This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02007R1370-20171224
Regulation (EC) N o 1370/2007 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2007 on public passenger transport services by rail and by road and repealing Council Regulations (EEC) Nos 1191/69 and 1107/70
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 ( 2007. gada 23. oktobris ) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 ( 2007. gada 23. oktobris ) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
02007R1370 — LV — 24.12.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2338 (2016. gada 14. decembris), |
L 354 |
22 |
23.12.2016 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1370/2007
(2007. gada 23. oktobris)
par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
1. pants
Mērķis un piemērošanas joma
1. Šīs regulas mērķis ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem noteikt, kā kompetentās iestādes var rīkoties sabiedriskā pasažieru transporta jomā, nodrošinot vispārējas nozīmes pakalpojumus, lai, cita starpā, to būtu vairāk, lai tie būtu drošāki, kvalitatīvāki vai ar mazākām izmaksām, nekā tas būtu panākams ar tirgus spēkiem vien.
Lai to nodrošinātu, šajā regulā ir definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes, kad tās uzliek saistības sniegt sabiedriskos pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus par šādiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kompensē radušās izmaksas un/vai kā atlīdzību par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķir ekskluzīvas tiesības.
2. Šo regulu piemēro valsts un starptautiskā sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļiem un citu tipu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem, kā arī autoceļiem, izņemot pakalpojumiem, ko sniedz galvenokārt to vēsturiskās vai tūrisma nozīmes dēļ. Dalībvalstis var piemērot šo regulu sabiedriskajam pasažieru transportam pa iekšējiem ūdensceļiem un – neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) ( 1 ) – arī valsts jūras ūdeņos.
Ar to dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišanu, kuru teritorijā pakalpojumi tiek sniegti, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības var attiekties uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem pārrobežu līmenī, tostarp tiem, kuri aptver vietējas un reģionālas vajadzības pārvadājumu jomā.
3. Šo regulu nepiemēro būvdarbu valsts koncesijām Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 3. punkta nozīmē.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
a) “sabiedriskais pasažieru transports” ir vispārējas ekonomiskas nozīmes pasažieru transporta pakalpojumi, kurus bez diskriminācijas un nepārtraukti sniedz sabiedrībai;
b) “kompetenta iestāde” ir jebkura dalībvalsts vai dalībvalstu valsts iestāde vai valsts iestāžu grupa, kam ir pilnvaras attiecīgā ģeogrāfiskajā apgabalā iesaistīties sabiedriskā pasažieru transportā, vai jebkura šādi pilnvarota struktūra;
c) “kompetenta vietēja iestāde” ir jebkura kompetentā iestāde, kuras kompetencē ir ģeogrāfisks apgabals, kas nav valsts mēroga apgabals;
d) “sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs” ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums vai uzņēmumu grupa, kas veic sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, vai jebkura valsts struktūra, kas sniedz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus;
e) “sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības” ir kompetentās iestādes definēta vai noteikta prasība, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, ko tirgus dalībnieks, ja tas ņemtu vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem, nesaņemot papildu atlīdzību;
f) “ekskluzīvas tiesības” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dotas tiesības sniegt konkrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus konkrētā maršrutā, tīklā vai konkrētā apgabalā, nedodot tiesības to darīt nevienam citam šādam pakalpojumu sniedzējam;
g) “kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem” ir jebkura priekšrocība, jo īpaši finansiāla, ko valsts iestāde tieši vai netieši piešķir no valsts resursu līdzekļiem sabiedrisko pakalpojumu saistību īstenošanas laikā, vai priekšrocība, kas saistīta ar šo laikposmu;
h) “tieša piešķiršana” ir pakalpojumu valsts līguma piešķiršana noteiktam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam bez iepriekšējas konkursa procedūras;
i) “pakalpojumu valsts līgums” ir viens vai vairāki akti, kas uzliek juridiskas saistības un kuros ir apliecināta kādas kompetentās iestādes vienošanās ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, uzticot šim sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tādu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu apsaimniekošanu un sniegšanu, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības; atkarībā no dalībvalsts tiesību aktiem līgums var būt arī kompetentās iestādes pieņemts lēmums:
— individuāla tiesību akta vai normatīva akta formā vai
— kurā ir nosacījumi, kā kompetentā iestāde pati sniedz pakalpojumus vai uztic šādu pakalpojumu sniegšanu tieši pakļautam pakalpojumu sniedzējam;
j) “iekšējs pakalpojumu sniedzējs” ir juridiski patstāvīgs subjekts, ko kompetentā iestāde vai, vairāku iestāžu gadījumā, vismaz viena kompetentā vietējā iestāde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības;
k) “vērtība” ir sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu, maršruta, pakalpojumu valsts līguma vai kompensācijas shēmas vērtība, kas līdzinās sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju atalgojuma kopsummai bez PVN, ietverot visu tipu kompensācijas, ko izmaksā valsts iestādes, un biļešu pārdošanas ieņēmumus, ko neatmaksā attiecīgajai kompetentajai iestādei;
l) “vispārējs noteikums” ir pasākums, kas bez diskriminācijas attiecas uz visiem viena tipa sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem kādā ģeogrāfiskā apgabalā, par ko ir atbildīga kompetentā iestāde;
m) “integrēti sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi” ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā savstarpēji saistīti transporta pakalpojumi, kam ir viens informācijas dienests, biļešu sistēma un grafiks;
aa) “sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi pa dzelzceļu” ir sabiedriskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu, izņemot pasažieru pārvadājumus pa citu tipu sliežu ceļiem, piemēram, ar metro vai tramvaju.
2.a pants
Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību specifikācija
1. Kompetentā iestāde nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību specifikācijas sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu jomā un to piemērošanas jomu saskaņā ar 2. panta e) punktu. Minētās specifikācijas ietver iespēju grupēt izmaksas sedzošus pakalpojumus ar izmaksas nesedzošiem pakalpojumiem.
