgiem šīs regulas noteikumiem.
Komisija pēc trešās valsts lūguma izveido šādu iestāžu sarakstu.
15. pants
1. Neskarot 16. panta 5. punktu un 17. panta 3. punktu, saldēto un ātrsaldēto cāļa gaļu var tirgot Kopienā, izmantojot tirdzniecību vai uzņēmējdarbību tikai tad, ja ūdens saturs nepārsniedz tehniski nenovēršamo daudzumu, kas noteikts, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VI pielikumā (notecināšanas metodi) vai VII pielikumā (ķīmisko metodi).
2. Katras dalībvalsts izraudzītas kompetentās iestādes nodrošina, ka kautuves pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta noteikumiem, un jo īpaši:
— ka tiek ņemti paraugi ūdens absorbcijas atdzesēšanas laikā un saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas ūdens satura uzraudzībai,
— lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;
— lai katra partija tiktu marķētā tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.
16. pants
1. Regulārās pārbaudes saskaņā ar IX pielikumu attiecībā uz absorbēto ūdeni vai pārbaudes saskaņā ar VI pielikumu kautuvēs veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā.
Ja šajās pārbaudēs konstatē, ka absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā ūdens saturs, kas ir pieļaujams saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņemot vērā ūdeni, kuru liemeņi absorbē pārstrādes posmos, uz ko pārbaude neattiecas, un ja jebkurā gadījumā absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā daudzumi, kas minēti IX pielikuma 10. punktā vai VI pielikuma 7. punktā, tad, lai kautuve varētu turpināt darbu, nekavējoties veic vajadzīgās tehniskās korekcijas.
2. Visos gadījumos, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos mēnešos veic ūdens satura pārbaudes, kas minētas 15. panta 1. punktā, saskaņā ar VI vai VII pielikumu, ņemot paraugus no saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas no katras kautuves, kuru izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs pārbaudes neveic liemeņiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes veic kompetentās iestādes vai arī to uzraudzībā. Kompetentās iestādes īpašos gadījumos var stingrāk piemērot 1. punkta noteikumus un jo īpaši IX pielikuma 1. un 10. punktu un 2. punktu attiecībā uz konkrētu kautuvi, ja to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību kopējam ūdens saturam, kas ir atļauts saskaņā ar šo regulu.
Visos gadījumos, kad saldētu vai ātri sasaldētu cāļu partija atzīta par tādu, kas neatbilst šai regulai, kompetentās iestādes atsāk pārbaudes, ko veic ne retāk kā 2. punktā minētās pārbaudes, tikai pēc tam, kad trīs secīgās pārbaudēs saskaņā ar VI vai VII pielikumu, kas jāveic, izmantojot paraugus, kuri ņemti no produkcijas trīs dažādās dienās, kuras izvēlētas ilgākais četru nedēļu laikā, iegūti negatīvi rezultāti. Šo pārbaužu izmaksas sedz attiecīgā kautuve.
4. Ja dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas 1. un 2. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad 1. punktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti šajos pielikumos, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts 1. punktā.
5. Ja 2. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamos limitus, tad uzskata, ka attiecīgā partija neatbilst šai regulai. Tomēr tādā gadījumā attiecīgā kautuve var pieprasīt, lai dalībvalsts references laboratorijā tiktu veikta kontrolanalīze, izmantojot metodi, ko izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks.
6. Ja pēc šādas kontrolanalīzes attiecīgo partiju atzīst par šai regulai neatbilstošu, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atļauj šādu partiju pārdot Kopienā tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo liemeņu atsevišķos un lielapjoma iepakojumus kautuve kompetentās iestādes uzraudzībā marķē ar papīra lenti vai etiķeti, uz kuras ir vismaz viena no X pielikumā minētajām frāzēm, rakstīta ar lielajiem burtiem sarkanā krāsā.
Pirmajā daļā minētā partija paliek kompetentās iestādes uzraudzībā, līdz ir pabeigtas darbības ar to saskaņā ar šo punktu vai arī tā ir citādi likvidēta. Ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka pirmajā daļā minētā partija ir paredzēta izvešanai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās partijas pārdošanu Kopienā.
Pirmajā daļā minētās norādes marķē labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli saskatāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu. Uz atsevišķajiem iepakojumiem burtiem ir jābūt vismaz 1 cm augstiem un uz lielapjoma iepakojumiem – 2 cm augstiem.
17. pants
1. Ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību, galamērķa dalībvalsts var veikt saldētās vai ātrsaldētās cāļa gaļas nediskriminējošas pārbaudes izlases veidā, lai pārliecinātos, ka sūtījums atbilst 15. un 16. panta prasībām.
2. Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic preču galapunktā vai citā piemērotā vietā ar nosacījumu, ka pēdējā gadījumā vietu izvēlas uz robežas un ka tā cik vien iespējams maz traucē preču pārvadājumiem, un ka preces var virzīties uz priekšu uz galapunktu, tikko ir paņemts attiecīgais paraugs. Tomēr attiecīgos produktus nevar pārdot galapatērētājiem, kamēr nav pieejams pārbaudes rezultāts.
Šādas pārbaudes veic, cik vien iespējams drīz, lai nevajadzīgi neaizkavētu produktu laišanu tirgū vai neradītu kavēšanos, kas varētu pasliktināt to kvalitāti.
Šo pārbaužu rezultātus un jebkādus turpmākus lēmumus saistībā ar tiem, kā arī to pieņemšanas pamatojumu, vēlākais, divās darbdienās pēc paraugu ņemšanas paziņo nosūtītājam, saņēmējam vai viņu pārstāvim. Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtos lēmumus un šo lēmumu pamatojumus paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Pēc attiecīgā nosūtītāja vai viņa pārstāvja lūguma minētos lēmumus un pamatojumus viņam nosūta rakstveidā kopā ar precīzām ziņām par pārsūdzības tiesībām, kas viņam pieejamas saskaņā ar nosūtītājā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par spēkā esošo procedūru un termiņiem.
3. Ja 1. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamās robežas, attiecīgās partijas īpašnieks var pieprasīt, lai tiktu veikta kontrolanalīze kādā no references laboratorijām, kas minētas XI pielikumā, izmantojot to pašu metodi kā pirmajai analīzei. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks. References laboratoriju uzdevumi un kompetence ir precizēta XII pielikumā.
4. Ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude saskaņā ar 1. un 2. punktu, un – ja izteikts attiecīgs lūgums – pēc tam, kad ir veikta kontrolanalīze, konstatē, ka saldētā vai ātrsaldētā cāļa gaļa neatbilst 15. un 16. pantam, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro procedūras, kas paredzētas 16. panta 6. punktā.
5. Gadījumos, kas paredzēti 3. un 4. punktā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties sazinās ar nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus un informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par veikto pārbaužu veidiem, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.
Ja pārbaudēs, kas minētas 1. un 3. punktā, konstatē atkārtotu neatbilstību vai ja šādas pārbaudes pēc nosūtītājas dalībvalsts ieskatiem veic bez pietiekama pamatojuma, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes informē Komisiju.
Komisija, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, vai arī pēc galamērķa dalībvalsts lūguma un ņemot vērā pārkāpumu raksturu, var:
— nosūtīt uz attiecīgo uzņēmumu ekspertu misiju un sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm veikt pārbaudes uz vietas vai
— pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts kompetentā iestāde pastiprina tās paraugu ņemšanu attiecīgajā uzņēmumā un, ja vajadzīgs, piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 194. pantu.
Komisija par saviem secinājumiem informē dalībvalstis. Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma veikšanai.
Līdz Komisijas atzinuma saņemšanai nosūtītājai dalībvalstij pēc galamērķa dalībvalsts pieprasījuma ir jāpastiprina attiecīgā uzņēmuma produktu pārbaudes.
Ja veic pasākumus, lai novērstu atkārtotas neatbilstības no uzņēmuma puses, Komisija no iesaistītā uzņēmuma iekasē visus izdevumus, kas radušies saistībā ar trešās daļas ievilkumu noteikumu piemērošanu.
18. pants
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt dara zināmus valsts references laboratorijai to 15., 16. un 17. pantā minēto pārbaužu rezultātus, kuras tās veikušas pašas vai kas veiktas uz to atbildību.
Katru gadus līdz 30. jūnijam valsts references laboratorijām jāpaziņo Komisijai pirmajā daļā minēto pārbaužu rezultāti. Rezultātus iesniedz izskatīšanai Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 1. punktā minētajai Pārvaldības komitejai.
2. Dalībvalstis pieņem praktiskus pasākumus pārbaudēm, kas paredzētas 15., 16. un 17. pantā, visām tirdzniecības fāzēm, ieskaitot pārbaudes attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm muitošanas laikā, saskaņā ar VI un VII pielikumu. Tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šiem pasākumiem. Par visām izmaiņām, kas veiktas šajos pasākumos, tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.
19. pants
Ekspertu padome ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā darbojas kā iestāde, kas koordinē valstu references laboratoriju pārbaudes pasākumus. Tā sastāv no Komisijas un valstu references laboratoriju pārstāvjiem. Padomes un valstu references laboratoriju uzdevumi, kā arī padomes organizatoriskā struktūra izklāstīta XII pielikumā.
Finansiāls atbalsts tiek izmaksāts references laboratorijai saskaņā ar nosacījumiem līgumā, kurš noslēgts starp Komisiju, kas darbojas Kopienas vārdā, un šo attiecīgo laboratoriju.
Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots parakstīt līgumu Komisijas vārdā.
20. pants
1. Šādus svaigus, saldētus un ātrsaldētus mājputnu izcirtņus var realizēt tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā Kopienā, ja ūdens saturs nepārsniedz pieņemamās tehniskās vērtības, kas noteiktas, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VIII pielikumā (ķīmiskā metode):
a) cāļa krūtiņas fileja, ar atslēgas kaulu vai bez tā, bez ādas;
b) cāļa krūtiņa, ar ādu;
c) cāļa ciskas jeb šķiņķi, stilbi, kājas, kājas ar muguras daļu, kāju ceturtdaļas, ar ādu;
d) tītara krūtiņas fileja, bez ādas;
e) tītara krūtiņa, ar ādu;
f) tītara ciskas jeb šķiņķi, stilbi, kājas, ar ādu;
g) atkaulota tītara kāju gaļa, bez ādas.
2. Kompetentās iestādes, ko izraudzījusi katra dalībvalsts, gādā par to, lai kautuves un izciršanas uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pievienoti kautuvēm vai ne, pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši:
a) kautuvēs veic regulāras absorbētā ūdens pārbaudes saskaņā ar 16. panta 1. punktu arī cāļu un tītaru liemeņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā uzskaitīto svaigo, saldēto un ātrsaldēto izcirtņu ražošanai. Šīs pārbaudes veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā. Tomēr, ja tītaru liemeņus dzesē ar gaisu, regulāras absorbētā ūdens pārbaudes nav jāveic. Robežvērtības, kas noteiktas IX pielikuma 10. punktā, attiecas arī uz tītaru liemeņiem;
b) lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;
c) lai katra partija tiktu marķēta tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.
Ja cāļu dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kuras minētas a) apakšpunktā un 3. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri noteikti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad a) apakšpunktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti VI līdz IX pielikumā, tad a) apakšpunktā minētās pārbaudes ievieš atkārtoti.