Nosakot minētās specifikācijas un to piemērošanas jomu, kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pienācīgi ievēro proporcionalitātes principu.
Specifikācijas atbilst politikas mērķiem, kas norādīti dalībvalstu sabiedriskā transporta politikas dokumentos.
Sabiedriskā transporta politikas dokumentu saturu un formātu un procedūras, ko piemēro konsultācijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
2. Ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību specifikācijām un saistīto kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību neto finanšu ietekmi:
a) sasniedz sabiedriskā transporta politikas mērķus rentablā veidā; un
b) ilgtermiņā finansiāli garantē, ka tiek nodrošināti sabiedriskie pasažieru pārvadājumi saskaņā ar sabiedriskā transporta politikā noteiktajām prasībām.
3. pants
Pakalpojumu valsts līgumi un vispārēji noteikumi
1. Ja kompetentā iestāde nolemj izvēlētajam pakalpojumu sniedzējam par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi piešķirt ekskluzīvas tiesības un/vai kompensāciju, tā to dara saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ar ko paredzēts noteikt maksimāli pieļaujamo tarifu visiem pasažieriem vai dažu kategoriju pasažieriem, arī var iekļaut vispārējos noteikumos. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, saskaņā ar 4. un 6. pantā un pielikumā izklāstītajiem principiem kompetentā iestāde sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kompensē neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, ko rada vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošana. Tas tā ir neatkarīgi no kompetento iestāžu tiesībām pakalpojumu valsts līgumos iekļaut sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, paredzot maksimāli pieļaujamos tarifus.
3. Neskarot Līguma 73., 86., 87. un 88. pantu, dalībvalstis šo regulu var neattiecināt uz vispārējiem noteikumiem par finanšu kompensāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ar kuriem nosaka maksimāli pieļaujamos tarifus skolēniem, studentiem, mācekļiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šos vispārējos noteikumus dara zināmus saskaņā ar Līguma 88. pantu. Jebkādā šādā paziņojumā ietver pilnīgu informāciju par pasākumu un, konkrēti, sīki izklāstītu informāciju par aprēķinu metodi.
4. pants
Obligātais pakalpojumu valsts līgumu un vispārējo noteikumu saturs
1. Pakalpojumu valsts līgumos un vispārējos noteikumos:
a) skaidri izklāsta sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas definētas šajā regulā un precizētas saskaņā ar tās 2.a pantu un kas ir jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kā arī attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas;
b) iepriekš objektīvi un pārredzami nosaka:
i) parametrus kompensācijas maksājuma, ja tāds ir, aprēķināšanai; un
ii) jebkuru piešķirto ekskluzīvo tiesību veidu un apjomu tādā veidā, lai būtu novērsta pārmērīga kompensēšana.
Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kas nav piešķirti saskaņā ar 5. panta 1., 3. vai 3.b punktu, šos parametrus nosaka tā, lai neviens kompensācijas maksājums nevarētu pārsniegt to summu, kas vajadzīga, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un samērīgu peļņu;
c) paredz kārtību ar pakalpojumu sniegšanu saistītu izmaksu sadalei. Izmaksas konkrēti var ietvert izmaksas, kas saistītas ar personālu, enerģiju, maksājumiem par infrastruktūru, sabiedrisko transportlīdzekļu, ritošā sastāva un instalāciju, kas vajadzīgas, lai sniegtu pasažieru transporta pakalpojumus, profilaksi un remontu, kā arī pastāvīgās izmaksas un pietiekamu kapitāla rentabilitāti.
2. Pakalpojumu valsts līgumos un vispārējos noteikumos paredz kārtību no biļešu pārdošanas iegūto ieņēmumu sadalei, ko var paturēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, atmaksāt kompetentajai iestādei vai sadalīt abām pusēm.
3. Pakalpojumu valsts līgumi ir terminēti, un tie nav ilgāki par desmit gadiem autobusu pakalpojumiem un par 15 gadiem – pasažieru dzelzceļa transporta pakalpojumiem vai citu tipu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem. Termiņš pakalpojumu valsts līgumiem, kas attiecas uz vairāku tipu transportu, nav ilgāks par 15 gadiem, ja dzelzceļa pārvadājumi vai citu tipu pārvadājumi pa sliežu ceļiem vērtības ziņā ir lielāki par 50 % no attiecīgo pakalpojumu vērtības.
4. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā aktīvu amortizācijas nosacījumus, pakalpojumu valsts līguma termiņu var pagarināt ne vairāk kā par 50 %, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nodrošinātie aktīvi ir gan ievērojami apjomīgi attiecībā uz visiem aktīviem, kas ir vajadzīgi pakalpojumu valsts līgumā paredzēto pasažieru transporta pakalpojumu veikšanai, gan ir saistīti galvenokārt ar tiem pasažieru transporta pakalpojumiem, uz ko attiecas līgums.
Ja to pamato izmaksas, kas rodas īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, pakalpojumu valsts līgumus, kas paredzēti 3. punktā, attālākajos reģionos var pagarināt ne vairāk kā par 50 %.
Ja to pamato kapitāla amortizācija saistībā ar ārkārtējām investīcijām infrastruktūrā, ritošajā sastāvā vai transportlīdzekļos un ja pakalpojumu valsts līgumu piešķir saskaņā ar taisnīgu konkursa procedūru, pakalpojumu valsts līgumam var būt ilgāks termiņš. Lai šādā gadījumā nodrošinātu pārredzamību, kompetentā iestāde viena gada laikā pēc līguma noslēgšanas nosūta Komisijai šo pakalpojumu valsts līgumu un faktus, kas pamato tā ilgāku termiņu.
4.a Īstenojot pakalpojumu valsts līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ievēro piemērojamās saistības sociālo tiesību un darba tiesību jomā, kuras noteiktas Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos vai koplīgumos.
4.b Direktīvu 2001/23/EK piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nomaiņai, ja šāda nomaiņa ir uzņēmuma īpašnieka maiņa minētās direktīvas nozīmē.
5. Neskarot valsts un Kopienas tiesību aktus, tostarp koplīgumus starp sociālajiem partneriem, kompetentās iestādes var prasīt, lai izraudzītais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanai iepriekš pieņemtam personālam dotu tādas tiesības, ko personāls būtu tiesīgs saņemt, ja būtu notikusi pārcelšana Direktīvas 2001/23/EK nozīmē. Ja kompetentās iestādes prasa, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstu konkrētiem sociāliem standartiem, konkursa dokumentos un pakalpojumu valsts līgumos ir iekļauts attiecīgā personāla saraksts un norādīta pārredzama sīki izklāstīta informācija par personāla līgumtiesībām un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzskata, ka darbinieki ir saistīti ar pakalpojumiem.
6. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem prasa, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstu konkrētiem kvalitātes un sociālajiem standartiem, vai nosaka sociālos un kvalitātes kritērijus, minētos standartus un kritērijus iekļauj konkursa dokumentācijā un pakalpojumu valsts līgumos. Vienlaikus ņemot vērā Direktīvu 2001/23/EK, šādā konkursa dokumentācijā un pakalpojumu valsts līgumos attiecīgā gadījumā iekļauj arī informāciju par tiesībām un saistībām, kas attiecas uz tāda personāla pārcelšanu, ko pieņēmis iepriekšējais pakalpojumu sniedzējs.
7. Konkursa dokumentācijā un pakalpojumu valsts līgumos pārredzami norāda, vai un kādā apjomā var apsvērt apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu. Ja slēdz apakšuzņēmuma līgumus, pakalpojumu sniedzējam, kuram saskaņā ar šo regulu uzticēta sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pārvaldīšana un sniegšana, ►C1 ir pienākums pašam sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu būtisku daļu. ◄ Pakalpojumu valsts līgums, kas vienlaikus attiecas uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu izveidi, ierīkošanu un darbību, var ļaut slēgt apakšuzņēmuma līgumus par šo pakalpojumu darbības nodrošināšanu pilnā apjomā. Saskaņā ar attiecīgās valsts un Kopienas tiesību aktiem pakalpojumu valsts līgumā paredz nosacījumus apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai.
8. Pakalpojumu valsts līgumos pakalpojumu sniedzējam prasa, nodrošinot uzņēmumu konfidenciālās informācijas leģitīmo aizsardzību, kompetentajai iestādei sniegt informāciju, kas būtiska pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanai. Kompetentās iestādes, nodrošinot uzņēmumu konfidenciālās informācijas leģitīmo aizsardzību, visām ieinteresētajām personām dara pieejamu informāciju, kas ir atbilstīga, lai sagatavotu piedāvājumu saskaņā ar konkursa procedūru. Lai ieinteresētās personas varētu izstrādāt labi pamatotus darījumdarbības plānus, minētajā informācijā ietver ziņas par pasažieru pieprasījumu, biļešu cenām, izmaksām un ieņēmumiem, kas saistīti ar sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, uz kuriem attiecas konkursa piedāvājums, un sīkas ziņas par infrastruktūras specifikācijām, kas ir svarīgas vajadzīgo transportlīdzekļu vai ritošā sastāva darbībai. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji atbalsta kompetentās iestādes visu attiecīgo infrastruktūras specifikāciju sniegšanā. Iepriekš izklāstīto noteikumu neievērošanu pārskata tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kā paredzēts 5. panta 7. punktā.
5. pants
Pakalpojumu valsts līgumu piešķiršana
1. Pakalpojumu valsts līgumus piešķir saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Tomēr pakalpojumu līgumus vai pakalpojumu valsts līgumus, kā noteikts Direktīvās 2004/17/EK vai 2004/18/EK, sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, ko sniedz ar autobusu vai tramvaju, piešķir saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas saskaņā ar minētajām direktīvām, ja šādi līgumi nav pakalpojumu koncesijas līgumi, kā noteikts minētajās direktīvās. Ja līgumus piešķir saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK vai Direktīvu 2004/18/EK, nepiemēro šā panta 2. līdz 6. punktu.
2. Ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, jebkura kompetentā vietējā iestāde neatkarīgi no tā, vai tā ir individuāla iestāde vai iestāžu grupa, kas sniedz integrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko kompetentā vietējā iestāde – vai iestāžu grupas gadījumā vismaz viena kompetentā vietējā iestāde – kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas.
Sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pa dzelzceļu gadījumā pirmajā daļā minēto iestāžu grupu var veidot tikai vietējās kompetentās iestādes, kuru kompetencē ir ģeogrāfisks apgabals, kas nav valsts mēroga apgabals. Sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojums vai pirmajā daļā minētais pakalpojumu valsts līgums var attiekties tikai uz pilsētu aglomerāciju vai lauku apgabalu, vai abu vajadzībām pārvadājumu jomā.