3. Vismaz reizi trijos mēnešos 1. punktā minētās ūdens satura pārbaudes saldētiem un ātrsaldētiem mājputnu izcirtņiem veic izlases kārtā katram izciršanas uzņēmumam, kas ražo šādus izcirtņus, saskaņā ar VIII pielikumu. Šīs pārbaudes neveic mājputnu izcirtņiem, attiecībā uz ko ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.
Pēc viena gada atbilstības kritērijiem, kas noteikti VIII pielikumā, konkrētajā gaļas sadalīšanas uzņēmumā pārbaužu biežumu samazina līdz vienai reizei sešos mēnešos. Ja ir kāda neatbilstība šiem kritērijiem, pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts pirmajā daļā.
4. Mājputnu gaļas izcirtņiem, kas minēti šā panta 1. punktā, mutatis mutandis piemēro 16. panta 3. līdz 6. punktu, kā arī 17. un 18. pantu.
20.a pants
Šās regulas 11. panta 4. un 5. punktā, 17. panta 5. punktā, 18. panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus Komisijai sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 ( 5 ).
21. pants
No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1538/91 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu un Regulu (EEK) Nr. 1906/90 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas ietverta XIII pielikumā.
22. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Veselu liemeņu nosaukumi
|
|
bg |
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
►M7 hr ◄ |
it |
lv |
|
1. |
Пиле, бройлер |
Pollo (de carne) |
Kuře, brojler |
Kylling, slagtekylling |
Hähnchen Masthuhn |
Tibud, broiler |
Κοτόπουλο Πετετνοί και κότες (κρεατοπαραγωγής) |
Chicken, broiler |
Poulet (de chair) |
►M7 Tovljeno pile, brojler ◄ |
Pollo, ‘Broiler’ |
Cālis, broilers |
|
2. |
Петел, кокошка |
Gallo, gallina |
Kohout, slepice, drůbež na pečení, nebo vaření |
Hane, høne, suppehøne |
Suppenhuhn |
Kuked, kanad, hautamiseks või keetmiseks mõeldud kodulinnud |
Πετεινοί και κότες (για βράοιμο) |
Cock, hen, casserole, or boiling fowl |
Coq, poule (à bouillir) |
►M7 Pijetao, kokoš, kokoš za pečenje ili kuhanje ◄ |
Gallo, gallina Pollame da brodo |
Gailis, vista (sautēšanai vai vārīšanai) |
|
3. |
Петел (угоен, скопен) |
Capón |
Kapoun |
Kapun |
Kapaun |
Kohikukk |
Καπόνια |
Capon |
Chapon |
►M7 Kopun ◄ |
Cappone |
Kapauns |
|
4. |
Ярка, петле |
Polluelo |
Kuřátko, kohoutek |
Poussin, Coquelet |
Stubenküken |
Kana- ja kukepojad |
Νεοσσός, πετεινάρι |
Poussin, Coquelet |
Poussin, coquelet |
►M7 Mlado pile i mladi pijetao ◄ |
Galletto |
Cālītis |
|
5. |
Млад петел |
Gallo joven |
Mladý kohout |
Unghane |
Junger Hahn |
Noor kukk |
Πετεινάρι |
Young cock |
Jeune coq |
►M7 Mladi pijetao ◄ |
Giovane gallo |
Jauns gailis |
|
1. |
(Млада) пуйка |
Pavo (joven) |
(Mladá) krůta |
(Mini) kalkun |
(Junge) Pute, (Junger) Truthahn |
(Noor) kalkun |
(Νεαροί) γάλοι και γαλοπούλες |
(Young) turkey |
Dindonneau, (jeune) dinde |
►M7 (Mladi) puran ◄ |
(Giovane) tacchino |
(Jauns) tītars |
|
2. |
Пуйка |
Pavo |
Krůta |
Avlskalkun |
Pute, Truthahn |
Kalkun |
Γάλοι και γαλοπούλες |
Turkey |
Dinde (à bouillir) |
►M7 Puran ◄ |
Tacchino/a |
Tītars |
|
1. |
(Млада) патица, пате (млада) мускусна патица, (млад) мюлар |
Pato (joven o anadino), pato de Barbaria (joven), pato cruzado (joven) |
(Mladá) kachna, kachnê, (mladá) Pižmová kachna, (mladá) kachna Mulard |
(Ung) and (Ung) berberiand (Ung) mulardand |
Frühmastente, Jungente, (Junge) Barbarieente (Junge Mulardente) |
(Noor) part, pardipoeg. (noor) muskuspart, (noor) mullard |
(Νεαρές) πάπιες ή παπάκια, (νεαρές) πάπιες Βαρβαρίας, (νεαρές) παπιες mulard |
(Young) duck, duckling, (Young) Muscovy duck (Young) Mulard duck |
(Jeune) canard, caneton, (jeune) canard de Barbarie, (jeune) canard mulard |
►M7 (Mlada) patka, (mlada) mošusna patka, (mlada) patka mulard ◄ |
(Giovane) anatra (Giovane) Anatra muta (Giovane) Anatra ‘mulard’ |
(Jauna) pīle, pīlēns, (jauna) muskuspīle, (jauna) Mulard pīle |
|
2. |
Патица, мускусна патица, мюлар |
Pato, pato de Barbaria, pato cruzado |
Kachna, Pižmová kachna, kachna Mulard |
Avlsand Avlsberberiand Avlsmulardand |
Ente, Barbarieente Mulardente |
Part, muskuspart, mullard |
Πάτιες, πάτιες Βαρβαρίας πάτιες mulard |
Duck, Muscovy duck, Mulard duck |
Canard, canard de Barbarie (à bouillir), canard mulard (à bouillir) |
►M7 Patka, mošusna patka, patka mulard ◄ |
Anatra Anatra muta Anatra ‘mulard’ |
Pīle, muskuspīle, Mulard pīle |
|
1. |
(Млада) гъска, гъсе |
Oca (joven), ansarón |
Mladá husa, house |
(Ung) gås |
Frühmastgans, (Junge) Gans, Jungmastgans |
(Noor) hani, hanepoeg |
(Νεαρές) χήνες ή χηνάκια |
(Young) goose, gosling |
(Jeune) oie ou oison |
►M7 (Mlada) guska ◄ |
(Giovane) oca |
(Jauna) zoss, zoslēns |
|
2. |
Гъска |
Oca |
Husa |
Avlsgås |
Gans |
Hani |
Χήνες |
Goose |
Oie |
►M7 Guska ◄ |
Oca |
Zoss |
|
1. |
(Млада) токачка |
Pintada (joven) |
Mladá perlička |
(Ung) perlehøne |
(Junges) Perlhuhn |
(Noor) pärlkana |
(Νεαρές) φραγκόκοτες |
(Young) guinea fowl |
(Jeune) pintade Pintadeau |
►M7 (Mlada) biserka ◄ |
(Giovane) faraona |
(Jauna) pērļu vistiņa |
|
2. |
Токачка |
Pintada |
Perlička |
Avlsperlehøne |
Perlhuhn |
Pärlkana |
Φραγκόκοτες |
Guinea fowl |
Pintade |
►M7 Biserka ◄ |
Faraona |
Pērļu vistiņa |
|
|
lt |
►C2 hu ◄ |
mt |
nl |
pl |
pt |
ro |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
1. |
Viščiukas, viščiukas broileris |
►C2 Csirke, brojlercsirke ◄ |
Fellus, brojler |
Kuiken, braadkuiken |
Kurczę, broiler |
Frango |
Pui de carne, broiler |
Kurča, brojler |
Pitovni piščanec – brojler |
Broileri |
Kyckling, slaktkyckling (broiler) |
|
2. |
Gaidys, višta, gaidys (arba višta) troškinti arba virti |
►C2 Kakas, tyúk, sütésre vagy főzésre szánt szárnyas ◄ |
Serduk, tiġieġa (tal-brodu) |
Haan, hen soep- of stoofkip |
Kura rosołowa |
Galo, galinha |
Cocoș, găină sau carne de pasăre pentru fiert |
Kohút, sliepka |
Petelin, kokoš, perutnina za pečenje ali kuhanje |
Kukko, kana |
Tupp, höna, gryt-, eller kokhöna |
|
3. |
Kaplūnas |
►C2 Kappan ◄ |
Ħasi |
Kapoen |
Kapłon |
Capão |
Clapon |
Kapún |
Kopun |
Chapon (syöttökukko) |
Kapun |
|
4. |
Viščiukas tabaka (arba poussin (coquelet) tipo viščiukas) |
►C2 Csibe ◄ |
Għattuqa, coquelet |
Piepkuiken |
Kurczątko |
Franguitos |
Pui tineri |
Kurčiatko |
Mlad piščanec, mlad petelin (kokelet) |
Kananpoika, kukonpoika |
Poussin, Coquelet |
|
5. |
Gaidžiukas |
►C2 Fiatal kakas ◄ |
Serduk żgħir fl-eta |
Jonge haan |
Młody kogut |
Galo jovem |
Cocoș tânăr |
Mladý kohút |
Mlad petelin |
Nuori kukko |
Ung tupp |
|
1. |
Kalakučiukas |
►C2 (Fiatal) pulyka ◄ |
Dundjan (żgħir fl-eta) |
(Jonge) kalkoen |
(Młody) indyk |
Peru |
Curcan (tânăr) |
Mladá morka |
(Mlada) pura |
(Nuori) kalkkuna |
(Ung) kalkon |
|
2. |
Kalakutas |
►C2 Pulyka ◄ |
Dundjan |
Kalkoen |
Indyk |
Peru adulto |
Curcan |
Morka |
Pura |
Kalkkuna |
Kalkon |
|
1. |
Ančiukas, muskusinis ančiukas, mulardinis ančiukas |
►C2 Fiatal kacsa, (fiatal) pézsmakacsa, (fiatal) Mulard-kacsa ◄ |
Papra (żgħira fl-eta), papra żgħira (fellus ta’ papra) muskovy (żgħira fl-eta), papra mulard |
(Jonge) eend, (Jonge) Barbarijse eend (Jonge) „Mulard”-eend |
(Młoda) kaczka tuczona, (Młoda) kaczka piżmova, (Młoda) kaczka mulard |
Pato, Pato Barbary, Pato Mulard |
Rață (tânără), rață (tânără) din specia Cairina moschata, rață (tânără) Mulard |
(Mladá kačica), káča, (Mladá) pižmová kačica, (Mladý) mulard |
(Mlada) raca, račka, (mlada) muškatna raca, (mlada) mulard raca |
(Nuori) ankka, (Nuori) myskiankka |
(Ung) anka, ankunge (ung) mulardand (ung) myskand |
|
2. |
Antis, muskusinė antis, mulardinė antis |
►C2 Kacsa, pézsmakacsa, Mulard-kacsa ◄ |
Papra, papra muscovy, papra mulard |
Eend Barbarijse eend „Mulard”-eend |
Kaczka, Kaczka piżmowa, Kaczka mulard |
Pato adulto, pato adulto Barbary, pato adulto Mulard |
Rață, rață din specia Cairina moschata, rață Mulard |
Kačica, Pyžmová kačica, Mulard |
Raca, muškatna raca, mulard raca |
Ankka, myskiankka |
Anka, mulardand, myskand |
|
1. |
Žąsiukas |
►C2 (Fiatal) liba ◄ |
Wiżża (żgħira fl-eta), fellusa ta’ wiżża |
(Jonge) gans |
Młoda gęś |
Ganso |
Gâscă (tânără) |
(Mladá) hus, húsa |
(Mlada) gos, goska |
(Nuori) hanhi |
(Ung) gås, gåsunge |
|
2. |
Žąsis |
►C2 Liba ◄ |
Wiżża |
Gans |
Gęś |
Ganso adulto |
Gâscă |
Hus |
Gos |
Hanhi |
Gås |
|
1. |
Perlinis viščiukas |
►C2 (Fiatal) gyöngytyúk ◄ |
Farghuna (żgħira fl-eta) |
(Jonge) parelhoen |
(Młoda) perliczka |
Pintada |
Bibilică adultă |
(Mladá) perlička |
(Mlada) pegatka |
(Nuori) helmikana |
(Ung) pärlhöna |
|
2. |
Perlinė višta |
►C2 Gyöngytyúk ◄ |
Fargħuna |
Parelhoen |
Perlica |
Pintada adulta |
Bibilică |
Perlička |
Pegatka |
Helmikana |
Pärlhöna |
Mājputnu izcirtņu nosaukumi
|
|
bg |
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
►M7 hr ◄ |
it |
lv |
|
(a) |
Половинка |
Medio |
Půlka |
Halvt |
Hälfte oder Halbes |
Pool |
Μισά |
Half |
Demi ou moitié |
►M7 Polovica ◄ |
Metà |
Puse |
|
(b) |
Четвъртинка |
Charto |
Čtvrtka |
Kvart |
(Vorder-, Hinter-) Viertel |
Veerand |
Τεταρτημόριο |
Quarter |
Quart |
►M7 Četvrt ◄ |
Quarto |
Ceturtdaļa |
|
(c) |
Неразделени четвъртинки с бутчетата |
Cuartos traseros unidos |
Neoddělená zadní čtvrtka |
Sammenhængende lårstykker |
Hinterviertel am Stück |
Lahtilõikamata koivad |
Αδιαχώριστα τεταρτημόρια ποδιών |
Unseparated leg quarters |
Quarts postérieurs non séparés |
►M7 Neodvojene stražnje četvrti ◄ |
Cosciotto |
Nesadalītas kāju ceturtdaļas |
|
(d) |
Гърди, бяло месо или филе с кост |
Pechuga |
Prsa |
Bryst |
Brust, halbe Brust, halbierte Brust |
Rind |
Στήθος |
Breast |
Poitrine, blanc ou filet sur os |
►M7 Prsa ◄ |
Petto con osso |
Krūtiņa |
|
(e) |
Бутче |
Muslo y contramuslo |
Stehno |
Helt lår |
Schenkel, Keule |
Koib |
Πόδι |
Leg |
Cuisse |
►M7 Batak sa zabatkom ◄ |
Coscia |
Kāja |
|
(f) |
Бутче с част от гърба, прикрепен към него |
Charto trasero de pollo |
Stehno kuřete s částí zad |
Kyllingelår med en del af ryggen |
Hähnchenschenkel mit Rückenstück, Hühnerkeule mit Rückenstück |
Koib koos seljaosaga |
Πόδι από κοτόπουλο με ένα κομμάτι της ράχης |
Chicken leg with a portion of the back |
Cuisse de poulet avec une portion du dos |
►M7 Pileći batak sa zabatkom s dijelom leđa ◄ |
Coscetta |
Cāļa kāja ar muguras daļu |
|
(g) |
Бедро |
Contramuslo |
Horní stehno |
Overlår |
Oberschenkel, Oberkeule |
Kints |
Μηρός (μπούτι) |
Thigh |
Haut de cuisse |
►M7 Zabatak ◄ |
Sovraccoscia |
ciska jeb šķiņķis |
|
(h) |
Подбедрица |
Muslo |
Dolní stehno (Palička) |
Underlår |
Unterschenkel, Unterkeule |
poolkoib |
Κνήμη |
Drumstick |
Pilon |
►M7 Batak ◄ |
Fuso |
Stilbs |
|
(i) |
Крило |
Ala |
Křídlo |
Vinge |
Flügel |
Tiib |
Φτερούγα |
Wing |
Aile |
►M7 Krilo ◄ |
Ala |
Spārns |
|
(j) |
Неразделени крила |
Alas unidas |
Neoddělená křídla |
Sammenhængende vinger |
Beide Flügel, ungetrennt |
Lahtilõikamata tiivad |
Αδιαχώριστες φτερούγες |
Unseparated wings |
Ailes non séparées |
►M7 Neodvojena krila ◄ |
Ali non separate |
Nesadalīti spārni |
|
k) |
Филе от гърдите, бяло месо |
Filete de pechuga |
Prsní řízek |
Brystfilet |
Brustfilet, Filet aus der Brust, Filet |
Rinnafilee |
Φιλέτο στήθους |
Breast fillet |
Filet de poitrine, blanc, filet, noix |
►M7 File od prsa ◄ |
Filetto, fesa (tacchino) |
Krūtiņas fileja |
|
(l) |
Филе от гърдите с «ядеца» |
Filete de pechuga con clavícula |
Filety z prsou (Klíční kost s chrupavkou prsní kosti včetně svaloviny v přirozené souvislosti, klíč. kost a chrupavka max. 3 % z cel. hmotnosti) |
Brystfilet med ønskeben |
Brustfilet mit Schlüsselbein |
Rinnafilee koos harkluuga |
Φιλέτο στήθους με κλειδοκόκαλο |
Breast fillet with wishbone |
Filet de poitrine avec clavicule |
►M7 File od prsa s prsnom kosti ◄ |
Petto (con forcella), fesa (con forcella) |
Krūtiņas fileja ar atslēgas kaulu |
|
(m) |
Нетлъсто филе |
Magret, maigret |
Magret, maigret (Filety z prsou kachen a hus s kůží a podkožním tukem pokrývajícím prsní sval, bez hlubokého svalu prsního) |
Magret, maigret |
Magret, Maigret |
Rinnaliha («magret» või «maigret») |
Maigret, magret |
Magret, maigret |
Magret, maigret |
►M7 Magret ◄ |
Magret, maigret |
Magret, maigret |
|
(n) |
Oбезкостен пуешки бут |
Carne de muslo y contramuslo de pavo deshuesada |
U vykostěných krůtích stehen |
Udbenet kød af hele kalkunlår |
Entbeintes Fleisch von Putenschenkeln |
Kalkuni konditustatud koivaliha |
Κρέας ποδιού γαλοπούλας χωρίς κόκαλο |
Deboned turkey leg meat |
Cuisse désossée de dinde |
►M7 Meso purećih bataka i zabataka bez kosti ◄ |
Carne di coscia di tacchino disossata |
Atkaulota tītara kāju gaļa |
|
|
lt |
►C2 hu ◄ |
mt |
nl |
pl |
pt |
ro |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
(a) |
Pusė |
►C2 Fél ◄ |
Nofs |
Helft |
Połówka |
Metade |
Jumătăți |
Polená hydina |
Polovica |
Puolikas |
Halva |
|
(b) |
Ketvirtis |
►C2 Negyed ◄ |
Kwart |
Kwart |
Ćwiartka |
Quarto |
Sferturi |
Štvrťka hydiny |
Četrt |
Neljännes |
Kvart |
|
(c) |
Neatskirti ketvirčiai su šlaunelėmis |
►C2 Összefüggő combnegyedek ◄ |
Il-kwarti ta’ wara tas-saqajn, mhux separati |
Niet-gescheiden achterkwarten |
Ćwiartka tylna w całości |
Quartos da coxa não separados |
Sferturi posterioare neseparate |
Neoddelené hydinové stehná |
Neločene četrti nog |
Takaneljännes |
Bakdelspart |
|
(d) |
Krūtinėlė |
►C2 Mell ◄ |
Sidra |
Borst |
Pierś, połówka piersi |
Peito |
Piept |
Prsia |
Prsi |
Rinta |
Bröst |
|
(e) |
Kulšelė |
►C2 Comb ◄ |
Koxxa |
Hele poot, hele dij |
Noga |
Perna inteira |
Pulpă |
Hydinové stehno |
Bedro |
Koipireisi |
Klubba |
|
(f) |
Viščiuko kulšelė su nugarėlės dalimi |
►C2 Csirkecomb a hát egy részével ◄ |
Koxxa tat-tiġieġa b’porzjon tad-dahar |
Poot/dij met rugdeel (bout) |
Noga kurczęca z częścią grzbietu |
Perna inteira de frango com uma porção do dorso |
Pulpă de pui cu o porțiune din spate atașată |
Kuracie stehno s panvou |
Piščančja bedra z delom hrbta |
Koipireisi, jossa selkäosa |
Kycklingklubba med del av ryggben |
|
(g) |
Šlaunelė |
►C2 Felsőcomb ◄ |
Il-biċċa ta’ fuq tal-koxxa |
Bovenpoot, bovendij |
Udo |
Coxa |
Pulpă superioară |
Horné hydinové stehno |
Stegno |
Reisi |
Lår |
|
(h) |
Blauzdelė |
►C2 Alsócomb ◄ |
Il-biċċa t’isfel tal-koxxa (drumstick) |
Onderpoot, onderdij (Drumstick) |
Podudzie |
Perna |
Pulpă inferioară |
Dolné hydinové stehno |
Krača |
Koipi |
Ben |
|
(i) |
Sparnelis |
►C2 Szárny ◄ |
Ġewnaħ |
Vleugel |
Skrzydło |
Asa |
Aripi |
Hydinové krídelko |
Peruti |
Siipi |
Vinge |
|
(j) |
Neatskirti sparneliai |
►C2 Összefüggő szárnyak ◄ |
Ġwienaħ mhux separate |
Niet-gescheiden vleugels |
Skrzydła w całości |
Asas não separadas |
Aripi neseparate |
Neoddelené hydinové krídla |
Neločene peruti |
Siivet kiinni toisissaan |
Sammanhängande vingar |
|
(k) |
Krūtinėlės filė |
►C2 Mellfilé ◄ |
Flett tas-sidra |
Borstfilet |
Filet z piersi |
Carne de peito |
Piept dezosat |
Hydinový rezeň |
Prsni file |
Rintafilee |
Bröstfilé |
|
(l) |
Krūtinėlės filė su raktikauliu |
►C2 Mellfilé villacsonttal ◄ |
Flett tas-sidra bil-wishbone |
Borstfilet met vorkbeen |
Filet z piersi z obojczykiem |
Carne de peito com fúrcula |
Piept dezosat cu osul iadeș |
Hydinový rezeň s kosťou |
Prsni file s prsno kostjo |
Rintafilee solisluineen |
Bröstfilé med nyckelben |
|
(m) |
Magret, maigret tipo anties (arba žąsies) krūtinėlės filė |
►C2 Bőrös kacsamellfilé vagy bőrös libamellfilé (magret, maigret) ◄ |
Magret, maigret |
Magret |
Magret |
Magret, maigret |
Tacâm de pasăre, Spinări de pasăre |
Magret |
Magret |
Magret, maigret |
Magret, maigret |
|
(n) |
Kalakuto kulšelių mėsa |
►C2 Kicsontozott pulykacomb ◄ |
Laħam tas-saqajn tad-dundjan dissussat |
Vlees van hele poten/hele dijen van kalkoenen, zonder been |
Pozbawione kości mięso z nogi indyka |
Carne desossada da perna inteira de peru |
Pulpă dezosată de curcan |
Vykostené morčacie stehno |
Puranje bedro brez kosti |
Kalkkunan luuton koipi-reisiliha |
Urbenat kalkonkött av klubba |
II PIELIKUMS
Griezums, ar ko atdala cisku jeb šķiņķi/kāju un muguru
— gūžas locītavas atdalīšana
—
Griezums, ar ko atdala cisku jeb šķiņķi un stilbu
— ceļa locītavas atdalīšana
—
III PIELIKUMS
Dzesēšanas metodes
|
|
bg |
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
►M7 hr ◄ |
it |
lv |
|
1. |
Въздушно охлаждане |
Refrigeración por aire |
Vzduchem (Chlazení vzduchem) |
Luftkøling |
Luftkühlung |
Ōhkjahutus |
Ψύξη με αέρα |
Air chilling |