Ja kompetentā vietējā iestāde pieņem šādu lēmumu, piemēro šādus nosacījumus:
a) lai noteiktu, vai kompetentā vietējā iestāde veic šādu kontroli, ņem vērā to, cik lielā mērā tā ir pārstāvēta administratīvās, vadības vai pārraudzības struktūrās, kādas ir statūtos ietvertās normas, kas uz to attiecas, kādas tai ir īpašumtiesības un faktiskā ietekme uz stratēģiskiem lēmumiem un individuāliem vadības lēmumiem, kā arī kontrole pār tiem. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem kompetentajai valsts iestādei, jo īpaši valsts un privātā sektora partnerībā, nav obligāti jābūt 100 % īpašumtiesībām, lai nodibinātu kontroli šā punkta nozīmē, ar noteikumu, ka valsts ietekme dominē un kontroli var nodibināt, pamatojoties uz citiem kritērijiem;
b) nosacījums šā punkta piemērošanai ir tāds, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs un jebkurš subjekts, ko minētais pakalpojumu sniedzējs kaut minimāli ietekmē, sabiedriskā pasažieru transporta darbības veic kompetentās vietējās iestādes teritorijā – neatkarīgi no jebkādām ārējām līnijām vai citiem šīs darbības palīgelementiem, kas iesniedzas kompetento vietējo kaimiņu iestāžu teritorijā, – un nepiedalās konkursos, ko attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu organizē ārpus minētās kompetentās vietējās iestādes teritorijas;
c) neatkarīgi no b) apakšpunkta tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs var piedalīties taisnīgos konkursos, sākot ar diviem gadiem pirms šim pakalpojumu sniedzējam tieši piešķirtā pakalpojumu valsts līguma beigām, ar nosacījumu, ka ir pieņemts galīgs lēmums nodot tieši pakļautā pakalpojumu sniedzēja līgumā ietvertos sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus taisnīgai konkursa procedūrai un ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs nav noslēdzis citu tieši piešķirtu pakalpojumu valsts līgumu;
d) ja nav kompetentās vietējās iestādes, a), b) un c) apakšpunktu piemēro valsts iestādei attiecībā uz tādu ģeogrāfisku teritoriju, kas nav visa valsts, ar noteikumu, ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs nepiedalās konkursos, kas attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu tiek organizēti ārpus teritorijas, kurai pakalpojumu valsts līgums ir ticis piešķirts;
e) ja saskaņā ar 4. panta 7. punktu apsver apakšuzņēmuma līguma slēgšanu, iekšējam pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pašam sniegt lielāko daļu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu.
3. Jebkura kompetentā iestāde, kas uztic pakalpojumus trešai personai, kura nav tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs, piešķir pakalpojumu valsts līgumus, izsludinot konkursu, izņemot 3.a, 4., 4.a, 4.b, 5. un 6. punktā paredzētos gadījumus. Konkursam pieņemtā procedūra ir atvērta visiem pakalpojumu sniedzējiem, un tajā ievēro pārredzamības, taisnīguma un nediskriminācijas principu. Pēc piedāvājumu iesniegšanas un varbūtējas iepriekšējas atlases procedūrā var ietvert sarunas saskaņā ar šiem principiem, lai noteiktu, kā vislabāk izpildīt īpašas vai sarežģītas prasības.
3.a Ja vien tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pa dzelzceļu valsts līgumiem, kurus piešķir, pamatojoties uz konkursa procedūru, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu jaunus līgumus uz ierobežotu laiku piešķirt tieši, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šādu tiešu piešķiršanu pamato izņēmuma apstākļi. Šādi izņēmuma apstākļi ietver situācijas, kad:
— ir zināms skaits konkursa procedūru, ko kompetentā iestāde vai citas kompetentās iestādes jau rīko un kas varētu ietekmēt to piedāvājumu skaitu un kvalitāti, kuri varētu tikt saņemti, ja par šo līgumu tiek izsludināts konkurss, vai
— ir vajadzīgas izmaiņas viena vai vairāku pakalpojumu valsts līgumu darbības jomā, lai optimizētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
Kompetentā iestāde izdod pamatotu lēmumu un bez liekas kavēšanās par to informē Komisiju.
To līgumu termiņš, kas piešķirti, ievērojot šo punktu, ir proporcionāls attiecīgajiem izņēmuma apstākļiem un jebkurā gadījumā nepārsniedz piecus gadus.
Kompetentā iestāde šādus līgumus publicē. Tā darot, kompetentā iestāde ņem vērā konfidenciālās uzņēmumu informācijas un komerciālo interešu leģitīmo aizsardzību.
Secīgo līgumu, kas attiecas uz tām pašām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, nepiešķir, pamatojoties uz šo noteikumu.
3.b Piemērojot 3. punktu, kompetentās iestādes var nolemt piemērot šādu procedūru.
Kompetentās iestādes var publiskot savu nodomu piešķirt pakalpojumu valsts līgumu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu, publicējot informatīvu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Minētajā informatīvajā paziņojumā sīki apraksta pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, ko paredzēts piešķirt, kā arī līguma veidu un termiņu.
Pakalpojumu sniedzēji var izteikt savu interesi termiņā, ko noteikusi kompetentā iestāde un kas nav īsāks par 60 dienām pēc informatīvā paziņojuma publicēšanas.
Ja pēc minētā termiņa beigām:
a) tikai viens pakalpojumu sniedzējs ir izteicis interesi piedalīties procedūrā, kurā piešķir pakalpojumu valsts līgumu;
b) minētais pakalpojumu sniedzējs ir pienācīgi pierādījis, ka faktiski spēs sniegt transporta pakalpojumu, izpildot pakalpojumu valsts līgumā noteiktās saistības;
c) konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri; un
d) nav citu saprātīgu iespēju,
kompetentās iestādes var sākt sarunas ar minēto pakalpojumu sniedzēju, lai piešķirtu līgumu, turpmāk nepublicējot informāciju par atklātu konkursa procedūru.
4. Ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus:
a) ja tiek lēsts, ka to gada vidējā vērtība ir mazāka par EUR 1 000 000 vai mazāka par EUR 7 500 000 tāda pakalpojumu valsts līguma gadījumā, kas ietver sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus pa dzelzceļu; vai
b) ja tie gadā attiecas mazāk nekā uz 300 000 kilometriem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu vai mazāk nekā 500 000 kilometriem tāda pakalpojumu valsts līguma gadījumā, kas ietver sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus pa dzelzceļu.
Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumu, kas tieši piešķirts mazam vai vidējam uzņēmumam, kurš izmanto ne vairāk kā 23 transportlīdzekļus, minētās robežvērtības var palielināt vai nu līdz gada vidējai vērtībai, kas lēsta mazāk par EUR 2 000 000 , vai līdz ikgadējai sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanai mazāk nekā 600 000 kilometru garumā.
4.a Ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pa dzelzceļu:
a) ja tā uzskata, ka tiešu piešķiršanu pamato nozīmīgas attiecīgā tirgus un tīkla strukturālas un ģeogrāfiskas īpatnības un jo īpaši to lielums, pieprasījuma īpatnības, tīkla sarežģītība, tehniskā un ģeogrāfiskā izolētība un līgumā ietvertie pakalpojumi; un
b) ja ar šādu līgumu tiktu panākta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanās vai lielāka rentabilitāte, vai abi salīdzinājumā ar iepriekš piešķirto pakalpojumu valsts līgumu.
Balstoties uz minēto, kompetentā iestāde publicē pamatotu lēmumu un vienā mēnesī pēc tā publicēšanas par to informē Komisiju. Kompetentā iestāde pēc tam var piešķirt līgumu.
Uzskata, ka tās dalībvalstis, kurās 2017. gada 24. decembrī maksimālā ikgadējā tirgus intensitāte ir mazāka par 23 miljoniem vilcienkilometru un kurās ir tikai viena kompetentā iestāde valsts līmenī un viens pakalpojumu valsts līgums, kas aptver visu tīklu, atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja kādas minētās dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu pakalpojumu valsts līgumu piešķirt tieši, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju. Apvienotā Karaliste var pieņemt lēmumu šo daļu piemērot Ziemeļīrijai.
Ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu pakalpojumu valsts līgumu piešķirt tieši, tā nosaka izmērāmas, pārredzamas un pārbaudāmas snieguma prasības. Šādas prasības iekļauj līgumā.
Snieguma prasības jo īpaši ietver pakalpojumu precizitāti, vilcienu kustības biežumu, ritošā sastāva kvalitāti un pasažieru pārvadājumu jaudu.
Līgumā iekļauj konkrētus snieguma rādītājus, pēc kuriem kompetentā iestāde var veikt periodisku izvērtēšanu. Līgumā ietver arī efektīvus un atturošus pasākumus, ko paredz piemērot gadījumos, kad attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums neievēro snieguma prasības.
Kompetentā iestāde periodiski izvērtē, vai attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir sasniedzis savus mērķus, lai ievērotu līgumā noteiktās snieguma prasības, un publicē izvērtēšanā konstatēto. Šāda periodiska izvērtēšana tiek veikta vismaz reizi piecos gados. Kompetentā iestāde veic atbilstīgus un savlaicīgus pasākumus, tostarp piemēro efektīvus un atturošus līgumsodus, ja nepieciešamie pakalpojumu kvalitātes vai rentabilitātes, vai abu uzlabojumi nav panākti. Kompetentā iestāde jebkurā laikā var pilnībā vai daļēji apturēt vai izbeigt saskaņā ar šo noteikumu piešķirto līgumu gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs neievēro snieguma prasības.
4.b Ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentā iestāde var nolemt tieši piešķirt valsts pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu, ja tie attiecas tikai uz pakalpojumiem saistībā ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, kurus nodrošina pakalpojumu sniedzējs, kas vienlaikus pārvalda visu dzelzceļa infrastruktūru vai lielāko daļu no dzelzceļa infrastruktūras, kur pakalpojumi tiek sniegti, ja minētā dzelzceļa infrastruktūra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES ( 2 ) 2. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktu nepiemēro minētās direktīvas 7., 7.a, 7.b, 7.c, 7.d, 8. un 13. pantu un IV nodaļu.
Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, tieši piešķirtu līgumu termiņš, ievērojot šo punktu un šā panta 4.a punktu, nepārsniedz 10 gadus, izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu.
Saskaņā ar šo punktu un 4.a punktu piešķirtus līgumus publicē, vienlaikus ņemot vērā uzņēmumu konfidenciālās informācijas un komerciālo interešu tiesisko aizsardzību.
5. Ja pakalpojumu sniegšanā iestājas pārtraukums vai pastāv tieši draudi, ka varētu rasties šāda situācija, kompetentā iestāde var veikt ārkārtas pasākumus.
Ārkārtas pasākumi ir tiešs piešķīrums vai oficiāla vienošanās par pakalpojumu valsts līguma pagarināšanu, vai prasība izpildīt noteiktas saistības attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par pienākuma noteikšanu izpildīt noteiktas saistības attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Laikposms, uz kuru pakalpojumu valsts līgumu piešķir, pagarina ar ārkārtas pasākumiem vai šādu līgumu uzliek par pienākumu, nepārsniedz divus gadus.
6. Ja tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu piešķirt pakalpojumu valsts līgumus tieši, ja tie attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, izņemot pārvadājumus pa citu tipu sliežu ceļiem, piemēram, metro vai tramvajus. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, šādu līgumu termiņš nepārsniedz 10 gadus, izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu.
6.a Lai palielinātu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kompetentās iestādes var nolemt, ka līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu, kas aptver viena un tā paša tīkla vai maršrutu paketes daļas, piešķir dažādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Šādā nolūkā kompetentās iestādes pirms konkursa procedūras sākšanas var pieņemt lēmumu ierobežot līgumu skaitu, ko piešķir vienam un tam pašam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam.
7. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 2. līdz 6. punktu pieņemtos lēmumus var efektīvi un ātri pārskatīt, ja to prasa jebkura persona, kurai ir vai ir bijusi interese saņemt noteiktu līgumu un kurai ir vai var tikt nodarīts kaitējums ar iespējamo pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti vai attiecīgās valsts tiesību akti, ar kuriem tos īsteno.
Attiecībā uz 4.a un 4.b punktā minētajiem gadījumiem šādi pasākumi ietver iespēju prasīt, lai kompetentās iestādes pieņemto pamatoto lēmumu izvērtē neatkarīga struktūra, ko izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts. Šāda izvērtējuma rezultātus dara publiski pieejamus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Ja struktūras, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūrām, pēc būtības nav tiesu iestādes, to lēmumiem vienmēr sniedz rakstisku pamatojumu. Turklāt šādā gadījumā ir jābūt noteikumam, ka jebkurš iespējamais nelikumīgais pasākums, kuru veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkura kļūda tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var tikt izskatīta tiesā vai citā struktūrā, kas ir tiesa Līguma 234. panta nozīmē un kas ir neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes un pārskatīšanas struktūras.
5.a pants
Dzelzceļa ritošais sastāvs
1. Uzsākot līgumu piešķiršanas konkursa procedūru, kompetentās iestādes izvērtē, vai ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi piemērotam ritošajam sastāvam. Šajā izvērtējumā ņem vērā to, vai attiecīgajā tirgū ir ritošā sastāva nomas uzņēmumi vai citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina ritošā sastāva nomu. Izvērtējuma ziņojumu dara publiski pieejamu.
2. Kompetentās iestādes – saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ievērojot valsts atbalsta noteikumus – var nolemt veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi piemērotam ritošajam sastāvam. Šādi pasākumi var ietvert:
a) to, ka kompetentā iestāde iegādājas ritošo sastāvu, ko izmanto, lai izpildītu pakalpojumu valsts līgumu, nolūkā to padarīt pieejamu izraudzītajam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par tirgus cenu vai kā daļu no pakalpojumu valsts līguma, ievērojot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 6. pantu un attiecīgā gadījumā pielikumu;
b) to, ka kompetentā iestāde sniedz garantiju pakalpojumu valsts līguma izpildei izmantojamā ritošā sastāva finansēšanai par tirgus cenu vai kā daļu no pakalpojumu valsts līguma, ievērojot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 6. pantu un attiecīgā gadījumā pielikumu, ietverot garantiju, kas attiecas uz atlikušās vērtības risku;
c) to, ka kompetentā iestāde pakalpojumu valsts līgumā uzņemas pārņemt ritošo sastāvu pie iepriekš definētiem finanšu nosacījumiem līguma darbības beigās par tirgus cenu; vai
d) sadarbību ar citām kompetentajām iestādēm, lai izveidotu lielāku ritošā sastāva parku.
3. Ja ritošo sastāvu dara pieejamu jaunam sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam, kompetentā iestāde konkursa dokumentācijā ietver jebkādu pieejamu informāciju par ritošā sastāva uzturēšanas izmaksām un tā tehnisko stāvokli.
6. pants
Kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem
1. Visas kompensācijas, kas ir saistītas ar kādu vispārēju noteikumu vai pakalpojumu valsts līgumu, atbilst 4. pantā ietvertajiem noteikumiem neatkarīgi no tā, kā līgums piešķirts. Visas kompensācijas neatkarīgi no to būtības, kuras ir saistītas ar kādu pakalpojumu valsts līgumu, kas nav piešķirts saskaņā ar 5. panta 1., 3. vai 3.b punktu, vai saistītas ar kādu vispārēju noteikumu, atbilst arī pielikumā ietvertajiem noteikumiem.
2. Pēc Komisijas rakstiska lūguma dalībvalstis trīs mēnešos vai ilgākā laikā, kas var būt noteikts minētajā lūgumā, dara zināmu visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai piešķirtā kompensācija ir saderīga ar šo regulu.
7. pants
Publicēšana
1. Katra kompetentā iestāde reizi gadā dara zināmu atklātībai apvienotu ziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā ziņojumā ietver pakalpojumu valsts līgumu sākuma datumu un termiņu, izraudzītos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un kompensāciju maksājumus, un ekskluzīvās tiesības, kas piešķirtas minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kā atlīdzība. Ziņojums nošķir autobusu transportu un sliežu ceļu transportu, ļauj pārraudzīt un novērtēt sabiedriskā transporta tīkla darbību, kvalitāti un finansējumu un attiecīgos gadījumos ietver informāciju par jebkuru piešķirto ekskluzīvo tiesību veidu un apjomu. Ziņojumā ņem vērā arī politikas mērķus, kas norādīti attiecīgās dalībvalsts sabiedriskā transporta politikas dokumentos. Dalībvalstis atvieglo centralizētu piekļuvi minētajiem ziņojumiem, izmantojot, piemēram, kopēju tīmekļa vietni.
2. Katra kompetentā iestāde pieņem vajadzīgos pasākumus, lai vēlākais gadu pirms konkursa procedūras sākšanas vai gadu pirms tiešās piešķiršanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu vismaz šādu informāciju:
a) kompetentās iestādes nosaukumu un adresi;
b) paredzētās piešķiršanas veidu;
c) iespējamus ar piešķiršanu saistītus pakalpojumus un teritorijas;
d) pakalpojumu valsts līguma paredzēto sākuma datumu un termiņu.
Kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu nepublicēt šo informāciju, ja pakalpojumu valsts līgums attiecas mazāk nekā uz 50 000 kilometros sniegtu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu.
Ja šī informācija mainās pēc tās publicēšanas, kompetentā iestāde iespējami drīz publicē labojumu. Šis labojums neskar tiešās piešķiršanas vai konkursa procedūras sākšanas dienu.