Refroidissement à l'air |
►M7 Hlađenje strujanjem zraka ◄ |
Raffreddamento ad aria |
Dzesēšana ar gaisu |
|
2. |
Въздушно-душово охлаждане |
Refrigeración por aspersión ventilada |
Vychlazeným proudem vzduchu s postřikem |
Luftspraykøling |
Luft-Sprühkühlung |
Ōhkpiserdusjahutus |
Ψύξη με ψεκασμό |
Air spray chilling |
Refroidissement par aspersion ventilée |
►M7 Hlađenje raspršivanjem zraka ◄ |
Raffreddamento per aspersione e ventilazione |
Dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu |
|
3. |
Охлаждане чрез потапяне |
Refrigeración por immersión |
Ve vodní lázni ponořením |
Neddypningskøling |
Gegenstrom-Tauchkühlung |
Sukeljahutus |
Ψύξη με βύθιση |
Immersion chilling |
Refroidissement par immersion |
►M7 Hlađenje uranjanjem u vodu ◄ |
Raffreddamento per immersione |
Dzesēšana iegremdējot |
|
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
ro |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
1. |
Atšaldymas oru |
Levegős hűtés |
Tkessih bl-arja |
Luchtkoeling |
Owiewowa |
Refrigeração por ventilação |
Refrigerare în aer |
Chladené vzduchom |
Zračno hlajenje |
Ilmajäähdytys |
Luftkylning |
|
2. |
Atšaldymas drėgnu oru |
Permetezéses hűtés |
Tkessih b'air spray |
Lucht-sproeikoeling |
Owiewowo-natryskowa |
Refrigeração por aspersão e ventilação |
Refrigerare prin dușare cu aer |
Chladené sprejovaním |
Hlajenje s pršenjem |
Ilmasprayjäähdytys |
Evaporativ kylning |
|
3. |
Atšaldymas panardinant |
Bemerítéses hűtés |
Tkessiħ b’immersjoni |
Dompelkoeling |
Zanurzeniowa |
Refrigeração por imersão |
Refrigerare prin imersiune |
Chladené vo vode |
Hlajenje s potapljanjem |
Vesijäähdytys |
Vattenkylning |
IV PIELIKUMS
Audzēšanas veidi
|
|
bg |
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
►M7 hr ◄ |
it |
lv |
|
a) |
Хранен с … % … гъска, хранена с овес |
Alimentado con … % de … Oca engordada con avena |
Krmena z … % (čím) … Husa krmená ovsem |
Fodret med … % … Havrefodret gås |
Gefüttert mit … % … Hafermastgans |
Söödetud …, mis sisaldab … % … Kaeraga toidetud hani |
Έχει τραφεί με … % … Χήνα που παχαίνεται με βρώμη |
Fed with … % of … Oats fed goose |
Alimenté avec … % de … Oie nourrie à l'avoine |
►M7
|
Alimentato con il … % di … Oca ingrassata con avena |
Baroti ar … % … ar auzām barotas zosis |
|
b) |
Екстензивно закрито (отгледан на закрито) |
Sistema extensivo en gallinero |
Extenzivní v hale |
Ekstensivt staldopdræt (skrabe …) |
Extensive Bodenhaltung |
Ekstensiivne seespidamine (lindlas pidamine) |
Εκτατικής εκτροφής |
Extensive indoor (barnreared) |
Élevé à l'intérieur: système extensif |
►M7 Ekstenzivan uzgoj u zatvorenim objektima ◄ |
Estensivo al coperto |
Turēšana galvenokārt telpās (“Audzēti kūtī”) |
|
c) |
Свободен начин на отглеждане |
Gallinero con salida libre |
Volný výběh |
Fritgående |
Freilandhaltung |
Vabapidamine |
Ελεύθερης βοσκής |
Free range |
Sortant à l'extérieur |
►M7 Slobodan uzgoj ◄ |
All'aperto |
Brīvā turēšana |
|
d) |
Традиционен свободен начин на отглеждане |
Granja al aire libre |
Tradiční volný výběh |
Frilands … |
Bäuerliche Freilandhaltung |
Traditsiooniline vabapidamine |
Παραδοσιακής ελεύθερης βοσκής |
Traditional free range |
Fermier-élevé en plein air |
►M7 Tradicionalni slobodan uzgoj ◄ |
Rurale all'aperto |
Tradicionālā brīvā turēšana |
|
e) |
Свободен начин на отглеждане – пълна свобода |
Granja de cría en libertad |
Volný výběh – úplná volnost |
Frilands … opdrættet i fuld frihed |
Bäuerliche Freilandhaltung Unbegrenzter Auslauf |
Täieliku liikumisvabadusega traditsiooniline vabapidamine |
Απεριόριστης ελεύθερης βοσκής |
Free-range — total freedom |
Fermier-élevé en liberté |
►M7 Slobodan uzgoj – neograničeni ispust ◄ |
Rurale in libertà |
Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā |
|
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
ro |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
a) |
Lesinta … % … Avižomis penėtos žąsys |
… %-ban …-val/vel etetve Zabbal etetett liba |
Mitmugħa bi … % ta’ … Wiżża mitmugħa bilħafur |
Gevoed met … % … Met haver vetgemeste gans |
Żywione z udziałem … % … tucz owsiany (gęsi) |
Alimentado com … % de … Ganso engordado com aveia |
Furajate cu … % de … Gâște furajate cu ovăz |
Kŕmené … % … husi kŕmené ovsom |
Krmljeno z … % gos, krmljena z ovsom |
Ruokittu rehulla, joka sisältää … % Kauralla ruokittu hanhi |
Utfodrad med … % … Havreutfodrad gås |
|
b) |
Ekstensyvus paukščių auginimas patalpose (tvartuose) |
Istállóban külterjesen tartott |
Imrobbija ġewwa: sistema estensiva |
Scharrel … binnengehouden |
Ekstensywny chów ściółkowy |
Produção extensiva em interior |
Crescute în spații închise – sistem extensiv |
Chované na hlbokej podstielke (chov v hale) |
Ekstenzivna zaprta reja |
Laajaperäinen sisäkasvatus |
Extensivt uppfödd inomhus |
|
c) |
Laisvai auginami paukščiai |
Szabadtartás |
Trobbija fil-beraħ (free range) |
Scharrel … met uitloop |
Chów wybiegowy |
Produção em semiliberdade |
Creștere liberă |
Výbehový chov (chov v exteriéri) |
Prosta reja |
Vapaa laidun |
Tillgång till utomhusvistelse |
|
d) |
Tradiciškai laisvai auginami paukščiai |
Hagyományos szabadtartás |
Trobbija fil-beraħ tradizzjonali |
Boerenscharrel … met uitloop Hoeve … met uitloop |
Tradycyjny chów wybiegowy |
Produção ao ar livre |
Creștere liberă tradițională |
Chované navol'no |
Tradicionalna prosta reja |
Vapaa laidun – perinteinen kasvatustapa |
Traditionell utomhusvistelse |
|
e) |
Visiškoje laisvėje auginami paukščiai |
Teljes szabadtartás |
Trobbija fil-beraħ – libertà totali |
Boerenscharrel … met vrije uitloop Hoeve … met vrije uitloop |
Chów wybiegowy bez ograniczeń |
Produção em liberdade |
Creștere liberă totală |
Úplne vol'ný chov |
Prosta reja – neomejen izpust |
Vapaa laidun – täydellinen liikkumavapaus |
Uppfödd i full frihet |
V PIELIKUMS
11. pantā minētie turēšanas veidi ir šādi.
a) Baroti ar … % …
Atsauci uz šādām konkrētām barības sastāvdaļām var izdarīt tikai tad, ja:
— attiecībā uz labību, ja tā veido vismaz 65 % no svara attiecīgajā barības formulā, ko izmanto nobarošanas perioda lielākajā daļā un kas drīkst saturēt ne vairāk kā 15 % labības blakusproduktu; tomēr, ja atsauce ir izdarīta uz vienu konkrētu labību, tai ir jāveido vismaz 35 % no izmantotās barības formulas un attiecībā uz kukurūzu – vismaz 50 %,
— attiecībā uz pākšaugiem vai salātiem, ja tie veido vismaz 5 % no barības formulas, ko izmanto nobarošanas perioda lielākajā daļā,
— attiecībā uz piena produktiem, ja tie veido vismaz 5 % no barības formulas, ko izmanto beigu stadijā.
Terminu “Ar auzām barotas zosis” tomēr var norādīt, ja zosīm trīs nedēļu beigu stadijā dod ne mazāk kā 500 gramu auzu dienā.
b) Turēšana galvenokārt telpās – audzēti kūtī
Šo terminu var norādīt tikai tad, ja:
i) blīvums uz m2 grīdas platības nepārsniedz:
— cāļiem, jauniem gaiļiem, kapauniem: 15 putni, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,
— pīlēm, pērļu vistiņām, tītariem: 25 kg dzīvsvara,
— zosīm: 15 kg dzīvsvara;
ii) putni tiek kauti:
— cāļi: pēc 56 dienām vai vēlāk,
— tītari: pēc 70 dienām vai vēlāk,
— zosis: pēc 112 dienām vai vēlāk,
— Pekinas pīles: pēc 49 dienām vai vēlāk,
— muskuspīles: pēc 70 dienām vai vēlāk sieviešu kārtas putni, pēc 84 dienām vai vēlāk – vīriešu kārtas putni,
— sieviešu kārtas Mulard pīles: pēc 65 dienām vai vēlāk,
— pērļu vistiņas: pēc 82 dienām vai vēlāk,
— jaunas zosis (vai zoslēni): pēc 60 dienām vai vēlāk,
— gailēni: pēc 90 dienām vai vēlāk,
— kapauni: pēc 140 dienām vai vēlāk.
c) Brīvā turēšana
Šo terminu var norādīt tikai tad, ja:
i) blīvums ēkā un kaušanas vecums ir saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti b) apakšpunktā, izņemot cāļus, kam blīvumu var palielināt līdz 13, bet ne vairāk kā 27,5 kg dzīvsvara uz m2, un kapaunus, kam blīvums nedrīkst pārsniegt 7,5 uz m2 un ne vairāk kā 27,5 kg dzīvsvara uz m2;
ii) putniem vismaz pusi no to dzīves laika dienas laikā ir bijusi pastāvīga pieeja āra aplokiem, kas lielākajā daļā ir klāti ar veģetāciju un kas ir ne mazāki kā:
— 1 m2 uz cāli vai pērļu vistiņu,
— 2 m2 uz pīli vai kapaunu,
— 4 m2 uz tītaru vai zosi.