Šo punktu nepiemēro 5. panta 5. punktam.
3. Ja saskaņā ar 5. panta 6. punktu ir tieši piešķirti pakalpojumu valsts līgumi pārvadājumiem pa dzelzceļu, kompetentā iestāde vēlākais viena gada laikā pēc piešķiršanas dara zināmu atklātībai šādu informāciju:
a) līgumslēdzēja nosaukumu, tā īpašniekus un, attiecīgā gadījumā, nosaukumu personai vai personām, kam ir juridiskā kontrole;
b) pakalpojumu valsts līguma darbības ilgumu;
c) sniedzamo pasažieru transporta pakalpojumu aprakstu;
d) finanšu kompensācijas parametru aprakstu;
e) kvalitātes mērķus, piemēram, precizitāti un ticamību, kā arī piemērojamās piemaksas un soda naudas;
f) ar būtiskajiem aktīviem saistītus nosacījumus.
4. Ja ieinteresētā persona to lūdz, kompetentā iestāde tai sniedz pamatojumu lēmumam tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumu.
8. pants
Pāreja
1. Valsts pakalpojumu līgumus piešķir saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Tomēr pakalpojumu līgumus vai pakalpojumu valsts līgumus, kā noteikts Direktīvā 2004/17/EK vai Direktīvā 2004/18/EK, attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, ko sniedz ar autobusu vai tramvaju, piešķir saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas saskaņā ar minētajām direktīvām, ja šādi līgumi nav pakalpojumu koncesijas līgumi, kā noteikts minētajās direktīvās. Ja līgumus piešķir saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK vai Direktīvu 2004/18/EK, nepiemēro šā panta 2. līdz 4. punktu.
2. Neskarot 3. punktu:
i) attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanu par pasažieru transporta pakalpojumiem pa autoceļiem un pa citu tipu sliežu ceļiem, kas nav dzelzceļš, piemēram, pārvadājumiem ar metro vai tramvaju, 5. pantu piemēro no 2019. gada 3. decembra;
ii) attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu 5. pantu piemēro no 2019. gada 3. decembra;
iii) regulas 5. panta 6. punktu un 7. panta 3. punktu beidz piemērot no 2023. gada 25. decembra.
To līgumu termiņš, kuri piešķirti saskaņā ar 5. panta 6. punktu laikā no 2019. gada 3. decembra līdz 2023. gada 24. decembrim, nepārsniedz 10 gadus.
Līdz 2019. gada 2. decembrim dalībvalstis veic pasākumus, lai pakāpeniski izpildītu 5. panta prasības nolūkā novērst nopietnas strukturālas problēmas, jo īpaši attiecībā uz transporta jaudu.
Dalībvalstis sešos mēnešos pēc 2020. gada 25. decembra iesniedz Komisijai progresa ziņojumu, tajā īpaši norādot, kā tiek īstenota 5. panta prasībām atbilstīgu pakalpojumu valsts līgumu piešķiršana. Pamatojoties uz dalībvalstu progresa ziņojumiem, Komisija veic pārskatīšanu un vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumus.
2.a Pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu, kurus no 2017. gada 24. decembra līdz 2019. gada 2. decembrim tieši piešķir saskaņā ar procedūru, kas nav taisnīga konkursa procedūra, var palikt spēkā līdz sava termiņa beigām. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, šādu līgumu termiņš nepārsniedz 10 gadus, izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu.
3. Piemērojot 2. punktu, neņem vērā pakalpojumu valsts līgumus, kas saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem piešķirti:
a) pirms 2000. gada 26. jūlija saskaņā ar taisnīgu konkursa procedūru;
b) pirms 2000. gada 26. jūlija saskaņā ar procedūru, kas nav taisnīga konkursa procedūra;
c) no 2000. gada 26. jūlija un pirms 2009. gada 3. decembra saskaņā ar taisnīgu konkursa procedūru;
d) no 2000. gada 26. jūlija un pirms 2017. gada 24. decembra saskaņā ar procedūru, kas nav taisnīga konkursa procedūra.
Līgumi, kas minēti a) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām. Līgumi, kas minēti b) un c) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, bet ne ilgāk par 30 gadiem. Līgumi, kas minēti d) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, ja vien tie ir termiņa līgumi un ja to termiņi ir salīdzināmi ar 4. pantā paredzētajiem termiņiem.
Pakalpojumu valsts līgumi var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, ja to pārtraukšana radītu nesamērīgas juridiskas vai ekonomiskas sekas un ja Komisija ir devusi atļauju.
4. Neskarot 3. punktu, 2. punktā paredzētā pārejas laika otrajā pusē kompetentās iestādes pēc savas izvēles var neļaut līgumu piešķiršanas konkursā piedalīties sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nevar apliecināt, ka vērtība sabiedriskiem transporta pakalpojumiem, par ko viņi saņem saskaņā ar šo regulu piešķirtu kompensāciju vai izmanto saskaņā ar šo regulu piešķirtas ekskluzīvas tiesības, ir vismaz puse no visu to sabiedrisko transporta pakalpojumu vērtības, par kuriem viņi saņem kompensāciju vai kuru dēļ izmanto ekskluzīvas tiesības. Šādu aizliegumu neattiecina uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus, par kuriem izsludinās konkursu. Piemērojot šo kritēriju, neņem vērā pakalpojumu valsts līgumus, kas piešķirti ar ārkārtas pasākumu, kā minēts 5. panta 5. punktā.
Ja kompetentās iestādes izvēlas pirmajā daļā minēto iespēju, tās to dara bez diskriminācijas, neļauj piedalīties nevienam iespējamam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas atbilst minētajam kritērijam, un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras sākumā informē iespējamos pakalpojumu sniedzējus par tādu lēmumu.