Pērļu vistiņām āra aplokus var aizstāt ar voljēru, kura grīdas platība ir vismaz puse no ēkas platības un kura augstums ir vismaz 2 m. Kopā uz putnu ir pieejama vismaz 10 cm gara lakta (ēkā un voljērā);
iii) barības formula, ko izmanto nobarošanas posmā, satur vismaz 70 % labības;
iv) mājputnu novietnes ir aprīkotas ar putnu ejām, kuru kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 ēkas platības.
d) Tradicionālā brīvā turēšana
Šo terminu var norādīt, ja:
i) iekštelpu blīvums uz m2 grīdas platības nepārsniedz:
— cāļiem: 12 putnus, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara; tomēr pārvietojamās novietnēs, kuras nepārsniedz 150 m2 grīdas platības un kuras pa nakti atstāj atvērtas, blīvumu var palielināt līdz 20, bet ne vairāk kā 40 kg dzīvsvara uz m2,
— kapauniem: 6,25 (līdz 91 dienas vecumam – 12), bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,
— muskuspīlēm un Pekinas pīlēm: 8 vīriešu kārtas putnus, bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara, 10 sieviešu kārtas putnus, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,
— Mulard pīlēm: 8, bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,
— pērļu vistiņām: 13, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,
— tītariem: 6,25 (līdz septiņu nedēļu vecumam – 10), bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,
— zosīm: 5 (līdz sešu nedēļu vecumam – 10), trīs pēdējās nedēļas turot tās sprostā piespiedu barošanas apstākļos, bet ne vairāk kā 30 kg dzīvsvara;
ii) kopējā izmantojamā platība mājputnu novietnēs jebkurā ražošanas vietā nepārsniedz 1 600 m2;
iii) katrā mājputnu novietnē ir ne vairāk kā:
— 4 800 cāļu,
— 5 200 pērļu vistiņu,
— 4 000 sieviešu kārtas muskuspīļu vai Pekinas pīļu vai 3 200 vīriešu kārtas muskuspīļu vai Pekinas pīļu, vai 3 200 Mulard pīļu,
— 2 500 kapaunu, zosu un tītaru;
iv) mājputnu novietnes ir aprīkotas ar putnu ejām, kuru kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 ēkas platības;
v) dienas laikā ir nodrošināta pastāvīga pieeja āra aplokiem, sākot no vismaz:
— sešām nedēļām cāļiem un kapauniem,
— astoņām nedēļām pīlēm, zosīm, pērļu vistiņām un tītariem;
vi) āra aploki ietver platību, kas lielākajā daļā ir klāta ar veģetāciju un kas ir ne mazāka kā:
— 2 m2 uz cāli vai muskuspīli, vai Pekinas pīli, vai pērļu vistiņu,
— 3 m2 uz Mulard pīli,
— 4 m2 uz kapaunu, sākot no 92 dienu vecuma (2 m2 līdz 91 dienas vecumam),
— 6 m2 uz tītaru,
— 10 m2 uz zosi.
Pērļu vistiņām āra aplokus var aizstāt ar voljēru, kura grīdas platība ir vismaz puse no ēkas platības un kura augstums ir vismaz 2 m. Kopā uz putnu ir pieejama vismaz 10 cm gara lakta (ēkā un voljērā);
vii) nobarojamie putni pieder pie sugas, ko uzskata par lēni augošu;
viii) barības formula, ko izmanto nobarošanas posmā, satur vismaz 70 % labības;
ix) minimālais kaušanas vecums ir:
— 81 diena cāļiem,
— 150 dienas kapauniem,
— 49 dienas Pekinas pīlēm,
— 70 dienas sieviešu kārtas muskuspīlēm,
— 84 dienas vīriešu kārtas muskuspīlēm,
— 92 dienas Mulard pīlēm,
— 94 dienas pērļu vistiņām,
— 140 dienas tītariem un zosīm, ko pārdod veselus cepetim,
— 98 dienas sieviešu kārtas tītariem, kas paredzēti sadalīšanai,
— 126 dienas vīriešu kārtas tītariem, kas paredzēti sadalīšanai,
— 95 dienas zosīm, kas paredzētas foie gras un magret ražošanai,
— 60 dienas jaunām zosīm un zoslēniem;
x) turēšana sprostā piespiedu barošanas apstākļos nepārsniedz:
— cāļiem pēc 90 dienu vecuma – 15 dienas,
— kapauniem – četras nedēļas,
— zosīm un Mulard pīlēm, kas paredzētas foie gras un magret ražošanai, pēc 70 dienu vecuma – četras nedēļas.
e) Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā
Lai norādītu šo terminu, vajadzīga atbilstība kritērijiem, kas ietverti d) apakšpunktā, izņemot nosacījumu, ka šajā gadījumā putniem dienas laikā ir jābūt pieejai āra aplokiem ar neierobežotu platību.
Gadījumā, ja piemēro ierobežojumu, tai skaitā veterinārus ierobežojumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, un kuru rezultātā tiek ierobežota mājputnu piekļuve āra aplokiem, mājputni, kas audzēti atbilstoši pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktam, izņemot pērļu vistiņas, kas audzētas sprostiņos, var tikt pārdoti, ja tiek norādīti putnu turēšanas veidi ierobežojumu laikā, bet ne ilgāk kā divpadsmit nedēļas.
VI PIELIKUMS
ATKAUSĒTĀ ŪDENS ZUDUMA NOTEIKŠANA
(Notecināšanas metode)
1. Mērķi un joma
Šo metodi izmanto, lai noteiktu saldētās vai ātrsaldētās cāļu gaļas atkausēšanas laikā zudušā ūdens daudzumu. Ja šie notecināšanas zudumi, ko izsaka kā liemeņa svara (ietverot visus subproduktus iepakojumā) procentuālo daļu, pārsniedz robežvērtību, kura noteikta 7. punktā, tad uzskata, ka liekais ūdens ir absorbēts pārstrādes laikā.
2. Definīcija
Notecināšanas zudumu, ko nosaka ar šo metodi, izsaka kā saldētā vai ātrsaldētā liemeņa, tajā skaitā subproduktu, svara procentuālo daļu.
3. Princips
Saldētajam vai ātrsaldētajam liemenim, tajā skaitā subproduktiem, ļauj atkust kontrolētos apstākļos, kas ļauj aprēķināt zudušā ūdens svaru.
4. Aparatūra
4.1. Svari, uz kuriem var nosvērt līdz 5 kg, ar vismaz viena grama precizitāti.
4.2. Plastmasas maisi, kas ir pietiekami lieli, lai tajos varētu ievietot liemeni, ar drošiem līdzekļiem aiztaisīšanai.
4.3. Termostatiski kontrolēta ūdens vanna ar aprīkojumu, kas var noturēt liemeņus, kā norādīts 5.5. un 5.6. punktā. Ūdens vannas tilpumam ir jābūt vismaz astoņas reizes lielākam par pārbaudāmās mājputnu gaļas tilpumu, un vannai ir jāuztur ūdens temperatūra 42 ± 2 °C.
4.4. Filtrpapīrs vai absorbējošas papīra salvetes.
5. Paņēmiens
5.1. No pārbaudāmās mājputnu gaļas daudzuma izlases veidā izvēlas 20 liemeņus. Līdz brīdim, kad katru no tiem var pārbaudīt, kā izklāstīts 5.2. līdz 5.11. punktā, tos tur temperatūrā, kas nepārsniedz – 18 °C.
5.2. Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Iepakojumu un tā saturu nosver ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; šis svars ir M0.
5.3. Liemeni un attiecīgā gadījumā subproduktus, ko pārdod kopā ar to, atbrīvo no ārējā iesaiņojuma. Iesaiņojumu izžāvē un nosver ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; šis svars ir M1.
5.4. Saldētā liemeņa un subproduktu svaru aprēķina, no M1 atņemot M0.
5.5. Liemeni, ietverot subproduktus, ievieto stingrā, ūdensnecaurlaidīgā plastmasas maisā ar vēdera dobumu uz leju, uz maisa noslēgto galu. Maisam ir jābūt pietiekami garam, lai nodrošinātu, ka to var droši nostiprināt ūdens vannā, bet ne pārāk platam, lai neļautu liemenim izkustēties no vertikālā stāvokļa.
5.6. Maisa daļai, kurā atrodas liemenis un subprodukti, ir jābūt pilnīgi iegremdētai ūdens vannā, un maisam jāpaliek vaļā, ļaujot izplūst pēc iespējas vairāk gaisa. Tas ir jātur vertikāli, vajadzības gadījumā izmantojot vadības stieņus vai ieliekot maisā papildu svaru, lai tajā neiekļūtu ūdens no vannas. Atsevišķie maisi nedrīkst saskarties.
5.7. Maisu atstāj ūdens vannā, kurā visu laiku uztur temperatūru 42 ± 2 °C, nepārtraukti kustinot maisu vai nepārtraukti viļņojot ūdeni, līdz liemeņa termiskais centrs (dziļākā krūšu muskuļa daļa tuvu krūšu kaulam cāļiem bez ķidām vai ķidu vidus cāļiem ar ķidām) sasniedz vismaz 4 °C, ko mēra diviem brīvi izvēlētiem liemeņiem. Liemeņus tur ūdens vannā ne ilgāk, kā vajadzīgs, lai sasniegtu + 4 °C. Nepieciešamais iegremdēšanas ilgums liemeņiem, kas ir glabāti – 18 °C, ir apmēram šāds:
|
Svars (g) Liemeņa svars |
Liemeņa svars + subprodukti (g) |
Indikatīvais iegremdēšanas laiks minūtēs |
|
|
Cāļi bez ķidām |
Cāļi ar ķidām |
||
|
< 800 |
< 825 |
77 |
92 |
|
850 |
825–874 |
82 |
97 |
|
900 |
875–924 |
85 |
100 |
|
950 |
925–974 |
88 |
103 |
|
1 000 |
975–1 024 |
92 |
107 |
|
1 050 |
1 025 –1 074 |
95 |
110 |
|
1 100 |
1 075 –1 149 |
98 |
113 |
|
1 200 |
1 150 –1 249 |
105 |
120 |
|
1 300 |
1 250 –1 349 |
111 |
126 |
|
1 400 |
1 350 –1 449 |
118 |
133 |
Kad tas pārsniegts, uz katriem nākamajiem 100 g šis ilgums ir jāpalielina par septiņām minūtēm. Ja ieteiktais iegremdēšanas laiks ir pagājis un divi pārbaudītie liemeņi nav sasnieguši + 4 °C, atkausēšanas procesu turpina, līdz temperatūra liemeņu termiskajā centrā sasniedz + 4 °C.
5.8. Maisu un tā saturu izņem no ūdens vannas; maisa galu sadursta, lai ļautu notecēt ūdenim, kas radies atkausēšanas laikā. Maisam un tā saturam ļauj notecēt vienu stundu apkārtējā temperatūrā, kas ir no + 18 °C līdz + 25 °C.
5.9. Atkausēto liemeni izņem no maisa un iepakojumu, kas satur subproduktus (ja tādi ir), izņem no vēdera dobuma. Liemeni nosusina no iekšpuses un ārpuses ar filtrpapīru vai papīra salvetēm. Maisu, kurā atrodas subprodukti, sadursta un, līdzko ir notecējis ūdens, cik vien iespējams uzmanīgi nosusina arī maisu un atkausētos subproduktus.
5.10. Kopējo atkausētā liemeņa, subproduktu un maisa svaru nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tādējādi tiek iegūts M2.
5.11. Maisa svaru, kurā atrodas subprodukti, nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tādējādi tiek iegūts M3.
6. Rezultātu aprēķināšana
Atkausēšanas laikā zudušā ūdens daudzumu, kas izteikts kā saldētā vai ātrsaldētā liemeņa (tajā skaitā subproduktu) svara procentuālā daļa, nosaka pēc šādas formulas:
((M0 – M1 – M2)/(M0 – M1 – M3)) × 100
7. Rezultāta novērtēšana
Ja vidējais ūdens zudums, atkausējot 20 paraugā ietvertos liemeņus, pārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu, uzskata, ka pārstrādes laikā absorbētā ūdens daudzums pārsniedz pieļaujamās robežas.
Šīs procentuālās daļas ir:
dzesēšanai ar gaisu: 1,5 %,
dzesēšanai ar gaisu un smidzināšanu: 3,3 %,
dzesēšanai iegremdējot: 5,1 %.
citai dzesēšanas metodei vai divu vai vairāku 10. pantā minēto metožu kombinācijai: 1,5 %.
VII PIELIKUMS
CĀĻU KOPĒJĀ ŪDENS SATURA NOTEIKŠANA
(Ķīmiskais tests)
1. Mērķi un joma
Šo metodi izmanto, lai noteiktu saldētu un ātrsaldētu cāļu ūdens saturu. Šī metode ietver ūdens un proteīnu satura noteikšanu paraugos, ko veido homogenizēti mājputnu liemeņi. Kopējo tādējādi noteikto ūdens saturu salīdzina ar robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulām 6.4. punktā, lai noteiktu, vai pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz pieļaujamo normu. Ja analīžu veicējam ir aizdomas par jebkādu vielu klātbūtni, kas varētu traucēt novērtēšanu, viņam vai viņai ir jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi.
2. Definīcijas
“Liemenis” : mājputna liemenis ar kauliem, skrimsli un subproduktiem, kas atrodas liemenī.
“Subprodukti” : aknas, sirds, muskuļkuņģis un kakls.
3. Princips
Ūdens un proteīnu saturu nosaka pēc ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) metodes vai citām Padomes apstiprinātām analīzes metodēm.
Liemeņa maksimālo pieļaujamo ūdens saturu nosaka, pamatojoties uz liemeņa proteīnu saturu, ko var saistīt ar fizioloģiskā šķidruma daudzumu.
4. Aprīkojums un reaģenti
4.1. Svari liemeņu un iesaiņojumu svēršanai, vismaz ar viena grama precizitāti.
4.2. Gaļas cirvis vai zāģis liemeņu sagriešanai atbilstoša izmēra mazākos gabalos gaļasmašīnai.
4.3. Jaudīga maļamā mašīna un maisītājs, ar ko var homogenizēt pilnībā saldētus vai ātrsaldētus mājputnu gaļas gabalus.
Piezīme:
Netiek ieteikta nekāda īpaša gaļasmašīna. Tās jaudai ir jābūt pietiekamai, lai varētu samalt saldētu un ātrsaldētu gaļu un kaulus, lai iegūtu viendabīgus paraugus, kas atbilst tiem, kurus iegūst ar gaļasmašīnu, kas ir aprīkota ar disku, kura caurumu lielums ir 4 mm.
4.4. Iekārta, kā norādīts ISO 1442, ūdens satura noteikšanai.
4.5. Iekārta, kā norādīts ISO 937, proteīnu satura noteikšanai.
5. Procedūra
5.1. No pārbaudāmās mājputnu gaļas daudzuma izlases veidā paņem septiņus liemeņus un jebkurā gadījumā tos tur sasaldētus līdz analīzes sākšanai saskaņā ar 5.2. līdz 5.6. punktu.
To var veikt kā analīzi katram no septiņiem liemeņiem vai arī kā septiņu liemeņu kopējā parauga analīzi.
5.2. Sagatavošana jāuzsāk stundas laikā pēc liemeņu izņemšanas no saldētavas.
5.3.
a) Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Katru liemeni nosver un atbrīvo no jebkāda iesaiņojuma materiāla. Pēc liemeņa sagriešanas mazākos gabalos jebkādu iesaiņojuma materiālu ap subproduktiem un ledu ap liemeni noņem. Pēc iesaiņojuma materiāla svara atņemšanas liemeņa svaru ar subproduktiem nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tā iegūst P1.
b) Analizējot kopējo paraugu, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta a) apakšpunktu sagatavoto septiņu liemeņu kopējo svaru, iegūstot P7.
5.4.
a) Visu liemeni, kura svars ir P1, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un vajadzības gadījumā sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt paraugu, kas raksturo katru liemeni.
b) Izmantojot kopējā parauga analīzi, visus septiņus liemeņus, kuru svars ir P7, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un vajadzības gadījumā arī sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kā var paņemt divus paraugus, kuri raksturo šos septiņus liemeņus. Abus paraugus analizē, kā aprakstīts 5.5. un 5.6. punktā.
5.5. Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu ūdens saturu saskaņā ar ISO 1442 un iegūtu ūdens satura vērtību “a %”.
5.6. Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu slāpekļa saturu saskaņā ar ISO 937. Šo slāpekļa saturu pārvērš kopproteīnu saturā “b %”, reizinot to ar 6,25.
6. Rezultātu aprēķināšana
6.1.
a) Gramos izteiktu ūdens svaru (W) katrā liemenī iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP) – pēc formulas bP1/100. Nosaka kopējos lielumus ūdens svaram (W7) un proteīnu svaram (RP7) analizētajos septiņos liemeņos.
b) Izmantojot kopējā parauga analīzi, nosaka vidējo ūdens saturu (a %) un proteīnu saturu (b %) diviem analizētajiem paraugiem. Gramos izteiktu ūdens svaru (W7) septiņos liemeņos iegūst pēc formulas aP7/100 un proteīnu svaru (RP7) – pēc formulas bP7/100.
6.2. Aprēķina vidējo ūdens svaru (WA) un proteīnu svaru (RPA), dalot attiecīgi W7 un RP7 ar septiņi.
6.3. Teorētisko fizioloģiskā ūdens saturu gramos, ko nosaka ar šo metodi, var aprēķināt pēc šādas formulas:
cāļiem:
.
6.4.
a) Dzesināts ar gaisu
Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir vienāds ar 2 % ( 6 ), maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):
cāļiem:
b) Dzesināts ar gaisu un smidzināšanu
Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir vienāds ar 4,5 % (6) , maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):
cāļiem:
c) Dzesināts iegremdējot
Pieņemot, ka minimālā tehniski nenovēršamā ūdens absorbcija sagatavošanas laikā ir vienāda ar 7 % (6) , maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):
cāļiem:
d) Citas dzesēšanas metodes vai divu vai vairāku 10. pantā minēto metožu kombinācija
Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir vienāds ar 2 % (6) , maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu):
cāļiem:
6.5. Ja vidējais septiņu liemeņu ūdens saturs (WA), ko aprēķina saskaņā ar 6.2. punktu, nepārsniedz vērtību, kura minēta 6.4. punktā (WG), uzskata, ka pārbaudītais mājputnu gaļas daudzums ir standartiem atbilstošs.
VIII PIELIKUMS
MĀJPUTNU GAĻAS IZCIRTŅU KOPĒJĀ ŪDENS SATURA NOTEIKŠANA
(Ķīmiskais tests)
1. Mērķi un joma
Šo metodi izmanto, lai noteiktu ūdens saturu atsevišķos mājputnu gaļas izcirtņos. Šī metode ietver ūdens un proteīnu satura noteikšanu paraugos, ko veido homogenizēti mājputnu izcirtņi. Kopējo tādējādi noteikto ūdens saturu salīdzina ar robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulām 6.4. punktā, lai noteiktu, vai pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz pieļaujamo normu. Ja analīžu veicējam ir aizdomas par jebkādu vielu klātbūtni, kas varētu traucēt novērtēšanu, viņam vai viņai ir jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi.
2. Definīcijas un paraugu ņemšanas kārtība
Definīcijas, kas ietvertas 1. panta 2. punktā, piemēro mājputnu gaļas izcirtņiem, kas minēti 20. pantā. Paraugu lielumam jābūt vismaz šādam:
— cāļa krūtiņai: puse no krūtiņas,
— cāļa krūtiņas filejai: puse no atkaulotas krūtiņas bez ādas,
— tītara krūtiņai, tītara krūtiņas filejai un atkaulotai tītara kāju gaļai: apmēram 100 g porcijas,
— citiem izcirtņiem: kā noteikts 1. panta 2. punktā.
Saldētus vai ātrsaldētus neiesaiņotus produktus (gabali, kuri nav atsevišķi iesaiņoti), no kuriem tiek ņemti paraugi, var turēt 0 °C temperatūrā, līdz var izņemt atsevišķus gabalus.
3. Princips
Ūdens un proteīnu saturu nosaka pēc ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) metodes vai citām Padomes apstiprinātām analīzes metodēm.
Mājputnu gaļas gabalu augstāko pieļaujamo ūdens saturu nosaka, pamatojoties uz gabalu proteīnu saturu, ko var saistīt ar fizioloģiskā šķīduma daudzumu.
4. Aprīkojums un reaģenti
4.1. Svari gabalu un iesaiņojumu svēršanai ar svēršanas precizitāti ± 1 g.
4.2. Gaļas cirvis vai zāģis gabalu sagriešanai atbilstoša izmēra mazākos gabalos gaļasmašīnai.
4.3. Jaudīga maļamā mašīna un maisītājs, ar kuru var homogenizēt mājputnu gaļas gabalus vai to daļas.
Piezīme.
Netiek ieteikta nekāda īpaša gaļasmašīna. Tās jaudai ir jābūt pietiekamai, lai varētu samalt arī saldētu un ātrsaldētu gaļu un kaulus, lai iegūtu viendabīgus paraugus, kas atbilst tiem, ko iegūst ar gaļasmašīnu, kas ir aprīkota ar disku, kura caurumu lielums ir 4 mm.
4.4. Iekārta, kā norādīts ISO 1442, ūdens satura noteikšanai.
4.5. Iekārta, kā norādīts ISO 937, proteīnu satura noteikšanai.
5. Procedūra
5.1. Izlases veidā izvēlas piecus gabalus no pārbaudāmā mājputnu gaļas gabalu daudzuma un glabā sasaldētā vai atdzesētā stāvoklī, līdz tiek sākta analīze saskaņā ar 5.2. līdz 5.6. punktu.
Paraugi, ko ņem no saldētiem vai ātrsaldētiem neiesaiņotiem produktiem, kas ir minēti 2. punktā, var tikt turēti 0 °C, līdz sākas analīze.
Var veikt atsevišķu analīzi katram no pieciem gabaliem vai analīzi piecu gabalu paraugam kopumā.
5.2. Sagatavošana jāsāk stundas laikā pēc gabalu izņemšanas no saldētavas vai ledusskapja.
5.3.
a) Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Katru gabalu nosver un atbrīvo no jebkāda iesaiņojuma materiāla. Pēc sagriešanas mazākos gabalos mājputnu gaļas gabalam nosaka svaru, atskaitot jebkāda iesaiņojuma materiāla svaru, noapaļo to līdz tuvākajam gramam, lai iegūtu vērtību P1.
b) Analizējot kopējo paraugu, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta a) apakšpunktu sagatavoto piecu gabalu kopējo svaru, lai iegūtu vērtību P5.
5.4.
a) Visu gabalu, kura svars ir vienāds ar vērtību P1, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un vajadzības gadījumā sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt paraugu, kas raksturo katru gabalu.
b) Izmantojot apvienotā parauga analīzi, visus piecus gabalus, kuru svars ir vienāds ar vērtību P5, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un, ja nepieciešams, arī sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt divus paraugus, kas raksturo šos piecus gabalus.