Attiecīgās kompetentās iestādes informē Komisiju par nodomu piemērot šo noteikumu vismaz divus mēnešus pirms konkursa sludinājuma publicēšanas.
9. pants
Saderība ar Līgumu
1. Sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, ko saskaņā ar šo regulu izmaksā par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu vai par vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošanu, ir saderīgas ar kopējo tirgu. Tādas kompensācijas ir atbrīvotas no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās iepriekšējas paziņošanas prasības.
2. Neskarot Līguma 73., 86., 87. un 88. pantu, dalībvalstis saskaņā ar Līguma 73. pantu var turpināt sniegt tādu atbalstu transporta nozarei, kas atbilst transporta koordinēšanas vajadzībām vai kas ir atlīdzība par atbrīvošanu no konkrētiem pienākumiem, kuri raksturo sabiedriskā pakalpojuma koncepciju, un kas nav palīdzība, uz kuru attiecas šī regula, jo īpaši:
a) līdz stājas spēkā kopēji noteikumi par infrastruktūras izmaksu sadalījumu, ja palīdzību sniedz uzņēmumiem, kam jāsedz izdevumi saistībā ar to izmantoto infrastruktūru, kamēr citiem uzņēmumiem šādu izdevumu nav. Nosakot šādi piešķirtās palīdzības apjomu, ņem vērā infrastruktūras izmaksas, kuru nav konkurējošiem transporta veidiem;
b) ja palīdzības mērķis ir veicināt vai nu pētījumus par transporta sistēmām un tehnoloģijām, kas ir ekonomiskākas Kopienai kopumā, vai to attīstību.
Šādu palīdzību sniedz tikai pētniecības un attīstības posmam, un tā nevar segt šādu transporta sistēmu un tehnoloģiju komerciālu izmantošanu.
10. pants
Atcelšana
1. Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1191/69. Tomēr attiecībā uz kravas transporta pakalpojumiem tās noteikumus turpina piemērot trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
2. Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1107/70.
11. pants
Ziņojumi
Pēc 8. panta 2. punktā minētā pārejas laika beigām Komisija nāk klajā ar ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un par notikumu attīstību sabiedriskā pasažieru transporta nodrošināšanā Kopienā, jo īpaši novērtējot sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu kvalitātes attīstību un tiešo piešķīrumu ietekmi, vajadzības gadījumā ziņojumam pievienojot atbilstīgus priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 3. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Kompensācijai piemērojamās prasības 6. panta 1. punktā minētajos gadījumos
1. Kompensācija saistībā ar pakalpojumu valsts līgumiem, kas ir piešķirti tieši saskaņā ar 5. panta 2., 4., 5. un 6. punktu vai saskaņā ar kādu vispārēju noteikumu, ir jāaprēķina saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.
2. Kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām. Ietekmes novērtē, salīdzinot stāvokli, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir izpildītas, ar tādu stāvokli, kas rastos, ja saistības nebūtu pildītas. Lai aprēķinātu neto finanšu ietekmi, kompetentā iestāde izmanto šādu shēmu:
izmaksas, kas rodas saistībā ar kompetentās iestādes/iestāžu uzliktām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras iekļautas pakalpojumu valsts līgumā un/vai vispārējos noteikumos, vai ar šādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību kopumu,
mīnus jebkura pozitīva finansiāla ietekme, kas radusies tīklā, kurā sniedz pakalpojumus saskaņā ar attiecīgajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām,
mīnus tarifu ieņēmumi vai jebkuri citi ieņēmumi, kas rodas, izpildot attiecīgās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības,
plus samērīga peļņa
ir neto finanšu ietekme.
3. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpilde var ietekmēt pakalpojumu sniedzēja iespējamās transporta darbības ārpus attiecīgajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju vai kompensācijas nepietiekamību, aprēķinot neto finanšu ietekmi, ņem vērā jebkuru aprēķināmu finansiālu ietekmi uz attiecīgiem pakalpojumu sniedzēja tīkliem.
4. Izmaksas un ieņēmumi ir jāaprēķina saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem.
5. Lai palielinātu pārredzamību un nepieļautu savstarpējas subsīdijas, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic ne tikai kompensētus pakalpojumus, uz ko attiecas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas saistības, bet veic arī citas darbības, minēto sabiedrisko pakalpojumu grāmatvedības un uzskaites konti ir jānošķir, lai tie atbilstu vismaz šādiem nosacījumiem:
— operatīvajiem kontiem, kas attiecas uz katru no minētajām darbībām, ir jābūt nošķirtiem, un saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības un nodokļu noteikumiem proporcionāli ir jāsadala attiecīgās aktīvu un pastāvīgo izmaksu daļas,
— visas mainīgās izmaksas, pietiekamu ieguldījumu pastāvīgajās izmaksās un samērīgu peļņu, kas ir saistīta ar jebkurām citām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbībām, nekādā gadījumā nevar segt no attiecīgajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem,
— sabiedrisko pakalpojumu izmaksas jāsabalansē ar operatīvajiem ieņēmumiem un valsts iestāžu veiktajiem maksājumiem bez iespējas ieņēmumus pārskaitīt uz kādu citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības nozari.
6. Ar “samērīgu peļņu” jāsaprot kapitāla rentabilitātes koeficients, kas ir normāls attiecīgajā nozarē konkrētā dalībvalstī un kurā ņem vērā risku vai riska neesamību, kas valsts iestādes piedalīšanās dēļ rodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.
7. Kompensācijas metodei jāveicina šādu faktoru saglabāšana vai attīstība:
— sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja veikta efektīva apsaimniekošana, ko var objektīvi novērtēt, un
— pietiekami augstas kvalitātes pasažieru transporta pakalpojumu sniegšana.
( 1 ) OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).