Abus paraugus analizē, kā aprakstīts 5.5. un 5.6. punktā.
5.5. Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu ūdens saturu saskaņā ar ISO 1442 un iegūtu ūdens satura vērtību “a %”.
5.6. Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu slāpekļa saturu saskaņā ar ISO 937. Šo slāpekļa saturu pārvērš kopproteīnu saturā “b %”, reizinot to ar 6,25.
6. Rezultātu aprēķināšana
6.1.
a) Gramos izteiktu ūdens svaru (W) katrā gabalā iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP) – pēc formulas bP1/100.
Nosaka kopējos lielumus ūdens svaram (W5) un proteīnu svaram (RP5) analizētajos piecos gabalos.
b) Izmantojot kopējā parauga analīzi, nosaka vidējo ūdens saturu (a %) un proteīnu saturu (b %) diviem analizētajiem paraugiem. Gramos izteiktu ūdens svaru (W5) piecos gabalos iegūst pēc formulas aP5/100 un proteīnu svaru (RP5) – pēc formulas bP5/100.
6.2. Aprēķina vidējo ūdens svaru (WA) un proteīnu svaru (RPA), dalot attiecīgi W5 un RP5 ar pieci.
6.3. Vidējā teorētiskā W/RP attiecība, kas noteikta ar šo metodi, ir šāda:
cāļa krūtiņas filejai: 3,19 ± 0,12,
cāļa kājām un kāju ceturtdaļām: 3,78 ± 0,19,
tītara krūtiņas filejai: 3,05 ± 0,15,
tītara kājām: 3,58 ± 0,15,
atkaulotai tītara kāju gaļai: 3,65 ± 0,17.
6.4. Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir 2 %, 4 % vai 6 % ( 7 ) atkarībā no produktu veida un piemērotajām dzesēšanas metodēm, ar šo metodi noteiktas augstākās pieļaujamās W/RP attiecības ir šādas:
|
|
Dzesināts ar gaisu |
Dzesināts ar gaisu un smidzināšanu |
Dzesināts iegremdējot |
|
Cāļa krūtiņas fileja, bez ādas |
3,40 |
3,40 |
3,40 |
|
Cāļa krūtiņa, ar ādu |
3,40 |
3,50 |
3,60 |
|
Cāļa ciskas jeb šķiņķi, stilbi, kājas, kājas ar muguras daļu, kāju ceturtdaļas, ar ādu |
4,05 |
4,15 |
4,30 |
|
Tītara krūtiņas fileja, bez ādas |
3,40 |
3,40 |
3,40 |
|
Tītara krūtiņa, ar ādu |
3,40 |
3,50 |
3,60 |
|
Tītara ciskas jeb šķiņķi, stilbi, kājas, ar ādu |
3,80 |
3,90 |
4,05 |
|
Atkaulota tītara kāju gaļa, bez ādas |
3,95 |
3,95 |
3,95 |
Ja tiek izmantotas citas dzesēšanas metodes vai divu vai vairāku 10. pantā minēto metožu kombinācija, tiek pieņemts, ka tehniski nenovēršamais ūdens saturs ir 2 % un augstākās pieļaujamās W/PR attiecības ir tādas, kā augstāk redzamajā tabulā noteikts attiecībā uz dzesēšanu ar gaisu.
Ja piecu izcirtņu vidējā WA/RPA attiecība, kas aprēķināta pēc 6.2. punktā dotajām vērtībām, nepārsniedz 6.4. punktā doto attiecību, uzskata, ka pārbaudīto mājputnu izcirtņu daudzums ir standartiem atbilstošs.
IX PIELIKUMS
ŪDENS ABSORBCIJAS PĀRBAUDE RAŽOŠANAS UZŅĒMUMĀ
(Pārbaudes kautuvēs)
1. Vismaz vienu reizi astoņu stundu darba periodā:
izlases veidā izvēlas 25 liemeņus no ķidāšanas līnijas tūlīt pēc ķidāšanas un subproduktu un tauku izņemšanas un pirms pirmās mazgāšanas pēc tam.
2. Vajadzības gadījumā nogriež kaklu, atstājot kakla ādu pie liemeņa.
3. Iezīmē katru liemeni atsevišķi. Nosver katru liemeni un pieraksta tā svaru ar precizitāti līdz tuvākajam gramam.
4. Atkārtoti pakar pārbaudāmos liemeņus uz ķidāšanas līnijas, lai turpinātu parasto mazgāšanas, dzesēšanas, notecināšanas un citus procesus.
5. Notecināšanas līnijas galā noņem iezīmētos liemeņus, neatļaujot tiem notecēt vairāk, kā parasti pieļaujams mājputnu gaļas partijai, no kuras ir ņemti paraugi.
6. Paraugā ietver pirmos 20 noņemtos liemeņus. Tos atkārtoti nosver. To svaru ar precizitāti līdz tuvākajam gramam pieraksta pretī svaram, kas reģistrēts pirmajā svēršanā. Pārbaudi uzskata par nederīgu, ja ir atklāti mazāk nekā 20 iezīmētie liemeņi.
7. Noņem iezīmes no parauga liemeņiem un attiecībā uz šiem liemeņiem turpina parastās iepakošanas operācijas.
8. Nosaka mitruma absorbcijas procentuālo daļu, atņemot kopējo to pašu liemeņu svaru pēc mazgāšanas, dzesēšanas un notecināšanas, dalot starpību ar sākotnējo svaru un reizinot ar 100.
9. Manuālās svēršanas vietā, kas aprakstīta 1. līdz 8. punktā, var izmantot automātiskās svēršanas līnijas, lai noteiktu mitruma absorbcijas procentu tādam pašam liemeņu skaitam un saskaņā ar tiem pašiem principiem, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir iepriekš apstiprinājusi automātisko svēršanas līniju šim mērķim.
10. Rezultāts nedrīkst pārsniegt šādu liemeņu sākotnējā svara procentuālo daļu vai citu skaitli, kas atbilst maksimālajam kopējam svešā ūdens saturam:
|
dzesēšana ar gaisu |
: |
0 %, |
|
dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu |
: |
2 %, |
|
dzesēšana iegremdējot |
: |
4,5 %. |
11. Ja liemeņus dzesina, izmantojot citu dzesēšanas metodi vai divu vai vairāku 10. pantā definēto metožu kombināciju, ūdens satura maksimālais procentuālais daudzums nepārsniedz 0 % no liemeņa sākotnējā svara.
X PIELIKUMS
16. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTĀS NORĀDES
|
bulgāru valodā |
: |
Съдържанието на вода превишава нормите на ЕО |
|
spāņu valodā |
: |
Contenido en agua superior al límite CE |
|
čehu valodā |
: |
Obsah vody překračuje limit ES |
|
dāņu valodā |
: |
Vandindhold overstiger EF-Normen |
|
vācu valodā |
: |
Wassergehalt über dem EG-Höchstwert |
|
igauņu valodā |
: |
Veesisaldus ületab EÜ normi |
|
grieķu valodā |
: |
Περιεκτικότητα σε νερό ανώτερη του ορίου ΕΚ |
|
angļu valodā |
: |
Water content exceeds EC limit |
|
franču valodā |
: |
Teneur en eau supérieure à la limite CE |
|
horvātu valodā |
: |
Sadržaj vode prelazi ograničenje EZ |
|
itāļu valodā |
: |
Tenore d’acqua superiore al limite CE |
|
latviešu valodā |
: |
Ūdens saturs pārsniedz EK noteikto normu |
|
lietuviešu valodā |
: |
Vandens kiekis viršija EB nustatytą ribą |
|
ungāru valodā |
: |
Víztartalom meghaladja az EK által előírt határértéket |
|
maltiešu valodā |
: |
Il-kontenut ta’ l-ilma superjuri għal-limitu KE |
|
holandiešu valodā |
: |
Watergehalte hoger dan het EG-maximum |
|
poļu valodā |
: |
Zawartość wody przekracza normę WE |
|
portugāļu valodā |
: |
Teor de água superior ao limite CE |
|
rumāņu valodā |
: |
Conținutul de apă depășește limita CE |
|
slovāku valodā |
: |
Obsah vody presahuje limit ES |
|
slovēņu valodā |
: |
Vsebnost vode presega ES omejitev |
|
somu valodā |
: |
Vesipitoisuus ylittää EY-normin |
|
zviedru valodā |
: |
Vattenhalten överstiger den halt som är tillåten inom EG. |
XI PIELIKUMS
VALSTS REFERENCES LABORATORIJU SARAKSTS
Beļģija
Instituut voor Landbouw- en Visserijonderzoek (ILVO)
Eenheid Technologie en Voeding
Productkwaliteit en voedselveiligheid
Brusselsesteenweg 370
9090 Melle
BELGIË
Bulgārija
Национален диагностичен научно-изследователски ветеринарно-медицински институт
(Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas zinātniskās pētniecības institūts)
бул. „Пенчо Славейков“ 15
(Pencho Slaveykov bulvāris 15)
1606 София
(1606 Sofija)
БЪЛГАРИЯ/BULGARIA
Čehija
Státní veterinární ústav Jihlava
Národní referenční laboratoř pro mikrobiologické,
chemické a senzorické analýzy masa a masných výrobků
Rantířovská 93
586 05 Jihlava
ČESKÁ REPUBLIKA
Dānija
Fødevarestyrelsen
Fødevareregion Øst
Afdeling for Fødevarekemi
Søndervang 4
4100 Ringsted
DANMARK
Vācija
Max Rubner-Institut
Bundesforschungsinstitut für Ernährung und Lebensmittel
(Uztura un pārtikas pētniecības federālais institūts)
- Institut für Sicherheit und Qualität bei Fleisch -
(Gaļas drošības un kvalitātes departaments)
E.-C.-Baumann-Str. 20
95326 Kulmbach
DEUTSCHLAND
Igaunija
Veterinaar- ja Toidulaboratoorium
Kreutzwaldi 30
51006 Tartu
EESTI/ESTONIA
Īrija
National Food Centre
Teagasc
Dunsinea
Castleknock
Dublin 15
IRELAND
Grieķija
Ministry of Rural Development & Food
Veterinary Laboratory of Larisa
7th km Larisa-Trikalοn st.
411 10 Larisa
GREECE
Spānija
Laboratorio Arbitral Agroalimentario
Carretera de La Coruña, km 10,700
28023 Madrid
ESPAÑA
Francija
SCL Laboratoire de Montpellier
parc Euromédecine
205, rue de la Croix-Verte
34196 Montpellier Cedex 5
FRANCE
Itālija
Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali
Ispettorato centrale della tutela della qualità e repressione frodi dei prodotti agroalimentari
Laboratorio di Modena
Via Jacopo Cavedone N. 29
41100 Modena
ITALIA
Kipra
Analytical Laboratories Section
Department of Agriculture
Ministry of agriculture, Natural Resources and Environment
Loukis Akritas Ave
1412 Nicosia
CYPRUS
Latvija
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
Lejupes iela 3
Rīga, LV-1076
LATVIJA
Lietuva
Nacionalinis maisto ir veterinarijos rizikos vertinimo institutas
J. Kairiūkščio g. 10
LT-08409 Vilnius
LIETUVA/LITHUANIA
Luksemburga
Laboratoire National de Santé
Rue du Laboratoire, 42
1911 Luxembourg
LUXEMBOURG
Ungārija
Mezőgazdasági Szakigazgatási Hivatal Központ Élelmiszer- és Takarmánybiztonsági Igazgatóság
(Centrālā lauksaimniecības biroja Pārtikas un barības drošības direkcija)
Budapest 94. Pf. 1740
Mester u. 81
1465
MAGYARORSZÁG/HUNGARY
Malta
MCCAA Laboratory Services Directorate
Standards and Metrology Institute
Malta Competition and ConsumerAffairs Authority
F22, Mosta Technopark
Mosta MST3000
Malta
Nīderlande
RIKILT – Instituut voor Voedselveiligheid
Wageningen University and Research Centre
Akkermaalsbos 2, gebouw 123
6708 WB Wageningen
NEDERLAND
Austrija
Österreichische Agentur für Gesundheit und Ernährungssicherheit GmbH
Spargelfeldstraße 191
1226 Wien
ÖSTERREICH
Polija
Centralne Laboratorium Głównego Inspektoratu Jakości
Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych
ul. Reymonta 11/13
60-791 Poznań
POLSKA/POLAND
Portugāle
Autoridade de Segurança Alimentar e Económica – ASAE
Laboratório Central da Qualidade Alimentar – LCQA
Av. Conde Valbom, 98
1050-070 Lisboa
PORTUGAL
Rumānija
Institutul de Igienă și Sănătate Publică Veterinară
Str. Câmpul Moșilor, nr. 5, Sector 2
București
ROMÂNIA
Slovēnija
Univerza v Ljubljani
Veterinarska fakulteta
Nacionalni veterinarski inštitut
Gerbičeva 60
SI-1115 Ljubljana
SLOVENIJA
Slovākija
Štátny veterinárny a potravinový ústav
Botanická 15
842 52 Bratislava
SLOVENSKO/SLOVAKIA
Somija
Elintarviketurvallisuusvirasto Evira
Mustialankatu 3
FI-00710 Helsinki
SUOMI/FINLAND
Zviedrija
Livsmedelsverket
Box 622
SE-751 26 Uppsala
SVERIGE
Apvienotā Karaliste
Laboratory of the Government Chemist
Queens Road
Teddington
TW11 0LY
UNITED KINGDOM
XII PIELIKUMS
Uzdevumi un organizatoriskā struktūra ekspertu padomei ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā
19. pantā minētā ekspertu padome veic šādus uzdevumus:
a) sniedz informāciju valstu references laboratorijām par analītiskajām metodēm un salīdzinošajām pārbaudēm attiecībā uz ūdens saturu mājputnu gaļā;
b) koordinē a) apakšpunktā minēto metožu piemērošanu valsts references laboratorijās, organizējot salīdzinošās pārbaudes un jo īpaši kvalifikācijas pārbaudes;
c) palīdz valstu references laboratorijām kvalifikācijas pārbaudēs, sniedzot zinātnisku atbalstu statistikas datu novērtēšanā un ziņojumu izstrādē;
d) koordinē jaunu analītisko metožu izstrādi un informē valstu references laboratorijas par sasniegumiem šajā jomā;
e) sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību Komisijai, jo īpaši gadījumos, ja dalībvalstu starpā rodas strīdi par analīžu rezultātiem.
19. pantā minētā ekspertu padome ir organizēta šādi:
Ekspertu padomē ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā jāiekļauj Kopīgā pētniecības centra (KPC) ģenerāldirektorāta References materiālu un mērījumu institūta (IRMM), Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta un trīs valstu references laboratoriju pārstāvji. IRMM pārstāvis darbojas kā padomes priekšsēdētājs un rotācijas kārtībā izvēlas valstu references laboratorijas. Dalībvalstu iestādes, kas atbild par izvēlēto valsts references laboratoriju, pēc tam ieceļ darbībai padomē individuālus ekspertus, kuru specializācija ir ūdens satura uzraudzība pārtikā. Katru gadu rotācijas kārtībā vienu valsts references laboratoriju, kas pārstāvēta padomē, aizstāj ar citu, nodrošinot pārstāvības nepārtrauktību padomē. Izdevumus, kas rodas dalībvalstu ekspertiem un/vai valstu references laboratorijām, pildot savus pienākumus saskaņā ar šā pielikuma šo sadaļu, sedz attiecīgā dalībvalsts.
Valstu references laboratoriju uzdevumi
XI pielikumā minētās valstu references laboratorijas veic šādus uzdevumus:
a) koordinē to valsts laboratoriju darbību, kuras atbild par analīzēm attiecībā uz ūdens saturu mājputnu gaļā;
b) palīdz dalībvalsts kompetentajai iestādei organizēt sistēmu ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā;
c) piedalās dažādu a) apakšpunktā minēto valsts laboratoriju salīdzinošajās pārbaudēs (kvalifikācijas pārbaudēs);
d) nodrošina, ka ekspertu padomes sniegtā informācija tiek izplatīta kompetentajai iestādei attiecīgajā dalībvalstī un a) apakšpunktā minētajām valsts laboratorijām;
e) sadarbojas ar ekspertu padomi un iecelšanas gadījumā pievienojas ekspertu padomei, lai sagatavotu nepieciešamos testu paraugus, tostarp viendabīguma testiem, un lai organizētu attiecīgu nosūtīšanu.
▼M3 —————
XIII PIELIKUMS
Korelācijas tabula
|
Regula (EEK) Nr. 1906/90 |
Regula (EEK) Nr. 1538/91 |
Šī regula |
|
|
1. pants |
1. pants |
|
|
1.a pants, ievaddaļa |
2. pants, ievaddaļa |
|
2. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
2. panta a), b) un c) punkts |
|
2. panta 8. punkts |
|
2. panta d) punkts |
|
|
1.a pants, pirmais un otrais ievilkums |
2. panta e) un f) punkts |
|
|
2. pants |
3. panta 1. līdz 4. punkts |
|
4. pants |
|
3. panta 5. punkts |
|
|
3. pants |
4. pants |
|
|
4. pants |
5. panta 1. punkts |
|
5. panta 1. līdz 4. punkts |
|
5. panta 2. līdz 5. punkts |
|
6. pants |
|
5. panta 6. punkts |
|
|
5. pants |
6. pants |
|
|
6. panta 1. punkts, ievaddaļa |
7. panta 1. punkts, ievaddaļa |
|
|
6. panta 1. punkta pirmais līdz sestais ievilkumam |
7. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts |
|
|
6. panta 2. punkts, ievaddaļa |
7. panta 2. punkts, ievaddaļa |
|
|
6. panta 2. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
7. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts |
|
|
7. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
|
7. panta 3. punkts |
8. panta 2. punkts |
|
|
7. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts |
|
|
7. panta 5. punkts |
8. panta 4. punkts |
|
|
7. panta 6. punkts |
8. panta 5. punkts |
|
|
8. panta 1. punkts |
9. panta 1. punkts |
|
|
8. panta 2. punkts |
9. panta 2. punkts |
|
|
8. panta 3. punkts, ievaddaļa |
9. panta 3. punkts, ievaddaļa |
|
|
8. panta 3. punkta pirmais ievilkums |
9. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
8. panta 3. punkta otrais ievilkums |
9. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
8. panta 4. punkta pirmā daļa, ievaddaļa |
9. panta 4. punkta pirmā daļa, ievaddaļa |
|
|
8. panta 4. punkta pirmā daļa, pirmais līdz trešais ievilkums |
9. panta 4. punkta pirmā daļa, a) līdz c) apakšpunkts |
|
|
8. panta 4. punkta otrā daļa |
9. panta 4. punkta otrā daļa |
|
|
8. panta 5. līdz 12. punkts |
9. panta 5. līdz 12. punkts |
|
|
8. panta 13. punkta pirmā daļa |
— |
|
|
8. panta 13. punkta otrā daļa |
9. panta 13. punkts |
|
|
9. pants |
10. pants |
|
|
10. pants |
11. pants |
|
|
11. panta 1. punkts, ievaddaļa |
12. panta 1. punkts, ievaddaļa |
|
|
11. panta 1. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
12. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts |
|
|
11. panta 2. punkts |
12. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 2.a punkts |
12. panta 3. punkts |
|
|
11. panta 2.b punkts |
12. panta 4. punkts |
|
|
11. panta 3. punkts, ievaddaļa |
12. panta 5. punkts, ievaddaļa |
|
|
11. panta 3. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums |
12. panta 5. punkta a) līdz d) apakšpunkts |
|
|
11. panta 4. punkts |
12. panta 6. punkts |
|
|
12. pants |
13. pants |
|
|
13. pants |
14. pants |
|
|
14.a panta 1. un 2. punkts |
15. pants |
|
|
14.a panta 3. līdz 5. punkts |
16. panta 1. līdz 3. punkts |
|
|
14.a panta 5.a punkts |
16. panta 4. punkts |
|
|
14.a panta 6. punkts |
16. panta 5. punkts |
|
|
14.a panta 7. punkta pirmā daļa, ievaddaļa |
16. panta 6. punkta pirmā daļa |
|
|
14.a panta 7. punkta pirmā daļa, ievilkumi |
X pielikums |
|
|
14.a panta 7. punkta otrā un trešā daļa |
16. panta 6. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
14.a panta 8. līdz 12. punkts |
17. panta 1. līdz 5. punkts |
|
|
14.a panta 12.a punkts |
18. panta 1. punkts |
|
|
14.a panta 13. punkts |
18. panta 2. punkts |
|
|
14.a panta 14. punkts |
19. pants |
|
|
14.b panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts |
|
|
14.b panta 2. punkta pirmā daļa, ievaddaļa |
20. panta 2. punkta pirmā daļa, ievaddaļa |
|
|
14.b panta 2. punkta pirmā daļa, pirmais līdz trešais ievilkums |
20. panta 2. punkta pirmā daļa, a) līdz c) apakšpunkts |
|
|
14.b panta 2. punkta otrā daļa |
20. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
14.b panta 3. un 4. punkts |
20. panta 3. un 4. punkts |
|
|
15. pants |
— |
|
|
— |
21. pants |
|
|
— |
22. pants |
|
|
I pielikums |
I pielikums |
|
|
IA pielikums |
II pielikums |
|
|
II pielikums |
III pielikums |
|
|
III pielikums |
IV pielikums |
|
|
IV pielikums |
V pielikums |
|
|
V pielikums |
VI pielikums |
|
|
VI pielikums |
VII pielikums |
|
|
VIa pielikums |
VIII pielikums |
|
|
VII pielikums |
IX pielikums |
|
|
VIII pielikums |
XI pielikums |
|
|
IX pielikums |
XII pielikums |
|
|
— |
XIII pielikums |
( 1 ) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
( 2 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.
( 3 ) Saldējamā aparāta sabojāti: (kvalitātes samazināšanās nozīmē) ādas un/vai gaļas neatgriezeniska vietēja vai virsmas pārkalšana, kas parādās kā izmaiņas:
— sākotnējā krāsā (lielākoties tā kļūst bālāka) vai
— smaržā (bez smaržas vai sasmakusi), vai
— konsistencē (sausa, poraina).
( 4 ) OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.
( 5 ) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.
( 6 ) Aprēķina pamatā ir liemenis bez absorbētā ārējā ūdens.
( 7 ) Aprēķina pamatā ir izcirtnis bez absorbētā ārējā ūdens. Filejai (bez ādas) un atkaulotai tītara kāju gaļai procentuālā attiecība ir 2 % katrai dzesēšanas metodei.